PRIEKVRDS

Reiz bija kda pilsta, kas dzvoja vienmuu dzvi, un taj nekas svargs nenotika. Tau kdu dienu pilst negaidti ierads dvains galms: Ka ralis ar trim Princesm, Pis, Lab Feja un dau dzi citi. Galms patiesb nebija plnojis iegriezties aj pilst, bet bija izveidojusies rkrtja situ cija, un galms cents saglbt to, kas vl glb jams. Pilst pki ska risinties dvaini notikumi, tomr pilstniekus savd galma dzve pai ne interesja, vii bija prk aizemti ar naudas pelnanu. Tikai kds puisis nemcja pelnt nau du, varbt tpc pie via ierads vstnei - divi putni - un pazioja, ka Karalis grib viu iecelt par galma Bruinieku. "Galmam ir vajadzga tava paldzba" putni sacja. "Es nezinu, vai esmu spjgs kdam pal dzt" nedroi atbildja puisis. "T tas ir," putni lietii konstatja. "Tevi btu mazliet jprtaisa, lai tu dertu msu uz devumam. Tau ms nevaram tevi prveidot bez tavas piekrianas." Puisis sti nesaprata, ko tas nozm, bet pie krita. "Nu uz kdu laiku tava pilsta prvrtsies par dvaino karavalsti un tu dzvosi pasak," putni sacja un aizlidoja. Pagja zinms laiks, iekams Bruinieks iemc js galma valodu, via dzv risinjs galvu reibi noi notikumi, tie bija tik svargi, ka vi tos cents pierakstt uz mazm lapim, lai neaizmirstu.

Mkslinieks Maris Subas

Kdu dienu, tikpat negaidti k ieradies, galms pilstu atstja un Bruinieks tam devs ldzi. Bruinieka pierakstus atrada via labkais draugs, kuru galma valod mdza saukt par Labo Burvi. Bruinieks savam draugam bija mazliet iemcjis galma valodu, tpc Labais Burvis tri saprata atstto piezmju svargumu. Vi nolma ts sakrtot, mazliet literri apstrdt un publict. Tas bija oti sarets uzdevums, briem Laba jam Burvim liks, ka tas ir pat cilvkam nepavei cams darbs. Piemram, vi zinja, ka nesps notikumus sakrtot hronoloiski pareiz secb, vi ar aptvra, ka tiem, kas nemk galma valodu, dai notikumi izliksies pretrungi un pat nesa protami. Tau Labais Burvis saprata, ka notikuo citdi nek galma valod nemaz nav iespjams izsact. Apzinoties notikumu nozmgumu, pa tiesumu un unikalitti, Labajam Burvim pr mu guru skrja tirpas un vi saprata, cik tas ir sva rgi, lai s piezmes iespjami nesagrozt veid vartu last ar citi cilvki. Kad Labais Burvis savu darbu bija beidzis, vi aptvra, ka t nav tikai Bruinieka biogrfija galma valod, ka, grmatu lasot, ar katrs ts lastjs sk dzvot dvainaj karavalst. Un bei dzot - galma valoda varbt nemaz nav tik grta. si sakot, - lk, kas no t iznca.

KA VISS SKS
Pis sav nodab ca uguni un dmus un laiku pa laikam apda kdu meiteni. Tad apvidu ieklda Bruinieks un audis atviegloti uz elpoja. "Dodies c pret Pi," vii ldza, "atbrvo ms no briesmoa!" Bruinieks nopriecjs, ka viam vl ir gad jies kds darbs, un devs uz Pa alu. Vi nostjs alas priek un sauca: "Nc r, tu, aunums!" Pis iznca un lietii teica: "Paklau, saru nsim t. Neplssimies, k viss pasaks jau reiz ir bijis. Uzsplsim ahu. Tas, kur zauds, no ejienes aizvksies." "Labi," piekrita Bruinieks, un sple sks. Abi citu pc citas kva figras, kamr katram

palika tikai karalis un dma. Bruinieks prtoja, ko dart tlk, ar Pis to nezinja. Tad Bruinieks ieteica: "Labk darsim t: uzmini manu mklu, ja tu uzminsi, aizvkos es, ja ne, tad tu." "Labi," Pis piekrita. "Kpc nevartu bt aha dltis, uz kura ir tikai baltie vai tikai melnie laucii?" vaicja Bru inieks. Pis domja, domja, bet nevarja pateikt. "Labi," vi norca un devs projm. audis nopriecjs, ka Pa vairs nav, un par Bruinieku vairs neinteresjs. Vii negribja nedz splt ahu, nedz mint mklas. Bruinieks noskuma un devs meklt savu Pi. "Nu, kpc aha dltis ir raibs?" nepacietgi vaicja Pis, kad vii atkal bija satikuies. "Tpc, lai vartu rasties pasakas," Brui nieks atbildja.

BURVJU NJIA
Reiz dzvoja aunais Pis un Bruinieks. Bru inieks ar Pi nemitgi cnjs un atbrvoja cil vkus no via auns varas. Pc tam cilvki pa rasti atviegloti uzelpoja un par daudz ko vairs neinteresjs. Tad Pis uzrads atkal, cilvki atcerjs Bruinieku, tam atkal bija jdodas meklt Pi un viu ca sks no jauna. "Kpc tu viu nekad nenogalini?" cilvki jautja Bruiniekam. "Es negribu js padart nelaimgus," Brui nieks atbildja.

"Ms neko nesaprotam," teica cilvki. "Pis mums tau nodara vienu viengu aunumu." "Kad es esmu Pi aizdzinis projm, js uzvedaties sliktk nek iepriek," teica Bruinieks. "Tu esi naivs idelists," audis viam sacja. "Tu nek nesaproti no dzves. Mcies no tiem, kam ir daudz naudas." "Starp citu, visvairk naudas ir Pim," pie zmja Bruinieks. audis apmulsa: "Nu tad jiet pie Pa pra st, k vi naudu dab." audis sapulcjs pie Pa alas un gaidja, ldz tas iznks r. "Paststi mums," vii pieglaihngi jautja, "k tu tiec pie naudas!" "Man ir burvju njia, " teica Pis. "Es to trs reizes pavicinu gais, un man ir tik daudz naudas, cik vajag." "Iedod mums njiu," cilvki ldzs. "Nek nebija! Js jau par mani domjat tikai sliktu," teica Pis. "Nedou." "Atem Pim burvju njiu," audis ldza Bruiniekam. Bruiniekam bija laba sirds, vi paklausja un burvju njiu Pim atma. audis pki kuva bagti. Katram bija tik daudz naudas, cik vien tas varja salikt sav nam. Nu bija jdom tikai par to, ko ar iegto naudu dart. "Bet kpc tu sev neradi naudu?" piepei kds pavaicja Bruiniekam. "Es esmu laimgs tpat," Bruinieks atbil dja. "Mutis," visi bija vienisprtis un krva nau du savos pagalmos kaudzs.

Te kdu dienu burvju njia atteics darbo ties. audis pavicinja to trs reizes, bet nekas nenotika. Vii atkrtoja to vlreiz - un atkal nek. "Nu, vismaz ms dzv esam kaut ko pavei kui," cilvki teica, aizmeta burvju njiu un ska skaitt iegto naudu. Njia palika mt joties pilstas centrlaj laukum, un neviens tai vairs nepievrsa pau uzmanbu. Bruinieks to atrada, noslaucja putekus un pielika sav dz vokl pie sienas. "Skaista njia," vi teica. Kdu dienu pie Bruinieka durvm klauvja. Bruinieks atvra. Aiz durvm stvja Pis. "Es atncu uzsplt ahu," vi teica. "Labi," sacja Bruinieks, un abi ska spli. Vii runja par o un to un visu kaut ko. Pim bija savs viedoklis, Bruiniekam - savs. "Es tev iemcu vl kaut ko," Pis teica Bruiniekam. "Uzvelc ar njiu gais loku, un ap tavu mju izaugs brnigs drzs." Bruinieks t izdarja, un tiem - ap mju rads bezgala skaists drzs. audis par to br njs, bet drz ieiet nemcja. "Ielaid ms sav drz," pilstnieki ldza, "ms tev par to samakssim." "Js te nebsit laimgi," sacja Bruinieks. "Te viss ir prk lts."

SIRMAIS KARALIS UN PIS

Reiz dzvoja kds sirms Karalis. Via karavalst valdja miers un krtba. Tad pki nez no ku rienes uzrads Pis, kas visiem ststja, cik daudz

katram bs naudas, ja tie klauss nevis Karali, bet Pi. Pis tiem deva naudu tiem, kas viam paklausja, tpc gandrz visi pavalstnieki sirmo Karali pameta. Karavalst vairs nevaldja miers un laime, bet visi strdjs par to, cik kur maks. "Man Pis iedeva tik daudz naudas!" sacja viens. "Bet man iedeva vairk!" minja viu pr kliegt cits. Beigs katrs zinja savu cenu. Galu gal au dis staigja padui, bet drmi. Tad Karalis atcerjs: "Man teica, ka kaut kur esot Bruinieks. Viam nav sevii labs rak sturs, bet vi viengais var uzvart Pi ah. Aicinu viu glbt valsti." Domts, darts. Bruinieks ierads pie Karaa un teica: "Es uzvaru Pi, bet es gribu par sievm visas trs tavas meitas uzreiz." "Kds nesaprotams cilvks," teica Karalis. "Bet lai notiek, k tu gribi." Bruinieks devs uz Pa alu un sauca: "Nc r, tu, netr nauda!" Pis iznca un teica: "Paklau, draugs, nec nsimies, k viss pasaks jau vienreiz bijis. Da rsim t: kur vars izturt visilgk bez t, ko viam gribas visvairk, tas paliks. Otrs aizies. Tev gribas uzvart Pi, man gribas apst kdu mei teni. Minsim abi izturt." Bruinieks piekrita. "Man tikai gribas, lai te atnk trs Karaa meitas. Es tevi redzu, bet tu meitenes ne," vi sacja. K Bruinieks prasja, t notika. Bruinieks lk smojs ar Karaa meitm, bet Pis ciets sav al.

"N, es to vairs nevaru izturt," Pis teica. "Es aizeju." Bruinieks apmets uz dzvi Karaa pil. Ka ralis prtoja, ko lai dara. Pa vairs nebija, bet visus interesja tikai nauda. Vi nolma kt visbagtkais un ska prdot pasakas par Brui nieku un Pi. audm interesja, ko Pis dara. Par Bruinieku gan viss bija skaidrs - viam vajadzja tikai Karaa meitas. Karalim ienca daudz naudas, un visi ska viu cient. "Labk k nekas," Karalis nopts un devs splt ahu ar Bruinieku.

"Kas tevi nomoka?" Karalis jautja. "Es domju par to, kpc is drzs ir tik trausls," Bruinieks teica. "is ir drzs, kur staigjot var domt par mlestbu," atbildja Karalis.

PIEDZVOJUMI SVTDIEN
Reiz kd svtdien Bruinieks devs uz baz ncu. Viu pavadja Princeses, Lab Feja un Pis. "Atkal jocg kompnija ieradusies msu baznc," sautui saukstjs pilstnieki. Sks dievkalpojums. Bruinieks un Princeses nomets ceos, Lab Feja devs uzklaust pilst nieku lganas, bet Pis paslps tuk grk sdzes krsl. "Man eit visi aizrda, ka esmu neglts," vi teica, "lai gan pc maniem padomiem, k no pelnt naudu, visi labprt kro." Pc dievkalpojuma vii devs tlk. "Varbt kop padsim pusdienas?" Prince ses piedvja. Bruinieks piekrita, un vii iegja kafejnc. "Kas t par jocgu kompniju," pie citiem galdiiem sdoie saskatjs. "Ms esam pilst ieraduies tikai uz brdi, drz dosimies tlk," skaidroja Lab Feja. "Ms neticam, ka ts ir Princeses," teica ka fejncas apmekltji. "Princeses dzvo kaut kur tlu pil, ar neskaitmiem kalpiem, bet s trs ne sevii glts meitenes pavada tikai viens bru inieks, kas nemaz neizskats pc karavadoa." 11

BRUINIEKA DRZS
Ap Bruinieka mju bija skaists drzs. Viam tas oti patika. "Tas ir mans viengais prieks," Bruinieks reiz teica Pim, kad vii kop splja ahu. "Tur nu nek nevar dart," Pis teica. "Man ar laiku pa laikam patk apst kdu meiteni un nekad nepietiek. Es ar to samierinos." "Mums ir dadi uzskati par meitenm," teica Bruinieks. "Td jau tev ir tikai drzs," atbildja Pis. Bruinieks neatbildja, tikai vlreiz ieskatjs drz. "Tas ir skaists drzs," vi teica un izdarja nkamo gjienu. Reiz Bruinieka drz pastaigjs Karalis. Vi sastapa Bruinieku, kur izskatjs sadrmis. 10

Princesm tas liks amizanti. Vias kop ar Bruinieku padzra kafiju un devs tlk. "Kpc js nepasauct savus kalpus?" jau tja Feja. "Bez kalpiem js neciena." "T mums ir svtdiena," sacja Princeses, "bt vienkri trim ne sevii gltm meitenm. Noklausties, cik ms esam skaistas, no to mu tes, kam kaut ko no mums vajag, - ts mums ir darbdienas."

PUTNU SARUNA
Reiz divi putni pils drz sav starp sarunjs. "Bruinieks saprot putnu valodu un ir nelai mgs, jo vi ar grib bt putns," teica viens. "Vrojot putnus, vi ir iemcjies jaut lidot savm domm," otrs piebilda. "Vai tiem cilvks nevar dzvot starp put niem un bt laimgs?" pirmais jautja. "Viam nemitgi ir japzins, ka cilvks ne var lidot," otrs atbildja. No pils drz iznca Princeses. "Ms mcsim Bruiniekam Paradzes nosl pumu," vias apmgi sacja putniem. "Kds tas ir?" putni jautja. "Bt laimgam tdam, kds tu esi, labi zinot, ka kaut kas tu neesi," Princeses atbildja.

BRUINIEKA SLIMBA
Reiz Bruinieks saslima. Viam rdjs sapi par putniem un par to, ka vi vartu bt tds k putni. Pie Bruinieka ierads Princeses un cents viu rstt. Vias ststja Bruiniekam dadus interesantus notikumus un deva zles. Tau Bruinieka dvselei joprojm nebija miera. Tad Princeses Bruiniekam iedeva bur vju bolu. Bruinieks to apda, bet nek se via nejuta. "Kas tas ir par bolu?" Bruinieks jautaj. "Tas ir bols no Paradzes drza. Tas padars tevi ldzgu damam," Princeses teica. "dams esot izdzts no Paradzes tiei par bolu anu," domgi sacja Bruinieks. "Tas t nav," iebilda Princeses. "Aiz ststa ir noslpums. Lietas btba nav bolos." "Kas tas par noslpumu?" Bruinieks jau tja. "Tas ir noslpums par to, k Paradze iemirdzas un k t apdziest," Princeses atbil dja. 12

VIESBAS
Reiz Bruinieks bija uzaicints pie pilstnie kiem viesbs. Visi da, dzra un lksmojs, bet Bruinieks juts bezgala vientu. "Man pietrkst manu Princeu," vi sku mgi domja. Pc bra Bruiniekam par prieku viesbs ierads ar Princeses, Lab Feja un Pis. Prin ceses apsds Bruiniekam vien pus, Lab Feja - otr, un Pis iekrtojs viet, no kurienes varja redzt skaistks jaunavas. Bruinieks bija priecgs, ka viam bija sarunu biedri, un vaicja Princesm: "Kpc js gribjt, lai es urp atn ku? eit es sevii skaudri izjtu, ka esmu tik oti 13

pieradis dzvot starp jums, ka pilstnieku dzve man ir kuvusi svea." "Ms domjam par to, kur celt tavu m jokli," atbildja Princeses. "Tu esi pieradis drau dzties ar putniem, bet tu nevari bt putns. Ms gribjm tev pardt kaut ko no pilstnieku dz ves." "Es gribu dziedt dziesmu," vias prtrauca Pis un piecls kjs. Vi sita ar kju takti un dziedja dziesmu, kuras vrdi visiem ststja par to, cik labi bt labam. Kltesoie sajsmas pilni aplaudja. "Ko vi tur visus muo!" sauta Lab Feja. "Es mlu dzvi," teica Pis, ar kru aci uzl kodams skaistks jaunavas. "Dzve tiem ir skaista," teica Bruinieks, vrodams daus putnus, kas sdja viam blakus.

