Saturs

IEVADS .................................................................................................................................................................................................. 3
METODOLOIJA .................................................................................................................................................................................... 4
SOCILO UZMUMU JURIDISKAIS STATUSS UN BIEDRI ....................................................................................................................... 5
SOCILO UZMUMU DARBBAS JOMAS .............................................................................................................................................. 7
SOCILO UZMUMU FINANU RDTJI ........................................................................................................................................... 11
SOCILO UZMUMU DARBINIEKU SKAITS, PIESAISTTIE BRVPRTGIE, VADBAS MODELIS ............................................................. 14
SOCIL UZMUMA IZVEIDES MOTIVCIJA ...................................................................................................................................... 15
Kdas pabas raksturo socilo uzmju? ........................................................................................................................................ 16
Kdas vrtbas raksturo socilo uzmumu? ..................................................................................................................................... 17
Kdus vides aizsardzbas paskumus veic organizcija? ..................................................................................................................... 18
KOPSAVILKUMS ................................................................................................................................................................................... 19

Domnca PROVIDUS
Agnese Leinska
Vka foto Jer Thorp, flickr.com

Publikcija nodrointa projekta "PROVIDUS valsts partneris politikas plnoanas un veidoanas proces" ietvaros.
Projektu finansili atbalsta Islande, Lihtenteina un Norvija NVO darbbas atbalsta programmas ietvaros. NVO
darbbas atbalsta programma tiek finansta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanu instrumenta un Latvijas valsts
finansilu atbalstu.
2

Ievads
Socilais uzmums un socil uzmjdarbba ir jdzieni, kurus zina un lieto tikai dai indivdi vai
uzmumi, apzmjot veikts aktivittes socilo problmu risinan. o jdzienu izmanto, aprakstot
uzmuma darbbu, kas nodarbina cilvkus ar pam vajadzbm, k ar raksturo dadus labdarbas
veikalius, un protams, o jdzienu attiecina uz organizcijm, kas sniedz dadus socilos pakalpojumus.
Socil uzmjdarbba ir jauns koncepts, un pagaidm Latvij nav likuma, kas o jomu regul. Tpat mums
nav vienota skaidrojuma vai kritriju kopums, kas autu noirt socilos uzmumus no nevalstisks
organizcijas vai komersanta. Neskatoties uz faktu, ka Latvij savu ietvaru socilajai uzmjdarbbai vl
tikai veidojam, ir daudz uzmumu un nevalstisko organizciju, kuras faktiski atbilst kritrijiem, kas raksturo
socilo uzmumu citur Eirop.
Izvrtjot rvalstu praksi, jsecina, ka pastv dadas defincijas un kritriji, kas raksturo socilo uzmumu
gan teorij, gan rvalstu normatvaj ietvar. Tau, k tas konstatts ptjum Latvija ce uz socilo
uzmjdarbbu, socil uzmuma kritrijos domin piecas pamatpazmes:

Uzmuma izveides mris ir vrsts uz socilo vai sabiedrbai nozmgo problmu risinanu,
pretstatot mrim gt peu t panieku lab.

Uzmumi ir ekonomikas dalbnieki, kas rao preces un sniedz pakalpojumus.

Uzmumiem ir peas sadales ierobeojumi, pilnb vai daji aizliedzot sadalt peu starp
paniekiem.

Uzmum darbiniekiem tiek maksts darba tirgum atbilstos atalgojums.

Uzmuma prvaldb tiek iesaistti mrgrupu prstvji. 1

Apzinoties faktu, ka socilie uzmumi Latvij darbojas bez paas atpazstambas un valsts atbalsta,
2013.gad Labkljbas ministrij tika izveidota paa darba grupas, kuras uzdevums bija izstrdt koncepciju
Par socils uzmjdarbbas ievieanas iespjm Latvij (turpmk koncepcija). Koncepcijas mris ir atzt un novrtt socilo uzmumu potencilu, uzskt pilnvrtgas un efektvas atbalsta sistmas veidoanu
un tiesisk ietvara socils uzmjdarbbas attstbai izstrdi, piedvt definciju un atbilstbas kritrijus, k
ar atbalsta virzienus socilajiem uzmumiem.2
Koncepcijas sagatavoanas proces lielas diskusijas izvrss par daudziem jautjumiem, tai skait par to,
kda ir pieemamk juridisk forma socilo uzmumu darbbai Latvij un kds atbalsts diem
uzmumiem ir nepiecieams. K tas nordts koncepcij, Latvijas uzmumi, kuri btu pieldzinmi
socilajiem uzmumiem, piemrojas apstkiem un izvlas tdas darbbas formas, kas vislabk auj stenot
to darbbas mrus. Konkrti, tie obrd visbiek darbojas nevalstiskaj sektor k biedrbas vai
nodibinjumi, prejot ar uz sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu formu.3 Ttad, faktiski jsecina, ka socilie
uzmumi Latvij darbojas, izvloties divus dadus juridiskos ietvarus:

k komersanti;

k nevalstisks organizcijas.
is secinjums pats par sevi nav nedz slikts, nedz nepareizs, jo ar cits valsts socils uzmjdarbbas
aizskumi vairk atrodami tiei nevalstiskaj sektor, un tikai vlk organizcijai attstoties un augot, ts
prveidojas par uzmumu vai dibina atseviu komersantu socils uzmjdarbbas veikanai.
1

Leinska A., Litvins G., et al. Latvija ce uz socilo uzmjdarbbu, PROVIDUS un Latvijas pilsonisk alianse, 2012.gads.
Koncepcijas projekts Par socils uzmjdarbbas ievieanas iespjm Latvij, 2014.gads.
3
Koncepcijas projekts Par socils uzmjdarbbas ievieanas iespjm Latvij, 2014.gads.
2

2013.gad Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kamera izstrdja Socilo uzmumu izptes vienotu
metodoloiju4 un veica socilu uzmumu, kas reistrti k komersanti, identificanu un aptaujanu.
Starp aj izlases apjom iekautajiem 1296 komersantiem (nevalstisks organizcijas aptauj iekautas
netika) atbildes sniedza 1164 jeb 89,8%. No aptaujtajiem uzmumiem tikai 3% jeb 34 uzmumi uzskata,
ka veic socilo uzmjdarbbu.5
Aptauj iegt informcija parda, ka uzmumi, kas sevi
uzskata par sociliem uzmumiem un ir izvljuies
komersanta
juridisko
formu,
prsvar
darbojas
vairumtirdzniecb un mazumtirdzniecb, automobiu un
motociklu remont. Neviens uzmums nedarbojas izgltbas
jom un tikai 5% o uzmumu veic darbbas veselbas un
socils aprpes jom.6
Apzinoties faktu, ka Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas
kameras aptauja tika mrta tikai uz komersantu aptaujanu,
2014.gada august Domnca PROVIDUS izstja aicinjumu
ikvienam socilajam uzmumam, kas darbojas k biedrba vai
nodibinjums (ttad izvljies nevalstisks organizcijas
juridisko formu), ldzdarboties aptauj un sniegt datus par savu
darbbu. aj ptjum izklstti galvenie ankets sniegts
informcijas secinjumi.
Metodoloija

Galvenie ptjuma secinjumi:

