Viļānu Novada Apvienošanās Projekts

VIĻĀNU NOVADA
APVIENOŠANĀS PROJEKTS
Ziņojuma pirmā redakcija

2009. gada janvāris
Viļānu novada apvienošanās projekts 1

Satura radītājs
1. Novada attīstības stratēģija..........................................................................................................6
1.1. Novadu raksturojošie galvenie parametri............................................................................6
1.1.1. Teritorija.........................................................................................................................8
1.1.2. Iedzīvotāji.....................................................................................................................9
1.1.3. Sasniedzamība............................................................................................................10
1.1.4. Pamatbudžeta ieņēmumi..............................................................................................12
1.1.5. Speciālā budžeta ieņēmumi.........................................................................................14
1.1.6. Pamatbudžeta izdevumi...............................................................................................15
1.2. Potenciālā novada priekšrocības un problēmas.................................................................18
1.3. Novada izveidošanas un darbības principi.........................................................................19
1.4. Pašvaldību funkciju īstenošanas stratēģija novadā............................................................21
1.5. Efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēģija novadā................................32
1.6. Investīciju prioritātes, reformas dotāciju no valsts budžeta izlietošanas plāns..................32
2. Novada pašvaldības administratīvā struktūra............................................................................34
2.1. Lēmējvara.........................................................................................................................34
Teritoriālās konsultatīvās padomes ......................................................................................35
Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā....................................................36
2.2. Izpildvara..........................................................................................................................38
3. Apvienošanās īstenošanas plāns.................................................................................................53
3.1. Novada izveidošana...........................................................................................................53
3.2. Novada domes pirmā sēde.................................................................................................53
3.3. Pašvaldību rekvizītu nomaiņa............................................................................................54
3.4. Novada domes nolikums....................................................................................................54
3.5. Jaunizveidotās novada domes konta atvēršana..................................................................54
3.6. Darbs ar arhīviem...............................................................................................................55
3.7. Nekustamā un kustamā īpašuma pārreģistrācija................................................................55
3.8. Lietvedības darba organizācija..........................................................................................55
3.9. Budžetu apvienošana un gada pārskata sagatavošana.......................................................55
3.10. Audits...............................................................................................................................57
3.11. Novada domes saistošie noteikumi..................................................................................57
3.12. Novada teritorijas plānojums...........................................................................................58

Lietotie saīsinājumi
CSP - Centrālās statistikas pārvalde;

GIM - Garantētais iztikas minimums;
IT - Informācijas tehnoloģijas;
LR - Latvijas Republika;
RAPLM - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija;
MK - Ministru kabinets;
NĪ – nekustamais īpašums
NVA – nodarbinātības valsts aģentūra
NVO - Nevalstiskas organizācijas;
PFIF - Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds.

Ievads
Novadu veidojošās vietējās pašvaldības – Sokolku pagasta padome, Viļānu pagasta

padome, Viļānu pilsētas dome ir pieņēmušas lēmumus par Viļānu novada izveidošanu atbilstoši
Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.596 „Par vietējo pašvaldību
administratīvi teritoriālo iedalījumu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.326 „Kārtība, kādā
pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu” Viļānu novadu veidojošās pašvaldības -
Sokolku pagasta padome, Viļānu pagasta padome, Viļānu pilsētas dome ir pieņēmušas lēmumu
par apvienošanās projekta izstrādi. Par apvienošanās projekta izstrādi atbildīgā pašvaldība ir
Viļānu pilsētas dome.
Dekšāres pagasta padome lēmumu par Viļānu novada veidošanu nav pieņēmusi un
apvienošanas projekta izstrādē nepiedalās.
Apvienošanās projekts sagatavots Viļānu novadam, kura administratīvās robežas sakrīt ar
administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteiktajām novada administratīvajām robežām,
saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku.
Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanas mērķi ir:
1. nodrošināt pamatotu, optimālu apvienotās pašvaldības – novada – organizatoriskās
struktūras veidošanu, ievērojot politisko, ekonomisko, sociālo, kultūrvēsturisko un
ģeogrāfisko situāciju uz vietas;
2. nodrošināt pamatotu un ilgtspējīgu investīciju plānošanu veidojamajā novadā;
3. nodrošināt atklātu, efektīvu un saprotamu pašvaldību apvienošanās procesu.
Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanas uzdevumi ir:
1. sagatavot novada attīstības stratēģiju;
2. sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;
3. organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.
Apvienošanas projekta sagatavošanas tiešie rezultāti (izpildes
rezultāti) ir:
1. Apvienošanas projekta ziņojums (Ziņojums);
2. Par pašvaldību apvienošanos un jauno novadu informēti pašvaldību
deputāti, darbinieki un sabiedrība.
Apvienošanās projekta normatīvais pamats:
Prasības attiecībā uz apvienošanas projekta sagatavošanas procesu un
apvienošanās projekta Ziņojuma struktūru nosaka:
1. Administratīvi teritoriālās reformas likums (30.10.1998.);
2. MK 25.04.2006. noteikumi Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldība sagatavo
pašvaldību apvienošanas projektu”;
3. MK 04.04.2006. noteikumi Nr.255 „Kārtība, kāda piešķiramas valsts
mērķdotācijas pašvaldību apvienošanas projektu sagatavošanai”;
4. likums „Par pašvaldībām”;
5. apvienošanas projekta izstrādē iesaistīto pašvaldību nolikumi.
Apvienošanās projekta ziņojumā (Ziņojumā) doti galvenie jauno novadu
raksturojošie parametri, balstoties uz esošās situācijas analīzi, izdalītas
potenciālā novada galvenās priekšrocības un problēmas, noteikti galvenie
novada izveidošanas un darbības principi, iezīmēta katras pašvaldību
autonomas funkcijas izpildes stratēģija, dots novada pašvaldības struktūras
apraksts un struktūrshēmas.
Ziņojuma „Viļānu novada apvienošanās projekts” 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana
notiks no 2009.gada 27.janvāra līdz 2009.gada 6.februārim, tās ietvaros
notiks 2 iedzīvotāju sapulces. Lai iedzīvotāji būtu informēti par sabiedriskās
apspriešanas norisi, vietējā laikrakstā ,,Rēzeknes Vēstis" tiks ievietots

sludinājums par sabiedriskās apspriešanas pasākumiem un apspriežamie
dokumenti būs pieejami Sokolku un Viļānu pagasta padomēs, Viļānu pilsētas
domē, Viļānu pilsētas bibliotēkā un mājas lapā www.vilani.lv.

1. NOVADA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
1.1. Novadu raksturojošie galvenie parametri
Viļānu novada pašvaldību apvienojoties veidos Viļānu pilsēta, Viļānu pagasts, Sokolku
pagasts un Dekšāru pagasts. Kā novada administratīvais centrs ir izvēlēta Viļānu pilsēta, jo tā ir
lielākā ar plašāko infrastruktūru apdzīvotā vieta un tur jau atrodas Viļānu pilsētas domes un
Viļānu pagasta padomes administrācija.
Viļānu novadu raksturo šādi parametri:
Novada nosaukums Viļānu novads

Rajons Rēzeknes rajons
Plānošanas reģions Latgales reģions
Teritorijas platība 28502,3 ha jeb 285,1 km2
7463
Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2008.
(3803 – laukos, 3660 – pilsētā)
Iedzīvotāju blīvums 26,2 iedz./km2
Viļānu pilsēta
Novada teritoriālais dalījums
Viļānu pagasts, Sokolku pagasts, Dekšāru pagasts
Administratīvais centrs Viļāni
Pakalpojumu centri Viļāni, Strupļi, Dekšāres
Ekonomiskās aktivitātes centrs Viļāni
Novada dome 15 deputāti (pēc 2009.gada vēlēšanām)
Pamatbudžeta ieņēmumi 2 967 613 Ls (2007.g.)
Mērķdotācijas investīcijām apjoms 3 pašvaldības x 200 000 Ls = 600 000 Ls

Viļānu novads
1.attēls. Viļānu novada atrašanās vieta

[Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes projekts 11.12.2007]

1.1.1.Teritorija
Ģeogrāfiski Viļānu novada pašvaldību grupa atrodas Latvijas austrumos, Latgales

plānošanas reģionā, iekļaujas Rēzeknes rajonā un aizņem 28502,3ha jeb 285,1 km2 lielu teritoriju
(pēc pašvaldību datiem).
Daļa Viļānu novada atrodas Latgales augstienē, tās rietumu un ziemeļrietumu nogāzē,
daļa – Austrumlatvijas zemienē. Caur novadu tek Maltas upe, Rēzeknes upes kreisā krasta un arī
lielākā pieteka, garums 105 km.
Viļānu novads robežojas ar Rēzeknes rajona Nagļu, Rikavas, Sakstagala un Silmalas
pagastiem, Preiļu rajona Galēnu un Sīļukalna pagastiem un Madonas rajona Varakļānu un
Barkavas pagastiem, kā arī ar Varakļānu pilsētu.
1.tabula
Viļānu novada teritoriālā platība [Pēc VZD kartogrāfiskā materiāla]
Nr.p.k. Kadastra grupas nosaukums Teritorijas kods Platība, ha
1 Čeveri 7848001 2174
2 Atspukas mežs 7848002 1969
3 Atspuka 7848003 2100
4 Bokāni 7848004 788
5 Stiukas 7848005 1308
6 Dekšāres 7848006 1383
7 Mālnieki 7848007 745
Kopā Dekšāres pagastā 7848 10467
8 Mežkokti 7890001 773
9 Taukuļi 7890002 958
10 Strupļi 7890003 1013
11 Ustroņi 7890004 1521
12 Zvīdriņi 7890005 1415
Kopā Sokolku pagastā 7890 5680
13 Kristceļi 7898001 988
14 Lucāni 7898002 654
15 Malta 7898003 1300
16 Tevenāni 7898004 1191
17 Privši 7898005 1131
18 Rimši 7898006 904
19 Viļānu purvs 7898007 450
20 Kņāvu purvs 7898008 1866
21 Radopole 7898009 1819
22 Notra 7898010 1744
Kopā Viļānu pagastā 7898 12047
23 7817001 58
24 7817002 163
25 7817003 128
26 7817004 142
Kopā Viļānu pilsētā 7817 491
Kopā Viļānu novadā 28685
Vislielāko platību no novada teritorijas aizņem Viļānu pagasts – 12047 ha, t.i., 42% no
kopējās novada teritorijas. Otrs lielākais pagasts teritorijas ziņā ir Dekšāres pagasts, tas aizņem
10467 ha lielu platību, t.i., 36% no novada teritorijas. Sokolku pagasta teritorija ir 5680 ha.
Vismazākā platība ir Viļānu pilsētai – 491ha, un tas ir 2% no novada teritorijas. (skat. 1.tabulu).

2.attēls. Viļānu novada kadastru karte
[Pēc VZD kartogrāfiskā materiāla]
Viļānu novadu veido 26 kadastra grupas. Viļānu novads veidojas kā kompakta teritorija,
kas sastāv no Viļānu pilsētas un tai apkārt esošajiem 3 pagastiem – Viļānu pagasts, Sokolku
pagasts un Dekšāres pagasts (skat.2. attēlu).
1.1.2. Iedzīvotāji
Viļānu novada kopējais iedzīvotāju skaits ir 7463 (dati uz 01.01.2008). Novadā dzīvo
0,33% no Latvijas iedzīvotājiem, 1,71% no Latgales reģiona un 18,76% no Rēzeknes rajona
iedzīvotājiem. Viļānu novada teritorijā iedzīvotāju skaits samazinās ar katru gadu. Iedzīvotāju
skaita samazināšanās ir saistīta ar negatīvo iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī iedzīvotāju
mehānisko kustību – migrāciju.
Viļānu novadā ir viena pilsēta – Viļāni, ar 3660 iedzīvotājiem, pārējie iedzīvotāji
izvietojušies 3 pagastos. Tajos iedzīvotāju skaits ir no 1992 cilvēki Viļānu pagastā līdz 870
Sokolku pagastā (Pēc Centrālās pārvaldes statistikas datiem uz 01.01.2008).
Attiecīgi novadā pilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir 49,04%, bet lauku iedzīvotāju īpatsvars
ir 50,96% (2.tabula un 3.attēls).

2.tabula
Iedzīvotāju skaits pašvaldībās [Centrālās statistikas pārvaldes dati uz 01.01.2008]
Pašvaldība 01.01.2008
Viļāni 3660
Viļānu pagasts 1992
Sokolku pagasts 870
Dekšāres pagasts 941
Kopā 7463
3.attēls. Iedzīvotāju skaita sadalījums Viļānu novadā

[Centrālās statistikas pārvaldes dati uz 01.01.2008]
Vidējais iedzīvotāju blīvums novadā ir 26,2 cilvēki uz kvadrātkilometru (3.tabula).

Visvairāk pagastu pašvaldību apdzīvotās vietas ir koncentrējušās ap Viļānu pilsētu.
Nelieli apdzīvoti areāli veidojas gandrīz ap visiem pagastu centriem un lielākām apdzīvotām
vietām.
3.tabula
Apdzīvojuma blīvums
Pašvaldība Apdzīvotība, iedz/km2
Viļāni 746,94
Viļāni pagasts 16,52
Sokolku pagasts 15,34
Dekšāres pagasts 9,14
1.1.3. Sasniedzamība
Viļānu novads atrodas aptuveni 220 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Attālums no Viļānu novada centra Viļānu pilsētas līdz tuvākām pilsētām:
o Viļāni – Rēzekne: 30km;
o Viļāni – Varakļāni: 18km;
o Viļāni – Preiļi: 35km;
o Viļāni – Jēkabpils: 77km.

Novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes automaģistrāle Rīga – Maskava (A12,
E22), kā arī starptautiskas nozīmes dzelzceļa maģistrāle šajā pat virzienā. Ziemeļu – Austrumu
virzienā novadu šķērso valsts nozīmes tranzītceļš Viļāni – Preiļi – Špoģi (P58).
Viļānu novadā tiek veidoti trīs pakalpojumu centri – Viļānos, Strupļos un Dekšārēs, kas
turpinās savu darbību esošajās telpās. Pilsētas un pagastu centri atrodas asfaltētu valsts galveno
vai 1.šķiras autoceļu tuvumā (4.tabula).
4.tabula
Attālums no pārvaldes centriem līdz novada centram
Pārvaldes centrs Pašvaldība km
Viļāni Viļānu pag./Viļāni 0
Strupļi Sokolku pag. 6,5
Dekšāres Dekšāres pag. 17,5
Veicot tranzītielas rekonstrukciju Viļānu pilsētā un izbūvējot Ūgrenieku tiltu pār Matlu
attālums no Dekšāres pārvaldes centra līdz Viļānu novada centram samazināsies līdz 9km.
4.attēls. Viļānu novada autoceļu tīkls

[Pēc VZD kartogrāfiskā materiāla]
Viļānu novada autoceļu tīkls ir pietiekami plašs un sazarots, kā arī pietiekams Viļānu
novadā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai (4.attēls).
Transporta slodze novada ielām un ceļiem pieaug. Arvien lielāku lomu pasažieru
pārvadājumos ieņem personīgais autotransports.
Sabiedriskajam transportam jānodrošina cilvēkiem stabilu, ātru un ērtu saikni ar
darbavietām, ārstniecības, izglītības u.c. iestādēm. Diemžēl šis nodrošinājums Viļānu novadā nav
pietiekošs. Pasažieru pārvadājumus no vienas puses ietekmē to zemā maksātspēja, tarifu maiņas,
no otras - nodarbinātība, komforts, individuālo transportlīdzekļu skaita palielināšanās un to
izmantošana, kā arī transporta kursēšanas izdevīgie vai neizdevīgie laiki, kas ietekmē strādājošo
nokļūšanu no pagastiem uz Viļāniem un atpakaļ. Viļānu autoostā diennakts laikā apkalpoto reisu
skaits sniedzas pāri 100. Ir arī Viļānu pagasta un Sokolku pagasta autobuss, kas paredzēts
skolēnu pārvadāšanai uz skolu Viļānos, tādēļ tas kursē mācību gada laikā un mācību dienās.
1.1.4.Pamatbudžeta ieņēmumi
Ar likumu noteikto funkciju realizēšanai katrai pašvaldībai ir nepieciešami līdzekļi, jeb

finanšu resursi. Pašvaldību finanšu resursus veido pašvaldību budžets. Pašvaldības budžeta
mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms pašvaldībai ir nepieciešams ar likumu
noteikto funkciju realizēšanai un tā veidošanās kārtību reglamentē likums “Par pašvaldību
budžetiem” un likums “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Pašvaldību budžets lielā mērā ir
atkarīgs no iedzīvotāju skaita un struktūras attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Apkopojot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus, kas par
2007.gadu sastāda 2 967 613 Ls var secināt, ka lielāko īpatsvaru, jeb 36,21% veido nodokļu
ieņēmumi, kas sastāda 1 074 680 Ls.
Otra lielākā ieņēmumu sadaļa budžetos ir ieņēmumi no transfertiem(tas ir naudas
pārskaitījums no vienas valsts iestādes uz citu), kas sastāda 54,07% no kopējiem budžeta
ieņēmumiem jeb 1 604 531 Ls.
Pārējās budžetu ieņēmumu sadaļas veido nenodokļu ieņēmumi un budžeta iestāžu
ieņēmumi, kas no kopējiem 2007.gada ieņēmumiem ir 288402 Ls, jeb 9,72% (5.attēls).
5.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu sadalījums 2007. gadā

[Pēc pašvaldību publiskajiem gada pārskatiem]
Izvērtējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumus 2007.gadā

pašvaldību griezumā (5.tabula un 6.attēls) var secināt, ka lielāko budžeta ieņēmumu īpatsvaru
veido Viļānu pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas ir 1 862 685 Ls apmērā un sastāda
62,77% no visiem novada pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumiem. Tas ir arī loģiski, jo Viļānu
pilsētas iedzīvotāju skaits proporcionāli ir vislielākais, salīdzinot ar pārējām pašvaldībām. Otrā
lielākā pašvaldība pēc pamatbudžeta ieņēmumu apjoma ir Viļānu pagasta pašvaldība, kuras
ieņēmumu apjoms ir 501 581 Ls, kas sastāda 16,90% no kopējiem novada pašvaldību
ieņēmumiem. Vismazākie ieņēmumi no novadu veidojošām pašvaldībām ir Sokolku pagasta
pašvaldībai, kuras 2007.gada ieņēmumi sastāda 273 568 Ls, kas veido nepilnus 9,22% no
kopējiem ieņēmumiem.
5.tabula
Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi
Pašvaldība Ieņēmumi 2007.gadā, LVL % no novada pamatbudžeta ieņēmumiem
Viļāni 1 862 685 62,77
Viļānu pagasts 501581 16,90
Sokolku pagasts 273568 9,22
Dekšāres pagasts 329779 11,11
Kopā 2 967 613 100,0%
6.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 2007. Gadā

Viļānu novada pašvaldību ieņēmumi ar katru gadu palielinās. Kā redzams 6.tabulā un

7.attēlā, pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies no 1,76 miljoniem latu 2005.gadā līdz 2,96
miljoniem latu 2007.gadā.
6. tabula
Viļānu novada pašvaldību ieņēmumi pa gadiem
Pašvaldība 2005 2006 2007
Viļāni 1 085 432 1 359 998 1 862 685
Viļānu pagasts 300 142 376 055 501 581
Sokolku pagasts 174 505 217 604 273 568
Dekšāres pagasts 204 211 238 685 329 779
Kopā (LVL) 1 764 290 2 192 342 2 967 613

7.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi pa gadiem
1.1.5.Speciālā budžeta ieņēmumi
Viļānu novada pašvaldībai ir arī speciālā budžeta un ziedojumu un dāvinājumu budžeta

ieņēmumi. Speciālā budžeta ieņēmumi 2007.gadā Viļānu novadā bija 261274 Ls, kas ir 8,09% no
kopējiem novada budžeta ieņēmumiem. Vislielākie speciālā budžeta ienākumi ir Viļānu pilsētai –
97 376 Ls, vismazāko daļu no speciālā budžeta līdzekļiem dod Sokolku pagasts, kas ir tikai
11,79% (7.tabula un 8.attēls).
7.tabula
Viļānu novada speciālā budžeta ieņēmumi
% no novada speciālā budžeta
Pašvaldība Ieņēmumi (LVL), 2007. gadā
ieņēmumiem
Viļāni 97 376 37,27
Kopā 261274 100,0%
8.attēls. Speciālā budžeta ieņēmumi 2007.gadā
Viļānu pilsētai un Viļānu pagastam ir arī budžeta ieņēmumu daļa, ko veido ziedojumi un
dāvinājumi. Viļānu pilsētas ieņēmumi 2007.gadā šajā budžetā ir 616 Ls un Viļānu pagastam tie ir
3378 Ls.

1.1.6.Pamatbudžeta izdevumi
Ja analizē Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevums 2007.gadam, kuru

kopējais apjoms ir 3038187 Ls, tad pašvaldību griezumā aina ir līdzīga kā ieņēmumu sadaļā.
Vislielākais īpatsvars ir Viļānu pilsētas pašvaldībai – 1964311 Ls, jeb 64,65% no kopējiem
izdevumiem. Tas izskaidrojams ar lielāku pašvaldības iestāžu un struktūru skaitu, kā arī ar
lielāku pašvaldībā strādājošo skaitu, salīdzinājumā ar pārējām pašvaldībām. Otrā lielākā
pašvaldība pēc izdevumiem 2007.gadā ir Viļānu pagasta pašvaldība, kuras izdevumi ir 478819
Ls apjomā un kas sastāda 15,76% no kopējiem izdevumiem. Vismazākie izdevumi ir attiecīgi:
Dekšāres pagastam 326008 Ls, jeb 10,73% no kopējiem, Sokolku pagastam 269049 Ls, jeb
8,86% (8.tabula, 9.attēls).
8.tabula
Viļānu novada pašvaldību izdevumi
Pašvaldība Izdevumi, 2007. gadā % no novada izdevumiem
Viļāni 1 964 311 64,65
Kopā 3038187 100,0%
9.attēls. Viļānu novada pašvaldību izdevumi 2007.gadā
Attiecīgi vērtējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevumus 2007.gadam pa

valdības funkcijām (10.attēls), tad var secināt, ka vislielāko īpatsvaru veido izdevumi izglītībai,
kas sastāda 1886412 Ls un veido 62,09% no visiem pašvaldību izdevumiem.
Otro lielāko īpatsvaru izdevumos sastāda izdevumi vispārējiem valdības dienestiem, kas
sastāda 452763 Ls, jeb 14,90% no kopējiem izdevumiem. Īpatsvars ir salīdzinoši liels.
Kā trešā lielākā izdevumu nozare novada teritorijā ir Pašvaldības teritoriju un mājokļu
apsaimniekošana, kas sastāda 247829 Ls un veido 8,16% no visiem izdevumiem. Pārējie
izdevumu veidi un procentuālais to sadalījums apkopots 9.tabulā.

9.tabula
Viļānu novada pašvaldību izdevumi pa valdības funkcijām
Izdevumi 2007. % no novada
Izdevumu veids
gadā, LVL izdevumiem
Izglītība 1886412 62,09
Vispārējie valdības dienesti 452763 14,90
Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 247829 8,16
Atpūta, kultūra un reliģija 196110 6,45
Sociālā aizsardzība 146529 4,82
Ekonomiskā darbība 59178 1,95
Vides aizsardzība 21440 0,71
Sabiedriskā kārtība un drošība 15714 0,52
Veselība 12212 0,40
Kopā 3038187 100,00%
10.attēls. Viļānu novada izdevumi pēc valdības funkcijām 2007.gadā
Analizējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetus, svarīgs rādītājs ir arī

pašvaldību saistību apjoms. Tas atspoguļo pašvaldību ņemtos aizņēmumus līdz 2008.gada
1.augustam. Pētot esošo situāciju, var secināt, ka no četrām Viļānu novadu veidojošām
pašvaldībām pusei pašvaldību, t.i., Viļānu pagastam un Sokolku pagastam nav ņemti aizņēmumi.
Kopējais saistību apjoms ir 1634648 Ls, un atgriešanas termiņš ir līdz pat 2022.gadam.
Pašvaldību griezumā vislielākais saistību apjoms ir Viļānu pilsētas pašvaldībai, kas
sastāda 78% no visām pašvaldību saistībām, kas jāatgriež laikā līdz 2022.gada jūlijam
(10.tabula).

10.tabula
Viļānu novada pašvaldību saistību apmērs
Pilsēta/ Atmaksas Parāds uz Kopā LVL uz
Mērķis
pagasts termiņš 01.08.2008. 01.08.2008.
Skolas ēkas renovācija 31.05.2010. 15800
Katlu mājas celtniecībai 04.03.2010. 75000
Katlu mājas rekonstrukcija 20.09.2008. 3800
Centrālas siltumapgādes sistēmas 04.07.2022. 123275
rekonstrukcija
Individuālo siltummezglu rekonstrukcija 20.03.2010. 13905
Finanšu līzings automašīnas iegādei 15.08.2011. 12205
Vidusskolas kabinetu remontam 20.04.2017. 125620
Viļānu
Infrastruktūras attīstībai 20.04.2017. 121012 1271967
pilsēta
Apkures sezonas nodrošināšanai 20.07.2008. 15700
Apkures katla iegādei 20.07.2017. 49859
Finanšu līzings traktora iegādei 15.10.2012. 19466
Finanšu vadībai 10.12.2008. 37000
Automašīnas iegāde 20.12.2017. 26026
Pilsētas ielu remonts 20.12.2027. 510430
Pagalmu remonts 20.12.2017. 27393
PII virtuves bloku remontam 31.12.2017. 95476
Dekšāres Finanšu līzings 15.10.2013. 12681
362681
pagasts Sporta zāles celtniecība 350000
Sokolku - - - -
pagasts
Viļānu - - - -
pagasts
Kopā: 1634648
Kopējais pašvaldību saistību apjoms un mērķi liecina par to, ka pašvaldību ņemtie
aizņēmumi ir izmantoti, lai atrisinātu tādas aktuālas problēmas kā siltumapgādes sektora
sakārtošana, komunālās saimniecības attīstība, ielu un pagalmu infrastruktūras un izglītības
iestāžu infrastruktūras sakārtošana.

