LDERAabc

Cevedis uzmgiem cilvkiem

S A T U R S
PRIEKVRDS . . . . . . . . . . . . . . 1
IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . 2
LDERIS VAI MENEDERIS? . . . . . . . . . . 3
Vadtjam ir padotie . . . . . . . . . . . 3
Uzmanba vrsta uz padarmo darbu. . . . . . . 3
Menederis mekl miergus deus . . . . . . . 3
Lderiem ir sekotji . . . . . . . . . . . . 4
Uzmanba vrsta uz cilvkiem. . . . . . . . . 4
Gatavba uzemties risku . . . . . . . . . . 4
Iespjams neskaidrbas par lderbu
un menedmentu uzmum . . . . . . . . 5
Simboliskie lderi . . . . . . . . . . . . 6
K DOMT PAR LDERBU UZMUM? . . . . . . 6
1. Noteikt attstbas vziju, nevis plnu un budetu . . . 6
2. Vienot cilvkus kopgam darbam, nevis organizt
un aizpildt tata vietas . . . . . . . . . . . 7
3. Motivt, nevis kontrolt cilvkus . . . . . . . 7
K radt motivciju? . . . . . . . . . . . 8
K radt lderbas kultru uzmum?. . . . . . . 8
LDERBAS LOMA PRMAIU LAIK . . . . . . . 8
1. Lderim jbt redzamam un pieejamam,
bet viam nav jsniedz visi risinjumi . . . . . . . 9
2. Risint uzmum atkltas un godgas sarunas
par nepilnbm. . . . . . . . . . . . . 9
3. Radt gaisotni, kur konikti neprvras
par personbu cu. . . . . . . . . . . 10
4. Iesaistt visus risinjumu meklan. . . . . . 10
5. Decentralizt lderbu un izplatt ts principus . . . 11
6. Parpties par sevi, jo prmaias nenotiek vienu dienu,
ts notiks visu laiku . . . . . . . . . . . 11
KO VAR IZDART TIKAI UZMUMA VADTJS? . . . 12
1. Dent un interprett rpus uzmuma
notiekoo . . . . . . . . . . . . . 12
2. Atkal un atkal atbildt uz jautjumiem: kur biznes
ms esam, un kur biznes ms neesam? . . . . 12
3. Nodroint ldzsvaru starp ikdienas darbu
un nkotnes pankumu kaldinanu . . . . . . 13
4. Veidot organizcijas vrtbas un principus . . . . 13
KPC LABI LDERI PIEEM SLIKTUS LMUMUS? . . 14
Pieci soi, k izvairties no sliktiem lmumiem. . . . 14
K KRT LDERBAS PIEREDZI NO PIRMS DIENAS
VADTJA KRSL?. . . . . . . . . . . . 15
1. mts. Vadtja krsl ir vairk brvbas . . . . . 15
2. mts. Vadtjam ir vairk varas . . . . . . . 15
3. mts. Vadtjam jkontrol padotie . . . . . . 16
4. mts. Vadtjam jnodibina pc iespjas labkas
attiecbas ar katru padoto . . . . . . . . . 16
5. mts. Vadtjam jnodroina visu lietu
krtba uzmum. . . . . . . . . . . 17
VAI PAR LDERI PIEDZIMST? . . . . . . . . . 17
K SEVI IEPAZT? . . . . . . . . . . . . 18
Dzvesststs ldera bagtba . . . . . . . . 18
Klapes uz acm . . . . . . . . . . . . 18
Karst poga. . . . . . . . . . . . . 19
Motivcijas avoti . . . . . . . . . . . 19
Trs spju komplekti ldera attstbai . . . . . . 19
KO VL LDERI DARA? . . . . . . . . . . . 20
IZGLTBAS NOZME LDERA DARB . . . . . . 21
MBA vai tomr ne? . . . . . . . . . . . 21
Mizgltba. . . . . . . . . . . . . 21
Kursi un konferences . . . . . . . . . . 21
Mentorings . . . . . . . . . . . . . 22
Kouings . . . . . . . . . . . . . 22
Organizcija, kas mcs . . . . . . . . . 22
TESTU PARAUGI . . . . . . . . . . . . . 23
Vai jsu uzmums ir modernas lderbas zmols? . . 24
Izcilu lderu tests . . . . . . . . . . . 25
Personisks motivcijas izzinana . . . . . . 26
LDERI PAR LDERBU . . . . . . . . . . . 27
Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents . . 28
Daiga Auzia-Melalksne, biras NASDAQ OMX Riga
valdes prieksdtja . . . . . . . . . . 34
Ainrs Ozols, AS SEB banka prezidents . . . . . 40
Lotte Tisenkopfa-Iltnere, SIA MDARA Cosmetics
ldzpaniece . . . . . . . . . . . . 44
Vitlijs Gavrilovs, AS Grindeks ldzpanieks, Latvijas Darba
devju konfedercijas prezidents . . . . . . . 50
P R I E K V R D S
Cienjamo lastj!
Katra veiksmga uzmuma pamat ir lderis, kas spj noteikt t attstbas vziju, vienot un motivt
darbiniekus kopjam darbam un mru sasnieganai. Vai par lderi piedzimst? Vai par lderi indivds
izveidojas savas darbbas laik? Kdas pabas ir nepiecieamas lderim? Kas ietilpst ldera pienku-
mos? ie ir tikai dai no jautjumiem, uz kuriem atbildes tiek sniegtas izdevum Ldera ABC.
Ldera ABC, visticamk, bs tikai viens no soiem, kas paldzs jaunajiem uzmjiem atrast sev
lderi, jo nav vienas shmas, k par tdu kst. Tau oti svargi ir, lai btu cilvki, kas ir gatavi sev
saskatt lderi, iedroint un iedvesmot sev apkrt esoos. Latvija obrd vl nav starp tm Eiropas
Savienbas valstm, kuras raksturo augsts uzmjdarbbas gars un pozitva attieksme pret o no-
darboanos. Lai maintu o situciju, mums ir jdemonstr viss labkais, ko cilvki ar savu iniciat-
vu, ldzekiem, iedvesmu un sirdi var sniegt Latvijas attstbai.
Zinanas un izpratne par lderbu ir svargas ne vien tiem, kas sper pirmos sous uzmjdarbb,
bet ar tiem, kas var lepoties ar bagtgu pieredzi. Izdevums Ldera ABC ir balstts uz jaunkajm
atzim par lderbu un ts lomu uzmjdarbb, tas aus atsvaidzint zinanas, k ar sniegs
svaigu skatjumu uz ikdienas darbu un t uzlaboanas iespjm. Ms dzvojam laik, ko raksturo
nepiecieamba nemitgi apgt jaunas zinanas un aktualizt jau iegts, un is izdevums to pie-
dv konkrt un atraktv veid.
Izdevums Ldera ABC ir sagatavots Eiropas Savienbas struktrfondu projekta Inovatvas uzmj-
darbbas motivcijas programma ietvaros. Viens no programmas galvenajiem mriem ir
iedroint sabiedrbu pievrsties uzmjdarbbai. oti ceram, ka is izdevums tiem ks par
iedvesmas avotu un cevedi jaunajiem un jau strdjoiem uzmjiem ce uz veiksmgu
uzmjdarbbas attstanu.
Latvijas Investciju un attstbas aentras direktors
Andris Ozols
is izdevums veltts tiem, kas tikko uzskui uzmjdarbbu vai plno to
dart, k ar visiem tiem, kas jau darbojas privtaj sektor Latvij. Izdevums
sniedz ieskatu jautjumos, kas skar lderbu, minot rast atbildi, k lderis
atiras no vadtja un kas vajadzgs, lai ktu par lderi. informcija
balsts uz jaunkajm atzim starptautiskaj biznesa vides ptniecb.
Izdevuma neatemama sastvdaa ir prdomas un atzias, ko piedv pieci
Latvijas uzmji, kas prstv plau uzmumu un pieredzes spektru no
jaun uzmja ar mazk nek trs gadu pieredzi (Lotte Tisenkopfa-Iltnere
par MDARA Cosmetics) ldz lderim ar vairk nek 20 gadu pieredzi
privtaj sektor, kas no darbinieka kuvis par vadtju un pc tam par
investoru (Vitlijs Gavrilovs). Savs prdoms par lderbu dals vadtjs, kas
izveidojis un joprojm vada vienu no sekmgkajiem Latvijas lielajiem
uzmumiem LMT (Juris Binde), k ar divu nozmgu starptautisku
uzmumu Latvij SEB bankas un Nasdaq OMX Riga vadtji (Ainrs
Ozols un Daiga Auzia-Melalksne).
ldera ABC
I E V A D S
LDERIS VAI MENEDERIS?
Liela daa vadtju pamatoti apgalvo, ka ir abi gan menederi, gan lderi. Vii vada cilvkus konkrta
darba izpildei. Vienlaikus vii saprot, ka nevars aizraut cilvkus ar veicamajiem uzdevumiem, pankt
uzticbu izvltajam virzienam un veikt saretus, grtus un nogurdinous pienkumus, ja nedarbo-
sies k grupas vai uzmuma lderi.
rvalstu uzmjdarbbas vid novrotais un Latvijas uzmju teiktais saskan: lielko atirbu
starp menedmentu un lderbu nosaka tas, k cilvki tiek motivti darbam un mra sasnieganai.
Kopj pieeja nosaka toni visam, kas uzmum tiek darts.
Atirba starp lderbu un menedmentu kopsavilkum:
t lderba iezm jaunu virzienu vai vziju cilvku grupai (piemram, uzmum), kas grib uz to
tiekties. Lderis ir dzinjspks prmaim;
t menedmenta uzdevums ir kontrolt un virzt resursus un cilvkus uz rezultta sasnieganu,
balstoties uz jau akcepttajiem principiem.
Aprakstot vadtjus un viu darba metodes, aj izdevum lietoti termini ar du nozmi:
t lderis izmanto lderisma vadbas metodes, kas orienttas uz to, lai tiktu mobilizti cilvki un to
grupas, pievrsta uzmanba plakiem stratiskiem jautjumiem;
t menederis izmanto vadbas metodes, kas vrstas uz eso plna izpildanu, situcijas
kontrolanu;
t vadtjs vadtjs ar jebkuru vadbas stilu un metodm (tostarp lderisma un menedmenta
pieeju); via statusu nosaka pieirt vara prvaldt organizciju.
Ielkosimies skk atirbs, jo ts var paldzt izvrtt un izvlties pareizo rcbu uzmum.
VA D T J A M I R PA D OT I E
Tradicionli vadtjam noteikti bs padotie, jo to nosaka via amata nosaukums, proti, vi kdu
vada. (Pdj laik gan arvien vairk uzmumos pards vadtji, kuriem formli neviens nav pa-
kauts un kuri ir atbildgi par kda uzdevuma veikanu. Vii sadarbojas ar koliem, piemram, kda
projekta ieviean, iekj audita nodroinan starp struktrvienbm un tamldzgi.)
Vadtjiem ir vara, kas viiem pieirta uzmuma ietvaros, pr visu, kas notiek vadtja prraudzb,
tostarp cilvkiem. Padotie strd pc vadtja nordjumiem un dotajiem uzdevumiem. Uzdevumi
tiek izpildti, jo par paveikto darbu pienkas atldzba parasti alga un varbt ar citi bonusi.
U Z MA N B A V R S TA U Z PA D A R MO D A R B U
Vadtjiem maks par to, lai tiktu padarts darbs. Viu padotajiem ar. Lielkaj da gadjumu darba
paveikanai ir ierobeoti resursi un laiks. Vadtji nodod padotajiem veicam darba parametrus, kas
daudz neatiras vienam un otram. Darbs ir jpadara neatkargi no t, vai padotajiem ir labs kontakts
ar vadtju vai ne.
Menedera darbs ir nodroint uzmuma ienkumu un izdevumu sabalanstbu, k ar rpties
par produkta kvalitti.
ME N E D E R I S ME K L MI E R G U S D E U S
Vadtja psiholoiskais modelis visbiek bs tds, ka vi nemekls lieku risku, izvairsies no kon-
iktiem, ja vien iespjams. Vi tiecas strt kui miergi un paredzami, lai pc iespjas visi btu
apmierinti. Ptjumi rietumvalsts pardjui, ka par vadtjiem biei kst cilvki, kas augui stabi-
ls imens un kam bijis tradicionls un stabils dzves gjums: iegta izgltba, komfortabla dzve,
3
L D E R A A B C
prbaudtas vrtbas. Ldz ar to vii var nodot mieru un stabilitti ar saviem padotajiem. (o atziu
var izmantot, minot saprast, vai potencilais darbinieks bs labs menedera lom.)
L D E R I E M I R S E K OT J I
Lderiem nav padoto. Daudziem organizciju lderiem, protams, ir padotie, jo vii ir ar uzmumu
vadtji. Tau brd, kad vii kst par lderiem, viiem jnoliek mal kontroljoais vadbas stils, jo lde-
riem padoto viet ir sekotji, kas vlas sekot savam lderim.
Cilvki nebs iedvesmoti sekot vadtjam, kas tikai dod konkrtus uzdevumus un nordes. Jatrod
ce uz darbinieku sirdm, jspj pardt, kas kompnijas mros vartu bt iedvesmojos ar viiem.
Iedvesmai jbt pietiekami lielai, lai darbinieki vartu mobilizties nebijuiem uzdevumiem, kur neiz-
bgt no riska un kur, iespjams, bs jmaina darba metodes un paradumi.
Novrots, ka organizcijs, kuras, lderu iedvesmotas, sasniedz labus rezulttus, cilvki tic, ka, paveicot
iecerto, pasaule ks nedaudz labka, ldz ar to labki ks ar pai dartji.
U Z MA N B A V R S TA U Z C I L V K I E M
Kaut ar slavenkajiem uzmjdarbbas pasaules lderiem tiek piedvta harisma, lai ktu par lderi,
nav obligti jbt ekstravertam, skaam un visiem pamanmam.
Lderim, protams, ir jbt aizrautgam par ideju, kuras vrd visi darbojas, tau ar jrpjas par cilv-
kiem, ar kuriem kop vi strd. Lderis ir piemrs un spogulis prjiem uzmum. Efektvi lderi
rada stipru lojalitti veicamajam darbam un uzmumam.
Lderis saprot, ka tikai cilvki, kas jtas novrtti un var brvi izpaust savu radoo garu, bs ldzvrtgi
ldzgaitnieki lielu uzdevumu sasniegan, tpc vi rpjas, lai nodrointu tdu mikroklimatu or-
ganizcij, kur katrs var izpausties.
Ciea un rpes par sekotjiem iet roku rok ar koncentranos uz veicamo darbu. Lderba nav drau-
gu pulci, kur galvenais, lai visi justos labi.
G ATAV B A U Z E MT I E S R I S K U
Ce uz vziju lderi ir gatavi saskarties ar riem un problmm un prvart tos. Vii nebaids
uzemties risku un izmint kaut ko jaunu, jo saprot, ka citdi nesasniegs iecerto mri. Tau
efektvi lderi nav akli risktji par katru cenu. Vii neuzemas risku paa riska d vai tikai tpc,
ka tas ir kas nebijis.
Ja ce uz mri nav iemtas takas, lderis ir gatavs to radt, ar prkpjot pieemts normas, ja tas ne-
piecieams mra sasnieganai.
Lderis oti labi sadzvo ar nenoteiktbu, ko nes ldzi prmaias. Vi ir k kapteinis, kas nebaids no
vtras, jo mk pagriezt kui t, lai izmantotu vtru sav lab.
Interesanti, ka liela daa lderu sav personiskaj dzv ir cnjuies ar kdu nepilnbu vai kop agrm
dienm neatlaidgi gjui uz kdu mri, kas nav bijis tipisks apkrtj sabiedrb. Uzvara ir paldzju-
si viiem attstt spju saskatt iespjas tur, kur citi ts neredz. Tas ar paldz stiprint personisko prlie-
cbu un neemt vr apkrtjo viedokus, kas saka, ka t nedara, tur nekas nesanks, tikai nepa-
tikanas no t visa var sankt.
Atirbu starp lderbu un menedmentu var labi redzt, paraugoties, kas notiktu, ja uzmum
btu tikai viens vai otrs.
LDERBA BEZ MENEDMENTA
Tiek radta vzija, noteikts virziens, kam visi sekos, bet netiek pievrsta prk liela uzmanba tam, k
vzija tiks sasniegta. Ja uzmuma vadtjs neveic plnoanu, prjiem jdara t, k pai saprot, un
tik daudz, cik ietami var izdart. T k virzba netiek koordinta, darbbas biei ir haotiskas, rezul-
tti neskaidri un grti izmrmi. Kolektv valda neapmierintba par spti skaistm vzijm, kurm
palnm zd ticba.
4
L D E R A A B C
MENEDMENTS BEZ LDERBAS
Tiek kontrolti resursi, lai darbba notiktu saska ar to, k vienmr ir bijis. Tiek uzraudzts, lai viss tiktu
labi izpildts. Mainoties rjiem apstkiem, darbbu var korit, bet kardinli nekas netiek maints, jo
vrtba ir saglabt lietas, kdas ts bijuas. Ldz ar to uzmums var zaudt visu, ja mains klientu
vlmes vai pirktspja, konkurenti izlaidui jaunus produktus, darbinieku kvalikcija vairs neatbilst
tirgus prasbm, bet darbba laikus netiek prkrtota un mri prskatti. Prkrtoana prasa pieemt
spgus lmumus, ko menederi parasti nav gatavi uzemties.
Interesanti, ka menedmenta pieeja bez lderbas daudz ilgk nodroina uzmum iekjo mieru,
jo rjie faktori tiek ignorti, cik ilgi vien tas ir iespjams. Jo ilgk tos ignor, jo lielkas iespjas, ka uz-
mumam bs neiespjami pielgoties jaunai tirgus situcijai.
LDERBA AR MENEDMENTU
Izmanto abas pieejas nosaka virzienu un plno un prvalda resursus, lai to sasniegtu. Par efektvm
lderbas pieejm runsim turpinjum aj izdevum.
I E S P J A M S N E S K A I D R B A S PA R L D E R B U U N
ME N E D ME N T U U Z MU M
Menedments kopum ir vrsts uz esoo resursu prvaldi, tau tas automtiski nenozm, ka tikai
lderis iesaista darbiniekus lmumu pieeman, konsultjas ar darbiniekiem un tamldzgi, bet me-
nederis viengi dikt savus noteikumus. Ir dadi lderbas un menedmenta stili, un dai ir efektv-
ki par citiem. Labi menederi prvalda labks lderbas prasmes, lai nodrointu rezulttu.
Un otrdi lderba ne vienmr izpauas virzb uz prieku vai, piemram, aktv reaan uz tirgus
un konkurentu virzbu. Dareiz organizcijai ir svargi nereat, lai nepazaudtu savu virzienu, ja
5
L D E R A A B C
TEMATS LDERIS MENEDERIS
btba prmaias stabilitte
uzmanba vadt cilvkus nodroint uzdevuma izpildi
darbs ar sekotjiem padotajiem
skats ilgtermia stermia
mekl vziju izpildmus uzdevumus
pieeja nosaka virzienu plno detaas
vara prliecinanas spja formls darba attiecbas
uzrun sirdi un prtu prtu
enerija aizrautba kontrole
prliecinanas metode prliecina norda, komand
ko sola pret gandarjumu par paveikto naudu par padarto
vlas sasniegumus rezulttus
risku uzemas mazina, novr
noteikumus prkpj rada un nostiprina
konfiktu izmanto izvairs
virziens jauni cei esoie cei
patiesbu mekl defn
mekl kas ir pareizi pareizo ceu
atzinbu dod em
prmetumus em izsaka
tabula paldz saskatt pamatatirbas ldera un menedera pieej. Lielk daa vadtju
atkarb no veicam darba un situcijas meistargi izmanto abas pieejas.
kustba un troksnis ir maldgi. Lderis bs tas, kas izvrts, k virzt kui cauri konkrtajai vtrai. Dareiz
ir viedi nogaidt, nevis mesties iek, kas prasa nevajadzgus resursus un nevirza uzmumu uz mri.
S I MB O L I S K I E L D E R I
Sabiedrb par lderiem biei vien uzskata simbolus, piemram, valsts prezidentu vai karali, k tas ir
das Rietumeiropas monarhijs. Nereti vii nenodarbojas ar lderbu, bet tiei otrdi rpjas, lai tiktu
saglabtas tradcijas. Tau sabiedrba viiem uzticas un sauc par lderiem. Tas rodas no t, ka cilvkiem
ir vajadzgs satvars un jga tam, ko vii dara, kur vii dzvo, un di simboli paldz o jgu radt.
Biznesa vid biei rodas satraukums, ja uzmumu gatavojas pamest t oti sekmgais dibintjs vai
vadtjs, ar kura vrdu asoci uzmuma pankumus. Piemram, 2008. gada nogal Apple rmas
akciju cena strauji nokrits taj dien, kad internet izplatjs baumas, ka uzmuma vadtjs Stvs
Dobs (Steve Job) smagas slimbas d neuzstsies ikgadj sapulc, kur tradicionli tiek sagaidti
Apple jauninjumi.
Tpc gadjum, ja uzmum mains lderis, svargi izvrtt, k radt darbiniekiem drou vidi, kur
saglabsies augsta motivcija, savukrt klientiem neradsies aubas, ka uzmums nek nezauds
no tm vrtbm, kas bija raksturgas simbolisk ldera laik. Ja dibintjs zaudjis interesi par uz-
muma ikdienas darbu, vi var vadt uzmuma padomi vai darboties paa padomnieka status.
Prejai jnotiek plstoi, nodroinot prmantojambu.
K DOMT PAR LDERBU UZMUM?
Ldera domana paldzs uzmumam mrt augstk, sasniegt labkus rezulttus un strdt aiz-
rautg komand. K to izdart? Pamat ir trs virzieni, ko dart vadtja krsl, lai ktu par uzmuma
lderi, ne tikai menederi.
1 . N OT E I K T AT T S T B A S V Z I J U, N E V I S P L N U
U N B U D E T U
Lderbas uzdevums ir nodroint prmaias, tpc prmaiu virziena noteikana ir viens no btisk-
kajiem soiem. Nav vrts pagriezt kui, ja nav zinms, uz kurieni doties.
Jatceras un jsaprot, ka virziena noteikana nav tas pats, kas plnoana. T nav ar stratisk plno-
ana, ko biei nepareizi uzskata par vzijas izstrdanu. Plnoana ir menedmenta process, ko veic,
izveidojot relu plnu esoo resursu izmantoanai mru sasnieganai. is process rada rezulttu,
bet ne prmaias.
Izstrdjot vziju, fakti tiek nevis apkopoti, bet izmantoti, lai labk saprastu lietu kopsakarbu. Lderi
raugs pc tendencm, attiecbm starp pardbm. is process nerada plnus, tas rada vzijas un
stratijas. Ts savukrt apraksta, par ko bizness, tehnoloijas vai uzmuma kultra ks ilgk laika
posm, un identic relistisku ceu, k o mri sasniegt.
Uzmuma vzija nav nekas mistisks, t nedrkst tapt tikai no sapoanas. Lai nonktu pie vzijas, bs
daudz jdom, jvc un janaliz informcija, jizprot procesi, tirgi un klienti, liekot tos kop ar uz-
muma pamatvrtbm.
Vzijai obligti nav jbt kaut kam pilngi jaunam un inovatvam. Tam ir jbt iedvesmojoam, bet
relam skatam uz to, kas uzmums vlas bt.
Skaistko Latvijas ziedu prdevjs mazpilst? Labkais zmols sav jom vis pasaul? Sasniegt
klientu visaugstko apmierintbu sav jom Latvij? Vzijai jbt reli izpildmai prskatm laik,
piemram, divu, trs vai piecu gadu laik (atkarb no tirgus, kd strdjat), lai t motivtu darbinie-
kus. Ir grti doties ce, kura galamri js neplnojat sasniegt.
Ja uzmumam nav noteikta mra, uz ko tiekties, ir grti pieemt ikdienas lmumus. Ar kuru pie-
gdtju strdt? Ar to, kur ltks, vai ar to, kuram labka produkcija? Apkalpot klientus trk vai
6
L D E R A A B C
tomr pieemt darb cilvkus, lai mazintu rindas? Vzija paldzs izirties, jo katram menedmenta
lmumam jpaldz tai tuvoties.
Uzmum bez vzijas darbinieku ikdiena ir k automehniu brigdei, kas gatavo manu, nezinot,
kdam nolkam t bs vajadzga imenes ekskursijai vai rallijam. Kaut ko var paskrvt, bet princi-
p uz prieku netiek.
2 . V I E N OT C I L V K U S K O P G A M D A R B A M, N E V I S
O R G A N I Z T U N A I Z P I L D T TATA V I E TA S
Menedmenta uzdevums ir uzbvt un uzturt uzmum sistmu, lai katrs darbinieks zintu savu
prieknieku, uzdevumus un atbildbu. Msdiens tas ir arvien saretks uzdevums, jo tirgus piepra-
sa sadarbbu starp dada prola un lmea darbiniekiem, turklt katru mnesi citdu. Ja organizci-
j ir strikti sadaltas lomas, prmaiu posm var izcelties liels haoss un nedroba, jo visbiek ar
struktrm jmains ldzi.
Tpc prmaias vieglk notiek uzmumos, kuros cilvki ir vienoti uzmuma mru sasnieganai.
Darbiniekus vieglk pagriezt jaun virzien, ja vii dom ldzi un ar savu darbu jtas piedergi uz-
muma mru stenoan. Tad vii pai var paldzt vadbai saprast, k jmains viu ikdienas darba
uzdevumiem, lai atbilstu jaunajiem apstkiem.
Lai vienotu cilvkus kopgam mrim:
1) jsaprot, ko vii dom un grib.
Ir daudz lielkas iespjas pankt aizrautgu vienoanos uzmuma mra sasnieganai, ja spsiet
saprast, uz ko tiecas darbinieki, kdas ir viu intereses. Tad varsiet pardt, k viu intereses var
stenot, strdjot uzmuma mriem;
2) komunicjiet par uzmuma priorittm.
Nedomjiet, ka pietiks ar vienu e-pastu vai parunanu vien sapulc. Jdom, k neapnikt, tau
pankt, lai mri iespiestos atmi un btu apzi ik dienu. Daa no stratisks komunikcijas
pankumiem balsts uz to, ka darbinieki zina, ko uzmums grib sasniegt konkrtaj ned,
mnes un gad;
3) izmantojiet darbinieku intereses konkrtu uzdevumu pildanai.
Kad darbiniekiem ir skaidrs, ko grib uzmums, un jums ir skaidrs, ko grib darbinieki (pirmie divi
punkti), varat aut izpausties darbinieku interesm pc iespjas vairk. Kds grib ko radoku,
kds kaut ko, kas tik biei nemains. Jo vairk katrs vars dart to, kas ir viam atbilstos, jo lielka
bs kopg atdeve.
Ja cilvkos ieklauss un viiem ir iespja dart to, kas sagd gandarjumu, vii bs uzticami sabied-
rotie. pai svargi tas ir bros, kad prmaias, k saka, buks, rodas konikti un problmas. Ja d
situcij darbinieki nejutsies k daa no vienotas komandas mra sasnieganai, bet gan izjuts bai-
les par savas vietas zaudanu, ks greizsirdgi uz koliem, prprats prmaiu motvus, vii var
boikott procesu, un tas var visu apstdint neviet.
Protams, japzins, ka darbinieku vienoana kopgam mrim prasa daudz vairk laika veltt saru-
nm ar cilvkiem nek tad, ja cersiet ar vienu pavli izmaint esoo krtbu. Tau ar rezultts bs
acm redzams, un bs mazka iespja, ka prmaias neizdosies.
