Ainrs Paegltis

EIROKODEKSI UN KONSTRUKCIJU
PROJEKTANAS PAMATPRINCIPI


TWINNING PROJECT: Implementation of
Eurocodes in Structural Design Practice in
Latvia
LVS EN 1990:2003

2

Metodiskais materils Eirokodeksi un konstrukciju projektanas pamatprincipi
izstrdti Eiropas Savienbas Pirmsstrukturlo fondu finansta projekta LV/2005-
IB/EC/01 Eirokodeksa standartu ievieana bvkonstrukciju projektan ietvaros.
Projektu realizja LR Ekonomikas ministrija sadarbb ar Vcijas Bvtehnikas
instittu. Projekta vadtji: Profesors Juris teinerts un Dr. Rolfs Alekss.
Metodisko materilu izstrdjis RTU profesors Ainrs Paegltis, balstoties uz
apmcbas kursa materiliem, kurus izstrdjis profesors Jurgens Grnbergs no
Hannoveres TU (Vcija), k ar Eirokodeksa tekstu un citu tehnisko literatru.
Metodiskie materili paredzti bvinenieriem un studentiem, kas izmanto
Eirokodeksus tiltu konstrukciju projektan.

Rga, 2006.gads.
LVS EN 1990:2003

3

SATURS

1 Eirokodeksi un konstrukciju projektanas pamatprincipi .................................................... 4
1.1 Eirokodeksu sistma ................................................................................................... 4
1.2 Konstrukciju projektanas pamati (Eirokodekss 0) .................................................... 6
1.2.1 Visprji noteikumi .................................................................................................. 6
1.2.2 Principi un pielietoanas noteikumi ......................................................................... 6
1.2.3 Konstrukciju projektana un konstruktvais droums ............................................. 7
1.2.4 Piemumi .............................................................................................................. 7
1.2.5 Pamatprasbas konstrukcijai ................................................................................... 8
1.2.6 Drobas koncepcija ................................................................................................ 9
1.2.6.1 Teortiski apsvrumi ....................................................................................... 9
1.2.6.2 Sabrukuma varbtba un drouma koeficients ............................................... 13
1.2.6.3 Attiecba starp drouma un drobas koeficientu ........................................... 16
1.2.6.4 Sabrukuma varbtbas noteikana ................................................................ 17
1.2.7 Drouma nodroinana (menedments) (EC 0, 2.2.punkts) ................................ 18
1.2.8 Projekttais kalpoanas laiks ................................................................................ 21
1.2.9 Ilgizturba .............................................................................................................. 21
1.3 Robestvoku aprina principi ................................................................................ 22
1.3.1 Projektan ievrtjams situcijas ..................................................................... 22
1.3.2 Nestspjas robestvoklis ..................................................................................... 22
1.3.3 Lietojambas robestvoklis .................................................................................. 23
1.3.4 Projektana izmantojot robestvokus ............................................................... 23
1.4 Galvens maings iedarbes un pretestbas ............................................................. 25
1.4.1 Iedarbju klasifikcija .............................................................................................. 25
1.4.2 Iedarbju raksturgs vrtbas ................................................................................. 25
1.4.3 Iedarbju aprina vrtbas ..................................................................................... 27
1.4.4 Materilu vai izstrdjumu pabu aprina vrtbas ............................................ 27
1.4.5 eometrisko lielumu aprina vrtbas ................................................................. 28
1.4.6 Prbaudes pc nestspjas robestvokiem.......................................................... 28
1.4.7 Prbaudes pc lietojambas robestvokiem ........................................................ 29

LVS EN 1990:2003

4
1 Eirokodeksi un konstrukciju projektanas pamatprincipi
1.1 Eirokodeksu sistma
Eirokodeksu programmas priekvsture
Eiropas Savienbas valstis, pamatojoties uz lguma 95.punktu, 1975.gad ska
vienotas bvnormatvu sistmas izstrdanu dalbvalsts. Programmas mris bija
samazint tehniskos rus tirdzniecb un harmonizt tehniskos noteikumus.
s darbbas programmas ietvaros Komisija uzms iniciatvu ieviest saskaotus
tehniskos noteikumus bvju projektan, kuriem pirmaj stadij btu jbt
alternatvai dalbvalsts spk esoajiem nacionlajiem noteikumiem un vlk tos
jaizstj.
1989. gad Komisija un Eiropas Savienbas un Eiropas Brvs Tirdzniecbas
asocicijas (EFTA) dalbvalstis, balstoties uz lgumu starp Komisiju un CEN, nolma
ar pilnvarojumiem nodot Eirokodeksu sagatavoanu un publicanu CEN przi,
lai vlk Eirokodeksiem vartu pieirt Eiropas standarta (EN) statusu.
Tiek izveidota specila Tehnisk Komiteja - TC 250, kas nodarbojas ar Eirokodeksu
izstrdanu.
Pirmie Eirokodeksi iznca 1990.gad. To skotnjs versijas tika apzmtas ar ENV
un nozmja, ka tie pagaidu eirokodeksi, kurus 3 5 gadu laik bija paredzts
prskatt. Apstiprintie eirokodeksi tiek apzmti ar EN. Izdevumi, kas apzmti ar
prEN nozm priekstandartus, kas ir EN darba versijas un var tikt izmantotas tikai
k orientjoa informcija, jo EN galgs versijas var ievrojami atirties.
Eirokodeksu izstrdes shma ir da:
prEN ENV prEN EN.
Konstrukciju Eirokodeksa programma ietver dus no vairkm dam sastvous
standartus:
EN 1990 Eirokodekss: Konstrukciju projektanas pamati.
EN 1991 Eirokodekss 1: Iedarbes uz konstrukcijm.
EN 1992 Eirokodekss 2: Betona konstrukciju projektana.
EN 1993 Eirokodekss 3: Trauda konstrukciju projektana.
EN 1994 Eirokodekss 4: Trauda un betona kombinto konstrukciju
projektana.
EN 1995 Eirokodekss 5: Koka konstrukciju projektana.
EN 1996 Eirokodekss 6: Mra konstrukciju projektana.
EN 1997 Eirokodekss 7: eotehnisk projektana.
EN 1998 Eirokodekss 8: Seismiski izturgu konstrukciju projektana.
EN 1999 Eirokodekss 9: Alumnija konstrukciju projektana.
Ar 2010.gadu Eirokodeksi kst obligti viss ES dalbvalsts.
Dalbvalstu atbildba
Eirokodeksa standarti atzst katras dalbvalsts institciju atbildbu un nodroina to
tiesbas noteikt drobas koeficientu vrtbas nacionl lmen tajs joms, kur ts
dads valsts ir atirgas.

LVS EN 1990:2003

5
Eirokodeksu statuss un pielietojuma sfra
Eiropas Savienbas un Eiropas Brvs Tirdzniecbas asocicijas dalbvalstis atzst,
ka Eirokodeksi kalpo k atsauces (references) dokuments diem mriem:
- k ldzeklis, lai prbaudtu ku un inenierbvju atbilstbu:
o Padomes direktvas 89/106/EEC btiskajm prasbm,
o pai btiskajai prasbai Nr. 1 mehnisk stiprba un stabilitte un
o btiskai prasbai Nr. 2 ugunsdroba;
- k bze kontraktu nosacjumu formulanai bvniecbai un ar to saisttiem
ineniertehniskiem pakalpojumiem;
- k bze, lai veidotu bvizstrdjumu harmoniztos tehniskos noteikumus
Eiropas Standartus (EN) un Eiropas Tehniskos Apstiprinjumus (ETA).
Eirokodeksu iekauana nacionlos standartos
Nacionlajiem standartiem, kuros tiek iekauts Eirokodekss, jsatur pilns
Eirokodeksa teksts (ieskaitot visus Pielikumus), kdu to ir publicjusi CEN, teksta
skum liekot nacionlo titullapu un nacionlo priekvrdu, un teksta beigs
nacionlo Pielikumu.
Nacionlais Pielikums var saturt informciju tikai par tiem parametriem, kuri
Eirokodeks ir atstti atklti nacionlai izvlei un ir pazstami k 'nacionl lmen
noteiktie parametri', un kas jlieto ku un inenierbvju projektan konkrt valst,
t.i.:
- parametru un/vai klau vrtbas, kurm Eirokodekss pieauj vairkas
alternatvas, piemram, dadas drobas koeficientu vai kombinciju
koeficientu vrtbas;
- vrtbas, kurm Eirokodekss satur tikai atbilstoo simbolu,
- dalbvalstij raksturgos datus (eogrfiskos un klimatiskos datus, utt.)
piemram, sniega slodu karti;
- pielietojams procedras, kurm Eirokodekss pieauj vairkas alternatvas.
- lmumus par informatvo pielikumu piemroanu( tas var palikt k
informatvs, vai ar tas var tikt prveidots par obligtu);
- atsauces uz pretrun neesou papildus informciju, kura lietotjam paldz
piemrot Eirokodeksu.

