Zirgu Pasts Nr.32

Nr.
11 (32)
2009. gada novembris-decembris
Sezona Latvij Pasaules kauss
Marko Kuers ar Colard Daces trausas foto
Cena 1,90 Ls
32
Piedalies grandioz visas Latvijas raotju izstd Raots Latvij 2010!
2010.gada 25. 27.marts

Olimpiskais Sporta Centrs
Grostonas iela 6b, Rga
Uzmanbas centr bs Latvijas raotjs, neatkargi no t lieluma, nozmbas vai popularittes! ir vienreizja iespja Jsu uzmuma un raots produkcijas vai pakalpojuma attstbai! Nepalaidiet to garm! RAOTS LATVIJ mri ir: x piedvt eksporta tirgus Latvijas raoanas uzmumiem un pakalpojumu sniedzjiem, x demonstrt Latvij raoto produktu un pakalpojumu priekrocbas un labks pabas, x radt vienreizju iespju kontaktu veidoanai ar rvalstu uzmjiem, x stiprint valsts labkljbu, sekmt sabiedrbas izaugsmi un nacionlo paapziu.
Izstdi organiz: SIA KELLE EXPO www.kelle.lv kelle@kelle.lv Mob.:(371) 29 17 19 17 Tlr.,Fax:(371) 67 933 593 Juridisk / pasta adrese: Ozolu iela 3, Jaunmrupe,Mrupes novads,LV-2166 Bankas rekvizti: AS Swedbank, HABALV22, IBAN: LV96HABA0551014314228
Par zvaigznm
Uz Zirgu Pasta vka oreiz redzama bilde ar vairkm nozmm. Vcu jtnieks Marko Kuers ar zirgu Colard start Pasaules kausa izcas Rietumeiropas lgas konkra sacensbs Helsinkos, Somij. Vispirms priecjamies, ka msu projekta vadtja Dace trausa atrada iespju doties uz nozmgajm sackstm netlaj valst, lai sagatavotu ekskluzvu reportu, k tas bijis ar no citm valstm. Otrkrt, bild redzams zirgs, kur vl nesen piederja zirgu paniekam Latvij, kas liecina, ka ms zinm drbi. Bet ra noformjum lasm uzrakstu Welcome to Finland, un bra situcij to katrs var tulkot pc savas gaumes braucam skatties, vai braucam palikt... Somi, neuzskatdami sevi par bagtu nciju, tomr ir turgki un stabilki par mums, jau kop t bra, par kuru vstures grmats ir tik dadi viedoki. Vii aubs, vai turpmk vars sarkot tik kras Pasaules kausa sackstes. Ms ceram, ka savu latiu notursim un celsim augstk, lai gan aj sacku seril startjam cit, zemk lmen. Cepuri nost federcijas gudrko, izlmgko un rcbspjgko cilvku priek, kuri centsies likt tam notikt. Vl atceros sarunu ar daiem varbt avantristiski noskaotiem kungiem, kuri teica, - mums vajag, un ms varam vl vairk. Nevis divas zvaigznes Pasaules kausa posma status, bet trs, pat piecas. Jkonsolid spki, jstrd, jsagd nepiecieamais balvu fonds, un pie mums brauks tie, kurus daudzi tikai Eurosport redzjui. Domju par to un klausos Latvijas dibinanas gadadienas vakar msu valstsvru, politiu un amatpersonu uzrunas tautai. Ms visi, mums visiem kop... Tda socilisma laika frazeoloija. Ieskum ms tau katrs esam viens, - gan ar savu varanu un ideliem, gan ar problmm. Ms kstam kop par visiem, t saukto tautu, kad vai nu esam oti priecgi un valsts patriotism solidri, vai ar tad, kad visiem kop ir oti slikti. Otraj no mintajm situcijm cits valsts jau sen ar mslu dakm no staiem un ktm audis btu devuies prast taisnbu. To taisnbu, - viens likums visiem. Bet, piemram, kad kds zirgu puisis zaud savu darbu un vlas nokrtot bezdarbnieka pabalstu, viam jizstv garu gars rindas, vl jiet uz arhvu pc vairku desmitu latu vrtm izzim par to, ka vi o valsti stutjis ar savu darbu. Kad Saeimas deputtiem beidzas pilnvaru laiks, vii saem kompenscijas, un ne jau par zirgu puia tiesu. Tau ts viiem nepienktos, jo faktiski deputta darbs ir termintais darba lgums, kur naudas plsma bankas kont, neskatoties uz uzstans reizm valsts likumdevja tribn vai iesniegtajiem prieklikumiem likumu laboan vai radan, jau iepriek lemta prtraukanai pc etriem gadiem. T nu ms esam visi kop. Un tie, kas t zirgu puia nodokus pirms tam pai trjui un citiem gudri daljui, nedom, k viam paldzt mazajam uzmjam, panodarbintajam un citam parastam cilvkam dzve kst nu tda, k katram par sevi ar savm grtbm, vai visiem kop ar mslu dakm... Dace Millere
aj numur
NUMUR A SARUNA Sezonas rezumjums Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus vrt aizvadto sezonu L AT VIJ Galvens aktualittes Notikuas izmaias Sporta likum, kas skar ar janas sportu, izveidota LZB Jauno zirgaudztju sekcija, Valmier atklta Maijas Kleinbergas kolekcijas izstde 6.-9. lpp. RZEMS Bagtgs starptautiskais kalendrs Latvijas sportistu starti kaimivalstts vairks disciplns, Pasaules kausa izcas posmi iejd, konkr un pajgu braukan PADOMI Apkopojam pieredzi Padomi zirgu turtjiem dzvnieku baroanai ziem, k ar zirgu cirpanas veidi CEOJUMS Saulainaj Andalzij Interesants ststjums par Spnijas Karalisko janas skolu Heres un ts bagtgajm tradcijm
4.-5. lpp.
11.-20. lpp.
34.-37. lpp.
39.-41. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.
novembris-decembris, 2009
~3~
NUMURA SARUNA
Sezona ar paveikta darba apziu

Dace Millere
Aizvadta krtj janas sporta sezona. Jteic, lielkoties ar pozitvm emocijm, gstot pilngi skaidru prliecbu par to, ka sporta veida prstvji ir apmbas pilni savu darbu turpint un nepadoties grtbm. ogad paveikto sarun ar Zirgu Pastu vrt Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus. Kda Latvijas Jtnieku federcijas saimei bijusi aizvadt sezona, analizjot notiekoo pau mjs? Neskatoties uz pareizjm problmm valsts ekonomik, Latvijas Jtnieku federcija spjusi noorganizt visas kalendr paredzts sacensbas sekojos disciplns: ru prvaran, iejd, pajgu braukan un paraolimpiskaj iejd. Uzskatu, ka LJF sekmgi pildjusi visus galvenos uzdevumus, kas noteikti pirms pris gadiem msu izstrdtajos Janas sporta attstbas pamatvirzienos, un par katru no to punktiem iespjama atsevia saruna. LJF sekmgi sadarbojusies ar sponsoriem, un tas ir oti btiski, jo bez finansil atbalsta nav iespjama federcijas darbba, k ar sacensbu sarkoana. Daudziem zinms, cik pieticgs bijis un bs valsts atbalsts sporta federcijm, tau ms to uztveram ar izpratni, un domjam, k ar aj situcij iespjami pilnvrtgi darboties. Tpc saku paldies visiem sponsoriem, kuri vljuies un varjui atbalstt janas sportu! Paldies visiem LJF valdes locekiem, kuri pratui piesaistt sponsorus msu sporta veidam! Mums izdevies pankt, ka esam varjui
LJF prezidents Agris Blaus.
atbalstt visus Latvijas labkos sportistus, kuri startjui rzems Grand Prix lmen. Federcija finansili pilnb nodroinja Airisas Peneles ldzdalbu Eiropas empiont London. Ttad loiski nonkam pie msu sportistu nozmgk veikuma starptautiskaj arn. Airisas Peneles ldzdalba Eiropas empiont iejd ir ne tikai msu svargkais pankums ogad, bet viens no lielkajiem sasniegumiem Latvijas janas sport vispr, k ar Baltijas valsts, jo via pirm prstvja msu reionu tik augsta
Vislielkos pankumus starptautiskaj konkra arn osezon guvis Andis Vrna.
ranga sacensbs aj discipln, turklt ar Latvij audztu zirgu Ravelu. Jau ststts, bet vlos to atkrtot, ka pati kvalifikcijas sistma Eiropas empiontam ir oti komplicta, sacensbs piedals tikai vislabkie, un iejd vislabkie prstv tiei Eiropu. Konkr ievrojams sasniegums ir Anda Vrnas starti starptautisks sacensbs, taj skait Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas posmos un uzvara vien no tiem Rg, kas federcijai un ar ldzjutjiem ir jo pai patkami. Ceram, ka, piedaloties vl das posmu sacensbs un Centrleiropas lgas finl nkamgad mart Tallin, Andis spt iegt tiesbas startt Pasaules kausa lielaj finl. Jpiebilst, ka veiksmgi startjis ar Guntars Sili, izcnot tiesbas piedalties Eiropas empiont konkr, tau vi ajs sacensbs nestartja zirgu saldzinoi mazs pieredzes d. Viens no punktiem janas sporta attstbas programm paredz tiesneu un treneru kvalifikcijas celanu. Federcija ir atbalstjusi gan tiesnea Daia Lvmaa, gan trenera un marrutu sastdtja Sergeja akurova ogad un iepriek Ivo Mielsona piedalanos starptautiskajos kursos rzems. Minamas ar citas aktivittes, piemram, popularizjot savu sporta veidu. Federcija turpinjusi televzijas raidjuma Auzu motors sponsoranu, lai reklamtu janas sporta veidu. Laba sadarbba izveidojusies ar ar avzi Zirgu Pasts, kopgi realizjot janas sporta popularizanas paskumus. Kda ir informcija no FEI par Pasaules kausa Rgas posma vrtjumu? Esam samui atzingas atsauksmes par gada lielko paskumu, kas sarkots Latvij. Ar katru gadu sacensbu kvalitte aug, un centsimies o augsto organizatorisko lmeni noturt ar turpmk, lai gan tas nebs viegli finansilu apsvrumu d. Vai iespjams jau tagad runt par galvenajm novittm vai labkajm tradcijm nkamaj gad? Vlamies turpint pdjo gadu labko tradciju, saglabt iedibinto sacensbu sistmu. Tas ir, ka viss federcijas przi esoajs disciplns notiek Latvijas empionts, ziemas empionts un LJF kausa izca vairkos posmos. T tas bija jau agrk konkr un iejd, osezon paraolimpiskaj iejd, nkamgad iecerts du sistmu iedibint ar pajgu braukan. Iespjams, ar poniju sacksts, jo paredzams federcijas ietvaros dibint jaunu sekciju. To nosaka msu sporta veida attstbas tendences, arvien vairk vlas
~4~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
NUMURA SARUNA
jt mazi brni, vecki viiem iegdjas ponijus, klubi rko sacensbas, un tad jau ar jiekaujas kopj LJF dzv. Turklt esam pildjui federcijas solto atbalstjui klubu rkots sacensbas. Paldies visiem kolektviem, ar zemnieku saimniecbm, SIA un citiem, kuri rkojui paskumus, aicinot piedalties citus! Federcijas atbalsts ajs sacksts ir bijis starta iekrtas, datortehnikas un ts apkalpojo personla nodroinana. Kdas izmaias praktiski var radt nepiecieam LJF prstrukturizana, pc jaunajm likumdoanas prasbm iekaujot federcijas biedru skait tikai juridiskas personas? Vai tas neierobeos sportistu un hobija jtnieku iespjas startt? s izmaias nepiecieamas sakar ar grozjumiem Latvijas Sporta likum. Tau tas neiespaidos cilvku vlmi sportot un startt negatv nozm. Katram sportistam vajadzs meklt ceu uz sporta klubu, vai tiem, kuri neatrads sev piemrotu, veidot to paiem. Turklt LJF pdj valdes sd tika nolemts, ka ikvienam sportistam bs nepiecieams ar iegdties starta licenci, lai pilnb sakrtotu o sistmu. Vl LJF biedru sapulc jlemj par to, cik liela bs maksa par o licenci un cik liela kluba vai citas juridiskas personas gada biedru maksa federcij. Lai jau iepriek apspriestu os jautjums, k ar lemtu par msu tradicionlo janas sporta disciplnu attstbu, novembra beigs notiks konkra un iejdes sekciju sanksmes, kurs aicinti piedalties visi interesenti, kam rp o nozaru attstba un kuriem ir reli prieklikumi darbbas veicinanai. Piedaljties Latvijas Sporta federciju padomes organiztaj sanksm,
Federcijas prezidents Agris Blaus apbalvo LJF kausa sacensbu uzvartju konkr Guntaru Siliu.
kur tika spriests par nansjuma prdali, kur tika apaubta jaunas iestdes Valsts sporta centra veidoana. T viet Izgltbas un zintnes ministrijai tika ierosints izskatt iespju nodot treneru un metodiu algm paredztos ldzekus katram sporta veidam plnotaj apjom federcijm vai LSFP, kas veiktu sadali konkrtajm federcijm. Tika izteiktas baas, ka, pat neveidojot jauno VSC, bet prdalot tam paredztos ldzekus Murju sporta imnzijai, vartu btiski
Janas sporta attstbas programmas pamatvirzieni

Programmas mris ir attstt janas sportu, izvirzot galvenos uzdevumus un nosakot darbbas virzienus, lai sasniegtu vlamos rezulttus. LJF vada un koordin janas sportu valst, prstv o sporta veidu starptautiskaj arn, apvieno sporta klubus, sporta skolas, rpjas, lai brni un jauniei vartu nodarboties ar janas sportu, vienlaikus nodroinot labko sportistu izaugsmi un atbalstot vius starptautiskajs sacensbs. Galvenie uzdevumi: 1) vadt un koordint janas sportu
valst: 2) popularizt janas sportu, it sevii brnu un jaunieu vid: 3) organizt Latvijas mroga un starptautiskas sacensbas; 4) atbalstt Latvijas izlases sportistu startus starptautiskajs sacensbs; 5) organizt seminrus un treninometnes; 6) veicint talantgko sportistu profesionlo izaugsmi; 7) paaugstint treneru un tiesneu kvalifikciju; 8) rpties par Latvijas Republikas janas sporta vstures izpti; 9) atbalstt sacensbas, kuras tiek rkotas cilvkiem ar pam vajadzbm; 10) atbalstt klubu rkots sacensbas. novembris-decembris, 2009
samazinties nansjums devim IZM pakautb esoajm Valsts sporta aentrm, taj skait Lietio sporta veidu centram Kleisti. K js varat komentt o situciju? Nav pilnb iespjams paredzt, kdi konkrti lmumi tiks pieemti, notika tikai jautjuma apsprieana. Vairk skaidrbas bs pc Saeimas Sporta apakkomisijas sdes. Protams, nezi ir Kleistu kolektvs, sportisti, kuri ne tikai saistti ar o sporta bzi ikdien, bet kuri ar no citm sporta bzm un klubiem ierodas uz Latvij lielkajm sackstm visas sezonas garum. Tpc LJF valdes sd spriedm par o situciju, un tika pieemts lmums. Citju: Latvijas Jtnieku federcija, kuras mris ir organizt, attstt un vadt janas sportu valst, respekt IZM centienus optimizt sporta struktru valst, lai ietauptu valsts budeta ldzekus. Bet federciju vienlaikus uztrauc nacionls sporta bzes Kleisti turpmkais liktenis. Lai saglabtu un uzlabotu bz janas sporta attstbu, nodrointu brniem un jaunieiem iespju trenties janas sport, modernaj piecc, paukoan un BMX ritebraukan, LJF ir gatava apsaimniekot o sporta bzi, saglabjot un attstot mintos sporta veidus sadarbb ar attiecgajm sporta federcijm, ievrojot to prasbas un intereses. Redzot, ka valsts nevar pilnb finanst s sporta bzes turpmko apsaimniekoanu un attstbu, LJF ir gatava to uzemties.
~5~
Mra Millera foto
LATVIJ
Federciju biedri tikai juridisks personas

Dace Millere
Latvijas Jtnieku federcija paziojusi par biedru sapulci 9. janvr, kur vajadzs apstiprint izmaias federcijas stattos. Tas nepiecieams tlab, ka Sporta likum ar 2009. gada 19. februri stjus spk btiskas izmaias, kas atsaucas uz ikvienas Latvij atzts sporta federcijas darbu. Sporta likuma 10.1 panta Sporta federcijas atzanas kritriji un krtba 4. punkts tagad izteikts d redakcij: Sporta federcijas biedri ir tikai juridiskas personas. Kpc bija nepiecieamas das izmaias likumdoan? To skaidro Latvijas Sporta federciju padomes enerlsekretrs Egils Puri: Par dm izmaim likumdoan Latvijas Sporta federciju padome iestjs jau sen, un beidzot ts veiktas. Galvenais iemesls, veicot s un ar citas izmaias, bija paaugstint kritrijus, kdi izvirzti valstiski atztajm sporta federcijm Latvij. 2003. gad pieemtais Biedrbu un nodibinjumu likums, kas reglament ar atzto sporta federciju darbbu, nosaka, ka katram organizcijas biedram lmumu pieemanas proces ir viena balss. Tpc rodas absurda situcija viena balss ir gan atseviam cilvkam, kur kuvis par atzts federcijas individulo biedru, gan klubiem, taj skait tdiem, kuros pulcjas simts un pat vairk cilvku. di pieemot lmumus, patiesu demokr-
tiju nav iespjams nodroint. Tpc ar pasaules pieredze liecina, ka ar nelieliem izmumiem nacionlo federciju biedri ir tikai klubi, bet starptautisko federciju biedri tikai nacionls federcijas, kam katrai ir viena balss. Tau eksist izmumi citvalstu federcijs, un tdi bs ar Latvij, tpc tagad, lai veicintu iespjami objektvku lmumu pieemanu, reglamentts ar tas, ka federcijas biedru skait ar juridisks personas individulie uzmji, SIA un citi komersanti nedrkst bt vairk par pusi; prjiem jbt sporta klubiem, kas reistrti k biedrbas. Likuma grozjumu prejas noteikumos noteikts, ka vism atztajm sporta federcijm jveic izmaias stattos, ja ts nepiecieamas, un ldz 2010. gada 1. septembrim jiesniedz Latvijas Sporta federciju padom iesniegums par vlmi saglabt savu valstiski atzts sporta federcijas statusu. Informcija. obrd Latvij ir 90 atztas sporta federcijas, taj skait Latvijas Jtnieku federcija. LJF savukrt ir 340 individulie biedri un tikai 14 kolektvie: JSK Burtnieku Rotors, JSK Rezerves virsnieku apvienba, JSK Favorts, BO SIA Ventspils Jtnieku klubs, SIA Saldus Janas sporta skola, SIA Megate, SIA Latvijas Zoovetapgde, SIA LLTT, SK Quattro, Latvijas Profesionlo JSK, Latvijas Invaldu janas federcija, SIA Zilupes stai, JSK Bajri un Straujais strlnieks. Uzzinot par nepiecieamo federcijas biedru prreistranu, sportisti izsaka ar baas, vai tas nebs rslis viu startiem, sporta veida pastvanai vispr, jo tikai retais, kur vlas startt, ir gatavs uzemties kluba dibinanu, lai ap sevi pulctu ldzgus cilvkus un tdjdi nodrointu iekauanos federcijas darb. Tau pieredzjui sporta darbinieki uzskata, ka viss ir glui pretji, is process varbt mudins sakrtot ikdienas darbu daudzs federcijs, savukrt to individulajiem biedriem liks izsvrt, kdas ir viu organizatorisks prasmes, un kds ieguvums vartu bt atseviu sportistu apvienoans procesam klubos. Bs spcgi klubi, kas lems par federcijas darbu, spcgka bs ar pati federcija un ts varana sporta veida attstb. Domjams, ka nekas nevars liegt federcijas biedriem pieemt lmumu, ka var startt ar klubos neapvienojuies sportisti, tikai, iespjams, ka licences cena ldzdalbai nacionlajs sacksts viiem vartu bt lielka nek klubu biedriem, kas ietilpst federcij. Ar pilnu Sporta likuma tekstu var iepazties mjas lap www.lsfp.lv novembris-decembris, 2009
LJF biedru sapulce notiks 9. janvr

Saska ar Latvijas Jtnieku federcijas Prezidija lmumu, pazioju, ka LJF biedru sapulce un gada noslguma paskums notiks 2010. gada 9. janvr kultras nam Beri Rg, Brvbas gatv 455. Skums pulksten 17. Darba krtba: 1. Sapulces atklana. 2. LJF prezidenta ziojums. 3. Sportistu apbalvoana. 4. LJF stattu grozjumu apstiprinana. Paskaidrojums Saska ar grozjumiem Sporta likum, kuros noteikts, ka sporta federcijas biedri ir tikai juridisks personas, LJF biedru sapulcei nepiecieams veikt grozjumus ts stattos. LJF biedru sapulces lmuma projekts par LJF stattu grozjumiem. 1. Izteikt stattu 4.1. punktu sekojoa redakcij: Par LJF biedru var kt juridiska persona, kura atbalsta LJF darbbas mrus un ir ieinteresta ts sekmg darbb. 2. Izteikt stattu 4.2. punktu sekojo redakcij: Lai ktu par LJF biedru, juridiskajai personai jiesniedz LJF Prezidijam adrests pieteikums. Pieteikuma formu izstrd un apstiprina LJF Prezidijs. 3. Izteikt stattu 5.10. punktu sekojo redakcij: Katru biedru, kas ir juridiska persona, prstv s juridisks personas pilnvarota viena fiziska persona. LJF prezidents Agris Blaus emot vr izmaias likumdoan, no 2010. gada 1. marta tikai tie sportisti, kuri prstvs konkrtu juridisko personu, tas ir, LJF biedru (sporta klubu, SIA, zemnieku saimniecbu, biedrbu, nodibinjumu vai citu likum noteikto juridisks personas veidu), vars piedalties janas sacensbu disciplns konkr, iejd, poniju sacensbs, pajgu braukan un paraolimpiskaj iejd. Lai veiktu prreistrciju un ktu par LJF biedru, juridiskajm personm ne vlk k ldz 2010. gada 1. februrim jiesniedz LJF sekretarit vai jnosta uz LJF e-pastu leatvia@leatvia.lv sekojoi dokumenti: 1. Pieteikums (pc noteiktas formas); 2. Juridisks personas reistrcijas apliecbas kopija.
~6~
Mra Millera foto
LATVIJ
Populras kst klasikcijas sacensbas

Dace Millere
Valsts aentr Lietio sporta veidu centr Kleisti jau vairk nek desmit gadu notiek klasifikcijas sacensbas iejd, kuras vada Anita Mangale. Treo sezonu o tradciju prmui ar konkristi, kuru sacksts galvenais tiesnesis un marrutu sastdtjs ir Sergejs akurovs. pai trenimai popularitti ieguvui osezon, kad 16 sacensbs ru prvaran kop reistrti 820 dalbnieku starti. Iejd devis sacksts 243 dalbnieki. Vasaras sezona veiksmgi aizvadta, tiek gatavoti dokumenti par sporta klau pieiranu jtniekiem, un pc sarakstu apstiprinanas treneru padomes sd tos publicsim, domjams, nkamaj Zirgu Pasta numur. Tau, emot vr sportistu vlmi mcties un pilnveidot savu meistarbu ds sacksts, ts turpinsies ar ziemas sezon konkr jau divi mai ldz avzes iznkanas brdim aizvadti, bet iejd darboans sksies novembra beigs. Jpiebilst, ka trenisacensbas notiek ar cits janas sporta bzs JSK Temperaments, Traines staos, Krios, Lielceros un citur. Ar to rezulttus Latvijas Jtnieku federcija izvrts un apkopos, pieirot sporta klases. Sergejs akurovs: Varam priecties par lielo dalbnieku skaitu klasifikcijas sacensbs, tau tas vartu bt vl lielks, ja saldzinm ar Latvij sezonas laik notiekoo ieskaites sacensbu dalbnieku skaitu. Veidojot marrutus klasifikcijas sacensbs, cenos vispirms sportistus prbaudt vadbas marrutos, tad konkros ar nelielu augstumu no 50 ldz 80 cm, reizm tikai uz trbu, reizm uz trumu. Visaugstkie marruti ir ldz 110 cm, bet osezon Grand Prix bija pat ldz 130 cm. Pozitvi ir tas, ka ajs sacensbs Kleistos var piedalties sportisti no jebkuras Latvijas vietas, un ar startjoo vecums netiek ierobeots, galven ir vlme mcties. Klasifikcijas sacensbu mris ir izgltojos, jaunajiem jtniekiem marruts jveic prtgi un tikpat nopietni jizglto jaunie zirgi. Anita Mangale: osezon klasifikcijas sacensbs piedaljs vairk dalbnieku nek iepriek, un ar viu snieguma lmenis ir audzis. Domju, ka nkamgad varam cert uz vl labkiem rezulttiem, kurus apliecina ne jau tikai atzmes, bet kopj sportistu izaugsme.
Visu sezonu no pavasara ldz rudenim konkra klasikcijas sacensbs bija kupls dalbnieku skaits.
Priec tas, ka jtams dalbnieku skaita pieaugums bija tiei vecuma grup brniem ldz 14 gadu vecumam, tas palielinjies trskrt, saldzinot ar iepriekjo gadu. T ir msu nkotne, un is fakts liecina, ka nodrointa pctecba, brni turpins startt arvien augstkas saretbas pakpes shms un kuplins kopjo konkurenci. Klalifikcijas sacensbu programm iekautas visas shmas, skot no I grupas testa ldz Lielajai balvai. T ir iespja katram sportistam izvlties sev atbilstoo shmu, k ar
to, kur pagaidm vl nav drosmes startt sacensbas, te ir iespja sevi prbaudt, turklt ldzvrtg konkurenc, jo katr shm notiek daljums ar vecuma grups, un katrs sportists var saemt savu godam nopelnto diplomu un rozeti. Nodarbbas pie mums brni tagad sk jau pat desmit gadu vecum, tpc izveidojm ar konkurenci brniem ldz 12 gadu vecumam, lai vii vartu pilnvrtgi sacensties savu vienaudu vid un apliecint sevi taj.
A Big Boy prdots