"Stulbenis," Pis teica. "Es viam vienkri to atvu." "Vi nobur brnus un sta me," teica Bruinieks. "Man tau vajag kdu, kas ir sliktks par mani," teica Pis. Bruinieks skatjs uz beigto Burvi un do mja. "Varbt t bija kda?" vi sacja. "Viss, kas ir, ir t vrts, lai btu," dzidomgi teica Pis. "Vi vienkri uz tevis uzrvs." "Es gju pie via k brns," Bruinieks sacja. "Ak, brni, brni," teica Pis un aplaizjs, "bet labk uzsplsim ahu."* "Mums ir tda jocga karavalsts," teica Bru inieks, izdarot pirmo gjienu. "Kas ir, tas ir," teica Pis un Burvja atliekas rpgi ielika ledusskap.

AUN BURVJA GALS

Reiz dzvoja aunais Burvis. Viam patika noburt brnus un stt vius me. Reiz pie via ierads Bruinieks. Burvis nobra ar Bruinieku un iedzina viu me. Bruinieks gja un gja, ldz izdzirdja saucienu: "Kpc neviens ar mani negrib draudzties?" "Tas tau mans Pis!" Bruinieks nopriec js un devs uz balss pusi. Pie alas sdja Pis un aunais Burvis. Bur vis priecjs k brns. "Es apsplju Pi ah," vi lepni teica. "T bija tava pdj kda," Bruinieks teica un nocirta Burvim galvu. 14

JAUNGADA EGLTE
Reiz Bruinieks bija nopircis jaungada eglti. Vi izgreznoja to ar svectm un krsainiem bumbuiem, apsds ts priek un priecjs. Mirkli vlk pie Bruinieka ierads trs Princeses. "Ms gribam tev izteikt piedvjumu," Prin ceses teica. "Labprt," Bruinieks atbildja, nemaz ne noklausjies viu sakmo ldz galam. "Uzraksti uz papra gabalia savu Jaungada vlanos un iesien to eglt," teica Princeses. Bruinieks paklausja. Ar Princeses iesja sa vas vlans eglt. 15

"Vai msu vlans piepildsies?" vaicja Bruinieks. "Varbt j," Princeses mklaini atbildja. Pie durvm pieklauvja. Bruinieks atvra. Aiz durvm stvja Pis. "Es dzirdju, ka eit eglt iesien vlans," vi teica un paielja uz eglti. "Es ar gribu kaut ko vlties." "Ldzu," Bruinieks viam atva. Pis apsds pie galda, pama kaudzi pa pra, rakstja un rakstja. Drz visa eglte bija piekrta pilna ar Pa vlmm. "T," vi apmierints sacja. "Nu ir pabeigts." "Ko tu tur esi vljies?" aizdomgi vaicja Princeses. "Es vljos, lai Bruiniekam ir tik jaunavu, cik es varu apst," Pis teica. "Vispr jau man gribas kdu jaunavu," Bru inieks atzins, "bet man ir manas Princeses." Pie durvm vlreiz klauvja. Bruinieks at vra. Tas bija sirmais Karalis. "Es dzirdju, ka visi eit kaut ko vlas," vi teica. "Ldzu," Bruinieks teica. "Nedaudz vietas eglt vl ir." Ar Karalis uz papra gabalia uzrakstja savu vlanos un iekra to eglt. "Laimgu Jauno gadu!" visiem novlja Bru inieks. "Tas vl ir jautjums, vai gads bs laimgs, ja visiem piepildsies viu vlans," piezmja Pis. " Tpc labi vien ir, ka dareiz velanas ne p i e p i l d s , " vakara sarunu nosldza Princeses.

PIS UN LAB FEJA

Reiz Pis nolma bt labs. Vi iznca no savas alas, aizgja uz pilstas tirgus laukumu un ska klstt savus uzskatus par to, k bt labam. "Visi nedrkst bt tdi k es, bet man ir jbt tdam, kds es esmu, lai vartu pastvt kaut kas labs," vi teica. "Tu neesi nek cita darjis, k vien stiepis jau navas uz savu alu," aizdomgi sacja pilstnieki. "Es auju eksistt Bruiniekam," paskaidroja Pis, "kur js no manis laiku pa laikam atbrvo." "Bruinieks ir jauks cilvks, bet vi o to nesaprot," pilstnieki atzina. "To, ko nesaprot vi, saprotu es," aplieci nja Pis. "Redziet, ar js pc manis ilgojaties." "Neklausieties tik daudz P," pki atska nja kda balss. "Kas to teica?" pilstnieki nesaprata. "Es - Lab Feja. Js bsit nelaimgi, ja klaus sit Pi." "Pis saprot dzvi," iebilda pilstnieki. "Dzv nav tikai Pis," sacja Feja. "Kas btu dzve bez manis?" Pis jautja Fejai. "Dzve bez tevis btu tri jauka," Feja atbil dja. "Tad jau nevajadztu Bruinieka, tad visi, kas klaustu manus padomus, btu slikti, un beigs pri paliktu tikai Feja," sacja Pis. "Pardi man kdu, kas, klausot tavus pado mus, btu laimgs!" iesaucs Feja. "Mans padoms btu prk mani neklaust, bet zint, ka manis d var bt daudz kas labs," ieteica Pis. 17

18

"Kas te notiek man tirgus laukum?" vai cja Karalis, ierazdamies strda viet. "Pis visiem jauc galvu," srojs Feja. "Es gribu pardt, ka es esmu labs," teica Pis. "Tu neesi labs, laba ir mana karavalsts un tas, k viss te ir iekrtots," pavstja sirmais Karalis. " ir laba karavalsts," teica Feja. "Kas ir, tas ir," piekrita Pis un devs atpa ka uz savu alu.

KARAVALSTS IKDIENA
Reiz Bruinieks ar Pi splja ahu. "Tu man esi labs draugs, lai gan labs tu neesi," domgi sacja Bruinieks. "Es cenos bt labs persongi tev," teica P is. "Man gribas kdu draugu, td es atturos no vlans tevi apst." "Varbt es tevi vartu prliecint bt labam?" Bruinieks jautja. "Tas ir tik patkami." Pis klusja. Vi nesen bija apdis kdu jaunavu un gremdjs atmis. "Patkami tas ir," vi beidzot sacja. "Varbt nedu kdu laiku." Pie Pa alas ierads Lab Feja. "Es baidos par tevi," via teica Bruiniekam. "No Pka izteicieniem vis apkrtn ir novtui ziedi." "Mums ir dadi viedoki," viu mierinja Bruinieks. "Labk ej pie Princesm," ieteica Feja. "J, tlt," paklausja Bruinieks un pabeidza partiju. 19

"Ak Feja," teica Pis. "Mums ir veci rini." Feja neielaids saruns un veda Bruinieku uz pili. Via griezs pie sirm Karaa un sacja: "Pasarg manu Bruinieku no Pa." "Lai vi paklauss, ko run gudrais Krauklis," Karalis atbildja. Krauklis atlidoja un pavstja: "Pim ir jbt tiei tpc, ka eksist na saulain dien, bet, ja pasaka, ka Pis ir labs, iestjas nakts un visi ir nelaimgi." "Labk parunsim par kaut ko citu," Brui nieks mainja sarunas tmu. "Kas jauns noticis karavalst?" "Daudzi Paradzes putni ir kuvui slimi," at bildja Feja. "Princeses tos mina rstt." "Vai es ko varu ldzt?" Bruinieks jautja. "Tu esi cilvks, ms esam putni," teica Krauklis. "Man patk klausties, k js runjat," Brui nieks piezmja. "Msu dziesmas tu vari klausties, bet sa prast cilvki ts nevar," sacja Krauklis. Ierads Princeses. Vias bija noskumuas. "Kas js spina?" jautja Bruinieks. "Msu putni ir slimi," atteica Princeses. "Tie reiz klausjs, ko run Pis, un pateica, ka Pis ir labs. Tagad viiem liekas, ka viss drzs ir sa stdts nepareizi un vii vairs nav laimgi." "Es jau vienmr esmu sacjusi, ka nedrkst aut Pim nevienu mct dzvot," Feja bija sa rgtinta. "Pilstnieki gan vi labprt klauss," teica Krauklis. "Pi klausoties, var gt naudu, bet laimi (.m no," Feja palika pie sava. 20

Vii vl ilgi runja. Par Pi, par Paradzes putniem, par daudz ko citu. Karavalst dzve ritja savu gaitu.

BURVJU NJIA
Reiz Bruiniekam bija burvju njia. Pietika ar to apvilkt ap sevi gais loku, un apkrt izauga brnigs drzs. Tau pc kda laika drzs atkal pazuda. "Kpc t notiek?" Bruinieks nesaprata. "Es gan saprotu," teica Pis, ar kuru Brui nieks biei pie aha galdia diskutja. "Drza pues vst no maniem izteicieniem."

BRUINIEKS DODAS PROJM

Reiz Bruinieks nolma aizceot. Vi sapakoja koferi un devs uz lidostu, lai gaidtu savu lid manu. Tau lidmana nez kpc neatlidoja. Bru inieks lidost vientulb dzra kafiju un vroja sniegprslas aiz loga. Tad lidost ierads Pis. "T nu gan ir muga iedoma - kaut kur aizlidot," vi sacja. "S gargo jaunavu zeme ir vislabk vieta, kur tev dzvot." "Es gribu bt kaut kur citur, kur ir skaisti un labi," Bruinieks atbildja. "Citurienes nav, vienmr ir tikai ejiene," Pis piezmja. "Man gribjs, lai ejiene ir citur," sacja Bruinieks. "Tev vienkri nav jaunavas," Pis viam iebilda. 21

"K nav, t nav," atteica Bruinieks. "Es lai kam prk ilgi esmu vljies bt putns." "Man ir prieklikums," Pis sarosjs. "Ne lido nekur. Sameklsim kdu jaunavu, es viu nolaupu, tu to varsi pc tam atbrvot un emt sev par sievu." "Es biju nodomjis aizlidot un kop ar Prin cesm dzvot skaist drz," sapaini sacja Bru inieks. "Princeses par tevi dom caurm dienam, tas ir tiesa," piekrita Pis. "Bet tev tau jsa prot, ka tu neesi princis." "Es esmu jutis, ka Princeses mani ml tdu, kds es esmu, bet es aubos, vai parasta sieviete pieciets, ka es mjs nelaboju kanalizciju, bet tikai guu, klausdamies, ko ststa debesu put ni," teica Bruinieks. "Tavas baas ir pamatotas," Pis sacja. "Var bt tu vartu pilstniekus atbrvot no manis, emt no viiem naudu un kt bagts?" "Es nezinu, kpc, bet man liekas, ka t ne var dart," atbildja Bruinieks. "Kaut k tau tev jdzvo," iebilda Pis. "Ja es kaut ko gribu, es vienkri to kdam atemu." "Bruinieki pasaks t nedara," sacja Bru
inieks.

"Es domju par debesu pavm," sacja Bru inieks un turpinja dzert kafiju.

BRUINIEKA SKUMJAS
Bruiniekam bija sapnis - aizbraukt uz kdu skaistu zemi un bt laimgam. Reiz Princeses viam teica: "Ms zinm, kur atrodas da zeme." "Kur?" Bruinieks ieinterests vaicja. "T ir tepat," Princeses teica. "Mani gan eit biei mc skumjas," teica Bruinieks, "man liekas, ka kd cit pasaul vartu bt labk." "Ms piekrtam, ka tev nevajadzja dzvot aj pilst," Princeses nopts. "aj pilst dzvo cilvki, kuru dzv nekam nav jnotiek." "Bet es te esmu piedzimis," Bruinieks sa cja. "T ir mana dzimt pilsta." "Tur jau t nelaime," teica Princeses. "Dai musu kalpi uz tevi turja aunu prtu un lika tev eit piedzimt." "Ko tad lai es daru?" vaicja Bruinieks. "Paliec tepat," sacja Princeses. "Brnbas zeme vienmr ir laimga."

" Tu vartu manis atemto dot cilvkiematpaka), par to emot mrenu procentu," Pis
neatlaids.

" S k a n jau oti sakargi, bet kaut kas taj vis neliekas piemrots man. Es to nevaru izdart," Bruinieks nopts. "Ja Tu negribi aizlidot, cita cea nav," teica

AHA PARTIJA
Reiz Bruinieks bija mazliet sadrmis. Viam patika klausties, k drz pie via mjas run putni. Bruiniekam bija mamma. Mamma katru vakaru pasniedza sirmajam Karalim tju. 23

Pis

22

"T mamma ir viena velniga sieviete" P is reiz sdzjs Bruiniekam. "Man gan mana mamma patk," teica Brui nieks. "T sieviete ir kaut kas baigs," Pis apgal voja. "Man no vias ir bail." "Trs Princeses viu novrt," sacja Brui nieks. "Via man dzvokl vienmr visu savanda." "Tas gan," Pis pasmjs. Bruinieks izdarja nkamo gjienu. Pis skatjs uz aha galdiu un klusja. "Nu gan ir mats," vi teica. "Runsim labk par sievietm." "Tad mats bs man," atteica Bruinieks. "Sievietes mani negrib un viss!" "Tu esi muis," sacja Pis. "Vias tevi grib par daudz." "Man ir vienas viengas nelaimgas mlest bas," nopts Bruinieks. "Tu tiem esi muis," Pis priecgi teica. "Tu vienkri neapjdz, ldz kdai pakpei ts ir laimgas." "Man te vajag vl kdu," sapcis sacja Bru inieks. "Tu man nemitgi nordi, ka es esmu
muis."

"Par daudz putnu," teica Karalis. Vii pki ieskatjs drz. "Bet tomr msu dene pastv," visi bija vienisprtis.

BRUINIEKA DRAUGI
Reiz trs Princeses bija atnkuas ciemos pie Bruinieka. Bruinieks bija noskumis. "Es nemku neko citu, k tikai cnties ar Pi," vi sdzja Princesm bdas. "Es nemku pelnt naudu un bvt mjas k citi valsts pilsoi." "Citi nemk cnties ar Pi," viu mierinja Princeses. "Sastopoties ar parastiem pilsoiem, es jtu, ka dzvoju cit pasaul, kur ir Princeses, Pis, Karalis un citi, bet tur nav, k pie cilvkiem parasts," srojs Bruinieks. _ "Mums gribtos, lai ar citi interestos par msu dvain galma dzvi," teica Princeses. Pie durvm pieklauvja. Tas bija sirmais Karalis. "Es dzirdju, ka tu esi noskumis," vi sacja Bruiniekam. "T tas ir," Bruinieks atbildja. "Es gribtu bt parasts saimniecisks cilvks, citdi es tikai gulju un gaidu brdi, kad atkal vajadzs cn ties ar Pi." "Bt parastam cilvkam ir skaisti," domgi teica Karalis, "bet daiem ir jbt neparastiem, lai parastie domtu par noslpumu, kd di cilvki ir." "Cnties ar Pi ir interesanti," piekrita Bru inieks. "Es to nenoloju." 25

"Ko mans draugs te sti dara?" vi vaicja. "Ms te runjam par sievietm," atbildja Bruinieks. "Man ir mazohistisks prieks nemitgi zaudt ah," sacja Pis un sadrma. 24

Karalis.

"Bet tu tads esi," Pis ietieps. Bruinieka mj nesteidzgi ienca sirmais

Pie durvm vlreiz pieklauvja. T bija Lab Feja. "Es atncu ar tevi parunt" teica Feja. "Tu esot noskumis." "Js t par mani rpjaties," Bruinieks sacja. "Tu mums esi oti drgs," teica Feja. "Es nemku nek cita, k vien cnties ar Pi un radt ap sevi pasakas," sdzjs Bruinieks. "Ts ir skaistas pasakas," viu mierinja Feja. Pie durvm vlreiz pieklauvja. Tas bija Pis. "Es atncu uzsplt ahu," vi teica. "Man tomr ir daudz draugu," Bruinieks juts aizkustints. "Es sen neesmu apdis nevienu jaunavu, es cenos bt labs," Pis piemetinja. _ "Bez tevis msu kompnija nebtu t, kas ir," Bruiniekam sacja Princeses. "Tu mums esi vajadzgs tds, kds tu esi," teica Karalis. Lab Feja viam piekrita. "Tie ir mana ma skaistkie mirki, kad es apspieu savu vlanos tevi apst un vienkri splju ar tevi ahu," visiem pievienojs Pis. "J, tomr ir labi bt Bruiniekam," Brui nieks atviegloti uzelpoja un tikko manmi pa smaidja.

