V nodaa

Psihiskie un uzvedbas traucjumi

(F00-F99)
Organiskie psihiskie traucjumi, ieskaitot simptomtiskos
(F00-F09)
aj sada ietilpst psihisko traucjumu grupa, kas apvienoti, balstoties uz ldzbu etioloijas
uzskatmbas zi smadzeu slimba, smadzeu ievainojums vai citi bojjumi, kas radjui
cerebrlu disfunkciju. Disfunkcija var bt primra, k tas ir slimbu, ievainojumu un bojjumu
gadjum, kas tiei un selektvi skar smadzenes; vai sekundra, k tas ir sistmisko slimbu un
traucjumu gadjum, kas skar smadzenes tika k vienu no daudziem orgniem vai orgnu
sistmm.
Demence (F00-F03) ir sindroms, kura pamat ir smadzeu slimba, kas parasti ir hroniska vai
progresjoa rakstura un kas izpauas ar multiplu augstko kortiklo centru funkcionliem
traucjumiem, ieskaitot atmias, domanas, orientans, sprieanas, rinanas, mcans
spju, valodas un vrtanas spju traucjumus. Apzia nav traucta. Kognitvo funkciju
traucjumus biei vien pavada un reizm ievada emociju kontroles, socils uzvedbas un
motivcijas pasliktinans. is sindroms pards Alcheimera slimbas, cerebrovaskulru slimbu
un citu stvoku gadjum, kas primri vai sekundri skar smadzenes.
Ja vlaties, izmantojiet papildus kodu primrs slimbas apzmanai.
F00* Alcheimera demence (G30.0+)
Alcheimera slimba ir nezinmas etioloijas primra deeneratva smadzeu slimba ar
raksturgm neiropatoloiskm un neiromiskm iezmm. Slimba ir ar pku
skumu un lnu, bet progresjou gaitu vairku gadu garum.
F00.0* Agrna Alcheimera demence ( G30.0+ )
Alcheimera slimba, kas manifestjusies pirms 65 gadu vecum un norit ar strauju
pasliktinanos un izteiktiem daudzveidgiem augstko kortiklo funkciju
traucjumiem.
Alcheimera slimba II tips
Presenil demence, Alcheimera tips
Alcheimera tipa primra deeneratva demence ar presenilu skumu
F00.1* Vlna Alcheimera demence ( G30.1+ )
Demence Alcheimera slimbas gadjum ar manifestciju pc 65 gadu vecuma, parasti
8. gadu desmita beigs vai pc ts. Lni progresjoa. Galven iezme ir atmias
pasliktinans.
1
Alcheimera slimbas I tips
Alcheimera tipa primra deeneratva demence ar senilu skumu
Senil demence, Alcheimera tips
F00.2* Alcheimera demences atipiskais jeb jauktais tips ( G30.8+ )
Atipisks demences Alcheimera tips
F00.9* Neprecizta Alcheimera demence ( G30.9+ )
F01 Vaskulr demence
Vaskulr demence attsts smadzeu infarkta rezultt, ko izraisjusi vaskulra
slimba, ieskaitot hipertensvu cerebrovaskulru slimbu. Infarkti ir maza izmra, bet
kumulatvi pc sava efekta. Slimba parasti manifestjas vln dzves period.
Ietilpst: Arteriosklerotisk demence
F01.0 Vaskulr demence ar aktu skumu
Parasti attsts strauji pc secgiem insultiem cerebrovaskulrs trombozes, embolijas
vai hemorijas d. Retos gadjumos clonis ir atsevis liels infarkts.
F01.1 Multiinfarktu demence
Pakpenisks skums, pards pc virknes prejou imijas epizou, kas rada infarktu
uzkranos smadzeu parenhm.
Prsvar kortikla demence
F01.2 Subkortikla vaskulr demence
Ietilpst gadjumi ar hipertensiju un imisku bojjumu perkiem dzii smadzeu
puslou baltaj viel anamnz. Smadzeu garoza parasti ir saglabta, un tas kontrast
ar klnisko ainu, kas liel mr var atgdint Alcheimera slimbu.
F01.3 Jaukta kortikla un subkortikla vaskulr demence
F01.8 Citas vaskulrs demences
F01.9 Neprecizta vaskulr demence
F02* Demence citu citur klasifictu slimbu d
Demences gadjumi, kas attstjuies citu vai domjams citu slimbu d ne
Alcheimera un ne cerebrovaskulras slimbas d. Manifestcija var skties jebkur
dzves laik, lai gan vecum reti.