1.2. Potenciālā novada priekšrocības un problēmas
Stiprās puses (priekšrocības) Vājās puses (problēmas)
• Vienota lietvedības un grāmatvedības • Iedzīvotāju skaita samazināšanās,

uzskaites sistēma ļaus saņemt sakarā ar mazu dzimstību un cilvēku
iedzīvotājiem pakalpojumus migrāciju; jauniešu aizplūšana uz
neatkarīgi no dzīves vietas lielākām pilsētām, intelektuālā resursa
• Notiek pašvaldību sadarbība jau pirms aizplūšana
apvienošanās (izglītība, kultūras • Augsts bezdarba līmenis un progresīvu,
pasākumi) konkurētspējīgu darba vietu trūkums
• Iedzīvotāji informēti par norisēm • Nepietiekams ienākumu līmenis
pašvaldībās – vietēja televīzija, avīze, iedzīvotājiem
mājas lapa • Alkoholisma izplatība
• Novadā ir nodrošinātas izglītības • Vāji attīstīta pieaugušo tālākizglītība
iegūšanas iespējas, ir vidusskola, • Nepilnīga pakalpojumu sfēra
pamatskola, pirmskolas izglītības
• Nepietiekoša sabiedriskā transporta
iestādes, arodvidusskola un
kustība
pilnveidota ārpusskolas nodarbību
sistēma • Tūrisma informācijas speciālistu
• Plašs sociālās aprūpes pakalpojumu trūkums pašvaldībā
nodrošinājums • Ēkas nav pielāgotas cilvēkiem ar
• Aktīva sporta dzīves organizēšanas kustību traucējumiem
darbība • Nav bērnu rotaļlaukumu
• Veselības pakalpojumu pieejamība
• Ģeogrāfiski viendabīga teritorija
• Daudzveidīgi dabas, t.sk. ūdens, meža
resursi
• Valsts nozīmes un vietējas nozīmes
dabas un kultūrvēsturiskais
mantojums
• Novadu šķērso viena starptautiskās
nozīmes autoceļa un viena dzelzceļa
maģistrāles
• Stipras vietējās kultūras tradīcijas –
dziesmas, dejas, teātris, u.c.
• Daudzpusīgs dažādu etnisko grupu un
reliģisko konfesiju kolorīts ar dzīvām,
izkoptām tradīcijām
• Attīstīta lauksaimniecība
• Attīstīts ceļu tīkls; veiktā un plānotā
ceļu rekonstrukcija
• Attīstīta kokapstrāde
• Iespēja attīstīt tūrismu

1.3. Novada izveidošanas un darbības principi
Viļānu novada izveidošanas mērķis - ekonomiski attīstīties spējīga un funkcionāla

pašvaldība, kas var nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī
piesaistīt nacionālo, Eiropas struktūrfondu un cita veida finansējumu likumā noteikto un
brīvprātīgo funkciju izpildei un kas savā darbībā ievēro efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības
principus.
Viļānu novada pamatvērtība – novada iedzīvotāji, viņu vajadzības un intereses: ienākumu
gūšanas iespējas, kvalitatīva izglītības, kultūras un sporta iestāžu infrastruktūra, sakārtota
komunālā un ceļu infrastruktūra, pieejama veselības aprūpe un sociālā palīdzība, u.c.
Viļānu novada pārvaldes princips – sabalansēta pašvaldības darbības efektivitātes
paaugstināšana un izvairīšanās no negatīvām sociālām, ekonomiskām un politiskām sekām.
Viļānu novada ilgtspējīgas attīstības princips - nodrošināt nākamajām
paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas,
cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma
saglabāšanu.
Izvērtējot Viļānu novada izveidošanu un darbības uzsākšanu,

pašvaldības vienojas par šādiem novada izveidošanas un turpmākās
darbības principiem:
1. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek saglabāti vietās, kur
tie tiek nodrošināti pirms apvienošanas, ja pēc šiem pakalpojumiem ir
pieprasījums.
2. Pēc Viļānu novada izveidošanas pašvaldības struktūras pilnveidošana
(jaunu darbinieku pieņemšana) notiek pakāpeniski pēc Viļānu novada
apvienošanas projektā izstrādātās pārvaldes struktūras un atbilstoši novada domes
lēmumiem.
3. Pašvaldības struktūras veidošanā tiek izmantots gan teritoriālais, gan
nozaru, jomu dalījums un attiecīgi novada pašvaldības darbība tiek
nodrošināta gan nozaru, jomu institūciju koordinācija, gan arī teritoriālo
vienību institūciju koordinācija.
4. Novadā paredzēta pašvaldības darbinieku darba specializācijas
padziļināšana, kvalifikācijas paaugstināšana, sekmējot darba kvalitātes
uzlabošanu.
5. Novada domes nolikumu izstrādā Viļānu novada apvienošanas projekta
sagatavošanas vadības grupa un tas tiek apstiprināts pašvaldību
domē/padomēs līdz 2009.gada pašvaldību velēšanām.
6. Pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanas vietas ir Viļāni, Strupļi,
Dekšāres.
7. Tiek saglabāta un turpināta sadarbība ar citam pašvaldībām savstarpēju
saistošu jautājumu risināšanā, reģionālās pārvaldes, pašvaldību funkciju
izpildes efektīvā realizācijā, kā arī tiek turpināta un paplašināta sadraudzība ar ārzemju
pašvaldībām un organizācijām.
8. Novada pašvaldības darbībā tiek pārņemta un izmantota pašvaldību
pozitīvā pieredze.
9. Tiek nodrošināta efektīva, mūsdienīga pašvaldības pārvalde un tajā tiek
ievēroti labas pārvaldības principi.
10. Vienreizējā mērķdotācija tiek izmantota pasākumiem saistītiem ar visa novada pilnveidošanu
un attīstību.

1.4. Pašvaldību funkciju īstenošanas stratēģija novadā
Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 15. panta doto pašvaldību autonomu funkciju
uzskaitījumu, un veicot esošās situācijas analīzi Viļānu novada veidojošajās pašvaldības, izņemot
Dekšāres pagastu, jo Dekšāres pagasts šādu informāciju par sevi netika sniedzis, Viļānu novadā
ir noteikta sekojoša katras funkcijas īstenošanas stratēģija:
Esošā situācija Plānotā situācija

organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus
(ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana;
notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas
dzīvojamais fonds
Ūdensapgāde un kanalizācija Ūdensapgāde un kanalizācija
Viļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA Izvēloties pakalpojumu
“Viļānu Namsaimnieks”. nodrošināšanas organizāciju novadā
Viļānu un Sokolku pagastos pakalpojumus tiek izvērtētas centralizācijas
sniedz pašvaldības. iespējas, pakalpojumu
Par atsevišķiem pakalpojumiem pagastu nodrošināšanu uzticot SIA „Viļānu
pašvaldības ir noslēgušas līgumu ar SIA Namsaimnieks”.
„Viļānu namsaimnieks” Samaksu par pakalpojumiem
Siltumapgāde iedzīvotāji varēs veikt iedzīvotāju
Viļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA apkalpošanas centros un
„Viļānu siltums”. komercsabiedrības kasē.
Viļānu un Sokolku pagastos iedzīvotāji ir Siltumapgāde
izveidojuši individuālu apkuri dzīvokļos. Tiek saglabāta esošā pakalpojuma
Atkritumu apsaimniekošana organizācija.
Novadu veidojošās pašvaldības ir noslēgušas Atkritumu apsaimniekošana
līgumus ar SIA “ L&T Hoetika” par atkritumu Sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās. apsaimniekošana novada teritorijā
Notekūdeņu savākšana, novadīšana un tiek veikta saskaņā ar novada
attīrīšana apsaimniekošanas plānu un novada
Viļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA saistošajiem noteikumiem.
“Viļānu Namsaimnieks”. To izpildes uzraudzību veic
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju saimniecības nodaļa kopā ar Viļānu
apsaimniekošana novada pašvaldības policiju.
Viļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA Perspektīvā novada domei būtu
“Viļānu Namsaimnieks”. jāizveido
Iedzīvotāju parādi pakalpojumu • bioloģisko atkritumu krātuve -
sniedzējiem kompostēšanas laukums, lai
Viena no pašreizējām problēmām, iespējams iedzīvotajiem un pašvaldības
arī nākotnē, ir iedzīvotāju parādi par
iestādēm būtu kur novietot
komunālajiem pakalpojumiem.
bioloģiskos atkritumus, kas ir videi
nekaitīgi. Nākotnē šāda tipa
savāktuve varētu kalpot kā
biokomposta ražotne;
• dalīto atkritumu savākšanas
laukums.
Notekūdeņu savākšana, novadīšana un
attīrīšana
Tiek saglabāta esošā pakalpojuma
organizācija.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
apsaimniekošana
Pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo fondu
apsaimnieko SIA „Viļānu namsaimnieks”
Privatizēto NĪ īpašnieki vienojas par sava
īpašuma un kopīpašuma apsaimniekošanas
iespējām un veidu
Iedzīvotāju parādi pakalpojumu
sniedzējiem
Novada domei jāizveido vienota
sistēma, lai parādus izvērtētu un
nodrošinātu to piedziņu un sociālo
pabalstu mehānisma pielietošanu
gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību
(ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu
publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana
un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un
beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana)
Viļānu pilsētā labiekārtošanu un sanitāro Viļānu novadā labiekārtošanu un sanitāro
tīrību nodrošina Saimnieciskā nodaļa. tīrību nodrošina Saimnieciskā nodaļa,
Galvenie darbības virzieni ir ceļu ikdienas atkarībā no nepieciešamības un atbilstoši
uzturēšana un labošana, pilsētas ielu un parku budžetā plānotajām izmaksām kur:
kopšana un apzaļumošana, kapu - ielu, ceļu un laukumu uzturēšanu
apsaimniekošana, ielu, laukumu un citu un rekonstruēšanu nodrošina esošie
publiskai lietošanai paredzēto teritoriju ceļu uzturēšanas darbinieki,
apgaismošana un pašvaldības administratīvās komunālie darbinieki ar novada domes
ēkas telpu tīrības nodrošināšana. rīcībā esošo tehniku, kā arī slēdzot līgumus ar
Viļānu pilsētas autoceļu kopējais garums ir pakalpojumu sniedzējiem;
35,010 km, t.sk. A grupas ceļi 17,160; B - publiskā lietošanā paredzēto teritoriju
grupas ceļi 13,588; C grupas ceļi 4,650. apzaļumošanu nodrošina labiekārtošanas
Viļānu pagasta autoceļu kopējais garums ir meistars un speciālisti;
93,1 km, no tiem 6,6 ha ir ar asfalta segumu, - kapsētu apsaimniekošanu veic kapu uzraugi,
79,8 km ar grants segumu, 6,7 km – bez iesaistot pagasta iedzīvotājus kapu
seguma uzkopšanas talkās.
Sokolku pagasta autoceļu kopgarums ir 42,98 Ceļu izbūves, rekonstrukcijas, un
km no tiem 0,6 km ar asfaltbetona segumu, ar projektēšanas pakalpojumus dome
grants segumu 39,8 km un 2,58 km bez saņem iepērkot pakalpojumus.
seguma Par veicamo darbu plānošanu un
Viļānu pilsētā darbojas divas kapsētas, Viļānu izpildi atbildīgs nodaļas ceļu
pagastā – 13 kapsētas, Sokolku pagastā – 6 uzturēšanas speciālists.
kapsētas Pašvaldību ceļu fonda līdzekļi pēc
Pašvaldībās ir iegādāta tehnika un aprīkojums novada izveidošanas tiek apvienoti
labiekārtošanas darbu veikšanai vienotā
Labiekārtošanas darbos tiek iesaistīti novada ceļu fondā. Novada dome
iedzīvotāji, kas līdzdarbojas GIM pabalsta pārņem visas saistības pret pārējo
saņemšanā, algotajos pagaidu sabiedriskajos pašvaldību ceļu
darbos nodarbinātie, skolēni vasaras fondiem.
brīvdienās. Par ceļu fonda līdzekļu izlietojumu
Ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai lemj dome, pēc saimniecības
paredzēto teritoriju apgaismošanu nodaļas ceļu uzturēšanas speciālista

pašvaldības organizē un nodrošina par saviem priekšlikumiem un plāna.
līdzekļiem Publiska iepirkuma procedūru
nodaļas vajadzībām nodrošina
nodaļas vadītājs kopā
ar domes iepirkuma speciālistu.
NVA izsludināto nodarbinātības
pasākumu īstenošanu nodaļas
vajadzībām nodrošina nodaļas
vadītājs kopā ar domes
personāldaļas vadītāju.
Mājdzīvnieku – suņu, kaķu turēšanu
nosaka novada saistošie noteikumi.
noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos
nav noteikts citādi
Lai izpildītu šo pašvaldības funkciju,
pēc apvienošanās jaunizveidotai
Viļānu novada domei būs jāpieņem
vienotus saistošos noteikumus par
kārtību, kādā izmantojami publiskā
lietošanā esošie meži un ūdeņi.
gādāt par iedzīvotāju izglītību
(iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un
audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un
audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.)
Šim mērķim pašvaldībās darbojas: Tā kā izglītības iestādes ir nozīmīgs
- 2 pirmskolas izglītības iestādes (Viļānu sabiedriskās dzīves centrs un arī nozīmīgs
pirmsskolas izglītības iestāde un Viļānu darba devējs, novadā ir svarīgi saglabāt visu
pagasta pirmsskolas izglītības iestāde) izglītības iestāžu darbību.
- Pirmsskolas izglītības grupa (Dekšāru Novada administrācijā tiks apstiprināts
pamatskola) izglītības darba speciālists, kas būs atbildīgs
- Vispārējās izglītības mācību iestāde (Viļānu par izglītības darba koordinēšanu un vadīšanu
vidusskola). novadā.
- Pamatskola ar sporta novirzienu (Dekšāru Izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādēs, tiks
pamatskola) pilnveidots pārvadāšanas maršrutu tīkls, lai
- Profesionālās ievirzes izglītības iestāde sekmētu novada bērnu mācīšanos
(Viļānu mūzikas un mākslas skola) novada skolās. Tai pat laika
- Profesionālās izglītības iestāde (Viļānu 41. pašvaldība rēķinās un
Arodvidusskola) ņem vērā, ka daļa skolēnu mācīsies
- Bērnu un jauniešu centrs (Viļānu bērnu un ārpus pašvaldības izglītības
jauniešu centrs) iestādēm.
- Novadu veidojošo pašvaldību bērni apmeklē Novadā jānodrošina pievilcīgi un
Rēzeknes rajona sporta skolu efektīvi līdzekļi novada bērnu
Pagasta padomes nodrošina bērnu nokļūšanu piesaistīšanai
līdz izglītības iestādēm ar pašvaldību īpašumā izglītības iegūšanai novada izglītības
esošo transportu. iestādēs.
Izglītības darba metodisko un organizatorisko Jāveido un jāuztur regulāra
vadību, informācijas apriti un visus pārējos ar sadarbība starp novada izglītības un
vispārējās izglītības procesa nodrošināšanas kultūras iestādēm.
vadību saistītos pasākumus nodrošina Jāturpina uzlabot mācību kabinetu
Rēzeknes rajona padomes Izglītības pārvalde. aprīkojumu