Lielk daa socilo uzmumu
izvljuies biedrbas juridisko
formu;
Pusei organizciju ir sabiedrisk
labuma organizciju statuss;
Lielk daa organizciju strd ar
projektu
konkursos
iegtu
finansjumu;
Tikai nelielu dau no socilo
uzmumu
budetiem
veido
ienkumi
no
saimniecisks
darbbas;
Socilo uzmumu darbbas jomas
prsvar ir saisttas ar dadu
izgltojoo paskumu organizanu
un veikanu;

Aptaujas mris bija apzint potencilos socilos uzmumus

un noskaidrot to darbbas spektru un daudzveidbu. Uzrunjot
potencilos aptaujas dalbniekus, tika nordts, ka socilais
uzmums atbilst iepriek nordtm socil uzmuma
Tikai nedaudzi socilie uzmumi
pazmm:
nodarbina pastvgos darbiniekus;

uzmuma mris ir risint socilas jeb sabiedrbai

svargas problmas;
Visi socilie uzmumi sav darbb

uzmuma
darbba
ir
organizta
atbilstoi
iesaista brvprtgos.
komercdarbbas principiem - sniedz pakalpojumus vai rao
preces;

pea tiek investta uzmum vai tiei novirzta socilo problmas risinanai;

darbinieki saem darba tirgum atbilstou atalgojumu;

uzmuma prvald iesaists darbinieki vai mrgrupas.

Bikse V, Linde . Socilo uzmumu izptes vienota metodoloija, Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kamera, 2013.gads.
Koncepcijas projekts Par socils uzmjdarbbas ievieanas iespjm Latvij, 2014.gads.
6
Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kameras veikts aptaujas statistikas datu vizualizcija.
5

Aptaujas anketas jautjumus izstrdja PROVIDUS eksperti, sadarbojoties un konsultjoties ar citiem jomas
ekspertiem. Anket bija 54 jautjumi, kas strukturti etros lielos blokos:

jautjumi par organizciju;

nosaukums, informcija par sabiedrisk labuma organizcijas statusa esambu, darbbas mriem un
uzdevumiem, biedriem, u.c.;

jautjumi par finansilo situciju organizcij ienkumu apjoms, ienkumu veidi, u.c.;

jautjumi par organizcijas darbiniekiem, brvprtgiem, vadbu un vadbas modeiem;

atvrtie jautjumi - par motivciju veidojot organizciju, socil uzmja un socil uzmuma
raksturojoam pabm, veiktajiem vides aizsardzbas paskumiem.
Aptauja tika izsludinta socilajos tkos (facebook.com, twiter.com) ar aicinjumu piedalties biedrbm un
nodibinjumiem, kas atbilst socil uzmuma pazmm. Tpat informcija par aptauju tika izplatta,
izmantojot dadas tkla organizcijas, piemram, Lauku atbalsta forums, Latvijas Pilsonisk Alianse un citi.
Aptauja notika laika posm no 2014.gada augusta ldz 2014.gada septembrim. Tika saemtas 25 anketas no
biedrbm un nodibinjumiem, kas uzskata sevi par socilajiem uzmumiem.
Socilo uzmumu juridiskais statuss un biedri
Socilie uzmumi Eirop darbojas dads juridisks forms skot no kooperatviem un nevalstiskm
organizcijm, ldz paai juridiskai formai, piemram, comunity interest companies (kopienas intereses
uzmumi) Lielbritnij, apzmjot uzmumus, kas darbojas viengi sabiedrbas lab. K tas konstatts
2012.gada ptjum, prsvar sastopamas trs visbiek izmantots juridisks formas:

kooperatvi (piem., Itlij socilie kooperatvi (1991), Portugl socils solidarittes kooperatvi
(1997), Francij Socilie kooperatvi kolektvs interess (2001), Polij socilie kooperatvi (2006)).
Kooperatvu mris ir radt labumu sabiedrbai, darbojoties saistb ar plau vai konkrtu, no sabiedrbas
atstumtu, personu loku. Socil iekauana un darba integrcija ir galvens darbbas formas, lai ar ne
viengs. Dalbnieki parasti ir darbinieki, kuru patsvars un proporcija kopj darbinieku skait katr valst
atiras, piemram, 30% Itlij, 80% Polij. Katr valst ir atirga attieksme pret iemumu sadali. Bet
pamatprincips viens dalbnieks, viena balss.

uzmumi (company) (Beija (1995), Lielbritnija (2005)): galvenokrt tie ir uzmumi, kas gst
peu, ievrojot socilo dimensiju, tpc tajos iespjama ienkumu sadale likum noteiktajs robes.
Prvaldb balsu skaitu nosaka proporcionli kapitla ieguldjumiem;

brva forma (Somija (2004)): socilais uzmums ir k zmols, ko pieir organizcijai neatkargi no ts
juridisks formas; tas nav pas uzmuma juridisks modelis.7
Veicot aptauju starp socilajiem uzmumiem, kas darbojas nevalstisks organizcijas juridisk form,
vljmies noskaidrot, vai socilie uzmumi Latvij ir izvljuies biedrbu vai nodibinjumu statusu.
Saska ar Biedrbu un nodibinjuma likuma 2.pantu, biedrba ir brvprtga personu apvienba, kas
nodibinta, lai sasniegtu stattos noteikto mri, kam nav pelas ganas rakstura. Savukrt, nodibinjums,
ar fonds, ir mantas kopums, kur nodalts dibintja noteikt mra sasnieganai, kam nav peas ganas
rakstura.8

7
8

Leinska A., Litvins G., et al. Latvija ce uz socilo uzmjdarbbu, PROVIDUS un Latvijas pilsonisk alianse, 2012.gads.
Biedrbu un nodibinjumu likums 2.pants.

Aptauj konstatts, ka tikai viena organizcija ir

nodibinjums, un prjie - biedrbas. Ttad socilie
uzmumi, kas darbojas nevalstisks organizcijas
juridiskaj status, ir biedru organizcijas, jeb
tdas, kas apvieno aktvistus vai domubiedrus.

Organizcijas dibinanas gads

12
10
8

Apzinoties faktu, ka socils uzmjdarbba ir

nedefints jdziens Latvijas tiesbu aktos, tau
6
mums ir vairki desmiti du uzmumu,
4
interesanti bija noskaidrot uzmumu izveides
gadu. Protams, ne visos gadjumos uzmuma
2
izveides brd t dibintji apzinjs faktu, ka tiek
0
veidots tiei socils uzmums. Tikai aktvi
ldz
ldz
ldz
ldz
ldz
ldz
ldz
strdjot un realizjot dadas aktivittes, biedri
1992. 1996. 2000. 2004. 2008. 2012. 2014.
un dalbnieki ir nonkui pie secinjuma, ka
faktiski veic socilo uzmjdarbbu. K redzams no Attla Nr.2, 39% no organizcijm ir dibintas laika
posm ldz 1996.gadam, un lielkais vairums dibintas laika posm no 2008.gada 2012.gadam.
Pusei no aptaujtm organizcijm ir sabiedrisk labuma organizciju statuss, jeb statuss, kas tiek pieirts
organizcijm, kuras veic sabiedrisk labuma darbbu. Ttad, s organizcijas darbojas nevis savu biedru
interess, bet sabiedrbai svargu problmu risinan.
Sabiedrisk labuma organizcijm ir tiesbas
saemt ziedojumus no ziedotjiem, kuri savukrt
saem nodoku atlaides. s organizcijas katru
gadu atskaits Sabiedrisk labuma komisijai par
paveikto, sniedzot pau atskaiti par iepriekja
gada darbbu, nordot ieplnoto un reli
paveikto.

