1.

diskusija par

enertiku

28. septembr Birojnc Berga Bazr, Dzirnavu iela 84 k-2

Diskusijas dokuments - Mjsaimniecbu elektrbas tarifi. Vai pamatoti un taisngi?

28. septembr Birojnc notiks diskusija Mjsaimniecbu elektrbas tarifi. Vai pamatoti un taisngi?, ko enertikas jautjumu diskusiju cikla ietvaros organiz Sorosa fonds Latvija. Eksperti un politikas veidotji analizs un skaidros elektrbas cenu ietekmjoos faktorus, elektrbas lietotju intereu prstvniecbu, regulatora lomu, k ar iespjas izvlties elektroenerijas piegdtju brvaj tirg vai izmantot alternatvu enerijas avotu. Diskusiju vars skatties ar tieraid portlos www.delfi.lv un www.politika.lv. Diskusiju cikla mris ir veicint labas prvaldbas principus enertikas politikas veidoan un radt neatkargu, profesionlu sarunu platformu par jautjumiem, kas skar plaku sabiedrbu, bet ldz im apspriesti aurk lmumu piemju, uzmju un ptnieku lok. Publisk telp biei jautts: Kpc patrtji tiesjas ar regulatoru par elektrbas tarifiem? Vai tikai td, ka neviens negrib nkotn makst vairk par ts paas vai sliktkas kvalittes pakalpojumu? Vai varbt tpc, ka Latvenergo, t panieks valsts Ekonomikas ministrijas person un regulators nav bijui atklti un izskaidrojui, kas veido elektrbas tarifu tdu, kds tas ir? Katr zi Rgas apgabaltiesas 2012.gada 25.jnija lmums1 atcelt Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas 2011.gada 16.februr apstiprintos tarifus2 ir sav zi unikls patrtju un regulatora attiecbs, jo ir noticis ldz im neticamais neorganiztai patrtju grupai var izrdties taisnba. Diskusijas dokumenta mris ir izvirzt jautjumus apsprieanai interaktv form augstk mintaj paskum ar nolku sagatavot publicanai Pozcijas dokumentu ar ieteikumiem labas prvaldes principu tlkai uzlaboanai jautjum par enerijas piegdes un patrtju attiecbm. aj dokument un diskusij jautjumi koncentrsies uz mjsaimniecbu elektrbas apgdes jautjumiem cenm, tarifiem, kvalitti un drobu. 1. Diskusijas mris nav vrtt Latvenergo regulto tarifu lielumu, to ietekmi uz uzmuma sniegto pakalpojumu kvalitti un spju to dart adekvti maingaj tirgus vid. Atbildba par tarifiem uzmum, kas ir liels sabiedrisko pakalpojumu sniedzjs un tiek prvaldts nevis pc komerclikuma normm, bet k valsts kapitlsabiedrba, pilnb gulstas uz t panieku. da veida uzmuma prvaldana valsts institcijm uzliek pienkumu pau uzmanbu veltt saziai ar sabiedrbu vienlaicgi patrtjiem. Konkrtaj gadjum o komunikciju btu jnodroina vismaz divm valsts institcijm Ekonomikas ministrijai, ja ne Ministru Kabinetam, un Saeimas

https://docs.google.com/file/d/0BzEhHm0oYj0fV1ZWdFpXUDVpbFE/edit#

AS Latvenergo elektroenerijas tirdzniecbas diferenctie tarifi saisttajiem lietotjiem (bez PVN) http://www.sprk.lv/index.php?id=13058&sadala=639

