Ptjumu sagatavoja biedrba Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS sadarbb ar biedrbu Latvijas Pilsonisk alianse

Ptjums sagatavots ar Sorosa fonda Latvija finansilu atbalstu

ISBN 978-9984-9911-3-9 Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS Latvijas Pilsonisk alianse Agnese Leinska, Gatis Litvins, Rasma Ppie, Inta imanska, Oskars Kupics, Katrne Buvica Vka foto doommeer, flickr.com

Saturs Ievads ........................................................................................................................................ Ptjuma mris un metodoloijas apraksts ........................................................................ [1] Socils uzmjdarbbas attstba pasaul ..................................................................... 1. Socils uzmjdarbbas tiesisk reguljuma attstba Eirop un ASV......................... 2. Socil uzmuma jdziens ............................................................................................. 3. Socilo uzmumu juridisks formas .............................................................................. 4. Socilo uzmumu darbbas jomas ................................................................................. 5. Atbalsta mehnismi socilajiem uzmumiem ............................................................... [2] Padziinta rvalstu pieredzes analze .............................................................................. 1. Itlija ............................................................................................................................... 2. Polija ............................................................................................................................... 3. Lietuva ............................................................................................................................. 4. Somija .............................................................................................................................. 5. Dnija .............................................................................................................................. 6. Beija .............................................................................................................................. 7. Francija ............................................................................................................................ 8. veice .............................................................................................................................. 9. Luksemburga ................................................................................................................... 10. Lielbritnija (Anglija un Skotija)................................................................................... 11. rija ................................................................................................................................ [3] Eiropas Komisijas iniciatvas .............................................................................................. 1. Socils uzmjdarbbas tiesiskais reguljums Latvij .................................................. 2. Nevalstisks organizcijas k socils uzmjdarbbas subjekti ................................... 3. Socilais uzmums k komersants ................................................................................. [5] Socils uzmjdarbbas Latvij prakses vrtjums..................................................... 1. Izvrtanas kritriji ........................................................................................................ 2. Socil uzmja profils Latvij ..................................................................................... Kopsavilkums un ieteikumi socils uzmjdarbbas veicinanai Latvij ..................... 3 8 11 11 15 20 21 22 26 26 29 31 33 36 37 38 40 41 42 46 48 52 53 54 58 59 60 67

[4] Tiesisk un faktisk situcija Latvij ................................................................................. 52

4. Valsts atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai................................... 56

Izmantoto avotu saraksts ......................................................................................................... 81

Ievads Bezdarbs, t radts sekas, neefektva veselbas sistma, imigrcijas problmas, socil atstumtba un vides degradcija ir 21. gadsimta izaicinjumi ikvienai valstij. Ir daudz dadu veidu, k cnties ar socilm problmm, piemram, uzliekot pienkumu un atbildbas nastu pilnb uz valsts pleciem, tomr valsts budeta izdevumu apjoms socilo problmu risinanai ir atkargs no valsts kopgajiem ienkumiem, un izdevumi nevar bt neproporcionli. Ldz ar to ir jrada alternatvi risinjumi, kas balsts cilvku savstarpj solidaritt un sadarbb. obrd sadarbba notiek makrolmen veidojot valsti, tomr mints problmas liek veidot sadarbbu ar mikrolmen citam ar citu sadarbojoties tiei un radot risinjumus, kuros valsts loma samazins. Latvija ir socili atbildga valsts, un is virsprincips ir atzts Satversmes 107., 109., 111. un 112. pant, k ar Satversmes tiesas judikatr. T mris ir izldzint sabiedrb btiskks socils atirbas, katrai iedzvotju grupai nodroinot atbilstou dzves lmeni, k minimumu jebkuram cilvkam garantjot elementru izdzvoanu, kas ietver nepiecieamo prtiku, aprbu, pajumti, medicnisko paldzbu, k ar pamatizgltbas nodroinanu.1 Dieml jkonstat, ka ekonomisk un finanu krze Latvij ir radjusi dadas socils problmas, kurm ldz im nav rasti pietiekami efektvi un ilgtspjgi risinjumi. Socils problmas un to radts sekas veicinjuas Latvijas iedzvotju emigrciju uz citm valstm, it sevii darba tirgus mekljumos, savukrt palikuie iedzvotji nejtas droi par savu un savu brnu nkotni. Apzinoties pieejamo finanu resursu ierobeotbu, ir svargi atrast paus labkos un efektvkos ldzekus c ar ikvienu socilo problmu, bet it pai ar bezdarbu. Latvijai tuvkajos gados ir jpank, ka cilvki, kas krzes laik un pc tam nonca socili atbalstmo lok, pau spkiem sptu izrauties no loka un atskt normlu dzvi. Socil uzmjdarbba ir viens no veidiem, k veidot tieo sadarbbu starp ikvienu sabiedrbas locekli un inovatvi un efektvi rast kopgus risinjumus socilajm problmm, kuras valsts un pavaldba nevar atrisint, bet privtais sektors neuzsks darbbu, jo konkrt joma neness peu, vai kuru risinana ir drgs un laikietilpgs process. K nordjis Nobela Miera prmijas laurets

Skat. Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisijas viedokli par Latvijas valsts konstitucionlajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu, 375., 378. punkts, 17.09.2012. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2.pdf [skatts 17.09.2012.].

Muhameds Junuss (Muhammad Yunus)2, socils uzmjdarbbas mris primri ir risint socilo problmu iepretim mrim gt peu uzmuma paniekiem. Mraukla, k konstatt socil uzmuma efektivitti, ir t spja rast veiksmgus risinjumus socilajai problmai. Socil uzmuma misija ir ietekmt cilvku dzvi, nevis skaitt nopelnto naudu.3 Socilie uzmumi pasaul ne tikai risina bezdarba problmas, piedvjot no darba tirgus izstumtm personm iespju atgriezties darba tirg, atgt vai iegt aroda prasmes, bet ar novirza savus ienkumus socilo problmu tieai risinanai. No 2005. ldz 2007. gadam socilie uzmumi Lielbritnij nodarbinja apmram 800 000 personu4, savukrt Itlij pirmajos desmit gados no dienas, kad stjs spk likums, kas ieviesa socil kooperatva juridisko formu, tika radtas darba vietas 24 000 cilvku ar pam vajadzbm5. Socilais uzmums 7 Vents du Cotentin prdod deni, kas pildts ekopudels (pudeles raotas no kukurzas un izskats ldzgi k plastikta pudeles), un visu iegto peu novirza dadiem vides projektiem. Ar uzmuma atbalstu tika uzskts projekts pie Temzas attranas iekrtu uzstdanas, k rezultt katru nedu no upes tiek izsmelta apmram viena tonna atkritumu.6 ie piemri no rvalstu pieredzes norda uz socilo uzmumu potencilu un risinmo problmu daudzveidbu, un Latvijas situcij jaunu uzmumu veidoana, darba vietu radana un socili mazaizsargto personu iesaistana preu raoan un pakalpojumu sniegan ir pai btiska, emot vr lielo bezdarbnieku skaitu un krzes radts sekas. Socils uzmjdarbbas jautjums nav kuvis aktuls tikai Latvij, tas ir aktuls ar Eiropas Savienbas lmen. 2011. gada oktobra nogal Eiropas Komisija nca klaj ar paziojumu par socils uzmjdarbbas iniciatvu, tdjdi apliecinot savu vlmi atbalstt un veicint das uzmjdarbbas attstbu un atpazstambu. Eiropas Komisijas iniciatv noteikts, ka vienotajam tirgum ir vajadzga jauna iekaujoa izaugsme, kas btu vrsta uz nodarbintbu visiem. Runa ir
2

M. Junuss tiek uzskatts par mikrokredtu koncepcijas izstrdtju un 2006. gad sama Nobela Miera prmiju par to, ka izveidojis un vadjis banku Grameen, kura sniedz mikrokredtus nabadzgajiem iedzvotjiem. 3 Toward a new capitalism http://www.muhammadyunus.org/In-the-Media/toward-a-new-capitalism/ Time for Ssocial Enterprise, pieejams http://www.socialenterprise.org.uk/uploads/files/2011/12/time_for_social_enterprise_feb_2011.pdf, [skatts 28.09.2012] 5 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p.26. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 6 Sk.: http://www.7vents.fr/scic
4

par to, ka japmierina augoais eiropieu pieprasjums, lai viu darbam, patriam, iekrjumiem un ieguldjumiem btu tiskka un socilka atbalss un nozme. 7 2011. gada nogal biedrba Sabiedrisks politikas centrs PROVIDUS sadarbb ar biedrbu Latvijas Pilsonisk alianse uzska projektu socils uzmjdarbbas koncepcijas izveide Latvij. is darbs t procesa laik prveidoja galvenos projekta uzdevumus, jo paos pirmajos darba mneos ptnieku komanda nonca pie secinjuma, ka Latvij, neraugoties uz atseviiem socils uzmjdarbbas piemriem, socilais uzmums un socil uzmjdarbba nav valstiski atpazta un sabiedrb akceptta. Socils uzmjdarbbas jdziena definana aizsks 20. gadsimta astodesmito gadu beigs Amerikas Savienotajs Valsts (ASV) un Eirop, minot rast ldzekus nabadzbas, socils izstumanas un citu socils politikas noviru novranai. 2009. gad veikt ptjum, kas apskata socilo uzmumu izplatbu Eirop, secints, ka to ekonomiski aktvo iedzvotju skaits, kuri iesaistti socilaj uzmjdarbb, katr valst ir dads, piem., Beij 4,1%, Somij 7,5%, Francij 3,1%, Itlij 3,3%, Slovnij 5,4% un Lielbritnij 5,7%.8 Citu ptnieku veikt pasauli aptvero socils uzmjdarbbas monitoring atkljs, ka vriei biek nek sievietes uzsk socilo uzmjdarbbu (lai gan dads valsts ir atirga pieredze, piemram, Krievij, Malaizij, Libn, Izral, sland un Argentn sievietes saldzinjum ar vrieiem biek uzsk socilo uzmjdarbbu).9 Socil uzmjdarbba Latvij ir maz ptta. Ldz im Latvijas uzmjdarbbas vide analizta dados aspektos, ir pieejami ptjumi, piemram, Global Enterpreneurship Monitor (GEM),10 kur ietverta ar sadaa par socilo uzmjdarbbu, tomr, nezinot konkrt ptjuma izejas datus, ir visai problemtiski noteikt skuma punktu objektvai socils uzmjdarbbas situcijas definanai Latvij. Ptniecbu apgrtinja ar fakts, ka Latvij nav normatv reguljuma, kas autu noirt socilo uzmjdarbbu no nevalstisko organizciju saimniecisks darbbas un/vai
Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 1. lpp. 8 Terjesen S., Lepoutre J., Justo R. un Bosma N. 2011. Global Entrepreneurship Monitor Report on Social Entrepreneurship. EMES European Research Network, 2011. Pieejams: http://www.gemconsortium.org/about.aspx?page=pub_gem_special_topic_reports [skatts 12.06.2012.]. 9 Ibid., Executive Summary, p. 5. 10 Ptjums tiek izstrdts, lai novrttu uzmjdarbbas aktivitti dads pasaules valsts. Pieejams: http://www.gemconsortium.org/news/758/entrepreneurs-now-numbering-near-400-million-in-54countries,-according-to-gem-2011-global-report [skatts 12.03.2012.].
7

pieirt uzmjdarbbai (taj skait mikrouzmumiem un panodarbintm personm) k juridiskai formai pau socils uzmjdarbbas veicja statusu. Lai analiztu pasaul pastvoos socils uzmjdarbbas dados konceptus un piedvtu risinjumus Latvijai, ptjum apskattas vairkas Eiropas valstis Itlija, Polija, Lietuva, Somija, Dnija, Beija, Francija, veice, Luksemburga, Lielbritnija, rija, k ar sniegts ieskats socils uzmjdarbbas tiesisk reguljuma attstb ASV. Ptjum konstatts: lai gan ikvien apskattaj valst socils uzmjdarbbas koncepts ir attstjies un veidojies atirgi, var saskatt kopgas iezmes un tendences un gt vrtgu pieredzi, kas autu Latvijai izvairties no kdm, kuras pieredzjuas citas valstis, veidojot atbalsta sistmas socilajiem uzmumiem. Latvijai, veidojot savu socils uzmjdarbbas konceptu, nksies un ar ir nepiecieams izveidot savu pieeju, jo tiea paraugu adaptana nebs pats labkais risinjums, emot vr faktu, ka Latvijas ekonomika, k ar socilie izaicinjumi un mrogi ir atirgi. Ar o ptjumu autori tiecas novilkt robeas starp uzmjdarbbu un labdarbu, tpc ptjum analizta tiesisk un faktisk socils uzmjdarbbas situcija Latvij, kuras ietvaros bija jatbild uz jautjumiem, vai nevalstisks organizcijas var bt socils uzmjdarbbas veicji. Ptjuma autori augstu vrt visus Latvijas piemrus gan tos, kas ptjuma gait tika analizti, gan tos, kas netika analizti. Pateicoties tiem, diskusija par socilo uzmjdarbbu Latvij sk stenoties rcbas politikas veidotju izpratn, plnoanas dokumentu kontekst, un, visdrzk, tuvko gadu laik socils uzmjdarbbas pieeja tiks praktizta k pasaprotama socilo izaicinjumu risinan. Latvijas politikas veidotjiem ir jsaprot, ka nepiecieamba atzt un stiprint socilos uzmumus k pau grupu ir svarga nevis tpc, ka par to run un raksta rvalsts, vai tpc, ka Eiropas Komisija nolmusi noirt o uzmjdarbbas veidu no citiem, bet tpc, ka is ir efektvs risinjums ieilguo socilo problmu risinanai un attsta ilgtspjgas sabiedrbas veidoanos. Lai piedvtu konkrtus ieteikumus socils uzmjdarbbas koncepta attstbas nodroinanai Latvij, ptjum sniegta socils uzmjdarbbas defincija, uzskaittas socil uzmuma pazmes un sniegti ieteikumi valsts atbalsta mehnisma izveidei.

K ptjuma autoru kolektvs ms apzinmies, ka Latvijai vl daudz darm, lai stenotu o konceptu, tomr esam prliecinti, ka ptjums ir bruakmens aj ce. Ms izsakm pateicbu visiem, kuri piedaljs ptjuma tapan, iedvesmoan un ptjuma laik notikuo aktivitu stenoan.

Ptjuma mris un metodoloijas apraksts Ptjuma mris ir sniegt ieskatu socils uzmjdarbbas praks Eirop un Latvij un piedvt risinjumus socils uzmjdarbbas veicinanai un attstbai Latvij. Gatavojot ptjumu, tika apzinta 11 valstu pieredze socils uzmjdarbbas definan un atbalsta instrumentu izvl. Tpat tika izptti juridiskie risinjumi, k valstis identific un noir socilos uzmjus no citiem uzmjiem un kds joms socilie uzmji darbojas. Papildus rvalstu prakses izptei tika analizti Latvijas uzmumi un nevalstisks organizcijas (biedrbas un nodibinjumi), kas var tikt uzskattas par socilajiem uzmumiem vai kas paas sevi t definjuas un praktiski darbojas k socilais uzmums. Uzmumiem un nevalstiskajm organizcijm tika uzdoti ptjuma ietvaros izstrdti vienoti jautjumi par darbbu un mriem, k ar izzinta to izpratne par socils uzmjdarbbas potencilo attstbu un nozmi Latvij. Ptjum analizta socilo uzmju praktisk pieredze, veicot savu darbbu Latvij. Kaut ar socils uzmjdarbbas raksturojoos parametrus ir noteikui vairki socils uzmjdarbbas koncepta attsttji, taj skait starptautiski ptjumu centri (tds k EMES Network11), socils uzmjdarbbas identificanai, datu ieguvei un analzei Latvij autori par pamatu izvljs M. Junusa, viena no galvenajiem socils uzmjdarbbas koncepta attsttjiem, izstrdtos septius kritrijus socils uzmjdarbbas atpazanai un raksturoanai: 1) biznesa mris ir nevis maksimli nopelnt, bet novrst nabadzbu vai ar socilu problmu; 2) finansila un ekonomiska ilgtspja; 3) investori saem atpaka tikai savu ieguldjumu bez procentiem; 4) kad investcijas ir atmakstas, uzmuma pea tiek izmantota t attstbai; 5) atbildba pret vidi; 6) darbaspks saem darba tirgum atbilstou atalgojumu un labkus darba apstkus; 7) dari ar prieku12.

11

EMES ir 1996. gad dibints starptautisks ptniecbas centrs, kur devis lielu ieguldjumu ar socils uzmjdarbbas koncepta attstb. Par organizciju vairk sk.: http://www.emes.net/index.php?id=7 12 Seven principles of social business. Pieejams: http://www.muhammadyunus.org/Social-Business/sevenprinciples-of-social-business/ [skatts 07.09.2012]

T k Latvij socil uzmjdarbba nav nodalta pc juridisks formas, k septtais kritrijs tika izmantots juridiskais statuss, aizstjot septto kritriju dari ar prieku, tau M. Junusa septt kritrija kltesamba dari ar prieku visos analiztajos Latvijas piemros bija konstatjama, jo visi intervtie cilvki pauda neizmrojamu entuziasmu un degsmi, stenojot savu darbu. Kritrijs tika aizstts, lai vartu novilkt skaidras robeas starp to, kas ir uzmjdarbba un kas nevalstisko organizciju saimniecisk darbba, un noteikt kopsakarbas. Biedrbu un nodibinjumu saimniecisks darbbas galvenais uzdevums ir nodroint papildu ienkumus mru realizcijai, kuri var bt un var ar nebt socili mri. Savukrt tradicionls uzmjdarbbas galvenais uzdevums ir iegt maksimlo peu, ieguldot pc iespjas mazk resursu. Balstoties uz kritrijiem, ptjuma veikanai tika izveidota socils uzmjdarbbas vrtanas matrica, kur tika ievietoti konkrti Latvijas socils uzmjdarbbas piemri ar detaliztu katra piemra skaidrojumu par relo situciju atbilstoi noteiktajam kritrijam. Ptjum analiztie piemri atlasti, izvloties 30 Latvijas biedrbas, nodibinjumus un uzmumus, kas sevi dados formtos identificjui k socils uzmjdarbbas veicjus un/vai socils uzmjdarbbas veicintjus, k ar tdus, kas minjui, ka plno darboties, izmantojot socils uzmjdarbbas principus. Ptjuma veicji uzrunja organizcijas, ldzot sniegt datus un informciju (gada prskatus, stratiskos dokumentus, stattus un biznesa plnus), lai iegtu pc iespjas plaku ptmo materilu. Atsaucba bija neliela, atsaucs tre daa uzrunto organizciju, kas nodroinja iespju padziinti analizt 10 organizciju/ uzmumu darbbu. Papildus tam dati tika iegti no SIA Lursoft, kas sniedza ieskatu organizciju un uzmumu dokumentcij. Ptjuma veicji, balstoties un socils uzmjdarbbas kritrijiem, izstrdja kritriju matricu, lai noskaidrotu organizciju un uzmumu atbilstbu socils uzmjdarbbas konceptam un principiem saska ar M. Junusa kritrijiem, k ar lai noskaidrotu socils uzmjdarbbas veicju izpratni par o konceptu un t stenoanu praks Latvijas situcij, rels ikdienas darbbs. Ptjuma laik tika veikta sekundr datu analze, analizjot du pieejamo dokumentciju: a) gada prskatus (tiem, kuriem tie bija pieejami, jo daa no organizcijm darbojas mazk par 12 mneiem un gada prskati nav iesniegti, kas savukrt neauj pilnvrtgi izanalizt ekonomisko atdevi no konkrtiem socils uzmjdarbbas piemriem); b) organizciju stattus (pieejami visiem, neatkargi no juridisk statusa);

c) stratiskos dokumentus (kuriem tie bija pieejami, jo atsevim organizcijm nav du specifisku, bet nozmgu dokumentu un viengais dokuments ir statti). Ptnieki neanalizja tdus socils uzmjdarbbas organizciju piemrus, kuru darbba faktiski nav uzskta, bet tikai plnots tdu veikt, k ar tdus, kuri sav darbb k darbbas formu minjui socilo uzmjdarbbu, bet pc dokumentu analzes ptjuma veicji secinja, ka o konkrto organizciju darbba ir atbalsta funkciju nodroinana socils uzmjdarbbas veicjiem, bet organizcijas paas nav socils uzmjdarbbas stenotjas. Ptjuma laik, laika posm no 2012. gada janvra ldz martam, tika veiktas padziintas intervijas ar socils uzmjdarbbas veicjiem, papildu informcija tika iegta, organizjot socils uzmjdarbbas veicju fokusa grupu, strukturtu diskusiju 2012. gada 27. aprl, kur piedaljs pieci socilie uzmji, un ekspertu diskusiju 2012. gada 8. maij. Ekspertu diskusij piedaljs devii eksperti, kas saistti ar socils uzmjdarbbas analzi akadmiskaj vid, tpat ministriju un ts padotbas iestu darbinieki, specilisti, kas atsevius socils uzmjdarbbas aspektus steno praks, piemram, nodarbintbas jom, organizcijas, kas nodroina atbalsta infrastruktru socilajiem uzmumiem, k ar dadu socils uzmjdarbbas pilotprojektu finansanu Latvij. Ptjuma gait notika vairkas tikans ar valsts prvaldes darbiniekiem atsevis institcijs Ekonomikas ministrij, Labkljbas ministrij, Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrij, kur tika diskutts par socils uzmjdarbbas koncepta aspektiem un t potencilu Latvij, risinot ekonomiskas, socilas un reionls attstbas izaicinjumus. Ptjuma veicjiem bija iespja piedalties Socils uzmjdarbbas forum 2011. gada novembr, kur tika prezentti starptautiski socils uzmjdarbbas piemri no Ungrijas un Krievijas, k ar iegt informciju no ekspertiem, kuri izveidojui vairkus socilos uzmumus rvalsts.

10

[1] Socils uzmjdarbbas attstba pasaul

1. Socils uzmjdarbbas tiesisk reguljuma attstba Eirop un ASV

Kop 20. gadsimta sedesmitajiem gadiem Eirop ir novrojama tendence, ka arvien vairk juridisko personu uzmumu k galveno mri neizvirza maksimlu peas ganu t paniekiem. Fondi, asocicijas, kooperatvi un citas organizcijas piedv preces un pakalpojumus, lai apmierintu sabiedrbas vajadzbas un/vai reatu uz sabiedrb pastvou problmu. K atzst eksperti, socil uzmjdarbba ciei saistta ar socili labkljgas valsts koncepciju.13 Pirm izpratne par socilo uzmjdarbbu k pau socilo problmu risinanas metodi rads pagju gadsimta astodesmito gadu beigs Itlij, kad sabiedrba saskrs ar iepriek nezinmm vajadzbm nodarbintbas jom.14 Dadas sabiedrbas grupas atrads rpus darba tirgus, tdjdi radot apgrtinjumu valsts socilajam budetam un spriedzi sabiedrb. Kooperatvu (cooperatives), kas tradicionli un galvenokrt aizstvja savu dalbnieku intereses, aktivittes paplainjs un aptvra lielku skaitu dalbnieku, ar sasniedzamie mri un intereses kuva visprgkas. Turklt ie jaunie kooperatvi sav darb iesaistja dadu socilo grupu prstvjus: algotus darbiniekus, brvprtgos un atbalsttjus. Itlija 1991. gad kooperatviem (social cooperatives) izstrdja atseviu likumu,15 nodalot divu veidu socilos kooperatvus: 1) tdus, kas piedv socilos, veselbas un izgltbas pakalpojumus; 2) tdus, kas veicina konkrtu socilo grupu, mru grupu (piem., cilvku ar pam vajadzbm) integrciju darba tirg. 2005. gad likumdevjs paplainja socil uzmuma izpratni, ietverot taj ar citas uzmumu formas ne tikai kooperatvus un bezpeas organizcijas, bet ar, piemram,

Carini C., Costa E., Carpita M., Andreaus M. The Italian Social Cooperatives in The 2008: a portrait using descriptive and principal component analysis. 3rd EMES International Research Conference on Social Enterprise, Roskilde (Denmark), July 47, 2011. EMES Conferences Selected Papers, 2011, p. 34. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/Selected_Papers/Serie_3_All_sessions/ECSPR11-06_Carini_et_al.pdf [skatts 12.06.2012.]. 14 Ibid., p. 4. 15 Gosling P. Social co-operatives in Italy: Lessons for the UK. Social Enterprise London, 2002, p. 25. Pieejams: http://www.sel.org.uk/uploads/SocialCooperativesInItaly.pdf [skatts 14.06.2012.].

13

11

investoru organizcijas. Tika paplaintas darbbas jomas: labkljbas pakalpojumi, darba integrcijas jautjumi, vides, veselbas, izgltbas pakalpojumu sniegana utt.16 Eiropas lmen par socilo uzmjdarbbu k pau darbbas formu ska diskutt devidesmito gadu vid. Lielbritnij socil uzmjdarbba ir plai atpazta un kuvusi par nozmgu socils ekonomikas sastvdau. Ldzgi k Itlij, ar Lielbritnij socil uzmjdarbba veido treo nozari starp valsts un privto sektoru. Socilo uzmumu Lielbritnij raksturo t paais izveides mris un misija ar biznesa instrumentiem risint sabiedrbai nozmgu socilo problmu, nevis gt peu t paniekiem, k ar plaais darbbas spektrs, skot no maizes cepanas uzmuma ldz kredtapvienbm. Taj pa laik abu valstu modei krasi atiras. Itlij likums nosaka pau uzmuma prvaldbas modeli, kur jiesaista dadas personas no mrgrupm, savukrt Lielbritnij pai uzsvrts uzmuma biznesa raksturs. Francij, Portugl, Spnij un Grieij par socilo uzmumu uzskata tikai tdu uzmumu, kas darbojas k kooperatvs (co-operative type). Portugl tiesiskais reguljums (1997) paredzja, ka socilie solidarittes kooperatvi (social solidarity co-operative) k socilie uzmumi sniedz pakalpojumus, lai veicintu neaizsargtu sabiedrbas grupu, piemram, brnu, cilvku ar pam vajadzbm, integrciju sabiedrb, taj skait darba tirg. Spnij 1999. gad tika izveidoti socilo iniciatvu kooperatvi (social initiative co-operative), uzmumi, kas sniedz socilos pakalpojumus vai veic ekonomiska rakstura darbbas ar mri veicint atstumto personu nodarbintbu. Grieij 1999. gad tika radti socilie kooperatvi ar ierobeotu atbildbu (limited liability social co-operative) ar specifisku mri integrt sabiedrb psihosocili neveselus cilvkus. s organizcijas balsts uz sadarbbu starp mrgrupas locekiem, psihiatrisks slimncas darbiniekiem un sabiedrbas prstvjiem. da vairku dalbnieku stratija atbilst ar Francijas likumam (2002) par sabiedrbas intereu kooperatviem (collective interest co-operative society), kuros aktvi iesaists gan kooperatva darbinieki, gan klienti, brvprtgie, valsts un pavaldbu iestdes. 1996. gad Beij tika pieemts tiesiskais reguljums, ar ko nodibinja uzmumu formu socil mra uzmums (social purpose company). Pielikum nr. 1 pievienota tabula, kur koncentrti izklstta informcija par apskatto valstu normatvajiem aktiem un uzskaittas socilo uzmjdarbbu raksturojos pazmes.

16

Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 56. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.].

12

Ir Eiropas valstis, kur jautjumam par socilo uzmjdarbbu nav btiska vieta politiskaj un akadmiskaj diskusij. Viena no tdm valstm ir Vcija. Socilekonomiskais modelis balsts uz plau socils sadarbbas lgumu (social partnership agreement), to saprotot k specifisku vienoanos starp tirgu un valsti par socilekonomisks attstbas veicinanu. d model socilajai uzmjdarbbai k treajam sektoram nav iespjas attstties. Kaut ar Vcij darbojas daudz bezpeas organizciju, kuru nolks ir gt ienkumus un risint socilus mrus, socilie uzmumi k tdi netiek atsevii nodalti.17 Taj pa laik Vcij ir skaidri noteikti kritriji socilo pakalpojumu jom, ko veic nevalstisks organizcijas. Savukrt ASV jdzienu socilais uzmjs devidesmito gadu vid definja dadi fondi un organizcijas. Par tdu tika atzts indivds, kas veica aktivittes ar mri risint socilo problmu, taj pa laik darbojoties k uzmums brv tirgus apstkos. 18 bija jauna pieeja, k risint socilas problmas. Pretji tam Eirop uzsvars tika likts uz socil uzmuma kolektvo dabu, k ar uz t asocicijas (associative) un kooperatvu (cooperative) formu.19 Ldz ar to Eiropas un ASV modelis atiras ar socil uzmuma organizatorisko formu, ko uzmums iegst, iesaistot dadus dalbniekus un institcijas.20 ASV cenas iezmt neskaidrs robeas starp institucionlajm un juridiskajm formm, k ar sajauktajm vrtbm (pea blakus sociliem mriem), kas raksturo socilo uzmjdarbbu, turpretim Eiropa drzk uzsver faktu, ka socil uzmjdarbba veido treo sektoru, proti, starp publisko un privto sektoru.

Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 8. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 18 Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b.g.], p. 2. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.]. 19 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 4. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 20 Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b.g.], p. 2. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.].

