Robina Norvuda

Sievietes, kas ml par daudz

Women Who Love Too Much
Ja mums nepatk vairums no vi a galvenajm rakstura pabm, daudz kas nepatk vi a vrbu izpratn un uzvedb, tau ms ar to samierinmies, uzskatot, ka, ja vien bsim pietiekami pievilcgas un mloas, vi vlsies mainties msu d , tad ms mlam par daudz. Ja msu attiecbas apdraud msu emocionlo labsajtu un varbt pat msu fizisko veselbu un drobu, ms pavisam noteikti mlam par daudz."
R. Norvuda

Psiholo es padomi, k rkoties sievietm, kas attiecbs ar vrieiem zaudjuas savu "es un vlas atbrvoties no s atkarbas
No ang u valodas tulkojis Uldis Slis JUMAVA Robin Nonoood WOMEN WHO LOVE TOO MUCH Copyright 1985 by Robin Norwood All Rights Reserved Mkslinieks Uldis Baltutis ISBN 9984-05-191-9 Izdevums latvieu valod, apgds Jumava, 1999 Uldis Slis, tulkojums latvieu valod, 1999 Uldis Baltutis, mkslinieciskais noformjums, 1999

SATURS
PRIEKVRDS .........................................................................................................3 1. JA JS MLAT VRIETI, KUR NEATBILD AR PRETMLU .............................7 2. SLIKTAS ATTIECBAS, BET LABS SEKSS......................................................26 3. JA ES TEVIS D CIETU, VAI TU MANI MLSI? .....................................42 4. TIEKSME BT VAJADZGAI ............................................................................55 5. VAI PADEJOSIM? ..............................................................................................67 6. VRIEI, KURI IZVLAS SIEVIETES, KAS ML PAR DAUDZ ......................85 7. SKAISTULE UN BRIESMONIS........................................................................109 8. KAD VIENA ATKARBA UZTUR OTRU ........................................................141 9. MIRT MLESTBAS D ..................................................................................152 10. CELS UZ ATVESE OANOS.........................................................................168 11. ATVESE OANS UN INTM TUVBA: PLAISAS AIZVRANA .........199 K SKT SAVAS ATBALSTA GRUPAS DARBBU..........................................210

PATEICBA Trim cilvkiem es esmu dzi u pateicbu pard par iedvesmojoo ldzdalbu s grmatas tapan. Pirmkrt, tas ir mans vrs Bobs Kalverts, kas s grmatas raans beidzamaj gad katru vakaru gatavoja vakari as, kas visu, ko es biju sarakstjusi, izlasja seas, septi as un pat vairkas reizes un tomr spja saglabt aktvu, pozitvu un iedroinou attieksmi, darba gait taktiski nodroinot atgriezenisko saiti, sniedzot vrtgus padomus un deliktu kritiku. Neraugoties uz ievrojamo laika, darba un uzmanbas patri u, kdu s grmatas sarakstana prasja no mums abiem, vi vienmr gan vrdos, gan darbos rkrtgi atbalstja o ieceri. Otrkrt, t ir mana manraksttja Stefnija Stvensa, kas demonstrja gandrz vai psihiskas spjas, atifrjot manu rokrakstu bl us, kuriem ldzi nca sare ti formatanas nordjumi. No o aprakstto lapu kaudzes vi a vienmr staj laik spja uzburt brni gas manuskripta lappuses, visu laiku ar entuziasmu izturdams pret drukjamo materilu. Un trekrt man jpateicas Lorai Goldenai, Tarcher redaktorei, kas pirm ieraudzja manuskriptu un noticja tam. Loras skaidr izpratne par to, ko nozm mlt par daudz, k ar uzmang, iedvesmojo un neatslbsto paldzba, ko vi a sniedza jaunajai autorei ts pirmaj darb, padarja grmatu daudz vrtgku, sakargku un uzlaboja ts visprjo kvalitti. Darbs kop ar vi u bija oti svtgs un priekpilns. Visi mintie cilvki ticja ai grmatai vl pirms tam, kad t bija k uvusi par realitti, un es esmu vi iem visiem pateicga par vi u ziedoanos, mlestbu un atbalstu. 2

PRIEKVRDS Ja mlestba nozm to pau, ko spes, tad ms mlam par daudz. Ja msu sarunas ar tuvm draudzenm lielkoties ir saisttas ar vi u, vi a problmm, vi a domm, vi a jtm un gandrz visi msu teikumi skas ar vrdu vi ..., tad ms mlam par daudz. Ja ms piedodam vi a kaprzes, slikto garastvokli, vienaldzbu vai rupjbu, visas problmas saistot ar grto brnbu, un cenamies k t par vi a rstu, tad ms mlam par daudz. Ja ms lasm kdu pamcbas grmatu un pasvtrojam visus teikumus, kuri, k mums iet, vartu paldzt vi am, ms mlam par daudz. Ja mums nepatk vairkums no vi a galvenajm rakstura pabm, daudz kas nepatk vi a vrtbu izpratn un uzvedb, tau ms ar visu to samierinmies, uzskatot, ka, ja vien bsim pietiekami pievilcgas un mloas, vi vlsies mainties msu d , tad ms mlam par daudz. Ja msu attiecbas apdraud msu emocionlo labsajtu un varbt pat msu fizisko veselbu un drobu, ms pavisam noteikti mlam par daudz. Par spti vism spm un neapmierintbai, prk stipra mlestba daudzm sievietm ir tik pierasta, ka ms gandrz vai ticam, ka tiei tdm ar jbt tuvm attiecbm. Vairkums no mums vismaz vienreiz ir mljuas par daudz, un daudzm no mums pieredze ir atkrtojusies dzv ne reizi vien. Daas no mums ir k uvuas tik oti apsstas ar savu partneri un attiecbm, ka gandrz vairs nespj funkciont. aj grmat ms uzmangi aplkosim iemeslus, kuru d tik daudzas sievietes, mekldamas kdu, kas vi as vartu mlt, iet, neizbgami nonk pie t, ka atrod neveselgus un nemlous partnerus. Un ms ptsim, kpc pat tad, ja zinm, ka attiecbas neapmierina msu prasbas, ts tomr ir tik grti izbeigt. Ms redzsim, k mlestba prvras prk stipr mlestb, ja partneris ir mums nepiemrots, nevrgs vai nepieejams, un k ms tomr nespjam no vi a atteikties patiesb ms vi u gribam, mums vi ir vajadzgs vl vairk. Visbeidzot, ms izpratsim, k msu vlans mlt, msu tieksme pc mlestbas un pati msu mlestba prvras par atkarbu. Atkarba ir biedjos vrds. Tas atsauc atmi tdus tlus k herona lietotji, kuri dursta vns adatas un piekopj acmredzami paizncinou dzvesveidu. Mums is vrds nepatk, un ms nevlamies to attiecint uz veidu, k ms izturamies pret vrieiem. Tau daudzas, daudzas no mums ir bijuas narkomnes attiecb uz vrieiem, un, glui k jebkuram atkarb nonkuam cilvkam, mums japzins, cik nopietna ir problma, iekams varam skt no ts atbrvoties. 3

Ja js jelkad esat bijusi apssta ar vrieti, jums vartu bt radus aizdomas, ka s apsstbas pamat ir nevis mlestba, bet gan bailes. Ms, kas mlam ar apsstbu, esam pilnas bai u ts ir bailes bt vienai, bailes bt nemlamai un nevrtgai, bailes tikt ignortai vai pamestai, vai izncintai. Ms atdodam savu mlestbu izmisg cerb, ka vrietis, ar kuru esam apsstas, parpsies par to, lai mums vairs nebtu jbaids. Tau tas nenotiek, un bailes k ar msu apsstba vl padzi ins, ldz beidzot mlestbas doana ar nolku sa emt to pret k st par msu dzves vadoo spku. Un, t k msu strat ija nedod gaidtos pankumus, ms cenamies mlt vl stiprk. Ms mlam par daudz. Pirmoreiz es o fenomenu, proti, prk lielu mlestbu k pau domu, jtu un uzvedbas sindromu atklju, kad biju daus gadus nostrdjusi, sniedzot konsultcijas alkoholi iem un narkomniem. Simtiem reiu runjusies ar pieraduma pr emtajiem cilvkiem un vi u imenm, es noncu pie prsteidzoa atkljuma. Dakrt pacienti, ar kuriem es runju, bija augui nelabvlgs imens, bet citreiz t nebija; tau vi u partneri gandrz vienmr bija nkui no imenm, kurs pastvja nopietnas problmas un kurs vi i pieredzjui stresu un spes, kas prsniedza normlo lmeni. Cenzdamies sadzvot ar saviem pieradumu pr emtajiem dzvesbiedriem, ie partneri (kuri alkoholisma rstanas jom tiek saukti par ldzalkoholi iem) neapzinti atkrtoja un vlreiz izdzvoja zmgus savas pau brnbas aspektus. Prsvar ts bija atkarb nonkuu vrieu sievas un draudzenes, kurm pateicoties es sku saprast prmrgas mlestbas btbu. o sievieu ststi atklja, ka vi as izjt vajadzbu vienlaikus gan apliecint prkumu, gan ciest un ka s vajadzbas apmierint vi as var, izpildot savu glbjas lomu. ie ststi va man apjaust, cik dzi a ir vi u atkarba no vriea, kur savukrt ir atkargs no kdas vielas. Bija skaidrs, ka paldzba vienldz nepiecieama abiem partneriem, ka patiesb vi i abi burtiski iet boj savas atkarbas d , vi prmrgi lietojot miskas vielas, vi a cieot rkrtja stresa sekas. s sievietes ldzalkoholi es lika man aptvert, ar kdu neiedomjamu spku brnb pieredztais ietekm vi u, nu jau pieauguu sievieu, attiecbas ar vrieiem. Vi as var mums vism, kuras cietuas no prk stipras mlestbas, paststt, k veidojusies msu tieksme pc sare tm attiecbm, k ms padarm savas problmas mgas un, vissvargkais, k ms varam mainties un atvese oties. Man nav nodoma uzstt, ka tikai sievietes ir ts, kuras ml par daudz. Dai vriei piekopj o apsstbu ar attiecbm tikpat dedzgi, k to sptu jebkura sieviete, un vi u izjtas un uzvedba sak ojas tdos paos brnbas iespaidos un pieredz. Tomr vairums vrieu, kuri cietui brnb, nek st atkargi no attiecbm. Biolo isku un kultras faktoru mijiedarbbas rezultt vi i parasti cenas sevi aizsargt un izvairties no spm, piekopjot tdas nodarbes, kas ir 4

vairk rjas nek iek gas, vairk bezpersoniskas nek personiskas. Vi iem piemt tieksme k t apsstiem ar darbu, sportu vai va asprieku, turpret sievietei, tpat biolo isku un kultras faktoru darbbas rezultt, piemt tieksme k t atkargai no attiecbm varbt ar tikpat daudz cietuu un atsveintu vrieti. Cerams, ka grmata paldzs ikvienam, kas ml par daudz, tau t rakstta galvenokrt sievietm, jo prk spcga mlestba ir prsvar sievietm raksturgs fenomens. Grmatas mr is ir oti konkrts: paldzt sievietm, kurm ir destruktvas tieksmes, attiecbs ar vrieiem atzt o faktu, izprast o tieksmju clo us un gt iespju maint savu dzvi. Tau, ja js esat sieviete, kas ml par daudz, es uzskatu, btu godgi brdint js, ka last o grmatu nebs viegli. Patiesi, ja js atbilstat dam raksturojumam, tomr izdraties cauri ai grmatai bez jebkdas aiz erans un t js nekd zi neietekm vai ar grmata js nogurdina un sadusmo, vai js nespjat koncentrties uz eit sniegto materilu, vai ar js spjat domt viengi par to, k grmata vartu paldzt kdam citam, es ieteiktu jums m int izlast grmatu vlreiz kaut kad vlk. Ms izjtam nepiecieambu noliegt to, kas ir prk spgs vai prk draudgs, lai ms vartu to pie emt. Noliegums ir dabiska paaizsardzbas forma, kas darbojas automtiski un pati no sevis. Varbt, lasot vlk, js spsit dzi i ielkoties sav pieredz un slptkajs izjts. Lasiet lni, aujot sev gan intelektuli, gan emocionli tuvinties m sievietm un vi u dzvesststiem. aj grmat mintie atsevi ie gadjumi jums vartu ist rkrtji. Es vlos js prliecint, ka patiesba ir tiei pretja. eit attlotie raksturi, personbas un gadjumi nekd zi nav prsplti. Ar visu to man ncies saskarties, kontaktjoties ar sievietm, kuras pazstu gan k profesionle, gan personiski un kuras iederas par daudz mloo sievieu kategorij. Vi u patiesie dzvesststi ir vl daudz sare tki un spju pilni. Ja vi u problmas jums iet daudz nopietnkas un satraucokas nek savjs, tad aujiet man teikt, ka jsu skotnj reakcija ir tipiska daudzm manm klientm. Katra no tm uzskata, ka vi as problma vl nav tik traka, pat tad, ja vi a jt ldzi citm sievietm, kuru stvoklis ir nolojams un kurm, pc vi as domm, ir stas nepatikanas. Viens no dzves paradoksiem ir tas, ka ms, sievietes, spjam ar tdu ldzjtbu un izpratni uztvert spes, ko cie kda cita sav dzv, un taj pa laik esam tik aklas un nejtgas pret savm spm. Es to dieml zinu prk labi, jo pati lielko da u savas dzves esmu bijusi sieviete, kas mljusi par daudz, ldz galu gal mana fizisk un garg veselba bija tiktl sabeigta, ka ncs pamatgi apsvrt savas attiecbas ar vrieiem. Daus pdjos gadus es esmu ctgi strdjusi, lai maintu o attieksmi. Tie bija manas dzves auglgkie gadi. 5

Es ceru, ka jums vism, kas ml par daudz, grmata ne tikai paldzs labk apzinties savu patieso stvokli, bet ar iedroins js to maint, ka t novrss jsu mlas pilno uzmanbu no apsstbas ar vrieti un pievrss to jsu paas atvese oanai un personiskajai dzvei. eit btu viet vl viens brdinjums. aj grmat, k jau ar daudzs cits pamcbas grmats, ir nordta virkne uzdevumu, kas jveic, lai maintu sevi. Ja js nolemsit, ka tiem vlaties veikt os uzdevumus, tad tam k jebkuru rstniecisku uzlabojumu pankanai bs nepiecieami ilgi darba gadi un pilnga paatdeve. No prmru stiprs mlestbas tkla, kur js esat iek uvusi, nevar tri tikt r. o uzvedbas modeli js esat agri apguvusi un ctgi piekopusi, un atteikans no t bs saistta ar bailm, ietamiem draudiem un pastvgu izaicinjumu. is brdinjums nav domts, lai mazintu jsu ap emanos. Galu gal jums, visticamk, turpmko gadu laik nksies cnties ar tad, ja nemainsiet savu attiecbu modeli. Tau aj gadjum c as mr is bs nevis izaugsme, bet gan tikai izdzvoana. Izvle ir jsu zi . Ja izlemsit skt atvese oans procesu, js mainsities vairs nebsit sieviete, kas kdu ml tik oti, ka tas sagd spes, bet k sit par sievieti, kas pietiekami ml pati sevi, lai apturtu spes.

1. JA JS MLAT VRIETI, KUR NEATBILD AR PRETMLU

Mlas upuri, Es redzu lauztu sirdi. Tu vlies kaut ko paststt. Mlas upuris. T ir tik viegla loma, Un tu proti to tik labi nosplt. ... Domju, ka tu saproti, Ko es ar to gribu teikt. Tu staig pa virvi, Kas vta no spm un iekres, Un gribi atrast mlu starp tm. Mlas upuris Dilla bija pirmo reizi atnkusi pie manis, un vi a izskatjs samulsusi. Dzvga un smalka, ar blondm mazas meitenes matu cirtm, vi a stvi sdja uz paas krsla mali as man pret. Vi viss ita apa sejas veidols, nedaudz neveiklais augums un visvairk vi as zils acis, kas ptja iermtos diplomus un sertifiktus, kuri rotja mana kabineta sienas. Vi a uzdeva daus jautjumus par to, kdu skolu es esmu beigusi, un par manu konsultantes licenci, un tad ar acmredzamu lepnumu ieminjs, ka mcs par juristi. Iestjs ss klusuma brdis. Vi a palkojs lejup uz savm kop sa emtajm rokm. Man iet, ka labk btu jpaststa, kpc es esmu eit, -- vi a ai teica, ar o spontanitti iedroinot sevi. Es to daru tas ir, apmeklju rstu , jo esmu patiesi nelaimga. Protams, ka vaingi vriei. Es gribju sact es un vriei. Es vienmr izdaru kaut ko tdu, kas liek vi iem aiziet. Skum viss ir labi. Vi i tiem mani aplido un tamldzgi, tau pc tam, kad vi i mani iepazst, vi a acmredzami saspringa, it k sajustu spes, viss izjk. Tagad vi a palkojs man acs mirdzja aizturtas asaras un turpinja jau lnk: 7

 Es gribu zint, ko es daru nepareizi, kas man sev jmaina jo es to daru. Es daru visu, kas vien nepiecieams. Esmu tiem oti ctga. Vi a atkal ska runt trk. Nav jau t, ka es negribtu. Es vienkri nezinu, kpc ar mani t notiek. Es baidos vl ar kdu saistties. Es gribu teikt, ka nevienu reizi tas man nav sagdjis neko citu k viengi spes. Es jau sku tiem baidties no vrieiem. Papurinot galvu, t ka apa s cirtas palcs, vi a izmisusi paskaidroja: Es negribu, lai t notiek, jo esmu oti vientu a. Juristu skol man ir daudz pienkumu, un tad es vl strdju, lai nopelntu sev iztiku. Ar to pilngi pietiek, lai es visu laiku btu aiz emta. Un tiem, pagjuo gadu es gandrz to vien ar darju strdju, gju uz skolu, mcjos un gulju. Tau man dzv pietrka vriea. Vi a strauji turpinja: Tad, kad pirms diviem mneiem apmeklju draugus Sandjego, es sastapu Rendiju. Vi ir advokts. Ms satikmies kdu vakaru, kad draugi bija pa mui mani ldzi uz dejm. Nu, un mums tas sks uzreiz. Bija tik daudz, par ko runt, ja ne em vr to, ka man iet, galven runtja biju es. Tau ita, ka vi am tas patk. Un bija tik lieliski bt kop ar vrieti, kuru interes tas, kas ir svargi ar man. Vi as uzacis savilks. ita, ka es vi am tiem patku. Saprotiet, ie jautjumi vai esmu precjusies es esmu rusies, precta biju tikai divus gadus un vai es dzvoju viena. Td gar. Es varju iedomties, cik skaidri saskatma bija Dillas karst vlans, kad vi a taj pirmaj nakt ska s mzikas fon jautri trieca ar Rendiju. Un dedzba, ar kdu vi a Rendiju sagaidja pc ned as, kad vi savu daranu braucienu uz Losandelosu pagarinja vl par simt jdzm, lai tiktos ar vi u. Vakari u laik Dilla Rendijam piedvja prlaist nakti vi as dzvokl, lai vi vartu atlikt garo atpaka braucienu uz nkamo dienu. Vi pie ma o ielgumu, un taj nakt sks vi u attiecbas. Tas bija lieliski. Vi va man gatavot vi am dienu un patiesi bija iepriecints, ka es par vi u rpjos. Es izgludinju vi a kreklu, pirms vi bija pieclies. Man patk rpties par vrieti. Ms brni gi sapratmies. Vi a domgi pasmaidja. Un, kad vi a turpinja savu ststu, k uva pilngi skaidrs, ka Dillu gandrz vai vien acumirkl ir pr musi pilnga apsstba Rendija d . Tikko vi atgriezs sav Sandjego dzvokl, jau zvanja telefons. Dilla aizrautgi ststja, ka uztraukusies par vi a garo ce ojumu un esot atvieglota, uzzinot, ka vi neskarts atgriezies mjs. Nojauot, ka vrieti telefonsaruna nedaudz mulsina, vi a atvainojs par traucjumu un nolika klausuli, tau sajuta sev briestam urdou nemieru, ko vl pastiprinja apzi a, ka vi a atkal krtjo reizi uztraucas vairk, nek to jebkad ir darjis kds vrietis vi as dzv. 8

 Reiz Rendijs man teica, lai es beidzu vi am uzmkties, citdi vi vienkri pazudot. Es t izbijos! Viss bija atkargs no manis. Man vajadzja vi u mlt un tai pa laika likt vi u mier. Es to nespju, tpc manas bailes k uva aizvien lielkas. Jo vairk mani pr ma panika, jo vairk es vi u vajju. Drz jau Dilla vi am zvanja gandrz ik vakaru. Vi i vienojs, ka zvans viens otram prmai us, tau biei, kad bija Rendija krta zvant, vi to nedarja, un ldz ar tumsas iestanos vi as nemiers k uva neizturams. Gult vi a tpat nespja, tpc zvanja. s sarunas bija tikpat nenoteiktas, cik garas. Vi mdza teikt, ka aizmirsis, un es teicu: K tu varji aizmirst? Galu gal es tau nekad neaizmirstu. Tad ms skm iztirzt, kpc t, un rads iespaids, ka vi baids man pietuvinties, tpc es vljos paldzt vi am s bailes prvart. Vi vienmr mdza teikt, ka nezina, ko vlas dzv sasniegt, un es gribju noskaidrot, kas vi am svargs. T Dilla bija iejutusies Rendija psihologa lom un cents pankt, lai vi tai btu emocionli tuvks. To, ka vi vi u nevlas, Dilla nespja pie emt. Vi a jau bija nolmusi, ka ir Rendijam vajadzga. Divas reizes Dilla bija lidojusi uz Sandjego, lai abi kop pavadtu ned as nogali; otraj reiz vi kopgo svtdienu pavadja, ignordams Dillu, skatdamies televizoru un dzerdams alu. T bija viena no aunkajm dienm, kdas vien vi a spja atcerties. Vai Rendijs bija liels dzrjs? es jautju. Dilla izskatjs prsteigta. Nu n, ne glui. Patiesb es nezinu. Es nekad neesmu par to domjusi. Protams, vi dzra taj vakar, kad ms satikmies, bet tas jau ir pilngi dabiski. Galu gal ms tau bijm br. Dareiz, kad runjm pa telefonu, es dzirdju indam ledu glz un vl vi u par to ircinju nu, zint, par dzeranu vienatn un tamldzgi. Patiesb jau nekad nebija t, ka ms btu kop un vi nedzertu, tau es vienkri pie mu, ka vi am patk iedzert. Tas tau ir normli, vai ne? Vi a apklusa, lai padomtu. Vai zint, dakrt pa telefonu vi runja jocgi, nepavisam ne k advokts. Patiem neskaidri un nepreczi; aizmrgi, nesakargi. Tau man nekad nenca prt, ka tas vartu bt tpc, ka vi dzer Nezinu, k es pati sev to izskaidroju. Man iet, es vienkri ne vu sev par to domt. Vi a skumji palkojs man. Varbt vi tiem dzra prk daudz, tau tas droi vien bija tpc, ka es vi u garlaikoju. Domju, ka es vienkri nebiju pietiekami interesanta un vi stenb nemaz nevljs bt kop ar mani. Vi a dedzgi turpinja. Mans vrs nekad nevljs bt kop ar mani tas bija skaidrs! Vi as acis ieplets, kad vi a cnjs tlk. Un mans tvs tpat... Kas gan tds man ir? Kpc vi i visi t pret mani izturas? Ko es daru nepareizi? 9

Tikko Dilla bija apzinjusies problmu, kas pastv starp vi u un cilvku, kur vi ai ir svargs, vi a ne tikai vljs o problmu atrisint, bet ar bija gatava uz emties atbildbu par ts raanos. Ja jau ne Rendijs, ne vrs, ne tvs vi u nemlja... Vi a juts t, it k btu izdarjusi kaut ko nepareizi vai nebtu izdarjusi kaut ko, kas btu jdara. Dillas attieksme, izjtas, uzvedba un dzves pieredze ir tipiska sievietm, kurm mlestba nozm to pau, ko spes. Vi ai piemita daudzas no tm pabm, kas liel mr ir kopgas vism sievietm, kuras ml par daudz. Neatkargi no vi u dzvesststu un cnu atsevi ajm niansm, no t, vai bijuas ilgstoas un sare tas attiecbas ar vienu vrieti vai vesela srija nelaimgu attiecbu ar vairkiem vrieiem, vi m vism ir daudz kopga. Mlt par daudz nenozm mlt prk daudz vrieu vai prk biei iemlties, vai ar prk stipri un dzi i patiesi mlt otru cilvku, stenb tas nozm bt apsstai ar vrieti un o apsstbu saukt par mlestbu, aujot tai valdt pr jtm un liel mr ar pr uzvedbu, saprotot, ka t negatvi ietekm veselbu un labsajtu, un tomr nespjot no ts atteikties. Tas nozm mrt savas mlestbas stiprumu ar moku dzi umu. Lasot o grmatu, js varat atklt, ka identificjat sevi ar Dillu vai kdu citu no sievietm, ar kuru dzvesststiem eit sastapsieties, un js varat skt domt, vai tikai ar js neesat sieviete, kas ml par daudz. Varbt, neskatoties uz to, ka jsu sare jumi ar vrieiem ir ldzgi k m sievietm, jums bs grti identifict sevi ar tm birkm, kas attiecinmas uz daiem o sievieu uzvedbas clo iem. Mums visiem ir spcga emocionla reakcija uz vrdiem alkoholisms, asinsgrks, vardarbba un netikums, un dakrt ms nespjam reli paskatties pai uz savu dzvi, jo baidmies, ka s birkas vartu bt attiecinmas uz mums vai uz tiem, kurus ms mlam. No otras puses, s baismgs birkas var ar nemaz neattiekties uz jsu dzvi. Var bt, ka jsu tvs, kaut ar visu mu gdjis par imenes finansilo nodroinjumu, tomr sirds dzi umos iendis sievietes un neuzticjies tm, un vi a nespja mlt js novedusi pie t, ka js nemlat pati sevi. Vai ar jsu mtes attieksme pret jums sav dzi kaj btb ir bijusi greizsirdga un agresva, kaut ar vi a vienmr atklti lepojusies ar jums un izrdjusi js sabiedrb, t ka beigu beigs jums ncies uzvesties labi, lai sa emtu vi as atzinbu, un vienlaikus baidties no naida, ko vi vartu izraist jsu pankumi. aj grmat ms vienkri nespjam pardt visus daudzos aspektus, kdos imene var bt nevesela, - tam btu nepiecieami daudzi, cits no cita at irgi sjumi. Tomr svargi saprast to, kas ir kopgs vism neveselajm imenm, - tajs nav iespjams iztirzt pamatproblmas. Tm var bt daudz citu problmu, kuras tiek iztirztas, biei vien ldz nejdzbai, tau ts parasti apslpj stos iemeslus, kuru d imene nevar normli funkciont. imenes nespju 10

normli funkciont un ts locek u gargs un morls traumas drzk nosaka slepenbas pakpe nespja prrunt problmas nek pau problmu nopietnbas pakpe. Darboties nespjga imene ir tda imene, kur ts locek i spl pastvgas lomas un kur savstarpjo saskarsmi btiski ierobeo katrai lomai izvirztie noteikumi. das imenes locek i nevar pilnb izteikt savus prdzvojumus, vlmes, vajadzbas un jtas, drzk gan vi i ir spiesti aprobeoties ar to, ka spl savu lomu, kas saskan ar prjo imenes locek u spltajm lomm. Lomas pastv jebkur imen, tau, mainoties apstk iem, ar imenes locek iem jmains un jpielgojas prasbm, kdas jizpilda, lai imene ar turpmk btu vesela. Tdjdi mtes attieksme, kas btu piemrota gadu vecam brnam, izrds galgi nepiemrota trspadsmit gadus vecam pusaudzim, un attieksme ir jmaina, pielgojoties relajai situcijai. Darboties nespjgs imens tiek noliegti gandrz visi realittes aspekti un lomas paliek nemaingas. Ja neviens imen nevar prrunt to, kas ietekm katru atsevi o imenes locekli, k ar visu imeni kopum un faktiski das sarunas tiek aizliegtas netiei (mainot sarunas tmu) vai ar tiei (Ms par tdm lietm nerunjam!) , ms iemcamies netict paas savm izjtm. Tpc, ka msu imene noliedz stenbu, ar ms iemcmies to noliegt. Un tas atstj nopietnu iespaidu uz msu pamatiema m, kas nepiecieamas, lai dzvotu un veidotu savu attieksmi pret citiem cilvkiem un dadiem rjiem apstk iem. Tiei ir galven vjba, kas piemt sievietm, kas ml par daudz. Ms vairs nespjam iz irt, kad kds vai kaut kas nav mums vlams. Apstk i un cilvki, no kuriem jebkur cits vienkri izvairtos, atzdams tos par bstamiem, nevlamiem vai neveselgiem, mums ne iet pretgi, jo ms nespjam to reli un objektvi novrtt no paaizsardzbas viedok a. Ms neticam savm izjtm un ne aujam tm sevi vadt. Glui otrdi, ms tiei tuvinmies briesmm, intrigm, dramatiskiem notikumiem un izaicinjumiem, no kdiem ikviens cilvks ar veselgku un ldzsvarotku saprtu btu centies izvairties. Un is pievilkanas spks turpina ms traumt, jo liel mr tas, kas ms pievelk, ir tiei tas pats, ar ko esam uzauguas. Ms aizvien no jauna tiekam ievainotas. Neviena sieviete nek st par prk mlou sievieti nejaubas pc. Sabiedrba un imene, kur meitene uzaug un k st par sievieti, var veidot vi u atbilstoi zinmam iepriek nosakmam modelim. Par daudz mlom sievietm, tdm k Dilla un varbt ar js, ir raksturgas das patnbas: 1. Visprg gadjum js nkat no imenes, kura nefunkcion normli un kur nav tikuas apmierintas jsu emocionls vajadzbas. 11

2. T k brnb nebijt pietiekami aprpta, js cenaties kompenst o trkumu, pati k stot par aprptju, pai attiecb uz vrieiem, kuriem aprpe ietami ir nepiecieama. 3. Js nemam neesat varjusi prveidot savus veckus, lai vi i btu tik sirsngi un mloi, k js vltos, un tpc sirds dzi umos esat tendta uz pazstamo tipu, jtu zi nepieejamo vrieti, kuru js pc tam atkal centsities prveidot ar savas mlestbas spku. 4. Baidoties no t, ka vi vartu js pamest, js darsit visu, lai tikai nesatrktu jsu attiecbas. 5. Gandrz nekas nav par grtu, par ilgu vai par drgu, ja vien tas paldz jsu vrietim. 6. Pieradusi pie mlestbas trkuma personiskajs attiecbs, js esat gatava gaidt, cert un vl vairk censties sagdt prieku. 7. Js esat gatava uz emties daudz vairk nek pusi atbildbas, vainas un nosodjuma jebkurs attiecbs. 8. Jsu pavrtjums ir rkrtgi zems, un savas apzi as dzi umos js neticat, ka esat pelnjusi bt laimga. Drzk js uzskatt, ka jums kaut k jnopelna tiesbas baudt dzvi. 9. Jums piemt izmisga nepiecieamba vadt savus vrieus un jsu savstarpjs attiecbas, jo brnb js neesat jutusies pietiekami droi. Savus centienus vadt cilvkus un situcijas js maskjat ar to, ka esat izpaldzga. 10. Savstarpjs attiecbs js daudz ciek turaties pie sava sap a par to, k viss vartu bt, nek apzinties savu patieso stvokli. 11. Js esat atkarga no vrieiem un savm emocionlajm spm. 12. Var bt, ka js emocionli, biei vien ar bio miski sliecaties uz atkarbu no narkotikm, alkohola un/vai noteikta tipa diena, prsvar saldumiem. 13. Saskar ar cilvkiem, kuriem ir problmas, kas jatrisina, un ar iesaistoties situcijs, kas ir haotiskas, nedroas un emocionli spgas, js izvairties uz emties atbildbu paai par sevi. 14. Jums var bt tendence uz depresiju, kuru js cenaties prvart ar aizrautbu, kdu sniedz nestabilas attiecbas. 15. Js nevilina vriei, kas ir labsirdgi, stabili, uzticami un kurus js interesjat. dus jaukus vrieus js uzskatt par garlaicgiem. Dillai vairk vai mazk piemita gandrz visas eit mints patnbas. No vi as ststt es varju secint, ka Rendijam ir sare jumi ar alkoholu. da emocionl tipa sievietm vienmr ir tieksme uz vrieiem, kuri kaut kda iemesla d nav emocionli pieejami. Un jebkda atkarba ir pirmais veids, k cilvks var k t emocionli nepieejams. 12

Jau no paa skuma Dilla bija gatava uz emties lielku atbildbu nek Rendijs par vi u savstarpjo attiecbu skanu un turpinanu. Glui k daudzas citas sievietes, kas ml par daudz, ar vi a acmredzami bija ar lielu atbildbas sajtu apveltta, uz sasniegumiem orientta persona, kura bija guvusi pankumus daudzs savas dzves joms, tau, neskatoties uz to, vi as pavrtjums bija oti zems. Izgltbas un karjeras mr u sasniegana nespja kompenst personisko sakvi, kdu vi a piedzvoja savs mlestbas attiecbs. Katra reize, kad Rendijs bija aizmirsis piezvant, nopietni iedragja vi as jau t trauslo patlu, kuru vi a pc tam varongi cents atjaunot, m indama izdabt no Rendija kaut mazkos pierdjumus, kas liecintu par vi a rpm. Dillas gatavba uz emties pilngu atbildbu par neveiksmgm attiecbm bija tipiska, glui tpat k vi as nespja reli novrtt stvokli un parpties paai par sevi, saraujot attiecbas brd, kad savstarpjs saiknes trkums jau k uva acmredzams. Sievietes, kas ml par daudz, ne visai rpjas paas par savu iek auanos mlas attiecbs. Vi as izg visu savu ener iju, lai maintu otra cilvka uzvedbu vai jtas pret vi m, un veic izmisgas manipulcijas, tdas k Dillas drgs tlsarunas vai lidojumi uz Sandjego (atcerieties, ka vi as ldzek i bija stipri ierobeoti). Vi as telefoniskie rstniecbas seansi daudz lielk mr bija vrsti uz to, lai padartu Rendiju par tdu vrieti, kds vi ai vajadzgs, nevis paldztu saprast, kas vi stenb ir. Patiesb jau Rendijs nemaz nevljs paldzt atklt sevi. Ja vi interestos par du paizzi u, tad pats btu padarjis lielko da u darba, nevis pasvi sdjis mal, kamr Dilla cents pankt, lai vi analiz pats sevi. Bet vi a t pljs tikai tpc, ka vieng alternatva bija pie emt Rendiju tdu, kds vi ir vrietis, kuru neinteres nedz vi as jtas, nedz abu savstarpjs attiecbas. Tau atgriezsimies pie msu iepazans, lai vartu labk saprast, kas tiei taj dien bija licis Dillai apmeklt manu biroju. Nu vi a runja par savu tvu. Vi bija tik strgalvgs. Varu apzvrt, ka kdu dienu es tomr btu vi u prliecinjusi. Vi a uz bridi pieklusa. Tomr man tas nekad neizdevs. Varbt tiei tpc ar es k uvu par juristi. Man vienkri patk kdu prliecint par savu taisnbu un uzvart, Uz mirkli vi as sej atplauka plats smaids, tad vi a atkal k uva nopietna. Vai zint, ko es reiz izdarju? Es liku vi am pateikt, ka vi mani ml, un es liku, lai vi mani apkampj. Dilla cents to pasniegt k jocgu atgadjumu no saviem pusaudzes gadiem, tau vi ai tas neizdevs. Cauri lauzs aizvainots jaunas meitenes lepnums. Tas nemam nenotiktu, ja es nebtu vi u piespiedusi. Tau vi mani mlja. Vi vienkri nespja to izrdt. Un vi nekad nespja to pateikt vlreiz. Tpc es tiem priecjos, ka toreiz vi u piespiedu. Citdi es nekad 13

nebtu dzirdjusi no vi a dus vrdus. Es tos gaidju gadiem ilgi. Man bija asto padsmit gadu, kad es vi am pavlju: Tev jpasaka, ka tu mani mli! un es nekustjos ne no vietas, kamr vi to nepateica. Tad es ldzu, lai vi mani apkampj, un stenb jau man paai ncs pirmajai apkampt vi u. Vi it k atrvs atpaka un uzsita man uz pleca, bet tas nekas. Man tas tiem bija no vi a vajadzgs. Asaras atkal bija klt, un oreiz ts jau lija pr vi as apa gajiem vaigiem. Kpc tas vi am ncs tik grti? iet tau, ka ir tik pasaprotami spt pateikt savai meitai, ka mli vi u. Vi a atkal ptja savas sa augts rokas. Es tik oti centos. Tiei tpc es tik izmisgi strdjos un cnjos ar vi u. Es domju ja uzvaru, vi am vajadzs lepoties ar mani. Vi am nksies atzt, ka es esmu laba. Es gribju sa emt vi a atzinbu, kura, k es domju, apliecins vi a mlestbu vairk nek viss cits pasaul... Tlkaj sarun ar Dillu k uva skaidrs, k Dillas imene izskaidroja to, ka tvs vi u atgrda. Vi esot vljies dlu, tau t viet ticis pie meitas. Visiem, ieskaitot Dillu, is vienkrais izskaidrojums attiecb uz vi a vsumu pret savu meitu ita daudz rtk pie emams nek patiesba. Tau pc krietna rstans laika Dilla beidzot saprata, ka vi as tvam nebija cieu emocionlu saiu ne ar vienu, ka vi vispr nebija spjgs paust sirsnbu, mlestbu vai atzinbu ne pret vienu sav personiskaj sfr. Vi a emocionlajai atturbai vienmr atrads kaut kdi iemesli, tdi k strdi vai viedok u at irbas attiecb uz neapgamiem faktiem, k, piemram, to, ka Dilla ir meitene. Ikviens no imenes locek iem labprtk atzina os iemeslus par pamatotiem nek iedzi injs Dillas nemaingi atsveintajs attiecbs ar tvu. Patiesb Dillai atzt sava tva fundamentlo nespju mlt bija grtk atzt nek turpint vainot paai sevi. Kamr vien pie vainas bija vi a, pastvja ar cerba ka galu gal vi a sps maint pati sevi tiktl, lai izraistu prmai as ar tv. (Patiesi, t notiek ar mums visiem ja noticis kds emocionli spgs gadjums un ms sakm sev, ka t ir msu vaina, ms stenb sev ieststm, ka spjam to kontrolt; ja ms pai mainsimies, spes pries. is mehnisms liel mr uztur to sievieu vainas apzi u, kas ml par daudz. Vainojot paas sevi, ms turamies pie cerbas, ka spsim izdomt, ko sti ms darm nepareizi, un izlabot, tdjdi atgstot kontroli pr situciju un apturot spes. Dillas paba skaidri atkljs kd seans drz vien pc tam, kad vi a aprakstja savu laulbu. Izjuzdama neprvaramu tieksmi pc cilvka, ar kuru kop vartu prvart tos emocionli nelabvlgos apstk us, kdos bija uzaugusi ldzs savam tvam, Dilla laulb saskatja iespju vlreiz m int piepildt savu aizturto mlestbu. Kad Dilla ststja, k satikusi savu vru, man prt nca izteiciens, ko biju dzirdjusi no kda kol a rsta: izbadjies cilvks ir slikts pircjs. T k 14

Dilla bija izmisgi salkusi pc mlestbas un atzinbas un iepazinusi atstumtbu, kaut ar to par tdu nekad nebija atzinusi, vi ai vienkri bija lemts sastapt Polu. Vi a man ststja: Ms satikmies kd br. Es mazgju ve u automt. Uz pris mintm iegju turpat blakus esoaj mazaj un nolaistaj br. Pols tur splja biljardu. Vi jautja man, vai nevlos uzsplt. Es piekritu, un t tas ar sks. Vi uzaicinja mani kaut kur aiziet. Es teicu, ka nemdzu nekur iet ar vrieiem, kurus sastopu bros. Tad vi pavadja mani ldz ve as mazgtavai un visu laiku turpinja runt ar mani. Beidzot es iedevu vi am savu telefona numuru, un jau nkamaj vakar ms satikmies. Js man neticsiet, tau jau pc divm ned m ms dzvojm kop. Vi am nebija kur dzvot, man bija jizvcas no dzvok a, un t ms kop norjm citu dzvokli. Un nekas mums nebija pai izcils ne sekss, ne kopgi pavadtais laiks, ne ar kas cits. Tau apmram pc gada mana mte ska uztraukties par to, ko es daru, un t ms apprecjmies. Dilla atkal papurinja savas cirtas. Lai gan is skums bija tik prozaisks, drz vien Dillu bija pr musi apsstba. T k Dilla bija uzaugusi, cenzdams nepareizo prvrst par pareizu, vi a, protams, ienesa o domanas un uzvedbas modeli ar savs imenes attiecbs. Es tik oti centos. Gribu teikt, es vi u tiem mlju un biju nolmusi likt vi am atbildt ar pretmlu. Es centos bt idela sieva. Es gatavoju dienu un kopu dzvokli k traka, un vl centos ar apmeklt skolu. Lielko tiesu vi nestrdja nemaz. Vi gul ja pa mju un dakrt pazuda uz vairkm dienm. gaidana un uztraukumi t bija sta elle. Tau es biju iemcjusies nejautt, kur vi bijis, jo... Vi a vilcinjs runt tlk un ska grozties krsl. Man nav viegli to atzt. Es biju tik prliecinta, ka pati spu veikt visu, ja vien pietiekami centos, tau dakrt pc vi a pazuanas es dusmojos, un tad vi mani sita. Es to vl nevienam neesmu ststjusi. Man vienmr bija tds kauns. Es nekad nebiju sevi uzskatjusi par tdu, vai saprotat? Par tdu, kas auj sevi sist. Dillas laulba izjuka tad, kad vrs kd no saviem ieilguajiem klejojumiem atrada citu sievieti. Lai gan laulba jau bija k uvusi par agoniju, kad Pols aizgja, Dillu pr ma izmisums. Es apzinjos lai kda ar btu t sieviete, vi a visd zi bija tda, kda nebiju es. Patiesb es nespju saprast, kd Pols mani atstja. Es jutos t, it k nesptu vairs neko piedvt nedz vi am, nedz kdam citam. Es nevainoju, ka vi mani atstja. Beigu beigs man jau liks, ka pati vairs nespju sevi paciest. Lielk da a mana darba ar Dillu bija vrsta uz to, lai paldztu vi ai izprast slimbas procesu, kur vi a tik ilgi bija iegrimusi, vi as tieksmi uz neveiksmei nolemtm attiecbm ar emocionli nepieejamiem vrieiem. Dillas 15

ierastais uzvedbas veids attiecbs ar vrieiem ldzins pieradumam pie narkotiku lietoanas. Jebkuru attiecbu pa skum bija augstkais punkts, eiforijas un jsmas sajta vi a ticja, ka beidzot vartu tikt piepildtas sirds dzi umos lolots ilgas pc mlestbas, uzmanbas un emocionlas drobas. Ticdama tam, Dilla pakpeniski k uva prk atkarga no vriea un savm attiecbm ar vi u, lai sptu justies labi. Tad, glui k narkomns, kuram nkas lietot arvien vairk narkotiku tpc, ka ts rada arvien mazku efektu, vi a arvien krampjaink turjs pie attiecbm, kas sniedza aizvien mazk apmierinjuma un piepildjuma. Cenzdams paturt to, kas kdreiz ita tik brni gs, tik daudzsolos, Dilla verdziski sekoja savam vrietim un meklja cieku kontaktu, lielku drobu, vairk mlestbas, tau sa ma to arvien mazk un mazk. Jo aunks k uva stvoklis, jo grtk bija no t izk t tpc ka vi as vajadzbas bija prk dzi as. Vi a nespja aiziet. Kad Dilla pirmo reizi atnca pie manis, vi ai bija divdesmit devi i gadi. Tvs jau septi us gadus bija miris, tau vl joprojm bija palicis nozmgkais vrietis vi as dzv. Zinm mr pat viengais vrietis vi as dzv, jo katrs attiecbs ar citu sev pievilcgu vrieti vi a patiesb uzturja attiecbas ar tvu un joprojm tik oti cents gt mlestbu no vriea, kas pats savu problmu d nespja to sniegt. Ja msu brnbas iespaidi ir izteikti spgi, ms biei vien neapzinti visu mu tiecamies atkrtot ldzgas situcijas, lai gtu tajs virsroku. Piemram, ja ms, ldzgi Dillai, esam mljuas un ilgojus pc viena no veckiem, kur nav mums atbildjis ar savu mlestbu, tad vlk, k uvuas pieauguas, ms biei vien dibinm attiecbas ar kdu ldzgu cilvku vai vairkiem diem paiem cilvkiem, lai beidzot panktu uzvaru sav nebeidzamaj c par mlestbu. Dilla personificja o mehnismu, ldz beidzot atklja, ka vi ai pievilcgki iet tikai nepiemroti vriei cits pc cita. Ir kda veca anekdote par tuvredzgu cilvku, kur vlu nakt pazaudjis atslgas un mekl ts uz ielas zem laternas. Iet garm kds cits cilvks un piedv savu paldzbu, tau pirms tam pajaut: Vai js droi zint, ka pazaudjt ts tiei eit? Atbilde: N, bet eit ir gaik. Dilla, glui k persona no anekdotes, meklja to, k trkst vi as dzv, nevis tur, kur btu kda cerba to atrast, bet gan tur, kur ita vieglk meklt, jo bija sieviete, kas ml par daudz. Visa grmata ir veltta tam, lai ms noskaidrotu, ko nozm mlt par daudz, kpc ms t darm, kur esam to iemcjus un k maint savu mlestbu, lai t izpaustos veselgk veid. Tagad pa vienai vlreiz aplkosim to sievieu raksturgks patnbas, kas ml par daudz. 16

1. Visprg gadjum js nkat no imenes, kura nefunkcion normli un kur nav tikuas apmierintas jsu emocionls vajadzbas Varbt vislabk o pabu vartu izprast, ja sktu ar vrdiem kur nav tikuas apmierintas jsu emocionls vajadzbas. Emocionls vajadzbas nenozm tikai vajadzbu pc mlestbas un pie erans. Kaut ar is aspekts ir svargs, tomr daudz nozmgks ir fakts, ka jsu iespaidi un prdzvojumi liel mr tika ignorti un noliegti, nevis pie emti un atzti. Piemrs. Vecki strdas. Brns izbijies. Brns jauta mtei: Kpc tu esi nikna uz tti? Mte atbild: Es neesmu nikna, lai gan izskats sadusmota un satraukta. Tagad brns ir vl vairk apjucis un izbijies un saka: Es dzirdju, ka tu kliedzi. Mte dusmgi atbild: Es tev teicu, ka neesmu nikna, tau es tda k u, ja tu neliksies mier! Nu jau brns ir gan nobijies, gan apjucis, gan dusmgs, turklt vl jtas vaings. Mte uzstjusi, ka vi a uztvere nav pareizi, tau, ja tas ir tiesa, tad no kurienes gan rodas bai u sajta? Tagad brnam jiz iras vai nu pie emt, ka vi am taisnba un mte ir vi am apzinti melojusi, vai ar domt, ka vi k daini dzird, redz un jt. Biei vi ausies apjukumam un izslgs savus iespaidus, lai nenktos prdzvot nepatkamo sajtu, kad tie tiek noliegti. Tas savukrt ietekm brna spju uzticties sev paam un savm sajtm gan brnb, gan ar vlk, it pai tuvs attiecbs. Tpat var tikt noliegta vai nepietiekami apmierinta ar vajadzba pc pie erans, ja vecki strdas sav starp vai ar tos nodarbina citas c as, imen paliek prk maz laika un uzmanbas, ko veltt brniem. Tdjdi brns ir izsalcis mlestbas, vi nezina, k tikt ar o izsalkumu gal un vai ar to samierinties, un jt, ka nav to pelnjis. Tagad par s patnbas formuljuma pirmo da u: par nkanu no imenes, kura nefunkcion normli. imenes, kas nefunkcion normli, ir tdas imenes, kurs vrojama viena vai vairkas das pardbas: tiek lietots alkohols un/vai citas narkotikas (pc rsta ieteikuma vai nelegli); kaut kas tiek darts prlieku liel mr, tas var attiekties uz anu, darbu, telpu uzkopanu, splm, tri iem, ditu, vingrinjumiem un t tlk; das prmrgas aizrauans ir ldzgas progresjoai slimbai; papildus daudzm citm kaitgajm sekm ts btiski trauc godgus kontaktus un tuvbu imen; otrs laultais un/vai brni tiek sisti; kds no veckiem seksuli izmanto brnu, skot no pavedinanas un beidzot ar asinsgrku; pastvgi strdi un sasprindzinjums; ilgus laika periodus vecki nerun viens ar otru; 17

 veckiem piemt savstarpji konfliktjoa attieksme vienam pret otru vai pret kdm vrtbm, vai ar vi i rkojas pretrungi, kas ietekm brnu uzticbu vi iem; vecki cenas prspt viens otru vai brnus; viens no veckiem nespj uzturt attiecbas ar citiem imenes locek iem un apzinti no vi iem izvairs, uzve ot prjiem vainu par o attiecbu trkumu; tiek kultivta rkrtja stingrba attiecb uz naudu, reli iju, darbu, laika pavadanu, jtu izpausmm, seksu, televziju, mjas darbiem, sportu, politiku un t tlk; apsstba ar jebko no mint var trauct saskarsmi un tuvbu, jo uzsvars tiek likts nevis uz pam attiecbm, bet gan uz noteikumu ievroanu. Ja kdam no veckiem ir raksturga da veida uzvedba vai apsstba, tas graujoi ietekm brnu. Ja abi vecki piekopj kdu no mintajiem neveselgiem ieradumiem, rezultts var bt vl tra iskks. Biei veckiem piemt viena otru savstarpji papildinoas patolo ijas. Piemram, biei gads, ka apprecas alkoholi is ar prmrgu izdju, un tad katrs no vi iem cenas ierobeot otra netikumu. Biei vecki neveselg veid ldzsvaro viens otru; ja nomcoi gdga mte ir precjusies ar dusmgu un noraidou tvu, tad katru no vi iem otra lault attieksme burtiski spie destruktv veid izturties pret brniem. Disfunkcionlas imenes var izpausties dados veidos un forms, tau tm vism kopga ir ietekme uz brniem, kuri tajs aug; iem brniem zinm mr ir traucta spja pareizi just un uzturt attiecbas. 2. T k brnb nebijt pietiekami aprpta, js cenaties kompenst o trkumu, pati k stot par aprptju, pai attiecb uz vrieiem, kuriem aprpe ietami ir nepiecieama Padomjiet par to, k brni, pai mazas meitenes, izturas, kad pietrkst mlestbas un uzmanbas, pc kuras vi i ilgojas un kura vi iem ir nepiecieama. Mazs zns var k t dusmgs, skot slikti uzvesties, kauties, bet maza meitene parasti pievrss uzmanbu savai m otajai lellei. podama un mierindama lelli un kaut kd mr pati sevi ar to identificdama, maz meitene visdi plas sa emt mlestbu, kas vi ai vajadzga. Pieauguas sievietes, kas ml par daudz, rkojas tpat, varbt viengi nedaudz masktk veid. Visum ms k stam par aprptjm daudzs, ja ne pat viss msu dzves joms. Sievietes, kuras nk no disfunkcionlm imenm (pai, k esmu novrojusi, no alkoholi u imenm), nospiedo vairkum ir prstvtas profesijs, kas saisttas ar paldzbas snieganu. Vi as strd par auklm, medicnas msm, konsultantm, rstm un patronas darbiniecm. Ms pievelk tie, kuriem vajadzga paldzba, ms 18

kaismgi identificjam sevi ar vi u spm un cenamies ts atvieglot, lai uzlabotu paas savu stvokli. Tas, kpc ms visvairk piesaista tdi vriei, kuriem, iet, vajadzga paldzba, k st saprotams, ja ms apzinmies, ka s pievilkans pamat ir msu pau vlans bt mltm un sa emt paldzbu. Nav teikts, ka vrietim, kas ms piesaista, obligti jbt bez graa kabat vai ar slimam. Varbt vi nespj labi saprasties ar citiem cilvkiem vai ar ir vss un bezjtgs, vai strgalvgs un patmlgs, vai drms un melanholisks. Vi var bt nedaudz meongs un bezatbildgs vai ar tds, kas nespj turt vrdu vai bt uzticgs. Varbt vi mums ststa, ka nekad nav spjis nevienu mlt. Atkarb no msu pau iepriekjs pieredzes ms atsauksimies uz dadm neapmierintm vajadzbm. Tau ms atsauksimies, bdamas prliecintas, ka im vrietim nepiecieama msu paldzba, msu ldzjtba un msu gudrba, lai vi vartu uzlabot savu dzvi. 3. Js nemam neesat varjusi prveidot savus veckus, lai vi i btu tik sirsngi un mloi, k js vltos, un tpc sirds dzi umos esat tendta uz pazstamo tipu, jtu zi nepieejamo vrieti, kuru js pc tam atkal centsities prveidot ar savas mlestbas spku Var bt, ka jums bija jcns ar vienu no veckiem, varbt ar ar abiem. Tau, lai ar kas btu bijis nepareizi, spgi vai k jums btu trcis brnb, js cenaties to vrst par labu tagad. Tagad jau k st skaidrs, ka notiek kaut kas oti neveselgs un destruktvs attiecb uz jums. Btu labi, ja visu savu ldzdalbu, ldzjtbu un izpratni ms vartu likt liet attiecbs ar veselgiem vrieiem, ar tdiem vrieiem, kas autu cert, ka tiks apmierintas ar msu pau vajadzbas. Tau ms nepiesaista veselgi vriei, kas vartu sniegt to, kas mums vajadzgs. Vi i mums iet garlaicgi. Ms saista vriei, kas mums atgdina to c u, kdu bijm spiestas izcnt ar saviem veckiem kad ms centmies bt pietiekami labas, pietiekami mloas, pietiekami vrtgas, pietiekami izpaldzgas un pietiekami gudras, lai sa emtu mlestbu, uzmanbu un atzinbu no tiem, kuri savu personisko problmu un aiz emtbas d nespja sniegt to, kas mums bija nepiecieams. Tagad ms rkojamies t, it k mlestba, uzmanba un atzinba nebtu nek vrtas, ja ms nespjam ts pankt no vriea, kur tpat savu problmu un savas aiz emtbas d nav spjgs ts mums sniegt. 4. Baidoties no t, ka vi vartu js pamest, js darsit visu, lai tikai nesagrtu jsu attiecbas 19

Pamest tas ir oti nelgs vrds. Tas sev ietver atstumtbu, varbt pat nvi, jo var izrdties, ka vienas ms nespjam dzvot. Pamest var tie nozm, un pamest var emocionlaj zi . Ikviena sieviete, kas ml par daudz, vismaz reizi ir izbaudjusi, ko nozm pa stam bt emocionli pamestai, un visas ar to saistts bailes un tukuma sajtu. Kad esam pieauguas, tas, ka ms pamet vrietis, kas tik daudzjd zi prstv visus tos, kuri ms kdreiz pametui, atkal izraisa bailes. Protams, ka ms darsim visu, lai atkal nebtu jpiedzvo s izjtas. Tas ar noved ms pie nkams patnbas. 5. Gandrz nekas nav par grtu, par ilgu vai par drgu, ja vien tas paldz jsu vrietim Visas s paldztgribas teortiskais pamatojums ir ds ja vien jums izdotos, vrietis k tu tiei tds, kdu js vi u vlaties un kds jums vajadzgs, un tas nozm, ka js gribat uzvart aj c un iegt to, ko jau tik ilgi esat vljusies. Tpc, biei bdamas pieticgas un pat paaizliedzgas attiecb uz savm pau vajadzbm, ms darsim jebko, lai tikai paldztu vi am. Ms cenamies paldzt, piemram, d veid: prkam vi am ap rbu, lai uzlabotu vi a paattlu; atrodam rstu un ldzam, lai vi to apmekl; finansjam drgus va aspriekus, lai paldztu vi am labk pavadt laiku; piecieam postoas eogrfisks dzvesvietas mai as, jo vi eit nav laimgs; atdodam vi am pusi sava pauma un mantu, lai vi nejustos mazvrtgks par mums; nodroinm vi u ar dzvesvietu, lai vi justos drob; at aujam vi am sevi emocionli izmantot, jo vi am agrk nekad nav bijis auts izpaust savas jtas; atrodam vi am darbu. eit tikai nepilngi ir izklstts tas, kd veid ms cenamies paldzt. Ms reti sev uzdodam jautjumu, vai viss, ko ms darm vi a lab, ir lietdergi, stenb ms patrjam milzum daudz laika un ener ijas, cenzdams izdomt jaunus pa mienus, kas darbotos labk par tiem, kurus jau esam izm injuas. 6. Pieradusi pie mlestbas trkuma personiskajs attiecbs, js esat gatava gaidt, cert un vl vairk censties sagdt prieku 20

Ja kda cita sieviete, ar citdu pagtni, nok tu jsu stvokl, vi a sptu sev pateikt: Tas ir briesmgi. Es vairs netaisos t turpint. Tau ms pie emam ja reiz tas neldz un ms neesam apmierintas, tad acmredzot kaut ko neesam izdarjuas pietiekam mr. Katru partnera uzvedbas niansi ms uztveram t, it k t apliecintu, ka vi beidzot sk mainties. Ms dzvojam cerbs, ka rt viss bs citdi. Patiesb jau gaidt, ka mainsies vi , ir rtk nek maint pam sevi un savu dzvi. 7. Js esat gatava uz emties daudz vairk nek pusi atbildbas, vainas un nosodjuma jebkurs attiecbs Biei vien tm no mums, kas nkam no disfunkcionlm imenm, vecki ir bijui bezatbildgi, infantili un vji. Ms tri nobriedm un k uvm it k pieauguas daudz agrk, pirms bijm gatavas grtbm, ar kdm saistta loma. Tau ms ar iepriecinja ts pilnvaras, kdas mums deva msu imene un citi. Tagad, bdamas pieauguas, ms ticam, ka tiei ms esam ts, kam juztur savstarpjs attiecbas, un ms biei saistmies ar bezatbildgiem partneriem, kuri visu vainu uzve mums un tdjdi vl vairk stiprina msu apzi u, ka viss tiem ir atkargs no mums. Ms esam profesionlas nastu nesjas. 8. Jsu pavrtjums ir rkrtgi zems, un savas apzi as dzi umos js neticat, ka esat pelnjusi bt laimga. Drzk js uzskatt, ka jums kaut k jnopelna tiesbas baudt dzvi Ja jau msu vecki neuzskata, ka ms esam vi u mlestbas un uzmanbas vrtas, k gan ms varam tict, ka tiem esam jauki, labi cilvki? Tikai oti nedaudzas no tm sievietm, kas ml par daudz, savas sirds dzi umos ir prliecintas par to, ka pelnjuas mlt un bt mltas tikai tpc vien, ka vi as eksist. Ms uzskatm, ka mums piemt ausmgas vainas un trkumi un mums jveic labi darbi, lai tos izpirktu. Ms dzvojam, juzdams vaingas par to, ka mums ir das nepilnbas, un baiddams, ka ms atmaskos. Ms oti, oti cenamies, lai izliktos labas, jo neticam, ka tdas esam. 9. Jums piemt izmisga nepiecieamba vadt savus vrieus un jsu savstarpjs attiecbas, jo brnb neesat jutusies pietiekami droi. Savus centienus vadt cilvkus un situcijas js maskjat ar to, ka esat izpaldzga 21

Ja brns dzvo imen, kas vislielkaj mr ir uzskatama par disfunkcionlu, piemram, td, kur valda alkoholisms, vardarbba vai asinsgrks, vi neizbgami krits panik td , ka imene nespj kontrolt situciju. Cilvki, no kuriem vi atkargs, nespj vi am paldzt, jo ir prk slimi, lai brnu aizsargtu. Patiesb tiei pati imene ir briesmu un posta perklis, nevis brnam nepiecieams drobas un aizsardzbas garants. Un tiei tpc, ka ie iespaidi ir tik satriecoi un izncinoi, ts no mums, kas ir to pieredzjuas, cenas, t teikt, maint lomas. Bdamas stipras un spjgas paldzt attiecb uz citiem, ms sargjam paas sevi no bailm bt atkargm no kda cita lastbas. Mums nepiecieams bt kop ar cilvkiem, kuriem ms varam paldzt, lai paas justos drob un kontroltu situciju. 10. Savstarpjs attiecbs js daudz ciek turaties pie sava sap a par to, k viss vartu bt, nek apzinties savu patieso stvokli Kad ms mlam par daudz, tad dzvojam fantziju pasaul, kur vrietis, ar kuru kop ms esam tik nelaimgas vai tik neapmierintas, tiek prveidots par tdu, par kdu, ms esam prliecintas, vi vartu k t un tiem ar k s ar msu paldzbu. T k ms oti maz zinm par to, k bt laimgm savstarpjs attiecbs, un mums ir oti maza pieredze attiecb uz to, ko nozm bt kop ar cilvku, kas par mums rptos un kas apmierintu msu emocionls vajadzbas, sap u pasaule ir lielkais, uz ko ms iedroinmies cert, lai piepildtu savas vlmes. Ja nu ms tiem dabtu tdu vrieti, kam piemt viss, ko vlamies, klab gan ms vi am btu vajadzgas? Un visas s spjas (un tieksmes) paldzt vairs nebtu nepiecieamas. Uzreiz paliktu nelietojama ievrojama da a msu identittes. Tpc ms izvlamies vrieti, kur nav tds, kdu ms vlamies, un turpinm sap ot. 11. Js esat atkarga no vrieiem un savm emocionlajm spm Runjot grmatas Mlestba un atkarba autores Stentonas Plas vrdiem: Atkarba uzsc cilvka apzi u un, glui k pretspju ldzeklis, atbrvo vi u no uztraukuma un spm. Varbt pat nav nek cita, kas tik pamatgi vartu absorbt msu apzi u, k zinma veida mlas attiecbas. Atkarbu attiecbs raksturo tas, ka nemitgi ir nepiecieama otra cilvka iedroino kltbtne... Otrs kritrijs ir 22

tas, ka atkarba mazina cilvka spju pievrst uzmanbu citiem savas dzves aspektiem un tikt ar tiem gal. Ms izmantojam savu apsstbu ar vrieiem, ko mlam, lai atbrvotos no spm, tukuma sajtas, bailm un dusmm. Ms izmantojam savstarpjs attiecbas k narkotiku, lai izvairtos no t, ko ms izjustu, ja btu nodarbintas paas ar sevi. Jo spgka ir saskarsme ar vrieti, jo vairk vi paraliz msu domas. Patiesi briesmgas attiecbas vienkri pilda tdas paas funkcijas k oti spcga narkotika. Ja nav vriea, uz ko koncentrties, mums kaut k pietrkst, un o stvokli biei vien raksturo tdi pai fiziskie un emocionlie simptomi k atteikanos no sto narkotiku lietoanas: nelabums, svana, salana, drebuli, nemiergums, saistta domana, depresija, bezmiegs, bailes un uztraukuma lkmes. Pldams atbrvoties no iem simptomiem, ms atgrieamies pie sava pdj partnera vai izmisgi mekljam jaunu partneri. 12. Var bt, ka js emocionli, biei vien ar bio miski sliecaties uz atkarbu no narkotikm, alkohola un/vai noteikta tipa diena, prsvar saldumiem Iepriek mintais pai attiecas uz tam daudzajm prmru mloajm sievietm, kuru vecki prmrgi lietojui kdas vielas. Vism sievietm, kas ml par daudz, ldzi nk vi u emocionl pieredze, kas var likt lietot apzi u ietekmjoas vielas, lai izbgtu no savm izjtm. Tau no kdas vielas atkargu vecku brniem ar piemt tendence mantot entisko dispozciju, kas liek vi iem izveidot paiem savu atkarbu. Varbt tpc, ka rafints cukurs sav molekulraj struktr ir gandrz identisks etilspirtam, daudzas alkoholi u meitas nonk t atkarb un k st par prmrgm izdjm. Rafints cukurs ir nevis prtikas produkts, bet narkotika. Tam nav uzturvrtbas, ir tikai tuks kalorijas. Tas var kritiski maint smadze u misko sastvu un daudziem cilvkiem izraisa spcgu atkarbu. 13. Saskar ar cilvkiem, kuriem ir problmas, kas jatrisina, un iesaistoties situcijs, kas ir haotiskas, nedroas un emocionli spgas, js izvairties uz emties atbildbu paai par sevi Lai gan ms oti labi spjam intuitvi nojaust, ko jt kds cits cilvks, vai izdomt, kas vajadzgs vai kas btu jdara kdam citam, ms zaudjam saikni paas ar savm izjtm un nespjam pie emt gudrus lmumus attiecb uz daudziem ms satraucoiem pau dzves aspektiem. Biei vien ms stenb 23

nezinm, kas paas esam, un, iejaucoties dramatisks problms, izvairmies apstties un izdibint patiesbu par sevi. Nav teikts, ka ms nesptu paust emocijas. Ms varam kliegt, raudt un smilkstt. Tau nespjam izmantot savas emocijas t, lai ts paldztu mums veikt dzv nepiecieamu svargu izvli. 14. Jums var bt tendence uz depresiju, kuru js cenaties prvart ar aizrautbu, kdu sniedz nestabilas attiecbas Piemrs. Kda no manm klientm, kurai bija ieilgusi depresija un kuras vrs bija alkoholi is, saldzinja vi u kopdzvi ar stvokli, kad katru dienu notiek avrija. Reibinoie kpumi un kritumi, prsteigumi, manevri, attiecbu neprognozjamba un nestabilitte tas viss kop pastvgi un ik dienu traumja vi as nervu sistmu. Ja jums kdreiz ir gadjies piedzvot autokatastrofu, kur neesat guvusi nopietnus savainojumus, iespjams, ka aptuveni nkamaj dien pc negadjuma js izjutt zinmu paclumu Tas tpc, ka jsu ermenis tika pak auts rkrtjam okam un adrenalna daudzums pk i strauji cls. Adrenalns ar ir tas, kas izraisa o pacluma sajtu. Ja nkas cnties ar depresiju, js neapzinti mekljat situcijas, kas liek jums justies spraigai glui tda ir autoavrija (vai laulba ar alkoholi i), un js esat tik oti mobilizta, ka nevarat justies pankusi. Depresija, alkoholisms un anas traucjumi ir ciei saistti, un iet, ka starp tiem pastv ar entiska saite. Piemram, lielajam vairumam manu pacientu, kas sdzas par apettes trkumu, abi vecki ir alkoholi i, un daudzm manm pacientm, kurm ir depresija vismaz viens no veckiem bijis alkoholi is. Ja js nkat no alkoholi u imenes, tad ir divi iemesli, kuru d jums vartu bt tieksme uz depresiju, jsu pagtne un jsu entiskais mantojums Un ironija ir t, ka js var spcgi pievilkt uzbudinjums, ko sniedz attiecbas ar cilvku, kuram piemt tda pati slimba. 15. Js nevilina vriei, kuri ir labsirdgi, stabili, uzticami un kurus js interesjat. dus jaukus vrieus js uzskatt par garlaicgiem Nestabilie vriei mums iet sajsmas vrti, neuzticamie k izaicinjums, neprognozjamie romantiski, infantilie valdzinoi, untumainie noslpumaini. Dusmgajiem vrieiem ir nepiecieama msu izpratne. Nelaimgajiem vrieiem nepiecieams msu sniegtais mierinjums. Nedroajiem vrieiem nepiecieams msu iedroinjums un vsajiem vrieiem 24

 msu sirsnba. Tau ms nevaram uzlabot tdu vrieti, kur jau tpat ir jauks, un, ja vi ir laipns un rpjas par mums, tad mums nav nekdu iespju ciest. Nelaimg krt ja ms nevaram vrieti mlt par daudz, tad parasti nevaram vi u mlt vispr. Katrai no sievietm, ar kurm js sastapsities turpmkajs noda s, tpat k Dillai, ir savs ststs par prmru stipru mlestbu. Varbt vi u ststi paldzs jums skaidrk izprast paai savu dzves modeli. Tad ar js spsit izmantot grmatas beigu da piedvtos ldzek us, lai maintu o modeli jaun konfigurcij un orienttu sevi uz papiepildjumu, mlestbu un prieku. To es jums novlu.

25

2. SLIKTAS ATTIECBAS, BET LABS SEKSS

Ak, mans vrietis, k es vi u mlu vi to nekad neuzzins. Visa mana dzve ir viens viengs izmisums bet man vienalga. Kad vi skauj mani savs roks, pasaule ir gaia... Mans vrietis

Man pret sdoo jauno sievieti ap ma izmisums. Vi as skaisto seju joprojm iz moja dzeltens un za s pdas, kas bija palikuas pc briesmgajiem sasitumiem. Pirms mnea vi a bija tm ar automanu prbraukusi pr kraujas malu. Tas bija avz, vi a man lni, ar spm bals teica, viss par to nelaimes gadjumu, ar automanas attliem, k t tur pojs uz malas... tau vi pat necents ar mani sazinties. Vi as balss k uva nedaudz ska ka, un uz mirkli uzzibsnja veselgu dusmu dzirksts, pirms vi a atkal ieslga atpaka savs bds. Tad Trdija, kas mlestbas d bija nonkusi gandrz ldz nvei, izteica savu galveno jautjumu, to, kura d tas, ka m kais bija vi u pametis, ita neizskaidrojami un gandrz vai neizturami: K gan sekss mums varja bt tik labs, likt mums abiem justies tik brni gi un t tuvint ms, ka patiesb nebija nek cita, kas ms vienotu? Kpc ar to viss bija krtb, ja nebija nek cita? Tad vi a saka raudt un pk i visd zi izskatjs pc oti maza un oti aizvainota brna. Es domju, ka atdodoties es liku vi am mani iemlt. Es atdevu visu, visu, kas man bija, ko dot. Vi a paliecs uz prieku, ap ra ar rokm vderu un ska lni poties. Ak, bet cik spgi ir apzinties, ka es to visu darju veltgi! Trdija palika sam sakumpusi un ilgi elsoja, juzdams apmaldjusies taj tukum, kur reiz bija mjojis mts par vi as mlestbu.