Saistba starp eirokodeksiem

1.1.att. Saistba starp dadiem eirokodeksiem
LVS EN 1990:2003

6
1.2 Konstrukciju projektanas pamati (Eirokodekss 0)
1.2.1 Visprji noteikumi
EN 1990 nosaka principus un prasbas:
- konstrukciju drobas,
- ekspluatjambas un
- ilgizturbas nodroinanai,
apraksta projektanas un prbaudes pamatus, un dod vadlnijas ar konstruktvo
droumu saisttiem aspektiem.
EN 1990 pamat ir:
- robestvoku metode,
- kas tiek lietota kop ar parcilo koeficientu metodi.
EN 1990 ir paredzts lietot kop ar standartiem no EN 1991 ldz EN 1999 ku un
inenierbvju konstrukciju projektanai. Tas ietver:
- eotehniskos aspektus,
- konstrukciju ugunsdrobas projektanu,
- situcijas, kas ir saisttas ar zemestrcm,
- bvdarbu veikanu un pagaidu konstrukcijm.
EN 1990 dod vadlnijas drobas, lietojambas un ilglaicbas aspektiem ar
konstrukcijm, kurs:
- tiek izmantoti materili un iedarbes, kas ir rpus standartu EN 1991 ldz EN
1999 lietoanas sfras;
- vai pielietotas citu CEN tehnisko komiteju standartos, kas attiecas uz
konstrukciju sfru.
EN 1990 ir pielietojams:
- esoo konstrukciju tehnisk stvoka novrtanai,
- remontdarbus un pastiprinjumu projektanai,
- lai novrttu ekspluatcijas izmaias.
1.2.2 Principi un pielietoanas noteikumi
Lai izveidotu su, aptverou un praktisku dokumentu, visi punkti Eirokodeksos ir
iedalti divs das:
- principos un
- pielietoanas noteikumos.
Principi ir apzmti ar burtu (P), kas seko punkta numuram un sev ietver:
- visprgos formuljumus un defincijas, kuriem nav alternatvas, k ar
- prasbas un analtiskos modeus, kuriem nav pieaujama alternatva, ja
vien t nav specili formulta.
Pielietoanas noteikumi ir vispratzti noteikumi, kas atbilst principiem un
apmierina to prasbas.
LVS EN 1990:2003

7
Ir atauts izmantot alternatvus projektanas noteikumus, kas atiras no EN
1990 formultajiem pielietoanas noteikumiem, ar nosacjumu, ka tiek apliecints,
ka alternatvie noteikumi ir saska ar attiecgajiem principiem, un tiem ir vismaz
tds pat droba, ekspluatjamba un ilgizturba, kdu vartu sagaidt, lietojot
Eirokodeksus.
1.2.3 Konstrukciju projektana un konstruktvais droums
Konstrukciju projektana nozm, ka:
- Visas konstrukcijas vai ts elementu (pltu, kolonnu, sienu, pamatu utt.)
projektana pc apstiprintiem tehniskiem noteikumiem;
- ie noteikumi ir balstti uz pieredzi inenierzintns, un tie ir labi attstti
praktiskai pielietoanai;
- ie noteikumiem ir jbt pazstamiem visiem bvniecb iesaisttajiem
dalbniekiem: klientam, arhitektam, bvinenierim, kas veic projektanu vai
bvniecbu;
- Projekts, kur ievro principus un pielietoanas noteikumus, apmierina
piemumus, kas noteikti EN 1990 ldz EN 1999.
Lai nodrointu konstruktvo droumu ir jnodroina du paskumu izpilde:
1. Paskumi, kas novr cilvku radtas kdas
(Piemumi un prieknosacjumi projektanai);
2. Paskumi, kas garant pietiekoi drou attlumu starp slodzes izraisto piepli
un konstrukcijas luma pretestbu. (Pamatprasbas projektanai un
bvniecbai);
3. Paskumi, kas novrstu potencilos sabrukuma iemeslus vai samazintu t
sekas. (potencilo bojjumu samazinana vai izvairans no tiem).
1.2.4 Piemumi
EN 1990 tiek izmantoti di galvenie piemumi:
- konstruktvs sistmas izvli un konstrukcijas projektanu veic atbilstoi
kvalificts un pieredzjis personls;
- bvdarbus veic personls, kam ir atbilstos iemaas un pieredze;
- bvdarbu veikanas gait projektanas birojos, rpncs un bvlaukum
tiek nodrointa atbilstoa uzraudzba un kvalittes kontrole;
- tiek lietoti konstrukciju materili un bvizstrdjumi, kdi ir noteikti EN
1990 vai EN 1991 ldz EN 1999, vai ar attiecgajos bvdarbu
veikanas standartos vai bvizstrdjumu specifikcijs;
- konstrukcija tiks atbilstoi ekspluatta;
- konstrukcija tiks izmantota saska ar projektanas nosacjumiem.
o piemumu pamatotba liel mr ir atkarga ar no:
- Izgltbas
Sabrukumu analze rda, ka lielkaj da sabrukuma situciju, vaingas ir
personas, kas tiei iesaisttas bvniecb.
Viens no iespjamiem iemesliem var bt nepietiekoas zinanas.
LVS EN 1990:2003

8
Darbinieku regulra apmcba var du risku samazint.
- Savstarpjs komunikcijas
Attstoties zintnei notiek aura specializcija dads bvniecbas sfrs.
Arvien vairk ekspertu strd tikai sev saprotam veid, td ir ievrojami
pieaugusi nepiecieamba pc informcijas apmaias un savstarpjas
komunikcijas bvlaukum starp dadu specialitu inenieriem.
- Koordincijas
Bvniecbas process prasa sadalt dadus bvniecbas procesus dadiem
ekspertiem, bez tam bvniecbas proces tiek iesaisttas vairkas firmas.
Problmas visbiek rodas projekta stenoanas proces, kad projekta
realiztjs veic izmaias projekt par tm neziojot projekttjam.
Td oti svarga ir koordincija starp m divm pusm.
- Atbildbas sajtas
Cilvka kdas, kuras izraisa nolaidba, uzmanbas trkums vai nolaidba,
potencili ir oti bstamas.
Td kvalittes un atbildbas sajtas izveidoana ir svargs izgltbas
uzdevums.
- Bves inspekcijas
Tikai das cilvku kdas ir neizbgamas un neatpazstamas.
Td ir oti svargi veikt regulras bves inspekcijas, lai savlaicgi atkltu
kdas vai pavirbas.
Bez tam kontrole atstj labu psiholoisko iespaidu uz strdjoajiem.
- Kvalittes nodroinanas
Izmantojot efektvu kvalittes kontroles stratiju regulri var konstatt
dadas problmas, kas var ietekmt konstrukcijas droumu.
1.2.5 Pamatprasbas konstrukcijai
Konstrukcija jprojekt un jbv t, lai vis paredztaj ekspluatcijas laik ar
atbilstou drouma pakpi t:
- izturtu visas iedarbes, kdas iespjamas var rasties bvanas un
ekspluatcijas gait, un
- to vartu izmantot saska ar projekt paredzto mri.
Konstrukcija jprojekt, lai tai btu pietiekama:
- konstruktv izturba (nestspja);
- lietojamba;
- ilgizturba.
Bvkonstrukcija jprojekt un jbv t, lai t netiktu sabojta tdu apstku
gadjum, k:
- eksplozijas,
- trieciena, un
LVS EN 1990:2003

