VIENLIDZIGAS TIESIBAS

Imanuels Kants

Imanuels Kants (1724 - 1804) ir viens no visizcilakajiem filoso-

fiem cilveces vesture, lai gan angliski runajosaja pasaule parasti ne-
tiek uzskatits par sevis~i ieverojamu politiskas filosofijas parstavi un
vilfa ieguldijums liberalisma attistiba nay plasi atztts. Tomer Kants
savos politiskajos sacerejumos izklastijis apgaismibas laikmeta libe-
ralisma tradicijam pilnigi atbilstiguv teoriju par cilveku neatlfemamajam
tiesibam un valdibas veidosanu. Saja izvilkuma no esejas Teorija un
prakse (1791), kas tika parpubliceta izdevuma Kants: Politiskie raksti
Hansa Reisa redakcija (Cambridge University Press, 1991), Kants
spriei par visu individu brivibu, vienlidzibu un neatkaribu pilsonis-
ka valsti un apgalvo, ka likumiem jabut pamatotiem nevis uz centie-
niem padarit pilsOIfUS laimigus, bet gan uz tiesibu aizstavibu. Divi
aspekti Kanta darbos ir tadi, kas nelauj vilfu pieskaitit pie progresi-
vajiem liberaliem: vilfS valsts vaditaju pacel pari likumiem, pieprasi-
dams, lai pilsOlfi tam pilnigi paklaujas, un, ka redzams sa izvilkuma
pedeja paragrafa, kas Ifemts no Kanta darba Etikas metafizika (1797,
ari parpublicets krajuma Kants: Politiskie raksti), vilfS nay izstradajis
teoriju par to, ka bez spaidiem var rasties noteikta sociala iekarta.
~:4~:4::4

Par teorijas attiecibam ar praksi valsts tiesiba::'

No visiem ligumiem, ar kuriem cilveku daudzums apvienojas sa-

biedriba (pactum sociale), {socialais (sabiedriskais) ligums} ligums
par pilsoniskas satversmes (pactum unionis civilis) {pilsoniskas (civi-
las) savienibas ligums}. izveidi ir tik savdabigs, ka, lai gan izpildes zi-
l}a tam daudz kas kopigs ar jebkuru citu [ligumuJ (kas tapat versts
uz jebkuru citu kopigi veicinama mer~a [sasniegsanu J), savas iedibi-
naSanas (constitution is civilis) principa tomer butiski ats~iras no vi-
siem parejiem. Daudzu apvienosanas kadam (kopigam) mer~im (kas

':. The Libertarian Reader ievietoto I. Kanta darba "Tas var but pareizi teorija,
bet'neder praksei" fragmentu latviska versija I}emta no Igora Suvajeva tulkojuma:
Kants I. Kas ir apgaismIba? Apgads Zvaigzne ABC 76 - 91. lpp. LIdzIgi ka ar
~,nglutekstiem arI te, salIdzinot tulkojumu ar originalu, vietas, kur Kants lieto-
JIS vienskaitla formu - das Recht, art latviski lietots vienskaitlis - ties Iba.

131
ir visiem) sastopama visos sabiedriskos lIgumos, tacu to apvienosa-
nas, kas pati par sevi ir mer~is (kas jauztur ikvienam), lIdz ar to - vi-
r,m nenosacItais un pirmais pienakums jebkuras cilveku arejas attiecI-
bas vispar, jo nevar savstarpeji neietekmet cits citu, - sada apvienosa-
nas sastopama tikai sabiedrIba, kas atrodas pilsoniska stavoklI, tas ir,
veido kopienu. Mer~is, kas sadas arejas attiecIbas pats par sevi ir pie-
nakums un pat visu parejo pienakumu augstakais formalais nosacIjums
(conditio sine qua non) {nepiecidamais nosacIjums}, ir cilveku tiesiba
pakjauties publiskiem spaidu likumiem, ar kuriem ikvienam var noteikt
virp tiesu un nodrosinat pret jebkuru cita iejauksanos [vil}a tiesa].