Sabiedrisk labuma statuss

Nav

Ir

50%

50%

Aptaujjot organizcijas par biedru sastvu,

jsecina, ka aptaujas dalbnieki k organizcijas
biedrus ir nordjui gan klientus, gan
atbalsttjus un ziedotjus. Tau lielk daa no
aptauj dalbu mum organizcijm k
biedrus nordjui vietjos iedzvotjus. Tas
liecina par to, ka socilie uzmumi nereti risina
lokla lmea problmas jeb veic vietja mroga
projektus un sadarbojas kdas konkrtas
teritorijas
vietjo
iedzvotju
problmu
risinan.

Iepriek teikto papildus apliecina ar respondentu atbilde uz jautjumu par organizcijas darbbas mrogu.
65% aptaujto apliecina, ka organizcijas darbbas mrogs jeb plaums ir tiei vietja mroga organizcija,
tau neviena nav starptautiska mroga organizcija.

Padziinti
aptaujjot
respondentus
par
organizcijas biedru profilu, jsecina, ka biedrus
var iedalt divs liels kategorijs:

Vietjie iedzvotji

Noteiktu grupu prstvji

Organizcijas biedru statuss

25
20
20

Respondenti jautjum par organizcijas biedru

profilu ar ir nordjui, ka organizcijas biedri ir
vietjie iedzvotji, neatkargi no vecuma,
socil stvoka un izgltbas lmea. Vai
dada vecuma, dzimuma un profesiju lauku
iedzvotji, kuri dzvo XXX pagast un kuri vlas
dzvot sakrtot vid. Tpat viens respondents
nordjis, ka organizcijas biedri ir radoi lauku
cilvki, dadu profesiju un vecumu prstvji,
gatavi mcties un dalties ar savm zinanm.

15

10
6
5

15%
0

0%

23%

77%

4%

Savukrt, saistb ar biedriem-noteiktu grupu

prstvjiem, respondenti ir nordjui das
atbildes augstk lmea socil darba
specilisti,
klniskie
psihologi,
socils
audzintjas, pedagogi, skolotji un skolnu
vecki, pensionri, pedagogi, izgltbas un
kultras darbinieki, uzmji.

Socilo uzmumu darbbas jomas

Organizcijas darbbas plaums

Starptautiska
organizcija

K jau konstatts 2012.gada ptjum, Eirop

socilie uzmji darbojas dads joms. Ir
valstis, kur socil uzmjdarbba saistta tikai
ar darba integrciju (Somija, Polija, Lietuva,
Grieija u. c.), tau ir daa valstu, kur socilais
uzmums var darboties gandrz ikvien
darbbas jom, kur saskatmas problmas, ko
var risint ar socil uzmuma darbbas
attstbas principiem (Lielbritnija, Beija,
Francija u. c.)9

0%
Nacionla
mroga

16%
Reionla
mroga

16%

Vietja
mroga

68%

Izvrtjot aptaujas ankets sniegts atbildes

jsecina, ka socilie uzmumi Latvij aktvi
darbojas ses liels joms. Tomr taj pa
laik respondentu sniegts atbildes norda uz
faktu, ka daudzu socilo uzmumu darbbas
9

Leinska A., Litvins G., et al. Latvija ce uz socilo uzmjdarbbu, PROVIDUS un Latvijas pilsonisk alianse, 2012.gads.

jomas prkljs tie koordin pilsonisko sabiedrbu, k ar sniedz konsultcijas ilgstoajiem bezdarbniekiem
vai jaunieiem bezdarbniekiem, k ar nodarbojas ar labdarbu. Ldz ar to nevar viennozmgi secint, ka
socilie uzmumi Latvij btu raksturojami k tdi, kas risina tikai vienu sabiedrbai svargu problmu.
Lai ilustrtu socilo uzmumu daudzveidbu Latvij, uzmumu darbbas jomas var iedalt ds
kategorijs:

Socilie uzmumi, kas aktiviz vai koordin aktvo pilsonisko sabiedrbu;

Socilie uzmumi, kuru darbba vrsta uz indivda attstbu, dzves kvalittes celanu;

Socilie uzmumi, kas nodarbojas ar socilekonomiskiem jautjumiem;

Socilais uzmums, kas nodarbojas ar vides jautjumiem;

Socilais uzmums, kas organiz labdarbas akcijas;

Socilie uzmumi, kuri sniedz socilos pakalpojumus vai socils rehabilitcijas pakalpojumus;

Socilais uzmums, kas nodarbojas ar kultrvsturisk mantojuma saglabanu un nodoanu

nkamajm paaudzm.
Kategorija
Socilie uzmumi, kas
aktiviz vai koordin
aktvo pilsonisko
sabiedrbu

Citti no anketm
Biedrba apzina esos problmas biedrbas darbbas teritorij, izstrd stratiju,
un mina piesaistt ldzekus, lai vietjs biedrbas var rast iespju uzlabot esoo
situciju un atrisint radus problmas/ vajadzbas;
Biedrba "XX" izveidota ar mri labvlgas vides un attieksmes veidoana
pilsonisks sabiedrbas aktivittei un visu paaudu sadarbbai atbilstoi cilvku
vecumam, interesm un vajadzbm;
Dzves kvalittes veicinana lokl mrog, t.i. sava pagasta iedzvotjiem,
pilsonisks ldzatbildbas veicinana, izgltba vrda plakaj izpratn, amatniecbas
veicinana vietj sabiedrb;
Risina dadus jautjumus, kur pavaldbai pietrkst resursu.

Socilie uzmumi, kas Biedrba apzina esos problmas biedrbas darbbas teritorij, izstrd stratiju,
aktiviz/ koordin aktvo un mina piesaistt ldzekus, lai vietjs biedrbas var rast iespju uzlabot esoo
pilsonisko sabiedrbu
situciju un atrisint radus problmas/vajadzbas;
Biedrba "XX" izveidota ar mri labvlgas vides un attieksmes veidoana
pilsonisks sabiedrbas aktivittei un visu paaudu sadarbbai atbilstoi cilvku
vecumam, interesm un vajadzbm;
Dzves kvalittes veicinana lokl mrog, t.i. sava pagasta iedzvotjiem,
pilsonisks ldzatbildbas veicinana, izgltba vrda plakaj izpratn, amatniecbas
veicinana vietj sabiedrb;
Risina dadus jautjumus, kur pavaldbai pietrkst resursu.

