GALVENIE ĢMO MĪTI UN FAKTI

Mīts Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis nemodificētus

#1: kultūraugus

1.fakt ĢM sēklas ir kļuvušas dārgākas par konvencionālajām, un to

s: cena turpina pieaugt
2.fakt ĢM kultūraugiem nepieciešamo pesticīdu cenas ir strauji
s: pieaugušas
3.fakt Dati par ĢM kultūraugu audzēšanai nepieciešamo pesticīdu
s: apjoma samazināšanos ir pretrunīgi
4.fakt Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15
s: miljonu latu apmērā

Mīts ĢM kultūraugi ir ražīgāki

#2:

1.fakt Vēl neviens kultūraugs nav ģenētiski modificēts, lai dotu

s: lielāku ražu
2.fakt Dati par ĢM kultūraugu ražas palielināšanos, uzlabojot nezāļu
s: un kaitēkļu kontroli, ir pretrunīgi

Mīts ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

#3:

1.fakt Vēl joprojām ir tikai daži kultūraugi, kas koncentrēti dažās

s: valstīs
2.fakt Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana samazinās
s:
3.fakt Eiropā pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits
s:

Mīts Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz

#4: cilvēku veselību

1.fakt ĢMO riska novērtējumus veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju

s: kompānijas
2.fakt Biotehnoloģijas industrija neļauj veikt neatkarīgus pētījumus
s:
3.fakt Zinātnieki un ārsti visā pasaulē brīdina par ĢMO bīstamību un
s: aicina aizliegt ĢM pārtiku
4.fakt Daudzi neatkarīgie zinātniskie pētījumi pierāda ĢMO graujošo
s: ietekmi uz dzīviem organismiem

Mīts ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam

#5: attīstības valstīs

1.fakt ĢM kultūraugu komercializēšanas laikā nabadzība un bads

s: turpināja palielināties
2.fakt Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā, un
s: rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās
valstīs
3.fakt ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana pasliktina vietējo

1
 s: pārtikas apgādi
4.fakt Globālais lauksaimniecības novērtējums iesaka atteikties no
s: ĢM kultūraugiem

Mīts Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav

#6: pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

1.fakt Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība bez ĢMO

s:
2.fakt Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka,
s: galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski
3.fakt Soju lopbarībā var aizvietot ar citiem olbaltumvielu avotiem
s:

2009.gada 15.jūnijs, Rīga

2
 Mīts Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis
#1: nemodificētus kultūraugus

Pirmo ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu komercializēšanas 12 gadu laikā sasniegtos

ekonomiskos ieguvumus atspoguļo pašas biotehnoloģiju industrijas pasūtīts pētījumsi.
Pētījuma secinājumu ticamību mudina apšaubīt vairāki par pretējo liecinoši fakti.

1.f ak ts : ĢM sē kl as ir kļ uv uš as dār gā ka s pa r konvenc io nā la jā m, un to

cen a tu r pi na p ie au gt
Lielo biotehnoloģiju kompāniju augošā kontrole pār lauksaimniecības kultūru sēklu
piedāvājumu pasaulē ir samazinājusi sēklu izvēli un palielinājusi sēklu cenas.1

Patentētās sēklas nu jau veido 82% no komerciālo sēklu tirgus pasaulē. 2007.gadā vairāk
nekā pusi no patentēto sēklu tirgus pasaulē kontrolēja četras kompānijas: „Monsanto”
(ASV) – 23%, „DuPont” (ASV) – 15%, „Syngenta” (šveice) – 9% un „Grupe Limagrain”
(Francija) – 6%.2
ĢM sēklas kopumā ir divas līdz četras reizes dārgākas nekā konvencionālās sēklas.3
ASV sojas sēklu (lielākoties ĢM) cena pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi par vairāk nekā
50% un cenu pieaugums ir gaidāms arī nākamajos gados, jo šogad Monsanto laiž
tirdzniecībā jaunu glifosāta (raundapa aktīvā sastāvdaļa) izturīgo sojas šķirni („RoundUp
Ready 2”), kas būs vēl dārgāka (FoEI, 2009).
Tā kā ĢM augu sēklas ir patentētas, tad zemniekiem katru gadu jāpērk jauns sēklu
materiās, jo tās nedrīkst saglabāt un izmantot nākamajai sējai.

2.f ak ts : ĢM kul tū r au gi em ne pi ec ie ša mo pe sti cī du ce na s ir str auj i

pie au gu ša s

Galvenie uzņēmumi, kas nodarbojas ar gēnu inženieriju, ir lauksaimniecības ķimikāliju

ražotāji (Monsanto, Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, un Syngenta) un
to izstrādātās kultūraugu ģenētiskās modifikācijas lielākoties ir noturība pret attiecīgo
kompāniju ražotajiem ķīmiskajiem nezāļu un kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļiem. Augi ar
rezistenci pret herbicīdiem veido vairāk nekā 80% no visas ĢM kultūraugu platības4.
Raundapa, pasaulē visvairāk pārdotā herbicīda, cena nepilnu divu gadu laikā (2006/2007)
ASV ir pieaugusi par 134%. (FoEI, 2009)
Argentīnā 2007.gadā ĢM kultūraugiem lietotā glifosāta cenas pieauga daudz vairāk nekā
konvencionālajiem kultūraugiem izmantoto herbicīdu cenas. Brazīlijā ĢM sojai
nepieciešamo herbicīdu cenas 2007.gada laikā pieauga par 44%, kamēr nemodificētajai
sojai lietoto herbicīdu cenas pat kritās par 45%, salīdzinot ar 2006.-07.g. sezonu (FoEI,
2009).

