Nelineāras programmēšanas uzdevumi

Eseja
Radomirs Cirskis, Mate980102
(N=28, M=12)

2008.g. 28.februārī
Satura rādītājs
1. Uzdevumi........................................................................................................................................3
2. 1.uzdevums .....................................................................................................................................4
2.1. Uzdevumu klase.......................................................................................................................4
2.2. Atrisinājuma eksistence...........................................................................................................4
2.3. Ekstrēma nepieciešamais nosacījums......................................................................................5
2.4. Atrisinājums.............................................................................................................................6
2.uzdevums...........................................................................................................................................7
Uzdevuma klase...............................................................................................................................7
1.1. Atrisinājuma eksistence...........................................................................................................7
1.2. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums...................................................................8
1.3. Atrisinājums.............................................................................................................................8
1.3.1. Atrisinājums ar Lagranža funkciju...................................................................................8
1.3.2. Atrisinājums ar viena argumenta funkciju.......................................................................9
3. 3.uzdevums ...................................................................................................................................10
1.1. Uzdevuma klase.....................................................................................................................10
1.2. Atrisinājuma eksistence ........................................................................................................10
1.3. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums ................................................................12
1.4. Atrisinājums...........................................................................................................................13
4. 4.uzdevums ...................................................................................................................................14
1.5. Uzdevumu klase ....................................................................................................................14
1.6. Atrisinājuma eksistence.........................................................................................................14
1.7. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums ................................................................15
1.8. Atrisinājums...........................................................................................................................16

2/16
1. Uzdevumi
2 2 2
1. f =12 x M xz4 y −N yz12 z min
2.
{
f :=x 2 4y z 2  min ,
g 1 :=Mx− yNz=0

{
f =x  yz min ,
3. g 1= x 22y 2 z 2−2yz≤0,
g 2 =xz −1≤0

{
f :=x y−4z  min ,
4. g 1 :=−x− y z 2−1≤0,
g 2 :=−xy ≤0

3/16
2. 1.uzdevums 2 2
f :=12 x M xz 4 y −N yz12 z min
2

2.1. Uzdevumu klase

Aizstājot parametru, iegūsim:
2 2 2
f =12 x 12 xz4 y −28 yz 12 z  min (2.1.1)
Dotais uzdevums ir pieder nelineārs minimizācijas uzdevums klasei bez ierobežojumu nosacījumiem.
Šādus uzdevumus risina, meklējot funkcijas f lokālos ekstrēmus, izmantojot pirmās un otrās kārtas
ekstrēma nepieciešamos nosacījumus.

2.2. Atrisinājuma eksistence

Uzdevuma (2.1.1) atrisinājuma eksistences demonstrācijai, izmantosim šai uzdevuma klasei raksturīgus
eksistences kritērijus.
Teorēma 2.2.1. Uzdevumam eksistē atrisinājums, ja vienlaicīgi izpildās f ∈C ℝ3  un
f  x ∣x ∞ .
∣∞
Viena argumenta funkcijas gadījumā tas nozīmē, ka pēc patikas lielam M atradīsies funkcija ir
nepārtraukta un grafika kreisais un labais zars (pret ordinātu) vērsti uz augšu:

0 x

lim f  x =∞ sapratīsim ∀ N 0 ∃ A= A N 0:∣x∣≥N  N ⇒ f  x N , kur par argumentu

∣x∣ ∞
var kalpot arī vektors. Šī fakta pārbaudei kalpo sekojošais kritērijs.
2
Kritērijs 2.2.2. Ja f ∈C un tās otrās kārtas atvasinājumu matrica ir pozitīvi noteikta, tas ir,
∃ro0 ∃0 :∣x∣≥ro ⇒ f ' '  x  I tad lim f  x =∞ .
∣x∣∞
To vai matrica ir pozitīvi noteikta, var pārbaudīt pēc Silvestra kritērija.
Kritērijs 2.2.3 (Silvestra):
1. Matrica A ir pozitīvi pusnoteikta ( ∀ z∈ℝ n : 〈 Az , z 〉≥0 ) tad un tikai tad, ja visi tās galvenie
minori ir nenegatīvi.
2. Matrica A ir pozitīvi noteikta ( ∀ z∈ℝ n ∃0 : 〈 Az , z 〉≥∣z 2∣ ) tad un tikai tad, ja tās
lejupslīdošo galveno minoru virkne ir pozitīva.

