Jnis Krasti

Arhitektras stili Latvij

SATURS
Ievads
1. Viduslaiku stili
1.1. Romnika
1.2. Gotika
2. Jauno laiku stili
2.1. Renesanse un manierisms
2.2. Baroks un rokoko
2.3. Klasicisms un amprs
2.4. Eklektisms
3. Msdienu sistmas stili
3.1. Jgendstils un neoklasicisms
3.2. Starpkaru perioda historisms un Art Deco
3.3. Funkcionlisms jeb Modern kustba
3.4. Neoeklektisms
3.5. Socilistiskais relisms
3.6. Modern kustba pc Otr pasaules kara
3.7. Postmodernisms
3.8. High-Tech, dekonstruktvisms, minimlisms, architextile, parametrisk
arhitektra u.c.
Arhitektras terminu vrdnca

Ievads
Arhitektras stils un mkslas stils visprj nozm ir katr konkrtaj laika
period lietots mksliniecisks izteiksmes ldzeku un radoo principu kopums, kas
mkslas darbam pieir tikai attiecgajam stilam raksturgu izteiksmi un veidolu.
Arhitektra ir telpas veidoanas mksla, bet telpu uztver ar ts formu. Tiei arhitektr
katra laikmeta stila formls pazmes atpazstamas visskaidrk. Arhitektra k visu mkslu
mksla alla ir bijusi mkslas rado laboratorija, kur katrs vsturiskais stils lielkoties ir
radies agrk nek cits vizulajs mksls un noteicis kopjo stilu attstbas gaitu.
Katram mkslas stilam vsture atvljusi noteiktu laika sprdi. Vairki stili ilgui
veselus gadsimtus, citi tikai daus desmitus gadu. Jo tuvk msdienm, jo trk katrs
nkamais stils nomainjis iepriekjo. Ikviens jauns stils ir bijis iepriekj noliegums, tau
starp vienu un otru stilu jtama gan prmantojamba un pctecba, gan laika un vietas zi
tuvkas un tlkas ietekmes. Eiropas bvmkslas vstur vismaz trs reizes bijui krasku
prvrtbu bri, kuros jtami mainjusies ne tikai stila mksliniecisko formu valoda, bet
ar rados metodes pamatprincipi. ie bri iezmjui veselu stilu sistmu nomaiu.

Arhitektras stili un stilu sistmas

Lielk daa Eiropas klasisko arhitektras stilu sakojas antkaj kultr. Sens
Grieijas un Sens Romas arhitektras stili veido seno laiku stilu sistmu. Senaj Grieij
izveidojs klasiskie arhitektonisks kompozcijas krtojumi jeb orderi doriskais,
joniskais un korintiskais orderis. Romiei antko arhitektru padarja dekoratvku un
detam piestintku. Vii ska plai izmantot ar arku un velvju konstrukcijas, celtu
arhitektr ts savienojot ar ar orderu elementiem.
Pc antks kultras sabrukuma sekoja ilgs agro viduslaiku periods, kas nav atstjis
daudz bvmkslas piemineku. Tikai kop aptuveni 1000. gada vis Eirop jauama
rosgka bvniecba un ldz ar to to arhitektras stilu, kuru piemineki veido ar Latvijas
kultras mantojumu, attstba.

1. Viduslaiku stili
1.1. Romnika
Romnika jeb romu stils ir agrkais viduslaiku stils, kura mksliniecisko formu valoda ska
nostabilizties ap pirms un otrs tkstogades miju. Stila nosaukums rads tikai 1822. gad, kad, saskatot
zinmu pctecbu ar antks Romas bvmkslas konstruktvajiem principiem, to radja franu mkslas
vsturnieks Arciss de Komons. Vi o stilu izdalja atsevii no kopjs viduslaiku mkslas stilu sistmas,
kuru renesanses laik ska dvt par gotiku.
Romnika visskaidrk jauams kulta celtns. Ts lielkoties veidoja it k no atsevim kop
saliktm dam, kuru apjomi skaidri uztverami celtu rj veidol. Dominja masvas sienas un apaloka
arkm prsegtas logu ailas, bet virs telpm veidoja smagnjas cilindriskas velves vai vienkrus plakanus
koka prsegumus. Sienas rotja lmeniskas vai kpjoas arkatras. Balstu kapiteus nereti izveidoja k
fantastiskas, abstrakti eometriskas vai ar skulpturli sietiskas kompozcijas, kurs atspoguoti Bbeles
motvi.

Viduslaikos ar Latvij ienca mra celtniecba un ldz ar to arhitektras stili

vispreiropeisk izpratn. Romnikas atsevias pazmes saglabjus tikai daos
arhitektras pieminekos Rg.
Raksturgkais romnikas paraugs ir Rgas Doms (12111270.; 14.20. gs.).
Bazncas arhitektoniskais veidols, saldzinot ar skotnji iecerto, jau gan bvanas
senkaj period, gan vlko gadsimtu gait ir vairk krt mainjies. Celtn organiski
ieaugui vairku vlko stilu uzslojumi, tau joprojm skaidri nolasmi romnikai
raksturgie plnojuma, apjomu kompozcijas un arhitektonisko detau izveides pamieni.
Tie skaidri redzami bazncas austrumu gal (izemot baroklo austrumu zelmini), kur
telpiski izdals koris, altra apsda un rsjoms, savukrt no kura izaug puscilindra
formas papildus apsdu apjomi. Tipiskas romnikas detaas ir apaloka arkm prsegts
logu ailas un apaloku arkatras, kas stiepjas zem dzegm. Kpjoas arkatras motvs
izmantots rsjoma zelmia apdar, tau drzk te var saskatt stiliztu cilvku figru
virkni ar augstku stvu centr, kam abs puss stv aizvien mazki cilvcii, tdjdi
simbolizjot sabiedrisko hierarhiju feodlaj pasaul.

Rgas Doms. 12111270; 14.20. gs. Kopskats un bazncas un klostera plns

Atsevii romnikas formlie elementi saskatmi ar bijus Jura bazncas Rg un

Rgas Svt Jkaba Romas katou bazncas un arhitektr. Jura baznca skotnji bijusi
aj viet bijus pirms Zobenbru ordea pils kapella. Vlk t prveidota par bazncu,
kas likvidta 16. gadsimt reformcijas laikmet, tur iekrtojot noliktavu. Celtn izbvjot
tagadjo Dekoratvi lietis mkslas muzeju, kas Skru ielas fasd restaurtas
romnisks logailas, kas prsegtas aploka arkm. Stila apjomu krtojumam raksturga ir

ar no bazncas telpnes spcgi izvirzt altdaa. Jkaba baznca celta ap 1225.gadu ir

mazk no trim lielajm Rgas viduslaiku bazncm. Raksturgks romu stila detaas ir
kpjo apaloku arkatra austrumu fasd un apaloka prsedzes virs altra daas logiem.
Ar telpisk smagnjba bazncas interjer ir tuvka romnikai nek gotikai nkamajam
vsturiskajam stilam, kam kopum vairk atbilst gan Svt Jkaba bazncas, gan Doma
arhitektra.

Rga. Bijus Jura baznca. 1209. Fasde Skru iel un plns

Rga. Svt Jkaba Romas katou baznca. Ap 1225.

1.2. Gotika
Par gotiku skotnji dvja visu viduslaiku stilu sistmu. Renesanses laik im nosaukumam bija
nievjoa pieskaa: barbaru cilts goti bija tie, kas sagrva antks Romas mkslu.
Gotikas pirmskumi mekljami Francij. Skot ar 13. gadsimta pirmo tredau, is stils izplatjs
gandrz vis Eirop. Tas izauga no romnikas, pilnveidojot celtu konstruktvo uzbvi. Gotika romnisko
apaloka arku nomainja ar smailloka arku. Plaa laiduma telpu prsegumiem lietoja ribotas krusta velves.
Velvju ribas prseguma slodzi prnes uz vertikliem balstiem. Kulta celtns tie lielkoties ir plri, kuru
rsgriezums parasti atgdina krustu ar t kaktos ievietotm trsceturtdakolonnm. Saretka
rsgriezuma plrus, kas pai raksturgi bija vlaj gotik, sauc par saiu plriem. Prseguma velvju
radtos horizontlos spriegumus jeb snspiedi gotiskajs konstrukcijs ldzsvaro kontrforsi. To rsgriezums
pie pamatnes parasti ir ievrojami lielks nek augpus. Centrlaj un Rietumeirop velvju snspiedi uz
kontrforsiem lielkoties prnes ar arkbutniem celtu rpus virs zemko snu jomu jumtiem novietotm
vajm arkm. Ziemeu gotik arkbutnus nelieto, jo tos grti nodroint pret mitruma un sala postoo
iedarbbu. Velvju snspiedi visbiek ldzsvaro koka vai metla savilces starp velvju ribu pdm
(balstvietm). Ar gotisko celtu vizulais tls ziemeu zems ir visprintks un daudz atturgks nek
dienvidos. Tas nav tik piestints ar dadm filigrnm arhitektoniskm detam, bet visbiek izmantotais
bvmaterils ir sarkanie mla ieei. Tpc jdziens ziemeu gotika lielkoties nav irams no vrdkopas
ieeu gotika.
Gotisks konstrukcijas va masvs sienas nomaint ar vieglkm, veidot lielus logus un pankt
telpiska viegluma iespaidu. Gotik faktiski rads karkasa konstruktv sistma, kas ar nosaka celtu vizulo
tlu. Tas attiecas gan uz kulta celtnm, gan pildrea jeb fahverka konstrukcij veidotajm profnbvm.
Jaunie konstruktvie pamieni va iepriek, romnik izplatto saskaldto bvmasu krtojumu nomaint ar
vienotu, integrtu telpas apjomu. Tas skaidri redzams dievnamu arhitektr.
Vlaj gotik skot ar 15. gadsimtu celtu formas kuva krkas un izsmalcintkas, bet
velves bagtkas un saretkas. Ievieot dadas papildus ribas, to zmjums pln ska atgdint
zvaigzni. das velves sauc par zvaigu velvm. Vl saretks velvju ribu zmjums parasti ir tkla
velvm, kurm vairs nav no viena balsta uz otru tiei caurejos diagonls ribas.
Raksturgi viduslaiku arhitektras piemineki, lielkoties ar atsevim gotikas formlajm
iezmm, ir ar pilstu nocietinjumu sienas un pilis cietoki. Tm parasti ir masvas sienas, auri logi, kas
nereti veidoti k aujamlkas, un dzeguiem vainagoti tori. Raksturga gotikas forma pilstu apbv ir
pakpjveida zelmii, kas vainago ku fasdes.

Latvij gotika ienca jau ar pirmo mra celtni Ikiles bazncu un pili, ko
1185. gad cla bskaps Meinhards. Bvdarbus acmredzot veikui Gotlandes meistari.
Baznca nopostta 1916. gad, un ts palielas, prsegtas ar aizsargjumtu, tagad atrodas uz
salas Rgas hidroelektrostacijas denskrtuv. Daji restaurt veid saglabjus
smailloka arkas, kas atdalja bazncas divjomu telpni no kora daas.

Ikiles bazncas paliekas. 1185.

Visvairk gotikas piemineku ir Rg. Smailloka arka, kas ir viena no gotikas formu
valodas tipiskkajm pazmm Rg pirmoreiz, iet, pardjs 1215. gad izbvtaj
Rgas Doma kapitula zl. s divjomu telpa prsegta ribotm krusta velvm. Velves un
rjarkas starp tm balsta divas saiu kolonnas telpas vid. Tm ir raksturgi gotiskie
kapitei. Parasti tie ir apvrsta noelta konusa vai uz augu paplaintas piramidlas
formas veidojumi, kas rotti voltm ldzgiem augu motviem.
Rgas Domam no dienvidu puses piekaujas klostera pagalms jeb kluatrs, kuru no
trim pusm aptver krusteja. di kluatri veidoti pie daudzm Rietumeiropas viduslaiku
bazncm, nav neviena cita, kas atrastos tik tlu ziemeos k Rgas Dom. Krusteja domta
reliiskm procesijm. T ir ribotm krusta velvm prsegta eja, kas pavrsta pret pagalmu
caur vajm ailm. Katr krustejas travej gruptas it k trs atsevias ailas, kas prsegtas
ar smailloka arkm un viena no otras nodaltas viengi ar nelielm kolonnm, kop
veidojot t dvts triforija (tas ir, trsgaismu) ailas.
19. gadsimta nogal un 20. gadsimta skum baznc un kloster veikti plai
restaurcijas darbi no 1891. ldz 1894. gadam arhitekta Kra Mormaa, bet no
1895. ldz 1906. gadam Vilhelma Neimaa vadb. Tad zudus detaas tika aizvietotas
ar oriinlajm analogiem atveidojumiem, bet daa no krustejas gotiskajm konsolm un
kapiteiem ir autentiski viduslaiku darinjumi.
Izcils gotisks bvplastikas paraugs ir no balta kaakmens veidotais Doma
ziemeu portls. Tiek uzskatts, ka 13. gadsimt to darinjui Gotlandes meistari, jo
daudzajm turienes tolaik vai nedaudz agrk celtajm bazncm ir ldzgi portli. Portla
snus veido sienas mas pakpeniski iedziintu kolonnu virknes, kuras pret fasdes
virsmu pagrieztas apmram 450 le. Pc tda pat principa veidotas ailas prsedzes arkas.
Vizulaj uztver tdjdi tiek pastiprints ieejas dziuma iespaids. dus portlus tpc
sauc par perspektviskajiem portliem, un tie bija tikpat k obligta detaa viduslaiku kulta
celtns. Kolonnas vainago skulpturli kapitei. Portla kreisaj pus tajos attloti ziedi,
augi un ldzgi laimes simboli, bet labaj vilki un citi dadu mou motvi. Tas bija
raksturgs, no romnikas perioda prmantots pamiens, kad bazncu portlos nereti
attloja pastars tiesas tmu ar Jzu Kristu, kas iencjiem ar labo roku nordja: t priek
un mier, nejtot bailes, dzvo stgie, miergie, laipnie dievbijbas draugi, bet ar

kreiso t tiek pekl iegzti ne pc likumiem dzvojoie. Ldz ar to portla kreis puse
nosacti attlo paradzi, bet lab elli.

Rgas Doms. Kapitula zle, Krusteja un ziemeu portls

Gotisks veidols ir Rgas Doma iektelpai jeb telpnei, kura tagadjo izskatu ieguvusi
13. un 14. gadsimta mij. Tad ticis paaugstints vidusjoms, izveidojot ribotm krusta
velvm prsegtu baziliku. No varenajiem plriem ldz velvju balstvietm jeb pdm pa
vidusjoma sienm paceas kolonnu saii, vizuli pastiprinot telpas augstumu. Dievnamam
tika uzcelts ar apmram 140 m augstais, senkajos Rgas attlos redzamais gotiskais
piramidlais tornis. 15. gadsimt starp kontrforsiem, kuri pirms tam acmredzot bijui
celtnes rpus, iebvtas snu kapelas. Vairkas no tm prsegtas ar vlajai gotikai
raksturgajm zvaigu velvm. Logu augdas veidoti masverki.
Iespaidu uz Latvijas un ar visa Eiropas Ziemeu reiona ievrojamko viduslaiku
dievnamu interjeru arhitektonisko izveidi acmredzot ir atstjuas vietjo bvniecbas
patnbu un formveides tradciju dikttas iezmes. Izsekojot pamienam, k tiek balsttas
gotisko bazncu vidusjomu prsegumu velves Latvijas vidien, ziemeos un vl tlk
Somijas virzien, skaidri iezmjas aizvien spcgka tieksme uz formu visprinjumu un
monumentalitti. Rgas Dom ar t kolonnu saiiem uz vidusjoma sienm vl jtama
Eiropas gotikas centriem raksturg vertikl auguptiece. Savukrt Csu Svt Ja
baznc (1283) tiei no grdas ldz velvju pdm paceas gludi pilastri, bet snu jomu arku
pdas nosldjuas ldz grdas lmenim. Valmieras Svt Smaa bazncas (1283)
iektelp jau domin gluda siena. Vidusjoma prseguma velves te balsttas uz konsolm.
Ldzga konstrukcija ir ar Igaunijas un Somijas viduslaiku bazncm. Vienlaikus ar Csu
un Valmieras bazncm celtaj Burtnieku baznc vidusjoma velvju rjarkas izaug
tiei no sienas plaknes.

Rgas Doms. Telpne.

Svt Ja baznca Css. 1283. Telpne.
Svt Smaa baznca Valmier. 1283. Telpne.
Burtnieku baznca. 1283. Telpne.

Lielk gotisk celtne Latvij ir Rgas Svt Ptera evaliski luterisk baznca,
kuras vidusjoma augstums sasniedz 30,4 m. Dokumentos pirmoreiz t minta 1209. gad,
bet senk daa ir tikai pirms trs travejas rietumu gal. 1408.1409. gad bvmeistara
Jahana Rmeotela vadb bazncai uzcla jaunu altrdau, un ts plns ieguva tdu pau
apveidu k daudziem tipiskiem Rietumeiropas gotiskajiem dievnamiem. Pln noapaoto
vidusjomu austrumu gal apjo altra apeja jeb deambulatorijs ar poligonlu kapelu
vainagu. rsienas eit faktiski nav: telpu norobeo dados virzienos vrsti, augsti
kontrforsi. Spraugas starp tiem pilnb aizpilda logi, kas sadalti vairks das ar
augstiem, filigrni izpildtiem ieeu impostiem.
15. gadsimta vid, kad Pterbazncas jaun altrdaa bija savienota ar senko
rietumu galu, snu jomi prsegti ar krm zvaigu velvm. Sevii bagts ribu raksts ir
dienvidu snu joma ceturts travejas velvei.

Rga. Svt Ptera evaliski luterisk baznca. 1209., 14081409, 15. gadsimta vidus. Skats uz altrgalu,
plns, dienvidu snu joma velves.

Vls gotikas meistardarbs ir Svt Ja evaliski luterisk baznca Rg (1483

1491). T ir vienjoma celtne, kur ir no rsienas uz telpas iekpusi izvirzti kontrforsi.
Visas etras travejas telpn prsegtas ar efektgm, filigrni veidotm tkla velvm.
Ziemerietumu fasdi vainago gleznains gotiskais pakpjveida zelminis. No profiltiem
ieeiem izmrto vertiklo sadaloo sleju augup vrsto trauksmi ldzsvaroti piebremz
horizontlas apmestas joslas. Fasd tika iebvts senks perspektviskais portls, kas
darints ap 1330. gadu. 1925. gad tas nomaints ar kopiju. Blakus atrodas ieejas vrti
bijuaj dominiku kloster. Akl arka virs vrtiem ieeu mr veidota tipisks vls
gotikas forms.

Rga. Svt Ja evaliski luterisk baznca. 14831491. Kopskats, telpne, portls, klostera vrti.

Gotiskm smailloka arkm prsegtas ailes saglabjus vairku Latvijas viduslaiku

piu drups. Tdas, piemram, ir Zobenbru ordea pils drups Siguld (1212), Rgas
arhibskapa pil Limbaos (1223) u.c.

Sigulda. Zobenbru ordea pils drupas. 1212.

Limbai. Rgas arhibskapa pils drupas. 1223.

Vairks Latvijas viduslaiku pils, piemram, Rgas pil, Jaunpils pil, doles pil
u.c. saglabjus ar atsevias gotisks velves. Rgas pil tdas ir vairkas divjomu
telpas t saukt Velvju zle pils dienvidu sprna pagrab (1330) un Mozus zle, kas
atrodas tiei virs Velvju zles. 16. gadsimta skum izveidot velvt telpa, kas atrodas
tagadj Rakstniecbas, tetra un mzikas muzej, vlk sadalta vairkos lmeos, tau
gotisks velves tur redzamas joprojm. Vairks pilsdrups, piemram, Siguld, Css un
Dobel saglabjus telpu prseguma velvju konstrukciju paliekas konsoles, uz kurm
balstjs velvju ribas.

Jaunpils. Ordea pils. 1301., 1647. Velve pils apaaj torn.

dole. Kurzemes bskapijas pils. 14. gs. pirm tredaa, 16. gs. Velve pils apaaj torn.
Dobele. Livonijas Ordea pils. 13351339. Velvju balstkonsole.

Csis. Velve Livonijas ordea mestra zl pils rietumu torn. 1522.

Rga. Minsteres istaba Lielaj ild. 1330.

Ar vlajai gotikai raksturgu zvaigu velvi 1522. gad prsegta Livonijas ordea
mestra zle Csu pils rietumu torn. s velves ribu raksts ir pai sarets un piestints.
Velvtajm Rgas pils divjomu telpm ldzga telpisk struktra ir t sauktajai
Minsteres istabai gotiskm krusta velvm prsegtajai telpai, kas 19. gadsimta vid tikpat

k neizmaint veid iekauta Liels, Tirgotju jeb Svts Mras ildes (tagad
Filharmonijas) k Rg. Minsteres istaba izbvta 1330. gad un, iespjams, kdreiz
kalpojusi ar Rtes vajadzbm. Minsteres istaba ir viens no ievrbas ciengkajiem
gotikas pieminekiem Latvijas laicgaj arhitektr.
Viduslaiku pilsts kas ciei rindojs auros un dzios zemesgabalos. Lielkoties
augstiem zelmiiem vainagotu, auru fasu virknes veidoja raksturgo ielu apbves
ainavu, kdu to vl tagad vietm var redzt Miesnieku, Pils un Alksnja iel Rg.
Atirb no daudzm viduslaiku pilstm Rietumeirop, Rg mazk izplatti bija gotiskie
pakpjveida zelmii.
Viena no km ar pakpjveida zelmini atrodas Rg, Mazaj Pils iel 17. T ir
viena no celtnm pazstamaj viduslaiku dzvojamo ku ansambl Trs bri. Tiesa,
zelminis nav autentisks, jo bija prveidots 19. gadsimt. Tas restaurts 1955.1957. gad
arhitekta Ptera Saula vadb, izmantojot J. K. Broces 18. gadsimta beigs izgatavoto
zmjumu. Gan ai, gan blakus kai Pils iel 19 ir raksturgs viduslaiku mjoka plnojums
ar plau prieknamu-halli pirmaj stv. Abs ks halles dzikaj kakt ir atklts virtuves
pavards ar apvalkdmeni jeb manteskursteni. Pagalma pus atrodas dzvojams telpas, bet
jumt iebvtas noliktavas. Tagad ks atrodas Valsts Kultras piemineku aizsardzbas
inspekcija un Latvijas Arhitektras muzejs.

Rga. Miesnieku ielas apbve.

Rga. Pils ielas apbve.
Rga. Dzvojams kas Trs bri Mazaj Pils iel 17, 19 un 21. 15.20. gs.
Rga. Melngalvju nama fasde 16. gadsimta skum. Arhitekta Gunra Jansona rekonstrukcija.

Skotnji gotisks pakpjveida zelminis bija ar Melngalvju nama galvenajai

fasdei. ka celta 14. gadsimta pirmaj treda k Jaunais nams, kuru apsaimniekoja
Liel ilde, bet kop 15. gadsimta vidus kop ar Melngalvjiem. Kop 16. gadsimta
nogales Melngalvju nama zelminis pakpeniski prveidots renesansei raksturgs forms.

2. Jauno laiku stili

2.1. Renesanse un manierisms
Renesanse bija humnisma ideju izauklts klasisks mkslas atdzimanas stils, kas arhitektr
ievadja jauno laiku stilu sistmu. Renesanses formu izteiksme bija sakota antko orderu daudzveidgs
interpretcijs. Stils rads Itlij 15. gs. skum. Eiropas vidien tas attstjs ldz 16. gs. beigm, bet t
atskaas vietm jtamas vl ldz 17. gs. vidum. Katr zem renesanse ieguva atirgus vaibstus.

Renesanses pulis ir Florence. Turienes piu fasdes, prmantojot viduslaiku bvmkslas

smagnjbu, tika apdarintas ar vareniem, rupji tsta akmens blokiem jeb rustiem un rottas orderu
elementiem, bet s kompozcijas vaiago stipri izvirztas un arhitektoniskm detam piestintas dzegas.
Savukrt Vencijas renesanses celtnes atiras ar detaliztu izsmalcintbu. Eleganti orderu elementi tajs
blv ritm mijkrtoti ar apaloka arkm prsegtu ailu rindm, arhitektonisks kompozcijas pamatprincipu
premot no vietjo viduslaiku piu uzirdintajm, ari gaisgajm fasdm.
Francijas renesanses celtnm raksturgi augsti mansarda jumti. Ziemeeirop renesanses vsmas
ienca vlk, tikai 16. gadsimt. Nderland un Vcij stila celtnes var atpazt pc augstiem trsstra silueta
zelmiiem, kuru rmalas aptek voltu un citu dekoratvu veidojumu joslas.
Renesanses kultras izskaas fz, kas Itlij jauama kop 16. gadsimta otrs tredaas un
turpinjs ldz 17. gadsimta skumam, viena no raksturgkajm stilistiskajm tendencm bija manierisms.
K atsevias mkslinieciski stilistiskas pardbas apzmjums tas ir radies tikai 20. gadsimt. Manierisms
bija savdabga reakcija pret direnesanses klasisko perfektumu. Tam raksturgas subjektvi interprettas,
prmrgas un emocionli eksalttas, ambiciozas vai neparasts proporcijs veidotas formas un tli. Tas
vrojams gan klasisko izteiksmes ldzeku sistm balsttaj Itlijas, gan viduslaicgai izjtai tuvkaj
Ziemeu manierism, kas no renesanses paraugiem parasti atiras tikai ar atseviiem dekoratvo formu
prspljumiem.
Renesanses periods nca ar jaunm idejm un atzim ar pilstbvniecbas mksl. Ts vispirms
bija saisttas ar jaunu nocietinjumu sistmu nepiecieambu: viduslaiku mri vairs nederja aizsardzbai pret
uzbrukumiem, lietojot pilnveidotos ugunsaujamos ierous. Pilstas ska apjozt ar dens grvjiem
apemtiem zemes vaiem, kuros to taisnie posmi kurtnes mijkrtoti ar izvirztiem bastioniem. Pilstu
plni ska atgdint daudz staru zvaigznes.

Latvij 16. un 17. gadsimts bija dadu rzemju iekarotju ilgu cu laiks, kur
vairk tika postts nek celts. Tpc ar Latvij nav prk daudz laika bvmkslas
piemineku, turklt renesanses ienkana Latvij laika zi sakrita ar manierisma periodu
Itlij. Raksturgkie ir Rgas Melngalvju nama prveidojumi un Rgas Svt Ja
Evaliski luterisks bazncas piebve.
Skot ar 1580. gadu, dadi holandieu meistari pilnveidoja Rgas Melngalvju
nama arhitektonisko apdari. Galvens fasdes gotisko pakpjveida zelmini apaudzja ar
voltm, figurliem veidojumiem un metl kaltiem rotjumiem. Tas ieguva Nderlandes
renesansei raksturgo piramidlo siluetu. Renesanses formu valod ieturti ar daudzie
sekojoie prveidojumi, starp kuriem nozmgkie veikti 1886. gad. Tad fasdi izrotja ar
vapeiem un tlnieka Augusts Folca (A.Volz) veidotm alegoriskm Neptna, Merkrija,
Vienbas un Miera skulptrm. Apmram tda t izskatjs vl 1941. gad, bet Otr
pasaules kara skum to sagrva. 1948. gad nama drupas uzspridzinja un novca.
Tagadjais Melngalvju nams ir boj gju preczs atveidojums, kas no 1995. ldz
1999. gadam uzcelts uz autentiskajiem pamatiem.

Rga. Melngalvju nams Rtslaukum 7. 14. 19. gs. Atjaunots 19951999.

Rga. Dzvojam ka Mazaj Pils iel 19. 17. gs

Visprints ziemeu renesanses forms veidots ar zelminis vienai no Trs bru

km Rg, Pils iel 19. Tas, tpat k kaimiu kai Pils iel 21, restaurts 1955.
1957. gad arhitekta Ptera Saula vadb, izmantojot J. K. Broces 18. gadsimta beigs
izgatavoto zmjumu. Fasd saglabjies gadaskaitlis 1646.
Vieng apjomgk renesanses celtne Rg, kuras arhitektra balstta skaidr un
precz antko orderu elementu lietojum, ir Svt Ja Evaliski luterisks bazncas
paplainjums. Tas piebvts bazncas dienvidaustrumu galam, domjams, pc
bvmeistara Gerta Frzes (cit vrd Jorisa Jorisona Frzes) projekta laikposm no
1587. ldz 1591. gadam. Fasde, tpat k veckajai, gotiskajai daai, mrta no sarkaniem
ieeiem, tau ailas prsegtas ne vairs ar smailloka, bet gan ar apaloka arkm. Ailstarps
paceas toskniski pilastri. Paplainjuma apjoms ir zemks, un taj ir trsjomu telpne,
kuras prseguma velves balsta toskniskas kolonnas. Kaut ar paplainjumam ir no
bazncas vecks daas principili atirga telpisk struktra un arhitektras stils, tas
pilngi harmoniski iekaujas dievnama iektelpas kopj arhitektoniski mkslinieciskaj
tl.

Rga. Svt Ja Evaliski luterisks bazncas paplainjums. 15871591. G. Frze (?).

Jelgava. Svts Annas baznca. 16191641.

Tiek uzskatts, ka G. Frzes darbs ir bijusi ar Svts Trsvienbas baznca Jelgav

(15921615). No ts saglabjies tikai 2010. gad prveidot izskat atjaunotais tornis.
Renesanses formu valoda skaidri nolasma Svts Annas bazncas Jelgav (tornis 1619
1621, telpne 16281641) snu fasds, kuras ir stipri ldzgas Rgas Svt Ja Evaliski
luterisks bazncas paplainjuma fasdei.
Renesanses vls fzes manierisma neparastajai formu valodai atbilst Neretas
luteru bazncas (15841593) pln astostrain tora mra augjs daas
konfigurcija. da dievnamu toru forma pirmoreiz, iet, lietota, atjaunojot
Knigsbergas Katedrles nodeguo rietumu torni (1552). Virs Neretas bazncas ieejas
portla ir edikula ar fon Efernu dzimtas, kuras prstvji ziedojui ldzekus bazncas
celtniecbai, erboiem. Visa cia kompozcij un detas atspoguojas manierismam
raksturgie formu prspljumi.

Nereta. Luteru baznca. 15841593. Kopskats un edikula rietumu fasd.

Kuldga. Svts Katrnas baznca. 16551672. Rietumu fasde un telpne.

Astostraina tora augj daa ir ar Svts Katrnas bazncai Kuldg (1655

1665). Bazncas trsjomu telpne prsegta ar vidus jom astodagm, bet snu jomos
sedagm krusta velvm, kuras balsta druknas tosknisk ordera kolonnas. o skaidro
renesanses tlu papildina atsevias manieristiskas detaas kolonnu stvu lejasdaas apjo
frzes, kurs mijkrtoti gludi medaljoni un stilizti briljanta rusti. Visas rustu fasetes
greznotas ar eeu galvim. Divu abpus ieejai tuvko kolonnu bzu plintas stros rottas
ar stiliztm vzm, kuru formas asocijas ar vnogu ekariem vai apvrstiem iekuriem.
Bazncas dienvidu sien ir gotisks forms veidots perspektviskais portls.
Apzintu gotikas formu lietoanu renesanses laik un ar vlk dv par pcgotiku (vciski
Nachgotik). T saglabjs cauri visiem jauno laiku stiliem ldz pat eklektisma stil
izplattajai neogotikai.
Renesanses formu trba un tektonika raksturga Marijas Debesbraukanas bazncas
Skaistkaln (16581692) arhitektrai, kaut gan o dievnamu biek pieskaita baroka
bvmkslas pieminekiem. Bazncai daji saglabjies tikai viens tornis. Ar Limbau
Svt Brtua bazncas (16791680, Ruperts Binden) atsevis fasdes detas
(dienvidu un rietumu ieejas portli) jtamas renesanses atskaas.

Skaistkalne. Marijas Debesbraukanas baznca. 16581692. Rietumu fasde un telpne.

Limbai. Svt Brtua baznca. 16791680. R. Binden.

Ldzgi k Rgas Svt Ja bazncai piebvtais rietumu gals, pilngi saliedts ar

telpas senko dau ir ar Minsteres istabas ziemeu gala paplainjums Liels ildes nam
Rg (1521). Raksturgk detaa, ar ko atiras Minsteres istabas paplainjums no
senks daas, ir kolonnu kapitei, kas no apvrsti piramidlajiem gotiskajiem atiras ar
renesanses laik izplattu, antks klasikas arhitektoniskajiem profiljumiem tuvu formu.

Ldz ar paplainjumu Minsteres istabai tika piebvts ar t dvtais Lgavas kambaris

ar vienu lielu krusta velvi prsegta telpa, kur notika ildes vecko sanksmes vai ar kzu
ceremonijas. 1633. gad Lgavas kambar iebvts manieristisks forms veidots kamns,
kura autors, iespjams, ir tlnieks Daniels Ankermanis. Vi veidojis ar manieristiskos
cius uz Rgas pils priekpils ziemerietumu erkera (1649).

Rga. Minsteres istabas paplainjums Lielaj ild. 1520.

Rga. Lgavas kambaris Lielaj ild. 1521. Kamns 1633.

Izcils renesanses vl perioda jeb manierisma dekoratvs bvplastikas piemineklis

ir t saukt Ekes epitfija biju Mazs ildes meistaru atraitu patversmes jeb Ekes
konventa nama fasd Rg, Skru iel 22. Pati ka celta 1435. gad un prbvta 1594.
1596. gad, bet epitfija fasd pardjusies 1618. gad. To tur lika novietot Rgas
birermeistars un burggrfs (tas ir, oficilais Polijas karaa varas prstvis) Nikolajs Eke.
Epitfijas skulpturlo cilni, kur attlots Jauns derbas motvs par Kristu un grcinieci,
iespjams, darinjis kds Nderlandes vai Vcijas tlnieks, bet dekoratvo apmali, kur
domin manierismam raksturgie auss skrimstalas ornamenta motvi, Rgas bvmeistars
un tlnieks Berends Bodekers. Uzraksts apmales augj josl SCOPUS VITAE MEAE
CHRS nozm Mana dzve ir Kristus, bet apakj ir veltjums paam Ekem.
Manieristisks bvplastikas paraugs ir ar cilnis dams un Ieva Rg, Rdzenes
iel 25. ka, kuras fasd tas iebvts, celta 1906. gad, bet cilni 1575. gad radjis
meistars, kura inicii bijui I.H.. Par to liecinjis uzraksts uz kartuas cia apkj da,
kura saglabjusies tikai daji.

Rga. Ekes konvents Skru iel 22.. 1435., 15941596.

Epitfija Kristus un grciniece Ekes konventa kas fasd. 1618.
Rga. cilnis dams un Ieva kas Rdzenes iel 25 fasd. 1575.

Raksturgas renesanses perioda fasu dekoratvs apdares pamiens bija sgrafito

tehnik izpildti ornamentli vai arhitektonisku motvu gleznojumi. Centrlaj Eirop tdi
bija izplatti jau kop 15. gs. nogales. Latvij saglabjuies paraugi ir baronu Firksu pils
Nurmui ailu apmau apgleznojumi (16. gs. otr puse 17. gs., restaurti 20. gs. skum)
un Bauskas Ordea pils palasta austrumu fasdes apdare (16.17. gs., rekonstruta 20.
21. gs.).

Nurmuia. Baronu Firksu pils. 16. gs. otr puse 17. gs. Fasdes fragments.
Bauska. Ordea pils palasts. 16.17. gs.

Manierisma subjektvi interpretts un biei vien neparasts, pat kaprzs formas

atspoguojas vairkos ku ieejas portlos. Parasti o portlu arhivoltus rot atsevii uz
tiem it k uzvrti rusti, virs arkas atrodas ar horizontla dzega, bet trijstrveidgos
laukumus starp arku un dzegu aizpilda mistisku motvu rotjumi vai patnji stilizti augu
ornamenti. Ar virs dzegas nereti paceas skulpturli rotjumi. Senkais un viens no
pazstamkajiem ir t sauktais lenbroka portls Rg, kas izgatavots 16. gadsimta pdj
ceturksn un kdreiz greznojis kdas kas ieeju Zirgu iel. 1984. gad tas restaurts
atbilstoi pou restauratoru hipottiskajiem priekstatiem par portla skotnjo izskatu un
tagad ir iemrts pagalma sien aiz km Jauniel 20. Liela daa manieristisko renesanses
portlu tapui 17. gadsimta otraj pus. Tdi, piemram, ir portli Rg, Vau iel 47,
Krmu iel 8, Bskapa gt 6, Burtnieku bazncas portls u.c. Vairki no iem portliem
nereti ceojui no vienas kas uz otru un nav pilnb saglabjuies vai ar, glui pretji,
papildinti ar jaunm vai no citurienes emtm detam.

Rga. lenbroka portls (tagad jauniel 20). 16. gs. pdjais ceturksnis.
Rga. Kamiea noliktavas portls, tagad Vau iel 47. 17. gs. otr puse. M. Rapenekers.
Burtnieku bazncas portls. 1683.
Rga. Portls Krmu iel 8. 17. gs. vidus.
Rga. Portls Bskapa gt 6. 17. gs. vidus.

Viena no Rgas bvplastikas prlm ir dzvojams kas Tirgou iel 10 portls.

ka 1698. gad prbvta no senkas noliktavas. Portla kompozcijas un dekoratvo ciu
raksturs atspoguo aizgjus renesanses vl posma manieristisko formu valodu, tau taj
jauams ar kaut kas no nko vsturisk stila baroka izteiksmes.

Rga. Portls Tirgou iel 10. 1698.

2.2. Baroks un rokoko

Baroks rads Itlij un izplatjs no 17. gadsimta pirms puses ldz 18. gadsimta vidum. Renesanses
humno idelu viet tas vairk pievrsa uzmanbu visprsabiedriskm tmm. Tika veidotas monumentlas
kompozcijas, plai izmantots lielais orderis, un arhitektonisks apdares elementiem vai pat visam celtnes
apjomam pieirts dinamisks, nemiergs, reljefs un sulgs tls. Biei tika lietotas saprotas kolonnas, bet
sienu virsma dakrt deformta plastiski mksts, ieliekti izliekts forms. Baroks sasniedza nevien cit stil
nepieredztu iektelpu apdares dekoratvo piestintbu un bagtbu.
Baroks sav vlaj fz, ko dv par rokoko, ieguva izsmalcinti piestintas un gaisgas
dekoratvs formas, starp kurm raksturgs elements ir rokaji. Rokoko lielkoties attstjs iektelpu apdar.

Baroka dinamisk, sulgi plastisk formu valoda ir jtami prveidojusi Rgas

siluetu. Rgas Doma augstajam tornim, kas bija nodedzis 1547. gad un tika atjaunots
16. gadsimta beigs, mra da gotiskie trsstra zelmii tika nomainti ar horizontlu
dzegu un balustrdi, bet smailes apakj da izveidots kupols ar arkdes rotondu (1594
1595, Gerts Frze). 1775. gad ar tora smailes augj daa nomainta ar tagadjo
baroklo jumolu (Johans Krmers).
Doma bazncai ldzgas baroklas izmaias 17. gadsimt notika ar Svt Ptera
evaliski luteriskaj baznc Rg. Pc tam, kad 1666. gad bija sabrucis bazncas
piramidlais gotiskais tornis, no Vcijas ataicintais bvmeistars Ruperts Binden 1688.
1690. gad uzcla jaunu torni baroka forms ar trs lmeos krtotiem kupoliem un
kolonnu rotondm virs tiem. Vi prveidoja ar bazncas rietumu fasdi, zelmia sniem
pievienojot voltas un izveidojot trs jaunus portlus. Tornis nodega 1721. gad, bet
1746. gad meistara Johana Vilberna vadb tas tika atjaunots iepriekjam ldzgs
forms. 120 m augst koka konstrukcija aizgja boj Otr pasaules kara laik. 1967.
1977. gad baznca atjaunota, bet tornis atveidots metla konstrukcijs iepriekjam oti
ldzgs forms.
Barokli vairku pakpju tori ir virknei 17. gadsimta beigs un 18. gadsimt
celtm bazncm Matos (1688, R. Binden), Limbaos (16791680, R. Binden),
Rg (Reformtu-bru draudzes bazncai, 17271733, K. Meinerts), Pop (1771),
Apukaln (1774), Jelgavkrastos (Liepupes bazncai, 17771783) u. c. Prbvju rezultt

tdus ieguva ar daudzas senkas celtnes Burtnieku baznca (1688), Rgas arhibskapa
vasaa pils Lielstraup (17231743), bazncas Raun (1736), Valmier1 u.c.

Rga. Svts Ptera bazncas tornis. 16881690. Ruperts Binden.

Mati. Baznca. 1688. R. Binden.
Burtnieki. Bazncas tornis. 1688.
Rga. Reformtu-bru draudzes baznca Mrstau iel 10. 17271733. K. Meinerts

Lielstraupe. Rgas arhibskapa vasaa pils. Prbve 17231743.

Rauna. Bazncas tornis. 1736.
Pope. Evaliski luterisk baznca. 1771.
Apukalns. Baznca. 1774.

Rga. Doma tornis. 1774. J. Krmers.

Valmiera. Svt Smaa bazncas tornis. 18. gs.
Jelgavkrasti. Liepupes baznca. 17771783. Atjaunota 19891991.
1

Tagadjam tornim ldzgu tora formu baznca ieguva, visticamk, 1739. gad, kad tikta pabeigti krtjie
ts atjaunoanas darbi. J. Vasijevs min, ka baznca Rgas Domam ldzgu jumolu ieguva 17. gs.
etrdesmitajos gados (, ., , ., , ., , . . .
. : . : c, 1986. . 401). Ar
V. Manovskis apgalvo: 17. gs. vid zvanu tornis ieguva baroklu noslgumu (Manovskis, V. Latvijas
luteru bazncas : Vsture, arhitektra, mksla un memoril kultra. Rga: Due, 2007. 4. sj., 276. lpp.).
dam datjumam nav dokumentra pierdjuma, un tas ar iet visai neticams, jo tikai 17. gs.
piecdesmitajos gados pardjs agrkie baroklie tori virs viduslaiku bazncm Greifsvald, Hamburg u. c.

Viena no baroka formu valodas raksturgkajm izpausmm ir zelmii ar saretu

silueta kontru. Zelmiu snu mals krtots voltas veido ieliekti-izliektu lniju. Starp
ieliektajiem un izliektajiem posmiem parasti ir pakpieni vai plauktii. Ja dus zelmius
vainago segmenta vai trsstra formas frontoni, tad tos dv par nderlandieu
zelmiiem.
1727. gad barokls forms prveidots Rgas Doma austrumu zelminis, bet kora
daa ieguva ieliekti-izliektu, kupolam ldzgu, mksts forms veidotu jumtu. Raksturgs
baroka zelminis ir dzvojamajai kai Rg, Miesnieku iel 8 (1702, meistars Hinrihs
Henike). Tds 1723.1743. gada prbvju laik izveidots ar Rgas arhibskapa vasaa pilij
Liestraup un 1729. gad Lugau Svts Katrnas Evaliski luteriskajai bazncai.

Rgas Doms. Kora daa un austrumu zelminis. 1727.

Rga. ka Miesnieku iel 8. 1702. Hinrihs Henike.
Valka. Lugau Svts Katrnas Evaliski luterisk baznca. Austrumu zelminis un tornis 1729.

Raksturga baroka celtu forml pazme ir oti augsti vai mansarda tipa jumti.
Tds jumts, piemram, ir Rgas Spju dievmtes katou bazncas plebnijai (mctjmjai)
Pils laukum 5, kas acmredzot celta ap 1785. gadu vienlaikus ar senko baroklo bazncas
ku. J. K. Broces zmjum, kas tapis 1791. gad, redzams, ka mansarda jumt izbvto
lukarnu snus rotjuas voltas, kas tagad zuduas. das voltm rottas lukarnas ir viens
no baroka formu valodas simboliem. Tdas ir, piemram, Rg, Bieru Svts Katrnas
evaliski luteriskajai bazncai Biernieku iel 148 (17651766), k ar Kabiles muias
kungu mjai (17341740), Dzelzavas muias kungu mjai (1767; atjaunota pc
1905. gada, V.Bokslafs), Ziemeru muias kungu mjai (17861807), kuras arhitektra
kopum vairk atbilst jau nkamajam klasicisma stilam, un citm celtnm.
Baroklie mansarda jumti saglabjuies vairkm muiu kungu mjm (Kabil,
Baav, Dzelzav u.c.). Starp tm Ungurmuias kungu nams Kdum (17321750) ir rets
koka konstrukcijs stenotas laika monumentls arhitektras piemrs. Ungurmuiai
stilistiski ldzga ir Strazdumuia Rg, Juglas iel 14 (18. gs. vidus) viena no daudzajm
muiim, kuras kdreizjs Pierg 18. gadsimt ska celt pilstnieki. Parasti ts bija
turgko pilsou vasaras mtnes. Viena no odienas pilstvid pamanmkajm Rgas
muiim ir Hartmaa muiia Kalnciema iel 28 (18. gs. nogale), kuras senko celtni
joprojm rot barokls mansarda jumts.

Rga. Mctjmja Pils laukum 5 (ap 1785). J. K. Broces zm. 1791. g.

Rga. Mctjmja Pils laukum 5. J. Krastia foto. 2011.
Rga. Bieru Svts Katrnas evaliski luterisk baznca Biernieku iel 148. 17651766.

Beavas muias kungu mja. Ap 1750.

Kabiles muias kungu mja. 17341740.
Dzelzavas muias pils. 1767; atjaunota pc 1905 (V.Bokslafs).

Kdums. Ungurmuias kungu nams. 17321750.

Rga. Strazdumuia Juglas iel 14. 18. gs. vidus.
Rga. Hartmaa muiia Kalnciema iel 28. 18. gs. nogale.

Baroka stila tls ir nesaraujami saistts ar vairkm ievrojamm laicg rakstura

celtnm bagto pilsou namiem Rg, Kurzemes hercogu pilm Jelgav, Rundl un
citur, k ar Krslavas pils kompleksu. Johana Reiterna nama Rg, Mrstau iel 2/4
(16841688, R. Binden) fasde piln krum saglabjusi visu savu baroka stila formu
godbu. To rot joniski liel ordera pilastri, smilakmens girlandes un lzens trsstra
frontons ar augu vijumos iekautiem panieka iniciiem. Zem dzegas stiepjas reljefa frze
ar fantastisku dzvnieku attliem un groteskm maskm. Dekoratvos cius, domjams,
veidojis tlnieks Johans Georgs Herolds, bet ieejas portlu Hanss Valters mselis.
Klasiski stingrs forms veidotais portls starp visiem citiem Rgas namu portliem izceas
ar to, ka uz augstiem cokoliem novietots, ar korintiskiem kapiteiem vainagots kolonnas
ir pilnapjoma. No 1985. ldz 1989. gadam ka restaurta. Tagad taj atrodas urnlistu
nams.
Tirgotja Ernesta Metj fon Dannenterna dzvojam nama Rg, Mrstau iel 21
(1696) kaakmen apdarintaj ielas fasd ritmiski krtoti korintiskiem kapiteiem
vainagoti liel ordera pilastri. Starp tiem izceas divi izsmalcinti grezni ieeju portli,
kurus veidojis tlnieks Daniels Valters. Barokls atdalto voltu frontons vainago ar

saimniecbas pagalma vrtu portlu. Virs t ielas telp labi pamanms augsts gala zelminis
ar paceamo ierci un lkm preu nogdanai noliktavs, kas izbvtas antresol virs
diviem iespaidga augstuma dzvojamo telpu stviem un vl piecos bniu stvos. Kop
1987. gada k ar prtraukumiem turpins restaurcijas darbi.

Rga. Reiterna nams Mrstau iel 2/4. 16841680. R. Binden.

Rga. Danenterna nams Mrstau iel 21. 1696.
Rundle. Pils. 17351738, 17631768. B. F. Rastrelli. J. M. Grafs, F. Martini, K. Cuki

Jelgava. Pils. 17381740, 17681774. B. F. Rastrelli.

Baroka arhitektras virsotne Latvij ir Latvijas Versaa Kurzemes hercoga

Ernesta Johana Brona pils Rundl. To uzcla no 1735. ldz 1738. gadam pc slaven
Sanktpterburgas arhitekta Bartolomeo Franesko Rastrelli projekta. Pats Brons tolaik vl
tikai pretendja uz Kurzemes troni. Kstot par hercogu, vi uzska pils bvi hercogistes
galvaspilst Jelgav (17381740, B. F. Rastrelli), veltot tai galveno uzmanbu. Tpc
Jelgavas pils izceas ar rjs arhitektonisks apdares daudzveidbu, bagtbu un
izsmalcintbu, kamr Rundles pils fasdm ir vienkrkas apdares detaas un
visprintks bvapjomu salikums. Rundles un Jelgavas pilis, atirb no Rastrelli
vlko darbu pattisk heroisma un formu dinamikas caurausts baroka izteiksmes,
organiski ieauguas miergaj Zemgales ldzenuma ainav. Majesttisk Jelgavas pils
efektgi atkljas piln skata aptvrum virs rmajiem Lielupes deiem, tuvojoties
Jelgavas centram no Rgas puses. Tuvpln jau uztveramas izsmalcintas detaas
bagtgi profilta dzega, daudzslu pilastri, cokolstva rustojums, ailu apmales, sandriki
un citas detaas, kuru veidol jtama liela meistara roka un talants. Fasdi rot ar daudzi
unikli uguna ljumi kapitei, maskaroni, prsedu slgakmei, dekoratvi kronteini un
citas, kop 16 dadu veidu detaas. Ts izgatavotas Tul, skotnji paredzot Rundles
pilij. uguna detaas fasu apdar td apjom ldz tam nekur Eirop nav lietotas. Abu
piu bvdarbi aprvs 1740. gad, kad Bronu izstja un atsks tikai 1763. gad pc via
restituanas. Tad galvenokrt notika iekjs apdares darbi, radot baroka vls fzes

rokoko edevrus. Jelgavas pil iekj apdare nekad nav tikusi stenota td lmen k
Rundl, turklt pils vairk krt smagi cietusi. To pilngi izdedzinja Bermonta armija
1919. gad, nosldzoties Brvbas cm, un otrreiz t tika prvrsta drups 1944. gad,
Otr pasaules kara beigs.
Neparasta pardba Latvijas msdienu lauku ainav ir t dvtais Kavalieru nams
Krovircav (ap 1780) vieng ka, kas saglabjusies no kdreiz tur biju pla pils
kompleksa, kur savas valdanas pdj posm visbiek uzturjs Kurzemes hercogs
Pteris. ka izceas ar neparasti bagtu arhitektonisks apdares detau plastiku un
piestinjumu. Detau raksturs oti tuvs Kurzemes galma tlaika arhitekta Severna Jensena
radoajam rokrakstam. Tas jauams ar Zaenieku pils fasu arhitektr. Savukrt pils
centrl rizalta kompozcijas ldzba ar Stroganova pili Sanktpterburg norda uz
iespjamu B. F. Rastrelli ldzdalbu kas projektan.
Ar monumentli visprintu un pat atturgu baroka izteiksmi atiras grfu PlteruZbergu pils Krslav (17601791). Pils kompleks ir ar kalna nogz izvietot izpriecu
villa (1759), kas vlk prvrsta par bibliotku. T, iet, ir ne tikai Latgal, bet vis
Latvij vieng laicg rakstura celtne, kuras centrl rizalta fasde vidusda ir izliekta
sti itlisk baroka manier. Rizaltu no abm pusm ietver kolonnas uz augstiem
cokoliem, bet sienas izliekums ts pagriezis dinamisk e pret fasdes pamatplakni.

Krovircava. Kavalieru nams Ap 1780.

Zaenieki. Hercoga medbu pils. 17681774 (B. F. Rastrelli ? S. Jensens?)

Krslava. Pils. 17601791.

Krslava. Pils bibliotka (izpriecu villa). 1759.

Stila dzimtenes Itlijas baroka vsmas, kas Latgal nonca caur Poliju un Lietuvu,
visspilgtks pdas atstjuas Latgales 18. gadsimta bazncu arhitektr. Lielkajai daai
no tm ir divi tori rietumu fasd, bet katrai ir savas nianses gan kopj arhitektoniskaj
kompozcij, gan atseviu apdares detau izveidojum. Piedrujas Svts Jaunavas Marijas
debesbraukanas katou bazncas (17591780) rietumu fasdes virsma atiras ar ieliektiizliektu virsmas viojumu. Ar detau smalkumu un piestintbu gan fasu, gan

iektelpas apdar izceas Pasienes Svt Gara (Svt Dominika) katou baznca (1761
1770). Savukrt oti vienkraj Brzgales Svts Annas Romas katou bazncas (1776)
telpn spcgs barokls akcents ir rietumu gala sienas izliekums, kuru vainago reu
luktas balustrde. Savdabga beztora kulta celtne ir Svt Ludviga baznca Krslav
(17551767, celta pc Denovas arhitekta A. Parako projekta), kuras galven fasde
pavrsta pret dienvidiem, pilstias centra virzien.

Auleja. Svts Marijas Magdalnas katou baznca. 1709

Dagda. Svts Trsvienbas katou baznca. 17411743
Vini. Svt Eceea Miea katou baznca. 1752.
Krslava. Svt Ludviga baznca. 17551767. A. Parako

Piedruja. Svts Jaunavas Marijas debesbraukanas katou baznca. 17591780.

Feimai. Svt Ja Kristtja katou baznca. 1760.
Pasiene. Svt Gara (Svt Dominika) katou baznca. Kopskats un telpne. 17611770.

Aglona. Marijas debesbraukanas bazilika. Rietumu fasde un telpne. 17681780.

Brzgale. Svts Annas Romas katou baznca. Kopskats un reu lukta ar ieeja telpn. 1776.

Vairkas beztora bazncas ar to priek novietotiem nelieliem brvstvoiem

zvanu toriem Asn, Rundnos, aun, Ezerniekos u.c. uzcla 19. gadsimta skum.
Tas bija jau klasicisma laiks, tau o Latgales bazncu rietumu fasds joprojm valda
baroka formu izteiksme.

Asne. Svt Krusta pagodinanas draudzes baznca. 18161819.

Rundni. Svt Krusta paaugstinanas Romas katou baznca. 1820.
aune. Landskoronas Vissvts Trsvienbas katou baznca. 1828.
Ezernieki. Bukmuias Svt Ludvika Romas katou baznca. 1830.

Bazncas Kurzem gadsimtiem ilgi tika veidots pc vienas un ts paas apjomu

kompozcijas shmas vienjoma telpnei, kurai ir ar taisns vai poligonls austrumu gals,
rietumu gal piekaujas no telpnes apjoma izvirzts, ar piramidlu jumtu prsegts tornis. To
vid vairkas dol, Aprios (1710) u. c. izceas ar kru baroka iektelpu apdari un
iekrtu. Usmas baznca (17041705), kuras griestus tpat k Aprios rot figurli
gleznojumi, 1935. gad prvietota uz Latvijas Etnogrfisko brvdabas muzeju Rg.

Aprii. Baznca. Ap 1640. Tornis un iekrta 1710. Kopskats un telpne.

