Socils integrcijas valsts aentra Koleda

Kvalifikcijas darbs

Lietotju darba vides virtulie risinjumi, to ievieanas problmas un priekrocbas

Pilna laika studiju programmas

Informcijas tehnoloijas

3 IT grupas students Aivars Mrmanis

Students

Aivars Mrmanis

Kvalifikcijas darba vadtjs

Aivars Brzi

Kvalifikcijas darba recenzents

Solveiga Serkova

Jrmala 2013

Page 1 of 54

KOPSAVILKUMS
Darba mris: veikt teortisko materilu analzi, novrtt terminu virtuls un virtualizcija, k to izprot msdienu cilvce. Autors ar pats minja izprast o terminu un ar tiem saisttos procesus zintnes un tehnoloisk progresa dimensijs. teortisks daas ietvaros autors izvirzja sev uzdevumu, k veidot teortisks un ptjuma daas, ar domu zinanas par optimizcijas un virtualizcijas iespjm valsts nozmes iestu darbb. Darba mra sasnieganai tika izvirzti sekojoi uzdevumi: 1. Izptt dadu pardbu btbu saistb ar virtulo, piem., mcans iespju, kultras baudanu un citu socilo telpu bzi un teoriju; 2. Aprakstt teortiski informcijas tehnoloiju veidus un komunikciju tendences to klasiskaj izpratn un saistb ar virtualizciju; 3. Novrtt virtulo platformu, runjot par serveriem un sakaru uzturanu ar virtuliem instrumentiem; 4. Izvrtt un izptt virtulo manu veidus, kur pielietoana uzlabotu datu plsmu un mazintu finanu trius uzmumos; 5. Veikt praktisku vrtjumu Veselbas ministrijas IT&T optimizcijas politikai un izvrtt tehnoloisko virzienu ietekmi uz to; 6. Noskaidrot darbstaciju lietotju problmas darb ar virtualiztm iekrtm un izstrdt prieklikumus t uzlaboan. Kvalifikcijas darbs sastv no sem nodam: piecm teortiskajm un vienas praktisks daas. Pirmaj noda Ce uz IT virtualizcijas tehnoloijm apskatta varbtba, k, pc autora domm, evolucionjis termins virtuls, raksturota virtuls vides btba un prieknoteikumi ts ietekmei uz progresa attstbu, pardti aktuli un progresjoi tehnoloiskie risinjumi sabiedrb un zintnisks inovcijs, kas daudzjdi sniedz atbildi tehnoloiju optimizcijai uz virtualizcijas bzes. Otraj noda Virtualizcija IT&T tehnoloiju jom autors konkrti atspoguo radoos risinjumus IT rpniecb, uzskaitot vadokos uzmumus virtualizcijas iekrtu un programmatru raoan. Treaj noda Serveru virtualizciju pamieni sevia uzmanba tiek pievrsta serveru darbbai virtualizcijas uzdevumu pildan. Ceturtaj noda Virtualizcijas platformas dots ieskats virtuls platforms, virtualizcijas infrastruktrs un drobas pamienu ievroan. Pdj teortiskaj nodaa Virtuls manas, PC un darbvirsmas ststa par virtulo manu k nodaltas opertjsistmas masvu, virtualizcijas Menederiem un servisa instrumentiem virtulai darbstaciju un lietojumprogrammu prvaldbai. Servera loma virtualizcijas platformas sastv aprakstta k viena no galvenajm. uzlabot

Page 2 of 54

Sestaj noda Ptjums par virtualizcijas risinjumiem Veselbas ministrij tiek pardti galvenie un polrkie virtualizcijas veidi, kurus Veselbas ministrija izvljusies Veselbas ministrijas un tai pakautb esoo iestu IT&T infrastruktras optimizcijai. Neskatoties uz to, ka optimizcijas process jau iescies, ptjum aprakstta turpmka izpildes darbba ldz iestu pilngai virtualizcijai un risinjumi, kas btu pieemami k lmumi nkotn. Optimizcijas plna apraksta gait analiztas uzmum iegts atbildes no intervijm un aptaujas apkopojuma. Darba gait izdarti atbilstoi darbstaciju lietotju darba efektivittes paaugstinanai. Atslgas vrdi: informcijas tehnoloijas, opertjsistma, serveris, virtualizcija, virtul mana, darbstacijas, virtualizcijas tehnoloija, virtualizcijas platforma, termins virtuls, lietojumprogrammas. Kvalifikcijas darba apjoms ir 52 lpp., 7 attli un 1 pielikums. secinjumi, kas rads, konkrti pamatojoties uz veikto zintnisks informcijas analzi un ptjumu, izstrdti prieklikumi

Page 3 of 54

ANNOTATION
Aim of Qualification Work is to perform the analysis of theoretical material, to assess the influence of technologic terms virtual and virtualization associated to people of today. Author tried to understand this terminology dedicating his thoughts uninterrupted to science and technology. In the theoretical part Author gathered information for collection of developing research elements implemented in the practical part on recommendations that a state-governed ministry ought to take into account when successfully virtualizing ICT infrastructure. In order to reach the aim of Work, the following tasks are determined to: 1. Investigate the essence of different phenomena related to virtual, for example, studying possibilities, relishing of culture and other social fundamentals; 2. Theoretically describe technologic and communication tendencies understood not only beyond that of technical support in the past but focused by virtualization; 3. Assess Virtualization technology as a platform for servers and communication method by means of virtualization; 4. Evaluate and investigate types of virtual machines as server managed, performing bettered dataflow resulting from virtualization instruments; 5. Perform estimation of the optimization policy at the Ministry of Health evaluated by ICT staff and being under performance of technology tools; 6. Clarify problems developed for virtualization environments and utilized by users of workstations in order to draft suggestions for their problems to be solved. Qualification Work consists of six parts: five of them are theoretical and one is a practical one. In the first part of theory In the road for IT virtualization the a uthor pays theoretical attention on the way how virtualization draws influence to the development of progress. Author describes types of due solving technologic and scientific innovations in a multiform way. The second part Virtualization in the field of ICT negotiates on innovations for IT industry enumerating certain producers of virtualization techniques and software. In the third part Server virtualization solutions the author describes work of servers to perform virtualization commitments, as well as possible techniques on effectuating virtual frameworks are explained. The fourth part Virtualization platforms describes virtual machine and application performance for virtualization platforms, support for Networks security, etc.. The last theoretical part Virtual machine, PC and Desktops records that virtual machine manages virtually workstations applications as the most consistent part of virtual platforms. OS of virtual machine is utterly withdrawn from the rest of computing system. Managerial instruments are described for performance of virtual tasks.

Page 4 of 54

Practical research is performed on grounds of the IT department, Ministry of Health virtualization solutions. The author records the most popular virtualization types that are chosen by the ministry as well. On the ground of ICT infrastructure the Ministrys affiliates take part in the process of optimization as it has been formally commenced now. Research records matters of further procedures until the final solutions of virtualization commence. From the performed interview and obtained survey the author merged monitored answers, and as a result relevant suggestions were created for users of workstations to reduce inefficiency of work operations. Key words: information technology, operating system, server, virtualization, workstations, virtual machine, virtualization technology, virtualization platform, term virtual, applications. The scope of Qualification Work covers 52 pages, 7 drawings and 4 appendix.

Page 5 of 54

SATURA RDTJS
lpp.

KOPSAVILKUMS ........................................................................................................................ 2 ANNOTATION.............................................................................................................................. 4 SATURA RDTJS .................................................................................................................... 6 IEVADS .......................................................................................................................................... 8 1. CE UZ IT VIRTUALIZCIJAS TEHNOLOIJM .............................................. 9
1.1. 1.2. 1.2.1. 1.2.2. 1.3. 1.3.1. 1.3.2. 1.3.3. FORMULJUMI , DEFINCIJAS PAR VIRTULS , VIRTUALIZCIJA ....................................................... 9 VIRTUALIZCIJU VEICINOI ELEMENTI ...................................................................................... 10 Cilvka dzves attstbas sasaiste ar industrilo progresu ......................................... 11 Virtualizcijas prieknoteikumi un darba vide ............................................................ 12 VIRTULS VIDES ROSINTJI EKONOMIKAS UN TEHNOL OIJU DIMENSIJA ................................. 13 Tehnoloiskais progress k virtualizcijas avots ...................................................... 13 Interneta paaudze un virtul sabiedrba k nkams... ......................................... 14 Inovciju ievieana sabiedriskajos pakalpojumos ....................................................... 15

2.

VIRTUALIZCIJA IT&T TEHNOLOIJU JOM .................................................. 18

2.1. 2.1.1. 2.1.2. 2.1.3. 2.1.4.
INFORMCIJAS UN D ATU PRRAIDES VIRTUALIZCIJA TKLU INFRASTRUKTR ............................... 18

Virtulie privtie tkli ..................................................................................................... 18 Internets visu Mediju mte ....................................................................................... 19 Informcijas tehnoloiju apgana un izpratne par virtualizciju ........................ 20 Virtualizcijas dzinji un Resursu virtualizcija ........................................................... 21

3.

SERVERA VIRTUALIZCIJU PAMIENI ............................................................ 22

3.1. 3.2. 3.3. 3.3.1. 3.3.2. IEVADS SERVERA VIRTUALIZCIJ ............................................................................................. 22 LINUX SPECIFIKA ..................................................................................................................... 24
VIR TUALIZCIJA AR

MICROSOFT RKIEM WINDOWS IT PLATFORMS ............................................ 25

Microsoft Serveru virtualizcijas infrastruktras plnoana ..................................... 25 Windows Server 2008 R2 Hyper-V ............................................................................... 26

4.

VIRTUALIZCIJAS PLATFORMAS ......................................................................... 29

4.1. 4.2. 4.3. VIRTULO PLATFORMU PIEGDTJI ......................................................................................... 30 VIRTUALIZCIJAS I NFRASTRUKTRAS VADB A ............................................................................. 31 VIRTUALIZCIJAS RESURSU DROBAS ASPEKTI ............................................................................ 32

5.

VIRTULS MANAS, PC UN DARBVIRSMAS ................................................... 34

Page 6 of 54

5.1. 5.2.

PC UN DARBVIRSMU SIST MAS ............................................................................................... 34 SERVISA INSTRUMENTI UN VIRTUALIZCIJAS MENEDERI ............................................................. 35

6. PTJUMS PAR VIRTUALIZCIJAS RISINJUMIEM VESELBAS MINISTRIJ ............................................................................................................................... 37

6.1. 6.2. 6.2.1. 6.2.2. 6.2.3. 6.3. 6.3.1. 6.3.2. 6.3.3. 6.4. 6.5. 6.5.1. 6.5.2. 6.6. 6.7. PROGRAMMATRA UN INFORMCIJAS SISTMAS ....................................................................... 37 IT&T INFRASTRUKTRAS OPTIMIZCIJAS METODES .................................................................... 38 Virtualizcija .................................................................................................................... 38 Virtualizcijas izmaksas ................................................................................................... 39 Vienots virtulo biroju tkls ............................................................................................. 40 OPTIMIZTAS IT&T INFRASTRUKTRAS UZB VE ......................................................................... 40 Primrais un sekundrais datu pieejas punkti ................................................................ 40 Iestu IT&T infrastruktra optimizcijas modea ietvaros............................................. 41 Plnie klienti darbstacijas.......................................................................................... 42 TKLA UN IT INFRASTRUKTRAS RESURSU IZMAIAS ................................................................... 42 TURPMK RCBA PC VEIKSMGAS IESTU INSTANU VIRTUALIZCIJ AS ..................................... 43 IT&T atbalsta struktrvienba .......................................................................................... 44 Standarta atbalsts iestdm............................................................................................ 45 OPTIMIZCIJAS KOPSAVI LKUMS ................................................................................................ 45 NKOTNES VZIJA ILGTERMI ................................................................................................. 47

SECINJUMI .............................................................................................................................. 48 PRIEKLIKUMI (ieteikumi) ..................................................................................................... 49 LIETOTS LITERATRAS SARAKSTS ............................................................................... 50 PIELIKUMI ................................................................................................................................. 54

Page 7 of 54

IEVADS
Visnota atbalstot virtuls vides tematiku, virtualizcijas stenoanu un ievieanu, dot kvalifikcijas darba autors uzsver, ka zintniskajm inovcijm un zintnieku izdomai bs izirga nozme virtualizcijas problmu risinan. Finansilo un ekonomisko apsvrumu d Informtikas tehnoloijas un telekomunikcijas (IT&T vai IKT) mris btu padart Eiropu par vienu no konkurtspjgkajm ekonomikm. Lisabon pieemts Eiropas Parlamenta rezolcijas par Eiropas Kopienas Septto pamatprogrammu ptniecbas, tehnoloiju attstbas un demonstrjumu paskumiem (no 2007. ldz 2013. gadam) nosaka virtualizcijas paskumus, kuru mris saistts ar IKT tehnoloiju plriem un pateicoties IKT jaunm perspektvm IKT jom, k ar citu zintu un tehnoloiju disciplnu attstbai. No bra Lietojumprogrammu ptniecba tiks novirzta IKT uzmumu un rpniecbas nozaru atbalstam, kur pamat uzsvars tiks likts uz rpniecbu, tostarp tradicionlm nozarm: tru un pielgojamu projektanu, oti individualiztu produktu raoanu un piegdi; digitlo un virtulo raoanu; imitcijas, modelanas un prezentcijas instrumentiem; miniatri integrtiem IKT produktiem; rpniecisko procesu uzlabojumiem balsttiem uz IKT[ Seventh Framework Programme]. Progresa rezultt vartu domt, ka nav vairs tlu tas laiks, kad nevajadzs lielas informcijas saemanas ierces, neatkargi no t, kur cilvks atrodas, jeb laika un telpas. Uzmumu un institciju darba uzdevumos pardsies vismodernks izpausmes, kur virtulo risinjumu radanai ar atradsies sava nia. Saliedtbas politikas veicinanai ir nepiecieami tdi apstki, lai mazk btu "birokrtisku" ru uzmjdarbbas skanai un attstbai[Ekonomikas un finanu padomes 2002. gada janvra ziojums]. Ir juzsver, ka virtulie risinjumi padara uzmju konkurtspjgku ar savu produktu, kad Pv (pievienot vrtba) kst lielka mazk laika posm un ar mazkiem resursiem. Tdjdi, virtuls vides jdziens ir saistts ar uzmumiem, ekonomiku, kuru mris ir rosint ts ievieanu ar tehnoloisko sasniegumu starpniecbu. Visbeidzot, kvalifikcijas darb pardti praktiskie risinjumi un izklstta labk prakse, kas tiek stenota valsts uzmumos, lai veicintu darbinieku stimulanu strdt labkos darba apstkos.

Page 8 of 54

1. CE UZ IT VIRTUALIZCIJAS TEHNOLOIJM
Autors dom, ka virtualizcijas tehnoloiju vsturiskais mantojums ir sples gan mazu brnu starp, gan tlo senu, to cilvcisks btbas un fantzijas radts aktivittes. o fenomenu pastiprina fakts, ka cilvka iekj pasaule prsvar ir virtula, kas pamudina indivdu uz noteiktu atklsmi par paa, objektvs pasaules dabu, k ar irzvirza dadas hipotzes. Jsaka, gan bagtais, gan nabagais var bt melis. Cilvku raksturo domanas process ar via iekjo btbu. Domas saists ar nestabilitti vai konkrtbu, Cilvku skaistu dara darbs, Mijiedarbb ar inenierzintnm vsturiski individulais katras paaudzes mantojums ir noncis ldz virtulas vides realittei.

1.1.