Dace trausa
Zirgs A Big Boy, kas piederja igaunim Heiti Hlam un kur to uzticja jtniekam Reinam Pillam, prdots Atinai Onasis de Mirandai. Run, ka prdoanas summa mrma miljonos eiro, bet neviens to nevlas apstiprint. Atina ir slaven grieu kuu magnta Aristotea Onasis mazmeita, vieng no Onasis dzimtas turpintjm un milzu bagtbas mantiniece. Via apprecjs ar olimpieti - konkra jtnieku Alvaro de Mirandu Neto 2005. gad. Atinas mlestba kop mazotnes ir bijui zirgi, via piedals ar konkra sacensbs. Apmekljot brazlieu jtnieka Pessoa staus Beij, via satika Alvaro, iemljs un drz vien nolma prcelties uz dzvi uz Sanpaulo un apprecties. Alvaro ir 12 gadus vecks par Onasis mantinieci. Alvaro ir meita no iepriekjm laulbm un dzvo kop ar tvu. Atinas tvs franczis Terijs Rasels bija kategoriski pret m, k vi uzskatja, nevienldzgajm laulbm un pat neierads meitas kzs. Atinas mte nomira novembris-decembris, 2009
Reins Pills A Big Boy.
1988. gad, kad meitenei bija tika trs gadi, un via uzauga veic sava tva jaunaj imen. A Big Boy Atina ir nopirkusi k dvanu savam vram Alvaro de Miranda. 14. novembr Doh notika Global Chempions Tour finls, kur Alvaro de Miranda ar AD Picolien Zeldenrust izcnja treo vietu, balv saemot 120 000 eiro.
~7~
FEI foto
Mra Millera foto
LATVIJ
Nodibinta Jauno zirgaudztju sekcija

Natlija Dreimane, Ligija Biteniece
Jaunieus un brnus, protams, vairk interes janas sports nevis zirgaudzana. Tomr ar is process, lai gan ne tik dinamisks, vartu ieinterest jaunieus, k to pierdja pirms jaundibints Latvijas Zirgaudztju biedrbas Jauno zirgaudztju sekcijas sacensbas. WBFSH (Pasaules sporta zirgu audztju federcija) jau kop 2001. gada rko sacensbas jaunajiem zirgaudztjiem. Sacensbu mris ir pulct kop jaunos zirgaudztjus no dadm valstm un audztju organizcijm. Latvijas Zirgaudztju biedrba nolma atbalstt o kustbu un nodibint Jauno zirgaudztju sekciju, kur var piedalties brni un jauniei no 15 gadu vecuma. Sekcij, protams, var iesaistties ar jaunki brni, bet starptautisks sacensbas notiek no 16 ldz 25 gadu vecumam. Viena no pirmajm sekcijas aktivittm bija jauno audztju sacensbas AS Agorma Trvete 7. novembr, kas notika pc ldzga nolikuma k WBFSH sacensbas divs vecuma grups - no 15 ldz 18 un no 19 ldz 24 gadu vecumam. Tika nolmts izdart nelielu vecuma korekciju, emot vr to, ka sacensbas notiek gada beigs un sekcijas mris ir prezentt Latvijas Zirgu ciltsgrmatu starptautiskjs jauno zirgaudztju sacensbs. Sacensbas tika kupli apmekltas 11 dalbnieki jaunkaj grup un pieci veckaj. Jauno audztju empiont dalbnieki sacents sekojos disciplns: - Teorijas tests - dalbnieki atbildja uz 20 dadiem jautjumiem par audzanu, staa menedmentu, baroanu, veselbu un sportu; - Trs zirgu eksterjera vrtana un rings, k ar gaitu un lciena vrtana trim zirgiem atrodoties brvi arn pc tam saldzinot ar eksperta vrtjumu; - Zirga prezentcija roks. Visi jauniei bija nopietni gatavojuies. Grtk daa bija teorijas tests, ko izcili atbildt izdevs tikai daiem no sacensbu dalbniekiem. Savukrt zirga prezentcija roks padevs saldzinoi labi. Trs zirgu vrtan ldzm ekspertu komentrus, lai jaunieiem rastos priekstats, kam jpievr uzmanba, zirgu vrtjot. Jsaka, ka zirgu vrtana ir sarets uzdevums ar visai pieredzjuam specilistam, tpc eit jaunajiem audztjiem vl daudz jtrenjas un jseko ldzi ekspertu darbam, nekautrjoties juzdod interesjoie jautjumi. Par uzvartjiem jaunkaj grup kuva Roberts Neretnieks, kas prstavja z/s Kri~8~
Jauno zirgaudztju empionta dalbnieki Trvet.
i, otr Santa Ivanova no Zirgaudztavas Kocni un tre Linda Via no z/s Liepenes, bet veckaj grup uzvarja Anna Veidemane no Mestrazdiiem, otraj viet Egija Rodze no SIA Princis, bet treais Kristaps Neretnieks no z/s Krii. K balvas pirmo trs vietu ieguvji katr vecuma grup sama galerij Rmis glti noformts Daces trausas fotogrfijas. Turpmkais darbs sekcij liel mr bs atkargs no pau jaunieu aktivittes,
izdomas un iniciatvas. Varbt kdu zirgaudztavu un klubu jauniei ar pai vlsies organizt ldzgas sacensbas. Pavasar Latvijas Zirgaudztju biedrbas Jauno zirgaudztju sekcija plno organizt mcbu braucienu uz kdu no audztju paskumiem augsti attstts zirgkopbas valsts un, iesaistoties WBFSH Jauno Zirgaudztju sekcijas darb, varbt piedalties jauno zirgaudztju pasaules empiont.
empionu tre
Dace trausa
Pasaules 18 labkie jtnieki kvalificjs Global Champions Tour finlam Doh. Marruta sastdtjs Konrds Homfelts bija uzlicis tik saretu 160 cm augtu ru marrutu, ka jau skum bija skaidrs, ka nebs daudz jtnieku, kas to izjs tri. ir desmit posmu sacensbu srija ar atseviu finlu un vislielko balvu fondu konkr, kop finla sacensbs tika sadalti 900 000 eiro, piedevm uzvartjs ieguva sav paum apzelttu arbu zirga galvas skulptru 8000 eiro vrtb, ko veidojui juvelieri no Kanz starptautisks kompnijas. Pirmais sacensbu raunds beidzs, etriem priem veicot marrutu tri. Prlekan Kirhofs un Miranda nogza pa rslim. Franczim Mielam Robram (attl) tomr bija pa spkam pieveikt prlekanas marrutu tri un tri,
Desmit labko jtnieku rezultti
aiz via jja beis Joss Lansinks. Robrs ar savu vi Kallemoi de Pepita bija neprspjams un, lai k cents Lansinks, vi tomr, ar veicot marrutu bez kdm, atstja uzvaru Robram.
0/0 s.p.;49,76 s - 300 000 eiro 0/0 s.p.;49,89 s 180 000 eiro 0/4 s.p.;48,52 s 120 000 eiro 0/4 s.p./48,91 s 69 000 eiro 1 s.p./88,92 s 57 000 eiro 4 s.p./83,23 23 30 000 eiro 4 s.p./83,71 s 30 000 eiro 4 s.p./83,87 s 15 000 eiro 4 s.p./, 83,99 s 15 000 eiro 4 s.p./87,55 s 15 000 eiro
1. Miels Robrs ar Kallemoi de Pepita (Francija) 2. Joss Lansinks ar Valentina van t Heike (Beija) 3. Alvaro de Miranda ar AD Picolien Zeldenrust (Brazlija) 4. Ulrihs Kirhofs ar Carino 188 (Vcija) 5. Deniss Lins ar All Inclusive NRW (rija) 6. Marko Kuers ar Cornet Obolensky (Vcija) 7. Edvna Aleksandere ar Isovlas Itot du Chateau (Austrlija) 8. Daniels Doisers ar Aboyeur W (Vcija) 9. riks Lamaze ar Hickstead (Kanda) 10. Patriks Makent ar Ever Mury Marais Z (Beija)
Daces trausas foto
LATVIJ
Zirgi Maijas Kleinbergas dzv

Guna Medne, Valmieras Novadptniecbas muzeja Izstu un reklmas nodaas vadtja
Valmieras Novadptniecbas muzej atklta Maijas Kleinbergas privtkolekcijas izstde Zirgi man dzv, kas darbosies vl ldz 2. janvrim. Paskums sks Valmieras pilsdrups, kur, valsim skanot, Zirgaudztavas Kocni meitenes ar saviem paklausgajiem zirgiem rdja paraugdemonstrjumus. Cik mums, latvieiem, tautas dziesmu par zirgiem, tik ekspontu izstd. Te apskatmi gandrz septii simti priekmetu, kuros dados veidos attloti zirgi koka, stikla, kristla un porcelna figrias, grmatas, pulkstei, sveturi, atslgu piekarii, trauki, rotaslietas un to ldtes, smaru pudeltes, vzes, somas, aprbs, aksesuri, suvenri un mksts rotalietas. Iespaidgas ir mkslinieu Inras Antones un Vinetas Saijeres gleznas. Privtkolekcijas paniece Maija Kleinberga, kura tagad labi pazstama zirdzinieku sabiedrb, jau kop agras brnbas iepazinusi zirgus. Vias tvs strdja kolhoz, kur bija plas zirgu stallis. Maija piedaljs zirgus vest ganos, pati kpa tiem mugur. Tolaik lauku darbos neatsverams palgs bija zirdzi, un ar Maija paldzja, piemram, siena vkan. Kop 1971. gada, kad eina kolhoz izveidojs janas sporta sekcija, desmitgadg meitene ska aktvi nodarboties ar sportu. Tolaik ar labiem rezulttiem startja sacensbs ru prvaran un iejd. Ar stud-
Maija Kleinberga pc izstdes atklanas kop ar savu meitu Kitiju. Fon Vinetas Saijeres glezna ar Kitiju un vias zirgu Vincentu.
Viena no ekspozcij redzamajm zirgu grim.
jot Latvijas Lauksaimniecbas akadmij Jelgav, via turpinja sportot, un darja to ldz 1993. gadam. No 1993. ldz 1996. gadam Maija strdja par janas sporta treneri Vcij. Maija Kleinberga un Dace Stre 2000. gad izveidoja SIA Zirgaudztava Kocni. Aktvi darbojoties aj nozar, 2005. gad zirgaudztava sama augstko apbalvojumu lauksaimniecbas nozar Sjjs. Labas komandas darba rezultt tapusi mana ar modernm rbtuvm, jauns stallis. Ar janas sportu te ir iespja nodarboties katram, kur to vlas, te varam atstt aprp savu persongo zirgu. Maija Kleinberga aktvi piedals sacensbu tiesan un zirgu vrtan vis Latvij. Maija Kleinberga ststa, ka kolekcija pamazm skta veidot 1971. gad, kad skus vias janas sporta gaitas: Interese par dadu ar zirgu tematiku saisttu lietu kranu rads jaunb. Skum tie bija attli un izgriezumi no daiem urnliem, pc tam pakpeniski papildinju kolekciju ar citiem priekmetiem. Reizm apzinti meklju kdu konkrtu priekmetu, tau vairum gadjumu ts izvlos iegdties neapzinti. Kad rads iespja pabt rzems, kolekcija kuva aizvien interesantka. Ts daudzpusbu sekm ar radi, draugi, koli un pazias. Daudz priekmetu esmu samusi k dvanas, un manjie sen zina, ka labk velte man ir tas, kas saistts ar zirgiem. das dvanas vienmr ir patkamas, to izvl nevar kdties, tad vienmr trpts desmitniek. Man novembris-decembris, 2009
kolekcij ir ar divu mkslinieu gleznas Vinetas Saijeres, kura gleznojusi ar Kocnu zirgaudztavas zirgus, un Rgas kinostudijas kostmu mkslinieces, inscentjas Inras Antones darbi. Inras Antones glezns jauama mkslinieces iztle zirgi biei nav attloti anatomiski pareizi, t ir vias sapu zeme. Te eksponta lielk daa no manas privtkolekcijas, tau mjs to papildina ar vairki sienu gleznojumi, kas redzami ne tikai dzvojamajs telps, bet ar stall un man. Zirgi t ir mana dzve... neparast izstde auj ieskatties viena cilvka vaaspriek un paldz izprast via ma lielko aizrauanos zirgus. Atklanas brd Maija bija pulcinjusi savus tuvkos cilvkus gan bijuos un esoos darbabiedrus, gan draugus un zirgu motjus. Par to, ka krjjs nekad nav vientu, liecina Maijas drgumu ce ldz muzejam. Kolekciju atvest ldz muzejam rosinja Valmieras novada domes kultras darba organizatore Inra Blma, kad izstde jau bija piedzvojusi lielu interesi Kocnu pagasta tradciju zl. Maija piebilst, ka tpc divas reizes ogad jau varjusi justies ne tikai k krjja, bet k mksliniece, izjtot prsteigumu par kolekcijas labo kopskatu ekspozcij.
Foto no VNM arhva
Izstdes atklan pulcjs Maijas koli un draugi.
Paskums sks ar iejdes sportistu prieknesumiem Valmieras pilsdrups.
~9~
Foto no VNM arhva
PAJGU BRAUKANA
Kdas ir msu pajgu braucju perspektvas?

www.pajugubrauksana.com specili ZP
etrjgiem (skatt FEI pajgu braukanas noteikumus).
Priecjamies par to, ka Latvij aizvadta pirm pilnvrtg pajgu braukanas sezona. Katru, kur tai sekojis, interes, kdas ir msu braucju perspektvas un kdas ir zirgu sporta veida atirbas un ldzdalbas iespjas, saldzinot ar citm disciplnm. Lai iespju robes standartiztu starptautisko sacensbu norisi un nodrointu ldzvrtgus sacensbu apstkus visiem dalbniekiem, izveidoti Starptautisks Janas sporta federcijas (FEI) noteikumi ar pajgu braukanas sacensbm. Starptautiskajiem empiontiem vai citm sacensbm, kurm pieirts starptautisks statuss, jvads pc tiem. Tau sacensbu rkotji, balstoties uz noteikumiem, tiesgi izmantot savu rcbas brvbu, lai sacensbas padartu interesantas, pievilcgas dalbniekiem un saistoas skattjiem. Sacensbu dalbniekiem jsk ar izvli zirgu vai poniju sacensbas, tlk notiek daljums klass. Katr kategorij paredztas vienjgu, divjgu, etrjgu un tandmu klases. Pc grtbas pakpes un statusa izir piecus sacensbu veidus. Pirms ir Nacionls sacensbas (apzm ar CAN), kurs nepiedals vairk k astoi sacensbu dalbnieki no etrm rvalstm. Seko etri starptautisko sacensbu tipi: empionti (CH), Concours dAttelage Internationaux O ciels (CAIO), kur vienmr iekauj visas trs sacensbu daas, un maratona distance notiek trs posmos, k ar A un B kategorijas starptautisks sacensbas (CAIA un CAI-B), kurs iekauj vismaz divas no trim sacensbu disciplnm. Maratons notiek trs posmos, piecu posmu maratona distance pieaujama tikai divjgiem un
Nozmgks sacensbas pajgu braukan

Pasaules Janas sporta sples notiek pra gados starp olimpiskajm splm reizi etros gados. Tajs piedals tikai zirgu etrjgu ekipas. Pirms sples notika 1990. gad Stokholm, iepriekjs Vcij, hen 2006. gad. Nkams, kuras atbalsta Alltech, risinsies 2010. gad Kentuki, ASV. FEI Pasaules kausa izca FEI Pasaules kauss pajgu braukan notiek tikai zirgu etrjgu ekipm un risins kop 2001. gada. s sacensbas radjuas jaunu, aizraujou iektelps notiekou paskumu, kur marruti veidoti no kombintajiem maratona un konusu braukanas riem. FEI Pasaules kausam pajgu braukan ir atsevii noteikumi, kurus var iepazt http://www.feiworldcup.org/Driving Vairk par FEI Pasaules kausu pajgu braukan var uzzint http://www. feiworldcup.org Pasaules empionti Vienjgi (CH-M-A-1). Notiek katru otro gadu (pra gados). Pdjais bija 2008. gad Jarantov, Polij. Divjgi (CH-M-A-2). Notiek katru otro gadu (nepra gados). Pdjais risinjs ogad Kekemet, Ungrij. etrjgi (CH-M-A-4). Notiek katru otro gadu, tdjdi katras otrs sacensbas sakrt ar Pasaules Janas sporta splm. Pdjais notika 2008. gad Bsd, Nderland. Poniji (CH-M-A-P-1). Notiek kombintaj pajgu braukan. Pdjais empionts
Pasaules Janas sporta sples
notika ogad Vcij, Greven. Piedaljs poniju vienjgi, divjgi un etrjgi. Lai dalbnieki no Latvijas vartu piedalties kds no starptautiskajm sacensbm (obrd vismaz CAIA un CAI-B lmen, kas paredztas galvenokrt individulajiem dalbniekiem viss klass), FEI noteikumu 905.8.2. punkts paredz, ka Latvijas nacionlajai federcijai (LJF) jpiesaka savas valsts dalbnieki konkrtajm sacensbm saska ar sacensbu nolikumu. Visu FEI pieteikto un apstiprinto sacensbu kalendrs apskatms FEI, k ar Latvijas pajgu braukanas mjas lap. Cerams, ka tuvko gadu laik Latvijas pajgu braucjiem noteikti radsies iespjas piedalties starptautiskajs sacensbs. Lai o mri sasniegtu, protams, daudz jstrd jizgltojas paiem, jmca zirgi, jiegdjas atbilstoi rati (vieni manas un konusu braukanai, otri maratonam) un cits ekipjums, kas ir gana liels finansils ieguldjums. Zirgu apmcb un sagatavoan liela uzmanba jpievr manas braukanas un izturbas treniiem. Jteic, ka msu iejdes specilisti vienmr laipni sniedz padomus, ja tos ldz, par manas braukanas pamatprincipiem, elementu izpildi un veidu, k iecertais rezultts sasniedzams. Galven mcbu grmata braucjiem ir FEI noteikumi. Vienmr nodergi izmantot visas iespjas piedalties mcbs rvalsts, apmeklt sacensbas Baltijas valsts, Skandinvij, Rietumeirop un citur, td veid uzzinot daudz jauna par ekipas noformjumu, sacensbu laukuma sagatavoanu u. c. das iespjas jizmanto it pai tagad, kad tiecamies uz mri dalbu starptautiskajs sacensbs. sta mcbu stunda vienjgu braucjiem ir Polij notiekos sacensbas, jo tiei polis Bartolomejs Kvateks ir vadoais pasaules vienjgu braucjs. s vasaras beigs dai Latvijas braucji, palgi un interesenti izmantoja iespju doties uz Polijas empiontu vienjgiem un divjgiem Gogoev. Tur latviei tiks ar vienu no sacensbu organiztajiem un marrutu sastdtju, mums jau labi zinmo Tadeuu Kodzu, k ar vairkiem vadoajiem Polijas braucjiem. Poi lepojas ar to, kas sasniegts, jo pajgu braukana ir ne tikai dzvesveids, bet tradcijm bagta kultra. Labprt tika izrdti sacensbu stai, rati, aizjgi, zirgi, izskaidrotas daudzas ldz im nezinmas lietas par zirga aizjganu, par ratu detam un citm specifiskm lietm. Tadeus savjos iepazstinja ar latvieiem k draugiem. Tas auj secint, ka Polija vartu bt t valsts, kur rast padomus tlkai msu attstbai aj discipln.
Polijas 2009. gada empions Bartolomejs Kvateks pc uzvaras sacensbs ovasar Gogoev.
~10~
Zanes Pavlovskas foto
KRIEVIJ
Latvieu sportiste uzvar Maskav

Dace Millere
Maskava, 4.-6. novembris, iejde Vairkm Latvijas sportistm bija iespja doties uz sporta kluba Akron draudzbas sacensbm Maskav, kur vias startja ar mjinieku piedvtiem un loztiem zirgiem. Iejd brnu konkurenc ldz 14 gadu vecumam pirmo vietu izcnja VA LSVC Kleisti audzkne Aiga Silavniece. Vl iejd brniem piedaljs Everita Daubure, junioru grup Jlija Stepanova, Elza Zae un Krista Kukure, bet konkr Bogdana Gerasimeca. Ststa Aiga Silavniece: Ar janas sportu nodarbojos trs gadus, trenjos Kleistos pie treneres Anitas Mangales. Sku nodarbbas mcbu grup, bet nu jau apmram gadu esmu sporta grup. obrd man ir ar patstvgs zirgs Loretta, pagaidm vl jauna pieci gadi. Nkamaj sezon minu startt ar augstkas saretbas shms nek patlaban. is gads man bija veiksmgs izdevs iegt Gada labk jtnieka titulu sav vecuma grup, k ar rads iespja aizbraukt uz sacensbm Maskav. Man vecuma grup startja vienpadsmit cilvku, divas bijm no Latvijas. Startju ar zirgu Gusrs. Zirgs bija saldzinoi paklausgs, izdevs atrast kontaktu un saprasties ar to. Man oti patika stallis, mana lielki un jaunki nek Kleistos. Mans rezultts ajs sacensbs bija 64,9%, bet mans persongais rekords ldz im ir 68,7%!
Kristne Maskavas sacensbs ar Marsu.
Latgales braucja start Krievijas sacensbs

Inese Ruskule
Maskava, 4. novembris, pajgi

Maskav, Sokoiku park risinjs poniju pajgu braukanas sacensbas. Pirmo reizi da veida sacksts bija prstvta ar Latvija, sacensbs piedaljs septipadsmitgadg Kristne Staule no Rzeknes rajona Kaunatas pagasta. Starts kuva iespjams, pateicoties Rzeknes rajona padomes un Kaunatas pagasta prieksdtja Vaslija Bamakova atbalstam. Kristnes ikdiena saistta ar zirgiem jau sen, jo vecku paum ir zirgu stallis. obrd taj mt 16 zirgi, kurus meitene paldz saviem veckiem Jeenai Staulei un Ivaram Staulim apkopt un trent. Meitene piedaljusies ar Latvij rkotajs pajgu braukanas sacensbs. Vismkais no ganmpulka viai ir rudais zirgs Malboro, uz kura var izmest loku pa skaisto Rznas
Kristne Staule lepojas ar iegto diplomu.
www.pajugubrauksana.com
apkrtni jus vai pajg. Maskav notikus sacensbas Kristnei bija liels izaicinjums, jo via nestartja ar savu zirgu, bet gan ar poniju, ko laipni piedvja Maskavas Orlova rikotju un krievu trijjga muzejam piederoais poniju klubs. Kristnes partneris bija etrus gadus vecs ponijs Marss, kuram s bija pirms pajgu braukanas sacensbas. Tomr jaun braucja no Latgales varongi tika gal ar ne pai vieglo uzdevumu, un tr temp vias vadtais pajgs veica 12 ru marrutu, iegstot treo vietu. Kristne Staule atzst: Biju mazliet uztraukusies par to, ka nemcu atrast kontaktu ar Marsu. Iesildes laik tas bija nervozs un nepakvgs, tau, veicot distanci, ms sapratmies. Kristnes gtais pankums ir nozmgs, jo no prjiem 17 dalbniekiem via bija vieng, kura ar zirgu iepazins tikai sacensbu dien!
No Kristnes Staules arhva
No Kristnes Staules arhva
Aiga Silavniece ar savu zirgu Lorettu.
http://pasts.lv/abone/lv/latviesu_preses_izdevumi/laikraksti/1238/2010_gads/ novembris-decembris, 2009

