Nodots komentriem 03.10.2012 Secinjumi pc 28.09.2012 Sorosa fonda Latvija rkots diskusijas Satori Birojnc Mjsaimniecbu elektrbas tarifi.

. Vai pamatoti un taisngi? pozcijas dokumenta izstrdei1.

aj dokument tiek apskatti jautjumi, kuri tika prrunti 28. septembra diskusij un rosinja tlku analzi, vai netika pilnb izdiskutti. Diskusijas dalbnieki un citi interesenti ir aicinti iesniegt savus skaidrojumus un viedokus aj dokument izvirztajiem secinjumiem un apkopojumiem. Ms bsi pateicgi par tdiem un iespju robes publicsim ar savu viedokli par tiem. Savus prieklikumus varat nostt uz adresi jurisozolins@apollo.lv ldz 8. Oktobra 15.00. dokumenta autori vads no premisas, ka daa Latvijas mjsaimniecbu cenas izprast elektrbas maksjumu pamatojumu un gatavojas brdim , kad tiem bs obligti jpieem lmums par elektrbas k preces piegdi no kdas fiziskas vai juridiskas personas. 28. septembra diskusija rosinja projekta grupu izvirzt sekojoas tmas tlkai analzei pirms pozcijas dokumenta izstrdes un publicanas. Pozcijas dokument tiks sniegti ieteikumi lmumu piemjiem un politikas stenotjiem (Saeimai, Ekonomikas ministrijai un SPRK) labas prvaldbas principu stiprinanai enertikas politikas veidoan. 1. Tarifa struktra un sastvdau izskaidrojums Patlaban patrtjiem nav zinms, kdas izmaksu pozcijas ir ietvertas mjsaimniecbu elektrbas tarif. Vieng vieta internet, kur palaik ir skaidrotas mjsaimniecbas Pamata tarifa sastvdaas, ir VAS Latvenergo mjas lapa, bet ar ierobeojumiem dau svargu sastvdau izklst un detalizcij. Tas neauj patrtjiem, pieemot, ka tiem vartu bt interese, izprast svargu lmumu un notikumu ietekmi uz viu maksjumiem par piegdto elektrbu. Svargi, ka ar politikas veidotji un likumdevji nevar izvrtt savu reguljoo lmumu ietekmi uz apgdes sistmas darbbu un attstbu, k ar ietekmi uz ekonomikas attstbu un labkljbu.

Diskusijas videoieraksts ir pieejams http://www.veritweet.com/event/3998/Sorosa.Fonds.Diskusija.28.09

Projekta grupas veiktais aprins mjsaimniecbas tarifa sadaljumam pa izmaksu kategorijm ir sekojos:

OIK , kompenscija gzes koenercijas stacijm, jaudas maksjumi RTEC1,2 un Imantas TEC = 8.75%

PVN 21% =18.06 %

OIK , kompenscija atjaunojams enerijas stacijm = 2.70%

Tirdzniecbas pakalpojums =1.58%

Elektrbas cena = 32.02 %

Pamata tarifs 2012 = 0.1065 Ls/kWh

Prvades un sadales pakalpojums =36.90 %

7

OIK nozm obligt iepirkuma komponente

2. Analizjot tarifa sastvdaas, ir izceami di problemtiskie jautjumi: 2.1. Divu atsevii regultu uzmumu VAS Augstsprieguma tkls un AS Sadales tkls sistmu vai tklu pakalpojumu tarifi nav aizdalti k atsevii lielumi, lai gan tie tiek apstiprinti dados laikos un tlt atstj iespaidu uz patrtju maksu par pakalpojumiem. Ldzinj regulanas prakse acm redzot atva samr brvi izmantot vai ar piespieda izmantot rssubsdijas starp pakalpojuma sniedzjiem. To ms k problmu ldz im neuzskatm, bet k oti btisku tuvkaj nkotn, kad Prvades sistmas operators (AST) iesaistsies jaunu projektu realizcij. Pakalpojumu tarifu izmaiu pamatojumam ir jbt apgdes kvalittes uzlabojumiem. 2.2. Gatavojoties tirgus aktivizcijai mjsaimniecbm ir jpaskaidro, kur bs iestrdta un uz ko attieksies tirdzniecbas pakalpojuma maksa pie sadales pakalpojuma un/vai tirgotja piedvt cen? 2.3. Obligt iepirkuma komponentes sastvdaas Latvenergo mjas lap pieejamaj informcij vispr nav pat piemintas. SPRK publict informcija ar neatklj visu maksjumu btbu, nozmi un ietekmi uz kopjo patrtju maksjumu. Ja mintajs vietns un Ekonomikas ministrijas publiskot informcija patiesi un pc btbas atspoguotu komponent iekauts: izmaksas investciju kompenscijm lielkajm dabas gzes koenercijas stacijm Rgas TEC 1, Rgas TEC 2 abas rekonstrukcijas krtas Imantas TEC, kompensciju par saraoto elektrisko eneriju gzes koenercijas stacijs virs hipottisks tirgus cenas un tdu pau kompensciju tehnoloijm, kuras izmanto vietjos vai atjaunojamos enerijas veidus, diskusija par enerijas stratiju un sabiedrbas atbalstu vietjai ekonomikai norittu konstruktvk gultn. Lai gan tikai komponentes sastvdau summa ietekm patrtju maksjumus, detaas ir svargks politisko dokumentu izstrd intelient veid, bet galvenais - likumdoanas normu ietekmes izvrtan un plnoto izmaiu ietekmes prognozanai. Visprgais secinjums par pdjiem desmit gadiem atjaunojams enerijas tehnoloiju pielietojuma atbalstanai ir viena no minimlkm ietekmm uz patrtju maksjumiem saldzinjum ar prjiem izmaksu faktoriem: tklu pakalpojumiem, dabas gzes tehnoloiju atbalstu, dabas gzes cenu pieaugumu.

