Aptiekas un slimncas Preios

Preios pirmo aptieku nodibinja provizors Hugo teins 1880.gad. T atrads Liepu iel 4 (Raia
bulvris ) un darbojs ldz 1939.gadam. Ts panieki vlk bija provizori Aleksandrs Ritenbergs, Vilhelms
Helds un via mantinieki. Otra aptieka Preiu Centrl aptieka atvrta 1927.gad tagadj Raia bulvr
5 (1936.g. panieks- Meilahs Zibulis) un darbojas ar msdiens. Padomju varas gados t bija aptieka Nr.66,
tagad Preiu aptieka.
Senks zias par rstu Preios attiecas uz 1836.gadu ir zinms, ka par rstu grfu Borhu mui
strdjis Volfgangs Savelijs. rstu skaits pieauga 19.gadsimta otraj pus, kad 1868.gad Krievijas
patvaldba izdeva ukazu par lauku rstniecbas izveidi, saska ar kuru bija paredzts 1 lauku rsts katr
apri, 1 felderis uz 7000 iedzvotju un 3 vecmtes apri. Daudzi rsti strdja slaicgi, kamr
sameklja labkus dzves un darba apstkus citviet. Brvi praktizjoi rsti Preios bija: Kglers Ernsts
1884.-1885.g., Roza Jlijs 1887.-1899.g., Karpovis Sigizmunds Valentins 1894.-1897.g., Feiertgs
Maksis 1897.g., bet par Daugavpils apria 2.lauku iecirka rstiem Preios strdja Pokrovskis Viktors
1889.-1900.g., Andrejevs Jevnijs 1901.-1903.g., Rehlevis Boeslavs 1904.-1908.g., Pavucs Meeslavs
1908.-1916.g.
Pirmo rstniecbas iestdi slimncu Preios nodibinja 1859.gad, bet par ts darbbas pirmajiem
gadiem ziu nav. Regulri prskati par ts darbbu arhv saglabjuies pc 1889.gada, tad slimnc bija 10
vietu un to vadja V.Pokrovskis. Pirms visprjs tautas skaitanas Krievij 1895.gad dokumenti liecina,
ka aj gad Preiu slimnca atrads Ruonas (tagadj Aglonas) iel brama Taragina mj. Nav zinms, no
kura laika, tau, izveidojoties Latvijas Republikai, Preiu slimnca atrads Raia bulvr, (tagad Raia
bulvris 9). Par o mju ir leenda, ka to ap 1800.gadu clis Preiu muias grfa brlis. Vi nebija precjies
un ma nogal uzrakstja testamentu, kur novlja savu mju slimncas ierkoanai. Tai blakus bija uzcelta
vl viena koka mja un izmantota personlam k dzvojam mja (nojaukta 1988. vai 1989.gad, jo
1989.gad skta celt jauna stacionra ka). 2.pasaules kara gados Preiu slimncu karavru rstanai
izmantoja gan Sarkans armijas, gan vcu armijas virspavlniecba un okupcijas varas. 1944.gad,
atkpjoties vcu armijai, vii ldzi pama vrtgko, kas bija slimnc opercijas zles aparatru, rentgena
apartu un citas rstniecbas lietas, bet daudz prjs vrtbas (mksto inventru u.c.) izlaupjui ar vietjie
iedzvotji, izmantojot bezsaimnieka periodu.
Pc kara perioda pirmais galvenais rsts bija Staislavs Gibovskis. Par terapeitu strdja Donats
Sangevis, paldzja ar felderis Vladislavs Ilgas, vl bija 2 medmsas, 3 sanitres un pavre. Preiu rajona
centrls slimncas tika uzcelta 1963. gad, celtniecbas laik tika nojaukts vecticbnieku lganu nams, jo
tas atrodas uz rajona slimncas celtniecbai iedalts teritorijas. 1980. gad tika uzbvta poliklnika (ldz
1961.gadam Raia bulvr 10, atrads poliklnika, kuru prcla uz bijuo rajona IK ku Pionieru laukum 1
(tirgus laukums)), 1993. gad- Preiu slimncas stacionra ka.
Marta Veita- Dzimusi 1941. gada 11. mart Css. Absolvjusi Rgas Medicnas instittu. Darba
gaitas kop ar dzvesbiedru Juri pc Vissavienbas sadales uzska k rste Riebios 1962. gad. No 1964.
gada ldz 2013. gada 29. janvrim strdja Preiu slimnc. Bija Preiu slimncas terapijas nodaas vadtja
no 1967. gada ldz 2000. gadam. No 2000. gada ldz 2009. gadam strdja terapijas noda par rsti
internisti, bet kop 2009. gada bija sava imenes rsta prakse. 2010. gad samusi Latvijas rstu biedrbas
apbalvojumu - II pakpes Goda Zmi Tempus hominis / Cilvka laiks/ par izciliem sasniegumiem medicn
un ma ieguldjumu profilaktiskaj medicn, pacientu rstan un jauno kolu audzinan.
Paipals Augusts (1918.g. 18.nov. -1997.g. 24. okt.)Piedzima Gulbenes rajona Zeltiu pagast,
1933.g. aizbraucis uz Rgu, kur strdjis ugunlietuv, vlk par kurintju, tad par sanitru Sarkan
Krusta slimnc. 1951.g. beidzis Rgas Medicnas instittu un no 1952.g. 31.janvra ldz
1986.g. 12.septembrim 40 gadus nostrdjis Preiu rajona centrlaj slimnc par irurijas nodaas
vadtju un rajona galveno irurgu.