3.f ak ts : Dati pa r ĢM kul tūr aug u aud zē ša na i nep ie ci eš am o pes ti cī du

apj om a sa ma zi nā ša no s ir p r etr un īg i
Biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka tās tehnoloģija samazina pesticīdu (herbicīdu un
insekticīdu) lietošanu, it īpaši saistībā ar ĢM soju. Taču ASV Lauksaimniecības
departamenta datu par pesticīdu lietošanu 1996.-2004.g. neatkarīga analīze liecina tieši
par pretējo, proti, ĢM kultūraugu audzēšana ir palielinājusi pesticīdu lietošanu, it īpaši kopš
1999.gada. Tika secināts, ka iepriekš minēto deviņu gadu laikā ĢM sojas, kukurūzas un
kokvilnas audzēšanas izplatīšanās rezultātā ir izlietoti par aptuveni 55 miljoniem kilogramu
pesticīdu vairāk nekā tādā gadījumā, ja to vietā būtu audzēti nemodificētie kultūraugi
(FoEI, 2009).

i
PG Economics Ltd.(UK). „GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007” (Maijs, 2009) – šo
pētījumu pasūtīja biotehnoloģiju industrijas lobija grupa Agricultural Biotechnology in Europe (ABE), starp tās biedriem ir
lielākās biotehnoloģiju kompānijas, kā Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, Monsanto un Syngenta (avots:
http://www.lobbywatch.org/profile1.asp?prid=308). ABE iepriekš pasūtījusi arī citus pētījumus, t.sk. “The Global GM Market:
Implications for the European Food Chain. An analysis of labelling requirements, market dynamics and cost implications”
(2005). http://www.pgeconomics.co.uk/GM_food_avoidance.htm

3
Vairāk nekā desmit gadu pieredze ASV, Argentīnā un Brazīlijā rāda, ka ĢM kultūraugi ir
būtiski palielinājuši pesticīdu lietošanu un herbicīdu izturīgu nezāļu epidēmiju. Izturīgās
nezāles ir mudinājušās biotehnoloģiju kompānijas radīt jaunas ĢM kultūraugu šķirnes, kas
izturētu intensīvāku apstrādi ar ķimikālijām un divus un vairāk herbicīdus, tādējādi veicinot
arvien lielāku ķimikāliju lietošanu (FoEI, 2009).
ASV 2006. gadā glifosāta lietošana sojas pupiņām palielinājās par 28% (no 75,743
miljoniem mārciņu 2005.gadā līdz 96,725 miljoniem mārciņu 2006.gadā), kamēr sojas
platība tajā pašā laikā palielinājās tikai par 5% (FoEI, 2009).
Brazīlijā, no 2000.-2005.gadam glifosāta lietošana pieauga par 79,6%, kamēr raundapu
izturīgās sojas platība pieauga mazāk 5

4.f ak ts : Latvi jā ĢM kul tū r aug u au dz ēš an a r adīt u za ud ēj um us vis ma z 15

mil jo nu l atu apm ēr ā
Zemkopības ministrijas pasūtītajā pētījumā par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas
ekonomisko novērtējumu Latvijā6, aprēķināts, ka ĢMO audzēšana Latvijas bioloģiskajai un
tradicionālajai lauksaimniecībai, sēklu audzētājiem, biškopībai un lauku tūrismam nodarītu
zaudējumus aptuveni 15 miljonu latu apmērā.
Potenciālo zaudējumu apmērs noteikts, ņemot vērā ekspertu rīcībā esošo informāciju par
ĢM kultūraugu iegūtajām īpašībām un to ietekmi uz apkārtējo vidi, dzīvnieku un cilvēku
veselību veģetācijas periodā un gatava produkta veidā.

Mīts ĢM kultūraugi ir ražīgāki

#2:

1.f ak ts : Vēl nevie ns ku lt ūr aug s nav ģen ēt is ki mo di fi cē ts , lai do tu

lie lā ku r ažu

Biotehnoloģijas industrija ir solījusi, ka gēnu inženierija ievērojami paaugstinās ražu un

tāpēc ir neaizstājams līdzeklis cīņā ar badu. Tomēr līdz šim ģenētisko modifikāciju reālais
mērķis nav bijis ražības celšana, bet gan izmaksu samazinājums.
ASV Lauksaimniecības departaments atzīst, ka ģenētiskā inženierija nav paaugstinājusi
neviena komerciāla ĢM kultūrauga ražīgumu.7
Galvenie uzņēmumi, kas nodarbojas ar gēnu inženieriju, ir lauksaimniecības ķimikāliju
ražotāji (Monsanto, Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, un Syngenta).
Lielākā daļa šobrīd audzēto ģenētiski modificēto (ĢM) augu ir izturīgi pret kādu noteiktu
herbicīdu (ķīmisku nezāļu iznīcināšanas līdzekli), kas iznīcina visus pārējos augus.
Par spīti ilgstošiem eksperimentiem, biotehnoloģiju kompānijas ir sasniegušas komerciālus
panākumus tikai ar divu veidu ĢM kultūraugiem: (1) izturīgiem pret herbicīdiem, un (2)
noturīgiem pret kaitēkļiem. Tie nenod nekādu vai ļoti mazu labumu patērētājiem vai videi.
Faktiski šobrīd pasaulē 85% ĢM kultūraugu platības tiek apsētas ar herbicīdizturīgām ĢM
šķirnēm, kas veicina pesticīdu patēriņa pieaugumu8. Neskatoties uz biotehnoloģiju
solījumiem ar ĢM kultūraugiem atrisināt pasaules pārtikas krīzi, vēl joprojām tirgū nav
neviena ĢM kultūrauga ar paaugstinātu ražīgumu, izturību pret sausumu, augsnes sāļumu,
paaugstinātu uzturvērtību vai kādu citu sen apsolītu vērtīgu modifikāciju. ĢM kultūraugi ar
izturību pret slimībām praktiski gandrīz neeksistē un tiek audzēti niecīgos apmēros (FoEI,
2009).
Biotehnoloģiju industrija turpina koncentrēt ģenētisko modifikāciju izstrādi uz jaunu
kultūraugu šķirņu radīšanu ar noturību pret herbicīdiem un insekticīdiem. No četrām
jaunām biotehnoloģiju kompāniju radītām šķirnēm, ko ASV Lauksaimniecības departaments
apstiprināja 2006.-2007.gadā, divu kultūraugu (sojas un rīsa) šķirnes bija ar izturību pret
herbicīdiem un viena kukurūzas šķirne ar noturību pret kaitēkli. Un no 14 ĢM kultūraugu
šķirnēm, kas gaida apstiprināšanu, vairāk nekā puse ir ar noturību pret herbicīdiem (sešas)
un insekticīdiem (divas) (FOEI, 2009).

