Platons - Valsts

Mjaslapas:
http://gramataselektroniski.blogspot.com/
http://gramataselektroniski.wordpress.com/
https://twitter.com/Gramataselektro
-------------------------------------------------------------------------------------------------------
Platons
No sengrieu valodas tulkojis: Gustavs Luksti.1982
Valsts
360.g.p.m..
1 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------PLATONS UN VIA DIALOGS "VALSTS"
Sen Grieija devusi cilvcei daudz izcilu kultras darbinieku, bet viens no nozmgkajiem to vid
ir filozofs Platons. Vi dzimis 428. vai 427. gad pirms msu ras un miris sava ma 81. gad.
Platons dzimis un lielko dau ma pavadjis Atns, tau vairkkrt diezgan ilgi uzturjies ar cits
viets Vidusjras piekrast, it pai Dienviditlij un Siclij. Filozofs clies no aristokrtu dzimtas,
guvis labu izgltbu, sevii matemtiskajos priekmetos - aritmtik, eometrij, astronomij un
mzik, labi przinjis vsturi, grieu literatru un filozofiju. Via stais vrds bijis Aristokls, bet
iesauku Plato viam devis vingroanas un cas skolotjs plato plecu d.
Aptuveni divdesmit gadu vecum Platons iepazinies ar Sokrtu, kas aj laik Atnu iels un
laukumos biei iesaistjs saruns ar dadu aprindu audm, mudindams vius domt par svargiem
izzias un tikas jautjumiem. Sarunas ar atjautgo un zobgalgo Sokrtu prasja lielu koncentranos
un spju abstrakti domt, td mazk izgltotie un gargi ktrkie atniei vairjs ielaisties ds
saruns, kuru gait varja atklties nekonsekvence viu doman un robi zinans. Ap rungo
akmekali biei pulcjs aristokrtu imeu jauniei. Vii bija pietiekami izgltoti, lai sptu izsekot
tlejom abstrakcijm, un vios izraisja interesi dadu problmu teortiska modelana. Viens no
centgkajiem Sokrta klaustjiem bija jaunais Platons.
Laik, kad Platons iepazins ar Sokrtu, vi filozofij vairs nebija "balta lapa". Vi jau bija
mcjies filozofiju pie sofista Kratila, kur to savukrt bija mcjies no Efesas Hrakleita. Hrakleits, k
zinms, atzina, ka pasaul viss atrodas pastvg mainb, ka nevaram divreiz iekpt vien un taj pa
up (jo nedaudz mainjusies gultne un plst citi dei). Kratils o tzi attstja ldz absurdam,
apgalvojot, ka nav iespjams iekpt up ar vienreiz, jo ar s kpanas laik upe mains. Tau, ja
kustbu un maiu absolutizjam un noliedzam, ka liets ir ari relatva pastvba, lietas izzd. Var
domt, ka Platonam bija zinms ar Pitagora viedoklis, ka pasaul galvenais reguljoais princips ir
matemtisks proporcijas un skaitu attiecbas. Tpat ir pamats uzskatt, ka Platonam jau diezgan agri ir
bijui labi zinmi ar ievrojamko sofistu uzskati, proti, Protagora viedoklis, ka cilvks ir visu lietu
mrs (td nav pamata meklt objektvu patiesbu), k ar Gorgija uzskats, ka nek nav, ja ar kaut kas
btu, to nevartu zint, ja ari kaut ko zintu, to nevartu pateikt citam. Platons daudzos jautjumos
nepiekrita iepriekminto sofistu viedoklim. Lietu pastvbu vi gan noliedza, tau atzina matemtisku
sakarbu un citu abstrakciju mgumu. Via mcba par idejm ir savdabgs neties turpinjums
iepriekminto filozofu mcbm, protams, paceot teortisko domanu jaun, augstk lmen.
Sokrta nves laik - 399. g. pirms msu ras - Platons nav atradies Atns. Drz vi devies
ilgsto ceojum pa daudzm Vidusjras piekrastes zemm, pc atgrieans Atns nodibinjis tur
mcbu iestdi - Akadmiju, kas pastvja vairk nek 900 gadu, ldz pat 529. gadam msu r, un
btiski ietekmja antks pasaules kultru. Ievrojamkais Platona skolnieks ir Aristotelis, kur
Akadmij mcjies aptuveni 20 gadu, bet mcbu beigu posm viam ar Platonu bijuas nopietnas
domstarpbas.
Platona dzves laik, sevii via brieduma gados, Atnas bija zaudjuas savu militro varenbu un
politisko ietekmi, kda tm bija bijusi neilgi pirms filozofa dzimanas, tau joprojm t palika
nozmgs ekonomisks un svargs kultras centrs. Sens Grieijas poliu sistma aj laik piedzvoja
smagu krzi, tau saimniecisk rosba turpinjs un daas kultras nozares, ar filozofija, piedzvoja pat
uzplaukumu.
Platona uzskati izzias jautjumos ir vairk izstrdti un nianstki nek via priekgjjiem, jo
via laik Atnu sabiedrba bija sasniegusi oti augstu visprjs kultras lmeni, te regulri notika
tetra izrdes, ierads daudzu citu pilstu filozofi, dairunas skolotji. Ar Atnu sabiedrisk dzve,
sevii Platona jaunbas gados, kad tur netrka asu konfliktu, liekulgu demagogu virzta pa patvaas
un netaisni izlietu asiu, deva daudz rosinjumu filozofiskai jaunradei un apcerm par valsts
pastvanas jgu. Ir pamats uzskatt, ka Platons prspljis abstrakts domanas lomu izzi un
absolutizjis vienu no abstrakts domanas elementiem - jdzienu. Tomr Platons savus uzskatus
pastarpinjis ar labkajiem sava laika zintnes un kultras sasniegumiem, td via darbiem ir paliekoa vieta un loma cilvces domas augstko sasniegumu vid.
Agr jaunb Platons esot rakstjis drmas, tau pc iepazans ar Sokrtu vi visus savus agrnos
sacerjumus esot sadedzinjis. Turpmkajos gados vi rakstjis galvenokrt dialogus, kuros centrl
persona ir Sokrts. Jau agrnie Platona dialogi liecina par rakstan ievingrintu roku. Pirms daiem
gadsimtiem Platonu uzskatja par vairk nek 40 dialogu autoru. Antks kultras specilisti pc
2 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------rpgas prbaudes dau no tiem atzinui par atdarinjumiem, jo tajos minti fakti, ko Platons savas
dzves laik nevarja zint. Ar to literr vrtba ir daudz zemka. Msdiens par diezgan droiem
atzst un kopotajos rakstos parasti ievieto 35 dialogus, no tiem par neapaubmi droiem uzskata 24,
ieskaitot Sokrta aizstvans runu jeb Apoloiju. Dialogus Platons rakstjis visa ma gait. To
apjoms ir neviends. Daos dialogos ir viena centrl tma, citos - vairkas.
Vairums ptnieku uzskata, ka dialoga "Valsts" pirmo grmatu Platons sarakstjis jau diezgan agri,
tau sacerjuma lielko dau - sava ma brieduma period, ttad IV gadsimta p.m.. 70. vai 60. gados.
Tas notika laik, kad gadu gait Akadmija bija pilngi izveidota un Platonam bija izaugui skolnieki,
kuri jau mcja Akadmij, bet Platons gatavojs otro vai treo reizi doties uz Sirakzm, cerdams
stenot dzv savus uzskatus par valsti.
Saska ar sietu saruna notikusi dievietes - trieu Arte-mdas - Bendidas svtkos, pc svtku
gjiena, kas visticamk varja bt priekpusdien, gaidot vakaru, kad bija paredzta jtnieku stafete ar
lpm.
Nav zinms, vai da saruna ir reli notikusi un, ja ar t btu bijusi, vai tai ir kds sakars ar te
apsprieamo dialogu. Ja da tikans btu rela, taj vartu skart tikai niecgu dau Platona dialog
iztirzto jautjumu. Tik garu tekstu, pat ja tas btu jau gatavs, vienas dienas laik nevartu izrunt.
Tau Platona dialoga dalbnieki risina problmas, kas viiem ir jaunas, dod cits citam trpgas atbildes,
kas nebtu iespjams bez rpgm prdomm, izvirza arvien jaunus argumentus un pretargumentus.
Td ir pamats uzskatt, ka, tpat k citos Platona dialogos, Sokrts un via sarunu biedri ir tikai
literri tli. Problmu zi tik bagtu sacerjumu ar izcili apdvints un pieredzjis autors varja
izveidot tikai vairku gadu, varbt pat gadu desmitu laik.
Nav izslgts, ka daus te skartos jautjumus Sokrts varja bt minjis savs daudzajs saruns
Atnu laukumos, tau Platona dialog visas tmas lielk vai mazk mr gruptas ap vienu sietu.
Filozofijas vsturnieki uzskata, ka Sokrts pievrsies galvenokrt individul cilvka problmm, bet
Platona dialog "Valsts" iztirzti oti daudzi indivda, sabiedrbas un valsts dzves jautjumi. Sokrts
miris 399. gad, bet cits sarunas dalbnieks Kefals - jau 404. gad pirms msu ras, laik, kad bija jau
pagjui vairki gadu desmiti kop dialog tlotajiem notikumiem, kad gandrz neviens vairs nevarja
preczi atcerties Sokrta uzskatus. Platons droi varja likt literrajam Sokrtam paust savu viedokli,
jo vairk tpc, ka Platons visum turpinja Sokrta filozofiju, nekur nenostjoties pret to, tikai, k var
domt, izplatja sava skolotja attieksmi ar uz tdm nozarm, kam Sokrts nebija pievrsies.
Ar prjie dialoga varoi t vai citdi pau Platona prdomu vai aubu rezulttus, tikai cit rakurs.
Dakrt vii gatavo tiem ceu, jautjot, ldzot paskaidrot skk vai iebilstot pret Sokrta nostju.
Atbildot uz jautjumiem vai atspkojot iebildumus, Sokrtam ir pamats savu viedokli izklstt
detaliztk un nianstk. Sokrta koncepcijas it k vjo vietu, apstrdamo secinjumu un iekjo
pretrunu pai ska izgaismoana atbruo daudzus ts iespjamos pretiniekus. Te gan jpiebilst, ka
Platons dialogu iztirzjis t, ka visi t dalbnieki, ar tie, kas polemiz ar Sokrtu, savas domanas
metodoloiskos pamatus pilngi pieskaojui via viedoklim. Ja zinm, ka Senaj Grieij pastvja
vairki atirgi filozofijas virzieni un nejau visi tie atzina tos paus pamatprincipus k Sokrts un
Platons, tad var pieemt, ka rel strd labi izgltotie oponenti vartu
izvirzt ar tdus argumentus, kas Platona apraksttaj domu gait neiekaujas. Tau aj dialog kaujas
lauku un ar ierous pilngi izvljies Sokrts. Vi gst spoas uzvaras citu pc citas tpat k citos
Platona dialogos. Daiem Sokrta sarunas biedriem ir tikai rezonatoru loma - vii ar izbrna,
piekrianas vai uzmundrinjuma izsaucieniem padara dzvkus citdi samr smagos un grti
apjdzamos Sokrta abstraktos prtojumus.
Ldzs Sokrtam sarun samr aktvi piedals Platona veckie bri Adeimants un Glaukons. K
vsturiskas personas vii neko nozmgu nav paveikui. Msdiens vii zinmi gandrz viengi no sava
jaunk bra sacerjumiem (viu vrdi minti ar "Sokrta aizstvans run" un dialog "Parmenids"). Platona laikabiedrs vsturnieks Ksenofonts savs atmis par Sokrtu raksta, ka Sokrts esot
atrunjis Glaukonu no piedalans politiskaj dzv.
Dialogs "Valsts" saska ar sietu noris cienjama sirmgalvja Kefala mjs. Kefals Atns juridiski
bija sveinieks bez pilsotiesbm. Vi dzimis Siclij, pc Perikla uzaicinjuma ap 434. g. p.m..
prclies uz Atnm, bijis samr turgs cilvks, miris 404. g. p.m.. Via dls Polemarhs, kas ar
piedals sarun, aizgja boj Trsdesmit tirnu valdanas laik Atns (404.-403. g. p.m..), kad viam
lika iedzert indi, neizvirzot nekdu apsdzbu. Kefala otrajam dlam Lsijam, kur Platona atainotaj
sarun klauss, bet pats taj aktvi nepiedals, Trsdesmit tirnu valdanas laik izdevs no Atnm
3 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------aizbgt, un vlk vi kuva par ievrojamu oratoru. Ar dialoga dalbnieks Trasimahs no Halkdonas ir
vsturiska persona - Atns ieceojis sofists. Via uzskatiem raksturga visprpieemto morles normu
ignorana, vi pozitvi vrt patvau un stiprk tiesbas. Dialog vi tlots k oti paprliecints
cilvks, kas strgalvgi turas pie savas prliecbas. Taj pa laik vi ir labi izgltots, oti atjautgs,
spjgs skaidri un niansti formult savas domas tiklab ss repliks, k ar garkos izteicienos. Vrds
Trasimahs tulkojum no sengrieu valodas nozm "prdros cntjs". Ldzba starp sofista
politiskajiem uzskatiem un vrda etimoloisko nozmi, protams, ir tikai gadjuma sakritba.
Domas spriegums viss dialoga das nav viends. Tik bagta un neviendabga materila
pakrtoana vienam sietam bija iespjama viengi ar daudzm prejm. Tomr ar vienas problmas
apsprieanas ietvaros visi jautjumi nav vienldz nozmgi. Daudzo blakus jautjumu iztirzanas gait
teortiskais lmenis nevarja palikt tikpat augsts, k risinot fundamentlas problmas. Jem vr ar
tas, ka im sacerjumam vairkos aspektos ir novatorisks raksturs. Daudzas filozofijas problmas
dialog ir ne tikai pirmo reizi iztirztas, bet ar pirmo reizi izvirztas. Dialoga dalbnieki, it pai
Sokrts, lieto jdzienus, kdi tlaika grieu valod vl nav pazstami, un visi sarunas biedri tos tlt
pieem zinanai. Ja kdu uzdevumu risina pirmo reizi, tad ar izcili ptnieki ldzs ievrojamiem
veikumiem darjui daudzus skus darbus, kam it k nebtu tiesbas ieemt paliekou vietu zintnes
vstur, tau tos biei nav iespjams atdalt no to veicju lielajiem sasniegumiem. Ikviena darba
nozmbu vislabk parda laiks.
Platona filozofija daudzos aspektos ir turpinjums agrkajai sengrieu filozofijai, tau akcent
izmaias, ko taj ienesui sofisti un Sokrts. Pirmaj, t saucamaj pirmssokrata period domtji bija
mekljui atbildes galvenokrt uz jautjumiem par to, kas ir fizikl pasaule, k t veidota un no k
sastv, dakrt interesjoties ar par atseviiem izzias jautjumiem. tikas, esttikas un sabiedriski
politiskie jautjumi perioda filozofu darbos lielkoties skarti tikai garmejot un, ja ar minti, tad jau
k gatavas konstatcijas un rekomendcijas.
Skot ar sofistiem un Sokrtu, par filozofijas galveno ptanas objektu kuva cilvks, via uzskati,
tikumi, via kultras daudzveidgs izpausmes, it pai valoda, cilvka sabiedrisk un politisk darbba.
Filozofi aj laik ska interesties ne tikai par izzias un it pai domanas procesa rezulttiem, bet
ari par paa procesa norisi, par iespjamm novirzm un kdm izzias gait, par sakarbm starp
cilvka teortiskajiem secinjumiem un praktisko rcbu jeb, citdi sakot, par rcbas motivciju.
Nozmgs bija sofistu iesktais un Sokrta, k ar Platona turpintais darbs ar vrdu, kas tika veikts
oti daudzveidgi: gan k vrda etimoloiska interpretcija, gan k semantisks nozmes analze, gan k
vrda ties un prnests nozmes pretstatana, gan ar k dadu vrdu tropu skaidroana. Vrds,
izkustints no ikdienas utilitrs inerces, ieguva jaunu
dinamiku. Tas deva iespju aktualizt tiklab vrda potencilo elastbu un daudznozmbu, k ari
etimoloisko pamatjgu.
Tomr jpiebilst, ka, ptdami vrdu un dadu izteicienu jgu, sofisti biei vien to tlk attstja
vienpusgi, prspldami un absolutizdami tikai vienu jgas aspektu, pametot novrt visus prjos.
Cenzdamies nonkt pie risinjumu galjm konsekvencm, vii filozofij dakrt nonca pie
tendencioziem, deformtiem, bet tiesu runs - pat pie apzinti falsifictiem secinjumiem.
Pret sofistu relatvismu pirmais uzstjs Sokrts. Pretji sofistiem vi atzina, ka pastv objektva
patiesba, ko nevar patvagi grozt katrs pc sava prta. T k nav saglabjuies nekdi Sokrta
sacerjumu teksti un, visticamk, vi savus uzskatus rakstveid nekad nav fiksjis, par Sokrta
uzskatiem parasti sprie, vadoties pc laikabiedru, sevii Ksenofonta atmim. Sokrta filozofijas
galvenos principus turpinja Platons, tau, k dom vairums ptnieku, ievrojami paplainot
iztirzjamo jautjumu novadu un risinot problmas ldz tlkm konsekvencm. Platons piekrt tiem,
kas materils lietas uzskata par maingm, nestabilm, nepilngm, zdgm. Dialoga "Valsts" 7.
grmatas skum ievietotaj alegorij vi ts saldzina ar nm. Platons nesamierins ar
subjektvistiskiem, relatvistiskiem vai agnostiskiem secinjumiem. Izstrdjot un attstot Sokrta
viedokli, attiecinot to uz arvien plaku pardbu loku, vi pau viedokli, ka materils lietas gan ir
prejoas un virzs pret izncbai, tau pasaul ir ar kaut kas stabils un neprejos. is neprejoais un
paliekoais esot jmekl nevis jutekliski tveramajs liets, bet gan visprgajos jdzienos - idejs, kas,
pc via domm, veidojot citu, augstku un krku pasauli. T neesot tverama cilvka jutekiem, bet
gan tiei prt - inteligibli.
Daudzos jautjumos Platons savas koncepcijas, kas balsttas uz jdzienu absolutizciju, projicjis
atpaka uz juteklisko pasauli. Td daudzi vlko laiku filozofi, skot jau ar Platona skolnieku
4 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------Aristoteli, ir kritizjui Platona mcbu par pasaules uzbvi, k ar par izziu. Platona kritii jaunajos
laikos priekroku devui uzskatiem, ko izstrdjui antks pasaules atomisti - Dmokrits, Epikrs un
Lukrcijs Krs. Msdienu zintne augstu vrt ikviena ievrojama filozofa ieguldjumu cilvces
kultr, td cenas izmantot visas ts atzias, pie kdm nonkui iepriekjo paaudu filozofi, virzot
uz prieku cilvces izziu. T atzst, ka Platona mcba kopum ir liels veikums, attstot filozofiju, kaut
gan dai via uzskati ir vienpusgi.
Dialog "Valsts", tpat k vairkos citos Platona darbos, samr reljefi jauams, ka filozofa doma
aizsteigusies priek sava laika valodas attstbas lmenim. Tad grieu valod vl nebija
nostabilizjusies viennozmga terminoloija abstraktu filozofisku jdzienu izteikanai. Tie bija
jformul vai vismaz jkonstat to saturs un apjoms, ja tos izteica ar ikdienas sarunu vrdiem. Risinot
du uzdevumu, bija jmin daudz piemru, tau piemru virknana pazemina domas abstrakcijas
lmeni un padara gausku sieta pamatlnijas virzbu.
Vienlaikus jatzst, ka filozofs pamanjis cilvk oti smalkas tiska vai psiholoiska rakstura
nianses, detalizti pievrsies dadu sabiedrisku procesu norises savdabbai, bet valod vl nav bijis
specifisku vrdu, kas os konstatjumus un atzinumus preczi fikstu. Ar fakts, ka izraudzti tiei di,
nevis citdi piemri, kas ar vartu ilustrt izsacto viedokli, rosina domt, ka autors daudz laika un
uzmanbas veltjis ne tikai dialoga galvenajam sietam, bet ar atzarojumiem no t.
Plaas nozmes jdzieni bija oti piemroti un dergi sabiedrbas attstbas agrn lmen, kad cilvka
uzvedbu un praktisko rcbu detalizti regulja tradcija, bet vrdi tikai pavstja, ko un kad dart, lai
rcba atbilstu jau gataviem, tradicionliem kritrijiem. Turpret attsttas sabiedrbas apstkos garg
dzve (vismaz izgltotajiem grieiem Atns un das cits pilsts) bija kuvusi oti diferencta un
daudzskaldaina. Tad cilvki, jo sevii turgko aprindu jaunie pilsoi, ska sevi apzinties ne vien k
tdu savas imenes vai savas dzimtas sastvdau, kuras sabiedrisk loma ldz skm detam jau
ieprogrammta viss sabiedrbas tradcijs, aizspriedumos, uzvedbas norms utt., bet ar k
individualitti, kurai paai piemt darbbas iniciatva un ir tiesbas izteikt savu, pat no visiem citiem
atirgu viedokli.
Tiesa gan, Platona laik das tendences vl tikai veidojs un viam, k tas redzams ar aj
dialog, ts nepavisam neliks simptiskas. Individul apzia skotnji visbiek
izpauds nevis k jaunu gargu vrtbu radana, bet gan k pastvoo morles principu un sadzves
normu apaubana vai noliegana, vai nu ts vienkri atmetot (k Diogens), vai ar izmantojot aubas
par tm savas amorls rcbas attaisnoanai (k, piemram, Alkibids). Tikai oti retos gadjumos
(iespjams, ka t darjis Sokrts) novrans no tradcijas bija ce uz augstkiem tikumbas principiem.
Tipiskkie savu uzskatu oriinalittes sludintji taj laik bija sofisti, bet viu patvaa domas
virzan Platon izraisja tikai nicinjumu. Tau izeju vi saredzja nevis izgltbas izplatan, kas
mazintu sofistu iespjas aunprtgi izmantot savu zinanu prkumu, bet gan individualittes jaun
pakauan, tiesa gan, nevis imenes, bet gan valsts stingrai aizbildniecbai un kontrolei. Tomr tikai
individuls grieu vergtura personbas attstba, kas vissekmgk norisa tiei Platona nsts
demokrtijas apstkos, darja iespjamu tlaika filozofijas uzplaukumu, ar Platona antidemokrtisks
filozofijas veidoanos. Tau tad, kad is uzplaukums bija scies, izrdjs, ka daudzi apjomgi un
daudznozmgi vrdi vairs nespj adekvti atspoguot nedz atsevi cilvka, nedz visas sabiedrbas
daudzveidgs dzves norises, savstarpji pretrungs tieksmes, noskaas un ilzijas.
da domanas un valodas izkoptbas lmeu nesaskaa, kuru Platons un citi tlaika filozofi cents
mazint, veidojot jaunus jdzienus un precizjot to apjomu, iespjams, ir viens no galvenajiem
cloiem, kd Platons vissaretko un novatoriskko jautjumu risinan labprtk lietojis
mkslinieciska tlojuma nek zintniska traktta formu. Niansjot vai sniedzot jaun interpretcij
tradicionlos sengrieu mtus, no citm tautm aizgtus leendrus noststus, sacerot jaunus mtus,
fabulas un alegorijas, Platons radis iespju padart saviem klaustjiem un visu turpmko paaudu
lastjiem saprotamus vai vismaz apjdzamus tdus savu domu gjienus, kuru izteikanai diskursvi
loiska pierdjuma form tlaika grieu valod vl nebija piemrotu ldzeku. No msdienu lastja
viedoka jatzst, ka gadjum, ja Platona dialogi btu sarakstti, nelietojot mksliniecisks tloanas
pamienus, bet tikai zintniskus jdzienus, tos last, iespjams, btu vl grtk nek daus gadu
desmitus vlk sarakstto Aristotea "Metafiziku".
Lasot dialogu "Valsts", nevaram nejust, ka t atsevio dau uzbv un visa dialoga kompozcij
nav regularittes; doma virzs dada satura sarunu gait ar prtraukumiem, iestarpinjumiem un
atkrtojumiem, radot nesistemtiska izklsta iespaidu. Kompozicionl neprskatmba liel mr
5 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------izskaidrojama ar to, ka autors pie darba atseviajm problmm strdjis dados sava ma
posmos un viss dialogs kopum palicis tikai daji pabeigts. Sava nozme aj zi ir ar autora
izvltajai izklsta formai. Varbt ar tam, ka dau jautjumu risinan autoram nav bijis stas
prliecbas un vi sargjies nonkt pretruns pats ar sevi.
Nepiespiestas sarunas, kuru dalbniekiem piemt patiesa zintkre un vlans tuvoties patiesbai
un kuru gait gandrz ikviena jautjuma risinjums tda izvirza nkamo vai pat vairkus nkamos
jautjumus, Sokrtam raksturg oti brv disputanas metode un ar tas oti plaais jautjumu loks, ko
sengrieu domtji, ar Platons, saistja ar valsti, ts iekrtu un pilsou dzvi valst, - visi ie faktori
kop veidojui darba struktru un ietekmjui to nenoteiktbas virzien. Vienlaikus darb skaidri
jtama tendence disciplint domu un virzt izziu no ietami skaidra, bet virspusj lmea pie
dzikm un visprgkm atzim. Daudzus jautjumus, kuri risinti pirmajs piecs dialoga grmats,
var sti labi apjgt un saprast viengi pc tam, kad iepaztas ar prjs grmatas, kad izsekotas daudzs
atkpes no ieskts tmas un notikusi atgrieans pie ts. Td, lai dzii izprastu dialogu, tas jlasa
vairkas reizes.
Problmu daudzveidba, saretais to izklsts un risinjums padara grtu ar dialoga teortisk
satura su atststanu. eit iespjams mint viengi paas galvens dialog iztirzts problmas un
svargks atzias par tm.
Dialoga tematisk pamatievirze ir idelas valsts projekta iztirzjums, bet idejiskais pamats taisnguma problma. Taisngums, pc Platona uzskatiem un Platona formuljum, ir ne tikai atsevia
pilsoa un valsts laimes prieknosacjums, bet ar valsts vienotbas, t.i., esambas garantija un idels
valsts struktras pamatprincips. Ar taisnguma problmu Platons t vai citdi saista visas prjs
problmas - ne tikai socili politisks un valsts teorijas, cilvku savstarpjs attiecbas,
izgltbu un audzinanu idelaj valst, mkslas lomu sabiedrb utt., bet ar jautjumu par visu lietu
stenajiem cloiem un par visaugstko cloni - lab ideju, jautjumu par cilvka dabu, par cilvka
dvseli un ts izzias spju, par dvseles un ermea attiecbm, par dvseles iemjoanu cilvka
ermen un ts likteni pc cilvka nves. Dai da rakstura jautjumi dialog iztirzti oti plai.
Virsraksts "Valsts" [politei] tik daudzveidgam jautjumu klstam iet prk aurs, tau te jem
vr vismaz divi apstki: pirmkrt, sengrieu vrds politei valsti apzm lielkoties struktras jeb
konstitucionlas iekrtas aspekt, nevis k noteiktu teritoriju, otrkrt, tlaika Grieij pilsou sabiedrisks piederbas apzia parasti nesniedzs tlk par savas po-lisas ietvariem. attieksme, sevis
identifikcija ar dzimto pilstu, t.i., valsti, un valsts struktras projicana uz vism prjm dzves
nozarm bija pavirzjusies tik tlu, ka daudzi grieu domtji to uzskatja par universlu shmu un
lietoja tiklab kosmisku, k ar imenes un individul cilvka apzias problmu risinan. Ar Platona
politisk teorija ciei savijas ar tikas, psiholoijas un daudziem citiem tematiem, turklt saska ar
via koncepciju valsts un cilvka dvseles struktrai ir viens un tas pats modelis.
Ir pamats domt, ka Platons pats nav iedaljis dialogu grmats. To veikui via darbu prraksttji
un sistematiztji jau pc autora nves. Iztirzto tmu robeas vietumis sakrt ar grmatu ietvariem, bet
daudzos gadjumos sniedzas tiem pri.
I grmata ir ievads, kur iepazstamies ar dialoga dalbniekiem un visprjo situciju. Te izvirzs ar
jautjums, kas ierosina disputu, proti, jautjums par taisnguma btbu un definciju, k ar par t vietu
un jgu valst. Skum tiek aplkotas daas taisnguma rjs izpausmes, bet pc tam (jau nkamajs
grmats) sarunas dalbnieki pamazm noskaidro jdziena dziko nozmi, saturu un vietu citu
jdzienu vid.
II, III un IV grmat pamatvilcienos ieskicts idels valsts projekts. (Jpiebilst, ka jautjumi, kas
td vai cit aspekt attiecas uz idelo valsti, nav skarti viengi astotaj grmat.) Skotnji sarunas
dalbnieki sprie par valsts izveidoans elementrajiem prieknosacjumiem - par darba dalanas
nepiecieambu un tai atbilstoo sabiedrbas loceku iedaljumu grups vai krts. III grmat Platons
min kdu feniieu mtu, ka visi cilvki esot Zemes brni, bet Zeme, vius raddama, vienu cilvku
asinm piejaukusi zeltu, citu - sudrabu, bet vl citu - varu vai dzelzi. Tpc cilvki jau no dzimanas
esot atirgi, un ldz ar to viu uzdevumi un pienkumi valst nevarot bt viendi. Valsts pastvanai,
pc Platona domm, vajadzgi trs sabiedrbas sli: 1) amatnieki un zemkopji; 2) kareivji jeb sargi; 3)
sabiedrbas prvaldtji jeb filozofi. Ikvienai no m krtm atbilstoi taj ietilpstoo cilvku spjm un
tieksmm jveic savi specifiski uzdevumi. Platons os uzdevumus stingri diferenc un norobeo.
Valsts, pc via domm, bot vienota un stipra viengi tad, ja ikviens veikot tos uzdevumus, kuriem
radts jau no dabas. Trsdagu hierarhiju Platons atzst ne tikai valsts socilaj struktr, bet ar ikviena
6 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------atsevi cilvka dvseles uzbv. Dvseles trs daas (skot ar augstko) esot das: 1) prts \ns\\ 2)
niknums jeb dedzba \thymoeides\; 3) iekres \epithymiai\. Harmonisku un veselgu cilvku varot
veidot tikai tda o dau saskaa, kad valdot prts. Harmonisks, iekji saskangs cilvks, pc Platona
koncepcijas, ir korelatvs vienotai un saskangai valstij, ko sarunas biedri atzst par idelu.
V VI u n VII grmat saruna nevis turpina IV grmatas beigs iztirzto jautjumu risinanu, bet
gan atgrieas pie jau agrk (IV grmatas 3. noda) izteikts domas par sievu un brnu kopbu, k ar
par pauma kopbu iecertaj valst. aj sakarb Platona tlotais Sokrts min tikai sabiedrbas augstko slu - valdtju un sargu dzvesveidu. Jau Aristotelis konstatja, ka Platona attieksm pret tre
sla - amatnieku un zemkopju dzvesveidu nav skaidrbas. Platona tlot Sokrta izturans pret
jautjuma apsprieanu - dadas atrunas, vilcinans, nevlans tos iztirzt - rda, ka is projekts ar
t autoram licies ne tikai novatorisks, bet ar oti polemisks un vi bajies, ka laikabiedriem tas nebs
saprotams. Te jpiebilst, ka Platona pdj darb "Likumi", kur ar runts par vlambu prkrtot
sabiedrbu, sievu un brnu kopba vairs nav minta.
Tlk saruns iztirzti sargu un filozofu audzinanas jautjumi. It k pa ceam skarti un vairk vai
mazk iztirzti dai fundamentli teortiski jautjumi, ar ko ir nesaraujami saistta audzinana un
izgltba. Tau s no dialoga visprj sieta aspekta it k blakusproblmas stenb ir Platona
ontoloijas (mcbas par esambu) un gnozeoloijas (izzias teorijas) smaguma centrs.
Vissvargkos jautjumus, k dom Platons, spjgi risint viengi filozofi. Filozofi (to raksturojums
sniegts galvenokrt V grmatas beigs un VI grmatas skum) esot audis, kuri spjot apjgt to, kas ir
mgi identisks pats sev, proti, idejas. Prjiem audm piemtot tikai rosans. Filozofiem jau no
dabas piemtot taisngums, naids pret meliem un patiesbas mlestba. Viengi filozofs esot spjgs tvert
visu esambu kopum, nepaliekot pardbu daudzveidbas lmen un nonkot pie ikvienas lietas btbas.
Ja ar iedzimto spju apveltts cilvks, kur dzimis, lai btu filozofs, saem labu izgltbu, tad spja
attstoties par tikumiem, turpret sliktas audzinanas rezultt visapdvintkie cilvki varot kt par
vislielkajiem noziedzniekiem. auu lielajam vairkumam jeb, k izsaks Platons, plim nepiemtot
pat niecga spja filozoft. Lai izirtu jautjumu par ikvienam cilvkam piemrotko vietu un lomu
sabiedrb, esot vajadzga skaidrba par to, kdas ir attiecg cilvka spjas, tieksmes un tikumisk
krietnba. Par visaugstko vrtanas kritriju Platons atzst lab idejas izpratni. Labais esot tas, kas
izzinmajm lietm pieirot patiesumu, bet cilvkiem dvjot patiesas izzias spju. Labais esot vl
skaistks nek izzia un patiesba, tpat k saule esot prka par gaismu un redzi.
Tlk Platons iztirz jautjumu par divm esambm, kuras pastvot irti viena no otras. Viena no
m esambm ir inteligibla - t esot tverama viengi ar prtu, bet neesot konstatjama ar jutekiem.
Otra esamba ir visiem redzam pasaule. visiem redzam pasaule pastvot divos veidos: a) k nas
jeb atspulgi den vai spos un gluds virsms; b) k dzvas btnes un priekmeti jeb lietas, t.i., k
viss, kas aug vai ir izgatavots. Savukrt pirm, inteligibl, viengi prtam tveram pasaule, ko Platons
uzskata par augstko, pastvot divos veidos: a) k hipotzes - visas atzias, kuras gtas no juteklisks
pasaules uztveres; b) k tda joma, ko msu prts aizsniedzot viengi ar savas sprieanas spjas
paldzbu. Izzias gait dvsele varot darboties etros dados veidos. Tie esot prta darbba [nosis],
sapratne [dinoia], ticba [pistis] un tlaina pieldzinana [eikasia]. Uz sto atziu vedot prasme
spriest jeb dialektika. T esot visu zinanu augstk virsotne.
Platona sniegtajam dvseles jeb psihes darbbas veidu dife-rencjumam, it pai prta un sapratnes
funkciju noiranai, bija nozmga loma filozofijas vstur.
Platona filozofijas nozmgkais jdziens ir jdziens par ideju [ide], kura, k jau minjm, via
izpratn ir ne tikai rel, bet ar vieng st esamba. is jdziens dialog raksturots trijos aspektos:
1) gnozeoloiski (no idejas aspekta) ideja ir inteligibla - viengi ar prtu tverama esamba;
2) ontoloiski (no esambas aspekta) ideja ir esamba pati par sevi jeb, k raksta Platons, Viens pats
par sevi;
3) aksioloiski (no vrtbas aspekta) ideja ir vieng absolt vrtba, kas nosaka jgu, esambu un
nozmgumu visam prjam.
Platona lietotaj valod ie saliktie termini, kuri sastv no diviem vai vairkiem vrdiem, ir oti
zmgi: tikko mintais Viens pats par sevi [auto to henj; labais pats par sevi [auto agathnj; skaistais
pats par sevi [auto kalnj u.c. Mints terminoloisks vrdkopas rda Platona vlanos maksimli
preczi izteikt ikviena jdziena btbu. Ar tulkojum latvieu valod di termini lielkoties atveidoti
ar vrdkopu.
7 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------Atslga Platona mcbai par divm esambm ir alegorija par gstekiem al, kas tlota VII
grmatas skum. Gsteka pacelans no alas pie lietu, nevis vairs tikai nu pasaules ir it k filozofa
dvseles pacelans no juteklisko lietu pasaules in-teligiblaj pasaul. Redzamaj pasaul jau mint
lab ideja radot gaismu un ts valdnieci - sauli, bet inteligiblaj pasaul t pati esot valdniece. No lab
idejas esot atkarga patiesba un sapraana, un uz to jraugoties tam, kur vloties apzinti rkoties
tiklab privtaj, k ar sabiedriskaj dzv.
Izzias spju, pc Platona domm, neesot iespjams iedot cilvkam no rienes; t jau esot via
dvsel, tikai nepareizi ievirzta. Jautjums par audzinanu saska ar Platona koncepciju galvenokrt
ir jautjums par ldzekiem, kdi jlieto, lai cilvkam atvieglotu pacelanos pie inteligiblo lietu
vrojuma. aj sakarb dvselei vajagot novrsties no visa, kas top un ir maings, ttad no juteklisks
materilo lietu un pardbu pasaules daudzveidbas. Ja cilvk jau kop brnbas neauot attstties
dadm baudkres tieksmm, tad via dvsele, no tm atbrvojusies, spot pievrsties patiesbai.
Protams, tas notikot viengi taj gadjum, ja ai dvselei jau no dzimanas bot sapraanas spja.
Tau tad, ja labkie cilvki, kas dzimui, lai vartu bt par filozofiem, tikot atstti mier, k dom
Platona tlotais Sokrts, vii nodarbooties viengi ar sevis izkopanu un pilnveidoanu, bet
necentoties nodarboties ar valsts lietm. Valsti td gadjum prvaldot mazvrtgi audis par
nelaimi sev un visiem prjiem. Td valsts prvaldan visu valsts iedzvotju interess esot
jiesaista filozofi, atgdinot viiem, cik lielu paldzbu tie samui no valsts savas audzinanas gait.
Labkajiem cilvkiem citam pc cita ne jau viu pau, bet gan valsts interess vajagot kpt zem no
savu ideju augstumiem pie prjiem cilvkiem un pieradinties skatt dzves nas puses. Un, ja valst
valdot tie, kas nemaz netiecas pc varas, tad valsts bot vislabk prvaldta un tur nebot nekdu
ildu.
Filozofu audzinan Platons paredz lielu vietu ierdt gan atltikai, gan ar dadu mkslu un
zintu, ko vi pats dv par mzu mkslm, apganai. Tau visaugstk vi vrt etras zintnes aritmtiku, eometriju, astronomiju un mziku jeb mcbu par harmoniju.
