IZVADORGNI Visu msu ermea orgnu un audu darbs un dzvbas procesi ir saistti ar asimilciju un disimilciju.

Dzvs nas pastvgi izdala disimilcijas produktus apkrtj audu idrum, kas pc tam nonk limf un asins. nu atbrvoana no dzvbas norism kaitgiem produktiem ir dzvei nepiecieams prieknoteikums. Izdalot no organisma kaitgs vielas, tiek radti nepiecieamie apstki ermea orgnu un audu normliem dzvbas procesiem. Vienkrkajiem vieniem nevajadzgie vielmaias produkti tiei caur nas virsmu izdals apkrtj vid. Augstko daudznu organismos katra na izdala savus vielu maias gala produktus organisma iekj vid un organisma atbrvoana no iem produktiem notiek ar speciliem izvadorgniem. Augstk organizto dzvnieku un cilvka galvenais izvadorgns ir nieres. Tomr to darbs vielu maias galaproduktu izdalan apvienojas ar citu orgnu izdalanas funkciju: sviedru dziedzeru, plauu, aknu darbbu.

NIERES (renes)
FUNKCIJAS 1. Izdalt dadas N saturoas vielas un metabolisma rezultt raduos organisko vielu prpalikumus. 2. Regult dens su ldzsvaru organism, ldz ar to reguljot iekjs vides konstantes: osmotisko spiedienu, skbju bzu ldzsvaru, iekjs vides sastvu. 3. Izdalt bioloiski aktvas vielas. Niers sintezjas bioloiski aktvas vielas, kuras piedals arteril spiediena, cirkuljoo asiu daudzuma, hemopozes, asinsreces regulcij un ar nieru nu hormonls jutbas regulcij. I Juksta-glomerulrais komplekss izstrd fermentu RENNU. To veicina nieru asins apgdes samazinans un Cl- jonu koncentrcijas pieaugums. Renns angiotenzinogns (plazmas 2 globulns)
plauu faktors

angiotenzns I angiotenzns II stiprs vazopresors, nomc Na reabsorbciju, aktiv aldosterona sekrciju, vazopresna un kateholamnu izdalanos, rada spes. II Nieru parenhm notiek D3 vitamna veidoans, kas kop ar parathormonu regul Ca vielmaiu. III Nieru audi izstrd PROSTAGLANDNUS serdes daas intersticils ns, nefronu kanliu distlo dau epitlijns un arterilo asinsvadu dalans viets. Darbojas lokli paplainot asinsvadus. Prostaglandns E2 un kallikrens visprji.

IV Niers izdals ferments UROKINZE, kas aktiv plazminogna (fibrinoltiskais ferments). Aizkav receka veidoanos nieru kanlios, kad pirmsurn filtrjas olbaltumvielas. V kalidns pastiprina Na izdalanos kallikrens bradikinns vazodilatciju, Na izdalanos

Mezodermas nas Mezenhmas nu grupas

Taisnais savcjkanls

[E] Primrs nieres paliekas Aknu aizmetnis Kloka [A] Gala nieres Gala nieres izspljums aizmetnis Mezodermas nas Sekundrs nieres vads Mezodermas nas Gala nieres izspljums Liel piltuve Nieres bodia Maz piltuvte Urnvads Sekundr niere Sekundrs nieres vads Nefrognais pavediens

Lokveida savcjkanls Daiva Kanlia zaroans Psla veidoans

[F] 8.embrionls attstbas neda

Izloctais kanli Kamolia [G] kapsula 13.embrionls attstbas neda

[B]

[C]

Nieres bodia Urnvads [D]

att. Nieres attstba ontoenz / pc Robert Carola, 1992/.