Usmas baznca (Brvdabas muzej Rg). 17041705. Altris.

No Kurzemes tradicionlajiem dievnamiem jtami atiras Svts Trsvienbas

baznca Liepj (17421758, J. Dorns) sts baroka arhitektras edevrs, kam otra ldzga
Latvij nav. Ar pau dekoratvo formu piestinjumu izceas bazncas dienvidu un
rietumu portli, kurus vainago segmenta veida atvrtie sandriki. Daudzpakpju tora
divi augjie stvi uzcelti 19. gadsimta otraj pus. Baroka vls fzes rokoko gaisgums
vizuli aizpilda visu dievnama telpni. Grandiozo, 12 m augsto altra rentablu, kanceli,
harcoga lou un reu prospektu klj zeltti ornamentli cii. Bazncas reles (1886)
joprojm ir lielks Latvij.

Liepja. Svts Trsvienbas baznca. Kopskats, rietumu portls un telpne. 17421758. J. Dorns.

Rgas kultras mantojum baroks, tpat k renesanse, kvantitatv zi viskuplk,

iet, ir prstvts ar portliem. Vairks Vecrgas celtns tie ir gandrz vai viengie
skaidri uzskatmie stila formlo pazmju liecinieki. Sevii grezni ir trs 17. gadsimta
nogal izveidotie portli svts Ptera bazncas rietumu fasd (R. Binden). Tie bagtgi
rotti dekoratviem ciiem, pilnskulptrm un orderu elementiem. Portlu frontoni aug
ir atvrti. oti raksturgi elementi du atvrtu baroka frontonu vainagojum it atvirztas
voltas, k, piemram, Popes Evaliski luterisks bazncas portl (1771). Reformtubru Evaliski luterisks bazncas Rg, Mrstau iel 10 smilakmens portls ar
barokam raksturgo atdalto voltu frontonu izgatavots Brmen un uzstdts 1737. gad.

Rga. Svt Ptera bazncas portli. 16881690. Ruperts Binden.

Pope. Evaliski luterisks bazncas portls. 1771.
Rga. Reformtu-bru draudzes baznca Mrstau iel 10. Portls 1737.

Rga. Ekes konventa portls Skru iel 22. 1710.

Dzelzavas muias pils portls. 1767.
Rga. Portls Ja iel 6. 18. gadsimta vidus.
Rga. Portls Peitavas iel 9/11. 18. gadsimta vidus. Atjaunots 20. gs.
Rga. Portls Riharda Vgnera iel 13. 18. gs. treais ceturksnis.

18. gadsimt samr vienkrus baroka portlus ieguvis 16. gadsimta nogal
prbvtais Ekes konventa nams Rg. Portlu vainago ar voltm iermta kartua, bet
durvju vrtnes no virsloga nodala mksti plastisks barokls forms veidots rsis.
Ldzgi ri ir ar ap 18. gadsimta vidu veidotajos portlos Dzelzavas muias pil un
Rg, Ja iel 8 un Peitavas iel 9/11. Abus pdjos vainago tipiski atdalto voltu
frontoni, turklt Ja iel 8 redzamas ar barokam raksturgs durvju vrtnes, kuru
apakjiem pildiiem ir lklnijas kontra un ieliekti-izliekta virsma.
18. gadsimta otraj pus un nogal baroks sasniedza dekoratvs izteiksmes
izsmalcintbas un virtuozittes kalngalus. T bija baroka vl fze rokoko. Viens no
dekoratvisma ekstz apskurbu rokoko paraugiem ir izcili krais portls Rg,
Riharda Vgnera iel 13, kas tapis 18. gadsimta treaj ceturksn. Pa k ir koka vtu
kpnes ar baroklm kokgriezuma margm. Piestinti, asimetriski saraustti rokoko
rotjumi grezno ar Fitinghofa nama Rg, Kau iel 18, kas atrodas Riharda Vgnera
ielas str, fasdes apakjos stvus (augjie stvi kai uzbvti 1884. gad).
Rokoko raksturgkais ornaments ir rokajs. Taj fantastisk, asimetrisk
kompozcij apvienoti spirlveida ievijumi, stilizti gliemevki un akanta lapu motvi.
Rokoko lielkoties izpauds iektelpu apdar. sta rokoko simfonija ir Rundles pils
iektelpas skot ar Balto zli un Zelta zli pils austrumu sprn un beidzot ar hercogienes
tualetes telpu pretj, rietumu sprn.

Rundle. Pils. Zelta zle, Balt zle un hercogienes tualetes telpa. 17631768. J. M. Grafs, F. Martini,
K. Cuki

Baroka izska jauams ne tikai aizvien piestintks dekoratvisms, bet, glui

pretji, pievrans klasisko formu tektoniskai skaidrbai. T, piemram, kas Rg,
Mazaj Pils iel 19 ieej mksti plastisks baroka formas ir tikai durvju vrtu apakjiem
pildiiem, bet ieejas portls, kas izgatavots 1746. gad, jau ieguvis klasiski stingru, antks
Grieijas mkslas kanoniem tuvu, pat pasausu veidolu. Ar Academia Petrina kas
Jelgav (17731775. S. Jensens) fasu arhitektr baroka atskaas ir zinms
piestinjums apderes detau krtojum, saprots kolonnas portik un torn, k ar portika
frontona dzegu krepjums. Viss prjais ir jau tuvk nkamajam stilam klasicismam.

Jelgava. Academia Petrina 17731775. S. Jensens.

2.3. Klasicisms un amprs

Klasicisms bija 18. gadsimta nogales un 19. gadsimta pirms puses apgaismbas laikmeta
arhitektra. Agrks stila celtnes rads Francij Klasicism lielu uzmanbu pievrsa formu skaidrbai un
racionlai izteiksmei, par paraugu emot klasiski tro antks Grieijas arhitektru. Galvenie telpveides un
mksliniecisks kompozcijas pamieni bija frontalitte, simetrija, cla vienkrba un izteikti
monumentlam centrlajam akcentam pakrtotas celtnes prjs daas. Plai izmantoja antko orderu
elementus, tau visvairk lietoja izteiksm relatvi vienkro dorisko orderi, retk jonisko, bet pavisam
reti grezno korintisko. Vism km neatkargi no to funkcijas bazncm, tetriem, muzejiem, pilm,
pilstu dzvojamajm mjm vai pat vienkri staiem veidoja stingri simetriskas fasdes ar izceltu
centrlo dau, parasti portiku vai tam ldzgu motvu, biei ar trsstra frontonu vaiagojum ldzgi k
antkajiem grieu tempiem. Uz celtu telpisks kompozcijas ass nereti novietoja pln apau vai ovlu
reprezentcijas zli. 19. gadsimta klasicisma vlaj fz, kuru dv par imprijas stilu jeb ampru, celtu
veidols kuva arvien sausks un atturgks. Klasisko formu arsenls kuva par universlku izteiksmes
veidu un nereti tika izmantots pat atirgu konfesiju kulta celtu arhitektr, kur parasti valda tradicionli
atirga formu valoda, it pai pareizticgo dievnamos.
Pilstvidi baroka un klasicisma laik galvenokrt uztvra k savrupu ansambu sistmu, kur
telpisks saiknes pakrtotas atseviiem akcentiem. Galveno ielu vai ceu asis lielkoties orientja uz
bazncu smailm, nozmgm sabiedriskm km vai citm iespaidgm celtnm. Pilsts biei vien minja
radt regulru, taisnos leos krustojoos ielu tklu, bet nereti veidoja ar vairkus, parasti trs, uz vienu
galveno orientieri vrstus zarus. Klasiski da trszaru plnojuma piemri ir Roma, Versaa, Berlne un
Sanktpterburga.

Par agrko klasicisma stenojumu Latvij uzskata Rgas Rtsnamu, kuru no

1750. ldz 1765. gadam pc militr ineniera un arhitekta Johana fon Etingera projekta
uzcla iepriekjs kas viet. Jaunbve bija simetriska divstvu celtne ar trsstvgu
centrlo rizaltu, aiz kura pacls tornis. Seklo rizaltu vainagoja tikpat k no antkajiem
tempiem patapints trsstra frontons, bet ieeju akcentja tosknisku kolonnu portiks ar
balkonu virs t. Tdu o celtni var redzt ap 1780. gadu izgatavotaj J. K. Broces
zmjum. No 1791. ldz 1793. gadam Rtsnamam tika uzbvts augsts mansarda jumts,
bet 1848. gad pc J. D. Felsko projekta tas nomaints ar pilnu treo stvu. ka izdega Otr
pasaules kara laik, bet 1954. gad, kaut t bija pietiekami labi saglabjusies, tika
nojaukta. 1964. gad ts viet tika uzcelts Rgas Tehnisks universittes laboratoriju
korpuss, kas nojaukts 2000. gad, lai atbrvotu vietu jaunam Rtsnamam. To uzcla 2000.
2001. gad pc arhitektras biroja Sestais stils projekta. Tagadjais Rtsnams ir moderna
celtne, kuras viena, pret Rtslaukumu pavrst daa ir trpta nojaukt sen Rtsnama
fasu arhitektras imitcij ar daiem mehniskiem papildinjumiem.

Rga. Rtsnams. 18501865. Rtsnams ap 1780. gadu (J. K. Broces zmjums), Rtsnams pc 1793. gada,
Rtsnams pc 1848. gada un 2001. gad rekonstrutais Rtsnams.

Raksturgs agrn klasicisma piemineklis ir Svt Ptera un Pvila katedrle Rg,

Citadeles iel 7. T celta no 1781. ldz 1785. gadam pc arhitekta Zigismunda Zges fon
Laurenberga projekta Rgas pilstas bvmeistara arhitekta Kristofa Hberlanda vadb.

Dievnams veidots pc t saukt krusta-kupola principa: celtnes plns atgdina krustu, kura
centrl daa prsegta ar kupolu. Rietumu sprnam piebvts augsts tornis, kura
piestintaj arhitektoniskaj apdar jauamas baroka formu atskaas. Klasicisma stingr
formu valoda vairk jtama snu fasdes centrlaj da, kur toskniski pilastri balsta
dorisku antablementu un trsstra frontonu virs t. Ldz 1886. gadam celtne kalpojusi k
pareizticgo katedrle, pc tam t atdota igauu draudzei. Restaurta 1987. gad, iekrtojot
koncertzli Ave Sol.
Pc paa K. Hberlanda izstrdtiem projektiem tapui vl vairki dievnami rpus
Rgas vai Rgas pievrt. Via darbi, piemram, ir Suntau baznca (17801782),
Alksnes baznca (17811788), Valgas Svt Ja baznca (1785), Katlakalna baznca
(1792), k ar Carnikavas muias pils, kas gan nav saglabjusies (dai ts kapitei stv
tagadjs Latvijas Universittes kas priek), un citas celtnes. Suntau un Alksnes
bazncu rj tl vl jtams barokam raksturgais formu sulgums un arhitektonisks
apdares detau piestinjums. Tipisks baroka pamiens ir saprots kolonnas, kas
redzamas gan Suntau bazncas ieejas portl, gan tam oti ldzgaj, ldz portikam
attsttaj Alksnes bazncas ieej. Alksnes bazncas telpne turpretim veidota pasauss,
stingri klasisks forms ar ritmisku jonisko pilastru krtojumu vis snu sienu garum.
Klasiskie izteiksmes ldzeki preczi un vienkri lietoti ar Katlakalna bazncas fasu un
telpnes arhitektoniskaj apdar.
1778. gad K. Hberlands izbvja jaunu zli Rgas pilstas bibliotkai, kuru pc
reformcijas, 1553. gad izvietoja biju Doma klostera austrumu sprn. T ir pazstam
kolonnu zle tagadj Rgas vstures un kuniecbas muzeja otraj stv. Telpu pa visu
perimetru apjo saprotu kolonnu balstts balkons. Gludos, mkslga marmora apdar
veidotos kolonnu stvus vainago grezni korintiskie kapitei. Kolonnu zle ir pati
nozmgk un ievrbas ciengk laicg rakstura iektelpa Rgas klasicisma arhitektras
mantojum.

Rga. Svt Ptera un Pvila katedrle. 17811785. Z. Zge fon Laurenbergs.

Suntai. Baznca. 17801882. K. Hberlands.
Alksne. Baznca. 17811788. K. Hberlands. Kopskats un telpne.

Katlakalna baznca. 1792. K. Hberlands. Rietumu fasde un telpne.

Rga. Pilstas bibliotkas zle Doma kloster. 1778. K. Hberlands.

K. Hberlanda vrds liel mr ir tikpat k simbols Rgas klasicisma laikmeta

arhitektrai kopum. Via celtnes izceas ar smalki izstrdtu un harmoniski proporciontu
fasu mksliniecisko kompozciju un samr piestintu, parasti apmetum veidotu
arhitektonisko dekoru, nereti izmantojot ar brvi stiliztus iepriekjo vsturisko stilu
formlos elementus. stilistisk ievirze ir ieguvusi bireru jeb pilsou klasicisma
nosaukumu, jo visvairk t izmantota turgko pilsou dzvojamo namu arhitektr.
Zinm mr t bija baroka atskaa, bet taj pa laik uzskatma k nkam stila
19. gadsimta eklektisma priekvstnesis.
Viens no pazstamkajiem K. Hberlanda darbiem ir birermeistara J. Z. Holandera
nami u iel 17/19, kas celti 1787. gad. ks joprojm redzami vairki grezni pardes
telpu interjeri, klasicisma laika durvis un griestu gleznojumi. pai iespaidga ir ovl
damzle otraj stv. T restaurta 1959. gad un vlreiz no 1975. ldz 1977. gadam.
Tagad ks atrodas veikali, bibliotka un biroji.
K. Hberlanda projekttaj k Tetra iel 6 (1785), kura piederja paam
arhitektam, autentisk izskat saglabjus tikai izsmalcinti apdarints fasdes. ku
prbvjot par viesncu Man-Tess, ts restaurtas, bet pirmaj stv radta visai
eksotiska iektelpa radikl postmodernisma formu valod (19931994, arhitekts
M. Gundars un projektu birojs Arhis). Pc K. Hberlanda projektiem bireru
klasicisma manier celtas ar kas Vecpilstas iel 17 (1788), Smilu iel 5, (1794);
Angliku iel 5, Pils iel 6 un 9 (visas 1795) u.c. Savukrt ka Audju iel 8 (1790) ar
savu uzsvrto portika motvu fasdes centrlaj da atbilst vlk par normu kuvuajam
klasicisma formveides stereotipam.

Rga. J. Z. Holandera nami u iel 17/19. 1787. K. Hberlands. Kopskats, plns un damzle otraj stv.
Rga. K. Hberlanda nams Tetra iel 6. 1785. K. Hberlands.

Rga. Dzvojam ka Smilu iel 5. 1794. K. Hberlands.

Rga. Dzvojam ka Vecpilstas iel 6. 1787. K. Hberlands.
Rga. Dzvojam ka Pils iel 6. 1795. K. Hberlands.
Rga. Dzvojam ka Audju iel 8. 1790. K. Hberlands.

Rg K. Hberlanda radoajam rokrakstam tuv formu izteiksm strdjui ar

vairki citi arhitekti. Raksturgkie da bireru klasicisma piemri ir dzvojam ka
Grcinieku iel 1 (1779, A. Vgenteins), bijus viesnca Sanktpterburga Pils laukum
4 (1785) un bijuais Licejs Pils laukum 2 (17851787, M. onss). Abas pdjs kas
19. gadsimt paplaintas un to fasdes prveidotas, tau skotnj mksliniecisk
kompozcija visum saglabjusies. Laik no 1873. gada ldz 1930. gadam vismaz devias
prbves piedzvojusi ar dzvojam ka ar veikaliem u iel 15 (celta 19. gs. pirmaj
desmitgad), tau t saglabjusi skotnjo stereotipisko klasicisma fasdes kompozciju
fasdes centrlo dau vainago trsstrains frontons. oti vienkraj fasd gan nav portika
motva to it k aizvieto stiliztu triglifu virkne zem frontona. da veida triglifi bija
raksturga detaa Hberlanda dairad.

Rga. Dzvojam ka Grcinieku iel 1. 1784. A. Vgensens.

Rga.eizariskais licejs Pils laukum 2. 17851787. M. onss.
Rga. Dzvojam ka u iel 15. 19. gs. pirm desmitgade.

Tpat k iepriekjo jauno laiku vsturisko stilu periodos, ar klasicisma formls

izteiksmes valoda daudzu ku fasds visuzskatmk pamanma ku portlos. Dakrt tika
prveidoti senki portli vai senkm mjm izgatavoti jauni portli. Piemram,
1782. gad jaunu klasisku portlu ieguva Svt Jkaba baznca Rg. Klasicisma portliem
raksturga stingra, antks mkslas strukturlaj loik sakota uzbve. Durvju vrtnm ir
eometriski preczs daljums, bet uz augjo pildiu parasti rot rozete. Visvairk du
klasicisma stila durvju ir saglabjies Rg un Kuldg.

Rga. Portls Pils iel 14. 18. gs. beigas.

Rga. Portls Angliku iel 5. 1795. K. Hberlands.
Kuldga. Ieejas durvis Kalna iel 13. 19. gs. skums.
Kuldga. Ieejas durvis Smilu iel 23. 19. gs. skums.
Kuldga. Ieejas durvis Liepjas iel 17. 19. gs. skums.
Kuldga. Ieejas durvis Liepjas iel ... 19. gs. skums.

Rgas bireru klasicismam tieu analogu cituviet Latvij nav. Varbt zinmas
ldzbas ir vairkos muiu kungu namos, tau tajos parasti ir skaidk izteiktas klasicisma
kompozcijas shmas. Viens no senkajiem piemriem ir Apriu muias kungu nams
(1745), kura seklo centrlo rizaltu vainago trsstra formas frontons. Baroka atskaas
jauamas Valtenberu muias pil Mazsalac un Ozolmuias pil. Abm ir mansarda jumti,
bet Valtenberu pils fasdi rot liel ordera pilastri. Ir izteikts piemums, ka s
monumentls celtnes autors ir Drzdenes arhitekts F. A. Krubzaciuss.2 Ar iespaidgiem
izmriem izceas grfu Borhu pils Varaknos (17831789, Vinenco Macoti). Tai ir
klasicisma agrkajai attstbas fzei vairk raksturgais izvrsti saretais bvmasu
krtojums. Tds tas ir, piemram, ar Dzrbenes (18. gs. beigas), Pastendes (starp 1780. un
1800. gadu), Tieres (18001804) un citu muiu kungu namiem.

Apriu muias kungu nams. 1745.

Valtenberu muias pils Mazsalac. Pirms 1780. gada. F. A. Krubzaciuss (?).
Ozolmuias pils. 1792. (K. G. Mellins). Atjaunota pc 1905. V. Bokslafs.

Varaknu pils. 17831789. V. Macoti.

Pastende. Muias kungu nams. Starp 1780. un 1800. gadu.

Tiere. Muias kungu nams. 18001804.

Kop 1810. gada, kad klasicisms iegja savas attstbas vlaj jeb ampra fz, kas
atrs ar visprinti monumentlu, biei vien pasausu formu valodu, viss Krievijas
2

Pirang, H. Das baltische Herrenhaus. II Teil : Die Bltezeit um 1800. Riga: Jonck&Poliewsky, 1928.
S. 14.

imprijas pilsts drkstja bvt tikai atbilstoi t sauktajm paraugfasdm, tas ir,
jaunceamo ku fasdm bija jatbilst kdam no etros albumos publictiem fasu
zmjumiem. Tos bija izstrdjui Sanktpterburgas arhitekti L. Ruska, V. Geste,
V. Stasovs un citi. Rg o krtbu ar specilu Vidzemes civil gubernatora rkojumu atcla
tikai 1850. gad. Arhitektras vstures ptnieki konstatjui, ka vl tagad Vecrg var
atrast 77 aj period tapuas kas, kuru fasdes joprojm vairk vai mazk atbilst
paraugfasu zmjumiem.3 Priekpilsts, kuras atjaunoja pc 1812. gada nodedzinanas,
ldz 19. gadsimta vidum apbves ainavu veidoja viengi paraugfasu zmjumiem
atbilstoas kas. Saska ar apbves noteikumiem ts bija tikai koka, lielkoties
vienstva vai vienstva ar mezonnu, kuru vainago klasisks trsstra formas zelminis. is
mantojums sav laik tika vrtts ne prk cildinoi, uzveot atbildbu Krievijai par mazo
koka ku bezgargo, k teicis arhitekts H. Prangs4, arhitektru. Turpretim pdj laik
koka apbve tiek uzskatta par uniklu kultrvsturisku vrtbu. Vismaz otras tdas
lielpilstas, kuras centr joprojm atrodas 19. gadsimt celtas koka kas, nav.
Visvairk klasicisma perioda koka ku ir kdreizj Maskavas priekpilst.
Krietna daa no mantojuma tika nopostta 20. gadsimta septidesmitajos un
astodesmitajos gados, kad bija pat izstrdts specils koka ku nojaukanas plns. Tau
pa kdai 19. gadsimta pirmaj pus celtai koka kai joprojm ir saglabjies faktiski jebkur
Rgas bijuo priekpilstu iel. Vietm ts veido pat veselas grupas, piemram, Krija
Valdemra iel 41/43 vai Lpla iel 10 un 12 un Bazncas iel 14. Tiesa, autentiska
klasicisma perioda koka celtne aj ku grup ir tikai Bazncas iel 14, jo mja Lpla
iel 12 ir mra konstrukcijs realizts senks koka kas atdarinjums (1995). Starp abm
atrodas vl viena koka ka, bet tai 1899. gad uzbvts pilns otrais stvs un fasde
izveidota eklektisma stila forms. Parasti klasicisma paraugfasu km fasdes vien gal
veidota ieejas piebve, bet mezonn ir trs vai pieci logi. Samr reti logu skaits mazonn
atbilst prskaitlim.

Rga. Dzvojam ka Jzusbazncas iel 7. 19. gs. pirm tredaa.

Rga. Dzvojams as Krija Valdemra iel 41/43. 19. gs. pirm puse.
Rga. Dzvojams kas Lpla iel 10 un 12 un Bazncas iel 14. 19. gs.

Nav daudz seno koka ku, kuras saglabjus faktiski neizmaint veid, pat ar
vism ieejas durvm, k, piemram, Jzusbazncas iel 7/9. Biei vien o ku pirmaj stv
vlk iekrtoti veikali un tpc izveidoti lieli skatlogi. Piemram, interesantaj piecu logu
mezonna mj Elizabetes iel 83/85 tdi tika izveidoti 1924. gad. 1996. gad ka
3

Holcmanis, A., Jansons, A. Privto ku celtniecba Rgas iekpilst (Vecrg) pc paraugfasdm

XIX gs. pirmaj pus. Latvijas PSR pilstu arhitektra. Rga: Zintne, 1979, 80.117. lpp.
4
Prangs, H. Arhitektonisks stila formas Rgas pilstas ainav. Rga k Latvijas galvas pilsta. Rga: Rgas
pilstas valdes izdevums, 1932, 119. lpp.

piedzvoja vl vienu prbvi ar pretenzijm uz restaurciju, tau ieguva viltojumu trs

klasicisma forms veidotus portikus, kdi ne ai, ne jebkurai citai ldzga rakstura kai
pilstas apbv nekad nav bijui. T ir prbves idejas autora arhitekta P. Blma brva
fantzija par klasicisma laikmet celto muiiu tmu.

Rga. Dzvojam ka Elizabetes iel 83/85. 19. gs. pirm tredaa. Prveidota 1924. un 1996. gad.
Kuldga. Dzvojams kas Smilu iel 23, 25 un 27. 19. gs. pirm tredaa.

Klasicisma stila piemineki ir lielk daa no Rgas vsturiskajm muiim. Kaut

gan ts galvenokrt bija turgo pilsou vasaras mtnes, tau daa no tm bija pastvgas
saimniecbas. Piemram, Biumui (tagad Bauskas iel 147a) 19. gadsimta skum
bijuas vismaz devias dadas kas. Starp tm izcls 1816. gad bvt dzvojam ka
neliela, bet monumentla vienstva mra celtne ar mezonnu, kuru abs celtnes puss
ietver prsplti liela mroga joniski etrkolonnu portiki. kas centr ir klasicismam
raksturg ovl zle. Ldzga telpisk kompozcija ir Medema villai Jelgav, Uzvaras
iel 55 (1818., J. G. . Berlics), Kandavas mctjmuias mjai Aizdzir un daudzm
citm celtnm, piemram, Jkabmiesta Apria skolai Jkabpil, Pasta iel 1 (1820,
O. Hns). Savukrt Bloka muiias dzvojamo ku Rg, Vienbas gatv 27 saprotu
tosknisko kolonnu portiki apjo no trim pusm.

Rga. Biumuia Bauskas iel 147a. 1816. Kopskats un plns .

Rga. Bloka muiia Vienbas gatv 27. 19. gs. skums.

Jelgava. Villa Medem Uzvaras iel 55. 1818. J. G. . Berlics. Atjaunota 19461954
Aizdzire. Kandavas mctjmuia. 19. gs. skums.
Jkabpils. Jkabmiesta apria skola Pasta iel 1.1820. O. Hns

etru vai seu kolonnu portiks, kuru vainago trsstra formas frontons celtnes
fasdes centrlaj da kuva par ampra visprinti monumentls, biei vien pasauss
formu valodas paradigmu. Tdi ir, piemram, Svitenes, Vandzenes, Pilsbldenes, Padures,
Liepas un citu muiu kungu namiem. Daudzu ampra stila kungu namu centrls daas
izceltas nevis ar portikiem, bet vienkri ar rizaltiem, kurus rot liel ordera pilastru
krtojums, kas atgdina portika motvu. Tdi ir kungu nami Aizup, Brukn, Jaunauc un
citur. Vairkiem kungu namiem, piemram, Lesten un Jaunraun centrl daa izcelta
viengi ar rizaltu, kuru vainago trsstra frontons. Gatartas mui centrlo rizaltu rot
orderu elementi, sandriki, liela, klasicisma formu valodai raksturga segmenta formas aila
un citas arhitektonisks apdares detaas.

Svitene. Muias kungu nams. 19. gs. skums.

Vandzene. Muias kungu nams. 19. gs. pirm puse.
Liepa. Muias kungu nams. 1815.

Aizupe. Muias kungu nams. 18211823.

Brukna. Muias kungu nams. 19. gs. skums.
Jaunauce. Muias kungu nams. 19. gs. skums.

Lestene. Muias kungu nams. 19. gs. skums. Kopskats un interjera detaa.
Jaunrauna. Muias kungu nams. 19. gs. skums.
Gatarta. Muias kungu nams. 18231824.

Vairkas nozmgks muiu celtnes Latvijas klasicisma arhitektras mantojum

tapuas pc Saksij dzimu arhitekta Johana Georga dama Berlica (17531837)
projektiem. Ts ir Meotnes, Elejas, Kazdangas un Durbes (Tukum) pilis.
Meotnes pils (17981802) veidota, daji izmantojot Sanktpterburgas klasicisma
meistara Dakomo Kvarengi skices. Telpas krtotas anfild. kas centrlaj da otraj
stv atrodas ar kupolu prsegta zle. Ar meistarga krsojuma paldzbu taj radts spcgs
virsmas plastikas efekts. Lielk telpa otraj stv ir svinbu zle. Ts gali telpiski
norobeoti ar divm kolonnm. T klasicisma arhitektr ir izplatta da tipa telpu

plnojuma shma. Pils stipri cieta Otraj pasaules kar, bet 1971.1979. gad restaurta.
2001. gad pils vlreiz atjaunota (arhitekti Z. Kalinka un P.Venckovis) viesncas, svinbu
un sanksmju telpu vajadzbm.
Kazdangas pils (1800) arhitektr atkrtoti Meotn lietotie mksliniecisks
kompozcijas un formu valodas pamieni, tikai ievrojami lielk mrog un
monumentlk izteiksm. Ldzga arhitektra bija ar Elejas pilij (1810), tau Pirm
pasaules kara laik t izdega un netika atjaunota. Saglabjus tikai drupu paliekas un
saimniecisko ku apjomi, kas preczi simetriski atrodas pardes pagalma abs mals.
Nedaudz atirga ir Durbes pils pie Tukuma (1891), jo t ir senkas celtnes prbve.
21. gadsimt pils ir atjaunota, un taj atrodas Tukuma muzejs.

Meotnes pils. 17981802. J. G. . Berlics.

Kazdangas pils. 1800. J. G. . Berlics. Atjaunota 1907. P. ulce-Naumburgs.
Elejas pils. 1810. . J. G. . Berlics. Izdegusi 1915. Drupas daji novktas 1933. 20. gs. divdesmito gadu
pastkarte.
Durbes pils Tukum. 1821. J. G. . Berlics.

Meotnes pils. Kupola zle, anfilde un svinbu zle.

Neparasts ampra arhitektras paraugs ir koka konstrukcijs veidot Vrenbokas

muias kungu mja, kas palaik, tpat k kungu nami Pilsblden, Padur un Jaunraun ir
kritisk stvokl. Lesten un Jaunauc joprojm darbojas skolas, kuras daudzos bijuajos
kungu namos iekrtoja 20. gadsimta divdesmitajos gados. o ku iektelps (piemram,
Lesten un Jaunauc) saglabjus klasisks apdares detaas. Unikls ir Jaunauces apas
zles kupols. To rot autentisks griestu gleznojums, kur imitts kasetjums.

Vrnava (Viestes lauku teritorij). Vrenbokas muias kungu mja. 19. gs. pirm puse.
Lestene. Muias kungu nams. Jonisk kolonna priektelp.
Jaunauce. Muias kungu nams. Jonisk kolonna priektelp, klasicisma krsns un kupola zle.
Preii. Borhu kaplia muias park. 1817.

Savdabgs ampra trradnis ir grfu Borhu kapene (1817) Preiu muias park.
Celtne atgdina miniatru Romas Panteonu. Stila formveides stereotipi izmantoti ar
vairku muiu palgku, nereti pat stau un citu saimniecisko bvju arhitektr. Klasiski
kolonnu portiki ar trsstra frontoniem ir muiu staiem gan paos Latvijas rietumos
(Crav), gan vidien (Lizum), gan austrumos (Malnav), bet muias prvaldnieku
namiem tdi bija tikpat k norma (Pop, Elej, Gaujien u.c.).

Malnava. Muias stai. 19. gs. skums.

Gaujiena. Muias klts. 1788.
Crava. Muias stai. 19. gs. skums.

Klasiskajos muiu ansambos saimniecbas kas parasti izvietoja abpus pardes

pagalmam, kas plets kungu nama priek. Visvairk pc das stingri organiztas shmas
veidotu muiu apbves ansambu ir ldzenajs viets Zemgal un Kurzem (rbere,
Eleja, Pope, Puzenieki u. c.), bet tdi ir ar paugurainaj Vidzem (Liepa, Jaunrauna,
Ziemeri). Virknei 19. gadsimta skum tapuajm muiu kltm un staiem raksturgi ir
arku lievei. Ar tie ir izplatti vis Latvij (Puzenieki, Kabile, rbere, Vecpiebalga,
Vestiena, Dzrbene, Gatarta, Burtnieki, Valtenberi, Jaunrauna, Zvrtava u. c.). To var
uzskatt par latvieu zemnieku klu staboto lieveu arhitektras interpretcija.

Gatarta. Muias klts. 1824.

Burtnieki. Muias kltis. 19. gs. skums.
Mazzalve. rberes muias klts. 19. gs. skums.

Raksturgs ampra piemineklis ir Aleksandra vrti Rg, Hanzas iel pie Viestura
drza. Tos uzcla no 1815. ldz 1817. gadam par godu Krievijas uzvarai pr Franciju
1812. gada kar. Projekta autors nav zinms, bet bvdarbus veica Rgas bvmeistara
Johana Daniela Gotfrda vadb. Vrti veidoti pc antks Romas triumfa arku parauga,
tau daudz atturgks forms. Vrtu arkas balstu iekjie stri akcentti ar joniskm
kolonnm, balstus nosldz spcgas dzegas, ldzga dzega vainago atiku, kas arkas katr
pus rotts ar medaljonu, bet pau arku iezm samr vienkri profilts arhivolts. T
faktiski ir visa arhitektonisk apdare. Skum vrti atrads pie Rgas robeas Pterburgas

ce apmram tur, kur tagad ir Gaisa tilts Brvbas iel. 1904. gad tos prvietoja tlk
apmram pie mera ielas, bet 1936. gad prcla uz tagadjo vietu.
Kulta celtu klst izcils ampra piemineklis ir Rgas Jzus evaliski luterisk
baznca (18181822, K. F. Breitkreics, bvdarbus vadjis J. D. Gotfrds). T ir ar viena no
lielkajm koka celtnm Latvij. Baznca ir pln astostraina centrlbve ar etriem
rizaltiem. Lielkais rizalts ar etrkolonnu jonisko portiku akcent galveno ieeju. Virs t
paceas 37 m augsts tornis, kura augj pakpe veidota k astostraina, ar nelielu kupolu
vainagota laterna. Bazncas telpn astoi jonisku kolonnu pri balsta lzenu kupolu, kura
diametrs ir ap 20 m. Iektelps veikti vairki prveidojumi (1938, Pauls Kundzi), tau
ts saglabjuas klasisko formu trbu un telpisko skaidrbu. Netlu, Gogoa iel 9 neliel
koka dievnam zem viena jumta atrodas divas Rgas Vissvts Dievmtes
pasludinanas un Nikolaja brnumdartja pareizticgo bazncas (1818, Teodors Gotfrds
ulcs). Rizaltus snu fasds rot joniski pilastri, bet vienkro iektelpu grezns
ikonostass. Raksturgs laika dievnams ir Rgas Svt Aleksandra evska pareizticgo
baznca Brvbas iel 56 (18201825). T celta, iespjams, izmantojot kdu no
paraugfasu zmjumiem. Apmest koka celtne ir pln ideli apaa centrlbve ar trim
simetriski izvietotiem portikiem. Katr no tiem etras toskniska tipa trsceturtdakolonnas
balsta spcgu dorisko antablementu un trsstra frontonu virs t. Brvstvoais zvanutornis
uzcelts 1862. gad.

Rga. Aleksandra vrti. 18151817.

Rga. Jzus evaliski luterisk baznca. 18191820. K. F. Breitkreics. Kopskats un telpne.
Rga. Vissvts Dievmtes pasludinanas un Nikolaja Brnumdartja baznca. 1818. T. G. ulcs.
Rga. Svt Aleksandra evska pareizticgo baznca. 18201825.

Relatvi tr un pat saus antks Grieijas klasik sakot ampra izteiksm

veidotas kulta celtnes ir vis Latvij skot no nelielm koka bazncim (Svts
Trsvienbas katou baznca Brios, 1800) un beidzot ar monumentlm lielceltnm. Viena
no iespaidgkajm ir Svts Marijas katou baznca Varaknos, kas celta 18. gs. beigs
vai 19. gs. skum (1814, arhitekts V. Macoti). Bazncas vidusjoms prsegts ar kasettu
cilindrisko velvi. Ar tdu pat velvi, tikai gludu, prsegts ar Krustpils Evaliski
luterisks bazncas (18181820) vidusjoms.

Brii. Svts Trsvienbas katou baznca. 1800.

Varakni. Svts Marijas katou baznca. 18. gs. beigas, 1814 (?). V. Macoti. Kopskats un telpne.
Krustpils. Evaliski luterisk baznca. 18181820. Kopskats un telpne.

K antks bvmkslas oze Latvijas lauku ainav izskats eltovas Svt

Nikolaja pareizticgo baznca (1836). T ir pavisam neliela koka bve, kuras galvenais
portiks iet it k paemts no kda grieu tempa, viengi kolonnu kapitei izgatavoti ar
namdariem viegli pieejamiem pamieniem. Pln kvadrtisks celtntes prjs trs
fasdes, tpat k Rgas Jzus evaliski luteriskajai bazncai, rot pilastru krtojums, kas
atgdina portika motvu. Pilnb saglabjoties klasiskajai izteiksmes valodai, 19. gadsimta
pirmaj pus celtie Latgales dievnami kuva aizvien dinamiskki gan apjomu krtojum,
gan arhitektonisks apdares detau izvrsum neatkargi no konfesijas, kurai dievnams
piederja. Raksturgkie s formu evolcijas piemri ir Ilzeskalna Kuevas pareizticgo
baznca (1832) un Svts Jaunavas Marijas pasludinanas Romas katou baznca
Pumucov (18501852, Dominiks Parako).

eltova. Svt Nikolaja pareizticgo baznca. 1836.

Ilzeskalns. Kuevas pareizticgo baznca. 1832.
Pumucova. Svts Jaunavas Marijas pasludinanas Romas katou baznca. 18501852. Dominiks Parako

Preczs, bet savdabgi lokalizts antks klasikas izteiksmes veids raksturgs

vairkm Vidzemes ampra bazncm Tirzas Evaliski luteriskajai bazncai (1823,
F. Zgels), Drustu Evaliski luteriskajai bazncai (18351837) un Dzrbenes Evaliski
luteriskajai bazncai (18391842). Abas pdjs clis latvieu bvmeistars Mrcis Srums
(17991859). Ts visas ir vienjoma celtnes, kurs telpni gar sniem un aizmuguri apjo uz
klasiskm kolonnm balstta lukta.

Tirza. Evaliski luterisk baznca. 1823. F. Zgels. Kopskats un telpne.

Drusti Evaliski luterisk baznca. 18351837. M. Srums
Dzrbene. Evaliski luterisk baznca. 18391842. H. fon Hagemeistars, M. Srums

Savdabga, dinamiski krtota vairku pakpju kompozcija ir virknei Kurzemes

ampra bazncu, kas celtas pc guberas arhitekta Heinriha Dihta un via sekotja Fridriha
ulca projektiem. Ts ir evaliski luterisks bazncas Baldon (18151824), Brz
(18201850), Jaunsaul (18271830), Vecsaul (18331837), Vecumniekos (1840
1845) u. c. Vism izmantots viens un tas pat fasu kompozcijas princips, katr celtn

dadi varijot apdares detau salikumu. Ldzga, tikai telpiski izvrstka ir Svt Nikolaja
evaliski luterisk baznca Ventspil (18341840), kas celta pc Rgas kara ineniera un
arhitekta Johana Eduarda de Vites projekta. Trsjomu bazncas priek ir iespaidgs etru
kolonnu portiks. Gludajm kolonnm ir joniski kapitei. Ar vidusjomu no snu jomiem
atdala gludas kolonnas, kurm ir ldzgi kapitei. Virs snu jomiem ir luktas, kuru margas
veido klasiska balustrde. Kanceli grezno dai festoni, kas bija viena no klasicisma
ornamentls valodas ikonm.

Baldone. Evaliski luterisk baznca. 18151824. H. Dihts un F. ulcs.

Brze. Evaliski luterisk baznca. 18201850. H. Dihts un F. ulcs.
Jaunsaule. Evaliski luterisk baznca. 18271830. F. ulcs.
Vecumnieki. Evaliski luterisk baznca. 18401845. F. ulcs.

Ventspils. Svt Nikolaja evaliski luterisk baznca. 18341840. J. E. de Vite. Kopskats un telpne.

Ampra izskaas period Latvijas pilsts tapuas vairkas Krievijas militrajam

resoram nepiecieams liela mroga sabiedrisks kas. 1810.1833. gad izbvts
Daugavpils cietoksnis, kur atsevis celtnes bvja pc Sanktpterburgas arhitekta
Aleksandra tauberta (17811843) projektiem. Via celto ku fasu kompozcijas
veidotas atbilstoi paraugfasu zmjumiem. Raksturgi ir dadu orderu elementu
kombincijas ar segmenta formas ailm. No 1829. ldz 1835. gadam pc A. tauberta
projekta uzcla ar grandiozo (katra sprna garums ir ap 250 m) Kara hospita ku Rg,
Hospitu iel 55. Bvdarbus vadjis J. E. de Vite. T ir senk mra celtne tagadj Rgas
centrlaj da rpus vecpilstas, jo bijuo priekpilstu teritorij ldz 1858. gadam
drkstja bvt tikai koka kas. Hospitlis atrodas rpus toreizjs mra ku aizlieguma
robeas. kas vidj sprna centrlaj rizalt atrads hospita baznca, kuru
arhitektoniski uzsver ampra formu klieja joniski pilastri un zobotm dzegm aptverts
klasisks trsstra frontons.
No 1828. ldz 1832. gadam Vecrg, Tora iel 1 uzcla Arsenlu milzgu, 135 m
garu ku, kas viena pati veido visu Jkaba laukuma apbves dienvidu malu. T celta,
acmredzot pc Sanktpterburgas arhitektu Dovanni (Ivans) Lukini un Aleksandra
Nellingera projekta k muitas noliktava zviedru laika arsenla viet. Bvdarbi veikti

Vidzemes guberas arhitekta Juliusa Adolfa pacra vadb. Vienmuaj fasd ritmiski
mijkrtotas varenas, apam arkm prsegtas noliktavu durvis un mazka izmra logailas,
bet fasdes vidj da bez jebkdas saistbas ar celtnes telpisko struktru mehniski
izcelts centrlais rizalts. To vainago ampra standartveida manier konstruta frze, bet
virs ts rizalta vidj da paceas kulisveidgs atiks. Var piekrist Rgas klasicisma
arhitektras ptniekam Jurijam Vasijevam, ka bve izceas ar kompozicionls
uzbves precizitti, tau ne via apgalvojumam, ka tikpat skaidra ir pilstbvniecisk
iecere un ka celtne labi ieraksts Vecrgas apbv.5 Faktiski t ir tipiska krievu ampra,
kas ar savu detau mrogu un apjomu ir sves vides raksturam, introducjums Rg. kas
aizmugures da iebvtas pilstas viduslaiku nocietinjumu mra un Jaunavu tora
paliekas. Kop 1987. gada ka prveidota par mkslas muzeju. Taj atrodas ar Gtes
institts.

Daugavpils. ka Daugavpils cietoksn, Avicijas iel. Ap 1830. A. tauberts.

Rga. Kara hospitlis Rg, Hospitu iel 55. 18291835. A. tauberts, J. E. de Vite.
Rga. Arsenls. 18281832. D. Lukini, A. Nellingers, J. A. pacrs.

Klasiskais kolonnu portiks ar trsstra frontonu bija savdabga universla

arhitektras vrtba. Tas joprojm bija galvenais akcents daudziem muiu kungu namiem,
kas celti jau 19. gadsimta vid un otraj pus, kad uzplauka nkamais stils citu
iepriekjo vsturisko stilu formu valod sakotais eklektisms. Marinzejas muias kungu
namam jeb pilij Ataien (18481852) trsstra frontoni vainago portikus fasdes galu
rizaltos, bet virs centrl portika paceas atika. Krimuldas (1848), Zentenes (1850),
Gaujienas (1860) un, it pai, Nogales (1874, Teodors Zeilers) pilm atirb no ampra
sterils atturbas fasu virsmas eklektismam raksturg manier ir piestintas ar dadm
arhitektonisks apdares detam. Viengi Vrkavas muias kungu nams (1865) o ampra
izskaas piemineku klst atiras ar ortodoksli klasisku veidolu, kur eklektisku
savdabbu ienes viengi stvais zelminis, kas paceas portika fontona fon.

Ataiene. Marinzejas muias kungu nams. 18481852

Krimulda. Muias kungu nams. 1848.
Zentene. Muias kungu nams. 1850.

Bac . Kacc appe P. Pa: . AH . CCP, 1961. cp. 330-331.

Gaujiena. Muias kungu nams. 1860.

Vrkava. Muias kungu nams. 1865.
Nogale. Muias kungu nams. 1874. T. Zeilers.

2.4. Eklektisms
Eklektisms ir 19. gadsimta otrs puses stils, kas nosldza jauno laiku stilu sistmu. T nosaukums
ncis no grieu valodas un nozm izvli jeb tdu, kas izvlas. Nolk atdzvint un bagtint klasicisma
vsi akadmisko mkslu un noplicinto arhitektras valodu eklektisms celtu mkslinieciskajai apdarei
izmantoja visu vstur iepriek pazstamo stilu formlos izteiksmes ldzekus, izvloties tos atbilstoi celtnes
nozmei, vietai vai citiem apstkiem.
Jau vairku klasicisma meistaru anga D. Nea, vciea K. F. inkea u.c. dairad pardjs
senku vai Eirop eksotisku stilu valodas interpretcijas. du pardbu veicinja gan tolaik populrs
romantisma vsmas zintn, filozofij un tik, gan visprjais sabiedrisks apzias vsturiskums k
likumsakargas sekas arheoloijas, vstures un citu zintu nozaru uzplaukumam. 19. gadsimta pirmaj pus
romantisma filozofij sakotais izvles stils eklektisms likumsakargi smla iedvesmu no viduslaiku stilu
sistmas, bet gadsimta otraj pus aizvien vairk pievrss prototipiem pats sav, jauno laiku stilu sistm.
emot par pamatu tikai kda viena vsturisk stila formas, rads dadi eklektisma neostili
neogotika, neorenesanse, neobaroks utt. Tie nebija atsevii stili, bet viengi dadu arhitektoniski
dekoratvo formu iespjambas vienot mkslas stil. Visbiek vien celtn vienlaicgi izmantoja vairku
vsturisko stilu formlos elementus. Tau nekad t nebija akla atdarinana vai kopana, tpat k renesanse
nebija antks mkslas ties prclums cit laikmet.
Eklektisms radja tikai sev raksturgo mksliniecisks izteiksmes un kompozcijas pamienu
kopumu arhitektonisko formu un apdares detau piestinjumu, ldzvrtgumu, sadrumstalotbu un
izkrtojumu vienmrg ritm. Par mksliniecisks kompozcijas moduli parasti kalpoja vienmrg ritm
krtotas logailas. Tpc, lai saglabtu o ritmu un arhitektoniski dekoratvs apdares piestintbu,
eklektisma celtu fasu tajs viets, kur logi nemaz nav nepiecieami, biei vien veidotas aklas logailas.
Izcili eklektisma stila ansambi ir Vnes, Parzes, Oslo un daudzu citu Eiropas lielpilstu centrlo
dau apbve. Gar daudzm ielm tur virknjas galvenokrt renesanses formu izjt veidotas celtnes,
izmantojot ar gotikas, baroka vai citu iepriekjo stilu formu elementus. Ar Rgas bulvru loks ir viena no
eklektisma arhitektras prlm.
Vsturisks formas eklektisma arhitektr nereti izvljs ar noteiktu simbolisku jgu. Tpc,
piemram, tetri vai muzeji atgdina tempus. Biru nami rosina iztloties fantastisku bagtbu uzkrjuma
vietu. Kulta celtu arhitektr dominja neogotika. Gotika parasti asocijs ar senm, tradicionlm
vrtbm. Daudzviet to pat uzskatja par nacionls kultras simbolu. Tpc efektgs neogotikas forms
veidoti gan daudzie 19. gadsimt celtie rtsnami, gan vairkas parlamentu kas. Mcbu iestu arhitektr,
atspoguojot to humno saturu, visbiek izmantoja neorenesanses izteiksmi. Virkne aj laik celto tiesu
namu atspoguo tres varas nesatricinmbu un varenbu, plai izmantojot ar simboliskus skulpturlos
rotjumus. Ldzgu simbolismu var atrast daudzs eklektisma stila celtns.
Visai populrs eklektisma stilistisks pamiens bija uzsvrts apaloka arku lietojums ailu prsedzs,
t vai citdi interpretjot gan romnikas, gan Bizantijas arhitektras, gan renesanses formls izteiksmes
elementus. o mksliniecisko novirzienu mdz saukt par apaloka stilu (vciski Rundbogenstil). Daudzm
eklektisma laikmeta celtnm noteiktu savdabbu pieir konsekvents ieeu k vieng fasu apdares
materila lietojums, gan no standartizmra, gan speciliem profiltiem ieeiem izmrjot figurlas dzegas

un citus arhitektoniskos elementus. is eklektisma mkslinieciskais novirziens, kuru mdz saukt par
ieeu stilu, visvairk ir sastopams raoanas ku arhitektr.
Eklektisms, tpat k renesanse, klasicisms vai citi vsturisko formu valod sakotie stili, bija viens
no historisma paveidiem. Jdziens historisms dakrt tiek saaurints, lietojot to viengi eklektisma stila
apzmanai, tau historisms ir daudz plaka mkslas pardba. Dads izpausmes forms tas sastopams
jau sen pirms 19. gadsimta otrs puses un daudzjds varicijs ar visa 20. gadsimta garum.
Eklektisms veido vienu no apjomgkajm pasaules arhitektras mantojuma dam, jo 19. gadsimts
bija strauja rpniecbas uzplaukuma, pilstu izaugsmes un pirms tam nepieredzti aktvas bvniecbas
laikmets. Tomr ap 19. gadsimta nogali iezmjs stila krze, kas formlaj izteiksm pardjs k celtu
fasu pompoza prblvana ar visdadkajiem sulgi plastisks, nemiergs forms veidotiem apdares
elementiem.
Pilstu eklektisma period ska uzskatt k saretu, daudzslainu un kompleksu organismu.
Apbve kuva aizvien blvka, bet, glui tpat k atseviu ku fasdes piestinja arhitektonisks apdares
elementi, pilstu vide kopum ieguva gleznainu piestintbu.
Straujajai pilstu izaugsmei par galveno trauckli kuva daudzviet vl saglabjuies renesanses laika
zemesvau nocietinjumi. Tie bija zaudjui ar savu militro nozmi, tpc gandrz visur os
nocietinjumus likvidja. Pilsts, kur nocietinjumi bija nojaukti ldz 19. gadsimta vidum, to viet parasti
bija izaugusi blva, dakrt pat diezgan haotiska apbve. Gadsimta otraj pus pilstbvnieciskos jautjumus
ska risint plnveidgi, un teritorijas, kuras agrk aizma zemesvau nocietinjumi un to esplandes jeb
glasisi, prveidoja pc kompleksi izstrdtiem projektiem. Izcilkie du 19. gadsimta otraj pus realizto
pilstbvniecisko prveidojumu piemri Eirop ir Rga (1856), Vne (1858) un Barselona (1859). Vairks
pilsts veica ar t saukto iekjo paplainanu izbvjot jaunas plaas ielas senko auro ielu tkla un
nelielo zemesgabalu viet. Raksturgkais piemrs ir Parzes bulvru izbve, ko, skot ar 19. gadsimta vidu,
realizja pc pilstas prefekta . E. Osmna (Hausmann) projektiem.

Eklektisma Latvijas arhitektr sks ar virkni neogotisku piu muiu kungu

mju. Pievrans vispirms viduslaiku izteiksmes ldzekiem bija likumsakarga, jo
iepriekj stila klasicisma noliegumam vajadzja bt pietiekami uzskatmam, bet to
nevarja pankt ar to pau antkaj kultr balstto izteiksmes ldzeku izmantoanu, kurus
izmantoja gan klasicisms, gan t priektei baroks un renesanse.
iet, ka viena no senkajm neogotiskajm pilm Latvij ir Vecauces muias pils
(18391843, F. A. tlers). Galvenie telpisks kompozcijas elementi ir uzsvrts,
dzeguiem vainagots rizalts, kur atrodas galven ieeja, un augsts, asimetriski novietots
tornis. Ar torni vainago dzegui. shma lietota vesel virkn neogotisko muiu piu
Grsen (1856), Brios (18571860, F. Hess), Lizum (19. gs. pirm puse; prbve
1864), Preios (18601864, G. ahts un A. Beeckis) un Alksn (ap 1860, P. B. Polnaus).
Alksnes pils autors ir hipottisks piemums.6 Apmram vienlaikus ar Alksnes pils
celtniecbu gotisks forms prveidota ar 1821. gad celt Lzbera pils, kas atrodas
Alksnes ezera pretj krast. No ts tagad saglabjus tikai drupu paliekas. Iespjams,
ka Lzbera prbves autora roka radjusi ar arhitektoniski tai stipri ldzgo Odzienas pili.
Ar t tagad ir drups. Abm ir oti augsti tori, kopum smagnjs tls un viendi risinti
centrlie rizalti ar galveno ieeju. Asimetriski novietoti neogotiski tori kuva par modes
atribtu. Vairkm muiu pilm Dzrben, Biksr, u.c. tdi tika mehniski piebvti
pie senkajm km. Zemtes muias pilij piebvtais tornis (19. gadsimta nogale) ir
drzk neoromnisks nek neogotisks. Gotizcija skra ne vienu vien celtni. Piemram,
no 1835. ldz 1843. gadam jaunu gotisku arhitektonisko ietrpu ieguva viduslaiku pils
dol.

Zilgalvis, J. Neogotika Latvijas arhitektr. Rga: Zintne, 2005. 76. lpp.

Vecauce. Pils. 18391843. F. A. tlers.

Grsene. Pils.1856.
Brii. Pils. 18571860. F. Hess

Lizums. Pils. 19. gs. pirm puse; prbve 1864.

Preii. Pils.18601864. G. ahts, A. Beeckis
Alksne. Pils. Ap 1860. P. B. Polnaus (?)

Lzberis. Pils. 18211860. 2011. gada foto (drupas) un 20. gs. skuma foto.
Odziena. Pils. 19. gs. pirm puse.

Sarkai. Biksres jeb Libes pils. Tornis 19. gs. vidus.

Dzrbene. Pils. Tornis 19. gs. vidus.

19. gadsimta otraj pus neogotika kuva ldzsvarotka bvmasu krtojum, bet
daudzveidgka arhitektonisks apdares detau klst. Biei tika variti dadas plna
konfigurcijas un silueta rizalti, pakpjveida zelmii kombinti ar trsstrainiem un ailes
ar taisnm prsedzm mijkrtotas ar smailloka arkm. To visu var redzt virkn muiu piu
vis Latvij. Tiek uzskatts, ka Kurzem vairkas pilis tapuas pc Berlnes arhitekta
Teodora Zeilera projektiem, kaut ar dokumentru pierdjumu tam nav. Zinms viengi

via projekts Cravas pils prbvei (1868).7 Pils centrlajam rizaltam forms ldzgs ir ar
Rmenes pils (1876) centrlais rizalts, kuru vainago pakpjveida zelminis ar dzeguu
joslm. ds rizalta vainagojums bija plai izplatta neogotikas klieja. Virs pils logailm
ir uzacs formas sandriki. Ar tie ir viena no neogotikas formu kliejm. Pils atjaunota un
paplainta 2006.2009. gad, virs skotnjs vienstva kas snu sprniem pc arhitektes
Zaigas Gailes projekta uzceot pilnu otro stvu.

Crava. Pils. (1752, 18181823), 1868. T. Zeilers.

Rmene. Pils. 1876. T. Zeilers (?). Atjaunota un paplainta 20062009. Z. Gaile.