Ogligat iepirkuma komponentes sastvdaas mjsaimniecbu Pamata tarif ( 0.1065) Ls/kWh

0.0100 0.0090 0.0080 0.0070 0.0060 0.0050 0.0040 0.0030 0.0020

0.0087

0.0017 0.0010 0.0006 0.0001 0.0001

0.0002

0.0010
0.0000

Kompenscija Koenercija koenercijas ar gzi <4 stacijm ar MW jaudu >4 MW un maksjumi par jaudu Rgas TEC 1,2 un Imantas TEC

Biogze

HES<5MW

Biomasa

VES <0.25 VES >0.25MW MW

17

Obligt enerijas iepirkuma un jaudas maksjumu komponentes OIK % struktura

80% 70% 60% 50% 40% 30% 20%

71%

14%

8.1%

10%
0%

4.8%

0.5%

0.6%

2%

Kompenscija Koenercija koenercijas ar gzi <4 stacijm ar MW jaudu >4 MW un maksjumi par jaudu Rgas TEC 1,2 un Imantas TEC

Biogze

HES<5MW

Biomasa

VES <0.25 MW

VES >0.25MW

18

2. Informcijas atkltba un komercili jtgas informcijas izplatanas ierobeoana: 2.1. Nav nekda pamata apgalvojumam, ka konkurjo elektrbas tirg ir daudz vairk informcijas, kura uzskatma par komercili jtgu un konkurences spjas apdraudou saldzinjum ar monopolstvokl esou integrtu uzmumu regulanu un patrtju informanu. Viss, kas saistts ar dabisk monopolstvokl esou uzmumu pakalpojumu veidu un samaksas par to noteikanu ir jautjums par regulatoru uzticbu patrtjiem un otrdi. Jautjumos par prvades un sadales tarifiem, obligtajiem iepirkumiem, maksjumiem par jaudu, operatoru ldzdalbu pieslgumu izveidoan atsevim patrtju grupm u.c. , ir jbt publictiem regulatora izstrdtiem kritrijiem informcijas iekauanai ierobeotas pieejambas sarakst. Uzmumiem ir jsniedz pietiekos pamatojums informcijas aprites ierobeoanai. Tas ir bs svargkais jautjums tirgotju rcbas uzraudzbai un patrtju aizsardzbai izejot atvrt tirg. 2.2. Viskliedzok nepamatota informcijas slpana vai izkropoana saistb ar patrtjiem uzliktajiem publisk pakalpojuma pienkumiem ir saskatma jautjum par jau pieminto obligt iepirkuma komponenti ts pielietojuma un ietekmes jautjumos. Nav nekda racionla iemesla neinformt makstjus, t.i., patrtjus par viu naudas izlietojuma mriem, maksjuma rezultta ieguvumiem un iespjm analizt pienkuma efektivitti. Iespjam biogzes raotu prsubsidana vai taisni pretji, koenercijas sistmu neattstana paliek patiesb nenoskaidrota un pamats tikai baumm un maldiem. Patrtjiem ir tiesbas zint viss detas viu naudas izlietojama efektivitti tpat k jautjum par dabisko monopolu finansanu. Sadales sistmas operatoram, publiskam tirgotjam, ttad VAS Latvenergo, regulatoram un sevii Ekonomikas ministrijai nav iemesla neatklt katrai juridiskai vai fiziskai personai novirzts subsdijas (maksjumi par jaudu) un kompenscijas (piemaksa par raoto eneriju) un veikumu elektrisks vai siltuma sistmas apgd. 3. Universlais pakalpojums jdziens un krssubsdijas elektrisko tklu izmaksu sadaljum pa patrtju grupm. 3.1. Visi Latvijas elektrbas gala lietotji2, kuri ir pieslgti elektrbas apgdes sistmai, neatkargi no sprieguma, slodzes lieluma vai elektrbas pielietojuma veida, saem universlo pakalpojumu iespju izmatot elektrbu pau izvltajam mrim. Visiem potenciliem Latvijas elektrbas lietotjiem ir tiesbas uz universlo pakalpojumu tikt pieslgtam un lietot elektrisko eneriju. Universl pakalpojuma pieejambas nodroinana parasti ir kombincija starp valsts socil atbalsta funkcijm un elektrbas sistmas pakalpojumu izmaksu prdali starp patrtju grupm vai vienas patrtju grupas ietvaros. da veida subsdijas solidarittes vrd ir normla prakse elektroapgdes sistmas. 3.2. ES savienba likumdoana ir oti strikta pret rssubsdijm, kuras var izveidot raotju elektrostaciju konkurences paaugstinanai, izmantojot ienkumus no tklu pakalpojumu snieganas.
2