Bet arejas tie sIb as jedziens vispar pilnIgi izriet no brivibas jedzie-
na cilveku savstarpejas arejas attiecIbas, un tarn nay neka kopIga ar
mer~i, kads it dabiski ir visiem cilvekiem (svetlaimes [sasniegsanas]
noluks), un prieksrakstll par ta sasniegsanas lIdzekFem, tapec arI tarn
nay jaiejaucas sajos likumos ka to noteiksanas pamatam. Tiesiba ir
ikviena brIvIbas ierobeZosana ar nosacIjumu, ka tas saskal}ojas ar ik-
viena [cita] bdvIbu, ciktal ta iespejama pec visparIga likuma; bet pub-
liska tiesiba ir [to] arejo likumu kopums, kuri dara iespejamu sadu
vispareju saskal}u. Bet ta ka jebkuras brIvIbas ierobeZosana ar kada
cita patva!u tiek saukta par spaidiem, tad no ta izriet, ka pilsoniska
satversme ir brivu cilveku attiecIbas, kuri tomer pak!auti spaidu liku-
miem (nekaitejot vil}u brIvIbai to apvienosanas [noteiktaja] kopu-
ma), jo ta velas pats prats, proti, tIrais, apriori likumdodosais prats,
kas nel}em vera nevienu empIrisku mer~i (kopuma tie tiek aptverti
visparIgaja svetlaimes nosaukuma), par tiem un to, ka ikviens to ve-
las noteikt, cilveki doma tik dazadi, ka vil}u gribu nevar pak!aut ne-
kadam kopejam principam, tatad ad ne arejam likumam, kas saska-
netu ar ikviena [cilveka] brIvIbu.
Tatad pilsoniskais stavoklis, skatot to tikai ka tiesisku stavokli,
sakl}ojas sado$ aprioros principos:
1. ikviena societates locekla, ka cilveka briviba;
2. vil}a ka padota vienlidziba ar visiem parejiem;
3. ikviena kopienas locek!a ka pilso1Ja patstaviguma.
Sie principi ir ne tik daudz likumu, kurus izdod jau izveidota val-
sts, cik likumi, pec kuriem tikai arI izveidojama valsts atbilstIgi cilve-
ka arejas tiesIbas tIra prata principiem. Tatad:
1. [Ikviena societates locek!a] ka cilveka briviba, kuras principu
kopienas konstituesanai es izsaku formula: neviens nevar piespiest
132
mani but laimIgam pec sava veida (ka iedomajas citu cilveku lab-
klajIbu), ikviens var meklet savu svetlaimi [taja] cela, kas pasam s~iet
labs, ja vien nekaite citu brIvIbai tiekties pec IIdzIga mer~a, kura var
pastavet IIdztekus ikviena [cilveka] brIvIbai atbilstIgi kadam iespeja-
mam visparIgam likumam (tas ir, nekaite sai citu tiesIbai). - ValdISa-
na, kas sakl}otos [tada pasa] labvelIbas principa pret tautu, kada ir te-
va labvelIba pret saviem berniem, tas ir, tevis~a valdisana (imperium
paternale), kura padotie ka nepilngadIgi berni nevar ats~irt, kas vi-
niem patiesi de rIgs vai kaitIgs, [un] spiesti iztureties gluzi pasIvi,
gaidot tikai valsts galvas spriedumu, ka vil}iem jabat laimIgiem, un
gaidot, ka tikai savas labestIbas de! vil}s ta ad dads, ir vislielakais ie-
domajamais despotisms (satversme, kas atce! jebkuru padota brIvIbu, IIdz
beidzot tiem nay nekadu tiesIbu). Nevis tevis~a, bet tevzemiska (im-
perium non paternale, sed patrioticum) valdISana ir ta, kas domajama
ka vienIga [valdISana] tiesIbspejIgiem cilvekiem, ka arI attiecIba uz
valdItaja labvelIbu. Patriotisks ir [tads] domaSanas veids, kad ikviens
(neizsledzot valsts galvu) valstI kopienu skata ka mates klepi, bet zemi-
ka tevu zemi, no kuras un uz kuras pats radies un kura arI jaatstaj
[pec sevis] ka darga ~Ila [citiem], lai tikai ar kopIgas gribas likumiem
aizsargatu kopienas tiesIbas, nevis uzskata sevi par tiesIgu izmantot
to pec savas patikas. - SI brIvIbas tiesIba vil}am, kopienas loceklim,
pienakas ka cilvekam, ciktal vil}s vispar ir tiesIbspejIga butne.