"Kaut kas, kas nav labs, var bt, ja tas vismaz no vienas puses ir labs," iebilda Feja. "Bet au numam nav jbt." "Jebkam, kas ir, ir kda puse, no kuras tas nav labs," atbildja Pis. "Ja es nebu, tas baidsies bt." "Jebkam, kas ir, ir kda puse, no kuras tas ir labs," teica Feja. "Tas ir stais iemesls, kpc kaut kas ir."

BRUINIEKA LIKTENIS
Reiz sirmais Karalis sarunjs ar Feju. "Es lauzu galvu par to, k lai iepriecina Bru inieku," vi sacja. "Bruinieks ir prk daudz klausjies taj, ko run Pis, tpc vi nav priecgs," teica Lab Feja. "Bruiniekam ir tds liktenis," atbildja Ka ralis. "Briem cnties ar Pi, briem splt ar viu ahu." "Man gribtos viu paglbt no liktea," sacja Lab Feja. "Sava liktea d katrs vispr ir," viai atg dinja sirmais Karalis.

PA LIKTENIS
"Tu radi karavalst vienu viengu aunumu," via teica. "Tu tikai boj msu dzvi." "Es rdu, ka drkst bt kaut kas, kas nav labs" Pis aizstvjs. 26
Reiz Lab Feja strdjs ar Pi.

KARAA VIENTULBA
Reiz sirmais Karalis sarunjs ar Princesm. "Man ir apnicis valdt," vi teica. "Es gribu bt k viens no tiem daudzajiem, kas vienkri iet pa ielu." "Bet kdam tau ir jvalda," Princeses iebilda. 27

"Lai Bruinieks em manu pili," sacja Karalis. "Es gribu bt parasts cilvks." "Bruinieka uzdevums ir bt vienkri Brui niekam," Princeses viam nepiekrita. Viu sarun iejaucs Lab Feja. "Tas tau ir tik interesants darbs - sakrtot karavalsti!" via sacja. "Mana karavalsts atkal ir sabrukusi," Karalis teica. "Pilstnieki ir nolmui dart to, ko grib vii, nevis to, ko gribu es." "Vii vienkri ies boj, ja tu par viiem vairs nerpsies," Feja uztraucs. "Man nav drauga," bdjs Karalis. "Man nav ar ko aprunties." "Pagaidi, drz uz pili prvksies Bruinieks," viu mierinja Princeses. "Bruinieks ar nav laimgs td, ka vi atiras no citiem, es viu labi saprotu," teica Karalis. "jus varat bt divi tdi blakus," Princeses sacja. "Tad lai vi trk nk uz pili!" Karalis saro sies. "Nesteidzies, ms vl neesam pabeiguas iekrtot Bruinieka dzvokli," atbildja Princeses. S a r u n a iejaucs Pis, kur bija ieradies, ne
v i e n . , nemants.

PUA NEVEIKSME
Reiz Pis apms bt labs. "Es nedu vairs jaunavas, vismaz kdu lai ku," vi teica. "Es bu labs." Karavalst sks miera laiki. Bet tad pki viena jaunava pazuda. Pdas veda uz Pa alu. audis atkal aicinja Bruinieku, un Bruinieks devs c. "Atdod jaunavu un esi labs!" vi sauca pie Pa alas. Pis iznca no sava mjoka un teica: "Mi nsim mklas. Ja tu uzminsi, es tev jaunavu atdou." "Labi," piekrita Bruinieks. "Ko lai es du?" Pis vaicja. "Vai tiem tev Karalis nav teicis, ko tu drk sti st?" jautja Bruinieks. "Teica jau, teica," Pis atbildja, "bet tas ir prk veselgi. Tas nav gargi." "Es nevaru iedomties, ka Karalis tev nebtu devis ar kdu veselgu krumu," sacja Brui nieks. "Vi teica, ja es gribu panaoties, es varu mint bt labs," teica Pis. "Tad atdod jaunavu un esi labs," pavlja Bruinieks. "Ja tu gribi, lai es atdodu jaunavu, tev jnk ar mani splt ahu. Man gribas kompniju zie mas vakaros," Pis sacja. "Labi," teica Bruinieks un atdeva jau navu pilstniekiem. Visi atkal bija laimgi. Ka ravalst atjaunojs normla dzve. Viss k pa rasti. 29

"Man liekas, jums abiem ar Bruinieku vienkfirSI pietrkst jaunavas," vi iestarpinja. "Tev vienga laime ir kdu apst," sauta

i ab i eja.

"I s joprojm nevienu nedu," apvainojas Pis, "ts radu Bruiniekam, k varu bt labs." " M u m s gan ir interesanta kompnija," sacja s l i m a i s Karalis un devs atkal sdt tron. 28

STRDS
Reiz Pis strdjs ar Labo Feju. "Tu esi vaings, ka Bruinieks nevar dzvot pil. Viam ir tikai pagaidu mjoklis," Pim prmeta Feja. "Bet es esmu izaudzinjis viu par Brui nieku," iebilda Pis. "Bruinieks nejutsies labi pils skaistaj dr z, tu viam esi saststjis, ka viengais skaistums ir tava ala," teica Feja. "Mana ala varbt nav skaista, bet toties oti patiesa," Pis piezmja. "Ja to nenovrt, cil vks var skt baidties tpc, ka vi nav tik skaists k pue." "Tas jau nenozm, ka visam apkrt jabut negltam," Feja sacja. "Bez manm zinanm pils drz Brui nieks baidsies bt patiess," teica Pis. "Var bt patiess ar skaistuma vid," iebilda I eja. Pie strdniekiem ierads Princeses. " M e s apmetsimies pie Bruinieka," vias
tei( .1 "Pils ir tur, kur dzvojam ms."

slgtas.

Bruinieks paraustja rokturi, bet durvis bija aiz

"Kas te par nekrtbu?" Bruinieks bija sa utis. "Neviens nek nezina. Par ko viiem mak s algu?" "Tas ir palicis no Pa valdanas laikiem," Bruiniekam skaidroja Princeses. "Tad cilvkiem d e v a naudu ne par ko. Visi strdja aiz bailm. Palikui vecie ieradumi. Darbavieta ir vieta, kur paslpties."

DRGUMU GLABTAVA
Reiz Bruinieks devs pastaig pa meu. Sni ga sniegs, un vi vroja, k prslas krt uz koku zariem. Te pki uz krma nolaids putns, kas kalpoja Pim. "Es zinu, ka tevi gaida tls ce. Tev bs jklaio pa dadm zemm, un eit tu nekad neatgriezsies," teica putns. "Tau tev tikai j grib, un tu varsi nomirt, labi padis, pie savas mjas pavarda." "Es kalpoju Karalim. Ko vi gribs, to es daru," sacja Bruinieks. "Karalis grib, lai tu ciet tikpat daudz, cik vi," teica putns. "Es tev varu rdt citu ceu. Tev pietiek tikai gribt." "Lai grib Karalis," Bruinieks atbildja. "Pa klausbu viam es nekad neesmu nolojis." Un vi turpinja ceu. Bruinieks nonca kd mjviet, kur pa stja labas pusdienas, tad atkal pardjs tas pats putns. 31

BRUINIEKS POLIKLNIK
Reiz kds karavalsts ierdnis nolma, ka jiz dara veselbas prbaude visiem karavalsts iedz votjiem Ari Bruiniekam pieprasja izziu par
to, ka v ir vesels.

Bruinieks paklausgi devs uz poliklniku. Tur nordja uz durvm, aiz kurm visu zina. 30

"Es zinu, ka tev patk meitene, kura eit dz vo. Tev pietiek tikai gribt, un via bs tava," tas krdinja Bruinieku. "Lai grib Karalis," atteica Bruinieks. "Man patk, ja piepilds via novljumi." Putns aizlidoja. "Kdi dvaini prieklikumi," nodomja Bru inieks un devs atpaka uz pili. Pil viss bija pa vecam. "Pa putni run, ka mani gaida cieanas," Bruinieks teica Karalim, "man pietiekot tikai gribt, lai viss notiktu citdi." "odien es gribu tevi ievest sav drgumu glabtav," Karalis sacja, "bet tev vispirms kaut kas ir jsaprot." "Es jau tur esmu bijis," Bruinieks atbildja. "Tur ir dvaini akmentii, dai gliemevki bez prlm un savtui ziedi." "Tie tau ir lielkie drgumi, kdi vien pa saul var bt," Karalis sacja, "bet tiem vajag iemirdzties." "Kpc man tie nemirdz?" jautja Bruinieks. "Tu nesaproti, ko tie run," teica Karalis. "K lai to iemcs?" Bruinieks jautja. "Vrojot pasauli un saprotot, ka t nav nek vrta, bet tomr ir kds iemesls, kd t pa stv," mklaini atbildja Karalis.

dja. Lidmanas ilgi nebija. Tad pie debesm pardjs mazs punkti. Tas kuva arvien lielks, ldz pardjs lidmana, uz kuras bija Karaa erbonis. Bruinieks sagatavojs aizbraukanai. "Man gribas ar tevi parunt," pki atska nja balss. T piederja kdai pilstniecei, kas reiz bija kopusi Bruinieku, kad vi bija ievai nots. Bruinieks ska runties ar pilstnieci. Tad pie Bruinieka pienca Princeses. "Ms visi kop vl vartu pirms aizbrauk anas padzert kafiju," ierosinja Princeses, "tikai jnoskaidro, cikos lidmana izlidos." "Mums jdodas projm," Princeses pc br a teica. Pa to laiku lidmana jau bija paclusies gai s bez Bruinieka, tad t gais apmeta loku un vlreiz nosds lidost. "Kpc mani atkal neielai debess?" Bru inieks vaicja. "Tu nemki bt laimgs," sacja Princeses. "Tas tev ir jmcs." "K iemcties bt laimgam?" Bruinieks vaicja. "Vienkri pierodot, ka tevi ml td vien, ka tu esi, nevis td, ko tu esi vai neesi darjis," Princeses atbildja.

BRUINIEKA SAPNIS
Reiz Bruinieks redzja sapni. Vi gribja aizlidot uz kdu skaistu zemi un dzvot tur lai mgu dzvi. Bruinieks devs uz lidostu un gai32

BRUINIEKA VIETA
Reiz Bruinieks devs ceojum. Vi izm inja daudz ko - gan vienkri vrot pasauli un neko nedart, gan bt labs, gan klausties, ko run Princeses. Tad ce, pa kuru Bruinieks 33

gja, pki atkai noveda pie via mjoka, no kurienes vi bija scis savu ceojumu. "Ms esam tev atraduas vietu, kur palikt mgi," Princeses teica. "Te gan nekas daudz nav mainjies," Bru inieks sacja. "Ms atvedm tevi atpaka laik, lai sktu visu no gala. Ms zinm, kur ir kda, kd tu nebiji eit laimgs," Princeses paskaidroja. "Kd?" Bruinieks jautja. "Td, ka tev bija jdraudzjas tikai ar put niem," sacja Princeses. "Ms esam atraduas tev vietu pilst." "Man tur gribtos dzvot, bet es baidos, vai mani tur pieems," Bruinieks nejuts dros. "Tev tur bs sava ielia, rtos tur runs put ni, tev bs draugi," Princeses viu mierinja. "Tas skan skaisti," teica Bruinieks. "Pasakm, kurs piedalmies ms, vienmr ir laimgas beigas," Princeses paskaidroja.

"Td, ka visnesvargkajam cilvkam kara valst katru dienu ir jd pie Karaa galda un jjtas labi," Karalis un Princeses teica.

KPC PIS NETIEK NOGALINTS?

Reiz Bruiniekam vaicja: "Kpc tu spl ar Pui ahu? Viu tau vajag nogalint!" "Es dakrt jtu, ka ar man ir kaut kas no Pua, ko nevar nogalint, nenogalinot mani pa u, bet ar ko tomr vajag cnties," Bruinieks atbildja.

BRUINIEKS UN 'PLAYBOY"
Reiz Bruinieks irstja urnlu "Playboy". "Vai patk?" Pis jautja. "Nevaru no t atturties," Bruinieks atbil dja. "Tev vajag jaunavu," teica Pis. "Tad tau es prvrtos par Pi," sacja Bruinieks. "Bet es - par Bruinieku," Pis pajokoja.

BRUINIEKA ALGA
Reiz karavalst norisinjs kds dvains noti kums. Karalis pazioja, ka Bruiniekam beidzot ir jsaem alga par visu, ko vi ir darjis. Karalis ar Princesm ilgi apsprieds un tad pazioja lmumu: "Msu Bruinieks dzvos ma z ieli pilstas nomal un bs visnesvargkais cilvks karavalst." "Kpc ds briesmgs lmums?" Bruinieka draugi bija neizpratn. 34

MKSLAS FILMA
Reiz karavalst nolma uzemt mkslas filmu. "Vai aizliegtie kadri ar bs?" jautja Pis. "Bs," sacja Princeses. "Tad filma bs populra," teica Pis. 35

"Un laimgas beigas?" jautja Bruinieks. "Bs," teica Princeses. "Tad es piedalos," sacja Bruinieks. "Bet kds bs filmas nosaukums?" jautja Pis. "Karlsons virs pilstas," pasmaidja Princeses, un filmas uzemana sks.

SARUNA
Reiz karanama Viesmlis jautja sirmajam Karalim: "Kpc mans darbs ir mgi strdt, bet tev ir tikai jbt?" "Es nemku strdt, es mku tikai bt," Ka ralis atbildja.

STIKLA BUMBIA
Reiz Pis ar Bruinieku splja ahu. "Kpc tu vienmr uzvari?" jautja Pis. "Es paaujos uz Fejas dvanu," atbildja Bru inieks. "Kda t ir?" Pis zikrgi vaicja. "Stikla bumbia, uz kuru skatoties var ne redzt nkotni," sacja Bruinieks. "Es tev nkotni varu izzlt," piedvja Pis. "Visu, kas par nkotni jzina, es jau zinu," atteica Bruinieks. "Es dzvou, nomiru un bu laimgs, visam prjam nav sevias nozmes." "T ir Laika upe," sacja Pis, domdams par savu jaunbu. "T tas ir," piekrita Bruinieks un atcerjs kdu meiteni, kura gribja prvrsties vakara mkon.

VIESMA BARDA
Reiz karavalsts Viesmlis izlja zem kafiju. "Tev vienkri ir prk gara brda," Karalis viam teica. Viesmlis lepojs ar savu brdu. T bija oti gara, vi regulri taj sapins un regulri izlja kafiju.

BRUINIEKA UZVARA
Reiz Bruinieks atkal uzvarja Pi ah. "Tu esi pleibojs!" niknojs Pis. "N, vienkri Bruinieks," atbildja Bruinieks. 36

MS ABI ESAM
Reiz karanama Viesmlis runja par savu brdu. "Es esmu vecs" vi teica, dzerot kafiju ar sirmo Karali. "Ms abi esam," Karalis piekrita.

"Pareizi," aptvra Pis. "Tad ms vienkri nebsim." Vi klusdams izdarja nkamo g jienu.

PA UN BRUINIEKA SARUNA
Karanama Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Pie visa vaings Pis," vi nolamjs. "Vj ir, Pis ar Bruinieku kaut kur run," piezmja Princeses.

TU ESI
Reiz karanama Viesmlis atkal izlja zem kafiju. "Tu esi," teica Princeses. "J," sacja Viesmlis un noglstja savu br du, kas stieps ldz pat karanama vrtiem.

VIESMLIS UN PRINCESES
Reiz karavalsts Viesmlis atkal izlja ka fiju. "Paststi, k eit izskatjs, kad ms vl bijm pavisam mazas meitentes," Princeses ldza br dainajam vram. "Es izlju kafiju zem," teica Viesmlis, "jo atkal bija vj." "Vai Pis?" jautja Princeses. "N, koki," atbildja Viesmlis. "Ms nesaprotam," sacja Princeses. "T ir nesaprotama pasaka," teica Viesmlis. "Galu gal, t ir tikai pasaka," Princeses pie krita. "Pasakai ir jbt ar laimgm beigm," pa skaidroja Viesmlis. "Visas pasakas beidzas ar to, ka es atkal izleju kafiju zem." "Galu gal pasaku d ms eksistjam," Prin ceses sacja. 39

VJ
Karanama Viesmlis atkal izlja zem kafiju. Vi paskatjs pa logu un redzja, ka kustas koku zari. "Ir redzams, ka ir vj," vi teica. Viam bija oti gara brda. Vi atkal bija taj sapinies un pakritis.