FORMULJUMI, DEFINCIJAS PAR VIRTULS, VIRTUALIZCIJA

Msdiens jdzieni "virtuls un virtualizcija aptver dadas cilvku darbbas jomas,

skot no mkslas muzejiem ar gleznm interneta galerij ldz pat pasaul strauji attstom virtulm tehnoloijm. Tehnoloisks iespjas ir oti plaas, tais skait virtuls tehnoloijas skols un virtuls laboratorijas internet. Virtulas izpausmes formas sevii izteiktas ir internet. Ar Interneta paldzbu vara var imitt opozciju, nostjoties opozcij valdoo politisko spku darbbai, vai atkal sadarboties ar virtulo opozciju, , ts organizcijm. Internets tpat k citi mediji var iesaistties aj imitcijas proces - var skt cnties ar virtulajm imitcijm, bet nevis ar relo politisko varu. Pats svargkais sabiedrba tiek atrauta no rels politikas un nonk polittehnologu sabiedrisks stabilittes nodroinanas demagoiskajos valgos. Tomr darba autoru interes ts virtulas vides komponentes, kas darbojas Internet IT vajadzbm. Interneta pielietojuma konkrta izpausme, piemram, ir Integrts Virtulais menederis, kas uz prlkprogrammu bztm sistmm strd k interfeiss Virtulam I/O serverim. Integrtais virtulais menederis sniedz iespju veidot un kontrolt ciet diska loiskos nodaljumus, kas atrodas un viena servera[Power Systems: Integrated Virtualization Manager]. Autors apzins, ka kvalifikcijas darba tma izvlta atbilstoi studenta profesijai un ldz ar to ptjuma daa apskata virtualizciju IKT tehnoloijs. Tomr, nevar nepiemint daus msdiens atpazstamus uzskatus un formuljumus saistb ar virtulajm izpausmm datorzintns un cits sfrs. Turpmk doti vairki skaidrojumi virtuls vides sakar. Programman tiek apskattas Virtuls funkcijas. Ts var bt trs virtuls funkcijas un abstrakts klases. Virtul de (Virtual Circuit) ir sinonms attiecb ar Virtulo savienojumu sakaru tklos. Pa katru no iem loiskajiem kanliem tiek stta atsevia bitu plsma.

Page 9 of 54

Virtul savienojuma konsepcijas priekrocba ir tda, ka pakeu formanas proces tiek pankts multipleksrais efekts un efektvk tiek izmantots prraides kanla joslas platums. Virtulie asistenti (Virtual assistants) ar to saprot visu, skot no virtuliem sekretriem ldz Web asistentiem. Viu pienkumos ir viss, skot no datu ievades un tikans organizanas ldz izptei un atbildanai uz zvaniem. Atirba starp virtulo realitti vai virtulm vidm (virtual environments) un virtulm pasaulm (virtual worlds) ir tda, ka pdjo terminu lieto, runjot par tiesaistes socilm telpm; proti, virtulm telpm, ko cilvks pieredz laika posm, kas turpins. Cilvks kop ar daudziem citiem laikabiedriem uztver ts k pasauli, kur notiek viu socil mijiedarbba.[Schroeder, 2008] Virtul dzve (Virtual Life) virtuli viss, ar ko saists komunikcija bez rela rsta apmekljuma. Cik tlu virtul realitte sps ms aizvest, kdi bs par un pret argumenti, jeb atkal, k t izmains indivda attiecbas ar citiem indivdiem? 1. Virtul mla (Virtual love). Teik par divm pilstm, vai pat ts ir divas pasaules, kur Zns satiek savu virtulo meiteni. Iemlas viens otr virtul veid Un dzvot sk tie kop virtuli[Brian Shirra, 2012] Virtuls laboratorijas (Virtual labs) auj lietotjiem mcties dadus priekmetus, k piem., elektrbu ar virtuliem pamieniem, kas rels pasaules zintnisk laboratorij btu sareti, nepraktiski vai bstami.

1.2.

VIRTUALIZCIJU VEICINOI ELEMENTI

Autors mina izprast, k tehnoloijas var pastiprint, iztukot vai bt par vidutju msu

kultrapzintas pilstvides un rjas vides stvokiem. Kandas starpdisciplinra ptniecbas grupas The Mobile Media Lab ziojum ir tds ieraksts: Daji, kas padara msu projektus iespjamus, ir prototipu nomaia skaitoan, jeb to, ka dati tiek stti vienlaicgi visos virzienos un neko neatmetot skaitoanas proces. T viet, lai konstrutu virtuls pasaules un apstrdtu pieredzi, ms ieliekam informciju msdiengs socilajs mijiedarbbs, kas tiek izspltas fiziskaj pasaul; msu projekti fizisk telp un teritorij tiek apstrdti k aktvs un jtgs interfeiss, radot caur tkliem vienotas situcijas, lai savienotu fizisko ar virtulo, kas ikdienas dod jaunu pieredzi.["The Haunting" and Mobile, 2007] No zintnes tiek gaidti atkljumi, no tehnoloijm attstba. Kreativittes gadjum rezultts var nebt acmredzami nodergs vai produktvs. inovcijas ir btiska tehnoloiju daa

Page 10 of 54

un atbalsts zintnei, turklt inovcija nav iespjama bez kultras vados lomas, kas rosina uz prmaim cilvku doman un uzvedb. Virtulas vides radanas un izpratnes proces piedals daudzi ar relo pasauli saistti elementi un sabiedrbas faktori. Darba autors shm ir atspoguojis virtuls vides raans elementus. Iegt izgltba dados un atirgos dzves posmos ar kalpo k domanu rosinos elements virtuls vides respektanai un radanai:[1.2.att.].

1.2.att. Shma par virtualizciju veicinoiem elementiem Runa btb ir par kaisli un mlestbu vai saikni ar sevi k cilvku[Reid, 2008]. Kultra sniedz indivdam iespju veidot o saikni un auties negaidtam kreativittes uzpldam. Tpc iedvesmojoais un fantastiskais saistoi robeas ar virtulo vidi.

1.2.1.

Cilvka dzves attstbas sasaiste ar industrilo progresu

Cilvka darbba ma garum izriet no dzves laik iegtm zinanm, talanta un

audzinanas kultras. Atzts, ka iztle, intucija, emocijas un kaislbas var bt radoi spki. Msdiens btiskas prmaias vrojamas sabiedrbas sapratn par globlm indivda darbbas funkcijm, progresa radanas instrumentiem, rpniecbas izaugsmei, kas savukrt kalpo cilvku

Page 11 of 54

k patrtju masas apmierinanai. rpnieciskaj sfr vrojamas tendences automatizt produkcijas raoanu. Sakaru un komunikciju jomu raksturo automatizcija, kas korel ar virtualizciju. Autors sniedz shmu par cilvka dzves telpas un apstku ietekmi uz virtualizciju veicinoiem faktoriem, lai nordtu, cik svargi ir saprast progresa attstbu :[1.2.1.att.].

1.2.1.att. Shma, k cilvka dzves telpa un apstki ietekm virtulo vidi globl progresa dimensij Virtulo vidi k moderns sabiedrbas pardbu var veicint sabiedrba, iestdes, imene, izgltba utt. Teritorija, kur cilvks dzvo, un ts reionls atirbas ietekm jaunradi un novatorismu. Pie radoiem spkiem, kas simpatiz virtualizcijas procesiem, var pieskaitt cilvku kapitlu, noteikumus, sabiedrbas atvrtbu, tehnoloijas utt..

1.2.2.

Virtualizcijas prieknoteikumi un darba vide

Runjot par kreativittes ietekmi uz novatorismu un savukrt, t ietekmi uz virtualizcijas

fenomenu, kas orientts uz produktu, jpiemin darba vides faktori. Darba autora mris ir tomr izcelt citu novatorisma dimensiju un uzsvrt, ka kreativitte pirmkrt saists ar mekljumiem un risku. Sabiedrb un darba vid palielins virtulo izteiksmes ldzeku patsvars., kas: 1. 2. veicina un rada inovciju (kultr, ekonomik un socilaj sfr, dod iespju inovcijai bt vairk vrstai uz lietotju un produktu,

Page 12 of 54

3.

veicina daudziem izbaudt tdas socils izteiksmes formas k virtuls vides un virtuls pasaules.

Ir jatzm, ka darbaspka kvalitte un migrcija ciei saistta ar darba vides kvalitti . EKK sadarbb ar dalbvalstm paredz izskatt situciju attiecb uz pai mobilm profesionlajm kategorijm, piemram, ptniekiem, kas iesaistjuies algot ptniecbas darb, lai atvieglotu to eogrfisko un starpnozaru mobilitti. Tomr papildus btu nepiecieama visprja ES iedzvotju prasmju uzlaboana, kas ir pamat, lai ES ekonomika ktu gudrka un ts darbaspks kopum mobilks.[Valsts kancelejas administrt projekta Ptjums, 2012] Mobilitte darba viets saists ar virtualizcijas sistmu ievieanu uzmumos un kompnijs. Tdjdi tiks dota iespja profesioniem strdt attlint jeb virtulaj vid, ko nodroins moderns tehnoloijas, turklt tas biei vien paldzs ietaupt uzmumu resursu. Ekonomik progresa rosinta kreativitte ir inovcijas forma, kas btiski paldz uzmumiem un institcijm (valsts vai privtm) vadt tirdzniecbu, komunikciju, atstt savas P&A laboratorijas un radt vai atrast paiem savu tirgu.

1.3.

VIRTULS VIDES ROSINTJI EKONOMIKAS UN TEHNOL OIJU DIMENSIJA

Ms atgrieamies pie Renesanses modea, kur zintnieks vars strdt jebkur discipln. [Mrmanis, 2012]

1.3.1.

Tehnoloiskais progress k virtualizcijas avots

Prvaldes menedmenta un institciju decentralizcija Eiropas Ekonomisks Kopienas

(EEK) valsts ir veicinjusi ekonomisko attstbu un tehnoloisko revolciju. 21. gadsimta globaliztam ekonomikas tirgum ir vajadzga tehnoloiju attstba, lai vairotu produktivitti. Tomr nepiecieamas ar cita veida inovcijas un izstrdes, kurm ir netehnoloiska daba, bet ts piedod organizcijas formm jaunu dizainu. Ekonomiku aizvien vairk ietekm inovcija, kas ir kuvusi par galveno konkurtspjas rdtju. E-komercija ir lkjoa k izaugsmes kulminciju un vecu varde uz lakmusa papria, jo t vienlaicgi prstv lietu drzmanos, kas vrojama tds joms k datoru

aprkojum, programms un procesu inenierij. Lai valst veiksmgi darbotos e-komercija, ir nepiecieamas bagtas datoru infrastruktras, darbojoos telekomunikciju tkls un lta pieeja Internetam. Iedzvotjiem jbt izgltotiem darb ar datoriem, liekot liet gan savu patrtja domanu (piem., nespju atteikties no bonusiem un laimestiem), gan mazliet uzticoties ekonomik spljom pusm, un k patrtjiem pienka, jtur ir kredtkartes.[Vaknin, 2009] Kreativitte ir cilvka sensibilittes izpausme, piemram, iztle, intucija, atmias, kas tiek sekmta galvenokrt ar mkslu, kultru un izgltbu. Rezultt tiek rosinotas un veicintas

Page 13 of 54

inovcijas tehnoloiju risinjumos. Inovcija nav iespjama bez kreativittes. Nodaas skum Autors cents uzsvrt, ka progresa veicinamas faktori ir atkargi no cilvka spjm, talanta un prasmm, kas rosinti ar msdiengu apmcbu un tehniskm iemam. Tomr nav jaizmirst, ka skotnji ir jsaskata indivda antropoloisk daba dads dzves darbbas joms, galvenokrt, ekonomisks un industrils dimensijas aspekt. Cilvka piederbai kdai kopienai pc nacionalittes, socilo grupu daudzveidbai vai veselbas stvoka nepilnbm ce uz informcijas virtualizciju nav rslis. Msdienu apstkos ar virtuliem instrumentiem ir iepjams nodroint visiem ldzgas attstbas iespjas, piedvt jaunas pieejas t dvto socilo problmu risinanai, kuras nav iespjams atrisint ar klasiskm metodm. aj zi virtul vide tiek veiksmgi izmantota tds joms k trisms, socil kohzija un noziedzbas novrana. Programmu izstrdtji EEK valsts cents izveidot savu vietjo Silikona Ieleju, jeb ldzgi k Indij plaukstou programmu izstrdes rpniecbu. Cilvki Krievij attstja pretvrusu programmatru, dienvidslvi piedvja web lapu dizaina pakalpojumus,... vairums no iem talanties savu turpmko nodarboanos saistja ar Rietumeirpu, ASV, Kandu un Austrliju, kur tehnoloiju firmas dedzgi vius sagrba. Centrl un Austrumeiropa paliek inenieru, programmtju, sistmu analtiu, mjas lapu izstrdtju un koncepciju analtiu eksporttja[Vaknin, 2009]. Globalizcija, IKT attstba, demogrfisks izmaias pasaul un citas visaptveroas tendences, kas saists ar socilo, politisko un ekonomisko sfru ikvien valst, ietekm labkljbu. Globlaj, uz zinanm balstt ekonomika arvien vairk bs atkarga no labi izgltotiem iedzvotjiem, td valstm jattsta spcgas izgltbas sistmas, it pai, augstskol u lmen[Duderstadt, 2009]. Vlamies vai n, ce uz izpratni par virtuls vides politikas veidoanos, kas atkarga no globliem faktoriem, bs atkarga ar no virtuls akadmisks struktras modeiem. Vai jau ne tik tl nkotn students vars nomodelt un radt unikli atirgu virtulo klasi, kas k tiesaist darbojamies kopiena ders katram atseviam ptniecbas /apmcbas projektam? Tlk tiek raksturotas sabiedrbas rosintas kreativittes iezmes, kuras sekm ekonomikas un socilo vrtbu raanos.

1.3.2.

Interneta paaudze un virtul sabiedrba k nkams...

Uzmumiem pareiz oti izpaldz zinanas raoanas un sakaru jeb komunikciju jom.

Uzmjam internets piedv galvenokrt divas iespjas: 1. izveidot mjas lapu ar mri reprezentt savu kompniju; 2. atvrt elektronisko veikalu un uzskt aktvu darbbu virtulaj pasaul.

Page 14 of 54

Internets, kur tiesaist atrodas vairk nek 1,5 miljoni cilvku vis pasaul, iemieso os tiesaist patrtos kultras produktus (mzika, audiovizulie) vai informcijas preces. Cilvces kopiena dadus vstures posmos tika raksturota un paskaidrota j dadi. Franu filozofs Jean Baudrillard aprakstjis sabiedrbas, rakstot, ka klasisk sabiedrba socili tika organizta ap simbolu maiu, modern sabiedrba tiek organizta galvenokrt ap raoanu, bet postmoderns sabiedrbas bs organiztas ap stimulcijm, k noprotam kibertelp un virtul realitt[Baudrillard, 2007]. ap virtualizcijm, kad kulturl vide simuls realitti, k tas jau notiek televzij, datoru

1.3.2.att. Ce uz izpratni par virtuls vides politikas elementiem Autors dom, ka shma atspoguo cilvku un sabiedrbas radts aktivittes, kas sav starp mijiedarbojoties, veicina virtualiztas sabiedrbas modea raanos tehnoloisk progresa indentitt:[1.3.2.att.].

1.3.3.

