15.8.

2014 Antarkt da Vikipdija

http://lv.wikipedia.org/wiki/Antarkt%C4%ABda 1/4
Antarktda
Ant arkt da iekrsot a zil krs
Pl at ba 13 980 000
km
[1] (no t iem 13
700 000 km klt i ar ledu)
Iedz votji apt uveni 1000 (pat st vgu
iedzvot ju nav)
Lai ka zonas nav vienas not eikt as laika zonas
Interneta augj
l mea domns
.aq
Teri tori l s
pretenzi jas
Apvienot Karalist e,
Argent na,
Aust rlija,
le,
Francija,
Jaunzlande,
Norvija
Rezervtas
pretenzi jas
ASV,
Krievija
Val d ba nav; kont inent u prvalda
Ant arkt ikas Lguma sist ma
Tl ruu kods nav viens not eikt s t lruu kods
Antarktda
Vikipdijas raksts
Antarktda (no grieu: , antarktikos pretjs Arktikai)
ir kontinents, kur ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktik.
To visapkrt apskalo Dienvidu okens. Antarktda, kuras platba ir 13
980 000 km,
[1]
ir piektais lielkais kontinents; par Antarktdu mazka ir
viengi Austrlija. No pasaules dam mazka par Antarktdu ir ar
Eiropa. No s teritorijas aptuveni 98% klj ledus sega, kuras vidjais
biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielkais tuksnesis pasaul, td ar
dzvnieku un augu daudzveidba ir ierobeota. Tomr okenos, kas
apskalo Antarktdu, ir oti plaa dzvas dabas daudzveidba. Vidji
emot, Antarktda ir visaukstkais, vissauskais un visvjainkais
kontinents, k ar ar vislielko vidjo augstumu virs jras lmea.
[2]
Antarktdas tuvum cilvki pirmo reizi nokuva tikai ap 1820. gadu. Tas
ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstkiem, k ar tas, ka ledains un
vtrains jras ap Antarktdu bija neprvarams rslis. Ldz 1950.
gadam joprojm vairk nek puse no kontinenta nebija izptta.
Msdiens lidaparti un traktori auj nokt cilvkiem jebkur
Antarktdas nostr. Ar sateltuzmumi atvieglina Antarktdas izptes
procesu. Tomr zintnieki ir atzinui, ka Antarktd joprojm ir daudz
dadu lietu un vietu, kuras nav vl pietiekoi izpttas.
Antarktd nav pastvgu iedzvotju. Uz turieni dodas gandrz tikai
zintnieki un piedzvojumu mekltji (parasti Antarktd uzturas ap 1000
cilvku, kuri strd zintniskajs stacijs). Kontinent ir atkltas plaas
dabas resursu krtuves, bet to apganu trauc skarbie klimatiskie
apstki. Ieinterests ncijas ir parakstjui lgumu, ka dabas resursi,
kas atrodami Antarktd, ir izmantojami tikai zintniskiem un citiem
miermlgiem mriem.
Satura rdtjs
1 Vsture
2 eogrfija
3 Klimats
4 Reljefs un ledus segas biezums
5 Iekjie dei
6 Atsauces un piezmes
7 rjs saites
Vsture
Pirms ekspedcijas ar mri nokt Antarktdas tuvum tika rkotas no 1772. ldz 1775. gadam. Angu jrasbraucjs Deimss
Kuks apburja apkrt kontinentam un vistuvk tam nokuva aptuveni 160 km no Antarktdas krastiem. Pirmo reizi Antarktdas
krasti tika ieraudzti ap 1820. gadu, kad britu un ameriku rou mednieki, k ar krievu izptes ekspedcija sasniedza
Antarktdas pussalu. 1839.1840. gada Antarktdas vasar Amerikas Savienoto Valstu flotes ekspedcija rlza Vilksa vadb
kartja aptuveni 2400 km garu posmu Austrumantarktdas krastos. Nkoaj vasar Apvienots Karalistes prstvis Deimss
Klrks Ross burja pa Rosa jru un nonca ldz dienvidiem tik tlu, cik kuis viam va. Pirm droi zinm izkpana
Antarktdas teritorij notika 1895. gad un tas bija Adra rag, bet pirmo reizi cilvku grupa prlaida ziemu Antarktdas teritorij
no 1898. gada marta ldz 1899. gada martam.