~11~
Foto no Aigas Silavnieces arhva
LIETUV
Interesanta un noderga nometne

Dace Millere
Lietuv, Druskininku Sabiedrbas harmonizcijas park (Society Harmonization Park) esoaj janas sporta bz no 24. ldz 31. oktobrim risinjs treninometne, kur kop ar mjinieku sportistiem piedaljs ar trs jtnieces no Latvijas: Sarmte Ptersone (34 g. v., Talsi), Madara Frliha (18, Liepja) un Kristne Egle (18, Liepja). Pavisam bija 25 dalbnieki. Paskumu organizja nacionls kategorijas tiesnese Regna Grazuliene. Seminra nodarbbs piedaljs lietuvieu starptautisks kategorijas arbitrs Vitauts Poznanskis, bet praktisks treniu nodarbbas vadja viens no kaimiu labkajiem konkristiem Andriuss Petrovs. Sarmte Ptersone: Treninometn piedaljos ar diviem zirgiem Amadeo un Vando. Nometnes laik notika gan trenii grups pa pieciem, seiem cilvkiem, gan ar pieteicos individulajam treniam pie Andriusa Petrova, jo, vloties uzzint via padomus, ar devos uz o paskumu. Divus vakarus notika teortisks nodarbbas, kurs mums tika ststts par izturanos sacensbu laik, k to reglament starptautiskie noteikumi. Treninometnes beigs notika nelielas sacensbas, un laikam jau biju labi mcjusies, jo ar Amadeo uzvarjm aj nelielaj turnr. Teicu paldies trenerim, bet vi man sacja, paldies tev, ka klausjies, ko es ststju... Man s nodarbbas tiem paldzja, tika palabota uzsde, zirgs mcjs distanci veikt vien-
Treninometnes dalbnieku grupas bilde.
Madara Frliha dodas uz nodarbbm.
Nometnes noslgum torte.
mrgk. Esmu priecga, ka izlmu piedalties nometn. Madara Frliha: Braucu uz o treninometni ar zirgu Prli, kurai ir sarets raksturs. Tpc nespju pilnb izmantot iespjas gt maksimlo ieguvumu praktiskajs nodarbbs, tau par galveno uzskatu to, ka varju trenties da lmea staos un iepazties ar tik augstas kvalifikcijas specilistiem. Bija interesanti, ar teortiskajs nodarbbs, kur tika skaidrotas sacensbu noteikumu nianses, kas noders turpmkajos startos. Kristne Egle: Uz nometni devos ar zirgu Konkorde, tau izmantoju iespju trenties ar ar lietuvieu zirgiem. Nometne bija oti noderga, vl jo vairk tpc, ka mans ldzinjais treneris Riards Vismeris tagad devies uz Vciju, un man trkst kvalificta padoma. Lietuv msu nodarbbas tika filmtas, pc tam analizjm videoierakstus, kas bija oti nodergi. paskuma organiztji iecerjui rkot treninometni ar pavasar, un domju, ja bs iespjams, noteikti apmeklu to. Jaunkajm meitenm par ldzdalbu bija jlemj kop ar veckiem un jrins ar viu ne tikai morlu, bet ar finansilu atbalstu. K ar paskumu un savu ieguldjumu apmierinti vecki? Didzis Frlihs: Domju, ka ldzdalbas cena paskum bija oti pieemama 150 latu par sportistu un vienu zirgu, plus 100 latu par nkamo zirgu. Jem vr, ka nauda tika maksta par nedu ilgm un kvalitatvm nodarbbm, par labiem sadzves apstkiem, dinanu trs reizes dien, k ar izklaides programmu, piemram, doanos uz dens atrakciju novembris-decembris, 2009
Seminra laik (no kreiss) Sarmte Ptersone, Madara Frliha un Kristne Egle.
Druskininku sporta bzes simbols.
parku. Pats ierados uz atskaites sacensbm. Jatzst gan, ka nometnes laiks ir par su, lai kaut ko btiski izlabotu sportista un zirga darbb, var korit tikai nianses. Tau esmu apmierints ar meitas paveikto. Turklt uzreiz bija redzams nometnes sirsngais uzemanas stils, un bija jtams, ka te viss pakrtots jtnieka rtbm, nevis ekstim, ka kaut kas sarkots. Varja saprast, ka nometnes organiztjiem galven nav iespjam pea, bet gan tas, ka sportistiem tiek piedvta iespja apgt ko jaunu un labi atpsties. Bija ar saviesgi paskumi, un nometnes beigs katrs dalbnieks sama disku ar fotogrfijm par nometnes norisi.
~12~
Organiztju foto
Organiztju foto
Organiztju foto
IGAUNIJ
Kaimii gaida latvieus

Ingas Mielsones teksts un foto
Vna, 30. oktobris-1. novembris, konkrs

Igaunij risinjs Vnas rudens kausa izca ru prvaran. Organiztji sporta bzes MTU Vaana Ratsakeskus panieki un sacensbu direktors Hillars Talts plno turpint sadarbbu un turpmk eit rkot ne tikai rudens, bet ar ziemas, pavasara un vasaras kausa izcas turnrus. Iepriecina ne tikai tas, ka latvieu sportistiem bija dota iespja startt, bet ar fakts, ka par marruta sastdtju tika uzaicints prstvis no Latvijas Ivo Mielsons. Manas izmri, kur norisinjs sacensbas, bija neierasti 17x70 metri, jo t iekrtota kdreizj saku glabtav. Tau aurais un garais laukums padarja marruta sastdanu ne tikai grtku, bet ar interesantku. Savukrt man k tiesneu kolijas loceklei bija patkami krt pieredzi un strdt kop ar pieredzjuo starptautisks klases arbitru tiesneu kolijas prezidentu Toniju Kaumanu. Tiesneu darbu atviegloja un raitku padarja sacensbu sekretres, kuras Igaunij vienmr ir tras un preczas. Nevarja nepamant ar stjuartus, kuri oti labi veica savus pienkumus. Sacensbu programma bija oti plaa vienpadsmit marruti ar ru augstumu, skot no 80 ldz 135 cm, tpc iespja piedalties bija dada sagatavotbas lmea zirgiem un jtniekiem. zirgiem bija Latvij dzimui un augui. Treaj marrut ar ru augstumu ldz 105 cm treo vietu ieguva Linda Via ar Lodi. Pirm diena bija skusies daudzsoloi, un ar pdj, ceturtaj marrut ar ru augstumu ldz 115 cm 25 jtnieku konkurenc uzvaru izcnja Lga Ptersone ar zirgu Dreifs, bet treo vietu Kristne Baradovska ar Corinte.
Otr diena
Sacensbu otr diena sks un beidzs labi, piektaj marrut ar ru augstumu ldz 105 cm pirmaj viet Linda Via ar zirgu Lode, sestaj Lga Ptersone ar Kapteini Cukuru. Astotaj konkr ar ru augstumu 115 cm Kristne Baradovska bija prliecino vadb ldz brdim, kad startja pdjais marruta dalbnieks Andress Udekulls ar zirgu Express, kur finija trk, un
Veiksmgi startja Linda Via ar Aronu.
ldz ar to Kristne ierindojs otraj viet.
Tre diena
Ar tre diena latvieu sportistiem bija veiksmga. Devtaj marrut ar ru augstumu 120 cm otro un sesto vietu ieguva Linda Via ar zirgiem Aronu un Lodi, bet astotaj viet, kas ar tika apbalvota, ierindojs Lga Ptersone ar Kauguru. Pdj marrut nr. 11 ar ru augstumu 110 cm pirmo vietu
Pirm diena
Jau pirmaj marrut ar ru augstumu ldz 80 cm atkltaj klas piekto vietu ieguva Linda Sudre ar Kongu. Jpiebilst, ka Lindas zirgs pirms sacensbm saklibojs, bet vlme startt tik liela, ka ncs kpt svea zirga mugur un galarezultts nemaz nav slikts. Lai gan nkamaj marrut Latvijas jtnieki neiekuva godalgotajs viets, tau etri no seiem apbalvotajiem
izcnja Lga Ptersone ar Kapteini Cukuru, ceturtaj viet ierindojs Vita Glinska ar zirgu Kalifs Vinstons. Tdjdi bez apbalvojuma rozetes nepalika neviens latvieu sportists. Sacku pdj dien risinjs sacensbu galvenais marruts ar ru augstumu ldz 135 cm, kur piedaljs ar latvieu sportisti. Lai gan dalbnieku skaits nebija liels 16 sportiskie pri, konkurenci radja Igaunijas spcgkie sportisti Urmass Rgs, Gunrs Kletenbergs, Andress Trve, Heiki Vatsels, Ebe Lsa Sinejalga, Margita Magi un citi. Pamatmarrutu bez soda punktiem veica etri dalbnieki, un pc prlekanas finia par uzvartju kuva Urmass Rgs ar zirgu Laguna vd Roshove. Labk no Latvijas sportistiem bija Linda Via ar Aronu 11. vieta. Kds varbt iebilds, nevar bt, ka viss bija tik labi. Patiesi, viengie dalbnieku iebildumi bija par auro manu. Tau jtnieki labi zinja, uz kurieni vii brauc. Tpc iebildumiem nav vietas, un varbt tiei is fakts sacensbas darja atirgas no citm, ldz ar to ar interesantkas. Visas sacensbu dienas valdja patkama atmosfra. Latvieu sportisti priecjs par labi organizto turnru, pau labi padarto darbu, citu pankumiem un veiksmgo sezonas noslgumu, k ar izteica vlmi eit atgriezties.
Lga Ptersone ar Kapteini Cukuru.
~13~
RZEMS
WBFSH enerl asambleja Dnij un Zviedrij

Dace trausa
Latvijas Zirgaudztju biedrbas prstvji, emot vr pareizjo ekonomisko situciju un izptot asamblejas piedvto programmu, nolma, ka oreiz uz Dniju un Zviedriju doties nebtu lietdergi, vl jo vairk td, ka no Latvijas asambleju apmeklja Latvijas irnes zirgu audztju asocicijas prstvji Guntis Roztis un Ramona Godmane. Cerams, vii dalsies ar prjiem zirgaudztjiem ne tikai savos ekskursijas iespaidos, bet ar jauniegtaj zintniskaj pieredz, sevii td, ka Latvij di zintniski ptjumi netiek veikti. Seminru tmas skra zintnisku ptjumus zirgu veselbas jom, k ar ptjumu par rentgena kontroles datu analzi, lai noteiktu iedzimstoas slimbas, piemram, ASH (African Horse Sickness) Dnijas pieredzi zirgu un citu lopu slimbu reistran. Zviedru zintnieki prezentja savus ptjumus zirgu selekcij, kas balsts uz ilggadbu un lielu vrtto un ptto zirgu skaitu. Tika izskattas ar citas tmas, kas skar zirgu labturbu. Protams, ar Latvijas zirgaudztjiem un veterinrrstiem eit atrastos viela prdomm, tomr nedrkst aizmirst, ka ne visu var un drkst prnest tiei uz Latvijas zirgu irni. WBFSH enerlaj asamblej piedaljs
WBFSH enerls asamblejas dalbnieki.
ar msu kaimivalsts Igaunijas zirgkopbas specilists Raigo Kolums, kura analtiskos rakstus par sporta zirgu audzanu Igaunij esam publicjui ar Zirgu Past. Vi izteica domu, ka Baltijas valstu zirgaudztjiem japvieno savi spki, lai ms pamantu uz lielo zirgaudzanas valstu fona. Pagaidm gan neviens ar mums sevii nerinoties. Varbt skum gan zirgaudztjiem tepat Latvij btu japvieno spki, pirms
Dnijas princese Benedikte un s organizcijas prezidents Jans Pedersens.
Globlais iejdes forums 2009

Sagatavoja Dace trausa
Hoge Mierde, 26.-27. oktobris

obrd ir oti interesanti bt par FEI iejdes direktoru, jo tagad s laik notiek tik daudz izmaiu iejdes pasaul, k tas nav noticis pdjo divdesmit gadu laik, teica FEI iejdes direktors Tronds Asmirs. Vi un FEI sporta direktors Deivids Holms bija vieni no specilistiem, kas uzstjs devtaj Globlaj iejdes forum. Divu dienu laik FEI oficils personas, treneri un zintnieki savs lekcijs un demonstrcijs prezentja s paredzams izmaias. Pasaules kausa ieguvjs Stefens Peterss ar savu uzstanos kuva par foruma zvaigzni. Via prieknesums izraisja 300 skattju, kas bija pulcjuies no 20 valstm, aplausus un ovcijas. FEI prstvji paredzja, ka arvien lielku lomu ieems brvs izvles programma mzikas pavadjum. Pirmaj foruma dien interesantu demonstrciju sniedza fizisks kultras specilists Ekarts Meijers un olimpisk
~14~
zelta ieguvja Heike Kemmere no Vcijas. Vii rdja specilus fiziskos vingrinjumus jtniekiem un skaidroja, kd to izmantoana var kt par pankumu strakmeni. Olimpisk statusa tiesnese Katrna Vusta izklstja savus prieklikumus par jauninjumiem frstaila tiesan, kas vrtjumu dartu daudz objektvku. Lielu iejdes specilistu interesi izraisja doktora Fria Sluitera lekcija par dopingu, doktores Reielas Mareijas pamcbas, k izvairties no dadiem ievainojumiem, un specilista zirgu kalanas jautjumos Roba Renir ststjums, kur, tika mints, ka biei nepiecieami rentgena uzmumi, lai noteiktu, k zirgs pareizi japka. Savu liel apjoma darbu par iejdes tiesanas statisku un analzi prezentja profesors Deivids Stiklands.Tiesneu atzmes vidji atiras par 1,6%, bet normli btu ne vairk k par 1%... Forums beidzs ar vcu trenera Tona de Ridera klniku ar labkajiem jtniekiem no Vcijas. novembris-decembris, 2009
prezentjam savas idejas citiem, lai nesmdintu ar savu neprasmi vienoties tikai tuku ambciju d. Ar ekonomiskaj zi, kas ir sevii svargi msu valstij obrd, btu jatmet neauglgie privtie strdi, kas liecina tikai un viengi par neprasmi strdt profesionli, galvenajai tomr jbt idejai par attsttu zirgkopbu. Tagad pilngi nevajadzgi valsts nauda tiek trta par divu biedrbu vienas irnes uzturanu, kas paos pamatos nav normli, un btu tikai pareizi, ja Ciltsdarba likum btu punkts, ka katru irni drkst prstvt tikai viena organizcija. Domjams, ka lielkai daai abu audzanas organizciju biedriem nebtu nekas pret to, ja Latvijas zirgaudzanu administrtu un attsttu tikai viena organizcija. Katr no tm ir profesionli un dart spjgi cilvki, kuri grib un prot strdt. Vienmr ir patkami un lietdergi apspriesties, piemram, ar LZAA izpilddirektori Aiju Lusi, kura s laik ir izdarjusi daudz vairk savas organizcijas biedru lab, nek tika paveikts vis iepriekj asocicijas pastvanas laik. Un, ja spjam vienoties sav starp, varbt vrts padomt par trs Baltijas valstu zirgaudztju apspriedes organizanu?
RZEMS
Sacensbas Polij
Jolanta Lapia
Leno, 15. novembris, konkrs

Leno pilstas janas sporta centr divas nedas nogales notika sva un aizrautga ca par godalgotajm vietm ru prvaran. No 6.-8.novembrim risinjs starptautiska mroga sacensbas CSI2*, no 12.-15. novembrim - vl augstka ranga sacensbas CSI3*-W Leszno. s var uzskatt par vienm no sportistu apmekltkajm sacensbm 2009. gada sezon. Otrs sacensbu nedas Vidj apa finla marrut dalbnieku skaits sasniedza pat 150, atsevios marrutos skaits svrstjs no 80 ldz 130 dalbniekiem. Mazkais dalbnieku skaits bija t sauktaj Mazaj apl, vidji 36-40 dalbnieki. Jpiemin, ka uz sacensbm bija ieraduies augstas klases sportisti no oti daudzm dalbvalstm. Latviju ajs sacensbs prstvja viens sportists - sporta kluba Quattro Andis Vrna ar etriem zirgiem Irasir (panieks SIA Kurzemes sklas), ar paam sportistam piederou zirgu Marmoru, jauno, perspektvo Audi Quattro meitu Arabiku
(Madara Blumbaha) un Klaidu (AS Agrorma Trvete). Tuvkie kaimii igaui un lietuviei ajs divu nedu sacensbs piedaljs daudz kuplk skait nek latviei. Lietuvu prstvja Andriuss Petrovs, Bens Gutkausks, Zigmants arka, Rims Rimkus, Gedimins Juknis, bri Alekss un Sims Seiliusi, Rimants Babrausks - visi kop ar 19 zirgiem. No Igaunijas Reins Pills, Gunrs Kletenbergs ar meitu Kertu Kletenberga, Urmass Rgs, Tts Kivisilds, Hanno Ellermanis un Trna Bergmane - kop ar 18 zirgiem. Augstus rezulttus sasniedza vairki kaimivalsts sportisti. Dados marrutos godalgoto vid bija Andriuss Pertovs, Hanno Ellermanis, Reins Pills, Tts Kivisilds, Bens Gutkausks, Urmass Rgs un Rimants Babrausks. Andis Vrna ar labiem rezulttiem startja pirmaj sacensbu ned 120-125 cm augstajos jaunzirgu marrutos, pirmaj sacensbu dien ar zirgu Arabika izcnot augsto septto vietu, treaj sacensbu dien ar Klaidu iegstot sesto vietu. Savukrt 135 un 140 cm augstajos Vidj un Liel apa marrutos ar zirgiem Marmors un Irasir
Igaunis Reins Pills ar zirgu Virgin Express pirmaj viet Liel apa marrut.
Londonas olimpiskajm splm veltta pastmarka

Oktobra beigs Lielbritnij klaj nkusi pastmarku srija, kas veltta 2012. gada olimpiskajm un paraolimpiskajm splm. Ts autors ir Andrevs Deividsons, kur ar pirms tam veidojis marku dizainu Karaliskajam pastam. Karaliskais pasts nekad nav atvis attlot uz markm kdu dzvu personu, izemot karalieni, td, lai o prasbu respekttu, attls ir nenoteikts un viengi prezent o sporta disciplnu, skaidroja mkslinieks. Attls uz markas ir melnbalsts un grafisks, teica Deividsons. Lai sagatavotos darbam, mkslinieks apmeklja janas centrus un studja video ierakstus.
pieva pa kdai kdai, ldz ar to iespja cnties par iekanu pirmaj desmitniek bija zudusi. Otraj sacensbu ned jaunzirgu marrutos Andim godalgoto vietu atnesa ve Arabika, pirmaj sacensbu dien izcnot ceturto vietu, savukrt finl t sasniedza 24. rezulttu. Jaunzirgu marruts bija veiksmgs ar Klaidu, marrutu veicot bez soda punktiem un ierindojoties 12. viet. Vidj un Liel apa marrutos ca ar augsta ranga sportistiem un viu izcilajiem zirgiem izvrts oti sva, lmenis augsts, marruti sastdti atbilstoi sportistu pieredzei. 123 dalbnieku konkurenc Vidj apa marrut Andim ar Marmoru izdevs izcnt godalgoto ceturto vietu, kas ir vr emams sasniegums d konkurenc. Par CSI3*-W Leszno Grand Prix marruta uzvartju kuva Nderlandes sportists Leons Tijsens ar zirgu Tyson, kur viengais prlekanas marrutu veica bez soda punktiem. No 58 startjoiem prlekanas marrutam kvalificjs tikai sei dalbnieki. Augstko vietu no etriem Baltijas valstu sportistiem sasniedza Hanno Ellermanis ar zirgu Quality Time TN, izcnot 18. vietu (4 soda punkti). Urmass Rgs ar zirgu Axel Du Beaumont 42. viet (12 soda punkti). Tts Kivisilds ar zirgu Torrero un Andis Vrna ar Irasir o marrutu neveica ldz galam. Sacensbas kltien vroja tikai dai sporta veida interesenti no Lavijas un msu kaimivalstm, bet sacensbas tieraids, ko nodroinja Polijas portls www.swiatkoni.pl, bija iespja skatt katram. Varjm sekot ldzi msu vado sportista Anda Vrnas startiem, priecties kop ar viu par sasniegumiem starptautiskaj arn.
~15~
Huberta imaaka foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Odense, 14.-18. oktobris, iejde

Pirmaj ziemas sezonas start pc pankumiem 2009. gada Eiropas empiont Anke van Grunsvena ar Salinero atgriezusies lab form. Holandieu pris uzvarja FEI Pasaules kausa kvalifikcijas pirm posma Lielaj balv ar rezulttu 73,702%. Edvards Gls ar savu otru zirgu Sisther de Jeu ierindojs otraj viet. Treo vietu iema vciete Monika Teodoresku ar Whisper. Iejdes portls Eurodressage atzm, ka daudzi zirgi bija oti saspringti un nervozi. Tie baidjs ienkt arn, bet daiem stas ausmas izraisja filmanas kameras. No sacensbm ncs izstties Natal Zu Saijenai Vitgenteinai, jo vias Rigoletto bija prlieku prsteigts par sacensbu atmosfru man. Izstjs ar Minna Telde ar Don Charly no Zviedrijas, jo paplaintajos rikos zaudja ritmu. Noslguma sacensbs nkamaj diena zirgi jau bija pieradui pie sacensbu atmosfras un uzveds miergk. Liels balvas brvs izvlas programm ar uzvarja Anke van Grunsvena ar Salinero. Via gan nebija apmierinta ar tiesneu vrtjumu, jo uzskatja, ka oreiz Salinero ir strdjis tik labi k nekad. Otro vietu iema van Grunsvenas tautietis Edvards Gls ar Gribaldi meitu Sisther de Jeu, ko mdz dvt par slaven Totilas sievieu krtas ldzinieci. Treaj viet ierindojs bdgi slavenais Patriks Kitels, kur ajs sacensbs iesildans arn, jjot ilgstoi rolkr savu zirgu Scandic, tika nofilmts brd, kad zirgs bija izbzis zilu mli. Vlk is video bija apskatms internet ar nosaukumu Zil mle. is gadjums izraisja plau rezonansi sabiedrb un liek vlreiz pievrsties rollkram k trenimetodei. Visvairk neveics pou sportistei Katarinai Milarekai, jo tikai pc pris elementu izpildes viai ncs no sacensbm izstties, jo Ekwador no mutes pilja asinis. Zirgs bija sakodis sev mli.
Liels balvas brvs izvles programma

1. Anke van Grunsvena (Nderlande) 2. Edvards Gls (Nderlande) 3. Patriks Kitels (Zviedrija) 4. Monika Teodoresku (Vcija) 5. Hanss Peters Minderhouds (Nderl.) 6. Hubertuss mits (Vcija) 7. Matiass Aleksanders Rts (Vcija) 8. Denete Hzena (Nderlande) 9. Andreass Helgstrands (Dnija) 10. Tinne Vilhelmsone (Zviedrija)
Salinero 81,450% Sisther de Jeu 80,350% Scandic 76,250% Whisper 74,700% Escapado 73,950% Hinnerk 72,450% Triviant 72,200% Nartan 72,050% Tannenhofs Carabas 71,600% Solos Carex 70,800%
Anke van Grusvena.
Liona, 29.-30. oktobris, iejde

Tikai desmit jtnieki sacents FEI Pasaules kausa izcas kvalifikcijas sacensbu otraj posm iejd Lion, Francij. Anke van Grunsvena ar Salinero viegli uzvarja Lielaj balv ar rezulttu 77,021%. Monika Teodoresku ar Whisper no Vcijas ierindojs otraj viet. Eiropas empions Edvards Gls tiei pirms iejanas arn izstjs, jo iesild Sister de Jeu bija sakodusi sev lpu, kas stipri asioja. Ar Liels balvas brvas izvles programm uzvaru guva ldija no Holandes Anke van Grunsvena, kuras vrd vias dzimtaj pilst Erp jau nosaukta iela. Vias tuvkais konkurents Gls brvs izvles sacensbas nepiedaljs ar Sister de Jeu iepriekj dien notiku negadjuma d. Otrs vietas ieguvja Monika Teoderesku atpalika no Grunsvenas par vairk nek pieciem procentiem. Treo vietu iema 34 gadus vec Dnijas princese Natal Zu Saijena Vitgenteina, kuras sniegumu dzimts zemes Odense arn sabojja Rigoletto prliek nervozitte, klab viai ncs no sacensbm izstties. oreiz, neskatoties uz saldzinoi trokaino skattju auditoriju, pai tramgais du siltasiu irnes zirgs Rigoletto uzveds miergi, un viu izpildtais frstails bija izcils.
Salinero Whisper Rigoletto Escapado Corinth Cadillac Andretti H Sydney P. do Retiro 82,000% 76,450% 75,500% 73,300% 71,750% 70,000% 67,650% 65,750% 65,600%
Liels balvas brvs izvles programma

1. Anke van Grunsvena (Nderlande) 2. Monika Teodoresku (Vcija) 3. Natal Zu Saijena Vitgenteina (Dnija) 4. Hanss Peters Minderhouds (Nderlande) 5. Marela Krinke Susmelja (veice) 6. Katerine Hadada (ASV) 7. Laura Behtoleimere (Anglija) 8. Deina Rolinsa (Anglija) 9. Karloss Pinto (Portugle)
Patriks Kitels.
~16~
FEI foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Liona, 28. oktobris-1. novembris, konkrs

osezon jau treo uzvaru pc krtas svin Eiropas empioni veices prstvji. Lion Bets Mendli ar saldzinoi jauno devius gadus veco Oldenburgas irnes kastrtu Louis vienpadsmit topa pru Pasaules kausa kvalifikcijas marruta prlekan Francij jja t, ka labk vairs nebija iespjams, un izcnja uzvaru. Populrais holandieu duets Alberts Zoers un Oki Doki ierindojs otraj viet, bet jtnieks no Lielbritnijas Bens Mahers ar Wonderboy iema treo vietu, aiz sevis atstjot Rolex rangu tabulas lderi Markusu Eningu ar o sacensbu vecko zirgu sepadsmitgadgo Sandro Boy. Franka Rotenbergera sastdtais 13 ru marruts ar laika normu 74 sekundes nodroinja aizraujou prieknesumu, bet trim izciliem jtniekiem, taj skait ar olimpisko spu zelta medaas ieguvjam rikam Lamaze, nebija glui veiksmgs. Hiskstead nebija viegli vadt, tas bija prk uztraucies un, pat prvarot visu marrutu bez gztiem riem, is cni noveda pie zaudta laika un viena soda punkta par prsniegto laika normu, ldz ar to prlekanas marruts viiem bija liegts. Tda pati neveiksme piemeklja ar mjiniekus uljenu Epaijaru ar Latina du Pitray un Patrisu Delevo ar Katchina Mail.
Bens Mahers ar Wonderboy no Lielbritnijas iema treo vietu.
Pasaules kausa kvalikcijas marruts

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. Bets Mendli (veice) Alberts Zoers (Nderlande) Bens Mahers (Lielbritnija) Markuss Enings (Vcija) Harijs Smolders (Nderlande) Patriks Makent (Begija) Olivjers Desuters (Francija) Edvna Aleksandere (Austrlija) Marko Kuers (Vcija) Ludgers Brbaums (Vcija)
Louis Oki Doki Wonderboy Sandro Boy Exquis Oliver Q Mury Marais Z Aranka Isovlas Itot du Chateau Cornet Obolensky Gotha
0;0 s.p./39,31 s 0;0 s.p./39,36 s 0;0 s.p./39,86 s 0;0/40,26 s 0;0/41,39 s 0;0/41,84 s 0;0/42,89 s 0;4/39,06 s 0;4/41,83 s 0;4/44,12 s
Verona, 5.-8. novembris, konkrs