NIERES ATTSTBA ONTOENZ Embrioenzes gait veidojas trs nieru pri, kas cits citu nomaina: primr jeb pronefros kakla niere. K izvadorgns funkcion zemkm zivm. Cilvka embrioenz pards k rudimentrs veidojums treaj attstbas ned. Pastk aptuveni trs diennaktis. sekundr jeb mezonefros kru niere, cilvka embrijam pastv 4. 8. ned. Funkcion zivm un abiniekiem. Cilvka embrijam nefunkcion. No 9.- 26. segmenta nefrotomiem veidojas pirmsnieres kanlii, kam vlk ir nozme dzimumdziedzeru attstb. gala jeb metanefros iegura niere, no 9. embrionls attstbas nedas. Funkcion rpuiem, putniem, zdtjiem. Veidojas no 26. 28. segmenta nefrotomiem. Embrionlajai nierei ir daivaina uzbve. Vienai daivai atbilst viena piramda un tai pieguo garozas daa. Pc dzimanas rievas starp nieres daivm izldzins. Embrioenzes laik nieres tikpat k nefunkcion, jo vielmaias produkti caur placentu nokst mtes asins un izdals caur mtes nierm. Niere sk funkciont pc dzimanas. Tomr zdaia vecum vl pilnb nav izveidojusies nieru spja koncentrt pirmjo urnu. Nieru struktra ir pilngi attstta 5 7 gadu vecum.

XI riba Niere

Urnvada vdera daa

Urnvada iegura daa Urnpslis Urnizvadkanls

att. Nieru novietojums organism dads elpoanas fzs /pc . , 1998/.

NIERES NOVIETOJUMS, IZMRI UN RJ UZBVE Nieres ir pra pupveidgs orgns ar blvu konsistenci. To virsma ir gluda, tumi brn krs. Nieres svars ir 120 200 g., garums 10-12 cm, platums 5-6 cm, biezums 4 cm. Parasti kreis niere ir nedaudz garka un smagka. Nieres atrodas frontl plakn, jostas rajon. Novietotas neviendi: vrieiem kreis niere atrodas nedaudz augstk ts augjais gals sasniedz XI-XII kru skriemea lmeni, bet apakjais gals ir II III jostas skriemea lmen. Lab niere novietojas aptuveni par skriemeli zemk. Sievietm nieres novietojas par pus skriemeli zemk nek vrieiem. Uz abu nieru augjiem galiem atrodas virsnieres dziedzeris (glandula suprarenalis).

Nierei izir: 1) augjo galu (extremitas superior), kur ir platks un plakanks par apakjo galu (extremitas inferior). Augjie gali ir savstarpji satuvinti. Virs katras nieres augj gala un daji iekjs malas novietojas virsnieru dziedzeris (glandula suprarenalis); 2) priekjo ieapao virsmu (facies anterior) un plakanko mugurjo virsmu (facies posterior). Labs nieres priekjs virsmas augjs 2/3 saskaras ar aknu labo daivu, bet apakj tredaa ar lokzarnas labo lkumu. Kreiss nieres priekjs virsmas augj tredaa saskaras ar kui, vidj tredaa ar aizkua dziedzeri, bet apakj tredaa ar tievo zarnu cilpm. Mugurjs virsmas augdaa piegu diafragmai, bet lejasdaa medili pie liel jostas muskua, laterli pie etrstrain jostas muskua un vdera rsmuskua; 3) divas malas izliekto laterlo (margo lateralis) un ieliekto medilo malu (margo medialis). Medilaj nieres mal ir nieres vrti (hilus renis). Pa tiem nier ienk nieres artrija, veetatvs nervu iedras, bet iziet nieres vna, sensors nervu iedras, limfvadi un urnvads. Visas spraugas starp iem veidojumiem ir aizpildtas ar taukaudiem un saistaudiem. Nieres vrti priet padziinjum nieres dobum (sinus renalis), kur atrodas nieres piltuves (calyces renales), nieres bodia (pelvis renalis), taukaudi, asinsvadi un nervi.

Nieres daiva Maz piltuvte Lokveida artrijas Virsnieres artrija Nieres artrija Nieres vna Starpdaivu artrijas Starpdaiviu artrijas Starpdaivu vnas Lokveida vnas Urnvads Nieres garoza Piramdas att. Nieres uzbve /pc F. Martini, 1992/.