PIS UN VIESMLIS
"Karanama Viesmli vajag noaugt via pa a brd," aha sples laik ieteica Pis. "Bet kas tad izlies zem kafiju?" jautja Bru inieks. 38

KPC VAJADZGS VIESMLIS?

Reiz Bruinieks jautja Pim: "Kpc Karaa pil ir vajadzgs Viesmlis?" "Lai katru rtu kds izlietu zem kafiju" Pis atbildja.

Galma ksts strdt kafejnc bija visveiklkais kad nebija izljis

ilgi domja. Vi bija spiests un pasniegt visiem kafiju. Vi viesmlis pasaul. Vi vl ne kafiju.

PAR KO SMEJAS KAFEJNC

Reiz dzvoja galma ksts, kur strdja kafej nc. Vi nemaldgi zinja, par ko visi smejas, par to, k vi gaida dzeramnaudu.

NOTIKUMS
Reiz gadjs rkrtjs notikums. Kdu rtu karanama Viesmlis kafiju zem neizlja. Visi saskrja skatties, k vi nes kafiju. Vi uz mangi laipoja ap savu brdu. Beigs ierads Pis un parva Viesmli aiz brdas. Viesmlis apmeta kleni, bet kafijas krzte uz via pa pltes neapgzs. "Nerausti veco vru aiz brdas," Bruinieks paldza Pim. "Tad nebs pasakas," Pis brdinja. Beidzot Viesmlis aplojs, vi apstjs, ne daudz izlja zem kafiju un turpinja ceu uz sirma Karaa guamistabu.

Par to, kas karavalst bija

Karavalst bija banka. T bija mja, kur ne bija naudas. Karavalst bija Profesors. Via uzdevums bija kraut kaudz kastes. Kasts bija nauda. Karavalst pec mksliniekiem sevias vaja dzbas nebija. Mksla bija pati dzve. Karavalst dzvoja Terorists. Vi bija paslpis sev bumbu. Bumba bija via sirds. Bet karavalst bija Bruinieks. Vi cnjs ar pasaku Pi. No viu sarunm saceas vj.

GALMA KSTS
Reiz galma ksts domja: "Kpc man ir mazas, bldgas sias, ko man nemitgi liek cirpt, bet galma Viesmlim gara brda, kas viam trauc, bet ko cirpt aizliedz? Un visu to Princeses dara tikai tpc vien, lai uzjautrintu Karali!" 40

41

Bruiniekam bija meitene. Via nebija sevii tikumga, bet viai bija kanrijputni. Bruiniekam bija mamma. T katru vakaru pc aha sples ar Pi pasniedza tju ar cit ronu. Bruinieka ttis skatjs televziju. Vi bija traks uz politiku. Karavalst bija Labais Burvis. Vi bija radies tpc, ka Bruinieks viam nocirta galvu tad, kad vi bija auns. Karavalst bija kafejnca. Tur strdja kara valsts Klauna sieva. Dabt tdu sievu bija krusts. Via nemitgi runja un klusja tikai tad, kad Klauns dzra kafiju. Karavalst bija Skolotaj. Viai patika visus pamct, bet via bija skaista. Karavalst bija zelta te. Tas bija nokrsots meln krs un nolikts ar kjm gais. Tam va rja paiet garm, to pat nepamanot. Karavalst bija baznca. To vadja sirmais Karalis. Labais Burvis bija Bskaps. Bruinieks bija kardinls. Galma Dma bija vieng dievldzja. 42

"Kpc t?" visi jautja. "Viai baznca ir visvairk vajadzga," atbil dja trs Princeses. Karavalst bija vilciens. Tas vienmr brauca uz debesm. Karavalst bija bezdarbnieks. Viu uzturja Princeses. "Kpc man jbt?" vi jautja. "Lai citiem gribtos strdt," Princeses at bildja.
<>

Karavalst bija trakonams. Citiem vrdiem sakot, t bija mja, kur dzvoja politii. Karavalst bija zvrudrzs. Zvri tur skatjs uz cilvkiem. Karavalst bija reliija. Visiem vajadzja pub liski pasact: "Dievs ir." Cirks bija vieng civilizt vieta. Dai ziloi tur staigja uz divm kjm. Karavalst svinja Uzvaras dienu. Taj godu atdeva zaudtjiem. 43

Karavalsti bija Prostitta. Viu varja nopirkt par naudu. Ja samaksja, vina uz tevi paskatjs un gja tlk. Karavalst bija pilsta. Ap to bija uzcelts zogs. Vrtu nebija. Bija tikai caurumi st. Pa to varja vrot, k pilst rit dvain aalma dzve. Karalim bija medbu pils. Ap to dzvoja put ni. Neviens vius neva. Karalim patika tlot mednieku. Karavalst bija Kovbojs. Via viengais darbs bija nst baltu cepuri un atirties no zirga.

KARAVALSTS PROFESIONLAIS REVOLUCIONRS

Karavalst bija Profesionlais Revolucionrs. Princeses viam maksja naudu. Via pienkums bija vicint lozungu "Darbs un nauda" un sapul cint pli. Karavalsts Policista pienkums bija paciest savu izskatu, kas bija tik briesmgs, ka plis b ga, tikai uz viu paskatoties.

LAIKS
"Pulkstenis ir pistole," teica Viesmlis, krtjo reizi izliedams kafiju zem. "Kpc?" jautja sirmais Karalis. "Laiks nogalina," sacja sirmais Viesmlis. "Laiks ir torte, ko iesvie sej," iebilda Karalis. "Dieva cirks," piekrita Viesmlis, neveiksmgi minot atraist mezglu, kur bija sasjusies via brda.

KARAVALSTS POLICISTS
Karavalst bija Policists. Vi bija karavalsts viengais Policists, kam patika karavalsts No ziedznieks. Bet vi bija Policists. Via pien kums bija raudzties, lai viss btu krtb. Vi mgi ra Profesionlo Revolucionru. "Stulbenis," pajokoja karavalsts Klauns. T d vi ar bija Klauns. Tda bija karavalsts. Dareiz Policists aiz satraukuma brokasts iz ca kafiju uz galda. "Kaut kur te ir mafija," vi domja. 44

VIESMA SIEVA
Viesmlis krtjo reizi izlja zem kafiju. Via sieva Viesmli par to mlja. Viai bija sprni kaut kas no eea, vismaz galma Viesmlim t liks. Par to vi bija runjis ar Karali. "Katrai sievietei zinm mr ir sprni," vi sacja. "Vias tau spj ms paciest." 45

Reiz gadjs kda nejauba. Viesmlis neizlja Ka raa kafiju. Vi bija sasjis brdu mezgla uz galvas. "Tu ort skaisti izskaties," piezmja Princeses. Viesmlis klusja. Vi nesa kafiju. Aiz loga runja Krauklis. "Debess ir brvba," vi teica. "Bet dakrt nav ko st," piemetinja Pis.

MEZGLS

nieki sacja. "Karalisks Viesmlis," parasti vii pc tam piemetinja.

ZEME IR
Vecais Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Zeme ir," vi teica. "Pagaidm," drmi norca Pis.

TRAIPS
Reiz Karaa Viesmlis atkal sapins sav brd un uzlja kafiju Karalim uz biksm. Palika traips. "Manm biksm nav tra biogrfija," pajo koja Karalis. Aiz loga bija neliels mti. Strdnieki mi nja klust. Profesionlais Revolucionrs vcinja lozungu "Darbs un nauda".

LABKAIS VJS
Karalim bija Kovbojs. Vi nekad neaizva garm. No via baidjs. Tikai Pis viu pie cieta. Kovbojs vienkri mcja splt ahu un skatties Pa srtajs acs, kuras bija slimas no vlans bt labam.

STRDS PAR KAFIJU

Vecais Viesmlis turpinja izliet kafiju zem. "Galu gal, vai nevar pieemt jaunu Vies mli? Es pil prvros par kstu," vi sacja. "ksts nemk izliet kafiju zem," teica Princeses. "Joku valsts," teica Profesionlais Revolucionrs. Viam par to maksja.

VIESMA VEIKLBA
Reiz Karaa Viesmlis atkal sapins sav br d. Kafija oreiz neizlija. "Tu esi veikls k ksts," teica Karalis. "Es vienkri esmu," teica Karaa Viesmlis.

KARAA VIESMLIS
Reiz vecais Viesmlis atkal sapins sav br d. Protams, kafija izlija. Visi pie t jau bija pie radui. "Tas ir msu pils Viesmlis," pils iemt46

ZINGIE PILSTNIEKI
Reiz Bruinieks devs rta pastaig. Pie via pienca divi pilstnieki un ska viam ststt par to, k izskats pil. Bruinieks piekljgi klausjs. Tad pilstnieki sakmo nobeidza: "Ms visu zinm!" 47

"K js to zint?" Bruinieks piekljgi vaicja. "Ms esam bijui Karaa drgumu glabtav. Ms zinm, kas tur ir." "Es ar zinu," Bruinieks teica. "Es tikai ne zinu, kur Karaa drgumu krtuve beidzas."

LAB BURVJA JAUTJUMS

Reiz dzvoja Labais Burvis. "K bt labam?" Burvis jautja Dievam. "Atceries, ka es esmu un kas es esmu," Dievs viam atbildja.

SARUNA AR PI
Karanama Viesmlis krtjo reizi izlja kafiju zem. "Tev kafija jau laicgi jizlej," pajokoja Pis. "Es neesmu noziedznieks," vecais darbaris nepalika atbildi pard.

BRAUCIENS TRAMVAJ
Reiz Bruinieks brauca tramvaj. Aiz loga bija dzimt pilsta. "Ainava nk man pret," Bruinieks teica. "Tu brauc uz vakardienu," Princeses atbil dja. "Kpc?" Bruinieks vaicja. "Tpc, ka jau ir odienas pilsta." "Man patk vakardiena," teica Bruinieks. "Vakardiena ir sasists pulkstenis," Princeses atbildja.

LAIMGAIS IZNKUMS
Reiz Pis apda jaunavu. Jaunava sdja Pa vder un raudja. Pc trim dienm via pki ieraudzja gais mu. Via ieraudzja Bruinieku rsta trp. Pis gulja uz operciju galda. "Jaunava, nc r," sacja Bruinieks. Pasaka beidzs laimgi. Pis izveseojs un turpinja ar Bruinieku splt ahu.

BRUINIEKS UN MKSLINIEKS
Karavalst bija Mkslinieks. Via drz st vja akmeu kaudze. Reiz vi sdja kafejnc, kad taja ienca Bruinieks. Bruinieks viu sveicinja. Mksli nieks nedaudz pamja pret. "Es ar kdreiz tds biju," nodomja Bru inieks. "Biezais," secinja Mkslinieks. 49

BRUINIEKA JAUNBAS MLESTBA

Bruiniekam jaunb bija bijusi nelaimga m lestba. Via meitene bija prvrtusies par vakara mkoni, kur dareiz nosarka saules gaism. 48

IZBGUAIS CIRKA ZILONIS

Reiz no cirka izbga Zilonis. Vi gja pa pilstu un satika Pi. ~ "Kur beidzas cirks?" Pis jautja. "Universlveikal," Zilonis atbildja.

KRAUKA PADOMS
Reiz vecais, gudrais Krauklis sdja pie Pa alas. Bruinieks atkal ierads splt ahu. "Nespl ahu uz naudu," Krauklis brdinja Bruinieku. "Kpc?" "aj pilst visa nauda pieder Pim. Tu viu vienkri atemsi." "Labi," teica Bruinieks. Kaut kur vecais Viesmlis atkal izlja kafiju zem. Karalis pasmaidja. Profesionlais Revolucionrs vca puli. Kara valsts dzvoja.

VIESMA ATMIAS
Vecais Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Atkal," teica Karalis. "Bet tpc tev ir brda." "Kas ir, tas ir," piekrita vecais darbaris. "Es vel atceros denes drzu." "K tur bija?" jautja Karalis. "dams un Ieva," daudznozmgi sacja ve cais Viesmlis. "Aizliegtais auglis," piemetinja Karalis. "Ne tikai," teica vecais darbaris. "Bija ar citi koki." Vi apklusa. Vi bija viengais, kur bija palicis no denes drza.

AIZKUSTINOAIS APMEKLJUMS
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. Karalis aiz aizkustinjuma apraudjs. "Es domju - tu odien nemaz neatnksi," vi teica Viesmlim. "Es sju, sju sev apkrt brdu, kamr sa pinos un atkal paklupu," sirmais darbaris tais nojs. "Es esmu kuvis vecs," vi teica. "Un gudrs," pasmaidja Karalis.

GUDRAIS KRAUKLIS
Reiz dzvoja gudrs Krauklis. Vi parasti uztu rjs Pua alas tuvum un bija Labs Fejas draugs. Reiz no cirka izbga Zilonis. Pis devs ar Ziloni parunties. "Pieskati, ka Pis Ziloni neapd," Feja teica Krauklim. "Tas viam bs prk liels kumoss," Krauklis pajokoja. 50

SARUNA PAR CIRKU

Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Pie visa vaings ir Zilonis," Viesmlis teica. "Vi atkal ir izbdzis no cirka." 51

"Es domju, ka vaings ir Pis," Karalis tei ca. "Vi ir minjis cirk ieviest savus liku mus." "Jaicina Bruinieks," teica Viesmlis. "Lai labk vi spl ahu ar Pi, nevis Pis moka zilous cirk."

"Tu esi cirka Zilonis," atbildja Karalis. "Man ir apnicis is cirks," teica Zilonis. "Tds darbs," nopts Karalis. "Es esmu sir mais Karalis, tu esi cirka Zilonis."

KARAVALSTS DIENA BRUINIEKA MJAS

Bruinieks Feja. "Kpc tu "Man nav "Putniem dja. iegja baznc. Tur sdja Lab esi noskumis?" jautja Feja. mju," sacja Bruinieks. pietiek ar debesm," Feja atbil Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. Vi bija sapinies sav brd. "Tu tlo Ziloni," Karalis smaiddams teica. Karaa Viesmlis ar pasmaidja. Vi bija tik vecs, ka atcerjs, k karavalst pardjs ziloi. "Pie visa ir vaings dams," teica Viesmlis. "Un Ieva," Karalis piebilda. "Brdainie ziloi," kaut kur lamjs Pis. Viam bija apgzies aha galdi un tpc izjuka rta partija ar Bruinieku.

PA JOKS
Bruinieks atkal uzvarja Pi ah. "Izlietu deni nesasmelsi," drmi pajokoja Pis.

BRINUMDRZS
Reiz karavalst notika kaut kas. Kas tas sti bija, neviens nesaprata. Visi tikai juta, ka kaut kas ir noticis. Daudziem nez no kurienes pie mjas pardjs tdi pai drzii k Bruiniekam. Daudzi pki kuva gudri. "Kas sti man valst notiek?" nesaprata sir mais Karalis. "Piepilds visu vlans," Karalim teica Prin ceses. "Ar es gribu, lai piepilds manas vlans," sacja Karalis. 53

ZILOA LIKTENIS
Reiz Zilonis vlreiz izbga no cirka. "Man nepatk Pis," vi teica. "Vi man liek staigt uz divm kjm." "T tu vari saprast cilvkus," Zilonim teica sirmais Karalis, pie kura Zilonis bija atncis s dzt bdas. "Es gribu bt vienkri zilonis," sacja Zilonis. 52

Ari ap via pili izauga drzs. Tad visi ierau dzja Bruinieku. Vi staigja apkrt ar skbu sejas izteiksmi. "Man sp galva," vi srojs. "Mums te ir notikums," visi viam ststja. "Piepilds msu vlans." "Es ar kaut ko gribju," teica Bruinieks. "Es gribju bt gudrs, gribju milzgu drzu un vl interesantu dzvi. "Ko gribji, to dabji," man teica Pis. Tagad man sp galva un es neko nesaprotu." "Tavas vlans ir par lielu tavai mazajai galvai," pasmjs Princeses un devs kop ar Bruinieku rta pastaig.