2.f ak ts : Dati pa r ĢM kul tūr aug u r aža s pal ie li nā ša no s, uz labo jo t nez āļ u

un ka it ēk ļu k on trol i, i r pret r unī gi

4
Biotehnoloģijas industrija apgalvo, ka, pateicoties nezāļu un kaitēkļu kontrolei, ir notikusi
ražas palielināšanās9, taču daudzu neatkarīgu pētījumu dati konsekventi rāda pretējo.
Pirmajā globālajā zinātniskajā lauksaimniecības izvērtējumāii (turpmāk IAASTD) secināts, ka
„moderno biotehnoloģiju izmantošana neierobežotā vidē, piemēram, ĢM kultūraugu
audzēšana, ir ļoti strīdīga. Piemēram, dati par dažiem gadiem un dažiem ĢM kultūraugiem
dažās vietās rāda ļoti nepastāvīgus ražas pieaugumus un citās vietās ražas kritumus, kas
svārstās 10 – 33% robežās”10
Lielbritānijas vadošā bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas, „The Soil Association”,
apskatā par jaunākajiem pieejamiem pētījumiem par ĢM kultūraugu ražām pēdējā
desmitgadē secināts, ka visu galveno kultivēto ĢM kultūraugu raža ir zemāka, vai, labākajā
gadījumā, tāda pati kā nemodificēto kultūraugu raža.
Attiecībā uz ĢM soju, kā visplašāk audzēto ĢM kultūraugu, daudzu universitāšu, to skaitā
vairāku ASV universitāšu, pētījumi pēdējā desmitgadē konsekventi ir rādījuši, ka pret
raundapu rezistentas ĢM sojas raža ir par 4 – 12% zemāka nekā konvencionālo šķirņu
raža.iii
Arī ASV zinātnieku apvienības Union of Concerned Scientists (UCS) ziņojumā11 secināts, ka
ĢM herbicīdizturīgai sojai un kukurūzai pēdējo 13 gadu laikā ražīgums nav paaugstinājies.
Bet pret kaitēkļiem noturīgai kukurūzai ražīgums ir palielinājies niecīgi.
Pieci pētījumi laika posmā no 2001.g. līdz 2007.g. atklāj, ka raundapu izturīgās sojas
apstrādāšana ar glifosātu kavē auga veselībai un augšanai svarīgu barības vielu
uzņemšanu. Attiecīgi radītais minerālvielu trūkums tiek saistīts ar vairākām problēmām, no
paaugstinātas slimību uzņēmības līdz pat fotosintēzes kavēšanai. Tādējādi tie paši faktori,
kas vainojami pie ĢM sojas ražas samazināšanos, var būt atbildīgi par paaugstinātu slimību
uzņēmību12
Herbicīdizturīgās ĢM sojas un kokvilnas šķirnes vienkāršo un mazina darbaspēka izmaksas
nezāļu apkarošanai, bet sniedz zemāku ražu un ienākumus nekā konvencionālās šķirnes
(FoEI, 2009).
Pret herbicīdiem noturīgie ĢM kultūraugi (galvenokārt soja) ir populāra starp lielajiem
zemniekiem, tādēļ, ka tie atvieglo un mazina darbaspēka izmaksas nezāļu kontrolei.
Darbaspēku mazinošais efekts arī izskaidro to, kāpēc raundapu izturīgā ĢM soja ir
visizplatītākais no kultūraugiem. Taču ĢM soja ir veicinājusi to, ka lauksaimniecības zeme
tiek koncentrēta mazākā skaitā lielu saimniecību, kas, savukārt, izstumj mazos zemniekus
no biznesa un rada laukos bezdarbu un nabadzību (FoEI, 2009).
Dažiem zemniekiem, it īpaši lielzemniekiem, mazākas ražas ir pieņemamas kā cena, ko
nākas maksāt par vieglāku un ar mazāku darbaspēku veicamu nezāļu apkarošanu. Tomēr
ASV pieaug to zemnieku skaits, kuri dod priekšroku nemodificētu kultūraugu audzēšanai,
taču viņiem ir grūtības atrast kvalitatīvas konvencionālās sēklas. Saskaņā ar Argentīnas
lauksaimniecības apakšsekretāra informāciju, šī darbaspēka ietaupīšana nozīmē, ka uz
2
katriem 4 500 m zemes, kas pārveidoti par sojas lauku, tiek radīta tikai viena jauna darba
vieta. Tā pati zemes platība, nodota vidēja izmēra ģimenes saimniecībām nemodificēto
kultūraugu audzēšanai, ļauj nodrošināt četru līdz piecu ģimeņu iztiku un nodarbināt vismaz
sešus cilvēkus. (FoEI, 2009).

Mīts ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

#3:

1.f ak ts : Vēl jo proj ām ir tika i daž i ku ltū r au gi , kas konc en tr ēt i daž ās

val st īs

Lai gan kopējā ĢM kultūraugu platība ir palielinājusies, tomēr pēc 13 gadu komerciālas
audzēšanas, ĢM kultūraugi vēl joprojām lielākoties tiek audzēti nelielā skaitā valstu ar
augsti industrializētu un uz eksportu orientētu lauksaimniecību. Gandrīz 90% visu ĢM
kultūraugu platību 2008.gadā atradās tikai piecās Ziemeļu un Dienvidamerikas valstīs
(ASV, Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā un Paragvajā) un 80% - ASV, Argentīnā un Brazīlijā. Vienā
ii
Tas ir vairāk kā 400 zinātnieku, industriju ekspertu, valdību, un sabiedrisko organizāciju veidots dokuments, ko iniciēja
Pasaules Banka sadarbībā ar vairākiem sadarbības partneriem, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Veselības
organizāciju, un ko ir apstiprinājušas vairāk kā 60 valstu valdības
iii