No 1901. ldz 1904. gadam pirmo ekspedciju Antarktdas iekzem veica britu ekspedcija Roberta Skota vadb. Pirmie, kas
sasniedza dienvidpolu, bija Norvijas ekspedcija, ko vadja Roalds Amundsens. Vii polu sasniedza 1911. gada 14. decembr.
Aptuveni mnesi vlk dienvidpol nokuva ar britu polrptnieku ekspedcija R. Skota vadb, atpakace uz piekrasti visi ts
dalbnieki gja boj.
15.8.2014 Antarkt da Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Antarkt%C4%ABda 2/4
Imperat orpingvni ar mazuiem.
Ant arkt das sat elt a kompozt uzmums.
Skotnjs ekspedcijas pa Antarktdu bija atkargas no buru kuiem, suu pajgiem un cilvka spka. Tikai td veid varja
nodroint transporta kustbu pa teritoriju. Var teikt, ka Antarktd mehnismu laikmets sks ar 1928. gada 16. novembri, kad
Dords Hberts Vilkinss (George Hubert Wilkins), vadot ameriku ekspedciju, veica pirmo lidojumu ar lidmanu no
Disepenas salas. 1929. gada 29. novembr Amerikas Savienoto Valstu pilots Riards Brds ar trsmotoru Ford lidmanu
prlidoja pr dienvidpolam. No 1933. ldz 1935. un no 1939. ldz 1941. gadam Brds ar veica vairku Antarktdas dau izpti gan
no gaisa, gan ar prvietojoties pa t virsmu. No 1947. ldz 1948. gadam Brds vadja lielko ekspedcija, kda jebkad ir bijusi
Antarktd. T bija Amerikas Savienoto Valstu flotes opercija ar nosaukumu Highjump. Opercij iesaistjs 13 kui, vairkas
lidmanas un helikopteri, k ar tkstoiem karavru, kuri izsds visapkrt Antarktdai. 1990. gad seu cilvku starptautiska
ekspedcija amerika Vila Stedera (Will Steger) vadb, izmantojot suu kamanas, 221 dien rsoja Antarktdu rietumu
austrumu virzien. aj ekspedcij tika pieveikti vairk nek 6000 km, un tas kuva par garko ceojumu ar suu kamanm.
Komand bija pa vienam prstvim no Amerikas Savienotajm Valstm, Padomju Savienbas, Francijas, nas, Japnas un
Apvienots Karalistes.
eogrfija
Antarktda atrodas Dienvidu puslod, un visu kontinentu apskalo Dienvidu
okena jras. Gandrz pilnb visu Antarktdas teritoriju klj ledus un sniega
sega. Brv teritorija no ledus segas ir tikai 0,20,3% no visa kontinenta. Ledus
segas biezums var sasniegt 5 kilometrus. Vidjais ledus segas biezums ir no 2,1
ldz 2,4 kilometriem, td Antarktdas vidjais augstums virs jras lmea ir
lielkais pasaul. Ledus sega satur aptuveni 90% no visas pasaules kopj ledus
daudzuma un aptuveni 70% no visas pasaules salddens daudzuma. Krasta
lnija ir maz izrobota ar stviem krastiem, kuru veido galvenokrt ledus.
Antarktd no visiem kontinentiem ir
zemkais vidjais mitrums un zemk
vidj temperatra. Kontinenta
piekrastes da biei ir spcgas
sniega vtras (48 stundu laik var uzsnigt pat 1,2 metru bieza sniega krta).
Austrumantarktd atrodas plai ldzenumi un ieplakas, bet Rietumantarktda ir
kalnaina. Elsvrta Zem augstk virsotne ir Vinsona masvs (5140 m). Antarktdas
lielko dau (izemot rietumus) aizem prekembrija platforma, kuru lieli nomati un
vertikls Zemes garozas kustbas saskaldjuas atsevios masvos un cilas;
vulknisms (darbgs vulkns Erebuss, k ar vl divi vulkni Terors un Gauss).
Rietumantarktdu klj ldz 4 km bieza ledus sega, kas veido plao ledus plato, kura
augstk daa Arga kupol sasniedz 4093 m virs jras lmea (vidjais augstums
2040 m). Starp kalnu masviem rodas vairki novaddoi. Gar krastu vairks
viets lieli peldoi elfa ledji. To biezums sasniedz 700 m; malm atlztot, rodas
pat 60 150 km gari aisbergi.