17

13

Socilais uzmums Eirop ir k hibrds starp tradicionlo uzmumu un bezpeas uzmumu. Socil uzmuma mris ir sasniegt socilu labumu, aj proces gstot ienkumus, kas novirzmi socil mra sasnieganai un konkrt uzmuma darbbas attstbai. K atzmts starptautiskajos ptjumos, ir btiski noirt socilo uzmjdarbbu no citu organizciju (plak izpratn) darbbm, k ar skaidri nodalt socilo uzmjdarbbu no socili atbildgas uzmjdarbbas. EMES Network ptjum dots skaidrojums, k noirt socilo uzmjdarbbu no citu organizciju (plak izpratn) darbbm, izmantojot etrus kritrijus (skat. 1. tabulu). Tabula Nr. 121 Labdarba Motivcija Metodes Mri Iemumu/ peas mris Lab griba Misijas vadtas Socil uzmjdarbba Motivcijas dadba Komercdarbba Savu intereu nodroinana Tirgus ekonomikas vadtas Ekonomisku vrtbu radana Sadalana dalbniekiem un paniekiem

Misijas un tirgus ekonomikas balanss Socilas vrtbas Socilu un ekonomisku radana vrtbu radana Bezpeas organizcijas Reinvestt mra aktivittes mra sasnieganas aktivitts vai sasnieganai uzmuma darbbu izmaksu noseganai, k ar darbbas paplainanai un attstbai

Izvrtjot minto tabulu, jsecina, ka socilo uzmjdarbbu raksturo pazmes, kas sastopamas gan labdarb, gan komercdarbb. Faktiski socil uzmjdarbba ir filantropijas un komercdarbbas sintze. Socil uzmjdarbba ir jnoir no socili atbildgas uzmjdarbbas. Pdj desmitgad komersanti arvien biek rkojas socili atbildgi uzlabojot savu darbinieku darba apstkus, rkojoties videi draudzgi, palielinot preu un pakalpojumu kvalitti, atbalstot dadus labdarbas projektus utt., tomr das darbbas nav atzstamas par socilo uzmjdarbbu. Atirb no
Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b. g.], p. 3. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.].
21

14

socil uzmuma socili atbildgi uzmji ar savu darbbu tiei nerada socila rakstura labumu vai nav izveidoti, lai atrisintu kdu sabiedrbai svargu problmu. Tie darbojas peas ganas nolk un tikai dau no peas novirza dadu socilu problmu risinanai, ar vairums aktivitu tiek stenotas, izmantojot publicittei domtos resursus, kam ir ciea saikne ar vlmi pankt situciju, ka pc iespjas plaks cilvku loks tiek prliecints kt par uzmuma klientiem. Izvloties risinjumus socils uzmjdarbbas atbalstanai un veicinanai, ir svargi atcerties, ka socil uzmjdarbba skatma kopsakar ar socilo ekonomiku22. Socil ekonomika nav tikai tiesbu aktu radta, un t nav saistta tikai ar valsts atbalstu, t ir sabiedriska kustba, kas veido treo valsts ekonomikas sektoru. Socilo uzmumu tiesiskais reguljums nepiecieams, lai leitimiztu o socils un ekonomisks sintzes pardbu un mazintu nenoteiktbu, kas attiecas uz ts stenoanu praks. To iespjams pankt, pielgojot esoo vai radot jaunu tiesisko reguljumu. Ar tiesisko reguljumu pc iespjas lielku dau sabiedrbas var rosint veidot vai atbalstt socils uzmjdarbbas attstbu, tdjdi vienlaicgi atbalstot gan socilu, gan ekonomisku vrtbu radanu.23 ds risinjums Latvij nepiecieams tiei pckrzes period, jo, politikas dokumentos socilo uzmjdarbbu atzstot un nostiprinot k pau uzmjdarbbas formu, tiks veicinta tdu uzmumu izveide, kas ne tikai risins sabiedrbai kopum svargs problmas, bet ar nodroins ikviena iesaistt indivda dzves kvalittes uzlaboanos.

2. Socil uzmuma jdziens

Katr valst socil uzmuma defincija ir atirga, tomr tm vism ir kopgas pazmes, kas auj konstatt vienotu konceptu, kas attstjies daudzu gadu laik un kuvis pazstams k atsevis socils uzmjdarbbas koncepts. Starptautisk organizcija EMES Network, vairkus gadus ptot socil uzmuma koncepcijas attstbu un apkopojot daudzu valstu praksi un likumos ietvertos jdzienus Eiropas valsts, izstrdjusi socil uzmuma definciju. K atzst EMES Network eksperti, socilais uzmums ir privta bezpeas organizcija (not-for-profit private organization), kas piedv

Skat. plak: Wygnaski K., Frczak P. Social Economy in Poland: definitions, application, expectations and uncertainties. Social economy text, 2007. Pieejams: http://www.ekonomiaspoleczna.pl/files/ekonomiaspoleczna.pl/public/socialeconomyinPL/wygnanski_open ning_report.pdf [skatts 23.05.2012.]. 23 Iamiceli P. Regulating social enterprises: a comparative view on some of the legal models in the European context. Gdansk Social Economy Conference Gdansk, June 2628, 2008, p. 3. Pieejams: http://www.ekonomiaspoleczna. pl/files/ekonomiaspoleczna.pl/public/gk/panele/GKES_sesjaA_PIamiceli_Regualting_social_enterprises.pd f [skatts 02.06.2012.].

22

15

pakalpojumus vai preces, lai sniegtu labumu sabiedrbai.24 EMES Network uzsver socil uzmuma ienkumu dadbu: ienkumi, kas gti no pakalpojumu snieganas, preu prdoanas vai valsts subsdijm, k ar privtiem ziedojumiem un/ vai brvprtgo darbu.25 EMES Network koncepcija par socilo uzmumu sastv no etriem ekonomiskiem un pieciem sociliem kritrijiem. K norda ptnieki, EMES Network noteiktie socil uzmuma kritriji nav nosacjumi, lai tiktu iegts socil uzmuma statuss, tie raksturo idelo socilo uzmumu un ir izmantojami k ldzeklis, lai paldztu noirt socilo uzmumu no citiem uzmumiem.26 K norda EMES Network, socilais uzmums atbilst diem ekonomiskiem kritrijiem: 1) Ilgstoa preu raoana un pakalpojumu sniegana Atirb no citm tradicionlajm bezpeas organizcijm socilo uzmumu pamataktivitte parasti nav kdu uzskatu jeb ideoloijas izklstana un aizstvba vai finanu plsmas prdale (k, piemram, daudziem fondiem), socilie uzmumi ir tiei iesaistti ilgsto preu raoan un pakalpojumu sniegan. Piemram, Itlij 70% socil uzmuma ienkumu veido ienkumi no preu un pakalpojumu piedvanas, kam ir socils labums. 2) Augsta autonomijas pakpe un neatkarba Socilo uzmumu personu grupa izveido k atseviu projektu un o uzmumu prvalda ts paas personas. Socilais uzmums var bt finansili atkargs no valsts pieirtm subsdijm, tomr to ne tiei, ne netiei neprvalda valsts iestdes vai citas organizcijas (federcijas, privti uzmumi u. tml.). Dibintjiem ir tiesbas gan brvi nodibint, gan ar prtraukt uzmuma darbbu. Turklt socilo uzmumu prvaldbas lmumi tiek pieemti, nevis ievrojot paumtiesbu apmru, bet gan pc principa viens dalbnieks, viena balss.27 Ar dalbnieku

Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b. g.], p. 2. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.]; skat. ar Brouard F., Larivet S. Social entreprises: Definitions and Boundaries. Confrence ANSER ARES 2011 Conference Association for Nonprofit and Social Economy Research, 2011. Pieejams: http://www.anser-ares.ca/files/conf11/papers/Brouard-Larivet.pdf [skatts 09.06.2012.]. 25 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 5. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 26 Ibid. 27 Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b. g.], p. 8. Pieejams:

24

16

(stakeholder) saprotama persona, kas var ietekmt uzmuma mra sasnieganu vai kuru ietekm darbbas, kas saisttas ar mra sasnieganu. Dalbnieki ir labuma guvji (klienti) vai mrgrupas prstvji, darbinieki, uzmuma donori un dibintji (panieki), valsts un pavaldbu iestu prstvji, dadu privtpersonu prstvji, brvprtgie. Beij par uzmuma dalbnieku var kt pc viena gada nostrdanas uzmum. Grieij, Polij u. c. valsts ir noteiktas kvotas, cik jbt, piemram, uzmuma darbbas rezultt labumu guvuo dalbnieku organizcijas prvaldes sastv. Valsts un pavaldbu iestu un dadu privtpersonu prstvji Spnij un Francij ir uzmuma prvaldes sastv, bet Itlij nav, to kltbtne pieaujama uzmumu prvaldbas institcijs. Turklt Francij valstij vai pavaldbai var piedert ldz 20% uzmumu kapitldau.28 Itlij un Spnij par dalbniekiem var bt ar brvprtgie, tomr Spnij tiem nav balsstiesbu. 29 Tikai dalbnieki var balsot dalbnieku sapulc un iecelt uzmuma vadbu.30 3) Augsts ekonomisk riska lmenis Personas, kas nodibina socilo uzmumu, uzemas pilngu vai daju risku saistb ar uzmuma darbbu. Pretji daudzm publiskm institcijm socil uzmuma dzvotspja atkarga no to dibintju un darbinieku centieniem nodroint pietiekamus resursus. 4) Minimls apmakstu darbinieku skaits Ldzgi k cits tradicionlajs bezpeas organizcijs socilie uzmumi var kombint finanu resursus un citu veidu resursus, k ar apmakstu un brvprtgo darbu. Turklt socilaj uzmum jnodroina minimls apmakst darba apjoms, proti, minimls skaits algotu darbinieku. Piemram, Itlij darbinieku skaits nevar bt mazks par 50% no kopj darbinieku skaita, ldz ar to brvprtgo skaits nevar prsniegt 50% no visiem darbiniekiem. Ja uzmuma mris ir darba integrcijas jautjumi, mrgrupas darbinieku patsvars nevar bt mazks par

http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.]. 28 Skat.: Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models An analysis of governance models in social enterprises through a comparative study of the legislation of eleven countries. Facolt di Economia di Forl, AICCON, 2010. Pieejams: www.aiccon.it/file/convdoc/wp75.pdf [skatts 25.05.2012.]. 29 Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b.g.], p. 1112. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.]. 30 Ibid., p. 12.

17

30% no visiem darbiniekiem. Ar Somij 30% no visiem darbiniekiem socilaj uzmum jbt mrgrupas prstvjiem. Savukrt Lietuv proporcija ir augstka 40%.31 Saska ar EMES Network socilais uzmums atbilst ar vairkiem sociliem kritrijiem, kuri ir di: 5) Preczi formults mris sniegt labumu sabiedrbai Viens no galvenajiem socil uzmuma mriem ir darboties sabiedrbas vai kdas ts grupas lab. Socil uzmuma pazme ir t vlme vietj kopien sekmt socilo atbildbu. Piemram, socil uzmuma mris var bt socil labuma radana noteikt nozar, vietjs kopienas vai visprgs sabiedrbas interess, darba integrcija, mru grupu dalbnieku darba un socilo spju uzlaboana. 6) Personu grupas inicits Socilais uzmums rodas, iesaistot vietjai kopienai piedergus cilvkus, lai apvienotos kdas sabiedrbai svargas vajadzbas vai mra sasnieganai. 7) Lmumu pieemanas vara neatkarga no uzmuma paumtiesbm is kritrijs atbilst principam: viens dalbnieks, viena balss, kas nozm, ka uzmuma prvaldb, pieemot lmumu par socil uzmuma darbbu, nav svargi, cik kapitla dau pieder katram t dibintjam un kda ir to vrtba. 8) Mrgrupu prstvju iesaistana uzmuma prvaldan Klientu un labumu guvju prstvba un ldzdalba socil uzmuma prvaldb ir svarga pazme. Tdjdi tiek veicinta demokrtijas izpratne ar ekonomisko aktivitu starpniecbu. 9) Ierobeota vai pilnb izslgta peas sadale Dads valsts atiras noteikumi attiecb uz peas sadalanu. Da valstu peu nevar sadalt starp paniekiem, da valstu du ierobeojumu nav, savukrt cits peu var sadalt likum ierobeotos apmros.32

31

Skat.: Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models An analysis of governance models in social enterprises through a comparative study of the legislation of eleven countries. Facolt di Economia di Forl, AICCON, 2010. Pieejams: www.aiccon.it/file/convdoc/wp75.pdf [skatts 25.05.2012.]. 32 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 3738. Pieejams:

18

Socilo uzmumu tiesiskais reguljums Eiropas valsts atbilstoi EMES Network kritrijiem (skat. 2. tabulu). Tabula Nr. 233
Kritrijs Lielbritnija Kopienas intereu uzmums (CIC) Itlija Socilie kooperatvi Beija Socilo mru uzmumi Portugle Integrcijas uzmumi Somija Socilie uzmumi

ilgstoa preu raoana un pakalpojumu sniegana augsta autonomijas pakpe un neatkarba augsts ekonomisk riska lmenis minimls apmakstu darbinieku skaits personu grupas inicits lmumu pieemanas vara neatkarga no uzmuma paumtiesbm mru grupu prstvju iesaistana uzmuma prvaldan ierobeota vai pilnb izslgta peas sadale preczi formults mris sniegt labumu sabiedrbai

+ +

+ +

+ +

+ +

+ + +

+ +

http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 33 Pttiniemi P. Development of legal framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b.v.], 2006, p. 5. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.].

19

Izvrtjot iepriek nordto, jsecina, ka saska ar normatvajiem aktiem tikai Itlij socilajiem uzmjiem tiek piemrotas augstks prasbas, kuras izvirza EMES Network eksperti, tomr tas nemazina socils uzmjdarbbas izplatbu un atpazstambu aj valst. EMES Network noteiktie kritriji sasaucas ar tiem, kurus izstrdjis M. Junuss un kuri tika izmantoti Latvijas situcijas analz. Taj pa laik M. Junusa kritriji ir visaptveroki un detalizti, k ar skaidrki: 1) biznesa mris ir nevis maksimli nopelnt, bet novrst nabadzbu vai ar socilu problmu; 2) finansila un ekonomiska ilgtspja; 3) investori saem atpaka tikai savu ieguldjumu bez procentiem; 4) kad investcijas atmakstas, uzmuma pea tiek izmantota t attstbai; 5) atbildba pret vidi; 6) darbaspks saem darba tirgum atbilstou atalgojumu un labkus darba apstkus; 7) dari ar prieku34. 3. Socilo uzmumu juridisks formas Katr valst socilo uzmumu tiesisks formas atiras, emot vr gan pastvos uzmjdarbbas tradcijas, gan atbildgo politikas virztju ieceres par to, ar ko socilam uzmumam btu jnodarbojas. Jau kop pagju gadsimta devidesmitajiem gadiem arvien vairk palielins prasba dadot socilo uzmumu juridisks formas. Tradicionls formas kooperatvi, asocicijas un nodibinjumi papildintas ar citm uzmjdarbbas formm.35 Tika konstatts, ka prsvar sastopamas trs visbiek izmantots juridisks formas: 1) kooperatvi (piem., Itlij socilie kooperatvi (1991), Portugl socils solidarittes kooperatvi (1997), Francij Socilie kooperatvi kolektvs interess (2001), Polij socilie kooperatvi (2006)):

Seven principles of social business. Pieejams: http://www.muhammadyunus.org/Social-Business/sevenprinciples-of-social-business/ [skatts 07.09.2012.]. 35 Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b. g.], p. 3. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.].

34

20

a. mris ir radt labumu sabiedrbai, darbojoties saistb ar plau vai konkrtu, no sabiedrbas atstumtu, personu loku. Socila iekauana un darba integrcija ir galven darbbas forma, lai ar ne vieng; b. dalbnieki parasti ir darbinieki, kuru patsvars un proporcija kopj darbinieku skait katr valst atiras, piemram, 30% Itlij, 80% Polij; c. katr valst ir atirga attieksme pret iemumu sadali; d. pamatprincips viens dalbnieks, viena balss; 2) uzmumi (company) (Beija (1995), Lielbritnija (2005)): galvenokrt tie ir uzmumi, kas gst peu, ievrojot socilo dimensiju, tpc tajos iespjama ienkumu sadale likum noteiktajs robes. Prvaldb balsu skaitu nosaka proporcionli kapitla ieguldjumiem; 3) brva forma (Somija (2004)): socilais uzmums ir k zmols, ko pieir organizcijai neatkargi no ts juridisks formas; tas nav pas uzmuma juridisks modelis.36 4. Socilo uzmumu darbbas jomas Socilie uzmumi pc lieluma galvenokrt ir maza vai vidja lieluma vietj lmea uzmumi, kuru mris ir sniegt socilu labumu vietjs kopienas iedzvotjiem.37 Eirop socilie uzmji darbojas dads joms. Ir valstis, kur socil uzmjdarbba saistta tikai ar darba integrciju (Somija, Polija, Lietuva, Grieija u. c.), tau ir daa valstu, kur socilais uzmums var darboties gandrz ikvien darbbas jom, kur saskatmas problmas, ko var risint ar socil uzmuma darbbas attstbas principiem (Lielbritnija, Beija, Francija u. c.). Otraj gadjum likum var nebt uzskaittas jomas. Beij jomas uzskaittas pa memorand, Lielbritnij izveidots sabiedrbas intereu novrtanas tests, kur analiztas izmaksas un konkrt biznesa ietekme uz sabiedrbu. Francij uzmums defin un pamato sabiedrbas

36

Iamiceli P. Regulating social enterprises: a comparative view on some of the legal models in the European context. Gdansk Social Economy Conference Gdansk, June 2628, 2008, p. 912. Pieejams: http://www.ekonomiaspoleczna.pl/files/ekonomiaspoleczna.pl/public/gk/panele/GKES_sesjaA_PIamiceli_ Regualting_social_enterprises.pdf [skatts 02.06.2012.]. 37 Heckl E., Pecher I. Study on Practices and Policies in the Social Enterprise Sector in Europe. Final Report. Austrian Institute for SME Research and TSE Entre, Turku School of Economics, Finland. Vienna, June 2007, p. 2. Pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/_getdocument.cfm?doc_id=3408 [skatts 04.06.2012.].

21

ieguvumu sav darbbas deklarcij (sastv no mra, organizcijas un darbbas instrumentiem), un s deklarcijas kalpo par pamatu, lai pieirtu socil uzmuma statusu.38 Izptot Eiropas valstu praksi, var secint, ka visbiek socilie uzmumi darbojas darba integrcijas jom iesaista darba tirg personas, kas zaudjuas darbu. K jau konstatts iepriek, Somija, Zviedrija un Lietuva, k ar Polija ir ts valstis, kur nodarbintbas veicinana ir socilo uzmumu pamatmris. Piemram, Polij 2006. gad tika pieemts Socils sadarbbas likums (Act on Social Co-operatives), kura mris ir veicint konkrtu mrgrupu nodarbintbu: bijuie ieslodztie, ilgstoi bezdarbnieki, invaldi, bijuie alkoholii vai narkomni.39 Zviedrij ikdien jdzienam socilais kooperatvs k sinonms tiek mints jdziens darba integrcijas socilais uzmums.40 Savukrt tds valsts k Lielbritnija, Francija, Itlija, Portugle, Beija, Spnija socilie uzmumi darbojas ar cits joms, piemram, veselbas aprp, brnu aprpes pakalpojumu sniegan, mjoka nodroinanas un mjas aprpes pakalpojumu sniegan, kultr, mksl un sport, vides un ekosistmas aizsardzb, izgltb un ptniecb. 5. Atbalsta mehnismi socilajiem uzmumiem Primri socilajiem uzmumiem jspj paiem nodroint savu darbbu, prdodot preces un sniedzot pakalpojumus, tomr liela daa socilo uzmumu Eirop saem valsts vai pavaldbu finansilo atbalstu.41 Izptot pieejamo informciju, konstatts, ka pastv dadi valsts vai pavaldbu atbalsta paskumi un veidi: 1. Tiesiskais reguljums nodroina skaidru un paredzamu krtbu gan attiecb uz socilo uzmumu nodibinanu, gan darbbu, taj skait atbalsta mehnismus. Ldz ar to tiesiskais reguljums vrtjams k viens no valsts atbalsta mehnismiem, jo nodroina stabilu un drou socils uzmjdarbbas attstbu.
Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b. g.], p. 910. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.]. 39 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 8. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 40 Ibid. 41 Heckl E., Pecher I. Study on Practices and Policies in the Social Enterprise Sector in Europe. Final Report. Austrian Institute for SME Research and TSE Entre, Turku School of Economics, Finland. Vienna, June 2007, p. 3. Pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/_getdocument.cfm?doc_id=3408 [skatts 04.06.2012.].
38

22

2. Nodoku atlaides ir valstis, kur likumdevjs normatvajos aktos socilajiem uzmumiem paredzjis dadu nodoku samazinjumu un citas fiskls privilijas. Piemram, Malt socilajam uzmumam nav jmaks ienkuma nodoklis, Lihtentein paredztas nodoku atlaides socilo uzmumu paumiem, ienkumiem un peai, Slovnij darba integrcijas uzmumiem nav jmaks nodoki par samakstajm algm, Vcij noteiktas nodoku atlaides paiem socilajiem uzmumiem un to finanu devjiem. 3. Finanu paldzba ir valstis, kur paredzts ties atbalsts socilajiem uzmjiem valsts un pavaldbu subsdijas vai projektu granti vai neties atbalsts kompensjot darba algas socilaj uzmum nodarbintajiem mru grupu darbiniekiem (piem., Lietuva, Slovnija, Zviedrija, Slovkija). Portugl valdba un socilie partneri katru gadu vienojas par pieiramo finanu ldzeku apjomu. Dnij izveidots grants brvprtgajam socilajam darbam (Grants for Voluntary Social Work); Somij ir fonds, kas atbalsta socils uzmjdarbbas uzskanu, nodroinot skuma investciju. Socilajiem uzmumiem jspj paiem nodroint finanu ldzekus savas darbbas stenoanai. Dau valstu likumos pat noteikta miniml robea, piem., Itlij vismaz 70%, Lietuv 20% jveido paa uzmuma ienkumiem no preu un pakalpojuma prdoanas. 42 4. Atbalsts uzmjdarbbas veikan nereti atbalsts socilajam uzmumam tiek nodroints nevis naudas resursu veid, bet iespj saemt konsultcijas biznesa inkubatoros, piedalties darba grups, ekspertu padoms un saemt mentoru atbalstu. Nereti socilajiem uzmjiem vai topoajiem socilajiem uzmjiem tiek nodrointas valsts vai pavaldbu apmakstas mcbas (gan ad hoc mcbas, gan mcbu programmas augstskols). Piemram, Somij izveidota Nacionl atbalsta sistma socilajiem uzmumiem (National Support Structure for Social Enterprises), kas sniedz konsultcijas, k uzskt socilo uzmjdarbbu, Vcij darbojas Berlnes Attstbas aentra socils uzmjdarbbas un kopienas ekonomikas atbalstam (Berlin Development Agency for Social Enterprises and Neighbourhood Economy), kuras mris ir motivt sabiedrbu un atbalstt personas, kas vlas veidot socilo uzmumu. Spnij izveidota interneta vietne, kur var dalties ar pieredzi un informciju par socilo

42

Sk.: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf, p. 16.

23

uzmjdarbbu, apmcbm, darbbas kvalitti, fondiem, finanu ldzekiem, tiesbu jautjumiem, nodokiem, cilvkresursiem, projektu vadanu utt. 5. Sadarbbas veicinanas paskumi socilie uzmumi biei sadarbojas gan ar valsts un pavaldbas institcijm, piemram, organizjot regulras tikans un darba grupas, gan sav starp, piemram, veidojot lietussarga tipa organizcijas, kuras ir socilo uzmumu intereu aizsardzbas institcijas, un organizjot sadarbbas forumus. 6. Fondi ir valstis, kur izveidoti fondi vai nodibinjumi, kas pieir finanu ldzekus socils uzmjdarbbas attstbai, piem., Beij ir fonds flmu iesaistanai socilaj ekonomik (Flemish Participation Fund for the Social Economy), kas pieir kredtus socilajiem uzmumiem (riska kapitls), savukrt Rumnij izveidots Rumnijas Socilais attstbas fonds (Romanian Social Development Fund). 7. Valsts politikas un rcbas programmas ir valstis, kur politikas dokumentos socil uzmjdarbba atzta k btiska valsts socils ekonomikas sastvdaa. Lielbritnij izveidota paa Socilo uzmumu vienba (Social Enterprise Unit), kas koordin valsts politikas attstbu un izpildi attiecb uz socils uzmjdarbbas veicinanu un sektora attstbu. Bulgrij Kopienu fonds un socilo uzmumu programma (Community Fund and Social Enterprise Programme) atbild par ilgtspjgas socils uzmjdarbbas attstbu, piemram, organiz apmcbas, koordin pieeju finanu avotiem, nodroina informcijas apmaiu, nodarbojas ar lgumu slganu starp valsti un socilajiem uzmumiem publisko pakalpojumu izpild. 8. Preu vai pakalpojumu iepirkana valsts/pavaldbu vajadzbm ir valstis, kur socil uzmjdarbba pai tiek atbalstta ar valsts vai pavaldbu iepirkumiem. Ptjum secints, ka btisks socilo uzmu atbalsta mehnisms ir preu un pakalpojumu iepirkana valsts vajadzbm, dodot socilajam uzmumam privilijas vai tiesbas iegt papildu punktus valsts/pavaldbu iepirkumos. Publisk iepirkum valsts var izvirzt divus kritrijus: zemk cena (par atbilstou kvalitti) vai ekonomiski izdevgkais piedvjums (the most economically advantageous tender). Piemram, Itlij jau 1991. gad socilajiem uzmumiem publiskajos iepirkumos tika paredzts pas kritrijs, tau Zviedrij, rij, Portugl, Spnij du labvlgu noteikumu radana pagaidm nav atauta (lai gan par to tiek diskutts). Daudzu valstu ptnieki ir

24

konstatjui, ka valsts iestdm jbt tiesgm iepirkumu stratiju saskaot ar sabiedrisk labuma mriem, proti, ietvert iepirkumu dokumentos socilo klauzulu. Tas nodroina dadu mru vienlaicgu sasnieganu, piemram, kompleksu socilu problmu atrisinanu, augstu kvalitti un efektvas izmaksas.43 9. Vaueru sistma ir valstis, kur ieviesta t saukt vaueru sistma, kas auj socil pakalpojuma samjam paam izvlties pakalpojuma sniedzju. da sistma mjas aprpes pakalpojumu jom pastv Francij un Beij.44 10. Valsts vai pavaldbu uzdevumu deleana das valsts socilie uzmumi steno valsts vai pavaldbas uzdevumus, it sevii socilo pakalpojumu sniegan, piemram, Lielbritnij.45 Polij socilie uzmumi nereti organiz sporta vai rekrecijas paskumus cilvkiem ar pam vajadzbm un finansjumu du paskumu organizanai saem no pavaldbas vai valsts.

Skat. plak: De Rosa F. The Social Economy, Public Procurement and Public-Social Partnership in Europe. Pieejams: http://www.socialeconomy.pl/x/438724; http://www.socialenterprise.org.uk/uploads/files/2012/02/public_services_act_2012_a_brief_guide_web.pd f 44 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 11. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 45 Gosling P. Social co-operatives in Italy: Lessons for the UK. Social Enterprise London, 2002, p. 5. Pieejams: http://www.sel.org.uk/uploads/SocialCooperativesInItaly.pdf [skatts 14.06.2012.].

43

25

[2] Padziinta rvalstu pieredzes analze aj noda analizts konkrtu Eiropas valstu tiesiskais reguljums, sniedzot detaliztku un konkrtku ieskatu par diem jautjumiem: 1) socilo uzmumu juridisk statusa formas; 2) socilo uzmumu darbbas jomas; 3) peas sadales noteikumi; 4) valsts atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai.

1. Itlija
Itlij socil uzmjdarbba ir svarga un strauji augoa ekonomikas nozare. Socilo uzmumu skaits laik no 1985. gada ldz 1996. gadam pieaudzis seas reizes: 1985. gad bija 650 socilo kooperatvu, 1996. gad 3857.46 Socil uzmjdarbba Itlij ska attstties 20. gadsimta septidesmito gadu beigs, kad valst bija vja ekonomika un liels bezdarbs. Attstba kuva straujka kop 1991. gada, kad tika pieemts atsevis likums par socilajiem kooperatviem (381/1991), kas noteica, ka socilo kooperatvu mris ir sabiedriska labuma radana un mrgrupu integrcija darba tirg.47 Likuma pieemanas galvenais iemesls bija skaidrbas ievieana, sples noteikumu noteikana un nepiecieamba veidot atbalsta sistmu, k ar ataut kooperatviem sniegt pakalpojumus ne tikai saviem dalbniekiem, bet ar plakam personu lokam (sabiedrbai kopum). 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Galven socilo uzmumu forma Itlij ir socilais kooperatvs (social cooperatives). Pastv divu veidu socilie kooperatvi: A tips, kur apvienojas pakalpojuma sniedzjs un labuma guvji k dalbnieki un sniedz veselbas, socilos, kultras, vides vai izgltbas pakalpojumus, B tips kooperatvs, kas nodroina mcbas, iesaista rels uzmjdarbbas aktivitts un nodroina nodarbintbu konkrtai mrgrupai, k ar tajs apvienojas pastvgi darbinieki un bezdarbnieki ar fizisks un psihisks veselbas traucjumiem, narkotiku un alkohola atkarbm, attstbas traucjumiem un likuma prkpji, kas vlas integrties darba tirg.48 Socilo kooperatvu dalbnieki var bt dadas personas, piemram, darbinieki, labuma guvji, brvprtgie (ne vairk
Gosling P. Social co-operatives in Italy: Lessons for the UK. Social Enterprise London, 2002, p. 6. Pieejams: http://www.sel.org.uk/uploads/SocialCooperativesInItaly.pdf [skatts 14.06.2012.]. 47 Ibid., p. 13. 48 Skat.: [b.a.] Social cooperative for work integration. Cauto. [b.g.], p. 12. Pieejams: http://socialeconomyaz.org/wp-content/uploads/2011/06/GKES_cluster_wise_Cauto.pdf [skatts 24.06.2012.].
46

26

k 50% no visiem darbiniekiem), finanu investori, valsts un pavaldbu iestdes, kas nereti ir ar kooperatvu dibintjas.49 B tipa kooperatvos vismaz 30% dalbnieku ir mrgrupm pieskaitms personas. Kop pieemts likums, kas ieviesa socil kooperatva juridisko formu, katru gadu pieaug socilo kooperatvu skaits (vidji par 1020%).50 Pirmajos desmit gados izveidoti 7100 kooperatvi ar 267 000 dalbnieku, 223 000 algotu darbinieku, 31 000 brvprtgo, 24 000 cilvku ar pam vajadzbm integrti darb, un socilo kooperatvu kopjais apgrozjums ir pieci miljardi eiro. Apmram 60% socilo kooperatvu ir A tipa, bet 33% B tipa socilie kooperatvi un 8% jauktie.51 2008. gad socilo kooperatvu apgrozjums bija gandrz devii miljardi eiro; 60% socilo kooperatvu vidjais apgrozjums ir mazk nek 250 000 eiro, savukrt tikai 15% sasniedz miljonu eiro.52 Kooperatvu popularitte nav liegusi attstties ar citm socil uzmuma formm. Likums par socilajiem uzmumiem (Law on social enterprise) 118/2005 un Legislative Decree 155/2006 nostiprinja socilo uzmjdarbbu k stabilu treo sektoru.53 Jaunie normatvie akti ieviesa socilo uzmumu formu dadbas principu, paredzot konkrtu organizcijas prvaldbas struktru k nosacjumu, lai uzmumu atztu par socilo uzmumu. Par socilo uzmumu atzstamas dadas privtas organizcijas (piemram, asocicijas, nodibinjumi, kooperatvi, komersanti), kas patstvgi realiz ekonomiskas aktivittes ar mri saraot un piedvt socil labuma preces un pakalpojumus.54 Likums iedalja socilos uzmumus divs grups: komersantos un tdos, kas nav komersanti, tdjdi par socilo uzmumu var kt ne tikai kooperatvi un nevalstisks organizcijas, bet ar biznesa uzmumi.

