Olaines 1.

vidusskola

Napoleona karagjienu spoums vai posts

Zintniski ptnieciskais darbs vstur, kulturoloij, politoloij

Darba autors: 10b klases skolnieku

Kra Edgara Rieksta

Arvda Vilaua

Darba vadtja: skolotja

Velta Suhocka

Iesniegts:
Aizstvts:
Vrtjums:

Olaine, 2011

Saturs
Ievads...............................................................................................................................................3
1.Napoleona Biografija..................................................................................................................5
1.1.Napoleona karagjiens uz Itliju...........................................................................................6
1.1.1.Kaujas Itlij...................................................................................................................9
1.2. Atgrieans Francij.............................................................................................................9
1.3.iptes iekarotjs.................................................................................................................11
1.4.Otr koalcija.......................................................................................................................16
1.5.Konsuls................................................................................................................................18
1.4.Otr koalcija - turpinjums.................................................................................................18
1.6.Tre Koalcija.....................................................................................................................21
1.7.Impertors............................................................................................................................21
1.8.Ceturt koalcija...................................................................................................................24
1.9.Napoleona un Aleksandra I draudzba.................................................................................25
1.10.Kar ar Spniju un Portugli..............................................................................................27
1.11.Cas pret pvestu..............................................................................................................31
1.12.rglns...............................................................................................................................31
1.13.Krievijas karagjiens.........................................................................................................31
1.13.1.Boroinas kauja. Maskavas ugunsgrks un Liels armijas boj ieana..................34
1.14.Sest koalcija....................................................................................................................39
1.15.Napoleons aizbrauc uz Elbas salu.....................................................................................40
1.16.Vlreiz imperators.............................................................................................................41
1.17.Vaterlo kauja......................................................................................................................43
1.17.1.Situcija pirms kaujas.................................................................................................43
1.17.2.Kaujas gaita................................................................................................................44
1.17.3.Kauja pie Ugumonas cietoka..................................................................................44
1.17.4.Franu kjnieku pirmais trieciens...............................................................................45
1.17.5.Angu smags kavalrijas uzbrukums........................................................................46
1.17.6.Franu kavalrijas uzbrukums....................................................................................46
1.17.7.Ceturt Pru korpusa atnkana................................................................................48
1.17.8.Imperatora gvardes uzbrukums..................................................................................48
1.17.9.Lanenu ieemana...................................................................................................50
1.17.10.Kopjie zaudjumi....................................................................................................50
1.18.Napoleons atteicas no imperatora troa.............................................................................50
1.19.Angi nosta Napoleonu uz Sv. Helnas salu....................................................................52
1.20.Napoleona nve.................................................................................................................54
Secinjumi.....................................................................................................................................58

Ievads
Ko cilvkiem izsaka vrds karavadonis? Cilvku? Briesmoni? Atbrvotju? Aleksandrs
Lielais un Gajs Jlijs Czars, ingizhans un Ivans Bargais vairs nebija. Napoleons, Napoleons
Bonaparts - cilvks, kur mainja pasauli, cilvks, kur viens pats cnjs pret visu pasauli.
Jaunko laiku tirns, atbrvotjs, imperators, politiis un cilvks. Pasaules slavenkais cilvks
vstur. Pc 200 gadiem neviens vairs neatceras ne kaujas par brvbu, ne Vaterlo kauju. Varbt
tikai dai no mums ir gatavi noskaidrot, kas risinjs Napoleona laik.
Ko gan cilvki dom par Napoleonu? Cilvki dom, ka vi bija mazs psihais, kas
trenkja savus vrus pa Eiropu. Var bt t ar bija, bet neviens no palaik dzvajiem nav to
pieredzjis. Pirms Napoleona bija karavalstis, pc via mainjs Eiropas karte un politiskie
remi. Napoleons veidoja savu impriju ne tikai no zelta, bet ar ar prtu. Pc via vairs nevarja
izmantot vecs kaujas taktikas, nevarja vairs paauties uz alianses biedriem. Paam ir jcns par
vietu pasaul. Protams, ir cilvki, kuri Napoleonu pataisa labku vai sliktku neka vi stenb
bija.
Napoleons Bonaparts savas dzves laik ir spljis daudz lomu, piemram, skolnu,
pulkvedi, enerli, konsulu, imperatoru, cietumnieku, mlnieku un parastu mirstgo.
Mris aj darb ms gribam noskaidrot vai karagjieni, ko veica Napoleons, bija
spoums vai posts, analizjot via rcbu, atrast kdas, kuras varja nebt.
Ptm problma - Napoleonu cilvki uzskata par visizcilko karavadoni pasaules
vstur, bet kpc? Kpc tiei Napoleons bija tas, kur cents atbrvot pasauli no karaiem
tirniem un despotiskiem valdniekiem? K cilvks var kt par imperatoru? Vai Napoleons varja
uzvart Vaterlo kauj? Kas ir kopgs Napoleona imprijai un Romas imprijai? Vai 19. gs. bija
vl kds tik pat slavens cilvks k Napoleons, un vai tauta o cilvku mlja vairk par
Napoleonu. Un kas bija kopgs iem cilvkiem, ja tdi bija. Vai Napoleona karagjiens bija
nozmgs iptei? Cik liela nozme bija artilrijai Napoleona karagjien? Cik nozmgs bija
Napoleona karagjiens pri Latvijas teritorijai? Un vai Napoleona karagjienam ir himna? ie ir
jautjumi uz, kuriem centsimies atrast atbildes un noskaidrot, vai karagjiens bija spoums vai
posts. ie jautjumi ir tdi pai k ekspra lug Hamlets-Bt vai nebt- tds ir jautjums.
Ptjuma veikanas metodika - Darba gait ms izmantosim spli Napoleon: Total war
kura ir veidota pc sta Napoleona karagjiena modea, izmantosim ar grmatu par Napoleonu
(Jnis Ozols Napoleons Bonaparte) un par via karagjienu, meklsim literatru no interneta
resursiem, piemram, Anglijas bibliotk un Francijas Bibliotk (interneta), k ar Napoleona
3

mjas lap. Napoleona dzve un darbba ietekmja ar mkslu un mziku-Pteris aikovskis

1812 gada uvertra, Doakno Rosni, Nikolo Pagannin Caprice No. 24 in A minor, Op. 1un
Ludvigs van Bthovens 5. Simfonija. AKS LUIJS DAVIDS Napoleona kronana, JeanBaptiste Louis Gros Napoleons uz Arkoles tilta, ANS OGISTS DOMINIKS ENGRS
Napoleons Bonaparts uz imperil troa, Horace Vernet Napoleons sav nves gult,
William Sadler Vaterlo kauja. Vai to saista tikai ar noteiktu konditorijas izstrdjumu un
alkoholisko dzrienu?
Hipotze Ms uzskatam, ka Napoleona karagjiens bija spoums.

1.Napoleona Biografija
Napoleons Bonaparts dzimis k Napoleons di Buonaparte 1769. gada 15. august, Korsikas
sal diciltg itu imen. Napoleona tvs bija advokts. Napoleons piedzima otrais no
astoiem brniem. Napoleons tika kristts, k Napoleone di Bonaparte vrds noteikti ir dots par
godu via onkulim. Vlak Francij viu sauca tikai par Napoleonu Bonapartu. Napaleona seni
prcls no Ligrijas uz Korsiku ap 16. gs. Napaleona tvu sauca par Karlo, bet Mti par Letizia.
Vecko brli sauca par ozefu, bet jaunkos brus un msas sauca: Lusiene, Elisa, Louis,
Pauline, Karoline un oreme. Napoleons bija katolis un tika kristts katou baznc 21. Jlij,
1771. gad. Skum Napoleons tika stts reliiskaj skol. Tur vi apguva Franu valodu un
varja stties Francijas militraj akadmij. Vi runja franciski ar korsiku akcentu.
Napoleons labi apguva un viam padevs vsture un eogrfija. Napoleons varja kt par
lielisku jrnieku. Studijas Brinnes militraj akadmij Napoleons pabeidza 1784. gad. Viu
nostja uz Parzes militro akadmiju, lai mctos
jrniecbu, un lai Napoleons vartu iestties Britu
karaliskaj flot. Bet iznca t, ka Napoleons kuva par
artilrijas virsnieku. Kad via tvs nomira, viam aptrks
naudas, tpc divu gadu viet viam bija jpabeidz skola
vien gad. Vi bija pirmais korsiknis, kas bija pabeidzis
Parzes militro akadmiju. Kad 1785. gad Napoleons
absolvja militro akadmiju, vi tika norkots k otrais
leitnants La Fre artilrij. Vi strdja garnizonos
Valenc, Drom un Auksonn ldz franu revolucionri
Ilustrcija 1 Nationalist Corsican
leader Pasquale Paoli. 1798 portrait by
Richard Cosway.

1789. gad prma varu. T k Napoleons bija korsiku

izcelsmes,

vi uzrakstja vstuli korsiku lderim

Paskulam Paoel 1789. gada maij, lai atbalsta franu

revolucionrus, kuri cns par brvbu.
Napoleons revolcijas pirmos gadus pavadja Korsik, iesaistoties c, kas risinjs starp
karanama prstvjiem, revolucionriem un korsiku nacionlistiem. Napoleons atbalstja
Jakobu kluba revolucionrus. Atbalstot jakobus, vi tika paaugstints par pulkveleitnantu
un vi komandja vienu bataljonu. Napoleons ar savu armiju devs c pret franu armiju
(karanama prstvjiem) Korsik. Vi cents prliecint militrs autorittes Parz, lai viu

paaugstina par kapteini Francij. Kad vi atkal atgriezs Korsik, viam rads domstarpbas ar
Paoel, kur sabotja franu revolucionru uzbrukumu Sardnij.
Napoleons vadja revolucionrus c
Parzes iels pret Francijas karanama
prstvjiem. o kauju nosauca par 13
Vendmiaire.[8.]
Secinjumi
Napoleona karjera iesks samr labi, kaut
bija grta brnba un problmas Korsik.
Napoleona karjera vartu bt k labs
piemrs frzei, kuru odien biei izmanto
atrasties

staj

viet,

staj

Ilustrcija 2 13 Vandemiare, Artilerja triec zalves

laik. pret nemierniekiem (Royalists)

Napoleons uz politisks skatuves pards tad kad franu sabiedrba ir nogurusi no Jakobu
neprtraukt terora rema un gaidja glbju, kas ar stingru dri izveds sabiedrbu no
revolucionrs krzes. Reizm cilvka kompleksi mijiedarbb ar patriotismu rada lielisku
karavadoni.

1.1.Napoleona karagjiens uz Itliju

1796. gad 11. mart Napoleons izbrauca no Parzes, lai ktu par Francijas armijas
vadtju karagjien uz Austriju caur Itliju. Napoleonam bija trs armijas. Pirmo armiju sauca
par Smbras un Msas armiju, kur bija 80.000 karavru, ko komandja enerlis urdns. ai
armijai bija uzdots no Reinas upes lejas apgabala pa Maincas ieleju doties pret erchercoga Kra
komandtiem galvenajiem Austrijas spkiem. Otr Francijas armij, kuru sauca par Reinas un
Mozeles armiju, ar bija 80.000 karavru. Tos komandja enerlis Moro. ai armijai pa Nekara
ieleju no Reinupes auggal bija jdodas pret, un jsakauj Austrijas feldmarala Vurmsera
armija. Napoleona armija, kas atrads Itlij, tika saukta par Itlijas armiju. Taj bija 40.000 vru.
Viu uzdevums bija caur Pjemontu un Tiroli izlauzties ldz Vnei un pa ceam sakaut apvienoto
austrieu un t.s. sardnieu armiju - marala Bolj vadb. Bez m galvenajm trim armijm,
franiem Alpos bija enera Kellermana vadb 20.000 vru liela karavru grupa, kas turja
savs roks un aizsargja pret Aostas hercoga vadto sardu karaspku, divas Alpu prejas: mazo
Sv. Bernarda preju un L. Arantjras preju.[4.] 181-182
Visu Francijas armiju darbbai vajadzja risinties saskaoti un pc Karno izstrdt plna.
K bijuais s frontes artilrijas komandieris, Napoleons Itliju pazina k savu kabatu.
Napoleons labi pazina savus karavrus, kas bija pa lielkai daai dienvidnieki un pie tam tikpat
6

jauni un vl jaunki nek viu vadonis. Napoleona jaun armija ar lielu bravru, drosirdbu,
smiedamies un ar nicinanu, nvei acs skatdamies, devs ldzi savam enerlim, ar tad, kad
cie kolonn pr Lod tiltu bija jdodas pret austrieu lielgabalu nvjoai ugunij, ldz ie
lielgabali krita uzbrucju roks. Par spti prspkam un viu labkiem ieroiem Napoleona
karavri bija un palika uzvartji.[4.] 182-184
Itlijas kauju skum nodriskti un pusbad dzvoja nevien kareivji, bet ar virsnieki.
Diviem virsniekiem-bataljona komandieriem un via leitnantam - par abiem bijui vieni garie
virsvrki, trs krekli un vienas gars bikses. Kad nu viiem abiem vajadzja kur iziet, tad viens
uzvilcis gars bikses ar virskreklu, bet otrs virskreklu un garos svrkus. Tos vi ciei sapogjis
uz krtm, lai ar tiem ldz ceiem uzvilktm garajm zem noslptu biku trkumu.[4] 184-185
Napoleons k karavrs zinja, ka armij galven lieta ir paklausba. To vi nolma prast
no visiem karavriem.
Daiem

karavriem

rads

kompleksi

Napoleona maz auguma un jaunbas d. Vii

nevarja saprast, k gan Parzes valdbas kungi
var iecelt brnu vai skolnieku par virspavlnieku.
Laika gait karavru sirds iemjoja ciea un
uzticba pret savu gados jauno komandieri.
Napoleons zinja, ka cilvka sirds ir
apbrnojumu drgakmeu kambaris. Vi ar
zinja, ka nekur nav tik lielu un tik jauku pru
krjuma k cilvku sirds.
1796. gada 27. mart Napoleons ierads
Nc, kuras apkrtn bija sapulcintas via
armijas daas, un pavlja nekavjoties uzskt
karagjienu. Ceu zi Napoleonam nebija liela Ilustrcija 3 Napoleons rso Alpu kalnus,
Rueil-Malmaison 1800. gads

izvle aizmugur bija Vidusjra, bet priek augstie Alpu kalni un os klinu masvus
aizsargjoie Pjemontes un Sardnijas karaa un Austrijas eizara karapulki, kas gan skait, gan
ar citda zi bija prki par Napoleona armiju. Napoleonam draudja dubultas briesmas: tikt
sakautam vai ar tikt ietriektam jr.
Napoleona armija bija diezgan maza taj bija 36.000 vru, tikai 30 lielgabali un bija
juzvar 70-80.000 vru ar 200 lielgabaliem. Napoleons tomr neapmulsa, vi nestja karavrus
augstajos Alpu kalnos. Vi sapulcinja eneru komandts divzijas Vidusjras Denovas la
rietumpiekrast, lai ar tm vispirms veiktu kara operciju un premtu iniciatvu savs roks. Un
vl interesantks bija pats Napoleona karaspka prgjiens pa Alpu augsto piejras malu, kur
7

vius apturja Vidusjr eso Francijai naidg Anglijas flote. Tomr Napoleona pulku
prdroais gjiens bija sekmgs. Par uzbrukuma centru Napoleons bija izvljies Karkares
apkrtni, kura bija Alpu kalnu dienvidu nogze un kalnu augstums bija apmram 500 metri.
Napoleonam bija jcns pret apmram 70.000 karavriem, kaut paam bija apmram 27.000
karavri. Tau Napoleons jau pa jaunb bija tlredzgks nek citi karavadoi, tpc vi
nepavisam nebaidjs savus apmram 20.000 vru stt kauj. Ja Napoleonam izdotos ieemt
Karkari, vi btu jau tikpat k guvis lielo prsvaru. Kaujas gait uzzindams par enera Bolj
un via palga Aranto pulku steiganos uz piekrasti, Napoleons nolma premt iniciatvu savs
roks, palikdams uzticgs patiesbai, ka vieglk gt uzvaru uzbrkot, nevis aizstvoties. Un t
etrs diens Napoleona labi prdomtais, trais un staj laik un viet izdartais uzbrukums
jaunai Franu armijai, va iegt etras lielas uzvaras par daudz stiprku pretinieku. [3.]
Napoleons ar pjemontieiem nosldza (gads) Herasko
pamieru un pjemontiei atdeva Napoleona karaspkam trs
pilstas : Kon, Torton un Aleksandriju, k ar Valenc
preju pr Po upi. Napoleona armija devs pa Po upes labo
krastu uz leju, vairk k 70km no ts vietas, kur austriei
vius gaidja prceamies. Ar to Napoleons izjauca Bolj
plnus un apdraudja ar via armiju. 10.maij ap pusdienas
laiku, Napoleona karaspks ierads pie Lod, kur apmram
200 metru gar aurs koka tilts pr Adas upi bija patrinjis
austrieu armijas steidzgu atkpanos, Napoleona karavri
eit sastapa vairs tikai enera Sabotendorfa komandtu
7.000 vru stipru Austrieu arjergardu ar 14 lielgabaliem. Ar
saprtgi iekrtotu lielgabalu uguni ie austrieu karavri Ilustrcija 4 Napoleons uz Akroles
tilta, Baron Antoine-Jean Gros, ap

nepielaida franus pat tilta tuvum. Napoleons nostja 1801. gadu

pris kareivjus meklt Braslu, lai vartu priet pri Adas upei. Brasla tika atrasta. Ap pulkstens
17:00, kad uzbrukuma plns visos skumos bija izdomts, Napoleons laida uzbrukum savus
karavrus divs kolonns. Kamr viena franu kolonna prbrida upi un iznca pretj krast,
tikmr otra kolonna skrieus devs pr tiltu. Austrieu artilrijas uguns plosjs k traka: t pva
uzbrucju kolonn tdus robus, ka priekgal ejoie kareivji jau ska aubties par pankumiem.
Vienu brdi ar Napoleonam paam liks, ka via karavri nupat apstsies. Pr upes atteku kop
ar upes brasla prbridjiem, viiem izdevs iznkt Adas kreisaj krast un apaudt austrieus.
Gatavodamies apiet Lod tilta aizsargtjus, up nokpuie Napoleona kareivji panca to, ka
Austriei bija spiesti dau savu lielgabalu uguns vrst pret iem brasla bridjiem. T samazinot
tilta apaudanu un franu kolonna drz vien bija prskrjusi tiltu un atma visus 14
8

Sabotendorfa nodaas lielgabalus. Pazaudjis ai kauj 2.000 karavru un visu artilriju, enerlis
Sabotendorfs atkps, atstdams Napoleonam brvu ceu uz Milnu.[4.]208-211
Vecie kauju veterni, kas Itlijas armij, pc notikuajm niknm un asiainajm cm,
bija pardjui sevii varonbu, nolma dot Napoleonam pau titulu - Mazais kaprlis. Kad
Napoleons pieveicis austrieu armiju, direktorija stja Napoleonu cit uzdevum likvidt
pvesta bazncas valsti, bet Napoleons saprata, ka Francijas - Itlijas armija pai savs un
Francijas interess nedrkstja izncint ne valsti, ne pvesta varu un tpc 1796.gada, novembr
pc Arkoles kaujm, direktorija, atsaukdams uz to, ka Romas katou ticba vienmr bot
republikas nesamierinm ienaidniece, Napoleonu stja atpaka uz Romu, lai Napoleons galgi
izdzstu fantismu un pvesta galvaspilst un paceltu brvbas karogu.
Pc Rival kaujas Austrij ldz pamieru. 1797. gad Napoleons ar Austriju nosldza
pamieru. [3.]
Secinjumi - Napoleons beidzot sevi pierdja k sts enerlis un vadonis. Lika saviem
vriem sekot ldz pat kapa malai.