4/16
NB! Mūsu gadījumā matricas galvenais minors ir matricas, kas no matricas f''(x) iegūta izsvītrojot i-to
rindu un kolonnu determinants:
f ¨x x
1 1

f ¨x x
i i

f ¨x
n xn

Ja matricas visus galvenos minorus var atdalīt no nulles ar pozitīvo elementu, tad tā ir pozitīvi noteikta.
Apskatīsim abus atrisinājuma eksistencei nepieciešamos nosacījumus.
1. Dotā funkcija ir trīs argumentu kvadrātiskās formas paveids (polinomiālā forma). Tādējādi tā ir
nepārtraukta pēc visiem saviem argumentiem, un f ∈C ℝ3  . Vēl jo vairāk, tā kā
polinomiālai funkcijai atvasinājumi ir vai nu polinomiālās funkcijas, vai lineārās funkcijas, vai
n 3
konstante, šī funkcija ir gludas un pieder gluduma klasei f ∈C ℝ  un tai skaitā
f ∈C 2 ℝ3  . Līdz ar to var pielietot kritēriju “Kritērijs 2.2.2.”
2. Apskatīsim funkcijas (2.1.1) otrās kārtas atvasinājumu matricu:
''

[24 12
f  x , y , z = 12
0
]
8 −28 . Šīs matricas galvenie minori:
0 −28 24


−28 24 
M 11=det 8 −28 =192−784=−592 , M 22= 24 0 =576 un
0 24 [ ]
 
M 33=det 24 12 =192−144=48 . Tās galvenie 1. kārtas minors M 11 ir negatīvs,
12 8
līdz ar to šī matrica nav pozitīvi noteikta vai pusnoteikta. Tādēļ neko par faktu
lim f  x =∞ vēl nevar spriest.
∣x∣ ∞
Noteiksim no vienādojuma ∣ f '' − I∣=0 šis matricas īpašvērtības un īpašvektorus. Atrisinot
vienādojumu, iegūsim sekojošas īpašvērtības un tām atbilstošus īpašvektorus:
1=24,2 =164  62≃47.49603150 , 3=16−4 62≃−15.49603150
e1=7/3, 0,1≃2.333333333 ,0. , 1.
e2=1,−2/31/3  62 ,−7/3≃1. , 1.958002624 ,−2.333333333
e3=1,−2 /3− 62/3,−7/3≃1. ,−3.291335958 ,−2.333333333
No īpašvektoru izteiksmēm ir redzams, ka funkcijas pieskarplaknem ir vairāki dažādi virzieni, un no tā
var secināt, ka funkcijai ir sedla punkts kādā no kritiskiem punktiem. Tātad tā var tiekties uz −∞ pie
noteiktā argumentu pieauguma.
Tādējādi problēmai (2.1.1) atrisinājums neeksistē, bet eksistē tikai inf f  x , y , z =−∞ .
3
 x , y , z ∈ℝ

2.3. Ekstrēma nepieciešamais nosacījums

Uzdevumam (2.1.1) ir sekojoši ekstrēma eksistences nepieciešamie noscaīju-mi vispārīgā formā:
Teorēma 2.3.1. Pirmās kārtas ekstrēma nepieciešamais nosacījums:
Ja 1) f : R n → R ;
( )
2) f ∈ C 1 R n ;
3) x0 ir f lokāla minimuma elements,
tad f ′ ( x0 ) = 0 .

5/16
Teorēma 2.3.2. Otrās kārtas ekstrēma nepieciešamais nosacījums:
Ja 1) f : R n → R ;
( )
2) f : C 2 R n ;
3) x0 ir f lokāla minimuma elements,
tad f ′′ ( x0 ) ≥ 0 .

Tātad teorēmu nosacījumi konkrēti šim uzdevumam ir pierakstāmi pierakstāmi:

 
∂f
x y z 
∂ x 0, 0, 0

 
24x12y 0
f ''  x 0, y 0, z 0 = ∂ f  x 0, y 0, z 0  = 12x8y−28z = 0 =0 (2.3.1)
∂y 24z−28y 0
∂f
 x 0, y 0, z 0 
∂z

[ 24 12
f ''  x , y , z = 12
0
8 −28 ≥0
0 −28 24 ] (2.3.2)

Acīmredzams, ka pēc Silvestra kritērija (Kritērijs 2.2.3) nosacījums (2.3.2) neizpildās. Nākamajā punktā
paskatīsimies, kādu rezultātu dod nosacījums (2.3.1).