NIERU FIKSCIJA UN APVALKI

Niere nebalsts uz skeleta, bet to fiks papildus veidojumi. No diafragmas atiet nieres fascija (fascia renalis), kam ir divas lapias: priekj un mugurj. Abas lapias savienojas sav starp virs nieres un laterli, veidojot nenoslgtu maisu ap nieri. Medili lapias rso mugurkaulu un savienojas ar tdm pam pretjs puses lapim. Nieru fasciju no priekpuses apklj vderplve. Zem fascijas atrodas taukaudu kapsula (capsula adiposa), kas labk attstta nieres aizmugur. Pa nieres vrtiem taukaudi ieiet nieres sinus. Zem taukaudu kapsulas atrodas nieres saistaudu kapsula (capsula fibrosa). Saistaudu kapsula blvas, plnas plvtes veid apem nieri no rpuses un ieiet ar nieres sinus, izkljot t sienas. Kapsulas rjo krtu veido saistaudi, bet iekjo gluds muskulatras iedras, kas ieiet ar nieres audos. No saistaudu krtas uz fascijas lapim cauri taukaudiem stiepjas skas saites, stiegrias, kas nieri fiks noteikt stvokl. Stipra trieciena rezultt vai strauji samazinoties taukaudu kapsulai, niere var nosldt. Izveidojas, t saukt, klejojo niere (ren mobile).

Garozas nefrons

Nieres kapsula Savcjkanli

Nieres garoza

Proksimlais izloctais kanli Kapilru kamoli Distrlais izloctais kanli Henles cilpa Juksta medulrais nefrons

Nieres serde

att. Nieres daivas uzbve /pc Elaine N. Marieb, 1994/. NIERES IEKJ UZBVE Nieres garengriezum redzams nieres dobums, kuru apem nieres audi. Tos veido divi sli: nieres garoza (cortex renis) un nieres serde (medulla renis).

Nieres garoza veido 4 7 mm biezu neprtrauktu slni nieres perifrij un, iespieoties serdes da starp piramdm, t veido nieres stabius (columnae renales). Nieres serdi veido nieres piramdas. Cilvkam visbiek ir 12 15 piramdas (var bt 7 20). Piramdu platk daa pamats (basis pyramidis) ir vrsts pret garozu, bet aurk daa - virsotne pret nieres dobumu. No piramdas pamatnes garoz ieiet serdes stari (processus medullares), kas izveido staraino joslu (pars radiata). Vairku piramdu galotnm saplstot, veidojas nieres krpia (papilla renalis). Uz ts atrodas atvertes (foramina papillaria), pa kurm izdals urns. Atveru daudzums svrsts no 10 55, un ts veido uz krpias rjs virsmas caurumoto laukumiu (area cribrosa). Atkarb no nieres krpias novietojuma, to var veidot 6 vai nieru galos pat vairk piramdas. Visbiek nier ir 7 8 nieres krpias. Katru nieres krpiu aptver maz piltuve (calyx renalis minor). Mazs piltuves, saplstot kop, izveido 2 3 liels piltuves (calyces renales majores). Liels piltuves saplst vien nieres bodi (pelvis renalis), kura pie nieres vrtiem saaurins un priet urnvad (ureter). Viena nieres piramda ar tai pieguloo garozas dau veido nieres daivu (lobus renalis), bet viens serdes stars kop ar garozas dau, kas to aptver, sastda nieres daiviu (lobulus renis). Pieauguiem cilvkiem nieres daivas saplst, un robeas starp tm nav redzamas, bet embrionls attstbas laik un pirmaj dzves gad, nieru virsma ir neldzena ar labi iezmtm daivu robem.