1.1.1.Kaujas Itlij

1.2. Atgrieans Francij

Kad Napoleons atgriezs Parz, direktorija taj pat dien redzja, k likumdoanas
korpus, viens vrs piecls un viam sekoja visi prjie deputti godinot miera lguma
nosldzju Napoleonu. Ar ilgiem prieka saucieniem, svieot gais deputtu cepures, visa zle
jsmgi suminja Napoleonu. Parzes iels un citur, kur vien pienca zia par miera noslganu,

auu prieks bija vl lielks. T bija ilgi nepiedzvota prieka diena Francij. Napoleons bija
kuvis gandrz par visas franu tautas mluli un elku.
Neprasot pat Napoleona piekrianu, direktorija jau otr dien pc miera lguma saemanas
1797. gada 26. oktobr iecla Napoleonu par virspavlnieku t sauktai Anglijas armijai. armija
bija saformta Francijas ziemeos un bija nodomta uzbrukumam Anglijai. Pirms doans uz
Francijas ziemeiem, direktorija nostja Napoleonu uz konferenci Ratati kur viam bija jtiekas
ar Austrijas eizaru un Vcijas zemju karaiem. 1797. gada 17. novembr Napoleons izbrauca no
Milnas uz Ratati. Braucot caur veici, viu visur uzma ovcijm un saucieniem: Lai dzvo
Bonaparte! Lai dzvo miera sldzjs!
Ratat Napoleons iebrauca 26. novembr un palika tikai kdu nedu, kamr izlma
galveno jautjumu. Jau tur iebraucot Napoleonam bija skaidrs, ka Austrija tm kav
sapraanos, lai vartu sagatavoties jaunam karam pret Franciju. Napoleonam Ratat bija jgaida
uz Austrijas delegcijas ieraanos, lai gan Saksijas, Bavrijas, Badenes, Hanoveras, un citu
zemju laicgie un gargie valdnieku bija jau atbraukui. Napoleons no viiem dabja zint, ka
Austrijas eizars pat viiem nebija pareizi paziojis noslgt Kampo Formio miera lguma
saturu un ka ie Vcu valdnieki no Francijas gaida atldzbu par Reinupes kreis krast Francij
pievienojamm zemm, lai gan pc miera lguma tas bija Austrijas pienkums viiem par to
atldzint. Konferences gait, kas beidzs 30. decembr Napoleons panca, ka Austrijai atdos
Francijai Maicu un visu Reinupes kreiso krastu.
Pc konferences Napoleons steidzs uz Parzi.
Vairku gadsimtu laik Anglijai un Francijai bija daudz nesaskau, piemram, Septiu
gadu kar postot Franu floti. 1796. gada 15. decembr enerlis Hos bija izbraucis ar 30.000
karavriem 30 kara kuos no Brestas, lai uzbruktu Anglijai, bet vtra bija izkldinjusi franu
floti, un enera Hoa un via tba kui atrusi no prjiem, tpc is karagjiens nebija
izdevies.
1797. gada 18. oktobr, pc Kampo Formio miera lguma parakstanas, Napoleons rakstja
direktorijai: Ir vajadzgs, lai msu valdba izncintu Anglijas monarhiju. Tagadjais moments ir
visizdevgkais. Sakoncentrsim visu msu aktivitti uz msu floti un izncinsim Angliju. Kad
tas bs padarts, Eiropa bs pie msu. Tas pierda, ka Napoleonam nebija iebildumu pret via
iecelanu par Anglijas armijas komandieri. Napoleons noskaidroja, ka tas btu vislielkais
neprts vest Franu karaspku uz Angliju, lai to iekarotu, kad Anglijas galvenais spks bija vias
liel un spcg jras flote un bagts kolonijas. Anglijas bagtbai un labkljbai no vislielk
svara bija Indija. Tpc, ja gribja Angliju uzvart, tad nebija viss jsk no franu karaspka
stanu uz Angliju, bet gan varbt uz Indiju.[4.]255-265
Secinjumi Ms secinjm, ka Napoleonu mlja visa Francija, visa Parze.
10

1.3.iptes iekarotjs
1798. gada 12. aprl direktorija parakstja pavli par iptes karagjiena organizanu.
Pavli bija izstrdjis pats Napoleons, un t ir visai interesanta sava motivjuma un taj minto
mru d. Starp citu, t skanja di: Ievrojot to, ka beji, kas ir piesavinjuies valdbas varu
ipt, ir nodibinjui, jo cieus sakarus ar Angliju; ka Francijas valdbas pienkums ir vajt
republikas ienaidniekus visur, kur vii atrodas; ka Anglija ir radjusi lielas grtbas Francijas
Republikas kuiem, kas grib nokt Indij, un ka ir vajadzgs, lai Francijas kuiem tiktu rasts cits
ce turp nokanai, tpat lai apkarotu Anglijas valdbas piekritjus un aizbrtu koruptvo angu
bagtbu, avotu, - Republikas vadba nolemj, ka Austrumu armijas virspavlnieks vads pret
ipti via komandanai uztictos sauszemes un jras spkus. Vi izdzs angu karapulkus no
visiem viu Austrumu paumiem, kur vien vi nonks, un izncins visus angu kantors
Sarkans jras piekrast. Ar visiem via rcb esoiem ldzekiem vi uzlabos iptes iedzimto
iedzvotju stvokli. Cik via spkos stvs, vi uzturs labu sapraanos ar Turcijas sultanu un
via tuvkiem palgiem.
1799. gada 9. maij Napoleons ar pavadoiem atbrauca Tulon. Tur vius sagaidja 48
dada lieluma kara kui viceadmira Brisa (Brueys) vadb. Kara un daos transporta kuos
bija novietoti 38.000 sauszemes karavru. Kara jrnieku un lielgabalnieku vien bija 13.000, bez
tam vl 3000 jrnieki bija savkti no tirdzniecbas flotes. Pavisam Napoleona ekspedcij taisjs
piedalties kdi 54.000 vru. Bez 48 karaflotes kuiem iptes ekspedcij piedaljs vl 280
transporta kui. Dau no tiem sagatavoja Francijai draudzgo republiku osts: enuj un
ivitavekij, bet prjos Tulon, Marsea un Korsikas osts. T Napoleona iptes ekspedcijai
bija sagatavoti pavisam 328 kui, kas varja katru dienu doties ce, ldz uzlabotos vairk dienas
no vietas pieturjies izbraukanai visai neizdevgais laiks.
Vajadzja lielu uzmbu un vl lielku drosmi, lai ar o floti un uz ts novietotiem
karavriem dotos nedm ilgaj ce, tad, kad Napoleons labi zinja, ka angu flote viu uzrauga
un viam sekos, lai jau pie pirms izdevbas mintu Napoleona kuus nogremdt jr.[9] 266267
Kad 1798. gada jnij Napoleona flote tuvojs Maltai, Napoleons ldza salas valdbai
atauju iebraukt ost, lai apgdtu dzeramo deni. Tikai 4 franu kui varot iebraukt ost.
Napoleons o noraidjumu uzskatja par pietiekou iemeslu, lai ieemtu salu ar varu. Lai gan
Maltas sala bijusi t nocietinta, ka pat enerlis Kafarelli rakstja, ka o salu franu karaspks

11

nekad nebtu varjis ieemt, - Maltas Ordea bruinieki, bezdarbb un slinkum dzvodami,
bija pazaudjui drosirdgo karotju slavu un spjas un bija palikui par gvuiem.
19. jnij Napoleons devs uz ipti. Nakt no 11. uz 12. jniju uz Orienta bija parakstts
lgums, ka Maltas un Goco salas ldz ar to apcietinjumiem padodas Francijai. Napoleons,
laimgi smaiddams, teicis saviem pavadoiem: Cik tas ir labi, ka tik stipros apcietinjumos
arvien ir dai cilvki, kas jums atver to ieeju. Napoleons pavadja ceojumu gan nopietn darb,
gan saruns ar ldz braucoiem zintniekiem. Savcis os nkam iptes zintnisk institta
locekus: zintniekus, mksliniekus, rstus, virsniekus, finansistus un dzejniekus. Reiz, iencis
kua bibliotk, Napoleons gribja paskatties, ko lasa via palgi, un bija oti prsteigts,
redzdams, ka enerlis Besjrs lasa romnu: Napoleona sievas Jozefnes pirms laulbas dls
Eiens Boharn turklt Napoleona sekretrs Burijns lasja Paulu un Virniju, lai gan vi
pats ststja Napoleonam, ka
is romns nekam nederot.
[2.]
Pc 43 dienu ilg un
samr visai laimg jras
brauciena Napoleona flote
tuvojs

Aleksandrijai.

1798.gada

1.

jlij

Napoleona

flote

iebrauca

Aleksandrijas
netraucti
Ilustrcija 5 Napoleons pie sfinksas Jean-Lon Grme, ap 1886. gadu

karaspku.

ost

un

izsdinja
Napoleons

2.

jlij ieem Aleksandriju.

Nevien ar vrdiem, ar ar darbiem Napoleons gribja pierdt, ka vi ir ncis uz ipti k
ts iedzvotju draugs, bet ne apspiedjs. Vi pavlja saviem karavriem, lai vii ar vislielko
cienbu izturtos pret vietjiem iedzvotjiem un viu ticbu. Lai pierdtu, ka Napoleons nav
iencis ipt karot ne pret Turciju, ne iptieiem, Napoleons lika visur blakus trskrsainajiem
Francijas karogiem uzspraust ar Turcijas karogu, bet svtku gadjumos uzsaukt laimes diem
vrdiem: Slava sultnam! Slava franu armijai! Lsts mameukiem un labkljba iptes
tautai!

12

Nesastapis nekdas lielkas pretestbas un daas dienas atptinjis savus karavrus

Aleksandrij, Napoleons 1798. gada 5. jlij pavlja armijai doties ce uz iptes galvas
pilstu Kairu. Ja julj jau pie mums, Eiropas ziemeda, ir viskarstkais laiks, tad var
iedomties, kdas mokas dedzinos saules svelm iptes tuksnea smilts bija jizcie pie
karstuma nepieraduiem Napoleona karavriem, turklt aprbtiem biezs vilnas drbs, smagos
karavru zbakos ar getrm un smagu kareivja maisu uz muguras. Dai nepacietgkie kareivji,
kas palika bez dens, aiz izmisuma turpat pie akas novs. Napoleons gja kop ar kareivjiem
un dalijs ar viiem viss grtbs. Napoleons bija pateicis mazdgajiem dus visai noteiktus
un spcgus vrdus: Nepietiek bt drosirdgam kauju lauk, lai sauktos par krietnu karavru.
Labam kareivim jprot drosirdgi panest ar nogurums un trkums. Run, ka es pc iptes
iekaroanas dooties vl tlk vl tlk zij. Bet neaizmirstiet, ka, lai staigtu Aleksandra
Liel pds, ir vajadzgs bt via kareivjiem! o Napoleona etru teikumu pietika, lai karavri
saprastu, ka nepateicba, nogurums un nolaidba nav iptes un zijas iekarotjiem vajadzgs
pabas.[11] 268-272

Ilustrcija 6 Piramdu kauja Louis-Franois, Baron Lejeune 1808. gads

Dodoties uz Kairu, Napoleons zinja, ka vi sastapsies ar mameukiem.

Redzot Nlas deus, kareivju lielk vlans bija atsvaidzinties un izpeldties. Bet
nebija vii vl ne lg izpeldjuies, kad vii pirmo reizi ieraudzja uz viiem auojam
mameuku baru. oreiz viu nebija daudz. Tikai 300 vru, bet visi brai, stalti un spcgi, lieliski
skaistos zirgos, labi apbruoti. Dez divzijas artilristu labi mrtie vieni mameukus
izkldinja k zvirbuu baru, pirms vii vl bija klt pieauojui. Pc tam Napoleona karavri
iema Ramanij. Atptuies tur vienu dienu, vii devas tlk uz dienvidiem.

13

Pc 3 dienm pie ebresas frani jau sastapt ar lielkiem mameuku pulkiem. Tur bija ar
mameuku laivinieki, kas strauji uzbruka franu kuiem un nogalinja vairkus franu jrniekus.
Nogriezui nogalinto galvas, vii, tpat k Parzes revolucionri, uzdra ts iesmu galos un tad
devs cnties pret Napoleona divzijm. Zinot mameuku kavalrijas trieciena lielo spku,
Napoleons acumirkl izgudroja vajadzgo pretldzekli. Vi lika katrai divzijai izvrsties dzv
etrstrain cietoksn. Novietojis karavru pla
etrstra vid zintniekus un bagu, Napoleons
lika karavru kvadrtu stros novietot lielgabalus.
Napoleona

kareivju

pirm

rinda

sagaidja

mameuku uzbrukumu ar durkiem un ar

iemcto

auteu

pamienu

izsita

viiem

zobenus no rokm, tikm aiz viiem stvos

otr un tre karavru rindas uzbrkoiem
mameukiem kurinja virs karstu svina lietu.
Pametii 600 krituos, mameuti atkps uz
Kairu.
20. jlij franu karaspks tuvojs Kairai.
Ar izbrnu noraudzjs Napoleona karavri
augstajs iptes piramds. Napoleons vl
pirms viu uzbrukuma bija saviem kareivjiem
nordjis uz iptes augstajm piramdm un,
kareivjus

sadroindams,

neaizmirstiet,

ka

no

teicis

Kareivji,

piramdm

Ilustrcija 7 Napoleons Kair Jean-Lon Grme

40 19. gs

gadsimtei noraugs uz jums!

Satriecis aj 1798. gada 21. jlij Piramdu kauj ldz tam neuzvaramos mameukus,
Napoleons gribja, lai to zina visa ipte. Vi pavlja nogalinto lus sasviest Nlup, kas, os
lus nesot uz jru, pardja tos visiem iptieiem, kuri nu zinja, ka Napoleons salauzis
mameuku varu. iptiei un mameuki pc tam ska Napoleonu bties, saukdami viu par
sultnu Kebru, uguns tvu, ko sargot pats All. Bet Napoleons pc Kairas ieemanas uzdeva
savam karaspkam vajt ar Ibrahima pulkus. ipte bija no mameukiem atbrvota, un
Napoleons varja ieskt iptes iekjs dzves prkrtoanas un organizanas darbu.
Nebija tdas dzves nozares, kurai Napoleons nebtu veltijis savu uzmanbu un vrbu. Ne
par velti Napoleons bija sev ldzi uz ipti aicinjis veselu saimi slavenko franu zintnieku.
Vi gribja o zemi izptt un tad to izkopt, padart tuksneus par bagtm labbas kltm.

14

Napoleons pats arvien bija savu uzemto darbu vergs vai, k frani to mdza sact, savu
darbu bende. To pau vi prasja ar no ldzpaemtiem zintniekiem.
Visu ipti Napoleons sadalja provincs, kurm par prvaldniekiem iecla savus
enerus, kas rkojs pc Napoleona nordjumiem.
1798. gada 24. decembr Napoleons ar saviem pavadoiem devs uz Suecas zemes
aurumu. Ar Bbeli rok Napoleons tur meklja t saukts Mozus akas. Vi atrada nevien ts,
bet ar veco faraonu laikos izrakto un vlk aizsrjuo un izncinto Suecas kanlu. Napoleons
gribja to atjaunot un tpc saaicinja inenierus, eologus, eometrus, agronomus un citus
zintniekus un pateica viiem, ka via lielk vlans esot, lai ipte piedertu Francijai.
Napoleons pc franu flotes izncinanas bija un palika ieslgts ipt.
Vairk k 2 mneus Nelsons bija braukjis pa vism jrm, mekldams Napoleonu, un
nebija varjis viu atrast. Nelsons bija devies pri Vidusjrai uz Aleksandriju. Bet vi bija t
steidzies, ka atbraucis Aleksandrij pris dienas pirms Napoleona atgrieans. Neiedomdamies,
ka Napoleons vartu bt palicis aiz via, un steigdamies Napoleonu atrast, Nelsons bija izbraucis
no Aleksandrijas, lai dotos uz Vidusjras austrumu piekrasti uz Sriju. Kamr Napoleons
iekaroja ipti, Nelsons vl veselu mnesi dzenja via pdas. Beidzot vi ts sadzina un 1.
august ierads Aleksandrij.
Nelsons Franu kuus gremdja k rotalietas.
1798. gada 22. august Napoleons nodibinja pc Francijas parauga iptes instittu ar 4
nodam : 1) matemtikas, 2) fizikas, 3) tautsaimniecbas un 4) literatras un mkslas. Pats vi
sevi ierakstja par locekli matemtisko zintu noda un gdja, lai visas institta nodaas
strdtu ar lielkm sekmm. Zintnieki omrs, ampolijons, arheologs Danons, gleznotjs
Redut, Arhitets Leprs un daudzi zmtji nodarbojs ar sens iptes celtu izptanu un
sagatavoja to restauranu. omram izdevs atifrt pat daas seno iptieu rakstu zmes.
Vrdu sakot, neviens valdnieks sav paa zem nebtu varjis vairk un labk gdt par
labkljbas un labiercbu iekrtoanu un dzves apstku uzlaboanu un normalizanu, k
Napoleons ipt.
Anglijas pamudints, sultns 1798. gada 23. decembr nosldza lgumu ar Krieviju un
1799. gada 5. janvr tdu pat lgumu ar Angliju. T Anglijai un Napoleonam bija izdevies vienu
no Francijas draugiem pataist par Francijas ienaidnieku.
Napoleonam naidg Turcijas rcba tli atbalsojs ar ipt, un jau 21. oktobr Kair
notika arbu sacelans. Nemiernieki noslepkavoja enerli Dipij (Dupuis) un daus simtus
Napoleona karavrus.

15

Napoleona karaspks vienu pc otras iema El-Ariu, Gazu, Jafu. Tiktl Napoleonam viss
bija labi izdevies, bet Jaf, kuru Napoleona karavri iema pc 3 dienu aplenkanas, no 4. ldz 6.
martam, Napoleona karavri ska saslimt ar mri.
Francija nevarja ar Napoleonam piestt papildspkus. 1799. gada 18. august, gandrz
nevienam nezinot, aizbrauca no Kairas. Kurp ? to via armija tikai vlk dabja zint.
Napoleons pierada, ka spj rpties par reionu (valsti). Vi veica nozmgas ekspedcijas
eipt un veica ideju par Suecas kanla izveide, kas atvieglotu ceu uz Indiju. Ja nebtu
karagjiena ms neko nezintu ne par iptei un kuiem vajadztu doties apkrt visai frikai, lai
noktu zija.[4.] 275-284
Secinjumi - Ms secinjm, kad Napoleona karavri nebija gatavi karstajam tuksnesim. Un, ka
Napoleons veica savu nozmgko karagjienu sens iptes vstures izptes skums.

1.4.Otr koalcija
1798. gada decembr sks jauns Francijas kar ar Austriju un citm rvalstm.
T bija t saukt otr koalcija, ko Anglijai bija izdevies organizt pret Franciju. Anglija,
negribdama redzt Maltas salu paliekam Francijas valdan, ne ar gribdama ataut
Napoleonam apdraudt Anglijas kolonijas Indij, bija jo viegli apvienojusi pret Franciju visu
Eiropu (izemot Spniju, Prsiju un Skandinvijas valstis). Austriju, kas nevarja ne aizmirst, ne
ar piedot karaa Ludviga XVI noslepkavoanu un Napoleona uzvaras, kaitinja Direktorijas
augstprtgie draudi padzt Habsburgu namu un sadalt Austriju. Ar Krievijas eizars un
muinieki bija ar mieru pievienoties Austrijai, un t nu Austrija, Anglija, Turcija un Neapole ldz
ar prjm Itlijas valstim uzska karu pret Franciju. Direktorijas vri cerja, ka franu armija
pc Napoleona uzvarm ar bez Napoleona viegli tiks gal ar Francijas arjiem ienaidniekiem,
bet izrdijs, ka vii bija maldjuies [4.] 288-289
s laik 350.000 ienaidnieku, kuru starp bija 80.000 krievu, ska k trauda ezis velties
Francijai virs no Romas ldz Holandes jras piekrastei. Francija varja pret viiem izstt tikai
170.000 karavru
Lai sagaidtu ienaidniekus, franu enerlis urdns 1799. gada 27. februr ar savu armiju
prgja Reinupi un iebruka Vcij. Bet jau pie Stokaas viu sakva Austrijas erchercogs Krlis
un piespieda urdnu atkpties pr Reinu Francij. Ar uz Adas upes krastiem austriei sakva
franu enera erra vadto Itlijas armiju. Tpat nebija pankumu erra viet ieceltajam
enerlim Moro, kuram bija jcns pret austrieiem un viu sabiedroto krievu enerli
Suvorovu.