9
- cilvku pieauto kdu rezultt td pakp, kas nav samrojama ar
raans cloiem.
Pamatprasbas japmierina:
- izvloties piemrotus materilus,
- veidojot atbilstou konstrukciju un detalizjumu,
- specificjot projektanas, izgatavoanas, bvanas un ekspluatcijas
kontroles procedras.
1.2.6 Drobas koncepcija
T k materila pabas un ldz ar to ar aprina pretestbas, k ar iedarbes tiek
raksturotas ar to statistiskm vrtbm, tad pat teortiski nav iespjams izslgt
robestvoka sasnieganu (atlikuais risks). Katra bve ir jprojekt t, lai bves
kalpoanas laik ar noteiktu varbtbu netiktu sasniegts atbilstoais robestvoklis.
Varbtbu sasniegt robestvokli sauc par sabrukuma varbtbu. Sabrukuma
varbtbas noteikana ir drouma teorijas uzdevums. Konstrukciju drouma analze
paredz projektan izmantot drouma koeficientus, kas nodroina nepiecieamo
bves droumu.
1.2.6.1 Teortiski apsvrumi
Ja betona rpnc noteikt laika period veikts betona cilindrisk spiedes stiprbas
testu rezulttus, kas iegti kd laika period sakrto pc klasm un cilindrisks
spiedes stiprbas lieluma un attlo grafiski, tad iegst 1.2.attl redzamo
histogrammu.

1.2.att. Betona cilindrisks spiedes stiprbas histogramma
Kopjais rezulttu bieums, saska ar 1.3.att., ir iegts, ja aplkotais gadjumu
skaits neprsniedz augjo intervla robeu attiecb uz klasi. Lai iegtu
saldzinmus rezulttus, tiek izmantota relatvais rezulttu bieums, ko izsaka
procentos.
Iegto histogramu var uzzmt, k lkni un aprakstt ar matemtisku funkciju.
Funkciju, kuru iegst aprakstot histogramu var nosaukt par varbtbas blvumu vai
blvumu f
x
(x) un funkciju, kas rodas no kopj bieuma diagrammas un kuru sauc
par varbtbas (rezulttu) sadaljumu vai sadaljuma funkciju F
x
(x) (1.4.att.). Starp
varbtbas blvumu un varbtbas sadaljuma funkciju ir das sakarbas:
dx x f x F
x
x x
) ( ) (
}

= vai ) (
) (
x f
dx
x dF
x
x
= . (1.1)
LVS EN 1990:2003

10

1.3.att. Betona cilindrisks spiedes stiprbas rezulttu kopjais bieums

1.4.att. Varbtbas blvuma f
x
(x) un varbtbas sadaljuma F
x
(x) funkciju diagrammas
Blvumu un sadaljumu apraksta ar diem parametriem:
- Medinas vrtba x

: Vrtba, kas tiek prsniegta vai nesasniegta ar viendu

varbtbu. Daudzu nejauu eksperimentu izmantoana dos viendu rezulttu
skaitu virs un zem s vrtbas (1.4.att. m
x
).
F
X
( x

) = 0.5
- Modl vrtba x : T norda blvuma maksimlo vrtbu un var tikt izteikta ar
du viendojumu:
0
)) ( (
=
dx
x f d
x
. (1.2)
- Vidj vrtba x vai m
x
: To var grafiski aprakstt k blvuma funkcijas
ierobeojo laukuma smaguma centru:
dx x xf x
x
) (
}
+

= . (1.3)
Ja paraugu skaits ir zinms (n) tad x nosaka k vidjo aritmtisko:

=
=
n
i
i
x
n
x
1
1
(1.4)
Parametra medinas, modls un vidjs vrtbas simetriskai
sadaljuma funkcijai ir viendas.
- Dispersija
x
2
: To var interprett, k blvuma funkcijas ierobeojo laukuma
otrs krtas momentu pret smaguma centru x:
LVS EN 1990:2003

11

}
+

= dx x f x x
x x
) ( ) (
2 2
o . (1.5)
Ja paraugu skaits ir zinms (n), tad izkliedi var tikt noteikt pc formulas:

2
1
2
) (
1
x x
n
n
i
i x
=

=
o . (1.6)
- Standarta novirze
x
:

2
x x
o o = . (1.7)
- Variciju koeficients V
x
:

x
V
x
x
o
= . (1.8)
- P-%-daa (varbtbas % daa (5% fractile)) x
p
: Skaitliska vrtba, kuru var
sasniegt vai nevar sasniegt ar procentos izteiktu varbtbu. Normlam
sadaljumam:

x p
k x x o = . (1.9)
kur, k normalizcijas koeficients, skat 1.11. formulu.
Gausa norml sadaljuma lknes viendojums ir:
] ) (
2
1
exp[
2
1
) (
2
x
x
x
x
m x
x f
o
t o

= , (1.10)
= ) (x F
x
dx
m x
x
x
x
x
] ) (
2
1
exp[
2
1
2
o
t o

}

, (1.11)
apzmjot k
m x
x
x
=

o
, kur k - normalizcijas koeficients
Normalizto blvuma funkciju, k ar normalizto sadaljuma funkciju izsaka ar
varbtbas integrli:
dt t
m x
k
k
x
x
}
|
.
|

\
|
=
|
|
.
|

\
|
u = u
0
2
2
1
exp
2
1
) (
t
o
. (1.12)
Varbtbas % dau x
p
tad izsaka:

x x p
k m x o = . (1.13)
Gausa norml sadaljuma lku savienojums ir pardts 1.5.att.
Funkciju ) (k u nevar integrt, bet to parasti izsaka tabulas veid. Svargks k un x
p

vrtbas dotas 1.1.tabul.
1.1. tabula. k un x
p
vrtbas
p-% 50 20 10 5 2.5 2.275 1.0 0.135 0.0032
k 0 0.842 1.282 1.645 1.960 2 2.326 3 4

Ttad 5% varbtbas daa ir: -1.645 no standarta novirzes.
LVS EN 1990:2003

12
x
5%
= m
x
1.645
x
= m
x
(1 1.645V
x
).

1.5.att. Gausa norml sadaljuma lku apvienojums
Daudzu praktisku uzdevumu risinanai Gausa norml sadaljuma lknes ir oti
nodergas, jo jebkuru pabu linero kombinciju neatkargs normlais sadaljums
var tikt sadalts vlreiz. K s metodes trkums ir jmin tas, ka Gausa normlajam
sadaljumam nav noteiktas skuma un beigu robeas, kas atsevios gadjumos, ar
zemu varbtbu, var novest pie negatvm vrtbm, kurm, protams, no fizikl
viedoka, ir maza nozme. Td, lai izslgtu das gadjuma vrtbas tiek izmantots
garais normlais sadaljums.
dam sadaljumam ir raksturgs normls gadjuma vrtbu logaritma sadaljums.
Katra gadjuma vrtba r
i
satur vrtbu x
i
, kur x
i
ln r
i.
Atbilstoi Gausa normlajam sadaljumam varbtbas blvums un varbtbas
sadaljuma funkcija garam normlajam sadaljumam var tikt definta di:
)
2
) (ln
exp(
1
2
1
) (
2
2
x
x
x
r
m r
r
r f
o t o

= . (1.14)
= ) (r F
r
dt
m t
x
x
r
x
)
2
) (ln
exp(
2
1
2
2
o t o

}

. (1.15)
Attiecbu starp vidjm r un x vrtbm var uzrakstt ar sekojoiem viendojumiem:

|
|
.
|

\
|
+ =
2
exp
2
x
x R
m m
o
, (1.15)

2
ln
2
x
R x
m m
o
= . (1.16)
Izmantojot vienkrojumu, ka ~
x
o V
R
varbtbas dau var apzmt di:
) 5 . 0 exp(
2
R R R p
kV V m r = . (1.17)
Gar norml sadaljuma lknes ir pardtas 1.6 att.
LVS EN 1990:2003

13


1.6.att. Gar norml sadaljuma grafisk interpretcija
1.2.6.2 Sabrukuma varbtba un drouma koeficients
Tiek pieemts, ka robestvoklis ( sabrukana) visai konstrukcijai vai ts daai
iestjas tad, ja ts materila pretestba R ir vienda ar pielikto slodzi S. Ar pielikto
slodzi saprot iedarbbu kombinciju, kas vienlaicgi iedarbojas uz aplkojamo
konstrukciju. Td jebkuru robestvokli var aprakstt ar formulu:
R = S. (1.18)
Bvm, praktiski, gan R gan S nav tiei nosakmi, jo tie ir nejaui maingie. Tos var
saldzint un aprakstt ar atbilstom f
R
(r) un f
S
(s) blvuma funcijm (1.7.att.).