NIERES MIKROSTRUKTRA Nieres struktras funkcionl pamatvienba ir nefrons (nephron). Katr nier to aptuveni ir 1,25 miljoni, bet tie visi vienlaicgi nefunkcion. Viena nefrona kanliu kopjais garums ir 1850 mm, bet visu nefronu kop ap 130 km. Nefronu uzbve, atkarb no to novietojuma, nedaudz atiras. Apmram 85% nefronu novietojas nieres perifrij, tpc tos sauc par garozas nefroniem. 15% nefronu atrodas tuvk nieres serdei, td tos sauc par. jukstamedulrajiem nefroniem. o nefronu cilpas iesniedzas serdes staros un piramds. Nefroni rada nieres garozas daas graudainumu. Nefronam izir nieres ermenti, nefrona proksimlo dau, nefrona cilpu, nefrona distlo dau un taisno kanliu. Nieres ermenti (corpusculum renis) veido asins kapilru kamoli (glomerulus), ko aptver kapsula (capsula glomeruli). Nieres ermena diametrs ir no 150 250 m. Kapilru kamoliu veido pienesoais asinsvads (vas afferens) arteriola, kas zarojas apmram 100 kapilru cilps. No kamolia iziet stipri tievks aiznesoais asinsvads (vas efferens). Tas nodroina augstu asinsspiedienu kamoli (ap 40 mmHg). Jukstamedulrajiem nefroniem aiznesoais asinsvads ir resnks un garks par pienesoo. Aiznesoais asinsvads veido otrjo kapilru tklu ap konkrt nefrona kanliiem. Tie ir barotjkapilri. No iem kapilriem skas vnas. Kapilru kamoliu aptver kapsula (capsula glomeruli), kurai ir divas daas rj un iekj, kas katra sastv no vienas nu krtas. Starp tm veidojas kapsulas dobums, kas turpins nefrona proksimls daas dobum.

Taisnais kanli

Proksimlais Peritubulrie izloctais Kapilru kanli kamoli Distrlais kapilri izloctais kanli Kamolia kapsula

Aizneso arteriola

Pieneso arteriola Jukstaglomerulrs nas

Savcjkanli

Starpdaiviu artrija Lokveida artrija Lokveida Starpdaiviu vna vna

Henles cilpa

att. Nefrona uzbve (shma) /pc Elaine N. Marieb, 1994/. Nefrona proksiml daa (portio nephroni proximalis) jeb pirms pakpes izloctais kanli (tubuli renales contorti I ordinis) ir aptuveni 14 mm gara un kanlia diametrs ir 60 m. Izloct daa apvijas ap nieres ermenti un priet taisn da. Taisn daa turpins nefrona cilp. Nefrona cilpai (ansa nephroni) jeb Henles cilpai ir nokpjo un uzkpjo daa. Nokpjo daa ir aurs vadi (diametrs 15 m), bet uzkpjo ir platks vadi (diametrs 30 m). Garozas nefroniem ir sas cilpas. Ts veido paplainjumu jau pirms pagrieziena atpaka. Jukstamedulro nefronu cilpas ir garas. Ts iesniedzas serdes staros un piramds. Nefrona cilpas uzkpjo daa priet nefrona distlaj da. Nefrona distl daa (portio nephroni distalis) jeb otrs pakpes izloctais kanlis (tubuli renales contorti II ordinis) veido cilpas ap nieres ermenti. T garums

Pieneso arteriola

Epitlija sabiezjums (macula densa) Henles cilpas augupejo posm Aizneso arteriola

Endotlija na Graudain na Kapsulas rjais epitlijnu slnis Podoctu izaugumi rpusglomerula esos mezangija nas Mezangija nas Endotlija na Podocta ermenis Bazl membrna Kapsulas dobums Proksiml izloct kanlia skums att. Jukstamedular nefrona uzbve / pc R. M. Berne, 2000/.

5 mm, bet diametrs 30 50 m. Tas turpins taisnaj kanli (tubulus rectus). Vairku nefronu taisnie kanlii ieplst savcjkanli (tubulus renalis colligens), kas ieplst krpias vad (ductus papillaris), kas, savukrt, atveras uz nieres krpias.

att. Logotais endotlijs /pc R. M. Berne, 2000/. .