5
pašā ASV ĢM kultūraugi aizņem vairāk nekā 50% no visas pasaules ĢM kultūraugu platības.
Indijā un Ķīnā ĢM kultūraugi aizņem tikai 3% vai mazāk no aramzemes. Eiropas Savienībā
ĢM kultūraugi aizņem niecīgus 0,36% no aramzemes. (FoEI, 2009, 17.lpp)
Visu pasaules biotehnoloģiju kultūraugu platību veido tie paši četri kultūraugi, ko audzēja
jau pirms desmit gadiem: soja, kukurūza, kokvilna un rapsis.
Pašā biotehnoloģiju industrijas citadelē – ASV – zemnieki sāk pāriet atpakaļ uz ģenētiski
nemodificētas sojas audzēšanu. Šogad pirmo reizi kopš 1996.gada raundapu izturīgās ĢM
sojas platības varētu samazināties.13

2.f ak ts : Eirop ā Ģ M ku ltū r au gu a ud zē ša na s am az in ās

Kopējā ĢM kultūraugu platība Eiropas valstīs kopš 2005.gada katru gadu ir samazinājusies.
Pēdējo četru gadu laikā tā ir sarukusi par 35%.14
Jau septiņas ES valstis (Austrija, Ungārija, Grieķija, Itālija, Francija, Luksemburga un Vācija),
saskatot draudus videi un cilvēku veselībai, ir aizliegušas vienīgās EK kultivēšanai atļautās
kukurūzas MON810 audzēšanu.

1 Austrija 1999 Aizliegums Monsanto kukurūzas šķirņu MON

810, MON 863 and T25 kultivēšanai
2 Grieķija Apr, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810
2005 kultivēšanai
3 Itālija Mar, Vispārējais aizliegums visiem ĢM kultūraugiem
2006
4 Ungārija Sept, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810
2006 kultivēšanai
5 Francija Feb, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810
2008 kultivēšanai
6 Luksembr Mar, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810
uga 2009 kultivēšanai
7 Vācija Apr, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810
2009 kultivēšanai un pārdošanai
Avots: http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/bans.html
Kukurūzu MON810 audzē vēl tikai sešas no 27 ES dalībvalstīm (Spānija, Čehija, Slovākija,
Polija, Rumānija, Portugāle). Lielākā daļa (74%) no tā jau niecīgās ĢM kukurūzas platības ES
atrodas vienā valstī – Spānijā.15
Neviena no Eiropas valstīm ārpus ES (Norvēģija, Šveice, Islande, Serbija, Melnkalne, u.c.)
neaudzē ĢMO. Šveicē 2005.gadā ar referendumu tika noteikts piecu gadu moratorijs ĢM
kultūraugu un dzīvnieku audzēšanai, šogad valdība to pagarināja līdz 2013.gadam. Neviena
no ES kandidātvalstīm (Turcija, Horvātija, Maķedonija) neaudzē ĢMO.

3.f ak ts : Eirop ā p ie au g no Ģ MO b rīv o r eģi on u sk ai ts

Eiropā pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis no ĢMO brīvo teritoriju skaits. Šobrīd
par ĢMO brīvām teritorijām sevi pasludinājuši jau 196 reģioni, 93 starpreģioni un 30 370
zemes īpašnieku un zemnieku 38 Eiropas valstīs16.
Lai gan daudzos gadījumos, no ĢMO brīvo teritoriju deklarācijai nav juridiska statusa, tā ir
būtisks signāls valstu valdībām un EK, ka Eiropas zemnieki un patērētāji aktīvi iestājas pret
ĢMO.
Eiropas ĢMO-brīvo reģionu saraksts: http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-
regions/list.html.

Mīts Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi

6
 #4: uz cilvēku veselību

1.f ak ts : ĢMO ris ka novēr tē ju mu s veic vai pas ūt a pa ša s bio te hn ol oģ ij u

kom pā ni ja s
Līdz šim brīdim lielāko daļu ĢM pārtikas pārbaužu ir veikušas biotehnoloģiju kompānijas vai
to algotie zinātnieki. Neatkarīgie zinātnieki, vērtējot pieejamos biotehnoloģiju kompāniju
riska novērtējumu datus, secina, ka ĢM pārtikas drošības pārbaudes ir nepietiekamas. 17 Lai
pārliecinātos par ĢM pārtikas nekaitīgumu, ir nepieciešamas daudz plašākas neatkarīgas
pārbaudes. Biotehnoloģiju kompāniju veiktie veselības riska novērtējumi neuzrāda
veselības problēmas no ĢM pārtikas ēšanas, taču neatkarīgie pētījumi atklāj pretēju efektu.
Biotehnoloģiju kompānijas izmanto komercnoslēpumu, lai liegtu publisku piekļuvi datiem,
kas ir būtiski svarīgi, lai pārliecinātos par ĢMO drošību. Pētījumu dati par kukurūzu MON
863 tika iegūti tikai ar tiesas starpniecību18.

2.f ak ts : Bio te hn ol oģ ij as i nd us tr ij a ne ļa uj v eik t ne atka rī gu s pē tī ju mu s

Neatkarīgiem pētījumiem ĢM sēklu materiāli nav pieejami. Lai iegādātos ĢM sēklas ir

jāvēršas pie licencēta sēklu tirgotāja un jāparaksta līgums, kas aizliedz veikt jebkādus
agronomiskus, veselības vai vides pētījumus.19