Lieto elektrbu tikai savm vajadzbm un t nav paredzta tlkai prdoanai.

3.3. Elektriskajam tklam pieslgtie patrtji daji saem atvieglojumus universl pakalpojuma izmantoanai3 un prmrga sloga mazinanai rebalanstu tkla tarifu veid, izldzinot maksjumus par elektrbas transportanu no elektrbas raoanas vietas neatkargi no eogrfisk attluma. 3.4. Tomr daai nesen pieslgtu patrtju piekana universlam pakalpojumam ir apgrtinta ar finansiliem izdevumiem par pieslguma ierkoanu, kas ietekm imeu budetu un komercuzmumu konkurences spju, sevii maziem un vidjiem uzmumiem. 3.5. Jaunu patrtju piekana universlam pakalpojumam var izrdties nesamrgi augsts slogs vai d eogrfisks vietas vai nepiecieambas veikt prbves esoaj elektriskaj tkl. Par to atgdina ES Direktva par iekj elektrbas tirgus organizciju 4 3.6. Latvij tiek izmantota prakse, ka sadales vai prvades tkla operatori sedz dau no jaunu patrtju pieslgumu izmaksm piekanai universlam pakalpojumam. s izmaksas to sadaljum starp patrtju un operatoru dau sadales/prvades tarifos nav juzskata par komercilu noslpumu, kas nebtu atkljams patrtjiem, politikas formultjiem un likumdevjiem5. 3.7. Palaik Latvij aprit esoas likumdoanas iniciatvas ar ierosinjumiem atemt patrtjiem universl pakalpojuma tiesbas ir juridisks prpratums un pc btbas neveikls veids k pamatot konkurences nepiecieambu elektrbas apgd. Konflikta iespja ir radta.

9.pants. Sistmas darbba

(2) Sistmas operatoram t licences darbbas zon un termi ir pastvgas saistbas nodroint sist mas dalbniekiem nepiecieamo pieslgumu attiecgai sistmai saska ar regulatora noteiktajiem vienotiem sistmas pieslguma noteikumiem, ja sistmas dalbnieks izpilda sistmas operatora noteikts tehnisks prasbas pieslguma ierkoanai. Pieslguma maksa atbilst pamatotm attiecg sistmas pieslguma ierkoanas izmaksm. 1 Izmaksu sadaljumu starp sistmas dalbnieku un sistmas operatoru panta 2. da noteiktajos gadjumos nosaka regulators. Jauna sistmas dalbnieka pieslguma maksa neietver sistmas attstbas izmaksas. 1 (2 ) Pieslguma maksu galalietotjam nosaka saska ar pieslguma maksas noteikanas metodiku, ja galalietotja pieslgums vienlaikus atbilst diem kritrijiem: 1) pieslguma spriegums neprsniedz 400 voltus; 2) ievadaizsardzbas aparta nominl strva neprsniedz Ministru kabineta noteikto lielumu.
4

Dalbvalstis nodroina, ka visi mjsaimniecbu lietotji un, ja dalbvalstis uzskata par vajadzgu, mazie uzmumi, (t. i., uzmumi, kuros strd mazk nek 50 darbinieki un kuru gada apgrozjums vai bilance neprsniedz EUR 10 miljonus), var saemt universlo pakalpojumu, kas ietver tiesbas saemt konkrtas kvalittes elektroeneriju sav teritorij par saprtgm, viegli un skaidri saldzinmm, prskatmm un nediskriminjom cenm. Lai nodrointu universl pakalpojuma snieganu, dalbvalstis var nordt pdjo garantto piegdtju. 5 Saeima veica labojumus Elektroenerijas tirgus likum par labu Liepjas Metalurga atvieglotai piekanai universlajam pakalpojumam.