Inovciju ievieana sabiedriskajos pakalpojumos

Socils inovcijas, kas saska ar definciju ir inovcijas socilo mru sasnieganai,

kuvuas par jaunu tematu politikas diskusijs. Murejs [Murray] un citi autori uzskata, ka, izmantojot socils inovcijas, var btiski prveidot svargs sabiedrisks raoanas un sadales jomas[Murray, Mulgan & CaulierGrice, 2008], tostarp ts:

Page 15 of 54

1. atbalsta ekonomiku (piemram, veco auu aprpes prveidoana, jauni apmcbas modei); 2. rpjas par pilstvides mobilitti prplnoanu ar virtulo aptauju starpniecbu; 3. veido inovatvus risinjumus, piem., trisma attstb (virtulie muzeji un virtuls galerijas). Pc google mekltj esoajiem datiem, obrd Latvij ir 4 virtulie muzeji: Virtulais Liepjas Kino muzejs (http://www.kinoliepaja.com/), Virtulais brvdabas muzejs (http://virmus.ri.lv/), Latvijas okupcijas e-muzejs (http://www.e-okupacijasmuzejs.lv/#!/lv/lang), un Imanta Ziedoa digitlais muzejs (http://www.fondsviegli.lv/muzejs). Kultras paskumu pieejamba sabiedrisko pakalpojumu inovcijas jom sabiedrbai sniedz ieskatu par kreativittes btisko nozmi socilajm prmaim domtos paskumos. Kultras dzvei ir izirga loma, jo kultras produkti apstiprinjumu. Bibliotku sistma ALISE pieauj iespju autoriztiem lietotjiem kontrolt savus kontus, lgt grmatu turanas pagarinjumu un rezervt citas grmats. Autroizcijas datus var dabt pie bibliotekra. da bibliotka ir ar biedrs projektam The virtual joint register of 13 Institutions of higher education and specialized libraries, tdjdi paverot iespju lastjiem meklt nepiecieamo informciju 13 bibliotks vienlaicgi. Attiecb uz bibliotkas sektoru, visa pdj informcija tiek saemta no valsts aentras Kultras informcijas sistmas.[Banku augstskola, 2010] Autors vlas uzsvrt, ka socilai dzvei ir pievienojuies tdi fenomeni k radoie socilie tkli, tiesaistes iespjas iesaistties mediju telekomunikciju prraiu veidoan tdjdi aujot formties ar sabiedrbas domai. Komunikciju tehnoloijas, tai skait, virtulie risinjumi paldz uzmumiem, iestd un sabiedriskm organizcijm veidot savu tlu un prstvt savas intereses neierobeotos veidos.
Sabiedrba pasaul tiek konfrontta ar tdiem jauniem fenomeniem k blogi, iPodi, podksti, tiesaistes socilie tkli, digitlais saturs utt., kas kopum nosaka ar jaunu, atirgu dzvesveidu. Visur pasaul atpazst zmolus k IKEA, APPLE, Yahoo, Disney un daudzus citus, kas izveidojuies un nostiprinjuies tiei radoas komercdarbbas un radoo produktu patria rezultt.[KMzin_040808_radind.doc, 2008] Ptnieki novro un ekonomikas analtii saprot, ka pasaul skusies jaunas rados sabiedrbas veidoans. Rado ekonomika var attstties tikai cie sinerij ar valst u ieguldjumu kultrizgltb, infrastruktr, radoaj proces un tehnoloisks inovcijs, proti, rado vid.

saem kopienas un socil tkla

Page 16 of 54

Secinjumi
Lai veicintu saliedtbu kultras, mkslas, izgltbas, darba vides un tautsaimniecbas

joms, nepiecieami tdi apstki, tda politika, kur atspoguosies tehnoloisk progresa tendences. Darbos nepiecieama atvrtba un ir jatmet tradicionl disciplnu segregcija un japauba vietumis izoltais skatjums uz raksttprasmi, rintprasmi un virtulm vidm un pasaulm. K stimuls darbiniekiem strdt ar labku darba atdevi var kalpot darbs profesionlu un modernu tehnoloiju apstkos, iespja mcties un apgt, piemram, iemaas rkoties ar virtuliem terminliem. Vairkas progresvas izgltbas iestdes, sevii augstkaj izgltb, ir apdomjuas o mcbu veidu un piedv virtuls bibliotkas, konsultcijas un cita veida studanas iespjas.
Pieredzjui tehnoloisko izstrdjumu piegdtji savos raoanas plnos noteikti paredz

kdu dau, ja ne lielko, produkcijas veltt inovatviem risinjumiem, tai skait virtulo instrumentu raoanai, kas patrtjam dod jaunu pieredzi starp fizisko un virtulo.

Page 17 of 54

2. VIRTUALIZCIJA IT&T TEHNOLOIJU JOM

Msdiens par IKT tehnoloisko izrvienu k kalngalu var droi uzskatt programmatru un ieru radanu, kuru mijiedarbba saistta ar virtulo instrumentu pielietoanu. Ir jmin vairkas globla mroga kompnijas, kas aj gadsimt ir pievrsus funkcionliem risinjumiem virtualizcijas lauk vai zintnisks integrittes radan. Virtuls platformas savos jaunajos produktos paredz lielk daa pasaulslavenu kompniju, k Intel, Microsoft, Dell vai HP. Pai nosaukumi jau ir uzmanbas vrti: Windows Virtual Enterprise Centralized Desktop, System Center Virtual Machine Manager 2008 R2, Dell VIS Creator, Citrix XenDesktop virtual desktops, Hewlett-Packard Integrity Virtual Machines, IBM PowerVM un tml.

2.1.

INFORMCIJAS UN

DATU PRRAIDES VIRTUALIZCIJA TKLU INFRASTRUKTR

attstbu Mkou struktrs, Pete

Attiecb uz datu prraidi un Interneta neseno

Malcolm urnl Cloud Computing Journal devis skaidrojumu par mkoiem. Vi uzsver: publiskais mkonis ir vienkri tds, kas ir atvrts rjiem lietotjiem, turpret privtais ir un viengi organizcijas vajadzbm. Pa stam interesanti ir atzmt, kdu pakalpojumu is mkonis sniedz, un kdi ieguvumi ir no t publiski vai privti[Abiquo]. To pau var teikt par virtulo privto tklu (VPN private network), kas ar izmanto pieslgto publisko tklu vai nu t ir telefona sistma vai internets. VPN var dot prioritru pieeju attiecg joslas platuma vai cita tkla resursiem, turpretim privtais tkls piedv garanttu pieeju vienmr. Btb, no gala lietotja aspekta, datu prraide nav tik droa, jo droba vartu netikt ievrota lietotja lmen sakar ar nepietiekamm lietotja zinanm darb ar programmatrm un datoriem. Drou sakaru nodroinanai datu nostanas datu saemanas drobas uzturana ir obligts prieknosacjums un tehnoloijas sastv no daudzm sastvdam, ieskaitot autorizanu, protokolus, algoritmus, drou informcijas prradi un droas opercijas[Sorunke].

2.1.1. Virtulie privtie tkli

Organizcijm, kurm pieder vairki iekjie datortkli, par vienu no svargkajiem jautjumiem kst droa organizcijas datu izmantoana. jautjuma risinan neaizstjams ir Virtulais privtais tkls, kas garant konfidencilu informcijas apmaiu starp attlintiem datortkliem.

Page 18 of 54

Virtulo privto tklu izveidei ir pielietojamas vairkas tehnoloijas. Viena no tm ir ifrtu datu tunelis no punkta uz punktu (Point-to-point Tunnel Protocol - PPTP). Tas nodroina drou datu prraidi starp datortkliem, piemram, starp organizcijas galveno mtni un ts fililm. PPTP protokols ifr un prveido visus datus, kuri tiek stti no viena tkla uz otru, neaujot to saturu prtvert nevienam, izemot pau adresta tklu. PPTP protokola mris ir garantt drou komunikciju gan starp vairkiem marruttjiem, gan starp marruttjiem un Windows (vai citas opertjsistmas ar PPTP atbalstu) lietotjiem. Izmantojot o drobas tehnoloiju, Jums ir iespja efektvi aizsargt PPTP serveri, liekot tam ignort visu ienkoo datu plsmu, izemot PPTP datus. Lietojot PPTP tunelanu divu vai vairku organizcijas datortklu savienoanai, darbinieki var izmantot priekrocbas, ko sniedz dros e-pasts, virtuls konferences un organizcijas datubzes droa, kopga izmantoana. Izmantojot PPTP savienojumu starp marruttjiem un attlintu Windows (vai citas opertjsistmas ar PPTP atbalstu) lietotju, organizcijas darbinieki var izmantot mints priekrocbas ar tad, ja atrodas rpus biroja jebkur pasaules viet[LIIS projekts].

2.1.1.att. Virtulais privtais tkls[LIIS projekts]

2.1.2. Internets visu Mediju mte

Ar Interneta paldzbu var apmainties ar informciju, darboties produkcijas noieta tirgos un veidot nepiecieamo atpazstambu pircju struktrs. Tomr uzskatt, ka Internets ir bezprecedenta fenomens ar uniklas socils infrastruktras pilnvarojumu, btu patksminans. Internets ir tikai pdjais garaj, ar tkliem saisttaj sriju virkn

Page 19 of 54

tehnoloiskais sasniegums. Pc defincijas tehnoloija pati ir narcisma izpausme. T mekl ceu, k cilvkam iedot neierobeotu varu, bt viszinoiem un visuresoiem, citiem vrdiem - tlot Dievu.[Vaknin, 2009] WWW Virtul bibliotka (http://vlib.org/ WWW Virtual Library VL) ir veckais katalogs internet, kuru ieska Tim Berners-Lee, kur izveidoja HTML un pau web tmekli. Msdiens virtulais katalogs ir atsevis jauna interneta cikla atzars gudrie (prdoanas) aenti. Ts ir mkslg intelekta (AI) programmas ar garu atmiu.[Vaknin, 2009] Mobilais internets kuvis cilvku dzv par stu tehnoloiju izrvienu. Kaut gan stenb ldz im ne vienmr ir iespjam saprast jdziena jgu. Nereti pats termins mobilais internets tiek izmantots, lai nordtu uz WAP tehnoloijas datu prraides protokoliem datu ieldei no tkla mobil telefona ekrn. Msdiens s tehnoloijas tiek izdaltas k atsevis Interneta tkla segments, kur viss saturs pilnb tiek pielgots mobilo telefonu iespjm[Stancu, Al-Shabibi, Batraneanu, Ballestrero, Caramarcu, Martin, Savu, Sjoen, Valsan, 2010]. Tomr msdienu inovciju tehnoloijas mobilo sakaru aprinds izraisa aubas par WAP-tehnoloiju tlko attstbu, jo to nepiecieamba vairs nebs obligta. Kevin C. Tofel bloga GigaOM lap devis mobil interneta novrtjumu rakstot, ka arvien PC rpniecb jtamki izpauas viena tendence un t nav laba. Ar to nav jsaprot viedtlruu un planetdatoru pieaugumu lai gan t ir s tendences sastvdaa - bet gan virtualizcija mobilajs iercs, kad planetdatori ir spjgi attlinti piekt PC. Projekts ar nosaukumu AIRIS, piem., k svargu mri uzsver iespju izveidot sadarbi turpmkai raoanas un portatvo datoru prdoanas tirgus samazinanai, kas palaik jau ir vrojama[Kevin, 2013]. Web lapas ir pietiekoi izptta tehnoloija. obrd t vartu tikt pielietota cit vid, proti mkon, tau kopum tehnoloijai nevajadztu mainties.

2.1.3. Informcijas tehnoloiju apgana un izpratne par virtualizciju

Virtul pasaule k alternatva realittei apgstama gan mjas apstkos, gan mcbu iestds. Mcbu proces apmcmais iegst priektatu zinanas par dadiem komunikciju veidiem, ko sniedz msdienu informciju tehnoloijas iespjas. Izgltbas nozarei ir svargi skolniek un student veicint novatorismu un spju apstrdt ortodoksls normas. Tma virtualizcija ir svargo pasaules uztveres jdzienu vid ar tlu ejou pasaules mroga ietekmi uz turpmko cilvces attstbu. Studenti savos darbos raksta, ka, esot tiesaist caur internetu, vii ir ciek kontakt ar studiju biedriem. To pau saka studenti, kuri atrodas studentu nometns. Gershenfeld 2001. gad bija paredzjis, ka atrodoties nometns, studenti mcbu vielu apgst ne sliktk k mcoties skol. Pai studenti atzst, ka ir iespjams apgt mcbu vielu lab lmen, atrodoties ds

Page 20 of 54

interna apmcbs vai studentu nometns vasar[Gershenfeld, Neil, 1999]. Savukrt, Bleed bija ieteicis prvrst ekonomisku un praktisku apsvrumu d izgltbas iestdes 50 % par virtulm instrukcijm un 50 % - nometnm ar prbvtu telpu. Amerikas Savienotajs valsts ir koledas, kas savus studentus sta uz nedu vai divm un nometnm, bet prjo semestra laiku mjs[Bleed, Ron, 2001]. Mcbspkiem un studentiem sazinans iespjama ne tikai kontaktnodarbbs, individuls un grupu konsultcijs (nekltniekiem - sesijs, pc vajadzbas ar to starplaikos), bet ar ar elektronisk pasta starpniecbu (t.sk., Blackboard virtulaj studiju vid)[Kuzmins, Kuzmina, 2006].

2.1.4. Virtualizcijas dzinji un Resursu virtualizcija

Resursu virtualizcija saists ar RAIN (kanlu sasaisti) un tkla iekrtu darbbu, it k tiktu piedvta viena vienga paaugstinta tkla caurlaidba. Meta-lmen datoru klasteri strd td pat veid. Kanlu sasaiste datortkl ir labkais divu vai vairku tkla interfeisu izkrtojums lietotju datoros. Msdiengas koncepcijas un projektu izstrdes saists ar virtualizcijas dzinjiem, kas sniedz vispusju organisku sasaisti visas tkla infrastruktras un to atseviu dau starp. Moderniem tkla interfeisiem ir ne tikai fiziskie un datu savienojuma sli. Etherneta tkla slnis sastv no mehnismu kopuma, ko var izmantot, lai sttu paketes no viena datora uz otru vis pasaul. infrastruktrm ir diva veida tkli: ar pakeu sldiem un des sldiem. d kanlu sasaisti sauc ar par RAIN, vai nevajadzgo masvu neatkargo tklu interfeisos. Integrt servisa gadjum un it sevii tur, kur ir Virtul de, jpaaujas uz resursu rezervanu. Marruttjiem jnodroina info stvoklis, uzturot ierakstus par visiem izdaltiem resursiem un, pamatojoties uz tiem, jatbild uz jauniem izsaukumu pieprasjumiem. Lietotjam tehnoloisks problmas un servisa kvalitte (Quality of Service QOS) ir svargas[Boudec, Duda, Thiran]. Vienu lielu atseviu resursu dalot partcijs (piem., atdala 1 vietu uz diska vai veido tkla datu kanla caurlaidbu), tiek veidoti t paa veida mazki, vieglk apstrdjami resursi. To kdreiz sauc ar par zonanu, it pai datu glabanas tklos. Virtuls manas rkrtas situciju gadjumos var izmantot par gaidoiem uz karstm oglm serveriem, kas darbojas fizisk vid. Tdjdi, var maint klasisko filozofiju par to, ka esos virtuls mans tikai veic kopijas un atjauno. Ts rkrtas situcijs spj uzemties servera darba slodzi, ja tas stv dk, aujot t kopijas attlus iedarbint pa stam virtuls mans.

Page 21 of 54

3. SERVERA VIRTUALIZCIJU PAMIENI

Virtualizcijas tehnoloiju ievieana saists ar Serveru konsolidcija, kas ir fizisko ieru skaita samazinana. Vien fizisk ierc var uzstdt vairkas virtuls ierces, proti, virtuls manas. Neskatoties uz to, ka tiek konsolidti daudzi fiziskie serveri nedaudzos serveros, virtuli td veid tiek nodroints tas pats serveru skaits. manu darbbas jauda nemains, bet fizisko ieru skaits ir mazks. Informtik datortermins virtul apsaimniekoana nozm to, ka tkl Internets ir globl tmeka vietu un citu pakalpojumu izmantoana, kas auj lietotjiem atteikties no savu globl tmeka serveru (hostdatoru un savienojoo lniju) iegdes un uzturanas. Parasti Virtul apsaimniekoana nodroina lietotja globl tmeka vietni ar: a) b) c) domna vrda reistrciju, datu atmias iedalanu, globl tmeka vietnes datu direktorija izveidoanu u.c.

Virtuls saimniekoanas lietotjam (globl tmeka vietnes paniekam) nepiecieama tikai programma, kas realiz datu prstanas protokolu un nodroina datu apmaiu ar virtulo hostdatoru[LZA Terminoloijas komisija.] Fiziskais serveris, uztaists par virtulo manu, lietotja rem atrodas uz virtuls manas. o tehnoloiju ar sauc par Fiziskais-uz-Virtulo (Physical-to-Virtual vai 'P2V'). Nebs noslpums, ka Projekta Etude pamat ir Solaris 8 migrcijas iespjas, kas auj migrt mantojuma vidi (legacy environment) uz manm, kas darbojas ar Solaris 10 [Kelly, 2009].

3.1.