3.f ak ts : Zin āt ni ek i un ār sti vi sā pa sa ul ē brī di na pa r ĢMO bī sta mī bu un

aic in a ai zl ie gt ĢM pā r tik u

Jau 2000.gadā 828 zinātnieki no 84 valstīm daudzu pasaules valstu valdībām un

starptautiskajiem forumiem nosūtīja atklātu vēstuli20, kurā brīdināja par ĢMO bīstamību un
aicināja apturēt ģenētiski modificēto kultūraugu un attiecīgo produktu izplatīšanu tiklab
komerciālos, kā arī eksperimentālos nolūkos, atsaukt un aizliegt patentus uz dzīvības
procesiem, organismiem, sēklām, šūnu kolonijām un gēniem.
Šā gada maijā arī Amerikas vides medicīnas akadēmija (The American Academy Of
Environmental Medicine)iv nāca klajā ar aicinājumu nekavējoties ieviest moratoriju ĢM
pārtikai21. „ĢM pārtika rada nopietnu risku veselībai tādās jomās kā toksikoloģija, alerģijas,
imūnā sistēma, reproduktīvā veselība, vielmaiņa, fizioloģija un ģenētika”22. Aicinājumu jau
ir atbalstījusi Īrijas ārstu vides asociācija23.
Arī Indijas dakteri šā gada sākumā nāca klajā ar aicinājumu nekavējoties ieviest moratoriju
ĢM pārtikai .24

4.f ak ts : Dau dz i ne atka rī gi e zin āt ni sk ie pēt īj um i pi er ād a ĢMO g r au jo šo

iet ek mi u z dz īv ie m or ga ni sm ie m
Par spīti biotehnoloģiju industrijas pretestībai neatkarīgu pētījumu veikšanai, daudzi
neatkarīgi pētniecības institūti un zinātnieki dažādās valstīs ir uzdrošinājušies riskēt ar savu
karjeru. Būtiskākie neatkarīgo pētījumu atklājumi, barojot dzīvniekus ar ĢM kultūraugiem, ir
šādi:
1. ĢM kukurūza mazina peļu auglību un boja imūnsistēmu;
2. žurku barošana ar kukurūzu MON810 rada nieru un aknu bojājumus;
3. aitu barošana ar kukurūzu Bt176 rada aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus;
4. ĢM soja pelēm samazina vielmaiņu, paātrina novecošanu un rada izmaiņas
sēkliniekos;
5. trušu barošana ar ĢM soju rada izmaiņas sirdī un nierēs;

iv
AAEM ir starptautiska ārstu un citu profesionāļu asociācija, kas nodarbojas ar vides veselības jautājumiem.

7
 6. ģenētiski modificētu augu DNS atrasti cūku un aitu audos;
7. raundapa atlikumi barībā ietekmē peļu šūnu vielmaiņu.
Pielikumā skatīt zinātnisko pētījumu sarakstu.

Mīts ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un

#5: badam attīstības valstīs

1.f ak ts : ĢM ku lt ūr aug u kom er cia li zē ša na s la ik ā naba dz īb a un bad s

tur pin āj a pa li el in āt ie s
Kamēr biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka ĢM kultūraugi ir būtiski nepieciešami, lai
atrisinātu pārtikas problēmu, jo īpaši attīstības valstīs, tikmēr nabadzība un bads palielinās.
Pasaules nabadzīgo iedzīvotāju un bada cietēju skaits 2008.gadā jau ir sasniedzis 1
miljardu25.
Tikmēr „Monsanto”, kas ir lielākais un ietekmīgākais biotehnoloģiju koncerns (kā arī
lielākais sēklu un viens no vadošajiem lauksaimniecības ķīmijas ražotājiem), ienākumi un
peļņa turpina pieaugt. Saskaņā ar „Goldman Sachs” aplēsēm 2010.gada beigās
„Monsanto” ienākumi varētu sasniegt jau 14,9 miljardus ASV dolāru (par 74% vairāk nekā
2007.gadā) un peļņa pat trīskāršoties salīdzinot ar 2007.gadu līdz 2,96 miljardiem ASV
dolāru26. „Monsanto” gūst trīskāršu peļņu no katras pārdotās ĢM sēklas ar noturību pet
raundapu: pirmkārt, no sēklas uzcenojuma par noturību pret raundapu; otrkārt, no
pārdošanas apjomu palielināšanās raundapam, kas jālieto sējumu apstrādei; un, treškārt,
no raundapa cenu kāpuma (par 134% nepilnu divu gadu laikā (2006.-2007.). Tas izskaidro
„Monsanto” agresīvo stratēģiju iestrādāt noturību pret raundapu pārdotajā ĢM sēklā (FOEI,
2009).
Arī 828 zinātnieki no 84 valstīm atkātajā vēstulē iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu
izplatīšanu, jo „tās rezultātā pastiprināsies uzņēmumu monopols, padziļināsies
nevienlīdzība un aizkavēsies tik būtiskā pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību”27

2.f ak ts : Lie lā ko daļ u ĢM kul tū r aug u iz li et o lo pb ar īb ā, bio de gv ie lā , un

rūp ni ec is ki r až ot os pā r tik as prod uk to s pa sa ul es attī st īt aj ās
val st īs
Lielākā daļa GM kultūraugu ražas, ko izaudzē nelielā skaitā valstu ar augsti industrializētu
un uz eksportu orientētu lauksaimniecību, nenonāk pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju
galdiem, bet tiek eksportēta uz pasaules attīstītajām valstīm, kur to izmanto lopbarības,
biodegvielas, un pārtikas produktu rūpnieciskā ražošanā (FoEI ziņojums, 2009).
Soju un kukurūzu galvenokārt izmanto attīstītajās valstīs dzīvnieku barībai vai biodegvielai.
Argentīna, Brazīlija un Paragvaja lielāko daļu sojas pupiņu eksportē kā dzīvnieku barību,
galvenokārt uz Eiropu un Japānu Savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas ASV kukurūzas
izbaro dzīvniekiem vai izlietota etanola ražošanai. (FoEI ziņojums, 2009, 10.pp).

3.f ak ts : ĢM kul tū r au gu au dz ēš an as papl aš in āš an a pas li kti na vi et ēj o

pār ti ka s apg ād i
ĢM sojas pupiņu monokultūru paplašināšana Dienvidamerikā vēl vairāk pasliktina pārtikas
nodrošinājumu, jo izspiež mazos zemniekus, kuri audzē pārtikas kultūraugus vietējam
patēriņam (FoEI, 2009).
Argentīnā, līdz ar ĢM sojas audzēšanas paplašināšanos, kritās kartupeļu, pupu, liellopu,
cūku, mājputnu un piena ražošana, un pieauga bads un nabadzība. Paragvajā no 2000.-
2005.gadam, kad sojas pupiņu plantācijas (tagad 90% no tām ĢM) paplašinājās līdz vairāk
nekā pusei no valsts kopējās aramzemes, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieauga no 33% līdz
39%. (FOEI, 2008).