No kapilru kamolia kapsul filtrjas pirmsurns. T sastvs ir ldzgs asins plazmai, tikai taj nav olbaltumvielu. Kapsulai cauri neiet lielmolekulrie savienojumi, bet iet cauri organiskas un neorganiskas vielas ar mazku molekulro svaru (glikoze, visi asiu si, urnviela). T rezultt izveidojas idrums pirmsurns. Diennakt 8 120 l.

Pieneso arteriola Kapilru kamoli Kapilru kamoli Aizneso arteriola Taisn arteriola Aizneso arteriola att. Nefronu uzbve (mikrofotogrfija) /pc . , 1998/.

Nefrona proksimls daas ns ir dadi fermenti un prnesjas molekulas. Tajs norit pilnga glikozes un olbaltumvielu zmju uzskana. dens un si uzscas daji, kop ar deni tiek uzskti apmram 80% Na+ k ar Cl- joni. Nefrona proksimls daas nas sekret daas urna sastvdaas, piemram, urnskbi. Sekretjas ar dadas antibiotisks vielas, jodu saturoas kontrastvielas. Nefrona proksimls daas turpinjums ir Henles cilpa. Caur kanlia sienu norit pasva dens uzskans. Nefrona distl daa veido cilpas ap nieru ermenti. Caur distls daas sienu norit dens un elektroltu atpakaatskans asins. To izraisa osmotisk spiediena starpba asins un saistaudos ap nefronu. Savcjkanlia (tubulus colligens) sienu skum veido kubisks, tad cilindrisks epitlijs. im epitlijam ir gais un tums nas. Tums nas ir ldzgas kua kljnm. Uzskata, ka s nas regul skbju un srmu ldzsvaru, pc vajadzbas paskbinot urnu. Gais nas piedals dens pasv atpakaatskan. Nieru ermenos norit urna veidoans pirm fze t.i. pirmsurna filtrcija, kuras rezultt rodas vairk k 100 l pirmsurna. Nefrona kanlios pirmsurns tiek koncentrts. Mains pirmsurna kvalitte un kvantitte, un rodas 1 1,5 l definitv urna.

1.tabula Asins plazmas, pirmsurna un definitv urna sastvs Asiu plazmas vidjais sastvs 1. dens 90-92% 2. Lielmolekulri savienojumi olbaltumvielas, tauki. 3. Glikoze 0,1% 4. Minerli Na+ 0,3% Cl- 0,37% K+ 0,02% SO42- 0,002% PO43- 0,009% 5. Vielu maias gala produkti urnviela 0,03% urnskbe 0,004% kreatinns 0,001% Pirmsurna vidjais sastvs 99% olbaltumvielu pazmes 0,1% 0,3% 0,37% 0,02% 0,002% 0,009% 0,03% 0,004% 0,001% Definitv urna vidjais sastvs 99% 0,4% 0,7% 0,15% 0,18% 0,15% 2-3% 0,05% 0,075%

Taisns arteriolas

Starpdaiviu artrijas

Taisns arteriolas

Garozas nefroni Starpdaiviu artrijas Starpdaiviu artrijas Jukstamedulrie nefroni

Starpdaivu artrija

att. Nieres asinsvadi (korozijas preparts) /pc . , 1998/. Piramdas galotn savcjkanlii ieplst 15-20 krpiu kanlios. Tie atveras piramdas virsotn ar caurumiiem. Katru krpiu aptver maz nieres piltuve. Vairkm mazm piltuvm saplstot, veidojas 2 vai 3 liels piltuves. Ts savienojas nieres bodi, kas nieres vrtos priet urnvad. Urnvads (ureter) ir ties nieres bodias turpinjums. Tas saista nieres bodiu ar urnpsli. garums 30-35 cm. Atrodas pie vdera dobuma mugurjs sienas. Ieiet iegurn un atveras urnpa pamatn. Urnvada gait veidojas vairki lkumi. Lkumos diametrs 3-4 mm, prj da 5-7 mm. Urnvada sieniu veido; 1) serozais apvalks; 2) glud muskulatra cirkulras + garenisks iedras; 3) gotda ar gareniskm rievm. Urns tiek virzts uz prieku, peristaltiski saraujoties urnvada sienm, kas it k izspie urnu nelielm strklm ar trumu 20-30 mm/s.