Daudzas eklektisma stila neogotisks muiu pilis tikai nosacti dvjamas par
neogotiskm, jo to fasds vienmrg piestinjum ldz ar gotiska rakstura detam
izkrtoti ar no romnikas vai renesanses formu klsta patapinti elementi. Biei k
mksliniecisks izteiksmes palgldzeklis lietos materils ieelis, laukakmens,
apmetums vai o materilu kombincijas. Viena neogotisk pils var bt diezgan atirga
no citas. Tdas, piemram, ir muiu pilis Augstkaln (Memuia, ap 1870, O. Dce),
Cirstas (1886), Valdemrpil (Jaun pils, 1886), Zvrtav (1881), Kalkn (18901892,
V. Neimanis) un Valdekas pils Jelgav, Rgas iel (19. gs. nogales prbve). Muias pilij
ldzga ir ar pazstam Rgas nampanieka Kristapa Morberga villa Jrmal, Dzintaru
prospekt 52/54 (19. gs. otr puse). T izceas ar filigrnm arhitektoniskajm detam.
Fasdes aptas ar metla plksntm. Savukrt Puikules muias pils Brvzemnieku
pagast (19. gs. nogale) viduslaicgaj tl nav nevienas gotiskas detaas. Segmenta formas
ailu prsedzes sastopamas gandrz visos vsturiskajos periodos, bet zelmin kpjos
arkatras ir raksturga romnikas forma. Iespaidgs vls neogotikas piemrs ir Rgas
pilstas galvas G. Armitsteda medbu pils Jaunmoks (1901, V. Bokslafs).

Augstkalne (Memuia). Pils. Ap 1870. O. Dce

Cirstu muias pils. 1886.
Valdemrpils. Jaun pils. 1886.

Bruis, D. Historisma pilis Latvij. Rga: Sorosa fonds Latvija, 1996. 53. un 239. lpp.

Zvrtava. Muias pils. 1881.

Kalkne. Muias pils. 18901892. V. Neimanis.
Jelgava. Valdekas pils. 19. gs. nogale (prbve).

Jrmala. K. Morberga vasarnca Dzintaru prospekt 52/54. 19. gs. otr puse.
Brvzemnieku pagasts. Puikules muias pils. 19. gs. nogale.
Jaunmokas. Medbu pils. 1901. V. Bokslafs.

Muiu kungu nami jeb pilis tipoloisk zi ir dzvojams kas. Dzvojamo ku

celtniecba eklektisma period sevii plai izvrss pilsts, jo tajs strauji pieauga
iedzvotju skaits. Lielkajs pilsts visvairk cla daudzdzvoku res namus. Tie liel
mr nosaka pilstu apbves seju, tpc 19. gadsimtu nereti dv par res namu laikmetu.
s kas bija jauna tipa celtnes gan socil nozm, gan arhitektoniski telpisk plnojuma
zi. res namiem nebija ar mksliniecisk veidola prototipu, tpc to arhitektrai ir visai
plas formli stilistiskais diapazons. Nereti tiem ir neogotiskas fasdes, tau s stilistikas
patsvars res namu arhitektr gan nav prk liels. Toties neogotiskie nami ir labi
pamanmi pilstvid. Tie parasti izceas ar izteiksmgu siluetu, spcgi dzeguotiem
vainagojumiem un smalki izstrdtm detam.
Efektgs neogotikas piemrs ir bijuais res nams, tagad Vcijas Federatvs
Republikas vstniecba Rg, Raia bulvr 15 (1868, H. ls) Interjeru apdare veidota
barokli klasisk izteiksm. 1920. gad ku nopirka Vcija un ierkoja taj savu
vstniecbu. 1928. gad konstatts, ka kai nepiecieams nopietns remonts. Stipri bojti
bijui ar etri graciozie, dzeguotie torni, kuri tolaik vainagoja kas abu rizaltu strus.
Vciei ldza Rgas bvvaldei atauju tornus nojaukt, piebilstot, ka kai diez vai vispr
ir kda mkslinieciska vrtba. Tpc bez torniem ts izskats vairk iegs nek
zauds.8 Bvvalde savukrt pieprasja torus atjaunot ar noteikumu, ka katr zi pc
laboanas toru arhitektrai jbt tdai pat, k tas tagad ir, lai nebojtu kas glto
izskatu.9 Vciei tomr izdarja pc sava prta. Pc Otr pasaules kara ku bija okupjusi
Padomju armija. Kad ku atguva ts bijuie panieki, veikta pamatga restaurcija (1995
1997), tomr rizaltu tornu zobainie vainagojumi t ar palikui neatjaunoti.
8
9

Latvijas Valsts centrlais vstures arhvs, 2761. fonds, 3. apraksts, 578. lieta, 63. lapa
Turpat, 65. lapa

Joprojm dzeguotiem torniem, pareizk sakot, ar veselu tonu meu vainagotais

res nams Rg, Pulkvea Briea iel 1 (1883) rot pilstbvnieciski nozmgo Elizabetes,
Pulkvea Briea un Strlnieku ielas sateku. Nams ir viens no pirmajiem lielkajiem ts
autora oti rag Rgas arhitekta Edmunda fon Trompovska darbiem. Cits via
projekttais neogotiskais res nams Lpla iel 17 (1896) ir pirm sestvu celtne Rg.
Tas bija maksimlais bvnoteikumos pieautais ku augstums. kai Pulkvea Briea iel 1
zinm mr ldzga arhitektra ir ar res namam Mea iel 4a (19011904, K. Pkns),
tikai tam ir vl augstki tori un iespaidgks siluets.
Rgas bulvros vairkas neogotiskas kas tapuas pc pirm akadmiski izgltot
latvieu arhitekta Ja Fridriha Baumaa (18341891) projektiem. To vid viena no
pamanmkajm ir ka Kalpaka bulvr 4 (1874), kas piederja kdreizjam Rgas pilstas
galvam L. Kerkoviusam. res namam Csis, Rgas iel 23 (20. gs skums) gotisku noskau
pieir spcgi artikult dzega ar zobiiem zem un dzeguiem virs ts. Savukrt res nams
Liepj, Peldu iel 44 (1902, Maksis Teodors Beri) izceas ar vareniem, vls gotikas
periodam raksturgajiem pakpjveida zelmiiem.

Rga. res nams Raia bulvr 13. 1867. H. ls. 20. gs. skuma10 un 2001. gada fotoattls
Rga. res nams Pulkvea Briea iel 1. 1883. E. fon Trompovskis.
Rga. res nams Lpla iela 17/1. 1896. E. fon Trompovskis.

Rga. res nams Kalpaka bulvr 4. 1874. J. F. Baumanis.

Rga. res nams Mea iel 4a. 19011903. K. Pkns.
Csis. res nams Rgas iel 23. 20. gs. skums.
Liepja. res nams Peldu iel 44. 1902. M. T. Beri

Gotikas formu valoda tika izmantota gandrz vai jebkura tipa dzvojamo un
publisko ku arhitektr. Firmas Louis Lundmann & Co vna pagrabs un tirgotava Rg,
Matsa iel 21 (1904, A. Vite) izceas ar pai impozantu veidolu. Sarkano ieeu fasdi
nosldz spcgi artikulta dzeguu josla, kreisaj gal pieblotos vrtus uzsver cilindrisks
pinaklis, kuru vainago koniska smaile, bet apjoma centrlo dau izce pakpjveida
10

Mehlbart, H. Der Wohnbau. Riga und seine Bauten (Herausgegeben vom Rigaschen technischen Verein
und vom Rigaschen Architekten-Verein). Riga: Jonck & Poliewsky, 1903, S. 365.

zelminis. Virs t paceas tlnieka Augusta Folca (A. Voltz) darinta skulptra, kas
simboliz kas funkciju.
Pilstvides akcents ir ar divi pret zemesgabala vidus asi simetriski novietotie
tirdzniecbas nami Liepj, Rou laukum 8 (20. gs. skums). Gotisko tlu tiem pieir
dzguot atika un pinaki uz visiem apjomu striem. Rets neogotikas piemrs attiecgaj
ku tipoloiskaj grup ir Oto Erbes metlkalanas fabrikas kantoru ka Rg, Tallinas iel
6/10 (1899, E. fon Trompovskis).

Rga. Vna pagrabs un tirgotava Matsa iel 21. 1904. A. Vite.

Liepja. Tirdzniecbas nami Rou laukum 8. 20. gs. skums.
Rga. Kantoru ka Tallinas iel 6/10. 1899. E. fon Trompovskis.

oti visprint formu izteiksm neogotika dareiz sastopama mcbu iestu

arhitektr. Tdas, piemram, ir pagastskolas Brenos (1883) un Irlav (1880). Savukrt
sta neogotikas prle ir Biras komercskolas, tagad Latvijas Mkslas Akadmijas ka Rg,
Kalpaka bulvr 13 (19021905, V. Bokslafs). kas arhitektra bija pasttja Rgas
Biras komitejas iecere: kieeu gotikai (vciski Backsteingotik) vajadzja atspoguot
Hanzas pilstas vsturisks tradcijas, bet kas visam iekrtojumam un konstrukcijm
vajag iespjami preczi emt vr jaunks skolu higinas prasbas. 11 Arhitekts os
nosacjumus izpildjis virtuozi, raddams funkcionli rtu celtni, kuras fasds
mkslinieciski ilbino, bet eleganti ldzsvarot kompozcij izvrsta pilna gotikas formu
palete. kas arhitektr saliedtas gan eklektisma, gan tad jau mod nku jgendstila
pazmes: apjomu krtojum skaidri atspoguojas iekj telpisk struktra. Mcbu klases
atrodas gar Krija Valdemra ielu, kur ritmiski krtoti klau lielumam atbilstoi rizalti.
Savukrt Kalpaka bulvra fasd un skat no Esplandes var skaidri nojaust, kur atrodas
ieeja, kur liel zle, kur kpu telpa un kur skolotju dzvoki. Iekj un rj apdar
izmantoti augstvrtgi vietjie un importti materili. Vairkos iektelpu apdares
gleznojumos izmantoti jgendstila ornamentlie motvi. Milzgs jgendstila vitras
kputelpas logos izgatavotas E. Todes darbnc Rg. Laikabiedru vrtjum ka bija
Rgai augstk mr nepiecieama, turklt caur o skaisto celtni pilsta vienlaikus tiek
bagtinta ar vl vienu rotu.12

11

W. B. Der Neubau der Rigaer Commerz-Schule. Illusrtierte Beilage der Rigaschen Rundschau, 1902,
Nr. 2, S. 42.
12
n. Die Kommerzschule des Rigaschen Brsen-Komitees. Illusrtierte Beilage der Rigaschen Rundschau,
1905, Nr. 4, S. 26.

Breni. Malienas pamatskola. 1883.

Irlava. Pagastskola. 1880.
Rga. Biras komercskola. 19021905. V. Bokslafs.

Atirg, vairk angu gotikas izteiksm sakotas ir divas ievrojamks

neogotikas celtnes Latvij Liels, tirgotju jeb Svts Mras ildes nams Rg, Amatu
iel 6 un Maz, Amatnieku jeb Svt Ja ilde Amatu iel 3/5. Liel ilde celta no
1853. ldz 1859. gadam pc Sanktpterburgas arhitekta Kra Beines projekta. Bvdarbus
vadjis arhitekts Heinrihs ls. Vi dzimis Hamburg, studjis Sanktpterburg, kur
vlk, 1862. gad ieguvis prominento akadmia grdu, bet kop 1853. gada visu savu
raeno radoo mu veltjis Rgai. Via nopelns ir ar sens Minsteres istabas veiksmga
saglabana un organiska iekauana jaun ildes nama apjom. Minsteres istabas
strukturls loikas zi perfekt gotika uzskatmi atiras no blakus esos rekrecijas
telpas neogotisks, eklektismam raksturgs piestints un sadrumstalots arhitektonisks
apdares. Gotisko formu valoda kas arhitektr sasaucas ar ts saimnieku viduslaiku
organizcijas vsturisko izcelsmi. Iektelpas pc 1964. gada ugunsgrka atjaunotas
modern stil (19641966, J. Krkli un M. elzis). Tagad k atrodas Filharmonijas
koncertzle. Maz ilde celta no 1864. ldz 1866. gadam pc Johana Daniela Felsko
projekta. Bagtg iektelpu apdare ar stuka veidojumiem, sienu gleznojumiem,
kokgriezumiem un vitrm veidota ilgk laika posm 19. gadsimta otraj pus. Vitras
izgatavotas Hanover, A. Freitatla dardnc (1888). Vien no telpm kas otraj stv ir
vitra ar J. D. Felsko portretu. 2000. gad ka kompleksi restaurta (A. Lapi). Taj
atrodas Rgas kultras un tautas mkslas centrs un Latvijas Amatniecbas kamera.
Savdabga, prsvar neogotikas manier veidota publisk ka ir Kandavas latvieu
biedrbas, ko sauca par Sadraudzgo, nams Kandav, Lielaj iel (19071909). celtne
ir mksliniecisks izteiksmes zi viena no pamanmkajm gleznainaj mazpilsti.
Neogotiskie un neorenesanses motvi kas fasd mijkrtoti skaidri uztveram jgendstila
formveides izjt.

Rga. Maz ilde Amatu iel 3/5 (18641866, J. D. Felsko) un Liel ilde Amatu iel 6 (18531859,
K. Beine, H. ls)
Rga. Liel ilde Amatu iel 6. Rekrecijas telpa.
Rga. Maz ilde Amatu iel 3/5. Zle.
Kandava. Sadraudzgs biedrbas nams. 19071909.

Neogotikas stilistika sabiedrisko ku arhitektr visvairk tika izmantota, bvjot

kulta celtnes, jo sabiedriskaj apzi priekstats par bazncas tlu bija nostiprinjies jau
kop viduslaikiem, kad valdja gotika. Vairkas skaistas neogotiskas bazncas tapuas pc
Rgas pilstas arhitekta J. D. Felsko projektiem. Sarkanaj ieel un smilakmen veidot
Angliku baznca Rg, Angliku iel 2a (18531859) ir aktvs Vecrgas silueta
elements. To uzcla tiei pie nocietinjumu vaiem vl pirms to norakanas, tpc t
atrodas uz bieza uzbrtas grunts sla. Bagtg iektelpu apdare izncinta 20. gadsimta
sedesmitajos gados, kad celtn tika ierkots studentu klubs. Baznca atjaunota 2000.
2001. gad.
Izcils neogotikas piemineklis un viens no krkajiem J. D. Felsko celtajiem
dievnamiem ir Rgas Vec Svts ertrdes Evaliski luterisk baznca ertrdes iel 8
(18631869). Sarkano ieeu celtn daudzs filigrns gotisko formu apdares detaas
veidotas cementa ljum. Ar pau bvplastisko piestinjumu izceas tornis, kuru vainago
kapar trpta piramidla smaile. Baznca ir trsjomu ar transeptu. Vidusjoma un transepta
krustojuma traveja ir lielka nek prjs, un ts prseguma velves balstiem ir lielks
rsgriezums. Tas pieir gleznainu daudzveidbu visai bazncas telpnei. Logails ir
vitras, kurs attlotas dadas Bbeles tmas. Vairkas no tm izgatavotas 1907. gad
Rgas vitru meistara E. Todes darbnc.
Rgas Svts Trsvienbas Evaliski luterisks bazncas Sarkandaugavas iel 10
(18761878) neogotiskaj fasu apdar ar sarkano ieeu virsmm kontrast dzegas,
portls un kontrforsu iesegumi, kas veidoti no Smsalas gai kaakmens. Halles tipa
vienjoma bazncas ziemerietumu gal piebvts tornis, bet pretj gal astostraina
velvta altra apsda. Iektelpas prsegums veidots koka konstrukcij, bet gar ts sniem
iebvtas koka luktas.
Pc J. D. Felsko projektiem celta ar Vienes Evaliski luterisk baznca (1866),
Piu Svts Annas (tagad Salas Sv. Ja jeb Babtes Svts Annas) evaliski luterisk
baznca (18691870) un Piu Svt Nikolaja (tagad Svts Ja) evaliski luterisk
baznca (18711874). Saldzinot ar neogotiskajm Rgas bazncm, ts ir nedaudz
vienkrkas, ar sarkano ieeu toriem un apmestm telpu apjomu sienm.

Rga. Angliku baznca. 18571859. J. D. Felsko.

Rga. Svts ertrdes baznca. 18651869. J. D. Felsko. Kopskats un telpne.
Rga. Svts Trsvienbas baznca Sarkandaugavas iel 10. 18761878. J. D. Felsko.
Viene. Evaliski luterisk baznca. 1866. J. D. Felsko.
Pii. Svt Nikolaja (tagad Sv. Ja) baznca. 18711874. J. D. Felsko.

Starp daudzajiem Latvijas neogotiskajiem dievnamiem ar detau piestintbu

izceas Liepjas Svts Annas baznca. Vispirms, 1872.1873. gad pc Liepjas pilstas
arhitekta Paula Maka Beri projekta ts viet esoajai senkajai bazncai piebvja jaunu,
no sarkaniem ieeiem veidotu torni, bet vlk, 1890.1893. gad uzcla jaunu trsjomu
telpni. T prsegta ar krusta velvm, kuras balsta slaidi un optiski viegli saiu plri.
Baznc atrodas iepriekjais, N. Sefrensa jaunk darintais altra retabls, kas ir Latvij
lielkais da veida darinjums manierisma stil.
Ziemeu zems jdziens gotika galvenokrt asocijas ar viduslaiku bazncas, kas
celta no sarkaniem ieeiem, tlu. 19. gadsimta nogal un 20. gadsimta skum daudz
dievnamu celts tiei no bvmaterila. Paviri uzlkojot, tie visi iet ldzgi, tau pat
viena un t paa arhitekta izpildjum katrs ir atirgs. Piemram, pc arhitekta Vilhelma
Neimaa projekta celt Mrtia Lutera luteru draudzes baznca Daugavpil (18911893)
ir asimetriska, apjomu krtojum nedaudz sadrumstalota celtne ar smalki detaliztu fasu
virsmas plastiku un ailojumu. Savukrt Latvieu Svts Annas evaliski luterisk
baznca Kuldg (1899) ir visprinti monumentla, ar atturgi apvaldtu izteiksmi, kaut ar
celtnes saskaldtais bvmasu krtojums ir tuvks romnikas nek integrtajam gotikas
tlam. Dienvidrietumu str piebvtais rbkambara apjoms, kura fasu augpusi apjo
apaloka arkm prsegta logailu virkne, pilngi atspoguo romnikas formu valodu.
Daugavpils bazncai snu joms ir tikai vien pus, kas atbilst funkcionli rtam
plnojumam, jo nodroina labu kanceles redzambu no jebkuras vietas baznc, bet
Kuldgas baznca ir trsjomu. Virs snu jomiem abs celtns ir luktas, kuru margas balsta
nelielu kolonniu arkde. Arcias ir gotiskas smailloka.
Trs iespaidgas sarkano ieeu neogotisks bazncas Viak, Rzekn un
Rg celtas pc bvineniera Floriana fon Viganovska projektiem. Vism, atbilstoi
katou bazncu celtniecbas tradcijm, ir divi tori. Gan Viakas, gan Rgas bazncas
rietumu fasd ir apaais logs jeb roze, stilizti vimpergi virs ieeju portliem, smailloka
arkm prsegtas ailes un citi gotikas formu valodas atribti. Viakas Vissvt Jzus sirds
Romas katou baznca (18841891) ir trsjomu halle. No sarkanajiem ieeiem mrti,
smalki profilti saiu plri balsta krusta velves ar ieeu ribm. Halles tipam ldzga ir
ar Jzus vissvts sirds Romas katou baznca Rzekn (18921902), tau snu jomi taj
ir nedaudz zemki. Faktiski t ir t saukt nest bazilika. Velves balsttas uz pln
taisnstrainiem, gludi apmestiem plriem, kurus vainago klasiska profila dzegas. Nedaudz
smagnjs celtnes siluetu uzirdina mazki piramidli torni, kas izvietoti toru smaiu
pamatu visos stros. Tie atgdina gotisks files. Rgas Svt Franciska Romas Katou
bazncas Katou iel 16 (18891892) rietumu fasdes kompozcija atgvina Viakas
dievnamu. Ar ir velvta trsjomu halles tipa baznca. Cokolis mrts no plstiem
laukakmeiem, rsienas no sarkaniem ieeiem, bet logu spraiojumi no dzelteniem
fasonieeiem. Savdabgi interpretta gotiska noskaa valda bazncas iespaidgi varenaj
telpn, kuras apdar mijkrtoti dadu tou glazti ieei. Kancele veidota no monolta
dzelzsbetona (t laika terminoloij pc Monj sistmas).
Virkne neogotisko bazncu celtas nevis no sarkanajiem, bet citas tonalittes
ieeiem. Tda, piemram, ir emeru Evaliski luterisk baznca (18971898,
Heinrihs ls), Svt Pvila baznca (18851887, Gustavs un Hermanis Hilbigi) un Lutera
baznca (1888, Johans Kohs) Rg u. c. Rgas Svt Pvila Evaliski luterisk bazncas
Augusta Deglava iel 10 fasdes apdarintas dzelten ieel ar cementa ljum veidotm

arhitektoniskm detam. eit, tpat k J. D. Felsko celtaj Sarkandaugavas baznc,

vienjoma telpni apjo luktas, bet kora daa ir velvta. Bazncas koka griestos stilizti angu
vls gotikas formu motvi. Ar Rgas Lutera baznca Torakalna iel 3/5 ir vienjoma, ar
koka prsegumu, velvtu kori un koka konstrukcijs veidotm luktm gar telpnes sniem.
Dzelteno ieeu fasu apdar izmantoti ar sarkano ieeu ielikumi un balta apmetuma
laukumi.
Efektgs neogotikas paraugs ir Svt Jura Romas katou baznca Jelgav, kas celta
1906. gad pc Liepj praktizju zviedru arhitekta Kra Eduarda Strandmaa projekta.
Pc Otr pasaules kara baznca bija smagi izpostta, bet tika atjaunota. Tora smaili t
atguva tikai 21. gadsimt. Cits neogotikas paraugs Jelgav ir svt Ja baznca, kuras
telpne celta 1845.1847., bet tornis 1881.1882. gad. Viena no Austrumlatvijas
neogotikas prlm ir Svts Sirds Romas katou baznca Lksn (19091912).

Liepja. Svts Annas baznca. Tornis: 18721873. Telpne: 18901893. P. M. Beri. Kopskats un telpne.
Daugavpils. Mrtia Lutera luteru draudzes baznca. 18911893. V. Neimanis.
Kuldga. Latvieu Svts Annas evaliski luterisk baznca. 1899. V. Neimanis.

Viaka. Vissvt Jzus sirds Romas katou baznca. 18841891. F. fon Viganovskis.
Rzekne. Jzus vissvts sirds Romas katou baznca. 18921902. F. fon Viganovskis.
Rga. Svt Franciska Romas katou baznca. 1889. F. fon Viganovskis. Kopskats un telpne.
emeri. Evaliski luterisk baznca. 18971898. H. ls

Rga. Svt Pvila baznca. 18851887. G. un H. Hilbigi.

Rga. Lutera baznca. 1888. J. Kohs. Kopskats un telpne.
Jelgava. Svt Jura Romas katou baznca. 1906. E. Strandmanis.
Lksna. Svts Sirds Romas katou baznca. 19091912. Kopskats un telpne.

Atirga neogotikas izteiksme ir daudziem samr vienkriem dievnamiem, kuru

rsienas sedz gaii balsints apmetums. Kurzem izplattais bazncu tips ar vienjoma telpni
un tai rietumu gal piebvto torni, kuru parasti sedz lzens piramidls jumts, pctecgi un
nemaingi saglabjs jau kop 16. gadsimta. Vidzemes vidien viens no iespaidgkajiem
neogotikas pieminekiem ir Jaunpiebalgas Svt Toma evaliski luterisk baznca, kas
celta 1801.1804. gad, bet pilngi prbvta 1871.1873. gad pc arhitekta Johana
Matiasa fon Holsta, kas kdu laiku praktizja Rg, projekta.
Savdabga ir pln krustveidg Smiltenes Evaliski luterisk baznca, kuru no
1857. ldz 1859. gadam clis viens no pirmajiem vstur zinmajiem latvieu
bvmeistariem Mrcis Srums. T nosldz Vidzem kdreiz populr centrlveidg
bvtipa lietoanu.13 Daudzi senki dievnami 19. gadsimt tika prbvti un ieguva jaunus
neogotiskus torus, piemram, Svt Ja baznca Css (1853, M. Srums) Brzaunes
baznca (18941895, Heinrihs Rdolfs Cirkvics, atjaunota 2009. gad), Krimuldas baznca
(19021905, Augusts Reinbergs) u. c.

Jaunpiebalga. Svt Toma evaliski luterisk baznca. Prbvta 18711873. J. M. fon Holsts.
Smiltene. Evaliski luterisk baznca. 18571859. M. Srums. Kopskats un telpne.
Brzaune. Evaliski luterisk baznca. Tornis 18941895. H. R. Cirkvics. Atjaunota 2009.

Pati lielk luterieu baznca Latvijas laukos ir Cesvaines Evaliski luterisk

baznca, kas celta no 1875. ldz 1879. gadam pc P. M. Beri projekta. Taj ir vietas 2500
dievldzjiem. Bazncas sienas ir plstu laukakmeu mris. Ailu apmales, dzegas,
stiliztie arkbutni un vimpergi ieeju portlos izmrti no sarkaniem ieeiem. Bazncai ir
iespaidgu izmru rsjoms, kas Latvijas sakrlaj arhitektr ir samr liels retums.
Bvveids, kombinjot plstu laukakmeu mri ar sarkanu ieeu joslm, kulta
celtu arhitektr 19. gadsimta nogal kuva samr izplatts. Parasti ar sarkanajiem
ieeiem uzsvrtas ar bvapjomu autnes un starpdzegas, ieklti fasu virsmu atsevii
laukumi vai ar no tiem izmrtas toru augdaas. Tdas, piemram, ir ar Vidsmuias
Romas katou baznca Galnos (19101912) un Velnas evaliski luterisk baznca
(18961898, clis Jnis Brauns), kuru mdz uzskatt par vienu no skaistkajm Vidzem.
Velnas bazncas rietumu fasdes arhitektonisk uzbve zinm mr ir ldzga Cesvaines
bazncai.

13

Kampe, P. Centrlveidgais bvtips Vidzemes bazncu celtniecb no XVII gadsimtea vidus ldz XIX
gadsimtea vidum. Senatne un Mksla, 1938, Nr.2, 131.147. lpp.

Cesvaine. Evaliski luterisk baznca. 18751879. P. M. Beri. Projekta perspektvas zmjums un

kopskats.
Velna. Evaliski luterisk baznca. 18961898. J. Brauns.
Galni. Vidsmuias Romas katou baznca. 19101912.

Vairums dievnamu, kas ldzgi Cesvaines, Velnas, Vidsmuias un citm bazncm

mrti no laukakmeiem komincij ar sarkanajiem ieeiem, tomr veidoti nevis
gotisko, bet gan romnisko formu valod. Neoromnika kuva pai populrs neostils
19. gadsimta nogal. Eklektisma stila forml novirziena saknes sniedzas vl dzik
viduslaikos, un to pc daudzu desmitu gadu ilgas neogotikas izplatbas acmredzot
uzskatja par jaunu un svaigu arhitektras valodu. Viena no dm laukakmeu un sarkano
ieeu kulta celtnm, kuras 19. gadsimt prnestaj viduslaicgaj arhitektras noska
izpaliek gotikas formu kliejas, ir Romas katou baznca Preios (1886). Vairkas tipa
neoromnikas bazncas Latgal Svts Annas Romas katou baznca Izvalt (1896),
Romas katou baznca Ndermui jeb Niedrumui (1901), Svt Laurencija katou
baznca Stirnien (19071914) un Svt Franciska katou baznca Riebios (1907) ir,
iet, viena un t paa meistara rokas radtas.

Preii. Romas katou baznca. 1886.

Izvalta. Svts Annas Romas katou baznca. 1896.
Ndermuia (Niedrumuia). Romas katou baznca. 1901.
Stirniene. Svt Laurencija katou baznca. 19071914.
Riebii. Svt Franciska katou baznca. 1907.

20. gadsimta skum ska celt vairkas iespaidgas bazncas, kuras samrtas
viengi no laukakmeiem. Svt Ja Kristtja Romas katou baznca Vios bvta
1908.1915. gad pc K. E. Strandmaa projekta. Ailas prsegtas ar romniskajm
apaloka arkm, ar diferenctais bvapjomu salikums atbilst romnikas telpveides
principiem, tau bazncas kopum smagnj tl jauams ar kaut kas no jgendstila
gaisotnes. Varens celtnes bvniecba pabeigta jau pc Pirm pasaules kara 1918.
1930. gad. Ldzga bvvstures hronoloija ir ar Jaunavas Marijas Pasludinanas Romas

katou bazncai Baltinav. T celta 1909.1914. gad, bet celtniecba pabeigta 1919.
1931. gad. s halles tipa bazncas visi trs jomi prsegti ar smagm, romu stilam
raksturgm cilindriskm velvm. oti vls tras neoromnikas piemrs ir Spju
Dievmtes Romas katou baznca Ataien (1930, arhitekti B. Leilands, Pvils Pavlovs).

Vii. Svt Ja Kristtja Romas katou baznca. 19081915, K. E. Strandmanis. 19181930.

Baltinava. Jaunavas Marijas Pasludinanas Romas katou baznca. 19091914, 19191931. Kopskats un
telpne.
Ataiene. Spju Dievmtes Romas katou baznca. 1930. B. Leilands, P. Pavlovs.

Virkne neoromnisko, tpat k neogotisko bazncu ir sarkanu ieeu bves. Viens

no paiem agrkajiem da veida tras neoromnikas paraugiem kulta celtu arhitektr
ir Svt Mrtia Evaliski luterisk baznca Rg, Slokas iel 34. Baznca eit uzcelta
jau 1851. gad pc J. D. Felsko projekta. Pareizjo izskatu t ieguvusi 1887. gad, kad
pc Heinriha la projekta tai piebvta rietumu daa ar diviem toriem, priektelpa un ar
altra apsda, kuru puslok aptver plas, zemk apjom izvietots rbkambaris.
Raksturgas sarkano ieeu neoromnikas bazncas ir Vissvtk Altra
Sakramenta Romas katou baznca Kalup (18611882), Romas katou baznca Grv
(18811889, V. Neimanis) un Pustias katou baznca Robeniekos (18971899).
Raksturgkie romnikas elementi vism ir kpjos apaloka arkatras zelmios.
Spos neoromnikas paraugs ir Jaun Svts ertrdes Evaliski luterisk
baznca Rg, Brvbas iel 125(19001907). is latvieu draudzes dievnams celts pc
projektu konkurs augstko prmiju ieguvu Rgas Politehnisk institta profesora
Vilhelma fon Strika projekta. Celtnes fasu apdare veidota viduslaicg gar, izmantojot
ar daus gotisku formu elementus, bet kopjais tls ldzgi Mrtia Lutera draudzes
bazncai Daugavpil izceas ar neparastu, asimetrisku apjomu krtojumu un dinamisku
izteiksmi. Tds pat ir ar interjers.

Rga. Svt Mrtia Evaliski luterisk baznca. 1851, J. D. Felsko. 1887, H. ls

Kalupe. Vissvtk Altra Sakramenta Romas katou baznca. 18611882.
Grva. Romas katou baznca. 18811889. V. Neimanis
Robenieki. Pustias katou baznca. 18971899.
Rga. Jaun Svts ertrdes baznca. 19001907. V. fon Striks

Viengi no dzelteniem ieeiem uzsvrti izteikts romnikas forms veidota Rgas

Mateja Baptistu baznca Matsa iel 50b (19001902, Oskars Brs un Harijs Mlbarts)
fasde. Dievnams celts k Latvieu baptistu lganu nams. oti savdabga ir Svt Jzepa
Romas katou katedrle Liepj, Rakstveu iel 13, kas ar bvta no dzelteniem
ieeiem. T celta no 1894. ldz 1900. gadam, kad pc arhitektu Luija Melvila un
K. E. Strandmaa projekta tika paplainta senka, 18. gadsimta vid bvta bazncia,
kura tika iekauta jaunbv k jauns, daudz lielks bazncas rsjoms. Tas atrodas
ieejas gal. Ar to izskaidrojams dievnama neparastais dado toru izvietojums un telpu
orientcija: altris ir dienvidu gal.
Skaidri uztverama romnikas formu valoda ir ar vairkiem ietami vienkriem,
gludi apmestiem dievnamiem, piemram, evaliski luteriskajm bazncm Vall (1871
1875) un Kabil (19041907, V. Neimanis). Valles bazncai romniski elementi atturg,
bet visai izteikt form lietoti ar iektelpas apdar (reu luktas balsti un margas).

Rga. Baptistu lganu nams Matsa iel 50b. 19001902. O. Brs, H. Mlbarts
Liepja. Svt Jzepa Romas katou katedrle. 18941900. L. Melvils un K. E. Strandmanis. Kopskats un
telpne.

Valle. Evaliski luterisk baznca. 18711875.

Kabile. Evaliski luterisk baznca. 19041907. V. Neimanis

Sakrlaj arhitektr Latvij retk sastopams neostils ir neobaroks. Ar o stilu

vairk saists priekstats par katou bazncu, jo tradicionli katoliskaj Latgal
ievrojamkie dievnami ir 18. gadsimta baroka bazncas ar diviem toriem. Tiei tdas ir
skaistks neobaroka celtnes Svt Staislava Kostkas Romas katou baznca Dviet
(1864) un Vissvtks Jaunavas Marijas bezvaings ieemanas Romas katou baznca
Daugavpil (1905, V. Neimanis). Trsjomu bazilika ar diviem toriem ir ar Rgas Svt
Alberta Romas katou baznca Liepjas iel 38 (1901, J. Kohs un V. Bokslafs). Ts
neobaroklaj arhitektr izmantoti ar atsevii klasisko formu motvi. Bazncas

vidusjoms prsegts ar cilindrisku, bet snu jomi ar krusta velvm. Savdabgs neobaroka
piemrs ir Nautrnu Jaunavas Marijas bezvaings ieemanas Romas katou baznca
Rogovk (19011914). Celtnes fasdes veidotas viengi no sarkanajiem ieeiem.
Filigrni izmrti gan vairkslu pilastri, gan daudzs dzegas, gan sadriki, gan citas
detaas. Ar celtnes rpusi efektgi kontrast majesttiski cl, gaios toos ieturt telpne.

Dviete. Svt Staislava Kostkas Romas katou baznca. 1864. Kopskats un telpne.
Daugavpils. Vissvtks Jaunavas Marijas bezvaings ieemanas Romas katou baznca. 1905.
V. Neimanis. Kopskats un telpne.

Rga. Svt Alberta Romas katou baznca Liepjas iel. 1901. J. Kohs, V. Bokslafs.
Rogovka. Nautrnu Jaunavas Marijas bezvaings ieemanas Romas katou baznca. 19011914. Kopskats
un telpne.

Grieu ortodoksu jeb pareizticgo bazncas lielkoties veidotas t saukt krievubizantieu stila forms. Pareizticbas ievieana pilngi atbilda Krievijas cara valdbas
stenotajai prkrievoanas politikai, un tiei 19. gadsimta otraj pus, kas sakrita ar
eklektisma uzplaukumu, tika uzcelts vairums pareizticgo bazncu. Latvij lielkie un
ievrojamkie pareizticgo dievnami ir Rgas Kristus piedzimanas Katedrle, Svts
Trsvienbas pareizticgo sievieu klostera katedrle Rg un Karostas Svt Nikolaja
pareizticgo jras katedrle Liepj.
Rgas Kristus piedzimanas Katedrle atrodas Espland, Brvbas bulvr 23 un ir
viena no vispamanmkajm celtnm Rg, jo ts arhitektra ir diezgan atirga no visa
prj, kas veido vides tlu pilstas centr. 1875. gad notika s celtnes projektu konkurss,
kur uzaicinja trs prominentus Rgas arhitektus akadmii Heinrihu lu, Jni Fridrihu
Baumani un akadmii Robertu Pflgu. Pdj projekts tika atzts par labko. Bvdarbus
uzska 1876. un pabeidza 1884. gad. Celtne tika atzingi novrtta: Katedrles bvdarbi
veikti visai rpgi, izturgi, tri un no labks kvalittes materiliem. Katedrle pievr
uzmanbu ne tikai ar savu skaistumu, bet ar ar racionlu apkures, vdinanas un prj
aprkojuma izveidojumu, piemram, ar to, ka te ir ievilkts dens un starp sienm aiz altra

ierkoti densklozeti, mazgjamie galdi un krsnis, kas pai pielgotas kristanai

nepiecieam dens sasildanai.14 Slavinos raksts par katedrli atrodams ar kd
Maskavas avz. Cita starp taj teikts: Katedrles rjais izskats... ir rkrtgi diens un
oti skaists. rsienu virsmas aptas ar citrondzeltenas krsas ieeiem (vietj
raojuma), un ts rso tumi sarkanbrnas horizontlas joslas no cementa pltntm.
Dzegas, joslas, ornamenti, kolonnas un logu rjie rmji veidoti no betona, tos atlejot
forms un saglabjot dabisko pelko toni. Pieci kupoli segti ar loku dzelzi un nokrsoti
zili, ribas un kupolu galotntes apzelttas, kupolus vainago ugun zeltti bronzas krusti.
Zvanutora kupols segts ar baltu skrdu.15
Skot ar Pirm pasaules kara laiku, sareta vsture ir bijusi Katedrles iekrtai.
Padomju laik dievnam tika iekrtots planetrijs, tomr celtnes rjais izskats palika
nemaints. Pc Latvijas valstisks neatkarbas atjaunoanas Katedrle atjaunota k
dievnams. Raksturgkie no Bizantijas arhitektras patapintie motvi ir kupoli, apaloka
arkas un sienu daljums horizontls josls, kas atbilst bizantieu bvniecbas pamienam
siens mijkrtot akmens un ieeu joslas.
Svts Trsvienbas pareizticgo sievieu klostera katedrle Rg, Krija Barona
iel 126 celta no 1900. ldz 1907. gadam. Projekta autori arhitekti Konstantns Pkns un
Aleksandrs Vanags s kulta celtnes arhitektr atkrtojui atsevius apdares pamienus
un motvus, kuri izmantoti Kristus piedzimanas Katedrl.
Liepjas Karostas Svt Nikolaja pareizticgo jras katedrle, kas celta no
1900. ldz 1903. gadam pc Sanktpterburgas bvineniera Vaslija Kosjakova projekta, ir
detas piestintka un izskat krieviskka celtne. Ts arhitektoniskaj apdar atveidoti
mazk Bizantijas, bet vairk 17. gadsimta krievu baroka arhitektras motvi. Ar visai
historizto celtnes tlu krasi kontrast iektelpa, kur domin celtnes unikl
konstrukcija divi pri savstarpji krustojoos dzelzsbetona arku, kuras balsta visu no
rpuses redzamo tradicionlo bvmasu salikumu. Tiesa, iektelpas oriinl apdare
izncinta padomju laik, kad dievnam bija ierkots armijas jrnieku klubs.

Rgas Kristus piedzimanas Katedrle Brvbas bulvr 23. 18761884. R. Pflgs.

Rga. Svts Trsvienbas Pareizticgo sievieu klostera baznca Krija Barona iel 126. 19001907.
K. Pkns un A. Vanags.
Liepja. Karostas Svt Nikolaja pareizticgo jras katedrle. 19001903. V. Kosjakovs

Pc arhitekta R. Pflga projekta tipisks bizantieu arhitektras forms 1879. gad

uzcelta Marijas pasludinanas pareizticgo baznca Pokrova kapos (Mness iel). Pc via
14
15

Krievijas Centrlais Valsts vstures arhvs, 1293. fonds, 113. apraksts, 82. lieta, 184. lapa.
Ho K coop P. Moc Bec, 1884, 30. o.

projektiem Latvij pavisam uzceltas 11 pareizticgo bazncas.16 K visi s konfesijas

dievnami, ts ir centrlbves, kuras vainago parasti neliels spolveida kupols virs
cilindriska zemkupola velta. Virs centrl apjoma striem lielkoties ir vl etri mazki
kupolii, bet ieejas pus tam piekaujas priektelpa ar zvanu torni virs ieejas daas.
R. Pflga celtajm bazncm ir samr izstieptas priektelpas. Tda, piemram, ir Svt
Apustua Ja Teologa pareizticgo baznca Kalsnav (1873) un Svts Dievmtes
Patvruma pareizticgo baznca Salacgrv (18711873). Ldzga plnojuma shma ir
daudzm jo daudzm pareizticgo bazncm vis Latvij. Vairkm ir vienkrka
uzbve virs centrl apjoma ir tikai viens kupoli, k, piemram, nelielajai, no koka
bvtajai Svts Dievmtes piedzimanas pareizticgo bazncai Vertulov (18621866),
Kristus Piedzimanas pareizticgo bazncai Kolk, kas celta 1890.1892. gad pc Rgas
Eparhijas arhitekta Apoloniusa delsona projekta, Kristus Piedzimanas Pareizticgo
bazncai Aloj (1895), Skulberu (Skakalnes) pareizticgo bazncai Mazsalac (1897
1898) u. c.

Rga. Marijas pasludinanas pareizticgo baznca Pokrova kapos. 1879. R. Pflgs.

Salacgrva. Svts Dievmtes Patvruma pareizticgo baznca. 18711873. R. Pflgs.
Kalsnava. Svt Apustua Ja Teologa pareizticgo baznca. 1873. R. Pflgs.
Kolka. Kristus Piedzimanas pareizticgo baznca. 18901892. A. delsons.

Vismaz 12 pareizticgo bazncas Latvij celtas pc pirm akadmiski izgltot latvieu

arhitekta Ja Fridriha Baumaa (18341891) projektiem, tostarp Skujen, Vietalv,
Mrcien, Brzaun, Dzelzav, Ntaur, Valmier un Bausk. Via celts bazncas ir
samr kompaktas. 1871.1872. gad vairkas celtas pc viena un t paa projekta. Tdas,
piemram, ir Brzaunes baznca (drups), Svt Alekseja pareizticgo baznca Mrcien
(atjaunota 2010. gad) un Eu (Mu) Debesbraukanas latvieu pareizticgo baznca
Skujen. Centrl telpa tajs prsegta ar klostera velves tipa poligonlu kupolu, kura
augda ir atvrums. Virs t paceas vainagojo kupolia zemkupola veltnis. Izvrstka
telpisk kompozcija un detaliztka arhitektonisk apdare ir Svt Radoeas Sergija
Pareizticgo bazncai Valmier (18751878) un it pai Svt Georga Pareizticgo
bazncai Bausk (18781881). J. F. Baumanis izstrdja ar projektu Svts Trijdbas
Prdaugavas pareizticgo bazncai Rg, Mea iel 2, tau t tika uzcelta jau pc arhitekta
aizieanas visaul pc Vidzemes guberas arhitekta Vladimira Lunska un bvineniera
Borisa Epingera projekta. baznca ir veseliem deviiem spolveida kupoliem vainagota
centrlbve ar augstu zvanu torni. Sarets apjomu kompozcijas arhitektoniskaj apdar
16

Skrbns, R. Arhitekta J. Baumaa celts pareizticgo bazncas. Izgltbas Ministrijas Mneraksts, 1936.,
Nr. 12., 682.683. lpp.

ar eit, tpat k neskaitms cits pareizticgo bazncs, izmantoti 17. gadsimta krievu
baroka motvi. Ar pai smalku un piestintu da veida arhitektonisko apdari izceas
Svt Aleksandra evska pareizticgo baznca Stmerien (19021904).

Mrciena. Svt Alekseja pareizticgo baznca. 18711872. J. F. Baumanis.

Skujene. Eu (Mu) Debesbraukanas latvieu pareizticgo baznca. 1872. J. F. Baumanis. Kopskats un
telpne.
Dzelzava. Buauskas Svt Nikolaja pareizticgo baznca. 1874. J. F. Baumanis.

Valmiera. Svt Radoeas Sergija pareizticgo baznca. 18751878. J. F. Baumanis.

Bauska. Svt Georga Pareizticgo baznca. 18781881. J. F. Baumanis.
Rga. Svts Trijdbas Prdaugavas Pareizticgo baznca. 18911893. V. Lunskis, B. Epingers.
Stmeriena. Svt Aleksandra evska pareizticgo baznca. 19021904.

Viens no savdabgkajiem eklektisma mkslinieciski formlajiem paveidiem, kur

vienot mksliniecisk sistm saauga gan no Bizantijas arhitektras, gan romnikas, gan
renesanses formls valodas patapinti elementi, bija t sauktais apaloka stils (vciski
Rundbogenstil). Tas sastopams visdadks nozmes sabiedrisko, dzvojamo un
rpniecbas ku arhitektr. Nereti aj stilistik veidotas mcbu iestu kas. Ar Baltijas
valsts senks augstks tehnisks mcbu iestdes Rgas Politehnikuma, kas kop
1896. gada saucs par Rgas Politehnisko instittu, plenrkonference, sprieot par
jaunceams kas arhitektru, nolma, ka ai iestdei atbilstoks un ciengks bot
apaloka stils, nevis, piemram, gotika.17
Politehnikuma ka Raia bulvr 19, ka ir viena no ievrojamkajm un
nozmgkajm monumentlbvm Rgas bulvru ansambl, celta vairks krts, skot ar
1866. gadu. Tad pc Politehnikuma Arhitektras fakulttes dekna Gustava Hilbiga
projekta uzcla kas apjomu gar Raia bulvri. Tam sekoja sprni Meraa iel (18761878, G. Hilbigs), Inenieru iel (1883-1885, G. Hilbigs), kam treo stvu uzcla
1900. gad (O. Hofmanis), un, visbeidzot, Arhitektu iel (1909, O. Hofmanis). Viss
bvniecbas krts kas fasu stilistika palikusi nemainga. Kompozcijai, kur domin
17

Hoffmann, O. Das Polytechnische Institut. Riga und seine Bauten (Herausgegeben vom Rigaschen
technischen Verein und vom Rigaschen Architekten-Verein). Riga: Jonck & Poliewsky, 1903, S. 216.

aploka arkm prsegto logailu ritms, kopum ir neoromnikas raksturs, bet dzelteno
ieeu virsm iestrdts gleznains, tumi violeto glazto ieeu joslas ir no bizantieu
arhitektras patapints arhitektonisks apdares pamiens. Galveno fasdi rot cinka
ljuma cii ar trs Baltijas guberu Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes vapeiem un
deviiem alegoriskiem augstskolas mcbu priekmetu atveidojumiem. Tie izgatavoti pc
Politehnikuma zmanas profesora Dona Klarka skicm. kas cokols veidots no
Bornholmas granta, logailu apmales no iedzeltena akmens, kas ievests no Anglijas.
Pirms krtas bvei ar ieeus ieveda no Anglijas, bet nkamajm tie ir vietj raojuma.
Kop 1919. gada k darbojas Latvijas Universitte. Iekpagalm izbvta studentu dnca
un garderobe (19301931, E. tlbergs) un virs tm liel aula (19311936, E. tlbergs).
Vl viens raksturgs t saukt apaloka stila piemrs ir Pilstas relimnzijas, tagad Rgas
valsts 1. imnzijas ka Raia bulvr 8 (1874, J. D. Felsko). Laikabiedru vrtjum kas
mkslinieciskais veidols radja patkamu iespaidu un bija atbilstos mrim, kam celtne
domta, miergi, vienkri un ciengi izturts.., ar staltu, izteiksmgu fasdi, kurai pakaujas
tds pas miergs forms veidots snu fasdes.18 ai stilistikai zinm mr tuv
manier veidota ar bijus garg seminra ka Rg, Kronvalda bulvr 9 (1877, H. ls),
V. Rges nams Liepj, Krija Valdemra iel 16 (1876, P. M. Beri) u. c. celtnes.
Savukrt vairku ku, kuru fasds visas ailes ir prsegtas viengi apaloka arkm,
arhitektru vienldz korekti raksturojama gan k apaloka stils, gan ar kds cits stilistisks
novirziens. Piemram, Kuldgas Jaun Rtsnama (1868, O. Dce) veidols tuvs neogotikai,
vannu iestdes Rg, Vau iel 10 (1887, K. Felsko) fasde ir Florences tipa
neorenesanses, bet res nama Rg, Krija Valdemra iel 7 (1875, J. M. Holsts) t
dvt ieeu stila paraugs.

Rga. Politehnikums Raia bulvr 19. 18661869, 1876, 1883, 1900, 1909. G. Hilbigs, O. Hofmanis.
Rga. Relimnzija Raia bulvr 8. 1874. J. D. Felsko.
Rga. Pareizticgo gargais seminrs Kronvalda bulvr 9. 1877. H. ls.

Liepja. V. Rges nams Krija Valdemra iel 16. 1876. P. M. Beri.

Kuldga. Jaunais Rtsnams. 1868. O. Dce.
Rga. Vannu iestde Vau iel 10. 1887. K. Felsko.
Rga. res nams Krija Valdemra iel 7. 1875. M. Holsts.
18

M. G. Das Real-Gymnasium. Rigascher Almanach, 1868, S. X.

Terminu ieeu stils nereti lieto, lai apzmtu vienu no eklektisma formli
stilistiskajiem novirzieniem, kas uz visprj apbves fona atiras ar savm lielkoties
viengi ieeu mr veidotajm fasdm, kurm parasti ir figurli izmrtas dzegas. Tdas
ir gandrz visas rpncu celtnes, kas 19. gadsimt vai 20. gadsimta skum kupl skait
uzceltas visapkrt Rgas vsturiskajam centram, Jaunliepj, Lgatn u. c., piemram,
bijus immea alus fabrika Rg, Bruinieku iel 2 (1898, F. Zeiberlihs), Kuncendorfa
alus fabrika Rg, Matsa iel 4 (1872, F. Hess), ), virkne fabriku Liepj, tostarp eas
fabrika Kieler & Co Slieu iel (1888, P. M. Beri), Vagonu un manu fabrika
Fnikss Rg, Brvbas gatv 201 (1895, K. Felsko) u. c.

Rga. Kuncendorfa alus fabrika Matsa iel 4. 1872. F. Hess.

Liepja. Eas fabrika Kieler & Co Slieu iel. 1888. P. M. Beri.
Rga. Vagonu un manu fabrika Fnikss Brvbas gatv 201. 1895. K. Felsko.

ieeu stil bvja ne tikai rpniecbas kas, bet ar veselbas aprpes iestdes,
skolas, kazarmas, administratvs kas (policijas iecirkus, tiesu namus, pavaldbas
iestu kas u. c.), komunls saimniecbas bves (noliktavas, tramvaju depo, sku
stacijas u.c.), tirdzniecbas iestdes, k ar dzvojams kas. stilistika, kuru dakrt
dvja par kroa stilu, sastopama vis Latvij, gan lielks un mazks pilsts, gan
lauku vid. Citu starp stila piemri ir Pagastskola Dzrben (1858), bijus
Evanliski-luterisko lsirdgo msu iestde (Marien-Diakonissen-Anstalt) Rg, Miera
iel 45 (1904, O. Hofmanis), kura tagad ir viena no km Dzemdbu nama kompleks,
eizara Ptera I relskola (tagad Rgas Tehnisks universittes Enertikas un
elektrotehnikas fakultte) Rg, Kronvalda bulvr 1 (1889, N. Kzelbas), du
amatniecbas skola (tagad Rgas dzelzcenieku skola) Rg, Abrenes iel 2 (1904,
P. Mandeltams), du pamatskola (tagad Ukraiu vidusskola) Rg, Visvala iel 4(1903
1905, V. Neimanis), du pamatskola (tagad mzikas skola) Kuldg, Smilu iel 8 (1914),
Meiteu imnzija Ventspil, Kuldgas iel 1 (1907, Mitrofans Mihailovs), t sauktie
sarkanie speri Rg, Speru iel 1 un 8 (1868, F. Hess), Maskavas iel 4 un 6 (1880,
R. Pflgs), un Maskavas iel 10, 12 un 14 (1879, K. Felsko), k ar dzvojamais res nams
ar veikaliem Rg, Pulkvea Briea iel 2 (1883, F. fon Viganovskis). Pdjs arhitekts ir
bijis ar kas panieks. Ar saviem apjomgajiem balkoniem, erkeriem, zelmiiem un citm
arhitektoniskajm detam t ir viena no impozantkajm s stilistikas celtnm.
Galvenokrt sarkanaj ieel apdarintaj fasd brvi stilizti viduslaiku arhitektras
motvi. Iespaidgi kieeu stila piemri dzvojamo ku arhitektr, ir piemram, res
nami Kandav, Sabiles iel 1 (19. gadsimta beigas), Css, Pils iel 6 (19. gadsimta
beigas), Daugavpil, Institta iel 1/3 (20. gs. skums) u. c. Liepj turienes pilstas
arhitekta P. M. Beri dairad prsvar ir tiei sarkanas ieeu stila kas. Ar vairums

Rgas pilstas arhitekta Reinholda mlinga projektto daudzo publisko ku veidotas

ieeu stil. Tdas, piemram, ir Rgas Pilstas I slimncas sievieu klnika (1902),
Nedziedinmi slimo patversme Telts iel 1 (1903), brnu patversme Spareu iel 2
(1905), Artilrijas brigdes kazarmas Rdolfa iel 5 (1903), Pilstas nekustamo paumu
prvaldes ka Abrenes iel 3 (ap 1902), vairkas policijas iecirku kas, du lganu
nams Stabu iel 63 (1899), k ar virkne skolu, piemram, Pilstas pamatskola Bru
Skrindu iel 1 (19021903).

Dzrbene. Pagastskola. 1858.

Rga. Evanliski-luterisko lsirdgo msu iestde Miera iel 45. 1904. O. Hofmanis.
Rga. du pamatskola Visvala iel 4. 19031905. V. Neimanis
Kuldga. du pamatskola Smilu iel 8. 1914.

Rga. res nams ar veikaliem Pulkvea Briea iel 2. 1883. F. fon Viganovskis.
Rga. Kandava. res nams Sabiles iel 1. 19. gadsimta beigas.
Csis. res nams Pils iel 6. 19. gadsimta beigas.
Daugavpils. res nams Institta iel 1/3. 20. gs. skums

Rga. du lganu nams Stabu iel 63. 1899. R. mlings.

Rga. Pilstas I slimnca. Sievieu klnika. 1902. R. mlings.
Rga. Nedziedinmi slimo patversme Telts iel 1. 1903. R. mlings.
Rga. Brnu patversme Spareu iel 2. 1905. R. mlings.

Rga. Artilrijas brigdes kazarmas Rdolfa iel 5. 1903. R. mlings.

Rga. Pilstas nekustamo paumu prvaldes ka Abrenes iel 3. Ap 1902. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Bru Skrindu iel 1. 19021903. R. mlings.