prraudzb esoajai Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijai (turpmk regulators)3. Atskaitot Latvenergo darbbu rjos tirgos4, vienkroti var teikt, ka visi uzmuma regults darbbas iemumi vienlaicgi ir Latvijas patrtju izdevumi. Valdba k Latvenergo panieks ir ieinteresta uzmuma pe, tau vienlaikus tai jaizsarg patrtju intereses. K sabalanst s pretrungs intereses par to btu juzemas atbildba ar Saeimai, kura ir regulatora virsuzraugs. Regulatora 2011.gada prskat skt tiesvedba ar elektrbas patrtjiem nav pat pieminta5. 2. 2010. un 2011.gad vairkkrt paaugstinot elektrbas tarifa atsevias komponentes, regulators diskusij ar sabiedrbu biei aizbildinjs ar komercnoslpumu un ierobeojumiem informcijas atkltb6. Informcijas slepenbu gan sdzbas iesniedzji, gan apgabaltiesa uzsvra k traucjou un diskriminjou. Diezgan droi var teikt, ka aizdomas par informcijas slpanu ar provocja dau sdzbu iesniedzju neapmierintbu. Vai ir pamatojums tik lielu daudzumu informcijas par monopolstvokl esoa uzmuma darbbu uzskatt par komercnoslpumu? Tiem patrtjiem, kuri plno savu uzmumu izdevumus un/vai iespju piedalties elektrbas tirg, atseviu tarifa komponenu izmaias un tendences ir svargi zint un prognozt. 3. Tarifu apstiprinanas proces Latvenergo un Ekonomikas ministrija laiku pa laikam atsaucs uz ES direktvm un t saukto treo enertikas paketi, k ar uz jau atvrto elektrbas tirgu Latvij. Tas mulsinja patrtjus, uz ko, iespjams, cerja uzmuma panieks tarifu izmaiu proces, bet nav skaidri regulatora motvi. Kda ietekme bija, ir un bs pc Latvijas pievienoans NordPoolSpot7 tirdzniecbas platformai ir svarga tma, jo notiek ievrojamas strukturlas izmaias Latvenergo un vis enerijas sektor Baltijas reion. Juridiski neviens Latvijas patrtjs nav ierobeots tiesbs izvlties elektrbas piegdtj. Drzk aktuls ir piedvjuma trkums.

Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 14.panta 1.punkts. Regulatora darbbas kontrole Regulators reizi gad ldz 1.jlijam iesniedz Saeimai rakstveida prskatu par savu darbbu iepriekj gad un zvrinta revidenta prbaudtu pilnu finanu prskatu. informcija tiek publicta regulatora mjaslap internet. http://www.likumi.lv/doc.php?id=12483 Latvenergo starptautiskajos tirgos prdod Daugavas HES kaskd raoto eneriju un atkarb no cenm tirdzniecbas apgabal ar Rgas TEC 1 un TEC 2 kondenscijas rem raoto elektrisko eneriju, ja ir pc ts pieprasjums.
5 4

SPRK 2011.gada publiskais prskats http://www.sprk.lv/index.php?id=15559&sadala=14. Rgas apgabalties izskatanai tika apvienotas 17

sdzbas, bet 8 izskatana tika atteikta, pamatojot, ka pavaldbas nevar prstvt iedzvotju intereses jautjumos par enerijas tarifiem.
6

Informcijas atkltbas likums http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601 7.pants. Informcija par komercnoslpumu (1) Par komercnoslpumu uzskatma komersanta radta vai komersantam piederoa informcija, kuras atklana vartu btiski negatvi ietekmt komersanta konkurtspju. (2) Par komercnoslpumu nevar uzskatt informciju, kas ir saistta ar valsts prvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi. (3) Komersants, nododot informciju iestdei, norda, vai informcija ir komercnoslpums un kds ir da statusa tiesiskais pamats. (4) Ja iestde ir samusi pieprasjumu par tdas informcijas snieganu, kura ir komercnoslpums, t pirms das informcijas izsnieganas vai atteikuma to sniegt noskaidro komersanta viedokli par panta pirms daas noteikumu ievroanu.
7