Jtnieks no Lielbritnijas Maikls Vitikers izcnja uzvaru 2009./2010. gada sezonas Rolex FEI Pasaules kausa ceturtaj posm Veron, Itlij. oreiz pasaules labkajiem jtniekiem ncs sastapties ar visgrtko uzdevumu s sezonas sacensbu srij. Konrda Holmfelda izdomtais un Franka Rotenbergera sastdtais marruts bija nopietns prbaudjums jtniekiem un viu zirgiem. Sei sportisti no cas izstjs un viens tika izslgts, bet tikai pieci izcnja tiesbas startt prlekan. Neveics Markusam Eningam ar Leconte un gada Eiropas empionta zelta medaas paniekam komandu c Piusam viceram ar Carlina, kuri veiksmgi prlca visas barjeras, bet neiekvs laika norm, td sama katrs pa vienam soda punktam. Vitikers sacensbs startja ar diviem ldzvrtgiem augstas klases zirgiem Portono un Amai, ar kuriem o sacensbu laik citos marrutos bija izcnjis otrs vietas. Viam tpc bija jizlemj, ar kuru piedalties sacensbu galvenaj marrut Pasaules kausa kvalifikcij. Izvle notika par labu Amai, jo, k teica jtnieks: Portono ir skas kjas, ttad Amai var bt trks. Amai ir devius gadus vecs beu irnes zirgs, ar kuru Vitikers jj trs gadus.
Tres vietas ieguvjs Kevins Stauts ar Silvana.
Otro vietu prlekan izcnja vcu veterns 49 gadus vecais Gilberts Bokmanis ar devigadgo talantgo No Fathers Girl, bet treais finija gada Eiropas empions Kevins Stauts ar Silvana, aiz via holandietis riks van der Vleutens. Itu publikas vislielks ovcijas izpelnjs viu tautietis Natale Kiaudani ar SNAI Seldana di Campalto, kur viengais no itiem iekuva prlekan, bet, nogot trs rus, ieguStefano Graso/FEI foto
va piekto vietu. Pdj dien sacensbas vroja 11 000 skattju, lai gan, neskatoties uz t saucamo ekonomisks situcijas pasliktinanos, bieu cena bija pieaugusi par 37%, saldzinot ar iepriekeja gada Fieracavall. Un festivlu apmeklja rekordliels cilvku skaits 153 000, bet o svtku laik dados ovos un sacensbs piedaljs 2500 zirgu.
Pasaules kausa kvalikcijas marruts
Veronas sacensbu uzvartjs Maikls Vitikers ar Insutech Amai.
1. Maikls Vitikers (Lielbritnija) Insul Tech Amai 2. Gilberts Bokmanis (Vcija) No Fathers Girl 3. Kevins Stauts (Francija) Silvana 4. riks van der Vleutens (Nderl.) VDL Groep Tomboy 5. Natale Kiaudani (Itlija) SNAI Seldana di C.
0;0/37,49 s 0;0/38,14 s 0;4/37,87 s 0;8/38,14 s 0;12/42,08 s
~17~
Stefano Graso/FEI foto
Kita Hougtona/FEI foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Daces trausas teksts un foto
Helsinki, 15.-18. oktobri, konkrs

Jau otru Rolex puksteni aj sezon Pasaules kausa kvalifikcijas sacensbs sav paum ieguva veicietis Daniels Eters, kur gan pamata, gan prlekanas marrutu veica tri. Sezonas atklanas sacensbu, kas notika Oslo, uzvartjs Eters ar pc skata visai vienkro, bet oti talantgo kastrtu Peu a Peu sasniedza savu mri desmit pru prlekanas marrut, ar iegtajiem 40 punktiem gandrz jau nodroinot vietu finla sacensbm env. Tomr viam nav nodoma atpsties. Eters nolmis piedalties ar Pasaules kausa posma Lion un tad Global Chempions Tour srijas finl Doh. Amerikniete Lorena Hoga, atpaka neskatoties, ar Quick Study liel trum veica prlekanas marrutu, un tikai pavisam nedaudz atpalika no uzvartja, bet jtnieks no Holandes riks van der Vleutens finija treais pirms zviedra Svantes Johansona ceturtaj viet. s bija 25 gadu jubilejas sacensbas Helsinku arn. Pirmo Helsinku Pasaules kausa sacensbu marrutu sastdtjs bija Olafs Petersens, un ar ogad vi veica to pau darbu, atceroties, cik oti ir mainjies ru dizains un attiecgi ar kuvis saretks jtnieku uzdevums. ru marruts bija iekrtots t, lai prbaudtu jtnieku spju kotrolt sevi un zirgu tuvu riska robeai. Ja iepriekjos gados Helsinku posm piedaljs tikai dai pasaules labkie jtnieki, aj sezon startja vairkas zvaigznes, un par tituliem izvrts sva ca. eit bija iespja skatt, vrtt un ar o to iemcties no pasaules lielkajiem konkra meistariem. Te startja Ludgers Brbaums, Marko Kuers, Desika Kurtna, Edvna Aleksandere, Piuss vicers un pdj Eiropas empiont uzvarjus veices komanda piln sastv, Eiropas gada empions franczis Kevins Stauts un vl vairki lieliski jtnieki. Skattju tribns sacensbas vroja viens no Latvijas labkajiem jtniekiem Andis Vrna. l, ka citi msu konkristi un treneri nerada iespju atbraukt un kaut ko mcties no augstas klases turnra skatans kltien, Helsinki tau neatrodas tik oti tlu. Marrutos ldz 145 cm Helsinkos piedaljs ar viens Latvij labi pazstams zirgs, kas kdreiz piederja Leondam Pavienko. Tagad Colard noncis Marko Kuera roks un labi nostartja pamatmarrut, veicot to bez kdm, tomr prlekan viens rslis krita, un uzvara netika gta. Sacensbu starplaikos skat-
Ludgers Brbaums ar Coupe de Coeur galvenaja marrut gza divus rus, bet guva uzvaru Helsinku Porsche Grand Prix ar Lavillon.
tji varja vrot dadus ovus, kas gan pc regulru Helsinkos notiekoo paskumu apmekltju domm, saldzinot ar iepriekjiem gadiem, oreiz neita sevii aizraujoi. Protams, interesanti brdi pavrot janu vesterna stil, bet tiem jatzst, ka divi jtnieki lielo arnu oreiz nespja piepildt, un briem izrde nespecilistam izskatjs vien
pc jdelanas urpu turpu ar pris interesantiem elementiem no reininga sacensbm, piemram, grieans ap savu asi liel trum un spja apstans pc lkiem. Svtku atmosfrai cauri tomr jauts ekonomisks lejupsldes na pustuks tribnes, pat Rolex Grand Prix marruta laik visas skattju vietas nebija aizemtas. Ar paras-
Sacensbu gaitu vro konkrists Andis Vrna.
Tres vietas ieguvjs no Holandes riks van der Vleutens ar VDL Groep Tomboy.
~18~
RZEMS
Pasaules kausa ieskaites marruts
1. Daniels Eters (veice) Peu a Peu 0;0/36,80 s 2. Lorena Hoga (ASV) Quick Study 0;0/37,08 s 3. riks van der Vleutens (Nderlande) VDL Groep Tomboy 0;0/38,17 s 4. Svante Johansons (Zviedrija) Saint Amour 0;0/38,44 s 5. Marko Kuers (Vcija) Cornet Obolensky 0;0/39,97 s 6. Desika Kurtna (rija) Castle Forbes Cosma 0;4/37,60 s 7. Patriss Delevo (Francija) Katchina Mail 0;4/39,37 s 8. Natale Kiaudani (Itlija) Seldana Di Campalto 0;8/39,63 s 9. Filips Vaishaupts (Vcija) Catoki 0;12/40,63 s 10. Luciana Dinza (Portugle) Winningmood 0;izsl. Sacensbs galvenajos marrutos piedaljs ar etri jtnieki no Igaunijas. Labakos rezulttus sasniedza Reins Pills ar beu irnes rzeli A Big Boy.
ti aktvie daudzveidgo zirgu lietu prdevji un izstdtji nebija kupl skait. Sacensbu organizatori pat aj paciltaj gaisotn tomr bija nedaudz pesimistiski noskaoti par Helsinku ova turpmko nkotni. Starptautisk Janas sporta federcija Rolex Pasaules kausa Rietumeiropas lgas posmu
rkotjiem izvirza arvien augstkas ekonomisks prasbas, kas ne tik lielajm un bagtm ncijm, pie kurm sevi pieskaita ar Somija, ir grti izpildmas, un tas var novest pie t, ka sacensbas rkos tikai liels un bagts pilstas un valstis. Savukrt tas mazins janas sporta izplatbu pasaul.
Sportists no Igaunijas Reins Pills ar A Big Boy PK kvalikcijas marrut sama astous soda punktus.
veicietis Daniels Eters ar Peu a Peu uzvarja FEI Rolex Grand Prix.
Helsinki International Horse Show direktors Toms Gordins un marrutu sastdtjs no Vcijas Olafs Petersens iepazstina ar Rolex FEI Grand Prix arnu.
Lorena Hoga ar Quick Study no ASV izcnja otro vietu Pasaules kausa kvalikcijas marrut.
~19~
RZEMS
Pasaules kausa izca

Hanovera, 22.-25. oktobris, pajgi

Boids Eksels no Austrlijas pierdja savu augsto braukanas klasi un uzvarja 2009./2010. gada sezonas Pasaules kausa izcas pirmaj posm Vcij, kur iespaidg trum veica marrutu, atstjot aiz sevis holandieti Kosu de Rondi, kur atpalika par desmit sekundm, un zviedru braucju Tomasu riksonu. Sacensbs piedaljs etri no iepriekjs sezonas finlistiem. Pasaules kausa ieguvjs Boids Eksels, holandiei Ijsbrands ardons un Koss de Ronde, ungru braucjs Jozefs Dobrovis, Tomass riksons no Zviedrijas un wild card braucjs Rainers Dns meses hall Hanover sacents divas dienas, kur vius uzmundrinja German Clasics zirgu ova apmekltju plis. Ekselam neveics pirmaj sacensbu dien, jo via papildu zirgu Pascal veterinrrsti atzina par sacensbm nedergu. Pc ceturts vietas iesildes sacensbs Eksels veica zirgu prkrtoanu aizjg, kas vainagojs ar pankumiem nkamajos divos oti trajos raundos. Atirb no saviem konkurentiem, kuri visi brauca ar iepriekjs sezonas zirgiem, Eksels sacensbs Hanover jdza jaunu lderzirgu. Spitre ir 16 gadus vecs kastrts, kas iepriek piederjis vcu etrjgu braucjam Maksam Dangelim, bet pirms dam nedm prgja Eksela rcb. 2008. gada pasaules empionta tres vietas ieguvjs ar jauno zirgu ir oti apmierints. Eksels izbrauca pirmo raundu oti tr laik, t, ka neviens no dalbniekiem nevarja viu prspt. Ar de Ronde un riksons kvalificjs finla braucienam, bet tas pc bumbias noganas neizdevs ardonam. Via komanda zaudja trumu maratona rsl, kur parasti is sportists ir oti trs. Jozefa Dobrovia lipiciu komandai pietrka truma un laba komandas darba, tpc vi iema piekto vietu, atstjot aiz sevis Raineru Dnu. Kad finla braucien riksons nogza divas bumbias, de Ronde saprata, ka jbrauc, cik vien tri spj, lai palielintu spiedienu uz Ekselu, kur bija viam priek tikai par piecm sekundm. De Ronde brauca ar savu pao iektelpm gatavoto komandu oti liel trum. Pasaules empiontu marruta sastdtja Volfganga Asendorfa veidodtaj distanc vi sasniedza labu rezulttu
Uzvartjs Hanoveras posm Boids Eksels no Austrlijas.
Otrs vietas ieguvjs Koss de Ronde.
un nenogza nevienu ru elementu. Eksels juta o spiedienu, tau brauca liel trum un nodroinja sev uzvaru - pirmo reizi Hanover. Vlk braucjs teica, ka galvenie va-
roi oreiz bijui vleri (zirgi, kas jgti tuvk ratiem), kas ir oti tri un saprtgi. Vi jtot, ka via komanda trk vairs nespj braukt, tpc jcenas startt vienmrgk un
Pasaules kausa izcas kalendrs pajgu braukan

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. Hanovera (Vcija) tutgarte (Vcija) Stokholma (Zviedrija) Budapeta (Ungrija) Mehelena (Beija) Leipciga (Vcija) Bordo (Francija) Finls: enva (veice)
Tomasa riksona komanda izcna treo vietu.
22.-25. oktobris 18.-22. novembris 27.-29. novembris 4.-6. decembris 26.-30. decembris 21.-24. janvris 5.-6. februris 14.-18. aprlis
~20~
Rinaldo de Kraena/FEI foto
VSTURE
Prasgs pret citiem un sevi

Inese Ruskule
Pirm darba vieta Garbaru trenipunkt

Bijus Alberta Rutka vedekla Vilhelmne Vegnere Zirgu Pasta redakcijai paststja, ka divra dzves gaitas skus Krslavas rajona Ezerniekos. K jau katr Latgales st, ar Alberta Rutka tva saimniecb bija zirgi, ar kuriem veica saimniecbas darbus, un tie tika iepazti jau no brna kjas. Rikotju zirgu trenipunkts Ludzas rajona Garbaros kop 1950. gada bija pirm meistartrenera darba vieta. T atrads mea vid, tur bija izveidots skrejce, un stall varja izmitint apmram divdesmit zirgu. Trenipunkta mris bija sagatavot rikotjus sacensbm Rgas hipodrom. Lielkoties zirgi trenipunkt nonca divu ldz trs gadu vecum, un biei to fiziskais stvoklis bija nolojams. Par to sav grmat Latvietis un via zirgs raksta ar Raimonds Baltakmens: Alberts tur no droas nves bija paglbis divus pankuus, utm apauguus kumeus, diciltgos 1939. gada derbista David Du dlus Dimantu un Dufu, abus, sasietus k teus, viens ragavs atvezdams uz trenipunktu. Jau pc gada, pusotra tie ska uzvaru gaitu hipodrom! Zirgus vajadzja skt krtgi barot, un tad jau varja mint prbaudt to darbaspjas skrejce. Valsts finansili uzturja vairkus dus trenipunktus.
Alberts Rutkis ar kdu no saviem audzkiem.
izcili sava laika rekordisti un tika iegdti Latvij par lielu naudu k vaislas rzei. Poplar Hill toreiz maksja 12 000 latu! Alberta Rutka darba laik vaislas rikotju rzeus ieveda no Krievijas. Ciltsdarbam pievrss oti nopietni, un, k atzina Rutka vedekla, meistartreneris oti labi pratis saskatt vaislas materilu. Agrk zirgaudztji konsultjs ar zootehniiem par to, ar kuru no pieejamajiem vaislas rzeiem lecint ves, jo latgalietim izsenis zirga vrtb bijui di galvenie faktori: skaistums (atbilstos eksterjers), trums un paklausba. s vrtbas cenas saglabt ar msdienu rikotju audztji Latgal, kuru zirgi paklausgi veic gan lauksaimniecbas darbus, gan ar rda savu trumu skrejce. Ar Rutka darbbas laik prbaudja gan rikotju truma pabas skrejce, gan ar tie pai smalkie rikotji vilka smagsvara kravas. Daudzi uzskata, ka o darbaspju
prbaudes disciplnu vajadztu atjaunot. Bet lielk uzmanba agrk tomr tika veltta rikotju truma pabu attstanai, un selekcija bija pirmaj viet. Kad sedesmitajos gados beidza pastvt Rgas hipodroms, izaudztos rikotju zirgus veda uz darbaspju prbaudm Tallinas, Pleskavas un Maskavas hipodrom. Uz Pleskavu parasti veda lnkos rikotjus, bet uz Tallinu un Maskavu straujkos. Tallinas hipodrom ar Alberta Rutka zirgiem startja Latvijas rikotju braucjs Antons Dukaskis, savukrt Maskavas hipodrom msu braucja Gunta Lauga. Pc darbaspju prbaudm zirgi nonca vai nu atpaka Latvij k vaislas materils, tomr visbiek tos prdeva. Pats Alberts Rutkis ldz cienjamam vecumam brauca ar rikotjiem gan Latvijas, gan ar Vissavienbas sacensbs, gstot daudzas uzvaras.
Padomi noderja ar vedeklai

Vilhelmne Vegnere uzskata, ka tikans ar nkamo vratvu bija liktea pirksts. Via sastapa Rutki kolhoza Sovetskaja Latvija zirgaudztav Rzeknes rajona Voronov, kur ar bija meistartrenera pdj darba vieta. Vegnere te nenonca rikotju d, bet devs turp, lai apgtu janas sporta mku. Tomr via nonca Alberta Rutka prraudzb, pc neilga laika ska strdt aj stall, kopt zirgus, trent jjamzirgus, bet darbu ar rikotjiem vroja tikai no malas.
Turpinjums 22. lpp.
Foto no Vilhelmnes Vegneres arhva
Skaistums, trums un paklausba

Laika gait Alberts Rutkis iepazins ar Latgales lopkopbas izminjuma stacijas direktoru Andrievu Jakoviu un vlk ska strdt via vadtaj rikotju zirgu irnes ferm, kur bija izmitintas divdesmit Krievijas trirnes ves. Daudzu zirgu radurakstos bija ar slaveno Amerikas rikotju vrdi: San Walker un Poplar Hill, kuri bija
di rikotju krustojuma zirgi tika izmantoti Alberta Rutka darbbas skum, to pctei gadu gait sasniedza lieliskas darbaspjas.
~21~
Latgale, kas biei tiek saukta par zilo ezeru zemi, nav iedomjama ar bez straujajiem un trajiem rikotju zirgiem. o temperamentgo dzvnieku audzanas tradcijas Latgal ir senas. Ts, pateicoties entuziastu darbam, nav zuduas ar msdiens. Notiek zirgu rikoanas sacensbas, kurs dalbnieki mdz piemint meistartreneri Albertu Rutki. Vi scis savu aktvo darbbu iepriekj gadsimta piecdesmitajos gados, un dieml jau pris gadu desmitu vairs nav starp mums. Tau ikviens no tagadjiem rikotju braucjiem Latvij atceras o vru ar cieu.
VSTURE
Prasgs pret citiem un sevi

Lai gan via ska darboties Voronovas stall septidesmito gadu skum, tikai 1982. gad Vilhelmne pati uzdroinjs braukt ar rikotjiem un guva ievrojamus pankumus. Tostarp via bija apprecjusies ar vienu no Alberta Rutka dliem. Viiem piedzima meita Dina Rutka, kura brvajos bros ar tagad labprt jj ar zirgu un biei piedals zirgu rikoanas sacensbu discipln Rikoana seglos. Tau nopietni ar zirgiem no Rutku imenes nodarbojs tikai vii divi Alberts un Vilhelmne. Vegnere apgto skolu profesionli apliecina distanc ar tagad. ogad via ieguva Latgales ceojoo kausu ar Amerikas rikotju rzeli D.R.S Freeiq, kuru pirms pris gadiem ieguva sav paum no Igaunijas. rzelis bija tikai nedaudz apmcts, biei ita, ka pajgu tas vispr nav redzjis. Tomr pakpeniski Vilhelmne iebrauca savu zirgu, un ar katrm nkamajm rikoanas sacensbm rezultti kuva aizvien labki. Tas liecina par to, ka vratva mctais nav aizmirsts un bijis lietdergs. Alberts Rutkis vienmr bijis izpaldzgs, viam pat nakt varja zvant ikviens, kuram bija jatrisina kda nopietna problma saistb ar zirgiem. Padoms nevienam netika liegts. T trkst rikotju braucjiem msdiens, jo pai Latgal. Par lielko konkurentu Alberts Rutkis uzskatja Aleksandru Jakovevu, kur toreiz bija Krslavas rajona Dagdas saimniecbas prieksdtjs un ar rikotju braucjs. sncensba turpinjs trsdesmit gadu. T ir bijusi veselga konkurence, jo abs saimniecbs izaudzti izcili un atmias vrti rikotju zirgi.
Foto no Tatjanas Martinsones arhva.
Turpinjums no 21. lpp.
vij dzimuais rikotju zirgs, kur 1969. gad Tallin sasniedza 2:10,0 minu robeu. 1967. gad Antona Dukaska vadtais Lielkraps izcnja Tallinas Lielo balvu etrgadniekiem; Germura, kumemte, kura deva izcilus rikotjus Ogooku (2:08,8), Ledlauzi (2:07,0), k ar 3200 m rekordistu Eiu (4:28,9). Voronovas zirgaudztav bija daudz izcilu rekordistu. Jau septidesmito gadu skum Alberts Rutkis un via audzki bija kop izcnjui divdesmit nozmgko, lielko godalgu Latvij, k ar rpus ts.
Apbalvoanas laik Langstiu skrejce.
Sacensbas par godu trenerim

Nkamaj gad viena no zirgu rikoanas sacensbu organizatoru iecerm Ciblas novada Pumucovas pagast ir rkot sacensbas par godu slavenajam trenerim un braucjam iedibint Alberta Rutka ceojo kausa izcu, kur btu iespjams piedalties visiem Latgal dzimuajiem rikotju zirgiem, tdjdi veicinot aj Latvijas novad dzimuo zirgu attstbu. Savukrt otrs sacensbs tiktu izcnts jau pirms diviem gadiem iedibintais Latvijas Zirgaudztju biedrbas Latgales ceojoais kauss, kas nonk labk Latgales rikotju braucja roks, un aj konkurenc var startt gan ar Latvij, gan ar rzems dzimuajiem zirgiem. Jpiemin, ka Alberts Rutkis ar saviem koliem Latgal bija izaudzjis rikotjus, kuri bija trki par tiem, kurus odien ievedam no rzemm. Tas nozm vien to, ka ar Latgale var izaudzt labus rikotjus, vajag tikai dart un stenot savas ieceres!
Foto no S. Soiknes arhva
Distanc kop ar savu vedeklu Vilhelmni Vegneri.
Distanc. Labaj pus Alberts Rutkis, kreisaj Tatjana Martinsone.
Izcilkie rikotji
Alberts Rutkis kop ar saviem koliem izaudzjis un apmcjis daudz izcilu rikotju, tau dai no tiem btu jpiemin pai: Novijeksperiments (rekords 2:06,5 min.) bija pirmais zirgs pasaul, kur iegts, apsklojot vi mkslgi ar spermu, kas uzglabta sasaldta ldz 1960C temperatr. Ar o zirgu Rutkis guva uzvaru Pjatigorsk, uzstdot jaunu hipodroma rekordu. Rikotjs Alberta Rutka vadb piedaljs sacensbs ldz 15 gadu vecumam; Voronov piedzima ar Poplar Hill mazdls Lielkraps, kas bija pirmais Lat- Kopbild ar Padomju Savienbas maralu Semjonu Budjonniju kd no paskumiem Maskav.
~22~
Foto no Tatjanas Martinsones arhva.
PERSONBA
Meitene ar sportistes raksturu

