Aleksandrs aks

Aleksandrs adarainis ir dzimis 1901. gad Rg, drbnieka Ja adaraia un via sievas Emlijas imen. Via vecki un vi pats piederja Rgas Debesbraukanas bazncas draudzei. No 1911. gada ldz 1914. gadam vi mcjs Rgas Aleksandra imnzij, kas pc 1. pasaules kara skuma tika evakuta uz Veravu (1915-1917), vlk uz Saransku (1917-1918). Ieguva labu visprjo izgltbu un aizrvs ar filozofisku darbu lasanu, paa interese viam bija par Kantu, openhaueru, Nci, Hgeli, Fihti, Herbertu Spenseru un Bergsonu.*1+ 1917. gad bgu gaits tapa via pirmais patriotiskais dzejolis Jel celies, Latvija, tu svt. Pc Oktobra revolcijas 1918. un 1919. gad A. adarainis studja Maskavas universittes Medicnas fakultt, piedaljs studentu literros vakaros un disputos kop ar futristiem un imainistiem. 1920. gada februr vi k medicnas students tika iesaukts Sarkanaj armij, kur bija kara komisarita sekretrs un kultrpolitiskais darbinieks rezerves pulka lazaret. Kop ar demobiliztajiem latvieu strlniekiem A. aks 1922. gada jnij atgriezs Latvij, t k netika atzta via Krievijas skolas beiganas apliecba, tad 1922. gad vi formli atska mcbas Latvijas Jaunatnes savienbas vidusskol. 1924. gad vi beidza Rgas 2. valsts vidusskolu un atska medicnas studijas Latvijas universitt, tomr ts nepabeidza. 1925. gad ieguva skolotja tiesbas un ldz 1927. gadam ska strdja Drabeu brnu patversm un seklasgaj pamatskol par skolotju un skolas przini, paralli rakstdams dzeju.

k jauns skolotjs (ap 1925.). 1928. gad A. aks nodibinja dzejas urnlu Jauno Lira, darbojs biedrb Za Vrna, urnl Trauksme, bija Latvju rakstnieku un urnlistu arodbiedrbas sekretrs (19301934), urnla Domas

redakcijas loceklis (19331934) un laikraksta Dienas Lapa ldzstrdnieks (1933). Pc 1934. gada apvrsuma A. aks kuva par ierdni Rgas pilstas krjkas (19341939) un lasja lekcijas R. Egles literatras studij (19351939). 1939. un 1940. gad A. aks strdja urnl Atpta. 1941. gada skum viu uzma LPSR Rakstnieku savienb. No 1944. gada oktobra A. aks strdja laikrakst Ca par kultras nodaas vadtju. No 1946. gada tika organizta aka literrs un recenzenta darbbas kritika un 1947. gad viu atlaida no darba avz un iecla par Zintu akadmijas Valodu un literatras institta zintnisko ldzstrdnieku. Nesaudzgs kritikas rezultt A. aks saslima un 1950. gada 8. februr nomira no sirds infarkta 48 gadu vecum. A. aks apbedts Raia kapos. Viena no galvenajm Rgas ielm ir nosaukta aka vrd, aj iel atrodas ar viam veltts muzejs un piemineklis Ziedodrz.