3 . MOT I V T, N E V I S K O N T R O L T C I L V K U S
Vzijas sasnieganai ir nepiecieama cilvku iesaistans un viu enerija, tpc jmekl veidi, k
to pankt. Menedmenta sistmas ir oti orienttas uz kontroli, k ar uz to, lai katrs vartu savu
darbu izdart labi, bez lieliem izrvieniem. Vzijas sasnieganai ar to var nepietikt. Nevars ar vien-
kri uzspiest vairk ar tm pam kontroles metodm. Tas drzk var radt stresu, nogurumu un
pretestbu prmaim.
7
L D E R A A B C
Cilvkus iedvesmo tas, ka vii tiek novrtti, atzti. Vii jtas piedergi un motivti, ja var piepildt sa-
vus personiskos sapus un gt pankumus. Ilgu laiku valdja prliecba, ka das izjtas jmekl r-
pus darbavietas un noteikti nav vadtja uzdevums ts radt. Tau arvien vairk ptjumu uzmu-
mos pierda pretjo. Cilvki izvlas strdt viets, kas atbilst viu vrtbm, kur var kopgi sasniegt
lielkus mrus.
Uzmumos ar izciliem pankumiem alla novro lielu aizrautbu un lepnumu par uzmuma
produkciju.
K R A D T MOT I V C I J U ?
Pirmkrt, jdod iespja cilvkiem piedalties vzijas izstrdan. Vii kst tai piedergi, sajt cie-
ku saikni ar uzmumu, ldzgi k notiek ar pau panieku vai vadtju, kad tas aizraujas ar jaunu
ideju. Te vajadzga vadtja un darbinieku savstarpja uzticba, lai vartu radoi iesaistties d
proces. Pat visnesvargkais vai jaunkais uzmuma darbinieks var ieteikt interesantu ideju, ja
tics, ka viu kds uzklauss.
Otrkrt, jdod darbiniekiem pietiekami liela brvba savu uzdevumu veikan. Veiksmgajos uzmu-
mos sekmgi darbojas princips, ka tiek pankta vienoans par sasniedzamo rezulttu, bet darbinie-
ka izvl atstts veids, k sasniegt mri, protams, iekaujoties konkrt laik un form. Lai ds prin-
cips darbotos, uzmum jbt koleilm attiecbm un prieknieks nedrkst bt mikromenede-
ris, kas uztraucas par katru skumu.
Trekrt, var paldzt darbiniekam augt. T ir alternatva karjeras kpnm, kuras daudzos mazos
uzmumos ir oti sas. Ja cilvkam ir iespja augt profesionlajs un vadbas prasms, tas var uz-
turt augstu motivciju un saikni ar uzmumu. Atgriezenisk saikne par padarto, attstbas kursi,
komandjumi un pieredzes apmaia, komandas darba uzlaboana trenii tie ir dai veidi, k
atbalstt izaugsmi.
Viens no pdj laika interesantkajiem jauninjumiem vadbas praks iesaka vadtjiem, lderiem
uzemties mentora lomu pr daiem darbiniekiem. Turklt paldzt augt ne tikai profesionli, bet
ar k cilvkiem, tostarp privtaj dzv. Oponenti apgalvo, ka jauns darbinieks, uzdodot sev jaut-
jumu, ko vi tiem gribtu dart sav dzv, var atskrst, ka darbs konkrtaj uzmum nav via
dzves piepildjums. da mentoringa atbalsttji saka: Jo trk darbinieks, kura sirds ir kaut kur
citur, aiziet, jo trk var atrast piemrotku. Tiek uzskatts ar, ka, runjot ar jaunkiem koliem
par dzves jgas jautjumiem, vadtji pai saem sev tik vajadzgo atelpas brdi no ikdienas stresa
un iegst personisku piepildjumu.
K R A D T L D E R B A S K U LT R U U Z MU M ?
Vadtjs ir spogulis tam, kas notiek uzmum. Ldera uzskati, darbbas formas tiek premtas apzinti
un neapzinti. Vadtja vrtbas un ikdienas prakse atspoguosies taj, k jutsies un strds darbinieki.
stenojot principus, kas aprakstti aj izdevum, iespjams pankt, ka lderbas kultra valda katr
uzmuma viet.
Svargi ar laikus pieemt darb cilvkus, kuri atbilstu uzmuma vrtbm un sptu attstties. K
atpazt nkotnes lderus, kamr viiem nav darba pieredzes? Kds pieredzjis profesors teica, ka vi
emtu darb tdus cilvkus, kas saprot, kas vii ir un k vii kuvui par tiem, kas tagad ir. Ja vii pa-
zst un analiz sevi, vii var iemcties saprast citus cilvkus un veicint viu izaugsmi, neapstjoties
ar sav attstb. Tas ir vissvargk uzmum ar lderbas kultru.
LDERBAS LOMA PRMAIU LAIK
Prmaiu laik ldera loma pieaug pat stipros kolektvos, kur katrs labi zina savu darmo. Kad strauji
mains apstki, cilvki apjk un raugs pc kda, kur pateiktu, kas notiek un ko tagad dart. Vii
8
L D E R A A B C
mekl atbildes un atbalstu vadtj. Viiem vajadzgs kds, kas pateiktu, ka viss bs labi. Ja situcija
mains oti strauji, visticamk, ar vadtjam paam nav lielas skaidrbas par to, ko dart. Vismaz sku-
m ne. Bet varbt vadtjs jau ir sapratis, ka labi nebs. Ko dart?
Krzes situcijai ir divas fzes. Pirm neatliekams paldzbas fze. Vadtja uzdevums ir nostabili-
zt situciju, lai iegtu laiku ilgtermia risinjuma meklanai, ldzgi, k to dara rsti reanimcij.
Vadtjs var aicint cilvkus bt miergiem, nestrbt karstu un mudint analizt situciju, lai pie-
emtu saprtgu lmumu.
Nav prk grti mobilizt cilvkus krzes skuma fzei, jo visi sajt situcijas neatliekambu. Pc
tam, kad iestjies relatvi miergks posms, cilvki vairs negrib dzirdt par prmaim, jo ir jau no-
gurui no krzes. Tad pards atirbas starp vadtjiem un vadtjiem-lderiem, kas spj transfor-
mt uzmumus jaun veidol.
Tas ir ldzgi k ar infarkta pacientu, kur ir izglbts no droas nves. Tikai 20% cilvku pc atveseoa-
ns atmet kaitgos paradumus, kas veicinjui sirds slimbas. iet, ka slimba ir prvarta, tau patie-
sb ir liela varbtba, ka t atkrtosies, ja cilvks nemains savu dzvesveidu.
Kas licis uzmumam bt uzmgam pret krzi vai pat radjis krzi t iekien? Kdi ir tie kaitgie
paradumi, kas jatmet, lai otrreiz izbgtu no infarkta? Tie ir jautjumi, kas ieved krzes prvaranas
otraj fz adaptvajs prmais.
Uzmumi ar stipriem lderiem un dzvu lderbas kultru parasti ir imnki pret krzm un trk
ts prvar, jo viu vadbas repertur ir spja vienoties par kopjiem mriem, godgas attiecbas
un spja mainties.
Ar stipra vzija un labi uzemts trums ts sasnieganai paldz tri pielgoties jauniem apstkiem.
Tomr vtra ir vtra, braukana ts laik atiras no mierga kuojuma uz noteikto mri. Ko vadtji
var dart, lai izvadtu uzmumu r no krzes?
1 . L D E R I M J B T R E D Z A MA M U N P I E E J A MA M, B E T
V I A M N AV J S N I E D Z V I S I R I S I N J U MI
Vissliktkais, ko lderis var izdart, noslpties no darbiniekiem krzes laik. Tas dezorient morli, pat
tad, ja katram ir zinms via tieais darbs. Latvij lielu starptautisku uzmumu prstvniecbas biei
atrodas prmaiu vakuum tiei tpc, ka no rpuses atsttie vadtji izlemj nedzvot Latvij, bet
ierasties laiku pa laikam prraudzt situciju. Jo saretka un nestabilka situcija, jo pieejamkam
jbt vadtjam.
Ja es nezinu, ko teikt, es labk nerdos un netracinu cilvkus, saka dai vadtji. Lderbas izpausme
ir mct atzt, ka sarets situcijas risinjumi nav acm redzami, paldzt iezmt nezinm lauku
(ar tas rada zinmu stabilitti). Saruna par kopjm vrtbm, vziju, savu un citu emociju atklta pie-
emana paldzs ds nestabils situcijs. Cilvki negaida atbildes, vii grib atbalstu, un to vad-
tjs var sniegt.
Vai lderim jslpj savas baas? J un n. Darbinieki sagaida, ka viiem iedvess noteiktu prliecbu un
mieru. Nedrkst st paniku. Tau pilnb slpt savas emocijas nozm neuzticties savai komandai. Tas
ar mazina iespju, ka vii gribs piedalties problmas risinan, jo viss tau ir labi. Lderim svar-
gk par gatavajm atbildm ir saprast, cik daudz stresa darbinieki var izturt, lai turpintu bt pro-
duktvi un prvaldtu o stresu.
2 . R I S I N T U Z MU M AT K L TA S U N G O D G A S
S A R U N A S PA R N E P I L N B M
Cik daudz uzmuma sapulu notiek, k saka, pa tuko, kad sankuie apmains ar informciju,
bet teiktais pasld gar ausm, jo visi zina, ka telp ir neredzams zilonis, par kuru neviens negrib ru-
nt, bet visi jt t kltbtni. Krzes laik ir pai svargi neizvairties runt par jautjumiem, kas ir
svargi un trauc strdt. Tas liecina par spilgtu lderbas izpausmi sajust, ka telp iencis neredza-
mais zilonis, un mct to uzrunt. aj gadjum nav jbt formlajam vadtjam, lai nodrointu
9
L D E R A A B C
lderbu. Jebkur var uzdot jautjumu: Kas te notiek??? Vai tad js neredzat, nezint Dareiz for-
mlajam vadtjam var bt pat izdevgi, ka problmu identic kds cits, jo, iespjams, vadtjam ir
sareti vienlaikus paust atbalstu visiem un aktualizt smagus jautjumus.
Ptjumi rda, ka neizruntas problmas, pat tad, ja ts skum iet nelielas, trauc uzmuma pro-
duktivittei. Izrunjot nertos jautjumus, darbinieki negaida, ka tie uzreiz tiks risinti, pietiek, ka tie ir
izteikti. Ar laiku risinjums, protams, jatrod.
Svargi ar saprast jo ilgk kaut kas ir krjies, jo lielks bs sprdziens, ja tas nks klaj. Ldzgi k ar
strutm augon. K js tiksiet ar to gal? Jbt noteiktai prliecbai par to, kpc ir svargi augoni likvi-
dt. Tie var bt kopgi uzdevumi, grupas kopgs vrtbas, mri, kas visus satur kop un paldzs
iziet cauri nepatkamai, bet vajadzgai procedrai.
Atkltas sarunas nepiecieamas regulri, tad nebs tik spgi, un ts var kt pat iedvesmojoas.
3 . R A D T G A I S OT N I , K U R K O N F L I K T I N E P R V R A S
PA R P E R S O N B U C U
Krzes situcijs konikti rodas dabiski, un, lai tos atrisintu, biei vien ir svargi pamant aisberga nere-
dzamo dau. Stresa situcijs virspus izlauas cilvku dziks baas par zaudjumiem, tau to var
uzreiz nepamant, jo biei vien to iztulko tikai k pretestbu prmaim. Svargi saprast, no kurienes
rodas pretestba, jo viengi t var iesaistt cilvkus prmais.
Cilvki baids zaudt ne tikai darbu, prmais vii biek baids pazaudt pai sevi, kaut ko, kas
viiem ir drgs un oti svargs. Dareiz darbinieks negrib pieemt jaunu darba metodi, jo viam
iet, ka ldz ar to viss via iepriekjais ieguldjums kst nevrtgs. Darbinieki pretojas jaunam
vadtjam, jo viiem liekas, ka vadtjs grib izmaint uzmumu ldz nepazanai, izncinot paus
pamatus. Te var paldzt atklta saruna, kur abas puses mina noskaidrot, kas patiem notiek
un kas ir tikai ietami.
Biei cilvki izjt apdraudjumu personiskajm vrtbm, kas viiem ieaudzintas imen, skol, ie-
gtas cits valsts. Tik dziiem jautjumiem ir grti prkpt pri, un nevajag cilvkus uz to spiest. Pa-
matvrtbas ir jciena ar tad, ja ts nesaskan ar ldera vrtbm. Jraugs, kuras vrtbas vars sagla-
bt jaunajos apstkos un kuras bs ri attstbai.
Reiz darbinieks, kas bija nostrdjis 30 gadus kd Rgas uzmum, sdzjs, ka reorganizcija ir
uzmumu graujoa, tpc vi to nevar atbalstt. Vi bija oti sautis, ka viam piedv ldzgu dar-
bu, tau pilstas otr pus. Jo darbinieka lielk vrtba bija iet uz darbu ar kjm un pusdienlaik
aiziet uz mjm, lai pastu siltas pusdienas. Vi to bija darjis 30 gadus. Lai to saglabtu, vi bija ga-
tavs maint daudz ko citu. Uzmuma vadba nebija par to interesjusies un prmaiu atbalsttja
viet ieguva skau pretinieku, kur ieklausjs liela daa uzmuma darbinieku.
Prmaias ir spgs process. Lderim tas ir jsaprot un jizrda sapratne, jo tiek skarti cilvku lik-
tei. Ptjumi rda, ka tiei cilvcisk izpratne paldz darbiniekiem saglabt pozitvu attieksmi
pret uzmumu. Td veid vien uzmum lojalitti pret uzmumu var saglabt pat atlaisti
darbinieki, turpretim cit, kur vadba visu mehniski prkrtojusi, neprrunjot ar darbinie-
kiem, negatvas emocijas var paust pat tie, kas paaugstinti amat. Psiholoiskajam klimatam ir
liela nozme.
4 . I E S A I S T T V I S U S R I S I N J U MU ME K L A N
Jo lielka krze, jo lielki papildspki jiesaista jaunu ceu meklan. Liela daa msdienu kru nk ar
problmm, kurm neviens nezina risinjumu, jo ir jmekl jauni veidi, k dzvot un strdt. Mains
patrtju prti, attiecbas darb un dzv. No ldera puses btu augstprtgi iedomties, ka vi ir
viengais, kam jatrod risinjumi. Visi darbinieki dzvo un strd jaunajos apstkos, katrs redz savu
dau realittes. Ieskats, ko par uzmumu iegst darbinieks pie klientu apkalpoanas galdia, pki
var kt vrtgks par prieknieka krslu aiz stikla durvm, jo tiei klientu apkalpoan katru dienu
dzirdama jauna informcija un patrtju reakcija.
10
L D E R A A B C
Darbinieki vislabk zina, k var ietaupt dados procesos, jo vii ikdien ar to saskaras. Tikai viiem
jbt prliecintiem, ka vii neks par upurjriem taupanas sacensb un nebs viengie, uz k
rina uzmums mins ietaupt.
Krzes laik ir oti nodergi, ja uzmum jau laikus izveidota kultra, kur darbiniekus atbalsta un pat
pai uzteic, ja vii sniedz informciju par procesiem, kas nestrd. Cilvki bez paas aicinanas ne-
ststa priekniekiem negatvo, vii drzk noklus un izvairs. da kultra ir specili jveido, tau
pasaules prakses piemri liecina, ka tas ir iespjams, turklt veiksmgi.
Krzes laik dadba darbinieku vid ir liela vrtba. Jo viendki ir cilvki, jo ldzgkus risinjumus
vii piedvs. Mums patk runt un strdt ar cilvkiem, kas dom ldzgi mums. Tpat k ir atirgs
skats uz uzmumu no klientu apkalpoanas punkta un prieknieka krsla, vajadzgs ar dads skats
uz dzvi, lai atrastu jaunus risinjumus. Piemram, uzmum, kur ir tikai jauni darbinieki, var pie-
trkt pieredzes, lai tiktu gal ar vienkriem jautjumiem, ar kuriem jauniei nekad nebs saskruies.
5 . D E C E N T R A L I Z T L D E R B U U N I Z P L AT T T S
P R I N C I P U S
Lderba nav vara un nav ar amats, t ir prasmju kopums, kuru izmantojot grupas virzs pret savam
mrim. Tpc organizcija zels un plauks, ja ts vadtjs bs lderis, kas sps vairot lderbas izpaus-
mes sav organizcij visos lmeos.
Ko tas nozm? Iniciatva prmaim var nkt no vism pusm un visiem lmeiem. Daudzas probl-
mas tiek risintas zemkajos lmeos, jo darbiniekiem ir pilnvaras to dart.
Darbinieki dals sav lderbas pieredz un jautjumu risinan. d uzmum ir izteiktka kop-
banas izjta un cilvki nepaliek katrs ar savu problmu. Bez atseviiem paskumiem tiek uzturta
vienotba mra sasnieganai.
Protams, vadtjam jbt informtam. Tau ir liela atirba starp informcijas plsmu un lmumu
pieemanas plsmu. Uzmum, kur lderba darbojas visos lmeos, kdas tiek novrstas daudz
trk, klienti ir apmierintki, efektivitte pieaug. T k ldzdalba un komunikcija aizem daudz lai-
ka, svargi, lai t notiek grups, kuras strd kop, jo tur to var dart visefektvk. Vadtjam td uz-
mum ir vairk laika domt un plnot nkamos sous.
6 . PA R P T I E S PA R S E V I , J O P R MA I A S N E N OT I E K
V I E N U D I E N U, T S N OT I K S V I S U L A I K U
Jo augstk tu kp, jo vientuks ksti, saka daudzi vadtji. Un t ar ir, pai, ja esi uzmuma viengais
vadtjs un panieks vienlaikus. Nav neviena, kam uztict savu smagumu, nedrobu, uzdot jautju-
mus, jo prjie strd un dom cit lmen. pai krz visi jautjumi izskan ask, atbildba kst lielka.
Lderba ir smaga nodarbe, t prasa daudz zisk un emocionl spka ilgu laiku. Tpc viens no l-
dera uzdevumiem ir laikus parpties par sevi. Ataut sev bt emocionlam gan optimistiskam,
gan relistiskam. Optimistiskam, lai nezaudtu cerbu, relistiskam lai grt brd nektu par cinii.
Ko dart, lai saglabtu skaidru galvu un spju vadt uzmumu cauri grtiem laikiem?
1. Ldzgi k psihoterapeitiem ir savi psihoterapeiti, lderim ir vajadzgi cilvki, ar kuriem
aprunties par to, ko vi dara.
Kdai sabiedriskas organizcijas vadtjai London ir trs mentori. Viens paldz vadbas jautju-
mos. Otra ir grupa, kur tiekas vadtji ar ldzgi su, pris gadu garu, vadbas pieredzi. Treais ir
gargais padomdevjs, ar kuru prrunt personisks attstbas jautjumus. Tda ir vias izvle, lai
uzlabotu darbu un ar atvieglotu savu dzvi.
2. Jatrod laiks un vieta, lai paskattos uz uzmum notiekoo no malas, atbrvotos no
emocijm.
Tas var bt brauciens uz laukiem, pastaiga gar jru, mzikas klausans, kaut kas, kas sniedz jau-
nus spkus un auj prdomt notiekoo
11
L D E R A A B C
3. Vienlaikus neaizmirst emocijas mjs.
Prk liela miera saglabana stresa apstkos var kaitt veselbai un pat spriestspjai. Darbinieki
vlas redzt vadtja patieso seju. Starp citu, tiem, kas ir patiesi un atklti par savm vjbm, dar-
binieki ts augstsirdgi piedod atirb no tiem, kas ts mina slpt.
4. Nevajadztu aizmirst, ka lderis ir tikai viena no dzves lomm.
Svargi nesajaukt ldera lomu uzmum ar sevi pau. Vadtjam ir ar cita dzve, par ko jrpjas:
imene, draugi, vaasprieki. Protams, nevajadztu doties uz hokeja spli vai operas izrdi, vai sl-
poanas braucien uz Alpiem pa krzes karstum, jo t btu izvairans no situcijas nopietn-
bas atzanas. Tau, ilgstoi dzvojot prmaiu gaisotn, citas lomas, ja ts pamestas novrt, var
skt ietekmt ldera lomu negatvi gan ar emocionlu izskumu, gan tpc, ka cits dzves joms
var pardties problmas.
KO VAR IZDART TIKAI UZMUMA VADTJS?
Par spti tam, ka visefektvks izrds organizcijas, kurs lderba k kultra pastv visos lmeos,
tiei vadtja lomai ir savi noteikti uzdevumi, ko nevar paveikt neviens cits.
Uzmuma vadtjs savieno rpasauli ar uzmuma iekjo pasauli. rpus ir sabiedrba, ekonomi-
ka, tehnoloijas, tirgus un klienti. Vi ir viengais, kas redz vienldz labi uz abm pusm. Iekpus ir
tikai izdevumi, rpus rezultti. Koncentrans tikai uz iekpusi ir izaugsmes lielkais ienaidnieks.
Uzmuma vadtjam ir etri svargi uzdevumi.
1 . D E F I N T U N I N T E R P R E T T R P U S U Z MU MA
N OT I E K O O
Kura rj mrauditorija ir svargk? Kuri rezultti ir nozmgkie? Par to galu gal ir jiziras uz-
muma vadtjam, jo prjie par to sprie atkarb no t, kur vii organizcij atrodas un ar ko strd.
Moderns menedmenta koncepcijas tvs Pters Drakers (Peter Drucker) uzskatja, ka biznesa galve-
nais mris ir radt klientu.
1
Tpc ir oti svargi pazt savu klientu, saprast viu. Lai to izdartu, nevar
sdt tikai pie datora ekrniem uzmuma birojos.
Procter & Gamble nesen nomainja mkslas darbus, kas rotja biroju sienas, pret fotogrjm,
kurs redzami P&G produktu pircji. Tas ikdien atgdina darbiniekiem, kur ir stais noteicjs,
un papildina plao klstu, k P&G iegst informciju par klientu: pavadot ar klientiem vairkas
dienas un ptot viu paradumus, sadarbojoties ar klientiem produktu izstrd, samazinot pro-
dukta izmaksas u. tml.
Ikvienam uzmumam jiziras ar par pieeju citiem: piegdtjiem, izplattjiem, investoriem un
paniekiem, sabiedrbai kopum, un jizvlas, k veidot s attiecbas.
2 . AT K A L U N AT K A L AT B I L D T U Z J AU T J U MI E M: K U R
B I Z N E S M S E S A M, U N K U R B I Z N E S M S N E E S A M?
Uzmumam vajadztu atbildt uz trim jautjumiem, lai prbaudtu, vai tas atrodas pareizaj ni.
Uzmuma st vieta ir tur, kur tlk mints atbildes prkljas.
t Kdas ir msu uzmuma stiprs puses, ko ms mkam, kur esam izcili?
t Ar ko ms esam aizrvuies?
t Kur produkts mums dod vislabko nansilo atdevi tagad un perspektv? (Tas nenozm sara-
ot visltk, bet gan sasniegt vislabko rezulttu ar esoajiem produktiem.)
12
L D E R A A B C
1. http://www.brainyquote.com/quotes/authors/p/peter_f_drucker.html
Uz katru jautjumu var bt vairkas atbildes, tau, tikai prkljoties vism trim, uzmums var sagla-
bt savu identitti un augt ilgtermi, jo vajadzgas prasmes un zinanas, nansila atdeve un, izr-
ds, ar aizrautba. Ja tevi neaizrauj tas, ko tu dari, tas neinteress ar klientu.
Ja kd atsevi jom, piemram, ir prasmes, tau nav nansilas atdeves vai ar vartu bt oti
laba nansila atdeve, bet nav nekda entuziasma attstt produktu, no m lietm vajag apzinti at-
teikties. T bs daa no atbildes uz jautjumu, kur biznes ms neesam.
Prk plas un izkliedts darbbas lauks neved pie pankumiem.
3 . N O D R O I N T L D Z S VA R U S TA R P I K D I E N A S D A R B U U N
N K OT N E S PA N K U MU K A L D I N A N U
Tas ir oti sarets uzdevums, jo ikdienas darbi spie koncentrties uz odienu, uz tuvk laika rezul-
ttu nodroinanu. Tas ir viens no riskantkajiem vadtja uzdevumiem, kur tiem vajadzgas ldera
prasmes. Investjot nkotn, kas lielkoties ir nezinma, vadtjs izvlas neieguldt tagadn laiku, cil-
vkresursus, investcijas, ptniecbu u. tml. pai krzes laik ir liels spiediens uz stermia problmu
risinanu.
Viena no investcijm nkotn ir spja saprast, kdus darbiniekus vajadzs nkotnes vzijas stenoa-
nai, un skt jau odien pie t strdt. Dodot cilvkiem iespju augt par lderiem, vadtjs veido lder-
bas klimatu.
4 . V E I D OT O R G A N I Z C I J A S V R T B A S U N P R I N C I P U S
Vrtbas nodroina uzmuma identitti un ikdienas darbbas principus. Tm ir jpaldz uz-
mumam virzties uz vziju. Saprast uzmuma vrtbas un vienoties par tm t nav tikai for-
malitte. Ptjumi rda, ka darbinieki labprt izvlas uzmumus, kuriem ir dentas vrtbas,
kas tiek ievrotas praks. Ja vrtbas sakrt, darbinieki strd ilgku laiku un ar lielku atdevi, ir
lepnki par savu uzmumu, jo var pateikt, ko tas aizstv. Tas savukrt vairo uzmuma reput-
ciju un nansilo atdevi.
Ja vrtbas ir formlas vai, piemram, nosttas uz leju no starptautisk uzmuma vadbas, tau Lat-
vij tm nav ietekmes uz ikdienas darbu, ts ir tikai dekoratvas un tikpat labi vartu ar nebt.
Principi ir vrtbu izpausmes ko ms uzmum darm, lai nodrointu vrtbu iedzvoanos. Vad-
tjam jnodroina, lai uzmuma vrtbas alla btu aktulas un prmaiu un konkurences apstk-
os izpaustos praktiski.
Vrtbas parasti formul sos, kodolgos izteikumos. Svargi, lai darbinieki saprot, k ts iedzvojas ik-
dien, k vrtbas nosaka rcbu tiski strdgos jautjumos.
Piemram, apskatsim Latvijas zu raotja Grindeks formults vrtbas. Grindeks 2009. gad atzts
par labko bir kotto uzmumu Latvij, kur viens no vrtanas kritrijiem bija prvaldes princi-
pu skaidrba.
G R I N D E K S V R T B A S
2
t Darbinieki
Ms esam profesioni, kas izmanto savas zinanas un prasmes, lai sasniegtu izvirzto mri.
t Kvalitte
Ms esam atbildgi par drom un efektvm zlm, ekoloiski tru vidi un darba drobu.
t Jaunrade
Ms virzm zintnes un izptes attstbu un ievieam jaunks tehnoloijas.
t Stabilitte
Ms esam uzticami partneri, socili atbildgi un cienm tradcijas.
13
L D E R A A B C
2. http://www.grindeks.lv/lv/par-grindeks/Vertibas
Interesanti, ka, ievadot interneta mekltj vrdus uzmuma vrtbas latvieu valod, lielk
daa atrasto saiu attiecas uz uzmumu nansilo vrtbu un veidiem, k to paaugstint. Dau-
dzos Latvijas uzmumos, pai mazajos un vidjos, cilvcisks vrtbas joprojm neredz k dau
no uzmuma izaugsmes pamatnosacjumiem.
Tau skaidrs, ka vrtbas pastv, un tiei vadtjs (vai panieks) ts nosaka, pat tad, ja ts nav formul-
tas. Dieml biei vien ts ir negatvas vrtbas. Piemram, viens no ieguvumiem, ko minja cilvki,
kas aizbraukui strdt uz riju, bija cieas pilna attieksme pret darbiniekiem, ko nebija piedzvojui
Latvij.