2. Ka padota vienlidziba, kuras formula var skanet sadi: katram
kopienas loceklim attiecIba pret citu ir piespiedu tiesIbas, iZl}emums
ir tikai tas galva (jo vil}s ir nevis tas loceklis, bet gan radItajs vai uz-
turetajs); tikai vil}am ir pilnvara piespiest, pasam neesot pak!autam
spaidu likumam. Un ikviens, kas pakjauts likumiem, valstI ir padotais,
IIdz ar to - IIdzIgi visiem citiem kopienas locekliem - pak!auts pie-
spiedu tiesIbai, iZl}emot vienu vienIgo (fizisku vai moralu personu),
valsts galvu, kas vienIgais var izmantot jebkuru tiesisku spaidu. J 0 ja
varetu piespiest arI vil}u, tad vil}s nebutu valsts galva un pakartotIbas
virkne iesniegtos bezgalIba. Bet ia sadu (no spaidiem brIvu personu)
butu divi, tad neviens no vil}iem nebutu paklauts spaidu likumiem
un neviens nevaretu otram nodarIt netaisnIbu: kas nay iespejams.
Tacu sada vispareja vienlIdzIba valstI starp cilvekiem ka tas pado-
tajiem itin labi pastav IIdztekus vislielakajai nevienlIdzIbai vil}iem
piederosa daudzuma un apmera zil}a, vai tas izpaustos fiziska vai ga-
rIga parakuma par citiem, vai labumos arpus sevis un tiesIbas (tadu var
but daudz) attiecIba pret citiem; ta ka viena [cilveka] labklajIba ir !oti
133

atkariga no cita gribas (nabadziga - no bagata), vienam japaklausa
(ka bernam japaklausa vecakiem vai sievai - viram), un otrs vit;lam
pavel, viens kalpo (ka algadzis), bet cits atalgo utt. Tacu tiesibas zit;la
(kura ka visparigas gribas izpausme var but tikai vienas vienigas un
skar tiesibas formu, nevis materiju vai objektu, uz kuru man ir tiesi-
ba) vit;livisi ka padotie tomer ir vienlidzigi, jo neviens nevar piespiest
otru citadi ka vien ar publiska likuma (un ta istenotaja - valsts gal-
vas) palidzibu, tacu ar to vit;lamvienada mera stay pretim ari jebkurs
cits, un neviens nevar pazaudet so pilnvaru piespiest (tatad tiesibu
attieciba pret citiem) citadi, ka vienigi noziedzoties, un nevar ari pats
no sevis no tas atteikties, tas ir, nevar ar ligumu, tatad - tiesisku da-
rijumu, izdarit ta, ka vit;lamnay nekadu tiesibu, bet ir tikai pienaku-
mi: jo sadi vit;lspats sev laupitu tiesibu uz kontraktu, lidz ar to - tas
atceltu pats sevi.
No sis cilveku ka padoto vienlidzibas idejas kopiena izriet ari for-
mula: ikvienam tas loceklim jabut iespejai sasniegt taja jebkuru kar-
tas pakapi (kas var pienakties padotajam), ko var sasniegt ar savu
talantu, savu uzcitibu un savu laimi, bet citi vit;lalidzpadotie nevar
staties ce\a ar mantotu prerogativu (ka zinamas kartas privilegetie),
lai vit;luun vit;lapecnacejus muzigi turetu uz zemakas pakapes.