Ibid., p. 13. Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 26. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 51 Borzaga C. The Concept and Practice of Social Enterprise in Europe.The Italian Experience. Euricse: Social Entrepreneurship The Possibilities and Prospects Belgrade April 26th 2010, p. 15. Pieejams: http://www.emins.org/sr/aktivnosti/projekti/podrska-soc/P3_Carlo_Borzaga.pdf [skatts 17.05.2012.]. 52 Carini C., Costa E., Carpita M., Andreaus M. The Italian Social Cooperatives in The 2008: a portrait using descriptive and principal component analysis. 3rd EMES International Research Conference on Social Enterprise,Roskilde (Denmark), July 47, 2011. EMES Conferences Selected Papers, 2011, p. 12. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/Selected_Papers/Serie_3_All_sessions/ECSPR11-06_Carini_et_al.pdf [skatts 12.06.2012.]. 53 Ibid., p. 5. 54 Iamiceli P. Regulating social enterprises: a comparative view on some of the legal models in the European context. Gdansk Social Economy Conference Gdansk, June 2628, 2008, p. 5. Pieejams: http://www.ekonomiaspoleczna.pl/files/ekonomiaspoleczna.pl/public/gk/panele/GKES_sesjaA_PIamiceli_ Regualting_social_enterprises.pdf [skatts 02.06.2012.].
50

49

27

2) Socilo uzmumu darbbas jomas Likums par socilajiem uzmumiem defin socil uzmuma darbbas jomas Itlij, uzsverot, ka ts ir sabiedrbas labumam dergas jomas. Saska ar likuma 2. panta pirmo dau socila labuma preces un pakalpojumi ir tdi,55 kas veikti turpmk uzskaittajs joms: 1) labkljba, 2) veselba, 3) labkljba un veselba, 4) izgltba un profesionl apmcba, 5) vide un ekosistmas aizsardzba, 6) attstba un kultras mantojums, 7) socilais trisms, 8) akadmisk un pcstudiju izgltba, 9) ptniecba un kultras paskumi, 10) atbalsts socilajiem uzmumiem. Turklt likums atzst ar socilo kooperatvu aktivittes darba integrcijas jom, nosakot, ka tie ir kooperatvi, kuros 30% no darbiniekiem ir darba nespjgas personas, invaldi vai ilgstoi bezdarbnieki.56 3) Peas sadales noteikumi Itlij pastv socilo uzmju peas sadales ierobeojumi. Socilo kooperatvu dalbniekiem auts sadalt tikai dau no peas (neprsniedzot 20%). Kooperatvs var nolemt pilnb nesadalt peu un ieguldt to uzmuma attstb. 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Socilie uzmumi Itlij saem diferenctu valsts atbalstu, piemram, priekrocbas publiskajos iepirkumos, juridisku atzanu, izdevgus nodoka noteikumus (piem., atbrvojumu makst nodokus par rezervm un ieguldjumiem specil fond, kura mris ir socils uzmjdarbbas attstba kopum; socilo uzmumu saraotm precm vai sniegtiem pakalpojumiem ir piemrojama 0% vai 4% PVN likme, turpret PVN likme citiem komerciliem uzmumiem ir 20%, uzmumu ienkumu nodoka un socils apdroinanas nodoka samazinjums; nodoku atlaides ziedojumiem), izdevgus kredta piedvjumus.57 Ldzinjie rezultti apliecina, ka apmram vairk nek puse no darbiniekiem, kas skotnji tikui nodarbinti socil uzmum, vlk spj iekauties darba tirg un iegst patstvgu darbu rpus socil uzmuma. Turklt resursi, kas tiek patrti mrgrupu apmcbm un subsdijm, bija mazki nek valsts ieguvumi.58

55 56

Ibid. Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 26. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 57 Gosling P. Social co-operatives in Italy: Lessons for the UK. Social Enterprise London, 2002, p. 5. Pieejams: http://www.sel.org.uk/uploads/SocialCooperativesInItaly.pdf [skatts 14.06.2012.]. 58 Ibid., p.7.

28

Papildus valsts atbalstam socilie uzmumi Itlij pai izveidojui citus atbalsta mehnismus socils uzmjdarbbas veicinanai, piem., Markoni fondu (Marconi Fund), kas nodroina Itlijas socils uzmjdarbbas attstbu. Markoni fonda finanu ieguves pamats ir kooperatvu ikgadjs iemaksas 3% apmr no gada peas. Kooperatvi, kas veic iemaksas Markoni fond, iegst labvlgas nodoku atlaides no valsts59. Itlij ir ieviestas ar solidarittes obligcijas (Solidarity bonds) pai izveidoti finanu instrumenti, kuri paredzti ldzeku ieganai, lai finanstu socilos kooperatvus. Personm, kas iegdjas solidarittes obligcijas, valsts nodroina nodoku atlaides.60 Tpat izveidota centralizta kooperatvu prraudzba un koordincija ar asociciju paldzbu (Cooperative consortia). Kooperatvu asocicijas sniedz atbalstu jaunajiem un esoajiem kooperatviem (piem., konsultcijas vadbas jautjumos, mrketing, grmatvedb, ldzeku piesaist, k ar paldzba, sagatavojot kopgus pieteikumus, publisk sektora izsludintajos iepirkumos).

2. Polija
Polij ir ilgstoa problma ar bezdarba samazinanu, taj skait ar vairku mrgrupu integrciju darba tirg, tdjdi valsts ir spiesta meklt dadus problmu risinanas veidus, tostarp socils uzmjdarbbas veicinanu un atbalstanu.61 Polija ir viena no valstm, kur nodarbintbas veicinana ir socilo uzmumu pamatmris. 2006. gad tika pieemts Socilo kooperciju likums (Act on Social Co-opeartives), kura mris ir stimult pau mrgrupu bijuo ieslodzto, ilgstoo bezdarbnieku, invaldu, bijuo alkoholiu vai narkomnu nodarbintbu.62 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas 2006. gad ar likumu Par socilajiem kooperatviem Polij tika izveidota paa juridisk forma darba integrcijas socilais uzmums, tau obrd norit diskusijas par paa normatva akta izveidi, kas aptvertu daudz plaku socilo uzmju loku. Likumprojekt paredzts noteikt
59 60

Ibid., p. 9. Ibid. 61 [b.a.] Social economy in Poland, 2009. Pieejams: http://www.socialeconomy.pl/x/433523 [skatts 12.06.2012.]. 62 Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 8. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.].

29

socil uzmuma jdzienu, iespjams juridisks formas un valsts atbalsta mehnismus. Dai analtii rosina paplaint to juridisko formu skaitu, kas var iegt socil uzmuma statusu, proti, ietverot aj sarakst ar sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu un akciju sabiedrbas ar socilu mri. Paralli tam tiek diskutts par aizliegumu asocicijm un sabiedrisk labuma organizcijm nodarboties ar jebkdu saimniecisko darbbu. Vl citi analtii rosina veidot patstvgu jaunu juridisku formu socilais uzmums.63 Praks Polij lielkajai daai t. s. socilo uzmumu ir das juridisks formas: asocicijas vai citas brvprtgs organizcijas, fondi, nodibinjumi vai kooperatvi. Bez iepriek mintajm tradicionlajm formm ir ar veidojumi, kuriem nav juridiskas personas statuss tie darbojas k asociciju, fondu/ nodibinjumu un citu brvprtgo organizciju apakorganizcijas, piemram, amatniecbas uzmumi invaldiem, socils integrcijas centri un klubi, darba mekltju klubi. 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Socilie uzmji Polij prsvar nodarbojas ar darba integrcijas jautjumiem vai dadu socilo pakalpojumu snieganu. 3) Peas sadales noteikumi Ptjuma tapanas brd normatvajos aktos Polij nebija noteikti peas sadales ierobeojumi. 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Polij darbojas atbalsta mehnismi socilo kooperatvu nodibinanai un attstbai, proti, nodroinot iemaksu socilo uzmumu nodibinanai, par kuras pieiranu lemj reionlie socils ekonomikas fondi. Polij darbojas paldzbas centri socilajiem kooperatviem (vis valst kopum to ir 11), katrs no tiem var pieirt grantus socilajiem kooperatviem kopsumm par 40 000 eiro vienam uzmumam.64 Ar pavaldbm ir tiesbas atbalstt socilos uzmumus, delejot tiem publiskos uzdevumus. Visbiek tiek deleta sporta un rekrecijas paskumu organizana, socilie pakalpojumi un pakalpojumi cilvkiem ar pam vajadzbm, veselbas uzlaboanas paskumi, vietjs kopienas attstba (ekotrisms un ekoloija), izgltbas pakalpojumi, kultras un mkslas aktivitu stenoana, nacionlo bagtbu aizsardzba.65

63 64

Ibid., p. 28. Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 29. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 65 Ibid.

30

Vairkas Polijas augstskolas piedv apmcbas programmas socilo uzmumu vadtjiem un darbiniekiem.

3. Lietuva
Lietuv socilie uzmji prsvar nodarbojas ar personu integrciju darba tirg. 2004. gada 1. jnij Lietuv tika pieemts normatvais akts Socilo uzmumu likums66, kura mris ir noteikt tiesbas un pienkumus juridiskm personm, kurm pieirts socil uzmja statuss, t pieiranas un atcelanas noteikumus un krtbu, k ar defint mrgrupas, kuras nodarbinot, uzmums var iegt socil uzmuma statusu. 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Lietuvas Socilo uzmumu likums neierobeo juridisko personu formas, kas var nodarboties ar socilo uzmjdarbbu. Saska ar likumu socilais uzmjs ir Lietuvas Republik reistrta juridiska persona, kura o socil uzmja statusu ieguvusi atbilstoi likum noteiktajai krtbai un atbilst dm pazmm:

1) mrgrupai piedergo darbinieku skaitam jbt ne mazk par 40% no vidji visiem
uzmum gada laik nodarbintajiem darbiniekiem (aprinanas krtbu nosaka ar Lietuvas valdbas noteikumiem) un skaitlisk izteiksm ne mazk k etriem;

2) uzmuma dibinanas dokumentos k darbbas mris mints nodarbint mrgrupai

piedergos darbiniekus, attstt to darba un socils prasmes, k ar veikt socilo integrciju;

3) juridisk persona neveic tdas darbbas, kuras valsts neatbalsta k socilo

uzmjdarbbu (sarakstu apstiprina valdba vai pai tam pilnvarota iestde) vai ar ienkumi no tdm darbbm neprsniedz 20% no kopjiem nodoku gada uzmuma ienkumiem. Ar 2006. gada 1. novembra likuma grozjumiem tikai izemta pazme, ka uzmumam jatbilst maza vai vidja uzmuma pazmm. Likuma 3. panta otr daa paredz specilu reguljumu attiecb uz socilajiem uzmumiem, kas nodarbina cilvkus ar pam vajadzbm. diem
66

Socialini moni statymas. Pieejams: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=235368&p_query=&p_tr2=2 [skatts 14.06.2012.]; Law on social enterprises. Pieejams: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=312453 [skatts 14.06.2012.]; . Pieejams: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=267178&p_query=&p_tr2=2 [skatts 14.06.2012.].

31

uzmumiem jatbilst iepriek mintajm pazmm, k ar mrgrupai piedergo darbinieku skaitam jbt ne mazk par 50% no vidji visiem uzmum gada laik nodarbintajiem darbiniekiem, turklt ne mazk k 40% no tiem jbt 1. un 2. grupas invaldiem vai cilvkiem, kuru darbaspja neprsniedz 55% vai kuriem ir augsts vai vidjs specilo vajadzbu lmenis. 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Socils uzmjdarbbas mris Lietuv ir nodarbint personas, kuras ir piedergas likum noteiktajm mrgrupm un kuras ir zaudjuas savas profesionls un darba spjas, ir ekonomiski neaktvas un nespj konkurt darba tirg, lai atbalsttu to atgrieanos darba tirg un socilo integrciju, k ar mazintu socilo izstumtbu. Likum uzskaittas personu grupas, kuras var nodarbint socilais uzmjs, un ts ir: 1) personas ar 1., 2., vai 3. grupas invaliditti vai personas, kuru darbaspja neprsniedz 55% vai kurm ir augsts vai vidjs specilo vajadzbu lmenis (neatkargi no t, vai persona ir vai nav reistrjusies darba bir); 2) ilglaicgi bezdarbnieki vismaz divus gadus reistrti darba bir; 3) personas, kurm ldz pensijas vecumam atlikui ne vairk k pieci gadi un kas ir bezdarbnieki vairk nek vienu gadu kop reistrcijas darba bir; 4) vientuie vecki, kuri vieni pai rpjas un audzina brnu, kas ir jaunks par astoiem gadiem, un ir bezdarbnieki vairk nek seus mneus kop reistrcijas darba bir; 5) personas, kuras atbrvotas no ieslodzjuma vietas, izcietuas sodu, ilgku par seiem mneiem, reistrjus darba bir ne vlk k seu mneu laik no atbrvoanas no ieslodzjuma un ir bezdarbnieki vismaz seus mneus kop reistrcijas darba bir. Likuma 5. panta treaj da pai ir noteikts, ka mrgrupas personu darb nevar pieemt, ja pirms tam atlaists cits darbinieks, tdjdi mkslgi radot vakanci. Tpat likums regul ar citus specifiskus gadjumus darba tiesbu jom, piem., mrgrupas personm pc to lguma un darba devja piekrianas var noteikt citu darba skuma un beigu laiku. Likumdevjs noteicis, ka darba devjam radtos zaudjumus saistb ar samazinto produktivitti atldzina valsts. Socil uzmja statusu pieir, pamatojoties uz juridisks personas iesniegumu Lietuvas valdbas pilnvarotai iestdei Darba birai, kas veic regulras prbaudes un uzrauga socil uzmja darbu. Tpat Darba bira administr socils uzmjdarbbas atbalsta fondus, vrt socilo uzmumu prskatus par aktivittm un valsts atbalsta izmantoanu, k ar attsta un ievie

32

projektus, kuru mris ir socils uzmjdarbbas attstba. Lietuv ir izveidots specils socilo uzmju reistrs, ko uztur Latvijas Uzmumu reistram ldzga valsts institcija. 3) Peas sadales noteikumi Ptjuma tapanas brd normatvajos aktos nav noteikti peas sadales ierobeojumi.

4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai

Valsts atbalsts socilajiem uzmumiem Lietuv izpauas subsdiju vai kompensciju form. Uzmjiem tiek daji kompensti izdevumi par nodarbinto personu darba algm un valsts socils apdroinanas iemaksm, k ar subsidti izdevumi par darba vietu radanu un pielgoanu cilvkiem ar pam vajadzbm vai segti izdevumi par pam apmcbm, ja tdas nepiecieamas. Papildus iepriek mintajiem paldzbas veidiem valsts var pieirt ar citus atvieglojumus vai labumus socilajiem uzmumiem, kas nodarbina cilvkus ar pam vajadzbm:

1) subsdijas par darba vides, raoanas telpu un atptas istabu pielgoanu; 2) subsdijas k kompensciju par papildu administratvajiem un transporta izdevumiem; 3) subsdijas k kompensciju par izdevumiem, kas saistti ar palga algoanu darbiniekam
ar invaliditti (surdotulks, asistents u. c.).

4. Somija
Socils uzmjdarbbas attstbu Somij, ldzgi k cits valsts, noteica ekonomisks krzes sekas. Pc devidesmito gadu ekonomisks krzes valsts iespjas risint socils problmas kuva ierobeotas, tpc bija jmekl citas alternatvas. Reajot uz problmm, Somijas valdba par prioritti atzina socilo uzmumu attstbu papaldzou darba integrcijas uzmumu izveides veicinanu.67 2003. gad Somijas likumdevjs piema likumu par socilajiem uzmumiem (1351/2003)68, ievieot skaidrbu gan lietotajos jdzienos, gan uzmjdarbbas pamatprincipos. Likuma mris ir sniegt pagaidu atbalstu darba vietu radanai cilvkiem ar pam vajadzbm un ilgstoiem bezdarbniekiem, kamr tie apgst darba tirgum nepiecieams darba iemaas un

Pttiniemi P. Development of legal framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b. v.], 2006, p. 12. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.]. 68 Act on Social Enterprises. No. 1351/2003. December 30, 2003. Pieejams: http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/2003/en20031351.pdf [skatts 10.05.2012.].

67

33

prasmes.69 Papildus tam Somij ir izveidots mehnisms, k uzlabot likuma izpildi un novrst jebkdas problmas Darba lietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kur ir dadu ministriju prstvji, cilvku ar pam vajadzbm un bezdarbnieku intereu aizsardzbas organizciju prstvji, kas veic monitoringu un pta normatvo aktu izpildi praks.70 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Ar socilo uzmjdarbbu Somij var nodarboties ikviena juridisk persona, kas ieguvusi statusu socilais uzmums un iekauta socilo uzmumu reistr. Socil uzmuma statusu galvenokrt iegst divu veida uzmumi: kooperatvi (co-operatives) un darba centri, kas pieder invaldu asocicijm (work centres owned by the associations for the disabled). Kooperatvi galvenokrt darbojas pakalpojumu snieganas nozar, savukrt darba centri rao preces, jo pai metla un tekstila nozar.71 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Socil uzmuma mris Somij ir mazint bezdarba problmu. Likumdevjs noteicis, ka diem uzmumiem ir jbt orienttiem uz uzmjdarbbu un jspj raot preces vai sniegt pakalpojumus, pc kuriem ir pieprasjums tirg. Papildus noteikts, ka 30% no visiem uzmum nodarbintajiem darbiniekiem ir konkrt mrgrup un atldzbas lielums, kas tiek maksts darbiniekiem, ir samrgs.72 3) Peas sadales noteikumi Socilajiem uzmumiem nav pas sabiedrisk labuma statuss un pieirts valsts subsdijas tiem neierobeo tiesbas rkoties ar savu peu un ienkumu prpalikumu.73

4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai

Valsts dod tieu atbalstu socilajiem uzmumiem, k ar pieir grantus organizcijm, kas veicina socils uzmjdarbbas attstbu Somij (piemram, viena no lielkajm organizcijm, kas saem attstbas fondu ldzekus, ir VATES Foundation nevalstiska organizcija, kura strd

http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf, p.6 Pttiniemi P. Work Integration Social Enterprises in Finland. European Research Network, 2007, p. 19. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_04-07_FIN.pdf [skatts 03.06.2012.]. 71 Ibid., p. 20. 72 Ibid., p. 3. 73 Ibid., p. 4.
70

69

34

ar mri veicint nodarbintbu, jo sevii cilvkiem ar pam vajadzbm74). Valsts ties subsdijas vidjam socilajam uzmumam veido aptuveni 1/5 no uzmuma kopjiem ldzekiem.75 Primri valsts atbalsta sadale notiek, izmantojot nodarbintbas iestdes budet noteiktos resursus. Finansils paldzbas ietvaros atbalsts tiek sniegts gan socils uzmjdarbbas uzskanai, gan ar darbbas attstbas nodroinanai. Papildus tam valsts var pieirt ar paas subsdijas, kuru pieiranas noteikumus un krtbu nosaka Nodarbintbas likums (Public Employment Services Act)76 un Bezdarba drobas likums (Unemployment Security Act)77. Saska ar Nodarbintbas likumu socilie uzmumi saem divu veidu subsdijas: nodarbintbas subsdiju un kombinto subsdiju. Ja uzmums nodarbina ilgstou bezdarbnieku un invaldu bezdarbnieku, tas var saemt kombinto subsdiju uz 12 mneiem (var pagarint ldz 24 mneiem), savukrt uzmums, kas nodarbina bezdarbnieku, kas ir bez darba mazk par 12 mneiem, var saemt nodarbintbas subsdiju ldz 10 mneiem.78 Subsdijas mris ir segt izdevumus, kas saistti ar mrgrupas algu izmaksu, k ar atldzint citus saisttus izdevumus, kas raduies darba devjam, pieemot darb papildu darbiniekus no mrgrupm.79 Subsdijas izmaks pavaldba, kuras teritorijas iedzvotjus uzmums nodarbina. Tiek veidots reistrs par valsts pieirto paldzbu un socilajos uzmumos nodarbintajm personm. Socilajiem uzmumiem bez subsdijm netiek pieirtas nekdas citas privilijas, piemram, nodoku atvieglojumi, jo pastv baas par negodgas konkurences raans risku.80 Papildu atbalsta mehnismu neesamba nav veicinjusi socils uzmjdarbbas izplatbu, jo nereti uzmumi, kas nodarbina konkrtas mrgrupas, nereistrjas k socilie uzmumi.81 Turklt praks

VATES Foundation. Pieejams: http://www.vates.fi [skatts 03.06.2012.]. Pttiniemi P. Work Integration Social Enterprises in Finland. European Research Network, 2007, p. 20. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_04-07_FIN.pdf [skatts 03.06.2012.]. 76 Act on the public employment service. 30 December, 2002/1295. Pieejams: http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/2002/en20021295.pdf [skatts 13.06.2012.]. 77 Unemployment Security Act. 602/1984. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1984/en19840602.pdf [skatts 13.06.2012.]. 78 Pttiniemi P. Work Integration Social Enterprises in Finland. European Research Network, 2007, p. 19. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_04-07_FIN.pdf [skatts 03.06.2012.]. 79 Ibid., p. 16. 80 Pttiniemi P. Social Enterprises as Labour Market Measure. Kuopio University Publications E. Social Sciences, 2006, p. 130. Citts pc: Pttiniemi P. Development of legal framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b.v.], 2006, p. 4. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.]. 81 Huotari T. Sosiaalisen yrityksen uudet kehykset. (New frames for the social enterprises). University of Jyvskyl. Master's graduate theses September 2005. p. 109. Citts pc: Pttiniemi P. Development of legal
75

74

35

konstatjams, ka par socilo uzmumu biek kst nevis uzmumi, kas sniedz pakalpojumus, bet gan preu raotji. Tas izskaidrojams tdjdi, ka visi attstbas fondi tiek pieirti organizcijm (proti, VATES Foundation), kuras prstv galvenokrt rpniecbas nozares uzmumus, nevis pakalpojumu sniedzjus. 5. Dnija Socil uzmjdarbba Dnij tiek saistta ar socilo ekonomiku un socilo inovciju. Socils ekonomikas konceptu uztver k ekvivalentu socils uzmjdarbbas konceptam. Socilo inovciju izprot k jaunu veidu, k var radt vrtbu. Tomr Dnij nav atsevia likuma, kas regul socilos uzmumus, ldz ar to izpratne par socilo uzmjdarbbu ir attstjusies un nostiprinjusies praks, nevis normatvaj reguljum. 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Socilajiem uzmumiem ir dadas juridisks formas, no kurm visizplattk ir individulais uzmums (self-owning institution). 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Socilo uzmumu darbbas jomas galvenokrt saists ar noteiktu mrgrupu personu integrciju darba tirg (taj skait piedvjot apmcbas bezdarbniekiem). Tomr nereti socilie uzmumi Somij darbojas ar cits joms, k, piemram, krzes centri, kas sniedz brvprtgu socilo paldzbu, finanu un apdroinanas pakalpojumu uzmumi, kas izsniedz kredtus ekoloiskajm zemnieku saimniecbm, un citi. 82 3) Peas sadales noteikumi Normatvajos aktos nav noteikti peas sadales noteikumi.

framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b.v.], 2006, p. 4. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.]. 82 Pttiniemi P. Work Integration Social Enterprises in Finland. European Research Network, 2007, p. 15. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_04-07_FIN.pdf [skatts 03.06.2012.].

36

4) Valsts atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Dnij nav noteikti konkrti valsts atbalsta mehnismi socilajai uzmjdarbbai. Socilo uzmumu mri nereti sakrt ar valsts labkljbas iestdes uzdevumiem un mriem, tdjdi socilo uzmumu radts vrtbas biei ir daa no valsts politisks stratijas.83 6. Beija Socil uzmjdarbba Beij ir visai neskaidrs, tomr arvien biek un plak lietots jdziens. Parasti ar socilo uzmjdarbbu tiek raksturota tre ekonomikas sektora bezpeas organizciju vlme sav darbb ieviest uzmjdarbbai raksturgu darbbas pieeju un metodes. 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Lai gan Beijas normatvos aktos nav definti tdi termini k socil uzmjdarbba vai socilais uzmjs, Komerclikuma (code des societes)84 661.- 669. pants nosaka uzmjdarbbas veidu uzmums ar socilu mri (la socit finalit sociale, social purpose company), kura pazmes un darbbas principi atbilst tradicionlajai izpratnei par to, kas ir socilais uzmjs. Uzmums ar socilu mri netiek nodalts k atsevis uzmjdarbbas veids, bet gan k noteiktu pazmju kopums, kas raksturo uzmumu, noirot to no citiem uzmumiem.85 Saska ar Beijas Komerclikuma 661. pantu uzmums ar socilu mri ir tds uzmums, kura dalbnieku mris nav vairot savu peu jeb persongo labumu, bet kur darbojas sabiedrbas vai kda socila mra lab. Komerclikuma 668. pants pieauj iespju ar bezpeas organizcijm iegt socil uzmuma statusu, saglabjot organizcijas juridisko formu. obrd lielks daas Beijas socilo uzmumu juridiskais statuss ir bezpeas asocicija, kas ir elastgka un vieglk dibinma juridisks personas forma, jo t dibinanai nav nepiecieams noteikts skuma pamatkapitls.86

Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008, p. 15. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 84 Code des societes. 7 mai 1999. Pieejams: http://alturl.com/5vvo4 [skatts 14.05.2012.]. 85 [B.a.] La socit finalit sociale. [b.g.]. Pieejams: http://www.econosoc.be/files/sfs.pdf [skatts 07.06.2012.]. 86 Likums par bezpeas asocicijm (Loi sur les associations sans but lucratif, les associations internationales sans but lucratif et les foundations). Pieejams: http://www.ejustice.just.fgov.be/cgi_loi/loi_a1.pl?language=fr&la=F&cn=1921062701&table_name=loi& &caller=list&F&fromtab=loi&tri=dd+AS+RANK&rech=1&numero=1&sql=text+contains+'' [skatts 07.06.2012.].

83

37

2) Socilo uzmumu darbbas jomas Visbiek Beij socilie uzmumi nodarbojas ar cilvku ar pam vajadzbm, k ar bezdarbnieku integrana darba tirg. Darba integrcijas uzmumi strd dados sektoros: ilgtspjgas vides attstbas, bvniecbas un cits nozars. Nereti socilie uzmumi darbojas ar k darba apmcbu uzmumi (on-the-job training enterprise) vai socilas darbncas (social workshops). 3) Peas sadales noteikumi Uzmumam ar socilu mri ir ierobeotas tiesbas sadalt peu starp t paniekiem. Uzmuma stattos tiek paredzta krtba, kd notiek vai nenotiek peas sadale, bet, ievrojot likum notiektos ierobeojumus, piemram, uzmumam jveido rezerves uzkrjumi (likum noteikti 5%), finansil labuma apmrs, ko var saemt uzmuma panieki, nedrkst prsniegt noteiktu procentu likmi (palaik tie ir ne vairk k 6%), uzmuma likvidcijas gadjum pri palikuie ldzeki tiek novirzti kdam citam uzmumam ar ldzga rakstura socilo mri. Likumdevjs noteicis, ka pri palikuie ldzeki nevar tikt sadalti starp paniekiem, pai, ja socilais uzmums iepriek samis valsts dotcijas, ziedojumus vai jebkdu citu atbalstu. 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Valsts atbalsts sociliem uzmumiem Beij ir dads. Uzmumam ar socilu mri var tikt piemroti dadi nodoku atvieglojumi, piemram, ienkuma nodoka atvieglojumi, atbrvoana no socil nodoka gadjumos, kad darb tiek pieemts bezdarbnieks ar zemu kvalifikcijas lmeni.87 Atirb no citm valstm Beij darbojas t saukt aprpes pakalpojumu vaueru sistma, kuru izmantoana nereti notiek tiei socilajos uzmumos, proti, vauers dod tiesbas t izmantotjam izvlties socilo pakalpojumu sniedzju. 7. Francija Socils uzmjdarbbas koncepts Francij attstjies, pateicoties socils un solidrs ekonomikas attstbai. Uzmumi ar socilam uzmumam raksturgm pazmm dibinti jau pagju gadsimta astodesmitajos un devidesmitajos gados, piemram, tdi uzmumi, kas veicina personu ar zemu profesionlo kvalifikciju, bezdarbnieku, personu, kas saem socilu
87

[B.a.] Comparative table of existing legislation in Europe. Brussels: The European Confederation of Workers Co-operatives, Social Cooperatives and Social and Participative Enterprises, p. 10. Pieejams: http://europeandcis.undp.org/files/uploads/legislation%20social%20coop%20social%20enterprise%20final %20EN.pdf [skatts 20.05.2012.].