26

Kad vi a atkal spja runt, tad turpinja tpat klusi loties. Es rpjos tikai par to, lai padartu Dimu laimgu un paturtu vi u pie sevis. Es neldzu neko citu k vien to, lai vi ir kop ar mani. Kad Trdija atkal kdu brdi bija raudjusi, es, atcerjusies, ko vi a man ststja par savu imeni, saudzgi pajautju: Vai tas nebija tiei tas pats, ko ar jsu mte gribja no jsu tva? Prsvar to, lai vi pavadtu laiku kop ar vi u? Pk i vi a krsl izsljs. Ak, mans Dievs! Jums taisnba. Es pat runju tpat k mana mte. Tiei tas cilvks, kuram es visvairk nevljos ldzinties, t, kura skraidja apkrt, visus bieddama ar saviem panvbas m injumiem, lai tikai panktu savu. Ak, mans Dievs! vi a atkrtoja un, pagriezusi savu no asarm mitro seju pret mani, klusi teica: Tas tiem ir ausmgi. Vi a apklusa, un es turpinju sarunu: Daudzkrt ms atkljam, ka rkojamies tiei tpat, k rkojuies msu dzimuma vecki, un darm to pau, ko esam sev apsoljui nekad, nekad m nedart. Tas tpc, ka no vi u rcbas, pat no vi u izjtm ms esam mcjuies to, ko nozm bt vrietim vai sievietei. Bet es jau necentos izdart panvbu td , lai dabtu atpaka Dimu, Trdija protestja. Vienkri vairs nespju izturt to, cik es ausmgi jutos, cik nevrtga un negribta. Vl viens klusuma brdis. Var jau bt, ka tiei t juts ar mana mte. Man iet, ka pie tdam izjtm ms nonkam, ja cenamies noturt pie sevis cilvku, kuram ir citas, svargkas daranas. Trdija tiem bija pamatgi centusies, un k smu vi a bija izmantojusi seksu. Kd no vlkajiem seansiem, kad spes vairs nebija tik aktas, atkal uzpeldja seksa tma. Es vienmr esmu bijusi seksuli oti atsaucga, vi a pazi oja ton, kur lepnums bija sajaucies ar vainas apzi u, tik oti, ka vidusskolas laik baidjos, vai tikai neesmu nimfomne. Es spju domt tikai par nkamo reizi, kad varu bt kop ar savu draugu, lai mltos. Es vienmr centos visu iekrtot t, lai mums btu kda vieta, kur aiziet un bt kop divat. Mdz teikt, ka puii esot tie, kuri vienmr vlas seksu. Es zinu, ka pati to gribju vairk nek vi . Vismaz es daudz vairk nek vi rpjos par to, lai tas vartu notikt. Trdijai bija sepadsmit, kad vi a kop ar savu vidusskolas laiku pirmo pastvgo draugu aizgja ldz galam, k vi a izteics. Vi bija futbolists un oti nopietni uztvra savus treni us. iet, vi am liks, ka prk daudz seksa ar Trdiju vartu mazint vi a spjas futbola laukum. Kad puisis atvainojs, ka pirms splm vi am laikus jbt mjs, Trdija pieteics pcpusdiens pieskatt brnu, un, kamr mazulis blakustelp gulja, vi a ar savu draugu varja mlties uz priekistabas dvna. Tomr Trdijas radoie centieni prvrst drauga 27

kaislbu pret sportu kaislb pret vi u cieta neveiksmi. Jaunais cilvks, skolas futbola komandas lepnums, aizbrauca mcties uz kdu citu, attlu koledu. Pc kda laika, kad Trdija bija diezgan izraudjusies pa naktm un nomocjusies paprmetumos par to, ka nav spjusi prliecint draugu dot priekroku vi ai, nevis savm sportista ambcijm, vi a bija gatava m int vlreiz. T bija vasara pirms studijm koled. Trdija vl joprojm dzvoja mjs, imen, kura ira pa vism vlm. Pc daudziem gadiem, kad Trdijas mte tikai draudja ar iranos, vi a beidzot bija ierosinjusi iranas prvu un nolgusi advoktu, kur bija pazstams ar savu gatavbu lietot negodgus sples pa mienus. Trdijas vecku laulbas dzve bija oti vtraina. Tvs fantiski strdja, bija sts darbaholi is, bet mte dedzgi, dakrt vardarbgi un palaikam paizncino veid cents piespiest vru pavadt vairk laika kop ar vi u un abiem brniem Trdiju un vi as vecko msu Betu. Mjs tvs bija oti reti un uzkavjs tur tik sus brus, ka vi a sieva s viztes dzlgi dvja par riepu mai u. Un tiem tas atgdinja riepu mai u autosacksts, atcerjs Trdija. Vi a apmekljumi vienmr izvrss ausmgs, ilgstos c s, mte kliedza un apvainoja tvu, ka vi nemlot nevienu no mums, bet tvs apgalvoja, ka vi tiei msu d strdjot tik ctgi un ilgi, cik viens iespjams. ita, ka ts reizes, kad vi bija mjs, vienmr beidzs ar to, ka vi i kliedza viens uz otru. Vi parasti mdza aiziet, aizcrtot durvis un aurojot: Nav nekds brnums, ka man nekad negribas nkt mjs! tau dareiz, ja mte bija raudjusi pietiekami ilgi vai atkal bija draudjusi ar iranos, vai varbt sadzrusies tabletes un nok uvusi slimnc, vi kdu laiku mainjs nca mjs agri un pavadja laiku kop ar mums. Mte, man iet, lai atalgotu tvu par to, ka vi nk mjs pie imenes, ska gatavot brni gus dienus. Vi a sarauca pieri. Tau pc kdiem trim vai etriem vakariem vi atkal aizkavjs darb un atskanja telefona zvans. Ak, es saprotu. Ak, vai patiem? mte ledain bals mdza teikt. Drz vien vi a ska izkliegt rupjbas un tad nosvieda klausuli. Te nu ms bijm, Beta un es, abas saposus, jo bija paredzts, ka ttis nks mjs vakari s. Ms bijm pai skaisti uzkljuas galdu ar svecm un ziediem, k mte mums to vienmr lika, ja vi am bija jierodas mjs. Un te bija mte, kura plosjs pa virtuvi, kliedza, dauzja katlus un apsaukja tti briesmgos vrdos. Tad vi a nomierinjs, atkal k uva vsa k ledus un iznca, lai mums pazi otu, ka dsim vienas paas, bez vi a. Tas bija vl aunk par klieganu. Vi a uzlika mums dienu un apsds, pat neuzlkojot ms. aj klusum ms ar Betu k uvm tik nervozas! Ms neuzdroinjmies runt un neuzdroinjmies st. Ms palikm pie galda, m inot paldzt mtei, tau stenb jau ms vi ai nekdi nevarjm paldzt. Pc m dienreizm man 28

nakts vid parasti k uva slikti, nca virs nelabums un vemana. Trdija stoiski papoja galvu. Tas noteikti nenca par labu gremoanai. Un ar nepaldzja apgt veselgu attiecbu modeli, es piebildu, jo tiei d gaisotn Trdija bija apguvusi to mazumi u, ko vi a zinja par attiecbm ar m oto cilvku. K js jutties, kad t notika? es vi ai jautju. Trdija brdi padomja un tad atbildot pamja ar galvu, lai uzsvrtu savas atbildes patiesumu. Pa vidu es biju izbijusies, tau prsvar jutos vientu a. Neviens mani neievroja un neinteresjs, ko es jtu vai daru. Mana msa bija tik bikla, ka ms nekad daudz nerunjm. Kad vi ai nebija mzikas stundas, vi a mdza noslpties sav istab. Savu flautu, man iet, vi a prsvar splja td , lai izoltos no strdiem un vi ai btu iemesls nemaisties nevienam pa kjm. Es ar iemcjos nevienam nesagdt nepatikanas. Es uzvedos klusi, izlikos, ka neievroju to, ko mani vecki nodara viens otram, un patiesb paturju visas savas domas pie sevis. Es centos labi mcties skol. Dakrt man liks, ka tas ir viengais, k d tvs mani vispr pamana. Pardi man savu dienasgrmatu, vi teica, un tad ms kdu brdi to apspriedm. Vi augstu vrtja jebkurus pankumus, tpc es centos vi a d . Trdija paberzja uzacis un domgi turpinja: Ir vl kdas izjtas. Skumjas. Man iet, ka es vienmr biju noskumusi, tau es to nevienam neteicu. Ja kds btu man pajautjis: K tu jties? es btu atbildjusi, ka jtos labi, pavisam labi. Un pat tad, ja btu varjusi pateikt, ka esmu noskumusi, es nekad nebtu spjusi izskaidrot, kpc. K gan lai es pamatotu s savas izjtas? Es tau ne no k necietu. Man dzv nek btiska netrka. Es gribu teikt, mums vienmr bija, ko st, ms nekad nejutm trkumu. Trdija vl joprojm nespja pilnb apzinties, cik dzi a bijusi vi as emocionl izolcija aj imen. Vi a cieta, tpc ka neviens vi ai neveltja pietiekami daudz rpju un uzmanbas nedz tvs, kur bija tiem nepieejams, nedz ar mte, kura bija piestinjusies ar dusmm un sautumu pret vi u. Tdjdi Trdija un vi as msa cieta emocionlo badu. Idel gadjum Trdijai, k stot pieauguai, vajadztu spt sniegt praktisku paldzbu veckiem, lai atldzintu vi ai dvto mlestbu un uzmanbu, tau vecki izrdjs nespjgi pie emt o vi as velti; vi i bija prk aiz emti ar savm c m. Tpc, k stot vecka, vi a pati sevi un savas mlestbas dvanas (seksa veid) prvietoja kaut kur citur. Tau vi a sevi piedvja tikpat negribgiem vai nepieejamiem s dvanas sa mjiem. Un ko gan citu galu gal vi a zinja ieskt? Nekas cits nebtu itis pareizi vai nebtu atbildis tam mlestbas un uzmanbas trkumam, pie kda vi a jau bija pieradusi. 29

Pa to laiku konflikts starp veckiem vrss plaum jaun arn tiesas zl. Apaudes vid Trdijas msa aizbga no mjm ar savu mzikas skolotju. Vecki sav c spja apstties tikai tik vien, lai ievrotu, ka vi u veck meita devusies uz citu tatu kop ar vrieti, kur ir divreiz vecks par vi u un kur tikko spj uzturt pats sevi. Ar Trdija neprtgi tiecs pc mlestbas, tiks ar daudziem vrieiem un liks gult gandrz vai ar jebkuru no vi iem. Dvseles dzi umos vi a bija prliecinta, ka par sare jumiem mjs vainojama mte, ka mte ar savu rcanos un draudiem atsveinjusi tvu. Trdija sev zvrja, ka nekad, nekad m nebs tda dusmga un pa roa sieviete, kdu redzja savu mti. Glui otrdi, Trdija iekaros savu vrieti ar mlestbu, izpratni un pilngu paatdevi. Vi a jau reiz ar futbolistu, proti, bija m injusi bt tik paaizliedzgi mloa un dodoa, lai k tu neatvairma, tau taktika neattaisnojs. Vi a secinja nevis to, ka pieeja ir nepareiza vai ka objekts ir nepareizi izraudzts, bet gan to, ka pati nav devusi pietiekami daudz. Tpc vi a turpinja tpat cents dot arvien vairk un vairk, tau neviens no jaunajiem vrieiem, ar kuriem vi a satiks, pie vi as ilgi nepalika. Sks rudens semestris, un drz vien Trdija kd no mcbstundm pilstas koled satika kdu prectu vrieti Dimu. Vi bija policists un tur apguva likumu piemroanas teoriju, lai vartu pretendt uz augstku posteni. Vi am bija trsdesmit gadu, divi brni un sieva stvokl. Kdu pcpusdienu pie kafijas tases vi izststja Trdijai, cik jauns bijis, kad apprecjies, un cik maz laimes pieredzjis savs attiecbs ar sievu. Vi tvi gi brdinja Trdiju, lai t prk agri neprecoties un nesaistot sevi ar pienkumiem, citdi iek ot tds pas mjas lamats. Trdija juts glaimota, ka vi tai uztic kaut ko tik personisku k vilanos laulb. Vi ita laipns un kaut kd zi ievainojams, mazliet vientu un nesaprasts. Dims runja par to, cik daudz vi am nozmjot sarunas ar Trdiju patiesi, vi nekad agrk ne ar vienu t neesot runjis , un jautja, vai vi a vl gribs ar vi u satikties. Trdija ai piekrita, jo, kaut ar todien vi u saruna bija diezgan vienpusja, runja tau galvenokrt Dims, t tomr bija lielka saskarsme nek t, ko Trdija jelkad bija pieredzjusi sav imen. trzana radja vi ai ilziju par uzmanbu, pc kuras vi a ilgojs. Pc divm dienm vi i atkal runjs, oreiz pastaigjoties pakalnos aiz studentu pilsti as, un pc tam vi Trdiju noskpstja. Vl pc ned as vi i jau satiks kda tobrd deurjoa policista dzvokl trs pcpusdienas no piecm, kuras Trdija pavadja skol, un visa vi as dzve ska griezties ap vi u kopgi nozagto laiku. Trdija atteics saprast, k s attiecbas ar Dimu vi u iespaido. Vi a kavja nodarbbas un pirmo reizi ska nolaisties sekmju zi . Vi a meloja draugiem par to, k pavada laiku, un tad, lai nebtu jturpina melot, ska vispr no tiem izvairties. Vi a nepiedaljs gandrz nevien sabiedrisk paskum, rpjs tikai par to, lai btu kop ar Dimu, kad tas bija iespjams, un domja 30

par vi u, kad nevarju bt ar to kop. Vi a gribja bt vi am pieejama jebkad, ja pk i gadtos kda neparedzta stundi a, kuru vi i vartu pavadt kop. Pret Dims vi ai deva milzum daudz uzmanbas un glaimu tad, kad vi i bija kop. Vi pamanjs pateikt tiei to, ko vi ai bija nepiecieams dzirdt, cik skaista, paa, mlama vi a ir, k spj dart to laimgku, nek vi jelkad bijis. ie vrdi lika vi ai censties vl vairk, lai uzbudintu un iepriecintu vrieti. Skum vi a iegdjs skaistu apakve u, ko valkja tikai vi am par prieku, tad parfimriju un ziedes vi gan brdinja, lai ts nelietojot, jo sieva vartu sajust o aromtu un skt domt, kas gan sti notiek. Vi a ap mgi lasja grmatas par seksa tehniku un visu, ko bija apguvusi, izm inja pie Dima. Vi a sajsma Trdiju vl vairk uzmudinja. Nekas vi u nesatrauca vairk k iespja uzbudint o vrieti. Vi a ener iski rea ja uz vriea tieksmi pc vi as. Vi a izpauda ne tik daudz pati savu seksualitti k savas izjtas, ko izraisja vriea seksul reakcija uz vi u k sievieti. Un tpc, ka vi a patiesb daudz vairk sajuta vi a seksualitti nek pati savjo, paas ieguvums vi ai ita jo lielks, jo spcgka bija vriea reakcija. Laiku, ko vi nozaga savai otrajai dzvei, lai pavadtu kop ar Trdiju, vi a uztvra k savas vrtbas apliecinjumu, pc kura vi a tik oti alka. Kad abi nebija kop, vi a domja par jauniem pa mieniem, k o vrieti valdzint. Beigu beigs draugi vairs neaicinja Trdiju pavadt laiku kop un vi as dzve saaurinjs ldz vienai viengai apsstbai: padart Dzimu laimgku, nek vi jebkad bijis. Katr vi u tikans reiz Trdija sajuta uzvaras savi ojumu, t bija uzvara pr Dima vilanos dzv, vi a nespju izjust mlestbu un seksulu piepildjumu. Tas, ka vi a spj aplaimot vrieti, padarja laimgu vi u pau. Beidzot tau vi as mlestba bija ienesusi burvbu kda cilvka dzvo! Tiei to vi a vienmr bija vljusies. Vi a nebija tda k vi as mte, kura atgrda cilvku ar savm mgajm prasbm. Turpret Trdija bija radjusi savienbu, kuru uztur viengi mlestba un paaizliedzba. Vi a lepojs ar to, cik maz pati prasa no Dima. Es jutos oti vientu a, kad nebiju kop ar Dimu, un lielkoties t ar bija. Es tikos ar vi u tikai uz divm stundm trs reizes ned , un vi nekad nemeklja mani starplaikos. Vi nca uz nodarbbm pirmdiens, trediens un piektdiens, un pc tam ms tikmies. Kopgo laiku ms prsvar pavadjm mljoties. Kad beidzot bijm vieni, ms vienkri uzklupm viens otram. s izjtas bija tik spcgas, tik sajsminoas, ka dakrt mums abiem ita grti notict, ka sekss vartu bt tikpat aizraujos vl ar kdiem citiem cilvkiem pasaul. Un tad, protams, beigs mums vienmr atkal bija jatvads. Visas prjs stundas ned , kad es nebiju kop ar vi u, bija tukas. Lielko da u laika, kad ms bijm irti, es pavadju, gatavodams brdim, kad atkal vi u ieraudzu. Es mazgju matus ar pau ampnu, kopu nagus un vienkri vos laika pldumam, domdama par vi u. Es ne vu sev prk daudz domt par vi a 31

sievu un imeni. Es ticju, ka vi nok uvis laulbas gst, vl nebdams pietiekami pieaudzis, lai patiem zintu, ko vlas, un tas fakts, ka vi am nebija ne mazk nodoma pamest imeni, nekda nodoma aizbgt no saviem pienkumiem, lika man vl vairk vi u mlt. ... un va man paai justies rtk, Trdija tikpat labi vartu piemetint. Vi a nebija spjga uz ilgstom tuvm attiecbm, tpc amortizcija, ko nodroinja Dima laulba un imene, vi ai bija sti derga, glui tpat k futbolista nevlans palikt kop ar vi u. Ms jtamies labi viengi tds attiecbs, kdas mums ir ierastas, un Dims iemiesoja gan atsveintbu, gan egoismu, ko Trdija jau bija tik labi iepazinusi no vecku attieksmes pret vi u. Otrais semestris jau gja uz beigm, tuvojs vasara, un Trdija jautja Dimam, kas notiks ar vi iem, kad skola bs beigusies un vi iem vairs nebs rt iemesla satikties. Vi sadrma un neprliecinoi atbildja: Es nezinu. Es kaut ko izdomu. Ar o sapkumu pietika, lai vi a apsttos. Viengais, kas saistja abus, bija laime, ko vi a spja tam dot. Ja Dims nebija laimgs, tad visam beigas. Vi a nedrkstja dart vi u drmu. Skolas gads beidzs, un Dims neko nebija izdomjis. Es tev piezvanu, vi teica. Vi a gaidja. Kda drauga tvs piedvja vi ai darbu vasaras sezonai sav krorta viesnc. Tur jau strdja dai vi as draugi, kuri aicinja vi u tiem pievienoties. Vi i solja, ka bot jauki strdt un visu vasaru pavadt pie ezera. Vi a atraidja piedvjumu, baidoties, ka palaids garm Dima zvanu. Kaut ar vi a triju ned u laik gandrz neizgja no mjas, zvana t ar nebija. Kd karst pcpusdien jlija vid Trdija atrads pilstas centr un bezmr gi klda pa veikaliem. Vi a nca r no veikala, piemiedza acis spilgtaj saules gaism, un tur pk i bija Dims iededzis, smaidgs un sadevies roks ar sievieti, kura varja bt viengi vi a sieva. Ar vi iem kop bija divi mazi brni, zns un meitene, un Dimam pie krtm zil engursom zdainis. Trdijas acis meklja Dima skatienu. Vi to ai uzlkoja un tad novrsa acis, paiedams vi ai garm ar savu imeni, savu sievu, savu dzvi. Vi a kaut k aizk uva ldz savai manai, kaut ar spes krts gandrz ne va elpot. Vi a elsodama un ukstdama sdja karstaj autostvviet vl ilgi pc saulrieta. Tad lni un it k vienaldzgi vi a aizbrauca ldz koledai un uzbrauca aug pakalnos aiz ts, pakalnos, kur kop ar Dimu bija pirmo reizi pastaigjuies, pirmo reizi skpstjuies. Vi a brauca uz prieku ldz vietai, kur ce a vien mal bija stva krauja, un tad turpinja braukt taisni, lai gan btu vajadzjis nogriezties. Tas, ka vi a vairk vai mazk neskarta prdzvoja avriju, bija trais brnums. Un vi ai t bija ar liela vilans. Guldama slimncas gult, vi a sev apzvrja m int vlreiz, tikldz tiks izlaista r. Vi a tika nostta uz 32

psihiatrisko noda u, prcieta nomierinou z u terapiju, prdzvoja obligto sarunu ar psihiatru. Vecki katrs atsevi i vi u apmeklja, ener iski izcnot sev ce u cauri slimncas noda m. Tva pardans nozmja, ka nksies uzklaust stingrus prieklasjumus par to, cik daudz kas Trdiju vl dzv sagaidot, bet vi a pa to laiku pie sevis skaitja reizes, kad vi ielkojs pulksten. Vi parasti beidza ar bezpaldzgo frzi: Tagad tu zini, ka ms abi gan mte, gan es tevi mlam, drgumi . Apsoli man, ka tu t vairs nedarsi. Trdija to paklausgi apsolja, izspieda vrgu smaidu, kuru darja vsu vientulg apzi a, ka jmelo savam tvam par kaut ko tik svargu. Tva viztm sekoja mtes apmekljumi. T so oja urpu turpu pa paltu un uzstjgi prasja: K tu spji sev to nodart? K tu spji to nodart mums? Kpc tu man neteici, ka kaut kas nav krtb? Un vispr kas, pie velna, noticis? Vai tu dusmojies uz tvu un mani? Tad mte mdza iekrtoties vien no apmekltjiem paredztajiem krsliem un sniedza detaliztu aprakstu par irans prvas gaitu, kam, pc vi as domm, vajadztu meitu uzmundrint. Pc iem apmekljumiem Trdijai parasti nakt k uva slikti un spja vders. Pdj nakt, ko Trdija pavadja slimnc, vi ai blakus klusi sdja kda msa. Kad t saudzgi un ieinteresti uzdeva daus jautjumus, Trdija izststja visu. Beigs msa vi ai teica: Es zinu tu dom, ka vajadztu to m int vlreiz. Un kpc gan ne? onakt tau nekas nav citdi, k bija pirms ned as. Tau, pirms tu to dari, es vltos, lai tu ar kdu satiecies. Msa, mana bijus paciente, ieteica vi ai mani. T ms ar Trdiju skm savu kopgo darbu, kas bija vrsts uz to, lai atbrvotu vi u no nepiecieambas dot vairk mlestbas, nek pati sa em pret, dot un vlreiz dot no kdas jau sen iztukotas vietas, kas atrodas kaut kur dzi i vi pa. Nkamo divu gadu laik Trdijas dzv bija vl vairki vriei, kuri deva vi ai iespju paptt, k vi a izmanto seksu savstarpjs attiecbs. Viens bija profesors universitt, kur vi a tagad studja. Tas bija tds pats darbaholi is k vi as tvs, un skum Trdija intensvi pljs atraut vi u no darba un sa emt savs mloajs roks. Tomr oreiz vi a neprprotami juta, ka c a ir bezjdzga, ka vi ai neizdosies vrieti prveidot, un pc pieciem mneiem padevs. Skum is izaicinjums Trdiju stimulja un vi a juts piencgi novrtta ik reizi, kad izdevs iekarot vi a uzmanbu uz krtjo vakaru, tau Trdija saprata, ka k st arvien vairk un vairk emocionli atkarga no cilvka, savukrt vi deva arvien mazk un mazk. Kda seansa laik vi a man pazi oja: Pagjuo nakti es biju kop ar Deividu, un es raudju, ststdama vi am, cik vi man ir svargs. Vi ska ar savu parasto atbildi man vajagot saprast, ka vi am ir is svargais pienkums pret savu darbu, nu, es vienkri vairs neklausjos. Es jau tpat esmu to visu dzirdjusi. Pk i es glui 33

skaidri sapratu, ka reiz jau esmu spljusi du ainu ar savu draugu futbolistu. Es biju uzmkusies Deividam glui tpat k savulaik tam znam. Vi a rmi pasmaidja. Jums nav ne mazks nojausmas, cik tlu es esmu gjusi, lai iekarotu vrieu uzmanbu. Esmu skraidjusi apkrt, mezdama nost drbes, ptusi vi iem auss un izm injusi visus man zinmos pavedinoos trikus. Es vl joprojm cenos pankt, lai man pievr uzmanbu kds cilvks, kuru es sevi i interesju. Man iet, ka visaizraujokais, ko es izjtu ar Deividu tad, kad ms mljmies, ir tas, ka esmu spjusi vi u uzbudint tiktl, lai vi atrautos no t, ko btu darjis labprtk. Man riebjas to atzt, tau mani visvairk uzbudina tas, ka es spju likt Deividam vai Dimam, vai kdam citam pievrst uzmanbu sev. Man iet, sekss mani tik oti atvieglo tiei tpc, ka pamat esmu jutusies slikti jebkurs attiecbs. Sekss uz daiem briem it k nojauc visas barjeras un vieno ms. Un vienmr tik oti esmu vljusies o kopbas izjtu. Tau es tiem vairs nevlos uzmkties Deividam. Tas ir prk pazemojoi. Tomr Deivids vl nekd zi nebija pdjais no Trdijas neiespjamajiem vrieiem. Vi as nkamais m kais bija kds gados jauns biras brokers zvrints sportists, triatlonists. Trdija ar visiem spkiem cents iekarot vi a uzmanbu, cents likt vi am aizmirst stingro treni u sarakstu, pastvgi piedvdama vi am savu griboo ermeni. Lielkoties, kad vi i mljs, vi bija vai nu prk noguris, vai prk neieinterests, lai sasniegtu vai uzturtu erekciju. Kdu dienu man kabinet Trdija aprakstja vi u pdjo neizdevuos mlans m injumu un pk i ska smieties. Kad es par to iedomjos, tad tas jau ir prk daudz! Neviena sieviete nekad nav pljusies vairk par mani, lai piedabtu mlties kdu, kur to nemaz nevlas. Atkal smiekli. Un tad beidzot stingri: Man tas jizbeidz. Man jizbeidz ie mekljumi. iet, ka mani vienmr pievelk tdi vriei, kuriem nav nek, ko piedvt man, un kuri pat nevlas to, ko es varu piedvt vi iem. is bija svargs pagrieziena punkts Trdijas dzv. rstans rezultt vi a aizvien vairk spja mlt pati sevi un tagad jau varja novrtt zinmas attiecbas k neauglgas, nevis secinja, ka pati ir tda, kuru nav iespjams mlt, un ka vi ai vajadztu vairk censties. Stipri mazinjs vi as spcg tieksme izmantot savu seksualitti, lai nodibintu attiecbas ar negribgu vai neiespjamu partneri, un pc diviem gadiem, kad rstans kurss bija beidzies, Trdija gan laiku pa laikam satiks ar vairkiem jauniem vrieiem, tau negulja ne ar vienu no vi iem. Tagad ir pavisam citdi es satiekos ar kdu un tiem pievru uzmanbu tam, vai vi man patk, vai es labk pavadu laiku, vai es vi u uzskatu par patkamu cilvku. Agrk es nekad par to daudz nedomju. Es vienmr t 34

centos, lai patiktu tam, ar ko esmu kop, lai vi am btu labi ar mani un lai vi uzskattu mani par patkamu. Vai zint, pc satikanas es nekad nedomju pat par to, vai vispr vltos vlreiz redzt o cilvku! Es biju prk aiz emta ar savm bam par to, vai patku pietiekami labi, lai vi uzaicintu mani uz nkamo tikanos. Man viss bija otrdi! Kad Trdija nolma prtraukt rstanos, vi ai nekas vairs nebija otrdi. Vi a tri atpazina neiespjams attiecbas, un pat tad, ja starp vi u un egoistisku pieldzju ar uzliesmoja kda savstarpjas pievilkans dzirksts, t tri apdzisa, kad vi a vsu prtu novrtja vrieti, situciju un iespjas. Vi a vairs nebija pieejama spm un atstumtbai. Trdija vljs cilvku, kur tiem vartu bt partneris, vai ar nevljs vispr nevienu. Nederja nekas viduvjs. Tomr bija un palika fakts, ka Trdija nezinja, k lai dzvo ar to, kas ir pretjs spm un atstumtbai: ar labsajtu un mlestbu. Vi a nekad nebija iepazinusi cieo tuvbu, ko sniedz tdas attiecbas, kdas vi ai tagad bija nepiecieamas. Kaut ar Trdija ilgojs pc tuvbas ar partneri, vi ai nekad nebija ncies darboties stas tuvbas gaisotn. Tas, ka vi u piesaistja noraidoi vriei, nebija nejaui; Trdijas tolerance pret stu tuvbu bija zema. Vi ai augot, imen nebija tuvbas, bija viengi c as un pamiers, turklt katrs pamiers vairk vai mazk iezmja nkams c as skumu. Tur bija spes un sasprindzinjums, un dakrt neliels atvieglojums pc spm un spriedzes, tau nekad nebija ne stas dalans savs izjts, ne stas tuvbas vai stas mlestbas. K reakcija uz mtes manipulcijm Trdijas mlestbas formula bija da: atdot sevi, neprasot neko pret. Kad rstans bija paldzjusi Trdijai izk t r no pauzupurans mocbu lamatm, vi a beidzot skaidri zinja, ko nedrkst dart, un tas jau bija liels sasniegums. Tau t bija tikai puse no ce a. Trdijas nkamais uzdevums bija iemcties vienkri uzturties tdu vrieu sabiedrb, kurus vi a uzskatja par jaukiem, kaut ar dakrt tie vi ai ita nedaudz garlaicgi. Garlaicba ir sajta, ko sievietes, kas ml par daudz, tik biei izjt, bdamas kop ar t saukto patkamo vrieti; nezvana zvani, nesprgst bumbas, nekrt zvaigznes no debesm. Ja vi as nav uzbudintas, tad jtas nemiergas, aizkaitintas un neveiklas; tas ir visprjs nertbas stvoklis, kuru ts apzm ar vrdu garlaicba. Trdija nezinja, k izturties tda vriea kltbtn, kur ir laipns, uzmangs un kuru vi a tiem interes; glui k vism par daudz mlom sievietm, vi as savstarpjo attiecbu veidoanas iema as bija orienttas uz to, lai pie emtu izaicinjumu, nevis vienkri izbaudtu vriea kltbtni. Ja Trdijai nevajadzja manevrt un manipult, lai uzturtu attiecbas, tad izrdjs, ka ir grti kontaktties ar vrieti, ka vi a nejtas rti un viegli. T k vi a bija pieradusi pie sajsmas un spm, c as un uzvaras vai ar sakves, tdas attiecbas, kurm pietrka o spcgo komponentu, vi ai ita prk miergas, lai btu nozmgas, turklt vi a pati juts neomulgi. Ironisk krt 35

lielku nertbu vi a izjuta nevis tad, kad bija kop ar vrieiem, kuri bija neatsaucgi, emocionli atsveinti, nepieejami vai neieinteresti, bet gan pastvgu, uzticamu, dzvespriecgu un stabilu puiu kltbtn. Sieviete, kas ml par daudz, ir pieradusi pie negatvas attieksmes un izturans un dos apstk os jtas rtk nek tiem pretjos, ja vien pati ctgi neplas maint o savu attieksmi. Ja Trdija neiemctos justies labi kop ar tdu vrieti, kur vi as btiskks intereses uzskattu par tikpat svargm k savjs, nebtu nekdu cerbu jebkad nodibint pozitvas attiecbas. Pirms atvese oans sievietei, kas ml par daudz, piemt das patnbas, kas nosaka vi as seksuls izjtas un attieksmi pret vrieiem: Vi a pati sev jaut: Cik stipri vi mani ml (vai es vi am esmu vajadzga)? nevis Cik daudz es par vi u interesjos? Lielkoties vi as seksuls attiecbas ar vrieti nosaka motvs: K es vartu piedabt vi u mlt mani (vai izjust vajadzbu pc manis) vairk? Vi as tieksme seksuli atdoties citiem, kuriem, k vi ai iet, nepiecieama paldzba, var novest pie tdm attiecbm, ko pati vartu raksturot k gadjuma sakarus, tau izturans drzk ir vrsta uz to, lai iepriecintu otru cilvku, nevis sevi pau. Sekss ir viens no ldzek iem, ko vi a izmanto, lai manipultu ar savu partneri vai vi u maintu. Savstarpj spkoans un manipulana vi ai biei vien iet oti aizraujoa. Vi a uzvedas pavedinoi, lai sasniegtu savus mr us, un jtas lieliski, kad tas izdodas, bet slikti, kad neizdodas. Neveiksme savu iegribu sasniegan parasti liek vi ai censties vl vairk. Vi a jauc satraukumu, bailes un spes ar mlestbu un seksulo uzbudinjumu. Sajtu, kad iet, ka vder ir kamols, vi a sauc par mlestbu. Vi as sajsmu izraisa vriea sajsma. Vi a nezina, k justies labi paai; patiesb baids pati no savm izjtm. Ja trkst nepiepildtu attiecbu vadt izaicinjuma, vi a k st nemierga. Vi u seksuli nepievelk vrietis, par kuru nav jcns. Glui otrdi, vi a to raksturo k garlaicgu. Vi a biei vien saists ar vrieti, kam ir mazka pieredze seks, lai ai zi pati justos k noteicja. Vi a alkst pc fiziskas tuvbas, tau, baiddams, ka otrs vartu vi u ierobeot un/vai vi u vartu prvart paai piemtos mti s tieksmes, jtas rti tikai tad, ja starp vi u un otru cilvku pastv emocionla distanctba, kuru rada un uztur attiecbs valdoais stress. 36

Vi u pr em bailes, ja vrietis ir gatavs gan emocionli, gan seksuli piedert vi ai. Vi a vai nu bg pati, vai aizdzen prom du vrieti. Zmgais jautjums, ko Trdija uzdeva msu kopg darba skum, K gan sekss mums varja bt tik labs, likt mums abiem justies tik brni gi un t tuvin.it ms, ja patiesb nebija nek cita, kas ms vienotu? - ir pelnjis lielku iedzi inanos, jo sievietes, kas ml par daudz, biei saskaras ar dilemmu, ko rada labs sekss nelaimgs vai bezcergs attiecbs. Daudzm no mums ir mcts, ka labs sekss nozm stu mlestbu un, tiei otrdi, sekss nevar bt patiesi apmierinos un piepildos, ja attiecbas kopum nav labas. Nekas nevar bt tlk no patiesbas attiecb uz sievietm, kas ml par daudz. Mehnisms, kas darbojas msu attiecbs ar vrieti, turklt darbojas jebkur o attiecbu lmen, ieskaitot seksulo lmeni, noteic, ka sliktas attiecbas stenb var padart seksu aizraujou, kaislgu un neatvairmu. Ms varam izjust smagu spiedienu no imenes un draugu puses, kad vi i prasa paskaidrot, k gan cilvks, kur, nudien, nav paas pielgsmes ciengs vai pat nav prk patkams, tomr spj mums izraist tik satraucoas ilgas un tik spcgas alkas, ka ts nemaz nav saldzinmas ar to, ko ms jtam pret kdu jaukku vai ciengku cilvku. Ir grti izskaidrot, ka ms valdzina sapnis izvilkt uz ru visas ts labs kvalittes mlestbu, rpbu, uzmanbu, tieksmi pc kopbas un clumu , kuras, k ms esam prliecintas, ir dzi i apslptas msu m otaj cilvk un to vien gaida, lai vartu uzplaukt msu mlas siltum. Sievietes, kas ml par daudz, biei mdz sev ieststt, ka vrieti, ar kuru vi as ir kop, nekad agrk nav sti mljui ne vecki, ne iepriekjs sievas vai draudzenes. Ms saskatm vi cietju un esam gatavas ar uzviju atldzint visu, k trcis vi a dzv jau ilgi pirms tam, kad vi u satikm. is scenrijs ir ldzgs pasakai par Sniegbaltti, tikai dzimumu lomas ir maintas pasak vi a apburta gulja un gaidja atbrvoanu, ko ness st iem ot pirmais skpsts. Dzv ms vlamies bt ts, kas lauzs burvestbu un atbrvos o vrieti no visa, ko ms uzskatm par vi a gstu. Ms uztveram vi a emocionlo nepieejambu, vi a dusmas, depresiju, nelbu, vienaldzbu, vardarbbu, negodgumu vai pieradumu pie miskam vielm k pazmes tam, ka vi netiek pietiekami mlts. Ms stam savu mlestbu c pret vi a k dm, vi a neveiksmm, pat pret vi a patolo iju. Ms esam nolemtas tam, lai glbtu vi u ar savas mlestbas spku. Sekss ir viens no galvenajiem veidiem, k ms ar mlestbas paldzbu cenamies vi u atvese ot. Ikviena seksul saskare ietver visus msu centienus vi u maint. Ar katru skpstu un katru pieskrienu ms cenamies dart zinmu, cik pas un vrtgs vi ir, cik oti ms vi u dievinm un mlam. Ms esam 37

droas, ka, prliecinjies par msu mlestbu, vi atgs savu sto btbu un bs gatavs iemiesot sev visu to, ko ms no vi a vlamies un kas mums vajadzgs. Zinm mr sekss dos apstk os ir labs tpc, ka mums nepiecieams, lai tas tds btu; ms ieguldm daudz ener ijas, lai tas btu efektvs, lai tas btu brni gs. Lai ar kdu atbildes reakciju mums izdotos izvilint, t mudina ms censties vl vairk, bt vl mlokm, bt vl prliecinokam. Tpat darbojas ar citi faktori. Piemram, kaut ar vartu domt, ka nelaimgs attiecbs diez vai ir pai iespjams pilnvrtgs sekss, btu svargi atcerties, ka seksulais orgasms paldz atbrvoties k no fizisks, t ar no gargs spriedzes. Viena sieviete mdz izvairties no seksulm attiecbm ar partneri tad, kad starp vi iem pastv konflikts un spriedze, turpret cita ldzgos apstk os var uzskatt seksu par augstk mr iedarbgu ldzekli, kas vismaz uz laiku auj atbrvoties no sasprindzinjuma. Sievietei, kuras attiecbas ar partneri ir neveiksmgas vai kura dzvo kop ar nepiemrotu partneri, dzimumakts var bt viengais patkamais moments ajs savstarpjs attiecbs un viengais efektvais veids, k uzturt attiecbas. Patiesb seksul atbrvotba, ko sieviete izjt, var bt tiei proporcionla vi as neapmierintbai ar partneri. To ir viegli saprast. Daudzi pri neatkargi no t, cik veselgas ir vi u attiecbas, pai spcgus seksulos prdzvojumus izjt tiei pc strdiem. Pc konflikta pai spcgu un kaislgu mlanos veicina di faktori: pirmkrt, jau mint atbrvoans no spriedzes, otrkrt, milzg cenans pankt, lai sekss pc c as btu efektvs un tdjdi atkal stiprintu savstarpjs saites, kuras bija apdraudjis partneru strds. Tas fakts, ka abi partneri dos apstk os izbauda pai patkamu un apmierinou seksulo prdzvojumu, iet stiprinm vi u attiecbas kopum. di radus izjtas vartu izteikt t: Lk, cik ms esam tuvi, cik mloi ms varam bt viens pret otru, kdu labsajtu ms viens otram varam sagdt! Ms tiem saderam kop. Fiziskaj zi pai izdevies dzimumakts starp diviem cilvkiem var radt dzi u saikni. Sevi i mums, sievietm, kas ml par daudz, intensva c a ar vrieti var pozitvi ietekmt kop gto seksulo prdzvojumu un tdjdi ar stiprint msu saites ar vi u. Tpat var bt patiess ar glui pretjais. Ja esam kop ar vrieti, ko tik liel mr neuztveram k izaicinjumu, ar seksa jom var pietrkt kaisles un dedzguma. T k mums nevajag gandrz vai pastvgi uztraukties par vi u, k ar tpc, ka sekss netiek izmantots, lai kaut ko pierdtu, vieglkas un brvkas attiecbas mums var likties nedaudz vienmu as. Saldzinot ar mums jau zinmo vtraino attiecbu modeli, s miergks izjtas ietami prliecina ms par to, ka sasprindzinjums, c a, sirdsspes un dramatisms tiem ir tas, ko sauc par stu mlestbu. Te nu ms nonkam pie jautjuma, kas ir sta mlestba. Mlestbu ir oti grti defint, es pie emu, tpc, ka ms sav defincij cenamies apvienot divus 38

pilngi pretjus un acmredzot pat alternatvus mlestbas aspektus. Tpc, jo vairk ms runjam par mlestbu, jo lielks pretruns nonkam, un, kad ms secinm, ka viens no mlestbas aspektiem cns ar otru, ms pr em apjukums un vilans un ms nosprieam, ka mlestba ir prk personiska, prk noslpumaina un mklaina, lai to preczi formultu. Senie grie i bija gudrki, Lai at irtu abus os fundamentli pretjos sajtu veidus, ko ms saucam par mlestbu, vi i lietoja divus vrdus eros un agape. Eros, protams, apzm kaislgu mlestbu, bet agape stabilas un uzticgas attiecbas, kas ir brvas no kaislbm un pastv starp diviem cilvkiem, kuri ir dzi i norpjuies viens par otru. Kontrasts starp eros un agape auj mums aptvert savu dilemmu, ja ms vienlaikus aplkojam abus os mlestbas veidus attiecbs ar vienu un to pau personu. Tas ar paldz mums saprast, kpc katram no tiem ir savi aizstvji, kuri apgalvo, ka tikai viens vai otrs ir viengais stais veids, k izjust mlestbu, turklt tiem katram no tiem piemt savs skaistums, patiesgums un vrtba. Bet katram no iem mlestbas veidiem ar trkst kaut k svarga, ko var sniegt viengi otrs veids. Palkosimies, k katra veida aizstvji apraksttu mlestbu! Eross: sta mlestba ir visu pa emoa, izmisga ilgoans pc m ot, kur saldzinjum ar mums ir pavisam citds, noslpumains un grti paturams. Mlestbas dzi ums tiek mrts ar apsstbu uz m oto cilvku. Paliek maz laika un uzmanbas, ko veltt citm interesm un nodarbm, jo tik daudz ener ijas tiek patrts, atceroties bijus tikans reizes un iztlojoties vl gaidms. Biei vien nkas prvart lielus r us, un tpc sta mlestba ietver ar cieanas. Vl viens stas mlestbas kritrijs ir gatavba mlas attiecbu d paciest spes un grtbas, sta mlestba ir saistta ar satraukumu, sajsmu, dramatismu, nepacietbu, sasprindzinjumu, noslpumainbu un ilgm. Agape: sta mlestba ir tdas partnerattiecbas, kad divi uzticami cilvki rpjas viens par otru. iem cilvkiem kopgas ir daudzas pamatvrtbas, intereses un mr i, un katrs no vi iem ar labdabgu iecietbu izturas pret otra patnbm. Mlestbas dzi umu apliecina savstarpj uzticba un cie a, kdu abi izjt viens pret otru. Attiecbas auj katram no vi iem pilngk izteikt sevi, bt radokam un ragkam. Daudz prieka sniedz gan pagtn, gan tagadn kopgi piedzvotais, un daudz kas patkams vl ir gaidms. Katrs no vi iem uzskata otru par savu tuvko un m ko draugu. Vl viens mlestbas mrs ir gatavba godgi novrtt paam sevi, lai sekmtu attiecbu izaugsmi un padzi intu tuvbu, stu mlestbu pavada tdas izjtas k miers, droba, pie erans, sapratne, draudzba, savstarpjs atbalsts un mierinjums. Kaislga mlestba, eross, ir tas, ko sieviete, kas ml par daudz, parasti izjt pret neiespjamu vrieti. Un tiem, tik kaislgas s jtas ir tiei tpc, ka vi ir neiespjams. Kaislbas pastvanai ir nepiecieama nemitga c a, grtbas, kas 39

jprvar, ilgas pc kaut k, kas ir lielks nek pieejamais. Kaislba btb nozm cieanas, un biei ir t jo lielkas cieanas, jo dzi ka kaisle. Kaislga mlas prdzvojuma intensitti nevar aizstt rmais mierinjums, ko sniedz stabilas, uzticamas attiecbas, tpc tad, ja sieviete beidzot sa emtu no savas kaisles objekta to, ko tik kvli ir vljusies, cieanm pienktu gals un kaislba drz vien izkvlotu pati no sevis. Tad varbt vi a sev teiktu, ka ir prstjusi mlt, jo btu zuduas rgti salds spes. Sabiedrba, kur dzvojam, un vienmr kltesoie masu sazi as ldzek i, kas lenc msu apzi u un baro to, nemitgi jauc abus mlestbas veidus. Mums tksto veidos tiek solts, ka kaislgas attiecbas (eros) noveds ms pie miera un piepildjuma (agape). Faktiski sakarba ir tda ja vien bs pietiekami spcga kaislba, tiks izveidotas ilgstoas saites. pie muma nepareizbu pierda itin visas neveiksmgs attiecbas, kas skum balstjus uz neaptverami spcgu kaislbu. Vilans, cieanas un ilgas neveicina stabilas, noturgas, auglgas attiecbas, kaut ar tie, protams, ir faktori, kas liel mr sekm kaislgas attiecbas. Kopgas intereses, kopgas vrtbas un mr i, k ar spja uz dzi u, ilgstou tuvbu ir tas, kas nepiecieams, lai kda pra skotnj savstarpj erotisk jsma prvrstos par uzticbas un rpju pilnu pie eranos, kas spj izturt laika prbaudi. Tomr biei notiek t: lai gan attiecbas ir kaislgas un, k jau tas pienkas, saisttas gan ar sajsmu, gan cieanm un prdzvojumiem, kas raksturgi jaunai mlestbai, tomr ir sajta, ka kaut k oti svarga trkst. Cilvki vlas pankt uzticbu, atrast veidu, k stabilizt o haotisko emocionlo prdzvojumu, un gt stabilittes un drobas sajtu. Ja tiks prvarti r i, kas ne auj diviem cilvkiem bt kop, un vi i panks patiesu savstarpju uzticbu, var gadties t, ka partneri skats viens uz otru un brns, kur gan zudusi kaisle. Abi kop jtas drobas, siltuma un labestbas ap emti, tau ar nedaudz apkrpti, jo vi os vairs neliesmo kaislba. Cena, ko maksjam par kaislbu, ir bailes, tau ts paas spes un bailes, kas uztur kaisles pilnu mlestbu, var o mlestbu ar sagraut. Cena, ko maksjam par stabilu saska u, ir vienmu ba, tau t pati droba un aizsargtba, kas stiprina das attiecbas, var ts padart ar stingas un nedzvas. Ja divu cilvku attiecbs pc savstarpjas uzticbas sasnieganas vl ir vieta pastvgai sajsmai un izaicinjumam, tad tam jbalsts nevis uz izmisumu vai ilgm, bet gan uz to, ka abi aizvien dzi k apgst to, ko D.H. Lorenss sauc par priekpilniem noslpumiem un kas pastv starp vrieti un sievieti, kuri nolmui veltt sevi viens otram. K uzskata Lorenss, vislabk tas pankams ar vienu partneri, jo, lai sasniegtu stu intimitti, agape raksturg uzticba un godgums japvieno ar kaislbai piemtoo drosmi un ievainojambu. Reiz dzirdju, k to vienkri un skaisti pateica kds bijuais alkoholi is. Vi teica: Tad, kad 40

dzru, es likos gult ar daudzm sievietm, un prsvar ik reizi izjtas bija vienas un ts paas. Tagad, kad es dzvoju skaidr, esmu guljis tikai ar savu sievu, tau ik reizi, kad ms esam kop, tas ir jauns piedzvojums. Prdzvojumu un sajsmu, ko sniedz nevis tas, ka js uzbudint otru cilvku un vi uzbudina js, bet gan tas, ka js pazstat otru un vi js, ms sastopam prk reti. Vairkums no mums, kas dzvojam uzticbas pilnas un stabilas attiecbs, orientjas uz paredzambu, komfortu un draudzbu, jo ms baidmies ptt tos noslpumus, ko ms iemiesojam abi kop k vrietis un sieviete, baidmies atklt savas btbas dzles. Tau savs bails no nezinm, kas ir starp mums un msu btbas dzijumos, ms ignorjam un atvairm to lielisko velti, kam ne auj piek t msu savstarpj stabilitte, patiesu tuvbu. Sievietes, kas ml par daudz, stu tuvbu ar partneri var izveidot tikai tad, ja ir atvese ojus. Vlk aj grmat ms atkal tiksimies ar Trdiju tad, kad vi a sastapsies ar o uzdevumu, kas gaida ms visas.

41

3. JA ES TEVIS D CIETU, VAI TU MANI MLSI?

M ais, m ais, ldzu, neaizej, Man iet, ka es pace os sprnos, tau jtos slikti. Pdjais blzs

Man ncs prliekties apgleznotu audeklu kaudzei, lai izlastu dzejas rindas, kas bija iermtas un piekrtas pie sienas pieblvt dzvok a dzvojam istab. Uz laika zoba sagrauzts, izbaljus vecmodgs ainavas bija uzdrukta dzeja: Mana m l mte Mmi , m o mmi , Domjot par tevi, Gribu bt laba vien. T ir taisnba. Viss, kas ir vrtgs, Cls un diens, Ncis no tevis, mt, No tavm zinoajm rokm. Lza, mksliniece ar oti pieticgiem ienkumiem, kuras dzvoklis vienlaikus bija ar vi as studija, pamja uz glezni as pusi un viegli iesmjs. Tas nu gan par traku, vai ne? Tik salkani! Tau vi as turpmkie vrdi jau pauda dzi kas jtas. Es to paglabju, kad mana draudzene prcls dzvot citur un gribja to izsviest. Vi a joka pc bija to pa musi krmu bodt. Tomr laikam te ir kda da as patiesbas, vai jums t ne iet? Tad vi a atkal iesmjs un ar nolu teica: Mlestba pret mti ir sagdjusi man daudz nepatikanu sakar ar vrieiem. Te Lza ieturja pauzi un apdomjs. Vi a bija skaista slaida, ar atstatu izvietotm za m acm un gariem, taisniem, tumiem matiem. Vi a ar mjienu nordja, lai es apsos uz matraa, kas bija prklts ar segu un novietots relatvi brv str uz grdas, un piedvja man tju. Kamr t vrjs, vi a kdu brdi 42

klusja. Lza nok uva man uzmanbas lok, pateicoties kdai msu kopgajai draudzenei, kas bija man paststjusi o to par vi as dzvi. Uzaugusi imen, kur valdja alkoholisms, Lza bija ldzalkoholi e. Vrds ldzalkoholi is vienkroti raksturo cilvku, kam izveidojusies neveselga nostja attiecbs ar citiem cilvkiem tpc, ka vi bijis ciei saistts ar kdu, kur ir slims, proti, ir alkoholi is. Neatkargi no t, vai alkoholi is ir bijis kds no veckiem, laultais, brns vai draugs, attiecbas ar alkoholi i parasti izraisa ar ldzalkoholi noteiktas izjtas un izturanos: zemu panovrtjumu, nepiecieambu bt vajadzgam, spcgu tieksmi maint un vadt citus cilvkus, k ar gatavbu ciest. Faktiski visas par daudz mloo sievieu pabas parasti piemt alkoholi u un no citm vielm atkargo cilvku sievm un meitm. Es jau zinju, ka iespaidi, kas palikui no brnbas, kas tika pavadta, cenoties aprpt un aizsargt mti alkoholi i, bija btiski ietekmjui Lzas attiecbas ar vrieiem vlkaj dzv. Es pacietgi gaidju, un drz vi a ska izklstt daas skkas deta as. Vi a bija vidj no trim brniem starp vecko msu, kura bija vecku sasteigto laulbu iemesls, un jaunko brli, kur bija vl viens negaidts prsteigums, dzimis asto us gadus pc Lzas, kad mte nemitgi dzra. Lza bija vi u viengs plnots grtniecbas auglis. Es vienmr uzskatju, ka mana mte ir idela, varbt tpc, ka man tik oti vajadzja, lai vi a tda btu. Es iztlojos vi u par tdu mti, kdu vljos, un tad iegalvoju sev, ka bu tiei tda pati. Kds fantzijs gan es dzvoju! Lza papoja galvu un turpinja: Es piedzimu tad, kad mte un tvs visvairk mlja viens otru, tpc biju m kais brns. Kaut ar vi a teica, ka ml viendi ms visus, es zinju, ka vi ai es biju paa. Ms vienmr pavadjm kop tik daudz laika, cik vien varjm. Kad biju maza, iet, vi a par mani rpjs, tau pc kda laika lomas mainjs un man bija jsk rpties par vi u. Mans tvs prsvar bija briesmgs. Vi rupji izturjs pret mti un nosplja visu msu naudu. Vi k inenieris pelnja labi, tau mums nekad nek nebija un ms pastvgi mainjm dzvesvietu. Vai zint, taj mazaj dzejolt daudz vairk ir aprakstts tas, ko es vltos, nek tas, k patiesb bija. Es beidzot sku to saprast. Visu mu es esmu vljusies, lai mte btu tda, kdai veltts is dzejolis, tau prsvar vi a manam mtes idelam nespja pat tuvoties, jo bija piedzrusies. Jau oti agr brnb es veltju vi ai visu savu mlestbu, pie eranos un ener iju cerb, ka pret sa emu to, kas man bija vajadzgs no vi as, ka sa emu pret to pau, ko devu es. Lza aprvs, un vi as skatiens uz mirkli satumsa. Es to visu mcos rstans kurs, un dakrt ir tiem spgi palkoties uz to t, k bija patiesb, nevis t, k vienmr biju iztlojusies, man vienmr ita, ka manos spkos ir visu to maint. 43

 Ms ar mti bijm tik tuvas, tau jau oti agri tik agri, ka vairs neatceros, kad tas notika, es sku izturties t, it k es btu mte, bet vi a brns. Es uztraucos par vi u un centos vi u pasargt no tva. Centos vi u iepriecint ar dadiem skumiem, es oti centos, lai dartu vi u laimgu, jo vi a bija viss, kas man piederja. Es zinu, ka mte mani mlja, jo biei vi a ldza, lai apsos vi ai blakus, un t ms mdzm sdt ilgi, apkampus un pat nesarundams, viengi turdams viena pie otras. Tagad, atsaucot to visu atmi , saprotu, ka vienmr biju par vi u baidjusies, vienmr gaidjusi, ka vartu notikt kaut kas briesmgs kaut kas, ko man vajadztu spt novrst, ja vien bu pietiekami uzmanga. Nav viegli t dzvot pusauda vecum, tau es nekad neesmu pieredzjusi neko citu. Un es ar to samierinjos. Padsmitnieces gados man bija nopietnas depresijas lkmes. Lza klusi iesmjs. Depresija mani visvairk ausminja tpc, ka ts laik es necik labi nevarju parpties par mti. Saprotiet, es biju oti apzinga... un t baidjos vi u atstt pat uz su brdi. Viengais veids, k es varju no vi as attlinties, bija pie erties kdam citam. Vi a uz sarkanmelni lakotas papltes atnesa tju un nolika to uz grdas mums priek. Kad man bija devi padsmit gadu, man bija izdevba kop ar divm draudzenm aizce ot uz Meksiku. T bija pati pirm reize man m, kad es atstju mti. Mums tur bija jpavada trs ned as, un otrs nedjas laik es satiku ausmgi simptisku meksik u vrieti, kur brni gi runja angliski un bija pret mani oti piekljgs un uzmangs. Mana atva injuma treaj ned vi vai katru dienu ldza, lai es ar vi u precoties. Vi teica, ka mani ml un nespj panest pat domu, ka tagad, kad vi ir mani atradis, atkal nktos dzvot bez manis. Nu, tas droi vien bija stais arguments, ko lietot pret mani. Es gribu teikt, vi ststja, ka es vi am esmu vajadzga, un itin viss man atsaucs uz to, ka esmu vajadzga. Turklt domju, ka kaut kd apzi as lmen es jau sapratu, ka man jtiek prom no mtes. Mjs viss bija tik tums, ausminos un drms. Bet is vrietis solja man brni gu dzvi. imene bija bagta. Vi am bija laba izgltba. Vi , cik es manju, nedarja neko, tau es nodomju vi var to at auties, jo imenei ir tik daudz naudas, ka vi var nestrdt. Tas, ka vi am bija pieejama tik liela nauda un tomr vi uzskatja, ka pilngai laimei esmu vajadzga es, lika man justies ausmgi svargai un vrtgai. Es piezvanju mtei un kvliem vrdiem aprakstju to visu. Vi a teica: Es ticu, ka tu pie emsi pareizo lmumu. Nu, t vi ai nevajadzja teikt. Es nolmu precties ar o cilvku, un t noteikti bija k da. Redziet, man nebija nekdas jgas par savm jtm. Es nezinju, vai es vi u mlu, vai vi ir tas, ko es gribu. Es zinju tikai to, ka beidzot ir atradies kds, kur apgalvo, ka vi ml mani. Pirms tam es oti maz biju satikusies ar 44

vrieiem, es gandrz neko par vi iem nezinju. Biju prk aiz emta, rpdams par stvokli mjs. Es biju iekji tik iztukota, un te nu bija is cilvks, kur piedvja man ietami tik daudz. Un vi teica, ka ml mani. Ldz im mljusi biju tikai es, un nu man liks, ka btu piencis laiks ar paai kaut ko sa emt. Un tiei staj reiz. Es apzinjos, ka biju gandrz pilngi iztukota, ka man vairs nav palicis nek, ko dot. Tad ms tri apprecjmies, vi a veckiem nezinot. Tagad tas izklauss traki, tau toreiz man itin viss ita apliecinm, cik oti vi mani ml ir gatavs nepak auties veckiem, lai tikai btu kop ar mani. Tad es domju, ka vi dumpojas, precdamies ar mani, un ka dumpoans vartu sadusmot vi a veckus, tau ne tik oti, lai tie vi u izraidtu. Tagad es to redzu citdi. Galu gal vi am bija noslpumi attiecb uz seksulo orientciju un izturanos, un precta cilvka statuss lva vi am izskatties normlkam, nek vi btu bez sievas. Man iet, tiei par to vi domja, teikdams, ka es esmu vajadzga. Un, protams, es dam nolkam biju idela, jo, bdama amerikniete, vi a sabiedrb es vienmr btu neiederga, aizdomga. Jebkura cita sieviete, pai jau vi a socilajam slnim piederga, redzdama to, ko redzju es, agri vai vlu btu kdam par to paststjusi. Tad tas k tu zinms visai pilstai. Tau kam es varju to paststt? Kur vispr ar mani runja? Un kur gan man tictu? Es nedomju, ka vi visu to darja apzinti vai aiz apr ina, kaut ar du iemeslu tomr bija vairk nek man. Ms vienkri derjm kop un skum domjm, ka t ir mlestba. Bet, vienalga, k jums iet, kas notika pc laulbm? Mums ncs doties mjs un dzvot kop ar iem cilvkiem, kuriem pat nebija pazi ots, ka ms esam precjuies! Ak, tas bija briesmgi! Vi i mani ienda, un man rads sajta, ka jau pirms tam kdu laiku ir bijui noskaituies uz vi u. Es nepratu ne vrda spniski. Visa vi a imene prata ang u valodu, tau taj nerunja. Biju pilngi izstumta un izolta, un ausmgi prbijuies jau no paa skuma. Vakaros vi biei atstja mani vienu, t ka es vienkri paliku msu istab un beigs pieradu iet gult neatkargi no t, vai vi ir vai nav prncis mjs. Es jau mcju ciest. Es biju iemcjusies to savs mjs. Kaut k es zinju, ka t ir cena, kas jmaks par to, ka esi kop ar kdu, kur tevi ml, un ka tas ir normli. Vi biei prnca piedzries un mlas uzbudints, un tas tiem bija briesmgi. Es jutu no vi a plstam citas sievietes smaras. Kdu nakti es jau labu laiku biju aizmigusi, kad mani uzmodinja kds troksnis. Mans vrs piedzries apbrnoja sevi spogu a priek, trpies man naktskrekl. Es jautju, ko vi tur dara, un vi teica: Vai tev ne iet, ka es izskatos jauki? Vi mazliet sa obja seju, un es ieraudzju, ka vi uzkrsojis lpas. 45

 Beidzot kaut kas man prsldzs. Sapratu, ka man jtiek prom no turienes. Es jau ar ldz tam jutos nolojami, tau biju prliecinta, ka t ir mana vaina, ka es kaut k vartu vi u vairk mlt un pankt, lai vi vlas bt kop ar mani, lai piespie savus veckus mani atzt, pat iemlt mani. Biju gatava censties vl vairk, glui tpat ka ar savu mti. Tau te bija pavisam citdi. Te bija traki. Man nebija naudas un nekdu iespju to iegt, tpc nkamaj dien es vi am teicu, ka paststu vi a veckiem, ko vi darjis nakt, ja vi neaizveds mani uz Sandjego. Es meloju, teicu vi am, ka esmu jau piezvanjusi savai mtei, ka vi a mani gaida un, ja vien vi aizveds mani uz Sandjego, es vi u vairs nekad netraucu. Es nezinu, no kurienes man rads drosme, jo es patiem domju, ka vi vartu mani nogalint vai tamldzgi, tau tas paldzja. Saprotiet, vi bija t prbijies, ka vecki vartu to uzzint! Vi bez vrda runas aizveda mani ldz robeai, iedeva man autobusa bi eti ldz Sandjego un kdus piecpadsmit dolrus. T es beigs nok uvu Sandjego un apmetos kdas draudzenes mjs. Paliku tur, atradu darbu, tad sameklju kdu dzvoklti ar trim istabas biedrenm un sku gana trakulgu dzvi. Taj laik man paai jau vairs nebija jtu. Es biju absolti nejtga. Tau man vl joprojm bija dzva milzu atbildba, kas sagdja man ne mazums nepatikanu. Nkamo triju vai etru gadu laik biei prncu mjs kop ar kdu no daudzum daudziem vrieiem, jo man bija vi u l. Varu bt laimga, ka tas tomr nekad neaizgja par tlu. Lielkoties vrieiem, ar kuriem es tikos, bija problmas ar narkotikm vai alkoholu. Es satiku vi us viesbs vai dakrt bros, un atkal ita, ka esmu vi iem vajadzga, lai saprastu vi us, lai paldztu, bet tas uz mani iedarbojs k magnts. Lzas pie erans da tipa vrieiem ir oti labi saprotama, ja em vr vi as pieredzi ar mti. Vistuvko sajtu tai, kda rodas, ja esi mlta, Lza bija izjutusi, kad juts vajadzga, tpc tad, kad ita, ka vi a vrietim ir vajadzga, vi a faktiski to uztvra t, it k vi tai piedvtu mlestbu. Vi am nevajadzja bt ne laipnam, ne atdevjam, ne gdgam. Ar to vien, ka vi am kaut ko vajag, jau pietika, lai Lzai uzjundtu senas, pazstamas izjtas un izraistu vi as rpjpilno atbildes reakciju. Vi as ststs turpinjs. Mana dzve bija nejdzga, un tdu pau dzvoja mana mte. Btu grti pateikt, kura no mums bija slimka. Man bija divdesmit etri gadi, kad mte prstja dzert. Vi a to izdarja pk i. Tikai pc sava prta, sddama viena pati dzvojam istab, vi a piezvanja anonmajiem alkoholi iem un ldza paldzbu. Vi i atstja divus cilvkus aprunties ar mti, un taj pa pcpusdien tie pa ma vi u ldzi uz sanksmi. Kop t laika mte nav dzrusi ne lsi. Lza pie sevis pasmaidja par mtes ap mbu. 46

 Es droi vien biju k uvusi tiem nepanesama, jo vi a bija oti lepna sieviete, prk lepna, lai zvantu sveiem, ja vien nebtu nonkusi galj izmisum. Paldies Dievam, ka es to neredzju. Es droi vien btu centusies visiem spkiem, lai mte justos labk, un tad vi a nekad nebtu sa musi stu paldzbu. Mana mte ska dzert pa stam smagi, kad man bija kdi devi i gadi. Es ncu mjs no skolas, un vi a nema gulja uz dvna ar pudeli blakus. Mana veck msa dusmojs uz mani un teica, ka es neaptverot sto stvokli, jo es nekad neatzstot, cik tas ir slikti, ka es mti par daudz mlot, lai autu sev ievrot, ka vi a kaut ko dara nepareizi. Ms ar mti bijm tik tuvas! Tpc, kad vi as un tva attiecbas ska izirt, es vljos vi ai to kompenst. Vi as laime man bija pats svargkais pasaul. Es jutos t, it k man btu jatldzina ar labu tas, ko vi ai nodarjis mans tvs, un viengais, ko es aj zi varju dart, bija bt labai. T nu es biju laba, k nu vien pratu. Es jautju mtei, vai vi ai nav vajadzga paldzba. Es bez lganas trju mju un gatavoju st. Es centos nevlties itin neko sev paai. Tau nekas neldzja. Tagad es saprotu, ka biju pak auta diviem neiedomjami lieliem spkiem: manu vecku laulbas sabrukumam un mtes progresjoajam alkoholismam. Man nebija nekdu iespju kaut ko vrst par labu, tau tas neatturja mani no cenans un no paprmetumiem, ja kaut kas neizdevs. Saprotiet, mani tik dzi i skra tas, ka vi a bija nelaimga. Un es zinju, ka vl ir jomas, kurs es varu k t labka. Piemram, mcbas skol. Es mcjos ne prk labi, jo, protams, mjs man bija liela slodze, man bija jrpjas par brli, jgatavo diens, un beigu beigs man ncs atrast darbu, lai vartu savilkt galus. Skol man pietika ener ijas tikai tam, lai reizi gad paveiktu ko spdou. Es to rpgi izplnoju un tad ncu ar to klaj, lai pierdtu skolotjiem, ka neesmu stulba. Prj laik es tikko spju tikt ldzi citiem. Man teica, ka es neesot centga. Ha! Vi i tau nezinja, k es centos lai saturtu visu kop mjs. Tau atzmes nebija labas, un tvs kliedza, un mte raudja. Es vainoju sevi par to, ka neesmu idela. Un turpinju censties k vl nekad. Nopietni disfunkcionl imen, td k aj, kur ir acmredzami neprvaramas grtbas, visi mdz koncentrties uz citm, vienkrkm problmm, jo ts vismaz ir cerba atrisint. T visi, ieskatot pau Lu, pievrsa uzmanbu Lzas atzmm skol. imenei bija nepiecieams tict, ka tiei s problmas atrisinjums ness saska u. Lzas nervu spriedze bija milzga. Vi a ne tikai cents atrisint vecku problmas, turklt bdama apkrauta ar savas mtes pienkumiem, bet vl ar tika identificta ar visu nelaimju cloni. Sava uzdevuma milzg apjoma d Lza 47

neguva nekdus pankumus, neraugoties uz varongajiem pli iem. Protams, ka no t ausmgi cieta vi as pavrtbas sajta. Reiz es piezvanju savai labkajai draudzenei un teicu: Ldzu, auj man ar tevi parunt. Vari last grmatu, ja vlies. Tev nav mani juzklausa. Man vienkri vajag, lai lnijas otr gal kds btu. Es pat neticju, ka esmu pelnjusi, lai kds uzklaustu manas problmas! Tau vi a, protams, mani uzklausja. Vi as tvs ar kdreiz bija alkoholi is, bet tagad apmeklja anonmo alkoholi u sanksmes. Draudzene piedaljs pusaudu programmu paskumos, un iet, ka vi a man sakar ar o programmu paldzja tiei t, ka uzklausja mani. Man bija tik grti atzt, ka kaut kas nav krtb, es varju atzt viengi sava tva vainu. Es vi u tiem iendu. Ms ar Lzu kdu brdi klusum malkojm tju, un vi a iekji cnjs ar rgtajm atmi m. Kad vi a spja turpint, tad vienkri teica: Tvs ms atstja, kad man bija sepadsmit. Mana msa tad jau bija prom. Vi a bija trs gadus vecka par mani un, tikko k uvusi asto padsmit gadus veca, sameklja darbu un atstja mjas. Palikm ms trs mte, brlis un es. Man iet, ka es sku pamazm vairties no ts slodzes, ko biju uzlikusi pati sev, lai tikai mte btu drob un laimga, k ar sku mazk rpties par brli. T nu es devos uz Meksiku un apprecjos, atgriezos mjs un iz ros un tad vairkus gadus skraidju apkrt ar daudziem vrieiem. Kdus piecus mneus pc tam, kad mte aizgja pie anonmajiem alkoholi iem, es satiku Geriju. Pirmo dienu, ko ms pavadjm kop, vi bija narkotiku reibum. Ms braukjm apkrt man kop ar manu draudzeni, kura vi u pazina, un vi ppja zlti. Es vi am patiku, un man patika vi , un ms savstarpji apmainjmies ar o informciju, izmantojot draudzenes starpniecbu, t ka drz vien vi man piezvanja un atnca ciemos. Es liku vi am man pozt un pati vienkri joka pc uzmetu daus skices, un es atceros, k pk i mani pr ma vl nepieredztas jtas pret vi u. Ts bija visspcgks jtas pret kdu vrieti, kdas man jelkad bijuas. Vi atkal bija apreibinjies un sdja, lni rundams js jau zint, t, k mdz runt narkotiku reibum , un man ncs mest mieru zmanai, jo t ska trct rokas, ka es nek nevarju padart. Es turju skiu bloku pie augmalas, atbalstjusi to pret ce iem, lai vi neredztu, k man trc rokas. Tagad es saprotu - mani satrauca tas, ka vi runja tiei tpat, k mdza runt mana mte, kad bija dzrusi visu dienu. Ts paas ilgs pauzes un rpgi izraudztie vrdi, kas skanja it k prk uzsvrti. Visas rpes un mlestba, ko es jutu pret savu mti, saplda kop ar manm tri fiziskajm simptijm pret vi u k pret izskatgu vrieti. Tau toreiz man nebija ne jausmas, kpc es rea ju tiei t, tpc, protams, es to uzskatju par mlestbu. 48

Lzas pie erans Gerijam un attiecbas ar vi u sks drz pc tam, kad mte bija prtraukusi dzeranu, un t nebija nekda nejauba. Saite starp abm sievietm nekad nebija prtrkusi. Kaut ar vi as ra ievrojams eogrfiskais attlums, mte vienmr bija un palika Lzas galvenais pienkums un dzi k kaislba. Kad Lza saprata, ka mte mains, ka t bez vi as paldzbas ir atvese ojusies no alkoholisma, vi as reakciju noteica bailes, ka vairs nevienam nebs vajadzga. Drz vien Lza nodibinja jaunas un dzi as attiecbas ar vl vienu pieraduma vergu. Pc laulbm vi as attiecbm ar vrieiem bija gadjuma raksturs ldz tam brdim, kad mte prtrauca dzert. Lza iemljs narkomn tiei pc tam, kad mte bija paldzbu un atbalstu mekljusi pie anonmajiem alkoholi iem. Lzai, lai vi a vartu justies normli, bija nepiecieamas attiecbas ar tdu cilvku, kas ir aktvi atkargs no narkotikm. Lza turpinja aprakstt savas seus gadus ilgs attiecbas ar Geriju. Gerijs gandrz uzreiz prcls dzvot pie vi as un jau pirmo pris nedju laik skaidri pazi oja, ka tad, ja vajadzs izdart izvli starp narkotiku iegdi un dzvok a res nomaksanu, vienmr dos priekroku narkotikm. Tomr Lza bija prliecinta, ka vi mainsies, ka sps novrtt to, kas abiem kopgs, un vlsies to paturt. Lza bija prliecinta, ka sps pankt, lai vi vi u mltu tpat, k vi a ml vi u. Gerijs reti kad strdja, un, ja to darja, tad, pc vi a vrdiem, visi ienkumi aizgja, jo tika pirkta pati drgk marihuna vai hais. Lza skum ar lietoja narkotikas kop ar Geriju, tau prtrauca to dart, kad saprata, ka t vairs nesps nopelnt iztiku. Galu gal vi a tau bija atbildga par abu uzturanu, un vi a o atbildbu uztvra nopietni. Vienmr, ja vien vi a ska domt, ka tomr jliek vi am iet prom, pc tam, kad vi atkal bija iz mis naudu no vi as maka vai kad vi a, pc darba nogurusi prnkot mjs, konstatja, ka dzvokl notiek izpriecas, vai ar kad vi nakti nebija pavadjis mjs, vi atnesa pilnu somu ar produktiem vai bija sagatavojis vi ai vakari as, vai ar pazi oja, ka dabjis kokanu vi iem abiem, un vi as ap mba zuda. Lza m inja sev ieststt, ka beigu beigs vi to tomr ml. Vi a ststi par brnbu lika vi ai raudt aiz luma, un Lza bija prliecinta, ka, ja vien mls vi u, tad ar sps kompenst visu to, ko vi izcietis. Vi a juta, ka nedrkst Geriju vainot vai uzkraut atbildbu par vi a tagadjo uzvedbu, jo vi ir tik daudz cietis brnb, un, koncentrjusies uz vi a problmu risinanu, pavisam aizmirsa pati savu spjpilno pagtni. Reiz strda laik, kad vi a atteics atdot Gerijam eku, ko tvs bija atstjis vi ai k dvanu dzimanas dien, vi ar nazi sadurstja visus audeklus, kas bija dzvokl.

49

Lza turpinja savu ststu: Tad es jau biju tiktl slima, ka patiem domju: T ir mana vaina. Man nevajadzja vi u t sadusmot. Es joprojm uz mos vainu par visu un centos labot to, kas nav labojams. Nkam diena bija sestdiena. Gerijs uz brdi bija izgjis, un es vcu kop visu to grauti u, rauddama un mezdama r triju gadu laik tapuas gleznas. Lai nomierintos, biju ieslgusi televizoru, un tur intervja kdu sievieti, ko bija piekvis paas vrs. Vi as seju gan nerdja, bet vi a ststja par to, kda bijusi vi as dzve, un aprakstja daas diezgan briesmgas scnas, un tad teica: Man neliks, ka ir tik slikti, jo es tau vl spju to izturt. Lza lni papoja galvu. Tiei tpat rkojos ar es, palikdama aj necieamaj stvokl, jo es vl spju izturt. Klausoties aj sieviete, es ska i noteicu: Tu tau esi pelnjusi kaut ko vl sliktku par to, ko tu spj izturt Un tad pk i es dzirdju pati savus vrdus un sku raudt pa stam, jo sapratu, ka tpat ir ar mani. Es ar biju pelnjusi ko sliktku par spm, izmisumu, izdevumiem un haosu. emot roks katru no sabojtajm gleznm, es pati sev teicu: Es t vairs nedzvou. Kad Gerijs prrads mjs, vi a mantas bija sasai otas un gaidja vi u rpus pie ieejas durvm. Lza bija piezvanjusi savai labkajai draudzenei, t bija pa musi ldzi ar savu vru, un ie cilvki paldzja Lzai sa emt drosmi, lai liktu Gerijam iet prom. Nebija nekdas scnas, jo blakus bija mani draugi, t ka vi vienkri aizgja. Vlk vi ska zvant un draudt, tau es nekdi nerea ju, tpc pc kda laika vi liks mier. Es tomr vlos, lai js saprastu, ka es t nerkojos pati no sevis tas ir, neatbildju. Taj pa pcpusdien, kad putekli bija nosduies, es piezvanju mtei un visu vi ai izststju. Vi a ieteica man skt apmeklt Al-Anon sanksmes, kas paredztas pieauguajiem alkoholi u brniem. Es paklausju tikai tpc, ka man bija tik spgi. Tdas anonmo alkoholi u organizcijas k Al-Anon un Alateen ir alkoholi u radinieku un draugu apvienbas, kur tie sank kop, lai paldztu cits citam un pai sev atbrvoties no savas apsstbas, ko radjusi dzve kop ar alkoholi i. Pieauguo brnu sanksmes domtas pieauguajiem alkoholi u dliem un meitm, kas grib tikt va no sekm, ko radjusi kop ar alkoholi iem pavadt brnba. s sekas ietver lielu da u patnbu, kas piemt prk spcgai mlestbai. Tad es ar sku saprast pati sevi. Gerijs man bija tas pats kas alkohols manai mtei: narkotika, bez kuras es nespju iztikt. Ldz tai dienai, kad liku vi am aiziet, es vienmr biju baidjusies, ka vi mani atsts, un tpc darju visu, ko spju, lai vi u iepriecintu. Es darju visu to pau, ko biju darjusi jau k 50

brns, strdju ctgi, biju laba, neldzu neko sev un rpjos par to, par ko bija jatbild citiem. T k pauzupurans vienmr ir bijusi mans dzves modelis, es nekad nebtu uzzinjusi, kas sti esmu, ja kds man nepaldztu vai man nenktos kaut ko prciest. Lzas dzi pie erans mtei un liel savu paas vajadzbu un vlmju upurana, ko prasja pie erans, sagatavoja vi u turpmkajm mlestbas attiecbm, kas drzk bija saisttas ar cieanm, nevis jebkda veida personisku piepildjumu. Vi a jau k brns bija ciei ap musies novrst sare jumus mtes dzv ar savas mlestbas un paaizliedzbas spku. ap emans drz vien k uva neapzinta, tau turpinja vi u vadt. Absolti neapzindams, kd veid vartu nodroint paas labkljbu, tau bdama speciliste citu labkljbas veicinan, Lza iesaistjs tds attiecbs, kuras solja vi ai krtjo iespju ar savas mlestbas spka paldzbu visu nokrtot cita cilvka lab. Tas, ka, neraugoties uz savm plm, Lzai tomr neizdevs rast mlestbu, tikai lika censties vl vairk. Gerijs ar savu atkarbu no narkotikm, emocionlo atkarbu un nelbu sev apvienoja visas Lzas mtei un tvam piemtos sliktks pabas. Ironisk krt tiei tas ar piesaistja Lu pie vi a. Ja msu attiecbas ar veckiem pamat bijuas rpjpilnas, ja esam iepazinuas attiecgas pie erans, intereses un atzinbas izpausmes, tad, bdamas pieauguas, ms sliecamies justies labi kop ar cilvkiem, kas sev iemieso ldzgas kvalittes drobu, sirsnbu un pozitvu paapzi u. Ttad ms sliecamies izvairties no tdiem cilvkiem, kuri, kritizdami ms vai cenzdamies ar mums manipult, liek mums zaudt savu pozitvo attieksmi paiem pret sevi. Tda izturans ms atgr. Turpret, ja vecku attieksme pret mums ir bijusi naidga, kritiska, nelga, manipulatva, valdonga, prk aizbildnieciska vai citd zi nepareiza, ms jtamies pareizi tad, kad satiekam kdu, kur - varbt oti slpt veida pau tdu pau attieksmi un izturas tpat k savulaik msu vecki. Ms jtamies k mjs kop ar cilvkiem, kas atdzvina msu agrkos neveselgs izturans mode us, un var bt, ka jtamies neveikli un nedroi, kad esam kop ar maigkiem, laipnkiem vai citdi veselgkiem cilvkiem. Vai ar mums pietrkst to prbaudjumu, kurus ms cenamies izturt, pldams maint otru cilvku un padart vi u laimgu vai pankt no vi a ldz im neizpaustu pie eranos vai atzinbu, un tpc varam glui vienkri just garlaicbu kop ar veselgkiem cilvkiem. Garlaicba biei vien mask vieglu vai ar izteiktu neveiklbu, ko sievietes, kas ml par daudz, parasti izjt tad, ja vi m ir liegta ierast loma, kas nozm paldzt kdam, cert uz kaut ko un pievrst lielku uzmanbu kda cita cilvka labkljbai nek savjai. Daudzus pieauguus alkoholi u brnus, k ar citu disfunkcionlu ime u pcncjus vilina cilvki, 51

kuri sagd nepatikanas un prdzvojumus, pai negatvus prdzvojumus. Ja msu dzv vienmr valdjis dramatisms un haoss un ja mums, k tas mdz notikt, brnb un pusauda gados ir ncies noliegt daudzas savas jtas, tad ms ar vlk biei vien tiecamies pc dramatiskiem notikumiem, lai tie izraistu mums kaut jelkdas izjtas. Tpc mums nepiecieams satraukums, ko rada nedroba, spes, vilans un c a, tikai tad ms varam just, ka dzvojam. Lza pabeidza savu ststu. Miers un klusums, kds iestjs man dzv pc Gerija aizieanas, darja mani vai traku. Man ncs sa emt visus spkus, lai es vi am nepiezvantu un viss atkal nesktos no gala. Tau pamazm es pieradu pie normlas dzves. Tagad es ne ar vienu nesatiekos. Es apzinos, ka vl esmu prk slima, lai sptu uzturt veselgas attiecbas ar vrieti. Es vienkri uzreiz atradu vl vienu Geriju. Tpc pirmo reizi par savu projektu esmu padarjusi sevi pau, nevis cenos maint kdu citu. *** Lza savs attiecbas ar Geriju, glui ka vi as mte attiecbs ar alkoholu, prdzvoja slimbas procesu, graujou apmtbas stvokli, ko pati nespja kontrolt. Glui tpat, k mte bija k uvusi atkarga no alkohola un pati vairs nespja atmest dzeranu, ar Lza bija nonkusi atkarb savs attiecbs ar Geriju. Tas, ka es izmantoju o analo iju un lietoju vrdu atkarba, saldzinot abu sievieu stvokli, nebt nav nejaui. Lzas mte bija k uvusi atkarga no alkohola, lai izvairtos no cieanm un izmisuma, ko sagdja dzve, jo vairk alkohola vi a lietoja, lai nejustu spes, jo spcgk tas iedarbojs uz nervu sistmu, izraisot tiei ts paas izjtas, no kurm vi a bija centusies atbrvoties. Alkohols nevis mazinja spes, bet gan vairoja ts. Tpc, protams, vi a dzra vl vairk. T vi a nonca atkarb. Ar Lza cents izvairties no cieanm un izmisuma. Vi a cieta no dzi as depresijas, kas sak ojs spjpilnaj brnb. slpt depresija ir parasta brniem, kas nk no visu veidu disfunkcionlm imenm, un tas, k vi i ar o depresiju tiek gal vai, dieml biek, izvairs no ts, ir atkargs no dzimuma, rakstura un lomas, ko vi i brnb splja imen. Sasniedzot t u vecumu, daudzas jaunas sievietes, tpat k Lza, apslp savu depresiju tdjdi, ka sk mlt par daudz. Iesaistoties haotisks, tau stimuljos attiecbs ar neveselgiem vrieiem, vi as ir prk satrauktas, lai ieslgtu depresij, kas uzgln turpat aiz apzi as robeas. Tdjdi nelgs, vienaldzgs, negodgs vai citdi sare ts partneris m sievietm k st par narkotikas ekvivalentu, jo dod iespju izvairties no savm pau izjtm glui tpat, k alkohols vai citas noska ojumu ietekmjoas vielas sniedz slaicgu glbi u narkomniem, turklt tdu glbi u, no kura vi i neiedroins attlinties. Un, glui tpat k alkohols un narkotikas, ar s 52

nevadms attiecbas, lai gan nodroina tik oti kroto distancanos no problmm, paas par sevi sagd vl vairk spju. Ldzgi progresjoam alkoholismam atkarba no attiecbm padzi ins ldz ar pieraduma pakpi. Izbeigt attiecbas tas ir, bt vienatn ar sevi iet aunk nek mocties vislielkajs sps, ko rada zinma veida attiecbas, jo bt vienai tas nozm just gan ts spes, kas sak ojas pagtn, gan ts, ko sagd tagadne. Abi atkarbas veidi aj zi ir ldzgi un viendi grti prvarami. Sievietes atkarbai no partnera vai no vairkiem nepiemrotiem partneriem pamat var bt dadas imenes problmas. Ironisk krt pieauguajiem alkoholi u brniem ir vairk laimjies nek tiem, kuri nk no cita tipa disfunkcionlajm imenm, jo daudzviet, vismaz lielkajs pilsts, darbojas anonmo alkoholi u grupas, kas cenas paldzt vi iem tikt gal ar sava zem panovrtjuma un neveiksmgo attiecbu radtajm problmm. Atbrvoanos no nevlamm attiecbm var sekmt ar paldzba, ko sniedz attiecga atbalsta grupa, jo sievietei ir jizlauas r no atkarbas cikla un jiemcs meklt pavrtbas sajtu un labsajtu kaut kur citur, nevis vriet, kas nespj veicint das izjtas. Galvenais ir iemcties dzvot veselgu, apmierinou un miergu dzvi, kur laimes sasniegana nav atkarga no cita cilvka. Dieml cilvki, kas ir atkargi no attiecbm vai sagstti miskas atkarbas tklos, parasti ir prliecinti, ka pai saviem spkiem spj tikt gal ar problmu, un prliecba biei vien ne auj vi iem meklt paldzbu, tdjdi at emot iespju izvese oties. Tiei prliecba es pats varu to izdart noved pie t, ka daudziem cilvkiem, kas cns ar savu atkarbu, vispirms jnonk vl daudz sliktk stvokl nek iepriek, un tikai tad skas uzlaboans process. Lzas dzvei vajadzja k t bezcergi nevadmai, iekams vi a spja atzt, ka nepiecieama paldzba, lai prvartu atkarbu no spm. Lzas stvokli nebt neuzlaboja fakts, ka mlas cieanm un atkarbai no attiecbm msu kultra pie ir romantikas oreolu. No populrm dziesmm ldz operai, no klasisks literatras ldz Arlekna romancm, no dieni ajm ziepju operm ldz kritiku slavintm filmm un lugm ms esam burtiski appldinti ar neskaitmiem neauglgu, nenobrieduu, tau slavintu un izskaistintu attiecbu piemriem. Atkal un atkal ie kultras mode i ms mca, ka mlestbas dzijums ir mrms ar ts radtajm spm un ka tie, kas patiesi cie, ar patiesi ml. Kad dziedtjs labaini gauas par to, ka nespj prstt kdu mlt, kaut ar tas tik oti sp, msu iekien varbt tpc, ka ds viedoklis tik biei un atkrtoti tiek pausts, atsaucas kaut kas, kas pie em, ka dziedtja pausts jtas ir tdas, kdm tm jbt. Ms pie emam, ka cieanas ir 53

dabiska mlestbas sastvda a un ka gatavba ciest mlestbas d ir drzk pozitva nek negatva paba. Mkslas darbos oti reti tiek atspogu oti tdi pri, kuros savstarpjs attiecbas ir vienldzgas, nobrieduas, godgas, brvas no jebkdas manipulcijas un ekspluatcijas. Tam vartu bt divi iemesli. Pirmkrt, ja bsim godgi, tad das attiecbas ar relaj dzv ir oti retas. Otrkrt, t k veselgu attiecbu emocionls izpausmes biei vien ir daudz apslptkas saldzinjum ar neveselgu attiecbu uzkrtoo dramatismu, ar to potencils literatr, dramatur ij un dziesms parasti tiek ignorts. Ja mokmies dada veida neveselgs attiecbs, tad iespjamais iemesls vartu bt tas, ka ms gandrz neko citu ar neredzam un nezinm. Tiei tpc, ka masu sazi as ldzekli tik reti mums sniedz nobrieduas mlestbas un veselgu attiecbu paraugus, es jau daudzus gadus mdzu sev lolot du fantziju es vartu uzrakstt scenriju vienai srijai katr no populrkajm ziepju operm. Man srij visas darbojos personas cita pret citu izturtos godgi, atklti un uzmangi. Nekdu melu, nekdu noslpumu, nekdu manipulciju, neviens nebtu gatavs bt par kda cita upuri, un neviens neupurtu citus. Tiem, vismaz vienu dienu skattjiem btu iespja redzt cilvkus, kuri nolmui veltt sevi veselgm savstarpjm attiecbm, kas balsts uz patiesu izpratni. ds attiecbu stils ne tikai btu kras pretrun ar raidjumu parasto veidolu, bet ar ar galju kontrastu paldzbu pardtu to, cik oti msu apzi a tiek piestinta ar ekspluatcijas, manipulcijas, sarkasma, atriebbas alku, tas kaitinanas, greizsirdbas izraist aizvainojuma, melu, draudu, spaidu un citu tamldzgu pardbu attlojumu turklt neviena no tm neveicina veselgas savstarpjs attiecbas. Padomjiet, k viena da srija, kur attlotas godgas attiecbas un nobriedusi mlestba, ietekmtu o nebeidzamo sgu kopjo kvalitti, turklt dertu apsvrt ar to, k das savstarpjo attiecbu prmai as ietekmtu msu dzvi. Viss ir saistts kopsakarbs, ar tas, k ms mlam. Mums japzins ts postos k mes, ko rada sabiedrb populariztais priekstats par mlestbu, un savs personiskajs attiecbs jvairs no ts seklbas un brieduma trkuma, kas tiek reklamts. Mums paiem apzinti jveido daudz atkltkas un pilnvrtgkas attiecbas par tm, ko iet atbalstm msu kultras nesji, tdjdi cenzdamies dzi kas intimittes viet prdot mums nemieru un uzbudinjumu.