Mcoties aritmtiku, norda Platons, jizmanto tdi skaiti, ko iespjams viengi domt. Tda
prasba msdienu izpratn nozm nelietot uzskati un relus priekmetus - pirkstus, skaitms njias,
kaulius utt., bet izprast skaitus pilngi abstrakti. eometrijai, tpat k aritmtikai, pc Platona atzinuma, ir liela nozme ar karavru apmcb. Ts przinana dod prasmi iekrtot nometni, izvrst
karaspku utt., tau diem nolkiem pietiktu ar nelielu dau no eometrijas un rinanas.
eometrijas galvenais nopelns esot tds, ka t spieot vrot mgo esambu (msdienu izpratn abstrakts likumsakarbas), nevis tikai tapanu (maingo, juteklisko, materilo pasauli). Mcoties
astronomiju, japzins, ka zvaigu raksti debess gan ir visskaistkais un pilngkais du lietu rang,
tau ts stipri atpaliek no stenajm (msdienu izpratn - abstraktajm, idelajm) lietm, kuras varot
uztvert ar prta, nevis ar redzes paldzbu. Mzika ausm esot tas pats, kas astronomija acm, bet ar
attiecb uz to vajagot emt vr, ka ausis nedrkst vrtt augstk par prtu un idel harmonija ir
prka par dzirdamo.
Nodarboans ar etrm mintajm zintnm paldzot apgt dialektisko sprieanas spju
(dialektisko sprieanu Platons izprata cit nozm nek msdiens un ietilpinja taj lielu dau no t, ar
ko vlk nodarbojs galvenokrt loika, kas via laik k paa zintne vl nepastvja). sprieanas
spja vieng vedot uz tikai prtam aizsniedzamo inteligiblo patiesbu virsotnm, - nevis vairs pie
patiesbas tla, bet gan pie paas patiesbas.
Platons neparedzja vest uz zintu virsotnm visus audis, bet tikai nelielu dau sabiedrbas. Turp,
pc via domm, jvirza viscildenkie, vrigkie, ar labu atmiu un stingriem tikumiem apvelttie
cilvki, kas pie tam labprt veiktu gan fiziskos, gan ar gargos vingrinjumus. "Starta lnija" dzv visiem jaunpiedzimuajiem, kas btu veseli un labi attstti (viengi tdiem Platons atzina tiesbas dzvot),
tomr btu viena, jo vecki un brni nepaztu cits citu. Td imenes pastiprintas rpes par brna
izgltoanu un iekrtoanu dzv nevartu kompenst nepietiekamu apdvintbu, k tas dakrt gadjs
Sens Grieijas turgo auu aprinds.
Platons prasja, lai skotnj apmcba visiem btu vienda. Jau agr brnb jmca rinana,
eometrija un citas pirms dialektikas apgstams zintnes. Saska ar via plnu agraj brnb s
zintnes jmca bez piespieanas, it k rotajoties. Rotags mcanas veids dotu iespju labk iepazt
katra audzka spjas un tieksmes, k ar vlk autu atlast vislabkos ilgstoai teortiskai izgltoanai.
Kad fundamentlajai izgltoanai atlastie audzki btu sasniegui divdesmit gadu vecumu, viiem
dotu visu zinanu prskatu, kura mris btu pardt, cik radniecgas un nesaraujami saisttas ir visas
8 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------zintnes gan sav starp, gan ar ar (idelo, teortisko, abstrakto) esambu. d krt notiktu ar
audzku prbaude - vai ikvienam no viiem ir dabiskas spjas nodarboties ar filozofiju vai ne.
Visspjgkie btu pai jatzm. Ja vii turpmkaj dzv izceltos zintns, kara liets un likumu
ievroan, tad trsdesmit gadu vecum vius atkal vajadztu prbaudt, atlasot tos, kam paas spjas
dialektik.
Visspjgkos (turklt tos, kuri nepakaujas sofistikas ietekmei, ir krtgi un stabili savos
spriedumos) vl piecus gadus vajadztu mct. Pc tam viiem atkal btu jkpj al, proti, uz 15
gadiem jatgrieas praktiskaj dzv un jveic dadi valsts uzdevumi. Tad vii iegot lielu dzves
pieredzi, turklt bot redzams, vai vii spj pretoties kaitgm ietekmm. Izcilkie piecdesmit gadu
vecum tiktu izraudzti visaugstko un cienjamko uzdevumu veikanai. Lielu dau laika vii tad
velttu filozofijai, bet rindas secb nodarbotos ar ar svargm valsts lietm; ne td, ka tas ir skaisti,
bet td, ka tas vajadzgs valstij. Vienlaikus vii audzintu jaunieus, ldzgus sev. K redzam dialoga
turpinjum, Platons ir skaidri apzinjies, ka pastvoajos sabiedriskajos apstkos via paredzto
audzinanas sistmu nav iespjams realizt.
Dialoga VIII un IX grmat sarunas dalbnieki atgrieas pie IV grmatas beigs izvirzts
problmas un sk iztirzt tdas valsts formas, kuru iekrtas neatbilst iepriek tlotajai idelajai
konstitcijai. Ts, pc Platona domm, ir nepareizas un slimgas. Te sniegtajai varas formu
klasifikcijai liel mr piemt formls raksturs. T neatspoguo relo politisko notikumu norisi grieu
poliss. Platona politisks koncepcijas izejas punkts ir no mitoloijas aizgtais noststs par
teiksmainajiem "zelta laikiem" pagtn. Vienlaikus nav noliedzams, ka dialoga autors labi przinjis
sava laika sabiedrbas nas puses un kritika, ko vi vr pret o sabiedrbu, ir labi pamatota. Mcba
par valsts formu un cilvku raksturu mijiedarbbu, par sabiedrbas formu un tisko principu prieanu
savos pretstatos ir lielisks dialektisks domanas paraugs.
Pastvos valsts formas Platons grupja atbilstoi tajs dominjoam varas tipam un das
klasifikcijas rezultt secinja, ka pastv etras sliktas valsts formas: timokrtija, kur valdot varaskrie
un godkrgie; oligarhija, kur valdot bagtkie; demokrtija, kur it k valdot brvo pilsou vairkums,
tau stenb neesot nekdas krtbas; tirnija, kad visi brvie pilsoi pakauti viena pavlnieka patvaai.
Prjs valsts formas (dinastisku monarhu varu, t.i., tdu, kas tiei prkama par naudu, u.c.) Platons
atzina par starpformm. Pc via domm, vissliktk esot tirnija, jo tirns, baiddamies no
sazvrestbm, cenoties karot, lai pilsoi justu stipras varas nepiecieambu.Turklt izcilkos valsts
pilsous, kam visgrtk samierinties ar varmcbu un patvau, tirns cenoties izncint vai padzt no
valsts.
IX grmatas beigs m sliktajm valsts formm atkal tiek pretstatta Platona iztlot idel valsts,
kas sav btb ir aristokrtiska. Ts priekgal btu vai nu viena izcila personba (tad t btu
nivalsts jeb monarhija), vai ar vairki vislabkie un gudrkie pilsoi (tad t btu aristokrtija).
Fakts, ka autora politiskie ideli paredzja sagdt sabiedrbas lielum lielajam vairumam beztiesgu
dzvi, mazina demokrtiski noskaotu lastju simptijas pret tiem.
X grmat saruna atkal atgrieas pie jautjuma par dzejas un mkslas btbu, k ar par to vietu un
lomu idelaj valst. Esttik Platona uzskati ir vienpusgi, un mkslai vi paredz tikai auri utilitras
funkcijas. Tlk sarunas dalbnieki turpina cildint taisngumu un taisngu cilvku pieldzina dieviem.
Dialogs "Valsts" beidzas ar mtu, kas it k pierda dvseles nemirstbu.
Platona mcba jauami ietekmjusi visu turpmko periodu filozofu uzskatu veidoanos. Tai bijui
gan dedzgi piekritji, it pai Romas imprijas pdjos gadsimtos un renesanses laikmet, gan ar
konsekventi pretinieki. Vispusgu un argumenttu kritiku pret Platona uzskatiem vrsa jau via
skolnieks Aristotelis. Turpmk, jo sevii kop XVII gadsimta, Platona uzskatus k nesavienojamus ar
zintnes atzinumiem kritizjui daudzi filozofi, it pai tie, kas bija saistti ar dabaszintnm un
filozofij attstja mehnisk materilisma virzienu.
No msdienu zintnes viedoka, kad ir zinms daudz kas tds, ko Platons nezinja un nevarja
zint, nav grti pamant vji pamatotas vietas via pasaules uzskat. Platona attieksme pret izziu ir
vienpusga. Vi atrvis abstraktos jdzienus no relajm lietm un pieris tiem patstvgu eksistenci.
ie jdzieni k idejas, pc via domm, dzvojot ideju pasaul, kas pastvot paralli lietu pasaulei un
esot prka par to. Vienlaikus jatzst, ka Platons savos dialogos ir izvirzjis un risinjis relas
problmas. Vi bija augsta un, pc dau filozofijas vsturnieku domm, augstk virsotne sava laika
filozofij.
9 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------Platona sabiedriski politiskie uzskati atstjui lielu ietekmi uz dadu laikmetu sabiedrbas dzves
teortiu uzskatu veidoanos un mcbm. Gandrz visas renesanses un jauno laiku sabiedriski
politisks utopijas td vai cit aspekt ir kaut ko aizguvuas no Platona "Valsts". Platona dialog
"Valsts" iesktajai tradcijai vistuvk ir T. Kampanellas "Saules pilsta". Minjumi kaut daji
realizt sabiedrbas dzv aj sacerjum pausts idejas alla beiguies ar neveiksmi. To pieredzja
Platons pats savos neveiksmgajos braucienos uz Sirakzm. Par to msu ras III gadsimt
prliecinjs ar tie neoplatonisma dibintja Plotna sekotji Romas eizara galmam tuvs aprinds,
kuri cents stenot Platona ideliem diezgan tuvus plnus, k ar visi, kas renesanses laik aizrvs ar
Platona idejm.
Politiskajiem remiem, kuri da zi cents stenot citas utopijas, piemram, jezutu valstij
Paragvaj 17. un 18. gadsimt, k ar Padomju Savienbai Staina diktatras laik, daos aspektos bija
attla ldzba ar Platona "Valsti" plau aprindu beztiesbas un gandrz visu iedzvotju individualittes
nomkanas zi, tau relie ekonomiskie un socilie procesi, k ar politiskie notikumi te alla ienesa
korektvas un neva saglabt sabiedrb tdu sastingumu un ilgstou valsts varas kundzbu pr cilvku
prtiem, k to iztirzjam dialog vljies Platons. Vistuvk Platona "Valst" paredztajai krtbai 20.
gadsimt noncis Kambodas diktators Pols Pots, kas pirms tam Sorbonnas Universitt bija studjis
klasisko filoloiju un oriinl lasjis Platona darbus. Vi Platona ideju stenoanas vrd nobendjis
vairkus miljonus savas zemes iedzvotju. Kambodas eksperiments izrdjs vl slaicgks nek
jezutu un Staina izdartais. Protams, btu dvaini un netaisngi uzlikt Platonam atbildbu par vism
nejdzbm, kdas dadu laikmetu neliei un fantii sadarjui via sacerjumu ietekm.
Platona filozofija ar savu ideju bagtbu rosinjusi daudzu vlko paaudu domtju darbbu. Ar
msdiens ievrojamko Platona dialogu apgana ir svargs faktors, kas veicina teortisks domanas
iemau attstbu. Katrs lastjs ar msdiens Platona darbos atrod daudz materila par Sens Grieijas
sabiedrbu, par ts gargo dzvi. To lielk daa valodas bagtbas un izteiksmes kruma zi ir ar
lieliski sengrieu literatras piemineki. Iekjs daudzveidbas un domu bagtbas d saretkos
dialogus ieteicams last vairkas reizes.
T k Platona dialoga "Valsts" teksts ir oti gar, bet Avota srijas grmatu apjoms ir ierobeots,
darbs eit nav publicts pilnb. sintas vai konspektvi prststtas ts vietas, kur sieta darbba
nevirzs strauji uz prieku un tiek iztirzti attli blakusjautjumi. Tekst pc iespjas saglabti
svargkie formuljumi un secinjumi, skaistks un nozmgks alegorijas un leendas. Vienlaikus
ms apzinmies, ka sinanas d nav ievietotas ar samr nozmgas oti bagtg dialoga daas.
Tpc lastjiem, kuri vlas o sacerjumu iepazt vis pilnb, varam ieteikt jebkuru no t daudzajiem
tulkojumiem viss lielajs pasaules valods.
Pirmo reizi d apjom Platona dialogs "Valsts" latvieu valod iznca 1982. gad. Tagad is
izdevums jau kuvis par bibliogrfisku retumu. T k Platona dialogu iepazana paredzta daudzos
augstskolu kursos, uzskatm par mrtiecgu atkrtot izdevumu iepriekj apjom ar dam izmaim
priekvrd un pavisam niecgm izmaim tulkotaj tekst.
Vilnis Zari, Inra emere
10 ( 95 )
Mjaslapas:
-------------------------------------------------------------------------------------------------------
VALSTS
DIALOGA PERSONAS: SOKRTS, GLAUKONS, POLEMARHS, TRASIMAHS,
ADEIMANTS, KEFALS
PIRM GRMATA
I. Vakar es (* Sokrts) nogju lej uz peiraju kop ar Glaukonu, lai pielgtu dievi (**Peiraj bija
trieu dieves Bendidas templis) un noskattos ar, k peirajiei svins svtkus, jo vii tos svin pirmo
reizi. Peirajieu svtku gjiens man patika, tikpat lielisks liks ar trieu rkotais. Pielgui dievi un
noskatjuies gjien, ms devmies atpaka uz Atnm. Polemarhs, redzdams, ka esam jau kdu gabalu aizgjui, pavlja kdam savam znam skriet un ms lgt, lai viu uzgaidm. Zns, mani pancis
un satvris aiz himatija stra, teica:
- Polemarhs ldz js uzgaidt viu.
Es apgriezies jautju, kur tad vi pats.
- Vi nk tlt aiz manis, bet, ldzu, uzgaidiet.
- Ms pagaidsim, - teica Glaukons.
Tlt bija klt ar Polemarhs, Glaukona brlis Adeimants, Nkerats un dai citi. Tiei no gjiena.
Tad Polemarhs man teica:
- Sokrat, man liekas, js taisties iet atpaka uz Atnm.
- T tas ar ir.
- Bet vai tad tu neredzi, cik daudzi ms esam?
- K tad nu neredzu.
- Tpc palieciet un nesciet cnties pret prspku.
- Bet eit ir vl tre iespja, ja ms js prliecinm, ka jums jauj mums iet.
- Ja prliecinsiet! Bet k js to izdarsiet, ja ms nemaz neklaussimies?
- Tad jau nu gan ne, - teica Glaukons.
- Tad ziniet, ka ms neklaussimies. Bet Adeimants piebilda:
- Bet vai js tiem nezint, ka ovakar dievei par godu js jtnieki ar lpm?
- Jtnieki? - es izsaucos. - Tas ir kaut kas jauns. - Vai viiem bs lpas un sacenzdamies vii ts
nodos cits citam?
- T tas bs, - teica Polemarhs. - Un tad bs nakts svtki, un tos bs vrts redzt. Tlt pc mielasta
ms iesim tos skatties. Js tur satiksiet daudzus jaunieus un varsiet parunties ar tiem. Ttad
palieciet un neatsakieties.
- iet, ka bs jpaliek, - teica Glaukons.
- Ja tu t dom, tad t ar jdara, - es viam piekritu.
II. Ms ttad gjm atpaka uz Polemarha mju un tur satikm via brus Lsiju un Eutidmu.
Tpat ar halkedonieti Trasimahu, paianieti Harmantdu un Aristonma dlu Kleitofontu. Mjs bija ar
Polemarha tvs Kefals. Man vi liks oti vecs: jau sen es nebiju redzjis viu. Uz via atzveltnes
krsla bija spilvens, un galv viam bija vainags, vi tikko bija pagalm upurjis. Ms apsdmies
viam blakus, jo apkrt bija vairki atzveltnes krsli. Mani ieraudzjis, Kefals tlt sveicinja un teica:
- Reti gan, Sokrat, tu nonc uz Peiraju. T nevajadztu. Ja man btu viegli aiziet uz Atnm, tev
nemaz nevajadztu urp nkt, es tevi tur apmekltu, bet tagad tev jnk biek, jo tu tau labi zini - jo
mazk man prieka par fiziskiem spkiem, jo vairk es priecjos par sarunm un ilgojos pc tm. Ttad
neatsakies, pakavjies pie iem jaunieiem un ms atkal apmekl k draugus un labus pazias.
- Es tiem, Kefal, priecjos sarunties ar oti veciem audm; man iet, no viiem vajag izzint,
k vii nogjui o ceu, pa kuru laikam ar mums bs jiet. Kds tas ir? Vai bedrains un nelga vai
11 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------viegls un gluds? Labprt no tevis dzirdtu, kds tas tev liekas, jo tev jau ir tie gadi, par kuriem
dzejnieki saka, ka tie ir vecuma slieksnis. Vai tas ir grts dzves laiks? Ko tu par to teiksi?
III. - Labi, Sokrat. Zvru pie Zeva, es teiku, k es pats to sajtu. Ms, veci audis, bdami aptuveni
vienos gados, biei satiekamies. Lielk daa tad lojas un ilgojas pc jaunbas dienu baudm, atceras
mlas priekus, dzeranu un anu dzrs un citas tdas lietas. Gauas, ka tas viss jau beidzies. Cik jauki
vii tad dzvojui, bet vai tagadjo dzvi vispr varot saukt par dzvi. Dai ar lojas par tuvinieku
aizvainojoo izturanos viu vecumdiens un bez mitas skandina, cik daudz tagad vecum nelaimju.
Bet man, Sokrat, liekas, ka vii nevaino sto vaingo. Ja tas t btu, k vii saka, tad ar es, Sokrat, btu
izjutis visas s vecuma nelaimes, tpat ar visi citi, kas tik ilgi dzvojui, bet es esmu saticis daudzus,
un viens no tiem ir dzejnieks Sofokls, kas t nesaka. Kad Sofoklam kds jautja: "K tev, Sofokl, tagad
ir ar mlas lietm? Vai tu vari vl iegt sievieti?" - vi atbildja: "Cilvk, k tu t vari runt? Esmu tik
priecgs, ka no visa t esmu ticis va k no nikna un nelga kunga!" Man tad liks, ka t bija laba
atbilde, un ar tagad es domju tpat, jo no m nelaimm vecum ir pilngs miers un brvba. Iekres
kst vjkas un palai grous brvi. Ir tiei t, k teica Sofokls: "Ms esam tikui va no oti daudziem
neprtgiem kungiem." Bet, ja runjam par nesaticbu ar mjiniekiem un tuviniekiem, tad tam ir tikai
viens iemesls un tas nav vecums, Sokrat, tas ir msu raksturs. Ja ms esam piekljgi un laipni, tad ar
vecums nav tik grts; ja tas t nav, tad mums, Sokrat, grti klsies k vecum, t ar jaunb.
IV Es priecjos par Kefala runu un, gribdams, lai vi vl turpintu, to mudinju, teikdams:
- Nedomju, ka daudzi tev tagad piekrits. Vii dom, ka tev viegli panest vecumu nevis tava
rakstura, bet tavas bagtbas d, jo saka tau, ka bagtajiem ir daudzi mierinjumi.
- Tas tiesa, daudzi nepiekrits, un viiem ir zinms pamats, kaut gan mazks, nek vii dom.
Tomr taisnba ir Temistoklam. Kad kds serifietis viam nikni uzbrucis un viu plis, teikdams, ka
vi kuvis ievrojams savas pilstas, nevis sevis paa d, Temistokls atbildjis, - ja vi btu bijis
serifietis, vi nebtu kuvis slavens vrs, bet ar is serifietis nebtu kuvis par tdu, bdams atnietis.
To pau var labi teikt par tiem, kas nav bagti un grti cie no vecuma. Ar krietnam vram nav viegli
vecum, bet nesaprtgs vrs, pat bagts bdams, nekad nebs apmierints.
- Bet vai tu, Kefal, lielko dau no sava pauma esi mantojis vai pats ieguvis?
- Tu jaut, ko es esmu ieguvis? K pauma vairotjs es btu vid starp vectvu un tvu. Mans
vectvs (viam bija tds pats vrds k man) mantoja gandrz tikpat daudz, cik man ir tagad, un mantoto
vairkas reizes pavairoja, bet manam tvam Lsanijam iegtais t saruka, ka viam palika mazk, nek
man ir tagad. Es varu priecties, ka saviem dliem atstju nevis mazk, k esmu samis, bet pat
mazliet vairk.
- Es t jautju, jo man liks, ka par naudu tu daudz nerpjies. T tas ir ar lielko dau no tiem, kas
pai to nav ieguvui, bet paiegt nauda audm ir divreiz drgka. Tpat ar dzejniekiem labk patk
viu pau darbi un tviem - pau dli. Kas naudu pai ieguvui, tie par to rpjas, t tau ir viu darbs;
iegt izlietoan vii daudz neatiras no citiem. Saprasties ar viiem nav viegli, viiem tk cildint
tikai naudu.
- Tev taisnba.
V. - Tas tiem t ir, - es teicu. - Bet saki man vl vienu: "Kas ir lielkais labums, ko ieguvui tie,
kas ieguvui daudz naudas?" Un Kefals man atbildja:
- Man iet, es daudzus neprliecinu. Tu tau zini, Sokrat, ja kds nojau, ka viam drz jmirst,
viu sk mkt baas un bailes par to, par ko vi agrk nemaz nedomja, -teikas par Ada valstbu, kur
bs jsaem sods par eit nodarto aunumu. Par tm vi ldz im tikai smjs, bet tagad ts viu moka
- ja nu tas tomr ir taisnba? Cilvks aiz vecuma nespka vai ar tpc, ka atmaksa tagad ir tik tuvu un
vi to labk saskata, pastvgi baiojas un plas atcerties, cik daudz netaisna vi darjis. aunu
nojautu pilns vi trkstas no miega, k tas biei notiek ar brniem, un dzvo, nek laba negaiddams.
Bet, kas neatmin, ka btu nodarjis kaut ko netaisnu, cer visu jauku, un, k Pindars saka, tas ir via
mierinjums vecuma diens. is dzejnieks par taisngi un krietni dzvojuiem teic:
Cerba salda tiem sirdi vecum priecina:
T mirstgiem maingo prtu vislabk prot vadt.
Tas ir apbrnojami labi teikts. Tad, lk, aj zi pauma iegana ir oti vrtgs sasniegums, turklt
ne jau kuram katram, bet krietnam vram. Nevienu nepiekrpt un nepievilt, pat to neapzinoties, nepalikt
pard ne dieviem upurus, ne cilvkiem naudu un droi aiziet no s dzves - to sasniegt mums oti
12 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------paldz msu paums un nauda, kas sagd mums ar daudz cita laba, bet, saldzinot un vrtjot dados
labumus, ko dod mums bagtba, es teiktu, ka saprtgam cilvkam, Sokrat, iespja ir pati vrtgk.
- oti jauki tu run, Kefal, bet vai is taisngums nozm vienkri tikai to, ka jatdod, ko esam
samui? Varbt t dart dareiz ir taisngi, bet dareiz netaisni? K es to saprotu? Katrs tau teiks - ja
kds samis no drauga ieroci, kad is draugs bija pie pilnas sapraanas, bet tas prass to atpaka, vairs
tds nebdams, tad atdot nevajadztu un atdevjs nerkotos taisngi. Vi nerkotos taisngi, ar teikdams visu patiesbu.
- Tev taisnba, - teica Kefals.
- Ttad patiesbas runana un saemt atdoana vienmr nav taisnguma stais definjums.
- Tik tiem, - iejaucs Polemarhs, - vismaz, ja ms piekrtam Simondam.
- Nu tad, - teica Kefals, - turpiniet sarunu, bet man jiet parpties par upuranu.
- Vai tad Polemarhs paliek visu tavu paumu mantinieks? - es jautju.
- T tas ir, - Kefals aiziedams smiedamies teica.
VI. - Bet tagad, - es teicu, - sarunas mantiniek, saki, ko Simonds, pc tavm domm, tik pareizi ir
teicis par taisngumu.
- Vi teica, ka atdot pardu ir taisngi, un man iet, ka vi ir pareizi teicis.
- Ir grti, - es teicu, - Simondam nepiekrist: vi ir gudrs un dieva iedvesmots vrs. Bet ko gan tas
nozm? Varbt tu, Polemarh, to zini, es ne. Tas noteikti nenozm (nupat ms par to runjm), ka
vienmr jatdod uzglaban nodotais, pat ja atprastjs nebtu vairs pie pilna prta. Vai tad ne? [..]
- Tev taisnba, - teica Polemarhs.
- Liekas, ka Simonds dom ko citu, teikdams, ka aizemtais katr zi jatdod un tas esot taisngi.
- Patiem citu, - teica Polemarhs, - jo vi dom, ka draugiem jdara labu, nevis aunu.
- Es tagad saprotu, ka neatdodu saemto, kad atdodu zeltu, kas man nodots uzglabt, ja atdoana un
saemana ir kaitga k devjam, t mjam un tie abi ir draugi. Vai tu neteiksi, ka Simonds dom
tpat?
- Tiei t.
- Bet vai ienaidniekam jatdod, lai tas btu kas bdams?
- Noteikti tas, kas viam pienkas, un tas, kas ienaidniekam pienkas no via ienaidnieka, ir kaut
kas auns, un t tas vajadzgs.
VII. - Man iet, Simonds dzejiski un mklaini pateicis, kas ir taisngi. Liekas, vi domja, ka
taisngi ir dot katram to, kas tam piemrots, un to vi nosauca par vajadzgo.
- K tu to saproti?
- Ak dievs, - es teicu, - ja kds Simondam jauttu: "Simond, par rstniecbu tau sauc mkslu, kas
katram dod tam piemroto un vajadzgo?" "Protams," vi atbildtu, "miesai zles, dienu un
dzrienu."
- Bet vai mkslu, kas dod piemroto un vajadzgo, nesauc ar par pavrmkslu?
- Sauc, t gd par labu garu dieniem.
- Labi. Bet vai mkslu, kas gd par piemroto, nevartu saukt par taisngumu?
- Ja ms paliekam pie t, par ko esam vienojuies, t ir mksla dot draugiem dergo un
ienaidniekiem kaitgo.
- Vai to sauc par taisngumu - dart labu draugiem un aunu ienaidniekiem?
- Man t iet.
- Bet kas tad visvairk spj dart labu slimiem draugiem un aunu ienaidniekiem attiecb uz
slimbm un veselbu?
- rsts.
- Bet kas to spj, ja ms braucam pa jru un mums draud briesmas?
- Strmanis.
- Bet taisngais? Kd gadjum un kd brd tas visvairk var bt nodergs draugiem un visvairk
kaitt ienaidniekiem?
- Man iet, k cu biedrs kauj un sabiedrotais kar.
- Labi. Bet, mais Polemarh, kas nav slimi, tiem rsts nav vajadzgs.
- Pareizi.
- Un, kas nebrauc pa jru, tiem nav vajadzgs strmanis.
- Protams.
13 ( 95 )
4
7
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Un, kas nekaro, tiem nav vajadzgs taisngais.
- Man t neiet.
- Ttad ar miera laik taisngums ir dergs.
- Dergs gan.
- Tpat k zemkopba raas ievkanai. -J.
- Un du apstrde apavu izgatavoanai. -Ar.
- Kdai vajadzbai, k tu dom, miera laik ir vajadzgs taisngums?
- Lgumiem, Sokrat.
- Ar lgumiem tu saproti kdu kopju paskumu vai ko citu?
- Kopju paskumu, protams.
- Bet vai taisngais ir labs un dergs biedrs kauliu spl? Vai labs kauliu spltjs nav dergks?
- Dergks ir labs kauliu spltjs.
- Bet vai, mrjot kaut ko no ieeiem un akmeiem, taisngais bs labks un dergks biedrs par
mrnieku?
- Nekd zi.
- Bet kd kopj paskum taisngais ir tikpat labks par kitaras spltju, cik kitaras spltjs
labks mzik par taisngo?
- Man iet, naudas zi.
- Izemot varbt tikai naudas izlietoanu, Polemarh. Kad par kopjo naudu jprk vai jprdod
zirgs, tad, es domju, labks, Polemarh, ir tas, kas pazst zirgus. Vai ne?
- iet gan.
- Un, kad jprk vai jprdod kuis, vai tad labks nav kuu bvtjs vai strmanis?
- Laikam gan.
- Bet kd gadjum, kopgi rkojoties ar zeltu un sudrabu, taisngs cilvks ir dergks par citiem?
- Kad nauda ir jnodod glaban un jgd par ts drobu, Sokrat.
- Tu dom, kad t nav jizlieto, bet tikai jsaglab.
- Tiei t.
- Kad nauda ttad nav izlietojama, tad taisngums ai zi noder.
- Liekas, ka t tas btu.
- Kad jglab drznieka nazis, taisngums ir dergs k kopj, t personisk glaban, kad nazis
jlieto, vajadzga vnkopja prasme.
- T liekas.
- Tu teiksi, ka taisngums ir dergs vairoga un lru glabanai, kad tie nav jlieto, bet, kad tie jlieto,
vajadzga mzia un kareivja prasme.
- T tiem vajadzga.
- Un tad ar par visu prjo - taisngums neder nekd lietoan, bet ir dergs, ja kaut ko nelieto.
- T iet.
VIII. - Td gadjum, drgais draugs, taisngums nav nekas nopietns, ja tas der tikai tad, kad kaut
ko nelieto. Bet padomsim vl. Vai tad tas, kas prot dot neatvairmus cirtienus kauj vai bstamus
sitienus dru c vai kaut k citdi, neprats ar lieliski aizstvties?
- Prats un turklt labi.
- Bet vai tas, kas oti labi prats izsargties no slimbas, neprats tikpat labi kdam to t izraist, ka
neviens to nepamans?
- Domju gan.
- Vi bs labs vadonis kar, prats slepeni izzint ienaidnieka nodomus un paredzt viu rcbu.
- Noteikti.
- Tas, kas prot kaut ko labi sargt, prot to ar lieliski zagt.
- Laikam gan.
- Ja taisngais prot lieliski sargt naudu, vi prats to ar labi zagt.
Tlk Sokrts atsaucas uz Homru, kas cildina Odiseja vectvu k labko zagli pasaul. Tas oti
labi pratis ar nepatiesi zvrt. Vispr taisngums esot zdzbas veids par labu draugiem un par aunu
ienaidniekiem.
14 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Vai tu t neteici? - [jaut Sokrts.J
- Zvru pie Zeva, es vairs nezinu, ko esmu teicis. Tomr man arvien vl iet, ka taisngums paldz
draugiem un kait ienaidniekiem.
- Par draugiem tu tau sauc tos, kas kdam liekas krietni audis, vai ari tos, kas tdi ir, kaut ar
neliekas tdi; tas pats par ienaidniekiem.
- Protams, t ir, ms mlam tos, kurus atzstam par krietniem, nstam nekrietnos.
- Bet vai audis ai zi nekds, vai viiem neliekas, ka daudzi ir krietni, kaut gan tie nav tdi?
- Kds gan.
- Viiem ttad labie audis ir ienaidnieki, aunie - draugi.
- T tas ir.
- Bet tomr ir taisngi, ka vii tad dara labu auniem, kait labiem.
- T iet.
- Bet labie un taisngie nerkojas netaisni.
- Tas tiesa.
- Bet no t, ko tu teici, izriet, ka ir taisngi dart aunu tiem, kas nav netaisni.
- N, n - t tas nav, Sokrat, liekas, tu nespried pareizi.
- Tad, - es teicu, - ir taisngi dart aunu netaisniem un labu taisniem.
- T tas, liekas, ir labk.
- Bet redzi, Polemarh, kas biei notiek, ja ms nepareizi sprieam par cilvkiem, - taisngi esot
draugiem kaitt, ja draugi mums ir nekrietni, taisngi dart labu ienaidniekiem, ja ienaidnieki mums ir
krietni. T ms darm pilngi pretjo tam, ko pai piedvjam Simondam.
- T tas tiem iznk, bet eit kaut kas jmaina. Ms laikam kdjmies, noteikdami, kas ir draugi,
kas ienaidnieki.
- K tad ms to noteicm, Polemarh?
- Kas ita krietns, to atzinm par draugu.
- Bet tagad ko mainsim?
- Kas iet krietns un tds ir, tas ir draugs, bet kas tds iet, bet nav, tas tikai iet draugs. Tas pats
ar ienaidniekiem.
- No msu sarunas izriet, ka krietnais bs draugs, nekrietnais - ienaidnieks.
-J.
- Tu ierosini piebilst kaut ko pie vrda "taisngs", k ms to sapratm, teikdami, ka taisngs dara
labu draugam, aunu ienaidniekam; tagad ms teiksim - taisngs dara labu krietnam draugam, aunu
ienaidniekam, ja tas ir nekrietns.
- oti labi, tagad, man iet, ir pareizi teikts.
IX. - Bet vai taisngs cilvks vispr kdam dara aunu?
- Noteikti. Jdara aunu nekrietniem un ienaidniekiem.
- Bet, ja pri dara zirgiem, vai tie kst labki vai nedergki?
- Nedergki.
- Kd zi? Pc suu vai zirgu tikuma?
- Nedergki pc zirgu tikuma.
- Bet vai ar sui, kuriem nodarta prestba, nekst nedergki pc sava, nevis pc zirgu tikuma?
- T tam jbt.
- Bet cilvki, mans draugs, kuriem nodarta prestba, vai ms par tiem neteiksim, ka vii kst
sliktki cilvku tikum?
- T tam jbt.
- Bet vai taisngums nav cilvku tikums?
- Noteikti t ir.
- Bet, ja viiem tiek darts pri, mans draugs, vai vii nekst netaisnki?
- iet gan.
- Bet vai mzii var cilvkus ar mziku padart nemuziklus?
- Tas nav iespjams.
- Vai lietpratgs jtnieks ar savu janas prasmi var padart kdu par nedergu jtnieku?
- -N.
15 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Vai taisngais ar taisngumu var kdu padart netaisnu? Bet, visprgi izsakoties, - vai krietnie var
audis padart nekrietnus ar tikumu?
- Tas nav iespjams.
- Siltuma uzdevums, es domju, tau nav atdzest - tas ir glui pretjs.
- T ir.
- Nav ar sausuma uzdevums radt mitrumu, bet tam pretjo.
- Noteikti t ir.
- Labais ar nedara aunu, bet tam pretjo.
- T iet.
- Bet vai taisngais nav labs?
- Noteikti t ir.
- Ttad taisng uzdevums, Polemarh, ir nedart aunu ne draugam, ne kdam citam - to dara
netaisngais, via pretstats.
- Man iet, ka tas ir pilngi pareizi, Sokrat.
- Ja kds saka, ka ir taisngi dot katram to, kas viam pienkas, un ar to dom, ka taisngajam
pienkas dart aunu saviem ienaidniekiem un labu saviem draugiem, tad t nav gudra cilvka valoda
un tas nav taisnba. Ms tau noskaidrojm, ka taisngs cilvks nevienam nekad nedara aunu.
- Es piekrtu, - teica Polemarhs.
Tlk Sokrts ar Polemarhu vienojas kopgi vrsties pret katru, kas ar viiem ai zi nav
vienisprtis.
X. Mums t sarunjoties, Trasimahs jau vairkas reizes cents iejaukties, bet citi kltesoie,
gribdami dzirdt, k msu saruna beigsies, viu atturja. Kad ms uz brdi pierimm, vi vairs mier
nepalika. K zvrs, sagatavojies lcienam, vi mums nikni uzbruka, lai saplostu gabalu gabalos. Es
un Polemarhs izbijuies palikm klusu, bet Trasimahs, pie visiem vrsdamies, nikni kliedza:
Kas t par tuku mles kulstanu, Sokrat! K naivi vientiesi js tur sat viens otram blakus.
Bet, ja js tiem gribat zint, kas ir taisngs, tad nepietiek jautt un doto atbildi vzdegungi apstrdt,
jo ir labi zinms, ka jautt ir vieglk nek atbildt. Atbildi jel pats un pasaki, kas, tavuprt, ir taisngs,
bet nesaki izvairgi - tas ir piencgs, tas dergs, tas izdevgs, tas atmaksjas. Un, lai tu teiktu ko
teikdams, saki to skaidri un noteikti. Ja tu teiksi tamldzgus niekus, es tos noraidu.
To dzirddams un uz viu paskatjies, es iztrkos un biju oti nobijies. Man liks, es btu kuvis
mms, ja nebtu uz viu paraudzjies, pirms vi uz mani, bet tagad, kamr vi t dusmojs par manu
un Polemarha sarunu, es atguvos un varju atbildt. Vl arvien trsdams, es teicu:
- Neesi tau, Trasimah, tik dusmgs uz mums. Ja es un Polemarhs esam kdjuies aj
iztirzjum, tad tas ir noticis, esi par to prliecints, bez iepriekja nolka. Ja ms btu gribjui atrast
zeltu, ms nebtu, to mekldami, tik viegli un labprt viens otram piekpuies un t atraanu padarjui
neiespjamu. Mekldami taisnbu, kas ir daudz vrtgka par lielu zelta daudzumu, vai ms btu tik nesaprtgi, ka viens otram tikai piekristu un necenstos, k vien vardami, to atrast? Saproti pats, mans
draugs, ka ms to tiem nevarjm. Tpc jums, tik gudriem vriem, drzk pienktos ms nolot,
nevis dusmoties.
XI. To dzirddams, Trasimahs skai iesmjs un teica:
- Ai, Hrakl, ir tik labi pazstam Sokrta ironija, to zindams, es visiem eit teicu, ka tu
negribsi atbildt, tikai dzsi jokus un, ja kds tev kaut ko jauts, visvisdi minsi izlocties.
Sarun ar Trasimahu Sokrts apgalvo, ka vi labprt pamctos no t, kas ir gudrks.
Tu tau saki, ka zinot un tev esot, ko teikt. Tpc neatsakies, atbildi, dari man to prieku, neesi
skaudgs, pamci Glaukonu un citus.
XII. Man t runjot, Glaukons un citi ldza Trasimahu neatteikties. Bija redzams, ka Trasimahs vlas
runt, lai gtu ievrbu. Vi bija prliecints, ka viam ir lieliska atbilde, bet izliks, ka oti vlas, lai
16 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------atbildtu es. Galu gal vi piekps un teica: "Te nu js redzat Sokrta gudrbu, pats vi mct
negrib, staig apkrt, mcdamies no citiem, un tiem pat nepateicas."
- Ka es mcos no citiem, tas ir taisnba, Trasimah, bet, ka es viiem pat nepateicos, tas nav tiesa, es
cenos viiem atldzint k vardams, bet es varu vius tikai cildint, naudas man nav. Ka es labprt to
daru, ja kds man liekas labu runjam, par to tu tlt prliecinsies, kad atbildsi, jo es domju, ka tu
runsi labi.