Das viets piekrast ir ozes, bez ledus un sniega Bangera, Girsona,
irmahera, Vestfollas ozes, to kopj platba aptuveni 6000 km. Virs ledja paceas ar dai kalnu masvi un klintis (nunataki).
Ozs nelieli ezeri un upes (vairk nek 30 km).
Ozs un uz nunatakiem (ldz 86 D. p.) aug sporaugi (aes, rpji, snas). Antarktdas pussal ZR piekrast vietm sastopami
ski sklaugi (10 sugu). Piekrast dzvo roi (5 sugas), putni (pingvni, vtrasputni). Ozs uz nunataikiem posmkji (50 sugu
galvenokrt rces un kukaii). oti bagts jras planktons, kura liel daudzuma sastopamas kramaes un spdvi. Mt ski
(250 sugu), adataii (150 sugu), lielas medzas, trpi un gliemei. Visvairk izplattas zivis, unikla ir baltasiu ldaka; zdtji
airkji (vairkas rou sugas) un vai (zilie vai, finvai, seivai un kaaloti).
Klimats
Virs Antarktdas veidojas anticiklons ar valdom aukstm gaisa masm, kas plst uz kontinenta malm, bet virs okena
ciklonl josla, kur cikloni, neprtraukti virzoties no rietumiem uz austrumiem, rada rietumu vju joslu ar biem vtrm
(aurojoie 50 platumi).
Antarktda nav piemrota cilvka eksistencei, jo visur Antarktd, izemot piekrastes joslu, nemt neviens dzvnieks (izemot
mikroorganismus). eit valda krasi ekstremli klimatiskie apstki sasniedzot pat 89 C (rediistrts Vostokas stacij). Tpc
eit nekad nav bijis patstvgu iedzvotju, jo tik bargos apstkos cilvks nesptu sev gdt organismam nepiecieams
uzturvielas.
15.8.2014 Antarkt da Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Antarkt%C4%ABda 3/4
Ant arkt das klimat s. Pa kreisi at t lot a vidj gaisa t emperat ra
ziem, pa labi gaisa t emperat ra vasar.
Tangra kalni.
Decembr piekrast s reion t emperat ra
var bt ar ap 0 C.
Vis Antarktd (izemot piekrasti) valda kontinentlais polrais klimats. Vidj temperatra janvr ir aptuveni 36 C, bet jlij
aptuveni 56 C, piekrast janvr ir 4 C, jlij 20 C, Antarktdas pussal janvr 0 C (maksimlais 12 C), jlij 12 C.
Ozs vasar vidj temperatra ir ldz +11 C (klinu virsmas sasilst ldz +40 C). 400 km plat piekrast stipri vji (ldz 90 m/s).
Nokriu lielkaj teritorijas da 100150 mm gad, bet ~150 km plat ledja nogz 500600 mm. Kopjais nokriu
daudzums ~ 2200 mm.
Antarktdas klimats
(Dienvidpol)
Mnesis
Vidj diennakts
gaisa temperatra, C
Janvris 29 C
Februris 40 C
Marts 54 C
Aprlis 59 C
Maijs 57 C
Jnijs 57 C
Jlijs 59 C
Augusts 59 C
Septembris 59 C
Oktobris 51 C
Novembris 38 C
Decembris 28 C
gad 49,16 C
Reljefs un ledus segas biezums
Antarktda ir visaugstk virs jras lmea izvietotais kontinents uz Zemes, t
vidjais virsmas augstums prsniedz 2000 m vjl., bet kontinenta centr pat
4000 m vjl. Lielko dau no augstuma veido ledus vairogs, zem kuras atrodas
kontinentlais reljefs, un tikai ~2% Antarktdas teritorijas ir brva no ledus,
prsvar Rietumantarktd un Transantarktdas kalnos. Salas, krasti, t.s. sauss
ielejas un kalnu virsotnes (nunataki) visu vasaru ir bez ledus. Transantarktdas
kalni dala Antarktdas teritoriju divs das Rietumantarktd un
Austrumantarktd. Tm ir dada eoloisk uzbve. Austrumos ir plato, kur
ledus virsmas augstums virs jras lmea sasniedz 4093 m (Arga kupols),
savukrt rietumda ir daudz salu, kuras sav starp savieno ledus. Klus okena
piekrast atrodas Antarktdas Andi,
[nepiecieama atsauce]
kuru augstums daviet
prsniedz 4000 m; visaugstk virsotne Vinsona masvs (augstums 4892 m
vjl.). Rietumantarktd atrodas dzik sauszemes ieplaka kontinent un pasaul.