Kaut ar ieeu stils bija visai izplatta un noturga stilistika, daudzo

19. gadsimta otraj pus celto mcbu iestu arhitektr izplattk tomr ir visprints
forms traktta neorenesanse. T k renesanse sav laik uzplauka ldz ar humnisma
ideju attstbu, idejiski tlain uztver stila formu valoda bija visai atbilstoa celtnm,
kurs cilvki iegst izgltbu.
Rgas bulvros ir vairk nek desmit mcbu iestu ku, piemram, Aleksandra
imnzija, tagad Latvijas Mzikas akadmijas ka Krija Barona iel 1 (18701975,
J. F. Baumanis). T veidota itu renesanses izteiksm, bet fasu apdar iekomponts ar
barokla rakstura korintisko pilastru krtojums, kas apjo kas visas trs ielas fasdes. is
motvs vizuli it k izkst raksturgaj eklektisma stila arhitektonisks apdares
vienmrgaj piestinjum. Skaists un stilistiski viengabalains neorenesanses stilistik
veidots mcbu iestu ansamblis ir Pilstas relskola, tagad Rgas 2. vidusskola Krija
Valdemra iel 1 (18761879, J. D. Felsko) un Pilstas meiteu skola, tagad
17. vidusskola Krija Valdemra iel 2 (18811884, R. mlings). Abas kas, kas
atrodas viena otrai pret, ir ar simbolisks piemineklis abiem Rgas galvenajiem arhitektiem
pilstas augstkaj uzplaukuma period: Johans Daniels Felsko aj amat bija no
1844. ldz 1879., bet Reinholds mlings no 1879. ldz 1915. gadam. Citas raksturgks
neorenesanses stilistik veidots skolu kas ir bijus Amatu biedrbas skola Rg, Aspazijas
bulvr 34 (1876, J. D. Felsko), eizara Nikolaja I imnzija, tagad Rgas Valsts
tehnikums Krija Valdemra iel 1c (1891, N. Kzelbas), Rgas Politehnisk institta
dabas zinbu laboratoriju ka Kronvalda bulvr 4 (18981901, J. Kohs), kurai augjais
stvs uzbvts vlk (1937, A. Krmi), Relskola (tagad )Jelgav, Svtes iel 18 (1900,
A. Kzelbas), Baltijas Skolotju seminrs (tagad Tehnoloiju un trisma profesionl
vidusskola) Kuldg, Liepjas iel 31 (1879) u. c.

Rga. Aleksandra imnzija Krija Barona iel 1. 18701975. J. F. Baumanis.

Rga. Pilstas relskola Krija Valdemra iel 1. 18761879. J. D. Felsko.
Rga. Pilstas meiteu skola Krija Valdemra iel 2. 18811884. R. mlings.

Rga. eizara Nikolaja I imnzija Krija Valdemra iel 1c. 1891. N. Kzelbas.
Jelgava. Relskola Svtes iel 18. 1900. A. Kzelbas.
Kuldga. Baltijas Skolotju seminrs Liepjas iel 31. 1879.

Pirms liels renesanses izteiksm veidots eklektisma celtnes Rg pardjs jau

pirms cietoka vau nojaukanas. No 1852. ldz 1855. gadam, nojaucot vairkas senks
kas, pc Sanktpterburgas arhitekta Haralda Boses projekta tika uzcelts Biras nams
Doma laukum 6. kas piestinti greznaj fasu arhitektr atveidotas Vencijas
renesanses pils formas. Acmredzot t nav nejauba: Vencija vienmr saists ar
priekstatu par fantastiskm bagtbm tiei to, kam jbt bir. T bija eklektisma
rado metode ar izvltajiem mksliniecisks izteiksmes ldzekiem simbolizt noteiktu
ideju, kas atbilst celtnes saturam. Fasdes bagtgi rot alegoriskas, dadas
tautsaimniecbas jomas simbolizjoas skulptras un citi bvtlnieciskie veidojumi, kurus
no terakotas darinjis Sanktpterburg praktizjuais du izcelsmes tlnieks Dvids
Jensens.19
Pirmaj stv atrodas velvta biras zle. 1979. gad tika pabeigta pai kro
svtku zu, kas atrads otraj stv, restaurcija, tau tlt pat ts pilngi gja boj
ugunsgrk. 2009.2011. gad celtne atjaunota (arhitekte Liesma Markova). Taj ierkots
mkslas muzejs Rgas Bira. Fasdes, it k vsturisks patiesbas vrd un neemot vr
pareizjo pilstbvniecisko situciju, nokrsotas monohrom, bli brn ton.
Gandrz vienlaikus ar neorenesanses stilistik veidoto Biru tapa ar Bruniecbas,
tagad Latvijas Republikas Saeimas nams Jkaba iel 11. To no 1863. ldz 1867. gadam pc
arhitektu Roberta Pflga un Ja Fridriha Baumaa projekta clusi Vidzemes
bruniecba vcu diciltgo muinieku publiski tiesiska apvienba, kura aj nam
noturja savas sanksmes jeb landtgus. Reprezentablais nams veidots Florences
renesanses pils forms, kas saists ar priekstatu par aristokrtisks Medii dzimtas
valdanas laiku nama clju taj laik zinm mr joprojm dzvu sabiedrisks
hierarhijas idelu. 20. gadsimta skum prveidots nama austrumu sprns gar Jkaba ielu
(19021903, V. Neimanis). 1921., 1927. un 1932. gad veiktas iektelpu prbves
(E. Laube), ts pielgojot Latvijas Saeimas vajadzbm. Telpu restaurcija un
prveidojumi izdarti ar septidesmito gadu beigs un devidesmitajos gados.
Florences renesanses forms, bet ieejas da tuvk Vencijas renesanses izteiksmei
veidota Valsts bankas ka Rg, Krija Valdemra iel 2a (19011905, Augusts
Reinbergs). Acmredzot, ar eit arhitektras valoda simboliz varenumu un bagtbu.
Krievijas valsts bankas nodaas nams Liepj, Tetra iel 3 (1898, P. M. Beri) veidots
monumentli visprints renesanses forms.

Rga. Bira Doma laukum 6. 18521856. H. Bosse.

Rga. Bruniecbas nams Jkaba iel 11. 18631867. R. Pflgs, J.F. Baumanis.
Rga. Valsts banka Krija Valdemra iel 2a. 19011905. A. Reinbergs.
19

Sprtis, O. Rgas biras fasu tlniecba un to satura interpretcija. Mkslas muzejs Rgas Bira.
Rga: Jumava, 2011, 45.51. lpp.

Kdreizj Pankku bastiona viet Rg, Aspazijas bulvr 3 paceas

monumentlais Pilstas pirm jeb vcu tetra, tagad Latvijas Nacionls operas nams. T
bija pirm liel sabiedrisk ka, kuru tlt pc pilstas nocietinjumu vau nojaukanas
uzcla rpus Vecrgas (18601863, Sanktpterburgas arhitekts profesors Ludvigs
Bontets). Bvdarbus vadja Rgas arhitekti H. ls un F. Hess. Tetris ir mkslas templis,
un to simboliz ar kas arhitektras klasisk formu valoda. T atspoguo 19. gadsimta
pirms puses tradicionlo priekstatu par tetra kas tlu k mkslas templi. kas stilu var
nosaukt ar k oti vlu klasicismu.
Galvenaj fasd sekolonnu jonisk portika frontonu rot skulpturla grupa, kas
simboliz dzeju un mziku. Ts centr stv dziesmu dievs Apolons. Skulptr virs
frontona drmas nijs savalda meongu fantziju simbolizjoo panteru. Savukrt virs
galvens dzegas abpus lirai novietoti divi sievieu tli, kas attlo tradiju un komdiju.
Cink atliets pilnskulptras izgatavotas Vcij. Ornamentlie cii, vzes un citas
arhitektonisks detaas ir betona ljumi. 19. gadsimta septidesmitajos gados skatuves gal
piebvta dekorciju noliktava (R. mlings). 1882. gad gzes apgaismoanas iekrtas
bojjuma d tetris pilngi izdega. ku atjaunojot (18851887, R. mlings), tika
saglabts ts rjais veidols, bet kanlmalas pus uzcelta manu telpa un elektrostacija ar
skursteni. Tika paaugstinta skattju zle un izveidota pilngi jauna iektelpu apdare
(tlnieks Augusts Folcs). Atsevii remontdarbi un prbves bijuas 1922. un 1938. gad.
1993.2001. gad Opera restaurta un paplainta (arhitekti Imants Jkobsons,
Indra Grietna, Juris Gertmanis, Mris Dakteris u.c.).
Rgas pilstas otr jeb krievu, tagad Latvijas Nacionl tetra ka Kronvalda
bulvr 2 (19001902, Augusts Reinbergs) arhitektra, atbilstoi eklektisma esttikai, ir
plastiski izvrsta, grezna un detam piestinta. kas kopum baroklaj kompozcij
izmantoti gan renesanses, gan klasicisma arhitektoniskie elementi un detaas. Pc arhitekta
ieceres vairkas no tm atgdina raksturgus Rgas 18. gadsimta beigu arhitektr lietotos
izteiksmes ldzekus. Tdi, piemram, ir stiliztie triglifi virs pilastriem un dzegu profili,
kuriem ldzgus var redzt vairks K. Hberlanda celtns. Celtnes bagtgo skulpturlo
ietrpu veidojis A. Folcs, bet grezno iektelpu apdari tlnieki Sigismunds Otto un
Osvalds Vasils. kas apjoma ziemerietumu gal uzcelta tetra darbncu un noliktavu
piebve (20012002, Ruta Krskopa, Pteris Strancis u. c.).
Tpat k tetris, ar muzejs ir mkslas templis, tpc tempa tls jauams gandrz
visu eklektisma period celto muzeju arhitektr. Tds ir ar Rgas Pilstas mkslas
muzejs, tagad Nacionlais Mkslas muzejs Rg, Krija Valdemra iel 10a (1903
1905, V. Neimanis). Majesttiski cl ka ir viens no pdjiem eklektisma stila
pieminekiem Rgas 20. gadsimta skuma arhitektr. Kaut pats arhitekts teicis, ka muzeja
fasu arhitektonisko veidolu ir lkots saistt ar vcu 18. gadsimta vlo renesansi, kas
attstta modern gar20, kas stilistiku citdi k par neobaroku nosaukt grti. Iespaidgo
etrkolonnu jonisko portiku vainago frontons ar A. Folca darintu simbolisku skulpturlo
grupu.

20

Neumann, W. Das neue stdtische Kunstmuseum zu Riga. Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau,
1903, Nr. 7, S. 50.

Rga. Pirmais pilstas tetris Aspazijas bulvr 3. 1860 1863. L. Bontets.

Rga. otrais pilstas tetris Kronvalda bulvr 2. 19001902. A. Reinbergs.
Rga. Pilstas mkslas muzejs Krija Valdemra iel 10a. 19031905. V. Neimanis.

Pilstbvniecisks novietnes nozmguma zi viena no ievrojamkajm

sabiedriskajm km ir Apgabaltiesas nams Rg, Brvbas bulvr 34. kas pirmo
projektu izstrdja J. F. Baumanis 1887. gad, kai paredzot samr neitrlu, vienmrgi
ritmiztu galveno fasdi, kuru vainago trs barokli kupoli. Projektu saskaojot Ieklietu
ministrij Sanktpterburg, tika aizrdts: fasdi vajadztu maint, novcot nestos
kupolus, kas kai nepieir pau savdabbu un rada neproduktvus izdevumus.21
J. F. Baumanis izstrdja jaunu projektu, kur fasdei bija neitrls siluets ar uzsvrtu
galveno dzegu un bez jebkdiem kupoliem, bet dubultoto pilastru krtojums neorenesanses
celtnei piera zinm mr baroklu noskau. Nkamaj gad o projektu apstiprinja
bez iebildm, un saska ar to ku ar uzcla, tikai ar visiem kupoliem. Tdjdi arhitekts
nodemonstrjis izcilu vides konteksta izjtu: konkrtaj situcij, kur celtne uztverama no
pietiekami liela attluma, mksliniecisks izteiksmbas nodroinanas nolk tai, ir
nepiecieams izteikts siluets. Tiesas nama siluets turklt lieliski harmon ar netlo,
kupoliem vainagoto Kristus piedzimanas Katedrli.
Skaidrs un preczs renesanses forms, bet ar vieglu klasicisma pieskrienu
(frontons virs centrl rizalta) veidots Apgabaltiesas nams Liepj, Rou iel 6 (1889
1891, P. M. Beri). Savukrt visprj renesanses esttik sakot Viesgs biedrbas nams
Tukum, Lielaj iel 1 (1902) ar vienmrgi ritmisko un piestinto fasu apdares detau
krtojumu prstv to eklektisma neorenesanses variantu, kas ir visizplattkais masveid
celto dzvojamo ku, it pai pilstu res namu arhitektr.

Rga. Apgabaltiesas nams Brvbas bulvr 34. 1888. J. F. Baumanis.

Liepja. Apgabaltiesas nams Rou iel 6. 18891891. P. M. Beri.
Tukums. Viesgs biedrbas nams Lielaj iel 1. 1902.

21

Krievijas Centrlais Valsts vstures arhvs Sanktpterburg, 1293. fonds, 85. apraksts, 33. lieta, 6. lapa

res nami bija tipisks 19. gadsimta produkts, un tie ir eklektisma stila mantojuma
visapjomgk daa. Raksturgie neorenesanses nami viegli atpazstami ar dzegu, joslu un
starpdzegu, pilastru, sandriku un dadu citu orderu elementu ritmisku piestinjumu ku
fasds. Virsmu apdar parasti lietots apmetum atdarints akmens mra rustojums, kas ir
spcgks un rupjk fakturts apakjos, bet gludks augjos stvos. Ar arhitektonisks
apdares detau klsts augjos stvos, kurus no ielas telpas uztver ne tik aktvi k
apakjos, parasti ir vienkrks un atturgks.
19. gadsimta otraj pus tapuaj Rgas bulvru ansambl eklektisma stila res nami
nosaka pilstvides tlu. Ievrojamais arhitektras vstures ptnieks Pauls Kampe savulaik
ir teicis, ka bulvru namu arhitektoniskajam apstrdjumam piemt daudzkrt kaut kas
vienmugs, ko labprt apzm par akadmiski garlaicgu.22 Tau taj pat laik vi
bulvru apbvi ir novrtjis k gatavi noslgtu, atzmjot, ka, piemram, Merea iel
daudzkrt nopelts kazarmu fasdes, pateicoties savam ritmiskam, lai gan ar
vienmugam logu sadaljuma asu atkrtojumam, tomr piedod ielai miergu un noslgtu
izskatu, turklt bves korpusa arhitektoniskais izveidojums un ielas fasdes laukuma
noskaojums bulvros ir lielpilstas augstajiem namiem daudz pareizk uztverts nek
priekpilsts. Atsevi bve bulvros piemrojas pa lielkai daai it labi kaimiu namam
un tlk nozm visai ielas frontei; apmram viendie namu augstumi dod vairk vai
mazk sakargu galveno dzegu, kas nosldz ielas sienu.23 Tdjdi P. Kampe ir diezgan
preczi raksturojis eklektisma stila mksliniecisks izteiksmes un kompozcijas
pamienus.
Rgas bulvru ansambl 54 kas, kas ir vairk nek tre daa no rajona apbves,
ir J. F. Baumaa darbi. 19 bulvru ku autors ir Krlis Felsko, 13 H. ls, bet 12
R. Pflgs. Interesantkie J. F. Baumaa celtie res nami Rgas bulvros ir Basteja bulvr 2
(1878), 10 (1876) un 12 (1878), Merea iel 2 (1876), 5, 7 (abi 1883), 9 (1880),
10 (1879), 12 (1881), 17 un 17/19 (abi 1872), Krija Barona iel 2, 4 (abi 1881), 6, 8 un
10 (visi 1879), Alfrda Kalnia iel 3 (1879), 6 un 8 (abi 1884), Elizabetes iel 18 (1885)
un 20 (1886), Antonijas iel 4 (1887), 5 (1883), 6 (1889), 7 (1885) un 9 (1891), 6 (1879)
un 8 (1881), Raia bulvr 2 (1880), 3 (1881), 4 (1880), 11 (1867), 27 (1874), 31 un
33 (abi 1884), Kalpaka bulvr 5 (1878;), 6 (1881), 7 un 9 (abi 1874), Brvbas bulvr 19,
21 (abi 1876) un 30 (1867) un citur. o namu stilistika lielkoties ir orderu elementiem
piestinta neorenesanse, bet tikai atsevios gadjumos, piemram, Merea iel 12 un
17/19, Kalpaka bulvr 5, Raia bulvr 33, Basteja bulvr 10 un Krija Valdemra
iel 8 neogotika.
Lielai daai no visiem Rgas bulvru res namiem ir T burtam ldzga plna
konfigurcija. Katr d k simetriski izvietoti divi daudzistabu dzvoki. Gar ielas fronti
katr dzvokl atrodas pardes rakstura dzvojamo telpu anfilde, bet ielas apjomam
perpendikulraj pagalma sprn stiepjas pustums gaitenis, gar kuru savirkntas
guamistabas, labiercbas, virtuve, un kalpotju telpas. kas centr parasti ir neliela
gaismas aka, no kuras skopu gaismu saem gaitei, labiercbas un galven kpu telpa.
22

Kampe, P. Arhitekts Jnis Fridrihs Baumanis 18341891 : Via dzve un via ma darbs. Izgltbas
Ministrijas Mneraksts, 1927, 1. burtn., 2. lpp.
23
Kampe, P., Op. cit.

Pagalma sprna gal ir otras t saukts melns kpnes, no kurm ir tiea ieeja virtuvs.
ds ku plnojums deva iespju zemesgabalus apbvt iespjami blvi, atstjot brvu tikai
bvnoteikumu pieprasto pagalmu, kur nedrkstja bt mazks nek 20 kvadrtasis (ap
91 m2) un kuram vajadzja bt vismaz 4 asis (8,52 m) platam.

Rga. res nami Krija Barona iel 2 un 4. 1881. J. F. Baumanis. 1926. gada fotogrfija.
Rga. res nams Brvbas bulvr 21. 1876. J. F. Baumanis. 1926. gada fotogrfija.
Rga. res nami Merea iel 5, 7 un 9. 18801883. J. F. Baumanis. 1926. gada fotogrfija.

Rga. res nams Antonijas iel 5. 1883. J. F. Baumanis. Projekta plns.

Rga. res nams Antonijas iel 6. 1876. J. F. Baumanis.
Rga. res nams Antonijas iel 4. 1872. J. F. Baumanis.
Rga. res nami Raia bulvr 2, 3, 5 (18801881, J. F. Baumanis), 5 (1875, V. de Grabe)
un 6 (1881, H. mke).

Ldz ar lielajiem res namiem Rgas bulvros tika uzceltas ar virkne lielku vai
mazku vienimenes dzvojamo ku. Bez saimnieka apartamentiem daudzs no tm bija
ar vairki kalpotju dzvokli vai papildus dzvoki izranai. o ku neorenesanses gar
veidot stilistika lielkoties neatiras no res namiem, bet parasti tm ir izvrstka apjomu
plastika un sulgka arhitektonisk apdare. Starp tm viena no lielkajm un
iespaidgkajm ir bagt Rgas tirgotja Jaka nams Antonijas iel 2 (1879, J. D. Felsko),
kur tagad atrodas Krievijas Federcijas vstniecba. T, izbvjot pseidobarokls forms
veidoto vzu dau, kdreizjo stalli un saimniecbas ku zemesgabala dzium paplainjusi
ldz ielai, prkpjot aj viet noteikto apbves lniju.
Vairkas da rakstura kas, piemram, Jura Alunna iel 5 (1876) un 7 (1883)
bvtas pc akadmia Heinriha la projektiem. Starp tm izceas arhitekta persongais
nams Krija Valdemra iel 11a (1873), kas ir viena no greznkajm dzvojamm km
ar priekdrziu Rgas bulvru ansambl. 20. gadsimta skum, biei mainoties
paniekiem, ka piedzvojusi vairkas prbves, bet nav zaudjusi skotnjo tlu un
arhitektras kvalitti. Tagad k atrodas Latvijas Republikas Kultras ministrija. Ar
sevii izkoptu un piestintu, franu renesanses forms veidotu arhitektonisko apdari
izceas N. E. Mencendorfas nams Raia bulvr 9 (18721876, J. F. Baumanis), kur tagad
atrodas Francijas Republikas vstniecba.

Greznk dzvojam ka Rgas bulvros ir Pfba nams Krija Barona iel 12,
kur plak pazstams k Benjamiu nams, jo 1928. gad to sav paum ieguva populr
urnla Atpta un laikraksta Jaunks zias izdevji un sabiedriskie darbinieki Emlija
un Antons Benjamii. Mkslinieciski izteiksmg un arhitektonisks apdares zi
augstvrtg celtne veidota Florences renesanses forms. T bvta 1876. gad pc
Berlnes arhiteku Hermaa Endes un Vilhelma Bekmaa projekta. Cokolstv un pagalma
sprn bija saimniecbas telpas, pirmaj stv saimnieka apartamenti, bet augjos res
dzvoki. kai piekaujas terase ar pergolu un drzs. Skulpturlos rotjumus veidojis
pazstamais tlnieks Augusts Folcs. Vi ierads no Vcijas, lai strdtu pie Pfba nama,
bet palika Rg visu savu raeno radoo mu. Iektelpu dekoratv apdare pamatgi
prveidota Benjamiu laik. Padomju laik k atrads laikrakstu redakcijas un Latvijas
Rakstnieku savienba. Tagad taj izbvta viesnca Europa Royale (2006, Juris Poga).

Rga. Jaka nams Antonijas iel 2. 1879. J. D. Felsko.

Rga. Jansena nams Jura Alunna iel 5. 1876. H. ls.
Rga. la nams Krija Valdemra iel 11a. 1873. H. ls.
Rga. Pfba nams Krija Barona iel 12. 1876. H. Ende un V. Bekmanis.

res nami ar neorenesanses veida fasu arhitektru ir daudzs Latvijas pilsts.

Tdas celtnes ir, piemram, Jelgav, Zemgales prospekt 4, Smilten, Bazncas laukum 4,
Liepj, Lielaj iel 6, Tukum, Pils iel 14 un daudzas citas. Ldzga rakstura kas var
atrast ar Ventspil, Kuldg, Bausk, Css, Limbaos, Daugavpil un citur. Visai
savdabgi ir vairki eklektisma stila res nami Kuldg. o ku apjomu stros vai gal ir
torveidgi rizalti. Mkslinieciskaj izteiksm tie sasaucas ar 19. gadsimt populrajiem
neogotiskajiem toriem pie muiu pilm. Tdas ir 19. gs. nogal celts kas Kalna iel 17,
Liepjas iel 35/37 un Pils iel 2.

Jelgava. res nams Zemgales prospekt 4. 19. gs. beigas 20. gs. skums.
Smiltene. res nams ar veikalu Bazncas laukum 4. 19. gs. beigas 20. gs. skums.
Tukums. res nams Pils iel 14. 1904.
Liepja. res nams ar veikaliem Lielaj iel 6. 19. gs. beigas 20. gs. skums.

Kuldga. res nams Kalna iel 17. 19. gs. nogale.

Kuldga. res nams Liepjas iel 35/37. 19. gs. nogale.
Kuldga. res nams Pils iel 2. 19. gs. nogale.

19. gadsimta beigs un it pai 20. gadsimta skum celto res namu fasdes it k
atdzvojs, kuva nemiergkas, sulgkas, reljefkas un arhitektonisks apdares
elementiem pieblvtkas. iet, ka akadmiski soldaj, rmaj stila attstbas gultn kds
btu iemetis akmeni. km ska veidot dadus tornus, zelmius, erkerus, balkonus un
rizaltus. Izmantoja ne tikai tradicionls orderu vai viduslaiku arhitektras formas, bet ar
eksotiski austrumnieciskus un citus neparastkus motvus. Tikpat k par normu kuva
tori, kas akcent kvartlu strus. da pompoza eklektisma stila kas ir, piemram, Rg,
Vlandes iel 1 (1898, R. Cirkvics), Brvbas iel 52 (1902, A. Aenkampfs), Marijas iel 9
(1899, K. Pkns), Marijas iel 11 (1897, K. Pkns), Krija Barona iel 11 (1901,
K. Pkns) u.c.

Rga. res nams Vlandes iel 1. 1898. R. Cirkvics.

Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iela 52. 1902. A. Aenkampfs.
Rga. res nams ar veikaliem Marijas iel 11. 1897. K. Pkns.
Rga. res nams ar veikaliem Krija Barona iel 11. 1901. K. Pkns.

Ar pai reljefu un gleznainu bvplastisko apdari izceas virkne arhitekta

Kra Felsko celto ku Rg, piemram, Bazncas iel 25 (1897), Elizabetes iel 3 (1899),
ertrdes iel 39 (1899), Lpla iel 36 (1900), Smilu iel 12 (1897), Krija
Valdemra iel 27/29 (1901) u. c. Pdj piederja pazstamajam latvieu bvuzmjam
un mrnieku amata meistaram Krijnim ergalvim. ergalvja nama augjo stvu rot
vesela rinda varenu skulpturlu atlantu. Tos veidojis A. Folcs, kura darbnca atrads
kaimiu zemesgabal Krija Valdemra iel 31. Vienu no ailstarpm kas stra erker
rot cilnis, kur attlots trsstris un cirkulis celtniekam tik tuvs arhitekta profesijas
darbarki. Neprprotama arhitektras simbolika ir aj ciln atveidotais joniskais kapitelis.

Ldzgi cii ar trsstri un cirkuli ir vl vairku Rgas ku fasds Krija Valdemra

iel 4 (1877, R. Pflgs), Dzirnavu iel 60 (1892, R. mlings), Citadeles iel 2 (1898,
E. fon Trompovskis) un Stabu iel 18 (1900, Harijs Mlbarts). Visas s kas projektjui
arhitekti, kuri bija ar to panieki.

Rga. res nams ar veikaliem Smilu iel 12. 1897. K. Felsko.

Rga. res nams ar veikaliem Lpla iel 36. 1900. K. Felsko.
Rga. res nams ar veikaliem Krija Valdemra iel 27/29. 1901. K. Felsko. Kopskats un fasdes detaa.

Eklektisma period ne viena vien senka celtne ieguva jaunus, stila esttikai
atbilstous vaibstus glui tpat k no modes izgjuu rotaslietu viet uzliekot
modernkas. Rg td veid vairkas pc paraugfasu zmjumiem celts klasicisma
laika koka mjias tika eklektiztas, klasiskos trsstra frontonus virs mezonniem
nomainot ar horizontlm balustrdm, pilastriem vai striem uznaglojot t sauktos
briljanta rustus, un ar dadm citm detam bagtinot visu fasdes arhitektonisko apdari.
1889. gad di prveidojot 19. gadsimta pirmaj pus celtu koka mjiu Rg, Aleksandra
un Romanova ielas str (tagad Brvbas iel 47), arhitekts K. Felsko izstrdjis ne tikai
jauns fasdes projektu, bet uzzmjis ar toreiz vl esos kas fasdi. Stilistiski
prveidot ka pc nepilniem divdesmit gadiem atdeva savu vietu jaunam daudzstvu
mra namam. Ar koka res nams ar veikaliem Rg, Trbatas iel 47 ir senk aj viet
esos klasicisma stila koka kas paplainana un eklektizcija, 1902. gad pc
arhitekta Juliusa Pfeifera projekta uzbvjot pilnu otro stvu un izveidojot ar orderu
elementiem piestintu arhitektonisko apdari. Raksturga ir balustrde fasdes centrlaj
da virs dzegas. Skatlogi pirmaj stv izveidoti 1925. gad (bvinenieris Parsivls
Miezis). ai kai iepretim, Trbatas iel 48 saglabjusies pc klasicisma paraugfasu
shmas celta koka cia. ai shmai atbilstos apjomu krtojums, bet tipiski eklektisk
arhitektonisks apdares valod, ir kai Rg, Avotu iel 6 (1868, arhitekts Hugo Vills).

Rga. ka Brvbas iel 47. Fasdes izskats pirms 1889. gada un

fasdes prbves projekta zmjums. 1889. K. Felsko.
Rga. ka Trbatas iel 47. 1902. J. Pfeifers.
Rga. ka Avotu iel 6. 1868. H. Vills.

Koka kas ir Latvijas arhitektras mantojuma ievrojama daa. Tautas tradicionls

celtniecbas piemineki lauku vid ir gandrz viengi tikai koka celtnes. Tm ldzgas
dzvojams kas veido vides tlu ar daudzs mazpilsts, piemram, Kuldg un Aizput.
paa tma koka kas ir Rg. Jau kop 13. gadsimta ts nedrkstja celt toreizj
Iekpilst (Vecrg). 1860. gad, ldz ar cietoka vau norakanu is aizliegums tika
noteikts vis bijuaj espland, kur izveidojs Rgas bulvru ansamblis. 1885. gad tika
publicts bvnoteikumu papildinjums, ar kuru jaunas koka kas aizliedza celt jau ldz
Bruinieku ielai, bet 1904. gad jaunie bvnoteikumi aizliedza loka kas vis teritorij, ko
iekauj dzelzcea loks, k ar da no Maskavas priekpilstas un Klversal Daugavas
kreisaj krast. Tomr Rga odien lepojas ar savm koka km, kuru ir gandrz tkstotis.
Lielk to daa ir eklektisma stila piemineki. Lielkoties ts ir divstvu kas (saska ar
bvnoteikumiem koka km nedrkstja bt vairk nek divi stvi) ar stila formu valodai
raksturgu, samr piestintu arhitektonisko apdari, kura princip daudz neatiras no
mra namiem raksturgs. Arhitektam Harijam Mlbartam varbt tpc savulaik bija ar
lielu nolu jkonstat, ka tikpat k nekur nepards sts koka bvju stils, un pat labks
koka kas, kas rada pietiekami reprezentablu iespaidu, tomr patiesb dieml ir tikai
vairk vai mazk izdevies mra ku atdarinjums.24 Koka kas pc izskata tomr grti
sajaukt ar mra namiem, un ne jau tikai izmru d. Tiei koka ku arhitektr eklektisms
izrdjs visai noturgs: Rgas bvpraks 1901. gad vl pilngi valdja is stils, 1904. gad
uzcla tikai daus, 1906. gad vienu, bet pc tam vairs nevienu eklektisku daudzstvu
mra namu, toties eklektiskas koka kas tapa ar ap 1910. gadu un pat vl vlk.
Tipiskas divstvu eklektisma stila kas Rg ir, piemram, Ziemeu iel 23 (1899),
Ziemeu iel 25 (19061909), Prieu iel 13 (1908, visas pc bvtehnia Indria
Devendrusa projektiem), Biu iel 1 (1911, arhitekts Jnis Alksnis) un simtiem citu.
Ldzgas kas ir ar cits Latvijas pilsts, piemram, Tukum, pils iel 9 (19. gadsimta
beigas). Unikls das stilistikas piemineklis koka ku arhitektr lauku vid ir
Brvircavas muias kungu nams (19. gs. otr puse).

Rga. res nams Ziemeu iel 23. 1899. I. Devendruss.

Rga. res nams Ziemeu iel 25. 19061909. I. Devendruss.
Rga. res nams I. Devendruss.

24

Mehlbart, H. Der Wohnbau. Riga und seine Bauten (Herausgegeben vom Rigaschen technischen Verein
und vom Rigaschen Architekten-Verein). Riga: Jonck & Poliewsky, 1903, S. 375, 376.

Rga. res nams Biu iel 1. 1911. J. Alksnis.

Tukums. res nams Pils iel 9. 19. gs. beigas.
Brvircava. Muias kungu nams. 19. gs. otr puse.

Eklektisms neorenesanses veidol ir atstjis spcgas pdas ar muiu kungu namu

arhitektr. ku tipoloijas izpratn s celtnes ir dzvojams kas, un pilstu res namu
fasu arhitektoniskais veidols atspoguojs ar daudzos muiu kungu namos. rberes
(1868, J. Helds) un Igates (ap 1880, H. R. Cirkvics) muiu kungu nami jeb pilis veidoti
cli atturgs, samr vienkrs forms. oti ldzga Igates pilij ir Palsmanes muias
kungu mja, kas uzcelta 1880. gad. Iespjams, kas ar t ir arhitekta H. R. Cirkvica darbs.
Tagad aj k atrodas specil interntpamatskola. Aumeistaru muias prvaldnieka mja
jeb Sarkan mja (1896) ir tuvka Nderlandes renesanses izteiksmei. Raksturgi ir
gaiie ustojumi uz apjoma striem, kas izceas uz sienu sarkan ieea fona. Ldzgas ir
muiu pilis Bebren (1896, J. L. Markoni) un Tauren (Nina mui, 19. gadsimta
devidesmitie gadi, R. G. mlings).

rbere. Muias pils. 1868. J. Helds.

Igate. Muias pils. Ap 1880. H. R. Cirkvics.
Palsmane. Muias pils. 1880. H. R. Cirkvics (?)

Aumeistari. Muias prvaldnieka mja (Sarkan mja). 1896.

Bebrene. Muias pils. 1896. J. L. Markoni. Treais stvs 20. gs. sedesmitie gadi.
Taurene. Nina muias kungu mja. 19. gs. devidesmitie gadi. R. G. mlings.

Iespaidgs franu neorenesanses paraugs ar gleznainu bvapjomu salikumu ir

Stmerienas muias pils Vecstmerien (1852). 1905. gad t nodedzinta. 1908. gad
celtni atjaunojot, ts tori papildinti ar piramidlm smailm un pinakiem, bet centrls
daas dzega nomainta ar dzeguotu joslu, tdjdi uzslojot pilij ar neogotisku formu

piedevu. Viena no visiespaidgkajm celtnm Latvijas lauku vid ir Cesvaines pils. T

celta 1896. gad pc Berlnes arhitektu Augusta Dinklages un Hansa Grzebaha projekta.
kas arhitektr nedalm vienb sakausti viduslaiku stilu un renesanses formu
izteiksme. 2002. gad pil notika postos ugunsgrks. Pc t pils daji atjaunota.
Grezni piestint neorenesanses arhitektonisk apdare ir Remtes muias pilij (ap
1880) un Rees muias pilij Rubas pagast (18811882, O. R. fon Zverss,
M. ervinskis). s stilistikas paraugs ir ar Pelu muias pils (19031904, V. Neimanis),
kaut ar to nereti min k jgendstila piemru muiu arhitektr. Jgendstila formls
iezmes s kas arhitektr saskatmas tikai das detas (skru daljums logu
augdas).

Vecstmeriena. Stmerienas muias pils. 1852, 1908. Priekas un aizmugures fasde.

Cesvaine. Muias pils. 1896. A. Dinklage, H. Grzebahs.

Remte. Muias pils. Ap 1880.

Rubas pagasts. Rees muias pils. 18811882. O. R. fon Zverss, M. ervinskis .
Peli. Muias pils. 19031904. V. Neimanis.

Vlais pompozais eklektisms, lai cik krs un izsmalcinti efektgs tas ar nebtu,
bija nonci tlkas attstbas strupce. Ap 19. un 20. gadsimta miju sevi aizvien skak
pieteica nkamais vsturiskais stils jgendstils, kas ievadja jaunu, msdienu stilu
sistmu.

3. Msdienu sistmas stili

3.1. Jgendstils un neoklasicisms
Jgendstils rads 19. gadsimta devidesmitajos gados k pretstats eklektismam un arhitektr guva
masveida izplatbu 20. gadsimta skum. Daudzs zems jgendstilu dv atirgi. Vcu valod tas ir
Jugendstil, angu un franu Art Nouveau, krievu , itu liberty, pou secesja, spu
modernismo, katalou modernisme, portugu arta nova utt.
Arhitektr jgendstilu dakrt joprojm uztver viengi k ku dekoratv ietrpa nomaiu,
retrospektvo eklektisma formu viet liekot jaunus, cits vizulajs mksls tolaik jau izkoptos dekoratvos
rotjumus plstoas un viotas organiskas un dinamiskas formas, naturlistisku ornamentu, stingri

izvairoties no vsturiskm iezmm. 25 Jgendstila celtnes tik tiem viegli pamant to oriinls, savdabgs
un tlaini izteiksmgs apdares d. pai piestinta un bagta t bija stila attstbas skumposm. T laika
ku fasdes biei vien rot ldz tam neredzti, vijgi saspringtu lniju mudeki, stilizti eksotisku augu
motvi, smejoas vai glui pretji baismgs grimass saviebtas maskas, pvu, gulbju, dadu rpuu,
suu, kau, vilku, lu un citu dzvu radbu cii vai ar pavisam vienkru eometrisku formu atveidojumi.
Savdabgs eometrisks forms nereti izveidoja ar durvju un logu ailas, nereti apspljot atslgas cauruma
motvu. T bija tradicionla durvju forma senajos nieu tempos, bet jgendstils smls iedvesmu tlos un
eksotiskos avotos.
Ornamenti tomr nenosaka jgendstila btbu. Jgendstils bija konceptuli antihistorisks. Taj par
arhitektras izejas punktu kuva funkcionli rts telpu izkrtojums un atbilstou bvmaterilu un
konstruktvo pamienu lietojums, no t atvasinot celtnes apjomu un mksliniecisko tlu. Stila rado
metode bija bvmkslas darinjuma lietis skotnes mkslinieciski izteiksmgs traktjums. Tdjdi tiei
ar jgendstilu sks jauna, msdienu arhitektras stilu sistma. Jgendstila vieng atirba no t, ar ko
odienas arhitektr parasti saists jdziens moderns, bija lieliski saglabt arhitektras specifiski
mksliniecisk izpratne un spja sakaust nedalm kopum daudzus vizulo mkslu veidus.
Viens viengs priekraksts vai recepte, k izpildma jgendstila mksliniecisk programma, nebija
un ar nevarja bt. Tpc is stils ir oti daudzveidgs no piestinti dekoratvm kompozcijm ldz
atturgiem un pavisam vienkriem darbiem. Vairkas jgendstila celtnes jau ir tiei nkam stila
funkcionlisma formu valodas priekvstnei. Jgendstila saknes sniedzas gan 19. gadsimta Anglij
populraj Mkslu un arodu (Arts and Crafts) kustb, gan atseviu tlotjas mkslas meistaru dairad.
Stila izplatbu veicinja ar virkne publikciju un citu teortisku darbu, starp kuriem izceas universl flmu
arhitekta un mkslinieku Henrija van de Veldes (Henry van de Velde) raksti un grmatas.
Dads zems un viets jgendstilam ir stipri atirgi vaibsti. Tam var bt gan izteiktas vietjs
iezmes, gan spilgtas atirbas katra atsevia arhitekta izpildjum. Jgendstila rado metode deva iespju
izpausties katra meistara persongajam radoajam rokrakstam.
Pati pirm jgendstila celtne ir ineniera Tasela nams Brisel. Tas uzcelts 1893. gad pc arhitekta
Viktora Hortas (Victor Horta) projekta. aj nam, tpat k arhitekta daudzos citos darbos, ir izvrsts,
savstarpji sapldints telpu krtojums. Metls un citi jauni materili lietoti vienlaikus konstruktv un
dekoratv nolk, bet efektgi jgendstila rotjumi meistargi iekauti gan celtu fasu, gan iektelpu
arhitektr. V. Hortas kompozcijas izceas ar mksti plastiskm, piestintm un mkslinieciski
izteiksmgm formm. Jgendstila ornamentlajai paletei raksturgo ieliekti-izliekto lniju arhitekts nosauca
par ptagas cirtienu, kas, viaprt, atspoguo laikmeta saspringto dabu.
rpus jgendstila dzimtenes Briseles tikpat k nav stila celtu, kuras btu uzceltas pirms
1898. gada, bet plaka to celtniecba izvrss tikai 20. gadsimta skum. V. Hortas mkslai tuv manier
strdja franu jgendstila celmlauzis Ektors Gimrs (Hector Guimard). Pazstamkie via darbi ir daudzs
Parzes metro stacijas, kuras celtas tiei 19. un 20. gadsimta mij. Hortas ietekme jtama gan pazstams
Nans skolas meistaru lietii dekoratvs mkslas darbos, gan daudzu arhitektu dairad vis Eirop.
Ar savdabgi skulpturlu veidolu izceas katalou arhitekta Antoni Gaudi (Antoni Gaudi) dekoratvi
piestints kas Barselon. Nozmgs jgendstila attstbas centrs ir Vne. Turienes arhitektras skolas
galven persona bija Oto Vgners (Otto Wagner). Tpat k O. Vgnera celts pilstas dzelzcea stacijas,
emblemtisks jgendstila piemineklis Vn ir Secesiona mkslinieku biedrbas paviljons, kuru veidojis
via audzknis Jozefs Marija Olbrihs (Joseph Maria Olbrich). Olbriha rados darbbas ragkais posms
pagja Matildes augstienes mkslinieku kolonij Darmtat pilst, kuru msdiens uzskata par Vcijas
jgendstila centru. Cita O. Vgnera audzka Jozefa Hofmaa (Josef Hoffmann) darbi atiras ar racionli
lietiu gludu plaku esttiku. Vl radiklks bija austrieu arhitekts dolfs Loos (Adolf Loos),
pasludindams lozungu Ornaments noziegums. Viens no pazstamkajiem jgendstila meistariem, kura
darbos valda eleganta atturba un taisns leis, bet atsevii izsmalcinti un atturgi ornamentlie elementi
pakauti spcgai plaku un apjomu plastikai, ir nereti par modernisma pionieri dvtais skotu arhitekts
rlzs Ren Makintos (Charles Rennie Mackintosh).

25

Burden, E. Illustrated Dictionary of Architectural Preservation. New York, Chicago, San Francisco,
Lisbon, London, Madrid, etc.: McGraw-Hill, 2004. P. 14 (Art Nouveau architecture).

Kopum jgendstils t agrkaj attstbas fz prsvar bija ornamentli piestints, arhitektonisko

dekoru ku fasds nereti izkrtojot vl 19. gadsimta eklektismam tipiskaj vienmrgi ritmiztaj
kompozcij. Ldz ar to s kas iztlm grti atirt no iepriekj stila celtnm. da eklektiski dekoratva
jgendstila piemri atrodami vis Eirop, tau vairk antks kultras spcgk caurstrvotajs dienvidu
zems. Tau td pa manier ir veidots, piemram, Dramatiskais tetris Stokholm, kur celts no 1901. ldz
1908. gadam pc arhitekta Fredrika Liljekvista (Fredrik Lilljekvist) projekta, vai Pilstas nams Prg. aj
k, kas, iespjams, ir pati lielk jgendstila celtne pasaul, zem viena jumta atrodas koncertzle, daudzi
veikali, restorni, izstu zles un virkne citu sabiedrisko telpu.
Starp jgendstila formls izteiksmes dadajiem novirzieniem viens no savdabgkajiem un
spilgtkajiem ir nacionlais romantisms. Tas bija vienas vai otras tautas minjums savu nacionlo
tpatbu iemint arhitektr. Krievij, piemram, tas izpauds 17. vai senku gadsimtu sakrls
arhitektras formu paraugu interpretcijs t saukt jaunkrievu stila (eop c) veid, bet Vcij
idealizta vcu tradicionls mjas tla atveidojumos, kas ieguva dzimtenes stila (Heimatstil) nosaukumu.
Tau nacionlais romantisms visspcgk uzplauka lielo impriju nacionlajs nomals, kuras ekonomisks
un kultras attstbas zi nereti prspja savas metropoles. Tdas, piemram, bija Somija un Latvija
Krievij, Slovkija, ehija un Slovnija Austroungrij un Katalonija Spnij.
Ziemeeiropas zems nacionl romantisma celtnes ir it k pirmatnga spara un lietibas
apdvestas. Ts atiras ar zinmu formu smagnjbu, monumentlu clumu un stviem jumtiem. paa vrba
veltta stu, dabisku bvmaterilu lietojumam ku rj apdar. Ornamentlie rotjumi, ja tdi vispr ir,
izmantoti visai atturgi. K iedvesmas avoti kalpoja etnogrfiski motvi, tautas lieti mksla un tautas koka
celtniecbas paraugi. Nacionl romantisma celtnm raksturgs logailas ar noslpintm augdam asocijas
ar lauku mju trapecveidgajm jumtgalm. Dakrt o jgendstila novirzienu sauc par ziemenieku stilu
vai ziemeu jgendstilu, un dadi t paveidi sastopami gan viss Skandinvijas zems, gan
Sanktpterburg Krievij. stilistika prsvar jtama ar nelielaj Norvijas pilsti Olezund (lesund).
Ts centra apbvi veido viengi jgendstila kas, kuras uzcla pc tam, kad 1904. gada janvr postos
ugunsgrks pilstas viet bija atstjis pelniem piekaistu tukumu.
20. gadsimta pirms desmitgades nogal ska izplatties stateniskais jgendstils stilistisks
novirziens, kur ku mksliniecisko veidolu nosaka uzsvrti vertikli fasu kompozcijas elementi. Tie ir
spcgi artikulti erkeri un reljefas, no pamatplaknes izvirztas liznas vai cita profila joslas, kas paceas
vairku stvu augstum. Ornamentlie rotjumi aizem ailstarpes starpstvu prsegumu lmeos, pilngi
iekaujoties fasu arhitektoniskaj pamatform un vienlaikus izceot kompozcijas vertikalitti. Vcij d
stilistik tika uzcelta vesela virkne daudzstvu tirdzniecbas namu, tpc tur to dakrt dvja par
Universlveikalu stilu (Waarenhausstil).
Ap 1910.gadu iezmjs noteikta pievrans klasisko formu valodai. Tas bija neoklasicisms, kas
rads gan k pretsvars jgendstila dakrt vl neprvartajam prmrgajam dekoratvismam, gan k
atspoguojums zinmai tieksmei pc reprezentatvas monumentalittes. Tpc neoklasicisms visbiek
redzams daudzo tolaik celto banku namu vai ar citu reprezentabla rakstura sabiedrisko ku arhitektr.
Jgendstila periods pilstbvniecb galvenokrt iezmjs ar nkotnes urbno vziju mekljumiem
un pievranos pilstu apbves sanitri higinisks kvalittes uzlaboanai. Daudzviet tika realizta
kompleksa kvartlu apbve, veidojot plaus, apzaumotus pagalmus, kuri nodroinja pietiekami labu
izgaismojumu, izsauojumu un vdinmbu ku iektelps. Ptjumi par veselga izmitinanas veidu noveda
pie pirmajiem drzu pilstas jeb pilstas-drza idejas stenojumiem. To pai veicinja angu pilstbvnieka
Ebanzera Hovarda (Ebeneser Howard) darbba. 1898. gad vi publicja grmatu Rtdien: miergs ce uz
relu reformu (To-Morrow: a Peaceful Path to Real Reform). Drz vien, 1902. gad ar nosaukumu
Rtdienas drzu pilstas (Garden cities of to-Morrow), to izdeva atkrtoti. Par pirmo drzu pilstu uzskata
Levortu (Letchworth), kuru ska veidot 1903. gad 51,5 km uz ziemeiem no Londonas. Vl agrk
1901. gad ska veidot Meaparku (toreiz to sauca par eizarmeu) Rg.
Vairum zemju jgendstila attstbu pilngi prtrauca Pirmais pasaules kar, tau, piemram, Itlij,
Spnij un Portugl, atsevii t uzdzirkstjumi vrojami vl divdesmitajos gados. Taj pat laik gan
Francij, gan Itlij joprojm pardjs ar kas, kuru arhitektra faktiski ne ar ko neatrs no 19. gadsimta
nogales eklektisma.

Jgendstils Latvijas arhitektr lielkoties saists ar Rgu, tau stila celtnes

atrodamas gandrz viss valsts lielkajs pilsts un ar vien otr mazpilst vai pat lauku

vid. Ievrojams jgendstila arhitektras mantojums ir Liepj. Tomr Rgas arhitektr

tam ir paa nozme, jo tiei jgendstila arhitektra ir galven vrtba, kuras d pilstas
vsturiskais centrs, kas aizem vairk nek 420 ha, 1997. gad tika iekauts UNESCO
pasaules kultras mantojuma sarakst: Ir vispratzts, ka Rg ir Eirop augstvrtgk
jgendstila ku koncentrcija.26
Jgendstila uzplaukumu Rg nodroinja pilstas sprdzienveidg attstba
20. gadsimta skum. Nepieredzt apjom pieauga iedzvotju skaits un izmainjs ar to
nacionlais sastvs. Strauji auga latvieu patsvars. o procesu, kur sks jau
19. gadsimt, tlaini atspoguojis Augusts Deglavs.27 rkrtgi rosg bvniecba ldz ar
faktu, ka pc 1904. gada Rg vairs neuzcla nevienu eklektisma stila ku, izskaidro
neparasto jgendstila celtu sablvjumu pilstas centr. stila kas veido gandrz treo
dau no visas centra apbves. Td koncentrcij un ar mkslinieciskaj kvalitt k Rg
jgendstils nav nevien cit pasaules pilst. Rga ir sta jgendstila metropole.
Spcgs impulss jgendstila attstbai bija Rgas 700 gadu jubilejas izstde, kuru
1901. gada vasar izveidoja Esplandes laukum. Taj viss skot ar daudzo paviljonu
arhitektru un beidzot ar izstu stendiem un tajos izstdtajiem priekmetiem bija
iespaidgs jaun stila formu sples demonstrjums. Pazstamais publicists un mkslas
kritiis Jnis Asars 1904. gad atzmja: .. kas pa Rgas ielm staig vajm acm, nevar
palikt nemanjis ts liels prmaias, kdas pa beidzamiem gadiem notikuas vias rj
izskat, nordot, ka ts skrua aprbus, jauncelto namu fasdes, preces tirgotavu logos,
mbeles, tapetes, traukus, grmatu vkus, plaktus utt., un piebilstot: gara, kura Rg
tikusi pie vrda pai ar 1901. g. jubilejas izstdi, ir tiem kas jauns.28 Turpat J. Asars
preczi noformulja jgendstila mkslinieciski radoo metodi: .. bve nav jkonstru no
rienes uz iekieni k agrk darja, kad rpjs tikai par impozantu fasdi, lai iektelpu
krtba iznktu kda iznkdama, bet ir jkonstru no iekienes uz rieni, jierko iektelpas
pilngi lietdergas un daias, un to krtbai tad jpiemro nama rjais veids. Iektelpm un
nevis fasdei ir jbt par izejas punktu nama konstrukcijai no st mkslas stvoka.29
Kaut ar attstbas agrkaj fz jgendstilam vairk bija raksturgi dadi, nereti
prbagti dekoratvie rotjumi, tomr jau no paiem pirmskumiem is stils kopum bija
skaidri racionls, tas ir, saprtgs, pat lietii atturgs. Tda, it pai saldzinot ar vienu otru
jgendstila ekstravaganci, ir ar pati pirm jgendstila celtne Rg res nams ar veikaliem
Audju iel 7 (1899, Alfrds Aenkampfs un Maksis ervinskis). ka ir senkas celtnes
kapitla prbve, kur pilngi izmainta gan ts telpisk uzbve, gan rjais izskats. Visai
nozmgs ir kas tapanas gada skaitlis, jo vis Eirop nav daudz jgendstila ku, kuras
uzceltas vl 19. gadsimt.
kas fasdes rot reljefas lnijas, api un augu stilizjumi jgendstila
ornamentlajai valodai raksturgs forms, to visu eleganti iekaujot kas arhitektoniskaj
pamatform. T auj skaidri nojaust, ka divos apakjos stvos ir veikali un biroji, bet
augstk dzvoki. Fasu daljum vairs nav iepriekjam vsturiskajam stilam
26

ICOMOS News [International Council on Monuments and Sites]. 1997, December, Vol. 7, No 3, p. 25.
Deglavs, A. Rga. Rga: Latvijas Valsts izdevniecba, 1951. 1136 lpp. Skat. ar: Rgas kultrvide
19. gadsimt : A. Deglava romns Rga [Latvijas Universittes zintniskie raksti]. Rga: Ptergailis, 1999.
144 lpp.
28
Asars, J. Mkslas amatniecba. Kopoti raksti. Rga, 1910. 1. sj., 3. burtn. 3. lpp.
29
Turpat, 26. lpp.
27

eklektismam raksturgs vienmrgs ritmikas. Saretais logailu krtojums atbilst

rtam iektelpu izveidojumam un kopjam plnojumam. kas apjomu plastiku izce neliels
erkers. Dzegu balsta metla konsoles. Augjais stvs veidots k mansards, kuru apjo
izteiksmgas metla margas. Ts veidotas izskatgi, mrtiecgi un racionli, pasargjot
gjjus no iespjamm sniega vai ledus lavnm. 20. gadsimta sedesmito gadu beigs ka
prbvta projektanas institta vajadzbm, izncinot daudzus iektelpu apdares
elementus, tau fasdes ir restaurtas un saglabjuas autentisko veidolu.
Pat izteikti racionli veidotas jgendstila celtu fasdes parasti tomr rot eleganti,
forms izkopti un arhitektoniskaj pamatform integrti bvplastikas veidojumi. ai zi
raksturgs piemrs ir viens no Rgas jgendstila arhitektras edevriem res nams Smilu
iel 2. Tas celts 1902. gad pc arhitekta Konstantna Pkna projekta. Strukturli skaidr
fasde ir neparasti krsaina gan vrda tie, gan prnest nozm. Ts apdar izmantoti
dadi atirgas tonalittes materili, bet mksliniecisk kompozcija dzirkst jgendstila
ornamentlo ciu un skulpturlo veidojumu tlain daudzveidb. Fasdi rot pvs, pces,
vilku galvas, teiksmainu tlu maskas un citi jgendstila dekoratvo formu simboli. Katra
otr un tre stva logailas apmale ir atirga. Herma zem erkera tiek uzskatta par
skaistko sievietes tlu Rgas jgendstila bvplastik. Plaie veikalu skatlogi pirmaj stv
izveidoti 1909. gad (arhitekts Pauls Mandeltams).

Rga. res nams ar veikaliem Audju iel 7. 1899. A. Aenkampfs, M. ervinskis. Kopskats un fasdes
fragments.
Rga. res nams ar veikaliem Smilu iel 7. 1902. K. Pkns. Kopskats un fasdes fragments.

Izcils jgendstila simbolisks tlainbas piemrs ir res nams Rg, Tallinas iel 23.
ku ska celt 1901. gad pc arhitekta K. Pkna projekta, saska ar kuru tai bija
paredzta tradicionl eklektisma stil veidota, ar pilastriem, sandrikiem un citiem
vsturiskajiem arhitektoniskajiem elementiem vienmrgi piestinta fasde. Bvdarbu
gait Eiens Laube, toreiz vl arhitektras students, kas auro fasdi, kurai katr stv ir
tikai trs logi, pilngi prveidoja. Kompozcijas pamat likts krsu un virsmas faktru
kontrasts, izmantojot dadus apdares materilus sarkano ieeli, gaiu un gludu vai
tumku un rustotu apmetumu, metlu un tumi pelku dabisko feri. Vid izveidots
erkers, bet augjais stvs iebvts mansarda jumt. Meistargi ldzsvarotaj apjomu un
laukumu spl iekauti vairki dekoratvi cii un skulpturli veidojumi. kas ieeja
atgdina fantastiska nezvra muti ar milzgiem ilkiem, kuri balsta erkeri. Ieejas portla
forma atgdina ar milzgu atslgas caurumu. Ciln uz erkera starp stiliztiem ziediem
pastaigjas putni, bet augstk, ciln uz zelmia attlota lapotne ar putnu bri. Erkeri

vainago balkons, uz kura snu parapetiem gozjas teiksmaini reptii. Skulpturlajs galvs
dzegu galos, iespjams, portretts pats E. Laube. Visi skulpturlie rotjumi veidoti
bvtlniecbas firm Lotze & Stoll. Skotnji fasdes apmests virsmas bijuas gaii
za, bet metla elementi tumi za krs. Za krsa tolaik skaitjusies oti moderna.
Trsdesmitajos gados E. Laubes vrtjums par o ku gan esot bijis stipri izmainjies vi
to nosaucis par savu jaunbas dienu kdu.
Tpat k Tallinas iel 23 ieejas portls atslgas cauruma form ir ar vienai no
agrkajm jgendstila celtnm Rg res namam Vlandes iel 11 (1899, arhitekts
H. R. Cirkvics). ailas forma bija viens no jgendstila modes elementiem. res nam
Rg, Kalju iel 23 (1903, arhitekts Pauls Mandeltams) apkrt taisnstrainas formas ailai
tas atveidots k cilnis zelttas, starojoas saules veid. Savukrt Rg, Tetra iela 9 (1903,
arhitekti H. ls un F. efels) kas stra daas augj stva loga augpuse ieaudzinta
krsainm keramikas flzm iesegt apl, kuru apjo reljefa ornamenta loks. Vairki di
risinjumi vai nu veidojot pau ailu atslgas cauruma form, vai ar ailu iermjot ar
reljefu apli sastopami atsevis koka ks, piemram, Rg, Kristapa iel 2/4 (1904,
A. Aenkampfs), Bausk, Kalna iel 8 un Liepj, Leona Paegles iel 18 (abas
20. gadsimta skums). Blakus pdjai kai Liepj, Dzintaru iel 18 (1903) atrodas
trsstvu mra res nams, kuram atslgas cauruma formu atgdina atvrums augj stva
lodijas rsien.