BRUINIEKA VIENTULBA
Reiz Bruinieks bija vientu. Princeu bla kus nebija. Vias bija aizemtas ar valsts lietm. Ar spdja saule. Karavalst pie m jm bija izkrti karogi. Bija kaut kdi valsts svtki. Bruinieks domja par jru. Vi pie jras bija pavadjis brnbu. "Jaizbrauc uz brnbas vietm," Bruinieks prtoja. Via brnba bija pagjusi Pa varas laikos. Vi pie Pa bija pieradis. "Pavisam labs vi nav," Bruinieks reiz teica Labajam Burvim. "K tu vari tik labi runt par Pi," Labais Burvis viam prmeta. "T ir mana brnba," sacja Bruinieks. 54

NEPARASTAIS RTS
Reiz kdu nakti Bruinieks slikti gulja. No rta vi piecls, pada brokastis un gaidja, kda pasaka notiks. Ap Bruinieka mju bija klusums. Neviena nebija "Kur ir Princeses? Pis? Lab Feja?" Bru inieks domja. Tad ierads viena Princese. "Ms aizbraucam no s pilstas," via teica. "Es atncu paemt tevi sev ldzi." 55
:

"Te tik daudz kas ir noticis," Bruinieks vl mirkl kavjs. " ir pilsta, kur ms tevi atradm," teica Princese. "Kas notiks tlk?" jautja Bruinieks. "Tlk bs tas pats, kas ldz im, - ms visi bsim kop, un apkrt mums bs pasaule," sa cja Princese.

PILSTAS NOMALE
Reiz bija kda pilstas nomale. Tur bija vie sojies Karalis. Vi bija iekrtojis sev vietu, daudz ko veidojis un bvjis, bet vlk atgriezies sav pil. Pilstas nomal nu stvja pamestas teltis, nepabeigtas apzelttas skulptras un pamati pi lij. Nomales iedzvotji bailgi saukstjs par dvaino galma dzvi, kas tik strauji bija beigusies. Pa nomali noskumis pastaigjs Bruinieks. "Man pietrkst dvains galma dzves," vi pie sevis teica. "Kaut visi t teiktu," atbildja Princeses. "Kad ms eit bijm, visi stenja un vaidja, un ne mitgi ar kaut ko bija nemier." "Kas eit bs?" Bruinieks jautja. "Ms nezinm," Princeses teica. "Pagaidm ta ir pilstas nomale, kur dzvo Bruinieks."

"Atkal mana brda," vi teica. "T aizrs aiz pils vrtu staba." Karalis pasmaidja. "Vai tu atceries, k tika bvta pils?" vi jautja. "J," teica Viesmlis. "Toreiz man bija vl pavisam mazas sias." "Nu tu esi vecs un gudrs," sacja Karalis. "Es daudz zinu," nopts Viesmlis, "bet kaut ko es nesaprotu." "Ko?" jautja Karalis. "Kpc Bruinieks vienmr ir skumj," teica Viesmlis. "Vi klauss Pa sarunas," sacja Karalis. "Parun tu ar viu," mudinja Viesmlis. "Es paminu," teica Karalis. Viesmlis un Karalis vl ilgi runja par Pui, par Labo Feju, par gudro Kraukli un par likteni vispr. "Liktenis vienmr ir labs," noslgum sacja Karalis. "Ja vien viam iet taisni pret," piebilda Vies mlis.

SPLE UZ NAUDU
du. Reiz Bruinieks nolma splt ahu uz nau "Tu mani izrbsi pliku," teica Pis. "Es citdi nemitgi eju boj," atbildja Bru inieks. "Bet ne jau manis d," sacja Pis. "Karaa d." "Man patk Karalis," teica Bruinieks. 57

VIESMA BRDA
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. 56

"Man ar," Pis piekrita. Te pki ierads Feja. "Gudrais Krauklis saka, ka tu gribi pelnt naudu ar ahu." "Man patiem nav naudas," Bruinieks at zins. "Nespl ar Pi uz naudu, es tev maksu," teica Feja. "Par ko?" jautja Bruinieks. "Par to, ka tu vienkri esi," atbildja Feja.

"Vl nav gatavas," Feja atbildja. "Plns ir prk sarets."

VIETA PIL
Reiz trs Princeses teica Bruiniekam: "Bei dzot tev msu pil ir atrasta vieta." "Es esmu pieradis dzvot kop ar putniem," atbildja Bruinieks. "Ms redzam, ka tu eit nespj but laimgs," sacja Princeses. "Tu gribi dzvot k putns, bet tu tas neesi." "T ir," piekrita Bruinieks. "Kda bus mana jaun vieta?" "Ts bs daas istabas blakus troa zlei," sacja Princeses. "Man patk bt jums blakus," teica Bruinieks.

BRUINIEKS UN PUTNI
Reiz Bruinieks klausjs, k run putni. Putni ststja dadus ststus. "Man patk putni," teica Bruinieks. "Tev ir jauns uzdevums," Princeses sacja. "Tev ir jpazst jocg galma dzve."

ZIEMAS DIENA
Reiz Bruinieks vroja ziemas dienu. "Katr sniegprsli atspd saule. Ir tik skais ti," vi domja. "Msu karavalst ir notikums - skaista zie mas diena," Bruiniekam atbildja Princeses.

GALMA PUTNS
Reiz dzvoja kds putns. Via ligzda bija sa vta uz Karaa pils jumta. "Es esmu galmam tuvu stvoa persona," vi lepni teica. "Galm tau ir jbt kdam, kur katru rtu vro Karali."

KARAA UN FEJAS SARUNA

Reiz sirmais Karalis sarunjs ar Labo Feju. "K rit Bruinieka istabu iekrtoana msu pil?" Karalis jautja. 58

KARAA DZVE
Reiz Bruinieks dzra kafiju kop ar Karali. "Tev ir grta dzve," vi teica Karalim. "Es tds esmu piedzimis," Karalis atbildja. 59

"Es daudz par tevi esmu domjis/' sacja Bruinieks. "Man mjs pie sienas ir tava fo togrfija." "Es regulri par tevi dzirdu," teica Karalis. "Bsim draugi," Bruinieks piedvja. "Ms jau tdi sen esam," Karalis pasmaidja.

BRUINIEKS UN PROSTITTA
Reiz Bruinieks aiz vientulbas nolma no pirkt karavalsts Prostittu. Vi tai krtgi sa maksja. Prostitta godgi paveica savu darbu. Via paskatjs uz Bruinieku un gja tlk.

Savukrt Lab Feja ts izzaga, salika kop un atdzvinja. Labais Burvis bija Bruinieka biktstvs. Bru inieks viam sdzja grkus. Pc tam vii kopa dzra tju. Uz vienas tastes bija uzzmts Pis, uz otras - Bruinieks. Lab Burvja mj bija daudz jocgu lietiu. Dareiz Burvis sdzja gr kus Bruiniekam. Bruinieks viam ststja par to, ko ir runjis ar Princesm. Labajam Burvim Princeses patika. T bija jauka kompnija.

K PADART BRUINIEKU LAIMGU?

Karavalsts Viesmlis reiz atkal nesa kafiju sir majam karalim. Karalis gulja. Viesmlis ldza Karali pamodint un teica: "Rta kafija ir atnesta." "Ko dara Bruinieks?" Karalis jautja. "Bruinieks skumst," sacja Viesmlis. "Vi grib dzvot zem, kur visi r priecgi." "Taj zem nevar nokt pats ar saviem spe iem," Karalis domgi sacja. "Ko man pateikt Bruiniekam?" jautja Vies mlis. "Viam ir trs Princeses, kas par viu dom," teica karalis. "Vias nevars miergi gult, iekams Bruinieks nebs laimgs."

BRUINIEKS KAFEJNC
Reiz Bruinieks iegja kd kafejnc. Vi nopirka prdziu un sulas glzi. "Man gribtos st kop ar Karali," vi do mja. Karalis atpts sav pil. "Man ar gribtos est kopa ar Bruinieku," vi domja. Bruinieks izdzra savu sulu un devs pa staig pa pilstu. Bija pavasargs laiks. Karavalst spdja saule.

BRUINIEKA DRAUGS
Reiz dzvoja Labais Burvis. Vi kdreiz bija bijis aunais Burvis, tad Bruinieks viam nocirta galvu, bet Pis Burvja atliekas ielika ledusskap. 60

KO STI DOM PRINCESES?

Reiz Bruinieks Princesm prmeta: "Js visu laiku solt mani emt uz pili, bet t nedart." 61

Princeses atbildja Bruiniekam: "Msu vid nav vienprtbas. Viena no mums grib dzvot kop ar tevi pasaul, otra - iepazstint tevi ar visu galma dzvi, bet tre vlas, lai tu dzvotu cit pilst."

BRUINIEKA UN PRINCEU ATTIECBAS

Reiz Bruinieks sdja un domja: "Cik d vainas ir manas attiecbas ar Princesm - kad vias ar mani nodarbojas, es nevaru to izturt, kad vias to nedara, es pc t ilgojos." Princeses pa to laiku sav starp sarunjs: "K lai paskaidro Bruiniekam, ka ms viam gribam vairk laba, nek vi grib pats sev, tikai vi nezina to, ko zinm ms."

"Mamma ir mamma," teica sirmais Karalis, kad Bruinieks sdzjs, ka mamma atkal ievie krtbu via vecpuia dzvokl.

MAMMA IR MAMMA

DZVE K CIRKS
Reiz Bruinieks atkal uzvarja Pi ah. "Dzve ir cirks," teica Pis. "Nedaudz skumgs," piebilda Bruinieks.

PA NEVEIKSME
Bruinieks atkal uzvarja Pi ah. "Ak is Labais Burvis! Man vajadzja via atliekas paturt ledusskap," Pis teica. "T ir tava vieng kda, tpc es tevi mlu," sacja Bruinieks. 62

VIESMA SKUMJ BRNBA

Reiz Karaa Viesmlis atkal sapins sav brd un pakrita. "Man bija skumja brnba," vi teica. "Skumja brnba rada laimi debess," Karalis atbildja. 63

VECAIS DARBARIS
Vecais Viesmlis atkal izlja kafiju zem. Ka ralis miergi gulja. Vecais Viesmlis vlreiz izlja kafiju zem. Karalis miergi gulja. Vecais Viesmlis vlreiz izlja kafiju zem un devas mjs ar labi padarta darba ap ziu. "Vecie darbari paliek vecie darbari," sa cja Karalis, kad bija pamodies.

DZVES AHS
Bruinieks k vienmr uzvarja Pi ah. "Nekad vairs nesplu ahu," Bruinieks nozvrjs. "Gan jau dzve piespieds," Pis pasmnja.

Princeu sarunas ar Bruinieku par dzvi

"Dzv nevar bt tikai prieks," teica Princeses. "Kpc?" jautja Bruinieks. "Tpc, ka tad pie t tik oti pierastu, ka to nemaz nepamantu," atbildja Princeses. "Katram vrietim ir vajadzga via sapu sie viete," teica Princeses. "Man tda ir bijusi, bet es joprojm esmu viens," Bruinieks skumji sacja. "Sapu sievieti apprect nav iespjams," teica Princeses. "Viai nav miesas, via ir trs sapnis." "Visskaistk dzve ir tad, ja kaut kas neno tiek t, k gribas," teica Princeses. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Tpc, ka tad dzv ir vieta prtam, kas augstks par paa prtu," atbildja Princeses. "Nve ir dzves turpinjums," Princeses teica. "Es nebaidos no nves," sacja Bruinieks. 65

PA NOJAUTA
Viesmlis jau laikus gatavojs izliet kafiju ze me. "Nupat nav labi," juta Pis.

RTS
Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Ir rts," teica sirmais Karalis.

UZVARA UN ZAUDJUMS
Bruinieks atkal uzvarja Pi ah. "Nu es esmu miergs. Tu atkal mani ap krpi," Pis teica. "Dakrt uzvara ir zaudjums," Bruinieks skumji pasmaidja. 64

"Tas nav sevii labi," Princeses viam prmeta. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Nomirstot kaut kas tomr zd," teica Prin ceses. "Kas?" Bruinieks vaicja. "Spja saskatt Dievu zemes dzves situcijs, ko var novrtt tikai pc tam," Princeses atbildja. "Ms dvinm tev mju ar drzu," teica Princeses. "Man patk jsu dvanas, bet sevii jsu kltbtne," Bruinieks sacja. "Tas ir tikai skums," teica Princeses. "Ms domjam par to, k lai tev iedod visu, ko ms tev gribam dot." "Visjaukkais ir jsu kompnija," Bruinieks atkrtoja. "Tu esi kuvis msu kompnijas sastvdaa," atbildja Princeses. "Dzve nekad nebeidzas," teica Princeses. "Kas notiek nves brd?" vaicja Bruinieks. "Ieieana cit pasaul," atbildja Princeses, "nve vienkri ir dzves turpinjums." "Es domju, ka t ir kaut kda jauna dzve," teica Bruinieks. "Kaut kd mr - j," sacja Princeses. "Bet tu esi tas pats, kas biji zemes dzv." "Par naudu nevar nopirkt dvseles mierin jumu," teica Princeses. 66

"Man liekas, ka par naudu noprkamas lietas var tomr sniegt zinmu mierinjumu," Brui nieks iebilda. "Kda grmata, piemram." "T ir ilzija," teica Princeses. "Mierinjumu dod Dievs, kas ir kltesos un ko var dabt par brvu. Nauda var sniegt tikai zinmu drobas sajtu." "Debess nav laika izdart to, ko var izdart uz zemes," teica Princeses. "Kas tas ir?" vaicja Bruinieks. "Redzt sav rcb Dievu," atbildja Princeses. "Dzv nav nejaubu," teica Princeses. "Ir tikai liel plna neizpraana." "Man nupat pazuda viena svarga vstule," skstjs Bruinieks. "Acm redzot, t nebija svarga vstule," kon statja Princeses. "Ja tai btu nozme lielaj pln, tu justu vajadzbu to turt sev priek uz galda." "Uz zemes ir jstrd, debess - ne," teica Princeses. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Debess vieng vajadzba ir pc Dieva, uz zemes ir citdi." "Naudai mazliet ir jbt, jo uz ts fona var re dzt to, kas tiek dvts par brivu," sacja Princeses. "Js runjat k mkslinieces," teica Bruinieks. 67

"Ms nupat izveidojm skici viena santma montai." "Kas tur attlots?" Bruinieks ieinterests jautja. "Vien pus skaitlis viens, otr pus Pis." "Kpc Pis?" Bruinieks nesaprata. "Tev ar o santmu bs jcns." "Kpc?" Bruinieks taujja. "Sksies naudas ahs," teica Princeses. "Pis ar mani vairs nespl," sacja Bru inieks. "Viam ir apnicis, ka tu vienmr uzvari." "Ko lai es daru?" Bruinieks nesaprata. "Aizej uz veikalu un kaut ko noprc par vie nu santmu." "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Lai is pirmais santms atgrieztos pie mums." "Es skumstu bez galma dzves," teica Bru inieks. "Tav pilst galms nevar uzturties," Prin ceses nopts. "Pilstniekiem dzve nepatk." "Kpc t? Tas tau ir tik interesanti," sacja Bruinieks. "Pilstnieki grib justies gudri," teica Prin ceses. "Gudrba viiem nozm bt labi padu iem, nevis vrot dvaino galma dzvi."

vis.

"Es ar gribu bt vim draugs," teica Bur

"Nav viegli draudzties ar trim Princesm reiz," Bruinieks atbildja. "Es ar gribu runt ar Princesm," sacja Bur vis. "Princeses ir oti aizemtas," Bruinieks pa skaidroja. "Ar ko?" nesaprata Burvis. "Vias raksta pasakas," teica Bruinieks. "Par ko?" vaicja Burvis. "Par Dievu un sevi," atbildja Bruinieks.

ATRASTAIS PULKSTENIS
Reiz Bruinieks no rta atrada pulksteni. "Pulkstenis ir apstjies laiks," teica Princeses. "Kpc?" Bruinieks nesaprata. "Tu vari paskatties uz laiku no malas," Prin ceses sacja.