16

1799. gada 4.jnij iesniedza pieprasjumu par neveiksmm kauju laukos un valsts
saimniecisk politik. Pc pieprasjuma 3 Direktorijas loceki atkps. Viu viet ievlja
bijuo miertiesnesi Roero Diko, un bijuo deputtu Sijsu (Sieyes).
Td pa gar jaunatdzimuie jakobi rkojs ar Likumdoanas sapulcs un piespieda
deputtus pieemt 3 likumus, ar kuriem vii gribja sevii palepoties naba auu priek.
Pirmais no iem likumiem bija par visu bez izmuma karavru mobilizanu, piedraudot nves
sodu katram, kas atrausies no ieraans armij. Otrs bija 100 miljonu mrciu liels valsts spaidu
aizmums no bagtniekiem. Tas nosacja, ka das neds turgkajiem iedzvotjiem
jiemaks valsts kas simts miljoni papildu nodoka, piedraudot nemakstjiem ar visdiem
spaidiem. Un treais bija t sauktais lnieku likums. is bija visnetaisnkais likums tpc, ka
tas noteica, ka par nemieriem, uzbrukumiem un laupanm likuma bardzba vrssies nevis pret
vaingajiem, ko valdbas iestdes sava sabrukuma d vairs nevarja sagstt, bet pret viu
piedergiem.
1799. gada 28. jnij Likumdoanas sapulces pieemtie jakobu likumi par visu
karaklausbai nodergo vrieu iesaukanu armij un par 100 miljonu mrciu jaunu nodoku
ievkanu spaidu ce jaunu bataljonu organizanai sacla Francij vislielko nemieru
Ldz 1799. gadam, t. i. 10 gadu laik pc revolcijas skans, Francij bija gan pieemti
22.231 dadi likumi, bet zeme bija novesta pilng nabadzb. No Francijas iedzvotju
vienldzbas, ko ar tik lepni sludinja revolcija, nebija vairs palicis pri ne smakas. Kamr
armija dzvoja un cnjs bez apaviem, nesaemdama algu, kamr no nodoku makstjiem
izklapja pdjo santmu*, un ar valsts un pavaldbu darbiniekiem par ilgku laiku nebija
izmaksta alga, - Likumdoanas iestu deputti sama pa
36.000 mrcim gad. Parzes iedzvotji bija iesaukui
Direktoriju par puveku bandu.
Direktorija 1799. gada jlij iecla Fu par policijas
ministri, Fu uzms slgt jakobu klubu.[4.] 289-294
Napoleona kltbtne Francijai bs vairk vajadzga
nek iptei. Napoleons laikrakst Courrier francais de
Londres izlasja, ka frani ir izdzti no Itlijas. Itlija, mana
Itlija pazaudta! spgi nopts Napoleons. Napoleons
szdamies ku, pateica taisnbu:
Es brauku uz Franciju.
Vai js tur bsiet vajadzgi?
J , Parz es esmu vajadzgks, nek jebkur citur. Es
Ilustrcija 8 Napoleons k pirmasi

braucu turpu, lai padztu to advoktu baru, kas nav spjgi konsuls Jean Auguste Dominique
Ingres 1803-1804.gads

17

valdt msu republik un kas to piesmej un apkauno. Es apvienou visas partijas un nostos par
valdbas vadoni.[4.] 295-297
Secinjums Ms secinjm, ka Napoleonam bija svargka Itlija nek ipte. Viam rpja
Itlija, jo vi pats nca no senas Itlieu imenes.

1.5.Konsuls
Napoleons pavadja apaas 24 stundas Luksemburgas pil, gan apspriezdams ar prjiem
konsuliem steidzams valsts lietas, gan pieemdams publiku un izstrddams pamatus jaunajai
valsts iekrtai. 1799. gada 11. novembr sents ievlja pirmos konsulus, pirmie 3 konsuli bija
minti konstitcij. Tie bija Napoleons Bonaparte pirmais konsuls (no laika Napoleons
nekad vairs neparakstjs k Buonaparte, bet tikai Bonaparte), Kambaseress (Cambaceres)
otrais Lebrns (Le Brun) treais konsuli. Izveidojas demokrtiska valsts. [8.]
Secinjumi Ms secinjm to, ka Francij tiem darbojs demokrtija un viam pavrs
iespja prvaldt valsti, bet vi vairs nevarja prvaldt armiju.

1.4.Otr koalcija - turpinjums

Ievadjis Francijas iekjo apstku nokrtoanu, Napoleons pievrsa visu savu uzmanbu
kara laukiem. Ar Napoleonam piemtou straujumu vi 1800. g. Pavasar bija nolmis pankt ar
rjo mieru. T k ne Anglija, ne Austrija nebija piemuas via miera prieklikumus,
Napoleonam cits neatliks, k pankt o mieru ar ieroiem. 17. marta vakar vi pki bija
licis savas sekretram Burijennam ienest sav darba istab lielo Itlijas karti. Nokljis to uz
grdas, Napoleons bija ilgi ptjis Austrijas un Francijas karaspku atraans vietas. Pc tam,
noglies uz kartes un ar sarkangalvainm kniepadatm nospraudis abu armiju frontes. Melass
komandja vienu no Austrijas divm armijm, kas bija izsttas pret Franciju. Austrijas lielko
un stiprko armiju 120.000 vrus, - kas bija sakoncertti varcvald (Melnaj me, franciski
La Foret Noire) , komandja enerlis Kraijs. Otru 100.000 vru lielo austrieu armiju, kas no
Itlijas bija padzinusi franus, komandja enerlis Melass. Pret austrieu angu vienotiem
spkiem Francijai bija sakopoti di spki: enera Moro vadt 100.000 vru liel armija Elzas
un enujas aizsardzbai aizstt enera Masnas apm. 40.000 vru liel armija. Bez tam vl
Dion, Francijas dienvidos, tika formta tre, t saukt rezerves armija, kur pagaidm bija
tikai dai tkstoi karaspka. [4.] 352-352
1800. gada april austrieu Itlijas armija Melasa vadb sakva enerli Masnu, kas bija
prk izstiepis savu armiju, un td austrieiem bija viegli to prdalt divs das. Vienu no m
18

dam, ko vadja franu enerlis os, austriei atspieda uz rietumiem ldz pat Francijas robeai
Varas upei, bet otru - ar pau Masnu austriei 21. april ielenca enuj, ko angi bija
apsdui un bloja no jras puses. Nu Napoleons saprata, ka bija piencis pdjais brdis glbt
Masnam uzticto Francijas armiju un paglbt ar Itliju no galgas atemanas Francija.
Ar lietpratja skatu Napoleons bija novrojis, ka Melass savu 100.000 vru lielo, labi
apbruoto un apmcto armiju bija izsvaidjis pa visu Itliju.
Pc jauns konstitcijas pirmais konsuls nevarja bt armijas komandieris, bet Napoleons
redzja, ka bez via vadbas Itliju bs grti atkarot. Tpc vi meklja citu izeju. 1800. gada 5.
maija vakar Parz Napoleons ataicinja pie sevis abus prjos konsulus, Kambaseresu un
Lebrnu, un ministrus un pasacja, ka vi esot nodomjis aizbraukt uz rezerves armijas
inspekciju.[9.]
Drzi vien Alpu kalnu galotns ska kpt Napoleona karavri. Viss bija laik paredzts, viss
noorganizts. Karapulki ska vkties kop ar apbrnojamu precizitti. Lielgabalus, ko nevarja
uzbraukt kalnos izjauca pa dam. To stobrus ieguldja izdobtos nozto koku bluos, kurus ar
striiem vilka kalnos un nolaida ielejs 30 ldz 40 kareivju lielas komandas.
Ststa, ka bez maz ar pats Napoleons btu aizgjis boj aj karagjien, jo vienu dienu
mlim, uz kura vi jjis gar dzias aizas malu, pasldjusi kja. Par laimi ma vadtjs paspjis
noturt mli no iekrianas aiz un t izglbis ir ma, ir Napoleona dzvbas. Divas nedas pc
izbraukanas no Parzes, t.i. 20.
maij Napoleons jau ierads Liel
Sen-Bernra
patversm.
bibliotk

kalna
Paprasjis
Tita

Livija

prejas
klostera
rakstus,

Napoleons uzmangi izlasjis to

vietu,

kur

aprakstta

slaven

karavadoa Hannibla preja pr

Alpiem, un pc pusotras stundas
devies ce organizt un krtot
karaspka un ierou novadanu pa
Alpu dienvidnogzm.

Ilustrcija 9 Marengo kauja, Louis-Franois Lejeune

2. jnij jau Napoleons ierads Miln. Tas bija viens no viss apbrnojamkiem kara
gjieniem, kad karavadonis atveda visu savu armiju pr Alpiem, nonkdams pr etrm dadm
kalnu prejm pretinieka aizmugur bez jebkdm kaujm.
9. junioj enera Lanna karapulki satiks pie Montebello ar enera Ota armiju, kas
ielenca enuju un tur esoos Masnas karapulkus. Napoleons steidzs Masnu atbrvot, lai ar
19

via pulkiem pastiprintu savu armiju. Bet Napoleons nezinja, ka Masnas armija jau 5 dienas
pirms tam 4. jnij, bada spiesta, bija padevusies austrieiem.
Napoleona karagjiens Itlijas otrreizjai iekaroanai ir ievrojams ar to, ka nevien sav
karagjien Napoleons nav t izsvaidjis savus karapulkus k 1800. gad. Pc Montebello
sadursmes Napoleons ar saviem karavriem devs pri Po upei, lai izcntu iziroo kauju.
Pc vairk diezgan nopietnm sadursmm 1800. g. 14. jnij Napoleona karaspks pie
Marengo uzska svu cu ar Melasa armiju. Papriek franiem ncs atkpties austrieu
prspka priek. Kad austrieu uzmkans palika arvien neatlaidgka, Napoleons stja c
savu beidzamo rezervi savas konsulu gvardijas 800 vrus. etrstr nostdti, k granta
cietoksnis, ie gvardi cnjs ar uzbrucju prspku, pamazm atkpdamies, bet nepadodamies. 3
stunds Napoleona dzv klins, atsizdama visai niknos austrieu uzbrukumus, bija atkpuies
tikai 4 kilometrus. Tomr Napoleonam un visiem bija skaidrs, ka kauja oreiz ir zaudta. Tikai
Napoleons to negribja atzt. Ierazdamies visvairk apdraudts viets, Napoleons droinja
karavrus, sacdams, ka vl jau nesot vakars. Un ja ar kauja bot jzaud, tad ldz vakaram
jau varot vl uzskt otru kauju un uzvart pretinieku. To Napoleons ar cerja izdart jo vi bija
devis rkojumu enerlim Dez ar via 2 divzijm steigties palg Napoleona galveniem
spkiem
Beidzot, ap pulksten 5 pc pusdienas atsteidzs jaunais enerlis Dez, bet tikai ar 1
divziju. Nu ir piencis iziroais brdis uz prieku iet! sacja Napoleons, vaddams Dez
divziju kauj. Taj pa laik Napoleons bija uzdevis enerlim Marmonam savkt artilriju
stipr dr, lai t ar nvjou uguni atbalsttu franu kjnieku uzbrukumu. Ldz pulksten 10
vakar Napoleona armija vajja bgoos austrieus. 15 karogus, 40 lielgabalus un kdus 7000
gstekus frani atma aizbgoajai Melasa armijai, bet kauju lauk austriei atstja 5000
krituos un 8000 ievainotos.
15. jnij, Aleksandrij austriei un frani nosldza ierou pamieru. Napoleons varja stt
uz Parzi paziojumu par izcnto kauju, nobeigdams ziojumu ar vsturiskajiem vrdiem: Es
ceru, ka franu tauta bs apmierinta ar savu armiju!
Napoleons bija sakvis austrieus Itlij un Moro vadt austrieu armiju, tomer Anglija
nepieva Austrijai noslgt mieru ar Franciju un pieprasja kara turpinanu.[4.] 354-370
Napoleona armija ir augstkaj zent. T ir apguvusi jaunus manevrus, kurus izmantot
pret pretiniekiem, bet ir redzamas jau Napoleona kdas uz demokrtisku valsti- vi prvalda
armiju kaut vi to nedrkstja dart.
Secinjumi- Msa secinja to, ka kaut vi bija pirmais konsuls, vi prkpa likumu un
komandja armiju pret austrieiem.

20

1.6.Tre Koalcija
1805. gads izskatjs perfekts, lai tres koalcijas loceki Lielbritnija, Krievija, Austrija,
Zviedrija un Vcija lai vartu uzbrukt Francijai
Francijas flote vairs nevarja kontrolt Lamanu tpc Liel armija bija novietota
Boulogne, lai gaidtu pavli uzbrukt Lielbritnijai.
Tas bija izlemts, ka juzbrk Napoleonam lai uzbruktu Itlijai un Bavrijai ko Napoleons
bija pakvis. Vieng problma bija t, ka prvietojoties lielajai armijai pri Reinas upei un
Donavai Napoleons bija blojis Austrijas piegdes ceus. Tad vi tuvojs Vnei un sagrba
Austrieu galvaspilstu. Pc tam kad Napoleons bija iemis Vni Izskanja simfonija, kas tagad
ir populrk simfonija pasaul. T bija Bthovena 5. simfonija. Beidzot pardjs cilvks, kur
bija tik pat slavens k Napoleons jeb pat slavenks. Protams, lielku slavu vi ieguva kad kurls
uzrakstja 9. simfoniju. Bet 5. simfonija parda, ka Napoleona karagjienam bija pati sava
simfonija un tas padarja Bthovenu slavenu.
Napoleons panca, ka ienaidnieku karaspks atkps 110 km uz Ziemeiem no Vnes un
padarot tos vjkus viam ts bija jpieveic, kamr neatsteigtos palga.
Austro - Krievijas armija tika sadalta divs das un pc tam izncintas.
Austrija nekavjoties padevs un atstja Itliju un Vciju Francijai, kamr krievi devs
mjs.
Napoleons kuva par Eiropas valdnieku. [12.]

Secinjumi Ms secinjm, ka ir viens no karagjieniem, kas ataino t spoumu caur

mziku. Un parda Napoleona gudrbu.

1.7.Impertors
Sents gribja lai Napoleons ks par galveno valsts galvu, bet lai tas nebtu pretrun ar
viu rakstto konstitciju tpc Premjers ierosinja lai Napoleons ktu par imperatoru - ievlot
tpat k tas bija senaj Rom.
Senaj Rom par czaru ievlja sents, bet Napoleons gribja lai viu ievl tauta.
T ar tas notika un notika Francij vlanas vai Napoleonu ievlt par Imperatoru vai n.
Napoleons vlans uzvarja un 1804. gad via darbs k konsuls beidzs un vi bija
Imperators. Bet Napoleons gribja lai viu kron pvest lai visi zintu, ka pats dievs viu
atbalsta un 1805. gada 2. decembr notika kronanas ceremonija, kur Napoleons kronja pats
sevi un savu sievu ozefni par impertorieni, bet pvests Pju deva savu svtbu. Napoleona
21

kronana ir attlota ar uz lielas gleznas. aj glezn ir attlota ar Napoleona mte, kura

patiesb nebija ieradusies uz kronanas ceremoniju. [8.]
Secinjumi - Napoleons beidzot var nevienam neattaisnoties un atrodas savas slavas
zent. Vara ko vlas katrs mirstgais beidzot ir Napoleona roks.

Ilustrcija 10 Napoleons uz imperial troa, Jean

Auguste Dominique Ingres, 1806. gads

Ilustrcija 11 Napoleons sav darbistab, Jacques-Louis

David, 1812. gads

22

Ilustrcija 12 Napoleona kronana, Jacques-Louis David 1805-1808. gads

23

1.8.Ceturt koalcija
Prsija visu laiku noskatjs karu no malas, bet beidzot t pievienojs Angiem un
Krieviem c pret Napoleonu.[1.] Prsijas karalis nostja Napoleonam ultimtu, lai vi
atsakoties no Rainas apvienbas un lai izvcot visu franu karaspku no Vcijas, lai neliekot
rus Ziemevcijas valstiu apvienoanai. Pa to starpu Prsijas karaliene Luze, ietrpusies
vias vrd nosaukt huzru pulka trp, jdelja pa galvas pilstas ielm, aicindama Prsijas
iedzvotjus c pret Franciju. Jaunatn via atrada skau piekrianu un ar lielu aizrautbu
Prsijas jaunatne devs Fridria-Vilhelma III ieskt kar. Samis zias, ka Prsija mobilizjas,
Krievija neratific Presburgas miera lgumu un Austrija ar it k taisoties vim piebiedroties,
Napoleons savca savu Lielo armiju Reinupes pietekas Maincas krastos, lai no turienes caur
Saksiju dotos taisn ce uz Berlni, kur Napoleons btu centr start visiem 3 pretiniekiem.
Prsijas karalis bija izvljies visai neizdevgu laiku karoanai ar Franciju: Krievija vl nebija
paspjusi sagatavot Prsijai palg stamos karapulkus, bet Austrija jau bija galgi satriekta.
Pc Jenas un Auertates kaujm Napoleons t vajja Prsijas bgos armijas, ka nepilna
mnea laik bija izncinti Fridria-Vilhelma III savktie 140.000 vri, un priem palika tikai
15.000 karavru, kas atrada patvrumu pie krieviem.
Napoleona armijas uzvaras atstja tik satriecou iespaidu uz Prsijas karavalsti, ka ts
iedzvotji nekur vairs nepretojs uz vartjiem. Daudzi Prsijas cietoki padevs, nemaz
nedomdami par pretoanos daudz mazk skait esoiem franu karapulkiem. Salauot Prsijas
un prjo vcu valstu pretestbu, Napoleons bija kuvis par faktisko Rietumeiropas valdnieku un
rkojs tur pc saviem ieskatiem.
Kamr Aleksandrs I papildinja krievu armiju, Napoleons bija iznicinjis Prsijas
karaspku. 12. un 13. novembr krievu karaspks grfa Benningsena vadb bija ieradies
Varav, bet Napoleons pavlja maralam Dav doties uz Varavu un padzt krievu armiju un
vcisko gubernatoru enerli Kleru. Kop 1795. gada, t. i. Kop Polijas pdjs sadalanas,
pou nacionl valsts bija beigusi pastvt k atsevia politiska vienba. Napoleons, lai
atvieglotu sev cas pret krieviem un vcieiem, pazioja, ka Francija nekad neesot atzinusi
Polijas sadalanu. Tas radja pou patriotos milzgu sajsmu un lielas cerbas, ka ar Napoleona
paldzbu viiem izdosies atjaunot savu nacionlo valsti. Pou brvprtgie iestjs franu armij
un dibinja pai savas kara vienbas.
Krievi izlieljs, ka vii pie Eilavas uzvarjui Napoleonu, lai gan patiesb Napoleons bija
tas, kura armija paturja Eilavas kauju laukus ar visiem pretinieku krituiem un ievainotajiem
24

karavriem. Kad otr dien Napoleons un via kara biedri apstaigja vakardienas cu vietas, vii
atrada, ka t esot bijusi visasiaink kauja, jo tur bija redzami veseli kalni krituo un ievainoto.
Pc

Eilavas

kaujas

Napoleons

apmets Austrumprsij Osterod, netlu

no Pasarga upes, pc tam Finkenteinas
pil, no kurienes vi vadja visu savu
saimniecisks, militrs, iekjs un rjs
politikas lielo apartu.
Pa ziemu krievu armija prtrauca
kara darbbu, kpc ar franu karaspks
atpts. Frani tikai padzina zviedrus no
Ilustrcija 13 Eilavas kauja

Pomernijas, un marala Lefbvra pulki

ielenca Dancigu. Pc trs mneiem Dancija 1807. g. 24. maij padevs franiem, par ko
Napoleons Lefebvram piera Dancigas hercoga titulu un 100.000 frankus ik gadgu
apbalvojumu no valsts kases. 4. jnij krievi un viu sabiedrotie atjaunoja uzbrukumu franu
karapulkiem, un nkams diens turpinjs arvien biekas sadursmes. Beidzot krievu karaspka
virspavlnieks Benningsens bija nodomjis sapulcint savu karaspku pie Fridlandes, lai tur
1807. gada 14. jnij sakautu Napoleonu.
, t saukt Fridlandes kauja, sks pulksten 3 rt un turpinjs ldz pulksten 11. vakar,
kad t bija jizbeidz tumsas d. Lai gan Napoleonam ai kauj, kas bija atkal spos Napoleona
mkslas darbs, bija rezerv kdi 20.000 gvardes karavru, vi bija t pratis sakrtot prjos
pulkus, ka tie 15 stundu laik ar saviem 70.000 vriem varja neprtraukti pienkt palg
enera Lanna karapulkiem, ko Benningsens gribja izncint. T Napoleons ar savu gvardi
vien pus un Aleksandrs I un Prsijas karalis otr pus noskatjs, k vienkrie franu kjnieki
un artilrija izncinja Aleksandra I karapulkus un Fridria-Vilhelma III armijas atliekas.
T 1807. gad Napoleona armija bija uzvarjusi ar prjos divus lielkos Eiropas
valdniekus. No Atlantijas okena piekrastes ldz Niemanai tagad varja valdt un rkoties
Napoleons viens pats. Napoleons 21. jnij nosldza ierou pamieru.[4.] 428-436
Secinjums Ms secinjm, ka viens no kariem, kas uzska jaunu draudzbu starp valdniekiem
un atklj patieso Anglijas seju.