- Klausies jel, - teica Trasimahs, - es noteikti apgalvoju, ka taisngais ir tikai stiprkajam
izdevgais. Bet kpc tu mani neslav? Vai tev tas nepatk?
- Vispirms man btu jsaprot, ko tu saki, palaik tas man vl nav saprotams. Tu, Trasimah,
apgalvo, ka taisngais ir stiprkajam izdevgais. Bet ko tas sti nozm? Tu tau negribi teikt: "Ja
pankrtists (*Pankrtijs - lauans un dru cas apvienojums Senaj Grieij) Plidamants ir par
mums stiprks un viam ir derga vra gaa, tad is pats diens pienkas ar mums, vjkiem, un ir
dergs?"
- Tas ir riebgi, Sokrat. Ar du pavrsienu tu samaitsi visu runu.
- Nekd zi, mans labais draugs, bet pasaki skaidrk, ko tu dom.
- Vai tad tu nezini, ka das pilsts ir tirnija, cits demokrtija, cits aristokrtija?
- K tad nu ne?
- Ttad vara ir t roks, kas valda?
- Noteikti.
- Bet katra valdba izdod likumus, kas tai izdevgi: demokrtija - demokrtiskus, tirnija tirniskus un t tlk. T rkodams, valdba tau it k atzst, ka ie likumi ir pavalstniekiem taisngi un
paai izdevgi, bet likuma prkpjus t soda par netaisnbu. Tiei to, mans labais draugs, es gribu teikt:
viss pilsts par taisngu atzst pastvoai valdbai izdevgo, bet ts roks ir vara, un tam, kas pareizi
sprie, jsecina, ka taisngais ir viss tas, kas izdevgs stiprkajam.
- Tagad es saprotu, ko tu dom, bet es minu ari noskaidrot, vai tas ir patiesba. Izdevgo tu,
Trasimah, atzini par taisngo, bet man tu aizliedzi t atbildt. Kaut ko tu tomr piebildi - stiprkajam
izdevgo.
- Tikai maza piebilde, iet.
- Nav vl skaidrs, vai t nav liela, bet ir skaidrs, ka jprbauda, vai tu esi pareizi teicis. Ar es
piekrtu, ka taisngais ir izdevgs. Bet tu piebildi - stiprkajam izdevgs. Es nezinu, tas jprbauda.
- Nu tad prbaudi.
XIII. - T ar daru, - es teicu. - Bet vai tu dom, ka paklaust valdbai ir taisngi?
- Domju gan.
- Bet vai valdba viss valsts ir nemaldga? Vai t nevar ar maldties?
- Katr zi t var ar maldties.
- Izdodama likumus, t dareiz izdos pareizus, dareiz ne.
- Es ari t domju.
- Izdodama pareizus likumus, t izdos sev izdevgus, bet, izdodama nepareizus, t izdos sev
neizdevgus likumus. Vai tu t nedom?
- Tiei t.
- Bet, lai tie btu kdi bdami, pavalstniekiem tie jizpilda, un tas ir taisngi.
- K gan citdi?
- Pc tavm domm, ttad taisngi ir ne tikai dart to, kas izdevgi stiprkajam, bet taisngi ir ar
dart pretjo, kas tam nav izdevgi.
- K tu t vari runt?
- Man iet, es saku to pau, ko tu, bet padomsim labk. Vai tad ms neesam vienojuies, ka
valdba kddams dareiz pavl pavalstniekiem dart to, kas tai nav izdevgi, bet, lai t pavltu ko
pavldama, pavalstnieki, to izpilddami, dartu taisngi? Vai tad ms neesam t vienojuies?
- Man iet, ka t ir.
- Padom tagad, - es teicu, - vai tad ms td gadjum neesam vienojuies, ka taisngi ir ar dart
to, kas valdbai un stiprkajiem nav izdevgi, ja valdba malddams pavl kaut ko tdu, kas tai paai ir
17 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------par aunu, bet pavalstnieki, k tu saki, dara taisngi, izpilddami, ko t pavl. Bet vai no t, visgudro
Trasimah, nepiecieami neizriet, ka pavalstniekiem, ja tie rkojas taisngi, jdara tiei pretjais tam, ko
tu teici: vjiem ir jdara tas, kas nav izdevgi stiprkajiem?
- J, Sokrat, zvru pie Zeva, - teica Polemarhs, - tas ir pilngi skaidrs.
- Ja tu pats Sokrtam to apliecini, - prtrauca viu Kleitofonts.
- Kds tur vl vajadzgs liecinieks? Pats Trasimahs tau piekrt, ka valdba dareiz pavl to, kas tai
ir par aunu, bet pavalstnieki dara taisngi, to izpilddami.
- Trasimahs ttad atzina, Polemarh, ka izpildt valdbas pavles ir taisngi.
- Bet vi, Kleitofont, atzina ar, ka izdevgais stiprkajam ir taisngs. To atzdams, vi piekrita, ka
valdba dareiz pavl pavalstniekiem un vjkajiem dart to, kas tai paai nav izdevgi, bet, to atzstot,
stiprkajam izdevgais ir tikpat taisngs k neizdevgais.
- Bet, - teica Kleitofonts, - par stiprkajam izdevgo vi atzina to, ko par izdevgu atzina pats
stiprkais. Tas ir jdara vjkajam, un tas tika atzts par taisngu.
- N, t tas netika runts, - iebilda Polemarhs.
- Tas nav svargi, Polemarh, - es teicu, - bet, ja Trasimahs tagad te apgalvo, tad pieemsim, ka vi
tam ar piekrt.
XIV - Saki man, Trasimah, vai tu gribji saukt par taisngu to, kas stiprkajam paam liekas esam
viam izdevgs, vai nu tas t ir, vai ne? Vai ms varam apgalvot, ka tu t dom?
- Nepavisam ne. Vai tu dom, ka es sauku par stiprku to, kas kds, sauku tiei tad, kad vi
kds?
- Es vismaz sapratu, ka tu t dom, atzdams, ka valdba nav nemaldga, ka t dareiz ar kds. [..]
XIV XV XVI. Tlk Trasimahs uzsver, ka rstu, kas kds, nevar saukt par stu rstu un sts
valdtjs vienmr pareizi noteiks, kas viam izdevgi. Taisngs ir tas, kas izdevgs stiprkajam. Sokrts,
to apstrddams, aizrda, ka sts, t.i., taisngs, rsts pirmm krtm rpjas par slimnieku, t.i., par
vjko, nevis par sevi. Ikviena mksla un prasme ir derga vjkajam. Trasimahs tam, protams,
nepiekrt. Gans dom par to, kas viam paam, nevis kas aitm izdevgi. Stiprkais vienmr gd
pirmm krtm pats par sevi. Sokrts ir sts vientiesis, ja vi nesaprot, ka netaisnais ir vienmr labk
stvokl par taisno, vai tas btu privt vai valsts dzv. Netaisnbu nosoda, kamr t ir vja, bet, ja t
guvusi stu spku, to atzst par tikumu un taisngumu. Kam nags, tam tiesa.
XVII. To teicis, Trasimahs gatavojs iet projm. K pirtnieks vi bija izgzis pr msu ausm
savas gars runas neprtraukto straumi. Kltesoie viu tomr nelaida, tie spieda viu palikt un
paskaidrot svargko sav run. Ar es viu oti ldzu, teikdams:
- Tu esi dvains, Trasimah. Scis tik patnu runu, tu tagad gribi aiziet, mums pietiekami
nenoskaidrojis, vai tas tiem t ir vai nav. Vai tu dom, ka to ir viegli izdibint? Tas tau ir svargkais
dzv: katram no mums jzina, k jdzvo, lai dzvotu visizdevgko dzvi.
- Bet es domju, - teica Trasimahs, - ka tas pavisam t nav.
- iet, par mums tu nemaz nerpjies un nedom, vai ms dzvosim labk vai sliktk, nezindami
to, ko tu sakies zinm. Bet tagad, labais draugs, esi tik laipns un paplies mums paststt; tas bs tev
labs ieguldjums, ja tu mums, kas esam eit sankui liels pulks, paldzsi. Es tev savukrt tlt
pateiku, ko domju. Es neesmu prliecints un nedomju, ka netaisnba ir izdevgka par taisngumu,
pat tad ne, kad tai ir pilnga brvba un neviens nekav dart to, ko katrs grib. Pieemsim, ka eit ir
netaisns cilvks, ka vi var netaisni rkoties gan slepeni, gan lauzdams pretestbu, -tas mani tomr
neprliecins, ka netaisna rcba ir izdevgka par taisngu. Varbt ar vl kds cits sprie tpat, ne tikai
es vien. Prliecini, mais, noteikti prliecini, ka ms maldmies, taisngumu vrtdami augstk nek
netaisnbu.
- K lai es tevi prliecinu, ja viss ldz im teiktais tevi nav prliecinjis? Ko lai es ar tevi iesku?
K lai es ielieku tev dvsel prliecbu?
Dieva d, nedari to, bet vispirms, lai tu btu teicis ko teikdams, paliec pie reiz teikt un, ja tu kaut
ko maini, tad maini atklti un nekrp ms. Redzi, Trasimah, atgriezsimies pie jau teikt - tu skum
paskaidroji, kas ir sts rsts, bet vlk nepadomji, ka tikpat rpgam jbt, runjot par stu ganu. Tu
domji, ka vi nobaro aitas tpc, ka vi ir gans, nedomdams, vai aitm tas ir tas labkais, bet varbt
ar tpc, ka grib iet uz dzrm un mieloties, vai ar domdams ts prdot k tirgonis, nevis k gans. Bet
18 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------aitu gana prasme attiecas tikai uz gana tieo uzdevumu, lai tas tiktu veikts pc iespjas labk. Par pau
o mku ir pietiekami labi gdts, ja t atbilst sava uzdevuma prasbm. Es domju tpc, ka mums
tagad ir nepiecieami vienoties: katra valdana, ja t ir sta valdana, lai t btu valsts vai privt vara,
cenas pankt tikai to labko tiem, kuri tai padoti un par kuriem tai jrpjas. Vai tu dom, ka valsts
vadtji, sti vadtji, labprtgi uzemas valdt un vadt?
- Zvru pie Zeva, es t nedomju, es zinu, ka ne. XVIII. - Bet, Trasimah, - es teicu, - vai tu
nedom, ka
vispr neviens labprtgi neko neuzemas valdt un vadt, jo saprot, ka paam no t nebs nekda
labuma? Katrs prasa atalgojumu, jo labums esot tikai padotajiem. Vai ms nesakm, ka katra mka
atiras no prjm ar to, ka katrai ir sava spja? Bet saki godgi, ko tu dom, mans draugs, citdi ms
nekad netiksim gal.
- J, tiei ar to ts atiras.
- Tad ar no katras mums ir savs pas labums. Nav jau no vism viens un tas pats. T, piemram,
rsta prasme gd par veselbu, strmaa prasme - par drobu braucienos pa jru un citas tpat.
- Protams.
- Un prasme pelnt naudu mums naudu gd. To t spj. Bet vai tu tpc rstniecbu un kua
vadanu sauksi par vienu un to pau mku, ja, pieemsim, strmanis, vadot kui, atrod, ka tas viam
nk par labu, un vi izveseojas? Vai td gadjum kua vadanu tu sauksi par rstanu? Nekas
tamldzgs: tu tau pats ierosinji stingri ievrot atirbas.
- Tas noteikti jdara.
- Tpat par rstniecbu tu nesauksi naudas pelnanu, ja kds izveseojas, strddams algotu darbu.
- To nu gan ne.
- Vai ms nevienojmies, ka no katras mkas ir savs pas labums?
- T bija.
- Bet ir skaidrs, visi amatnieki iegst vl kdu kopgu labumu, un vii to iegst, veikdami kaut ko
tdu, kas tiem visiem kopjs. (*Bez viu tie darba, protams)
- T iet.
- Ms sakm, ka amatnieki dab algu, un to vii dab, izlietodami savu algas pelnanas mku.
Nelabprt vi tam piekrita.
- Ttad is labums - algas dabana - nevienam nenk no via paa mkas, jo, preczi izsakoties,
rstniecba dod veselbu, celtnieka mka - mju, un tpat tas ir ar citm mkm. Katra mka veic darbu,
kas ir ts uzdevums, bet, ja par o uzdevumu netiek maksta ar alga, vai tad amatnieks gst kdu
labumu no savas mkas?
- Man liekas, ka ne.
- Ttad viam nav nekda labuma, ja vi strd par velti.
- Domju, ka t.
- Trasimah, tagad ir jau skaidrs, ka nekda mka, nekda vara nesagd nekdu labumu pati sev,
bet, k ms jau teicm, sagd un nodroina to padotajiem, rpdamies par to, kas nodergs vjkajam,
nevis stiprkajam. Tpc ari, mans draugs Trasimah, es nupat vl teicu, ka neviens negrib labprtgi
uzemties valdanu un citu nodarto aunumu laboanu, katrs prasa par to atalgojumu, jo katrs, kas
grib dart labi un atbilstoi savai mkai, nekad nedara to, kas viam paam btu tas labkais. Viss tiek
darts padoto lab. Tpc ar, iet, jparedz atalgojums tiem, kas gribs valdt, - vai nu nauda, vai
gods, vai sods, ja vii atteiksies.
XIX. Tad Glaukons jautja:
- K tas jsaprot, Sokrat? Divus atalgojuma veidus es saprotu, bet sodu k atalgojumu es
nesaprotu.
- Tad jau tu nesaproti pau labko atalgojumu, kas pank, ka valda pai krietnkie, ja vii ir ar
mieru valdt. Vai tad tu nezini, ka dzanos pc goda un pc naudas atzst par kaunu, un t tas stenb
ar ir.
- Es ar t domju.
- Tpc ar krietni audis negrib valdt ne naudas, ne goda d. Vii negrib atklti prast algu par
amata pildanu, lai vius nesauktu par algotiem, negrib ar pai, izlietodami savu stvokli, to emt
slepeni, lai vius nesauktu par zagiem, negrib valdt ar goda d, jo nav godkrgi. Vii jpiespie un
jsoda, pat ja vii stenb grib valdt. T varja rasties dvains stvoklis: cilvks grib pildt valsts
19 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------amatu, bet atzst par kaunu nenogaidt, kamr viu piespie to dart. Tau pats lielkais sods ir bt
nedergka cilvka pakautb, ja pats tu neesi gribjis valdt. Man iet, ka, no t baiddamies, krietni
audis uzemas o pienkumu. Vii pie t stjas, nevis it k labu kaut ko sasniegui, nevis laimi un
prieku gaiddami - n, tas viiem ir rgta nepiecieamba, jo vii nav varjui nodot to tiem, kas par
viiem labki vai tikpat krietni. Ja visi valsts pilsoi btu krietni audis, vii tpat vairtos no valsts
amatiem, k vii tagad tos cenas iegt, un tad ktu skaidrs, ka sts valdtjs neskats, kas viam
paam ir izdevgi, bet kas izdevgi padotajiem, un katrs, to redzdams, vltos, lai citi viam btu
nodergi, nevis pltos bt nodergs citiem. Un es tpc nekad nepiekritu Trasimaham, ka taisngs ir
tas, kas izdevgs stiprkajiem, bet o jautjumu aplkosim vlk. Daudz svargk man liekas tas, par ko
vi nupat runja un teica, ka netaisnam cilvkam ir labk dzvot nek taisnajam. Ko tad tu, Glaukon,
izvltos? Kas ir pareizk teikts?
- Izdevgk ir taisngi dzvot.
- Vai tu nedzirdji, kdus labumus ststja Trasimahs par netaisna cilvka dzvi?
- Dzirdju, bet nepiekrtu.
- Vai ms nemintu viu prliecint? Vai ms nevartu pierdt, ka vi malds?
- Kpc es gan to negribtu?
- Vai neteiksim, viu apstrddami, pamatojums pret pamatojumu, cik labi ir bt taisngam? Lai tad
run atkal Trasimahs, un mums atkal nksies uzskaitt taisngas dzves labumus un novrtt, ko ms
katrs sav run sakm. Bs mums vajadzgi ar tiesnei, kas strdu izirs, bet, ja ms panksim
savstarpju vienoanos, tad pai bsim k tiesnei, t strdgs puses.
- Katr zi, - vi teica.
- Kas tev labk patk?
- Beidzamais.
XX. - Tagad, Trasimah, sc atkal no paa skuma un pasaki mums, k tu vari apgalvot, ka lielk
netaisnba ir izdevgka par pau pilngko taisnbu.
- Es to noteikti varu un esmu jau teicis, kpc tas t.
- oti labi, bet vispirms vienu vl pasaki - kaut ko tu tau sauksi par tikumu, kaut ko par netikumu.
- K tad citdi?
- Ttad taisngumu par tikumu, netaisnbu par netikumu.
- Tiei t (*Teikts ar ironiju), mans mais, jo es tau saku, ka netaisnba ir izdevga, taisnba ne.
- Bet k tad tu gribi?
- Glui otrdi, - teica Trasimahs.
- Vai tad taisngumu sauksi par netikumu?
- N, bet par cildenu vientiesbu.
- Netaisnbu tau gan tu sauksi par netikumu.
- N - par saprtgumu.
- Vai tad netaisnie tev, Trasimah, iet prtgi un labi?
- Vismaz tdi netaisnie, kas spj nesodti dart citiem pri, kas var sev pakaut valstis un tautas, bet
tu laikam dom, ka es runju par tiem, kas nogrie makus. Ar tas un citas tdas prasmes ir izdevgas, ja
nepieer. Par to nav vrts runt, varbt tikai sakar ar taisngumu.
- Es labi saprotu, ko tu gribi teikt, tikai brnos, ka tu netaisnbu atzsti par tikumu un gudrbu, bet
taisngumu par glui pretjo.
- T es tiem daru.
- Tas ir vl ask teikts, mans draugs, un nav jau viegli atrast, ko iebilst. Ja tu btu teicis, ka
netaisnba ir izdevga, bet piekritis, ka t ir netikums un kauns, k daudzi citi, tad mums btu daudz ko
teikt, jo tas ir vispratzts. Tagad turpretim ir skaidrs, ka tu atzsti netaisnbu par kaut ko skaistu un
varenu, piedv tai visu, ko ms piedvjam taisnbai, un iedroinies to stdt blakus tikumam un
gudrbai.
- Tas ir pilngi pareizi.
- Tagad nevajadztu kavties, bet turpint jautjuma iztirzanu un noskaidroanu, kamr es vl
esmu prliecints, ka tu run tiei to, ko dom, nevis vieglprtgi jokojies.
- Vai tev nav vienalga, vai es t domju vai ne? Vai tpc tu mani nevari izjautt?
- Tiem, starpbas tur nav. Paplies tomr vl atbildt. Vai tu dom, ka taisngs cilvks gribtu bt
prks par citu taisngu?
20 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Nekd zi. Tad jau vi nebtu piekljgs un labsirdgs, k tas tagad ir.
- Ar attiecb uz taisngu rcbu?
- Ar ai zi ne.
- Bet vai par netaisno vi domtu bt prks un atztu, ka tas ir taisngi? Bet varbt vi to par
taisngu ar neatztu?
- Vi t domtu un atztu, bet nevartu.
- To jau es nejautju. Bet vai tu apgalvo, ka taisngais nevlas un negrib bt prks par citu
taisngo, bet grib tds bt attiecb uz netaisno?
- T tas ir.
- Labi, bet ko teiksim par netaisno? Vai vi negrib bt prks par taisngo ar attiecb uz taisngu
rcbu?
- Protams, vi tau atzst sevi par prku viss liets.
- Tpat netaisnais bs prks par citu netaisno ar attiecb uz netaisnu rcbu? Vi centsies ttad
bt prks par visiem un iegt vairk par visiem?
- T tas ir.
XXI. - Teiksim ttad di: taisngais negrib bt prks par kdu, kas tam ldzgs, bet gan par tdu,
kas tds nav, bet netaisnais grib bt prks gan par sev ldzgo, gan par to, kam vi nav ldzgs.
- Tas ir oti labi teikts.
- Un netaisnais tad vl ir saprtgs un krietns, taisnajam o pabu nav.
- Ar tas ir pareizi.
- Tad jau netaisnais ir ldzgs saprtgajam un krietnajam, bet taisnais tiem ldzgs nav.
- Bet k gan citdi?
- Labi. Tad katrs bs tds, kam vi ldzgs.
- Protams.
- Lieliski, Trasimah! Vai tu kdu sauc par izgltotu, citu par neizgltotu?
- J, saucu.
- Kuru par saprtgu, kuru par nesaprtgu?
- Izgltoto par saprtgu, neizgltoto par nesaprtgu.
- Tad jau katrs ir labs nozar, kur tas ir izgltots, un nedergs nozar, kur nav izgltots.
- Protams.
- Bet rstniecb? Vai nav tpat?
- Tpat.
- Bet vai tev liekas, mans draugs, ka muzikls cilvks, noskaodams liru un pievilkdams stingrk
vai atlaizdams vagk stgas, grib bt prks un ievrojamks par citu muziklu cilvku?
- Man t neliekas.
- Bet attiecb uz nemuziklu cilvku?
- Tad gan noteikti.
- Bet rsts? Vai vi, noteikdams dienu un dzrienu, grib bt prks par citu rstu un par rsta
rcbu?
-N.
- Bet ja tas nav rsts?
- Tad j.
Padom - vai tas nav ikvien zinanas un nezinanas veid? Katrs, kas tev iet lietpratjs,
negribs tau izvlties sev plaku iespju nek cits lietpratjs, lai taj kaut ko veiktu un pateiktu, kas
nebtu glui tas pats, ko is otrs viam ldzgais vartu pateikt aj pa liet.
- Varbt tam nepiecieami t ar jbt.
- Bet k ar nelietpratju? Vai vi negribs bt prks k par lietpratju, t par nelietpratju?
- Var bt.
- Bet vai lietpratjs nav gudrs?
- Piekrtu.
- Un vai gudrais nav labs?
- Es ari t domju.
21 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Bet labais un gudrais negribs bt prks par sev ldzgo, bet gan par to, kas viam nav ldzgs,
kas viam ir pretjs.
- iet, ka t.
- Bet aunais un nemctais grib bt prks k par sev ldzgo, t par to, kas viam nav ldzgs, bet
pretjs.
- Liekas gan.
- Ttad, Trasimah, vai netaisnais negrib bt prks k par sev ldzgo, t ar par to, kas viam nav
ldzgs? Vai t tu neteici?
- Teicu gan.
- Bet taisngais tau negrib bt prks par sev ldzgo, bet gan par to, kas viam nav ldzgs.
-J.
- Ttad taisngais ir ldzgs gudrajam un labajam, bet netaisnais - aunajam un nemctajam.
- T tas vartu bt.
- Bet ms vienojmies, ka katrs ir tds k tas, kam vi ldzgs.
- Vienojmies gan.
- Tad ar taisngs cilvks jatzst par labu un gudru, bet netaisns par nemkuli un aunu.
XXII. Trasimahs visam tam piekrita, kaut gan ne tik viegli, k es tagad atststu, bet oti nelabprt,
gandrz piespiests, viss vienos sviedros, - bija tau vasara, - un tad es redzju kaut ko tdu, ko agrk
nekad nebiju redzjis, - Trasimahs bija nosarcis. Galu gal vienojmies, ka taisngums ir tikums un
gudrba, netaisnba - aunums un muba.
- Labi, - es tad teicu, - t ms o lietu esam nokrtojui. Bijm ar vienisprtis, ka netaisnba ir
stipra. Vai tu vl to atceries, Trasimah?
- Atceros gan, bet tas, ko tu tagad saki, man nepatk, man tur btu kaut kas iebilstams. Ja es tagad
runtu, esmu dros - tu teiktu, ka esmu balamute. Vai nu auj tpc man teikt, ko gribu, vai jaut, ja
gribi jautt, bet es tikai teiku -"turpini" un piekrtoi pamu ar galvu vai noliedzoi to pakratu, k to
dara, kad vecas sievas ststa pasakas.
- Bet nekad pretji savai prliecbai.
- K tev tk, jo runt tu man neauj. Ko gan tu vl gribi?
- Neko, zvru pie Zeva. Ja tu t darsi, es jautu.
- Tad jaut.
- Es tad jautju to pau, ko nupat vl, lai ms soli pa solim iztirztu un noskaidrotu, kas ir taisnba
saldzinjum ar netaisnbu. Tika jau teikts, ka netaisnba ir stiprka un varenka par taisnbu, bet
tagad, kad izrdjs, ka gudrba un tikums ir taisnba, es domju, viegli bs prliecinties, ka t ir
stiprka par netaisnbu, jo netaisnba ir nezinana un nepraana. Nebs neviena, kas to nesaprastu, bet
es, Trasimah, tik vienkri o jautjumu nostdt negribu. Aplkosim to di. Vai tu neteiktu, ka
netaisna ir t valsts, kas nodomjusi netaisni pakaut un jau pakvusi citas valstis, kad ts pakautb
turklt jau bija daudzas?
- Kpc gan ne? Un visbiek to dars pati izcilk un ldz ar to pati netaisnk valsts.
- Es atceros, t tu teici, bet tur es saskatu vl kaut ko. Vai valsts, kdama stiprka par kdu citu,
tdu varu ir ieguvusi, bdama netaisna, vai tai nepiecieama bija ar taisnba?
- Ja tas ir t, k tu nupat teici, ka taisnba ir gudrba, tad taisnba bija vajadzga, ja t, k es teicu,
tad netaisnba.
- Tas ir lieliski, Trasimah, tu ne tikai piekrizdams pamj ar galvu vai nepiekrizdams to purini, tu
oti labi atbildi.
- Tev par patikanu.
XXIII. - Tas ir labi. Bet esi vl tik laipns un saki: vai tu dom, ka kda valsts vai armija, vai
lauptju vai zagu banda, vai pat kda tauta, kopgi skdama kdu netaisnu lietu, vartu kaut ko
pankt, ja paskuma dalbnieki btu cits pret citu netaisni?
- Protams, ne.
- Bet vai nepanktu vairk, nebdami netaisni?
- Protams.
- Netaisnba, Trasimah, radtu naidu un savstarpjas cas, taisngums - vienprtbu un draudzbu.
- Pieemsim, negribu ar tevi strdties.
22 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Sirsngi pateicos, mans draugs, bet saki man vl du lietu. Vai netaisnba visur, kur vien t rodas,
vai starp brviem vai vergiem - nerada naidu un elanos? Vai visi nesk cits citu ienst?
- T noteikti ir.
- Un tad? Ja t rodas starp diviem, vai tie nesks strdties, nesks ienst viens otru un ar taisngos?
- T bs.
- Bet, ja netaisnba, tu dvainais cilvk, rodas vien kd person, tai tau nezuds ts spks, t to
saglabs?
- Nu, lai saglab ar.
- Ttad, iet, ka netaisnbas vara ir da: visur, kur netaisnba rodas - vai valst, vai taut, vai
armij, vai citur kaut kur, t vispirms jau ar to vien, ka t ir vienmr klt, padara neiespjamu katru
rcbu, izraisdama elanos un strdus, un katrs tad kst par cita, it sevii par katra taisng
ienaidnieku. Vai t nav?
- Tiei t.
- Ar vien cilvk, es domju, netaisnba dars visu to pau, kas ir ts dab. Vispirms t ems tam
iespju rkoties -vi nebs vienis pratis pats ar sevi un sacelsies pats pret sevi, bs ienaidnieks k sev
paam, t taisngajiem.
- T bs.
- Bet dievi, mans draugs, tau ar ir taisngi.
- Pieemsim.
- Tad netaisnais bs ar dievu ienaidnieks, Trasimah, taisngais - viu draugs.
- Priecjies droi par savu gudrbu, es neieu to apstrdt. Negribu kt par kltesoo ienaidnieku.
- Tad turpini vl o pacienanu (*da jautjuma iztirzana ir visiem kltesoiem liela bauda, sts
svtku mielasts) ldz beigm un atbildi tpat k ldz im. Liekas tagad, kad taisngie ir gudrki, labki
un spjgki kaut ko veikt, bet netaisnie neko nevar veikt kopgi. Ja ms tomr sakm, ka netaisnie
dareiz kopgiem spkiem eneriski kaut ko izdarjui, tad sti pareizi tas nav teikts. Btu vii bijui
pilngi netaisni, vii nebtu atturjuies no vardarbbas, bet aj gadjum ir skaidrs, ka vios ir ar kds
taisngums, kas vius kavja vienlaikus mroties k vienam pret otru, t ar pret tiem, kam vii un
tpc tie varja sasniegt to, ko vii ar sasniedza. Uz netaisnbu vius pamudinja netaisnba, bet vii
bija tikai pa daai netaisni. Pilngi nekrietnie un pilngi netaisnie itin neko sasniegt nevar. T es to
saprotu un nevis t, k tu skum teici. Japlko vl, vai taisngie dzvo labk un ir laimgki par
netaisniem. To ms nolmm aplkot vlk. Tagad man iet, ka tas ir t. To es secinu no eit teikt,
tomr tas jiztirz plak, jo ms nerunjam par niekiem, bet par to, k jdzvo.
- Nu tad iztirz.
- Es jau to daru. Saki man, vai tev neliekas, ka zirgam ir kds uzdevums.
- Protams.
- Vai tu neteiksi, ka zirga un ikviena cita uzdevums ir tas, ko var veikt tikai ar viu vai vislabk ar
viu?
- Es nesaprotu.
- Tas ir t. Vai tu vari redzt ar ar kaut ko citu vai tikai ar acm?
- Tikai ar acm.
- Labi. Vai vari dzirdt ar kaut ko citu vai tikai ar ausm?
- Tikai ar ausm.
- Vai tad nebs pareizi teikt, ka redzana un dzirdana ir acu un ausu uzdevums?
- oti pareizi.
- Un tlk. Vai vnkoka zarus tu vartu apgriezt ar vienkru nazi vai zobenu, vai vl ar kdiem
citiem daiktiem?
- Kpc gan ne?
- Bet ne ar vienu tik labi k ar drznieka sirpi, kas tiei tam pagatavots.
- Taisnba.
- Vai tad ms neteiksim, ka tas ir sirpja uzdevums?
- Teiksim.
XXIV - Tagad, manuprt, tu labk sapratsi, ko es domju, jautdams, vai tiei tas nav katras lietas
uzdevums -veikt to, ko viengi ar to var veikt vai vismaz veikt vislabk.
- J, tagad es saprotu, un man iet, ka tas ir katras lietas uzdevums.
23 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Labi, vai tu nedom t - reiz katrai lietai ir savs uzdevums, tad tai ir ar im uzdevumam atbilstoa
spja. Atgriezsimies pie reiz teikta. Acm, ms sakm, ir savs uzdevums.
- Ir.
- Vai tm ir ar sava spja?
- Ir ar sava spja.
- Tlk, vai ir savs uzdevums ar ausm? -J.
- Vai ir ar tm sava spja?
- Ar tm.
- Un k ar visu citu? Vai nav tpat?
- Tpat.
- Mazliet uzmanbas. Vai acis vartu labi veikt savu uzdevumu, ja tm nebtu savas paas spjas,
bet s spjas viet kds trkums?
- K gan tas btu iespjams? Tu acmredzot dom redzes viet aklumu?
- Redze patiem ir acu spja, bet par to es nejautju. Es jautju, vai ar savu pao spju acis neveic
uzdevumu, kas tm darms, un, ja o spju nav, vai acis neveic savu uzdevumu slikti.
- Tu run pareizi.
- Bet vai ar ausis, ja tm maz spjas, neveic vji savu uzdevumu?
- Tiei t.
- Vai tas pats neattiecas ar uz visu citu?
- Man t liekas.
- Labi. Tagad padom par sekojoo. Vai dvselei ir kds uzdevums? Vai to var veikt kaut kas cits
no visa, kas ir pasaul? Piemram, sekojoo: rpties, valdt un vadt, paredzt un izkrtot, un visu
tamldzgo? Vai ir vl kaut kas, izemot dvseli, kam ms vartu to uztict un teikt, ka tas ir t tieais
pienkums?
- Nekas cits.
- Bet dzvba? Ms tau teiksim, ka bez dvseles ts nav.
- Noteikti.
- Vai tad ms neteiksim, ka dvselei ir savas spjas?
- Teiksim.
- Bet vai dvsele, Trasimah, labi veiks savus uzdevumus, ja tai nebs paas spjas? Vai tas ir
iespjams?
- Nav iespjams.
- Nekrietna dvsele ttad nenovrami slikti valds un vads, slikti rpsies, krietna dvsele visu to
veiks labi.
- T tam jbt.
- Bet vai tad ms nevienojmies, ka taisngums ir krietnas dvseles tikums, netaisnba - nekrietnas?
- Vienojmies.
- Taisnga dvsele un taisngs cilvks dzvos laimgi, netaisns laimgs nebs.
- Sprieot pc taviem vrdiem, liekas, ka t ir.
- Kam dzve laba, godga, krietna, tas ir laimgs, nelaimgs tas, kam tdas nav.
- Kpc tad ne?
- Taisngs cilvks tpc ir laimgs, netaisngs nelaimgs.
- Lai t btu.
- Bet bt nelaimgam ir neizdevgi, izdevgi ir bt laimgam.
- K tad citdi?
- Nekad tpc, mans laimgais draugs, netaisnba nav izdevgka par taisnbu.
- Pieemsim, Sokrat, to k cienastu (*Trasimahs ldz ar to atsaks tlk disputt ar Sokrtu)
Bendidas (**Svtki par godu ai dievei pieminti dialoga pa skum) svtkos.
- Tu mani esi labi cienjis, Trasimah, esi kuvis rms un prstjis dusmoties. sti padis tomr
neesmu, bet t ir mana, nevis tava vaina. K krumnieks steidzgi tver katru apkrt nesto bodu, lai
nogarotu, iepriekjo nemaz lg neaizticis, t es, iet, daru tpat. Neatradis to, ko biju nodomjis
atrast, nenoskaidrojis, kas ir taisnba un taisngums, atstju o jautjumu un pievrsos citam tematam
par taisngumu: vai taisngums ir aunums un nezinana vai gudrba un tikums? No t novirzjos pie
24 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------apgalvojuma, ka netaisnba esot izdevgka par taisngumu, un nespju noturties, nepametis ieskto un
neprgjis pie jautjuma, t ka no visas sarunas es sti neko neizzinju. Arvien vl nezinu, kas sti ir
taisnba, un nez vai izzinu, vai t ir vai nav kda spja un vai tas, kam t ir, ir laimgs vai nav.
25 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------OTR GRMATA
I. To teicis, es nodomju, ka sarunu esmu beidzis, bet izrdjs, ka tas ir bijis tikai ievads, jo
Glaukons, vienmr bdams pats drosmgkais, ar oreiz nevarja paciest Trasimaha atteikanos.
- Sokrat, - vi teica, - vai tu gribi pankt tikai itumu, ka esi ms prliecinjis, vai ar stenb
prliecint, ka no visiem viedokiem labk ir bt taisngam nek netaisngam?
- Ja tas no manis atkargs, - es teicu, - tad gribu to pankt stenb.
- Td gadjum tu nedari to, ko pats gribi. Saki man, vai tev neiet, ka ir tds lab veids, ko ms
gribtu iegt, netkodami pc t, kas ar to saistts, bet tikai tiei paa lab d, piemram, prieks un
nekaitgas baudas; to viengs sekas ir laimes sajta.
- Man iet, ka tds ir.
- Tad turpinm. K ar to lab veidu, kas mums patk gan pats par sevi, gan ar seku d, kas no t
izriet? Piemram, saprtgums, redze, veselba. Tie mums patk abu minto iemeslu d.
- T ir, - es teicu.
- Bet vai tu neredzi ar treo lab veidu? Tas ietver sportisko treniu, veselbas kopanu, ar
rstanu un citus peas veidus. Tie nav viegli, tu teiktu, bet tie ir nodergi, citdi neviens tos ar
neuzemtos. Ms to darm atalgojuma un citu no tiem atkargu labumu d.
- J, ir ar is treais lab veids, bet kas tlk?
- Kur ms starp tiem novietosim taisngumu?
- Domju - goda viet pie tiem labumiem, kurus ms augstu vrtjam k pau to, t no tiem
izrietoo seku d. T jdara cilvkam, kas grib bt laimgs.
- T tomr nedom cilvku lielk daa. Vii taisngumu pieskaita pie tiem labumiem, ar kuriem
ms nodarbojamies atalgojuma, goda un cieas d, bet citdi tas ir grts uzdevums un no t jvairs.
II. - Zinu, ka audis t dom un ka tiei tpc Trasimahs visu laiku taisngumu pla un slavinja
netaisnbu. Bet es, k iet, esmu slikts skolnieks.
- Tau uzklausi ar mani, ja tev labpatk. Man iet, ka Trasimahs trk, nek tas btu vajadzgs, k
ska pakvs tavai burvestbai, es neesmu tomr apmierints ar tavu izklstu par taisnbu un
netaisnbu, gribu dzirdt, kas katra no tm sti ir un kda katrai ir vara dvsel. Nerunsim par
atalgojumu un par to, ko no katras ms gstam. Ja tu necelsi iebildumus, es rkoos di. Es vlreiz
atgriezos pie Trasimaha izklsta. Vispirms es gribu pateikt, ko vairkums atzst par taisngumu un ko
tas saka par t izcelsmi; otrkrt, es teiku, ka visi, kas cenas to ievrot, to dara nelabprt,
nepiecieambas spiesti, un nek laba tur nesaskata; trekrt, ka vii t dara pamatoti, jo saka, ka daudz
patkamka esot netaisna nek taisna cilvka dzve. Pats es t nedomju, Sokrat, ldzu neprproti mani,
esmu tomr apjucis, jo par to man ausis ir pieskandinjis Trasimahs un tkstoiem citu. Ne no viena
tomr neesmu dzirdjis, k to labprt gribtu, taisnguma aizstvanu - kpc tas labks par
netaisnbu. Es gribu dzirdt t cildinanu neatkargi no kaut kdiem blakus apstkiem. Domju, ka
visdrzk es to vartu izzint no tevis, tpc es runu un cik vien spdams cildinu netaisnu dzvi, lai
tu saprastu, kd veid es gribu dzirdt tevi taisngumu slavjam un netaisnbu nosodm. Padom, vai
tu tam piekriti.
- Pilngi. Par ko gan saprtgam cilvkam vairk patiktu runt un klausties?