The leading power market NordPoolSpot: http://www.npspot.com/

4. Tarifu struktra atspoguo izmaksu struktru patrtjiem. Palaik tiek regulta cena elektrbai, kuru publiskais tirgotjs, vienlaicgi Latvenergo, ieprk no stacijm, kuras izmanto atjaunojamos resursus vai dabasgzi kopj siltuma un elektrbas raoanas proces, t.i., koenercij. Elektrbas importa un Daugavas HES cenas netiek regultas, ts nosaka tirgus attiecbas. Virzoties uz labu praksi regulan un patrtju intereu aizstvb, ir juzlabo tarifa detau apraksts. Patrtji to var analizt vai n, bet tirgu nevar kvalitatvi atvrt bez pilngas informcijas. Latvijas patrtji, analizjot tarifa struktru, savos maksjumos par elektrbu var atrast das galvens izmaksu grupas: a. Japmaks izdevumi, kas saistti ar elektriskajiem tkliem un sistmas kopjo tehnisko funkcionanu. No t liel mr ir atkarga enerijas piegdes kvalitte un droba; b. Japmaks piegdt elektroenerija, kuras cena atkarga no stvoka un darjumiem tirg; c. Japmaks visai pretrung kompenscija raotjiem, kuru enerija tiek iepirkta virs hipottisks tirgus cenas. Tas attiecas uz stacijm, kas elektrbu rao no atjaunojamiem enerijas resursiem, un gzes koenercijas stacijm. d. Lielajm dabas gzes stacijm finanu plsmu stabilizcijai vl maks par uzstdto jaudu; e. PVN valdbai par piegdto eneriju un pakalpojumu. Latvijas valdbu var uzskatt par relatvi piesardzgu enerijas nodoku piemroan un izmantoan PVN ir viengais enerijas nodoka paveids gala patrtjiem s analzes rezultt glui dabgi rodas jautjumi par katru sastvdau, to btbu un ietekmi uz maksjumiem. Ne katram mjsaimniecbas patrtjam bs interese un vlans iedziinties detalizt informcij, tas vairk pienktos patrtju intereu aizstvbas organizcijm un politiiem. Komercdarbb biznesa intereses prasa padziintu izpratni par izmaksu struktru un iespjm ts optimizt vai mazint. 5. Atjaunojam enerija ir politiskaj dienas krtb praktiski viss pasaules valsts, bet katrai no tm ir atirgs konteksts. Ldz m tika uzskatts, ka jaun tehnoloija ir jattsta ar specilm veicinanas metodm, no kurm izplattk ir obligtu visas saraots enerijas pieemanu tkl par regultu iepirkuma cenu. Tomr negaidti strauj tehnoloiju attstba tagad likumdevjiem sagd galvasspes, nosakot tlko atbalsta formu. Saules un vja enerija Eirop tuvojs t sauktajai tkla parittei8, kuru sasniegt prognoz jau 2017.gad. Biomasas izmantoana elektrbas raoanai Eirop aug ar trumu 8% gad.

Enerijas enercijai nav nepiecieamas specilas piemaksas un t spjga konkurt ar gzes tehnoloijm un atomeneriju, kas ir svargi, investoriem pieemot lmumus. Izmums vismaz palaik ir ASV, kur slneka gze var attlint o tkla paritti.

6. Latvija, pretji biei izskanjuiem apgalvojumiem par enerijas zaumu, nav lderis ES atjaunojams enerijas izmantoanas attstbas jom. Neveiksmes, laikus neveicot atbalsta shmu korianu elektrbas raoan, ir radjuas situciju, ka praktiski pastv un pastvs prsplts atbalsts augstu iepirkuma cenu un ES fondu investciju veid, k ar daudzi noslpumi. Jaunu projektu veicinanas pamienu mekljumi turpins jau trs gadus. Tas trauc patrtjiem noformult izpratni par enerijas ekonomikas procesiem. 7. Koenercija ir t joma, kur Latvij paveras labks iespjas izmantot vietjos resursus un tehnoloijas siltuma un vienlaikus elektrbas raoanai. Bet tehnoloiju ienkana Latvijas tirg un ldz ar to resursu izmantoana kavjas. Latvija ir biomasas eksporttjs Zviedrijas, Vcijas, Dnijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem. Tiek zaudts laiks mroga efekta un iemau ieganai. Vai koenercija var darboties bez atbalsta Ziemevalstu un Baltijas konkurjo elektrbas tirg, ir diskutjams jautjums, bet palaik atbilde ir n. 8. Patrtji, protams, vlas makst pc iespjas mazk par jebkuru patrts enerijas veidu. Tarifi var bt relatvi augsti, bet patrtja maksjumi var samazinties, ja tiek veikti efektivittes paaugstinanas vai taupbas paskumi. Ko var dart patrtji un ko piegdtji/raotji? Vai preja no viena enerijas veida uz citu var paldzt? Kdas ir tendences enerijas taupanas metods un tehnoloijs? Jautjumu ir daudz atbildes uz tiem prasa augstu profesionalitti apvienojum ar labm sarunans iemam ar patrtjiem, jo sevii mjsaimniecbm. Tikai tad, ja ir skaidrba par tarifus veidojom komponentm, var runt par efektivittes un taupbas paskumu finansilajiem ieguvumiem. 9. Vai t saukt rssubsidana9 un subsidana vispr ir kas slikts un aizliegts, k tas izskanja tiesvedb par tarifiem? Savstarpj subsidana starp patrtju grupm pastv viss valsts, neatkargi no socils iekrtas un liberalizcijas pakpes. ES likumdoana ir vrsta uz konkurences un patrtju intereu (ieskaitot veselbas) aizstvbas kopju sadzvoanu. Subsdiju un valsts atbalsta gadjumi ir godgi un atklti jizskaidro. Visvairk jautjumu rada fosils enerijas un to izmantojoo raotu subsidana un valsts atbalsts tirgus konkurences apstkos. 10. Latvija gaida savu rindu k pdj valsts, kura sktu darboties Ziemevalstu elektrbas tirgus model NordPoolSpot. Tikai tad vars teikt, ka skusies konkurence elektrbas vairumtirdzniecb Latvij. Kavans ir saistta ar Latvijas prvades sistmas operatora uzmuma Augstsprieguma tkls sertifikciju Eiropas Komisij un Latvijas izvlto sareto Latvenergo struktru. Pati biras darbba paldzs patrtjiem labk izprast apgdes struktru un