KARAVALSTS NAUDA
Karavalst bija nauda. Vien montas pus bija cipars, bet otr - attloti dams un Ieva. "Kpc tas t ir?" rzemnieki parasti jau tja. "Lai zintu, ka kaut ko par naudu nopirkt nevar," karavalsts iedzvotji parasti atbildja. "Kas tas ir?" rzemnieki nesaprata. "Tas, ko cipars otr pus nesaprot, bet dams un Ieva Paradz saprot." 69

LAB BURVJA LGUMS

Reiz dzvoja Labais Burvis. Bruiniekam vi patika. Vii reizm kop dzra tju un runja par Princesm. 68

KARAVALSTS PAVRS
Karavalst bija Pavrs. Via uzdevums bija cept negltas kkas un pc tam uzlikt uz tm kaut ko skbu. "Kpc?" vi jautja Dievam. "Lai man karavalst nejauktu kkas ar de besm," Dievs atbildja.

KARAA MODINTJS
Karavalst bija Karaa Modintjs. Via uz devums bija katru dienu uzmodint Karali viena un taj pa laik neatkargi no t, vai Karalis gribja to vai ne. Viam algu maksja parla ments. "Kpc tam t jbt?" vi vaicja Dievam. "Tpc, ka Karalis dzvo debess, bet parla ments uz zemes," atbildja Dievs. "Es nesaprotu," teica Modintjs. "Debess katru dienu notiek viens un tas pats," teica Dievs. "Katru rtu pamostas un saka Dievs ir." "Vai Dievs ir parlaments?" jautja Modintjs. "N, vi ir viengais, kur to tirgu spj pa ciest," atbildja Dievs.

BRUINIEKA DRAUDZENE
Bruiniekam bija draudzene Galma Dma. Reiz vi ar to kop da kkas. Pienca Karaa Viesmlis. Vi svingi zem izlja kafiju. "Vj ir," vi teica. "Eei dzvo." "Tas ir mans gargais tvs," Bruinieks iepa zstinja Galma Dmu ar Viesmli. "Tas jocgais ris?" vaicja Galma Dma. "Vi atceras denes drzu," teica Brui nieks. "Man ir smags darbs," sacja Galma Dma. "Jpank, lai man paklausa." "Tas padodas tikai Princesm," teica Bru inieks. "Es gribu bt Princese," Galma Dma sa cja. "Tu tau zini, ka tu esi mana meita," viu mierinja sirmais Karalis. "J, bet mana mte bija vienkra strdnie ce," teica Galma Dma. Karalis klusja. Viam bija skaistas atmi as. "Apd vl vienu kku," vi mudinja. 70

NOTIKUMS KAFEJNC
Reiz Bruinieks kop ar Galma Dmu kafej nc da kkas. Pie viiem pienca Pis. "Uzsplsim ahu," vi piedvja. "Es esmu aizemts ar sievieti," atbildja Bru inieks. "Tev nav sieviete, tev ir aha figria," teica Pis. "Ko es daru nepareizi?" vaicja Bruinieks. "Es tev to varu pateikt, bet tu man vienalga neklaussi," sacja Pis. "T tas ir," teica Bruinieks un piekljgi pa ldzja Galma Dmai piecelties no galda. "Tu izdarji nkamo gjienu," pasmnja Pis. 71

GALMA DMAS IZCELSME

Reiz Bruinieks kop ar Galma Dmu atkal eda kkas. "Man liekas, ka es esmu Princese," via lepni teica. "Tu neesi Princese," sacja Bruinieks. Galma Dama apvainojs. "Nedaudz karalisku asiu viai ir," Bruinie kam vlk teica Princeses. "Via mgi nedara to, ko es gribu," teica Bruinieks. "Tiei tpc," sacja Princeses. "Kpc tas t ir?" vaicja Bruinieks. "Karalis attlo Dievu," teica Princeses. "Dievu nevar attlot," iebilda Bruinieks. "Var," sacja Princeses, "ja to nesauc par Dievu, bet par svtbildi."

"Tas tev ir ar izdevies," sacja Karalis. "Bet es gribtu bt laimgs," teica Brui nieks. "Katram ir sava laime," viu mierinja Ka ralis.

KARAVALSTS MELIS
Karavalst bija Melis. Via uzdevums bija sacert melus par debesm. "Kpc man tas jdara?" vi vaicja kara valsts Bskapam. "Td, lai visus iemntu debess," teica Bs kaps. "Bet kpc visi nav gatavi patiesbai?" vai cja Melis. "Ne visi izvlas debesis," sacja Bskaps. "Tos, kuri izvlas elli, vajag ievilkt Paradze aiz vienas kjas."

BRUINIEKA ATZANS
Reiz Bruinieks runja ar sirmo Karali. "Man patk Galma Dma," vi Karalim at zins. "Tas ir labi," teica sirmais Karalis. "T ir ma na pakldus meita. Es viai esmu atradis kdu darbu. Lai viai ir kds mazumi naudas." "Man patk ar viu kop st kkas," sacja Bruinieks. "Via tevi ciena," Karalis piezmja. "Es vienmr esmu centies izlikties gudrs vias priek," Bruinieks turpinja. 72

DIVI KKAS GABALII

Reiz atkal karavalst uzma filmu. T saucs "Divi kkas gabalii, dams un Ieva". Uzem anas laukum skanja mzika. Bruinieks tloja damu. Lab Feja bija Ieva. Pis atkal blakus pukojs: "Ts stulbs mkslas filmas! Aiz gar laicbas var aizmigt! Nav prieka." Bruinieks vi neklausjs. "Tu esi mana Ieva," vi teica Fejai. "Princeses zina, kdus aktierus aicint," vi piebilda. 73

KARAVALSTS INKVIZITORS
Karavalst Inkvizitors krja politisks anekdo tes. Vi mdza uzaicint anekdou ststtju uz tju. Blakus istab bija redzami jocgi instrumenti. "Es dzirdju jauku anekdoti," vi teica un ilgi iztirzja joku. Ststtjs parasti nesmjs. "Cik skaisti spd saule," pc bra Inkvizitors sacja. Ststtjs parasti piekrita. "Pasdiet kdu brdi prieknam un pair stiet krsainu prospektu, kur aprakstts, cik ka ralis ir labs cilvks," vi pc bra teica. Diezgan ilgi no Inkvizitora durvju puses ne kas nebija dzirdams. Kad bija pagjuas vairkas stundas, Inkvizitors, miergi smaiddams, iznca no sava kabineta, iedeva uzaicintajam caurlaidi izejai un teica: "Atnciet vl kdu reizi. Pastst sim viens otram politisks anekdotes par Karali." Ststtjs parasti neatgriezs.

KARAVALSTS BAUMU IZPLATTJS

Karavalst bija Baumu Izplattjs. Princeses viam maksja. Via uzdevums bija izplatt bau mas par Karaa intmo dzvi. "Ko man ststt?" vi biei jautja Princesm. "Ko tu pats sev gult gribtu," Princeses teica. "Es gribtu gult princesi," sacja Baumu Izplattjs. "Gribtu gan," Princeses pasmjs. "Mums ir Bruinieks." "Ko tad lai es ststu?" vlreiz jautja Baumu Izplattjs. "Kaut ko par galma dmm," sacja Princeses. "Mana sieva ir Galma Dma," nikni teica Izplattjs. "Nu tad izdom kdu pasaku tlu!" "Kpc vispr baumas ir vajadzgas?" jautaj Izplattjs. "Lai svargkie notikumi neaizmirstos," atbil dja Princeses.

BENDES CIRVIS
Karavalst bija Bende - kluss un akurts dar baris. Viam bija milzgs cirvis. Vi to reizm gdgi slaucja ar eainu lupatiu. Cirvis bija izlikts redzam viet. audis, iedami uz darbu, uz to domgi noraudzjs. "Kpc man tik liels cirvis?" Bende reiz jau tja Karalim. "Lai to nevajadztu tik biei pacelt," Karalis atbildja.

KARAVALSTS UBAGS
"Man ir nolojama dzve," vi teica Die vam. "T tas tikai izskats," teica Dievs. "Tu sarga naudas noslpumu." "Kas ir naudas noslpums?" vaicja Ubags. du. Karavalst bija Ubags. Visi viam deva nau

74

75

"Tas, ko tu par saubagoto naudu nevari no pirkt." "Kas tas ir?" vaicja Ubags. Dievs klusja. Vi iedeva Ubagam vienu santmu. Uz t bija attloti dams un Ieva.

KARAA UN KAS SARUNA

Karavalsts ka sirmajam Karalim sagata voja karaliskas pusdienas. "Ko dara msu nelaimgais Bruinieks?" Ka ralis jautja. "Brauc pie Lab Burvja," teica ka. "Vi ir Labs Burvis, viam var sdzt gr kus," sacja Karalis. "Man patk, ka vii ir draugi," teica ka. "Atirgi cilvki viens otru redz," Karalis pie metinja.

KUR MEKLT RZEMES

"Kur mums te ir rzemes?" Bruinieks vai cja Princesm. "den," Princeses pajokoja. Vim patika Pua valdanas laiku humors.

"Dievu vieglk atrast ir nabagam," apgalvoja Princeses. "Viam ir mazk krdinjumu." "Bet js?" jautja Bruinieks. "Jums tau pie der tik kra pils!" "T ir skaista mantia. Bet vakar, kad mes gult aizmiegam, ms esam trs pavisam naba gas meitenes. apzia ms padara laimgas." "Dievs ir ne tikai bezgala liels, bet ar bez gala smalks," teica Princeses. "Es nesaprotu," atzins Bruinieks. "Tu to nekad nesapratsi. d veid Dievu redz citas radbas, bet ne cilvks." 77

Princeu sarunas ar Bruinieku par Dievu

"Dievs ir vienmr nabags," reiz teica Prince ses. "Vi visu savu bagtbu atdod citiem." 76

"Dievs nespj dzvot bez savas pasaules/' sacja Princeses. _ "Man ar gribas kaut ko izveidot ap savu mjiu/' piekrita Bruinieks. "Cilvk ir Dieva attls, td vi grib r koties ldzgi Dievam," atbildja Princeses. "Pis ir auns, bet vi dara labu darbu," teica Princeses. "Kdu?" jautja Bruinieks. "Vi neauj iznkt pasaul visam, kas nav Dievs." "Kd veid?" vaicja Bruinieks. "Viam ir msu dotas pilnvaras saglabt at irgo no Dieva." "Dieva ir visu sapu piepildjums," teica Princeses. "audis nez kd labprtk iet pie Pa," sacja Bruinieks. "Dieva ce ir savas dabas noliegana, lai to piepildtu. Tas daudziem nepatk," atbildja Princeses. "Diev var atrast visu, kas dvselei vaja d z g s / teica Princeses. "obrd es gribu nedaudz atpsties," sacja Bruinieks. "Pasaki: "auj man su brdi tev atpsties, Dievs,"" atbildja Princeses. 78

"Viss, ko tu redzi, ir Dieva radts," teica Prin ceses. "Apkrt ir skaisti," sacja Bruinieks. "Dievs zina, ko dara," atbildja Princeses.
XX

"Dievs grib, lai visi btu laimgi," teica Prin ceses. "Tas ir pats par sevi saprotams," sacja Bru inieks. "Tau man dzv gan ir bijuas daudzas cieanas." "Zemes dzve nav visa beigas," atbildja Princeses. "Debess viss izskats citdi." "Radba var bt k Dievs, ja pilnb sevi pr var," teica Princeses. "Tas droi vien ir oti patkami - but ka Die vam," piebilda Bruinieks. "T ir vispareizk bauda," atbildja Princeses. "Dievs daudzas lietas nevar," sacja Princeses. "Kdas?" jautja Bruinieks. "Dievs nevar bt atirgs no sevis, tpc vi nedara daudz ko, kas princip ir iespjams." "Dievs mgi bs noslpums," teica Princeses. "Ir tau daudz kas, kas atspoguo Dievu," iebilda Bruinieks. "Nekas nespj atspoguot Dievu pilngi," teica Princeses. 79

XX

"Kpc Dievs radja Pi?" jautja Bruinieks. "Lai redztu, vai iespjams padart laimgu kaut ko atirgu no sevis," Princeses atbildja. "Dievam ir plns visam, kas ir radts," sacja Princeses. "K radba to var zint?" vaicja Bruinieks. "Radbai tas nav obligti jzina," teica Prince ses. "Tai tikai ir jzina, ka Dievs par viu rpjas." "Bet radba tau var o plnu izjaukt," sacja Bruinieks. "Tpc ir jdzvo ar paklausbas filozofiju," atbildja Princeses. "Dievs saprot to, ko vi ir radjis," sacja Princeses. "Es domju, ka Dievam ir citdkas jtas nek radbai," teica Bruinieks. "Dakrt t ir," atbildja princeses, "bet viss ir Dieva radts, td Dievs to saprot." "Dievs ml ar kaut ko atirgu no sevis," teica Princeses. "Vai Dievs ml ar aunumu?" jautja Brui nieks. "Nekas no radt nevar bt Dievs no vism pusm. Viss radtais pastv t aspekta d, no kura tas ir Dieva attls. No citm pusm tas ir tds, kds nu kuro reizi sank. Tau tas nav rslis Dieva mlestbai," atbildja Princeses. 80

"Viss, kas ir, ir vai nu Dieva gribts, vai pie auts," teica Princeses. "Pasaul ir tik daudz aunuma," sacja Bru inieks. "Pasaule nav pabeigta," atbildja Princeses. "Dievs ml visu, kas ir," teica Princeses, "bet ir lietas, ko Dievs neml." "Ko?" jautja Bruinieks. "Dievs neml visu, kas sagrauj mlestbu," trs Princeses atbildja.
XX

"Dievs strd tikai tik ilgi, kamr pasaule nav pabeigta. Kad viss bs pabeigts, Dievs vienkri bs," sacja Princeses. "Bet ir tau rakstts, ka seas dienas jau pa gjuas," teica Bruinieks. "Pc Dieva svtdienas nk Dieva pirmdie na," atbildja Princeses.
XX

"Dievs grib, lai vis, ko vi rada, btu da ia no via, lai gan Dievs zina, ka tas ir iesp jams tikai no vienas puses," sacja Princeses. "Man patk putni," teica Bruinieks. "Viu lidojum ir kaut kas no Dieva," atbil dja Princeses. "Man liekas, ka kaut kas no Dieva ir putna ar salauztu sprnu," sacja Bruinieks. "Ja putns ir lidojis pret Dievam, vi d brd Dievu redz," teica Princeses. 81

"Diev nekas nepazd/' teica Princeses. "Ir tau tik daudz visa k, kas iznkst un iet boj," iebilda Bruinieks. "Diev nekas neiet boj. Ar tas, kas tiek iznci nts, atstj aiz sevis pdas," Princeses paskaidroja. "Viss esoais reiz ir bijis Dieva doma," teica Princeses. "Tas skan tik skaisti," sacja Bruinieks. "Dievs ar ir skaists," piebilda Princeses. "Dievs ir k cilvks," teica Princeses, "bet ne ldz galam." "Man neveras mute, lai sactu - es esmu Dievs," iebilda Bruinieks. "Tiei iemesla d, bet td ir jizturas ar cieu pret otru cilvku," Princeses paskaidroja. "Dievs ir noslpums," teica Princeses. "Man gan Dievs liekas kaut kas pasapro tams. Tds k es," sacja Bruinieks. "T tas ir cilvkam," teica Princeses, "bet kd mirkl izpratne priet noslpum." "Dievs var piepildt visas vlans," teica Princeses. "Kpc tad vi to nedara?" vaicja Bruinieks. "Cilvki biei grib sev sliktu, to nezindami," atbildja Princeses.

"Dievam ir daudz vrdu," teica Princeses. "Es domju, ka Dievu sauc par jahvi," br njs Bruinieks. "Ar t," piekrita Princeses. "Tau Jahves vr du var izrunt dadi." "Dievs ir bezgala dads," teica Princeses. "Es domju, ka Diev ir viss, kas vispr ir," sacja Bruinieks. "Diev nav Pis," atbildja Princeses. "Visam, ko Dievs ir radjis, ir sava vieta," teica Princeses. "K radba o vietu var zint?" jautja Bruinieks. "Ja radba dzvo pc paklausbas filozofijas, viss notiek pats no sevis. Par prjo rpjas pa saules krtba." "Viss ir Dieva izpausme," teica Princeses. "Vai vis var redzt Dievu?" jautja Bruinieks. "J, bet to ir grti atirt," teica Princeses. "Jo vis ir ar kaut kas no Pa." "Ir lietas, ko Dievs nevar," teica Princeses. "Es domju, ka Dievs var visu," Bruinieks bija prsteigts. "Dievs nevar radt otru Dievu," paskaidroja Princeses. "Dievs nevar bt atirgs no sevis. Dievs nevar izmaint savu raksturu."