F02.0* Pika demence ( G31.0+ )
Progresjoa demence, kas skas pusm un kas raksturojas ar agrnm, lni
progresjom rakstura izmaim un socilo iemau pasliktinanos, pc k pards
intelekta, atmias un runas funkciju traucjumi ar aptiju, eiforiju vai reizm
ekstrapirimidliem simptomiem.
F02.1* Kreicfelda-Jakoba demence ( A81.0+ )
Progresjoa demence ar plau neiroloisko simptomtiku, ko rada neiropatoloiskas
izmaias, domjams, infekcioza aenta izraistas. Manifestcijas skums parasti ir
pusm vai vecum, bet vispr iespjams jebkur pieaugu dzves posm. Slimbas
gaita ir subakta, t izraisa nvi pc viena vai diviem gadiem.
F02.2* Hantingtona demence ( G10+ )
Demence, kas pards visprjas smadzeu deenercijas ietvaros. is traucjums
2
iedzimst pc autosomli dominant tipa. Simptomi tipiski pards treaj vai ceturtaj
dzves desmit. Slimba lni progres un izraisa nvi parasti pc 10-15 gadiem.
Demence Hantingtona horejas gadjum
F02.3* Parkinsona demence ( G20+ )
Demence, kas attsts diagnostictas Parkinsona slimbas ietvaros. Pagaidm nav
piedvti nekdi konkrti diferencildiagnostiskie kritriji.
Demence pie:
paralysis agitans
parkinsonisma
F02.4* Demence cilvka imndeficta vrusa (HIV) infekcijas gadjum ( B22.0+ )
Demence, kas attsts HIV infekcijas ietvaros, pie nosacjuma, ka nav citas slimbas
vai stvoka, kas vartu izskaidrot klnisko simptomtiku.
F02.8* Demence citu preciztu citur klasifictu slimbu d
Demence pie:
cerebrls lipidozes ( E75.-+ )
epilepsijas ( G40.-+ )
hepatolentikulrs deenercijas ( E83.0+ )
hiperkalcimijas ( E83.5+ )
iegts hipotireozes ( E01.-+ , E03.-+ )
intoksikcijas ( T36-T65+ )
multipls sklerozes ( G35+ )
neirosifilisa ( A52.1+ )
niacna deficta [pelagras] ( E52+ )
nodoz poliarterta( M30.0+ )
sistmas sarkans vilkdes ( M32.-+ )
tripanosomozes ( B56.-+ , B57.-+ )
vitamna B
12
deficta ( E53.8+ )
F03 Neprecizta demence
Presenila:
neprecizta demence
neprecizta psihoze
Primra deeneratva neprecizta demence
Senila:
demence:
neprecizta
depresv vai paranojl tipa
neprecizta psihoze
Neietilpst: Senila demence ar delriju vai aktu apjukuma stvokli ( F05.1 )
Neprecizta senilitte ( R54 )
F04 Organiski amnetiskais sindroms, ko nav izraisjis alkohols vai citas psihoaktvas
vielas
Izteiktas slaicgs un ilglaicgs atmias pasliktinans sindroms ar saglabtu
pareizjo notikumu iegaumanas spju, bet samazintu spju apgt jaunu materilu
un dezorientciju laik. Izteikta pazme var bt konfabulcija, bet uztvere un citas
3
kognitvs funkcijas parasti ir neskartas. Prognoze ir atkarga no primr bojjuma
gaitas.
Nealkoholiska Korsakova psihoze vai sindroms
Neietilpst: Amnzija:
neprecizta ( R41.3 )
anterogrda ( R41.1 )
disociatva ( F44.0 )
retrogrda ( R41.2 )
Korsakova sindroms:
alkohola izraists vai neprecizts ( F10.6 )
citu psihoaktvo vielu inducts ( F11-F19 ar .6)
F05 Delrijs, ko nav izraisjis alkohols vai citas psihoaktvs vielas
Etioloiski neprecizts organiski cerebrlais sindroms, kas raksturojas ar paralliem
apzias traucjumiem no vienas puses un uzmanbas, uztveres, domanas,
psihomotors uzvedbas, emociju un miega-nomoda ritma traucjumiem no otras
puses. T ilgums ir variabls, bet smaguma pakpe no viegla ldz oti smagam.