- Lieliski, tad klausies par to, ar ko es teicos skt: kds sti ir taisngums, un k tas radies? Saka
tau, ka dart netaisnbu ir labi, ciest netaisnbu - aunums, bet aunums no netaisnbas, ko cieam, ir
lielks par labumu, ko, darot netaisnbu, gstam. Ja cilvki, savstarpji darbojoties, netaisnbu gan dara,
gan cie un abas s iespjas vrt, tad, nevardami no vienas izvairties un otru izmantot, tie atrod par
izdevgku vienoties - netaisnbu nedart un to ar ne-paciest. Tad vii ska izdot likumus un slgt
lgumus, ska saukt to, ko likums prasa, par likumgu un taisngu. T ir radies taisngums, un tda t
st btba. Tas ir kaut kas vidjs starp labko iespjambu - dart netaisnbu un palikt nesodtam - un
aunko - ciest netaisnbu un nevart par to atriebties. Bdams vid starp m divm iespjm, taisngums netiek godts k labais, bet tikai cients k netaisnbas vjums. Kas ir sts vrs un var netaisnbu
sev atauties, tas ne ar vienu nevienosies netaisnbu nedart, nedz to ciest, tad jau vi nebtu pie pilna
prta. Tda vai aptuveni tda ir taisnguma btba, un to, Sokrat, ststa par t izcelanos.
III. Ja iedomsimies du piemru, tad vislabk ms sapratsim, ka pat tie, kas cenas bt taisngi, to
dara, nebdami tik stipri, lai vartu bt netaisni. Dosim brvbu k taisnajam, t netaisnajam dart visu,
ko vien tie grib, tad sekosim viiem un vrosim, kurp katru no tiem aizveds viu vlmes. K taisngo,
26 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------t netaisno ms tad notvertu nozieguma viet, kurp tos aizvedusi mantkrba, jo pc mantas k pc kaut
k laba dzenas katrs, pati daba ir visiem devusi o tieksmi, tikai likuma vara spie ievrot tiesu un
taisnbu. [..]
III (beigas) ldz X (beigas). Lai paskaidrotu savas domas, Glaukons paststa teiksmu par Gigu,
Lidijas valdnieka ganu (*Gigs - Lidijas valdnieks VIII-VII gadsimt p.m.. Tautas noststos dakrt
vi tlots skum k valdnieka gans). Tas atradis brnigu gredzenu, kuru noteikt veid pagrieot
t valktjs kuvis neredzams un varjis nesodti dart netaisnus darbus. Ja tdu gredzenu, saka
Glaukons, dabtu k taisngs, t netaisngs cilvks, tad izrdtos, ka starp tiem nav nekdas starpbas.
Katrs ir tik netaisns, cik vien netaisns tas iedroins bt. Netaisnbas augstk pakpe ir netaisna
cilvka izlikans par taisngu. Tds netaisnais sagrbs varu valst, jo visi viu atzst par taisngu.
Taisngajiem turpretim bs jcie visnelgks mocbas, un nves sods izbeigs viu dzvi.
Kad Glaukons beidz runt, via viet stjas t brlis Adeimants. Tas aizrda, ka pat dievi dod
nelaimju pilnu dzvi krietniem cilvkiem, bet labkljbu un laimi nekrietniem. Adeimants tad uzaicina
Sokrtu pardt, k darbojas cilvk taisnba vai netaisnba. Disputdams ar Trasimahu, atbild
Sokrts, vi esot pietiekami pamatoti izteicis savas domas, bet ts nav atztas. Tad Sokrts ierosina
jautjumu par taisnbu un netaisnbu aplkot valsts mrog. Abi ie principi tad bot labk saskatmi.
Adeimants tam piekrt.
XI. - Es domju, - teica Sokrts, - ka valsts top tpc, ka neviens neiztiek pats ar sevi, bet viam
daudz kas ir vajadzgs. Vai tu vari iedomties vl kdu citu iemeslu, kpc radusies valsts?
-N.
- Tpc vi pieaicina kdu citu kdas vajadzbas d, un, t k daudziem ir dadas vajadzbas, tad
vienmr nometn sank daudz palgu un dalbnieku, un ai kopjai mtnei tiek dots valsts vrds. Vai t
nav?
- Tiei t.
- Cits citam tur kaut ko dod vai cits no cita saem, domdami, ka tas viiem izdevgi.
- T tas ir.
- Bet tagad veidosim doms valsti no paa skuma. iet, ka to veidos msu vajadzbas.
- K tad citdi?
- Bet pati lielk, pati neatliekamk vajadzba ir prtikas sagdana, lai eksisttu un dzvotu.
- Tiei t.
- Otra ir mjoklis, tre - drbes un t tlk.
- T ir.
- Tagad padom. K lai valsts apmierina tik daudz vajadzbu? Vai tad vienam nevajadztu bt
zemkopim, citam -namdarim, vl citam - audjam? Vai nepievienosim ar dmini un kurpnieku, varbt
vl kdu, kas rpjas par msu miesas vajadzbu apmierinanu?
- J gan.
- Ttad vismazkaj iespjam valst bs etri vai pieci cilvki.
- Liekas, ka t.
- Kas tlk? Katram no tiem savs darbs jvelt ar visiem prjiem. Piemram, zemkopis ir viens,
bet vi sagd prtiku etriem. Viam vajadzgs etrreiz vairk laika un pu veltt prtikas sagdei,
lai dotu to kopjai lietoanai. Vai nebtu labk, ja vi citus neievrotu, gdtu prtiku tikai sev, tas ir,
tikai ceturto ts dau etrreiz sk laika da, bet no prjm trim laika dam vienu izlietotu savam
namam, otru - drbm, treo - apaviem? Nekas viam nebtu jdod kopjai lietoanai. Vi visu dartu
pats, saviem spkiem, savm vajadzbm. Tad sarun iejaucs Adeimants:
- Bet varbt pirmais veids, Sokrat, btu vieglks?
- Zvru pie Zeva, tas ir prtgi. Kad tu t saki, ar es pats iedomjos, ka cilvki cits citam nav
pilngi ldzgi un katram ir sava daba, kas atbilst kdam darbam. Vai tev t neliekas?
- Tiei t.
- Bet k tagad? Vai tad viens, strddams dadus darbus, veiks tos labk par kdu citu, kas strds
tikai vienu darbu?
- Labk, ja katram darbam savs dartjs.
- Domju - skaidrs ir ar tas, ka darbu sabojs, ja palaids garm tam piemroto laiku.
- Pilngi skaidrs.
27 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Nedomju ar, ka darbs gaids, ldz dartjam gadsies brvs laiks, bet dartjam jvro, kad bs
piencis vajadzgais brdis, nevis jrkojas, k pagads.
- T tas jdara.
- Un vairk, vieglk un labk viss tiks padarts, ja katrs, atbrvojies no citiem pienkumiem, veiks
vienu kdu savai dabai atbilstou darbu vajadzgaj laik.
- Pilngi pareizi.
- Bs vajadzgi vairk nek etri pilsoi, Adeimant, lai sagdtu visu, par ko ms runjm.
Zemkopis, man iet, nepagatavos pats sev arklu, ja vajadzgs labs arkls, nepa-gatavos ar kapli un
citus zemkopbai vajadzgos rkus, tpat namdaris, ari via darbam vajadzgi daudzi cilvki, tas pats
sakms par audju un par kurpnieku.
- Pareizi.
- Celtnieki, kalji un daudzi citi amatnieki ks par msu ldzpilsoiem msu valsti, un t izaugs
liela.
- Krietni liela.
- sti liela t tomr nebs, ja ms pieskaitsim pat vru, aitu un citus ganus, lai zemkopjiem aranai
btu vri, lai namdarim un ar zemkopim btu jga dzvnieki, audjiem un dmiiem - das un vilna.
- Bet maza valsts tomr nebtu ar visiem iem amatniekiem.
- Atrast tdu vietu ai valstij, kur nekas nebtu jieved, btu gandrz neiespjami.
- Tiem neiespjami.
- Bs nepiecieami vl daudzi, kas no citm valstm ievestu vajadzgo.
- K tad.
- Un tlk. Ja msu cilvks brauks tuk, nepamis ldzi nek no t, kas vajadzgs tiem, no kuriem
msjie gst viiem vajadzgo, tad vi ari atbrauks tuk. Vai t nav?
- T liekas.
- Vajag ne tikai mjs pagatavot pietiekam vairum visu, kas paiem vajadzgs, bet ar tdas
mantas un td vairum, kdas vajadzgas tiem, kas mums vajadzgi.
- T jdara.
- Msu valstij ttad vajadzgs vairk zemkopju un vairk amatnieku.
- J, vairk.
- Vairk ar cilvku, kas ieveds un izveds dadas preces. Tie ir tirgotji. Vai ne?
- Protams.
- Bs vajadzgi ttad ar tirgotji.
- Noteikti.
- Bet, ja tirdzniecba notiek pa jru, tad bs vajadzgi daudzi lietpratji jrliets.
- Daudzi gan.
XII. - Bet k tad pa valst? K vii apmainsies ar pau pagatavotm lietm? s maias d tau
izveidojm kopbu un valsti.
- Skaidrs, ka pirkdami un prdodami.
- Tamd ar bs mums tirgus un nauda k maias zme.
- Tiei tpc.
- Ja nu zemkopis vai kds amatnieks atveds uz tirgu kaut ko no saviem raojumiem, bet
neieradsies tiei taj pa laik k tie, kas gribs no via kaut ko iemaint, vai vi tad paliks tur sot
un kavs savu darbu?
- Nekd zi. Tur bs cilvki, kas, to redzdami, piedvs savu paldzbu. Labi iekrtots pilsts
tie gandrz visi bs fiziski vjkie, kas neder citam darbam. Viiem jpaliek tirg un pret naudu
jiegdjas preces no tiem, kas grib ts prdot, lai pret naudu atkal ts nodotu tiem, kas vlas ts pirkt.
- das vajadzbas d msu valst radsies sktirgotji. Vai tad ms tos nesaucam par
sktirgotjiem, kas k starpnieki pirkan un prdoan apmetuies tirg, bet tos, kas brauc no pilstas
uz pilstu, - par tirgotjiem?
- Tiei t.
- Domju, ka ir vl dai citi palgi, kuriem pietiek spka fiziskam darbam, bet kuri pc savm gara
spjm sti neder par msu ldzdalbniekiem. Vii prdod mums tiesbas izlietot viu spku un maksu
par to sauc par algu. Es domju, ka vius sauksim par algdiem. Vai ne?
28 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tiei t.
- Ar algdi, manuprt, vajadzgi, lai valsts btu pilnga.
- Man t iet.
- Vai tagad, Adeimant, msu valsts nav sasniegusi savu pilnvrtbu?
- Varbt.
- Bet kur tad taj ir taisnba un netaisnba? Kur t pardjs, kur msu iztirzjum esam ts
saskatjui?
- Es nezinu, Sokrat. Iespjams, ka minto auu kategoriju savstarpjs attiecbs.
- Varbt t ir pareizi, bet tas jnoskaidro bez kavans. Vispirms ttad aplkosim, kds bs o
algdu dzvesveids. Ko gan citu vii dars, ja negds par prtiku, drbm, apaviem un mju celanu?
Vasaru vii pa lielkai daai strds gandrz kaili un staigs basm kjm, bet ziemu - pietiekami
aprbuies un apvuies. dienu gatavos no mieu un kvieu miltiem. ds kop ar brniem un,
vainagiem rotti, dzers vnu, dziesmm dievus cildindami. Priekpilna bs
viu kopba. Vii vairsies no trkuma un sargsies no kara, un brnu viiem nebs vairk, k tos
ataus viu ldzeki.
XIII. Glaukons ierosina dienu karti papildint ar dam garvielm un gardumiem.
T vii vads miergu un veselgu dzvi, un, kad vii mirs, k tas sagaidms, sirm vecum, tdu
pau dzvi vii atsts saviem pcncjiem.
Tad Glaukons izsaucs:
- Ja tu, Sokrat, iekrtotu valsti ckm, ar kdu gan citu dienu tu vias barotu?
- Bet ko gan vl vajadztu, Glaukon?
- To, kas vispr pieemts: gult uz atgultnes un st pie galda, lai nejustos k nabagi, st ar visus
gardumus un uzkodas, ko audis tagad d.
- Labi, es saprotu. Ms aplkojam ne tikai, k vispr rodas valsts, bet ar, k rodas valsts, kur viss
ir prpilnb. Varbt tas nemaz nav auni. Domdami par tdu valsti, ms varbt drzk sapratsim, k
valst rodas taisnba un netaisnba, sta, veselga valsts man iet tda, kdu ms to tikko raksturojm,
bet, ja js gribat aplkot valsti, kuru krata drudzis, nekas ms nekavs to dart. Liekas, ka dai nebs
apmierinti ar tdu tik vienkru dzvi - viiem vajadzgas atgultnes, galdi un cita iekrta, gardi dieni,
ziedes, smaras, meitenes un cepumi, turklt liela dadba no visa t. Bet tda jau nav vairs t
nepiecieamba, par ko ms runjm skum, - mjas, drbes, apavi. Bet tagad vajadzgs zelts,
zilokauls un daudz k tamldzga, un tas viss jgd. Vai ne?
-J.
- Vai tad mums nevajadztu lielku valsti? Ar msu veselgo tad vairs nepietiks. T ir jpiepilda ar
lielu auu baru, kas valst nemaz nav nepiecieams, piemram, ar dadiem medniekiem (*Prnest
nozm), gleznotjiem, tlniekiem, aktieriem, mziiem, dzejniekiem, rapsodiem, dejotjiem, dadu
darbu uzmjiem, dadiem amatniekiem, to skait ar tdiem, kas gatavos sievieu trpus un rotas.
Bs mums vajadzgi ar daudzi mjkalpotji. Vai tad iztiksim bez znu uzraudztjiem, auklm,
zdtjm, apkopjm, brddziiem, pavriem, konditoriem? Bs vajadzgi ar ckgani. Agrkaj
pilst tdu nemaz nebija. Nebija vajadzbas. Tagadj bez visiem tiem neiztiks. Bs vajadzgi ar
daudzi citi mjas dzvnieki, jo bs jau, kas d viu gau. Vai ne?
- K tad citdi?
- Vai mums nebs vajadzgs daudz vairk rstu nek agrk, ja ms t dzvosim?
- Noteikti daudz vairk.
XIV - Un msu zeme, kas agrk bija pietiekami liela, lai uzturtu savus iedzvotjus, tagad ir
kuvusi par mazu. Vai t nav?
- T ir.
- No kaimiu zemm ttad jpaem kds gabals, lai btu pietiekami daudz ganbu un trumu, bet
ar kaimiiem bs vajadzga msu zeme, ja vii pievrssies neapvaldtai bagtbas ieganai un
neievros nepiecieam robeu.
- T bs, Sokrat.
- Vai tad nebs jkaro, Glaukon? Kas gan cits atliek?
29 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- T bs gan.
- Nav ko runt, vai no kara mums bs kds ieguvums vai zaudjums, teiku tikai, ka tagad esam
atradui, kpc kari izceas. Ja tas notiek, tad t ir vislielk nelaime k visai valstij, t atseviiem
pilsoiem.
- Tiem vislielk.
- Tagad, mans draugs, mums bs vajadzga lielka valsts, nevis mazliet, bet daudz lielka, bs
vajadzga vl vesela armija. T dosies kar, lai aizsargtu pret uzbrucjiem visu, kas mums ir, un,
protams, ar to, par ko nupat runjm.
- Bet kpc tad t? Vai ar mums paiem nepietiek?
- N, jo tu un ms visi, kad plnojm o valsti, bijm vienisprtis, tu tau atceries, ka viens cilvks
nevar labi veikt vairkus amatus.
- Tas tiesa.
- Bet kas iznk? Vai ca ar ienaidniekiem, tavuprt, nav amats?
- Protams, ka amats.
- Par ko tad mums vairk jrpjas - par kurpnieka vai karavra amatu?
- Par karavra.
- Bet ms tad aizliedzm kurpniekam strdt zemkopja, audja vai namdara darbu, lai tpc jo
labk tiktu padarts via paa, kurpnieka darbs. Ar prjiem ms tpat uzdevm katram vienu darbu un
tiei to, kuram vi visvairk piemrots. No citiem pienkumiem atbrvotam, viam vajadzs to strdt
visu mu un nepalaist garm izdevbu labi to veikt. Bet vai pats svargkais nav labi izpildt karavra
pienkumu? Vai tas ir tik viegls, ka zemkopis vai kurpnieks, vai kds cits amatnieks var bt ar
karavrs? Neviens neks par labu spltju galda vai kauliu spl, ja vi ar to nenodarbosies jau no
brnbas, bet spls tikai ad un tad. Vai tad pietiek paemt vairogu vai citu kdu ieroci, lai tlt btu
labs cntjs smagi bruoto kjnieku vai kd cit kareivju ierind? Nekds darbarks nevienu nepadars
par meistaru un nevienam neders, kas nebs iemcjies ar to rkoties un nebs ieguvis pietiekamu
veiklbu.
- Ja tas t nebtu, tad darbarku nozme btu milzga.
XV - Ttad, jo svargks ir sargu uzdevums, jo vairk nek
prjiem tam ir vajadzgs brva laika, prasmes un gdbas.
- Es ar t domju.
- Vai im uzdevumam nav vajadzgs ar piemrots raksturs?
- K tad ne?
- Msu uzdevums, iet, tad btu atlast, ja vien ms to spjam, valsts aizsardzbai vrus ar
piemrotu raksturu.
- J, mums tas jdara.
- Pie Zeva, vieglu uzdevumu neesam izvljuies, tomr nav ko baidties, darsim, cik vien tas
msu spkos.
- Ttad drosmi!
- K tu dom, vai labas sugas suns un labas dzimtas jaunietis ir viendi labi nodergi sarga
uzdevumam?
- K tu dom?
- Viiem abiem vajag bt ar asu uztveri, lai pamantu ienaidnieku, triem, lai to vajtu un panktu,
stipriem, lai vajadzbas gadjum uzveiktu.
- J, tas viss tiem vajadzgs.
- Ar vrigiem, ja grib labi cnties.
- K tad citdi?
- Bet vai var bt vrigs un drosmgs zirgs, suns vai kds cits dzvnieks, ja viam nav niknuma?
Vai tu neesi ievrojis, cik neuzvarams un neuzveicams ir niknums? Ja tds ir, tad katra dvsele ne no
k nebaids un nekas to neuzvars.
- Esmu novrojis.
- Skaidrs ttad, kdm jbt sarga fiziskm dotbm. -J.
- Un kdm gargm ar - vi jbt niknumam.
- Ar tam.
30 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Bet vai tad, Glaukon, vii nebs nelgi un varmcgi cits pret citu un pret prjiem pilsoiem, ja
viiem reiz ir tda daba?
- Zvru pie Zeva, t ir grta problma.
- Bet pret savjiem viiem jbt draudzgiem un laipniem, pret ienaidniekiem bargiem. Ja tas t
nebs, tad nebs jgaida, kamr uzbruks ienaidnieks: sargi pai savjos izncins.
- Tas tiesa.
- Ko lai tagad darm? Kur atradsim lnprtgus un ldz ar to niknus audis? Lnprtba un niknums
tau ir pretjas pabas.
- iet, ka t.
- Tomr, ja vienas no m pabm kdam trkst, tad labs sargs vi nebs. Liekas, ka tas nav
iespjams, bet t iznk, ka labu sargu vispr nav.
- Baidos, ka t tas ir.
Biju noncis grt stvokl un, prdomdams agrk teikto, izsaucos:
- K lai ms, mais draugs, nebtu strupce? Esam aizmirsui pau izvlto saldzinjumu.
- Kdu tad?
- Ms nepamanjm, ka ir raksturi, kuriem das pretjas pabas ir, mums tas pat prt neienca...
- Kdi tad?
- Tie ir sastopami k citos dzvniekos, t it sevii taj, ar kuru ms saldzinjm sargu. Tu tau
pazsti labas sugas suus, kuriem ir da daba. Pret pierastiem un pazstamiem audm tie ir iespjami
laipni un draudzgi, bet pret nepazstamiem - pilngs pretstats.
- Protams, pazstu.
- Ttad tas ir iespjams un ms nemekljm neko pretdabisku, mekldami dus sargus.
- Liekas gan, ka ne.
XVI. - Bet vai tev neliekas, ka sargam vl kaut kas ir vajadzgs? Pc savas dabas viam vajadztu
ne tikai bt niknam, bet ar mlt gudrbu.
- Nesaprotu, kpc tas.
- To tu vari novrot suos, un dzvniek tas ir kaut kas brnigs.
- Kas tad?
- Kad tas redz kdu nepazstamu, tas dusmojas, kaut gan neko aunu no t nav cietis, kad redz
pazstamu, - tam pieglauas, kaut gan tas neko labu sunim nav darjis. Vai tu nekad neesi par to
brnjies?
- Ldz im es to nemaz neesmu ievrojis, bet ir skaidrs, ka suns t dara.
- Bet vai nav jauka tda izturans, it k pc savas dabas suns btu sts gudrbas mltjs?
- K to varam teikt?
- Redzi, t. Draudzgu vai naidgu izturanos suns izir tikai tpc, ka vienu cilvku vi ir
iepazinis, otru ne. Vai tad suns nav zintkrs, ja vi izir savjo un sveo, vienu pazdams, otru
nepazdams?
- T tam jbt.
- Bet vai zintkre un gudrbas mlestba nav viens un tas pats?
- Tiem, t tas ir.
- Vai tad ms droi nevaram ar par cilvku teikt - ja vi pret savjiem un pazstamiem grib bt
laipns un draudzgs, tad vajadzga gudrbas mlestba, vajadzga zintkre?
- J, to varam teikt.
- Ttad, kas pc savas dabas grib bt sts un krietns savas valsts sargs, vai tam nav jbt gudrbas
mltjam un ar dedzgam, straujam un spcgam?
- Tiei tdam.
- Pieemsim, ka tas t, bet k mums vius audzint, k mct? Ja ms to iztirzsim, vai tas mums
paldzs izprast msu sarunas sto mri - k valst rodas taisnba un netaisnba? Sarunu prk
nesinsim, bet neiesim ar par daudz plaum.
Tad Glaukona brlis ms prtrauca:
- Esmu pilngi prliecints, ka jautjuma aplkoana mums oti noders.
- Pie Zeva, - es izsaucos, - mums tas jdara, mo Adeimant, ja ar tas prastu daudz laika.
- T tas ir.
31 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Nu tad sksim. Prrunsim viu audzinanu nesteigdamies, k to brv brd dara tie, kas ststa
senas teiksmas.
- T ar vajag.
XVII. - Kda ttad bs audzinana? Vai tad viegli ir atrast labku par to, kas sen jau ir atrasta?
ermeiem treni, garam mzika.
- T tas ir.
- Bet vai neskt audzinanu labk ar mziku nek ar treniu?
- Kpc tad ne?
- Mzik tu ietver ar dzeju, vai ne?
- Protams.
- Bet vai dzejai nav divi veidi? Viens patiess, otrs maldi? -J.
- Jaudzina tau ar abiem? Skum ar maldiem?
- Nesaprotu. K t var runt?
- Tu nesaproti. Skum ms tau brniem ststm teiksmas. Visum tie ir maldi, bet tajos ir ar
patiesba. Skam ttad audzint ar teiksmm, nevis ar treniu. [..]
- T ir.
- Es ttad teicu, ka jsk ar mziku, nevis ar sporta treniiem.
- Pareizi.
- Tu tau zini, ka katr darb pats svargkais ir skums, sevii vl nenobrieduam jaunietim. Tad
visvieglk izstrdt un nostiprint to veidolu, kuru izvlamies par paraugu.
- Tiei t.
- Vai tad ms lai vieglprtgi aujam brniem klausties nezin kdas teiksmas, kuras nezin kas
izdomjis, aujam, lai ts nostiprins viu apzi, kaut gan ts pa lielkai daai ir pretstat ar uzskatiem,
kas tiem, kad vii bs pieaugui, bs jatzst par pareiziem.
- Nekd zi neausim.
- Vispirms mums, man iet, jnodibina uzraudzba pr teiksmu sacertjiem, ja vii ir kaut ko
labu radjui - tas jpieem, ja ne - jatmet. Prliecinsim audzintjus un mtes ststt brniem par
dergm atzts un ar tm veidot viu dvseles labk nek ar rokm viu ermeus (*Te Platons
domjis masiera veikumu), bet lielk daa no tm, ko tagad ststa, jatmet.
- Bet kdas tad?
- Lielkajs teiksms ms saskatsim ar mazks. K lielkm, t mazkm vajag bt tam paam
raksturam un tpat tm vajag iedarboties. Vai tu t nedom?
- Tiei tpat. Bet es nezinu, kuras tu sauc par lielkm.
- Ts, kuras mums atststjui Hsiods, Homrs un citi dzejnieki. Tie, sacerjui maldgas
teiksmas, ts ststja audm un ststa vl tagad.
- Kdas? Un ko tu tajs atzsti par aunu?
- To, ko vajag pelt pirmm krtm un visvairk, sevii, ja izdoma nav krietna.
- Ko tad sti?
- Ja kds dzej pilngi nepareizi tlo dievus un varous, k to dara gleznotjs, kas, gribdams
pankt tuvu ldzbu, tad to nemaz nepank.
- Tds ir pelnjis bargu nosodjumu. Bet kdu saturu un kdu izteiksmes veidu tad ms atzstam?
Sokrts sav atbild vispirms pasaka, kda satura teikas vi neatzst. Par visnekrietnkiem meliem
vi nosauc Hsioda atststts teikas par Urnu, via dlu Kronu un Krona dlu Zevu.
- Msu valst, Adeimant, par to nemaz nav jststa. Nav jststa, jaunietim dzirdot, ka vi nedara
neko rkrtju, ar visnelgko sodu soddams savu noziedzgo tvu. Vi darot tikai to pau, ko
darjui pai ievrojamkie un varenkie dievi.
- Zvru pie Zeva, ar man liekas, ka to nenkas ststt.
- Ne tikai to, bet ar vispr, ka dievi karo ar dieviem, perina cits pret citu aunus nodomus un cns
sav starp. Turklt tas nav taisnba. Ms gribam, lai tie, kuriem nksies sargt valsti, par vislielko
kaunu uzskata savstarpju naidu. Nekd zi nevajag ststt teikas par dievu cm ar gigantiem un
attlot ts glezns, tpat ar par dadm dievu ildm un sadursmm ar saviem radiniekiem un
32 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------tuviniekiem. Bet, ja ms gribam prliecint, ka nekad neviens pilsonis nav iendis otru pilsoni, jo t ir
nekrietnba, tad labk ir, ja par to ststa tlt, no brnbas, bet tas jdara ar tad, kad brni bs kuvui
pieaugui. Ar dzejniekus ir jpiespie ststt aptuveni to pau. K Hru ir vas iekalis vias dls, k
Hfaistu no Olimpa zem nosviedis via tvs, kad Hfaists steidzs sargt mti no sitieniem, - tdas
teiksmas nav pieaujamas msu pilst; tpat ar Homra sacerts dzejas par dievu cm - vienalga,
vai visas das teiksmas jsaprot tiei vai alegoriski. Jaunietis nevar zint, kas eit ir alegorija, kas ne,
bet viss, ko vi uztver aj vecum, paliek via apzi neizdzams un neizmainms. Tpc par oti
svargu jatzst, lai tas, ko vi dzirds vispirms, btu paas skaistks teiksmas, visvairk piemrots
tikumiskai izaugsmei.
XVIII. - Tur ir sava jga, bet, ja kds no mums jauttu ar, kas ts par teiksmm un par ko ts ststa,
ko ms tad atbildtu?
Es tad teicu:
- Adeimant, ne es, ne tu palaik neesam dzejnieki, ms dibinm valsti, bet dibintjiem jzina
dzejas pamatievirze, lai, vadoties no ts, dzejnieki veidotu savas teiksmas. Nav pieaujams, ka
dzejnieki neievro dotos nordjumus, bet dibintjiem paiem teiksmas nav jrada.
- Tas pareizi, bet pati ievirze - kdai tai jbt teiksms par dieviem?
- Aptuveni dai. Vispirms dieva raksturojums, tam vienmr jbt, vienalga, vai t btu episk
dzeja vai tradija.
- Tas tiem vajadzgs.
- Dievs sav btb ir labs, ar tas tau ir jpasaka?
- K tad ne?
- Bet nekas labs nav kaitgs. Vai ne?
- Man iet, ka nav.
- Vai dara ko aunu tas, kas nekait?
- N.
- Vai tas, kas neko aunu nedara, var bt kda aunuma clonis?
- N, nevar bt.
- Vai labais ttad nav dergs?
- Ir.
- Vai tas ttad nav visa lab clonis?
- Ir.
- Labais ttad nav visa t clonis, kas notiek ar cilvkiem, tas ir visa lab, bet nav nekda aunuma
clonis?
- Glui pareizi.
- Ttad dievs, kas ir labs, nav visa clonis, k daudzi saka, vi ir clonis tikai nedaudzos
gadjumos, jo daudz mazk dzv ir lab, daudz vairk aun. Par visa lab cloni jatzst ttad dievs,
par visa aun cloni var atzt visu ko citu, tikai ne dievu.
- Man iet, ka tas ir oti pareizi.
- Jnoraida ttad Homra un kura katra dzejnieka maldi, kas, runjot par dieviem, nesaprtgi
kds.
XIX. - Vai nu nevar ataut, ka tdus darbus piedv dieviem, vai, ja to dara, jatrod tajos aptuveni t
pati jga, ko ms mekljm, un jsaka, ka viss, ko dara dievi, ir taisngs un labs un katrs sods nk par
labu tiem, kurus soda. Dzejniekam nav atauts teikt, ka sodtie ir nelaimgi, ja tas, kas soda, ir dievs,
bet, ja vi teiks, ka sods bija vajadzgs, jo aunie ir nelaimgi un dievs, tos soddams, dara tiem labu,
tad tas ir jatauj, turpretim teikt, ka dievs, bdams labs, ir kda aunuma clonis, nekd zi nav
pieaujams. Msu labi prvaldt valst to neviens nedrkst teikt, neviens nedrkst dzirdt - ne jauns, ne
vecs, ne vrsms, ne proz pateiktu, t kaut ko apgalvot ir bezdievba, tas mums neder, tur ir pretruna.
- Es atbalstu tdu likumu, tas man patk.
- Tas ir viens no msu likumiem par dieviem, viens no msu priekrakstiem, kas jievro oratoriem
savs runs, dzejniekiem savs vrsms, - dievs nav visa clonis, dievs ir visa lab clonis.
- Ar to pilngi pietiek.
- Bet ko tu teiksi par du otru likumu? Tu tak nedom, ka dievs ir burvis, kas var, ja tam ienk
prt, pardties dareiz td, dareiz citd veid? Te vi ir sav st veid, ko maina drz , drz t,
33 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------tad vi ms maldina, un mums tikai liekas, ka ar viu tas tiem notiek, bet patiesb vi vienmr ir
viens un tas pats, nekad nemains un vienmr saglab savu sto veidu.
- Es palaik tiem nezinu, ko teikt.
- Bet ko tu dom par du lietu? Ja kds mains, tad tau notiek viens no diviem: vai nu vi pats
sevi maina, vai viu maina kds cits.
- Citdi tas nevar bt.
- Bet tagad - tas, kas atrodas vislabkaj stvokl, vismazk prmains un prveidojas. Piemram,
cilvks vai dzvnieks diena, dzriena vai darba ietekm un katrs stds, saules, siltuma, vju un citu
apstku ietekmts, jo tas veselgks, jo mazk tas mains.
- K tad citdi.
- Bet pau vrigko un saprtgko dvseli vismazk satrauks un izmains kda rja iedarbba.
- J.
- Un to pau varam teikt par vism pagatavotm lietm un celtnm. Labi pagatavotas un lab
stvokl ts mains vismazk laika un nelabvlgu apstku ietekm.
- T tas ir.
- Viss, kas ir labs vai nu sav btb, vai tpc, ka ir labi pagatavots, vai ar abu o iemeslu d,
vismazk ir pakauts mainbai kaut k cita d.
- iet, ka t.
- Bet dievs un viss, kas ir saistts ar viu, ir tau vislabkaj stvokl.
- K tad citdi?
- Tpc ttad dievs visretk pieem dadus citus veidus.
- Visretk, protams.
XX. - Bet vai tad vi neprveido un neizmaina pats sevi?
- Skaidrs. Ja vi mains, tad tikai t.
- Vai vi sevi tad veido labku un skaistku vai negltku un nejaukku nek stenb?
- Ja vi mains, tad viam noteikti jkst negltkam, jo ms tau neteiksim, ka dievam trktu
skaistuma vai tikuma.
- Tu run oti pareizi, Adeimant, un, ja tas t, vai tad atrastos cilvks vai dievs, kas labprtgi kaut
k veidotu sevi negltku?
- Tas nav iespjams.
- Nav ttad iespjams, ka dievs gribtu sevi izmaint, bet, bdams, k iet, iespjami skaistkais
un labkais, paliek tikai pats sav veid.
- Man iet, ka citdi tas nemaz nevar bt.
Tlk Platons norda uz vairkm vietm dzejnieku darbos, kur tlota dievu prvrans.
- Dzejnieku prliecintas, mtes lai nebaida brnus un neststa viiem nekrietnas teiksmas, ka dai
dievi nakt klejo tlu apkrt sveinieku izskat, lai vias ar tdiem ststiem nezaimo dievus un nepadara
brnus bailgus.
- Tas nedrkst bt.
- Dievi pai ttad nevar mainties, bet varbt vii grib, ms mndami un apburdami, lai ms
domjam, ka vii var pardties dados veidos.
- Varbt ar.
- Bet vai dievs gribs melot vai nu ar vrdiem, vai darbiem un rdt mums itumu?
- Es nezinu.
- Vai tu nezini, ka stos melus, ja t var teikt, ienst visi dievi un visi cilvki?
- K to saprast?
- T. Neviens labprtgi nevlas bt melis ne sav stkaj btb, ne attieksm uz pau svargko,
bet katrs visvairk baids nebt ai zi patiess.
- Arvien vl nesaprotu.
- Vai tu dom, ka es izteicos prk svingi? Es tikai gribu teikt, ka neviens nekur un nekad neatzs
par pieaujamu, ka dvsele tiek maldinta un paliek nezi par stenbu, ka taj apmetas nepatiesba un
meli, jo tiei tos dvsel tau visi visvairk nst.
34 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Pat oti.
- Nezinanu, kas maldina cilvka dvseli, par ko es nupat runju, oti pareizi btu saukt par stiem
meliem. Bet meli vrdos ir dvseles noteikta stvoka atdarinjums un vlk radies t attls, tpc ie
meli nav glui bez kda piejaukuma, vai ne?
- Pilngi pareizi.
XXI. - Bet stos melus nst ne tikai dievi, bet ar cilvki.
- Es ar t domju.
Tlk, iztirzjot melu problmu, tiek konstatts, ka meli dieviem nav ne dergi, ne vajadzgi.
Dieviaj nav nepatiesbas, jo dievs ir patiess vrdos un darbos. Vi ir nemaings un nekrpj, vi
nekad nevienu nemudina melot. Ja dzejnieku darbos dievi cilvkus maldina un ar pai nav patiesi, tad
dus darbus nevar izmantot jaunatnes audzinanai. Nav ataujamas ar drmas, kurs dievi btu
nepatiesi tloti.
35 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------TRE GRMATA
I, II, III, IV V Saruna par dieviem un dievu teiksmm turpins. Kas grib godt dievus un savus
veckus, tam nav ko klausties jau no paas brnbas teiksmas, kurs dievi ir nelietgi, krpj un melo.
Ja dzejnieku darbos dievi nav patiesi un cilvkus maldina, tad tas nekad nevar atbilst stenbai.
Audzinanai jpank, lai sargi ir vrigi un drosmgi, lai vii nebaids no nves. Vajadzga ir
stingra cenzra, kura izlemj, kas sargu audzinanai der un kas neder, - noststi par Adu, par
pazemes valstbu rada bailes, bet bailgais nav drosirdgs. Nav pieaujami ar varou vaimanu un
raudu tlojumi. Jo spilgtki di tlojumi, jo aunk. Jrada prliecba, ka nve, kas gta, valsti
aizsargjot, nav nelaime, bet laime un gods. Dievi un varoi nav komiski un smieklgi, nav vii ar
mantkrgi, ir atturgi an un dzeran, viu labvlba nav iegstama ar dvanm. Nav pieaujams
ar attlot, ka netaisnie cilvki ir laimgi un bt netaisnam ir izdevgi, bet taisngie nelaimgi un no taisnguma labums ir citam, paam tikai nelaime. Sokrts sola os jautjumus apskatt tuvk tad, kad bs
defints taisngums un taisnba.
VI. - Par saturu pietiek. Tagad, es domju, japlko izteiksmba, tad bs pilngi skaidrs, kas un k
jsaka. Tad Adeimants teica:
- Es nesaprotu, ko tu saki.
- Bet tas jsaprot. Varbt di tas bs vieglk. Vai tad viss, ko saka teiksmu sacertji un dzejnieki,
nav ststs par to, kas bijis, kas ir un kas bs?
- K tad citdi?
- Un tas notiek ar autora paa vrdiem (*Lirik), ar kdas personas runas atdarinanu (**Drm)
vai ar abu o izteiksmes veidu apvienojumu (***Episk dzej).
- To man vajadztu vl labk saprast.
- Esmu laikam smieklgi juceklgs skolotjs un k tds, kas neprot runt, neminu tev izklstt
jautjumu visprinjum, emu atseviu gadjumu un ar to pacentos tev noskaidrot, ko gribu teikt.
Saki tagad man - vai tu zini "Ilidas" skumu? Taj dzejnieks ststa, ka Hrss ldz Agamemnonu atlaist
via meitu. Agamemnons dusmojas, un Hrss, neko nepancis, nold ahajieus, piesaukdams Apollonu.
- Protams, zinu.
- Tad jau tu zini, ka, beidzot ar vrdiem - "un ldza vi ahajus visus, bet visvairk abus valdniekus
Atreidus", ststa pats dzejnieks un necenas msu domas kaut kur novirzt, it k ststtjs btu kds
cits. Pc tam vi ststa, it k pats btu Hrss, un mina pc iespjas pankt, lai mums liktos, ka run
nevis Homrs, bet vecais priesteris. Un gandrz visu turpmko izklstu par to, kas noticis lij un Itak
un ko piedzvojis un izcietis Odisejs, dzejnieks sniedz gandrz td pa veid.
- Tiei t.
- Un vai tas nav ststjums, kad dzejnieks dod gan runas, gan to, kas noticis starp m runm?
- Kpc gan ne?
- Un, kad vi liek kdam runt, it k runtjs btu kds cits, vai tad ms neteiksim, ka vi cenas
cik spdams savu runu pieskaot tai personai, kura, k vi pats ir teicis, runs?
- Noteikti teiksim.
- Bet pieldzint sevi kdam citam vai nu ar balsi, vai izskatu, tas tau nozm atdarint to, kuram
sevi pieldzina.