Ts zemk vieta atrodas 2555 m (2,5 km) zem jras lmea.
Antarktdas ledus sega ir lielk uz Zemes un prsniedz Grenlandes ledus segas
lielumu apmram 10 reizes. Taj atrodas apmram 30 miljoni kubikkilometru ledus,
t.i. 90 % visu sauszemes ledju tilpuma. Ledus segai ir kupola forma. Ts vidjais
biezums ir 25002800 m, maksimlais biezums ir Austrumantarktd ap 4800
m. Katru gadu no Antarktdas krastiem aisbergu veid aizpeld 2500
kubikkilometru ledus.
Iekjie dei
T k ne tikai gada vidjs, bet ar vasaras gaisa temperatras Antarktd neprsniedz 0 C (ir zemkas par 0 grdiem), nokrii
tur nokrt tikai sniega veid. Lietus Antarktd ir pai rets gadjums. Sniegs, kas visu gadu snieg Antarktd un nekst vasar,
veido apmram 1700 metru biezu slni (atsevis viets pat ldz 4300 m). Antarktdas led koncentrti 90% no visiem Zemes
salddens krjumiem.
1990. gados krievu zintnieki atklja zemledus neaizsalstoo ezeru Vostokas ezeru, lielko no Antarktdas ezeriem. Tas ir 250
km gar, 50 km plats un taj ir 5,4 miljoni km dens.
15.8.2014 Antarkt da Vikipdija
http://lv.wikipedia.org/wiki/Antarkt%C4%ABda 4/4
Ant arkt das past s.
Friksella ezers.
Vikikrt uv ir pieejami mult imediju
faili par o t mu. Skat t : Antarktda
2006. gada janvr tika atklti otrais un treais lielkais ezers pc platbas, kuru platbas ir attiecgi 2000 km un 1600 km. Abi
ezeri atrodas 3 km dzii zem ledus. Tika noskaidrots ar tas, ka os ezerus btu bijis iespjams atklt jau agrk, ja vien btu
rpgk analizti 1958.1959. gadu ekspedcijas dati. Bez iem datiem tika izmantoti ar sateltu attli, radaru dati k ar
gravitcijas spka mrjumi uz kontinenta virsmas.
Kop ldz 2007. gadam Antarktd ir atklti vairk nek 140 zemledus ezeri.
Atsauces un piezmes
1.
1,0

1,1
"Pasaules eogrfijas atlants", Apgds Ja Sta, 1997 - 75.lpp.
2. (angl i ski ) National Geophysical Data Center
(http://www.ngdc.noaa.gov/mgg/image/2minrelief.html). National Satellite, Data,
and Information Service. Atjaunints: 09-06-2006.
rjs saites
Temperatras izmaias no 1981. ldz 2007. gadam (NASA)
(http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?
img_id=17838)
Antarktdas ledji strauji "migr" uz okenu
(http://top.rbc.ru/society/24/02/2008/144236.shtml)
Antarktdas foto (http://www.myworldshots.com/ru/Antarctica)
Antarctic Place-names Commission of Bulgaria
(http://apc.mfa.government.bg)
,
.
(http://fictionbook.ru/author/grushinskiyi_nikolayi_panteleyimonovich/antarktida/)
Arvds Kuis. Ca par nedalmo kontinentu (Lauku avze) (http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/vesture/?
doc=67604)
International Trans Antarctic Scientific Expedition (http://www2.umaine.edu/itase/index.html)
Saturs iegts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Antarktda&oldid=2157705"
Kategorijas: Antarktda Kontinenti Pasaules iedaljums
aj lap pdjs izmaias izdartas 01:09, 5 aprl, 2014.
Teksts ir pieejams saska ar Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci; var pastvt papildu
ierobeojumi. Plakai informcijai skatt lietoanas noteikumus.