1.7.att. R un S varbtbas blvuma funkcijas
Blvuma funkcijas r un s var prklties (1.7.att.). di gadjumi ir iespjami, ja
nejau pretestba ir mazka par vienlaicgi pielikts iedarbes lielumu un to sauc par
konstrukcijas sabrukuma gadjumu. Izmantojot 1.7.att var noteikt, ka sabrukuma
gadjuma varbtba galvenokrt ir atkarga no izkliedes lieluma. Palielinoties f
R
(r) un
f
S
(s) izkliedei, palielins sabrukuma varbtba.
Matemtiski sabrukuma iespjas varbtbu var atrast izmantojot iedarbes s
varbtbas blvumu un pretestbas r varbtbas sadaljuma funkciju (1.8.att.), ko
intervl ds var izteikt k:
ds s f ds s S s P
s
) ( ) ( = + s < . (1.19)

LVS EN 1990:2003

14

Saska ar varbtbas sadaljuma funkciju:
). ( ) ( s F s R P
R
= s (1.20)
Pieemot, notikumu vienlaicbu var tikt aprint da varbtba:
. ) ( ) ( )} ( ) {( ds s f s F s R ds s S s P
s R
= s + s < (1.21)
Sabrukums notiks, ja izpildsies viendojuma kreis daa, t.i. ja iedarbe s atrodas
intervl (s; s+ds) un tai pa laik pretestba r ir mazka vai vienda ar iedarbi s.
Td t ir nosacta varbtba. Lai iegtu beznosacjumu varbtbu sabrukuma
gadjumam, iepriekjo viendojumu integr vism iespjamm s vrtbm:

}
+

= ds s f s F P
s R f
) ( ) ( . (1.22)

1.8.att. Sabrukuma gadjuma varbtbas grafisk interpretcija
Starpba Z = R S , apzm drobas zonu. Sakarba starp drobas zonu un
sabrukuma gadjuma varbtbu ir pardta 1.9.att.. Jo lielka ir drobas zona, jo
mazka ir sabrukuma varbtba. Var izirt divas drobas zonas. Centrlo drobas
zonu, ko veido attlums starp pretestbas m
R
un iedarbes m
S
vidjm vrtbm.
Nominls drobas zona atrodas starp vrtbm R
p
un S
q
.

1.9.att. Drobas zonas
Ja lielumi S un R ir savstarpji neatkargi un tos var raksturot ar normla sadaljuma
lkni, tad ar Z raksturojums ir analogs. Lieluma Z vidjo, standartnovirzi un variciju
koeficientu var noteikt izmantojot kdas izplatans likumu:
m
z
= m
R
- m
S;
(1.23)
LVS EN 1990:2003

15
) (
2 2
S R z
o o o + = ; (1.24)

Z
Z
Z
m
V
o
= ; (1.25)
Ja vidj m
z
vrtba ir definta, k standarta novirzes
Z
reizinjums ar drouma
koeficientu (1.10.att.):
m
z
=
Z,
. (1.26)
tad sabrukuma varbtbu var aprakstt ar viendojumu:

}

u = u = = = =
0
) ( ) ( ) 0 ( ) ( |
o
z
z
z z f
m
z F dz z f p ; (1.27)

1.10.att. Drouma koeficienta grafisk interpretcija divm dadm dispersijas
lknm
Tas nozme, ka ar dadm vrtbm var raksturot dadu drouma lmeni.
Pieaugot vrtbai pieaug drouma lmenis, td koeficientu sauc par drouma
koeficientu.
Attiecba starp sabrukuma varbtbu p
f
un drouma koeficientu attiecinta uz 1 un
50 gadu periodu ir dota 1.2.tabul.
1.2.Tabula. Attiecba starp sabrukuma varbtbu p
f
un drouma koeficientu
(attiecinta uz 1 un 50 gadu periodu)
Sabrukuma varbtba p
f
10
-1
10
-2
10
-3
10
-4
10
-5
10
-6
10
-7
Drouma koeficients
1
(1 gada periodam)
1.3 2.3 3.1 3.7 4.2 4.7 5.2
Drouma koeficients
50

(50 gadu periodam)
0.21 1.67 2.55 3.21 3.83 4.41

Jebkuram laika periodam R (izteiktam gados), lielkam par 1 gadu, drouma
koeficientu var noteikt pc formulas:
}. )] ( {[
1
1 R
R
| | u u =

(1.28)
Konstrukcijas ir jprojekt ar atbilstou drouma lmeni, kur var tikt pieemts
vadoties no diem apsvrumiem:
- Iespjams sabrukuma sekas, emto vr dzvbas apdraudjumu, traumas,
potencilos ekonomiskos zaudjumus un socils nertbas;
LVS EN 1990:2003

16
- Izdevumi, kas nepiecieami sabrukuma riska samazinanai;
- Socilie un vides apstki bves atraans viet.
Konstrukciju droums ir svargs td, ka jebkura negadjuma rezultt var ciest
cilvki. Konstrukciju sabrukuma varbtbu, saldzinot ar cita veida darbbm, kuru
rezultt var ciest cilvki, var pieemt viendu ar 10
-6
. No ekonomisk viedoka
konstrukcijas drouma lmenis ir atkargs no sabrukuma izraisto seku un drobas
nodroinanas paskumu izmaksu ldzsvara.
1.2.6.3 Attiecba starp drouma un drobas koeficientu
Projektanas proces lielko iedarbes vrtbu saldzina ar mazko pretestbas
vrtbu, k dots 1.11.att.

1.11.att. Drobas koeficienta noteikanas shma
Galvenajos aprinu viendojumos drobas koeficientu ievrt k reizinjumu ar
iedarbes raksturojumu:
R
p
S
q.
. (1.29)
Iedarbes un pretestbas vrtbas ajs robes var tikt defintas k:
R
p
= m
R
k
R

R
, (1.30)
S
q
= m
s
k
S

s
, (1.40)
ajos viendojumos k
R
un k
S
ir atbilstoie robevrtbu koeficienti, kas doti 1.tabul.
Attiecbu starp drobas koeficientu drouma koeficientu var raksturot ar du
izteiksmi:

) 1 (
) 1 (
S S S
R R R
V k m
V k m
+

= ; (1.41)

|
|
.
|

\
|
+

|
|
.
|

\
|

+ +
=
S S
R R
R
S R S R
V k
V k
V
V V V V
1
1
1
1
2 2
2 2 2 2 2
|
| |
. (1.42)
Ja atsevios drobas koeficientus nosaka k:

R R
R
V
o

=
o |

1
1
; (1.43)

S S S
V
o
+ = o | 1 , (1.44)
tad robenoteikumu viendojumos tos pielieto di:

S S
R
R
m
m
o
o
=

, (1.45)
LVS EN 1990:2003

17
kur ir konstanti jtbas koeficienti, kas LVS EN 1991-1 ir pieemti di:
R
= 0.8 un