38

pabalstu, un invaldu integrciju darba tirg, iestjas par bezdarba samazinanu un cns pret personu izstumtbu no socils vides. 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Ar socilo uzmjdarbbu Francij var nodarboties ikviena juridiska persona, papildus tam 1974. gad Francija izveidoja pau uzmumu veidu darba integrcijas socilos uzmumus, lai mrgrupu prstvjus (bezdarbnieki, zemu kvalificti jauniei u. c.) integrtu darba tirg.88 2001. gad tika defints jauns juridisks statuss: sabiedrbas intereu kooperatvu sabiedrbas (collective interest cooperative society/ socit cooprative d'intrt collectif), kas ir privta un uz sabiedrbas interesm vrsta organizcija, kuras mris ir darboties socilaj, izgltbas un kultras sfr, k ar nodarbintbas veicinan. Jaun kooperatvu forma dod iespju apvienoties darbiniekiem, klientiem, brvprtgajiem, valsts un pavaldbu iestdm un uzmumiem, kas vlas strdt vietjs kopienas lab. 89 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Viens no galvenajiem darbbas mriem socilajam uzmumam Francij ir darba integrcija, tomr nereti socilie uzmumi darbojas cits joms, piemram, kultras, dabas aizsardzbas vai veselbas aprpes jom.90 3) Peas sadales noteikumi T k socilo uzmumu izaicinjums ir risint socilas problmas, kuras ne valsts, ne ekonomiskais tirgus pau spkiem nevar atrisint, gt pea netiek novirzta uzmuma dalbnieku personga labuma ganai, bet socilu projektu stenoanai. Likumdevjs noteicis, ka uzmumam jveido rezerves fonds vai attstbas fonds. Izmaksjamo ienkumu apjoms ir ierobeots un pirms izmaksu veikanas no ienkumiem jatskaita dotcijas un citu finanu ldzeku pierumi. Kooperatvas sabiedrbas likvidcijas gadjum ts paum esoie finanu ldzeki tiek novirzti citai struktrai (kooperatvam, SIA, AS, valsts uzmumam u. c.), kam ir ldzgs socilais mris.
Eme B. Les entreprises sociales d'insertion par le travail en France. Paris: EMES European Research Network, 2001, p. 2. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_0201_F.pdf [skatts 06.06.2012.]. 89 Loi n 47-1775 du 10 septembre 1947 portant statut de la cooperation (article 195). Pieejams: http://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do;jsessionid=B3A6AEB7D20076D987B43E490186C2E8.tpdjo 03v_1?idSectionTA=LEGISCTA000006084034&cidTexte=JORFTEXT000000684004&dateTexte=20120 120 [skatts 06.06.2012.]. 90 Au 31 dcembre 2010, on en compte 190 dans le paysage conomique franais. Pieejams : http://www.les-scic.coop/sites/fr/les-scic/documentation/chiffres-cles [skatts 23.05.2012.].
88

39

4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Intereu kooperatvu sabiedrbm nav izstrdta atsevia finanu atbalsta politika vai nodoku atvieglojumi, tpc tm piemrojami tdi pai nodoki k jebkuram citam uzmumam. 8. veice veices normatvajos aktos nav izstrdts socils uzmjdarbbas tiesiskais reguljums,91 taj skait legldefincija jdzieniem socilais uzmums un socilais uzmjs. Tau ir veikti ptjumi, kas apzina socilo uzmjdarbbu un ts nkotnes iespjas veic. Iepriek minto jdzienu skaidrojumus piedv organizcijas, kas atbalsta socilo uzmjdarbbu. Piemram, 1998. gad veic nodibinta bezpeas organizcija Schwab Foundation for Social Entrepreneurship, kuras mris ir veicint socils uzmjdarbbas attstbu. Socils uzmjdarbbas tradcijas veic aizsks vlk nek ts kaimivalsts 20. gadsimta devidesmitajos gados, kad bija novrojama bezdarba palielinans. Ar valsts finansilu atbalstu tika dibintas pagaidu nodarbintbas programmas bezdarbniekiem, kas tika realiztas gan valsts, gan privtaj sektor (k apmcbas programmas), k ar bezpeas organizcijs. Bezpeas organizcijm s valsts atbalstts programmas va palielint raoanas aktivitti un apjomu, taj pa laik bezdarbniekiem t bija iespja attstt dadas prasmes un integrties darba tirg. Socilie uzmumi paldz radt darba vietas ar cilvkiem ar pam vajadzbm, invaldiem, sekm o mazaizsargto grupu iekauanu darba tirg. 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Lielkoties socilie uzmumi veic juridiski ir reistrti k asocicijas (apmram 40%) vai fondi (apmram 40%).92 Pastv ar sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu (limited company), kooperatvs sabiedrbas (cooperative society) un citas formas.93

Avils G., Bracci A. , Crivelli L. The future of social enterprise in Switzerland: preliminary results of an empirical investigation. 2nd EMES International Conference on Social Enterprise 14 July 2009, p. 2. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254491636_n148.pdf [skatts 28.05.2012.]. 92 Code Civil Suisse. Livre premier. Chapitre II: Des Associations, Chapitre III: Des Fondations. Pieejams: http://www.admin.ch/ch/f/rs/210/index1.html [skatts 28.05.2012.]. 93 Avils G., Bracci A., Crivelli L. The future of social enterprise in Switzerland: preliminary results of an empirical investigation. 2nd EMES International Conference on Social Enterprise 14 July 2009, p. 22. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254491636_n148.pdf [skatts 28.05.2012.].

91

40

2) Socilo uzmumu darbbas jomas K galvenos mrus veices socilie uzmumi izvirza cilvku ar pam vajadzbm integrana sabiedrb. 3) Peas sadales noteikumi veic nav izstrdts socils uzmjdarbbas tiesiskais reguljums, ldz ar to ar peas sadale netiek ierobeota. 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Valsts finans programmas, kas saisttas ar konkrtai mrgrupai piederou personu integrciju darba tirg. Papildus tam veices valdbas tie prraudzb atrodas bezpeas organizcija "Schwab foundation for social entrepreneurship", kuras mris ir veicint socilo uzmjdarbbu gan reionl, gan globl mrog. T veido sadarbbas tklu, veicina komunikciju, organiz konkursus un apmcbas, pieir stipendijas utt.94 9. Luksemburga Luksemburgas normatvajos aktos nav definti jdzieni socilais uzmums vai socilais uzmjs. Nav ar reguljuma, kas veicintu socils uzmjdarbbas attstbu, tau palaik parlament tiek apspriests likumprojekts par asocicijm ar sabiedrbai nozmgu mri (L'association d'intrt collectif), k ar izstrdts ieteikums grozjumiem likum par nodarbintbas veicinanu (le loi Pour le rtablissement du plein emploi), kas paredz juridisk statusa izmaias, atvieglojumus darba devjiem un uzmumiem, kuri rada socilu pievienoto vrtbu.95 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Socilajiem uzmumiem ir dadas juridisks formas. 2) Socilo uzmumu darbbas jomas

94

Aides publiques de lEtat pour le financement. Pieejams: http://www.kmu.admin.ch/themen/00175/00199/index.html?lang=fr [skatts 28.05.2012.]. 95 [B.a.] Lassociation dintrt collectif nn nouveau statut pour les entreprises de lconomie solidaire au Luxembourg. Le fonds pour lconomie solidaire une source de financement mixte, 2008, p. 4. Pieejams: http://www.ope.lu/fileadmin/filelist/ope.lu/images/Main/03Pour_en_savoir_plus/Association_d_interet_col lectif_.pdf [skatts 25.05.2012.].

41

Pirms socils uzmjdarbbas struktras Luksemburg rads 20. gadsimta astodesmitajos gados. Ts koncentrjs uz jaunieu socilo integrciju un darba vietu radanu ar socilekonomisko vrtbu.96 Ar obrd attsttks socils uzmjdarbbas struktras Luksemburg ir ts, kas koncentrjas uz bezdarbnieku, invaldu un jaunieu integrciju darba tirg. Var noirt triju veidu uzmumus, kas veicina integranos darba tirg: 1) uzmumi, kas gan veic saimniecisku darbbu, gan veicina socili izslgto indivdu integrciju darba tirg; 2) uzmumi, kas veicina solidarittes principa attstbu ekonomik; 3) uzmumi, kas nodarbojas ar invaldu integrciju darba tirg (darba vietas, kurs nav nepiecieama augsta profesionl kvalifikcija). 3) Peas sadales noteikumi Luksemburg nav izstrdts socils uzmjdarbbas tiesiskais reguljums, ldz ar to ar peas sadale netiek ierobeota. 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai emot vr tiesisk reguljuma trkumu, Luksemburg nav izstrdti pai finanu atbalsta mehnismi socilas uzmjdarbbas veicjiem. Atbalstu uzmjiem pieir dadas ministrijas (piem., imenes lietu ministrija, Socils solidarittes un jaunatnes ministrija, Darba un nodarbintbas ministrija un Veselbas ministrija), kas sadarbojas ar organizcijm, lai cntos pret socilo izstumtbu un veicintu nodarbintbu. 10. Lielbritnija (Anglija un Skotija) Lielbritnij valdba ir akceptjusi un piemusi socils uzmjdarbbas definciju, nosakot, ka tas ir bizness, kuram ir socils mris, un visa nopelnt pea tiek atkal ieguldta mra realizcijai. Jdziens socilais uzmums nav kds pas juridisks statuss, bet izriet no uzmuma mra un darbbas metodm. Skotij socils uzmjdarbbas aktivittes ieguvuas plau rezonansi, ir gan atpaztas un atztas sabiedrb, gan ietvertas dados politikas dokumentos. Socilie uzmumi ir uz biznesu orientti uzmumi, kuru pamatmris ir socilu
96

Delaunois P. Profils nationaux des entreprises sociales d'insertion Luxembourg. EMES European Research Network, 2007. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/ELEXIES/ELEXIES_WP_03-07_LUX.pdf [skatts 25.05.2012.].

42

vai vides problmu risinana. Socilais uzmums darbojas, lai gtu peu, ldzgi k ikviens cits komersants, tau tie reinvest savu peu savu mru sasnieganai socilo vai vides problmu risinanai. 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Lielbritnij nav noteikti ierobeojumi juridisks formas izvlei, lai gan valdba dokumentos uzsver, ka primri tie ir uzmji, bet nereti socils uzmjdarbbas lauk darbojas ar labdarbas organizcijas, nevalstiskas organizcijas un pat nereistrtas apvienbas.97 Tiek uzsvrts, ka paiem iniciatvas autoriem ir iespja izvlties labko juridisko formu un darboties atbilstoi juridisks formas ierobeojumiem un nosacjumiem. K paa forma tiek uzsvrta t. s. socils firmas (social firms), kuru viengais uzdevums ir radt un dot darba vietas cilvkiem, kuri dadu iemeslu d ir izstumti no darba tirgus. 2005. gada 1. jnij spk stjs normatvs, kas atva veidot specilu juridisko formu sabiedrbas intereu kompnijas (comunity interest companies),98 kuras darbojas uzmjdarbbas form, tau to izveides mris ir sniegt labumu sabiedrbai. Atirb no parasta uzmja, sabiedrbas intereu kompnijas reistrjoties iesniedz ne tikai dokumentus, kas apliecina t dibinanu (stattus u. tml.), bet ar specilu apliecinjumu sabiedrbas intereu apliecinjumu. Sabiedrbas intereu kompnijas statusu pieir specili izveidota iestde Regulator of Community Interest Companies, kas ne tikai skotnji prbauda uzmumu, bet ar regulri nodroina uzraudzbu pr uzmuma darbbu un peas izlietoanu. paaj apliecinjum organizcijai skaidri jnorda darbbas mris un sabiedriskais nozmgums, turklt t, lai ikvienai treajai personai btu skaidrs, kdu labumu sabiedrba (un cik liela sabiedrbas daa) gs no s darbbas. Ir noteikts, ka sabiedrbas intereu kompnijas statusu nevar iegt uzmji, kas izveidoti politisko kampau atbalstanai, vai organizcijas, kas sniedz labumu tikai ts paniekiem vai darbiniekiem (ar izmumu, ja uzmum strd personas, kuras ir tikuas izstumtas no darba tirgus). Skotij socilie uzmumi darbojas dads juridisks forms, 60% no visiem uzmumiem darbojas k sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu, tau pastv ar:

Social Enterprise: a strategy for success. Department of Trade and Industry, 2002, p. 14. Pieejams: http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/+/http://www.cabinetoffice.gov.uk/media/cabinetoffice/third_sec tor/assets/se_strategy_2002.pdf [skatts 29.05.2012.]. 98 A Guide to Legal Forms for Social Enterprise. London: Department for Business, Innovation and Skills, 2011, p. 3. Pieejams: http://www.bis.gov.uk/assets/biscore/business-law/docs/g/11-1400-guide-legal-formsfor-social-enterprise [skatts 14.06.2012.].

97

43

1. Kooperatvi organizcijas, kurs nodarbintie vienlaicgi ir uzmuma panieki. Skotij ir vairk nek 400 du uzmumu, kas nodarbina 27 000 cilvku. 2. Kredtu apvienbas savdabgs kooperatvu paveids, kas sniedz aizdevumus t biedriem. Skotij ir vairk nek 130 du apvienbu un to biedru skaits ir vairk nek 170 000. 3. Mju apsaimniekotju asocicijas organizcijas, kas darbojas uz brvprtbas pamata un sniedz dadus mju apsaimniekoanas (taj skait nomas un prdoanas) pakalpojumus. 4. Socils firmas biznesa uzmumi, kas piedv darba vietas invaldiem vai citdi mazaizsargtiem indivdiem. 5. Attstbas trasti organizcijas, kas nodarbojas ar ekonomiskiem, kultras, sociliem un vides jautjumiem. Parasti to panieki ir vietjie iedzvotji un sniedz tirdzniecbas pakalpojumus, tdjdi gstot ienkumus, kas tiek novirzti kdu mru stenoanai. Visas iepriek mints juridisks formas var prveidoties par sabiedrbas intereu kompniju, ja uzmums atbilst noteiktiem kritrijiem un iztur t. s. sabiedrbas intereu testu.99 Svargi ir atzmt, ka sabiedrbas intereu kompnija nevar vienlaicgi bt ar labdarbas organizcija, tpat du statusu nevar iegt politisks partijas vai organizcijas ar politiskiem mriem.100 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Socils uzmjdarbbas jomas ir plaas, skot no nodarbintbas problmu risinanas ldz inovatvai uzmjdarbbai, kas sniedz labumu ne tikai konkrts kopienas iedzvotjiem, bet sabiedrbai kopum (piem., uzmji, kuru darbbas mris ir vides jautjumu sakrtoana, veselbas problmu risinana vai izgltbas jautjumu analze un uzlaboana). K jau mints iepriek, ir izveidotas t. s. socils firmas (social firms), kuru viengais uzdevums ir radt un dot darba vietas cilvkiem, kuri dadu iemeslu d ir izstumti no darba tirgus. 3) Peas sadales noteikumi Lielbritnij un Skotij socilajiem uzmjiem ir liegts sadalt savu peu pilnb. Attiecb uz sabiedrbas intereu kompnij, pastv t. s. asset lock jeb nopelnto ldzeku (aktvu) izmantoanas aizliegums uzmums visus savus aktvus (taj skait peu) izmanto tikai un viengi sabiedrbas lab. Tpat ir ierobeojumi dividenu maksjumiem, kur samjs nav
99

Skat. State of Social Enterprise Survey 2009. London: The Social Enterprise Coalition, 2009. Pieejams: http://www.socialenterprisescotland.org.uk/policy/93 [skatts 12.06.2012.]. 100 Skat. Community interest company. Pieejams: http://www.bis.gov.uk/assets/bispartners/cicregulator/docs/guidance/11-951-community-interestcompanies-guidance-chapter-2-preliminary%20considerations.pdf [skatts 23.05.2012.].

44

labdarbas organizcijas vai cita sabiedrbas intereu kompnija. Investoriem tiek piemrots izmaksjamo dividenu limits jeb dividend cap, tdjdi, kaut ar tiek pieauta iespja izmakst dividendes, ts tiek ierobeotas ar specifisku instrumentu dividend cap, kas netiek piemrots akcionriem, kas ir labdarbas organizcijas, ja Regulators ir devis atauju maksjumam, vai konkrtais subjekts ir mints k ldzeku samjs uzmuma stattos.101 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Lielbritnij nav noteiktas atsevias atlaides sociliem uzmumiem, tie pakaujas visiem ierobeojumiem un normm, kas attiecas uz ikvienu uzmumu. Tomr pastv izmumi, ja uzmums darbojas kd pa sfr, kurai valsts noteikusi kdus nodoku atvieglojumus, tau ie noteikumi vienldz attiecas k uz parasto uzmju, t uz socilo uzmumu. Lielbritnij valdba pai uzsver, ka atbalsts socilajiem uzmjiem var tikt sniegts ne tikai nacionlaj lmen, bet ar reionlaj un pilstu lmen. Piemram, Liverples pilstas valdes izveidot uzmju atbalsta apvienba ne tikai sniedza padomus uzmjiem, bet ar piedvja finansilu atbalstu, tdjdi nodroinot 1000 jaunu darba vietu.102 Lielbritnij ir izveidota Socilo uzmumu koalcija (Social Enterprise Coalition), kas ir nacionla lmea organizcija un prstv biedru intereses valsts politikas veidoan.103 Lielbritnij ir izveidots fonds (Community Development Finance Institution), kas sniedz finansilu paldzbu uzmumiem, kas nodarbina personas, kurm ir apgrtinta integrcija darba tirg.104 Papildus tam darbojas Socilo uzmumu fonds (Social Entrepreneurs Fund), kas dibints 2008. gad ar mri atbalstt socilo uzmumu dibinanu un attstbu. Fonds nodroina finansilu atbalstu uzmumiem, kas tikko uzskui darbbu. 2012. gad papildus pieirtas

Skat. Community interest companies. The key facts. 2008. Pieejams: http://www.bis.gov.uk/assets/bispartners/cicregulator/docs/leaflets/08-1559-community-interestcompanies-key-facts-leaflet [skatts 12.06.2012.]. 102 Social Enterprise: a strategy for success. Department of Trade and Industry, 2002, p. 45. Pieejams: http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/+/http://www.cabinetoffice.gov.uk/media/cabinetoffice/third_sec tor/assets/se_strategy_2002.pdf [skatts 29.05.2012.]. 103 Study on Practices and Policies in the Social Enterprise Sector in Europe. Kmu forschung Austria. Austrian Institute for SME Research, 2007, p. 4. Pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/_getdocument.cfm?doc_id=3407 [skatts 09.06.2012.]. 104 Thinking about starting a social enterprise? Pieejams: http://www.business.scotland.gov.uk/bdotg/action/detail?itemId=1079871206&r.i=1079871139&r.l1=1073 858805&r.l2=1073859137&r.l3=1079870761&r.s=m&r.t=RESOURCES&site=202&type=RESOURCES [skatts 01.06.2012.].

101

45

500 000 mrcias.105 Ir izveidots Nacionlais iepirkumu centrs, kas socilajiem uzmumiem paldz piedalties iepirkumu konkursos, pai veselbas aprpes sfr. Centrs sniedz konsultcijas par iepirkumu procesu un ar to saisttajiem jautjumiem, padarot to maksimli pieejamu socilajiem uzmjiem.106 Lielbritnij ir ieviestas t. s. sabiedrisk labuma obligcijas (Social impact bonds), kas ir inovatvs risinjums socilo uzmumu atbalstam. Obligcijas tiek prdotas privtiem investoriem, kuri projekta veiksmgas stenoanas gadjum gst ienkumus Td veid privtajiem investoriem tiek dota iespja paiem uzemties risku un brv tirgus apstkos, liekot liet savas zinanas un spjas, investt potencili peu nesoos projektos. Valdba maks fikstu peu par prbaudmiem rezulttiem, un atlikums nonk valsts budet. Ar sabiedrisk labuma obligcijm valsts prce risku no nodoku makstjiem uz privtajiem investoriem. Lielbritnijas normatv bze, kas regul publiskos iepirkumus, nosaka,107 ka valsts institcijas un iestdes, sldzot lgumus par sabiedrisko pakalpojumu nodroinanu, obligti papildus sniedzamajam pakalpojumam izvrt ar t ekonomisko, socilo un vides ietekmi. Ar o likumu tiek paredzts, ka socilajiem uzmumiem bs lielka iespja piedalties un uzvart konkursos par sabiedrisko pakalpojumu nodroinanu. 11. rija Socils uzmjdarbbas sektors rij attsts, jo palielins sabiedrbas paorganizcijas spjas. Socilie uzmumi ir dadi gan mazi, gan lieli. 108 1) Socilo uzmumu juridisk statusa formas Socilie uzmumi ir daa no rijas socils ekonomikas pamatprincipiem, ietverot gan labdarbas organizcijas, gan kooperatvus. rijas normatv bze dod iespju socilo uzmjdarbbu veikt, izvloties dadas juridisks formas, skot no uzmumiem ar ierobeotu atbildbu ldz
Social Entrepreneurs Fund. Pieejams: http://www.scotland.gov.uk/Topics/People/15300/funding/Fund [skatts 23.05.2012.]. 106 Small Business Guide. Pieejams: http://www.nhsscotlandprocurement.scot.nhs.uk/index.php?option=com_content&view=article&id=88:sma ll-business-guide&catid=58:doing-business&Itemid=260 [skatts 23.05.2012.]. 107 Public Services (Social Value) Act 2012. Pieejams: http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2012/3/introduction/enacted [skatts 03.06.2012.]. 108 About Social Enterprise. Pieejams: http://www.socialenterprise.ie/default.aspx?m=23&mi=215&ms=0 [skatts 19.05.2012.].
105

46

industrilm biedrbm un kooperatviem. Ldzgi k citur kaimios, ar rij sociliem uzmumiem netiek pieirts kds pas statuss vai atpazstambas zme (ar izmumu, ja tiek dibinta t. s. sabiedrbas intereu kompnija), uzsvaru liekot uz valsts atbalstu socilo uzmumu atpazstamb un darbbas atbalstan. Primri par sociliem uzmumiem rij uzskata komercsabiedrbas, kuru mris ir risint kdu socilu problmu, izmantojot biznesa instrumentus un iespjas. Parasti du uzmumu panieki ir cilvki, kurus vieno kopjs socils mris.109 2) Socilo uzmumu darbbas jomas Socilie uzmji rij nodarbojas ar plau jautjumu loku, piemram, no darba tirgus izkrituo cilvku integrcija darba tirg, kredtu apvienbas, reiona attstbas organizcijas un mju apsaimniekotju asocicijas.110 K pas socils uzmjdarbbas piemrs tiek uzvrta rijas kredtu apvienba, kas izveidojs 1957. gad un sniedz kredtus ar pai labiem nosacjumiem ts biedriem. Ldzgi k citur ar rij tika ieviesta paa juridisk forma sabiedrbas intereu kompnija, kura izveidota ar mri sniegt labumu sabiedrbai. Statusu var iegt ikviens uzmums, kur atbilst noteiktiem kritrijiem un peas sadal ievro principu, ka pea nevar tikt sadalta starp uzmuma paniekiem, bet t jinvest mra stenoan.111 3) Peas sadales noteikumi rij, ldzgi k Anglij un Skotij, socilajiem uzmjiem ir liegts sadalt savu peu. 4) Atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai rij izveidoti vairki privti un valsts fondi, kas sniedz finansilu paldzbu socilajiem uzmumiem. 2006. gad Finanu ministrija nodibinja Social Finance Foundation, lai ar privto banku paldzbu nodrointu finanu pieejambu socilajiem uzmumiem.112

Ibid. Ibid. 111 Clarke A., Eustace A. Exploring Social Enterprise. Eustace Patterson Ltd. final report, September 2009, p. 12. Pieejams: http://www.dublinpact.ie/new/Doc%2004%20%20PLANET%20Exploing%20Social%20Enterprise.Oct.09.pdf [skatts 21.06.2012.]. 112 About Social Enterprise. Pieejams: http://www.socialenterprise.ie/default.aspx?m=23&mi=215&ms=0 [skatts 19.05.2012.].
110

109

47

[3] Eiropas Komisijas iniciatvas 2011. gada oktobra nogal Eiropas Komisija nca klaj ar paziojumu par socils uzmjdarbbas iniciatvu, kur noteikts, ka socilais uzmums, kas ir socils ekonomikas dalbnieks, ir tds uzmums, kura galvenais mris ir socil ietekme, nevis ieguvums saviem paniekiem vai partneriem. Tas darbojas tirg, uzmjdarbbai raksturg un inovatv veid raojot preces un sniedzot pakalpojumus, un izmanto ienkumus lielkoties sociliem mriem. os uzmumus vada atbildgi un prredzami, proti, iesaistot uzmuma ekonomiskaj darbb t darbiniekus, klientus un ieinterests puses.113 2011. gada 11. oktobr Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja (EESLK), ziojot Eiropas Komisijai par socilo uzmjdarbbu, rosina lietot nevis definciju, bet pazmes, kas raksturo socilo uzmjdarbbu. EESLK ieteikums ir identifict socilo uzmju pc dm iezmm: 1) uzmumiem galvenie ir socilie mri, nevis pea, tiek radti socilie labumi visas sabiedrbas vai ts loceku interess; 2) uzmums ir prsvar bezpeas struktra un prpalikumus galvenokrt invest atkrtoti, nevis sadala privtajiem akcionriem vai paniekiem; 3) uzmumiem ir dadas juridisks formas un modei: piem., kooperatvi, brvprtgas apvienbas, bezpeas apvienbas, fondi, peas vai bezpeas uzmjsabiedrbas; uzmumi apvieno dadas juridisks formas un dareiz maina minto formu atbilstoi savm vajadzbm; 4) uzmumi ir ekonomikas dalbnieki, kas rao preces un sniedz pakalpojumus (biei visprjas nozmes), tajos biei ir spcgs socils inovcijas aspekts; 5) uzmumi darbojas k neatkargas vienbas, tajos ir spcgi ldzdalbas un koplmuma (darbinieki, lietotji, loceki), prvaldbas un demokrtijas (prstvbas vai atkltas demokrtijas) aspekti; 6) uzmumi biei rodas no pilsonisks sabiedrbas organizcijm vai ir saistti ar tm.

113

Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 2. lpp. Pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:229:0044:0048:LV:PDF

48

Ziojot Eiropas Komisijai par socilo uzmjdarbbu, EESLK uzsvra: 1) t k dalbvalsts izmantots defincijas ir atirgas, socilais uzmums btu jraksturo, pamatojoties uz kopgm iezmm, piemram, socilie mri, peas ieguldana, juridisko formu daudzveidba un ieinteresto puu ldzdalba; 2) dalbvalstm un ES iestdm jnodroina, ka socilos uzmumus iekauj un em vr valsts politikas uzmjdarbbai paredzts iniciatvs un programms ar tdiem paiem nosacjumiem, kdus piemro citu veidu uzmumiem. Prrobeu iniciatvas attiecb uz socilajiem uzmumiem vislabk var veicint, izmantojot ES finansjumu, lai izveidotu Eiropas tikans vietas ideju un socilo uzmumu darbbas modeu apmaiai.114 Komisija saskata, ka socilie uzmji var bt saistti ar ar diem aspektiem: a) tie sniedz socilus pakalpojumus un/vai preces un pakalpojumus, kas paredzti sabiedrbas neaizsargtkajai daai (mjoka pieejamba, aprpes pieejamba, paldzba vecka gadagjuma cilvkiem un invaldiem, neaizsargtko grupu iekauana, brnu aprpe, piekuve nodarbintbai un izgltbai, atkarbas prvaldba u. c.); b) preu vai pakalpojumu raoanas veidam ir socils mris (socila un profesionla integrcija, nodroinot darba iespjas socils atstumtbas riska grupai saistb ar o personu zemo kvalifikciju vai socilm vai profesionlm problmm, kas izraisa atstumtbu un marginalizciju), tau to darbba var attiekties ne tikai uz socilm, bet ar uz citm precm vai pakalpojumiem.115 Tdjdi Komisija aicina dalbvalstis un vietjs un reionls iestdes atbilstoi savai kompetencei atbalstt un veicint socilo uzmumu izveidi, konkrtk, ar ekonomisks attstbas struktru un tirdzniecbas paltu paldzbu, emot vr to atbalstto partnerbu un iniciatvu prrobeu dimensiju. Eiropas Komisijas skatjum, socils uzmjdarbbas veicjs var bt ar komersants, tomr uzsvars tiek likts uz darbbas formu dadbu. T k socils uzmjdarbbas veicji risina vietja rakstura problmas sabiedrb, kopien, tad, tpat k prjiem komersantiem, tiem jbt

Rodert A. Vienot tirgus, raoanas un patria specializt nodaas atzinums par tematu Socil uzmjdarbba. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 1. lpp. 115 Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 3. lpp.