Novada mērogā izstrādāt skolēnu
motivācijas programmu
piesaistīšanai novada skolām:
- apbalvojumu sistēma novada
līmenī par sasniegumiem mācību un
citās jomas,
- prēmijas par labiem mācību
sasniegumiem, atbalsts talantīgiem
bērniem, to spēju attīstīšana,
- brīvpusdienas,
- transporta izdevumu segšana
novada ietvaros, u.c.
Viļānu novada iedzīvotāji izmantos
Rēzeknes sporta skolas
pakalpojumus
rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas
jaunrades attīstību
(organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras
pieminekļu saglabāšanai u.c.)
Kultūras iestādes pašvaldībās ir bibliotēkas, Domē būs kultūras darba organizators, kas
muzeji un tautas nami (kultūras nami). koordinēs kultūras iestāžu darbību novadā,
Viļānu pilsētas pašvaldībā kultūras dzīvi izstrādājot vienotu novada koncepciju
organizē Viļānu pilsētas kultūras nams. tradicionālās kultūras,
Sokolku un Dekšāru pagasta kultūras dzīvi kultūrvēsturiskā mantojuma
organizē kultūras darba speciālisti. saglabāšanai un kultūras
Visos pagastos notiek aktīva kultūras dzīve, aktivitātēm, sekmējot kultūras
kopā darbojas ap divdesmit pašdarbības struktūrvienību sadarbību ar
kolektīvi. dažādām Latvijas un ārvalstu
Novadā darbojas 4 bibliotēkas, kas ir sabiedriskajam organizācijām,
Bibliotēku likuma noteiktajā kartībā sabiedrībām un fondiem.
reģistrēta kultūras, izglītības un Jāsaglabā un jāattīsta pašvaldībās
informācijas iestāde, kura veic esošas kultūras iestādes.
pasaules kultūras mantojuma – Viļānu pilsētas kultūras nams
iespieddarbu, elektronisko nodrošina kultūras dzīves
izdevumu, rokrakstu un citu organizēšanu Viļānu novadā, radot
dokumentu uzkrāšanu, labvēlīgus priekšnoteikumus
sistematizēšanu, kataloģizēšanu, tradicionālās mākslas saglabāšanai
bibliografēšanu un saglabāšanu, kā un attīstīšanai, pašdarbības
arī nodrošina tajā esošas kolektīvu darbības organizēšanai un
informācijas publisku pieejamību un to pastāvēšanai.
tās izmantošanu (Bibliotēku likuma Bibliotēkas pagastos paliek kā vairākas
3.pants) atsevišķas iestādes, kas nodrošina sadarbību
Novada bibliotēku tīklā ietilpst Viļānu starp visām bibliotēkām, tai skaitā, gan
pilsētas bibliotēka, Viļānu pagasta Radopoles grāmatu apmaiņu, gan centralizētu
bibliotēka, Sokolku pagasta bibliotēka un pasūtījumu veikšanu.
Dekšāru pagasta bibliotēka. Bibliotēku vadību realizē bibliotēku
Bibliotēku bezmaksas un maksas vadītāji.
pakalpojumus ir tiesības izmantot Novads veido sadarbību ar
jebkuram bibliotēkas apmeklētājam Rēzeknes pilsētas bibliotēku par
(neatkarīgi no likumdošanā noteikto bibliotēkas
dzīves vietas, vecuma vai pakalpojumu izmantošanu, t.i. par
jebkādiem citiem nosacījumiem). elektroniskā kopkataloga veidošanu.
Visās bibliotēkās ir pieejami sabiedriskie Novada bibliotēkas ir metodiskais un
interneta pieejas punkti. Viļānu pilsētas konsultatīvais centrs arī novada
bibliotēkā ir pieejami 14 datori, Sokolku skolu
pagasta bibliotēkā 4 datori, Viļānu pagasta bibliotēkām. Skolu bibliotēkas
Radopoles bibliotēkā - 2 dators un Dekšāru pakļaujas attiecīgajai izglītības
pagasta bibliotēkā ir 5 datori. iestādei un to vadību nodrošina pati
Visas novada bibliotēkas, izņemot Viļānu iestāde.
pagasta Radopoles bibliotēku, ir akreditētas. Bibliotēkās bez tradicionālajiem
Viļānu pagasta Radopoles bibliotēku pakalpojumiem, grāmatām un
akreditēs 2009.gadā. periodiskajiem
Datus par Viļānu novada bibliotēkām var izdevumiem var izmantot plašu
aplūkot (1.pielikumā 1.tabula). elektronisko informācijas resursu
Viļānu pilsētā ir izveidots un darbojas Viļānu klāstu, proti,
novadpētniecības muzejs. Interneta pakalpojumus un pieeju
dažādām elektroniskajam datu
bāzēm – LURSOFT,
NAIS, LETA, LETONIKA, EBSCO,
RUBRICON, kā arī izmantot CD-ROM
enciklopēdijas un datu bāzes.
Novadpētniecības muzejs tiek
veidots kā Viļānu novada muzejs un
tiek veicinātā tā attīstība, muzeja
krājumu papildināšana, izstāžu
organizēšana.
Novada pašvaldībai būtu jāpieņem
lēmums par Viļānu novada tūrisma
informācijas centra izveidi.
nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu
Kā viens no pozitīvākajiem rādītājiem par Veselības problēmu gadījumā iedzīvotājiem
veselības aprūpes pieejamību novada jābūt pieejamai visa veida medicīniskai
iedzīvotājiem ir tas, ka, neraugoties uz lielām palīdzībai, līdz ar to novadā pagastu
finansiālām problēmām, perspektīvā novada administratīvajās teritorijās ir maksimāli
teritorijā nav samazinājies medicīnas iestāžu jānodrošina veselības aprūpe un nokļūšana
skaits: neviena no tām nav likvidēta. līdz feldšeru punktiem, doktorātiem, ģimenes
Viļānos atrodas Rēzeknes rajona pašvaldības ārstu praksēm.
SIA „Viļānu slimnīca”, kas nodrošina 25 Viļānu pilsētā turpinās darboties SIA “Viļānu
terapeitiskās un 26 sociālās gultas vietas. slimnīca”.
Slimnīcā darbojas neatliekamās medicīniskās Pagastos darbu turpinās feldšeru punkti
palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa, ģimenes ārstu prakses un aptiekas.
fizikālās terapijas kabinets, rentgena kabinets, Novada pašvaldībai būtu jānodrošina sociālā
laboratorija un ginekologa prakse, kā arī tiek dienesta sadarbība ar veselības aprūpes
nodrošinātas telpas ģimenes ārstu praksēm, institūcijām, un jāveicina veselības aprūpes
zobārstniecības speciālistam un LOR nodrošināšana sociāli mazaizsargātām
speciālistam. iedzīvotāju grupām.
Viļānu pilsētas un Viļānu pagasta
iedzīvotājiem ir pieejamas 5 ģimenes ārstu
prakses Viļānu pilsētā, Sokolku pagastā
darbojas viens feldšeru punkts, Dekšāres
pagastā – divi feldšeru punkti (1.pielikuma

2.tabula)
Pakalpojumus sniedz 6 aptiekas.(1.pilikuma
3.tabula)
nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi)
(sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco
ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu
nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar
naktsmītni u.c.);
Saskaņā ar “Sociālo pakalpojumu un sociālās Saskaņā ar “Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumu”, pašreiz pašvaldībās palīdzības likumu” novadā paredzēts veidot
strādā sociālie darbinieki un atkarībā no vienotu Novada sociālo nodaļu – novada
pieprasījuma arī sociālie aprūpētāji. pašvaldības struktūrvienība, kas koordinēs
Viļānos darbojas pašvaldības sociālā nodaļa sociālās palīdzības nodrošināšanu un
un sociālais centrs, kas sniedz sekojošus veselības aprūpes pieejamību novadā, plānos
pakalpojumus: sociālā darba organizāciju novadā saskaņā ar
- Materiālā palīdzība - pabalsti un palīdzība novada nolikumu, novada saistošajiem
iedzīvotājiem un maznodrošinātajiem; pārējie noteikumiem un sociālās palīdzības, pabalstu
pabalsti un palīdzība trūcīgiem iedzīvotājiem; piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību.
pašvaldības sociālie pabalsti un palīdzība Nodaļas pakļautībā ir Viļānu sociālās
naudā; palīdzības centrs, kas darbojas uz apstiprināta
-Vientuļo pensionāru un invalīdu aprūpe viņu nolikuma pamata.
dzīves vietā; Šobrīd valstī par primāriem uzskata tos
- Konsultācijas, informācijas sniegšana; pakalpojumus, kas ir balstīti uz ģimenes vides
- Individuālais sociālais darbs. saglabāšanu, līdz ar to sociālajā dienestā
Pašvaldības pirktie pakalpojumi – veco ļaužu nākotnē būtu jānodrošina sociālo specialitāšu
aprūpe institūcijās, bāreņu un bez vecāku daudzveidība un visas novada teritorijas
gādības palikušo bērnu aprūpe institūcijās, apkalpošanas iespējas.
psiholoģiskā un logopēdiskā palīdzība, Katrā pagasta administrācijā paredzēts
pakalpojumi veselības aprūpes iestādēs sociālais darbinieks un, vadoties pēc
(sociālās gultas slimnīcā), nakts patversmes pieprasījuma, sociālais aprūpētājs.
pakalpojumi vīriešiem. Novada domē tiks apstiprināts vienots
Sociālā aprūpe tiek nodrošināta visās nolikums par sociālās palīdzības pabalstu
pašvaldībās, bet aprūpe pašvaldības tiek piešķiršanas kārtību, balstoties uz Sociālās
realizēta atšķirīgi, dažādi ir pabalstu palīdzības un sociālo pakalpojumu likumu.
piešķiršanas mehānismi pašvaldībās. MK noteikumi paredz, ka pašvaldībai primāri
jāizmaksā pabalsti GMI līmeņa
nodrošināšanai visiem trūkumcietējiem un
tikai pēc tam var atbalstīt citus.
Novada pašvaldības pabalstu piešķiršanu,
balstoties uz domes apstiprināto nolikumu,
paredzēts veikt sociālajiem darbiniekiem, kas
strādās pilsētas un pagasta administrācijās.
Iedzīvotājiem pabalstu izmaksas tiks
nodrošinātas visos pakalpojumu centros –
vietējās administrācijās.
Novada sociālajam dienestam ir jāveido
sociālais starpsaziņas tīkls, kas nozīmē
veselības aprūpes iestāžu, bāriņtiesu,
nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu
sadarbību.
Sociālās nodaļas darba