Rga. res nams ar veikaliem Tallinas iel 23. 1902. K. Pkns, E. Laube Kopskats un fasdes fragments.
Rga. res nams Vlandes iel 11. 1899. H. R. Cirkvics. Fasdes fragments.
Rga. res nams ar veikaliem Kalju iel 23. 1903. P. Mandeltams. Fasdes fragments.
Rga. res nams ar veikaliem Tetra iel 9. 1903. H. ls un F. efels. Fasdes fragments.

Rga. res nams Kristapa iel 2/4. 1904. A. Aenkampfs. Fasdes fragments.
Bauska. res nams Kalna iel 8. 20. gs. Skums. Fasdes fragments.
Liepja. Dzvojam ka Leona Paegles iel 18. 20. gs. skums. Fasdes fragments.
Liepja. res nams dzintaru iel 18. 1903. Fasdes fragments.

Stilizta atslgas cauruma forma sastopama ne tikai jgendstila celtu durvju un

logu ails, bet ar danedados fasu arhitektonisk un dekoratv noformjuma
elementos. oti izplattas ir sievieu masku kombincijas ar apiem un lnijm. Rg var
atrast simtiem motva variciju. oti dadi savs celtns, piemram, res namos
Brvbas iel 110 (1902), Krija Barona iela 13/15 (1904), Matsa iel 43 (1905), Matsa
iela 44 (1907) u. c. ts apspljis arhitekts Jnis Alksnis. Pdjs celtns is motvs
jauams nedaudz pastarpint veid. Nereti tas kombints ar vl vienu jgendstila tipisko
ornamentlo rotjumu trim vai piecm liznm vai rievtekm, no kurm vidj parasti ir
garka, bet dakrt ar ska. is ornaments redzams, piemram, res namu Rg, Brvbas
iel 105 (1904, Augusts Vite), Brvbas iel 141 (1903, P. Mandeltams), Strlnieku iel 6
(1902, K. Pkns un Aleksandrs Vanags), ertrdes iel 10/12 (1902, H. ls un
F. efels, tlnieki Sigismunds Oto un Osvalds Vasils), Krija Valdemra iela 20 (1907,
Hermanis Hartmanis) u. c. ku fasds.

Rga. res nams Brvbas iel 110. 1902. J. Alksnis. Fasdes fragments.
Rga. res nams Krija Barona iel 13/15. 1904. J. Alksnis. Fasdes fragments.
Rga. res nams Eduarda Smia iel 10. 1904. J. Alksnis. Fasdes fragments.
Rga. res nams Tallinas iel 88. 1905. J. Alksnis. Fasdes fragments.
Rga. res nams Matsa iel 44. 1907. J. Alksnis. Fasdes fragments.

Rga. res nams Brvbas iel 105. 1904. A. Vite. Fasdes fragments.
Rga. res nams Brvbas iel 141. 1903. P. Mandeltams. Fasdes fragments.
Rga. res nams Strlnieku iel 6. 1902. K. Pkns un A. Vanags. Fasdes fragments.
Rga. res nams ertrdes iel 10/12. 1902. H. ls un F. efels. Fasdes fragments.
Rga. res nams Krija Valdemra iel 20. 1907. H. Hartmanis. Fasdes fragments.

Rgas jgendstila ku fasds triju vai piecu vertiklo lniju saia ornaments
parasti ir samr grezns un lietots kombincij ar dadiem skulpturliem ciiem vai
citiem rotjumiem. Parasti vienkrk izpildjum o jgendstila modes zmi var redzt
ar Latvijas cits pilsts, piemram, res nama ar veikaliem Daugavpil, Saules iel 55
(20. gadsimta skums), vasarncas Jrmal, Strlnieku prospekt 55 (20. gadsimta

skums), res namu ar veikaliem Ventspil, Pils iel 30 (1905, arhitekts Rdolfs Fris),
Kuinieku iel 2 (20. gadsimta skums), Kuldgas iel 6 (20. gadsimta skums) un
Kuldgas iel 17 (1911, mrniekmeistars E. Vitomskis), bankas kas Ventspil, Kuldgas
iel 3 (19101911), darjumu kas Ventspil, Kuinieku iel 9 (20. gadsimta skums),
veikalu kas Ventspil, Pils iel 18 (1910, E. Vitomskis) u. c. celtu fasu
arhitektoniskaj apdar. is ornaments gan kombincij ar reljefu vainagu, gan pavisam
plik veid rot ar Ventspils Latvieu biedrbas nama Ventspil, Maiznieku iel 11
fasdi. ka celta 1911.1912. gad, iespjams, pc mrniekmeistara E. Baula projekta.
2009.2010. gad ka atjaunota un paplainta, iekrtojot taj Jaunrades namu (arhitektes
Anda Kursia un Baiba Rutkovska).

Daugavpils. res nams ar veikaliem Saules iel 55. 20. gs. skums. Fasdes fragments.
Jrmala. Vasarnca Strlnieku prospekt 55. 20. gs. skums. Fasdes fragments.
Ventspils. res nams ar veikaliem Pils iel 30. 1905. R. Fris. Fasdes fragments.
Ventspils. res nams ar veikaliem Kuinieku iel 2. 20. gs. skums. Fasdes fragments.

Ventspils. res nams ar veikaliem Kuldgas iel 17. 1911. E. Vitomskis. Fasdes fragments.
Ventspils. Bankas kas Kuldgas iel 3. 19101911.
Ventspils. Darjumu ka Kuinieku iel 9. 20. gadsimta skums.
Ventspils. Latvieu biedrbas nams Maiznieku iel 11. 19111912. E. Bauls (?). Fasdes fragments.

Atslgas cauruma formas ailas un triju vai piecu liznu saii ir tikpat k
neiztrkstoas detaas gandrz viss bvineniera Mihaila Eizenteina celtns Rg. To nav
prk daudz, kds nepilns ducis, toties dekoratvs greznbas zi to fasdes prspj
jebkuru citu celtni. Eizenteina veidots fasdes burtiski mutuo prsplti bagtos dadu
neparastu dekoratvo veidojumu udzekos.
Divas M. Eizenteina celts kas atrodas Strlnieku un Alberta ielas str. T ir
bijus privtskola Strlnieku iel 4a (1905) un res nams Alberta iel 13 (1904). Skolas ka
Strlnieku iel 4a padomju laik tika izmantota k kopmtne. No 1993. ldz 1994. gadam t
prveidota Rgas Ekonomikas skolas vajadzbm, restaurjot fasdi, bet izncinot iektelpu

apdari, no kuras saglabtas tikai atsevias detaas. Gan s kas, gan stilistiski ldzg
kaimiu nama Alberta iel 13, kas atrodas kvartla str, fasdes iztlm daudz neatiras
no 19. gadsimta eklektism ierastajm, vienmrgi sadrumstalotajm un piestintajm
kompozcijm un neizceas ar pam novittm vai oriinalitti, kas ir tik raksturga
jgendstilam kopum. Tau tuvpln s eklektiski dekoratv jgendstila celtnes
burtiski apilbina ar rotjumu prbagtbu, kur tradicionlo vsturisko stilu formu
krtojumu caurau visdadkajs kombincijs savietoti jgendstila motvi.
Alberta iel 13 abu fasu centrlos rizaltus virs dzegas vaiago skulpturliem
ciiem piestinti vairkpakpju zelmii, kas aizpildti ar visdadko izteiksmju
maskm, piem, kartum, taisnm un liektm lnijm, apiem un citm eometriskm
figrm. Centrl maska ar starojoo diadmu ir brvbas, saules vai uzvaras simbols.
Elastgi liekto lniju un formu salikumi kompozcijas stros atgdina lapu atsperes.
Acmredzot ar to M. Eizenteins atgdinjis par savu pamatprofesiju vi bija Vidzemes
guberas valdes Satiksmes ceu nodaas prieknieks.
Starp daudzajiem bvplastikas elementiem fasu apdar atspoguojumu guvis ar
Rgas jgendstil pai izplattais daiuma simbola sievietes motvs. Tas ir gan
pilnskulptrs virs atika dzegas, gan vairks liels un mazs masks, gan krutlos virs
galvens dzegas, gan glorificjoa patosa apdvestaj ciln kas stra vainagojum, gan
sprnotajs herms virs ieejas portla Alberta iel. Daos cios sejas ir sapaini
aizdomjus, citas valgi smej, bet vl citas ausmu kliedzien rokm satvruas galvu.
Virs divm milzgm, kliedzom maskm kas Alberta ielas fasd izveidoti apgzta
konusa formas, ciiem klti apjomi, kas balsta erkerus atika stv. Kreisj pus cilnis ar
sievietes tlu simboliz daiumu vai paradzi. Savukrt ciln labaj pus attlots vrietis ar
zirga kjm. Tas simboliz velnu vai elli. Ar viduslaiku kulta celtu sietiskajos cios
elle ir labaj pus, jo Jzus Kristus uz to norda ar kreiso roku. Velns kop ar sievietes ganes cilni pa kreisi asocijas ar teiksmu par Panu un Sringu.
Daudzveidgajos cios atveidots gan izplattais jgendstila kruma simbols pvs
ar izplestu asti, gan bruinieku galvas, gan ziedu un eometrisko formu krtojum ievtas
jgendstila liekti saspriegto lniju rakstam atbilstoas skas uzmanbas un viltbas
simbols. Tipisk jgendstila lniju rakst veidotas ar balkonu metl kalts margas. Visa
skulptru bagtba, bija ilgi nekopta un nonkusi kritisk stvokl. Jo padomju laik k
atrads militra iestde. No 1999. ldz 2002. gadam ka atjaunota un prveidota Rgas
juridiskajs augstskolas vajadzbm. k atrodas ar citas iestdes.

Rga. res nams Alberta iel 13 un skola Strlnieku iel 4a. 1905. M. Eizenteins. Skats Strlnieku iel un
Alberta ielas fasdes fragmenti.

sts jgendstila ornamentli dekoratvo formu panoptiks ir piecu pc

M. Eizenteina projektiem celto res namu virkne Alberta iel 8 (1903), 4, 6 (abas 1904), 2
un 2a (abas 1906). Vism km ir analogs plns burta U konfigurcij. Katr stv
simetriski izvietoti divi dzvoki. Gar ielas fasdi tajos izkrtotas greznks dzvojams
telpas, bet pagalma sprnos gar pretuguns mriem paralliem tumiem gaiteiem
guamistabas, labiercbas, meitas istabas un virtuves ar tieu izeju no tm uz otrm, t
sauktajm melnajm kpnm, kas atrodas pagalma sprnu galos. Pagalmu fasdes vism
km ir kails, neapmests ieeu mris.
Lielkajai daai o ku ielas fasu kompozcija veidota eklektismam raksturg
piestinti vienmrg ritm. Ar oriinlku mksliniecisko kompozciju izceas ka
Alberta iel 4. Vairkas logailas veidotas atslgas cauruma vai burta T konfigurcij.
Aiz milzg ovl loga treaj stv atrodas divu atseviu dzvoku trs atsevias telpas.
Samr grezna apdare ir ar kpu telps un dzvokos. Visu dzvoku lielkajs zls ir
reljefas griestu ieloces un ornamentlu ciu vinjetes, kas ierm griestu spoguus. Vinjets
lielkoties izmantotas jgendstilam raksturgs saspriegti liekts lnijas, stilizti augi un
maskas. Lielkajs telps atrodas ar greznks krsnis vai kamni. Kop tur ir 20 dada
veida kru.
Fasdei Alberta iel 2a izveidots lieks stvs, kas nepiecieams viengi dekoratvo
elementu izvietoanai. aj k 1993. gad restaurti griestu un sienu gleznojumi ieejas
hall un kpu telp. Skot ar devidesmito gadu vidu, atsevis Alberta ielas ks veikti
restaurcijas darbi.

Rga. res nams Alberta iel 8. 1903. M. Eizenteins.

Rga. res nams Alberta iel 6. 1904. M. Eizenteins. Augjo stvu plns.
Rga. res nams Alberta iel 4. 1904. M. Eizenteins.
Rga. res nams Alberta iel 2a. 1906. M. Eizenteins.

Rga. res nams Alberta iel 4. 1904. M. Eizenteins. Krsns 4. stv, istaba 4. stv un ieejas halle.
Rga. res nams Alberta iel 2a. 1906. M. Eizenteins. Ieejas halle.
Rga. res nams Elizabetes iel 10b. 1903. M. Eizenteins. Ieejas halle.

Divi M. Eizenteina projektti nami viens otram blakus atrodas Rg, Elizabetes
iel 10a un 10b (1903). Tie veido vienu no visatraktvkajm eklektiski dekoratv
jgendstila celtu grupm Rg.
Bvprojektu kai Elizabetes iel 10a tipisks eklektisma forms bija izstrdjis
K. Pkns. Jau bvdarbu laik M. Eizenteins ts fasdi ietrpa neparasti bagtg un
kr jgendstila ornamentu rot, bet augj stv izveidoja lielu, efektgu ailu atslgas
cauruma form. Tikpat bagta ornamentl bvplastika fasdes apdar ir ar kai
Elizabetes iel 10b. Sevii izceas masku, pvu, skulpturlo galvu un eometrisko figru
kompozcija fasdes vainagojum, k ar ar zilajm keramikas pltntm iesegtie fasdes
laukumi augjos stvos. fasde projektta, prkopjot un nedaudz papildinot Leipcigas
arhitektu Georga Vinmaa (Georg Wnschmann) un Hansa Kocela (Hans Kozel) fasdes
skici, kas publicta kd jaun stila fasu zmjumu krjum.30 kas fasde un bagtgi
rott kpu telpa restaurta 2000. gad.
Dadu ornamentu paraugu un ku fasu abstraktu vziju skiu publikcijas
20. gadsimta skum bija visai populras un nereti tika ar praktiski izmantotas. Ar
Daugavpil ir ds piemrs: res nama ar veikaliem Saules iel 41 fasde diezgan tiei
atgdina skici, kas publicta Leipcigas arhitekta Franca Roha (Franz Roch) izdotaj
zmjumu apkopojum Moderni fasu projekti : Jaunk laika ievirz veidotu fasu
krjums.31

Rga. res nams Elizabetes iel 10a. 1903. M. Eizenteins.

Rga. res nams Elizabetes iel 10b. 1903. M. Eizenteins. Kopskats un fasdes projekta zmjums.
res nama fasdes skice. 1901. G. Vinmanis un H. Kocels (Leipciga).

Daugavpils. res nams ar veikaliem. Saules iel 41. 20. gs. skums.
Fasdes skice. 1904. F. Rohs (Leipciga).
30

poepce, . Ap aca ce. Ca, 1902. C. 14.

Roch, F. Moderne Fassadenentwrfe : Eine Sammlung von Fassaden in neuzeitlicher Richtung. Leipzig,
1904, Tafel 1.
31

Eklektiski dekoratvie jgendstila darbi ilgu laiku bija savdabgs jgendstila

simbols. Ar tiem tika identificts viss stils, kur jau t radtju paaudzes laik izraisja pret
sevi vrstu skau kritiku. 20. gadsimta trsdesmitajos gados jgendstilu dvja par
mkslas norietu, mijkrsli un dekadenci. Gan atzstot, ka jgendstils noldzinja
ceu modernai mkslai, t paties nozme tomr netika novrtta: Tas nevaldja ilgi un
nav ar atstjis Rg daudz pdu. Tikai nolojam Alberta iela ir visa tam kritusi par
upuri.32 Vl vairk, 20. gadsimta skuma mantojums un t laika arhitektu veikums palika
tikpat k nepamants: ..latvieu arhitekti atturjs aizrauties no Rietumos tan laik
liesmojo secesionisk modernisma (tas ir, jgendstila autora piezme), ko Rgas
Alberta iel tik kupli iedstja civilais inenieris Eizenteins.33 Tagad Alberta iela ir viena
no tristu apmekltkajm vietm, tau t nemaz nav raksturga Rgai un Rgas jgendstila
arhitektrai kopum.
Jgendstila uzplaukuma skuma posm jauno stilu dakrt tomr joprojm uztvra
viengi k ku dekoratv ietrpa nomaiu, retrospektvo eklektisma formu viet liekot
jaunus, cits vizulajs mksls tolaik jau izkoptos ornamentlos rotjumus, bet fasu
apdar saglabjot eklektismam raksturgo piestintbu un vienmrgi ritmizto
kompozciju. Vairkas da eklektiski dekoratva jgendstila celtnes res nami ar
veikaliem Rg, Trbatas iel 86 (1900), ertrdes iel 10/12 (1902), Smilu iel 8 (1902),
Tetra iel 9 (1903) un, iespjams, Nometu iel 45 (ap 1903) uzceltas pc arhitektu
Heiriha la un Fridriha efela projektiem. Visu o ku fasu apdar prsvar lietoti
jaunmodgie jgendstila dekoratvs izteiksmes ldzeki dadas maskas, stilizti augu
motvi, liekti saspriegtas lnijas, eometriskas figras utt.. ertrdes iel 10/12 un Smilu
iel 8 bagtgos skulpturlos rotjumus fasds veidojui tlnieki Sigismunds Oto un
Osvalds Vasils, bet efektgo apdari iektelps M. Loce. Ieejas gaitenis ar izteiksmgajm
sievieu figrm, k ar ziedu gleznojumiem un ciiem Smilu iel 8ir stila ornamentlo
formu rotaas meistardarbs. Analogi figurlie cii ieejas gaiten ir ar k Brvbas iel 110
(1902, J. Alksnis).

Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 10/12. 1902. H. ls un F. efels

Rga. res nams ar veikaliem Nometu iel 45. Ap 1903. H. ls un F. efels (?)
Rga. res nams ar veikaliem Smilu iel 8. 1902. H. ls un F. efels. Kopskats un ieejas gaitenis.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 110. 1902. J. Alksnis. Ieejas gaitenis.

32

Prangs, H. Arhitektonisks stila formas Rgas pilstas ainav. Rga k Latvijas galvas pilsta.
Rga: Rgas pilstas valde, 1932, 119. lpp.
33
Rutmanis, J. Latvieu arhitektra 19. un 20. gs. Mkslas vsture (V. Purva visp. red.). Rga: Grmatu
Draugs, 1934, 1. sj., 255. lpp.

Eklektiski dekoratvas jgendstila celtnes atrodamas ar vairku citu pazstamu

Rgas arhitektras meistaru Konstantna Pkna, Ja Alka, Kra Felsko u.c. darbu
klst. Tdi, piemram, ir res nami ar veikaliem Rg, Brvbas iel 105 (1904, Augusts
Vite) un Krija Barona iel 13/15 (1904, J. Alksnis). Daas das celtnes ir ar citviet
Latvij. Tdi, piemram, ir res nami ar veikaliem Ventspil, Pils iel 30 (1905, R. Fris)
un Liepj, Lielaj iel 5 (1906, arhitekts Luiss Melvils). Liepj d stilistik veidotas
ar vairkas publisks kas Ptertirgus Kuru iel 7/9 (19071909, L. Melvils un
inenieris Georgs Malms), Meiteu imnzija Auseka iel 9 (19071912, L. Melvils) un
Krievijas Austrumzijas kuniecbas kantoris Krmjas prospekt 2/4/6 (19081911). Ar
ka, kur tagad izvietojus tiesas iestdes, visticamk, celta pc L. Melvila projekta.
k labi saglabjuies vairki iektelpu apdares elementi.

Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 105. 1904. A. Vite.

Rga. res nams ar veikaliem Krija Barona iel 13/15. 1904. J. Alksnis.
Liepja. Meiteu imnzija Auseka iel 9. 19071912. L. Melvils.

Liepja. Krievijas Austrumzijas kuniecbas kantoris Krmjas prospekt 2/4/6. 19081911. L. Melvils (?).
Kopskats, kpu telpa un vjtveris.

Daudzs jo daudzs jgendstila celtns ir dadi apsplta un moderni

interpretta romantisk Nderlandes vai Vcijas renesanses zelmiu, atsevios gadjumos
ar baroklu zelmiu forma. Parasti di zelmii vainago erkerus vai citas arhitektoniski
uzsvrtas ku daas, veidojot izteiksmgu siluetu. da romantizta jgendstila formu
valoda bija diezgan izplatta Vcij, kur renesansi uzskatja tikpat k par nacionlo stilu.
Latvijas vsturisko arhitektru vienmr pietiekami jtami iespaidojusi Vcijas kultra,
turklt 20. gadsimta skum daudzi vietjie vcbaltieu arhitekti pc Rgas Politehnisk
institta absolvanas savas profesionls prasmes papildinja Vcij. Tas viss ar ir s
romantiski orientts jgendstila formls ievirzes clonis.
Viens no raksturgkajiem romantiztu neorenesanses formu izmantoanas
piemriem un agrkajiem jgendstila pieminekiem Rg ir res nams ar veikaliem

Brvbas iel 55 (1900, V. Neimanis, izmantojot Berlnes arhitekta A. Gzekes skices).

Vairkiem zelmiiem vainagots nama fasdes rottas ar vismaz 20 atirgu formu
maskm un citiem reljefiem ornamentiem. Padomju laik k atrads armijas tbs, un
militristu saimniekoanas laik nodeguais stra tornis nav atjaunots.
Formu valod ar ku Brvbas iel 55 vienotu ansambli veido ielu krustojuma
pretj str eso ka Brvbas iel 68 (1903, Aleksandrs mlings). kas kpu margas
un liftu durvis izgatavotas A. Bblera (A. Biebler) metlkalumu fabrik Rg. Abu ku
arhitektonisko veidolu nosaka arhitektonisko elementu plastika apjomgie erkeri un
iepriek tikpat k neredzts, sarets logailu ritms. To noteicis iektelpu izkrtojums un
rts, racionls plnojums.
Romantizts vcu renesanses forms veidoti zelmii vainago ar res namu Rg,
Krija Valdemra iel 23 (1903, H. ls un F. efels). kas prbv 2006. gad
(arhitekti A. elzis un O. Salputra) izncinti vairki iektelpu apdares autentiskie
elementi. Pastarpinta renesanses formu atskaa jauama res nama Antonijas iel 8 (1903,
K. Pkns) zelmin, kas paceas virs vienkraj, bet elegantaj jgendstila fasd spcgi
izvirzta erkera. Zem t atrodas ieeja, kuru akcent sprnoti drakoni. Par puslmeni
nobdts logailas erker atspoguo kas iekjo telpisko struktru: aiz m ailm atrodas
kpu staplaukumii. Atturgo skulpturlo rotjumu klst bez ieejas drakoniem ir ar
dadu citu dzvu btu un augu motvu stilizcijas. Zinm mr ldzgi stilistiskie motvi
ir vl vairks pc K. Pkna projektiem celts ks Alberta iel 12 (1903), Elizabetes
iel 13 (1904), Avotu iel 1 (1904), Avotu iel 44 (1904), Marijas iel 6 (1904) un
Noliktavas iel 5 (1905), k ar daos J. Alka darbos, piemram, Brvbas iel 76 (1909).

Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 55. 1900. V. Neimanis.

Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 68. 1903. A. mlings. Kopskats un kpu telpa.
Rga. res nams Krija Valdemra iel 23. 1903. H. ls un F. efels.

Rga. res nams ar veikaliem Antonijas iel 55. 1903. K. Pkns.

Rga. res nams Elizabetes iel 13. 1904. K. Pkns.
Rga. res nams ar veikaliem Avotu iel 1. 1904. K. Pkns.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 76. 1909. J. Alksnis.

res nams Alberta iel 12 piederja projekta autoram arhitektam Konstantnam

Pknam. Projekta izstrdan piedaljies ar Eiens Laube, kas, tad vl bdams
arhitektras students, ir zmjis kas perspektvisko attlu. ka izceas ar rkrtgi spcgu
apjomu plastiku un izteiksmgu siluetu. Arhitektoniskaj pamatform meistargi
iekautajos ornamentlajos cios stilizti vietjs augu un dzvnieku valsts motvi
skujas, iekuri, vvertes. Efektgaj vtveida kpu telp ornamentlie griestu
gleznojumi restaurti 20. gadsimta septidesmito gadu skum. Pirmaj stv ldz
1907. gadam bijis K. Pkna dzvoklis un darbnca. Tagad aj dzvokl iekrtots Rgas
jgendstila muzejs. Piektaj stv atrodas gleznotja Jaa Rozentla un rakstnieka Rdolfa
Blaumaa memorilais dzvoklis muzejs ar bnios izbvtu mkslinieka darbncu.
Ievrojamkais latvieu jgendstila laika gleznotjs eit dzvojis un strdjis no 1904. ldz
1915. gadam.

Rga. res nams Alberta iel 12. 1903. K. Pkns un E. Laube. Kopskats, projekta perspektvas zmjums
(E. Laube) un kpu telpa.

Zinmas atskaas no Rg samr izplatts jgendstila romantisks formls

ievirzes jauamas ar Liepjas jgendstila arhitektr. Vcu renesanses tipa zelminis rot
res namu Peldu iel 38 (1902, M. T. Beri), tau visas fasdes raksturs ir tuvks
eklektismam. Toties skaidri jtama jgendstila izteiksme ir ar renesanses veida zelmiiem
vainagotajm km Republikas iel 17 (1912, inenieris A. Pilstnieks) un Graudu iel 44
(19081909, rlzs Karrs). Pdj izceas ar oti bagtu arhitektonisko apdari, dekoratvu
piestintbu un uzsvrti vertikliem daljumiem fasdes mkslinieciskaj kompozcij. ai
stilistikai zinm mr ldzga noskaa ir ar res namam ar veikaliem Ventspil, Kra
iel 2 (1909, E. Bauls), kau ar ka ir pilngi tra jgendstila piemrs. Romantizta
vcu renesanses esttika, kas pasniegta jgendstila mrc, atspoguojas ar atseviu
muiu piu arhitektr, piemram, Mru muias pil Bilskas pagast (1907).

Liepja. res nams Republikas iel 17. 1912. A. Pilstnieks.

Liepja. Vilhelma Rdera (Wilhelm Raeder) nams Graudu iel 44. 19081909. . Karrs.
Ventspils. res nams ar veikaliem Kra iel 2. res nams ar veikaliem. 1909. E. Bauls.
Bilskas pagasts. Mru muias pils. 1907.

Ap 1907. gadu jgendstila celtns romantisks atskaas pieklusa, bet jaunceltu

fasds aizvien noteiktk iezmjs uzsvrti stateniski daljumi un kompozcijas vertikla
auguptrauksme. Ap 1910. gadu ds stateniskais jgendstils jau bija viens no
visizplattkajiem formlajiem strvojumiem. Rg s stilistikas celtnes veido vairk nek
tredau no visa pilstas daudzveidg jgendstila mantojuma, bet das celtnes ir ar
Liepj, Ventspil, Css, Jelgav un pa kdai vl citur.
Viens no agrkajiem statenisk jgendstila formu valodas piemriem daudzstvu
res namu arhitektr ir ka Rg, Lpla iel 18 (1906, Jnis Alksnis). Fasde samr
bagtgi rotta izsmalcintiem ornamentliem ciiem. Efektgos zelmius vainago
izteiksmgas figurlas kompozcijas ar Rgas 20. gadsimta skuma arhitektr visai
izplattu motvu sievietes un vriea pri, kur simboliz imeni, darbu, gudrbu vai kdu
citu nozmgu vrtbu.
Statenisk jgendstila maniere ir tikpat k J. Alka dairades simbols. Viens no
izcilkajiem s stilistikas paraugiem ir res nams Stabu iel 19 (1908), kura panieks bija
pats kas arhitekts J. Alksnis. Nama fasde izceas ar preczu kompozcijas struktru,
elegantm proporcijm un ornamentlo ciu izkoptu grafisko zmjumu. 1987. gad ka
pilngi izdega. T atjaunota no 1997. ldz 1999. gadam, saglabjot skotnjo telpisko
struktru ar vidj sprna prsegumu nobdi par puslmeni attiecb pret ielas un dziko
pagalma sprnu, kas auj racionli izmantot kpu telpas. Ielas sprna kreisaj gal
izveidota jauna caurbrauktuve, kuras apdar preczi atkrtotas autentisks lab gala
caurbrauktuves mksliniecisks apdares formas. Viengie elementi, kas auj uzskatmi
nolast o formu izcelsmes laiku, ir gadaskaiti uz kokgriezuma kartum, kas rot
caurbrauktuvju vrtus: labaj pus uz kartuas ir kas bvdarbu nobeiguma gadaskaitlis
1909, bet kreisaj 1999. kai Stabu iel 19 arhitektoniski visai ldzgs ir res nams
Lpla iel 35. T pasttja nampanieka K. Galvia vlme it k esot bijusi tikt pie
tdas pat skaistas kas, kda bija J. Alksnim.

Rga. res nams Lpla iel 18. 1906. J. Alksnis.

Rga. res nams Stabu iel 19. 1908. J. Alksnis.
Rga. res nams Lpla iel 35. 1909. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 34. 1911. J. Alksnis.

Rgas centr un tuvkaj t apkrtn atrodas vl vairkas pc J. Alka projektiem

celtas statenisk jgendsila kas Antonijas iel 24 un 26 (1913), Krija Barona iel 26
(1910) un 36 (1911), Blaumaa iel 3 un 5 (1911), Brvbas iel 57, 76 (1909) un 129
(1910), Aleksandra aka iel 32 (1909) un 58 (1910), Dzirnavu iel 68 (1910) un 70

(1912), ertrdes iel 9 (1912), 30 (1909) un 34 (1911), Krsotju iel 32 (1913), Krija
Barona iel 36 (1911), Lpla iel 1 (1909), 29 (1911) un 52/54 (1912), Marijas iel 15
(1910) un 18 (1908), Matsa iel 27 (1911), Miera iel 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909),
Skolas iel 6 un 28 (1910), Stabu iel 61 (1913), Trbatas iel 37 (1911) un 50 (1912) u. c.

Rga. res nams ar veikaliem Krija Barona iel 26. 1910. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem Marijas iel 15. 1910. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 32. 1909. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem Krsotju iel 32. 1913. J. Alksnis.

Rga. res nams ar veikaliem Miera iel 17. 1911. J. Alksnis.

Rga. res nams Skolas iel 28. 1910. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 129. 1910. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem Krija Barona iel 36. 1911. J. Alksnis.

Samr agrs izsmalcinta statenisk jgendstila piemrs ir ar res nams Rg,

Bazncas iel 5 (1907, F. efels). Fasdes apdar eleganti izkopta ornamentl bvplastika
preczi iekauta arhitektoniskaj pamatform. Dekoratvie cii pilngi aizem ailstarpes
starpstvu prsegumu lmeos. Kpu telpas logos un caurbrauktuves vrtu linet ir tipisk
jgendstila manier veidotas vitras. Fasdes centrlaj da, tpat k erker Antonijas
iel 8, logailas nobdtas par puslmeni. Tas atbilst iekjai telpiskajai struktrai: aiz iem
logiem atrodas kpu starplaukumii. Rgas centra apbv kpu novietojums ielas pus
lietots samr reti.

Rga. res nams Bazncas iel 5. 1907. F. efels. Kopskats, vitra virs caurbrauktuveas un vitras kpu
telp.

Viens no izcilkajiem Rgas statenisk jgendstila pieminekiem ir bijuais Rgas

tirgotju savstarpjs kredtbiedrbas bankas nams Trbatas iel 14 (1909, K. Pkns un
A. Mdlingers). Fasu arhitektonisk apdare izpildta augstvrtgos materilos ts
aptas ar pelku un melnu grantu, kas ievests no Somijas un Zviedrijas. Daa
ornamentlo ciu skotnji bijui zeltti. Iektelps clkoka sienu apdares panei daji
izncinti sedesmitajos gados. Kputelpas logus rot tipisk jgendstila grafiskaj
manier veidotas vitras. To autors ir gleznotjs un stikla mkslinieks Krlis Brencns.
Vitras simboliz izgltbu, transportu, tirdzniecbu, jrniecbu u.c. tmas, bet vitr
starp pirmo un otro stvu ir latvieu atmodas kustbas ievadtja, tautsaimnieka un
publicista Krija Valdemra portrets ar aicinjumu Latvji, braucat jri, zeltu krjat
pri. Bankas seifa telpas, kura atrodas otraj stv, durvis rot izteiksmgiem
jgendstila burtiem veidots autentisks uzraksts Trauda istaba. kas prbv 2009. gad
(arhitekts M. elzis) izncintas lifta durvis un citi iektelpu apdares autentiskie elementi.

Rga. Bankas nams ar veikaliem Trbatas iel 14. 1909. K. Pkns un A. Mdlingers. Kopskats, vitras
kpu telp un seifa durvis.

Rgas centr vietm ir veselas statenisk jgendstila celtu grupas, kuras pilngi
nosaka apkrtjs pilstvides tlu. Tdas vietas ir, piemram, Kau iel 22 (19121913,
P. Mandeltams) un 24 (19131917, H. Tmers un M. Deibners) (312. attls), Antonijas
iel 18 (1910, E. Pole), 20 (1911, N. Nords), 22 (1913, E. Pole), 24 un 26 (1913,
J. Alksnis), Brvbas iel starp ertrdes un Stabu ielm, ertrdes iel 30 (1909,
J. Alksnis), 32 (1910, E. Laube) un 34 (1911, J. Alksnis) u. c. Impozanta statenisk
jgendstila celtu grupa atrodas pie Brvbas un Miera ielas krustojuma. Blakus aj
stilistik veidotajam res namam ar veikaliem Brvbas iel 83 (1913, arhitekts . fon
Betihers) pilstvid pai labi pamanms ir kaimiu nams Brvbas iel 85 (1912). Tas ir
viens no arhitekta E. Laubes meistardarbiem ar gotikas tlu asociatva, bet absolti
novatoriska arhitektra. Acmredzot t nav nejauba, jo tiei gotika bija vsturiskais
arhitektras stils, kur celtnes konstrukcija liel mr noteica ts mksliniecisko veidolu.
is princips pilngi atbilst jgendstila radoajai metodei. ka izceas ar izteiksmgu siluetu
un elegantiem ornamentliem akcentiem oti reljefaj fasdes apdar. Taj pa 1912. gad
pc E. Laubes projekta celts ar stilistiski ldzgais Tirgotju un amatnieku savstarpjs
kredtbiedrbas bankas nams Brvbas iel 33. Celtnes fasdes augjos stvos ir
apdarintas ar tumu apmetumu, bet apakjos aptas ar melnu pultu labradortu. kas
sprns Dzirnavu iel ir zemks par stra dau. Tas tika veidots atbilstoi Rgas
bvnoteikumu prasbm: lielkais atautais augstums ldz kas dzegai bija 70 pdas jeb
21,3 m, bet ne vairk k piegulos ielas platums. Stra km platkajai ielai atbilstoo

fasdes augstumu drkstja saglabt ar aurkaj iel ldz attlumam no stra, kas
neprsniedz dubultu aurks ielas platumu.
Brvbas un Miera ielas krustojum atrodas vl viena no iespaidgkajm statenisk
jgendstila celtnm Rg res nams ar veikaliem Brvbas iel 88. Dien ka aizem
divus zemesgabalus, apjoot plau iekjo pagalmu, kas bija paredzts k tirdzniecbas
pasa. Ar ielas telpu to saista divas varenas vrtu telpas, kas gleznaini novietotas uz
pagalma diagonles. kas bvvsture sks 1910. gad ar ts panieka J. Ozolia
izsludinto projektu konkursu. Taj augstko godalgu ieguva arhitektu K. Pkna un
E. Poles prieklikums. prieklikuma idejas taj pa gad arhitekts J. Alksnis detalizja
bvprojekt, pc kura ka ar tika uzcelta. kas dzelzsbetona konstrukciju aprinus veicis
bvinenieris V. Keldis.

Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 85. 1912. E. Laube.

Rga. Bankas nams ar veikaliem Brvbas iel 33. 1912. E. Laube.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 88. K. Pkns, E. Pole, J. Alksnis.

Cik daudzveidgs ir jgendstils kopum, tik daudzveidgas ir ar statenisk

jgendstila celtnes pat viena un t paa arhitekta dairad. Bez jau minto meistaru
pienesuma vesela virkne s stilistikas celtu Rg tapusi pc arhitektu Rdolfa Donberga,
Paula Mandeltama, Artra Mdlingera, Edgara Frzendorfa u.c. projektiem.
Starp R. Donberga darbiem izceas krie nami Lpla iel 61 (1909) un
ertrdes iel 60 (1908), kuru fasdes piestintas ar bvtlnieciskiem rotjumiem, k ar
majesttisks kas Aleksandra aka iel 33 (1910), Matsa iel 31 (1910) un Blaumaa
iel 34 (1915). Pc E. Frzendorfa projektiem Rga uzcelti kdi divi dui ku, bet starp tm
viena no elegantkajm ir Vidzemes guberas Lauksaimnieku savstarpjs paldzbas
biedrbas biroju nams Vau iel 2 (1911). kas spcgi artikulto statenisk jgendstila
fasu kompozcij iekauti atturgi, bet visai izteiksmgi bvplastikas elementi. pai
izceas tum grant trptais ieejas portls ar tlnieka A. Folca veidotajiem
skulpturlajiem ciiem. Tagad k atrodas Latvijas Republikas Izgltbas un zintnes
ministrija. Stilistiski oti daudzveidgaj P. Mandeltama dairad statenisko jgendstilu
prstv res nami ar veikaliem Dzirnavu iel 132 (1912), Kau iel 14 (1907, apakstvi
prveidoti 1922. gad pc P. Mandeltama projekta), Marijas iel 2 (1911), Lpla iel 7
(1907) u. c., du biedrbas un kluba nams Skolas iel 6 (1914; skotnjo projektu
izstrdjis E. fon Trompovskis), vairki daudzstvu tirdzniecbas nami Vecrg, tostarp
Audju iel 2 (1910) un u iel 4 (1911), biroju ka Kau iel 22 (19131913) un
citas celtnes. Biroju k Kau iel 22 tpat k piecstvu tirdzniecbas nam Grcinieku

iel 8 (1911) divos augjos stvos bija res dzvoki. Iespaidgks starp A. Medlingera
projekttajm celtnm statenisk jgendstila manier ir res nami Dzirnavu iel 31 (1912),
Elizabetes iel 45/47 (1913) un Ziemeu banka Smilu iel 3 (1910, kop ar H. Zeiberlihu).

Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 33. 1910. R. Donbergs
Rga. res nams ar veikaliem Lpla iel 61. 1909. R. Donbergs
Rga. Biroju nams ar veikaliem Vau iel 2. 1911. E. Frzendorfs.

Rga. res nams Lpla iel 7. 1907. P. Mandeltams.

Rga. du biedrbas un kluba nams Skolas iel 6. 1914. P. Mandeltams.
Rga. Tirdzniecbas nams u iel 4. 1911.. P. Mandeltams
Rga. Biroju nams Kau iel 22. 19131913. P. Mandeltams.

Kara postjumu un cilvku neizpratnes d zuduas daudzas dokumentrs liecbas

par jaunko laiku celtu arhitektiem Latvijas cits apdzvotajs viets. Saldzinoi
ievrojami vairk nek Rg boj gjuas ar jgendstila celtnes, tau pietiekami daudz ir
ar saglabjies. pai bagts jgendstila mantojums ir Liepj, un vairkm turienes
statenisk jgendstila celtnm zinmi ar datjumi un autori.
Viena no iespaidgkajiem jgendstila namiem Liepj ir par Zilo brnumu
iesauktais, bvuzmjam Kepeinam piederjuais sestvu res nams Bazncas iel 18
(1913). res nama (tagad Liepjas 10. vidusskolas skumskola) Rou iel 8/10 fasdes
apdar lietots dadu faktru apmetuma un uzsvrti vertiklu, ar sarkanajiem ieeiem
iesegtu joslu krtojums. Tikpat spcga arhitektonisko apdares elementu artikulcija ir res
namiem Graudu iel 28 un Krija Barona iel 8, kas bvti ap to pau laiku, fasdm.
Kanoniski statenisk jgendstila formu valodas paraugi ir res nami Pasta iel 1, Avotu iel
11, Uliha iel 68 un 66, Pasta iel 24, Klaipdas iel 6 (visi celti ap 1910. gadu), Kuru
iel 32 (1914), Tirgou iel 22 (19111912) un daudzi citi, k ar viesnca ar veikaliem un
kinotetri Astorija Graudu iel 27 (19121913). Vairkas ai stilistikai tuvas kas

uzceltas pc arhitekta Maksa Teodora Beri projektiem, piemram, Graudu iel 36/38
(19121913), Kuru iel 1 (1910) un Kuru iel 17 (1908). Netlu atrodas res nams Kuru
iel 21 (1910), kas ar celts pc M. T. Beri projekta. T kpu telp saglabjuies unikli
sienu un griestu gleznojumi tipisk jgendstila izteiksm, kas patapinta no slaven ehu
gleznotja Alfonsa Muhas darbiem. Izteiksmgo kas Kuru iel 17 zelmia izveidojumu
arhitekts atkrtojis dzvojam un veikalu nama Kuldg, Bazncas iel 11 (1909) fasd.

Liepja. res nams Bazncas iel 18. 1913.

Liepja. res nams Rou iel 8/10. Ap 1910.
Liepja. res nams Graudu iel 28. Ap 1910.
Liepja. res nams Krija Barona iel 8. Ap 1910.

Liepja. res nams ar veikaliem Pasta iel 1. Ap 1910.

Liepja. Viesnca ar veikaliem un kinotetri Astorija Graudu iel 27. 19121913.
Liepja. res nams Avotu iel 11. Ap 1910.
Liepja. res nami Uliha iel 68 un 66. Ap 1910.

Liepja. res nams ar veikaliem Graudu iel 36/38. 19121913. M. T. Beri.

Liepja. res nams ar veikaliem Kuru iel 1. 1910. M. T. Beri.
Liepja. res nams Kuru iel 17. 1908. M. T. Beri.
Kuldga. Dzvojamais un veikalu nams Bazncas iel 11. 19091910. M. T. Beri.

Liepja. res nams Kuru iel 21. 1910. M. T. Beri. Kopskats un kpu telpa 1., 2. un 3. stv.

Atsevias statenisk jgendstila celtnes lielpilstnieciskas apbves veidolu

apkrtjai pilstvidei pieir vairks mazks pilsts. Tdi ir res nami ar veikaliem
Css, Krija Valdemra iel 3 (20. gadsimta skums) un Rgas iel 20 (1913), k ar
Ventspil, Kuldgas iel 15 (1910, mrniekmeistars E. Bauls), un 17 (1911,
mrniekmeistars E. Vitomskis) un Pils iel 48 (1911, bvinenieris Rdolfs Fris). Jeldav
pirms Otr pasaules kara viena no skaistkajm jgendstila celtnm bija Jelgavas latvieu
biedrbas nams Katou iel (1909). Tas bija celts, domjams, pc arhitekta Paula Epples
projekta. Pc kara t paliekas ldz ar daudziem citiem arhitektras pieminekiem tika
izncints. Saglabjus tikai daas kas 20. gadsimta skum celtie res nami
Akadmijas iel 22 un 28, Zemgales prospekt 5 u.c.

Csis. res nams ar veikaliem Krija Valdemra iel 3. 20. gadsimta skums.
Csis. res nams ar veikaliem Rgas iel 20. 1913.
Ventspils. res nami ar veikaliem Kuldgas iel 15 (1910, E. Bauls) un 17 (1911, E. Vitomskis).
Ventspils. res nams ar veikaliem Pils iel 48. 1911. R. Fris.

Jelgava. Latvieu biedrbas nams Katou iel. 1909. P. Epple (?). (Sena pastkartte; ka nav saglabjusies.)
Jelgava. res nams Akadmijas iel 28. 20. gs. skums.
Jelgava. res nams ar veikaliem Akadmijas iel 22. 20. gs. skums.
Jelgava. res nams Zemgales prospekt 5. 20. gs. skums.

Jgendstils, kaut nedaudz, tomr skra ar lauku vidi. Izcils stila paraugs ir
Lznavas (Dluevas) muias kungu nams (1905190834; pc citm zim bvdarbi
pabeigti 1911. gad, kas, iet ticamk35). Uzskata, ka to clis sav laik pazstamais tiltu
bves inenieris un mkslu mecents Staislavs Kerbedzs, kaut gan vi aizsaul aizgjis
jau 19. gadsimta beigs. Pils tapana galvenokrt saistma ar Kerbedza atraitnes Jevgnijas
Kerbedzas vrdu. Celtnes arhitektr atsevii vsturisku formu motvi saausti
viengabalain jgendstila materilu lietojuma, telpveides pamienu un mksliniecisks
kompozcijas izteiksm. Savukrt pc 1904. gada no plstiem laukakmeiem celtaj
Jaunannas muias medbu pil jgendstila dinamiskais apjomu salikums un stateniskais
arhitektonisko elementu veidols ieguvis prliecinou pilnskau. Tagad o celtni pazst ar
nosaukumu Metekas, un to apsaimnieko Latvijas Valsts meu dienests.

Lznava. Muias pils. 19051911.

Jaunanna. Medbu pils Metekas. 20. gs. skums.

Samr su laika sprdi tikai no 1905. ldz 1911. gadam Latvijas arhitektr
spoi uzliesmoja, tomr drz vien ar nodzisa viena no visspilgtkajm pardbm ne tikai
jgendstila, bet, iespjams, pat visa 20. gadsimta arhitektr nacionlais romantisms.
Tas bija latvieu arhitektu minjums radt savu nacionlo bvmkslu, izmantojot tautas
koka celtniecbas formveides pamienus, k ar tradicionls lietis mkslas
darinjumu izteiksm sakotus motvus. Zinms impulss nacionl romantisma attstbai
Rg bija tlaika Somijas arhitektra, tau galvenais iemesls bija straujais latvieu kultras
uzplaukums un latvisks paapzias pieaugums.
Arhitekts E. Laube 1908. gad publicja savdabgu nacionl stila manifestu:
Katrai tautai arvien ir savas tradcijas, zinms formu krjums, kas pamaztm prgjis no
vienas paaudzes uz otru, saska ar vias temperamentu un daiuma sajtu. is faktors ir
ar viens no tiem, kas rada stila patnbu.36 Latvieiem jbt latviskam stilam, un E. Laube
radja modeli, k to iegt: Pateicoties msu senlaiku lietu krjumiem, mums, latvieiem ir
dota iespja nogremdties msu senu gar, un, jo vairk ms to darsim, jo vairk vecais
gars atjaunosies iek mums un atjaunot, spcgk veid prems katru no mums un visu
msu dzvi, msu darbus. Tad ar msu bves izrds raksturu, kas bs pilngi patstvgs,
latvisks. Taj pat laik arhitekts brdinja: .. btu tomr nepareizi, ja ms noslgtos pret
visiem sveiem un vsturiskiem iespaidiem, pret visu rzemniecisko. Msu uzdevums ir
34

Bruis, D. Historisma pilis Latvij. Rga: Sorosa fonds - Latvija, 1996, 193. lpp.
Lznavas muias pils pamatskola (Antoina Soboevska un Marija Gudele) [tiesaiste]. Skolas Latvijas
muis un pils [sakatts 31.12.2011.]. http://www.liis.lv/skolas/pilis/luznava/1pils.html
36
Laube, E. Par bvniecbas stilu. Zalktis, 1908, No 4, 147. lpp.
35

visu redzto patstvgi prstrdt un pie savas raoanas vispirm krt noklausties balsis,
kuras pau msu latvisk sajta un kuras mums ukst lni laika gars.37 paa vrba rakst
veltta ar celtu konstruktvs uzbves un apdares jautjumiem, uzsverot nepiecieambu
lietot tikai stus, dabiskus bvmaterilus. E. Laube nordja: .. puci (tas ir, apmetumu
autora piezme) ldz im lietoja k akmea imitciju. .. t, dabiski, japstrd k
laukums.38 Jau 1904. gad literatras un mkslas kritiis Jnis Asars rakstja, ka mkslai
jattsts atbilstoi laika garam un dzves apstkiem, un, cik svabadi tad msu mksla
vars attstties, piemrodams latvieu dzves prasbm, ts apmierint, tik t bs sta
mksla, un cik t ai zi bs sta mksla, tik t ar savu dabgu nepiecieambu bs
latviska.39
Pirms nacionl romantisma celtnes pardjs Rg 1905. gad. tie ir res
nami Lpla iel 4 (K. Pkns), Aleksandra aka iel 26 un Trbatas iel 15/17 (abas
K. Pkns un E. Laube). M. Kavias res nama Aleksandra aka iel 26 fasdi grezno
uzraksts Mans nams mana pils (pazstam angu sakmvrda My Home is My Castle
tulkojums latvieu valod) un dai atturgi etnogrfisku motvu rotjumi. Nacionl
romantisma formu valodai oti raksturgas ir logailas ar noslpintajm augdam.
Skola Trbatas iel 15/17 ir viens no Rgas 20. gadsimta skuma arhitektras
simboliem. To clis dzejnieks, jurists un izgltbas darbinieks Atis eni. kai ir
izteiksmgs siluets un dadu dabisko bvmaterilu varijumos veidota arhitektonisk
apdare. Te lietoti nakmei, kas pc pasttja ieceres savkti no Staburaga atlzm,
sarkanie ieei, dadu faktru apmetumi un zau keramikas flzu ielikumi. Ekspresvs
konsoles fasdes augda fiks skolas zles prseguma kopu galus.

Rga. res nams Lpla iel 4. 1905. K. Pkns.

Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 26. 1905. K. Pkns un E. Laube.
Rga. A. enia skola Trbatas iel 15/17. 1905. K. Pkns un E. Laube. Kopskats un skolas zle (20. gs.
skuma fotogrfija).

Viens no E. Laubes nacionl romantisma meistardarbiem ir res nams Rg,

Alberta iel 11 (1908). kas atturgi claj, bet efektgi artikultaj fasdes apdar
uzskatmi stenotas arhitekta teortisks atzias. Apdar izmantots dadu faktru
apmetums, nakmens, koks un citi dabgie materili. Apmetuma tumi pelk tonalitte ir
visprraksturga nacionl romantisma celtnm. Saules motvs erkeru rotjum izveidots
37

Laube, E. Op. cit.

Laube, E. Op. cit., 146. lpp.
39
Asars J. Mkslas amatniecba // Asars J. Kopoti raksti. Rga, 1910. 1. sj., 3. burtn. 39. lpp.
38

no kapara sloksntm uz dabg Tringenes fera pltnu ieseguma fona. Ieejas portlu
rot dai atturgi etnogrfiskas izcelsmes ornamenti. Tie prveidoti visprintos noapaoti
plastisku jgendstila formu rakstos atbilstoi E. Laubes persongajam radoajam
rokrakstam, kas fasdes kompozcijas shmu E. Laube atkrtojis ar res nam
Aleksandra aka iel 83/85.
Impozanta nacionl romantisma ku grupa atrodas Rg, Brvbas iel starp
Lpla un ertrdes ielu. res nams ar veikaliem Brvbas iel 47 (1908, E. Laube) ir,
liekas, vispazstamk s stilistikas celtne. T piederja juristam Andrejam Krastkalnam,
kur vlk kuva par Rgas pilstas galvu. kai ir dinamiska apjomu kompozcija ar
vairkiem rizaltiem, dados augstumos krtotiem erkeriem, stvm, uzsvrtm jumtu
plaknm, augstiem zelmiiem un konusveidgu stra vainagojumu. Brvbas ielas zelmin
atveidots koka frontons, kas atgdina tautas koka celtniecbas formveides pamienus.
Lpla ielas zelmia augjo dau klj ornamentls reljefs, kura grafiskaj rakst brvi
stilizti etnogrfiska rakstura motvi. Ldzgi cii simetriski ldzsvarot kompozcij
aizpilda vairkas abu fasu ailstarpas.
Ielu krustojuma pretj str, Brvbas iel 58 paceas atturgi soldais tetra
darbinieka un grmattirgotja J. Brigadera res nams ar veikaliem (1906, Aleksandrs
Vanags). Nama tumi pelko fasu apdare izceas ar reljefm materilu faktrm. Zem
dzegas ku apjo plata zigzagveidga skujias tipa latvieu etnogrfiska ornamenta frze.
Etnogrfisku rakstu motvi rot ar ieejas portlu. Ldzg izteiksm veidoti ieejas portli ir
ar vairkm citm A. Vanaga projekttajm km, piemram, Bruinieku iel 115 (1909),
Krija Barona iel 30 (1907), Aleksandra aka iel 55 (1910) un 64 (1909) u.c.
Turpat netlu Brvbas iel 37 (1909) un 62 (1909) atrodas vl divas nacionl
romantisma kas, kuras projektjis E. Laube. Pdj k divus pirm stva pilastrus
vainago ieeu virsm iecirsti cii, kas veidoti uzsplti naivisk manier. Tie simboliz
arhitektru un tlniecbu.

Rga. res nams Alberta iel 11. 1908. E. Laube.

Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 83/85. 1909. E. Laube.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 47. 1908. E. Laube.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 58. 1906 A. Vanags.

Viens no lielkajiem un iespaidgkajiem nacionl romantisma apbves

ansambiem Rg ir res nami Krija Valdemra iel 67 (1909, E. Laube), 69, 70 un 71
(19091910, A. Vanags). ka Krija Valdemra iel 67 izceas ar efektgu stra torni un
elegantm etnogrfisku ornamentu stilizcijm dekoratvajos cios. Savukrt prjo trs
ku fasu apdar etnogrfiskie motvi atveidoti nepastarpinti. Grant izcirstajam

balstam ieejas portl Krija Valdemra iel 69 ir tautas koka celtniecb izplattu stabu
forma. T sauktais Romanova bazrs res namu ansamblis Rg, Lpla iel 70, 70a
un 70b, Avotu iel 20 un 22 un Ernesta Birznieka-Upa iel 29 (1909, E. Laube)
asocijas ar idealiztu senlatvieu pils tlu. ietami asktisko fasu apdar izmantoti
daudzveidgi ornamentli cii atirgi katr atseviaj k. Ekspresvi kubiskaj
bvmasu krtojum jau iezmjas t vienkr apjomu izteiksme, kas vlk, divdesmito
gadu nogal izplatjs ldz ar funkcionlisma attstbu. oti ldzgs forms E. Laube taj
pat gad izveidojis ar res namu ar veikaliem ertrdes iel 23. Vlreiz s formas
interprettas res nam ar veikaliem Aleksandra aka iel 67/69 (1912, arhitekts Ernests
Pole).