Vadtjs vai nu vada, vai noved no cea, teicis Pters Drakers. K lderim vadtjam ir svargi apzinties
savu lomu uzmum un prast to sasaistt ar kolektvu. Pieemt lmumus, ko tikai vadtjs var pie-
emt, bet nezaudt lderbas gaisotni vis organizcij.
KPC LABI LDERI PIEEM SLIKTUS
LMUMUS?
Lderim, kam dota vara vadt uzmumu vai t dau, katru dienu jpieem daudzi lmumi. To saga-
tavoan var iesaistt dadus cilvkus, var (un vajag) uzklaust viedokus un veikt analzi, bet vien
brd lmums ir jpieem, un tas jdara vadtjam. Apkrtjie vro ldera lmumus un veido vai ne-
veido uzticbu. Jo vairk kdu, jo mazka uzticba lderim.
Nesen ptjum secints, ka liela daa sliktu lmumu tiek pieemti, balstoties uz vadtja nepareizu
situcijas vrtjumu. Daiem no tiem ir graujoa ietekme uz uzmumu un pat plaku sabiedrbu.
Turklt to izdara izgltoti, pieredzes bagti un profesionli vadtji. Vadbas vstur visbiek analiz-
tais kdainais lmums ir starta atauana kosmosa kuim Challenger 1986. gada janvr. Kuis gja
boj daas sekundes pc pacelans. Atauja tika dota par spti informcijai, ka temperatra vartu
bt prk zema, lai nebtu riska attiecb uz atsevim kua detam. Klausoties pdjs koordina-
toru sapulces ierakstu, iet neticami, ka komandieris varja nedzirdt o svargo informciju pdj
sarun pirms palaianas. Tau tas ir fakts.
P I E C I S O I , K I Z VA I R T I E S N O S L I K T I E M L MU MI E M
1. Jbt pieejamai pc iespjas plakai analzei par pieemamo lmumu.
2. Jrada pc iespjas vairk ideju par potencilo risinjumu, iesaistot plau cilvku loku, kurus aici-
na domt radoi ar prta vtru vai ldzgu instrumentu paldzbu.
3. Jizvlas relkie risinjumi un tie vlreiz jprbauda, tostarp ar jautjumu: Kas vartu noiet
greizi?
4. Jatceras, ka pastv emocionl pagtne, kas var ietekmt risinjuma izvli: toreiz ms
darjm t. Tpc jpieaicina kds, kas var paldzt tikt no ts va, jo divreiz vien up nekad
neiekpsi.
5. Jprbauda, vai risinjuma izvl savu lomu nav nospljis intereu konikts, kas liek kdu risin-
jumu vrtt vai nu prk pozitvi (tam cilvkam var uzticties, jo es viu pazstu), vai ar prk
negatvi (zinm ms tdus).
Viens no daudzajiem skajiem faktoriem, kas traucja pieemt pareizo lmumu attiecb uz Challen-
ger, bija tiei pdjais komandieri bija oti ieinteresti palaist kui, jo starts jau vairkas reizes bija
atlikts, un tas maksja lielu naudu; komandieri gribja attaisnot uz viiem likts cerbas un negribja
izgzties vl vienu reizi. Iznca sliktk.
14
L D E R A A B C
K KRT LDERBAS PIEREDZI NO PIRMS
DIENAS VADTJA KRSL?
Latvij biei valda stereotips, ka labi specilisti noteikti bs vadtji. Tomr ajos amatos ir vajadzgas
atirgas prasmes un pabas. Specilistam ir jprzina sava nozare un jspj kontaktties ar kol-
iem; bt vadtjam un lderim nozm rpties par kopjo virzbu un cilvkiem uzmum. Tas ir
tpat k no katlu telpas priet uz kapteia komandtiltiu vai no orestra bedres pie dirienta pults.
Specilista pankumi atkargi no via paa prasmm, spjm un rakstura. Vadtja posten rezulttus
ietekm lielkas cilvku grupas, kurm ir savas tradcijas, kultra un prasbas pret vadtju. Prast no
padotajiem tiei to pau, ko specilists prasja no sevis, var bt viskdainkais lmums, ar ko skt
vadtja gaitas.
Prakse rda, ka cilvki vismazk ir gatavi jaunajai spriedzei un atbildbai, ko uzliek vadbas pienkumi.
Daudzi ar to netiek gal, jo nespj saprast jauns situcijas prasbas. K? Es tau labi zinu, kas jdara,
bet visi spki ir pret mani. Kas notiek? izsaucas jaunie vadtji. Tpc svargi izprast vairkus mtus, kas
pavada jaunu specilistu nonkanu prieknieka krsl. To ir nodergi zint ar uzmuma vadtjam,
kas iece zemka lmea vadtjus, lai vartu attiecgi paldzt.
Katr mt ir daa patiesbas, un ie apgalvojumi ir daa no vadtja ikdienas, tau nepilnga. Tpc ie
mti var aizvest vadtju pa neefektvu ceu.
1 . M T S . VA D T J A K R S L I R VA I R K B R V B A S
Realitte: jspj sadarboties ar visiem lmeiem
Nokana vadtja krsl oti reti nozm erties pie savu iecerto ideju stenoanas, dodot visiem
nordjumus, kas btu darms. Drzk notiek pretjais tik daudziem cilvkiem no vadtja kaut ko
vajag, ka kontroles sajta tri zd. Dai jaunie vadtji pat izteikuies, k jtas t, it k vius kds past-
vgi gribtu nolaupt. Ja jaunais vadtjs turas pie krsla ietami radts varas, bs neiespjami sagaidt
sadarbbu no padotajiem, koliem, klientiem un piegdtjiem. Drzk gaidma pretdarbba.
Vieng izeja jatzst savstarpj atkarba, kas ir noteico vadtja lom. Jdom, ko var dot un ko
attiecgi saemt pret.
2 . M T S . VA D T J A M I R VA I R K VA R A S
Realitte: uzticba jnopelna
Protams, vadtjam ir vara. Tau cilvkiem patk domt, ka t nk no paa amata vien. Realitte rda,
ka neforml autoritte darbojas stiprk, pai prmaiu laikos un saretos apstkos. Cilvki klausa
tam, kam uzticas. Vara vien uzticbu nerada.
Daudzi jauni vadtji dod nordes un neklauss iebildumos. Vii grib bt pc iespjas efektvki un
negrib pieaut, ka viu pozciju neemtu vr. Tomr, di rkojoties, vii atklj, ka daudzas pavles
netiek pildtas, turklt vii par to uzzina tikai tad, kad jau ir par vlu. Man bija sajta, ka es runju pati
ar sevi, atzina kda vadtja.
Uzticba vadtjam veidojas no trim avotiem: personiskajm pabm, kompetences un ietekmes.
Padotie vrt vadtja kompetenci: ko vi prot un saprot, vai ar viu var runt k ldzgs ar ldzgu.
Vadtjam jrpjas, lai padotie pc iespjas trk uzzintu via raksturu un kompetenci. pai svargi
neslpt to, ko vadtjs nezina. Cilvki ir saprotoi, vii negaida, ka vadtjs zins visu, un labprt pal-
dzs, bet nepiedos, ja vadtjs izliksies par viszini.
Vadtjam ar jparda, ka vi var pankt, lai pieemtie lmumi tiek izpildti, ka vi var izvest organi-
zciju no saretas situcijas u. tml. Ja rezulttu nav, ar vadtjs nav vajadzgs. Nav nek briesmgka
k strdt pie bezspcga vadtja.
Padotie raugs ar uz vadtja raksturu kas vi ir par cilvku, vai pilda dotos soljumus, vai ieklauss
padotajos, kdas ir citas via vrtbas?
15
L D E R A A B C
3 . M T S . VA D T J A M J K O N T R O L PA D OT I E
Realitte: jveido kopga darba un mra izjta
Lai nodrointu rezulttus, jauni vadtji tiecas pankt kontroli pr padotajiem. Vii baids ja to ne-
izdars, padotie kps uz galvas. da sistma rada paklausbu, tau ne labus rezulttus. T ir maldga
uzvara pat tad, ja vadtjs spjis iekarot dau darbinieku uzticbas.
Kontrole mazina motivciju. Savukrt bez motivcijas darbinieki neuzemsies iniciatvu. Tas mazina
prieknieka iespjas efektvi delet pienkumus organizcijas iekien, tdjdi sark uzmuma
iespjas dzvot un attstties pastvgaj prmaiu laik.
Patiesb labk darbojas pretj pieeja jo vairk vadtjs uzticas un dele, jo lielku uzticbu iekaro,
ldz ar to palielins via iespjas ietekmt situciju uzmum.
4 . M T S . VA D T J A M J N O D I B I N A P C I E S P J A S
L A B K A S AT T I E C B A S A R K AT R U PA D OT O
Realitte: jveido spcga komanda
Vadtjam jnodroina savstarpj sadarbba, uzticba un spja kopgi prvart krzes situcijas. To
biei vien iet visvieglk pankt, nodibinot labas attiecbas ar padotajiem. Tau vadtja svargkais
uzdevums ir izveidot komandu, kas vienoti strds mru sasnieganai.
Rpjoties, lai izveidotos labas attiecbas ar padotajiem, vadtjs nereti nepievr uzmanbu citu dar-
binieku spjai sastrdties. Turklt gads situcijas, ka vadtjs nk pret kdam darbiniekiem labu
attiecbu vrd, t sanaidojot viu ar koliem. Vai ar ja tiks pieirtas atlaides darba izpild vie-
nam, nkam dien pie durvm klauvs vl pieci.
Vadtjam ir jbt labvlgam, draudzgam, bet ne draugam. Vadtjs ir loma, un to jcenas iz-
pildt par 100 procentiem. Draudzba ir pavisam cita loma. Lai veicintu kolektv veselgu gai-
sotni, jaunam vadtjam attiecbs ar visiem padotajiem jievro skaidri un vienoti principi. Tas
16
L D E R A A B C
Jauno pienkumu
spilgtkais
raksturojums
Varas avots
Vlamais iznkums
Vadbas priorittes
Saretkais
uzdevums
MTS
Vara
Tagad man bs brvba dart
pc sava prta.
Forml vara
Es bu pats galvenais un visu
noteiku.
Kontrole
Man jpank, lai man klausa.
Katrs darbinieks atsevii
Man jveido personiskas attie-
cbas ar saviem padotajiem.
Lai viss darbotos
Mans pienkums ir nodroint,
lai uzmums funkciontu
nevainojami.
REALITTE
Savstarpj atkarba
Mans darbs ir atkargs no tik dau-
dziem cilvkiem.
Ciea jnopelna
Bez darbinieku atbalsta darbi uz
prieku neiet.
Apemans izdart darbu
Paklausba nenozm apemanos
darbu izdart no sirds.
Veidot komandu
Man jveido vide, kur komand katrs
var izpaust savas labks spjas.
Veikt prmaias, lai komanda vartu
sasniegt labkus rezulttus
Es esmu atbildgs par prmaiu uz-
skanu labku rezulttu
sasnieganai.
Ko dom jaunie vadtji, un kda ir viu realitte
3
3. Tabulas pamat ir pieeja, ko aprakstjusi Linda Hila rakst Becoming the Boss, kas publicts urnl Harvard Business Review 2007. gada janvr.
var paldzt ar tiem vadtjiem, kuri par tdiem kuvui no pau kolektva un baids, ka nesps
atteikt tuvkajiem koliem.
Komandas veidoana k galvenais uzdevums var paldzt jaunam vadtjam iegt autoritti biju-
o kolu acs, jo visi var strdt kop, skaidrk iezmjot katra darbinieka lomu un uzdevumu.
Tomr tas nav viegls uzdevums, un daa jauno vadtju pavada darba dienu vienatn vai ar ieta-
mi uzticamkajiem darbiniekiem. Tas samazina un sagroza informcijas lauku par to, kas notiek
uzmum. Bet ieskum ir oti svargi saemt pc iespjas pilngku informciju.
Saprast neformls grupas, kas neizbgami veidojas uzmum, o grupu kultru un iemeslu
kop banai, k ar mct vadt s grupas kopga uzdevuma sasnieganai t ir viena no svar-
gkajm lderbas prasmm.
Katrs darbinieks var piedert pie dadm neformlm grupm. Piemram, veidojas grupas no
tiem, kas mcjuies vien skol, nk no viena reiona, kam ir vai nav brni, kas strdjui pie
prieknieka x vai projekt y. Kur kuru aizstvs, kad radsies konikts, vai tas bs pamatoti vai gru-
pas draudzbas vrd? Tie ir tikai dai no jautjumiem, ko vadtjam jmk uzdot pareizaj laik,
pai, vadot prmaias uzmum.
5 . M T S . VA D T J A M J N O D R O I N A V I S U L I E T U
K R T B A U Z MU M
Realitte: jmekl attstbas un prmaiu iespjas
Protams, t ir daja taisnba, jo vadtjam ir jatbild par to, kas notiek uzmum. Tau prk biei
jaunie vadtji ar atrottm piedurknm metas kontrolt visus mehnismus, lai viss norittu pc
iespjas labk.
Vii iedziins procesos, lai btu pilngi droi, ka viss ir, k nkas, aizmirstot savu galveno uzdevu-
mu domt divus sous uz prieku. Kas uzmumam vajadzgs, lai attsttos? Kas jmaina, lai tas
ktu produktvks?
Jauniem vadtjiem is ir pai sarets uzdevums, jo jierosina prmaias sistm, kuras galvgal
vii tikko nonkui. Tas prasa pau lderbas prasmi raudzties tlk par uzliktajiem rmjiem, sa-
skatt, kdas prmaias nepiecieamas. Tam vajadzga drosme iet pret pieemtajm tradcijm un
prasme mct pankt prmaias, nezaudjot kolektva uzticbu.
Tpat k daudzas lderbas prasmes, ar skas galv jbt prliecbai, ka tas ir svargs vadtja
uzdevums. Interesanti, ka pat vadtji, kuriem dots konkrts uzdevums maint lietas uzmum,
biei vien uz savu uzmumu skats k uz kaut ko lielu un stabilu, ko kds ir izveidojis, tpc tas
nav mainms. Ja prmaias neizdodas, vii vaino rjos spkus: tirgu, paniekus, kolektvu, bet
nesaskata savu nespju.
VAI PAR LDERI PIEDZIMST?
J, ir vairkas personisks pabas, kas padara lderbas darbu vieglku. Tomr zintnieki ir vienoju-
ies, ka nav jpiedzimst par lderi, lai vlk par tdu ktu. Pdjo gadu attstba rda vl tlku ten-
denci veiksmgkie lderi neprtraukti strd pie paattstbas, pilnveidojot savas profesionls un
vadbas spjas, vii pakauj sevi vrtjumam tikpat prasgi, cik savu uzmumu. Un nekad neapst-
jas aj proces.
Spilgtiem lderiem biei uzdod jautjumu: vai jums ir kds lderis, no k js esat mcjuies? Ne-
noliedzami, katram laikam ir spilgti politiskie un uzmjdarbbas lderi, kam pievrsta liela uz-
manba. Tiek minta bijus Latvijas Valsts prezidente Vaira Ve-Freiberga, Amerikas prezidents
Baraks Obama vai General Electric ilggadjais vadtjs Deks Vels (Jack Welch). No spilgtiem l-
deriem var mcties, bet, kopjot vius, sanks tikai neveiksmgs klons. Pankumus t diezin vai
vars gt.
17
L D E R A A B C
Katram, kas tiecas kt par lderi, jiet savs ce. Cilvkus aizrauj personbas, kas ir vii pai, aizrauj viu
ideju, prliecbas stums. Ts ir lietas, ko nevar iegt pris stundu kursos, kur iemca teikt pareizs lie-
tas. Tau, tpat k var uztrent atltisku ermeni, regulri strdjot pie paattstbas, var krietni papil-
dint savas lderbas bagu.
Ldera darbbas kvalitti nosaka das via pabas:
t aizrautba ar savu darbu un mri, kas sakojas dzik jg;
t tas, cik liel mr lderis spj piepildt savas vrtbas ar praktisku darbbu ikdienas dzv;
t attiecbu kvalitte, kuras vi veido ar ldzgaitniekiem;
t padisciplna rezulttu sasnieganai;
t sevis izpraana, tas ir, spja novrtt savas stiprs un vjs puses, pagtni, intereses, aizrauans.
K SEVI IEPAZT?
D Z V E S S T S T S L D E R A B A G T B A
Sciet ar savu dzvesststu. Ko jsu dzve pasaka par jums? Kdi notikumi js izveidojui par to,
kas js esat? Uzdodiet o jautjumu sev un ar apkrtjiem. Viiem bs cits skatjums, un tas
bagtins jsjo.
Daudziem pazstamiem lderiem ncies prvart grtbas jau agr brnb vai jaunb, un tas apzin-
ti vai neapzinti motivjis turpmkajai izaugsmei. Tie, kas izgjui cauri zaudjumam un spjui no t
gt ko pozitvu, ir samui vienu no svargkajm lderbas mcbstundm: neapstties pie pirma-
jiem riem, k ar ieguvui dau brieduma, kas nepiecieams, lai ktu par lderi prmaiu laikos.
Sevis pazana ir viens no svargkajiem lderbas uzdevumiem. Tau daudzi jauni vadtji un topo-
ie lderi tam neatlicina laiku, vii koncentrjas uz rjiem atribtiem: amatu, pankumiem, atzin-
bu, mju, manu. Kd brd viiem iet, ka s lietas ar ir vii pai. stermi tas var nostrdt, bet
ilgtermi cilvki bs ar mieru sekot lderim, kuram ir pamats, nevis tikai rigi sasniegumi.
Lai godgi paskattos uz sevi, biei vien ir vajadzga lielka drosme, nek vadot citus uz jauniem pie-
dzvojumiem. Lai ar lderis ir tikai viena no lomm, jo vadtjam ir ar citas
dzves gan privtas, gan sabiedriskas, tomr ldera darb cilvks piedals
viss, tds, kds vi ir. Jo saretka situcija, jo mazk iespju noslpt savu
patieso btbu. Tiei stresa situcijas prbauda lderi: vai vi spj domt
viengi par savu du, vai ar risina situciju un rpjas par komandu.
K L A P E S U Z A C M
Kas ir tie jautjumi, par kuriem es neinteresjos, kurus es nepamanu, bet
kuri citiem ir svargi? Ldzgi k zirgs, kam uzliktas klapes uz acm, lai koncen-
trtos tikai uz ceu un neredztu cemal notiekoo. Zirgam tas paldz sa-
sniegt mri, bet ldera vesto komandu var ievest grv.
Kds vadtjs atklja, ka vi nedzird un nesaprot, ko via komand saka
sievietes. Vi bija piekljgs un alla deva vim vrdu, izturjs ar cie-
u, tpc problmu ilgu laiku nepamanja, ldz beidzot kds cits kolis
aizrdja, ka vadtjs gandrz nekad neatbalsta sievieu izteikts domas.
Tas bija liels oks, tad sekoja noliegums, bet vlk ncs secint, ka t ir
taisnba. Vadtjs ldza savu koli turpmk paldzt labk sadzirdt ko-
lu sievieu viedokli. Ar vi pats apzinti veltja tam vairk uzman-
bas. Lieki teikt, ka sievietes via komand jau bija zaudjuas dau moti-
vcijas, bet prjie vriei nemanot piesavinjuies prieknieka uzved-
bas modeli, ko ncs lauzt.
18
L D E R A A B C
K A S L D E R I M J P R O T ?
Analtisks spjas
- Defnt mrus un radt vzijas
- Redzt lielku bildi
- Zinanas par konkrto sektoru
- Spja nodroint kvalitti
- Plnot un izmantot resursus
Vadt sevi
- Saprast un organizt sevi, mainties
- Mcties no kdm
- Maint perspektvu skatjumam uz lietm
Vadt citus
- Klausties un jautt
- Saprast attiecbu psiholoisko pamatu
- Tikt gal ar saretm situcijm
- Nodroint atgriezenisko saiti
- Vadt un motivt apkrtjos
Iespjams, lietas, ko vadtjs nepamana, nav tik nozmgas k mintaj piemr, bet kdam tas
var bt oti svargi, ldz ar to negatvi ietekmt gaisotni komand. Vajadzgs ilgs treni gan pa-
am lderim, gan visai komandai, lai pamantu klapes uz acm, atztu to esambu un mintu
situciju maint.
K A R S T P O G A
Toties daudz vieglk ir pamant jautjumus, kas izraisa ldera vtrainu reakciju. oti biei sakpi-
nti emocionla attieksme veidojas pret jautjumiem, kas konkrtaj situcij aizskar dzik. T ir
ldera karst poga, kuru nospieot via reakcija uz cilvkiem un situciju var kt neadekvta.
Ts var bt agrk prdzvotas psiholoiskas traumas sekas, neatrisintas attiecbas, kaut kas no
pagtnes, kas ielauas odien. Parasti sarunu biedri aizskar o pogu, to neapzinoties. Tpc l-
derim paam ir jzina, kuri ir tie jautjumi, pieejas, risinjumi, galu gal cilvki, kuri var uzspiest
uz t saukts karsts pogas.
Svargi ir laikus nomierinties un nekd gadjum nepieemt lmumus personisku emociju
iespaid. di lmumi var radt negatvas ilgtermia sekas uzmumam. Piemram, laik, kad
attstjs personlie datori, kdas rmas vadtjs uzska savas programmatras izstrdi. T nebija
savietojama ar IBM datoriem, kas tolaik bija augokais uzmums sav jom. Un tas notika ti-
kai tpc, ka viam personiski bija noraidoa attieksme pret IBM kda pagtnes notikuma d.
Kop t laika uzmums sen neatrodas vadoo sarakst, un is lmums direktoram maksja
via vietu.
MOT I V C I J A S AV OT I
T k lderim juztur augsta motivcija sev un savai komandai ilgk laika posm, svargi saprast, no
kurienes nk motivcija paam lderim.
Var nodalt iekjo un rjo motivciju. Lderiem biei grti atzties, ka vius motiv rji faktori: atzi-
nbas, uzslavas, iespja bt labkajam, nansili stimuli. Kamr atzinba nekst par pamri, tai var
bt pozitva loma attstbas veicinan, jo cilvks ir socila btne un rod spku, ja saprot, ka citi viu
pamana un novrt. Iekj motivcija ir saistta ar cilvka dzves jgu. Kas sagd dziu un patiesu
gandarjumu? Personisk izaugsme? Iespja paldzt augt citiem? Iespja maint sabiedrbu, uzlabot
dzves apstkus citiem?
Sabiedrba uzspie cilvkiem savas vrtbas, imenes loceki vecki, laultie draugi gaida no
mums sasniegumus, tpc biei vien ms neiedziinmies personiskaj motivcij, bet dadu ie-
meslu d izdabjam apkrtjiem, teiksim, negribam apbdint, gribam bt citu cilvku gaidu vrti.
Tomr ptjumi liecina, ka bez dzias personisks motivcijas cilvks nevar atstt paliekou iespaidu
ar savu darbu un nejtas laimgs.
Iekjs motivcijas piepildana sagd dziku gandarjumu nek rjs. Ar to saists ar negaidtais
secinjums par to, kas vairk motiv darbiniekus. Nesen starptautisk aptauj
4
cilvki atzinui, ka
vairk par nansilu stimulu (prmijm vai algas pielikumu) vius motiv tie prieknieka atzinba,
ldera uzmanba un iespja vadt kdu projektu.
T R S S P J U K O MP L E K T I L D E R A AT T S T B A I
Lderim vajadzgi vairki prasmju komplekti, lai veiksmgi vadtu uzmuma attstbu. Pirmais kom-
plekts saists ar analtiskajm spjm ar vzijas noteikanu, lmumu pieemanu. Otrais komplekts
ir sevis pazana un attstana. Disciplnai, godgumam un darba spjm ir oti liela nozme. Treais
komplekts ir spja strdt ar cilvkiem saprast, sajust un atbalstt vius, dibint un uzturt attiec-
bas. eit spja klausties un sadzirdt ir viena no svargkajm.
19
L D E R A A B C
4. Aptauja publicta McKinsey Quaterly 2009. gada novembra numur, aptaujti 1047 darbinieki un vadtji vis pasaul.
KO VL LDERI DARA?
Dadi ptnieki piedv dadus skatjumus uz lderiem piemtoajm pabm un prasmm.
20
L D E R A A B C
5. Iedvesmojo ldera kritrijus ieviesui Gerets Dounss (Gareth Jones) un Roberts Dofjs (Robert Gofee) sav rakst Kpc kds gribtu bt jsu sekotjs?, kas
publicts Harvard Business Review 2000. gada oktobr.
6. From Good to Great, Jim Collins, Harper Business, 2001.
PROFESIONL GRIBA
Rada augstk lmea rezulttus, kas kalpo par pamatu,
lai uzmums no laba ktu par izcilu.
Demonstr nelokmu apmbu dart visu, lai
nodrointu ilgtermia rezulttus. T vrd gatavs iet
cauri jebkdm grtbm.
Ar personisko piemru nosaka standartus, kas aus
uzbvt un noturt izcilu kompniju.
Skats spogul, nevis r pa logu, kad jmekl atbildgie
par sliktiem rezulttiem. Nekad nevaino citus cilvkus,
rjos faktorus vai neveiksmi.
PROFESIONL PAZEMBA
Demonstr pievilcgu vienkrbu un atturbu,
izvairs no publiskas apbrnoanas. Nekad neliels
ar pankumiem.
Strd ar klusu apmbu. Lai motivtu citus,
balsts uz principiem un standartiem, nevis uz
personisko harismu.
Iedvesmo uzmumu bt ambiciozam, tau pats
nekad tds nekst. Nodroina, ka viam ir sekotji, kas
var pankt vl izcilkus rezulttus nkamaj paaudz.
Skats r pa logu, nevis spogul, kad jmekl iemesli
uzmuma veiksmgai darbbai. Atrod tos citos
cilvkos, rjos faktoros un veiksm.
Rda prjiem daus savus trkumus.
Liel mr balsts uz intuciju,
izvloties darbbas laiku un metodes.
Vada cilvkus ar t saukto
stingro iejtbu.
Atklj prjiem, ar ko ir atirgi.
Iedve cerbu, ka viss izdosies.
KO TAS DOD LDERBAS PROCESAM UN REZULTTAM?
Parda savu ievainojambu ar lderis ir cilvks, cilvki ar viu var asocities
un pai kst atvrtki; pards iespja novrst trkumus.
Pieredze, jtga ldzcilvku uztvere, nemitga dadu datu vkana
un apkopoana auj intuitvi sintezt efektvus lmumus.
Lderim tiem rp, ko dara via cilvki, vi spj saprast viu situciju,
tau ir nepiekpgs rezulttu stenoan.
Mk savus defektus prvrst efektos un nekaunas no tiem; cilvki aizraujas
ar paiem lderiem.
Prmaiu laikos cilvkiem ir vajadzga cerba t ir k degviela braucamajam.
Iedvesmojoie lderi
5
ASV izcilo uzmumu vadtju divas sejas
6
s pazmes ir novrotas lielkajai daai vadtju, kas
strdjui 11 ASV uzmumos, kuri 20. gadsimta otraj
pus piedzvojui 30 gadu izaugsmi un rezulttus, kas
vairkas reizes prsniedza vidjos tirg.
IZGLTBAS NOZME LDERA DARB
Ldera darbs biei vien vairk ldzins mkslinieka dzvei nek menedera ikdienai. Mkslinie-
kam nepietiek tikai apgt zmanas tehniku, nepiecieams, lai btu ko teikt ar savu darbu. L-
dzgi ir lderim, tpc rodas jautjums: kur smelties o iedvesmu? Lderi veido pieredze, dzves
vroana. Sava loma taj ir formlajai izgltbai, kas veido pamatu domanai, skatjumam uz
dzvi pc noteiktas sistmas.