54

4. TIEKSME BT VAJADZGAI

Vi a ir sieviete ar labu sirdi, Kura ml uzdzvotju vrieti; Vi a ml to par spti vi a nelgajiem tikumiem. Ko vi a nesaprot. Sieviete ar labu sirdi

Es nezinu, k vi a to spj. Es sajuktu prt, ja man btu jtiek gal ar to, ar ko tiek gal vi a. Ziniet, es nekad neesmu dzirdjusi vi u sdzamies! Kpc vi a tam nepieliek punktu? Un vispr, ko vi a taj slaist atradusi? Vi a tau vartu atrast ko labku. Cilvki mdz t runt par sievieti, kas ml par daudz, vrodami vi as clsirdgos pli us labot acmredzami nelabojamu situciju. Tau s sievietes paaizliedzgs uzupurans izskaidrojums parasti mekljams vi as brnbas iespaidos. Lielkoties ms attstmies un turpinm dzvot tajs loms, kdas esam uz mus imen, kur uzaugm. Par daudz mlom sievietm loma biei vien nozmja to, ka savas vajadzbas ir jnoliedz, lai apmierintu citu imenes locek u vajadzbas. Varbt apstk i spiedui ms prk tri k t pieaugum, pragri uz emties pieauguo pienkumus, jo mte vai tvs fiziski vai emocionli bija prk slimi, lai pildtu savas vecku funkcijas. Vai varbt nves vai iranas rezultta viens no veckiem ir zaudts un ms esam centus aizpildt vi a vietu, paldzot rpties gan par br iem vai msm, gan par otru no veckiem. Varbt esam mjs tlojuas mtes lomu, kamr mte strdja, lai uzturtu imeni. Vai varbt esam dzvojuas kop ar abiem veckiem, tau viens no vi iem bijis nikns vai neapmierints, vai nelaimgs un otrs vi u nav sapratis, tpc ms esam bijuas spiestas uz emties starpnieka lomu un saklausjus par vi u attiecbm tdas deta as, ar kurm emocionli neesam spjuas tikt gal. Ms bijm spiestas to visu uzklaust, jo baidjmies no sekm, kdas pretj gadjum vartu draudt cietjai pusei, un baidjmies zaudt abu vecku mlestbu, k vartu notikt, ja ms neizpildtu mums paredzts lomas noteikumus. Un t neaizstvjm paas sevi, un ar vecki ms neaizstvja, jo 55

gribja redzt ms stiprkas, nek patiesb bijm. Kaut ar nebijm nobrieduas dai atbildbai, viss beidzs ar to, ka tiei ms vi us aizstvjm. Ttad ms prk agri un prk labi iemcjmies rpties par citiem, nevis par sevi. Msu pau prasbas pc mlestbas, uzmanbas, gdbas un drobas palika nepiepildtas, bet ms izlikmies spcgkas un bezbailgkas, pieaugukas un daudz mazk pa roas, nek patiesb jutmies. Un, iemcjus noliegt savas pau ilgas pc aprpes, ms augm, pastvgi mekldamas iespju dart to, ko ms tik labi bijm iemcjus: rpties par citu cilvku vlmju un prasbu apmierinanu, nevis apzinties savas pau bailes, spes un nepiepildts vajadzbas. Ms tik ilgi bijm izlikus par pieaugum, prasjuas tik maz un darjuas tik daudz, ka nu jau iet par vlu sa emt to, kas mums pienkas. T nu ms paldzam un turpinm paldzt cerb, ka msu bailes atkpsies un ms tiksim atalgotas ar mlestbu. Melnijas ststs attiecas tiei uz du gadjumu, tas ir piemrs tam, k agra nobrieana un vienlaikus prk lielas atbildbas uz emans aj gadjum meitene cents aizstt vienu no veckiem, kura vi ai trka, var izraist tieksmi gdt par citiem. Dien, kad satikmies, tiei pc lekcijas, ko biju nolasjusi medicnas studentu grupai, es nevarju neievrot kontrastus, kas atspogu ojs vi as sej. Nelielais, uzrautais degunti ar vasaras raibumi iem un pienbaltie vaigi ar dzi ajm bedrtm lika vi ai izskatties brni gi. Tau ie moie vaibsti ita pilngi nesadergi ar tumajiem lokiem zem skaidrajm, pelkajm acm. Pr pleciem risa tumi kasta brni matu vi i. Vi a izskatjs pc blas, noguruas elfas. Vi a gaidja mal, kamr es kdu laiku parunjos ar katru no aptuveni pusdua studentu, kuri bija palikui pc lekcijas beigm. K jau biei mdza notikt, kad ststju par alkoholismu imen, dai studenti vljs prrunt jautjumus, kas bija prk personiski, lai tos apspriestu parastaj jautjumu un atbilu cikl, ar ko es vienmr nosldzu savu lekciju. Kad pdjais no Melnijas grupas biedriem bija aizgjis, vi a va man brdi atvilkt elpu un tad stdjs priek, paspieot manu roku sirsngi un stingri, ko nemaz nevarja gaidt no tik trauslas btnes. Lai vartu parunties ar mani, vi a bija gaidjusi tik ilgi un pacietgi, ka, par spti vi as ietamajai paprliecintbai, es jutu rta lekcija bija skrusi vi as dzi ks jtas. Lai dotu Melnijai iespju parunt nesteidzgi, uzaicinju pastaigties pa studentu pilsti u. Kamr savcu savas mantas un ms izgjm no auditorijas, vi a p pja par nenozmgm lietm, tau, tikldz bijm izgjuas r pelkaj novembra pcpusdien, vi a pieklusa un k uva domga. Ms gjm pa tuko celi u, un vieng ska a bija nokrituo sikomores lapu auksto a zem msu kjm. 56

Melnija apstjs, lai paceltu priti izroboto lapu, kuru smailie gali i liecs augup k vtu jraszvaig u taustek i, atsedzot blo apakpusi. Pc bra vi a klusi teica: Mana mte nebija alkoholi e, tau no t, ko js ort ststjt par s slimbas ietekmi uz imeni, es secinu, ka vi a tikpat labi btu varjusi tda bt. Vi a bija gargi slima tiem pavisam traka , un beigs tas bija vi as nves clonis. Vi a cieta no dzi as depresijas, daudz laika pavadja slimnc un dakrt palika tur oti ilgi. Zles, ar kurm vi u tur rstja, ita tikai pasliktinm vi as stvokli. No trakas sievietes, kas ir pie apzi as, vi a k uva par traku sievieti pavisam bez apzi as. Tau ar visu savu z u apmigloto prtu vi ai beidzot tomr izdevs stenot vienu no saviem panvbas m injumiem. Kaut ar ms centmies nekad neatstt vi u vienu, taj dien visi bijm uz su brdi izgjui katrs savs darans. Vi a pakrs gar. Vi u atrada mans tvs. Vi a strauji papurinja galvu, it k aizgai jot tur sakrjus tums atmi as, un turpinja: ort es dzirdju daudz ko, kas man iet pazstams, tau js sav lekcij ststjt, ka alkoholi u imens vai citd zi disfunkcionls imens, tds k msj, uzauguie brni vlk oti biei mdz izvlties partnerus, kuri ir alkoholi i vai atkargi no citm narkotikm, bet tas nav taisnba attiecb uz onu. Vi u, paldies Dievam, neko daudz neinteres dzerana vai apreibinans. Tau mums ir citas problmas. Vi a pacla zodu un skatjs kaut kur prom no manis. Parasti es spju tikt gal ar visu.... zods nolaids uz leju, ... tau nu tas man sk apnikt. Tad vi a elmgi palkojs man, pasmaidja un paraustja plecus. Man sk pietrkt dam, naudas un laika, tas ar viss. Vi a to pateica k joku, uz kuru pienktos rea t ar smaidu, ne emot to nopietni. Man ncs iztaujt vi u tuvk, un vi a ar lieti i visu izklstja. ons atkal ir aizgjis. Mums ir trs brni: Szija sei gadi, Dimijs etri un Pters, kuram ir divarpus. Es piestrdju par slimnieku kopju, mcos par medmsu un cenos mjs savilkt kop galus. ons parasti pieskata brnus, ja nav sav mkslas skol vai aizgjis. To vi a pazi oja bez jebkda sargtinjuma. Ms apprecjmies pirms septi iem gadiem. Man bija septi padsmit gadu, es tikko biju pabeigusi skolu. Vi am bija divdesmit etri, vi pelnjs k aktieris un pastarpm mcjs skol. Vi rja dzvokli kop ar trim draugiem. Es mdzu tur ierasties svtdiens. Es gatavoju vi iem lieliskus mielastus. Vi satiks ar mani svtdienu vakaros. Piektdiens un sestdiens vi vai nu splja tetr, vai tiks ar kdu citu. Lai nu k, taj dzvokl mani visi mlja. Manis gatavotais diens vi iem bija ned as lielkais piedzvojums. Vi i mdza ircint onu, ka vi am esot ar mani jprecas, tad es varot vi u aprpt. iet, ka onam doma iepatiks, jo t vi ar izdarja. Vi mani bildinja, un es, 57

protams, piekritu. Es biju sajsm. Vi bija tika jauks. Skatieties! Vi a atvra savu rokassomi u un izvilka nelielu kaudzti ar plastiktu apvilktu fotogrfiju. Pirmaj bija redzams ons: tumas acis, izteikti vaigu kauli un zods ar dziju bedrti, domga izteiksme, glta seja. T varja bt fotogrfija no aktiera vai mode a portfolio, tikai nokopta mazk formt. Es apjautjos, vai t tiem ir. Melnija apstiprinja, ka ir gan, un minja labi pazstamu fotogrfu, kura darbs tas bija. Vi izskats k stens Htklifs, es atzinu, un vi a lepni pamja. Ms kop aplkojm prjos attlus, kuros bija redzami trs brni dads attstbas pakps rpojot, sperot pirmos nedroos solus, nopot dzimanas dienas svectes. Cerb ieraudzt kdu ona uz mumu, kur vi mazk poztu, es ieteicos, ka vi nav redzams nevien no brnu fotogrfijm. N, vi parasti fotograf. Vi am ir samr laba izgltba fotografan, k ar tetra un tlotj mksl. Vai vi tagad strd kd no m jomm? es pajautju. Nu, patiesb ne. Vi a mte atstja vi am nedaudz naudas, un vi atkal devs uz ujorku, lai papttu tur kdas iespjas sev. Vi as balss gandrz nemanmi pieklusa. emot vr vi as acmredzamo lojalitti pret onu, es vartu gaidt cergku noska u Melnijas bals, runjot par o braucienu uz ujorku. T k ts nebija, es jautju: Melnij, kas noticis? Pirmo reizi izrdot kaut ko tdu, ko vartu saukt par loanos, vi a teica: Problma nav msu laulb. To rada vi a mte. Vi a nemitgi sta vi am naudu. Ik reizi, kad vi jau ir gatavs normli dzvot kop ar mums vai prmai as pc ir samekljis kdu darbu, vi a atsta eku, un prom vi ir. Vi a nespj vi am atteikt. Ja vien vi a prtrauktu dot vi am naudu, mums viss btu krtb. Un ko tad, ja vi a nekad to neprtrauks? es jautju. Tad onam nksies mainties. Es liku saprast, cik oti vi dara mums pri. Tumajs skropsts pardjs asaras. Vi am vajadzs atteikties no vi as naudas. Melnij, pc t, ko js man paststjt, tas neizklauss diez cik ticami. Melnijas balss k uva ska ka un noteiktka. Vi ai neizdosies visu sabojt. Vi mainsies. Melnija atrada pai lielu lapu un daus nkamos so us spra to sev pa prieku, vrodama, k t pamazm izjk. Es kdu brdi pagaidju un tad jautju: Vai ir vl kas? Turpindama sprdt lapu, Melnija atbildja: Vi ir bijis ujork daudzas reizes un tur satiekas vl ar kdu citu. Atkal miergi un lieti i. 58

 Kda cita sieviete? es jautju, un Melnija pamja, novrsusi skatienu. Cik ilgi tad tas t turpins? Ak, stenb jau gadiem ilgi. Melnija paraustja plecus. Tas sks, kad es pirmo reizi biju stvokl. Es vi u gandrz nemaz nevainoju. Es biju tik slima un nolojama, un vi bija tik tlu prom. Dvain krt Melnija uz ms vainu par ona neuzticbu, tpat k pienkumu uzturt vi u un kopgos brnus, kamr vi izm inja dadas karjeras iespjas. Es pajautju, vai vi a kdreiz ir domjusi par iranos. Patiesb ms jau vienreiz iz rmies. Tas izklauss mu gi, jo, emot vr vi a dzvesveidu, ms jau visu laiku esam irti. Tau reiz es pazi oju, ka vlos irties, prsvar tpc, lai vi u prmctu, un t gandrz seus mneus ms tiem nodzvojm irti. Vi gan man joprojm zvanja, un es vi am stju naudu, ja vi am t bija vajadzga, tas ir, ja pardjs kda jauna iespja un vi am bija kaut k jiztiek, kamr t piepilds. Tau prsvar ms dzvojm katrs par sevi. Es pat satikos ar diviem citiem vrieiem! Liks, Melnija pati ir prsteigta, ka par vi u vartu interesties citi vriei. Vi a samulsa. Vi i abi bija tik labi pret brniem, un katrs no vi iem vljs paldzt man mjs, laboja to, kas labojams, un pat pirka man dadus nepiecieamus skumus. Tas bija jauki, k vi i izturjs pret mani. Tau man pret vi iem nebija stu jtu. Es nekad nespju izjust pret vi iem tdu tieksmi, kdu joprojm jtu pret onu. T beigs es atgriezos pie vi a. Vi a pasmnja. Tad man ncs vi am paskaidrot, kpc mjs viss ir tik lab krtb. Ms jau bijm rsojuas pusi no studentu pilsti as teritorijas, un es vljos kaut ko uzzint vairk par Melnijas brnbu, lai vartu izprast tos prdzvojumus, kas bija sagatavojui vi u pareizj stvok a grtbm. Ko js redzat, kad atceraties sevi k brnu? es jautju un vroju saraucamies vi as uzacis, kad vi a lkojs atpaka cauri gadiem. Ak, tas nu gan ir jocgi! Es redzu sevi priekaut stvam uz ebla pie plts un apmaism katlu. Es biju vidjais no pieciem brniem, un man bija etrpadsmit gadu, kad nomira mte, tau gatavot dienu un trt mju es biju skusi jau ilgi pirms tam, jo vi a bija tik slima. Vi a ilgu laiku vispr nerdjs r no savas istabas. Abi mani veckie br i pc stundm strdja, lai paldztu mums iztikt, un es it k k uvu par mti visiem. Abas manas msas bija jaunkas par mani, viena trs un otra piecus gadus, t ka man mjs ncs dart gandrz visu. Tau ms itin labi tikm gal. Ttis strdja un iepirks, es gatavoju st un trju mju. Ms darjm visu, ko spjm. Naudas vienmr trka, tau ms iztikm. Ttis strdja ausmgi daudz, biei vien divs darbaviets. Tpc vi lielko dalu laika bija prom. Es domju, ka vi uzturjs rpus 59

mjas da ji tpc, ka t vajadzja, un da ji, lai izvairtos no manas mtes. Ms visi vairjmies no vi as, cik vien spjm. Vi a bija tik sare ta. Mans tvs apprecjs otrreiz, kad es mcjos vidusskolas veckaj klas. Viss uzreiz k uva vieglk, jo vi a jaun sieva ar strdja, un vi as meita bija tikpat veca, cik mana jaunk msa, kurai tad bija divpadsmit. Viss kaut k nokrtojs. Nauda vairs nebija tik liela problma. Ttis bija daudz laimgks. Pirmoreiz ms bijm kaut cik prtikui. Es jautju: K js uztvrt savas mtes nvi? Melnija nolaida acis. T persona, kas nomira, jau daudzus gadus vairs nebija mana mte. Tas bija kds cits cilvks kds, kur vai nu gulja, vai ar kliedza un traucja. Es vl atceros vi u tad, kad vi a bija mana mte, tau oti neskaidri. Tad man jatgrieas tlu atpaka pie ts sievietes, kura bija laipna un maiga, un mdza dziedt, strdjot vai spljoties ar mums. Vi a bija riete, dziedja tik skumjas dziesmas... Lai nu k, man iet, ka mums k uva vieglk, kad vi a beidzot nomira. Tau es ar jutos vainga varbt, ja es btu labk vi u sapratusi vai vairk par vi u rpjusies, vi a nebtu k uvusi tik slima. Es nedomju par to, ja vien spju. Ms tuvojmies manam galamr im, un daos atlikuajos bros es cerju paldzt Melnijai vismaz aptuveni nojaust vi as pareizjo nepatikanu cloni. Vai js saskatt kdu ldzbu starp savu dzvi brnb un tagad? es jautju. Vi a samulsusi iesmjs. Tagad, par to runjot, es vairk nek jebkad agrk saprotu, ka es joprojm gaidu gaidu, kad atgriezsies ons, glui tpat, k gaidju tvu, kad vi bija prom, un es saprotu, ka nekad nevainoju onu par to, ko vi dara, jo man prt vi a prombtne saists ar to, k gja prom mans tvs, lai vartu apgdt ms visus. Tagad es saprotu, ka tas nav viens un tas pats, tomr jtos glui tpat it k man vajadztu vrst to visu par labu. Vi a apstjs un piemiedza acis, lai skaidrk saskattu priek pavruos ainu. Ak, un es vl joprojm esmu t pati maz bra Melnija, kas visu satur kop, apmaisa katlu uz plts, aprp brnus! Vi as krmkrsas vaigi piesarka atklsmes prsteigum. Tad jau taisnba vien ir tas, ko js teict sav lekcij par tdiem brniem, kda biju es. Ms tiem uzmekljam cilvkus, ar kuriem varam splt ts paas lomas, kuras spljm brnb! iroties Melnija mani ciei apkampa un teica: Paldies par to, ka uzklausjt mani. iet, ka man vienkri vajadzja mazlieti par to parunt. Es tagad visu saprotu labk, tau neesmu gatava aiziet vl ne! Vi as gars bija acmredzami moks, kad vi a, atkal izsljusi zodu, teica: Turklt onam vienkri jk st pieauguam. Un to vi dars. Vi am tau tas jdara, vai jums t ne iet? Negaidot atbildi, vi a apgriezs un aizgja pa krituo lapu paklju. 60

Melnijas izpratne tiem bija k uvusi dzi ka, tau daudzas citas ldzbas starp vi as brnbu un tagadjo dzvi joprojm palika rpus vi as apzi as. Kpc gan tdai gudrai, pievilcgai, ener iskai un spjgai jaunai sievietei k Melnija bija vajadzgas tdas spju un grtbu pilnas attiecbas, kdas vi ai bija ar onu? Tpc, ka vi ai un citm sievietm, kas uzauguas dzi i nelaimgs imens, kurs ncies izturt prmru smagu emocionlo slodzi un prk lielu atbildbu, ir zudusi at irba starp labo un auno, un beigu beigs ie jdzieni ir k uvui par vienu un to pau. Piemram, Melnijas imen vecku nevrgs attieksmes clonis bija visprj dzves nevadmba, imene vienkri cents izdzvot apstk os, ko radja mtes personbas sabrukums. Melnijas varongie centiem vadt mjsaimniecbu tika atalgoti ar to, kas vistuvk atbilda tai mlestbai, ko vi ai vajadztu piedzvot: ar tva pateicgo atkarbu no vi as. Bai u un apgrtinjuma sajtas, kuras btu dabiskas brnam dos apstk os, Melnija prvarja, pateicoties savai paapzi ai, ko bija izraisjusi, no vienas puses, tva vajadzba pc vi as paldzbas un, no otras puses, mtes nepilnvrtba. Tas tau brnam ir glui k dopings, ja vi u uzskata par stiprku nek viens no veckiem un turklt vi ir nepiecieams otram! brnb apgt loma ar noteica Melnijas identitti glbja, kas spj pacelties pri grtbm un juceklim un ar savu drosmi, spku un nelokmo gribu balstt savus tuvkos. is glbja komplekss iet veselgks, nek patiesb ir. Lai gan ir slavjami krzes situcij bt stipram, Melnijai, glui k citm sievietm ar ldzgu pagtni, krzes bija vajadzgas, lai vi a vispr sptu pastvt. Ja nebtu uztraukumu, stresa vai bezcerbas situciju, ar kurm jtiek gal, tad dzi i apslpts brnb prciests emocionls nomktbas izjtas atkal uzpeldtu virspus un k tu prk draudoas. Brnb Melnija bija tva palgs un mte prjiem brniem. Tau vienlaikus vi a pati ar bija brns, kam nepiecieama vecku gdba, un, t k mte emocionli bija prk nestabila un tvs prk reti mjs, vi as paas vajadzbas netika apmierintas. Prjiem brniem bija Melnija, kas ar vi iem nodarbojs, uztraucs un rpjs par vi iem. Melnijai paai nebija neviena. Vi ai ne tikai trka mtes, vi ai vl bija jmcs domt un rkoties k pieauguai. Nebija ne vietas, ne laika, lai vartu atklt pati savas bailes, un drz vien Melnija aprada ar to, ka nav nekdu iespju emocionli izldties. Ja vi a pietiekami ctgi tloja pieauguo, tad spja aizmirst, ka pati ir izbijies brns. Drz Melnija ne vien spja labi justies apkrtj haos, bet vi ai tas bija pat nepiecieams, lai vispr vartu dzvot. Nasta, ko vi a bija uz musies, paldzja izbgt no paas bailm un spm. T vi u nomca un vienlaikus ar atviegloja. Tlk Melnijas pavrtbas apzi a veidojs tdjdi, ka vi a uz ms pienkumus, kas gandrz jau prsniedza vi as k brna spju robeas. Vi a 61

nopelnja atzinbu ar smagu darbu, rpdams par citiem un upurdama vi u vajadzbm un vlmm pati savjs. T moceklba ar k uva par vi as personbas dalu un, apvienojoties ar jau minto glbjas kompleksu, padarja Melniju par stu magntu cilvkiem, kuri rada nepatikanas, tdiem k ons. Btu lietdergi oti si aplkot daus svargus brna attstbas aspektus, t ms varsim labk izprast spkus, kas ietekmja Melnijas dzvi, jo neparasto brnbas apstk u d pavisam normlas jtas un reakcijas Melnij attstjs bstami prsplt veid. Brniem, kuri aug piln imen, ir dabiski lolot spcgu vlanos atgrst to no veckiem, kur ir vi u pau dzimuma, lai paturtu tikai sev to, kur ir pretja dzimuma. Mazi zni no visas sirds vlas, lai ttis pazustu un vi i vartu sa emt visu mmi as mlestbu. Un mazas meitenes sap o aizstt savu mti, k stot par tta sievu. oti daudz vecku ir sa mui no saviem mazajiem pretj dzimuma brniem prieklikumus, kas pau o attieksmi. etrgadgs zns saka mtei: Kad es izaugu, es tevi apprecu, mmi . Vai ar trsgadga meitene saka tvam: Tti, dzvosim abi kop sav mj bez mammas! s oti normls tieksmes atspogu o daas no mazu brnu spcgajm izjtm. Tomr, ja ar apskausto sncensi tiem notiktu kaut kas, k rezultt vi ciestu vai tiktu atrauts no imenes, iespaids uz brnu var bt graujos. Ja d imen mtei ir gargi traucjumi, ja vi a ir nopietni un hroniski fiziski slima, alkoholi e vai narkomne (vai ar jebkdu citu iemeslu d fiziski vai gargi nepieejama), tad meitai (parasti veckajai, ja imen ir divas vai vairkas meitas) gandrz vienmr nkas aizpildt vietu, kas mtes slimbas vai prombtnes d palikusi vakanta. Melnijas ststs ir piemrs tam, k da karjera iespaido mazu meiteni. Mtes gargs slimbas d Melnija no vi as pr ma vados sievietes lomu mjsaimniecb. Laik, kad veidojs Melnijas raksturs, vi a daudzjd zi savam tvam bija drzk partnere nek meita. Prrundami un risindami ar mjsaimniecbu saistts problmas, abi kop darbojs k komanda. Zinm mr tiei Melnijai pilnb piederja tvs, jo vi u savstarpjs attiecbas btiski at rs no tm, kdas pastvja starp tvu un prjiem brniem. Melnijas statuss imen bija gandrz tds pats k tvam. Tpat vairkus gadus vi a bija daudz stiprka un stabilka par slimo mti. Ttad tiem piepildjs Melnijas norml brni g vlans iegt tvu pilnb sev, tau tas maksja mtes veselbu un beigs ar vi as dzvbu. Kas notiek, kad piepilds agr brnb lolot vlans tikt va no viena un paturt tikai sev otro no veckiem? Tam var bt trejdas rkrtgi smagas, raksturu noteicoas un nekontroljamas sekas. Pirm ir vainas apzi a. Melnija juts vainga, atceroties mtes panvbu un savu nespju to novrst, t bija apzinta vainas sajta, kas ir dabiska jebkuram imenes loceklim das tra dijas gadjum. Melnij o apzinto vainas sajtu vl vairk 62

pasludinja vi as prk attstt tieksme uz emties atbildbu par visu prjo imenes locek u labkljbu. Turklt papildus ai smagajai apzints vainas sajtai vi a bija pak auta citam, vl smagkam slogam. Tas, ka bija piepildjusies Melnijas brni g vlme paturt tvu sev vienai, izraisja vi neapzintu vainas sajtu papildus apzintajai vainas sajtai par to, ka nebija spjusi atturt gargi slimo mti no panvbas. Tas savukrt izraisja tieksmi izpirkt savu vainu, nepiecieambu ciest un izturt grtbas, it k lai iegtu grku atlaidi. nepiecieamba kombincij ar Melnijai jau ierasto mocekles lomu radja vi kaut ko tdu, kas jau ir tuvu mazohismam. Savas attiecbs ar onu vi a varja rast apmierinjumu, ja pat ne patiesu iepriecinjumu, neskatoties uz vism spm, vientulbu un nomcoo atbildbu, ar ko ts bija saisttas. Nkams sekas ir neapzinta neapmierintbas sajta, kas ir saistta ar seksulo jomu un pie k var novest tas, ka viens no veckiem pilngi pieder brnam. Parasti mtes (vai ajos laikos, kad laulbas tik biei tiek irtas, citas tva biedrenes un seksuls partneres, piemram, pamtes vai draudzenes) kltbtne garant drobu gan tvam, gan meitai. Meita var attstt savu paapzi u, bdama tva acs pievilcga un mlta, tomr, pateicoties tva cieajiem sakariem ar piemrotu pieauguu sievieti, ir pasargta no prspltiem seksulajiem impulsiem, kdi var rasties starp vi u un tvu. Starp Melniju un vi as tvu neizveidojs asinsgrka attiecbas, tau zinmos apstk os ts noteikti btu izveidojus. Apstk i, kdos starp tvu un meitu izveidojus asinsgrka attiecbas, oti biei ir tiei tdi pai k Melnijas imen. Ja mte jebkda iemesla d atsaks pildt savu lomu, respektvi, bt par tva partneri un brnu mti, un nostda sav viet meitu, vi a ne tikai piespie meitu uz emties savus pienkumus, bet ar pak auj riskam k t par sava tva seksuls iekres objektu. (Kaut ar vartu likties, ka visa atbildba gulstas uz mti, patiesb par asinsgrku, ja tas ir noticis, pilnb ir atbildgs tvs. Tas tpc, ka tvam k pieauguam cilvkam ir pienkums aizsargt savu brnu, nevis jelkad izmantot to paa seksulai apmierinanai.) Tlk pat tad, ja tvs nekad nav seksuli tuvojies meitai, vecku atsveintba un tas, ka meita imen uz emas mtes lomu, pastiprina seksulo pievilksmi starp tvu un meitu. Vi u prk cieo attiecbu d meitai var rasties neomulga nojausma, ka tva paajai interesei par vi u zinm mr piemt seksula pieska a. Vai ar neparast emocionl tuvba ar tvu var novest pie t, ka meita savas plaukstos seksuls jtas koncentr uz vi u vairk, nek tas notiktu parastos apstk os Ploties izvairties pat savs doms prkpt vareno asinsgrka tabu, vi a var nocietinties un aizliegt sev daudzas vai pat visas seksulas jtas. ds lmums atkal tiek pie emts neapzinti, aizsargjoties pret 63

pau draudgko impulsu seksulu pie eranos saviem veckiem. T k lmums ir neapzints, to nav viegli nedz prdomt, nedz atcelt. T visa rezultts ir jauna sieviete, ko mulsina jebkdas seksuls izjtas, jo ts saists ar neapzintu tabu prkpumu. Kad tas notiek, vieng dro mlestbas izpausme var bt auklana. Melnijai, skot veidot attiecbas ar onu, pirmais solis bija tas, ka vi a juts par vi u atbildga. Tas jau sen bija k uvis par vi as ierasto veidu, k izjust un paust savu mlestbu. Kad vi ai bija septi padsmit gadu, tvs aizstja Melniju ar savu jauno sievu, un Melnija s laulbas uztvra ar acmredzamu atvieglojumu. Tas, ka vi a, zaudjot savu iepriekjo lomu imen, gandrz nemaz nejuts sargtinta, droi vien liel mr izskaidrojams ar ona un vi a istabas biedru pardanos. Attiecb uz vi iem Melnija pildja daudzas ts paas funkcijas, kdas agrk bija pildjusi mjs. Ja situcija nebtu atrisinjusies ar vi as laulbm, Melnija aj posm vartu ciest pamatgu identittes krzi. Tau vi a nekavjoties k uva grta un tdjdi atjaunoja savu aprptjas lomu, kamr ons jau no paa skuma, glui tpat k vi as tvs, to tikai veicinja, lielko da u laika pavaddams rpus mjas. Vi a stja tam naudu pat tad, kad abi bija irti, sacenzdams ar vi a mti par to, kura no abm sievietm var vi u labk aprpt. (d sacensb vi a jau reiz bija uzvarjusi pati savu mti attiecb uz paas tvu.) Kad Melnija bija rusies ar onu, vi as dzv pardjs citi vriei, kuriem nebija vajadzga vi as mti aprpe un kuri cents mainties lomm ar vi u, pai piedvdami vi ai tik oti nepiecieamo paldzbu, tau vi a nespja nodibint emocionlas attiecbas ne ar vienu no iem vrieiem. Vi a juts labi viengi tad, kad pati varja kdu aprpt. Melnijas un ona attiecbu seksulais aspekts nekad nevarja radt starp vniem tik spcgas saites, kdas radja vi a nepiecieamba pc vi as gdbas. Patiesb ona neuzticba Melnijai bija tikai krtjais brnbas atmi u atspulgs. Savas progresjos gargs slimbas d Melnijas mte k uva par aizvien neskaidrku, tikko pamanmu tlu par citu sievieti attlkaj istab un bija gan gargi, gan fiziski attlinta no Melnijas dzves un domm. Melnijas attiecbas ar mti nozmja turties no vi as tlk un nedomt par vi u. Vlk, kad onam rads citas mlas intereses, ar t sieviete Melnijas apzi bija tikai neskaidrs tls, turklt t atrads tlum un netika uztverta k rels drauds Melnijas un ona attiecbm, kuras, glui k vi as agrks attiecbas ar tvu, bija it k neseksulas, bet praktiskas partnerattiecbas. Atcerieties, ka ona uzvedba nebija bez precedenta! Jau pirms laulbm vi am bija nostabilizjies paradums meklt citu sievieu sabiedrbu, at aujot Melnijai parpties par vi a praktiskajm, mazk romantiskajm vajadzbm. Melnija to zinja, tomr apprecjs ar vi u. 64

Pc laulbm vi a uzska kampa u, kuras mr is bija maint onu ar savas gribas un mlestbas spku. Tdjdi ms varam izvrtt tres sekas, pie k ir novedis Melnijas brnbas vlmju un fantziju stenojums. T ir vi as ticba paas visspcbai. Maziem brniem parasti iet, ka vi i pai, vi u domas un vi u vlmes ir apvelttas ar burvju spku, ka tiei ts ir visu vi u dzves zmgko notikumu clonis. Tomr parasti, lai ar cik oti maza meitene vltos bt par tva dzves partneri, stenba vi ai pierda, ka tas nav iespjams. Vai nu vi ai tas patk, vai ne, nkas samierinties ar faktu, ka tva partnere ir mte. ir viena no vi as brnbas lielajm mcbm ka vi a ne vienmr ar savu gribasspku var pankt to, ko visvairk vlas, stenb tiei mcba liel mr sagrauj meitenes ticbu savai visspcbai un paldz samierinties ar savas personisks gribas ierobeojumiem. Kas attiecas uz mazo Melniju, vi as spcg vlans tomr piepildjs. Vi a daudzjd zi aizstja savu mti. Vi a bija ieguvusi tvu tikai sev, k vi ai liks, ar savu vlmju un gribas ma isko spku. Un tad ar nesatricinmu ticbu savam gribasspkam, kas spj pankt to, ko vi a vlas, Melnija tiecs iesaistties cits sare ts un emocionli spraigs situcijs, kuras ar cents maint ar savu ietami ener isko spku. Visas grtbas, ko vi a nesdzoties pie ma vlk, bru ojusies tikai ar savu gribasspku, bezatbildgs, infantils un neuzticgs vrs, nepiecieamba faktiski vienai uzaudzint trs brnus, nopietnas problmas ar naudu un sare ta studiju programma, turklt pilna darba slodze to tikai apstiprinja. ons nodroinja Melnijai plau darbalauku, kur vi a varja plties ar savu gribasspku maint citu cilvku, glui tpat vi atbilda citm prasbm, kdas bija izvirzjusi pieaugus sievietes loma, ko Melnija pildja brnb. Vi sagdja vi ai neierobeotas iespjas ciest un izturt, k ar izvairties no seksa, t viet attstot savu noslieci uz auklanu. Nu jau mums vajadztu pilngi skaidri saprast, ka Melnija nekd zi nebija neveiksmgas laulbas nelaimgais upuris. Glui pretji. Vi a un ons bija atradui viens otr savu svargko psiholo isko vajadzbu apmierintju. Vi i teicami saderja kop. Fakts, ka ona mtes periodiski sniegts naudas veltes jau pa dgl izncinja jebkurus ona centienus k t pieauguam, protams, sare ja o laulbu, tau t nebija Pati Galven Problma, par kdu to patika uzskatt Melnijai. Pats aunkais bija tas, ka o divu cilvku neveselgais dzvesveids un attieksme pret dzvi, lai gan visd zi at rs, tomr saderja tik labi, ka vi i stenb lva viens otram saglabt o neveselgo stvokli. Iedomjieties vi us abus, onu un Melniju, k dejotjus td pasaul, kur visi ir dejotji un ikviens pieaugot iemcs savus individulos dejas so us. Atkarba no konkrtiem gadjumiem un personbm, bet lielkoties apgstot ts 65

dejas, kdas tika dejotas ar vi iem brnb, gan ons, gan Melnija bija izstrdjui katrs savu, uniklu psiholo isku so u, kustbu un estu reperturu. Tad kdu dienu vi i satiks un atklja, ka abu nebt ne ldzgs dejas, izpildtas kop, ma iski apvieno vi us izcil duet, lielisk pas de deux, kas ietver sev darbbu un pretdarbbu. Tikldz viens izdarja kdu kustbu, otrs uz to atbildja, un rezultts bija tda horeogrfija, kas lva kopgajai dejai netraucti virpu ot apkrt un apkrt, un apkrt. Kad vien vi atteics no atbildbas, vi a to ai uz ms. Kad vi a uzvla sev plecos visus jau ierastos ar vi u imenes uzturanu saisttos pienkumus, vi aizvirpu oja prom, atbrvodams pietiekami lielu telpu vi as rpju izpausmm. Kad vi meklja skatuvi, kur pakavties citas sievietes sabiedrb, vi a atviegloti nopts un ska dejot trk, lai apreibtu pati sav kustb. Kad vi aizdejoja prom un pazuda kuliss, vi a nostjs perfekt gaidanas poz. Apkrt un apkrt, un apkrt... Melnijai deja dabrd bija satraucoa, bet biei vien vientulga; palaikam t bija kaitinoa un nogurdinoa. Tau vi a nekd zi nevljs prtraukt deju, kuru tik labi prata. Visi so i, kustbas, viss liks tik pareizs, ka vi a bija prliecinta o deju sauc par mlestbu.

66

5. VAI PADEJOSIM?

K tas gadjs, ka tu vi u apprecji? Vai gan to iespjams kdam izststt? To, k vi pazemgi pielieca galvu un pacla acis, lai bikli, k brns, mani uzlkotu... K vi iezags mana sird saldi, pielgsm, rota gi... Vi teica: Tu esi tik stipra, ml. Un es tam ticju. Es tam ticju! Merilina Frena, Asi ojo sirds

K gan sievietes, kas ml par daudz, uzmekl vrieus, ar kuriem vi as var turpint stenot savus jau brnb izveidotos neveselgos attiecbu mode us? K, piemram, sieviete, kuras tvs emocionlaj zi nekad nav bijis ar vi u kop, uzmekl vrieti, par kura uzmanbu vi a nemitgi cns, tau nespj to iegt? K sieviete no imenes, kur valdjusi vardarbba, var saistties ar vrieti, kas vi u sit? K alkoholi u imen uzaugusi sieviete atrod vrieti, kur jau ir vai drz k s par alkoholi i? K sieviete, kuras mte vienmr ir bijusi no vi as emocionli atkarga, atrod vru, kuram nepiecieams, lai vi a par to rptos? Kdas gan ir ts nordes, kas liek m sievietm no visiem eventulajiem partneriem izraudzties tiei tos vrieus, ar kuriem kop vi as var izpildt jau kop brnbas tik labi zinmo deju? Un k vi as rea (vai nerea ), sastopot vrieti, kura uzvedbas stils ir veselgks vai kur nav tik atkargs no vi u sniegts paldzbas vai nav tik infantils vai aizvainojos k tie, pie kuriem vi as ir pieraduas, tdu vrieti, kura deja tik labi nesaskan ar to, ko pieprot vi a? Sena psihoterapij pie emta aksioma ir t, ka cilvks biei apprecas ar tdu personu, kas atgdina vi a mti vai tvu, to, ar kuru vi am ncies cnties uzaugot. nostdne nav glui precza. Nav jau glui t, ka msu izraudztais dzvesbiedrs btu tiei tds pats k Mamma vai Ttis, tau kop ar o partneri ms varam prdzvot ts paas izjtas un prvart ts paas problmas, ar kdm ms saskaramies uzaugot; ms varam atjaunot sev tik pazstamo brnbas gaisotni un izmantot tos paus manevrus, kurus esam jau ir tik labi apguvuas. Tas ar ir tas, kas vairkumam no mums nozm mlestbu. Ms jtamies k m67

js, rti, pai labi blakus cilvkam, ar kuru kop ms varam izdart mums zinmos gjienus un prdzvot visas mums pazstams izjtas. Pat tad, ja no iem gjieniem nekad nav bijis nekda labuma un izjtas ir nepatkamas, tas ir tas, ko ms pazstam vislabk. Mums ir t pa piederbas sajta attiecb uz vrieti, kur mums k vi a partnerm auj dej izmantot jau zinmos so us. Tiei ar vi u ms nolemjam izm int veidot attiecbas. Nav pasaul sare tkas mijas par o noslpumaino tuvbas sajtu, kad satiekas vrietis un sieviete, kuru izturans mode i sader kop k mozakas fragmenti i. Ja vl papildus tam vrietis dod sievietei iespju cnties ar vi as brnb izjustajm spm un bezpaldzbu, ar to, kas vi ai licis justies nemltai un nevajadzgai, un iespju s izjtas prvart, tad vi a tiem nespj pretoties im pievilkanas spkam. Patiesb, jo vairk spju prdzvots brnb, jo spcgka ir vi as tieksme jau k pieauguai sievietei atkal atdzvint un oreiz uzvart s spes. Palkosimies, kpc tas t ir. Ja mazs brns ir prdzvojis kdu traumu, t atkal un atkal no jauna atspogu osies vi a rota s, kamr vi kaut kd veid nenonks ldz apzi ai, ka beidzot ir ticis gal ar saviem prdzvojumiem. Brns, kuram izdarta opercija, piemram, izmantojot lelles vai citas rota u figras, var atdzvint atmi braucienu uz slimncu, iztloties sevi k rstu vien no dm rota m un k pacientu kd cit, ldz beidzot ar o notikumu saistts bailes ir pietiekami mazinjus. Bdamas sievietes, kas ml par daudz, ar ms daudzjd zi rkojamies tpat: atkrtoti izspljam un prdzvojam nelaimgas attiecbas un cenamies pak aut ts savai kontrolei. No t izriet, ka faktiski neviens attiecbs nav nekdu nejauu sakritbu, nav nejauu laulbu. Ja sieviete ir prliecinta, ka vi ai kaut kdu neizskaidrojamu iemeslu d japprecas ar konkrtu vrieti, kuru vi a nekad apzinti neizvltos par savu vru, tad, protams, vi a centsies izptt, kpc tuvbai ir izvljusies tiei o vrieti, kpc vi a vispr uz musies risku, paliekot stvokl no vriea. Tpat, ja sieviete sdzas, ka apprecjusies kaprzes d vai ar bijusi prk jauna, lai apzintos, ko dara, vai ka nav bijusi pie pilnas sapraanas un nav spjusi uz emties pilnu atbildbu par savu izvli, tad tie visi ir tikai aizbildinjumi, kas pelnjui rpgku izpti. Patiesb vi a ir izdarjusi savu izvli, lai ar neapzintu, turklt biei vien apzindams sava nkam partnera btbu jau pa skum. To noliegt nozm noliegt atbildbu par savu izvli un savu dzvi, un ds noliegums padara neiespjamu atvese oanos. Tau k ms izvlamies? Kds tiei ir is mklainais process, t nenosakm misk reakcija, kas notiek starp sievieti, kas ml par daudz, un vrieti, kur vi u piesaista? 68

Ja nu o jautjumu formul citdi kas norda uz dzirksteli starp sievieti, kurai nepiecieams bt vajadzgai, un vrieti, kur mekl kdu, kas uz emtos par vi u atbildbu? Vai starp sievieti, kurai piemt izteikta paupurans tieksme, un izteikti egoistisku vrieti? Vai starp sievieti, kura uzskata sevi par upuri, un vrieti, kura identitte balsts uz spku un agresiju? Vai sievieti, kurai piemt tieksme vadt, un g vu vrieti? tad is process zinm mr zaud savu noslpumainbu. Jo pastv noteikti signli, noteikti mjieni, ko raida un uztver katrs no s dejas dalbniekiem. Atcerieties, ka jebkuras par daudz mloas sievietes likteni ietekm divi faktori: (1) vi as imenes mode a saska a ar konkrt vriea raksturu un (2) tieksme atdzvint un prvart spgos pagtnes prdzvojumus. Aplkosim dueta pirmos, pagaidm vl nedroos so us, kas katru no partneriem inform, ka te ir cilvks, ar kuru kop tas, iespjams, rads sadarbbu, saska u un labsajtu. Turpmkie ststi skaidri attlo gandrz netveramo informcijas apmai u, kas notiek starp sievieti, kura ml par daudz, un vrieti, kur vi u piesaista, apmai u, kas, skot ar pirmo vi u tikans mirkli, veido to pamatu, uz kura turpinsies pra attiecbas, proti, vi u dejas.

H l o j a, divdesmit trs gadus veca koledas studente; varmcga tva meita Es uzaugu tiem trak iment. Tagad es to saprotu, tau brnb nekad par to neiedomjos, es viengi cerju, ka neviens nekad neuzzins, ka mans tvs sit manu mti. Vi sita ms visus, un, man iet, vi am izdevs ms, brnus, it k prliecint, ka esam pelnjui sitienus. Tau es zinju, ka mamma nebija tos pelnjusi. Es vienmr vljos, lai vi sistu mani, nevis vi u. Es zinju, ka varu to izturt, tau nebiju tik prliecinta, ka to spj vi a. Ms visi vljmies, lai vi a tvu pamet, tau vi a to nedarja. Vi a sa ma tik maz mlestbas. Es vienmr vljos sniegt vi ai tik daudz mlestbas, lai t dotu vi ai spku aiziet no tva, tau vi a to nekad neizdarja. Pirms pieciem gadiem vi a nomira ar vzi. Kop brm es nekad vairs neesmu bijusi mjs, nedz ar runjusi ar tvu. Es jtu, ka stenb mti nogalinja vi , nevis vzis. Mana vecmmi a, tva mte, atstja katram no mums, brniem, aizbildnbas fondu, un t es varju iestties koled, kur ar sastapu Roju. Ms abi veselu semestri mcjmies mkslas klas, bet ne reizi nebijm viens ar otru runjui. Kad sks otrais semestris, dai no mums atkal kop nok uva cit klas, un jau pirmaj dien ms visi iesaistjmies smagajs prruns par attiecbm starp vrieti un sievieti. Nu, is puisis ska runt par to, ka amerik u sievietes esot pilngi samaittas, gribot, lai viss notiktu pc vi u prta, un tikai izmantojot vrieus. Vi , to visu sakot, burtiski izlja ulti, un es 69

nodomju: Ak, vi nu gan ir daudz cietis. Nabadzi . Es vi am pajautju: Vai tu tiem dom, ka t ir? un sku censties kaut k pierdt, ka ne jau visas sievietes ir tdas ka es tda neesmu. Lk, k es biju uztraukusies! Vlk, kad ms jau bijm kop, es nevarju izvirzt nekdas prasbas, nedz ar jebkd veid parpties pati par sevi, lai ldz ar to nepierdtu vi a k sievieu ndja taisnbu. Un visi mani trta klas izpausties centieni iedarbojs. Vi ar bija uz ries. Vi teica: Es atgriezos. Es negribju sapties ar o klasi, tau ar tevi es vltos parunt vl! Es atceros, ka tiei tad mani pr ma milzgs satraukums, jo es jau jutu, ka neesmu vi am vienaldzga. Nepagja ne divi mnei, kad ms jau dzvojm kop. Pc etriem mneiem es jau maksju ri un visus citus r inus, turklt vl pirku prtiku. Tau es vl veselus divus gadus centos vi am pierdt, cik laba es esmu un ka es nevlos vi u ievainot vl vairk, nek vi jau ir ievainots. aj proces diezgan biei tiku ievainota es, skum tikai gargi, pc tam ar fiziski. Neviens, bdams tik nikns uz sievietm k vi , nevartu atturties, lai kdu no tm neiekausttu. Protams, es biju prliecinta, ka tur ir ar mana paas vaina. Brnums, ka es no t izrvos. Reiz satiku kdu no vi a agrkajm draudzenm, un vi a man tiei noprasja: Vai vi tevi kdreiz sit? Es atbildju: Nu, ne glui. Es, protams, aizstvju Roju un ar nevljos izskatties pc galgas mu es. Tau es zinju, ka vi a to zina, jo pati ir bijusi kop ar vi u. Skum mani pr ma izmisums. Ts bija ts paas brnbas izjtas nevlans, lai kds ieskattos aiz fasdes. Itin viss man pa mudinja melot, izturties t, it k vi a nu gan btu nekaunga, uzdodama du jautjumu. Tau vi a mani uzlkoja ar tdu izpratni, ka nebija jgas izlikties. Ms runjm ilgi. Vi a man paststja par terapijas grupu, kur pati darbojas un kur visas sievietes vieno tas, ka vi m ir nosliece uz neveselgm attiecbm. s sievietes cenoties iemcties d veid vairs nenodart sev pri. Vi a iedeva man savu telefona numuru, un pc tam, kad es vl divus mneus bija pljusies izturt dzvi, kas atgdinja elli, es vi ai piezvanju. Vi a mani pierunja kop apmeklt grupu, un es domju, ka tas varbt izglba manu dzvbu. s sievietes bija tdas paas k es. Vi as bija iemcjus prciest neiedomjami lielas spes, kas parasti bija skus jau brnb. Lai nu k, man bija nepiecieami vl dai mnei, lai es beidzot sptu Roju atstt, un to bija grti izdart pat ar grupas atbalstu. Man tau tik neiedomjami gribjs pierdt, ka vi ir m ! Es domju, ka tad, ja spu mlt vi u pietiekami spcgi, vi mainsies. Paldies Dievam, ka es tam tiku pri, citdi joprojm vl atrastos tur. Hlojas pie erans Rojam 70

Kad mkslas studente Hloja satika sievieu ndju Roju, bija t, it k vi a btu saskrusies ar savas mtes un tva sintzi. Rojs bija saniknots un ienda sievietes. Iegt vi a mlestbu Hlojai tas bija tikpat k iegt sava tva mlestbu, kur ar bija nikns un graujos. Maint Roju ar savas mlestbas spku tas vi ai nozmja maint savu mti un glbt vi u. Vi a redzja Roju k vi a paa slimgo izjtu upuri un vljs ar savas mlestbas paldzbu likt vi am atvese oties. Tpat ar vi a, glui k jebkura par daudz mloa sieviete, vljs uzvart sav c ar Roju un tiem vi ai svargajiem cilvkiem, kurus vi vi as uztvere simbolizja, vi as mti un tvu. Tiei tpc bija tik grti atteikties no m destruktvajm un neauglgajm attiecbm.

Mrija Deina: trsdesmit gadus precjusies ar darbaholi i Ms satikmies kds Ziemsvtku svinbs. Es tur ierados kop ar vi a jaunko brli, kur bija man vecum un kuram es tiem patiku. Tomr tur bija ar Pters! Vi am bija ppe un tvda akete ar ielpiem uz elko iem, un vi tik oti izskatjs pc kda no Efeju lgas! Uz mani tas atstja milzgu iespaidu. Turklt ap vi u virmoja kaut kas tds it k skumjas, un tas mani tiem piesaistja tikpat daudz k vi a acu skats. Es biju prliecinta, ka vi kaut kad ir ticis dzi i ievainots, un es vljos vi u iepazt, lai uzzintu, kas noticis, un izprastu vi u. Es biju prliecinta, ka vi nav iegstams, tau domju, ka, bdama pai iejtga, varbt spu pankt, lai vi ar mani sarunjas. Tas bija jocgi, jo ms taj pirmaj vakar runjm gana daudz, tau vi ne reizi nenostjs tiei man pret, seju pret seju. Vi vienmr palika mal, nevrgi nodarbodamies ar kaut ko citu, bet es centos pankt, lai vi visu savu uzmanbu pievrstu man. Notika t, ka ikviens vi a teiktais vrds k uva man btiski svargs, gandrz k drgums, jo es biju prliecinta, ka vi am ir kas labks, ko dart. To pau es jau biju izjutusi kdreiz ar savu tvu. Kad es augu, vi burtiski nekad nebija man tuvum. Ms bijm diezgan nabadzgi. Gan vi , gan mana mte strdja pilst, un lielko da u laika ms, brni, mjs bijm vieni. Vi piestrdja pat brvdiens. Viengs reizes, kad es redzju tvu, bija tad, kad vi mjs kaut ko laboja ledusskapi, radio vai kaut ko citu. Es atceros, ka vienmr jutos t, it k vi btu pagriezis man muguru, tau es neiebildu, jo tas vien jau bija brni gi, ka vi ir tepat blakus. Es trinos apkrt un uzdevu vi am veselu lrumu jautjumu, cenzdams pankt, lai vi pievrstu man uzmanbu. Nu, un vlk es to pau darju ar Pteru, kaut ar tad, protams, es to t neuztvru. Es tagad atceros, k visu laiku centos nostties t, lai vi a skats kristu 71

tiei uz mani, un k vi pak inja savu ppi, skatdamies kaut kur s us vai griestos, vai ar darbojs ar ppi. Es domju, ka vi ar savm sarauktajm uzacm un atsveinto skatienu ir tik pieaudzis. Mani tas pievilka k magnts. Mrijas Deinas pie erans Pteram Mrijas Deinas izjtas pret savu tvu ne tuvu nebija tik divdabgas k daudzm citm sievietm, kas ml par daudz. Vi a mlja savu tvu, dievinja vi u un tiecs pc vi a sabiedrbas un uzmanbas. Pters, bdams vecks un oti aiz emts, jau pirmaj mirkl atgdinja Mrijai Deinai vi as izvairgo tvu, un iekarot vi a uzmanbu ita jo svargk tpc, ka Pteru, glui k tvu, bija tik grti sagstt. Vriei, kuri labprt uzklausja, kuri bija emocionli vieglk pieejami un aizrautgki, neizraisja Mrij Dein to dzi o tieksmi bt mltai, kdu vi a bija izjutusi pret savu tvu. Ptera aiz emtba meta Mrijai Deinai jau pazstamu izaicinjumu, deva vl vienu iespju iekarot tda vriea mlestbu, kur no vi as izvairs.

P e g i j a: vi u uzaudzinjusi prmru kritiski noska ota vecmmi a un mte, kas nebija spjga sniegt nekdu gargu atbalstu; tagad vientu a irtene ar divm meitm Es nekad neesmu pazinusi savu tvu. Vi ar manu mti iz rs vl pirms manas dzimanas. Mte bija spiesta strdt, lai ms uzturtu, bet vi as mte palika mjs un rpjs par mums. Tas neizklauss tik slikti, tau bija gan. Mana vecmmi a bija ausmgi nelga sieviete. Vi a ne tik daudz sita ms ar msu, k ik dienu aizskra ar vrdiem. Vi a mums ststja, cik sliktas ms esam, cik daudz nepatikanu sagdjam vi ai, k ms nekur neesam liekamas - tas bija viens no vi as iem otkajiem teicieniem. Paradoksli ir tas, ka vi as kritika viengi lika gan msai, gan man censties bt labm, vrtgm. Mte ar nekad ms pret vi u neaizsargja. Mte bija prk nobijusies, ka vecmmi a vartu ms pamest, un tad vi a pati vairs nevartu strdt, jo nebtu tau neviena, kas ms pieskattu. T nu vi a tikai novrsa skatienu, kad vecmmi a par mums irgjs. Es augu, juzdams tik vientu a, tik neaizsargta, izbijusies un nevrtga, un es visu laiku centos kompenst to, ka esmu kdam par slogu. Es atceros, k centos salabot dadas lietas, kas bija salzuas, jo gribju ietaupt msu naudu un kaut k atldzint par to, ka mani te patur. Es izaugu. Apprecjos asto padsmit gadu vecum, jo biju stvokl. Es jau pa skum biju nolojama. Vi visu laiku mani kritizja. Skum vieglk, pc tam jau nelgk, stenb es zinju, ka nemaz nemlu vi u, tomr apprecjos ar vi u. Nedomju, ka man bija kda cita iespja. T bija laulba, kas 72

ilga piecpadsmit gadus, jo tiei tik ilgs laiks bija vajadzgs, lai es saprastu, ka nolojams stvoklis ir pietiekams iemesls laulbas iranai. Pc laulbas iranas es izmisgi vljos, lai kds mani iemltu, tau jutos nekur nederga, glui k dabas k da, un biju prliecinta, ka man nav nek, ko piedvt labam, laipnam vrietim. Taj vakar, kad satiku Brdu, es pirmo reizi biju devusies uz dejm, iepriek ne ar vienu neko nesarunjusi. Ms ar draudzeni bijm gjuas iepirkties. Vi a nopirka veselu komplektu bikkostmu, jaunas kurpes un vljs to visu uzvilkt un kaut kur iziet. T ms aizgjm uz diskotku, par kuru abas bijm dzirdjuas. Dai iebraukui biznesme i uzcienja ms ar dzrieniem un dejoja ar mums, un tas bija labi draudzgi, tau ne prk aizraujoi. Tad es pret pie sienas ieraudzju o puisi. Vi bija oti gar, oti slaids, neiedomjami labi rbies un izskatjs oti labi. Tau no vi a plda ar kaut kds vsums. Es atceros, ka pie sevis noteicu: Tas ir viselegantkais, vispievilcgkais vrietis, kdu vien esmu redzjusi. Un tad: Varu sadert, ka es spju vi u iekvlint! Starp citu, vl arvien atceros to brdi, kad satiku savu pirmo vru. Ms mcjmies vien skol. Vi stutja sienu taj laik, kad vi am bija jatrodas klas, un es sev tad teicu: Vi izskats diezgan meongs. Varu dert, ka spu vi u savaldt. Redziet, es vienmr centos visu labot. Lai nu k, es prgju pri zlei pie Brda un uzaicinju vi u uz deju. Vi bija oti prsteigts un, man iet, ar nedaudz glaimots. Ms kdu laiku dejojm, un tad vi teica, ka kop ar draugiem gatavojoties doties uz kdu citu vietu. Vai es gribtu nkt ldzi? Kaut ar tas mani vilinja, es atteicos. Biju atnkusi padejot, un tas tiem bija viss, ko es vljos dart. Es turpinju dejot ar biznesme iem. Pc kda laika vi uzldza mani dejot. Tur bija neiedomjama burzma. Cilvki tika vienkri saspiesti kop. Pc kda laici a ms ar draudzeni gjm projm. Vi kop ar daiem citiem cilvkiem sdja pie galda str. Vi ar rokas mjienu mani paaicinja, un es piegju. Vi man teica: Mans telefona numurs ir pie tevis. Es nesapratu, par ko vi run. Vi pasniedzs un izvilka savu viztkarti no mana pulovera kabatas. Tas bija viens no tiem ap rba gabaliem ar engurkabatu priekpus, un vi savu karti bija tur ielicis, kad ms otro reizi atgriezmies no deju grdas. Es biju izbrnjusies. Es pat nezinju, ka vi to izdarjis. Un mani t satrauca doma, ka is patkamais vrietis bija uz mies tdas ples. Lai nu k, ar es iedevu vi am savu karti. Vi man piezvanja pc dam dienm, un ms norunjm iet pusdienot. Kad es piebraucu, vi apveltja mani ar ausmgi neapmierintu skatienu. Mana automana bija diezgan veca. Es pk i saku justies nerti un tad atviegloti, ka vi tomr ies ar mani pusdiens. Vi bija oti stvs un vss, un es uzskatju par savu uzdevumu pankt, lai vi justos brvk, it k es pie kaut k btu vainga. Uz pilstu 73

vi u apciemot bija atbraukui vecki, bet vi ar tiem diez ko labi nesatika. Vi izklstja man veselu virkni sdzbu par vi iem, tas viss man ne ita prlieku nopietni, tau es centos ldzjtgi uzklaust. Tajs pusdiens es nodomju, ka te nu gan ir viens, ar kuru man nav nek kopga. Es nebiju patkami pavadjusi laiku. Es jutos nerti un it k izsista no ldzsvara. Tau, kad vi pc divm dienm piezvanja un atkal aicinja mani kaut kur iziet, es jutos savdi atvieglota, it k, ja jau vi pavadjis laiku pietiekami labi, lai atkal mani aicintu, tad viss ir krtb. Ms nekad neesam patiem labi pavadjui kop laiku. Vienmr kaut kas nebija t, k vajag, un es centos to labot. Es kop ar vi u jutos oti saspringti, un viengie labie bri bija tie, kad spriedze kaut nedaudz mazinjs. is neilgais atslbums jau bija gandrz laime. Tau vi joprojm mani kaut kd veid spcgi saistja. Es zinu, ka tas izklauss traki, tau es tiem apprecjos ar o vrieti, lai gan vi man nemaz nepatika. Vi jau pirms msu laulbas vairkas reizes prtrauca attiecbas. Vi teica, ka kop ar mani vienkri nespjot bt pats. Es nevaru jums izststt, cik tas bija postoi. Es ldzu paststt, kas tad man sti jdara, lai vi justos labk. Vi tikai teica: Tu jau zini, kas tev jdara. Tau es nezinju! Es gandrz sajuku prt, cenoties to izdibint. Lai nu k, laulba ilga tikai divus mneus. Vi aizgja pc tam, kad bija man pavstjis, cik nelaimgu es vi u esot padarjusi, un es vairs nekad neesmu vi u satikusi, viengi laiku pa laikam uz ielas. Vi vienmr izliekas, ka mani nepazst. Es nezinu, k lai izststu, cik apssta es ar vi u biju. Katru reizi, kad vi no manis aizgja, es jutos nevis mazk, bet vl vairk saistta ar vi u. Un tad vi atgriezs un teica, ka vlas to, ko es varu piedvt. Tad man nekas neliks steidzamk par to. Es turju vi u savos apkampienos, un vi raudja un teica, kds gan mu is bijis. scna ilga tikai vienu nakti, tad viss atkal ska jukt un brukt, un es neiedomjami stipri centos padart vi u laimgu, lai vi vairs neietu prom. Kad msu laulba izjuka, es jau vairs tikai eksistju. Es nespju ne strdt, ne dart kaut ko citu, viengi sdt, pojoties uz prieku un atpaka , un raudt. Man liks, ka es mirstu. Man bija nepiecieama paldzba, lai es necenstos vi u atkal satikt, jo es tik oti vljos vrst visu par labu, tau es zinju, ka vl vienu braucienu aj karusel vairs neprdzvou. Pegijas pie erans Brdam Pegija itin neko nezinja par to, ko nozm bt mltai, un, uzaugusi bez tva, glui neko nezinja ar par vrieiem, pai jau par laipniem, mloiem vrieiem. Tau, pateicoties savai ar vecmmi u kop pavadtajai brnbai, vi a labi zinja, k ir tad, ja tevi atgr un kritiz cilvks, kur pats nav uzskatms 74

par sti veselu. Vi a ar zinja, ko nozm censties visiem spkiem, lai panktu mlestbu no mtes, kura savu paas iemeslu d nespja sniegt nedz mlestbu, nedz pat aizsardzbu. Pirmoreiz Pegija apprecjs tpc, ka at vs bt tuva ar jaunu vrieti, ko vi a uztvra k kritisku un nosodou attiecb uz sevi un pret kuru vi a neizjuta lielu sirsnbu. Sekss ar vi u drzk bija c a par vi a atzinbu nek vi as mlestbas izpausme. Piecpadsmit gadus ilg laulba ar o cilvku tikai vl vairk bija prliecinjusi Pegiju par paas iedzimto mazvrtbu. Nepiecieamba atjaunot brnbas naidgo vidi un turpint c u, lai beidzot sa emtu mlestbu no tiem, kuri to nespj dot, bija tik spcga, ka tad, kad Pegija satika vrieti, kas okja vi u ar savu vsumu, atturbu un vienaldzbu, tas vi u uzreiz piesaistja. Te pavrs vl viena iespja prveidot nemlou cilvku td, kur beidzot vi u mltu. Kad Pegija jau bija kop ar Brdu, vi a retie mjieni uz to, ka vi a savos pli os iemct vi u mlt jau ir sasniegusi zinmu progresu, stimulja vi u tpat turpint, lai gan vi as paas dzve tuvojs sabrukumam. Tik spcga bija vi as tieksme prveidot Brdu (un ar mti un vecmmi u, ko vi prstvja).

Eleonora: sedesmit pieci gadi; vi u uzaudzinjusi prmru valdonga, rusies mte Mana mte nespja sadzvot ne ar vienu vrieti. Vi a bija divreiz rusies tolaik, kad neviens nemdza irties pat vienreiz. Man bija par mani desmit gadus vecka msa, un mte man ne reizi vien teica: Tava msa ir tva meita, tpc es nolmu, ka man vajag paai savu. Tiei tas es ar biju vi as paums un vi as papildinjums. Vi a neuzskatja, ka ms btu divi atsevi i cilvki. Pc vecku irans man oti pietrka tva. Vi a ne va mums satikties, un tvam nepietika spka, lai cntos. Nevienam t nepietika. Es vienmr jutos k gstekne, tomr vienlaikus ar atbildga par vi as laimi. Man bija oti grti vi u pamest, kaut ar es jutos t, it k btu tuvu noslpanai. Es iestjos biznesa koled kd attl pilst, kur mitinjos pie msu radiem. Mana mte bija tik saniknota, ka vairs nekad ar vi iem nerunja. Pc skolas beiganas es strdju par sekretri kdas lielas pilstas policijas departament. Kdu dienu pie manis ienca izskatgs virsnieks formastrp un jautja, kur atrodas dzeram dens strklaka. Es to pardju. Pc tam vi man paldza krzti. Es aizdevu savu kafijas krzi. Vi am bija jiedzer pris aspirna tableu. Es joprojm redzu, k vi atmet galvu, lai ts nortu. Tad vi teica: Uh! Vakar nu gan piemetos. Tiei tad es sev teicu: Ak, cik bdgi. Vi dzer prk daudz varbt tpc, ka ir vientu . Vi bija tiei tas, ko es vljos, kds, par ko rpties, kds, kuram es esmu vajadzga. Es nodomju: Man noteikti patiktu censties dart vi u laimgu. Pc diviem mneiem ms 75

apprecjmies, un nkamos etrus gadus es veltju iem centieniem. Es gatavoju brni gus dienus cerb prvilint vi u mjs, tau vi gja dzert un atgriezs tikai tad, kad jau bija oti vls. Tad ms strdjmies un es raudju. Nkamreiz, kad vi atkal vlu nebija mjs, es vainoju sevi par to, ka pagjuo reizi biju dusmojusies, un teicu sev: Nav jau nekds brnums, ka vi nenk mjs. K uva arvien sliktk, ldz beidzot es vi u atstju. Tas viss notika pirms trsdesmit septi iem gadiem, un tikai pagjuogad es sapratu, ka vi bija alkoholi is. Es vienmr biju domjusi, ka pie visa vainga esmu es, ka es vienkri nespju dart vi u laimgu. Eleonoras pie erans savam vram Ja jsu mte ir iendui vrieus un jums mcjusi, ka vriei nav labi, bet, no otras puses, js esat mljusi savu zaudto tvu un uzskatt vrieus par pievilcgiem, oti ticams, js uzaugsit bails, ka vrietis, kuru js iemlsiet, js pamets. Tpc js centsities atrast tdu vrieti, kuram ir nepiecieama jsu paldzba un izpratne, tdjdi js centsities nodroint to, ka attiecbs ar vi u js varsit paturt virsroku. Tiei t rkojs Eleonora, kad atklja, ka vi u ieinteresjis patkamais policists. Lai gan mintajai formulai btu jpasarg js no spm un pameanas, jo t nodroina to, ka jsu vrietis ir atkargs no jums, vaina ir t, ka jums jbt kop ar vrieti, kam ir problmas. Citiem vrdiem sakot, ar vrieti, kur ir ce uz to, lai iedertos vriei nav labi kategorij. Eleonora gribja bt droa par to, ka vi as vrietis vi u nepamets (k bija darjis tvs un k, pc mtes vrdiem, dars jebkur vrietis), un vi a vajadzba pc paldzbas ietami sniedza du nodroinjumu. Tau vi a problmas btba bija tda, kas padarja vairk, nevis mazk ticamu varbtbu, ka vi aizies. Tdjdi stvoklis, kuram it k bija jnodroina Eleonorai tas, ka netiks pamesta, patiesb nodroinja tiei to, ka vi a tiks pamesta. Katrs vakars, kad vi neprrads mjs, pierdja, ka vi as mtei bijusi taisnba attiecb uz vrieiem, un beigs vi a, glui tpat k mte, rs no nelab vriea.

A r l n a: divdesmit septi i gadi; nk no imenes, kur valdja vardarbba un kur vi a cents aizsargt mti un prjos brnus. Ms abi bijm aktieri vien trup un uzstjmies klub. Eliss bija septi us gadus jaunks par mani un fiziski ne ita man prk pievilcgs. Mani vi pai neinteresja, tau kdu dienu ms kop iepirkmies un pc tam devmies vakari s. Msu sarun es uztvru tikai to, cik oti nejdzga ir vi a dzve. Kamr vi par to runja, man pk i rads spcg tieksme iet palg un savest visu krtb. Taj pirmaj vakar vi man atzins, ka ir biseksuls. Kaut 76

ar tas neiederjs man vrtbu sistm, es prvrtu to par joku un teicu, ka ar es tda esmu ka tad, ja kds m ina man seksuli tuvoties, es pagrieos un aizeju. Un tiem, es baidjos no vrieiem, kuri ir prk uzstjgi. Mans agrkais vrs bija izturjies pret mani slikti, tpat ar vl viens draugs. Eliss man ita dros. Es biju vienldz prliecinta gan par to, ka vi nespj nodart man pri, gan ar par to, ka varu vi am paldzt. Nu, drz vien pc tam mums sks nopietnas attiecbas. Patiesb ms nodzvojm kop vairkus mneus, ldz es to prtraucu, un visu o laiku es biju saspringusi un izbijusies. Es uzskatju, ka daru vi am labu, tau pati pamazm prvrtos par vraku. Ar mana paapzi a sa ma triecienu. Vi a tieksme pc vrieiem vienmr bija spcgka nek tieksme pc manis. Faktiski ar taj nakt, kad mani smagi slimu ar vrusu pneimoniju ievietoja slimnc, vi mani neapmeklja tpc, ka bija kop ar kdu vrieti. Trs ned as pc iznkanas no slimncas es prtraucu attiecbas ar vi u, tau, lai to izdartu, man bija nepiecieams milzu atbalsts. Man paldzja msa, mte un mana rste. Mani pr ma neizsakmi ausmga depresija. Es tiem negribju prtraukt msu attiecbas. Es joprojm jutu, ka esmu vi am vajadzga, un biju prliecinta, ka man vl vajadztu tikai vairk paplties un ms abi kop tiktu ar visu gal. Ar brnb es vienmr biju jutusies tpat tlt, kuru katru brdi es izdomu, k vrst visu par labu. Ms bijm pieci brni. Es biju veck, un mte oti uz mani pa vs. Vi ai vajadzja gdt par to, lai tvs btu apmierints, kas vispr nebija iespjams. Vi joprojm ir nelietgkais cilvks, kdu vien pazstu. Beidzot pirms kdiem desmit gadiem mte ar tvu iz rs. Man iet, vi i uzskatja, ka izdara mums lielu pakalpojumu, atlikdami o lietu ldz tam laikam, kad ms k sim patstvgi, tau msu dzve aj imen bija nolojama. Tvs sita ms visus, pat mti, tau vis aunkajai vardarbbai vi pak va manu msu, bet ar vrdiem visvairk aizskra brli. Vi t vai citdi sakrop oja ms visus. Es vienmr jutu tikai to, ka ir jbt kdam veidam, k es visu vartu vrst par labu, tau man nekad neizdevs izdomt, kds tas vartu bt. Centos runt ar mti, tau vi a bija tik pasva! Tad saclos pret tvu, nu, ne jau nu oti, jo tas bija prk bstami. Es zinm mr mcju msai un brlim, k negadties tvam ce , k nerunt vi am pret. Ms, prnkui no skolas, pat mdzm apstaigt mju, lai laikus atkltu visu, kas vartu vi u sadusmot, un izlabotu, pirms vi vakar prncis mjs. Lielkoties ms visi bijm nobiedti un nelaimgi. Arlnas pie erans Elisam Uzskatdama sevi par stiprku, nobrieduku un praktiskku nek Eliss, Arlna cerja paturt virsroku attiecbs ar vi u un tdjdi izvairties no prestbm. Tas bija svargs faktors, kam pateicoties vi bija tai pievilcgs, jo 77

attiecb uz fiziskiem un morliem pridarjumiem Arlnai bija zinma pieredze jau kop brnbas. Vi as bailes no tva un dusmas uz to padarja Elisu k tva pretstatu par ietami idelu atrisinjumu vism vi as problmm ar vrieiem, jo neliks ticams, ka vi vartu kdreiz k t pret vi u varmcgs. Nelaimg krt dau mneu laik, kamr vi i bija kop, Arlna prdzvoja vairk spju un sirdsstu nek kop ar jebkuru no vi ai pazstamajiem heteroseksulajiem vrieiem. Izaicinjums m int burtiski un prnest nozm iztaisnot pamat homoseksula vriea greizo dzvi bija saldzinms viengi ar tikpat izmisgu c u, kdu Arlna pazina kop brnbas. Ar ajs attiecbs ietverts emocionls spes vi ai bija pazstamas mg bai oans un gaidana, ka tlt, tlt notiks kaut kas briesmgs, ka tevi spins, oks vai aizskars kds, kuram it k btu jbt tav pus un jrpjas par tevi. Arlnas prliecba, ka vi a spj piespiest Elisu k t tdam, kds vi tai bija vajadzgs, beigs oti apgrtinja vi ai o attiecbu prtraukanu.

Suzanna: divdesmit sei gadi, rusies no diviem alkoholi iem; emocionli atkargas mtes meita Es biju Sanfrancisko, kur apmeklju triju dienu seminru, lai sagatavotos prbaudjumiem un sa emtu patronas darbinieces licenci. Otrs dienas pcpusdienas prtraukum es ievroju kdu oti patkamu vrieti un, kad vi gja garm, apveltju vi u ar savu saulainko smaidu. Tad ar es devos r, lai pasdtu svaig gais un atpstos. Vi pienca man klt un apjautjs, vai es nevlos doties uz kafetriju. Es teicu, ka, protams, varu iet. Kad ms bijm tur nonkui, vi , mazliet vilcinoties, teica: Vai drkstu jums kaut ko nopirkt? Man bija sajta, ka vi to sti nevar at auties, tpc teicu: Ak n. Bs jau labi. T nu es pati sev nopirku sulu, un ms aizgjm atpaka un nop pjm visu atlikuo starpbrdi. Ms paststjm viens otram, no kurienes esam un kur strdjam, un vi teica: Es vltos ovakar past ar jums kop vakari as. Ms sarunjm tikties Zvejnieku ost. Kad es vi u vakar tur satiku, vi izskatjs noraizjies. Vi teica, ka m inot iz irties, vai vi am vajadztu bt romantiskam vai praktiskam, jo naudas esot tikai tik daudz, lai aizvestu mani vai nu izbraucien pa lci, vai vakari s. Protams, es uzreiz norea ju un teicu: Dosimies izbraukum, un pc tam es js aizvedu vakari s. T ms ar darjm, un es jutos stipra un gudra, jo biju radjusi vi am iespju apvienot abus iecertos paskumus. Lc bija brni gi. Saule rietja, un ms visu laiku runjm. Vi man ststja, ka baidoties k t kdam tuvs, ka vi am tagad jau vairkus gadus esot 78

kda sieviete, tau vi nezinot, vai s attiecbas nk vi am par labu. Vi ts turpinot tikai tpc, ka esot oti pie ries s sievietes segadgajam dlam un nespjot iedomties, ka zns vartu uzaugt bez pieaugua vriea kltbtnes. Vi ar va diezgan skaidri nojaust, ka vi am ar o sievieti esot seksuli sare jumi, jo t vi am nemaz ne ietot pievilcga. Nu jau griezs visi mani ritenti i. Es domju: is ir brni gs vrietis, kur vienkri nav vl saticis sto sievieti. Acmredzot vi ir rkrtgi ldzjtgs un godgs. Nebija nekdas nozmes tam, ka vi am ir trsdesmit septi i gadi un droi vien bijuas daudzas iespjas izveidot labas attiecbas, ka varbt, tikai varbt, kaut kas nav krtb ar vi u pau. Vi bija man sniedzis pilngu prskatu par saviem trkumiem: impotence, bailes no tuvbas un finansilas problmas. Un nemaz nebija vajadzga prk liela atjautba, lai no vi a izturans secintu, ka vi ir oti neuz mgs. Tau ideja, ka tiei es vartu bt t, kas prmaina vi a dzvi, mani jau prk bija sajsminjusi, lai mani sptu dart uzmangu vi a teiktais. Ms devmies vakari as, un maksju, protams, es. Vi protestja, teikdams, cik nerti jtoties, bet es tikai devu mjienu, ka vi var mani apciemot un nkamreiz izmakst vakari as man. Vi am t liks lieliska doma, un vi vljs uzzint visu kur es dzvoju, kur vi vartu apmesties, ja atbrauktu ciemos, kdas darba iespjas ir man pilst. Pirms piecpadsmit gadiem vi esot strdjis par skolotju, un pc daudzkrtjas darbavietu mai as turklt, k vi pats atzina, katrs nkamais darbs bija aizvien mazk atalgots un prestis vi tagad strdjot alkoholi iem paredzt nekltienes konsultatvaj klnik. Nu, tas bija lieliski. Es jau agrk biju saskrusies ar alkoholi iem un aj zi sa musi zinmus triecienus, bet te bija dros cilvks, kur tau nevarja bt alkoholi is, jo pats tos konsultja, vai ne? Vi pieminja, ka msu apkalpotja, vecka sieviete ar rupju balsi, atgdinot vi am mti, kura bijusi alkoholi e, un es zinju, cik biei alkoholi u brni pai mdz k t par alkoholi iem. Tau vi visu vakaru neko nedzra, viengi nemitgi pastja minerldeni. Es labsajt gandrz vai murrju, domdama: is vrietis ir k radts man. Nav ko emt vr s darba mai as un faktu, ka vi a karjera visu laiku gjusi uz leju. Vi am vienkri nav veicies. ita, ka vi am vispr biei neveicas, un mans acs tas darja vi u vl pievilcgku. Man vi a bija l. Vi daudz laika patrja, ststdams man, k es vi am patkot, cik labi jtoties kop ar mani, cik piemroti ms esot viens otram. Es jutos tiei tpat. Taj vakar ms rmies t, ka vi tloja idelu dentlmeni, bet es oti sirsngi noskpstju vi u. Es jutos tik droa; te nu ir vrietis, kur neuzstj uz seksulm attiecbm, kur vienkri vlas bt kop ar mani, jo vi am patk mana sabiedrba. Es neuztvru to k signlu, ka vi am tiem vartu bt seksulas problmas un ka tpc ar vi no seksa m ina izvairties. Man iet, 79

es biju prliecinta, ka, ja vien rastos izdevba, es vartu prvart visas sks nepatikanas. Nkamaj dien seminrs beidzs, un pc tam ms sakm spriest par to, kad vi mani apciemos. Vi ierosinja, ka vartu atbraukt ned u pirms eksmeniem un apmesties man dzvokl, tau, tur uzturoties, vi vljs nodoties viengi studijm. Man vl bija palikuas daas atva injuma dienas, un es domju, ka btu lieliski ts izmantot taj pa laik, tad ms vartu kop ur tur aiziet. N, vi a eksmeni esot prk svargi. Drz vien es jau atteicos no itin visa, ko btu vljusies paskt, jo centos, lai viss btu labi vi am. Es ar aizvien vairk sku baidties, ka vi vartu vispr neatbraukt, kaut ar mani nemaz sevi i nesajsminja doma, ka kds vartu uzturties man dzvokl un mcties, kamr man katru dienu jiet uz darbu. Tau man bija liel vlans visu vrst par labu, un es jau sku justies vainga, ja vi nejtas laimgs. Un vl bija t milzg problma, k uzturt spk vi a interesi. Es vi am skum biju t iepatikusies, ka tagad, ja vi pret mani atsaltu, es justos t, it k pati btu visu sabojjusi, tpc es biju gatava stvt uz galvas, lai tikai vi u piesaisttu. Ms rmies, t ar neko nenorunjui, lai gan es biju ierosinjusi plnu pc plna, cenzdams atrisint visus sare jumus, kas vartu trauct vi am ierasties. Pc tam kad bijm atvadjuies, es nezin kpc jutos oti nospiesta, vienkri jutos slikti laikam tpc, ka nebiju spjusi visu atrisint un padart vi u laimgu. Vi man piezvanja jau nkamaj pcpusdien, un es uzreiz jutos brni gi. Es jutos atalgota. Nkamaj vakar vi man piezvanja pusvienpadsmitos un ska taujt, ko lai vi ieskot ar savu pareizjo draudzeni. Man nebija padom atbildes uz o jautjumu, un t es vi am ar pateicu. Nu jau manas baas k uva aizvien lielkas. Es jutos it k uzvilkta un pk i vairs nespju sekot savai ierastajai sistmai, proti, iejaukties un m int visu labot. Vi ska uz mani kliegt un tad nometa klausuli. Es biju k apdullinta. Es sku domt: Varbt t ir mana vaina; es nespju pietiekami paldzt. Un man briesmgi gribjs piezvant vi am un atvainoties par to, ka esmu vi u t sadusmojusi. Tau atcerieties, man jau bija ncies saskarties ar vairkiem alkoholi iem, un tpc es tagad regulri apmeklju anonmo alkoholi u sanksmes, tiei programma bija t, kas mani piespieda atturties, nezvant vi am un neuz emties vainu. Pc dam mintm vi atkal piezvanja un atvainojs par to, ka nolicis klausuli. Tad vi atkal uzdeva man tos paus jautjumus, bet man joprojm nebija ko atbildt. Vi atkal ska kliegt un nolika klausuli. oreiz es sapratu, ka vi ir dzris, tau man joprojm bija tikpat liela vlans piezvant vi am un censties visu labot. Ja es tovakar, runjot pa telefonu, btu uz musies atbildbu par vi u, ms varbt vl tagad btu kop, un mani pr em drebu i, iedomjoties vien, k tas vartu bt. 80

Pc dam dienm es sa mu oti oficilu pazi ojumu, kur bija teikts, ka vi palaik neesot gatavs uzskt vl kdas attiecbas nemaz nepieminot to, ka vi bija kliedzis uz mani un nometis klausuli. Ts bija beigas. Agrk, pirms kda gada, ar to viss tikai btu scies. Vi bija tiei tds vrietis, kdiem es nekad neesmu spjusi pretoties: patkams, armants, nedaudz trcgs, tds, kas nedzvo atbilstoi savm spjm. Anonmo alkoholi u sanksms pietiek tikai kdai ieminties, cik oti vi u ir valdzinjis nevis pats vrietis, bet gan tas, kas vi vartu bt, kad ms jau par to ska i smejamies, jo t ir gadjies mums vism ms piesaistjis kds vrietis, jo esam bijuas prliecintas, ka vi am nepiecieama msu paldzba un iedroinjums, lai vi vartu likt liet visus savus talantus. Es zinu visu par to, k censties paldzt, iepriecint, padart visu darbu un uz emties visu atbildbu par savstarpjm attiecbm. Es jau brnb esmu t izturjusies pret mti un pc tam pret katru no saviem vriem. Ms ar mti nekad neesam labi satikuas. Vi as dzv bija daudz vrieu, un, tikldz pardjs kds jauns, vi a vairs nevljs sevi apgrtint ar rpm par mani, tpc es tri vien tiku aizdabta prom uz interntskolu. Tau, tikldz kds no iem vrieiem mti atstja, vi ai tlt vajadzja mani, lai es uzklaustu vi as raudas un labas. Kad ms abas bijm kop, mans pienkums bija vi u mierint un lot, tau es nekad to nespju tik labi izpildt, lai vi as spes atkptos, un vi a dusmojs uz mani, ka es nemaz neesot noraizjusies pa stam. Tad uzrads cits vrietis, un vi a atkal pilngi aizmirsa mani. Protams, ka uzaugusi es izvljos tdu darbu, lai vartu paldzt cilvkiem. Tas bija viengais veids, kd es k brns varju justies svarga vai vrtga, un man bija attstjusies nepiecieamba sasniegt aj jom arvien lielkus pankumus. Tpc man t bija liela uzvara, ka beidzot prvarju tieksmi sekot vrietim, kur man nevarja piedvt neko citu k vien iespju vi am paldzt. Suzannas pie erans vrietim no Sanfrancisko Patronas darbinieces karjera Suzannai bija gandrz tikpat neizbgama k pie erans tdiem vrieiem, kuriem acmredzami bija vajadzgs vi as mierinjums un iedroinjums. Pirmais, ko vi a uzzinja par o nepazstamo vrieti, bija tas, ka vi am ir problmas ar naudu. Kad vi a uztvra vi a mjienu un pati samaksja par savu sulu, vi i abi apmainjs ar btisku informciju: vi darja vi ai zinmu, ka nav sevi i bagts, bet vi a uz to rea ja t, ka pati samaksja par sulu un ldz ar to saudzja vi a jtas. is pats moments, proti, ka vi am kaut k trkst, bet vi ai t ir pietiekami abiem, atkrtojs, kad vi i atkal satiks un vi a samaksja par abu vakari m. Sare jumi ar naudu, sare jumi ar seksu, sare jumi attiecb uz tuvbu ie neprprotamie mjieni, kam vajadzja Suzannu brdint, vl jo vairk emot vr vi as pieredzi ar trcgiem, 81

atkargiem vrieiem, iedarbojs glui pretji k signli, kas vi u piesaistja, jo tie mudinja uz aizbildniecisku, rpjpilnu izturanos. Suzannai bija oti grti ignort to, kas vi ai ita pievilcga sma, vrieti, kur nebija sti labs, tau, k ita, ar vi as paldzbu un gdbu vartu k t par kaut ko pau. Suzanna nespja jau pa skum pajautt: Kds man no t bs labums? tau, t k jau bija skusi atvese oties, vi a beidzot tomr spja reli uzlkot notiekoo. Pirmo reizi vi a bija pievrsusi uzmanbu tam, ko pati iegs no attiecbm, nevis pilnb koncentrjs uz to, k paldzt im vrietim.