Rga. res nami ar veikaliem Krija Valdemra iel 67 (1909, E. Laube) un 69, 70 un 71 (19091910,
A. Vanags).
Rga. res nami ar veikaliem Lpla iel 70, 70a un 70b. 1909. E. Laube.
Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 23. 1909. E. Laube.
Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 67/69. 1912. E. Pole.

Nacionlais romantisms gandrz nedalti valdja arhitekta A. Vanaga dairad. Via

darbi atpazstami ar visprintu soldi smagnju izteiksmi un parasti atturgiem, bet tieiem
etnogrfisko ornamentu atveidojumiem ku fasds. Via celtnes ir vis Latvij un pat
rpus ts, tau ievrojamkie darbi ir vairki desmiti daudzstvu res namu ar veikaliem
Rg, tostarp Alauksta iel 7 (1907), Aleksandra aka iel 30 (1911), 55 (1910), 64
(1909), 70 (1909) un 82/84 (1911), Avotu iel 3 (1907) un 5 (1907), Brvbas iel 158
(1907), Bruinieku iel 115 (1909), Ernesta Birznieka-Upa iel 18 (1911), Ganbu
damb 3 (1908), ertrdes iel 26 (1908), Krija Barona iel 30 (1907), 37 (1911) un 62
(1909), Lpla iel 42 (1909) un 112 (1911), Strlnieku iel 11 (1910), u. c. Vairks
ks, piemram, Krija Barona iel 64 (1911), Aleksandra aka iel 30 (1911),
Blaumaa iel 31 (1911) un Bruinieku iel 73b (1911) izmantoti drukni balsti, kuru
formas izcelsme mekljama ne tikai tautas koka celtniecb, bet ar sens iptes
arhitektr. Acmredzot tiem bija noteikta simboliska jga. To monumentlajos un
izteiksmes stabilitt nesatricinmos tlos bija iekodta sava veida kluss pretestbas
ideja, kas pauda ncijas pacieu, k ar paaizsargans un pasaglabans
apliecinjumu. Apstkos, kad daudzas lietas, ko nevarja paust atklti, ldz sabiedriskajai
apziai bija jnovada ar citiem, pastarpintiem izteiksmes ldzekiem. Viens no tiem bija
mksla, tostarp arhitektra. Tpc t nav sagadans, ka nacionl romantisma
uzplaukums sakrita ar Krievijas centrls valdbas reakciju un pastiprintu rusifikcijas
politiku, kas sekoja 1905. gada revolcijas notikumiem.

ekava. Doles tautas nams. 1911. A. Vanags.

Rga. res nams ar veikaliem Blaumaa iel 31. 1911. A. Vanags.
Rga. res nams ar veikaliem Krija Barona iel 64. 1911. A. Vanags.
Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 70. 1909. A. Vanags.

Rga. res nams ar veikaliem Lpla iel 42. 1909. A. Vanags.

Rga. res nams ar veikaliem Krija Barona iel 30. 1907. A. Vanags.
Rga. res nams ar veikaliem Strlnieku iel 11. 1910. A. Vanags.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 158. 1907. A. Vanags.

Atirg manier, aktvi lietojot dadu neparastu formu, faktru un krsu

salikumu pretnostatjumus, strdja arhitekts Augusts Malvess. Interesantkie via darbi
nacionl romantisma gar ir res nami Rg, Alksnes iel 10 (1910), Katrnas
damb 20 (1909), Stabu iel 99 (1909) un Krija Valdemra iel 18 (1910). Tiem ldzgs
mkslinieciskais veidols ir ar res namiem ertrdes iel 46 (1908) un Brvbas iel 192
(1907). Abas s kas celtas pc K. Pkna paraksttiem bvprojektiem, bet, emot vr,
ka taj laik via bvbiroj, tpat k iepriek E. Laube, A. Vanags un daudzi citi tolaik
jaunie arhitekti, strdja ar A. Malvess, var diezgan droi teikt, ka abu ku fasu
arhitektr stenotas tiei via rados idejas. Pc A. Malvesa projektiem tapuas celtnes
nacionl romantisma vai tam tuv izteiksm sastopamas ar rpus Rgas. Via darbi,
piemram, ir Annas lauksaimniecbas biedrbas nams Alksn, Lielaj ezera iel 4 (1912),
Lauksaimniecbas biedrbas nams Smilten (1909; ka nav saglabjusies), Raunas
Lauksaimniecbas biedrbas nams Raun, Rgas iel 1 (1909), Plaucia nams Css,
Raunas iel 10 (1910) u. c.

Rga. res nami ar veikaliem Krija Valdemra iel 18. 1910. A. Malvess.
Rga. res nami ar veikaliem Katrnas damb 20. 1909. A. Malvess.
Rga. res nami ar veikaliem ertrdes iel 46. 1908. K. Pkns un A. Malvess.
Rga. res nami ar veikaliem Brvbas iel 192. 1907. K. Pkns un A. Malvess.

Alksne. Annas lauksaimniecbas biedrbas nams Lielaj ezera iel 4. 1912. A. Malvess.
Rauna. Lauksaimniecbas biedrbas nams Rgas iel 1. 1909. A. Malvess.
Csis. res nams ar veikaliem Raunas iel 10. 1910. A. Malvess.

Nacionl romantisma formu valoda atspoguojs ar vietjo vcbaltieu arhitektu

darbos. Iespjams, ka kds no viiem ir izprojektjis spilgtko s stilistikas paraugu rpus
Rgas res namu ar veikaliem Liepj, Lielaj iel 4 (1909). Starp Liepjas jgendstila
piemriem nacionl romantisma stilistikai raksturg dinamisk un uzsvrti asimetrisk
bvapjomu plastika ir ar res namiem Raia iel 1 (1910, M. T. Beri) un Republikas iel
28 (20. gadsimta skums).

Liepja. res nams ar veikaliem Lielaj iel 4. 1909.

Liepja. res nams ar veikaliem Raia iel 1. 1910. M. T. Beri.
Liepja. res nams Republikas iel 28. 20. gs. skums.

Ievrojamkie latvieu nacionl romantisma darbi nelatvieu izpildjum ir Rg.

Tdi, piemram, ir res nami ertrdes iel 38 (1907) un 63 (1910, abi A. mlings),
Nometu iel 47 (1909, V. Bokslafs), Skolas iel 10 (1909, V. Resslers) un 12a (1908,
E. Bus), Pilstas lombards (tagad Latvijas Valsts vsture arhvs) Slokas iel 16 (1908,

V. Resslers; ka paplainta 1937., I. Blankenburgs) u. c. Izcils nacionl romantisma

arhitektras piemineklis ir Krusta baznca Rg, Ropau iel 120 (1909, V. Bokslafs un
E. Frzendorfs). Savukrt Dubultu bazncas (19071909, V. Bokslafs un E. Frzendorfs)
kopum atturgaj arhitektr atspoguojas gandrz visu jgendstila racionlistisko ieviru
formu valoda. No jgendstila nacionl romantisma versijas tlu nav ar daudzas
20. gadsimta skum celts neliela mroga sabiedrisks kas un vienimenes vai dvu
mjas, kuru autori lielkoties bija vcbaltiei un kuru arhitektra diezgan tiei atspoguo
vcu dzimtenes stila (Heimatstil) izteiksmi. das celtnes, piemram, ir jahtklubs Rg,
Balasta damb 1 (1898, V. Neimanis) un virkne nelielu dzvojamo ku Meapark. Viena
no pirmajm tur tika uzcelta vienimenes mja Sudrabu Edus iel 1 (1902, F. efels).
Tm ldzgas ir ar vienimenes kas Liepj, Liepu iel 27 (1913, Berlnes arhitekts
Gustavs Jnike), Css, Palasta iel 11. 1911. V. Resslers, H. Johansons u. c.

Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 38. 1907. A. mlings.

Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 63. 1910. A. mlings.
Rga. res nams ar veikaliem Nometu iel 47. 1909. V. Bokslafs.
Rga. res nams Skolas iel 10. 1909. V. Resslers.

Rga. Krusta baznca Ropau iel 120. 1909. V. Bokslafs un E. Frzendorfs.

Jrmala. Dubultu baznca. 19071909. V. Bokslafs un E. Frzendorfs.
Rga. Pilstas lombards Slokas iel 16. 1908. V. Resslers.

Rga. Jahtklubs Balasta damb 1. 1898. V. Neimanis.

Rga. Vienimenes mja Sudrabu Edus iel 1. 1902. F. efels.
Liepja. Vienimenes mja Liepu iel 27. 1913. G. Jnike.
Csis. Vienimenes mja Palasta iel 11. 1911. V. Resslers un H. Johansons.

It k lni un negribgi jgendstils ieviess koka ku arhitektr. ajs ks retums

ir jgendstila liekti saspriegto lniju rotjumi, kas ne visai rti padodas kokmaterila
apstrdes patnbm. Stila formu izteiksmi lielkoties nosaka du apuvuma rakstura
varicijas vai ar balkonu margu un zelmiu dekoratvi aizpildjumi ar ariem
kokgriezumiem. Tdi ir raksturgi Alpu zemju tradicionlaj arhitektr, tpc ku, kuru
apdar izmantots ds pamiens, stilistikas apzmanai dakrt lieto terminu veices
vasarncu stils. Raksturgi t piemri ir virkne koka dzvojamo ku, kuras celtas pc
arhitekta J. Alka projektiem, piemram, Rg, Brvbas gatv 203 (1909) un Balasta
damb 38/40 (1907), k ar Bangerta kundzes nams (tagad Kuldgas Novada muzejs)
Kuldg, Pils iel 5 (20. gadsimta skums, P. M. Beri vai M. T. Beri). Jrmal das
kas veido pilstvides tlu. Jgendstila edevri starp koka km ir res nami Rg, Ropau
iel 15 (1911, J. Alksnis), Liepjas iel 7 (1908, E. Laube), Zvejnieku iel 5a (1909,
E. Laube; ka atjaunota 2005. gad pc Zaigas Gailes, Ivetas Cibules un Ingmra Atava
projekta), k ar pirts Lubnas iel 1/3 (1911, N. Jakovevs). o ku fasu preczo
arhitektonisko veidolu caurau bagtgs eometrisk esttik sakotu filigrnu
bvplastisko detau klsts. Vesel virkn jgendstila koka ku Liepj stila telpisks
formveides principi atspoguojas spcgi izvirztos, pln trapecveidgos erkeros,
piemram, Apu iel 9, Briu iel 29a, Da iel 5, Jrmalas iel 4, Krija Valdemra
iel 17 un 51, Rgas iel 21, Toma iel 60, 69 un 71 u. c.

Rga. res nams Balasta damb 38/40. 1907. J. Alksnis.

Rga. res nams Brvbas gatv 203. 1909. J. Alksnis.
Kuldga. Dzvojam ka Pils iel 5. 20. gadsimta skums. P. M. Beri vai M. T. Beri.
Rga. res nams Ropau iel 15. 1911. J. Alksnis.

Rga. res nams Zvejnieku iel 5a. 1909. E. Laube.

Rga. res nams Liepjas iel 7. 1908. E. Laube.
Rga. Dzvojam ka un pirts Lubnas iel 1/3. 1911. N. Jakovevs.
Liepja. res nams Krija Valdemra iel 51. 20. gadsimta skums.

Jgendstila formlaj daudzveidb savrupa vieta ir virknei sabiedrisko ku, kuras

20. gadsimta skum uzcla pc Rgas pilstas arhitekta Reinholda mlinga projektiem.
Ts izceas ar fasu apdari, kur mijkrtotas sarkano apdares ieeu virsmas ar gaia
apmetuma laukumiem. savdabgi romantisk stilistika tolaik bija diezgan izplatta
teritorij, kas aptver visu Baltijas jru. Formu valodas saknes tai sniedzas viduslaiku

bvmksl, dakrt t nebija tlu no neogotikas, tau kopum t bija pilngi laikmetga
arhitektra bez tieiem vsturiskiem prototipiem. o celtu apjomu krtojums parasti
atspoguo iekjo telpisko uzbvi, bet fasu apdar parasti tikpat k nav nekdu
ornamentli dekoratvu elementu. Tpc is sarkani-baltais stils patiesb ir viens no
daudzajiem jgendstila formlajiem paveidiem. aj manier pc R. mlinga projektiem
uzceltas trspadsmit skolas Rg, tostarp Augusta Deglava iel 3 (1908), Raa damb 1,
Telts iel 2a, Zelu iel 4 (visas 19101911), Baltaj iel 10 (19101911, paplainta
1937. gad pc arhitekta Ja Rengarta projekta), Gaujas iel 23 (19111912, paplainta
1926. gad pc arhitekta Ja Gaia projekta) un Kalnciema iel 118 (19121913), k ar
ugunsdzsju depo Hanzas iel 5 (1909), Pilstas I slimncas komplekss Pilsou iel 13
(19081914), genskalna tirgus Nometu iel 64 (1911; bvdarbi pabeigti pc Pirm
pasaules kara), pilstas kanalizcijas sistmas sku stacija Eksporta iel 2b (1908) un
citas celtnes. Viens no retiem s stilistikas piemriem rpus Rgas ir res nama Liepj,
Tirgou iel 22 stai, kuru fasde pavrsta uz Katou ielu.

Rga. Pilstas pamatskola Augusta Deglava iel 3. 1908. R. mlings.

Rga. Pilstas pamatskola Telts iel 2a. 19101911. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Baltaj iel 10. 19101911. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Raa damb 1. 19101911. R. mlings.

Rga. Pilstas pamatskola Krimuldas iel 2a. 19101911. R. mlings.

Rga. Pilstas pamatskola Zeu iel 4. 19101911. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Gaujas iel 23. 19101911. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Kalnciema iel 118. 19121913. R. mlings.

Rga. Pilstas pamatskola Patversmes iel 20. 19121913. R. mlings.

Rga. Pilstas pamatskola arlotes iel 8. 19121913. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Hmaa iel 2a.. 19121914. R. mlings.
Rga. Pilstas pamatskola Slvu iel 12. 19121913. R. mlings.

Rga. Ugunsdzsju depo Hanzas iel 5. 1909. R. mlings.

Rga. genskalna tirgus. 1911. R. mlings.
Liepja. Stallis Tirgou iel 22 (fasde Katolu iel). 20. gs. skums.

20. gadsimta skums bija laiks, kad mode arhitektr mainjs tik strauji k nekad
agrk, un ar jgendstilam drz vien rads zinma opozcija retrospektv neoklasicisma
veid. Klasisko formu valoda, kur parasti saskata neprejoas un mgas vrtbas, tie
vai pastarpint veid ir bijusi aprit vis jauno laiku stilu sistm, ieskaitot eklektismu,
tau ap 1910. gadu t kuva pai populra k apzints pretmets jgendstilam. Tiesa,
Latvij nav daudz ortodokslu neoklasicisma paraugu. Biek klasisko formu arsenla
elementi k savdabga nodeva mirka modei ieausti pc jgendstila mkslinieciskajiem
principiem veidotu ku fasu apdar.
Lielum lielk daa neoklasicisma paraugu koncentrta Rg. Viens no agrkajiem
s ievirzes darbiem ir Rgas Latvieu biedrbas nams Merea iel 13 (1909, E. Laube un
E. Pole), ko uzcla iepriekjs, 1869. gad pc J. F. Baumaa projekta uzcelts, bet 1908.
gad pilngi izdegus kas viet. kai ir klasisks pulta granta jonisku kolonnu ieejas
portiks un augsts trsstra zelminis, kura augj da zem neliela ovla loga izveidots
klasisks festons. Fasdes augdau rot gleznotja Jaa Rozentla veidoti krsaini panno,
kuros saret freskas un mozakas tehnik atveidoti alegoriski tli no senu teiksmu
pasaules. Centrlaj zelmin ir panno Spks, bet rizaltu priekas fasds Saules
sveiciens un Pie avota. Vl etri tipisk jgendstila formu manier veidoti simboliski
panno Mkslas, Zinbas, Zemkopba un Rpniecba rot rizaltu snus.

Rga. Rgas Latvieu biedrbas nams Merea iel 13. 1909. E. Laube un E. Pole.

Panno Spks, Saules sveiciens un Pie avota Rgas Latvieu biedrbas nama fasd. 1909. J. Rozentls.

Viens no nedaudzajiem ortodoksli monumentla neoklasicisma paraugiem ir

Hipotku bankas (tagad Latvijas Republikas rlietu ministrijas) nams Rg, Krija
Valdemra iel 3 (1913, A. Vite). Stingri simetriskaj fasdes kompozcij izceas varens
etrkolonnu jonisks portiks. Centrlais interkolumnijs taj ir platks nek maljie, un
logailas aiz t attiecb pret prjm ailm fasd ir nobdtas par puslmeni. Ts atiras
ar ar izmriem. Aiz m ailm ir kpnes: tdjdi iekj telpisks struktras
atspoguojuma princips celtnes rj tl nav upurts pieemts klasisks kompozcijas
trbas vrd. Klasisko izteiksmes ldzeku palete deva iespju rast iespaidgi
monumentlu, prestiu celtnes tlu tiei to, kas vajadzgs bankai k publiskas labkljbas
simbolam. Tpc lielk daa ap o laiku bvto banku veidotas neoklasicisma forms,
tiesa, parasti ts visai brvi interpretjot. Raksturgs piemrs ir Rgas 4. savstarpjs
kredtbiedrbas banka Brvbas iel 38 (19101911, E. Pole). To stenoja atbilstoi metam,
kas projektu konkurs bija ieguvis tikai ceturto vietu, toties vislabk atbilda pasttju
prasbai pc reprezentabla izskata celtnes. E. Poli bvmkslas vstur dakrt pieemts
uzskatt k prliecinou prstvi im arhitektras virzienam, kas rads k opozcija
jgendstilam krievu ampra stingrbas ietekmes veid.40 Ldzgs piemrs ir ar E. Poles
projekttais Rgas Amatnieku krjaizdevu kases bankas (tagad Latvijas Nacionls
bibliotkas) nams Krija Barona iel 14 (1910)

Rga. Bankas nams Krija Valdemra iel 3. 1913. A. Vite.

Rga. Bankas nams Brvbas iel 38. 19101911. E. Pole.
Rga. Bankas nams Krija Barona iel 14. 1910. E. Pole.

Vairki neoklasiski banku nami Rgas Latvieu amatnieku paldzbas biedrbas

krjkase Krija Barona iel 3 (1911), Rgas 5. savstarpjs kredtbiedrbas banka Smilu
iel 1 (1912) un Rgas Prdaugavas savstarpjs kredtbiedrbas bankai Kau iel 15
(1913) tapui ar pc arhitekta J. Alka projektiem. ka Krija Barona iel 3 atrodas
Elizabetes ielas str diagonli iepretim bankas namam Krija Barona iel 14. Ts divos
apakjos stvos bija tirdzniecbas un bankas telpas. Atbilstoi o telpu raksturam, ar to
logailas ir lielkas. Augjos stvos atrds oti lieli, labiekrtoti dzvoki. Viss ailstarps
no starpdzegas virs otr stva ldz pat klasisk rakstura vainagojoajai dzegai paceas
joniski pilastri. Virs dzegas gan Elizabetes, gan Krija Barona ielas fasds paceas
klasiski frontoni. Figurli cii to timpnos simboliz bagtbu un auglbu. Ldzga
simboliska nozme ir ar pilnbas ragiem un putto, kas iekomponti cios starp ceturt un
piekt stva logailm. Starp tre un ceturt stva logailm ir balustrdes. Kvartla stri
uzsver cilindrisks tornis, kuru vainago kupols. Viss is klasisko izteiksmes ldzeku klsts
40

Rutmanis, J. Latvieu arhitektra 19. un 20. gs. Mkslas vsture : I sjums. Arhitektra un tlniecba
(V. Purva visp. red.). Rga: Grmatu Draugs, 1934, 255. lpp.

izkrtots fasds pilngi atbilstoi kas raksturam un telpiskajai uzbvei, tdjdi atbilstot
jgendstila radoajiem principiem.
Elegant bankas nama Smilu iel 1 fasdes arhitektr domin statenisk
jgendstila izteiksme, kaut ar augjos stvus rot klasiskas puskolonnas ar korintiska tipa
kapiteiem. Divi apakjie, plai iestiklotie bankas telpu stvi apti ar pultu brnu
grantu. Ldzga arhitektra ir ar bankas kai Kau iel 15. T bija viena no pirmajm
celtnm Rg ar monolta dzelzsbetona karkasa konstrukciju. Tas deva iespju fasd
veidot oti auras ailstarpas. Ar eit strukturli skaidraj, statenisk jgendstila esttikai
atbilstoaj fasu kompozcij iekautas atsevias klasisks forms veidotas detaas.
Moderns kas pirmaj stv atrads veikali, otraj bankas operciju telpas, bet
augstk plai biroji. Tdi pat mksliniecisks izteiksmes pamienus, tikai atturgk un
nedaudz piezemtk veid J. Alksnis izmantojis ar das dzvojamajs ks, piemram,
Elizabetes iel 41/43 un Trbatas iel 53 (abas 1913).

Rga. Bankas nams Krija Barona iel 3. 1911. J. Alksnis.

Rga. Bankas nams Smilu iel 1. 1912. J. Alksnis.
Rga. Bankas nams Kau iel 15. 1913. J. Alksnis.
Rga. res nams ar veikaliem Trbatas iel 53. 1913. J. Alksnis.

Dzvojamo ku arhitektr tik klasisks neoklasicisms tikpat k nav sastopams.

Viens no nedaudzajiem izmumiem ir res nams ar veikaliem ertrdes iel 69/71 (1913,
J. Alksnis). Parasti to res namu fasdes, kas nosacti klasificjamas k neoklasicisma
piemri, iztlm neatiras no statenisk jgendstila paraugiem. Klasisko formu elementi
lielkoties ir brvi stilizti vai ar ir samr neliela izmra un iekauti kompozcijs, kas
nepavisam nav veidotas atbilstoi klasicisma principiem. Tdi, piemram, ir res nami
Rg, Antonijas iel 18 (1910, E. Pole) un 20 (1911, Nikolajs Nords), Brvbas iel 61
(1912, A. Vanags) un 103 (1914, A. Vite), Marijas iel 16 (1913, A. Vanags) u.c. Marijas
iel 16 ir vesels ku komplekss, ko t panieka vrd sauc par Upa pasu. Ts
zemesgabala telpisko sistmu veido caur varenu vrtu velvi pret ielu atvrtu un gleznaini
izkrtotu iekjo pagalmu virkne. Pagalmi ir publiska telpa ar veikaliem. Kompleksa
celtniecbu prtrauca pirmais pasaules kar, un to pabeidza no 1926. ldz 1930. gadam.
Klasisko formu arsenla pastarpintas atskaas jauamas ar vairku 20. gadsimta
skum celto vai pc 1905. gada postjumiem atjaunoto muiu piu arhitektr, toties
uzsvrti klasisk kompozcij veidotas daas sabiedrisks kas Latvijas mazpilsts un
laukos, piemram, Saviesgs biedrbas nams Rjien (1914, A. Vanags) un Viesgs
biedrbas nams Css, Raunas iel 12 (19131914, A. Malvess). Iespaidgs neoklasicisma
piemineklis ir Jaunjelgavas pilstas valdes nams Lpla iel 11 (1912) un Latvijas
Zemkopbas centrls biedrbas lauksaimniecbas skola Priekuos (1912, A. Vanags).

Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 69/71. 1913. J. Alksnis.

Rga. res nams ar veikaliem Antonijas iel 20. 1911. N. Nords.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 103. 1914. A. Vite.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 61. 1912. A. Vanags.

Rga. res nams ar veikaliem un pasu Marijas iel 16. 1913. A. Vanags.
Jaunjelgava. Pilstas valdes nams Lpla iel 11. 1912.
Priekui. Latvijas Zemkopbas centrls biedrbas lauksaimniecbas skola. 1912. A. Vanags.

Unikls jgendstila arhitektras piemineklis ir res nams ar veikaliem Rg, Miera

iel 5 (1912, arhitekti Aleksandrs mlings, Edgars Hartmanis un Viktors Unferhaus).
kas stilistika tlu apsteigusi savu laiku: ar uzsvrti horizontlo, galos noapaoto balkonu
krtojumu un lentveida logu motvu t tikpat k neatiras no raksturgajiem 20. gadsimta
divdesmito un trsdesmito gadu mijas funkcionlisma jeb moderns kustbas piemriem.
Fasu apdar nav nekdu ornamentu. Ar kas Vau iel 39 (1913, A. mlings), kas no
kdas senkas celtnes prbvta par tirdzniecbas namu ar noliktavm, fasd domin
horizontlas logu lentes. Tikpat msdiengi ir res nama ar veikaliem Avotu iel 2 (1911
1912, F. efels) divi apakjie stvi, kas pilngi saglabjui savu autentisko izskatu. s
celtnes ir uzskatms pierdjums tam, ka tiei jgendstils ir skotne visai msdienu
arhitektrai.

Rga. Darjumu kaVau iel 39. 1913. A. mlings

Rga. res nams ar veikaliem Miera iel 5. 1912. A. mlings, E. Hartmanis un V. Unferhaus.
Rga. res nams ar veikaliem Avotu iel 2. 19111912. F. efels.

3.2. Starpkaru perioda historisms un Art Deco

Art Deco bija savdabgs jgendstila atspulgs 20. gadsimta divdesmito arhitektr. Tam raksturga
pusapos vai cits eometrisks figrs ieraksttu, autainu un eksalttu, bet samr atturgu rotjumu
lietojums ku fasu vai iektelpu apdar. Tikpat raksturgas ir ar pldlnijas formas. Art Deco esttika
nereti atspoguojs ar ku apjomu veidol, arhitektonisko elementu krtojum kombinjot kontrastjoas
eometriskas formas. Raksturgs fasu mksliniecisks kompozcijas pamiens bija sk ritm krtoti
uzsvrti vertikli daljumi. Samr plai lietots elements bija ar nelielu paviljonu jeb laternu vainagots augsts
tornis jeb laterntornis. Tdus nereti veidoja gan bazncm, gan rtsnamiem, gan ar citu funkciju km. Art
Deco savu nosaukumu ieguva no Moderns rpniecbas un dekoratvo mkslu starptautisks izstdes, kura
notika 1925. gad Parz. stilistika aptvra ar lietii dekoratvo mkslu un izplatjs vis Eirop, tau
visvairk Art Deco celtu var atrast vipus Atlantijas okenam, it pai Amerikas Savienotajs Valsts.

Pirmais pasaules kar pilngi prtrauca jebkdu bvniecbu vis Latvij. Vairki
pckara gadi pagja, likvidjot kara postjumus. Celtniecba atdzvojs tikai ap 1925. gadu.
Tad vl nebija nostabilizjies kds konkrts jauns mkslas stils. Jgendstils aj laik bija
jau noiets vstures posms, tau pardjs atsevii stila recidvi, piemram, res nami ar
veikaliem Rg, Aleksandra aka iel 62 (1926, N. Nords) un Liepj, Kuru iel 23
(1931, M. T. Beri). Laika kontekst to var vrtt k historismu, kam atbilst vl daas
senko vsturisko stilu formu valod veidotas celtnes. Raksturgkie piemri ir kinotetris
Splendid Palace Rg, Elizabetes iel 61 (1923, F. Skuji) un savrupmja Rg, Aristida
Brina iel 3 (1931, A. Trofimovs).
Kinotetris Splendid Palace tiek uzskatts par skaistko kinotetri Eirop. Jau
celtnes ieejas portl ir pieteikta stilistikas tma rokoko. Dadiem stila gar
veidotiem arhitektoniskiem motviem bagtgi dekorta gan zle, kur ir vietas 890
skattjiem, gan balkona vestibils. Skulpturls palmas zl un daudzie stuka veidojumi ir
tlnieku R. Maura un J. Legzdia darbi, bet gleznojumu autors ir H. Grnbergs.
Savrupmju Aristida Brina iel 3 clis drzniecbas panieks un tirgotjs Krlis
Heinrihs Vgners 1876. gad pc R. Pflga projekta. 1931. gad t prdota tabakas
fabrikantam Zamuilam Maikaparam, kas to pilngi prbvjis pc arhitekta Aleksandra
Trofimova projekta. Skotnjs neorenesanses fasdes prveidotas gaisgs rokoko forms.
2000.2001. gad Maikapara nams pilngi restaurts, saglabjot visus vsturiskos
uzslojumus.

Liepja. res nams ar veikaliem Kuru iel 23. 1931. M. T. Beri.

Rga. res nams ar veikaliem Aleksandra aka iel 62. 1926. N. Nords.
Rga. Kinotetris Splendid Palace Elizabetes iel 61. 1923. F. Skuji.
Rga. Rg, Aristida Brina iel 3. 1876. R. Pflgs. 1931. A. Trofimovs.

Ties jgendstila pctecis, tau pilngi oriinla pardba divdesmito un ar

trsdesmito gadu mksl bija Art Deco. T piemri izkaisti pa visu Latviju. Ir celtnes, kuru
koptls veidots Art Deco gar, bet dakrt celtu arhitektoniskaj apdar ieaustas daas

raksturgas s stilistikas dekoratvs formas un elementi. Atsevios gadjumos tie lietoti

viengi iektelpu noformjum.
Raksturgs Art Deco piemrs ir telefonu centrles Rg, Krija Barona iel 69
(1928, arhitekts Dvids Zari). kas fasd virs rizalta paceas izliekts, plastiski krepts
zelminis, bet virs pirm stva logailm izveidotas zvaigveidgas linetes. Art Deco
formls valodas izjt veidotas ar ieejas durvju ailas apmales, kas atgdina
perspektvisku portlu. Ldzgi arhitektoniskie pamieni lietoti ar telefonu centrles un
pasta kas Rg, Briu iel 10 (1929, D. Zari; ka nedaudz prveidota, atjaunojot
20. gs. piecdesmitajos gados). Gandrz tds pat zelminis k telefonu centrlei Krija
Barona iel 69 ir dzvojamajai kai Rg, Brvbas gatv 413 (1929, arhitekts Osvalds
Tolmanis).
Dad veid interpretti Art Deco formlie elementi vai vienkri Art Deco
esttikai atbilsto izjt izkrtotas stiliztas detaas, kas patapintas no klasisko formu
arsenla, redzamas Ogres Tautas nama (1927, arhitekts Artrs Braunfelds), Rzeknes
tautas nama (1928, arhitekts Pvils Pavlovs), Brbeles lauksaimniecbas biedrbas
Trums (19251926, arhitekts Pvils Dreijmanis), Biernieku tuberkulozes sanatorijas
Rg, mera iel 2 (19261930, arhitekts Alfrds Grnbergs) un vairku citu ku fasu
apdar. Savukrt Vietalvas-Odzienas piensaimnieku sabiedrbas Bites kopmoderniecba
jeb pienotavas (1926, bvinenieris Pteris Elksntis) kas fasd dekoratvu detau nav
vispr, toties kopj mksliniecisk kompozcij jtama Art Deco visprj gaisotne.
Neliela s stilistikas prle ir bvtehnia Gustava Lenana imenes mja Valmier, Csu
iel 20, kas celta ap 1930. gadu pc panieka projekta.

Rga. Telefonu centrle Krija Barona iel 69. 1928. D. Zari.

Rga. Telefonu centrle un pasts Briu iel 10. 1929. D. Zari.
Rzekne. Tautas nams. 1928. P. Pavlovs.

Brbele. Lauksaimniecbas biedrba Trums. 19251926. P.Dreijmanis.

Vietalva. Pienotava Bites. 1926. P. Elksntis.
Valmiera. Vienimenes ka Csu iel 20. Ap 1930. G. Lenans.

Art Deco formu esttikai ties analogs ir Vcij un cits Eiropas zems izplattais t
sauktais neoekspresionisms, kas arhitektr atpazstams galvenokrt ar aktvu tumi
sarkanu klinkera ieeu lietojumu fasu apdar, k ar uzsvrti vertiklu, ritmisku

daljumu mkslinieciskaj kompozcij. Formu vertiklisms ir ar neatemama aizokena

Art Deco pazme. Rg viens no raksturgkajiem das arhitektonisks valodas piemriem
ir Tautas nams, tagad Latvijas Arodbiedrbu biroju ka Rg, Bruinieku iel 29/31 (1929,
arhitekti Alfrds Karrs un Kurts Betge). kas ekspresionistisko apjomu vainago
laterntornis motvs, kas taj laik bija izplatts visas Eiropas bvmksl. Laterntori ir ar
Evanliski luterisks bazncas imnzijai (tagad Rgas Angu imnzijas) kai Rg,
Zvrdes iel 1 (1932, bvinenieris Andrejs Kze), bijus tipogrfijas Segoda celtnei
Rg, Dzirnavu iel 57 (1939, arhitekts Alfrds Birkhns), 15. maija pamatskolai (tagad
Jelgavas Valsts imnzijai) Jelgav, Mtera iel 44 (1937, arhitekts Valdis Zbauers),
Rjienas Pilstas valdes namam Rjien, Raia iel 3 (1935, arhitekts Aleksandrs
Klinklvs), k ar vairkm kulta celtnm Romas katou Svt Igncija Lojolas bazncai
Aknst (1937, P. Pavlovs), Romas katou Svt Jzepa bazncai Rg, Mea prospekt 86
(19351940, arhitekti Indriis Blankenburgs un Karolis Reisonas; tora bve pabeigta
2004. gad), Litenes kapliai (20. gadsimta trsdesmitie gadi) u. c.

Rga. Tautas nams Bruinieku iel 29/31. 1929. A. Karrs un K. Betge.

Rga. Tipogrfijas nams Dzirnavu iel 57. 1939. A. Birkhns.
Rga. Evanliski luterisks bazncas imnzija Zvrdes iel 1.1939. A. Kze.
Jelgava. Skola Mtera iel 44. 1937. V. Zbauers.

Rjiena. Pilstas valdes nama Rjien, Raia iel 3. 1935. A. Klinklvs.

Aknste. Romas katou Svt Igncija Lojolas baznca. 1937. P. Pavlovs.
Rga. Romas katou Svt Jzepa baznca Mea prospekt 86. 19351940. I. Blankenburgs un K. Reisonas.
Litene. Kaplia. 20. gs. trsdesmitie gadi.

Uzsvrti vertikla mksliniecisk kompozcija Art Deco izteiksm sastopama

visdadko funkciju celtns. Tda, piemram, ir gan bijus Rgas Tirdzniecbas bankas
ka Rg, Smilu iel 1 (1929, P. Mandeltams), gan res nami Rg, ertrdes iel 27
(1934, bvinenieris Teodors Hermanovskis) un Bruinieku iel 45 (1929,
T. Hermanovskis) un 67 (1929, bvinenieris Krlis Kavenieks), gan Balbinovas
Vissvts Trsvienbas katou baznca Indr (19351940, P. Pavlovs; bazncas tori

palikui neuzcelti). Apaloka arkas virs logu un durvju ailm un kpjos apaloka
arkatras bazncas fasdes zelmin var raist asocicijas ar neoromniku vai apaloka
stilu, tau kompozcijas kopjo proporciju struktra jauami norda uz celtnes stilistisko
piekritbu Art Deco.
Bez uzsvrtas vertiklittes fasu mkslinieciskaj tl Art Deco arhitektras
formlo klieju klst ir ar pln trsstraini vai trapecveida erkeri, apaas logailas, lzeni
pakpjveida vai stvi zig-zag kontras zelmii, dadi autnainu vai, glui pretji,
pldlnijas formu izvirzjumi un logu spraiojums rombisk vai lauztu lniju daljum, k
ar ailas ar trapecveida augdam, kas parasti ir proporcijs daudz augstkas nek
nacionlaj romantism izplatts ailas ar augdas noauptajiem sniem. is formu
arsenls bez jau mintajiem T. Hermanovska projekttajiem res namiem redzams vl
virkn via darbu, piemram, vienimenes mjs Rg, Mazaj Nometu iel 6 un Ojra
Vciea iel 33 un Ogr, Kalna prospekt 3 (visas 1927), viesnc Tlava Rjien, Rgas
iel 12 (1939), Jumpravas Evaliski luteriskaj baznc (1939, bazncas tornis nav
saglabjies), kinotetr Daile Rg, Krija Barona iel 31 (19361937) u. c. Vienlaikus
ar agrkajiem T. Hermanovska darbiem, 1927. gad, stenots ar viens no pirmajiem
arhitekta O. Tlmaa projektiem dzvojam ka ar aptieku Rg, Nometu iel 60.
neliel cia pa Prdaugavas centr ir hrestomtisks Art Deco formu valodas piemrs.

Rga. Tirdzniecbas bankas ka Smilu iel 1. 1929. P. Mandeltams. Kopskats un projekta perspektva.
Rga. res nams ar veikalu Bruinieku iel 67. 1929. K. Kavenieks.
Indra. Balbinovas Vissvts Trsvienbas baznca. 19351940. P. Pavlovs.
Rga. res nams ar veikaliem Bruinieku iel 45. 1929. T. Hermanovskis.

Rga. Vienimenes mja Mazaj Nometu iel 6. 1927. T. Hermanovskis.

Ogre. Vienimenes mja Kalna prospekt 3. 1927. T. Hermanovskis.
Rga.. O. Tlmanis.

Samr izplatts Art Deco mksliniecisks kompozcijas pamiens bija nelielu

dekora elementu vai sku ailu k kontrastainu, dekoratvu plankumu samr brvs
izkrtojums uz lielm, gludm virsmm. Savdabga pamiena ilustrcija ir viens no
skaistkajiem Latgales koka dievnamiem Pildas Svt Ptera un Svt Pvila katou
baznca (19221926). Samr atturga ir bazncas telpnes apdare, tau ar te, it pai griestu

plaku savietojum, skaidri jtams Art Deco stilistikas pieskriens. Cit mrog, un
pavisam cit piestinjum tas izvrsts Liepjas Mrtia Lutera luteru baznc
Jaunliepj, Jelgavas iel 62. To ska celt 1914. gad pc projekta, ko 1912. gad bija
izstrdjis K. E. Strandmanis, bet darbus prtrauca Pirmais pasaules kar. 1923. gad
konstatts, ka sienas uzmrtas 4 m augstum.41 Darbus atska 1924. gad pc
bvineniera Aleksandra Zrensena izstrdta jauna projekta. 1930. gad bvvadbu
prma Liepjas bvinenieris Georgs Malms.42 Pirmais dievkalpojums baznc noticis
1931. gad, baznca iesvtta 1934. gad, bet tornis iecertaj augstum t ar palicis
nestenots. Telpn Art Deco izteiksm uzrun gan milzgs prseguma velves virsmu
rombiskais rtojums, gan altra rentabla siluets, gan luktu balstu kapiteu ornamentlie
rotjumi.

Pilda. Svt Ptera un Svt Pvila katou baznca. 19221926. Kopskats un telpne.
Liepja. Liepjas Mrtia Lutera luteru baznca Jelgavas iel 62. 1924. A. Zrensens. Telpne.

Daudzu celtu iektelps Art Deco eometrisk ornamentl valoda skan kpu
margu rakstos, zvaigveidgs vai starveidgs griestu rozets vai lielkos reljefos
veidojumos, bvapkalumos, k ar mbels, gaismas ermeos un citos telpu iekrtas
priekmetos. Absolts Art Deco ansamblis ir Latvijas zle Tautu Savienbas pil (tagad
ANO dienestu k) env. ka bvta 1929.1938. gad pc projekta, kuru izstrdja
starptautisks arhitektu kolektvs Carlo Broggi (Itlija), Julien Flegenheimer (veice),
Camille Lefvre (Francija), Henri-Paul Nnot (Francija) un Joseph Vago (Ungrija). Katra
Tautu savienbas dalbvalsts deva savu pienesumu milzgs celtnes tapan. Latvijas zli
izveidoja 1928. gad pc arhitekta Aleksandra Birzenieka projekta. Telpas preczs
eometrisks forms veidotaj, vizuli pasmagaj apdar jauamas ar latvieu
etnogrfisko rakstu atskaas.
Spilgti Art Deco iektelpu apdares piemri ir ar tagadjs Latvijas Hipotku
bankas Rg, Doma laukum 4 operciju zle (1926, arhitekts Arnolds Maidelis), virkne
iektelpu Vienbas nam Daugavpil, Rgas iel 22a (19361937, arhitekts Verners
Vitands) un Jauns pils (tagad pilstas dome) Siguld, Pils iel 16, kas 1937. gad pc
A. Birkhna projekta prbvta Rakstnieku Pils vajadzbm, iektelpas. Tajs ir pc
Niklva Strunkes skicm izgatavotas intarsijas un P. Vasaria veidots kamns. N. Strunkes
vitra Uz skolu, kas atrodas virslog virs galvens ieejas durvm Andreja Pumpura
pamatskol Rg, Maskavas iel 197 (19341937, arhitekts Jnis Rengarts), ir Art Deco
41
42

Latvijas Valsts vstures arhvs, 6343. fonds, 8. apraksts, 323. lieta, 1. lapa.
Turpat, 9. lapa.

grafisks valodas ikona. Vitru, intarsiju un citu apdares elementu grafiskais izpildjums
un ornamentlais raksturs iemieso taj laik visai populro latviskuma ideju.

enva. Latvijas zle Tautu Savienbas pil. 1938. A. Birzenieks.

Sigulda. Rakstnieku pils. 1937. A. Birkhns. Kamns (V. Vasari) un zle (N. Strunkes intarsijas).

Rga. Andreja Pumpura pamatskola Rg, Maskavas iel 197. 19341937. J. Rengarts. Vitra (N. Strunke)
un fasdes fragments.
Rga. Kinotetra Palladium Marijas iel 21 skattju zle. 1925. P. Dreijmanis. (Nav saglabjusies)

Viens no efektgkajiem Art Deco darbiem Latvij bija kinotetra Palladium

skattju zles apdare (1925, P. Dreijmanis), kas gan nav saglabjusies, jo zle pilngi
izdega Otr pasaules kara laik. darba autors arhitekts Pvils Dreijmanis, kas tolaik bija
ar Rgas Pilstas bvju valdes prieknieks, tika pieskatts individulistiem. T viu
1935. gad, mindams klasifict Latvijas arhitektras t laika stilistisks pardbas,
nosauca arhitekts Jnis Rutmanis. ie individulisti, viaprt, nododoties izdomas
romantikai un savdu formu organizanai.43
Pc P. Dreijmaa projektiem divdesmito gadu nogal virkne ku, un vism ir
vismaz pa kdam arhitektonisks apdares elementam Art Deco izteiksm. Skolas
Bolderj, Miglas iel 9 (19261929) galvenaj fasd ritmiski krtoti aplikatvi trsstra
rsgriezuma pilastri. Ieejas lieveni izce ar bumbm vainagoti stabi, starp kuriem stiepjas
autaini reljefa frze.
stenojot Rgas pilstas pavaldbas dzvoku bvniecbas programmu, pc
P. Dreijmaa projektiem uzcla rindu mju kompleksus Liepjas iel 40 (1925) un Ropau
iel 130/138 (19261927). Liepjas iel uzcla 11, bet Ropau iel 5 sedzvoku rindu
mjas. Art Deco formas visuzskatmk atspoguojas o ku zelmios.
43

Rutmanis, J. Op. cit., 257. lpp.

No 1924. ldz 1930. gadam tika uzcelts Rgas Centrltirgus, kura autori ldz ar
P. Dreijmani bija arhitekts P. Pavlovs un inenieri Vasilijs Isajevs un Georgs Tolstojs. Tas
joprojm ir viens no lielkajiem un modernkajiem tirgus kompleksiem pasaul, kas uz
ilgiem laikiem pieders redzamkm celtnm, ko latvieu valsts galvas pilsta clusi un
cels savm vajadzbm.44 Piecu tirdzniecbas paviljonu kopj platba ir ap 15 000 m, bet
lielkajam, skotnji vairumtirdzniecbai domtajam 5000 m. Zem visiem paviljoniem
ir pagrabi ar noliktavm un saldtavm. Pagrabus savieno tunei, kas zem ielas lmea iziet
ar uz kanlmalu, nodroinot rtu preu piegdi tiei noliktavs. Piegde bija paredzta ar
no dzelzcea estakdes otr stva lmen. Paviljonu prsegumi veidoti metla lokveida
kopu konstrukcijs, kas Pirm pasaules kara laik bija izmantotas cepelnu angros
Vaiod. Visu piecu paviljonu gala fasu siluets atspoguo celtu telpiski konstruktvo
uzbvi, tau to mkslinieciskais veidols un apdare silueta lauzt kontra, uzsvrti
vertiklie iestiklojumu daljumi un fasu snu virsmu plastiski autainais
uzirdinjums ir raksturgi Art Deco izteiksmes simboli.
Viens no pazstamkajiem P. Dreijmaa darbiem ir pilstas pavaldbas celt
dzvojam ka jeb t saukta blokka Rg, Auseka iel 3 (1927). kas kopum
funkcionlisma valod veidotaj fasu arhitektr organiski iekautas atsevias
ekspresvi autainas vai liektas Art Deco formas. kas skulpturlos rotjumus veidojis
tlnieks Rihards Maurs.

Rga. Skola Miglas iel 9. 19261929. P. Dreijmanis.

Rga. Centrltirgus. 19241930. P. Dreijmanis, P. Pavlovs, V. Isajevs un G. Tolstojs.

Rga. Rindu mjas Liepjas iel 40. 1925. P. Dreijmanis.

Rga. Blokmja Auseka iel 3. 1927. P. Dreijmanis.

Art Deco formu valoda gja roku rok ar starpkaru period joprojm populro
latvisks arhitektras radanas ideju. Daudzs iektelpu apdars un aprkojum t
stenojs tautas lietiaj mksl izplattu formu un motvu interpretcijs vai tautisko
rakstu lietojum. T laika periodik atrodami gandrz visu pazstamko arhitektu izteikumi
44

rends, P. Rgas moderns sabiedrisks celtnes. Senatne un Mksla, 1936, Nr. 3, 160. lpp.

par latviskuma jautjumiem. Pauls Kundzi aicinja studt vsturisko mantojumu, kas
auj dzii un ciei ieskatties tautas bvmkslas izpratn un noder par brnigi auglgu
ierosinjumu ar jaunu formu mekljumos.45 Pc via domm arhitektras stils top
nacionls, ja taj organiski un mkslas zi pilnvrtgi izpauas tautas patnj garg un
saimniecisk struktra.46 Ar E. Laubes publikcijs latviski nacionl gara jautjums
apsplts visdadkajos locjumos. Latviskas arhitektras radana, viaprt, esot
iespjama, pastvgi ptot Latvijas btbu, cenoties iedziinties Latvijas gar , lai ar to
savukrt apgarotu radmo arhitektonisko darbu.47 Vi nenogurdams atkrtoja: uzemot
senatnes latviskuma garu, ms stiprinm ar msu tagadjos latviskos spkus un, ja
konstruktvs arhitektras objektus apgarosim ar latvisku garu piemrot izpausmes veid,
tad radsies patnji latvisks konstruktvs arhitektras stils.48 E. Laube piedvja
analogs frzs ietrptas receptes ar latviskas funkcionls, materils, dabas, vstures,
tradciju, persong, tautas un pat latviska internacionl arhitektras stila ieganai. K
vienu no iespjm iegt nacionlu arhitektru vi saskatja ar klasisko formu arsenla
izmantoanu: ..latviskais skaistuma izpauas moderns celtns gan vienkros, atturgos
veidojumos, gan ar saretks eiropeisks klasikas forms.49
Vispatnjk klasisko izteiksmes ldzeku arsenla nevstoo vrtbu
interpretcijas, nacionls arhitektras idejas un Art Deco formu valodas sintze bija
portiki ar uzsvrti tievm un augstm liel ordera kolonnm. das kolonnas asocijas ar
dorisk ordera prototipu koka variant, kura attls atrasts uz kdas grieu vzes un
reproducts daudzs arhitektras vstures mcbu grmats, bet latvieu tautas celtniecb
koks vienmr ir bijis galvenais bvmaterils. Tdi portiki ir, piemram, vienimenes kai
Rg, Poruka iel 14 (1931, arhitekts Haralds Kundzi), Dzintaru koncertzlei Jrmal,
Turaidas iel 1 (1936, arhitekts Viktors Mellenbergs), Ikiles evaliski luteriskajai
bazncai (1933, P. Kundzi), vairkiem paviljoniem Zemgales novada izstd Jelgav, no
kuriem Latvijas banku paviljons (1937, P. Kundzi) k kultras nams Rota Garozas
iel 15 ir saglabjies vl odien, u. c. celtnm. Tievie stabi dakrt tika veidoti tautas
celtniecb satopams stabu forms, bet nereti bija samrti ekspresvi salauzt Art Deco
kompozcij.

Rga. Vienimenes ka Poruka iel 14. 1931. H. Kundzi.

Jrmala. Dzintaru koncertzle Turaidas iel 1. 1936. V. Mellenbergs.
Ikile. Evaliski luteriskaj baznca. 1933. P. Kundzi.
Jelgava. Bijuais Latvijas banku paviljons Zemgales novada izstd Garozas iel 15. 1937. P. Kundzi.
45

Kundzi, K. Lauku tautas nami. rpusskolas izgltba, 1929, Nr. 1, 19. lpp.
Kundzi, P. Piezmes par latvju arhitektru. Students, 1935, 1. februr.
47
Laube, E. Latvijas arhitektras radana. Latvijas Vstnesis, 1922, 28. sept.
48
Laube, E. Latviskais arhitektras stils tagadn. Dzvei pretim (krtojis Lgotu Jkabs), Rga: Izgltbas
min. mcbu ldz. nod., 1936, 228. un 230. lpp.
49
Laube, E. Kas ir latviskais skaistums? Senatne un Mksla, 1939, Nr. 3, 47. lpp.
46

3.3. Funkcionlisms jeb Modern kustba

Funkcionlisms bija noteicoais stils vis 20. un 30. gadu arhitektr. To mdz saukt ar par
moderno kustbu (Modern Movement jeb sasinjum MoMo), jauno lietibu, internacionlo stilu vai
avangardu. Pazstami ar citi nosaukumi, piemram, konstruktvisms, ar ko laikabiedri domja kaut ko tdu,
kas ir veidoans stadij vai vl tiek konstruts.
Funkcionlisms pilngi atteics no ornamentliem rotjumiem, t bija tru plaku un apjomu
mksla. stila celtnes atiras ar spcgi artikultu, kubisku bvermeu krtojumu, plakaniem jumtiem,
horizontlm logu lentm un plaiem iestiklojumiem, kas parasti kontrast ar dominjoo kompozcijas
horizontalitti, tau o celtu arhitektr nereti iekauti ar atsevii Art Deco elementi. Par pau pirmo
funkcionlisma celtni mdz uzskatt rderes namu Utreht, Holand (1924, arhitekts Gerits Ritvelds), bet
stila ikona ir Bauhaus mkslas skolas ka Desav (1925). Das zems funkcionlismu pat sauc par
Bauhausa stilu.
Spcgs impulss funkcionlisma celtu apjomu kompozcij izplattajam kubisko apjomu kontrasta
principam vis Eirop bija Hilversumas pilstas (Nderland) arhitekta Vilema Marinusa Dudoka dairade.
aj pilst pc via projektiem uzcelta virkne skolu, slavenais pilstas Rtsnams un citas celtnes. Vism
tm ir dinamisks, horizontli izstieptu apjomu krtojums, kur izceas uzsvrts tornis, uzturot ar dialogu ar
Art Deco mksliniecisko valodu.
20. gadsimta vidu mdz dvt par meistaru laikmetu arhitektr, un visi slavenkie t laika
arhitektras meistari savu profesionlo karjeru ska k funkcionlisma pionieri. Tds bija gan Bauhaus
kas autors Valters Gropiuss (Walter Gropius), gan Lekorbizj (Le Corbusier), kura darbi izceas ar
gleznaini skulpturlu ekspresiju, gan Ludvigs Mss van der Roe (Ludwig Mies van der Roe) ar savu
platonisko saukli mazk ir vairk (less is more), gan Alvars lto (Alvar Aalto). Via somiski atturg, bet
elegant bvmksla ir vides konteksta izjtas paraugs.

Latvij pirms funkcionlisma jeb moderns kustbas celtnes pardjs Rg 1926.

1927. gad tikai pris gadu pc paiem agrkajiem stila pieminekiem Eirop. Viens
no jaun stila pionieriem un ragkajiem meistariem bija bvinenieris Teodors
Hermanovskis. Jau laikabiedru skatjum vi ieveda pie mums jaunu virzienu.50
Agrkais via darbs arhitektr ir res nams ar veikaliem Marijas iel 8 (1926), kam blakus
atrodas vl viens via projekttais nams Marijas iel 6 (1928). Abu ku spcgi artikults
fasds risintas funkcionlisma tro plaku mkslas gar, bet Marijas iel 8 tomr
vairk jtama Art Deco izsmalcinto formu esttika, ldzgi via celtajai vienimenes
dzvojamajai mjai Mazaj Nometu iel 6. T atrodas vien no iespaidgkajiem
funkcionlisma ku puduriem. Taj visas kas Ojra Vciea iel 11 un 13/13a (1931) un
Mazaj Nometu iel 2 (1930), 4 (1928) un 6 pc T. Hermanovska projektiem clis
Rgas un apkrtnes dzvoku kooperatvs, piesaistot ku panieku ldzekus. Ar savu
kubisko bvmasu salikumu gandrz visas ts ir hrestomtiski stila formveides paraugi.
Dvu mja Ojra Vciea iel 13/13a dau sava skotnj arma zaudjusi sedesmitajos
gados, kad tai, pielgojot zintniska institta vajadzbm, uzbvti divi augjie stvi. ka
atjaunota un vlreiz prbvta par biroju namu 1999. gad. Ojra Vciea iel atrodas vl
vairkas pc T. Hermanovska projektiem celta tipiskas funkcionlisma stila vienimenes
mjas.
Vienimenes dzvojams mjas, k ar t saukts mazimeu mjas, kurs bija ne
vairk k 4 dzvoki, ap 20. gadsimta divdesmito un trsdesmito gadu miju bija jaun
arhitektras stila funkcionlisma spcgkais attstbas virztjspks. Rg, Meapark ap
o laiku uzcelts ap 180 , bet Teikas rajon, kuru ska apbvt 1930. gad, ldz
50

Latvju darbinieku galerija. Rga, 1925, 50. lpp.

1939. gadam vairk nek 500 du ku. 58 (!) kas Teik uzceltas pc
T. Hermanovska projektiem, tostarp virkne trsstvu res namu Rg, Brvbas gatv, res
nams ar aptieku Brvbas gatves un Zemitna laukuma str (Brvbas gatv 308, 1931) un
res nams ar kinotetri Teika Zemitna laukum 2 (1933).
T. Hermanovska darbu klst ir vesela virkne tipisku funkcionlisma celtu ar
vairk vai mazk uzsvrtu kubisku bvapjomu krtojumu, horizontliem lentveida logiem
un nereti vienlaidus iestiklotm, vertiklm kpu telpu ailm. Tdi ir res nami Rg,
Nometu iel 9 (1929; iepretim, Nometu iel 10, atrodas vl viena raksturga
funkcionlisma ka, kas celta 1933.1934. gad pc V. Dambrna projekta), Strlnieku
iel 3 (1929), Elizabetes iel 14 (1930), Stabu iel 4 (1932) u.c. Pdjais ir kanoniski
tras funkcionlisma izteiksmes paraugs. Raksturgkie stila formu valodas elementi aj
k ir stra logi un uzsvrti horizontli, ar apjomgiem erkeriem sabloti balkoni.