IEVADS SERVERA VIRTUALIZCIJ

Virtulo tklu veidoana un Serveru virtualizcija nav burtiski saistta ar virtulo datoru

veidoanu, tomr, lai saprastu, k iespjams apvienot dadas OS un virtuls manas, Autors sev iezmja tmu par hipervienotjiem un to iespjamo vsturisko izcelsmi. Hipervienotjs (hypervisor) datoru terminoloij ir shma, kas auj daudzm opertjsistmm neizmaint veid darboties hostdatoros vienlaicgi. is termins ir iepriekj termina supervisor paplainjums un, kas nordja uz opertjsistmu kodoliem (kernels). Servera virtualizcijas gadjum hipervienotjs, ko ar sauc par z/VM, darbojas k formls lietojumslnis (abstraction layer) aparatras un VM mijiedarbbas proces. Tomr, ierodoties pie klientiem, IT specilistam ir jizdibina, kdus hipervienotjus vii lietos: vai tas bs Xen serveris, Red Hat KVM (opertjsistmas kodola bzta virtul mana), jeb tiks lietots VMWare. Es k gudrs un izgltots IT specilists tomr viiem ieteiktu System

Page 22 of 54

Centre Virtual Machine Manager 2012, kas spj integrt visu trs vadbu. Autors paptja, no kdm komponentm sastv System Centre VMM vispr: VMM server: is ir galvenais process, kas komunic ar hostserveriem. Virtual machine host: Hostdatori var iekaut sev sekojoo: Microsoft Virtual Server 2005 R2 Microsoft Windows Server 2008 Hyper-V VMWare ESX. Virtual machine library server: Bibliotka ir katalogs resursiem, kas ir nepiecieami, lai veidotu virtuls manas ar VMM. Virtual Machine Manager administrator console: is ir grafiskais interfeiss (GUI), ko var lietot, lai vadtu virtulo infrastruktru. Windows PowerShell command-line interface: PowerShell var izmantot, lai automatiztu administratvos uzdevumus. VMM Self-Service Portal: is ir uz Web bzts interfeiss, kas auj kontroljam vid delet virtulo klientu veidoanu. Microsoft SQL Server: ir informcijas glabtuve, kas atrodas Microsoft SQL Servera 2005 datubz par virtulo infrastruktru.[J. Peter Bruzzese, Ronald Barrett, Wayne Dipchan, 2009] Superdatori (Mainframe) skotnji tika izgudroti 70.gadu skum, jo vajadzja samazint izdevumus un nepiecieamba bija neskaitmos departamentos PC konsolidt vien liel dator. Ldz tam, datora aparatra nebija tik labi attstta un opertjsistma vienlaicgi varja darbint tikai vairkas lietojumprogrammas. 1964.gada februr IBM izveidoja savu Cambridge Scientific Center -CSC & CO. Turpmks datoru sistmas ar lietotjam bija pazstamas k CPCMS manas. 60.gadu slum formli IBM prgja no datu apstrdes rindas krtb (ang., batch processing) uz laika sadales apstrdi (time-sharing). Jpaskaidro, ka laika sadale auj lietotjiem tiei sadarboties ar datoru, t k matemtisks apstrdes un simulcijas rezulttus iespjams redzt uzreiz. Laika sadales mehnisms pirmo reizi rads 50.gadu beigs, lai sniegtu datu apstrdes iespjas zintniskm vajadzbm. Ar IBM S/360 modea ievieanu ar GE (General Electrics) ska pievrsties datoriem ar laika sadali[Johnson]. GE un Bell laboratorijas, kas ar bija svargs klients IBM, vlk noraidja S/360 laika apstrdes mehnismu. Darot kaut ko savas reputcijas lab, IBM sav S/360-67 model ieviesa virtulo manu, kur tika virtualizts supervisor stvoklis, ataujot vienlaicgi darboties daudzm opertjsistmm, k sistmas programmatras svargkm komponentm. Pirm datoru sistma, izveidota virtualizcijas vajadzbm, bija IBM S/360 Model 67 superdators, ko

Page 23 of 54

radja 60.gadu beigs. Tas sev iekva lapu tulkoanas tabulu aparatru virtulai atmiai un citas kvalitatvas lietas, kas va pilnb virtualizti kodola uzdevumus, ieskaitot I/O un prtraukumu apkalpoanu. Virtualizcijas funkcijas kuva par standartu konkrt IBM S/370 raoanas lnijai un ts pcteiem. Maksimli s pabas ska darboties k VM, kur IBM panca, ka CMS esam vienai no pirmajm un vissvargkajm atklt pirmkoda sistmm. VM apzmja Virtulo Manu uzsverot, ka visa un nevis daa no iekrtas interfeisiem ir virtualizti.

3.2.

LINUX SPECIFIKA
Linux specifika izpauas ar to, ka Linuks nav noteiktas robeas virtualizcijas un

mkou datortsistmu jom. Bez tam, statistika liecina, ka Apple un Linux scis novjint Windows lietotju rindas un tirgus sadaljums starp OS X un Linux nupat scis augt, kaut ar lnm, bet tomr stabili. owly) in the foreseeable future. Linux izmantoanu virtualizcijas sistmu vajadzbm atbalsta visi lielkie virtulo platformu raotji. Standarta lietojum z/VM (hypervisor) joprojm tiek aktvi izmantots zSeries, System z9, un System z10 iekrtu datoros. Protams, z/VM var izmantot, lai atbalttu tkstoiem Linux virtulo manu, kuras lieto virtualizcijas procesu. Pdj zinm versija V6.1 pieredzja savu debiju 2009.gada oktobr.[David E.Y. Sarna, 2011] Administrjot un optimizjot VMWare vSphere, Linux gadjum var izmantot VMware Capacity Planner, lai iegtu datus par etriem kodola resursiem. Linuksam ir raksturga koplietot kodola virtualizcija (Shared Kernel Virtualization), bet tas nav, piemram, iespjams, ja tiek darbints Microsoft Windows k klients uz Linux sistmas, kas lieto koplietot kodola pieeju. Nav ar tas iespjams, ja Linux klienta sistma paredzta kodola koplietoanas 2.6 versijai un ir jvirtualiz kop ar 2.4 kodola versiju.[Neil Smyth,2012] Interesanti atzmt: ja tiek darbints Virtual Server 2005 R2 ar attiecgm iekrtm, kas atbalsta virtualizciju, Windows klienti, kuru manas nav uz Windows platformas ((Linux, Netware), darbojas trk; ir iespjama para-virtualizcija, kas skotnji rads k metode Linux tirg kur Linux darbojas kop ar Xen. Tagad to ir prmui lieldatori ar gandrz vism lielkajm opertjsistmm; Linux sastv tiek iekauts KVM. KVM (kernel virtual machine). KVM jau tiek iekauts Linux Ubuntu, skot no 2.6.20 versijas. KVM sniedz pilnas virtualizcijas risinjums Linux ar x86 procesoriem un satur virtualizcijas paplainjumus (Intel VT vai AMD-V). Lietojot KVM, dator var darbint daudzas virtuls manas no

Page 24 of 54

neizmaintiem Linux vai Windows attliem. Katrai virtulai manai ir atsevias iekrtas: tkla karte, disks, grafiskais adapteris u.c.. KVM ir ar procesora specifiskais modulis kvm-intel.ko vai kvm-amd.ko un ir nepiecieams ar modificts QEMU. Tas ir Linuksam raksturgs atklt pirmkoda manas emulators un virtualiztjs.

3.3.

VIRTUALIZCIJA AR MICROSOFT RKIEM WINDOWS

IT PLATFORMS

Servera virtualizcijas infrastruktra ir rpgi jsaplno. K jebkur cits IT projekts, optimls servera izvietojums var prast izvlties starp augstkm servera resursu pabm, kas bs drgk un mazkm resursu pabm, kas makss mazk. emot vr to, ka Microsoft serveru aparatras standarts virtulo manu hostdatoriem laika gait ir mainjies, ir mainjus ar virtulo manu izvietoanas konfigurcijas hostdatoros. Microsoft virtualizcijas politika atirb no citiem tirgotjiem var ne tikai konsekventi strdt pie virtuls vides infrastruktras, bet ar pie patreizjm lietojumprogrammm un servisiem, kas darbojas virtulo manu iekien. Var teikt, ka is ir stratiski svargs moments virtualizcijas jaudu apgan. Gala vrds virtulo tehnoloiju veicinan bs lietojumprogrammu attstbai virtuls vides infrastruktrs. To pau jsaka par privto mkou arhitektras izstrdm, kur ar Microsoft dot savu ieguldjumu. ie risinjumi transform datortklus, kas sastv no patria priekmetiem, proti, serveriem, koplietojuma resurs, lai darbintu tiesaistes lietojumprogrammas. Mkon kontroles panelis, virtulais privtais serveris, klasterta datubze, vai pat socil tkla sistma ir visas tikai lietojumprogrammas. Tas auj pakalpojumu sniedzjiem sniegt koplietotu hostingu, virtulos privtos serverus (VPS), kompleksas apsaimniekoanas vides un uzlabotas lietojumprogrammas no t paa mkoa. Bez tam, netiks klt piepirktas jaunas iekrtas un nodarbints vairk darbinieku.

3.3.1. Microsoft Serveru virtualizcijas infrastruktras plnoana

Microsoft IT attstjis dadus servera virtualizcijas platformas lmeus: skot no tiem, kas darbojas laboratoriju un instittu vid un ldz pat tdiem, kas atbalsta arvien attstoo raoanas un darba vidi. Tikpat dadi var teikt, saldzinot Windows 2003 servera OS ar Windows 2008. Windows 2003 gadjum ciet diska dalana nodaljumos (partitions) bija statiska un opertjsistmu vajadzja slgt r, lai modifictu diska nodaljumus. Opertjsistmas versij Windows 2008 iestrdta iekrtas kdu arhitektra (Windows Hardware Error Architecture - WHEA), kas paver ievrojamas priekrocbas, k dinamiskk procesora mikroshmai un opertjsistmai kontrolt datora iekrtu.[Ken Moreau]

Page 25 of 54

Microsoft IT uzsver, cik nozmga uzmumam ir izvle, apsverot, vai tas ar savu IT infrastruktru vlas pankt stermia risinjumus, jeb sistemtiski ar paaugstint ts funkcionalitti. Uzmumam vajadzs atrast vidusceu starp prk lielo apgdi, ineniertehniskajiem resursiem un infrastruktras radanu, kas nesps attstties vlam lmen. Microsoft IT ncis pie secinjuma, ka stermia plnoanai ir tendence pankt risinjumus, kuru darbbas apjomi ir ierobeoti laik. Microsoft tagad attsta infrastruktru, kas sps apmierint iestu-organizciju prasbas nkamajiem trijiem vai pieciem gadiem[Microsoft IT, 2009]. K nepilnbas piemru var mint Windows 2003 un Terminal Server, kurus var uzlabot. sistma, kas darbojas tkla infrastruktras nodroinan, ir spjga apkalpot tikai ldz 32 serveriem. 2004.gada septembra skum Microsoft IT secinja, ka CP (centrlo procesoru) noslogotba datu centros un zintnisko laboratoriju vid ir bijusi mazka par 10 procentiem. Piemram, 2007.gada maij Redmond datu centri sasniedza sava darba slodzes maksimumu. Problmas atrisinanai Microsoft IT kop t laika ir iedarbinjis virtualizcijas stratiju, kurai dots nosaukums Compute Utility strategy and the RightSizing initiative. Microsoft IT saskata virtualizcij lielko stratijas komponenti dinamiskas IT infrastruktras attstbai.[Microsoft IT, 2009]

3.3.2. Windows Server 2008 R2 Hyper-V

Tkla konfigurcija patreizjs konfigurcijs, atbalstot fiziskos hostdatorus, ir oti vienkra. Microsoft IT uztur visus hostdatorus ar diviem integrtiem tkla adapteriem un tas konfigur abus tkla adapterus t, lai Hyper-V un klientu manas vartu izmanot tos. Microsoft IT tad nokonfigur virtulo tklu abiem tkla adapteriem, lai nodrointu slodzes balansjumu klienta trafikam divu fizisko tklakaru starp. Iznkot nkamai Hyper-V versijai, taj vrojamas izmaias servera virtualizcijas infrastruktr. Hyper-V versija jau ir prdoan kop ar Windows Server 2008 R2. Jauns ievrojami uzlabotas pabas saistb uz servera virtualizciju ir: Aktv migrcija. paba auj administratoriem prvietot virtulo manu divu virtualizcijas hostdatoru starp, neprtraucot servisu. Lietotji, kas tiek prvietoti, uz su brdi var saskarties ar minimliem darbbas palninjumiem. Masvi ar klasteru koplietojumu (Cluster Shared Volumes -CSV). Aktvaj migrcij tiek pielietoti masvi ar klasteru koplietojumu, kas mijiedarboties sav starp, ja radies bojjums kdos klasteros. CVS mezgli koordin nolasanas un ierakstanas aktivittes, prbaudot, vai disks nav bojts. Saldzinjum ar CVS, loisk diska vienba (LUN logical unit number adrese, kas pieirta loiskai vienbai) virtulaj man aizem

Page 26 of 54

noteiktu vietu. Tie nav masvi ar klasteru koplietojumu un tie katrs atsevii ar savu .vhd datni (vhd file) atrodas uz viena un t paa CSV. Masviem ar klasteru koplietojumu tiek piemrotas tdas pat prasbas k ne-CVS (piem., LUN)[Microsoft Corporation 2009]. Dinamisk ievades/izvades (I/O) pradrescija. CSV arhitektra ietver sev mehnismu, ko sauc par dinamisk ievades/izvades pradresciju, kuras laik iespjams pradrest I/O bojt klastera gadjum, vadoties no savienojuma pieejambas. zaud tkla savienojumu, administrators var Piemram, ja viens mezgls klaster

prmarrutt tklu vai diska I/O no tda mezgla caur citu klastera mezglu[Microsoft IT, 2009]. Pielietojot jauno Microsoft IT servera Hyper-V versiju, virtualizcijas vid pavrsies iespja klastert visus virtualizcijas hostdatorus. visas virtulas manas bs darba krtb. Aktv migrcija dos iespju virtulm manm vairs neatrasties dkstv, administratoriem atjaunojot vai prstartjot hostdatorus. Pie tam, ar klasteru koplietojuma paldzbu masvos vars pievienot daudz virtulo manu uz viena LUN, un vienlaicgi darbint daudz vairk VM. Serveru virtualizcijas metou ievieanai ldzi sekos Microsoft IT ir izstrdtie standarti un praktiski pamieni, kas ietvers sev vairkas priekrocbas: Ar tikai dau virtualizcijai domto iekrtu platformu standartizanu Microsoft IT vienkrojis iespju uzstdt uz tm un vadt virtualizcijas hostdatorus. Uz Windows Server 2008 Server Core platformas instalts standartizts serveru opertjsistmas darbojas ar maksimli iespjamo serveru veiktspju. To opercijas vienlaicgi ir izkrtotas t, lai serveri efektvi apstrdtu ikdienas darba procedras. Microsoft IT uzmies uzdevumu rast pielietojumu vairkm datu glabanas iespjm, ar mri pielgot vai nu opertjsistmu vai datu glabanas komponenu fiziskos ierobeojumus. Izminot dadus variantus, Microsoft IT spjis atrast labkos risinjumus biznesa vajadzbm, vienlaicgi pankot hostdatoru virtualizcijas menedmenta vienkroanu. Microsoft IT, turpinot pielgot jauns tehnoloijas, ir spjgs neprtraukti sniegt uzlabojumus virtualizcijas vides potencila apgan.[Microsoft IT, 2009] Microsoft IT piedv oti lielu izdevumu samazinanu servera virtualizcijas lauk. Fizisko serveru skaitam datu centros samazinoties, Microsoft auj ietaupt miljoniem dolrus konkrtas aparatras iegd un jaudu izmantoan. Papildus tam datu centros mazinsies prasba pc telpm un Microsoft dod iespju necelt jaunus datu centrus.