pilnveidošanai un pakalpojumu
klāsta dažādošanai ir jāpiesaista
dažādu nozaru speciālisti
(piemēram- ģimeņu psihologs,
narkologs, mediķis u.c.) konsultāciju
saņemšanai, problēmu risinājumu
atrašanai un darbam ar
noteiktu jautājumu.
Pēc novada izveidošanas un pirms
jaunu noteikumu apstiprināšanas,
novada dome
var noteikt, ka spēkā ir katrā
pašvaldībā pieņemtie noteikumi un
tie ir pārejas
noteikumi līdz jaunu apstiprināšanai.
Pašvaldību funkcijas - „palīdzības
sniegšana dzīvokļu jautājumu
risināšanā”
izpildei dome ir noteikusi, ka jāveido
pašvaldības sociālais dzīvojamais
fonds.
Nodaļa, sadarbībā ar citām domes
nodaļām nodrošina šī fonda
uzraudzību un lemj
par tā izmantošanu saskaņā ar
apstiprinātiem noteikumiem.
Novada pašvaldībai jāveic regulāra
sociālo darbinieku izglītošana,
jāatbalsta
atbilstošas kvalifikācijas iegūšana.
Sociālā nodaļa jānodrošina ar
autotransportu funkciju izpildei.
gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un
interešu aizsardzību
Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota Izvērtējot esošo situāciju pašvaldībās un
aizbildnības un aizgādnības iestāde. Tā pamatojoties uz Bāriņtiesas likuma 2.panta
attiecīgās pašvaldības teritorijā veic 4.daļu, kurā noteikts, ka vienā novadā var
bāriņtiesas uzdevumus un sniedz Civillikumā veidot vairākas bāriņtiesas, paredzot noteiktu
paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma darbības teritoriju katrai no tām, Viļānu
lietu kārtošanā, veic mantojuma apsardzību novadā paredzēts veidot trīs Bāriņtiesas.
un izdara apliecinājumus. Bāriņtiesas sastāvā Bāriņtiesas darbu organizēs bāriņtiesas
ir priekšsēdētājs un locekļi, kuru skaitu priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi.
nosaka attiecīgā pašvaldība. Bāriņtiesu vada Bāriņtiesas savā darbībā balstās uz ciešu
pašvaldības ievēlēts priekšsēdētājs. Gan sadarbību ar izglītības iestādēm, sociālajiem
priekšsēdētājam, gan – locekļiem ir jābūt dienestiem, mediķiem, policiju un
attiecīgajai izglītībai, kāda noteikta likumā tiesībsargājošām iestādēm.
“Bāriņtiesu likums”.
Ar sociālā dienesta, izglītības un
tiesībsargājošo iestāžu palīdzību rūpējas par
nepilngadīgo tiesību ievērošanu: sniedz
palīdzību bez vecāku gādības palikušajiem

nepilngadīgajiem, nodrošina ārpus ģimenes
aprūpes pieejamību, seko aizbildnības un
adopcijas lietām.
Pašreiz visās pašvaldībās darbojas
Bāriņtiesas.
sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā
Izpētot situāciju pašvaldībās, var redzēt, ka Kā prioritāru domes vajadzībām un
pastāv pieprasījums pēc dzīvokļiem un sociālo jautājumu risināšanai
sociālajiem dzīvokļiem. novada dome nosaka, ka
Pašvaldībās palīdzība iedzīvotājiem dzīvokļu pakāpeniski jāveido pašvaldības īres
jautājumu risināšanā tiek nodrošināta atkarībā dzīvojamais fonds ārkārtas situāciju
no pašvaldības īpašumā esošā brīvo dzīvokļu vajadzībām, izglītības darbinieku un
skaita. citu novadam vajadzīgu speciālistu
piesaistīšanai, kā arī iedzīvotāju
īpašām vajadzībām.
Novada domei ir jāizstrādā nolikums par
pašvaldības dzīvokļu piešķiršanas kārtību un
prioritātēm.
sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par
bezdarba samazināšanu
Katru gadu pašvaldības izstrādā Viļānu novada pašvaldība ir
Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu, ieinteresēta, lai tās teritorijā
apkopojot informāciju par pašvaldību darbotos vairāk komercsabiedrību,
teritorijā esošajām komercsabiedrībām, tiktu radītas un nodrošinātas darba
iesaistās NVA organizētajos aktīvajos vietas novada iedzīvotajiem.
nodarbinātības pasākumos, informē par Novads ir ieinteresēts investīciju
izsludinātajiem pasākumiem un palīdz piesaistīšanai novada teritorijās,
komercsabiedrībām ar pieteikumu uzņēmējdarbības vides attīstībai.
sagatavošanu. Nākotnē Viļānu novada domei būs
Tiek nodrošināti publisko interneta punktu jārūpējas par līdzsvarotu teritorijas
darbība. attīstību, lai saskaņotu attīstības
Informatīva un organizatoriska palīdzība intereses no dažādu subjektu puses
komersantiem. - komersantiem, valsts institūcijām,
Infrastruktūras sakārtošana un labvēlīgas pašvaldības.
dzīves vides veidošana. Novada dome veicinās noteiktu
Viļānu pilsētas domē ir apstiprināta Viļānu novada teritoriju specializāciju,
pilsētas uzņēmēju un Viļānu domes pārstāvju kurās attīstītos noteikta
darba grupa ar mērķi veicināt Viļānu pilsētas komercdarbība.
uzņēmēju un Viļānu pilsētas domes sadarbību Novada dome veicinās iedzīvotāju
uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pilsētā. komercdarbību:
Pagastu pašvaldībās darbojas - Nodrošinās informāciju par ES
lauksaimniecības konsultanti. struktūrfondu līdzekļiem;
- Organizēs pieaugušo izglītības
nodarbības;
- Algos lauksaimniecības
konsultantu;
- Sagatavos informāciju par
pieejamajiem pašvaldības
nekustamajiem īpašumiem;
- Tūrisma veicināšanai strādās pie
Informācijas centra atvēršanas
novadā;
- Reklamēs novadu un tā
komersantus;
- Realizēs pēc iespējas ātrāku
dokumentācijas sagatavošanu kas
saistīts ar teritorijas plānošanu,
apbūvi, publiskos aktuālākos
jautājumus, kas saistīti ar plānojuma
aktualizāciju.
Saimnieciskas darbības sekmēšanas
jautājumu izpilde un pārraudzība
būs novada
Teritorijas plānošanas un attīstības
nodaļas kompetence, kā arī būs
novada domes priekšsēdētaja un
izpilddirektora pienākumos.
Nodarbinātības pasākumos arī turpmāk
regulāri tiks iesaistīti NVA reģistrētie darba
meklētāji (tai skaitā skolēni vasaras
periodos).
izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos
Pašvaldības izdod darbības atļaujas Novada domes uzdevums ir
komercsabiedrībām normatīvajos aktos nodrošināt normatīvajos aktos
paredzētajā kārtībā. noteikto pašvaldības kompetencē
esošo atļauju un licenču
izsniegšanu.
Ja LR likumdošanas aktos noteikts,
ka pašvaldība izsniedz licences vai
atļaujas kādai noteiktai
komercdarbībai, jautājumu par
atļauju izsniegšanu izskata novada
domes finansu komiteja un sagatavo
lēmumprojektu domes sēdei par
licences vai atļaujas piešķiršanu.
Novada dome sagatavo un
apstiprina saistošos noteikumus par
atļauju, licenču piešķiršanas un
dokumentu izsniegšanas kartību:
„Par tirdzniecību publiskas vietās
Viļānu novada teritorijā”,
„Par novada domes izstrādāto
oficiālo dokumentu un apliecinātu to
kopiju
saņemšanu”
piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību
Sabiedrisko kārtību vadoties no pašvaldību Veidojot novadu, pašvaldībai būs divi
saistošajiem noteikumiem veic valsts policija, pašvaldības policijas darbinieki, kas rūpēsies
kurai daļēji no pašvaldību puses tiek par kārtību un drošību novada teritorijā.
apmaksāta degviela, kā arī sniegta cita veida Sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcija
palīdzība (telpas, transports). tiks veikta sadarbojoties arī ar Valsts policiju.
Viļānu pilsētā kārtību nodrošina pašvaldības
policija.
saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un
apbūves kārtību
Visās novadu veidojošajās pašvaldībās ir Likums Par pašvaldībām un Reģionālās
spēkā teritorijas plānojumi un apbūves attīstības likums nosaka, ka pašvaldībām,
noteikumi. tātad arī jaunizveidotajai novada pašvaldībai
ir pienākums:
- izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības
programmu un teritorijas plānojumu,
- nodrošināt teritorijas attīstības programmas
realizāciju;
- nodrošināt teritorijas plānojuma
administratīvo pārraudzību.
Lai izpildītu likumos noteiktos uzdevumus,
novada pašvaldībai ir jāizveido atsevišķa
izpildinstitūcija – Teritorijas plānošanas un
attīstības nodaļa, kas veiks arī attīstības
projektu izstrādi un to īstenošanas
koordināciju.
Novadu veidojošo pagastu un pilsētas
plānojumi (kā novada plānojuma daļas) ir
spēkā līdz jaunā novada teritorijas plānojuma
pieņemšanai.
Balstoties uz pagastu teritorijas plānojumiem,
novada pašvaldība izstrādās un apstiprinās
Novada teritorijas plānojumu un apbūves
noteikumus.
nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu
Pašvaldībai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības Viļānu novads var veidot Būvvaldi sadarbībā
teritorijas plānojumu jānosaka zemes ar blakus esošajām pašvaldībām vai slēgt
izmantošanas un apbūves kārtība, kā arī līgumu par Būvvaldes pakalpojumu
jāpārzina būvniecība attiecīgajā nodrošināšanu ar kādu no blakus esošajām
administratīvajā teritorijā. pašvaldībām.
Rēzeknes rajonā būvniecības procesa
tiesiskumu nodrošina Rēzeknes rajona
padomes Būvvalde.
veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju
Viļānu pilsētā un veidojamā novada pagastos Pēc Viļānu novada izveidošanas
šo funkciju veic dzimtsarakstu nodaļas un uz novadā izveido vienotu Viļānu
doto brīdi ir četri nodaļu vadītāji. Ņemot vērā novada dzimtsarakstu nodalu.
statistikas datus, var secināt, ka vislielākā Dzimtsarakstu nodala atrodas Viļānu
datu reģistrācija notiek Viļānu pilsētā, bet novada domes ēkā, taču, izvērtējot
vismazākā Sokolku pagastā (1.pielikuma apstākļus, nodaļa plāno iedzīvotāju
4.tabula). pieņemšanas laikus arī pārvaldē .
savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas
Katra pašvaldība nodrošina objektīvu un Novada administrācija nodrošinās, lai no
savlaicīgu ziņu sniegšanu Valsts statistikas visām pārvaldēm un institūcijām tiktu
pārvaldē. vienkopus savākta un tālāk nosūtīta
nepieciešamā informācija Valsts statistikas
pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā un apjomā.

organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus domes
(padomes) vēlēšanās
Katra pašvaldībā tika organizētas tiesu Atbilstoši „Administratīvi teritoriālās
piesēdētāju vēlēšanas, saskaņā ar reformas likuma” pārejas noteikumiem
normatīvajiem aktiem. nepieciešamos pasākumus novada domes
Atbilstoši likumam „Par pilsētu, rajonu, vēlēšanās veic Centrālās vēlēšanu komisijas
novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un iecelta novada komisija.
vēlēšanu iecirkņu komisijām” ir izveidotas Viļānu novadā saglabāsies visi pašreizējie
vēlēšanu komisijas. Vēlēšanu sarīkošanai vēlēšanu iecirkņi.
pašvaldībās CVK noteiktajos termiņos tika
izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas.
Komisiju darba koordinēšanu un
organizēšanu veica un finanšu rīkotāja
funkcijas pildīja Rēzeknes rajona padomes
vēlēšanu komisija.
piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā
Daļa pašvaldību iestāžu ir apstiprinājušas Civilās, darba aizsardzības un ugunsdrošības
„Civilās aizsardzības plānu”, kurā tiek speciālists nodrošina normatīvo aktu izpildi
noteikta iestāžu rīcība ārkārtas situācijā. novadā.
Civilās aizsardzības funkciju veic Rēzeknes
rajona padomē izveidotā Civilās aizsardzības
komisija.
organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus
Saskaņā ar „Sabiedriskā transporta Līdz brīdim kad šo funkciju pārņems Latgales
pakalpojumu likumu” Rēzeknes rajona plānošanas reģions Viļānu novads sadarbojas
speciālisti koordinē sabiedriskā transporta ar Rēzeknes novadu un citu novadu
pakalpojumu organizēšanu. pašvaldībām maršrutu tīklu plānošanā
organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu
Pašvaldību pedagoģisko darbinieku Novada izglītības darba speciālistam
tālākizglītību un izglītības metodisko darbu izstrādāt speciālistu piesaistīšanas
organizē Rēzeknes rajona Izglītības pārvalde programmu, pedagogu
tālākizglītības plānu, kurā risināti
gan pirmsskolas, gan
vispārizglītojošas skolas pedagogu
izglītības jautājumi
veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti
Viļānu novada Pašvaldību administrācijas Nodrošinot nepieciešamo novada bāriņtiesas,
veic teritorijā dzīvojošo bērnu uzskati un izglītības iestāžu un sociālā dienesta
līgumu „par pašvaldību savstarpējo norēķinu sadarbība veikt vienotu administratīvajā
kārtību par izglītības iestāžu sniegtajiem teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti
pakalpojumiem” kontroli
īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā
Rēzeknes rajona Izglītības pārvaldes bērnu Viļānu novadā šīs funkcijas izpildi
tiesību aizsardzības speciālists koordinē nodrošina novada bāriņtiesa un
bērnu tiesību aizsardzības problēmu sociālā nodaļa,
risināšanu sadarbībā ar izglītības, kultūras un
sporta darba speciālistiem.

