Sun Dzi, Kara mksla

1 (31)
Sun Dzi bija nieu karavadonis, stratis, domtjs, kur dzvojis VI vai IV gs. p.m..,
kapojis ! vasts vadonim "o #ujam, piddams karavado$a pienkumus. %atei&oties Sun
Dzi uzvarm, ! vasts pie$ms varenb un iek'vs &iviizto (nas teritoriju vid).
*tva'injies no dienesta, p& "o #uja )guma Sun Dzi sarakstja trakttu +,ara mksa-,
kas ir vispopurkais sennieu traktts par poitiku un stratiju. .ai gan darbs sarakstts
pirms vairkiem t)kstoiem gadu, taj apraksttie prin&ipi ir joprojm aktui un tiek pai
izmantoti poitik, biznes un sadzv, tp& katram ietei&ams vismaz vienreiz izast o
trakttu.
Saturs
Sun Dzi bija nieu karavadonis, stratis, domtjs, kur dzvojis V vai V !s"
#"m"", ka$#ojis % va$sts vadonim &o 'ujam, #i$ddams karavado(a #ienkumus"
)atei*oties Sun Dzi uzvarm, % va$sts #ie(ms varenb un iek+vs *ivi$izto ,nas
teritoriju vid-" .tva+injies no dienesta, #* &o 'uja $-!uma Sun Dzi sarakstja
trakttu /0ara mks$a1, kas ir vis#o#u$rkais sennieu traktts #ar #o$itiku un
stratiju" 2ai !an darbs sarakstts #irms vairkiem t-kstoiem !adu, taj a#raksttie
#rin*i#i ir jo#rojm aktu$i un tiek #$ai izmantoti #o$itik, biznes un sadzv, t#*
katram ietei*ams vismaz vienreiz iz$ast o trakttu""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""3
Saturs""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""3
)ar Sun Dzi """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""3
)ar tu$kojumu"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""4
1" Skotnj #$noana """""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""5
3" 0aroana """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""6
3" 0ara mks$as b-tba"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""7
4" 8aktika """""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""9
5" Stratiskais s#ks""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""1:
;" Sti#rs un vjs #uses """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""13
6" 0aujas vadba"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""14
7" )ie$!oans """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""1;
9" <anevrana """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""16
1:" .#krtne """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""3:
11" 8eritoriju veidi """""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""33
13" %!uns uzbrukumi """"""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""36
13" S#ie!u izmantoana""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""37
.n!+u= Sun 8zu (Sunzi, Sun >u), 8?e .rt o@ >ar
0rievu= ABCDEFGH (ABCDFGH), IJKBJJLMN MNOCH
V*u= S-nzi (S-n >P, Sun 8su, Sun 8zu, Sun 8se, SsunEds), 0unst des 0rie!es
Qra(Ru= Souen 8seu (Sun Si, Sun 8zu), 2T.rt de $a !uerre
S#(u= Sun 8zu, U$ arte de $a !uerra
2ietuvieu= Sun 8zu, 0aro menas
)o+u= Sun Si (Sun >u), Sztuka >ojnV (Sztuka Wojenna)
Xa$tkrievu= ABCDEYGH, Z[JL[FLM[ M[OCH
%krai(u= ABCD YG\, Z\JL]FLMN M^OC\
Xu$!ru= ABC _G`, IGKBJLMNLN C[ MNOC[L[
&orvtu= SunEau, %mijebe ratovanja
3 (31)
Serbu= ABC Y\, cd]e] f[LNM[g[
hum(u= Sun 8zu, .rta rizboiu$ui
jrieu= klmn oplm, q orsnt ulm vlwrxlm
t+u= Sun 8zu (Sunzi), 2Tarte de$$a !uerra
)ortu!+u= Sun 8zu, . .rte da juerra
Somiski= Sunzi (Sun >u), SodankyVnnin taito
%n!riski= Sun Si (Sun >u), . ?zbor{ m|v}szete
!auniski= Sunzi (Sun Si), S~ja seadused
Sviedriski= Sun Si (Sun 8zu), 0ri!skonsten
Dniski= Sun 8zu (Sun 8su, Sun 8se, Sunzi, Sun Si), 0ri!skunsten
orviski= Sun >u (S-n S,Sun 8zu, Sun Si), 0unsten kri!e""""""""""""""""""""""""""""""""31
Par Sun Dzi
Sun Dzi bija nieu karavadonis, stratis, domtjs, dzvojis
V vai V !s" #"m"" (#re*zs dzves $aiks nav zinms
dados avotos minti #rk atir!i dati)" Viss, ko zinm #ar
Sun Dzi dzvi, nk no vsturnieka Sima aja(a (a#m"145" E 9:"
!"#"m"") Vstures #iezmm"
Sun Dzi dzimis ai va$st, ka$#ojis % va$sts vadonim &o
'ujam" )i$ddams karavado(a #ienkumus, Sun Dzi sakvis
un ie(mis s#*!o u va$sti, sakvis ai un azi( va$stu
karas#kus" )atei*oties Sun Dzi uzvarm, % va$sts #ie(ms
varenb un iek+vs to *ivi$izto ,nas teritoriju vid-, #r
kurm va$dja Dou dinastijas va$dnieki"
)* Sima aja(a rakstt, &o 'ujs ir uzai*injis Sun Dzi uz #rrunm #ar kara $ietm"
2ai Sun Dzi vartu uzskatmk nodemonstrt ststto, va$dnieks nodeva karavado(a
r*b savu ?armu" Sun Dzi sada$ja ?armu divs da+s, #ar katras da+as komandieri
ie*$a vienu va$dnieka m+ko, #askaidroja mi$itrs komandas un kas ir jdara, kad
3 (31)
ts tiek sa(emtas" 0ad Sun Dzi ska komandt, neviens vi(u nek$ausja un visi
smjs, uzskatot to #ar joku" 8 tas atkrtojs vairkas reizes" 8ad Sun Dzi
va$dniekam #askaidroja, ka karavado(a #av+u neiz#i$dana ir +oti no#ietns armijas
dis*i#$nas #rk#ums, #ie k ir vain!i komandieri un $ika sodt ar nvi abas
va$dnieka m+ks" Va$dnieks, sa#ratis, ka tas nav joks, $-dza at*e$t #av$i, bet Sun
Dzi #askaidroja, ka armij kara $aik karavadonim ir $ie$ka teikana nek va$dniekam
un #a$ika #ie sava" Sievietes tika sodtas ar nvi" )* tam Sun Dzi #av$es tika
iz#i$dtas"
.tva+injies no dienesta, #* &o 'uja $-!uma Sun Dzi
sarakstja trakttu 0ara mks$a" )* darba
uzrakstanas Sun Dzi at!riezies dzimten, kur miris
no ve*uma"
0ara mks$a1 ir sarakstta ,nas karojoo va$stu
vstures #eriod (V (V) !s"#"m""), kad #*
eizarva$sts uz#$aukuma ( V !s"#"m"") un tam
sekojos va$stisks sadrumsta$otbas sks ne$!s
,nas vasa+va$sti(u savstar#jo karu #eriods" 8as esot
bijis visu kar #ret visiem, kuru $aik zeme #anka un
tauta noasi(oja" %#uru bija tik daudz, ka vese$as
#rovin*es #a$ika bez +audm un trumi !adu desmitiem
stvja atmat" Xads un sr!as bija tik#at biei *iemi(i
k sirotji, tirdznie*ba tika #ara$izta, daudzas #i$stas
!u$ja dru#s, mks$a un amatnie*ba #anka, bet
@eod+i un karavri at(ma iedzvotjiem #djo"
0ara mks$a ir vis#o#u$rkais sennieu traktts #ar #o$itiku un stratiju" 2ai !an
traktts sarakstts #irms vairkiem t-kstoiem !adu, taj a#raksttie #rin*i#i ir
jo#rojm aktu$i un tiek #$ai izmantoti #o$itik, biznes un sadzv"
Par tulkojumu
s $atvisk tu$kojuma versijas ta#an izmantoti krievu un
an!+u va$odas tu$kojumi no nieu va$odas" 8u$kots ir #*
b-tbas, saska( ar tu$kotja sa#raanu, ie#azstoties ar
vairkm tu$kojumu versijm" 8u$kojuma uzsvars $ie$k
mr tika $ikts uz ko#jo teksta sa#rotambu un $abskanbu
tu$kotja iz#ratn, nevis uz maksim$u atbi$stbu oriin$am"
o #rin*i#u d+ tu$kotjs visai brvi inter#retja tu$kojamo
materi$u, !an iek+audams #a#i$dus #askaidrojoos tekstus,
!an ne(emdams vr nesa#rotamo, kas neiek+aujas kontekst"
.tsevias domas, kuras bija ies#jams sa#rast un #rtu$kot
daudznozm!i, ir #rtu$kotas divreiz"
Visa ie#riek mint d+ s tu$kojuma versijas #re*zks a#zmjums ir tu$kojuma
inter#ret*ija" 8omr, no $astja viedok+a rau!oties, da versija noteikti b-s daudz
vie!$k $asma un sa#rotama nek oriin$am #ietuvinti tu$kojumi" 8#at j(em
vr, ka Sun Dzi 0ara mks$as1 oriin$s nav sa!$abjies, ir sa!$abjus tikai t
4 (31)
daudz v$kas versijas, kuras atiras viena no otras !an satur, !an strukt-r, !an ar
va$od (daudzie nieu dadu $aiku dia$ekti #ietiekami kardin$i atiras viens no
otra)" V$ j(em vr, ka nieu va$od simbo$i (?iero!$i@i) ir daudznozm!i un +oti
#$ai inter#retjami, t#* sa#rast Sun Dzi #areizi1 ir #ietiekami !r-ti" 8iei td+ #at
nieu Sun Dzi 0ara mks$as #tnieki dadi sa#rot un inter#ret Sko$otja Suna
sa*to" 8u$kotjiem nenieiem ai zi( ir v$ !r-tk notvert un izteikt sa*t b-tbu,
bet, ja tiek tu$kots no tu$kojuma, tad, minot strikti #ieturties #ie oriin$a1, !a$a
teksts var iznkt !r-ti uztverams un nesa#rotams" 8#* tas neizb!ami t#at b-s
neatbi$stos oriin$am"
8u$kotjs ir vadbas zinbu baka$aurs, kur a#tuveni desmit !adus strd ar vadbu
saistt jom" Viens no vi(a ?obijiem ir vadbas #ro*esu, ts b-tbas un #rob$emtikas
izzinana un #tana"
1. Skotnj plnoana
0ara mks$a ir b-tisks va$sts (tautas) #astvanas #rieknosa*jums, ts dzvbas un
nves jautjums, va$sts izdzvoanas un bojejas iemes$s" 8#* kara mks$ai jb-t
r-#!as iz#tes un #rdomu objektam, ko nekd !adjum nedrkst i!nort"
<inot a#!-t un iz#rast kara mks$u, j(em vr, jsa#rot un jvrt #ie*as
#ardbas= (1) #asau$es $ikumsakarbas (Dao, *e+), (3) $aika a#stk+i (Debess, debess
#ardbas, a#stk+i), (3) a#krtnes #abas (Seme, zemes #abas), (4) karavadonis
(vadtjs, vadba) un (5) or!anizatorisks metodes (2ikumi)"
(1) judra un taisn!a r*ba (saska( ar #asau$es $ikumsakarbm) $iek +audm b-t
#i$n! ?armonij ar savu va$dnieku, t#* vi(i b-s !atavi ziedoties un mirt #ar to,
vi(i sa#rats to, juts tam $dzi un b-s bezbai$!i"
(3) 2aika a#stk+i (Debess) sev ietver zinanas #ar dienu un nakti, aukstumu un
si$tumu, !ada$aiku #abm"
5 (31)
(3) .#krtnes #abas (Seme) sev ietver zinanas #ar att$umiem (t$o un tuvo),
#rvietoans !r-tbm (!r-to un vie!$o), a#vidus $ie$umu (#$ao un auro), a#kaimes
drobu un izdzvoanas #rieknosa*jumiem a#krtn"
(4) 0aravadonim sev ir ja#vieno visdzi+k !udrba, #atiesums, *i$v*ba,
drosirdba un stin!rba"
(5) r!anizatorisks metodes (2ikumi) sev ietver zinanas #ar or!anizanu,