Ikviena no sievietm, par kurm eit tika runts, bija atradusi tdu vrieti, kur izvirzja vi ai jau pazstamu uzdevumu un tdjdi bija tiei tas cilvks, ar ko kop vi a varja justies rti un pilnb bt pati, tau ir svargi saprast, ka neviena no m sievietm neaptvra, kas tiei vi u piesaista. Ja btu bijusi da izpratne, tad vartu cert ar uz apzintku izvli, vai vispr iesaistties ds sare ts attiecbs. Daudzkrt esam prliecintas, ka ms piesaista pabas, kas ir pretjas tm, kuras piemituas msu veckiem. Piemram, Arlna, atkljusi savu pie eranos par sevi daudz jaunkam biseksulam vrietim ar trauslu miesasbvi un bez jebkdm agresivittes pazmm, apzinti juta, ka vi a bs drob ar o vrieti, kur neizskats pc tda, kas vartu atkrtot vi as tva varmcgs rcbas modeli. Tau neapzint c a, kuras mr is bija prveidot o cilvku par to, kas vi nav, un gt virsroku situcij, kura jau no paa skuma acmredzami nesolja piepildt vi as prasbas pc mlestbas un drobas, tiei c a bija tas vilinoais faktors, kas lika Arlnai saistties ar vi u, un is pats faktors noteica ar to, ka vi ai bija tik grti tikt va no cilvka un t izaicinjuma, kuru vi iemiesoja. Vl grtk saprotams, tau tikpat parasts ir tas, kas notika starp mkslas studenti Hloju un vi as varmcgo sievieu ndju. Jau pirmaj sarun bija ietverti mjieni par to, kas vi ir un ko izjt, tau Hlojas vlans pie emt vi a mesto izaicinjumu bija tik liela, ka vi a to uztvra nevis k bstami saniknotu un agresvu cilvku, bet gan k bezpaldzgu upuri, kam nepiecieama izpratne. Es iedroinos apgalvot, ka ne jau katra sieviete, satiekot du vrieti, vi u t uztvertu. Vairkums no mums vi u pasttu rat ar visiem uzskatiem, tau Hloja izkrop oja pat paas redzto, tik spcga bija vi as tieksme saistties ar o vrieti un visu, ko vi prstv. Ja reiz das attiecbas ir sktas, kpc tik grti ir ts izbeigt un atteikties no partnera, kur velk js cauri vism s destruktvs dejas trm? Pastv nerakstts nosacjums: jo grtk ir izbeigt jums nelabvlgas attiecbas, jo vairk brnb prdzvots c as elementu ts ietver. Ja js mlat par daudz, tad tas ir tpc, ka js cenaties prvart sens, brnb prdzvots bailes, dusmas, 82

izmisumu un spes un aiziet nozm zaudt vrtgu iespju rast atvieglojumu un labot to, kas nodarts jums. T k s ir neapzintas psiholo iskas nianses, kas auj izskaidrot jsu tieksmi bt kop ar vi u par spti spm, ts visai maz izskaidro jsu apzints pieredzes spku. Btu grti prk augstu novrtt emocionlo ldi u, ko das attiecbas, ja reiz skus, dod attiecgajai sievietei. Kad vi a cenas saraut attiecbas ar vrieti, ko ml par daudz, vi a jtas t, it k tkstoiem voltu stipras spju ener ijas drztos cauri vi as nerviem un plostu tos. T pati vec tukuma sajta pr em vi u un noliek atpaka taj viet, kur joprojm dzvo vi as brni gs bailes palikt vienai. Vi a ir prliecinta, ka noslgs savs sps. ds ldi dzirkstele, mija, tieksme bt kop ar o otru personu tik daudz nepiemt veselgm, apmierinokm attiecbm, jo ts sev neiemieso visas s iespjas nokrtot vecus r inus un gt virsroku pr to, kas kdreiz bijis tik nomcos. Tiei satrauco iespja vrst par labu bijuo netaisnbu, atkarot zuduu mlestbu un gt novlotu atzinbu ir t neapzint misk reakcija, saska ar kuru iemlas sievietes, kas ml par daudz. Tpc ar tad, kad msu dzv ienk vriei, kurus interes msu labkljba, laime un cerbu piepildjums un kuri mums dod patiesu iespju veidot veselgas attiecbas, ms parasti neesam ieinterestas. Un nek dieties: di vriei tiem pards msu dzv. Ikviena no manm klientm, kas mljusi par daudz, varja atcerties vismaz vienu, bet biei vien vairkus vrieus, ko vi as sap aini aprakstja k: tiem jauks... tik laipns... tiem rpjs par mani... Tad parasti seko ironisks smaids un jautjums: Bet kpc es nepaliku ar vi u? Biei vien sieviete jau nkamaj elpas vilcien var atbildt uz savu paas jautjumu: Vi mani kaut k nesatrauca. Man iet, vi bija prk labs, vai ne? Pareizka atbilde btu t, ka vi a darbba un msu reakcija, vi a kustbas un msu atbildes kustbas neapvienojs saskang duet. Kaut ar atraans vi a sabiedrb varja bt patkama, mierinoa, interesanta un apliecinoa, mums ir grti uzskatt da tipa attiecbas par tik svargm, lai ts btu vrts attstt nopietnk lmen. ds vrietis parasti tiek vai nu tri atstumts un ignorts, vai labkaj gadjum ierindots vienkri draugu kategorij, jo vi nav spjis mums izraist ne sirdsklauves, ne vdera k udanu, ko ms esam pieraduas saukt par mlestbu. Dakrt ie vriei paliek draugu kategorij daudzus gadus, ad un tad satiekoties ar mums, lai kop kaut ko iedzertu un novtu msu asaras, kad ms pazi ojam par krtjo nodevbu, skandlu vai pazemojumiem, ko cieam savs pareizjs attiecbs. ie simptiskie, saprotoie vriei vienkri nespj mums piedvt dramatismu, spes vai spriedzi, bet tas viss tau mums iet tik 83

uzmundrinoi un pareizi! T ir tpc, ka ms to, kas ir slikts, uztveram k labu, bet tas, ko vajadztu uztvert k labu, mums iet sveds, aizdomgs un nepierasts. Ms ilgstoi un tuvs attiecbs esam iemcjus dot priekroku spm. Veselgks un mlos vrietis nevar msu dzv splt svargu lomu, kamr ms neesam iemcjus atbrvoties no nepiecieambas atkal un atkal no jauna atdzvint savu seno c u. Sievietm ar veselgku pagtni ir pilngi at irgas reakcijas un ldz ar to ar citdas attiecbas, jo c a un cieanas vi m nav tik ierastas, tik daudz nav vi u iepriekjs dzves sastvda a un tdjdi ar nav tik pie emamas. Ja, bdama kop ar kdu vrieti, vi a jtas neapmierinta, aizvainota, uztraukusies, vlusies, dusmga, greizsirdga vai citd zi emocionli nomkta, vi a s attiecbas uztvers k nepie emamas un nepatkamas k kaut ko tdu, no k vajadztu izvairties, nevis to pie emt. No otras puses, vi a piekrits tdm attiecbm, kas nodroins gdbu, rtbas un labu sabiedrbu, jo t vi a jutsies labi. Vartu droi apgalvot, ka pievilksme starp diviem cilvkiem, kuri spj veidot auglgas attiecbas, kas balsts uz veselgu varbt ar diezgan stipru un satraucou reakciju apmai u, tomr nekad nebs tik neatvairma k pievilksme starp sievieti, kas ml par daudz, un vrieti, ar kuru vi a var dejot.

84

6. VRIEI, KURI IZVLAS SIEVIETES, KAS ML PAR DAUDZ

Vi a ir klints, uz kuras es balstos Vi a ir manas dienas saulstars Un man vienalga, ko par vi u run Kungs, vi a pa ma mani Un izveidoja par to, kas esmu odien Vi a ir mana klints

K visi iepriek apraksttie mehnismi darbojas attiecb uz konkrto vrieti? Kda ir vi a pieredze attiecb uz misko reakciju, kas notiek pirmajos mirk os, kad vi satiek par daudz mlou sievieti? Un kas notiek ar vi a jtm, ja s attiecbas turpins, pai ja vi pats sk mainties, k stot vai nu veselks, vai slimks? Dai no vrieiem, sarunas ar kuriem tiks apraksttas turpmk, ir spjui rkrtgi dzi i izzint pai sevi, k ar diezgan labi izpratui modeli, saska ar kuru ir veidojus vi u attiecbas ar sievietm, kas bija vi u partneres. Vairki no iem vrieiem, kuri atvese ojas no atkarbas, gadiem ilgi ir sa mui rsta paldzbu anonmo alkoholi u vai narkomnu grups un tdjdi spj izprast pie eranos, ko vi i ir izjutui pret ldzalkoholisku sievieti laik, kamr pai grima vai jau bija sapinuies atkarbas tklos. Citiem, kuriem nav bijis problmu ar atkarbu, tomr ir ncies saskarties ar tradicionlkiem terapijas veidiem, kas paldzja vi iem labk izprast sevi un savas attiecbas. Kaut ar katra ststa atsevi s deta as ir at irgas, vienmr tajos figur tieksme pc stiprs sievietes, kas kaut kd veid sola kompenst to, k jebkuram no iem vrieiem trkst paam sev vai sav dzv.

Toms: etrdesmit asto i gadi; nedzer jau divpadsmit gadus; tvs un veckais brlis mirui no alkoholisma Es atceros to vakaru, kad satiku Eleinu. Biju aizgjis uz dejm kantrimzikas klub. Mums abiem bija nedaudz pri divdesmit un katram savs partneris. Mana dzerana jau tad radja sare jumus. Vienreiz divdesmit gadu vecum es biju arestts par braukanu dzrum un divus gadus pc tam 85

piedzvoju nopietnu autokatastrofu, kura notika tpc, ka biju prk daudz dzris. Tau es, protams, neuzskatju, ka alkohols man kaut k kaittu. Es biju vienkri jauns un daudzsolos vrietis, kas prot labi pavadt laiku. Eleina bija kop ar kdu manu pazi u, kur ms iepazstinja. Vi a bija oti pievilcga, un es priecjos, kad ms apmainjmies ar partneriem uz vienu deju. Protams, ka es taj vakar biju dzris, tpc jutos gana dros; vldamies atstt uz vi u iespaidu, izm inju daus visai dvainus dejas solus. Es tik oti pljos izcelties, ka burtiski ielauzos kd cit pr un t uzgrdos tai sievietei, ka vi ai aizsits elpa. Es biju tiem oti apmulsis un nespju neko daudz vairk k viengi nomurmint daus atvainoans vrdus, tau Eleina neapjuka. Vi a pa ma sievieti pie rokas, atvainojs vi ai un vi as partnerim un pavadja abus ldz vi u vietm. Vi a bija tik laipna, ka tas vrs varbt pat priecjs, ka t notika. Tad vi a atgriezs, oti noraizjusies ar par mani. Cita sieviete btu sadusmojusies un vairs nekad ar mani neruntu. Nu, pc tam es vairs netaisjos aut vi ai aiziet. Ms ar vi as tvu vienmr lieliski satikm, ldz vi nomira. Protams, vi ar bija alkoholi is. Un mana mte mlja Eleinu. Vi a nemitjs Eleinai atkrtot, ka man ir nepiecieama tiei tda sieviete k vi a, jo mani vajagot pieskatt. Ilgu laiku Eleina mani aizstvja tpat, k bija darjusi pirmaj vakar. Kad vi a beidzot sa ms un vairs nenodroinja man tdus apstk us, lai es vartu miergi turpint dzeranu, es vi ai prmetu, ka vi a vairs mani nemlot, un aizgju ar savu divdesmit divus gadus veco sekretri. Pc tam ar mani tri vien gja uz leju. Pc seiem mneiem es pirmoreiz apmeklju anonmo alkoholi u sanksmi un kop t bra vairs neesmu dzris. Ms ar Eleinu atkal sagjm kop, kad es jau kdu gadu vairs nebiju dzris. Tas tiem nebija viegli, tau msu mlestba vl joprojm bija dzva. Ms vairs neesam tie pai cilvki, kuri apprecjs pirms divdesmit gadiem, tau ms patkam pai sev un viens otram labk nek toreiz, un ms ik dienas plamies bt godgi viens pret otru. Toma pie erans Eleinai Tas, kas notika starp Tomu un Eleinu, ir tipisks piemrs tam, kas pirmaj tikans reiz notiek starp alkoholi i un ldzalkoholi i. Vi nok st nepatikans, un vi a nevis apvainojas, bet gan izdom, k vi am paldzt, k visu nokrtot, lai labi justos gan vi , gan visi prjie. Vi a sniedz drobas sajtu, ldz ar to vrieti spcgi piesaistot sev, jo vi a dzve jau ir k uvusi nevadma. Kad Eleina aizgja pie anonmajiem alkoholi iem un saprata, ka ir jizbeidz visu laiku piesegt un aizstvt Tomu, jo tdjdi vi a stenb tikai 86

veicina vi a slimbu, vi izdarja to, ko dara daudzi atkargi cilvki, kad vi u partneri sk atvese oties. Toms atriebs tik dramatiski, cik vien spja, un, t k uz katru vrieti alkoholi i ir daudzas sievietes ldzalkoholi es, kuras to vien mekl k kdu glbt, vi tri vien atrada Eleinai aizstjju, citu sievieti, kura bija gatava turpint glbanas darbus un dart iespjamu to, ko Eleina tagad atteics atbalstt. Vi a slimba progresja tiktl, ka atlika tikai divas iespjas: skt rstties vai iet boj. Tikai tad, kad vi a izredzes k uva tik vjas, vi bija gatavs sevi maint. Toma un Eleinas attiecbs tagad viss ir krtb, pateicoties tam, ka vi i ir iesaistjuies katrs sav anonmaj programm Toms anonmo alkoholi u grup, bet Eleina ldzalkoholi u grup. Tur vi i pirmo reizi m mcs uzturt veselgas savstarpjs attiecbas, kurs nav vietas manipulcijai.

rlzs: sedesmit pieci gadi; pensionts civilinenieris ar diviem brniem; ries, apprecjies otrreiz, tagad atraitnis Helna nu jau divus gadus ir mirusi, un es beidzot sku to visu izvrtt. Nekad nebiju domjis, ka es sav vecum vl apmeklu psihoterapeitu. Tau pc vi as nves es biju tik nikns, ka tas mani biedja. Es nespju atbrvoties no sajtas, ka vlos dart vi ai pri. Es nakt sap oju, ka situ vi u, un pamodos, kliegdams uz vi u. Es domju, ka jku prt. Beidzot sa mos un paststju to savam rstam. Vi bija tikpat vecs un konservatvs k es, tpc tad, kad vi man ieteica doties uz konsultciju, es noriju savu lepnumu un gju. Es uzmeklju psihoterapeitu, kur paldz cilvkiem prdzvot bdas. T nu ms nodarbojmies ar manm bdm, tau es joprojm jutu dusmu uzpldus, t ka beigs jau nospriedu, ka esmu pavisam traks. Ar rsta paldzbu sku ptt, kpc. Helna bija mana otr sieva. Mana pirm sieva Deneta joprojm dzvo msu pilst kop ar savu jauno vru. Man iet, ka ir savdi lietot vrdu jaunais. Tas viss notika pirms divdesmit pieciem gadiem. Es satiku Helnu, kad biju apgabala civilinenieris. Vi a bija plnoanas departamenta sekretre. Es vi u parasti satiku darb un varbt kdu reizi vai divas ned pusdienojot kd maz kafejnc pilstas centr. Vi a bija oti skaista sieviete, vienmr labi rbusies, nedaudz kautrga, bet draudzga. To, ka es vi ai patku, varju pateikt pc t, k vi a uz mani skatjs un smaidja. iet, es jutos nedaudz glaimots, ka vi a mani ievrojusi. Es zinju, ka vi a ir rusies un vi ai ir divi brni, un man bija vi as l, jo vi ai tie jaudzina vienai. Nu labi, kdu dienu es piedvjos pacient vi u ar kafiju, un mums bija jauka maza saruna. Es paskaidroju, ka esmu precjies, tau iet, nedaudz prcentos, tlodams laulbas dzves tums 87

puses. Joprojm nezinu, kd veid vi a todien noraidja man vsti, ka es esmu prk jauks vrietis, lai justos nelaimgs, tau no kafejncas es izgju, juzdamies stalts k briedis un vldamies sastapt vi u vl kdu reizi, vldamies justies t, k vi a bija likusi man justies: piencgi novrttam. Varbt tas notika tpc, ka vi as dzv nebija vriea un vi ai t pietrka, tau es, bez aubm, pc msu neliels sarunas jutos liels, spcgs un pas. Tomr man joprojm nebija nekda nodoma skt ar vi u sakaru. Pirms tam es nekad neko tdu nebiju darjis. Pc kara es biju demobilizjies un scis dzvot kop ar sievu, kura bija mani gaidjusi. Ms ar Denetu nebijm tas laimgkais pris, tau nelaimgkais ar ne. Nekad nebiju domjis, ka vartu no vi as aiziet. Helna pirms tam jau bija divreiz precjusies un abs laulbs daudz ko prcietusi. Abi vriei bija vi u pametui, un vi ai no katra bija pa brnam. Tagad vi a viena, bez jebkdas paldzbas, audzinja savus brnus. aunkais, ko ms varjm izdart, bija saistties vienam ar otru. Man vi as bija tik oti l, tau es zinju, ka man nav ko vi ai piedvt. Tajos laikos nevarja irt laulbu vienkri tpc, ka t vlies, un es, protams, nepelnju tik daudz, lai vartu at auties zaudt visu, kas man ir, un tad skt atkal no gala ar jaunu imeni, kura man btu juztur papildus jau esoajai. Turklt es nemaz negribju irties. Es gan vairs nebiju sajsm par sievu, tau mlju savus brnus un man patika tas, kas mums visiem bija kopgs. Tomr viss ska mainties, kad ms ar Helnu turpinjm tikties. Neviens no mums nespja aiziet. Helna bija vientu a un teica labk lai vi ai esot mazumi manis nek nekas, un es zinju, ka vi a t ar dom. Kad biju ielaidies ar Helnu, vairs nebija iespjams to visu prtraukt t, lai kdam oti nenodartu pri. Itin drz jau es jutos k visne lgkais krpnieks. Abas s sievietes r injs ar mani, un es vi as abas pievlu. Helna bija k traka pc manis. Vi a darja visu, lai tikai mani satiktu. Kad m inju to izbeigt, es atkal satikos ar vi u darb, un vi as jauk, skumj seja vienkri salauza manu sirdi. Nu, pc kda gada Deneta visu uzzinja un lika man vai nu izbeigt satikties ar Helnu, vai iet prom. Es centos to visu izbeigt, tau nespju. Turklt ar mans attiecbs ar Denetu viss bija tik oti mainjies. ita, ka tagad ir mazk iemeslu atteikties no Helnas nek jebkad. Tas ir gar ststs. Ms ar Helnu mocjmies devi us gadus, kuru laik mana sieva skum oti cents paturt mani laulb, bet pc tam sodt par to, ka biju aizgjis no vi as. Ms ar Helnu o gadu laik vairkkrt dzvojm kop un atkal rmies, ldz Deneta beidzot pagura un piekrita laulbas iranai. Man joprojm riebjas domt par to, ko tas mums visiem nodarja. Tajos laikos cilvki nemdza vienkri tpat dzvot kop. Man iet, ka o gadu laik es tiem zaudju visu savu lepnumu. Es kaunjos pats par sevi, par saviem 88

brniem, par Helnu un vi as brniem, pat par Denetu, kura nekad nebija nodarjusi neko tdu, lai btu to visu pelnjusi. Beidzot, kad Deneta prstja cnties un msu laulba bija irta, ms ar Helnu apprecjmies. Tau ar starp mums jau kaut kas bija mainjies. Visus os gadus Helna bija sirsnga, mloa un vilinoa oti vilinoa. Protams, ka man tas patika. mlestba ar bija t, kas noturja mani pie vi as, par spti spm, ko es prdzvoju par saviem brniem, savu sievu, vi u pau un vi as brniem par mums visiem. Vi a lika man justies k visiekrojamkajam vrietim pasaul. Protams, ka pirms laulbm ms ad un tad bijm strdjuies, jo spriedze tiem bija neizturama, tau msu strdi vienmr beidzs ar mlanos, un es jutos vairk gribts, vajadzgs un aprpts nek jebkad iepriek sav m. Kaut kd zi tas, kas mums ar Helnu bija kopgs, liks tik pas, tik pareizs, ka msu makst cena liks t vrta. Tau tad, kad ms beidzot varjm bt kop un staigt paceltu galvu, Helna atvsa. Uz darbu gan vi a joprojm gja lielisk izskat, tau mjs pret savu rieni izturjs nevgi. Es neko par to neteicu, tau es ievroju. Ar sekss k uva atturgks. Vi u tas vairs neinteresja. Es centos vi u nepiespiest, tau mani tas nomca. Beidzot es vairs nejutos tik oti vaings un biju vairk gatavs priecties par to, ka varu bt kop ar vi u gan mjs, gan rpus tm, tau vi a no t izvairjs. Pc diviem gadiem mums jau bija atsevi as gu amistabas. Un t tas turpinjs, vsi un atsveinti, ldz pat vi as nvei. Es tiem nekad nebiju domjis vi u atstt. Es biju maksjis tik drgi, lai btu kop ar vi u, k gan lai es to vartu? Atskatoties atpaka , tagad es saprotu, ka Helna visus os gadus, kamr ms vl nebijm precjuies, cieta varbt vl vairk par mani. Vi a nekad sti nezinja, vai es pametu Denetu vai vi u. Vi a daudz raudja un pris reiu draudja, ka izdars panvbu. Vi a nevarja paciest domu, ka ir otr sieviete. Tau, lai cik ausmgi ar btu ie gadi pirms msu laulbm, tajos bija vairk mlestbas, savstarpju rpju un sajsmas nek jelkad pc tam. Tie gadi bija pai. Es pc msu laulbm jutos tik oti vlies, ka vairs nespju vi u dart laimgu tad, kad lielks msu problmas jau bija aiz muguras. rstanas gait es daudz ko sapratu pats par sevi, tau domju, ka esmu nobriedis ar tam, lai godgi izvrttu daas lietas saistb ar Helnu, kurm agrk nebiju vljies pievrst uzmanbu. Vi a labk funkcionja tad, kad msu attiecbs valdja spriedze, pieple un noslpumainba, nek tad, kad viss normalizjs. Tpc ar msu mlestba tik tri nomira, kad bija beidzies piedzvojums un skusies laulba. 89

Kad spju paskatties uz to visu godgi, es sku prvart ausmgs dusmas, kuras biju izjutis pret Helnu kop vi as nves. Es dusmojos, jo par to, lai vartu bt kop ar vi u, es biju samaksjis prk drgi, es par to maksju ar savu laulbu, daudzjd zi ar savu brnu mlestbu un draugu cie u. iet, ka es jutos apkrpts. rlza pie erans Helnai Helna bija skaista un vilinoa vi u pirms tikans laik, un drz vien vi a apveltja rlzu ar seksulu svtlaimi, aklu ziedoanos un mlestbu, kas robeojs ar bijbu. Tas, ka rlzs tik oti pie rs Helnai, par spti savai stabilajai un pietiekami apmierinoajai laulbai, neprasa nekdus paskaidrojumus vai attaisnojumus. Glui vienkri, Helna no paa skuma un uz visiem garajiem gadiem, kamr turpinjs vi u mlas dka, bija izvirzjusi sev du dzves uzdevumu: padzi int rlza mlestbu pret vi u un dart visu, lai rlzs savu ilgstoo c u par atbrvoanos no laulbas saitm izturtu un pat uzskattu par nepiecieamu. Toties izskaidrot vajadztu to, kpc Helna tik pk i un neprprotami zaudja interesi par vrieti, kura d bija tik daudz cietusi un kuru tik ilgi gaidjusi, turklt tiei tad, kad vi beidzot varja brvi savienot ar vi u savu dzvi. Kpc vi a tik neprtgi mlja vi u, kamr vi bija precjies ar citu, un kpc vi ai vi tik tri apnika, kad piederja vi ai? Tpc, ka Helna vljs tikai to, ko vi a stenb nevarja dabt. Lai paciestu ilgstoas gan personiskas, gan seksulas attiecbas ar vrieti, vi ai bija nepiecieama attlintbas un nesasniedzambas garantija, kdu nodroinja arlza laulba. Tikai dos apstk os vi a spja atdot sevi vi am. Vi a nespja izturt patiesas partnerattiecbas, kurm pc tam, kad izgaistu ar vi a imenes stvokli saistt moko spriedze, vajadztu veidoties un attstties uz kda cita pamata, nevis vi u kopgaj c pret visu prjo pasauli. Helnai, lai vi a vispr vartu uzturt attiecbas, bija nepiecieams satraukums, spriedze un emocionlas spes, ko sagd mlestba pret neiegstmu vrieti. Vi a vispr nebija spjga uz tuvbu vai pat minimlu maigumu, ja vi ai vairs nebija jcns rlza d . K dams iekarots, vi faktiski tika izmests mslain. Tomr ajos ilgajos gaidanas gados vi ai piemita visas par daudz mlom sievietm raksturgs pabas. Vi a patiesi cieta, tvka ilgs, raudja un vaimanja pc vriea, ko mlja, tau pa stam nevarja iegt. Vi a o vrieti uztvra k savas esbas centru, k pau svargko spku sav pasaul kamr nebija vi u ieguvusi. Tikldz vi k uva par relu partneri, vi u neat aut piedzvojuma rgtensald romantika izgaisa, un vi ai vairs neizdevs pacelties tajos kaisles augstumos, kdos vi a bija dzvojusi devi us gadus ar to pau vrieti. 90

Biei ir novrots, ka tad, ja divi cilvki, kas daudzus gadus nodzvojui kop, beidzot nolemj apprecties, vi u attiecbs kaut kas prtrkst, sajsma zd un mlestba beidzas. Tas ne vienmr notiek tpc, ka vi i vairs necenas viens otru iepriecint. Tas var bt tpc, ka viens no vi iem vai ar vi i abi, pie emot du lmumu, ir prkpui sev iespjams tuvbas slieksni. Ldz galam nenokrtotas attiecbas ir garantija, kas nodroina pret dzi ku tuvbu. Lmums par laulbu biei vien izraisa emocionlu atkpanos paaizsardzbas pozcijs. Tiei t notika ar ar Helnu un rlzu. rlzs ignorja jebkdus signlus, kas nordja uz to, ka Helnai trkst emocionl dzi uma, jo vi am glaimoja vi as uzmanba. rlzs nekd zi nebija pasvs Helnas mahinciju un manipulciju upuris, vi noteikti atteics atzt tas Helnas rakstura iezmes, kuras nesaderjs ar vi a paa priekstatu par sevi priekstatu, ko vi a bija izkopusi un kam vi vljs tict, ka vi ir rkrtgi mlams un seksuli neatvairms. Vi kop ar Helnu daudzus gadus dzvoja rpgi konstrut fantziju pasaul, nevldamies sagraut to ilziju, ko uzturja vi a paapzi a. Vi a dusmas pc Helnas nves lielkoties bija vrstas pret vi u pau, jo vi par daudz vlu atzina savu panoliegumu un to lomu, ko bija spljis, radot un uzturot visu aprijoas mlestbas fantziju, kas beigu beigs izvrts par vissterilko no vism laulbm.

Rasels: trsdesmit divi gadi; licencts patronas darbinieks (sa mis aploanu no gubernatora); izstrd nepilngadgajiem likumprkpjiem paredztas socils programmas Jaunieus, ar kuriem es strdju, vienmr oti ietekm tetovjums uz mana kreis apakdelma tas ir mans paa vrds. is tetovjums daudz ko pasaka par manu agrko dzvesveidu. Es liku to ietetovt septi padsmit gadu vecum, jo biju prliecints, ka kdu dienu gulu zem miris un neviens nezins, kas es esmu. Es sevi uzskatju par sasodti sliktu puisi. Ldz septi u gadu vecumam es dzvoju kop ar mti. Tad vi a apprecjs vlreiz, un es nevarju satikt ar vi as jauno vru. Es biei bgu no mjm, un tajos laikos par to lika aiz restm. Skum nok uvu nepilngadgo patversm, tad audu imens un atkal nepilngadgo patversm. Drz vien pusaudu praudzinanas nometn un pc tam jaunatnes lietu prvald. K dams vecks, es izce ojos pa vietjiem karceriem un beigs nok uvu cietum. Divdesmit piecu gadu vecum es jau biju izdzvojies visu veidu laboanas iestds, kdas vien Kalifornijas tats varja piedvt, skot no mea darbu nometnes un beidzot ar kameru sevi i bstamiem noziedzniekiem. 91

Nav nekdas nepiecieambas piemint, ka ajos gados daudz vairk laika es pavadju ieslodzjum nek brvb. Tomr man izdevs satikt Moniku. Kdu vakaru Sanhos ms ar kdu omu, ko pazinu no jaunatnes lietu prvaldes, braukjm apkrt man, ko bijm aiz muies. Ms iebraucm hamburgeru stuves stvviet un novietojm manu blakus divm meitenm. Ms skm p pt un jokoties ar vi m un drz vien abi jau sdjm vi u manas aizmugures sdekl. Nu, mans pazi a bija sts meitu eris. Vi am bija supergkais stili , tpc vienmr, kad klt bija meitenes, es vu runt vi am. Vi vienmr spja ieinterest prti meite u, tau vi am ar bija pirm izvle, jo vi bija tik veikls un padarja visu darbu, t ka man palika otr. Taj vakar es nevarju sdzties, jo vi sapins ar to seksulo blondni, kura bija pie stres, bet es paliku kop ar Moniku. Vi a bija piecpadsmit gadus veca, tiem jauka meitene, maiga un lielm acm, un ieinteresta. Vi a jau pa skum izturjs tik tiem jauki, vi a bija tik gdga. Pc tam kad esi kdu laiku nosdjis, tu saproti, ka ir daas tdas sievietes, kuras uzskata tevi par kaut kdu rpuli un nevlas ielaisties ar tevi nekds darans. Tau ir ar citas, kuras tas viss uzbudina. Tas vi as vilina. Vi as tevi uztver k lielu un sliktu, un vi as k st tiem oti krdinoas, kad m ina tevi savaldt. Vai ar vi as dom, ka tu esi tik daudz cietis, vi m tevis l, un vi as vlas tev paldzt. Monika pavisam noteikti piederja pie ts kategorijas sievietm, kuras vlas paldzt. Un vi a ar bija tiem jauka meitene. Nekdas smags artilrijas jau pa skum! Kamr mans draugs ms ar vi as draudzeni, ms ar Moniku pastaigjmies mnessgaism un sarunjmies. Vi a vljs par mani zint visu. Es nedaudz piepu oju savu dzvesststu, lai neatbaidtu vi u, un paststju daudz skumju lietu, piemram, par to, ka mans audutvs mani ienda, un par dam no tm dra gajm audu imenm, kurs man bija ncies padzvot, kur man atdeva apvalktas drbes, bet man paredzto naudu iztrja pai saviem brniem. Kamr es runju, vi a oti ciei saspieda manu roku un glstja to un vi as lielajs, brnajs acs pat sakpa asaras. Kad ms taj vakar atvadjmies, es jau biju iemljies. Mans draugs gribja man izststt katru pikanto skumi u par savu darboanos ar blondni, bet es pat nevljos klausties. Monika bija man iedevusi savu adresi un telefona numuru, un es pavisam noteikti bija ap mies vi ai nkamaj dien piezvant, tau, kad ms braucm r no pilstas, ms apturja policija, jo automana bija mekljamo sarakst. Es spju domt tikai par Moniku. Es biju prliecints, ka viss beidzies, jo es tau biju vi ai ststjis, cik oti es cenos aizmirst pagtni un laboties. Noncis atpaka laboanas iestd, es nolmu izmantot izdevbu un uzrakstt vi ai. Es vi ai pazi oju, ka atkal esmu iesdints, tau par kaut ko 92

tdu, ko es neesmu darjis, ka mani arestja tpc, ka man jau ir iepriekja sodmba un es policistiem nepatku. Monika uzreiz atbildja un nkamo divu gadu laik turpinja man rakstt gandrz katru dienu. Ms rakstjm viens otram viengi par to, cik oti mlam viens otru, cik oti mums vienam otra pietrkst un ko ms abi kop pasksim, kad mani izlaids. Pc manas atbrvoanas vi as mte ne va vi ai satikties ar mani Stokton, tpc es ar autobusu aizbraucu uz Sanhose. Es biju tik sajsmints, ka atkal vi u redzu, tau vienlaikus ar patiem nobijies. iet, es baidjos, ka vi a mani beigu beigs tomr negribs. Tpc es nevis uzreiz steidzos tikties ar vi u, bet uzmeklju daus vecus pazi as, un iznkums bija likumsakargs. Ms skm plostot. Kad vi i beidzot mani aizveda ldz Monikas mjm, bija pagjuas jau etras dienas. Es biju galgi beigts. Man vajadzja piedzerties, lai sa emtu drosmi un atnktu pie vi as. Es biju t nobijies, ka vi a mani padzs. Paldies Dievam, vi as mte bija darb, kad puii mani izmeta uz ietves pie vi as mjas. Monika iznca r smaidoa, tik priecga mani beidzot ieraudzt, kaut ar vi a nebija par mani zinjusi neko, kop es pametu pilstu. Es atceros, ka taj dien, kad biju daudzmaz ncis pie sajgas, ms lieliski izstaigjmies. Man nebija ne naudas, lai vi u kaut kur aizvestu, ne manas, tau vi a ne tad, ne ar kdu citu reizi par to neuztraucs. Ilgu laiku es vispr nespju izdart neko tdu, kas Monikas acs btu slikts. Vi a atrada attaisnojumu visam, ko vien es darju vai nedarju. Es gadiem ilgi mtjos pa dadiem cietumiem, tau vi a apprecjs ar mani un pie rs man. Vi as paas tvs bija pametis imeni, kad vi a vl bija mazs brns. Mti tas bija oti sargtinjis, un es ar vi ai diez k nepatiku. Patiesb tiei tpc ms ar Moniku apprecjmies. Reiz, kad es biju iesdints par eku un dokumentu viltoanu un izlaists pret galvojumu, Monikas mte ne va vi ai ar mani tikties, tpc ms aizbgm un apprecjmies. Monikai tad bija asto padsmit gadu. Neilgu laiku pirms manas tiesas prvas ms dzvojm viesnc. Vi a strdja par oficianti, tau atstja darbu, lai prvas laik katru dienu vartu nkt uz tiesu. Tad, protams, man bija jiet cietum un Monika atgriezs mjs pie mtes. Vi as t strdjs, ka Monika aizgja no mjm un prcls uz pilstu, kura atrads vistuvk manam cietumam. Tur vi a atkal strdja par oficianti. T bija koledas pilsta. Es vienmr cerju, ka vi a atsks mcbas; vi ai patiem patika mcties, un vi a bija tik apdvinta. Tau vi a teica, ka to nevlas, vi a vljs tikai gaidt mani. Ms sarakstjmies, un vi a mani apmeklja, cik biei vien vi ai to va. Vi a par mani daudz ststja cietuma kapelnam un pastvgi vi u ldza parunt ar mani un man paldzt, ldz beidzot es vi u ldzu t vairs nedart. Man nepatika ar to puisi runt. Es vienkri nespju ar vi u saprasties. 93

Lai gan vi a mani apmeklja, vi a turpinja ar rakstt man vstules un stt visas ts grmatas un rakstus par sevis pilnveidoanu. Vi a man pastvgi teica, ka ldzot Dievu, lai es maintos. Es gan vljos dzvot brvb, tau tik ilgu laiku biju pavadjis ieslodzjum, ka dzvot cietum ar bija viss, ko es pratu. Nu, beidzot man pa kaut kas prsldzs, un es iesaistjos programm, lai iemctos dzvot norml pasaul. Jau cietum es apmeklju skolu un iemcjos amatu, tad pabeidzu vidusskolu un iestjos koled. Pc iznkanas no cietuma man kaut k izdevs neiepties nekds nepatikans un es turpinju studijas, ldz biju ieguvis ma istra grdu patronas specialitt. Tau, iedams o ce u, es zaudju savu sievu. Skum, kad ms svi cnjmies, lai to visu panktu, ms sapratmies labi, tau tad, kad k uva jau vieglk un ms beidzot skm sasniegt certo, Monika k uva dusmgka un aska, nek es jebkad biju vi u redzjis visos msu nelaimgajos gados. Vi a atstja mani tiei tad, kad mums it k vajadztu justies vislabk. Es pat nezinu, kur vi a tagad ir. Vi as mte man to neteica, un beigs es nospriedu, ka t nav mana darana, nav ko vi u meklt, ja jau vi a nevlas bt kop ar mani. Dakrt es domju, ka Monikai bija daudz vieglk mlt manu tlu nek mani pau. Ms bijm tik oti iemljuies tad, kad gandrz nekad nebijm kop, kad mums bija tikai vstules, sas tikans un sapnis par to, kas mums reiz bs. Kad es sku veidot to, ko ms vienmr bijm vljuies, ms iz rmies. Jo normlki ms k uvm, jo mazk tas vi ai patika. Man iet, ka vi a vairs nesptu izjust pret mani lumu. Rasela pie erans Monikai Rasela agrkaj dzv nebija nek tda, kas vartu vi u sagatavot gargi vai vismaz fiziski bt kop ar citu cilvku mlestbas pilns un sirsngs attiecbs. Lielko da u savas dzves vi bija aktvi mekljis spka un drobas sajtu tiklab bgot no mjm, k ar iesaistoties bstamos piedzvojumos. Tas viss vi u pilngi aizrva, lika pastvgi bt rkrtgi sasprindzintam. Ar du rcbu Rasels cents izvairties no sava paa izmisuma. Vi iesaistjs bstams afrs, lai nebtu jizjt spes un bezpaldzba, kas vi u vajja kop t bra, kad mte bija vi u gargaj zi pametusi. Kad Rasels sastapa Moniku, vi u valdzinja meitenes maigi vilinoie skati un maig attieksme pret vi u. Monika nevis atraidja vi u k sliktu, bet gan izturjs pret vi a problmm ar nopietnu interesi un dzi u ldzjtbu. Vi a nekavjoties lika noprast, ka ir gatava bt vi am blakus, un tiem nepagja ilgs laiks, kad vi prbaudja vi as pastvbu. Kad Rasels pazuda, Monika vi u pacietgi gaidja. ita, ka vi ir pietiekami daudz mlestbas, stabilittes un izturbas, lai tiktu gal ar visu, ko vien Rasels vartu sastrdt. Lai gan vartu ist, ka Mori ka ir rkrtgi iecietga pret Raselu un vi a uzvedbu, stenb bija 94

tiei pretji. Neviens no iem jaunajiem cilvkiem neapzinjs to, ka vi a spja piedert vi am tikai tik ilgi, kamr vi nepiederja vi ai. Kamr abi bija irti, Rasels Monik atrada lielisku partneri, idelu cietumnieka sievu. Vi a labprtgi vadja savu dzvi gaids un cerbs, ka m otais mainsies un tad abi vars bt kop. Cietumnieku sievas, tdas k Monika, varbt ir galjais piemrs attiecb uz sievietm, kas ml par daudz. Vi as vispr nav spjgas ne uz kdu tuvbu ar vrieti, tpc labprtk dzvo ar fantziju, ar sapni par to, cik oti vi as mls un tiks mltas kdreiz tad, kad vi u partneris mainsies un k s vi rn pieejams. Tau tuvbu vi as spj izjust viengi savs fantzijs. Kad Rasels paveica gandrz vai neiespjamo, ska dzvot krtgi un vi am vairs nedraudja cietums, Monika no vi a attlinjs. Rasela kltbtne Monikas dzv prasja vi ai nepie emamu tuvbas pakpi; t lika vi ai justies nertk, nek vi a jebkad bija jutusies Rasela prombtn. Tpat ar ikdienas realitte kop ar Raselu nespja ldzinties vi as lolotajai idealiztajai savstarpjs mlestbas vzijai. Cietumnieku vid ir izplatts teiciens, ka vi us visus aiz stra gaidot kadiljaks. Tas nozm, ka vi i lolo prmru idealiztu cerbu par dzvi tad, kad atkal bs tikui atpaka iels. Cietumnieku sievu, piemram, Monikas, iztl aiz stra varbt stv nevis kadiljaks, kas simboliz naudu un varu, bet gan seu baltu zirgu vilkta kariete, kas simboliz burvgi romantisku mlestbu. o sievieu sapnis ir tas, k vi as mls un tiks mltas. Tau vi m parasti ir vieglk dzvot ar savu sapni nek cnties par t piepildjumu relaj pasaul. Svargi ir saprast Rasels nespja dzi i mlt, lai gan Monika ar savu pacietbu un ldzjtbu ita vi am oti piemrota. Patiesb vi iem abiem ldzgi trka spju izjust intmu mlestbu. Tiei tpc vi i bija partneri tad, kad nevarja bt kop, un vi u attiecbas beidzs tad, kad varja bt kop. Btu pamcoi atzmt, ka Rasela dzv joprojm nav pardjusies jauna partnere. Ar vi cns ar intimittes problmm

Ta i l e r s : etrdesmit divi gadi; firmas administrators; iries, brnu nav Kad ms vl bijm kop, es jokodams mdzu ststt, ka tad, kad pirmo reizi ieraudzju Nensiju, mana sirds sits tik stipri, ka es nespju atgt elpu. T bija taisnba: vi a bija medicnas msa un apkalpoja firmu, kur es strdju, un es atrados vi as kabinet fizisks slodzes stend, lai prbaudtu savu elpoanas sistmu, bija sirdsklauves un elpas trkums. Mani uz turieni bija norkojis prieknieks, jo es prmru pie mos svar, turklt reizm jutu spes krts. Patiesb mans stvoklis bija briesmgs. Sieva pirms pusotra gada bija mani atstjusi un aizgjusi pie cita vriea, un, kaut ar es zinju, ka daudzi citi puii 95

td gadjum sk nakts staigt pa briem, es vienkri sdju mjs, skatjos televziju un du. Man vienmr ir paticis st. Ms ar sievu agrk biei spljm tenisu, un man iet, ka msu kopdzves laik lieks kalorijas tur tika patrtas, tau tagad, kad vi a bija prom, teniss man riebs. Pie velna, man riebs viss. Todien Nensijas kabinet es uzzinju, ka asto padsmit mneu laika esmu pie mies svara par sedesmit piecm mrci m. Es pat ne reizi nebiju papljies nosvrties, lai gan biju nomainjis jau vairku izmru ap rbus. Man vienkri bija vienalga. Skum Nensija bija pati lieti ba. Vi a ststja, cik nopietna lieta ir svara pieaugums un kas man jdara, lai no t atbrvotos, tau es jutos k vecs vrs un tiem nevljos plties sevi maint. Man iet, ka man vienkri bija sevis l. Pat mana bijus sieva, ieraugot mani, rjs un teica: K tu vari t nolaisties? Es pa da ai cerju, ka vi a atgriezsies, lai mani glbtu, bet vi a to nedarja. Nensija man jautja, vai nav noticis kaut kas tds, kas vartu bt saistts ar mana svara pieaugumu. Kad es vi ai izststju par iranos, vi a vairs nebija tik oti profesionla un ldzjtgi papli ja man pa roku. Es atceros, ka izjutu nelielu satraukumu, kad vi a to darja, jo vairk tpc, ka es jau ilgu laiku neko daudz ne pret vienu nebiju jutis. Vi a man ieteica ditu, iedeva veselu kaudzi brori u un tabulu un lika ierasties reizi divs ned s, lai redztu, k man veicas. Es nevarju vien sagaidt, kad atkal tur atgriezos. Pagja divas ned as, un es nebiju ne ievrojis ditu, ne ar zaudjis kaut cik no sava svara, tau noteikti biju ieguvis vi as simptijas. Visu mana otr apmekljuma laiku ms pavadjm, rundami par to, k mani ietekmjusi irans. Vi a mani uzklausja un mudinja dart visu to, ko parasti iesaka ikviens: apmeklt kdas nodarbbas, iestties veselbas grup, doties ce ojum kop ar kdu grupu, attstt jaunas intereses. Es piekritu visam, nedarju neko un nkams divas ned as gaidju, kad atkal vi u redzu. Nkamaj reiz es uzaicinju vi u kaut kur aiziet kop ar mani. Es zinju, ka esmu resns un izskatos nolojami. Tiem nesaprotu, no kurienes man rads drosme, tau es to darju, un vi a manu uzaicinjumu pie ma. Kad sestdienas vakar aizbraucu Nensijai paka , vi a bija sagdjusi vl citas brori as, k ar urnlu rakstus par ditu, sirdi, vingroanu un nospiestu garastvokli. Tdu uzmanbu es jau sen nebiju sa mis ne no viena. Ms skm kop pavadt laiku, un drz jau mums tas bija nopietni. Man ita, ka Nensija vlas atbrvot mani no vism spm. Jteic, ka vi a tiem oti cents. Es pat prvcos no sava dzvok a pie vi as. Vi a gatavoja dienus ar zemu holesterna saturu un stingri kontrolja, ko es du. Vi a pat gatavoja man pusdienas, ko emt ldzi uz darbu. Kaut ar es nedu neko ldzgu tam, ko biju 96

tiesjis visas ts vientu s naktis televizora priek, es tomr nekritos svar. Es vienkri paliku tds pats, ne resnks, ne tievks. Varu teikt, ka Nensija manas notievanas lab pljs daudz vairk par mani pau. Ms abi izturjmies t, it k tas btu vi as projekts, it k vi a btu atbildga par mana stvok a uzlaboanos. Es pats domju, ka manas problmas ir saisttas ar metabolismu un tpc man btu nepiecieami spraigi vingrinjumi, lai kalorijas tiktu efektvi sadedzintas, tau man vispr nebija nekdas fizisks slodzes. Nensija splja golfu, un es palaikam pasplju kop ar vi u, tau t vienkri nebija mana sple. Kad ms bijm pavadjui kop jau kdus asto us mneus, man darba darans vajadzja doties uz Stvenstonu, manu dzimto pilstu. Protams, pavadjis tur pris dienu, es sastapu daus draugus no skolas laikiem. Es vispr nebiju gribjis ne ar vienu satikties, emot vr manu izskatu, tau ie puii bija mani seni draugi un mums bija daudz kas prrunjams. Vi i bija prsteigti, kad uzzinja par manu iranos. Mana sieva ar bija no s pilstas. Nu, labi, vi i pierunja mani uzsplt tenisu. Vi i to splja un zinja, ka t jau no skolas laikiem ir ar mana iem ot sple. Es nedomju, ka spu izturt pat vienu viengu geimu, tau vi i neatlaids. Bija tik labi atkal splt. Pat ne emot vr to, ka lieks svara mrci as tiem mani kavja un es zaudju visus geimus. Es vi iem solju, ka atgriezos nkamgad un tad ieliku vi iem visiem. Kad atgriezos mjs, Nensija man teica, ka esot piedaljusies lielisk seminr par uztura jautjumiem un vloties, lai es izm inu visu, ko vi a tur iemcjusies. Es atbildju, ka to nedaru, labk kdu laiku pam inu darboties pats ar saviem pa mieniem. Ms ar Nensiju nekad nebijm strdjuies. Protams, ka vi a mani biei rja un pastvgi mudinja vairk rpties paam par sevi, tau ms nebijm strdjuies ldz pat tam brdim, kad es atsku splt tenisu. Turklt es to splju pusdienlaik, tas nekd zi neietekmja laiku, ko ms pavadjm kop, tau ms abi vairs nebijm tdi k pirms tam. Nensija ir pievilcga meitene, apmram asto us gadus jaunka par mani, un, kad es sku pamazm atgt formu, domju, ka tagad nu gan mums ies labk nek jebkad, jo vi a vars ar mani lepoties. Dievs mans liecinieks, ka es pats jutos labk! Tau efekts bija glui pretjs. Vi a lojs, ka es vairs neesot tds, kds bijis agrk, un beigs ldza mani iet prom. Taj laik es jau svru tikai septi as mrci as vairk nek pirms irans. Man bija tiem grti vi u atstt. Es biju cerjis, ka ms vartu apprecties. Tau vi ai bija taisnba kad es k uvu tievks, starp mums vairs nekas nebija k agrk. 97

Tailera pie erans Nensijai Tailers bija vrietis ar spcgi izteiktu nepiecieambu bt atkargam no kda, un o nepiecieambu vl vairk saasinja irans radt krze. Tas, ka vi gandrz apzinti nolaids, cerdams izraist sievas lumu un gdbu, gan nesniedza gaidtos rezulttus attiecb uz sievu, toties piesaistja citu par daudz mlou sievieti, kura bija padarjusi citu cilvku labkljbu par savas dzves galveno jgu. Vi a bezpaldzba un spes un vi as kvl vlans paldzt bija tas pamats, uz kura veidojs un attstjs savstarpj pie erans. Taileram vl spja tas, ka sieva bija atteikusies no vi a, vi dzi i skuma par to, ka ir vi u zaudjis un laulba ir izrusi. d neapskauam situcij, kd nonk visi, kam jprvar irans radts sekas, vi u galvenokrt piesaistja nevis Nensija k personba, bet gan vi as loma bt par aukli un kopju, k ar atbrvoans no cieanm, ko vi a ietami varja sniegt. Ldzgi tam, k vi bija patrjis lielus prtikas daudzumus, lai aizpildtu savu tukumu un notrulintu zaudjuma radts cieanas, tagad vi izmantoja Nensijas kltesambas nodrointo gdbu, lai atgtu emocionlas drobas sajtu un atjaunotu savu iedragto pavrtbas apzi u. Tau Tailera nepiecieamba pc Nensijas simtprocentgas uzmanbas bija prejoa, t bija tikai prejas fze vi a atvese oans proces. Kad laika gait vi a gandrz ma isko paapsstbu un panolu aizstja veselgki paapliecinans veidi, Nensijas prsplt aizgdnba, kas pirms tam bija sniegusi mierinjumu, nu jau k uva apgrtinoa. Pretji Tailera prejoajai un saasintajai atkarbai vi as tieksme bt vajadzgai nebija vis prejoa fze, bet gan drzk vi as personbas pamatiezme un gandrz viengais pamats, uz kura vi a varja uzturt attiecbas ar citiem cilvkiem. Vi a bija msi a tiklab darb, k ar mjs. Lai gan Tailers ar pc atkopans no irans radt oka btu bijis samr atkargs partneris, vi a nepiecieamba bt aprptam tomr nespja mroties ar vi as nepiecieambu vadt un kontrolt otra cilvka dzvi. Vi a veselba, kuras lab nenogurstoi strdja vi a, patiesb k uva par vi u savstarpjo attiecbu kapraci.

Brts: trsdesmit sei gadi; bijuais biznesa administrators; alkoholi is kop etrpadsmit gadu vecuma. Nedzer divus gadus. Es biju ries un jau kdu gadu dzvoju viens, kad satiku Ritu. Vi a bija slaidkjaina, tumacaina hipiju stila meitene, un skum ms abi kop diezgan krietni lietojam narkotikas. Man vl bija daudz naudas, un kdu laiku ms tiem dzvojm za i. Tau, vai zint, Rita nekad nebija sts hipijs. Vi ai bija prk liela atbildbas sajta, lai aizietu par tlu. Vi a varja kop ar mani uzsm t zlti, tau tas iespaids, ko uz vi u bija atstjusi priekzmg Bostonas 98

stila audzinana, nekad nevarja izzust pavisam. Pat vi as dzvokl vienmr valdja trba. Kop ar vi u es jutos droi t, it k vi a nevartu aut man krist prk zemu. Pirmaj vakar, kad kop izgjm, ms lieliski pavakari ojm un tad atgriezmies vi as dzvokl. Es biju pamatgi piedzries un, man iet, atsldzos. Pamodos uz vi as dvna, krtgi apsegts ar jauku, mkstu dnu segu, un mana galva atdusjs uz iesmarota spilvena. Jutos, it k btu atgriezies mjs dro ost, saprotat? Rita zinja visu par alkoholi u aprpanu. Vi as tvs, ba ieris, bija miris no s slimbas. Ttad es pc dam ned m prclos pie vi as un nkamos pris gadus uzstjos k jaunbagtnieks, ldz beidzot biju zaudjis visu. Pc pirmajiem seiem msu kopdzves mneiem vi a vispr prtrauca lietot jebkda veida narkotikas. Man iet, Rita nosprieda, ka vi ai vienmr jbt gatavai uz visu, jo es prk biei nebiju gatavs ne uz ko. Kaut kad tam visam pa vidu ms apprecjmies. Tad nu es tiem nobijos. Biju tau uz mies papildu atbildbu, bet man ar atbildbu nekad nebija gjis prk spoi. Turklt tiei ap to laiku, kad ms apprecjmies, es biju zaudjis visus savus finansu ldzek us. Es vairs nespju tikt ar visu gal tds, kds biju, nemitgi dzerdams. Rita nezinja, ka ir tik slikti, jo es vi ai no rtiem teicu, ka dodos uz darjumu tikanos, bet patiesb izbraucu ar savu mersedesu, apstjos kaut kur pludmal un dzru. Beidzot, kad mans bizness galgi aizgja pa burbuli un es jau biju pard bezmaz visai pilstai, vairs nezinju, ko ieskt. Es devos tl ce ojum, nolmis izdart panvbu sav automan t, lai izskattos pc nelaimes gadjuma. Tau vi a devs man paka , sameklja mani taj noplukuaj viesnca un prveda mjs. Visa nauda bija iztrta, tomr vi a iedabja mani taj slimnc, kur rstja no alkoholisma. Tas ir savdi, bet es nebiju vi ai par to pateicgs. Biju saniknots, apjucis, oti prbijies pirmaj atturbas gad pilngi atvsu pret vi u seksuli. Es vl joprojm nezinu, vai mums kas izdosies, tau ar laiku k st nedaudz labk. Brta pie erans Ritai Kad vi u pirmaj tikans reiz Brts piedzrs un atsldzs, Rita, gribdama pasargt vi u no cieanm, ita solm Brtam atelpu no vi a strauj skrjiena pret paizncbai. Kdu laiku izskatjs, ka vi a vartu bt spjga pasargt o vrieti no vi a paa atkarbas radt posta, vartu neuzkrtoi un maigi vi u glbt. ietami sargjo attieksme patiesb tikai paildzinja laiku, kad vi as partneris varja piekopt savu netikumu un neizjust t sekas; aizsargjot un mierinot Brtu, Rita va vi am ilgk palikt slimam. No sava netikuma atkargs cilvks, kur tdjdi ir slims, nemekl vis kdu, kas paldztu atvese oties, glui otrdi, vi mekl, ar ko kop droi vartu turpint slimot. 99

Rita kdu laiku tam bija ideli piemrota, ldz beidzot Brts k uva tik slims, ka pat vi a vairs nespja novrst to, ko vi sev nodarja. Kad Rita Brtu uzmeklja un iesaistja programm, kas paredzta alkoholi u rstanai, Brts ska atmest dzeranu un atvese oties. Tomr Rita bija nostjusies starp vi u un vi a apreibinans ldzekli. Vi a vairs nepildja savu parasto mierintjas un visa labotjas lomu, un vi ma vi ai aun o ietamo nodevbu, k ar to, ka vi a bija izrdjusies tik stipra tad, kad vi pats juts tik vj un bezpaldzgs. Neatkargi no t, cik daudz ms visu sabojjam, katram no mums ir nepiecieama apzi a, ka ms pai atbildam par savu dzvi. Ja kds mums paldz, ms biei vien aizvaino cilvka spks un prkums. Vl jo vairk vrietim biei ir nepiecieams justies spcgkam par savu pretj dzimuma partneri, lai vi justu pret to seksulu tieksmi. aj gadjum paldzba, kdu Rita sniedza Brtam, ievietodama slimnc, vi am vl vairk lika apzinties, cik slims stenb ir, un is vi as dzi u rpju pilnais ests tdjdi vismaz uz laiku apslpja Brta seksulo interesi par Ritu. Ldztekus im emocionlajam aspektam eit varja darboties ar svargs un vr emams fiziolo iskais faktors. Ja vrietis lietojis alkoholu un citas narkotikas t, k to darja Brts, un tad pk i prtrauc to dart, dakrt ir nepiecieams gads vai pat vl ilgks laiks, lai vi a organisma miskais sastvs vartu noregulties un sptu normli seksuli rea t ar bez narkotiku kltbtnes sav organism. s fizisks pielgoans period partnerei var bt grti izprast un samierinties ar vi a intereses trkumu un/vai seksulo nespju. Var notikt ar pretjais. Tikko attrtaj un skaidraj organism, iespjams, hormonu ldzsvara trkuma d , var attstties neparasti spcga seksul tieksme. Vai ar is iemesls var bt tri psiholo isks. K teica kds jauns vrietis pc tam, kad vairkas ned as bija atturjies no alkohola un citm narkotikm: Sekss ir viengais veids, k es tagad varu apreibt. Tdjdi sekss var aizstt narkotikas un ar t paldzbu var atbrvoties no satraukuma, kas raksturgs atturbas skumstadijai. Atvese oans no atkarbas un ldzatkarbas jebkuram prim ir rkrtgi sare ts un delikts process. Brts un Rita vartu izturt o prejas periodu, kaut gan skum vi us bija vienojuas slimbas alkoholisms un ldzalkoholisms. Tau, lai vi i k pris vartu dzvot bez jebkdas aktvas atkarbas, vi iem kdu laiku btu ieteicams padzvot atsevi i, katram koncentrjoties tikai uz savu atvese oanos. Katram no vi iem ir jielkojas sev un jatrod kontakts ar savu iekjo btbu, no kuras vi i tik ctgi cents izvairties, mldami viens otru un dejodami viens ar otru.

100

G r e g s: trsdesmit asto i gadi; nelieto narkotikas un nedzer jau etrpadsmit gadus, kop pievienojies anonmajiem narkomniem; tagad precjies, ir divi brni, strd par jaunieu narkomnu konsultantu Ms kdu dienu satikmies park. Vi a lasja kdu avangardistisku avzti, bet es tikko biju uzsm jis zlti. Tas notika vasaras sestdien ap pusdienlaiku. Bija oti karsti, un park valdja klusums. Man bija divdesmit divi gadi. Es jau pirmaj gad biju pametis koledu, tau turpinju izplatt baumas, ka gatavojos atskt mcbas. To darju tpc, lai vecki turpintu stt man naudu. Vi i nespja atteikties no sava sap a par to, ka es pabeigu skolu un apgu profesiju, tpc vi i man deva ilgtermi a atlaides. Elena bija oti resna kdas etrdesmit vai piecdesmit mrci as liek svara, un tas nozmja, ka vi a mani neapdraud. T k vi a nebt nebija idela, neko nenozmtu ar tas, ja vi a mani atraidtu. Es sku ar vi u sarunu par to, ko vi a lasa, un viss bija oti vienkri jau no paa skuma. Vi a daudz smjs, un tas man lika justies t, it k es btu apburos un pievilcgs puisis. Vi a man ststja par Misisipi un Alabamu, par ieanu protesta gjienos kop ar Martinu Luteru Kingu un par to, k bijis strdt kop ar visiem tiem cilvkiem, kuri centuies kaut ko maint. Mani nekad nav interesjis nekas cits k viengi iespja labi pavadt laiku. Mans kredo bija ds: no ert kaifu un laist visu gar ausm, un man daudz labk padevs pirmais nek otrais. Elena bija tik ener iska! Vi a teica, ka vi ai patkot atkal bt Kalifornij, tau dakrt vi a jtoties t, it k vi ai nebtu tiesbu justies tik labi, kamr citi cilvki aj zem cie. Todien ms park abi nosdjm divas vai trs stundas, vienkri tpat trzdami, ststdami viens otram par sevi. Pc kda laika ms aizgjm uz mju, kur es rju dzvokli. Ms bijm norunjui apreibinties, tau vi a pavstja, ka esot izsalkusi. Vi a ska st un uzkopt virtuvi, bet es dzvojam istab uz mu krtjo devu. Bija ieslgta mzika, un es atceros, ka vi a atnesa no virtuves riekstu sviestu, cepumus un nazi un apsds man ciei blakus. Ms tikai smjmies un smjmies. Es domju, ka taj brd ms uzvedamies k sti narkomni un tas izpauds spcgk nek jebkad vlk pc s dienas. Tad nebija nekdu domu, tikai instinkti. Abi darjm tiei to, ko vljmies dart, turklt viens otr bijm atradui kdu, kas ms par to nenosoda. Bez jebkdiem vrdiem ms sapratm, ka mums izdosies palikt kop. Pc tam ms piedzvojm vl daudz jauku bru, tau man ne iet, ka kdu citu reizi viss btu noticis tik viegli k todien, kad mums abiem nebija nekdu kompleksu. Vispr narkomniem mdz bt diezgan daudz kompleksu. Atceros, ka mdzm daudz strdties par to, vai es vispr spju mlties ar vi u, ar nebdams reibum. Vi a bija prliecinta, ka sava resnuma d ir 101

riebga. Ja es apreibinjos, pirms skm mlties, vi a domja, ka man tas nepiecieams, lai vartu to izturt, stenb man vajadzja apreibinties, lai es vispr sptu mlties, vienalga, ar ko. Mums abiem bija oti zems panovrtjums. Man bija viegli slpties aiz vi as netikuma, jo vi as svars acmredzami rdja, ka vi ai ir problmas. Turpret tas, ka man dzv nebija nedz stimula, nedz mr a, nebija tik acmredzams fakts k ts piecdesmit mrci as, kuras vi a visur nsja sev ldzi. T nu ms turpinjm strdties par to, vai es tiem spju vi u mlt, kaut ar vi a ir resna. Vi a gribja, lai es saku, ka man ir svarga vi as iekj pasaule, nevis izskats, un, ja es t teicu, tad kdu laiku atkal bija miers. Vi a teica, ka tik daudz dot tpc, ka esot nelaimga. Es teicu, ka apreibinos tpc, ka nespju dart vi u laimgu. d sti slimg veid ms oti labi saderjm. Mums katram bija savs attaisnojums tam, ko ms darjm. Tomr lielkoties ms izlikmies, ka nekdu stu problmu mums vispr nav. Galu gal daudzi cilvki ir resni, un daudzi lieto narkotikas. T ms savas problmas vienkri ignorjm. Tad mani arestja par bstamu narkotiku glabanu. Es pavadju cietum desmit dienas. Mani vecki sameklja man veiklu advoktu, un vi panca to, ka man tika piespriesta piespiedu rstans no narkomnijas k alternatva cietumsodam. o desmit dienu laik, kuras es pavadju ieslodzjum, Elena bija izvkusies no dzvok a. Es biju tik dusmgs! Jutos t, it k vi a btu mani pametusi, stenb jau ms bijm arvien vairk strdjuies. Tagad, atskatoties atpaka , es saprotu, ka ar mani kop dzvot bija k uvis krietni sare ti. Mani tiem jau ska iespaidot paranoja, kura attsts visiem narkomniem neatkargi no t, cik ilgu laiku vi i ir lietojui narkotikas. Tpat es gandrz visu laiku vai nu biju apreibis, vai ar vljos tds k t. Elena to visu uztvra personiski, tas ir, vi a uzskatja, ka tad, ja pati btu citda, es vltos vairk bt kop ar vi u, nevis nemitgi ert kaifu. Vi a domja, ka t es no vi as izvairos. Pie velna, es izvairjos pats no sevis! Lai nu k, vi a pazuda uz kdiem desmit mneiem, droi vien atkal devs kd gjien. Konsultants, pie kura es gju, uzstja, lai es apmeklju anonmo narkomnu sanksmes. T k man izvle bija ierobeota vai nu ts, vai cietums , es tur aizgju. Es tur satiku daus, ko pazinu no ielas, un pc kda laici a sku apjaust, ka man varbt tomr ir problmas ar narkotikm. ie cilvki dzvoja savu dzvi, bet es vl joprojm katru dienu un visu dienu lietoju narkotikas. T nu es beidzu mu oties ar tm sanksmm, tomr pateicu kdam puisim, ka esmu daudz domjis par to, vai vi nevartu man paldzt. Vi man k uva par tdu k krusttvu, par manu patronu anonmo narkomnu programm. Es zvanju vi am divas reizes dien, no rta un vakar. Man bija jmaina viss draugi, izklaides, itin viss , tau es to izdarju. Ar konsultcijas oti paldzja, 102

jo konsultants jau zinja visu, kas ar mani notiks, iekams es vl biju ko pascis, un vi mani laikus brdinja. Tas paldzja, un es spju atteikties no narkotikm un alkohola. Elena atgriezs, kad es, pateicoties anonmo narkomnu programmai, vairs nelietoju ne narkotikas, ne alkoholu jau etrus mneus, un uzreiz sks t pati vec dziesma. Ms atkal skm splt veco spli. Konsultants sauca to par sazvrestbu. Tas bija msu jau ierastais attiecbu modelis, kas va mums izmantot vienam otru, lai katrs no mums justos labi vai slikti un, protams, piekoptu msu netikumus. Es zinju, ka atkal sku lietot narkotikas, ja ielaidos aj spl ar vi u. Tagad ms vairs neesam pat draugi. Mums nekas nesanca, ja ms nevarjm abi kop turpint slimot. Grega pie erans Elenai Gregu un Elenu jau pa skum vienoja spcgas saites. Katram no vi iem bija savs netikums, kas noteica vi u dzvi, un jau no pirms tikans dienas vi i koncentrjs viens uz otra netikumu, lai saldzinjum ar to sav apzi mazintu pai sava netikuma nozmi un spku. Tad, vi u attiecbm turpinot attstties, vi i slpt un ar ne tik slpt veid deva viens otram at auju turpint slimot, kaut ar ietami protestjot pret otra rcbu. is ir rkrtgi tipisks savstarpji atkargu pru uzvedbas modelis, vienalga, vai vi i ir atkargi no vienas un ts paas vielas vai ar no at irgm vielm. Vi i pievr uzmanbu viens otra uzvedbai un problmm, lai nevajadztu nopietni aptvert paiem savu sabrukumu, un, jo lielks ir sabrukums, jo vairk nepiecieams ds partneris, lai cilvks vartu distancties pats no savm problmm, k t vl slimks, vl apsstks, vl nespjgks sevi ietekmt. Papildus im faktoram Gregam ita, ka Elena ir ldzjtga, gatava ciest par to, kam vi a tic. Tas vienmr ar magntisku spku piesaista no netikuma atkargo personu, jo tiei gatavba ciest ir prieknoteikums jebkurm attiecbm ar netikuma var esou cilvku. T ir garantija tam, ka atkargais cilvks netiks pamests tad, kad viss neizbgami sks iet uz slikto pusi. Pc daudziem svu cni u piestintiem mneiem, tikai tad, kad Gregs bija prom, proti, sdja cietum, Elena spja rast sev spku, lai vi u atsttu, kaut ar tikai uz laiku. Vi a, protams, atgriezs, gatava visu atskt no ts paas vietas, kur vi i bija ruies, vl bdami divi aktvi narkomni. Gregs un Elena kopgi prata tikai slimot. Elena, pati bdama aizrvusies ar nekontroljamu un prmrgu anu, varja justies stipra un vesela tikai tad, ja Gregs bija nemitg reibum, glui tpat vi savu narkomniju uztvra k pilngi kontroljamu nodarbi saldzinjum ar vi as or ijm, kas attiecs uz dienu un lieko svaru. Grega atvese oans padarja vi as neatvese oanos tik acmredzamu abiem, ka vi i vairs nespja kop justies rti. Tikai tad, ja vi ai 103

btu izdevies pankt, lai vi atsk lietot narkotikas, vi i btu varjui atgriezties pie sava funkcionjo attiecbu mode a.

riks: etrdesmit divi gadi; ries un vlreiz precjies Es biju ries kdu pusotru gadu, kad satiku Sj. Kds pasniedzjs no koledas, kur es strdju par futbola treneri, bija pierunjis mani atnkt pie vi a uz mjas viesbm, un tur es sestdienas pcpusdien sdju viens pats saimnieku gu amistab un skatjos pa televizoru futbola spli, kamr visi prjie viesistab priecjs. Sj ienca nolikt savu mteli, un ms sasveicinjmies. Tad vi a izgja, bet pc pusstundas atgriezs, lai paskattos, vai es vl esmu tur. Vi a mani nedaudz pa ircinja par to, ka es viens pats esmu noldis gu amistab un tupu pie televizora, un reklmas prtraukuma laik ms nedaudz pap pjm. Vi a atkal izgja un atgriezs ar vi, uz kura bija nedaudz no visa, kas tika pasniegts viesbs. Tad es tiem pirmo reizi ielkojos vi un ievroju, cik vi a ir jauka. Kad sple bija beigusies, es pievienojos citiem, tau vi a jau bija aizgjusi. Es uzzinju, ka vi a uz pusslodzi strd par pasniedzju ang u valodas noda . Pirmdien es iegriezos vi as kabinet un ldzu dot man iespju atldzint par toreiz sagdto maltti. Vi a piekrita ar noteikumu, ka ms dosimies uz tdu vietu, kur nav televizora. Tas nepavisam nebija joks. Nebtu prsplts apgalvojums, ka taj laik, kad es satiku Sj, sports bija visa mana dzve. T jau ir ar sportu. Ja vien vlaties, varat tam veltt visu savu uzmanbu, un jums vairs neatliks laika nekam citam. Es katru dienu skrju. Trenjos maratonskrjieniem, trenju savus audzk us un kop ar vi iem braucu uz splm, sekoju sporta prraidm televzij. Es sevi nokausju. Tau es biju ar vientu , un Sj bija oti pievilcga. Jau pa skum vi a, ja vien vljos, pievrsa man lielu uzmanbu, tomr netraucjot tam, ko es vljos dart vai kas man bija jdara. Vi ai bija dls Tims, seus gadus vecs, un man tri labi patika ar vi . Vi as bijuais vrs dzvoja rpus tata robem un reti tiks ar znu, t ka mums bija viegli sadraudzties. Es jutu, ka Tims vlas bt vriea sabiedrb. Ms ar Sj apprecjmies, kad bijm pazstami jau gadu, tau oti drz starp mums sks nesaska as. Vi a sdzjs, ka es nekad nepievrot uzmanbu ne vi ai, ne Timam, ka es vienmr esot prom un, ja ar esot mjs, tad mani interesjot tikai sporta prraides televzij. Es savukrt sdzjos, ka vi a to vien dara k nemitgi man piesienas un ka jau tad, kad ms satikmies, vi a labi zinja, kds es esmu. Ja vi ai kaut kas nepatk, tad ko gan sti eit mekl? Es biei dusmojos uz Sj, tau nespju dusmoties uz Timu un apzinjos, ka ms ar 104

saviem mgajiem strdiem vi am darm pri. Kaut ar taj laik es to nekad neatzinu, Sj bija taisnba. Es vairjos no vi as un Tima. Sports man nodroinja nodarboanos, vielu sarunm un prdomm, tas man va justies droi un rti. Es biju uzaudzis imen, kur vieng tma, ko varja prrunt ar tvu, bija sports, tas bija viengais, ar ko varja piesaistt vi a uzmanbu. Tas ar bija gandrz vai viss, ko es zinju par to, ko nozm bt vrietim. Ms ar Sj gandrz jau bijm gatavi irties, tik oti strdjmies. Jo lielku spiedienu vi a uz mani izdarja, jo vairk es vi u ignorju un meklju glbi u bumbas spls vai citur. Tad kdu svtdienu iz irgaj spl tiks Maiami Delfni un Ouklendas Uzbrucji, kad pk i iezvanjs telefons. Sj ar Timu bija izgjui, un es vl atceros, k mani aizkaitinja is traucjums vajadzja tau piecelties un pamest televizoru! Zvanja mans brlis, lai pazi otu, ka tvam bijusi sirdslkme un vi ir miris. Uz brm es devos viens pats, bez Sj. Ms bijm t sastrdjuies, ka es vljos braukt viens, un tagad es priecjos, ka t darju. atgrieans vecku mjs mainja visu manu dzvi. Te nu es biju sava tva brs, nekad sti nespjis ar vi u izrunties un tagad atrazdamies uz savas otrs laulbas iranas sliek a tpc, ka nemcju saprasties ar ar savu sievu. Es jutos t, it k btu kaut ko oti svargu zaudjis, un nesapratu, kas ar mani notiek. Es tau biju labs puisis, es strdju ctgi, es nekad nevienu neaizskru. Man bija sevis l, un es jutos pavisam vientu . Atpaka no bru ceremonijas es braucu kop ar savu jaunko brli. Vi nespja vien beigt raudt. Vi nemitjs ststt, ka tagad jau viss esot par vlu, ka vi nekad neesot bijis tuvs msu tvam. Vlk mjs visi runja par tti, zint, k jau mdz bt pc brm, un cilvki ststja jocgus atgadjumus sakar ar tti un sportu, cik oti vi to mljis, k vienmr skatjies televzij sporta prraides. Mans svainis, gribdams pajokot, teica: Vai zint, ir pirm reize, kad es esmu aj mj un nav ieslgts televizors, un vi neskats kdu spli. Es paskatjos uz savu brli. Vi atkal ska raudt, nevis aiz skumjm, bet aiz sargtinjuma. Pk i es skaidri sapratu, ko visu mu ir darjis mans tvs un ko tagad daru ar es. Glui tpat k vi , es ne vu nevienam man tuvoties, iepazt mani, runt ar mani. Mans vairogs bija televizors. Es kop ar brli izgju r, un ms aizbraucm ldz ezeram. Tur ms sdjm ilgi. Klausdamies, k brlis ststa par to, cik ilgi vi gaidjis, kad beidzot tvs vi u ievros, es pirmo reizi t pa stam paskatjos pats uz sevi un aptvru, cik ldzgs tvam es pats esmu k uvis. Es domju par savu aududlu Timu, kur vienmr k skumj, mazs kucns gaidja, kad beidzot es varu veltt vi am savu laiku un uzmanbu, un par to, k es visu laiku biju prk aiz emts, lai pievrstos vi am un vi a mtei. 105

Lidman, atce uz mjm, es turpinju prdomt, ko gan es vltos, lai audis saka par mani tad, kad bu miris, un tas paldzja man saprast, kas darms. Atgriezies mjs pie Sj, es ar vi u runju atklti, varbt pirmo reizi m. Ms abi kop raudjm un tad pasaucm Timu, lai nk pie mums, un ar vi raudja. Pc tam kdu laiku viss bija brni gi. Ms visu ko darjm kop, braucm ar velosipdiem un devmies piknikos kop ar Timu. Ms gjm izklaidties un aicinjm ciemos draugus. Man bija grti atkpties no visa t, kas saistts ar sportu, tau uz kdu laiku vajadzja pilngi atslgties, lai vartu visu certo pankt nkotn. Es tiem vljos bt tuvs ar cilvkiem, kurus mlju, nevis pc nves atstt vi us jtamies tpat, k visi juts pc mana tva nves. Tau izrdjs, ka grtk tas nkas Sj, nevis man. Pc pris mneiem vi a man pazi oja, ka gatavojas ned as nogals piestrdt uz pusslodzi. Es tam nespju notict. Tas tau bija msu kopgais laiks! Tagad viss bija otrdi: vi a bga no manis! Ms abi nolmm meklt paldzbu. Konsultcij Sj atzina, ka visa msu tuvba vi u padarjusi vai traku; vi a jutusi, ka nezina, ko ar to ieskt, k bt kop ar mani. Ms abi runjam par to, cik grti ir patiesi bt kop ar otru cilvku. Kaut ar agrk vi a mdza endties par manu toreizjo attieksmi, tagad vi a juts neomulgi tiei tpc, ka es pievrsu vi ai uzmanbu. Vi a nebija pie t pieradusi. Visd zi vi as imene bija vl sliktka par manjo, ciktl runa ir par uzmanbu un pie eranos. Vi as tvs, ku a kapteinis, vienmr bija kaut kur tlum, un vi as mtei tas patika. Sj bija uzaugusi vientu a, vienmr vldams bt kdam tuva, tau, glui tpat k es, vi a nezinja, k to pankt. Ms diezgan ilgi uzkavjmies konsultcij un pc rsta ieteikuma pievienojmies auduvecku asocicijai. Kad ms ar Timu bijm k uvui tuvki, Sj baidjs aut man vi u audzint. Vi a juts pamesta novrt, un vi ai ita, ka zaud kontroli pr savu dlu. Tau es zinju, ka man attiecbs ar Timu ir jnosprau robeas, ja ms tiem vlamies izveidot labas attiecbas. Darboans aj asocicij man paldzja vairk nek jelkas cits. Tika organiztas sanksmes tdm imenm k msj. Man oti nca par labu tas, ka dzirdju, k citi vriei cns ar savm izjtm. Tas ar paldzja man apspriest savas problmas ar Sj. Ms joprojm runjam par visu un esam kop, ms mcmies bt tuvi un uzticties viens otram. Neviens no mums nav tik labs, k ms vltos, tau turpinm pilnveidoties. T mums abiem ir pavisam jauna sple. rika pie erans Sj 106

riks, oti vientu sav paizolcij, ilgojs bt mlts un aprpts, tomr nevljs riskt, prk ciei ar kdu saistoties. Kad Sj vi am tuvojs pirms tikans dien un bez vrdiem lva saprast, ka ir gatava samierinties ar vi a galveno atvairans ldzekli, proti, vi a apsstbu ar sportu, riks ska domt, vai tikai oreiz tiem nav atradis savu idelo sievieti tdu, kura rptos par vi u un liktu vi u mier. Kaut ar Sj maigi prmeta, ka vi nav pietiekami uzmangs, un ierosinja pirmaj tikanas reize iztikt bez televizora kltbtnes, vi pavisam pareizi secinja, ka vi ai piemt liela iecietba pret atsveintbu. Citdi vi a jau uzreiz btu no vi a vairjusies. Patiesb rika uzkrtoais sabiedrisko iema u trkums un vi a nespja iesaistties emocionls attiecbs bija tiei tas, kas vajadzgs Sj. Vi a neveiklba gan darja vi u vl m ku Sj acs, gan prliecinja Sj par to, ka vi nebs spjgs tiekties pc citiem cilvkiem, ieskaitot citas sievietes, un tas bija svargi. Sj, glui k citas par daudz mloas sievietes, sirds dzi umos baidjs tikt pamesta. Labk bt kop ar tdu cilvku, kur ne glui atbilst vi as prasbm, toties kuru vi a nezauds, nevis ar tdu, kur gan ir mloks un mlamks, tau vartu vi u pamest kdas citas d . Turklt rika socil izolcija garantja vi ai jaunu nodarboanos, vi a varja bvt tiltu pr bezdibeni, kas plets starp riku un citiem cilvkiem. Vi a varja prjiem cilvkiem izskaidrot vi a dvainbas tdjdi, ka attiecinja vi a vairanos no sabiedriskajiem kontaktiem drzk uz kautrbu nek vienaldzbu. Izsakoties vienkrk, vi am vi a bija vajadzga. No otras puses, Sj iek vs td situcij, kur atkrtojs visi vi as brnbas aunkie aspekti vientulba, cerbu pilns ilgas pc mlestbas un uzmanbas, dzi vilans un, visbeidzot, niknais izmisums. Kad vi a cents piespiest riku mainties, vi as uzvedba tikai apstiprinja to, ka vi a bailes no tuvbas ir bijuas pamatotas, un lika vi am vl vairk atkpties. Tomr riks pc zinmiem dzi i aizkustinoiem un vi a dzv btiskiem notikumiem kardinli mainjs. Vi bija gatavs stties pret savam drakonam, savm bailm no tuvbas, jo negribja k t ldzgs savam vsajam, neaizskaramajam tvam. Btisks faktors, kas veicinja vi a vlanos mainties, bija ar tas, ka vi tik oti identificja sevi ar mazo, vientu o Timu. Tau s prmai as vi lika mainties ar prjiem imenes locek iem. Sj, kas bija pieradusi bt tda sieviete, kura tiek ignorta un no kuras izvairs, pk i prvrtas par iekarotu un aplidotu sievieti un bija spiesta konstatt pati savu neapmierintbu ar to, ka nu reiz patiesi ir sagaidjusi to mlas pilno un uzmango attieksmi, pc kdas pati bija ilgojusies. Sj un rikam btu bijis oti vienkri apstties tiei aj punkt, kad lomas bija maintas: tas, kur vajja otru, tagad pats tika vajts, un tas, kur bga, tagad dzins paka . Vi i btu varjui vienkri maint lomas, ieturt sev paredzto distanci un palikt ierastaj 107

lmen. Tau gan Sj, gan rikam bija drosme ieskatties sev dzi k un tad ar psihologa, k ar saprotoas un iejtgas grupas paldzbu uzdrointies k t tuvkiem k prim un, emot vr Timu, k imenei.