1.9.Napoleona un Aleksandra I draudzba

Tas bija jauks skats, kad 1807. gada 25. jnij, uz Niemanas vid noenkurot plosta
Napoleons ar saviem maraliem sagaidja Aleksandru I un via brli Konstantnu. Upes abjos

25

krastos novietots franu un krievu armijas un daudz tautas jsmgi apsveica valdniekus, cerot,
ka viu satikans tiem atness Eiropas tautm tik oti kroto mieru.
Ar to Aleksandrs I apms atteikties no koalcijas ar Angliju, kas bija izrdjusies par
visai savtgu valsti un ieguvusi Aleksandra I naidu ar to, ka angi par aizdoto naudu prasja, lai
koalcijas prjs valstis vis papriek aizstvtu Anglijas intereses.
Napoleons un Aleksandrs abi
bija sajsminti viens par otru. Caurm
dienm

vii

sarunjs,

gan

pastaigdamies, gan izbraukdami un

izjdami Tilzites apkrtn. T nu
iznca, ka par 4. koalcijas grkiem
Prsijas karalim bija jmaks vienam
paam, jo no sava drauga un nkam
sabiedrot Aleksandra I Napoleons
nekdus upurus neprasja. Bet Prsija
pazaudja daudzas savas zemes, jo
Danciga

tika

izsludinta

par

Ilustrcija 14 Divu Impertoru satikans uz Niemanas upes

brvpilstu, bet Prsijas prjs provinces uz austrumiem no Elbas, Hesenes-Kaseli, Braunveigu

un dau Hanoveras Napoleons apvienoja, lai radtu Vestfales karalisti, ko atdeva savam brlim
eromam.
Aleksandra I draudzba Napoleonam bija vajadzga vairku iemeslu d : vispirms
Napoleons cerja, ka Anglija bez Krievijas ldzdalbas vairs nevars nodibint jaunas koalcijas;
otrkrt, Krievijas armija Napoleonam bija vajadzga Anglijas satriekanai. Pc Itlijas, Austrijas,
Prsijas un prjo Rietumeiropas mazo vcu valstiu uzvaranas un Krievijas draudzbas
ieganas, Napoleons varja cert nokrtot rinus ar Angliju, kas bija tik oti daudz auna
darjusi jaunai Francijai. Napoleons tli pc Berlnes ieemanas 1806. g. 21. novembr
parakstja t saukto Berlnes vai Kontinenta blokdes dekrtu. Ar to Napoleons noliedza
Francijas un tai padoto vai sabiedroto un draudzgo valstu osts un zems ievest angu raots
preces un tirgoties ar Angliju.
T nelaimg Kontinenta blokdes politika nostdja Napoleonu pret visu Eiropu un bija
viens no visgalvenkiem iemesliem Napoleona krianai un via imprijas sabrukumam. [4.] 437441
Secinjumi Ms secinjm, ka Napoleona draudzba bija apbrnojama, bet vara
aizmigloja acis un vi pieva lielko kdu sav dzv - nedomja par drauga labkljbu tikai
par savu atriebbu Anglijai.
26

1.10.Kar ar Spniju un Portugli.

Napoleons 1807. gada 19. jlij no Drezdenes rakstja savam rlietu ministram Taleirnam,
lai vi paziojot Portugles stnim Parz, ka jau 1. septembr visas Portugles ostas jsldzot
Anglijas kuiem. Par to Napoleons bija vienojies ar Aleksandru I. Ja Portugle o prieklikumu
neizpildot, esot jpieteic viai kar. Portugle jau kop 1801. gada bija izmantojusi savu
piekrasti vienmr pieaugoai jras tirdzniecbai ar Angliju. Portugles ieemanu Napoleons
nodomja izmantot ar Spnijas iekaroanai. imenes nesaskau d Spnijas karanams 19.
gadu simtea skum bija noncis visai nolojam un kmg stvokl. Vecais karalis (Karloss)
IV un karaliene bija kuvusi par spu lietim valdbas galvas Godoijas roks, bet tromantnieks
Ferdinands nevarja to paciest un t rads nesamierinmas nesaskaas ai valdnieku nam. [4.]
442-442
Kad ar pc Tilzites miera lguma Portugle neatteics no tirdzniecbas ar Angliju,
Napoleons 1807. gada 27. oktobr uzaicinja Spnijas valdbu prmct Portugli, iekarojot to ar
franu un spu apvienotiem spkiem un sadalot ts zemes Francijai un Spnijai. Spnijas
karalis Napoleona prieklikumam piekrita, un Napoleons pazioja, ka vi no Francijas vl
nosts pastiprinjumus ino karaspkam Portugl. Redzdams tva un dla ildu, Napoleons
izmantoja Kra IV izteiktos prmetumus dlam un pazioja, ka vi vairs nevarot uztict
Spnijas troni Ferdinandam VII, kas, pc via tva Kra IV vrdiem, jau esot vaings 2. maija
nemieros un franu asinsizliean. [11.] Tpc Napoleons uzaicinja Krli IV atkal uzemties
Spnijas valdnieka amatu, bet vecais karalis atteics, atstdams Spnijas troa mantoanas lietu
Napoleona izlemanai. Uzsdint ozefu Spnijas karatron Napoleons varja, bet paturt viu
tur pret visas 12 miljonu liels spu tautas gribu, - to pat Napoleons nespja ar visu savu armiju,
lai gan vi no skuma 1808. gad bija teicis :
Ja man lieta makstu 80.000 karavru, es to neuzsktu, bet man priek ts nevajadzs
pat 12.000 vru. T tak ir tra brnu sple! Un tomr nkamie 5 gadi pierdja, ka brnu
sple Napoleonam bija jturpina 5 gadus un jzaud taj 300.000 labkie karavri! Tik drga,
lk, oreiz iznca neprdomt un netaisni ieskt brnu sple, kas turpinjs 1814. gad ar
rzemnieku iebrukanu Francij un beidzs ar Napoleona atteikanos no troa.
Spi cnjs uz savas zemes un par ts atbrvoanu, bet bezsainie, galgi paguruie franu
kareivji k nopautas vrpas pilng nespk krita gar zemi, audami, lai spi dara ar viiem, ko
grib.
Napoleons, samis nelaimes ziu, 3 stundas nav runjis ne vrda : tik dzii un pilngi vi
izprata s nelaimgs padoans nozmi un sekas. Patiesb tas bija jau visu via iekarojumu
beigu skums. 17.000 franu karavru padoans trcgi apgdtiem, kara darbbai
27

nesagatavotiem, bet sav patriotism un katou ticbas aizstvan fantiski noskaotajiem

spu nemiernieku bariem tau t pacla spu paapziu un apgza pasaciu par franu
neuzvarambu, ka franiem labk btu bijis vai nu tli atstt Spniju, vai ar sapulcint visu tur
iespjamo franu karaspku, lai uz vietas revantos par Dipona armijas sagstanu.
4 nedas vlk Napoleonu prsteidza otra ldzga bdu zia. Uz Portugles karaa un
Spnijas nemiernieku lgumu Anglija bija nostjusi uz Pireneju pussalu nevien savu floti, bet
ar angu sauszemes armiju. 14. oktobr abi imperatori, visai sirsngi atvadjuies, rs, lai vairs
nekad nesatiktos.
Noskaidrojis
savus

un

Aleksandra
turpmkos
Eiropas

I
plnus

cietzem,

Napoleons steidzs
uz

Spniju.

5.

novembr
Napoleons
Vitori

ierads
un

ar

186.000 karavriem
uzska uzbrukumu
spu

karaspkam Ilustrcija 15 Nemieri Spnij

un nemierniekiem, bet rezerv Napoleons atstja 34.000 gvardes karavrus marala Besjra
vadb. [4.] 444-450
Kamr Napoleons atjaunoja savas armijas slavu Spnij, Taleirns jau bija pasteidzies
paziot Austrijai, ka Aleksandrs vairs nebot Napoleona turpmkais ldzbiedrs, ja Austrija
uzskot jaunu karu pret Franciju. Austrija tik to vien bija gaidjusi. Bez tam ar Parz taleirns,
kop ar Fu, bija atkal skui to pau intrigu spli, kas vienmr sks, ldz ko Napoleons bija
aizbraucis uz kauju laukiem.[11.]
Pc Napoleona aizbraukanas uz Parzi Spnijas iekaroana turpinjs. 1809. gada februr
frani pie Koronas sakva angu enera Mra (Moore) armiju un ieguva angu atvestos vairk
simtus lielgabalu. 20. februr enerlis Lanns iema Saragosu, kuras aizstvji pazaudja kdus
40.000 vrus. Slts 24. februr ielauzs Portugl ar 20.000 vriem un 29. mart iema Porto,
sakaudams 45.000 portugus un atemdams viiem 187 lielgabalus.
Ar oreiz frani pielaida vairkas kdas. Vispirms vii tikai ielenca, bet neiema
Kadiksu un neizncinja tur paglbuos spu nacionlo valdbu, kura no angiem pa jru varja
28

saemt visu vajadzgo un no Spnijas dienvidiem organizt pretestbu franiem. Otra un

vislielk Napoleona kda bija, ka vi 1810. gada 8. februr sadalja Spniju 7 liels gubers,
kuru prvaldanu uzticja saviem maraliem un eneriem, nododams viiem ar o apgabalu
civilprvaldi. T marals Oero valdja Katalonij, Slts Andaluzij, Kellermans Valladolid
u. t. t.
Ja Napoleonam Taleirna nodevbas d 1809. gada janvr nebtu bijis jaizsteidzas uz
Parzi, neuzvarot Pireneju pussal esoos pretiniekus, vi jau daus mneus vlk btu varjis
aizvest Spnij esoo armiju sev ldzi uz Franciju.
1815. gadam Napoleons iesauca kara dienest pavisam 3.153.000 franu vrieus, no
kuriem starp 1804. un 1815. gadu kauju laukos krita un mira no ievainojumiem 1.700.000
karavru. Napoleona pretinieku zaudjumi taj pa laik bija prsniegui 2 miljonus karavru.
Tik liels iedzvotju patri kara dienestam un bezgalgie kara gjieni pa rzemm jau Spnijas
kara laik ska nogurdint Francijas iedzvotjus. 1810. gad vis Francij skaitjs 160.000
karaklausb neieraduos un no kara dienesta aizbguo. Lai papildintu armiju, Napoleons
dibinja ar citu tautu nacionlos karapulkus. [4.] 452-454
Secinjumi Ms secinjm, ka Napoleona armijas pacieas kritums, bija tas, kas
noveda armiju pie pirm sabrukuma Spnij un vlk ar Krievij.

29

Ilustrcija 16 Kaujas Piraneju pussal

1

Rolica

Vimiero

Sahagun

Benavente

Cacobelos (Villafranca)

Corunna

Oporto

Cadiz

Talavera

10

Bussaco

11

Fuentes de Onoro

12

Barrossa

13

Albuera

14

Ciudad Rodrigo

15

Badajoz

16

Salamanca

17

Burgos

18

Vitoria

19

San Sebastian

20

Sorauren

21

Saragossa

22

Bailen

23

Somosierra

24

Garcia Hernandez

25

Madrid

26

Tudela

27

Pan Corbo

28

Valmaceda

29

Ocana

30

Valencia

31

Bayonne

32

Arroyo dos Molinos

33

Medillin

34

Medina del Rio Seco

35

Almeida

36

Toulouse

37

Vera

30

1.11.Cas pret pvestu

Tikpat ilga un nesekmga, k ar Spniju, bija ar Napoleona ca ar pvestu. Lai gan
pvests Pijs VII bija 1801. gad nosldzis ar Napoleonu konkordatu un 1804. g. Decembr
ieradies Parz Napoleona kronan, pvests juta, ka bs visai grti sadzvot ar Napoleonu, jo
Napoleons sav paa nodibint valst negribja ciest sev blakus nekdu citu varu. Vi gribja
bt viengais pavlnieks un vljs, lai ar gargs lietas tiktu krtotas sazi ar valsts augstko
varu.
Jau 1805. gad, kad Napoleons bija Miln kronjies par Itlijas karali, vi tur ieveda
savu civilkodeksu un ska iecelt jaunos bskapus, neievrojot konkordatu, ko pvests Pijs VII
bija nosldzis ar Cizalpinas republiku. [4] 455-455
Secinjumi Ms secinjm, ka baznca nekad nesadzvos ar valdnieku un otrdi.

1.12.rglns
1810. gada 11. mart Napoleons apprec Marie Louise, lai saglabtu mieru ar Austriju.
Gandrz tikpat neizdevgs k Spnijas kar un ca ar pvestu bija Napoleona minjums
nodibint paam savu dinastiju. Via jaun sieva bija prk jauna un brniga, lai viai btu
kds iespaids uz Napoleonu un lai via Napoleona imprij spltu kdu lomu. Napoleons tomr
bija viai diezgan stipri pieries, 20. marta rt ar 101 lielgabala vienu Parzes un Francijas
iedzvotjiem bija paziota prieka vsts, ka Napoleona imen sagaidts dls. [4.] 465-466
Secinjumi Ms secinjm, ka slaveniem cilvkiem nekad nav veiksmga imenes
dzve.

1.13.Krievijas karagjiens
Kop 1809. gada Napoleona un Aleksandra draudzb ska rasties plaisas. Napoleons
prmeta Aleksandram neatkltbu un norunu lgumu neturanu, bet Aleksandrs Napoleonam
neuzticbu un krpanu. Jau ilgku laiku abi imperatori bija vienldz neapmierinti ar Tilzites un
Erfurtes lgumu sekm un viens ar otra, k sava sabiedrot, rcbu. Napoleons juts nepatkami
prsteigts par Aleksandra I labvlgo izturanos pret Austriju 1809. gada kara gjienu laik un
vljs daudz aktvku Krievijas uzstanos pret Angliju. Aleksandrs gan bija ar mieru slgt
savas Baltijas jras ostas angiem, bet prasja tiesbu ielaist Krievijas osts neitrlo valstu un
ameriku kuus, lai gan Napoleons apgalvoja, ka neitrlo valstu kuu vairs nemaz neesot un tie
visi esot Anglijas kui.

31

Napoleons bija kuvis par Krievijas kaimiu. Aleksandrs I baidjs, ka kd jauk dien is
kaimi vartu pieprast, lai ar Krievija atdod Polijas lielkazistei piederjus un vlk
Krievijai pievienots zemes.
Kop 1811. gada rudens Aleksandrs I bija gatavojies izskaidroties ar Napoleonu, beidzot,
1812. gada 27. aprl via stnis Parz kazs Kurakins iesniedza Napoleonam ultimtu, kur
Aleksandrs pieprasja tiesbu brvi tirgoties ar neitrlm valstm, visas Prsijas un ar Zviedrijas
Pomeranijas iztranu no Francijas karaspka un Dancig eso franu garnizona samazinanu.
Paredzdams, ka via ultimtam nebs nekdas nozmes, Aleksandrs I jau 22. aprl bija
izbraucis no Pterburgas, lai dotos pie armijas, kas bija sagatavota stties pretim Napoleona
uzbrukumam.
Ar Napoleons jau ilgku laiku bija gatavojies karam un 1812. g. 24. februr nosldza
lgumu ar Prsijas karali. Napoleons viam atlaida 20 miljonus franku no kara zaudjumu
atmaksjams summas, par to Fridriis-Vilhelms III apsoljs nostt Napoleonam palg 20.000
karavrus. To vi ar izdarja, un tie bija pru enera Jorka karavri, kas 1812. gada vasar k
Napoleona marala Makdonalda korpusa daa iema Lietuvu un Kurzemi un atnca ldz pat
Rgai. Ttad 1812. gada skum Napoleons bija vairku lielu armiju vadonis, kuram klausja
1.188. karavru.
Vartu domt, ka da, tik liela armija ir patiem neuzvarama, bet drzi pierdjs, ka s
armijas lielums un ts dado tautbu sastvs bija s armijas un ar Napoleona imprijas
nespks.
Cik dadas tautbas Napoleons bija sakopojis Krievijas kara gjienam, redzams no t, ka
1812. g. 1. jnij pie Krievijas robem savktos 12 Napoleona armijas korpusos bija das
tautbas: imperatora gvard franu un holandieu kjnieki un pou ulni ; marala Mir
komandt 40.000 vru kavalrija ar poi un Vestfales, Bavrijas un Virtembergas vciei; pirm
armijas korpus, ko komandja Dav, bez 3 franu divzijm vl 3 cittautieu divzijas ar pou,
spu un Meklenburgas, Hesenes un Badenes vcieiem; otr, Udino, korpus portugi, kroati,
veiciei, bet tre (marala Neja) korpus iliriei, portugi un Virtembergas vciei. Ceturt
korpus, ko komandja Itlijas vicekaralis Eiens Boharn, bija gandrz tikai Ziemeitlijas
iedzvotji, bet piekt Jzepa Poatovska komandt korpus tikai poi un sest Guvijona
Sen-Sra (Gouvion Saint-Cyr) komandt korpus tikai Bavrijas vciei (kuru enerlis Vrede
gadu vlk jau savus bavrieu pulkus vadja kaujs pret Napoleonu un Franciju). Septt
korpus bija Reinij vadb savkti tikai Saksijas vciei, kas viss kaujs k pirmie atstja
franu armiju, dezertdami vai ar prbgdami pie pretiniekiem, un 1813. gad Leipcigas kaujs
prgja pie vcieiem ar franu ieroiem un apaudja savus agrkos kara biedrus. Astot
korpus, ko komandja ino, bija tikai Vestfales vciei, un ie 3 korpusi (6., 7. un 8) bija padoti
32

Napoleona brlim, Vestfales karalim eromam, k armijas komandierim, kas bija vismazk
piedzvojuais un visnespjgkais Napoleona armijas enerlis. Viktora komandt 9. korpus
bija frani, poi, holandiei un Badenes, Hesenes-Darmtates un Bergas vciei, bet msu
Latvijas tagadj teritorij, toreizj Kurzem un Vidzem, 1812. g. ienkuaj marala
Makdonalda komandt 10. franu korpus bija poi un Saksijas virtembergas un Vestfales
vciei un divas Prsijas karaa Napoleonam palg stts divzijas, ko vlk komandja
krieviem draudzgais un franus nstoais vcu enerlis Jorks von Vartenburgs. Tikai dau
nedu laik pc Krievijas robeas prieanas, tas ir aizejot no Niemanas ldz Daugavai (no
Kauas ldz Vitebskai), no 1812. gada 24. jnija ldz 1. augustam, Napoleona armija bija
pazaudjusi pri par 120.000 karavru, pc daiem apriniem pat 150.000.
Ja agrks kaujs Napoleons savu karaspku bija sagrupjis armiju korpusos, lai tie btu
patstvgki lielku kauju izcnanai, tad tagad vi savus 12 kjnieku korpusus un 4 kavalrijas
divzijas sadalja vl 3 liels mass, t. i. Atsevis armijs. Galven armija ir apmram 300.000,
pa lielkai daai franu karavriem, bija Napoleona paa vadb. s armijas kreiso sprnu no
Tilzites uz Jelgavu un Rgu pret krievu uzbrukumu no Pterburgas puses apsargja Makdonalda
korpuss ar Jorka pru divzijm. Uz dienvidiem no Napoleona viu armiju centr gja 80.000
itu un bavrieu prina Eiena vadb, bet lab sprn no Varavas uz Grodu 70.000 pou
un vcu karavri Vestfales karaa eroma vadb.
Aleksandrs varja Napoleona Lielai armijai pretim nostdt ar 3 armijas, bet tikai ar
230.000 karavriem, no kuriem 130.000 vri bija sapulcinti Barklaja-de-Tolli vadb uz
ziemeiem aiz iemanas. Uz dienvidiem no via 60.000 karavri bija nodoti enera kaza
Bagrationa vadb, bet, aizsargjot ceus uz Kiveju un Dienvidkrievijas auglgajiem apgabaliem,
stvja Tormazova 40.000 karavri. Aleksandrs I nezinja, kdu ceu Napoleons izvlsies, jo
Napoleons varja vai nu caur Tilziti, Jelgavu un Rgu doties uz Pterburgu, vai ar caur Kauu un
Viu, vai Varavu un Grodu iet uz Maskavu, vai beidzot, - ar caur ijevu iet uz Maskavu,
ieemot papriek Krievijas auglgos apgabalus.
Krievi bija izvljuies aizstvans taktiku, ataudami franiem uzbrukt. Zindami sev
plau un drou aizmuguri, krievi to varja sev atauties. Iebraucis 1812. gada 23. jnij Kau,
Napoleons bija pavljis savam sapieru enerlim Ebl uzcelt 3 tiltus pr iemanu. Nepilnu 2
stundu laik is darbs bija padarts, un vairk dienas gan pie Kauas, gan Prmiem un citur
turpinjs Liels armijas prieana pr iemanu un ieieana Krievij. 28. jnij Napoleons jau
bija Vi. Bagrationa armija pa to laiku bija jau prgjusi Bereinu pie Bobruiskas un pc tam
ar Depru un nu devs uz Smoensku, lai savienotos ar Barklaja armiju, kas pie Drisas un
Daugavas gribja nosegt Napoleonam ceus uz Pterburgu, ja Napoleons btu domjis turp
doties. 17. un 18. august pie Smoenskas notika kaujas, kurs krievi pazaudja 12-13.000 un
33

frani kdus 6-7.000 karavrus. Barklajs pc tam atkps, atstdams aizdedzinto Smoensku
franiem. Marala Neja korpuss uzska niknu kauju ar krievu armijas enera Tukova korpusu.
Abas puses pazaudja 7 ldz 8.000 karavru katra, nekdus pankumus neiegdamas.
24. august Napoleons izbrauca no Smoenskas. Vi bija nolmis doties tiei uz Maskavu,
cerb, ka tur Aleksandrs I bs spiests izlgties no via miera slganu. Bet Aleksandrs I bija
nolmis, ja vajadzgs, likt krievu armijai atkpties cauri visai Eiropas Krievijai, pat pri Urlu
kalniem, ldz btu sapulcti tik lieli krievu karapulki, kas galgi izncintu Napoleona Lielo
armiju. Tpc Aleksandrs I piekrita Barklaja-de-Tolli atkpanas taktikai. Beidzot, septembra
skum, Kutozovs bija nolmis izcnt Maskavas aizsargans cu, un vairk k 100 kilometrus
uz rietumiem no Maskavas pie Boroino (Borodino), Gorki un Semjonovskoje sdm atradis
labas aizsargu pozcijas. Jau 5. septembr pie t saukt evardinas reduta notika franu un
krievu sadursme, kur abas puses zaudja pri par 5000 karavru katra, kas liecinja, ka krievi
bija nolmui pretoties un bez svas kaujas negribja Maskavu atdot.