Page 27 of 54

Secinjumi pai interesanti bija paptt, k vsturiski tika integrtas virtualizcijas funkcijas IBM serveru modeos. Tomr, msdienu skatjum tas vairs btisks faktors, kur no modeiem kuva par standartu konkrto virtualizcijas elementu izmantoan VM radanas proces. Nav pietiekamu datu par raotju piedvtiem risinjumiem katra atsevia uzmuma vai organizcijas vajadzbu apmierinanai. Tamd patkami secint, ka Microsoft IT radis kompleksu pieeju im nolkam. Pieejamos Microsoft resursus Internet un attiecgo literatru, kas attiecas uz serveru infrastruktras plnojumu, diezgan viegli var atrast.

Page 28 of 54

4. VIRTUALIZCIJAS PLATFORMAS
Virtualizcijas platformas raksturo uz opertjsistmm uzstdtie virtulie rki un virtualizcijas metodes, un lielkie OS piegdtji neskopojas ar to bagtbu vai darbaspjm. Protams, nevar nepiemint Microsoft k monopolu virtualizcijas platformu izstrd. Par Microsoft IT Hyper-V metodm virtualizcij jau tika piemints iepriekj noda. Vajadztu vl piemint VirtualBox virtualizcijas platformu, kas nodroina virtualizciju plaam klstam virtulo iekrtu, to starp daudzm iekrtm, ko parasti sniedz citas virtualizcijas platformas. Var mint IDE, SCSI un SATA cieto disku kontrolierus, vairkas virtuls tkla kartes un skaas kartes, virtuls serils un paralls pieslgvietas (ports), ieejas/izvades (Input/Output) avangarda Programmjamie prtraukuma Kontrolieri (I/O APIC), kas ir atrodami daudzs moderns PC sistms[Oracle VM, 2004-2012]. Red Hat Enterprise Virtualization bagt virtualizcijas platforma administratoriem dod iespju un iekauj sev: 1. tri nokonfigurt virtuls manas pret kdu situcijm. 2. Aktvo migrciju, lai prvietotu virtuls manas starp fiziskiem hostdatoriem bez prtraukumiem. 3. Attla menederi, lai vadtu un sakomplekttu virtuls manas. 4. Fizisko infrastruktru un virtulo objektu vadanu ar Daudzlmeu administranu. 5. Iespju konvertt esos virtuls manas citos hipervienotjos uz Red Hat Enterprise attlu, lai nokonfigurtu un vadtu Linux virtuls manas. 6. Atskaiu iespjas vai nu no JasperReports atskaiu modua, vai no datu kopnes. Iegts atskaites sniedz administratoriem iespju analizt informciju par virtulm manm. Interesanti piemint inovcijas tkla un mkoa struktrs, kur virtualizcijas platformas tehnoloiski strd virtuli. Paralls virtuls manas (PVM -Parallel Virtual Machine) ir programmatras paketes, kas auj apvienot neviendabgas OS, k Unix un/vai Windows datorus. tie tad tiek vadti un izmantoti k viens liels paralls dators. Tdjdi lielas skaitoanas un datortklu uzdevumu problmas var atrisint ar daudz mazkiem naudas ldzekiem un izmantot skotnjas nozaru jaudas un pieejamos atmias resursus. Pati programmatra nav nemaz apjomga un to iespjams palaist no jebkuras konfigurcijas datoriem, skot pat ar klpjdatoriem[Geist, Beguelin, Dongarra, Jiang, Manchek, Sunderam, 1994].

Page 29 of 54

4.1.

VIRTULO PLATFORMU PIEGDTJI

Ar virtualizciju apzm procesu datortklu resursu un apaktklu loiskai organizanai.

T mris ir lietotjiem sniegt priekrocbas darb ar darbstacijm un datu glabanas uzdevumos. s jaunais virtulais skatjums uz resursiem neaprobeojas tikai un viengi ar fizisks aparatras, to konfigurcijas un resursu ekonomanu, piemram, samazinot datortklus, spka avotus vai datu masvus, bet virtualizcijas platformas iestdm sniedz daudzu IT procesu uzlabojumus to funkcionalitt. Neatkargi no t, vai raotji rda novittes programmu izstrd, datoru aprkojum vai abos kop, ir interesanti mint labkos no labkajiem vis pasaul. VMWare. (http://www.vmware.com/). Viu programmatras paldz kompnijm, piedvjot mkoa un datorsistmu kontroli ar Virtual Datacenter OS un ne tikai to. RightScale (http://www.rightscale.com/) piedv Web iestrdes, k Amazon EC2, kas darbojas mkon. Ts ir uzticamas, viegli vadmas un pieejamas visiem. Ts jau izmanto tdi klienti k Animoto, Tunecore, ForeclosureRadar, iWidgets, Wexas, G.ho.st, Genuitec, Neulio, and ELC Technologies un citi. eNomaly (http://www.enomalism.com/) sniedz atbildes par globlaj tkl izkliedto serveru vadbu, virtulo serveru konfiguranu. Viu piedvts web izstrdes abloni atvieglo lietojumu programmu mehnismu savietojambu ar treo puu programmatrm. Citrix (http://citrix.com/). Citrix XenServer datucentru darbbu gudrku un veiklku. Xen (http://www.xen.org/) piedv spcgu, efektvu un drou hipervienotju (Xen hypervisor), kas atbalsta virtuls mnas OS un nodroina opertjsistmu uzraudzbu pr x86, x86_64, IA64, PowerPC un citm CPU arhitektrm, k ar atbalsta vairkklientu operatjsistmas darbinanu izolts vids. KVM (http://kvm.qumranet.com/) ir pilnb virtualizti risinjumi Linux vai x86 platformai, kuri satur virtualizcijas paplainjumus Intel VT vai AMD-V (sastv no kernel modua kvm-intel.ko vai kvm-amd.ko). Microsoft Virtualization (http://www.microsoft.com/virtualization). Microsoft nopirka o kompniju labu laiku atpaka, kura nodarbojs ar savu virtualizcijas programmatru. Sun VirtualBox (http://www.virtualbox.org/). ienca virtulaj tirg ar VirtualBox. VirtualBox atbalta x86 virtualizciju Windows, Linux, Macintosh un OpenSolaris uzturos sistms. VirtualBox ir iestrdts bagts klsts ar parametriem, kurus var maint un pielgot virtulm manm. ir servera virtualizcija, kas padara vadbu un Web pakalpojumu API

Page 30 of 54

 VirtualIron (http://www.virtualiron.com/). Tiek gaidts, ka Virtual Iron tehnoloija kop ar Oracle Enterprise Manager izveidos gudrku un veiklku lietojumprogrammatru virtulizcijas vidm. Oracle Grid (http://www.oracle.com/technologies/grid). Enterprise Manager Grid Control dod iespju klientiem ar zemm izmaksm pilnb baudt rpnieciska standarta datoraprkojumu. Oracle Grid datortehnoloijas kop ar Oracle VM nodroina pabeigtu virtualizcijas risinjumu datu centriem. VirtualLogix (http://www.virtuallogix.com/) saistb ar VirtualLogix VLX dod izstrdtjiem iespju ar visiem ldzekiem darboties savu jauno un elastgo arhitektru izstrd, lietojot mazk materilus un ldzekus. OpenVZ (http://www.openvz.org/). OpenVZ veido pamata struktru komercilajm virtualizcijas arhitektrm Parallels Virtuozzo Containers. Hewlett-Packard Integrity VM (http://h71028.www7.hp.com/enterprise/cache/2628030-0-0-121.html) jeb HP Integrity Virtual Machines nodarbojas ar procesora darbbas sadalana iekj lmen un virtualizciju, lai veidotu virtulos serverus vai manas dalto resursu struktr ar vienu atsevisu HP Integrity serveri. Novell SUSE Linux Enterprise Virtualization galvenie rdtjus savu serveru CP un darbstaciju konfigurcijai. GridGain (http://www.gridgain.com/) paver iespju darboties ar AOP-bzm Java vid. GridGain ir orientta uz o vienu viengo Java platformas risinjumu uzlabojumiem, bet to paveic labk k jebkur cits izstrdtjs. Elastra (http://www.elastra.com/) msdienu lietojumprogrammu infrastruktra Mkon, kur viss ir pieejams ar vienu viengu peles kliki. Bungee Connect (http://www.bungeeconnect.com/) dom par Web izstrdm un Bungee Connect tika veidota ar modernas IDE pielietoanu. Tas automatiz Web servisa un datubzu savienojambu, veicinta gala lietotju savstarpjo sadarbbu ar izstrdtja organizatorisko struktru. virtualizcijas instrumenti (http://www.novell.com/linux/virtualization/) auj iestdm iegt augstkus raguma

4.2.

VIRTUALIZCIJAS INFRASTRUKTRAS VADBA

Ar virtualizcijas infrastruktras vadbu jsaprot to procedru kopums, kas obligts pie

virtulm platformm un virtulm manm. Var izdalt desmit obligtos paskumus: Virtulo resursu menedana tiek noskaidrots, kdas virtuls manas atbalsta dot opertjsistma; tiek analizti virtuls manas parametri; tiek apzinti virtulai manai nepiecieamie atmias un datu glabanas apjomi.

Page 31 of 54

Virtulo manu veidoana no jauna ar esoiem loiskajiem abloniem; virtulo manu veidoana bez abloniem. Virtulo manu klonana no esoajiem abloniem virtuls manas konfigurcijas nobeiguma fze. OS instalana uz tukm virtulm manm. Atauju pieirana virtulm manm virtulo manu uzdevumu nodoana lietotjiem (Assigning); sistmu atauju pieirana virtulm manm. Skotnj virtulo manu ieslgana (Logging into) ar SPICE; virtulo manu ieslgana ar Windows attlinto darbvirsmu (Remote Desktop -RDP); virtulo manu ieslgana ar VNC6.6.4; virtulo manu prvaldana; virtulo manu modificana (Editing).

Virtulo manu ieslgana -- virtulo manu izslgana un darbbas apturana; manu migrcija, prvietoana datucentru ietvaros; virtulo manu atvienoana; virtulo manu momentattlu izmantoana; virtulo manu momentattlu izveidoana.

Virtulo manu atjaunoana no to momentattliem, to izdzana. Virtulo resursu eksport-impots - virtulo manu exportana; virtulo manu importana paredzt galamra datucentr. Virtulo resursu kopiju veidoana.

4.3.

VIRTUALIZCIJAS RESURSU DROBAS ASPEKTI

Jsecina, ka Drobas politika, neprtrauktbas plnoana, darbbas atjaunoana un

drobas nodroinana virtulajos resursos ir tikpat nozmgi paskumi, k apkalpojot risinjumus datorsistmu fiziskaj lmen. Drobas paskumu nodroinana ietver: IT drobas principu, procedru / instrukciju / specifisko aplikciju dokumentcijas izstrdi, ievieanu, izpildi un uzturanu, Resursu pieejas un administranas tiesbu pieiranu, maiu un / vai anulanu, Drobas iekrtu un programmatras prvaldbu, Drobas risku analzi un prvaldbu, Drobas incidentu prvaldbu (atbilstoi MK instrukcijai nr. 20), Veikto IT drobas paskumu izvrtanu.[Veselbas ministrija, 2010] Autors eit aprakta drobas paskumus IT struktrvienb, kuru pamat ir iegt pieredze kvalifikcijas prakses laik Latvijas valsts Veselbas ministrijas IT noda. T k valsts

Page 32 of 54

iestds ir noteiktas prasbas un darba procesu reglamentjoie Dokumenti, tad tiek mints darba prvaldbas dokuments, kas k IT Process ir izstrdts un apstiprints Veselbas ministrij. Mkonis k uz jauno Web paaudzi bzta piekuve servisiem izmanto attlintus virtulos serverus, kas ir izvietoti datu centru prvaldb un atbilst augstm drobas prasbm. Ldz ar to organizcijm nav vairs nepiecieamba pastt un uzraudzt IT politikas stenoanu drobas jautjumu risinanai. Pielietojot mkoa tehnoloiju, Web lapas neglabjas pikseu veid un prraides procesa laik piksei no mkoa netiek prraidti; tehnoloija faktiski prraida virtualiztas programmu instrukcijas (pa 1 lapai katru reizi), kas tad klienta dator tiek apstrdta datu saglabanasdzanas (prejo) veid. Uzmuma Numecent izpilddirektors ir novrtjis Web lapu veidoanas tehnoloiju, atzmjot, ka vairki minjumi iedzvint klienta programmas mkoa tehnoloijs beiguies ar pankumiem mazk par 50% gadjumu. Ar Web lapu veidoanas tehnoloiju ms pievramies digitls datu transportanas jautjumam, kas ticis ilgi ignorts. Tagad uzmums spj sniegt klientu un lietotju vajadzbm pabeigtu programmatru. Datu samjiem Numecent apsoljis, ka vii mcs apieties ar lietojumprogrammm riem bvtu un ar licenci td pat veid k uzmums Dropbox to izdarjis ar datiem ataujot datu paniekiem izmantot drou, bez kdiem apgdtu datu vadbu, kas spj aizsargt intelektulos paumus[Citrix Virtualization Journal, 2012]. Autoriztais Citrix partneris Latvij Baltijas Informcijas Tehnoloijas 2009. gada aprl pabeidza vienu no vriengkajiem IT infrastruktras virtualizcijas projektiem Latvij. Projekta pamat ir Citrix XenServer un Citrix XenDesktop platformas. Ieguvums no Citrix XenDesktop uzstdanas ir ne tikai tas, ka virtualizcijas produktu pieejamba ir bez maksas, jo tie ir atklt pirmkoda risinjumi, bet ar drobas jom Lietotju dati tiek prvaldti centralizti uz serveriem datu centr, kas nodroina augstku datu drobas lmeni.[BIT solutions, 2009] Citrix ir viena no vadoajm pasaules kompnijm infrastruktras un aplikciju virtualizcijas un nogdanas jom klientiem. Galvens produktu grupas ir: Citrix XenServer Serveru infrastruktras virtualizcijas platforma; Citrix XenDesktop Datoru (lietotju) virtualizcijas platforma; Citrix XenApp Windows aplikciju nogdanas risinjums balstts uz terminal servisiem; Citrix NetScaller Web aplikciju piegdes risinjums, kas uzlabo trdarbbu, k ar drobu un vadmbu; Citrix Access Gateway Droas aplikciju piekuves risinjums[BIT solutions, 2009].

Page 33 of 54

5. VIRTULS MANAS, PC UN DARBVIRSMAS

Virtul mana ir programmas masvs, kas nodalts ar savu opertjsistmu un ir spjgs izpildt lietojumprogrammas k tas notiek fizisk man. T var saukties VirtualBox (http://www.virtualbox.org/), Hotspot virtual machine, Java virtual machine (Dalvik) (http://wn.com/Dalvik_virtual_machine) jeb Hyper-V virtual machine. Protams, nevar ar aizmirst par VMWare. Trs jautjumi tiek uzdoti, pirms instalt kdu no virtulm manm: vai tas bs prtgs lmums, ar kdm pabm apvelttu virtulo manu js ieteiktu un vai iekrtu jaudas vars ar to tikt gal.

5.1.

