1

2.4. LAPLASA TEORMA

2.4.

Laplasa teorma
Par determinanta

2.1. Defincija.

minora

papildminoru

M0

sauc

minoru, kuru veido tie elementi, kas nav ne vien rindi, ne vien kolonn
ne ar vienu minora

elementu.

Par minora

2.2. Defincija.

...ik
Mji11ji22...j
k

sauc t papildminoru, kas pareizints ar skaitli

2.1. Teorma.

k
Aij11ij22...i
...jk
i1 +i2 +...+ik +j1 +j2 +...+jk

algebrisko papildinjumu

(1)

Pieemsim, ka

rindas (vai kolonnas), kur

(vai kolonns) esoo

k -ts

n-ts krtas determinant D ir atzmtas

n 2 un 1 k n 1. Tad visu ajs rinds

krtas minoru reizinjumu ar to algebriskajiem

papildinjumiem summa ir vienda ar determinantu

D.

Pierdjums. Pierdsim apgalvojumu ar matemtisks indukcijas metodi

rindim; kolonnm pierdjums ir ldzgs. 2. krtas determinantam iegstam

k = 1,

un teorma izriet no determinanta pabas par izvirzjumu pc

patvagas rindias vai kolonnas. Pieemsim, ka esam to pierdjui

un mazku krtu determinantiem (n

> 2),

pierdsim to

n-ts

(n1)-s

krtas deter-

minantiem.
Ja

k = 1,

tad, k viegli redzt, teorma btb apgalvo, ka determinantu

var izvirzt pc jebkuras rindias vai kolonnas. To jau esam pierdjui. Tpc
turpmk pieemsim, ka

k 2.

Pieemsim, ka atzmto rindiu numuri ir i1 , i2 , . . . , ik . Izvirzsim deP

P
n

ik +j
Mik j .
terminantu pc ik -ts rindias: D =
j=1 aik j (1)
j=1 aik j Aik j =
Minori Mik j ir (n 1)-s krtas determinanti, tpc pc induktv pie-

muma varam tiem pielietot Laplasa teormu. Pielietosim to, izvloties rindias

i1 , i2 , . . . , ik1 . Iegsim summu, kuras saskaitmie ir da veida:

aik j (1)ik +j M (1)s M 0 , kur M ir kds rindiu i1 , i2 , . . . , ik1 minors, M 0
ir t papildminors (n 1)-s krtas determinant Mik j un (1)s M 0 ir t
algebriskais papildinjums determinant Mik j .
Fikssim vienu du algebrisko papildminoru M 0 , apzmsim kolonnas,
kurs t elementi neatrodas, ar j1 , j2 , . . . , jk . Tad pc msu apzmjumiem
0
i i ...i
i i ...i
tas ir determinanta D minora Mj11j22 ...jkk papildminors Mj11j22 ...jkk .
Aplkosim visus mintas summas saskaitmos, kurs is papildminors
pards. d saskaitmaj skotnj izvirzjuma elementam
kolonnas, kas nav papildminora kolonna, tas ir,
Savukrt, pielietojot minoram

Mik jm

papildminoru, mums jem minors

aik j jbt no
aik j = aik jm kdam m.

Laplasa teormu, lai iegtu msu fiksto

i i ...i

Mj11j22...jk1
,
m1 jm+1 ...jk

un, emot vr no

izsvtroto ik -to rindiu un jm -to kolonnu, zme pie papildminora bs

(1)i1 +...+ik1 +j1 +...+jm1 +(jm+1 1)+...+(jk 1) =

= (1)i1 +...+ik1 +j1 +...+jm1 +jm+1 +...+jk (km) .

Sasummjot visus saskaitmos ar fiksto papildminoru un emot vr, ka

(1)(km) = (1)k+m = (1)k+m+2k = (1)k+m ,

k
P
m=1

iegstam

i i ...i

aik jm (1)ik +jm Mj11j22...jk1

m1 jm+1 ...jk
0

i1 i2 ...ik
i1 +...+ik1 +j1 +...+jm1 +jm+1 +...+jk (km)
(1)
 Mj1 j2 ...jk =
 k
0
P
i i ...i
i1 i2 ...ik
i1 +...+ik +j1 +...+jk
M

(1)
=
aik jm (1)k+m Mj11j22...jk1
j1 j2 ...jk =
m1 jm+1 ...jk
m=1

...ik
k
Aij11ij22...i
= Mji11ji22...j
...jk .
k

Pdjo viendbu iegstam, ievrojot, ka iekavs ir

k -ts

...ik
Mji11ji22...j
k

izvirzjums pc

rindias.

Pieskaitot ldzgus saskaitmos, kas atbilst citiem rindiu i1 , i2 , . . . , ik

minoru papildminoriem, iegstam Laplasa teormas apgalvojumu.

t
u