1.13.1.Boroinas kauja. Maskavas ugunsgrks un Liels armijas boj

ieana.
1812. gada 6. septembr Kutozovs deva saviem karavriem iespju atpsties. Napoleons
bija iepriekjs diens apsaldjies. Vi papriek bija gribjis ar savu armiju palikt pa ziemu
Vitebsk, lai tad nkam 1813. gad iekarotu Pterburgu un Maskavu un vl gadu pc tam
1814. gad galgi pakautu sev visu Krieviju. Bet nezin kas bija licis Napoleonam o domu
aizmirst, un t nu ldz pat 1812. gada septembra skumam via karaspks, kas jau bija zaudjis
prk daudz zirgu un cilvku un, aizvests vairk tkstous kilometrus no savm mjm, vl
nebija guvis nekdus pankumus.
Boroinas kauj vai, k Napoleons to nosauca- Maskavas kauj gan vl krieviem bija
tikai sakopoti 120 ldz 140.000 karavri ar 640 lielgabaliem, bet ar Napoleona karaspks bija t
samazinjies, ka vi varja laist cs tikai kdus 130.000 vrus ar 587 lielgabaliem. 7.
septembr, pulksten 5, kad marals Nejs pazioja, ka pulki sagatavoti kaujai, Napoleons, kas vl
arvien slimoja no apsaldans, atbildja Nu, iesim atvrt Maskavas vrtus!. bija pirm
kauja, kuru Napoleons, pats pret savu agrko laiku paradumu, nevadja persongi un neierads ne
visgrtks, ne ar iziroks cu viets. Nevardams labi prredzt kaujas lauku, Napoleons
ne katrreiz varja dot vajadzgs kaujas pavles. Piemram, kad pc karstm uzbrukuma cm
dai franu pulki bija aizlauzuies gandrz ldz pat krievu armijas centram, un marals Nejs ldza
Napoleonu stt palg via 18.000 vru stipro gvardi, lai galgi satriektu un padztu visu
34

Kutuzova armiju, Napoleons atbildja, ka gvarde viam varbt, bot vajadzga rt vai vlks
kaujs, jo, tik tlu ienkui sveaj zem, vii nevarot palikt bez stiprm rezervm.
T rkodamies, Napoleons pats prkpa vienu no saviem galvenajiem kauju likumiem un t
lieku reizi pierdija likuma pareizbu. is likums skan t: enerlis, kas savas rezerves taupa
rtdienai, top arvien sakauts. Napoleona noskaojums un nespks bija pa daai par iemeslu tam,
ka Napoleons Boroinas kauju vadja bez vajadzgs un viam parasts enerijas. Tapc ar s
kaujas rezultti nebija vairs tik spdoi, k agrks cs, lai gan krievi vakar pc kauju
izbeigans pamazm atkps. Vii atstja franiem brvu ieeju Maskav, ldz ar Boroinas
kauju lauku, kur palika kdi 30.000 krituu un ievainotu franu un apmram 50.000 krievu
karavru. Napoleonam ce uz Maskavu bija brvs. Napoleons zaudja krituas 12 enerus un
10 pulkveus, un ievainotus 38 enerlus un 25 pulkveus, bet krievi vl vairk; krituo starp
bija ar varongais enerlis Bagrations
14. septembra pcpusdien Napoleons iebrauca Maskav. Ilgku laiku vi kavjs
Maskavas apkrtnes augstien, apskatdams no Zvirbuu kalniem o daudziem zeltainiem
bazncu kupoliem un koka namiem un tiltiem bagto vecmodgi dvaino pilstu.
Marseljezu dziedot, Liels armijas noguruie karavri priecgi steidzs ienkt Maskav,
cerdami tur dabt atptu, prtiku un vismaz uz kdu laiku cilvcgkus dzves apstkus. Liels
bija viu prsteigums, kad vii atrada Maskavu pavisam tuku. Drzi Napoleons un via armijas
prliecinjs, ka krievu valdbas un privts iestdes un iedzvotji bija izvkuies. Nodomjis
pavadt Maskav ziemu, Napoleons tli iecla enerli Mortj par Maskavas komandantu,
piekodindams viam neataut karavriem neko aizskart. 14. septembra vakar jau Napoleona
Liel armija bija novietota Maskav. Napoleons pats ar tbu bija apmeties Kreml, Krievijas
bijuo valdnieku telps. K vsturnieki ststa, Napoleons prguljis krievu caru ciltstva Miea
Romanova gult. Bet nebija frani vl ne lga iekrtojuies jauns telps, ne ar krietni
iebaidjui no Krievijas sen galvas pilst atrastajiem labumiem, ka Maskav izcls
ugunsgrks. Pie tam uz reiz trs viets. K izuvuas skaidas, jautri sprakdamas gaim
liesmm dega Maskavas izkaltus koka kas, un Napoleona karavriem bija dgi
jnostrdjas, kamr dabja uguni ierobeot. Sevii tpc, ka Maskav nebija ne
privtiedzvotju, ne ar pumpju uguns dzanai. Divs viets franu kareivjiem izdevs uguni
nodzst, bet tirgus bds bija par daudz degoa materila, lai tur vartu uguni ierobeot.
Nkams dienas pievakar ugunsgrks sks par jaunu. oreiz Maskava ska degt uzreiz 15
viets, un piesteigus franu kareivju ugunsdzsju komandas atrada, ka uguns visur tm
pielikta. Napoleonam vairs nebija aubu : krievi bija nolmui nevien nodedzint Maskavu ar
taj atsttajiem krjumiem, bet ar sadedzint ienkuo franu karaspku.

35

Nesagaidjis no krieviem miera prieklikumus, Napoleons ska pats meklt izdevbu

ievadt sarunas ar Aleksandru. Tda viam rads Maskavas ugunsgrka d. 16. septembr
sacls tds vj, ka nebija vairs ko domt par Maskavas dzanu. Pa gaisu lidoja milzgi
dzirksteu ki, lielas pagales un citu degou vielu gabali, kas aizdedzinja prjos namus. Ugun
sabruka koka kas, bazncas, pat pilis. Uguns tri tuvojs Kremlim, un Napoleonam caur
degom km bija jdodas projm uz rpus Maskavas esoo Petrovskas pili. Ugunsgrks
izdzina no paslptuvm ar Maskav palikuos iedzvotjus, kuriem nkams diens ska
pietrkt uztura. Napoleona karavri, redzdami, ka ugun sadeg lielas vrtbas, nebija vairs
atturami no laupanas un ska pievkt visu, ko katrs atrada par labku, t. i. Napoleona armija
ska noteikti demoralizties. Vl aunka lieta kuva nkams diens, kad kareivji ska
iztukot Maskavas iedzvotju un tirgotju pamestos vna un degvna pagrabus un noliktavas.
Maskavas ugunsgrk aizgja boj milzu
vrtbas. K ststa, sadegui ar 15.000 krievu
ievainotie karavri, kas bija palikui Maskavas
slimncs. Napoleons pc ugunsgrka lika savkt
pagrabos un citur palikuos produktus, kuru btu
pieteicis pusgadam visas franu armijas un
Ilustrcija 17 Dego Maskava

paglbuos Maskavas iedzvotju uzturam, un

uzdeva izdot prtiku ar Maskav palikuajiem civiliedzvotjiem un brnu patversmei, ar kuras

prvaldnieka enera Tutelmina starpniecbu Napoleons minja ievadt sarunas ar Aleksandru
I. Tomr veltas bija Napoleona ples.
Napoleona galv bija vesela rinda projektu. Ja vi tos realiztu kas paliktu pri no
Krievijas valdnieku un Aleksandra I imprijas? Laikam gan itin nekas. Napoleons 1812. gad
varja ar Poliju pasludint par neatkargu valsti, un gan jau tad poi pai btu rpjuies par
savas neatkarbas aizsarganu, bet Napoleons btu ieguvis uz visiem laikiem uzticamus
sabiedrotos, nevien cs pret Krieviju, bet ar viss turpmks cs pret Austriju un Vciju.
Beidzot, Napoleona rcb bija vl kds cits, daudz lielks un spcgks trumpis, nek visi
iepriekjie. Napoleons varja jau no Kauas, t. i. ienkot Krievij, pasludint krievu zemnieku
dzimtbanas atcelanu un atbrvot vius no kalpoanas muiniekiem. Gadu simteiem krievu
zemnieku miesa un dvsele bija vrguas laicg un garg verdzb, kuras des Napoleons
varja saraut ar vienu spalvas vilcienu un izdalt krievu zemniekiem zemi. Kpc vi to nedarja?
Kpc vi nesadalja Eiropas Kreviju tpat k pirms daiem Itlijas un Vcijas valstis, k
Austriju, Holandi un Spniju? Vsture vl uz to nedod atbildi.
Nca ziema virs, un Napoleons bija aizgjis daus tkstous kilometrus no Rietumeirop
via prvaldan esom valstm. Kas notiks ar tm, ja Napoleona Liel armija ies Krievij
36

boj? Jau tagad Maskav Napoleonam trka zirgu un karavru. Vi tpc sirsngi rpjs nevien
par Rietumeirop esoo valstu lietu krtoanu, saemot kurjerus ar ziojumiem un stot turp
rkojumus un pavles, bet ar ar papildspku sagdanu savai Lielajai armijai. Labi zindams,
cik grti sagdt un apmct kaujm spjgu armiju, Napoleons pavlja, lai Francija un Itlija
iesauc karaklausb tos znus, kas btu jiesauc tikai 1814. gad.
Daa Napoleona karavru gribja pierunt Napoleonu iet uz Pterburgu, ieemt to, nogzt
Aleksandru I no troa un tad caur Igauniju, Latviju, Lietuvu un Prsiju doties uz mjm. Bet
Napoleons zinja, ka karagjienam uz Pterburgu vajadzja lielku un labku armiju, nek t,
kas bija palikusi Napoleonam, vajadzja ar zirgus un siltkus aprbus, bet kur tos lai em?
Pagriezieties uz dienvidiem? Iet tur un pavadt ziemu? Bet pa to laiku Aleksandrs I bs
sakopojis un apmcjis varenu armiju. Jau tagad Kutuzov vairk k 100.000 vri stvja
Maskavas tuvum un gaidja, kurp dosies Napoleons. Ja vi ies uz dienvidiem, bs jcns ar
Kutuzovu. Napoleons cu nebaidjs, bet kas notiks, ja ar nkam ca bs tikpat asiaina, k
pie Boroinas?
Apgrtint sevi vl ar 10.000 lieliem ievainotiem un no savas prpalikus armijas ziedot
nvei vl kdu dau un nezint, kad pienks rezerves, to Napoleons negribja. Un ja ar
Pterburgu vi ieemtu, vai tad vi btu jau Aleksandru I no troa nogzis? Krievija bija
prk plaa, lai to vartu iekarot ar Rietumeiropas mroga armiju. s rps t iespaidoja
Napoleonu, ka viu dau reizi prma tda pat aptija, k pa Boroinas kaujas laiku, un visi te
mintie iemesli kop gan laikam ar bija noteicoie, kas piespieda Napoleonu doties r no
Maskavas.
35 dienas, t tad veselas 5 nedas Napoleons bija nodzvojis Maskav, un tomr vi nek
nebija

pancis.

Polijas,

Ukrainas

un

Tataru

Nacionls valstis palika nenodibintas, krievijas

zemnieku dzimtbana neatcelta, Aleksandrs I no
troa nenogzts, krievu armija nesatriekta. Pc
Spnijas t bija lielk neveiksme imperatora m.
Vl lielku o neveiksmi padarja prk agri
uznkus un prk barg ziema. 25. oktobr pie
Ilustrcija 18 Tilta celana pri Stuankas upei

Malojaroslavecas notika niknas cas. Septias

reizes o pilstiu iema frani un atkal vienmr pazaudja. Tas liecinja, ka Kutuzovs bez
lielkas cas neaus Napoleonam doties uz dienvidiem.
Agri uznkus ziemas, ar 15 ldz 30 salu, neizbraucamo ceu, cilvku un zirgu barbas
un siltu aprbu trkuma d, atkpans drzi vien izvrts par franu armijas vislielko
nelaimi. Vl aunku to padarja krievu kazaku un partizu uzbrukumi novrguajiem Liels
37

armijas karavriem, kas nespja pretoties. Zirgu trkuma d vii nevarja vairs noorganizt
aizsardzbu, ne ar izstt izlkus, kpc oti biei kazaki un zemnieki ar vislielko necilvcbu
spdzinja atpaka palikuos vai prtiku mekljot noklduos Napoleona karavrus, nereti tos
dzvus aprokot zem vai ar sakropojot. Barbas trkuma d no pri palikuajiem 4500 zirgiem
jau nkams diens nobeidzs kdi 3.000. Ar kareivji cieta badu, un viu uzturs bija den
iejaukti milti un gandrz jla zirgu gaa. Kad Napoleons 15.novembra rt izbrauca no
Smoenskas, laiks bija 25 C auksts. Daudzi noguruie karavri, kas vakaros apsds pie
ugunskuriem, ldz rtam bija nosalui. Protams, ka tdos apstkos grti bija uzturt disciplnu,
tomr Liels armijas karavri vl arvien cnjs pret vius vajjoiem krieviem, kas tagad
uzmcs no vism pusm.
Napoleons pavlja tli pie Stuankas (Studjankas) uzcelt 2 tiltus : vienu vezumniekiem,
otru kjniekiem. enera Ebl sapieri, ldz jostas vietai stvdami den, taisja tiltus, dzdami
pus upes diben un nostiprindami tos. T bija visaugstk padisciplna, uzupurjoties citu
lab, jo neviens no iem ledain den prsaluajiem Napoleona karavriem nepalika dzvs.
28.novembr krievi bija klt, bet, ar viu artilerijas viiem pr galvm sprgstot, Liel
armija turpinja prieanu pa o viengo tiltu, kur bija tda drzmans, ka oti daudzi tika
nogrsti upes straum un noslka. Vl 10 gadus vlk krievu zvejnieki atrada up no slkou
kauliem un sanests smilts radus daudzs salias, gar kurm burbuoja upes dens un uz kurm
ziedja zils neaizmirstules un dzeltenie purenes.
29. novembr krieviem izdevs saaut ar o tiltu, un tad nu sks atpaka palikuo un
noklduo Liels armijas karavru tradija, kuriem vairs nebija cea uz dzimteni. Jau Maskav
par Krema sasprindzinans minjumu, Napoleonam aizejot un par krievu krusta noemanu
Ivana Barg zvanu tornim Kreml, krievi bija noslepkavojui 4000 Maskav pamestos franu
ievainotos.
Divas nedas vlk Liels armijas atliekas prgja iemanu, bet vl pirms tam, 6.
decembr, sals bija sasniedzis jau 36 C, 8. un 9. decembr Vi ienkuas "Liels armijas"
atliekas bija skuas ta laupt Vias veikalus un namus, ka bija sacluas pret sevi visus Vias
iedzvotjus. Franu galveniem spkiem aizejot, Vias iedzvotji, atriebdamies par laupanu,
nogalinja kdus 20.000, bet pc citam zim, pat 40.000 Vi atpalikuos-prdzruos, slimos
un ievainotos "Liels armijas" karavrus.

38

No

420.000

karavriem,

ko

Napoleons

1812.

gada

jnij

bija

prvedis

pr

iemanu,

uz

Krieviju

ejot,

un

kuriem vlk bija

palg pienkui vl
113.000, t tad no
Ilustrcija 19 Donas pri Stuankas upei

pavisam

533.000

Liels

armijas

karavriem 1812. gada decembr pr iemanu atpaka prgja tikai 18.000. Bez viiem dzvi bija
palikui vl kdi 55.000 karavru no tiem, kas bija nostti ar Makdonalda korpusu uz msu zemi
un ar Reinij un varcenberga korpusiem apsargja Napoleona armiju no citm pusm. Kdi
50.000 bija dezertjui pa kara skum un aizbgui atpaka uz mjm, bet kdi 130.000 bija
palikui Krievij k gsteki.
Lielajai armijai atkpjoties vii devs caur Olaini uz mjm atstjot Kurzemi gandrz
tuku [4.] 476-500
Secinjumi Ms secinjm, ka viena kda cilvka dzv var izmaint daudzu citu cilvku
dzves. Napoleons pazaudja savu draudzbu. Un laupjumi Krievij nepalika nesodti- krievu
tauta atriebs par visiem prdarjumiem t jau nosaluajiem karavriem. Ms ar secinjm nto,
ka ir iespjams saliedt vairkas tautas vien armij.

1.14.Sest koalcija
Francijai un Napoleonam
bija beidzot jcns pret visu
Eiropu.

No

Rietumiem

bija

Spnija

un

Portugle,

no

Austrumiem Krievija un Austrija,

bet no Ziemieiem Anglija. Tpc
Napoleonam

vajadzja

armiju

rekrutja

vi

jaunu
jaunus Ilustrcija 20 Krievu armija iejj Parz 1814. gad

franu karavrus, vai gandrz brnus, bez nekdas pieredzes, bez nekdam iemanm.

39

Napoleons audja Vciju. Vciju iema krievi, jo laicgi netika nostti spki. Francijas
spkus aizkav Spi un Portugi. No Dnijas uzbrk Zviedri (Norvija tiek okupta).
Francijas 70.000 karavri pret pus miljonu ienaidnieku. Un ienaidnieki neapstsies pirms
neizncins Napoleonu. Krievu, Austrieu un Spu karaspks bija iencis Parz tikmr Vn
sks kongress, kura mris bija sadalt Eiropas karti pc Napoleona kariem.
Napoleons bija saniknojis Eiropu un tagad viam vajadzja par to atbildt. Tas, ka sveas
armijas mars pa Parzes ielm bija jbt skaidram jau atgrieoties no Krievijas, tas bija tikai
laika jautjums.
Secinjumi Ms secinjm to, ka Viens kongress var izmaint visas Eiropas likteni. Un to, ka
labk, lai tev ir daudz draugu nevis daudz ienaidnieku.