S
= 0.7 .
Drobas koeficienti iedarbm
f
em vr:
- Nelabvlgks novirzes no pieemts iedarbes lieluma;
- Iedarbes modea nenoteiktbas;
- Iedarbes rezultta novrtjuma modea nenoteiktbas.
Drobas koeficienti materiliem
m
em vr:
- Nelabvlgks novirzes no materilu raksturojumu vrtbm;
- Pretestbas moduu nenoteiktbas;
- eometrisko paramaetru pabu novirzes;
- Prvranas koeficientu.
Drobas koeficientu nosaka, emot vr pieemto sabrukuma varbtbu
(skat.1.2.tab.), kas tomr nepasargs no lielm, cilvka radtm kdm. s kdas
ir jnovr izstrdjot atbilstou kvalittes nodroinanas sistmu.
1.2.6.4 Sabrukuma varbtbas noteikana
Faktisko konstrukcijas drobas lmeni izsaka ar sabrukuma varbtbu. Pieemot, ka
iedarbe un pretestba nav atkarga viena no otras, sabrukuma varbtba p
f
var tikt
noteikta pc da viendojuma:

} }

=

=
s r
s r f
drds s f r f p ) ( ) ( . (1.46)
eometriski sabrukuma zonu var atdalt ar robestvoka nosacjuma lniju
(1.12.att.):
r = s. (1.47)
Varbtbas blvuma lielumu nosaka, k:
). ( ) (
,
s f r f f
S R S R
= (1.48)

1.12.att. Sabrukuma varbtbas eometrisk interpretcija

LVS EN 1990:2003

18
1.2.7 Drouma nodroinana (menedments) (EC 0, 2.2.punkts)
EN 1990 darbbas sfr esoo konstrukciju nepiecieamais droums
jsasniedz:
- veicot projekta izstrdanu saska ar EN 1990 ldz EN 1999, un
- ar atbilstou bvanu, un kvalittes nodroinanas paskumiem.
Turklt var tikt pieemti atirgi drouma lmei:
- konstruktvs izturbas robestvokiem;
- lietojambas robestvokiem.
Izvloties konkrtas konstrukcijas drouma lmeus jem vr faktori, kas
ietver:
- robestvoka sasnieganas iespjamo cloni un/vai remu;
- iespjamajs sabrukanas sekas attiecb uz dzvbas zaudanas un
ievainojumu risku, k ar potenciliem ekonomiskajiem zaudjumiem;
- sabrukanas sabiedrisks sekas (reakcija);
- izdevumus un paskumus, kas nepiecieami sabrukanas riska
samazinanai.
Konkrtas konstrukcijas drouma lmeus var noteikt vien vai divos dos
veidos:
- klasificjot konstrukcijas kopum;
- klasificjot ts sastvdaas.
Drouma lmeus attiecb uz konstruktvo izturbu un lietojambu var pankt,
atbilstoi kombinjot dus paskumus:
- preventvos un aizsargpaskumus ,piemram:
o drobas barjeru novietoanu,
o aktvos un pasvos ugunsdrobas paskumus,
o aizsardzbu pret korozijas risku krsoanu vai katoda aizsardzbu;
- paskumus, kas saistti ar projekta apriniem:
o iedarbju reprezentatvo vrtbu izvli;
o parcilo faktoru izvli;
- paskumus, kas saistti ar kvalittes vadanu;
- paskumus ar mri samazint kdas projekt un konstrukcijas bvdarbu
veikan, k ar rupjas cilvku kdas;
- paskumiem, kas saistti ar citiem diem projektanas aspektiem:
o pamatprasbm;
o robustuma (konstruktvs integrittes) pakpes;
o ilgizturbas, ieskaitot projektt ekspluatcijas ilguma izvli;
o grunu un iespjamo apkrtjs vides ietekmju iepriekjs
izptes apjoma un kvalittes;
o izmantojamo mehnisko modeu precizittes;
LVS EN 1990:2003

19
o detalizanas;
- prasmgas bvdarbu veikanas, piemram, saska ar bvdarbu veikanas
standartiem, kas attiecas uz standartiem no EN 1991 ldz EN 1999;
- piencgas inspicanas un uzturanas (apkopes) saska ar projekta
dokumentcij noteikto krtbu.
Attiecb drouma lmeiem ir ievestas klases, kas pamatojas uz pieemtm
bojjumu sekm un bvju pakauanu bstamiem faktoriem.
Apskatot konstrukcijas bojjuma vai nepareizas darbbas sekas, drouma
diferencanai var noteikt seku klases (CC), kdas ir noteiktas 1.3. tabul (EC 0,
B.1.tabula).
1.3. tabula. Seku klau definana
Seku
klase
Apraksts ku un inenierbvju piemri
CC3 Smagas sekas attiecb uz cilvku
dzvbu zaudanu, ar oti lielm
ekonomiskm, socilm un apkrtjs
vides sekm.
Centrls tribnes, publisks
kas, kuru sabrukanas sekas ir
smagas
CC2 Vidjas sekas attiecb uz cilvku
dzvbu zaudanu, ar ievrojamm
ekonomiskm, socilm un apkrtjs
vides sekm.
Dzvojams un biroju kas,
publisks kas, kuru
sabrukanas sekas ir vidjas
CC1 Vieglas sekas ar mazu vr
neemamu risku cilvka dzvbai, ar
vieglm ekonomiskm, socilm un
apkrtjs vides sekm.
Lauksaimniecbas kas, kur
parasti cilvki neiet (piemram,
noliktavas), siltumncas

Konstrukcijas drouma klases (RC) var defint, pamatojoties uz drouma koeficientu
| vrtbm. Atbilstoi trs seku klasm CC1, CC2 un CC3 var tikt defintas trs
drouma klases RC1, RC2 un RC3, kuru defincijas ir dotas 1.4.tabul (EC 0
B.2.tabula).
1.4. tabula. Rekomendjams drouma koeficienta minimls vrtbas |

Drouma klase
Minimls | vrtbas
Vienu gadu ilgs atskaites
periods
50 gadu ilgs atskaites periods
RC3 5,2 4,3
RC2 4,7 3,8
RC1 4,2 3,3

Veids, k sasniegt drouma diferencanu, ir klau atirana ar
F
faktoriem, kurus
lieto projekt ievrtjamo ilgstoo (pastvgo) situciju pamatkombincijm. Projekta
uzraudzbas un bvdarbu izpildanas inspicanas lmeos izmantotajiem
parcilajiem faktoriem var tikt piemroti 1.5.tabul dotie parcilie koeficienti K
FI
(EC
0, B.3.tabula).
Bvprojekta uzraudzbas diferencana sastv no vairkiem organizatoriskiem
kvalittes kontroles paskumiem, kurus var veikt kop. Trs iespjamie projekta
uzraudzbas lmei (DSL) ir pardti 1.6. tabul (EC 0, B.4.tabula) Projekta
uzraudzbas lmei var bt saistti ar drouma klasm, kas izraudztas vai izvltas
LVS EN 1990:2003

20
atkarb no konstrukcijas svarguma un tiek realiztas ar atbilstoiem kvalittes
vadbas paskumiem.
1.5. tabula. K
FI
koeficienti iedarbm
K
FI
koeficients iedarbm Drouma klase
RC1 RC2 RC3
K
FI
0,9 1.0 1,1

1.6. tabula. Bvprojekta uzraudzbas lmei (DSL)
Projekta
uzraudzbas
lmei
Raksturojums Minimls rekomendts prasbas
aprinu, rasjumu un specifikciju
prbaudei
DSL3,
kas saistts
ar RC3
Paplainta
uzraudzba
Tres puses prbaude.
Prbaudi veic organizcija, kas nav
sagatavojusi bvprojektu.
DSL2,
kas saistts
ar RC2
Parasta uzraudzba Prbaudi veic personas, kas organizcij
nav atbildgas par konkrta bvprojekta
izstrdi
DSL1,
kas saistts
ar RC1
Parasta uzraudzba Paprbaude.
Prbaudi veic persona, kas ir sagatavojusi
bvprojektu.