2.4. Atrisinājums
Vienādojumu sistēma (2.3.1) ir homogēna vienādojumu sistēma, kurai ir tikai viens triviāls atrisinājums
- (0,0,0). Līdz ar to funkcijai ir viens vienīgais ekstrēma punkts (punkts, kurā f'(x0) = 0). Šajā punktā
x 0=0,0 ,0 funkcija pieņem nulles vērtību: f  x 0 = f 0,0 ,0=0 .
No iepriekšējiem funkcijas (2.1.1) izpētes rezultātiem var secināt, ka punkts (0,0, 0) ir “kritisks”
punkts, bet nav minimums, jo tas ir seglu punkts.
Lai to nodemonstrētu, ir nepieciešams uzrādīt kaut vienu tādu punktu, kurā f(x, y, x) < 0. Tādi punkti ir
piemēram (0,1,1) un (0,-1,-1). Šajos punktos f 0,−1,−1= f  0,1,1=−12 . Līdz ar to ir pierādīts,
ka (0,0, 0) nav minimuma punkts, un atrisinājums problēmai neeksistē.
Parādīsim, ka inf f  x , y , z =−∞ . Ņemsim funkcijas argumentu veidā 0, n , n∈ℝ3 . Tādā
3
 x , y , z ∈ℝ
gadījumā funkcijas vērtība šajā punktā ir f 0, n , n=−12 n2 . Robeža pa kopu 0 x ℕx ℕ
lim f  x =lim f 0, n , n=lim −12n=−∞
∣x∣∞ n∞ n∞ . Līdz ar to  x , yinf 3
, z ∈ℝ
f  x , y , z =−∞ .
x∈0 x ℕ x ℕ

6/16
2.uzdevums
Aizstājot parametrus, iegūsim
{
f :=x 2 4y z 2  min , .(1)
g 1 :=12x− y28z=0

Uzdevuma klase
Dotais uzdevums ir nelineārās programmēšanas uzdevums ar ierobežojumu vienādības veidā.

{
f  x  min ,
x∈ℝ ,
n , (1)
g j  x =0,i∈1 : m
kur m < n brīvības pakāpju skaita nodrošināšanai.
Gadījumā (1) .

1.1. Atrisinājuma eksistence

Šai uzdevumu klasei atrisinājuma eksistenci nodrošina sekojošas prasības.
Teorēma 1.1.1. Ja f , g i ∈C , j∈1 : m , eksistē punkts x * , kuram g j  x *=0, j∈1 : m , un
izpildās kaut viens no sekojošiem nosacījumiem:
1. lim f  x =∞ ,
∣x∣ ∞

2. ∃ j 1 : lim g j  x =∞ ,
1
∣∣x ∞
2 2,
f  x , y , z= x 4yz  x , y , z ∈ℝ , m=1, g 1  x , y , z =12x− y28z
tad eksistē problēmas (1) atrisinājums.
Acīmredzams, ka f , g ∈C 2 , jo šīs funkcijas ir polinomiālas vai lineāras, un ka ierobežojumi definē
netukšu kopu. Vienādojumu 12x− y28z=0 apmierina bezgala daudz punktu, piemēram, punkti
n ,40 n , n , n∈ℕ : 12n−40n28n=40n−40n=0 . Vispārīgākā gadījumā ierobežojuma
nosacījumu var pārrakstīt šādi: y=12x28z .
Tomēr dotos kritērijus atrisinājuma eksistences pierādīšanai lietot nevar, jo

  
'
2x 2 0 0
''
f  x , y , z = 4 un f  x , y , z = 0 0 0 ≥0
2z 0 0 2

  
12 0 0 0
f '  x , y , z = −1 un g ''  x , y , z = 0 0 0 ≥0
28 0 0 0
un līdz ar to viennozīmīgu atbildi par atrisinājuma eksistenci šim uzdevumam dot nevar.
Ievietosim minimizējamajā funkcijā ierobežojumu apmierinošo atrisinājumu y=12x28z , kas tika
iegūts iepriekš. Iegūsim divu argumentu funkciju  : ℝ2  ℝ :  x , z =x 248x112zz 2 .
Atbilstoši šīs funkcijas atvasinājumi:


  x , z = 2x48
'

2z112 
 
''  x , z= 2 0 > 0
0 2
Šai funkcijai var pielietot visas tās metodes, kas ir aprakstītas 1.uzdevumā. Par atrisinājuma eksistenci
var pateikt, ka, acīmredzams, funkcija ir gluda ∈C ℝ 2  , un ka lim  x , z =∞ , tātad
∣ x , z∣∞

7/16
atrisinājums eksistē.