82

83

"Dievs ir visuresos," teica Princeses. "Ar man?" vaicja Bruinieks. "Protams," sacja Princeses, "bet tev ir mazs drzi, kura vrtius Dievam tu vari gan aiz vrt, gan atvrt." "Dievs ir sirmais Karalis," teica Princeses. "K to saprast?" vaicja Bruinieks. "Katr cilvk ir Dievs," atbildja Princeses. "Vai ar man ir sirmais Karalis?" vaicja Bru inieks. "Tiei t," sacja Princeses. "Dievu ne ar ko nevar saldzint," teica Prin ceses. "Man liekas, ka viu var saldzint ar Pa radzes putniem," sacja Bruinieks. "Protams, viss radtais kd aspekt ir k Dievs," Princeses piekrita. "Dievs ir liels, tu esi mazs," teica Princeses. "Man patk bt mazam," sacja Bruinieks. "Tev vienkri patk bt blakus Dievam," konstatja Princeses. "Dievs dara labu, ko dardams," sacja Princeses. "Tie, kuriem es ad tad nocrtu galvas, gan t nedom," iebilda Bruinieks. "Tu vienkri neesi Dievs," teica Princeses. 84

MAMMAS UZDEVUMS
Reiz Bruinieka mamma apmgi devs sa krtot sava dla dzvokli. "Via izjauc manu krtbu," srojs Brui nieks. "Man patk, ka ap mani valda mksli nieciska nekrtba." "Nevar prast, lai sieviete to novrt," Bru iniekam teica Princeses. "Sievietes uzdevums ir kaut k savkt to nekrtbu, ko ap sevi rada vrietis."

SIRM KARAA VSTULE

Reiz trs Princeses teica Bruiniekam: "Ap ciemo Labo Burvi." "Labi," sacja Bruinieks. "Kas man jdara?" "Aiznes viam vstuli no sirm Karaa." "Bet vstule tau bija domta man!" iebil da Bruinieks. "Visi js esat dama brni," atbildja Princeses.

K BRUINIEKAM PIETRKST
Reiz Bruinieks sarunjs ar Princesm. "Man dakrt pietrkst Pa kompnijas," teica Bruinieks, "lai ar tad, kad vi ir blakus, es zinu, ka ar viu ir jcns." "Tev pietrkst sievietes," paskaidroja Prin ceses. "Man briem liekas, ka man pietrkst nau das," sacja Bruinieks. 85

"Nauda tev bs," atbildja Princeses, "bet, kamr ts tev nav, ms mcsim tev redzt skais tumu, kas pieejams viengi nabagajiem."

VIESMA LIKTENIS
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. Vi bija sapinies sav brd. Viam bija visgark brda karavalst. Vi atcerjs deni. Vi tur bija dzvojis. Vi atcerjs damu. Viesmlis bija Bru inieka draugs. Vi bija ststjis Bruiniekam par damu un eeiem. Vi bija karavalsts drgums. Td trs Princeses nolika viam blakus brnumaini daiu un vienlaikus rakstur nejauku meiteni. "Kpc man tas?" jautja sirmais darbaris. "Lai tu nesaptos sav brd un nenomirtu," teica Princeses. "Es nek nesaprotu," teica Viesmlis. "Tev nav jmekl glbi gudrb, bet nelai mg mlestb," atbildja Princeses.

ATMIAS PAR DENES DRZU

Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Es klausjos, k js runjat par Dievu," vi atvainojs Bruiniekam un Princesm. "T mums ir tda k rta kafija," teica Princeses. "Es ar to gribu," sacja vecais darbaris. "Nc un klausies," laipni ieldzaPrinceses. "Es mgi skumstu par izjukuo denes dr z u , " Viesmlis atzins. "Ms nemitgi minm to radt otrreiz," teica Princeses. "Pirmajam bija jbt, bet ms zinjm, ka tas aizies boj. Otrais denes drzs bs msu pabeigt karavalsts."

PA VJ
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja zem kafiju. "Pie visa vaings Pis," vi teica. "Vi at kal kaut kur spljas ar naudu, lai banknotes pa vjam un p."

Princeu sarunas ar Bruinieku par mkslu

"Mksliniekam vajag nelaimgu mlestbu," teica Princeses. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Tas tau ir tik spgi." "Katrs mkslinieks ml sapu sievieti. Tdai ir jbt, bet ne ldz galam." "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Sapnis ir sapnis, un dzve ir dzve," atbildja Princeses. "Mkslai princip nav jabut, bet via ir," teica Princeses. 87

ESMES BRDIS
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Es esmu," vi teica. "Ms ar," pasmaidja Princeses. 86

"Kpc?" vaicja Bruinieks. "Vai tad mksli nieks dara ko aunu?" "N, bet vi piedv pirkt par naudu il ziju." "Kdu?" vaicja Bruinieks. "Ka vi ir prkams," atbildja Princeses. "Ir liela mksla uztaist svtbildi," sacja Bru inieks. "T ir bstama mksla," teica Princeses. "Svt bild nedrkst pielgt mkslinieku, kas svtbildi ir taisjis." "Mana krusttva darbaviet ir daudz svt bilu," teica Bruinieks. "Man ts patk." "Svtbildes nav mksla," atbildja Princeses. "Ts ir kaut kas cieas izrdanai." "Man patk svtbildes k mksla," atteica Bruinieks. "Savu mkslu nedrkst skpstt," Princeses paskaidroja.
XX

"Man patk mksla baznc, bet man patk ar mksla rpus ts," sacja Bruinieks. "Labs mkslinieks pank, ka viam seko. Tau parasti mkslinieks nav priesteris. Tas ir svargi, lai mksla cilvku vestu pie priestera, nevis uz meu."
<> XX

"Mksla pastvs mgi, un ar to vienkri ir jsamierins," teica Princeses. "Kpc tdas skumjas?" vaicja Bruinieks. "T ir cilvka vlans - bt radoam k Die vam. Tau vlans nedrkst piepildties ldz galam, jo parasti mksliniekam nav Dieva tikas, un vi biei rada kaut ko, kas vlk moks."
<> XX

"Mksla ir vienmr bijusi un bs, lai ar t balsts uz ilziju," sacja Princeses. "Kpc?" Bruinieks nesaprata. "Cilvk ir Dieva attls, td vi vienmr rads. Tomr cilvks nav Dievs, td vi nespj radt pa stam." "Mkslas darbu novrtt naud var tikai briesmonis," sacja Princeses. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Aiz mkslas darba stv mkslinieka dvsele. Bet te kds izem maku un sk rint, cik tas maks." "Mkslas darbs valst iztere lieko naudu," teica Princeses. 89

"Karaa pil ir jbt daudziem mkslas dar biem," Princeses sacja. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Karalis pieem grtus lmumus. Viam ir vajadzgs jocga veida abis, lai aizmirstos." "Vienga mksla, kas ir patiesi laba, ir baz ncas mksla," teica Princeses. 88

"Kd veid?" Bruinieks nesaprata. "Kds ir gatavs makst par ilziju," atbildja Princeses. "Aiz mkslas ir sava patiesba," Bruinieks vim nepiekrita. "T vienkri ir mkslinieka dvsele," teica Prin ceses, "kura nav ne sliktka, ne labka k prjiem. Mkslinieks vienkri viu mk pardt, citi ne."
XX

"Mksla ir nelaimgu cilvku mierinjums," Princeses teica Bruiniekam. "Mksla ir spcga narkotika," sacja Bruinieks. "T ir vieng narkotika, ko ms ataujam msu karavalst," teica Princeses. "Pairu pc ts nav," Bruinieks piezmja. "T ir veselga ilzija," atbildja Princeses. "Mkslinieks ir interesanta profesija," teica Princeses. "J," piekrita Bruinieks. "Reizm izsalcis, reizm laimgs." "Laimgs k Dievs," precizja Princeses. "Izsalcis k pakldis suns," drmi sacja Bru inieks. "Viengi den viss ir par brvu," mierinja Princeses.
XX <> XX

"Mksla ir dzvesveids," teica Bruinieks. "T tas ir," Princeses piekrita. "Mkslinieki ir bandti," sarun iejaucs Pis. "Vii pastvgi man atem naudu. Tikldz man liekas, ka es bu karavalsti samis savs nau das spls, t visi k jukui sk pirkt mkslu." Princeses pasmjs. "Aiziesim labk kop pastaigties, un tu uz taissi mums kdu mkslas objektu," vias teica Bruiniekam. "Man patk mctju trpi k mode un baz ncas rituls k mkslinieciska akcija," teica Bru inieks. "Tpc ar tevi nekur neml," teica Princeses. "Tu pastvgi prvrt farizejismu jok." "Pareiz valst mksliniekam ir jbt naba gam," sacja Princeses. "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Lai vi redztu skaistumu, kas tiek dvts par brvu." 90

"Pasaule ir Dieva mksla," teica Princeses. "Ttad mksliniekiem jbt," priecgi kon statja Bruinieks. "Ists mkslinieks ir profesionls ubags," sa cja Princeses. "Kpc?" nesaprata Bruinieks. "Nav cenas bezgalbai," teica Princeses.
XX

"Mksla ir sapa piedvjums," teica Prin ceses. "Mksl ir kds noslpums," papildinja Bru inieks. 91

"Tas ir Dieva attla noslpums cilvka," at bildja Princeses.

"Tas ar nav jatceras," Princeses sacja, "j atceras tikai, ka msu karavalsts ir sapu kara valsts."

SAPA NVE
Reiz trs Princeses sarunjs ar Bruinieku. "Karavalst ir vajadzgs slepenais dienests," teica Princeses. "Man nav bail, ja mani noklauss," sacja Bruinieks. "Es tpat visiem saku visu." "Citi t nedara," teica Princeses. "Citi jspie runt klusi ar savm sievm guamistab." "Kpc? Tas tau ir briesmgi," iebilda Bru inieks. "T bija Pa valdanas laikos." "Mums bs cits slepenais dienests," teica Princeses. "To vads Labais Burvis." "Kpc?" nesaprata Bruinieks. "Vi noklaussies tevi msu viet. Mums nav laika." "Kas notiks karavalst?" vaicja Bruinieks. "Sru uguoana." "Es neko nesaprotu," teica Bruinieks. "Ir nomiris sapnis," Princeses bdg bals pazioja. "Kds?" jautja Bruinieks. "Ka Paradz var nokt par brvu."

VIESMA RAKSTURS
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Princeses ir tik skaistas," vi teica. "Vien kri gribas raudt." Pis pa pils logu iebza galvu un sacja: "Vias ir trs mazas, iinoas meitenes." "Es tevi nositu," iesaucs Viesmlis un meta viam ar krzi. "Vecais, iedomgais ris," nourdja Pis un aizbga.

GALMA IERAANS
Reiz pilstas nomal, kur dzvoja Bruinieks, atkal valdja rosba - bija ieradies viss galms. Bruinieks bija priecgs. "Atkal sksies jocg galma dzve," vi sa cja Princesm. "J," teica Princeses. "Bet vispirms ms spriedsim tiesu. aj valsts da neko nav iesp jams dart. Pilstnieki pai izlemj - kad klaust, kad ne. Gatavojies karam." "Man negribtos atnest karu uz savu dzimto pilstu," Bruinieks atbildja. "To tu nedari," teica Princeses. "Tas ir msu lmums. Tam nav sakara ar tevi. Nepaklausba nedrkst palikt nesodta." 93

AIZMIRSTAIS SAPNIS
Reiz Bruinieks gribja Princesm paststt savu sapni. "Es tikai atceros, ka sapoju, tau, ko sti, neatceros." 92

BRUINIEKA JAUNAIS AMATS

Reiz Princeses devs ar Bruinieku pastaig pa meu. "Ms esam izdomjuas tev amatu," teica Princeses. "Kds tas ir?" Bruinieks jautja. "Karaliskais Rotau Mctjs," Princeses at bildja. "Kas tas tds?" Bruinieks nesaprata. "Tas ir cilvks, kas visiem saka, ka ar Prin cesm var ar parotaties."

"Ms gribam eit izdart kaut ko, par ko Bruiniekam btu prieks. T galu gal ir via dzimtene. Lai t vienkri ir zeme, kur rodas pasakas," Princeses teica.

VIESMA VLANS
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem. "Es gribu, lai Bruinieks ir putns," vi teica Princesm. "Putni nesaprot to, ko saprot cilvki," Prin ceses atbildja.

BRUINIEKA DZIMTENE
Reiz Bruinieks kop ar Princesm devs pa staig. "Cik miergi ir visapkrt," sacja Bruinieks. "Labi strd apsardze," teica Princeses. "Kpc ms t sarg?" vaicja Bruinieks. "Pilstniekiem nepatk, ka eit uzturas galms, dadm nepiederom personm interes, kas pil notiek." Bruinieks un Princeses turpinja pastaigu. Pie viiem pienca Pis. Vi ska ppt par dzvi un naudu. "Man patk zeme," vi teica. "Te visi dom tikai par naudu. Pavliet, un visi eit dars to, ko es teiku." "Zemes, kurs tu esi valdjis, pc tam ir miruas " atbildja Princeses. "S zeme jau tagad nav dzva," Pis nicgi sacja.
6

KAS IR DAMS?
Sirmais Karalis reiz pastaigjs ar Bruinieku gar jras krastu. "Nez ko dams Paradz dara?" jautja Bru inieks. "Grib no turienes tikt r," pajokoja Karalis. "Es nesaprotu," brnjs Bruinieks. "Atkal droi vien paslpies krmos," sacja Karalis. "Kpc vi baids bt kails Dieva priek?" vaicja Bruinieks. "Tpc, ka vi nav mkslinieks," teica Karalis.

KARAA NOSLPUMS
Sirmais Karalis reiz pastaigjs ar Bruinieku pa meu. 95

94

"Es gribju tevi pasaukt slepen viet," teica Karalis. "Kas tev par noslpumu?" zikrgi vaicja Bruinieks. "Es gribu tevi slepeni padart par tromant nieku. Tu drkstsi teikt: es esmu karalis, daru, ko gribu!" "Man patk dart to, ko grib Dievs," teica Bruinieks. "Tiei tpc," atbildja Karalis.

"Es mlu tevi," sacja Bruinieks. "Es visu daru par brvu." "Bet kaut k jau tev jdzvo," teica Karalis. "Nav tau vairs dene."

CE PIE KARAA
Reiz sirmais Karalis gribja iedzert ar Bru inieku glzi alus. Vii tikko bija iznkui no Karaa pils. "Manas pils durvm ir jbt atvrtm vien mr," sacja sirmais Karalis. "Katram ir ce pie manis. Es mlu visus. Es piedodu visiem." "K var piedot visiem?" vaicja Bruinieks. "Piedoana ir Paradzes atslgas," teica sir mais Karalis.

Reiz sirmais Karalis pastaigjs ar Bruinieku pa pilstas ielm. "Es gribu, lai tu btu mans stnis pie pilst niekiem," teica Karalis. "Pilstnieki par mani smejas," Bruinieks minja atrunties. "Bende viiem nocirts mles," sacja Karalis. "T ir mana dzimt pilsta," iebilda Bruinieks. "Nedrkst bt tda pilsta, kur nekas ne notiek," dzelain bals teica Karalis.

KARAA UZDEVUMS

SARUNA PAR KARALI

Reiz Bruinieks ar Princesm sarunjs par Karali. "Man patk Karalis," teica Bruinieks. "Tdu k tu ir maz," atbildja Princeses. "Nevar bt," Bruinieks bija prsteigts. "Lielk daa apstjas pie via bildes," teica Princeses. "Man ar ir Karaa bilde," sacja Bruinieks. "Bet tu mekl tlk," teica Princeses. "Kas ir tlk?" vaicja Bruinieks. "Karaa brnba," sacja Princeses. "Man ir smagas un skaistas atmias par savu brnbu," domgi teica Bruinieks. "Karalim tpat," atbildja Princeses. 97

K KT PAR TROMANTNIEKU
Reiz Bruinieks kop ar Karali dzra alu. "K tu iedomjies mani padart par tro mantnieku?" vaicja Bruinieks. "Tev manis d bija jcie," teica Karalis. "Es gribu, lai tev btu alga par tavm cieanm." 96

KARAA NOVLJUMS
Reiz sirmais Karalis runja ar Bruinieku. "Es esmu nolmis pieirt Labajam Burvim tiesbas uz pastvgu audienci pie manis." "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Es redzu, ka vi sk izveseoties no savas slimbas," teica Karalis. "Kas t ir par slimbu?" vaicja Bruinieks. "Pa gudrbas sekas," sacja Karalis. "Nez ko mans Pis dara?" vaicja Brui nieks. "Droi vien slepus skats uz sievietm," teica Karalis un pasmaidja. Abi kdu brdi klusja. "Tas ir labi, ka Labais Burvis ir tavs draugs," sacja Karalis. "Ir ar ko parunt par Princesm," teica Bru inieks. "Manas meitas ir jaukas," sacja Karalis. "Tiei t," Bruinieks piekrita.