izrkoanu un vadbu, ?ierar?iski atbi$stou komandieru at$asi, taisn!u a#ba$voanu
un sodanu, a#!des nodroinjuma *e+iem, resursu #atri(a kontro$i"
av tdu karavado(u, kas neb-tu dzirdjui #ar m #ie*m #ardbm" 8ie, kas ts
iz#rot, uzvars, kas nesa#rot *iets neveiksmi"
a karavadonis seko maniem #adomiem, vi( !-s #ankumus, td+ (k va$dnieks)
#aturi to sav viet" a karavadonis neseko maniem #adomiem, vi( *iets neveiksmi,
td+ (k va$dnieks) sav$ai*!i nomaini to"
Vrtjot !aidms un ies#jams *(as, sa$dzini #retiniekus, minot rast ies#jami
#re*zkas atbi$des uz iem jautjumiem=
E 0ur no va$dniekiem ir !udrks un taisn!ks
E 0ur no karavado(iem ir s#j!ks
E 0uram ir ($aika) a#stk+u (Debesu) un a#krtnes (Semes) #riekro*bas
E 0ura $ikumi un #av$es tiek #i$dtas r-#!k
E 0ura karas#ks ir s#*!ks
E 0ura komandieri un karavri ir $abk a#m*ti
E 0ura a#ba$vojumi un sodi ir sa#rotamki
)* atbi$dm uz iem jautjumiem var s#riest, kur uzvars un kur zauds
)ie(emot $mumu #ar tur#mko r*bu, (em vr os skotnjos a#rinus, savu
stratisko s#ku (#riekro*bas) un ies#jamos ie!uvumus" 0as attie*as uz
stratisko s#ku, t ir (adekvta) taktikas izmantoanas s#ja atkarb no
ies#jamiem ie!uvumiem jeb vis$abv$!ko a#stk+u (st mirk+a) s#ks"
0ara mks$a ir ma$dinanas mks$a" 8#*, #at ja esi s#*!s, iz$ie*ies #ar nes#*!u,
ja esi !udrs, iz$ie*ies #ar nezinou, ja esi #rasm!s, iz$ie*ies #ar nemku$i" )irms
uzbrukuma imit bezr-#bu un #asivitti" 0ad mris ir tuvu, radi ies#aidu, ka tas ir
t$u, bet, kad mris ir t$u, radi ies#aidu, it k tas b-tu jau tuvu"
ekrdini #retinieku ar $abm izredzm, iz$ie* tam smu, $ai #anktu ie#riek
#aredztu t r*bu, izmanto #retinieka a#jukumu, radi nekrtbas vi(a rinds un
sakauj to" a #retinieks ir s#*!s (bez tr-kumiem), uzmanies no vi(a, #i$nveido sevi
un esi !atavs #retinieka uzbrukumam" a #retinieks ir kaujas !atavb, izvairies no
vi(a" a #retinieks ir tras dabas (dusm!s), kaitini to, mini izvest no #a*ietbas,
#amudini uz nea#dom!u r*bu" Saskarsm ar #retinieku esi *ie(#i$ns un #azem!s,
tdjdi vei*ini vi( au!st#rtbu" a #retinieks at#-as, no!urdini to" a #retinieks ir
vienots, sae$ to" %zbr-* tur un tad, kad #retinieks ir mazk sa!atavojies, vai ar tur
; (31)
un tad, kad vi( to ne!aida" di rkojoties, tiks #ankta uzvara, bet #irms *(as #ar to
runt nek$jas"
8as, kur #irms *(as r-#!i #$no, vr daudzus a#stk+us sev #ar $abu" 8as, kur
#irms *(as #$no virs#usji, s#j vrst tikai daus a#stk+us sev #ar $abu" a tas, kur
r-#!i #$no, uzvars, bet tas, kur virs#usji #$no, *iets neveiksmi, tad kds
iznkums sa!aida to, kur ne#$no vis#r a di uz to skats, tad ir a*mredzami,
kur uzvars un kur ne" e!aum to, tas ir !an brdinjums no neveiksmes, !an
#am*ba, k #irms kara #aredzt, kur uzvars"
2. Karoana
a ir t-kstotis kaujas ratu uzbrukumam, katri ar Retriem zir!iem, t-kstotis atba$sta
kaujas ratu, katri #rk$ti ar das vairo!iem, simts t-kstoi karavru #i$n bru(ojum,
bet #ie!des tiek veiktas t-ksto j-du att$um, tad iekjie un rjie izdevumi
konsu$tantu un viesu uz(emanai, materi$iem, #iemram, $mm un $akm, kaujas
ratu un bru(u nodroinanai, b-s t-ksto unRu ze$ta dien" 8ikai t (ja ir
resursinauda) var savkt simts t-kstous $ie$u karas#ku"
a izmanto karas#ku kaujs, bet nevari i$!i uzvart, tad ieroRi (zobeni, #i, bu$tas
utt") notru$ins, bet kaujas !ars iet mazum" a ie$en* #i$stu, karas#ka s#ki izskst"
a $ie* karas#kam i$!i karot, va$sts rezerves tiek izsme$tas"
0ad karas#ka ieroRi ir notru$inti, !ars nomkts, s#ki izskui, bet rezerves
iz$ietotas, tad vietva$i (#rovinRu va$dnieki) izmantos va$sts vjumu un sadum#osies"
)at ja va$stij b-s !udri karavado(i, d situ*ij vi(i nes#s !-t #ankumus"
6 (31)
8#* esmu dzirdjis #ar tru karu #ankumiem, bet neesmu dzirdjis #ar i$!stou
karu #ankumiem" evienai va$stij nav izdev!i i$!stoi kari"
8ie, kas ne#ietiekami $abi sa#rot kara bstambu, nes#j ar sa#rast kara izdev!umu"
8as, kur ir !uvis #ankumus kar, nea#$iks +audis ar kara nodok$i divreiz (neiesauks
divreiz) un nevks #rtiku karas#kam trsreiz (tas ir - uzvars uzreiz un
neat!riezsies #* rezervm)" a karas#ka a#rkojumu sa(emsi no savas va$sts, bet
#rtiku at(emsi #retiniekam, tad rezerves karoanai b-s #ietiekamas"
S-tot #rtiku t$u, tauta tiek iz#utinta un va$sts novjinta"
.rmijai tuvu stvoi (armijas tuvum esoi) tir!otji #arasti #rdod savas #re*es
dr!i" a #re*es ir dr!as, tautas $dzek+i izskst" a $dzek+i ir izskui, *i$vkus ir !r-ti
#ies#iest iz#i$dt kara$aika rkojumus"
0ad *i$vku s#ki un $dzek+i ir izskui, va$sts #ankst" ai$vku tri(i karam tad ir
61: no tiem #iedero" Va$dnieka (va$sts) #aums k+-st E sa$auzta kara te?nika
(kaujas rati, kritui zir!i, bru(as, bru(u*e#ures, bu$tas un arba$eti, $o#i un $ie$ie
#aj-!i)" 8as viss ko# sastda ;1: no va$dnieka (va$sts) ba!tbm"
8#* !udrs karavadonis at(ems #rtiku #retiniekam" Viena sauja #retinieka !raudu ir
divdesmit #au vrta, viena $o#barbas vienba ir divdesmit #au vrta"
8as, kas $iek no!a$int #retinieku, ir dusmas un $au#t!riba, saudzt to $iek tieksme
#* !oda$!m un a#ba$vojumiem" 8#* a#ba$vo tos, kas kaujas $aik ir sa!rbui
desmit vai vairk #retinieka kaujas ratu (!-stek(us, kara te?niku) , bet ne visus, jo
!oda$!u visiem ne#ietiks" )* tam nomaini #retinieka simbo$us #ret saviem, sajau*
savus kaujas ratus (kara te?niku) ar #retinieka un izmanto tos ko#" )ret !-stek(iem
izturies $abi, $ai ne#ie*ieambas !adjum tos vartu izmantot" di rkojoties, tu
uzvarsi #retinieku un k+-si sti#rks"
.t*eries E karas#kam #atk uzvart un tas nem$ i$!stou karu" 8#* no karavado(a
kara mks$as sa#ratnes ir atkar!i *i$vku $ikte(i un va$sts droba"
3. Kara mkslas btba
2abk ir ie(emt #retinieka va$sti sveiku un vese$u un tikai tad, ja *itdi nevar E
sa!rautu un izn*intu" 8#at $abk ir #ak+aut #retinieka armiju un tikai tad, ja *itdi
nevar, sakaut to"
0aravado(a *(a ir stratiska, un t skas kara #$noanas @z" X-tiskkais kara
mks$ ir izjaukt #retinieka #$nus, tikai #* tam E izjaukt t savienbas, v$ #* tam E
uzbrukt t armijai un tikai tad uzbrukt #retinieka no*ietinjumiem (no*ietintm
#i$stm)"
o*ietintu #i$stu (no*ietinjumu) ie$enkana j#ie$ieto tikai tad, kad *itdk nekdi
nevar" 2ie$u #rvietojamo vairo!u, ratu un *itu no*ietinjuma ie(emanas ierRu
sa!atavoana #rasa trs mneus" Semes no*ietinjumu b-vnie*ba $dz #i$n!ai to
#abei!anai #rass v$ trs mneus" Xet, ja armijas #av$nieks nes#s #rvart savu
ne#a*ietbu un, #ien*!i nesa!atavojies, $iks uzbrukt no*ietinjumiem, vi( zauds
7 (31)
treda+u savu karavru, bet no*ietinjums visdrzk netiks ie(emts" das ir
nea#dom!u uzbrukumu !raujos sekas"
8#* tas, kur #rzina kara mks$u, #ak+auj sveas armijas bez kaujm, ie(em sveus
no*ietinjumus bez uzbrukumiem un iekaro sveas va$stis bez i$!stoiem kariem" ds
karavadonis *ns ar au!stko mri sa!$abt, nevis izn*int" 8#* vi(a ieroRi
nenotru$ins un uzvaras au!+us ir vie!$k noturt" 8 ir kara mks$as b-tba"
a s#ku ir desmitreiz vairk k #retiniekam, tad vi( ir jie$en*, ja #ie*as reizes
vairk, juzbr-k, ja divreiz vairk, tad tie ir jsada$a (ar otru karas#ka da+u ir
juzbr-k ne!aidti, jrada #rstei!uma moments)" a s#ki ir $dz!i k #retiniekam,
tad var *nties" a s#ku ir mazk, tad #retinieks ir ja#mu+o" a #retinieka s#ki ir
ievrojami $ie$ki, tad no vi(a ir jizvairs" 8as, kur st-r!a$v!i uzbr-k ar maziem
s#kiem, nok+-st t !-st, kam ir #rs#ks"
0aravadonis ir va$sts ba$sts" a vi(am ir #ietiekamas zinanas un #rasmes, va$sts b-s
s#*!a" a ba$sts ir bojts, tad va$sts k+-st vja"
r trs veidi, k armijas #av$nieks var novjint armiju" )irmais E ja #av$nieks
nezina, kad armijai ir juzbr-k, bet dod #av$i uzbrukt, vai ar vi( nezina, kad armijai
ir jatk#jas, bet dod #av$i atk#ties" 8 ir armijas s#ku izieana" trais veids ir,
ja #av$nieks nesa#rot kara $ietas, bet dod rkojumus ana$o!i *ivi$ajai #rva$dei" ai
!adjum *iets armijas dis*i#$na" 8reais veids ir, ja #av$nieks neiz#rot, k
#iemroties a#stk+iem un dod absurdas, a#stk+iem neadekvtas #av$es" aj
!adjum karavri aubsies #ar savm un armijas s#jm uzvart"
2-k, #ie*as #azmes, #* kurm var s#riest #ar uzvaru=
(1) 8as, kur zina, kad juzsk kauja un kad to nedrkst dart, uzvars"
(3) 8as, kur sa#rot, k ir jizmanto $ie$i s#ki un k E mazi s#ki, uzvars"
(3) 8as, kura armij !an komandieri, !an karavri ir viendi #r(emti ar v$mi uzvart,
uzvars"
(4) 8as, kur ir #i$nb sa!atavojies kaujai un !aida to, kur nav kaujai sa!atavojies,
uzvars"
(5) 8as, kuram karavadonis ir s#j!s un va$dnieks tam netrau*, uzvars"
8s ir #ie*as uzvaras #azmes"
r zinms, ka tas, kur iz#rot #retinieku un iz#rot sevi, ne#azs neveiksmju #at simt
kaujs" 8as, kur neiz#rot #retinieku, bet iz#rot sevi, var !an uzvart, !an tikt sakauts"
Xet tas, kur neiz#rot ne #retinieku, ne sevi, neizb!ami tiks sakauts vienmr"
4. Taktika
Senatn tie, kas !ribja !-t #ankumus kar, vienmr vis#irms nodroinjs #ret
zaudjumu (k+uva neuzvarami) un #* tam !aidja (izdev!u brdi), kad var uzveikt
#retinieku (!aidja #retinieka k+-das, vjuma mirk$i, kad #retinieks ir visvie!$k
#rs#jams)"
euzvaramba ir atkar!a tikai no #aa, bet ies#ja uzvart ir atkar!a no #retinieka"