1.5. Efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēģija novadā
Pašvaldībām, kā publiskām personām blakus valsts pārvaldes institūcijām jāievēro tie

paši pārvaldes principi, kas “Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (06.06.2002.) noteikti valsts
pārvaldei (10.pants). Attiecīgi piemērojot likumā minētos principus pašvaldību pārvaldei un
publiskai pārvaldei kopumā, tie ir sekojoši:
o Pašvaldības pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos
noteiktās kompetences ietvaros. Pašvaldības pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai
atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
o Pašvaldības pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.
o Pašvaldības pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī
samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
o Pašvaldības pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot pašvaldības
pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
o Pašvaldības pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību
pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu
saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai pašvaldības pārvalde
ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
o Pašvaldības pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto
pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas
labā.
o Pašvaldības pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it
īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses
īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.
o Pašvaldības pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.
o Publisko pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.
o Pašvaldības pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Pašvaldības pārvaldes institucionālo
sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.
o Publiskā pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri
atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.
Pašvaldības organizatoriskās struktūras modelis tiek veidots ievērojot sekojošus
principus:
o Organizatoriskai struktūrai ir jābūt veidotai tā, lai tā nodrošinātu visu funkciju efektīvu
izpildi.
o Politikas izstrādes funkcijas (lēmējvara) iespēju robežās ir jānodala no politikas
ieviešanas (izpildvara).
o Iedzīvotāju vajadzības un ērtība ir funkciju izpildes organizācijas pamatā. Veicot vairāku
organizāciju apvienošanu, administratīvās (pārvaldes) funkcijas maksimāli jākoncentrē,
bet pakalpojumu funkcijas jāorganizē saskaņā ar subsidiaritātes principu. Jāizvairās no
tādu iestāžu, kā skolu, bibliotēku, tautas namu darbības koncentrēšanas, jo šo iestāžu un,
pirmkārt, skolu darbība aktivizē pagastu sabiedrisko dzīvi.
o Ārpus novada administratīvā centra bijušajos pašvaldību centros jānodrošina līdz novada
izveidošanai sniegto pakalpojumu pieejamība, izveidojot pakalpojumu centrus.
o Darbībā jānodrošina gan nozaru, jomu institūciju koordinācija, gan arī teritoriālo vienību
institūciju koordinācija.
o Pārejai uz jauno organizatorisko struktūru jeb reorganizācijai ir jāsaglabā funkciju
izpildes nepārtrauktība, tā nedrīkstētu prasīt ievērojamas izmaksas.
1.6. Investīciju prioritātes, reformas dotāciju no valsts budžeta izlietošanas plāns
Novada attīstības prioritātes

Balstoties uz esošās situācijas izpēti, Viļānu novada pašvaldības ir izvirzījušas un
apstiprinājušas sekojošas investīciju prioritātes:
o Izglītība;
o Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana. Sociālā aprūpe;
o Kultūra;
o Komunālā saimniecība;
o Administrācijas ēku un iestāžu sakārtošana;
o Teritorijas labiekārtošana;
o Pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda sakārtošana.
Reformas dotāciju izlietošanas plāns

Atbilstoši 10.04.2007. MK noteikumiem Nr.248 „Noteikumi par finanšu līdzekļu
sadalījumu novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par
valsts budžetu 2007.gadam” 39.pantu un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 9.1.panta
ceturto daļu, ja novadu veidojošās pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un
novada pašvaldības darbības sākšanu pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā un ir
iesniegušas novada pašvaldību veidojošo vietējo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces lēmumu
un prioritāro projektu sarakstu ar izmaksu tāmēm un zemesgrāmatu aktu kopijas vai citu
dokumentu kopijas, kas apliecina novadu veidojošo vietējo pašvaldību īpašuma tiesības uz
finansējamo infrastruktūras objektu, saņem mērķdotāciju 200 tūkstošu latu apmērā
infrastruktūras attīstībai. Viļānu novadu veidojošās pašvaldības ir saņemušas kopsummā 600
tūkstošus latus.
Viļānu novadu veidojošās pašvaldības ir identificējušas sekojošas prioritārās projektu
idejas pašvaldības infrastruktūras attīstībai, kas nepieciešamas Viļānu novada pašvaldības
funkciju sekmīgai nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju, uzņēmējsabiedrību un iestāžu
saimnieciskās darbības nodrošināšanai:
11.tabula
Reformas dotāciju izlietošanas plāns
Valsts budžeta finansējuma
apstiprinātajai novada attīstības

pašvaldībām” noteiktajai
Kopā pašvaldībā LVL
Atbalsts likumā „Par
Atbalsts kopsapulcē
pieprasījums
Objekta nosaukums
Pašvaldība
prioritātei
funkcijai
N.p.k
LVL
200 000
2 autobusu iegāde skolēnu 15.pants
78 761 Prioritāte- 1
pārvadāšanai 4.punkts
Informācijas un atpūtas centra
15.pants
Sokolku pagasts
„Gaisma” telpu remonts, Strupļu 82 231 Prioritāte- 2

5.punkts
ciemā, Sokolku pagastā
1. Autobusa garāžas ēkas jumta remonts Novada
Strupļu ciemā autonomo
funkciju
veikšanai
Autoceļa remonts, Strupļu ciemā, 15.pants
Sokolku pagastā 2.punkts

200 000
Autoceļu:
Viļānu pagasts
Kristceļi-Mežatuči;
Malta-Poči-Masaļski;
2. Mukuļi-Privši; 15.pants
Rampāni-Beči; 2.punkts
Notra-Rampāni;
un Mehanizatoru ielas Radopolē,
Viļānu pagastā remonts.
200 000
Viļānu vidusskolas ēdnīcas bloka 15.pants
remontdarbi 4.punkts
Viļānu pilsēta
Viļānu mūzikas un mākslas skolas

sanitāro mezglu remonts un lokālo
3. 15.pants
bioloģisko attīrīšanas iekārtu 30 000 Prioritāte- 2
4.punkts
uzstādīšana
Brīvības ielā 44C, Viļānos
Virtuves stacionāro iekārtu iegāde 15.pants
Viļānu vidusskolas ēdnīcai 4.punkts
Kopā novadam: 600 000
2. NOVADA PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ STRUKTŪRA
2.1. Lēmējvara
Novada dome
Novada lēmējinstitūcija ir dome, ko veido vēlēti deputāti.
Pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām saskaņā ar „Pilsētas domes, novada domes un pagasta
padomes vēlēšanu likumu” novada domē būs 15 deputāti.
Novada domes vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt:
o reģistrēta politiskā partija;
o reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;
o divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā
politisko partiju apvienībā.
Domes priekšsēdētājs
Pašvaldības deputāti no sava vidus ievēl domes priekšsēdētāju un tā vietnieku vai vairākus
vietniekus. Domes priekšsēdētāja kompetenci nosaka novada nolikums.
Priekšsēdētāja darbība pamatā vērsta uz:
o pašvaldības politisko darbību;
o darbu ar iedzīvotājiem;
o domes darba vadību un komiteju darba koordinēšanu;
o stratēģisko vadību;
o pašvaldības ārējo darbību (attiecības ar valsti un citām pašvaldībām, sadarbība ar
ārzemju partneriem, pašvaldības pārstāvēšana dažādās institūcijās).
Novada domes priekšsēdētāja padotībā ir novada izpildvaras vadītājs - izpilddirektors un
priekšsēdētāja vietnieks (vietnieki).
Domes priekšsēdētāja vietnieks (vietnieki)
Novada dome izlemj par priekšsēdētāja vietnieku skaitu un ievēl tos.
Domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī
pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs, un pienākumus, kas noteikti pašvaldības
nolikumā.

Ja domes priekšsēdētājs ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, vai citu
iemeslu dēļ nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks vai viens no
vietniekiem pilda domes priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna domes priekšsēdētāja
ievēlēšanai.
Komitejas
Novada dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas. Viļānu novadā izveido
šādas pastāvīgās komitejas:
1) finanšu komiteja;
2) sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja.
Nepieciešamības gadījumā novada dome var lemt par papildus citu komiteju izveidi.
Katram deputātam jādarbojas vismaz vienā komitejā. Katras komitejas skaitlisko sastāvu
nosaka novada dome atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Darbs komitejās tiek organizēts atbilstoši Novada nolikumam un saskaņā ar novada domes
apstiprinātu nolikumu.
Komisijas
Pašvaldība no domes deputātiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem izveido komisijas.
Ņemot vērā vietējo pašvaldību pieredzi un aktuālos jautājumus, Viļānu novadā ieteicams veidot
sekojošas komisijas:
1) vēlēšanu komisija;
2) administratīvā komisija;
3) iepirkumu komisija;
4) sociālā komisija;
5) privatizācijas un pašvaldības īpašuma komisija;
6) sporta komisija;
7) saimnieciskā komisija;
8) ārkārtas situāciju komisija;
9) inventarizācijas komisija.
Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka novada dome. Vēlēšanu
komisija nosaka un izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vēlēšanu iecirkņu skaitu
un to atrašanās vietu pēc novada domes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.
Novadā veido tik daudz vēlēšanu iecirkņu komisijas, lai vēlēšanu iecirkņu komisiju skaits
novada teritorijā nesamazinātos.
Pašvaldības administratīvo komisiju izveido attiecīgās pašvaldības dome uz savu pilnvaru
laiku.
Iepirkumu komisiju izveido centralizētu pastāvīgo iepirkumu
organizēšanai, bet speciāliem iepirkumiem var veidot atsevišķas komisijas.
Par citu komisiju izveidi lemj novada dome atbilstoši normatīvo aktu prasībām un
pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai.
Komiteju, komisiju darbību, izveidošanas kartību un pilnvaras nosaka
Viļānu novada domes nolikums.
Par citu komisiju izveidi lemj dome atbilstoši normatīvu prasībām un
pašvaldības funkciju
izpildes nodrošināšanai.
Novada dome, nozaru labākai un efektīvākai pārvaldīšanai var veidot
iestāžu vadītāju vai citu speciālistu konsultatīvās padomes un/vai darba
grupas.
Darbs komisijās tiek organizēts atbilstoši Novada nolikumam un saskaņā ar novada domes
apstiprinātu nolikumu.
Teritoriālās konsultatīvās padomes
Novada teritoriālo vienību pārstāvniecībai un iesaistīšanai domes darbā, novada pašvaldība
var lemt par teritoriālās konsultatīvās padomes veidošanu. Teritoriālo konsultatīvo padomju

sastāvā teritorijas iedzīvotāji iedzīvotāju sapulcē ievēl savus pārstāvjus, kā arī katras
konsultatīvās padomes sastāvā ir kāds novada deputāts.
Konsultatīvās padomes darbojas saskaņā ar novada domes apstiprinātu nolikumu.
Katrā pagasta pārvaldē izveido iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Iedzīvotāju konsultatīvās
padomes kompetenci un izveidošanas kārtību nosaka tās nolikums.
Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā
Lai nodrošinātu iespējami lielāku iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības aktualitātēm un
iesaistītu iedzīvotājus pašvaldības lēmumu pieņemšanā, novada dome sadarbībā ar iedzīvotāju
konsultatīvo padomi, īsteno šādus pasākumus:
1) izbraukuma domes sēdes ārpus novada centra, jautājumos par pagasta pārvaldes
teritorijas attīstību, iesaistot apspriešanā attiecīgo teritoriju iedzīvotājus;
2) īpašas tikšanās ar atsevišķām interešu grupām un nevalstiskām organizācijām
(bērnu vecāki, pakalpojumu sfēras darbinieki, pensionāru padomes un tml.), kuras
ieinteresētas vienu vai otru speciālu jautājumu risināšanā. Interešu grupu
pārstāvjus var uzaicināt uz komiteju un domes sēdēm.
3) ne retāk kā reizi divos mēnešos deputātu pieņemšanas laiki iedzīvotājiem pēc
iespējas ērtā laikā;
4) domes lēmumu un sēžu protokolu pieejamība ne tikai novada centrā, bet arī
pagastu pārvaldēs;
5) regulāru novada informatīvo preses izdevumu izdošana un pašvaldības notikumu
atspoguļošana Viļānu televīzijā, kurā iedzīvotājus informē par pašvaldības
aktualitātēm un kur iedzīvotājiem dota iespēja izteikt savu viedokli;
6) novada mājas lapas uzturēšana un aktualizēšana;
7) veic iedzīvotāju aptaujas.
Novada lēmējvaras struktūra

11.attēls. Novada lēmējvaras struktūra
Viļānu novada dome
Finanšu Sociālo, izglītības, kultūras

komiteja jautājumu komiteja
Priekšsēdētāj
a vietnieks
Iedzīvotāju
konsultatīvās
Vēlēšanu Administratīv Sociālā padomes
komisija ā komisija komisija Inventarizācijas
komisija
Iepirkumu
Iecirkņu Ārkārtas situāciju
komisija
vēlēšanu komisija
komisijas
Sporta
Privatizācijas un
komisija
pašvaldības
īpašuma komisija
Saimnieciskā
komisija

2.2. Izpildvara
12.attēls. Novada izpildvaras struktūra
. Domes priekšsēdētāja
vietnieks
Izpilddirektors
Viļānu pilsētas Dzimtsarakstu Izglītības metodiķis

pārvalde nodaļa Kancelejas nodaļa
Viļānu pagasta Bāriņtiesa Ekonomikas un grāmatvedības Kultūras metodiķis

pārvalde nodaļa
Sporta organizators
Dekšāres pagasta Pašvaldības policija Attīstības plānošanas un
pārvalde informācijas nodaļa
Datorsistēmu un
datortīklu
Sokolku pagasta Sociālais dienests administrators
Ceļu meistars
pārvalde
Ugunsdrošības un
civilās
Būvvalde aizsardzības
5 ceļu strādnieki
inženieris
(+ darba
aizsardzība)

13.attēls. Viļānu pilsētas pārvaldes struktūra
Izpilddirektors
Pārvaldes vadītājs
Sekretāre – lietvede Kasieris