1.2. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums

Ievedīsim Lagranža funkcijas jēdzienu.

m1 n
Definīcija 1.2.1. Par problēmas (1) Lagranža funkciju sauc funkciju L :ℝ ×ℝ ℝ , kura ir
m
definēta ar izteiksmi L  , x :=0 f  x∑  j g j  x  , i ∈ℝ n1 (1.2.1)
j =1
Nelineārās programmēšanas uzdevumiem ar ierobežojumiem vienādību formā (1) ir sekojošs ekstrēma
eksistences nepieciešamais nosacījums.

1,
Teorēma 1.2.2. Ja f , g j ∈C j ∈1 : m , un x 0 ir problēmas (1) atrisinājums, tad eksistē
0 0 0 0
konstantes 0, 1, 2, ... , m ∈ℝ , ne visas vienādas ar nulli 0≠0 , tādas, ka izpildās
m
L ' x  x 0 = f  x 0 ∑  0j g ''j  x 0 =0
0, 0 ''
0 (1.2.2).
j=0
Uzdevuma (1) Lagranža funkcija ir L  0, 1, x , y , z =0 12 x− y28 z 1  x 24 yz 2 . No
sakarības (1.2.2) iegūstam sekojošu ekstrēma eksistences nepieciešamo nosacījumu uzdevumam
(1):

 
12 02 1 x
''
L x , y , z   x , y , z= −0 4 1 =0 (1.2.3)
28 02 1 z

1.3. Atrisinājums

1.3.1. Atrisinājums ar Lagranža funkciju

Šādus uzdevumus risina, izmantojot ekstrēma nepieciešamos nosacījumus, meklējot funkcijai un
ierobežojuma nosacījumam atbilstošās Lagranža funkcijas -
m
L 0, x := 00 f  x∑  0j g j  x  , 0i ∈ℝn1 - atvasinājuma pēc funkcijas argumenta nulles:
j =1
0,
L ' x  x 0 =0
Šāda tipa optimizācijas problēmas parastā atrisināšanas gaita ir:
1. solī no pirmajiem n vienādojumiem izsaka nezināmos x kā funkcijas no λ = ( λ 0 , λ 1 ,..., λ m ). Ja
iespējams, tad nosaka, kurš no λ j nevar būt 0, tad šo λ j nonormē uz 1. Normēsim Lagranža
funkcijas atvasinājumu vektoru ar 1=1 . Tādā gadījumā, acīmredzams, ka 0=4 . Līdz ar to

{
iegūstam divu vienādojumu sistēmu: 482 x=0 , kuras atrisinājums ir x=−24, z =−56 ;
1122 z=0
2. solī funkcijas x = x( λ ) ievieto pēdējos m vienādojumos un meklē sistēmas
g j ( x( λ ) ) = 0, j = 1,..., m, atrisinājumu (atrisinājumus) λ 0 . Problēmas (1) gadījumā šis solis ir
izlaižams;
(( ) )
3. solī meklē problēmas atrisinājumu starp pāriem x λ 0 , λ 0 (tie visi apmierina ekstrēma

8/16
 ( ( ))
nepieciešamos nosacījumus), salīdzinot vērtības f x λ 0 . Ievietojot šīs izteiksmes ierobežojumā
12x− y28z=0 , iegūsim y=12x28z=−1856 . Rezumējot funkcijas sasniedz savu
minimums punktā p=−24,−1856,−56 un atbilstoši minimuma vērtība
f −24,−1856,−56=−3712 .
Uzdevuma (1) atrisinājums ir:
minimums tiek sasniegts punktā (-24, -1856, -56);
funkcijas minimums ar ierobežojumu ir -3712.