Pasaules pieredze rda, ka uzmjdarbbas pankumi nav tiei saistti ar kdu noteiktu formls
izgltbas jomu. Bils Geitss (Bill Gates) ska rakstt pirms programmas jau ta vecum un pameta
universitti 2. kurs, lai nodibintu Microsoft.
Visaptveros ir lderu apgalvojums, ka vii mcs visu mu. No koliem, no konkurentiem, uzma-
ngi vrojot sabiedrbas procesus, pai no sevis.
MB A VA I T O M R N E ?
Uzmjdarbbas maistrs, kas vis pasaul zinms k MBA, ir populrkais grds biznesa vid. T
lielkoties ir praktiski orientta izgltba, kas dod pamatus uzmuma vadan. Ir divgadgas pamat-
programmas un divus vai gadu garas profesionls MBA programmas, kurs mcs cilvki ar saldzi-
noi lielu praksi biznesa vid.
Pc nedraksta Business Week 2006. gad veikt ptjuma, tikai vienam no trim pasaules ietekmg-
ko kompniju vadtjiem bija MBA grds. Ar apskatot uzmumu rdtjus, atkljas, ka vadtjiem ar
MBA grdu nav priekrocbu, viu uzmumu rezultti vidji ir pat sliktki nek prjm 2/3 vadtju,
kuriem grda nebija.
7
M I Z G L T B A
Pdjos gados arvien vairk cilvku, kas pietiekami veiksmgi izpauduies uzmjdarbb, no-
lemj mcties. Biei vii iziras par profesionlo MBA, kas auj paskatties uz lietm no malas,
dod plaku informciju. Studijas k jauna dzves pieredze auj iegt jaunu eneriju. Studenti
atzst, ka liela vrtba ir ar kursabiedri, no kuriem biei var mcties tikpat daudz cik no pasnie-
dzjiem un studiju materila. Saites, kas izveidojas studiju laik, saglabjas ar pc tam un var
kalpot k attstbas dzinulis.
Daudzi vadtji izvlas skos vadtju kursus, kas ilgst no vienas dienas ldz vairkm nedm. Vism
lielkajm starptautiskajm biznesa skolm ir profesionls izgltbas nodaas, kas piedv dus kur-
sus, kuros profesioni var satikt attiecgs skolas labkos pasniedzjus.
K U R S I U N K O N F E R E N C E S
Liela daa biznesa apmcbu notiek ar biznesa apmcbu rmu starpniecbu. Tm raksturga speciali-
zcija: nanses, komunikcija, vadba, prdoanas kursu organizana. Uzmumi var izvlties, vai
stt darbiniekus uz atkltiem kursiem, kur vii mcsies kop ar dalbniekiem no citiem uzmu-
miem, vai rkot iekjs mcbas tikai savas rmas darbiniekiem.
Ldzgi k cits biznesa joms, zem viena nosaukuma var slpties dadas kvalittes produkti. Tpc,
izvloties mcbu rmu, svargi saprast, vai js iegsiet vlamo. Te var paldzt ieteikumi, iepazans
ar pasniedzju un kursa satura un formas izzinana.
Kursos darbinieki iegst jaunas zinanas, atsevii kursi var sniegt ar jaunas prasmes (piemram,
komunikcij). Ar labi pavadts laiks mcbs dod jaunu eneriju darb. Tau mcbas nevar aiz-
stt atkltu sarunu ar darbinieku, kuram neveicas kd darba jom un nepiecieami uzlabojumi.
21
L D E R A A B C
7. Is Te MBA Overrated? urnls Business Week, 20.06.2006. http://www.businessweek.com/magazine/content/06_12/b3976089.htm
Profesionlo apmcbu organiztji vienmr nords, kdi bs ieguvumi pc attiecg kursa pa-
beiganas. Tomr nevar sagaidt, ka viena mcbu programma nodroins kanu par izcilu lderi.
Par tdu var kt, tikai praks izmantojot iegts zinanas un prasmes.
Vadtji, kas novrt attstbas nepiecieambu, regulri apmekl kursus, atjaunojot un uzlabojot
savu vadbas reperturu. Tpat vii seko ldzi sav vid aktulkajam, piedaloties vietjs un
starptautisks konferencs, kur var iepazties ar jaunkajm tendencm un satikt kolus. Vadt-
jam ir jsaprot tirgus, tendences, jzina par jaunko vadbas ideju attstb.
ME N T O R I N G S
Uzskot uzmjdarbbu, mentorings ir viena no efektvkajm praktiskajm mcbu metodm.
Mentoringa pamatmris nav apmcba, bet gan paldzba uzmuma nostdan uz kjm un
attstb, tau mentoringa proces jaunam uzmjam ir unikla iespja smelties no vairk piere-
dzjua kola plaa spektra zinanas. Ilgtermia sadarbba ar nodroina praksi apspriestajm
idejm paa uzmum idejas iespjams prbaudt. No mentora var mcties ar k no cilvka,
tpc, izvloties mentoru, svarga ir savstarpj saskaa.
K O U I N G S
Arvien lielku popularitti darbinieku efektivittes uzlaboan iegst kouings jeb individuls darbs
ar konsultantu. s metodes galvenais uzdevums ir virzt darbinieku uz mru sasnieganu.
Termins kouings nk no angu valodas coach, ko lieto gan sport, runjot par treneri, gan bizne-
s par atbalsta personu. Ar sport treneris neko nedara sportista viet, bet piedv metodes, kas
viam paldz sasniegt vlamo rezulttu.
Kouinga lielkais pluss ir darbs vienam pret vienu, ldz ar to tas alla ir pielgots klienta vajadzbm
un problmu risinanai, ko nevar nodroint kursi. Tpc daudzi konsultanti apvieno mcbas ar
kouinga pakalpojumiem, lai kursos apgto piemrotu ikdienai.
Ar Latvij kouings uzem apgriezienus, arvien vairk specilistu iegst sertiktu darba veika-
nai. Tomr starptautisk mrog vl nav vienotbas par pakalpojuma standartiem, k ar par kvali-
kciju darba veikanai. Kouinga specilisti parasti nav psihologi, biei vii ir biznesa konsultanti.
Tomr domas dals, vai da izgltba kouing btu nepiecieama.
Kouingu iesaka izmantot, ja darbiniekam ir liela motivcija izaugsmei, ja vajadzgs atbalsts turpm-
kai izaugsmei vai ideju stenoanai uzmum. Kouingu neiesaka izmantot, ja darbiniekam ir pro-
blmas ar motivciju. Ts jrisina uzmuma iekien. Kouinga pakalpojumus toties var izmantot
vadtjs, kam vajadzgs atbalsts darbam ar slikti motivtiem padotajiem.
O R G A N I Z C I J A , K A S M C S
Pamcba uzmuma iekien kst arvien populrka. T kalpo ne tikai par mcbu instru-
mentu, bet noder ar k komandas gara stiprintja, kopga relakscija iespja savienot lietde-
rgo ar patkamo.
Reklmas aentra iekrtoja bibliotku un reizi mnes organizja diskusijas par kdu profesionls
jomas grmatu. Daiem darbiniekiem tika uzdots sagatavot apskatu par tematu, sekoja diskusija un
neforml daa. Darbinieku atsaucba bija liela, pai skum.
Kd mcbu rm darbinieku pienkums ir regulri publict rakstus par jaunkajm tendencm
vadbas un komunikciju jom, kur darbojas rma. T tiek stimulta darbinieku intelektul
attstba, radoais gars, gatavots materils potencili jaunam kursam un notiek apmaia ar infor-
mciju sav starp.
22
L D E R A A B C
T E S T U PA R AU G I
VAI JSU UZMUMS IR MODERNAS
LDERBAS ZMOLS?
Ldera uzdevums ir radt uzmumu, kas attsts un spj saglabt konkurtspju pat visgrtkajos
apstkos. is tests dos iespju saprast, vai esat uz pareiz cea ilgtspjga uzmuma veidoan, kur
valda lderbas kultra. Tests balstts uz parauga, kas izstrdts Hrvarda universittes Biznesa skol
2008. gada mart.
8

24
T E S T U P A R A U G I
VRTJUMS
1. Vadtji iesaista prjos diskusijs.
2. Vadtji atzst savu zinanu un ekspertzes robeas.
3. Vadtji uzdod izzinous jautjumus.
4. Vadtji uzmangi klauss.
5. Vadtji rpjas, lai uzmum btu laiks, vieta un resursi, lai identifctu un apspriestu organizcijas problmas.
6. Vadtji rpjas, lai uzmum btu laiks, vieta un resursi, lai prdomtu un uzlabotu ldzinjos rezulttus.
7. Vadtji kritiz uzskatus, kas atiras no prjiem.
8. Uzmum ir viegli izteikties par to, kas uz sirds.
9. Ja es pieauju kdu, man to smagi piemin.
10. Cilvki uzmum parasti brvi run par problmm un nesaskam.
11. Cilvki uzmum labprt run par to, kas strd un kas ne.
12. Lieki nerunt ir labkais veids, k dart savu darbu aj uzmum.
13. Uzmum labprt uzklausa viedokus, kas atiras no vairkuma.
14. Ja kdam ir atirgs viedoklis no prjiem, par to run ar prieknieku divat, nevis atklti kop ar visiem.
15. Uzmum cilvki ir atvrti jaunm idejm, k vislabk sasniegt mrus.
16. Kamr ideja nav iedzvojusies uzmum, neviens negrib par to dzirdt.
17. Cilvki ir ieinteresti padart darbu labk.
18. Cilvki biei pretojas jaunai pieejai darbam.
19. Cilvki biei ir liel stres.
20. Par spti lielai slodzei, cilvki atrod iespju apspriest, k darbs sokas.
21. Spiediens visu padart pc iespjas trk kait darba kvalittei.
22. Cilvki ir prk aizemti, lai veiktu uzlabojumus.
23. Vienkri neatliek laika prdomt, kas tiek darts.
Regulri tiek ievkta informcija par:
24. - konkurentlem,
25. - kllentlem,
26. - ekonomlkas un sabledrbas attstbas tendencm,
27. - tehnolol[as attstbas tendencm.
Regulri tiek saldzinti rezultti ar:
28. - konkurentlem,
29. - labka[lem uzmumlem sa[ [om.
30. Jauniem darbiniekiem tiek nodrointa piencga apmcba.
31. Pieredzjuiem darbiniekiem tiek regulri nodrointa apmcba.
32. Informcija uzmum tiek izplatta plai un atvrti.
33. Uzmums dals informcij rpus uzmuma sienm.
8. Konkrti: Is Yours a Learning Organization?, David A. Garvin, Amy C. Edmondson, and Francesca Gino, Harvard Business Review, 2008. gada marts.
IZCILU LDERU TESTS
9

Vai jsu uzmum tdi ir?


25
T E S T U P A R A U G I
9. Tests balstts uz Dima Kolina ptjumu No laba uz izcilu (Jim Collins, From Good to Great), Harper Business, 2001. gads.
- Vadtjiem, kas ieem visnozmgkos amatus msu organizcij, piemt ambcijas attiecb uz kopgi darmo darbu,
organizciju, mriem, nevis attiecb paiem uz sevi. Viiem piemt dzelzs griba noturt organizcijas kopgs attstbas
ambcijas augstu.
- Vadtji, kas ieem visnozmgkos amatus msu organizcij, uzskata, ka pankumi nk no citiem, bet attiecb uz
kdm skats spogul un vienmr pai uzemas atbildbu.
- Lai ar dai no msu vadtjiem vartu tikt raksturoti k harismtiski, viu harisma nekalpo par galveno avotu vadtju
darba efektivittei. Vii motiv, piemrojot organizcij izvirztos standartus: izcilbu, smagu darbu, godgumu u. tml.,
bet nekad ar savu publisks personas tlu.
- Msu kultr saturs tiek vrtts augstk par stilu, principi augstk par personlijm un rezultti augstk par nodomiem.
- Msu vadba veic prrunas un konsultcijas labk risinjuma mekljumos (bez mra izskatties gudriem vai uzvart
argumentu kaujs) ldz pat lmumu pieemanas brdim.
- Kad lmums ir pieemts, komandas biedri vienoti atbalsta lmumu, lai nodrointu t veiksmgu izpildi ar tad, ja
nepiekrita lmumam.
Vrtjums
A Organizcij pazme ir oti izteikta, vairs nav daudz ko uzlabot.
B Mums biei piemt pazme, tau ir iespjas uzlabojumiem.
C o pazmi pie mums var novrot, tau t ir diezgan vji attstta.
D Nav piemru, ka organizcij btu novrojama pazme, drzk msu darbb ir pretrunas ar to.
E Ms darbojamies gandrz pilngi pretji apraksttajai pazmei.
Komentri par atbildm
PERSONISKS MOTIVCIJAS IZZINANA
is nav tests ar pareizm atbildm, bet viela jsu prdomm. Paemiet baltu papra lapu, apsdieties
klusum, kur neviens js netrauc, un aujiet rakstmajam sldt pa papru. Nav nepareizu domu,
visas ir vrtgas.
t Ko es uzskatu par sava darba mri?
t Ko es uzskatu par savas dzves jgu?
t Kuras ir svargks vrtbas man dzv? K ts izpauas man darb, man privtaj dzv?
t Kdas ir manas stiprs puses, un kdi ir mani trkumi? Kuri trkumi man obrd visvairk trauc?
t Kdi notikumi man pagtn mani ir padarjui par to cilvku, kas es esmu odien? K es to varu
labk izmantot, lai uzlabotu savu ldera darbu?
Izststiet to kdam cilvkam jsu organizcij. Ldziet ar viu atbildt uz iem jautjumiem. Pr-
runjiet, ko js gribtu maint, uzlabot. Vienojieties par plnu, kad un k tas notiks, un turiet viens
otru pie vrda.
Varat atkrtot du vingrinjumu ik pc pusgada vai gada vai ar veikt plak mrog uzmu-
ma iekien.
26
T E S T U P A R A U G I
L D E R I PA R L D E R B U
28
L D E R I P A R L D E R B U
K J S R A K S T U R OT U T E R MI N U
L D E R I S ? VA I T I R MO D E S
T E N D E N C E ?
obrd lderis ir oti populrs modes vrds. Iesp-
jams, to nosaka apkrtj vide un veicamie uzde-
vumi. Manuprt, lderis ir tas, kuram seko. T ir
personba, kurai seko prj sabiedrbas daa. Tas
var bt plak kontekst, kad sabiedrba seko
politiskajiem lderiem, un ar aurk sabiedrbas
daa seko vai nu uzmuma vadtjam, vai kdas
intereu grupas lderim. Ldera galven spja ir
uzburt vziju un izstrdt stratiju. Vzija ir mr-
is, uz kuru vajadztu doties. Vzijai seko strati-
ja, kas ir loisks ce no punkta, kur ms atroda-
mies odien, uz mri, kuru ms gribam sasniegt.
VA I I R AT I R B A S TA R P
VA D T J U U N VA D T J U L D E R I ?
K DA S I R G A LV E N S VA D T J A
L D E R A F U N KC I J A S U Z MU M ?
Uzmuma vadb nav striktu robeu starp vad-
tju un lderi, jo lderis, kur nav vadtjs, var bt
aj status nosacti sku laiku, ne jau visu laiku
ir jorganiz revolcijas, jatklj Amerika vai jsta
misija uz Mnesi. Ir ar ikdienas darbi, un tur robe-
a starp lderi un vadtju ir trausla. Lderim ir j-
mk uzburt vziju un nospraust ceu uz o vziju,
bet vadtja uzdevums ir veidot relo plnu, kon-
krtu darbu un laika plnu, k o stratiju reali-
zt. T ir atbildba ar par budetu, kas pc btbas
ir darbbas plns, kur izteikts nanu mros.
s divas funkcijas vzijas un stratijas izstrd-
ana, k ar stratijas realizcija ir ts, kas uz-
muma vadtjam-lderim parasti ir jveic.
K J S N O N K AT P I E V Z I J A S ?
Vzijas izstrdana ir oti rados process, ko nevar
iekaut astos darba stunds vai izdart noteikt
viet darba kabinet. Parasti labks idejas un
vzijas rodas rpus pierasts darba telpas.
Biei vien vziju formult auj kds rjs faktors,
kas rada papildu asocicijas. Tad vzija, par kuru ir
domts ilgu laiku, bet ar ne prk labiem pan-
kumiem, pki kst loiska un skaidra. Biei pat
ir grti konkrti pateikt, kas ir bijis tas rjais sti-
muls un virztjspks, kas visas lietas ir sakrtojis.
Varu mint piemru no VEF laikiem, kad strdju
par radioelektronisks aparatras konstruktoru.
Biei vien piedzvoju lielas rados mokas, kad
JURIS BINDE
SI A L AT VI J AS MOBI L AI S TELEFONS PREZI DENTS
Dr. Juris Binde ir SIA Latvijas Mobilais Telefons pirmais un viengais prezidents
kop 1992. gada, kop 2004. gada pilda ar valdes prieksdtja amatu. Juris Binde
savu karjeru veidojis rpnc VEF, kur no 1978. ldz 1992. gadam bijis inenieris
konstruktors, sadzves radioaparatras galven konstruktora vietnieks, galvenais
tehnologs un tehnoloisks daas vadtjs, sistmu analzes grupas vadtjs un
zintnisks un tehnisks informcijas nodaas vadtja vietnieks. 1978. gad
beidzis Rgas Politehnisko instittu (tagad Rgas Tehnisk universitte), kur apguvis
radioelektronisks aparatras ineniera konstruktora tehnologa specialitti.
Zinanas papildinjis Vcij (1990. gad), Starptautiskaj biznesa institt IFL
Stokholm (1995. gad) un Kolumbijas universitt ASV (2000. gad). 2007. gad
pabeidzis Latvijas Universittes Ekonomikas un vadbas fakulttes doktorantru,
iegstot ekonomikas doktora grdu (Dr. oec.) uzmjdarbbas vadb. 38 zintnisko
publikciju un trs rpniecisko paraugu autors. No 2002. ldz 2009. gadam bijis
DnB NORD Banka Latvija Uzraudzbas padomes loceklis. Patlaban strd ar par
docentu Vidzemes Augstskol. Dr. Juris Binde ir LIKTA (Latvijas Informcijas un
komunikcijas tehnoloijas asocicija) viceprezidents, Rgas Tehnisks universittes
Goda doktors (Dr. h. c.), Latvijas Telekomunikciju kluba seniors. Juris Binde samis
Triju Zvaigu ordea (IV iras) virsnieka apbalvojumu, Latvijas Republikas
Ministru kabineta Atzinbas rakstu, bijis ineniera Lintera prmijas laurets.
bija jprojekt kds mezgls vai detaa, kas nedevs rok. Varju stundm sdt pie darba galda
un zmt skices, bet vienalga nekas neiznca. Tad pki, piemram, braucot tramvaj, viss mezgls
nostjs acu priek, atlika tikai aiziet darb pie kulmaa un uzzmt.
Vzij ir ldzgi aptuvenais virziens ir zinms, bet nav preczi formults. rj iedarbba paldz visu
salikt savs viets.
K F O R MU L T, U Z K U R I E N I I E T ?
Ir tds teiciens, ka gudrs vadtjs piesaista sev palgos cilvkus, kas ir par viu gudrki. Tas ir princips,
pc kura ar es vados, jo viens cilvks nevar zint visu. Ir oti svargi piesaistt citu cilvku zinanas un
viedokus un, d analtiski sintezjo proces apkopojot ts zinanas, kas iepriek jau ir bijuas,
radt kvalitatvu un kvantitatvu nkamo pakpienu.Tas ir kolektvs process, bet pats vzijas formul-
jums, protams, ir uzmuma vadtja atbildba.
C I K B I E I J S T R D P I E J AU N A S V Z I J A S ? VA I P I E T I E K A R V I E N U,
KO I Z S T R D PA S K U M ?
Vziju radana nenotiek oti regulri. Starp vienu un otru vziju var paiet pieci gadi vai pat vairk.
Nepiecieambu pc vzijas nosaka rjie apstki. Ja mains biznesa rj vide, atbilstoi jmai-
na mris, uz kuru dodamies. Lai saglabtu konkurtspju, ir jmains. Tas nenozm, ka vien-
mr ir radikli jmains stratijai. Biek jmains taktikas lmen.
Uzmuma rentabilitte, akciju
cenas celans, tirgus lderba
tie ir mri, ko parasti uzmu-
mam izvirza panieki. Tad vad-
tja uzdevums ir atrast ceu, k
os mrus sasniegt, turklt ne
tikai konkrtos skaitos, bet vai-
rk kvalitatvos jdzienos un
kategorijs. Parasti virzans uz
mri notiek soli pa solim. Lai
noktu no viena pakpiena
ldz otram, jbt reliem plniem. Nevar uzbvt mju, skot no jumta.
Lai cik enils ar btu vadtjs, vi nespj paredzt visas iespjams un neiespjams lietas, kas var
mainties ce uz mri, tpc ir svargi sekot mra sasnieganas procesam un plna izpildei. Ja mai-
ns rjie vai iekjie apstki, jmaina plni vai to loisk secba. Tas ir neprtraukts process, kam
jseko, jo mris, kas izvirzts odien, pc gada vai diviem var bt aizvirzjies kaut kur tlk vai sus,
un process jturpina.
Savulaik Imants Ziedonis Epifnijs runja par tzi, antitzi un sintzi. Ar vadtjam, vadoties pc t-
zm un antitzm, jsintez jauns idejas. Kaut ko kvalitatvi jaunu var radt, tikai balstoties uz iepriek-
jm zinanm un situcijas analzi.
VA I U Z MU MA P R I E K G A L VA R B T C I LV K S , K A S N AV L D E R I S ,
B E T I R VA I R K ME N E D E R A T I P S ?
Uzmumu, protams, var vadt ar bez ldera dzirksts, tau parasti tas nebs produktvi ilgtermi.
Menedera tipa vadtji ir viet, kad jveic konkrti uzdevumi. Tau pc kda laika atkal ir vajadzgi
cilvki, kas spj paskatties tlk. Amerikiem ir teiciens Get out from your own box paskaties r-
pus savas ierasts vides. Parasti menederi ir saistti ar savu ikdienas darbu un konkrtiem pienku-
miem, un vii nepaskats uz lietm no cita redzes viedoka.
Uzmuma vadtjam ir jskats daudz plak, turklt ne tikai sav nozar, bet jseko ar tam, kas
notiek cits nozars. Daudzi izgudrojumi ir raduies tiei tpc, ka netradicionl veid ir izmantotas
29
L D E R I P A R L D E R B U
Ldera galven spja ir uzburt vziju un
izstrdt stratiju. Vzija ir mris, uz kuru
vajadztu doties. Vzijai seko stratija, kas ir
loisks ce no punkta, kur ms atrodamies
odien, uz mri, kuru ms gribam sasniegt.
visiem zinmas lietas, tikai iepriek neviens nav iedomjies, ka o lietu vartu izmantot ar cit veid.
Viena no metodm, ko izmanto konstruanas teorij, lai atrastu jauno un netradicionlo, ir empti-
jas metode. Tas nozm, ka jums jiztlojas sevi detaas vai procesa viet un jiedomjas, ko js dar-
tu, ja tur atrastos. Atbildot uz o jautjumu, biei rodas svaiga ideja. Atirb no tradicionls pieejas,
kad js uz procesu skatties no rpuses, izmantojot emptiju, js esat procesa iekpus, ldz ar to
skats ir pilngi atirgs. Klausties simfonisko orestri, sot zl vai sot orestrim pa vidu t ir
liela atirba. Man bija tda iespja Kolumbijas universittes (ASV) augstk lmea menederu kur-
sos, kad varjm klausties orestri, sot mziu vid, turklt dads viets orestra bedr. Skan
pilngi citdi nek zl.
Jo ilgk cilvks strd, jo lielka pieredze, jo vairk ir standarta risinjumu. Es nepiekrtu modernajm
mcbu metodm, ka nav jzina fakti, tikai jmk saskatt kopsakarbas. Ataujiet jautt, kdas kopsa-
karbas var saskatt, ja nav zinmi fakti, starp kuriem ts saskatt? Paskatoties atpaka vstur, dau-
dziem eniliem cilvkiem, piemram, Leonardo da Vini, Mikelandelo, tonam, Kopernikam un
citiem, bija enciklopdiskas zinanas. Ja t nebtu, diez vai vii btu spjui radt kaut ko jaunu.
Katram cilvkam jbt pamata bzei un pamatzinanm. Jo zinanas plakas, jo nodergkas, jo
vieglk ar tm opert. odien internet var atrast visu ko, bet ne vienmr tas bs tas, kas patiem ir
vajadzgs. Renesanses nijiem ir bijui daudzi projekti, piemram, Leonardo da Vini helikopters,
bet o ideju varja stenot praks tikai tad, kad tika sasniegts noteikts tehniskais un sabiedrbas atts-
tbas lmenis. Var bt enila ideja, bet odien t vl nav izmantojama. Tau paies desmit gadi, un t
bs pavisam ikdienia. Piemram, pirms 1020 gadiem F-1 automans izmantotie materili un
konstrukcijas bija kosmisk kua lmen, bet odien das konstrukcijas un tehnoloijas jau ir jebkur
srijveida ielas automan.
VA I U Z MU MS VA R K AU T KO I E T E K M T S A B I E D R B ,
VA I I R V R T S C E N S T I E S ?
Ir vrts censties, jo jebkur var ietekmt procesus. Astodesmito gadu beigs, kad krita Berlnes m-
ris un es vl strdju VEF, mums Berln vadtju mcbu ietvaros bija rados domanas kurss. Ms
apmekljm metinanas tehnoloiju uzmumu, kur vadtjs caurlaiu telp bija uzlicis plaktu
Ikvienam ir pienkums gt pankumus!. Ar du ideoloiju ir iespjams sasniegt oti daudz, un t
izplats prj sabiedrbas da.
Ja paskatmies dadas aptaujas, LMT ir mints gan k iekrojamkais darba devjs, gan k viens no
mltkajiem zmoliem, tas atrodas uzmumu reputcijas topa virsotn. No vienas puses, cilvka
dab ir neteikt neko labu, no otras taj pa laik sabiedrba novrt o tiekanos uz izcilbu. Patie-
sb latviei jau vienmr ir centuies pc izcilbas. Nu, kaut vai jaunlatviei, kas brauca uz Pterpili un
Trbatu pat bez graa kabat, bet atrada dadus veidus, k apgt zinbas un tiekties uz augu, radt
izcilbas piemru.
Tiei tiekans uz izcilbu auj gan uzmumiem, gan cilvkiem bt lderiem sav jom. Dieml pa-
reizj tendence ir tda, ka izcilba netiek stimulta. Iespjams, tas notiek tpc, ka ar viduvjbm ir
vieglk manipult.
Kad pirms vairkiem gadiem Latvij skolu sistm atva izvlties, kurus priekmetus nemcties,
tika radti prieknoteikumi tam, ka mums tagad trkst eksakto zintu specilistu, inenieru, trkst
doctju, kas vius mca. Jauniei netika piespiesti mcties. Tpat k zik jebkur ermenis cenas
ieemt stvokli ar minimlu potencilo eneriju, ar cilvki, ja nav rjo apstku, kas piespie, pai
neraujas strdt, izemot atsevius fantius. Cilvces vsture liecina, ka progresa galvenais dzinulis
ir bijis slinkums. Cilvki ir izdomjui jaunas lietas, lai vartu turpint slinkot.
VA I L D E R A U Z D E V U MS I R R D T P I E M R U ?
Lderim ir jbt piemram. Lderis nevar bt tas, kas saka: Neskatieties uz maniem darbiem, klausie-
ties manos vrdos. Tds varbt var strdt kdu laiku, bet ne ilgtermi.
30
L D E R I P A R L D E R B U
K A S J P R OT L D E R I M?