8#* tas, kur #rzina kara mks$u, var nodrointies #ret zaudjumu un b-t
neuzvarams, bet ne vienmr var #ies#iest #retinieku k+-dties un uzvart to" 8#* var
a#!-t *e+us, kas ved uz uzvaru (iem*ties ieraudzt uzvaras #rieknosa*jumus), bet
ne vienmr to var sasnie!t"
8as, kur nevar uzvart, ie(em aizsardzbas #oz*ijas, tas, kur var uzvart, uzbr-k"
9 (31)
di skatoties, tam, kur aizsar!jas, s#ku ir #ar maz, bet uzbru*jam ir s#ku
#r#i$nba"
8as, kur #rot aizsar!ties, no*ietins #aos Semes dzi+umos" 8as, kur #rot uzbrukt,
nk #r #retinieku k no Debesu virsotnm" 8 (aizsar!joties un uzbr-kot) var sevi
#asar!t un !-t #i$n!u uzvaru"
Saskatt uzvaras ies#jas tur, kur to saskata vairkums, nav au!stks kara mks$as
iz#ausme" )ankt uzvaru, #ar kuru dod uzs$avas, ar nav au!stks kara mks$as
iz#ausme" 2dz!i s#ja #a*e$t ruden nokrituu $a#u ne$ie*ina #ar $ie$u s#ku, s#ja
saskatt sau$i un mnesi ne$ie*ina #ar $abu redzi un s#ja dzirdt #rkona drdus
ne$ie*ina #ar $abu dzirdi"
Senatn #ar $abiem karavado(iem uzskatja nevis tos, kas !-st uzvaru, bet !an tos, kas
to !-st vie!$i un ne#ies#iesti" %zvaras vi(iem nenodroinja nedz izvei*ba, nedz
drosme" Vi(i uzvarja, jo radja uzvaras #rieknosa*jumus, #r$ie*injs #ar uzvaru
jau ie#riek, saskatja un izmantoja #retinieka k+-das, tas ir E devs kauj ar
#retiniekiem, kas ir jau uzvarti"
8#* tas, kur #rva$da kara mks$u, vis#irms izv$as #oz*iju, kur nevar tikt
sakauts, un no ts ne$ai !arm nevienu izdevbu sakaut #retinieku" Veiksm!s
karavadonis vis#irms a#zins uzvaras #rieknosa*jumus un tad izai*ina #retinieku uz
kauju, bet neveiksm!s armijas #av$nieks vis#irms dodas kauj un tad dom, k
uzvart"
8as, kur #rva$da kara mks$u, ir taisn!s un stin!ri ievro 2ikumus (karas#ka
or!anizatorisks metodes), tdjdi kontro$jot savu veiksmi un #ankumus"
0as attie*as uz kaujas #$noanas metodm, tad #irm ir <rana (.tt$ums), otr E
Daudzuma noteikana (Svars), tre E .#rini (Skaits), *eturt E izredu
Sa$dzinana un #iekt ir %zvara" .#krtnes #abas (Seme) nosaka ne#ie*ieambu
veikt <rjumus (karto!r@ija)" Xa$stoties uz <rjumiem, tiek noteikts
ne#ie*ieamais (karavru un te?nikas) Daudzums" zejot no noteikt Daudzuma, tiek
veikti .#rini" zmantojot .#rinus, tiek Sa$dzintas izredzes uzvart, kas noved
#ie %zvaras"
8#* uzvaroa armija sa$dzinjum ar uzvartu armiju ir k tonna sa$dzinjum ar
un*i" %zvaroas armijas kaujas s#jas ir $dz!as s#kam, ar kdu u#es -dens krt aiz
t-kstoiem #du dzi+i"
. Strat!iskais spks
Daudzu vadba $dzins dau vadbai, tas ir tikai iz#i$dtju skaita jautjums" 0auja,
vadot $ie$us s#kus, $dzins kaujai, vadot mazus s#kus, tas ir tikai savstar#jas
at#azanas un sazi(as or!anizanas jautjums"
8as, kas +auj karas#kam izturt jebkuru uzbrukumu un #a$ikt nesakautam, ir
situ*ijai atbi$stoa tieo un netieo (netradi*ion$o, a#s$#to, a#$inkus, #rstei!uma)
*(as metou izmantoana" 2ai kad ar da armija neuzbruktu, ts uzbrukums $dzins
asa akmens sitienam #a o$u, kas tiek #ankts, izmantojot zinanas #ar savm un
#retinieka vjajm un sti#rajm #usm (tukumu un #i$nbu)"
)arasti kaujas tiek uzsktas, izmantojot tieas *(as metodes" etieas metodes
ne#ie*ieamas uzvaras #ankanai vai noturanai" a(as metou izmantoanas
1: (31)
ies#jas (#areizi #ie$ietotas), ir neizsme+amas k Debesis un Seme, neizskstoas k
-dens u#s, ts $dz!i k sau$e un mness noriet un uz$e* no jauna, $dz!i
!ada$aikiem ts beidzas un skas atka$" 8ie, kas $abi #rva$da neties *(as metodes,
var b-t bez!a$!i savs darbbs k Debesis un Seme, ne#a!urstoi k u#es, #astv!i
un vienmr atdzimstoi k dienas, mnei un !ada$aiki"
r tikai dai m-zikas to(i, bet visas o to(u kombin*ijas nav ies#jams nok$austies"
r tikai daas krsas, bet visas o krsu kombin*ijas nav ies#jams izirt" r tikai
daas !aras, bet visas o !aru kombin*ijas nav ies#jams nobaudt" 2dz!i ir tikai
divas *(as metodes, bet to kombinana dod neizsme+amu ies#jamo darbbu ko#u"
8ieais un netieais izriet viens no otra nebeidzam *ik$" .r katru nkamo darbbu,
mainot ties un neties *(u metodes, to izmantoana $dzins ieanai #a bez!a$!u
s#ir$i" 0ur !an s#j izsme$t o ies#ju ko#u
dens straume s#j izkustint akme(us ar s#*!a im#u$sa radta s#ka #a$dzbu"
)iek-ns $ie$ trum s#j ar vienu trie*ienu no!a$int u#uri, #atei*oties iz*i$ai
#re*izittei" 2dz!i #rasm!a karotja s#ks ir k uzvi$kta bu$ta, kas tiek izauta
#re*zi uzvarai vajadz!aj $aik un viet" 0aras#ka uzbrukums $dzins s#*!ai
straumei, kas #rvieto akme(us sav *e+" )areiza r*ba uzbr-kot $dzins #iek-na
uz$idojumam, kas ne!aidti, strauji un #re*zi izrins ar u#uri" 8#* $abam
*ntjam jb-t ne$okmam sav a#(mb, #re*zam a#rinos un briesm!am
uzbrukum"
Stratiskais s#ks ir tam, kuram ir kauju #ieredze, tam, kura uztvere ir saasinta un
a#rini ir #$ai, #re*zi un #rdomti" Stratiskais s#ks ir k !a$ji nos#rie!ots
arba$ets, bet ne$okma a#(mba #ankt savu bu$tas #a$aiana"

Sva kauja var ist ?aotiska, bet stenb ?aosa taj nav" 0aras#ka ierindai kaujas
$aik ir js#j #ie(emt visdadks @ormas, un #iemroans s#ja ir uzvaras
#rieknosa*jums"
%zs#$ta nekrtba rodas no krtbas, uzs#$tas bai$es rodas no drosmes, uzs#$ts
vjums rodas no s#ka" .r nekrtbu maskta krtba ir karavru or!aniztbas
jautjums, ar bai$m maskta drosme ir stratisk s#ka jautjums, bet ar vjumu
maskts s#ks ir taktisk izvietojuma jautjums" 8#*, tas, kur #rot ma$dint
#retinieku ar vi$tus darbbm un #ankt t atbi$stou r*bu, s#j ievi$int #retinieku
$amats un tur to sakaut"
e#a+aujies tikai uz iedibinto krtbu, jo tas var novest #ie nekrtbas" e#a+aujies
tikai uz *ntju drosmi, jo tas var novest $dz situ*ijai, kad tie k+-st bai$!i"
e#a+aujies tikai uz saviem s#kiem, jo tas var k+-t #ar 8ava vjuma iemes$u" 0rtbu
nosaka karavru or!aniztba, drosmi radtie a#stk+i, bet s#ku armijas
izvietojums"
8as, kur #rzina kara mks$u, vis#irms #a+aujas uz stratisko (vis$abv$!ko
a#stk+u, st mirk+a) s#ku, nevis uz konkrtiem *i$vkiem" 8#* $abs karavadonis
izv$as karavrus atbi$stoi situ*ijai un #i$nb izmanto to #oten*i$u"
8as, kam ir stratiskais s#ks, kaujas $aik izrko karavrus t, it k tie b-tu ri#ojoi
ba+i un akme(i" Xa+i un akme(i ir nekust!i, bet tie ri#o, kad tos no!r- no ka$na"
0vadrtveid!ie drz vien a#stjas, bet a#a+ie tur#ina ri#ot $dz #aai $ejai"
0aravadonis, kam ir stratiskais s#ks, ved karavrus kauj t, it k no!r-stu a#a+us
akme(us un ba+us no +oti au!sta un stva ka$na"
11 (31)
0aravru veana kauj, radot vis$abv$!kos a#stk+us, $dzins ba+u vai akme(u
nove$anai no au!sta ka$na" 2dzen viet ba+i un akme(i ir nekust!i, bet, nove$ti no
ka$na, tie tie*as $ej ar mi$z!u s#ku" 2dz!i ir ar karavriem" a vi(us ved kauj
vis$abv$!ko a#stk+u ies#aid (staj mirk$), tad vi(i dodas #ret mrim ar tik#at
mi$z!u s#ku, ar kdu a#a+i akme(i ve+as no au!sta ka$na" 8 ir stratisk s#ka
b-tba"
". Stiprs un #js pus$s
8am, kur ir kaujas !atavb un !aida #retinieku, b-s vie!$k *nties" 8as, kur kaujas
$auk #ards k otrais un stei! !atavojas, #irms *(as b-s no!uris" 8#* !udrs
karavadonis uzs#ieds savu !ribu #retiniekam un ne+aus, $ai tas vi(am uzs#ie savu
!ribu" Vi( #anks, $ai #retinieks nk #ie vi(a, nevis ies #ie t #ats" Vi( $iks
#retiniekam ne#rdomti, bez sa!atavoans uzbrukt, #aam esot #i$n kaujas
!atavb"
2ai #ies#iestu #retinieku uzskt *(u, iekrdini to ar kdu a*mredzamu $abumu" 2ai
atturtu #retinieku no *(as uzskanas, #ardi tam, *ik tas ir neizdev!i" %zbrukt
#amudina *erba uzvart, bet no *(as attur baas #ar ies#jamu zaudjumu"
13 (31)
a #retinieks ir #ieradis #ie rtbm, vi(u var vie!$k no!urdint" a #retinieks ir
#ieradis $abi #ast, vi( !r-tk s#s #r*iest badu" 8#*, ja #retinieks ir s#ka #i$ns,
no!urdini to, ja #retinieks ir #adis, #an*, $ai tas *ie badu, ja #retinieks at#-as,
trau* to" .#steidz #retinieku un #ardies viet, kas ir kritiska vi(a aizsardzbas
s#jm" Steidzies uz turieni, kur #retinieks 8evi ne!aida"
2ai !-tu trus #ankumus, izmanto brvas, neaiz(emtas vietas un ies#jas" 2ai mrotu
t-kstoiem j-du un neno!urtu, rso neie(emtas (nea#dzvotas) teritorijas" 2ai !-tu
#ankumus uzbrukum, uzbr-* neaizsar!tm vietm" 2ai veiksm!i aizsar!tos,
no*ietini #oz*ijas t, $ai #retinieks tm nevartu uzbrukt" 8#*, ja karavadonis #rot
uzbrukt, #retinieks nezina, kur b-s jaizsar!jas" a karavadonis #rot aizsar!ties,
#retinieks nezina, kur uzbrukt" 0ara mks$a ir dievia #aredzanas un maskans
mks$a" em*ies k+-t bez@orm!s, #ie(emt jebkuru @ormu, k+-stot neredzams un
nesadzirdams, un #retinieks k+-s bez#a$dz!s 8av #riek, un vi(a $iktenis b-s
#i$nb 8avs roks"
2ai uzbrukums b-tu neatvairms, ir juzbr-k #retinieka vjkajai vietai" 2ai
atk#ans b-tu #i$n!i droa, t ir jvei* straujk un trk #ar #retinieku" 8#*, ja es
!ribu uzskt kauju, neatkar!i no t, vai #retiniekam ir $abi no*ietinjumi vai ne,
vi( nes#s izvairties no *(as, jo es uzbruku kritiski svar! viet, kas #retiniekam
b-s jaizsar!" a es ne!ribu iesaistties kauj un vienkri novi$ku uz zemes $niju,
kas jaizsar!, #retinieks nes#s mani iesaistt *(, jo m-su *e+i nekrustosies"