114

49

iespjai izmantot iekj tirgus priekrocbas ES ietvaros. obrd iekj tirgus priekrocbas ir lielajiem komersantiem, kuru aktivittes izvrstas prrobeu un kontinentu mrog. Komisija, reajot uz esoo socilo uzmju darbbas iezmm, ir identificjusi dus darbbas rus: 1. Grtbas rast finansjumu ilgtermia aktivittm. Investoriem un kreditoriem socil uzmjdarbba iet komercdarbba ar augstu risku, jo radto pakalpojumu un preu kvalitte noteikt laika posm var bt neparedzama, jo tiek nodarbintas socil riska pakautb esoas sabiedrbas grupas. Finansjumu apguve no publiskiem fondiem ir apgrtinta augsto administratvo prasbu un birokrtisko procedru d. Komisija k btiskko rsli ts atbildbas ietvaros esoajos finanu instrumentos saskata to, ka socilajiem uzmumiem var bt grtbas piekt strukturlajiem fondiem, ja prvaldbas iestdes finans tikai stermia projektus. Gan valstu, gan Eiropas lmen dadu programmu lielais skaits ts padara grti pieejamas mazm struktrm.116 Ar normatv vide dalbvalstu lmen nereti liedz socilajiem uzmjiem piedalties iepirkumu piedvjumu izteikan, piekuvi subsdijm un atvieglojumiem, ko gst citi komersanti. 2. Vj atpazstamba komersantu, darba mju un augstko mcbu iestu absolventu vid mazina socili atbildgas uzmjdarbbas attstbu. Turklt savstarpjs saiknes trkums starp dadu reionu vai dadu valstu dalbniekiem kav labas prakses izplatbu, partnerbu izveidi un jaunu iespju atklanu.117 Tdjdi Komisija ir nkusi klaj ar vairkm aktivittm, kas iekautas rcbas pln, lai attsttu socilo uzmjdarbbu Eiropas Savienb. Komisija definjusi vienpadsmit galvens aktivittes, kas paveicamas ldz 2012. gada nogalei. Nozmgkie paskumi ir: 1. Eiropas finanu instrumentu radana socilo uzmumu atbalstam, lai stimultu privtos un publiskos dalbniekus vairk investt ajos uzmumos ar ldzdalbu kapitl vai ar aizdevumiem: a) instrumentu radana ietver normatvs sistmas izveidi tdu solidro investciju fondu radanai, kas atvieglotu socilo uzmumu piekuvi finanu tirgiem; b) plnots pilnveidot Eiropas mikrofinansanas instrumentu Progress;
116

Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 5. lpp. 117 Turpat.

50

c) Eiropas finanu instrumenta 90 miljonu eiro apmr ievieana, kura nolks btu atvieglot socilo uzmumu piekuvi finansjumam; d) ieviest neprprotamu investciju prioritti socilie uzmumi ERAF un ESF noteikumos, skot ar 2014. gadu. 2. Atpazstambas veicinana Kopienas ietvaros, veidojot socilo uzmumu Eiropas datubzi, identificjot labs prakses piemrus (pilnga Eiropas socilo uzmumu karte, nosakot kritrijus, ekonomiskos modeus, ekonomisko kategoriju, prrobeu izaugsmes potencilu, juridisk statusa un nodoku rema kritrijus, k ar pareizjos maranas noteikumus) un veicinot savstarpju iepazanu. 3. Socilo uzmju spju un prasmju pilnveidei veidot vienotu daudzvalodu elektronisku informcijas un tirdzniecbas platformu, k ar esoo Komisijas programmu ietvaros skart socils uzmjdarbbas dimensiju, piemram, ERASMUS, Jaunatne darbb, TEMPO, Apvrsnis 2020 un citas; 4. Juridisks vides uzlaboana, pirmkrt, rosinot prieklikumu vienkrot regulu par Eiropas kooperatvs sabiedrbas stattiem; otrkrt, rosinot regulu, ar ko izveidotu Eiropas fonda stattus nolk uzlabot fondu prrobeu darbbu izpildi un, trekrt, uzskot ptjumu par savstarpjo apdroinanas sabiedrbu situciju. 5. Komisija aicina dalbvalstis vienkrot noteikumu piemroanu valsts atbalsta jom sabiedriskajiem pakalpojumiem un vietjiem pakalpojumiem.118 Papildus Komisija atzst nepiecieambu apsvrt iespju socilajiem uzmumiem, kuri gst peu, izmantot brvprtgo darbu un vkt ziedojumus bez negatvas ietekmes saistb ar nodokiem.

118

Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 7.11. lpp.

51

[4] Tiesisk un faktisk situcija Latvij 1. Socils uzmjdarbbas tiesiskais reguljums Latvij Socilais uzmums un socil uzmjdarbba Latvij nav identificti un normatvajos aktos definti jdzieni. Tau, neraugoties uz juridisk reguljuma neesambu, ptnieki konstatja, ka ir vairkas organizcijas (uzmumi un nevalstisks organizcijas), kas defin sevi k socilie uzmji, un nereti to darbbas principi atbilst uzskatam par to, kas ir socil uzmjdarbba un k to noirt no citm uzmjdarbbas formm. K to norda M. Junuss, pastv divas socils uzmjdarbbas formas: 1) uzmumi, kas vairk koncentrjas uz socil labuma snieganu, nevis peas palielinanu; 2) uzmumi, kas darbojas k tradicionlie peas palielinanas uzmumi, tau to panieki ir trcgie, bezdarbnieki, no nelabvlgas vides nkui cilvki vai kdas atstumtas un apdraudtas socils grupas prstvji. Pirmaj gadjum pai pakalpojumi vai preces rada socilo labumu sabiedrbai, tau otraj gadjum socilais ieguvums ir tas, ka cilvki, kuriem nav bijuas iespjas nopelnt, gst peu no uzmuma darbbas un tiek samazints nabadzgo un nelabvlgos apstkos dzvojoo cilvku skaits.119 Otrais uzmumu veids ir btisks tiei Latvijas situcijai, jo ir svargi pankt, ka cilvki, kuri 2008. gada krzes laik un pc tam nonca socili atbalstmo lok, pau spkiem sptu izrauties no loka un atsktu normlu dzvi. Analizjot normatvos aktus, tika secints, ka pareiz socilais uzmjs Latvij darbojas gan k komersanti, gan k nevalstisks organizcijas biedrbas vai nodibinjumi.120 Abi ie juridisko personu veidi komersants un nevalstisk organizcija ir pieaujamas juridiskas konstrukcijas,

Kreile K. Socil biznesa attstbas iespju analze Latvij. Rgas Starptautisk ekonomikas un biznesa administrcijas skola, Maistra darbs, 2010, 12. lpp. 120 Kop 2002. gada Latvij ir spk Komerclikums, kur regul komersanta reistrcijas, darbbas un izbeigans krtbu. No likuma izriet, ka komersants ir komercreistr ierakstta fizisk persona (individulais komersants) vai komercsabiedrba (personlsabiedrba un kapitlsabiedrba), savukrt nevalstisko organizciju pamatdarbbas likums ir Biedrbu un nodibinjumu likums, kur nosaka divas NVO juridisks formas biedrbas un nodibinjumi. Saska ar likumu biedrba ir brvprtga personu apvienba, kas nodibinta, lai sasniegtu stattos noteikto mri, kam nav peas ganas rakstura, savukrt (ar fonds) ir mantas kopums, kur nodalts dibintja noteikt mra sasnieganai, kam nav peas ganas rakstura.

119

52

lai vartu uzskt socilo uzmjdarbbu, tau pastv baas par nevalstisko organizciju spju veiksmgi attstt uzmjdarbbu atbilstoi spk esoajm normm. 2. Nevalstisks organizcijas k socils uzmjdarbbas subjekti Daa no socilajiem uzmjiem Latvij darbojas, izvloties nevalstiskas organizcijas juridisko statusu. Saska ar Biedrbu un nodibinjumu likuma 7. pantu biedrbai un nodibinjumam ir tiesbas k papilddarbbu veikt saimniecisko darbbu, kas saistta ar sava pauma uzturanu vai izmantoanu, k ar veikt citu saimniecisko darbbu, lai sasniegtu biedrbas un nodibinjuma mrus. Izvrtjot o likuma pantu, jsecina, ka tas nosaka biedrbai vai nodibinjumam tiesbas: 1) veikt saimniecisko darbbu; 2) k papilddarbbu; 3) primri sava pauma uzturanai vai izmantoanai; 4) atauta ar ir cita veida saimniecisk darbba, ievrojot 2) punktu. Likumdevjs nav atifrjis jdzienu pamatdarbba, ldz ar to diskusijas par jdziena saturu un t noteikanas kritrijiem ir atvrtas, jo pai gadjumos, kuros biedrbas pamatdarbba veidota, balstoties uz uzmjdarbbas principiem. Lai izvrttu biedrbas/nodibinjums darbbu, primri btu jvrt organizcijas mris tam vienmr ir jbt vrstam uz kdu sabiedrbai (plak vai aurk izpratn) svargu jautjumu risinanu/aktualizanu, iepretim peas ganas mrim, kas ir pamats komersanta dibinanai. Ldz ar to ptnieki secina, ka saimniecisk darbba biedrbai vai nodibinjumam ir atautais instruments, kuru t var izmantot, lai sekmtu stattos noteikto mru sasnieganu, bet, veicot du papilddarbbu, kurai ir socils uzmjdarbbas iezmes, biedrba vai nodibinjums nevar tikt uzskatts par socilo uzmumu t klasiskaj izpratn. K jau tas konstatts iepriek, socil uzmjdarbba, ttad aktva saimniecisk darbba, ir socil uzmuma pamatmris, nevis papilddarbba. Atirb no komersantiem biedrbas un nodibinjumi ir atbrvoti no uzmumu ienkumu nodoka maksanas121 un, ja saimniecisks darbbas apgrozjums gada laik neprsniedz LVL 35 000, biedrbai vai nodibinjumam nav jreistrjas k pievienots vrtbas nodoka (PVN) makstjam.122

Likuma Par uzmuma ienkumu nodokli 2. panta otrs daas 6. apakpunkts. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=34094 [skatts 28.05.2012.]. 122 Likuma Par pievienots vrtbas nodokli 3. panta 5.3. daa. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=34443 [skatts 28.05.2012.].

121

53

Izvloties biedrbas vai nodibinjuma juridisko formu, nevalstiskajai organizcijai ir iespja iegt sabiedrisk labuma organizcijas statusu un saemt iespju papildus piesaistt finansjumu, dodot iespju ziedotjiem saemt nodoku atlaides (atvieglojumus). is ir neties valsts atbalsts, ko Latvij gst nevalstisks organizcijas, kas ieguvuas sabiedrisk labuma statusu, atirb no komersantiem, kam du tiesbu nav. Papildus tam biedrba vai nodibinjums saem nekustam pauma nodoka atbrvojumu, ja tm iznomts vai valdjum nodots pavaldbas nekustamais paums, kur tiek izmantots medicnas vai socils aprpes pakalpojumu snieganai.123 Jpiezm, ka uz o labumu var pretendt ikviena biedrba vai nodibinjums, k ar komersants. Papildus iepriek mintajam pavaldbas var izdot saistous noteikumus, kuros paredzti atvieglojumi atsevim nekustam pauma nodoka makstju kategorijm.124 Izvrtjot Biedrbu un nodibinjuma likuma normas kopum, jsecina, ka biedrba vai nodibinjums var veiksmgi uzskt socilo uzmjdarbbu organizcijas pasprn, tau pastv pamatotas aubas, vai da darbba bs pietiekami efektva un sps risint sabiedrbai aktuls problmas ar visiem pieejamajiem biznesa instrumentiem, emot vr likum noteiktos ierobeojumus attiecb uz saimniecisks darbbas apjomu. Brd, kad normatvaj akt ietvertais aizliegums kavs biedrbai efektvi nodarboties ar saimniecisko darbbu vai nevalstisks organizcijas juridisk forma liegs iespju saemt valsts atbalstu (piem., iespju saemt paldzbu biznesa inkubatoros), biedrba vai nodibinjums var prveidoties par komersantu, k ar nodibint komersantu. Ptjuma laik viens no Latvijas socilajiem uzmumiem vairk biznesa atbalsta instrumentu nevalstiskm organizcijm. 3. Socilais uzmums k komersants Ikviens indivds, kur nolmis nodarboties ar socilo uzmjdarbbu Latvij, var veidot komersantu juridisko personu ar mri gt peu. Tau, atskatoties netl pagtn, jsecina, ka Latvij pastvja patnja uzmjdarbbas papildforma (jeb statuss), kur netiei atbilst tam, ko ar socilo uzmjdarbbu saprotam tagad, kad socils uzmjdarbbas koncepts pasaul ir nostabilizjies. Ldz 2002. gada 1. janvrim, kad spk stjs Komerclikums, sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu un/vai akciju sabiedrbas varja izvlties savdabgu papildu statusu bezpeas organizcijas. Saska ar likumu Par bezpeas organizcijm bezpeas organizcija
Likuma Par nekustam pauma nodokli 1.panta otrs daas 1. apakpunkts. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=43913 [skatts 28.05.2012.]. 124 Likuma Par nekustam pauma nodokli 5. panta tre daa. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=43913 [skatts 28.05.2012]
123

biedrba

Mammu.lv apsvra iespju prveidoties par komersantu, jo komersantiem ir pieejams daudz

54

bija uzmjsabiedrbas veids, viena panieka uzmums ar juridisks personas tiesbm vai sabiedrisk organizcija125. Mris, kpc da veida organizcijas tika dibintas, izrietja no likuma pirms nodaas, proti, bezpeas organizcija bezpeas apkalpoanai, labdarbai, produkcijas raoanai vai citiem mriem izveidota organizcija, kuras dalbnieku nolks nav gt peu.126 Aplkojot os divus jdzienus (bezpeas uzmums) kopsakar ar socils uzmjdarbbas konceptu, jsecina, ka forma pieldzinma tam, ko odien saprotam ar jdzienu socilais uzmums. Tau, aplkojot t laika praksi, jkonstat, ka du formu izvljs valsts uzmumi (piem., Privatizcijas aentra, Teritorijas attstbas plnoanas centrs, Valmieras rajona slimnca). Tikai neliela daa no bezpeas organizcijm bija fondi vai nodibinjumi (piem., Sorosa fonds Latvija), kuru izveides mris nebija socils uzmjdarbbas veikana. Saska ar obrd spk esoo normatvo reguljumu socilais uzmums var izvlties komersanta formu. Komersants ir komercreistr ierakstta fizisk persona (individulais komersants) vai komercsabiedrba (personlsabiedrba un kapitlsabiedrba). Komerclikums paredz, ka komercdarbba ir atklta saimniecisk darbba, kuru sav vrd peas ganas nolk veic komersants.127 Jpiezm, ka likums nenosaka obligtu pienkumu sadalt peu tikai un viengi starp paniekiem, ldz ar to komersanta juridisk forma var tikt izmantota, izvloties socilo uzmjdarbbu k darbbas mri, kur socils uzmjdarbbas koncepts paredz, ka pea tiek izmantota socilo problmu risinanai. Ja socilais uzmjs izvlas komersanta juridisko formu, uz to attiecas visi noteikumi un nosacjumi, kdi ir spk attiecb uz ikvienu komersantu pienkumi makst nodokus un nodevas, bez iespjas saemt jebkdu atvieglojumus tikai tpc, ka uzmums veic socilo uzmjdarbbu un risina sabiedrbai svargu socilo problmu. obrd valsts nepiedv nekdus efektvus atbalsta mehnismus tiei socilajiem uzmjiem, tpc, ja valsts atzs socilo uzmumu veidoanos par vlamu, btu jveido paas atbalsta formas tiei ai uzmjdarbbas formai.

Likuma Par bezpeas organizciju 2. panta pirm daa. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=72426 [skatts 20.06.2012.]. 126 Likuma Par bezpeas organizciju 1. nodaa. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=72426 [skatts 20.06.2012.]. 127 Komerclikuma 1. panta otr daa. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 [skatts 20.06.2012.].

125

55

4. Valsts atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Latvij nav izstrdti vai ieviesti kdi pai valsts atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai. Ldzgi k cits Eiropas Savienbas valsts Latvij ar atbalstu paai uzmjdarbbai primri saprot ts aktivittes, ko Labkljbas ministrija un Nodarbintbas valsts aentra veic nodarbintbas jom subsidjot darba vietas uzmumiem un nevalstiskajm organizcijm, kuras nodarbina personas, kas ilgstoi izkrituas no darba aprites, k ar cilvkus ar pam vajadzbm un jaunieus. Programma Paskums noteiktm personu grupm paredz bezdarbnieku nodarbinanu valsts ldzfinansts darbaviets, lai paldztu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasbas, k ar veicintu mrgrupu bezdarbnieku iekauanos sabiedrb un iekrtoanos pastvg darb. Atbilstoi darba devja noteiktajm izgltbas un darba pieredzes prasbm subsidtajs darbaviets iesaista tos darbspjga vecuma bezdarbniekus, kuri vlas strdt profesij, kur iegta izgltba vai darba pieredze, vai ar profesij, kur nav iegta ne izgltba, ne darba pieredze. Paskuma laik darba devjiem, kuri nodarbina nelabvlgk situcij esoos cilvkus, Nodarbintbas valsts aentra nodroina finansilu atbalstu darbinieku ikmnea darba algai. Finanu atbalstu ikmnea dotcijas veid pieir 50% apmr no algu izmaksm viena gada laik. Ikmnea dotcija nedrkst prsniegt valst noteikts minimls mnea darba algas apmru. Darba devjiem, kas nodarbina bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditte, aentra paskumu stenoanas laik nodroina pau finanu atbalstu.128 Uzmjiem, k ar biedrbm un nodibinjumiem, ja to paum ir nekustamais paums, ir iespja saemt nekustam pauma nodoka atlaidi. Pavaldbas var izdot saistoos noteikumus, kuros paredzti atvieglojumi atsevim nekustam pauma nodoka makstju kategorijm (saska ar likuma Par nekustam pauma nodokli 5. panta treo dau). Atvieglojumus
128

Darba devjiem nodroina du finanu atbalstu: 1) ikmnea darba algas dotciju darb pieemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditte. Dotcija nav mazka par valst noteikts minimls mnea darba algas apmru. Tiek segtas ar valsts socils apdroinanas obligts iemaksas, ja subsidts darbavietas izveidotjs ir biedrba vai nodibinjums, kura darbbas mris ir atbalsta sniegana personm ar invaliditti; 2) ikmnea darba algas dotciju darba vadtjiem, kas strd ar darb pieemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditte. Dotciju pieir 50% apmr no valst noteikts minimls mnea darba algas apmra; 3) vienreizju dotciju iekrtu un aprkojuma iegdei, k ar tehnisko palgldzeku izgatavoanai un iegdei, lai pielgotu darba vietas darb pieemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditte. Dotciju pieir atbilstoi darba devja iesniegtajai darba vietas pielgoanas tmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairk k 500 latu apmr par vienas darba vietas pielgoanu; 4) surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu specilisattu pakalpojumu izmaksm, ja tie sniegti, lai nodarbintu bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditte; 5) izdevumu seganai par veselbas prbauu veikanu bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditte, ja ts paredztas normatvajos aktos par obligtajm veselbas prbaudm.

56

atsevim nekustam pauma nodoku makstju kategorijm pavaldbas var noteikt 90%, 70%, 50% vai 25% apmr no nekustam pauma nodoka summas (saska ar likuma Par nekustam pauma nodokli 5. panta ceturto dau).129 Papildus iepriek mintajam Latvij pastv ar citas atbalsta programmas, kas attiecas uz konkurtspjas palielinanu un darba raguma uzlaboanu, bet nav tiei mrtas uz socils uzmjdarbbas atbalstanu. Piemram, atbalsta programma komersantiem Augstas pievienots vrtbas investcijas (2. krta). Programmas mris ir stimult vietjos komersantus veikt ieguldjumus zinanu vai tehnoloiju intensvajos projektos, k ar piesaistt rvalstu investcijas joms ar augstu pievienoto vrtbu, tdjdi veicinot jaunko tehnoloiju prnesi no rvalstm. Pieteikties uz o programmu var visi Latvij reistrtie komersanti.130 Tpat ir atbalsta programma biedrbm, komersantiem un panodarbintm personm Atbalsts nodarbinto apmcbm komersantu konkurtspjas veicinanai atbalsts partnerbs organiztm apmcbm (2. krta). Programmas mris ir veicint investcijas cilvkresursos un saimniecisks darbbas veicju un biedrbu tieo dalbu tm pieejam darbaspka kvalifikcijas celan, tdjdi sekmjot darba ragumu, veicinot darba tirgus un komercdarbbas attstbu, ceot ekonomikas konkurtspju. Ldz ar to secinms, ka Latvij pastv nelieli atbalsta mehnismi un nedaudzi finanu instrumenti uzmjdarbbas konkurentspjas palielinanai un darba raguma uzlaboanai, tomr tie nav paredzti socils uzmjdarbbas vides attstbai.

129

Kdi ir atvieglojumi nekustam pauma nodoka makstjiem? Pieejams: http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=176&hl=1&oid=3294&mod=35 [skatts 23.05.2012.]. 130 Atbalstms darbbas: iekrtu iegde, ku un bvju bvniecba, rekonstrukcija un renovcija, kas saistta ar jaunas saimniecisks darbbas uzskanu vai esoas saimniecisks darbbas paplainanu, produkcijas dadoanu ar jauniem produktiem vai raoanas procesa btisku maiu. Atbalstms izmaksas: jaunu iekrtu (un aprkojuma) iegdes izmaksas, kuras tiei nodroina raoanas vai pakalpojumu snieganas procesu projekta stenoanas nozar; ku un bvju bvniecbas, rekonstrukcijas un renovcijas izmaksas, kuras paredztas tikai finansjuma samja raoanas vajadzbm un kuras kop neprsniedz 50% no projekta kopjm attiecinmajm izmaksm.

57

[5] Socils uzmjdarbbas Latvij prakses izvrtjums Ptniecbas laik tika identificts, ka Latvij preval divas galvens pieejas socils uzmjdarbbas kontekst: 1) socils uzmjdarbbas koncepts tiek uzskatts par dau no korporatvs socils atbildbas koncepta. pieeja prsvar raksturga cilvkiem, kuri darbojas biznesa sektor; 2) socils uzmjdarbbas kritriji netiek ievroti pilnb, bet tikai daji, uzmjam turpinot uzskatt sevi par socilo uzmju. Tas raksturgs tiem, kuri prstv labdarbas organizcijas, kur ir attstta saimniecisk darbba, ts darbojas ar pankumiem, bet prsvar nevalstisko organizciju sektor un sniedzot socilos pakalpojumus. Latvijas socils uzmjdarbbas veicji ir jauni, entuziastiski cilvki, kuriem primrais nav potencil pea no konkrts uzmjdarbbas formas, kuru tie izvljuies. Viu darbbu pavada altruistiski, bet taj pa laik ambiciozi mri. Daa no socilajiem uzmumiem Latvij veidojuies, jo to veicinjusi finanu instrumentu pieejamba. Piemram, uzmuma Hopp socils uzmjdarbbas aktivittes tika stenotas Laikmetgs mkslas centra programmas Brigde ietvaros, kuru finansili atbalstja Sorosa fonds Latvija. Pateicoties im rvalstu finansjumam, Latvij veidojuies vairki socilie uzmumi, tomr daa no iem uzmumiem ptjuma veikanas laik savu darbbu beigui vai to darbba uz laiku ir prtraukta, jo beidzies finansilais atbalsts vai konkrt darbbas joma nav nesusi peu. Aplkojot socils uzmjdarbbas piemrus Latvij, atlasti raksturgkie, kas iezm btiskks atirbas dados socils uzmjdarbbas aspektos.

Vairum gadjumu socilos uzmumus Latvij var klasifict etrs kategorijs: 1) ir ideja un resursi, bet nav biznesa iemau; 2) atpazta socil problma, bet nav biznesa domanas; 3) ir biznesa domana un socil ideja, bet nav sirds; 4) ir biznesa ideja, ir socil problma, ko risint, bet nav zinms, vai socil uzmjdarbba bs ilgtspjga, vai ar darbbu veic mazk par trim gadiem, un ikvienam iescjam var izdoties vai neizdoties. K jau mints iepriek, izvrtjot socilos uzmums Latvij, tika izmantoti M. Junusa kritriji, kas, msuprt, vislabk dod priekstatu par to, kas ir socilais uzmums un k to noirt no citiem uzmumiem. Lai labk izprastu M. Junusa pieeju, skatiet kritriju izklstu (3. tabula).

58

Tabula Nr. 3

1. kritrijs. Uzmjdarbbas mris

Socil uzmuma mris ir nevis peas gana t paniekiem, bet dadu socilo problmu risinana (piem., izgltb, veselb, tehnoloiju pieejamb, vides piesrotb). Uzmjdarbba var risint nacionla, reionla vai vietja mroga socilus izaicinjumus, un piedvtais risinjums ir nozmgs un sabiedrb akceptts. Risinm socil problma var bt identificta politikas plnoanas dokumentos un citos normatvajos aktos, iekauta valdbas dienaskrtb vai ar bt jautjums, kas ir aktuls sabiedrbai un ko neviens cits nerisina.

2. kritrijs. Finansil un ekonomisk ilgtspja

Uzmanba tiek pievrsta apgrozjumam un peas daai, ko veido tiei konkrt pakalpojuma vai preces prdoana. Situcijs, kad 30%45% uzmuma kopj budeta veido iemumi no valsts, pavaldbas budeta, uzskatms, ka uzmums ir drzk labdarbas organizcija, kas darbojas saska ar citiem principiem, nek komersants. Btisks ir ar apgrozmo ldzeku apjoms un uzmuma spja nodroint likviditti.

3. kritrijs. Investoru iesaistes nepiecieamba

Socilajam uzmumam raksturgs tas, ka investori saem atpaka savu ieguldjuma dau td apjom, kda investcija veikta. Finanu saistbs starp socilo uzmumu un investoru nebtu pieaujama situcija, kad, atmaksjot ieguldto investciju, socilajam uzmumam pastvtu risks bankrott nepietiekamu finanu resursu d. Ir iespjami gadjumi, kad investors savu ieguldjuma dau atpaka nesaem.

4. kritrijs. Uzmjdarbbas peas izmantojums

Kad investcijas ir atmakstas, uzmuma pea tiek izmantota t attstbai raoanas jaudas un apjoma palielinanai, mrketinga aktivittm un citiem ieguldjumiem uzmuma darbbas uzlaboan vai ar novirzta konkrtu socilo problmu risinanai.

5. kritrijs. Atbildba pret vidi

Uzmum tiek ieviesta un stenota vides prvaldbas sistma, proti, izvrtti riski uz vides ietekmi (piemram, enerijas resursu taupana). Uzmjs apzins, ka darbinieki individuli ietekm vides piesrotbu, td uzmum tiek veiktas darbbas, kas to mazina: tiek iroti atkritumi, izveidota velosipdu novietne, tiek izmantots videi draudzgi raots paprs un nodrointa t otrreizja izmantoana, notiek ekonomiska dokumentu drukana, tiek taupti energoresursi. Uzmums nodroina, ka resursi, kas tiek izmantoti raoanas proces, ir pc iespjas mazk kaitgi videi.

6. kritrijs. Darbaspka darba apstki un atalgojums

Darbaspks saem atalgojumu, kas atbilstos darba tirgus situcijai noteiktaj profesij un teritorij. Darba devjs ir pretimnkos uzmuma darbiniekiem un ir socili atbildgs, veic visu socilo un citu nodoku nomaksu.

7. kritrijs. Juridiskais statuss

Objekta skaidrojums par izvlto juridisko statusu un sniegtais pamatojums.131

Kritrijs aizstj M. Junusa kritriju dari ar prieku. Tas nenozm, ka M. Junusa kritrijs nav piemrojams Latvijas situcijai, bet ptjuma nolkos bija btiski aktualizt socils uzmjdarbbas

131

59

1. Uzmjdarbbas mris Socilie uzmji Latvij prsvar risina ne tikai nodarbintbas problmas, piedvjot dadus modeus no darba tirgus izstumto, marginalizto un vai mazaizsargto personu atgrieanai darba tirg un sabiedriskaj dzv, bet ar risina citus socilos izaicinjumus. Biedrbas Otr elpa socilais mris ir socili mazaizsargto grupu labkljbas celana, jaunieu iesaistana un otrreizja lietu izmantoana. Veicot organizcijas pamatdarbbu, tiek atbalstti projekti dads joms, piemram, cilvku ar retm slimbm rstanai, izgltbas veicinanas projekti, stipendiju programmas. Biedrbas Otr elpa aktivittes saisttas ar to pielgoanu konkrtm mrgrupu vajadzbm, kas tiek saskattas sabiedrb un aktualiztas sadarbb ar organizcijas klientiem. Savukrt SIA Ziedot.lv socilais uzmums plnos ietilpst grmatvedbas pakalpojumu sniegana uzmumiem, it pai labdarbas organizcijm, k ar socili mazaizsargtu personu grupu apmcbu nodroinana un citu konsultciju sniegana. Viena no biedrbm, kura sav darbb vispreczk steno socils uzmjdarbbas koncepta pamatprincipus, ir biedrba Mammu.lv. Socil problma, kas tiek risinta aj biedrb, ir darba iespju piedvana mtm, kuras vlas apvienot darbu un brna audzinanu. Sievietes, kuras laiduas pasaul brniu, ne vienmr var bt darb astoas stundas dien, td vias prstj strdt, kas savukrt ietekm viu ienkumus un ldz ar to ar imenes labkljbu. Mammu.lv iestjas par to, lai sievietes sptu apvienot darbu un brna audzinanu, nodroinot tm iespju izgatavot aprba aksesurus un saemt par to atldzbu. Nav izslgts, ka nkotn k darba veicji pievienosies ar tvi. Sasniegumu konkrts problmas risinjum iespjams mrt, izmantojot dus indikatorus: 1) 2) 3) vientuo mu skaits, kas piedals uzmuma produkcijas raoan, pieaug; konkrts mrgrupas finansil neatkarba (ienkumu apjoms no prdots produkcijas); tiek iesaisttas ar mtes, kuras vienkri vlas piedalties socil uzmuma darbb. Organizcijas lsirdbas mja socilais mris ir veicint brnunamu un interntskolu jaunieu un cilvku ar intelektuls attstbas traucjumiem iekauanos sabiedrb. Organizcija piedv iespju attstt un pilnveidot o cilvku socils prasmes, motiv patstvgai dzvei un izgltbas
veicja juridisko statusu, kas nepiecieams, lai izstrdtu rekomendcijas socils uzmjdarbbas koncepcijas izstrdei Latvij.