1.15.Napoleons aizbrauc uz Elbas salu

1814. gada 20. aprl Napoleons Fontnblo pils Balt zirga pagalm pdjo reizi piema
savas vecs gvardes pardi. Noskpstjis gvardes komandieri enerli Pt (Petit) un gvardes
karogu, Napoleons savai gvardei, starp citu, teica dus atvadans vrdus :
Mana vec gvarde! Es gribu atvadties no jums. Kop 20 gadiem es arvien js esmu
atradis goda un slavas ceos. Tur js arvien esiet izturjuies ar drosmi un uzticbu, un ldz pat
pdjm dienm js man esiet to pierdjui.
Jau nkam dien 28. aprl Napoleons uzkpa Anglijas fregat Undoubted
(Neaubgais), ko pavadja 2 Francijas kara kui, un pc nedas 4.maij iebrauca Porto
Ferrjo, savas nkams valsts galvas pilst.
Elbas salas baterijai un atbraukuajiem kara kuiem salutjot, Napoleons 4. maija
pcpusdien nokpa no angu kara kua sav nkam valst. Viu sagaidja Elbas salas galvas
pilstas galva un uz sudraba papltes pasniedza Napoleonam pilstas atslgas, pc kam jaunais
salas valdnieks ar pavadoiem devs baznc uz svingo dievkalpojumu.
Nkams diens Napoleons iepazins ar savu jauno valsti. Vi bija stipri prsteigts, ka t
tomr bija prk maza.[ ]
Napoleona ienaidnieki gdja, lai sargtintu katru via acumirkli, jo vii gribja
Napoleonu vienkri izncint. Ar skumjm Napoleons vroja, ka via sieva Marija-Luze
aizbrauca uz Vni un palika tur, lai gan Napoleons oti gaidja viu Elbas sal atbraucam.
Napoleona dlu mazo rglnu bija pamis via vectvs eizars Francis un neizlaida
vairs no Vnes.
Jaun valdnieka karaa Ludviga XVIII valdana neatrada Francij daudz piekritju.

40

Elbas sal dzvodams, Napoleons biei dabja dzirdt par nemieru Francij ar Ludvia
XVIII valdbu, tpat ar par franu tautas un armijas cerbm, ka Napoleons ieradoties kdu
dienu paglbt vius no monarhistu un atjaunojoos partiju posta. [4.] 552-554
Secinjumi Ms secinjm to, ka Elbas sala priek imperatora ir par mazu un to, ka, lai kda
vara btu ienkusi agri vai vlu atgriezsies vec vara.

1.16.Vlreiz imperators
1815. gada 26. februr Napoleons, izmantodams gadjumu, kad viam piekomandtais
Anglijas komisrs bija izbraucis uz Dam dienm uz Livorno, iesdinja fregat Inconstant
un das laivs 1100 savus karavrus un devs ce uz Franciju. Braucot vi lika uzrakstt vairk
eksemplros uzsaukumu franu tautai.
Jau 1815. gada 1. mart Napoleons ar savu flotili* iebrauca Sv.una jras lc starp
kannm un Antbu. Pulksten 23 vi devs uz Kannm, un no ejienes sks veco imperatora
rgu lidojums pr Franciju ldz paai Parzei.
Ka Napoleons 1. mart bija izkpis Francijas piekrast, par to Parz dabja zint tikai 5.
mart.
Lafrjas kalnu spraugas Napoleona avangards prsteidza Marna karavrus, kuru bataljona
komandieris izdevgo dabisko ru d domja apturt Napoleona karavru uz prieku ieanu.
Ieraudzjis Napoleonu tuvojamies ar nelielu kareivju grupu, enera Marna adjutants
Randons liel uztraukum nokomandjis savai rotai: Lk vi! aut! bet via kareivji k
apstulbui, trcom rokm un kjm, blm sejm raudzjuies uz tuvojoos Napoleonu un nav
spjui doto pavli izpildt.
Piekt pulka kareivji! Vai js mani pazstiet? Tad, atpogjis savus zaganpelkos vis
franu armij pazstamos imperatora svrkus un pancies vl pra sous uz prieku, turpinjis :
Ja jsu starp ir kds, kas grib nogalint savu imperatoru, vi var to dart. Es te stvu jsu
priek! Nu Napoleona vecie karavri vairs nav varjui izturt nervu sasprindzinjumu.
Lai dzvo imperators! atskanjis viu sauciens, un visa rota klupdama, krizdama
steigusies pie savas vadoa skpstt viam rokas, krist pie kjm, apkampt viu un visdi, k
vien prazdami, pardt savam bijuam vadonim uzticbu un padevbu. Grenobl eso 7. kjnieku
pulka komandieris Beduajrs (Bedoyere) izvedis visu savu pulku Napoleonam pretim un
pievienojis via 1100 karavriem. enerlis Marns, gribdams aizturt prjos pulkus no
prieanas Napoleona pus, licis noslgt pilstas vrtus, bet sankuie 2000 apkrtjo zemnieku
ar lpm un pagalm un, bruoti dakm, izkaptm un vecm bism, kop ar pilstas vaos
sakpuiem Grenobles iedzvotjiem un karavriem apsveikui Napoleonu. Drzi pc tam ratnieki
ar bieziem ozola diem ielauzui Grenobles vrtus un Napoleonu uz rokm ienesui pilst,
41

skai gaviljot armijai, zemniekiem, pilstniekiem, vriem, sievm un brniem. Pilstas ielas tli
apgaismotas k svtkos, bet pusstundu vlk pie Napoleona viesncas balkona atnkusi
strdnieku grupa un atnesdama izlauztos Grenobles vrtus, uzrunjusi Napoleonu :
Tavas labs pilstas Grenobles atslgu trkuma d ms Tev atnesm pilstas vrtus!
Lion un cits pilsts notika gandrz tas pats.
Kamr lielk daa kareivju un pilstu lauku iedzvotju tli nostjs Napoleona pus,
pilstu turgks aprindas un Napoleona bijuie marali un eneri bija stipri naidgi noskaoti
pret via prbraukanu.
Nejs ar savu nelielo armiju jau bija izgjis Napoleonam pretim, lai sagsttu o Elbas
salas vru un likvidtu via neprtgo paskumu, kad piepei 14. mart 76. kjnieku pulks, kas
bija Neja armijas avangard, prgja Napoleona pus. Nejs zinja, ka ar citi via pulki dars to
pau. Ar Nejs pats nespja vairs ilgk pretoties vec kara biedra jtm un uzticbai un, atzinis un
izziojis pavl Napoleonu par imperatoru, prgja via pus.
Ludviis XVIII rkojs visai eneriski, lai nepielaistu Napoleona ienkanu Parz. Vi
mobilizja 3 miljonus nacionlgvardes, iesauca Likumdoanas iestdes un provinu
enerlsapulces, savca divas armijas, un tomr nekas neldzja. Napoleons k rglis lidoja no
pilstas uz pilstu, bez nevienas paas sadursmes, bez neviena viena. Jau Lion Napoleons k
imperators bija parakstjis pirmos 11 rkojumus, bet 20. mart gaviljoie Parzes iedzvotji viu
uz rokm ienesa Tijer pil, no kuras iepriekj vakar Ludviis XVIII bija izbraucis uz
ziemeiem.
Pc atgrieans Parz Napoleons pazioja Eiropas valstu galvm, ka tautas mlestba esot
viu novedusi atpaka Francijas tron.
Eiropas valdnieki uz o Napoleona vstuli neatbildja : vii bija nolmui ar Napoleonu
vairs nerunt. Kad 1815. g. 5. marta vakar Vn pienca zia, ka Napoleons no Elbas salas
aizbraucis uz Franciju, Austrijas eizars pavlja Meternicham paziot citm valstm, ka vi
esot jau uzdevis Austrijas armijai doties ce uz Francijas robem.
25. mart 4 Eiropas lielvalstis : Anglija, Austrija, Krievija un Prsija parakstja s Svts
apvienbas vai t saukto Alianses lgumu, kura nolks bija Eiropas miera uzturana, protams,
ar kara ldzekiem. ie miera draugi atva tli Anglijai konfisct visus Francijas kuus, bet
visas Frakcijas amatpersonas, kas uzstjs jauns, t. i. Napoleona valdbas vrd, Alianses valstis
lika apcietint un uzskatt par kara gstekiem. Tas bija dzia naida pilns kar, kas 1815. gad
Napoleonam bija jizcna pret visas Eiropas valdniekiem.
Vien otr viet Francij izcls monarhistu saceltie nemieri, tomr Napoleons gribja
oreiz vairk iztapt iedzvotjiem, un tpc via rcba bija mkstka. Vi atjaunoja preses
brvbu, iesauca Likumdoanas sapulces, piema Papildu aktu pie konstitcijas, un 1. jnij
42

Marsa laukum, kas tika prkrustts par Maija laukumu, vlreiz svingi zvrja paturt spk
imprijas konstitciju. 7. jnij Napoleons atklja Likumdoanas iestdes sdes.
11. jnij Napoleons piedaljs Tijer pil noturt dievkalpojum un nkam rt jau
pulksten 4 izbrauca no Parzes uzemties Ziemefrancij sakopots armijas vadbu.
Koalcijas valstu nedemobilizts armijas bija milzgs karaspks, kas no 5 pusm taisjs
iebrukt Francij. No Antverpenes, no ziemeiem, nca 100.000 angu un holandieu Vellingtona
vadb ; uz Namru virzjs 115.000 pru Blchera vadb, lai apvienotos ar Vellingtona armiju.
Barklajs taisjs pr Reinupei iebrukt Francij ar 150.000 krieviem, bet uz dienvidiem no via
Reinupes auggal jau varcenbergs bija savcis 250.000 austrieus. Ar Pjemont bija savkti
67.000 austrieu-pjemontieu karavru. Vism m armijm bija uzdots priet Francijas robeu un
doties uz Parzi
Secinjumi ms secinjm to, ka Napoleons vienmr bs Francijas tautas mlulis, lai kdi laiki
nktu. Un to, ka neviens Marals nespj stties pret Napoleonam.

1.17.Vaterlo kauja
Datums: 1815. gada 18. jnijs
Vieta: 13km uz Dienvidiem no Briseles, Beij
Valstis: Lielbritnija, Prsija, Francija.
Komandieri: Velingtonas Hercogs, Napoleons Bonaparte, Marals Blihers.
Armiju izmri: 23.000 Angi ar 44.000 sabiedroto spku ar 160 lielgabaliem pret 74.000 Franu
ar 250 lielgabaliem. [13]
Kauja pie Vaterlo, Francijas imperatora Napoleona I pdj liel kauja. kauja bija varas
atganas rezultta minjums pc tam, kad Napoleons sakva septto koalciju un uz 100
dienm tika restaurta Burbonu dinastijas vara.
Vaterlo neliels miesti msdienu Beijas teritorij 20 kilometrus no Briseles
autostrdes, kas ved no arleru lidostas. Laik, kad notika Vaterlo kauja teritorija piederja
Nderlandes Karalistei. Kauja notika 1815. gada 18. jnij. Pru kareivji to nosauca par BelAljanses kauju, bet pai frani Mon-Sen-an.

1.17.1.Situcija pirms kaujas

13. mart, kad Napoleons vl nebija iegjis Parz, sabiedrotie viu pasludinja rpus
likuma, bet pc dam dienm sks sabiedroto armijas mobilizcija. Uz 10. jniju Napoleona
armij bija 198.000 kareivju, no kuriem tikai 128.000 bija karotspjgi. Tai pa laik sabiedroto

43

armij bija 700.000 kareivju un sabiedrotie plnoja o skaitu palielint ldz 1.000.000 . Ldz ar to
Napoleonam bija tikai viena iespja gt uzvaru sakaut pretiniekus pa vienam.
14. jnij Napoleons virzjs uz Beiju. Vi nolma sakaut armiju pa dam un strauji
uzbruka Blihera armijai. Napoleona darbbu sareja Burmona nodevba, kur prbga pie
priem. 15. jnij Napoleons sta apturt Vellingtona uzbrukumu pie Katr-br, bet pats 16.
jnij uzbrk Bliheram pie Linj. aj Linj kauj Blihers tiek sakauts, bet pirm franu korpusa
kavans paglba pru armiju no pilngas izncinanas.
17. jnij franu armija apstjs lai atpstos. Napoleons uzdod Maralam Gru ar 36.000
lielu armiju sekot Bliheram, kur atkpjas nezinm virzien. Pats Napoleons devs ziemeu
virzien uz Briseli, bet nebrdina par to Gru. Angu armija iema pozcijas 22km no Briseles
uz Mon-sen-ana plato.

1.17.2.Kaujas gaita
Pc Linj un Katr-Bra kaujm Napoleons uzskatja, ka ir pietiekami aizsargts pret
Priem, kurus atspieda (pc via paa ierosinjuma) ldz Msas upei un kuriem turpinja sekot
Gru. Napoleons izmantoja sabiedroto armijas sadrumstaloanos un cents Vellingtonu sakaut,
kamr tas nav pievienojies priem. Vellingtons iema pozcijas pie Katr-Bra un sama
Blihera soljumu pievienoties armijai nkamaj dien, un nolemj sagaidt kauju pie Vaterlo.
pozcija izveidojs pie Mon-San-ana plato. Briseles cea abs puss, no Merb-Brena miestia
ldz Lavalettas fermai.
Franu spki ir 72.500 vru un 240 lielgabali, pretinieki 70.000 un 159 lielgabali. Kauja
ilga no plkst. 11.35 ldz 20.00

1.17.3.Kauja pie Ugumonas cietoka

Kauja sks ar franu uzbrukumu pie Ugumonas cietoka. is uzbrukums tika plnots, k
uzmanbas novranas manevrs, bet patiesb novrsa franu uzmanbu, jo vii bezjdzgi cnjs
pie cietoka, zaudjot daudz karavru. Savs atskaits Vellingtons rakstja, ka kauja sks
plkst. 10.00, tau citos rakstu avotos tiek mints laiks 11.30.
Vsturnieks Endrj Roberts rakstja, ka s kaujas kuriozs ir tai apstkl, ka neviens sti
nevar pateikt, kad kauja sks.
Ugumona cietoksni un meu sargja angu gvardi, Hanoveras jeri un Nasaviei. Uz
cietoksni tika virzts Reila korpuss eroma Bonaparta, Fu un Balo divzijas. Ts iema
meu, pctam vius paus no turienes patrieca un frani atkal iema s pozcijas. Vellingtons
aizveda hannoverieus no mea, pastiprinja cietoka apsardzi un devs uz centru. ai pa
laik eroms nolma uzbrukt Ugumonai, neskatoties uz to, ka pavles par uzbrukumu nebija.
44

Marals Neijs vairkkrt ldza prtraukt bezjdzgos uzbrukumus cietoksnim, kas laupa tik
daudzu karavru dzvbas.

1.17.4.Franu kjnieku pirmais trieciens

Par uzbrukuma skumu atkal nav vienprtbas. Otr korpusa komandieris lords Hills
rakstja, ka tas sks 11.50, bet citi avoti norda uz laiku 13.30. Dai vstures avoti raksta, ka tas
sks ap diviem dien.
Napoleons jau pamanja pru armiju pie apel Sentlabrnas apvra, pie via atveda
ar pru karagstekni, kur apstiprinja Blava armijas kltbtni.
Tagad Napoleona rcba bija 2 vai 3 stundas. Vi virzja pret Blava armiju Lobava 6.
korpusu, 10.000 cilvku sastv un viam bija kop 64.000 karavru pret 67.600 pretinieku
karavru. Ldz ar to via iespja bija 3 : 2. Napoleons veica spcgu ienaidnieku pozciju
bombardanu, tau efekts no t bija niecgs. Pastvja viedoklis, ka vainojama mitr zeme, kas
neva lodm ripot rikoet, bet noslpja sitiena vilni. o teoriju prbaudja ar eksperimentli.
Pc bombardanas uzbrukumu ska 16.000 karavru, kurus komandja Kio, Donzlo, Markonj
un Dirut. ie eneri (izemot Dirut) pielietoja vecmodgu karavru izkrtojumu, kas vlk
traucja tiem maint ierindas un vispr apgrtinja uzbrukumu. Napoleons redzja vecmodgo
izkrtojumu, tau nez kpc neatcla to. Kio divzija gja pirm un pirm ar uzbruka
pretiniekam. Laesenta drzu (koteas) aizstvji atkps kas iekpus un franci uzbruka ar
lielu prspku. enera Kio brigde minja ieemt o fermu, tau Laesentu apjoza akmens
mri, bet uz Briseles ceiem nebija lielgabalu. Aizstvji oti veiksmgi ataudjs no slptuvm.
Apmram 13.30 DErlons stja uzbrukum 3 palikus divzijas (14.000 cilvku, kas
izvietojs kilometra garum) pret Vellingtona kreiso flangu. Pret viiem cnjs 6.000 cilvku
VanBlanda otr holandes divzija pirmaj rind un Tomasa Piktona angu Hanaverieu pulks
otraj rind, aiz grdas.
Franu uzbrukums atspieda VanBlanda divziju, kura atstja kaujas laukus, zaudjot
gandrz visus virsniekus. Frani uzkpa kalnu grd un nokuva zem Piktona karavru lodm.
Tomr vii izturja un atbildja ar apaudi. Vellingtona kreisais sprns bija tuvu zaudjumam,
Piktons gja boj un via karaspka daas ska atkpties. Labaj flang uzbrkoo Markonj,
spieda Dirata divzija pie Papelote fermas. Direts atsvieda Hanoverieus, tau pardijs angu
smag kavalrija.

45

1.17.5.Angu smags kavalrijas uzbrukums

Brd, kad angu kjnieki turjs pdjiem spkiem, Eksbridas grfs laida kauj Edvarda
Somerseta un Viljama Ponsonbija kirasieru brigdes. Pirm brigde sastvja no gvardes
kirasieriem un karalisks gvardes dragniem, otr no angu, skotu un ru dragnu pulkiem.
Oficilais skaits bija 2651, faktiskais 2000. Rietumos no Briseles cea Somerseta brigde
uzbruka Trevra kirasieriem un piespieda vius bgt. Cea austrumu pus Ponsonbija brigde
uzbruka kjniekiem, kuri ar atkps, zaudjot 3000 karagsteku. Tikai Dirata divzija spja
prkrtoties un atsist skotu uzbrukumu. Frani atkps no Laesentas uz Papelotu. Ponsonbija
brigde aizrvs ar uzbrukumu un mets uz franu pozcijm.
Atspieot franu kjniekus, angu brigde zaudja jebkdu krtbas izjtu: itk rprta
lkm vii mets uz franu pozcijm neskatoties uz virsnieku minjumiem tos apturt, ska ar
zobeniem cirst artilristus un ar durkiem durt zirgus ienaidnieka pozcijs.
Napoleons meta kontr uzbrukum Farin un Trevera kirasieru brigdes, k ar akinu
kavalrijas divus pulkus. Angu kavalrija piedzvoja smagu sakvi, tau upurus neviens
neuzskaitja. Gja boj pats Viljams Ponsonv kuru sama gst un vlk nodra ar pi. Tika
nogalints ar karalisko dragnu komandieris Fllers.
Tomr pirmais gvardes pulks labaj flang saglabja savu krtbu un tpc cieta mazkus
zaudjumus. Britu un Holandieu pretuzbrukums kreisaj flang, k ar Holandieus karabiieru
uzbrukums centr lika franu kavalrijai atgriezties skumpozcijs. Uzbrukum piedaljs ap
20.000 cilvku. Frani zaudja 3.000 cilvkus, kurus sama gst, bet, pats galvenais, zaudja
laiku. Pru armija bija oti tuvu.