1.3.2. Atrisinājums ar viena argumenta funkciju

Šeit ekstrēma eksistences nepieciešamie nosacījumi ir'  x , z =0 un ''  x , z≥0 . Nevienādība
''
izpildās neatkarīgi no mainīgo vērtībām   x , z=  
2 0 0
0 2
, bet no vienādības

 
'  x , z = 2x48 =0 iegūsim vienādojumu sistēmu
2z112 { 482 x=0 , kuras atrisinājums ir
1122 z=0
x=−24, z =−56 . Ievietojot šo atrisinājumu ierobežojuma nosacījumā, iegūsim vienādojumu
mainīgā y izteikšanai: y=12x28z=−1856 . Ir iegūti tie paši rezultāti kā metodē ar Lagranža
funkciju.

9/16
 3. 3.uzdevums

{
f :=x yz min ,
g 1 := x 22y 2 z 2−2yz≤0, (3.1)
g 2 := xz −1≤0

1.1. Uzdevuma klase

Dotais uzdevums ir nelineārās programmēšanas uzdevums ar ierobežojumiem nevienādību veidā.

{
f  x  min ,
x ∈Q⊆ℝ n
g j  x ≤0, , (1.1.1)
Q−izliekta kopa ,
f , g j : Q  R−izliektas , j∈1 : m

kur uz m ierobežojumu nav. Konkrētajā gadījuma (3.1) n = 3, m = 2, f  x , y , z= x yz ,

g 1  x , y , z =x 22y2 z 2−2yz un g 2  x , y , z =x z−1 . Atgādināsim izliektas kopas un
izliektas funkcijas definīcijas.
Definīcija 1.1.1. Kopa Q ir izliekta kopa, ja ∀ x , y∈Q ∀∈∈[ 0,1]:  x1− y ∈Q .
Definīcija 1.1.2. Funkcija f :  M ⊂ℝ nℝ n , kur M – izliekta kopa, ir izliekta funkcija, ja izpildas
∀ x , y∈Q ∀ ∈∈[0,1]: f  x1− y ≤ f  x 1− f  y .
Turpmāk izliektās funkcijas apskatīsim tikai izliektās kopās. Funkcijas izliektības pārbaudei ir lietojams
sekojošs kritērijs.

Kritērijs 1.1.3. Funkcija f :  M ⊂ℝ n ℝ n ir izliekta, ja matrica f '' ≥0 .

Pierādīsim, ka visas uzdevuma (3.1) funkcijas ir izliektas. Tam lietosim kritēriju 1.1.3 un Silvestra
kritēriju 2.2.3. Apskatot otrās kārtas atvasinājumu matricas

   
0 0 0 2 0 0
f '' x , y , z  x , y , z = 0 0 0 ≥0 , g ''1  x , y , z = 0 4 −2 0 un
0 0 0 0 −2 2

  0 0 0
g ''2  x , y , z = 0 0 0 ≥0
0 0 0

Līdz ar to varam secināt, ka visas funkcijas ir izliektas. Tādā veidā ir nodemonstrēts, ka uzdevums (3.1)
pieder izliektās programēšanas uzdevumu klasei .Par pieļaujamo argumentu kopas izliektību skat.
atrisinājuma eksistences pierādījumā.

1.2. Atrisinājuma eksistence

Izliektās programēšanas uzdevumu klasei atrisinājuma eksistenci nodrošina sekojošas prasības.

Teorēma 1.2.1. Ja f , g j ∈C , j∈1: m eksistē kaut vai viens ierobežojumus apmierinošs punkts

10/16
 ∃ x * ∀ j∈1: m: g j  x *≤0 un izpildās kaut viens no sekojošiem noscacījumiem:
1. lim f  x =∞ ,
∣x∣ ∞