- Protams.
- iet, td gadjum Homrs un citi dzejnieki ststa atdarindami.
- Noteikti.
- Bet, ja dzejnieks neslpjas, vis via dzej un ststjum nav atdarinanas. Bet tagad tikai atkal
nesaki: "Es nesaprotu." Pateiku, k tas notiek. Kad Homrs saka, ka Hrss, ieradies ar izpirkuma naudu
par savu meitu, lai lgtu ahajieus un it sevii abus valdniekus, nerun tomr, it k btu kuvis par
Hrsu, bet run arvien vl k Homrs, tad ziniet, ka eit ir vienkrs atststjums, nevis atdarinana.
Vartu tas bt apmram ds (vrsmu gan nebs, jo neesmu dzejnieks): "Priesteris atnca un ldza
dievus, lai tie ahajieiem dotu iespju ieemt Troju un paiem izglbties, vi ldza, lai ahaji pieemot
izpirkuma naudu un atdodot viam aiz godbijbas pret Apollonu meitu. Visi citi, Apollonu goddami,
lgumam piekrita, tikai Agamemnons sadusmojies, pavljis priesterim aiziet un atpaka vairs nenkt,
neldzot tad viam ne zizlis, ne svtais vainags. Meitu vi neatdoot, pirms t nebot veca kuvusi,
dzvojot pie via Argos. Lai ejot projm un nekaitinot viu, ja gribot vesels tikt mjs. To dzirddams,
36 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------vecais vrs izbijs un klusdams aizgja. Atstjis nometni, vi dedzgi ldza Apollonu, piesaukdams
viu visos via vrdos un atgdindams, ka vi centies dievu iepriecint, celdams viam tempus un
nesdams upurus, ldza viam par to atldzint un sodt par via asarm ahajieus ar savm bultm."
Tds, mans draugs, ir vienkrs ststjums bez atdarinanas.
- Saprotu.
VII. - Zini tagad, ka glui pretji nule teiktajam notiek, ja kds izmet visu, ko dzejnieks ir teicis
starp runm, un atstj tikai paas s runas.
- Ar to saprotu, t tas ir tradij.
- Tu spried oti pareizi. Domju, ka tagad es tev esmu izskaidrojis, ko agrk nevarju, proti, ka ir
divi dzejas un teiksmu saceranas veidi - viens ir pilnga atdarinana, tu pats saki, ka t ir tradija un
komdija, otrs ir paa dzejnieka ststjums, to tu atrodi galvenokrt ditirambos. Abus os veidus lieto
epik, biei ar citur. Domju, ka tu esi mani sapratis.
- K nu ne? Tagad es saprotu, ko tu gribji teikt.
- Atceries ar agrko. Ms tad teicm - ir jau pateikts, kas jsaka, japlko vl, k jsaka.
- Atceros.
- Es tad tiei teicu, ka jvienojas, vai ms atausim dzejniekam lietot atdarinanu, varbt atausim
dareiz to lietot, dareiz ne, bet tad jvienojas, kad sti atausim; varbt tomr nemaz neataut.
- Es nojauu, tu dom, vai vispr pieaut tradiju un komdiju msu valst.
- Varbt t ir, varbt es domju vl kaut ko, sti vl nezinu. Bs jiet turp, kurp saruna ms virzs
k ceavj.
- Tas ir labi teikts.
- Ievro, Adeimant, vl o: vai sargiem msu valst jbt atdarintajiem vai ne? Bet vai tas neizriet
no agrk teikt, ka katrs labi veic tikai vienu kdu darbu, nevis daudzus? Ja vi eras pie daudziem
darbiem, labi nevedas neviens un ievrojams vi neks.
- T tas bs.
- Vai tas pats nav jsaka par atdarinanu? Neviens nevar bt tikpat labs atdarintjs vairks
nozars k vien.
- Nekd zi.
- Grti bs kdam, nodarbojoties ar kaut ko svargu un ievrojamu, taj pa laik bt
atdarintajam vairks nozars, jo pat divus s mkslas paveidus, kas iet radniecgi (piemram,
tradiju un komdiju), nevar labi apgt viens un tas pats autors, bet tu tau k vienu, t otru nozari
sauksi par atdarintju mkslu.
- Sauku gan, un tu pareizi saki, ka viens un tas pats autors to nevar.
- Nevar ar viena un t pati persona bt labs rapsods un labs aktieris.
- T tas ir.
- Un pat vieni un tie pai aktieri neder k komdijs, t tradijs, kaut ar abos veidos ir
atdarinana. Vai ne?
- Protams.
- Un man iet, Adeimant, ka cilvki pc savas dabas ir oti daudzveidgi, t k daudz ko nav
iespjams labi atdarint (*Literr darba), lai atdarinjums btu ldzgs.
- oti pareizi.
VIII. Ja ms ievrosim pirmo nosacjumu, ka sargi jatbrvo no visiem citiem amatiem, lai vii btu
pc iespjas krietnki valsts brvbas aizstvji, viiem nav jnodarbojas ne ar ko citu, kas uz to
neattiecas. Nekas viiem nav jatdarina, bet, ja vii atdarina, tad lai atdarina no brnu dienm to, kas
atbilst viu uzdevumam, - drosmgus, savaldgus, godbijgus un brvus vrus un visu, kas tam
radniecgs, bet tas, kas neatbilst brva cilvka cieai, nav viiem jdara, nav vispr jprot ar labi
atdarint neko nekrietnu, lai no atdarinanas nerastos uz to patika. Vai tu neesi novrojis, ka
atdarinana, ja ms ar to skam nodarboties jau agr jaunb, kst par paradumu un cilvka dabu
attiecb uz rieni, runas un domanas veidu?
- Esmu un pat oti.
- Ms tpc nepieausim tiem, par kuriem rpjamies un domjam, ka viiem jkst par krietniem
vriem, tlot sievieti, (*Sengrieu tetr sievieu lomas tloja vriei) vienalga, vai vecu vai jaunu, kas
rjas ar vru, strdas ar dieviem, liels un iedomjas, ka via ir laimga vai ar nelaimga, bdjas,
lojas un gauas par slimbu, par mlas vai dzemdbu spm - vl daudz ko tamldzgu vartu piebilst.
37 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Pat oti.
- Neatausim tlot ne verdzenes, ne vergus, kas izturas k jau vergi.
- Tos gan ne.
- Tpat ar nekrietnus cilvkus, jo tie, iet, pa lielkai daai ir gvui un dara tiei pretjo tam, par
ko ms runjam, - tenko, izsmej, apmelo cits citu, gan piedzruies, gan skaidr. Nav jatdarina, ko
di audis saka vai dara, k vii cits citu apvaino. Domju, ka nav jpierod ar tlot rprtgos, viu
vrdus un darbus. rprtgie ir jpazst, tpat k nekrietnie vriei un sievietes, bet nav tau jdara tas
pats, ko vii.
- oti pareizi.
- Bet tagad tlk. Vai jatdarina kalji un citi amatnieki, triru airtji un viu prieknieki vai kaut
kas tamldzgs?
- K tad tas pieaujams? Msu sargiem tau nav atauts pat kaut kdu vrbu viiem piegriezt.
- Labi, - bet zirgu zviegana, vru bauroana, upju un jras krkana, prkona drdi un viss
tamldzgs - vai tas nav jatdarina?
- Bet viiem tau aizliegts kt rprtgiem un rkoties k rprtgiem.
- Ttad, ja es tevi pareizi saprotu, ir viens izteiksmes un ststjuma veids, ko lieto krietns un labs
cilvks, kad viam vajag paam kaut ko teikt, ir ar otrs veids, kas im pirmajam nemaz nav ldzgs, to
lieto un taj izsaks pavisam cita rakstura un citas vides audzinanas persona.
- Ldzu, pasaki, kdi tad ir ie veidi.
- Man iet, ka krtgs cilvks, noncis sav ststjum pie kda krietna cilvka rcbas vai
izteiciena, gribs par to paststt, it k pats btu is runtjs vai dartjs, un par du atdarinanu
nemaz nekaunsies, sevii tad, ja vi ststs par apdomgu un saprtgu runu vai rcbu, bet ne tik
labprt un ne tik biei vi ststs par krietnu cilvku, kura gargo ldzsvaru ir iedragjusi slimba,
kaislba, dzerana vai kda cita nelaime. Turpretim, noncis pie tdas personas, kas nav via cienga,
vi negribs sevi apzinti pieldzint mazk vrtgajam, vi to dars tikai tad, ja ar is cilvks bs
izdarjis kaut ko labu, bet ar tad tikai uz su brdi. Viam bs kauns. Vispirms jau viam nav pieredzes
dus cilvkus atdarint, turklt vi dusmosies, ka jveido sevi pc nekrietna parauga un jiekaujas
taj. Tda rcba, pc via domm, ir nicinma, attaisnojama t ir tikai jokojoties.
- iet, ka t tas ir.
IX, X, XI. Literatrai jsekm pilsoa audzinana. No ts nesaudzgi jizmet viss, kas neatbilst
audzinanas pamatprincipiem. Jtu izteiksmei jbt apvaldtai. Tas sevii jievro attiecb uz dieviem un varoiem. Vriga, savaldga rakstura izveidoana ir katra literra darba svargkais
uzdevums.
Ar literatru ciei saistta ir mzika. Tai ir tie pai uzdevumi k literatrai.
XII. - Bet vai dzejnieki vien mums juzrauga un vai viengi vius jpiespie savos darbos tlot
krietnus raksturus vai vispr msu valst neko netlot? Vai nav juzrauga ar citi meistari un jpank,
lai vii netlotu nekrietno, izlaidgo, zemisko un neglto, netlotu to ne dzvniekos, ne celtns, ne citos
kdos savos darbos? Ja kds to nevar, tad pie mums tam nav atauts ar savu amatu nodarboties, lai
msu sargi netiktu baroti ar netikuma tlojumiem k ar indgm nezlm, lai vii katru dienu, kaut ar
niecg daudzum, ts neplktu, paiem to nemaz nemanot, ar laiku neievktu lielu aunuma rau.
Mums jmekl tdi krietni meistari, kas var atklt skaist un dai dabu, lai msu jaunatne, dzvodama
veselg vid, no vism pusm saemtu labus iespaidus, lai visapkrt tai btu daii darbi, kas iedarbotos
uz redzi un dzirdi. T btu veselbu nesoa vsma no laimgiem novadiem, un jau tlt no brnu dienm
t vestu nemanot sev ldz saliedjumu, draudzbu un saskau ar prta krietnumu.
- Tiem, t btu pati labk audzinana.
- Bet, Glaukon, vai audzinana ar mziku un daiajm mkslm nav tpc tik svarga, ka ritms un
harmonija dzii iespieas dvsel, tur labi iesakojas? Jauka un daia tad kst labi audzinta dvsele, jo
taj iencis daiums; ja tas t nav, tad notiek pilngi pretjais. Labi audzintais asi izjuts visas
nepilnbas, visas kdas gan mkslas darbos, gan dab. Vi bs dibinti sautis, bet labo cildins un
priecgi centsies to apgt. Tas ks par via dvseles uzturu, un pats vi ks skaists un labs.
Nekrietno vi pamatoti pels un iends jau no jaunbas, pat sti vl neizprazdams, kpc. Kad vi to
38 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------sks saprast, vi dedzgi iemls labo, saskats taj sev radniecgo, jo labais ir via audzinanas
pamat.
- Man iet, ka tpc jaudzina ar mziku un daiajm mkslm.
Sokrts atzst, ka mzikai un citm mkslm jieaudzina harmoniskuma izjta un jmca atturties
no neprtgas baudkres un mlas izlaidbas.
XIII. - Pc mzikas un mkslm jaunieu audzinanas pamat jbt fiziskam treniam.
- Protams.
- Ar to viiem neatlaidgi jnodarbojas visu mu jau no brnu dienm. Manuprt, tas jdara di bet padom ar pats. Es nepiekrtu, ka vesel mies ldz ar to bs vesels gars; glui pretji - krietna
dvsele, pati bdama krietna, veidos ar iespjami stipru un veselu miesu.
- Es ar t domju.
- Ms varbt darsim pareizi, ja galvenokrt, domjot par gara izkopanu, uzticsim tam katr
atsevi gadjum rpties par miesu, bet no savas puses, lai neietu plaum, dosim tikai visprjus
aizrdjumus.
- oti pareizi.
- Ms jau teicm, ka sargiem jatturas no apreibinans. Drzk jau kur katrs cits, tikai ne sargs,
drkst t piedzerties, ka nezina, kur atrodas.
- Smieklgi, ja sargam vl vajadzgs sargs.
- Bet k ar dienu? Sargiem tau jdodas pa grtkaj c. Vai ne?
- T ir.
- Bet vai tad atltiem paredztais uzturs bs sargiem atbilstos?
- Varbt.
- Bet tas tau rada miegainbu. Jaubs, vai tas ir veselgs. Vai tad tu neredzi, ka vii visu dzvi
nogu, un, ldzko mazliet novirzs no noteikt dzvesveida, tlt ie atlti slimo ilgi un grti?
- Redzu.
- Kara atltiem vajadzga laba fizisk sagatavotba, viiem jbt modriem k suiem, jbt ar labu
redzi un dzirdi, jo jpierod karagjienu laik pie dada dzeram dens, dada diena, jpierod ar pie
saules svelmes un ziemas sala un vienmr turklt jbt veseliem.
- iet, ka t.
- Bet vai tad labk fizisk nordans nav radniecga mzikai, par kuru ms nupat vl runjm?
- K to saprast?
- Vienkra un karavriem piemrota fizisk nordans.
- K tad sti?
- Pat no Homra katrs to vartu izzint. Tu zini, ka karagjien, varous pacienjot, viiem nekad
nedod st zivis, kaut gan vii atrodas Hellespont pie jras, nedod viiem ar vrtu, bet tikai ceptu
gau, kas kareivjiem oti parocgi, jo visur ir daudz rtk, protams, iztikt tikai ar uguni un nevest ldz
traukus.
- T tas ir.
- Cik atceros, Homrs nekur nemin saldumus un garvielas, bet vai tad visi atlti nezina, ka no tm
ir jatturas, ja grib bt lab form.
- Vii to labi zina un ar atturas.
- Ja tu, draugs, dom, ka tas ir pareizi, tu, iet, neslavsi Sirakzu virtuvi un siclieu dados
gardumus.
- Domju gan.
- Nedomsi ar, ka Korintas meitene btu laba draudzene vriem, kas grib bt lab form.
- Nekd zi.
- Un k ar Atnu cepumiem, kurus visi atzst par gardiem?
- Es nu gan ne.
- Es domju, ka ms pareizi dartu, pilngi pieldzindami du prtiku un dzvesveidu melodijas
komponanai un dziesmas saceranai visdadko skakrtu un ritmu mistrojum.
- Kpc gan ne?
39 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Vien gadjum ds sajaukums btu izlaidba, cit tas izraistu slimbu.
- Vienkrba mzik radtu dvseles ldzsvaru, vienkrba fiziskaj audzinan - visprju
veselbu.
- oti pareizi.
- Ja msu valst bs liela izlaidba un daudz slimbu, vajadzs ar daudz tiesu un slimncu, liel
god bs tiesnei un rsti, jo par tdiem gribs kt daudzi no labm imenm.
- T tas noteikti bs.
XIV - Ja kd valst ir liela labu rstu un tieslietu pratju vajadzba ne tikai vienkriem audm un
dadiem amatniekiem, bet ar tiem, kas pretend piedert pie labks sabiedrbas, tad tas ir dros
pierdjums, ka aj valst audzinana ir visaunkaj stvokl. Vai tad tu nedom, ka ir kauns un
negods un droa liecba par audzinanas trkumu, ja ms vietjo tiesbu nepietiekambas d bsim
spiesti atsaukties uz tiesbm, kas nkuas no sveuma, un t atzt ts par noteicjm un lmjm?
- Tas btu lielkais kauns.
- Bet vai tu nedom, ka ir vl lielks kauns, ja kds lielu savas dzves dau pavada ties gan k
sdztjs, gan k atbildtjs, turklt viam pietiek nekaunbas ar to vl dioties - vi varot bt netaisns
un nebaidties no soda, vi protot izgrozties un izlocties, vi esot prliecints, ka vienmr atradot
kdu spraugu un tikot laimgi cauri? Visu to vi dara tro nieku d, vi nesaprot, cik daudz labk un
jaukk iekrtot savu dzvi t, lai nebtu atkargs no snauduojoa tiesnea.
- J, tas ir vl lielks negods.
- Un vai nav ar kauns, ja rsts ir vajadzgs nevis ievainojumu vai kdas sezonas slimbas, bet
bezdarbbas un slinkuma d, par ko ms jau runjm? Tad k purv organism rodas sastrutojumi, un
veikli Asklpija mceki ir spiesti tos saukt par slimbm, par reimatismiem un katariem. (*Mums
tagad tik parastie grieu termini slimbu apzmanai Platona laik vl nav visprj lietoan) Vai tas
nav kauns un negods?
- T tas tiem ir.
XIV XV Tlkaj sarunas gait Sokrts pievras medicnai sirm senatn. Medicnas tvs
Asklpijs esot aizrdjis, ka katram sabiedrb ir savs darbs un visu dzvi nodarboties ar savu slimbu
rstanu esot nejdzba. Sokrts izsaks: ja vienkram amatniekam rsts iesaka ilgstou un saretu
rstanos, tad tas saka, ka viam tdai nav laika, un turpina nodarboties ar savu amatu, ldz nomirst
vai izveseojas. Sokrts tam piekrt un tlk pamato savu domu, ka prliecgi rpties par savu veselbu
nav vajadzgs.
[Sokrats - Lielk nelaime ai zi ir t, ka rodas grtbas, kaut ko mcoties vai nopietni
prdomjot un koncentrjoties. Ja kdam ir galvasspes vai reiboi, tad tur aizdoms filozofiju - t esot
st vaininiece. Filozofija attsta tikumus un tos prbauda, bet prmrga rpans par savu ermeni ir
rslis un kavklis, t rada pastvgu nedibintu loanos par slimbm.
- iet, ka t.
- Mums jatzst, ka Asklpijs to zinja. Ja kds pc sava visprj stvoka un dzvesveida ir
vesels, bet viam tomr ir kda apslpta (*Nediagnosticta) kaite, tad vi tdiem audm un tdai
slimbai noteica du rstanos. Ar zlm un ar nazi jtiek va no slimbas, jdzvo k parasts, lai
tiktu izpildti pienkumi pret valsti, bet, ja iekji viss ermenis ir slimbas sasts, tad nav ko mint,
mainot dzvesveidu un slimniek kaut ko pamazm ievadot un no t tpat izvadot, paildzint via
nekam nedergo un cieanu pilno dzvi un turklt dot iespju radt, k domjams, tdus paus pcncjus. Ja kds nevar dzvot viam lemtaj laik, tad tas nav jrst, jo nav dergs ne pats sev, ne valstij.
- Asklpijs ttad, pc tavm domm, bija saprtgs valstsvrs.
- Protams. Un ar no via dliem var redzt, ka vi tds bija. Tu tau zini, cik krietni vii izrdjs
cs pie Trojas un cik labi vii prata savu rstniecbas mkslu. Vai tad tu neatceries, ka Pandara bultas
ievainotajam Menelajam tie "Asinis sca no brces un maigas kaisja zles" (**Homrs, "Ilida", IV
dziedjums, 218. rinda). Bet, kas pc tam bija jd un jdzer, vii neteica, tpat k neteica to ar
Euripilam. Vii domja, ka ar zlm pietiek, lai izrsttu vrus, kas pirms ievainoanas bija veseli un
atturgi dzvoja, kaut ar palaik vii btu dzrui kikeonu (***Vna, medus, mieu putraimu un
saberzta siera maisjums), bet no slimgiem pc dabas un negausgiem neesot nekda labuma ne viiem
40 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------paiem, ne citiem, rstniecbas mksla viiem neesot domta un vii neesot jrst, kaut ar btu
bagtki par Midu (****Teiksmains, oti bagts frieu ni).
Tlk Glaukons ieminas, ka jaundibinmaj valst bs nepiecieami labi rsti un labi tiesnei.
Sokrts, turpinot o domu, paskaidro, ka par labu rstu var kt tas, kas praks bs sastapies ar
daudziem slimiem un pats daudz bs slimojis, turpretim par labu tiesnesi neks tas, kur pats bs bijis
nekrietns un netaisngs un kuram bijusi saskare ar daudziem nekrietniem.
XVII. [..] - Ttad msu valst pc noteikumiem par tiesu un tiesbm tu izdosi ar likumus (esam
par tiem jau runjui) par rstniecbu. Tie paredz gdbu tikai par fiziski un gargi pilnvrtgiem
pilsoiem. Par fiziski nepilnvrtgiem tie nerpjas, auj tiem mirt. Nogalint likums paredz tos, kam
samaitta dvsele un kas nav dziedinmi.
- Tas ir labkais viiem paiem un, k ms redzjm, ar valstij.
Fiziski un gargi pilnvrtgi pilsoi izaugs tad, ja vii nodarbosies gan ar mziku, gan ar atltiku,
viena mcs savaldbu un lnprtbu, otra - drosirdbu. Abm m pabm jbt saskaotm.
Vienpusga nodarboans tikai ar mziku vai atltiku ari raksturu audzins vienpusgu.
XVIII. Tlkaj sarunas gait Sokrts eneriski vras pret mziku, kas neierosina aktivitti, bet
ieo tkam mier. Ilgsto tdas mzikas ietekm prveidojas cilvka raksturs, un vi kst
nedergs sarga uzdevumiem.
- Jnoraida ar pretj galjba, kad cilvks atstj novrt gargs vrtbas, pievras tikai savai
fiziskai dabai, kst kurls un akls pret gudrbu un daili, pret visu cildeno.
- Kas vislabk prot apvienot mziku ar fizisko treniu un vissamrgks devs tos sniegt dvselei,
to ms oti pamatoti varam saukt par vislabko un visizcilko lietpratju mzik un daiajs mksls,
daudz prks vi ir par to, kas prot uzskaot instrumentu.
- T laikam ir, Sokrat.
- Un ar msu valst, Glaukon, vajadzgs tds prieknieks, lai valsts vartu pastvt.
- Vajadzgs gan, un pat oti.
XIX. - Tdi ir audzinanas un izgltoanas veidi. Bet vai ir vajadzgs daudz runt par dejm un
medbm, par sacensbm un zirgu skrieanos? Ir tau skaidrs, ka visam tam jbt pieskaotam
audzinanas pamatiem, un tad nebs grti atrast vajadzgo.
- Laikam gan tas nebs grti.
- Labi. Bet kas pc tam mums btu vl jnoskaidro? Vai nevajadzs izdibint, kas msu valst
pavls, kas paklauss?
- Protams.
- Tik daudz jau ir skaidrs, ka gados veckajiem jbt valdtjiem, jaunkajiem ir tiem jpaklausa.
- Skaidrs.
- Turklt jvalda paiem labkajiem.
- Protams, ka t.
- Vai no zemkopjiem pai labkie nav tie, kas vislabk apstrd laukus?
- K tad.
- Bet tad jau tiem, kas vislabk sarg valsti, jbt valdtjiem, jo vii ir labkie no sargiem.
- Protams.
- Bet vai tad viiem nav jbt ar saprtgiem sargan un spjgiem? Vai viiem nav jrpjas
par valsti?
- Protams, ka jrpjas.
- Bet vai visvairk par kaut ko nerpjas tas, kas to ml?
- Katr zi.
- Un visvairk vi ml to, par ko ir prliecints, ka tam ir dergs tas pats, kas viam paam, un, ja
tam kljas labi, tad labi kljas ar viam paam vai glui otrdi pretj gadjum.
- T tas ir.
41 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ttad jatlasa no sargiem vri, kurus esam novrojui un par kuriem esam droi prliecinti, ka
vii visu savu dzvi ar lielko dedzbu centsies dart to, kas, pc viu atzinuma, dergs valstij, un
nekd zi negribs neko dart, kas tai nenk par labu.
- Tdi ir mums vajadzgi.
- Mums vii juzrauga visu viu dzvi un jvro, vai vii ir uzticami saviem sarga uzdevumiem,
jprliecins, ka ne ar krdinjumiem, ne ar varu nav iespjams pankt, lai vii izmestu no galvas un
aizmirstu dart to, kas visvairk vajadzgs valstij.
- K saprast izmeanu no galvas?
- Tlt es teiku. Man iet, ka cilvks no savas prliecbas atsaks vai nu apzinti, vai neapzinti.
Apzinti to dara, ja atsaks no maldiem un atzst kaut ko citu par pareizku, neapzinti, - ja kds un
atsaks no patiesbas.
- Es saprotu apzintu atteikanos, bet man jsaprot ar neapzint.
- Jauki. Tu tau dom, ka cilvki tikai neapzinti atsaks no kaut k laba un apzinti no auna? Vai
maldties patiesb nav auni? Vai bt patiesam nav labi? Ja kaut kas tiem tds ir, k tu dom, vai tas
nenozm, ka tev ir taisnba?
- T tas ir. Ar man iet, ka cilvki apzinti no pareizas prliecbas neatteiksies.
- Ttad, vai tas nenotiek, kad vii ir piekrpti, iekrdinti vai piespiesti?
- Ar tagad nesaprotu.
- Baidos, ka esmu runjis prk augst stil. Par piekrptiem es sauku viltgi prliecintos vai
aizmrgos. Vienus, viiem paiem nomanot, maldina laiks, citus - viltus pierdjumi. Vai tu vl tagad
nesaproti?
- Tagad saprotu.
- Bet par piespiestiem es sauku tos, kurus prliecinjuas cieanas un spes.
- To es saprotu, tas ir pareizi.
- Bet par iekrdintiem, manuprt, ar tu atztu tos, kas mainjui savu prliecbu, vai nu baudu
vilinti, vai baiu premti.
- iet, ka t. Kas krdina, tas maldina.
XX. - Mums jmekl, k es nupat teicu, pai krietnkie sargi, kas vislabk izpilds savu uzdevumu
un dars to, ko atzs valstij par labko. Vii jnovro jau no paas brnbas, juzdod viiem darbi, kuros
vii visdrzk vartu aizmirst savu pienkumu pret valsti un kuros vius visvieglk maldint. Mums
jizvlas viens ar labu atmiu, ko grti ir piekrpt, prjie jnoraida. Vai ne?
- Pareizi.
- Izvltie jnovro grtos darbos un savstarpj sacensb.
- T ir pareizi.
- Jrko ar tre veida sacensba un prbaude ar krdinjumu. Atkal jnovro. Ms tau vedam
kumeus troksn un jucekl, vrojam, vai vii nav bailgi, tpat jdara ar jaunieiem, jrada viiem
bstams stvoklis, tas jnomaina ar baudm un jauniei jprbauda rpgk nek zelts ugun, vai vii
vienmr bs nepieejami krdinjumiem, vienmr godbijgi un krietni sargi pai sev, kuri nekad
neaizmirss ne mziku, ne dais mkslas, ko vii mcjuies, vienmr juts savu saskau un kopbu ar
tm un vienmr bs oti dergi valstij. Bet, kas no zniem, jaunieiem un vriem bs prbaudts un atzts
par nevainojamu, tas jce par valdtju valst un par ts sargu. Viam jparda gods, gan dzvam esot,
gan pc nves, jrko kra apbedana un ar citdi jgd, lai saglabtu par viu atmiu, bet, kas tds
nav, tas noraidms. Tdai, Glaukon, jbt valdtju un sargu izraudzanai. Tie ir visprji nordjumi,
skumi eit nav minti.
- Ar man iet, ka t tam jbt.
- Ttad oti pareizi un pilngi pamatoti ms varam vius saukt par nevainojamiem sargiem pret
rjiem valsts ienaidniekiem un pret draugiem pa valst, lai draugi negribtu un ienaidnieki nevartu
dart neko aunu, bet jauniei, kurus tagad ms saucam par sargiem, btu valdtju palgi un rkojumu
izpildtji.
- Ar man t iet.
XXI. - Bet vai mums, es teicu, ir kda iespja prliecint vispirms jau paus valdtjus un, ja tas
neizdodas, tad vismaz prjos pilsous, ka patiess ir sekojos nepiecieams un cildens izdomjums?
Esam jau runjui par diem nepiecieamiem izdomjumiem.
42 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Par ko tad sti jprliecina?
- Nav jau nekas jauns. Tas ir kds feniieu noststs. Dzejnieki saka, ka agrk tdas lietas ir ur tur
gadjus, un viiem tic. Msu diens tas nav noticis, un es nezinu, vai tam var tict. Vajadzga laba
prliecinanas prasme.
- Man iet, tu neuzdroinies runt.
- Kad es bu pateicis, tu piekritsi, ka ir iemesls vilcinties.
- Nebaidies, run vien.
- Labi. Teiku, kaut gan nezinu, vai pietiks drosmes, nezinu ar sti, k to pateikt. Vispirms
minu prliecint valdtjus un kareivjus, pc tam ar prjos pilsous, ka vii ir sapojui. Sapn
redzjui, ka ms vius mcm un audzinm, un visu prjo, kas ar viiem noticis, bet stenb vii
atraduies pazem, tur audzinti un mcti, tur veidoti un gatavoti vii pai, viu ieroi un citas viu
lietas. Kad viu veidoana pabeigta, zeme, viu mte, laidusi vius pasaul, un viiem jrpjas k par
savu mti un uzturtju par novadu, kur dzvo, jatvaira t ienaidnieki, ja tie uzbrk, un par briem
jatzst citi pilsoi, jo ar tie dzimui no zemes.
- Tava kautrba ststt dus melus bija pamatota.
- oti pamatota, bet tomr noklausies ar prjo s teiksmas dau. Visi msu valst ir bri, t ms
teiksim, o teiksmu ststot, bet dievs, js veidodams, ir piejaucis zeltu vielai, no kuras veidojis tos, kas
viengie spj valdt. Vii tpc ir vrtgkie. Sudrabu piejauca viu palgiem, dzelzi un varu zemkopjiem un amatniekiem. Bdami vienas izcelsmes, js pa lielkai daai radsit sev ldzgus brnus,
bet dareiz no zelta piedzims sudraba, no sudraba zelta pcncjs un t tlk. No valdtjiem dievs
vispirms un visstingrk prasa, lai vii btu viskrietnkie sargi saviem pcncjiem un visrpgk par
viiem gdtu un novrotu, vai viu dvsels nav kds piejaukums, un, ja viu pcncji ir ar vara un
dzelzs piejaukumu, tad nekd zi nav jlo, via dabai jdod piencgs vrtjums un vi
atstumjams pie amatniekiem vai zemkopjiem, turpretim, ja kda dab ir zelts vai sudrabs, tas ir
paaugstinms vai par sargu, vai par palgu, jo ir pravietojums, ka valsts tiks sagrauta, ja tai bs dzelzs
vai vara sargi. Vai tu zini, k vartu pankt ticbu dai teiksmai?
- N, tagadj paaudze netics, bet tas ir pankams pie viu brniem, pie nkamm paaudzm.
- Bet ar tas btu labi, pilsoi vairk rpsies par valsti un cits par citu. Man iet, es saprotu, ko tu
gribi teikt.
XXII. Pankums eit ir atkargs no t, cik stipri dai teiksmai tics, bet ms, apbruojui os zemes
dlus, lai ejam ar viiem uz prieku viu valdtju vadb. Lai vii apskats, kur viu valst ir
izdevgk vieta apmesties nometn, kur vii savus pilsous visvieglk vartu turt
paklausb, ja tie negribtu klaust likumiem, un visvieglk ar atvairtu rjos ienaidniekus, ja tie
viiem uzbruktu k vilki ganmpulkam. Apmetuies un upurjui dieviem, kuriem tas pienkas, lai vii
ce sev mtnes. Vai tu tam piekriti?
- Piekrtu.
- Tau tdas, kur vii atrastu patvrumu ziem un glbtos no karstuma vasar?
- K tad citdi? Tu tak runji par mtnm, man iet.
- J. Mtnes kareivjiem, nevis naudiniekiem.
- Kda tur ir starpba?
- Minu tev to paskaidrot. Ganiem lielk nelaime un lielkais kauns ir izaudzint tdus suus,
tdus palgus ganan, kas drzk ir vilki nek sui, kas aiz nepaklausbas, aiz bada vai meonbas, vai
cita kda netikuma pai uzbrk savam ganmpulkam.
- Tas tiem ir briesmgi.
- Tpc mums, k vien iespjams, jsargjas, lai msu palgi t neizturtos pret pilsoiem (vii
tau ir stiprki), lai vii nektu par nelgiem kungiem, bet paliktu par labiem sabiedrotiem.
- T mums noteikti jrkojas.
- Bet vai ms nebsim ievrojui vislielko piesardzbu, ja bsim vius labi audzinjui?
- To ms tiem bsim darjui, - es teicu.
- Mais Glaukon, mums palaik nav tiesbu to apgalvot, bet ms varam atkrtot jau reiz teikto, ka
viiem jdab pareiza audzinana, lai nu t btu kda bdama, lai vii t ktu saudzgi cits pret citu
un saudzgi pret tiem, kurus vii uzrauga. Tas ir pats svargkais.
- Pareizi.
43 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Kds saprtgs cilvks teiktu, ka dai audzinanai jpieskao viu mtnes un prjais paums,
lai nekas vius nekavtu bt par krietniem sargiem un nekas ar nemudintu dart aunu citiem
pilsoiem.
- Tas pareizi teikts.
- Redzi, - es tad teicu, - ja viiem t jdzvo un tdm jbt viu mjm, k ms runjm, tad
vispirms nevienam nevar bt nekds privtpaums, izemot pilngi nepiecieamus gadjumus,
nevienam nevar bt ar tda mja vai klts, kur nevartu ieiet katrs, kas to vltos. Prtikai jbt tik
daudz, cik vajadzgs saprtgam un drosmgam karavram, kuram prjie pilsoi noteikui tdu gada atalgojumu par sarganu, ka nekas pri nepaliek un nek ar nepietrkst. d vii pie kopja galda k
karagjiena laik un dzvo kopgi. Par zeltu un sudrabu viiem jaizrda, ka tas ir viu dvsel k dievu
dvana, un cilvku zelts un sudrabs viiem nav vajadzgs. Btu ar nekrietnba o dievu dvanu
aptraipt, tai piejaucot mirstgo zeltu, jo daudz nekrietna ar to ir darts, bet dievu zelts ir bez
piejaukuma. Viengi tikai sargiem msu valst nav atauts rkoties ar zeltu un sudrabu un pat tiem
pieskarties, nav atauts ar tiem bt zem viena jumta vai ar tiem greznoties un dzert no sudraba vai zelta
traukiem. T vii glbs pai sevi un glbs ar valsti. Kad vii iegs savu persongo zemi, savas mjas
un naudu, vii vairs nebs sargi, bet namu panieki un saimnieki, vii ks par prjo pilsou kungiem
un ienaidniekiem, vairs nebs viu sabiedrotie. Visu savu mu vii dzvos iensti un citus nzdami,
vii perins pret citiem aunus nodomus, un tie atkal pret viiem, daudz vairk vii baidsies no
iekjiem nek no rjiem ienaidniekiem, pret savai bojejai steigsies vii pai un viu valsts. du
iemeslu d norunsim, kdm jbt sargu mtnm un visai viu iekrtai, un noteiksim to ar likumu.
Vai ne?
- Pilngi piekrtu, - teica Glaukons.
44 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------CETURT GRMATA
I. eit iejaucs Adeimants un teica:
- K tu, Sokrat, aizstvsies, ja kds teiks, ka ie vri sti laimgi nebs, kaut gan tas ir atkargs no
viiem paiem? Valsts stenb ir viu roks, bet nekda labuma vii no t negst. Citi iegst laukus,
ce lielas un skaistas mjas, iegd tm piemrotu iekrtu, nes dieviem sav vrd upurus, uzem
viesus. Viiem ir ar zelts un sudrabs, par ko tu nupat vl runji, viiem ir viss, ko atzst par vajadzgu
audm, kas grib bt laimgi, bet tos vartu noturt par algotiem aj valst, kas taj apmetuies, tikai
lai sargtu.
- J. Un to vii dara par uzturu un dzvokli, nekdu citu atldzbu vii nesaem. Nav viiem
iespjams izbraukt rpus valsts robem, ja tas viiem ienktu prt, neko vii nevar dvint savm
draudzenm, neko nevar izdot nekdm citm vajadzbm, k to dara visi, kuriem pc visprja
atzinuma labi kljas. Daudz du prmetumu vl vartu mint.
- Lai nekas tad ar nepaliek nemints.
- Lai notiek. Bet tu jaut, k ms aizstvsimies. Iedami pa to pau ceu, gan atradsim, ko teikt.
Teiksim, ka nav nekds brnums, ja msu sargi dos apstkos bs oti laimgi, jo ms nedibinm
valsti, lai viena pilsou daa btu sevii laimga, ms to dibinm, lai visa valsts btu tik laimga, cik
vien iespjams. Ms domjam, ka d valst visvieglk atrast taisnbu, bet slikti iekrtot - netaisnbu.
Iepazinuies ar abiem veidiem, ms tad izlemtu jautjumu, ar kuru tik ilgi jau nodarbojamies. Tagad
ms esam prliecinti, ka veidojam laimgu valsti, ms neesam atlasjui nelielu auu skaitu, lai tie
btu laimgi, ms emam visu valsti ts kopum. Tlt aplkosim ar pretju gadjumu. Pieemsim, ka
ms gribam iekrsot statujas un kds, pie mums piencis, msu darbu peltu, sacdams, ka neesam
lietojui paas skaistks krsas skaistko ermea dau iekrsoanai. Acis, piemram, neesot
iekrsotas ar purpuru, bet ar melnu krsu. Liekas, ms btu viam pareizi atbildjui, ja teiktu:
"Dvains tu esi cilvks. Ms tau nevaram iekrsot tik skaistas acis, ka ts nemaz vairs nebs
ldzgas acm. Tas pats jsaka ar par citm ermea dam. Redzi, ja ms katrai daai dodam, kas tai
pienkas, vai ms tad nedabjam kopum skaistu darbu?" Tpat ar tagad, neprasi, lai ms sargiem dotu
tdu labkljbu, ka vii ktu par visu ko citu, tikai par sargiem gan ne. Ms vartu ar zemkopjiem pavlt trpties krs svtku drns un valkt zelta rotas, bet zemi lai vii strd sava prieka d,
podnieki lai liek nost savas podnieka ripas, lai atguls apkrt ugunij, dzer un dzro, bet podus lai taisa,
kad jt seviu vlanos. Tikpat laimgus ms vartu dart ar visus prjos, lai laimga btu visa
valsts. Ms tomr t nemci. Ja ms tev paklaustu, zemkopis vairs nebtu zemkopis, podnieks nebtu
podnieks un vispr neviens nesaglabtu savu valstij vajadzgo veidolu. Attieksm pret citiem tas nebtu
tik svargi. Ja kurpnieki btu nedergi nepraas un apgalvotu, ka vii ir lietpratji, valstij tas nebtu
bstami, bet, ja valsts un likuma sargi nebtu tdi, kdiem viiem vajadztu bt, tau par tdiem tikai
liktos, tad tu redzsi, ka vii pilngi sagrauj valsti, bet viengi viiem ir iespja un izdevba to labi
iekrtot un dart laimgu. Ja ms sargus izaudzinsim par stiem sargiem, vii neko aunu valstij
nedars, bet, ja kds ststa par zemkopjiem, laimgiem svtku dzrotjiem, tad tdi nav nevien valst un
vi neststa par valsti, bet par kaut ko citu. Nosakot sargu pienkumus, mums jpadom, vai ms
centsimies pankt, lai pc iespjas lielk viu daa btu laimga, vai ar raudzsimies, lai laimga btu
valsts sav kopum, bet palgi un sargi jprliecina un jpiespie bt par krietniem sava uzdevuma
pildtjiem. Tas pats jdara ar attiecb uz visiem prjiem, tad visa msu valsts bs stipra un labi
iekrtota. Vism iedzvotju krtm taj jdod iespja gt tik daudz laimes, cik tas atbilst viu dabai.