J0, ta ka jebkura tiesiba pastav tikai ikviena cita brivibas iero-
bezosana ar nosacijumu, ka ta var pastavet lidz ar manejo atbilstigi
kaut kadam visparigam likumam, bet publiska tiesiba (kopiena) ir ti-
kai istas, sim principam atbilstigas un ar varu saistitas likumdosanas
stavoklis, kuras de\ visi pie vienas tautas piederigie ka padotie vispar
atrodas tiesiska stavokli (status iuridicus), proti, atbilstigi vispariga-
jam brivibas likumam savstarpeji ierobdojosas patva\as darbibas un
pretdarbibas lidzsvara (kas tiek saukts par pilsonisku stavokli), tad
ikviena piedzimta tiesiba saja stavokli (tas ir, pirms jebkuras vit;lutie-
siskas ricibas), raugoties uz pilnvaru piespiest jebkuru citu [cilvekuJ,
lai savas brivibas izmantosana vins, vienmer paliktu saskanas , robdas
ar manu brivibu, ir viscaur vienada. Bet ta ka piedzimsana nay ta ri-
ciba, kurs tiek piedzemdets, lidz ar to nerada vit;lamnekadu nevien-
lidzibu tiesiska stavok\a zit;laun nevienu citu pak\autibu spaidu liku-
miem ka vien to, kas vit;lamka padotajam kopejs ar visiem parejiem
attieciba pret vienigo augstako likumdosanas varu, tad vienam ko-
pienas loceklim ka lidzpadotajam nevar but nekada piedzimta tiesiba
attieciba pret citiem; un neviens nevar nodot mantojuma saviem pec-
nacejiem tas kartas pirmtiesibu, pie kuras vit;lskopiena pieder, lidz ar
134
to - it ka ar piedzimsanu kungu kartai kvalificetos spaidu kart a ari
atturet no ta, lai pasu nopelniem sasniegtu augstakas padotibas paka-
pes (superior {augstaka} un inferior {zemaka} pakapes, no kuram gan
viens nebut nay imperans {pavelosais},bet otrs - subiectus {paktautais}).
Vit;lsvar nodot mantojuma it visu, kas ir lieta (neskar personibu)
un ko ieguvis ka ipasumu, ko vit;lamvar ari atsavinat, un tada veida
pecnaceju virkne radit ieverojamu mantibas nevienlidzibu starp ko-
pienas 10cekFem (starp algadzi un nomnieku, muiZas ipasnieku un
zemi apstradajosu kalpu utt.); tikai ne noverst vit;lutiesibas pacelties
tada pasa stavokli, ja to nodrosina vit;lutalants, vit;luuzcitiba un vit;lu
laime. Jo citadi vit;lsdrikstetu piespiest citus, bet pats savukart neva-
retu tikt piespiests ar citu pretdarbibu un paceltos pari lidzpadota
pakapei. - Cilveks, kas dzivo kopienas tiesiskaja stavokli, nevar zau-
det so vienlidzibu citadi, ka vien pasam noziedzoties, tacu nekad [to
nevar zaudet J ar liguma vai militaras varas (occupatio bellica) [starp-
niecibuJ; jo nay tadas tiesiskas darbibas (nedz pasa, nedz kada cita),
kuras de\ mitetos but sevis pasa ipasnieks un nok\utu majlopu s~ira,
kurus pec velesanas izmanto visadiem darbiem un bez vit;lupiekrisa-
nas ari nokalpina, cik tik, kaut gan ar ierobdojumu (ko dazkart, ka,
piemeram, indieSiem, sankcione ari religija) - tos nesakrop\ot vai ne-
nonavet. Vit;luvar uzskatit par laimigu jebkura stavokli, ja vien vit;ls
apzinas: ja nay sasniedzis tadu pasu pakapi ka citi, kuriem ka vit;lalidz-
padotajiem nay nekadu tiesisku prieksrocibu, tad tas atkarigs nevis
no citu neparvaramas gribas, bet tikai no vit;lapasa (vit;laspejam vai
stingras gribas) vai apstakFem, kuros nevar vainot nevienu citu.
3. Kopienas locekla ka pilso1Ja, tas ir, lidzlikumdeveja patstavi-
gums (sibbisufficientia). Tacu, raugoties uz pasu likumdosanu, visi,
kuri jau pastavoso publisko likumu robezas ir brivi un vienlidzigi,
tomer nay uzskatami par vienlidzigiem tiesibas zit;ladot sos likumus.