Izvlties komandu, kas dom taj pa virzien. Tas nenozm, ka komandai jdom viendi, bet
vien virzien noteikti. Vlamos mrus iespjams sasniegt tikai tad, kad komandai ir ldzgas vrt-
bas. Verners fon Brauns
10
, kad viam prasja, kas ir vajadzgs, lai aizlidotu uz Mnesi, teica: Divas lie-
tas nauda un komanda.
Jprot motivt, aizraut, pardt gaio tli, uz kuru mums jvirzs. Taj pa laik soiem jbt reliem,
nedrkst izvirzt neizpildmus mrus bezdibeni nevar prlkt ar diviem soiem. Ce uz mriem
jbt mazm uzvarm, kas apliecina, ka msu izvltais ce, stratija un taktika ir pareizi. Tas no-
stiprina gan komandas garu, gan piesaista citus atbalsttjus, kas varbt skum ir bijui neitrli vai
skeptiski. Uzvaras liek cilvkiem pievienoties uzvartjiem.
Orientcija uz izcilbu un sasniegumiem man ir bijusi vienmr. Liel mr par to man jpateicas i-
menei. Mans tvs uzskatja, ka jebkur darbs jpadara oti labi, nevis vienkri labi.
T jau nav, ka cilvks visu laiku analiz, kas viam jdara, lai btu lderis. Vienkri jturas pie pamat-
vrtbas, ka darbs ir jpadara labi, tad ar tiek darts viss, lai t btu, lai btu komanda. Vai cilvks to
dara tpc, ka uzskata sevi par lderi, tas ir lozosks jautjums.
K A S V L J Z I N A L D E R I M, K U R VA DA U Z MU MU ?
Nevajadztu pieemt, ka lderi nekad nekds, tpc ir bstami kdu personu glorict, jo jebkur
cilvks ir tikai cilvks un var k-
dties. Jo augstk atbildbas
lmen cilvks atrodas, jo spg-
kas ir pieauts kdas. Ts var
bt spgas divjdi spgas
sabiedrbai, attiecb uz kuru s
kdas pieautas, vai ar spgas
paam lderim, kas td veid
spgi iespaido savu paapziu.
Tas ir bstami, jo ar laiku sk ras-
ties apzia, ka viss tau ir labi, ka
es tau visu zinu. Ir jbt kdam
oponentam, vislabk, ja tas ir kds no tuvajiem cilvkiem, kas norda uz riskiem un iespjamm
kdm. Tuvie var bt gan darb, gan draugu vid, gan imen. Nordes, protams, tiek emtas
vr, analiztas. Tas nenozm, ka nordes vienmr ir pareizas, bet varbt ts dod iespju ieraudzt
kaut ko jaunu.
Cilvkam ir raksturga sava viedoka hipertrofana. Man viss ir skaidrs, es visu zinu, t ms darsim.
Bet varbt ir kdi aspekti, par kuriem vispr neienk prt, un kds cits, kas paskats no malas, uzreiz
norda uz vr neemtajiem riskiem.
Ldzgs pamiens ir savu ideju uzrakstt uz papra un nolikt atvilktn, pc nedas paemt un last
jau ar pavisam citm acm. Lietas, kas rakstanas brd ita pilngi skaidras, pc nedas vai divm jau
izskats citdi, un reizm tu brnies, k tdas mubas varji sarakstt. Tpc, pirms pieemt nopietnu
lmumu, lietas vienmr ir jizvrt kaut vai no nelielas laika distances.
K J S PA N K AT, K A J U MS S A K A K R I T I S K A S P I E Z ME S ?
Ir jbt uzticbai. Veiksmgs uzmums ir tds, kura vadbas komandas cilvki ir gatavi uzklaust un
ieteikt vistrakks idejas. Nedrkst ar baidties, ka tev pateiks: Atvaino, ef, bet tava doma neies kras-
t. Daudz sliktk, ja kritika tiek noklusta. Es gan drzk to sauktu nevis par kritiku, bet par normlu
31
L D E R I P A R L D E R B U
Ce uz mriem jbt mazm uzvarm, kas
apliecina, ka msu izvltais ce, stratija un
taktika ir pareizi. Tas nostiprina gan komandas
garu, gan piesaista citus atbalsttjus, kas varbt
skum ir bijui neitrli vai skeptiski. Uzvaras
liek cilvkiem pievienoties uzvartjiem.
10. Verners fon Brauns bija vcu izcelsmes fziis un raeu zintnieks, kuru uzskata par izcilko savas jomas prstvi 20. gadsimt. Viam bija nozmga loma
tehnoloiju izstrd ASV pirmajai misijai uz Mnesi.
idejas novrtjumu. Ir tikai labi, ja ir dadi viedoki. Tds uzmums, kur ir spcga domubiedru
komanda, ir daudz dzvotspjgks un ar daudz labkm attstbas perspektvm ilgtermi.
Laiku pa laikam ir jiziet r no komforta zonas. Neviens uzmums nevar sasniegt kvalitatvi jaunu
attstbas pakpi, ja tas dzvo komforta zon, tas vienkri nav iespjams. Kpc ar kaut ko nopl-
ties, ja viss tpat ir labi? Tiei tpc biei vien vadtjam vai lderim ir jrada komand izjtas, kas ir
rpus komforta zonas, varbt pat mkslgs diskomforts, kas liek sarosties un atkal domt ko jaunu.
Lai nepiedzvotu stas krzes, jmcs uztvert signlus. Man viens no tdiem ir klusums pirms vtras.
Ttad kaut kas briest. T ir vadtja pieredze saost potencilas briesmas, pirms ts ir iestjus. To var
saukt par intuciju, var saukt par pieredzi, varbt tas ir pat mazliet iracionli, bet pieredzjui vadtji
briesmas sao. Vajag tikai turt acis un ausis va.
K J S U Z T V E R AT NE G AT V U S V I E DOK U S PA R S E V I VA I U Z MU MU?
Katram cilvkam demokrtisk sabiedrb ir tiesbas uz viedokli. Parasti ir divi viedoki manjais un
nepareizais. Tau, nopietni runjot, pret lietm ir jizturas pragmatiski. Var bt ar nepatiesi apvainojumi
un nepatiesa informcija, turklt cilvks var tev to izststt ar vislabkajiem nodomiem. Tpc viss ir mie-
rgi jnoklauss un jsaliek kop ar citiem faktiem. Svargi, lai tds situcijs aiz 80% nepareizs infor-
mcijas nepazustu tie vrtgie 20%, kas tur vartu bt. is analzes un sintzes faktors notiek visu laiku.
K I Z M R T L D E R A E F E K T I V I TT I ?
Situcijas ir dadas. Ir gadjumi, kad uzmums ir smag krz un ir vajadzgi lderi, kas izvelk to lau-
k no bedres, tau biei vien pc tam ie pai krzes lderi vairs nespj nodroint turpmko uzmu-
ma attstbu. Politik tas ir skaidri redzams Tautas fronte izdarja grandiozu darbu, mobilizja visu
tautu, un ms atguvm neatkarbu, bet pc tam t vairs nebija piemrota miera laika dzvei. Rads
citi cilvki, lderi, vadtji, vienalga, k ms vius saucam, kas attstbu virzja jau citos veidos.
Ldzgi var bt ar ar uzmumiem. Viena situcija ir tad, kad uzmums tikko veidojas, kad visi dara
visu. Ir ap 1020 cilvku, un viss notiek. Bet tad pienk brdis, kad jmains. Ar ms LMT tam izgjm
cauri. Pirm darbbas gada beigs bija 28 darbinieki, bet tad izaugsmes temps kuva arvien straujks,
ncs jau preczi delet pienkumus, noteikt atbildbas robeas, funkcijas un visu prjo. Ja tas ne-
tiek laikus izdarts, iestjas haoss. Neviens ne par ko neatbild. Imants Ziedonis rakstja:
Ja prasa, kas te atbild, tad teic: viss kolektvs,
Un t tu vienmr bsi no atbildbas brvs.
Tdas situcijas nedrkst pieaut, tpc prmaias ir jveic visu laiku. LMT izauga trs gadu laik.
Kad uzmums bija nostabilizjies, bija jmaina funkcionalitte. Lielas prmaias notiek ik pc
trim etriem gadiem, ar tagad, kad LMT ir viens no lielkajiem Latvijas uzmumiem, jo uzmu-
ma struktrai ir jatbilst tiem mriem, kas ir izvirzti. Ja struktra neatbilst mriem, ar rezultts
netiks sasniegts. Daudzi vadtji to neem vr. Vii saka: Kpc maint, ja ms visu laiku t esam
strdjui, visu laiku viss bija labi. Bet situcija tau bija cita, ar mri bija citi. Tad nav jbrns, ka
arvien biek mri netiek sasniegti.
VA I VA J A D Z T U AU D Z I N T C I T U S L D E R U S S AV J O M ?
VA I P I E T I E K , K A I R V I E N S ?
Uzmum var bt vairki lderi, jo lderi jau ir dados lmeos. Ir formlo un neformlo grupu lderi.
Labi, ja neforml un forml, piemram, struktrvienbas vadtja, ldera loma apvienota vien per-
son. Cita lmea lderi ir liels palgs uzmuma vadtjam. Tas ir rkrtgi liels potencils un vrtba
uzmumam, ja ir cilvki, kas savs grups var aizraut prjos. Tas ir oti svargi, un pie mums tdi ir
izaugui, jo esmu vadjies pc principa izvlties gudrus padotos.
Es gaidu jebkuru ar labu ideju pie sevis laipni ldzu, nciet un ststiet! Dieml ne vienmr visi t
dara. Cilvki dom, ka t ideja jau nav tik liela, nav tik vrtga, ko nu traucs lielo bosu. Bet biei ir t,
ka ska ideja, attiecgi apstrdta un papildinta ar resursiem un nansm, var dot uzmumam
32
L D E R I P A R L D E R B U
ievrojamu labumu. Ja ir ideja, to vajag izklstt, jo labu ideju uztvers. Daudziem ir bail, ka viu ideju
nozags. Ar t mdz gadties, tpc jpaseko, lai neaizmirst idejas autoru un avotu.
K DA I R I Z G L T O A N S N O Z ME L D E R A AT T S T B ?
Tpat k jebkur jom, ar vadb ir aptuveni 5% talanta un 95% darba. Tas ir ikdienis darbs. Ir jstr-
d, ir jgst pieredze, jvro, k strd citi vadtji, jlasa literatra, turklt ne tikai profesionl, bet ar
dailiteratra, lozoski darbi. Vadan oti labi paldz detektvromni un brnu grmatas. Ts atraisa
to smadzeu potencilu, kas ikdien netiek nodarbints. Tdi klasiski darbi k Vj vtolos, Vinnijs Pks,
Alise Brnumzem ietver lielisku lozoju, un tajos ir daudz pamcoa, ko var izmantot ikdienas darb.
Nodarbinot smadzenes ar neikdieniiem jautjumiem, tiek atraists radoais potencils. Ldz ar to
interaktv darbba starp abm smadzeu puslodm ir spcgka, un rodas jaunas, svaigas, neordi-
nras idejas.
Es aj zi rkojos diezgan impulsvi. Ja man gribas last par Vinniju Pku, Konfcija vai Umberto Eko
darbus, es to daru, iepriek neieplnojot. Viena no jauno vadtju kdm ir t, ka vii strd, strd
un strd, bet neatvl laiku domanai. Vadtjam ir jdom, jo viam maks algu par domanu,
nevis par rakanu. Papildu zinanas par mkslu, vsturi, lozoju, tehniku... tas viss dod impulsus un
auj atrisint saretus stratiskus un taktiskus jautjumus.
K U R J S R O DAT
E N E R I J U ?
Tas kst par paradumu. T ir
spja tri last, uztvert daudz
informcijas. Cilvks jau izman-
to tikai daus procentus no
sava smadzeu potencila,
tpc tur var vl daudz ko
sabzt iek.
T ir vlme msu uzmumu
padart par labko un ilgstoi
noturt td stvokl. Msu
devze ir k taj Prta vtras dziesmi: Jo ms esam un bsim tie labkie!
Darbojas princips, ka vienmr ir jtiecas kt par empionu. Ja bs ds mris un uzstdjums,
iespjams, tu nebsi empions, tau bsi otrais vai treais, bet, ja izvirzsi mri bt piektajam
vai iekt olimpiskaj seniek, diezin vai pat desmitniek iesprauksies.
Mrim ir jbt relam, izpildmam un oti augstam. Nevajag utopiskus mrus, jo tie demotiv
cilvkus. Tad sk teikt, ka vadtjs ir izkkojis prtu. Mrim ir jbt sasniedzamam, tiei tpc ar ir
vzija un stratija, kas parda loiskos sous, k nokt ldz mrim. Ja soi ir saprotami ar citiem, ir
oti liela varbtba, ka mris tiks sasniegts.
K A S J U MS I R S A R E T K A I S VA D T J A DA R B ?
Verners fon Brauns teica: Problma ir izveidot koloniju uz Marsa, viss prjais ir darbs.

K D S B T U J S U N OV L J U MS J AU N A J I E M VA D T J I E M
U N L D E R I E M?
Turt va acis un ausis un tiekties uz izcilbu! Nav obligti bt pirmajam pasaul, bet svargi bt lab-
kajam sav jom. K teica Jlijs Czars: Labk pirmais ciem nek otrais Rom.
Skam no paiem pamatiem, iegstam pieredzi, ejam uz nkamo lmeni. J, tur varbt nebsi
pirmais, tur bsi otrais, piektais, septtais, bet ar tur ir iespja pakpeniski, apgstot pieredzi,
kpt uz augu.
33
L D E R I P A R L D E R B U
Darbojas princips, ka vienmr ir jtiecas kt
par empionu. Ja bs ds mris un
uzstdjums, iespjams, tu nebsi empions,
tau bsi otrais vai treais, bet, ja izvirzsi mri
bt piektajam vai iekt olimpiskaj seniek,
diezin vai pat desmitniek iesprauksies.
34
L D E R I P A R L D E R B U
K J S S K A I D R OT U T E R MI N U
L D E R I S ?
Pc manas pieredzes un izpratnes tas ir vad-
tjs. Manuprt, uzmum nevar nodalt lderi
no vadtja. Ja man jauttu, k sadalt, es teik-
tu, ka ir izcili vadtji, viduvji vadtji un ir slikti
vadtji. Tas ir brnigs vrds latvieu valod
vadtjs. Tu strd, un tu vadi.
K DA I R B T I S K K AT I R B A
S TA R P I Z C I L A J I E M U N
S L I K TA J I E M VA D T J I E M?
Vislabk to var izmrt pc rezultta. Ar pc t,
kd veid is rezultts ir sasniegts. Vai tas ir
iegts, strdjot individuli vai komand.
Man liekas, ka, runjot par vadtjiem, oti sva-
rgs ir komandas darba rezultts. Svarga ir
atbilde uz jautjumu: vai komanda du rezul-
ttu var iegt ar bez tevis? Ja tava kltbtne
vienmr ir vajadzga, lai pieemtu gala lmu-
mu, droi vien nekds izcilais vadtjs tu neesi.
K vadtjam tev ir vzija, mris, kas jsasniedz.
Tad ir jizveido komanda, ar kuru o mri var
sasniegt. Tev komanda ir jiedvesmo rezultta
sasnieganai, un tev ir jkontrol izpilde. T ir t
lielk meistarba.
Ja ms runjam par izcilbu, t patiesb ir
spja cilvkus iedvesmot t, lai ar viiem ir
interesanti piedalties. K vadtjam tev ir kaut
kds redzjums, k lietas vartu stenot, bet
tev ir jprliecina un jaizrauj ldzi visa
komanda.
U N K DA I R AT I R B A S TA R P
L A B U U N I Z C I L U VA D T J U ?
Labs vadtjs ir teicams izpildtjs. Ir skaidri
pateikts, ka jsasniedz tds un tds rezultts, ir
rmis, kura ietvaros darboties. Izcilais vadtjs
ienes ar tlko redzjumu. Izcilam vadtjam
cilvki ar sajsmu seko.
Man ir bijusi t laime strdt izcila vadtja vad-
b. Daas nianses darbinieka attiecbs ar izcilu
vadtju ir grti izststt, jo ts vairk ir emocio-
nlas. Tau tad, kad tu nonc pie viduvja vai
slikta vadtja, atirbu uzreiz var skaidri sajust.
Kontrasts ir milzgs. Man personiski vajadzja
vairkus gadus, lai es no t atkoptos. Tad es
sapratu, ka man ir rkrtgi paveicies, ka man
dzv ir bijusi da iespja un ka es zinu, ko
DAIGA AUZIA-MELALKSNE
BI RAS NASDAQ OMX RI GA VALDES PRI EKSD TJ A
Kop 2005. gada Daiga Auzia-Melalksne ir NASDAQ OMX Riga (iepriekjais
nosaukums Rgas Fondu bira) vadtja, bet jau no 2003. gada Daiga darbojas
NASDAQ OMX Baltijas biru vadbas grupas sastv, kuras przi ir Baltijas
vrtspapru tirgus attstbas stratijas izstrde un realizcija. Bir Daiga ska strdt
1998. gad, kad kuva par emitentu attiecbu specilisti, pc diviem gadiem kstot par
departamenta vadtju. Vlk Daiga pildja Rgas Fondu biras valdes locekles
pienkumus, vadja Rgas Fondu biras un Latvijas Centrl depozitrija uzmumu
grupas Attstbas un pakalpojumu departamentu un 2004. gad tika ievlta par biras
viceprezidenti. D. Auzia-Melalksne ir ieguvusi profesionlo maistra grdu uzmumu
un organizciju vadan Rgas Biznesa skol Executive (MBA) programm. Viai ir
ar Latvijas Universittes bakalaura grds ekonomik un maistra grds biznesa vadb
MBA. Bira NASDAQ OMX Riga ir vieng licenct fondu bira Latvij un kop
ar Latvijas Centrlo depozitriju nodroina akciju, obligciju, pardzmju kotciju
un norinus, valsts parda vrtspapru izsoles, tirgus uzraudzbu un citus moderna
un caurskatma, starptautiskiem standartiem atbilstoa vrtspapru tirgus darbbai
nepiecieamos pakalpojumus. Bira ir daa no NASDAQ OMX, pasaul lielks biru
kompnijas. NASDAQ OMX grupas birs kotjas 3700 kompniju, grupas izstrdts
biru tehnoloijas nodroina tirdzniecbas, norinu un uzskaites pakalpojumus vairk
nek 70 birs, norinu centros un centrlajos depozitrijos vairk nek 50 valsts.
nozm izcili vadt. Tad ar pie viduvja vadtja tu negaidi motivciju no rpuses, tu sc pats izkopt
savas spjas, balstoties uz izcilo piemru.
K DA S PA B A S VA I P R A S ME S P I E M T I Z C I L A M VA D T J A M?
Tds cilvks tevi iedvesmo. Tu nc uz darbu ar prieku, vi tevi saprot, droi vien
Kad tev ir bijuas aubas, vai konkrtais mris ir vai nav sasniedzams, no via vienmr esi varjis
smelties eneriju. Izcils vadtjs parda, k jebkuros apstkos var tikt uz prieku. Vi atzst, ka si-
tucija nav idela, pasaka, par ko ms aizmirssim, bet uz ko koncentrsimies, un motiv iet uz
prieku un risint problmu.
K J S T I E K AT G A L A R KO MA N DA S V I R Z A N U U Z M R I ?
Jo augstk tu kp, jo vientuks jties. Kad es kuvu par organizcijas vadtju, es gadu biju ok. Es
jautju savam iepriekjam vadtjam: Tu tau ar jties oti, oti vientu? J, vi atbildja. Ka-
mr tu neesi galvgal, to nevar redzt un saprast.
Man mris vienmr ir bijis jatrod paai. Un ir, protams, bijui bri, kad man to bijis oti grti at-
rast un motivt prjos. Cilvki pc tam ir teikui, ka man acis nespdja. Un ar t ir bijis, ka ir pat
ziski grti kaut ko dart, jo dzve jau nesastv tikai no uzvarm. Ir bijuas ar vilans, rgtuma izj-
ta, kas jizdzvo.
Tev k vadtjam ir vajadzga
darbinieku paldzba, un tu stvi
ar izstieptu roku un gaidi, lai
kds paldztu, bet neviens ne-
paldz. Taj brd visi sav starp
strdas par to, kam tas nav jda-
ra. Man ilgu laiku bija sajta, ka
jskrien un jprasa kdam atbil-
de. Ja man jaut, ko dart, es
biei uzdodu pretjautjumu:
bet ko tu dartu? Un t es audzi-
nju savu komandu.
K J S AT R I S I N J T VA D B A S V I E N T U L B A S P R O B L MU ?
Mans bijuais vadtjs ieteica veidot komandu no savjiem. Veidot savu fanu pulku. Tie ar bs tie, kas
paldzs. Tas bs gar process, un ne visus cilvkus tev uzreiz izdosies savkt. Tau tu vius vari pulci-
nt kop.
Vadana ir komandas sple. Tu visu laiku mt bumbu, tu vienmr to perfekti neaizmetsi vai perfek-
ti nenoersi. Augstk pilota ir tad, kad komandas biedrs jt, ka tu to bumbu nenoersi, tpc va-
jag mest citdi. Vi to jt un t ar met. T ir pleca sajta, no kuras veidojas izcila komanda, kas var
risint jebkuru jautjumu.
Lai vartu strdt kop, ir jbt ldzgm vrtbm. Ja t nav, tad ilgi nevars sastrdties. Ikdie-
n labi pards, vai darbinieks ir gatavs noiet vienu kilometru vairk bez paas prasanas, vai
vi klienta intereses liek pirms savm personiskajm, vai viu interes rezultts, vai vi nk ar
savu iniciatvu, vai vi ir gatavs kolim paldzt bez lganas, vai vi ir gatavs rkoties, nolasot
citu izjtas, vai ar no via tas viss jvelk r. Ts ir tdas netveramas pabas, bet ts veido uz-
muma vrtbas.
Kad tu sajti cilvk potencilu, tu ar viu virzi uz augu. Vi ir tavs atbalsts, jo jums ir kopgas vrt-
bas. Tas veidojas dabiski. T izaug nkamie vadtji. Tau ir ar citdi ststi tu noskati kdu, kur var-
tu bt vadtjs, visu laiku motiv un stimul, bet nek nav. Tad tu saproti, ka tas bija tavs redzjums,
nevis t cilvka redzjums.
35
L D E R I P A R L D E R B U
Vadana ir komandas sple. Tu visu laiku mt
bumbu, tu vienmr to perfekti neaizmetsi vai
perfekti nenoersi. Augstk pilota ir tad, kad
komandas biedrs jt, ka tu to bumbu nenoersi,
tpc vajag mest citdi. Vi to jt un t ar met.
T ir pleca sajta, no kuras veidojas izcila
komanda, kas var risint jebkuru jautjumu.
A R KO J R I N S , N O N KOT VA D T J A A MAT
N O U Z MU MA I E K I E N E S ?
Biras gandrz 15 gadu vstur mums visi vadtji ir iekien izaudzinti, neviens no malas nav atn-
cis. No vienas puses, tas ir labi, jo nodroina uzmuma vrtbu neprtrauktbu. No otras ja tu ksti
par vadtju tiem, kas jau ilgku laiku uzmum strdjui, vienmr bs cilvki, kuri tevi pieems k
vadtju, un bs cilvki, kuri nepieems. Daiem vienmr bs jautjums, kpc vi tika izvirzts vad-
tja darbam, nevis es. Vadtjam ar to ir jrins.
C I K L I E L M R V R T B M I R J S A S K A N?
Ir lietas, ko var atauties, un tdas, ko nevar. Vadtjam jdara viss nepiecieamais, lai uzmums virz-
tos uz prieku, tpc uz o to jpiever acis. Ja zini, ka tev melo, tu, visticamk, nevarsi darbinieku
uzreiz atlaist, jo ir svargi darbi padarmi tagad un tlt.
Protams, tdos bros tu saproti, ka is nebs spltjs, un mekl, kas viu vartu aizstt. Jo nevar t:
kstu dusmga, atlaiu un mnesi kdu meklju. Tda luksusa vadtjam nekad nebs.
Bet ir bijis ar t, ka oti sastrdamies, pc tam es atvainojos, atzstu, ka prsteidzos, darju nepareizi, un
apsolu, ka uz prieku mainu savu reakciju. Konkrtaj gadjum cilvks nostrdja vl pusgadu, tad
tomr nolma aiziet, bet aizgja pavisam citdi, nek tas btu noticis uzreiz pc konikta. Vi atzi-
na neesot ticjis, ka es varu mainties, bet tas tomr noticis.
VA I VA D T J S D R K S T K D T I E S ?
Protams, un to nekad nevajag slpt. Darbinieki novrt godgumu. Es pasaku: Piedod, es prstei-
dzos, un minu izskaidrot, kpc t rkojos.
Vii negrib redzt, ka tu esi perfekts. Vii novrts tavu kdu, tas vius pat iedroina. Mums vi-
siem bail no perfektiem cilvkiem. Vajag relus cilvkus. Ar kdm, kas jpiedod. To ar skaidroju
prjiem. Ja tie ir tavjie cilvki, vii saprats tavu atkltbu un godgumu. Tie, kas tevi prprot, nav
tavjie. Tie ar aizies.
VA I K D U AT Z A N A N E G R AU J VA D T J A AU T O R I TT I ?
Cilvki ir t norpjuies par savu autoritti. Pilngi lieki. Ja tev t ir, neviens to nesagraus. Ja kds
dom, ka, atzstot kdu, es grauju savu autoritti via acs, tad t ir via problma. Kad nonksim ldz
konkrtam jautjumam, ms redzsim, kuram ir t autoritte.
Ja es atzstu savas kdas, tas tikai stiprina manu autoritti. Neviens nav Dievs, pc notikuma visi gud-
ri, k un ko vajadzja. Taj brd tev ir tikai t informcija, kas tev ir, un tev ir jpieem lmums.
Vadtjs ir tikai cilvks, un no t nevajag baidties. Ja tu uzcel sevi tron, tad tev vienam paam tur ar
jdzvo. Biei tu k vadtjs iegzies ar seju dubos. Konstat faktu, notries, sakopies un ej tlk.
Par autoritti es vispr neesmu uztraukusies. Darbinieki mani pazst labk nek mani imenes loceki.
Ar cieu jizturas citam pret citu, bet noslpties nevar.
K J S I Z T U R AT I E S P R E T DA R B I N I E K U K D M?
Es tiem nesatraucos, ja skum nesank. Pat ja man js paskum, jsarkst un jbl, es pie-
rakstu, ko vartu dart labk. Jo k gan citdi es iemcos strdt labk, k vien to darbu darot. Pc
tam ms ar cilvkiem aprunjamies, ko vajadztu citdi. Es auju kdties. Manuprt, vii to zina.
K DA I R J S U P I E E J A C I LV K I E M?
Ejot pie cilvkiem, es domju, ka vii ir godgi, talantgi un labi, jo es oti uzticos cilvkiem. Ja vii pier-
da pretjo, pirmaj reiz piedodu, sak, varbt nezinja, nesaprata. Tad var izskaidrot un skatties tlk.
Es nepiedodu nolaidbu, pavirbu, neieinterestbu, jo ts dieml ir tdas fundamentlas pabas,
ko grti maint. Ja darbinieks ir rupj pret klientu, tad vi nkamreiz ar tds bs. Visu prjo var la-
bot, teiksim, ja tu nezini, k kaut ko dart.
36
L D E R I P A R L D E R B U
Tau ir ar tds darbinieku kdu reistrs te, galv, kas dod signlu, kad ir sasniegta kritisk robea.
Cilvki ir teikui, ka es auju oti lielu brvbu. Man ar nav laika iedziinties. Ms esam gadiem kop
strdjui, ldz ar to es pilnb uzticos viu lmumiem. Bet vii ar zina, ka jebkur laik var nkt pie
manis, un ms varam kop skatties, kas darms.
Visi lmumi pie mums tiek pieemti koleili. Reizi ned mums notiek vadbas sanksmes. Tur izru-
njam jautjumus, ar to, kas nedm vai mneiem neiet uz prieku.