4.f ak ts : Glo bā la is lau ks ai mn ie cī ba s no vē r tēj um s ies ak a atte ik ti es no

8
 ĢM ku lt ūr aug ie m
ANO, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija tikko publicēja pirmo zinātnisko
globālās lauksaimniecības novērtējumuv, kurā norāda, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu
visā pasaulē, ir atgiešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm,
nevis ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana.
Vairākas biotehnoloģiju kompānijas, neapmierinātas ar biotehnoloģiju zemo novērtējumu,
izstājās no novērtējuma darba grupas dažus mēnešus pirms četru gadu ilgušā novērtējuma
pabeigšanas.

Mīts Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem

#6: nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

Šobrīd par ģenētiski modificēto (ĢM) produktu atļaušanu Latvijā visvairāk iestājas lielie
putnu un cūku audzētāji, kas dzīvnieku barībā jau šobrīd izmanto ĢM soju. Tādējādi
dzīvnieku barība faktiski nosaka to, ka arī Latvijas veikalu plauktos atrodamā pārtika nebūs
brīva no ĢMO.

1.f ak ts : Eirop ai ir p ie ej am a se r tif ic ēt a lo pb ar īb a be z ĢM O

Latvijas lielie putnu un cūkas gaļas ražotāji, kas dzīvnieku barībā izmanto ĢM soju, apgalvo,
ka nemodificētā soja esot grūtāk pieejama, tādēļ viņi esot spiesti lietot ĢM soju. Lai gan
soja ir populārākais ģenētiski modificētais kultūraugs, tomēr 40% pasaulē izaudzētās sojas
nav modificēta28.
Nemodificēto soju lielos apjomos ražo Brazīlija, Indija un Ķīna. No tām lielākā eksportētāja
uz Eiropu ir Brazīlija, kas 2008.gadā izaudzēja 32 miljonus tonnu nemodificētās sojas, kas ir
50% no kopējās sojas ražas29. Tādējādi Brazīlija viena pati spēj apmierināt praktiski visu
Eiropas pieprasījumu pēc sojas dzīvnieku barībai, kas ir 31-35 milj.tonnuvi.
Pagaidām gan tikai aptuveni trešdaļa (10 milj. t.) no nemodificētās sojas Brazīlijā nonāk
identitātes saglabāšanas sistēmāvii, (no tām 6,3 miljonus tonnu sertificē), bet pārējo
pieprasījuma trūkuma dēļ drīz pēc ražas novakšanas sajauc kopā ar ģenētiski modificēto
soju. Lielāks savlaicīgs pieprasījums no Eiropas, kas ir lielākā sojas importētāja, veicinās
lielākas daļas nemodificētās sojas nonākšanu identitātes saglabāšanas sistēmā un
sertificēšanas sistēmā. Sertificēšanas kompānijas Cert ID pieredze rāda, ka savlaicīgs
lielāks pieprasījums no Eiropas pircējiem rada Bazīlijā tūlītēju pieaugumu sertificētās sojas
apjomā.
Sojas audzētāji Brazīlijā jau pērn reaģēja uz lielāku Eiropas tirgus pieprasījumu pēc
nemodificētas sojas un palielināja tās lauku platību. Sēklu tirgotāji Brazīlijas Paranas
apgabalā, kas ir lielākais sojas audzētājs valstī, 2008.-09.g. sezonai piedāvāja vairāk
konvencionālās nekā ĢM sojas sēklu. Paranas apgabalā zemnieki jau iepriekšējā (2007.-
2008.g.g) sezonā audzēja vairāk nemodificēto soju, jo tai ir zemākas ražošanas izmaksas 30.

2.f ak ts : Lai gan pa gai dā m nem od if ic ēt ās soj as lop ba rī ba ir dār gā ka ,

gal a pr odu kt u tā s ad ār dz in āt u n ebūt is ki
Brazīlijas nemodificētās sojas lopbarības cena ir par 15-20% lielāka nekā ĢM sojas
lopbarībai, taču soja veido tikai 20% no putnu barības 31, un pieņemot, ka dzīvnieku barība
neveido vairāk par 80% no kopējām izmaksām, gala produktu tā sadārdzinātu tikai par 2-
3%. Attiecīgi broilera cena, kas tagad ir aptuveni divi lati kilogramā, palielinātos par 4-6
santīmiem.
Saskaņā ar pasaules vadošās ĢMO testēšanas kompānijas Genetic ID un ĢMO nesaturošo
produktu sertifikācijas kompānijas Cert ID pārstāvja Augusto Freire sniegto informāciju
2.Starptautiskajā ģenētiski nemodificētās sojas konferencē (Brisee, 2008.g. okt.), atbilstoši
2008.gada sojas cenai, nemodificētās sojas izmantošana lopbarībā sadārdzinātu vistas

v
Globālais lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģiju attīstības novērtējums (International Assessment of Agricultural Science
and Technology for Development (IAASTD)
vi
Dzīvnieku barībā tiek izmantoti ap 90% no importētās sojas ( http://www.gmo-
compass.org/eng/database/plants/67.soybean.html)
vii
identity preserving (IP) system

9
gaļas izmaksas tikai par 0,023 ASV dolāriem kilogramā un cūkgaļas sadārdzinājums būtu
tikai 0,03 ASV dolāri kilogramā.32

3.f ak ts : Soj u lo pb ar īb ā va r ai zv ie to t ar ci ti em o lb al tu mv ie lu a voti em

Soja dzīvnieku barībā ir aizvietojama ar citiem olbaltumvielu avotiem. Pieņemot, ka šobrīd