- Man iet, tu run pareizi.
II. - Labi. eit vl kaut kas iepriekjam radniecgs. Nezinu, vai tu atzsi, ka ar tas bs saprtgi
teikts.
- Kas tad sti?
- Novro ar citus amatniekus. Vai tas ar vius t samait, ka vii kst nedergi?
- Bet kas tad tas sti ir?
- Bagtba un nabadzba.
- K tas jsaprot?
- di. Vai tu dom, ka podnieks, kuvis bagts, vl rpsies par savu amatu?
- Nekd zi.
- Vai vi neks slinkks un nolaidgks k agrk?
45 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Daudz nolaidgks.
- Vi bs ttad nedergks podnieks.
- J, daudz nedergks.
- Turklt vl, ja vi nabadzbas d nevars iegdties darbarkus vai kaut ko citu amatam
vajadzgu, vi taiss sliktkus traukus. Neapmcs ar vairs tik labi amat savus dlus un citus, kurus
bs uzmies mct.
- K gan citdi!
- Ttad k bagtbas, t nabadzbas d sliktki ks amatnieku raojumi, sliktki vii pai.
- iet, ka t.
- Ttad ms, iet, vl kaut ko esam atradui, no k sargiem visvairk jsargjas, lai tas viu
nepamants neiektu valst.
- Ko tad sti?
- Bagtbu un nabadzbu. Bagtba rada greznbu, slinkumu, apvrsumus; nabadzba - zemiskumu
un aunprtbu apvrsumos.
- Tiei t.
Tlkais Sokrta atzinums ir tds: lai karotu, nav nepiecieama bagtba, bet prasme kara liets.
Viens iespjami labi sagatavojies cntjs viegli uzveiks divus nesagatavotus, bagtus un aptaukojuos.
Tam Adeimants piekrt.
- Tlk. Pieemsim, sargi sts uz vienu no divm valstm stus un teiks taisnbu: "Mums nav ne
zelta, ne sudraba, mums tas aizliegts, jums atauts. Ja js karosit kop ar mums, js dabsit ar msu
laupjuma dau." Vai tu dom, ka, to dzirdjui, vii izvlsies cnties pret muskuotiem, liesiem
suiem, nevis kop ar tiem pret treknm un maigm aitm?
- To nu gan es nedomju. Bet, ja vien valst tiktu savktas citu valstu bagtbas, vai tad
nedraudtu briesmas tai valstij, kurai bagtbu nav?
- Laimg vientiesba! Vai tu tiem dom, ka, izemot valsti, kuru ms dibinm, vl kdu citu
vartu saukt par valsti? Katra no m citm jsauc gark vrd, jo katra sastv no daudzm vai vismaz
no divm naidgm valstm, no nabadzgo un bagto valsts, un savukrt katr no tm ir daudzas valstis,
un tu rupji kdsies, ja domsi, ka tev ir darana ar vienu valsti, turpretim, ja tu atzsi, ka vien valst
ir vairkas valstis, un dosi vienai valstij otras ldzekus, varu un pat paus pilsous, tad tev bs daudzi
sabiedrotie un maz ienaidnieku. Kamr valsts bs saprtgi prvaldta, k ms to nupat nolmm, t bs
oti varena - ne tikai liksies, bet tiem tda t bs - pat tad, ja to sargs tikai tksto kareivju. aj zi
varenu valsti nebs viegli tev atrast ne Helld, ne barbaru zem, bet tu atradsi daudzas un daudz
lielkas par msu valsti, kas tikai liksies lielas un varenas.
- Vai tu dom citdi?
- N, zvru pie Zeva.
III. - Ttad, - es teicu, - is apstklis msu valdtjiem dos vislabko iespju noteikt robeas, cik
lielai jbt valstij, cik daudz zemes tai jietver, no kdas jatsaks.
- Bet cik tad lielai tai jbt?
- Es domju t: valsts var augt, kamr t var palikt vienota, vairk ne.
- oti labi.
- Ttad bs msu sargiem ar otrs noteikums. Tiem vrgi jraugs, lai msu valsts nebtu ne par
mazu, ne par lielu, bet btu pietiekami liela un vienota.
- Tas viiem bs viegls uzdevums.
- Bet vieglks par o ir tas, ko ms jau minjm agrk un teicm, - ja sargiem piedzims nevrtgs
pcncjs, tas jaizsta pie prjm krtm, bet, ja kd no prjm krtm radsies izcils brns, tas
jsta pie sargiem. No t izriet, ka ar katram no prjiem pilsoiem jnorda noteikts darbs, kuram tas
ir piemrots, lai ar to nodarbotos nevis daudzi, bet vi viens pats, tad bs ar viena valsts, nevis
daudzas.
- is uzdevums ir tiem vieglks par iepriekjo.
- Bet, mans mais Adeimant, ie uzdevumi nemaz nav grti, k daiem tas vartu likties, ja sargi
ievros kdu svargu, teiksim labk, kdu nepiecieamu nosacjumu.
- Kdu tad?
46 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Izgltbu un audzinanu. Ja vii bs labi audzinti un kuvui par krtgiem vriem, vii viegli
saskats visu vajadzgo, ar to, ko eit neesam minjui, - sievu izraudzanu, laulbas un brnu
radanu. Vii saprats, ka draugiem tam visam saska ar sakmvrdu (*Draugiem kopgs ir viss)
jbt kopgam.
- Tas btu oti pareizi.
- Un tiem, ja valsts no paa skuma ir labi iekrtota, t ar augs, griezdams k ritenis. Ja tiks
saglabta krietna audzinana un izgltba, radsies ar krietni audis, kas, di audzinti, ks labki par
agrko paaudzi gan citdi, gan ar brnu radan, tpat k tas notiek ar visu dzvo radbu.
- Laikam gan.
- si sakot, valsts vadtjiem stingri jraugs, lai, viiem paiem to nemanot, nesktos pagrimums,
bet visvairk jsargjas no jauninjumiem mzik, daiajs mksls un fiziskaj treni, kas nav
saskaojami ar valsts iekrtu.
Antkais mzikas teortiis Dmons saka un Sokrts ar Adeimantu tam piekrt, ka nopietni
grozjumi mzik vienmr ir saistti ar apvrsumu valsts iekrt. Sokrts atzst, ka mzika pieradina
pilsous pie likumu un pareizu parau ievroanas. Pieradinana jsk jau brnb, pareizi
organizjot brnu rotaas. Parau ievroanu nevar noteikt ar likumu, te loma audzinanai.
IV, V. Sokrts atsaks izdot likumu ar par tirdzniecbu, par nodokiem utt. Tdi likumi nav
vajadzgi, ja ievro visprjos principus. Ja tos neievros, bs vajadzgi oti daudzi likumi,
papildinjumi pie tiem un labojumi. audis, kuriem tie vajadzgi, ir ldzgi slimniekiem, kas izlaidgi
dzvo un vienmr mekl citas, labkas zles. Atradsies ar likumdevji, kas centsies diem pilsoiem
izdabt, un vii gs visprju atzinbu un godu. Likumdoan par dievu godinanu, tempiem un
upuriem jpaaujas uz Delfu dievu Apollonu. Sokrts atzstas, ka viam s lietas nav zinmas.
VI. - Pieemsim, Aristona dls, ka msu pilsta ir nodibinta, un tagad apskaties to labi, sadab
pietiekamu gaismekli, pieaicini savu brli un Polemarhu, un visus citus, varbt ms saskatsim, kur taj
ir taisnba, kur netaisnba un ar ko ts atiras, un kura no tm jiegst cilvkam, kas grib bt laimgs.
Varbt tas nav zinms ne dieviem, ne cilvkiem, bet varbt tomr zinms.
- Nieki, - teica Glaukons, - tu tau apsolji to noskaidrot, jo btu nekrietnba, ja tu nepaldztu
taisnbai, k vien vardams un cik vien tavos spkos.
- Labi, ka tu man to atgdini. T jdara, bet ar jums jpaldz.
- To ms ar darsim.
- Ceru di atrast atbildi. Esmu prliecints, ka msu valsts, ja t pareizi iekrtota, bs
nevainojama.
- T tam jbt.
- Skaidrs, ka t ir gudra, vriga, savaldga un taisnga.
- Protams.
- Ja kdu no m pabm ms taj atradsim, tad atlikum paliks neatrasts.
- Citdi tas nevar bt.
- Pieemsim, ka mums ir etras lietas, viena no tm mums jatrod. Ja ms to tlt atrodam, mums
ar to pietiek. Ja ms vispirms atrodam prjs trs, tad ldz ar to esam atradui ar mekljamo, jo t var
bt tikai atlikus.
- Pareizi.
- Vai tpat nav jmekl ar msu etras pabas, ts tau ar bija etras?
- Protams.
- Man iet, ka vispirms un vislabk saskatma gudrba, bet kaut kas eit iet dvains.
- Bet kas?
- Domju, ka valsts, par kuru runjam, tiem ir gudra, jo taj ir stenoti gudri lmumi. Vai ne?
- Protams.
- Bet ie gudrie lmumi ir kaut kda zinana, tas tau skaidrs. Gudrus lmumus tau var pieemt
tas, kas zina, nevis tas, kas nezina.
- Tas taisnba.
- Msu valst ttad ir daudz dadu zinanu.
47 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- K gan citdi!
- Bet vai namdaru zinanu d valsts btu jsauc par gudru, vai o zinanu d taj stenoti gudri
lmumi?
- Tpc jau gan nekd zi. Tad jau labk to btu saukt par namdaru valsti.
- Kaut gan valstij ir vlams, lai galdnieku gatavotas lietas btu pc iespjas labkas, tomr vai s
prasmes d ms valsti sauksim par gudru?
- Nekd zi.
- Bet varbt vara vai citu metlu izstrdjumu d?
- Nekas tamldzgs.
- Un nejau ar to augu d, ko dod zeme.
- Tad jau msu valsti drzk vartu saukt par zemniecisku valsti.
- T gan.
- Labi. Bet vai nav aj, nupat msu dibintaj valst pilsoiem ar zinanas, kas nav vrstas uz
atsevio, bet uz valsts kopbu, lai noteiktu, k vislabk krtojamas k iekjs lietas, t attiecbas ar
citm valstm?
- Protams, ka ir.
- Kdas ir s zinanas, un kam ts ir?
- T ir mcba par sargu uzdevumiem, un to zina tie valdtji, kurus ms tagad saucam par
nevainojamiem sargiem.
- o zinanu d k tu sauksi msu valsti?
- Par visgudro labo lmumu valsti.
- K tu dom, vai msu valst bs vairk kalju vai o nevainojamo sargu?
- Kalju daudz vairk.
- Bet vai tad vispr sargu nebs daudzreiz mazk nek visu citu, kuriem ir kda prasme un kuri pc
s prasmes dabjui savu vrdu?
- Tiem, daudzreiz mazk.
- Ttad visa valsts ir gudra, ja dibinta saska ar dabas prasbm un ja gudra ir vismazk ts daa
- valsts vadtji un amatpersonas. Pavisam maz, man iet, ir to pilsou, kas piemroti pc savas dabas
ts zintnes apganai, kuru viengo atirb no citm zintnm varam saukt par gudrbu.
- Tas ir pareizi teikts.
- T esam atradui - es pats nezinu, k - vienu no etrm pabm, atradui gan pau, gan vietu,
kur t valst atrodas.
- Man iet, - tas ir pietiekami noskaidrots.
VII. - Liekas, nav grti saprast, kas sti ir vriba un kur t valst atrodas. Ts d tau valsti sauc
par vrigu.
- K tas jsaprot?
- Katrs tau sauks valsti par vrigu vai nedrou, sprieot pc ts valsts daas, kas dodas c un
briesms par to.
- Kaut ko citu neviens neteiks.
- Citu pilsou drosme vai gvums tau nenoteic, kda aj zi ir valsts.
- N.
- Valsts ttad ir vriga kdas savas daas d, jo taj ir spki, kas vienmr un visur saglab
prliecbu, ka tikai tas, ko likumdevjs audzinan atzinis par bstamu, tds ar ir un nekas cits. Vai tu
to nesauksi par vribu?
- Es sti nesaprotu, ko tu saki. Atkrto vl.
- Es teicu, ka vriba ir aizsargans veids.
- Kas t par aizsarganos?
- T, kas saglab prliecbu par briesmm, no kurm jbaids un no kurm nav jbaids. o
prliecbu veido likums ar audzinanu. T saglabjas nelaim un bauds, iekres un bails.
Savu domu par vribu Sokrts paskaidro ar saldzinjumu. Krsotji vispirms pagatavo vlamo
krsu un to prbauda. Ari valsts vadtji izvlas un sagatavo kareivjus. Tiem vienmr noteikti jzina,
kas ir bstams un kas nav. prliecba jsaglab.
48 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Kdu citu reizi, ja tu gribsi, ms par vribu runsim plak, bet tagad t mums nav jiztirz,
mums japlko taisnba un taisngums. Domju, ka esam pietiekami runjui, lai noskaidrotu vajadzgo
par vribu.
- Tas ir taisnba.
VIII. - Vl ir atlikuas divas msu valsts pabas, kas tuvk japlko: savaldba un taisnba, kuras
d viss is iztirzjums notiek.
- Tiei t.
- K mums atrast taisnbu, lai mums vairs nebtu jnodarbojas ar savaldbu?
- Es to nezinu un ar negribtu noskaidrot, pirms nebsim aplkojui savaldbu. Ja tu gribtu bt tik
laipns, tad aplkosim vispirms savaldbu.
- Protams, ka gribu, atteikans btu rupjba.
- T ar darsim.
- J, tas jdara, un, k tagad redzams, paba vairk nek divas iepriekjs ldzins saskaai un
harmonijai.
- K tad sti?
- Savaldbai ir kaut kda krtba, t ir baudu un iekru savaldana. audis saka: "Prvart paam
sevi." Bet es nezinu, k tas var notikt. Ir ar citi tdi izteicieni, kas vartu vest ms uz pareiza cea. Vai
t nav?
- Tiei t.
- Bet vai nav smieklgi teikt: prvart paam sevi? Tas, kas ir stiprks par sevi, ir vjks par sevi
un, kas ir vjks par sevi, ir ar stiprks, jo visos ajos gadjumos ms runjam par vienu un to pau
personu.
- Noteikti.
- Man iet, runtjs ir gribjis teikt, ka cilvk pa un via dvsel ir kda laba un kda nelga
daa, un, kad pc savas dabas lab uzveic nelgo, tad mdz teikt, ka vi prvarjis pats sevi. T ir
uzslava. Bet, kad nepareizas audzinanas vai sliktas sabiedrbas d labo, bet mazko dau uzveic
nelg, tad tdu cilvku noniecina, saka, ka vi padevies savai vjbai, ka vi ir izlaidgs.
- iet, ka t.
- Tagad paskaties uz msu jauno valsti. Tu atradsi, ka tur notiek tas pats, kas pirmaj gadjum.
Tu teiksi pamatoti, ka t ir prvarjusi pati sevi. Ja labk daa valda pr nelgo, tad tda valsts jsauc
par saprtgu.
- Es skatos un redzu, ka tev taisnba.
- Tiem, tu atradsi neskaitmas visdadks iekres un baudas, un cieanas - visvairk brniem,
sievietm un mjkalpotjiem vai tiem, kurus mdz saukt par lielo vienkro auu baru.
- Pavisam pareizi.
- Bet vienkras un mrenas vlans, kuras noteic apdomba, saprts un pareizi ieskati, tu atradsi
tikai daiem, kuriem ir krietna daba un kas labi audzinti.
- Tas ir taisnba.
- Vai tu neredzsi ar sav pilst vienkro auu baru, kuru vada iekres, vai neredzsi tomr to
pakautu krietno pilsou saprtgai vadbai?
- Redzu.
IX. - Ja par kdu valsti jsaka, ka t ir stiprka par baudm un iekrm, stiprka pati par sevi, tad
tas jsaka ar par msu valsti.
- Noteikti t jsaka.
- Bet, ja ms emam visu to vr, vai tad t nav ar saprtga?
- oti saprtga.
- Bet, ja vispr kd valst valdtjiem un padotajiem btu vienda prliecba par to, kam jvalda,
tad tai vajadztu bt ar msu valst. Vai tu t nedom?
- Esmu pilngi un noteikti par to prliecints.
- Bet td gadjum kuriem pilsoiem btu is saprts -valdtjiem vai padotajiem?
- K vieniem, t otriem.
- Tagad redzi, ka ms pareizi pieldzinjm savaldbu harmonijai.* ("Savaldbas" viet latviski
dakrt btu jlieto ar vrds "samrgums")
- K tad?
49 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ar savaldbu ir citdi nek ar vribu un gudrbu, kuras mjo katra sav valsts da (**Piemt
kdai pilsou daai), bet dara visu valsti vrigu vai gudru, ar savaldbu t nav, ts darbba pilngi
ietver visu valsti (***Attiecas uz visiem pilsoiem), un ms dartu oti pareizi, ja vienprtbu
jautjum, kuriem jbt valdtjiem valst, sauktu par savaldbu.
- Pilngi piekrtu.
- Labi, trs pabas msu valst ir saskaittas, bet atlikus, kas valst iesaista tikumu, - ir tau
skaidrs, ka t ir taisnba.
- Skaidrs.
- Ttad, Glaukon, tagad mums k medniekiem jnostjas apkrt biezoknim un vrgi jraugs, lai
taisnba neizbgtu, nektu neredzama un nepazustu. eit tai jbt, tas ir skaidrs, ttad pacenties to
ieraudzt. Varbt tu ieraudzsi pirmais, tad pardsi ar man.
- Kaut tas t btu, bet drzk jau es vartu bt tavs pavadonis, kas saskats, ko viam rda. Tad es
tev glui labi noderu.
- Seko tad man, kop ar mani dievus piesaukdams.
- To es daru, bet tikai tad, ja tu vedsi.
- Tiem, vieta liekas necaurejama un tuma. Neko nevar saskatt un cauri varbt netiksim, bet
tomr jiet.
- Jiet gan, - un tad es, kaut ko ieraudzjis, izsaucos: - Ai, ai, Glaukon, tlt, tlt ms bsim uz
pdm, man iet, t mums vairs neizbgs!
- Laba zia.
- Cik mugas gan msu baas!
- Bet kpc?
- Jau sen, mais draugs, man iet, ka t jau no paa skuma pinas mums pa kjm, bet ms to
neredzam. Par mums tiem jsmejas, t dareiz ms mekljam to, kas mums jau rok. Ms uz to
nemaz neskatmies, raugmies pavisam uz citu pusi, it k t btu no mums slpuies.
- Nesaprotu, ko tu saki.
- Tas ir t. Man liekas, ka ms tiei par to visu laiku runjam un viens otru uzklausm, bet pai
nesaprotam, ka esam runjui tiei par to.
- Gar ievads tam, kas nepacietgi gaida.
X-XI, XII, XIII, XIV. Sarunas dalbnieki ir jau daudz runjui par taisngumu, un tagad viiem kst
skaidrs, ka ir taisngi, ja katrs nodarbojas ar savu darbu. Pats lielkais pilsoa noziegums ir jaukans
kdas citas krtas darb. T ir netaisnba, taisnguma pretstats. Kas ldz im sarun noskaidrots
attiecb uz valsti, tas tagad jiztirz attiecb uz atseviu pilsoni. Katra cilvka dvsel ir ts paas
pabas, kas valst. Ts tuvk japlko.
- Izslpua cilvka dvsele, ja vi, piemram, tiem ir izslpis, vlas tikai dzert, pc t vi
tiecas, to vi grib.
- Skaidrs.
-Ja via dvseli, kurai tik oti slpst, kaut kas attur, vai tad taj, kas viu k zvru dzen dzert, nav
vl kaut kas cits? Ms tau sakm, ka viens un tas pats faktors ar vienu un to pau savu dau vien un
taj pa laik nevar pretji darboties.
- Protams, ka ne.
- Domju ar, ka nav labi teikt par strlnieku, ka via rokas vien un tai pa laik gan velk loku uz
strlnieku, gan velk no t prom, btu jsaka - viena roka velk loku uz strlnieku, otra velk no t prom.
- Pilngi pareizi.
- Bet vai ms nevaram teikt, ka ir dai, kas izslpui negrib dzert?
- Daudz ir tdu, un tas notiek biei.
- Ko tu par tdiem vartu teikt? Vai viu dvsel nav, kas liek dzert, vai nav ar kas cits, kas to
liedz? Vai liedzjs nav cits nek pavltjs, vai vi to neuzveic?
- Man t liekas.
- Un vai liedzjs, ja tds rodas, nav prts, bet mudintji un skubintji - kaislbas un slimbas?
- iet, ka t.
50 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ms pilngi dibinti atzstam, ka tie ir divi un dadi principi. To, kas dom un sprie, ms
saucam par dvseles saprtu, to, kas ml, cie badu un slpes, kas pakauts maingm iekrm, to ms
saucam par dvseles neprtu un alkatbu, kas ir biedros ar negausbu un baudkri.
- Ts btu tri saprtgas domas.
- Lai t ar btu - noteiktas divas dadas dvseles daas.
- Bet k tad ir ar niknumu un dusmm? Vai t ir tre daa, un kurai no iepriekjm t ir
radniecga?
- Varbt otrajai, alkatgajai.
- Labi. Kdreiz man ststja, un es tam ticu, ka Leontijs, Aglaiona dls, iedams no Peirajas uz
Atnm, rpus pie Ziemeu mra ieraudzja bendes pamestus lus. Viam rads gan vlans tos
skatt, gan, pats uz sevi dusmodamies,
vi taisjs iet prom. Kdu laiku vi cnjs, seju aizkljis, ldz iekre beidzot uzveica. Plai iepletis
acis un pie liem pieskrjis, vi izsaucs: "Noldts, priecjieties, cik tk, par o skaisto skatu!"
- Ar es par to esmu dzirdjis.
- No noststa redzam, ka dusmas dareiz cns ar iekrm, ka ts ir dadas jtas.
- J, tas ir redzams.
XV - Bet biei ar citos gadjumos ms redzam, ka iekres piespie cilvku rkoties pretji savai
prliecbai, vi prmet to sev, vi dusmojas sev uz to, kas viu spie t dart. Vi notiek it k divu
pretju spku ca. Dusmas vi kst par saprta sabiedroto. Bet, ka dusmas iet kop ar iekrm un
saprts ir nolmis tm nepretoties, tdu gadjumu, domju, tu neesi novrojis ne sev, ne kd cit.
- Zvru pie Zeva, ka ne.
- Labi. Ja kds ir prliecints, ka vi rkojas netaisni, tad - jo cildenks vi ir, jo mazk vi spj
dusmoties, gan badu, gan aukstumu, gan visu citu tamldzgu ciezdams no t, kas pc via prliecbas
viam to sagd taisngi, un tas nozm, ka vi nemodsies pret o cilvku dusmas.
- Tas taisnba.
- Labi. Bet, ja kds dom, ka pret viu rkojas netaisni, vai tad vi neiedegsies dusms, vai vi
necnsies pret to, gan badu, gan aukstumu, gan visu citu tamldzgu ciezdams, ldz uzvars, bet nekad
neatteiksies no savas taisnbas, pirms nebs to pancis vai miris vai ar via paa saprts nebs licis
viam rimties k sunim gana balss?
- Tas ir oti labs saldzinjums, un msu valst ms esam likui valdtjiem palgus k suus, jo
valdtji ir valsts gani.
- Tu labi saproti, ko es gribu teikt, bet padom ar par du lietu.
- Par kdu tad?
- Par to, ka par niknumu mums tagad ir cits priekstats nek agrk, tad ms domjm, ka tas ir
radniecgs alkatbai, tagad ms sakm, ka tur ir liela starpba, drzk jau c, kas notiek dvsel, tas
nostjas saprta pus.
- Katr zi.
- Bet vai tas atiras no saprta vai ir tikai saprta veids? Bet tad jau dvselei nebs trs, bet tikai
divas daas - saprtg un alkatg. Un, k valsti satur kop trs ts krtas -saimniecbas prvaldtju
(*Kuri darbojas ar materilm vrtbm), sargu un lmju -, vai tpat ar dvselei nav tre - nikn daa,
kas pc savas dabas ir saprtgs palgs, ja nav nepareizas audzinanas samaitta?
- Nepiecieama ar tre daa.
- T patiem btu nepiecieama, ja izrdtos, ka t atiras no saprtgs tpat, k t atiras - k
ms jau redzjm - no alkatgs.
- To nav grti pardt. Paskaties uz brniem, un tu redzsi, ka jau no dzimanas vii ir niknuma
pilni, bet dai, man iet, nekad neiegst saprtu un lielk daa tikai vlu.
- Zvru pie Zeva, tas labi teikts. Ar novrojot dzvniekus, var redzt, ka tev taisnba. Turklt ms
jau citjm Homru, tas saka:
"Sita vi [Odisejs sev pa krtm un sirdij uzkliedza..." (**Homrs, "Odiseja", XX dziedjums, 17.
rinda) eit ms redzam, ka Homra vrsm saprtg dvseles daa, kas saskata starpbu starp labo un
auno, nikni vras pret sirdi, kas nesaprtgi dusmojas.
- Pavisam pareizi.
XVI. - iem deiem ms ar grtbm esam prpeldjui un nonkui pie saprtgas vienoans, ka
katr dvsel ir ts paas trs daas, kas ir valst.
51 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- T tas ir.
- Tad vl nepiecieams ir ar sekojoais: k un ar ko gudra ir valsts, tpat un ar to pau gudrs ir
atsevis pilsonis.
- Protams.
- Un kd veid un ar ko ir vrigs atsevis pilsonis, td pa veid un ar to pau vriga ir
valsts, un tas attiecas ar uz citiem tikumiem.
- T tam jbt.
- Un es, Glaukon, domju, ka btu taisngi, ja ms teiktu, ka atsevis pilsonis ir td pa veid
taisngs, kd taisnga ir valsts.
- Ar tas ir pilngi nepiecieams.
- Neaizmirssim ar, ka valsts ir taisnga, ja katra no ts trim krtm dara savu darbu.
- Man iet, to ms neesam aizmirsui.
- Mums jatceras, ka katrs no mums bs taisngs un dars savu darbu, ja katra dvseles daa dars
savu darbu.
- Tas labi jatceras.
- Saprtgai daai ttad jvalda, jo t ir gudra un tai jrpjas par visu dvseli, bet niknumam jbt
pakautam, tam jbt saprta sabiedrotam.
- Protams.
- Tad, k ms jau teicm, fiziska trenia un mzikas apvienoana rads dvseles dau saskau, kas
saprtu attsts, barodama ar krietnm runm un mcbm, bet niknumu padars maigku, ar harmoniju
un ritmu to nomierins.
- Tiei t.
- Abas s dvseles daas, t audzintas un labi sapratuas savu uzdevumu, valds pr alkatbu, kura
ir katras dvseles lielk daa un kurai nekad nav diezgan mantas. T juzmana, lai, piestinjusi sevi
ar t sauktajm fiziskajm baudm, t nektu prk stipra un liela, lai t dartu savu darbu, bet
nemintu uzkundzties un valdt pr prjm dam, kas pc savas btbas tai nenkas, un t
neapgrieztu ar kjm uz augu visu dzvi.
- Tev tiem taisnba.
- Bet vai tad (*Kad katra dvseles daa dartu, kas tai pienkas) ar abas prjs daas vislabk
neatraidtu rjos ienaidniekus (**Platons dvseli pieldzina valstij; tpat k valsti apdraud rjie
ienaidnieki, t dvseli - iekres un baudas), sargdamas gan miesu, gan dvseli? Viena dotu labus
padomus, otra cntos, abas paklaustu vadbai, abas drosirdgi izpildtu pieemtos lmumus.
- T tiem btu labi.
- Un par vrigu, es domju, ms sauksim ikvienu, kur bds un priekos ievros saprta
nordjumus, kas ir bstams un kas tds nav.
- Tas ir pareizi.
- Bet par gudru ms kdu sauksim tad, ja vi valds un dos nordjumus t niecg daa, kur ir
zinana par to, kas dergs katram atsevii un kas dergs kopum visai valstij, vism trim krtm.
- Tas tiem t.
- Labi. Bet vai par savaldbu nerunsim tad, ja starp msu trim krtm bs draudzba un saskaa, ja
valdtji un pakautie bs vienisprtis, ka jvalda ir saprtam un pret to nav jsaceas?
- Savaldba ttad nav nekas cits k saskaa valst un pilsoos.
- Bet taisngs - ms jau biei par to esam runjui - bs taisngs tiei tpc un tiei td veid.
- Katr zi.
- Bet vai eit nav radusies neskaidrba? Vai taisngs neliekas tagad valst kaut kas cits, nek ms
par to vienojmies?
- Es t nedomju.
- Ja mums radsies aubas, ms gsim pilngu drobu, iedomdamies piemrus no ikdienas dzves.
- Kdus tad?
- Piemram, du. Ja mums btu jvienojas attiecb uz msu pilstu un kdu pc savas dabas un
audzinanas tai radniecgu pilsoni d gadjum: ja im pilsonim btu nodots glaban zelts un
sudrabs, vai tu dom, ka vi to paturs sev? Vai tu nebtu prliecints, ka kur katrs cits to vartu
drzk izdart nek ds cilvks?
52 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Visi t domtu.
- Un ko tu dom par svtncu aplaupanu, par zdzbu un nodevbu - vai nu t btu savu draugu,
vai savas valsts nodevba - vai vi nav tlu no visa t?
- Tlu.
- Labi. Vi tau nebs ar zvresta lauzjs un ievros savas vienoans.
- Protams.
- Bet laulbas prkpana, nerpans par veckiem, dievu negodana - kuram katram citam to
drzk vartu piedvt, tikai ne viam.
- Drzk kuram katram citam.
- Un vai tas nav tpc, ka katra via dvseles daa dara savu darbu gan valddama, gan
pakaudamas?
- Tikai tpc, cita cloa nav.
- Un kdu citu taisngumu tu vl mekl, ja ne o spku, kas veido dus vrus un das valstis?
- Zvru pie Zeva, citu vairs ne.
XVII. - Msu sapnis ttad ir pilngi piepildjies, un ms esam padarjui par stenbu to, ko, skdami
dibint msu pilstu, nojautm. Kda dievba ms, iet, ir pievedusi pie taisnguma pamata un
parauga.
- T tas ir.
- Tas bija, Glaukon, it k dergs taisnguma attls, ja ms apgalvojm, ka tam, kas pc savas dabas
ir kurpnieks, jstrd kurpnieka darbs un nekas cits, bet tam, kas ir namdaris, jstrd namdara darbs
un t tlk.
- iet, ka t.
- Tas stenb, iet, ar ir taisngums, tomr nevis dartja rj darbb, bet via staj btb.
Taisngums neauj nevienai via dvseles daai dart to, kas tai nepienkas, neauj tai jaukties citu dau
darbos. [..]
XVII, XVIII, XIX. Taisngs cilvks saskao savas dvseles trs daas. To vi pank ar savu gudrbu.
Tagad saruna pievras netaisnbai, kurai raksturga dvseles trs dau nesaskaa, kdas daas
iejaukans citas darbb. Sokrts konstat, ka visum ir pankta vienprtba, kds ir taisngs cilvks
un kda ir taisnga valsts. Atzm ar, ka tikums ir veselba, skaistums un dvseles labkljba, un ar to,
ka, cik ir dadu valsts iekrtu, tikpat daudz ir dadu dvseles veidu. Ir piecas dadas valsts iekrtas
un pieci dadi dvseles veidi. Viena no m piecm valsts iekrtm ir t, kuras konstitcija tiek
iztirzta aj dialog. To vartu nosaukt gan par nivalsti - ja valdtjs ir viens, gan par
aristokrtiju - ja tdu ir vairk, bet btb, pc Sokrta domm, t ir viena valsts iekrta, kuras pamat
ir noteikto likumu ievroana.
53 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------PIEKT GRMATA
I. - Par labu es ttad atzstu du valsti un valsts iekrtu un dus cilvkus, bet, ja valsts iekrta ir
laba, tad visas prjs ir nedergas. Ts pieskaitmas pie viena no etriem nedergajiem veidiem gan
attiecb uz valsts prvaldi, gan uz atseviu pilsou raksturu izveidoanu.
- Bet kdi tad ir ie etri nedergie veidi? - vi jautja, un es palaik gatavojos tos mint td
krtb, kd tie man liks cits citu nomainm, kad Polemarhs - vi sdja netlu no Adeimanta -,
izstiepis roku, satvra pie pleca via apmetni, pievilka Adeimantu pie sevis un, noliecies uz prieku,
kaut ko teica. Noteikti ms dzirdjm tikai:
- Vai atstsim viu mier vai kaut ko uzsksim?
- Nekd zi, - teica Adeimants tagad jau skai.
- Ko tad js abi, - es jautju, - negribat atstt mier?
- Tevi, - vi teica.
- Bet kpc tiei mani?
- Mums liekas, ka tu baidies un apzinti izlaid lielu dau, lai t nebtu jiztirz. Vai tu dom, ka tik
viegli tiksi va ar dam sm piezmm, it k par sievm un brniem visiem btu skaidrs, ka tie ir
kopji?
- Vai t nav, Adeimant?
- J, bet ar im, tpat k citiem apgalvojumiem, vajadzgs paskaidrojums, kda veida ir kopba,
to vartu tau bt daudz, tev jpasaka, kdu tu dom. Tik ilgi ms gaidjm, ko tu teiksi par brnu
radanu, par viu audzinanu, vispr par o sievu un brnu kopbu. Ms domjam, ka im apstklim,
vai nu tas ir, vai nav pareizi nokrtots, ir oti liela nozme un izirga ietekme vis valsts iekrt, bet tu
pirms jautjuma izsmeoas aplkoanas sc runt
108
par kdu citu valsts iekrtu. Tpc ms nolmm, k tu jau to dzirdji, neaut tev turpint, pirms tu
neesi o lietu tikpat pamatgi iztirzjis k visu iepriekjo.
- Un mani, - teica Glaukons, - pieemiet par ldzdalbnieku aj paskum.
- Tu, Sokrat, noteikti vari bt prliecints, ka aj zi ms visi esam vienisprtis, - piebilda
Trasimahs.
II. - Ko js dart, t sazvrdamies pret mani? Kdu runu spietu par valsts iekrtu js atkal, iet,
gribat ievadt no paa skuma, bet es t priecjos, ka esmu par to jau beidzis. Man oti patiktu, ja to
visu atsttu t, k bija teikts. Es jau to paredzju un tpc, lai nesagdtu grtbas, izlaidu.
- K tad, - teica Trasimahs, - vai tu dom, ka ms esam urp atnkui splties, nevis nopietni
diskutt?
- J, - es teicu, - bet ar mru.
- Lai klaustos das sarunas, Sokrat, saprtgam cilvkam mrs ir visa dzve, - teica Glaukons. Bet nerunsim par mums paiem. Tev tagad jizklsta, ko tu dom par msu jautjumiem, - nav ko
atrunties ar nogurumu - kda tad sti bs sargiem sievu un brnu kopba, kda bs glui jauno
mcana ldz stas audzinanas skumam - tas, iet, ir pats grtkais laiks. Mini paststt, k
jnotiek ai mcanai.
- Nav viegli, - es tad teicu, - to izklstt, mans draugs. eit neticam ir vl vairk nek vis agrk
teiktaj. Ja ms teiksim, ka tas ir iespjams, mums netics, ja teiksim, ka tas btu pats labkais, ja to
stenotu, atkal netics, un tpc es kavjos skt, lai manu runu, mais draugs, nenoturtu par jauku
sapni.
- Nav ko kavties, tavi klaustji nebs nejgas, vii tev uzticsies, bs labvlgi.
III. Sokrta tlk domugaita ir da: tpat k ganmpulku apsarg gan sui, gan kuces, tpat
ar vriei un sievietes var veikt vienus un tos paus uzdevumus. No t izriet, ka ar audzinanai jbt
viendai. Te stvoklis sarejas: t k vrieu audzinan ietilpst atltiskais treni un jauniei
trenjas kaili, tad tdas paas prasbas btu piemrojamas ar sievietm. Tas ir pretrun ar param
un vienam otram vartu likties smieklgi, lai gan smieklga, atzst Sokrts, te nek nav. Lai pamatotu
savu domu par viendu audzinanu un viendiem pienkumiem valst vrieiem un sievietm, Sokrts
izvirza jautjumu: vai vrietis un sieviete pc savas dabas ir viendi vai ne? Uz o jautjumu atbildt ir
54 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------svargi, jo vairk tpc, ka viens no jaundibinms valsts pamatprincipiem ir - katram jdara tas
darbs, kam vi pc savas dabas ir piemrots.
IV Sokrts tad aizrda, ka daudzi neprot loiski atspkot pretjus uzskatus, vii nedisput, bet tikai
strdas un apgalvo pretjo. Ja sievietm un vrieiem ir dadas dabas, tad viiem nevar dot viendu
darbu, saka Sokrta pretinieki, bet nav noskaidrots, k tad sti izpauas dadba; tai jbt btiskai.
V - Ja vrieu vai sievieu dzimums ttad, iet, ir dadi attiecb uz kdu prasmi vai darbu, tad
ms sakm, ka tas attiecgi vienam vai otram no tiem ar jpieir, turpretim, ja atirba ir tikai t, ka
sievietes dzemd, bet vriei apaugo, tad ms teiksim, ka tas nemaz vairk nepierda sievietes atirbu
no vriea, un ms bsim prliecinti, ka sargiem un viu sievm jdara tas pats darbs.