a es uzzinu, ka #retinieka s#ki ir sada$ti vairks da+s, es a#ko#oju savus s#kus"
a mani s#ki ir a#ko#oti, bet #retinieka sada$ti, es varu vi(am uzbrukt ar
vairkkrt!u skait$isku #rsvaru" a izdodas uzbrukt ar du #rs#ku, #retinieka
vienbas, kas aizstvas, tiek sas#iestas un ie$enktas no vism #usm" a ir ies#jams
uzvart daus ar daudziem, #retinieka ko#jie s#ki samazins"
)retinieks nedrkst zint !aidms kaujas vietu" a #retinieks to nezina, vi( b-s
s#iests !atavoties #ret ies#jamo uzbrukumu vairks viets" a #retinieks !atavojas
aizsar!t vairkas vietas, tad vi(a s#ki, ar kuriem tas iesaistsies *(, b-s mazi,
sada$ti #ro#or*ion$i vietu skaitam" a #retinieks !atavojas aizstvt tikai #riekjs
#oz*ijas, aizmu!ure b-s neaizsar!ta" a #retinieks !atavojas aizsar!t tikai
aizmu!uri, #riek b-s maz karavru" a #retinieks !atavojas aizsar!t kreiso #usi, tad
$abaj #us b-s mazi s#ki" a #retinieks !atavojas aizsar!t $abo #usi, tad kreisaj
#us b-s maz karavru" a #retinieks !atavojas aizsar!ties viss ies#jams
uzbrukuma viets, tad jebkur viet vi(am b-s mazi s#ki" 0aras#ks tiek novjints,
kad tas !atavojas #ret ies#jamiem uzbrukumiem, bet t s#ks tiek #avairots, ja
#retinieks tiek #ies#iests !atavoties ies#jamiem uzbrukumiem"
8#*, ja ir zinma kaujas vieta un $aiks, ir ies#jams noiet t-kstoiem j-du un
a#ko#ot s#kus kaujai" a kaujas vieta un $aiks nav zinmi, tad kreiss #uses vienbas
nes#s #a$dzt $abs #uses vienbm un $abs #uses vienbas ne#a$dzs kreisajm,
tad #riekjs vienbas nes#s #a$dzt aizmu!ur esom un aizmu!urjs
#riekjm" V$ jo vairk, ja t$ks vienbas ir vairku desmitu j-du att$um, bet
tuvjs dau j-du att$um" )at ja #retiniekam ir skait$isks #rsvars, k $ai tas uzvar
d situ*ij 8#* es a#!a$voju, ka uzvart #retinieku, kam ir skait$isks #rs#ks,
ir ies#jams" )at ja ds #retinieks tomr #as#j a#ko#ot s#kus, ir ies#jams ne+aut
vi(am uzskt *(u un uzvart"
8#* #ievrs $ie$u uzmanbu #retinieka nodomu un ies#jamo #ankumu
#rieknosa*jumu atk$anai" zai*ini #retinieku, $ai a#!-tu t darbbas un bezdarbbas
13 (31)
#rin*i#us" %zbr-* #retiniekam, $ai atk$tu vi(a vjs vietas" h-#!i sa$dzini
#retinieka un sava karas#ka izvietojumu, $ai zintu, kurs viets #retiniekam ir #rk
daudz s#ku un kurs tie ir ne#ietiekami" 8#* karas#ka izvietoanas un
#rvietoanas au!stk mks$a ir s#ja to nos$#t, t ir mks$a #rveidot karas#ku
#ar bez@orm!u +auu masu, kas s#j #ie(emt dadas rjas @ormas un ko k
karas#ku neat#azs ne zi(kr!ie, ne s#ie!i, ne !udrie #rti"
zejot no #retinieka taktikas, tiek doti kaujas uzdevumi karavriem, bet to au!stko
j!u un b-tbu karavri nesa#rot" 0aravri #rzina taktiku, k uzvart, bet vi(i nezina
stratiju, kas ir uzvaras #rieknosa*jums" %zvaru nesoas stratijas neatkrtojas,
ts mains $dzi bez!a$!ai a#stk+u daudzveidbai"
.rmijas s#ks $dzins -denim" dens vairs no #aau!stinjumiem un tie*as $eju#"
2dz!i armija izvairs no #retinieka #rs#ka un tie*as tur, kur #retinieka s#ki ir
mazi" dens tekot #ie(em a#krtnes @ormu, $dz!i armija k+-st uzvaroa,
#iemrojoties #retiniekam" 8#* nedz armijai ir kda #astv!a, vienmr der!a
stratija, nedz ar -denim E kda #astv!a @orma"
8as, kur ir s#j!s mainties un #rveidoties saska( ar #retinieka #$niem un
darbbm, uzvar, un var tikt uzskatts #ar veiksminieku" )* $dz!a #rin*i#a neviens
no #ie*iem e$ementiem (-dens, u!uns, koks, met$s, zeme) nekad viendi nedomin,
!ada$aiki nomaina viens otru, dienu i$!ums ir !an !arks, !an sks, un mness ir !an
au!os, !an di$stos"
%. Kaujas #a&ba
Skoties karam, karavadonis sa(em norkojumu no va$dnieka, sav* armiju un
a#vieno savus s#kus" 2dz nometnes izveidoanai karavadonim ir js#j ?armonizt
un sa$iedt savas armijas dados e$ementus vien vese$um" )* tam seko #ats
!r-tkais taktiskie manevri, kurus vei*ot, ir js#j a#$inkus *e+us #rvrst tieos un
ne$abv$!us a#stk+us E #riekro*bs"
8#*, ja izdodas #retinieku iekrdint, aizvi$int no skotnj mra un #ies#iest to
iet a#krt*e+us, tad #at td !adjum, ja kustbu b-si uzs*is v$k, !a$amri
sasnie!si trk" is ir viens no a#$inkus un tieo *e+u sa#ratnes #iemriem"
14 (31)
Dis*i#$inta karas#ka manevri ir tri, droi, izdev!i un ne#ie*ieami, bet manevri ar
nedis*i#$intu #-$i ir $ni un bstami" 8#*, ja $iksi armijai doties *e+ #i$n
eki#jum ar vism rezervm, tad visdrzk mri sasnie!si #ar v$u" a atda$si strauji
#rvietoties s#j!as vienbas, ie!-si trumu, bet ar $ie$u varb-tbu risksi #azaudt
rezerves un eki#jumu"
a, *noties #ar stratisko #rsvaru, iz$emsi nomest bru(as un atbrvoties no visa
$iek, $ai ietu uz #rieku bez a#stjas un at#-tas dienu un nakti, #rvietojoties daudz
trk k #arasti, un di noiesi simts j-dzes, tad rinies, ka mri $aik sasnie!s tikai
katrs desmitais" Vjkie un $nkie at#a$iks un #ienks v$k, nok$ds vai nok+-s
#retinieka !-st" a di ir jnoiet #ie*desmit j-dzes, tad das taktikas izmantoanas
!adjum karavado(a r*b #a$iks #use karas#ka, bet, ja att$ums $dz mrim ir
trsdesmit j-dzes, tad jrins b-s ar divm treda+m karas#ka" zv$oties du
taktiku ir jsa#rot, ka armija bez te?nisk a#rkojuma ir no$emta bojejai, armija bez
#rtikas rezervm ir no$emta bojejai, armija bez *itm materi$ajm rezervm ir
no$emta bojejai"
0ar ir ma$dinanas mks$a" <a$dini, un 8u uzvarsi" 2ai ko 8u ar dartu E sada$tu
karas#ku vai a#vienotu s#kus, dari to #* a#stk+iem, ar mri ie!-t stratiskas
#riekro*bas" 0aras#kam jb-t tram k vjam, b$vam k meam, izn*inoam k
u!unij, nesatri*inmam k ka$niem, neizdibinmam k tumsai un momentni
reajoam k zibenim"
a iz$au#i a#krtni, tad sada$i $au#jumu star# karavriem" a #a#$aini savu teritoriju,
#ieir saviem karavriem tajs zemi un *itus $abumus"
)irms rkojuma doanas r-#!i a#sver un a#dom katru savu ie*erto darbbu un ts
sekas" 8as no #retiniekiem, kur #irmais s#s atirt tieos manevrus no netieajiem,
sts darbbas no vi$tus un m(u darbbm, tas uzvars" 8 ir karadarbbas vadbas
b-tba"
.rmijas vadbas !rmat ir teikts= 8 k vi(i nes#ja sadzirdt viens otru, tie
izdomja !on!us un bun!as" %n t k vi(i nes#ja saskatt viens otru, tie izdomja
simbo$us un karo!us"1 jon!i un bun!as, simbo$i un karo!i tie ir $dzek+i, $ai
a#vienotu vien vese$um karotju a*is un ausis" 0ad karavri ir a#vienoti,
drosm!ajiem neb-s jiet uzbrukum vieniem un bai$!ie vieni #ai neatk#sies" 8as ir
$ie$a *i$vku skaita vadbas #rin*i#s"
8#*, $ai ietekmtu *i$vku a*is un ausis, ja kauja ir #aredzama nakt, izmanto daudz
u!uns si!n$u un bun!as" a kauja ir #aredzama dienas $aik, tad #rsvar izmanto
simbo$us un karo!us"
0aras#kam var $au#t *(ass#aru, at(emot karavadonim vese$o sa#rtu" )arasti
karavru *(ass#ars vis$ie$kais ir no rtiem, dienas vid- tas sk iet mazum, bet
vakar#us karavri ir noska(oti uz !aidmo at#-tu" judrs karavadonis nekad
neuzbruks #retiniekam brd, kad t armijas *(ass#ars ir $ie$s, bet uzbrukumam
sa!aids mirk$i, kad tas ir vismazkais" 8 ir #retinieka kaujas s#ju noteikanas
mks$a"
a ierind ir krtba, !aidi nekrtbu, ja va$da k$usums un miers, !aidi a#du$$inou
troksni" %zturot savs rinds dis*i#$nu un mieru, esi !atavs tikt !a$ ar nekrtbu un
troksni kaujas brd" 8 ir #akontro$es mks$a"
15 (31)
Usi tuvum, kamr #retinieks ir t$um, esi at#-ties, kamr #retinieks #r!uris
no#-$as, esi #adis, kamr #retinieks *ie badu" 8 ir s#ku tau#anas mks$a"
Sar!ies stties *e+ #retiniekam, kura armijas ierinda (karo!i un simbo$i) ir #er@ekt
krtb, un neuzbr-* armijai, kas dodas mju#" 8o nosaka $abv$!u un ne$abv$!u
a#stk+u at#azanas mks$a"
etuvojies au!stiem ka$niem (tos var izmantot k #riekro*bu uzbrukum), neuzbr-*
#retiniekam, kam aizmu!ur ir ka$ni (tie var tikt izmantoti aizsardzbai), nevaj
#retinieku, kas simu$ atk#anos (jo t vi( mina ievi$int $amats), neuzbr-*
iedvesmotam un *(ass#ara #i$nam karas#kam (jo t var zaudt kauju vai *iest $ie$us
zaudjumus), neuzeries uz #retinieka iz$iktm smm (jo t var nok+-t $amats),
neuzbr-* armijai, kas dodas mjs (jo t jau ir nekait!a), a#$en*ot #retinieku, atstj
izeju ($ai dai vartu atk#ties un neb-tu j*ns ar visiem bezizej nonkuajiem
#retiniekiem), $ieki neizai*ini un #rk nes#ied uz izmisuu #retinieku (jo tas sav
izmisum var nodart $ie$u kaitjumu)" 8s ir kaujas vadbas aksiomas"
'. Pi$l(oans
)* tam, kad, skoties karam, karavadonis sa(em norkojumu no va$dnieka, sav*
armiju un a#vieno savus s#kus, vi(am ir jsa#rot sekojoais"
(1) edrkst veidot nometni ne*aurejams teritorijs (ne#iemrots viets)"
(3) .r #a#i$ds#kiem un sabiedrotajiem ja#vienojas krust#unktu (mez!$a, ats$!as)
teritorijs"
(3) Xstamas teritorijas jizmanto stratisko #riekro*bu ie!-anai"
(4) Xez*er! (nvjo) teritorij juzbr-k un izmis!i j*ns uz dzvbu un nvi"
(5) r *e+i, #a kuriem nedrkst iet"
(;) r armijas, kurm nedrkst uzbrukt"
(6) r no*ietinjumi, kurus nedrkst mint ie(emt"
(7) r vietas un mri, #ar kuriem nav j!as *nties"
1; (31)
(9) r va$dnieka #av$es, kuras nedrkst (emt vr"
.rmijas #av$nieks, kur iz#rot #ie$!oans $ikumus, s#j vadt karas#ku" .rmijas
#av$nieks, kur neiz#rot #ie$!oans $ikumus, nes#s izmantot savas #riekro*bas
#at tad, ja $abi #rzins a#krtni" .rmijas #av$nieks, kur neiz#rot #ie$!oans