Nav iespjams prsplt to, cik svarga mums visiem ir pirm tikans. Man k rstei pirmais iespaids par jaunu klientu nodroina lielu da u no paas svargks informcijas, kdu es jebkad sa emu par o cilvku. No t, kas ir teikts un kas palicis nepateikts, un visa prj, ko atklj fiziska kltbtne, no stjas, sakoptbas, sejas izteiksmes, manierm un estiem, balss noska as, skatienu kontakta vai t trkuma, attieksmes un stila es gstu bagtgu informciju par to, k mans klients dzvo un darbojas pasaul, pai stresa apstk os. Tas viss summjas spcg, nenoliedzami subjektv iespaid, radot man intuitvu nojausmu par to, k es varu strdt ar konkrto personu, kad starp mums bs nodibintas rsta un pacienta attiecbas. Es esmu rste un td oti apzinti cenos novrtt sava jaun klienta attieksmi pret dzvi, tau oti ldzgs, kaut ar mazk apzints process notiek vienmr, kad satiekas jebkuri divi cilvki. Ikviens no vi iem cenas atbildt uz zinmiem jautjumiem sakar ar otru cilvku un, to darot, balsts uz bagtgu informciju, kas tiek automtiski prraidta jau paos pirmajos tikans bros. Bez vrdiem uzdotie jautjumi parasti ir oti vienkri: Vai man ar tevi kas kopgs? Vai es varu gt kdu labumu, ja draudzos ar tevi? Vai ar tevi ir patkami bt kop? Tau biei atkarb no t, kas ir un ko vlas ie divi cilvki, tiek uzdoti ar citi jautjumi. Katrai sievietei, kas ml par daudz, zem acmredzamajiem, racionlajiem, praktiskajiem jautjumiem ir paslpti daudz spcgki, uz kuriem ms jo ctgk cenamies gt atbildes tpc, ka tie nk no msu btbas dzi umiem. Vai es tev esmu vajadzga? nedzirdami jaut sieviete, kas ml par daudz. Vai tu rpsies par mani un atrisinsi manas problmas? tds ir tas mmais jautjums, kas slpjas aiz vrdiem, kurus izrun vrietis, kur izvlas o sievieti par savu partneri.

108

7. SKAISTULE UN BRIESMONIS

Ir daudzi vriei, teica skaistule, kuri ir vl lielki briesmo i par tevi, un es izvlos tevi, neraugoties uz tavu izskatu... Skaistule un briesmonis

Iepriekjs divs noda s iek autajos ststos sievietes, visas k viena, neprprotami pauda savu nepiecieambu bt nodergm, paldzt vrieiem, ar kuriem vi as ir saistjuas savu dzvi. Un tiem, iespja paldzt iem vrieiem bija galvenais faktors, kas noteica vi u pie eranos. Vriei savukrt liecinja, ka mekljui kdu, kas vi iem vartu paldzt, kas vartu kontrolt vi u rcbu, autu vi iem justies droiem vai ar glbtu vi us, kdu, kura, izsakoties viena mana klienta vrdiem, btu sieviete balt. koncepcija par sievietm, kas ar savas paaizliedzgs, absolts, visu pie emos mlestbas spku prveido vrieus, nekd zi nav uzskatma par jaunu ideju. Pasakas, iemiesodamas sev ts tautas un sabiedrbas atzi as, kura s pasakas radjusi un ieminjusi, jau gadsimtiem ilgi piedv dadas ststa versijas. Pasak par skaistuli un briesmoni dai a jaunava satiek atbaidou un baismgu briesmoni. Lai glbtu savu imeni no vi a dusmm, skaistule piekrt palikt pie vi a. Iepazinusi briesmoni, vi a prvar savu dabisko riebumu un beidzot pat ieml vi u, neskatoties uz vi a zvrgo dabu. Kad nu vi a t dara, protams, notiek brnums un vi tiek atbrvots no briesmo a veidola un prtop ne tikai vienkri par cilvku, bet par princi. K savu sto izskatu un dabu atguvis princis vi k st par pateicgu un piemrotu partneri skaistulei. Tad vi as mla un labestba pret briesmoni tiek atalgota tkstokrt vi a ie em sev pienkoos vietu pie vi a sniem, lai turpmk vadtu svtgu un laimgu dzvi. Skaistule un briesmonis, glui k jebkura cita gadsimtu gait daudzkrt ststt un prststt pasaka, sev iemieso dzi u gargo patiesbu, kas ietverta saistoa ststa kontekst. Gargas patiesbas ir oti grti aptveramas un vl grtk piemrojamas dzv, jo biei vien ts darbojas pret attiecgaj laik propontajm vrtbm. Turklt ir ar tendence interprett pasakas t, lai ts atbalsttu attiecgajam laikam raksturgo kultras ievirzi. di rkojoties, nav grti pavisam zaudt pasakas dzi ko jgu. Vlk ms izptsim dzi o gargo mcbu, 109

kdu mums sniedz Skaistule un briesmonis. Tau vispirms mums japlko ts kultras tendences, ko ietami atbalsta pasaka, proti, to, ka sieviete spj maint vrieti, ja vien ml vi u pietiekami dzi i. tik spcg un visaptvero ticba ir ldz paiem pamatiem cauraudusi msu individulo un grupu psiholo iju. Msu ikdienas saruns un rcb atkal un atkal atspogu ojas vrdos neizteiktais pie mums, ka ar savas mlas spku ms varam kdu cilvku dart labku un ka to dart ir msu pienkums, ja reiz esam sievietes. Ja kds, kur mums rp, nerkojas vai nejtas t, k ms vlamies, tad ms cenamies atrast veidu, k maint cilvka izturanos vai noska ojumu, turklt parasti to darm ar citu cilvku svtbu; vi i dod mums padomus un iedroina ms ajos pli os (Vai tu esi pam injusi...?). ie padomi var bt tikpat pretrungi, cik daudzskaitlgi, tikai dai draugi un radinieki spj atturties no to snieganas. Visi koncentrjas uz to, k vartu paldzt. Darbb iesaists pat masu sazi as ldzekli, kas ne vien atspogu o minto uzskatu sistmu, bet ar, liekot liet savu ietekmi, nostiprina un iemina to, turpindami uztict zinmo uzdevumu sievietm. Piemram, sievieu urnli, glui tpat k daudzi visprgi izdevumi, vienmr public rakstus ar padomiem k paldzt jsu vrietim k t..., turpret atbilstoa satura raksti k paldzt jsu sievietei k t... faktiski nemaz nav atrodami vrieiem domtajos urnlos. Un ms, sievietes, prkam os urnlus un cenamies sekot tajos sniegtajiem padomiem, cerdamas paldzt msu dzv ienkuajam vrietim k t tdam, kdu ms vi u vlamies un kds vi mums vajadzgs. Kpc gan doma proti, nelaimgu, neveselgu vai par mums sliktku cilvku prvrst t, lai vi k tu mums idels partneris, tik oti piesaista ms, sievietes? Kpc nostdne ir tik vilinoa, tik pastvga? Daiem atbilde uz o jautjumu vartu ist acmredzama: jdu un kristieu tik ir ietverta koncepcija par paldzbu tiem, kam veicies mazk nek mums. Mums ir mcts, ka tad, ja kdam ir grtbas, msu pienkums ir bt ldzjtgm un clsirdgm. Nevis nosodt, bet gan paldzt; iet, ka tas ir msu morlais pienkums. Nelaimg krt ie clie motvi nekd zi nevar pilnb izskaidrot to miljondaudzo sievieu rcbu, kuras par saviem partneriem izvlas nelgus, vienaldzgus, aunprtgus, emocionli nepieejamus, kaitgu ieradumu var nonkuus vai citdu iemeslu d mlt un rpties nespjgus vrieus. Par daudz mlos sievietes veic du izvli tpc, ka vi as uz to spie urdoa nepiecieamba vadt savus tuvkos. nepiecieamba vadt citus cilvkus rodas jau brnb, ja biei ir prdzvotas daudzas nomcoas emocijas: bailes, dusmas, nepanesama spriedze, vainas apzina, kauns, lums pret citiem un sevi. dos apstk os uzauguu brnu s emocijas var satriekt tiktl, ka tas vispr vairs nav dzvotspjgs, ja vien neizstrd zinmus paaizsardzbas ldzek us. ie 110

paaizsardzbas ldzek i vienmr ietver sev spcgu aizsardzbas mehnismu noliegumu un tikpat spcgu neapzintu motivciju tieksmi vadt. Ms ikviens visu mu neapzinti lietojam tdu aizsardzbas mehnismu k noliegums, dakrt attiecb uz samr trivilm lietm, bet citkrt ar uz svargiem jautjumiem un notikumiem. Citdi mums nktos nostties aci pret aci ar faktiem attiecb uz to, kas ms esam, ko ms domjam un izjtam, un ie fakti neiedertos msu idealiztaj priekstat par mums paiem un msu apstk iem. Nolieguma mehnisms ir pai dergs, lai ignortu tdu informciju, ko ms nevlamies uztvert. Piemram, tas, ka ms neievrojam (noliedzam), cik pieaudzis jau ir msu brns, var bt veids, kd ms cenamies izvairties no izjtm, kdas jpiedzvo, kad is brns atstj msu mjas. Vai ar tas, ka ms neredzam un nejtam (noliedzam) liek svara mrci as, ko uzrda gan spogulis, gan pieguloais ap rbs, auj mums turpint baudt iecientos dienus. Noliegumu vartu defint k atteikanos atzt realitti divos lme os: faktisko notikumu lmen un msu jtu lmen. Aplkosim, k noliegums sagatavo mazu meiteni tam, lai no vi as diens iznktu sieviete, kas ml par daudz. Kad vi a vl ir brns, piemram, viens no vi as veckiem reti nak o mjs savu rlaulbas sakaru d . Sacdama pati vai uzklausdama no citiem imenes locek iem, ka vi vai vi a strd, meitene noliedz to, ka veckiem vartu bt kdas problmas vai ka notiek kaut kas nenormls. Tdjdi vi a tiek pasargta, vi ai nav jizjt bailes par imenes stabilitti un paas labkljbu. Tpat vi a sev ieststa, ka tvs vai mte ctgi strd, un tas drzk izraisa ldzjtbu, nevis dusmas un kaunu, kdu nktos izjust, apzinoties patieso situciju. T vi a noliedz gan stenbu, gan savas jtas attiecb uz o stenbu un rada sev fantziju, ar kuru ir vieglk dzvot. Pamazm vien vi a oti labi iemans d veid sevi pasargt no spm, tau taj paa laika zaud spju izdart brvu izvli attiecb uz savu rcbu. Vi as noliegums darbojas automtiski, bez uzaicinjuma. Disfunkcionlai imenei vienmr ir raksturgs kopgs realittes noliegums. Neatkargi no problmu nopietnbas imene nav uzskatma par disfunkcionlu, ja vien nedarbojas noliegums. Tlk ja kds no imenes locek iem cenas lauzt o noliegumu, piemram, stajos vrdos formult stvokli imen, prjie imenes locek i du uztveri parasti oti apkaro. Biei persona tiek izsmieta, lai nordtu tai sto vietu, bet, ja tas neizdodas, atkritjs tiek izslgts no kopj atzinbas, mlestbas un darbbas loka. Neviens, kur lieto nolieguma aizsargmehnismu, neizdara apzintu izvli, lai izslgtu realitti, lai paliktu akls un kurls attiecb uz to, ko saka un dara citi. Tpat ar neviens, kur darbojas is noliegums, neizlemj, ka turpmk vairs neizjuts savas emocijas. Tas viss vienkri notiek personba sav 111

c , cenzdams sevi aizsargt pret nomcoajiem konfliktiem, grtbm un bailm, atstumj no sevis tdu informciju un iespaidus, kas ir prk satraucoi. Var gadties, ka meitene, kuras vecki biei strdas, uzaicinjusi pie sevis draudzeni prnak ot. Vlu nakt abas meitenes uzmodina vecku ska ais strds. Draudzene noukst: Vai dieni , tavi vecki nu gan ir trok aini! Kpc vi i t kliedz? Apmulsusi meita, kura agrk, nomod guldama, noklausjusies jau daudzus dus strdus, nedroi atbild: Es nezinu, un tad agonizjo paapzi gu klusu, kamr turpins kliegana. Vie ai nav ne mazks nojausmas, kpc draudzene drz pc tam sk no vi as vairties. Viesos atnkusi meitene tiek atstumta, jo vi a bijusi lieciniece savas draudzenes imenes noslpumam, tdjdi ir dzvs atgdinjums tam, ko draudzene drzk vltos noliegt. Tdi mulsinoi notikumi k vecku strds mint apmekljuma laik ir tik spgi, ka meita jtas daudz rtk, noliegdama patiesbu, un tpc vi a vl jo ctgk cenas izvairties no visa un visiem, kas vartu draudt sagraut aizsargsienu, ko vi a uzclusi starp sevi un savm bailm. Vi a nevlas izjust savu kaunu, bailes, dusmas, bezpaldzbu, izmisumu, lumu, aizvainojumu, nepatiku. Un tiei tpc, ka s spcgs un savstarpji pretrungs emocijas meitenei nktos prvart, ja vi a autu sev visu to sajust, vi a labk izvlas nejust neko. Tiei eit ar sak ojas vi as nepiecieamba vadt cilvkus un notikumus sav dzv. Kontroljot to, kas notiek ap vi u, vi a cenas radt sev drobas sajtu. Nekdu satricinjumu, nekdu prsteigumu, nekdu jtu. Nok stot nepatkam situcij, ikviens cenas to kontrolt tiktl, ciktl tas iespjams. dabisk reakcija tiek prsplta neveselgs imens, jo tajs ir jprcie tik daudz spju. Atcerieties Lzas ststu vecki spieda vi u pelnt labkas atzmes: pastvja zinmas relas cerbas, ka meitene vartu uzlabot savas sekmes mcbs, tau nebija gandrz nekdu cerbu maint mtes attieksmi pret dzeranu, tpc t viet, lai atztu graujos sekas, pie kdm noveda vi u nespja attiecb uz mtes alkoholismu, vi i labprtk gribja tict tam, ka imenes dzve uzlabotos, ja vien Lza labk mctos. Atcerieties, ka ar Lza pati cents uzlabot (kontrolt) stvokli, bdama laba. Vi as lab uzvedba nekd zi nebija veselga izpausme vi as priekam par savu imeni un par to, ka vi a dzvo. Glui pretji. Katrs darbi , ko vi a nelgta veica, nozmja tikai izmisgus centienus labot nepanesamos imenes apstk us, par kuriem vi a, bdama vl brns, juts atbildga. Brni neizbgami uz emas atbildbu un vainu par nopietnm imenes problmm. Tas tpc, ka vi i savas izfantazts visvarenbas d tic gan tam, ka pai ir konkrts imenes apstk u clonis, gan ar tam, ka vi u var ir os apstk us maint uz labo vai slikto pusi. Glui tpat k Lzai, oti daudziem 112

nelaimgiem brniem vi u vecki vai citi imenes locek i uzve vainu par tdiem sare jumiem, kurus brni nekdi nespj ietekmt. Tau pat tad, ja neviens vi u vrdiski neapsdz, brns tik un t uz emas lielu da u atbildbas par savm paa un savas imenes nepatikanm. Mums nav ne viegli, ne patkami apzinties, ka paaizliedzga izturans, cenans bt labam un plans paldzt faktiski vartu bt m injumi iegt kontroli pr citiem, turklt ne jau altruistisku mr u d . mehnisma iespaidgu un lakonisku formuljumu es redzju uz kda kabineta durvm a entr, kur kdreiz strdju. Tas bija plakts, kur attlots divs da s sadalts aplis. Ap a augda a simbolizja spilgti dzeltenu uzlecou sauli, bet apakda a bija iekrsota melna. Tur bija rakstts: Paldzba ir kontroles saulain puse. Plakta mr is bija atgdint gan mums, gan konsultantiem, gan ar msu klientiem, ka vienmr ir nepiecieams izptt motvus, kas ir pamat msu tieksmei prveidot citus cilvkus. Ja pli us paldzt izrda cilvki, kas nk no nelaimgm imenm vai ar kam pareiz ir saspltas attiecbas ar citiem cilvkiem, vienmr pastv aizdomas, ka vi i izjt nepiecieambu citus kontrolt. Ja ms otra viet darm to, ko vi vartu dart pats sav lab, tad ms plnojam kda cita cilvka nkotni vai ikdieni s darbbas, ja ms skubinm, pamcm, brdinm kdu citu cilvku, kur pats nav mazais brns, ja ms vi am kaut ko atgdinm vai pieglaimojamies, ja ms nespjam panest domu, ka vi am nksies izbaudt paam savu darbbu sekas, un ms cenamies vai nu kori t vi a rcbu, vai ar novrst ts sekas tas nozm, ka ms o cilvku kontroljam. Ms ceram, ka tad, ja spsim kontrolt vi u, spsim kontrolt ar pai savas izjtas tajs sfrs, kur msu dzve saskaras. Un, protams, jo vairk ms cenamies otru kontrolt, jo mazk mums tas izdodas. Tau ms nespjam apstties. Sievieti, kas regulri izmanto noliegumu un kontroli, piesaists situcijas, kurs nepiecieamas tiei s kvalittes. Noliegums, kas ne auj vi ai aptvert relos apstk us un savas izjtas attiecb uz iem apstk iem, iesaists o sievieti sare ts attiecbs. Tad vi a liks liet visu savu paldzanas un kontroles prasmi, lai padartu stvokli cieamku, tau tai pa laik turpins noliegt to, cik slikts tas ir patiesb. Noliegums uztur nepiecieambu kontrolt, un neizbgam nespja kontrolt savukrt uztur nepiecieambu noliegt. o mehnismu ilustr turpmkie ststi. rstans kurss m sievietm daudz paldzjis izprast pam savu uzvedbas modeli, un, kad to noteikusi vi u problmu btba, paldzjusi ir ar iesaistans dads atbalsta grups. s sievietes jau ir spjuas saskatt savas paldzgs rcbas dzinu us, proti, neapzinti motivtus centienus noliegt pam savas spes, uz emoties kontroli pr saviem ldzcilvkiem. Intensitte, kas raksturo jebkuras s sievietes vlanos 113

paldzt savam partnerim, jau pati par sevi norda, ka paldztgriba daudz lielk mr ir bijusi nepiecieamba nek brva izvle. K o n i j a: trsdesmit divi gadi; rusies, ir vienpadsmit gadus vecs dls Pirms rstans es nespju atcerties nevienu pau tmu, par kuru strdjs mani vecki. Es tikai atcerjos, ka vi i strdjs nemitgi. Katru dienu, katr dienreiz, gandrz ik brdi. Vi i kritizja viens otru, nepiekrita viens otram un apvainoja viens otru, kamr ms ar brli to visu vrojm. Ttis, cik ilgi vien varja, kavjs darb vai kaut kur citur, tau agrk vai vlk vi am bija jprnk mjs, un tad viss sks no gala. Mana loma vis aj sakarb bija tda skum es izlikos, ka viss ir krtb, bet pc tam centos izklaidt vienu no veckiem vai abus, tdjdi novirzot vi u domas. Es mdzu kratt galvu un apveltt vi us ar platu smaidu, jokoties vai dart vl kaut kdas mu bas, lai tikai piesaisttu vi u uzmanbu sev. Patiesb es iekji biju prbijusies ldz nvei, tau manas bailes transformjas lab izrde. T es mojos un jokoju, un drz vien tas prvrts par manu pamatuzdevumu bt jaukai. Es mjs guvu tik labu praksi, ka pc kda laika tpat sku uzvesties ar visur citur. Es nemitgi slpju savu tlojumu. Pamat es noncu pie da uzvedbas mode a: ja kaut kas nebija krtb, es to ignorju, tau taj pa laik centos izldzint. is pdjais teikums izsaka visu to, kas notika man laulb. Kenetu es satiku pie baseina netlu no manm mjm, kad man bija divdesmit gadu. Vi bija iededzis un izskatjs oti labi, ldzgi sportistam, varbt srfotjam. Tas, ka vi bija pietiekami ieinterests, lai vltos dzvot kop ar mani jau drz pc tam, kad ms satikmies, lika man justies t, it k starp mums daudz kas btu. Tpat vi , glui k es, bija diezgan jautras dabas cilvks, tpc es uzskatju, ka mums ir viss, lai ms vartu bt laimgi kop. Kenets bija mazliet nedros, mazliet neizlmgs attiecb uz savu karjeru, uz to, ko vi vlas pankt sav dzv, un es vi u oti iedroinju. Es biju prliecinta, ka paldzu vi am uzplaukt, sniegdama vi am nepiecieamo atbalstu un ievirzi. Tpat es jau no paa skuma pie mu gandrz visus lmumus, kas attiecs uz mums abiem k pri, tau vi joprojm kaut k pamanjs vienmr rkoties t, k pats gribja. Es jutos stipra, un vi juts brvs, lai gan taj pa laik uz mani balstjs. Man iet, ka tiei tas mums abiem bija vajadzgs. Ms jau bijm nodzvojui kop kdus trs vai etrus mneus, kad vi am uz mjm piezvanja kda sena draudzene un darba kol e. Vi a bija oti prsteigta, izdzirdjusi, ka Kenets dzvo kop ar mani. Vi a man teica, ka vi tai nekad neesot bildis ne vrda par to, ka vi am btu kda cita sieviete, lai gan vi i satiekoties divas vai trs reizes ned darb. Tas viss nca klaj, kamr vi a apmulsusi p pja o un to, m indama man atvainoties par traucjumu. Nu, tas 114

mani nedaudz okja, un es pajautju par to Kenetam. Vi teica, ka neesot uzskatjis par nepiecieamu vi ai to pazi ot. Es atceros, kdas bailes un spes tad izjutu, tau tikai uz mirkli. Tad es atsldzu s izjtas un paskatjos uz to visu ar rkrtgi vsu prtu. Es saskatju viengi divas iespjas: es varju vai nu cnties ar Kenetu, vai ar atstt visu, k ir, un necert, ka vi uztvers s lietas tpat k es. Es izvljos otro variantu, nolaidu rokas un prvrtu visu par joku. Es biju pati sev apsoljusi, ka nekad nestrdos t, k to darja mani vecki. Patiesi, jau doma vien par to, ka es vartu sadusmoties, burtiski izraisja man nelabumu. T k es jau kop brnbas biju tik oti centusies visus izklaidt un nekad nebiju uzdroinjusies izjust spcgas emocijas, tagad jebkuras stipras jtas mani tik tiem biedja, ts izsita mani no ldzsvara. Turklt man patika, ja viss gja gludi, tpc es pie mu Keneta paskaidrojumu un noglabju labi dziji savas aubas par to, vai vi a attieksme pret mani ir pietiekami nopietna. Pc daiem mneiem ms apprecjmies. Strauji aizritja divpadsmit gadi, ldz kdu dienu, sekojot darba kol es ieteikumam, es atrados rsta kabinet. Es pati uzskatju, ka joprojm spju pilnb kontrolt savu dzvi, tau draudzene apgalvoja, ka vi a uztraucoties par mani, un uzstja, lai es ldzot rsta paldzbu. Ms ar Kenetu os divpadsmit gadus bijm nodzvojui laulb, un es pat biju uzskatjusi, ka esam oti laimgi, tau tagad pc mana ierosinjuma bijm ruies. rsts dzi i analizja o problmu. Kas tad sti bija noticis nepareizi? Es runju par daudzm un dadm tmm un sav nesakargaj ststjum starp citu pieminju, ka Kenets bija pascis vakaros iet prom no mjm, skum reizi vai divas ned , tad trs vai etras reizes ned un beidzot, apmram pdjos piecus gadus, rpus mjas pavadja seus vakarus no septi iem. Beidzot es vi am biju pateikusi, ka man iet stenb vi vlas uzturties kaut kur citur, ka varbt tiem btu labk, ja vi ietu prom. rste man jautaj, vai es zinot, kur Kenets pavadjis visus os vakarus, un es vi ai atbildju, ka nezinu, ka nekad neesmu vi am to jautjusi. Es atceros, cik oti vi a izbrnjs. Visi ie daudzie vakari visus os garos gadus, un js nekad neko nejautjt? Es atbildju, ka ne, nekad, jo domju, ka katram no laultajiem vajag dot otram zinmu brvbu. Tomr es biju runjusi ar Kenetu par to, ka vi am vajadztu pavadt vairk laika kop ar msu dlu Tedu. Vi vienmr man piekrita, tau pc tam atkal vakaros devs savs gaits, varbt viengi laiku pa laikam svtdiens pievienodamies kdam msu kopgam paskumam. Es atzinu par labku pie emt, ka Kenets ir ne prk gudrs cilvks, ka vi am ir nepiecieamas s manas bezgalgs lekcijas, lai vi vismaz kaut cik btu uzskatms par labu tvu. Es nekad nespju sev atzties, ka vi dara tiei to, ko pats vlas, un ka es nespju vi u maint. Patiesb no gada gad viss k uva arvien sliktk, neraugoties uz to, cik ideli es centos uzvesties. Pirm 115

apmekljuma laik rste man jautja, k es domjot, ar ko vi nodarbojies taj laik, kad nebija mjs. Es sadusmojos. Es vienkri nevljos par to domt, jo tad, ja es par to nedomju, tas ar nespja mani spint. Tagad es zinu, ka Kenets nespja apmierinties tikai ar vienu sievieti, kaut ar vi am patika t droba, kdu garant pastvgas attiecbas. Vi bija devis man neskaitmus mjienus attiecb uz savu uzvedbu gan pirms laulbm, gan pc tm: firmas rkotajos izbraukumos vi mdza izgaist uz vairkm stundm, vai ar viesbs, kad vi uzska sarunu ar kdu sievieti pc tam vi i abi kop pazuda. ds situcijs, pat neapzinoties, ko daru, es izmantoju visu savu pievilcbu, lai novrstu citu cilvku uzmanbu no notieko un pardtu, cik ldzga es esmu... un varbt lai pierdtu, ka esmu mlama, nevis tda, kuru draugs vai vrs viegli vien vartu pamest. Man bija nepiecieams ilgs rstans laiks, ldz beidzot es sapratu, ka ar manu vecku laulb sare jumus radja citas sievietes. Mani vecki strdjs td , ka tvs mdza iziet un ilgi nenkt mjs un mte, nepasacdama to tiei, deva mjienus, ka vi ir neuzticgs, un prmeta vi am nevrbu pret mums visiem. Es toreiz domju, ka tiei vi a tvu atstma, un oti apzinti nolmu, ka pati nekad nerkoos t k vi a. T nu es visu paturju sev un vienmr ar smaidu gju uz prieku. Tas ar noveda mani pie nepiecieambas rstties. Es joprojm biju smaidoa un saulaina ar dienu pc tam, kad mans devi gadgais dls m inja izdart panvbu. Es to izklstju k joku, tau tas ne pa jokam satrauca manu kol i. Es tik ilgi biju lolojusi sev o ma isko ticbu, ka tad, ja vien es bu jauka un nekad nedusmoos, viss beigu beigs bs labi! o ticbu uzturt paldzja ar tas, ka es neuzskatju Kenetu par prk gudru. Es spredi oju un centos organizt vi a dzvi, tau vi am varbt liks, ka to visu var viegli pieciest, ja vien ir kds, kas vi am gatavo dienu un mazg drbes, kamr vi pats bez jebkdiem aizbildinjumiem var dart tiei to, ko pats vlas. Es noliedzu to, ka kaut kas vartu bt nepareizi, un is noliegums bija man iesak ojies tik dzi i, ka pati ar saviem spkiem es nespju no t atteikties. Mans dls bija ausmgi nelaimgs, bet es vienkri ne vu sev to pamant. Es centos vi u no t aizvirzt, es jokoju par to, un tas varbt lika vi am justies vl aunk. Tpat es atteicos atzt, ka kaut kas ar mums nav krtb, ikvienam, kur ms pazina. Kenets bija prom no mjm jau seus mneus, bet es vl joprojm nevienam neteicu, ka ms esam irti, un tas ar bija oti smagi manam dlam. Vi am tpat ncs glabt o noslpumu, k ar slpt savu aizvainojumu par visu notiekoo. Es nevljos ne ar vienu par to runt, tpc ne vu to dart ar vi am. Es neredzju, cik izmisgi vi vlas atbrvoties no noslpuma. rste burtiski grda mani, lai es beidzot paststu cilvkiem, ka mana idel laulba ir beigusies. Ak, man nu gan bija grti to pie emt! Es domju, ka Teds ar savu 116

panvbas m injumu vienkri izmisgi bija centies pateikt: Ei, js! Kaut kas nav krtb! Nu, tagad mums iet labk. Ms ar Tedu joprojm gan kopgi, gan atsevi i apmekljam terapijas seansus, mcmies sarunties viens ar otru un izjust to, ko ms jtam. Man rstniecbas kurs bija spk noteikums, ka es nedrkstu jokot ne par ko, kas vartu atklties seansa stundas laik. Man ir oti grti atteikties no s paaizsardzbas un adekvti izjust to, kas ar mani notiek, kad es to daru, tau nu jau man tas izdodas daudz labk. Kad es satiekos ar vrieiem, dakrt pie eru sevi domjam, ka esmu vajadzga vienam vai otram no vi iem, lai izlabotu vi u dzv kdu skumu, tau tagad es vairs ne aujos dm domm prk ilgi. Sakar ar manu rstanos es viengi oti reti, laiku pa laikam varu pak auties m slimgajm tieksmm paldzt. Ir daudz labk pasmieties par to, cik slimga bijusi da izturans, nek smieties tpc, lai slptu visu to, kas nav krtb. Skum Konija izmantoja humoru, lai novrstu pati savas un savu vecku domas no draudgs realittes, kas bija saistta ar vi u nestabilajm attiecbm. Likdama liet visu savu pievilcbu un atjautbu, vi a bija spjusi novrst vecku uzmanbu vienam no otra un pievrst to sev, tdjdi vismaz uz laiku prtraucot vi u strdu. Katru reizi, kad t notika, vi a darbojs tikpat k lme, kas satur kop abus os ildniekus, un uz ms visu atbildbu, kda piencs ai lomai. starpnieces loma vl vairk stimulja vi as tieksmi vadt citus, lai pati vartu justies droa, un Konija veica savas vadbas funkcijas, ar humora paldzbu novrot citu cilvku uzmanbu no vism problmm. Vi a iemcjs pai jutgi uztvert dusmu un naida pazmes sev apkrt esoajos cilvkos un novrst jebkuru du emociju izpausmi ar staj laik pateiktu asprtbu vai atbru ojou smaidu. Vi ai bija divkrs iemesls noliegt paai savas jtas: pirmkrt, vi ai prk nepanesama un biedjoa bija doma par vecku iespjamo iranos, un, otrkrt, jebkdas vi as paas emocijas tikai trauctu vi ai sniegt labu prieknesumu. Drz vien vi a jau automtiski noliedza savas jtas un glui tpat automtiski cents manipult ar citiem cilvkiem un vadt tos. Vi as sekl paciltba, bez aubm, daus cilvkus no vi as atgrda, tau citus, k Kenetu, kuri vljs uzturt tikai virspusja lme a attiecbas, das stils piesaistja. Tas, ka Konija spja gadiem ilgi dzvot kop ar vrieti, kur arvien biek mdza pazust uz daudzm stundm un beigs at vs palikt rpus mjas ar nakts, turklt nekad nejautja vi am, nedz ko vi darjis, nedz kur bijis, norda uz vi as rkrtgi augstu attstto nolieguma mehnismu un tikpat lielm bailm, kas slps aiz t. Konija nevljs zint, nevljs ne cnties, ne pretoties un visvairk nevljs atkal izjust sens, brnb prdzvots bailes, ka visa vi as pasaule vartu sabrukt strdu rezultt. 117

Bija oti grti piedabt Koniju iesaistties rstniecbas proces, kas prasja, lai vi a atteiktos no sava galven aizsardzbas ldzek a, proti, no humora. Tas bija t, it k vi ai liktu prstt izelpot gaisu; kaut kd zemapzi as lmen vi a bija prliecinta, ka nesps bez t izdzvot. Pat Konijas dla izmisgie lgumi pc t, lai vi i abi beidzot sktu reli apzinties savu spgo stvokli, gandrz nemaz nespja izlauzties cauri vi as blvajai aizsardzbas lnijai. Vi a tiktl bija attlinjusies no stenbas, ka gandrz jau tuvojs stam rprtam. Ilgu laiku rstans proces Konija uzstja, ka ir jrun tikai par Teda problmm, un noliedza pri savjs. Bdama vienmr stipr, vi a negrasjs atkpties no s pozcijas bez c as. Tau pamazm, kad vi a jau k uva gatava saskarties ar bailm, kuras uzpeldja virspus, ja vi a vairs nemeklja glbi u jokos, vi a ska justies droka. Konija uzzinja, ka vi as k pieauguas sievietes rcb ir daudz veselgki aizsardzbas mehnismi par tiem, kurus vi a tik prmrgi bija izmantojusi kop brnbas. Vi a ska uzdot jautjumus, strdties pret, izpaust sevi un dart zinmas savas vajadzbas. Vi a iemcjs bt daudz godgka, nek daudzus jo daudzus gadus bija bijus pret sevi un citiem. Un beidzot vi a bija gatava atgt savu humora izjtu, kura tagad izpauds k veselga pasmieans paai par sevi.

P e m a: trsdesmit sei gadi; divreiz rusies, divu padsmitgadgu dlu mte Es uzaugu saspringt atmosfr, nelaimg imen. Mans tvs bija pametis mti vl pirms manas dzimanas, un vi a bija k uvusi par, k man ita, stu vientu o mti. Nevienam citam no man pazstamajiem vienaudiem vecki nebija ruies, un, dzvodamas tur, kur ms dzvojm, proti, oti mietpilsonisk pilsti 50. gados, ms bijm spiestas justies k iz mums, kas ms, protams, ar bijm. Skol es oti centos un biju oti paklausgs brns, tpc skolotjiem es patiku. Tas man oti paldzja. Es varju gt pankumus vismaz mcbs. Es k uvu par stu censoni, vis pamatskolas laik sa mu viengi teicamas atzmes. Vlk emocionlais spiediens k uva tik augsts, ka es vairs nespju koncentrties ne uz ko, tpc manas atzmes ska sldt uz leju, kaut ar es nekad neuzdroinjos prk nolaisties. Man vienmr bija tda sajta, ka mte man ir vlusies, un es baidjos vi u sargtint. Mana mte bija sekretre, un vi a oti smagi strdja, lai vartu ms abas uzturt. Tagad es saprotu, ka vi a vienmr bija nogurusi. Vi a bija ar oti lepna, un, k man iet, izjuta dzi u kaunu par to, ka ir rusies. Vi a juts oti nerti, kad msu mj nca citi brni. Ms bijm nabadzgas, ms cnjmies, lai savilktu kop galus, un tomr mums bija ausmg vlans izskatties labi. 118

Nu, to btu vieglk pankt, ja neviens neredztu, k ms dzvojam, tpc msu mjas, maigi izsakoties, nebija t viesmlgk vieta. Kad draudzenes ldza mani pavadt vakaru kop ar vi m, mte teica: Vi as stenb tevi nemaz negrib. Da ji vi a t darja tpc, ka neveljs pretjo reakciju, proti, nevljs, lai manas draudzenes nktu pie mums, tau, bdama vl maza, es, protams, to nesapratu; es ticju tam, ko man teica mte, ticju, ka neesmu tda, kuras sabiedrbu cilvki vartu vlties. Es uzaugu prliecb, ka ar mani kaut kas nepavisam nav krtb. Es droi nezinju, kas tas vartu bt, tau man bija jpierod pie domas, ka esmu nepie emama un nemlama. Msu mjs nebija mlestbas, bija tikai pienkumi. aunkais bija tas, ka ms nekad nevarjm runt par tiem meliem, kdos dzvojm, cenzdams rpasaul izskatties labkas, nek patiesb bijm, laimgkas, veselgkas, veiksmgkas. Spriedze, kdu prasja izlikans, bija milzga, tau nekad netika pausta vrdos. Un es nekad nejutos t, ka vartu no ts atbrvoties. Es t baidjos jebkur brd tau vartu atklties, ka es neesmu tik laba k visi citi! Kaut ar es pratu labi rbties un man padevs mcbas, es vienmr jutos k krpniece. Sav dzi kaj btb es jutos slikta. Ja cilvkiem es patiku, tad tikai tpc, ka man bija izdevies vi us apmu ot. Ja vi i mani labk paztu, vi i no manis novrstos. Es domju, tas, ka es uzaugu bez tva, padarja visu vl aunku, jo man nebija izdevbas apgt tdas attiecbas ar vrieiem, kuras balsttos uz savstarpju doanu un ganu. Vi i man ita k tdi eksotiskie dzvnieki, vienlaikus aizliegti un vilinoi. Mte man nekad nebija daudz ststjusi par tvu, tau tas pats mazumi , ko vi a ststja, lika man saprast, ka vi nav bijis tds, ar kuru vartu lepoties, tpc es ar neko nejautju; es baidjos no t, ko vartu uzzint. Mtei neko daudz nepatika vriei, un vi a man netiei lika saprast, ka tie ir bstami, patmlgi un ka vi iem nevar uzticties. Tau es neko nevarju padart, man vi i visi ita pievilcgi, skot jau ar pirmklasniekiem man pirmaj skolas dien. Es ctgi centos noskaidrot, k man dzve pietrkst, tau nezinju, kas tas vartu bt. Man iet, ka es briesmgi vljos bt kdam tuva, gribju sniegt un sa emt pret sirsnbu. Es zinju, ka vrieiem un sievietm, vriem un sievm ir jml vienam otru, tau mte man aplinkus un ne tik aplinkus ststja, ka vriei sievieti nedara laimgu, ka vi i liek tai justies nolojamai un to vi i pank aizejot, aizbgot kop ar sievietes labko draudzeni vai nododot vi u kd cit veid. Tdus ststus es no vi as dzirdju uzaugdama. Es droi vien jau oti agri nolmu, ka atradu sev kdu, kur neaizies, nesps aiziet, varbt tdu, kuru negribs neviena cita. Tad, iet, es aizmirsu, ka esmu pie musi du lmumu. Es vienkri centos to izpildt. Es nekad brnb nebtu varjusi to formult vrdos, tau viengais man zinmais veids, k bt kop ar kdu, pai ar kdu vriea dzimuma prstvi, bija 119

tds, ka es vi am btu vajadzga. Tad vi mani neatsttu, jo es vi am paldztu un vi btu man par to pateicgs. Nebija nekds brnums, ka mans pirmais draugs bija invalds. Vi bija cietis autokatastrof, un vi am bija lauzts mugurkauls. Vi a kjas bija sastiprintas ar skavm, un staiganai vi izmantoja metla kru us. Es nakts ldzu Dievu, lai labk es pati btu sakrop ota, nevis vi . Ms kop gjm uz dejm, un es visu vakaru sdju vi am blakus. Vi bija pietiekami jauks puisis, un noteikti kda meitene btu vljusies sdt kop ar vi u vienkri tpc, lai baudtu vi a sabiedrbu. Tau man bija cits iemesls. Es biju kop ar vi u, jo tas bija droi; t k es darju vi am labu, mani nevarja atraidt un aizvainot. Tas bija tikpat k apdroinanas polise pret spm. Es biju k traka pc puia, tau tagad zinu, kpc es vi u izvljos tpc, ka ar vi u, glui tpat k ar mani, kaut kas nebija krtb. Vi a trkums bija acmredzams, tpc es varju justies diezgan rti visas s spes un lumu tau es jutu pret vi u! Jebkur zi vi tomr bija pats veselgkais no maniem draugiem. Pc tam nca nepilngadgie noziedznieki, neveiksminieki zaudtji, visi k viens. Kad man bija septi padsmit gadu, es satiku savu pirmo vru. Vi am bija nepatikanas skol, un vi u gatavojs no ts izslgt. Vi a tvs un mte bija ruies, tau joprojm turpinja karot viens ar otru. Saldzinjum ar vi a stvokli manjais vl izskatjs labi. Es varju nedaudz atslbinties, nejust tdu kaunu. Un, protams, man vi a bija oti l. Vi gan bija dumpinieks, tau, es domju, tpc, ka pirms manis neviens nebija vi u patiesi sapratis. Turklt man bija vismaz 20 inteli ences koeficienta punktu vairk nek vi am. Un man bija vajadzga starpba. Bija vajadzgs tas viss un vl vairk, lai es vispr vartu notict, ka esmu vienldzga ar vi u un ka vi mani nepamets, lai aizietu pie kdas labkas. Visas manas attiecbas ar vi u un msu laulba ilga divpadsmit gadus balstjs uz to, ka es atteicos pie emt, ka vi ir tas, kas ir, bet centos padart par to, kam vi am, pc manm domm, vajadztu bt. Es biju prliecinta, ka vi btu daudz laimgks un justos daudz labk, ja vienkri autu pardt, k audzint msu brnus, k organizt savu biznesu, k izturties pret savu imeni. Es turpinju mcties, protams, prsvar psiholo iju. Mana paas dzve bija tik nevadma, tik nolojama, bet es vl mcjos, k rpties par citiem! Lai btu godga pret sevi, es tiem ctgi meklju atbildes uz saviem jautjumiem, tau uzskatju, ka varu bt laimga viengi tad, ja spu likt mainties vi am. Vi am acmredzami bija nepiecieama mana paldzba. Vi nemaksja savus r inus un nodok us. Vi deva brniem un man soljumus, ko nekad nepildja. Vi saniknoja savus klientus, un tie zvanja man un sdzjs, ka vi nav izpildjis sktos darbus. 120

Es nespju vi u atstt, kamr galu gal nebiju sapratusi, ka vi stenb ir tds, kds ir, nevis tds, kdu es vi u vlos redzt. Laulbas pdjos trs mneus es pavadju, vienkri vrojot nevis lasot savas nebeidzams lekcijas, bet gan vienkri klusjot un vrojot. Tiei tad es ar sapratu, ka nespju dzvot ar vi u tdu, kds vi ir. Visu laiku es biju gaidjusi, kad beidzot varu mlt o brni go vrieti, par kdu vi am vajadzja k t ar manu paldzbu. Visus os gadus man paldzja izturt viengi cerba, ka vi mainsies manis d . Tomr man vl joprojm nebija k uvis skaidrs tas, ka es biju paradusi izvlties tikai tdus vrieus, kuri, pc maniem ieskatiem, nebija tik labi, k vajadztu, bet kuriem bija nepiecieama mana paldzba. To es aptvru tikai pc tam, kad biju saistjusies vl ar vairkiem neiespjamiem vrieiem: viens bija narkomns, otrs homoseksulists, treais impotents, un vl viens, ar kuru man beidzot izveidojs ilgkas attiecbas, it k bija oti nelaimgi apprecjies. Kad s attiecbas beidzs (katastrofli), es vairs nevarju uzskatt, ka ts visas bijuas viengi neveiksmes. Es sapratu, ka noteikti ar pati esmu vainga vis, kas ar mani noticis. Taj laik es jau biju licencta psiholo e un visa mana dzve bija saistta ar paldzanu citiem cilvkiem. Tagad es zinu, ka man profesij netrkst tdu k es, kuri visu dienu darb to vien dara k paldz citiem, tomr joprojm izjt nepiecieambu paldzt ar savs personiskajs attiecbs. Vieng metode, ko es izmantoju savu dlu audzinan, bija da: visu vi iem atgdint, iedroint vi us, mct vi us un uztraukties par vi iem. Viss, ko es zinju par mlestbu, aprobeojs ar to, ka cilvkiem jcenas paldzt un par vi iem jrpjas. Man nebija ne mazks nojausmas, k pie emt citus tdus, kdi vi i ir, varbt tpc, ka es nekad sti nebiju pie musi pati sevi. aj zi dzve man tiem izdarja pakalpojumu. Itin viss sabruka. Tikldz beidzs piedzvojums ar precto vrieti, abi mani zni nonca konflikt ar likumu un paas veselba bija pilngi sagrauta. Es vienkri vairs nespju rpties ne par vienu. Ar likumu ieceltais mana dla aizbildnis bija tas, kur man ieteica labk skt rpties paai par sevi. Un es kaut k biju nobriedusi, lai uztvertu vi a teikto. Pc visiem iem psiholo ijai ziedotajiem gadiem tikai vi beidzot spja tikt man klt. Man ncs atteikties no visas savas iepriekjs dzves, lai beidzot ieskattos pati sev un saprastu, cik dzi i es pati sevi ienstu. Viens no smagkajiem atkljumiem, ar kdu man ncs sastapties, bija tas, ka mte stenb nemaz nebija gribjusi uz emties atbildbu par manu audzinanu, vi a vispr nebija mani gribjusi. Tagad, bdama pieaugusi, es varu saprast, cik tas vi ai bijis grti. Un ar visiem iem mjieniem, kurus vi a man deva attiecb uz citiem cilvkiem, kuri mani negribot, vi a stenb aprakstja pati sevi. Un es k brns to instinktvi apzinjos, tau man iet, es to nespju pie emt, tpc ignorju. oti drz es jau ignorju daudz ko. Es ne vu 121

sev nedz uzklaust prmetumus, ar kdiem vi a mani pastvgi apveltja, nedz ar ievrot vi as dusmas tad, kad man bija prieks. Bija prk bstami aut sev izjust visu to naidgumu, kdu vi a vrsa pret mani, tpc es vispr prstju just, es prstju rea t un visu savu ener iju izmantoju tikai tam, lai btu laba un paldztu citiem. Kamr vien es strdju ar kdu citu, man nebija laika pievrst uzmanbu sev, izjust paai savas spes. Man bija grti prvart savu lepnumu, tomr es iestjos papaldzbas grup, kur darbojs sievietes, kam bija ldzgas problmas ar vrieiem. Grupa bija tda pati, ar kdm es mdzu strdt sav tieaj darb, bet tagad man taj vajadzja piedalties k necilai ierindas dalbniecei. Kaut ar mana paapzi a sa ma zinmu triecienu, grupa paldzja man izprast paai savu nepiecieambu vadt un kontrolt citus un ar paldzja man to prtraukt. Es sku iek gi atvese oties. T viet, lai strdtu ar citiem, es beidzot sku rpties pati par sevi. Un te bija tik daudz, ko dart! Kad es sku koncentrties uz to, lai vairs necenstos labot katru, ko vien satieku sav dzv, es praktiski vispr prstju runt! Viss, ko es ldz im biju teikusi, saistjs viengi ar paldzanu. Mani ausmgi okja tas, ka es uzzinju, cik liel mr esmu visus vadjusi un kontroljusi. s prmains man uzvedb radikli ietekmja pat manu profesionlismu. Es daudz vairk varu paldzt saviem klientiem, ja vi i pai nodarbojas ar savm problmm. Agrk es izjutu milzgu atbildbu par vi u laboanu. Tagad man ir daudz svargk vi us izprast. Pagja zinms laiks, un man dzv pardjs kds jauks vrietis. Es vi am vispr nebiju nepiecieama. Ar vi u tiem viss bija krtb. Skum es jutos oti nerti, mcdams vienkri bt ar vi u, nevis censties vi u kapitli labot. Beigu beigs tas tau ldz im bija viengais veids, kd es uzturju attiecbas ar cilvkiem! Tau es iemcjos nedart neko citu k vien aut bt sev paai, un ita, ka tas izdodas. Es jutos t, it k man dzv tikai tagad btu pardjusies kaut kda jga. Un es turpinu apmeklt grupu, lai neatsldtu atpaka savos vecajos ieradumos. Dakrt kaut kas man vl cenas turpint agrko kampa u, tau es vairs nepak aujos ai tieksmei.

Kds tam visam sakars ar noliegumu un kontroli? Pema bija skusi ar to, ka noliedza stenbu, kas izpauds k vi as mtes dusmas un naidgums pret vi u. Vi a ne va sev izjust, ko nozm bt imen nevlamam objektam, nevis m otam brnam. Vi a aizliedza sev to just, jo tas bija prk spgi. Vlk nespja uztvert un paust savas emocijas tiem bija pamat tam, ka vi a saistjs ar paas izraudztajiem vrieiem. Vi as emocionl brdinanas sistma, kura jebkur cit gadjum btu vi u no tiem atgrdusi, nevienu attiecbu skum nedarbojs, jo to noblo ja augsti attsttais 122

nolieguma mehnisms. Nespdama emocionli izjust, ko nozm bt kop ar iem vrieiem, vi a varja tos uztvert viengi k tdus, kuriem nepiecieama vi as izpratne un paldzba. Pemas attiecbu veidoanas modelis, saska ar kuru vi as pienkums bija saprast, iedroint un labot savu partneri, ir formula, kdu biei lieto par daudz mloas sievietes, un parasti t dod nevis gaidto, bet tam tiei pretju rezulttu. Sieviete cer iegt pateicgu, uzticamu partneri, kuru pie vi as saisttu pie erans un atkarba, tau drz vien atklj, ka vi ai ir vrietis, kur arvien vairk dumpojas, ir viegli aizvainojams un turklt kritiski noska ots pret vi u. Vrietim tau ir nepiecieams saglabt savu neatkarbu un pacie u, un tpc vi nevar ilgstoi uzskatt sievieti par visu savu problmu atrisintju, glui otrdi, vi padara sievieti par daudzu, ja ne visu savu problmu vaininieci. Kad tas notiek un abu savstarpjs attiecbas deformjas, sieviete dzi i prdzvo savu sakvi un izmisumu. Ja jau vi a nevar pankt, lai vi u iemltu pat ds tik bezpaldzgs un dzvei nepiemrots cilvks, k gan lai vi a jebkad vartu cert iegt un saglabt veselgka, piemrotka vriea mlestbu? Tas ar izskaidro to, kpc das sievietes biei vien pc vienm sliktm attiecbm ielaias nkams, kuras ir vl sliktkas, tpc, ka vi as pc katras das neveiksmes jtas aizvien nevrtgkas. Tpat tas ar parda, cik grti dai sievietei ir lauzt savu iepriekjo uzvedbas modeli, kamr vi a nav izpratusi tos pamatdzinu us, kas vi u vada. Pema, glui k daudzas citas sievietes, kas strd ar paldzbas snieganu saistts profesijs, izmantoja karjeru, lai stiprintu savu trauslo pavrtbas apzi u. Vi a spja uzturt attiecbas ar citiem cilvkiem, ieskaitot savus klientus, brnus, vrus un citus partnerus, viengi tad, ja vi iem kaut ko vajadzja. Jebkur savas dzves jom vi a meklja iespjas izvairties no savas paas dzi as atsveintbas un nepareizbas sajtas. Tikai tad, kad Pema ska izjust spcgo dziedniecisko efektu, ko nodroinja vi as grupas ldzbiedre u izpratne un labvlba, vi as pavrtbas apzi a cls tiktl, ka vi a varja skt uzturt veselgas attiecbas ar citiem cilvkiem, ar ar veselgu vrieti.

S e l e s t a: etrdesmit pieci gadi; rusies, mte trim brniem, kuri kop ar savu tvu dzvo rzemes Man m ir bijis varbt vairk nek simt vrieu, un, palkojoties atpaka , es vartu dert, ka ikviens no vi iem ir bijis vai nu daudzus gadus jaunks par mani, vai krpnieks, vai narkomns, vai alkoholi is, vai homoseksulists, vai ar traks. Vesels simts neiespjamu vrieu! K gan es biju vi us visus izmekljusi? 123

Mans tvs bija armijas kapelns. Tas nozmja, ka vi izliks par laipnu, mlou cilvku visur, tikai ne mjs, kur vi nepljs bt nekas cits k viengi vi pats zemisks, prlieku prasgs, kritisks un patmlgs cilvks. Tiklab vi , k mana mte uzskatja, ka ms, brni, eksistjam tikai td , lai paldztu vi am gt profesionlus pankumus. Mums bija jrada idels iespaids, jsa em viengi teicamas atzmes, jbt pievilcgiem sabiedrb, un ms nekad nedrkstjm iek t nepatikans. emot vr mjs valdoo atmosfru, tas nebija iespjams. Jebkur laik, kad mans tvs atrads mjs, spriegums bija gandrz vai taustms. Vi nepavisam nebija tuvs ar manu mti. Vi a visu laiku bija dusmga. Nevis ska i strdjs ar vi u, bet klusi un nikni sev vrjs. Kad tvs darja kaut ko, ko vi a bija tam lgusi, vi ar nodomu mdza visu salaist grst. Reiz kaut kas bija noticis ar ieejas durvm, un vi ts salaboja ar milzgm naglm, kas, protams, visu sabojja. Ms visi iemanjmies likt vi u mier. Pc aizieanas pensij vi katru dienu un katru vakaru bija mjs, sdja sav krsl un nikni raudzjs sev priek. Vi neko daudz neteica, tau jau tas vien, ka vi tur bija, padarja dzvi grtu mums visiem. Es vi u tiem iendu. Tad es vl nesapratu, ka vi am ir problmas paam ar sevi un ka tdas ir ar mums, jo ts izpauds msu reakcij pret vi u un taj, ka ms vm vi am tikai ar savu kltbtni vien ms vadt. T bija nemitga sacensba: kur vads kuru? Un vi , kaut ar pasvs, vienmr bija uzvartjs. Lai nu k, es jau labu laiku iepriek biju k uvusi par imenes dumpinieci. Es biju nikna, glui k mana mte, un viengais veids, k es savu niknumu varju paust, bija noliegt visu to, ko iemiesoja mani vecki, izlauzties r un censties bt par pretstatu visam un visiem man imen. Man iet, visvairk mani saniknoja tas, ka no rpuses ms izskatjmies tik normli. Man gribjs kpt uz jumtiem un kliegt par to, cik ausmga ir msu imene, tau ita, ka neviens cits to neievro. Mana mte un msas labk vljs saskatt problmu man, un es ar paklausgi splju savu lomu ldz beigm. Skolas laikos es sku izdot pagrdes avzi, kura radja daudz nepatikanu. Tad es aizgju uz koledu un, tikldz rads izdevba, atstju valsti. Es nevarju vien aizk t pietiekami tlu no mjm, lai justos apmierinta. rji es biju oti dumpga, tau man pa bija viengi apjukums. Mans pirmais seksulais piedzvojums atgadjs, kad es ce oju pa Eiropu, un mans partneris nebija ameriknis. Tas bija jauns students no frikas. Vi dedzgi vljs uzzint ko vairk par Savienotajm Valstm, un es jutos k vi a aizbildne stiprka, gudrka, vairk redzjusi pasaul. Tas, ka es biju balt un vi melnais, izraisja lielu satraukumu. Es gan par to neuztraucos; tas tikai nostiprinja manu uzskatu par sevi. Es biju dumpiniece. Pc daiem gadiem, joprojm bdama koledas studente, es satiku kdu britu un apprecjos ar vi u. Vi bija intelektulis un nca no bagtas imenes. 124

Es to respektju. Vi am bija divdesmit septi i gadi, bet vi vl nebija izm injis seksu. Un es atkal biju skolotja, tpc varju justies stipra un neatkarga. Un vadoa. Ms bijm precjuies septi us gadus, dzvojm rzems. Es jutos oti nemierga un nelaimga, tau nezinju, kpc. Tad es satiku kdu jaunu studentu, breni, sku ar vi u patiesi kaislgu romnu, kura laik atstju vru un divus brnus. Pirms is jaunais vrietis satika mani, vi am bija seksul pieredze tikai ar vrieiem. Ms divus gadus dzvojm kop man dzvokl. Vi am bija ar vrieu dzimuma m kie, tau mani tas neuztrauca. Seks ms izm injm itin visu, prkpm visus likumus. Man tas bija piedzvojums, tau pc kda laika es atkal zaudju mieru un izsldzu o cilvku no savas dzves k m ko, kaut ar ms vl tagad esam draugi. Pc tam sekoja garas attiecbu srijas ar daiem steni pagrimuiem tipiem. Ikviens no vi iem prcls dzvot pie manis. Vairkums no vi iem ar aiz ms no manis naudu, dakrt pat tkstoiem dolru, un dai iesaistja mani oti nelikumgos paskumos. Man nebija ne jausmas, ka man btu kdas problmas, neskatoties uz visu notiekoo. T k jebkur no iem vrieiem no manis kaut ko sa ma, es jutos k spcg, k t, kas par visu atbild. Tad es atgriezos Savienotajs Valsts un sapinos ar vrieti, kur droi vien bija pats sliktkais no visiem. Vi bija tiktl nodzries, ka smadzenes jau bija de enerjus. Vi u bija viegli izprovoct uz vardarbbu, vi reti mazgjs, nestrdja, un vi am draudja cietums par dzrum pastrdtiem noziegumiem. Es vi u aizvedu uz a entru, kur vi iesaistjs programm tiem, kas bija sodti par braukanu dzrum. s grupas instruktors ieteica ar man apmeklt konsultantu, jo bija skaidrs, ka ar man ir problmas. Tas bija skaidrs dzrju oferu grupas instruktoram, tau ne man; es uzskatju, ka visas problmas ir vriet, ar kuru esmu kop, un ka ar mani pau viss ir krtb. Tomr es aizgju uz konsultciju, un tur lika man ststt par attiecbm ar vrieiem. Es nekad iepriek nebiju paskatjusies uz savu dzvi d aspekt. Nolmu turpint apmeklt konsultcijas, un tiei ts man paldzja izvrtt paas izveidoto attiecbu modeli. Brnb es biju izslgusi tik daudz savu jtu, ka ar iem vrieiem saisttais dramatisms man bija vajadzgs vienkri tpc, lai es vispr justu, ka esmu dzva. Nepatikanas ar policiju, saistba ar narkotikm, finansilas bldbas, bstami cilvki, traks sekss tas viss bija k uvis par manas dzves parastu sastvda u. Patiesb pat ar visu to es neko daudz nejutu. Es turpinju apmeklt konsultcijas un pc konsultantes prieklikuma iesaistjos sievieu grup. Pamazm uzzinju kaut ko jaunu par sevi, par to, kpc mani piesaista neveselgi vai neadekvti vriei, pr kuriem es varju valdt, cenzdams vi iem paldzt. Kaut ar Anglij es daudzus gadus biju nodarbojusies ar psihoanalzi un 125

bezgalgi runjusi par naidu pret tvu un dusmm uz mti, es nekad nebiju iedomjusies to visu saistt ar savu apsstbu, kas izpauds k pie erans neiespjamiem vrieiem. Kaut ar es vienmr biju uzskatjusi, ka analze sniedz man milzgu labumu, t man nepaldzja maint ieradumus. Patiesb, izvrtjot savu uzvedbu, es konstatju, ka mans stvoklis o gadu laik ir viengi pasliktinjies. Tagad, kad, pateicoties konsultcijm un darbam grup, man jau iet labk, normlkas k st ar manas attiecbas ar vrieiem. Nesen es sapazinos ar kdu diabti i, kur negribja dzert savu insulnu, un es centos vi am paldzt, lasdama lekcijas par to, cik bstama ir vi a rcba, un cenzdams celt vi a paapzi u. Tas varbt izklauss smieklgi, tau manas attiecbas ar o cilvku jau bija solis uz augu. Vismaz vi nebija pilngi atkargs. Un tomr es joprojm turpinju darboties sav jau ierastaj stiprs sievietes lom, uz emdams atbildbu par vriea labkljbu. Tagad es uz kdu laiku vispr atteikos no vrieiem, jo beidzot esmu sapratusi, ka stenb nemaz nevlos par kdu no vi iem rpties, tomr tas ir viengais veids, kd es protu uzturt ar vi iem attiecbas. Vi i vienkri bija ldzeklis, kas va man izvairties no rpans par sevi pau. Tagad es cenos mcties mlt pati sevi, prmai as pc parpties paai par sevi un atbrvoties no visiem iem trauck iem, jo tiei tdi man dzve ir bijui vriei. Tomr tas ir diezgan briesmgi, jo es daudz labk pratu rpties par vi iem nek tagad pati par sevi.

Te nu ms atkal redzam abus savstarpji saisttos tematus noliegumu un tieksmi vadt. Selestas imen valdja emocionls haoss, tau is haoss nekad netika atklti atzts vai izpausts. Pat vi as sacelans pret imen iedibintajiem noteikumiem un normm tikai nedaudz skra s imenes dzi i apdraudtos pamatus. Vi a kliedza, tau neviens vi u neuzklausja. Sav izmisum un atstumtb vi a bija izslgusi visas savas jtas, iz emot dusmas: dusmas uz tvu, kur neliks par vi u ne zinis, un uz prjiem imenes locek iem, kuri atteics atzt gan savas problmas, gan vi as spes. Tau Selestas dusmas bija brvi plstoas; vi a neapzinjs, ka to pamat ir vi as paas nespja labot imeni, kuru vi a mlja un kura vi ai bija vajadzga. Vi a aj vid nespja apmierint savas vajadzbas pc mlestbas un drobas, tpc meklja tdas attiecbas, ko vi a pati varja kontrolt, ar citiem cilvkiem, kuri nebija tik izgltoti vai pieredzjui k vi a un kuru finansilais vai sabiedriskais stvoklis nebija tik labs k vi ai paai. Par to, cik dzi a bija k uvusi nepiecieamba pc da veida attiecbm, liecina vi as absolti neadekvt pdj izvle: ldz galam nolaidies alkoholi is, kur jau gandrz pilnb atbilst bezpajumtnieka klaido a stereotipam. Un tomr Selesta gaia, izsmalcinta, izgltota sieviete ar plau apvrsni bija 126

palaidusi garm visas nordes uz to, cik rkrtgi slimgas un neatbilstgas ir s attiecbas. Vi as paas jtu un uztveres noliegums un vi as nepiecieamba vadt vrieti un kontrolt savstarpjs attiecbas bija daudzkrt svargki faktori par vi as inteli enci. Selestas atvese oanos galvenokrt noteica tas, ka vi a prstja intelektuli analizt sevi un savu dzvi un ska apjaust savas dzi s emocionls spes, kas bija saisttas ar to ausmgo izolciju, kd vi a vienmr bija atradusies. Vi as neskaitmie un dvainie seksulie sakari bija iespjami viengi tpc, ka vi a juta tik vju kontaktu ar citm cilvciskm btnm un pati ar savu ermeni. T ie piedzvojumi stenb ne va vi ai riskt, ielaioties st tuvb ar otru cilvku. Tra isms un sajsma aizstja draudgi intensvo intimitti. Atvese oans nozmja pankt ldzsvaru paai sev, bez vriea, kur vartu vi u novirzt no ce a, un prdzvot paai savas izjtas, ar spgo izolciju. Paldzja ar tas, ka citas sievietes, kas saprata Selestas izturanos un izjtas, veicinja vi as centienus mainties. Selestas gadjum atvese oans prasa iemcties uzturt attiecbas ar citm sievietm un uzticties tm, glui tpat k saprasties paai ar sevi un uzticties sev. Selestai jnodibina labas attiecbas paai ar sevi, pirms vi a var nodibint veselgas attiecbas ar kdu vrieti, un vi ai aj jom vl ctgi jstrd. Pamat visas attiecbas ar vrieiem bija tikai paas iekjo dusmu, haosa un dumpguma atspulgs, un vi as centieni vadt os vrieus vienlaikus bija ar centieni pak aut tos iekjos spkus un izjtas, kas vi u pau vadja. Vi ai jstrd paai ar sevi, un tad, kad vi a bs sasniegusi lielku iekjo stabilitti, tas atspogu osies ar attiecbs ar vrieiem. Kamr nebs iemcjusies mlt sevi un uzticties sev, vi a nesps nedz izjust mlestbu un uzticbu pret vrieti, nedz ar sa emt mlestbu un uzticbu no vi a. Daudzas sievietes pie auj k du, mekldamas vrieti, ar kuru vartu veidot attiecbas, lai gan vl nav izveidojuas attiecbas paas ar sevi; vi as skrien no viena vriea pie nkam un mekl to, k trkst vi s pas. Mekljumi jsk mjs, paai sev. Neviens nekad nesps mlt ms tik oti, lai ms piepildtu, ja ms nemlsim paas sevi, jo tad, kad sav tukum mekljam mlestbu, ms varam atrast viengi vl lielku tukumu. Tas ko ms pauam ar savu dzvi, atspogu o to, kas atrodas dzi i msu iekien: msu uzskatus par msu pau vrtbu, msu tiesbm uz laimi, par to, ko ms dzve esam pelnjuas. Ja mains ie uzskati, mains ar msu dzve.

Denisa: trsdesmit asto i gadi; precjusies, triju padsmitgadgu dlu mte Dakrt, kad pieliktas tik lielas ples, lai uzturtu rjo iespaidu, ir gandrz neiespjami pardt kdam to, kas stenb notiek iekpus. Ir grti pat 127

iepazt paai sevi. Daudzus gadus es esmu slpusi to, kas notiek mjs, tdjdi, ka organizju milzgu izrdi sabiedrb, jau k brns skol es sku uz emties atbildbu, censties kpt uz augu, pildt pienkumu. Es jutos brni gi. Dakrt man iet, ka es visu mu btu varjusi palikt skol. Tur es spju gt pankumus. Es biju mjs nkanas karaliene, sporta komandas kapteine un vecks klases viceprezidente. Ms ar Robiju pat tikm ievlti par jaukko pri skolas gadagrmatai. Viss izskatjs tik labi! Ar mjs izskatjs labi. Mans tvs bija tirgotjs un pelnja daudz naudas. Mums bija jauka, liela mja ar baseinu un materilaj zi gandrz viss, ko vien vljmies. Tas, k mums pietrka, atrads iekpus un nebija acm saredzams. Mans tvs gandrz visu laiku atrads ce . Vi am patika apmesties mote os, savkt sievietes no briem. Kad vien vi bija mjs kop ar manu mti, vi i abi ausmgi strdjs. Tad vi ai un tiem, kas nu tobrd gadjs mjs, ncs uzklaust, k tvs saldzina mti ar vism citm vi am pazstamajm sievietm. Vi i cnjs ar tri fiziski. Kad t notika, mans brlis cents vi us iz irt vai ar man ncs saukt policiju. Tas bija tiem briesmgi. Kad vi atkal bija prom kd ce ojum, mte parasti mdza rkot ilgas prrunas ar manu brli un mani un jautja mums, vai vi ai vajadztu atstt tvu. Kaut ar ms nespjm panest vi u strdus, neviens no mums neveljas uz emties atbildbu par du lmumu, tpc ms centmies izvairties no atbildes. Tau vi a nekad nekur neaizgja, jo prk baidjs zaudt vi a sniegto finansilo atbalstu. Vi a ska biei apmeklt rstu un dzert zles, lai sptu to izturt. Tad vi ai bija vienalga, ko dara tvs. Vi a vienkri iegja sav istab, iedzra vl kdu lieku tableti un palika tur aiz aizvrtm durvm. Kad vi a nenca r no savas istabas, man ncs uz emties daudzus no vi as pienkumiem, tau es kaut k ar to samierinjos. Tas bija labk nek klausties mgos strdus. Ap to laiku, kad satiku savu nkamo vru, es jau gana labi pratu uz emties atbildbu citu viet. Robijam bija problmas ar dzeranu jau tad, kad ms satikmies vidusskolas skumklas. Vi am pat bija iesauka Burgijs, jo vi daudz dzra Burgermeistera alu. Tau mani tas neuztrauca. Es biju prliecinta, ka spu tikt gal ar visiem Robija sliktajiem ieradumiem. Man jau bija teikui, ka savam vecumam esmu oti pieaugusi, un es tam ticju. Robijam piemita kaut kas tik jauks, ka vi mani vien mirkl savaldzinja. Vi man atgdinja kokerspanielu maigs un pievilcgs, ar lielm, brnm acm. Ms skm satikties pc tam, kad es bija pazi ojusi vi a labkajam draugam, ka man patk Robijs. Patiesb to visu nokrtoju es. Es jutu, ka man par to jparpjas, jo vi bija tik kautrgs. No t laika ms vienmr visur gjm kop. Dakrt vi neatnca uz satikanos un nkamaj dien juts 128

oti nerti, atvainodamies par to, ka aizrvies ar dzeranu un aizmirsis. Es lasju lekcijas, kauninju vi u un beigs piedevu. Vi ita gandrz vai pateicgs par to, ka biju es, kas noturja vi u uz st ce a. Es biju tikpat daudz mte k draudzene. Es mdzu iet skas vi a bikses un atgdint par vi a imenes locek u dzimanas dienm, un pamct, ko dart skol un k veidot karjeru. Robijam bija jauki vecki, tau imen bija sei brni. Kop ar vi iem dzvoja ar slimais vectvs. Visi juts mazliet nomkti dos apstk os, un es biju vairk nek gatava kompenst to uzmanbu, kuras Robijam pietrka mjs Iesaukums armij pienca, kad vi jau pris gadu k bija pabeidzis skolu. Tikko bija scies Vjetnamas kar. Ja jauns vrietis bija precjies, vi u ne ma dienest. Man nebija panesama doma par to, kas vartu notikt ar Robiju Vjetnam. Es jau vartu teikt, ka baidjos par to, ka vi u tur vartu ievainot vai nogalint, tau man godgi jatzst, ka vl vairk es baidjos par to, ka vi tur beidzot k s pieaudzis un pc atgrieans es vi am vairs nebu vajadzga. Es oti skaidri pazi oju, ka esmu gatava precties, lai vi am nebtu jiet dient, un t ms ar izdarjm. Apprecjmies, kad mums abiem bija divdesmit gadu. Msu kzu svinbs vi t piedzrs, ka man vajadzja ssties pie stres, lai ms vartu aizbraukt kzu ce ojum. Tas bija varens joks. Pc tam kad bija piedzimui msu dli, Robijs ska dzert vl vairk. Vi teica, ka vajagot atbrvoties no stresa un ka ms esot apprecjuies prk jauni. Vi biei devs mak ert un daudzas naktis pavadja kop ar draugiem rpus mjas. Es nekad nespju pa stam sadusmoties, jo man vi a bija oti l. Katru reizi, kad vi piedzrs, es pljos to attaisnot un centos vl vairk, lai vi am mjs btu patkamk atrasties. Es domju, ka t ms btu varjui turpint mgi, lai gan stvoklis, protams, ar katru gadu k tu mazliet sliktks, tau Robija dzeranai beidzot ska pievrst uzmanbu darb. Vi a kol i un prieknieks lika izvlties vai nu prstt dzert, vai ar zaudt darbu. Nu, vi prstja dzert. Tiei tad sks stas nepatikanas. Visus os gadus, kamr Robijs bija dzris un darjis mu bas, es labi apzinjos divas lietas: pirmkrt, es biju vi am vajadzga, un, otrkrt, neviena cita ar vi u neielaidsies. Tikai d veid es varju justies droi. J, man ar daudz ko bija jsamierins, tau ar to viss bija krtb. Es pati ncu no imenes, kur tvs bija darjis vl daudz ko sliktku nek Robijs jebkad m. Tvs bija sitis manu mti, un vi am bija neskaitmi piedzvojumi ar bros sastaptajm sievietm. Tpc man patiesb nebt nencs tik grti pieciest vru, kas dzer prk daudz. Turklt es varju vadt mjsaimniecbu t, k es to gribju, bet, kad vi pa stam salaida visu grst, es 129

rjos un raudju, un tad vi uz kdu nedju vai divm labojs. Es tiem nevljos neko vairk. Protams, es par to visu neko nenojautu ldz tam brdim, kad vi prstja dzert. Pk i, ne no , ne no t, mans nabaga bezpaldzgais Robijs katru vakaru ska apmeklt anonmo alkoholi u sanksmes, atrada sev jaunus draugus, nopietni runjs pa telefonu ar cilvkiem, kurus es pat nepazinu! Tad vi sev atrada patronu anonmo alkoholi u programm, un is vrietis bija tas, pie kura Robijs griezs ik reizi, kad vi am rads kda problma vai jautjums. Es jutos t, it k btu atlaista no darba, un es biju saniknota! Atkal, ja vlos bt godga, man jatzst, ka es jutos daudz labk tad, kad Robijs dzra. Pirms vi k uva par atturbnieku, es mdzu zvant priekniekam un atvainoties Robija viet, kad vi am bija prk lielas pa iras, lai ietu uz darbu. Es meloju vi a imenei un draugiem, neko neststdama par nepatikanm, kdas vi am rads darb vai sakar ar braukanu dzrum. Vispr es darbojos k vidutja starp vi u un dzvi. Bet tagad es pat nevarju pievienoties splei. Kad vien bija jtiek gal ar kdm grtbm, Robijs pa telefonu sazinjs ar savu patronu, un tas vienmr uzstja, lai Robijs stjas pret savm problmm. Tad vi stjs tm pret, lai kdas ar ts btu, un pc tam atkal zvanja savam patronam, lai vi am atskaittos. Vis taj es jutos lieka it k btu atstta sples laukuma mal. Kaut ar es gadiem ilgi biju dzvojusi kop ar bezatbildgu, neuzticamu un oti negodgu vrieti, tiei tagad, kad Robijs nebija dzris jau devi us mneus un bija labojies jebkur zi , ms secinjm, ka strdamies biek nek jebkad agrk. Tau iemcjos beigt lot pati sevi un justies pateicga par to, kas man aj dzv pieder. oti drz es jau vairs nesdju kaut kur stundm rauddama, k agrk mdzu dart, un atklju, ka man rcb ir milzums laika, tpc sku strdt uz nepilnu slodzi. Ar tas paldzja. Es sku justies labi tpc, ka daru kaut ko pavisam patstvgi. Nepagja nemaz ilgs laiks, kad ms ar Robiju jau skm runt, ka vartu atkal dzvot kop. Man neizturami gribjs atkal mesties iek imenes dzv, tau Robija patrons ieteica vi am nedaudz nogaidt. Vi a sieva man teica to pau. Toreiz es to nesapratu, tau visi prjie, kas darbojs anonmo alkoholi u programm, vi iem piekrita, tpc ms vl atturjmies. Tagad es saprotu, kpc tas bija nepiecieams. Bija svargi, lai es nogaidtu, ldz man rodas paapzi a, un tikai tad atgrieztos pie Robija. Skum es biju tik iztukota, es jutos t, it k vj pstu man cauri. Tau ar katru lmumu, ko es biju pie musi pati, is tukums nedaudz piepildjs. Man vajadzja uzzint, kas es esmu, kas man patk un nepatk, ko es vlos sasniegt sev un sav dzv. Es nebtu varjusi to visu uzzint, ja man nebtu laika, ko pavadt paai ar sevi, bez kda cita, par kuru vajadztu domt un uztraukties, jo, kad tuvum bija kds cits, es daudz labprtk vadju cilvka dzvi, nevis dzvoju pati savjo. 130

Kad ms skm domt par atkalapvienoanos, es ievroju, ka sku zvant Robijam katra nieka d , ka vlos satikties ar vi u un prrunt katru visskko deta u. Jutu, ka kpjos atpaka katru reizi, kad vi am piezvanu, tpc vlk, kad man vajadzja ar kdu aprunties, es gju uz sanksmi vai piezvanju kdam no programmas. Tas bija tikpat k atteikties no mtes krts, tau es apzinjos, ka man jiemcs aut, lai viss starp mums vienkri notiek, nevis nemitgi jiejaucas un jcenas pankt, lai viss notiktu t, k vlos es. atteikans man bija rkrtgi grta. Es domju, ka man varbt bija grtk likt mier Robiju nek vi am savulaik likt mier alkoholu. Tau es apzinjos, ka man tas jdara. Citdi es atkal btu nosldjusi atpaka sav vecaj lom. Tas ir savdi: es beidzot aptvru, ka nebiju gatava atgriezties laulb, iekams man nebija iepaticies dzvot vienai. Pagja gandrz gads, un ms ar Robiju un brniem atkal skm dzvot visi kop. Vi nekad nebija vljies irties, tagad es nevaru saprast, kpc gan ne. Es tau tik oti kontrolju vi us visus! Lai nu k, mans stvoklis uzlabojs, es it k attlinjos no vi iem, un mums tagad iet tiem labi. Zni ir padsmitnieku apvienb, Robijs anonmajos alkoholi os, un es eju pie alkoholi u tuviniekiem. Man iet, ka jebkur no mums tagad ir veselgks nek jelkad agrk, jo ms katrs dzvojam savu paa dzvi.

Pie Denisas ststa maz kas piebilstams. Vi as milzg tieksme bt vajadzgai, tieksme pc t, lai vi ai btu vj, dzvei nepiemrots vrs, tieksme vadt vriea dzvi tas viss paldzja noliegt un neredzt to nemaingo tukumu vi pa, kas bija radies jau brnbas gados, vecku imen. Jau tika mints, ka brni disfunkcionls imens jtas atbildgi par imenes problmm un ar par to risinanu. Pamat ir trs veidi, kdos ie brni cenas glbt savu imeni: bdami neredzami, bdami slikti vai bdami labi. Bt neredzamai nozm nekad neko nejautt, neradt nepatikanas, neizvirzt nekdas prasbas. Brns, kur izvlas du lomu, ctgi izvairs jebkdi papildint to slogu, kdu nes jau t stresa nomoct imene. Meitene paliek sav istab vai ar truli blen sien; run oti maz un cenas, lai tas, ko vi a saka, btu nenozmgs. Skol nav ne laba, ne slikta patiesb vi u reti kds vispr ievro. Vi as devums imenei ir tas, ka vi a neeksist. Vi a ir trula pati pret savm spm, neko nejt. Bt sliktai nozm bt dumpiniecei, mazgadgai noziedzniecei, tai, kura plivina sarkano karogu. Brns sevi upur, piekrizdams bt par imenes grkzi, imenes problmu. Meitene uz sevi koncentr visas imenes spes, dusmas, bailes un izmisumu. Vecku attiecbas var bt uz izjukanas robeas, tau vi a tiem sniedz drou bzi, uz kuras balstoties vi i var darboties abi kop. Vi i var jautt: Ko lai ms ieskam ar Doannu? nevis: Ko lai ms ieskam ar 131

savu laulbu? Tdjdi meitene cenas saglbt imeni. Un vi ai ir tikai vienas jtas dusmas. Ts prkljas pr gan spm, gan bailm. Bt labai nozm bt tdai, kda bija Denisa, veiksminiece viss ar imeni nesaistts joms, kuras sasniegumi vrsti uz to, lai izpirktu savas imenes vainu un aizpildtu savu iekjo tukumu. Izlikdams par laimgu, dzvespriecgu un entuziasma pilnu meiteni, vi a slpj savu iekjo spriedzi, bailes un dusmas. Izskatties labi tas vi ai ir daudz svargk nek justies labi nek vispr jebk justies. Denisai droi vien bija nepiecieams papildint savu sasniegumu sarakstu ar to, ka vi a par kdu rpjas, un Robijs, kur dublja vi as tva alkoholismu un mtes pasvo atkarbu, bija pie emama izvle. Vi (un pc vi a aizieanas brni) k uva par vi as karjeru, vi as projektu un vi as ldzekli, kas va izvairties paai no savm jtm. Kad Denisai vairs nebija ne vra, ne dlu, kam pievrst savu uzmanbu, vi as sabrukums k uva neizbgams, jo tiei ie cilvki bija galvenie ldzek i, ar kuru paldzbu vi a varja izvairties no savm spm, sava tukuma un bailm. Bez vi iem Denisa palika pati savu jtu var. Denisa vienmr bija sevi uzskatjusi par spcgo, par sievieti, kas paldz, dod drosmi un padomus saviem tuvkajiem, tomr vrs un brni patiesb bija daudz svargki vi ai nek vi a tiem. Kaut ar vi iem pietrka vi as spka un gudrbas, vi i bez ts varja iztikt. Turpret vi a iztikt bez tiem nespja. Tas, ka imene beigu beigs tomr prdzvoja krzi, liel mr notika, pateicoties tam, ka vi iem laimjs sa emt pieredzjua konsultanta paldzbu, k ar Robija patrona un vi a sievas godgumam un gudrbai. Katrs no iem cilvkiem saprata, ka Denisas slimba ir tikpat graujoa k Robija slimba un vi as atvese oans ir tikpat svarga.