Dace Millere
Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas vasaras sezonas kopvrtjum ru prvaran brnu konkurenc ldz 16 gadu vecumam uzvarja trspadsmitgadg Patrcija Kokina ar septius gadus veco zirgu Vimbldonu. Kamr Patrcija aizvada savu krtjo treniu zemnieku saimniecbas Lielceri man, skam sarunu ar vias mammu Inru Kokinu. Via saka: Patrcija ar janas sportu iepazins jau trs gadu vecum. Viai nebija leu, tikai rotau zirdzii. Braucot pie vecmmias uz Skulti, ieraudzjm janas sporta bzi, bet tur ar lielu lganos izdevs pankt, lai tik mazam brnam autu uzkpt zirg. Man ir trs brni dls un divas meitas, bet neviens no viiem d vecum nav izrdjis tdu apmbu dart to, ko vlas, turklt ar tik lielu nopietnbu. Peldt basein viai mcjm jau divu mneu vecum, bet trs gados aizvedm uz baleta studiju pie Zitas Errsas, kur Patrcija nodarbojs ldz piecu gadu vecumam, kad vajadzja dejoanu prtraukt, jo studij bija tikai grupias pavisam maziem brniem un skolniem, un tlka izaugsme savu vienaudu vid nebija iespjama. Tad vaicju, ar ko via vlas turpmk nodarboties, un Patrcija, paskatoties televzijas prraides, atbildja, ka ar vingroanu. Inra Kokina beigusi Latvijas Valsts fizisks kultras instittu, astopadsmit gadu strdjusi par daislidoanas treneri brnu grups, tpc labi przina gan savu, gan ar citus sporta veidus. Cienot mazs meitenes patstvgo izvli, via izraudzjusies vienu no labkajiem variantiem nodarbbas Rgas Vingroanas skol, kuru vadja lieliska speciliste Sarmte Blzma. Patrcija ctgi tur trenjusies ldz deviu gadu vecumam, veiksmgi izpildot visus taj vecum nepiecieamos kritrijus sporta klau iega-
nai. Tau tad meita ar stingru apmbu atkal pati paziojusi, ka tagad vlas jt ar zirgiem. T k aj vecum Lietio sporta veidu centr Kleisti brnus mcbu grups vl neuzem, tika rasta iespja reizi ned, svtdiens doties uz vieglu treniu pie Airisas Peneles Lielceros. Ja skotnji citi s nodarbbas vl uzskatja par hobiju, tagad ts prauguas nopietnos trenios. Iejdes iemaas Patrcija joprojm apgst pie Airisas, bet konkra trenii notiek Maira Penea vadb. Patrcija Kokina sportoanu veiksmgi prot apvienot ar mcbm Rgas Angu imnzijas 7. klas. Un ne tikai paralli ogad jbeidz ar Pvula Jurjna mzikas skola klavieru klas. Kad Patrcija ctgi gadu apmekljusi janas nodarbbas, trenere atkal likusi domt par izirou brdi, jo vaicjusi, kd lmen jaun sportiste vlas turpint skoloanos: k hobija jtniece vai startjot sacensbs. Inra atzst, meitas izvle bijusi mrtiecga, protams, sportot. Turklt sports jau bija iepazts vingroan ar nogurdinoiem treniiem, sacensbu drudzi, gatavoanos tm, veiksmm un neveiksmm. Ja t, tad esot jdom par sava zirga iegdi... Tas bija oti nopietns lmums visai imenei. Tika apskatti vairki zirgi, vaicts autoritatvu specilistu viedoklis, abus trenerus ieskaitot, ldz 2006. gad Patrcija tika pie sava zirga Vimbldona, ko nopirka Kocnu zirgaudztav. Patrcijai tagad jstrd ar pilnu atdevi, saka Inra. Pati tik ilgi bijusi sport, es to saprotu. Ir tikai viens noteikums jtiek gal ar mcbm. Pagaidm tas izdodas, lai gan meita piecas dienas ned dodas uz treniiem jan. Strdts ir daudz, un , sportistes otr sacensbu sezona bijusi veiksmga. Jtams tas, ka Patrcija savos centienos neapstsies, jo vi ir cntjas raksturs. Jau tagad tiek certs par vl kda zirga iegdi un kop ar
Patrcija Kokina ar Vimbldonu.
treneri reli sapots par laiku, kad vii visi kop bs gatavi startam starptautisks sacensbs. Piemrs Patrcijai ir brlis Renrs Kokins kdreiz veiksmgi startjis tenis. Ar viu un mammu kop atklti runts ar par to, kas ir t saukt zvaigu slimba, ar kuru, Inra dom, var sasirgt tikai tie, kuriem brnb nav bijusi sta saskarsme ar sportu, kuriem jau no pirmajm dienm taj nav paststts, ka tas ir grts darbs, ne tikai uzvaras un pankumi. Jtrenjas, jo nekad neesmu uzskatjusi, ka janas sports man vartu bt hobijs, sarun iesaists Patrcija. Ja jau zirgi, tad tas ir nopietni. Biju pat dusmga uz veckiem, ka mani uz tenisa nodarbbm aizveda par vlu, kad nevarju bt labk starp sava vecuma brniem, jo vii jau bija iemcjuies daudz vairk. Tpc nolmu, ka janas sport man jsk trenties trk.
obrd Patrcija ar Vimbldonu sacensbs veic marrutus augstum ldz 110 cm, trenios augstkie prvartie ri bijui ap 130 cm. Tau jau tagad par apgto uzslavjis msu labkais jtnieks Andis Vrna, kur ar trenjas aj sporta bz. Patrcija ar pieaugua cilvka izpratni sprie, ka, lai turpintu progrest, nepietiek tikai ar paas vlanos, nepiecieams regulrs darbs trenera vadb. Maira Penea padomus via atzst par oti nodergiem, pieredzjuais konkrists saprotami norda uz kdm, liek ts izlabot un dara to t, lai sportisti mudintu izaugsmei. Mairis Penelis vrt: Vimbldons ir jauns, perspektvs zirgs un oti piemrots Patrcijai. Savukrt pati meitene ir centga, apzinga, grib nkt uz treniiem un tajos mcties. Protams, ne jau vienmr viss izdodas, bet abi kop sportiste un zirgs ar visu pagaidm tiek gal necerti labi.
~23~
Mra Millera foto
Daces trausas foto
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
Decembris
Kaimios Lietuv, Igaunij 19.12. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija 19.-20.12. konkrs Lnja, Igaunija Starptautiska mroga sacensbas 3.-6.12. konkrs CSI3*/CSIJYU25-B, Katovice, Polija 4.-6.12. konkrs CSIP-A, Baltic Cup finls poniji I, juniori un poniji II un III, Vilhelmsborga, Arhsa, Dnija 11.-13.12. konkrs CSI3*-W(M), Poznaa, Polija
Decembris
P O 1 T 2 C 3 P 4 S 5 Sv 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
AMATA MEISTARS
Ratus gatavojam ziem, ragavas vasar

Ineses Ruskules teksts un foto
Savulaik Artrs Trukns bija inenieris un pagasta prieksdtjs, bet tagad liel mr ir saistts ar zirgiem, pareizk btu teikt, zirgu braucamrku izgatavoanu. Vi, tpat k agrk, savu ikdienu vada Ciblas novad. Tagad viam Felicianov iekrtota neliela darbnca, kuru tuvkaj laik plnots paplaint. Artram pieder zemnieku saimniecba Airi, kuras pamatdarbba ir laivu izgatavoana no Latvij raot saplka. Lai gan da veida darbba skta tikai pirms trim gadiem, laivu izgatavoana Artram jau ir oti pazstams darbs, ko var veikt ar aizvrtm acm. Ldztekus radusies interese par zirgu braucamrku droku, karieu un ragavu izgatavoanu. Kpc? Izrds, ka Artra tvs savulaik bijis kaljs, un tpc no mazm dienm viam ir bijusi saskare ar zirgiem, zns ar redzjis, k tvs izgatavojis ratu un ragavu detaas no metla. To visu esmu vrojis savm acm, k ar paldzjis tvam. Tagad radusies interese paam skt apkalt zirgus, protams, apgstot o amatu pie kda no profesionlajiem kaljiem, saka Artrs. Tvs nomira, kad Artrs vl bija pusauda vecum, tpc paam savs mjs bija jstrd lauku darbi, ar ar zirgiem. Vlk liktenis Artru aizveda uz Latvijas Lauksaimniecbas universitti, kur vi apguva mehnia arodu. Pc augstskolas beiganas Artrs Trukns atgriezs dzimtaj Cibl. Kdu laiku strdja rpnc Polimrs par inenieri, tad gandrz desmit gadu par pagasta prieksdtju.
Artrs Trukns lepojas par uzlaboto karietes riteni.
obrd darbnc galvenokrt tiek izgatavotas laivas. Artrs atzst, ka pirms diviem gadiem bijis rekordliels pastjumu skaits 70 laivas. Pirmo pastjumu zirgu braucamrku izgatavoanai Artrs izpildja pagjuaj gad, kad darinja divzirgu kamanas Guntim Roztim. Sarunas laik Artrs palepojs ar par karietes riteiem, ko apdarinjis, aplmjis ar gumijas materilu, lai nerbtu braucot. Vispirms no riteu virsmas bija jnoem rsa, tad sekoja gumijas lmana, ko Artrs ldz im nebija darjis. Tas ir oti sarets darbs darboties ar senm lietm. Ritei jau krietni nokalpojui, vismazk jaunradt plaisa tajos var izraist bojjumus. Jaunu izgatavot ir vienkrk, bet ar senu lietu ir k ar mazu brnu, ststa Artrs. Tau ritei izdevuies godam un, cerams, ka Roza kungam sav divjga kariet tagad bs rtk braukt. Zemnieku saimniecbai Airi jau izvei-
dojies savs klientu loks. Kds kungs reiz priecg bals zvanjis un teicis Artram: Es pie jums pirms pris gadiem izgatavoju plostus. Domju, ka esmu pazaudjis tlrua numuru. Bet atradu un vltos izdart jaunu pastjumu! Protams, meistars atzst, ka ogad pastjumu skaits samazinjies. Pavasar cilvki vl zvanjui un ststjui savas vlmes par droku izgatavoanu, bet t ar pazudui. Tau rokas netiek nolaistas, tiek restaurtas senas drokas, tiek domts ar par karietes izgatavoanu. Gan jau ie grtie laiki kdreiz beigsies, cilvki veiks vairk pastjumu. Tostarp mums jiemcs daudzas lietas. Droku izgatavoana un restaurcija ir daudz interesantka, nek ierasto laivu raoana. Daudzs liets paldz manas ineniertehnisks zinanas. Izgatavot varam visu, piebilst Artrs. Laiki nav vienkri un viegli, cilvki prasa, lai braucamrki btu ltki, tau Artrs nevar strdt tikai ar entuziasmu, iztika ar jnopelna. Tau cenas nav dramatiskas, un izstrdjumi kalpos ilgi.
Laiva izgatavoanas stadij.
Klients vlas nomaint cietos koka riteus pret gumijas riteiem.
~26~
STATISTIKA
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 15.11.09.)
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting 1. 2. 7. 257. 696. 1133. 1065. 1865. 255. 348. 664. 1000. 1139. 133. 226. 259. 256. 328. 1290. 1531. 1786. 3155,00 3148,12 2938,50 322,00 70,00 26,00 20,00 1,00 330,00 212,00 80,00 35,00 25,00 738,00 336,00 304.00 272,50 227,00 15,00 5,00 4,00
Informciju apkopoja Inese Ruskule
Andis Vrna pc seiem posmiem otraj viet

(uz 22.10.09., startjui 66 sportisti, 57 guvui punktus)
Vieta 1. 2. 3. 3. 5. 6. 7. 7. 7. 10. ...17. ...22. ...28. ...46. ...56. Sportists Arsnijs pakovskis Andis Vrna Dmitrijs Berestovs Vasils Ivanovs Bens Gutkausks Igors Vasijevs Reins Pills Tts Kivisilds Gunrs Kletenbergs Vladimirs Beeckis Kristaps Neretnieks Guntars Sili Dainis Ozols Andrejs Bistrovs irts Bricis Valsts RUS LAT RUS BLR LTU BLR EST EST EST RUS LAT LAT LAT LAT LAT 1. 2 15 20 9 6 8 0 0 4 2. 20 8 4 17 12 7 6 15 5 11 4 0 3. 15 20 9 0 7 17 12 3 6 1 4. 5. 0 0 7 - 15 9 2 10 0 20 11 4 6 - - - - - 6. 20 2 10 11 9 0 4 B 5 18 C DE - - - - - - 7 - - - 5 - - - - - - - 17 - - - - - - - - - - - -
Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas ziemeu grupas kopvrtjuma rezultti ru prvaran
57 52 45 45 38 35 34 34 34 31 17 14 12 6 1
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Markuss Enings (Vcija) riks Lamaze (Kanda) Alberts Zoers (Nderlande) LATVIJA Andis Vrna Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Guntars Sili Andrejs Bistrovs LIETUVA Bens Gutkausks Andriuss Petrovs Kosts Gaigals Rims Rimkus Stasis Jass IGAUNIJA Reins Pills Gunrs Kletenbergs Tts Kivisilds Hanno Ellermanis Urmass Rgs Heiki Vatsels Ebe Lsa Sinejalga Andress Trve 124. 260. 280. 296. 338. 1257. 1505. 1756. 262. 354. 670. 999. 1122. 268. 716. 1116. 1188. 1842. 1. 2. 3.
Paredzts sacensbas: 1. erahovska 2. Ruila 3. Rga 4. Brastislava 5. Doecka 6. Maskava 7. Via, Utena 8. Leno 9. Poznaa 10. Varava A Atnas B Lipica C Lipica D Pjetra Neamta E Albena Finls Tallina
Krievija Igaunija Latvija Slovkija Ukraina Krievija Lietuva Polija Polija Polija Grieija Slovnija Slovnija Rumnija Bulgrija Igaunija
14.-15. maijs, 2009. 10.-12. jlijs, 2009. 17.-19. jlijs, 2009. 6.-9. augusts, 2009. 10.-13. septembris, 2009. 18.-20. septembris, 2009. 9.-11. oktobris, 2009. 12.-15. novembris, 2009. 11.-13. decembris, 2009. 19.-21. marts, 2010. 1.-3. maijs, 2009. 21.-24. maijs, 2009. 29.-31. maijs, 2009. 5.-7. jnijs, 2009. 11.-14. jnijs, 2009. 25.-28. marts, 2010.
Kad Centrleiropas lgas ziemeu grupas rezulttus publicjm iepriekj numur, FEI statistik Andim Vrnam tika uzrdta pirm vieta ar 55 punktiem. Izrds, ka punktu summa bijusi kdaina. Tagad prrinti gan Anda, gan ar citu sportistu rezultti, un msu sportists ar 52 punktiem ieem otro vietu rangu tabul, bet lderis ir Krievijas prstvis Arsnijs pakovskis. Ar nepacietbu gaidsim, k mainsies punktu skaits turpmk, un cersim, ka ldz nkam avzes numura iznkanai taj bs ievietoti ar Leno sacensbu rezultti.
Iejde
Jtnieks Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Adelinde Kornelisena ar Parzival (Nderlande) Izabella Verta ar Satchmo 78 (Vcija) Edvards Gls ar Moorlands Totilas (Nderlande) LATVIJA Airisa Penele ar Ravelu IGAUNIJA Marika Vundere ar Orlando P Maria uletsa ar Markus 187. 366. 189. 340. 788 294 Latvijas sportists Andis Vrna PK izcas Centrleiropas lgas ziemeu grup pc seiem posmiem ieem augsto otro vietu. 163. 163. 905 1. 2. 3. 1. 2. 3. 2250 2247 2204
Mris Millers
Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting
~27~
STATISTIKA
FEI un WBFSH reitingi

Tradicionli gada beigs FEI kop ar Pasaules sporta zirgu au- 4. Oldenburgas irnes zirgaudztju savienba (OLDGB) 9791 9. Sterntaler-Unicef GER23075 Sion dztju federciju (WBFSH) public pasaules zirgaudztju rei14. Augustin OLD AUT05018 tingus trijos olimpiskajos sporta veidos un sekojos nomincijs: 19. Exquis Escapado GRB10831 Exlibris iru ciltsgrmatu turtji, sporta zirgi un vaislas rzei. Zirgu 28. Falkao OLD AUT03361 Feiner Stern Past publicsim tikai piecas labks pasaules ciltsgrmatas un 25 50. Le Mont DOr GER42480 Landjuwel Gold labko vaislas rzeu sarakstu konkra un iejdes disciplns. Pil55. Responsible GER40235 Rohdiamant nu sarakstu var apskatt WBFSH mjas lap. 5. Zviedru Siltasiu asocicija (SWB) 8866
Labks konkra zirgu ciltsgrmatas 1. Nderlandes siltasiu zirgu karalisk ciltsgrmata (KWPN) 8336,06 1. Hickstead NED06921 Hamlet 2. Robin Hood W GBR14083 Animo 5. Okidoki NED06141 Jodokus 19. OBrien Blauwendraads NED06442 Peter Pan 20. Sam NED07634 Calvados 29. LB No Mercy NED05623 Libero H 2. Franu jjamzirgu irnes ciltsgrmata (SF) 7859,48 8. Itot Du Chateau Isovlas FRA10184 Le Tot Semilly 9. Kraque Boom Bois Margot FRA12422 Olisco 10. Jubilee DOuilly FRA12611 Palestro II 14. Love Aair USA10674 Quick Star 15. Kallemoi De Pepita FRA13397 Voltaire 18. Jalisca Solier FRA11862 Alligator 3. Holteinas Zirgaudztju biedrba (HOLST 7039,98 7. Cash GER42512 Carthago 12. Cristallo USA10037 Caretino 16. Cadett 7 GER22417 Cor De La Bryere 22. Lacroix 9 GER24691 Lacros 23. Lambrasco Cellagon GER41408 Libero 27. Corradina 2 GER26508 Corrado I 4. Beu siltasiu irne (BWP) 6804,21 4. Sapphire USA09251 Darco 11. Ulysse BEL10603 Nonstop 24. Tresor BEL09493 Papillon Rouge 25. Vigo D Arsouilles BEL12041 Nabab De Reve 31. Walnut De Muze Exquis BEL11081 Nabab De Reve 35. Torinto Van De Middelstede BEL12291 Remondo 5. Vestfles zirgu ciltsgrmata (WESTF) 6804,23 3. The Sixth Sence GER23510 Zorro T 13. Peu A Peu 4 SUI08520 Polydor 33. Aboyeur W GER21114 Anmarsch 48. Opium VS GER23567 Polydor 50. Castle Forbes Libertina GER24264 Achill-LiberoH 52. Late Night Isovlas GER28430 Lancer III Igaunijas sporta zirgu ciltsgrmata ieem 41. vietu. To prstv ve Fee no Favoritas. Dieml Latvijas zirgu ciltsgrmata nav prstvta ne ar vienu zirgu. Labks iejdes zirgu ciltsgrmatas 1. Nderlandes siltasiu zirgu karalisk ciltsgrmata (KWPN) 12 200 1. Parzival NED08261 Jazz 3. Totilas Moorlands NED08021 Gribaldi 5. Ravel NED08212 Contango 8. IPS Painted Black NED06402 Gribaldi 10. Nadine Exquis NED40301 T.C.N. Partout 16. Pop Art CAN02715 Amsterdam 2. Hanoveras Zirgaudztju biedrba (HANN) 1 651 2. Satchmo 78 GER21978 Sao Paulo 4. Salinero USA07896 Salieri 7. Warum Nicht FRH GER23022 Weltmeyer 12. Sunrise Hunter Douglas NED06790 Singular Joter 5. Lancet II NED06248 Wenzel I 24. Donata S GER19094 Donnerhall 3. Du Siltasiu biedrba (DWB) 9990 6. Mistral Hojris DEN02686 Michellino 17. Digby DEN02670 Donnerhall 22. Rigoletto DEN02427 Rubinstein I 37. Clearwater Exquis DEN02595 Carpaccio 39. Solos Carex DEN01874 Castro 41. Cadillac 35 GER28189 Solos Carex 13. Max 27. Bjorsells Briar 899 37. Tip Top 962 59. Bukowski 71. Galliano 85. Vivo FIN01208 SWE02910 FIN00987 GER41640 SWE04546 SWE04300 Master 850 Magini Master 850 Briar 899 Labrador Master
Iejdes novirziena vaislas rzeu reiting lderpozciju no 2008. gada saglabjis Jazz (by Cocktail x Le Val Blanc xx), kura labkais pcncjs ir Parzival, ar kuru jj sportiste no Nderlandes Adelinde Konelisena. pra kont ir uzvaras iepriekjs sezonas Pasaules kausa posmos un zelta medaas gada Eiropas empiont komandu un individulaj vrtjum. Konkra rzeu reiting kop 2007. gada lderis ir beu siltasiu irnes rzelis Darco (Lugano van la Roche x Codex), kas kopum savas dzves laik atstjis ap 3000 pcncju. Darco pats bija izcils sporta zirgs, kas ar jtnieku Ludo Filipertu seglos izcnjis medaas Pasaules kausa kvalifikcijas sacensbs, ar pankumiem piedaljies Barselonas olimpiskajs spls, Pasaules Janas sporta spls. Palaik FEI Rolex reitingos augtko vietu ieem t meita Sapphire ar jtnieci no ASV Maklnu Vardu seglos.
Pasaules 25 labkie iejdes novirziena vaislas rzei 1. Jazz 12 972 2. Donnerhall 8086 3. Florestan I 7876 4. Rohdiamant 7757 5. Weltmeyer 7260 6. Rubinstein I 6503 7. Welt Hit II 5694 8. Ferro 5578 9. Master 5518 10. Gribaldi 5207 11. Solos Carex 4311 12. Contango 3960 13. Wanderer 3861 14. Jet-Set D 3576 15. Come Back II 3478 16. Ehrentusch 3193 17. Wolkenstein II 2952 18. Castro 2696 19. Goodwill 2623 20. Michellino 2617 21. Lauries Crusador xx 2508 22. Feiner Stern 2497 23. May Sherif 2292 24. Sao Paulo 2249 25. Briar 2201 Pasaules 25 labkie konkra novirziena vaislas rzei 1. Darco 10 406 2. Quidam de Revel 7478,5 3. Carthago 6504 4. Caretino 5989 5. Nabab de Reve 5521,67 6. Libero H 5302 7. Concorde 5157,5 8. Animo 4344,56 9. Heartbreaker 4031 10. Calvaro Z 3997,81 11. Mr. Blue 3925 12. Voltaire 3813,31 13. Burggraaf 3781 14. Calido I 3721,81 15. Indoctro 3679 16. Calvados 3448,5 17. Nonstop 3399 18. Contender 3338 19. Baloubet du Rouet 3267 20. Emilion 3151,5 21. Quick Star 2850,17 22. Cash 2802,5 23. Polydor 2777,81 24. Diamant de Semilly 2576,17 25. Corland(o) 2522,5
Pasaules labkais iejdes novirziena vaislas rzelis Jazz.
Pasaules labkais konkra novirziena vaislas rzelis Darco.
~28~
MSU PADOMNIEKI
K kopt kumea nagus?

Jautjums: K pareizi kopt kumea nagus, lai, zirgam pieaugot, nenktos secint, ka kme pieauta t brnb? Atbild: Aija Pavlovska, veterinrrste
Visi zina, ka bez veseliem nagiem nav vesela zirga, td ir svargi jau kop mazotnes rpties par zirga nagu veselbu. Var izirt vairkus svargus nosacjumus:
1. Jaundzimuam kumeam jau pirmajs dzves stunds jparda, ka cilvka pieskrieni kjm un nagiem ir jpieem k pasaprotama lieta, kas vlk ievrojami atvieglos zirga nagu apkopi. 2. Tikko dzimuiem kumeiem zem naga zoles ir mksts veidojums, kas aizsarg mkstos kumea nagus. o veidojumu nedrkst noemt ldz t dabiskai nodrupanai. Vlkajos dzves mneos regulri jseko nagu stvoklim, atceroties, ka kumea nagi skotnji ir stvi, tau vlk izveidojas, emot vr turanas apstkus un iedzimtbu. 3. Ja kumeam piedzimstot ir priekkju vai pakakju stiegru kontraktras (nedabgi saliektas kjas, kuras nostjoties kjs neiztaisnojas), nekavjoties jizsauc veterinrrsts, kur, uzliekot atbilstoas inas un, stiprku kontrkatru gadjum ievadot zles, spj stiegras iztaisnot dau stundu laik. Ja kontraktras nelabo, kja izveidojas kropla, nagam ir nepareiza forma, jo nav saskares ar pamatu. 4. Nags izveidojas kumeam augot. Lai nodrointu, ka kumea nags attsts pareizi, jnodroina kustbas pa dada seguma pamatu. Piemram, ja kume lielko dau kustbu veic pa cietu pamatu, nagi veidojas stvi, jo nodilst naga purna daa. paa uzmanba jpievr naga snu malu slpumam ja viena no snu malm ir izteikti stva vai slpa, nepiecieama korekcija. 5. Vienmr jatceras, ka labkais veids, k uzturt zirga nagus veselus, ir nodroint pc iespjas dabgkus uzturanas apstkus iespja brvi prvietoties, ziemas laik izbarot lielkoties rupjo barbu (sienu) ldz pat 90 % no kopjs barbas devas, un piebarojot vitamnu un minerlbarbu pc vajadzbas, vasars nodroint ganbas ar dadu ganbu zli, jnodroina neprtraukta svaiga dens padeve, pieeja slij, iespja izvlties atraans vietu (nojum, krmj, stall, u. tml.). 6. Nagu veselbas profilaksei svargi atbrvot ganbas un apkrtni no gruiem un liem, kas vartu zirgu savainot. Ja ir aizdomas par naga traumu vai, ja ir stipra asioana no brces, nekavjoties jizsauc veterinrrsts. 7. Katram zirgam naga auganas trums ir atirgs, tpc ldz atiranai ieteicams vismaz trs, etras reizes aicint kalju, lai apskattu kumea nagus, un nepiecieambas gadjum veiktu korekcijas. 8. Nav pieaujams, ka iedzimts naga stvotnes (uz ru, uz ieku, aura, izvrsta, plata u. tml.) kori, cilvkam ietami, pareiz stvokl kaot ar paiem pakaviem. du korekciju rezultts visbiek ir visu kjas loctavu deformcijas.
Vispirms jsk ar to, ka cilvkam kume jpieradina, lai vienmr droi vartu darboties ar t kjm. Tad ar vlk viss notiks vienkrk. Ja kume attsts normli, tam pirmie nagi nolst pai, un vismaz pirmaj dzves pusgad nekas nav jdara. Jo vairk kume uzturas r, jo dabiskk notiek ar t nagu attstba. Ja tas tiek turts stall, btu svargi ik pc dam dienm vismaz divas reizes ned pacelt t kjas, paskrpt ar rokm nadziu, iedodot kdu krumu, lai tas pierod, ka cilvka darboans ap kjm nav nekas slikts. Patiesba ir da, jo mazk ms iejaucamies dzvnieka dabiskaj attstbas gait, jo tas ir labk. Radtjs visu ir paredzjis. Tau, ja tiek novrotas stvotnes problmas, jmekl specilista paldzba. Parasti zirgu sk apkalt etru gadu vecum. Izmums ir rikotji, kad jau divgadnieki sacenas skrejce, kur tiem jbt tikpat labi aizsargtiem k veckajiem zirgiem. Tomr ar, nestartjot sacensbs, ir izmumi, daiem zirgiem vismaz priekkjas tiek apkaltas divu, divarpus gadu vecum. Ja cilvks nopircis kumeu, to pc neilga laika ieteicams pardt paa izraudztam kaljam. Kumeam kauli un stiegras ir mkstas, ievainojamas; stja ne vienmr ir tik vizuli pareiza, k panieks to vartu vlties, jo sporta zirgi ir selekcionti, tiem kjas ir daudz garkas nek dab auguiem zirgiem. Tpc nekad diagnozi nevajag uzstdt paam, jmekl specilista padoms.
Atbild: Ivo Mielsons, kaljs
Jautjiet msu padomniekiem!