Tie, kuri nay spejigi uz sadu tiesibu, ka kopienas locek\i ir pak\auti
so likumu izpildei un sadi izmanto to aizsardzibu; tikai nevis ka pil-
s01Ji, bet gan ka [kopienas J aizsargajami't? biedri. <,.. >
... makslu prateji {amatnieki} un lielie (vai mazie) muizu ipasnie-
ki visi ir vienadi, proti, ikvienam ir tiesiba tikai uz vienu balsi. Jo, ru-
najot par pedejiem, tacu nemaz nejautajot, ka gan tiesiski varejis no-
tikt, ka viens ieguvis vairak zemes, neka pats varejis apstradat savam
rokam (jo iegusana ar iekarosanu nay pirma iegusana), un ka gadijies,
ka daudzi cilveki, kuri citadi butu varejusi tikt pie pastavigas ipasnieku
kartas, novesti lidz tarn, ka vienkarSi tarn kalpo, lai varetu dzivot, ar
135
mine to vienlIdzIbas prineipu butu pretruna jau tas, ka likums vir;lUs pilsoniskas .satversmes iz:eides mer~s, bet gan tikai l~?ze~is, l~i ~o-
drosinatu ttestsko stavoklt galvenokart pret tautas are)lem lenaldllle-
privilegetu ar kartas pirmtiesIbu [taja zi!).a], ka vai nu vi!).upeenacejiem kiem. < ... >
vienmer butu japaliek lieliem (ler;1U)muizu Ipasniekiem, kuras nedrIkst
Tapee spalvas brtvtba - ietureta lielas eie!).as un mIlestIbas ietvaros
pardot vai sadalIt mantiniekiem un ta noderet vairakiem [eilvekiem] attiedba pret satversmi, kura dzIvo, un padoto liberala domasanas
tauta, vai arI saja dalISana kaut ko iegutu tikai tie, kuri pieder pie zi-
veida, kuru turklat ta pati iedvd (un lIdz ar to arI spalvas pasas eita
namas, patvalIgi sim nolukam noteiktas eilveku s~iras. <...> citu ierobeZo, lai nepazaudetu savu brIvIbu), - ir vienIgais tautas tie-
Secinajums sIbu palladijs. J 0 meginat liegt vi!).am [valsts pilsonim] arI so brIvIbu
nozImetu ne vien to, ka virpm at!).emtas visas pretenzijas attiedba uz
tiesIbu pret augstako pavelnieku (pec Hobsa domam), bet arI to, ka
Te nu ir sakotnejs kontrakts, uz kura tikai arI var dibinat pilsonis-
pavelniekam, kura griba dod paveles padotajiem ka pilso!).iem tikai
ku, tatad _ viseaur tiesisku satversmi un izveidot kopienu. - Tikai so
tapec, ka reprezente tautas visparejo gribu, liegts gut zinasanas par
lIgumu (sauktu par contractus originarius vai pactum sociale) ka visu to, ko pats labotu, ja to zinatu, un vir;rs tiktu nostadIts pretruna pats
tauta esoso Ipaso un privato gribu apvienosanu par kopIgu un pub-
ar sevi. Bet iedvest [valsts] galvai bazas, ka patstavIga un skar;ra do-
lisku gribu (tikai tiesiskas likumdosanas noluka) nay nepieeidams masana varetu valstI izraisIt nemierus, nozIme vien to, ka modinat
pie!).emt ka faktu (ja vien tads vispar iespejams); it ka ieprieks butu vir;raneuztieIbu pas am pret savu varu vai arI naidu pret savu tau tu.
vesturiski japierada, ka tautai, kuras tiesIbas un saistIbas esam par!).e-
Bet visparIgais prineips, saskar;ra ar kuru tautai tas tiesIbas ir nega-
musi ka tas peenaeeji, reiz tiesam bija jaIsteno sads akts un jaatstaj
mums mutvardu vai rakstu veida drosa zina , vai dokuments, lai uz- ttvi, tas ir, jaspriez tikai par to, ko augstaka likumdosana nevaretu
pavelet pat pie labakas gribas, ietveras teze: ko tauta nevar nolemt pa-
skatItu sevi par saistItiem ar jau pastavosu pilsonisku satversmi. Ta ir
ti par sevi, to likumdevejs nevar nolemt art par tautu.