4. Pdj garantt piegdtja (supplier of last resort ES elektrbas tirgus direktv ) jdziens saistb ar elektrbas tirgus liberalizciju tiek lietots divjd nozm. Gan lai aizsargtu pret straujm elektroenerijas cenu svrstbm izvltas patrtju grupas, gan ar lai nodrointu naudas plsmas un apgdi, ja patrtja izvltais tirgotjs pki nevar izpildt savas apsolts piegdes. Tirgotja izstans no sples var notikt jebkur laik un lielks problmas ir gadjumos, ja piegdes ir saisttas ar treajm valstm. Garantt piegdtja procedrm jbt skaidri zinmm patrtjiem no tirgus atvranas bra un ne tikai mjsaimniecbm bet ar komerciliem patrtjiem. 5. Patrtju intereu prstvniecba un sadarbba ar regulanas un prvaldes iestdm. 5.1. Mjsaimniecbas patrtju intereu aizstvbas organizcijas darbojas oti amatieriski un vairk uz entuziasma motivti. Regulatoram oti nodertu konfliktu novranai vai mazinanai pastvga sadarbba ar labi organiztu patrtju intereu prstvniecbu vai pat prstvniecbm pc eogrfisk vai socil daljuma. SPRK organizts uzklausanas sanksmes ir profesionlas sarunas, kurs mjsaimniecbas patrtju prstvji nevar uzreiz saskatt savu intereu aizskranu un rea tikai post factum jau uz sekm novloti. 5.2. Patrtju intereu aizstvbas organizcijai6 ir jsaem valsts finansila paldzba tehnisku, ekonomisku un juridisku ekspertu organizcijai. Patrtju intereu organizcijai jbt spjgai intelektuli stties pretim SPRK Konsultatvai padomei par sabiedrisko pakalpojumu regulanas jautjumiem. Juris Ozoli jurisozolins@apollo.lv

Pcvrds. Lietdergi prlast un prdomt Elektrbas tirgus Direktvu angu valod un sevii tlko cittu:
Directive 2009/72/EC of the European Parliament and of the Council of 13 July 2009 concerning common rules for the internal market in electricity and repealing Directive 2003/54/EC Text with EEA relevance Official Journal L 211 , 14/08/2009 P. 0055 - 0093

15.pants. Patrtju tiesbu aizsardzba reguljams nozars

(1) Regulators sadarbojas ar patrtju tiesbu aizsardzbas biedrbm, kuras izveidotas Patrtju tiesbu aizsardzbas likum noteiktaj krtb un aizsarg patrtju tiesbas reguljams nozars, k ar ar patrtju tiesbu aizsardzbas uzraudzbas un kontroles iestdm. (2) Prstvis no Patrtju tiesbu aizsardzbas centra vai citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestdes, kuras kompetenc ir patrtju tiesbu aizsardzbas uzraudzba un kontrole attiecgaj reguljam nozar, ir tiesgs piedalties regulatora sd ar padomdevja tiesbm, ja regulatora sd tiek izskatti jautjumi par sabiedrisko pakalpojumu snieganu vai nodroinanu attiecgaj reguljam nozar. (Ar grozjumiem, kas izdarti ar 11.06.2009. likumu, kas stjas spk 14.07.2009.)

Article 3 Public service obligations and customer protection 3. Member States shall ensure that all household customers, and, where Member States deem it appropriate, small enterprises (namely enterprises with fewer than 50 occupied persons and an annual turnover or balance sheet not exceeding EUR 10 million), enjoy universal service, that is the right to be supplied with electricity of a specified quality within their territory at reasonable, easily and clearly comparable, transparent and non-discriminatory prices. To ensure the provision of universal service, Member States may appoint a supplier of last resort. Member States shall impose on distribution companies an obligation to connect customers to their network under terms, conditions and tariffs set in accordance with the procedure laid down in Article 37(6). Nothing in this Directive shall prevent Member States from strengthening the market position of the household, small and medium-sized consumers by promoting the possibilities of voluntary aggregation of representation for that class of consumers. NATIONAL REGULATORY AUTHORITIES Article 37 Duties and powers of the regulatory authority 6. The regulatory authorities shall be responsible for fixing or approving sufficiently in advance of their entry into force at least the methodologies used to calculate or establish the terms and conditions for: (a) connection and access to national networks, including transmission and distribution tariffs or their methodologies. Those tariffs or methodologies shall allow the necessary investments in the networks to be carried out in a manner allowing those investments to ensure the viability of the networks;