Daces trausas foto
Zirgu Pasts izraudzjies savus gada padomniekus, kuri ir specilisti ar janas sportu un zirgaudzanu saisttos jautjumos un ir piekritui atbildt ik numur uz msu lastju jautjumiem. Rakstiet savus jautjumus redakcijai uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv. Plaka informcija par msu padomniekiem publicta Zirgu Pasta gada nr. 5. novembris-decembris, 2009
~29~
Nadnas Zavadilikas foto
VRTANA
rzeu sertkcija AS Agrorm Trvete

Akciju sabiedrbas Agrorma Trvete man 7. novembr norisinjs gadskrtj vaislas rzeu sertifikcija, kur kop tika pieteikti un atlasti 17 rzei no tiem sei 2,5 gadus veci, septii 3 gadus veci un vecki, un divi braucam tipa rzei, kas pc izcelsmes atbilda ar genofonda prasbm. Uz sertiktu pretendja ar divi poniju klases rzei, no kuriem viens bija sporta ponijs, bet otrs mini etlandes irnes rzeltis. Vrtanas komisijas sastv bija sei pieredzjui sertificti zirgu vrttji: Vija Maule, Agrita Bokuma, Maija Kleinberga, Inra Gailte, Arta Cinkus un Gunita Bendrupa. T k viens eksperts komisijas sastv bija ar divu demostrto zirgu ldzpaniece Maija Kleinberga, viai bija iespja zirga vrtanas brd no vrttja postea atkpties, jo ekspertu skaits komisij to atva. Savukrt vrtjot ponijus, komisijai pievienojs Latvijas Zirgaudztju biedrbas Poniju sekcijas vadtja un Latvijas poniju audzanas programmas autore Natlija Dreimane. Zirgu eksterjeru, gaitu precizitti komisija novrtja zirgam atrodoties uz cieta pamata, bet zirga darba spjas vrtja man, zirgam brvi prvietojoties. Rezultt 2,5 gadus veco rzeu grup vaislas sertifiktus ieguva divi jaunie rzei, par sertifikcijas jauno empionu kstot z/s Akme-
lauki audzknim Kvartetam no Calliano un Veldres/ Vgners, bet par viceempionu kuva Zirgaudztava Kocni audztais Cappuino no Cattio un Paset/ Poju. Treais bija Critls, ar no Zirgaudztavas Kocni. Prjie rzei aj grup sertifiktu neieguva. Pie visbiek sastopamajm eksterjera nepilnbm vaislas sertifiktu neieguvuo rzeu vidu jatzm dadas nepilnbas kju uzbv, kam k sekas biei vien ir neprecza gaita. Ar darba spjas jaunajiem rzeiem bija visai viduvjas. Vecko rzeu grup sertifiktu uz pieciem gadiem sama divi rzei empions AS Agrorma Trvete izaudztais Lukoil no Lagerfeld un Kadetas/Calando IV, otrs labkais rzelis beu irnes Anytime Picobello Z no Aertbraeker un La Fleur des Collines/ Tenor Manciais SF, bet vl divi rzei aj vecuma grup ieguva sertifiktu uz vienu gadu, jo, lai gan bija daas nepilnbas rzeu eksterjer, tie uzrdja labas lkanas spjas. Vaislas rzea sertifiktu ieguva abi prezenttie braucam tipa rzei pusbri no Glazgo Grfs(audztjs z/s Mangai), kas pieder Ievai Ilsterei un SIA Princis audzknis Gaspars. Abi rzei izcls ar eleganci, tomr kaut ko vairk gribtos sagaidt no abu rzeu gaitm, kas bija visai viduvjas. Ja audzjam tipa zirgus ar domu par racionlu pielietojumu pajgu braukan, tad gaitas ir ne ma-
empions 2,5 gadus veco rzeu grup Kvartets no z/s Akmelauki.
zk svargas k, piemram, iejdei paredztiem zirgiem. Td rzeu sertifican un vju atlas vism trim pamatgaitm jpievr lielka vrba. Vrtanas komisijai tika demonstrts viens mini etlandes ponijs, kura audztja un paniece ir Zita Mieze no Limbaiem. Fleetwood Lay Posh ir tikai 82 cm augsts skaust, bet pietiekami harmonisku ermea uzbvi, lai vartu saemt vaislas rzea sertifiktu. Mazo poniju novrtana msu ekspertiem sagd zinmas grtbas, jo tos tomr nevar vrtt pc lielo zirgu skalas, bet mazo poniju vrtan nav lielas pieredzes. Tiem ir citas ermea proporcijas un darbaspju prasbas. Vislielks debates raisja Aivaram mitam piederoais ponija Pipars. Via izcelsm ir lielie zirgi (tvs tranes irnes Bankets, mtes mte Latvijas irnes ve), bet Pipara augstums skaust ir 139 cm.
Ponijs ir sevi labi rdjis poniju sacensbs konkr, guvis ar uzvaras. Via brns no Latvijas irnes ves gan ir nedaudz praudzis ponija izmrus, tomr uzrda labas lkanas spjas. Td, neskatoties uz eksterjera nepilnbm, Pipars tika atzts par vaislas rzeli, gan tikai izmantoanai sav ganmpulk uz vienu gadu poniju vju lecinanai. Pc rzeu sertifikcijas paskuma turpat Agrormas Trvete man bija paredzta zirgu izsole. Kop bija atvesti ap 40 dada vecuma un spju zirgi. Prdoanai tika piedvti ar rzeu sertikcij demonstrtie zirgi. Divus zirgus izsolanai bija atvedusi zirgu paniece pat no Igaunijas. Dieml dadu iemeslu d daa domto pircju nevarja ierasties, un sta solana nemaz nesks. Tomr, acmredzot, dau pircju prstvji auditorij bija un ctgi filmja demonstrtos zirgus.
Sertikcijas empions vecko rzeu grup Lukoil, kas pieder AS Agrormai Trvete.
rzelis sporta poniju klas Pipars.
~30~
VRTANA RZEU SERTIFIKCIJAS KOPSAVILKUMS 2007. gad dzimuie rzei

Vrtjums Eksterjers rzea vrds/ izmri Kvartets 165-184-21,5 Cappuino 167-188-22 Critls 168-195-22 Ave Sol 170-192-22,5 Land Rovers 169-198-22 Adlers 170-195-22 Darba spjas Riki Lki Lekanas tehnika 8 7,5 8 6 8 7 8 8 7 7 7 8 7 8 7,5 6,5 6,5 7,5 Kop 30 30,5 30,5 26,5 29,5 29,5 Punkti kop 83,5 83 81,5 77,5 77,5 77,5 Tips ermea ermea Priekkjas Pakakjas Gaitu Kustbu Eksterjers Soi virsj lnija platums precizitte eneriskums kop 8 8 7 7 7 8 8 8 8 7,5 7 7 7,5 8 7,5 8 8 8 7 6,5 6,5 6,5 6 5 7 7 7 7 7 6,5 8 7 7 7 6 6,5 8 8 8 8 7 7 53,5 52,5 51 51 48 48 7 7 8 7 8 7
1. 2. 3 4. 5. 6.
3 gadus veci un vecki rzei

8,5 7,5 7 7 7 7 7 8,5 7 7 7 7 8 7 8,5 8 8 7 7,5 7 8 8 8 7 7 6 6 6 8 8 7,5 6,5 7 6,5 6,5 8 8 8 7,5 6 7 6 8,5 7 8 8 8 8 8 58 53,5 52,5 50 48,5 49,5 48,5 8 8 7,5 7 7,5 7 7,5 9 7,5 7 7,5 7 7 8 8,5 7,5 7 8 8 8 7 9 8,5 8 9 8,5 7 6,5 34,5 31,5 29,5 31,5 31 29 29 92,5 85 82 81,5 79,5 78,5 77,5
1. Lukoil 168-192-22 2. Anytime Picobello Z 166-190-21,5 3. Ligretto 166-193-21,5 4. Akords 167-181-22,5 5. Absints 164-194-21,5 6. Rigo 164-186-21 7. Esprit 171-192-22 1. Grfs 168-198-22,5 2. Gaspars 167-197-23,5
Braucam tipa rzei

8 8 7,5 8 8 8 7 6,5 7 7 7,5 7 8 8 53 52,5 6,5 6,5 6,5 7 7 6,5 7 7 27 27 80 79,5
Sporta ponija un mini etlandes ponija vrtjums

1. Pipars 139-16017Sporta ponijs 2. Fleetwood Lay Posh 82-135-13 Mini etl. ponijs * Labdabgums 6 7 8 7 7 7 8 50 6,5 6,5 6 7 26 76
6,5
50,5
6,5
27,5
78
Braucam tipa rzelis Grfs.
rzelis Gaspars.
~31~
FOTOKONKURSS
Mans zirgs ruden

Paldies visiem konkursa dalbniekiem par daudzajm iesttajm fotogrfijm! Skaidri redzams, ka krais un ilgais rudens js iedvesmojis fotografanas priekam, darot to kop ar saviem zirgiem. Nkam konkursa tma: Zirgs snieg un ziemas svtkos. Tiem, kuru spkos tas ir, ldzam ieskatties ar pagju gada arhvos. Stiet, ldzu, fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 7. decembrim. Labkos attlus publicsim nkamaj numur.
1.
2.
3.
1. Anna Vidia. Rudens. 2. Sintija Varnovska. Manas ves Glorija un Kursa rudens migl. 3. Inra Ivanova. oti iet, ka rudens ir ne tikai skaists, bet ar gargs. 4. Laura Ozerska. Rudengs ponijs ruden. 5. Laura Virubka. Rudenga izjde ar Lenoru. 6. Dace Grnia. Rudens virpul. 7. Zane teinberga. Maksis pc lietus. 8. Lelde Maija Lce. Rudens. 9. Sabne Mutule. Deimss un Huberts. 10. Maira Melvere. Mekljot rudeni. 11. Jnis Dais. Lords ruden. 12. Jlija Karpova. Anabella apagusi pirms ziemas. 13. Iluta Zeile. Vai garos?
4.
5.
~32~
FOTOKONKURSS
6.
7.
9.
8.
11.
10.
12.
13.
~33~
ZIRGU TURTJIEM
Zirgu baroana ziem

Pc vcu urnla St.Georg
Ganbu sezona beigusies. Niecg zle, kas vl aug, zirgam sniedz maz barbas vielu. Vairums zirgu lielko dau laika pavada stall. Tpc zirgu baroanu nepiecieams pielgot ziemas periodam. Dr. Krista Finklere-de skaidro, k to labk izdart. Laik, kad r pie ku dzegm karjas lstekas un stall sasalst dzirdnes, zirgiem nepiecieams par 20% vairk enerijas, lai sasildtos. It pai, ja tie tiek turti aukstos vai atklta tipa staos. Jo lielks ir trasiu piejaukums zirga izcelsm, jo vairk enerijas tiem nepiecieams. To var kompenst ar barbas paldzbu, atbilstoi pielgojot baroanas remu paaugstintajm prasbm pc enerijas. Tiem zirgu paniekiem, kuri mdz uzkrt lielkas barbas rezerves, ir ieteicams veikt barbas, pai rupjs barbas krjumu prbaudi vl pirms aukst laika iestans. Rupjs barbas kvalitte (barbas vielu saturs un higinas stvoklis) nosaka, vai un kds spkbarbas un papildbarbas daudzums bs nepiecieams. Rpnieciski raots papildbarbas musli un granulas ir drgi. Jo labka ir siena kvalitte, jo mazk papildbarbas bs nepiecieams, t ir iespja ietaupt! Atkarb no vecuma, irnes un treniu slodzes zirgiem, ir atirgas prasbas pc barbas vielm, kas pai jem vr laik, kad zirgi netiek ganbs.
na ar kalciju, fosforu, magniju, ntriju, kliju, dzelzi, varu, cinku, selnu un vitamniem A, D un E. Biei piedevm tiek piejaukti ar biotns un vitamns B. Tuvojoties ziemas beigm, sien samazins vitamna E saturs. Tas kop ar selnu ir svargs muskulatrai. Ar minerlvielu piedevm iespjams kompenst defictu siena satur. Ja zirgi ziem daudz svst un siens satur maz ntrija (ko apstiprina barbas analzes), var rasties ntrija deficts. Par to liecina pardba, kad zirgi pastiprinti laiza dadas lietas boksu restes, sienas, cilvku
neaizvietojamajm aminoskbm. Ja siens savkts agri, tas var nodroint o vajadzbu apmierinanu, pretj gadjum ieteicams ar veciem zirgiem dot papildbarbu. Labi piemroti ir ar mrcti cukurbieu graizjumi, linsklu raui un sojas spraukumi. Papildus parastajm minerlvielu piedevm veciem zirgiem var dot 150-250 gramus alus rauga, lai nodrointu lielku vitamna B daudzumu uztur, kas veicina das funkciju norisi. Imns sistmas stiprinanai jizvlas minerlvielu piedevas, kas bagtas ar vitamnu C. Spalvas
Jaunzirgi atiramie kumei

Pc atiranas kumeiem pirmkrt nepiecieama tda barba, kas veicina to auganu un ir ar augstu enertisko vrtbu, k ar satur augstvrtgas olbaltumvielas, t. i., neaizvietojams aminoskbes, minerlvielas un vitamnus. Vispirms kumeu vajadzbas pc barbas vielm nodroinja mtes piens, bet vlk ganbu zle. Ziem savukrt tas jkompens ar parasto barbu, kas tiek dota uzturans rem stall. Ja kumeam trkst neaizvietojamo aminoskbju, t augana palnins. entiski jau iepriek noteikts, cik liels kume izaugs. Palninto auganu kumei kompens pavasar, kad atkal tiek ganbs. Prlieku tra augana aj period var izraist dadus attstbas traucjumus, piemram, nepareizas ekstremitu nostdnes un loctavu problmas. Jaunzirgiem jaug pc iespjas vienmrgk, attiecgi tie ir ar sabalansti jnodroina ar vism nepiecieamajm barbas vielm. Tau juzmans, lai barba nebtu prk piestinta ar enertisko vrtbu, k rezultt zirgiem var rasties liekais svars, tpc nedrkst dot prk daudz spkbarbas! Ja pieauguiem zirgiem ribas drkst sajust, tad uz jaunzirgiem attiecas likums: ribm jbt viegli saredzamm! Nevajadztu gan taupt uz barbas vielm bagtas, higiniski nevainojamas rupjs barbas rina, sienam vienmr jbt brvi pieejamam. Atiramajiem kumeiem jdod aptuveni divi kilogrami papildbarbas. Ts daudzums ir atkargs gan no siena kvalittes, gan no papildbarbas veida un sastva. Lai nodrointu pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, var izmantot barbas, kas domtas vaislas dzvniekiem vai jaunzirgiem. Laba alternatva ir ar placintas auzas ar sojas spraukumiem vai alus raugu, kas jpapildina ar
Jjamzirgi
Atbilstoi treniu intensittei, jjamzirgiem jsaem ne tikai barbas vielm bagts siens, bet ar eneriju radoa un olbaltumvielas saturoa barba. im nolkam lielkoties tiek izmantotas auzas un papildbarbas. Primri spkbarbas daudzums atkargs no zirga noslogotbas. Ir svargi papildus sienam dot ar minerlvielu piedevas, kas zirgus nodroi~34~
rokas u.t.t. Jebkuram zirgam jbt brvi pieejamajai laizmajai slij. Ja laizanas kre tomr nepriet, barbai var pievienot tjkaroti sls katr reiz, tas gan attiecas lielkoties uz zirgiem, kuriem ir liela treniu slodze. Pamatlikums jjamzirgu kondcijas novrtanai skan: ribas jvar sajust, bet ne saredzt!
Veci zirgi
Baroanas jom veci zirgi ir zinms izaicinjums. Biei tiem ir nodilui zobi un novjints kustbu aparts. Novecoanas procesus nevar apturt, tau var atvieglot zirgu dzvi. Tpat k visiem zirgiem, ar veciem zirgiem svargk barbas sastvdaa ir siens. Tau veciem zirgiem ir paaugstinta vajadzba pc olbaltumvielm un
maiai paldz eas un linsklas. Zirgiem, kuriem ir problmas ar barbas sakoanu, var ldzt, papildus sienam izbarojot sasmalcintu rupjo barbu siena granulu, brikeu vai zles granulu veid. Ja zirgi tik un t ir prk tievi, tiem nepiecieams vairk enerijas, ko nodroina spkbarbas pievienoana. Auzm jbt placintm, lai ts vartu vieglk sagremot. Ja zirgam ir oti slikti zobi, var dot pat auzu prslas, kurm piejaukta ea. No vienas puses tas sniedz vairk enerijas, no otras padara barbu vieglk sagremojamu. Uzmanbu: barba nedrkst bt prk idra! Pretj gadjum t prk tri iziet cauri gremoanas traktam, kas var izraist gremoanas traucjumus.
Anastasijas Popovas foto
ZIRGU TURTJIEM
vitamniem bagtm minerlvielu piedevm. Ja zirgi tiek turti atvrta tipa staos, ieteicams jaunzirgus spkbarbas doanas reizs piesiet. dai rcbai ir liels audzinos efekts, k ar d veid var nodroint, ka jebkur zirgs, ar bara rang zemkais, saems savu barbas devu. Ja zirgi netiek piesieti, tie jpieskata un, iespjams, jnoir vjkie indivdi, kas netiek pie barbas. Sliktkaj gadjum stress, ko piedzvo rang zemkie zirgi, var izraist pat kua lu raanos. ir beigusies, tpc vairs nav tik oti nepiecieams papildus dot barbu, kas satur neaizvietojams aminoskbes. Idel variant pietiek ar labas kvalittes rupjo barbu un minerlvielu piedevm. Ja ar siena kvalitte nav tik laba, pietiek ar 1-1,5 kilogramiem spkbarbas vai papildbarbas dien. pai divgadnieki nedrkst kt prlieku resni liekais svars prslogo kaulus un vielmaias sistmu. Divgadniekiem jbt brvi pieejamam sienam, tau, ja tiem pards liek svara tendence, siena daudzums jierobeo ldz 6-7 kilogramiem dien.
Divus gadus veci zirgi

Divu gadu vecum zirga straujks auganas fzes daa
Barbas ldzeki
Rupj barba: Pie rupjs barbas pieskaitms siens, skbsiens un salmi. Salmi kalpo primri k iedrvielu avots, kas nodroina gremoanai svargs balastvielas. Siens vislabk atbilst zirgu skotnjam barbas avotam stepju zlei. Ja tas ir agri vkts, siens nodroina pietiekami daudz enerijas un olbaltumvielu. Tas ir oti btisks zirga gremoanas sistmai, pateicoties augstajam iedru saturam. Spkbarba: Nepiecieamo eneriju zirgi var saemt ar no graudu barbas: auzm, mieiem vai kukurzas. Visizplattkais spkbarbas veids ir auzas, jo ts ir viegli sagremojamas un sniedz k eneriju, t olbaltumvielas. Piemram, pieci kilogrami auzu dien 500-600 kilogramus smagam zirgam spj nodroint vairk nek pusi no vajadzbas pc enerijas. Barbas sastvu var papildint un pilnb vai daji aizstt auzas ar jaukto barbu granulm vai musli. To priekrocba ir pilnvrtgs visu nepiecieamo barbas vielu saturs. Sulg barba: Ziemas mneos, kad zirgiem nav pieejama svaiga zle, patkamas prmaias dienkart, k ar nepiecieamo vitamnu devu var nodroint ar burkniem un boliem.
Sls laizmklui zirgiem
kupona iesniedzjiem atlaide ldz 30%

Atlaide spk ldz 1.03.2010.
Vaislas zirgi
Ziemas mneos lecinana nenotiek, td rzeu baroan sklas kvalittei vairs nav primr nozme. rzei, kas tiek izmantoti sportam un regulri trenti, jbaro tpat k jjamzirgi. Ar vaislas vm situcija ir citdka: ja ts ir grsnas, uz vm attiecas pai noteikumi. Pdjos grsnbas mneos (ko sk skaitt jau no astot mnea) kume mtes vder piedzvo straujko auganas fzi. vei nepiecieams krietni vairk enerijas, neaizvietojamo aminoskbju, vitamnu un minerlvielu. Papildus sienam var dot auzas, kurm pievienotas pai vaislas dzvniekiem paredzts papildbarbas vai 100-200 grami sojas spraukumu. Problma ar vaislas vju baroana slpjas apstkl, ka tm jnodroina pietiekami daudz barbas vielu, lai kume attsttos optimli, tau vienlaikus ts nedrkst ar kt
Brvas kustbas ik dienu
Ar ziem spk ir noteikums: kustbas, kustbas un vlreiz kustbas! Pat ja jaunzirgi tiek turti pietiekami liel atvrt tipa stall, tiem nepiecieama iespja pris stundas dien bt svaig gais un brvi kustties rikos vai lkos.
Musli vai granulas?
Vai labk dot musli vai granulas, tas ir gaumes jautjums. Dr. Krista Finklere-de gan brdina: Vairumam cilvku musli liekas pievilcgki, jo uzreiz ir redzams, kas ir to sastv. Tomr maisos smagks barbas daias sakrt uz leju, ldz ar to barbas vielas nav vienmrgi sadaltas katr porcij. Granulu form turpret sastvdaas jau ir rpnieciski sajauktas. dens un sls Bez dens neiztikt! To satur katra ermea na, tas paldz novadt den stos vielas, piemram, asinsrit, un regul siltuma apmaiu. Zirgi dien izdzer 30-50 litrus dens. Ja ziem nav pieejamas apsildmas dzirdnes, tie ir jdzirdina no spaia vismaz etras reizes dien. Lai regultu idrumu apmaiu organism, zirgiem nepiecieams ntrijs. Td katram zirgam ir jbt brvi pieejamai laizmajai slij.
prk resnas. Problmu var risint ar pietiekamu kustbu nodroinanu. Pat ja ves ik dienu stv aplokos, lielkoties ts nekustas vairk, k izejot r no boksa un ldz tuvkajai brvajai vietai pie aploka oga. Td ves ir papildus jkordo, jliek pastaigu karuseos vai jiet ar tm pastaigties pie rokas. Uz vm, kurm grsnba tiek plnota, attiecas divi pamatnoteikumi: jnodroina gaisma, un labk, ja ves ir tievkas nek resnkas. Pietiekama dienas gaisma ir svargs faktors, lai rosintu meklans cikla iestanos. Td potencils mmias noteikti pa dienu jtur r. Savukrt, ja ves ir prk resnas, mains to vielmaia, un grsnba vairs neiestjas. Papildus pastaigm ziemas aplokos, ves pc iespjas vairk jkustina: vislabk jus, tau janu var aizstt ar kordoanu.
~35~
Noliktavas adrese: Rga, Ganbu dambis 22 (iespjama piegde) Tlr. 22334500, 29205911, 66002667 Epasts: iveta@viatek.lv
PADOMI
Crp ne tikai aitas, bet ar zirgus

Inese Ruskule, Nadna Zavadilika
Ziem zirgam uzaug bieza spalva, lai btu iespja aizsargties no aukstuma. Protams, is biezais kaoks noders zirgiem, kuri lielko dienas dau ziem pavada r, vai tiem, kas netiek ziemas laik intensvi nodarbinti. Tau sporta zirgiem, kam regulri notiek trenii, biezais ziemas apmatojums var radt nertbas, jo zirgs intensvi svst un t spalva ilgi st. Tpc zirgi biei saaukstjas. iemesla d vis pasaul, ar Latvij, daa no zirgaudztjiem un zirgu treneriem crp savus zirgus. Tau zirgi netiek atstti salstam savs stvviets, tos ietrpj specilajs ziemas segs. Msdiens zirgu segu piedvjuma klsts ir oti plas, un atkarb no t, kda ir gaisa temperatra lauk un stall, js varat savam zirgam izvlties piemrotko. Savukrt, no boksa dodoties uz treniu, tiek uzlikta plnka sega parasti t ir sa vai vilnas atsoojam sega. Tomr pastv ar cilvku grupa, kam metode nav pieemama un kuri izvlas savus mluus atstt dabgaj ziemas kaok. Pirms lmuma pieemanas cirpt vai necirpt zirgu, jums viss ir labi japsver un jprdom.
pekti un jizvlas vispiemrotkais cirpuma veids. Piemroti cirpuma veidi tiem zirgiem un ponijiem, kurus ziem lielkoties izmitina r un tikai brvdiens ar tiem dodas neliels izjds. Ar sarkano krsu apzmtas izcirpts vietas.
* Anglij os cirpuma veidus dv par strenes cirpumiem. Jau nosaukums rda, ka ie cirpuma veidi raduies tiei braucamajiem zirgiem. Tau msdiens tie ir oti izplatti ar jjamzirgiem. is stils paredzts gan zirgiem, kas ziem mitins r, gan ar stall. Turklt pai dzvniekiem, kuriem ir tendence svst darba laik, lai gan tiem nav lielas slodzes, k ar tie nepiedals sacensbs.
* Cirpums, kas piemrots tikai tiem zirgiem, kuri mitins stall un kuru noslogojuma lmenis ir saldzinoi augsts, k ar zirgiem, kuri piedals sacensbs. Apmatojums uz galvas parasti tiek nocirpts, bet to var ar atstt. Pirms katras darbbas jums jem vr apstki, kdos atrodas zirgs.
Zirga cirpanas veidi