Socilie uzmumi, kuru

darbbas vrsta uz
indivda attstbu, dzves
kvalittes celanu

Socilie uzmumi, kuri

nodarbojas ar
socilekonomiskiem
jautjumiem

Brnu fiziska attstba;

Personu ar intelektuls attstbas traucjumiem integrcija un dzves kvalittes
veicinana;
Logopdisk paldzba brniem, konferenu, kursu un brnu atptas nometu
organizcija, bezmaksas konsultciju rkoana, projektu rakstana;
Maznodrointo, trcgo lauku imeu brniem un jaunieiem radouma
attstana ar nodarbbu paldzbu, iedroinm, ka vii ar var, paldzam prdot dadus
darinjumus. K ar organizjam kultras paskumus, lekcijas, un vedam ekskursijs
gan brnus, gan pensionrus;
Uzlabot dzves kvalitti lauku iedzvotjiem, radot apstkus socilo prasmju
pilnveidoanai, jaunu zinanu un prasmju ieganai un kvalitatva brv laika
pavadanai.
Jaunieu bezdarbs;
Uz pensionriem un pirms pensijas vecuma cilvkiem vrstu programmu
realizana, socil vajadzba un pieprasjums pc vecumu sasnieguiem cilvkiem;
veselga dzvesveida popularizana;
Ilgtermia bezdarbnieu skaita samazinana;
Sniedzam konsultcijas maznodrointiem, daudzbrnu imenm, socil riska
pakautm personm, vientuiem veckiem. Konsultjam pirmspensijas un pensijas
vecuma senioriem ar Demenci.

Socilais uzmums, kas Vides aizsardzbas problmas, apkrtjs vides sakopana un labiekrtoana,
nodarbojas ar vides
pakalpojumu pieejamba lauku apvid.
jautjumiem
Socilais uzmums, kas Piemri ankets netika doti.
organiz labdarbas
akcijas
Socilie uzmumi, kuri
sniedz socilos
pakalpojumus vai
socils rehabilitcijas
pakalpojumus

Sabiedrb objektvi ir personas ar paaugstintm socilm vajadzbm. du

socilo grupu personas (imenes krzes situcijs, personas ar intelektuliem
traucjumiem, veci audis un invaldi ar aprpes vajadzbm u.c.), raksturo, ka to
fizisks spjas vai socils prasmes ir nepietiekoas personisks aprpes vai socils
funkcionanas nodroinanai. XXX darbbas misija ir kompenst dus spju
defictus ar praktisku paldzbu, nodroinot o cilvku "cilvka ciengu dzvi", vai attstot
spjas , ar radot apstkus, nodroint o personu ldzdalbu socilajos procesos.;
Ilgstos socils aprpes un socils rehabilitcijas pakalpojumi- ir izveidots veco
auu nams XXX, kas darbojas no 1999.gada;
Vardarbb cietuo brnu rehabilitcija, atbalsta paskumi imenm ar brniem.

Socilais uzmums, kas Piemri ankets netika doti.

nodarbojas ar
kultrvsturisk
mantojuma saglabanu
un nodoanu
nkamajm paaudzm.

Ptjuma ietvaros vljmies noskaidrot ne tikai socilo uzmumu darbbas jomas, bet padziinti uzzint
uzmuma darbbas profilu. Anket tika uzdots jautjums nordt visas aktivittes, ar kurm nodarbojas
organizcija. No atbildm secinm, ka organizcijas visbiek veic das aktivittes:

izgltbas veicinana, kvalifikcijas celana, profesionls kompetences paaugstinana;

pakalpojumu sniegana sabiedrb neaizsargtiem cilvkiem;

kultras, mkslas, mzikas iespju nodroinana socils atstumtbas riska grupm;

neaizsargtko iedzvotju grupu integrana sabiedrb.

Organizcijas veikts aktivittes
Izgltbas veicinana, kvalifikcijas celana, profesionls
kompetences paaugstinana
Kultras, mkslas, mzikas iespjas socils atstumtbas
riska grupm
Pakalpojumi sabiedrb neaizsargtiem cilvkiem

17
9
9

Neaizsargtko iedzvotju grupu integrana sabiedrb

Vides joma (apkrtjs vides uzlaboana, saglabana,

piesrojuma samazinana)
Cits

7
6

Aprpes pakalpojumu sniegana socils atstumtbas riska

grupm
Nabadzbas mazinana

6
5

Sporta iespjas socils atstumtbas riska grupm

Darba vietu radana un nodroinana socils atstumtbas

riskagrupm
Veselbas aizsardzba socils atstumtbas riska grupm

4
3

Trisma pakalpojumi socils atstumtbas riska grupm

Tehnoloiju pieejamba socils atstumtbas riska grupm

Izmitinanas pakalpojumu socils atstumtbas riska

grupm
Investcijas cit socilaj uzmum, projekt u.tml.

2
1

Preu raoana sabiedrb neaizsargtiem cilvkiem

0
0

10

12

14

16

18

Socilie uzmumi, kas darbojs k nevalstisks organizcijas, prsvar ir izvljuies biedrbas juridisko
formu, jeb formu, kas auj un ir izveidota ar mri apvienot indivdus, iepretim mrim, kas ir nodibinjuma
pamat apvienot dibintju mantu.
Lielkai daai organizciju ir sabiedrisk labuma organizcijas statuss, kas nozm gan iespju piesaistt
ziedojumus un ziedotjiem saemt nodoku atlaides, gan ar apliecina organizcijas darbbu sabiedrbai
nozmgu problmu risinan.
10

Izvrtjot organizciju sniegts atbildes attiecb uz biedriem, jsecina, ka lielk daa aptauj dalbu
muie socilie uzmji savos biedros sapulcinjui vietjos iedzvotjus, mazk kdas noteiktas personu
grupas. Ttad faktiski var teikt, ka, neskatoties uz to, ka s organizcijas nodarbojas ar plakai sabiedrbai
svargu problmu risinanu vai aktualizanu, to darbbas mrogs ir vairk lokls. Tomr jatzm, ka viena
tredaa organizciju ir identificjuas sevi k reionla vai nacionla mroga organizciju, ttad to darbbas
spektrs un aktivittes iziet rpus viena ciema, pagasta vai novada robem.
Izvrtjot datus par organizciju darbbas jomm, jsecina, ka prsvar organizcijas, kas sevi identific vai
uzskata par socilajiem uzmumiem, nodarbojas ar dadu pakalpojumu snieganu biedriem vai
konkrtm personu grupm. Organizciju sniegtajs atbilds domin aktivittes, kas saists ar izgltojou
paskumu organizanu un kvalifikcijas celanu, it pai noteiktm socilm grupm ilgstoie
bezdarbnieki, vardarbb cietuie brni, personas ar intelektuliem traucjumiem utt.
Dieml neviena no organizcijm nenodarbojas ar raoanu vai aktvu rpniecisko darbbu. Tas, protams, ir
likumsakargi, jo izvlt juridisk forma nevalstisk organizcija nav domta un nav atbilstoa forma
aktvas uzmjdarbbas veikanai.
Socilo uzmumu finanu rdtji
Socilie uzmumi, kas darbojas k nevalstisks
organizcijas, nevar veikt aktvu saimniecisko
darbbu saska ar aizliegumu, kas noteikts
Biedrbu un nodibinjuma likum.10 Ttad, du
organizciju budetus prsvar veido biedru
naudas, ziedojumi, un projektos piesaisttie
finanu ldzeki mazk ldzeki no saimniecisks
darbbas.

Organizcijas apgrozjums 2011.gad

6
5
4
3
2
1
0
Ldz 1000 Ldz 10 000 Ldz 20 000 Ldz 50 000 Virs 50 000
EUR
EUR
EUR
EUR
EUR

Aptaujas
ietvaros
vljmies
noskaidrot
organizciju gada budetus, skatoties uz
pdjiem trs finanu gadiem 2011.gads,
2012.gads, 2013.gads. Jpiezm, ka ne visas
organizcijas daljs ar datiem, tau sniegt
informcija va izdart interesantus secinjumus:

Lielkais skaits organizciju, kas nordja

datus (kop 10 organizcijas), 2011.gad veica
savas aktivittes ar budetu, kas bija skot no
1001 EUR 20 000 EUR.