K D I I R S VA R G K I E J S U DA R B B A S P R I N C I P I ?
Nekad nevajag baidties pieemt darb gudrus cilvkus, gudrkus par sevi pau. Man paai ir tda
pieredze man licies, ka neesmu paemta darb, jo esmu bijusi kaut kd zi par labu. Bet no t
nevajag baidties, jo tas tev k vadtjam liek paam pilnveidoties. Gudri darbinieki liek skriet trk.
Brnigi! Ko vl labku var izgudrot?
Svarga ir vlme strdt, strdt smagi un galvenokrt ar sevi. Nemitgi ir jstrd ar sevi.
Jspj uzemties atbildbu. Jbt vlmei maint lietu krtbu. Jmk saprasties ar cilvkiem, lai vartu
veidot komandu, lai vartu cilvkos saskatt talantu un izkopt to. Jbt spjai uzticties un nemitgi
atbalstt cilvkus. Iedroint, piedot. Sniegt to ticbu, ka, lai kas ar notiktu, viss bs labi un ms pro-
blmu atrisinsim.
Prjs pabas iekombinjas aj komplekt.
KO N O Z M S T R DT
A R S E V I ?
Pirmm krtm jspj paam
atzties savs kds. Taj pa
laik nevar atauties prk rau-
dzties atpaka, jo tam nav laika.
Pamani kdu, izanaliz, ko tu
no ts vari paemt, lai nkam-
reiz t neatkrtotos, un pie-
dod sev.
rkrtgi svargi ir saprast, k at-
jaunot savu eneriju. K tikt r
no bra, kad ir daudzas vilans, neveiksmes. Jo nebs tikai veiksmes, vismaz es neesmu piedzvojusi
neprtrauktu veiksmju sriju. Ir bri, kad tu sdi bdgs aiz stikla durvm, visi to redz, un nevienam to
nevajag. Visiem vajag, lai tu ej smaidos un spj saskatt risinjumus problmm.
Tiei tas man agrk ar k padotajai pietrka no viduvjiem vadtjiem, ka vii nedeva impulsu, ar
savu piemru, tlu, stju neiedvesa to sajtu, ka ms zinm, uz kurieni ejam, un ka tur viss bs labi.
VA I PA R L D E R I P I E D Z I MS T ?
Es par to ilgi domju. Gala secinjums ir tds, ka katram no mums ir savs gnu komplekts, ar kdu
ms piedzimstam. Ja tev ir atbilstos gnu komplekts, tu vari kt par lderi. Ja nav, tad tu vari bt vai
nu viduvjs, vai slikts vadtjs vai vispr nebt.
Ir jpiedzimst ar spju sevi pamotivt. Ir tdi mgie dzinji, ko ms ar redzam medijos. To nevar
ne iemcties, ne iegt, tie ir gni. Nekas vius nespj izsist no sliedm, vii var iet un iet. Ja tev ir stie
gni, prjo vari iemcties. Ja nav, tad neko nevari izdart.
Ir, protams, tehnisks iemaas, ts gan var apgt. Pat li brauc ar velosipdiem. Bet, izvloties cilv-
ku konkrtam darbam, nepiecieams sto pabu komplekts, lai vi neapjk, lai saret situcij
mekl risinjumu.
Skaidrs, ka vajag milzgu drosmi, lai ietu, runtu un cntos. Ja tev ir t sajta, ka tu to vari, tu
esi lderis.
37
L D E R I P A R L D E R B U
Ir jpiedzimst ar spju sevi pamotivt. Ir tdi
mgie dzinji, ko ms ar redzam medijos.
To nevar ne iemcties, ne iegt, tie ir gni.
Nekas vius nespj izsist no sliedm, vii var
iet un iet. Ja tev ir stie gni, prjo vari
iemcties. Ja nav, tad neko nevari izdart.
KO V L B T U D E R G I S A P R A S T K A R J E R A S S K U M ?
Runjot ar jauniem cilvkiem, es alla saku, ka neviens viiem nepateiks, ko dart. Iesaku pievrsties
ceam, kas piedvs vairk izvles iespju nkotn. Neizraudzties virzienu, kas ved strupce. Ja tu
izlem mcties, tu jau paver sev iespjas. Ja tu ej strdt, izvlies organizciju, kur tev bs iespjas
augt. Tdu vidi ms bir vienmr esam veidojui.
K D I E M DA R B I N I E K I E M B I R I R I Z AU G S ME S I E S P J A S ?
Mums vienmr vajag kdu, kas ir gatavs uzemties atbildbu dart kaut ko vairk. Ja cilvks parda
spju novest lietas ldz galam, tdam pie mums ir iespja augt. Pat vismazkaj organizcij var
bt iespja augt, ja bsi gatavs noiet papildu kilometru un atbildt uz vadtja pastiepto roku, kas
sauc pc paldzbas.
J A U Z MU M V E I D O J A S N E F O R M L I E L D E R I , TA S I R P O Z I T V I VA I
A R VA R K A I T T U Z MU MA DA R B B A S R E Z U LTT I E M?
Es par to priecjos. Tas ir brnigi, jo cilvkiem jauj izpausties. Ja kds rauj prjos uz hokeju vai
kulinrijas kursiem, burvgi! Ja kdubrd daam labam pat sajk, pie kura iet, lai pieemtu lmumu,
ar nekas, jo dzve jau visu saliek savs viets.
Es uzskatu, ka mans pienkums un uzdevums ir audzint nkamos vadtjus. Jo im ovam ir j-
turpins ar tad, kad manis nav. Tas ir vissvargkais. Ja ovs beidzas, kad es izeju pa durvm, akcio-
nri ir velti trjui savu naudu. Tad vii ir radjui kompniju, kur tikai viens cilvks zina, k viss
notiek, zina visus klientus. Un, ja tds vadtjs sadusmojas un aiziet, vi aiziet ar visu biznesu.
Tpc es rkrtgi lepojos, ka ms eit esam izveidojui izcilu komandu.
K N OV R S T R V A N O S DA R B I N I E K U V I D ?
Ir, protams, greizsirdba citam uz citu. Dareiz pat brnos, no kurienes. Bet tad es skaidroju un
skaidroju. Tam ir jnk no sirds. Es jtu, ar kuriem cilvkiem vajag aprunties. Vii man uzticas un
ar ststa. Savukrt es skaidroju, kpc viens vai otrs darbinieks man iet vrtgs. Es saku: Vi nav
tds k ms ar tevi, bet mums ar nevajag treo tdu pau. Mums vajag citdu. Un tu tau redzi, ka
is treais pienes to, k mums trkst. T vrd ms varam pieemt kdus via trkumus, ja tas
paldz sasniegt labku rezulttu.
K A S I R S A R E T K I E U Z D E V U MI VA D T J A L D E R A DA R B B ?
Dzve visu laiku sagd prsteigumus. Tikko tu atslbsti, t atkal nk kds prsteigums. Nav jau t, ka
gandarjumu sagd tas, kas viegli ncis. Drzk gandarjumu sagd tas, ka tu esi spjis atrisint gr-
tas situcijas. Visu laiku ir jdom ar galvu, jskats, kas notiek. Vadtja dzve nav rozm kaista. Jpie-
em dadi grti lmumi. Jsaprot, kad tos pieemt.
Svargi, lai vadtji saprot, ka pret cilvkiem jizturas ar lielu atbildbu. Vii to novrts. Ar tad, ja bs
jcie kdi zaudjumi. ajos gados bir daudzi godprtgi strdjui, izturot vilinjumus priet darb
pie konkurentiem. Un man ir atbildba nodroint viiem darbu ar turpmk. Man tas kuis tagad
jvada t, lai ms sasniedzam apsolto saulaino tli.
J S U U Z MU MS DA R B O J A S A R OT I MO D E R N M T E H N O L O I J M?
VA I VA D T J A M T S I R J P R Z I N A ?
Bdama vadtja, es neprzinu biras tehnisko pusi detas. Mums ir specilistu grupa, kas no-
droina tehnisks kongurcijas un procesus. pai svargs diens vadtjs var tikai salikt rokas
un lgt Dievu (smejas). No rta tu vari uzrakstt visiem e-pastu, kas mobiliz, pateikt, ka mums ir
oti svarga diena un ms to varam izdart. Un vlreiz rosint apdomt, kas vartu noiet greizi.
38
L D E R I P A R L D E R B U
Vis sistm ir viens cilvks, uz kuru gulstas lielk daa atbildbas, bet vi zina, ka sarejumu
gadjum viam jnk un jprasa paldzba. Starp citu, pai nozmgiem darjumiem mums ir
bijui izstrdti pat etri scenriji, tur ir skaidri pateikts, ko dart sarejumu gadjum, kur ku-
ram kur brd paldzs un k ms rkosimies.
Esmu lepna, ka mums visus os gadus nav bijis neviena prrvuma. Darjumi notiek katru dienu. o-
gad nodroinjm valsts pardzmju izsoles par gandrz miljardu. To var izdart tikai tpc, ka mums ir
komanda, kas gadiem ilgi izauklta.
C I K S VA R G I VA D T J A M I R I Z G L T OT I E S ?
Izgltba ir oti svarga. Visu laiku ir jmcs. Tomr pienk tds brdis, kad tu saproti, ka vl arvien
nepietiek zinanu. Tad es aizgju uz Rgas Biznesa skolas biznesa vadbas maistrantru. Grup
bijm devii cilvki. Mcbas man deva oti daudz. Pirmm krtm mcjos no saviem grupas
biedriem. Pc padomju laik iegts izgltbas bija svaiga pieredze, jo mcjmies no ameriku
biznesa grmatm, analizjm relas biznesa situcijas. Tas deva iedvesmu un ar draugus, jo ir
piencis vecums, kad draugus vairs neiegsti, tikai zaud. Domu apmaia ar studiju koliem pa-
vra pilngi jaunu pasauli.
Mana svargk atzia pc skolas beiganas ir tda, ka neviens nezina vienu pareizo atbildi, jo katru
reizi ir citi apstki. Pieredze, ko var gt no citiem gadjumiem, var paldzt, bet nekad nebs tiei tas
pats. izpratne dod pavbu un
ticbu sev. Citdi tu visu laiku
dzenies pc pareizs receptes,
bet jo trk secinsi, ka tdas
nav, jo labk.
K A S J S MOT I V
DA R B A M?
Mani motiv pati dzve. Tu sa-
proti, ka dzvot ir interesanti. Tu
sasniedz kaut kdu rezulttu,
tev ir uzvaras, tu par tm priec-
jies, tu redzi, ka citi cilvki priecjas. Ir t sajta, ka tu vari kaut ko izdart. Man ir interesanti, un es
esmu pateicga liktenim, ka tas t ir ievirzjies.
Man bija t laime nokt bir pirms 11 gadiem, kad tikko biju atgriezusies no ASV. Bez praktis-
km iemam, tikai ar angu valodas zinanm. Es stju savu CV uz dadm vietm un pk-
i samu uzaicinjumu un pc tam darba piedvjumu eit. Ja kds man pirms tam btu
teicis, ka bu biras vadtja, noteikti btu smjusies. Bet skums bija tas, ka es izvljos sev
pareizos cilvkus un organizciju.
T ir vl viena spja, kas mani dzv ir pavadjusi, proti, ka esmu mcjusi atrast pareizos cilvkus.
Es nedomju sakarus vai kontaktus. Esmu atradusi cilvkus, kas liek tiekties uz augu. Es novrtju
viu spjas un to, ka vii ir daudz prki par mani atsevis joms. Sadarbojoties ar viiem, es
varu augt un attstties.
Ar tagad mums ir daudz cilvku, kam varu izteikt komplimentus par izcilbu. Vajag skatties, ko vii
dara, un mcties no t. To var turpint dart, ar vadtja krsl esot, un no t nevajag kautrties.
KO J S N OV L T U N K A MA J I E M L D E R I E M?
Jsaprot, ka oti daudz jstrd. Jstrd tiei ar sevi. Bt vadtjam nozm smagi strdt. Ts nav
spoas reklmas, skaistas bildes. Tas nav tas. Bet tas ir darbs, kas sniedz gandarjumu.
39
L D E R I P A R L D E R B U
Es uzskatu, ka mans pienkums un
uzdevums ir audzint nkamos vadtjus.
Jo im ovam ir jturpins ar tad, kad
manis nav. Tas ir vissvargkais. Ja ovs
beidzas, kad es izeju pa durvm, akcionri
ir velti trjui savu naudu.
40
L D E R I P A R L D E R B U
K A S , J S U P R T, I R L D E R I S ?
Pirmo reizi vrdu lderis apzinti saklausju
sport, ar ko nodarbojos kop agras jaunbas.
Sports ir t joma, kur lderis ir sinonms uzvart-
jam. Tur vienmr ir kds, kas skrien vai brauc t-
rk par prjiem.
Tikai saldzinoi nesen iepazinos ar lderisma
koncepciju. Tas ir plaks skatjums, kura centr
ir jdziens kultra. T var bt kultra gan val-
st, gan uzmum, gan imen vai mazk
darba kolektv. Lderis nosaka, kda kultra
organizcij valda. Vi pank, ka cilvki notic
veidam, k tas notiks.
Kultra nozm izpratni par to, kas ir labi un kas ir
slikti, kas ir pieemams un kas nav pieemams.
Ms zinm, ka kultra var bt atirga dads
organizcijs. Vien imen skai un agresvi
paust savu nostju ir pieemami un normli, cit
ne. Vien uzmum lepoties ar sasniegumiem
ir normli, labi, apsveicami, cit uzmum tas
nav pieemts, jo tiek uzskatts, ka smags darbs ir
visa pamats, ar ko neliels.
Kultra, protams, veidojas atkarb no rjs si-
tucijas, tau ar lderis ir tas, kas to ietekm.
K J S E S AT N OT E I C I S S AV U S
P R I N C I P U S , P C K U R I E M V E I D OT
U Z MU MA K U LT R U ?
eit izmantojams vienkrs instruments uz-
muma misija, vzija un stratija. is instruments,
kas faktiski ietver sev visu uzmuma kultru un
darbbu, realizcij nebt nav tik vienkrs. Vzija
nosaka, kas uzmums vlas bt. Ms gribam
bt vadoa banka, kurai ir augsta klientu apmieri-
ntba. Banka, kas tiek respektta. Tas savukrt
nosaka msu kultras izpratni. Sekojam, vai msu
darbi atbilst vzij paustajam vai veicina to, ka
esam vadoi un mums ir apmierinti klienti.
VA I , J S U P R T, I R AT I R B A
S TA R P T I E M, KO S AU C PA R
ME N E D E R I E M, U N T I E M,
KO S AU C PA R L D E R I E M?
Man izpratn menederis ir administrators, kur
zina, kas un kad jizdara, un rpjas, lai tas tiktu
izdarts. Lderis savukrt ir tas, kur rpjas, lai cil-
vki btu motivti, ieinteresti, saprastu, kpc
viiem tas ir jdara, un gribtu to dart. Turklt
dartu to ar labu prtu un pozitvm domm.
AINRS OZOLS
AS SEB BANKA PREZI DENTS
Kop 2007. gada 2. jlija Ainrs Ozols ir SEB bankas
prezidents un valdes prieksdtjs, bet SEB bank strd
jau kop 1993. gada, kad uzska darbu bankas Valmieras
fliles prvaldnieka vietnieka posten. Augstk izgltba
iegta, studjot Rgas Tehnisks universittes ineniera
ekonomista specialitt, 2005. gad iegts ar MBA grds
Rgas Ekonomikas augstskol. Ainrs Ozols savu vadtja
karjeru veidojis tiei SEB bank. 2000. gad vi samis
uzaicinjumu piedalties Vallenberga institta vadbas
apmcbu programm Zviedrij, kas sniedz btisku
ieguldjumu lderbas un vadbas prasmju pilnveidoan.
No darba brvaj laik Ainrs kop ar imeni labprt
realiz dadas sportisks aktivittes, piemram, brauc
ar kalnu divriteni un spl tenisu.
Man liekas, ka viens bez otra nekdi nevar izdzvot. Lai paveiktu kdu darbu, lderiem un administra-
toriem jbt saprtgs proporcijs.
Es domju, ka labs vadtjs ir tds, kas, novrtjot apstkus un sasniedzamo mri, saprot, ka aj
situcij bs 80% menederis un 20% lderis. Ja man liekas, ka komanda jau ir labi motivta un zina,
kas jdara, man vienkri jpaldz administrt, lai vii laik sadala darbus un tamldzgi. Bet, ja es no-
vrtju, ka cilvki darba saturu zina oti labi, tau viiem nav sti saprotams, kpc tas jdara, es bu
80% lderis un 20% menederis. Runu, skaidrou un rdu piemrus. Man liekas, ka t ir t augst-
k ldera pilota, ko ikviens vadtjs, ar es, cenas sev iemiesot un pilnveidot.
K J S P E R S O N I S K I P I L N V E I D O J AT I E S ?
Viena laba lieta, ko vienmr var dart, ir mcties no katra kola, ko sastopu ikdienas darb un dzv.
Var mcties no laba vadtja un oti daudz var mcties no ne tik laba vadtja. Mans uzdevums ir bt
atvrtam un skatties, jo nav tdu pardbu un tdu cilvku, no k nevar mcties.
Paralli minu atrast laiku grmatm ko zinoi prti par to saka. Nav jgas last grmatas tikai teo-
rijas pc. Tu vari iegt lielbnieka slavu, ja lielies, ka esi izlasjis gudras grmatas, bet s gudrbas nav
izmantojamas. Nav ar jgas rakt, rakt un ignort kopjo bildi. Uzvaras recepte ir likt to visu kop
teoriju un praksi.
VA I VA D T J A M V I E
N A M PA A M J R E D Z
KO P J B I L D E ?
Viens pats tu neko nevari. Pdj
laik esmu mcjies, ka ms rei-
zm nenovrtjam, cik liela noz-
me ir tam, ko sauc par stratis-
ko komunikciju.
Aptaujas un ptjumi pierda
ja cilvks ir informts par savu
kompniju, par ts biznesa mr-
iem, vi strd produktvk.
Dilemma komunikcij ir t, ka katrs kaut kd mr dzvo sav pasaul. Ja es kaut ko zinu, tad man
liekas, ka tas ir zinms visiem. Un, ja es nezinu, tad neviens to nezina. Tas, protams, ir agrns apgal-
vojums. Viens no ldera uzdevumiem ir izkpt r un padomt, kas btu cilvkiem jsaka un ar k-
diem ldzekiem vius sasniegt.
Esmu novrojis, ka saldzinjum ar Rietumu koliem ms Latvij baidmies iesaistt savus darbinie-
kus un bt atklti pret viiem. Ts laikam ir paliekas no postpadomju vadbas skolas. pai mums ne-
patk runt par nepopulriem jautjumiem. Sevii par tiem, kas skar daudzus darbiniekus. Ms SEB
bank to apzinmies un minm runt ar cilvkiem atklti.
Tagad daudzm organizcijm ir aktuls jautjums par izmaksu optimizanu. Ikvienam uzmu-
mam jatrod pareiz forma, k sarunties, k lemt par s optimizcijas soiem, jo nevar sasaukt zl
tksto cilvku un no tribnes jautt, kur grib, lai viam samazina algu. Bet var izplnot sarunas ar
dadm darbinieku grupm, lai visi jtas iesaistti un zina, kpc ds lmums tiek pieemts. Cilvki
jtas labi, ar paam vadtjam kst vieglk, kad jautjums ir apspriests.
VA I A J P R O C E S I R J B T G ATAVA M U Z K L AU S T
A R N E G A I D TA S D O MA S ?
Dzves pieredze rda, ka, plnojot kdu procesu, tu aptuveni rinies, kas gal vartu iznkt. Tomr, ja
saruns pards kas negaidts, nebtu pareizi teikt, ka proces ir nepilnbas. Ja tas, ko tu dzirdi, tiem
s cilvkos iek, tad tas ir pareizi, jo vii t dom.
41
L D E R I P A R L D E R B U
Viena laba lieta, ko vienmr var dart, ir
mcties no katra kola, ko sastopu ikdienas
darb un dzv. Var mcties no laba vadtja
un oti daudz var mcties no ne tik laba
vadtja. Mans uzdevums ir bt atvrtam un
skatties, jo nav tdu pardbu un tdu cilvku,
no k nevar mcties.
Man ir svargi saprast, ko dom manas komandas cilvki. Ja es dzvoju ilzijs, ka vii dom balts,
bet patiesb vii visi dom, ka tas ir pelks, tad es neko nevaru vadt, jo nekas no t, ko es viiem
teiku, nestrds.
T ir lielk autoritro vadbas stilu nelaime, ka vadtjs grib dzirdt to, ko vi ir iedomjies. Beigs
vi vairs neko nevada, jo dzve notiek kaut kur citur, bet viam pasniedz tikai ietami vlamo infor-
mciju. d situcij vadtjs neko nesaprot, turklt pats o nezinanu nemaz neapzins. Domin-
jos lderis nav prk efektvs. Varbt pat vecmodgs.
K DA S PA B A S AU J S A D Z I R D T PA D OT O S ?
Ir nepiecieama realittes izjta un drosme, k ar tda vrtbu izpratne, ka lietas var izdart dadi.
Esmu to mcjies no kda sava kola. Tu, iespjams, esi iedomjies konkrtu veidu, k ir pareizi, bet
pareizi var bt dados veidos. Tas jatceras, pirms uzspied savu viedokli. Rg, piemram, ir etri tilti,
kas visi ved pri Daugavai. Svargi apzinties, ka ir etri, un izvlties vienu no tiem. Vienlaikus pa vi-
siem nevar priet, jizvlas piemrotkais.
K A S V L L D E R I M J DA R A ?
Lderim jbt tam, kas uzmuma vziju izprot visskaidrk un spj pasniegt prjiem. Viam paam
jizvlas, vai vi nemitgi grib bt kamanu vilcjs vai pa prieku skrjjs. Cilvkiem lderi vairk vajag
grtos laikos tas attiecinms gan uz valsts, gan uzmumu vadanu. Kad viss norit plnoti, bez
aizerans, cilvki jtas komfortabli. Grtos laikos vadtjam ir svargi saglabt vsu prtu un to de-
monstrt darbiniekiem. Prmaiu laik lderim jnodroina, lai btu stabilitte.
Saretku jautjumu gadjum vajag apssties, padomt un novrtt vispirms apsprieam
rcbas variantus, vienmr vairkus, tad rkojamies. Protams, kopum organizcij ir vajadzga
zinma kaisle.
B E T L I E L KO S P R MA I U V I O S , K TAG A D?
Vzija ir svarga. Cilvki skats un vrt, vai vadba maz saprot, kas darms. Tad ir btiski sadarboties.
Protams, lderim kop ar padotajiem jden darbbas plns. Plniem krzes laik ir jbt izprota-
miem. Ja par kaut ko ir neskaidrba, tas atklti jpasaka. Piemram, kad apstsies bezdarba pieau-
gums, skatsimies, k maint biznesa modeli, jo ar tik straujm izmaim izteikt kategoriskas progno-
zes ir bstami. Visos laikos svargi ir vairki scenriji.
K A S L D E R I M J M K ?
Nepiecieamas oratora spjas, jo citdi cilvkiem neko nevari paststt. Vlamas socils komuni-
kcijas prasmes, lai saprastu savas komandas noskaojumu. Tas veicina uzmuma efektivitti, jo,
izprotot noskaojumu, trk var vienoties par turpmkajiem soiem, kas sperami. Cilvki oti aug-
stu novrt personisko piemru. Tas, ko tu saki, tev paam ar jievro, citdi veidojas dubulti stan-
darti. Banku nozar mums ir oti svargi ievrot tikas normas. Ms daudz strdjam, lai darbinieki
ts saprastu. Ir svargi, lai vadtjs pats ts oti stingri ievrotu, varbt pat daudz stingrk, nek pra-
sa no darbiniekiem.
Vl kda svarga patiesba no ldera uzticambas viedoka nedrkst ielaisties grupu iekjs intrigs,
kas ik pa laikam izveidojas uzmum. Nevar splt uz vienu vai otru pusi. Visticamk, lmums jpie-
em tad, kad uzklausti viedoki. Kaut kdas domstarpbas uzmum strdjoo vid bs vienmr.
Jnovrt, vai ts ir pieaujamas.
K A S J U MS PA A M I R V I S G R T K ?
Persongi man ir grti laika trkuma radto spriedzi sabalanst ar tm lietm, kas rada pareizu pieeju
lderbai un cilvkiem. Ja es kolus apbru ar e-pastiem, jo man nav laika ar viiem parunt, tad
rezultts droi vien nebs diez ko labs.
42
L D E R I P A R L D E R B U
Man svarga ir krtba e-past, dienas plnoan. Un es tiecos uz to, kas man ir svargs. Ja man ir
neatbildti e-pasti vai kas cits, vakaros vai no rtiem visu sakrtoju, lai nekas nepaliek gais karja-
mies. Tas paldz pamant ts lietas, kas jpamana.
Cenos sportot, braukt uz laukiem, lai izvdintu galvu. Lai vartu stenot liels lietas, svargi mct
paam sevi vadt. Sasteigtu vai neadekvtu reakciju no savas puses uzskatu par trkumu, kas
daudz ko var sabojt.
VA I V I E N U Z MU M VA R B T VA I R K I L D E R I , VA I A R TA S
T R AU C ?
Nekad nav t, ka ir tikai viens lderis. Man skatjum modelis, ka tu sav komand aicini tikai tos, kas
tev akli pakaujas un iet tav pavad, sti nestrd.
Ja tu redzi, ka cits nk ar savu iniciatvu, par to ir jpriecjas, nevis jprdzvo, ka t varja bt ar
mana ideja.
KO J S DA R T, L A I L D E R I AU G T U ?
Latvij nav daudz labu tradciju lderu audzinan. SEB grup k jau starptautisk uzmum ir iz-
strdts talantu audzinanas process. Cilvkus ar labm spjm jau laikus pamana, viu darbbai
seko ldzi, vius sta mcties. Iznk gandrz tds selekcionra darbs. Ja no 20 jaunieiem viens uz-
kpj pietiekami augstu, var uz-
skatt, ka ir padarts labs darbs.
Visi nekad nebs lderi.
K DA S S P J A S J S
ME K L J AT A J O S
Z A A J O S ?
Ja cilvks ir apdvints, ja vi-
am, k skol saka, ir laba gal-
va, vi var kt par ekspertu
kd jom, bet pai svargas ir
socializans spjas. Pieredze
rda, ka ir brnigi eksperti,
gudri cilvki, bet vii neprot sadzvot ar prjiem. Ja tu nemki darboties saskarsm ar citiem,
tu varbt vari bt pielgsmes objekts auram ekspertu lokam, vislielkais guru kd aur no-
zar, bet tu nekad nebsi atzts lderis.
Ms Latvij daudz grkojam, jo par iem jautjumiem prk maz ar cilvkiem runjam. Vai es tev
esmu uzdevis pareizo uzdevumu? Vai tas mris, ko esam denjui, tavuprt, ir sasniedzams?
K A S J S PA U MOT I V ?
Teiku atklti mani motiv cilvku atzinba, ja es tdu saemu vai, drzk, jtu. Tas, ka cilvki ar mani
labprt strd, mani oti motiv un iet oti svargi. Jatzst, ka kaut kd mr mani motiv ar ietek-
me, mana atbildba par uzmumu.
Lderiem var pardties atkarba no varas, par ko vii biei negrib runt un ko nevlas atzt. Es ceru, ka
mana atkarba nav tik liela, lai man pazustu motivcija darbam brd, kad zustu ietekme.
Augstkais novrtjums man uztver ir tas, ka man uzmum ir izaugui cilvki, kas aiziet uz citu
organizciju, veido karjeru un ir nozmgi sabiedrbas loceki. Taj pa laik ir citi, ar kuriem vius aiz-
vietot. T ir vislabk sajta.