K pardts 1.7. tabul, var bt ievesti trs inspicanas lmei (IL). ie inspicanas
lmei var bt saistti ar kvalittes vadbas klasm, kas izmeklti un realizti caur
atbilstoiem kvalittes vadbas paskumiem. Tlki nordjumi ir atrodami
atbilstoajos bvdarbu veikanas standartos, uz kuriem atsaucas standarti no EN
1992 ldz EN 1996 un EN 1999.
1.7. tabula. Inspicanas lmei (IL)
Inspicanas lmei Raksturojums Prasbas
IL3,
kas saistts ar RC3
Paplainta inspicana Tres puse inspicana.
IL2,
kas saistts ar RC2
Parasta inspicana Inspicana saska ar
organizcijas procedru.
IL1,
kas saistts ar RC1
Parasta inspicana Painspicana








LVS EN 1990:2003

21
1.2.8 Projekttais kalpoanas laiks
Konstrukciju projekttais kalpoanas laiks atkarb no ekspluatcijas ilguma
kategorijas ir dots 1.8.tabul.
1.8. tabula. LVS EN 1990 paredztais konstrukciju kalpoanas laiks
Projektt
ekspluatcijas
ilguma
kategorija
Paredzamais
ekspluatcijas ilgums
(gados)
Piemri
1 10 Pagaidu konstrukcijas
(1)
2 no 10 ldz 25 Aizvietojamas bvkonstrukciju daas,
piemram, celta sijas, balsti
3 no 15 ldz 30 Lauksaimniecbas un citas ldzgas
bvkonstrukcijas
4 50 ku un citas parastas bvkonstrukcijas
5 100 Monumentlu ku konstrukcijas, tilti u.c.
inenierbvju konstrukcijas
(1) Konstrukcijas vai konstrukciju daas, kuras var demontt ar atkrtotu lietoanas
mri, nav juzskata par pagaidu konstrukcijm.

1.2.9 Ilgizturba
Konstrukcija ir jprojekt t, lai projekttaj kalpoanas laik nesamazintos ts
stiprbas un lietojambas raksturojumi, ja t ir piencgi uzturta un apkrtjs vides
ietekme neprsniedz projekttos parametrus.
Lai nodrointu atbilstoi ilgizturgu konstrukciju, ir jievro di faktori:
- paredzt vai nkotn paredzam konstrukcijas izmantoana;
- projektanas kritriji;
- sagaidm apkrtjs vides ietekme;
- materilu un izstrdjumu sastvs, pabas un izpildjums;
- grunts pabas;
- konstruktvs sistmas izvle;
- elementu forma un konstruktv uzbve;
- darba veikanas kvalitte un kontroles lmenis;
- konkrti aizsardzbas paskumi;
- paredzt apkope projektjam ekspluatcijas laik.
Projekta stadij jidentific apkrtjs vides nosacjumi, lai vartu novrtt to
svargumu attiecb uz ilgizturbu un veikt atbilstous nodroinanas paskumus
konstrukcij lietojamo materilu aizsardzbai.
Nolietoans pakpi var izvrtt, pamatojoties uz apriniem, eksperimentlu
izpti vai uz agrku bvpieredzi, vai ar, apvienojot os paskumus.
LVS EN 1990:2003

22
1.3 Robestvoku aprina principi
1.3.1 Projektan ievrtjams situcijas
Konstrukcija ir kritisk stvokl, ja t nespj normli pildt tai paredzts funkcijas vai
ar t var zaudt savu stabilitti un kt nederga tlkai izmantoanai. Tas nozm,
ka izveidojoties vienam no kritiskajiem stvokiem konstrukcija vairs nevar
apmierint lietotja prasbas. Konstrukciju aprinos os kritiskos stvokus
defin, k robestvokus.
Atkarb no t vai jveic stiprbas un stabilittes vai lietoanas kvalittes
aprins, tiek apskattas divas robestvoku grupas:
- Nestspjas vai stiprbas robestvoki (NR) un
- Lietojambas robestvoki (LR).
Konstrukcijas projektanas laik ir jnosaka svargks ievrtjams situcijas,
kas raksturo apstkus, kuros konstrukcijai ir jizpilda tai paredzts funkcijas.
Projekt ievrtjams situcijas klasific d veid:
- Projekt ievrtjama ilgstoa (pastvga) situcija (persistent design
situation), kurai ir svarga nozme tik pat ilg laika period, k
projekttais konstrukcijas ekspluatcijas ilgums. Projekt ievrtjam
ilgsto situcija attiecas uz normliem ekspluatcijas apstkiem.
- projekt ievrtjam slaicga situcija (transient design situation), kurai
ir svarga nozme daudz sk laika period nek projekttais konstrukcijas
ekspluatcijas ilgums (kalpoanas laiks) un kuras iespjambai ir liela
varbtba. Projekt ievrtjam slaicg situcija attiecas uz prejoiem
konstrukcijas izmantoanas apstkiem, piemram, bvdarbu vai
remontdarbu veikanas apstkiem;
- projekt ievrtjam rkrtas (avrijas) situcija (accidental design
situation, kas saistta ar paiem konstrukcijas vai ts ekspluatcijas
apstkiem, piemram, ugunsgrku, eksploziju, triecienu, loklu sagranu.
- projekt ievrtjama seismiska situcija (seismic design situation), kas
ir saistta ar paiem konstrukcijas apstkiem gadjumos, kad t tiek
pakauta seismiskm iedarbbm.
1.3.2 Nestspjas robestvoklis
Nestspjas robestvoklis ir saistts ar konstrukcijas vai cilvku drobu, tas ir ar
risku, ka konstrukcija var sabrukt vai k citdi ietekmt cilvku drobu.
Jprbauda di nestspjas robestvoki, (ja tie ir svargi projektjamajai
konstrukcijai):
- konstrukcijas vai kdas ts daas, kas uzskatma par stingu ermeni,
ldzsvara zaudana;
- sabrukums prmrgi lielu deformciju rezultt, konstrukcijas vai
kdas ts daas prveidoanos par mehnismu, konstrukcijas vai kdas
ts daas sagrana, taj skait balstu un pamatu, stabilittes zaudana;
- bojjumus, ko ir izraisjis nogurums vai citas no laika atkargas ietekmes.
Konstrukciju projektanas laik nav obligti jveic prbaudes visiem iepriek
mintajiem robestvokiem, bet tikai tiem, kas var ietekmt konkrts konstrukcijas
nestspju.
LVS EN 1990:2003

23
1.3.3 Lietojambas robestvoklis
Lietojambas robestvoklis raksturo konstrukcijas stvokli, kuru sasniedzot,
konstrukcija nenodroina paredzto funkciju izpildi.
du stvokli izraisa plaisana, deformcijas vai palielinta jtba uz vibrcijm.
Lietojambas robestvoki attiecas uz:
- konstrukcijas vai konstrukcijas elementu funkcionanu normlas
lietoanas apstkos;
- cilvku komfortu;
- bves rjo izskatu.
Lietojambas kontekst termins "rjais izskats" ir vairk saistts ar tdiem
kritrijiem, k liela izliece, prmrga plaisana nek ar esttiskiem kritrijiem.
Lietojambas robestvoku prbaudm jbalsts uz kritrijiem, kas ir saistti ar
diem aspektiem:
1. deformcijm, kas ietekm:
- konstrukcijas rjo izskatu,
- lietotju komfortu, vai
- konstrukcijas funkcionanu (taj skait mehnismu vai aprkojumu
funkcionanu) vai izraist virsmu apdares vai nenesou konstrukciju
bojjumus;
2. vibrcijas,
- kas izraisa cilvku diskomfortu, vai
- ierobeo konstrukcijas izmantoanas efektivitti;
3. bojjumus, kas var nelabvlgi ietekmt
- rjo izskatu,
- ilgizturbu, vai
- konstrukcijas funkcionanu.
Konstrukciju prbauu procedras apkopotas 1.9.tabul.
1.3.4 Projektana izmantojot robestvokus
Projektana sastv no diem etapiem:
a) Konstrukciju un slodu modeu izveidoana, piemrojot aprina vrtbas un
eometriskos datus.
Robestvoku aprinam jbalsts uz atbilstoo robestvoku konstrukciju
aprina shmu un slodu shmm (modeiem).
Jem vr iespjams iedarbju novirzes no pieemtajiem virzieniem vai vietm.
Konstrukciju aprina shmu un slodu modeiem jbt vai nu fiziskiem vai
matemtiskiem.
b) Reprezentatvo vrtbu noteikana katrai iedarbei, k ar pielietoto materilu
pretestbai.
c) Aprina vrtbu noteikana slodzm un pretestbai.
LVS EN 1990:2003