Vidj nabas saite Urnpa galotne Muskuapvalka rjais slnis Muskuapvalka vidjais slnis Zemgotdas slnis Gotdas krokas Urnpa dibens Urnvada atvere ass Urnvadu starpkroka Trsstrveida laukums Gotdas mlte Urnizvadkanla iekj atvere Priekdziedzera muskulatra Urnizvadkanla valntis Priekdziedzeris Urnizvadkanla plvain daa

Urnpa ermenis Urnvads

Sklas uzkalni Priekdziedzera izvadkanls

att. Urnpa uzbve /pc . . , 1952/.

Urnpslis (vesica urinaria)

Urnpslis ir nepru, dobj, muskuots orgns, kas novietojas maz iegura priekj da.. Tas ir urna rezervurs ar tilpumu 250 - 700 ml. Urnpa forma mains atkarb no vecuma, dzimuma un pildjuma pakpes. Tuks urnpslis ar sasprindzintu muskulatru ir gandrz lodveida.. Tas piegulst kaunuma kaulu simfzei un saplacis nepaceas virs ts. Pilns urnpslis ir olveidgs un t augj daa paceas virs simfzes. Sievietm urnpslis ir nedaudz saplacints no mugurpuses un augas t.i. taj rajon, kur urnpslis saskaras ar dzemdi. Urnpslim pildoties, deformcija izzd. Priekas muguras izmri sievietes urnpslim ir mazki k vriea urnpslim, bet rsizmri lielki. Brna urnpslim ir vrpstveida forma.. Urnpslim izir galotni, ermeni, pamatu un kakliu. Urnpa augjo nedaudz nosmailinto dau sauc par galotni (apex vesicae). T vrsta uz augu un prieku. No galotnes uz nabu stiepjas vidj nabas saite (ligamentum umbilicale medium), kas pc izcelsmes ir auga urnvada (urachus) atlieka. Galotnei seko ermenis (corpus vesicae), kas uz leju paplains un veido pamatu (fundus vesicae). Pamats vrsts uz mugurpusi: vriea organism pret taisno zarnu, bet sievietes organism pret maksti. No abm pusm slpi pie