KSTA UZDEVUMS
Karavalst bija ksts. Via uzdevums bija pankt, lai neviens nektu prk gudrs. "Ja tu jti, ka kds ir tik gudrs k tu, sc jokot," viam bija teikuas Princeses. "Man ir skumji no manas gudrbas," teica ksts. "Td ar tavs darbs ir taist jokus," viu mierinja Princeses.

Princeu un Bruinieka sarunas par valsti

"Valsts pastv cilvka trkumu d," teica Princeses. "Es nesaprotu," sacja Bruinieks. "Valsts kaut ko piespie dart. Ja visi btu pilngi k Dievs, neviens nebtu jpiespie." "Valsts pastv parast iedzvotja d," teica Princeses. "Reizm izskats, ka valsts pastv Karaa d," iebilda Bruinieks. "Karalis ar ir parasts iedzvotjs," atbildja Princeses.

KARAVALSTS URNLS
Karavalst bija urnls. Taj strdja Bdas mks ar pliku pauri. Reiz pie via ienca Buda. "Kas ir Buda?" vaicja Buda. Mks minja pasmaidt. Buda nesmai dja. "Kas ir Buda?" vi vlreiz jautja. Mks minja nocitt kdu konu. "Kas ir Buda?" Buda pavaicja vlreiz un aizgja. 98

PA NODARBOANS
Reiz Bruinieks vaicja Princesm: "Ko dara Pis?" "Pis tvarsta Paradzes putnus," sacja Prin ceses. "Vi ir oti izsalcis." 99

"Jiet pateikt, lai Pis ir labs," teica Bruinieks. "Tikai Dievs var bt labs visu laiku," atbildja Princeses.

KPC KARAVALST BIJA AIZLIEGTA PIEKLJBA?

Reiz Princeses izdeva dekrtu. Taj bija teikts, ka pret savu kaimiu jizturas dabiski. Ja kds pret savu kaimiu izturas nevis dabiski, bet pie kljgi, tas nozm - vi ar to ir sastrdjies. "Kpc tas t?" visi jautja. "Piekljba ir maska," Princeses atbildja. "Nedrkst mlt masku, ir jml cilvks."

KO NOZM BT KARALIM?
Reiz Bruinieks runja ar sirmo Karali. Karalis Bruiniekam sdzja savas bdas. "Tev ir jbt Karaa biktstvam," teica Prin ceses. "Man liks, ka Karalis ir svts," Bruinieks bija prsteigts. "Karalis ar ir cilvks," Princeses atbildja.

SLEPEN PASTAIGA
Reiz sirmais Karalis teica Bruiniekam: "Es esmu nolmis atstt pili un slepenb pastaig ties pa pilstu." "K es varu tev paldzt?" jautja Bruinieks. "Tu vari mani pavadt," sacja Karalis. "Labprt," teica Bruinieks. "Mums vartu bt kopgs piedzvojums," teica Karalis."Es sen esmu gribjis ar tevi iepa zties tuvk."

PASTAIGA ME
Reiz Bruinieks pastaigjs ar Karali pa meu. Bija skaists laiks. "Nav viegli bt Karalim," teica sirmais Karalis. "Es nezinu, ko tas nozm," atzins Bruinieks. "Tas nozm, ka tu esi par visu atbildgs," sacja Karalis.

PRINCEU LMUMS
Reiz Princeses izdeva dekrtu. Taj bija teikts, ka ir aizliegts vlties bt tdam, kds ir tavs kaimi. "Kpc?" neviens nesaprata. "Katram ir sava laime," atbildja Princeses. "Vienldzba ir tikai tur, kur ir kds trkums, ar kuru ir jsamierins. Kad visi ir viendi, to nemana." 100

KARAA LIKTENIS
Reiz sirmais Karalis runja ar Bruinieku: "Man ir bijis grts ms. Es esmu bijis oti vientu." "Kpc?" vaicja Bruinieks. "Es esmu bijis citds nek citi. Tas ir smags liktenis." "Es ar to dakrt esmu jutis," teica Brui nieks. 101

"Man bija tdam jbt manu pavalstnieku d," sacja Karalis. "Vai tev gribas aiziet pensij?" pajautja Bruinieks. "J," teica Karalis, "bet man jatstj kds man viet."

KARAA PAMCBA
Reiz Karalis sarunjs ar Bruinieku. "Tav dzvokl ir prk daudz mkslas," teica Karalis. "Kpc tas ir slikti?" vaicja Bruinieks. "Tu mksl gribi saskatt Dievu, bet to nevar," sacja Karalis. "Dievu var saskatt tikai dzv cilvk."

BRUINIEKS KRODZI
Reiz Bruinieks iegja kd krodzi. Splja mzika. Pie blakus galdia sdja dai pilstnieki. "Dzve ir skaista," nodomja Bruinieks. "Ms ar t domjam," teica Princeses. Pis blakus nebija manms. Vi sav al skaitja naudu. Vi bija prdevis Bruiniekam kru komplektu. Bruinieks bvja mjs kru namius. Sirmajam Karalim tie patika.

PARADZES VRTI
Karavalst bija cilvks, kura uzdevums bija rdt uz debesm. Viam bija jpace pirksts uz 103

augu un jsaka: "Es esmu Paradze." Tas bija grts darbs. Viam maksja lielu algu. "Kas tur grts?" dai jautja. "Bt Paradzes vrtiem," Princeses atbildja.

TVA MJAS
Bruiniekam bija tvs. Vi bija karavalsts Finansists. Viam bija neliela banka. Bruinieks glabja tur naudu. "Tavs tvs ir naivs," Pis reiz teica Brui niekam. "Es ar," sacja Bruinieks. "N," teica Pis. "Tu vienkri gribi dzvot denes drz. Tur visi bija naivi." "Cik l, ka es dzvoju eit," sacja Brui nieks. "Ko var dart, ts ir tva mjas," atbildja Pis. *

DEBESIS IR
Reiz Bruinieks skatjs uz Paradzes putnu. Nekas nenotika. Varja mant, ka debesis ir.

PA BDAS
Reiz Pis raudja. "Es esmu bijis labs," vi teica Princesm. "Es nozagu Paradz putnu Bruiniekam." "Neraudi," teica Princeses. Vias vl ilgi mie rinja Pi.

INCIDENTS
Karavalst noticis incidents. Bruinieks minja satvert aiz sprna Paradzes putnu. Putns viam ieknba un aizlidoja atpaka uz debesm.

PRINCEU AIZEMTBAS IEMESLS

Reiz Bruinieks piezvanja pa telefonu trim Princesm. "Pastaigsimies gar jru," vi tm pied vja. "Piedod, bet ms esam aizemtas ar naudas lietm," teica Princeses. "Ms mekljam pazu duo santmu." "Kur vi ir?" vaicja Bruinieks. "Kaut kur msu pil zem gultas," Princeses atbildja. 104

KAD AICINT BRUINIEKU?

Reiz sirmais Karalis teica trim Princesm: "Bruinieks beidzot ir jaicina uz pili." "Bruinieks vl nav tam gatavs," atbildja Princeses. "Viam vl is tas jiemcs." "Kas?" jautja sirmais Karalis. "Saskatt deni sev blakus, nevis kaut kur tlu." 105

BRUINIEKA PRDOMAS
Reiz Bruinieks sacja Princesm: "Man ir mazliet bail no Pa, kad es jtu, kds vi ir patiesb." "Viam pret tevi ir jtas," atbildja Prince ses. "Pukis ir kaut kas auns, bet tev biei tas ir labs."

Reiz karavalsts Bende sacja Princesm: "Nocirst kdam galvu ir labs vai slikts darbs atkarb no t, k galva skats uz pasauli. Ja via redz tikai slikto, to labk ir nocirst."

BENDES ATZIA

BENDES PRDOMAS
Reiz karavalsts Bende sarunjs ar Princesm par filozofiju. "Cilvks ir gaa, kas savienota ar ideju," sa cja Bende. "Un dzve ir viss, kas pc tam paliek pri," atbildja Princeses.

BRUINIEKA AUDZINTJI
Reiz Bruinieks apsds uz celma ezera krast. Vi ieraudzja Viesmli. "Es o pasauli esmu spjgs izturt," sacja Viesmlis. "Taj ir kds skumj skaistums," atbildja Bruinieks. Princeses neteica neko. Vias vroja Brui nieku. Viesmlis bija Bruinieka gargais tvs. Vi kop ar karavalsts Bendi bija Bruinieku audzinjis brnb.

JTAS PRET BRNBU

Reiz Bruinieks sacja karavalsts Bendm: "Man ir ma mana brnba." "Man ar," atbildja Bende. "Bet ar pirmo nocirsto galvu es kuvu pieaudzis."

GUDRKO GALVU LIKTENIS

Reiz Bruinieks ar karavalsts Bendi sarunjs par filozofiju. "Gudrks galvas parasti nocrt," Bende sa cja. "Tikai muiem patk bt viendiem," Bru inieks atbildja. "Ak, tu, gudr galva!" pasmjs Bende. 106

KARAA FOTOGRFIJA
Reiz Bruinieks aplkoja sirm Karaa foto grfiju. "Man patk, k Karalis uz mani skats," vi teica. Princeses bija apmierintas. "Ms gatavojam tavu palikanu pie Karaa," vias sacja. 107

"Es trk gribu tur nokt," teica Bruinieks. "Tev bs visu laiku jklauss, k Karalis run." "Es no t nogurstu," teica Bruinieks. "Man patk Karalis pc sejas." "Daudziem vi izliekas neglts," sacja Prin ceses. "Mui," teica Bruinieks. "Ko tur var dart," Princeses piezmja, "mui ir gudri katrs sav veid."

"Ms tevi saprotam," sacja Princeses. "Do dies uz savu alu, ms kaut ko izdomsim. Galu gal pasaku Pis ir vajadzgs." "Es neesmu pasaku Pis, es esmu sts Pis," izlaboja Pis. "Ap Bruinieku viss prvrtsies pasak. Ms ta esam nolmuas," teica Princeses. "Ak, Bruinieks, Bruinieks," nopts Pis un aplaizjs. "Doos uz savu alu."

NOMALES SKAISTKIE BRI

Reiz bija kdas pilstas nomale. Taj dzvoja Bruinieks. Tur bija ieradus Princeses ar visu galmu. Nomales iedzvotjiem nepatika raiba galma dzve. Vii nemitgi protstela. Bruinie kam gan tas patika. Princeses nezinja, ko dart. Vias aizgja un laiku pa laikam pie via ierads slepeni. "Tie ir mani viengie skaistie mirki," teica Bruinieks. "K mums gribtos, lai visi t teiktu," atbil dja Princeses.

BRUINIEKS UN LABAIS BURVIS

Reiz Bruinieks dzra tju ar Labo Burvi. "Man ir grta neda," atzins Burvis. "Visa karavalsts svin jubileju, kop sirmais Karalis uz kpa tron. Man juzstjas katru dienu." "Man patk, k msu Karalis valda," teica Bruinieks. "Es viu nepazstu tik labi k tu," sacja La bais Burvis. "Bet es ar gribtu ar viu apru nties." "Mums ir smagas sarunas," teica Bruinieks. "Es viam ststu par to, k es kdam' tipam nocrtu galvas."

PA DRAUGS
Reiz Pis ierads pie trim Princesm un teica: "Es gribu bt Bruinieka draugs, bet es nespju visu laiku uzturties via tuvum. Man viu vienkri gribas apst. Pie tam vi mani nemitgi apspl ah." 108

BRUINIEKA ILGAS
Reiz Bruinieks teica trim Princesm: "Man gribas kdu, kas mani saprot." "Ts bsim tikai ms," teica Princeses. "Tu zini prk daudz galma noslpumu." 109

BRUINIEKA MAMMAS JAUTJUMS

Reiz Bruinieka mamma vaicja Bruinie kam: "Kpc msu karavalst ir tik dvaina Pros titta? Ja viai samaks naudu, via paskats un iet tlk." "T ir pasaku karavalsts," teica Bruinieks. "Pasaks tdas lietas gads."

SARUNA PIE TJAS

Reiz Bruinieks dzra tju ar Labo Burvi. Bla kus stvja sirmais Karalis. "ie divi puii karavalstij ir vajadzgi," sir mais Karalis pie sevis domja. "J," viam piekrita Lab Feja. "Bez viiem nebtu pasaku."

BRUINIEKA TTIS
Bruiniekam bija ttis. Vi bija karavalsts Finansists. Viam piederja visa karavalsts nau da. Karavalsts nauda bija denes fotoattli.

BRUINIEKA UZVARAS IEMESLS

Reiz Bruinieks atkal uzvarja Pi ah. Pis nolamjs: "Tava mte ir tev samcjusi visdus neatautus pamienus. Tu vienmr tiec ar mani gal." 111

"Ko tur var dart," sacja Bruinieks. "Pasaks Bruiniekam ir juzvar Pis." "Tu esi ciniis," teica Pis. "N, man ir bijusi nelaimga mlestba," at zins Bruinieks.

VIESMA ATMIAS
Reiz Karaa Viesmlis atkal izlja kafiju zem, kds bija uzkpis uz via brdas. Viam gribjs lamties, bet vi nevarja - vi bija dzimis aristokrts. Vi bija prdzvojis visdas revol cijas. Ts par samaksu regulri organizja kara valsts Profesionlais Revolucionrs. Vi parasti izdomja stulbu lozungu un devs ar to uz pili. Vrtu sargs viu iek nelaida. Vrtu sargam bija lometjs, ar kuru vi va gais. Profesionlais Revolucionrs zinja, ka tad ir jiet mjs. Prin ceses par viu slepeni pasmejas. "Tda ir msu karavalsts," vias teica.

"Tad jau btu tikai debesis," teica Princeses. Bruinieks domja, domja un nevarja iz domt. "Es nevaru o mklu uzmint," Bruinieks beidzot atzins. "Uz zemes labks ir tas, ka viss ldz pdjam tur ir slikts," Princeses sacja. "Bet kpc tad tam jbt?" vaicja Bruinieks. "Lai, nonkot debess, viss sliktais jau btu bijis," atbildja Princeses.

SARUNA PIRMS DOANS PROJM

Reiz trs Princeses sacja Bruiniekam: "Tavs ce uz pili ir gandrz gatavs." "Es gribu, lai gaidana trk beigtos," Bruinieks bija nepacietgs. "Tava gaidana ir gandrz beigusies," Prin ceses sacja un pasmaidja.

GRT MKLA
Reiz Princeses Bruiniekam sacja: "Nu mums j dodas uz citu zemi. eit ms visu esam izdarjuas." "emiet mani ldzi," Bruinieks ldza. "Mums bija tik labi kop." "Ms emsim tevi ldzi, bet tev juzmin musu mkla," sacja Princeses. "Kas ir tas, kas uz zemes ir labks nek debess?" "Es domju, debess viss ir labk," sacja Bru inieks.

DIVI PILSTAS PUTNI

Reiz, kad dvains karavalsts galms jau kop ar Bruinieku bija pametis pilstu, pilstas no mal sastaps divi putni. "Beidzot viss atkal bs miergi," sacja pirmais. "K tev iet, vai pilst kds bs sapratis, kas sti te notika?" jautja otrais. "Es domju, ka ne. pilsta dzvo no lojamu un izsmalcintu dzvi. Galma ieraans tai tikai traucja," pirmais putns atbildja.

112

113

" pilsta acmredzot vienmr ir bijusi no male, jo pilstnieki saprot viengi pai sevi. Gal ma ieraans tiem vienmr liksies kaut kas sves un nedabisks. Tas ir labi, ka Bruinieks galmam devs ldzi," sacja otrais putns un aizlidoja.