PC UN DARBVIRSMU SIST MAS

Interese tirgus sektor par augstas lietderbas servera aparatru ir novedusi pie

hipervienotju attstbas Intel x86 komplektcijas mans, tai skait PC hostdatoros. Viens no pirmajiem PC hipervienotjiem bija biznesa klases VMWare 90.gadu vid. Pilna virtualizcija, kas sniedz ilziju par pilnu programmatras komplektciju standarta iekrts, nozmja ieguldt ievrojamus ldzekus hipervienotja saretb un t darbbas nodroinjum. Arhitektra x86, kas tiek lietota lielk da PC sistms, princip ir grti virtualizjama. Alternatva pieeja prasa, lai lietotja opertjsistma tiktu mainta, lai t sakaru nodibinanai veiktu vaicjumus caur hipervienotju, nevis lai apstrdtu manas I/O instrukcijas, ko tad turpmk fz simul hipervienotjs. o procesu Xen sauc par paravirtualizciju, Parallels Workstation hiperizsaukums (hipercall) un IBM VM par DIAGNOSE kodu[Encyclopedia]. Viens no veicinoiem faktoriem, lai izmantotu plnos klientus, ir standartiztu, bet modernu iekrtu izmantoana. lai atvieglotu pie datoriem strdjoo uzdevumus, HP jau 2008.gada nogal piedvja vismodernko aprkojumu attlinto klientu risinjumu no datu ievades, prraides lmea ldz pat datu saemanas un apstrdes lmenim. Tdjdi tehnoloijas izmantotji ir spjgi veidot savas IT infrastruktras un tri pielgoties maingajm biznesa vajadzbm. Kompnijas lietotja virtualizcijas portfelis ietver sev plno klientu, blade PCs, blade darbstaciju un virtulo darbvirsmu (Virtual Desktop Infrastructure VDI) risinjumus. is aprkojums ir liels palgs biznesa klases pircjiem, rodot iespju dramatiski samazint nepiecieams drobas riskus, datu prvaldbas un atbalsta izmaksas centralizjot datortehniku un sensitvus datus nododot datu centra rcb. CPU raotji elektroniskajiem izstrdjumiem pievieno virtualizcijas komponentes. Intela koda vrds iem paplainjumiem ir Vanderpool, AMD tas ir Pacifica un tml.. Izmantojot os paplainjumus, virtualizt var ts x86 daas, kuras savdk nepadodas virtualizcijai, sniedzot papildus iespjas hipervienotjam. Ldz ar to tiek pankts vienkrks virtualizcijas kods un labks rezultts pilnam virtualizcijas procesam.

Page 34 of 54

5.2.

SERVISA INSTRUMENTI UN VIRTUALIZCIJAS MENEDERI

Atkrtoti pieminot Microsoft tehnoloiskos risinjumus, ir jatceras par Microsoft Virtual

Machine Servicing Tool (VMST), kas samazina IT izdevumus, aujot aktualizt klientu attlints virtuls manas, ablonus (templates) un virtulos cietos diskus ar pdjm OS versijm un programmnodroinjumu ar attlintm metodm, neienesot IT infrastruktrs nekdus draudus drobai no rienes. Vl modernka vadba un kontrole uzstdta Windows 2008 servera SP2 arhitektr System Center Virtual Machine Manager (VMM) 2008 R2. Ar t paldzbu organizcijas ir spjgas centrli prvaldt gan fizisko, gan virtulo IT infrastruktru un kvalitatvi papildint serveru atdevi un dinamisko resursu optimizciju daudzu virtulo platformu infrastrultrs. Attl ir uzskatmi pardtas VMM 2008 R2 infrastruktras komponentes: :[5.att.].

5.att. Shma par VMM 2008 R2 infrastruktras elementiem[Ferrini] Virtul man VMM btu jinstal, vadoties no sekojoiem ieteikumiem: VMM 2008 R2 darbojas uz augstas izmantojambas VM Windows Server 2008 R2 2 vCPUs 4 GB atmia 1 vNIC

Page 35 of 54

 VM datu glabana K ieviest VMM, par t paskumiem vairk var izlast: http://technet.microsoft.com/enus/library/cc917964.aspx. Ar Linux ar savu Linux Red Hat Enterprise Virtualization Manager (RHEV-M) saviem klientiem dod iespju sasniegt uzdevumus, kas nodroina kompleksu pieeju lietotju prasbu apmierinanai[Kerner, 2009] Citi izstrdjumi, k Xen vai TRANGO tiek nokomplektti k viengi-programmu virtuls manas. Ts strd uz parasta hostdatora opertjsistmas, tdas k, piemram, Linux. Xen VM spj strdt gan paravirtul komunikciju rem, gan kop ar Intel VTx aparatras paplainjumu. T ir pilnb virtualizta nemainta opertjsistma un strd k klienta opertjsistmas. Tdjdi Xen ir veiksmgi nodemonstrjis, ka Windows XP var darboties nemodificts. Xen versijas jau nodroina FreeBSD, Linux, NetBSD, un Plan 9 no Bell Labs ar tda veida modifikciju. TRANGO ir vairk koncentrjies uz iegultm OS programmatrm un CPU arhitektrm (ARM, MIPS, PowerPC), un RT opertjsistmu, k eCoperating system vai C/OS-II. Lietotju sistmas turpins darboties virtuli uz Xen vai TRANGO bez izmaim. Jpaskaidro, ka informtik iegults programmatras (embedded software) datoram auj izmantot paas sistm integrtas ar datoru programmas specializtu aprinu veikanai[Skaidrojo vrdnca, 1995]. Secinjumi Kaut ar nesenie centieni (galvenokrt plnojuma jom kop 2008. gada) un atsevii piemri liecina par situcijas prmaim Veselbas ministrijas inovciju politik, kur galven uzmanba tiek veltta IT&T tehnoloijai un zintnei, ir vrts izstrdt detaliztu plnu IT&T optimizcijas jom. Ir oti svargi izmantot pareizos IT servisa instrumentus un menederus, tad IT administratoriem savus darba pienkumus bs iespjams veikt radoi un katru no jauna raduos problmu atrisint sekmgi. Jautjum par to, vai Veselbas ministrijai btu jizmanto zintnes un tehnoloiju sasniegumus, btb, pareiz nekds progress tiei plno klientu pielietoan nav sasniegts. Uz to btu jtiecas jau nkamaj IT&T optimizcijas posm. HP piedvtie biznesa klases modernkie virtualizcijas risinjumi vartu pilnb aizstt esos tehnoloijas komponentes PC gala lietotja sektor.

Page 36 of 54

6. PTJUMS PAR VIRTUALIZCIJAS RISINJUMIEM VESELBAS MINISTRIJ

Mcbu prakses laik un tai sekojo kvalifikcijas praks darba autors tiks ar Veselbas ministrij strdjoiem koliem. Visi vii bija ministrijas datortkla lietotji un darb izmantoja gan darbstacijas, gan tkla iekrtas. Ptjum iekauti rezultti, kas gti no rezulttu apkopoanas pc vairkiem anketanas gadjumiem. Tpat tika veiktas prrunas ar tieajiem IT nodaas koliem par esoajiem darba apstkiem, turpmkajiem plniem virtualizcijas lauk. Tm nenoliedzami ir sava nozme progresvas domanas veicinan, kur jautjumi par virtuliem risinjumiem ir dzvotspjgi ikdien un darba vid. K ptjuma hipotzi autors izvirzja uzdevumu iegt atbildes uz pareizjiem jautjumiem par virtualizcijas stvokli konkrtaj Veselbas ministrij, uzsverot neskaidro vai pretrungo, k ar izdarot secinjumus tlko Veselbas ministrijas virtualizcijas lmumu stenoan. K datu ieganas metodika tika izstrdta anketa un izveidota tabula ar jautjumiem intervijas veikanai ar IT nodaas koliem. du pieeju problmu risinan, izmantojot aptaujas anketas, augstu vrtja ministrijas koli.

6.1.

PROGRAMMATRA UN INFORMCIJAS SISTMAS

Veselbas ministrija vairum gadjumu ar virtualizciju saprot darba optimizciju,

saistb ar darbstacijm un datu glabtuvm, kur tiek izmantoti virtualizcijas risinjumi vai kalpo par koplietoanas resursu dokumentu glabanai. Runjot par darbstacijm, ts teortiski tiek virtualiztas k pdjs, bet Veselbas ministrija vis visum ir centusies to dart paralli serveru un datu glabtuvju virtualizcijai. Ar 2009.gada Veselbas ministrijas reorganizciju darbinieku skaits samazinjs par aptuveni 40 %, bet par preczu darbstaciju prpalikumu un to iespjamo izmantoanu obrd ir grti spriest, jo nav skaidras kopainas tpc, ka iestu IT&T infrastruktras vienbas nav uzrakstjuas atskaites par veiktajm inventarizcijm. Veselbas ministrijai ir iecerjusi izveidot vienotu IT&T infrastruktras vienbu uzskaites datu bzi, kas aus identifict o vienbu stvokli un statusu, k ar kontrolt vienbu plsmu iestdes ietvaros vai starp iestdm. Tiek runts, ka patreiz Veselbas ministrija tehnoloiskm vajadzbm izmanto apm. 120-140 serverus un tiem klt piepirkts programmatras licenses. Kdi 20% no virtulm instancm tiek izmantoti Valsts informcijas sistmu (VIS) darbbas nodroinanai. MS Windows serveri nodroina lietotju autentifikcijas pakalpojumus, drukas pakalpojumus, k ar elektronisk pasta un dokumentu koplietoanas pakalpojumus. Savukrt, Linux serveri

Page 37 of 54

lielkoties nodroina lielu dau Valsts informcijas sistmu darbbu, WEB aplikciju un dadu automatiztas novroanas Linux moduu darbbu, atsevios gadjumos lokl tkla pakalpojumu darbbu. Atirb no iepriekjiem gadiem, kad k virtualizcijas platforma tika izmantoti etri dadi risinjumi, tagad virtul arhitektra apvienota tikai trijos MS Hyper V, XEN Server un, protams, VMWare. Virtualizcija lielk vai mazk apjom tiek izmantota devis iestds. Virtualizciju izmanto gan VIS darbinanai, gan standarta pakalpojumu nodroinanai. Vislielk virtualizcijas pakpe obrd ir Veselbas ministrij, Valsts Zu aentr (VZA) un Veselbas norinu centr. Darbstacijas prsvar ir nodrointas ar Microsoft opertjsistmm un biroja programmatru. K elektronisk pasta pakalpojuma programmatra lielkoties tiek izmantoti IBM Lotus Domino un Lotus Notes risinjumi. Atbilstoi Valsts informcijas sistmu reistra datiem veselbas nozar ir reistrtas pri par 20 VIS. etru vai piecu VIS vai to moduu darbba tiek nodrointa rpakalpojuma datu centr. Visiem tiek nodrointa darbbas neprtrauktbas, izmantojot gan virtualizciju, gan ar datu centra resursus. T k jsecina, ka prjo VIS darbbas neprtrauktba ir atkarga no iestu IT infrastruktras iespjm. Jaunajiem e-veselbas projektiem tiek nodrointa darbbas neprtrauktba, izmantojot virtualizcijas tehnoloijas.

6.2.

IT&T INFRASTRUKTRAS OPTIMIZCIJAS METODES

Veselbas ministrij k viens no optimizcijas metodes pamatelementiem ir izvlta

serveru opertjsistmu virtualizcija. Tas, ka o politiku valdba uzskusi un turpina sekmgi, ir teortiski pareizs solis, kuru var tikai veicint jaunas novatoriskas programmas, kas 2013. gadam un turpmkajiem gadiem tomr vl nav izstrdtas.

6.2.1. Virtualizcija
Optimizcijas ietvaros 1. virtualizcija ir metode, ar kuras paldzbu var samazint resursu apjomu nodroinot tos paus pakalpojumus ar efektvkiem pamieniem; 2. rezultt samazins izmantojamo serveru skaits un infrastruktra ir vieglk prvaldma un uzturama, un t nav tik jtga pret maingajm prasbm vai maingo pakalpojumu apjomu; 3. ietaups elektroenerijas, dzesanas, serveru uzturanas izmaksas;

Page 38 of 54

4. vienots balss un datu pakalpojums un vienota tehnisko resursu bze ir pamats virtualizcijas uzskanai. Programmas ietvaros k virtualizcijas platforma tikusi izvlta VMWare, jo ir visvairk prstvt platforma iestds. Konsultjoties ar specilistiem, autors secinja, ka lokl tkla pakalpojumiem, lietotju autentifikcijai un kontu prvaldbai, koplietoanas resursiem, dokumentu vadbas sistmm virtualizcija ir iespjama. Atsevios gadjumos pirms virtualizcijas projekta stenoanas nkotn ir jveic izpte un jizprot situcijas nopietnba, vai virtualizcija ir iespjama un kdi resursi ts darbinanai bs nepiecieami. To gan nevajadzs dart datu bzu serveru gadjumos, jo jaunkie serveri, piem., SQL Server atbalsta datu bzes atspoguoanu, lietojumu un klasterizciju. Servera SQL klasteris ir jau identiski konfigurti serveri un shma paldz sadalt darba slodzi starp vairkiem serveriem. Visiem serveriem ir viens virtuls nosaukums, saska ar to, sadala datu pa klastera IP adresm darba cikla laik. Ar atteikuma vai traucjuma gadjum vien no klastera serveriem, automtisks slodzes prnese ir iespjama uz citu serveri[Batirevs, 2012].

6.2.2. Virtualizcijas izmaksas

K zinms, Serveru virtualizciju iespjams skaitoanas stek (computing stack) veikt dados lmeos, tai skait lietojumprogrammas lmen, opertjsistmas lmen un iekrtu lmen. Ldz ar to jebkura mroga virtualizcijas projektam detalizt izpte ir obligta. Parasti o izpti veic konkrts virtualizcijas platformas specilisti, ar kuriem tiek slgts lgums par da pakalpojuma veikanu. Virtualizcijas platformas licenu izmaksas centraliztas IT infrastruktras gadjum sastda aptuveni 50 000 LVL. Par o summu tiktu nodrointa jaunks virtualizcijas platformas licenu versijas iegde un uzturana, 6 fizisko serveru izmantoanas tiesbas virtualizto instanu darbbas nodroinanai, o serveru un virtualizto instanu centralizta prvaldba, centralizta rezerves kopiju veidoana un virtualizto instanu atjaunoana no tm, automatizta virtulo instanu izmitinana un prvietoana atbilstoi fizisko serveru veiktspjai, virtualizto instanu darbbas neprtrauktba atbilstoi fizisko serveru iespjm. aj summ ir iekauta programmatra, kas nodroina virtualizto instanu darbbas atjaunoanu cit eogrfisk viet. Lai veiktu virtualizciju, ir nepiecieama ar centralizta datu glabtuve, kas nodrointu visu virtualizto instanu datu glabanu. Atbilstoi apkopotajai informcijai, trs datu glabtuves, kas ldz im nodroinja virtualiztu instanu darbbu Veselbas ministrij un Veselbas ekonomikas centr, ir prvietotas uz Zu valsts aentru. Ldz ar to, Zu valsts aentras datu glabtuve obrd nodroina ne tikai VIS darbbai nepiecieamos resursus, bet ar

Page 39 of 54

tiek izmantota virtulajm instancm, kuru dati ir prmigrti no Veselbas ministrijas viens no Veselbas ministrijas mriem virtualizcijas tehnoloiju izmantoan.

un

Veselbas ekonomikas centra. Jaunas datu glabtuves izveidoana, konsolidjot jau esos, bija Izvrtjot VZA datu glabtuvju savstarpjs savietojambas iespjas, k ar to ldzinjo izmantojumu, to saistbas un uzlabojumu izmaksas, s datu glabtuves ir iecerts savienot, tdejdi nodroinot abpusju pilngu datu dublanos un datu pieejambu, ja notiek kdas no datu glabtuvm pilnga atteice. Abas datu glabtuves ir iecerts izvietot dads eogrfisks viets.

6.2.3. Vienots virtulo biroju tkls

Vienots virtulo biroju tkls ir tds infrastruktras konfigurcijas modelis, kas nodroina dads eogrfisks viets izvietotu biroju apvienoanu vienot virtulaj tkl. Tkla izveide un t turpmk uzturana ir Veselbas ministrijas saisttu iestu nkotnes vzija inovciju un valsts stratiskaj plna ietvaros. Iestu infrastruktras ir sav starp savienotas ar VPN (Virtual private network) savienojumu, k ar tiek ieviests vienots balss un datu pakalpojumu savienojumus, nodroinot drous sakarus starp iestdm. Paredzts ar izveidot vienotu virtulo biroju tklu, kas bs par pamatu virtualizcijas risinjumu un esos centralizts datu glabtuves izmantoanai ar atbilstou veiktspju. Ar paredzto IP telefonijas funkcionalittes ievieanu, IT specilistiem konsultjoties ar sadarbbas partneriem, ir secints, ka da vienota balss un datu pakalpojuma ievieana rads izmaksu ietaupjumu aptuveni 20% apmr no patreizjm aprintajm gada kopjm izmaksm par iem pakalpojumiem. Apriniem ir ierobeotas pieejambas statuss. Ekonomija veidojas no t, ka ar vienota virtul biroja tkla izveidi, kur tiks ieviesta IP telefonijas infrastruktra, par 20% mazki bs struktras uzturanas izdevumi un vars ietaupt. Veselbas ministrija vairs neabons parasts telefoniju lnijas un neizmantos telekomunikciju firmu raots telefonu centrles (PABX) iekjs komutcijas vajadzbm.