Tikai divm organizcijm 2011.gad

budets bija nedaudz zem un vl divm virs
50 000 EUR.

Organizcijas apgrozjums 2012.gad

8
6
4
2
0

Ldz 1000 Ldz 10

EUR
000 EUR

Ldz 20
Ldz 50 Virs 50
000 EUR 000 EUR 000 EUR

10

Biedrbu un nodibinjuma likuma 7.panta 1.daa nosaka, ka biedrbai vai nodibinjumam ir tiesbas papilddarbbas veid veikt
saimniecisko darbbu.

11

Saldzinot ar 2011.gadu, dati par 2012.gadu

uzrda das tendences:

Organizciju skaits, kuru apgrozjums

2012.gada bija no 1001 EUR 20 000 EUR, ir
audzis ldz 11;

Divm organizcijm budets bija nedaudz

zem un trs organizcijm- virs 50 000 EUR;

Ir pieaudzis to organizciju skaits, kas

savas aktivittes veic ar gada budetu ldz 1000
EUR.

Organizcijas apgrozjums 2013.gad

15
10
5
0

Ldz 1000
EUR

Ldz 10 000 Ldz 50 000 Virs 50000

EUR
EUR
EUR

Organizcijas ienkumu avoti

Cits
7%
Ziedojumi
22%

Eiropas fonda
finansjums
20%

Savukrt, organizciju sniegtie dati par budeta

apmriem 2013.gad norda uz dm
tendencm:

Btiski krities to organizciju skaits, kuras

savas aktivittes veic ar gada budetu ldz 1000
EUR (2013.gad tdas bija tikai divas
organizcijas).

Btiski pieaudzis to organizciju skaits,

kuru budets 2013.gad bija ldz 10 000 EUR
(divreiz vairk k 2012.gad, kopum 14
organizcijas);

Pieaudzis to organizciju skaits, kuru

budets bija nedaudz zem un virs 50 000 EUR
(kopum tdas bija 6 organizcijas).

No
saimniecisks
darbbas
iegt
nauda
20%
Granti vai
subsdijas
(no fondiem,
valsts/paval
dbas)
31%

Organizciju piedalans publiskajos

iepirkumos, konkursos,
kas iekauj socilo problmu risinanu
Piedaljus
iepirkumos
un NAV
uzvarjuas
12%
Ir
piedaljus
iepirkumos
un
uzvarjuas
32%

Aicinot raksturot finanu avotus, organizcijas

devus du informciju:

51% organizciju savu budetu prsvar

veido projektu naudas nacionlie granti vai
subsdijas (31%) un Eiropas fondu finansjums
(20%);

Tikai 20% organizciju btisku pienesumu

budetam nes no saimniecisks darbbas iegtie
finanu ldzeki.

Nav
piedaljus
iepirkumos
56%

Aptaujas ietvaros vljmies noskaidrot, vai

organizcijas
ir
piedaljus
publiskajos
iepirkumos, konkursos, kas iekauj socilo
problmu risinanu un, ja ir piedaljus, kdi ir
bijui rezultti.

12

No sniegtajm atbildm jsecina, ka lielk organizciju daa nav piedaljusies publiskajos iepirkumos. Tau
organizcijas ar du pieredzi, bijuas veiksmgas 8 gadjumos nosldzot lgumu ar pakalpojumu pircju.
Valsts atbalsts socilajai uzmjdarbbai var
nebt tiei saistts ar finansjuma pieiranu
uzmuma darbbai izmantojot projektu
konkursus vai iepirkuma procedras. Atbalsts var
tikt pieirts ar netie veid piemram, aujot
socilajiem uzmumiem izmantot pavaldbas
telpas bez nomas maksas kdu noteiktu
paskumu rkoanai vai pieirot nekustam
pauma nodoka atlaidi organizcijas paum
esoam nekustamam paumam.

Vai organizcija saem pau valsts atbalstu?

Nekustam
pauma
nodoka
atlaidi
13%
Cits
47%

Tiesbas
saemt
ziedojumus
un nodoku
atlaides
ziedotjiem
40%

Apkopojot datus par dadiem netieiem

labumiem, ko organizcija saem no valsts vai
pavaldbas, var secint, ka 13% no organizcijm
saem nekustam pauma nodoka atlaidi un
40% organizciju ir tiesbas saemt ziedojumus
un ziedotjiem - nodoku atlaides. 47% no
organizcijm ir cits netieais valsts vai
pavaldbu atbalsts.

Izvrtjot organizciju sniegto informciju, jsecina, ka organizciju finanu rdtji pdjo gadu laik ir
uzlabojuies. Dati auj izdart secinjumus, ka :

Kop 2011.gada katru gadu pieaug to organizciju skaits, kuru gada budets prsniedz 20 000 EUR;

Kop 2011.gada pieaug to organizciju skaits, kuru gada budets prsniedz 50 000 EUR;

2013.gad btiski samazinjies t saukto mazo organizciju skaits jeb tdu organizciju skaits, kuru
gada budets neprsniedz 1000 EUR.
Darbinieki 2013.gad

Nesniedza
atbildes
36%

Dati par organizciju ienkumu veidiem auj

secint, ka prsvar socilie uzmumi Latvij
darbojas ar projektu finansjumu, kas piesaistts
caur dadiem projektu konkursiem. is apstklis
liecina, ka organizciju darbbas ilgtspja ir tiei
saistta ar diviem aspektiem:

iespjm
pieteikties
finansjumam,
respektvi, faktam, ka tiek izsludints konkurss
tiei ar mri veicint vai atbalstt konkrtas
socil uzmuma aktivittes;

pankumiem
dados
projektu
konkursos, ttad spjm sagatavot kvalitatvu un
prasbm atbilstou projekta piedvjumu,
pierdot ar spjas administrt saemto
finansjumu.

Nav
darbinieku
20%

Ne vairk
k 10
24%
Vairk
nek 20 Ne vairk
k 20
12%
8%

13

Pozitvi vrtjams fakts, ka neliela daa organizciju ir izveidojuas pakalpojumus, kas auj nopelnt papildus
finanu ldzekus. Apzinoties faktu, ka socilos uzmumus citur Eirop raksturo t aktv saimniecisk
darbba, Latvijas organizcijm prsvars starp projektu naudm un nopelntiem finanu ldzekiem
nkotn btu jizmaina par labu aktvai saimnieciskajai darbbai.
Socilo uzmumu darbinieku skaits, piesaisttie brvprtgie, vadbas modelis
Socilie uzmumi Latvij ir nelieli uzmumi, jo 2013.gad tikai 6 uzmumos darbinieku skaits ir no 10-20
darbiniekiem, prjos krietni mazk. Tikai 3 organizcijs darbinieku skaits ir vairk k 20.
Pilnas slodzes darbinieki 2013.gad
10
8
6
4
2
0
Nav pilnas
slodzes
darbinieku