60

ieganai. Organizcija ir izveidojusi smalkmaizu ceptuvi, kur jauniei izgatavo produkciju, un prdod ts kafejnc. SIA Wooly World nodarbojas ar vilnas lcu (suvenru) izgatavoanu. Uzmuma pamat ir uzmjdarbba ar mri gt peu, tau uzmums risina cilvku ar pam vajadzbm (cilvki ar redzes traucjumiem un vjredzgi) bezdarba problmu. Uzmums savu mru sasnieganu mra pc nodarbinto skaita. Ne visi uzmumi Latvij ir gatavi pieemt darb cilvkus ar pam vajadzbm. Ptjuma veikanas laik uzmum strd etri darbinieki redzes invaldi un uzmuma direktore. Uzmuma apgrozjums ir neliels, un darbinieki nestrd pilnu slodzi. Produkta raoan jveic daudz vienveidga darba, tpc produkcija tiek izgatavota (filcana paa metode, dadu rotalietas detau izgatavoana, izmantojot filcu, ziepju idrumu un mehnisku berzi) Liepjas Neredzgo biedrbas telps, par kurm uzmums maks ri. Viens no socilajai uzmjdarbbai ne visai raksturgiem, bet ar socili nozmgiem socils uzmjdarbbas veidiem ir nodibinjuma Sabiedrbas ldzdalbas fonda darbba. T saistta ar e-ldzdalbu un labu prvaldbu, piedvjot elektroniskos risinjumus sabiedrbas iesaistei lmumu pieeman nacionl un vietj lmen. Problmas risinjums veidojies, secinot, ka cilvku iesaiste valsts attstbas procesos ir minimla. Izmantojot jaunos informcijas komunikcijas tehnoloiju piedvtos risinjumus, fonds piedv platformas, kas atvieglo un uzlabo sabiedrbas iesaistanos lmumu pieeman. uzmuma galvenais klients ir valsts prvaldes institcijas Saeima, pavaldbas, ministrijas un citas, kurm btisks dadu sabiedrbas grupu viedoklis. Produktu izstrd un ieviean organizcija iesaista augstas klases profesionus, tau produktu galalietotjs ir ikviens iedzvotjs un valsts institciju darbinieks. Organizcij darbojas divi cilvki un uz brvprtbas principiem piesaistti eksperti. Fonds izveidojis platformu www.manabalss.lv, kuras auditorija ir aptuveni 400 000 uniklo apmekltju pusgada laik. Biedrbas DIA+LOGS mris ir sekmt HIV/AIDS izplatbas mazinanu, sniegt atbalstu un pakalpojumus infictajm personm, to tuviniekiem un cilvkiem no riska uzvedbas grupm, k ar veicint sabiedrbas izpratni par HIV/AIDS. Biedrba nodroina iespju cilvkiem, kas sirgst no narkotisko vielu atkarbas, bez maksas nomaint irces Rg metadona programmas ietvaros (valsts finansta programma). Sadarbba starp Rgas pavaldbu un biedrbu ir daudzgadga, tau tiesbas realizt programmu biedrba iegst iepirkuma procedras rezultt. Biedrba savus

61

efektivittes mrjumus veic, balstoties uz to, cik liels skaits narkotisko vielu atkargo kuvui par metadona programmas dalbniekiem. 2. Finansil un ekonomisk ilgtspja Jebkur uzmjdarbbas jom neiztrkstos elements ir t spja saraot produkciju vai sniegt pakalpojumus, pc kuriem ir pieprasjums. Atsevii socilie uzmji informja, ka, neskatoties uz to, ka raoanas izmaksas ir augstkas, jo ts veido pa attieksme pret darbiniekiem, obrd uzmumi nevar sdzties par saraots preces noietu. T apgalvo tie uzmumi, kas nodroina dadu preu (parasti rokdarbu) raoanu, tau nevar teikt, ka tas attiecas uz visiem apskattajiem uzmumiem. Ptjuma ietvaros analizto uzmumu finanu situcija krasi atiras cita no citas vienam finanu situcija saska ar gada prskatiem ir pozitva, citam negatva. Socilo uzmumu finanu rdtji auj secint, ka socils uzmjdarbbas piemri Latvij ir attstbas skum, ldz ar to nav iespjams aprint to nkotnes finanu scenrijus veikt potencilu peas un zaudjuma analzi, veidojot kaut kdas kopsakarbas. Biedrbai Otr elpa 2011. gad ienkumu prsvars pr izdevumiem bijis 510%, kas vartu liecint par pozitvu situciju, taj pa laik t. s. peas rdtji ir visai plas jdziens, jo visi ienkumi, kas prsniedz izdevumus, tiek investti biedrbas aktivitts, piemram, izveidota atbalsta stipendiju programmu talantgiem jaunieiem. SIA Ziedot.lv socilais uzmums ldz im strdjis bez ienkumu prpalikuma jeb peas. 70% kapitldau pieder fondam Ziedot.lv un 30% SIA No Limits!, kas socilaj uzmum ieguldja grmatvedbas programmu. Ja uzmums strds ar peu, 70% no peas (fonda Ziedot.lv daa) tiks novirzti labdarbas fondam Ziedot.lv labdarbas projektu stenoanai un paldzbas snieganai. Biedrbas Mammu.lv finansil stabilitte saists ar mrtiecgm mrketinga aktivittm, kuru rezultt tikui piesaistti klienti, kas veic lielka apjoma pastjumus ieprk alles un citus aksesurus. Piemram, klients no kdas Eiropas Savienbas valsts veicis pastjumu, kas prsniedz pusi tkstoa saraoto vienbu. Lai nodrointu pastjuma izpildi, raoanas proces tika iesaisttas aptuveni trsdesmit jauns mtes.

62

3. Investoru iesaistes nepiecieamba Prsvar visiem Latvij esoiem socilajiem uzmumiem skotnji bijuas investcijas darbbas uzskanai. Investts gan privtpersonu finansjums, gan btiskas raoanai nepiecieamas iekrtas/ programmatra un citi elementi, ko ziedojuas juridiskas personas. Piemram, SIA Ziedot.lv socilais uzmums sama programmatru grmatvedbas pakalpojumu nodroinanai k ziedojumu. Uzmuma pamatkapitls, uzskot darbbu, bija 100 000 LVL, kas paldzja uzskt uzmuma darbbu, tau 2008./09. gada prskats uzrda pieaugous zaudjumus. Turpret uzmuma Wooly World darbba skta ar nelielu pamatkapitlu, ko ieguldjusi uzmuma paniece. panieces ieguldjums ir bijis viengais finanu avots uzmuma darbbas nodroinanai skuma period. Ldzga situcija ir vrojamam ar Sabiedrbas ldzdalbas fonda gadjum t panieki veikui skotnjs investcijas no saviem individulajiem resursiem, k ar spjui piesaistt papildu finansjumu grantus, kur atmaksa nav nepiecieama. Sabiedrbas ldzdalbas fonda panieki nordja, ka ilgtermi plno piesaistt investorus, bet saruns ar ikvienu potencilo investoru tiek uzsvrts, ka is ir socilais bizness, kas ilgtermi atmakss investciju, tau neness peu klasisk biznesa izpratn. Investori tiek informti, ka pea netiks sadalta dividends. Fonds 2012. gad plno sasniegt situciju, kad atsevii produkti nopelns vairk, nek tajos ieguldts. Nkamajos gados paredzts iegt nozmgu iemumu prsvaru pr izdevumiem, ko ieguldt jaunu produktu izstrd un paplaint darbbu, piedvjot savu produkciju cits valsts. 4. Peas sadale Ptjum analiztie socilie uzmumi ir saldzinoi jauni (darbbas ilgums mazks par trs gadiem, ar atseviiem izmumiem), tpc nav iespjams runt par peu, kas nodrointu iespjas organizcijm investt to attstb vai novirzt socilo problmu risinanai. Vairum gadjumu organizcijas sedz esoos izdevumus, pea vai ienkumu prsvars pr izdevumiem ir minimls. Pat veiksmgkie socilie uzmumi obrd nestrd ar peu, tajos tiek ieguldts sviedru kapitls dizaineru, fotogrfu un citu mkslinieku darbs, kas tiek veikts bez maksas. Pozitvi rdtji ir SIA Wolly World, kas strd ar peu, kura tiek novirzta uzmuma tlkai attstbai. Biedrbas Mammu.lv gadjum ienkumu prsvars pr izdevumiem deva iespju daji veikt skotnjo investciju atmaksu ts investoriem. Sabiedrbas ldzdalbas fonds obrd atrodas investciju piesaistes fz, kas nozm, ka peas pagaidm nav. Savukrt biedrbas DIA+LOGS viengais finanu avots ir iepirkums no Rgas domes Labkljbas departamenta uz termiu trs gadi. Citu pastvgu ienkumu biedrbai nav, un turpmk nav plnoti, jo organizcijai nav resursu, lai raksttu projektu pieteikumus un nodrointu ldzfinansjumu.

63

2011. gad biedrba ska stenot maksas apmcbas, kas nodroinja neregulrus un mazus ienkumus, tau da darbba neturpinjs. Ldz ar to uzskatms, ka s biedrbas darbba nav raksturojama k tipiska socil uzmjdarbba, bet ir uzskatma k pakalpojuma sniegana socil jom. 5. Atbildba pret vidi Ptjuma veikanas laik ptnieki prliecinjs, ka kritrijs tiek ievrots nepilngi vai tam netiek pievrsta btiska nozme. Nevien no apskattajiem uzmumiem nebija izstrdta paa vides politika. Kritrijam atbilstoko darbbu izvrsusi biedrba Otr elpa. Ts vadba uzskata, ka visa organizcijas darbba balstta uz videi draudzgu pieeju, lai gan biedrb nav noteiktas un apraksttas politikas/stratijas, kas raksturotu un noteiktu ts attieksmi pret vidi. Veikalos (Rg un Liepj) piedvts preces lietotie aprbi, apavi un grmatas dzvo otro dzvi. Tiesa, jpievr uzmanba faktam, ka o preu raoan reti ir izmantota videi saudzga tehnoloija un izplatanas mehnismi. Ikdien organizcijas darbb tiek izmantots reciklts paprs. Biedrba Mammu.lv uzsver, ka cenas nodroint, lai izmantotie produkti un raoanas materili ir videi draudzgi un no otrreiz izmantotiem materiliem. Tiek pievrsta uzmanba ar izejvielu izcelsmei, priekroku dodot vietjiem materiliem. Uzmums cenas izmantot dabgos materilus, tau atzst, ka tekstila industrija nav videi draudzga. Sabiedrbas ldzdalbas fonds veido elektroniskus produktus un sav darb prsvar izmanto edokumentus, veic e-dokumentu apriti. Tiesa, fonda iespjas ir ierobeotas, lai izmantotu interneta tehnoloijas, kas veidotas, ievrojot videi draudzgas raoanas tehnoloijas un transportanu. Ptnieki uzskata, ka, pieaugot uzmumu skaitam, kas rao noteiktus produktus, vides kritrija aktualizana bs visai nozmga, jo socil uzmjdarbba uzliek papildu pienkumu raot preces vai sniegt pakalpojumus veid, kas samazina to negatvo ietekmi uz vidi. 6. Darbaspka darba apstki un atalgojums Darbinieku skaits socilajos uzmumos, kad tie uzsk darbbu, vari no viena ldz diviem cilvkiem, bet, uzmuma darbbai attstoties, nereti tiek nodarbinti pat vairk nek pieci pastvgi darbinieki. Biedrb Mammu.lv, izpildot liela apjoma pastjumus, kas prsvar ir no rvalstm, var tikt nodarbintas pat ldz 80 sievietm vien mnes. Biedrb Mammu.lv

64

darbinieces izpea atkarga no t, cik daudz produkcijas t sarao. Ja viena darbiniece sarao simts vienbu, tad aptuven summa, kdu iespjams saemt atalgojum, ir astoi simti latu. Novrots, ka sievietes, kas iesaisttas socils uzmjdarbbas kustb, ja uzmums strd veiksmgi, saem atalgojumu virs vidjs algas darba tirg. Biedrb DIA+LOGS brvprtgo uzraugi (kuru skaits ir maings, bet vidji divi), kas ir bijuie aktvie narkotisko vielu lietotji, saem minimlo darba algu par astou stundu darbu. Skot ar 2009. gadu, biedrb iesaisttajiem brvprtgajiem, savcot noteiktu skaitu izlietoto iru mnes, ir iespja saemt dvanu karti veikal Maxima.132 SIA Wooly World darbaspka atalgojums ir tds pats k vidji Liepj un augstks, nek saem cilvki ar pam vajadzbm citviet (uzmuma darbba noris Liepj). Uzmums nodroina, ka papildus valsts pieirtam invalidittes pabalstam darbinieki saem algu. Uzmum ir paredzts celt atalgojumu t darbiniekiem ar turpmk, tau obrd primri ir nodroint esoajiem darbiniekiem pilnu dienas slodzi, lai vii sptu nopelnt algu esoaj apjom. Darba apstki ir labki nek citos uzmumos, jo darbinieki uzmum var strdt sev pierasts telps un vid uzmums r telpas no Liepjas Neredzgo biedrbas. Uzmums nodroina labu atmosfru, darbinieki jtas nodergi un interesjas par uzmuma tlku attstbu, taj skait iesaka potencilos eksporta tirgus, materilus, krsas un rotalietu veidus. Btisks aspekts, ko min visi socils uzmjdarbbas veicji Latvij, ir darbinieku plas socializans iespjas, kas tiek nodrointas, iesaistoties uzmuma darbb, neatkargi no t, vai tie ir cilvki ar pam vajadzbm, jauns mmias vai cilvki, kuri sirgst ar dadm atkarbm. Atsevios piemros uzmums nodroina darbiniekiem pusdienas un transportu uz/no mjm vai ar steno citus motivciju veicinous paskumus. 7. Juridiskais statuss Socilie uzmji Latvij pareiz izmanto visas iespjams juridisks formas izvloties gan komersanta juridisko statusu, gan biedrbas vai nodibinjuma formu. Vairkas organizcijas, kas steno socilo uzmjdarbbu, bet darbojas k biedrbas vai nodibinjumi, apsver iespju maint juridisko statusu uz komersantu (un tiei uz sabiedrbu ar ierobeotu atbildbu). Savukrt uzmumi, kas obrd darbojas k komersanti, atzst, ka viens no iemesliem, izvloties du juridisko formu, bijusi Valsts iemuma dienesta neizpratne par to, kas ir biedrbas vai nodibinjuma pamatdarbba un kas ir saimniecisk darbba. Tpat motivjos iemesls izvlties
132

Viena no lielkajm prtikas veikalu dm Latvij.

65

komersanta juridisko formu ir vlme izmantot ts iespjas un tos atbalsta instrumentus, kurus valsts un pavaldbas piedv jaunajiem uzmjiem iesaistans biznesa projektos, kas saem Eiropas Savienbas atbalstu un iespja piekt uzmumiem domtos biznesa inkubatoros.

66

Kopsavilkums un ieteikumi socils uzmjdarbbas veicinanai Latvij Ekonomisks un finanu krzes ietekm Latvij pieauga bezdarbs, paaugstinjs noziedzbas lmenis, bija vrojams strauj demogrfijas kritums, cilvkos vairojusies nedrobas sajta. ie ir tikai dai socilie izaicinjumi, ar kuriem gan Latvijai, gan citm pasaules valstm nksies saskarties vl turpmkos gadus desmitus. Ir dadi veidi, k risint socils problmas, un katras valsts pienkums ir atrast efektvko risinjumu un iedarbgks metodes. Augsti novrtjamu ieguldjumu socilo problmu risinan ldz im ir sniegui gan Latvijas uzmumi, dodot darba vietas cilvkiem ar pam vajadzbm vai ilgstoiem bezdarbniekiem, gan nevalstisks organizcijas sniedzot atbalstu un paldzbu ikvienam problms nonkuajam, tau izmantots metodes un instrumenti nav bijui pietiekami efektvi, lai novrstu visas socils problmas vai pietiekami tri reatu uz socilajiem izaicinjumiem, ar kuriem saskaramies ik dienas. Latvijai, ldzgi k citm valstm, ir jmekl alternatvi cei un metodes socilo problmu risinan, jo ierobeotie valsts finanu ldzeki nesps nodroint ikviena cilvka droumspju. Lai sekmtu sabiedrbas ldzdalbu socilo problmu risinan, ir jveicina socilo uzmumu izveide un to darbbas atpazstamba. Socil uzmjdarbba ir koncepts, kas strauji attsts daudzs Eiropas Savienbas dalbvalsts un ar citviet pasaul. Tas ir koncepts, kas auj risint socilas problmas, izmantojot biznesa pieejas un principus, tau is koncepts btiski atiras gan no socili atbildga uzmuma darbbas, gan no nevalstisko organizciju darbbas socilo pakalpojumu snieganas jom. K nordjis Nobela Miera prmijas laurets Muhameds Junuss (Muhammad Yunus)133, socils uzmjdarbbas mris primri ir risint socilo problmu iepretim mrim gt peu uzmuma paniekiem. [..] Socil uzmuma misija ir ietekmt cilvku dzves, nevis skaitt nopelnto naudu.134 Socilo uzmumu aktivittes un sasniegtie rezultti rvalsts ir pierdjui biznesa modea btiskumu, nozmgumu un efektivitti sabiedrbai svargo problmu risinan. Uzmumi sav darbb izmanto komercili dzvotspjgas un ilgtspjgas darbbas metodes, raojot preces vai sniedzot pakalpojumus sabiedrbai nozmgs sfrs. Socilie uzmumi ne tikai iesaista sav darbb un dod darba vietas ilgstoiem bezdarbniekiem vai cilvkiem ar pam vajadzbm, bet
M. Junuss tiek uzskatts par mikrokredtu koncepcijas izstrdtju un 2006. gad sama Nobela Miera prmiju par to, ka izveidojis un vadjis banku Grameen, kura sniedz mikrokredtus nabadzgajiem iedzvotjiem. 134 Toward a new capitalism. Pieejams: http://www.muhammadyunus.org/In-the-Media/toward-a-newcapitalism/
133

67

ar tiei iedarbojas uz ikvienu sabiedrb nozmgu socilo problmu, izmantojot inovatvus risinjumus un efektvas biznesa metodes. Izpratne par socils uzmjdarbbas lomu un vietu valsts socils ekonomikas jom pasaul pdjo desmit gadu laik ir strauji progresjusi. 20. gadsimta astodesmitajos gados socilie uzmji gan Eirop, gan ASV prsvar risinja tikai nodarbintbas problmas, piedvjot darba vietas ilgstoiem bezdarbniekiem vai cilvkiem ar pam vajadzbm, turpretim odien socilais uzmums var risint un risina ikvienu sabiedrb nozmgu socilo problmu. Socilais uzmums ir atpazts un akceptts biznesa modelis gandrz ikvien Eiropas valst un ir tikai nedaudz valstu, kur da darbbas forma nav identificta un nodalta no citm. K pionieri Eirop var mint Itliju, kur jau 1991. gad tika atzta paa kooperatvu forma socilie kooperatvi, kuru uzdevums bija sniegt socilos pakalpojumus vai nodroint darba vietas invaldiem, kas ilgstoi izkritui no darba tirgus. Savukrt Francij 2004. gad darbojs 2300 reistrtu uzmumu, kas piedvja darba integrcijas pakalpojumus un nodarbinja apmram 220 tkstous bijuo bezdarbnieku. Lielbritnij socil uzmjdarbba ir plai izplatts uzmjdarbbas veids, turklt pastv ar nozmgs valsts atbalsts jaunajiem un esoajiem uzmumiem. Btisku ieguldjumu socils uzmjdarbbas koncepta izplatb Eirop deva Eiropas Komisija, kas 2011. gada nogal nca klaj ar paziojumu par socils uzmjdarbbas iniciatvu. Eiropas Komisija paziojum norda: [..] ptjum, kas tika veikts 2009. gad, lsts, ka to ekonomiski aktvo iedzvotju skaits, kuri ir iesaistti socilaj uzmjdarbb, Beij ir 4,1%, Somij 7,5%, Francij 3,1%, Itlij 3,3%, Slovnij 5,4% un Apvienotaj Karalist 5,7%. Ttad aptuveni ceturt daa uzmumu Eirop ir socilie uzmumi. is skaitlis tuvojas tredaai uzmumu Beij, Somij un Francij. ie uzmumi biei vien ir ragki un konkurtspjgki, nek mdz uzskatt. Tam pamat ir spcga personiska o uzmumu darbinieku iesaistans un labki darba apstki, ko ie uzmumi piedv. [..] socilie uzmumi [..] veicina saprtgu izaugsmi; emot vr ietekmi uz vidi un ilgtermia redzjumu, tie veicina ilgtspjgu izaugsmi; k galveno aspektu sav darbb izvirzot cilvkus un socilo kohziju, tie ir iekaujoas izaugsmes strakmens. Citiem vrdiem sakot, to pastvanas jga ir

68

tdu socilu un ekonomisku prveidojumu organizana, kuri veicina stratijas "Eiropa 2020" mru sasnieganu135. 1. Socil uzmjdarbba ir koncepts, kas auj risint socils problmas ar biznesa instrumentiem, tau uzmumu darbbas efektivitte ir atkarga no valsts attieksmes un izpratnes Latvij socilais uzmums un socil uzmjdarbba nav atpazti un normatvajos aktos nostiprinti jdzieni. Ldz im Latvijas uzmumi un biedrbas vai nodibinjumi, kas dv sevi par socilajiem uzmjiem, piedvjui o pao statusu sev pai. Socils uzmjdarbbas veicji Latvij ir jauni, entuziasma pilni cilvki, kuriem primrais nav gt peu savam labumam, bet risint socilu problmu. K to atzmja pai uzmji, valsts atbalsta trkums, gan neatzstot o uzmjdarbbas veidu k pau veidu, gan nenodroinot pietiekami efektvu finansilu atbalstu, ir kavjis uzmumiem attstties un paplainties. Izvrtjot rvalstu pieredzi, secints, ka pastv dadi veidi un pieejas, k atpazt vai noirt socilos uzmumus no citiem uzmumiem vai nevalstiskajm organizcijm. Ir valstis, kur socilais uzmums nav atsevii nodalts un identificts uzmjdarbbas veids, tau rvalstu pieredze pierda, ka tikai tad, ja valsts mrtiecgi atbalsta un veicina socilo uzmjdarbbu, ts ietekme uz valsts socili ekonomisko politiku un spja risint socil problmas ir nozmga un vr emama. K konstatts ptjum, valsts, kur likumdoanas un politikas dokumentu lmen socil uzmjdarbba ir atpazta, socilie uzmumi veidojas daudz straujk (piemram, Itlij pc likuma par socilo kooperatvu pieemanu socilo uzmumu skaits pieauga seas reizes), un to sasniegtie rezultti ir ievrojamki (Itlij 2008. gad socilo kooperatvu apgrozjums bija gandrz devii miljardi eiro136). Ptnieki uzsver, ka apgrozjuma summas apmrs nav viengais un galvenais kritrijs, k novrtt socil uzmuma efektivitti, bet tas auj izdart zinmus secinjums, aj gadjum liecinot par veiksmgu darbbu.

Komisijas paziojums Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0682:FIN:LV:PDF, pg 3, [skatts 15.08.2012.]. 136 The Italian Social Cooperatives in the 2008: a Portrait Using Descriptive and Principal Component Analysis, p. 12. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/Selected_Papers/Serie_3_All_sessions/ECSP-R1106_Carini_et_al.pdfskatts [20.08.2012.].

135

69

Ptnieki uzskata: lai veicintu socils uzmjdarbbas izplatbu un atpazstambu Latvij, politikas veidotjiem ir japzins socilo uzmju nozme socilo problmu risinan. Apzinoties, ka valsts ierobeoto finanu ldzeku d objektvi nevar atrisint visas socils problmas, valstij ir jizstrd citi alternatvi risinjumi, pieemot atbilstou normatvo reguljumu. Ptnieki uzskata, ka socil uzmjdarbba ir instruments socilo problmu risinanai ar Latvij, tau valsts atbalsta trkums kav socils uzmjdarbbas konceptam attstties un izplatties. Ptnieki uzskata, ka socilie uzmji k paa grupa ir jiekauj valsts politikas dokumentos un ir jrada pietiekami efektvs normatvais reguljums, kas autu noirt socilo uzmju no citiem komersantiem vai nevalstiskajm organizcijm, tdjdi uzsverot o uzmumu pao lomu valsts socils ekonomikas politik. 2. Socilo uzmumu raksturo piecas pazmes Eiropas valsts pastv dadi kritriji, k noirt socilos uzmumus no citiem uzmumiem un nevalstiskajm organizcijm. Ar dadi ptniecbas centri un atzti eksperti ir devui savu ieguldjumu kritriju pilnveid, tau Latvijas uzdevums btu izveidot savu, konkrtajai situcijai un tiesiskajai krtbai atbilstou pazmju kopumu. K jau tas mints iepriek, M. Junuss ir noteicis septias pazmes, ar ptniecbas centrs EMES Network, analizjot Eiropas valstu pieredzi, ir sniedzis socil uzmuma pazmes, btisku ieguldjumu vienots izpratnes veidoan ir veikusi ar Eiropas Komisija. Apkopojot o dado praksi, veidojas da kopaina: Tabula Nr.4 M. Junusa noteikts pazmes EMES Network identificts pazmes 1) Ilgstoa preu raoana un pakalpojumu sniegana 2) Augsta autonomijas pakpe un neatkarba 3) Augsts ekonomisk riska lmenis 4) Minimls apmaksto darbinieku skaits 5) Preczi formults mris sniegt labumu sabiedrbai 6) Personu grupas inicits 7) Lmuma pieemanas Eiropas Komisijas izmantots pazmes 1) Uzmumiem galvenie ir socilie mri, nevis pea, tiek radts socilais labums visas sabiedrbas vai ts loceku interess 2) Uzmums ir prsvar bezpeas struktra un prpalikumus galvenokrt invest atkrtoti, nevis sadala privtajiem akcionriem vai paniekiem 3) Uzmumiem ir dadas

1) Biznesa mris ir nevis

maksimla pea, bet novrst nabadzbu vai ar socilu problmu 2) Finansila un ekonomiska ilgtspja 3) Investori saem atpaka tikai savu ieguldjumu bez procentiem 4) Kad investcijas ir atmakstas, uzmuma pea tiek izmantota t attstbai

70

5) Atbildba pret vidi 6) Darbaspks saem darba

tirgum atbilstou atalgojumu un labkus darba apstkus 7) Dari ar prieku

vara neatkarga no uzmuma paumtiesbm 8) Mru grupu prstvju iesaistana uzmumu prvaldan 9) Ierobeota vai pilnb izslgta peas sadale

juridisks formas un modei: piem., kooperatvi, brvprtgas apvienbas, bezpeas apvienbas, fondi, peas vai bezpeas uzmjsabiedrbas. Uzmumi apvieno dadas juridisks formas un dareiz maina minto formu atbilstoi savm vajadzbm 4) Uzmumi ir ekonomikas dalbnieki, kas rao preces un sniedz pakalpojumus (biei visprjas nozmes), tajos biei ir spcgs socils inovcijas aspekts 5) Uzmumi darbojas k neatkargas vienbas, tajos ir spcgi ldzdalbas un koplmuma (darbinieki, lietotji, loceki), prvaldbas un demokrtijas (prstvbas vai atkltas demokrtijas) aspekti 6) Uzmumi biei rodas no pilsonisks sabiedrbas organizcijm vai ir saistti ar tm

Izvrtjot iepriek sniegts socilo uzmumu raksturojos pazmes, viennozmgi ir skaidrs, ka, neskatoties uz dadiem kritriju izvrsumiem, ir nostabilizjusies vienota izpratne par to, kas ir socilais uzmums un k to noirt no jebkura cita uzmuma vai nevalstisks organizcijas darbbas. Visos iepriek mintajos kritrijos domin piecas pamatpazmes, kuras var konstatt ar ptjum apskatto valstu prakss:

71

1) Uzmuma izveides mris ir vrsts uz socilo vai sabiedrbai nozmgo problmu risinanu, pretstatot mrim gt peu t panieku lab. pazme ir ikvien valst, kur socil uzmjdarbba ir atpazta un tiek veicinta. 2) Uzmumi ir ekonomikas dalbnieki, kas rao preces un sniedz pakalpojumus. is kritrijs norda, ka socilais uzmums izmanto komercdarbbas metodes un instrumentus savu mru sasniegan, turklt uzmuma darbbai ir jbt finansili un ekonomiski ilgtspjgai. 3) Uzmumiem ir peas sadales ierobeojumi, pilnb vai daji aizliedzot/ ataujot sadalt peu starp paniekiem. Ptjum konstatts, ka ne viss valsts ir noteikti ierobeojumi peas sadal, piem., Beij paniekiem var tikt izmaksti ne vairk k 6% no uzmuma peas, Itlij ne vairk k 20% no peas, savukrt Lietuv da ierobeojuma nav. 4) Uzmum darbiniekiem tiek maksts darba tirgum atbilstos atalgojums. Ne viss Eiropas valsts normatvajos aktos, kas regul socilo uzmjdarbbu, ir noteikti ierobeojumi attiecb uz atalgojuma apmru. Somijas likums par socilajiem uzmumiem nosaka, ka atldzbas lielums, kas tiek maksts socilaj uzmum strdjoajiem, ir samrgs. Ptnieki uzskata, ka atalgojuma apmram, ko saem socil uzmum strdjoie, jbt gan samrgam, gan atbilstoam darba tirg esoam atalgojuma apmram. Ptot Latvijas pieredzi, uzmji pai uzsvra, ka uzmum nodarbints personas saem atalgojumu, kas atbilst atalgojumam darba tirg (piem., SIA Wooly World nodarbints personas (redzes invaldi) saem tirgum atbilstou atalgojumu, kas ir augstks, nek saem darbinieki ar pam vajadzbm citviet. Biedrb Mammu.lv darbinieces saem atalgojumu, kas ir virs tirg eso atalgojuma apmra par tdu pau darbu). 5) Uzmuma prvaldb tiek iesaistti mrgrupu prstvji. Gan Eiropas Komisijas, gan EMES Network izstrdtajos kritrijos ir noteikts, ka socilie uzmumi sav prvald iesaista gan darbiniekus, gan klientus, gan paniekus. Ptjum konstatts, ka parasti ds kritrijs tiek noteikts to valstu normatvajos aktos, kur attstta kooperatvu darbba (piem., Itlij un Francij). Ptnieki uzskata, ka kritrija izpilde veicina uzmuma darbbas efektivitti, jo, tikai iesaistot konkrts mrgrupas uzmuma prvald, var labk un trk sasniegt uzmuma definto mri risint konkrto socilo problmu.