Ietilpst: Akts vai subakts:
smadzeu sindroms
apjukuma stvoklis (nealkoholisks)
infekcijas psihoze
organiska reakcija
psihoorganiskais sindroms
Neietilpst: Alkohola radts vai neprecizts delirium tremens ( F10.4 )
F05.0 Delrijs, kas pc klniskiem datiem neuzslojas demencei
F05.1 Delrijs, kas uzslojas demencei
Stvoklis, kas atbilst augstk mintajiem kritrijiem, bet attsts demences ietvaros
(F00-F03).
F05.8 Cits delrijs
Jauktas izcelsmes delrijs
F05.9 Neprecizts delrijs
F06 Citi psihiski traucjumi, kas rodas smadzeu bojjuma un disfunkcijas vai
somatiskas slimbas d
Ietilpst dadi stvoki, kuriem etioloiski kopgs smadzeu traucjums primras
smadzeu slimbas, sistmiskas slimbas, kas sekundri skar smadzenes, eksogni
toksiskas vielas vai hormonu, endokrno traucjumu vai citu somatisko slimbu d.
Neietilpst: Asocicija ar:
delriju ( F05.- )
demenci zem F00-F03
Traucjumi, kas attsts alkohola vai citu psihoaktvo vielu lietoanas d (
F10-F19 )
F06.0 Organisk halucinoze
Traucjums ar persistjom vai rekurentm redzes vai dzirdes halucincijm, kas
pards pie skaidras apzias un kuras pacients var identifict un var ar neidentifict
4
k tdas. Murgi var pievienoties, tau klniskaj ain tie nedomin; izpratnes spja var
saglabties.
Nealkoholisks organiski halucinatorais stvoklis
Neietilpst: Alkoholisk halucinoze ( F10.5 )
izofrnija ( F20.- )
F06.1 Organiski katatonie traucjumi
Traucjumi ar samazintu (stupors) vai palielintu (uzbudinjums) psihomotoro
aktivitti katatonijas ietvaros. Psihomotoro traucjumu galjie veidi var mainties.
Neietilpst: Kataton izofrnija ( F20.2 )
Stupors:
neprecizts ( R40.1 )
disociatvs ( F44.2 )
F06.2 Organiski [izofrnijai ldzgi] murgi
Traucjums, kura galven pazme ir persistjoi vai rekurenti murgi. Murgus var
pavadt halucincijas. Var bt ar dai raksturgi izofrnijas simptomi, k, piemram,
dvainas halucincijas vai domanas traucjumi.
Paranodi vai parainodli halucinatori organiskie stvoki
izofrnijai ldzga psihoze vai epilepsija
Neietilpst: Traucjumi:
akta un prejoa psihoze ( F23.- )
persistjoi murgi ( F22.- )
psihotisko narkotiku izraisti ( F11-F19 ar .5)
izofrnija ( F20.- )
F06.3 Organiskie garastvoka [afektvie] traucjumi
Traucjumi, kas raksturojas ar garastvoka vai emociju traucjumiem, ko parasti
pavada izmaias visprjs aktivittes lmen (depresija, hipomnija, mnija vai
bipolri afektvi traucjumi) (skat. F30-F38), bet kuru clonis ir organisks traucjums
Neietilpst: Neorganiski vai neprecizti garastvoka traucjumi ( F30-F39 )
F06.4 Organisk trauksme
Traucjums, kas raksturojas ar galvenajiem visprjas trauksmes (F41.1) raksturgajm
iezmm, paniku (F41.0) vai abu kombinciju, bet kura clonis ir organisks traucjums.
Neietilpst: Neorganiska vai neprecizta trauksme ( F41.- )
F06.5 Organiski disociatvie traucjumi
Traucjumi, kas raksturojas ar daju vai pilngu integrcijas zudumu atmiu,
identittes un sajtu, k ar ermea kustbu starp (skat F.44.-), bet kuru clonis ir
organisks traucjums.
Neietilpst: Neorganiski vai neprecizti disociatvi [konversijas] traucjumi ( F44.- )
F06.6 Organiska emocionl labilitte [astniskie traucjumi]
Traucjums, kas raksturojas ar emocionlu nenoturbu jeb labilitti, nogurdinmbu un
dadm nepatkamm fiziskm sajtm (piemram, reiboni) un spm, bet kura
clonis ir organisks traucjums.