- Tas ir pareizi.
- Tpc ms tagad uzaicinm tos, kas mums nepiekrt, paskaidrot, kd no tm prasmm un
darbiem, kas attiecas uz valsts iekrtu, sievieu un vrieu daba ir tik dada.
- Tas ir pareizi.
- Iespjams, ka ari kds cits teiks to pau, ko tu nupat vl teici, ka nav viegli tlt to pietiekami
izskaidrot, bet, ja padoms, tad nebs grti.
- Varbt, ka teiks ar.
- Ldzu, esi tik laipns, - ms teiksim tam, kas mums nepiekrt, nc mums ldz, varbt ms
pierdsim, ka nav nekdu pau sievieu darbu valsts iekrtoan.
- Labprt.
- Ms viam tad teiksim - tu tau apgalvoji, ka das ir kaut kam piemrots, das tds nav, das
viegli kaut ko iemcs, das grti, das pc sas mcbas ir oti attapgs nozar, kur mcjies, cits pc
ilgas mcans un praktikas nevar atcerties, ko mcjies, daa fizisks spjas sekm via gara
attstbu, citam tas ir otrdi. Vai s vai vl kdas citas pazmes noteic kda piemrotbu noteiktam
darbam?
- Neviens neko citu nepateiktu.
- Bet vai tu zini kdu no cilvku darbiem, kur vriei attiecb uz mintajm pabm nebtu
prki par sievietm? Vai skt mums garu ststu par to, k sievietes au, cep un vra? ai zi sievietes
ir prliecintas, ka vias kaut ko spj, un visvairk par vim smejas, ja vias tad tiek uzveiktas.
- Tev taisnba, ka, si sakot, viss liets viens dzimums ir daudz prks par otru, kaut gan daudzas
sievietes tiem ir prkas par daudziem vrieiem daudzs liets, bet visum ir t, k tu saki.
- Ttad, mans draugs, pilstu iekrtojot, nav neviena darba, kas btu veicams sievietei, tpc ka
via ir sieviete, vai vrietim, tpc ka vi ir vrietis, bet dadas dabas ir izkaistas abos dzimumos, un
sievietes pc savas dabas var piedalties visos darbos, visos ar vrietis, bet visum sievietes ir vjkas
par vrieiem.
- Noteikti.
- Bet vai tpc ms visu uzdosim vrieiem, neko sievietm?
- K tad t?
- Ms teiksim, ka daa sieviete var bt rste, cita ne, daai ir spjas mzik un daiajs mksls,
citai pc savas dabas to nav.
- Protams.
- Daai patk fiziskais treni un karalietas, bet cita nemaz nav kareivga un fizisk pieple nav ts
dab.
- Domju gan.
- Tlk - daai patk filozofija, cita to neieredz, daa ir strauja un eneriska, cita - gva.
- Ir ar t.
- Ir ttad sarga pienkumiem piemrotas sievietes, visas tam neder. Bet vai ms ari no vrieiem par
sargiem neizvljmies tos, kas pc dabas tam der?
- Protams, ka tdus.
- Ttad k vrieiem, t sievietm var bt valsts sargu pienkumiem atbilstoa daba, tikai vieni ir
vjki, otri -stiprki.
- iet, ka t.
55 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------VI. - das sievietes tad jizvlas tdiem paiem vrieiem, lai vii dzvotu kop un kop valsti
sargtu, jo vias ir tam piemrotas un pc dabas sargiem radniecgas.
- Protams.
- Bet vai tiem, kam vienda daba, nav dodami ar viendi darbi?
- Viendi.
- T ms esam gjui pa apli un nonkui tur, kur skm, esam vienojuies, ka nav pret dabu aut
sargu sievm nodarboties ar mziku, daiajm mkslm un fiziski trenties.
- Pilngi pareizi.
- Msu likums ttad neprasa neiespjamo, tas ir saska ar dabu, tas nav tikai sapnis, tad jau drzk
pretdabisks ir tas, kas tagad notiek.
- iet, ka t.
- Mums vajadzja ttad prbaudt, vai msu ierosinjums ir iespjams un vai tas ir pats labkais.
- T tas bija.
- Vai ms nevienojmies, ka tas ir iespjams?
- Vienojmies.
- Tagad jvienojas, vai tas ir pats labkais.
- Protams.
- Lai sieviete ktu par sargu, vajadzga audzinana, bet vai tai jbt citdai vrieiem, citdai
sievietm, sevii ievrojot, ka daba abos gadjumos ir vienda?
- Dadai tai nav jbt.
- Ko tu dom par sekojoo?
- Par ko tad?
- Vai tu pats neesi prliecinjies, ka viens cilvks ir krietnks, otrs mazk krietns, bet varbt tu
dom, ka visi ir viendi?
- Nekd zi.
- Bet vai, pc tavm domm, taj pilst, kuru ms dibinm, vri, kurus ms gatavojam par sargiem
un kuri dabs jau raksturoto audzinanu, nebs krietnki par kurpniekiem, kurus audzina viu amats?
- Smieklgi t jautt.
- Labi. Bet vai no prjiem pilsoiem vii nebs pai labkie?
- Noteikti pai labkie.
- Bet sievietes, vai ts nebs paas labks no sievietm?
- Ari ts bs daudz labkas.
- Bet vai valst var bt kaut kas vl labks par krietniem vriem un krietnm sievm?
- Nekas.
- K ms jau teicm, to veiks mzika un fiziskais treni.
- Noteikti.
- Ms devm ttad valstij ne tikai izpildmu, bet ar pau labko likumu.
- Lai sargu sievas tagad met nost savas drnas, lai himatija viet trpjas tikum, ar vrieiem kopgi
tm tagad jiet kar, kopgi jpilda valsts aizsardzbas dienests, nekas cits vim nav jdara, tomr, t
k sievietes ir vjkas, vim jdod vieglki uzdevumi nek vrieiem. Bet vrietis, kas smejas par
kailm sievietm, kuras vingrins cildena uzdevuma pildanai, ar saviem smiekliem plc nenobrieduus gudrbas augus, pats, iet, nesaprazdams, par ko vi smejas un ko dara. Patiess un jauks arvien
ir bijis un vl tagad ir izteiciens, ka dergais ir skaists, kaitgais - neglts.
- Pilngi pareizi.
VII. - Ms varam teikt, ka, apsprieot likumu par sievietm, mums it k izdevies izbgt no kda
bstama via, tas nav ms pilngi apracis. Kaut gan ms ierosinjm, ka sargiem un sardzm ir kopgi
jveic visi darbi, mums izdevs pierdt, ka tie ir izpildmi un dergi.
- Tas tiem nebija nekds mazais vilnis, no kura tu izbgi.
- Nekas liels, tu teiksi, kad redzsi nkamo.
- Turpini, lai es redzu.
- Pc likuma bs vl kds un, es domju, vl dai pirms t.
- Kds tad?
- s sievas bs kopgas sievas visiem iem vriem. Neviena nebs sieva kdam atsevii. Ar brni
visiem bs kopgi, un tvs nezins, kur ir via brns, un brns, - kur ir via tvs.
56 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- is likums izraiss daudz vairk aubu par t iespjambu un dergumu.
Sievu un brnu kopba, pc Sokrta domm, nepiecieama galvenokrt tpc, lai dzimtu
viskrietnkie pcncji. Pilsous valst Sokrts pieldzina ganmpulkam, kura saimnieks rpjas par
labas sugas dzvnieku vairoanu. Krietnkajiem vrieiem jizvlas krietnks sievietes, to brni
jaudzina, bet nedergo vecku brni nav jaudzina. Kopgas sievas un kopgi brni neizsldz laulbas
k svingu ritulu, bet kopg dzvoana (kopgie nami, malttes, trenii, brnu audzinana u.tml.)
neaus noteikt brnu piederbu noteiktiem veckiem. Laulbu organizana un jautjums par to, kurus
pcncjus atstt, kurus ne, ir noteiktu amatpersonu kompetenc, prjiem par iem jautjumiem nekas
nav jzina. T k jaunpiedzimuie, kurus nolemts audzint, visi atradsies vien kopg mtn, tad
nebs tik grti pankt, lai neviena mte nepaztu savu brnu.
Pilsou kopbas apzia, kad visi jtas k savstarpji radinieki, visi priecjas par vienu un to pau
un bdjas par vienu un to pau, ir vislabkais prieknoteikums, lai valsts btu vienota. Nav lielka
aunuma par to, kas valsti sae un vienas viet rada vairkas.
XII. - Ms atzinm pilsou kopbas izjtu par msu valsts vrtgko ieguvumu, pieldzindami labi
iekrtotu valsti ermenim, kura daas ar veselo ir saisttas gan sps, gan priekos. vrtgk msu
valsts ieguvuma pamats: ts aizstvju sievu un brnu kopba.
- oti labi.
- Tas labi saskan ar msu agrko vienoanos: ms teicm, ka viiem nevar bt ne mjas, ne zemes,
ne cita personga pauma. Ldz ar visu prjo uzturu vii saem algu par savu sarga dienestu, ko ar
kopgi tr, ja vii grib bt sti sargi.
- Tas pareizi.
- Bet vai tad k agrk, t ar tagad teiktais vl vairk vius neizveidos par stiem sargiem, kas
nesaraus valsti gabalos? Vii teiks vienprtgi: "Tas ir mans," (*Ne piederbas, bet attieksmes nozm) nevis katrs apgalvos kaut ko citu, nevilks katrs uz savu namu to, ko tam izdevies iegt atsevii no
citiem, jo t rodas katram savi pai prieki un savas paas spes. Visiem ir viena un t pati prliecba,
visi vii tiecas pc viena un t paa, visiem, cik vien tas iespjams, ir tdas paas bdas, tdi pai
prieki.
- Tiei t.
- Bet k tlk? Vai nepazuds starp viiem visas sdzbas un loans, jo neko vii nebs ieguvui
atsevii, izemot savu miesu, viss prjais tau ir kopgs? K gan viiem vartu rasties strdi un
nesaskaas-, kas rodas pauma, brnu un radu d?
- Katr zi du nesaskau nebs. [..]
XV [..] - Tagad tlk. K msu kareivji iztursies pret ienaidniekiem?
- K to saprast?
- Vispirms par paverdzinanu. Vai ir taisngi, ka helli paverdzina hellu valstis, vai drzk tas
nemaz nav pieaujams, ja vien to vartu aizliegt, un helli btu pieradinmi saudzt savu tautu, lai t
nevartu nonkt barbaru verdzb?
- dai saudzbai ir milzga nozme.
- Ttad ari msu pilsoiem nevartu bt helli vergi, un tas pats jieteic ari citiem helliem.
- Pilngi piekrtu. T vii vrssies vairk pret barbariem un atsts savjos mier.
- Labi. Bet vai nav labi uzvaras gadjum paemt tikai krituo ierous un visu prjo atstt? T
gvuiem nebtu iegansta nedoties c un lkties ap krituajiem, atrunjoties, ka darms kas
vajadzgs. Vai daudzas armijas das laupanas d nav sagrautas?
- Loti daudzas.
- iet, ka aplaupt lus ir zemiska mantkrba un necila, sieviga saprta pazme ir domt, ka
kritu lis ir ienaidnieks, kad stais ienaidnieks (*Kareivja dvsele) aizlidojis un palicis tikai tas, kas
bija ierocis c. Vai tu dom, ka ir kda starpba starp tiem, kas di rkojas, un suiem, kas nikni
uzbrk akmeiem, ar kuriem viiem svie, bet sviedjus neaiztiek?
- Nekdas starpbas.
- Vai var ttad ataut aplaupt krituos un neaut aiznest lus?
- Nekd zi, zvru pie Zeva.
57 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------XVI. - Nenessim uz tempiem ierous k veltes, sevii hellu ierous, ja mums rp labas
attiecbas ar citiem helliem, it pai sargsimies apgnt templi ar ieroiem, kas atemti msu pau
tautieiem, ja tikai dievs nebs teicis kaut ko citu.
- oti pareizi.
- Bet k tad bs ar hellu zemes postanu un ku dedzinanu? K msu kareivji ai zi
iztursies pret ienaidniekiem?
- Es labprt dzirdtu, kdas ir tavas domas.
- Man iet, ka vii neko tdu nedars, bet paems tikai gada rau. Ja tu vlies, pateiku tev ar kpc.
- oti labprt.
Turpmkaj sarunas gait Sokrts atzm, ka ir divi kara veidi: viens - starp helliem un
barbariem, otrs - kar starp hellu valstm vai ar kdas vienas hellu valsts pilsou starp.(* o
pdjo Platons sauc par "stasis", etimoloiski "sacelans")
Kar starp helliem ir Helldas slimbas pazme, jo helli pc savas dabas ir savstarpji
draudzgi un visa Hellda viiem jatzst par savu dzimteni. Postt Helldu nozm postt savu barotju
un uzturtju. Sargiem stingri jievro likums - nepostt Helldas zemi, nededzint hellu kas.
XVII. - Bet man, Sokrat, liekas - ja vien tev autu runt, tu nekad neatcertos, ka kdu brdi
atpaka, pirms s novirzans, tu atliki iztirzt jautjumu, vai msu valsts vispr vartu rasties un k
tas notiktu. Katr zi da valsts iekrta btu laba valstij, kur tas btu stenots. Es teiku ar to, ko tu
neesi minjis. Msu pilsoi drosmgi cnsies ar ienaidniekiem, un nevienam pat prt nenks atstt
prjos, jo vii cits citu pazst un cits citu sauc par brli, tvu un dlu. Un, ja ar viiem kop cnsies ar
sievietes - vai nu pa ierind, vai nostdtas aiz ts, lai ierinda liktos draudgka un lai vajadzbas
gadjum vias vartu ar paldzt, - esmu prliecints, ka tad msu ierinda bs neuzvarama. Es labi
saskatu ar tos labumus, kdi pilsoiem bs mjas dzv, un vl daudzus, daudzus citus, ja valsts bs
nodibinta. Nerunsim tpc vairs par to, bet minsim mums paiem noskaidrot, vai da valsts ir
iespjama un k t ir iespjama. Prjo pagaidm atliksim.
- Tu devies it k pk triecien pret manu runu un nejuti nekdu ldzcietbu pret manu grto
stvokli. Varbt tu pat nezinji, ka es ar plm izbgu no diviem viiem, un tagad tu gz man virs
lielko un bstamko no visiem trim (*Treais vilnis, pc grieu domm, ir pats bstamkais. Ms par
tdu atzstam devto). Ja tu o vilni redztu un dzirdtu, tu btu pret mani daudz saudzgks.
Saprazdams, ka mana vilcinans ir glui dabiska, atturoties izteikt tik neparastu domu, baidjos pat
skt iztirzanu.
- Jo vairk tu di runsi, jo mazk ms gribsim tevi atbrvot no iztirzanas, k da valsts ir
iespjama. Tpc nevilcinies un run.
- Vispirms ttad jatgdina, ka ms centmies noskaidrot, kas ir taisnba un kas netaisnba, un t
ms ldz ejienei noncm.
- Tas bija vajadzgs, bet k tlk?
- Nezinu. Bet, ja ms atradsim, kas ir taisnba, varbt ar atzsim, ka taisngs cilvks nevar no ts
daudz atirties un viam visd zi jbt tdam, kda ir taisnba, bet varbt tomr ms
apmierinsimies, ka vi bs pc iespjas tai tuvks un par citiem taisngks.
- J, ar to ms bsim mier.
- Ms centmies noskaidrot, kas ir taisngums un kas ir sti taisngs cilvks, ja tds btu, un kds
vi tad sti btu laim un nelaim, to pau ar par netaisnbu un netaisngko cilvku, lai, uz tiem
raugoties k uz paraugiem, ms vartu saldzint ar mums paiem un atzt, ka tam no mums, kas viiem
ir oti ldzgs, ir viiem ar oti ldzgs liktenis. Bet to ms darjm nejau tpc, lai pierdtu, ka tas ir
iespjams.
- Tas ir pareizi.
- Tu tau nedom, ka tas btu vjks gleznotjs, kas, uzgleznojis paraugu, kdam vajadztu bt oti
skaistam cilvkam, un visu pietiekami glezn izteicis, tomr nevartu pierdt, ka tds cilvks stenb
vartu bt.
- Zvru pie Zeva, es to neteiktu.
- Labi. Bet vai ar ms ar vrdiem neveidojm labas valsts paraugu?
58 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tiei t.
- Bet vai tu dom, ka msu iztirzjums bs vjks, ja nevarsim pierdt, ka ir iespjama tda
valsts, k ms teicm?
- Nepavisam ne.
- Pieemsim ttad, ka tas ir pareizi. Bet, ja tevis d jplas ar pierdt, k sti un kd sakarb tas
visvieglk izdarms, tad tev savukrt jatzst, ka tu piekriti sekojoam.
- Kam tad?
- Vai ir iespjams pilnb realizt to, kas ir izteikts vrdos? Vai tu piekriti tam, ka realizjums jau
pc savas dabas vjk saists ar stenbu nek vrdi, kaut ar das t nedom?
- Piekrtu.
- Tpc neuzstj, lai es pierdtu, ka ar stenb visam jnotiek pilngi t, k ms spriedm. Ja ms
vartu atrast, k iekrtot valsti, lai t pc iespjas tuvk atbilstu msu tlojumam, tad tev jatzst, ka
ms esam pierdjui, ka t ir iespjama, ko tu ar no mums prasi. Vai tu nebsi ar to mier? Man
nebtu iebildumu.
- Man ar ne.
XVIII. - Bet pc tam, man iet, ms minsim atrast un pardt, kas palaik msu valst nav lab
krtb, kas trauc to nodibint un kda glui niecga prmaia btu vajadzga, lai valsts iegtu msu
domto veidu. Labi btu, ja iztiktu tikai ar vienu prmaiu, ja ar to nepietiktu, tad kdas divas, ja vl
nepietiktu, tad ar vismazko iespjamo skaitu.
- Pilngi piekrtu.
- Ir viena kda izmaia, un es domju, ja t notiktu, es vartu pardt, ka viss ir kuvis citds, t,
protams, nav ne maza, ne viegla, bet tomr iespjama.
- Kda t btu?
- Tagad esmu noncis pie t, ko saucu par pau lielko vilni. Es tomr teiku, kaut ar pr mani
gztos izsmieklu un nievu brzma. Tad nu klausies, ko es gribu teikt.
- Lai notiek.
- Ja filozofi nebs valdnieki un ja tie, kurus tagad sauc par niiem un valdniekiem, neks par
stiem un krietniem filozofiem, ja nesaplds kop valsts vara un filozofija un ja netiks ar likumu no
valsts dzves izslgti tie autii, kas tagad atsevii uz savu roku cenas kt par valstsvriem vai
filozofiem, tad, mais Glaukon, nelaimju ne tikai msu valstm bs daudz, bet, man iet, ari visam
cilvku dzimumam, un msu valsts, kuru ms veidojm doms, nekad neks par stenbu un nekad
neredzs saules gaismu. Redzi, tpc es ar tik ilgi vilcinjos runt, es sapratu, ka manis teiktais bs as
pretrun ar vispr atzto, un tpc spgi bija redzt, ka citdi nevar bt laimgs ne atsevis pilsonis, ne
visa valsts.
- Ai, Sokrat, kdus vrdus, kdu mcbu tu nometi mums. Tagad sagaidi, ka daudzi, oti daudzi un
krietni audis, nometui himatijus, pilngi kaili (*K dru cntju sacensbs. eit, protams, himatiju
nomeana ir tikai tlains izteiksmes veids) tvers visu, kas gadsies pie rokas, un spargi jo spargi bruks
tev virs, lai bargi tevi prmctu. Ja tu vius neattursi ar vrdiem vai neizbgsi, vii par tevi irgsies
un sods.
- Un vai tad tu nebsi vaings?
- Nudien, labi bu darjis. Bet es tevi neatstu, aizstvu, k vien vardams. Bu tev labvlgs.
(**Sarunas laik neapstrdu tavas domas) Centos vius vest pie prta un varbt ar labk par kuru
katru citu tev atbildu (***Atbildu t, ka tev bs viegli pierdt savu domu pareizbu). Bet, ja tev
bs tds palgs, tad pamini neticgajiem pierdt, ka t tas ir, k tu saki.
- Jmina ir, jo tu man bsi stiprs sabiedrotais. Ja ms gribam izbgt no niknajiem uzbrucjiem,
tad, man iet, ir nepiecieams noteikt, kas sti ir ie filozofi, par kuriem iedroinmies teikt, ka viiem
jvalda. Ja tas ktu skaidrs, tad vartu aizstvties, aizrdot, ka dai pc dabas ir piemroti pievrsties
filozofijai un vadt valsti, citiem turpretim ar filozofiju nav jnodarbojas un politik jseko vadtjiem.
- J, ir laiks to pateikt.
- Labi. Pavadi mani aj ce, varbt ms kaut k varsim to pietiekami pamatot.
- Ved mani.
- Nezinu, vai tev jatgdina vai ari tu pats to atceries, ka pareizi teikt ir t: ja kds ko ml, tad vi
ml to visu, nevis vienu t dau ml, citu ne.
59 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------XIX. - Liekas, ka jatgdina: noteikti to nezinu.
- Kds cits to vartu teikt, nevis tu, Glaukon. Nekljas aizmirst lietpratjam mlas liets, ka visi
jauniei dzves ziedon kaut k satrauc un savio katru, kam patk zni un kas viegli iemlas. Tam
liekas, ka ir vrts tiem pievrsties un tos mlt. Vai tad js t neizturaties pret tiem, kas ir skaisti? Kam
ir uzrauts deguns, to js cildinsit par piemlbu, kuprains deguns ir kaut kas nigs, vidjs deguns samrgs, melngsnjie ir vrigi, gaimatainie - dievu brni. si sakot, js atrodat visdadkos
ieganstus un lietojat dadkos vrdus, un nenoraidt nevienu, kas palaik ir dzves ziedon.
- Ja tu gribtu pc mana piemra spriest par mltjiem un viu izturanos - es piekrtu s sarunas
labad.
- Labi. Vai tu neteiksi to pau par tiem, kas labprt iedzer? Tiem labs ir katrs iegansts, tie labprt
dzer kuru katru vnu.
- To pau ar teiku.
- Tu redzi, es domju ar, ka godkrgie, ja vii nevar vadt lielas armijas, vada tritijas (*Karaspka
tre daa), un, ja vius ar negod ievrojamas un svargas personas, viiem tomr patk, ja vius god
parasti, mazi audis, bet gods tiem katr zi vajadzgs.
- T tas noteikti ir.
- Ttad vai nu piekriti, vai noraidi sekojoo: ja ms sakm, ka das ir kaut ko iekrojis, tad tas
nozm, ka vi ir iekrojis visu kdu kopumu, nevis kaut ko no t vi vlas, kaut ko ne.
- Vi vlas visu.
- Ms ttad teiksim, ka filozofs ir iemljis gudrbu, nevis kdu dau no ts iemljis, kdu atkal ne.
Visu gudrbu vi ir iemljis.
- Tas tiesa.
- Tpat ari tas ir, ja kds pukojas par zintni, sevii, ja vi vl jauns un nesaprot, kas ir dergs un
kas nav. Par viu ms neteiksim, ka vi ir zintkrs un gudrbas mltjs, t.i., filozofs. Ja kdam diens
ir pretgs, ms neteiksim, ka vi izsalcis vai ilgojas pc diena, neteiksim ari, ka viam patk st,
teiksim, ka vi ir erga.
- Pareizi ms teiksim.
- Bet, kas labprt nobauda no katras zintnes, ar prieku sk mcties un nezina sta, to ms dibinti
sauksim par filozofu. Vai ne?
- Daudz tev bs tdu savdnieku. Tdi, man iet, ir tie, kas visu grib redzt un par to priecjas, un
par filozofiem ms nekad jau nesauksim tos, kas neiet uz nopietnm prrunm un diskusijm, bet, it k
btu izrjui savas ausis, skrien no Dionsijiem uz Dionsijiem klausties visus korus un neizlai
nevienu pilstu, nevienu ciemu. Vai tad ms tos, kas visus niekus grib zint, visas blas apgt,
sauksim par filozofiem?
- Nekad, bet da zi vii ir tiem ldzgi. XX. - Bet ko tu sauksi par stiem filozofiem?
- Tos, kas cenas saskatt patiesbu.
- Tas ir pareizi, bet k tas jsaprot?
- Nav viegli to katram izskaidrot, bet es domju, ka tu man piekritsi.
- Kd zi?
- Ja skaistais ir pretstats negltajam, tad ts ir divas dadas lietas.
- K tad citdi?
- Bet, ja ir divas lietas, tad katra no tm ir atsevia.
- T tas ir.
- Un par taisno un netaisno, par labo un auno un par visiem tdiem jdzieniem jsaka tas pats.
Katrs no iem jdzieniem pats par sevi ir viens, bet, savstarpji saistts ar darbbu, ar ermeiem, tas
visur pards k vairums.
- Tas ir pareizi.
- eit ir irtne. Atsevii ir tie, par kuriem tu saki, ka vii grib visu redzt, visu grib apgt, visd
zi praktiski audis, bet atsevii atkal tie, par kuriem ms palaik runjam, kas ir sti filozofi.
- K tas jsaprot?
- Vien pus ir tie, kas tik labprt klauss un tik labprt skats, priecjas par skaistm krsm, par
skaistm skam un formm un par visu, kas ar tm veidots, bet viu prts nespj saskatt un iemlt
pau skaistuma btbu.
60 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- T tas tiem ir.
- Bet vai ir daudz to, kas spj pacelties ldz skaistumam paam par sevi un saskatt t sto btbu?
- Pat oti maz.
- Bet, ja kdam patk skaistas lietas, bet pau skaistumu vi nesaskata, un ja kds ved viu pie t
izpratnes, bet vi nespj sekot, vai tds, tavuprt, dzvo nomod vai sapn? Padom! Vai cilvks
nesapoja vi mieg vai nomod kaut kam ldzgo neatzst tikai par ldzgo, bet par pau to lietu, kurai
tas ir ldzgs?
- Es teiktu, ka vi sapo.
- Labi. Ja kds pretji im gadjumam paztu skaistumu t btb un vartu saskatt gan skaistumu
pau, gan visu, kam tas piemt, un nesamaintu to nedz ar lietm, kurm tas piemt, nedz s lietas ar
viu pau - vai tda cilvka dzve, tavuprt, ir nomods vai sapnis?
- Noteikti nomods.
- Vai nebtu pareizi, ja da cilvka domu veidu ms sauktu par izziu, jo vi izzina, bet otraj
gadjum - par itumu, jo viam t iet?
- Tas btu oti pareizi.
- Bet k tagad? Ja is cilvks uz mums dusmotos par to, ka ms apgalvojam, ka viam tas tikai
iet un vi neko nezina, ja vi ar mums strdtos un teiktu, ka mums nav taisnba, vai mums tad btu
iespjams viu miergi prliecint, nemaz nesakot, ka vi nav pie pilna prta?
- To vajadztu.
- Labi. Klausies tad, ko ms atbildtu. Bet varbt tu gribtu, ka ms vispirms sktu viu izjautt un
teiktu: ja tu kaut ko zini, neviens uz tevi par to neaunojas, bet ms priecjamies, ka atradies cilvks,
kas kaut ko zina, bet saki
mums: tas, kas kaut ko cenas izzint, vai nu kaut ko izzina, vai neko neizzina. Atbildi man via viet!
- Es teiku, ka vi kaut ko izzina.
- Vai to, kas ir, vai to, k nav?
- To, kas ir. Vai tad var izzint to, k nav?
- Ttad ms esam pietiekami prliecinti - lai ms to prbaudm k prbauddami -, ka tas, kas
noteikti eksist, ir noteikti izzinms, bet tas, kas nekur un nekad neeksist, ir pilngi neizzinms.
- Pilngi noteikti esam par to prliecinti.
- Labi. Bet, ja kaut kas ir tds, it k tas btu un it k nebtu, vai tad tas nav vid starp noteikti
esoo un nekad un nekur neesoo?
- J, starp tiem abiem.
- Ttad, ja zinana ir vrsta uz to, kas ir, un nezinana nepiecieami uz to, k nav, tad jmekl
kaut kas, kas btu vrsts uz to, kas atrodas starp zinanu un nezinanu, ja t kaut kas vispr eksist.
- Protams.
- Vai ir kaut kas, ko ms saucam par itumu?
- K tad ne?
- Vai tas ir kaut kas cits nek zinana?
- Kaut kas cits.
- Ttad itums ir vrsts uz kaut ko citu nek zinana, jo katram ir sava spja.
- T tas ir.
- Zinana ir vrsta uz eksistjoo, lai to izzintu. Bet, man iet, vispirms jiztirz sekojoais.
- Kas tad?
XXI. - Par spjm ms teiksim, ka ts ir eso veids. Ar tm ms varam visu, ko ms varam, ar tm
ar viss prjais spj visu, ko tas var. Piemram, redze un dzirde ir spjas, ja tu saproti, ko es ar to gribu
teikt.
- J, es saprotu.
- Tad klausies, ko es par tm domju. Spjs es nesaskatu ne krsu, ne veidu, ne vispr kaut ko
tdu, k daudzs cits liets. s pazmes vrodams, es lietas iziru - t ir viena, t ir cita, bet, par
spjm domjot, es tikai jautju, uz ko t ir vrsta, ko ar to pank, un atbilstoi tam es spjas ar saucu.
Ja kda spja ir vrsta uz to pau un pank to pau, ko cita, tad t ir t pati spja, ja kda ir vrsta uz
kaut ko citu un pank kaut ko citu, tad t ir cita. Bet tu? K tu dom?
- Tpat.
61 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tagad, mans draugs, atgrieamies atkal pie agrk. Vai zinanu tu sauksi par spju vai kaut k
citdi?
- Par spju, par ievrojamko no vism.
- Bet itums? Vai t ir spja vai kaut kas cits?
- Tas noteikti nav nekas cits, jo ir noteikti spja, ar ko ms iegstam itumu.
- Bet mazliet agrk tu piekriti, ka zinana un itums nav viens un tas pats.
- K gan cilvks ar veselu prtu var teikt, ka maldgais un nemaldgais ir viens un tas pats?
- Labi, ir skaidrs ttad un esam vienojuies, ka zinana un itums nav viens un tas pats.
- N, ts ir dadas spjas.
- Katra no tm pc savas dabas ir vrsta uz kaut ko citu un var kaut ko citu.
- T tam jbt.
- Zinana ir vrsta uz esoo, lai izzintu, kds tas ir. -J.
- itums ir vrsts uz ietamo. -J.
- Vai itums sasniedz to pau, ko zintne ar izzinanu? Vai izzintais un ietamais ir viens un
tas pats? Vai tas ir iespjams?
- N, nav iespjams, ja ievrojam vienoanos, ka katra spja ir vrsta uz kaut ko citu, bet, kaut gan
k zinana, t itums ir spjas, no t neizriet, ka izzintais un ietamais ir viens un tas pats.
- Ja esoais ttad ir izzinms, tad ietamais ir kaut kas cits nek esoais.
- J, kaut kas cits.
- Vai itums ttad ir vrsts uz neesoo? Bet varbt par neesoo nevar bt nekda ituma?
Padom. Vai tad itums
nav vrsts uz kaut ko? Vai ir iespjams itums bez ietam?
- Nav iespjams.
- Bet itums ir par kaut ko?
- J.
- Bet par neesoo nevar teikt "kas", pareizk btu jsaka "nekas".
- Katr zi.
- Uz neesoo ms attiecinm nezinanu, uz esoo - zinanu.
- Pareizi.
- Ttad itums nav vrsts ne uz esoo, ne uz neesoo.
- N, nav vrsts.
- itums ttad nav ne zinana, ne nezinana.
- Liekas, ka ne.
- Nebdams ne viens, ne otrs, vai tas ir prks par zinanu ar skaidrbu un par nezinanu ar
neskaidrbu?
- Ne viendi, ne otrdi.
- Td gadjum itums ir tumks par zinanu un gaiks par nezinanu.
- Turklt vl daudzreiz.
- Vai tas ai zi nebtu vid starp abm?
- Noteikti.
- Vai tad ms neesam par to jau runjui? Ja atrastos kaut kas tds, kas it k btu un it k nebtu,
vai tad tas nebtu vid starp pilngi skaidro un glui tumo, un, ja uz to nebtu vrsta ne zinana, ne
nezinana, vai tad tas nebtu vid starp tm abm?
- Pareizi.
- Bet tagad starp tm ieradies kaut kas, ko ms saucam par itumu.
- Ir pardjies.
XXII. - Liekas, ka mums vl tikai ir atlicis atrast kaut ko tdu, kas pa daai piedertu pie eso, pa
daai pie neeso, un nebtu pareizi to noteikti apzmt ar vienu no iem diviem vrdiem. Ja kaut kas
tds atradsies, mums bs tiesba to saukt par ietamo. Maljiem locekiem ms piedvtu galjbu,
vidjiem viduvjbu. Vai ne?
- Tiei t.
62 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------Tlk Sokrts atzst, ka lietu pabu apzmjums ir nenoteikts. Tas, kas dareiz liekas skaists,
citreiz liksies neglts, tas pats sakms ar par citiem lietu pabu apzmjumiem - liels, mazs, viegls,
smags u.c. Ne par vienu lietu nevar teikt, ka t ir tiei tda un nevis citda. Tpc diem
apzmjumiem vislabk vieta ir starp esambu un neesambu.
- Ms ttad, iet, esam atradui, ka daudzi spriedumi par skaisto un citu tamldzgo pa lielkai
daai svrsts starp neesambu un pilnvrtgu esambu.
- Esam tiem atradui.
- Jau agrk esam vienojuies, ka td gadjum tas, ko atradsim, btu jsauc par ietamo, nevis
par izzinto, jo tas atrodas vid un to uztver ar vidusspju.
- Tiem, esam vienojuies.
- Un par tiem, kas redz daudz skaistu lietu, bet pau skaistumu nesaskata un nevar sekot, ja kds
vius pie t ved, tpat par tiem, kas redz taisngus darbus, bet pau taisngumu neredz, par visiem
tdiem ms teiksim, ka viiem ir itums, bet vii neko nezina.
- T tam vajag bt.
- Bet ko ms teiksim par tiem, kas visu to redz, redz mam nemaingu un paliekou? Vai ne to, ka
viiem ir zinanas, ne itums?
- Nenoliedzami.
- Vai ms neteiksim, ka vii dedzgi ml to, ko zina, bet tie citi - ietamo? Vai tad ms
neatceramies, ka teicm: vi ml skaistas skaas un krsas un tik labprt tajs raugs un ts klauss,
bet neatzst, ka eksist skaistais pats sev.
- Atceramies.
- Vai tad ms kdsimies, teikdami, ka vii ir drzk ituma nek gudrbas mltji, vai vii uz
mums oti nedusmosies, ja t teiksim?
- T bs, ja ms vius neprliecinsim, ka dusmoties par patiesbu nevienam nekljas.
63 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------SEST GRMATA
I. - Pc ilga iztirzjuma, Glaukon, beidzot ar lielm plm noskaidrojs, kas ir filozofi un kas nav
tdi.
- sks iztirzjums varbt nemaz nebtu vieglks.
- iet, ka ne. Domju tomr, ka tas btu vieglk saprotams, ja runtu tikai par vienu, nemaz
neskarot daudzus citus jautjumus, un nevajadztu noskaidrot, ar ko taisnga cilvka dzve atiras no
netaisn dzves.
- Bet ko tagad?
- Turpinsim, k esam skui. Ko gan citu? Ja filozofi ir tie, kas spj tvert vienmr nemaingo un
pastvgo, bet, kas to nevar, kas malds un mjas uz vietas, tie nav filozofi, tad kuriem gan jvalda
msu valst?
- K vajadztu atbildt, lai nebtu par daudz teikts?
- Tiem jvalda, kurus atzsim par spjgiem sargt likumus un valsts iekrtu.
- Tas pareizi.
- Labi. Bet vai nav skaidrs, kdam sargam jsarg - aklam vai tam, kam laba redze?
- Tas jau nu gan ir skaidrs.
- Bet kda gan starpba starp aklo un to, kam nav stas izpratnes un kam nav dvsel skaidra
priekstata par ikvienas lietas btbu? Tds nevar ldzgi gleznotjam sasprindzinti raudzties uz
visstko stenbu, ar to saldzint un no turienes iegt, ja tas vajadzgs, skaist, paties, lab paraugus
un saglabt jau esoos.
- Zvru pie Zeva, daudz jau neatiras.
Tlkaj Sokrta sarun ar Glaukonu tiek mintas galvens filozofa rakstura pabas un
nepiecieamie tikumi. Filozofs dedzgi ml un tiecas pc zinanm par nemaingo lietu btbu. Viam
raksturga patiesbas mlestba un melu ienana. Filozofs ir saprtgs, atturgs, nav mantkrgs un
skumains, lielgs un gvs, nesaticgs un netaisns. Filozofam no dabas jbt apdvintam, ar labu
atmiu, via dvselei jpiemt tieksmei uz harmoniju, taisngumu, vribu un savaldbu. Tiei diem
cilvkiem, secina Sokrts, btu juztic valsts. Bet tas jdara tikai tad, kad vii sasniegui noteiktu
vecumu un pilnb apguvui filozofam nepiecieams gudrbas.
III. Tad Adeimants teica:
- Neviens, Sokrat, to nevartu apstrdt, bet tavi klaustji katru reizi, kad tu ar viiem run, t k
tagad, jtas mazliet nerti, jo, nepieradui jautt un atbildt, vii jt, ka katrs jautjums vius novirza
mazlieti sus, bet, kad sarunas beigs sakrjas daudz du mazliet, atkljas liela kda un pretruna ar
pirmajiem atzinumiem. T tas ir kauliu spl, kad stiprie spltji iesprosto mazk pieredzjuos un
tiem vairs nav kur iet, tpat ar top iesprostoti tavi sarunas biedri, un viiem ar nav ko teikt aj spl,
kura noris nevis ar kauliiem, bet ar vrdiem, un patiesbas tikpat daudz ir k vien, t otr (*K
kauliu spl, t ar disput). Es t saku, domdams par stvokli msu sarun. [..]
III, IV Adeimants tlk konstat, ka Sokrta vrdiem par filozofu k valsts vadtju nevar
nepiekrist, bet dzv daudzi filozofi izrds labkaj gadjum dvaini audis, lai neteiktu, galgi
samaitti, pat labkie ir valstij nedergi. Sokrts tam ietami piekrt. Kad viam aizrda, ka vi pats
tau teicis, ka nelaimes valsts mitsies tikai tad, kad tajs valds sti filozofi, vi atzst savu stvokli
sarun par oti grtu. Savas domas pamatoanai viam jizsakoties ar ldzbu.