24
Slodu aprina vrtbas nosaka kombinjot katras atsevis slodzes
reprezentatvs vrtbas.
1.9.tabula. Konstrukciju prbauu procedru apkopojums
Robestvoklis Stiprbas, noturbas Lietojambas
Prasbas Cilvku droba
Konstrukcijas droba
Cilvku komforts
Konstrukciju funkcionana
Bves rjais izskats
Prbaudes
kritriji
Statisk ldzsvara zudums
Materila sagrana
Stabilittes zaudana
Nogurums

Spriegumu ierobeojumi
Plaisu esamba
Deformcijas
Vobrcijas
Projekt
ievrtjams
situcijas
Pastvgs un slaicgs
situcijas
rkrtjs situcijas
Seismisks
Rets vai raksturgs
bies
kvazistatisks
Iedarbes Iedarbju efektu aprina
vrtbas
(destabilizjos iedarbes,
iekjie spki)
Iedarbju efektu aprina vrtbas
(spriegumi, plaisu platums,
deformcijas)
Konstrukcijas
pretestba
Pretestbas aprina vrtbas
(stabilizjoas iedarbes,
materilu stiprba)
Lietojambas kritriji
(pieaujamie spriegumi, plaisu
platums, deformcijas)

d) Konstrukciju aprins balstoties uz izvlto modeli.
Jveic prbaudes vism projekt ievrtjamm svargkajm situcijm un
slodu kombincijm.
Japskata izvlts projekt ievrtjams situcijas un identificts kritisks
slodu kombincijas.
Katrai konkrtai prbaudei jizvlas slodu kombincijas, nosakot savietojamas
slodu shmas, deformciju un prasbu kopa, kurus var ievrtt vienlaicgi ar
stacionrm maingm un pastvgm iedarbm.
e) Prbauda vai netiek prsniegti robestvoki.
Konstrukcijai pielikto iedarbju efektu aprina vrtbas nedrkst prsniegt
konstrukciju luma pretestbas aprina vrtbas vai lietojambas kritriju
aprina vrtbas.
Ir jprbauda, vai robestvoki netiek prsniegti, ja shm (model) tiek
izmantotas atbilstos aprina vrtbas
- iedarbm,
- materilu pabm, vai
- izstrdjumu pabm,
- eometriskajiem lielumiem.
K alternatvu var izmantot aprinu, kas balsts uz varbtbas metodm.
LVS EN 1990:2003

25
1.4 Galvens maings iedarbes un pretestbas
1.4.1 Iedarbju klasifikcija
Iedarbes pc to darbbas veida laik klasific di:
- pastvga iedarbe (G), piemram, konstrukcijas pasvars, nostiprints
aprkojums un cea segums, un netieas iedarbes, ko rada rukums un
nevienmrga sans;
- mainga iedarbe (Q), piemram, transporta slodze, lietderg slodze uz
kas grdm, sijm un jumtiem, vja iedarbes un sniega slodze;
- rkrtjas iedarbes (A), piemram, eksplozijas vai triecieni no
transportldzekiem.
Netieas iedarbes, kuras rada uzspiesta deformcija, var bt vai nu pastvgas, vai
maingas iedarbes.
Atsevias iedarbes, piemram, seismisks iedarbes un sniega slodzes, var
uzskatt vai nu par rkrtjm un/vai maingm iedarbm, atkarb no bvvietas
atraans vietas (precizt standartos EN 1991 un EN 1998).
dens radtu iedarbi var uzskatt k pastvgu iedarbi un/vai maingu iedarbi atkarb
no ts lieluma izmaim laik.
Iedarbes jklasific:
- pc ts izcelans avota, k tieas vai netieas;
- pc telpisks orientcijas, k telpiski fikstas vai brvi novietotas iedarbes,
vai
- pc to rakstura un/vai konstrukcijas reakcijas, k statiskas vai dinamiskas
iedarbes.
1.4.2 Iedarbju raksturgs vrtbas
Iedarbes raksturg (normatv) vrtba F
k
ir ts galven reprezentatv vrtba
un to , galvenokrt, nosaka k vidjo vrtbu (pieem saska ar LVS EN 1991
prasbm).
Pastvgs iedarbes raksturgo vrtbu, visbiek, nosaka k vidjo vrtbu G
k
.
Vairum gadjumu bvkonstrukcijas pasvaru var izteikt ar vienu raksturgo
(normatvo) vrtbu un aprint to balstoties uz nominliem izmriem un materilu
tilpuma masu. s vrtbas ir dotas LVS EN 1991-1.1.
Betona saspriegana ir (P) jklasific k pastvga iedarbe, kuru rada vai nu
konstrukcijai pieliktie kontrolti spki un/vai kontroltas deformcijas.
Maings iedarbes raksturgo (normatvai) vrtbu (Q
k
) nosaka:
- ar paredzto varbtbu, kura netiks prsniegta noteikt atskaites
(references) laika period. Parasti t ir 98% ticambas varbtbas 1 gada
atskaites periodam,
- k nominlo vrtbu, kuru nosaka gadjumos, kad nav zinms statistiskais
sadaljums.
Citas maingo iedarbju reprezentatvm vrtbas (Q
rep
) ir defintas, k
raksturgs vrtbas (Q
k
) reizinjums ar kombinciju koeficientu (
i
1) un izsaka
k:
LVS EN 1990:2003

26
a) kombinciju vrtbu, kas izteikta ar reizinjumu
Q
comb
=
0
Q
k
,
kuru lieto nestspjas robestvoku un neatgriezenisku lietojambas
robestvoku prbaudei.
b) reti sastopamo vrtbu, kas izteikta ar reizinjumu
Q
infr
=
1,infr
Q
k
,
kuru lieto rkrtjo iedarbju nestspjas robestvoku prbaudei un
neatgriezenisku lietojambas robestvoku prbaudei.
Reti sastopams vrtbas tiek izmantotas lietojambas robetvoku prbaudei
dzelzsbetona tiltiem, kas pakauti satiksmes slodzei, termiskm iedarbm vai
vja iedarbei.
c) biek sastopamo vrtbu, kas izteikta ar reizinjumu
Q
freq
=
1
Q
k
,
kuru lieto rkrtjo iedarbju nestspjas robestvoku prbaudei un
neatgriezenisku lietojambas robestvoku prbaudei.
d) kvazi-pastvg vrtba, kas izteikta ar reizinjumu
Q
perm
=
2
Q
k
,
lieto rkrtjo iedarbju nestspjas robestvoku prbaudei un neatgriezenisku
lietojambas robestvoku prbaudei. Kvazi-pastvgs vrtbas lieto ar
ilglaicgu ietekmju (efektu) apriniem.
Maingo iedarbju reprezentatvo vrtbu grafisk interpretcija dota 1.13.att.