1.17.6.Franu kavalrijas uzbrukums

Neilgi pirms 16.00 Neijs pamanja Vellingtona armijas centr kustbu, ko vi uztvra k
atkpanos (Ldz im nav skaidrs, kur tiei uztvra angu manevrus, k atkpanos un vai vispr
uztvra). Neijs nolma virzt uzbrukumu uz centru, tau viam nepalika kjnieku rezerves. Tad
vi nolma Vellingtona centru sagraut tikai ar kavalrijas spkiem. Parasti kavalrija netika
izmantota bez kjnieku atbalsta aizsardzbas lnij. Iemesls, kpc oreiz t darja, uz visiem
laikiem paliek mkla. Pat angi bija prsteigti par to, ka kavalrija tiek stta uz turieni, kur netika
gal kjnieki.
im uzbrukumam tika izvlts Mijo kirasieru korpuss un Lefevra Denueta viegls
kavalrijas divzija no paa imperatora gvardes, kopskait 4.800 vru. Vlk tika pievienots
Kellermana un Gijo korpuss kop emot 9.000 jtnieku, 67 eskadroni. is uzbrukums bija
kliedzoa kda, un Napoleons vlk apvainoja aj kd gan, Neju, gan Mijo. ai pa laik ap
46

16.00 Blova kolonas, kuras komandja Hlers un fon Lostihins, k ar pru kavalrijas daas,
prgja Lanas upes ieleju un tuvojs parzes meam.
Vellingtona karavri uzreiz prkrtojs Kar veid, jo viu bija mazk, k vius attlo
glezns. Viena bataljona Kar bija 500 cilvki un t garums bija 18 metri. Artilristiem lika
atstt lielgabalus un noslpties Kar viduc.
Kirasieri devs uzbrukum, palaiot zirgus ln riks. No Halketa pozcijm atskanja
lielgabalu zalve. Eskadroni ielauzs Vellingtona pozcijs tau Kar vii sagraut nespja. Tika
sagrauti lielgabali, bet tos vii nespja izncint. Eskadroni cieta zaudjumus no auteu zalvm,
pctam grfs Eksbrids lika kavalrijai atkpties. Kavalrija aiziet uz upes ieleju, prkrtojas, un
Neijs vius ved jaun uzbrukum. ai laik sk skant pru artilrija ir piencis Blavs.
Neja otrais uzbrukums, k liks atspieda pretinieku kjnieki atkal pameta ierous un
atkps, bet kirasieri atkal ielauzs britu pozcijs. Tiei taj brd Napoleons stja kauj pdjs
rezerves Kellermana un Gijo kavalriju, tagad jau 9.000 jtnieku treo reizi devs uzbrukum.
Vius sagaidja skotu baterija Mersera vadb. Mersers lika atstt ierous un atkpties.
Atkpanos sedza Braunveigas kjnieki. Mersers nolma, ka kjnieki neizturs uzbrukumu un
pavlja artilristiem palikt pie ieroiem. Faktiski viena brigde izturja franu kavalrijas treo
uzbrukumu. Franu kavalrija treo reizi dodas uzbrukum. Mersers rakstja: Tas bija nevien
strauj uzbrukums, bet ar izplnota militra opercija, lai sasniegtu mri. Vii virzjs klusjot
un vieng skaa, kas nca no viu puses bija prkonam ldzg zemes duona, ko radja zirgu
pakavi. Visi atrads savos posteos, ieroi bija kaujas gatavb. Tas bija patiem varens un
iespaidgs skats.
Kavalristi atkal nokuva artilrijas apaud. Zaudjumi bija tik lieli, ka nogalinto
ermei neva virzties prjiem tlk. ai laik no Vellingtona rindm dezertja Nderlandes
brigde Tripa vadb un Hannoverieu pulks. Vii aizrikoja uz Briseli paceam radot paniku.
Nejs zaudja treo dau no saviem karavriem un zirgiem. Daudzi virsnieki bija nogalinti.
Ar Vellingtona zaudjumi bija iespaidgi. Abs puss kavalrija praktiski nebija kaujas spjga.
Dvaini, bet uzbrukuma laik frani tomr spja sagrbt 4 vai 6 pretinieka karogus. Dai angu
Kar bija pilngi izncinti. Kad uzbrukums beidzs bija pulkstens 18 vakar. Pc kavalrijas
sagrves un Blava pardans, Napoleonam bija visi prieknoteikumi, lai atkptos. T viet
vi lika Nejam uzbrukt Lasentas fermai Vellingtona armijas priek. Nejs uzbruka ai fermai,
kuru aizstvja majors Barings un 378 karavri. Vellingtona aizmrbas d par o fermu neviens
neatcerjs un tpc ts aizstvjiem bija 3 ldz 4 patronas uz vienu auteni. Frani ar cirvjiem
salauza vrtus, iebruka ferm un izncinja gandrz visu garnizonu. Dzvi palika tikai 42 cilvki.
Napoleons uzreiz prvietoja pie fermas savu artilriju. Td veid Vellingtons zaudja btisku

47

atbalsta punktu savas armijas centr. ai pa laik Derits patrieca no Papelota fermas princi
Bernardu.

1.17.7.Ceturt Pru korpusa atnkana

11.00 no rta Blihers virzjs no Vavras uz Vaterlo pusi. Gru vl bija Valnas pilsti, bet
11.30 vi dzirdja pirmos vienus tas bija Ugumona cietoka ieemanas skums. Gru
tomr uzskatja, ka auj Vellingtona arjergardi un neprtrauca Vavrai. eneri lika priek iet
uz lielgabaliem ttad uz vienu pusi, bet Gru aubjs, vai tas bs pareizi.
Pusdienlaik Blava avangards atrads apel-Sen-Lambr. Ap vieniem dien Blihers bija
jau apel-Sen-Lambr un apmram pc pustundas devs uz purvaino Planenu ieleju. 4.
pcpusdien Gru pietuvojs Vavrai un sama Napoleona vstuli, kura bija rakstta 10.00 no
rta. ai vstulei Napoleons piekrita virzbai uz Vavru. Gru prliecinjs, ka darbojs pc
Napoleona iecerm, tau ai laik sks apaude pie Vavras. Vandama korpuss sadrs ar
Tilmana korpusu. ai laik Blava kolonas pirms komandas Hillera un fon Losthina vadb, k
ar pru kavalrijas daa rsoja Lanas upi un tuvojs Parzes meam. Lobau vius gaidja pie
Priermona. aj brd pie Parzes mea Blihers vca savas karaspka daas, tau darboties
vajadzja tlt, jo sks franu uzbrukums Vellingtona pozcij. Blihers lika savai armijai uzbrukt
un t virzjs pa Planenu cea abm pusm. Pri va uz franiem, Lobau galvenokrt, lai
pardtu pretiniekam, ka ir atncis.
10.000 Lobau kjnieku mets uzbrukum uz pru brigdm. Lobau karavri bija Svaigie
spki un vii skotnji atspieda Blova izmoctos karavrus, tau te pienca prjs daas un
Blova rcba bija 30.000 cilvku. Lobau atkps.
Ap 17.00 Gru sama vstuli ar nordi apvienoties ar Napoleonu tau vi ir iesaistjies
kauj pie Vavras. Viam bija visas iespjas izncint enerli Tlmani, kur par to informja
Bliheru. Un Blihers atbildja: Lai enerlis Tlmanis aizstvas, k prot. Via sakve Vavr bs
maznozmga, ja ms uzvarsim eit.
Pa to laiku Blovs atspie Lobau no Laneu un viena no pru lielgabala lodm nokrt
netlu no Napoleona. Napoleons nekavjoties sta enerli Duem kop ar jauno gvardi un 24
lielgabaliem apkarot ciematiu. Dirita kavalrija, kas atrads Papelota permas rajon bija spiesta
sagaidt pretinieku. ie spki lika Blovam atkpties.

1.17.8.Imperatora gvardes uzbrukums

Laik, kad Vellingtons centr zaudja Laesentu, bet situcija pie Laneu nedaudz
stabilizjs, Napoleons iesaistja kauj savu pdjo rezervi imperatora gvardi. is uzbrukums
ko ska 19.30 bija domts lai sagrauta Vellingtona centru un atspiestu viu atpaka, neaujot
48

savienoties ar Bliheru. Neskatoties uz to, ka is uzbrukums ir viens no zinmkajiem kara

vstur, preczi nevar pateikt, kdas tiei daas veica o uzbrukumu. Visdrzk, uzbrukum ir
piedaljuies tikai Vidjs Gvardes pieci bataljoni.
Nejs atceras: Es redzju, k ierads Vidjs Gvardes 4 pulki. Ar iem spkiem Napoleons
gribja atkrtot uzbrukumu un sakaut pretinieku centru. Vi pavlja doties uz prieku, eneri,
virsnieki un karavri rdja lielu drosmi, tau s vienbas bija prk vjas, lai cntos ar
pretinieku.
Vecs gvardes trs bataljoni izvirzjs priek un radja jaunu uzbrukuma lniju. Napoleons
pats griezs ar uzrunu pie gvardes: Aiz mums visa pasaule, vi pateica un ska iet kolonas
priekgal. Vi veda karavrus ldz Laesentai, pc tam sav viet ielika Neju un pats noslps
karjer. 5 bataljoni virzjs, k ealons. Pirmo bataljonu veda marals Nejs, viam sekoja visi
prjie. Vidjs Gvardes 5.000 karavri virzjs uz rietumiem no Laesentas un sadaljs 3
kolons. Pirm kolona, kas sastvja no diviem grenadieru bataljoniem, uzbruka britiem,
nasavieiem un braunveigas karavriem. Holandieu divzija, ko vadja Devids as pardjs
viu ce un ska grenadieru apaudi. Tas neapturja franus, un as lika skt uzbrukumu. Tikai
uzbrukums apturja franu kolonu. Rietumu virzien 1.500 angu gvardu izvietojs, slpjoties no
franu artilrijas, kad viiem uzbruka pirmais un otrais jgeru pulka bataljoni, Vellingtons
pavlja: Gvardi! Piecelties! Sagatavoties!, vii piecls un sagaidja franus ar auteu zalvi.
Jgeri apmulsa, 300 no viiem tika pirmajs sekunds. Vellingtons pavlja uzbrukt. Jgeri
nobijs.
Tre kolona, ceturtais jgeru bataljons nca palg. Angi atkps un franu flangos
izvrss 52 kjnieku pulks, kur ska aut un devs uzbrukum. Gvardi ska atkpties. Panikas
vii satricinja franu armiju. Panika pastiprinjs, kad Derita kjnieki pamanja pru
karavrus, kas virzs uzbrukum no austrumiem. Atskanja kliedzieni: Gvardi, aizmk,
komandieri ms nodeva, glbties, kas var!.
Vellingtons pacls seglos un pamja ar cepuri, dodot signlu kopgam uzbrukumam. Via
armija lauzs uz prieku. Tas bija lns un grts uzbrukums, via izmoctie karavri tikko gja,
vii bija ldz cegaliem den un dubos. Tie dubi un dens, kas traucja franiem, tagad,
savukrt, traucja Vellingtona kjniekiem. Mesjrs atcers: Mani nabaga karavri, vismaz tie,
kas no viiem palika dzvi, sdja un gulja uz netrs zemes, un bija spjgi domt par nelielu
atptu..
Imperatora gvarde prkrtojs 3 bataljonos pie Laesentas. Tiei eit angu pulkvedis
Helkets izkliedza vrdus: Drosmgie frani, padodieties!. Vi sama enera Kambrona
atbildi: Msli! Gvarde mirst, bet nepadodas!. Pastv versija, ka enerlis pateica tikai pirmo

49

vrdu, bet vlk frze izdomta pc tam. Pc das atbildes, Kambrona gvardes pulks tika
izncints.

1.17.9.Lanenu ieemana
aj laik pru armija, turpinja spiedienu franu labajam flangam. s kaujas norises
vieta bija Planenu ciems. Pru karavri iema o atbalsta punktu, jo vii bija skaitliskaj
vairkum un piespieda franus bgt. Tai pa laik angu gvarde aktvi pretojs uzbrkoajiem
imperatora gvardes karavriem.
Imperatora gvardes karavri ska atkpanos, jo pri prva aizsardzbu.
Vellingtona armija priet uzbrukum un frani atkpjas vis frontes lnij. Satikuies pie
Belaljanse fermas sabiedroto armijas komandieri nolma tlko uzbrukumu uztict priem.
Pri sekoja franiem 3 dienas 150 km attlum, ldz paai Lionai un pilngi izncinja franu
kaujasspjas. Uz o brdi Napoleons savca ne vairk k 3.000 cilvku, spkus, ar kuriem
nevarja turpint karu un aizsargt Parzi.

1.17.10.Kopjie zaudjumi
Vaterlo kauj frani zaudja 240 lielgabalus, 2 karogus, visus pajgus, 25.000 nogalintu
karavru un 8.000 karavru, kurus sama gst. Pretinieki zaudja mazk: Vellingtons tikai
15.000 karavru, Blihers tikai 7.000. Preczu nogalinto un ievainoto skaitu nevar restaurt, jo
pru arhvi bija daji izncinti un sabojti otr pasaules kara laik.[14.]
Secinjumi- Ms secinjm to, ka Napoleona komandanas stils bija haotisks. Ja Napoleons
btu pateicis Gru kurp dodas tad vi btu uzvarjis kauju. Napoleons ar bija prk nolaidgs
pret armijas izvietojumu un kdm, kas neprtrauktu atkrtojs kaujas lauk.

1.18.Napoleons atteicas no imperatora troa

21. jnija rt Napoleons ierads Parz un tli piema rlietu ministri Kolenkru, kas
Napoleonam pasacja, ka viam nevajadzjis braukt uz Parzi, bet palikt pie armijas, jo armijas
esot Napoleona spks. Bet Napoleons atbildja : Armija cnjs patiem varongi, bet paniskas
bailes viu prma un uzvarja. Viss ir pazaudts!
21. junij pc Vaterlo kaujas Francijas vrtspapri bir bija cluies par 2 frankiem, uz 55
frankiem, bet pc nedas, kad Napoleons bija aizbraucis no Parzes, par tiem maksja jau 59
frankus. Napoleona politisk dzve ir beigusies, un vi izsludina savu dlu Napoleonu II par
Francijas eizaru.

50

Napoleona atteikans par noloanu nevarja vairs paglbt Franciju no koalcijas valstu
armiju jauna iebrukuma un gandrz miljons rzemju karavru 4 mneus ilgi iema no
Francijas teritorijas. Francijai atkal bija jmaks par viu uzturu un bez tam vl pc 1815. g. 20.
novembr Parz noslgt miera lguma 700 miljoni franku skaidr naud.
Neatradis savos bijuos ldzstrdniekos nekdas uzmbas Francijas tlkai aizsardzbai
un parakstji 22. jnij atteikanos no imperatora troa, Napoleons pats vl palika Parz, Tijer
pil, kuras priek arvien vl sapulcjs Parzes iedzvotji, apsveikdami Napoleonu un prasdami
kara turpinanu pret iebrkoiem rzemniekiem, bet Fu un citi via rokas puii steidzinja
Napoleonu aizbraukt no Francijas.
24. jnij parlamenta sd viens no deputtiem iesniedza prieklikumu uzaicint
Napoleonu aizbraukt no Parzes, jo via kltbtne pc Napoleona atteikans no troa varot tikai
apdraudt krtbu valst. Napoleons 25. jnij izbrauca no Tijer pils un devs uz Malmezonu,
kur dzvoja via pirms sievas Jozefnes meita Hortenzija (Jozefne bija jau mirusi 1814. gad).
Redzdams visprgo pagurumu un sabrukumu, Napoleons nolma atstt nevien Parzi, bet ar
Franciju.
14. jliju, Bonnef devs uz Saali, lai uzdotu ts kapteinim izpildt pavli par Napoleona
nodoanu angiem. Bet t k Napoleona tur vairs nebija, tad Bonnef atbrauca atpaka Roefor
un nostja uz Parzi paziojumu karaflotes ministriem, ka Napoleons jau pats labprtgi esot
aizbraucis uz Bellerofonu.
Kapteinis Mtlands lika Napoleonu uz Bellerofona saemt ar piencgu godu.
Napoleonu jau uz Bellerofona, Hotms bija ar vizti pie Napoleona un ldz viu prnkt uz
admira kui Superb, kur viam bot lielkas rtbas. Vi ieldza Napoleonu ar brokasts.
Napoleons gan brokasts aizbrauca, bet, negribdams apvainot Mtlandu, palika dzvot uz
Bellerofona.
Ldz ar Napoleonu aizbrauca 12 virsnieki un kdi 60 apkalpotji, lielk daa gadjuma
audis, kas vai nu pai negribja, vai ar nevarja palikt Francij, jo baidjs, ka ts jaun valdba
neliek vius noaut. No viiem Napoleonam tuvkie bija galma lielmarals grfs Bertrns, kas
jau bija pavadjis Napoleonu uz Elbas salu un nu cerja, ka Napoleons ar no Anglijas vlreiz
atbrauks atpaka k Francijas valdnieks.[4.]
Secinjumi Ms secinjm to, ka ja cilvks visu ir pazaudjis vi vairs to atpaka neatgs, t
pc ar Napoleons zinja to un atteicas no troa.

51

1.19.Angi nosta Napoleonu uz Sv. Helnas salu

Kad zia par Bellerofona ienkanu Torbjas ost kuva zinma ts iedzvotjiem,
tkstoiem auu gan lielks, gan mazks laivs steidzs pie t, cerb redzt Napoleonu, bet
tas viiem neizdevs, jo valdbas kui nevienu laivu pie Bellerofona nepielaida.
Plimut blakus Bellerofonam nostjs divas angu fregates, bet no pilstas atvests
avzs varja jau
last,

ka

Napoleonu
nolemts nostt uz
Helnas salu. T
tad tas, no k
Napoleons
visvairk

bija

baidjies,

bija

tomr noticis.
31.
Ilustrcija 21 Napoleonu parce no Bellerfona uz Northumberlandu

lords

jlij

Keiss

ministra

ar

biedri

Benber (Bunbury) ierads uz Bellerofona oficili paziot Napoleonam Anglijas valdbas

lmumu, kas skanja di : Btu pretji msu pienkumiem pret msu valsti un Via Majesttes
sabiedrotiem, ja atsttu enerlim Bonapartam ldzekus vai iespju par jaunu trauct Eiropas
mieru. T tad ir neizbgami, ka ir jierobeo via brvba... Svt Helnas sala ir izvlta par
via rezidenci.[8.]
4. august Bellerofona kapteinis sama pavli prvietoties no Plimutas ostas uz citu
vietu, jo angu publika, izbraukdama ikdienas skatties sagstto Boniju, noskaojs arvien
labvlgk pret Napoleonu, kas nepavisam nepatika angu valdbai. T k Bellerofons bija
prk vecs, lai uzemtos tlo braucienu pa okenu visgarm Eiropas un frikas krastiem, angu
admiralitte bija nolmusi apbruot braucienam jaunku un stiprku kui Northumberland.
Bet, kamr is darbs nebija galgi pabeigts, Bellerofonu aizstija pabraukties pa jru. Pa m
2-3 nedm, ko Napoleons bija nodzvojis uz Bellerofonu, vi bija ieguvis visu kua auu
simptijas. Pats lords Keiss bija izteicies : Kaut velns btu viu parvis. Ja Napoleons btu
saticies ar Via Karalisko Majestti, vii jau pusstundas laik btu kuvui vislielkie draugi!
Pc dam dienm Napoleons ar pavadoiem prcls uz Northumberland, kas 8.
august devs ce. Lai gan Northumberland jau 8. august izbrauca jr, vi veselu dienu
turjs krastu tuvum, gaiddams citu kuu atbraukanu. Beidzot 9. august visa eskadra devs
52

ce. Bez Northumberlanda, uz kura bija 74 lielgabali un 1080 pasaieri, to starp divas 53.
kjnieku pulka rotas un tbs, kas brauca uz Sv.Helnas salu k garnizons, eskadr bija vl viena
fregate, divi transporta un vairki preu kui.[4.] 582-583
Beidzot, pc vairk k divu mneu braukanas pa jru, 14. oktobr atskanja no visu
mutm tik ilgi gaidtais sauciens : Zeme, zeme! Nkam rt Napoleons piecls visai agri un
izgja kua tilta apskatt salu. Via priek bija augsta klints, kas k stva siena 300 ldz 600
metrus augstu pacls no dens, brn, sacietjuas lavas krs, vietm ar sarkan mla strpm.
Admirlis gan bija jau agrk nobraucis krast un atvedis pie Napoleona salas gubernatoru
pulkvedi Markusu Vilku, 55 gadus vecu (dzimis 1760. gad), drosirdgu karotju, kas bija
kuvis slavens Indij, un tpc ar Austrumindijas liel un varen sabiedrba bija viu ieclusi par
Sv. Helnas salas gubernatoru.[ 8.]
Napoleonam k Dienvideiropas iedzvotjam, kas bija pieradis pie sausa un silta klimata,
Sv. Helnas salas mitrais klimats bija stipri nepatkams. Miglains un lietains diens viss sal
tapa netrs, mitrs un dubains, bet ziem vien pa nakt appelja zbaki, drbes, pat koki. Ieroi
un dzelzs lietas aprsja. Napoleonam, kas jau agrk diezgan biei bija saaukstjies un slimojis
ar drudzi, Sv. Helnas salas klimat s kaites, tpat ar kakla, zobu un plauu iekaisumi
atkrtojs daudz biek.
Daudz intelientki un patkamki franiem bija pulkvedis Vilks un via kundze, kas abi
bija visai kulturli un smalkjtgi audis, tikai vii par noloanu jau 1816. gada pavasar
aizbrauca no Sv. Helnas salas pc tam, kad 14. aprl bija atbraucis jaunais salas gubernators
sers Hudsons Love.
Laikam gan neviens cilvks t nebija pievlis Napoleona un via pavadou cerbas, k is
kungs. Loves rakstura nelabs pabas ncs izbaudt Napoleonam un via gsta biedriem,
izcieot daudzreiz tdas prestbas, kdas vii nekad nebija pelnjui.
Angi Helnas sal visai ctgi izpildja savas valdbas pavli uzskatt un uzrunt
Napoleonu tikai par enerli un nevis par imperatoru. Kad pulkvedis Vilks, aizbraukdams no
salas 1816. gada apra beigs, atnca uz Longvdu atvadties no Napoleona.
Angu parlamenta loceklis J. C. Hobhauzs bija sarakstjis grmatu par dzvi Parz
Napoleona valdanas laik un atstijis o grezni iesieto grmatu ar zelt iespiestu veltjumu
Napoleonam Imperatori Napoleoni, Love bija grmatu konfiscjis un, nesacdams
Napoleonam par to ne vrda, novietojis sav bibliotk.
1816. gada 25. novembr Love apcietinja Napoleona pavadoni grfu Las-Kzu, kas bija
minjis ar Loves viam atemtu apkalpotju Smitu nostt uz Eiropu ziojumu par Napoleona
neapskauamo stvokli. Las-Kza apcietinana bija smags sitiens Napoleonam divjd zi :
Las-Kzs jau no pam pirmm Napoleona trimdas dienm bija ar lielu centbu sdjis pie
53

Napoleona atmiu uzrakstanas. Ar via apcietinanu is darbs prtrka. Pirmo gadu Sv.
Helnas sal esot, Napoleons ska pie Las-Kza mcties angu valodu, lai vismaz tikdaudz
prastu, ka vartu brvi un bez vrdnca last angu laikrakstus. [4.] 586-595
Secinjumi- Napoleons sav pdja dzves viet nejuts pai labi, jo bija pieradis pie
savdkiem apstkiem gan greznuma un platbas zi, gan klimata zi. Klimats, kds bija uz
salas oti ietekmja Napoleona veselbu.