6.3.

OPTIMIZTAS IT&T INFRASTRUKTRAS UZBVE

Optimiztas IT&T infrastruktras uzbves pamat ir vienots balss un datu pakalpojums.

6.3.1. Primrais un sekundrais datu pieejas punkti

Infrastruktra paredz ar divu datu pieejas punktu izveidi. Serveru noslodze datu glabtuves darbinanai organizjas caur primro datu pieejas tklu. VZA datu glabtuve atbilstoi centraliztas datu glabtuves prasbm tiek izvietota, to pielgojot virtualizcijas platformas darbinanai. Serveri tiks izvlti no iestds esoajiem serveru resursiem. Serveru skaits datu centr virtualizcijas projekta gait pakpeniski tiks palielints, ja tas bs

Page 40 of 54

nepiecieams, vai nu izvloties no iestds pri palikuajiem serveriem. Tdjdi, iestdm tiks nodroints dros garanttais datu prraides savienojums ar primro datu pieejas punktu. Patreizj Zu valsts aentras datu glabtuve un serveri atbilst centraliztas datu glabtuves prasbm, bet pilngi aizsargt pret lielm kataklizmm nevar, jo ar noslogojuma pieaugumu tie nesps tikt gal ar uzdevumiem. Pareiz Aentr ir iegdti divi oti moderni serveri ar lielu veiktspju un lielu to uzlaboanas potencilu nepiecieambas gadjum. Tie nozarei ir vissvargkie un nepieauj dkstvi vai slaicgu datu prraides atteici. Tomr serveri ir pakauti neparedztiem kaitgiem rjiem faktoriem, un ptjuma darba autors noskaidroja, ka ir doma taist sekundro datu pieejas punktu, kas tiktu savienots tiei ar Lattelekom k datu sakaru piegdtju. is dubljoais pieejas punkts aentr automatizti nodroins to IT infrastruktras instanu un pakalpojumu darbbu, kurus btiski bs ietekmjis primr sakaru punkta prtraukums, nepieaujot dkstvi vai slaicgu nepieejambu.

6.3.2. Iestu IT&T infrastruktra optimizcijas modea ietvaros

Savienojuma nodroinanai ar primro un sekundro datu pieejas punktu, kas iztirzti iepriek, k ar pakalpojumu nodroinanai, katr iestd ir nepiecieams izvietot marruttju ar atbilstou funkcionalitti. Kur tas bs iespjams, pakalpojuma ievieanas izmaksas netiks sadrdzintas. Vissvargk nozme optimizcijas rezultt, pielietojot virtualizcijas tehnoloijas, btu jpievr lietotjiem un viu darbstacijm. Tomr skotnj optimizcijas posm darbstacijas netiks modifictas. Darbstaciju virtualizcija btu nkamais solis pc s optimizcijas. K pirms btu jvirtualiz ts darba stacijas, kuras ir ldz im uzrdjuas mazu veiktspju un morli novecojuas. Ir divi varianti darbstaciju modernizcijai un virtualizcijai: 1. Eso darbstacija tiek prveidota (netiek mainta pati iekrta) par plno klientu, kuras uzdevums ir nodroint lietotja darba sesijas savienojumu ar serveri un visu perifrijas ieru (monitors, klaviatra, pele, drukas ierce u.t.t.) darbbu; 2. Tiek iegdta jauna darbstacija plnais klients, kas ir specili pielgota iekrta gala klientu (terminlis) vai virtulo darba virsmu darbbai. Abos gadjumos ir nepiecieams iegdties papildus lietotju un virtualizcijas risinjumu licences. Darbstaciju virtualizcijas gadjum visu lietotjam nepiecieamo veiktspju nodroina serveris, ldz ar to dam risinjumam bs papildus nepiecieamas serveru jaudas un bs jiegdjas papildus serveri. Td darbstaciju virtualizcija bs jizvrt ar no finansil viedoka.

Page 41 of 54

6.3.3. Plnie klienti darbstacijas

Veselbas ministrij tiek izminti plnie klienti darbstacijas ar Wyse Technology izstrdjumiem. Patreizjs tehnoloiju tendences pasaul rda, ka arvien mazk un mazk tiek izmantoti visprjs nozmes X86 mikroprocesori un lielas slodzes grafiskie koprocesori, kas tiek darbinti personlajos datoros. Wyse risinjumi ir daudz, daudz ltki un lietotjam dot to pau darbbas pieredzi k PC ar taj ieinstaltu ir spjgi

Windows XP.

Lietojumprogrammas tiek darbintas no servera, bet lietotja ierce sniedz grafiku, video, un skau.[Foremski, 2006] T 2006.gad rakstja Tom Foremski un jdom, ka Veselbas ministrijas s Wyse iekrtas ar ir no 2006.gada. K problmas risinjums, autors uzskata, plno klientu ievieana tomr bs jrealiz, bet bs jievie jaudgkus plno klientu izstrdjumus, kdus piedv HP. Klientu darbstacijas bs vienkrk uzturamas un energoefektvkas. bs ilgkam periodam paredzta aktivitte, k uzsver pai IT nodaas darbinieki, kuras ietvaros novecojus klientu datortehnika tiek aizvietota ar pln klienta risinjumiem un darbstaciju vai darbvirsmas virtualizciju datu centr. Ieguvumi: vienkrka klienta datoru uzturana; zemkas elektrbas izmaksas. nozarei vienotas plno darbstaciju izveides pieejas izstrde; pieejas pakpeniska ievieana.

Ieguldjumi:

6.4.

TKLA UN IT INFRASTRUKTRAS RESURSU IZMAIAS

dai optimiztai infrastruktrai oti svarga ir ar savienojumu dublana, jo visa

infrastruktra, k ar iestdm nepiecieamie pakalpojumi maksimli iespjami tiek darbinti caur tklu. Plnos jiekauj noteikti tkla mrjumi, lai vartu identifict nepiecieamo caurlaidbu. Iespjams, ka augstas prasbas pret savienojumu, k ar to dublana sadrdzins pakalpojuma izmaksas. Tiks izvrtta pakalpojuma izmaksu atbilstba pret iegstamo funkcionalitti un kopjo pakalpojuma kvalitti. Virtualizcijas projekta gait izmantoto fizisko serveru skaits gala rezultt samazinsies, ja bs iespjams veikt virtualizciju visiem optimizcijas posmiem. Samazinjums notiks pakpeniski, prceot iestu instances uz virtualizcijas platformu un izvietojot ts primraj datu pieejas punkt. Kamr instance nebs pilnb virtualizta, t funkcions k ldz im ar vecajm iekrtm un metodm. Ja virtualizcija konkrtai iestdei bs notikusi veiksmgi, ts

Page 42 of 54

nodroinana ar ldzinjiem resursiem tiks prtraukta. Ar ldzgu algoritmu notiks visu instanu virtualizcija vis virtualizcijas procesa gait. Samazinoties IT infrastruktras resursiem proporcionli samazinsies ar serveru elektroenerijas patri un to uzturanas izmaksas. Ir konstatts, ka summu, kas tiks investta tkla un IT infrastruktras resursos, btu iespjams atpelnt 5 gadu laik, emot vr ar turpmko IT infrastruktras attstbu. Neminot skaitus, bet tikai izsakot apgalvojumu, koncepcijas aprini parda, ka virtualiztas IT infrastruktras operatvs izmaksas ir aptuveni 50 % mazkas nek nevirtualiztas IT infrastruktras izmaksas. Izmantojot virtualizcijas metodi, Nepiecieamo licenu samazinjums, ja neizmains nodrointo pakalpojumu skaits, statistiski tie veid nav aprinms. Pc fizisko instanu optimizcijas komercializcijas nolkos k nkoais solis btu virtul sla risinjumi, par ko darba autors teortiski rakstja, runjot par mkoa arhitektru. Dadi Microsoft virtualizcijas risinjumi auj ietaupt dadu skaitu servera licences. Windows Server Enterprise atauj 4 virtulos serverus jeb instances. Turpretim, Windows Server Data Center paredz ieinstalt bezgalgi daudz virtulas instances, neko par to nemaksjot. Ptjuma autors btu bijis priecgks, ja vajadzgais serveru daudzums btu jau uzskaitts. K prieklikums tiek izteikts tomr katrai pakautbas iestdei uzskaitt savus serverus, kas papildus centralizti autu veikt preczkus aprinus tlkai optimizcijai. Veselbas ministrijas rcbas shma par optimiztas informcijas tehnoloiju un telekomunikciju infrastruktru, kur ietilpst Veselbas ministrija un 10 no ts pakautb esom iestdm, apkopota 1. pielikuma 1. shm.

6.5.

TURPMK RCBA PC VEIKSMGAS IESTU INSTANU VIRTUALIZCIJ AS

Atbalsta instanu virtualizcijas rezultt iestu IT infrastruktras pakalpojumi tiktu

nodrointi izmantojot vismaz divas reizes mazku serveru skaitu. Virtualiztu IT infrastruktru ir vieglk centralizti prvaldt un vadt. Virtualiztas IT infrastruktras sptu nodroint jaunus pakalpojumus sk laik, k ar btu nepiecieambas gadjum pieejamas tltjas instances un pakalpojumu nodroinana sekundraj datu pieejas punkt. Virtualizto instanu optimizcija paredz standarta atbalsta pakalpojumu apvienoanu vien instanc. Pie standarta atbalsta pakalpojumiem pieder: 1. Lietotju un darbstaciju prvaldba (Aktv direktorija); 2. Koplietoanas resursu pieeja; 3. Antivrusa programmatra; 4. Elektroniskais pasts;

Page 43 of 54

5. Dokumentu prvaldba (DVS); 6. Grmatvedba; 7. Personlvadba. Microsoft Aktvs direktorijas programmatras centralizcija prass daudz pu un cilvkresursu, jo bs nepiecieams iestu lietotju katalogus apvienot vien, attstot un ievieot ar jaunus un aktualiztus drobas un prvaldbas principus. Tomr ar katalogs tad tiek veidots no jauna. Tpat k citi rdtji tiks uzlaboti, Aktvs direktorijas vienbu skaits iestds, ievieot o pakalpojumu, rezultt samazinsies. Faktori, kuri parasti nekait apvienoanu vien instanc, izvrtjot tehnisks iespjas un risinjumu saretbu, ir instanu optimizcija, kuras darbojas uz viendiem risinjumiem. dos apstkus uzlabot un piemrot apvienoanu vartu IBM Lotus Domino serveru instancm. Tad ar iespjams licenu izmaksas btu ievrojami mazkas. Grmatvedbas pakalpojumu optimizcija, sekojot Valsts kancelejas iniciatvai Valsts prvaldes atbalsta funkciju nodroinanas iespju izptes un rekomendjam modea izstrdes pakalpojums, tiktu veidota t, lai pamat btu gan iepirkumu un autonomas pakalpojumu programmas darbba, gan citu pakalpojumu optimizcijas iespjas. Personlvadbas pakalpojumam labkais risinjums tiks izvlts, veicot detaliztku izpti un iekaujot to pln, kas balstsies uz o risinjumu kopjo iederbu optimiztaj IT infrastruktr un virtualizts instancs. Virtualiztaj un optimiztaj IT infrastruktr btu iespjams ietaupt administranas darbu apjomu un tdejdi ar cilvkresursus.

6.5.1. IT&T atbalsta struktrvienba

Ldzgi k tiktu veidotas virtuls iestdes, vajadztu veidot IT&T atbalsta struktrvienbu, kas nebtu tiei saistts ar VIS darbbu vai iestdes biznesa sistmu darbbu. struktrvienba tlk k iestu atbalsta dienests strdtu pie pakalpojumu nodroinanas, k ar pildt tos pienkumu, kurus d centralizt IT&T infrastruktr var veikt centralizti: 1. IT&T dokumentu izstrdi un ievieanu; 2. attstbas projektu sagatavoanu un ievieanu; 3. drobas jautjumu prvaldanu; 4. ar IT&T saistts korespondences un sarakstes krtoanu; 5. ar IT&T infrastruktru saistto lgumu prvaldbu; 6. virtualiztas IT&T infrastruktras vadbu un apkalpoanu; 7. lietotju standarta atbalsta nodroinanu;

Page 44 of 54

8. centralizts IT&T infrastruktras tehnikas (datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika) vienbu apkalpoanu.

6.5.2. Standarta atbalsts iestdm

Paralli IT&T atbalsta struktrvienbas darbbai, iestds ir nepiecieams attlinti izmantojot apvienots IT&T atbalsta struktrvienbas resursus. Tau ds gadjums ir jizvrt individuli atbilstoi iestd nodroinmo pakalpojumu klstam, specifikai un saretbai. du atbalsta modeli btu iespjams stenot, paredzot apmcbu par kdas no iestd lietotas iekrtas darbbu, piemram, par drukas iekrtu. Atbalsts, veicot izbraukumus uz birojiem, jeb atbalsts lietotjiem kltien ir jnodroina dos gadjumos: 1. Darbstaciju, to perifrijas iekrtu un sakaru aparatras diagnostika un nomaia; 2. Iestdes tkla infrastruktras uzturana (im uzdevumam ir btiska loma centraliztas IT&T infrastruktras un ts virtualizto pakalpojumu gadjum); 3. Konsultcijas lietotjiem sakar ar sakaru aparatras, drukas iekrtu lietoanu, standarta lietojumprogrammatru un tamldzgi.

6.6.

OPTIMIZCIJAS KOPSAVILKUMS
Ptjum aprakstts optimizcijas iespjas un optimizcijas metodes ir balsttas uz

bra IT&T nozares attstbas tendencm un tehnoloiskiem risinjumiem Veselbas ministrij. Savu lietderbu izvltajai optimizcijas metodei Veselbas ministrij un tai pakauto iestu infrastruktr virtualizcijai un resursu konsolidcijai uz nedaudziem virtuliem serveriem rds laiks. Konsultjoties ar IT darbiniekiem un veicot aptauju darbinieku vid, rads iespja aprakstt patreizjo situciju veselbas nozares iestu IT&T infrastruktr, kas tomr ir balstta uz s laika period iegtu informciju, kas var nebt precza, un td balstt galgus lmumus uz to nevar. Lai noskaidrotu kolu viedokus par optimizcijas programmas darbbu, kvalifikcijas prakses laik tika veikta kolu aptauja. Apkopojot kolu atbildes, kas tika savktas no 28 koliem, var secint, ka kolu viedoklis par virtualizcijas programmas realizanu kopum ir pozitvs. Izvlt ministrijas programma apmierina lielko dau no aptaujtajiem koliem [6.6.1.att.]: pilnb 77% no visiem aptaujtiem; gandrz apmierina 17,5%; neapmierina 1,5%; vairk neapmierina k apmierina - 4%

Page 45 of 54

6.6.1.att. Kolu aptaujas datu apkopojums: Vai Js apmierina IT&T optimizcijas process?

N= 28 (respondentu skaits)

6.6.2.att. Kolu aptaujas datu apkopojums: Ko js domjat par virtualizcijas instrumentiem, vai

Jums ir zinanas un, vai strdjat ar tiem? N= 28 (respondentu skaits) Tdejdi ir iegts priekstats un izvlts materils secinjumu veikanai par virtualizcijas iespjm, pakalpojumiem un problmm, kas ir risinmas veselbas pakalpojumu inovcijas jom ar sabiedrbai draudzgiem virtuliem instrumentiem. K devums institucionls vides prmaim Veselbas ministrijas un ts iestu optimizcija ktu par kreativittes paraugu oficilo valsts institciju skatjum.[6.6.2.att.]

Page 46 of 54

6.7.