72

Izvrtjot Latvijas situciju un rvalstu pieredzi, ptnieki uzskata, ka socilais uzmums Latvij ir tds, kas atbilst dm pazmm: 1) uzmuma mris ir risint sabiedrbai nozmgu socilo problmu; 2) ilgstoa preu raoana un pakalpojumu sniegana; 3) ienkumu ieguldana socilo mru sasnieganai, uzmuma darbbas attstbai vai rezerves fonda veidoanai137; 4) samrgs darbinieku darba atldzbas apmrs; 5) mrgrupu prstvju ldzdalba uzmuma prvald. 3. Socilais uzmums var darboties, izvloties dadas juridisk statusa formas, tau izvlt forma nedrkst kavt veiksmgu saimniecisko darbbu Socilie uzmumi Eirop darbojas dados juridiskos statusos un forms, emot vr gan pastvos uzmjdarbbas tradcijas, gan atbildgo politikas virztju ieceres par to, ar ko socilam uzmumam btu jnodarbojas. Ne viss valsts pastv nosacjums, ka ar socilo uzmjdarbbu nodarbojas tikai biznesa uzmumi jeb komersanti. Eiropas valsts, kur nevalstisks organizcijas var nodarboties ar uzmjdarbbu vai aktvu saimniecisko darbbu, socilie uzmumi izvlas tiei o juridisko formu. Tau valsts, kur nevalstisk sektora saimniecisk darbba ir ierobeota, socilie uzmumi izvlas komersanta juridisko statusu. Papildus tam ir valstis, kur likumdevjs ir izveidojis pau juridisko formu socilais uzmums, tdjdi noirot o veidojumu gan no komersanta, gan nevalstiskas organizcijas. Tpat Eirop ir valstis, kur socilie uzmumi netiek pai noirti vai klasificti, pietiek ar faktu, ka t darbbas metodes un peas sadales noteikumi ir vrsti uz socilo problmu risinanu. Tradicionli ar socilo uzmjdarbbu Eiropas valsts nodarbojas das juridisks personas kooperatvi, komersanti un nevalstisks organizcijas. Eiropas Komisija sav ziojum ir uzsvrusi, ka socilajiem uzmumiem ir dadas juridisks formas un modei, piem., kooperatvi, brvprtgas apvienbas, bezpeas apvienbas, fondi, peas vai bezpeas uzmjsabiedrbas.138

Lai veicintu socilo uzmumu izveidi Latvij, ptnieki norda, ka prejas period socilajiem uzmumiem vartu aut izmakst dau no savas peas dividends uzmuma paniekiem. Ptnieki uzskata, ka izmaksjams summas apmrs nedrksttu prsniegt 10% no uzmuma peas, pirms tam no iemumiem atrinot valsts subsdijas vai uzmumam pieirtos grantus. 138 Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 2. lpp. Pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:229:0044:0048:LV:PDF [skatts 08.08.2012.].

137

73

K jau iepriek konstatts, viens no socils uzmjdarbbas kritrijiem ir efektva un ar biznesa instrumentiem veikta darbba. Dieml Latvij spk esos tiesbu normas Biedrbu un nodibinjumu likum liedz biedrbai vai nodibinjumam nodarboties ar saimniecisko darbbu piln apmr, nosakot, ka saimniecisk darbba ir biedrbas vai nodibinjuma papilddarbba. K tas konstatts iepriek, biedrba vai nodibinjums var uzskt socilo uzmjdarbbu organizcijas pasprn, bet, saimnieciskajai darbbai attstoties un paplainoties, biedrba vai nodibinjums bs spiests meklt citus risinjumus, piemram, izveidojot komersantu vai prveidojoties par komersantu. Iepazstoties ar Latvijas socils uzmjdarbbas piemriem vai tdiem, kas mina defint savu darbbu k socilo uzmjdarbbu, ptnieki ir secinjui, ka Latvij optimls risinjums btu noteikt, ka socil uzmuma statusu var iegt tikai komersanti vai tiem pieldzinmas personas komercsabiedrbas, individulie komersanti, panodarbintas personas, individulie uzmumi, zemnieka vai zvejnieka saimniecbas un kooperatvi, tdjdi uzsverot s socili nozmgs aktivittes pao raksturu problmu risinanu ar uzmjdarbbas paldzbu. Nav pamata veidot jaunu uzmjdarbbas formu, kas papildintu ldz im Komerclikum uzskaitts formas (piemram, Portugl un Polij ir specila juridisk forma socilais kooperatvs, un tikai tad, ja uzmums izvlas o juridisko formu, tas tiek uzskatts par socilo uzmumu). Jskats uz citiem risinjumiem. Lai noirtu socilos uzmumus no citiem uzmjdarbbas veidiem, ptnieki uzskata, ka ir jizveido pas socils uzmjdarbbas (vai socils komercdarbbas) veicja statuss, kuru pieir komersantiem vai tiem pieldzinmm personm, kas atbilst noteiktiem kritrijiem. 4. Socilais uzmums pao statusu iegst tikai tad, ja t darbba un mri atbilst noteiktiem kritrijiem. Atbilstbu kritrijiem izvrt specili izveidota iestde. Ptjum konstatts, ka Eirop var nodalt trs pieejas, k socilie uzmumi tiek klasificti vai nodalti no ikviena cita uzmuma vai nevalstisks organizcijas: 1) Dibinot uzmumu, tiek izvlta paa juridisk forma, un tdjdi uzmums iegst socil uzmuma statusu. Piemram, Itlij un Francij, izvloties socil kooperatva un darba integrcijas socil uzmuma juridisko

74

formu, uzmums automtiski tiek klasificts k socilais uzmums. Ldzgi ir Lielbritnij, kur ir iespja reistrt socilo firmu. 2) Uzmumam nav jreistrjas vai jizvlas paa juridisk forma, pietiek, ja uzmums atbilst noteiktm pazmm. Apliecinjums tam, ka uzmums ir socilais uzmums, izriet no uzmuma dibinanas dokumentiem un darbbas metodm. da pieeja ir izplatta Lielbritnij un Somij. Kaut gan uzmumiem pastv iespja iegt sabiedrbas intereu kompnijas statusu vai socil uzmuma statusu, liela daa socilo uzmumu deklarjas par sociliem uzmumiem un neveic pao reistrciju. Jpiezm, ka nereti di socilie uzmji nesaem valsts atbalstu. 3) Uzmums iegst socil uzmuma statusu, reistrjoties noteikt valsts reistr. Lietuv socil uzmuma statusu pieir Lietuvas valdbas pilnvarot iestde Darba bira. iestde ne tikai veic reistra funkcijas, bet ar administr dadus projektus, lai veicintu socilo uzmjdarbbu Lietuv. Lielbritnij sabiedrbas intereu kompnijas statusu pieir specili izveidota iestde Sabiedrbas intereu kompniju regulators (Regulator of Community Interest Companies). Regulators ne tikai veic skotnjo uzmuma prbaudi, bet ar regulri nodroina uzraudzbu pr uzmuma darbbu un prrauga peas izlietoanu. Uzmums, kas vlas iegt sabiedrbas intereu kompnijas statusu, iesniedz regulatoram pau apliecinjumu (Statement), nordot uzmuma darbbas mri un t sabiedrisko nozmgumu. Izvrtjot iepriek mints prakses un ptjum uzrunto socilo uzmju pieredzi, ptnieki uzskata, ka Latvij ir jizveido koleila un starpinstitucionla iestde, kas sniedz prieklikumu vai ar pati pieem lmumu par socil uzmuma statusa pieiranu vai anulanu, balstoties uz normatvajos aktos noteiktiem kritrijiem. 5. Socilais uzmums var risint ikvienu sabiedrb nozmgu problmu Grti novrtjamu, bet oti nozmgu lomu socilie uzmumi uzemas, risinot dadas sabiedrbai svargas problmas, kas citkrt btu jrisina valstij. Ptjum secints, ka socilie uzmumi darbojas, lai sasniegtu socila rakstura mrus, kas var sakrist ar valsts politikas mriem, turklt biei vien tie sniedz labkas kvalittes pakalpojumus un preces, jo uzmuma prvaldb tiek iesaistti pakalpojumu un preu samji (klienti). Socilie uzmumi nereti darbojas joms, kurs parastie uzmumi reti iesaists, turklt tie pai par sevi pilda btisku

75

socilu funkciju atjauno socilo kapitlu. Izvrtjot socilo uzmumu darbbas jomas, jsecina, ka daa Eiropas valstu veicina tdu socilo uzmumu darbbu, kuru primrais mris ir risint bezdarba problmas, tau ir valstis, kurs atbalsts tiek nodroints ikvienam socilajam uzmumam, kas risina jebkdu socilo problmu, skot no vides problmm, beidzot ar izgltbas jautjumiem (piemram, Lielbritnija). o plao pieeju, neierobeojot socilo uzmumu darbbas jomas, sav paziojum ir nordjusi ar Eiropas Komisija139. Izptot Latvijas praksi, konstatts, ka Latvij socilie uzmumi prsvar risina nodarbintbas problmas, piedvjot darba vietas vai ieprkot izstrdjumus no personu grupm, kas izstumtas no darba tirgus vai marginaliztas. Tau ptjuma autori mudina Latvijas situcij neierobeot socil uzmuma darbbas jomas, strikti nosakot konkrtu socilo problmu loku, ko tie risina. Valsts var un tai btu jnosaka pai atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicjiem valstij nozmgs joms, tds k veselba, izgltba, nodarbintba, integrcija un cits. Izvrtjot rvalstu praksi un emot vr Eiropas Komisijas atzias, ptnieki uzskata, ka, izstrdjot normatvo reguljumu socils uzmjdarbbas atbalstam Latvij, socilo uzmumu darbbas jomas nevajag ierobeot, glui pretji, likumam jauj socilajam uzmumam darboties ikvien sabiedrbai nozmg jom. 6. Socils uzmjdarbbas un socil uzmuma defincija jnosaka normatvaj akt Eiropas valsts, kur socil uzmjdarbba ir normatvajos aktos vai politikas dokumentos nostiprints jdziens, socil uzmjdarbba netiek definta k pas uzmjdarbbas paveids, bet ir sniegta socil uzmuma legldefincija, nordot t pao darbbas mri risint socilo problmu. K to atzst EMES Network eksperti, socilais uzmums ir privta bezpeas organizcija (not-for-profit private organization), kas piedv pakalpojumus vai preces ar mri sniegt labumu sabiedrbai.140 Savukrt Eiropas Komisija nosaka, ka socilais uzmums, kas ir

Ttad par socilajiem uzmumiem Komisija uzskata tdus uzmumus, kuriem komercdarbbas jga ir socils vai sabiedrisks mris [..]. 2. lpp., Sk.: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0682:FIN:LV:PDF, [skatts 08.08.2012.]. 140 Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models. An analysis of social enterprises governance models through a comparative study of the legislation of eleven countries. [b. g.], p. 2. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254755470_n175.pdf [skatts 18.06.2012.]; skat. ar: Brouard F., Larivet S. Social entreprises: Definitions and Boundaries. Confrence ANSER ARES 2011 Conference Association for Nonprofit and Social Economy Research, 2011. Pieejams: http://www.anser-ares.ca/files/conf11/papers/Brouard-Larivet.pdf [skatts 09.06.2012.].

139

76

socils ekonomikas dalbnieks, ir tds uzmums, kura galvenais mris ir stenot socilo ietekmi, nevis radt ieguvumus saviem paniekiem vai partneriem.141 Ptnieki, apkopojot rvalstu pieredzi, teortisko ptjumu secinjumus, k ar izvrtjot Latvijas socilo uzmumu piemrus, sniedz das defincijas: Socil uzmjdarbba ir process, kur komersants rao preces vai sniedz pakalpojumus ar mri risint socilo problmu iepretim mrim gt finansilu labumu uzmuma paniekiem. Socil uzmjdarbba nav socils paldzbas sniegana (piemram, pabalsti, kurus sniedz valsts un pavaldba vai NVO) vai uzmjdarbba ar mri primri gt finanu ienkumus paniekiem vai investoriem vai darbba, kas vrsta uz politikas procesu ietekmanu. Socilais uzmums: a) ir komercsabiedrba, individulais komersants, panodarbinta persona, individulais uzmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecba un kooperatv sabiedrba, b) t darbbas mris ir risint socilas problmas, radot novrtjamu un dergu sabiedrisko labumu, c) tas organiz darbbu atbilstoi komercdarbbas praksei, cik tlu specilie likumi nenosaka ierobeojumus, d) uzmuma prvaldes metodes un paumtiesbu stenoana balsts uz demokrtiskiem un ldzdalbas principiem. 7. Valstij ir jrada efektvi finanu atbalsta mehnismi socils uzmjdarbbas veicinanai Izvrtjot valsts atbalstu socilajiem uzmumiem, jpiezm, ka ar eit ir dadas pieejas un risinjumi. Ir valstis, kur socilie uzmumi saem nodoku atlaides vai ir pai privileti valsts iepirkumu sistm, tau ir valstis, kur socilie uzmi darbojas parastos apstkos un to darbba netiek pai atbalstta. Latvij uzmumiem, kas nodarbina pas personas grupas, ir iespjas

141

Komisijas paziojums. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011, 2. lpp. Pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:229:0044:0048:LV:PDF [skatts 08.08.2012.].

77

pretendt uz valsts subsidtm darba vietm un subsidtiem izdevumiem, kas tdjdi rodas, tau nereti di uzmumi nav uzskatmi par socilajiem, jo to darbbas mris ir pavisam cits peas gana uzmuma paniekiem un pas personu grupas, kas tiek nodarbintas, ir tikai instrumenti mra sasnieganai. Specilo normu un politikas dokumentu trkums Latvij nav traucjis socilajiem uzmumiem izveidoties un darboties pat bez paa valsts atbalsta, tomr socils uzmjdarbbas sektoram var bt daudz nozmgka loma socilu un ekonomisku problmu risinan, ja tas saemtu valsts atbalstu. Ptnieki uzskata, ka Latvij socilajiem uzmumiem jparedz reli un efektvi atbalsta paskumi, piemram: a) finanu instrumenti privto investoru ldzeku piesaistei socils uzmjdarbbas kontekst; b) valsts un pavaldbu subsdijas vai projektu granti; c) pai atbalsta instrumenti, uzskot uzmuma darbbu; d) konsultcijas biznesa inkubatoros, paos im mrim izveidotos fondos un organizcijs vai valsts un pavaldbu veidots iestds; e) fondi, kas pieir ldzekus socils uzmjdarbbas attstbai, di fondi var tikt veidoti struktrfondos, ko ar ieteikusi Eiropas Komisija;142 f) priekrocbas publiskajos iepirkumos; g) valsts atbalsts uzmumu iesaistei citu valstu tirgos; h) valsts vai pavaldbu uzdevumu deleana; i) j) nodoku atvieglojumi (piem., atbrvojumu no uzmuma ienkuma nodoka maksanas vai pievienots vrtbas nodoka likmes samazinjums); socilo uzmumu zmolvedba, ko paldz nodroint valsts vai pavaldbas institcijas, k) 0% kredta un/vai kredtlnijas ieganas tiesbas, uzskot socilo uzmjdarbbu un atbalsta nodroinjumam pirmos trs darbbas gadus; l)
142

koordincijas un atbalsta centru izveide.

Socilajiem uzmjiem Latvij (vismaz prejas period, kad izveidojas kritisk masa) ir jdod tiesbas izmantot finanu avotus gan tos, kuri pieejami nevalstiskm organizcijm, gan tos, kuri pieejami uzmjiem. Prejas period btisks uzsvars liekams uz socils uzmjdarbbas k prakses ievieanu Latvij, ne pastarpintu atbalsta un infrastruktru veicinoo fondu atbalsta nodroinjumu.

78

Socilajai uzmjdarbbai Latvij ir jrada tiesisks reguljums un jnosaka efektvi finanu atbalsta mehnismi, paredzot, ka prasbas un ierobeojumi, kas tiks attiecinti uz socilajiem uzmjiem un to darbbu, ir adekvti valsts finanu atbalstam. Socil uzmjdarbba nav panaceja socilo problmu risinanai, un t nekad neaizsts valsts tieo socilo atbalstu vai nevalstisko organizciju darbbu, tas ir tikai viens no veidiem, k efektvi, ilgtspjgi un ar biznesa instrumentiem risint socils problmas, iesaistot ikvienu sabiedrbas locekli labks nkotnes veidoan. Identificjot un noirot socilos uzmumus no citiem komersantiem vai nevalstiskajm organizcijm, tiks nostiprinta tiesisk neprprotamba, kas atvieglos socilo uzmumu nodibinanu un darbbu un veicins socils uzmjdarbbas koncepta popularitti sabiedrb. Ptjum konstatts, ka, neraugoties uz juridisk reguljuma trkumu un finanu atbalsta instrumentu neesambu socilajai uzmjdarbbai, Latvij darbojas vairki uzmumi, kuru darbbu var uzskatt par socilo uzmjdarbbu. Tau rvalstu pieredze ir pierdjusi, ka tikai tad, ja valsts politikas veidotji atzs un akcepts s pas grupas nozmgumu un rads pietiekamu finanu atbalstu socilajiem uzmumiem, tiks veidoti arvien jauni socilie uzmumi. Pietiekams finanu atbalsts uzmgiem cilvkiem Latvij nodroins iespju rast efektvas un inovatvas metodes socilo problmu risinanai, tdjdi mazinot socilo spriedzi sabiedrb un vairojot drobas sajtu ikvienam sabiedrbas loceklim.

79

80

Izmantoto avotu saraksts

1. A Guide to Legal Forms for Social Enterprise. London: Department for Business, Innovation and Skills, 2011. Pieejams: http://www.bis.gov.uk/assets/biscore/businesslaw/docs/g/11-1400-guide-legal-forms-for-social-enterprise [skatts 14.06.2012.]. 2. About Social Enterprise. Pieejams: http://www.socialenterprise.ie/default.aspx?m=23&mi=215&ms=0 [skatts 19.05.2012.]. 3. Act on Social Enterprises. No. 1351/2003. December 30, 2003. Pieejams: http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/2003/en20031351.pdf [skatts 10.05.2012.]. 4. Act on the public employment service. 30 December, 2002/1295. Pieejams: http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/2002/en20021295.pdf [skatts 13.06.2012.]. 5. Aides publiques de lEtat pour le financement. Pieejams: http://www.kmu.admin.ch/themen/00175/00199/index.html?lang=fr [skatts 28.05.2012.]. 6. Au 31 dcembre 2010, on en compte 190 dans le paysage conomique franais. Pieejams : http://www.les-scic.coop/sites/fr/les-scic/documentation/chiffres-cles [skatts 23.05.2012.]. 7. Avils G., Bracci A., Crivelli L. The future of social enterprise in Switzerland: preliminary results of an empirical investigation. 2nd EMES International Conference on Social Enterprise 14 July 2009. Pieejams: http://www.euricse.eu/sites/euricse.eu/files/db_uploads/documents/1254491636_n148.pd f [skatts 28.05.2012.]. 8. Borzaga C. The Concept and Practice of Social Enterprise in Europe.The Italian Experience. Euricse: Social Entrepreneurship The Possibilities and Prospects Belgrade April 26th 2010. Pieejams: http://www.emins.org/sr/aktivnosti/projekti/podrskasoc/P3_Carlo_Borzaga.pdf [skatts 17.05.2012.]. 9. Brouard F., Larivet S. Social entreprises: Definitions and Boundaries. Confrence ANSER ARES 2011 Conference Association for Nonprofit and Social Economy Research, 2011. 10. Carini C., Costa E., Carpita M., Andreaus M. The Italian Social Cooperatives in The 2008: a portrait using descriptive and principal component analysis. 3rd EMES International Research Conference on Social Enterprise, Roskilde (Denmark), July 47, 2011. EMES Conferences Selected Papers, 2011. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/Selected_Papers/Serie_3_All_sessions/E CSP-R11-06_Carini_et_al.pdf [skatts 12.06.2012.]. 11. Code Civil Suisse. Livre premier. Chapitre II: Des Associations, Chapitre III: Des Fondations. Pieejams : http://www.admin.ch/ch/f/rs/210/index1.html [skatts 28.05.2012.].

81

12. Code des societes. 7 mai 1999. Pieejams: http://alturl.com/5vvo4 [skatts 14.05.2012.]. 13. Community interest companies. The key facts. 2008. Pieejams: http://www.bis.gov.uk/assets/bispartners/cicregulator/docs/leaflets/08-1559-communityinterest-companies-key-facts-leaflet [skatts 12.06.2012.]. 14. Community interest company. Pieejams: http://www.bis.gov.uk/assets/bispartners/cicregulator/docs/guidance/11-951-communityinterest-companies-guidance-chapter-2-preliminary%20considerations.pdf [skatts 23.05.2012.]. 15. Comparative table of existing legislation in Europe. Brussels: The European Confederation of Workers Co-operatives, Social Cooperatives and Social and Participative Enterprises. Pieejams: http://europeandcis.undp.org/files/uploads/legislation%20social%20coop%20social%20e nterprise%20final%20EN.pdf [skatts 20.05.2012.]. 16. Comparative table of existing legislation in Europe. Pieejams: http://europeandcis.undp.org/files/uploads/legislation%20social%20coop%20social%20e nterprise%20final%20EN.pdf [skatts 23.07.2012.]. 17. De Rosa F. The Social Economy, Public Procurement and Public-Social Partnership in Europe. Pieejams: http://www.socialeconomy.pl/x/438724; http://www.socialenterprise.org.uk/uploads/files/2012/02/public_services_act_2012_a_br ief_guide_web.pdf 18. Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 19. Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/WP_08_01_SE_WEB.pdf [skatts 10.06.2012.]. 20. Delaunois P. Profils nationaux des entreprises sociales d'insertion Luxembourg. EMES European Research Network, 2007. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/ELEXIES/ELEXIES_WP_0307_LUX.pdf [skatts 25.05.2012.]. 21. Eme B. Les entreprises sociales d'insertion par le travail en France. Paris: EMES European Research Network, 2001. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_02-01_F.pdf [skatts 06.06.2012.]. 22. Entrepreneurs now numbering near 400 million in 54 countries, according to gem 2011 global report. Pieejams: http://www.gemconsortium.org/news/758/entrepreneurs-nownumbering-near-400-million-in-54-countries,-according-to-gem-2011-global-report [skatts 12.03.2012.].

82

23. European Confederation of Worker Cooperatives, Social cooperatives and social and participative enterprises. Pieejams: http://www.dublinpact.ie/new/Doc%2004%20%20PLANET%20Exploing%20Social%20Enterprise.Oct.09.pdf [skatts 21.06.2012.]. 24. Gosling P. Social co-operatives in Italy: Lessons for the UK. Social Enterprise London, 2002. Pieejams: http://www.sel.org.uk/uploads/SocialCooperativesInItaly.pdf [skatts 14.06.2012.]. 25. Heckl E., Pecher I. Study on Practices and Policies in the Social Enterprise Sector in Europe. Final Report. Austrian Institute for SME Research and TSE Entre, Turku School of Economics, Finland. Vienna, June 2007. Pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/_getdocument.cfm?doc_id=3408 [skatts 04.06.2012.]. 26. Huotari T. Sosiaalisen yrityksen uudet kehykset. (New frames for the social enterprises). University of Jyvskyl. Master's graduate theses September 2005. p. 109. Citts pc: Pttiniemi P. Development of legal framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b.v.], 2006. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.]. 27. Iamiceli P. Regulating social enterprises: a comparative view on some of the legal models in the European context. Gdansk Social Economy Conference Gdansk, June 26-28, 2008. Pieejams: http://www.ekonomiaspoleczna.pl/files/ekonomiaspoleczna.pl/public/gk/panele/GKES_s esjaA_PIamiceli_Regualting_social_enterprises.pdf [skatts 02.06.2012.].
28.

Kdi ir atvieglojumi nekustam pauma nodoka makstjiem? Pieejams: http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=176&hl=1&oid=3294&mod=35 [skatts 23.05.2012.].

29. Komerclikums. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 [skatts 20.06.2012.]. 30. Kreile K. Socil biznesa attstbas iespju analze Latvij. Rgas Starptautisk ekonomikas un biznesa administrcijas skola Maistra darbs, 2010. 31. Lassociation dintrt collectif nn nouveau statut pour les entreprises de lconomie solidaire au Luxembourg. Le fonds pour lconomie solidaire une source de financement mixte, 2008. Pieejams: http://www.ope.lu/fileadmin/filelist/ope.lu/images/Main/03Pour_en_savoir_plus/Associat ion_d_interet_collectif_.pdf [skatts 25.05.2012.]. 32. La socit finalit sociale. [b.g.]. Pieejams: http://www.econosoc.be/files/sfs.pdf [skatts 07.06.2012.]. 33. Likums Par nekustam pauma nodokli. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=43913, [skatts 28.05.2012.]. 34. Likums Par bezpeas organizciju. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=72426 [skatts 20.06.2012.].

83

35. Likums Par bezpeas organizciju. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=72426 [skatts 20.06.2012.]. 36. Likums Par pievienots vrtbas nodokli. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=34443, [skatts 28.05.2012.]. 37. Likums Par uzmuma ienkumu nodokli. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=34094 [skatts 28.05.2012.]. 38. Likums par bezpeas asocicijm (Loi sur les associations sans but lucratif, les associations internationales sans but lucratif et les foundations). Pieejams: http://www.ejustice.just.fgov.be/cgi_loi/loi_a1.pl?language=fr&la=F&cn=1921062701&t able_name=loi&&caller=list&F&fromtab=loi&tri=dd+AS+RANK&rech=1&numero=1 &sql=text+contains+'' [skatts 07.06.2012.]. 39. Loi n 47-1775 du 10 septembre 1947 portant statut de la cooperation (article 195). Pieejams: http://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do;jsessionid=B3A6AEB7D20076D987B43E 490186C2E8.tpdjo03v_1?idSectionTA=LEGISCTA000006084034&cidTexte=JORFTE XT000000684004&dateTexte=20120120 [skatts 06.06.2012.]. 40. Pttiniemi P. Development of legal framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b.v.], 2006. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.]. 41. Pttiniemi P. Social Enterprises as Labour Market Measure. Kuopio University Publications E. Social Sciences, 2006, p. 130. Citts pc: Pttiniemi P. Development of legal framework for social enterprises in Finland. Discussion on Social enterprises. [b.v.], 2006. Pieejams: http://www.oecd.org/dataoecd/8/51/37508850.pdf [skatts17.05.2012.]. 42. Pttiniemi P. Work Integration Social Enterprises in Finland. European Research Network, 2007. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/PERSE/PERSE_WP_04-07_FIN.pdf [skatts 03.06.2012.]. 43. Public Services (Social Value) Act 2012. Pieejams: http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2012/3/introduction/enacted [skatts 03.06.2012.]. 44. Rodert A. Vienot tirgus, raoanas un patria specializt nodaas atzinums par tematu Socil uzmjdarbba. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011. 45. Seven principles of social business. Pieejams: http://www.muhammadyunus.org/SocialBusiness/seven-principles-of-social-business/ [skatts 07.09.2012] 46. Small Business Guide. Pieejams: http://www.nhsscotlandprocurement.scot.nhs.uk/index.php?option=com_content&view= article&id=88:small-business-guide&catid=58:doing-business&Itemid=260 [skatts 23.05.2012.].