Ir ne vairk
k 10

Ir ne vairk Ir vairk nek

k 20
20

Brvprtgie organizcijas darbb

2013.gad
8
7
6
5
4
3
2
1
0
Ne vairk k Ne vairk k Ne vairk k Vairk k 100
10
20
50

No datiem par socilo uzmumu darbinieku

noslodzi redzams, ka prsvar uz pilnu slodzi
socilie uzmumi nodarbina ne vairk k 10
darbiniekus. Tikai viens aptaujas dalbnieks
nordja, ka uzmum strd virs 150 pilna laika
darbinieku. Taj pa laik vl joprojm ir socilie
uzmumi, kas savu darbbu veic bez neviena pilna
laika darbinieka, ttad aktivitu stenoana tiek
veikta savienojot citus pienkumus ar darbu
organizcij, vai tiek piesaistti brvprtgie.
Visi socilie uzmumi 2013.gad savs aktivitts
un darbb ir izmantojui iespju piesaistt
brvprtgos, kop tika piesaistti 795 brvprtgie.
Lielk daa organizciju ir sadarbojus ar ne
vairk k 10 brvprtgajiem, bet 6 ar ne vairk k
50 brvprtgajiem. Viens socilais uzmums ir
sadarbojies ar 500 brvprtgajiem 2013.gad.
Aptaujjot organizcijas par vadbas modeiem, tika
noskaidrots, ka 4 organizcijas vadbas modeli
raksturo k vienpersonisku, savukrt 21
organizcijas - k koleilu.

Raksturojot organizcijas vadtju, atkljas sekojoa aina:

21 organizciju vada sieviete un tikai 4 socilos uzmumus vada vrietis;

6 organizcijas vada vadtjs vecum no 25-35 gadiem, 12 organizcijas vadtjs vecum no 35-50
gadiem, un 7 organizcijas vadtjs vecum virs 50 gadiem;

23 vadtjiem ir augstk izgltba, diviem - vidj izgltba;

8 vadtjiem ir pedagoisk izgltba, divi ir studjui politikas zintnes, pieci - ekonomiku un finanses,
divi - humanitrs zintnes un citas jomas, piemram, jurisprudenci, psiholoiju, dramaturiju, socils
zintnes.
Socilie uzmumi, kas darbojas izvloties biedrbas vai nodibinjuma juridisko statusu, ir nelielas
organizcijas ar ne vairk k 10 darbinieku. Tikai 3 uzmumi 2013.gad ir nodarbinjui vairk k 20
14

darbiniekus. Apkopojot organizciju sniegto informciju, visas trs liels organizcijas (ar lielko darbinieku
skaitu) 2013.gad nodarbinja kop 637 darbiniekus, kamr prjs organizcijas kop nodarbinja 61
darbinieku.
Statistika attiecb uz brvprtgo piesaisti organizciju aktivitts un darbb, rda, ka kopum organizcijas
2013.gad ir sadarbojus ar 795 brvprtgajiem, kas nedaudz prsniedz uz darba lgumiem nodarbinto
skaitu.
Apkopojot datus par organizcijas vadtju, jsecina, ka
vidjais socil uzmuma vadtjs ir sieviete, vecum no
35-50 gadiem, ar augstko izgltbu pedagoij.

Motivcija veidot organizciju

Personisks Racionls
iemesls
iemesls
20%
12%

Socil uzmuma izveides motivcija

Aptaujas ietvaros vljmies noskaidrot iemeslus organizciju
izveidei. Organizciju sniegts atbildes auj sagrupt iemeslus
trs liels kategorijs:

Racionls iemesls

Emocionls iemesls

Personisks iemesls

Emocionls
iemesls
68%

Kategorija
Zem Racionls iemesls ir
organizcijas, kas nordjuas
pc nepiecieambas izveidot
atseviu juridisko personu
dadu finansjumu piesaistei.

Citti no anketm
Finansjuma piesaiste iesniedzot pieteikumus projektiem;
Piesaistt ES finansjumu, lai izsludint to projektu konkursos un
nodrointu iespju biedrbm, pavaldbm un citm juridiskm organizcijm
risint vietjs vajadzbas;
Ldzeku piesaiste vietjs kopienas iedzvotju pilsonisks ldzdalbas
paskumu veicinanai, tlkizgltbas stenoana, kursu organizanai, brnu
nometu organizanai.

Emocionls iemesls - viens no

visbiek mintajiem iemesliem
un to raksturo vlme paldzt
citiem, kas pai raksturgi
socilajiem uzmumiem ar
citur pasaul

Uzlabot vietjo iedzvotju dzves kvalitti;

Maint dzvi Latvij. Sniegt "rietumu" iespjas socili atstumtiem cilvkiem;
Labdarba. Latvijas iedzvotju dzvesveida kvalittes paaugstinana,
veselga dzvesveida popularizana, konsultciju saemana klientiem izdevg
laik un viet;
Vlme aktivizt kopienas iedzvotjus, mudint paiem darboties, negaidt
risinjumus "no augas";
Biedrbas mris attstt pilsonisko sabiedrbu, celt lauku iedzvotju
sabiedrisko aktivitti, painiciatvu un ldzdalbu dzves vides sakrtoan XXX
pagasta XXX ciem;
Vietjo iedzvotju dzves kvalittes celana, iespja apliecint, ka sabiedrb
katram indivdam ir iespja piedalties btisku lmumu pieeman;
Paaugstint un uzsvrt senioru nozmi un vietu msdienu sabiedrb,
biznes, politik, medijos, zintnes pasaul;
Padart dzvi labku viet, kura ir mana, nevis doties pasaul meklt labku
vietu.

15

Personisks iemesls

Pc brna kopanas atvainjuma paliku bez darba. Gribjs realizt kaut ko

savu;
imenes iniciatva un tuvum esoi apzintie potencilie klienti.

Kdas pabas raksturo socilo uzmju?

Aptaujas ietvaros organizcijm tika lgts nosaukt pabas, kas raksturo socilo uzmju jeb konkrto
indivdu, kas var bt gan organizcijas vadtjs, gan dibintjs.
Organizciju sniegtajs atbilds domin ds socil uzmja pabu uzskaitjums:
pabas
Atbildgums

Citti no anketm
Ms o darbu darm, jo: Ms jtam ldzi brniem, kuri ir vientui; Ms
uztrauc attiecbas imen un sabiedrb; Ms jtamies atbildgi iesaistties
un risint to, kas ms uztrauc; Ms esam profesionli un pieredzjui; Mums
tas labi izdodas un, paldzot citiem, ms pai augam;
Atbildba, iejtba reat uz situciju.

Nesavtgums

Socilie uzmji-cilvki, kuriem ir vlme darboties sabiedrbas un vides

lab, kuri realiz sevi, jt gandarjumu par paveikto un pateicbu no tiem,
kam vii paldzjui. Uzmuma vadtji var nopelnt sev iztiku, bet
uzmuma mris nav palielint peu, bet gan to atkal investt uzmuma
darbb, lai sasniegtu ilglaicgus mrus;
Cilvks, kur dom nevis par savu peu, bet par to, k ar savam
zinanm maint pasauli;
Spja darboties un veltt laiku un eneriju ne tikai savu intereu un
vajadzbu apmierinanai.

Ieinterestba

Spja redzt vajadzbas, radoums piemekljot netradicionlas pieejas,

uzmba virzt risinjumus, drosme atirties, augstas personisks prasmes
organizjot komunikciju sabiedrbu un sadarbbu ar publisko prvaldi;

Atvrtba

Mobilitte prasme izveidot labu komandu, spja iedzvint oriinlas

idejas, atvrtba;
Spja uzklaust un sadzirdt, tri reat uz kopienas vajadzbm,
piesaistt partnerus, izveidot entuziastisku komandu.