1.13.att. Maingo iedarbju reprezentatvs vrtbas




Raksturg vrtba Q
k

Aprina vrtba Q
d
=
Q

Q
k

Kombinciju vrtba Q
comb
=
0

Q
k

Bie vrtba Q
freq
=
1

Q
k

Kvazi pastvg vrtba Q
perm
=
2

Q
k

Q
t
Ret vrtba Q
infr
=
1,infr

Q
k

Q
t
LVS EN 1990:2003

27
1.4.3 Iedarbju aprina vrtbas
Iedarbes aprina vrtbu F
d
visprg veid var izteikt d veid:
F
d
=
f

Ed
F
rep
=
F
F
rep
(1.49)
ar
F
rep
= F
k
,

(1.50)
kur:
F
k
ir iedarbes raksturg (normatv) vrtba;
F
rep
ir iedarbes atbilsto reprezentatv vrtba (G
k
vai Q
k
);

f
ir iedarbes parcilais koeficients (drobas koeficients), kas ievro iedarbes
nelabvlgas novirzes iespjas no reprezentatvm vrtbm;

Ed
ir drobas koeficients, kas raksturo slodu modea nenoteiktbu;
ir vai nu 1,00, vai
0
,
1
vai
2
. kombinciju koeficients.
1.4.4 Materilu vai izstrdjumu pabu aprina vrtbas
Materila vai izstrdjuma raksturojuma aprina vrtbu X
d
visprg veid var
izteikt k:

M
k
m Rd
k
d
X X
X

=

= , (1.51)
kur
X
k
ir materila vai izstrdjuma pabas raksturg vrtba;

m
ir materila vai izstrdjuma pabas drobas koeficients, kas em vr
materila vai izstrdjuma pabas nelabvlgas novirzes iespju no raksturgajm
vrtbm;

Rd
ir drobas koeficients, kas raksturo materila pretestbas modea nenoteiktbu











1.14.att. Attiecbas starp atseviiem drobas koeficientiem
Iedarbju reprezentatvo
vrtbu nenoteiktba
Modea nenoteiktba
Materila pabu
nenoteiktba
Iedarbes un
iedarbju efekti
Materila
pretestba

Ed

Rd

M

Iedarbju reprezentatvo
vrtbu nenoteiktba
Modea nenoteiktba
Materila pabu
nenoteiktba
Iedarbes un
iedarbju efekti
Materila
pretestba

Ed

Rd

M

LVS EN 1990:2003

28
1.4.5 eometrisko lielumu aprina vrtbas
eometrisko lielumu, piemram, elementu izmru aprina vrtbas, kuras izmanto,
lai novrttu iedarbes efektus un/vai pretestbas var raksturot ar nominlajm
vrtbm:
a
d
= a
nom
, (1.52)
Gadjumos, kad eometrisko lielumu novirzm (piemram, neprecizitte slodzes
uzlikan vai atbalsta novietojum) ir ievrojama ietekme uz konstrukcijas droumu
(piemram, ar otrs krtas lielumiem), eometrisko lielumu aprina vrtbas
jizsaka ar:
a
d
= a
nom
A
a
, (1.53)
kur
A
a
ir pielaide, kas em vr iespju nelabvlgai novirzei no raksturgajm vai
nominlajm vrtbm.
1.4.6 Prbaudes pc nestspjas robestvokiem
K svargi ir jprbauda di nestspjas robestvoki:
1. EQU: statisk ldzsvara robestvoklis - konstrukcijas vai kdas ts daas,
kas tiek uzskatts par stingu ermeni, statisk ldzsvara zaudana:
2. STR: konstrukcijas sabrukanas vai prmrgas deformcijas robestvoklis -
konstrukcijas vai konstruktvu elementu, taj skait pamatu, pu, pamata
sienu, utt. iekji bojjumi vai prmrgas deformcijas, kur konstrukcijas
materilu stiprba ir galvenais faktors;
3. GEO: grunts prmrgas deformcijas robestvoklis - grunts bojjumus vai
prmrga deformcija, kur grunts vai iea stiprba ir btisks faktors
pretestbas nodroinanai;
4. FAT: konstrukcijas vai konstruktvu elementu noguruma bojjums.
Apskatot konstrukcijas statisk ldzsvara robestvokli (EQU), jprbauda, vai:
E
d,dst
E
d,stb
, (1.54)
kur
E
d,dst
ir destabilizjou iedarbju efekta aprina vrtba;
E
d,stb
ir stabilizjou iedarbju aprina vrtba.

Apskatot luma, elementa vai savienojuma sabrukanas vai prmrgas
deformcijas robestvokli (STR un/vai GEO), jprbauda, vai:
E
d
R
d
, (1.55)
kur
E
d
ir aprina vrtba tdam iedarbju efektam, k iekjais spks, moments
vai vektors, kas reprezent vairkus iekjos spkus vai momentus;
R
d
ir atbilsto aprina pretestba.
Katram kritisks slodzes gadjumam iedarbju efektu aprina vrtbas (E
d
) ir
jnosaka, kombinjot iedarbju vrtbas, kuras tiek pieemtas, k vienlaicgi
darbojos.
LVS EN 1990:2003

29
Katrai iedarbes kombincijai jietver:
- dominjo mainga iedarbe, vai
- rkrtj iedarbe.
Apskatmo iedarbju efektu kombincijai jbalsts uz:
- dominjos maings iedarbe aprina vrtbu, un
- pavadoo maingo iedarbju aprina kombincijas vrtbu.
Iedarbju kombincija projekt ievrtjamu ilgstou un slaicgu situciju gadjum
var izteikt ar formulu:

(1.56)

Iedarbju kombincija projekt ievrtjamu rkrtju situciju gadjum var izteikt
ar formulu:

(1.57)

1.4.7 Prbaudes pc lietojambas robestvokiem
Jprbauda, vai
E
d
C
d
, (1.58)
kur
C
d
ir atbilsto lietojambas kritrija aprina robevrtba;
E
d
ir iedarbju efektu aprina vrtba, pamatojoties uz atbilstoajm kombincijm
Prbaudes veic dm iedarbju kombincijm:
- Raksturg iedarbju kombincija

(1.59)
- Bieo iedarbju kombincija

(1.60)

- Kvazi-statisko iedarbju kombincija

(1.61)
- Reto iedarbju kombincija

(1.62)
Kur kombinciju koeficienti.
i k i i Q k Q k P j k j G
Q Q P G
, , 0 , 1 , 1 , , ,
+ + +


i k i k d k PA j k Aj G
Q Q A P G
, , 2 1 , 1 , 1 , ,
+ + + +


i k k k j k
Q Q P G
, 1 , 0 1 , ,
+ + +


i k i k k j k
Q Q P G
, , 2 1 , 1 , 1 ,
+ + +


i k i k j k
Q P G
, , 2 ,
+ +


i k i k k j k
Q Q P G
, , 1 1 , 1 ,
+ +


LVS EN 1990:2003

30
1.10.tabula. Iedarbju drobas koeficienti
F
(LVS EN 1990 A2.pielikums)


















Paskaidrojumi: P ilgsto aprina situcija; T slaicgi iespjam aprina situcija; A
rkrtas aprina situcija.

1.11.tabula. Kombinciju koeficientu vrtbas (LVS EN 1990 A2.pielikums)
Slodze Apzmjums
0

1

Koeficienti autoceu tiltiem

Satiksmes
slodzes



gr.1 | tandms

SM1. | vienm. izkl.

Vienas ass slodze (SM2)
gr.2 (horizontl slodze)
gr.3 (gjju slodze)
0,75

0,4

0
0
0
0,75

0,4

0,75
0
0
0

0

0
0
0
0,8

0,8

0,8
0
0,8
Horizontls
slodzes
0 0 0 0
Vja slodzes

F
Wk


0,3 0,5 0 0
Temperatras
ietekme

T
k
0

0,6 0,5 0,8

Izmantojam literatra:
1. LVS EN 1990: 2003 Konstrukciju projektanas pamatprincipi.
2. H.Gulvanessian, J-A.Calgaro, M.Holicky Eurocode: Bases of structural design,
Designer guide to EN 1990, ThomasTelford, 2002, 192 pp.
3. Prof. Jurgena Grnberga lekcijas (Vcija)

Slodze Apzmju
ms
Aprina situcijas
P/T A
Ilgstoas iedarbes slodzes:
(nesoo u.c. bvkonstrukciju pasvars; grunts,
gruntsdens un dens spiediens)
Nelabvlga iedarbe
Labvlga iedarbe

Gsup

Ginf



1,35
1,00


1,00
1,00
Horizontlais grunts spiediens no pasvara
un kustgs iedarbess

Gsup

Ginf

1,50
1,00
-
-
Iepriekjais saspriegums
P
1,00

1,00
Sans
Gset
1,00

-
Satiksmes slodze

Nelabvlga iedarbe
Labvlga iedarbe

Q


1,35
0

1,00
0
Citas maings iedarbes
Nelabvlga iedarbe
Labvlga iedarbe

Q



1,50
0

1,00
0
rkrtj iedarbe
A
- 1,00