84

47. Social cooperative for work integration. Cauto. [b.g.]. Pieejams: http://socialeconomyaz.org/wp-content/uploads/2011/06/GKES_cluster_wise_Cauto.pdf [skatts 24.06.2012]. 48. Social economy in Poland, 2009. Pieejams: http://www.socialeconomy.pl/x/433523 [skatts 12.06.2012.]. 49. Social Enterprise: a strategy for success. Department of Trade and Industry, 2002. Pieejams: http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/+/http://www.cabinetoffice.gov.uk/media/cabi netoffice/third_sector/assets/se_strategy_2002.pdf [skatts 29.05.2012.]. 50. Social Entrepreneurs Fund. Pieejams: http://www.scotland.gov.uk/Topics/People/15300/funding/Fund [skatts 23.05.2012.]. 51. Socils uzmjdarbbas iniciatva. Labvlgu apstku izveide socilajiem uzmumiem socils ekonomikas un socilo inovciju pamatam. Brisele: Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komiteja, 2011. 52. Socialini moni statymas. Pieejams: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=235368&p_query=&p_tr2=2 [skatts 14.06.2012.]; Law on social enterprises. Pieejams: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=312453 [skatts 14.06.2012.]. 53. State of Social Enterprise Survey 2009. London: The Social Enterprise Coalition, 2009. Pieejams: http://www.socialenterprisescotland.org.uk/policy/93 [skatts 12.06.2012.]. 54. Study on Practices and Policies in the Social Enterprise Sector in Europe. Kmu forschung Austria. Austrian Institute for SME Research, 2007. Pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/_getdocument.cfm?doc_id=3407 [skatts 09.06.2012.]. 55. Terjesen S., Lepoutre J., Justo R. un Bosma N. 2011. Global Entrepreneurship Monitor Report on Social Entrepreneurship. EMES European Research Network, 2011. Pieejams: http://www.gemconsortium.org/about.aspx?page=pub_gem_special_topic_reports [skatts 12.06.2012.]. 56. The Italian social cooperatives in the 2008: a portrait using descriptive and principal component analysis. Pieejams: http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/Selected_Papers/Serie_3_All_sessions/E CSP-R11-06_Carini_et_al.pdf [skatts 20.08.2012.]. 57. Thinking about starting a social enterprise? Pieejams: http://www.business.scotland.gov.uk/bdotg/action/detail?itemId=1079871206&r.i=10798 71139&r.l1=1073858805&r.l2=1073859137&r.l3=1079870761&r.s=m&r.t=RESOURC ES&site=202&type=RESOURCES [skatts 01.06.2012.]. 58. Time for Social Enterprise. Pieejams: http://www.socialenterprise.org.uk/uploads/files/2011/12/time_for_social_enterprise_feb _2011.pdf, [skatts 28.09.2012.].

85

59. Toward a new capitalism. Pieejams: http://www.muhammadyunus.org/In-theMedia/toward-a-new-capitalism/ [skatts 19.06.2012.]. 60. Travaglini C., Bandini F., Mancinone K. Social Enterprise in Europe: Governance Models An analysis of governance models in social enterprises through a comparative study of the legislation of eleven countries. Facolt di Economia di Forl, AICCON, 2010. Pieejams: www.aiccon.it/file/convdoc/wp75.pdf [skatts 25.05.2012.]. 61. Unemployment Security Act. 602/1984. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1984/en19840602.pdf [skatts 13.06.2012.]. 62. Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisijas viedoklis par Latvijas valsts konstitucionlajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu, 17.09.2012. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2.pdf [skatts 17.09.2012.]. 63. VATES Foundation. Pieejams: http://www.vates.fi [skatts 03.06.2012.]. 64. Wygnaski K., Frczak P. Social Economy in Poland: definitions, application, expectations and uncertainties. Social economy text, 2007. Pieejams: http://www.ekonomiaspoleczna.pl/files/ekonomiaspoleczna.pl/public/socialeconomyinPL /wygnanski_openning_report.pdf [skatts 23.05.2012.]. 65. . Pieejams: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=267178&p_query=&p_tr2=2 [skatts 14.06.2012.].

86

Pielikums SALDZINOA PRSKATA TABULA PAR NORMATVAJIEM AKTIEM, KAS REGUL SOCILO UZMJDARBBU EIROP143 1. Socilie kooperatvi (un ldzgi): Itlija, Portugle, Spnija, Francija, Polija 2. Socilie uzmumi (un ldzgi): Beija, Somija, Lielbritnija, Itlija

1. Socilie kooperatvi
Itlija Socilais kooperatvs Normatvie akti 1991. gada 8. novembra likums nr. 381 Portugle Socils solidarittes kooperatvs Kooperatvu likums (likums nr. 51/96, 1996. gada 7. septembris) un dekrts nr. 7/98, 1998. gada 15. janvris Spnija Socils iniciatvas kooperatvs Nacionlais likums 27/1999 un reionlie likumi 12 autonomos reionos, kas izdoti laika posm no 1993. ldz 2000. gadam Francija Sabiedrbas intereu kooperatva sabiedrba Likums, kas izdots 2001. gada 17. jlij Polija Socilais kooperatvs Likums, kas izdots 2006. gada 5. jnij

Defincija, ts tvrums

Visprja sabiedrbas interese par iedzvotju socilo integrciju, izmantojot:

Socilo nepiecieambu apmierinana; socili neaizsargto grupu, piemram,

1. Nosacjums par atbalsta pakalpojumiem veselbas, izgltbas,

Preu un pakalpojumu, kam raksturga socila lietderba, raoana [kooperatva

Bezdarbnieku, invaldu socil un profesionl integrcija darba tirg;

143

European Confederation of Worker Cooperatives, Social cooperatives and social and participative enterprises. Pieejams: http://europeandcis.undp.org/files/uploads/legislation%20social%20coop%20social%20enterprise%20final%20EN.pdf [skatts 14.09.2012.].

87

A tipa

B tipa

a) socilo, veselbas un izgltbas nozares pakalpojumu prvaldi b) veidojot darbavietas lauksaimniecbas, rpniecbas, tirdzniecbas vai pakalpojumu nozars, lai veicintu socilo grupu, kas nav iekautas darba tirg (invaldi, cilvki ar gargiem traucjumiem, alkoholii, brni no nelabvlgm imenm, cietumnieki u.c.), integrciju. 1) Socili neaizsargtas personas (jsastda vismaz 30% no kooperatva darbinieku kopskaita) ir dalbnieki B tipa kooperatv, ja personas stvoklis to atauj. 2) Statti var paredzt brvprtgo dalbnieku kategoriju

brnu, jaunieu un cilvku ar pam vajadzbm, bezdarbnieku, maznodrointu imeu, integrcijas un atbalsta veicinana; veicint mazturgo pilsou, kas izbraukui no valsts, atgrieanos dzimten.

kultras vai cits socila rakstura joms. 2. Jebkura ekonomikas aktivitte, kuras mris ir socili diskrimintu personu integrcija darba tirg vai jebkura cita ekonomikas aktivitte, kas orientta uz tdu socilo vajadzbu apmierinanu, kuras tirgus nav spjis atrisint.

dalbnieku] kopgm interesm. Tomr likum nav preczi definti jdzieni kopgas intereses un socila lietderba.

socilu un izgltojou aktivitu nodroinana m problmgrupm.

Struktra Dalbnieku kategorijas

1) Pilntiesgie dalbnieki (effective members): kooperatva pakalpojumu lietotji (pakalpojumus var saemt gan sava, gan savas imenes labuma ganai) kooperatva darbinieki

1) Dalbnieki ir kooperatva darbinieki 2) Daos reionos preu vai pakalpojumu labuma guvji un samji 3) Valsts iestdes 4) Brvprtgie dalbnieki (atkargs no stattos noteikts krtbas un pavaldbu

Jbt prstvtm vismaz 3 dalbnieku kategorijm: 1) darbinieki 2) preu/ pakalpojumu samji labuma guvji 3) treo kategoriju nosaka saska ar kooperatva stenojamo projektu, mri.

1) Darbinieki bezdarbnieki un/vai personas ar invaliditti; citi dalbnieki (ne vairk k 20%), ja tie veic pienkumus, ko esoie darbinieki nevar veikt prasmju trkuma d. 2) Nevalstisks organizcijas

88

3) Kooperatva darbinieki

Minimlais (vai maksimlais, ja tds ir noteikts) dalbnieku skaits, lai nodibintu socilo uzmumu Minimlais pamatkapitls Reistrcijas procedra

9 dalbnieki 3 dalbnieki, ja dalbnieki ir fiziskas personas, un socil uzmuma juridiskais statuss ir Sabiedrba ar ierobeotu atbildbu

2) Goda dalbnieki: personas, kas brvprtgi iesaists kooperatva darbb, raojot preces vai pakalpojumus, sekm kooperatva socil mra attstbu. 5 dalbnieki pirm lmea kooperatvam 2 dalbnieki jebkuram augstka lmea kooperatvam

noteikumiem) 5) Socili neaizsargto personu vecki, skolotji.

Brvprtgie var tikt nodarbinti kooperatv, tau tie nevar kt par kooperatva dalbniekiem. Likums nenosaka minimlo dalbnieku skaitu katr kategorij. T k minimlais kategoriju skaits ir 3 un katr kategorij ir vismaz 1 dalbnieks, minimlais dalbnieku skaits, lai dibintu socilo uzmumu, ir 3. Ja SIA, tad 1 eiro; Ja AS, tad 18 500 eiro Jsaem atauja no departamenta, kur kooperatvs tiks reistrts, prefektras vismaz 5 dalbnieki. vismaz 50 dalbnieki, tomr, ja kooperatvs skotnji ir ticis veidots k atbalsta kooperatvs neredzgajiem, dalbnieku skaits nav ierobeots.

3 dalbnieki pirm lmea kooperatvam 2 dalbnieki otr lmea kooperatvam

Nav noteikts reistrcija kooperatvu reistr, kas atrodas Ekonomikas attstbas ministrijas prraudzb reistrcija valsts uzmumu reistr reistrcija

2 500 eiro reistrcija komercreistr pc reistrcijas kooperatvam jnosta dibinanas dokumentu kopijas kooperatvu uzraudzbas iestdei (Instituto Antonio

3000 eiro Reistrcija Valsts reistr

Nav noteikts Reistrcija Valsts reistr

89

reionlajos socilo kooperatvu reistros (atkargs no reionlajiem noteikumiem)

Sergio do Sector Cooperativo), kas uzrauga, vai kooperatva juridiskais statuss tiek izmantots atbilstoi pieemtm t darbbas normm un principiem ja kooperatvs vlas, lai uz to tiek attiecintas tdas paas tiesbas k IPSS (Socils solidarittes asocicija), tam jpieprasa reistrcija Socil nodroinjuma pakalpojumu sniedzju reistr Valde [saska ar stattiem iespjams nodibint enerlpadomi konsultatvu instittu, kur var apvienoties ar goda dalbnieku kategorijas prstvji] Padome Ja SIA: Viens vai vairki vadtji, kurus piece dalbnieku kopsapulc Ja AS: valde un uzraudzbas komiteja Uzraudzbas komiteja, ja kooperatva dalbnieku skaits prsniedz 15

Prvaldba Prvaldbas orgni Trs iespjas: 1) tradicionlais modelis biedru sapulce, valde, kontroles padome (ja nepiecieams) un audita institcija 2) dulistisks modelis biedru sapulce, vadbas komiteja, uzraudzbas padome

90

Balsstiesbas, balsoanas krtba

3) monistisks modelis biedru sapulce un valde (kuras ietvaros tiek izveidota vadbas uzraudzbas komiteja) Katram dalbniekam viena balss

Katram pilntiesgajam dalbniekam (effective members) pieder viena balss. Goda dalbniekiem ir tiesbas uz informciju, tau nav tiesbu vlt un tikt ievltiem vald.

Katram dalbniekam pieder viena balss. Brvprtgajiem dalbniekiem, ja tdi ir, ir tiesbas uz informciju, tau ne balsstiesbas, izemot gadjumus, kad vald jievl brvprtgo dalbnieku prstvis. Citi balsoanas ierobeojumi starp dalbnieku kategorijm nav paredzti.

Katram dalbniekam pieder viena balss, tomr stattos var noteikt krtbu, kur vienai dalbnieku kolijai (vairku dalbnieku apvienba) pieder no 10% ldz 50% balsu.

Katram dalbniekam pieder viena balss

91

Uzraudzba Iekjais rjais audits; darbbas progresa un/vai finanu prskats. rjais audits Iekjais audits, kuru veic kooperatva uzraudzbas padome Ziojumi: 1) kooperatvam INSCOOP jiesniedz gada vadbas ziojums un finanu prskats par katru kalendra gadu; 2) ja iegts IPSS (Socils solidarittes asocicija) statuss, kooperatvam iepriek mintie ziojumi katru gadu jnosta ar Socil Nodroinjuma pakalpojumu reistram. Obligta kooperatviem, kuros strd vairk nek 100 darbinieki jiesniedz Darba ministrij un INSCOOP socils solidarittes kooperatvu uzraudzbas institcijai. is noteikums nav attiecinms uz Iekjais audits, kuru veic iekj prbaudes vienba. Kooperatvam jnosta reistram gada prvaldes un finanu ziojums, taj iekaujot grmatvedbas bilanci un ienkumu prskatu rjais audits jveic reizi piecos gados, to regul 1984. gada 23. novembra dekrts rjais audits veicams reizi trs gados. To veic auditori no Kooperatvu auditu savienbm vai Nacionls kooperatvu padomes

Socil bilance

Nav obligta

Nav obligta

Likum nav paredzts, tau iepriek mintais kooperatva audits iekauj ar socilo aspektu prbaudi.

Nav obligta

92

kooperatviem, kuru darbinieku skaits ir no 10 ldz 100.

Prpalikuma sadale dalbniekiem

Ir atauta daja peas izmaksa likum noteiktajs robes.

Prpalikuma izmaksa dalbniekiem nav atauta 100% no prpalikuma nonk uzkrjumos.

Prpalikuma izmaksa dalbniekiem nav atauta 100% no prpalikuma nonk uzkrjumos.

Kur nonk kooperatva ldzeki likvidanas gadjum

Noteikts kooperatvu likum.

Tiek pieirta citam socils solidarittes kooperatvam, ja iespjams, taj pa pavaldb.

Noteikts kooperatvu likum.

Atauta, tau pakauta diem noteikumiem: sadalt prpalikuma daudzums nedrkst prsniegt finanu gada kopjo bilances prpalikumu pc subsdiju, ziedojumu un citu valsts sniegto finansilo atbalsta mehnismu atskaitanas. Pieir struktrai ar ldzgu socilo mri: citai sabiedrbas intereu kooperatvai sabiedrbai; kooperatvam, biedrbai, asocicijai vai valsts

Nav atauta prpalikuma sadale dalbniekam

Ldz 20% no ldzekiem var tikt izmaksti dalbniekiem, prjie ldzeki tiek iemaksti nodarbintbas fond (valsts fonds, kas

93

iestdei u. c.

paredzts nodarbintbas veicinanai). Nav reistrcijas izmaksas.

Priekrocbas

Prpalikuma daa, kas jieskaita obligtaj rezerves fond, netiek aplikta ar nodokiem. daos reionos reionlais nodoklis tiek samazints vai nav jmaks vispr. par dau samazints kadastra un hipotka nodoklis

Nav jmaks uzmuma ienkuma nodoklis (ja atzts k sabiedrisk labuma kooperatvs un/ vai pielgots Sabiedrisk Labuma Organizcijas formai) nav jmaks mantojuma un ziedojuma nodoklis atbrvojums no vietj nodoka (local tax) valsts finansils un tehnisks atbalsts

Tdas paas k cita veida pai atbalstmajiem kooperatviem. Kooperatvi var tikt uzskatti k bezpeas vienbas, asocicijas vai fondi.

Tdas paas k citiem pai atbalstmajiem kooperatviem.

2. Socilie uzmumi un tiem ldzgas struktras Beija Somija Socilais uzmums (2004) Uzmums ar socilu mri (1995) Normatvie akti Uzmumu likums (1999. gada 7. maijs) 661.669. pants Likums nr. 1351/2003 par socilajiem uzmumiem.

Lielbritnija Sabiedrbas intereu kompnija (CIC) Uzmumu (Audita, Izmeklanas un Kopienas) likums, 2004. gads Sabiedrbas intereu

Itlija Socilais uzmums (2005/2006) Likums nr. 118, 2005. gada 13. jnijs; Dekrts nr. 155, 2006. gada 24. marts.

94

kompnijas reguljums, 2005. gads Juridisk forma Var piemrot dadas juridisks formas: akciju sabiedrba kooperatva sabiedrba ar ierobeotu atbildbu privta sabiedrba ar ierobeotu atbildbu Var bt das formas: kompnija kooperatvs asocicija fonds socilais uzmums atvrta kompnija kompnija ar pilnas atbildbas partneri Socilais uzmums nodroina nodarbintbas iespjas invaldiem un personm, kas ilgstoi ir nenodarbintas. Socil uzmuma statusu var iegt tikai uzmumi, kuru mrauditorija ir invaldi un ilgstoi bezdarbnieki. paa kompniju kategorija, ko regul Uzmumu likums (1985). Jebkura juridisk forma, taj skait kooperatvi. asocicija fonds kooperatvs firma

Defincija

Uzmums, kura mris nav peas neana uzmuma dalbniekiem vai dau turtjiem. Stattiem jatbilst likum noteiktiem kritrijiem.

Uzmums, kas radts personm, kuras vlas nodarboties ar uzmjdarbbu sabiedrbas interess.

Privtas organizcijas, kas veic stabilas ekonomikas aktivittes, lai raotu preces un pakalpojumus vrstus uz sabiedrbas intereu stenoanu.

95

Socilais aspekts

Socilais mris, t btba nav definta, tau izriet no svargiem elementiem, ko paredz likums un kam jbt atkltam stattos.

Socil kvalitte tiek noteikta pc mrauditorijas. Socilais aspekts nosaka, ka invaldiem un ilgstoiem bezdarbniekiem jsastda vismaz 30% no kopj darbinieku skaita.

Socil dimensija balsts uz pakalpojumu snieganu atbilstoi sabiedrbas vajadzbm; t kalpo k papildinjums valsts nodrointajiem socils jomas pakalpojumiem (veselbas aprpe, izgltba utt.).

Socil mra aspekts balsts uz: Preu un pakalpojumu raoanu socilaj un veselbas, izgltbas, dabas aizsardzbas, socil trisma, kultras sfr Personu ar zemu kvalifikciju un invaldu integrciju darba tirg.

Uzbve Dalbnieki, dau panieki, ieinterests puses

atkargs no izvlts juridisks formas reguljums auj darbiniekiem, kas strd uzmum vismaz gadu, kt par uzmuma dalbnieku (neattiecas uz personm, kurm nav piemrojamas pilnas pilsoa tiesbas)

Dalbnieki, panieki, ieinterests puses un ldzgas kategorijas atiras no uzmuma juridisks formas. Uzmumiem, kas vlas iegt socil uzmuma statusu, it jreistrjas tirdzniecbas uzmumu reistr, kas atrodas Tirdzniecbas ministrijas prraudzb.

Dau paniekiem ir pienkums konsultties ar ieinterestajm pusm un veikt prskata ziojumu. Jebkur var kt par dalbnieku.

Pagaidm nav noteikts, bet likums ir gaidms.

96

Minimlais dalbnieku vai akcionru skaits, lai nodibintu socilo uzmumu. Kapitla struktra

Atkargs no izvlts juridisks formas. Ja kooperatvs, 3 dalbnieki (fiziskas vai juridiskas personas).

Atkargs no izvlts juridisks formas

Privtam uzmumam 1; Jebkura cita veida uzmumam 2

2 personas

Atkargs no izvlts juridisks formas. Ja kooperatvs, minimlais pamatkapitls ir 6200 eiro

Atkargs no izvlts juridisks formas

Var bt kompnija, kuru ierobeo daas (coompany limited by shares) vai kompnija, kuru ierobeo garantijas (company limited by guarantee). Ja kompnija sastv no dam, nav noteikts veids, kd daas jprskaita, tomr ir noteikts, ka vienai personai nevar piedert vairk nek 25% dau.

Minimlais pamatkapitls nav noteikts

97

Reistrcija

Nepiecieams notarils akts, kas apstiprina uzmuma struktras likumbu. Reistrcija komercreistr

Sabiedrbas intereu uzmumu Regulatora apstiprinjums, ka uzmuma mris kalpo kopienas vai plakas sabiedrbas daas interess. Uzmumam japstiprina, ka pakalpojumi bs brvi pieejami, to samji nebs aura, slgta personu grupa.

Dibints ar publisku aktu, kas atspoguo uzmuma socilo raksturu, t atbilstbu likumam, pai: socilo mri bezpeas raksturu

Prvalde Prvaldes orgni

Nepiemt pai prvaldes nosacjumi. Prvaldes institcijas atkargas no izvlts juridisks formas.

Nepiemt pai prvaldes nosacjumi. Prvaldes institcijas atkargas no izvlts juridisks formas.

Valdes locekus iece kapitldau turtji. Tpat k privt uzmum vai labdarbas organizcij katru Sabiedrbas intereu kompniju kontrol ts valde un dalbnieki, dau panieki. Precza prvaldes struktras noteikana ir paa uzmuma kompetenc, atkarb no pam vajadzbm, situcijas.

Prvaldes sistma atkarga no izvlts juridisks formas. Likums paredz: labuma guvju un darbinieku iesaisti valsts iestdes vai peas orientti uzmumi nevar prvaldt socilo uzmumu vai izvirzt, iecelt vairkumu valdes loceku. Ja juridisk forma ir asocicija, valdes vairkumam nevar izvirzt vai iecelt personas, kas nav

98

asocicijas dalbnieks (izemot bazncas vienbas)

Balsstiesbas, iespjamie balsu ierobeojumi.

Vienai personai nevar piedert vairk nek 1/10 daa no kopj balsu skaita, kas saistts ar piederoajm uzmuma dam; attiecba ir 1/20 gadjum, ja dalbnieks vai dau turtjs ir ar darbinieks. Reizi gad vadtjam jizstrd atskaite, kur atspoguo, k uzmums ir stenojis t mrus.

Atkargs no izvlts juridisks formas

Akciju vai dau panieku tiesbas noteiktas 1985. gada Uzmumu likum

Atkarga no uzmuma juridisks formas.

Uzraudzba Iekjais audits, rjais audits vai atskaites

Uzmumu likums paredz ziojumu iesnieganu uzmuma dau paniekiem. Uzmums iesniedz gada prskatu par ieinteresto puu iesaistanos, kopienas intereu realizanu un valdes atalgojumu Sabiedrbas intereu kompniju Regulatoram. Nav obligta, bet reizi gad uzmumam ir jiesniedz ziojums par to, k uzmums ir apmierinjis sabiedrbas intereses, vajadzbas.

Veic viens vai vairki uzraudzbas komitejas dalbnieki.

Socil bilance

Likum nav noteikts

Nav obligta

Obligta

99

Sankcijas

Pc vismaz viena dalbnieka, tres puses vai tiesnea pieprasjuma tiesa var paziot likvidciju uzmumam, kura statti neatbilst likum noteiktajm normm uzmumam, kura darbba neatbilst t stattos pieemtajiem nosacjumiem. Prpalikums, pea jnovirza socilajam mrim, kas noteikts stattos. Sadale starp dalbniekiem vai dau paniekiem ir pieaujama, tau ierobeota. Pc visu pardu nomaksas un uzmuma dau atmaksas pri palikuie ldzeki tiek novirzti uzmumam ar ldzgu socilo mri. Dadas, piemram: ja uzmuma statti izsldz iespju izmakst dividendes, uzmums var

Uzmums zaud socil uzmuma statusu, ja vismaz 30% no nodarbintajiem neprstv kdu socili neaizsargtu grupu invaldus vai personas, kas ilgstoi ir bezdarbnieki.

Nav strikta reguljuma, tomr jebkur gadjum Regulators var izskatt dalbnieku sdzbas un pieemt saistous lmumus, ja uzmums nestrd sabiedrbas interess vai peu/ paumus sadala, neievrojot noteikumus. Lmums var tikt pieemts pat par uzmuma izbeiganu.

Uzmums zaud socil uzmuma statusu, ja tas ir prkpis dekrt noteikts normas vai prkpis normas, kas regul darbinieku tiesbas.

Prpalikuma/ peas sadale dalbniekiem/ akcionriem/ kapitldau paniekiem Kur nonk kooperatva ldzeki likvidanas gadjum Juridisks un finanu priekrocbas

Nav noteikts. Atkargs no izvlts juridisks formas.

Pea jiegulda uzmum. Dividenu un aizmumu procentu likmju izmaksana ir ierobeota.

Jebkura veida peas sadale tiea vai netiea ir aizliegta. Tpat ir aizliegts veidot fondus vai uzkrjumus valdes loceku, dalbnieku, darbinieku vai sadarbbas partneru lab. Pri palikuie ldzeki tiek novirzti bezpeas un socil labuma organizcijm, asocicijm, komitejm, fondiem vai bazncu organizcijm. Trkst priekrocbu

Nav noteikts

Likum noteikt ldzeku bloana aizliedz ldzeku sadali uzmuma dalbniekiem.

Pieejams valsts atbalsts; Vieglka piekuve nodarbintbas atbalstam, turklt tas tiek pieirts uz

Palaik uzmumiem, kam nav labdarbas statuss, ir grti pierdt, ka ldzeki tiek veltti sabiedrbas labumam. Pagaidm

100

tikt atbrvots no uzmuma ienkuma nodoka atbrvoana no darba devja nodoka, ja tiek nodarbintas personas ar zemu kvalifikcijas lmeni.

ilgku laika posmu (saldzinot ar tradicionliem uzmumiem). Pieemot darb invaldus vai ilgstous bezdarbniekus, socilais uzmums k kompensciju par nodarbinto potencilu pilnvrtgu darba spju trkumu saem subsdijas.

labdarbas statusa iegana ir vienkrkais veids, k pierdt, ka ldzeki tiek izlietoti sabiedrbas labumam.

101

102

Autori Agnese Leinska ir Sabiedrisk politikas centra PROVIDUS ptniece, kas aktvi iesaistjs Biedrbu un nodibinjuma likuma un Sabiedrisk labuma organizciju likuma tapanas proces. A. Leinska turpina darbu pie abu likumu pilnveides, gan piedaloties darba grups ministrijs, gan Saeimas atbildgajs komisijs. K uzskata ptniece, socil uzmjdarbba ir veiksmgs instruments socilo problmu risinanai un efektvi valsts atbalsta mehnismi veicins s uzmjdarbbas izplatbu Latvij. Rasma Ppie, biedrbas Latvijas Pilsonisk alianse (eLPA) direktore, darbojas NVO sektor jau vairk nek 15 gadu un sav darb tiecas veidot labvlgu vidi biedrbu un nodibinjumu darbbai Latvij. eLPA jau astous gadus, kop ts dibinanas ir pankusi btiskas izmaias un uzlabojumus pilsonisks sabiedrbas jom, veicinot sabiedrbas ldzdalbas norises Latvij. Tomr R. Ppie uzskata, ka darbs ir nebeidzams, jo izmaias, kas negatvi ietekm NVO darbbas vidi, var bt viena nepareiza lmuma sekas. Turpret, lai notiktu progresvas un labvlgas izmaias, nereti nepiecieami gadi, lai ts pieemtu un izmantotu. Ldzgi ir ar socils uzmjdarbbas jom. Skotnji ptniecbas darb iesaistjmies, lai nodrointu, ka negodgi uzmji nepiesrotu biedrbu un nodibinjumu darbbas vidi, bet tagad redzams, ka, tiei otrdi labdarbas, organizcijm ir jiet un jpiesro uzmjdarbbas vide ar socils jomas izaicinjumiem un jrisina tie ar uzmjdarbbas metodm. Gatis Litvins ir Sabiedrisks politikas centra PROVIDUS ptnieks un Latvijas Universittes Juridisks fakulttes doktorants. G. Litvins ir vairku zintnisku publikciju un grmatu autors un ldzautors. Socilo uzmjdarbbu vi vrt k ldz im neizmantotu iespju, jo t ir lieliska iespja Latvijas k socili atbildgas valsts attstbai un socili aktvas un atbildgas sabiedrbas veidoanai. Inta imanska, biedrbas Latvijas Pilsonisk alianse (eLPA) politikas koordinatore, ikdien gatavo atzinumus un apkopo viedokus par normatvajos aktos rosintajm izmaim, kas ietekm biedrbu un nodibinjumu darbbu Latvij. I. imanska ir vairku ptjumu ldzautore un nodroinjusi dadu jomu NVO izgltoanu par sabiedrbas ldzdalbas mehnismiem. Ptjum I. imanska skaidrojusi atirbu starp korporatvi socilo atbildbu un socilo uzmjdarbbu, k ar piedv aplkot socils uzmjdarbbas izklstu no Eiropas Komisijas skatjuma. Oskars Kupics ir sabiedrisks politikas centra PROVIDUS ptnieks ptjuma projekt. Ieguvis bakalaura grdu biznesa vadb Rgas Stradia universitt, k ar profesionl maistra grdu jurisprudenc Latvijas Universitt. Akadmisks zinanas praktizjis, strdjot par grmatvedi un nodoku konsultantu starptautisk uzmum Ernst & Young Baltic. Socil uzmjdarbba, viaprt, ir likumsakargs nkamais solis msdienu ekonomikas attstb, kas sekmtu arvien vairk tdu uzmumu raanos, kuru primrais mris nav tikai maksimla pea, bet gan sabiedrbai nodergas misijas pildana. Katrne Buvica ir Sabiedrisk politikas centra PROVIDUS staiere, stud tiesbas un diplomtiju Rgas Juridiskaj augstskol. Via norda: Ptjum par socilo uzmjdarbbu piedaljos, jo uzskatu, ka Latvij ir jievie tiesiskais reguljums, kas veicina socils uzmjdarbbas attstbu. Socil uzmjdarbba cilvkos modina radoumu un pavbu paam uz sevi, kas dod brvbu paiem veiksmgi risint aktulas socila rakstura problmas, kuras ne vienmr var atrisint valsts.

103