Ruta: divdesmit asto i gadi; precjusies, divu meitu mte Jau pirms msu laulbm es zinju, ka Semam ir problmas ar dzimumdzvi. Ms bijm m injui mlties vairkas reizes, un tas nekad t sti neizdevs, tau ms abi to attiecinjm uz faktu, ka neesam precjuies. Mums abiem bija oti spcga reli isk prliecba faktiski ms ar satikm viens otru vakara nodarbbs reli iskaj koled un bijm draudzjuies jau divus gadus, iekams vispr m injm stties seksuls attiecbs. Taj laik ms bijm saderinjuies, kzu datums ar jau bija noteikts, tpc ms neraizjmies par Sema nespju un uzskatjm, ka td veid Dievs ms pasarg no grkoanas pirms laulbm. Es domju, ka Sems vienkri ir oti kautrgs jauneklis un es spu paldzt vi am o kautrbu prvart, kad bsim apprecjuies. Es it k gatavojos izvadt vi u vism problmm cauri. Tomr t nenotika. 132

Msu kzu nakt Sems jau bija pilngi gatavs darboties, tau tad vi a erekcija zuda un vi man klusi pajautja: Vai tu vl esi jaunava? Kad es uzreiz neatbildju, vi teica: Man gan t ne iet. Tad piecls, iegja vannas istab un aizvra durvis. Ms abi raudjm, katrs sav durvju pus. T bija gara, nelaimga nakts, pirm no daudzm ldzgm. Pirms satiku Semu, es biju saderinjusies ar kdu vrieti, kur man pat pai nepatika, tau vi reiz bija mani apmulsinjis un mums bija sekss. Pc tam es uzskatju, ka man ar vi u japprecas, lai atjaunotu savu pacie u. Es vi am laikam apniku, un vi vienkri aizgja. Kad satiku Semu, es joprojm vl nsju t vriea gredzenu. Man iet, ka pc mint gadjuma es biju gatava vai visu mu nodzvot bez dzimumattiecbm, tau Sems bija tik laipns un nekad neuzspieda man seksulas attiecbas, tpc es jutos droa un pie emta. Es redzju, ka Sems seksa jom bija vl mazk izgltots un vl konservatvks par mani, un tas va man justies k situcijas noteicjai. is fakts un vl msu kopg reli isk prliecba lika man justies droai par to, ka ms esam ideli piemroti viens otram. Pc msu kzm es savas vainas apzi as d uz mos visu atbildbu par Sema impotences rstanu. Es izlasju ikvienu grmatu, kdu vien varju atrast, turpret vi atteics last jebkuru no tm. Es glabju s grmatas cerb, ka vi ts izlass. Vlk atklju, ka vi bija izlasjis ts visas, kamr es neredzju. Vi ar izmisgi meklja atbildes, tau es to nezinju, jo Sems nevljs par to runt. Vi jautja man, vai es btu ar mieru, ka ms paliekam tikai draugi, un es meloju un teicu j. Pats lielkais aunums man nebija seksa trkums msu dzv; tas mani tpat pai neinteresja. aunk bija mana vainas apzi a, sajta, ka es pati visu esmu sabojjusi jau pa skum. Ldz im nebiju izm injusi rsta paldzbu. Es jautju Semam, vai vi btu ar mieru apmeklt rstu. Vi kategoriski atteics. Taj laik mani jau bija apsdusi ideja, ka tiei es esmu at musi vi am brni go seksulo dzvi, kdu vi vartu baudt, ja vien nebtu apprecjis mani. Es joprojm domju, ka varbt ir kaut kas tds, ko rsts man vartu pateikt un kas vartu mums paldzt, kaut kas tds, kas nebija aprakstts grmats. Es izmisgi vljos paldzt Semam. Un es joprojm vi u mlju. Tagad es saprotu, ka mlestba, ko es taj laik pret vi u izjutu, liel mr bija manas paas vainas apzi as un luma mistrojums, tau tur bija ar neviltotas rpes par vi u. Vi bija labs, m , laipns vrietis. Lai nu k, es devos uz pirmo tikanos ar konsultanti, kuru man bija ieteicis imenes plnoanas centrs k specilisti seksulos jautjumos. Es gju tikai tpc, lai paldztu Semam, un t ar vi ai teicu. Konsultante teica, ka ms nevaram paldzt Semam, jo Sema nav eit, vi as kabineta, tau ms varot strdt ar mani, un jautja, k es pati jtos sakar ar to, kas notiek un nenotiek 133

starp Semu un man. Es nebt nebiju gatavojusies runt par savm izjtm. Es pat nezinju, vai man tdas vispr ir. Visas msu kopgi pavadts pirms stundas laik es centos novrst sarunu uz Semu, bet vi a mani maigi atvirzja atpaka pie manis paas un manm izjtm. T bija pirm reize, kad es pamanju, cik prasmgi spju izvairties pati no sevis, un galvenokrt tpc, ka konsultante pret mani bija tik godga, es nolmu apmeklt vi u vlreiz, kaut ar ms nebijm nodarbojus ar to, kas, pc manm domm, bija st problma, proti, ar Semu. Laik starp msu otro un treo seansu es redzju oti relu un satraucou sapni: mani vajja un man draudja kds tls, kura seju es nevarju saskatt. Kad es to paststju savai rstei, vi a paldzja man strdt ar o sapni, un galu gal es sapratu, ka is draudgais tls bija mans tvs. Tas bija pirmais solis ilgaj proces, kura beigs es jau spju atcerties, ka tvs biei bija man seksuli uzmcies laik, kad mans vecums bija starp devi iem un piecpadsmit gadiem. o savas dzves aspektu es biju pilnb aprakusi, un tad, kad s atmi as ska atgriezties, es varju aut tm uzpeldt savas apzi as virspus tikai pa nelielm da m, laiku pa laikam, jo ts bija prk satraucoas. Mans tvs biei mdza iziet no mjas vakaros un atgriezties tikai vlu nakt. Mte, k man iet, vi u soddama, ajs nakts aizsldza gu amistabas durvis un nelaida vi u iek. Vi am vajadzja gult uz dvna, tau pc kda laika vi ska nkt pie manis gult. Vi gan ldzs, gan draudja, lai es nevienam to nesaku, un es ar to nedarju, jo mans kauns bija tik liels. Es biju prliecinta, ka pie t, kas notiek starp mums, vainga esmu es. Msu imen seksuli jautjumi nekad netika prrunti, tau kaut kd veid tomr nemitgi tika prraidts viedoklis, ka sekss ir kaut kas netrs. Es jau nu noteikti jutos netra un nevljos, lai to kds uzzintu. Piecpadsmit gadu vecum es atradu darbu, es strdju nakts, ned as nogals un vasars. Es turjos tlk no mjm, cik vien spju, un iegdjos atslgu savm durvm. Pirmo reizi, kad es nelaidu tvu iek, vi stvja pie manm durvm un dauzja pa tm. Es izlikos, ka nezinu, kas notiek. Mte pamods un jautja tvam, ko vi tur dara. Vi teica: Ruta aizslgusi savas durvis! un mte teica: Ak t? Ej gult! Tas ar bija viss. Nekdu jautjumu no mtes puses. Nekdu apmekljumu no tva puses vairs pc tam. Lai pierkotu savm durvm atslgu, man ncs sa emt visu drosmi gramu pa gramam. Es baidjos, ka tas neldzs, ka tvs iek s istab un bs dusmgs, jo es esmu uzdrkstjusies nelaist vi u iek. Vl jo vairk, es gandrz biju gatava turpint visu tpat k iepriek, jo baidjos uz emties risku, ka kds vartu uzzint par to, kas noticis. Septi padsmit gadu vecum es aizgju no mjm un iestjos koled. Asto padsmit gadu vecum sastapu vrieti, ar kuru saderinjos. Es dzvoju vien 134

dzvokl kop ar divm citm meitenm, un kdu vakaru pie vi m bija atnkui dai draugi, ko es nepazinu. Es agri aizgju gult, galvenokrt tpc, lai nevajadztu piedalties narkotiku sm anas ain, kura jau ska iezmties. Kaut ar gandrz visi studenti ignorja oti stingros skolas noteikumus attiecb uz alkohola un narkotiku lietoanu, es nekad dos paskumos nepiedaljos un nedarju to. Nu, manas gu amistabas durvis atrads tiei blakus tualetes durvm, un abas ts atrads gara gaite a gal. Viens no viesos atnkuajiem puiiem, mekldams tualetes durvis, k djs un ienca man istab. Kad ieraudzja, ko izdarjis, vi negja r, bet jautja, vai drkstot ar mani aprunties. Es nespju vi am atteikt. To ir grti izskaidrot, bet es vienkri nespju. Nu, vi apsds uz manas gultas malas un runja ar mani. Tad vi teica, lai es apgrieoties otrdi, vi man pamasot muguru. Itin drz vi jau atrads man gult un mljs ar mani. Un tas beidzs ar to, ka es ar vi u saderinjos. Vai nu vi sm ja narkotikas, vai ne, es domju, vi bija gandrz tikpat konservatvs k es un, glui tpat k es, uzskatja, ka, ja reiz mums bijuas seksulas attiecbas, tad mums ir jpaliek kop. Ms satikmies kdus etrus mneus, ldz, k jau es teicu, vi vienkri pazuda. Aptuveni pc gada vai nedaudz ilgka laika es satiku Semu. Tad es pie mu t k ms ar Semu nekad nerunjam par seksu, ms no t vairmies savas reli isks prliecbas dj. Es neaptvru, ka ms no t vairmies tpc, ka abi seksulaj zi esam tik oti traumti. Man patika t sajta, ka es paldzu Semam, ka es ctgi strdju ar vi u, lai prvartu msu problmu un es vartu dabt brnu. Man patika justies izpaldzgai, saprotoai, pacietgai un stvok a noteicjai. Jebkas mazks par pilngu stvok a kontroli btu uzjundjis vecs izjtas to, k mans tvs nakts visus os gadus bija tuvojies un glstjis mani. Kad rstanas proces ska uzpeldt virspus tas, kas bija noticis starp manu tvu un mani, rste man stingri ieteica apmeklt apvienoto meitu papaldzbas grupu, kur apvienojus sievietes, ko seksuli izmantojui vi u tvi. Es ilgi pretojos, tau beigs iesaistjos aj grup. Tas, ka es to izdarju, bija sta svtba. Uzzint, ka ir tik daudz citu sievieu, kurm bijui ldzgi un biei vien vl aunki prdzvojumi nek man, bija nomierinoi un dziedjoi. Vairkas no m sievietm ar bija apprecjus ar vrieiem, kam paiem bija seksulas problmas. ie vriei ar bija izveidojui savu papaldzbas grupu, un beidzot Sems bija sa mis drosmi, lai vi iem pievienotos. Sema vecku apsstba bija tda, ka vi i cents vi u audzint par, k pai teica, tru, stu znu. Ja pie pusdienu galda vi a rokas atrads klp, vi am tika pavlts turt ts virs galda, lai ms varam redzt, ko tu dari. Ja vi prk ilgi uzturjs vannas istab, vi i klauvja pie durvm un sauca: Ko tu tur dari? Tas notika nemitgi. Vi i meklja paos urnlus vi a atvilktns un 135

traipus uz vi a ap rba. Vi ska tik oti baidties no t, ka vartu izjust vai piedzvot kaut ko seksulu, ka beigs vairs to nespja pat tad, ja cents. Kad ms skm atvese oties, dzve mums k prim k uva pat grtka. Man joprojm bija neprvarama vlans kontrolt jebkuru Seima seksualittes izpausmi (glui tpat, k to bija darjui vi a vecki), jo jebkda seksula agresivitte no vi a puses man liks draudga. Ja vi negaidti sniedzs pc manis, es sarvos vai aizgriezos, vai gju prom, vai sku runt, vai dart kaut ko citu, lai tikai izvairtos no vi a tuvoans m injumiem. Es nevarju ciest, ka vi prliecas man pri, kad es gu u gult, jo tas tik oti atgdinja, k bija tuvojies tvs. Tau vi a atvese oans procesam bija nepiecieams, lai vi pilnb sptu prvaldt savu ermeni un savas izjtas. Man bija jizbeidz vi u vadt, lai vi vartu burtisk nozm izjust savu potenci. Un turklt liela problma bija ar manas bailes tikt pak autai. Es iemcjos pateikt: Man tagad ir bailes, un Sems tad jautja: Ko tu gribtu, lai es daru? Parasti ar to pietika ar vienkru apzi u, ka vi am rp manas jtas un vi mani uzklausa, Ms strdjm pie savas problmas, prmai us uz emdamies atbildbu par to, kas starp mums notiek seksulaj zi . Katrs varja iebilst pret to, kas mums nepatika vai ko nevljmies dart, tau pamat viens no mums vadja visu saskarsmi. T bija viena no msu visu laiku labkajm idejm, jo tdjdi tika apmierinta msu abu nepiecieamba valdt pr savu ermeni un pr to, ko ms ar o ermeni ieskam seksuli. Ms tiem iemcjmies uzticties viens otram un tict tam, ka ar saviem erme iem spjam sniegt un sa emt mlestbu. Mums bija ar msu atbalsta grupas. o cilvku problmas un izjtas bija tik ldzgas, ka paldzja izprast msu savstarpjs c as. Reiz abas grupas sanca kop un vakaru ms pavadjm, apsprieot savu persongo reakciju uz vrdiem impotents/frigida. Tur bija gan asaras, gan smiekli un oti daudz savstarpjas sapratnes. Tas mums visiem paldzja atbrvoties no sava kauna un spm. Varbt tpc, ka ms ar Semu taj laik jau bijm kop daudz prdzvojui un oti uzticjmies viens otram, msu attiecbu seksul puse ar noreguljs. Tagad mums ir divas brni gas meitas un ms esam oti apmierinti ar vi m, pai ar sevi un viens ar otru. Es Semam esmu daudz mazk mte un daudz vairk partnere. Vi ir mazk pasvs un vairk paprliecints. Es neesmu vi am vajadzga td , lai sargtu no pasaules vi a impotences noslpumu, un vi nav man vajadzgs td , lai es vartu bt neseksula. Mums tagad ir milzum daudz izvles iespju, un ms brvi izvlamies viens otru!

Rutas ststs atklj vl vienu veidu, k var izpausties noliegums un tieksme kontrolt. Glui tpat k tik daudzas sievietes, kuras k uvuas apsstas ar savu 136

partneru problmm, ar Ruta jau pirms laulbm ar Semu preczi zinja, kdas ir vi a problmas. Tpc vi u neprsteidza abu nespja gt savstarpju seksulu apmierinjumu, stenb nespja kaut kd zi garantja to, ka nekad vairs nenksies izjust kontroles trkumu attiecb uz savu paas seksualitti. Vi a varja bt iniciatore, stvok a noteicja, nevis t, kas vi a seks bija bijusi ldz im, proti, upuris. Un ar im prim paveics, jo sa emt paldzba bija k radta tiei vi u problmm. Rutai piemrota papaldzbas grupa bija Apvienots meitas. grupa ir no rusies no plakas ldzga rakstura asocicijas Apvienotajiem veckiem. Attiecgo programmu mr is ir veicint atvese oanos imens, kurs noticis asinsgrks. Laimg krt atbilstou grupu bija izveidojui ar o sievieu asinsgrka upuru vri, un d izpratnes, labvlbas un kopgas pieredzes piestint gaisotn ikviens no cietuajiem cilvkiem varja pamazm attstt veselgu seksulo paizpausmi. Katra no aj noda apraksttajm sievietm varja pankt atvese oanos viengi pc tam, kad spja droi iedzi inties savs pagtnes un tagadnes spes, no kurm vi as visu laiku bija centus izvairties. Brnb katra no vi m bija izstrdjusi savu izdzvoanas modeli, kas sev ietvra nolieguma mehnismu un tieksmi vadt. Vlk, kad sievietes jau bija pieauguas, ie mode i vi m izdarja la pakalpojumu. Patiesb tiei vi u pau aizsargmehnismi sagdja vi m vislielks spes. Sievietm, kas ml par daudz, is nolieguma mehnisms, ko ts augstsirdgi dv par vi a trkumu neievroanu vai pozitvas attieksmes saglabanu, rti auj izvairties no jautjuma par to, k partnerim piemtoie trkumi auj vi m splt savas ierasts lomas. Kad vi as tieksme vadt tiek maskta ar paldzanu un iedroinanu, tad atkal tiek piemirsta vi as paas nepiecieamba pc prkuma un varas, kdu nodroina das savstarpjs attiecbas. Mums jatzst, ka nolieguma un vadbas praktizana, lai k ms to sauktu, beigu beigs tomr neuzlabo msu dzvi un savstarpjs attiecbas. Tiei otrdi, nolieguma mehnisms ievelk ms tds attiecbs, kas veicina msu piespiedu iesaistanos senajs c s, un nepiecieamba vadt notur ms tajs pas pozcijs, kad ms cenamies labot kdu citu, nevis sevi pau. Tagad atgriezsimies pie pasakas, kas tika minta s noda as skum. K jau teikts iepriek, pasaka Skaistule un briesmonis it k ir ldzeklis, kam vajadztu nostiprint uzskatu, ka sievietes spkos ir maint vrieti, ja vien vi a to paaizliedzgi ml. d skaidrojum iet, ka pasaka aizstv gan noliegumu, gan kontroli k pa mienus, kas paldz sasniegt laimi. Skaistule, bez jebkdm iebildm mldama ausmgo briesmoni (noliegums), iegst spjas vi u maint (vadt). ds skaidrojums tikai ietami ir pareizs, jo atbilst tm dzimumu 137

lomm, kdas nosaka msu kultra. Man iet, ka is vienkrais skaidrojums ignor laika prbaudi izturjus pasakas patieso nozmgumu. Ne jau tpc pasaka izdzvojusi, ka t uzturjusi spk kda laikmeta kultras pie mumus un stereotipus. T izdzvojusi tpc, ka iemieso metafizikas pamatlikumu, btisko mcbu par to, k gudri un labi nodzvot mu. Ir t, it k aj pasak btu ietverts kds slepens plns, kur, ja vien ms bsim pietiekami gudri, lai to atifrtu, un pietiekami drosmgi, lai tam sekotu, noveds ms pie bagtgas drgumu krtuves msu pau laimgs dzvoanas vl o baltu dienu. Tad kda sti ir Skaistules un briesmo a jga? T ir samierinans. Samierinans ir nolieguma un kontroles pretpols. T ir gatavba atzt realitti un at aut tai bt tdai, kda t ir, necenoties to maint. Tur ar atrodama laime, kuru dod nevis manipulana ar rjiem apstk iem vai citiem cilvkiem, bet gan iekjais miers par spti izaicinjumam un grtbm. Atcerieties, ka pasak Skaistulei nebija nekdas vajadzbas Briesmoni maint. Vi a to reli novrtja, pie ma tdu, kds vi ir, un atzina vi a labs pabas. Vi a necents no monstra izveidot princi. Vi a neteica: Es bu laimga tad, kad vi vairs nebs zvrs. Vi a nedz loja vi u par to, kas vi bija, nedz ar cents vi u maint. Un te ar ir mcba. Tiei vi as samierinans pilns attieksmes d vi tika atbrvots, lai vartu attstt savu labko btbu. Un tas, ka vi sav patiesaj btb izrdjs patkams princis (un idels partneris vi ai), simboliski parda, ka vi a tika bagtgi atalgota tad, kad samierinjs. Vi as balva bija bagta un piepildta dzve laimga dzvoana kop ar princi vl o baltu dienu. Patiesi pie emt otru cilvku tdu, kds vi ir, un necensties vi u maint nedz ar iedroinanu, nedz manipulciju vai piespieanu t ir oti augsta mlestbas forma, kuru vairkumam no mums ir oti grti stenot. Pamat visiem msu pli iem kdu maint ir glui egoistiski motvi, ticba, ka ms paas k sim laimgas, mainot vi u. Nav nek nosodma vlm bt laimgai, tau, ja ms laimes avotu novietojam rpus sevis, nododam to kda cita roks, tas nozm, ka ms atsakmies no savm spjm un pienkuma maint savu paa dzvi uz labko pusi. Paradoksl krt tiei samierinans ir t, kas auj otram mainties, ja vi vlas to dart. Paskatsimies, k tas notiek. Ja, piemram, sievietes partnerim ir problmas ar darbaholismu un vi a nemitgi kauljas ar vi u par tm ilgajm stundm, ko vi pavada rpus mjas, kds ir parastais rezultts? Vi pavada rpus mjas un prom no vi as tdu pau vai vl ilgku laiku, juzdamies tiesgs t dart, jizbg tau no nebeidzamajm sdzbm! Citiem vrdiem sakot, strddams, lgdams un cenzdams vi u maint, vi a patiesb dod partnerim pamatu uzskatt, ka problmas rada nevis vi a darbaholisms, bet gan vi as ka ans un tiem, vi as tieksme vrieti maint var tikpat liel 138

mr veicint savstarpjo emocionlo atsveinanos k vi a tieksme uz darbu. Cenans piespiest vi u bt tuvk patiesb to atgr. Darbaholisms ir nopietns traucjums, glui k jebkura prsplta uzvedba. Tas kalpo kdam mr im vra dzv, iespjams, pasargt vi u no tuvbas un intimittes, kas vi u baida, un ne auj vi am pak auties dadm nertm izjtm, prsvar satraukumam un izmisumam. (Darbaholisms ir viens no paizvairans veidiem, ko biei izmanto vriei no disfunkcionalm imenm, glui tpat k ds imens uzauguas sievietes par izvairans ldzekli izmanto prk spcgu mlestbu.) Cena, ko vi maks par o izvairanos, ir viendimensijas eksistence, kas ne auj baudt daudz ko no t, ko dzve var sniegt. Tau viengi vi pats var izlemt, vai cena ir prk augsta, un viengi vi pats var izvlties veikt paskumus un uz emties risku, kas nepiecieams, lai maintos. Sievas uzdevums ir nevis labot vi a dzvi, bet gan pilnveidot paai savjo. Vispr ms k personbas vartu gt daudz lielku laimi un piepildjumu, nek paas apzinmies. Biei ms nemaz nepretendjam uz o laimi, jo uzskatm, ka otra cilvka rcba ne auj mums to sasniegt. Ms ignorjam savu pienkumu attstt paas sevi, kamr plnojam, manevrjam un manipuljam, lai maintu kdu citu, un ms dusmojamies, zaudjam drosmi un nonkam depresij, kad msu centiem neizdodas. Cenans kdu maint noved pie izmisuma un depresijas, bet mums doto spju izmantoana, lai maintu savu paas dzvi, ms iedvesmo. Lai darbaholi a sieva sptu atbrvoties un dzvot pati savu pilnvrtgu dzvi neatkargi no t, ko dara vrs, vi ai jnonk pie atzi as, ka vi a problma nav vi as problma un ka nav nedz vi as spkos, nedz vi as pienkums vai tiesbas o vrieti maint. Vi ai jiemcs cient vi a tiesbas bt tdam, kds vi ir, kaut ar vi a vltos, lai vi btu citds. T rkojoties, vi a ir brva brva no aizvainojuma par vi a nepieejambu, brva no vainas sajtas par savu nespju vi u maint, brva no apgrtinjuma, ka vajag censties un censties maint to, ko vi a nespj maint. Kad vi a vairs nejutsies tik aizvainota un vainga, vi a vartu skt izjust lielku tuvbu pret savu vru, pateicoties tm vi a pabm, kuras vi a atzst. Kad sieviete atteiksies no m injumiem vrieti maint un vrss savu ener iju uz to, lai attsttu pati savas intereses, vi a izjuts zinmu laimi un apmierinjumu neatkargi no t, ko dara vi . Vi a var atklt, ka vi as centieni ir pietiekami daudzsoloi, lai vi a vartu baudt pati savu pilnvrtgo un bagto dzvi ar tad, ja taj neko daudz nepiedals vi as vrs. Vai ar, attiecb uz savu laimi k dama arvien neatkargka no vi a, sieviete var secint, ka saistba ar neesou partneri ir bezjdzga, un vlties turpint savu dzvi, bdama brva no neauglgas laulbas radts spriedzes. Neviens no iem ce iem nav iespjams, 139

kamr vi a vl tiecas maint vrieti, lai justos laimga pati. Ldz pat brdim, kad vi a pie em vi u tdu, kds vi ir, vi a visu laiku ir bijusi k sastingusi sav satraukum, gaiddama, kad beidzot mainsies vi , lai pc tam vartu skt dzvot pati savu dzvi. Kad sieviete, kas ml par daudz, atsaks no krustakara un vairs necenas maint savu vrieti, tad vrietim ir iespja apsvrt savas uzvedbas sekas. T ka vi a vairs nav izmisusi un nelaimga, bet arvien vairk sk gt prieku no dzves, kontrasts ar vi a paa dzvi k st acmredzams. Vi var izvlties c u, lai atbrvotos no savas apsstbas un k tu gan fiziski, gan emocionli atvrtks. Vai ar vi var to neizvlties. Tau neatkargi no vi a izvles, pie emdama vrieti sav dzv tdu, kds vi ir, sieviete t vai citdi k st brva, lai dzvotu pati savu dzvi laimgi un vl o baltu dienu.

140

8. KAD VIENA ATKARBA UZTUR OTRU

Dzv ir daudz spju, un varbt viengs spes, no kurm iespjams izvairties, ir ts, kas rodas, kad ms cenamies izvairties no spm R.D.Lems

Pats sliktkais, kas raksturgs mums, sievietm, kuras ml par daudz, ir tas, ka ms neesam atkargas no savm attiecbm ar vrieti k no narkotikas, ms esam vrieu narkomnes, un ms uzbudina spes, bailes un ilgas. Un, it k tas vien jau nebtu pietiekami slikti, ms varam bt atkargas ne tikai no vrieiem. Lai noblo tu savas dzi ks brnbas izjtas, daas no mums attstjuas sev atkarbu ar no pieradumu izraisom vielm. Jaunb vai vlk ms varam skt prmru lietot alkoholu vai narkotikas, vai, kas ir visraksturgk par daudz mlom sievietm, dienu. Ms dam par daudz vai par maz, vai abjdi, lai atslgtos no realittes, novrstu savas domas un nejustu milzgo emocionlo tukumu, kas slpjas dzi i msu iekien. Ne jau katra sieviete, kas ml par daudz, noteikti ar d vai dzer prk daudz vai lieto narkotikas, tau tm no mums, kuras to dara, sav atvese oans proces vienlaikus jatbrvojas no jebkuras atkarbas. Tas attiecas gan uz atkarbu no attiecbm, gan uz atkarbu no ts vielas, ko ms lietojam prk daudz. Kpc tas ir tik svargi? Jo vairk ms esam atkargas no alkohola, narkotikm vai diena, jo lielku vainu, kaunu, bailes un panicinjumu ms izjtam. K damas arvien vientu kas un izoltkas, ms varam skt izmisgi tiekties pc drobas, kdu iet solm attiecbas ar vrieti. Tpc, ka ms paas jtamies ausmgi, ms vlamies, lai vrietis liktu mums justies labk. Tpc, ka ms nespjam mlt paas sevi, mums ir nepiecieams vi , ms gribam, lai vi prliecintu ms, ka esam mlamas. Ms pat ieststm sev, ka tad, ja bsim kop ar sto vrieti, mums vairs nevajadzs tik daudz diena vai alkohola, vai narkotiku. Ms savas attiecbas ar vrieti izmantojam tdam paam nolkam k pieradumu izraisjuo vielu: lai atbrvotos no spm. Ja attiecbas ms pievi , ms vl drudaink pievramies tai vielai, ko lietojam, atkal lai mekltu atvieglojumu. Izveidojas apburtais loks fizisko atkarbu no kdas vielas saasina neveselgu attiecbu radt spriedze, un savukrt emocionlo atkarbu no 141

attiecbm pastiprina haotisks izjtas, kuru clonis ir fizisk atkarba no s vielas. To, ka mums nav vriea vai esam kop ar nepareizo vrieti, ms izmantojam, lai izskaidrotu un attaisnotu savu fizisko atkarbu. Un otrdi tas, ka ms nemitgi lietojam konkrto vielu, auj mums paciest neveselgs attiecbas, jo notrulina spes un at em mums motivciju, kda nepiecieama, lai maintos. Ms vainu par vienu lietu uzve am otrai. Ms izmantojam vienu lietu, lai tiktu gal ar otru. Un ms arvien vairk k stam atkargas no abm. Kamr vien ms cenamies bgt paas no sevis un izvairties no savm spm, ms esam un paliekam slimas. Jo vairk ms cenamies un jo vairk bganas ce u izmantojam, jo slimkas k stam, jo msu pieradums apvienojas ar apsstbu. Beidzot ms atkljam, ka tiei msu risinjumi ir k uvui par msu visnopietnkajm problmm. Alkdamas pc atvieglojuma un to neatrazdamas, ms dakrt skam jau pamazm zaudt prtu. eit esmu tpc, ka pie jums atstja mans advokts. Brenda gandrz vai ukstja, atzdms man msu pirms tikans reiz. Es... es... nu, pa mu daas lietas, un mani pie ra, un vi teica, ka man dertu apmeklt kdu konsultantu... vi a sazvrnieciski turpinja, ka tad, kad man atkal bs jiet uz tiesu, btu labk, ja vi i domtu, ka es esmu mekljusi paldzbu, lai tiktu gal ar savm problmm. Man tik tikko pietika laika, lai pamtu, kad vi a jau turpinja: Iz emot to, ka... es domju, man nav nekdu problmu. Es pa mu pris lietu mazaj krmu bodt un aizmirsu par tm samakst. Ir diezgan briesmgi, ka vi i dom esmu ts nozagusi, tau t tiem bija tikai prskatans. Pats aunkais taj vis ir is satraukums. Tau man nav nekdu stu problmu, ne t k daiem citiem. Brenda prstvja vienu no paiem sare tkajiem gadjumiem konsultanas praks: kliente, kurai nav pietiekamas motivcijas, lai mekltu sev paldzbu, kura faktiski noliedz, ka vi ai vispr btu nepiecieama jebkda paldzba, tomr atrodas aj kabinet, jo to vi ai ieteicis kds cits, kas uzskata, ka konsultcija nktu par labu. Kamr vi a aizgtnm turpinja savus runas pldus, es atklju, ka atsldzos no vrdiem, kuri straumm gzs pr mani. T viet es ptju pau sievieti. Vi a bija gara, vismaz piecas pdas desmit, un tieva k mode u demonstrtja, vi as svars nebija lielks par 115 mrci m. Vi a bija trpusies eleganti vienkr tumas kora krsas zda kleit, ko akcentja smagas zilo kaula un zelta rotaslietas. Ar saviem tumblondajiem matiem un jrasza ajm acm vi a vartu bt skaista. Bija visas nepiecieams sastvda as, tau kaut k tomr pietrka. Vi as uzacis bija pastvgi sarauktas, un starp tm veidojs dzi a vertikla rieva. Vi a biei aizturja elpu, nsis nemitgi ieplets. Un vi as mati, lai gan rpgi apgriezti un ieveidoti, bija sausi un trausli. da bija 142

sausa un ldzga pergamentam, neraugoties uz pievilcgo iedegumu. Mute btu bijusi plata un maiga, tau vi a pastvgi saknieba lpas, t ka ts ita plnas un ciei savilktas. Kad vi a smaidja, izskatjs, it k vi a rpgi atvilktu aizkaru no zobiem, un runjot vi a biei kodja lpas. Man ska rasties aizdomas, ka vi a praktiz paas izraistu vemanu kop ar negausgu anu (bulmija) un/vai badoanos (anoreksija), par ko liecinja vi as das un matu patnbas, k ar rkrtgais slaidums. Sievietm, kurm ir anas traucjumi, tpat biei mdz bt raksturgi slimgas zaganas gadjumi, t ka tas bija vl viens mjiens. Turklt man bija ar spcgas aizdomas, ka vi a ir ldzalkoholi e. Sav praks esmu novrojusi, ka gandrz katra sieviete, kurai ir anas traucjumi, ir vai nu viena alkoholi a, vai divu alkoholi u (pai ts, kuras piekopj bulmiju), vai ar alkoholi a un slimga izdja meita. Slimgi izdji un alkoholi i oti biei apprecas sav starp, kas nav prsteidzoi, jo oti daudzas slimgas izdjas ir alkoholi u meitas un alkoholi u meitm ir nosliece precties ar alkoholi iem. Slimgai izdjai ir raksturga tendence kontrolt savu dienu, savu ermeni un savu partneri ar savu gribasspku. Brendai un man noteikti stvja priek liels darbs. Paststiet man par sevi, es paldzu tik maigi, cik vien spju, lai gan jau zinju, kas tlt sekos. Protams, lielk da a no t, ko vi a man ststja taj pirmaj dien, bija meli: vi ai ejot labi, esot laimga, nezinot, kas noticis veikal, vi a to vispr neatceroties, nekad agrk neko neesot zagusi. Vi a turpinja ar to, ka vi as advokts esot oti jauks, glui tds pats, kda acmredzot biju ar es, un ka vi a nev oties, lai vl kds uzzintu par o negadjumu, jo neviens cits to nesaprastu t, k saprotam ms ar advoktu. Visas s p panas mr is bija pankt, lai es vi ai piekristu, ka stenb viss ir krtb, un atbalsttu mtu par to, ka arests bijis k da, nerta, ska likte a ironija un nekas vairk. Laimg krt laiks starp msu pirmo seansu un galga sprieduma pie emanu vi as liet bija diezgan ilgs, un, t k Brenda zinja, ka es uzturu sakarus ar vi as advoktu, vi a turpinja censties bt laba kliente. Vi a neizlaida nevienu sarunto vizti un pc kda laika pamazm ska k t patieska gandrz vai pati pret savu gribu. Paldies Dievam, kad tas bija noticis, vi a izjuta atvieglojumu, kas rads ldz ar to, ka vairs nevajadzja dzvot vienos melos. Drz jau vi a rstjs vismaz tikpat liel mr sevis paas d , k t iespaida d , kdu rstans vartu atstt uz tiesnesi. Ap to laiku, kad Brenda tika notiesta (sei mnei nosacti un pilnga zaudjumu kompenscija plus etrdesmit stundas sabiedriski derga darba, ko vi a veica Meite u klub), vi a jau tikpat ctgi pljs k t patiesa, k pirms tam bija pljusies slpt, kas vi ai stenb ir un ko dara. 143

Brendas patiesais ststs, ko vi a aizska oti piesardzgi un vilcindams, atkljs msu tre seansa laik. Vi a izskatjs oti nogurusi un izmocta un, kad es par to ieminjos, atzins, ka visu ned u vi u mokot bezmiegs. Es vi ai jautju, kas vartu bt t clonis. Skum vi a taj vainoja drzum gaidmo tiesas sdi, tau is skaidrojums neizklausjs pilngi patiess, tpc es tincinju tlk: Vai ir vl kaut kas cits, kas jums oned sagdjis raizes? Vi a brdi nogaidja, ko dama lpas, sistemtiski prejot no auglpas uz apaklpu un atpaka . Tad vi a skaidri un gaii izgrda: Es beidzot ldzu savu vru aiziet un tagad vlos, kaut nebtu to darjusi. Es nevaru gult, es nevaru strdt, es esmu nervozs grausts. Man riebs tas, ko vi darja, tik atklti skraiddams apkrt ar to sku i no darba, tau iztikt bez vi a ir grtk nek ar visu to samierinties. Tagad es nezinu, ko ieskt, un domju, vai tikai pati neesmu pie visa vainga. Vi vienmr teica, ka es esot vainga, ka es esot prk vsa un tla, ka es k sieviete nespjot vi u pilngi apmierint. Un man iet, vi am bija taisnba. Es biju diezgan dusmga un atturga, tau tikai tpc, ka vi mani tik oti kritizja. Es vi am mdzu teikt: Ja jau tu gribi, lai es esmu pret tevi m a, tev vajadztu izturties pret mani t, it k es tev patiktu, un teikt man m us vrdus, nevis ststt, cik ausmga vai stulba, vai neglta es esmu. Tad vi a pk i izbijs, uzacis sasljs vl augstk pier, un vi a ska noliegt visu to, ko tikko pri bija man atkljusi. estikuldama ar koptajm rokm, vi a izsaucs: Ms nemaz t sti neesam ruies, vienkri kdu laiku atpamies viens no otra. Un Rdijs jau stenb nemaz nav tik kritisks, patiem, man iet, es esmu to pelnjusi. Dakrt, prnkot no darba, es esmu nogurusi un negribu gatavot st, pai jau tpc, ka vi am negaro tas, ko es gatavoju. Vi am daudz labk garo mmi as gatavotais. Vi pat mdz aiziet no galda un doties pie mtes, un tad parasti vi atgrieas tikai ap diviem nakt. Es vienkri jtu, ka nav vrts tik oti censties dart vi u laimgu, ja tas man tik un t neizdodas. Tau nav jau nemaz tik auni. Daudzm sievietm iet vl sliktk. Un ko tad vi dara ldz diviem? Vi tau nevar tik ilgi bt pie mtes, es jautju. Es pat nevlos zint. Domju, ka vi ir kop ar savu draudzeni. Tau man vienalga. Man labk patk, ja vi atstj mani vienu. Biei vien, beidzot atgriezies mjs, vi grib strdties, un galvenokrt jau tpc nkamaj dien darb es esmu tik nogurusi es beidzot ldzu, lai vi iet prom. Te nu bija sieviete, kura negribja ne izjust, ne atklt savas emocijas. Tas, ka s emocijas gandrz vai kliedza, lai tiktu uzklaustas, tikai mudinja vi u radt sav dzv vl vairk sare jumu, lai ts apslptu. Pc msu tre seansa es piezvanju Brendas advoktam un ldzu uzmangi ieststt vi ai, cik svargi ir turpint konsultcijas. Es gribju m int 144

vi u izrstt un nevljos vi u zaudt. Msu ceturt seansa laik es at vos doties dzi k. Paststiet man par savu attieksmi pret dienu, Brenda, es ldzu tik maigi, cik vien spju. Vi as za s acis izbl ieplets, dzelteng da k uva vl bezkrsainka, un vi a manmi atrvs atpaka , tad acis piemiedzs un vi a atbru ojoi pasmaidja Ko js ar to domjat es un diens? Tas nu gan ir mu gs jautjums! Es vi ai paststju, kas vi as izskat bija darjis mani uzmangu, un paststju ar par anas traucjumu etiolo iju. Tas, ka es traktju to k slimbu, kura piemt daudzm jo daudzm sievietm, paldzja Brendai paskatties uz savu paas netikumu labk gaism. Nemaz nevajadzja tik ilgu laiku, k es biju domjusi, lai piedabtu vi u pie runanas. Brendas ststs bija gar un juceklgs, un vi ai bija vajadzgs krietns laiks, lai at irtu stenbu no savas paas tieksmes sagrozt o stenbu, slpt un izlikties. Vi a bija k uvusi tik liela maldintja, ka pati ska pties savos melu tklos. Vi a bija ctgi piestrdjusi, lai pilnveidotu to tlu, ko rdt pasaulei, tlu, kur apslptu vi as bailes, vientulbu un ausminoo iekjo tukumu. Vi ai bija oti grti aptvert savu stvokli, lai vartu spert pirmos so us savu paas vajadzbu apmierinan. Un tiei o savu vajadzbu d vi a slimgi zaga, slimgi da, vma un atkal da, un slimgi meloja, izmisgi cenzdams slpt katru savu izdarbu. Brendas mte ar bija slimga izdja ar ievrojamu lieko svaru, ciktl Brenda spja atcerties. Vi as tvs, tievs, musku ains, ener isks vrietis, ko jau sen bija atbaidjis gan sievas izskats, gan prsplt reli iozitte, jau pirms daudziem gadiem bija atklti nometis savas laulbas vaas. Neviens imen neaubjs par to, ka vi bija neuzticgs, tau neviens nekad par to nerunja. Zint bija viens, bet atzt pavisam kas cits, tas btu imenes kluss vienoans prkpums: tas, ko ms neatzstam ska i, attiecb uz mums k imeni neeksist, tpc ar nespj mums kaitt. Tas bija likums, ko Brenda stingri ievroja pati sav dzv. Ja vi a neatzst, ka kaut kas ir nepareizi, tad t ar nav. Problmas nepastv, kamr ts nav ietrptas vrdos. Nav nekds brnums, ka Brenda sksti turjs pie tiem paiem meliem un izdomjumiem, kas vi u grva. Un nav nekds brnums, ka vi ai bija tik grti rstties. Brenda auga tikpat slaida un vingra k vi as tvs un juts milzgi atvieglota, ka var st daudz, tomr nek stot resna k mte. Piecpadsmit gadu vecum ermenis pk i ska uzrdt sekas, ko izraisja vi as apstais neiedomjamais diena daudzums. Asto padsmit gadu vecum vi a svra 240 mrci as un bija tik izmisusi un nelaimga k vl nekad. Ttis tagad teica nepatkamus vrdus ai jaunajai sievietei, kura agrk bija vi a m kais brns, vi a beigu beigs tomr k stot ldzga mtei. Taisnba, vi nebtu t teicis, ja 145

nebtu dzris, tau faktiski vi tagad dzra gandrz visu laiku pat tad, kad bija mjs, kas gan gadjs reti. Mte turpinja lgties un slavt to Kungu, un tvs turpinja dzert un klst apkrt, un Brenda turpinja st, cenzdams nejust bailes, kuras vi arvien pie ms spk. Kad Brenda, iestjusies koled, pirmo reizi bija prom no mjm un juts ausmgi vientu a, jo blakus nebija pat to pau nolojamo vecku, vi a izdarja neiedomjamu atkljumu. Viena pati sav istab, negausgu anas or iju laik vi a atklja, ka var izvemt gandrz visu, ko apdusi, un par savu negausbu netiek sodta ar svara pieaugumu. Drz vien vi a jau bija tiktl iedvesmojusies par jaunatrasto iespju kontrolt savu svaru, ka ska gavt un vemt r visu, ko bija apdusi. No bulmijas stadijas vi a bija nonkusi savas slimbas anorektiskaj stadij. Nkamo gadu laik Brendai korpulences periodi vairkkrt mijs ar rkrtga slaiduma periodiem. Tau vis aj laik nebija nevienas dienas, kad vi a btu bijusi brva no savas apsstbas ar dienu. Katru rtu vi a mods ar cerbu, ka diena bs citdka nek iepriekjs, un katru vakaru liks gult, ap musies rt bt normla, bet biei vien pamods nakts vid, lai atkal stu. Brendai nebija skaidras sapratnes par to, kas ar vi u notiek. Vi a nezinja, ka vi ai ir anas slimba, kas oti biei piemt alkoholi u meitm, k ar slimgu izdju brniem. Vi a nesaprata, ka gan vi a pati, gan vi as mte ir nonkusi aler isk atkarb no zinmiem diena veidiem, galvenokrt triem og hidrtiem, un ka vi u atkarba gandrz pilngi atbilst tva aler iskajai atkarbai no alkohola. Neviens no vi iem nespja miergi iebaudt ne pau mazumi u no savas atkarbu izraisos vielas, lai vi nerastos neprvarama vlans dabt to vl, vl un vl. Un, glui tpat k vi as tva attieksme pret alkoholu, ar Brendas attieksme pret dienu, pai cukurotiem konditorejas izstrdjumiem, bija viena vienga ilgstoa c a ar mr i kontrolt o vielu, tau rezultts bija pretjs viela kontrolja vi u. Brenda turpinja piekopt paas izraistu vemanu vairkus gadus pc tam, kad to pirmo reizi bija izgudrojusi koledas laikos. Vi as rkrtg izoltba un noslpumainba arvien vairk vi u sasaistja, un du izturanos daudzjd zi veicinja gan vi as imene, gan ar vi as slimba. Brendas imene nevljs no vi as dzirdt neko tdu, uz ko nevartu atbildt: Ak, tas ir jauki, m umi . Tur nebija vietas nedz spm, bailm, vientulbai, nedz va sirdbai, nebija vietas patiesbai par vi u pau vai par vi as dzvi. T k mte un tvs pai pastvgi slpa patiesbu, bija nepiecieams, lai tpat dartu ar vi a nekda dumpja uz ku a! Ar savu vecku klusjou atbalstu vi a aizvien dzi k grima melos, no k sastvja vi as dzve, un bija prliecinta par to, ka, ja vien sps izskatties labi uz rpusi, viss bs labi vai vismaz miergi ar iekpus. 146

Pat tad, kad ilgu laiku vi ai izdevs kontrolt savu izskatu, nevarja ne emt vr vi as iekjo satraukumu. Kaut ar vi a darja visu, ko spja, lai no rpuses izskattos labi pc pastjuma ti ap rbi, vismodernk kosmtika un frizras , ar to visu nepietika, lai apklusintu vi as bailes un piepildtu vi pa esoo tukumu. Da ji visu to emociju d , kuras vi a liedzs atzt, un da ji nervu sistmas traucjumu d , kurus radja vi as paas izraudztais nepareizais uztura rems, Brenda gargaj zi bija apjukusi, satraukta, trausla un apssta. Alkdama atbrvoties no is iekjas spriedzes, Brenda, sekojot mtes piemram, meklja mierinjumu kd dedzg reli iskaj grupjum, kur darbojs studentu pilsti . Tiei aj lok, bdama jau pdj kursa studente, vi a satika savu nkamo viru Rdiju, neizdibinmu tipu, kur vi u piesaistja galvenokrt ar savu noslpumainbu. Brenda bija radusi pie noslpumiem, un vi am to bija milzums. Vi a ststtie notikumi un nejaui izmestie vrdi va secint, ka vi bijis iesaistts kd band, kas darbojusies ar derbu slganu un azartsplm Ndersij, vi a dzimtaj pilst. Vi deva neskaidrus mjienus par lielm naudas summm, ko esot nopelnjis un notrjis drgm automanm un kr m sievietm, naktsklubiem, dzeranai un narkotikm. Un te nu vi bija, prvrties nopietn student, dzvo miergas Vidjo Rietumu koledas studentu pilsti , darbojas reli isk jaunieu grupjum, pametis savu tumo pagtni, lai mekltu ko labku. Par to, ka vi savu dzimto pilstu bija pametis steidzgi un piespiedu krt, liecinja ar fakts, ka vi bija prtraucis sakarus pat ar savu imeni, tau Brendu jau t bija ietekmjusi gan vi a tum un noslpumain pagtne, gan acmredzami nopietnie centieni mainties, ka vi a nejuta nekdu nepiecieambu skk taujt par vi a pagtnes varo darbiem. Beigu beigs vi ai paai ar bija savi noslpumi. T nu ie divi cilvki, kuri izliks par to, kas vi i nebija, vi kora zna veidolu pie mis noziedznieks, vi a slimga izdja, kas maskjusies par mode u demonstrtju, protams, iemljs katrs no vi iem otra radtaj ilzij. Tas, ka nu kds mlja to, par kuru vi a izliks, ar uzspieda savu zmogu Brendas liktenim. Tagad vi ai vajadzja turpint izlikties jau otra cilvka kltbtn. Vl vairk spiediena, vairk spriedzes, vl lielka nepiecieamba st, vemt, slpties. Rdija atturba no sm anas, alkohola un narkotikm turpinjs tik ilgi, kamr vi neuzzinja, ka vi a imene prclusies uz dzvi Kalifornij. Acmredzot nospriedis, ka vi u un vi a pagtni ir pietiekami liels eogrfiskais attlums un tagad vi var droi atgriezties pie savas imenes un vecajiem tikumiem, Rdijs savca pats sevi un savu jauno sievi u Brendu un devs uz Rietumiem. Gandrz no t bra, kad vi i rsoja pirmo tatu robeu, vi a personba jau ska mainties, atgrieoties pie t, kas vi bija, pirms Brenda vi u iepazina. Vi as maskans turpinjs ilgk, ldz tam laikam, kad vi a un 147

Rdijs ska dzvot kop ar vi a veckiem. Mj, kur dzvoja tik daudz cilvku, vi a vairs nevarja brvi turpint savu paas izraisto vemanu. Kaut ar negausgo anu bija grtk noslpt, vi a tomr nevarja no ts atteikties pareizjo apstk u radt stresa dj, un Brendas svars ska pieaugt. Vi a tri vien pie ms svar par piecdesmit mrci m, un Rdja burvg blond sievi a bija pavisam pazudusi Brendas neapturami resnjos miesas kroks. Juzdamies piekrpts un saniknots, Rdijs atstja vi u mjs, bet pats gja r dzert un meklt kdu, kuras izskats vi u apmierintu t, k to kdreiz bija spjusi Brenda. Izmisum vi a da vairk nek jebkad agrk un dievojs pati sev un Rdijam, ka viss, kas vi ai nepiecieams, esot vi u pau atsevi ais dzvoklis, kur vi a atkal spot notievt. Kad vi i beidzot dabja savu mju pilst, protams, Brendas svars krits tikpat pk i, k tas bija pieaudzis, tau Rdijs prk reti bija mjs, lai to pamantu. Vi a palika stvokl un pc etriem mneiem vienatn prieklaicgi dzemdja, kamr Rdijs pavadja nakti kaut kur citur. Nu jau Brenda bija prliecinta par to, ka pie visa notieko vainojama vi a pati. Kdreiz veselgais un laimgais vrietis, kas bija pie mis vi as atzts vrtbas un uzskatus, tagad bija it k pavisam cits cilvks, ko vi a nepazina un kas vi ai nepatika. Abi strdjs gan par vi a uzvedbu, gan par vi as mgo ka anos. Vi a cents neka ties, cerdama, ka vra uzvedba mainsies. T nemainjs. Vi a nebija resna k vi as mte, un tomr vi klai oja apkrt tpat k vi as tvs. Bezspcba savest krtb savu dzvi vi u pau biedja. Padsmitgadnieces gados Brenda ad tad bija zagusi, nevis kop ar draudiem sagrbjot savu da u laupjuma no pieauguo pasaules, bet viena pati un slepenb, turklt vi a reti lietoja vai pat paturja nozagts lietas. Tagad, prdzvodama savu nelaimgo laulbu ar Rdju, vi a atkal ska zagt, simboliski, it k emdama no pasaules to, kas vi ai nebija dots, mlestbu, atbalstu, izpratni un labvlbu. Tau vi as zaglba tikai vl vairk vi u izolja, uzkraujot vi ai vl vienu tumu, glabjamu noslpumu, vl vienu kaunu un vainas iemeslu. Taj pa laik rjais ietrps atkal k uva par Brendas stiprkajm bru m, jo slpa to, kas vi a bija stenb vajta, bai pilna, tuka un vientu a btne. Vi a atkal bija slaida un strdja pirmm krtm tpc, lai apgdtu sevi ar drgajiem ap rbiem, pc kuriem ilgojs. Vi a nodarbojs ar mode u demonstranu un cerja, ka tas liks Rdijam ar vi u lepoties. Lai gan vi visur pltjs ar savu sievu modeli, patiesb pat ne reizi nebija atncis paskatties, k vi a staig pa mli. Brenda gaidja no Rdja novrtjumu un atzinbu, un tas, ka vi nespja to sniegt, vl vairk pazeminja vi as jau t uz kritiskas robeas esoo panovrtjumu. Jo mazk vi tai deva, jo vairk vi a no t gribja sa emt. Vi a strdja pie t, lai pilnveidotu savu izskatu, tau juta, ka vi ai pietrkst 148

kaut kdas noslpumainas pievilcbas, kuru bez plm ita izstarojam visas ts tummatains sievietes, kurm bija kopgas dkas ar Rdju. Vi a vl vairk pljs k t tievka, jo bt tievkai nozmja sasniegt lielku pilnbu. Tpat vi a k uva ar idela mjsaimniece, un drz vien vi u pilngi sav var pr ma vi as dads apsstbas: dzvok a trana, zagana, ana, vemana. Kamr Rdijs bija prom, dzerdams un klai odams apkrt, Brenda ldz vlai naktij trja mju, pc tam, vainga juzdams, kpa gult un atkal rvs aug no miega, izdzirdjusi vi a automanu iebraucam gar zem mjas. Rdijs sdzjs par vi as pedantismu un gandrz vai agresvi katru vakaru likvidja vi as tranas darbu rezulttus neatkargi no t, vai prrads agri vai vlu Galu gal Brenda nespja vien sagaidt, kad vi aizies, lai vartu satrt un izlabot to, ko vi bija piedrazojis. Kad vi devs uz savu ikvakara dzeranu un pltanu, vi a sajuta atvieglojumu. Viss k uva arvien trakk. Vi as arests krmu bodt neapaubmi bija k svtba, jo tas izraisja krzi, kurai pateicoties vi a atnca uz konsultciju, kur pirmo reizi ska apjaust, par ko ir prvrtusies vi as dzve. Vi a jau sen bija gribjusi tikt va no Rdija, tau nebija spjusi atteikties no savas neprvarams tieksmes uzlabot vi u abu attiecbas, pilnveidojot pati sevi. Savd krt, jo vairk vi a no Rdija attlinjs, jo dedzgk vi tai sekoja, dvindams ziedus, zvandams, negaidot parddamies vi as darbaviet ar bi etm uz koncertu. Brendas kol es, kuras pirmo reizi bija ieraudzjuas vi u tikai tagad, kad vi splja o lomu, uzskatja, ka Brenda nav prtga, atstdama tik dievinou, uzticgu vrieti. Bija vajadzgas divas cerbu pilnas atkalapvienoans reizes, kurm sekoja spgas irans, lai Brenda beidzot saprastu, ka Rdijs vlas tikai to, ko vi nespj iegt. Tikldz vi i dzvoja kop k vrs ar sievu, vi atkal tri vien ska skriet pakal citiem bruniem. Otrs irans laik Brenda vi am pateica, ka, pc vi as domm, vi am ir problmas ar dzeranu un narkotikm. Vi cents pierdt, ka t nav. Divus mneus vi nedzra un nelietoja narkotikas. Vi i atkal sagja kop, tau jau pc dam dienm atkal sastrdjs, un vi visu nakti dzra un nebija mjs. Kad tas bija noticis, Brenda ar rstniecbas kursa paldzbu beidzot spja izprast to modeli, kura gst vi i abi atrads. Rdijs izmantoja apzinti radto sare jumu vi u attiecbs, lai masktu un attaisnotu savu atkarbu no alkohola, narkotikm un sievietm. Taj pa laik Brenda izmantoja vi u savstarpjo attiecbu radto milzgo spriedzi, lai rastu attaisnojumu savai bulmijai un cita veida slimgajai uzvedbai. Katrs no vi iem izmantoja otru, lai nevajadztu tikt gal paam ar sevi un saviem netikumiem. Kad Brenda to beidzot saprata, vi a spja atteikties no cerbas, ka vi as laulba vartu bt laimga. Brendas atvese oans process ietvra sevi trs oti svargas un nepiecieamas sastvda as. Vi a turpinja rstans kursu, iesaistjs alkoholi u tuviniekiem paredztaj programm Al-Anon, un beidzot ar 149

atvieglojumu, kds seko pc cieanm, iestjs anonmo daudzdju apvienb, kur sa ma paldzbu un atbalstu, lai tiktu gal ar saviem anas traucjumiem. Brendai iesaistans anonmo daudzdju apvienb bija vissvargkais faktors, kas veicinja vi as atvese oanos, un vienlaikus tas paskums, kuram vi a skum bija pretojusies visener iskk. Neveselg ana, vemana un badoans bija pati nopietnk un dzi k no vism Brendas problmm, tiei ar to sks vi as slimbas process. ar anu saistt apsstba at ma Brendai visu ener iju, ko vi a vartu izmantot, lai sasniegtu jebkda veida veselgas attiecbas gan pati ar sevi, gan ar citiem cilvkiem. Kamr vi a nespja tikt va no savas apsstbas ar paas svaru, uz emts barbas daudzumu, kalorijm, ditm un tamldzgi, vi a ar nespja izjust stas emocijas ne pret ko citu k viengi dienu, nespja bt godga ne pret sevi pau, ne citiem. Kamr vien vi as izjtas notrulinja ie anas traucjumi, vi a nevarja skt rpties pati par sevi, pie emt saprtgus lmumus attiecb uz sevi vai pilnvrtgi dzvot. Tik tiem, diens t bija visa vi as dzve un daudzjd zi ar vieng dzve, kdu vi a vljs. Lai ar cik izmisga btu bijusi vi as cna par uztura ierobeoanu, t tomr bija mazk draudga par to cnu, kas vi ai bija jizcna paai ar sevi, savu imeni, savu vru. Kaut ar Brenda pa stundm bija sev noteikusi zinmus ierobeojumus attiecb uz to, ko vi a ds un ko neds, vi a nekad nebija noteikusi robeas tam, ko citi drkst vi ai teikt vai dart. Atvese oans vi ai bija jsk ar ts robeas noteikanu, aiz kuras netiek ielaisti citi un skas vi a pati k neatkarga personba. Tpat vi ai ncs aut sev izjust dusmas ar pret citiem, ne tikai pret sevi, kas ldz im bija hronisks vi as stvoklis. Anonmo daudzdju vidu Brenda pirmo reizi daudzu, daudzu gadu laika cents bt godga. Galu gal kda bija jga melot par savu uzvedbu cilvkiem, kuri saprata un pie ma to, kas vi a ir un ko dara? K atalgojumu par savu godgumu vi a guva to dziedinoo spku, ko nodroinja vi as ldzinieku izpratne un labvlba. Tas deva vi ai drosmi, iznest savu godgumu ar plak sfr rpus anonmo daudzdju programmas, ienest to sav imen, draugu un iespjamo partneru lok. Al-Anon paldzja vi ai izzint savas problmas saknes, kuras bija veidojus jau brnb, vecku imen, un apgdja vi u ar metodm, kas va izprast gan vi as vecku slimgos paradumus, gan to, k vi u slimbas iespaidojuas Brendu. Te vi a iemcjs uzturt ar saviem veckiem veselgkas attiecbas. Rdijs apprecjs otrreiz tlt pc tam, kad tika pasludints laulbas irans spriedums, kaut ar vakar pirms savm nkamajm laulbm pa telefonu bija Brendai apgalvojis, ka stenb vloties tikai un viengi vi u. saruna padzi inja Brendas izpratni par to, ka Rdijs vienkri nespj pildt paa 150

dotos soljumus, ka vi vienmr mekls iespjas izvairties no jebkdm attiecbm, kurs ir iesaistts. Glui k vi as tvs, ar Rdijs bija klejotjs, kur tomr vljs ar to, lai vi am btu sieva un mjas. Drz Brenda saprata, ka vi ai ir nepiecieams ieturt gan eogrfisku, gan emocionlu distanci ar savu imeni. Divi vecku mjas apmekljumi, kas noveda pie t, ka uz laiku atkal atjaunojs vi as negausgs anas un vemanas sindroms, prliecinja Brendu, ka vi a vl nespj bt kop ar imeni, neatgrieoties pie vecajiem sasprindzinjuma prvaranas pa mieniem. Sava veselg stvok a saglabana ir k uvusi par Brendas galveno prioritti, tau vi u vl joprojm mulsina tas, cik grts ir is uzdevums un cik maz vi ai ir iema u, lai tiktu ar to gal. Vi ai vajadzja piepildt savu dzvi ar patkamu darbu, k ar ar jauniem draugiem un interesm, un tas bija lns, soli pa solim veicams process. T k Brenda vl tik maz zina par to, k iespjams justies labi, bt laimgai un miergai, vi ai ctgi jvairs no tdu problmu radanas, kas liktu vi ai atkal izjust savu seno, ierasto nenormlbu. Brenda turpina apmeklt anonmo daudzdju un Al-Anon sanksmes, k ar neregulri rstniecbas seansus tad, kad jt du vajadzbu. Vi a vairs nav tik tieva k agrk, ne ar tik resna. Es esmu normla! vi a izsaucas, at audams pasmieties par sevi un apzindams, ka tda nekad nebs. Vi as anas traucjumi ir slimba, kas ilgst visa ma garum un prasa no vi as piencgu uzmanbu, kaut ar vairs neietekm vi as veselbu vai gargo stvokli. Brendas atvese oans vl joprojm nav neatgriezeniska. Ir nepiecieams ilgs laiks, lai jaunais, veselgkais dzvesveids liktos pareizs, nevis ar varu uzspiests. Pastv iespja, ka vi a atkal var atgriezties pie vecajiem paradumiem un novrst uzmanbu no sevis vai savm izjtm, aizraudams ar prmrgu anu vai ar apsstbu, ko rada neveselgas attiecbas. To apzindams, Brenda palaik pret vrieiem izturas piesardzgi, piemram, vi a nekad nesarun tikanos, ja ts dj nktos izlaist kdu anonmo daudzdju vai Al-Anon sanksmi. Atvese oans vi ai ir oti svarga, un vi a netaiss to pak aut briesmm: Esmu padarjusi par savu paradumu vairs nekad neglabt nekdus noslpumus, jo es saslimu pirmm krtm tiei tpc, ka t darju. Tagad, kad es satieku kdu jaunu vrieti un iet, ka no msu attiecbm kaut kas vartu iznkt, es vienmr vi am izststu par savu slimbu un par to, cik svargas man dzv ir anonms programmas, ja vi nespj samierinties ar to, ka zina patiesbu par mani, vai nespj to saprast, tad es to uzskatu par vi a, nevis par savu problmu. Es vairs nekad nem inu lauzt pati sevi, lai tikai iepriecintu vrieti. Manas priorittes tagad ir glui citas. Pirmaj viet ir mana atvese oans. Pretj gadjum man vispr nebs nek, ko piedvt kdam citam.

151

9. MIRT MLESTBAS D
Ms visus, ikvienu no mums, pilda bailes. Ja js precaties tpc, lai padztu savas bailes, js panksit tikai to, ka apprecinsit savas bailes ar kda cita bailm; laulb bs stjus jsu abu bailes, bet js pai asi osit un sauksit to par mlestbu. Maikls Ventura, nu dejas laulbas zon

Bez prtraukuma sm dama, ciei saspringtiem pleciem, Margo tri poja kju uz prieku un atpaka , beigs vl noslgdama katru svrstbu ar pdas parvienu. Vi a sdja, stvi sasvrusies uz prieku, un pa uzgaidms telpas logu vienaldzgi vroja vienu no pasaules skaistkajm ainavm. Santabarbaras sarkano krni u jumti rps augup pa violetajiem kalniem virs okena, tau skaistais skats, ko aj vasaras pcpusdien ietonja maigi srta un zeltaina nokrsa, neatstja vi as sej ne pdu no spnisk miera. Vi a izskatjs pc oti steidzgas sievietes un tda tiem ar bija. Kad es ar mjienu aicinju, vi a tri, papiem klaudzot, ienca man kabinet, apsds, atkal uz krsla malas, un asi paskatjs man. K lai es zinu, ka js man varat paldzt? Es nekad to neesmu darjusi, tas ir, nkusi ar kdu runt par savu dzvi. K lai es zinu, ka man vrts trt laiku un naudu? Es zinju, ka vl vi a cenas man jautt: K lai es zinu, ka varu uztict jums rpes par mani, ja pateiku, kas es stenb esmu? Tpc es centos atbildt uz abiem jautjumiem. rstanai ir jziedo gan laiks, gan nauda. Tau cilvki nekad nemdz ierasties uz pirmo seansu, ja vi u dzv nav noticis kaut kas oti biedjos un oti spgs, kaut kas tds, ko vi i oti centuies prvart, tau ar ko nav spjui tikt gal. Neviens eit neienk tpat vien, lai vienkri apmekltu psihoterapeitu. Es esmu prliecinta, ka js ilgi visu apsvrt, pirms nolmt atnkt pie manis. ita, ka apgalvojuma pareizba vi u kaut k atvieglo. Vi a at vs ar vieglu noptu atlaisties krsl. 152

 Varbt man to vajadzja dart jau pirms piecpadsmit gadiem vai pat vl agrk, tau k gan es varju zint, ka man nepiecieama paldzba? Es uzskatju, ka man iet labi. Un kaut kd zi t bija un ir ar tagad. Man ir labs darbs, un es labi nopelnu k bankas darbiniece. Vi a pk i apklusa un tad vl va sirdgk turpinja: Dakrt ir t, it k es dzvotu divas dzves. Es eju uz darbu un tur esmu gudra un veiksmga, labi ieredzta. Cilvki ldz man padomu un uztic man lielu atbildbu, es jtos pieaugusi, spjga un prliecinta par sevi. Vi a palkojs griestos un norija siekalas, lai atgtu kontroli pr savu balsi. Tad es prnku mjs, un tur mana dzve ir k gar, diezgan dra gs romns. T ir tik slikta, ka tad, ja t btu grmata, es to nelastu. Prk banla, saprotat? Tau te nu es esmu un t dzvoju. Esmu precjusies jau etras reizes, un man ir tikai trsdesmit pieci gadi! Tikai Ak Dievs, es jtos tik veca! Es sku baidties, ka nekad nespu sakrtot savu dzvi, ka man atvltais laiks beigsies. Es vairs neesmu nedz tik jauna, nedz ar tik skaista. Es baidos, ka neviens mani vairs negribs, ka esmu izmantojusi visas savas iespjas un tagad man vienmr bs jpaliek vienai. -- Pie iem vrdiem bailes, kas skanja vi as bals, tika vl vairk uzsvrtas ar rpju rievm pier. Vi a vairkas reizes norija siekalas un spcgi samirk inja acis. Man btu grti pateikt, kura no laulbm bija pati sliktk. Ts visas bija stas katastrofas, tau katra citdi. Ar pirmo vru apprecjmies, kad man bija divdesmit gadu. Kad es vi u satiku, jau zinju, ka vi ir nevaldms. Vi skraidja apkrt pirms msu laulbm un ar pc tm. Es biju domjusi, ka pc laulbm kaut kas mainsies, tau t nenotika. Kad piedzima msu meita, es domju, tas vru kaut nedaudz piebremzs, tau bija tiei otrdi. Vi vl vairk laika pavadja rpus mjas. Bdams mjs, vi izturjs auni. Es vl varju pieciest to, ka kliedz uz mani, tau, kad vi bez jebkda iemesla un par visu ko ska sodt mazo Otemnu, es sku iejaukties. Kad ar tas neldzja, es kop ar meiti u aizgju no mjm. Tas nebija viegli, jo vi a vl bija maza un man bija jatrod darbs. Vi nesniedza mums nekdu atbalstu, es baidjos, ka vi vartu sagdt mums nepatikanas, es iranos nebiju oficili nokrtojusi. Es nevarju atgriezties vecku mjs, jo tur viss bija tiei tpat k man laulb. Mana mte cieta milzum daudz prestbu, jo tvs vi u aizskra gan fiziski, gan ar vrdiem, un tpat gja ar visiem mums, brniem. Kad biju maza, es vienmr bgu no mjm. Beidzot biju aizbgusi un apprecjusies, lai tiktu no turienes prom, t ka es noteikti nevarju iet atpaka . Pc aizieanas man bija nepiecieami divi gadi, lai sa emtu drosmi un oficili iz irtos no pirm vra. Es nevarju t sti aiziet, kamr man nebija cita vriea. Advokts, kur nodarbojs ar manu irans lietu, beigs k uva par manu otro vru. Vi bija nedaudz vecks par mani un nesen pats ries. Es nedomju, ka biju tiem vi iemljusies, tau es to vljos un domju, ka vi ir 153

tas cilvks, kas vartu parpties par Otemnu un mani. Vi daudz runja par to, ka vloties skt jaunu dzvi, dibint jaunu imeni ar sievieti, ko vi tiem vartu mlt. iet, man glaimoja tas, ka vi t doma par mani. Apprecjmies nkamaj dien pc tam, kad stjs spk mans irans spriedums. Biju prliecinta, ka tagad viss bs labi. Es iekrtoju Otemnu lab skumskol un ar pati atsku mcbas. Ms ar meitu kop pavadjm pcpusdienas, tad es pagatavoju vakari as un atgriezos skol uz vakara nodarbbm. Dveins vakaros palika mjs ar Otemnu un nodarbojs ar savm jurista lietm. Tad kdu rtu, kad ms bijm vienas, Otemna man paststja kaut ko tdu, kas lika man secint, ka starp vi u un Dveinu notiek kaut kas ausmgs, kaut kas seksuls. Taj laik man jau bija aizdomas par to, ka atkal esmu stvokl, tau es vienkri nogaidju nkamo dienu, it k viss btu normli, un tad, kad Dveins bija aizgjis uz darbu, ieliku automan savu meitu un visas msu mantas, ko varju tur ielikt, un aizbraucu. Es uzrakstju zmti, kur darju zinmu, ko bija paststjusi Otemna, un brdinju, lai nem ina ms meklt, citdi tiks atklts tas, ko vi nodarjis meitenei. Es biju tik izbijusies, ka vi kaut k vartu ms atrast un pankt, lai ms atgrieamies! Es nolmu pat tad, ja bu stvokl, es vi am to neteiku un neko no vi a nelgu. Es vienkri gribju, lai vi liek ms mier. Vi , protams, atklja, kur ms dzvojam, un atstja man vstuli, kur ne ar vrdu nepieminja Otemnu. Toties vi vainoja mani, ka es esot bijusi pret vi u prk vsa un vienaldzga, turklt atstjusi vi u vakaros vienu, kamr pati sdjusi skol. Es ilgi jutos par to oti vainga, uzskatju, ka tas, kas noticis ar Otemnu, noticis manis d . Es domju, ka radu savai meitai drobu, bet patiesb biju novedusi vi u ausmg situcij. Atceroties o laiku, Margo sej pardjs vajta cilvka izteiksme. Laimg krt es atradu istabu kd mj, kur dzvojm kop ar vl vienu jauno mmi u. Mums bija oti daudz kopga. Ms abas bijm apprecjus prk jaunas un ncm no nelaimgm imenm. Msu tvi bija oti ldzgi, tpat k msu pirmie vri. Tomr vi ai bija tikai viens bijuais vrs. Margo papoja galvu un tad turpinja: Lai nu k, ms biei pieskatjm viena otras brnus, un tdjdi katra no mums varja turpint mcbas skol un ar ur tur iziet. Es jutos tik brva k vl nekad sav m, kaut ar izrdjs, ka tiem esmu stvokl. Dveins joprojm to nezinja, un es vi am to ar neteicu. Es atcerjos vi a ststus par to, k iespjams likumg ce sagdt cilvkiem nepatikanas, un zinju, ka vi k jurists var sagdt nepatikanas ar man. Es vairs nekad nevljos ielaisties ar vi u nekds darans. Pirms ms apprecjmies, das vi a runas lika man domt, ka vi ir stiprs. Tagad viss dzirdtais man izraisja tikai bailes no vi a. 154

 Szija, mana istabas biedrene, paldzja nkt pasaul manai otrajai meitai Darlai. Izklauss traki, tau tas laiks bija viens no labkajiem man dzv. Ms bijm tik nabadzgas, gjm skol, strdjm, rpjmies par saviem brniem, pirkm ap rbu krmu bodts un prtiku par taloniem. Tau sav zi ms bijm brvas. Vi a paraustja plecus. Tomr mani mca tds nemiers! Es sav dzv vljos vrieti. Turpinju cert, ka varu atrast kdu, kas pagriezs manu dzvi td virzien, k es vljos. Es joprojm t jtos. Tpc ar esmu eit. Es vlos uzzint, k atrast kdu, kur man btu labs. Pagaidm man ar to pai nav veicies. Margo saspringt un joprojm vl skaist, kaut ar spgi vj seja ldzoi bija pavrsta pret mani. Vai es spu paldzt atrast un noturt misteru Brni go? is jautjums bija lieliem burtiem uzrakstts vi ai uz pieres, tas bija iemesls, kpc vi a bija atnkusi pie psihoterapeita. Vi a turpinja savu ststu. Nkamais spltjs laulbu turnr bija Dordio, kur brauca ar baltu mersedesa kabrioletu un pelnja iztiku, piegddams kokanu daiem Monteito bagtkajiem deguniem. Jau no paa skuma is piedzvojums ar Dordio bija k traks brauciens, un drz vien Margo vairs nevarja uztvert at irbu starp misko reakciju, ko izraisja narkotika, ar kuru vi bagtgi apgdja, un misko procesu, kas noteica vi as attiecbas ar o tumo un bstamo vrieti Pk i vi as dzve bija k uvusi strauja un spilgta. Tas bija grti izturams, gan fiziski, gan gargi. Vi as pacietbas mrs saruka. Vi a rja brnus par skumiem. Bieie strdi ar Dordio izvrss fiziskos cni os. Pc tam kad pati bija nemitgi sdzjusies savai istabas biedrenei par vi a neuzmanbu, neuzticbu un nelikumgo darbbu, Margo juts okta, kad Szija beidzot izvirzja vi ai ultimtu. Vai nu tiec gal ar savu Dordio, vai atstj o mju. Szija vairs netaisjs to visu nedz uzklaust, nedz ar noskatties. Tas nenca par labu ne paai Margo, ne kdam no brniem. Aizkaitint Margo meklja glbi u Dordio apkampienos. Vi va vi ai kop ar meitm prcelties uz dzvi mj, kur vi veica lielko da u savu darjumu, ar domu, ka tas bs tikai uz kdu laiku. Drz pc tam vi u apcietinja par narkotiku tirdzniecbu. Pirms vi a tiesas prvas Dordio un Margo apprecjs, kaut ar taj laik vi u attiecbas gandrz pastvgi bija nokaituas ldz baltkvlei. Iemesls, kdu vi a minja par treajm laulbm pie emto lmumu, bija tas, ka Dordio piespieda vi u k t par savu sievu, lai ties no vi as nevartu prast liecbas pret vi u. Krdinjums sniegt liecbu bija rela iespja, ar ko vajadzja r inties, emot vr vi u attiecbu eksplozvo dabu un prokurora neatlaidbu. Kad vi i bija apprecjuies, nepateicgais Dordio atteics stties ar Margo seksuls attiecbs, jo, k pats teica, vi jtoties k sagstts lamats. Laulbas galu gal tika anultas, tau ne trk, iekams Margo bija satikusi savu ceturto, par sevi etrus gadus jaunku vrieti, kur nekad nebija strdjis, jo visu 155

laiku bija tikai mcjies. Vi a ieststja sev, ka is nopietnais students ir tiei tas, kas vi ai vajadzgs pc katastrofas ar Dordio, turklt baidjs palikt viena. Margo strdja un uzturja abus, ldz vi to pameta, lai iesttos kd reli isk komn. s ceturts laulbas laik Margo sa ma diezgan krietnu mantojumu, ko vi ai pc nves bija atstjis kds radinieks. To visu vi a atdeva savam vram, ar o estu cerdama pierdt vi am savu lojalitti, uzticbu un mlestbu, ko vi pastvgi apaubja pret vi u. Lielko da u naudas vi atdeva komnai un tad pazi oja Margo, ka vairs nevlas bt precjies, k ar nevljs, lai vi a tam pievienotos komn, vainodams vi u laulbas neveiksm esot prk pasaulga. ie notikumi Margo dzi i satrieca, tomr vi a izmisgi vljs sastapt savu piekto vrieti, bdama prliecinta, ka oreiz viss izdotos labi, ja vien vi a atrastu sto. Vi a atnca uz seansu izmocta un ar tuku skatienu, izbijusies par to, ka zaudjusi savu pievilcbu un vairs nesps savaldzint nevienu vrieti. Vi ai nebija absolti nekdas nojausmas par to, ka vi a visu savu mu ir praktizjusi vienu un to pau modeli savs attiecbs ar neiespjamiem vrieiem, kuriem vi a neuzticjs un kuri vi ai pat nemaz nepatika. Kaut ar Margo atzina, ka ldz im vi ai nav veicies ar vru izvli, vi a neapjauta, ka vi as paas tieksmes bija vi u ievilinjuas katrs no m laulbu lamatm. Vi as stvoklis bija satraucos. Ne emot vr nopietno svara trkumu (lu d ana bija k uvusi par pamocbu ar tajos retajos gadjumos, kad vi ai vispr bija stgriba), Margo piemita ar vesela bu ete citu stresa radtas neirozes simptomu. Vi a bija bla (apstiprinja, ka esot mazasinga), nagi bija apgrauzti, mati sausi un trausli. Vi a aprakstja savas problmas, kas bija saisttas ar ekzmu, caureju un bezmiegu. Asinsspiediens bija vi as vecumam nesamrgi augsts, bet ener ijas lmenis satraucoi zems. Dakrt viss, ko spju, ir piecelties, lai aizietu uz darbu. Es esmu iz musi visu savu slimbas atva injumu, ko izmantoju, lai sdtu mjs un raudtu. Es jtos vainga, rauddama tad, kad mjs ir brni, tpc ir atvieglojums to dart tad, kad vi i ir skol. Es tiem nezinu, cik ilgi vl spu izturt. Vi a ststja, ka abm vi as meitm ir problmas skol gan sakar ar mcbm, gan sabiedrisko dzvi. Mjs vi as nemitgi strdoties viena ar otru, un vi ai pietrkstot tam pacietbas. Vi a vl joprojm biei lietojot kokainu, lai gtu paclumu, k bija to paradusi gt kopa ar Dordio pavadtaj laik, paclumu, ko faktiski nemaz vairs nevarja at auties ne finansili, ne fiziski. Tomr neviens no iem faktoriem nesatrauca Margo tik oti k tas, ka palaik nebija ne ar vienu saistta. Kop padsmitnieces gadiem vi as dzv nekad nebija t, ka blakus nebtu vriea. K brns vi a bija cnjusies ar savu tvu, k pieaugusi sieviete t vai citdi cnjs ar katru vrieti, ar ko bija kop. Tagad, jau 156

etrus mneus bdama viena, vi a tikai savas iepriekjs rgts pieredzes d vl nebija devusies jaunos mekljumos, jo bija jtiek skaidrb paai ar sevi. Daudzas sievietes smagu ekonomisko apstk u d dom, ka vi m vajadzgs vrietis, kas atbalsttu vi as finansili, tau Margo gadjum t nebija. Vi ai bija labi samaksts darbs, kas vi ai patika. Neviens no etriem vriem nebija finansili atbalstjis vi u vai vi as brnus. Nepiecieamba pc vl viena vriea sak ojs citur. Vi bija izveidojusies atkarba no attiecbm, turklt no sliktm attiecbm. Vecku imen tvs slikti izturjs pret mti, br iem un msm, un vi u pau. Bija naudas problmas, nedroba un cieanas. da emocionl spriedze, ko vi a bija izjutusi brnb, atstja dzi as pdas psih. Margo cieta no nopietnas, slptas depresijas, kas biei piemekl sievietes ar ldzgu dzvesststu. Ironisk krt tiei depresija, k ar jau pazstams lomas, ko vi a varja splt ar katru no saviem partneriem, lika Margo pie erties neiespjamiem vrieiem: tdiem, kas slikti pret vi u izturjs, neprognozjamiem, bezatbildgiem vai nejtgiem. ajs attiecbs bija milzums strdu, pat vardarbgas c as, dramatiskas irans un atkalapvienoans, k ar saspringtas un bai pilnas gaidanas periodu starp tm. Tur varja bt nopietnas problmas ar naudu vai pat ar likumu. Daudz dramatisma, Liels haoss. Daudz satraukuma. Spcgs stimuls. oti mokoi, vai ne? Protams, ilgka laikposm t ar ir, tau, glui tpat k kokana vai kda cita spcga stimulatora lietoana, skos laikposmos das attiecbas dod lielisku iespju glbties, izvairties no depresijas, k ar, protams, nodroina efektvu aizsegu ai depresijai. Ir gandrz neiespjami izjust depresiju, kad esam oti uzbudinti, vienalga, vai is uzbudinjums ir pozitvs vai negatvs, jo ms stimul lielais atbrvot adrenalna daudzums. Tau, ja ermenis tiek pak auts prk lielam uzbudinjumam, tas zaud spju rea t, un rezultt iestjas vl dzi ka depresija nek pirms tam, turklt tagad jau t ir gan fiziska, gan garga*. Gargs pieredzes d , brnb prciest pastvg un/vai nopietn stresa d (un ar tpc, ka biei iedzimta bio miska jutba pret depresiju var bt mantota no tva vai mtes, kam bijui alkoholiski vai cita veida bio miski traucjumi) daudzas Margo ldzgas sievietes pamat ir depresvas jau pirms Pastv divi depresijas veidi: eksogna un endogena depresija. Eksogn depresija rodas k reakcija uz rjiem faktoriem, un t ir tuva skumjm. Endogena depresija ir nepareizi funkcionjoa bio misk mehnisma rezultts, un t ir entiski saistta ar slimgu anu un/vai pieradumu pie alkohola un narkotikm. Patiesb visas mints pardbas var bt at irgas vienu un to pau vai dadu bio misko traucjumu izpausmes. 157
*

tam, kad k padsmitnieces vai pieauguas sievietes skuas savus mlestbas sakarus. das sievietes var neapzinti meklt grtu un dramatisku attiecbu radto spcgo stimulu, lai liktu saviem dziedzeriem izdalt adrenalnu glui k ptagojot noguruu, prstrdintu zirgu, lai izspiestu no nabaga nomoct dzvnieka vl pris jdu. Ja spcgais stimuls, ko rada neveselgas attiecbas, tiek at emts vai nu tpc, ka s attiecbas beidzas, vai ar tpc, ka vrietis sk atbrvoties no savm problmm un uzturt veselgkas attiecbas ar sievieti, tad da tipa sievietes parasti krt depresij. Ja blakus nav vriea, da tipa sieviete vai nu cenas atjaunot pdjas neizdevus attiecbas, vai ar drudaini metas meklt citu sare tu vrieti, uz ko vartu koncentrties, jo oti nepiecieama vi a sniegt stimulcija. Ja vrietis sk veselgk veid nopietni nodarboties pats ar savm problmm, vi a pk i var atklt, ka ilgojas pc kda cita satraucoka un stimuljoka vriea, pc tda, kur lautu vi ai izvairties no savm paas jtm un problmm. Un atkal acmredzamas ir paralles ar narkotiku lietoanu un atturbu. Vairdams pati no savm jtm, sieviete burtiski pie eras vrietim un izmanto vi u k savu narkotiku, kas jauj aizbgt no realittes. Atvese oans var notikt tikai tad, ja vi a sa em atbalstu, lai vartu palikt mier un jaut sev prdzvot savas spgs izjtas. aj laik dziedana ir nepiecieama gan vi as jtm, gan ermenim. Nav prsplti o procesu saldzint ar to, k no herona atkargais prtrauc lietot narkotikas. Bailes, spes un neomulbas sajtas abos gadjumos ir tdas paas, un tikpat liels ir krdinjums pie erties tiklab citam vrietim, k citai narkotikai. Sieviete, kas savas attiecbas ar vrieti izmanto k narkotiku, noliegs o faktu tpat k jebkur miski atkargs cilvks un ar tikpat lielu pretestbu un bailm uztvers to, ka jatsaks no savas apmts domanas un izteikti saspringtajm attiecbm ar vrieiem. Tau parasti, ja to maigi, bet stingri norda, vi a pamazm atzst savu atkarbu un apzins, ka vi u sav var ir pr mis tds uzvedbas modelis, ko pati vairs nespj kontrolt. rstjot sievieti, kam ir das problmas, pirmais uzdevums ir paldzt saprast, ka vi a, glui k ikviens atkargais, cie no slimbas procesa, kas ir identificjams un progres, ja to nerst, kas labi pak aujas paai rstanai. Vi ai jzina, ka ir k uvusi atkarga no spm un neauglgm attiecbm un ka da slimba, kas sak ojas brnba pieredzts nenormls attiecbas, piemt daudzm jo daudzm sievietm. Gaidt, ka tda sieviete k Margo pati no sevis izdoms, ka ir par daudz mloa sieviete, kuras slimba k st arvien nopietnka un beigu beigs var makst vi ai dzvbu, ir tikpat bezcergi k apzint jebkuras citas slimbas tipiskos simptomus un tad gaidt, ka pacients pats aptvers savu stvokli un izvlsies nepiecieamos rstanas paskumus. Vl preczk, tas, ka Margo, 158

emot vr slimbu un no ts neatdalmo nolieguma mehnismu, pati vartu uzstdt sev diagnozi, ir tikpat neticami k tas, ka pareizu diagnozi sev vartu noteikt tikpat slims alkoholi is. Tpat nevienam no vi iem nav cerbu atvese oties vienatn vai vienkri ar rsta vai psihoterapeita paldzbu, jo atvese oans ir iespjama tikai tad, ja vi i izbeidz dart tiei to, kas vi iem ietami sniedz atvieglojumu. Tikai terapija vien nevar nodroint pietiekamu alternatvu alkoholi a atkarbai no alkohola vai zinma tipa sievietes atkarbai no vi as vriea. Ja kds, kas piekopis netikumu, cenas to prtraukt, vi a dzv rodas neiedomjams tukums prk liels, lai to vartu aizpildt psihoterapeits ar stundu garu seansu reizi vai divas nedja. Tiei t milzg nemiera dj, kas rodas, kad tiek prtraukta atkarba no konkrts vielas vai cilvka, slimajam nemitgi ir vajadzgs atbalsts, iedroinjums un sapratne. Vislabk to var nodroint vi am ldzgi cilvki, kas izgjui cauri tam paam spgajam atturbas procesam. Vl viena tradicionls terapijas k da, rstjot jebkura veida atkarbu, ir tendence uzskatt atkarbu no kdas vielas vai no zinmm attiecbm tikai par simptomu, nevis atzt to par primro slimbas procesu, pret kuru jvras pirmm krtm, lai pc tam vartu turpint rstanu un gt taj pankumus. Turpret parasti pacientam tiek at auts turpint piekopt netikumu, bet terapijas seansi tiek veltti tam, lai atkltu vi a uzvedbas clo us. da pieeja ir absolti nepareiza un parasti pilngi neefektva. Kamr kds cilvks atrodas alkoholisk stvokl, vi a pamatproblma ir pieradums pie alkohola, un tiei pret to ar jvras, proti, jatmet dzerana, un tikai pc tam var skt labot citus dzves aspektus. Dzeranas iemeslu meklana cerb, ka clo a atklana aus prtraukt prmrgo alkohola lietoanu, vienkri neldz. Dzeranas clonis ir tas, ka pacients ir slims, ir alkoholi is. Viengi tad, ja vispirms tiek apkarots alkoholisms, pastv atvese oans iespja. Sievietei, kas ml par daudz, primr slimba ir atkarba no spm un pieradums pie neauglgm attiecbm. Tiesa gan, is pieradums nostiprinjies visa ma garum un t saknes mekljamas brnb, tau skum vi ai jtiek gal ar savu tagadjo uzvedbas modeli, tikai tad vars skties atvese oans. Neatkargi no t, cik slims vai nelgs, vai bezpaldzgs btu vi as pirmais partneris, vi ai ar sava rsta vai psihoterapeita paldzbu beidzot jsaprot, ka ikviens vi as m injums o cilvku maint, paldzt vi am, vadt vai vainot vi u ir tikai paas slimbas izpausme un ka jprtrauc ie m injumi, iekams var tikt laboti citi vi as dzves aspekti. Vi a drkst strdt viengi pati ar sevi. Nkamaj noda ms precizsim atsevi os uzdevumus, kdi jveic no attiecbm atkargai sievietei, lai atvese otos. 159