$ikumus, nes#s sekm!i vadt armiju #at tad, ja vi( #rzina savas un #retinieka
sti#rs un vjs #uses"
judri karavado(i izvrt un (em vr !an ies#jas, !an draudus (ie!uvumus un
zaudjumus no ies#jamo darbbu sekm)" a situ*iju vrtjam no ies#jamo
ie!uvumu skatu #unkta, tad m-su #-$i(i atmakssies, un ie!-sim #a#i$dus $abumus" a
situ*iju vrtjam no ies#jamo draudu skatu #unkta, tad atrisinsim #rob$mas un
#a$ie$insim savu drobu"
Vietva$us #ak+auj ar draudiem, nodarbini tos, iekrdini ar ietamiem $abumiem un
#an*, $ai vi(i tie*as #* jebkura ie!uvuma" hadi vietva$iem draudus un bied tos, $ai
vi(i ir #atstv!i iebiedti, sas#rin!ti un nobajuies"
es#jamie draudi #retinieku ierobeo, aiz(emtba nodarbina un varb-tjie $abumi
motiv rkoties"
0ara mks$as !udrba= ne#a+aujies, ka #retinieks neatnks, #a+aujies uz savu !atavbu
sa!aidt to" e#a+aujies, ka #retinieks neuzbruks, #a+aujies uz savu #oz*iju
neie(emambu"
0aravado(a $ie$kie draudi s$#jas #aa rakstur un r*b=
(1) )rdroba ved uz sa!rvi un nvi (#rdroais var tikt sa!rauts un no!a$ints)
(3) j+vu$ba ved uz sa!-stanu (!+vais var tikt sa!-stts)
(3) esava$dba ved uz nea#dombu (nesava$d!ais var rkoties nea#dom!i)
(4) jodkrba ved uz a#kaunoanu (!odkr!ais var tiekties #* ribas un
uzs$avm)
(5) )r$ieka *i$vkm$estba ierobeo r*bs#ju (*i$vkus #r$ieku m$oais var nes#t
b-t stin!rs un ne$!s, kad tas ne#ie*ieams)
s #ie*as #abas ir karavado(a $ie$kie !rki, kas !rauj t vadts#ju" a armija ir
sakauta un karavadonis no!a$ints, tam #ar iemes$u ir kds no iem karavado(a
tr-kumiem" 8#* s #abas ir r-#!i ja#zina un jiz#ta"
). *an$#rana
8$k E #ar armijas manevriem un #retinieku raksturojom #azmm"
(1) 0a$nus rso tri un #rvietojies #a ie$ejm, nometni taisi au!stiens ar mu!uru
#ret sau$i" a #retinieks aizsar!jas kd virsotn, neuzbr-* vi(am tur (j*ns ejot uz
$eju, nevis uz au!u)" 8as j(em vr ka$nos"
(3) %#es rso, kad #retinieka nav tuvum" a #retinieks rso u#i, $ai uzbruktu,
nesa!aidi to, atrodoties -den" 0ad #use #retinieka karas#ka b-s tikusi #ri, tad ir
stais mirk$is uzbrukumam" a !ribi uzskt kauju, tad nenovieto karas#ku #ie u#es,
$ai sa!aidtu #retinieku, bet nosti#rinies au!stien ar mu!uru #ret sau$i" Dodoties
#retinieka virzien, neej #ret straumi" 8as j(em vr viets, kur ir u#es"
(3) )urvus rso ies#jami tri, $ai i$!i tur neuzkavtos" a nkas *nties #urv,
ie(em z$ainu *ietzemi, $ai mes #a$iek aizmu!ur" 8as j(em vr #urvos"
16 (31)
(4) 2dzenumos ie(em #ieejamu, #rskatmu vietu ar #aau!stinjumu $abaj #us,
zemko vietu #riek#us, bet au!stko vietu aizmu!ur" 8as j(em vr $dzenumos"
o Retru $ikumu ievroana &uanamEDi (saukts ar #ar Dze$teno im#eratoru, mtiska
#ersona, viens no #ie*iem $eendrajiem seno $aiku im#eratoriem, tiek dvts #ar
Daoisma #amat$i*ju un visu nieu #irmtvu) nodroinja uzvaru #r etriem
m#eratoriem"
.rmijai #atk au!stienes un ne#atk ie$ejas, tai #atk !aisma un ne#atk tumsa" Usi
saudz!s #ret karavriem un nometni ierko *ietzem (#retji #urvainm, s$a#jm,
dr!nm vietm), $ai karavri nes$imotu un b-tu vese$i, kas ir uzvaras
#rieknosa*jums" r teikts= ja armija ir vese$a, t ir neuzvarama"
8ur, kur ir ka$ni un #aau!stinjumi, ne#ie*ieams ie(emt sau$aino #usi, $ai au!stiene
b-tu #a $abi, bet sau$e aizmu!ur" 8 tiek sti#rintas armijas #oz*ijas (#retiniekam
a*s s#d sau$e ) un izmantotas vietas dab!s #riekro*bas"
Sti#ra $ietus #eriodos u#es #r#$-st un ir krRainas, t#*, ja !ribi rsot u#i, #a!aidi,
kamr t nomierins un -dens $menis nokrtas"
Xstamas vietas, tdas k stvi ka$ni, aizas, ka$nu u#ju krasti, ne*aurejami mea
biezok(i un #urvi jrso ies#jami trk" Vairies tuvoties m vietm, #ies#ied
#retinieku tuvoties tm" 0ad satie* to, #an*, $ai s vietas #a$iktu vi(am aizmu!ur"
a b$akus nometnei ir ka$naini a#vidi, vietas ar !aru z$i, niedrjiem, meu vai
kr-mjiem, ts r-#!i ir j#rmek$ un j#r$ie*ins, ka tur nes$#jas #retinieka s#ie!i
vai ka tur nav ierkots #retinieka s$#nis ne!aidtam uzbrukumam"
a #retinieks ir net$u un ne$iek sevi mant, tad vi( ir nosti#rinjies viet, kas
#asti#rina aizsardzbas #oz*ijas" a #retinieks no att$uma #rovo* kaujas uzskanu,
ttad vi( ir ie(mis izdev!u un rtu #oz*iju $dzenum" a #retinieka nometne ir
vie!$i #ieejama, tad t ir sma kaujas uzskanai"
a koku $a#as sakustas, ttad #retinieks tuvojas" a aizau!u z$j ir daudz redzamu
aizse!u, tas ir td+, $ai izsauktu aizdomas" Viet, kur ne!aidti #a*e+as s#rnos #utni,
ir #retinieka s$#nis" a dzvnieki ir #rbiedti, #retinieks !atavo ne!aidtu
uzbrukumu"
a #utek+i, #a*e+oties !ais, veido stabus, tas $ie*ina #ar kaujas ratu #rvietoanos" a
#utek+i #a*e+as !ais zemu, bet $ie$ #$aum, tad nk kjnieki" a #utek+i #a*e+as
!ais zemu daudzs dads viets, tad #retinieka s#ki ir sada$ti daudzs sks
!ru#s (#iemram, v* ma$ku)" a #utek+u mkonis !an tuvojas, !an att$ins, tad tiek
ierkota nometne"
a #retinieks izturas *ie(#i$ni un #asti#rina sa!atavoans darbus, tas $ie*ina, ka vi(
uzbruks" a #retinieks izturas kareiv!i un !atavojas sastei!ti, tas $ie*ina, ka vi(
atk#sies"
a kaujas rati iziet #irmie un ie(em vietu snos (@$an!os), #retinieks veido ierindu
kaujai"
17 (31)
a #retinieks ierosina vienoties #ar mieru vai #amieru bez #a#i$dus nosa*jumiem, tas
$ie*ina, ka vi(am ir kdi vi$t!i #$ni un nodomi"
a #retinieks b! un #* tam ie(em kaujas ierindu, tad tas bija ie#riek ie#$nots un
kaujas kritiskais brdis ir tuvu" a #retinieks atk#jas kaujas ierind, vi( !aida kaut ko
(sto mirk$i, #a#i$ds#kus u"*")" a #retinieks uzbr-k un drzum atk#jas, vi( krdina
un #ievi$ina" a da+a #retinieka karas#ka virzs uz #rieku, bet da+a at#a$iek, ts var
b-t $amatas"
0aravri, kas stv, atba$stjuies uz ieroRiem, ir izsa$kui" a karavri, kas nes -deni,
dzer #irmie, tie ir izs$#ui" a #retinieks neizmanto uzbrukumam izdev!u situ*iju,
tad karavri ir no!urui"
8ur, kur #utni #u$*jas baros, neviena nav" a #retinieks nakt k$ai!, t rinds va$da
satraukums" a armijas rinds va$da satraukums, armijas #av$nieks #i$nb
ne#rva$da situ*iju (t autoritte ir vja)" a armijas da+u simbo$i un karo!i
#rvietojas no vienas vietas uz *itu, #retinieks ir a#ju*is" a komandieri (#retinieka
s-t(i) ir dusm!i un neie*iet!i, tie ir no!urui"
a armija baro zir!us, nokauj un a#d $ie$$o#us un karavri diena #a!atavoanai
neizmanto kat$us, tas $ie*ina, ka vi(i ne#$no at!riezties savs a#metns un !atavojas
izmis!ai *(ai uz dzvbu un nvi"
0omandieris, kura karavri re!u$ri #u$*jas mazs !ru#s un saRukstas, ir zaudjis
varu #r tiem" )rk biei un neadekvti a#ba$vojumi $ie*ina #ar armijas vjumu"
)rk biei un ne$!i sodi $ie*ina #ar no#ietnm karas#ka !r-tbm un izmisumu"
a skotnji #rdroas runas un r*bu v$k nomaina #r$ieka #iesardzba un bai$es,
tad armijas #av$niekam ir $ie$s in@orm*ijas un zinanu tr-kums"
a #retinieka s-t(i izturas #ai $ai#ni, tas $ie*ina, ka tam ne#ie*ieams #amiers"
a #retinieka karas#ks ir #ietuvojies, i$!i stv #ret kaujas !atavb un neuzbr-k,
karavadonim ir jb-t #ai vr!am un #iesardz!am (jsar!s no netiea #rstei!uma
uzbrukuma)"
a m-su s#ki skait$iski ne#rsniedz #retinieka s#kus, tas nekas, tad ir ies#jami
netiei uzbrukumi" Viss, kas aj situ*ij jdara E ir ja#ko#o visi s#ki, uzman!i
jnovro #retinieks un izdev! mirk$ jie!-st #rsvaru #r to" .rmijas skait$iskam
#rsvaram nav iziroas nozmes, #retj !adjum (tiem, kas t uzskata) ir maz
uzbrukuma ies#ju" ds situ*ijs #ietiek tikai #areizi novrtt !an savus, !an
#retinieka s#kus un, uzbr-kot #areiz $aik, veid un viet, sakaut #retinieku"
8as, kur ir ne#ietiekoi zinos un t$redz!s un #ien*!i nenovrt (ne(em no#ietni)
#retinieku, #i$n!i noteikti tiks sa!-stts"
a sodsi karavrus, #irms tie 8ev skui uzti*ties, vi(u #ak+vba b-s maza
(#ak+ausies ne$ab#rt, @orm$i, bez iedvesmas)" 8as nozm, ka tos #raktiski b-s !r-ti
izmantot" a nesodsi karavrus, #irms tie 8ev skui uzti*ties, vi(i t#at b-s
ne#ak+v!i" 8#* ar karavriem vis#irms ir ja#ietas *i$v*!i" 8aj #a $aik tie ir
19 (31)
jkontro$ un jvada ar dze$ainas dis*i#$nas #a$dzbu" 8as ir b-tisks #ankumu
#rieknosa*jums"
a #av$es ir konsekventas, ts tiek #ie(emtas un #i$dtas" a #av$es nav
konsekventas, ir tieksme ts ne#i$dt" a komandieru #av$es tiks re!u$ri iz#i$dtas,
armija b-s dis*i#$inta" a komandieru #av$es netiks re!u$ri iz#i$dtas, armija neb-s
dis*i#$inta" 8#*, ja vadonis rada karavros uzti*anos, ir adekvts, #r$ie*ints #ar
sevi un s#j #ankt konsekventu #av+u iz#i$danu, armij va$ds savstar#ja saska(a
un sa#raans"
1+. ,pkrtn$
ja$venie a#krtnes (vietu, situ*iju) veidi ir sekojoi= (1) #ieejama, (3)
neat!riezeniska (#iemram, #aau!stinta, no$aidena, ies$#a vieta, kur #retinieks
atrodas zemk), (3) neizdev!a (#iemram, #urvs, u#e, aizsa$is ezers vai *ita vieta, no
kuras *nties ir neizdev!i), (4) aura (ie$ejas, #rejas), (5) ka$naina (kraujaina), (;)
k$aja (#$aa, #rskatma)"
(1) )ieejam a#krtn !an ms, !an #retinieks varam vie!$i #rvietoties uz vairkm
#usm" d a#vid- vis#irms *enties ie(emt au!stks vietas un sau$es #usi ($ai sau$e
s#d #retiniekam a*s), un nodroini *e+us #rtikas un a#rkojuma #ie!dm" a ms
uzsksim kauju d stvok$, a#krtne mums nodroins #a#i$dus #rsvaru"