Profesionalitte

Prasme saskatt katra darbinieka prasmes un talantus. Spja izveidot

komandu. Bt prasmgam darbu un darba atmosfras organizatoram;
Spja plnot un organizt savu un citu darba laiku, resursus un procesus,
pankot maksimlu efektivitti.

Drosme

Spja redzt vajadzbas, radoums piemekljot netradicionlas pieejas,

uzmba virzt risinjumus, drosme atirties, augstas personisks prasmes
organizjot komunikciju sabiedrbu un sadarbbu ar publisko prvaldi.

16

Kdas vrtbas raksturo socilo uzmumu?

Aptauj tika lgts nosaukt vrtbas jeb principus, kas raksturo socilo uzmumu jeb organizciju. Visas
saemts atbildes var sagrupt divs liels grups:
vrtbas, kas saists ar organizcijas uzbvi un prvaldbu;
vrtbas, kas raksturo socilo uzmumu darbbu.
Vrtbas
Vrtbas, kas raksturo
socilo uzmumu
uzbvi un prvaldbu:

Citti no anketm
Noturga socila darbbas misijas (mru) apzia, un socili atbildgas
metodes mru sasnieganai - uz ru (pret vidi, sabiedrbu) un ieku
(darbiniekiem un darba procesiem);
Atvrtba, attstba, tolerance, profesionlisms, godprtba;
Sapratne. Koleialitte. Sadarbba. Kopgas intereses. Kopgs mris un
uzdevumi. Pilsonisk ldzdalba un aktivitte;
Atbildba par darmo darbu, gandarjums par kopjo darba rezulttu,
prieks par iespju strdt aj uzmum.

Vrtbas, kas raksturo

socilo uzmumu
darbbu:

Socilo uzmumu raksturo - saliedtba un kopjo mru izpratne,

neaizsargto sabiedrbas grupu iesaistana un iedvesmoana - tu ar vari! un
sapratne - dodot gtais neatemams. Ka vispirms dodam un tad ar pai
saemsim;
Vlme saredzt kopienas problmas un risint ts;
Neatlaidba;
Pievienot vrtba sabiedrbai;
Dros, kvalitatvs un laik sniegts pakalpojums neatkargi no klientu
vecuma, atraans vietas un socil statusa.

17

Kdus vides aizsardzbas paskumus veic organizcija?

Lai noskaidrotu, vai organizcija darbojas videi draudzgi, aptaujas ietvaros tika lgts organizcijm atzmt
visus tos vides aizsardzbas paskumus, kas tiek ievroti un piemroti. Organizciju visbiek mints
atbildes liecina, ka:
liela daa organizciju nodroina papra otrreizju izmantoanu, ttad taupgi izmanto resursus;
11 organizcijs tiek taupti energoresursi.
10 organizcijs tiek nodrointa iespja kopt dokumentus ekonomiski uz abm pusm vai
ietilpinot vairkas lapaspuses vien lap.
Kurus no mintajiem vides aizsardzbas paskumiem veic
organizcija?
Energoresursu
taupana
Ekonomiska
dokumentu
kopana

Raoanas proces
izmanto videi
nekaitgus resursus
3%

17%

Velosipdu
novietne

16%

10%
Papra otrreizja
izmantoana

Neveic vides
aizsardzbas
paskumus

19%

13%

Videi
draudzga papra
izmantoana

Atkritumu
iroana

9%

13%

Aptaujas dati liecina, ka lielk daa socilo uzmumu Latvij ir dibinti ar mri uzlabot pasauli vai padart
to labku ne tikai konkrtiem indivdiem, bet noteiktai sabiedrbas daai. Socilie uzmumi ir veidoti, lai
izgltotu sabiedrbu, saliedtu to un uzlabotu dzves apstkus.
Organizciju nosauktie mri vai motivcija var tikt attiecinti gan uz socilajiem uzmumiem, gan
nevalstiskajm organizcijm, kas apliecina socils uzmjdarbbas k koncepta tieo sasaisti un ldzbu ar
nevalstisk sektora darbbu. Gan nevalstisks organizcijas, gan socilie uzmumi darbojas ldzgu mru
vadti, tau galven atirba ir to piemrotajs metods. Socilos uzmumus raksturo to spja veikt aktvu
saimniecisko darbbu, ttad spja sniegt pieprastus pakalpojumus un/ vai raot preces.
Organizcijas uzskata, ka socilo uzmju indivdu, raksturo piecas pabas atbildgums, nesavtgums,
ieinterestba, profesionalitte un drosme. Savukrt socilam uzmumam ir jbt gan kompetentam, gan
tdam, kas rada pievienot vrtbu ikvienam indivdam un visai sabiedrbai kopum.
Gandrz visas aptauj dalbu mus organizcijas sav darbb ir videi draudzgas, vienas taupa
energoresursus, citas - izveidojuas velosipdu novietnes. Tdejdi, ts ne tikai vrdos, bet ar darbos
pierda savu socilo misiju bt atbildgam.
18