Turpmk sniegts tabulas, kurs apraksttas aktvu un atvese ojoos alkoholi u un no attiecbm atkargu sievieu patnbas, parda m slimbm raksturgs uzvedbas paralles k aktvaj fz, t atvese oan stadij. Tomr tabula nespj sniegt patiesu priekstatu par to, cik ldzga ir c a par atvese oanos abu o slimbu gadjum. Izbeigt savu atkarbu no attiecbm (jeb prk stipru mlestbu) ir tikpat grti k atvese oties no alkoholisma. Un tiem, kuri ir slimi ar kdu no m slimbm, atvese oans var nozmt izvli starp dzvbu un nvi. Netikuma piekopanai raksturgs patnbas Alkoholi i apssti ar alkoholu noliedz problmas nopietnbu melo, lai noslptu, cik daudz tiek dzerts vairs no cilvkiem, lai slptu savu dzeranu atkrtoti m ina kontrolt dzeranu neizskaidrojamas garastvok a svrstbas dusmas, depresija, vainas apzi a tri apvainojas nesaprtga rcba vardarbba nelaimes gadjumi saindans d panicinjums/paattaisnojums alkohola lietoanas izraistas psihiskas slimbas No attiecbm atkargas sievietes apsstas ar attiecbm noliedz problmas nopietnbu melo, lai noslptu, kdas ir attiecbas vairs no cilvkiem, lai slptu sare ts attiecbas atkrtoti m ina kontrolt attiecbas neizskaidrojamas garastvok a svrstbas dusmas, depresija, vainas apzi a tri apvainojas nesaprtga rcba vardarbba nelaimes gadjumi nomktbas d panicinjums/paattaisnojums ar stresu saisttu traucjumu izraistas psihiskas slimbas

160

Atvese oanas perioda raksturgs patnbas Alkoholi i atzst, ka nespj kontrolt slimbu izbeidz vainot citus savs problms koncentrjas uz sevi uz emas atbildbu par savu rcbu No attiecbm atkargas sievietes atzst, ka nespj kontrolt slimbu izbeidz vainot citus savs problms koncentrjas uz sevi uz emas atbildbu par savu rcbu

mekl paldzbu pie nelaimes biedriem, mekl paldzbu pie nelaimes biedriem, lai atvese otos lai atvese otos sk izprast savas jtas, nevis vairs no sk izprast savas jtas, nevis vairs no tm tm izveido labu draugu, veselgu intereu izveido labu draugu, veselgu intereu loku loku Ja ms esam nopietni slimi, parasti atvese oanas procesa skanai nepiecieams pareizi noteikt konkrto slimbu, no kuras ms cieam, un tikai tad ir iespjams sniegt attiecgu paldzbu. Ja konsultjamies ar specilistiem, vi u pienkums pret mums prasa pazt atsevi u izplattu slimbu pazmes un simptomus, lai vi i vartu diagnostict msu kaites un attiecgi ms rstt, izmantojot visefektvkos pieejamos ldzek us. Es vlos piemrot o slimbas koncepciju prk spcgas mlestbas modelim. T ir diezgan liela uzdroinans, un, ja jums ir grti pie emt du nostdni, es ceru, js vismaz saskatsit nenoliedzamo ldzbu starp tdu slimbu ka alkoholisms, kas ir atkarba no vielas, un to, kas notiek ar sievietm, kas ml par daudz un ir k uvuas atkargas no vrieiem sav dzv. Es esmu dzi i prliecinta, ka tas, kas piemekl par daudz mloas sievietes, nav kaut kas ldzgs slimbas procesam; tas ir slimbas process, kam nepiecieama konkrtas diagnozes noteikana un paa rstana. Skum noskaidrosim, ko mdz burtiski saprast ar vrdu slimba: t ir jebkda veselbas novirze, kam raksturga vesela virkne konkrtu un progresjou simptomu, kas novrojami s slimbas upuru lok un pak aujas konkrtm rstanas formm. defincija nenosaka kda noteikta vrusa vai mikroba, vai cita fiziski ierosinoa a enta kltbtni, bet gan tikai to, ka slimbas upuris redzam un prognozjam veid, kas raksturgs tikai ai slimbai, k st arvien slimks un ka atvese oans var bt iespjama tikai pc attiecgas iejaukans. 161

Tomr o koncepciju daudziem medicnisko profesiju prstvjiem ir grti pielietot, jo slimbai ts agrnajs un vidjs stadijs piemt drzk ar uzvedbu saisttas, nevis fiziskas izpausmes. Tas ir viens no iemesliem, kpc vairkums rstu nespj atklt alkoholismu tad, ja pacients vl nav noncis t vlnajs stadijs, kad fiziskais sabrukums jau ir acmredzams. Varbt prk stipru mlestbu ir vl grtk atzt par slimbu tiei tpc, ka pieradums aj gadjum neattiecas vis uz vielu, bet gan uz cilvku. Tomr lielkais rslis, kas ne auj to atzt par patolo isku stvokli, kam nepiecieama rstana, ir tas, ka rstiem, konsultantiem un ar mums, visiem prjiem, ir dzi i iesak ojuies zinmi uzskati par sievietm un mlestbu. Mums ir tieksme uzskatt, ka cieanas ir stas mlestbas pazme, ka atteikans no cieanm ir egoistiska un ka tad, ja vrietim ir kda problma, sievietei jpaldz vi am mainties. da attieksme tikai veicina abas s slimbas k alkoholismu, t prk stipru mlestbu. Gan alkoholisms, gan prk stipra mlestba savs agrnajs stadijs ir slptas slimbas. Tad, kad jau ir acmredzams, ka notiek kds graujos process, parasti visi cenas saskatt un rstt t fizisks izpausmes alkoholi a aknas vai aizku a dziedzeri, no attiecbm atkargas sievietes nervus vai paaugstinto asinsspiedienu , bet aj gadjum netiek pareizi izvrtta visa kopaina. Ir btiski aplkot os simptomus visprj tos izraisjus slimbas kontekst un atklt s slimbas pc iespjas agrk, tikai tad vars apturt progresjoo gargs un fizisks veselbas sabrukumu. Paralles starp abu slimbu alkoholisma un prk stipras mlestbas progresiju ir skaidri atspogu otas turpmk dotajos grafikos. Katrs no iem grafikiem rda to, k atkarba no apzi u ietekmjoas miskas vielas vai neveiksmgm attiecbm galu gal arvien graujok iespaido ikvienu atkargs personas dzves jomu. ietekme no emociju sfras priet fiziskaj, aptverot ne rikai citus cilvkus (brnus, kaimi us, draugus, kol us), bet no attiecbm atkargas sievietes gadjum izraisot ar citas slimbas, piemram, prmrgu anu, kleptomniju vai darba-holismu. Grafiki atspogu o ar no miskm vielm un no attiecbm atkargo cilvku oti ldzgos atvese oans procesus. Grafiks, kas demonstr alkoholisma progresanu un atvese oanos no t, mazliet vairk attiecas uz gadjumu, kad alkoholi is ir vrietis, bet grafiks, kas demonstr atkarbu no attiecbm, vairk attiecas uz sievieti, kas ml par daudz. Dzimumu at irbas eit nav tik btiskas, un varbt ir vieglk ts iztloties, ja aplko abus grafikus, tau grmatas uzdevums nav ptt s at irbas. Galvenais ts uzdevums ir noskaidrot, kpc par daudz mloas sievietes k st slimas un k vi as var atvese oties. Atcerieties ar to, ka Margo ststs nav attlots, balstoties uz o grafiku un ar grafiks nav izveidots ar mr i atspogu ot vi as ststu. Vi a ar vairkiem 162

partneriem izgja visas ts paas progresjos slimbas stadijas, ko cita par daudz mloa sieviete btu izgjusi tikai ar vienu partneri, ja atkarba no attiecbm jeb prak stipra mlestba ir alkoholismam ldzga slimba, tad ar ts stadijas ir ldzgas alkoholisma stadijm un ts progress ir paredzams tikpat liel mr. Nkamaj noda skk tiks izptta t grafika da a, kas attiecas uz atvese oanos, tau tagad sum koncentrsimies uz grafik apraksttajm izjtm un izturans veidiem, kas norda uz prk stipras mlestbas pastvanas faktu un uz s slimbas izraisto personbas regresu. K jau nordts katr no aj grmat sniegtajiem ststiem, par daudz mloas sievietes nk no imenm, kur vi as bijuas vai nu oti vientu as un izoltas, vai atstumtas, vai noslogotas ar nesamrgi smagiem pienkumiem un tdjdi k uvuas prmru gdgas un pauzupurties spjgas; vai ar vi as tikuas pak autas bstamam haosam un tdjdi sev attstjuas milzgu vlanos vadt sev apkrt esoos cilvkus, k ar kontrolt situcijas, kurs vi as nok st. No t var secint, ka sieviete, kas jt nepiecieambu kdu aprpt vai vadt, vai gan aprpt, gan vadt, var to stenot viengi kop ar tdu partneri, kur vismaz pie auj, ja ne pat veicina du izturanos. Vi a neizbgami saistsies ar vrieti, kas ir bezatbildgs vismaz das svargs savas dzves joms, jo tad vi am pavisam noteikti bs nepiecieama vi as paldzba, gdba un kontrole. Tad ar skas vi as c a, kas vrsta uz to, lai ar savas mlas un prliecbas spku censtos o vrieti maint. Tiei aj skotnj posm, kad sieviete sk noliegt patiess attiecbas, jau iezmjas tas, ka vlk s attiecbas bs neveselgas. Atcerieties, ka noliegums ir neapzints process, kas notiek automtiski un pretji cilvka gribai. Sievietes sap i par to, k vartu bt, un vi as centieni s ieceres sasniegt krop o vi as priekstatu par to, k tas stenb ir. Tiek vai nu ignorta, vai kaut k izskaidrota jebkura vilans, neveiksme vai nodevba. Nav jau tik slikti. Js tau nesaprotat, kds vi patiesb ir. Vi t nedomja. T nav vi a vaina. Ts ir tikai daas no standartfrzm, ko dos gadjumos lieto par daudz mloas sievietes, lai aizsargtu savu partneri un vi u savstarpjs attiecbas. Taj pa laik, kad vrietis liek vilties un ciest neveiksmi, sieviete k st gargi arvien vairk atkarga no vi a. Tas tpc, ka vi a jau ir pilngi koncentrjusies uz vi u, vi a problmm, labkljbu un, kas varbt ir pats svargkais, jtm, kdas vi am ir pret o sievieti. Kamr vi a cenas vrieti maint, vi uzsc lielko da u vi as ener ijas. Drz vien vi k st par avotu, no kura vi a grib smelties visu labo, kas vien dzv vartu bt. Ja bt kop ar vrieti nav labi, tad vi a cenas uzlabot vi u vai pati sevi, lai t btu. Vi a nemekl emocionlu gandarjumu nekur citur. Vi a ir prk aiz emta, cenoties pankt, lai abu attiecbas funkciontu. Vi a ir prliecinta ja vien sptu vrieti 163

aplaimot, vi izturtos labk un tad btu laimga ar vi a pati. Nemitgi cenzdams vrieti iepriecint, sieviete k st par vi a labkljbas modro sargu. Vienmr, kad vi jtas neapmierints, vi a uztver o reakciju k savu neveiksmi un jtas vainga vainga par vi a neapmierintbu, ko nav spjusi novrst, par vi a nepareizo uzvedbu, ko nav spjusi vrst par labu. Tau varbt vislielko vainu vi a izjt tiei par to, ka pati ir nelaimga. Vi as nolieganas tieksme paai iedve, ka ar vrieti viss ir krtb, ka vaina jmekl viengi paai sevi. Sav izmisum, ko vi a attiecina uz sadzviskm problmm un maznozmgm nepatikanm, vi a sk izjust spcgu nepiecieambu visu prrunt ar savu partneri. Skas garas diskusijas (ja vi vispr run), tau tajs parasti netiek skartas sts problmas. Ja vi dzer par daudz, nolieguma mehnisms ne auj vi ai to atzt, un vi a pratina vrieti, kpc gan vi ir tik nelaimgs, pie emot, ka vi a nav tik svarga, toties vi a neapmierintba noteikti tda ir. Ja vi ir neuzticgs, vi a jaut, kd zi neapmierina vi u k sieviete, un uztver o situciju k savu, nevis vi a vainu. Un t tlk. Stvoklis k st arvien sliktks Partneris baids, ka vi ai vartu aptrkties uz mbas un vi a vartu aiziet, tau vi am ir nepiecieams vi as emocionlais, finansilais, sabiedriskais vai praktiskais stvoklis. Tpc vi tai ststa, ka vi ai nav taisnba, ka visu ir izfantazjusi, ka vi vi u ml un ka abu stvoklis patiesb uzlabojas, tikai vi a ir prk negatvi noska ota, lai to saskattu. Un vi a tam tic, jo paai tas ir tik oti nepiecieams. Vi a pie em vriea viedokli par to, ka pati mdz prsplt problmas, un tdjdi aizvien vairk attlins no realittes. Vi ir k uvis par vi as barometru, vi as radaru, vi as emociju mrapartu. Un vi a vrieti nemitgi vro. Visas vi as izjtas pamatojas uz vi a izturanos. Taj pa laik, aujot vi am sevi emocionli graut, vi a darbojas k vidutja starp o vrieti un prjo pasauli. Vi a cenas, lai vi izskattos labks, nek patiesb ir, un lai abi k pris izskattos laimgki, nek patiesb ir. Vi a izskaidro katru vi a k du, katru savu vilanos un, slpdama patiesbu no pasaules, noslpj to ar no sevis. Nespdama pie emt to, ka vi ir tds, kds ir, un ka vi a problmas ir paa, nevis vi as problmas, vi a jt, ka cietusi neveiksmi ener iskajos centienos vi u maint. Izmisums izlauas uz ru dusmu izvirdumos, tad skas cni i, dakrt ar fiziski, ko izraisa vi a pati savs bezspcgajs dusms par to, kas vi ai iet apzinta sabota, vrsta pret labkajiem centieniem, kas turklt tiek stenoti tiei vriea lab. Glui tpat, k kdreiz attaisnoja ikvienu vriea k du, tagad vi a visu uztver k personisku apvainojumu. Vi a jtas t, it k btu vieng, kas cenas uzturt normlas attiecbas. Vainas apzi a vl jo vairk pieaug, kad vi a nevar saprast, no 164

kurienes vi rodas s dusmas un kpc vi vi u neml t, lai vltos mainties vi as d , vi u abu d . Vl vairk noska ojusies pankt vlams prmai as sav vriet, vi a tagad ir gatava izm int visu. Abi apmains ar soljumiem. Vi a vairs ne endsies, ja vi nedzers un vakaros nks mjs vai neklai os apkrt, vai nedars vl ko citu. Neviens no abiem nespj pildt soljumus, un vi a miglaini aptver, ka ir zaudjusi kontroli ne tikai pr vi u, bet ar pati pr sevi. Vi a vairs nespj prtraukt strdties, prmest, pielabinties, lgties. Vi as pacie a strauji krtas. Varbt vi i nonk pie secinjuma, ka vi u problms ir vainojami draugi, darbs vai vecki. Un varbt kdu laiku pc tam viss ir labk tau tikai kdu laiku. Prk drz atkal sk darboties vecie modeli. Tagad jau sievieti tiktl ir pr musi vi as skaudr c a, ka neatliek ne laika, ne ener ijas nekam citam. Ja ir brni, vi i noteikti tiek vismaz emocionli, ja ne fiziski, atstti novrt. Sabiedriskajs attiecbs iestjas stagncija. Ir tik daudz rgtuma un tik daudz glabjamu noslpumu, ka pardans sabiedrb k st par smagu prbaudjumu. Un sabiedrisku kontaktu trkums noved par daudz mlou sievieti vl dzi k izolcija. Vi a ir zaudjusi vl vienu btisku saikni ar realitti. Vi as attiecbas ar vrieti ir k uvuas par visu vi as pasauli. Kdreiz, sensenos laikos, tiei vriea bezatbildba un bezpaldzba bija t, kas sievieti piesaistja. Tas bija tad, kad vi a bija prliecinta, ka spj vi u maint, labot. Tagad vi a atklj, ka ir uzkrvusi savos plecos nastas, kuras pc taisnbas btu jnes vi am, un, no sirds dzi umiem apsdzdama vrieti par du notikumu pavrsienu, taj pa laik tksmins par savu varu, par to, ka vi a kontrol o vrieti, jo rkojas tau ar vi a naudu un uz emas pilngu atbildbu par kopgajiem brniem. Ja atceraties grafiku, js ievrosit, ka ms jau krietni esam ieskatjuies tur attlotaj kritiskaj fz, strauja sabrukuma period, kas skum izpauas gargaj un pc tam ar fiziskaj sfr. Sieviete, kas bija apssta ar attiecbm, tagad citm savm problmm var pievienot ar anas traucjumus, ja vi ai tdu nebija jau pirms tam. Mekldama sev atalgojumu par visiem saviem pli iem, tpat ar cenzdams apslpt dusmas un aizvainojumu, vi a var skt lietot dienu td pa nolk k nomierinoas zles. Vai ar ku a las vai hronisku gremoanas traucjumu d var pilngi nerpties par anu, varbt vl aj zi izrdot mocekles attieksmi: man nav laika past. Vai ar vi a var skt stingri kontrolt anu, lai kompenstu to, ka nespj kontrolt savu dzvi visum. Var skties prlieka alkohola vai citu relakscijas ldzek u lietoana, biei ar rsta parakstts zles sieviete iek auj sav arsenl, ko izmanto, lai tiktu gal ar savu nepanesamo stvokli. rsti, nespdami pareizi diagnostict vi as progresjoo slimbu, var vl pasliktint s sievietes stvokli, piedvjot 165

vi ai nervus nomierinous ldzek us, lai nomktu uztraukumu, ko izraisa vi as dzves situcija un vi as attieksme pret to. Piedvt dos apstk os sievietei potencili stipru pieradumu izraisous ldzek us ir tas pats, kas piedvt pris mri u dina. Gan dins, gan nervu zles uz laiku apslp spes, tau to lietoana var radt vl vairk problmu, turklt neatrisina esoas. Kad sieviete sasniegusi o slimbas progresa pakpi, vi ai noteikti jau ir gan fiziskas, gan gargas problmas. Var pardties jebkuri veselbas traucjumi, saistti ar ilgstou un smagu stresu. K jau iepriek mints, var izveidoties atkarba no diena, alkohola vai citm narkotikm. Tpat var rasties gremoanas traucjumi un/vai las, ar dadas das slimbas, aler ijas, paaugstints asinsspiediens, nervu tiks, bezmiegs, vdera aizcietjumi vai caureja, vai prmai us gan aizcietjumi, gan caureja. Var skties depresijas periodi, vai ar, ja, k biei mdz bt dos gadjumos, depresija jau agrk ir radjusi sare jumus, tad tagad ts periodi var satraucoi paildzinties un padzi inties. Tagad, kad stresa ietekm organisms jau sk brukt, ms ieejam hroniskaj fz. Varbt hronisks fzes robelniju iezm tas, ka sievietes domana ir k uvusi tik stipri ietekmta, ka vi ai jau ir grti vispr objektvi uztvert situciju. Prk stipra mlestba ietver sev pamazm progresjou rprtu, un aj stadij rprts jau ir pilnzied. Tagad sieviete vairs nemaz nespj saskatt savas iespjas sav dzv. Lielkoties viss, ko vi a dara, ir reakcija uz partneri. Tas attiecas ar uz mlas dkm, apsstbu ar darbu vai citm interesm un pievranos clo iem, kad vi a atkal cenas paldzt saviem tuvkajiem vai kontrolt vi u dzvi un apstk us. Nelaimg krt pat tad, ja vi a pievras citiem cilvkiem un interesm rpus savm attiecbm ar partneri, tagad ar tas viss ir apsstbas sastvda a. Sievieti pr em rgta skaudba pret cilvkiem, kam nav tdu problmu, un arvien biek vi a sk izgzt savu izmisumu uz apkrtjiem cilvkiem, arvien ask uzbrk savam partnerim un biei ar saviem brniem. aj stadij k galjo ldzekli, lai vadtu savu partneri, spljot uz vi a vainas sajtu, vi a var izmantot panvbas draudus vai tiem m int izdart panvbu. Nu jau gan vi a pati, gan tuvkie cilvki ir oti, oti slimi, gargaj zi noteikti un biei vien ar fiziski slimi. Btu pamcoi uz brdi apsvrt ar to, k tiek ietekmts brns, kura mte cie no prk spcgas mlestbas slimbas. Daudzas no sievietm, kuru ststus js eit lasjt, ir uzauguas dos apstk os. Kad sieviete, kas skusi mlt par daudz, beidzot saprot, ka ir darjusi visu, ko vien varjusi, lai maintu savu vrieti, un ka vi as labkie pli i ir izgzusies, vi a varbt vl spj saprast, ka ir nepiecieama paldzba. Parasti paldzbas mekljumos vi a vras pie kda cita, varbt profesion a, lai vlreiz m intu maint savu vrieti. Ir kritiski svargi, lai is cilvks, pie kura vi a 166

vras, paldztu saprast, ka t, kurai jmains, ir vi a pati, ka atvese oans var skties tikai ar vi u pau. Tas ir oti svargi, jo prk spcga mlestba, k eit skaidri pardts, ir progresjoa slimba. Tda sieviete k Margo atrodas ce uz nvi. Varbt nvi ness stresa radti veselbas traucjumi, k sirdslkmes vai infarkts, vai ar jebkdas citas stresa izraistas vai saasintas fizisks kaites. Vai ar vi a var nomirt vardarbbas rezultt, kas tagad ir k uvusi par vi as dzves ievrojamu sastvda u, vai varbt nelaimes gadjum, kas nebtu noticis, ja vi as uzmanbu tik daudz nebtu saistjusi apsstba. Vi a var nomirt oti tri vai ar var eksistt vl daudzus gadus d progresjoa sabrukuma stvokl. Lai ar kds btu nves redzamais clonis, es vlos uzsvrt, ka prk stipra mlestba var nogalint.

Tagad atgriezsimies pie Margo, kuru bija izbiedjis vi as dzv notikuais pavrsiens un kura, vismaz palaik, cenas meklt paldzbu. Margo tiem ir tikai divas iespjas. Vi ai skaidri japzins at irba starp tm un tad jizdara sava izvle. Vi a var turpint meklt sev idelu partneri. emot vr noslieci uz auniem, neuzticamiem vrieiem, vi u neizbgami piesaists vl citi tdi pai tipi, kdus vi a jau labi pazst. Vai ar vi a var skt risint oti grto un darbietilpgo uzdevumu izzint un apzinties savu neveselgo attiecbu modeli, objektvi analizjot ts sastvda as, kuras veido valdzinjumu, kdu vi a izjt pret dadiem vrieiem. Vi a var vai nu turpint meklt kaut ko rpus sevis, proti, meklt vrieti, kas dars vi u laimgu, vai ar skt lno un spgo (tau galarezultt daudz pateicgko) procesu, kura mr is ir iemcties mlt un aprpt paai sevi ar savu nelaimes ldzbiedru paldzbu un atbalstu. Dieml vairkums Margo ldzgu sievieu labk vlas turpint savu atkarbu un vai nu mekl kdu mistisku vrieti, kas dars vi as laimgas, vai ar nemitgi cenas vadt un labot to vrieti, ar kuru vi as ir kop. iet, daudz vienkrk un pierastk ir turpint meklt laimes avotu kaut kur rpus sevis, nevis pak auties disciplnai, kas nepiecieama, lai veidotu savas iekjs rezerves, iemctos aizpildt tukumu no iekpuses, nevis rpuses. Tau tm no jums, kuras ir pietiekami gudras, pietiekami noguruas vai pietiekami izmisuas, lai labk vltos atvese oties paas, nevis labot to vrieti, ar kuru kop js esat, vai atrast jaunu vrieti, tm no jums, kuras tiem vlas maint paas sevi, ir domta nkam noda a.

167

10. CELS UZ ATVESE OANOS

Ja kds cilvks spj radoi mlt, vi ml ar pats sevi; ja vi var mlt viengi citus, vi vispr nav spjgs mlt. rihs Fromms, Mlestbas mksla

Varbt tagad, ajs lappuss iepazinus ar tik daudzm sievietm, kas ir tik ldzgas sav neveselgaj mlestb, js beidzot ticat, ka t ir slimba. Kda tad ir tai nepiecieam rstana? K sieviete var uzskt savu atvese oanos? K vartu atstt pagtn s nebeidzams c as ar vi u un iemcties izmantot savu ener iju tlab, lai nodrointu sev paai bagtu un pilnvrtgu dzvi? Un ar ko vi a at iras no tm daudzajm sievietm, kas neatvese ojas, kas nespj atbrvoties no t jucek a un posta, ko rada neapmierinoas attiecbas? Noteikti ne jau problmu smaguma pakpe nosaka to, vai sieviete atvese osies vai ne. Pirms savas atvese oans visas par daudz mlos sievietes ir oti ldzgas pc rakstura neatkargi no vi u pareizjo apstk u vai dzvesststu atsevi ajm deta m. Tau sieviete, kura ir prvarjusi savu pieradumu mlt par daudz, fundamentli at iras no ts sievietes, kas vi a bija un kda vi a bija pirms atvese oans. Ldz im varbt tikai laimgas nejaubas noteica to, kuras no m sievietm atrads savu ce u dzv un kuras ne. Tomr esmu novrojusi, ka visas sievietes, kuras atvese ojas, beigu beigs tomr ir spruas noteiktus so us, veikuas zinmus secgus, uz atvese oanos orienttus uzdevumus. M indamas un k ddams, biei vien bez jebkdiem rjiem orientieriem, vi as tomr atkal un atkal beigu beigs ir sekojuas tai atvese oans programmai, ko es jums eit sniegu. Tlk, kas attiecas uz manu dzves un darba pieredzi, es nekad neesmu sastapusies ar sievieti, kas btu veikusi os uzdevumus un tomr nebtu atvese ojusies, un neesmu sastapusi atvese ojuos sievieti, kura pirms tam nebtu veikusi os uzdevumus. Ja tas izklauss pc garantijas, tad tda t ar ir. Sievietm, kas sekos ai programmai, ies labi. Uzdevumi ir vienkri, tau ne viegli izpildmi. Tie visi ir vienldz svargi un tiek minti vistipiskkaj hronolo iskaj secb: 168

1. Mekljiet paldzbu. 2. Padariet savu atvese oanos par pau svargko jsu dzv. 3. Atrodiet atbalsta grupu, kur js btu kop ar saprotoiem nelaimes biedriem. 4. Ikdien attstiet savu gargumu. 5. Izbeidziet vadt un kontrolt citus. 6. Iemcieties neiesaistties spls. 7. Drosmgi apziniet savas problmas un neveiksmes. 8. Kultivjiet pati sev tdas tieksmes, kas ir jattsta. 9. K stiet egoiste. 10. Dalieties ar citiem sav pieredz un atzi s.

Ms citu pc cita izptsim os uzdevumus, izzinsim, kda ir to jga, kas ir nepiecieams to veikanai, kpc tie nepiecieami un kdas ir to izpildes sekas. 1. Mekljiet paldzbu Ko tas nozm Pirmais solis paldzbas meklan var bt jebkds: skot ar attiecgas grmatas sameklanu bibliotk (kam var bt nepiecieama milzga uzdrkstans; iet, ka visi js vro!) un beidzot ar psihoterapeita apmekljumu. Tas var bt anonms zvans uz karsto telefonu, lai paruntu par to, ko js vienmr tik oti esat centusies turt noslpum, vai kontaktans ar kdu tuvum esou iestdi, kas nodarbojas ar tdu problmu risinanu, kda ir jsj, neatkargi no t, vai problma ir ldzalkoholisms, pagtn noticis asinsgrks, partneris, kur js sit, vai kas cits. Js varat atrast vietu, kur pulcjas papaldzbas grupa, sa emt drosmi un aiziet turp vai ar apmeklt kdu pieauguajiem paredztu izgltbas kursu, vai apmeklt konsultciju centru, kas nodarbojas ar tda veida problmm k jsj. Js pat varat izsaukt policiju. 169

Pamat paldzbas meklana nozm kaut ko dart, spert pirmo soli, iznkt arn. Ir oti svargi saprast, ka meklt paldzbu nenozm draudt savam partnerim, ka js gatavojaties to dart. da rcba parasti ir m injums antat vi u, lai panktu tdu stvokli, ka jums nenktos vi u pardt sabiedrbai k briesmoni. Atstjiet vi u rpus savm aktivittm. Citdi jsu paldzbas mekljumi (vai draudi t dart) bs tikai vl viens m injums vi u vadt un kontrolt. Centieties atcerties, ka js to dart tikai sevis lab. Kas nepiecieams, lai mekltu paldzbu Lai vartu meklt paldzbu, jums vismaz uz kdu laiku ir jatsaks no domas, ka js pati spjat tikt ar to visu gal. Jums jatzst tas, ka laika gait jsu dzve ir k uvusi sliktka, nevis labka, un japzins, ka, par spti visiem pli iem, js nespjat atrisint savu problmu. Tas savukrt nozm to, ka jums godgi jatzstas sev, cik slikti ir patiesb. Nelaimg krt daudzas no mums tik godgas k st tikai tad, kad dzve jau mums ir sagdjusi tdu sitienu vai sitienu sriju, ka esam notriektas ce os un cnmies pc elpas. T k parasti tas ir slaicgs stvoklis, ms, tikldz atkal spjam funkciont, cenamies atgriezties tur, kur beidzm, proti, cenamies bt stipras, vadoas, valdoas un dart visu vienas paas. Neapmierinieties ar slaicgu atvieglojumu. Ja js skat ar to, ka izlast attiecgu grmatu, tad jums jsper ar nkamais solis, kas vartu bt, piemram, ds uzmeklt grmat ieteiktos paldzbas avotus. (Piemram, aplkojiet s grmatas pielikumus, kuros varat atrast ieteicamo literatru, k ar vietas, kur griezties pc paldzbas.) Ja js apmekljat kdu profesionli, noskaidrojiet, vai persona izprot jsu konkrts problmas mehnismu. Ja, piemram, js esat asinsgrka upuris, tad cilvks, kam nav paas izgltbas un pieredzes aj jom, ne tuvu nesps jums paldzt t, k vartu paldzt kds cits, kur zina, ko js esat prdzvojusi un k tas js var bt ietekmjis. Ejiet pie kda, kur uzdod jums aj grmat mintajiem jautjumiem ldzgus jautjumus par jsu imenes vsturi. Jums var rasties vlans uzzint, vai jsu potencilais rsts piekrt s grmatas pamatnostdnei, proti, tam, ka prk spcga mlestba ir progresjoa slimba, kurai nepiecieama eit izklstt dziedniecisk pieeja. Mans personiskais uzskats ir tds, ka sievietei jiet pie konsultantm sievietm. Mums ir pamat vienda pieredze attiecb uz to, ko nozm bt sievietei sabiedrb, un tas rada pai dzi u izpratni. Tpat ms td gadjum varam izvairties no tm gandrz neizbgamajm vriea un sievietes savstarpjm splm, kdas mums var sagribties splt ar psihoterapeitu vrieti vai kdas, mums par nelaimi, vi vartu vlties splt ar mums. 170

Tau nepietiek tikai ar to, ka apmekljam psihoterapeiti sievieti. Vi ai ar jprzina iedarbgks rstniecbas metodes, kas ir atkargas no jsu priekvstures faktiem, k ar jbt gatavai ieteikt jums iesaistties attiecg papaldzbas grup stenb pat padart piedalanos d grup par obligtu rstans sastvda u. Piemram, es nesniegtu konsultcijas ldzalkoholi ei, kamr vi a nebtu iesaistjusies Al-Anon grup. Ja pc vairkiem apmekljumiem vi a tomr atteiktos to dart, es ar vi u vienotos par to, ka atkal pie emu vi u tikai tad, ja vi a piekristu iesaistties grup un ne citdi. Mana pieredze liecina, ka ldzalkoholi i neatvese ojas, ja nav iesaistjuies Al-Anon grups. s sievietes atkrto savus ierastos uzvedbas mode us un nemaina savu neveselgo domanas veidu, un ar terapiju vien ir par maz, lai to maintu. Turpret, ja terapiju savieno ar darbbu Al-Anon grup, atvese oans notiek daudz trk; abi ie dziednieciskie ldzek i oti labi papildina viens otru. Jsu rstei btu jizvirza ldzga prasba attiecb uz jsu iesaistanos piemrot papaldzbas grup. Pretj gadjum vi a aus jums turpint sdzties par savu stvokli un neliks dart visu, kas nepiecieams, lai paldztu pati sev. Kad esat atradusi labu psihoterapeiti, jums jpaliek pie vi as un jpilda vi as ieteikumi. Nav iespjams maint visa ma garum iedibintu attiecbu modeli, tikai reizi vai divas apmekljot specilistu. Paldzbas meklana var bt saistta ar naudas izdevumiem, bet varbt ar ne. Daudzs iestds ir noteikti elastgi honorri atkarb no pacientu makstspjas, un nav novrota tiea sakarba starp drgko rstu un labko rstanu. Mintajs iestds strd daudzi oti profesionli un savu darbu mloi specilisti, jums vajadzgs cilvks ar attiecgu pieredzi un zinanm, kura sabiedrb js jtaties labi. Pa aujieties uz savm jtm un, ja nepiecieams, esiet gatava apmeklt vairkus rstus, lai atrastu sev piemroto. Lai atvese otos, nebt nav obligti nepiecieams apmeklt psihoterapeiti, stenb jums nepiemrota terapeita paldzba nodars vairk aunuma nek labuma. Tau jums var sniegt nenovrtjamu paldzbu tds cilvks, kur spj izprast prk spcg mlestb ietverto slimbas procesu. Paldzbas meklana neprasa, lai js btu gatava izbeigt savas pareizjs attiecbas ar vrieti, ja jums tds ir. Tda prasba nav izvirzma nevien no atvese oans stadijm. Ja js veiksiet visus os uzdevumus no pirm ldz desmitajam, attiecbas noregulsies paas. Kad sievietes nk pie manis, vi as biei vien vlas izbeigt attiecbas, pirms ir tam gatavas, un tas nozm, ka vi as vlas vai nu atgriezties iepriekj stvokl, vai uzskt jaunas, tikpat neveselgas 171

attiecbas. Ja vi as veic os desmit uzdevumus, mains attieksme pret palikanu vai aizieanu. Palikana kop ar vrieti vairs nav galven problma, un vi a atstana vairs ne iet galvenais risinjums. Sievietes attiecbas ar vrieti k st par vienu no daudzajm iespjm attiecb uz to, k vi a vartu dzvot savu paas dzvi. Kpc nepiecieams meklt paldzbu To nepiecieams dart tpc, ka js jau esat patrjusi tik daudz p u, bet ts nekad nav devuas ilgstous rezulttus. Kaut ar ts vartu bt snieguas neilgu atvieglojumu, visprj aina ir progresjos sabrukums. Pats sare tkais aj sakar vartu bt tas, ka js varbt nemaz neapzinties, cik slikti stenb ir, jo jsu dzv, bez aubm, prsvar valda noliegums. T ar ir jsu slimbas btba. Piemram, klientes man neskaitmas reizes ir ststjuas, ka vi u brni neapzinoties, ka mjs kaut kas nav krtb, vai ka nakt, kamr vecki strdas, brni gu ot miergi. is ir oti parasts ar paaizsardzbu saistta nolieguma piemrs. Ja s sievietes atztu to, ka vi u brni tiem cie, vi as pr emtu vainas un nolas sajta. No otras puses, is noliegums oti trauc vi m saskatt problmas nopietnbu un sa emt nepiecieamo paldzbu. Pie emiet domu, ka jsu stvoklis ir sliktks, nek js varat atzt sav pareizj situcij, un ka jsu slimba progres. Saprotiet, ka jums nepiecieama attiecga rstana un ka js viena pati nespjat tikt ar to gal. Kas mainsies, ja js meklsit paldzbu Parasti sievietes visvairk baids no t, ka attiecbas ar vrieti, ja tdas ir, vartu izirt. Tas nekd zi nav obligti, tau, ja veiksiet visus mintos uzdevumus, es jums garantju, ka s attiecbas vai nu uzlabosies, vai ar izbeigsies. Js pati vairs nebsit tda, kda bijt agrk, un citdas bs ar jsu attiecbas ar vrieti. Vl sievietes parasti baids, ka vartu tikt atklts vi u noslpums. Ja reiz sieviete ir nopietni mekljusi paldzbu, tad vi a tikai retos gadjumos to nolo, tau bailes, ko vi a izjt, var bt monumentlas. Neatkargi no t, vai problmas, ar kdm dzvo sieviete, ir vienkri nepatkamas un nertas vai ar nopietni graujoas un pat dzvbu apdraudoas, vi a var izvlties, meklt paldzbu vai ne. To, vai vi a mekl paldzbu, nosaka bai u intensitte un dakrt ar lepnums, nevis problmu nopietnbas pakpe. Daudzm sievietm paldzbas meklana rpus imenes vispr ne iet iespjams risinjuma variants; da rcba vi m iet nevajadzga riska uz emans jau t nedro situcij. Es nevljos vi u sadusmot t ir klasiska piekautas sievas atbilde, kad vi ai vaic, kpc vi a nav izsaukusi 172

policiju. Dzijas un pamatgas bailes no t, ka vi a vartu stvokli padart vl Jaunku, k ar paradoksl krt prliecba par to, ka vi a vl joprojm spj kontrolt stvokli, kaut k ne auj vi ai iet pie varas prstvjiem vai citiem cilvkiem, kas vartu paldzt. Mazk dramatisk mrog tas ar vartu bt pareizi. Izmisusi sieva vartu nevlties sapot laivu, jo vi as vra vs vienaldzba pret vi u tik tiem nav tik jauna. Vi a pati sev ieststa, ka pamat vi tomr ir labs cilvks, kuram nepiemt ts nelgs pabas, kdas vi a saskata savu draudze u vros. T nu vi a samierins ar neesoo seksulo dzvi, vriea noraidoo attieksmi pret jebkuru vi as m injumu kaut ko maint vai to, ka vi interesjas tikai par sportu ikvien apzinta nomoda brd, ko abi pavada mjs kop. No vi as puses t nav nekda iecietba. Sieviete vienkri netic, ka attiecbas vartu turpinties, ja vi a vairs nevltos pacietgi gaidt vi a uzmanbu, kuru t ar nekad nesagaids, un vl vairk vi a nav prliecinta par to, ka ir pelnjusi vairk laimes, nek stenb sa em. T nu ar ir atvese oans pamatnostdne. Vai js esat pelnjusi kaut ko labku par pareizjiem apstk iem? Ko js esat gatava dart, lai jsu dzve k tu labka? Sciet no paa skuma un mekljiet paldzbu.

2. Padariet savu atvese oanos par pau svargko jsu dzv Ko tas nozm Padart savu atvese oanos par pau svargko jsu dzv nozm pie emt du lmumu: lai ar kdas btu izvirzts prasbas, js esat gatava veikt tos uzdevumus, kas nepiecieami, lai vartu paldzt pati sev. Ja tas izklauss prsplti, kdu bridi padomjiet par to, uz ko js btu gatava, lai liktu vi am mainties, lai atvese otu vi u. Un tad vienkri pavrsiet o ener iju pret sevi. Ma isk formula eit ir tda, ka, lai ar viss jsu smagais darbs un pli i nespj maint vi u, tomr js ar tdu pau ener ijas patri u varat maint pati sevi. Tpc izmantojiet savas spjas tur, kur ts sniegs kdu labumu, sav paas dzv! Kas nepiecieams, lai padartu atvese oanos par pau svargko jsu dzv Ir nepiecieams pilngi veltt sevi sev paai. var k t par pirmo reizi jsu dzv, kad js atzstat sevi par patiesi svargu personu, kas tik tiem ir cienga sa emt jsu paas uzmanbu un aprpi. Tas var nkties oti grti, tau, ja veiksiet visus nepiecieamos uzdevumus, piemram, iesaistsieties atbalsta 173

grup un tamldzgi, js iemcsities cient un veicint savu paas labkljbu. Tpc uz kdu brdi vienkri izceliet pati sevi, un atvese oans process sksies. Drz vien js jau jutsities tik daudz labk, ka vlsities to turpint. Lai veicintu o procesu, esiet gatava sevi izgltot attiecb uz savu problmu. Ja esat uzaugusi, piemram, alkoholi u imen, palasiet grmatas par o tmu. Apmekljiet lekcijas par o tmu un centieties izprast, kas palaik ir zinms par to, kdu ietekmi di prdzvojumi vartu atstt uz turpmko dzvi, da paatklsme dakrt var bt nepatkama un pat spga, tau vl nepatkamk bs, ja js tursities pie saviem vecajiem paradumiem, nesaprazdama to, cik liela vara prjums ir jsu pagtnei. Ldz ar izpratni nk izvles iespja, tpc, jo lielka ir jsu izpratne, jo lielka jsu izvles brvba. Tpat ir nepiecieams, lai js btu gatava turpint ziedot savu laiku un varbt ar naudu, lai atvese otos. Ja atskties ziedot laiku un naudu savas atvese oans lab, ja jums t iet iz rdba, tad padomjiet, cik daudz laika un naudas js esat iztrjusi tam, lai izvairtos no savm spm, kuru clonis ir vai nu tas, ka js turpint neveiksmgas attiecbas, vai ar tas, ka ts ir pagalam. Dzerana, narkotiku lietoana, prmrga ana, ce ojumi nolk aizbgt no t visa, nepiecieamba pirkt jaunas lietas (vai nu vi am, vai jums) to lietu viet, ko esat salauzusi dusmu lkms, darba kavjumi, drgas tlsarunas ar vi u vai kdu citu, kur, pc jsu domm, spj js saprast, dvanas vi am, lai samierintos, dvanas sev paai, lai vartu aizmirst, raudan par vi u pavadts dienas un naktis, savas veselbas pameana novrt ldz pat nopietnai saslimanai is saraksts, kas rda, k esat trjusi savu laiku un naudu, turklt pati paliekot slima, iespjams, bs pietiekami gar, lai liktu jums justies oti nerti, ja vien js uz to paskatties godgi. Atvese oans procesam ir nepiecieams, lai js btu gatava ziedot vismaz eit minto. Un ds ieguldjums garant to, ka js sa emsit ievrojamu ienkumu. Visprja ziedoans jsu paas atvese oanas procesam tpat prasa ar, lai js rstanas laik nopietni ierobeotu vai pilngi prtrauktu alkohola vai citu narkotiku lietoanu. Apzi u ietekmjou vielu lietoana aj laik ne aus jums pilnb prdzvot no jauna atklts jtas, bet tikai tad, ja js ts dzi i prdzvosiet, var skties atvese oans un ldz ar to ar pilnga atbrvoans no tm. Nertba un bailes, ko izraisa s jtas, var radt krdinjumu apslpt ts ar kdu no mintajiem ldzek iem (ieskaitot dienu k narkotiku), tau es jums iesaku t nedart. Lielk da a rstniecbas darba tiek paveikta tad, kad js neatrodaties ne grupas sanksm, ne pie rsta. Mana pieredze liecina, ka kontaktiem, kas 174

notikui rstans seansos vai to starplaikos, ir paliekoa nozme tikai tad, ja materila apstrdes laik apzi a ir neatkarg stvokl. Kpc ir nepiecieams atvese oanos padart par pau svargko jsu dzv Tas nepiecieams tpc, ka pretj gadjum jums nekad nebs laika, lai atvese otos. Js bsit prk aiz emta, darot visu to, kas js pataisa slimu. Glui k mcoties jaunu valodu, biei ir nepiecieams atkrtot s valodas ska as un runas mode us, kas at iras no ierast runanas un domanas veida un ko vispr nav iespjams uztvert, ja atkrtoana notiek reti vai fragmentri, tpat ir ar ar atvese oanos. Ar gadjuma rakstura un paviru estu, kura mr is ir paust, ka js kaut ko dart sav lab, bs par maz, lai ietekmtu iesak ojuos domanas, juanas un attiecbu mode us. Pateicoties tikai pieradumam, ie mode i atjaunosies un no dziedniecisk efekta nepaliks ne pdu. Lai gtu par to pareizu priekstatu, apsveriet, uz ko js btu gatava, ja slimotu ar vzi un kds jums piedvtu cerbu izvese oties. Esiet gatava uz to pau, lai atvese otos no savas slimbas, kas tpat grauj jsu dzves kvalitti un, iespjams, ar pau dzvi. Kas mainsies, ja atvese oanos padarsiet par pau svargko jsu dzv Pirmaj viet ir jsu rsta apmekljumi vai papaldzbas grup pavadtais laiks. Tie ir svargki nek uzaicinjums uz pusdienm vai vakari m, ko js sa emat no sava vriea satikans ar jsu vrieti, lai visu prruntu izvairans no vi a kritikas vai dusmm centieni padart vi u (vai kdu citu) laimgu, sa emt vi a (vai kda cita) atzinbu ce ojums nolk uz kdu laiku no visa atslgties (lai js atgrieztos un pc tam atkal sa emtu visu to pau) 3. Atrodiet atbalsta grupu, kur js btu kop ar saprotoiem nelaimes biedriem Ko tas nozm das atbalsta grupas uzmeklana var prast zinmas ples, ja js esat vai kdreiz esat bijusi saistta ar alkoholi i vai narkomnu, ejiet uz Al-Anon; ja js 175

esat alkoholi a var narkomna meita, ejiet uz Al-Anon sanksmm, kas paredztas pieauguajiem brniem; ja js esat asinsgrka upuris, uzmekljiet Apvienoto meitu sanksmju vietu (js tur esat piederga neatkargi no t, vai agresors ir bijis jsu tvs); ja js esat vai esat bijusi vardarbbas upuris, kontaktjieties ar jsu rajon esoajiem dienestiem, kas rpjas par patvruma snieganu sievietm, un uzziniet, kdas tur ir atbalsta grupas. Ja js neiederaties nevien no m kategorijm vai ar jsu rajon nav attiecgas grupas, kas vislabk atbilstu jsu vajadzbm, uzmekljiet tdu atbalsta grupu, kur sievietes nodarbojas ar savm problmm, kas saisttas ar emocionlu atkarbu no vrieiem, vai ar nodibiniet pati savu grupu. Nordjumi attiecb uz jsu paas atbalsta grupas izveidoanu atrodami 1. pielikum. Nelaimes biedru papaldzbas grupa nav neorganizta sievieu sanksme, kur vi as prruntu visas briesmu lietas, ko vriei vi am nodarjui, vai to, k vi m dzv nav paveicies. Grupa ir vieta, kur jums jstrd savas atvese oanas lab. Ir svargi prspriest pagtn gts traumas, tau, ja js konstatjat, ka pati vai citas sievietes prststa garus ststus, kuros ir daudz tdu fru k vi teica... un tad es teicu..., js, iespjams, esat novirzjusies no pareiz ce a un varbt pat nok uvusi nepareizaj grup. Ar degsmi vien bs par maz, lai panktu atvese oanos. Labas atbalsta grupas mr is ir paldzt vism ts dalbniecm pankt uzlaboanos, un d grup jiek auj daas tdas dalbnieces, kuras jau sasnieguas zinmu atvese oanas pakpi tie var dalties ar jaunpiencjiem sava pieredz attiecb uz principiem, kas vi m paldzjui to sasniegt. Nekur tas netiek modelts labk k Al-Anon grups. Neatkargi no t, vai alkoholisms ir skris jsu dzvi, js varat apmeklt vienu vai vairkas sanksmes, lai redztu, k darbojas atvese oans principi. Pamat tie ir viendi mums vism neatkargi no pagtnes vai tagadnes apstk iem. Kas nepiecieams, lai darbba atbalsta grup btu sekmga No jums tiks prasts, lai js apsoltu gan sev paai, gan grupai apmeklt vismaz seas sanksmes, pirms nolemjat, ka t jums neko nespj piedvt. Tas nepiecieams td , ka tik ilgs vajadzgs, lai js sktu justies k s grupas da a, lai js apgtu ts stilu, ja tds ir, un sktu aptvert atvese oans procesu. Ja js ejat uz Al-Anon, kur ned biei vien ir vairkas sanksmes, centieties ts apmeklt dads diens. Dadm grupm piemt at irgas iezmes, kaut ar to veids ir pamat ldzgs. Atrodiet vienu vai divas grupas, kuras ir jums pai piemrotas, un palieciet kop ar tm, apmekljot ar citu grupu sanksmes, ja izjtat tdu nepiecieambu.

176

Bs nepiecieams apmeklt sanksmes regulri. Kaut gan ar citm dalbniecm ir svargi, ka js tur esat, jsu kltbtne galvenokrt ir vajadzga jsu paas lab. Lai vartu sa emt to, ko grupa spj piedvt, jums tur ir jbt. Idel gadjum js sajutsit zinmu uzticbu, tau pat tad, ja pagaidm vl to nespjat, js tomr varat bt godga. Runjiet par to, ka js vl nespjat uzticties cilvkiem vispr, grupai, procesam; paradoksl krt jsu uzticba pie emsies spk. Kpc ir nepiecieama nelaimes biedru papaldzbas grupa Kad citas sievietes uztics jums savus ststus, js spsit sevi saldzint ar vi m un savu pieredzi ar vi u pieredzi. Vi as paldzs jums atcerties to, ko js esat izslgusi no savas apzi as, gan notikumus, gan izjtas. Js panksiet lielku kontaktu pati ar sevi. Kad js atklsit, ka identificjat sevi ar citm sievietm un labvlgi uztverat vi as, neskatoties uz vi u trkumiem un noslpumiem, js ar spsit bt iecietgka pret dm pabm un izjtm sev. Tas nozm, ka js skat samierinties pati ar sevi, un tas ir absolti btisks atvese oans prieknoteikums. Kad js bsit tam gatava, js dalsities ar sav pieredz un ldz ar to k sit godgka, mazk noslpumaina un nobiedta. T k jsu grupa pie ems to, kas ir bijis tik nepie emams jums paai, augs ar jsu paapzi a. Js redzsiet, k citas sievietes sav dzv izmanto pa mienus, kas paldz un kurus js varat izm int ar pati. Tpat js redzsit, k cilvki izm ina pa mienus, kas nepaldz, un varsit mcties no vi u k dm. Grupas ne tikai nodroina sapratni un dals pieredz, tur uzsprg ar humora dzirksts, kas tpat ir btiska atvese oans procesam. Saprotoie un atpazstoie smaidi par krtjo m injumu vadt kdu citu, priekpilnie apsveikumi, kad kda nelaimes biedrene ir prvarjusi nozmgu rsli, atbrvojoie smiekli par kopgm rakstura patnbm tas viss iedarbojas patiesi dziedinoi. Js sksit justies piederga. Tas ir btiski svargi ikvienam, kur nk no disfunkcionlas imenes, jo tur gt pieredze izraisa oti spcgu izolcijas sajtu. Tas, ka js esat kop ar citm sievietm, kuras saprot jsu pieredzi un kuram t ir ldzga, rada jums nepiecieamo drobas sajutu un labsajtu. 177

Kas mainsies, ja js atradsit atbalsta grupu un pievienosities tai Noslpums ir izpausts. J, taisnba, to nezina ikviens, tau dai cilvki zina. Js ejat uz Al-Anon, un tdjdi pastv kluss pie mums, ka kaut kad, kaut kur js ir ietekmjis alkoholisms. Js atnkat pie Apvienotajm meitm, un tas nozm, ka kaut k js esat bijusi upuris neadekvtiem seksulas tuvinans m injumiem no tda cilvka puses, kuram js bijt uzticjusies... un t tlk. Bailes, ka citi kaut ko vartu uzzint, daudziem cilvkiem ne auj meklt paldzbu, kas vartu glbt vi u dzvi un attiecbas ar tuvko. Atcerieties, ka ikvien darbotiesspjg atbalsta grup jsu kltbtne taj un viss tur prruntais ir tda informcija, kas nekad netiek izpausta rpus grupas ietvariem. Jsu konfidencialitte tiek cienta un aizsargta. Ja jsu grup t nav, tad jums jmekl tda grupa, kur t ir. No otras puses, jau tas, ka js esat vienreiz atnkusi uz grupas sanksmi, nozm, ka citi zina jums ir problma. Cerams, ka, izlasjusi grmatu ldz ai vietai, js saprotat tas, ka js aujat to uzzint dam citm sievietm, pai, ja ar vi m ir tdas paas problmas, ir cej, kas js izvedis r no nepanesams izolcijas. 4. Ikdien attstiet savu gargumu Ko tas nozm Nu, katram cilvkam tas nozm kaut ko at irgu. Dam no jums jau pati ideja ir pilngi nepie emama, un js varbt domjat, vai nevartu o uzdevumu izlaist. Visas ts Dieva lietas nav domtas jums. Jums di uzskati iet nenobriedui un naivi, un js esat prak gudra, lai uztvertu tos nopietni. Citas no jums jau varbt ir lguas Dievu, kur, iet, js neuzklausa. Js esat Vi am ststjusi, kas jsu dzv nav krtb un ko vajadztu labot, tau jsu stvoklis joprojm ir nolojams. Vai varbt esat lgusies tik ctgi un tik ilgi bez jebkdiem redzamiem rezulttiem, ka esat sadusmojusies, padevusies vai ar jtaties pievilta un lauzt galvu, par kdu ausmgu noziegumu gan tiekat sodta. Neatkargi no t, vai js ticat vai neticat Dievam, un, ja ticat, tad neatkargi no t, vai ar vi u runjat vai ne, js tomr varat veikt o uzdevumu. Garguma attstana var notikt jebkur pau izraudzt veid. Pat tad, ja esat simtprocentga ateiste, varbt js varat gt prieku un mierinjumu klus pastaig vai ar saulrieta vai kdas citas dabas pardbas apcerg vrojum. Lai kas ar novr jsu uzmanbu no sevis un jauj uzlkot lietas no lielka attluma, tas ir uzdevuma mr is. Izptiet, kas jums sniedz mieru un apskaidrotbu, un ziedojiet tam kdu da u sava laika, vismaz pusstundu dien. Neatkargi no t, cik 178

briesmgi ir jsu apstk i, ds paradums var sniegt jums atvieglojumu, pat labsajtu. Ja neesat tikusi skaidrb, vai vispr pastv kds Visuma augstkais spks, js vartu m int rkoties t, it k tam tictu, pat tad, ja neticat. Ja sksiet to, ar ko pati nespjat tikt gal, uztict kdam lielkam spkam par jsjo, tas var sniegt milzgu atvieglojumu. Vai ar, ja iet, ka js mudina dart kaut ko, ko nevlaties, k btu, ja js k augstku spku izmantotu savu atbalsta grupu? Neapaubmi, grupai kopum ir vairk spka nek katrai no jums atsevi i. aujiet sev izmantot grupu k spka avotu un atbalstu vai ar ap emieties kontaktties ar kdu atsevi u grupas biedreni, lai vi a paldztu jums prdzvot grtko laiku. Apzinieties, ka vairs neesat viena. Ja esat aktva ticg un regulri ldzat Dievu, tad jsu garguma attstana vartu nozmt ticbu tam, ka itin visam, kas notiek jsu dzv, ir clo i un sekas un ka par jsu partneri ir atbildgs Dievs, nevis js. Atrodiet miergu bridi meditcijai un lganai un ldziet padomu, k js varat dzvot savu paas dzvi, atjaujot citiem dzvot savjo. Neatkargi no reli isks orientcijas jsu garg attstana pamat nozm atteikties no strgalvbas, no ap mbas likt visam notikt t, k js vlaties. T viet jums jpie em par patiesbu fakts, ka nevarat zint, kas konkrtaj situcij btu labk jums vai kdam citam. Ir iespjami ar tdi rezultti un risinjumi, kdus nekad neesat apsvrusi, vai varbt tas, no k js visvairk esat baidjusies un ko visctgk centusies novrst, ir tiei tas, kas nepiecieams, lai stvoklis uzlabotos. Strgalvba nozm bt prliecintai par to, ka tikai jums vienai ir zinmas visas pareizs atbildes. Atteikans no strgalvbas nozm gatavbu palikt mier, bt atkltai un gaidt, kad kds jums pards sto ce u. Tas nozm atbrvoanos no bailm (no visiem kas bs, ja...) un izmisuma (no visiem ja vien...), aizstjot to ar pozitvm domm un apliecinjumiem attiecb uz jsu dzvi. Kas nepiecieams, lai attsttu savu gargumu Ir nepiecieama gatavba, nevis ticba. Biei vien ticba nk kop ar gatavbu. Ja nevlaties bt ticga, js varbt tda ar nek sit, tomr radsit daudz lielku mieru nek agrk. Jsu garguma attstanai nepiecieams ar tas, lai js izmantotu pozitvus apliecinjumus ar mr i prvart vecos domanas un jtu mode us un nomaintu ar tiem vecs uzskatu sistmas. Neatkargi no t, vai ticat augstkai varai, pozitvi apliecinjumi var maint jsu dzvi. Izmantojiet tos, kas sniegti 3. 179

pielikum, vai vl labk izdomjiet pati savus. Veidojiet tos absolti pozitvus un, kad vien varat, atkrtojiet tos klusu pie sevis vai, ja iespjams, ar ska i. Ieskumam viens no apliecinjumiem vartu bt ds: Es vairs necieu. Manu dzvi piepilda prieks, labkljba un gandarjums. Kpc ir nepiecieams attstt savu gargumu Ja nav gargas attstbas, ir gandrz neiespjami atteikties no savas tieksmes vadt un kontrolt, un tict tam, ka viss notiks t, k tam jnotiek. Garguma praktizana nomierina un paldz maint dzves uztveri. Js vairs nebsit upuris, izjutsit gargu paclumu. Gargums dod spku krzes situcij. Kad jtas vai apstk i js nomc, ir nepiecieams kds prjums pau bagtks avots, pie k vrsties. Bez gargs attstbas ir gandrz neiespjami atteikties no savas strgalvbas, bet, neatsacdams no strgalvbas, js nespsit izpildt nkamo uzdevumu. Js nespsit beigt vadt un kontrolt vrieti jsu dzv, jo joprojm uzskatsit to par pienkumu. Js nespsit uztict vi a dzves kontroli par sevi augstkam spkam. Kas mainsies, ja js attstsit savu gargumu Js tiekat atbrvota no nomco pienkuma visu labot, kontrolt jsu dzv svargo vrieti un novrst visas nelaimes. Jsu rcb ir tdi ldzekli, kas paldzs rast atvieglojumu citdi, nevis manipuljot ar otru cilvku, lai vi dartu to vai k tu par to, ko js vlaties. Nevienam nav jmains tikai tpc, lai js vartu justies labi. Jums ir pieejams gargs mierinjums, ldz ar to jsu dzve un laime vairk bs pak auta jsu paas kontrolei un to mazk vars ietekmt citu cilvku rcba. 5. Izbeidziet vadt un kontrolt vi u Ko tas nozm Beigt vi u vadt un kontrolt tas nozm nepaldzt un nesniegt padomus. Atzsim tau beidzot to, ka is otrs pieauguais cilvks, kam js visu laiku paldzat un sniedzat padomus, tikpat labi k js var atrast sev darbu, 180

dzvokli, rstu, A.A. sanksmi un visu citu, kas vi am nepiecieams. Varbt viengi vi am nav tik spcgas motivcijas k jums, lai visu to mekltu vai lai tiktu gal ar savm problmm. Tau, ja js cenaties vi a viet atrisint vi a problmas, vi tiek atbrvots no jebkdas atbildbas par savu paa dzvi. Tad js k stat atbildgas par vi a labkljbu, un, ja jsu pli i, kas tiek stenoti vi a lab, bs neveiksmgi, vi vainos js. aujiet man sniegt jums piemru, k tas notiek. Man biei zvana sievas un draudzenes, kas vlas sarunt vizti saviem partneriem. Es vienmr uzstju, lai ie vriei pai vienotos ar mani par vizti. Ja cilvkam, kam btu jk st par manu klientu, paam nav pietiekami spcgas motivcijas, lai izvltos savu psihoterapeitu un saruntu vizti, kda tad bs vi a motivcija turpint rstans kursu un strdt paam savas atvese oans lab? Agrk man psihoterapeites praks bija gadjumi, kad es pie mu das viztes, bet pc tam man atkal zvanja sieva vai draudzene un pazi oja, ka vi vairs negribot apmeklt rstu vai vi negribot nkt pie terapeites sievietes, vai vi vloties apmeklt citu rstu, kam btu citdas pamatnostdnes. Tad s sievietes jautja, vai es nevarot ieteikt kdu citu, kam vi as vartu zvant, lai saruntu vi am vizti. Es beidzot nolmu nekad nepie emt tdas viztes, kuras kds sarun kdam citam, un turpmk ldzu s sievas un draudzenes atnkt pie manis, lai es vartu paldzt vi m. Tas, ka js vi u nevadt un nekontroljat, tpat nozm ar to, ka atsakties no ts savas lomas, atbilstoi kurai js vi u iedroint un slavjat. Iespjams, ka esat lietojusi os pa mienus, lai panktu, ka vi dara to, ko jums gribtos, bet tas nozm, ka tie k uvui par ldzek iem, kas auj manipult ar vi u. Slavana un iedroinana ir kaut kas oti ldzgs bdanai, un, to darot, js atkal cenaties pr emt vi a dzvi sav kontrol. Padomjiet, kpc js slavjat kaut ko, ko vi izdarjis. Vai tpc, lai paldztu celt vi a paapzi u? T ir manipulcija. Vai ir t, ka vi turpina dart to, ko js tik oti slavjt? T ir manipulcija. Vai vi apzins, ka js ar vi u lepojaties? Tas vi am var izrdties par slogu. aujiet vi am paam attstt savu lepnumu par paa sasniegumiem. Citdi js nok sit bstami tuvu tam, lai tlotu vi a mti. Vi am nav vajadzga vl viena mte (neatkargi no t, cik slikta bijusi vi a mte!), un, kas vl svargk, jums ar nevajag, lai vi btu jsu brns. Tas nozm izbeigt vi u vrot. Pievrsiet mazku uzmanbu tam, ko dara vi , un lielku uzmanbu savai paas dzvei. Dakrt, kad js t rkosities, jsu partneris sks lkt vai no biksm lauk, lai js ar turpmk koncentrtos tikai uz vi u un justos atbildga par rezulttu. Vi a stvoklis pk i no slikta var k t par vl sliktku. Lai t notiek! Vi am paam, nevis jums jtiek gal ar savm 181

raizm. aujiet vi am uz emties pilnu atbildbu prvm problmm un sa emt visu cie u par saviem risinjumiem. Palieciet rpus t. (Ja bsiet aiz emta ar savu paas dzvi un nodarbosities ar savu gargo attstbu, jums bs vieglk novrst savu skatu no vi a.) Tas nozm norobeoanos. Lai vartu norobeoties, nepiecieams, lai jsu es atbrvotos no vi a jtm, pai no vi a darbbm un to rezulttiem. Tam nepiecieams, lai js atjautu vi am paam tikt gal ar savas rcbas sekm, jums nav jatpest vi ne no kdm vi a spm. Js varat turpint vi u aprpt, tau js vairs nedrkstat rpties tikai par vi u. Jums j auj, lai vi atrod savu ce u, glui tpat, k js strdjat pie t, lai atrastu savjo. Kas nepiecieams, lai js vartu beigt vi u vadt un kontrolt Ir nepiecieams iemcties neteikt un nedart neko. Tas ir viens no sare tkajiem uzdevumiem jsu atvese oans proces. Kad vi a dzve ir nevadma, kad js ar visu savu btni tiecaties pr emt vadbu savs roks, dot padomus un iedroint vi u, manipult situciju jebkd jums iespjam veid, jums jiemcs palikt mier un pietiekami cient o otru cilvku, lai saprastu, ka t ir vi a c a, nevis jsj. Ir nepiecieams, lai js sptu stties pret savm bailm par to, kas vartu notikt ar vi u un jsu attiecbm tad, ja js prtrauksit visu vadt, un tad erties pie darba, lai izncintu savas bailes, nevis manipultu ar otru cilvku. Nepiecieams, lai js nodarbotos ar sava garguma kopanu tad, kad jums ir bail. Jsu garg attstba ir pai svarga tad, kad js mcties atbrvoties no ts sajtas, ka jums vajadztu visu vadt. Kad js skat atteikties no citu sav dzv svargo cilvku kontrolanas, tiem var rasties tda sajta, it k js kristu lej no augstas klints. Kad js atbrvojat citus cilvkus no savas kontroles, var rasties tda sajta, ka js vairs nevaldt ar pati pr sevi, un salta ir satraucoa. eit var paldzt jsu garguma kopana, jo js varat nodot kontroli pr jsu m ajiem cilvkiem augstkas varas roks. Nepiecieams kritiski aplkot to, kas ir, nevis cert, k vartu bt. Kad js atsakties no vadanas un kontrolanas, jums jatsaks ar no idejas, ja vi mainsies, ar es bu laimga. Vi varbt nekad nemainsies. Jums jizbeidz savi m injumi vi u veidot. Un jums jiemcs bt laimgai jebkur gadjum. Kpc ir nepiecieams beigt vi u vadt un kontrolt Kamr vien js koncentrjaties uz to, lai maintu kdu citu, pr ko jums nav varas (un nevienam no mums nav tdas varas, lai maintu kdu citu, iz emot 182

sevi pau), js nespjat sakopot savu ener iju, lai paldztu pati sev. Nelaimg krt cita cilvka mainana mums iet daudz pievilcgka nodarboans nek darbs ar sevi, tpc, kamr vien neatteiksimies no pirms nostdnes, ms nekad nespsim strdt pie otrs. Lielkoties jsu izjustais neprts un izmisums izriet no t, ka js cenaties vadt un kontrolt to, ko nespjat ne vadt, ne kontrolt. Padomjiet par visiem saviem m injumiem: nebeidzamajm runm, lganos, draudiem, glaimiem, varbt pat vardarbbu, par visiem izm intajiem ce iem, kas nav vedui ne pie kdiem rezulttiem. Un atcerieties, k jutties pc katra neveiksmg m injuma. Jsu paapzi a krits par vl vienu ieda u, un js k uvt vl satrauktka, vl bezpaldzgka, vl dusmgka. Vieng izeja no visa t ir atteikans kontrolt to, ko js nevarat kontrolt, vi u un vi a dzvi. Un visbeidzot, ir nepiecieams to prtraukt, jo vi , visticamk, nekad nemainsies, ja izjuts spiedienu no jsu puses. Tas, kam vajadztu bt vi a problmai, sk izskatties pc jsu problmas, un js beigu beigs tai pie eraties, ja vien neatsakties no kontroles. Pat tad, ja vi , js mierindams, sola maint dzvesveidu, vi tomr, visticamk, atgriezsies pie saviem vecajiem paradumiem un, to dardams, turklt vl izjuts pret jums lielu aizvainojumu. Atcerieties: ja js bsit tas iemesls, kura dj vi atteiksies no sava paraduma, js bsit ar iemesls t atskanai. Piemrs. Man kabinet ir divi jauni cilvki. Vi tpc, ka noncis konflikt ar likumu, jo izdarjis prkpumu alkohola vai narkotiku ietekm, un vi u pie manis ir atstjis tiesas ieceltais aizbildnis. Vi a te atrodas tpc, ka cenas visur vi am sekot. Vi a uzskata par savu pienkumu noturt vi u uz taisn un rk ain ce a. K jau parasti dos gadjumos, abi nk no imenm, kurs vismaz viens no veckiem ir alkoholi is. Sddami man pret, sadevuies roks, vi i man ststa, ka gatavojas precties. Man iet, ka apprecans nks vi am par labu, saka jaun sieviete, dakrt bikl ldzjtb, citkrt stingr ap mb. J, vi paklausgi pamj. Vi a nejauj man prk trakot. Vi a man joti daudz paldz. Vi a bals skan atvieglojums, un vi a draudzene burtiski staro no prieka par ticbu, kdu vi tai dv, par vi ai uzticto atbildbu par vi a dzvi. Un tad es cenos maigi, emot vr vi u cerbu un mlestbu, izskaidrot, ka, ja vi am ir problmas ar alkoholu vai citm narkotikm un vi a ir clonis, kura d vi tagad pierimst vai prtrauc alkohola vai narkotiku lietoanu, tad vi a ar bs clonis tam, ka vi vlk atkal palaids bremzes, atsks dzert vai lietot narkotikas. Es vi us abus brdinu, ka kdu dienu strda vid vi tai pateiks: Es to atmetu tevis d), un kda ir starpba? Tu tpat nekad 183

neesi apmierinta, kpc gan lai es turpintu censties? Un drz vi us abus irs tie pai spki, kas tagad vi us ietami tuvina. Kas mainsies, ja js beigsit vi u vadt un kontrolt Vi var k t oti nikns un prmest, ka js vairs par vi u nerpjaties. o dusmu clonis ir bailes no t, ka nu paam ir jatbild par savu dzvi. Kamr vien vi var cnties ar jums, dot soljumus vai censties js atgt, vi a c a ir vrsta uz rpusi, uz jums, un nevis uz iekpusi, paam uz sevi. (Kaut kas jau dzirdts? Tas pats attiecas ar uz jums, kamr vien jsu c a notiek ar vi u.) Js varat atklt, ka abiem ir oti maz, par ko runt, kad ir beigusies pieglaimoans, strdans, draudana, cnans un salabana. Viss ir krtb. Atkrtojiet savus pozitvos apliecinjumus klusb pati sev. oti iespjams, ka tad, kad tiem bsit atteikusies no vi a vadanas un kontrolanas, atbrvosies liels daudzums jsu ener ijas, ko varsit izmantot sevis izzinanai, attstanai un laboanai. Tomr ir svargi apzinties, ka vienmr pastvs krdinjums atkal meklt nelaimju cloni rpus sevis. Apvaldiet o tieksmi un turpiniet koncentrties uz sevi. Bs tikai godgi atgdint, ka tad, kad js atteiksities no savas agrks vi a dzves ce a noldzintajs lomas, var iestties liels sajukums un js var skt kritizt cilvki, kas nesaprot, ko js dart (vai nedart). Centieties nenostties aizsardzbas pozcijs un necentieties sniegt vi iem skkus paskaidrojumus. Ja vlaties, varat vi iem ieteikt izlast o grmatu, un tad prtrauciet sarunu par o tmu. Ja vi i uzstj, kdu laiku izvairieties no vi iem. Parasti da kritika mdz bt daudz retka un vjka, nek ms esam gaidjuas un baidjus. Ms pai sev esam visbargkie kriti i, un ms izplatm ap sevi savas nojautas par gaidmo kritiku, ms to saskatm un sadzirdam it visur. Esiet vienmr pati sav pus, un pasaule brnumain krt k s par daudz atzingku vidi. Tam, ka js atsakties no citu cilvku vadanas un kontrolanas, var bt vl ar tdas sekas, ka jums jatsaks no savas izpaldzg cilvka reputcijas, tau, lai cik dvaini tas ar liktos, pati atteikans biei vien ir vislielk paldzba, kdu js varat sniegt tam, kuru mlat. izpaldzg cilvka reputcija ir egoistisks manevrs. Ja js tiem vlaties paldzt, atkpieties no vi a problmm un paldziet pati sev. 184

6. Iemcieties neiesaistties spls Ko tas nozm Jdziens sple attiecb uz divu cilvku dialogu ir aizgts no psihoterapijas paveida, kas pazstams k mijiedarbbu analze. Sples ir mijiedarbbas veids, kas tiek izmantots, lai izvairtos no patiesas tuvbas. Ikviens reizm attiecbs ar otru cilvku izmanto sples, tau neveselgs attiecbs sples domin. Ts ir stereotipiskas reakcijas, kas paldz izvairties no jebkdas patiesas informcijas un jtu apmains un Jauj katram no sples dalbniekiem uzvelt partnerim atbildbu par savu labsajtu vai cieanm. Tipisks par daudz mlou sievieu un vi u partneru splts lomas ir glbjs, vajtjs un upuris. Katrs pra loceklis vairkas reizes tipisk secb izpilda katru no m lomm. Ms apzmsim glbja lomu ar (G) un definsim k to, kur cenas paldzt, vajtja lomu ar (V), definjot k to, kur cenas vainot, un upura lomu ar (U), definjot k to, kur ir bez vainas un bezpaldzgs. Turpmkais scenrijs attlo, k noris sple. T o m s , kur biei prrodas mjas vlu, tikko iencis gu amistab. Ir 11.30 vakar. Vi a sieva Mrija sk. M r i j a (raudulgi): (U) Kur tu biji? Es t uztraucos! Es nespju iemigt. Es t baidjos, vai nav notikusi kda nelaime! Tu tau zini, k es uztraucos! K tu varji jaut man te t gult, un kpc tu vismaz nepiezvanji, lai pateiktu, ka esi vl dzvs? T o m s (mierinoi): (G) Ak, m umi , piedod man! Es domju, ka tu jau gulsi, un nevljos ar zvanu tevi modint. Neuztraucies! Tagad esmu mjs un apsolu, k nkamo reizi piezvanu. Kad bu gatavs likties gult, pamasu tev muguru, un tev k s labk. M r i j a (skdama dusmoties): (V) Es negribu, ka tu man pieskaries! Tu saki, ka nkamreiz piezvansi! Tas tau ir joks! Jau pagjuo reizi, kad t notika, tu solji man nkamreiz piezvant, un vai tu to darji? N! Tev tau vienalga, ka es te gu u un domju, ka tu varbt esi beigts. Tu nekad nedom par citiem, tpc jau nezini, k ir, kad uztraucies par kdu, kuru tu mli. T o m s (bezpaldzgi): (U) M umi , t tau nav! Es domju par tevi. Es negribju tevi modint. Es nezinju, ka tu uztraucies. Es vienkri centos, lai tev btu labk. Rds, lai ko es ar dartu, man nekad nav taisnba. Un k btu tad, ja es tev piezvantu un tu btu iemigusi? Tad atkal es btu vaings, ka esmu tevi uzmodinjis! Es vienkri neko nevaru izdart tev pa prtam. M r i j a (atmaigstot): (G) Nu, t gan nav. Tas ir vienkri tpc, ka tu man tik daudz nozm; man jzina, ka ar tevi viss ir krtb, ka tu neesi kaut kur 185

sabraukts. Es necenos pankt, lai tu justos slikti; es tikai gribu, lai tu saprastu, ka es par tevi t uztraucos tpc, ka es tevi t mlu. Piedod, ka es t sadusmojos! T o m s (sajuzdams pamatu zem kjm): (V) Nu, ja jau tu t uztraucies, tad kpc nepriecjies mani ieraudzt, kad esmu atgriezies mjs? Kpc tu man vienmr uzbrc ar vism m labm par to, kur es esmu bijis? Vai tu man neuzticies? Es jau esmu noguris no t, ka man vienmr par visu jtaisnojas. Ja tu man uztictos, tu btu likusies gult un tad, kad es prnktu, priectos mani redzt, nevs man uzbruktu! Dakrt man iet, ka tev vienkri patk strdties. M r i j a (paaugstinot bnlsi): (V) Priectos tevi redzt! Pc tam kad esmu te noguljusi divas stundas, domdama, kur gan tu esi? Ja es tev neuzticos, tas ir tpc, ka tu neko neesi darjis, lai da uzticba rastos! Tu nezvani, vaino mani par to, ka esmu uztraukusies, un tad man prmet, ka neesmu pret tevi mla, kad tu beidzot ievlies pa durvm! Kpc gan tu nevartu vienkri apgriezties un iet atpaka turp, no kurienes esi ncis, kur tu esi pavadjis visu vakaru?! T o m s (mierinoi): (G) Klausies, es zinu, ka tu esi uztraukusies, un man ar rit bs grta diena. K btu, ja es pagatavotu tev tasi tjas? Tas ir tas, kas tev vajadzgs. Tad es ieieu du un nku gult. Labi? M r i j a (raudot): (U) Tu vienkri nesaproti, k ir gaidt un gaidt, zinot, ka tu vartu piezvant, bet to nedari, jo es jau tev neesmu tik svarga... Vai nepieliksim eit punktu? K varbt esat jau nopratusi, vi i abi vartu turpint mainties vietm aj glbja, vajtja un upura lomu trijstr vl daudzas stundas vai dienas, vai pat gadus. Ja js pie erat sevi rea jam uz otra cilvka izteikumu vai rcbu, pamatojoties uz kdu no m pozcijm, uzmanieties! Js esat iesaistjusies uzvaru nesolo apvainojumu, atspkojumu, apsdzbu un pretapsdzbu kampa , kas ir bezjdzga, mu ga un pazemojoa. Apstjieties! Atsakieties no m injumiem pagriezt to sev vlam virzien, bdama m a, dusmga vai bezpaldzga. Mainiet to, ko spjat maint, un tas nozm, ka jums jmaina paai sevi! Beidziet tiekties pc uzvaras! Apspiediet sev jebkuru vlanos cnties vai piespiest vi u izskaidroties vai atvainoties par savu uzvedbu vai nevrbu. Netiecieties pc t, lai vi justu pietiekami lielu nolu. Kas nepiecieams, lai neiesaisttos spls Lai js netiktu iesaistta sple, ir nepiecieams, lai js pat tad, ja jtat krdinjumu rea t td veid, kur, k jums zinms, paildzins spli, tomr to nedartu. Jums jrea t, lai sple beigtos. Skum bs diezgan sare ti, tau pc nelielas praktizans tas nenksies grti (ja vien vispirms spsit tikt gal ar 186

savu tieksmi piedalties spl; atteikans nozms, ka esat da ji veikusi iepriekminto uzdevumu, proti, atteikusies no vadbas un kontroles). Vlreiz atgriezsimies pie tikko izklstts situcijas un palkosimies, k Mrija varja palikt rpus nebeidzam trijstra savs attiecbs ar Tomu. Pie emsim, ka Mrija jau skusi attstt savu gargumu un ir prliecinta, ka tas nav vi as pienkums vadt un kontrolt Tomu. T k vi a strd, lai parptos pati par sevi, tad tovakar, kad bija jau vls, bet Toms vl nebija prncis, vi a nevis va sev k t nervozai un uztraukties, bet gan piezvanja draudzenei no savas atbalsta grupas. Vi as runja par Mrijas bailm, un tas paldzja nomierinties. Mrijai bija vajadzgs kds, kas uzklaustu, k vi a jtas, un draudzene ar uzklausja ar sapratni, tau nesniedza nekdus padomus. Nolikusi klausuli, Mrija izteica vienu no saviem iem otkajiem apliecinjumiem: Manu dzvi vada augstka vara, un es mier, drob un lnprtb pavadu ik dienu, ik stundu. T k nav iespjams vienlaikus domt divas atsevi as domas, Mrija konstatja, ka ir pievrsusi domas mierinoajiem apliecinjuma vrdiem; vi a nomierinjs un pat atbrvojs. Kad Toms pusdivpadsmitos atgriezs mjs, vi a bija aizmigusi. Ienkdams istab, vi to uzmodinja, un pirmaj acumirkl vi a juta atgrieamies aizkaitinjumu un dusmas, tpc pris reiu pie sevis atkrtoja savu apliecinjumu un ska i teica: Sveiks, Tom. Es t priecjos, ka tu esi mjs. Toms bija pieradis, ka dos gadjumos vienmr izce as strdi, un is ikdieni ais sveiciens vi u nedaudz samulsinja. Es jau gatavojos tev piezvant, bet... vi aizstvoties ska savu atvainoanos Merija nogaidja, ldz vi beidz, un teica: Ms varam par to parunt rt, ja vlies. Tagad esmu prk samiegojusies. Ar labu nakti. Toms juts vaings par vlo prnkanu, strds ar Mriju btu mazinjis vi a vainas sajtu. Tad vi vartu sev teikt, ka vi a ir ka ga sptniece, un tad vainga btu vi a par ka anos, nevis vi par novloanos. Toties tagad palika vi a vainas sajta, bet vi ai nebija jcie vi a rcbas d . T tam ar jbt. glbja-vajtja-upura sple, ko abi spljat, ir ldzga galda tenisam. Js atsitat bumbi u, kad t nonk pie jums. Ja js negribat iesaistties spl, jums jiemcs palaist bumbi u garm, lai t izlido rpus laukuma robem. Viens no labkajiem pa mieniem, k to dart, ir iepraktizties vrdi a ak lietoan. Piemram, atbildot uz Toma atvainoanos, Mrija var vienkri pateikt Ak un gult tlk. Ja ne ausit sevi iesaistt strd jeb glbja-vajtjaupura tipa vrdu apmai , js sksit apzinties savu spku. T ir brni ga sajta apzinties, ka neesi vusi sevi no ert un esi saglabjusi nosvrtbu, savu cie u. Un tas nozm, ka js esat sprusi vl vienu soli ce uz savu atvese oanos.