KO J S N OV L T U N K A MA J I E M L D E R I E M?
Lai viiem patk tas, ko vii dara! Novlu atrast lderb pareizo proporciju starp lderi un menederi!
43
L D E R I P A R L D E R B U
T ir lielk autoritro vadbas stilu nelaime,
ka vadtjs grib dzirdt to, ko vi ir iedomjies.
Beigs vi vairs neko nevada, jo dzve notiek
kaut kur citur, bet viam pasniedz tikai ietami
vlamo informciju. d situcij vadtjs
neko nesaprot, turklt pats o nezinanu
nemaz neapzins.
44
L D E R I P A R L D E R B U
KO, J S U P R T, N O Z M B T
L D E R I M?
Manuprt, tas ir cilvks, kam patk citi cilvki un
kam patk citus celt. Kas citus grib atbalstt un
redz, kds kuram ir potencils. Lderis ir ieintere-
sts ne tikai taj, lai steidzams darbs btu pada-
rts ldz deviiem vakar, bet ar grib zint, vai tas
darbs cilvkam vispr patk.
Pc teorijas it k ir sadalts, ka ir menederi un ir
lderi. Man iet fork, ja lderis uzmum cen-
as katr provoct un attstt ldera spjas. Tad
darbinieki strd ar lielku motivciju.
VA I M D A R A I R T D S L D E R I S ?
Ms uzmum esam oti orientti uz komandu,
draudzgi un gatavi ik pa brdim atdot cits citam
iniciatvu, ja redzam, ka otrs to var izdart labk.
Nav izteikti viena ldera, kas dzen uz prieku. Pat-
laban MDARA vadbas pienkumus pilda pai
panieki. Ms, pieci no seiem paniekiem, aktvi
darbojamies uzmum. Ldz ar to dabiski esam
vairk ieinteresti uzmuma attstb nek cil-
vks, ko ms btu noalgojui direktora amatam.
VA I PA N I E K U ME N E D ME N TA M
I R A R N A S P U S E S ?
Konsultants mums teica, ka var pienkt laiks, kad
panieku intereses un motivcija var koniktt ar
to, ko uzmumam konkrtaj brd vajag. Var-
bt obrd mums t ir, uzmumam nevajag
visu laiku skriet uz prieku, bet sakrtot procesus.
Toties panieki ir tie, kas grib visu laiku vl un vl,
un vl, lai ir pc iespjas lielka atdeve. Uzmu-
mam varbt vajag tdu gaisotni, lai cilvki ktu
miergki. To profesionls menederis, kas nav
panieks, iespjams, vartu izdart labk.
MDARA ir oti jauns uzmums. Ldz im ms
esam gjui cauri lieliem auganas izrvieniem,
kur tdiem lozoskiem jautjumiem k katra
izjtas un tamldzgi vispr netika pievrsta uz-
manba. Jautjumi par darba laiku un citiem limi-
tiem neeksistja. Mums visu laiku bija viens ter-
mi, tad otrs, treais. Strdjm diezgan liel
stres. No skuma bija svargi pagt un izdzvot.
Bija jiegst resursi, lai to izdartu. Tikai pamazm
varam skt sakrtot sistmu. Tau ieskumam
vajadzgs, lai uzmumam btu pamatojums,
kpc tas vispr ir. Nav jgas skt dalt nodas, ja
uzmumam nav naudas.
LOTTE TISENKOPFA-ILTNERE
SI A MDARA COSMETI CS L DZ PANI ECE
Lotte Tisenkopfa-Iltnere ir ekoloisks kosmtikas raotja
MDARA izpilddirektore un viena no dibintjm. Via ir
studjusi Latvijas Universitt un papildinjusi zinanas
uzmjdarbb Japn. Iepriekjo darba pieredzi Lotte
veidojusi, strdjot Japnas loistikas uzmum un konsultciju
uzmum Latvij. SIA MDARA Cosmetics ir dibinta
2006. gad, patlaban SIA MDARA Cosmetics un saisttaj
uzmum SIA MDARA Retail ir nodarbinti 30 cilvki.
MDARA kosmtika tiek eksportta uz vairk nek 20 pasaules
valstm, tostarp uz Vciju, veici, Japnu, Dniju un citm.
Jau kop paa skuma bez mums etriem, vlk seiem paniekiem bija darbinieki, kas raoja,
ptja un darja. Tau msu attiecbas nebija balsttas uz stingri dentiem principiem vai lderis-
ma gudrbm, bet gan uz pliku, tru, ltu, efektvu darbbu. Jo ms bijm oti mazi uzmums
un joprojm esam neliels. Ar oti ierobeotiem resursiem ms gribjm rkrtgi daudz izdart.
K A S , J S U P R T, D O S A P S T K O S MOT I V J A DA R B
P I E E MT O S C E N S T I E S ?
Pc pirm gada vairki raoanas darbinieki nomainjs. Tau pdjos divus gadus mums faktiski ir
nemaings kolektvs.
Manuprt, tiei ticba im produktam, ticba produkta vrtbm un tam, ka Latvijas zmols var bt
starptautiski oti spcgs, bija tas, kas motivja gan darbiniekus, gan ar ms paus bros, kad bija
grti un vajadzja daudz strdt.
Ms motivja pankumi vietj tirg, kas bija vrojami jau taj pa ned, kad palaidm produk-
tu. Bija sajta, ka Latvijas sievietes ir gaidjuas msu produkciju. Bija liela ticba, ka sanks, jo ms
visu centmies dart pareizi. Citu uzslavas radja motivjoo gaisotni, jo ziski bija oti grti, proti,
jstrd vlu vakaros un nebija, kam darbu delet, jo ar prjie bija oti noslogoti.
Grtbs motiv pati ideja un sajta, ka esi staj viet. Ticba tam, ka tas ir labkais bizness, ko ms
sav dzv varam taist, ir tas motivjoais faktors.
K A S DA R B I N I E K U S
MOT I V PAT L A B A N?
Tagad cilvkus palikt motiv
tas, ka viiem patk. Es jau
gadu esmu nostrdjusi, un
man patk, nesen teica kda
raoanas darbiniece. Viiem
patk uzmuma vrtbas, prin-
cipi, tas, k ms darbojamies.
Ja ms ko darm, tas nekad
nav pa roku galam, bet tik izcili,
cik vien varam. Ja zinm, ka nevaram izdart izcili, tik un t cenamies.
Piemram, saldzinoi vienkrajs padomju laika telps ms esam izveidojui gltu raotni. Cilv-
kiem patk vide, kd vii strd. Viiem patk, ka viss ir laikus, norini ir bez aploksnm. Viss godgi,
atklti un ar cieu.
ie principi izpauas ar msu produkt. Ms cenamies raot oti labu produktu, veidot skaistu
iepakojumu. Darm visu, lai tas btu konkurtspjgs ar pasaules lielkajiem zmoliem. Tieka-
ns pc izcilbas izpauas viss uzmuma dimensijs: raoan, grmatvedb un citur. Cilvki
to oti labi jt. Vii jt, ka uzmums ir augos, un viiem tas patk. Viiem tas sniedz drobas
izjtu pat tik strauju prmaiu situcij. Tas rada ar lepnumu. Ms redzam, ka darbinieki jtas
oti piedergi.
VA I J S K VA D T J A E S AT E N T U Z I A S MA D Z I N U L I S ?
Es neesmu vieng, kas rada darbiniekos entuziasmu. Tas rot msu vid no viena cilvka pie otra.
Tas ir kolektvais entuziasms. Piemram, ms atbalstm tru vidi k vrtbu, tau nav t, ka prasm
darbiniekiem, ar kdu ldzekli vii mjs mazg drbes. Bet es dzirdu, ka cilvki sav starp apsprie
jaunus ekoloiskos mazganas ldzekus. Vii iro papru, lai to var prstrdt Lgatn un tad izman-
tot otrreiz. Tas viss ir veidojies dabiski, jo ms neesam organizjui specilus prieklasjumus. obrd
liekas, ka visiem tas ir skaidrs, bet iespjams, ka t nav. Pagaidm mums ar nav sistmas, k regulri
paziot par jaunumiem uzmum.
45
L D E R I P A R L D E R B U
Manuprt, tiei ticba im produktam,
ticba produkta vrtbm un tam, ka Latvijas
zmols var bt starptautiski oti spcgs,
bija tas, kas motivja gan darbiniekus,
gan ar ms paus bros, kad bija grti
un vajadzja daudz strdt.
PA R K D I E M J AU T J U MI E M PAT L A B A N D O M J AT, R AU G OT I E S
N O U Z MU MA VA D B A S V I E D O K A ?
Manuprt, pamatjautjumi, tas ir, jautjumi par produkta kvalitti visiem ir skaidri. Bet es redzu, k
vartu uzlabot savstarpjo komunikciju. Jau esam ieviesui kopgs brokastis, proti, sankam
kop piektdienu rtos un apsprieamies. Kds izklsta par komandjumu, cits par to, k kuram iet
raotn. Katrs atnes savas maiztes, un ms runjamies. Tas ir labi, jo biroja cilvki reti redz raotni,
bet prdevji no veikaliem vispr var nevienu nepazt. Lai gan visus pazstu, ar man ir interesanti
redzt kop visus 30 cilvkus.
Ms jtam, ka nu ir piencis laiks domt, k ar uzklaust katru darbinieku atsevii, ieviest individu-
las prrunas. Tagad sprieam, k sakrtot uzmumu ne tikai tehniski. Ldz im liela uzmanba bija
jpievr, lai, teiksim, eksporta produkcijai visas uzlmes tiek uzlmtas ar pareizajiem numuriem pa-
reizajos stros, tagad piencis laiks socilajiem jautjumiem. Piesaistsim konsultantu.
Man jau no paa skuma bija skaidrs ja cilvku ir vairk, nek ietilpst vien istab, bs jmekl atbil-
stoi komunikcijas modei. Par raoanu to jau zinm. Cilvkiem viss oti skaidri jpasaka. Par tehnis-
kiem jautjumiem viss ir uzrakstts, un cilvki ir parakstjuies, ka vii to ievros. Ms nevaram atau-
ties kdties, un atbildbai ir jbt skaidri sadaltai. Citdi tas nestrd ldz galam, kdam alla kaut
kas aizmirstas. Ldzgi preczi btu jsakrto cilvcisks saskarsmes joma. Tas ir svargi ilgtspjgai iz-
dzvoanai, lai kd brd kaut kas nenojk.
K T I E K V E I C I N TA R A D O A DA R B B A U Z MU M , J AU N U I D E J U
TA P A N A ?
Ideju mums ir oti daudz. To tiem netrkst. Tpc ir svargi idejas sairot un izvlties. Jsa-
prot, kurai idejai ir vrts veltt ples, bet kurai ne. Kura jatliek uz gadu vai diviem, jo patlaban
nav resursu. Idejas nk gan no paniekiem, gan no darbiniekiem. Patlaban strdjam pie t, lai
veicintu MDARA rmas veikalu iniciatvu, gribam attstt veselgu konkurenci par labkajm
prdoanas idejm.
Manuprt, cilvki oti vlas bt radoi, ms tikai to stimulsim un pai no t mcsimies. Lai veikali ir
pc iespjas atraktvki un var tri reat uz pircju noskaojumu, jo vii ir tur un redz. Mums no
biroja ir grti dot padomus, ja pai prdevji neiesaists.
Pagaidm es darbiniekiem neesmu pai teikusi, lai vii man uzreiz zio, pamanot kdu kdu. Tas
mums vl ir priek un bs daa no ts gaisotnes, kdu gribam izveidot.
V I E N S N O V E I D I E M, K M DA R A AT T S T S , I R PA D O MA P I E S A I S T A
N A N O MA L A S .
J, jo mums nav resursu, lai visu izdartu pai. Mums vajag kdu, kas atnk ar savu sistmu, kdu, ar
kuru izrunt, vai sistma mums der, kdu, kas paldz mums to stenot. T ir oti normla prakse r-
zemju uzmumos. Gan lielos, gan mazos. Ja ir prliecba, ka konsultantu kompnija vars dot ko
pau, vajag mint ar viiem strdt.
K VA R Z I N T, K A D P R A S T PA D O MU N O MA L A S U N K A D M I N T
PA A M?
Vispirms uzmjam, kam ir skotnj ideja, jpace uzmums no dibinanas papriem ldz funk-
cijai. Taj posm princip var paauties tikai uz sevi, uz savu komandu, partneriem. Neviens konsul-
tants no malas nevars o lielo darbu izdart. Tomr k paldzba no malas vartu bt mentorings.
Mentors var paldzt saskatt iespjas, izvlties starp vairkm idejm, jo vi ir apmies strdt
tav lab. Ar viu var apspriest ar pau uzmjdarbbas ideju, jo varbt tu sav prt un entuzias-
m nedaudz esi novis greizi. Tau konsultcija neatrisins btiskos praktiskos jautjumus, piem-
ram, par izstrdi vai prdoanu. Tas ir papildu viedoklis, kas paldzs tev vai nu atvrt acis, vai gt pa-
pildu motivciju, vai nepieaut kdu kdu.
46
L D E R I P A R L D E R B U
Uzmja dencija tau ir tda, ka viam ir motivcija un vi kaut ko spj realizt. Uzemties
un izdart.
Ms visu laiku prasm padomu no malas, bet ir svargi jautt tiem, kas ir kompetenti konkrtaj
jautjum. Neprassi tau urnlistam par raoanu, un otrdi. Bet sav jom cilvks var izststt to,
kas tev paam pat prt neienktu. Man ir vairki cilvki, kam es zvanu, kad vajag kaut ko noskaid-
rot. Prsvar tie ir praktiski jautjumi, teiksim, par likumdoanu. Par pau produktu, zmolu parasti
runju neocilk gaisotn ar veckiem, draugiem vai ar ar specili izvltiem cilvkiem, kuru
viedoklis mani interes.
VA I N E B A I DA N E G AT VA I S V I E D O K L I S , K A S VA R PA R D T I E S , J A T
V I E N K R I PA J AU T ?
Tas mani tiei priec. Man drzk nepatk, ja apgalvo, ka viss ir labi. To es neuzskatu par viedokli un laiu
gar ausm. Bet kritiskas domas mani oti interes. Piemram, nkamgad ms sksim izlaist brniem
domtu produkciju un tagad aktvi minm saprast, vai esam visu pareizi izdomjui. Iesaistm ar
izplattjus, lai no viiem uzzintu, k produktu vartu uztvert rzemju tirgos. Un, ja vii par kdu pro-
duktu saka: Ms nevarsim to prdot, ir oti svargi to dzirdt. Daudz labk ir to zint, nevis dzvot
eiforij par to, kas patk tikai tev paam. Partneri ir priecgi paust savu viedokli, pirms vii samui kra-
vu, kuru nebtu kur likt. Kad izstrdjm zmolu un produktu nosaukumus, mums paldzja vairki
cilvki, tostarp konsultants no
Anglijas. Vi ir specilists dadu
valstu valodu lietoanas jautju-
mos un ieteica, kdus nosauku-
mus nevajag izvlties, jo tiem ir
kda cita nozme vietj valod.
J U MS B I J A I D E J A PA R
V E S E L G U KO S M T I K U,
B E T K J S N O N C T
L D Z I D E J A I T I E I PA R
R A O A N U ?
Kdas tad ir alternatvas? Importt? Var meklt raotju, kas izgatavo to, ko tu gribi. Tau tas ir ierobe-
ots izpausmes veids, jo viiem btu savs iepakojums, receptras. Man ita gaum interesanti uz-
taist tdu konceptu, kdu ms patiesb gribam, kontrolt visu no A ldz Z. Tas liks interesantk
nek strdt ar citu veidotiem pusfabriktiem. Pa skum es jautju ar par kosmtikas raoanu, jo
neko par o jomu nezinju.
TAG A D J S E S AT S E I PA N I E K I , B E T I E S K U M I D E J A PA R KO S M
T I K U B I J A T I E I J U MS . K AT R A DT P R J O S ?
Ar pirmo partneri Zani satikmies, kad via atnca pie manis nopirkt ziepes. Sarunjoties rads saj-
ta, ka jtaisa kaut kas kop. Man patika raoana, viai bija pieredze mrketing. Es jau biju bijusi vai-
rkos raoanas uzmumos un redzjusi, ka tas patiesb ir vienkri un ar interesanti, nevis garlai-
cgi. Tad Zane piesaistja Lieni, savukrt es savu msu. T izveidojs komanda.
Sadarbba balstjs uz kopgm interesm, vrtbu un vlmju sakritbu. T bija sajta, ka uz-
mum MDARA katrs var stenot t bra dzves vrtbas un ambcijas. Es gribju foru kosmti-
kas produktu, ko ms pai raotu no vietjm izejvielm. Zane vljs uztaist zmolu ar stu
ststu, jo iepriek via ldz apnikumam bija strdjusi pie rzemju produkcijas adaptcijas Latvi-
jas tirgum. Dizainerei Lienei bija vlme izpausties ekoloisk produkt un latvisk dizain. Citos
projektos via bija jutusies ierobeota, jo klients pastja mziku. Te ms ncm ar biznesa mo-
deli, kur dizainere varja pilnb sevi realizt. Mana msa Paula savukrt varja attstties viss
47
L D E R I P A R L D E R B U
Ms visu laiku prasm padomu no malas,
bet ir svargi jautt tiem, kas ir kompetenti
konkrtaj jautjum. Neprassi tau
urnlistam par raoanu, un otrdi. Bet
sav jom cilvks var izststt to, kas tev
paam pat prt neienktu.
iespjams joms un tagad ir Latvijas prdoanas un zmolu veikalu vadtja. Komand visi va-
rja strdt saska ar savu emocionlo prliecbu un vrtbm un augt profesionli. Praktiskaj
zi katram paniekam ir sava atbildbas joma.
K A S J U MS V I S S AG L A B T O KO MA N D U T R S G A D U G A R U M ?
Kad, skot kop strdt, atkljs, ka daos jautjumos esam atirgi, svargi bija iemcties pieemt,
ka s atirbas ir labas. Ka var plsties, bet pc tam ir jatrod ldzsvars. Tas ar patiesb padara ko-
mandu stabilku.
Ms neesam uz papra uzrakstjui, ko katrs grib un k redz savu mri saistb ar MDARA, bet kopu-
m man tas ir izprotams. Pa iem gadiem esam spjui cits citam pielgoties. Galvenais mris iz-
veidot MDARA par vienu no stiprkajiem starptautiskajiem ekokosmtikas zmoliem auj katram
paniekam stenot savas ambcijas.
Man, piemram, ir oti patriotiskas vlmes. Es gribu pierdt, ka Latvija ir oti spcga zmolu radan
un var uztaist superproduktu, pc kuras tiektos sievietes vis pasaul. Citam paniekam ir mazliet
citdas ambcijas, piemram, izveidot MDARA veikalus konkrts valsts. Kopj ideja un katra iz-
pausmes lauks ir spjis ms saturt kop ldz im un sps ar turpmk.
VA I R K U PA N I E K U V I D T I E I J S E S AT S P O K S E J A .
VA I TA S N E T R AU C KO P G A J A M DA R B A M?
Latvij tas varbt t ir izveidojies, bet rzems ms esam ldzvrtgi prstvtas visas etras dibint-
jas. Runt ar medijiem ir viens no maniem darba pienkumiem. Kopum, man iet, ar to nav pro-
blmu, jo lomas ir sadaltas. Uz vienu konferenci, teiksim, iet Lotte, cita satura paskumu apmekl
Zane un tamldzgi.
Man nav ambciju pagozties kaut kur un tad piespraust pie sienas rakstu par sevi. Toties, ja mans
piemrs iedvesmo jaunos uzmjus kaut vai par 1% vairk izdart, es oti labprt to daru. Man ir pr-
liecba, ka Latvij vajag daudz vairk veiksmgu starptautisku, varou un ambiciozu uzmumu.
K DA S P E R S O N I S K S PA B A S N E P I E C I E A MA S ,
L A I K T U PA R L D E R I U Z M J DA R B B ?
Nepiecieams trs pabu kopums. Uzmba ir viena no tm. Jau kop brnbas ttis man teica, ka
man jkst par uzmju. Varbt vi mani iekodja, bet es jau agrn vecum zinju, ka man bs
uzmums, kur varu izpausties visos iespjamos veidos. Otra nepiecieam paba ir vlme bt
profesionlai. To es esmu centusies ielikt k uzmuma pamatvrtbu. Pati alla cenos visu izdart
pc iespjas profesionlk. Ja prezentcija, tad profesionla, ja biznesa plns, tad profesionls. Dari
visu tik labi, cik vien labi taj brd vari. Ja nespj izdart labi, piesaisti kdu, kas to spj.
Treais tas ir saistts ar patriotismu. Es gribu tiei Latvijas produktu, Latvijas dizainu, visu, kas var
Latviju pacelt augstk nek palaik. Un ts ir ambcijas. Man ts ir nevis personiskas, bet drzk
valstiskas. Es esmu cilvks, kam nauda nav tik svarga. Ldz ar to nauda nav mans mris un amb-
cijas. Tas ir gala rezultts.
Es sev daudzreiz esmu uzdevusi jautjumu: kas man patk un ir svargi? Un secinjusi, ka gribu, lai
Latvijai btu laba un fora reputcija. Lai uz Latviju un lietm no Latvijas skats ar apbrnu , tie
ritei ir no Latvijas! Es daru visu, lai ar vairkiem produktiem vai vismaz ar vienu t btu. Lai Latvijai
btu fors tls, ar ko t asocitos.
A R M PA B M P I E D Z I MS T VA I T S VA R I E G T ?
pabas, ko es minju, nk no cilvka dziks btbas. Pamatjautjums ir ds: ko es dzv gribu da-
rt? Varbt es gribu dzvi veltt brniem vai attstt citus cilvkus? Tas ir oti individuls jautjums. Pro-
tams, lai viss izdotos, ir nepiecieams ar daudz kas cits. T ir neatlaidba, t ir piespieans, t ir spja
loiski domt, projektt nkamos sous. T ir spja sajust otru cilvku, saprast, vai via problma ir
48
L D E R I P A R L D E R B U
kritiska darba veikanai vai jatstj via paa zi. MDARA gadjum ir svargi ar labi izskatties. Ar
armu ms prliecinm, ka produkts ir patiess, nevis nepatiess.
K DA S PA B A S J U MS I E T T R AU C J O A S PA N K U MU G A N A I ?
Neiecietba. Ca ar stresu. Skum gribas, lai viss notiek tri un perfekti. ajos trs gados uzmum
esmu kuvusi iecietgka pret cilvkiem. Ja kds nav kaut ko izdarjis, manuprt, pareizi, ms izrunja-
mies, nevis sakliedzamies. Ja kdam ir citas vrtbas, piemram, gribas paemt atvainjumu, nevis
neprtraukti strdt, tagad jau man tas iet normli. Agrk, ja kaut kas nenotika pc maniem princi-
piem, es kuvu neiecietga. Tomr tas man vl juzlabo.
Neiecietbas izpausmes veido ne prk radou gaisotni, un td noskaojum jaunas un labas idejas
nerodas. Cilvkiem iet, ka viu vrtbas netiek uzskattas par pietiekami svargm, lai ts respekttu.
Un vl stress, no kura nevaru ik pa brdim atbrvoties. Pie t man sistemtiski jstrd.
K DA I R L D E R A L O MA P R MA I U L A I K ?
Lderim visu laiku jskats uz prieku, jredz lielka bilde. Jsaprot, kas mums jdara odien un
kas rt, lai ar pc diviem gadiem mums viss btu fori, lai ms izvairtos no krzes, lai virzba kaut
kd brd neapsttos. Uzmum MDARA obrd nkotn raugmies vairk vai mazk organi-
zti. Paralli ikdienas lmumiem savs sapulcs izskatm ar ilgtermia lmumus. Visu izrunjam
vadbas komand, mums nav
viena, kas noteiktu darbbu vi-
sos virzienos.
KO J S G R I B T U
N OV L T J AU N A J I E M
U Z M J I E M?
Lai cilvki ir uzmgi un neap-
stjas pie pirms kdas!
Gribu novlt gudrbu! Lai neda-
ra mubas. Lai izgltojas, lai lasa
grmatas. Lai zinanas izmanto
praks un iegst pieredzi. Gudrba ir vajadzga, lai uzmbai btu rezultti. Lai apzins, ko var un ko
nevar, un mekl paldzbu. Jo viens nav dartjs. Latvieiem varbt oti tipiski ir ne ar vienu nedalties,
lai nesaietu ragos. Tomr komanda ir t, kas var izdart.
Nevar viens mkslinieks uztaist krslu un cert, ka ar to pietiks. Viam vajag kdu, kas to prdod, iz-
plno, cik vajag saraot, un visas citas detaas.
Labprt novltu patriotismu, lai ms btu patriotiskki un ambiciozki. Man liekas, ka Latvijai
tas obrd ir oti vajadzgs, jo cik var skstties... Ja kdam vairk garo saul kaltti tomti, nevis
rupjmaize ar sieru, k vakar lasju laikrakst, tad lai nesdzas, bet dara kaut ko, lai tie tomti Lat-
vij btu, ja reiz ir tik svargi.
Patlaban pai latviei gremd Latviju obrd patiem maz cilvku ir lepni par Latviju. Es esmu par
patriotismu, kas paldztu atrast Latvijai stingru vietu msdienu pasaul. Tdu, kas paldztu mums
saprast, ka t vieta ir bt, nevis nebt. Tdu patriotismu, kas spcina valsts konkurtspju.
Tiei dizains, man iet, ir Latvijai tik oti specisks potencils produkts, ar ko izcelties starptautiski. Ja
tam pc kda laika pieliktu klt menedmentu, Latvian design vartu kt tikpat spcgs k Scandina-
vian design. Ms vartu Miln bt klt ar lieliem stendiem.
Biznesa procesi jau patiesb ir vienkri. Viena sieviete nevars noadt tksto zeu. Itliei rao
savus uzvalkus n, un ar ms varam raot savas skaists zees n no Latvijas dzijas. Kpc
ne? Vajag sapratni, k procesi notiek, un tad uzemties un izdart. No jebkura laba produkta var
uztaist foru zmolu.
49
L D E R I P A R L D E R B U
Lderim visu laiku jskats uz prieku, jredz
lielka bilde. Jsaprot, kas mums jdara
odien un kas rt, lai ar pc diviem gadiem
mums viss btu fori, lai ms izvairtos no
krzes, lai virzba kaut kd brd neapsttos.
50
L D E R I P A R L D E R B U
K A S , J S U P R T, I R L D E R I S ?
Lderis ir veidotjs un proaktvs cilvks. Viam ir
idejas un vzija. Lderiem ir dots vairk, vii var
vest aiz sevis masas, lai sasniegtu mri, un, salie-
kot kop resursus, vlmi un spjas, veidot labku
pasaules bildi.
Lderis nedom auri. Lderis vienmr skats
tlk aiz horizonta. Tas nozm absoltu fokusu
uz virzienu. Nav nozmes, vai tu esi ceha, depar-
tamenta, kompnijas vai valsts lderis, viss atka-
rgs no t, cik augstu tu vari pacelties, lai redz-
tu, jo tev jparda pareizais virziens. Lderis ne-
drkst kdties, jo prjie gaida signlu, kur iet.
Tpc, ja lderis nevar dot o signlu un rdt
ceu, prjiem rodas jautjums: Ko tik augstu
paclies, ja nevari pateikt, kur jiet, ko tu gribi
sasniegt un kd termi?
PA R L D E R I P I E D Z I MS T
VA I K S T ?