(+nekustamā Labiekārtošanas Nekustamā 3 Sociālā darba
(+dzīvesvietas Kapsētas pārzinis
īpašuma nodokļa meistars īpašuma speciālists speciālisti
deklarēšana)
administrēšana)
Labiekārtošanas
Tirgus strādnieki
administrators
Automobiļa vadītājs
Veterinārārsts Apkopējs Elektriķis
Apkopēja
Elektriķis

14.attēls. Viļānu pagasta pārvaldes struktūra
Izpilddirektors

(+dzīvesvietas (+nekustamā īpašuma
Grāmatvedis Bērnudārza vadītāja Bibliotēkas vadītāja
deklarēšana) nodokļa
administrēšana)
2 Sociālā darba
Lauku atbalsta Elektriķis
speciālisti
3 autobusa šoferi speciālists Apkopējs (remontstrādnieks)

15.attēls. Sokolku pagasta pārvaldes struktūra
Izpilddirektors

(+dzīvesvietas (+nekustamā īpašuma Sociālā darba Kultūras pasākumu
deklarēšana) nodokļa Grāmatvedis speciālists organizators
administrēšana)
2 šoferi
Lauku atbalsta Remontstrādnieks
(autobusa un Bibliotēkas vadītājs
speciālists Feldšerpunkts (Elektriķis)
automašīnas)
2 Kurinātāji 2 Apkopējas

16.attēls. Dekšāres pagasta pārvaldes struktūra
Izpilddirektors

(+dzīvesvietas (+nekustamā īpašuma Kultūras darba Sociālā darba
deklarēšana) Grāmatvedis nodokļa organizators speciālists
administrēšana)
Remontstrādnieks
Lauku atbalsta
Bibliotēkas vadītājs (Elektriķis)
Šoferis speciālists Feldšerpunkts
Apkopējs

17.attēls. Dzimtsarakstu nodaļas struktūra
Dzimtsarakstu nodaļa
Dzimtsarakstu
nodaļas vadītājs
Dzimtsarakstu
nodaļas vadītāja
vietnieks (+arhivārs)

18.attēls. Bāriņtiesas struktūra
Bāriņtiesa
Bāriņtiesas
priekšsēdētājs
Bāriņtiesas
priekšsēdētāja
vietnieks
Bāriņtiesas
sekretārs
Bāriņtiesas loceklis Bāriņtiesas loceklis Bāriņtiesas loceklis Bāriņtiesas loceklis Bāriņtiesas loceklis

19.attēls. Pašvaldības policijas struktūra
Pašvaldības
policija
Pašvaldības
policijas
priekšnieks
(pienākumus pilda
novada
priekšsēdētājs)
Pašvaldības Pašvaldības
policists policists

20.attēls. Sociālā dienesta struktūra
Sociālais dienests
Sociālā dienesta
vadītājs
Sociālās palīdzības Sociālās aprūpes un Ģimeņu un bērnu Sociālo pabalstu 3 Viļānu pilsētas
centrs reabilitācijas atbalsta speciālists speciālists pārvaldes sociālie
speciālists darbinieki
2 Viļānu pagasta
pārvaldes sociālie
aprūpētāji darbinieki
Dekšāres pagasta
pārvaldes sociālais
darbinieks
Sokolku pagasta
pārvaldes sociālais
darbinieks

21.attēls. Būvvaldes struktūra
Būvvalde
Būvinspektors
Arhitekts Ainavu arhitekts

(+tāmēšana)

22.attēls. Kancelejas nodaļas struktūra
Kancelejas nodaļa
Kancelejas nodaļas
vadītājs
Sekretāre – lietvede
Jurists
(arhivārs)

23.attēls. Ekonomikas un grāmatvedības nodaļas struktūra
Ekonomikas un
grāmatvedības nodaļa
Ekonomists
Galvenais Iepirkumu speciālists

grāmatvedis
Vecākais grāmatvedis Nodokļu (nodevu) Materiālu uzskaites Algu grāmatvedis Grāmatvedis

administrators grāmatvedis

24.attēls. Attīstības, plānošanas un informācijas nodaļas struktūra
Attīstības, plānošanas
un informācijas nodaļa
Attīstības, plānošanas
un informācijas nodaļas
vadītājs
Projektu vadītājs Sabiedrisko attiecību

Teritorijas plānotājs Projektu vadītājs
(Tulks) speciālists
Zemes ierīcības
inženieris

25.attēls. Izglītības funkciju nodrošināšanas struktūra
Izpilddirektors
Izglītības metodiķis
Viļānu pagasta Viļānu bērnu un

Viļānu vidusskola Dekšāres pamatskola Viļānu pilsētas PII
Radopoles PII jauniešu centrs

26.attēls. Kultūras funkciju nodrošināšanas struktūra
Izpilddirektors
Kultūras metodiķis
Viļānu novada Viļānu pilsētas Viļānu pagasta Viļānu mūzikas un Sokolku pagasta Dekšāres pagasta
kultūras nams bibliotēka Radopoles bibliotēka mākslas skola bibliotēka bibliotēka
Viļānu novadpētniecības Sokolku pagasta kultūras Dekšāres pagasta kultūras

muzejs darba organizators darba organizators

3. APVIENOŠANĀS ĪSTENOŠANAS PLĀNS
3.1.Novada izveidošana
Saskaņā ar LR „Administratīvi teritoriālās reformas likumu” (21.10.1998) novada

administratīvo teritoriju, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību lēmumu, nosaka Ministru kabinets.
Viļānu novadu veidos četras pašvaldības – Viļānu pilsētas dome, Viļānu pagasta padome,
Sokolku pagasta padome un Dekšāres pagasta padome. Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmušas
trīs no četrām pašvaldībām:
1. Viļānu pilsētas dome ar 11.07.2007. sēdes protokola Nr.12 astotā jautājuma lēmumu un ar
12.12.2007. sēdes protokola Nr.22 astotā jautājuma lēmumu;
2. Viļānu pagasta padome ar 01.08.2007. sēdes protokola Nr.10 septītā jautājuma lēmumu
un ar 19.12.2007. sēdes protokola Nr.17 divdesmit septītā jautājuma lēmumu;
3. Sokolku pagasta padome ar 12.07.2007. sēdes protokola Nr.7 otrā jautājuma lēmumu un
ar 19.12.2007. sēdes protokola Nr.12 trešā jautājuma lēmumu;
4. Dekšāres pagasta padome šādu lēmumu nav pieņēmusi.
Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumu Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldības
sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu” 2. punkts paredz, ka, ja vairāk nekā puse no
Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumos Nr.596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību
administratīvi teritoriālo iedalījumu” noteiktajām novadu veidojošām vietējām pašvaldībām ir
pieņēmušas lēmumu par projekta izstrādi, tad pašvaldības, kuras nav pieņēmušas lēmumu par
projekta izstrādi, ir pienākums sadarboties projekta ietvaros un sniegt informāciju atbildīgajai
pašvaldībai par projektā iekļaujamo informāciju.
Viļānu novads savu darbu uzsāks pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, pārņemot Viļānu
pilsētas, Viļānu pagasta, Sokolku pagasta un Dekšāres pagasta saistības, līdz ar to Viļānu novads
veidosies kā jauna juridiska persona, kas pārņems apvienojušos pašvaldību publiski tiesiskās un
privāttiesiskās saistības.
Pēc tam, kad Ministru kabinets būs publicējis Latvijas Vēstnesī noteikumus par
administratīvi teritoriālo iedalījumu Latvijā, Centrālā statistikas pārvalde, atsaucoties uz šiem
noteikumiem, pieņems lēmumu par izmaiņām Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību
klasifikatorā, kur tiks anulēti apvienojušos pašvaldību kodi un Viļānu novadam tiks piešķirts
jauns kods.
3.2.Novada domes pirmā sēde
Viļānu novada domes pirmā sēde notiks pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Pirmo
novada domi sasauks pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, ne vēlāk kā desmit dienu laikā
no vēlēšanas rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi, tiks izbeigta
iepriekšējās pilsētas domes un pagasta padomes pilnvaras. Pirmo novada domes sēdi līdz novada
domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīs Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, parakstot lēmumu par
novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Galvenais uzdevums domes sēdē būs Viļānu novada
domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana likumā „Par pašvaldībām”
(19.05.1994.) noteiktā kārtībā. Viļānu novada domei būs jāpieņem virkne lēmumu, kas saistīti ar
novada domes darbu, tāpēc būs nepieciešams īsā laika periodā sasaukt nākamās novada domes
sēdes. Galvenie jautājumi, kas būs jāatrisina jaunievēlētajai domei ir saistīti ar lietu nodošanu-
pieņemšanu un pārreģistrāciju.
Jaunievēlētās novada domes priekšsēdētājam jāizvirza izpilddirektora kandidatūra.
Izpilddirektors kopā ar priekšsēdētāju, ņemot vērā Viļānu novada apvienošanās projektu,
organizēs izpildvaras struktūru un novada domes darbu.

3.3.Pašvaldību rekvizītu nomaiņa
Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr. 154 „Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, Viļānu novada domei būs jānomaina zīmogs un
jāizveido jauna veidlapa ar jaunizveidotās novada domes nosaukumu un adresi. Viļānu novada
domes reģistrācijas numuru veidlapā varēs iekļaut tikai tad, kad jaunizveidotā institūcija 10
dienu laikā no novada izveidošanas dienas, būs reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā
ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.150 „Noteikumi par nodokļu
maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” . Valsts
ieņēmumu dienestā pie reģistrācijas, novada domei būs jāiesniedz:
o pieteikums;
o iesniedzēja pase un pilnvarojums iesniegt dokumentus;
o lēmums par novada domes izveidi.
Viļānu novada dome tiks uzskatīta par reģistrētu, tad, kas tā būs iekļauta Nodokļu
maksātāju reģistrā un būs saņēmusi reģistrācijas apliecību.
3.4.Novada domes nolikums
Viļānu novada domei uzsākot darbu ir jāapstiprina novada domes nolikums saskaņā ar
likumu „Par pašvaldībām” (19.05.1994). Nolikumā obligāti ir jāiekļauj informācija par:
o novada pašvaldības teritoriālo dalījumu;
o novada pārvaldes struktūru, konkrēti norādot pašvaldības iestādes, amatpersonu
padotību un padotības apjomu;
o novada domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un izpilddirektora tiesības
pienākumus un atbildību;
o novada domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, izveidošanas kārtību, kā arī tiesības un
pienākumus;
o kārtību, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai novada domes un pastāvīgo
komiteju sēdēs;
o kārtību, kādā novada dome un tās komitejas apspriež novada domes lēmumu
projektus un jautājumus, kuri attiecas uz novada pašvaldības iestāžu darbību;
o kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem,
noslēgtajiem līgumiem un novada domes sēžu protokoliem;
o pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;
o kārtību, kādā novada domes institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus;
o kārtību, kādā novada domes amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu
resursiem;
o kārtību, kādā novada domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības
un dokumentu nodošanu jaunajam novada domes priekšsēdētājam;
o kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu.
3.5.Jaunizveidotās novada domes konta atvēršana
Viļānu novada dome būs jauna juridiska persona un novadu veidojošo

pašvaldību saistību pārmantotāja, tāpēc tai būs nepieciešams atvērt jaunu
norēķinu kontu, iepriekšējos pašvaldību kontus slēdzot. Kontus slēdzot tiek
pārgrāmatoti to atlikumi un pārnesti uz jauno kontu.