Pastv vairki zirga cirpanas veidi. Izvli nosaka tas, kdu darbu veic zirgs un k tas tiek turts. Pirms zirga cirpanas labi jprdom visi ie as-
* Elegants cirpums, tau tikai tiem zirgiem, kas tiek intensvi noslogoti un kas piedals sacensbs. Gandrz visa spalva ir nocirpta! Paliek tikai krpes, neliels apmatojuma laukums seglu viet, k ar uz vism etrm kjm un V veida apmatojuma laukums virs astes. di nocirptiem zirgiem ir nepiecieams silts stallis, augstas kvalittes barba un piemrotas ziemas segas. Protams, tos var ar laist r pastaigs, bet tikai uz pris stundm un ar piemrotm ziemas segm, vlams ar, lai kaklam btu prsegs. Ja trenii notiek r, nepiecieams lietot specilo treniu pussegu.
* Populrs ir stplza zirgu cirpuma veids. Tas piemrots zirgiem, kuri ir aktvi un piedals sacensbs.
T zirgus cirpa agrk. Stewart cirpanas mantes reklma.
* Pilngi nocirpts zirgs! Palikuas tikai krpes un aste. Lai aizsargtu kjas no aukstuma, stall nepiecieams lietot saites. is cirpums piemrots zirgiem, kas regulri piedals sacensbs. Protams, tpat k iepriekj variant, nepiecieamas ziemas segas, ja vedat zirgu r. Galvas apmatojuma cirpana ir laikietilpgs process. Nedrkst steigties! Gars spalvas, kas aug
~36~
PADOMI
uz oka, nogrieziet vispirms ar rm, kam ir noapaoti gali, lai btu vieglk nocirpt ar manti. Crpot ausis, ieteicams ar rokm (ar jsu asistenta rokm!) aizsegt zirga aci, lai tas neredz, kas notiek pie ausm, un lai sks spalvias netrptu zirgam acs. Pc apmatojuma nocirpanas uz kjm ts izskatsies daudz skaistkas un slaidkas. Tau zirgiem, kas biei ziem tiek turti r, nedrkst cirpt apmatojumu uz kjm. paklausbas; Ievrojiet darba drobas noteikumus. Izvietojiet elektrbas vadus t, lai uz tiem neuzkpj zirgs, k ar pats tajos nesapinaties. Pirms darba skanas, prliecinieties, ka elektrbas vads ir pietiekami gar, atrodiet piemrotu pagarintju, lai bez problmm vartu apiet apkrt zirgam; Nodroiniet visu nepiecieamo. Dai cirpji izmanto divas crpams mantes, lai vartu strdt neprtraukti, kamr viena no iercm tiek atdzesta. Citi lieto specilus dzestjus, pirms tam manti rpgi iztrot. Ilgstoi darbojoties, t regulri jieeo ar specilo mehnisko eu aptuveni ik pc desmit mintm un jnotra ar cietu suku. Pc darba beiganas asmei jatskrv, jiztra visas spalvu paliekas un jsaeo, lai mante kalpotu ilgi. Pirms pakaujiet zirgu cirpanas procedrai, izvrtjiet t rakstura pabas. Pavrojiet, k zirgs uzvedas kalanas laik, k rea uz trokiem. Iespjams, cirpana var radt lielu stresu. Ja zirgs nav miergs cirpanas laik, konsultjieties ar veterinrstu, un atsevios gadjumos var izdart nomierinou injekciju. erieties pie darba! Dai cilvki uzskata, ka is darbs nav viegls. Tau eksperti iesaka, aujiet, mantei vienkri sldt pa zirga ermeni. Ar otru roku turiet uz zirga, lai tdjdi to nomierintu. Ja zirgam t bs pirm cirpanas procedra, iesldziet manti un padarbiniet to, nepieskaroties zirgam, lai tas pierod pie skaas. Reizm zirgi tlo savas bailes, tpc procedru oti vilkt garum ar tukgaitas darbinanu nav ieteicams. Ar vienu roku eneriski masjiet zirga ermeni, ar otru miniet skt cirpanu, pakpeniski mazinot masas intensitti. Vislabk skt ar plecu, kas ir mazk jutga ermea daa, un zirgs var sekot jsu darbbai. Kad esiet prliecints, ka zirgs nomierinjies, turpiniet cirpt pa kaklu uz augu, prejot uz sniem, vderu un muguru. Ja neesat dros, ka zirgs visu procedras laiku stvs miergi, jo tam var apnikt, pc pleca un
d veid paceot zirga kju, izldzinsies das krokas uz vdera, un vars vienmrgk nocirpt zirgu.
Zirga cirpanas process

Kad esat izlmui par sava zirga cirpanu, jums vai nu jatrod cilvks, kur prot to veikt, vai ar paam jem roks cirpanas mante. Ja crpat zirgu pirmoreiz, ieteicams, lai jsu darbu vrotu kda pieredzjusi persona vismaz pris reiu, ldz pats esat apguvis o prasmi. Dai ieteikumi par cirpanu: Sagatavojiet savu zirgu pirms cirpanas. Rpgi iztriet zirga spalvu, tas nodroins, ka cirpums bs vienmrgs, k ar mazk nodils mantes asmei. dos gadjumos ieteicams zirgu pat iztrt ar puteku scju, protams, ja zirgs auj to dart; Sagatavojieties pats im procesam. Ieteicams uzrbt ciei noslgtu aprbu, vislabk tam piemrots neilona audums, jo skujot zirga spalvas lido tlu un nokst visneiedomjamkajs viets, pat apakve. Cilvkiem, kuriem ir alerija, ieteicams lietot ar sejas aizsegu; Cirpana aizems diezgan ilgu laiku, tpc izvlieties vietu, kur js neviens netraucs. Jatrod piemrota vieta zirga cirpanai, kur btu ar labs apgaismojums. emiet vr, ka cirpanas process ilgst no divm ldz trim stundm, ja to dara iescjs. Profesionliem zirgu frizieriem pilnga zirga nocirpana aizem aptuveni stundu. Protams, tas ir ar atkargs no cirpuma veida un zirga
kakla miniet nocirpt kjas un galvu. im nolkam biei tiek lietota bremze. Jrkojas tri, jo t uz zirga deguna prk ilgi nevar atrasties. Kad zirgs nocirpts, rpgi notriet to, lai zem segas nepaliek spalvas, kas zirgam radtu nepatkamas sajtas; Pc zirga nocirpanas. Pirmo nedu pc zirga nocirpanas pai rpgi jseko, lai tas ar neapsegtu muguru nestvtu caurvj (atsaits, gaiten, pie atvrta loga). Skum zirgs ir jutgks, kad to tra, tpc lietojiet gumijas skrpti un mkstu suku. Pc trenia zirgs, kas ir nesen nocirpts, trk atdziss, bet neatstjiet to neapsegtu. Atsoojot pc trenia, uzlieciet uz muguras atsoojamo segu, bet, kad zirgs ir atdzisis, nosukjiet un nomainiet apsegu pret sausu staa segu. Nocirpts zirgs ir daudz jutgks pret netrumiem, tpc rpgi jkopj inventrs. Segm vienmr jbt trm un sausm. Nelietojiet citu zirgu sukas un segas! Laiot zirgu pastaigu aplok, jbt maias/rezerves segai. Vislabk ir iegdties specilo lietus segu ar siltu polsterjumu, lai, vrtoties snieg, dubos vai nokstot liet, zirgs zem segas justos komfortabli. oti svargi, lai staa un pastaigu segas labi piegultu zirgam. Nomriet pats vai ldziet paldzbu trenerim, lai noteiktu zirga segas izmru. Atkarb no modea, ir dadi segu stiprinjumi. Galvenais, lai sega,
zirgam kustoties, nesagrieas un tas nesapinas stiprinjumos. Zirgiem ar jutgku du skausta un kru rajon seg var veidot uzuves.
Cirpanas mantes apkope

Daji cirpuma kvalitte ir atkarga no t, cik labi bsiet apkopis manti. Ar asiem asmeiem cirpana bs daudz vieglka, k ar zirgs jutsies daudz patkamk. Eksperti iesaka vismaz vienu reizi gad asint asmeus, tau jatzst, ka asintie asmei nekad nebs tik labi k jauni. Crpot asmei ir regulri jsaeo, lai tie neprkarstu asmenus un motoriu. Tau, kad darbs pabeigts, asmei jnotra un jsaeo. Ja mante sk prkarst darba laik, tai, iespjams, nepiecieams remonts. Ievrojiet noteikumus, kas minti mantes instrukcij! Mante juzglab mitruma necaurlaidg kast vai som.
Kad cirpt zirgu?

Princip t ir katra panieka izvle. Augstas klases sporta zirgus mdz cirpt ar vasaras sezon. Parasti zirgi sk uzaudzt ziemas kaoku oktobra skum. Ja to nocrp tlt, zirgs krietni trk ataudz pkainu kaoku. Citiem zirgiem tas notiek jau pc divm ldz etrm nedm pc cirpanas. Td gadjum procedra jatkrto. Visbiek zirgu panieki nocrp zirgus novembra skum un atkrtoti pavasar, lai vieglk notiktu spalvas maias process.
~37~
Foto no Ineses Ruskules arhva
PADOMI
Aloe Vera - ierocis pret slimbm

AS Agrorma Trvete zirgaudztav 7. novembr notika Forever Living kompnijas, kas rao augstvrtgus alvejas produktus, prezentcija, kas izsauca lielu interesi zirgaudztju un sportistu vid. Ameriku Forever Living kompniju prstvja un alvejas nozmi cilvku un zirgu veselbas uzturan, dadu slimbu rstanas patrinan skaidroja par iem produktiem daudz zinoais Eimants Janus, kur pats ir apmekljis kompnijas alvejas plantcijas un raotni ASV. Zirgi un jo sevii poniji dakrt cie no laminta. Pirmo s saslimanas pazmju gadjum iesaka alvejas elejas aplikcijas, vienlaikus eleju lietojot ar iekgi. Vlam deva kop ar citiem nepiecieamajiem medikamentiem ap 250 ml alvejas elejas dien, ko izrstans stadij var samazint ldz 60-100 ml. Alveja daudzkrt palielina zu iedarbbas trumu. Laminta gadjum paldz ar sildo eleja, kas pastiprina asins cirkulciju. Visvairk, izmantojot zirgus sport, cie to kjas. Traumu un liels slodzes d biei var skties gan kaulu deformcijas, gan muskuu un stiegru saslimanas. Ar aj gadjum, kombinjot Aloe Vera produktus ar veterinrajiem rstnieciskajiem ldzekiem, lietojot Aloe Vera iekgi, daudzkrt patrins atveseoans process. Parasti alvejas elejas vai sulas deva dadu aktu slimbu gadjum ir ap 250 ml dien, bet atveseoans stadij un organisma stiprinanai pietiek pat ar 60-100 ml. Alvejas sula k zirgu ditas sastvdaa paldz atvairt, piemram, tdu slimbu k azotriju, bet aktos azotrijas gadjumos ar ldzs veterinrajm manipulcijm alvejas sildo eleja veiksmgi var tikt izmantota stvo muskuu iervanai, lai pa-
Rollkra tma FEI enerlaja asamblej

FEI sporta direktors Deivids Holmss par rollkra jeb hipereksijas problmu runja jau 2009. gada Pasaules sporta zirgu audztju federcijas enerlaj asamblej, kas notika Kopenhgen, Dnij un Fling, Zviedrij no 3. ldz 5. novembrim. Holmss apstiprinja, ka dikusija par rollkra treniu metodi bs viena no tmm, kas tiks apspriesta sporta zirgu labturbas sakar 2009. gada FEI enerls asamblejas laik Kopenhagen no 17. ldz 19. novembrim. metode iejd ir ldzga nvjoam kritienam trsc, teica Holmss, komentjot videoierakstu, kas skatms ar internet. Taj zviedru jtnieks Patriks Kitels iesilda savu zirgu Scandic pirms sacensbm CDIW Odens, jjot rollkr. Skandic zil mle pat izkaras no mutes. enerls asamblejas laik Holmsam bija prezentcijas lekcija Kds janas sports bs nkotn? Vi pazioja, ka FEI o problmu uztver oti nopietni un pta to divos lmeos: par disciplinr soda piemroanu Kitelam un sekm, kas rodas, izmantojot hipereksiju k treniu metodi. Tas ir ironiski, ja ms jau iepriek pieemam, ka Patriks neko nav darjis nepareizi, sacja Holmss. Mums jizmekl visi iesaisttie un tieie liecinieki, kas atrads ldzs. Mums notika telefona konference par o gadjumu, kuras laik sacensbu stjuarts pazioja, ka vi nav redzjis, ka zirgs tiek iesildts, tam kaitjot, un nav pamanjis tdus stresa simptomus k svanu un citus. Zirgs izkra mli, kas kuva zila, bet kdreiz tas ir noticis ar manam zirgam, un Patriks visu sakrtoja tikko pamanja o reakciju. Holmss turpinja ststjumu, uzsverot negadjuma svargumu. is ir rkrtas notikums, ko apliecina desmitiem tkstou skatjumu internet, k ar vstules FEI un sponsoriem no visas pasaules, kas pieprasa prtraukt sponsort janas sportu, Holmss atklja. Tas pamatgi iedragjis iejdes prestiu un sporta tlu kopum. Mums jpievr uzmanba rollkram k trenia metodei. Treneri un jtnieki vartu mums prmest, ka reajam uz to, kas notiek internet un publiskajos forumos, bet mums jbt muiem, lai to nedartu. Treneriem un jtniekiem ir jsaprot, ka viiem jbt trkiem par tru.
stiprintu asinsriti un mazintu spes. Liela nozme alvejas dzrienu lietoani var bt zirgiem, gatavojoties svargm sacensbm. Alvejas sula un citi alvejas produkti plai tiek izmantoti Rietumeiropas janas sport, un aj zi sportistiem jau ir liela pozitva pieredze. Alvejas sulas sastvs ir tik labi sabalansts uzemanai organism, ka kalpo ar k enerijas, vitamnu un minerlvielu avots. Turklt ar zirgiem, ldzgi k cilvkiem, var pirms sacensbm rasties stress, kad, pai jtgkiem zirgiem seko gremoanas sistmas novirzes no normas. aj gadjum iesaka divas nedas pirms svargiem turnriem dod zirgiem Aloe Vera sulu pa 100 ldz 200 ml dien. Tas var liel mr ietekmt sacensbu rezulttu, bet nav dopings. Vienlaikus tiks stiprinta zirga visprj veselba un paaugstinta imunitte. Visbiek zirgiem lietotie alvejas produkti: - alvejas eleja, ko lieto gan iekgi, gan aplikcijm; - avejas sula, ko lieto iekgi; - Aloe Vera ziepes, ar ko mazg ievainojumus, lai atbrvotos no atmiruajiem audiem; - Aloe Vera veterinr formula izsmidzinms ldzeklis ievainojumiem; - Aloe Vera un propolisa krms, ko lieto iekaisumiem; - Aloe Vera sildo eleja iekaisumiem, atspinanai. Par Aloe Vera produktiem zirgiem, citiem dzvniekiem un to saimniekiem ldzam interesties pa tlruni 26258326 Dace. novembris-decembris, 2009
~38~
CEOJUMS
K dejo Andalzijas zirgi

Dina trausa, Daces trausas foto
Tagad, kad iestjies tums un vss laici, domas t vien nesas uz kaut ko pc iespjas siltku. Tpc aujam uz dienvidiem! Uz Spnijas paiem, paiem dienvidiem Andalziju! Mmm! Saule (protams, turklt tda, kas reizm liktu noblt kdai krietnai cepekrsnij), Vidusjra un Atlantijas okens (kaut kur starp Gibraltru un Tarifu jra prvras oken, bet, jatzst, ka no attluma nekas par to neliecina), gaiss tds, ka prt nav nekdi profesionli pienkumi. Tau pc tam, kad netlu no okena pludmales ieturta krtga maltte no visdadkajm, reizm aizdomga izskata, bet apbrnojami gardm jras veltm un smargas, svaigi ceptas maizes, olvm un, protams, glzes spirdzinoa spu vasaras vna jeb tinto de verano (interesanti, ka patiem ir iespjams apvienot vnu ar Coca-Cola Company tipa limondm un ledu, pilnai laimei pievienojot vl gabaliu citrona, kas rezultt garo pagalam baudmi), var skt domt ar par kdm darbam ldzgm aktivittm. Par laimi, is darbs ir atvedis ms uz kdu sevii skaistu vietu Andalzij uz robeas Heresu (Jerez de la Frontera) Kadisas provinc. Atrodoties tik netlu no pasaulslavens Sevias un vissenks Rietumeiropas pilstas, feniieu mantojuma nesjas Kadisas, Heresa biei vien paliek o lielo slavenbu n. Tau, ja js savs gaits kdreiz nonksit Heres, redzsit, ka t ir viena no Andalzijas skaistkajm prlm. Varbt tiei s mazpazstambas d vai, pateicoties tai, Heresa var lepoties ar saldzinoi neuzbzgu trisma piedvjumu pat viskarstkaj tristu pieplduma mnes august un ar pai laipnu, tau neviltotu iedzvotju attieksmi pret ceotjiem. Tiem, kuri par Heresu kaut ko jau ir dzirdjui, visticamk, pirms asocicijas saists ar Karalisko Janas skolu, un j, tiei tas ir msu ceamris. Ms sagaida iepriek sarunts pavadonis, kur dvain krt angliski run oti labi (jpiebilst, ka t Spnij nav sevii biea pardba, jo spiem kopum vl joprojm piemt dadi kolonizatoru un lielo nciju paradumi, piemram, ceot tikai uz spniski runjom zemm vai nemaz necensties mcties kdu citu valodu, jo tpat jau visiem vajadztu zint spu valodu). Havjers (t sauc msu pavadoni) uzreiz eras vrsim pie ragiem, nemaz nevicinot apkrt
Zirgu dzirdintava, ko msdiens gan vairs nelieto.
nekdas sarkangas lupatas un neskanot satraucoai matadoru kustbas pavadoai mzikai. Vi mums lietii piedv dienas krtbu: apskatm staus, parunjam ar olimpieti Rafaelu Soto, pavrojam treniu gaitu u.t.t. Pa ceam uz staiem Havjers nedaudz paststa par s iestdes vsturi. Pc tam, kad skolas dibintjs Alvaro Domeks sama Zelta zirgu, kas ir Spnijas vispres-
tikais apbalvojums janas sport un ko viam pasniedza Spnijas karalis Huans Karloss I 1973. gada maij, Domeks pirmoreiz publikai prezentja uzvedumu K dejo Andalzijas zirgi. Tas ar uzskatms par skolas skumu. Laika gait skolas atbalstan un prvaldan iesaistjs gan Spnijas Informcijas un trisma ministrija, gan Andalzijas valdba. 1987. gad Spnijas karalis tika iecelts skolas Goda prezidenta posten, un taj pa gad skola tika inaugurta k Karalisk Janas skola. Pau zirgu k spu trs irnes prstvju aizskumi mekljami kd XV gadsimta Kordovas (vl viena skaista Andalzijas pilsta) kloster, kur laika gait tika izkopts skaist dzvnieka prototips: platas krtis, maza galva, spcgs ermenis, miergs raksturs un intelience, kas attiecinma ar uz apmcbas vieglumu. Msdiens zirgus skolas vajadzbm audz turpat netlu no Heresas esoaj rano tipa zirgaudztav. Juzsver, ka, lai gan dejojoo zirgu ovs ir s iestdes visspokais pankums, ar prjais no redzt ir patiesi ievrbas ciengs. Nevainojami trajos, svaigi izbalsintajos staos starp apmekltju bariiem pacietgi un absolt mier stv zirgi, kas tiek sagatavoti ikdienas treniam. Turpinjums 40., 41. lpp.
Atnu olimpisko spu medanieks Rafaels Soto ar slaveno Andalzijas irnes rzeli Invasor II.
~39~
CEOJUMS
K dejo Andalzijas zirgi

Turpinjums no 39. lpp. Viens no iem zirgiem 20 gadu vecais olimpietis, trirnes andalzietis Invasor II, kura jtnieks ir pasaulslavenais Rafaels Soto. Vi, t.i., Soto, ir oti atsaucgs un labprt ar mums aprunjas. Angliski! Jau otrais da veida prsteigums vienas dienas laik. Soto paststa par skolas tradcijm klasiskaj un t saucamaj doma vaquera, ko latviski vartu dvt par darba vai lauku janu. Klasiskaj iejd skola izmanto tikai tro andalzieu rasi, savukrt lauku jan, kur notiek ar sacensbas, kas sastv no trim veidiem (iejde, ru josla un lopu iroana) spu zirgus ar piejaukumiem, k likums, kastrtus. Samr vienkri trradus no jaukteiem var atirt, jo pdjiem ir nogrieztas astes. da tradcija radusies tpc, ka vsturiski os zirgus izmantoja lauksaimniecb, un, lai izvairtos no dadu zaru un briku saerans asts, ts apcirpa. Vl Soto pievr uzmanbu tam, ka skol darbojas gan profesionli jtnieki, gan mceki. Pirmie skol uzvelk zilas krsas kreklus, savukrt mceki zaus. Katram profesionlajam jtniekam apmcb nodoti septii, astoi zirgi un viens mceklis. Soto uzsver, ka galvenie s iestdes mri ir veicint janas sporta kultru un cnties par tru spu zirgu irni, kas jtams ar visapkrt valdoaj svingaj un nopietnaj attieksm pret zirgiem, darbu un ikdienu. Ms uzzinm ardzan kdu faktu, kas vartu ieinterest jaunos jtniekus tepat Latvij izrds, ka aj skol var mcties
Janas skolas mana.
bez maksas. Andalzijas valdba ik gadu nodroina stipendijas 15 centgkajiem kandidtiem, sedzot mcbu izmaksas. Tiesa, par dzvoanas triiem jrpjas paam. Lai iesttos skol, ir jbt Eiropas Savienbas valsts pilsonim, jbt jaunkam par 24 gadiem un jnokrto iestjeksmeni teorij (tostarp tdos priekmetos k hipoloija, angu valoda, informtika u.t.t.), k ar jveic praktiskais prbaudjums iejd. Mcbas ilgst etrus gadus, un nodarbbas notiek galvenokrt spu valod, tpc interesentiem ieteicams skt s samr viegls valodas apguvi jau laikus. obrd skol mcs lielkoties spu
studenti, tau ir ar vairki jauniei no Beijas, Dnijas un Francijas. Vlk iepazstamies ar 2005. gada absolventi Belenu Bautistu, pirmo profesionli sievieti Heresas janas skol. Via ststa par tradicionli saldzinoi stagntisko attieksmi pret sievietm aj arod un par to, k ar savu ieraanos daiem ovinistiski noskaotajiem koliem ncies lauzt savus principus, jo savu vietu Belena godam pelnjusi gan upurjot krietnu devu no privts dzves, gan sasniedzot izcilus rezulttus. Vlk trenia laik man redzam, ka nu jau is aizspriedums veiksmgi prvarts.
rzelis mcs izpildt elementu levade.
Vieng profesionl jtniece Spnijas Karaliskaj janas skol Belena Bautista.
~40~
CEOJUMS
Andalzieu divjgs skolas studenta vadb.
Izru trpu kolekcija.
Pau izrdi neizdodas redzt dadu neprvaramas varas apstku d. Bet mums parda visu, ko vien iespjams, lai ms vismaz aptuveni sajustu, k tas vartu bt. Starp citu, izrdes notiek dienas vid, kas vartu ist neparasts laiks. Tau mums paskaidro, ka tas glui vienkri ir klimata d vlk kst gaum karsti, un, t k dzvnieki skolas divkjainajiem iemtniekiem ir pirmaj viet, izru laiki pieskaoti zirgiem vispiemrotkajiem apstkiem. Man ir paredztas 1600 vietas skattjiem, kas, pc Havjera teikt, lielkoties tiek aizpildtas. Tpc vi iesaka pieteikties laikus, ko iespjams izdart, rezervjot bietes skolas interneta mjas lap. Skol iespjams apgt ar braukanu ar pajgiem. Prasbas aj mksl ir oti striktas, un tpc apgt braukanu etrjg varot tikai pc tam, kad mceklis apguvis zinbas trs gadus. Pamanm ar vairkus sakoncentrjuos, zaos kreklos trptus audzkus, ar divjgiem braucot skolas teritorij. Tau Heresas Karalisks janas skolas fonds piedv ar citus labumus apskatei.
Nkam pietura ir zirglietu darbnca eit gatavo un apmca darint zirglietas skolas vajadzbm. Dado krsu pui, kas izru laik tiek piestiprinti zirgiem pie iemauktiem, apzm piederbu. Piemram, dzeltenas, baltas un zilas krsas puu savienojums ir skolas dibintja Domeka krsas, savukrt zai un balti Andalzijas karogs. Skolas muzejs iekrtots pc Parzes Operas arhitekta arla Garj projekta bvtaj pil, ko skola prma sav prvaldb ldz ar Karalisks skolas statusa ieganu. Muzeja ekspozcija aptver ne vien paas iestdes un ts zirgu vsturi, bet ar visprizgltojou informciju par zirgu izcelanos un to daudzveidbu (turpat lauk, maz aplok gans Prevaska zirgi) un par zirgu komunikciju ar cilvkiem dados vstures posmos. Muzeja talismans ir kentaurs, kas apzm zirga un cilvka savstarpjo harmoniju. Fonds muzeja izveid ieguldjis ievrojamus ldzekus, kas nojauams pc dadu interaktvo ekspontu kltbtnes un vairkm smetras un 3D filmm gan par iestdi, gan par zirgiem vispr. Msu
pavadonis paukst kdu noslpumu, drzum aj pil filmot kdu Holivudas filmu ar lielu zvaigu piedalanos. Turpinjum apskatm skolas samr neseno jaunievedumu iespaidgo ratu kolekciju, tostarp ar ratus, kuros kzu dien esot braucis jaunais Spnijas karapris. oti svarga janas un braukanas ceremonijas daa ir aprbs formu ir daudz, un ts ir oti kras. Krietna ratu muzeja daa veltta ai vsturiskajai un ar msdienu aprbu izstdei, kas ar spiem ciengu glanci un iku iedvesmo uz varodarbiem. Diena tri un nenovrami tuvojas beigm. Izrds, ka Havjers palicis ar mums kop pc sava darba laika beigm, tdjdi apliecinot savu absolto nodoanos darbam, kas manma ar citos, kop ap simts darbiniekos. Ja js gadjum dodaties aj virzien, tad neauboties iesaku, novirzieties no sava kursa, iegrieoties aj skaistaj pilst un apmekljot Heresas Karalisko janas skolu. Vairk informcijas mekljiet skolas mjas lap: http://realescuela.org
Ieeju man grezno Heresas, Andalzijas un Spnijas karogi.
Nodarbba Heresas Karaliskaj jans skol.
~41~
ATPTAS BRDIM
Izcilkais zirgu ieminanas meistars