Neietilpst: Neorganiski vai neprecizti somatoformie traucjumi ( F45.- )
F06.7 Viegli kognitvie traucjumi
5
Traucjumi, kas raksturojas ar atmias, mcans un koncentrans uzdevumam
spju pavjinanos. Biei vien, veicot intelektulu darbu, pards izteikts psihisks
nogurums un jaunu zinanu un prasmju apguve subjektvi iet grta, pat ja objektvi
tas izdodas. Neviens no iem simptomiem nav tik smags, lai uzstdtu demences (F00-
F03) vai delrija (F05.-) diagnozi. diagnoze ir uzstdma tikai tad, ja pastv saistba
ar specifisku fizisko traucjumu, bet ne tad, ja pastv kds psihisks vai uzvedbas
traucjums zem F10-F99. is traucjums var ievadt, pavadt vai sekot dada veida
infekcijm vai fiziskiem traucjumiem, k cerebrliem, t sistmiskiem, tau ne
obligti jbt tieai liecbai par smadzeu iesaistjumu. Tie diferencjami no
postencefaltisk sindroma (F07.1) un postkontzijas sindroma (F07.2) ar atirgo
etioloiju, ierobeotku vieglu visprjo simptomu klstu un parasti sku gaitu.
F06.8 Citi precizti psihiskie traucjumi smadzeu bojjuma, disfunkcijas un
somatiskas slimbas d
Neprecizta epileptisk psihoze
F06.9 Neprecizti psihiskie traucjumi smadzeu bojjuma, disfunkcijas un somatiskas
slimbas d
Organisks:
neprecizts smadzeu sindroms
neprecizts psihiskais traucjums
F07 Personbas un uzvedbas traucjumi smadzeu slimbas, bojjuma vai
disfunkcijas d
Personbas un uzmanbas izmaias var bt rezidulas vai parallas smadzeu slimbai,
bojjumam vai disfunkcijai.
F07.0 Organiskie personbas traucjumi
Traucjumi, kas raksturojas ar izteiktm uzvedbas ieradumu modeu izmaim, kas
pacientam bija pirms slimbas, ieskaitot emociju izpausmju, vajadzbu un impulsu
izmaias. Klniskaj ain var ar bt kognitvo un domanas funkciju traucjumi.
Organiska:
pseidopsihoptiska personba
pseidoatpalikusi personba
Sindroms:
pieres daivas
limbiski epileptisks personbas
lobotomijas
postleikotomijas
Neietilpst: Noturgas personbas izmaias pc:
katastrofas ( F62.0 )
psihiskas slimbas ( F62.1 )
Postkontzijas sindroms ( F07.2 )
Postencefaltiskais sindroms ( F07.1 )
Specifiskie personbas traucjumi ( F60.- )
F07.1 Postencefaltiskais sindroms
Rezidulas, nespecifiskas un variablas uzvedbas izmaias pc virla vai bakterila
encefalta prslimoanas. Principil atirba starp o traucjumu un organiskajm
6
personbas izmaim ir t, ka tas ir atgriezenisks.
Neietilpst: Organiskie personbas traucjumi ( F07.0 )
F07.2 Postkontzijas sindroms
Sindroms, kas pards pc galvas traumas (parasti pietiekami stipras, lai izraistu
samaas zudumu) un ietver vairkus btiski atirgus simptomus, k, piemram,
galvasspes, reibonis, nogurdinmba, aizkaitinmba, grtbas koncentrties un veikt
intelektulus uzdevumus, atmias pasliktinans, bezmiegs un samazinta rezistence
pret stresu, emocionlu satraukumu vai alkoholu.
Postkontzijas sindroms (encefaloptija)
Nepsihotisks posttraumatiskais smadzeu sindroms
F07.8 Citi organiskie personbas un uzvedbas traucjumi smadzeu slimbas,
bojjuma un disfunkcijas d
Labs puslodes organiski afektvie traucjumi
F07.9 Neprecizti organiskie personbas un uzvedbas traucjumi smadzeu slimbas,
bojjuma un disfunkcijas d
Organiskais psihosindroms
F09 Neprecizti organiski vai simptomtiski psihiskie traucjumi
Psihoze:
neprecizta organiska
neprecizta simptomtiska
Neietilpst: Neprecizta psihoze ( F29 )
7