Kopsavilkums

Latvij nav daudz uzmumu, kas sevi identific ar jdzienu - socilais uzmums. K to pierda Latvijas
Tirdzniecbas un rpniecbas kameras ptjuma rezultti, no 1296 komersantiem, kas tika aptaujti projekta
ietvaros, tikai 34 uzmumi Latvij uzskata sevi vai var tikt uzskatti par socilajiem uzmumiem.
Savukrt aptauj, kas tika veikta ptjuma ietvaros, dalbu ma 25 nevalstisks organizcijas, kas sevi
identific vai uzskata, ka o organizciju darbba atbilst socil uzmuma kritrijiem. Apzinoties faktu, ka ar
abm aptaujm (Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kameras stenoto un Domncas PROVIDUS veikto) netika
sasniegti visi potencilie un esoie socilie uzmumi Latvij, ir pamats uzskatt, ka socilo uzmumu skaits
Latvij tomr neprsniedz skaitli 100. Igaunij 2011.gad tika veikts ldzgs ptjums, kura ietvaros mints
apzint visus socilos uzmumus, kopskait identificjot 56 organizcijas.11 Apzinoties faktu, ka ar Igaunij nav
normatv ietvara, kas regul socilos uzmumus, socilo uzmumu skaits vartu bt ldzgs tam, kas
konstatts Latvij.
Socilie uzmumi Latvij, kas darbojs k nevalstisks organizcijas, prsvar ir izvljuies biedrbas juridisko
formu, ttad apvieno konkrtus indivdus kopga mra sasnieganai. is konstatjums nav prsteigums, jo
socilo uzmumu btba ir apvienot indivdus konkrtas problmas risinanai. Vl jo vairk, dadi eksperti ir
uzvrui, ka socilo uzmumu raksturo fakts, ka organizcijas veido t darbinieki un klienti, kas ar tiek iesaistti
gan organizcijas vadb, gan iekauti biedru sastv.12
Lielkai daai organizciju ir sabiedrisk labuma organizcijas statuss, kas nozm iespju piesaistt ziedojumus un
ziedotjiem - saemt nodoku atlaides. is fakts apliecina tzi, ka faktiski socilie uzmumi pc savas btbas ir
oti ldzgi nevalstiskm organizcijm, atiras tikai organizciju darbbas metodes. Vieni tendti uz aktvu
saimniecisko darbbu (socilie uzmumi), citi saimniecisko darbbu veic tikai k aktivitti, lai iegtu papildus
finansjumu (nevalstisks organizcijas).
Lielk daa socilo uzmumu Latvij veic aktivittes, kas saists ar sabiedrbas izgltoanu vai kvalifikcijas
celanas pakalpojumiem noteiktm sabiedrbas grupm, neviena no organizcijm nenodarbojas ar preu
raoanu. is konstatjums nav pretrun ar socilo uzmumu btbu, jo ar cits valsts socilie uzmumi
nodarbojas gan ar pakalpojumu piedvanu, gan preu raoanu dads joms. K to norda Eiropas Komisija
ziojum Socils uzmjdarbbas iniciatva, socilais uzmums, kas ir socils ekonomikas dalbnieks, ir tds
uzmums, kura galvenais mris ir socils ietekmes stenoana, nevis ieguvumu radana saviem paniekiem
vai partneriem. Tas darbojas tirg, uzmjdarbbai raksturg un inovatv veid raojot preces un sniedzot
pakalpojumus, un izmanto ienkumus lielkoties sociliem mriem. os uzmumus vada atbildgi un
prredzami, proti, iesaistot uzmuma ekonomiskaj darbb t darbiniekus, klientus un ieinterests puses.13
Aptaujas dati liecina, ka visi socilie uzmumi Latvij sav darbb iesaista brvprtgos, bet tikai nedaudzas
organizcijas nodarbina vairkus pastvgos darbiniekus. Jpiezm, ka im apstklim ir tiea saistba ar
organizciju budetiem, jo, k liecina apkopot informcija, tikai neliela daa organizciju ir spjuas izveidot
pakalpojumus, ar kuriem pelnt. Prsvar socilo uzmumu ienkumus veido projektu konkursos iegtie ldzeki.
Ldz ar to zemais pastvgi nodarbinto darbinieku skaits ir likumsakargs, jo vajadzba pc darbiniekiem nav
11

Establishing advocacy network for social entrepreneurship in Estonia, 2011.gads.

Defourny J., Nyssens M. Social enterprise in Europe: Recent trends and developments. EMES European Research Network, 2008.gads,
37.lpp.
13
Eiropas Komisijas paziojums Socils uzmjdarbbas iniciatva, 2011.gads, 2.lpp.
12

19

pakrtota uzmuma izaugsmes potencilam, bet tiei saistta ar projektos noteiktiem uzdevumiem. Ja pau
nopelnts naudas apjoms btu lielks, uzmumi daudz efektvk vartu plnot savas aktivittes un tdejdi,
iespjams, sptu piesaistt vl citus darbiniekus.
Apzinoties faktu, ka tiek veidots normatvais ietvars socilo uzmumu darbbas regulanai 14 un noteikti valsts
atbalsta instrumenti, k ar faktu, ka obrd socilie uzmumi darbojas gan k nevalstisks organizcijas, gan
komersanti, ir jatrod zelta vidusce un jpiedv abiem esoajiem juridiskajiem ietvariem ldzgs reguljums
un atbalsta mehnismi:
No aptaujas datiem ir skaidrs, ka sociliem uzmumiem ir jrada ldzgi valsts atbalsta instrumenti, kdi pareiz
ir nevalstiskm organizcijm, bet nav komersantiem. Primri aptaujas dati norda uz faktu, ka organizcijm ar
turpmk ir jauj piesaistt ziedojumus un ziedotjiem saemt nodoku atlaides, jo 22% no organizcijm ir
nordjuas, ka to budetus veido ar tds ienkumu veids k ziedojumi.
Tpat socilajiem uzmumiem ir jnodroina iespja sav darbb iesaistt brvprtgos. Aptaujas dati liecina, ka
brvprtgo patsvars organizcijas prsniedz pastvgi nodarbinto darbinieku skaitu un kamr organizcijas
nebs prveidojuas savu darbbu uz aktvu saimniecisko darbbu, brvprtgo iesaistei ir btiska nozme.
Aptaujas rezultti liecina, ka, saldzinot 2013.gada un 2011.gada datus, ir samazinjies mazo socilo uzmumu
(tdu, kuru gada budets neprsniedz EUR 1000) skaits. Tau ienkumu veidu sadaljums rda, ka organizcijas
nav spjgas dzvot un darboties tikai ar pau nopelntajiem ldzekiem. is konstatjums liek domt, ka tieajam
finansilajam atbalstam, ko valsts vartu piedvt socilajiem uzmumiem, ir jbt mrtam divos virzienos:
jattsta vai jveido pai fondi socilo uzmumu atbalstam ar iespju pieirt grantus vai projektus;
jpaldz socilajiem uzmumiem attstt saimniecisko darbbu un jpilnveido organizciju vadtju
uzmjdarbbas prasmes.
Socilie uzmumi uzskata, ka socilo uzmju indivdu, raksturo piecas pabas atbildgums, nesavtgums,
ieinterestba, profesionalitte un drosme. Savukrt socilam uzmumam ir jbt gan kompetentam, gan
tdam, kas rada pievienot vrtbu ikvienam un visai sabiedrbai kopum. Visas uzskaitts pabas ir svargas un
btiskas, raksturojot ne tikai socilo uzmumu vai socilo uzmju, bet var tikt attiecintas ar uz
komersantiem vai nevalstiskm organizcijm. Galvenais, kas atir socilo uzmumu no ikviena cita, ir vlme
risint socilu vai sabiedrbai svargu problmu, veicot aktvu saimniecisko darbbu. K to nordjui ptnieki,
socil uzmjdarbba ir viens no veidiem, k veidot tieo sadarbbu starp ikvienu sabiedrbas locekli un
inovatvi un efektvi rast kopgus risinjumus socilajm problmm, kuras valsts un pavaldba nevar atrisint,
bet privtais sektors nerisins, jo konkrt joma neness peu, vai to risinana ir drgs un laikietilpgs process.15
Socilajiem uzmumiem ir japzins, ka sniegtajiem pakalpojumiem un raotajm precm ir jbt kvalitatvm,
k ar tm jbt pieprastm tirg. Bet valstij ir japzins, ka socilie uzmumi var sniegt vrtgu ieguldjumu
tdu Latvijas sabiedrbai nozmgu problmu risinan k strukturlais bezdarbs un ienkumu nevienldzba.
Tpc ir svargi radt iespju uzmumiem darboties un tikt atpaztiem, k ar piedvt efektvus valsts atbalsta
instrumentus.

14

Valdbas deklarcijas 88.punkts, 2014.gada 5.novembris.

Agnese Leinska, Gatis Litvins, Rasma Ppie, Inta imanska, Oskars Kupics, Katrne Buvica Latvija ce uz socilo uzmjdarbbu,
5.lpp
15

20

Gaidms PROVIDUS publikcijas

Latvijas 10 gadi Eiropas Savienb: sabiedrbas noskaojums un lmumu pieemana,
Iveta Kaoka
Mekljot labko Eiropas praksi jaunieu noziedzbas novranai: Latvijas pieredze,
Ilona Kronberga un Sanita Sle

21