Regulanas proces prdaltas izmaksas starp patrtju grupm vai teritorijm, lai mazintu prk lielu cenas slogu vieniem patrtjiem, papildu noslogojot citus. To pielieto gadjumos, kad ekonomisk teorija ir pretrun ar patrtju grupu iespju saemt pakalpojumu prmrgi augstu izmaksu d.

nodroins labku prskatmbu pr to, k veidojas enerijas raoanas un prvadanas cenas starp tirgus apgabala valstm piecm Ziemevalstm un trs Baltijas valstm10. 11. Patrtju pieredze Ziemevalsts rada jautjumu par Latvijas patrtju iespjm izmantot biras cenas k atsauci darjumos ar piegdtjiem. Vai pareizj mazumtirdzniecbas tirgus aktivizana, plakam patrtju lokam uzliekot pienkumu izvlties piegdtju, ir pietiekams un pareizs paskums patrtju interess, bs redzams pc tirgus analzes vismaz gada garum. Mjsaimniecbas patrtju pienkums paiem atrast piegdtju11 vai izvle nedart neko liel mr balstsies uz pieredzi, kdu iegs nelieli komercilie uzmumi. Lai izvairtos no domstarpbm, kdas bija par tarifu apstiprinanas procedru, ir juzlabo diskusija starp patrtjiem, Latvenergo, t panieku, k ar regulatoru un t uzraugu Saeimu.

Juris Ozoli jurisozolins@apollo.lv 10.09.2012

10 Igaunija ir NordPoolSpot cenas apgabals no 2010. gada 1. apra , bet Lietuva no 2012.gada 18. jnija. Patrtji un raotji, kuri izmanto biras starpniecbu cenas noteikanai un naudas plsmu nodroinanai, var redzt stundas, vidjo dienas, mneu vai gadu cenas savs iekrtu pieslgumu viets elektriskaj tkl.

11

EM nekavoties ar mjsaimniecbu virzanu uz elektrbas tirgu

Rga, 19.aug., NOZARE.LV. Ekonomikas ministrija (EM) nedom kavties ar mjsaimniecbu virzanu uz elektroenerijas tirgu, tau konkrti termii vl nav noteikti, biznesa portlam "Nozare.lv" teica EM valsts sekretrs Juris Pce. Latvij tiesbas iegdties elektrbu brvaj tirg, nevis par regulto tarifu, mjsaimniecbm ir jau kop 2007.gada 1.jlija, tau tas nav bijis k pienkums un par o iespju bijusi maza interese. Savukrt, piemram, Igaunij mjsaimniecbm no nkam gada 1.janvra bs jizvlas tirgotjs vai elektrba bs jprk k universlais pakalpojums par tirgus cenu. Pce teica, ka tirgotji, kas darbojas Igaunij, oti aktvi gatavojas mjsaimniecbu tirgus atvranai, un sagaidms, ka bs pieejami produkti, kas bs interesanti ar Latvijas patrtjiem. Viaprt, mjsaimniecbm jbt iespjm, ko dod brvais tirgus. Patlaban EM vrtjot situciju. Pce prognozja, ka skotnji valdb bs jiesniedz politikas plnoanas dokuments par o ieceri, jo tas skar miljonu patrtju Latvij. AS "Sadales tkls" nordjis, ka Latvija konkrtu datumu regulto tarifu pilngai atcelanai vl nav noteikusi, tau tas, tpat k kaimios, vartu notikt pc "Nord Pool Spot" biras ienkanas Latvij. Pce gan uzskata, ka tas nav obligti nepiecieams. Pc "Sadales tkla" informcijas, no 2012.gada 1.apra aptuveni 66% no Latvij lietots elektroenerijas tiek pirkti brvas konkurences apstkos. K ziots, no gada 1.apra tiesbas pirkt elektrbu par regultu tarifu ir tikai elektroenerijas lietotjiem, kura pieslguma spriegums neprsniedz 400 voltu un ievadaizsardzbas aparta nominl strva neprsniedz 100 ampru, savukrt no 1.novembra paredzts noteikt, ka regulto tarifu vars izvlties tikai mjsaimniecbu klienti.