1.20.Napoleona nve
Jau 1817. gad Napoleons ska palikt slimgks, un viam ska pietkt kjas. Reizi jau tas
bija noticis Krievijas kara gjien. Tagad i kaite atkrtojs. Nzdams savus cietumsargus un
negribdams bt pastvg angu sargkareivju uzraudzb, Napoleons arvien mazk izgja rpus
mjas un pat pa dienu daudzreiz neatvra logu, lai tikai Loves atsttais novroanas virsnieks
nevartu redzt, kur ir un ko dara Napoleons. Bez iesnm un klepus, Napoleons biei cieta no
kakla un rkles un zobu iekaisumiem, bet kop 1818. gada ska sdzties ar par spm labajos
snos. [8.]
Ja Napoleona rcb btu bijis labs rsts un ja vi btu vairk ticjis medicnai un laikus
scis rpties par savas veselbas saglabanu, vi varbt nebtu tik tri aizsaul aizgjis.
Bellerofona rsts OMeara, jauns rs, kas runja slikti franciski, bet toties labi itliski. Ar savu
jautro raksturu un itu valodas praanu vi bija iemantojis Napoleona labvlbu. OMeara
katrreiz nepildja visas Loves iedomas, Love izgdja, ka OMeara 1818. gada vasar tika
aizsaukts uz Angliju. Tas bija jauns trieciens Napoleonam. Mazs bija palicis to cilvku pulci,
ar kuriem vi satiks.
OMearas aizbraukana Napoleonam bija smags trieciens tai zi, ka nu Napoleons palika
palika vairk k gadu pavisam bez rsta uzraudzbas, jo vi neuzticjs vairs nevienam anglim.
1818. gada vasar grfs Bertrns Napoleona uzdevum ldza kardinlu Feu atstt uz Sv.
Helnas salu katou priesteri, franczi vai itli, pavru un uztura przini.
1819. gada februr jaunais Napoleona rsts ar 2 priesteriem un 2 pavriem izbrauca no
Romas uz Londonu, kur vii ierads pc viena mnea. Bet e aunprtgais lords Betersts,
baiddamies, ka tikai Fea stt 5 vru komanda nebraucot Napoleona atbrvoanai un dumpja
sacelanai sal, noturja to London kdus 4 mneus un atva tai izbraukt tikai 9. julij. Ar
Napoleona veselbu tomr diezgan strauji gja uz beigm. Kad 1820. gada 2. decembr grfa
Montolona pavadb Napoleons pc ilga laika drusku izbrauca svaigu gaisu ieelpot, tad jau vi
bija kuvis tik vj, ka Longvdas drzniekam-anglim (kuru Love bija piekomandjis francu
izspiegoanai) bija jpaldz Montolonam izvest Napoleonu no ratiem un novest dzvokl.

54

Napoleons ilgu laiku pretojs im Loves prieklikumam, un tikai 1821. gada 30. mart
deva piekrianu, lai angu kara rsts Arnots, ko Napoleons kdreiz bija redzjis, tiktu ataicints
pie via. Napoleons viu uzma oti laipni, sdzjs par griezgm spm snos un ststja, ka
ar via tvs esot pavisam jauns miris ar tdm pat spm, kdas tagad mokot Napoleonu, un ka
laikam ar Napoleonam bot t pati kaite. Arnots uzmangi izklausja Napoleonu un kdjs.
Vi atzina, ka Napoleonam varot bt tikai kua iekaisums. enera slimba neesot nopietna,
un vi vairk cieot morliski, nek no spm. Katr zi Napoleonam nekdas briesmas
nedraudot.
Napoleons turpretim cieta ar katru dienu jo vairk. Drudzis, svana, vemana, stgribas un
pilngs spku trkums pat nezintniekam liecinja, ka Napoleona dienas ir skaittas. 9. aprl, kad
imperators juts oti vj, vi stija meklt Antomark, kuru nekur nevarja atrast, bet grfs
Montolons rakstja todien savai sievai vstuli, ka neesot iespjams bt bezrpgkam un
vieglprtgkam k Antomark. 15. aprl, iesldzies sav guamistab, Napoleons nodiktja
Montolonam testamentu.
Napoleons sava testamenta izpildanai iecla galma lielmaralu grfu Bertrnu, grfu
Montolonu un savu pirmo sulaini Marnu, kas visi palika pie Napoleona Sv. Helnas sal.
Apra beigs Napoleons lika atsaukt priesteri Vial un skaidri un pamatgi izststija
viam, k Napoleons pc nves japstv un japglab, novietojot zrku zl un ikdienas ldz
apbedanai noturot dvseles aizlgumus.
24. aprl pirmo reizi gadjs, ka
Arnota
vmiens.

kltbtn

Napoleonam

Redzdams

via

uznca

kafejbrnos

vmekus, Arnots palika nopietns un nu tikai

pirmo reizi pa visu Napoleona rstanas
laiku zioja Lovem, ka vi nekad neesot
redzjis Napoleonu tik slimu esam. Nu ar
Love pats atsteidzs pie Napoleona galma
marala, lai pieruntu viu sasaukt rstu
Ilustrcija 22 Napoleon uz naves gltas

apspriedi, bet Napoleons vairs nevarja

kjs nostvt, arvien biek vma un jo biek zaudja samau. Atguvis samau, vi nodiktja
Montolonam vstuli, ar kuru viam bija jpazio Lovem Napoleona nve : Gubernatora kungs,
Imperators Napoleons nomira 1821. gada . . . . pc ilgas un grtas slimbas. Pagodinos par to
jums paziot. Love, kas nu ar beidzot bija prliecinjies par Napoleona slimbas nopietnbu,
gribja visdi paldzt Napoleonam.

55

Napoleonu vairs nekas nevarja glbt. 3. maija vakar Napoleons lika atnkt mctjam ar
Sv. Vakardienu un iesldzs ar viu istab, lai citi neredztu, ka agrk pret ticbas lietm
diezgan vienaldzgais Napoleons, dodamies Aizsaules ceos, izsdzja grkus un noldzinjs ar
Dievu.
Nkam dien Napoleona nespks un drudzis kuva lielki. Druda lkm imperators
gribja traukties r no gultas, bet rsti un kalpotji, kas nu jau pastvgi derja pie mirsto
imperatora gultas, saturja Napoleonu un noguldja viu atpaka.
4. maija nakt sks agonija. Pulksten 17:40 saules ugungs ripas pdj malia iegrima
jr, un sala nodrebja no lielgabala viena, ar ko angu cietoksnis pa paradumam atzmja
saules noieanu un valsts karoga nolaianas brd sal. Napoleona pulss, lai gan pavisam vj, vl
bija izmanms. Drzi istab ska tumst, bet visu kltesoo skati bija pievrsti Austerlicas kaujas
gulti guoam aizgjjam. Beidzot, 11 mintes pc saules noieanas 1821. gada 5. maij,
pulksten 17.51, klusm prstja elpot Napoleona krtis. Antomark aizspieda miru acis, un
istab atskanja skai kltesoo uksti...
Nkam dien, svtdien, 6. maij, jau no paa rta pie Napoleona gultas ierads
gubernators Love ar admirli Lambertu, enerli Kofnu, 5 angu rstiem un vairkiem
virsniekiem. Gadiem ilgi Love nebija uzdroinjies rdties Napoleona tuvum. Nu vi ienca
atdot pdjo godu savas gsteknim, pasacdams : Kungi, vi bija vislielkais Anglijas un ar
mans ienaidnieks, bet es viam visu piedodu. Pirms Napoleona apglabanas via testamenta
izpildtji lika izpildt via pdjo vlanos, un 6 angu rstu kltbtn Antomark izdarja la
sekciju. Tur noskaidrojs, ka vairk nek 2/3 no Napoleona kuna bija brcm apkltas.
1821. gada 9. maij ar vajadzgo ceremonilu un goda pardanu Napoleona trdus
noveda uz via paa izraudzto kapa vietu. Zrks bija 4 krtgs : iekjo skrda zrku ielika
sarkan koka zrk, to svina un pdjo atkal sarkan koka zrk. [4.] 595-607
Napoleons, dzimis Ajaio, 1769. gada 15. august, miris Sv. Helnas sal 1821. g. 5. maij.
Pirmajos gados pc Napoleona nves liks, it k franu tauta bija o kapu piemirsusi un
pametusi un ka atgtais miers un dzves atjaunoanas rpes bija Napoleona cieanas un nves
mokas izdzsui no franu tautas atmias. Bet tas t tikai liks.
N, Napoleons vairs nebija Francij aizmirsts, bet via atmia ska plesties arvien tlk un
plak. Beidzot karaa Ludvia Filipa valdanas laik 1840. gad premjerministrs dolfs Tjrs
(Thiers) iesniedza karalim lgumu ataut prvest Napoleona pus Francij. Skum karalis
izbijs no projekta, bet, prdomjis labk un prliecinjies, ka Napoleons tautas piemi bija
jau augmclies, karalis beidzot piekrita. 1840. gada maij Francija pieprasja Anglijas
piekrianu, un angu valdba vienkri un skaidri atbildja, ka viai nav iebildumu pret
imperatoru pu prveanu.
56

1840. gada 7. jlij no Tulonas uz Sv. Helnas salu izbrauca 2 franu kara kui : fregate
Belle Poule un korvets La favorite pc imperatora trdiem. Pc 3 mneu ilga ceojuma
1840. g. 8. oktobr franu kara kui iebrauca Sv. Helnas salas ost.
1815. gada 15. oktobr Napoleons bija atbraucis Sv. Helnas sal, tagad taisni pc 25
gadiem 1840. gada 15. oktobr via trdus Francijas karaflote karadla vadb aizveda no
salas atpaka uz Franciju. K senos imperatora laikos, zrku prklja skaista violeta samta sega
ar iztm zelta bitm un hermelina du, bet segas stros bija ieti imperatora mirdzoie burti
N
Nkam gada 6. februr Napoleona trdus noguldja Svt eroma kapel, kur tie palika
ldz 1861. gadam. Tad Napoleons III lika sava tva bra pus prvietot no Krievijas eizara par
200.000 frankiem pirkt sarkan Somijas porfra sarkofg, kas novietots uz zaa Vogzu granta
pamata, specili no 1840. ldz 1861. g. pc mkslinieka Viskont projekta izbvt krpt, kur tie
atrodas vl odien, atgdindami no vism pasaules malm ikdienas turp plstoiem
apmekltjiem Napoleona Svt Helnas sal teiktos vrdus : Je ne serai presque rien! Es
nebu gandrz nekas![4.] 607-611
Secinjumi- Ms secinjm to, ka katram vram, lai cik vi btu gudrs vai varens vi kdreiz
nomirs. Tpat bija ar ar Napoleonu- neredzot savu dlu uz nves gultas vi aizgja aizsaul.

Intervijas analze
Darba beigs ms intervjam Olaines 1. Vidusskolas vstures skolotjas Eviju Vtolu un Veltu
Suhocku, jo ar vim bija visvieglk nodibint kontaktus.
No pirmajiem uzdotajiem jautjumiem abas skolotjas atbildja gandrz viendi.
Vias atbildja, ka Napoleons bija Francijas imperators un karavadonis.
Pdj jautjum abas skolotjas atbildja, ka populrkie saistts lietas ar Napoleona vrdu ir
konjaks un kcia.
Intervjot ms uzzinjm, ka esam izvljuies prk grtus jautjumus, kuri ir prk plai

57

Secinjumi
Itlijas karagjiens: Spoums mksla,
1)Napoleons uz Akroles tilta, Baron Antoine-Jean Gros, ap 1801. gads.
2)Napoleons rso Alpu kalnus, Rueil-Malmaison 1800. gads.
Cilvku dzvs karavriem rodas drosme, apmba par spti nabadzbai.
Posts Nabadzba sabiedrb, Jakobu terors, nabadzba karaspk.
iptes karagjiens: Spoums Kair tiek izveidots institts, kur tiek ieviestas 4 nozares. Tiek
ptta sens iptes vsture (kapenes, hieroglifi, arhitektra) rodas jauna zintne iptoloija.
Pateicoties faraona vecajm kartm, Napoleonam rodas ideja izveidot kanlu, kas savieno
Vidusjru ar Sarkano jru, kur sasintu ceu uz Indiju, bet nepareizo aprinu d ideja tiek
stenota gadsimtu vlk. Tiek apkaroti mameluki, kuri terorizja civiliedzvotjus.
Posts tiek izncinta viena no lielkajm flotm pasaul t bija 3 km liela. To izdara angu
admirlis Nelsons. Napoleonu nodod Osmau imprijas galva, un via karaspks tiek ietrieks
Sahras tuksnes.
Otr koalcija: Spoums Francija iekaro visu Itliju, g visus vecos karaus izemot Pvestu.
Napoleonu un vl divus vrus iece par konsuliem, tiek pieemts Civilkodekss, kas ir msdienu
sabiedrbas pamatlikums.
Posts Napoleons neievro likumu (pirmais konsuls nedrkst kontrolt armiju), vi devs uz
vcu zemm, kur komandtu armiju pret austrieiem.
Tre koalcija: Spoums Napoleona politisk uzvara, sadarbba ar Romas pvestu
Posts demokrtijas trkums. Dai Civilkodeksa panti tiek modernizti tikai 1965.g.
Impertors: Spoums vis Francij notiek vlanas, kura rezultt Napoleonu Bonapartu
iecla par Francijas imperatoru, tpat k senaj Rom Sents ievlja Czaru. Napoleons
kronan izmantoja zelta lauru vainagu, kas bija valdnieku simbols Senaj Rom un
viduslaikos. Napoleona kronanu, kas notiek Parzes Dievmtes katedrl, attlo uz audekla un
to glezno 3 gadus. Napoleons beidzot var kontrolt visu politiku un armiju.
Posts Francij tiek atkal nodibinta vienvaldba, kaut Napoleons uzskatja, ka t ir demokrtija.
Ceturt koalcija: Spoums Uzvaras pr Prsiju un draudzba ar Krieviju.
Posts Anglijas kontinentl blokde.
58

Kar ar Spniju un Portugli: Spoums Napoleons iece savu brli ozefu par Spnijas karali
(Napoleons bijuos karaus brus nosauca par resniem muiem).
Posts Franu karavri pazaud drosmi, jo dom, ka vairs necns par Franciju.
Krievijas karagjiens: Spoums Tiek vienotas daudzas tautas vien armij, kuras skaits ir
apmram 1.000.000. Tiek atjaunota Polika, k valsts, kura ir visslabkais sabiedrotais Francijai.
Posts Tiek izncinta gandrz visa Liel armija aukst ziema, zemnieku un pilstnieku naids
pret franu armiju. Maskavas degana vairku dienu garum. Pilstas drgumu izlaupana.
Napoleona un cara draudzbas beigas.
Sest koalcija: Spoums Vnes kongress Rodas jaunas valstis, k, piemram, Beija vai
Grieija. Tiek apvienotas valsts, k, piemram, Austroungrija. veices Konfedercija tiek
izveidota par neitrlu valsti ldz pat msdienm.
Posts Francij iebrk sabiedroto karaspks. Francijas tautai ir juztur sves karaspks.
Napoleonu aizsta uz Elbas salu un valst atgrieas monarhijas vara.
Impertors atgrieas: Spoums Francijas tauta atkal ieml Napoleonu un dara visu, lai viu
atgrieztu atpaka pie varas. Luijs XVIII pamet Parzi uz visiem laikiem.
Posts Napoleonam vairs nav tas pats patriotisms, kds viam bija agrk. Napoleons daudz
biek saaukstjs un juts arvien vjks.
Vaterlo kauja: Spoums Napoleona slavenk kauja via dzv. Vellingtons kst slavens vis
pasaul, pateicoties uzvarai aj kauj. Vellingtonu iece par Anglijas premjerministru. Tiek
uzemtas daudzas filmas par Vaterlo, kuras iegst pasaules slavu. Anglij tiek nosaukts tilts
kaujas vrd viens no slavenkajiem tiltiem Anglij. Grupa ABBA uzraksta dziesmu Vaterlo
un ar to uzvar Eirovzij.
Posts Tiek izncinta vec gvarde. Napoleonu nosta uz Sv.Helnas salu, kur vi ar mirst.
Pati kauja tiek vadta haotiski. Napoleons nenorda ne kurp dodas, ne kpc.
Izmantojot spli Napoleon: total war esam secinjui, kad komandt armiju kaujs ir oti
sareti. Ja ms nezintu, kdas stratijas Napoleons izmantoja savs kaujs, tad ms nevienu
kauju neuzvartu.
Ms skatjmies filmu par Napoleonu, filmas nosaukums ir Napoleons I. T bija 4 srijas gara
filma par Napoleona karagjieniem un filma oti atbilst patiesajiem notikumiem.
Hipotze neapstiprinjs, jo karagjienos bija gan spoums, gan posts.
59

Izmantots literatras saraksts

1. Ceturt koalcija [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 10.10.2010 17.30].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_4coalit.htm
2. iptes karagjiens [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 11.10.2010. 18.12].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_egypt.htm
3. Itlijas karagjiens [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 20.10.2010. 16.36 ].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_revolt.htm
4. Jnis Ozols. Napoleons Bonaparte.- Rga, AS Valters un Rapa, 1939.g.
5. Krievijas karagjiens [tiesaiste]. [skatts 08.11.2010. 15.56.].
Pieejams:http://napoleonistyka.atspace.com/Invasion_of_Russia_1812.htm
6. Krievijas karagjiens [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 08.11.2010. 13.42 ].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_russia.htm
7. Napoleona kari [tiesaiste].Portls wikipedia. [Skatts 16.11.2010. 21.45 ].
Pieejams:http://en.wikipedia.org/wiki/Napoleonic_Wars
8. Napoleons I [tiesaiste]. Portls wikipedia. [Skatts 17.11.2010. 11.35 ].
Peejams:http://en.wikipedia.org/wiki/Napoleon_I
9. Otr koalcija [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 02.12.2010 16.58 ].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_2coalit.htm
10. Piekt koalcija [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 05.02. 2011. 23.21. ].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_5coalit.htm
11. Spnijas un Portugles kar [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 28.01.2011.
14.37 ]. Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_peninwar.htm
12. Tre koalcija [tiesaiste]. Portls Napoleona gids. [Skatts 13.01.2011. 14.26].
Peejams:http://www.napoleonguide.com/campaign_3coalit.htm
13. Vaterlo kauja [tiesaiste]. Portls Britu kaujas.[skatts 14.11.2010. 16.23 ].
Pieejams:http://www.britishbattles.com/waterloo/waterloo-june-1815.htm
14. Vaterlo kauja [tiesaiste]. Portls wikipedia. [skatts 16.12.2010. 15.35].
Pieejams:http://ru.wikipedia.org/wiki/
%D0%91%D0%B8%D1%82%D0%B2%D0%B0_%D0%BF%D1%80%D0%B8_
%D0%92%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%BB%D0%BE%D0%BE

60

61

62

63