3: (31)
(3) eat!riezenisk viet uz #rieku doties ir vie!$i, bet at!riezties !r-ti"
eat!riezenisk situ*ij, ja #retinieks nav sa!atavojies, uzbr-* un 8u uzvarsi" Xet
(em vr, ka, tad, ja #retinieks ir sa!atavojies un m-su uzbrukums b-s nesekm!s,
atk#ties b-s !r-ti un nekdu #riekro*bu mums neb-s"
(3) eizdev! viet nevienam nav izdev!i s#ert #irmo so$i (iet uz #rieku un
uzbrukt)" ai situ*ij ms neuzbr-kam, #at tad, ja #retinieks m-s izai*ina un mina
iekrdint uzskt *(u" dos !adjumos ms atk#jamies" z(mums var b-t vien!i
tad, ja #use #retinieka s#ku ir atk#usies, bet otra #use v$ tikai !atavojas" %zbr-kot
aj brd, mums b-s #rsvars"
(4) 0as attie*as uz aurm vietm, tad, ja #irmais to esi sasniedzis, ob$i!ti ie(em to,
no*ietinies tik sti#ri, *ik vien vari, un !aidi #retinieku" a #retinieks ir ie(mis du
vietu un no*ietinjies taj #irmais, tad neseko vi(am" Dari to vien!i tad, ja vi( aur
viet nav no*ietinjies vai ar no*ietinjumi nav #rk sti#ri"
(5) 0a$nainos (kraujainos) a#vidos ob$i!ti ie(em au!stienes un sau$es #usi ($ai sau$e
s#d #retiniekam a*s) un !aidi #retinieku" Savukrt, ja #retinieks ir di iekrtojies,
neseko vi(am, bet atk#ies un mini to no turienes aizvi$int"
(;) 0$ajas (#rskatmas) vietas nedod #a#i$dus #riekro*bas" %zskot kauju k$aj
(#rskatm) viet, tad, ja j-su s#ki ir $dz!i, #a#i$dus #rsvaru ne!-si"
ie ir sei a#krtnes (vietu, situ*iju) veidi" 0atram karavadonim ir r-#!i jiz#ta un
jiz#rot a#krtne (kaujas vieta, kaujas situ*ija, Seme)"
)* armiju neveiksmm un to iemes$iem izir seu ti#u zaudjumam no$emtas
armijas= (1) no$aid!a armija, (3) nedis*i#$inta armija, (3) br-koa (!rimstoa, skait
samazinoa) armija, (4) #aizn*inoa armija, (5) neor!anizta armija, (;) vie!$i
sa!raujama armija" du armiju raans *$onis nekad nav rji a#stk+i (Debesu un
Semes #ardbas), bet !an ru#jas un ne#iedodamas armijas #av$nieka k+-das"
(1) a vien$dz!u stratisku #riekro*bu !adjum uzbru*jam ir izveidojies
desmitkrt!s skait$isks #rsvars un armija ir s#iesta b!t (strauji un steidz!i
atk#ties), tad t ir no$aid!a armija (jo uz $dzenas vietas1 #ie+va kaut ko tik
neizdev!u)"
(3) a armijas karavri ir s#*!i, bet komandieri ir vji (karavri s#*!ki,
#ieredzjuki, zinoki #ar komandieriem), tad armija ir nedis*i#$inta (komandieru
neadekvtas #av$es noved #ie to a#aubanas" 8as savukrt E #ie to da+jas vai
#i$n!as ne#i$danas, kas #a$ie$ina #adarbbas un nekoordintu r*bu #atsvaru" 8as
viss ko# armiju #adara +oti !r-ti vadmu)"
(3) a armijas komandieri ir s#*!i, bet karavri ir vji, tad armija ir br-koa, jeb
!rimstoa ($ie$s karavru atbirums kauj, kas noved #ie to #r$ieku $ie$a tr-kuma)"
(4) a armijas au!stkie komandieri ir nesava$d!i, ne$dzsvaroti un ne#ak$aus!i, tad
armija ir #aizn*inoa (ir $ie$a ies#jamba, ka au!stkie komandieri iekarst,
sadusmojas un bez karavado(a #av$es vai, ne#ak$ausot t #av$m, uzsk #rdrou
uzbrukumu, iekrt #retinieka $amats vai ar savstar#ju nesaska(u d+ ne#a$dz vai
#at trau* viens otram)"
31 (31)
(5) a armijas #av$nieks ir ne#ietiekami stin!rs, bez autorittes, ne#astv!s,
nekonsekvents savos $mumos, ar tieksmi biei tos maint, nes#j!s no@ormu$t
skaidras, sa#rotamas #av$es un uzdevumus, tad armija ir neor!anizta (komandieri
un karavri ir nezi(, ko dart, no!urst no nenoteiktbas" 8 k nesa#raanas un
nenoteiktbas d+ nes#j iz#i$dt #av$es, tad vi(i sk #ierast #av$es ne#i$dt" 8as viss
ko# noved #ie armijas krtbas izjukanas, un t k+-st nedis*i#$inta, nekrt!a,
?aotiska, dezor!anizta un neor!anizta)"
(;) a armijas #av$nieks nav s#j!s adekvti novrtt a#stk+us, savus s#kus un
#retinieka s#kus, tad armija ir vie!$i sa!raujama (ir $ie$a ies#jamba, ka tiks dota
absurda #av$e uzbrukt ne$aik, ne#iemrot situ*ij un #oz*ijs, s#*!kam,
sti#rkam, skait$iski daudzkrt #rkam #retiniekam, du #av+u rezu$tts ir armijas
sakve, sa!rve, #i$n!a izn*inana vai sa!-stana)"
ie ir sei zaudjumam no$emtu armiju ti#i un to iemes$i" 0atram karavadonim ir
r-#!i jiz#ta un jiz#rot tie ($ai at#aztu zaudjumam no$emtu armiju, ne+autu savai
armijai #ar tdu k+-t un vei*intu #retinieka armijas k+-anu #ar tdu)"
2ai kda ar neb-tu a#krtne, t ir tikai un vien!i armijas #a$!s" )retinieka
novrtana, uzvaras #rieknosa*jumu radana, a#krtnes r+u, #riekro*bu un
att$umu vr (emana un izmantoana ir karavado(a s#ju jautjums" 8as, kur os
a#stk+us iz#rot un izmanto, uzvars" 0ur tos ne#rzina un neizmanto, *iets
neveiksmi"
a visi a#stk+i, a#rini un #rieknosa*jumi $ie*ina #ar uzvaru (kara Dao saka, ka
uzvarsi), tad karavadonim ir juzbr-k #at, ja va$dnieks #av$ neuzskt kauju" a visi
a#stk+i, a#rini un #rieknosa*jumi $ie*ina #ar !aidmo neveiksmi (kara Dao saka,
ka neuzvarsi), tad #at td !adjum, ja va$dnieks #av$ uzbrukt, karavadonim no
kaujas ir jizvairs" 8#* karavadonis, kur kaujs nemek$ s$avu, nebaids no
ies#jamiem sodiem #ar ne#ak+vbu va$dniekam un rkojas tikai vadoties no tautas
un va$sts interesm, ir nenovrtjams va$sts ie!uvums un ba$sts"
%ztver karavrus un izturies #ret tiem k #ret saviem brniem" 8ad vi(i b-s 8ev
uzti*!i, sekos 8ev jebkuros #rbaudjumos un b-s !atavi mirt #ar 8evi" 8omr, ja
b-si ie*iet!s #ret karavriem, bet nes#si iedvest vi(os #ak$ausbu, ja b-si $abs #ret
tiem, bet nes#si #ankt #av+u iz#i$di un ja nes#si tikt !a$ ar nemieriem un
nekrtbm armijas rinds, tad 8ev b-s ne#ak$aus!i un iz$utinti brni, ko !r-ti
izmantot jebkdu mru sasnie!anai"
a es zinu, ka mana armija ir !atava uzbrukumam, bet nezinu, ka #retiniekam uzbrukt
nedrkst, tad esmu tikai #us*e+ $dz uzvarai" a es zinu, ka #retiniekam drkst uzbrukt,
bet nezinu, ka mana armija nav !atava uzbrukumam, tad es esmu tikai #us*e+ $dz
uzvarai" a es zinu, ka #retiniekam drkst uzbrukt un mana armija ir !atava
uzbrukumam, bet ne#rzinu kaujas vietas a#krtni, ar tad es esmu tikai #us*e+ $dz
uzvarai" 8#* tas, kur #rzina kara mks$u, b-s #ietiekami in@ormts, nekad netiks
ma$dints un, vei*ot jebkuras darbbas, nek+-dsies un nenok+-s ne$aim"
8#* ir teikts= ja #azsti #retinieku un #azsti sevi, uzvara nav t$u, bet ja #rzini ar
a#krtni un a#stk+us (Semi un Debesis), tad #i$n!a uzvara 8ev ir nodrointa"
33 (31)
11. T$ritoriju #$i&i
r devi(i teritoriju (vietu) veidi= (1) izk$iedjoas teritorijas, (3) ne#astv!as
teritorijas, (3) iekrojamas teritorijas, (4) atvrtas teritorijas, (5) krust#unktu (mez!$a,
ats$!as) teritorijas, (;) #rob$emtiskas teritorijas, (6) ne*aurejamas teritorijas, (7)
bstamas teritorijas, (9) bez*er!as (nvjoas) teritorijas"
(1) 0ad vietva$i *ns uz savas zemes, sav teritorij, tad t ir izk$iedjoa teritorija"
(3) )ierobeu zemes, kuras ir ie(mis sves karas#ks, ir ne#astv!as teritorijas"
(3) 8eritorijas, kuras dod #riekro*bas jebkuram, kur ts ie(em (viena$!a E ms vai
#retinieks), ir iekrojamas teritorijas"
(4) 8eritorijas, kuras jebkuram ir vie!$i #rva$dt un *aur kurm ir vie!$i #rvietoties
(viena$!a vai mums vai #retiniekam), ir atvrtas"
33 (31)
(5) o vism #usm dadu #retinieku zemju ie$enkta vieta, kura dos #riekro*bas
tam no #retiniekiem, kur #irmais to ie(ems, ir krust#unkta (mez!$a, ats$!as)
teritorija"
(;) a tiek ie(emta svea teritorija, a#ejot un atstjot aizmu!ur neie(emtas $ie$as
a#dzvotas vietas un no*ietinjumus, tad t ir #rob$emtiska teritorija"
(6) 0a$nainas, meainas, #urvainas un vis#r bez *e+iem, !r-ti rsojamas vietas ir
ne*aurejamas teritorijas"
(7) Vieta, kuras ieeja ir aura, dab!u no*ietinjumu ie$enkta no vism #usm un kur
atk#ans ies#jama tikai a#$inkus *e+iem, kur mazs skaits karavru var uzbrukt un
uzveikt $ie$u #retinieku skaitu, ir bstama teritorija"
(9) Vietas, kur var izdzvot un izvairties no neveiksmes, tikai nekavjoties uzskot
kauju, bet ts novi$*inana ir $dzvrt!a nves s#riedumam, ir bez*er!as (nvjoas)
teritorijas"
8#*=
(1) zk$iedjo teritorij neuzs* kauju un neiesaisties taj"
(3) ea#stjies un nea#meties ne#astv!s teritorijs"
(3) euzbr-* iekrojam teritorij"
(4) .tvrt teritorij ne#ie+auj, $ai kda karas#ka da+a at#a$iek, un nerso
#retinieka *e+u (ne+auj #retiniekam no!riezt1 8ev *e+us)"
(5) 0rust#unktu (mez!$a, ats$!as) teritorijs s$dz savienbas un a#vienojies ar
sabiedrotajiem"
(;) )rob$emtisks teritorijs $au#i un at(em #rtiku"
(6) e*aurejamas teritorijas rso ies#jami trk"
(7) Xstams teritorijas izmanto #riekro*bu ie!-anai"
(9) Xez*er!s (nvjos) teritorijs uzbr-*"
Senatn tie, kas #rzinja kara mks$u, #rata #ankt, ka #retinieka #riekjs vienbas
ir izo$tas no aizmu!urjm vienbm, ka #retinieka daudzskait$!s un mazskait$!s
vienbas ne#a$dz viena otrai un ka #retinieka komandieri un ierindnieki neatba$sta
viens otru" Vi(i #rata sae$t #retinieka karas#ku un ne+aut tam a#vienoties" )at ja
#retiniekam izdevs a#vienot savus s#kus, tie #rata #ankt, ka t karas#ks nav
vienots un ir !r-ti vadms" Vi(i uzbruka tikai tad, kad tas bija izdev!i, bet, ja tas
nebija izdev!i, tad no!aidja"
%n ko dart, ja #retiniekam ir ievrojams skait$isks #rsvars un vi( !atavojas
uzbrukt 0as mums b-tu aj !adjum jdara Us teiktu, ka vis#irms ir jie!-st,