2. ∃ j 1 :∣lim 1
x∣ ∞
g j  x =∞ ,
tad eksistē problēmas (1.1.1) atrisinājums.
Apskatīsim šīs prasības.
1. Uzdevuma (3.1) funkcijas f , g 1, g 2 ir polinomialas vai lineāras, līdz ar to
3 2 3
f , g 1, g 2∈C ℝ  . Vairāk, tās ir f , g 1, g 2∈C ℝ  .
1 1
2. Nevienādību sistēma uzdod plakni { x ,0 , z  : x≤ , z ≤ } . Nodemonstrēsim. Pirmā
2 2
ierobežojuma nevienādība pārrakstāma kvadrātu summā sekojoši:
2 2 2 2 2
g 1  x , y , z =x 2y z −2yz= x−z  2y ≤0 . Reālu skaitļu kvadrāti var būt tikai
nenegatīvas vērtības un nenegatīvu vērtību summa ir nenegatīva. No kā var secināt, kas summa
tās nenegatīvie saskaitāmie var būt tikai nulle:  x−z 22y 2=0 ,  x−z 2=0, 2y2 =0 ,
respektīvi x= z , y=0 . Izmantojot otro nevienādību, iegūsim: x z−1=2x−1≤0 .
1 1
Respektīvi: x≤ un z ≤ . Rezumējot, ir bezgala daudz tādu punktu
2 2
1 1
x * ∈{ x ,0 , z : x ≤ , z≤ } , kas apmierina ierobežojuma nosacījumus, i.e., pieļaujamo
2 2
argumentu vērtību kopa sastāv no bezgalīgi daudziem punktiem.
3. Apskatīsim funkcijas g 1 otras kārtas atvasinājumu matricu. Augstāk jau bija nodemonstrēts,

 
2 0 0
ka g ''  x , y , z = 0 4 −2 0 . Tātad saskaņā ar kritēriju 2.2.2: lim g 1  x =∞ .
1
0 −2 2
Līdz ar to uzdevumam (3.1) eksistē atrisinājums.
∣x∣∞

Tā kā pieļaujamo vērtību kopa ir plaknes kvadranta projekcija 3-dimensiju telpā mēs varam konstruēt 3-
dimensiju funkcijas grafiku pieļaujamo vērtību kopai. Šajā kopā minimizējamās funkcijas vērtība ir
f  x , z =f  x ,0 , z = xz :

Kā var redzēt, jau no grafika, funkcija pieņem minimuma vērtību punktā (0.5, 0, 0.5).

11/16
1.3. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums
Izliektās programēšanas uzdevumiem Lagranža funkcija tiek ieviesta vienkāršākā veidā:
m
L : ℝ ×ℝ ℝ ,
m
+
n
L  , x :=f  x ∑  j g j  x  , i∈ℝ n1 ,
j=1
m m
kur ℝ ={∈ℝ : ≥0} .
+

Ievedīsim Lagranža funkcijas seglu punkta jēdzienu.

Definīcija 1.3.1. Par Lagranža funkcijas L  , x  seglu punktu sauc tādu punktu 0, x 0 , kuram
m n 0, 0,
izpildās ∀ ∈ℝ+ ∀ x∈ℝ : L , x 0≤L x 0 ≤L  x 
Definīcija 1.3.2 (Sleitera nosacījums): ∃ x * ∀ j∈1: m: g j  x *0 . (1.3.1)
Teorēma 1.3.3 (Nepieciešamais nosacījums). Ja f , g j , j∈1 : m ir izliektas, izpildās Sleitera
nosacījums (1.3.1), un x 0 ir problēmas (1.1.1) atrisinājums, tad eksistē tāds vektors 0 ∈ℝm+ ka
0,
punkts  x 0 ir Lagranža funkcijas L(x,y) seglu punkts.
Apskatīsim šīs teorēmas nosacījumus. No iepriekšējā ir zināms, ka ierobežojumi
g 1  x , y , z =x 22y2 z 2−2yz un g 2  x , y , z =x z−1 definē tādas telpas ℝ3 virsmas,
1 1
kuras šķeļas kopā { x ,0 , z  : x≤ , z ≤ } , kuras visos punktos funkcija
2 2
2 2 2 2 2 2
g 1  x , y , z =x 2y z −2yz= z− y   x  y pieņem tika nenegatīvas vērtības. Respektīvi,
nav neviena punkta, kurā abām funkcijām būtu negatīvas vērtības. Līdz ar to Sleitera nosacījums
neizpildās, un ekstrēma eksistences nepieciešamo nosacījumu šādā formā dotajam uzdevumam lietot
nevar.
Sakarā ar to, ka izliektās programēšanas uzdevums ir arī nelineārās programēšanas ar
ierobežojumiem nevienādību veidā uzdevums, tad var lietot šī uzdevuma ekstrēma eksistences
nepieciešamos nosacījumus.
1,
Teorēma 1.3.4. Ja f , g j ∈C j ∈1 : m , un x 0 ir problēmas (1.1.1) atrisinājums, tad eksistē
0 0 0 0
konstantes 0, 1, 2, ... , m ∈ℝ , ne visas vienādas ar nulli 0≠0 , tādas, ka izpildās:
1. 0j≥0, j∈0 : m ;
2. 0j g j  x 0=0, j∈1: m ;
m
3. 00 f '  x 0∑ 0j g 'j  x 0=0 (1.3.2).
j=1