Latvijas lielajiem olu, putnu un cūkas gaļas ražotājiem lopbarības tirgū nav pieejama
līdzvērtīga olbaltumvielu avota, tas nebūt nenozīmē, ka nepastāv potenciālas iespējas.
Kā viena no reālākajām izpētītām alternatīvām broilercāļu ēdināšanai ir termiski apstrādāti
rapšu rauši33. Saskaņā ar ZI „Sigra” pētījumu Latvijā strauji palielinās rapšu eļļas ieguve un
patēriņš, un rezultātā palielinās arī eļļas ražošanas blakus produktu – rapšu raušu –
ražošanas apjoms. Augsts proteīna līmenis un laba aminoskābju sabalansētība padara
rapšu pārstrādes produktus par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu putniem. Pasaules tirgū
rapšu produkti ir lētāki par sojas spraukumiem. Pētījumā secināts, ka „rapšu rauši daļēji var
aizvietot un samazināt dārgo lopbarības proteīna importu, tā samazinot broileru
produkcijas izmaksas”. Un rapša raušu izmantošana broileru ēdināšanā „dod iespēju iegūt
patērētāju veselībai kvalitatīvu broileru produkciju – gaļu, kas raksturojas ar vēlamo
polinepiesātināto taukskābju (linolskābe, linolēnskābe) daudzumu un samazinātu
holesterīna līmeni”.
Bioloģiskās saimniecības ir labs piemērs sabalansētai un veselīgai lopbarības izvēlei.
Bioloģiski sertificētu saimniecību produkcijā nav pieļaujama ĢMO.

1
 Neatkarīgo zinātnisko pētījumu saraksts

 Ewen, S.W.B. and Pusztai, A. (1999). Effect of diets containing genetically

modified potatoes expressing Galanthus nivalis lectin on rat small intestine.
The Lancet 354

 Vecchio L, Cisterna B, Malatesta M, Martin TE, Biggiogera M (2004) Ultrastructural

analysis of testes from mice fed on genetically modified soybean. Eur J
Histochem 48:449–453

 Mazza R, Soave M, Morlacchini M, Piva G, Marocco A.(2005) Assessing the transfer

of genetically modified DNA from feed to animal tissues. Transgenic Res. 2005
Oct;14(5):775-84.

 Tudisco R, Lombardi P, Bovera F, d’Angelo D, Cutrignelli MI, Mastellone V, Terzi V,

Avallone L, Infascelli F (2006) Genetically modified soya bean in rabbit feeding:
detection of DNA fragments and evaluation of metabolic effects by enzymatic
analysis. Anim Sci 82:193–199

 Sharma R, Damgaard D, Alexander TW, Dugan ME, Aalhus JL, Stanford K, McAllister TA.
(2006) Detection of transgenic and endogenous plant DNA in digesta and
tissues of sheep and pigs fed Roundup Ready canola meal. J Agric Food Chem.
2006 Mar 8;54(5):1699-709.

 Ermakova, I. (2006). Genetically modified soy leads to the decrease of weight

and high mortality of rat pups of the first generation. Preliminary studies.
Ecosinform 1 (2006): 4–9.

 Cyran, N. Gully, S., Handl, G., Hofstatter, F. Meyer, Skalicky, M., & Steinborn, R. (2008).
Biological effects of transgenic maize NK603xMON810 fed in long term
reproduction studies in mice. Unpublished report: Institute fur Ernahrung, Austria.

 Velimirov A, Binter C and Zentek J. (2008) Biological effects of transgenic maize

NK603xMON810 fed in long term reproduction studies in mice. Report,
Forschungsberichte der Sektion IV, Band 3. Institut für Ernährung, and
Forschungsinttitut für biologischen Landbau

 Finamore, A., Roselli, M., Britti, S., Monastra, G., AMbra, R., & Mengheri, E. (2008) (In
Press). Intestinal and peripheral immune response to MON810 maize ingestion
in weaning and old mice. Journal of Agriculture and Food Chemistry

 Kilic, A. and M. T. Akay (2008). A three generation study with genetically

modified Bt corn in rats: Biochemical and histopathological investigation.
Food Chem. Toxicol. 46(3): 1164-1170

 Manuela Malatesta, Federica Boraldi, Giulia Annovi, Beatrice Baldelli, Serafina

Battistelli, Marco Biggiogera, Daniela Quaglino. (2008) A long-term study on female
mice fed on a genetically modified soybean: effects on liver ageing. Histochem
Cell Biol. 2008 Jul 22; : 18648843 (P,S,G,E,B,D)

 M Malatesta, F Perdoni, G Santin, S Battistelli, S Muller, M Biggiogera (2008).

Hepatoma tissue culture (HTC) cells as a model for investigating the effects
of low concentrations of herbicide on cell structure and function. Toxicol In
Vitro. 2008 Sep 18; : 18835430 (P,S,G,E,B,D)

 Trabalza-Marinucci M, Brandi G, Rondini C, Avellini L, Giammarini C, Costarelli S, Acuti

G, Orlandi C, Filippini G, Chiaradia E, Malatesta M, Crotti S, Antonini C, Amagliani G,
Manuali E, Mastrogiacomo AR, Moscati L, Haouet MN, Gaiti A, Magnani M (2008). A
three year longitudinal study on the eVects of a diet containing genetically
modiWed Bt176 maize on the health status and performance on sheep.
Livestock Sci 113:178–190

11
 GALVENIE IZMANTOTIE AVOTI:

 International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development

(IAASTD): The World Agriculture Report 2008: Results and Recommendations (2008).
www.agassessment.org

 Friends of the Earth International (FoEI). (2009). Who benefits from gm crops? feeding
the biotech giants, not the world’s poor. www.foei.org

 Friends of the Earth International (FoEI). (2008). Who benefits from gm crops? the rise
in pesticide use. www.foei.org
 ETC Group. "Who Owns Nature?"
http://www.etcgroup.org/en/materials/publications.html?pub_id=707

 Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically Engineered Crops. Union of

Concerned Scientists (USC). March, 2009.
http://www.ucsusa.org/food_and_agriculture/science_and_impacts/science/failure-to-
yield.html