Cilvks var piedzimt ar ldera talanta iezmm,
bet ts ir jslp. Mdz teikt, ka balss, lai t ska-
ntu, ir jslp, tpat ar ldera pabas biznes
ir jizkopj. Otrs btisks ldera veidoans
prieknoteikums ir atraans vieta un ts ietek-
me uz spjm bt lderim tas nk no vec-
kiem, skolas, sabiedrbas. aj cilvku un ap-
stku varavksn atrodies tu pats ar Dieva un
vecku dotm pabm, kas ar nosaka, uz ko
dzve tevi orient.
Mani vecki mani virzja pa drou taku: mcies,
bs labs darbs, un bs laba pensija. Neviena
vrda nebija par biznesu. Biju skolotjas dls.
Viss bija skaidrs. Man gadjum attstbu veici-
nja tas, ka gribju izrauties no ts vides, kur es
augu. Man, iespjams, mazliet vairk nek ci-
tiem, bija dota sajta, ka juzdod jautjumi par
to, kpc lietas notiek t un ne citdi. Kpc es
nevaru izbraukt no valsts, kpc tdi ierobeo-
jumi? es jautju. Skatjos lmas un redzju, ka
var dzvot ar citdi. Taj laik es domju ar, ka
mums jstrd labk.
Piedzimstot katr cilvk puse ir pozitvu pabu,
otra puse negribas teikt: negatvas, bet tdas,
kas kaut kd ietekm sk vilkt uz negatvo, pa-
dara tevi par neveidotju, tikai patrtju.
Lderis nk ar savu ideju. Vi parda virzienu,
ko pats grib. Tad vi rada tdus sples notei-
kumus, kas paldz maint apkrtjo vidi,
VITLIJS GAVRILOVS
AS GRI NDEKS L DZ PANI EKS
LAT VI JAS DARBA DEVJU KONFEDERCI JAS PREZI DENTS
Kop 1996. gada Vitlijs Gavrilovs ir Latvijas Darba devju konfedercijas prezidents, kop
2003. gada farmcijas uzmuma AS Grindeks ldzpanieks un padomes prieksdtja
vietnieks. Vi ir konsultciju un investciju uzmuma SIA Vitalian ldzpanieks un valdes
prieksdtjs, investciju kompnijas SIA Ice Balt Invest ldzpanieks un viceprezidents.
Bijis AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) padomes prieksdtja vietnieks un ilggadjs
(no 1985. ldz 2004. gadam) AS Aldaris prezidents un valdes prieksdtjs, Rgas Kirova
rajona izpildkomitejas prieksdtja vietnieks un Rgas TTP galvenais inenieris (galvenaj
vagonu remonta rpnc). Rgas Politehniskaj institt (tagad Rgas Tehnisk universitte)
Vitlijs Gavrilovs apguvis manbvi, savukrt Latvijas Valsts universitt ieguvis maistra
grdu ekonomik. Upsalas universitt Zviedrij mcjies msdiengas vadbas
grmatvedbu un IMD ieguvis International Institute for Managements Development
Lozann, veic. Uzmja Vitlija Gavrilova imene sadarbb ar Latvijas Nacionlo
operu (turpmk LNO) 2007. gad nodibinja LNO Izgltbas studiju, lai sniegtu atbalstu
Latvijas mziiem, mksliniekiem, dejotjiem un dziedtjiem LNO izaugsmei un radoo
darbinieku mkslinieciskajai attstbai. Uzmjam ir tuvs aktvs dzvesveids. Vi spl
tenisu, slpo, vasar brauc ar divriteni gar jru. Par pdjo gadu lielko kaislbu viam
ir kuvis golfs. Tas sekm draudzbu biznesa pasaul, jo s sples laik var aprunties par
darjumiem, k ar etras stundas izstaigties svaig gais. Eneriju un pozitvu dzves
uztveri Vitlijs Gavrilovs saglab, pateicoties cilvkiem, ar kuriem ikdien kop strd
un sporto. Iedvesmu vi smeas no kultras, mkslas un labi padarta darba.
piemram, uzmum ievieot korporatvs socils atbildbas praksi. No izvlt virziena ir
atkargi ar mri, kurus lderis izvirza. Kdu misiju esi gatavs izvirzt? T nk no lderiem. Svargi,
kdas vrtbas ir ieliktas misij. Patiesb ms runjam par vrtbm gan imenes, gan uzmu-
ma, gan valsts, gan Eiropas, gan pasaules lmen.
A R KO AT I R A S L D E R I S N O ME N E D E R A ?
Ja ms skatmies uz visu lmumu pieemanas hierarhiju, lderis ir augstkais lmenis. Nkamais
lmenis ir menedments. Vii attsta tlk ldera ideju par to, kur jnonk. Bet menedments krzes
laik var nolikt trepes pie ts sienas, pai nedomjot, kur vii ts liek un kur ts ved, un cik tas sa-
krt ar stratisko virzienu.
Jo straujk mains situcija, jo svargka kst ldera loma. Viam ne tikai ziski jparda virziens,
bet jpakpjas augstk par citiem un jierauga, kur ir izeja vai nu doms, vai realitt. Ldzgi to
kdreiz darja karavadoi.
LDDK jau vairkus gadus run ar uzmjiem par korporatvs socils atbildbas vrtbm. LDDK
jau no paa skuma pievienojs Apvienoto Nciju Organizcijas enerlsekretra Ko Annana aici-
njumam vienoties par globlm vrtbm Globl lguma kustbas ietvaros. s vrtbas msu biz-
nes ir jau gadiem, ms tikai baidmies vai neesam iemcjuies par tm runt. Ceru, ka saistb ar
lielajm prmaim bs viena no tm lietm, kas mainsies, un ms radsim spku par sevi par
Latvijas biznesu teikt ar ko
labu, piemram, pievienojoties
ai globlajai kustbai (www.glo-
balcompact.org).
Man k uzmjam jau no paa
skuma ir bijusi apzia par
atbildbu pasaules priek. J, tu
esi biznes, tev jstrd, lai btu
pea. Tradicionli vrtjot biz-
nesu, ms skatmies uz oti su
attstbas posmu, lai novrttu
biznesa rezulttus. Pelnot ir ie-
spja attstties. Tau, lai kds btu bizness, tas vienmr atrodas konkrt vid. Tas var bt ekav,
Rg, Brisel vai ujork, Kasablank vai Tokij. Ir jrins ar vidi un mrauditorijm jbt kor-
poratvi socili atbildgam.
Kad noteikts virziens, menedments izstrd plnu, uzskaiti, vadbas sistmu. Tam ar savm dar-
bbm jparda, ka var attaisnot panieka cerbas un sasniegt mri. Es k investors nebu
pilnb apmierints, ja bs izdarts tikai plnotais, bet apstki bijui tik labvlgi, ka varja vl
vairk. Es gribu sagaidt maksimlo.
Bdams investors vairkos uzmumos, es sagaidu, ka kop ar komandu ms gada plnu veido-
sim pc principa 2+10, jo pc pirmajiem diviem mneiem skatmies, k attsts situcija, lai pie-
lgotu plnus. Tad ms apsprieamies, vai plns juzlabo, vai jturas pie budeta, vai mened-
ments redz kaut ko, ko es no sava investora pla skatjuma no helikoptera nepamanu, tpc
plns jsamazina vai tiei otrdi.
K A S I R S VA R G I L D E R I M?
Ir trs pabas, kas pilnb raksturo lderi un ir pamatu pamats. Paapzia, kas kombinta ar prliecbu
un ticbu. Iztle. Sirdsapzia.
Paapziai jbt aktvai. Ne tikai stvt uz vietas, bet ar piespiest sevi kaut ko uzskt. Iztlei jbt, lai
radtu ideju un ar saprastu, kuru no daudziem tkstoiem ideju attstt tlk. Iztli vislabk var darbi-
nt jom, kuru tu oti labi pazsti. Sirdsapzia noteiks tavu reputciju, kas biznes ir oti svarga.
51
L D E R I P A R L D E R B U
Lderis nedom auri. Lderis vienmr skats
tlk aiz horizonta. Tas nozm absoltu fokusu
uz virzienu. Nav nozmes, vai tu esi ceha,
departamenta, kompnijas vai valsts lderis, viss
atkargs no t, cik augstu tu vari pacelties, lai
redztu, jo tev jparda pareizais virziens.
Pc m trim pabm var izvrtt, vai kds, kas sevi sauc par lderi, tds tik tiem ar ir. Kas tu par
lderi, ja esi aizmirsis par savu sirdsapziu un sabojjis reputciju? Tiei tpc daudzi vadtji negrib
nekdus sples noteikumus, jo tie uzliek saistbas.
K DA I R PA N I E K A L D E R A L O MA U Z MU M ?
Tev jredz mris, kas var ar mainties, bet parasti uz augu pret lielkiem izaicinjumiem.
Krz, protams, var rasties korekcijas im uzstdjumam, bet visu laiku jpatur prt, ko tu gribi
sasniegt ilgtermi. Neviens menederis netur galv to, par ko dom labs investors un pa-
nieks. Tpc akcionriem un menedmentam jstrd k vienotai komandai. Tad izaugsmes
temps var bt daudz trks.
Protams, ir ar izcili vadtji, kas pai nav panieki. Tad panieki gudri dara, ja auj viiem iegdties
akcijas, lai vairotu piederbas izjtu un motivtu attstt uzmumu. Vii pietiekami nopelna, jo ir labi
atalgoti. da motivcijas sistma strdja, kad biju prezidents akciju sabiedrb Aldaris, tas ir ne
tikai labs mans piemrs, bet ar daudzu manu kolu piemrs. Esot uzmuma vadb, var redzt
tirgu un raudzties plak. Jau 2002. gad es investju akciju sabiedrb Grindeks, kaut ar Aldara vad-
b nostrdju ldz 2004. gadam. Skatoties atpaka, iet, ka man vajadzja trk aiziet no uzmuma
vadbas, jo es jau biju to praudzis, man bija radusies interese attstt vairkus uzmjdarbbas vir-
zienus. Bet k prezidentam man bija jseko uzmuma ikdienas darbam oti ciei, jbt darb no
agra rta ldz vakaram, jraugs, lai izpildm starptautisk uzmuma noteikts prasbas.
Laiks uzmum ir svargs. Jredz, kas notiek, jrun ar cilvkiem, jo menederi ne vienmr visu iz-
ststa. K investors tu vairk vari atauties domt plak, skatties tlk par odienu.
Labs vadtjs, kam ir ldera dotbas, kas mk nopelnt miljonu citam, agri vai vlu var kt par panie-
ku. Viam ir pieredze, kurai citi uzticas ja jau pats sev mcja nopelnt, gan nopelns ar mums.
Taj pa laik nekas nemaks tik drgi k stratiska ldera kda. Nekas nesps kompenst kdu,
ko rada uzmuma stratiskie lderi, tie, kuriem ir teikana.
K AT T S T T U Z MU MU P C TA M, K A D I R I D E J A ?
Paststu par sevi. Aldar nostrdju gandrz 20 gadus, ms izgjm cauri, manuprt, oti godgam
privatizcijas procesam, kur uzrunjm visus, kas bija uzmum strdjui ar agrk, un piedv-
jm pirkt akcijas. Menedmentam tika mazliet vairk akciju, jo tiei vadba nodroinja uzmuma
izaugsmes stratiju un ts izpildi.
Lai stenotu idejas, ir nepiecieami resursi. Tomr ir ar tdas idejas, kuru stenoanai daudz resursu
nevajag. Piemram, IT joma taj jauni cilvki tri var nopelnt oti daudz, izveidojot pareizos
produktus.
Jsaprot, ka tu esi unikls aj pasaul. Un tikai tev pieder t ideja, skum nematerializta, bet tu to
jau redzi. To pau Go Planet, lielko imeu aktvs atptas centru Baltij, ms modeljm, bet sku-
m tas rads msu imenes loceku galvs.
Ja tu dibini mazu uzmumu, 100% vlams skum paam to ar vadt. Tu ietaupi resursus, turklt ar
redzi un iepazsti procesus. Tad tu audz, tu redzi, ka jpaplains blakus joms, jo kompetence un
iespjas pieauguas. Un tad jau tev jstrd k investoram, tu nevari visam veltt 100% laika.
K lderim tev visu laiku ir jbt atbildgam tu un pasaule. Tu ienc pasaul ar savu eneriju, ar garu.
K tie cilvki, kas pri saviem ziskajiem spkiem iemcs pacelt dadus priekmetus, t lderis pa-
ce idejas, komandu un uzmumu.
Var prbaudt paapziu, paptot sples noteikumus, kdus kompnija ievro. Ja kompnija ir ap-
musies bt videi draudzga, k to nodroint? Jbt konkrtiem paskumiem, ar kuriem uzmums
var komunict o vrtbu. Aldar ms uzreiz ieviesm vides trbas standartu. Tas bija msu konkrtais
instruments tras vides nodroinanai.
Ja ms apgalvojam, ka cilvks ir msu lielk bagtba, tad, protams, tie ir drobas jautjumi. aj
jom ar ieviesm starptautisko standartu, tiem visiem ir cipari 14001, 18001 un tamldzgi.
52
L D E R I P A R L D E R B U
Lai sakrtotu vidi, uzmumam ir nepiecieams vadbas modelis, kas var kalpot par paraugu ai sa-
biedrbai. Es izvlos eiropeisku vadbas stilu. Tas nozm konkrtu domanu, kurai izpausties atkal
paldz konkrti vadbas standarti, biznesa tika. European Foundation for Quality Management ir aug-
stk organizcija Eirop, kura reli seko, kas notiek, dod savu vrtjumu, izsaka prieklikumus, lai
vienotu uzmjus ap vadbas kvalittes ideju. Uzrakstot savus principus, vii veido kopju valodu,
un t nosaka, kdi ms gribam un varam kt ikdien. T ir paa biznesa valoda, ko ms pc tam sa-
protam viendi katrs sav staj valod: latvieu, krievu, angu.
Daudzi noraida o ideju, sakot, ka standarti prasa prk daudz papru. Bet man liekas, ka vii nesa-
prot pamatbtbu par pris cilvkiem lielku uzmumu nevars kvalitatvi vadt bez kdas noteik-
tas krtbas un standartiem. Uzmumu ar pris cilvkiem j, tur tu k vadtjs vari gandrz visur
pats bt klt un noteikt standartus.
Tikldz uzmum ir vairk cilvku, vii grib saprast sples noteikumus. Cilvkam vieglk pa-
kauties uzraksttam vrdam. Tas automtiski likvid daudzas strdgas situcijas par to, kur kuru
nepareizi saprata, pasarg darbiniekus no neaprinmiem priekniekiem, un otrdi. Jem
vr, ka cilvkiem ir dadi raksturi. Es gribu, lai vadbas standarti kalpo darbinieku atbalstam,
dod viiem stabilitti.
Liel mr stabilitti var nodroint ar apraksttiem procesiem, apraksttiem projektiem un aprak-
sttiem mriem. Modelis skas no ldera uzdevumiem un beidzas ar galvenajiem rdtjiem, ko
tu vlies sasniegt. Tu vari to pa-
emt un saldzint sevi ar ci-
tiem vai tu esi labkais sav
jom, kaut kur pa vidu vai tikai
skum? Saldzinjuma iespja
paldz augt motivcijai izdart
kaut ko labk. Tas paldz pardt
vidjam menedmentam, ka,
par spti sajtai, ka esam oti
labi, mums vl ir daudz, kur
augt. Cilvkiem ir tendence ie-
slgt paapmierintb, ja lietas
risins pusldz labi, tpc standarti auj neaizmigt pusce. Ar iem standartiem es varu likt pret
objektvus kritrijus, lai ca par labku kvalitti neprvras par cu starp vadtju un darbinie-
kiem. Ja es gribu motivt, nordot uz kdm, tas nestrd, tiei otrdi es uzceu sienu. Standarti
dod pozitvo programmu, turklt ski apraksttu.
K DA I R L D E R A L O MA P R MA I U L A I K ?
Situcij, kda ir odien, vadtjam tri janaliz situcija un strauji jmaina funkcijas. Jkoncentr
resursi, jvienkro, jo tad ir vieglk manevrt. Tikldz tu kaut ko maini, tas noteikti ir jizskaidro
cilvkiem, jo tu nedrksti palikt viens. Tev jkomunic. Viens no ldera uzdevumiem ir skaidrot, k-
pc tu t dari. Tikai retos gadjumos lderis var atauties lmumu pieemt viens pats. Parasti ir vaja-
dzgs cilvku atbalsts. Ja atbalsta nav, vii neko nedars mra sasnieganai. Vii vai nu nogaids,
vai, sliktkaj gadjum, pretdarbosies. Savukrt, ja tevi atbalsta, tu iegsti viu prtus un eneriju
un varsi straujk veikt izmaias. Noteikti jbt vairkuma atbalstam, jo tad vii var neitralizt ne-
gatvi noskaotos un vienaldzgos.
Darbiniekiem jsaprot, kas ar viiem notiks prmaiu proces. Vl labk, ja viiem var pardt, ko vii
iegs. Pardt, ka par viiem dom, ar plnojot prmaias.
Lai radtu sekotjus savam mrim uzmum un nestu haosu un paniku, jnosaka vismaz trs
gadu laika periods mra sasnieganai. Katru gadu mri var prskatt, bet skotnjai perspekt-
vai jbt vairku gadu garum. Lai cilvki redz, ka to, ko vii odien upur, nkotn iegs. Jo
53
L D E R I P A R L D E R B U
Viens no ldera uzdevumiem ir skaidrot, kpc
tu t dari. Tikai retos gadjumos lderis var
atauties lmumu pieemt viens pats. Parasti ir
vajadzgs cilvku atbalsts. Ja atbalsta nav, vii
neko nedars mra sasnieganai. Vii vai nu
nogaids, vai, sliktkaj gadjum, pretdarbosies.
lderi ne tikai koncentr resursus, proti, kad kdam kst mazk, vii ar optimiz, lai citur nonk
vairk un labk.
Ja ir stratiskie mri, stermi ir vieglk pielgoties ar ar noteiktiem zaudjumiem. Cilvkiem sva-
rgi redzt, ka ms nemainm savus stratiskos uzstdjumus. Ms odien Eirop sakm, ka gribam
bt dinamiski, konkurtspjgi, un tie nav vienkri vrdi. Tas nozm, ka tu vairk vari nopelnt kat-
ram iedzvotjam.
Akcionriem svargi novrtt, k reli mains tirgus, lai vartu saprast, kdus lmumus pieemt. J-
skats, kas mains tavam klientam, patrtjam, tam cilvkam, kuram tavs darba rezultts veltts, un
k tu vari pagriezt uzmumu, lai viam labk kalpotu.
No pieredzes varu teikt, ka to izdart ir oti grti. Aldar ms pamanjm, ka pircji vlas dzert alu no
lielajm plastmasas pudelm. Es k ldzpanieks un prezidents kop ar menederiem (ar savu ko-
mandu) ncu ar iniciatvu, ka mums jsk raot alu lielajs pudels, jo pc tm bs pieprasjums.
Lielie akcionri to neatbalstja, jo vii nebija sapratui, kas notiek ar patrtju. Vii neatbalstja
resursu prdali, jo mums vajadzja nopirkt jaunas etietes, pudeu raotni. T oti s laik zaud-
jam 10% tirgus dau.
Lai nodrointu atbalstu lmumam, svargi komunict ar visiem, no k atkargi pankumi. Ar ar
mazajiem akcionriem, kas ikdien nav iesaistti uzmuma prvald. Viiem tpat ir jzina, ko
uzmums plno un ko vii no t iegs. Tpat dividenu politika ir oti svarga katram uzmuma
akcionram. T rda relas rpes par kompnijas attstbu ar uzmuma akcionru starpniecbu.
Kopum Aldar ms bijm vienoti uzskatos par to, k pareizi investt attstb, cilvkos, sabiedrb,
kur ms strdjam un dzvojam. Tas bija oti labs atbildgas panieku prvaldbas piemrs. Akcionri
bija apmierinti, darbinieki lojli, un sabiedrba ievroja, ka ms nepiesrojam vidi, ka ms nodro-
inm kvalitti. Tas atspoguojs msu nanu rdtjos.
Cilvki Latvij var paskatties, k strd citos uzmumos. Vii visu laiku run par saviem ilgtermia
mriem un pakrto tiem savu darbbu. Latvij ms tikai tagad runjam par Vziju 2030. Mris sa-
sniegt 20 000 eiro uz cilvku ir oti labs, jo tas vieno visus. Menedments grib drobu, stabilitti, tam
nav paas motivcijas izvirzt lielkus mrus. Bet tas ir viens no kritrijiem, kas raksturo lderi. Viam
ir fenomenla vlme augt, nodroint izaugsmi tam, kam veltti darba rezultti.
Pie mums ir zems iniciatvas lmenis tikai 2,4% vlas bt aktvi uzmji. No tiem vl mazks pro-
cents gribs un sps kt par investoriem, kas strd ar miljoniem. Eirop uzmju skaits ir aptuveni
2,5 reizes lielks nek Latvij. Tur varbt izgltba vairk orientta uz painiciatvu nek pie mums.
Uzmjdarbba tavu dzvi var padart daudz interesantku, azartiskku. Paemt 10 000 latu
kredtu ir viens, 100 000 latu jau kaut kas cits, bet vienu miljonu un desmit miljonus latu
jau pavisam cits lmenis.
Pirmais nosacjums ir juzemas risks. Pc tam jcenas minimizt o risku. Risks var bt gan nau-
d, gan ar laik, citu resursu investcijs. Laiks, ko tu tr, lai iedziintos vienas idejas izpt un izstr-
d, tiek atemts kam citam, bet, ja tev ir sajta, ka tas ir tavs, tu k lderis nebaidsies. Pluss ir tas, ka tu
esi neatkargs, jo tu vari izpausties aj pasaul, k gribi.
VA I U Z MU M VA R B T VA I R K I L D E R I ?
Cilvkiem jauj izpausties dados lmeos. Ja darba vid visu noteiks dzelaina sistma, bs grti
pankt uzlabojumus. Modern vadbas sistm uzlabojumiem un brvai iniciatvai ir atvlta sava
vieta. Kad pards minimlas lderisma izpausmes, cilvks sk piedvt risinjumus.
Tpc es domju jo vairk lderu, jo labk. Lai cilvks aug no viena posma uz otru. Bet apkrtjie
visu laiku prbauds pc trim kritrijiem un pateiks, vai vi ir vai nav lderis.
54
L D E R I P A R L D E R B U
N O K J S D Z V E S AT MC J I E S ?
Es mcos no lderiem, kas sevi redz k s pasaules sastvdau, bet ne no tiem, kas sevi uzskata par
pasaules nabu.
K A S J S U L D E R A DA R B I R G R T K A I S ?
Tas, ka es dzvoju konkrt sabiedrb. Es redzu, ka lietas var dart labk, prliecinok, godgk, nek
ts obrd valdbas lmen Latvij tiek izpildtas. Mums par pamatu vajadztu emt visprjas vrt-
bas, jo uz tm balsts sirdsapzia, kas lderim ir tik svarga. Cilvki, ar kuriem es katru dienu esmu sa-
skarsm un kuri manai darbbai aj dzves posm ir atslgas cilvki, ne vienmr to dara pareiz vei-
d. Tas ir spgi.
K A S J S MOT I V ?
Iespjas. Enerija. Iespjas atkal paplainties. Azarts uzskt kaut ko jaunu. Atrast, kas steno tavas
idejas, un skt jaunas.
KO J S N OV L T U J AU N A J I E M U Z M J I E M?
Jgatavojas savam biznesam. Jmina atrast savu virzienu jo trk, jo labk. Ja tu gribi bt mil-
jonrs un tev patk mija vai manbve, tad tev jau ir virziens, kur strdt, lai vlk ktu par mil-
jonru. Visu laiku jpilnveidojas
un jizvirza arvien lielki un lie-
lki mri, lai ir uz ko tiekties.
Palielint mrus, paaugstint
prasbas pret sevi.
Ja tu gribi, lai dzves varavksne
btu skaista, ir juzemas risks.
Visu laiku skaties, kas notiek ap-
krt, skaties, kas tevi aizrauj. Re,
kur kaimiienei skaists drzs, k
via to pank? Cits kaimi str-
d algotu darbu un nopelnto
liek depozt, lai pc tam no-
pirktu akcijas, ktu par ldzpanieku, saemtu dividendes un tad varbt ktu jau par panieku.
paniekam ir vairk iespju ietekmt. Tas, protams, nav process, ko var iziet vien dien. Man pa-
gja 10 gadi no dienas, kad privatizjm Aldari, ldz brdim, kad es kuvu par panieku.
Jo agrk uzsksi, jo tuvk nks horizonti dzves laik. Nevajag pieerties biznesam k cilvkiem.
Katr dzves posm ir kaut kas savs, jiet uz prieku. Jdarbojas saska ar sirdsapziu. Noteikti. Tas
var paildzint attstbas procesu, jo dai negodgi cei ir ski, bet domju, ka is laiks ir t vrts, jo
pazaudtu sirdsapziu un reputciju ir oti grti atgt.
55
L D E R I P A R L D E R B U
Cilvkiem jauj izpausties dados lmeos.
Ja darba vid visu noteiks dzelaina sistma,
bs grti pankt uzlabojumus. Modern
vadbas sistm uzlabojumiem un brvai
iniciatvai ir atvlta sava vieta. Kad pards
minimlas lderisma izpausmes, cilvks sk
piedvt risinjumus.
Izdevums tapis sadarbb ar SIA Lietis informcijas dienests
Autores: Inese Voika, lderbas un labas prvaldbas eksperte, www.y-motions.com,
un Aiva Vksna, SIA Lietis informcijas dienests izpilddirektore, mentore un investore
Dizains: Artrs Maurns. Literr redakcija: Regna Janmane
Latvijas Investciju un attstbas aentra
(LIAA) Inovatvas uzmjdarbbas motivcijas
programmas ietvaros piedv iepazties ar
izdevumu par lderbu, kur sniegta ne tikai
informcija par lderbas btbu, bet ar Latvij
pazstamu uzmju atzias un prdomas
par savu pieredzi.
LIAA ir LR Ekonomikas ministrijas prraudzb
esoa valsts iestde. LIAA pakalpojumu
klsts ir oti plas, skot ar informciju par
uzmjdarbbas uzskanu, dadm valsts
atbalsta programmm un nansjuma piesaistes
iespjm un beidzot ar atbalstu uzmjiem,
kas vlas uzskt eksportu un mekl sadarbbas
partnerus rvalsts.
LIAA ir izveidojusies par pasaul konkurtspjgu
organizciju, kas spjusi Latvijai piesaistt
desmitiem miljonu latu tieo rvalstu investciju,
radt eksporta darjumus par vairkiem
desmitiem miljoniem latu un izveidojusi
simtiem jaunu darba vietu.
Tpat ar LIAA atbalstu ir veicinta industrilo
parku izaugsme, jaunu ptniecisko laboratoriju
izveidoana un sadarbba tehnoloiju
prneses jom.
2005. gad LIAA k vieng valsts institcija Latvij
sama visaugstko starptautisko sava darba
profesionls kvalittes novrtjumu Pasaules
Investciju aentru asocicija (WAIPA) atzina
LIAA par labko investciju aentru Centrlaj
un Austrumeirop, pieirot LIAA pasaules lmea
aentras (World Class Agency) statusu. is statuss
ir iegts sv konkurenc starp 164 investciju
un attstbas aentrm vis pasaul.
Ikviens interesents ir laipni gaidts LIAA Klientu
apkalpoanas noda. Klientu apkalpoanas
specilisti piedv plau un daudzpusgu
informciju par uzmjdarbbas uzskanu,
iespjm realizt investciju projektus, k ar
sniedz paldzbu rjs tirdzniecbas veicinanai
un konsultcijas par atbalsta saemanu LIAA
administrtajs valsts atbalsta programms.
Prses iela 2, Rga, Latvija, LV-1442
Tlr. +371 67039499
Fakss +371 67039401
E-pasts: liaa@liaa.gov.lv
www.liaa.gov.lv
www.exim.lv
58
L D E R A A B C