Uzdevuma (3.1) Lagranža funkcija, saskaņa ar (1.2.2), ir

2 2 2
L  , x , y , z= 0  x y z 1  x 2y z −2yz 2  x z−1 .
No sakarības (1.3.2) iegūsim sekojošu ekstrēma eksistences nepieciešamo nosacījumu uzdevumam
(3.1):

 
0 2 1 x2
'
L x , y , z= 01  4y−2z  =0 , (1.3.3)
0 1 2z−2y 2
kuram, saskaņa ar teorēmas (1.3.4) punktu 2, ir jāpievieno nosacījumi:

{
1  x 22y 2z 2−2yz =0,
2  x z−1=0
. (1.3.4)

12/16
1.4. Atrisinājums
Atrisināsim šo uzdevumu ar Lagranža reizinātāju metodi. Pēc ekstrēma eksistences nepieciešamā
nosacījuma (1.3.3) un teorēmas (1.3.4) papildus nosacījumiem varam uzrakstīt vienādojumu sistēmu

{
021 x 2=0,
01  4y−2z =0,
01  2z−2y2=0, (1.4.1)
1  x 22y 2z 2−2yz =0,
2  x z−1=0

13/16
 4. 4.uzdevums

{
f :=x y−4z  min ,
(4.1)
g 1 :=−x− y z 2−1≤0,
g 2 :=−xy≤0

1.5. Uzdevumu klase

Šis uzdevums pieder nelineārās programēšanas ar ierobežojumiem nevienādību veidā uzdevumu
klasei:

{
f  x  min ,
x ∈ℝn , (1.5.1)
g j  x ≤0, j∈1: m
kur uz m ierobežojumu nav. Konkrētajā gadījuma (4.1) n = 3, m = 2, f  x , y , z= x y−4z ,
2
g 1  x , y , z =−x− yz −1 un g 2  x , y , z =−xy . Atgādināsim izliektas kopas un izliektas
funkcijas definīcijas.

1.6. Atrisinājuma eksistence

Šai uzdevumu klasei atrisinājuma eksistenci nodrošina sekojošas prasības.
Teorēma 1.6.1. Ja f , g j ∈C , j∈1 : m eksistē kaut vai viens ierobežojumus apmierinošs punkts
* *
∃ x : g j  x ≤0, j ∈1: m un izpildās kaut viens no sekojošiem noscacījumiem:
1. lim f  x =∞ ,
∣x∣ ∞

2. ∃ j 1 :∣lim 1
x∣ ∞
g j  x =∞ ,
tad eksistē problēmas (1.5.1) atrisinājums.
Apskatīsim šīs prasības.
1. Uzdevuma (4.1) funkcijas f , g 1, g 2 ir polinomialas vai lineāras, līdz ar to
f , g 1, g 2∈C ℝ3  . Vairāk, tās ir f , g 1, g 2∈C 2 ℝ3  .

{
2. Sistēmā −xy≤0
−x− y z 2−1≤0,
ir 3 nezināmie un 2 nevienādības, līdz ar to viens vai divi no
nezināmiem var kalpot kā parametri citu nezināmo noteikšanai. Piemēram, 2. nevienādība dod
sakarību x≥0, y≥0 vai x≤0, y≤0 . No 1. nevienādības iegūstam ∣z∣≤  x y1 , līdz ar
to x y ≥— 1 . Var secināt, ka ierobežojumi pieļauj patvaļīgu z (pie nosacījuma, ka
∣z∣≤  x y1 ) un x, y vērtību kopas attēlotas grafikā zemāk (zilā krāsā):