 CERT ID LTDA. (Brazil). „Cert ID Certified ‘Non-GMO’sm Soy Meal and Other Soy
Products: Volumes Available from South America”. Juy 14, 2008

 Augusto Freire prezentācija „An Overview of Supplies and Costs Around the World”
konferencē “2nd International non-GMO soy summit” (7-9, Okt, 2008, Brisele).
http://www.nongmosoysummit.com/speaker/augusto-freire

 Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified
Organisms (GMOs), http://www.i-sis.org.uk/list.php

 Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering

(CRIIGEN). CRIIGEN answers to European Food Safety Authority critique. (July, 2007).
http://www.criigen.org/content/view/186/99/
 The American Academy of Environmental Medicine. The AAEM's position paper on
Genetically Modified foods (19.05.2009). http://aaemonline.org/gmopost.html

 Graham Brookes & Peter Barfoot, PG Economics Ltd.(UK), (2009). GM crops: global
socio-economic and environmental impacts 1996-2007.
 Dr. J.Vanags, Dr.agr.I.Turka, Dr.I.Geipele, Mg.G.Motte (RTU). (2007) „Ģenētiski
modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā”

 The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009.

http://www.non-gmoreport.com/free_issue.php
 Starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā
pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība” sanāksmes Protokols Nr.1. 2009.gada
16.aprīlis. Rīga.

 V.Krastiņa, Dr. agr., J.Nudiens, Dr. agr., “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana broilercāļu
ēdināšanā”. LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas ZI „Sigra”,
http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Rapsi/1842
 ĢMO-brīvo reģionu saraksts http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html

 ĢM kultivēšanas aizliegumu noteikušo valstu saraksts http://www.gmo-free-

regions.org/gmo-free-regions/bans.html
 The International Service for the Acquisition of AgriBiotech Applications (ISAAA).
www.isaaa.org
 Zinātnisko pētījumu saraksts:
http://www.gmfreecymru.org/pivotal_papers_introduction.htm
 http://www.gmo-compass.org

1
1
1
Friends of the Earth International (FoEI). (2008). „Who benefits from GM crop”, 7.lpp. www.foei.org
2
Who Owns Nature? Report from ETC Group. http://www.etcgroup.org/en/materials/publications.html?pub_id=707
3
Friends of the Earth International (FoEI). (2009). „Who benefits from GM crop”. www.foei.org
4
Friends of the Earth International, 2009 „Who benefits from GM crop”. www.foei.org
5
FoEI (2009). Oriģinālie avoti: Valor Economico, 24 April 2007; IDEC, 27 April 2007
6
Dr. J.Vanags, Dr.agr.I.Turka, Dr.I.Geipele, Mg.G.Motte (RTU). (2007) „Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais
novērtējums Latvijā”
7
Fernandez-Cornejo & Caswell, April 2006. The First Decade of Genetically Engineered Crops in the United States,” U.S. Dept. of
Agriculture, Economic Research Service. http://www.ers.usda.gov/publications/EIB11/
8
ISAAA, 2008
9
PG Economics Ltd.(UK), (2009). GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007.
10
International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IAASTD): The World Agriculture Report 2008:
Results and Recommendations (April, 2008). Synthesis Report summary, p.14.
11
Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically Engineered Crops. Union of Concerned Scientists (USC). March, 2009.
http://www.ucsusa.org/food_and_agriculture/science_and_impacts/science/failure-to-yield.html
12
Latest Research on GM Crop Yields. The Soil Association, 2008. www.soilassociation.org
13
The Organic & Non-GMO Report (March, 2009) http://www.non-gmoreport.com/articles/mar09/farmers_planting_non-
gmo_soybeans.php
14
http://www.europabio.org/documents/2008%20Cultivation%20chart.pdf
15
http://www.gmo-compass.org/eng/agri_biotechnology/gmo_planting/191.gm_maize_110000_hectares_under_cultivation.html
16
ĢMO-brīvo reģionu saraksts. http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html
17
Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) (France) „Preliminary report by CRIIGEN
on the First publicē investigation of the crude data in MON 863 toxicity test on rats”; CRIIGEN answers to European Food Safety
Authority critique.(July, 2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/; Scientist: GM food safety testing is “woefully inadequate”
The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009. http://www.non-gmoreport.com/free_issue.php
18
Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) answers to European Food Safety Authority
critique. (July, 2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/
19
The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009.
20
Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs), http://www.i-
sis.org.uk/list.php
21
www.aaemonline.org
22
The American Academy of Environmental Medicine. The AAEM's position paper on Genetically Modified foods (19.05.2009).
http://aaemonline.org/gmopost.html
23
The Irish Doctors' Environmental Association (IDEA). Irish Medical Times, 12 June 2009. http://www.imt.ie
24
http://www.indianexpress.com/news/doctors-caution-against-genetically-modified-food/420408/
25
FAO’s State of Food Insecurity SOFI 2008
26
FOEI report, 2009; Goldman Sachs, 2008
27
Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs)). http://www.i-
sis.org.uk/list.php
28
GMO Compass. http://www.gmo-compass.org/eng/grocery_shopping/crops/19.genetically_modified_soybean.html
29
CERT ID LTDA. (Brazil). „Cert ID Certified ‘Non-GMO’sm Soy Meal and Other Soy Products: Volumes Available from South
America”. Juy 14, 2008
30
Preses relīze. Parana štata ziņu aģentūra. (18.12.2008). Lauksaimniecības un piegādes valsts sekretārs Valter Bianchini..
31
Starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība”
sanāksmes Protokols Nr.1. 2009.gada 16.aprīlis. Rīga.
32
Augusto Freire prezentācija „An Overview of Supplies and Costs Around the World” konferencē “2nd International non-GMO soy
summit” (7-9, Okt, 2008, Brisele). http://www.nongmosoysummit.com/speaker/augusto-freire
33
V.Krastiņa, Dr. agr., J.Nudiens, Dr. agr., “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana broilercāļu ēdināšanā”. LLU Biotehnoloģijas un
veterinārmedicīnas ZI „Sigra”, http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Rapsi/1842