Saskaņā ar likumu „Par budžeta un finanšu vadību” (24.03.1994.)
pašvaldības kuros ir ieguldītas valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, var atvērt
kontus Valsts kasē, kur pašvaldību norēķinu konts tiek atvērts uz iesnieguma
pamata, iesniedzot arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu nolikuma kopiju.
3.6.Darbs ar arhīviem
Viļānu novada domei uzsākot darbu būs jānodrošina apvienojušos pašvaldību dokumentu
nodošanu glabāšanā valsts arhīvā.
Viļānu novada domei būs jāizstrādā lietu nomenklatūra ņemot vērā instrukciju „Par
juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu”, jo tas ir
nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas nacionālā arhīva fonda informatīvi vērtīgo dokumentu
glabāšanu.
Gatavojot dokumentus arhīvam būs jāņem vērā likums „Par arhīviem” 4.pantu un
Ministru kabineta 13.11.2001.noteikumi Nr.476 „Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas nolikums”
4.15.punktu ar kuru 19.12.2002. tika izdots Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas rīkojums
Nr.113, kur ir apstiprināts „Pagastu pašvaldības dokumentu glabāšanas termiņu saraksts”.
3.7.Nekustamā un kustamā īpašuma pārreģistrācija
Viļānu novada dome pārņems novadu veidojošo pašvaldību īpašumtiesības gan uz

nekustamo īpašumu (zeme, ēkas, būves), gan uz kustamo mantu (transportlīdzekļi).
Nekustamā īpašuma pārreģistrēšana notiks Valsts Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļā, lai
tiktu nostiprinātas īpašumtiesības Valsts zemes dienesta datorizētajā zemes informācijas sistēmā.
Viļānu novada domei vajadzēs pārreģistrēt arī transportlīdzekļus, jo to paredz „Ceļu
satiksmes likums” (01.10.1997). Likumā ir minēts, ka, ja mainās kaut viens no uzskaites
transporta līdzekļa tehniskajiem datiem vai datiem par īpašnieku, tad piecu dienu laikā ir jāveic
to pārreģistrācija.
3.8.Lietvedības darba organizācija
Pēc Viļānu novada izveidošanas izstrādājot lietvedības organizāciju

jāņem vērā novada domes struktūra, lietu nomenklatūra un LR normatīvie
akti:
o „Iesniegumu likums” (27.09.2007.);
o „Informācijas atklātības likums” (29.10.1998.);
Apstiprinot dažādu dokumentu formas un reglamentus jāievēro
23.04.1996. MK noteikumi Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un
noformēšanas noteikumi”.
3.9.Budžetu apvienošana un gada pārskata sagatavošana
Izbeidzot novadu veidojošo pašvaldību darbību, katra pašvaldība

sastāda slēguma pārskatu likumā noteiktā kārtībā un iesniedz Valsts kasē.
Inventarizācijas komisijā iekļauj grāmatvedības darbiniekus no novada
grāmatvedības. Tas nepieciešams tādēļ, ka visu kontu atlikumi, kas ir novadu
veidojošo pašvaldību slēguma bilancē, būs vienlaicīgi novada pašvaldības
darbības sākuma bilances kontu atlikumi un nav nepieciešams veikt
inventarizāciju divas reizes.
Novada pašvaldībai uzsākot darbu tiek veidots vienots budžets.
Budžeta veidošanā ir iesaistītas visas novada teritoriālās vienības. Budžets

tiek veidots pamatojoties uz nepieciešamību un vērsts uz attīstību. Veidojot
novada budžetu, tiek piemēroti šādi normatīvie akti:
o 13.12.2005. MK noteikumi Nr.934 „Noteikumi par budžeta izdevumu
klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām”;
o 14.11.2006. MK noteikumi Nr.935 „Grozījumi MK 2005.gada
27.decembra noteikumos Nr.1031 „Noteikumi par budžeta izdevumu
klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”;
o 14.11.2006. MK noteikumi Nr.936 „Grozījumi MK 2005.gada
27.decembra noteikumos Nr.1032 „Noteikumi par budžeta ieņēmumu
klasifikāciju”.
Viļānu novada dome apstiprina budžetu saskaņā ar LR likumā „Par
pašvaldību budžetiem” (02.05.1995.) noteikto kārtību un izdod saistošos
noteikumus. Novada dome ir tiesīga grozīt budžetu likuma noteiktajā kārtībā.
Likums “Par pašvaldību budžetiem” ietver norādes par pašvaldību
budžetiem, pašvaldībām apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas
ietvaros:
o ja pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas ietvaros saimnieciskā
gada laikā apvienojas, tās apvieno savus saimnieciskā gada budžetus,
pieņemot jaunu saimnieciskā gada budžetu;
o jaunizveidotās pašvaldības budžets tiek apstiprināts ne vēlāk kā
mēneša laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi
par pašvaldību apvienošanos;
o ja saimnieciskā gada laikā pašvaldības apvienojas, jaunizveidotajai
pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas
atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumam), dotācija no pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāju ienākuma nodokļa
pārskaitījumi un citi maksājumi, kurus veic Valsts kase, tiek pārskaitīti
kā apvienotajām pašvaldībām apstiprināto līdzekļu summa;
o jaunizveidotā pašvaldība pārņem visu tās sastāvā iekļauto pašvaldību
budžetu saistības.
Pakalpojumu centru budžetā tiek iekļauts arī attiecīgajā teritorijā esošu
iestāžu budžets. Budžeta plānošanas mehānisms Viļānu novadā tiek
paredzēts “no apakšas uz augšu”. Pašvaldības iestādes iesniedz savu finanšu
nepieciešamību vietējā pakalpojumu centra administrācijā, kur informācija
tiek apkopota un iesniegta Viļānu novada domes grāmatvedības un finanšu
nodaļai. Novada domē, ņemot vērā vietējo pakalpojumu centru
administrāciju finanšu nepieciešamību, novada domes iestāžu un
administrācijas finanšu nepieciešamību, tiek sastādīts novada domes
pašvaldības budžets.
Novadā būs vienota politika, vienotas novada prioritātes un attiecīgi
konsekventa pieeja līdzekļu sadalē attīstībai. Novada domes budžeta daļa,
kas tiks paredzēta vietējām pakalpojumu centru administrācijām, būs
ieskaitīta attiecīgās administrācijas norēķinu kontā bankā. Saskaņā ar
normatīvo aktu prasībām novada dome izstrādā un apstiprina novada
grāmatvedības politikas dokumentāciju (grāmatvedības organizācijas un
kārtošanas metodika, grāmatvedības dokumentu aprites shēmu,
inventarizācijas nolikumu u.c.). Pašvaldības un pašvaldības budžeta iestādes
grāmatvedības uzskaiti organizē saskaņā ar likumu ”Par grāmatvedību”,
likumu „Par budžetu un finanšu vadību”, likumu „Par pašvaldību budžetiem”,
Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Valsts kases izdotajiem

normatīvajiem aktiem. Par grāmatvedības uzskaites kārtošanu novada
pašvaldībā un tās institūcijās lemj Viļānu novada dome.
Veidojot novadu 2009.gadā tiks veidota centralizēta grāmatvedības
sistēma, līdz ar to būs nodrošināta vienota grāmatvedības pieeja,
apstiprināts vienots grāmatvedības nolikums un kontu plāns.
Iedzīvotāji maksājumus varēs veikt katrā pašvaldības pakalpojumu
centrā - Viļānu pilsētas un pagasta pakalpojumu centrā, Strupļu
pakalpojumu centrā un Dekšāres pakalpojum centrā.
Finanšu uzskaitē uzskatāmi atspoguļojami visi iestāžu saimnieciskie
darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas iestāžu mantas
stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta
trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes
finansiālo stāvokli bilances datumā, tās darbības rezultātiem, naudas plūsmu
noteiktā laika posmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu
un izsekot tā norisei. Šobrīd grāmatvedības uzskaitei pašvaldības tiek
izmantotas dažādas datorprogrammas. Būs jāstrādā un jāpanāk vienošanās,
ka novadā tiks lietota vienota grāmatvedības uzskaites, budžeta un finanšu
vadības datorprogramma, kura tiks instalēta uz katra lietotāja datora. Tas
radīs iespēju izmantot programmu uz neierobežota skaita datoriem, kuri
saslēgti tīklā. Datorprogrammu apkalpos, datu saglabāšanu uz servera
nodrošinās vai nu firma, kas veiks vienotas programmatūras ieviešanu vai
novada domes IT speciālists. Tāpat nekustamā īpašuma nodokļa
administrēšanai Viļānu novadā esošās pašvaldības izmanto vienotu
nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas datorprogrammu.
3.10.Audits
Izvērtējot apvienojušos pašvaldību pieredzi darbā ar zvērinātiem

revidentiem vai auditorfirmu, Valsts kontroles sniegtos atzinumus par
pašvaldību gada pārskatiem, novada pašvaldība var slēgt līgumu ar
zvērinātu revidentu vai auditorfirmu, kas jau apkalpojusi pašvaldības vai arī
uzaicināt citu revidentu. Sagatavojot pašvaldību darbības slēguma bilances
un novada darbības sākuma bilanci, kā arī izstrādājot un apstiprinot novada
grāmatvedības politikas dokumentāciju, ieteicams uzaicināt piedalīties
zvērinātu revidentu. Papildus ārējā audita izmantošanai novada pašvaldība
var izveidot revīzijas komisiju vai iekšējā audita nodaļu, kura darbojas
saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu.
3.11.Novada domes saistošie noteikumi
Saistošie noteikumi ir ārēji normatīvi akti, ar kuriem tiek reglamentētas

pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu fizisku un juridisku personu
sabiedriskās attiecības, kas netiek regulētas ar citiem ārējiem normatīviem
aktiem un pēc savas būtības ir pakļaujamas tiesiskajai regulācijai. Novada
domei līdz jaunu kopīgu saistošo noteikumu izstrādāšanas spēkā būs esošie
pašvaldību saistošie noteikumi.
Veidojot Viļānu novadu, tajā apvienojas 4 vietējās pašvaldības. Jaunajai
novada domei ir jānodrošina, ka attiecīgā novada teritoriālajā vienībā vienu
tiesisko attiecību regulē vieni un tie paši saistošie noteikumi.
Novada domes izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas
pēc to pieņemšanas ir jāizliek redzamā un publiski pieejamā vietā novada
domes ēkā vai pie tās. Tie stājas spēkā nākamā dienā pēc paziņojuma
izlikšanas. Atsevišķos gadījumos saistošo noteikumu izdošanas un spēkā
stāšanās kārtību nosaka normatīvajos aktos.
3.12.Novada teritorijas plānojums
Viļānu pilsētas, Viļānu pagasta padomes, Sokolku pagasta padomes un

Dekšāres pagasta padomes teritorijas plānojumi ir spēkā līdz Viļānu novada
teritorijas plānojuma pieņemšanai. Vietējā līmeņa pašvaldību teritorijas
plānojuma izstrādi reglamentē 19.10.2004. MK noteikumi Nr.883 „Vietējās
pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”. Vietējās pašvaldības
izstrādātais un pieņemtais teritorijas plānojums ir tiesisks pamats lēmumu
pieņemšanai par konkrētās teritorijas izmantošanu. Jaunievēlētā novada
dome izvērtē esošos teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, pieņem
lēmumu par attiecīgu grozījumu izstrādi vai jauna teritorijas plānojuma
izstrādi.
Jaunizveidotajai Viļānu novada domei ir jāpieņem lēmums par Viļānu
novada attīstības programmas izstrādi.


Viļānu Novada Apvienošanās Projekts

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Viļānu Novada Apvienošanās Projekts

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

VIĻĀNU NOVADA

Ziņojuma pirmā redakcija

Viļānu novada apvienošanās projekts 1

Viļānu novada apvienošanās projekts 2

CSP - Centrālās statistikas pārvalde;

Viļānu novada apvienošanās projekts 3

Novadu veidojošās vietējās pašvaldības – Sokolku pagasta padome, Viļānu pagasta

Viļānu novada apvienošanās projekts 4

Viļānu novada apvienošanās projekts 5

Novada nosaukums Viļānu novads

Viļānu novada apvienošanās projekts 6

1.attēls. Viļānu novada atrašanās vieta

Viļānu novada apvienošanās projekts 7

Ģeogrāfiski Viļānu novada pašvaldību grupa atrodas Latvijas austrumos, Latgales

Viļānu novada apvienošanās projekts 8

Viļānu novada apvienošanās projekts 9

3.attēls. Iedzīvotāju skaita sadalījums Viļānu novadā

Vidējais iedzīvotāju blīvums novadā ir 26,2 cilvēki uz kvadrātkilometru (3.tabula).

Viļānu novads atrodas aptuveni 220 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Viļānu novada apvienošanās projekts 10

4.attēls. Viļānu novada autoceļu tīkls

Ar likumu noteikto funkciju realizēšanai katrai pašvaldībai ir nepieciešami līdzekļi, jeb

5.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu sadalījums 2007. gadā

Izvērtējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumus 2007.gadā

6.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 2007. Gadā

Viļānu novada pašvaldību ieņēmumi ar katru gadu palielinās. Kā redzams 6.tabulā un

Viļānu novada apvienošanās projekts 13

1.1.5.Speciālā budžeta ieņēmumi

Viļānu novada pašvaldībai ir arī speciālā budžeta un ziedojumu un dāvinājumu budžeta

8.attēls. Speciālā budžeta ieņēmumi 2007.gadā

Viļānu novada apvienošanās projekts 14

Ja analizē Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevums 2007.gadam, kuru

9.attēls. Viļānu novada pašvaldību izdevumi 2007.gadā

Attiecīgi vērtējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevumus 2007.gadam pa

Viļānu novada apvienošanās projekts 15

10.attēls. Viļānu novada izdevumi pēc valdības funkcijām 2007.gadā

Analizējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetus, svarīgs rādītājs ir arī

Viļānu novada apvienošanās projekts 16

Viļānu novada apvienošanās projekts 17

Stiprās puses (priekšrocības) Vājās puses (problēmas)

• Vienota lietvedības un grāmatvedības • Iedzīvotāju skaita samazināšanās,

Viļānu novada apvienošanās projekts 18

Viļānu novada izveidošanas mērķis - ekonomiski attīstīties spējīga un funkcionāla

Izvērtējot Viļānu novada izveidošanu un darbības uzsākšanu,

Viļānu novada apvienošanās projekts 19

Esošā situācija Plānotā situācija

Viļānu novada apvienošanās projekts 22

Viļānu novada apvienošanās projekts 23

Viļānu novada apvienošanās projekts 25

Viļānu novada apvienošanās projekts 26

Viļānu novada apvienošanās projekts 27

Viļānu novada apvienošanās projekts 30

Viļānu novada apvienošanās projekts 31

Pašvaldībām, kā publiskām personām blakus valsts pārvaldes institūcijām jāievēro tie

Novada attīstības prioritātes

Viļānu novada apvienošanās projekts 32

Reformas dotāciju izlietošanas plāns

apstiprinātajai novada attīstības

Atbalsts likumā „Par

„Gaisma” telpu remonts, Strupļu 82 231 Prioritāte- 2

Viļānu novada apvienošanās projekts 33

Viļānu mūzikas un mākslas skolas

2. NOVADA PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ STRUKTŪRA