jsa!-sta tas, kas vi(am ir +oti ne#ie*ieams (dr!s), un ja tas izdosies, tad #retinieku
b-s ies#jams kontro$t (vi( b-s #ak$aus!s)"
trums dod ies#ju izvairties un ne+aut sevi noert, iet #a ne#aredztiem *e+iem,
nok+-t ne#aredzams viets un ne!aidti uzbrukt" 0ar #ats !a$venais ir trums,
#retinieka a#jukuma un k+-du izmantoana, a#$inkus, nezinmu, !r-ti #ro!nozjamu
*e+u un metou izmantoana, k ar uzbrukana tur un tad, kad #retinieks ne!aida un
nav sa!atavojies"
ja$venais uzbrukuma #amat#rin*i#s (uzbrukuma Dao) ir iek+-ana dzi+i #retinieka
teritorij, savus s#kus ne#rtraukti turot vienotus un r*bs#j!us" aj !adjum
#retinieks, kas aizsar!jas, nes#s 8evi uzvart"
.u!$!s un ba!t!s teritorijs siro, nodroini karas#ku ar #rtiku un uzkrj
rezerves, uzman!i seko $dzi savu karavru vese$bas stvok$im, skaties, $ai tie $ieki
un nevajadz!i ne#r#-$as, kon*entr s#kus, uzturi au!stu karavru *(ass#aru,
34 (31)
vienotbas izj-tu un #r$ie*bu #ar #ankumiem" 0ad #$no un vei* manevrus, dari to
t, $ai neviens #at nenojaustu #ar 8aviem nodomiem (esi neizdibinms)"
ostdi karavrus bezizejas situ*ij, kad nav atk#ans *e+u, un vi(i drzk mirs,
nek b!s vai #adosies" a karavri ir #at !atavi mirt, tad vi(iem nekas nav
nesasniedzams" ves briesmu #riek komandieri un karavri *nsies, *ik s#j, un,
atdodot sevi visu kaujai, sasnie!s savu #rasmju au!stko robeu"
0ad karavri ir nves briesms, tie ne no k nebaids (zaud bai+u saj-tu)" a vi(iem
nav kur #a!$bties, tie turas stin!ri un ir iztur!i" 0ad komandieri un karavri ir dzi+i
#retinieka zem, tie atba$sta viens otru, ir vienoti un sa$iedti" a neb-s *itas izejas,
vi(i *nsies, *ik vien s#s" 8#* karavri bez #aiem at!dinjumiem b-s modri,
bez #aas iedvesmoanas b-s !atavi *(ai (*(ass#ara #i$ni), bez #aas vei*inanas
b-s uzti*ami, bez #aas sa$iedanas b-s vienoti un bez #aas teikanas izdars to,
kas jizdara" e#ro!noz, neaubies (aiz$iedz #ro!nozes un $ikvid vismazks
aubas), un karavrus $dz #at nvei nekas neuztrauks un nenovrss no *(as"
a karavriem nav daudz mantas, tas nenozm, ka vi(iem ir ne#atika #ret ba!tbu" a
karavri nedzvo i$!i, tas nenozm, ka vi(iem ir ne#atika #ret !aru dzvi" Dien, kad ir
dota kaujas #av$e, karavri var raudt, sdoie ar asarm samr*jot a#kak$i, bet
!u$oie vai!us" 8omr, kad karavri ir nostdti bezizejas situ*ij, vi(i k+-st
drosird!i k senatnes (antkie) varo(i"
S#j!u karavado(u vadb armija $dzins $eendrai R-skai u(EDa(" a iesit tai #a
!a$vu, t sit #ret ar asti" a iesit tai #a asti, t uzbr-k ar !a$vu" a iesit tai #a viduk$i, t
atbi$d !an ar !a$vu, !an ar asti" a jautsi, vai var izveidot armiju, $dz!u ai R-skai,
atbi$du, ka var" )at, ja armij ir karavru !ru#as, kas ne*ie viena otru, tad, iesdinot
tos vien $aiv, vtras $aik vi(i #a$dzs viens otram un darbosies saskan!i k
erme(a $ab un kreis roka"
8#* karas#ka sa$iedanai ne#ietiek sasiet ko# zir!us un nosti#rint #aj-!us ($ai
karavri nevartu aizb!t)" sta vadt#rasme (vadbas Dao) ir #ankt, ka visi karavri ir
viendi drosm!i" .#krtnes (teritoriju) radts situ*ijas (Seme) #at $abkos kareivjus
#adara vai nu sti#rus, vai vjus" 8#* tas, kur #rzina kara mks$u, ved armiju aiz
rokas t, it k tas b-tu viens *i$vks, kas nozm, ka rjie a#stk+i visu karas#ku ir
nostdjui bezizejas situ*ij" 8as, kur #rzina kara mks$u, s#j sa$iedt armiju tik
$ie$ mr, ka to vadt var k vienu *i$vku"
0aravadonim ir jb-t mier!am un neizdibinmam, stin!ram, taisn!am un
dis*i#$intam, s#j!am ma$dint un turt nezi( savus komandierus un karavrus"
0aravadonim j!d #ar k$usumu ($ai #retinieks neuzzina t atraans vietu),
nos$#umu !$abanu, taisn!umu un krtbu, jtur karavri $aim! nezi( un nav tie
$ieki juztrau* #irms $aika (kamr #aam nav skaidrs, k rkoties)" 0ad karavadonis
dod rkojumus, maina savus #$nus vai domas, neviens nedrkst #at nojaust #ar t
nodomiem" 0aravadonim ir jtur s$e#enb savs stvok$is, jiet #a a#$inkus *e+iem, $ai
a#krtjie (jo #ai #retinieks) nevartu izdibint t no$-kus un #aredzt tur#mks
darbbas"
Vadot armiju, karavadonis nostda savu karas#ku situ*ij, kas $dzins nok+-anai
stvas k$ints virsotn un virvju #r!rieanai (tre#ju nomeanai)" Vedot armiju dzi+i
#retinieka teritorij, karavadonis sadedzina ti$tus (kuus), sasit kat$us un no!rie
at#aka+*e+us" 0aravadonis vada armiju t, it k tas b-tu aitu bars, vi( dzen ts !an uz
35 (31)
#rieku, !an at#aka+ un neviens nezina, kur vi(i #atiesb iet" .#ko#ot armijas s#kus
un ievest to briesms (nostdt briesm!, bezizejas situ*ij) ir karavado(a !a$venais
#ienkums"
Devi(i teritoriju veidi, uzbrukuma un aizsardzbas taktikas, k ar *i$vku uzvedbas
#amat#rin*i#i ir $ietas, kas ir +oti r-#!i jiz#ta un ja#!-st"
0ara mks$a (uzbrukuma Dao) saka= 0ad karas#ks ir dzi+i sve teritorij, tas ir
vienots, bet kad ne #rk dzi+i, tad tam ir tenden*e neb-t tik sa$iedtam"
E 0ad armija ir #ametusi savu va$sti un rso kaimi(u zemi, tad t atrodas
izk$iedjo teritorij"
E 0ad *e+i uz vism #usm ir brvi, tad 8u atrodies krust#unktu (mez!$a, ats$!as)
teritorij"
E 0ad esi ie!jis dzi+i sve zem, tad t ir #rob$emtiska teritorija"
E 0ad neesi ie!jis dzi+i sve zem, tad t ir ne#astv!a teritorija"
E a 8ev visa#krt ir dab!i r+i un no*ietinjumi, bet #riek aura eja, tad t ir
bstama teritorija"
E a 8ev nav kur iet, tad 8u atrodies bez*er! (nvjo) teritorij"
(1) zk$iedjo teritorij es karavrus uzmundrinu un sa$iedju"
(3) e#astv! teritorij es raudzos, $ai armijas da+as b-tu vienotas, un b-u kaujas
!atavb"
(3) ekrojam teritorij es #iese!u aizmu!uri"
(4) .tvrt teritorij es uzsvaru $iku uz aizsardzbu"
(5) 0rust#unktu (mez!$a, ats$!as) teritorij es s$!u $!umus un nosti#rinu
savienbas"
(;) )rob$emtisks teritorijs es ie!-u un #a#i$dinu #rtikas rezerves"
(6) e*aurejams teritorijs es #rvietoos tri, #ara$$i *e+am"
(7) Xstams teritorijs es no*ietinos, s$dzot visas ejas un takas"
(9) Xez*er! (nvjo) teritorij es !atavou karavrus izmis!ai *(ai, ie!a$vojot
tiem, ka, vien!i uzvarot, vi(i #a$iks dzvi"
0aravru daba ir tda, ka tie aizsar!jas, kad ir ie$enkti, izmis!i *ns, kad nav *itas
izejas un #ak+aujas, kad ir s#iesti to dart"
8as, kur nezina vietva$u v$mes un nodomus, nevar nos$!t ar vi(iem vienoanos"
8as, kur ne#azst (a#krtnes #abas, Semi) ne ka$nus, ne meus, ne ie$ejas, ne
kraujas, ne #urvus, ne $dzenumus, nevar vadt armijas #rvietoanos (manevrus)" 8as,
kuram nav vietjo #avado(u un *e+a rdtju, nevar izmantot a#krtnes #riekro*bas"
8as, kur nezina un neiz#rot kaut vai vienu no devi(iem teritoriju veidiem, nevar b-t
va$dnieka armijas #av$nieks"
a uzbr-* $ie$ai va$stij, t nes#j a#ko#ot savus s#kus" 0ad $ie$ai va$stij ir uzbrukts,
ts vienoans un savienbas izj-k, un jaunas nos$!t ir !r-ti"
e*enties #ar katru *enu s$!t $!umus un savienbas, nevei*ini *itu s#ka #ieau!umu,
r-#jies #ar savm interesm un iedves *itos bijbu, ti*i saviem s#kiem un vrsies
#ret jebkuru #retinieku ar visu savu izn*inoo s#ku" 8 #retinieka #i$stas var tikt
ie(emtas, un va$sts #ak+auta" a ne*entsies nos$!t savienbas, sti#rint savu
autoritti, bet tikai r-#sies #ar savu $abumu un draudsi *itiem ar ru#ju s#ku, tad
3; (31)
vari nonkt izo$*ij, #a$ikt bez #a$dzbas, un 8avas #i$stas var tikt vie!$i ie(emtas
un va$sts #ak+auta"
e#ieir a#ba$vojumus, vadoties #* $ikumiem un noteikumiem, $ai 8avas #av$es
netiktu #i$dtas tikai a#ba$vojumu d+" zrko karas#ku t, it k tas b-tu viens *i$vks"
Dodot #av$es, saki, kas jizdara, bet nesaki, k" edvesmojot iekrdini ar nkotnes
ie!uvumiem, bet k$us #ar briesmm un ies#jamiem zaudjumiem"
ostdi karavrus nves briesms, un vi(i iem*sies izdzvot, nostdi karavrus
bez*er!, bezizejas situ*ij, un vi(i iem*sies rast no ts izeju" 8ikai armija, kas
s#ja #rvart (#rdzvot) $ie$as !r-tbas, s#j zaudjumu #rvrst uzvar"
Veiksm!as karoanas ats$!a ir r-#!a #retinieka darbbu, mru un no$-ku iz#te un
iz#ratne" 'auj #retiniekam rkoties #* vi(a ieskatiem, novro vi(u un mini sa#rast
#retinieku" 8o, kur dod neatvairmu trie*ienu #retiniekam kaut vai t-kstoiem j-du
att$um un no!a$ina t karavadoni, var saukt #ar meistaru, kur #rot uzvart ar
vi$tbu"
8#* dien, kad va$dnieks $iek 8ev savkt armiju (skas kar), s$dz robeas un
*aur$aides #unktus, anu$ visas at+aujas un *aur$aides un ne+auj nevienam no r#uses
ne iek+-t, ne izk+-t no va$sts" Va$dnieka #riek esi stin!rs un uzstj E kara $aik #ar
visu, kas saistts ar kara $ietm, atbi$d un dod rkojumus tikai karavadonis"
a #retinieks dod ies#ju, tad izmanto to (ja #retinieka durvis ir atvrtas, ie$auzies #a
tm)" Sa!rb (sa!-sti) to, kas #retiniekam ir dr!s (ne#ie*ieams), izseko vi(u un
uz!$-ni tam" Seko saviem #$niem un mriem, bet taj #a $aik novro #retinieku"
8 8ev var rasties ies#ja tri izirt kara $ikteni"
Vis#irms #ar mri izv$ies to, kas #retiniekam ir svar!s" e#riek nea#sti#rini kaujas
$aiku un vietu" ovrt #retinieku un #ie$!ojies tam, $dz esi !atavs dot iziroo
trie*ienu" 8#* skum esi k nevain!a meitene, radot #retiniek sim#tijas un
uzti*bu, bet, kad vi( dod 8ev izdevbu (ir atstjis savas durvis va+), esi trs un