tikai prata ideja, kurai tomer ir neapsaubama (praktiska) realitate,
proti, saistIt ikvienu likumdeveju, lai vi!).s izdotu savus likumus ta, ka No "Tikumu metafizikas":~
tie butu varejusi izrietet no visas tautas apvienotas gribas, un ikviens
padotais, ja vi!).s velas but pilsonis, jauzluko ta, it ka vi!).s butu pie-
Nevis no pieredzes mes izzinam cilvekos vardarbIbas maksImu
kritis sadai gribai. <...>
un launumu, kas liek vir;riem savstarpeji naidoties, kamer nay radu-
Raugoties no pirmas (svetlaimes) [viedokla], likumam vispar ne-
var dot kadu visparnozImIgu prineipu. J 0 gan laika [nosadtie] ap- sies kaut kada ar areju varu apveltIta likumdosana, tas ir, nevis no
kaut kada fakta, kas padara par nepieeidamu publisko likumu pie-
stakF, gan arI savstarpeji loti pretrunIgas un turklat nemitIgi mainI-
spiesanu. Lai arI eik tikumIgi un tiesIbu mIlosi nebutu cilveki, prata
gas iedomas, kuras ikviens saskata savu svetlaimi (tacu neviens nevar
radIta tada (netiesiska) stavokla ideja a priori ir ielikts tas, ka tik ilgi,
pavelet, kur ta vi!).am jasaskata), padara visus stingros pamatprineipus
kamer nay radIts uz publiskiem likumiem balstIts stavoklis, atsevis-
neiespejamus un pasus par sevi nederIgus likumdosanas prineipam.
~as personas, tautas un valstis nekad. nevar but drosas, ka nenotiek
Atzi!).a, ka salus publica suprema civitatis lex est {sabiedrIbas (kopeja)
savstarpeja vardarbIba. Pie kam katrs, balstoties pats uz savu tiesIbu,
labklajIba ir valsts augstakais labums}, saglaba savu nemainIgo vertI-
bu un nozImIgumu; bet publiska labklajIba, kas ja!).em vera visupirms, dara to, kas vilJ-am liekas tiestgs un labs, nebudams saja viedoklI atka-
tiesi ir ta likumIga satversme, kas ar saviem likumiem ikvienam no- rIgs no citiem. Tatad pirmais, kas tadam eilvekam jaizlemj, ja vir;rsne-
velas noversties no visiem tiesIbas jedzieniem - ir sads pamatprineips:
drosina vi!).a brIvIbu; turklat vi!).am netiek liegts meklet savu svetlai-
jaiziet no dabiska stavokla, kura katrs rIkojas pee savas saprasanas,
mi jebkuros eelos, kas vi!).am s~iet labaki, ja vien nekaite visparejai li-
kumIgai brIvIbai [un] lIdz ar to - parejo lIdzpadoto tiesIbam.
':.The Libertarinan Reader ievietotajam tekstam atbilstIgs fragments tulkots no
Ja augstaka vara izdod likumus, kas pirmam kartam versti uz
vacu originala: Kant 1. Die Metaphysik cler Sitten. § 44.
svetlaimi (pilso!).u labklajIbu, iedzIvotajiem u. tml.), tad tas ir nevis
137
136
un jaapvienojas ar visiem citiem (bet vil}s nevar izvairities no mijie-
darbibas ar tiem), lai pak!autos arejai piespiesanai, kas balstas uz
publisko tiesibu, tas ir, jaieiet stavokli, kura katram saskar;ui ar liku-
mu tiks noteikts un pietiekami stipra vara (nevis vil}apasa, bet areja)
dos to, kas ir jaatzist par savu, tas ir, vil}am visupirms jastajas pilso-
niska stavokli.