Dace Millere
Franu gleznotjs Karls Vern (17581836) bija ne tikai mkslinieks, bet ar aizrautgs jtnieks. Tikai daas dienas pirms savas nves septidesmit astou gadu vecum vi esot redzts, auojam zirga mugur k jauns zns. Savulaik Vern bija pazstams galvenokrt k mkslinieks, kur gleznoja zirgus kustb piln augum lielkoties medbs, sacksts, kaujs, k ar dab. Mkslas izgltbas pamatus Vern va apgt tvs Klods ozefs Vern, kur ar bija oti veiksmgs vsturisku portretu gleznotjs. Mkslas vsturnieki atzst, ka Karls Vern bijis prasmgs meistars, bet akadmisks glezniecbas skolas idealizcijas un statiskuma atbalsttjs. Karls bija izslavts zirgu zmtjs un gleznotjs, tpc pie via devs mcties ar Teodors eriko, par kuru ststjm kd no iepriekjiem avzes numuriem. Mdz apgalvot, ka eriko nav bijis apmierints ar skolotja uzskatiem, respektvi, idealizt zirgu glezniecba jaunko censoni nav spjusi ilgi saistt. Tau, ska- Imperatora Napoleona I portrets zirg, 1805-1810. toties eriko darbus, tie nebt nav tlu no s paas idealizanas, pat zinmas romantisma un heroizcijas devas. Tpc vii abi vien pai vartu atbildt uz jautjumu, kas veicinja attlinanos, bet to vairs nav neviena spkos noskaidrot... Karls Vern 1872. gad par saviem darbiem ieguva prestio Romas balvu, bet 1808. gad Napoleons viam piera Goda Leiona ordeni par kdas kaujas epizodes atainojumu glezn. Lielkoties via darbos koncentrti persongie aculiecinieka novrojumi. pai tas sakms par periodu pc 1816. gada, kad Vern veidoja gravras ar ielu ainm, zirgu tirgiem un dendijiem. Palaik Karla Vern dairade vairk ir atzta, pateicoties Napoleons kauj pie Maskavas, 1812. via satriskajm gravrm, nek gleznm. Biei vi tiek piemints ar saistb ar savu dlu Horciju, kura gleznotja talantu vi pats veicinja un kur savas dzves laik kuva vl slavenks nek tvs. Pieminot Napoleonu, jteic, ka is franu varonis ne reti kop ar zirgiem tlots Vern darbos. Grti sact, kur no imperatora rumakiem redzams katr no gleznm, jo, k vsta vstures avoti, Napoleonam dzves laik piederjui aptuveni 150 zirgi, lielkoties sirmi arbu irnes zirgi, tpc visi oti ldzgi. Daudzi no tiem gjui ar boj, kaujs glbjot karavadoa dzvbu. Par to ar kd no turpmkajiem Zirgu Pasta numuriem.
No darbu srijas La Grande Armee, 1812.
~42~
ATPTAS BRDIM
Teicji par zirgiem

Kad arjs zirgu nojdz, lai ieliek arkla vrstuvi lemeu starp, tad zirgs labki pad un atpas. (Atbalss k. 1982, J. Kriis, Starti; 34995) Zirgu izjdzot, arkls vai ecas jaatstj ar prieku pret rta vai ziemas pusi, tad zirgs barojas un ir veselgs. (Zemes Spks, 1932, 28, 477; 34996) Cik reiz zirgs vrtoties apsvieas uz ria, tik reiz ar to vl var uz Rgu aizbraukt. (P. ., Rauna, K. Jansons, Pli; 34997) Zirgam jlai izvrtties. Kad zirgs izvrts, tad viam tas ir tikpat, k kad tas btu reizi auzas dabjis. (H. Skuji, Smiltene; 34998) Ja jdzot zirgu, pdjam piesitas kreis kja pie ilkss, tad tan dien cilvks bs nelaimgs. (J. Pamplis, Garoza; 34999) Kamr vriei jdz zirgus, ar ko braukt pilst, tikmr sievietm nav brv vrpt, lai braucjiem kda nelaime neno
tiktu. (A. Blenteina rokraksts; 35000) Zirgu atjdzot, sakas nedrkst novilkt ilkss, lai zirgam spalva stv gludi. (V. Spandegs, Pociems; 35001) Zirgu nojdzot, sakas nedrkst novilkt, kamr zirgs vl ilkss, tad tas slinks paliek. (P. Zeltia, Ikile; 35002) Zirgam vl ilkss atrodoties nevajaga sakas nomaukt, jo tad zirgs tri svst. (Atbalss k. 1897, K. Kleeris, Skujene; 35003) Zirgam sakas jnovelk, kad tas izvests no ilksm, jo citdi tas stipri svst. (A. Pliens, Meirni; 35004) Zirgam ilkss nedrkst saku nomaukt, tas zirgam neiet labum. (E. Laime, Tirza; 35005) Zirgu izjdzot, nedrkst ilksis ar meanu mest zem, tad jdzjam bs neganta sieva. (P. Zeltia, Ogresgals; 35006) Zirgi pirmo reizi jiebrauc trediens vai svtdiens, tad viiem nenotiek nekas slikts. (M. Eglte, Lugai; 35007)
Br ienk zirgs un pasta: Man, ldzu, 50 gramus konjaka un citroniu! Brmenis no prsteiguma gandrz zaud valodu, bet pastjumu izpilda. Zirgs turpina: Es te netlu strdju, t k ienku pie jums biei. Brmenis izststa par zirgu savam draugam, cirka direktoram. Tas, protams, nkamaj dien ir klt. Zirgs tiem atnk, apsas un pasta: Man k parasti! Cirka direktors piesas klt: Atvainojiet, drkst js trauct? Zirgs: J, ldzu! Direktors: Uzreiz eros pie lietas! Esmu cirka direktors, sakiet, vai js negribtu pie mums strdt? Zirgs: Nu, ja js piedvjat labu algu, kpc ne? Es tikai nesaprotu, kpc jums cirk vajadzgs programmtjs? Grezn pieczvaigu viesnc uz zirga iejj kovbojs un, aizauojis ldz galvenajm kpnm, prvietojas pa tm augup. Administrators (prmetoi): Don, k tu t varji?! Ar zirgu pa pakljiem, pa kpnm... Atvaino, vect, bet zirgam lift paliek slikti. Pilstnieki laukos: Paskaties, kds skaists zirgs! Tas nav zirgs, bet cka! J? Kpc tad tai ir ragi? Js apgalvojat, ka esat latvietis? Un tikai tpc, ka esat dzimis Jelgav? Protams! Bet, ja gailis piedzimst stall, tad, pc jsu domm, tas ir zirgs?
Astoi kustoi
Ojrs Vcietis
Astoi kustoi, astoi kustoi, kas tos astous kustous pirks? Zirgs. Bet zirgam nav naudas. Astoi kustoi, astoi kustoi, kas tos astous kustous pirks. Cirks. Un, kad tev nk raudas par nabaga zirgu bez naudas, drzies, cik jaudas, uz cirku. Astoi kustoi, Astoi astaii Tur visi astoi ir.
Mkslinieks Zigurds Zuze, pirms daudziem gadiem veidojot dzejnieka Ojra Vciea grmatzmi, k raksturgu mitoloijas tlu izvljs sprnoto zirgu Pegasu.
Draudzeu saruna: Mans vrs strd k zirgs, lai tikai vartu nopelnt vairk naudas Ja vl vi to netrtu k zelis
~43~
REKLMA/SLUDINJUMI
Latvijas Jtnieku federcijas paziojumi

Ldzam visus, kuri vlas rkot sacensbas janas sporta disciplns konkr, iejd, poniju jan, pajgu braukan un paraolimpiskaj iejd, iesniegt pieteikumus Latvijas Jtnieku federcijas sekretarit Rg, Kleistu iel 75, LV-1067 vai nostot e-pastu uz adresi leatvia@leatvia.lv ldz 2009. gada 7. decembrim. Tlrui 67427135; 67427135; 29753828; 29753828; 29373524; 29373524. Izvloties datumus sacensbu rkoanai, ldzam iepazties ar LJF sacensbu graku.
Informcija sacensbu organiztjiem
Iejdes treneru padomes sde notiks 2009. gada 27. novembr plkst. 13 Rg, Kleistu iel 75. Darba krtba: 1. 2010. gada sacensbu kalendrais plns. 2. Sportistu sadaljums vecuma grups. 3. Sacensbu nolikumi. 4. Visprjie noteikumi LJF nacionlajm ieskaites sacensbm iejdes discipln. 5. Dadi. Sd aicinti piedalties ar treneri un sportisti, kuriem ir konkrti prieklikumi iejdes sekcijas darbbas uzlaboanai. Prieklikumus iespjams stt uz LJF e-pastu leatvia@leatvia.lv, tlrunis 67427135, 29373524 iejdes treneru padomes prieksdtja Anita Mangale. Konkra treneru padomes sde notiks 2009. gada 26. novembr plkst. 16 Rg, Kleistu iel 75. Uz sdi tiek aicinti ar poniju janas treneri un citi interesenti poniju janas sekcijas izveidoanai. Darba krtba: 1. 2010. gada sacensbu kalendrais plns. 2. Sportistu sadaljums vecumu grups. 3. Sacensbu nolikumi un marruti. 4. Izmaias un papildinjumi Visprjos noteikumos LJF nacionlajm ieskaites sacensbm ru prvaran. 5. Poniju janas sekcijas izveidoana. 6. Dadi. Tiek aicinti piedalties ar treneri un sportisti, kuriem ir konkrti prieklikumi konkra sekcijas darbbas uzlaboanai. Prieklikumus iespjams stt uz LJF e-pastu leatvia@leatvia.lv, tlrunis 67427135, 29753828 konkra treneru padomes prieksdtja Natlija akurova.
Ulda Podnieka informcijas un lmu studija piedv TV raidjumu
AUZU MOTORS LTV7 televzij.

Visus 2008. un 2009. gada raidjumus var redzt mjas lap www.ljf.lv
Ldzjtba
Izsakm visdziko ldzjtbu Sergejam akurovam, no mtes uz mu atvadoties! Avzes Zirgu Pasts redakcija
Sirsngi sveicam Tatjanu Rezuku ar meitias piedzimanu!
Apsveicam!
Zirgu Pasta gada komplekts

Piedvjam msu lastjiem iespju iegdties pilnu avzes Zirgu Pasts 2009. gada komplektu iesjum. Cena Ls 20, par vienu komplektu (plus PVN; plus pasta izdevumi, ja nav iespja saemt pastjumu tiei no redakcijas darbiniekiem). T k komplektu iegde bs ierobeota, ldzam ldz 20. decembrim veikt savus pieteikumus, stot vstuli uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv Ldzu, nordiet savu e-pasta adresi un tlrua numuru, k ar veidu, k vlaties komplektu saemt: sacensbu, citu paskumu laik vai pa pastu. Ja bsiet to pasttju skait, kas pirmie pieteiksies un vars saemt komplektus, nostsim jums rinu par pakalpojuma apmaksu. Pc ts veikanas vienosimies par saemanu, ja t paredzta tie veid nevis pa pastu.
Avzes Zirgu Pasts redakcija
Jaun mmia mums paststja, ka Jeizaveta nkusi pasaul Rgas Dzemdbu nam 15. novembr, vias svars 3,04 kg, garums 52 cm.
Zirgu fotogrjas
Dace tlr.: 26258326 Mris tlr.: 29209802

~44~
Zirgu Pasts
REKLMA/SLUDINJUMI
Vars pieteikties atbalstam lauku saimniecbu modernizanai

Solveiga Lazovska, Latvijas Zemkopbas ministrijas Preses un sabiedrisko attiecbu nodaas vadtjas vietniece
No gada 7. decembra Lauku atbalsta dienests (LAD) pieems projektu iesniegumus Eiropas Savienbas (ES) Eiropas Lauksaimniecbas fonda lauku attstbai (ELFLA) un Lauku attstbas programmas (LAP) 2007.-2013. gadam paskumam Lauku saimniecbu modernizcija. Paskuma septts krtas projektu iesniegumu pieemana notiks ldz 2010. gada 7. janvrim. Projektu iesniegumi gatavojami saska ar Ministru kabineta (MK) 2009. gada 14. jlija noteikumiem nr. 783 Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu atkltu projektu iesniegumu konkursa veid lauku un zivsaimniecbas attstbai un MK 2009. gada 20. oktobra noteikumiem nr. 1209 Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu atkltu projektu iesniegumu konkursu veid paskumam Lauku saimniecbu modernizcija. Paskum septts krtas pieejamais publiskais finansjums noteikts 32 279 735 latu apjom. Projektu pieemana notiks saska ar no jauna izstrdtiem noteikumiem, tpc lauksaimniekiem, sagatavojot projektu pieteikumus, jem vr vairki jauni kritriji. Piemram, k viens no publisk finansjuma saemanas kritrijiem noteikts, ka gada laik saimniecb par katru strdjoo vidji jbt samakstam vismaz 700 latu socilajam nodoklim. Svarga izmaia, kas atvieglos uzmjiem administratvo slogu, ir t, ka atbalsta samjam vairs nebs jsldz lgums ar LAD, jo tagad projekta stenoanu vars uzskt uzreiz pc pozitva lmuma pieemanas par projekta iesnieguma apstiprinanu. Tpat jaunie noteikumi paredz, ka turpmk pamatldzeku aizvietoanas defincija neattieksies uz saimniecb jau esoo traktortehniku, agregtiem un piekabm, kas veckas par 10 gadiem no to izlaides datuma. Atcelta ar prasba nodroint pozitvu naudas plsmu katra mnea beigs, tomr saglabjot prasbu, ka naudas plsmai projekta iesnieganas gad, visos stenoanas gados un gad pc projekta stenoanas jbt pozitvai. Uzmanba jpievr ar precizjumiem par uzmuma dzvotspjas rdtjiem. Vienlaikus ar projekta iesniegumu vai ar seu mneu laik pc pozitva lmuma par projekta iesnieguma apstiprinanu pretendentam LAD bs jiesniedz izzia no kredtiestdes par kredta pieiranu, ja projekta stenoanai plnots emt kredtu. Turpmk lauksaimniecb izmantojamo traktoru iegdi bs iespjams projekt iekaut k attiecinms izmaksas, emot vr saimniecb jau esos traktoru vienbas (jaunkas par 10 gadiem) un neprsniedzot attiecbu, kuru aprina, summjot maksimls jaudas (zirgspkos) attiecbu di: viens zirgspks pret vienu hektru 2009. gad vienotajam platbu maksjumam deklarts platbas un viens zirgspks pret vienu liellopu vienbu. Traktoru iegdi turpmk vars ietvert attiecinmajs izmakss ar taj gadjum, ja to maksiml jauda bs ne vairk k par 50 zirgspkiem lielka nek aprint maksimls jaudas summa. Noteikumos noteikta 40% atbalsta intensitte no attiecinmajm izmaksm, kas saisttas ar investcijm jaunu iekrtu, tehnikas un aprkojuma iegdei, ja investcijas veic bioloisks lauksaimniecbas produktu raotjs, kur pieteicies atbalsta maksjumiem un nodarbojies ar bioloisko raoanu ne mazk k divus iepriekjos noslgtos gadus pirms projekta iesnieguma iesnieganas, k ar uzmies jaunas saistbas LAP paskuma Agrovides maksjumi apakpaskum Bioloisks lauksaimniecbas attstba. Savukrt projektiem, kuri bs iesniegti ldz 2010. gada 31. decembrim, bs noteikta 35% atbalsta intensitte no attiecinmajm izmaksm, kas saisttas ar investcijm jaunu iekrtu, tehnikas un
aprkojuma iegdei, paredzot ar, ka o intensitti palielina par 5%, ja atbalsta pretendents ir atbilstoas lauksaimniecbas pakalpojumu kooperatvs sabiedrbas biedrs. Tiks atbalsttas divu veidu aktivittes: investcijas tdu jaunu iekrtu, tehnikas, aprkojuma, informcijas tehnoloiju un programmu nodroinjuma iegdei un uzstdanai, kas paredztas lauksaimniecbas produktu raoanai, tai skait ar iepakoanai, k ar jaunu raoanas bvju celtniecba (govkopb, ja dzvnieku novietne paredzta ne mazk k 50 slaucamm govm, ja vien atbalsta pretendents jau nav stenojis projektu Latvijas LAP 2004.-2006. gadam paskum Standartu sasniegana), rekonstrukcija un tam nepiecieamo bvmaterilu iegde. Vis programmanas period vienam atbalsta pretendentam kopj maksiml attiecinmo izmaksu summa ir 421 000 latu. Tomr atbalsta pretendentam attiecinmo izmaksu summu aktivittm var palielint ldz 1 400 000 latu, ja ts neto apgrozjums no lauksaimniecisks raoanas pdj noslgtaj gad ir vismaz 250 000 latu. Savukrt Lauksaimniecbas pakalpojumu kooperatvajm sabiedrbm, kuras darbojas vismaz trs gadus pc krtas pirms projekta iesnieguma iesnieganas dienas, attiecinmo izmaksu summa vis programmanas period ir 7 028 040 latu iepriek noteikto 1 400 000 latu viet. Iesniegto projektu stenoanu veic divu gadu laik no lmuma par projekta iesnieguma apstiprinanas. Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie nordjumi ts aizpildanai ir atrodami LAD interneta mjas lap www.lad.gov. lv sada ES atbalsts. Projekta iesniegumi jiesniedz LAD reionlajs lauksaimniecbas prvalds (RLP) - juridiskm personm pc juridisks adreses, fiziskm personm - pc projekta stenoanas adreses. Reionlo lauksaimniecbas prvalu adreses tpat atrodamas mjas lap www.lad.gov.lv. Tpat LAD mjas lap ir atrodama detalizta informcija par pieteikanos, vadlnijas projekta iesnieguma aizpildanai, visas nepiecieams veidlapas, k ar cita atbalsta pretendentiem noderga un saistoa informcija sait: http://www.lad. gov.lv/index.php?d=2637.
Eirop lielkais zirglietu veikals 10 000 preu nosaukumu!

Pastjumus var veikt: SIA Zirgaudztava GRAVAS Tlr.: +371 63191183, kraemergravas@inbox.lv
~45~
PIEREDZE
Atvrto durvju diena Zviedru birz

Zemnieku saimniecb Zviedru birzes zirgi veidojas vrtga tradcija, ko btu vrts premt ar citm lielajm zirgaudztavm izrdt paveikto interesentiem, rkojot prezentcijas paskumus. Tas eit notiek otro gadu. ogad Zviedru birzes draugi pulcjs 31. oktobr. Lai gan saimniecbas paniece Rta Rasia savus zirgus Latvij audz saldzinoi nesen, tomr audztavas saknes jau krietnu laiku iepriek mekljamas Zviedrij, tpc ir izdevies izveidot divas spcgas audztavas vju imenes: La Cocette, ko tupina divas pusmsas Rassasine no Stanforda un Corasine no slaven iejdes rzea Flyinge Tolstoy ar saviem talantgajiem pcncjiem, un angu pilnasiu ves Windermare meitas un to pcncji, kas ir vrtgi ar Latvijas irnei, jo dod sporta zirgu audzan tik nepiecieams pilnasiu asinis. Pc vju imeu un audztav eso rzea Bleisbergs Liwius izrdanas zirgi tika demostrti brvs gaits un lecien. os zirgus bija iepjams ar nopirkt. Ovcijas izraisja iepriekj gad nopirkts, tagad jau Kurzemes sklas piederos divgadgs ves Corasine no Corlensky G un Rassasine meitas no Cardento, Cairasine brvais lciens. Jaunie panieki ir oti apmierinti ar savu pirkumu un ar ogad ar interesi vroja prdoanai demonstrtos jaunos zirgus un kumeus. No Zviedru birzes nk viens no Latvijas labkajiem sporta zirgiem Irasir, kas ir ar sertificts vaislas rzelis, un jau tagad redzams, ka savu sporta zirga talantu tas nodod pcncjiem.
Rta Rasia skaidro interesentiem savus zirgaudzanas principus.
Otrs vaislas rzea sertifiktu ieguvuais rzelis, kas vl atrodas Latvij, ir ar pilnasiu izcelsmi no mtes puses A Spin O no Adermie, kas brvaj lcien, k mdz teikt, lec ldz statu galiem. Ja kdu interes braucam tipa topoais rzelis ar labm gaitm pajgu braukanai un genofondam atbilstou izcelsmi, ar to vl var iegdties aj audztav. Saulainis no Sultna un Ludviga meitas Lagnas pieder Zviedru birzes zirgi audztavas prvaldniecei Ildzei Mainskai. Protams, ar viss prjs diens Zviedru birzes zirgaudztava nav apmekltjiem slgta, un tie, kurus interes augstas klases sporta un vaislas zirgi, eit ir laipni gaidti.
Cairasine demonstr izcilu lekanas tehniku un izvrttu spku. Braucam tipa pusotru gadu vecais rzelns Saulainis.
~46~
Avzi Zirgu Pasts var iegdties sekojos Narvesen preses tirdzniecbas viets:

Stacijas laukums 2, Tornis I, Rga Stacijas laukums 2, Tornis II, Rga Brvbas iela 372, Alfa I, Rga Maskavas iela 357, Dole, Rga Dzirnavu iela 74/76, Rga Lielirbes iela 29, Spice, Rga Stacijas laukums 2, Origo, Rga Slokas iela 115, Maxima, Rga Stacijas laukums 2, Stacija 1, Rga Gogoa iela, Rga Strlnieku iela 1, Rga Brvbas-Merea iela, Sakta, Rga Raia iela 3, autoosta, Sigulda Rgas iela 4, Valmiera
Liel iela 13, TC Kurzeme, Liepja Helnas iela 24, Supernetto, Alksne Pils iela 68, Alksne Rgas iela 41, Gulbene Pasta iela 18, Jkabpils Vienbas iela 1, Jkabpils Sru iela 2, Kuldga Aizputes iela 1, Priekule Klaipdas iela 62, Liepja Stacijas laukums 7, Limbai Poruka iela 2 a, Madona Latgales iela 20, Rzekne G. Apia iela 10 a, Valmiera Rgas iela 10, Valmiera
Sabnes Mutules foto
~47~
AS Agrofirma Trvete piederoais rzelis Lukoil Mras Saules foto

Zirgu Pasts Nr.32

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.32

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2009. gada novembris-decembris

Sezona Latvij Pasaules kauss

Marko Kuers ar Colard Daces trausas foto

Piedalies grandioz visas Latvijas raotju izstd Raots Latvij 2010!

2010.gada 25. 27.marts

Sezona ar paveikta darba apziu

LJF prezidents Agris Blaus.

Vislielkos pankumus starptautiskaj konkra arn osezon guvis Andis Vrna.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Janas sporta attstbas programmas pamatvirzieni

Mra Millera foto

Federciju biedri tikai juridisks personas

LJF biedru sapulce notiks 9. janvr

Mra Millera foto

Populras kst klasikcijas sacensbas

A Big Boy prdots

Reins Pills A Big Boy.

Mra Millera foto

Nodibinta Jauno zirgaudztju sekcija

Jauno zirgaudztju empionta dalbnieki Trvet.

Daces trausas foto

Zirgi Maijas Kleinbergas dzv

Viena no ekspozcij redzamajm zirgu grim.

Foto no VNM arhva

Izstdes atklan pulcjs Maijas koli un draugi.

Paskums sks ar iejdes sportistu prieknesumiem Valmieras pilsdrups.

Foto no VNM arhva

Kdas ir msu pajgu braucju perspektvas?

etrjgiem (skatt FEI pajgu braukanas noteikumus).

Nozmgks sacensbas pajgu braukan

Pasaules Janas sporta sples

Zanes Pavlovskas foto

Latvieu sportiste uzvar Maskav

Kristne Maskavas sacensbs ar Marsu.

Latgales braucja start Krievijas sacensbs

Maskava, 4. novembris, pajgi

Kristne Staule lepojas ar iegto diplomu.

No Kristnes Staules arhva

No Kristnes Staules arhva

Aiga Silavniece ar savu zirgu Lorettu.

http://pasts.lv/abone/lv/latviesu_preses_izdevumi/laikraksti/1238/2010_gads/ novembris-decembris, 2009

Foto no Aigas Silavnieces arhva

Interesanta un noderga nometne

Treninometnes dalbnieku grupas bilde.

Madara Frliha dodas uz nodarbbm.

Nometnes noslgum torte.

Druskininku sporta bzes simbols.

Kaimii gaida latvieus

Vna, 30. oktobris-1. novembris, konkrs

Veiksmgi startja Linda Via ar Aronu.

ldz ar to Kristne ierindojs otraj viet.

Lga Ptersone ar Kapteini Cukuru.

WBFSH enerl asambleja Dnij un Zviedrij

WBFSH enerls asamblejas dalbnieki.

Globlais iejdes forums 2009

Hoge Mierde, 26.-27. oktobris

Leno, 15. novembris, konkrs

Londonas olimpiskajm splm veltta pastmarka

Huberta imaaka foto

Pasaules kausa izca

Odense, 14.-18. oktobris, iejde

Liels balvas brvs izvles programma