187

Kpc ir nepiecieams, lai js neiesaisttos spls Visupirms jsaprot, ka msu lomas, ko nosaka sple, neaprobeojas tikai ar vrdu apmai u. Ms ts attiecinm uz veidu, kd izspljam visu savu dzvi, un katrai no mums ir kda paa loma, kas mums patk vairk par citm. Varbt jsj ir glbjas loma. Biei vien par daudz mlom sievietm pierasta un rta ir apzi a, ka vi as rpjas par kdu cilvku (vada un kontrol to). No haotisks un/vai trcgs pieredzes vi as izvljus tiei o ce u, lai saglabtu savu drobu un zinm mr sptu samierinties paas ar sevi. Vi as o lomu spl ar draugiem, imenes locek iem un biei vien ar darb. Vai ar js atkljat, ka tlojat vajtju, esat sieviete, kurai ir slieksme meklt vaingo, nordt uz to un nolikt visu savs viets. Atkal un atkal ai sievietei vajag restaurt c u ar tumajiem spkiem, kas apdraudjui vi u brnb, un cert, ka tagad k pieauguai sievietei vi ai c bs vairk priekrocbu. Nikna jau kop brnbas un tagad cenzdams atriebties par savu pagtni, vi a ir cntja, urdtaj, strdniece, ragana. Vi ai ir jsoda. Vi a alkst pc atvainoans, kompenscijas. Un beidzot, js varat bt ar upuris, visbezspcgk no vism trim, kam nav citas iespjas k viengi bt atkargai no citu cilvku rcbas. Varbt brnb jums ar ita, ka nav nekdas citas iespjas k vien upurties, tau tagad loma jums ir jau tik ierasta, ka stenb t var dot zinmu varu. Vjums ir sava veida tirnija; ts cena ir vainas apzi a, un t ir valta, kas tiek likta liet upura veidotajs attiecbs. Ja spljat kdu no m lomm sarun vai dzv, t ne auj koncentrties uz sevi un patur js kop brnbas pazstamaj bai u, dusmu un bezpaldzbas lok. Js nevarat attstt savu potencilu k pilnb attstjusies cilvciska btne, k pieaudzis, par savu dzvi atbildgs cilvks, ja js neatsakaties no savas ierobeojos lomas, no ieraduma bt apsstai citu cilvku d . Kamr vien js esat o lomu, o sp u gst, jums liekas kds cits cilvks nejauj sasniegt laimi. Tikldz esat atteikusies no splm, js uz ematies pilngu atbildbu par savu izturanos, savu izvli un savu dzvi. Patiesb tad, kad tiek prtrauktas sples, jsu izvles iespjas (gan ts, kas jau izmantotas, gan ts, kas tagad radus k papildiespjas) k st skaidrkas un js vairs nevarat tik viegli no s izvles izvairties. Kas mainsies, ja js vairs neiesaistsities spls Tagad jums jizstrd jauni pa mieni, k uzturt sakarus paai ar sevi un citiem, un tiem jbt tdiem, kas apliecina jsu gatavbu uz emties atbildbu pr savu dzvi. Mazk ja vien nebtu... un daudz vairk Tiei tagad es izvlos.... 188

eroties pie uzdevuma, jums bs nepiecieama visa ener ija, kas atbrvojs, kad atteicties no vadbas un kontroles, lai izvairtos iesaistties spls (pat pazi ojums Es nesplju jau ir piedalans spl). Praktizjoties tas k st arvien vieglk, ar laiku tas dos oti lielu iekjo spku. Jums bs jiemcs dzvot bez satraukuma, ko rada karsti strdi, laiku aprijos un ener iju noscos drmas, kurs esat piedaljusies. Tas nav viegli izdarms. Biei vien par daudz mloas sievietes ir aprakuas jtas tik dzli, ka vi m vienkri ir nepiecieams uzbudinjums, ko rada strdi, irans un atkalapvienoans, lai vispr justu, ka ir dzvas. Uzmanbu! Skum var likties garlaicgi tas, ka jums nav nek cita, uz ko koncentrties, iz emot jsu paas iekjo dzvi. Tau, ja js apradsit ar o garlaicbu, t prvrtsies paatklsm. Un tad js bsit gatava spert nkamo soli.

7. Drosmgi apziniet savas problmas un neveiksmes Ko tas nozm T k esat atteikusies no citu vadanas un kontrolanas, ar no splm, jums tagad vairs nav palicis nekas, kas novrstu uzmanbu no paas dzves, no paas problmm un spm. is ir laiks, kad jums jsk dzi i ieskatties paai sev. Var paldzt jsu garg programma, atbalsta grupa un psihoterapeits, ja jums tds ir. aj proces ne vienmr ir nepiecieams psihoterapeits. Piemram, anonmajs programms tie cilvki, kas jau ir da ji atvese ojuies, var protet jaunpiencjus, t biei vien paldzot saviem aizbilstamajiem veikt o paizptes procesu. Tas nozm ar to, ka jums stingri jizvrt sava tagadj dzve, gan tas, kas liek justies labi, gan tas, kas liek justies nepatkami vai nelaimgai. Uzrakstiet visu uz papra! Ieskatieties ar pagtn. Izptiet visas labs un auns atmi as, sasniegumus, neveiksmes, visas ts reizes, kad ciett sakvi, un reizes, kad uzvartja bijt js. Apziniet to visu un atkal fiksjiet rakstiski. Pievrsiet uzmanbu pau grtbu jomm, ja viena no dm jomm ir sekss, uzrakstiet pilngu savu seksulo biogrfiju. Ja jums vienmr ir bijui sare jumi ar vrieiem, sciet ar saviem paiem agrkajiem piedzvojumiem un tpat uzrakstiet pilngu biogrfiju. Vecki? Lietojiet attiecb ar vi iem to pau pa mienu. Sciet no paa skuma un rakstiet. J, nksies daudz rakstt, tau t ir nenovrtjama metode, kas paldzs jums izanalizt pagtni un skt atpazt iedibinjuos mode us, atkrtojuos motvus jsu c s ar sevi pau un citiem. 189

Ja esat skusi o procesu, strdjiet tik rpgi, cik vien iespjams. ir metode, ko js vartu vlties atkrtot ar kaut kad vlk, kad atkal radsies jauni problmu loki. Varbt skum js koncentrsities uz savm attiecbm ar vrieiem. Vlk, cit reiz, js vartu vlties uzrakstt savu darba biogrfiju, fikst, kdas izjtas jums bija pirms katra jauna darba skanas, darba attiecbu laik un pc tam. Vienkri aujiet plst savm atmi m, domm un izjtm. aj laik vl nemekljiet sav sacerjum modjus; dariet to pc tam. Kas nepiecieams, lai drosmgi apzintu savas problmas un neveiksmes Jums nksies daudz rakstt un ziedot darba veikanai daudz laika un ener ijas. Varbt rakstana jums ne iet nedz vienkrs, nedz rts izteiksmes veids. Tomr uzdevuma veikanai t ir pati labk metode. Neraizjieties par to, lai viss tiktu paveikts perfekti vai vismaz labi. Vienkri dariet to td veid, kds jums iet piemrots. Vis, ko js rakstt, jums nksies bt, cik vien iespjams, godgai un atkltai. Kad js pc labks sirdsapzi as bsit pabeigusi o darbu, atkljiet to kdam citam cilvkam, kam rp jsu liktenis un kam js uzticaties. im cilvkam vajadztu bt tdam, kas saprot, ko js cenaties dart savas atvese oans lab, un kas spj vienkri uzklaust visu, ko esat uzrakstjusi par savu seksulo dzvi, savu attiecbu vsturi, savu imenes vsturi, jsu izjtm attiecb uz sevi pau un notikumiem jsu dzv gan labajiem, gan aunajiem. Cilvkam, ko js izvlaties par savu klaustju, ir jbt apvelttam ar ldzjtbu un izpratni. No vi a netiek prasti nekdi komentri, tas jsaprot jau pa skum. Nekdu padomu, nekdas pamudinanas. Tikai uzklausana. aj savas atvese oans stadij neizvlieties savu partneri par cilvku, kas visu uzklauss. Daudz, daudz vlk js varbt vlsities atklt vi am to, ko esat uzrakstjusi, varbt nekad nevlsities to dart. Tau nav pareizi uztict visu vi am jau tagad. Js vienkri aujat kdam uzklaust, lai sajustu, k tas ir izststt savu dzvesststu un tikt pie emtai. Tas nav ldzeklis, lai izldzintu krokas jsu attiecbs. Mr is ir paatklsme, un viss. Kpc ir nepiecieams drosmgi apzint savas problmas un neveiksmes Vairkums no mums, kas ml par daudz, ir pieraduas vainot citus savas dzves nelaims un noliegt savas k das un savu izvli. T ir graujoa attieksme pret dzvi, un t jiznd jau pa sakn. To var izdart, ja js labi, ctgi un godgi izzinsit pati sevi. Tikai apzinot savas problmas un k das (ar pozitvs 190

pabas un veiksmes) ka tieam savas, nevis kaut ka saisttas ar vi u, js varat spert so us, kdi ir nepiecieami, lai maintos. Kas mainsies, ja js drosmgi apzinsit savas problmas un neveiksmes Pirmkrt, js droi vien spsit atmest apslpto vainas sajtu attiecb uz jsu pagtnes notikumiem un izjtm. Tas aus jums padart par savas dzves vadmotvu lielku prieku un veselgku attieksmi. Otrkrt, t k cits cilvks bs uzklausjis jsu paus briesmgkos noslpumus un tomr no t nebsit gjusi boj, js sksit justies drok pasaul. Ja js atteiksities no citu vainoanas un uz emsities atbildbu par savu izvli, varsit apsvrt visas iespjas, kas jums nebija pieejamas tad, kad sevi uzskatjt par citu cilvku upuri. Tas sagatavos js tam, lai sptu sav dzv maint to, kas nenk jums par labu, kas nav ne apmierinos, ne piepildos.

8. Kultivjiet pati sev tdas tieksmes, kas ir jattsta Ko tas nozm Kultivt sev tdas tieksmes, kas ir jattsta, nozm negaidt, ka vi mainsies un tad js varsit skt normli dzvot. Tas nozm ar negaidt vi a atbalstu finansilu, emocionlu vai praktisku , lai js vartu skt savu karjeru vai maint darbu, vai atskt mcbas, vai dart ko citu, ko js vlaties dart. Jsu plni nedrkst bt atkargi no vi a paldzbas, veidojiet tos t, it k jums nebtu neviena cita, uz ko pa auties, ka viengi js pati. Gdjiet par visu brnu aprpi, naudu, laiku, transportu , neizmantojot vi u k resursu (vai aizbildinjumu!). Ja, lasot o, js protestjat un sakt, ka bez vi a ldzdalbas jsu plni nav iespjami, apsveriet pie sevis vai kop ar kdu draudzeni, k js tos stenotu, ja o vrieti nemaz nepaztu. Js atklsit, ka ir pat oti iespjams dzvot ar tad, ja js vairs neesat atkarga no vi a un t viet izmantojat visas savas prjs iespjas. Sevis paas attstana nozm aktvu sekoanu savm interesm. Ja esat prk ilgi bijusi aiz emta tikai ar vi u un jums vispr nav bijis paai savas dzves, tad sciet izm int daudzas un dadas lietas, lai uzzintu, kas sti js interes. Vairkumam sievieu, kas ml par daudz, tas nenkas viegli. Ja is vrietis ilgi ir bijis jsu projekts, tagad iet nerti prslgt visu uzmanbu uz 191

sevi un meklt to, kas nktu par labu jsu paas izaugsmei. Esiet gatava katru nedju izm int vismaz vienu pavisam jaunu darbbas veidu. Uztveriet dzvi k bufetes tipa galdu un emiet no ts daudzus un dadus iespaidus, lai noskaidrotu, kas jums patk. Sevis attstana nozm uz emties risku: sastapties ar jauniem cilvkiem, pirmo reizi pc daudziem gadiem atkal ieiet klas, doties ce ojum vienai, meklt darbu... dart visu to, ko, pc jsu domm, vajadztu dart, bet kam neesat varjusi sa emt drosmi. ir t reize, kad jmetas uz galvas den. Dzv nav k du, ir tikai mcbas, tpc ejiet taj un aujiet, lai dzve pati jums iemca, ko t vlas iemct. Izmantojiet savu atbalsta grupu k iedroinjuma un atgriezenisks saites avotu. (Nemekljiet iedroinjumu pie sava partnera vai jsu disfunkcionls imenes. Vi iem ir vajadzgs, lai js paliktu tda pati un lai vi i vartu palikt tdi pai. Nekaitjiet sev un savai izaugsmei, pa audams uz vniem.) Kas nepiecieams, lai vartu kultivt sev tdas tieksmes, kas ir jattsta Sciet ar to, ka katru dienu izdariet divas tdas lietas, ko negribas dart. T js iesildsities un vrssit plaum savu ideju par to, kas esat un ko spjat izdart. Pastviet kd jautjum uz savu, kaut ar js labprtk izliktos, ka tam nav nekdas nozmes, vai aiznesiet atpaka uz veikalu kdu js neapmierinou preci, kaut ar labprtk to vienkri izmestu. Piezvaniet tam, kam js labprtk nezvantu. Iemcieties vairk rpties par sevi un mazk par tiem, ar kuriem js saskaraties. Sakiet n, lai iepriecintu sevi, nevis j, lai iepriecintu kdu citu. Skaidri paldziet to, ko js vlaties, un riskjiet ar to, ka varat tikt atraidta. Pc tam iemcieties dot kaut ko sev. Veltiet sev laiku, uzmanbu, materilus priekmetus. Biei vien ap emans sev katru dienu kaut ko nopirkt var k t par stu sevis mlanas mcbstundu. s dvanas var bt ltas, un, jo nepraktiskkas un vieglprtgkas ts ir, jo labk. Tas ir vingrinjums, kas attsta iecietbu pret sevi. Mums jsaprot, ka ms paas varam bt avots, no kura pasmelties visu labo sav dzv, un ir laba metode, ar ko skt. Tau, ja jums ir problmas ar naudas tranu sev, ja tiem parasti ieprkaties piespiedu krt, lai apslptu savas dusmas vai depresiju, tad ai mcbstundai jpie ir cits virziens. Tad drzk gstiet jaunus iespaidus, nevis uzkrjiet jaunus priekmetus (un jaunus pardus). Pastaigjieties pa parku vai izbrauciet rpus pilstas, vai apmekljiet zoodrzu. Pavrojiet saulrietu. Galvenais ir domt paai par sevi un par to, kdu js vltos o dienu, un pc tam aut sev izbaudt gan doanas, gan 192

emanas prieku. Parasti ms oti labi protam dot citiem, tau esam glui nepieredzjuas, kad kaut kas ir jdod sev paai. Tpc vingrinieties! Izpildot os uzdevumus, laiku pa laikam jums nksies veikt kaut ko oti grtu. Jums nksies saskarties ar savu ausmgo iekjo tukumu, kas liks sevi mant, kad nebsit koncentrjusies uz kdu citu cilvku. Dakrt is tukums bs tik dzi , ka gandrz vai jutsit caurvju tur, kur vajadztu atrasties jsu sirdij. Atjaujiet sev to izjust vis pilnb (citdi sksit meklt kdu citu neveselgu veidu, k novrst savas domas). Samierinieties ar o tukumu un apzinieties, ka ne jau vienmr js t jutsities un ka tikai tad, ja tagad apstsities un izjutsiet to ldz galam, js varsit skt to piepildt ar papie emanas siltumu. aujiet, lai jums paldz jsu atbalsta grupa. o cilvku sapratne var paldzt aizpildt tukumu, glui tpat k jsu paas plni un rcba. Paapzi u ms gstam tdjdi, ka darm kaut ko sav lab un attstm savas spjas. Ja visi jsu pli i tiek patrti, lai pilnveidotu citus, js vienkri pati sevi nolemjat im tukumam. Tagad ir jsu krta. Kpc ir nepiecieams kultivt sev tdas tieksmes, kas jattsta Ja nepilnveidosiet pati savas spjas, jsu pastvgais pavadonis bs izmisums. Un aj izmisum varsiet vainot savu vrieti, kaut ar patiesb tas rodas no t, ka js netiekat uz prieku pati sav dzv. Jsu spju attstana auj no emt vainu no vi a un uzliek atbildbu par jsu dzvi tiei tam, kam t piederas, jums. Jsu iecertie plni un paskumi aiz ems tik daudz laika, ka js vairs nespsit koncentrties uz to, ko vi dara un ko nedara. Ja palaik ne arvienu neesat saistta, ie plni nodroins jums veselgu alternatvu tam, ka js vartu atgriezties pie savas pdjs mlas vai gaidt nkamo. Kas mainsies, ja js kultivsit sev tdas tieksmes, kas ir jattsta Pirmkrt, jums nebs vajadzbas meklt partneri, kas ir jsu pretstats, lai ieviestu sav dzv ldzsvaru. Paskaidrou. Glui k vairkums sievieu, kas ml par daudz, ar js, iespjams, esat prk nopietna un atbildga persona. Ja aktvi neattstsit savu rota go pusi, js piesaists vriei, kas iemieso to, k trkst jums paai. Bezrpgs, bezatbildgs vrietis var bt pievilcgs pazi a, tau ir vjas izredzes uz apmierinom attiecbm ar tdu. Tomr, kamr sev neat ausit justies brvk un atraistk, jums bs vajadzgs tiei vi , lai ienestu jsu dzv prieku un trauksmi. 193

Otrkrt, sevis attstana beidzot padars js pieauguu. Ja k stat par to, par ko spjat k t, js ar uz ematies pilnu atbildbu par saviem lmumiem, savu izvli, savu dzvi un tdjdi k stat pieaugusi. Kamr ms neuz mmies atbildbu par savu dzvi un savu laimi, ms neesam pilngi nobrieduas cilvciskas btnes, drzk gan paliekam atkargi un izbiedti brni pieauguu cilvku erme os. Un beidzot, sevis attstana veido js par labku partnera kandidatru, jo js esat pilnb sevi izteicoa, radoa sieviete, nevis tda, kas jtas nepilnvrtga (un tpc izbiedta), ja blakus nav vriea. Ironisk krt, jo mazk jums nepiecieams partneris, jo labka partnere js pati k stat un jo veselgku partneri js piesaistsit (un piesaistsities vi am).

9. K stiet egoiste Ko tas nozm Glui k vrdam gargums ar vrdam egoiste eit ir nepiecieams rpgs skaidrojums. Iespjams, ka tas saists tiei ar tdu priekstatu, kda js negribat bt: vienaldzga, nelga, nevrga, uz sevi centrta. Attiecb uz daiem cilvkiem is jdziens varbt nozm minto, tau atcerieties, ka js esat sieviete, kas vienmr ir mljusi par daudz, jsu gadjum k t par egoisti tas ir nepiecieams vingrinjums, kas paldzs atbrvoties no moceklbas. Aplkosim, ko par daudz mloai sievietei nozm veselgs egoisms. Js savu labkljbu, vlmes, darbu, atptu, plnus un paskumus liekat pirmaj, nevis pdj viet pirms, nevis pc visu citu cilvku vajadzbu apmierinanas. Pat tad, ja jums ir mazi brni, iek aujiet sav dienas rem daus pilnb sev velttus paskumus. Js sagaidt un pat pieprast, lai situcijas un apstk i js apmierintu. Js necenaties pielgoties nepatkamiem apstk iem. Js ticat, ka jsu vlmes un vajadzbas ir oti svargas un ka to piepildana ir jsu pienkums. Taj pa laik pie irat citiem tiesbas bt atbildgiem par savu vlmju un vajadzbu piepildanu.

194

Kas nepiecieams, lai k tu par egoisti Kad skat likt pati sevi pirmaj viet, jums jmcs bt iecietgai pret citu cilvku paustajm dusmm un nosodjumu. Tdu reakciju js neizbgami sagaidsiet no tiem, kuru labkljbu agrk esat vrtjusi augstk nek savjo. Nestrdieties, neatvainojieties un necentieties sevi attaisnot. Saglabjiet pc iespjas lielku gargo ldzsvaru un dzvesprieku un turpiniet tpat uz prieku. Jsu dzv veicams prmains prasa, lai maintos ar apkrtjie cilvki, un vi i, protams, pretosies. Tau, ja vien nepak ausities vi u sautumam, tas tri vien pries. Tas ir vienkri m injums atgrst js atpaka pie jsu vec paaizliedzgs rcbas mode a, lai js atkal dartu vi u viet to, ko vi i spj un kas vi iem jdara paiem. Jums uzmangi jieklauss sav iekj bals attiecb uz to, kas jums nk par labu, kas jums noder, un tad tam ar jseko. Ieklausoties paas padomos, js attstt veselgu interesi par sevi. Ldz im js gandrz slimgi esat uztvrusi citu cilvku nordjumus par to, k vi i vlas redzt js rkojamies. Izsldziet os nordjumus, vai ar tie turpins izspiest tos, ko js sa emat no sevis paas. Un beidzot, veselgais egoisms prasa, lai js atztu savu vrtbu, lai js saprastu, ka jsu talantus ir vrts izpaust, ka jsu piepildjums ir tikpat svargs k jebkura cita un ka jsu labk btba ir vislielk dvana pasaulei kopum un it pai jsu tuvkajiem cilvkiem. Kpc ir nepiecieams k t egoistei Ja nav s stingrs ap emans, jums var bt tendence k t pasvai, attstties nevis tpc, lai sevi pilnb izteiktu, bet gan kda cita lab. Kaut ar, k dama par egoisti (kas nozm ar k t godgai), js k sit ar labka partnere, tas tomr nevar bt jsu galgais mr is. Jsu mr is ir savas augstks btbas sasniegana. Nepietiek tikai ar to, ka js pace aties pri vism grtbm. Joprojm paliek jsu dzve, kas jums jdzvo, paas vl neizpttais potencils. Tas ir dabisks nkamais uzdevums, kad esat atguvusi pacie u un skat turt god pati savas vlmes un vajadzbas. Tas, ka js pati uz ematies atbildbu par sevi un savu laimi, sniedz lielu atvieglojumu jsu brniem, kuri ldz im bija jutuies vaingi un atbildgi par jsu nelaimgumu (vi i vienmr uz emas atbildbu). Brnam nav nekdu cerbu 195

pankt ldzsvaru vai atmakst pardu, ja viens no veckiem ir ziedojis savu dzvi, savu laimi, savu piepildjumu brna vai imenes d . Ja brns redz, ka vecki dzvo dzvi pilnvrtgi, tas vi am jauj dzvot tpat, glui k tad, ja brns redz, ka vecki cie, vi tiek prliecints par to, ka dzve sastv viengi no cieanm. Kas mainsies, ja js k sit par egoisti Jsu attiecbas ar citiem cilvkiem automtiski k st veselgkas. Neviens nejtas jums pard tpc, ka vi am vajadztu bt citdam, nek vi ir, jo js vi am ar vairs neesat nekas cits k viengi pati. Js dodat citiem jsu dzve svargajiem cilvkiem brvbu parpties paiem par sevi, neraizjoties prjums. ( oti iespjams, piemram, ka jsu brni jtas atbildgi par jsu izmisuma un spju atviegloanu. Ja js vairk piestrdjat pie t, lai rptos pati par sevi, tad ar vi iem ir lielka brvba un vi i var labk parpties par sevi.) Tagad js varat teikt j vai n, kad vien vlaties Kad veicat dramatisko savu lomu mai u un no citu aprptjas k stat par sevis aprptju, oti ticams, ka, rea jot uz jsu rcbu, savas lomas mains ar jums tuvie cilvki. Ja jsu vrietim lomu mai a bs prk grta, vi var aiziet no jums un meklt kdu citu, kas atrodas td stvokl, kd bijt js, t ka js varat ar nepalikt kop ar o cilvku. No otras puses, dvain krt js varat atklt, ka, k dama spjgka aprpt pati sevi, js varat atrast kdu, kur ir spjgs rpties par jums. K damas veselgkas un ldzsvarotkas, ms piesaistm veselgkus un ldzsvarotkus partnerus. Jo mazk mums vajag no citiem, jo lielk mr msu vajadzbas tiek izpildtas. Atsakoties no savas superaprptjas lomas, ms aujam kdam citam aprpt ms.

10. Dalieties ar citiem sav pieredz un atzins Ko tas nozm Daloties pieredz ar citiem, jatceras, ka tas ir pdjais, nevis pirmais atvese oans sakar veicamais uzdevums. Prk liela izpaldzba un koncentrans uz citiem ir msu slimbas sastvda a, tpc nesteidzieties veikt o uzdevumu, pirms esat pietiekami ctgi strdjusi pati pie savas atvese oans. 196

Jsu atbalsta grup tas nozm dalties pieredz ar jaunpiencjm, paststt vi m par to, k reiz bija un k ir tagad. Tas nenozm dot padomus; jums vajag tikai izskaidrot, kas ir paldzjis jums. Tas ar nenozm nosaukt konkrtus vrdus vai vainu uzvelt citiem. Taj laik, kad bsit sasniegusi o atvese oans pakpi, js zinsit, ka citu vainoana nenk jums par labu. Dalans ar citiem nozm ar to, ka js, satikusi kdu, kas nk no ldzgas vides vai atradusies jsjai ldzg situcij, esat gatava runt par savu atvese oanos, turklt nejtat nepiecieambu mudint o personu dart to pau, ko darjt js, lai atvese otos. Vadbai un kontrolei eit ir tikpat maz vietas k jsu attiecbs. Dalans var nozmt brvprtgi ziedot daas stundas, lai paldztu citm sievietm, varbt strdjot pie karst telefona vai tiekoties ar kdu sievieti, kas mekl paldzbu. Un beidzot, tas var paldzt izgltoties medi iem un konsultantiem, lai vi i labk saprastu, kda ir pareiz pieeja jums un jums ldzgm sievietm. Kas nepiecieams, lai daltos ar citiem sav pieredz un atzins Jums juzsver, ka izjtat dzi u pateicbu par to, ka esat tik tlu tikusi, un par paldzbu, ko citas sievietes snieguas jums aj ce , daldams pieredz. Jums nepiecieams godgums un gatavba atteikties no saviem noslpumiem un centieniem izskatties labkai. Un beidzot, jums sev jattsta spja dot, negaidot par to personisku atalgojumu. Lielkoties msu doana tad, kad ms vl mljm par daudz, patiesb bija manipulcija. Tagad ms esam pietiekami brvas, lai sptu dot bez atldzbas. Msu pau vajadzbas ir piepildtas, ms esam mlestbas pilnas. Tagad ir tikai dabiski dalties aj mlestb, negaidot neko pret. Kpc ir nepiecieams dalties sav pieredz un atzi s Ja uzskatt, ka esat slima, jums jsaprot, ka, glui tpat k alkoholi im, kas ir k uvis par atturbnieku, ar jums var pasldt kja. Ja pastvgi nebsit modra, js varat atgriezties pie sava vec domanas, juanas un rcbas veida. Darbs ar jaunpiencjm paldz jums apzinties, cik slima pati reiz esat bijusi un cik tlu no t visa aizgjusi. Tas ne auj jums noliegt to, cik slikti stenb bija, jo 197

jaunatncjas ststs bs visai ldzgs jsjam un js ar ldzjtbu gan pret vi u, gan sevi pau atcersities, k reiz bija. Runjot par to visu, js dodat citm sievietm cerbu un motivciju, lai vi as veiktu to pau, ko sav atvese oans c esat veikusi js. Savai drosmei un savai dzvei varat pavrt plaku perspektvu. Kas mainsies, ja js dalsities sav pieredz un atzins Js paldzsit atvese oties citm. Un js nostiprinsit pati savu atvese oanos. Tdjdi dalans galu gal ir veselga egoisma izpausme, ar kuras paldzbu js veicint savu labkljbu, taj pa laik neatsakoties no atvese oans principiem, kas jums kalpos visu mu.

198

11. ATVESE OANS UN INTM TUVBA: PLAISAS AIZVRANA

Laulba mums ir ce uz nezinmu mr i... Atkljums, ka cilvkiem sav starp jdals ne tikai taj, ko vi i nezina viens par otru, bet ar taj, ko vi i nezina pai par sevi. Maikls Ventura, nu dejas laulbas zona

Es gribu zint, kur palikuas manas seksuls dzi as? Trdija vl atrodas kustb, tuvodams dvnam man kabinet. Jautjumu vi a rota gi izmet pr plecu, tau es pamanu vi as acs aizvainojuma dzirksti, vi ai patraucoties man garm. Dimanta saderinans gredzens uz vi as kreiss rokas zeltnea uzmet man tdu pau dzirksti, un man jau ir radusies diezgan spcga nojauta attiecb uz vi as apmekljuma iemeslu. Ir pagjui asto i mnei, kop es vi u pdjo reizi redzju, un odien vi a izskats labk nek jebkad, vi as silts brns acis mirdz, un viegli vi aino sarkangi brno matu brni gais mkonis ir garks un kuplks, nek man palicis atmi . Vi as sej vl joprojm ir manma t pati maig, gandrz vai ka nam raksturg pievilcba, tau abus priekstatus, starp kuriem vi a agrk hroniski svrstjs, skumj, maz brente un nervoz inteli ento bija nomainjis sievi gas prliecbas mirdzums. Trijos gados kop sava panvbas m injuma pc tam, kad beidzs vi as piedzvojums ar precto policistu Dzimu, vi a ir nogjusi garu ce u. Man prieks redzt, ka vi as atvese oans process joprojm turpins. Trudija to vl nezina, tau pat ts problmas, ar kurm vi a saskaras seksulaj jom, ir da a no vi as neatgriezenisk atvese oans procesa. Paststi man par to, Trdij, es vi u mudinu, un vi a atsas dvn. Nu, tagad man dzv ir is brni gais vrietis. Vai atceries Helu? Es satikos ar vi u jau tad, kad pdjo reizi biju pie tevis. o vrdu es atceros oti labi. Vi bija viens no tiem daiem jaunajiem vrieiem, ar kuriem Trudija satiks tad, kad beidza rstans kursu. Vi ir jauks, tau nedaudz garlaicgs, vi a toreiz bija teikusi. Mums ir lieliskas sarunas, un vi atstj solda un uzticama cilvka iespaidu. Vi ir ar izskatgs, tau nav nekdas ugu oanas, tpc iet, ka vi nav man stais. Toreiz vi a 199

bija man piekritusi, ka vajadztu pierast bt kop ar du vrieti, kur ir uzmangs un uz kuru var pa auties, tpc vi a nolma kdu laiku turpint ar vi u satikties tpat, treni a pc. Tagad Trudija lepni turpina: Vi , paldies Dievam, at iras no tiem vrieiem, ar kuriem man bija daranas, un ms esam saderinjuies un precsimies septembri... tau mums, zini, ir daas problmas. Faktiski nevis mums, bet man. Man ir grti t pa stam uzbudinties, un, t k agrk man tas nekad nav sagdjis problmas, es gribu zint, kas noticis. Tu jau zini, kda es biju. Es gandrz vai ldzos seksu ar katru no tiem vrieiem, kuri mani nemaz nemlja, bet tagad, kad vairs nemetos uz jebkuru, es esmu k tda svtulga, stva vecmeita. Te nu ir Hels, patkams, atbildgs, uzticams, un tiem ml mani. Un es gu u ar vi u gult un jtos k tds koka gabals. Es pamju, zindama, ka Trudija sastapusies ar rsli, kas atvese oanas gait ir jprvar gandrz vism sievietm, kas ml par daudz. T k agrk vi as ir izmantojuas savu seksualitti k manipulcijas ldzekli, cenzdams piespiest sare tu vai neiespjamu vrieti vi as iemlt, tagad, kad is izaicinjums ir zudis, vi as vairs neprot bt seksulas ar mlou un dodou partneri. Trdijas neapmierintba ir acmredzama. Vi a viegli ar dri sit pa celi, uzsvrdama gandrz katru vrdu. Kpc vi mani neuzbudina? Un tad vi a prstj sist un bai pilnm acm uzlko mani. Vai tpc, ka es vi u pa stam nemlu? Vai tas ir tas, kas nav krtb ar mums? Vai tu dom, ka mli vi u? es jautju. Es domju, ka j, tau esmu apmulsusi, jo viss at iras no t, ar ko esmu saskrusies agrk. Man oti patk bt kop ar vi u! Ms varam runt par visu. Vi zina visu par mani, starp mums nav noslpumu. Ar vi u man neko nevajag tlot. Esmu pilnb es pati, tas ir, ar vi u es jtos brvk nek ar jebkuru citu vrieti iepriek. Man nav jrko milzu izrde, kas, protams, ir jauki, tau dareiz s izrdes sarkot bija vienkrk nek tagad atbrvoties un tict, ka ar to, kas es esmu, bs pietiekami, lai uzturtu attiecbas. Mums ir daudz kopgu intereu burana un rite braukana, un ce oana. Msu vrtbu izpratne ir gandrz vienda, un tad, kad ms strdamies, vi izturas godgi. Patiesb strdties ar Helu ir gandrz vai prieks. Tau skum mani biedja pat atklts, godgs sarunas par tmm, kurs nebijm vienisprtis. Es nebiju pieradusi pie tik godga cilvka, un mani okja tas, ka vi gaida, lai es btu tda pati. Hels paldzja man nebaidties pateikt to, ko es domju, vai palgt to, kas man no vi a vajadzgs, vi nekad nav sodjis par to, ka esmu bijusi godga. Ms vienmr beigs vienojamies par strda cloni un pc tam jtamies vl tuvki. Vi ir labkais draugs, kds vien man ir bijis, un es lepojos ar to, ka ms redz kop. Tpc, j, es domju, ka mlu vi u, tau, ja jau es vi u mlu, kpc man ar vi u nav labi gult? Vi am turklt aj zi viss ir 200

krtb. Vi ir oti uzmangs un tiem vlas mani iepriecint. Tas man ir kaut kas pavisam jauns. Vi nav tik agresvs, kds bija Dzims, tau es nedomju, ka problma ir tur. Es zinu, ka vi mani uzskata par brni gu un es vi u tiem uzbudinu, tau man pa gan nekas pas nenotiek. Prsvar es esmu vsa un it k apmulsusi. Pc t, kda es biju, tas tau nav normli, vai ne? Esmu priecga, ka spju vi u nomierint. Patiesb, Trdij, tas ir pavisam normli. Ar tevi tagad notiek tas, kas notiek ar daudzm sievietm, kuru dzvesststs ir ldzgs tavjam un kuras ir spjuas atvese oties, skdamas attiecbas ar vi m piemrotu partneri. Vairs nav satraukuma, nav izaicinjuma, nav t pazstam kamola ku , un, t k mlestbu vi as ldz im bija izjutuas tiei t, vi as baids, ka zudis kaut kas oti svargs. Tau zudis ir tikai trakums, spes, bailes, gaidana un veltgs cerbas. Tagad pirmo reizi tev ir jauks, pastvgs, uzticams vrietis, kas tevi dievina, un tev nav jplas, lai vi u maintu. Vi am jau piemt ts pabas, kdas tu vlies redzt vriet, un vi ir tev soljies. Nelaime ir t, ka tev nekad nav ncies izjust, k ir tad, ja tu beidzot dab to, ko agrk esi vljusies. Tu zini tikai, k ir tad, kad t nav, un proti tikai strdt k traka, lai to dabtu. Tu esi pieradusi pie pli iem un sasprindzinjuma, kas rada sirdsklauves un satraukumu. Vai vi to dars, vai vi to nedars? Tu tau zini, par ko es runju. Trdija pasmaida. Zinu jau gan. Tau kds tam visam sakars ar manm seksulajm izjtm? Tds, ka daudz lielku stimulu tu jti tad, kad tev nav t, ko tu vlies, nek tad, ja tev tas ir. Laipns, mlos, uzticgs vrietis nekad neliks tavam adrenalnam izdalties tik strauji, k to lika, piemram, Dzims. J, tas tiesa. Es aubos par msu attiecbm tpc, ka neesmu sti apssta ar Helu. Es domju, vai tikai es vi u neuztveru k tdu, kas man pienkas. Trudija vairs nav dusmga. Tagad vi a ir sajsminta k detektvs, kas atkljis svargu noslpumu. Es piekrtu. Nu, varbt tu vi u ar uzskati par to, kas tev pienkas. Tu zini, ka vi bs kop ar tevi. Vi tevi nepamets. Tu vari ar vi u r inties. Tpc nav nekdas vajadzbas bt apsstai. Apsstba nav mlestba, Trdij. T ir tikai apsstba. Vi a, atcerdams kaut ko, pamj. Es zinu! Es zinu! Un dakrt, es turpinu, sekss oti labi izdodas tiei tad, kad ms esam apsstas. Visas s spcgs satraukuma un prieknojautu, un pat baiju izjtas veido varenu komplektu, kuru mdz saukt par mlestbu. Patiesb tas ir jebkas cits, tikai ne mlestba. Tomr visas dziesmas mums ststa, ka t ir tiei tda. Nevaru dzvot bez tevis, ml un t tlk. Gandrz neviens neraksta dziesmas par to, cik vieglas un mierinoas ir veselgas mlestbas attiecbas. Visi raksta tikai par bailm, spm, zaudjumiem un sirdsstiem. T nu ms to saucam par mlestbu un nezinm, ko ieskt, kad uzrodas kaut kas tds, kas nav traks. Ms 201

skam atslbinties un tad baidmies, ka t nav mlestba, jo ms neesam apsstas. Trdija piekrt. Tiei t. Tiei t notika. Es nesaucu to par mlestbu, jo t bija prk mierga un, k jau tu zini, es nebiju radusi ne pie k mierga. Vi a pasmn un turpina. Vi vienkri kaut k saauga ar mani to mneu laik, kad ms tikmies. Jutu, ka varu atbrvoties un bt pilnb es pati, un vi tomr negja prom. Tas vien jau bija neiedomjami. Man nekad nav bijis neviena, kur neaizietu. Ms ilgi gaidjm, ldz pirmo reizi seksuli tuvojmies viens otram, patiesb ms skum iepazinm viens otru k cilvku. Man vi arvien vairk iepatiks, un kop ar vi u es pavadju labu, laimgu laiku. Kad beidzot ms kop bijm gult, viss notika oti maigi, un es jutos tik viegli ievainojama! Es raudju. T es dakrt daru ar tagad, tau vi am, iet, nav iebildumu. Trdija nolai acis. Man iet, ka man vl tagad sekss izraisa tik daudz spgu atmi u par to, k ir bt atraidtai, un vl t briesmg prestbas sajta. Pc brti a vi a piebilst: Kas attiecas uz seksu, tad man tagad iet sliktk nek vi am. Vi msu abu lab varbt gribtu, lai tas btu aizraujoks, tau vi tiem nesdzas. Bet es gan, jo es zinu, k tas vartu bt. Nu labi, es atbildu, paststi, k tas tagad ir ar tevi un Helu. Vi mani ml. Es to redzu no t, k vi pret mani izturas. Kad es pirmo reizi satieku kdu vi a draugu, es jau no t, k tas ar mani sasveicins, redzu, ka Hels ststjis daudz ko labu par mani. Un tad, kad ms esam vieni, vi ir tik kaislgs, tik oti cenas dart mani laimgu. Tau es k stu stva, vsa, gandrz kokaina. iet, ka es pret vi u nemaz pa stam neiesilstu. Es nezinu, kas mani aiztur... Ko tu izjti, kad js ar Helu skat mlties, Trdij? Vi a kdu bridi s klusdama un dom. Tad vi a mani uzlko. Varbt izbijusies? Un tad, atbildot pati uz savu jautjumu: J, t ir. Es esmu izbijusies, patiesi izbijusies! No... es tincinu. Atkal domgs klusums. Beidzot vi a turpina: Neesmu sti droa. Varbt kaut k baidos tapt pazta. Ak, tas skan k no Bbeles. Tu jau zini, k mdz teikt Bbel: Tad vi to pazina. Td gar. Tau man ir sajta, ka tad, ja es vi am to autu, Hels mani tiem paztu, ne tikai seksuli, bet ar visdi citdi. iet, ka es nespju vi am padoties. Es joprojm no t tik oti baidos. Un kas notiks, ja tu to darsi? Ak Dievs, es nezinu. Trdija sk grozties krsl. Kad es par to domju, jtos tik viegli ievainojama, tik kaila. Man liekas mu gi pc visiem saviem piedzvojumiem t runt par seksu. Tagad tas ir kaut k citdi. Nav nemaz tik vienkri bt seksulas attiecbas ar kdu, kur tieam vlas jebkd 202

zi bt tuvs. Es aizveros k gliemenca vai ar iek aujos ritm, bet kaut kda da a no manis tomr atturas. Es uzvedos ka kautrga jaunava vai apmram t. Trdij, es vi u mierinu, tad, kad rodas tda tuvba, kda jums ar Helu jau ir un kda jums bs ar nkotn, tu tiem daudzjd zi esi k jaunava. Tas viss ir jauns, un tev ir oti maz pieredzes ds attiecbs ar vrieti, vispr ar jebkuru cilvku. Tu esi izbijusies. J, tiei t es ar jtos aizsardzbas pozcijs, it k man btu jzaud kaut kas oti svargs, vi a piekrt. J, un tas, ko tu baidies zaudt, ir tavas bru as, tava aizsardzba pret patiesiem triecieniem. Kaut ar tu agrk mdzi mesties uz vrieiem, tu nekad neriskji nok t kdam prk tuvu. Tev nekad ne ar vienu nav bijis stas tuvbas, jo ar neviens no vi iem nespja bt tuvs. Tagad tev ir Hels, kur vairk par visu vlas jebkd zi bt tuvs tev, un tu esi panik. Ir jau jauki, ka js runjaties un baudt viens otra sabiedrbu, tau seks, kad visas iespjams barjeras starp jums tiek novktas, ir pavisam citdi. Kad tu biji kop ar citiem partneriem, s barjeras nevarja nojaukt pat sekss. Patiesb tas tev paldzja noturt vi us pie sevis, jo tu izmantoji seksu, lai nevajadztu runt par to, kas tu stenb esi un ko jti. Tpc neatkargi no t, kds bija jsu sekss, js nekad netikt viens otru sti iepazinui. Man iet, tiei tpc, ka tu kdreiz izmantoji seksu, lai kontroltu attiecbas ar vrieti, tev tagad ir oti grti atteikties no s kontroles un vienkri bt seksulai, nevis izmantot seksu k ldzekli. Man patk tavs izteiciens, Trdij, tapt paztai , jo tiei to tagad nozm jsu seksul vienotba. Js ar Helu jau esat tik daudz daljuies viens ar otru, ka sekss k uvis par veidu, k js varat vl dzi k viens otru iepazt, nevis par izvairans ldzekli. Trdijas acis iemirdzas asars. Kpc tam t jbt? Kpc es nevaru vienkri atslbinties? Es zinu, ka is vrietis nevlas man apzinti nodart pri. Vismaz es nedomju, ka vi to vlas... Saklausjusi paas bals aubas par sevi, vi a tri maina virzienu. Nu labi, tu saki, ka es protu bt seksga viengi ar tdu cilvku, kur mani stenb negrib, vismaz ne mani visu, un ka es nevaru bt seksga ar tdu k Hels, kur ir labs un laipns un dom, ka es esmu brni ga tpc, ka baidos no tuvbas. Tad ko lai es daru? Vieng iespja ir iziet tam visam cauri. Skum atsakies no domas, ka tev jbt seksgai, auj sev bt vienkri seksulai. Bt seksgai tas nozm darbbu. Bt seksulai nozm bt tuvs attiecbs fizisk lmen. Tev Helam preczi jizststa, kas s tuvbas laik ar tevi notiek, jatklj visas savas izjtas, lai cik neracionlas ts ar btu. Paststi vi am, kad tu sc baidties, kad tev gribas atkpties un kad tu atkal esi gatava tuvbai. Ja tev tas nepiecieams, vairk kontrol jsu darbbas un ej tikai tik tri un tik tlu, cik tev tas iet pie emams. Hels saprats, ja tu vi am lgsi paldzt tik gal ar savm bailm. 203

Un centies neanalizt visu to, kas ar tevi notiek. Mlestba un uzticba nav ts jomas, kurs tu ldz im btu guvusi prk lielu pieredzi. Esi gatava iet uz prieku oti lnm un attsti savu gatavbu padoties. Zini, Trdij, vis tav seks pirms tam bija oti maz uzticans, toties tur stipri izpauds tava tieksme vadt un kontrolt vrieti, manipult ar vi u, izmantojot seksu, k ar oti liela ietiepba. Tu sniedzi prieknesumu cerb uz jsmgm atsauksmm. Uzlko to, ko tu darji agrk, un to, ko tu centies dart tagad, k divas at irgas lietas. Viena lieta ir tlot lielu mltju un pavisam cita aut sevi mlt. Lomas tloana var bt oti aizraujoa, pai tad, ja ir nodrointa publikas uzmanba. aut sevi mlt ir daudz grtk, jo tam jizriet no kaut k oti personiska, no t, ka tu mli pati sevi. Ja tev jau ir daudz mlestbas paai pret sevi, ir vieglk pie emt to, ka esi pelnjusi ar kda cita mlestbu. Ja tu pietiekami nemli pati sevi, tad ir daudz grtk ielaist sev to mlestbu, kura nk no rpuses. Tagad tu esi nonkusi pie nkama so a: pietiekami liel mr uzticties im vrietim, lai autu vi am tevi mlt. Trdija atceras: T meong aizrautba, ko es mdzu tlot, patiesb balstjs uz apr inu. Es to tagad saprotu. Nebija nek daudz, ko btu l zaudt, kaut ar tas bija aizraujos prieknesums. Ttad tagad man jizbeidz censties un jsk vienkri bt. Savdi, bet tas ir vl grtk. Bt mltai... Trdija apdomjas. Es zinu, ka man ldz tam vl tls ce ejams. Dakrt es skatos uz Helu un brnos, k vi var t par mani sajsminties. Es neesmu prliecinta, ka man piemistu kaut kas pai burvgs, ja vien es nerkoju lielu, iespaidgu izrdi. Trdijas acis iepleas. Tpc man tas nkas tik grti, vai ne? Jo man nav jsniedz t izrde. Nav jdara nekas pas. Nav jcenas. Es baidjos mlt Helu, jo biju prliecinta, ka es to nemaz neprotu. Es domju ja vien nesku savu parasto krdinanas programmu, nepietiks ar to, ko es daru, un vi am bs garlaicgi. Es nevarju izmantot savus parastos krdinanas pa mienus, jo ms jau pirms tam, kad k uvm par mltjiem, bijm tik labi draugi, ka man liks pilngi neviet tas, ka es pk i sktu elsot un mestos vi am virs. Turklt tas ar nebija vajadzgs. Es vi am jau tpat itu oti interesanta, pat nedardama neko tdu. Tpat k ar visu prjo, kas mums kopgs. Viss ir viegli, es nekad nebtu spjusi iedomties, ka tda var bt mlestba. Ka pietiek jau ar to, ka esmu es pati! Trdija apklusa un tad apjukusi palkojas man. Vai tu visu laiku redzi, ka tiei t notiek? vi a jaut. Ne tik biei, k vltos, es atbildu. Tu tagad cnies ar to, kas piemt viengi sievietm, kas ir tiem atvese ojus no prk spcgas mlestbas... Vairkums o sievieu t ar nekad neatvese ojas. Vi as tr laiku, ener iju, visu dzvi un k ieroci izmanto savu seksualitti, cenzdams prvrst kdu, kur nespj vi as mlt, par tdu, kur to spj. Tas nekad neizdodas, tau 204

t vi as jutas drok, jo, kamr ir aiz emtas ar savu cnu, vi as nekad nebs spiestas izjust stu tuvbu, aut citai cilvciskai btnei sevi iepazt ldz pat dvseles dzi umiem. Vairkums cilvku no t oti baids. Tpc, lai gan vientulba vedina vi us iesaistties attiecbs, pau bailes liek vi iem izvlties tdus cilvkus, ar kuriem nekad.nav iespjama sta tuvba. Trdija jaut: Vai ar Hels t ir izvljies mani? Izvljies kdu, ar kuru vi nevar bt tuvs? Varbt, es atbildu. Tad tagad viss ir otrdi un es esmu t, kas atsaks bt tuva. Tas ir k burvju loks. T gads biei. Zini, mums visiem piemt spja tlot abas lomas. Gan sekotja lomu, ko mdzi splt tu, gan bdzja lomu, ko splja tavi agrkie partneri. Tagad tu esi t, kas bg no tuvbas, un Hels tev seko. Redzi, aj proces nemaingais ir tas, ka starp tevi un otru cilvku pastv plaisa. Js varat mainties lomm, tau plaisa vienmr paliek. Tad jau nemaz nav svargi, kur dzenas paka un kur bg, neviens no mums tik un t nenonks tuvk otram, saka Trdija. Un tad klusi un piesardzgi: Tas tau nav sekss, vai ne? Biedjoa ir pati tuvba. Tau es tiem domju, ka vlos apstties un aut Helam sevi pankt. Tas mani sasodti bied, tau es vlos aizvrt to plaisu. Trdija run par to, ka vlas pankt ar otru cilvku tdu stvokli, kdu sav m izdodas sasniegt tikai retajiem. Tieksme izvairties no tuvbas ir pamat vism c m, kas notiek starp sievietm, kas ml par daudz, un vrieiem, kuri ml par maz. Sekotja un bdzja pozcijas var bt mainmas, tau, lai divi cilvki savstarpji ts pilngi likvidtu, ir nepiecieama reti sastopama drosme. Es dodu viengo iespjamo padomu vi u turpmkajam ce am. Nu, es domju, ka tev viss jprrun ar Helu. Neprtrauc runt ar tad, kad abi esat gult. auj vi am zint, kas ar tevi notiek, uis ir joti svargs tuvbas veids, hsi iiti, oti godga, un prjais notiks pats no sevis. Trdija izskats milzga atvieglota. Ir tik labi, ka saproti, kas ar tev notiek. Es zinu, tev taisnba, ka tas viss man ir jaunatkljums un es vl nezinu, k to paveikt. Nav paldzjusi ar ideja par to, ka es vartu bt tikpat nevaldma k agrk. Patiesb tas radjis vl lielkus sare jumus. Tau ar sirdi un jtm ticu Helam. Tagad man japliecina ticba ar ar savu ermeni. Vi a, pojot galvu, pasmaida. Nekas nav viegli, vai ne? Tau tiei t ir jnotiek. Es tev vl paststu, k man iet... un paldies. Man prieks, Trdij, es saku, domdama to no sirds dzijumiem, un ms uz atvadm apkampjamies.

205

*** Lai saprastu, cik tlu sav atvese oans proces ir nonkusi Trdija, ms varam saldzint vi as uzskatus par sevi un savu intmo attiecbu stilu ar tdas sievietes patnbm, kas ir atvese ojusies no prk stipras mlestbas. Atcerieties, ka atvese oans ir process visa ma garum un mr is, pc kura ms tiecamies, nevis kuru sasniedzam reizi par vism reizm. Turpmk tiek mintas tdas sievietes patnbas, kas ir atvese ojusies no prk stipras mlestbas. 1. Vi a pilnb pie em pati sevi, kaut ar vlas kaut ko sev maint. Vi ai ir raksturga fundamentla pamlestba un paatzana, ko vi a rpgi kopj un mr tiecgi paplaina. 2. Vi a pie em citus cilvkus tdus, kdi tie ir, un necenas vi us maint, lai tie atbilstu vi as prasbm. 3. Vi a ir cie kontakt pati ar savm jtm un savu attieksmi pret ikvienu savas dzves jomu, ieskaitot seksualitti. 4. Vi ai patk katra vi as izpausme, sava personba, izskats, uzskati un vrtbas, savs ermenis, intereses un sasniegumi Vi a augstu vrt pati sevi, nevis mekl attiecbas, kurs vartu rast pavrtbas apzi u. 5. Vi as pavrtbas apzi a ir pietiekami augsta, lai vi a vartu baudt citu cilvku, pai vrieu, sabiedrbu, un tie vi ai iet labi tdi, kdi vi i ir. Vi ai nav nepiecieams bt vajadzgai, lai justos vrtga. 6. Vi a at aujas bt atklta un dvt uzticbu piemrotiem cilvkiem. Vi a nebaids tikt iepazta dzi i personiski, tau neatkljas visiem, lai vi u nevartu izmantot tie, kurus neinteres vi as labkljba. 7. Vi a pati sev jaut: Vai s attiecbas man ir pietiekami labas? Vai ts auj man pacelties ldz savu spju robeai? 8. Ja attiecbas ir destruktvas, vi a spj no tm atteikties, nekrtot paralizjo depresij. Vi ai ir labvlgu draugu loks un veselgas intereses, kas paldz vi ai prvart jebkuru krzi. 9. Augstk par visu vi a vrt savu paas mieru. Visas bijus c as, drmas un jucekli ir zaudjui valdzinjumu. Vi a aizsarg pati sevi, savu veselbu un labkljbu. 10. Vi a saprot, ka labas attiecbas var pastvt tikai starp tdiem partneriem, kuriem ir ldzga vrtbu izpratne, ldzgas intereses un mr i un kuri ir spjgi uz tuvbu. Tpat vi a apzins, ka ir pelnjusi pau labko, ko spj piedvt dzve. Ir vairkas fzes, kurm sieviete iziet cauri, atvese odams no prk spcgas mlestbas. Pirm fze skas, kad ms aptveram, ko darm, un vlamies 206

apstties. Tad ms k stam gatavas sa emt paldzbu un ar paas aktvi cenamies nodroint o paldzbu. Pc tam ms ieejam nkamaj atvese oans fz. Ms ciei ap emamies tlk attstt savu atvese oans programmu. aj period ms skam maint savus uzvedbas, domanas un juanas mode us. Kas agrk mums ita glui normls un parasts, to tagad ms sakm uztvert k nertu un neveselgu. Nkamaj atvese oans fze ms ieejam tad, kad sakm pie emt tdus lmumus, kas vairs neatbilst msu vecajiem mode iem, bet gan uzlabo msu dzvi un veicina labkljbu. Atvese oans gait lni un nemaingi aug msu pamlestba. Skum izbeidzam nst paas sevi, tad k stam pret sevi iecietgkas. Pc tam skam apzinties savas labs pabas un arvien vairk varam sevi pie emt. Galu gal ms esam iemcjuas patiesi mlt paas sevi. Kamr nespjam pie emt un mlt paas sevi, ms nespjam pie emt ar to, ka ms pazst, k to tik preczi pateica Trdija, jo, ja mums nav o pozitvo izjtu, ms nespjam notict, ka esam mlestbas vrtas, kdas ms patiem esam. Un ms cenamies nopelnt mlestbu tdjdi, ka dodam to citiem, esam rpgas un pacietgas, cieam un upurjamies, organizjam aizraujou seksu vai brni gi gatavojam dienu, vai k citdi. Kad esam iemcjus pie emt un mlt paas sevi, tad esam gatavas apzinti un pavisam vienkri bt tdas, kdas esam, un ms vairs necenamies otru iepriecint, rkodamas veselas izrdes ar tdu apr inu, lai gtu otra cilvka atzinbu un mlestbu. Tau atteikans no m izrdm un tloanas, kaut gan sniedz zinmu atvieglojumu, var bt ar biedjoa. Tad, kad ms tikai esam, nevis darm, ms var pr emt neveiklbas sajta, ms varam justies oti ievainojamas. Kad ms cnmies, lai sptu notict, ka ms tiei tdas, kdas esam, esam pelnjuas kda mums svarga cilvka mlestbu, vienmr bs krdinjums vismaz nedaudz vi a priek pietlot, tomr, ja atvese oans process bs progresjis, ms ar nevlsimies atgriezties pie sava vec uzvedbas modja un vecajm manipulcijm. Tiei ds krustcels patlaban stv Trdija: vi a vairs nespj izmantot savu veco seksulo attiecbu modeli, tau ar baids iet uz prieku, uz patiesku un mazk kontroltu (visa vi as meong aizrautba ar bija vairk vai mazk kontrolts uzvedums) seksulo izjtu remu. Atteikans no tloanas skum liek justies k sastinguai. Kad ms vairs nevlamies izpildt jebkuru kustbu tikai td , lai radtu vlamo efektu un cieam td , ka nezinm, ko ieskt, ir jpaiet zinmam laikam, ldz msu stajiem mlestbas impulsiem bs iespja tikt uzklaustiem un izjustiem un apliecint sevi. Atteikans no vecajm kara viltbm nebt nenozm to, ka ms nekad vairs netuvosimies savam partnerim, nekad vi u nemlsim, nekad neaprpsim, nekad vi am nepaldzsim, nekad vi u nedz mierinsim, nedz stimulsim, nedz krdinsim. Tau atvese oans gait ms skam attiekties pret otru cilvku k 207

pret savas btbas izpausmi un ne jau tpc, ka ms censtos pankt atbildes reakciju vai atstt uz vi u iespaidu, vai izraist vi kaut kdas prmai as. T viet ms varam piedvt to, kas ms stenb esam tad, kad ms neslpjamies un neapr inm, kad ms esam miergas un dabiskas. Vispirms mums ir jprvar savas bailes par to, ka ms vartu atstumt, ja ms autu kdam sevi sti redzt, sti iepazt. Pc tam mums jiemcs ne auties panikai tad, kad ir nojauktas visas ts emocionls robeas, kas ms aptver un aizsarg. Seksulaj jom jaun attiecbu kvalitte prasa ne tikai to, lai ms btu kailas un ievainojamas fiziski, bet ar lai ms btu kailas un ievainojamas gargi. Nav nekds brnums, ka da veida kontakts starp diviem cilvkiem ir novrojams tik reti. Ms baidmies, ka bez m robem ms vartu pazust. Kpc ir vrts riskt? Tikai ja ms pilnb atkljamies, ms var sti mlt. Kad ms stjamies attiecbs tdas, kdas esam, ar visu savu dzi ko btbu, tad tas, kuru mlam, ar ir msu dzi k btba. Nav nek cita, kas sniegtu lielku savas vrtbas apzi u un lielku atbrvotbu savstarpjs attiecbs. Tomr tik brvi izturties ms varam viengi tdos apstk os, kur nav vietas bailm, tpc mums ne tikai jprvar savas bailes pam bt patiesm, bet ar jvairs no tdiem cilvkiem, kuru attieksme un izturans pret mums var radt bailes. Neatkargi no t, cik liel mr js bsit gatava uz godgm attiecbm savas atvese oans rezultt, arvien bs cilvki, kuru dusmas, naidgums un agresivitte ne aus jums bt godgai. Atklt diem cilvkiem savas vjs vietas tas jau ir mazohisms. Tpc savu robebarjeru pazeminana un visprga atteikans no tm ir pie aujama tikai attiecb uz paiem tuvkajiem cilvkiem draugiem, radiniekiem vai m otajiem, ar kuriem mums ir tdas attiecbas, kas balsts uz uzticbu, mlestbu, cienu un bijbu pret msu maigo un ldzjtgo cilvciskumu. Atvese oans proces biei notiek t, ka msu izturans mode i mains, un tas pats notiek ar msu draugiem un msu intmajm attiecbm. Ms mainm attieksmi pret msu veckiem un brniem. Attiecb uz veckiem ms vairs neesam tik prasgas un asas, un biei vien ar ne tik li gas. Ms k stam daudz godgkas, biei vien ar iecietgkas un dakrt spjam daudz patiesk mlt. Kas attiecas uz brniem, ms vairs necenamies vi us tik oti kontrolt, ms vairs prk neuztraucamies par vi iem un nejtamies tik vaingas vi u priek. Ms vairs neesam tik saspringtas, un vi i mums sagd lielku prieku, jo ms spjam vairk relaksties un gt vairk prieka paas no sevis. Ms brvk varam sekot paas savm vajadzbm un interesm, un tas auj vi iem rkoties tpat. Draudzenes, ar kurm reiz kop varjm prspriest savas nedienas, tagad var likties mums apsstas un neveselgas, un, kaut ar ms varam dalties ar 208

vi m taj, kas ir paldzjis mums, ms ne ausim sev nest vi u rpju nastu. Tdu draudzbas kritriju k kopgu nelaimi tagad aizstj daudz auglgkas savstarpjs intereses. sk izsakoties, atvese oans mains jsu dzvi daudz plak mrog, nek es jums spju pare ot ajs lappuss, un dakrt tas itis pat neomulgi. Ne aujiet ai neomulbai sevi apturt. Bailes no prmai m, atsacans no t, ko ms vienmr esam zinjuas, kas ms esam bijuas un ko darjuas, ir tas, kas trauc mums k t par veselgku, augstku un sevi patiesi mloku btni. Ts nav spes, kas ms attur. Ms, ja vien nemainmies, jau tagad esam spiestas izturt milzgi lielas spes bez jebkdm cerbm uz mierinjumu. Ms attur bailes, bailes no nezinm. Labkais man zinmais veids, k stties pret bailm un ts sakaut, ir apvienot spkus ar ldzbiedrenm, kas veic to pau ce u. Atrodiet atbalsta grupu, kur ir sievietes, kas bijuas tdas paas, kdas js esat tagad, un kas dodas uz jsu kroto mr i vai ar ir jau to sasnieguas. Pievienojieties vi m ce uz jaunu dzvesveidu.

209

Pielikums K SKT SAVAS ATBALSTA GRUPAS DARBBU Vispirms noskaidrojiet, kdas iespjas jau ir jsu dzvesvietas apkrtn. Katr rajon parasti ir adreu grmatas vai telefona abonentu saraksti, kur uzrdtas visas pakalpojumu a entras un paldzbas iestdes. Ja js nezint, vai ir ds izdevums vai kur to meklt, piezvaniet uz savu bibliotku vai krzes situcijm paredzto karsto telefonu. (Tpat ieskatieties 2. pielikuma noda Paldzbas avoti, js varat piezvant vai aizrakstt m organizcijm, un ts jums ieteiks vietjs a entras.) Pat ja nav mints publikcijas, sazinoties ar sava rajona karsto telefonu, jums vajadztu sa emt informciju par dadiem konsultatvajiem dienestiem un papaldzbas grupm, kas vartu jums nodert. Turklt vairkum telefonu grmatu tagad ir noda a cilvkpakalpojumi, t ka varat ieskatties ar tur. Tomr neuzskatiet, ka viens telefona zvans vienai a entrai vai vienam profesionlim nodroins jums visu nepiecieamo informciju, jebkuram profesionlim liel rajon ir grti apzint visus resursus, un nelaimg krt daudzi profesion i ir vji informti par attiecg bra piedvjumu. Pastrdjiet pati. Piezvaniet visur, kur nepiecieams, ja vlaties, anonmi. Noskaidrojiet, vai jau nav jums vajadzg grupa. Nav nekdas nepiecieambas no jauna izgudrot velosipdu vai skt konkurt ar jau darbojoos grupu, kurai vartu nkt par labu jsu piedalans. Ja js pretendjat uz Apvienoto meitu vai Anonmo daudzdju, vai Al-Anon grupu, vai tdu grupu, kas apvieno sievietes, kuras tiek teroriztas, vai sievietes, kuras prcietuas izvaroanu, esiet gatava ziedot zinmu laiku un uz emties zinmas ples, varbt braukt lielku ce a gabalu, lai piedaltos cit rajon notiekos sapulcs. Tas bs t vrts. Ja pc ctgas meklanas js esat nonkusi pie prliecbas, ka neviena no esoajm grupm jums neder, dibiniet pati savu grupu. Varbt labkais veids, k skt, btu publict sludinjumu laikraksta privtsludinjumu rubrik. Tas vartu bt apmram ds: SIEVIETES! VAI MLESTBA JUMS KDREIZ IR SAGDJUSI EMOCIONLAS SPES? TIEK DIBINTA BEZMAKSAS PAPALDZBAS GRUPA SIEVIETM, KURU ATTIECBAS AR VRIEIEM MDZ BT DESTRUKTVAS. JA VLATIES PRVART O PROBLMU, PIEZVANIET (JSU VRDS UN TELEFONA NUMURS), LAI SA EMTU SKKU INFORMCIJU. 210

Ja ds sludinjums tiks vairkkrt publicts, jums droi vien izdosies izveidot pilnu grupu. Idel gadjum jsu grup vajadztu bt septi m ldz divpadsmit dalbniecm, tau, ja nepiecieams, sciet ar mazku skaitu. Atcerieties, ka sievietes uz pirmo sanksmi bs ieradus tpc, ka vi m ir nopietna problma un vi as mekl paldzbu. Netrjiet prk daudz laika, apsprieot, k organizjamas nkams sanksmes, kaut ar tas ir svargi. Labkais veids, k skt, btu izststt savus dzvesststus, jo tdjdi uzreiz radsies saikne un piederbas sajta. Sievietes, kas ml par daudz, ir vairk ldzgas neka at irgas, un to jutsit js visas. Tpc vispirms apmainieties ar saviem dzvesststiem. Pirmaj sanksm, kurai nevajadztu ilgt vairk par stundu, izm iniet du darba krtbu: 1. Sciet laik. Tas katrai no jums dars zinmu, ka uz nkamajm sanksmm jierodas preczi. 2. Iepazstiniet ar sevi k ar personu, kas ievietojusi sludinjumu un vltos, lai grupa izveidojas par pastvgu paldzbas avotu gan jums, gan vism kltesoajm. 3. Uzsveriet, ka visam, kas runts sanksmes laik, jpaliek starp s sanksmes dalbniecm, ka nekad un nekur citur nedrkst apspriest sanksm dzirdto vai tur redzts personas. Ierosiniet, lai kltesos iepazstoties nosauktu tikai savu vrdu. 4. Paskaidrojiet, ka varbt katrai no kltesoajm dertu zint, kpc citas sievietes atnkuas uz o sanksmi, un ierosiniet, ka varbt katra vartu ne ilgk k piecu minu laik paststt, kpc vi a ir eit. Uzsveriet, ka nav obligti izmantot visu minto laiku, bet katrai tas tiek pie irts, ja vi a vltos to izmantot. Sciet pati, nosaucot savu vrdu un si izststot savu ststu. 5. Kad katra, kas to vljusies, ir izststjusi savu ststu, atgriezieties pie tm, kuras nevljs runt, kad bija vi u krta, un laipni apjautjieties, vai vi as to nevltos tagad. Nespiediet nevienu izteikties. oti skaidri pazi ojiet, ka katra no sievietm ir gaidta neatkargi no t, vai vi a jau tagad ir gatava runt par savu stvokl. 6. Tagad paststiet par daiem principiem, kurus grupai vajadztu ievrot. Es iesaku turpmk mintos, kas btu jnokop un jizsniedz katrai dalbniecei: Nekdu padomu. Visas tiek laipni aicintas dalties sav pieredz un paststt, kas vi m paldzjis justies labk, tau nevienai nevajadztu sniegt citm padomus par to, kas vi m btu jdara. Ja kda sk dot padomus, vi ai par to vajadztu laipni aizrdt. 211

 Rotcijas krtb jmains vadbai, lai katru sanksmi vadtu cita grupas dalbniece. Vadtjas pienkums ir laik skt sanksmi, izvlties apsprieamo tmu, beigs rezervei daas mintes, lai iztirztu praktisks problmas, un pirms sanksmes slganas izvlties nkams sanksmes vadtju. Sanksmju ilgumam vajadztu bt noteiktam. Es ieteiktu stundu. Neviena sieviete vien sanksm neatrisins visas savas problmas, un es ar neieteiktu pc t tiekties. Sanksmm btu jskas preczi un jbeidzas laik. (Labk lai ts ir par su nek par garu. Vlk, kad dalbnieces vlas, var sanksmi paildzint.) Ja vien iespjams, sanksmm btu jnotiek neitrl viet, nevis pie kdas mjs. Mjs ir dadi traucjoi elementi: brni, telefona zvani un nav iespjams saglabt grupas dalbnieu, pai mjas saimnieces anonimitti. No saimnieces pienkumiem vispr btu jizvairs. Js neesat nkuas cita citu saviesgi izklaidt: js k biedrenes kop strdjat, lai atvese otos no kopgajm kaitm. Daudzas bankas, krjaizdevu sabiedrbas, citas organizcijas, k ar bazncas bez maksas pie ir grupm telpas vakara stunds sanksmju noturanai. Sanksmes laik nav pie aujama nekda ana, sm ana vai jebkdu dzrienu lietoana; tas viss novirza uzmanbu no veicam darba. To visu var dart pirms un pc sanksmes, ja grupa nolemj, ka tas ir svargi. Nekad nelietojiet alkoholu. Tas maina cilvku izjtas un reakcijas un iespaido darmo darbu. Izvairieties runt par vi u. Tas ir oti svargi. Grupas dalbniecm jiemcs koncentrties uz sevi un savm domm, izjtm un izturanos, nevis uz vrieti, kur ir vi u apsstbas iemesls. Skum ir neizbgama kaut kda runana par vi u, tau katrai sav stst btu jcenas to ierobeot ldz minimumam. Nevienu nevajadztu kritizt par to, ko vi a dara vai nedara, neatkargi no t, vai vi a ir vai nav klt. Kaut ar dalbnieces var lgt atgriezenisko saiti cita no citas, to nekad nevajadztu piedvt bez lguma. Glui k padomiem, ar kritikai atbalsta grup nav vietas. Nenovrsieties no apsprieams tmas. Ir pie emama praktiski jebkura vadtjas piedvta tma, iz emot tdas, kas saisttas ar reli iju, politiku vai uz jums neattiecgiem jautjumiem, tdiem k jaunkie notikumi, slavenbas, jebkdas prvas, rstniecbas programmas vai uzskati par terapiju. Atbalsta grup nav vietas strdiem vai izgudrojumiem. Un atcerieties, ka js tiekaties ne jau tpc, lai sksttos par vrieiem. Js interes jsu pau izaugsme un atvese oans, un js dalties pieredz par to, k js atrodat jaunus ldzek us, lai cntos ar savm vecajm problmm. Turpmk mintas daas ieteicams tmas: 212

Kpc man vajadzga grupa Vaina un aizvainojums Manas lielks bailes Kas man sevi patk visvairk un kas vismazk K es rpjos par sevi un apmierinu savas vajadzbas Vientulba K es tieku gal ar depresiju Mana attieksme pret seksu: kda t ir, un no kurienes t nk Dusmas: k es tieku gal ar savm un citu dusmm Kdas ir manas attiecbas ar vrieiem Ko, pc maniem ieskatiem, cilvki par mani dom Manu motvu izpte Mani pienkumi pret sevi; mani pienkumi pret citiem Mans gargums ( nav saruna par reli iskajiem uzskatiem, bet gan par to, k katra grupas dalbniece izjt vai neizjt savu gargumu) Atteikans no vainoanas, ar attiecb uz sevi Paradumi man dzv Btu vlams, lai grupas dalbnieces izlastu grmatu Sievietes, kas ml par daudz, tau t ir nevis prasba, bet gan tikai ierosinjums. Grupa var nolemt reizi mnes pagarint sanksmi par piecpadsmit mintm, lai prspriestu praktiskus jautjumus vai sanksmes struktras grozjumus, to, k tiek ievroti principi, vai jebkdas citas problmas. Tagad atgriezsimies pie pirms sanksmes struktras: 7. Kop k grupa iztirzjiet principu sarakstu. 8. Pajautjiet, vai kda btu ar mieru vadt grupu nkamaj ned . 9. Noskaidrojiet, kur grupa tiksies nkamaj ned a, un izlemiet par atspirdzinjumiem pirms vai pc sanksmes. 10. Apspriediet jautjumu par to, vai jsu grup vajadztu aicint piedalties vl citas sievietes, vai vl vienu nedju vajadztu publict sludinjumu vai ar kltesos sievietes vartu uzaicint vl citas sievietes. 11. Nosldziet sanksmi, klusjot nostjoties apl, sadodoties roks un uz daiem mirk iem aizverot acis. Un beidzot, vlreiz par pamatprincipiem: principi attiecb uz konfidencialitti, vadbas rotciju, kritikas izslganu, padomu nesnieganu, strdgu vai nepiedergu jautjumu neapsprieanu, debau nepie aujambu un citi principi ir oti btiski grupas saska ai un saliedtbai. Neprkpiet os principus, 213

lai tikai iepriecintu kdu no grupas dalbniecm. Vienmr vispirms japsver tas, kas ir labk grupai kopum. Ja js paturat to prt, tad jsu rcb ir galvenie ldzek i, lai sktu par daudz mlou sievieu grupas darbbu. Nenovrtjiet par zemu to, cik oti dziedinoa visu jsu dzv bs vienkr stundas garuma tikans, kad js dalsities savos personiskajos prdzvojumos. Kop js cita citai sniegsit atvese oans iespju. Labu veiksmi! .

Izdevjs apgds Jumava, Dzirnavu 73, Rg LV 1011. .Re .apl.nr. 2-1012. .,,...;. ' ,. :

Iespiests a/s Preses nams tipogrfij,'Balasta damb3, Rg'LV 1081. Iesiets a/s "Paraugtipogrfija", Pukina iel 12,:Rg LVM050.' .:

214