NKOTNES VZIJA ILGTERMI

Izvloties virtualizciju k optimizcijas metodi, Veselbas ministrija ir izvrtjusi ar

iespjamos nkotnes attstbas scenrijus. Virtualiztas instances nkotn tiks centralizti uzturtas rj datu centr. Nkotn nebs nepiecieams atjaunot IT&T infrastruktras resursus (serverus), jo bs iespjama izvle, ko bs iespjams paemt no virtualizta sla (mkoa). Tikldz virtualiztm instancm bs nepiecieama papildus tehnisko resursu veiktspja, bs iespjams izvlties vai nu: 1. risint jautjums par kapitlieguldjumiem, konkrt laik un viet iegdties iekrtas un vlk ar iedarbint pakalpojumu. Iekrtu noslodzi pateikt vars tikai pc to iegdes, ttad ir jveic aprini un prognozes, kas sare attstbas plnoanu. Tdejdi ar papildus tiek trti nozares finansu ldzeki; 2. jeb atkal, attiecgs instances vajadzbm konkrtaj brd iegdties skaitoanas jaudu k rpakalpojumu un radoi izmantot vienotu datu centru pakalpojumus. du izvli pieauj tiei instanu virtualizcija. Samazins ar patrtais laiks virtualizto instanu prcelanai (migrcijai) uz jaunajiem tehniskajiem resursiem. Virtualiztm instancm ir svarga virtualizcijas platforma - tda, kas atbilst un virtualiztajai instancei. Tau ar virtualizciju jebkur gadjum ir iespjama migrcija

skaitoanas jaudas jeb veiktspjas tehnisko resursu nodroinana, kas ir vajadzga konkrta pakalpojuma darbbas uzturanai. Ar virtualizcijas ievieanu vairs netiek runts par tehnisko resursu vienbm, bet gan par veiktspjas vienbm, kas uzmumiem iegdtas k pakalpojums un papildintas vai samazintas dinamiski, atkarb no t, cik ts pakalpojuma darbbas nodroinanai konkrtaj laika period ir nepiecieamas. Organizcijas vars izvlties tikai tos pakalpojumus, kuri dotaj brd bs nepiecieami un ar kdm skaitoanas jaudm. pakalpojuma apmaksa var tikt aprinta pat stunds. du pakalpojumu dv par mkoskaitoanas pakalpojumu. Turklt mkoa tehnoloijas nodroina tltju reakciju uz jauniem apdraudjumiem, neprslogojot interneta sakaru kanlu, un optimli izmanto ierces resursus[Kaspersky Lab.]

Page 47 of 54

SECINJUMI
1. Darb apskatti virtulie risinjumi to ievieana un ar to saistts problmas Veselbas ministrijas un ts pakautbas iestds. K galven virtualizcijas platforma serveru virtualizcijas vajadzbm tiek lietota VMWare. Neskatoties uz to, atsevii departamenti lieto ar MS Hyper-V, XEN Server, jo ar ts ir msdiengas platformas servera vajadzbm. Darb teortiski ir aplkotas ar citas virtualizcijas platformas, virtualizcijas vsture, priekrocbas un virtualizcijas rku funkcionalitte. 2. Iegta plaa informcija paizgltoans ce, kas nepiecieama, lai izprastu ineniertehnisko risinjumus, to iespaidu globl un socil kontekst uz virtualizcijas procesiem. Galven darba ideja nav tomr saistta ar servera virtualizciju, tam nepiecieamajm platformm un instrumentiem. Izlasot darbu, saprotams, ka virtualizcija ir darba optimizcijas veselgku un strdjoiem patkamku darba apstku radanas mehnisms, komforta un tieo pienkumu kvalitatvas veikanas garants izvltaj amat. 3. Autors centies patstvgi izdart argumenttus secinjumus, jau iestrdjot tos attiecgs nodaas tekst vai ts nobeigum. Darba gait visvairk ir apskatti un ar zintnisko
literatru pamatoti Microsoft virtualizcijas risinjumi, k biek lietojamie virtualizcijas

platforms. Tomr pietiekama uzmanba veltta ar VMWare izstrdjumiem, jo tiei VMWare tiek lietota Veselbas ministrij visvairk. Nav jaizmirst, ka VMWare View ir vadok virtualizcijas platforma darbvirsmu (desktop virtualization platform) gadjum.
4.

Darb apskatta ar virtualizcija mkoa struktrs. Patiesb jsecina, k t ir ne

tikai nkotnes izstru vrta (pat Veselbas ministrij vl sti par to nerun), bet, pc darba autora domm, visefektvk un ekonomiskk metode ciparu tehnoloiju straujs attstbas videi, veicinot prmaias raoanas, administratvo nozaru un kultras jom pasaul. Pdjos desmit gados mkoa tehnoloijai ir bijusi gan eoa, gan vienojoa ietekme ekonomik, vienlaikus nojaucot tradicionlos uzmjdarbbas modeus. 5. Patreizj optimizcijas posm Veselbas ministrijai galvenais uzdevums nav virtualizt gala klientu hostdatorus un terminus, jo ir jpabeidz citi ar virtualizciju saisttie pamatuzdevumi, kas izpildmi ldz 2014. gadam. Tostarp, tomr notiek ar gala klientu darba vides optimizcija, ko autors uzskata par apsveicamu. 6. T k ptjum apskatm iestde ir valsts institcija un nebija iespjams iegt pilnu informciju par aj nozar iesaistts datortehnikas, serveru, sakaru un cita biroja tehnikas vienbu modeiem, preczkus secinjumus, nezinot o vienbu datus, nebija nozmes un ar atautm metodm iespjas izdart. Td autors ir samierinjies ar sasniegto.

Page 48 of 54

PRIEKLIKUMI (ieteikumi)
emot vr ptjuma autora oficilo status, kas liedza piedalties administratv departamenta rkotajs sapulcs, sniedzot savus prieklikumus, ie ieteikumi un prieklikumi par darba optimizciju un koliem sniedzamo paldzbu no IT darbinieku un administrcijas puses var kalpot tikai k teortiskas nostdnes, kuras neviens neems vr pat virtuli. Bet k jau tika mints secinjumos, iestdes vadbai ir pamats uzlabot esoo IT&T infrastruktru, kas gala rezultt pozitvi ietekmtu ne tikai Veselbas ministrij un tai pakautbas iestds strdjoo kolu darbu, bet dotu kvalitatvku atdevi visai sabiedrbai. Darba autors iesaka sekojoo: Pc aptaujas rezulttiem koli par to priectos, jsecina, ka radusies vlme redzt padziinta tipa materilus (pat prieklikumi veidot k instrukcijas un ar Intranet) par atsevim tmm darb ar datortehniku. Tdjdi ministrij strdjoiem nevajadzs tik biei vairs griezties pie IT daas pc paldzbas. Gada nogal sav IT nozar veikt padziintu plnoanu, jo plnoanas priekrocbas aus: o apzint IT nodaas vietu un lomu turpmk ministrijas attstb, o skaidri formult galvenos mrus, o veidot un noteikt specifiskus optimizcijas sistmas mrus, o izprast iekjs un rjs vides ietekmjoos faktorus, o optimli novrtt un izvlties darbbas alternatvas. Galvenie autora prieklikumi administratvajam apartam: o vairk specilistus nodarbint IT noda; o vairk izmantot prezentcijas tehnikas un virtulos instrumentus; o paldzt praktikantiem atrast darba vietas Veselbas ministrijas iestds. T k patreizj plno klientu virtualizcijas platforma neauj kvalitatvi realizt visus darba uzdevumus hostdatoru lietotju pus, departamenta vai vadbas lmen btu kritiski japsver prieklikums veikt HP produkcijas iepirkumu, proti, plno klientu, blade PCs, blade darbstaciju un virtulo darbvirsmu komplektu. Gadjum, ja darba autora prieklikumi tomr tiktu emti vr, tad rekomendjamo paskumu mrtiecbu jpamato kompleksi ar organizatoriskiem, ekonomiskiem, nepiecieambas gadjum tehnoloiskiem un tehniskiem risinjumiem un atbilstoiem apriniem, jparda ieteikumu ievieanas ekonomisk efektivitte.

Page 49 of 54

LIETOTS LITERATRAS SARAKSTS

1. Seventh Framework Programme (FP7), Nanosciences, nanotechnologies, materials & new production technologies (NMP), lpp.31 2. Ekonomikas un finanu padomes 2002. gada janvra ziojums par ptniecbu un attstbu (2002. gada janvris) 3. Power Systems (2012), Integrated Virtualization Manager, Copyright IBM Corp. 2010,
lpp.1 no 72

4. Schroeder, R. (2008), Defining Virtual Worlds and Virtual Environments, Journal of Virtual Worlds Research, 1(1), 2-3. lpp.2 5. poem copyright Brian Shirra (2012) 6. "The Haunting" and Mobile, Locative Experience Design (2007), Copyright Springer, http://eprints.qut.edu.au, (skatts 13.11.2012) 7. Reid, D. (2008), Poetry as Paradigm Shifter, prezentcija Pasaules kreativittes forum Antverpen, 20.11.2008 8. Ptjums Valsts kancelejas administrt projekta Atbalsts strukturlo reformu ievieanai valsts prvald (2012) "INFORMATVI ANALTISKS MATERILS DISKUSIJM PAR GLOBLAJM TENDENCM UN ES DARBA KRTBAS AKTUALITTM" ietvaros, 2012. gada 21. maijs, lpp.114-115 no 187 9. Sam Vaknin Ph.D., TrendSiters (2009), Digital Content and Web Technologies, 2002, Copyright Lidija Rangelovska, lpp. 181, 358, 400, 401, no 408 10. Duderstadt, J.J. (2009), Current Global Trends in Higher Education and Research: Their Impact on Europe, http://www.aplu.org/document.doc?id=1969, (skatts 14.11.2012) 11. Jean Baudrillard (2007), Stanford Encyclopedia of Philosophy, first published Fri Apr 22, 2005; substantive revision Wed Mar 7, 2007, http://plato.stanford.edu/entries/baudrillard, (skatts 28.12.2012) 12. Murray, R., Mulgan, G. & CaulierGrice, J. (2008), Generating Social Innovation: setting an agenda, shaping methods and growing the field, Social Innovation Exchange 13. Banku augstskola (2010), SELF-EVALUTION REPORT, Professional Bachelor Study Program Risk Management and Insurance, Riga, lpp.46-47 no 284 14. KMzin_040808_radind.doc (2008), Informatvais ziojums par radoo industriju un ts
politiku Latvij , lpp.3 no 85

Page 50 of 54

15. Abiquo, The Next Chapter in the Virtualization Story Begins, http://ceo.ulitzer.com/node/1290770, (skatts 30.11.2012) 16. Ken Moreau (2008), .A Survey of Virtualization Technologies, 2008 HewlettPackard Development Company, L.P. 17. Segun Sorunke, End-to-End (E2E) Security, http://www.cyberschuulnews.com/talkingIP.html, (skatts 02.12.2012) 18. Sam Vaknin, Ph.D. TrendSiters. Digital Content And Web Technologies, 4th EDITION 2002, 2009 Copyright Lidija Rangelovska. lpp.181 (kop 408) 19. S. N. Stancu, A. Al-Shabibi, S. M. Batraneanu, S. Ballestrero, C. Caramarcu, B. Martin, D. O. Savu, R. V. Sjoen, L. Valsan (2010), Network Resiliency Implementation in the ATLAS TDAQ System, ATL-DAQ-PROC-2010-007 05 June 2010 20. Kevin C. (2013), Mobile virtualization: Another nail in the PC coffin, Tofel 2013 GigaOM, http://gigaom.com/2012/01/13, (skatts 07.12.2012) 21. Gershenfeld, Neil (1999), When Things Start to Think. New York: Henry Holt 22. Bleed, Ron (2001) A Hybrid Campus for the New Millennium, Educause, Jan./Feb. 23. J.Kuzmins, L.Kuzmina (2006), Virtul kltbtne mcbu proces. Izgltbas zintnes un pedagoijas msdienu pasaul, LU Zin.Raksti, 697.sjums, Rga, 2006, lpp. 114-128 24. Prof. Jean-Yves Le Boudec, Prof. Andrzej Duda, Prof. Patrick Thiran, LCA-ISC-I&C, 2012 EPFL, http://icawww.epfl.ch/publication.action?q=LCA-ISC-I&C, (skatts 08.12.2012) 25. LZA Terminoloijas komisijas Informtikas tehnoloijas un telekomunikcijas (IT&T) terminoloijas apakkomisija, Datortermini 26. Kevin Kelly (2009), Using Solaris Resource Management Utilities to Improve Application Performance, http://blog.boreas.ro/2007/12/solaris-podcast-covers-p2vmigration.html, (skatts 08.12.2012) 27. Michael Johnson, Application Virtualization, lpp.102 no 415, http://es.scribd.com/doc/60592528/Application-Virtualization-What-you-Need-toKnow-For-IT-Operations-Management, (skatts 14.12.20012) 28. Microsoft IT (2009), How Microsoft Designs the Virtualization Host and Network Infrastructure, lpp.1, 9 no 11, January 2009, 2009 Microsoft Corporation 29. Microsoft Corporation (2009), Microsoft Hyper-V Server 2008 R2: Using Live Migration, lpp.8 no 11, August 2009, 2009 Microsoft Corporation

Page 51 of 54

30. Oracle VM VirtualBox (2004), User Manual, Copyright 2004-2012 Oracle Corporation, http://www.virtualbox.org/manual, (skatts 17.12.2012) 31. J. Peter Bruzzese, Ronald Barrett, Wayne Dipchan (2009), Windows Server 2008 How-To, Sams Publishing. Copyright 2009. 32. Al Geist, Adam Beguelin, Jack Dongarra, Weicheng Jiang, Robert Manchek, Vaidy Sunderam (1994), PVM: Parallel Virtual Machine A Users' Guide and Tutorial for Networked Parallel Computing, 1994 Massachusetts Institute of Technology http://www.netlib.org/pvm3/book/pvm-book.html, (skatts 02.01.2013) 33. Neil Smyth (2012), Xen Virtualization Essentials, Copyright 2009 Virtuatopia.com 34. Veselbas ministrija (2010), PA.7.3.2. IT_process, apstiprints 13.05.2010.gad, lpp.5 no 6. 35. Citrix Virtualization Journal (2012), Cloudpaging Startup Numecent Emerges from Stealth, Copyright 2012 Ulitzer, Inc., http://citrix.ulitzer.com/node/2191835, (skatts 07.01.2013) 36. BIT solutions (2009), BIT pabeidz vriengu Citrix virtualizcijas projektu, 2009 Copyright Baltic Information Technology, http://www.bit.lv/?cat=173&lang=lv un http://www.bit.lv/?cat=378&lang=lv, (skatts 07.01.2013) 37. Encyclopedia, Hypervisor, Wikipedia Copyrights, http://encycl.opentopia.com/term/Hypervisor, (skatts 14.01.2013) 38. Nicola Ferrini, Microsoft Virtualization Solutions, Microsoft, TechNet 39. Sean Michael Kerner (2009), Red Hat Enterprise Virtualization Gets Managed, November 03, 2009, ITBusinessEdge, http://www.internetnews.com/software/article.php, (skatts 20.01.2013) 40. Skaidrojo vrdnca (1995), Datu apstrdes un prraides sistmas, A/S SWH Informatvas sistmas, 1995, lpp.72 no 247 41. Aleksejs Batirevs (2012), Rgas Pedagoijas un izgltbas vadbas akadmijas Microsoft SQL datubzes attlintas vadbas nodroinana, Jrmala 2013, lpp.8 no 55 42. David E.Y. Sarna (2011), Implementing and Developing Cloud Computing Applications, CRC Press, An Auerbach Book, lpp.13 no 299 43. Kaspersky Lab, Kaspersky Tablet Security, Copyright 1998 2013 SIA Datoru drobas tehnoloijas http://www.kaspersky.antivirus.lv/search, (skatts 28.01.2013) 44. LIIS projekts, Mykoob School Management System, https://www.mykoob.lv, (skatts 28.01.2013)

Page 52 of 54

45. Tom Foremski (2006), AMD/ATI merger: Two companies facing the same problem, July 24, 2006, http://www.siliconvalleywatcher.com/mt/archives/2006, (skatts 30.01.2013)

Page 53 of 54

PIELIKUMI
Pielikums 1. 1. shma.Optimiztas informcijas tehnoloiju un telekomunikciju infrastruktras uzbve

Page 54 of 54