nenotverams k skrejos zais, un #retinieks b-s bezs#*!s 8av #riek"

12. -(uns uzbrukumi
r #ie*i u!uns uzbrukumu veidi= (1) *i$vku dedzinana (nometn, #i$st), (3)
krjumu dedzinana, (3) #aj-!u (trans#orta) dedzinana, (4) no$iktavu dedzinana,
(5) ierindas dedzinana (kaujas $aik)"
%!uns uzbrukumu #ie$ietojums atkar!s no noteiktiem a#stk+iem" %!uns uzbrukumu
a#rkojums ir jsa!atavo ie#riek, $ai tas vienmr b-tu #ie rokas"
%!uns uzbrukumiem ir $abv$!i $aika a#stk+i un #aas dienas, kas ir $abv$!as
u!uns iz#$atbai" 2aikam ir jb-t sausam , bet dedzinanai $abv$!a diena ir tajs
mness @zs (dzi, bi, i vai Re(), kurs rodas vj1"
r #ie*i u!uns uzbrukumu !adjumi=
36 (31)
(1) a u!uns ir radusies #retinieka nometn, nekavjoties ir jvei* u!uns uzbrukums
no r#uses"
(3) a u!uns ir #a$aista (#$oss u!uns!rks), bet #retinieka armija ir mier!a, tad
no!aidi un v$ neuzbr-*"
(3) 0ad u!uns!rks ir sasniedzis savu ku$min*iju, seko u!unij, ja vari, bet, ja nevari,
tad no!aidi"
(4) a vari uzbrukt ar u!uni no r#uses, ne#a+aujies uz sadarbbu, #a$dzbu no
iek#uses, atrodi visizdev!ko vietu un s* u!uns uzbrukumu"
(5) a u!uns ir #a$aista vja virzien, neuzbr-* no #retvja #uses"
Vj, kur ir s*ies dienas $aik, tur#insies i$!i, bet vj, kur ir s*ies nakts $aik,
drzum norims"
0aras#kam ir jsa#rot u!uns uzbrukumu b-tba (jzina #ie*i u!uns uzbrukumu
!adjumi), $ai izmantotu tos uzbrukum un s#tu #ret tiem aizstvties" %!uns
#a$dzba uzbr-kot ir nea#strdama un a*mredzama" .r -dens #a$dzbai kauj ir $ie$a
nozme" 8omr ar -deni var tikai atda$t un sae$t, bet nevar iekarot"
8#*, ja kds, uzvarot kauj un strauji uzbr-kot, neizmanto s metodes, tad vi( *ie
$iekus un nevajadz!us zaudjumus" 8ds armijas #av$nieks ir #rk izrd!s un
$n!s" 8#* ir teikts, ka zinos armijas #av$nieks #rdoms u!uns uzbrukuma
metou izmantoanu, bet $abs karavadonis izmantos ts"
a neredzi ie!uvumus, tad atturies no manevriem" a mri var sasnie!t *itdk,
neizmanto armiju" a neesi a#draudts, neiesaisties kar" Va$dnieks nedrkst #u$*t
armiju tikai td+, ka ir dusm!s" 0aravadonis nedrkst uzskt kauju s$ikta
noska(ojuma (aizvainojuma) d+" 0ad tas ir izdev!i, ej uz #rieku, ja nav izdev!i
no!aidi" Dusmas var atka$ #rvrsties $aim, s$ikts noska(ojums (aizvainojums) var
atka$ #rvrsties #riek, bet izn*intu va$sti nevar atdzvint, $dz!i k miruajam
nevar atka$ iedvest dzvbu" 8#* !udrs va$dnieks ir uzman!s (ar #ret karu, kara
uzskanu), un $abs karavadonis ir #iesardz!s (karu iesakot, karojot)" 8ikai t var
nodroint va$stij mieru un sa!$abt armiju neskartu"
13. Spi$(u izmantoana
a simt t-kstou $ie$u armiju s-tsi t-kstoiem j-du att$um, tautas un va$sts resursi
tiks iztukoti" Va$dnieka izdevumi ik dienas tad b-s t-ksto unRu ze$ta" jan #au
va$st, !an r#us ts au!s nea#mierintba, daudzu s#ki b-s izsme$ti *e+ un daudzi
nevars nodarboties ar savu arodu un ikdienas darbiem" 0o#um trau*tas b-s
se#ti(simt t-kstoi ime(u"
0arojot armijas !adiem i$!i atrodas t$u #rom no mjm, bet iziro kauja tiek
iz*nta vien dien" 8#* dos a#stk+os sko#oties ar a#ba$vojumu un ze$tu #ar
#retinieka #oz*iju un nodomu uzzinanu ir ne*i$v*bas ka$n!a$s" ai$vks, kur t
dara, nav karavadonis, vi( nav va$dnieka #a$!s un va$sts aizsardzbas ba$sts, vi(
nav uzvaras saimnieks, ds *i$vks nedrkst b-t armijas #av$nieks"
judri va$dnieki un karavado(i uzvei* un #ak+auj *itus, #atei*oties in@orm*ijai, kas
+auj tiem #re*zi #aredzt notikumu attstbas !aitu" du in@orm*iju nevar ie!-t no
37 (31)
dmoniem un !ariem, to nevar izse*int no #ieredzes un to nevar a#rint" o
in@orm*iju var ie!-t tikai no *i$vkiem, jo t ir in@orm*ija (@akti) #ar #retinieka
#atieso stvok$i"
r #ie*u veidu s#ie!oanas #a(mieni, izmantojot= (1) vietjos s#ie!us, (3) iekjos
s#ie!us, (3) #rvrstos s#ie!us, (4) dezin@ormatorus (zuduos s#ie!us), (5) zi(otjus
(at!rieamos s#ie!us)" S#ie!oana ir s$e#enu metou izmantoana, #ar to neviens
nedrkst zint" S#ie!oanai ir jb-t va$sts visvairk aizsar!tajam un vei*inmajam
darbbas virzienam"
(1) )retinieka va$sts iedzvotju a$!oana vai savervana ir vietjo s#ie!u
izmantoana"
(3) ekjais s#ie!s ir savervts #retinieka va$sts darbinieks (ierdnis, amat#ersona,
karavrs)"
(3) )rvrsts s#ie!s ir #rvervts #retinieka va$sts s#ie!s"
(4) Dezin@ormatori tiek izmantoti in@orm*ijas (dezin@orm*ijas) iz#$atbai r#us
va$sts" )azi(o savam s#ie!am vajadz!o in@orm*iju (dezin@orm*iju) un +auj
#retiniekam notvert s#ie!u, $ai vi( to izststa"
(5) Si(otji s#ie!i, kas at!rieas ar in@orm*iju (stai! tur# un at#aka+, #ie!ddami
jaunks zi(as)
0ara $iets nekas nav svar!ks k s#ie!oana, nav dsnku ata$!ojumu, k s#ie!iem
dodamie, un nav nekas s$e#enks #ar s#ie!oanu"
eesot !udram un zinoam, nav ies#jams nodroint s#ie!u darbu un dot tiem
uzdevumus" eesot *i$v*!am un taisn!am, nav ies#jams s#ie!us savervt, motivt
darbam un nodroint to uzti*bu" eesot mier!am, a#dom!am un neizdibinmam,
nav ies#jams sa#rast un izmantot s#ie!u atnests zi(as" 8as ir a#brnojami av tdu
va$stu un jomu, kur netiktu izmantoti s#ie!i" Usi veik$s, vi$t!s un izvei*!s un
izmanto s#ie!us jebkur jom"
a $dz ie#riek noruntam $aikam s#ie!s ir iz#audis s$e#enu in@orm*iju, nekavjoties
no!a$ini to" 8#at rkojies ar ar *i$vkiem, kam nos$#ums tika atk$ts"
a v$ies dot trie*ienu #retinieka armijai, uzbrukt t no*ietinjumiem vai kdu
no!a$int, tad #irmais, kas 8ev ir jizdara E jnoskaidro #ar aizsardzbu atbi$d!o
komandieru, to #a$!u, sar!kareivju un ka$#u #ersonbas" Dod uzdevumu s#ie!iem to
uzzint"
r r-#!i jmek$ #retinieka s#ie!i" a uzzini, ka 8av tuvum ir #ardjies #retinieka
s#ie!s, kur izseko 8evi, ob$i!ti iekrdini, #r#r*, #rvi$ini to, nodroini vi(am rtus
dzves a#stk+us un #aturi sav dienest" 8 8u ie!-si #rvrsto s#ie!u, kuram
#atei*oties, 8u uzzinsi visu" zmantojot #rvrsto s#ie!u un no t ie!-to in@orm*iju,
8u varsi savervt vietjos un iekjos s#ie!us, vie!$k izdomt ti*amus m(us
#retinieka ma$dinanai, ko iz#$att *aur dezin@ormatoriem un izmantot zi(otjus, kad
tas ir ne#ie*ieams"

0aravadonim ir jiz#rot un j#rot #ie$ietot ie s#ie!oanas #a(mieni, jo tikai t var
ie!-t in@orm*iju (@aktus) #ar #retinieka stvok$i un nodomiem" %n vis#irms s zi(as
ir atkar!as no #rvrstiem s#ie!iem, t#* #ret tiem esi #ai dev!s un $ai#ns"
39 (31)
Senatn katras va$sts va$dniekam bija !udri un s#j!i s#ie!i" 8#* !udri va$dnieki
un karavado(i, kas s#j #iesaistt s#j!us s#ie!us, noteikti !-s ievrojamus
#ankumus" S#ie!oana ir #ats b-tiskkais kar, s#ie!i ir jebkuras armijas ba$sts un
jebkuras armijas #ankumu vai neveiksmes !a$venais iemes$s"
Ldzgas tematikas darbi
2aodzi Daodedzin1
)$atons Va$sts1
iko$o <akjave$$i Va$dnieks1
0r$is @on 0$auzevi*s 0ara un karaveanas #amatdomas1
justavs 2ebons )-+a #si?o$oija1
Xo+es$avs )russ Qaraons1
aionas !udro #rotoko$i
)vi$s hoztis ae#$is1
Dords rve$s Dzvnieku @erma1
Dords rve$s 19741
<ario )juzo 0rusttvs1
hejs Xredberijs 451 !rds #* Qren?eita1
mants 2einskis 0a$#bas !adi1
Viktors Suvorovs .kvrijs1
Viktors )e+evins jenerationE)1
Va$dis S$e /)si?otriki, b$e@oana, mani#u$*ijas1
.rnis 8erzens Visa#krt tikai m-sjie1
3: (31)
Qredenks Xei!beders 14,99
jundars Va$dmanis Star# dzirnakme(iem1
nis 0uRinskis /aun #asau$es krtba un ms #ai1
nis 0uRinskis /Dzve karastvok$1
Va$rijs )raude, akovs Xe+Rikovs <enedments1
nis <ieztis Saruna, kas ne+auj aizmi!t1
.$-ksnes !udro #rotoko$i
.rt-rs Xoruks, Ve$!a Ui?mane a(a #ar rienta na@tu1
Dons )rkinss Ukonomisk s$e#kavas !rks-dze1
<ie$is .manis )o$itikas teorija1
.ndris jr-tu#s bservators1
mants Vi$ks Sintnisk tika, jeb Domjo *i$vka *e+1
Ud!ars mants Si$i( /2ie$o #atiesbu mek$jumi1
s un *itas !rmatas #ieejams bib$iotks unvai internet

Sun Dzi (Sundzi, Su(dzi), 0ara mks$a (0aramks$a) *its va$ods=
*ng'u/ Sun 0zu 1Sunzi, Sun 2u3, 04e *rt o5 2ar
,rievu/ 6789:;<= 16789;<=3, >?@7??ABC BCD8=
V&u/ S)nzi 1S)n 2E, Sun 0su, Sun 0zu, Sun 0se, Ssun:ds3, ,unst des ,rieges
Fra$Gu/ Souen 0seu 1Sun Hi, Sun 0zu3, .I*rt de a guerre
Sp$u/ Sun 0zu, J arte de a guerra
.ietuvieu/ Sun 0zu, ,aro menas
%o'u/ Sun Hi 1Sun 2u3, Sztuka 2ojnK 1Sztuka Lojenna3
Matkrievu/ 6789:N<=, OP?AP;ABP BPD8=
!krai$u/ 6789 N<Q, OQ?AR;ABC BSD8Q
Mugru/ 678 T<U, ><@7?ABCAC 8P BCD8PAP
"orvtu/ Sun:Vu, !mijeWe ratovanja
Serbu/ 678 NQ, XYRZR [PACBP\P
]um$u/ Sun 0zu, *rta r^zboiuui
_rieu/ `abc deab, f dghci jab kalgmab
It'u/ Sun 0zu 1Sunzi3, .Iarte dea guerra
%ortug'u/ Sun 0zu, * *rte da _uerra
Somiski/ Sunzi 1Sun 2u3, SodanknKnnin taito
!ngriski/ Sun Hi 1Sun 2u3, * 4oborp mqvrszete
Igauniski/ Sunzi 1Sun Hi3, Ssja seadused
Hviedriski/ Sun Hi 1Sun 0zu3, ,rigskonsten
Dniski/ Sun 0zu 1Sun 0su, Sun 0se, Sunzi, Sun Hi3, ,rigskunsten
torviski/ Sun 2u 1S)n H,Sun 0zu, Sun Hi3, ,unsten u krige

zdevuma ta#an izmantotie materi$i=
Sun 8zu" n t?e art o@ War, 2ione$ ji$es, <".",191: (?tt#=$ib"ru)Ua&suntzu"tt)
ABCDEFGH" IJKBJJLMN MNOCH, \KN[O NCf[, 194:Eie (?tt#=*?u!reev"rusunE*ziaW1"?tm$)
ABCDFGH" IJKBJJLMN MNOCH, tu$kotjs nezinms (?tt#=$ib"ru)Ua&suntzur"tt)
http://www.wikipedia.org/
.$eksandrs jrns, )asau$es vsture1, 193:
31 (31)