14/16
 y

0
x

y=
-x
-1
3. Apskatīsim funkcijas f otrās kārtas atvasinājumu matricu:
  0 0 0
f ''  x , y , z = 0 0 0
0 0 0
funkcijas linearitātes dēļ. Saskaņā ar Silvestra kritērija (2.2.3) šī matrica ir pozitīvi pusnoteikta,
jo visi tās galvenie minori ir 0. Līdz ar to neko par funkcijas tiekšanos uz bezgalību pateikt
nevar. Tomēr atbilde ir pozitīva (aplūkojot robežu pieļaujamo vērtību kopā), jo, lai kādu
argumenta z vērtību neņemtu, tas neveicina funkcijas tiekšanos uz −∞ . Savukārt, argumentu
x, y kustību −∞ virzienā katram fiksētam x ierobežo ierobežojumu nosacījumi. Ar to
lim f  x , y , z =∞
pierādīts, ka mūsu specifiskajā gadījumā ∣ x , y , z ∣ ∞ .
∣z∣≤  x y1 , xy≥0
Pēc atrisinājuma eksistences kritērijiem ar to pietiek, lai problēmai eksistētu atrisinājums.

1.7. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums

2. uzdevumā jau ievedām Lagranža funkcijas (1.2.1) jēdzienu. Nelineārās programēšanas uzdevumiem
ar ierobežojhumiem nevienādību formā (1.5.1) ir sekojošs ekstrēma eksistences nepieciešamais
nosacījums.
1,
Teorēma 1.7.1. Ja f , g j ∈C j ∈1 : m , un x 0 ir problēmas (1.5.1) atrisinājums, tad eksistē
0 0 0 0
konstantes 0, 1, 2, ... , m ∈ℝ , ne visas vienādas ar nulli 0≠0 , tādas, ka izpildās:
1. 0j≥0, j∈0 : m ;
2. 0j g j  x 0=0, j∈1: m ;
m
3. 00 f '  x 0∑ 0j g 'j  x 0=0 (1.7.1)
j=1

Uzdevuma (4.1) Lagranža funkcija ir L  , x , y , z =0  x y−4z1 −x− yz 2−1−2 xz . No

sakarības (1.7.1) iegūstam sekojošu ekstrēma eksistences nepieciešamo nosacījumu uzdevumam (4.1):

 
0−1− 2 z
'
L x , y , z= 0−1 =0 , (1.7.2)
−4 0 2 1 z −2 x

kuriem, sakarā ar teorēmas 1.7.1 punktu 2, ir jāpievieno nosacījumi

15/16
 {
2
1 −x− yz −1=0,
2 −xy =0

1.8. Atrisinājums
Atrisināsim uzdevumu, izmantojot Lagranža funkciju .Normēsim ekstrēma eksistences
nepieciešamos nosacījumus (1.7.2), izvēloties 0=1 . No otrā vienādojuma izriet, ka arī 1=1
.Līdz ar to iegūsim vienādojumu sistēmu

{
− 2 z =0,
−42z−2 x=0,
−x− y z 2−1=0,
2 −xy=0
No pirmā vienādojuma dod divas iespējamus variantus: z ≠0 un 2=0 (kas izriet no pirmā) vai
2≠0 un z=0 (kas izriet no pirmā). Aplūkosim katru atsevišķi. Pirmajā gadījumā (
2≠0 un z=0 ) sistēma pārrakstāma sekojoši: { −42z=0,
−x− y z 2−1=0
. No kā izriet, ka

z =2, x y=z 2−1=22−1=3 . Tātad atrisinājums jāmeklē uz taisnes z =2, x y=3 .

Sašaurinot minimizācijas funkciju uz šo taisni, iegūsim,
f  x , y , z  | z=2, x y=3=x y−4z | z =2,x y=3=3−8=−5 . Respektīvi, minimums tiek sasniegts uz
nogriežņa { x ,3−x ,2| x ∈[0,3]} - diagrammā zemā attēlots zaļā krāsā:

3
y=
3-
x

0
-1 3 x
y=
-x
-1

{
−42 x=0,
Otrajā gadījumā (  ≠0 un z=0 ) iegūsim −x− y−1=0, . No pirmās un trešās vienādības un
2
2 −xy =0
4
pieņēmuma 2≠0 izriet x= , y=0 un tālāk no otrās vienādības: x=−1 . Tātad minimums
2
tiek sasniegts punktā (-1,0,0), kurā minimizācijas funkcija pieņem vērtību f −1,0 ,0=−1 , kas ir
lielāka par -5.

16/16