urnpa pamatnes pienk urnvadi. Pie izejas urnpslis saaurins, veidojot kakliu (collum vesicae). T ir urnpa pati zemk, uz prieku vrst daa, kas ar iekjs atveres paldzbu (ostium urethrae internum) priet urnizvadkanl. Urnpa kakli saaug ar priekdziedzeri vriea organism, bet ar uroenitlo trsstri (trigonum urogenitale) sievietes organism. Tuka urnpa sienas biezums ir aptuveni 10 mm, bet tam piepildoties, t kst plnka. Urnpa sienu veido gotda (tunica mucosa), zemgotda (tela submucosa), muskuu krta (tunica muscularis) un serozais (tunica serosa) vai saistaudu apvalks (tunica adventitia). Gotdu veido prejas epitlijs. Tuka vai nedaudz pildta urnpa gotda ir stipri krokota. Kroku nav urnpa pamata priekj da starp urnvadu ieejm un urnizvadkanla iekjo atveri trsstrainaj apvid (trigonum vesicae), kur nav zemgotdas, td gotda ir ciei saaugusi ar muskuu apvalku. . Starp abm urnvadu atverm veidojas kroka (plica interureterica), bet virs urnizvadkanla iekjs atveres gotdas mlte (uvula vesicae), kas piedals atveres noslgan. Zemgotda veidota no saistaudiem. Taj atrodas asins kapilru tklojums, kur piedod gotdai sarkano krsu. Urnpa muskuu krtu veido tklveidgs gluds muskulatras klu vijums. Tai izir savstarpji prejous trs muskuu slus: rjo, vidjo un iekjo. rj garenisk sla muskulatra skas no kaklia un pa urnpa apakjo sienu virzs uz galotni. Priekj da gluds muskulatras iedras priet pra kaunuma un urnpa muskul (m.pubovesicalis). Mugurpus muskulatras iedras vrieiem veido taisns zarnas un pa muskuli (m.rectovesicalis). Sievietes organism im muskulim atbilst: a) iedru kli, kas iet no urnpa labs un kreiss puses uz dzemdes kaklu un b) pra taisns zarnas un dzemdes muskulis (m.rectouterinus), kas skas no dzemdes kakla mugurjs virsmas un piestiprins pie taisns zarnas un krustu kaula iekjs virsmas. Vidjais cirkulrais muskuu slnis ir visbiezkais. Daa sla muskulatras kli veido urnpa sldzjmuskuli (m.sphincter vesicae). Iekj garenisk sla muskulatra ir slikti attstta un galvenokrt t ir pamata trsstrainaj apvid. Urnpa sienas rjo krtu veido saistaudi un serozais apvalks. Ja urnpslis ir tuks, saistaudu apvalks prklj to no priekpuses, apemot ar urnpa pamatu. Serozo apvalku veido vderplve un tas klj urnpa mugurjo sienu. Ja urnpslis ir pilns, serozais apvalks prklj ar t snu sienas un galotni.

Urnizvadkanls (urethhra)
Urnizvadkanls ir mksta, elastga caurulte, kura savieno urnpsli ar rjo vidi.

Vrieiem 1. Garums: 15-22 cm 2. Forma: izliekts S veid. Ir 2 izliekumi: pastvgs liekums zem simfzes kanla priekdziedzera un plvainaj da un nepastvgs simfzes priek kanla skveida da, kur iztaisnojas, paceot dzimumlocekli. 3. Diametrs: neviends, ir trs paplainjumi: priekdziedzera da, dzimumloceka spolia rajon un dzimumloceka galv . Prj da diametrs ir aptuveni 5 mm. 4. Daas: a) priekdziedzera (pars prostatica) (3-3,5 cm); b b) plvain (pars membranacea) (1-2 cm); c) skveida (pars spongiosa), kas iet cauri dzimumloceka briedumermenim (12-16 cm) 5. Izvada: urnu un spermu. 6. Sienia: a) gotda ar zemgotdu, kur daudz elastgo iedru. Vnas ir saisttas ar briedumermea vnm. Ir gotnas, endokrns nas un gotu dziedzeri; b) muskuapvalks, ko veido iekjais gareniskais un rjais cirkulrais slnis. Muskulatra labi izteikta priekdziedzera da, bet reducta skveida da. 3-5 cm taisns

Sievietm

vis garum viends 9-10 mm

atsevias daas neizdala

tikai urnu a) gotda ar zemgotdu, kur daudz elastgo iedru un vnu pinumu. Ir gotnas un gotu dziedzeri; b) muskuapvalks, ko veido iekjais gareniskais un rjais cirkulrais slnis; c) saistaudu apvalks, kas klj kanlu no vism pusm.

7. Sldzjmuskui: a) pa sldzjmuskulis (m.sphincter vesicae) ap a) pa sldzjmuskulis ap iekjo atveri kanla skum, ko veido urnpa iekjo atveri kanla un priekdziedzera glud muskulatra; skum, ko veido urnpa un kanla glud muskulatra; b) urnizvadkanla sldzjmuskulis (m.sphincter b) urnizvadkanla sldzjmusc urethrae) ap kanla plvaino dau, ko veido kulis ap rjo atveri (ostium d starpenes rssvtrot muskulatra urethrae externum), ko veido starpenes muskui.