Rga. Vienimenes ka Ojra vciea iel 23. 1931. T. Hermanovskis.

Rga. Dvu ka Ojra Vciea iel 13/13a. 1931. T. Hermanovskis.
Rga. res nami ar veikaliem Strlnieku iel 3. 1929. T. Hermanovskis.
Rga. res nami ar veikaliem Marijas iel 8 (1926) un 6 (1928). T. Hermanovskis.

Rga. res nams ar veikaliem Elizbetes iel 14 .1930. T. Hermanovskis.

Rga. res nams ar veikaliem un kinotetri Zemitna laukum 2. 1933. T. Hermanovskis.
Rga. res nams ar veikaliem Nometu iel 9. 1929. T. Hermanovskis.
Rga. res nams ar veikaliem Stabu iel 4. 1932. T. Hermanovskis.

Erkeru un balkonu sasaistjums, uzsvrta horizontalitte, kas kontrast ar izteikti

vertikli veidotiem iestiklojumiem, k ar balkoni, kas apliec kas stri, ir funkconlisma
izteiksmes ldzeku paletes simboli. Tas viss uzskatmi redzams vien no izcilkajiem un
ar agrkajiem stila pieminekiem biroju un dzvoku nam ar veikaliem Rg, Elizabetes
iel 51, (1928, arhitekts Pauls Mandeltams). Skotnji k bija ameriku automobiu
veikals ar lielu noliktavu pagalma sprna apakjos stvos. Pc P. Mandeltama
projektiem uzcelti ar res nami ar veikaliem Rg, Stabu iel 47 (1928), Bruinieku iel 40
(1929) un 49 (1932), Brvbas iel 97 (1934), vienimenes dzvojam mja Mea

prospekt 40 (1930), tirdzniecbas nams Krija Barona iel 44 (1938) un citi

funkcionlisma arhitektras kanoniski paraugi.

Rga. Biroju un res nams ar veikaliem Elizbetes iel 51. 1928. P. Mandeltams. Projekta perspektva un
kopskats.
Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 97. 1934. P. Mandeltams.
Rga. res nams ar veikaliem Bruinieku iel 49. 1932. P. Mandeltams.

Noapaoti ku stri vai erkeri, kas parasti kontrast ar gludm, horizontli vai, glui
pretji, vertikli daltm virsmm, ir raksturgks pazmes vairkm izcilm
funkcionlisma celtnm, kuras tapuas pc pazstamo stila meistaru Alfrda Karra un
Kurta Betges projektiem. Spos funkcionlisma formu valodas paraugs viu izpildjum ir
Latvijas Grmatrpnieku arodapvienbas nams Rg, Lpla iel 43/45 (1930). kas
spcgaj fasdes plastik domin ar masvu erkeri sablotu balkona lenu motvs.
Balkonu parapetu rievojums un stru ieliekums uztur dialogu ar Art Deco esttiku.
Apakjos stvos bija biroji, saviesgas telpas, sanksmju zle un veikali, bet augjos
dzvoki.
Viens no spilgtkajiem A. Karra un K. Betges darbiem un ievrojamkajiem
funkcionlisma stila pieminekiem Rg ir bijuais Latvieu akciju bankas (tagad SEB
bankas Rdzenes fililes) nams Kau iel 13 (1931). Celtne veidota dzelzsbetona un
trauda karkasa konstrukcij, bet fasdes aptas ar mkslgu akmeni. No ielas lmea
monumentlas kpnes ved puslmeni augup uz operciju zli, kura atrodas virs bankas
seifa. Ar kas mksliniecisko tlu sasaucas abu meistaru projekttais biroju un dzvoku
nams ar kinotetri Vau iel 9 (1935). Viu darbi ir ar res nami ar veikaliem Kau iel
4 (1934) un Trbatas iel 46 (1935), k ar vairkas vienimenes mjas Meapark.

Rga. Latvieu akciju banka Kau iel 13. 1931. A. Karrs un K. Betge.
Rga. Biroju un dzvoku nams ar kinotetri Vau iel 9. 1935. A. Karrs un K. Betge.
Rga. res nams ar veikaliem Trbatas iel 46. 1935. A. Karrs un K. Betge.
Rga. Latvijas Grmatrpnieku arodapvienbas nams Lpla iel 43/45. 1930. A. Karrs un K. Betge.

Funkcionlisms visai spcgus vaibstus ir ievilcis ne tikai Rgas arhitektoniskaj

sej, bet atstjis pdas gandrz viss Latvijas pilsts un ar lauku vid. stila darbi
atrodami faktiski visu Latvijas pirm neatkarbas laika arhitektu dairad. Piemram,
Latvija Pasta un telegrfa departamenta arhitekta Dvida Zaria izpildjum hrestomtiski
funkcionlisma paraugi precz stila formu izteiksm ir ne tikai vairkas celtnes Rg,
tostarp telefonu centrle Audju iel 15 (1935), pasts un telefonu centrle Kokneses
prospekt 15 (1931) un res nams ar veikaliem Kalnciema iel 39b (1931), bet ar pastu
kas, telefonu centrles un sakaru sistmas objekti vis Latvij, piemram, Aizput,
Kuldg, emeros, Jelgav, Dzrben, Vestien un citur.

Rga. res nams ar veikaliem Kalnciema iel 39b. 1931. D. Zari.

Rga. Telefonu centrle Audju iel 15. 1935. D. Zari.
Jelgava. Pasts Raia iel 14. 1938. D. Zari.

Aizpute. Pasts Zvaigu iel 2. 1930. D. Zari.

Dzrbene. Pasts. 20. gadsimta trsdesmitie gadi. D. Zari.
Vestiena Pasts. 20. gadsimta trsdesmitie gadi. D. Zari.
Kuldga. Radio raidstacija. 1936. D. Zari.

Viens no funkcionlisma arhitektras skakajiem aizstvjiem Latvij bija

Aleksandrs Klinklvs, kur savu profesionlo kvalifikciju Latvijas Universitt ieguva
1930. gad, bet jau drz kuva pazstams ar domstarpbm starp sevi un vecks paaudzes
prstvjiem, kuri it k via darbbai liekot priek visdus rus.51 Netika stenots
via projekts Studentu namam Rg, ko pavadja vairki skandli, tau Rg ir vesela
virkne pc via projektiem tapuu funkcionlisma stila celtu, piemram, firmas
Hoffmann & Co kantoru un raoanas ka Miera iel 25 (1931), Latvijas Sarkan Krusta
ortopdisks darbncas Prnavas iel 62 (1933; 20. gadsimta septidesmitajos gados kai
uzbvti vl divi stvi), medicnas msu skola Ja Asara iel 5 (1936), V. uzes fabrikas
ka Artilrijas iel 53 (1934) u. c. Pa pilstas centr paceas divi lepni res nami
A. Rudza nams Elizabetes iel 65 (1931) un L. Neiburga nams Brvbas iel 38 (1934).
A. Klinklvs darbojs k Latvijas Sarkan Krusta resora arhitekts, un pc via projektiem
uzcelta virkne medicnas iestu vis Latvij, piemram, lipgo slimbu nodaa Rzeknes
51

Br. Aug. Ciemos pie studentu nama projekta autora arh. Klinklva. Pdj Brd, 1933., 5. august.

slimnc (1933), Limbau slimnca (19361937) u.c. Viena no ievrojamkm

A. Klinklva celtnm ir Trvetes sanatorija (19301934, kop ar arhitektu Ansi Kalniu)
liela un savam laikam neparasti moderna, Latvijas lauku ainav unikla bve. T veidota
dzelzsbetona karkasa konstrukcij. Garo lentveida logu pldumu celtnes vidus da
prtrauc efektgs, pln pusapa formas rizalts, kas ir ne tikai telpisks kompozcijas, bet
ar funkcionls akcents: aj viet visos trs celtnes stvos atrodas pacientu dncas un
atptas telpas. dienus no cokolstv izvietots virtuves tur nogd ar pau liftu.
Aizmugures sprnos izvietotas rstniecisks telpas. Galu kpu telpu rsienas rot
mkslg akmens mas veidoti cii, kuros attlota rstniecbas tma (tlnieks
K. Zemdega).

Rga. res nams ar veikaliem Elizabetes iel 65. 1931. A. Klinklvs.

Rga. res nams ar veikaliem Brvbas iel 38. 1934. A. Klinklvs.
Rga. Sarkan Krusta Medicnas msu skola Ja Asara iel 5. 1936. A. Klinklvs.

Rzekne. Lipgo slimbu nodaa pilstas slimnc. 1933. A. Klinklvs.

Limbai. Slimnca. 19361937. A. Klinklvs.
Trvete. Sanatorija. 19301934. A. Klinklvs un A. Kalni.

Funkcionlisms k inovatva pardba arhitektr ir iemiesojies ne vien vien

veselbas kopanas iestd vis Eirop. Alvara lto bvto sanatoriju Paimio,
Somij (19291933) pazstamais arhitektras teortiis Zigfrds Gidions ir nosaucis par
vienu no trim msdienu pasaules brnumiem. Samr ticams, ka ts veidolu iespaidojis cits
moderns kustbas meistardarbs Zonnestraal (Saulstaru) sanatorija pie Hilversumas,
Nderland (1927, arhitekti Johanness Daikers un Bernrs Biov). aj pat laik ar
Latvij tapa nozmga celtne ar tdu pat nosaukumu Saulstari kooperatvo un
sabiedrisko organizciju darbinieku atptas nams - sanatorija (tagad Specializtais socils
aprpes centrs) Ogr, Saulstaru iel 2 (19281930, arhitekts Krlis Bike). kas precz un
lieti arhitektra varbt neizceas ar ekstravagantu izskatu, toties aptver visu
funkcionlisma izteiksmes ldzeku paleti. Gan fasds, gan iektelps domin gludas
plaknes, plai iestiklojumi un horizontli daljumi, ar kuriem kontrast kpu telpas
vertiklie logi. Celtnes aprkojum bija ievrotas moderns higinas prasbas un lietotas
inovatvas tehnoloijas. Celtnes vidj da, piemram, bija solrijs ar ultravioletos starus

caurlaidgiem un griestos iebdmiem iestiklojumiem. Kanoniski funkcionlisma piemri

medicnas iestu arhitektr ir ar Strdnieku slimokases ambulances, biroju un prvaldes
ka Rg, Lpla iel 38 (1937) un Dr. Jkaba Nmaa brnu klnika Daugavgrvas iel 6
(1933, A. Kalni).

Ogre. Atptas nams sanatorija Saulstari Saulstaru iel 2. 19281930. K. Bike.

Rga. Slimokases ka Lpla iel 38. 1937. K. Bike.
Rga. Brnu klnika Daugavgrvas iel 6. 1933. A. Kalni.

Rg vairks viets veselas ielu apbves frontes pilnb veido funkcionlisma stila
kas. Tda ir, piemram, Krija Valdemra iela posm starp Ntaures un Mlpils ielu
(19331939, arhitekti K. Cints, V. Zais, L. Hofmane-Grnberga un bvinenieris
J. Rmanis) un Brvbas iela no Csu ielas ldz Prnavas ielai (kas Nr. 161167; 1934
1937, arhitekte L. Hofmane-Grnberga un bvinenieri N. Dresvins, K. Grvis un
A. Muinieks) Starp tm vairkas kas, piemram, Krija Valdemra iel 97 (1937) un
Brvbas iel 161 (1934) ir Lidijas Hofmanes-Grnbergas, darbi. Via bija viena no
pirmajm Latvijas arhitektm-dmm. Gandrz visu vias celtu fasds domin uzsvrti
horizontlas logu lentes, kuras daviet pre vertikli kputelpu iestiklojumi. Cituviet
Rg izteiksmgi funkcionlisma akcenti ir res nami Bazncas iel 8 (1930, P. Kundzi),
Mrupes iel 2 (1931, P. Kundzi) un Lpla iel 9 (1934, arhitekts Alfrds Laukirbe),
biroju nams un tipogrfija Blaumaa iel 38/40 (1934, arhitekts Alfrds Birkhns) un citas
celtnes. Raksturgi vl funkcionlisma paraugi ir fabrikas Laima korpuss Miera iel 22
(1939, Staislavs Borbals) un res nams ar veikaliem ertrdes iel 20 (1939, arhitekts
Nikolajs Voits). To apkrtj vid izce efektgs, noapaots stra erkers, kas diezgan tiei
atgdina pasaulslaven arhitekta riha Mendelsona lielveikalu Schocken tutgart vai
Petersdorff Vroclav arhitektru, kas pazstamas k funkcionlisma ikonas.

Rga. res nami Brvbas iel 161167. 19341937. L. Hofmane-Grnberga, N. Dresvins, K. Grvis,
A. Muinieks.
Rga. res nams ar veikaliem Mrupes iel 2. 1931. P. Kundzi.
Rga. res nams ar veikaliem Bazncas iel 8. 1930. P. Kundzi.

Rga. Biroju nams un tipogrfija Blaumaa iel 38/40. 1934. A. Birkhns.

Rga. res nams ar veikaliem ertrdes iel 20. 1939. N. Voits.
Rga. res nams Lpla iel 9. 1934. A. Laukirbe.

Ievrojami funkcionlisma arhitektras piemineki ir vairkas t saukts blokkas

Rg, kuras uzcla par Rgas pavaldbas ldzekiem, realizjot komunls dzvoku
bvniecbas programmu. 1927. gad uzcla jau pieminto ku Auseka iel 3, bet
1929. gad vl vairkas, tostarp Ja Asara iel 15 (O. Tlmanis) un Lomonosova iel 12
(arhitekts Ernests tlbergs).
Lielk no vism m km ir Ja Asara iel 15. Taj ir 188 labiekrtoti dzvoki
ar vienu vai divm istabm. kas trs sprni aptver pret dienvidiem atvrtu plau pagalmu,
kura centr novietota dekoratva strklaka (tlnieks R. Maurs). Uz pagalmu ved ar plaas
vrtu ailas kas snu sprnos. Fasu apdar sarkanu ieeu joslas starp logailm
kontrast ar gaiu apmetumu. Lomonosova iel 12 ir 104 dzvoki. kai ir spcgi izvirzti
rizalti, ar kuriem sabloti balkoni. Ar eit ailstarpas apdarintas ar sarkaniem ieeiem,
bet pirmaj stv sienas gaii dzelteno ieeu virsm iecirsti tlnieka K. Zemdegas
veidotie cii Mjasmte un Vrs.

Rga. Blokmja Lomonosova iel 12. 1929. E. tlbergs.

Rga. Blokmja Ja Asara iel 15. 1929. O. Tlmanis.

Lielu ietekmi uz funkcionlisma formu valodu atstja nderlandieu arhitekta

V. M. Dudoka dairade. T jtama vairku skolu, kuras uzceltas 20. gadsimta
trsdesmitajos gados, arhitektr. Visraksturgk ir pc arhitekta Alfrda Grnberga
projekta celt Rgas pilstas 10. pamatskola (tagad Rgas 37. vidusskola) Rg,
iekurkalna 1. garaj lnij 53 (19331935). Relatvi vienkrais, bet preczais bvmasu
krtojums auj pc kas rj tla uztvert ts iekjo telpisko struktru: zemkaj sprn,

kuram ir vertiklas logailas, atrodas sanksmju zle, bet augstkaj, ar horizontlajm logu
lentm, klases. kas stri izce augsts kpu telpas tornis ar plau, vienlaidus iestiklotu
spraugu un horizontlu ieejas uzjumtea pltni. Ldzga arhitektonisk izteiksme ir ar
A. Grnberga projekttajm Rgas pilstas pamatskolm Zolitdes iel 30 (tagad k
atrodas socils aprpes centrs Liepa, 1931), Kandavas iel 4/6 (tagad genskalna
skumskola, 1934) un Atgzenes iel 26 (tagad Rgas Igauu pamatskola, 1934), k ar
Glika pamatskolai (tagad Alksnes pilstas skumskolai) Alksn, Lielaj Ezera iel 26
(1938, arhitekte Elza Meldere-Ziemele).

Rga. Pilstas pamatskola iekurkalna 1. garaj lnij 53. 19331935. A. Grnbergs.

Rga. Pilstas pamatskola Kandavas iel 4/6. 1934. A. Grnbergs.
Alksne. Pamatskola Lielaj Ezera iel 26. 1938. E. Meldere-Ziemele.

Latvijas neatkarbas pirmaj period tika uzcelts simtiem jaunu skolu ku. To
arhitektr domin samr tradicionls kas tls, tomr netrkst ar spilgtu funkcionlisma
izpausmju. To vid izceas Alksnes imnzija (tagad Ernsta Glika Alksnes Valsts
imnzija) Alksn, Glika iel 10 (19371938, E. Meldere-Ziemele) un Liepjas
Draudzg aicinjuma pamatskola (tagad Draudzg aicinjuma Liepjas pilstas
5. vidusskola) Liepj, Rgas iel 50 (1937, K. Bike). Savukrt Ples 15. maija
seklasgs pamatskolas (tagad Ples pamatskolas) Limbau novada Ples pagast (1935,
arhitekts Arnolds uibe) arhitektr tipiska funkcionlisma izteiksme sintezta ar
tradicionliem bvniecbas pamieniem un bvmaterilu lietojumu modern
interpretcij. kas fasdes cokolstv mrtas no Vidzem tik raksturgajiem plstiem
laukakmeiem, bet starpstvu prsegumu lmeos no sarkanajiem ieeiem, veidojot
uzsvrti horizontlas logu lentes.

Alksne. imnzija Glika iel 10. 19371938. E. Meldere-Ziemele.

Liepja. Draudzg aicinjuma pamatskola Rgas iel 50. 1937. K. Bike.
Ple. Pamatskola. 1935. A. uibe.
Rga. Valsts 2. imnzija. 1931. I. Blankenburgs.

Starp valsts neatkarbas pirmaj period celtajm skolm patnju vietu ieem
Izgltbas ministrijas bvtehnisk biroja vadtja arhitekta Indria Blankenburga darbi. Pc
via projektiem uzceltas vismaz 24 skolu kas. Laikabiedri tos vrtja visai pretrungi.

Rgas Valsts 2. imnzijas (tagad Rgas Valsts vcu imnzijas) ka genskalna iel 21a
(1931) risinta lokalizta funkcionlisma izteiksm, un ar laikabiedri atzina k visai
laikmetgu, modernu un liels bvmass organiztu.52 Citas via celtnes ir atirgas.
Vienas no pirmajm I. Blankenburga caltajm skolm ir Valsts pamatskola Ilkst
(tagad Ilkstes 1. vidusskola) Raia iel 49 un Zilup (tagad Zilupes vidusskola) Skolas
iel 1 (abas 19251927). To arhitektra ir identiska. o ku kopj veidol un atsevis
fasu apdares detas skaidri atspoguojas Art Deco esttika. T pards perspektvisk
ieejas portla izveidojum, dekoratvo festonu izkrtojum fasdes augda un logailu
krtojum. Augj stv izvietots zles logailu asis nesakrt ar zemkajm. Kopum tda
pati telpisks un mksliniecisks kompozcijas shma izmantota ar skols, kas pc
I. Blankenburga projektiem celtas jau trsdesmitajos gados, bet tajs vairs nav Art Deco
ornamentlo detau un izldzintks ir fasu ailojums. Vairku skolu fasds lietotas
starpdzegas, kas uzsver kompozcijas horizontlitti. To stilistika klasificjama drzk k
monumentalizts funkcionlisms. Tdas ir, piemram, Rgas Jrmalas pilstas 3. (Melluu
seklasg) pamatskola (tagad Pumpuru vidusskola) Jrmal, Kronvalda iel 8 (1932
1938), Rucavas valsts seklasg pamatskola (tagad Rucavas pamatskola, 19341938),
Trapenes valsts seklasg pamatskola (tagad Trapenes pamatskola, 19341936), Zemgales
valsts seklasg pamatskola (tagad Zemgales vidusskola) Demenes pagasta Zemgal,
Daugavpils novad (19361937), Aknstes valsts seklasg pamatskola (tagad Aknstes
vidusskola) Aknst Skolas iel 19 (19371938) u. c.

Ilkste. Pamatskola Raia iel 49. 19251927. I. Blankenburgs.

Aknste. Pamatskola Skolas iel 19. 19371938. I. Blankenburgs.
Jrmala. Melluu pamatskola Kronvalda iel 8. 19321938. I. Blankenburgs.

I. Blankenburga iedibintajam skolas arhitektoniski telpisk izveidojuma principam

tuvas ir daudzas starpkaru period celts skolas, kuras projektjui citi arhitekti vai ar
bvinenieri. Tda ir, piemram, Rzeknes pamatskola (tagad Rzeknes 3. vidusskola)
18. novembra iel 33 (1926, bvinenieris Aleksandrs Briedis), bijus Kandavas Kra
Mlenbaha apvienot segadg pamatskola Kandav, Zu iel 2 (19291936, arhitekts
Fridrihs Skuji), Neretas pamatskola (tagad Neretas Ja Jaunsudrabia vidusskola, 1936,
bvinenieris Krlis Salenieks), Jaunburtnieku pamatskola tagadj Kocnu novada
Brzaines pagast (1937, arhitekts Ansis Kalni) u.c. Das no m celtnm, it pai
Jaunburtniekos jtamas ar Art Deco atskaas. I. Blankenburga skolas tls tiei
atspoguojs ar vairkos tipveida skolu projektos pc Otr pasaules kara.

52

rends, P. Rgas moderns sabiedrisks celtnes. Senatne un Mksla, 1936, Nr. 3, 162. lpp.

Kandava. Segadg pamatskola Zu iel 2. 19291936. F. Skuji.

Nereta. Pamatskola. 1936. K. Salenieks.
Brzaines pagasts. Jaunburtnieku pamatskola. 1937. A. Kalni.
Rzekne. Pamatskola 18. novembra iel 33. 1926. A. Briedis.

Funkcionlismam raksturg kubisko apjomu sple ne vienmr atbilst iektelpu

izkrtojumam un raksturam. Dareiz t lietota viengi dinamiski gleznaina mksliniecisk
efekta sasnieganai, ai nolk pat upurjot dau no telpu funkcionls kvalittes. Tpc,
bet it pai universls, liel mr kosmopoltisks formu valodas d jau laikabiedru vid
tas izpelnjs ar bargu kritiku. E. Laube, piemram, to vrtja k eksteritorilu, visdiem
uzdevumiem, visprg veid pielietojamu, nedzvu, vienmugu53 arhitektru.
Funkcionlisma celtnes, laubesprt, esot gludas, kailas, tehniskas, daudzkrt nabadzgas,
bez profiliem, bez ornamentiem, vienmuas, dabrd pat atbaidoas.54 Savukrt
P. Kundzi to nosauca par msu arhitektras attstbai graujou pardbu, kurai formas
gatavotas pc orientliskas receptes.55 Tomr stils stabili iema savu vietu un ir atstjis
apjomgu kultrvsturisko mantojumu. Funkcionlisma stil cla medicnas iestu,
tirdzniecbas, darjumu, administratvs, izgltbas, kultras un citu publisko funkciju kas
vis Latvij, bet visvairk vienimenes vai t dvts mazdzvoku kas (parasti ar
diviem dzvokiem). Dai publisko ku piemri no Latvijas paiem rietumiem ir Lbieu
tautas nams Mazirb 1937, arhitekti Erki Hutunens un Visvaldis Paegle) un Latvieu
biedrbas nams Liepj, Rou laukum 5/6 (19341935, arhitekts Jnis Blaus), vidienes
Aizsargu nams (tagad Madonas kultras nams Madon, Raia iel 12 (1933, arhitekts
Verners Vitands; ka atjaunota un paplainta 2006.2010. gad), bet paiem
austrumiem pasts Ilkst, Vienbas laukum 5 (20. gadsimta trsdesmitie gadi). Starp
daudziem simtiem vienimenes ku bez jau mintajm ikoniski piemri ir ka Liepj,
Tosmares iel 5 (20. gadsimta trsdesmitie gadi), Cementa fabrikas direktora ka
Brocnos, Cieceres ezera krast (1939, A. Laukirbe) un vienimenes ka ar rsta
kabinetiem Rg, Laimdotas iel 30 (1937, bvinenieris Eduards Bthers).

Mazirbe. Lbieu tautas nams. 1937. E. Hutunens (Somija) un V. Paegle.

Liepja. Latvieu biedrbas nams Rou laukum 5/6. 19341935. J. Blaus.

53

Latvija Valsts vstures arhvs, 6343. fonds, 19. apraksts, 41. lieta, 23. lapa.
Laube, E. Latvijas arhitektras ce 20 gados. Latvijas arhitektra, 1938, Nr. 4/5., 138. lpp.
55
Kundzi, P. Piezmes par latvju arhitektru. Students, 1935, 1. februr.
54

Ilkste. Pasts Vienbas laukum 5. 20. gadsimta trsdesmitie gadi.

Madona. Aizsargu nams raia iel 12. 1933. V. Vitands. Kopskats pirms un pc 2006.2010. gada
paplainanas.

Liepja. Vienimenes ka Tosmares iel 5. 20. gadsimta trsdesmitie gadi.

Brocni. Cementa fabrikas direktora ka Cieceres ezera krast. 1939. A. Laukirbe.
Rga. Vienimenes ka ar rsta kabinetiem Laimdotas iel 30. 1937. E. Bthers.

Neskatoties uz kritiku, pretstrvojumiem un pat pilngu nolieganu,

funkcionlisms, savu tro un ekspresvo formu valodu saglabja ldz pat Otrajam
pasaules karam un turpinja attstties ar pc t. Tas bija sava laikmeta raksturgkais, tau
ne viengais stils. Jau no funkcionlisma pirmskumiem paralli plauka ar uz klasisko
izteiksmes ldzeku apzintu lietoanu balstta arhitektra.

3.4. Neoeklektisms
Viena no 20. gadsimta starpkaru perioda historisma izpausmm bija klasisko arhitektonisks
izteiksmes ldzeku lietoana. Divdesmitajos gados tas drzk bija pctecgs pirmskara neoklasicisma
turpinjums, turklt parasti diezgan ortodoksl veidol. Klasiski piemri ir Koncertzle (Konserthuset)
Stokholm (19201926, arhitekts Ivar Tengbom) un Somijas parlamenta ka Helsinkos (19301931,
arhitekts Johan Sigfrid Sirn). Trsdesmitajos gados un it pai to otraj pus paralli funkcionlisma
attstbai klasisko formu arhitektra ieguva visprinti monumentlu un smagnju izteiksmi. vis pasaul
izplatt ievirze bija neoeklektisms apzinta klasisko formu k mgas un nezdoas mkslas vrtbas
izvle arhitektonisko uzdevumu risinanai.
Dakrt o klasisko formu ievirzi dv ar par autoritro arhitektru, jo to bija visai iemojui
Staina, Hitlera, Musolni un citi diktatoriskie remi. Patiesb tie tikai pielgojs pasaules t laika visprjai
modei, kur neoeklektisms bija viens no krtjiem historisma uzplaiksnjumiem.

Ldz ar Latvijas atkopanos pc kara postjumiem bvniecbas atdzvoanos

divdesmito gadu vid vis Latvij ska celt apjomgas dadu funkciju publisks kas. o
celtu sabiedrisko nozmbu izcla izvlt, parasti klasisko formu valoda, ko parasti
lietoja izteiksm un kompozcij, kas stipri vien atgdina 19. gadsimta skuma ampru.
Raksturgks ada tipa celtnes ir Valkas Tautas nams (tagad Valkas pilstas kultras
nams) Valk, Emla Drzia iel 8 (19241927, arhitekts Augusts Raisters), Dzelzcea

stacija Gulben, Dzelzcea iel 8 (19251926, arhitekts Pteris Feders), Gulbenes Valsts
komerc- un arodskola (tagad Gulbenes novada valsts imnzija) Gulben, Skolas iel 10
(19271928, arhitekts Indriis Blankenburgs), Valsts bankas nodaa (tagad AS SEB
bankas Alksnes filile) Alksn, Bra iel 1. 19271931 (I. Blankenburgs), skola (tagad
emeru vidusskola) Jrmal, emeros, Tukuma iel 10 (19301934, arhitekts Krlis
Cints un inenieris Eduards Veiss; skolas fasdi rot tlnieces Austras Tomsones veidoti
cii) un Franu licejs (tagad Latvijas Universittes mijas fakulttes ka) Rg, Krija
Valdemra iel 48 (19291930, I. Blankenburgs).

Gulbene. Dzelzcea stacija Dzelzcea iel 8. 19251926. P. Feders.

Gulbene. Valsts komerc- un arodskola Skolas iel 10. 19271928. I. Blankenburgs
Valka. Tautas nams Emla Drzia iel 8. 19241927. A. Raisters

Alksne. Valsts bankas nodaa Bra iel 1. 19271931. I. Blankenburgs.

emeri. Skola Tukuma iel 10. 19301934. K. Cints, E. Veiss.
Rga. Franu licejs Krija Valdemra iel 48. 19291930. I. Blankenburgs.

Trsdesmitajos gados aizvien vairk nostabilizjs uzskats, ka klasisks

arhitektras formas ir neizsmeama vrtba, un ar vairums nacionlo centienu arhitektr
dibinjuies un joprojm dibins klasisko formu pasaul.56 Galvenais klasisko izteiksmes
ldzeku aizstvis un populariztjs bija E. Laube arhitekts, kur vienmr spjis jtgi
reat uz sava laika aktualittm un jaunkajiem mkslas strvojumiem, to daudzveidb
atrodot visatbilstoko saviem uzskatiem un profesionlajai prliecbai. Tiei E. Laubes
projektt monumentl viesnca Jrmal, emeros, Emla Drzia iel 28 (19331935)
faktiski ievadja plaku neoeklektisma izplatbu. emeru viesnca ir celtne, kurai
saldzinjumus pagtn atradsim varbt viengi Kurzemes hercogu Bironu celtajs
(Jelgavas un Rundles autora piezme) pils.57 Spilgts E. Laubes neoeklektisma darbs ir
ar Rgas Latvieu biedrbas nama Merea iel 13 paplainjums (1938).
emeru viesncas arhitektr smalki ispltas visdadks klasisko arhitektras
formu arsenla interpretcijas, bet taj nav nek no satingus ampra kompozcijas, kur
56

Birzenieks, A. Dr. arch. h. c. E. Laubes celtniecisk darbba patstvg Latvij. Latvijas Arhitektra, 1940,
Nr. 4, 118. lpp.
57
rends, P. Profesors Dr. h. c. arhitekts Eiens Laube. Senatne un Mksla, 1939, Nr. 3, 124. lpp.

raksturga dominante ir ar trsstra frontonu vainagots portiks. Cits trsdesmito gadu

pirms puses celtns, ja ar lietota ortodoksl kompozcija, tad samr visprinti un
brvi stilizt veid, k, piemram, Latvieu biedrbas nam (tagad Dobeles pilstas
kultras nam) Dobel, Bazncas iel 6 (19311939, P. Kundzi) vai Valsts bankas
nodaas (tagad AS SEB bankas Kuldgas fililes) k Kuldg, Raia iel 5 (1934,
I. Blankenburgs).

Dobele. Latvieu biedrbas nams Bazncas iel 6. 19311939. P. Kundzi.

emeri. Viesnca Emla Drzia iel 28. 19331935. E. Laube.
Kuldga. Valsts bankas nodaa Raia iel 5. 1934. I. Blankenburgs.

Trsdesmito gadu otraj pus neoeklektisms, attstdamies paralli

funkcionlismam, kuva par kaut ko ldzgu oficilai arhitektrai, jo aj stilistik cla
inozmgks publisks kas. Tlaika situciju trpgi raksturojis arhitekts J. Rutmanis:
Mums pdjos gados ir divas arhitektras jaun oficil, ar hellnisk laika rakstura
tieksmi akcentties, dekoratvi aptrpties, un lieti izldzint konstruktvisma
izteiksm.58 Ar konstruktvisma izteiksmi domts funkcionlisms, un to J. Rutmanis
nosauca par veselgi droku.
Lielk daa iespaidgko neoeklektisma celtu tapa valsts galvaspilst Rg. Pati
monumentlk un formu izteiksm klasiskk neoeklektisma celtne ir Tiesu pils, tagad
administratva ka Rg, Brvbas bulvr 36 (19361938, arhitekts F. Skuji). Celtnes
smagnji reprezentablo raksturu uzsver ieejas portiks, kura dorisks kolonnas izgatavotas
no Zviedrijas granta. Prjie fasu apdar izmantotie clmaterili ir vietjs izcelsmes.
Piecdesmito gadu beigs, saglabjot F. Skujia projektts celtnes stilistiku, uzcelts kas
sprns gar Trbatas ielu. Pc otr pasaules kara k atrads Latvijas PSR Ministru padome,
tagad Latvijas Republikas Ministru kabinets.
Neoeklektisko tirdzniecbas nama Galerija Centrs Rg, Audju iel 16 (1936
1940, arhitekts Artrs Galindoms) arhitektonisko tlu nosaka korintisku kolonnu pilastru
ritms un soldi klasiska vainagojo dzega. ka celta Princeses noliktavas un citu senu ku
viet k Latvijas Armijas Ekonomiskais Veikals. Bvtehnisk zi t ir savam laikam
inovatva celtne uz monolta dzelzsbetona pltnes veida pamatiem. Pirm stva grd bija
iemontta staru apkures sistma, bet uz otro stvu bija izbvts Rg pirmais eskalators
(nojaukts sedesmitajos gados). 1997.1998. gad iektelpas pilngi prbvtas, bet 2005.
2006. gad ka iekauta ievrojami paplaintaj tirdzniecbas centr, kas aptver septius
zemesgabalus. Pret Audju un Vau ielu joprojm pavrstas skotnjs kas fasdes Pc
A. Galindoma projekta 1937.1938. gad uzcelts ar Kara muzejs Smilu iel 20. Celtnes
apjom iekauts Pulvertornis, bet muzeja jaunceltnes abu sprnu gan Smilu, gan Tora
58

Rutmanis, J. Celtniecbas izstde. Latvijas Arhitektra, 1939, Nr. 6, 168. lpp.

iel sarkano ieeu fasdm cli nopietnu izteiksmbu pieir korintisku pilastru
virknes.
Viena no lielkajm un nozmgkajm neoeklektisma stilistik veidotajm
sabiedriskajm km Rg ir Finansu ministrija Smilu iel 1 (19371939, A. Klinklvs).
Milzg celtne apvieno trs senkus kvartlus starp Smilu un Zirgu ielu. No tajos esos
iepriekjs apbves saglabtas tikai etras kas. Jauns fasdes aptas ar vietjo
dolomtsmilakmeni no Ogres rajona Rembates ciema. aj materil veidoti ar
kanelrtie, korintiskiem kapiteiem vainagotie pilastri, kas izce ritmiski krtots ieejas
oti garaj Zirgu ielas fasd un blv ritm aizpilda Meistaru un Smilu ielas fasdes.

Rga. Tiesu pils Brvbas iel 36. 19361938. F. Skuji.

Rga. Armijas ekonomiskais veikals Audju iel 16. 19361940. A. Galindoms.
Rga. Kara muzejs Smilu iel 20. 1937. A. Galindoms.
Rga. Finanu ministrija Smilu iel 1 un Zirgu iel 13. 19371938. A. Klinklvs.

Neoeklektisma iezmes atspoguojas ar t sauktaj blokk Rg, Brvbas iel 90

(19371938, J.Rengarts, A.Vecslis). T ir pdj no Rgas pavaldbas celtajm
dzvojamajm km, kas tapusi pirms Otr pasaules kara. ka norobeo Brvbas un
Matsa ielu no Vidzemes tirgus teritorijas, un taj ir 115 labiekrtoti, galvenokrt divistabu
dzvoki. Atsevii oti garo fasu posmi izcelti ar savdabgiem kapiteiem vainagotu
trsceturtdakolonnu grupjumiem, kuri ritmiz mksliniecisko kompozciju un paldz
celtnei cik necik noturties apkrtjs pilstvides kontekst. Ldzgi lietots liel ordera
motvs ir ar res nama ar veikaliem Rg, Blaumaa iel 33 (1936, arhitekts A. Birkhns)
monumentlaj fasd. ka gan nav pilngi stenota: nav uzcelts simetriski paredztais
labs puses sprns, kura viet joprojm stv eklektisma stil veidota trsstvu cia.

Rga. Blokka Brvbas iel 90. 1937. J. Rengarts.

Rga. res nams ar veikaliem Blaumaa iel 33. 1936. Alfrds Birkhns.

Iespaidga daudzfunkcionla celtne un rj arhitektr izcils neoeklektisma

piemineklis ir Vienbas nams Daugavpil, Rgas iel 22a (19361937, arhitekts

V. Vitands). Apjomgo ku (78 000 m2) uzcla rkrtgi s laik: 1936. gada 15. maij
ielika pamatakmeni, bet jau nkam gada 19. decembr gatavo ku iesvtja. k atrodas
lielveikals, dadi biroji un kluba telpas, tetris un pat peldbaseins. Galvenaj fasd, kur
atrodas ieeja tetr, domin varens liel ordera proporcijs veidots portiks ar oti slaidm
kolonnm, kas atbilst tolaik populrajai klasisko formu nacionlajai interpretcijai.
Prjs fasdes kopum veidotas atbilstoi funkcionlisma formveides principiem, bet
lietoti ar vertikli daljumi, kas nedaudz asocijas ar klasisku pilastru krtojumu.
Iektelps, tostarp dzelzsbetona aulm prsegtaj tetra zl, valda Art Deco gaisotne.

Daugavpils. Vienbas nams Rgas iel 22a. 19361937. V. Vitands. Skats no Vienbas ielas, skats no
imnzijas ielas un tetra zle.

Ldz ar neoeklektisma izplatbu trsdesmito gadu otraj pus arhitektras izteiksme, kas
kaut nedaudz atgdina kaut ko no klasisk athitektras formu arsenla, kuva par visprju
pardbu. Daudzm jo daudzm skolu km, piemram, Stelpes pamatskolai Vecumnieku
novad (1936, arhitekts A. Raisters) Drustu pamatskolai Drustos, Skolas iel 7 (1936
1937, bvinenieris Pteris Brzi) Alksnes vidusskolai Alksn, Kanaviu iel 14,
(1938, A. Raisters) u.c. neizpaliekos elements ir trsstraini zelmii, kas asocijas ar
klasiskajiem frontoniem. Tdi ir ar vairkm skolu km, piemram, Alksn, kuru
telpisk uzbve ir gandrz analoga tipiskajm pc I. Blankenburga projektiem celtajm
skolm. Neoeklektisma klasisk formu valoda visbiek pardjs pilastru vai tiem ldzgu
elementu krtojum ku fasu vien vai otr fragment. Tdas kas ir, piemram,
Viestura skola (tagad Viestura vidusskola) Valmier, Viestura alej 3 (19361939,
arhitekts A. uibe), Valsts komercskola (tagad Valmieras 5. vidusskola) Valmier,
Raia iel 3 (19381939, A. uibe), Valsts Draudzg aicinjuma imnzija (tagad
Draudzg aicinjuma Csu Valsts imnzija) Css, Pces iel 2 (19371938,
I. Blankenburgs), viesnca (tagad Valmieras pilstas domes ka) Valmier, Lpla iel 2
(1939, arhitekts Krlis Cints) viesnca Jelgav, Lielaj iel 6 (1939. A. Laukirbe), zinm
mr ar pasta un telegrfa nams Smilten Drza iel 1 (20. gs. trsdesmito gadu nogale) u.
c. Tikai dam km, piemram, Tiesas namam Valmier, V. Baloa iel 13a (1938,
K. Cints) ir ortodoksli klasisks veidols, kas maz atiras no 19. gadsimta skuma ampra
stila pilm.

Stelpe. Pamatskola. 1936. A. Raisters.

Drusti. Pamatskola. 19361937. P. Brzi.

Alksne. Alksnes vidusskola Kanaviu iel 14. 1938. A. Raisters.

Valmiera. Valmieras Valsts komercskola Raia iel 3. 19381939. A. uibe.

Valmiera. Viestura skola Viestura alej 3. 19361939. A. uibe.
Jelgava. Viesnca Lielaj iel 6. 1939. A. Laukirbe.

Smiltene. Pasts un telegrfs Drza iel 1. 20. gs. trsdesmito gadu nogale.
Valmiera. Viesnca Lpla iel 2. 1939. K. Cints.
Valmiera. Tiesas nams V. Baloa iel 13a. 1938. K. Cints.

Tpat k neoklasicisms pirms Pirm pasaules kara nespja no arhitektras skatuves

nostumt jgendstilu, ar neoeklektisms palika viengi atsevis formls strvojums. Otrais
pasaules kar un tam sekojos padomju un vcu okupcijas pilngi prtrauca jebkdu
bvniecbu. Vlk t tika izrauta ar no pasaules stilu attstbas gultnes, prtraucot
bvmkslas stilu dabisko pctecbu. Tau pirmskara neoeklektisms, tiesa, pasniegts
pavisam cit ideoloisk mrc, zinmu laiku turpinjs ar pc Otr pasaules kara.

3.5. Socilistiskais relisms

Otrais pasaules kar uz laiku apturja bvniecbu, tau atirb no Pirm pasaules kara neradja
lzumu arhitektras stilistiskaj attstb. Vis pckara perioda arhitektr jtama pirmskara laika stilistisko
pardbu pctecba. Vis pasaul turpinjs ar neoeklektisk ievirze. T atspoguojs daudzu administratvo
un citu sabiedrisko ku arhitektr. pai raksturgs neoeklektisma turpinjums bija ar t dvtais
socilistiskais relisms jeb Staina laika arhitektra Padomju Savienb un ts sateltvalsts.

Pc otr pasaules kara, eroties pie kara postjumu un dzvojam fonda

atjaunoanas, skum tika veicinta vienimenes ku celtniecba: ir pilngi skaidrs, ka
jaunaj Staina piecgad jo plai izvrssies individuls dzvoku bvniecbas darbi, jo
miera laika apstki prasa seviu vrbu strdjoo dzves apstku uzlaboanai, un
individulai ku bvniecbai .. visskaj laik jdod sajtami rezultti ar jaunu
dzvojamo ku nodoanu lietoan.59 Jau 1944. gada 28. septembr Latvijas PSR Tautas

59

Individulo dzvojamo ku tipu projekti (E. Ki, abild. red.). Rga: Republiknisks ArhitektrasProjektanas Darbncas, 1946, I. Ievads.

Komisru padome piema lmumu Par paskumiem individul dzvoku fonda

atjaunoanai Latvijas PSR atbrvotajs pilsts.
1945. gad, emot par pamatu projektu konkurs godalgotos darbus,
Republikniskajs Arhitektras-Projektanas Darbncs pie Latvijas PSR Ministru
Padomes Aritektras Lietu Prvaldes tika izstrdti tipveida projekti divu, trs un etru
istabu dzvojamm km gan mra, gan koka konstrukciju variantos (arhitekti
E. Kalnia, F. Skemjonovs un V. Rammans, konsultants Latvijas Valsts universittes
docents arhitekts P. Brzkalns). Pln kvadrtiskajs ks dzvojamo istabu platba
neprsniedza 1821 m2, bet guamistab 1013 m2. ks bija paredztas ar 79 m2 lielas
virtuves, vannas istabas un atejas ar izsmeamo bedri. Pc iem projektiem daudzviet Rg
un ar Latvijas cits pilsts uzcelta virkne vienimenes mju, kuras to raksturg etrslpju
jumta d taut tika trpgi nosauktas par tintes pudelm. To primitvais veidols neauj
konstatt arhitektras mkslinieciski stilistisks pazmes.
Piecdesmito gadu skum vienimenes mju celtniecba Rg tika aizliegta:
persongais paums neatbilda komunisma ideologu konstrutajm gais rtdienas vzijm.
Tpc ska bvt daudzstvu dzvojams kas. Darbaauu masas vienlaikus bija
jnodroina ar ar stu, uz jaunm darba uzvarm iedvesmojou mkslu, kurai saska
ar oficilajiem saukiem vajadzja bt socilistiskai pc satura un nacionlai pc formas.
Ideoloisko priekrakstu rmjos stingri ietvertais socilistiskais relisms tika defints k
vsturiski noteikta mksliniecisks dairades sistma un atklts fenomens jauniem
mekljumiem gan satura, gan formas aspekt.60 Jaunceltu arhitektr tomr nekur tlk
par pirmskara neoeklektisma radoo metodi netika, cla btb ldzgas stilistikas kas,
tikai robustk un virpusjk izpildjum, kuram biei vien pietrkst mksliniecisks
elegances un smalkuma. Fasu apdar atdarinja klasiskos arhitektoniskos elementus un
formas, ur tur, piemram, kolonnu kapiteos, iepinot pa kdai piecstaru zvaigznei vai
sirpim un muram, tdjdi cenoties radt jaunu socilistisko orderi. ds socilistiskis
relisms tika iemiesots ar atseviu daudzdzvoku dzvojamo ku arhitektr.
Raksturgks ir Rg, Krija Valdemra iel 106/108 (1953, M. Brodskis,
V. itikovs) un Brvbas gatv 234 (1951, K. Rubis). Abas ir smagnjas celtnes, kurm
fasu apdar lietotas atsevias parupjs proporcijs veidotas retrospektvi klasisku
arhitektonisko formu aplikcijas un no keramikas izgatavoti dekoratvi cii. Daos no
tiem lietoti etnogrfisku ornamentu motvi. Ldzgas stilistikas kas uzceltas ar Rg,
Brvbas gatv 326/328, 352, 354, 356 u.c. Tdas var pamant ar Jelgav un cits pilsts.
ai kategorijai pieskaitma ar viesnca Rga Rg, Aspazijas bulvr 22 (1954, arhitekti
A. Miezis, S. Antonovs, J. Arhipovs). ka bija bagtgi rotta ar obeliskiem, pilnbas
ragiem un citiem tipiskiem Staina laika arhitektras atribtiem. Tie likvidti 20. gadsimta
astodesmito gadu prbvs.
Spilgtkie Staina laika socilistisk relisma produkti ir vairkas sabiedrisks
kas. Viena no tdm bija Rgas Upju stacija Balasta damb 9 (19461950, projektu
izstrdjis no Maskavas atstts arhitekts Nikolajs Voronovs). T bija impozanta, tau
viengi propagandiska rakstura celtne bez paas praktisks vajadzbas. Abu galveno
fasu vidjs daas bija augstkas un uzsvrtas ar milzgm pusapa formas ailm. o
fasu sienas faktiski bija butaforijas, kas frontlajos skatos no Balasta dambja un
60

Latvijas Padomju enciklopdija. Rga: Galven enciklopdiju redakcija, 1987, 9. sj., 124. lpp.

genskalna la puses nomaskja kas patieso telpisko struktru. Nepilnu metru zem
dzegas stieps apmetuma faktr neuzkrtoi izveidotas skujias tipa ornamentlas frzes,
kurm vajadzja pieirt kai nacionlo formu. Bez jebkda funkcionls nozmes bija
arku portiki, kuri apjoza snu sprnus. ka lielkoties netika izmantota atbilstoi ts
skotnjai funkcijai un periodiski stvja tuka. Kop 2008. gad ts viet ir bvlaukums,
kur skts celt daudzstvu dzvojamo ku kompleksu.

Rga. Dzvojam ka Krija Valdemra iel 106/108. 1953. M. Brodskis un V. itikovs.

Rga. Dzvojam ka Brvbas gatv 234. 1951. K. Rubis.
Rga. Upju stacija Balasta damb 9. 19461950. N. Voronovs.

Viens no socilistisk relisma trradiem ir lidosta Spilve Rg, Spilves iel 1

(1954, projektu izstrdjis vl viens no Maskavas atstts arhitekts Sergejs Vorobjovs).
kas stvi simetriskaj un nedaudz piezemtaj apjom apspltie antko tempu
arhitektras motvi izkrtoti samr ldzsvarot kompozcij. Greznaj iektelpu apdar
saglabjuies ar monumentli sienu gleznojumi (gznotji-dekoratori E. Treilons,
E. Csnieks, E. Pika un J. Splmanis). Uzsplti naiv nopietnb tajos risintas mierg
darba, tautu draudzbas un citas ldzgas tmas. Gleznojumos attlotas auu grupas,
kuras komunisma jauncelsmes patos apgarotm sejm droi raugs nezinm tlum
apsoltaj laimgaj nkotn.

Rga. Lidsta Spilve Rg, Spilves iel 1. 1954. S. Vorobjovs. Iektelpa un kopskats.

K sts templis proletriskajs mass nesamajai socilistiskajai kultrai ir veidots

rpncas VEF kultras nams Rg, Ropau iel 1 (19511960, arhitekts Nikolajs
Semencovs, projekta konsultants PSRS Arhitektras akadmijas korespondtjloceklis
Jakovs Kornfelds). Prsplti monumentls celtnes visu galveno, gala fasdi aizem
varens portiks. Zl ar balkonu ir vietas 800 skattjiem. Iepriekpieemt simetrisk kas
plna shma nav vusi pankt racionlu iektelpu izkrtojumu.
Pc ldzgas ortodoksli klasiskas piegrieztnes veidoti daudzi tolaik celtie
kultras nami un kinotetri. Tdas celtnes ir, piemram, kinotetris Gaisma Valmier,
Rgas iel 19 (1951, arhitekts Boriss esterjuks), kinotetris Uzvara Bausk, Kalna
iel 5 (1954), Dzelzcenieku kultras nams Jelgav, Zemgales prospekt 12, Daugavpils

Apavu kombinta klubs (tagad Bbeles centrs Pestana) Daugavpil, 18. novembra iel
195B, Kultras nams (tagad Balvu Kultras un atptas centrs) Balvos, Brvbas iel 61
(1954), Kultras nams Krsav, Vienbas iel 49C (1959) u. c. Divas pdjs celtnes ir
dvi: ts celtas pc viena un t paa projekta. Tdi pat dvi, pareizk sakot, viena un t
paa parauga kloni ir bijuie kinotetri Zemgale Jelgav, Pasta iel 47 un Daugava
Daugavpil, Viestura iel 53 (1955). Tie celti pc 1949. gad izstrdta Vissavienbas tipa
projekta (arhitekts Sergejs Jakins), kas stenots ar Volgograd, Uf un cits PSRS
pilsts.61 Kinotetris Jelgav prtapis par Swedbank fililes ku (20062008, arhitekti
Dvijs raks un Raivo Veisbergs, dizainere Iveta Krujele). ka savienots ietami
nesavienojamais msdienu biroju nams antka tempa forms veidot Staina laika k,
tau izdevusies semantiski precza celtne, kur gandrz pilngi saglabta ar iepriekj,
pati par sevi pietiekami atraktv un interesant arhitektra.

Rga. VEF kultras nams Ropau iel 1. 19511960. N. Semencovs.

Valmiera. Kinotetris Gaisma Rgas iel 19. 1951. B. esterjuks.
Bauska. Kinotetris Uzvara Kalna iel 5. 1954. Z. Brods.

Balvi. Kultras nams Brvbas iela 61. 1954.

Krsava. Kultras nams Vienbas iel 49C. 1959.
Jelgava. Dzelzcenieku kultras nams Zemgales prospekt 12. 20. gs. piecdesmitie gadi.

Daugavpils. Kinotetris Daugava Viestura iel 53. 1955.

Jelgava. Kinotetris Zemgale Pasta iel 47. Pirms prbves un pc 2008. gad veikts prbves.
61

, . . . : . II. Moca:
,
, 1963, . 569, 571.

Daugavpils. Apavu kombinta klubs 18. novembra iel 195B. 20. gs. piecdesmitie gadi.
Daugavpils. Dzelzcea stacija. 1951.
rgi. Izpildkomitejas ka Rgas iel 10. 20. gs. piecdesmitie gadi.

No kinotetriem un kultras namiem vizuli daudz neatlirs ar citas Staina laika

publisks kas dzelzcea stacijas, administratvs kas, izgltbas iestdes u. c. Dugavpils
dzelzcea stacijas (1951) fasdes centrl daa veidota kinotetrim Daugava analog
kompozcij. Presti, monumentli klasisk izskat veidoja ar daudzs kompartijas vai
vietjo pavaldbu jeb t laika terminoloij izpildkomiteju namus. Tds, piemram, tika
uzcelts kdreizjs bazncas viet rgos, Rgas iel 10.
Pc ldzgiem projektiem tapa pompozs Pedagoisko instittu kas Liepj un
Daugavpil, kas tagad ir Liepjas Universittes ka Liepj, Lielaj iel 14 (1957, arhitekts
Andrejs Aivars) un Daugavpils Universittes ka Daugavpil, Vienbas iel 13 (1956).
Savukrt Rg vairkas analogi risintas skolas tagadjo Rgas 6. vidusskolu Aleksandra
aka iel 102 (1951), Rgas 13. vidusskolu Pulkvea Briea iel 25 (1950), Rgas
49. vidusskolu Krija Valdemra iel 65 (1954) u.c. uzcla pc arhitekta Alfrda Ppola
projektiem. To arhitektra ir nedaudz piezemtka, tau ar pietiekami skaidri jtamm
socilistisk relisma formlajm iezmm.
Savdabgaas socilistisk relisma ikonas bija septias augstceltnes Maskav,
kuras uzcla 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Pc to parauga veidota ar Latvijas
Zintu akadmijas ka Akadmijas laukum 1 (19531957, arhitekti O. Tlmanis,
K. Plksne, V. Apstis u. c.). Vrda tie nozm t ir viens no redzamkajiem s
stilistikas darbiem Rg. Skotnji celtne bija domta k Kolhoznieku nams, tau
nevienu dienu nav kalpojusi ai neskaidrajai funkcijai. Ldz 1953. gadam celtnes viet
atrads tirgotavu rinda jeb bazrs, kas bija izcils koka arhitektras piemineklis. Uzskot
bvdarbus, tas nojaukts.

Liepja. Pedagoiskais institts Lielaj iela 14. 1957. A. Aivars.

Rga. Rgas 6. vidusskolu Aleksandra aka iel 102. 1951. A. Ppols.
Rga. Latvijas Zintu akadmija Akadmijas laukum 1. 19531957. O. Tlmanis, K. Plksne,
V. Apstis u. c.

Socilistiskais relisms tika krasi prtraukts direktv veid: 1955. gad Padomju
Savienbas Komunistisk partijas Centrl komiteja un PSRS Ministru padome piema
lmumus Par prmrbu novranu projektan un celtniecb un Par paskumiem
celtniecbas tlkai industrializcijai, kvalittes uzlaboanai un bvizmaksu
samazinanai. ajos lmumos tika nordts, ka labizskatbu arhitektr jpank nevis ar
sadomtiem un drgiem dekoratvajiem rotjumiem, bet gan celtu formas organiski
saistot ar funkcionlo nozmi it k atbilstoi moderns kustbas radoajai metodei un
ideliem. Pirms tam visiem Padomju Savienbas arhitektiem ncs sapulcties kongres,
kur padomju arhitektras pieredzes vispusga, profesionla un pakritiska analze deva
iespju iezmt konkrtus padomju arhitektu rado darba prveidoanas ceus arhitektras
svargko socilo, tehnisko un ideoloisko uzdevumu risinanas virzien, balstoties uz
masveida celtniecbas industrilo metou vispusgu attstanu.62 ie lmumi arhitektras
attstbu ievirzja laikmetgk gultn.

3.6. Modern kustba pc Otr pasaules kara

Modern kustba pc Otr pasaules kara vis pasaul bija pirmskara moderns kustbas jeb
funkcionlisma pctecgs turpinjums. Msdienu bvmkslas vstures zintn lielkoties to ar nenodala no
pirmskara funkcionlisma, abu periodu arhitektru apzmjot ar vienu un to pau nosaukumu modern
kustba, jeb, lietojot sasinjumu no angu Modern Movement MoMo. Taj izvrstu stenojumu ieguva
20. gadsimta slaven meistara Msa van der Roes izauklt universls arhitektras ideja, piepildot visu
pasauli ar celtnm, kuras, k teicis pazstamais arhitektras kritiis Luis Mamfords (Lewis Mumford),
neatkargi no to funkcijas nebija nekas vairk k eleganti piemineki nekam, faktiski bezpersoniskas
kastveida bves no stikla un trauda. Tlt pc pirmajm paa Msa van der Roes projekttajm tda veida
km Lake Shore Drive mjoku augstceltnm ikg rads vesela virkne ldzgu celtu viss pasaules
mals. Viena no pazstamkajm ir firmas Lever biroju nams ujork, kas ievadja drz vien par stereotipu
kuvuo telpisks kompozcijas principu augstceltni, kas paceas virs plaka divstvga apjoma.

Moderns kustba jeb funkcionlisms vis pasaul dominja ar pc Otr pasaules

kara, bet Padomju Savienb arhitektras dabisko pctecbu aizsprostoja barjeras un
direktvas, kuras socilistisk relisma formt nca no augstkajiem varas eeloniem.
Vsturisko prrvumu ietami novrsa piecdesmito gadu vid pieemtie komunistisks
partijas un valdbas lmimi. Sekojoaj period galven vrba tika veltta dzvojamo mju
celtniecbai pc tiratiem tipveida projektiem. Faktiski t bija nevis augstvrtgas
dzvojams vides radana, bet apdzvojamu kvadrtmetru raoana. Izvrss veselu rajonu
bvniecba, un ap Rgas, Liepjas, Daugavpils un ar citu pilstu vsturiskajiem centriem
izauga jauni, tolaik par mikrorajoniem dvtie mjoku kompleksi. Atsevias celtnes tajos
izvietoja pc brv plnojuma principa.
Pirmais das lielmroga dzvojams apbves rajons bija genskalna priedes starp
Kristapa, Dreiliu, genskalna un Alises ielu Rg (19581962, N. Rendelis). Tas
saglabjis vietas vsturisko nosaukumu: eit bija priedm apaugusi teritorija ar vairkm
augstm kpm. T bija populra atptas vieta gan ziem, gan vasar. Bvdarbu laik
kpas tika noldzintas un dabas elementi izncinti. Saglabjus atsevias nkuojoas
priedes. Apbves pirmaj krt, rajona dienvidrietumu pus izmantotas tipveida
316. srijas piecstvu dzvojams mjas, kas celtas no baltiem siliktieeiem, ailstarpas
62

Bceo op ap 12 (H. B. apa, ). Moc:

, 1975, 12, ep a, cp. 20.

aizpildot ar sarkaniem ieeiem (arhitekti A. Reinfelds, L. Plakane, L. Ose, R. Jaunune,

I. Bumbieris, I. Jkobsons, M. elzis). Apbves otraj krt izmantotas 464-A srijas
saliekams lielpaneu dzvojams kas. Plnojuma un bvtehnisk izpildjuma zems
kvalittes d ts ir tri novecojus gan morli, gan fiziski. genskalna priedm drz vien
sekoja Buu un Tirzas ielas apkaimes apbve, engarags (19611971), Jugla (1962
1970), Purvciems (19651975), Imanta (19701982), Pavnieki (19761989), Pleskodle
un Zolitde (19711987), Ziepniekkalns (19721987), Meciems (19771981) un citi
lielmroga dzvojamie rajoni Rg, Kauguri Jrmal, RAF mikrorajons Jelgav,
miu ciemats jeb Jaunie erjomuki Daugavpil, Laumas rajons un Ezerkarasts
Liepj, HES ciemats Salaspil, Olaines un Aizkraukles (tolaik Stukas) pilstas, k ar
vairki vriengi apbves kompleksi cits viets.
No iepriek izgatavotiem bvelementiem samontts dzvojams kas lielmroga
dzvojamajos rajonos nav iespjams vrtt mkslinieciski stilistisks kategorijs, jo
rpnieciska srijveida produkcija nav radoa mksla, bet arhitektra ir vides veidoanas
mksla. Mkslas darbs nevar bt reprodukcija, tam jbt cilvka individuls jaunrades
auglim. Industrilm metodm realizta masveida dzvojamo rajonu bvniecba bija
pietiekami izplatta ar Rietumu zems, tau kopum ai sav btb antihumns vides
radanai ir maz kopga ar arhitektras sabiedrisko stbu. Ar nozmgas publisks kas
tirdzniecbas centri, ko toreiz sauca par universlveikaliem, un skolas tapa pc daudzreiz
atkrtotiem tipa projektiem. Pilngi viendi universlveikali pc arhitektes Veltas Samtias
izstrdta projekta tika uzcelti Alksn, Siguld, Jkabpil, Krslav un citur. K divas
dens piles vienu otrai ldzgas skolas, kas diezgan tiei atgdina I. Blankenburga pirms
kara radto skolu tlu, skot ar piecdesmito gadu nogali, uzcla gan Liepj, gan
Daugavpil, gan Ventspil, gan Css, gan Rg (Meapark), gan ar daudzs mazks
apdzvotajs viets. Vismaz 30 no tm tikai nedaudz atirgas skolas uzcla Limbaos,
Iecav, Kandav, Vaiod un citur. o celtu projektus izstrdja autoru kolektvs
arhitekta Kra Plksnes vadb. 1961. gad ska bvt lielkas, 1072 skolniem
paredztas skolas (arhitekti K. Plksne, Silvija Artmane, Lidija Dorofejeva, Medija Hnoha
un Vitlijs Fjodorovs, inenieris A. Briedis). m no baltajiem siliktieeiem celtajm
km ir pln burta L konfigurcija. Pc laikabiedru vrtjuma o skolu tipa projekts
esot piemrs, kur iezmjas noteikti laikmetgi principi63, un grti atrast pdjos gados
uzceltu dzvojamo masvu, mikrorajonu vai vispr pilstas rajonu, kur nebtu redzama
skola.64 To laikmetgums un mkslinieciski stilistisk kvalitte pasaules arhitektras
kontekst ir vismaz diskutabls.
Sedesmitajos gados visu pasauli piepildja tkstoiem augstu kastveida celtu,
kuru vji artikults fasdes lielkoties trptas metl un stikl. L. Msa van der Roes
arhitektonisk esttika, kas tolaik bija zinms mksliniecisks idels, iemiesojs ar vairks
augstceltns Rg. Viena no pirmajm bija viesnca Latvija (tagad Reval Hotel Latvija)
Elizabetes iel 55 (19671878, arhitekti Artrs Reinfelds, Aija Grna, Valters Maike un
Ilmrs Paegle). Celtne veidota atbilstoi toreizjai iecerei visu Brvbas, toreiz eina ielas
63

Laikmetg arhitektra Padomju Latvij (O. Zakamennijs, V. usts, Dz. Driba u. c.). Rga: Liesma, 1966,
9. lpp.
64
Turpat, grmatas II daa : dzvojamo masvu telpisk kompozcija, sabiedrisks kas un to interjeri,
lappuses nav numurtas.

kreiss puses apbvi nomaint ar augstceltnm. Ts bija paredzts virknt virs plaka
divstvga apjoma, kas stieptos vis ielas garum. Ar Dailes tetra un bijus Rgas
modes kas Brvbas iel 49/53 (19651969, daji prbvta 1997) apjomi veidoti
atbilstoi im principam. Visu o ku bvdarbu laik nojauktas vairkas vrtgas
vsturisks celtnes. Viesnca kapitli prbvta 2000.2001. gad (arhitekti Visvaldis
Sarma, Jnis Norde un Juris Poga), transformjot un padarot nedaudz bagtk artikultu ar
fasu apdari.
Viesncai Latvija tlt sekoja administratv ka (tagad Latvijas Republikas
Zemkopbas ministrija) Citadel, Republikas laukum 2 (19681978, arhitekti
A. Reinfelds, Valrijs Kadirkovs un V. Maike). Iestiklot augstceltne bvta nolk
papildint un uzlabot Vecrgas vsturisko siluetu. No skum iecertajiem trs toriem
uzcelts viens. Kompleksa priek Daugavmal bija iecerts veidot t saukto Republikas
laukumu organizto politisko demonstrciju noturanai, bet blakus uzcelt lielu
koncertzli. Tai paredztaj viet vispirms tika uzcelta daudzstvu autonovietne (1999,
arhitekts Juris Gertmanis), bet pc tam to nomainja tagadjais bankas Citadele biroju
nams Republikas laukum 2a (20032008, arhitekts Meinhards fon Gerkns). Savukrt uz
ziemeiem no augstceltnes uzcelts t sauktais Centra nams Republikas laukum 3 (2002
2005, arhitekti Uis nbergs un Martinus rmans). Abas s kas domtas k moderns
kustbas savam laikam atbilstoas interpretcijas, kam it k jrada harmonisks vides
mrogs un organiska saskaa ar Citadeles augstceltni. Tau ne samksloti robustais Centra
nams, ne primitv etru kastveida apjomu virknjum veidot bankas ka, kuru neglbj
pat fasu raib polihromija, neatbilst ne vides mrogam un kontekstam, ne bvnoteikumu
prasbm.
Viesncai Latvija un Citadeles augstceltnei zinm mr ldzgs ir bijuais Preses
nams Balasta damb 3 (19731978, arhitekti Jnis Vilci un brams Misulovins), bet t
fasdes apdarintas okbetona paneiem. ka ir pirm augstceltne Daugavas kreisaj krast
un iezmja s teritorijas nkotnes siluetu. Savukrt Televzijas centrs Zausalas krastmal
3 (19791987, arhitekti Andris Purvi, Baiba Maike, V. Kadirkovs, Krlis Alksnis u. c.)
atspoguo individulu bvmkslas vaibstu mekljumus moderns kustbas arhitektr.
Augstceltn, kurai ir trsstra konfigurcijas plns, atrodas redakciju telpas un biroji, bet
terasveidgaj zemkaj da studijas un tehnisks telpas. Kompleks bija paredzts ar
radio centrs, kas pln veidotu televzijas centra spoguattlu. T augstbves daa bija
projektta augstka nek televzijas centram.

Rga. Viesnca Latvija Elizabetes iel 55. 19671878, A. Reinfelds, A. Grna, V. Maike un I. Paegle.
20002001, V. Sarma, J. Norde un J. Poga. Skats uz ku Rgas centra apbves panorm no Latvijas
Nacionl mkslas muzeja kas jumta 2000. Gad (pa kreisi Rgas modes ka Brvbas iel 49/53) un
skats uz ku no Brvbas bulvra 2011. gad.

Rga. Citadeles apbve. No kreiss: Centra nams Republikas laukum 3 (20022005, U. nbergs un
M. rmans), administratv ka Republikas laukum 2 (19681978 A. Reinfelds, V. Kadirkovs un
V. Maike) un bankas Citadele biroju nams Republikas laukum 2a (20032008, M. fon Gerkns). Pa labi
fon viesnca Latvija.
Rga. Preses nams Balasta damb 3. 19731978. J. Vilci un . Misulovins.
Rga. Televzijas centrs Zausalas krastmal 3. 19791987. A. Purvi, B. Maike, V. Kadirkovs,
K. Alksnis u. c.

Vairkos biroju namos, kas celti septidesmitajos gados, tie veid atspoguojas
L. Msa van der Roes universls formas ideja. Hrestomtisks piemrs ir biroju nams ar
kafejncu eingrada Rg, Raia bulvr 25 (1973, arhitekts Oerts Ostenbergs).
Padomju iekrtas apstkiem tipisks niecgs bvmaterilu izvles un bvtehnisks
mazspjas d visai ierobeotas bija ar arhitektoniski mksliniecisks izteiksmes iespjas.
Tau ar dos apstkos rads nozmgi arhitektu rado darba augi, tostarp virkne
modernu administratvo ku.
Rgas Latgales priekpilstas pavaldbas iestu ka Daugavpils iel 31 (1973,
arhitekts O. Ostenbergs), kas celta kdreizjs Maskavas priekpilstas un Rgas rajona
Komunistisks partijas komitejas vajadzbm, ir viena no pirmajm, kuras fasu apdar
izmantoti reljefi okbetona panei. Tie kombinti ar sarkanu ieeu virsmm. Labi
izgaismots telpas izkrtotas gar siem gaiteiem abpus centrlajam vestibilam divos
etrstvu sprnos. Vienstva apjom atrodas konferenu zle. Ar Rgas Zemgales
priekpilstas administratv centra kas Eduarda Smia iel 46 kubiskais apjoms (1975,
arhitekti Jnis Krkli, Viktors Valgums un Modris elzis) apdarints ar okbetona
paneiem. k izmantots interesants telpisk plnojuma princips, darba telpas izkrtojot pa
perimetru ap iekjo vertiklo komunikciju kodolu. Sprnos izvietots palgtelpas un
sanksmju zle paslptas mkslg reljef.
Viena no pdjm padomju period projekttajm un celtajm rajonu prvaldes
km ir tagadj Rgas Vidzemes priekpilstas administratv ka Brvbas gatv 266
(1979, arhitekti Oerts Krauklis un rija Ihanova). kas plna pamat ir viendmalu
trsstru kompozcija, bet fasu apdar kombintie okbetona panei un sarkanu ieeu
virsmas nodroina izteiksmgu kas arhitektonisko veidolu. Celtne atspoguo reionlas
arhitektras izteiksmes mekljumus, kas stenoti patiesi laikmetg, moderns kustbas
principiem atbilsto arhitektoniskaj kvalitt.

Rga. Biroju nams ar kafejncu Raia bulvr 25. 1973. O. Ostenbergs.

Rga. Administratv ka Daugavpils iel 31. 1973. O. Ostenbergs.
Rga. Administratv ka Eduarda Smia iel 46. 1975. J. Krkli, V. Valgums un M. elzis.
Rga. Administratv ka Brvbas gatv 266. 1979. O. Krauklis un . Ihanova.

Atirb no pirmskara funkcionlisma, vairums pckara moderns kustbas celtu

tapuas, nerinoties ar konkrts vietas attstbas objektvajm likumsakarbm,
vsturiskajiem bvnoteikumiem un kultras tradcijm. Septidesmitajos un
astodesmitajos gadas daudzu vsturisko pilstu centros pardjs pai par sevi
arhitektoniski interesanti un profesionli veidoti, tau esos vides mrogam neatbilstoi
vai ar citdi ar vides kontekstu nesadergi bvapjomi. Tdas ir ne tikai augstceltnes Rgas
centr, bet ar viesnca Latgale Rzekn, Atbrvoanas alej 98 (arhitektes
Inra Akolova, Vera Savisko u.c.), viesnca Latvija (tagad Park Hotel Latgola),
Daugavpil imnzijas iel 46 (21. gadsimt prveidota) un dzvojam ka Liepj,
Lielaj iel 1. Kuldg, stenojot pckara attstbas pln ierakstto nordjumu, ka
nehiginisks kas nomainmas ar jaunm, modernm dzvojamm km65, uzcla
brvstvou, no siliktieeiem samrtu trsstvu dzvojamo ku Liepjas iel 19. T ir
stipri atvirzta no vsturisks bvlaidas un pilngi degrad pilstas vsturisk centra
telpisko raksturu un kvalitti. Ar Rg, Kronvalda park iecelt administratv ka
Elizabetes iel 2 (1974, arhitekti J. Vilci, Alfons dris un Gunrs Asaris) deform
unikl pilstbvniecbas piemineka Rgas bulvru loka apstdjumu sistmu. ka
bvta k Latvijas Komunistisks partijas Centrl komiteja. Tagad taj atrodas pasaules
tirdzniecbas centrs, dadi biroji, un prstvniecbas. Bvmass ldzsvarot celtne ar trs
simetriskiem sprniem pln atgdina pazstamo moderns kustbas arhitektras edevru
UNESCO ku Parz (1958, arhitekti B. Zehrfuss, M. Breuer, P.-L. Nervi).

Rzekne. Viesnca Atbrvoanas alej 98. I. Akolova, V. Savisko u.c.

Daugavpils. Viesnca imnzijas iel 46.
Liepj. Dzvojam ka ar veikaliem Lielaj iel 1.
Kuldga. Dzvojam ka ar veikaliem Liepjas iel 19.

ietam racionlisma un prprastu ekonomisko rdtju idejas vrd Padomju

Savienb sedesmitajos gados tika stingri ierobeotas t saucams individuls
65

Kapenieks, P. Kuldgas pilstas rekonstrukcija. Padomju Kuldga, 1948, 19. jl., 1. lpp.

bvkonstrukcijas. Monolt dzelzsbetona izmantoana faktiski bija aizliegta, visu reducjot

uz rpncs izgatavotu tipveida bvelementu montu.
Starptautisks moderns kustbas arhitektras rado metode un mkslinieciski
stilistiskie pamieni rado veid vairk varja stenoties atseviu uniklu sabiedrisko
ku bvniecb. Tikai pai retos gadjumos tas notika dzvojamo ku celtniecb.
Purvciem, izmantojot franu firmas Outinord tehnoloiju un aprkojumu, tika uzceltas
no monolta dzelzsbetona veidotas dzvojams torkas (1983, arhitektes Lidija Plakane,
Olita Upaciere u. c.), bet Imant, Annimuias bulvr 26, 28 un 30 pc t sauktajiem
individulajiem projektiem uzceltas divpadsmit ldz sepadsmit stvus augstas ieeu
dzvojams kas (1987, arhitektes Zane Kalinka un Vita Rauhvargere).
Jau piecdesmito gadu beigs ska projektt Dailes tetra jauno ku Rg, Brvbas
iel 75 (arhitekti Marta Staa, Imants Jkobsons, Haralds Kanders u.c.). Astous gadus
ilgajam projektanas periodam sekoja celtniecba no 1966. ldz 1976. gadam. Celtne ir
tipisks modernisma jeb moderns kustbas arhitektras produkts ar funkcionlajai nozmei
atbilstou konsekventi diferenctu apjomu krtojumu un plaiem vizuli telpiskiem telpu
sapldinjumiem. Skaidri uztverami ir atirgi apdarintie skattju zles, skatuves,
skattju foaj, kasu vestibila un palgtelpu apjomi. Fasdes plastisko veidojumu kop ar
arhitektiem darinjui tlnieki O. Feldbergs un I. Muravskis. Lielaj zl ir pakpjveidgi
izkrtotas 944 skattju vietas, bet mazaj zl no 220 ldz 400.

Rga. Dzvojams kas Purvciem. 1983. L. Plakane, O. Upaciere u. c.

Rga. Dzvojams kas Imant, Annimuias bulvr 26, 28 un 30. 1987. Z. Kalinka un V. Rauhvargere.
Rga. Dailes tetris Brvbas iel 75. 19661976. M. Staa, I. Jkobsons, H. Kanders u.c.

Pilstvid labi pamanma, apjomga ka ar savdabgu siluetu un eleganti detaliztu

fasu apdari ir biju projektanas institta Agroprojekts biroju nams Rg, Maskavas
iel 48 (19791990, arhitekts Juris Skalbergs) kas arhitektr neprprotami nolasmi
minjumi prvart moderns kustbas kanonus un formu abloniskumu. Izteiksme ir
tuva t sauktajam jaunajam brutlismam, kas pasaul pardjs sedesmitajos gados k
viena no alternatvm modernajai kustbai. Jaunais brutlisms ir nosacts termins, ko radja
angu arhitektras teortiis Rainers Benems.66 ievirze operja ar samr dinamiskm,
sulgm, gleznainm vai, glui pretji, uzsvrti vienkrm formm un plai izmantoja
masvas betona virsmas, ts kombinjot ar ar citiem materiliem. Zinm mr ai formu
izjtai tuva ir ar kafejnca Rzna (tagad restorns Little Italy) Rzekn, Atbrvoanas
alej 100 (19681970, arhitekti Juris Ptersons un Jnis Krasti). Ts nelielais apjoms
veidots monoltaj dzelzsbeton. 21. gadsimt nemkulgi aizbvts kas skotnji telpiski
atvrtais pirmais stvs. Jaun brutlisma esttika diezgan tiei atspoguojas ar
66

Banham, R. The New Brutalism : Ethic or Aesthetic? London: Reinhold Publishing Corp., 1966. 196 p.

tirdzniecbas centr Liiba ekav, Rgas iel 22A (1981, arhitekte Zenta Krastia),
kuras arhitektonisk apdare veidota daji ldzgi blakus esoajai administratvajai kai
(1981, arhitekte Liesma Skuja), un biroju k Rg, Brvbas iel 54 (19861989, arhitekts
Modris elzis). T celta aviokompnijas vajadzbm, bet 2000.2001. gad prveidota k
bankas nams. Celtnes ldzsvarot arhitektonisko apjomu un detau kompozcija pietiekami
korekti ieraksts vsturiskaj pilstvid. Fasdes aptas ar Smsalas dolomta plksnm.

Rga. Biroju ka Maskavas iel 48. 19791990. J. Skalbergs.

Rzekne. Kafejnca Atbrvoanas alej 100. 19681970. J. Ptersons un J. Krasti.
ekava. Tirdzniecbas centrs. 1975. Z. Krastia.
Rga. Biroju ka Brvbas iel 54. 19861989. M. elzis.

Moderns kustbas periodu caurstrvoja tikai Latvijai raksturgas reionlas

arhitektras mekljumi. Viens no ceiem mra sasniegan bija minjumi radt
izteiksmgus, neparastas eometrijas bvapjomus. Viens no raksturgkajiem o
mekljumu piemriem ir sav laik oti populrais restorns Snte Inukaln (1967,
arhitekts Linards Skuja), kura zle ir prsegta ar pln trsstrainu dzelzsbetona kupolu.
Nav saglabjusies ne mazk pazstam restorna Jras prle ka Jrmal, Bulduros
(1964, arhitekts Josifs Goldenbergs), kura uz spcgu konsoli balstt zle pacls pri
pludmalei. Ar visai plastiskm formm un apjomu krtojumu izceas ar kinotetris
Oktobris (1992. gad prdvts par Austru, bet 2001. gad Renesansi) Daugavpil,
Vienbas iel 30 (1981, arhitekts O. Krauklis) un administratv ka Madlien (1983,
arhitekti Zigurds Lazdi un Meinards Medinskis).

Inukalns. Restorns Snte. 1967. L. Skuja.

Daugavpils. Kinotetris. 1981. O. Krauklis.
Madliena. Administratv ka. 1983. Z. Lazdi un M. Medinskis.

Latvisks reionls arhitektras tls izsens saistjies ar lauku stas veidolu, kur
nav iedomjams bez izteiksmgiem, samr stviem divslpju jumtiem. da jumtu forma
ar vistiek spj nodroint to arhitektras izteiksmi, kas neprprotami atspoguo vrdiem
grti definjamo un konkrtos priekrakstos neiekaujamo reionls vai aurk izpratn
nacionls arhitektras ideju. Atsevii sasniegumi aj jom bija ar moderns kustbas
izskaas laik 20. gadsimta septidesmitajos un astodesmitajos gados.

Atptas komplekss Daile Jrmal, Dzintaros (1976, arhitekts Edgars nbergs),

kas gan nav saglabjies (nojaukts 2001.gad), piesaistja uzmanbu ar augstiem, alumnija
zvm kltiem jumtiem. Zemgales vidusskol Tukuma novada Slampes pagast (1979
1980, arhitekti Vera Savisko, Imants Jkobsons un Inra Akolova) katra klase ir veidota k
atsevia, ar divslpju jumtu prsegta mjia, kop veidojot kaut ko ldzgu veselam
ciematam. Lauku rijas tla interpretcija ir pamat Kroauces sabiedriskaj centra (1980,
arhitekts Andris Vainovskis) izveidojumam. No pla daudzfunkciju kompleksa ieceres
stenota gan ir tikai pavisam neliela daa. Viens no jaunkajiem un prliecinokajiem
das arhitektras paraugiem ir Saieta nams Plu pagasta Jaunklida ciem (20092010,
arhitekts Armands Bisenieks). Visi ie darbi iezm apzintu novranos no moderns
kustbas postultiem.

Jrmala. Atptas komplekss Daile Dzintaros. 1976. E. nbergs. (Celtne nav saglabjusies.)
Kroauce. Sabiedriskais centrs. 1980. A. Vainovskis.
Slampe. Zemgales vidusskola. 19791980. V. Savisko, I. Jkobsons un I. Akolova.
Plu pagasta Jaunklidzis. Saieta nams. 20092010. Armands Bisenieks.

Modern kustba bija konceptuli antihistoriska, un vstures noliegumu t pauda

ar attieksm pret apkrtjo vidi. pretruna saasinjs aizvien dzik, un astodesmitie
gadi nca gan ar jaunu attieksmi ne tikai pret vsturisko mantojumu, bet ar vsturisko stilu
formu valodu.

3.7. Postmodernisms
Jau 20. gadsimta septidesmito gadu vid augstvrtgkas mksliniecisks izteiksmes mekljumos
iezmjs dzika tradciju izpratne un minjumi rast vsturisko izteiksmes ldzeku jaunu interpretciju,
tos organiski iekaujot laikmetgos arhitektras mkslas darbos. ievirze, kas faktiski noformjs k jauns
stils, ieguvusi postmodernisma nosaukumu. Tam veltta virkne ptjumu. Populrkie ir angu arhitekta
rlza darbi, no kuriem pirmais Postmoderns arhitektras valoda67 radja zinmu apvrsumu vis
pasaules arhitektr un veicinja jaun stila izplatbu. K katram stilam, ar postmodernismam ir sava formu
valoda. Par postmodernisma arhitektonisko formu kliejm kuva lzenas arkas, pakpjveida prsedzes vai
smagnji visprinti orderu elementi, k ar sienas, balsti vai celtnes citas sastvdaas, kas pagrieztas zinm
le pret plna kompozcijas galvenajm asm. s formas tomr bija viengi stila virspusjais ietrps, t
dzik nozme ir vides visprjs kvalittes izkopana un tendence atjaunot mksliniecisks kultras
pctecbu.

Postmodernisms diezgan strauji uzplauka 20. gadsimta astodesmitajos gados, jo

sabiedrbas esttisks prasbas vairs nespja apmierint viengi vienkru taisnstra formu
varicijas un kastveidgi celtu apjomi. Postmodernisms minja atrisint gan
arhitektras mksliniecisks kvalittes un emocionls izteiksmbas, gan vietjo tradciju
pctecbas, gan vides un laika konteksta problmas.
67

Jencks, Ch. The Language of Post-Modern Architecture. London: Academy Editions, 1977. 184 p.

Latvij pirmie spilgtkie postmodernisma ideju un formls izteiksmes stenojumi

ir dzvojamo ku grupa Jaunmrup (1983, arhitektes Ausma Skujia un Anita Marinska)
un Tehniskais centrs (biroju nams) Rg, Peldu iel 15 (19841987, arhitekti
Juris Skalbergs, Aivars Zavadskis un Pteris Birulis). Jaunmrupes dzvojams kas
bvtas, izmantojot 103. srijas tipveida ku konstrukcijas, bet varijot apjomu augstumus,
izveidojot stra sekcijas, k ar stvus jumtus un zelmius, kdu nav tipveida risinjumos,
un fasu apdar iekaujot no glaztm keramikas flzm veidotus etnogrfiska rakstura
ornamentus. Izmantotie radoie pamieni balstti vietjs bvmkslas tradicionlajs
vrtbs, pankot sava laika arhitektr jaunu kvalitti un celtnes organiski ierakstot lauku
ainav.
Biroju nams Rg, Peldu iel 15 bvts Otraj pasaules kar noposttu celtu viet.
Jaunbves apjomu kompozciju noteica Rgas kultras piemineku aizsardzbas inspekcijas
prasba atjaunot apbves siluetu ldzgi Rgas 1823. gada ielu fasu zmjumos
redzamajam, neemot vr objektvos vstures faktus: 1883. gad aj viet, nojaucot
divas noliktavas ar augstiem trsstra zelmiiem, bija uzcelta etrstvu dzvojam ka
eklektisma stil. Savukrt 1913.gad ts, k ar kaimiu kas viet uzcelti piecstvu res
nami tipisks jgendstila forms. Celtnes autoriem tomr izdevies izvairties no seno ku
tieas atdarinanas un radt laikmeta stilam vairk vai mazk atbilstou reionla
postmodernisma darbu.
Viena no postmodernisma skuma posma ikonm ir biju kolhoza Renda
prvaldes ka Rend (1986, arhitekts Laimonis Tkmanis). Taj reionlas formveides
pamieni organiski sakausti ar atsevim detam no starptautisk postmodernisma
izteiksmes ldzeku arsenla.

Jaunmrupe. Dzvojamo ku grupa. 1983. A. Skujia un A. Marinska.

Rga. Biroju nams Rg, Peldu iel 15. 19841987. J. Skalbergs, A. Zavadskis un P. Birulis.
Renda. Administratv ka. 1986. L. Tkmanis.

Vl viens no pirmajiem raksturgkajiem postmodernisma darbiem Latvij ir

Druvas vidusskola Saldus pagast, Skolas iel 2 (19841989, arhitekts Tlivaldis
Timpars). Celtnei ir spcgi artikults bvmasu krtojums, kas auj diezgan apjomgo
trsstvu celtni veiksmgi ierakstt lauku ainav. rsienas veidotas vienkr, neapmest
ieeu mr, kas turklt ir ne visai kvalitatvs, tau atsevis detaas no postmodernisma
formu klsta liela, lzena arka, neliels stilizts zelminis, brvstvos galvens ieejas
portls u. c. pieir celtnei eleganci un viegli uztveramu tpatbu. Ap to pau laiku tapa
ar iespaidgais kultras nams Viest (19851991, arhitekts L. Skuja). T arhitektr ar
postmodernisma formlajiem pamieniem mints radt asocicijas ar teiksmainas
senlatvieu pils tlu. Arhitekta Linarda Skujas dairad postmodernisms ieem redzamu
vietu: pc via projektiem tapuas vairkas aj stil veidotas dzvojams un publisk
kas, tostarp Baptistu draudzes nams Jelgav, Mtera iel 54 (1996).

Druva, Saldus pagasts. Druvas vidusskola Skolas iel 2 . 19841989. T. Timpars.

Vieste. Kultras nams. 19851991. L. Skuja.
Jelgava. Baptistu draudzes nams Mtera iel 54. 1996. L. Skuja.

Devidesmitajos gados postmodernisms stenojs daudzu dzvojamo ku

arhitektr, jo ldz ar padomju sistmas sabrukumu atkrita ar s sistmas noteiktie
ierobeojumi mjoku celtniecbas nozar, un arhitektra varja radoi atraisties. Viens no
raksturgiem piemriem ir kvartla starp Jkabpils, Krslavas un Firsa Sadovikova ielu
Rg kompleksa apbve (19871992, arhitekti Krlis Alksnis, Juris Poga, Viesturs
Meinerts un Egls Bus). Postmoderna esttik veidot jaunbves organiski iekaujas starp
vsturiskajm km kvartl.
Augstvrtga arhitektra postmodernistisk izpildjum ir Latvijas Nacionls
operas Aspazijas bulvr 3 paplainjums (19932001, Imants Jkobsons, Juris Gertmanis,
Indra Grietna, Mris Dakteris u.c). Jaunaj apjom izvietotas tehnisks un palgtelpas,
maz skattju zle un aktieru telpas. Tas ir organiski sakauts ar vsturisko celtni, smalki
interpretjot, bet ne atdarinot vsturisks celtnes arhitektru.
Elegants vl postmodernisma piemrs ir Valdemra centrs Krija Valdemra
iel 21 ekskluzvu biroju nams ar tirdzniecbas pasu pirmaj stv un autostvvietm
pagrabstv (19971999, arhitekti Visvaldis Sarma, Gunta Grikmane, Jnis Norde un
Gundars Jtnieks). Atturgi ldzsvarot postmodernisma formu valoda kas arhitektr
lieliski saskan ar apkrtjs apbves mrogu, ritmu un citiem svargkajiem vides
kontekstu veidojoajiem elementiem.

Rga. Dzvojam ka Firsa Sadovikova iel 21. 1992. J. Poga.

Rga. Latvijas Nacionl opera Aspazijas bulvr 3 (paplainjums). 19932001, I. Jkobsons, J. Gertmanis,
I. Grietna, M. Dakteris u.c.
Rga. Valdemra centrs Krija Valdemra iel 21. 19971999. V. Sarma, G. Grikmane, J. Norde un
G. Jtnieks.

Viena no postmodernisma ievirzm bija t sauktais radiklais eklektisms, kas

izpauds uzsplt visprinti stiliztu orderu elementu, lzenu arku un citu izplattu

stila formu klieju lietojum. d manier veidoti biroju un veikalu nami Rg, Kungu
iel 7/9 (19972000, arhitekti Uis Bratukins, riks Zle, Inra Dzene un Ina
Kuikovska). Tie celti Otraj pasaules kar sagrautu ku viet. Postmodernisma izteiksmes
ldzeki un pamieni fasu arhitektr brvi kombinti, emot vr Vecrgas mrogu un
ar apbves tradcijas.
Postmodernisma pamienu atskaas jauamas ar t saukt Kamarinu nama
Kungu iel 1 arhitektr (200020001, arhitekts Pteris Venckovis) Tas ir tirdzniecbas
un biroju telpu nams. Ar tas celts Otr pasaules kar sagrautas celtnes viet, ievrojot
zudus kas fasu kompozcijas shmu. Skotnji namu 18. gadsimta nogal clis
rtskungs Holanders pc, iespjams, K. Hberlanda projekta. 19. gadsimta otraj pus t
jaunie panieki bri Kamarini namu paplainjui, savienojot to ar kaimiu ku un
izveidojot jaunu, eklektisku fasu apdari, bet nemainot iepriekjo logu daljumu. Ldz ar
to gan pret Kungu ielu, gan Rtslaukumu pavrsts fasdes ieguvuas asimetrisku
kompozciju. T saglabta ar jaunceltn, bet neimitjot neko no vstures formu arsenla
un radot laika kontekstam pilngi atbilstou arhitektru. Tas pats attiecas uz nelielo blakus
mju Kungu iel 3, kas ieguvusi Kalpu mjas nosaukumu (2002, arhitekti
Vita Polkovikova, I. Kuikovska, . Zle un U. Bratukins). Ar vsturisko prototipu, kas
19. gadsimt bija ieguvis augstu neorenesanses tipa zelmini, attlas asocicijas raisa
viengi jauns kas siluets.
Spilgti postmodernisma uzplaiksnjumi konstatjami iektelpu arhitektr, it pai
atseviu esoo ku prbvs. Viens no radiklkajiem un piestintkajiem
postmodernisma esttikas stenojumiem iektelps bija viesncas Man-Tess Rg, Tetra
iel 6 vestibils (19931994, arhitekts Mris Gundars), kuru iekrtoja, atjaunojot un
prbvjot 18. gadsimta nogal pc K. Hberlanda projekta celtu ku. Savukrt Ceu
satiksmes drobas dienesta klientu apkalpoanas zle Rg, Bauskas iel 86 (19982000,
arhitekti Arnis Kleinbergs, Miks Lejnieks un Vilnis lars) tika iekrtota bijuaj padomju
laika skolas sporta zl. Gleznaini izvrstaj telp elegants mksliniecisks pieskriens ir
antersolstva balstkolonnu konusveidgie kapitei. Tiem nav nek kopga ar klasisko
orderu kapiteiem, tau tie neizbgami raisa asocicijas ar klasiskm mkslas vrtbm.

Rga. Biroju un veikalu nami Kungu iel 7/9. 19972000. U. Bratukins, . Zle, I. Dzene un I. Kuikovska.
Rga. Biroju un veikalu nami Kungu iel 1 (Kamarinu nams; 200020001, P. Venckovis) un Kungu
iel 3 (Kalpu mja; 2002, V. Polkovikova, I. Kuikovska, . Zle un U. Bratukins).
Rga. Ceu satiksmes drobas dienesta klientu apkalpoanas zle Bauskas iel 86. 19982000. A.
Kleinbergs, M. Lejnieks, V. lars.

Postmodernisms deva nopietnu pienesumu msdienu arhitektras visum

nabadzgs formu valodas bagtinanas, mksliniecisks pilnveidoanas, konteksta

izpratnes un emocionls izteiksmbas atdzvinanas mekljumos. Daudzviet pasaul tas

ir joprojm dzvs un populrs, tomr, k jebkuram stilam vai vienkri stilistiskam
strvojumam, vsture ar tam bija atvljusi tikai noteiktu laika sprdi.

3.8. High-Tech, dekonstruktvisms, minimlisms, architextile,

parametrisk arhitektra u.c.
Ldz ar postmodernismu attstjs ar citas formli stilistisks arhitektras ievirzes. Viena no tm ir
High tech jeb ditehnoloija. Mksliniecisks izteiksmbas kpinjuma nolk aj ievirz lieto viengi
jaunkos bvniecbas un apdares materilus specilu stiklu, metlu, plastiktus u. c., samontjot tos celtns
oti preczas mainiztas tehnoloijas izpildjuma lmen.
odienas pasaules arhitektr pazstama ar virkne citu stilistisku novirzienu un strvojumu, kurus
dv dados vrdos, parasti ar galotni isms. Tds, piemram, ir dekonstruktvisms skulpturl gar
deformtu apjoma formu un atkltu konstruktvo elementu lietojums. Pasaul pazstamkos
dekonstruktvisma darbus radjis vcu arhitekts Ginters Bnis, ameriknis Frenks Grijs, London dzvojo
irkiete Zaha Hadida, Polij dzimuais ameriku ebrejs Daniels Libeskinds un austrieu arhitektu kolektvs
Coop Himmelb(l)au.
Paralli citiem 20. gadsimta nogales stilistiskajiem strvojumiem dzvotspju saglabja ar modern
kustba, kuru tad nereti dvja par vlo modernismu. Devidesmito gadu nogal k zinma reakcija pret
postmodernismu vrojama atgrieans pie sedesmito un septidesmito gadu moderns kustbas stereotipiem.
tendence jau ieguvusi msdienu minimlisma nosaukumu, tau t nav pardba ar pietiekami dzim
vsturiskm saknm un prliecinou novitti. Pretstat minimlismam celtu fasu izteiksmbu dakrt
cenas pankt ar dadiem aplikatviem un ornamentliem pamieniem. di iegst dadus virsmu
arhitektras (Surface arhitecture) paveidus, tostarp ornamentlo arhitektru, virsmu ornamentliskulpturlo arhitektru un t saukto tekstilarhitektru.

Dadie arhitektras stilistiskie strvojumi dadie ismi, kas pasaul attstjs

ldz ar postmodernismu, k ar si pirms un pc t, padomju perioda Latvijas arhitektr
nevarja stenoties t laika bvtehnisks nevaranas un ar uzspiests nedrkstanas d.
Nebija iespjams nekds High tech jeb ditehnoloija, jo nebija pieejami nekdi
augstvrtgi bvmaterili. Tiesa, stilistisk skatjum o pardbu var vrtt visai nosacti,
jo stilu nosaka viengi forma. Materils ir tikai ldzeklis ts stenoanai.
Pc padomju rema sabrukanas celtniecbas tehnoloija, materilu pieejamba un
bvmksla kopum varja ldzvrtgi atgriezties pasaules pardbu un tendenu aprit.
Viena no pirmajm celtnm, kur jauamas High Tech arhitektras iezmes, ir firmas
Skonto bve administratv ka Rg, Ema Melngaia iel 3 (1998, arhitekti
Anda Kursia un Mris Malahovskis). Metl un polarizt stikl ietrpt kubisk
bvermea formu mkstina noapaots stris ar augstu, brvstvou pulta metla kolonnu.
Apdares materilu tirdzniecbas, celtniecbas un restaurcijas darbu uzmuma RRB
(Rgas restaurcijas biroja) mbeu un bvmaterilu salona Rg, Mkusalas iel 42
(20002001, arhitekti Uldis Lukevics un Ivars Lapi) fasu High-tech apdar
izmantotas specili patintas kapara loksnes. Ar perfektu materilu salikumu pietiekami
saret apjomu kompozcij izceas Latvijas bankas Rgas fililes ka Rg, Bezdelgu
iel 3 (19982002, arhitekti Andris Kronbergs, Inra Krklia, Vilnis Uzors un
Mris Krkli). Gar Daugavgrvas ielu izstiepts fasdes plaknes piegzums domts k
tuvj Daugavas senkrasta simbolizjums, bet samr saretais apjomu krtojums
iekkvartla pus k reakcija pret dabas elementiem. Fasdes trptas pult dabisk
akmen, metl un stikl gan caurspdg, gan necaurspdg. Dzvojamo toru Solaris

Rg, Annimuias bulvr 41 un 43 (20042006, Andis Slis un Aleksejs Birjukovs)

fasdes savukrt apdarintas ar preczi izgatavotiem tontiem alumnija paneiem. Pln
tiem ir liekta konfigurcija ar dadiem, cilindrisk bvapjoma formas dikttiem
rdiusiem.

Rga. Administratv ka Ema Melngaia iel 3. 1998. A. Kursia un M. Malahovskis.

Rga. Bvmaterilu salons Mkusalas iel 42. 20002001. U. Lukevics un I. Lapi.
Rga. Latvijas bankas Rgas fililes ka Bezdelgu iel 3. 19982002. A. Kronbergs, I. Krklia, V. Uzors un
M. Krkli.
Rga. Dzvojam ka Annimuias bulvr 41. 20042006. A. Slis un A. Birjukovs.

Dekonstruktvisms pasaul galvenokrt pazstams atseviu meistaru izpildjum

un ir, kaut stipri atraktva, tomr visai ierobeota pardba. Ar Latvijas arhitektr ir tikai
nedaudz formu sples vingrinjumu aj ievirz. Lielkoties tie izpauas k attiecb pret
celtnes pamatapjomu savrstas vai sagztas atsevias bvapjoma daas vai elementi, k,
piemram, firmas ABB administratvaj k Rg, Traines iel 3a (19992000, arhitekti
Edgars Treimanis un Katrna Stirna). Zinm mr dekonstruktvisma izteiksme ir ar
Rgas brvostas prvaldes administratvajai kai Kronvalda bulvr 1 (2000,
M. Malahovskis). Kaut ar slgt tipa administratv iestde neatbilst Rgas attstbas
pln noteiktajiem pamatprincipiem un bvnoteikumiem, arhitekts ir radjis savdabgu
kas vizulo tlu, kas ar slpajm, ldz kanlam nosldjuajm virsmm atgdina kui.
Savukrt Gros auto centra Mrup, Zemzaru iel 1, (2001, arhitekts Reinhards Beihlers)
robusti sagzts bvapjomu daas rada diezgan tieu iespaidu par bi zem iegrimuu
celtni. Dekonstruktvisma stilistikai pieskaitma ar savulaik plau rezonansi ieguvus
Rgas koncertzles projekta (2006, arhitektu birojs SZK Slis, Zbers, Kava)
arhitektra. Celtne bija iecerta k tumi pultu, noeltu taisnstra un kuba formu ku
puduris,68 kas, pc autoru ieceres, solot dziu personisku prdzvojumu, tdjdi aujot
gremdties mzikas noslpum.69 Tomr diezin vai s kvalittes sptu nodroint
pamrgais un celtnes konkrtajai funkcijai un telpiskajai struktrai neatbilstoais
apjomu saskaldjums. Semantisk precizitte ir lielks daas dekonstruktvisma darbu vj
vieta.

68

21. gs. projekti : Rgas koncertzle [tiesaiste]. Kultura. lv [skatts 24.01.2012.].

http://www.kultura.lv/lv/projects/94/#img
69
Turpat.

Rga. Administratv ka Traines iel 3a. 19992000. E. Treimanis un K. Stirna.

Rga. Administratv ka Kronvalda bulvr 1. 2000. M. Malahovskis.
Mrupe. Auto centrs Zemzaru iel 1. 2001. R. Beihlers (Vcija).
Rgas koncertzles projekts. 2006. Arhitektu birojs SZK Slis, Zbers, Kava.

20. un 21. gadsimta mij aizvien jtamki iezmjs reakcija pret savu laiku,
iespjams, jau prdzvojuo postmodernismu. Tau visbiek t viet tika likta diezgan
tiea un nekritiska atgrieans pie pavisam nesenas pagtnes 20. gadsimta sedesmito un
septidesmito gadu un dakrt ar nedaudz veckiem stereotipiem. Tas ir t sauktais
msdienu minimlisms, kura mksliniecisk metode un ar arhitektras darinjumu
vizulais tls principili neatiras no sedesmito gadu moderns kustbas mantojuma.
Atirba ir viengi lietoto materilu un izpildjuma apdares kvalittes lmen.
Labks un interesantks da msdienu minimlisma celtnes parasti atiras ar
izvrstu bvapjomu plastiku un pietiekami detaliztu fasu apdari. Tdas, piemram, ir
pilngi iestiklots biroju un veikalu kas Lpla centrs Trbatas iel 30 (20032004,
arhitekte Zane Kalinka) un Lpla iel 20a (2005, arhitekti Z. Kalinka un Juris Lauris)
To visum vienkrs fasdes tomr cik necik rea uz vides raksturu. Tpat k
vsturiskajm km, ar m ir erkeri, dzegas un par stra tori.
Daugavas kreis krasta panorm labi pamanmais Valdo biroju nams Bauskas
iel 58 (2003, arhitekts Andris ri) ir stikla virsmu apoteoze. kai zinmu savdabbu
pieir aktv koloristika un dai apjomu stru noapaojumi.
Ja pilngi gludas fasdes vienlaidus ietrptas vien un taj pa materil bez
jebkdas formu artikulcijas, nav iespjams analizt arhitektras mksliniecisks kvalittes
un vides konteksta jautjumus vai vispr defint bvmkslas pazmes. Tds gadjums,
piemram, ir biroju un veikalu nams Bazncas iel 20/22 (19992003, arhitekti
A. Kronbergs, Eduards Beernaerts, Brigita Bula un Vilnis lars). Aiz apkrtjs pilstvides
raksturam sves, spdgi gluds stikla virsmas grti pamanma ar butaforisk vecas koka
mjas fasdes imitcija.

Rga. Biroju un veikalu kas Trbatas iel 30 (20032004, Z. Kalinka) un Lpla iel 20a (2005,
Z. Kalinka un J. Lauris).
Rga. Biroju nams Bauskas iel 58. 2003. A. ri.
Rga. Biroju nams Bazncas iel 20/22. 19992003. A. Kronbergs, E. Beernaerts, B. Bula un V. lars.

Bvniecbas tehnoloijas attstba dod plaas iespjas dadu saretas

konfigurcijas apjomu stenoanai. Vairkas das celtnes ir atpazstamas ar individuliem
vaibstiem un izteiksmgu siluetu, kaut fasu virsmu artikulcija ir pavisam skopa. da
msdienu minimlisma paraugs ir biroju ka Baltais vj Mrup, Kra Ulmaa gatv
119. Vispirms ts viet tika uzcelta tipisks postmodernisma forms veidota ka (1998
1999, arhitekts Aivars Zavadskis), tau drz vien taj ts paniekiem bvfirmai Re &
Re kuva par auru, un pakpeniskas paplainanas gait s kas viet faktiski rads
jauna celtne (2005, arhitekti Dace Brezinska, P. Venckovis, M. Vaa, D. Krslia,
R. Jansons). T izceas ar vienkru, tau nevainojami preczu un eleganti ldzsvarotu
apjomu salikumu.
Viena no visredzamkajm ir Hansabankas (tagad Swedbank) augstceltne Rg,
Balasta damb 1a (20012004, arhitekti Viktors Valgums, Uldis Brzi, Alvis Zlaugotnis
un Ieva Brzia). 26 stvus augstajai kai ir patnja lcveidga plna konfigurcija. Pilngi
iestiklotajs fasu virsms atkarb no laika apstkiem atstarojas daudzveidga gaismu
sple. Msdienu arhitektra biei izraisa pretrungus vrtjumus. Ar par Hansabanku
pazstamais vcu arhitekts Meinhards fon Gerkns ir teicis: Muga celtne, kurai nav
nekda sakara ar arhitektru. Vien neizdevies joks.70 Tau celtne ar savu izkopto apjomu
krtojumu un efektgo siluetu ir nozmga detaa nkotnes Rgas panorm.

Mrupe. Biroju ka Kra Ulmaa gatv 119. 2005. D. Brezinska, P. Venckovis, M. Vaa, D. Krslia,
R. Jansons
Rga. Bankas ka Balasta damb 1a. 20012004. V. Valgums, U. Brzi, A. Zlaugotnis un I. Brzia.

Laiks pards, vai msdienu minimlisms ir viengi virspusga atgrieans pie visai
nesen vstur jau prdzvotajiem un daudzkrt kritiztajiem moderns kustbas
principiem, vai pierdjums o principu ilgtspjai, postmodernismu ierakstot vstur k
atseviu, zinm mr atirgu epizodi.
Msdienu datortehnoloiju integrta izmantoana projektan, konstrukciju un
apdares materilu izgatavoan un bvdarbu stenoan nodroina plakas, saretkas
un laika ietilpbas zi par tradicionlajm metodm izdevgkas iespjas. Inovatvas
datorprogrammatras kuvuas ne tikai par instrumentu projektu dokumentcijas
izgatavoanai, bet ar par formveides procesa intelektulu sastvdau. Vissaretkajs
forms veidotus arhitektras elementus gan dadi izliektas vai ieliektas fasdes virsmas,
gan apdares un konstruktvs detaas var enert automtiski, balstoties uz iepriek
70

Bude, K. Pastaiga : Pasaules radtjs vai tirdzniecbas vietu mekltjs [tiesaiste]. Vincents arhitektra
[skatts 18.01.2012.]. http://arhitekti.vincents.lv/pdf/gerkans_klubs.pdf

pieemtiem, bet varijamiem parametriem. To mdz dvt par parametrisko arhitektru,

kur projektanas process var bt viegli kontroljams un arhitektras elementi var tikt
automtiski uzzmti un eventuli ar izgatavoti.71 Tdjdi arhitektras darinjuma forma
kst par abstraktu matemtisku algoritmu iemiesoans produktu, nevis individulas
rados intucijas augli, un tpc var ar neatbilst tradicionlajai humnajai loikai. T ir
viena no dzikajm msdienu arhitektras pretrunm un problmm. Tas pats attiecas uz
dadiem vienkrkiem virsmu arhitektras izpaudumiem, ku fasdes prvrot par
dekoratviem ekrniem jeb kulism.
Telpiski oti interesanti risints Prventas bibliotkas Ventspil, Trgales iel 4
(20072009, arhitekti Pteris Bajrs, Ivars Kalvns, Rdolfs Jansons, Ieva Baumane, Dina
Sotikova un Ilze ue) augstkajam apjomam ir t saukt dubultfasde: rsienm
visapkrt apbvta vl viena kulisei ldzga virsma, kuras lielk daa kalpo viengi k
grafisks rotjums. Tiesa, ts nozmi un saturu metla virsmu perforcij atainots Krija
Barona rokraksts bez papildus informcijas nevar uztvert. Ar raoanas kas Baltic
Juice Terminal Ventspil, Dzintaru iel 3/5 (20062007, SIA AKA birojs arhitekti)
fasde ir ornamentls ekrns.
Pilngi abstrakta, ar iektelpu izkrtojumu un raksturu absolti nesaistta fasde ir
tirdzniecbas namam Galerija Rga Rg, Dzirnavu iel 67 (20002010, arhitekti
Visvaldis Sarma, Juris Poga, Evija Dansone un Vita kapare). Lielk daa fasdes
virsmas ir akla. T ietrpta dabga akmens plksns, kurm ir dada virsmas puljuma
pakpe, radot nesaprotamu vizulu irbou. Acmredzot fasdes dekoratvs
atdzvinanas nolk virs galvens ieejas daas visas fasdes augstum paceas no
caurspdgm plksnm izgatavota lauztas konfigurcijas aplikcija. Kaut kas ldzgs
rot ar viesncas Tallink Hotel Riga Rg, Elizabetes iel 24/26 fasdi (20062010,
projekta autori Uldis Mazais, Jnis Kavi, Valdis Strausti un Mris Krmi). Minot
o pamienu ierindot starp pasaul sastopamajm arhitektras modes pardbm, tas btu
vistuvk virsmu ornamentli-skulpturlajai arhitektrai.
Tirdzniecbas un izklaides centra Rga Plaza Rg, Mkusalas iel 71 (2002
2009, arhitekti Andris Kronbergs, Dace Grvere, Vilnis Uzors un Brigita Bula) fasdes
noformjums atgdina jostas rakstus, kas lieliski papildina Daugavas krasta lniju un nes
sev ar simbolisku nozmi.72 fasde - kulise tiem atgdina audumu un var tikt
klasificta k tekstilarhitektras (architextile) piemrs. T varbt ar nes simbolisku
nozmi, tau faktiski raists asocicijas lielkoties ir stipri atirgas no autoru, kritiu
vai reklmas sludintajiem vrdiskajiem priekrakstiem. Arhitektras informatvo un
simbolisko precizitti tie veid nodroina viengi formas atbilstba celtnes telpiskajai
struktrai un funkcijas raksturam.

71

Parametric Design [online]. Programming Architecture [cited 26.01.2012.].

http://www.programmingarchitecture.com/index.php?option=com_content&view=article&id=63&Itemid=75
72
Rga Plaza [tiesaiste 26.01.2012.]. http://www.rigaplaza.lv/lv/par-mums/par-mums/

Ventspils. Prventas bibliotka Trgales iel 4. 20072009. P. Bajrs, I. Kalvns, R. Jansons, I. Baumane,
D. Sotikova un I. ue.
Ventspils. Raoanas ka Dzintaru iel 3/5. 20062007. SIA AKA birojs.
Rga. Tirdzniecbas nams Dzirnavu iel 67. 20002010. V. Sarma, J. Poga, E. Dansone un V. kapare.
Rga. Tirdzniecbas centrs Rga Plaza Mkusalas iel 71. 20022009. A. Kronbergs, D. Grvere, V. Uzors
un B. Bula.

Joprojm prsvar viens no visizplattkajiem ir uzskats, ka msdiengums

arhitektr ir vienkrba, kas nereti robeojas ar primitvismu. Tomr 21. gadsimta
skums kopum iezmjies ar formlo plurlismu. iet, ka pasaules arhitektr lnm
briest ar iedgi kaut kam patiesi jaunam, bet, kds bs is nkotnes stils, pards laiks.