Valsts esot it k kuis, t strmanis esot oti spcgs vrs, bet vi ne lg dzirdot, ne lg redzot.
Neapmierintie jrnieki sagrbj varu uz kua, bet tiem nav jgas par kua vadbu. Saprtgu cilvku
domas neuzklausa. Uz kua skas dzerana. ldzba ir atbilde uz jautjumu, kpc filozofus neciena.
Par to neesot jbrns. Jbrns btu par pretjo.
Sokrts atzst, ka cilvki ar filozofam nepiecieamm dotbm un raksturu ir oti reti sastopami,
dzv redz daudzus filozofus, kam piemt visdadkie netikumi. Ja tdi cilvki nodarbojas ar filozofiju,
vii sagd tai tikai neslavu. Netikumi rodas no nepareizas audzinanas. Pareiza audzinana ir
tikpat k sklas iesana labi sagatavot augsn. Lielais neizgltoto auu vairums nesaprot filozofijas
uzdevumus un neatzst nodarboanos ar to. Citi atkal cenas glaimot tiem, kas ir gudrki par viiem
paiem, un td veid daudzus padara augstprtgus. No nopietnas nodarboans ar filozofiju var
64 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------novrst ar prmrgas bagtbas un dadas rtbas. o nelabvlgo apstku d daudzi, kuriem
pienktos ar filozofiju nodarboties, to pamet, bet viu viet iebrk audis, kas nav filozofijas ciengi. o
cilvku uzskatos un doman nav nek patstvga un pareiza, viu spriedumus pamatoti var dvt par
sofismiem.
Tomr ne visi krietnie filozofiju ir pametui. Sokrts atgdina, ka ari viu kda iekja balss ir
brdinjusi filozofiju nepamest. sta filozofa uzdevums ir ne tikai nodarboties ar filozofiju, bet dot
labumu ari savai valstij. Tlk sarun tiek konstatts, ka neviena no taj laik zinmajm valsts
iekrtm neatbilst sta filozofa dabai, tpc t tiek kropota, pielgojas sveiem apstkiem, nesaglab
savas spjas, iegst citu raksturu. Filozofa dievi daba atkljas, tikldz vi nonk via dabai
atbilsto valsts iekrt. Daudzi ir naidgi filozofijai tpc, ka taj trokaini iebrucis liels bars
nepiedergu auu, kas strdas, cits citu pastvgi apvainodami un aprundami, kas nemaz nekljas
filozofiem. Bdams kop ar dievio un harmonisko, filozofs, cik tas cilvkam iespjams, pats kst
harmonisks un dievigs. Vairumu vajag prliecint, ka filozofi grib pilnveidot valsti, izveidojot to it
k pc dievia parauga. Jpierda, ka nelaimes nemitsies nedz valstij, nedz pilsoiem, kamr vara
nebs valdtju - filozofu roks. Atliek noskaidrot, k valst radsies ie glbji. V-XIV [..]
XV XVI, XVII, XVIII, XIX, XX, XXI. Cilvku, kas pc sava rakstura un spjm dergi paiem
grtkiem uzdevumiem, nav daudz. Vii jprbauda, lai atrastu paus dergkos, bet prbaudot
visvairk jraugs, vai vii var izprast paas augstks atzias. Tas ir tikpat svargi k fizisk
sagatavotba, un pats svargkais aj zi ir izprast lab ideju, ko auu vairums oti vji saprot. Pc
lab tiecas katra dvsele, bet to sasniegt, t.i., saprast, ir oti grti. Valsts uzdevums ir audzint pilsous
lab izpratnei, bet t audzint var, protams, tikai tie, kas pai sasniegui augstu lmeni, t.i., filozofi.
Visi kaut k saprot kaut ko redzamu un dzirdamu, jo mums ir acis un ausis; ideju, lietu pirmveidolu
mau orgni nedod, to tver tikai domana. Ar to jcenas sasniegt to, kas ir pilngi neatkargs, jo lab
idejai tdai jbt, citdi t nebtu augstk ideja.
65 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------SEPTT GRMATA
I. Pc tam es (*Sokrts) teicu, - tu vari pieldzint cilvku dabu ar ts izgltbu vai izgltbas
trkumu dai ainai. Iedomjies cilvkus alai ldzg pazemes mitekl ar gaismas atveri vis alas
platum. Taj jau no brnbas atrodas cilvki, kuru kjas un kakls ieslgti vas, un t viiem ar
jpaliek. Skatties vii var tikai uz prieku, jo vau d vii nevar pagriezt galvu. Gaisma nk no uguns,
kas atrodas tlu aiz viiem un augstk par viiem. Starp uguni un gstekiem ir ce, augstk lmen
nek gsteki, gar ceu ne visai augsts mris, ldzgs k izru laik aizsegs skattju pus, kam pri
tiek rdti dadi brnumi.
- Varu to iedomties.
- Nu tad redzi - aiz mra nes visvisdas lietas, kas redzamas pri mrim - akmens un koka
cilvku un dzvnieku tlus un daudz vl ko citu. Dai no nesjiem run, citi iet klusdami.
- Kda dvaina aina, kdi dvaini gsteki!
- Cik ldzgi tie ir mums! Bet saki man: varbt tu dom, ka ie gsteki sevi un citus ir redzjui
citd izskat, nevis tikai k nas, kas no uguns krt uz alas pretjo sienu?
- K gan tas vartu bt, ja visu savu dzvi vii nevar pakustint galvu?
- Bet k ar lietm, kuras nes pa ceu? Vai ar tm nav tpat?
- Noteikti tpat.
- Ja gsteki vartu cits ar citu sarunties, vii btu prliecinti, ka, nosaukdami garmejos nas,
vii nosauc lietas. Vai tu t nedom?
- T tam jbt.
- Labi. Ja kds no garmejoiem kaut ko teiktu un no pretjs sienas atskantu atbalss, vai vii
nedomtu, ka runtjs var bt tikai garmejo na?
- Zvru pie Zeva, esmu par to prliecints.
- Un vispr ie gsteki neko citu neatztu par stenbu k tikai nu nas. (*Cilvku rokm
darintas lietas ir stenbas atveidojums, t.i., nas)
- Tas pilngi sagaidms.
- Bet tagad padom, kda btu viu atbrvoans no vam un izdziedinans no maldiem, ja tas
notiktu dabisk gait. (**Bez prdabiskas varas iejaukans) Pieemsim, kdam noem vaas un viu
piespie piepei piecelties, pagriezt galvu, iet un paskatties augup uz gaismu. Tas bs viam spgi,
un spilgts gaismas d vi nepazs priekmetus, kuru nas bija redzjis. K tu dom, ko gan vi
teiktu, ja kds viam sactu, ka vi ldz im redzjis niekus, bet tagad, bdams tuvk stenbai, vairk
pievrsies patiesai lietu btbai, vi pareizk redz? Ja kds, rddams uz katru garmejou lietu, viam
jauttu un spiestu atbildt, kas tas ir? Vai tu dom, ka vi nebtu grt stvokl un nebtu prliecints,
ka agrk redztais ir tuvk stenbai nek tas, ko palaik viam rda?
- Noteikti.
II. - Ttad, ja nu viu vl spiestu skatties tiei uz gaismu un viam sptu acis, vai vi nebgtu pie
t, uz ko vi var droi skatties, un vai nedomtu, ka agrkais ir sav btb skaidrks par to, ko tagad
viam rda?
- T tas ir.
- Bet, ja no tumsas viu kds ar varu vilktu aug pa klinaino un kraujo uzeju un nelaistu va,
pirms nebtu izvilcis saules gaism, vai vi tad nelotos un nedusmotos? Noncis saul un apilbis
no tda spouma, vi tau nevartu neko saskatt no t, ko tagad sauc par stenbu.
- Neko gan, ja viss notiktu tik piepei.
- Viam vajadztu pierast, ja vi gribtu aug kaut ko redzt. Vispirms un visvieglk vi
ieraudztu den cilvku, dzvnieku, stdu un dadu lietu attlus, vlk ar vius paus, pc tam visu,
kas ir pie debesm un pas debess, nakt zvaigu un mness gaism viss btu vieglk saskatms nek
dien saul un saules gaism.
- Noteikti.
- Galu gal, es domju, vi ieraudztu ar sauli, kda t ir pati sev, sav staj viet, nevis ts
maingo un mngo attlu den vai kd cit vid, tad vi vartu ar spriest par ts sto dabu.
- T vajadztu bt.
- Un tikai pc tam vi sktu secint, ka no ts atkarga gadalaiku maia un gada gaita un tai
pakauts viss, ciktl no ejienes var redzt, un t ir clonis visam, ko vii ldz im bija redzjui.
66 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Skaidrs, ka pie tdiem secinjumiem viam btu jnonk.
- Labi. Bet, atcerdamies agrko mitekli, agrko gudro sprieanu un savus ieslodzjuma biedrus,
vi tau atztu, ka via dzv notikusi laimga prmaia, un nolotu savus biedrus.
- Pat oti.
- Un vai vi iekrotu balvas, kuras viiem bija parasts pieirt tiem, kas vislabk saskatja pa ceu
nestos priekmetus, vislabk atcerjs, kuri priekmeti tika nesti pa prieku, kuri - pc tam, kuri - vien
laik ar kdu citu, vislabk uz o novrojumu pamata paredzja nkotni, - vai tu dom, ka vi tad
iekrotu o godu un balvas un apskaustu tos, kurus god un kam vara? Bet varbt vi no visas sirds
gribtu, k saka Homrs (*Homrs, "Odiseja", XI dziedjums, 489.-490. rinda), dzvot uz zemes,
kalpot pat k algdzis nabadzgam cilvkam, kuram nav zemes, un drzk visu paciest, nek vltos
dzvot k ie ieslodztie.
- Es domju, vi visu paciestu, bet nekad neizvltos tdu dzvi.
- Padom vl par sekojoo. Ja, atkal pazem noncis, vi apsstos sav agrkaj viet, vai viam,
kas pki atncis no saules gaismas, neliktos viss tums tts?
- Noteikti.
- Un, ja viam atkal btu jpazst nas un jsacenas ar tiem, kas vienmr bija atraduies
ieslodzjum, vai vi nebtu pavisam nevargs un smieklgs, pirms via acis pc ilgka laika atkal
nebtu pieraduas? Par viu tad runtu, ka vi uzkpis aug un atncis atpaka ar bojtu redzi, un
tpc nav vrts pat mint kpt aug, un to, kas gribtu ieslodztos atraist un vest augup, vajadztu
sodt ar nvi, ja izdotos dabt viu rok.
- T noteikti btu jdara.
III. - ldzba, mo Glaukon, jattiecina uz visu agrk teikto. Pasaule, ko ms redzam,
pieldzinma cietumam, uguns cietum - saules gaismai, uzeja un augjs pasaules aina - dvseles
augupejai uz to pasauli, kas tikai ar prtu tverama. Tds saldzinjums atbilstu manai domai, ko tu
vlies izprast, bet tikai dievs vien zina, vai t ir pareiza. Es esmu prliecints, ka izzinmaj pasaul
lab ideja ir pati augstk un ka t ir tik tikko tverama, bet, ja t ir saskatta un saprasta, tad ir ar
skaidrs, ka t ir visa paties un skaist pamats. Redzamaj pasaul t rda gaismu un gaismas valdnieku, ar prtu tveramaj - t pati ir valdniece pr patiesbu un gudrbu, un t ir jredz katram, kas grib
saprtgi rkoties k pats sav, t valsts dzv.
- Ar es piekrtu, ciktl es tevi sapratu.
- Redzi, es teicu, padom ar un nebrnies, ka tie, kas to sasniegui, negrib vairs nodarboties ar
ejienes lietm, bet viu dvseles tiecas uz augu, lai tur ar paliktu; tas ar saprotams, ja pareizs ir
msu tlojums.
- iet, ka t tas ir.
- Labi. Vai tu dom, ka btu jbrns, ja kds, noncis no dievigajm ainm pie cilvku
nelaimm un aunuma, liktos lempgs un oti smieklgs, kad vi, tums vl neko lg neredzdams un
pie ts nepieradis, btu spiests ties vai kaut kur citur cnties par st taisnguma nu vai nas nu un
strdties par to t, k to saprot audis, kas sto taisngumu nekad nav redzjui.
- Par to nav ko brnties.
- Bet, ja kds ir saprtgs, tad vi zins ar, ka ir divjda veida redzes traucjumi un tiem ir divi
dadi cloi, vai nu prejot no gaismas tums, vai no tumsas gaism. Tas pats ir ar dvseli. To var
novrot, kad dvsele ir apjukusi un neko nevar saredzt. Par to nav vieglprtgi jsmejas, bet
jnoskaidro, vai t nkusi no gaikas dzves un pie tumsas nav pieradusi vai ar, no lielas nezinanas
nkdama, apilbui spo gaism. du dvseli tad vartu apsveikt par laimgo pavrsienu dzv, bet to
pirmo tikai nolot. Ja kds gribtu par to smieties, sirsngki smiekli btu par dvseli, kas nonkusi
lej no gaismas.
IV. Ja tas ir pareizi, tad mums par dvselm jsprie di: izgltba nav tas, ko dai par to teic: vii
apgalvo, ka dvsel neesot sapraanas un vii to ieliekot, tpat k redzi aklm acm.
- J, vii t saka.
- Bet is msu iztirzjums pierda, ka dvsel ir da spja un orgns, kas katram paldz saprast.
Un, k acs nevar redzt, ja viss ermenis nepagrieas no tumsas gaism, tpat ari visai dvselei ir
jaizgrieas prom no visa topo, ldz t var panest skatanos uz sto btbu un uz pau spoko btbu,
ko ms saucam par labo. Vai ne?
-J.
67 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- eit vajadzga prveidoanas (*Prveidoana, prvrana ir vrda "pagrieana" tulkojums
prnest nozm. Cilvks, kas pagriezies no tumsas pret gaismu, ir pilngi prveidots) mksla - k pc
iespjas vieglk un sekmgk cilvku prveidot. Nejau dodot viam redzi, t jau viam ir, bet nav
pareizi vrsta, neraugs turp, kurp vajadzgs. T jizlabo.
- iet, ka t.
- Daas no t sauktajm dvseles spjm ir oti radniecgas miesas spkiem. Skum to nav, bet
agrk vai vlk ts rodas no paraduma un vingrinans, bet saprts, k iet, ir pati dievik spja,
kas nekad nezaud savu spku. Tas var bt gan dergs un lietojams, gan nedergs un pat kaitgs atkarb
no t, uz kuru pusi tas pavrsts. Vai tu neesi ievrojis, ka ir cilvki, kurus dv par nekrietniem, bet
gudriem; sks ir viu gars, bet labi izprot visu, kam pievrsies. Nevar teikt, ka tiem btu slikta redze,
bet t ir spiesta kalpot aunumam, tpc, jo aska t ir, jo vairk auna t nodara.
- Tiei t.
- Ja tlt, jau kop paas brnbas tiktu noskaldta t cilvka dabas daa, kurai tuvs un radniecgs ir
maingais un topoais un kura k svina piekareki velk lejup dvseles skatienus uz dieniem un citm
tdm baudm un krbm, tad no tm atbrvot dvsele pievrstos patiesbai un tie pai cilvki tikpat
skaidri redztu cildenkas lietas nek ts, kurm palaik vii pievrsuies.
- iet, ka t tas btu.
- Labi. No teikt, iet, izriet da atzia: neizgltotie, kas nav saskatjui patiesbu, nevar vadt
valsti, tpat ar tie, kuriem atauts ldz viu dzves galam turpint savu izgltbu. Pirmie to nevar tpc,
ka viiem nav noteikta dzves mra, kuru cenzdamies sasniegt tie dartu visu vajadzgo k
personiskaj, t ari valsts dzv, otrie tpc, ka vii labprtgi neuzemtos grto vadbas pienkumu,
domdami, ka, vl dzvi bdami, vii nonkui Svtlaimgo sals.
- Tas tiesa.
- Msu, valsts dibintju, uzdevums ir piespiest labkos audis pievrsties tai mcbai, kura, k ms
jau runjm, ir pati svargk - redzt labo un doties augup pie t. Kad tie bs pietiekami to skatjui,
ms viiem neatausim to, kas viiem tagad atauts.
- Bet ko tad sti neatausim?
- Palikt aug un nekpt lej pie gstekiem, ar kuriem viiem bs jdals grtbs un god, vai nu
vii to btu pelnjui, vai ne.
- Bet tad jau ms bsim pret viiem netaisni, un viu dzve bs aunka, nek t vartu bt.
V. - Tu aizmirsti, mais draugs, ka nav likuma nolks pankt, lai daai pilsou kltos sevii labi.
Lai kltos visai valstij, to likums grib pankt gan ar prliecinanu, gan ar varu, grib piespiest pilsous
dalties savos ieguvumos, cik vien katrs ar to var sekmt visprjo labkljbu. Labkos pilsous iekauj
valst nevis tpc, lai dotu tiem iespju iet pa to ceu, kas katram patk, bet lai vius izlietotu valsts
saliedanai.
- Taisnba, biju to aizmirsis.
- Redzi, Glaukon, ka ms nebsim netaisni pret filozofiem, kas pie mums rodas, un ka msu
prasbas bs taisngas, ja ms piespiedsim vius rpties par citiem un tos aizstvt. Ms viiem
teiksim, ka cits valsts topoiem filozofiem ir tiesbas neuzemties valstiskus pienkumus, jo vii tdi
ir kuvui pai saviem spkiem, un nevienas valsts likumi to nav prasjui, tpc ari glui taisngi vii
nejtas pardnieki par uzturanu un audzinanu. Ms js esam radjui paiem un visai valstij k biu
spiet ir radti vadoi un nii, js esat audzinti labk un mrtiecgk, esat labk piemroti iet pa
vienu vai pa otru dzves ceu, nokpt, kad bs pienkusi krta, prjo cilvku mjokos, lai pierastu pie
tumsas un to vrotu. Pie ts pieradui, js redzsiet tksto reizes labk nek tie, kas tur dzvo, pazsiet
kuru katru tlu un priekmetu, zinsiet, k na tas ir, jo bsiet redzjui skaisto, taisngo un labo
stenb, un pilstu tad iekrtos audis, kas nesapo, bet ir nomod, turpret tagad lielkaj da valstu
audis cns cits ar citu varas d, it k t btu kda liela laime. stenb stvoklis ir ds: valsts, kur
vismazk vlas valdt tie, kam bs jvalda, ir vislabk un vismiergk prvaldta valsts, un t tam ar
jbt, bet, kur valdtji oti vlas valdt, tur stvoklis ir auns.
- Bet vai tu dom, ka msu audzki, to dzirddami, mums paklauss un vlsies plties kop ar
pilsoiem, kad bs pienkusi viu rinda? Vai vii drzk nevlsies kopgi bez rpm un pienkumiem
miergi vadt savu brvo laiku?
68 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tas nav iespjams. Ms tau dodam taisngus uzdevumus taisngiem audm. Katr gadjum
ikviens no viiem tomr stsies pie valdtja pienkumu izpildanas tikai tad, kad tas bs
nepiecieams, - pilngs pretstats tam, k tas notiek tagad katr valst.
- T tas ir, mans draugs. Ja tu atradsi tiem, kam bs jvalda, dzvi labku par valdtja dzvi, tad
bs tev iespjama labi prvaldta valsts.(* Tad neviens necentsies kt par valdtju) Viengi td valst
valds tie, kas tiem ir bagti, bagti nevis ar zeltu, bet ar to, kas vajadzgs, lai cilvks btu laimgs, lai
via dzve btu krietna un saprtga. Ja trcgie un nabadzgie cenas pc valsts amatiem, jo savu
paumu viiem nav un vii cer ar laupanu pie tdiem tikt, tad labi prvaldta valsts nav iespjama.
Tikt amatos vlas daudzi; iekjas ildas un nesaskaas pazudina vius paus un grauj valsti.
- oti pareizi.
- Vai ir vl kda cita dzve, kas tik nicgi izturas pret valsts amatiem k sta filozofa dzve?
- Nav, zvru pie Zeva.
- Ja valdtkrie tiecas pc varas, viu snceni uzsk cu.
- K gan citdi?
- Bet kurus gan citus tu piespiedsi aizstvt valsti, k tikai tos pilsous, kas vislabk saprot, k
valsts prvaldma? Vii visdi citdi pelna lielku cieu par praktisku politii, un ar dzvi vii pazst
labk.
- Tikai tos.
VI. - Bet vai tu negribtu tagad aplkot, k rodas di vri un k vius izvest augup gaism? Ststa
tau, ka dai no pazemes uzvesti aug pie dieviem.
- Kpc gan es negribtu?
- Tas neldzins rotaai, kad, metot lausku, t pagrieas uz vienu vai otru pusi. Ce no tumsas uz
gaismu ir pilnga dvseles pagrieana no naktij ldzgs dienas staj dien, tas ir ce augup, ko ms
saucam par stu filozofiju.
- Protams.
- Vajadzgs ttad noskaidrot, kurai no mcbm ir ds spks.
VI-XIV Svargkais visu mcbu uzdevums ir vest dvseli no maings tapanas pie nemaings
esambas. Fiziskais treni vrsts uz to, kas var rasties, var ar zust. Dais mkslas var bt tuvkas
patiesbai, var bt tlkas, bet ts tikai atdarina esambu. Vism mkslm un mcbm ir kaut kas
kopjs - tie ir skaiti un skaitana. Prasme ar tiem rkoties ir nepiecieama katram. Filozofam skaiti
vajadzgi, lai saskattu esambu, bet viam jpazst skaitlis sev. Ja eometrija mca mgo esambu,
tad t filozofam der. Astronomija nedod sto esambu, jo debess spdeki ir ermei. Svargi ir
visprgie astronomijas principi. Ar mzik svargi ir visprgie jautjumi. Nevajag ausis vrtt
augstk par prtu. Vism zintnm ir kopjs pamats. Saprast kopjo pamatu un katras lietas btbu
mca dialektika. T pievras tam, kas nav ne redzams, ne dzirdams, ne taustms, bet tverams tikai ar
prtu. Dialektika ir patiesbas meklana, t ir ce uz lab izpratni. T ir dzega, kas vainago visu
zinanu celtni.
XV - Vai tu atceries valdtju izvlanos? Kdus tad ms izvljmies?
K gan es neatcertos?
Visum dus: paus stingrkos un patstvgkos, paus vrigkos, pc iespjas ar paus
gltkos, turklt vl ne tikai cildena un cienjama rakstura vrus, bet ar tdus, kas pc savas dabas
atbilstu paredzams audzinanas mriem.
Un kdi tie btu?
Viiem jbt apdvintiem un viegli japgst mcbas, jo cilvki daudz vairk bstas no grtm
mcbm nek no grtas fiziskas slodzes, bet grtas mcbas ir grtas dvselei, nevis miesai.
Tas tiesa.
Mums jmekl cilvks ar labu atmiu, neatlaidgs un oti uzctgs. K gan citdi kds vltos
panest visas dzves grtbas un apgt tik grtas mcbas un vingrinjumus?
Neviens, ja vi nebtu sevii spjgs un vispusgi apdvints.
Katr zi msu dienu liel kda un negods, kuru, k es jau teicu, izpelnjusies filozofija,
raduies tpc, ka ar to skui nodarboties audis, kas nav ts ciengi, bet nodarboties ar filozofiju
vajadztu cildeniem audm, nevis nejauiem, gadjuma rakstura cilvkiem.
69 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------ K tas jsaprot?
Vispirms jau - ja kds sk nodarboties ar filozofiju, tad tai jvelt visi spki, lai nebtu nekdas
svrstans, nekdas kliboanas, k tas notiek, piemram, ar tdu, kas labprt nodarbojas ar atltiku vai
ar medbm, vai vispr ar to, kas vairo ermea spkus, bet ar mcbm ne, vi nav zintkrs, viam
nav ar ptnieka gara, un visas da veida grtbas vi ienst. Klibs ir ar tds, kura centbai ir pretjs
virziens.
oti pareizi.
Ar attiecb uz patiesgumu ms tdu dvseli atzsim par sakropotu, kas neieredz apzintus
melus un oti dusmojas, ja citi melo, neapzintus turpretim miergi uzklausa un nejtas aizskarta, ja citi
tai pierda nezinanu; k cka t vrts taj.
- T noteikti ir.
- Bet attiecb uz savaldbu, vribu, plau vrienu un citm tdm rakstura pabm svargi ir
atirt cildenos no zemiskiem. Ja kds to neprot saskatt, vai nu tas btu atsevia persona, vai valsts,
tad vi kds un kd paskum par saviem draugiem vai ar valdtjiem izraugs vai nu klibotjus,
vai zemiskus audis.
- T gads oti biei.
- Mums no t oti jsargjas. Ja ms dm mcbm, diem vingrinjumiem un dai
audzinanai izvlsimies audis ar veselu miesu un veselu garu, tad paai taisnbas dievei nebs mums
ko prmest un ms saglabsim veselu k valsti, t ar valsts iekrtu, bet, ja ms izvlsimies nepiemrotus audis, tad pankumi bs pilngi pretji un filozofija gs tikai izsmieklu.
- Tas btu negods un kauns.
Tlk Sokrts atzst, ka visas ts zinanas, kas nepiecieamas filozofam, jsk apgt jau brnb.
XVI. - Ttad rinanu, eometriju un visu, kas vajadzgs k ievads dialektik, jsk mct jau
zniem, bet bez piespieanas.
- K tad t?
- Tpc, ka brvam cilvkam nekas nav jmcs k vergam. Spaidu krt prvartas grtbas miesu
nepadara vrgku, bet t iemctas zinanas nav paliekoas.
- Tas taisnba.
- Ttad, mais draugs, lai brni apgst zinanas spljoties, nevis piespiesti, lai vieglk btu
saskatms, kdam uzdevumam katrs no viiem piemrots.
- Tam, ko tu saki, ir sava jga.
- Tu ttad ar atceries, ka ms likm brnus vest jus skatties karu un, ja tas nav bstami, tad ar
glui tuvu, lai vii k kucni justu asinis.
- Atceros gan.
- Un viss ajs grtbs, mcbs un briesms tos, kurus atztu par vislabk piemrotiem, ieraksttu
sevi sarakst.
- Bet kd vecum?
- Tad, kad vii bs atbrvoti no nepiecieams trenans. o treniu laik, divus vai trs gadus,
viiem nevar uzlikt nekdu citu slodzi. Nogurums un miegs ir mcbu ienaidnieki. ie trenii ir viens
no svargkajiem prbaudjumiem, kad noskaidro, ko katrs spj fiziski.
- K gan citdi?
- Pc laika ie no divdesmit gadus veciem atlastie tiks vairk godti, un mcbas, kurm viu
znu gados nebija vienbas, tagad japvieno noteikt kopb, lai pardtu k to savstarpjo saikni, t ar
saikni ar esambas dabu.
- Tikai di iegtas zinanas bs noturgas tiem, kas ts apguvui.
- Tas bs ar noteiktkais pierdjums, vai mceklim ir vai nav sta filozofa daba. Kas spj visu
skatt kopb, tas ir dialektiis, kas to nevar, tas tds nav.
- Es domju tpat.
- Tev bs jnovro, kur no viiem visvairk atbilst m prasbm, bs visneatlaidgkais mcbs,
visdrosmgkais kar, viskrietnkais prjo likumu izpildtjs, lai tad, kad viiem bs pilni trsdesmit
gadi, no atlastiem vius atkal atlastu un ieceltu atbildgkos amatos. Tad jprbauda viu spjas
70 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------dialektik, lai noskaidrotu, kur no viiem, atteicies no redzes un citu sajtu orgnu paldzbas, var sasniegt lietu sto btbu un patiesbu, bet aj liet, mans draugs, jbt sevii piesardzgam.
XVII, XVIII. Tagad, tlk saka Sokrts, daudzi nesagatavoti, gadjuma rakstura cilvki nodarbojas
ar disputanu un jauniei biei aizraujas ar nepamatotu spriedelanu, citu izteikto domu bezjdzgu
apstrdanu un atspkoanu. Tas nodara lielu aunumu filozofijai. Pierdanas mksla ir jizkopj, t
prasa vismaz divreiz ilgku laiku nek fizisk sagatavotba. Pc tam kad dialektisk pierdanas
mksla apgta teortiski, jaunieiem juzemas pienkumi kara liets un dadi amati, lai vii
neatpaliktu pieredz un lai vii vartu nostiprint savu rakstura stingrbu dados apstkos.
[..] - Kad viiem bs pilni piecdesmit un vii bs atzti par piemrotiem vai izciliem k darbos, t
zinans, tiks noteikta beidzam prbaude: viiem bs jvr augup savas dvseles skatiens, jraugs
uz to, kas visam dod gaismu, lai, skatjui labo pai sev, vrotu to k paraugu un, kad bs pienkusi
katram via krta, pilnveidotu k pilstu, t pilsous un sevi paus uz visu atlikuo dzves laiku.
Lielko dau no t vii velts filozofijai, bet, ja tas bs vajadzgs, uzemsies grtu darbu un bs
valdtji pilst nevis tpc, ka tas sagdtu viiem lielu prieku, bet tpc, ka tas ir nepiecieami. T,
citus vienmr audzindami par sev ldzgiem, vii atsts tos sav viet par pilstas sargiem un pai
aizies dzvot uz Svtlaimgo salm. Valsts uz sava rina uzcels viiem pieminekus un iekrtos upurus
k dmoniem, ja Pitija (*Priesteriene paree Apollona templ Delfos) tam piekrits, ja ne, tad k
svtlaimgiem vriem.
- Tu, Sokrat, k tlnieks veido oti skaistus valdtjus.
- Ar valdtjas, Glaukon. Nedom, ka tas ir teikts vairk par vrieiem k par sievietm; par tm,
protams, kuras pc savas dabas bs spjgas.
- Tas pareizi, jo vim, k ms jau runjm, bs tie pai pienkumi k vrieiem.
- oti jauki. Js tau piekrtat, ka par valsti un ts iekrtu ms neesam pateikui tikai saldus sapus.
Tiesa, ts ir grtas lietas, bet kaut k tomr iespjamas, tau tikai t, k ms to teicm, - ja valdnieki,
viens vai vairki, bs sti filozofi, kas neievros rju goda pardanu, atzs to par verdzisku un pilngi
nevrtgu, bet sto godu un ar to saisttos pagodinjumus vrts oti augsti. Bet par pau svargko un
pau nepiecieamko vii atzs taisngumu. Tam kalpodami, to vairodami, vii iekrtos savu valsti.
da valsts, atzst Sokrts, ness laimi un labkljbu tautai, kura taj dzvos.
71 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------ASTOT GRMATA
I. - Labi. Ms, Glaukon, esam vienojuies, ka vislabk iekrtot valst sievm jbt kopgm,
brniem kopgiem un kopgai ar viu audzinanai, tpat k vism nodarbbm kara un miera laik, bet
par valdniekiem jbt paiem izcilkajiem filozofij un kara liets.
- J, esam vienojuies.
- Vienprtbu esam pankui vl aj zi: kad bs izraudzti valdtji, vii ierds kareivjiem tdas
mjas, kdas jau minjm, nevienam mja nebs personisks paums, visas bs kopjas. Un ar par citu
mantu, cik atceries, ms vienojmies, kda t bs.
- J, atceros. Nevienam nevar bt nek tda, k nebtu ar citiem, bet, t k vii ir kara lietpratji
un sargi, vii saems katru gadu no prjiem prtiku un viiem bs jrpjas k par sevi, t ar par visu
valsti.
- Tas ir pareizi. Bet tagad, kad ms o lietu esam nokrtojui, atcersimies, k ms ldz ejienei
esam nonkui, lai turpintu iet tlk pa to pau ceu.
- Tas nav grti, gandrz tpat k ldz im. Kad ms bijm beigui iztirzjumu par valsti (*Domts
idels valsts projekta iztirzjums galvenokrt IV un V grmat), tu teici, ka t btu laba valsts, ja to
iekrtotu t, k toreiz runjm, un tai atbilstoi pilsoi btu krietni pilsoi, un, man iet, tu ar teici, ka
tu vartu vrdos to attlot vl skaistk (**Glaukons eit atgdina Sokrta domu par to, ka tuvk patiesbai ir vrds nek darbba. Prrunt idel valsts ir etalons jeb paraugs (lietojot grieu vrdu
paradigma), kura realizjums dzv labkaj gadjum bs maksimli tuva ldzba tam), un, ja tda
valsts ir pareizi iekrtota, tad visas prjs nepareizi. Tu teici, ja atmia mani nevi, ka esot etri
nepareizo valsts iekrtu veidi. Par tiem btu vrts parunt un aplkot viu trkumus, tpat ar par
citiem, kas tiem ldzgi. Tos aplkojui un pankui sapraanos, izraudzsimies paus krietnkos un
paus nekrietnkos pilsous un noskaidrosim, vai pai krietnkie ir ar pai laimgkie un pai
nekrietnkie pai nelaimgkie vai tas ir kaut k citdi. Kad es jautju, kdas ir s etras valsts iekrtas,
mani prtrauca Polemarhs un Adeimants, tad ar tu ski runt, un t ms noncm ldz ejienei.
- Tu oti labi visu atceries.
- Tagad nostjies k ckstonis taj pa stvokl un, kad es atkal to pau jautu, pamini to pau
atbildt, ko toreiz gribji teikt.
- Ja tikai varu.
- Man patiesi gribtos dzirdt, kdas tu minji etras valsts iekrtas.
- Nav jau grti man to pateikt. Vrdi, kurus eit minu, ir diezgan pazstami. Vispirms Krtas un
Lakonikas iekrtas, kuras daudzi slav. Tad otr viet, ar daudz slavta, ir oligarhija, tai aunumu
prpilnam. Oligarhijai tlt seko no ts tik atirg demokrtija, tai cilden (*Te ironisk nozm)
tirnija, kas t atiras no vism iepriekjm, t ir ceturt un beidzam valsts slimba. Vai tu vl zini
kdu citu valsts veidu, kurai ir savs noteikts saturs? Mantojam (**Grieiski dinastija) un par naudu
prkam nia vara un citas tam ldzgs valsts iekrtas atrodas kaut kur starp m mintajm, atrast
ts var tikpat biei pie barbariem, k pie helliem. Ststa, ka tdu esot daudz un ts esot dvainas.
II. Bet vai tu zini, ka jbt tikpat daudzm valsts iekrtm, cik daudz ir cilvku raksturu veidu? Vai
tu dom, ka valsts iekrtas rodas no koka vai no akmens - n, ts veido cilvki. Kurp tiecas to
vairkums, turp velk tas ldz ar prjos.
- Nek citdi, k tikai t.
- Ttad, ja ir piecas valsts iekrtas, tad vajadztu ar bt pieciem pilsou raksturu veidiem.
- Kdiem tad?
- Ms jau prrunjm par raksturu, kas radniecgs aristokrtijai. Pamatoti teicm, ka tas ir labs un
taisngs (*No V grmatas beigm ldz VII grmatas beigm).
- Prrunjm.
- Bet vai pc tam nav japlko ar maz slavjamo - nesaticgo un godkrgo, kas atbilst
lakedaimonieu valstij, pc tam oligarhisko, demokrtisko un tirnisko, lai, redzjui pau taisngko,
to pretstattu paam netaisngkajam un t pabeigtu msu jautjuma aplkoanu - kda ir pilnga
taisnguma attiecba pret pilngu netaisngumu, kda rakstura cilvks ir laimgks, kda - nelaimgks?
Tad vai nu, Trasimaha prliecinti, ms steigsimies pie netaisnbas, vai ar, sekodami tagad jau labi
saskatmai sarunas ievirzei, dosimies pie taisnbas.
72 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- T noteikti jdara.
- Bet, t k ms esam skui vispirms aplkot paraas un tikumus nevis pilsou, bet valsts dzv,
kur tie ir labk saskatmi, tad darsim ar tagad tpat un prrunsim pirmm krtm valsts iekrtu,
kuras pamat ir godkre (**Filotimija ("goda mlestba")). Vispr atzta vrda man nav. Nezinu, vai to
nesaukt par timokrtiju vai timarhiju (***Goda spks vai goda vara (tulkojum)). Pc tam runsim par
attiecgo pilsoni, tad par oligarhiju un oligarhisko pilsoni. Tad atkal, pievrsdamies demokrtijai,
aplkosim demokrtisku pilsoni. Ceturtkrt, nonkui pie valsts, kur ir tirnija, un par to prrunjui,
aplkosim tirnisku dvseli, tad minsim kt par pietiekami labiem tiesneiem iztirzjam
jautjum.
- Tad lai ar msu jautjuma aplkoana un izlemana notiek paredztaj krtb.
III. - Labi, paminsim tagad paskaidrot, k no aristokrtijas rodas timokrtija. Vispirms jau ir
skaidrs, ka katras valsts iekrtas prveidoanos izraisa tie, kuru roks ir vara, ja viu starp rodas
elans. Kad vii ir vienprtgi, kaut to ar nebtu daudz, viss paliek pa vecam.
- T tas ir.
- Bet k tad, Glaukon, msu valst radsies elans, k sanks naid palgi un valdtji, k radsies
naids viu pau vid? Varbt tu gribi k Homrs lgt mzas, lai vias mums pasaka, k radusies pati
pirm elans (*Platons eit prfrz Homra vrdus no "Ilidas" XVI dziedjuma 112.-113. rindas:
"Tagad nu sakait man, mzas, kas Olimpa mitekos esat, k eit uz ahaju kuiem ir pirmoreiz uzmesta
liesma!"), un ms tad teiktu (**Mzu vrdus atststdami), ka mzas vstjuas tradijas cildeni
nopietn ton, lai gan vias ms k brnus zobgalgi izsmjuas.
- Ko tad?
- Aptuveni sekojoo (***Run mzas): "Ir grti radt jukas tik labi iekrtot valst, bet visam, kas ir
radies, jiet ar boj, un ar da iekrta nebs mga; t izirs, un izirums bs ds."
III, IV Tlk mzas pavst, ka visas dzvs dabas auglba ir pakauta cikliskai attstbai pa apli.
di auglbas un neauglbas periodi ir ar cilvkiem, tau pat gudro prtam un sajtm tie pasld garm.
Tpc valsts vadtji vairs neprats noteikt, kad brniem jdzimst, un tie dzims neparedzt laik.
Agrkie sargi nozms par saviem pcteiem labkos no iem brniem, bet tie nebs da uzdevuma
ciengi. Vii sks nevrgi izturties pret mzu mkslm un atltiku, jaunieu izgltba bs atstta
novrt. d valst vairs nebs harmonijas un vienotbas, tur sksies kari, naids un asas nesaskaas.
Tiks atzts zemes un ku privtpaums. Zemi sadals, bet visiem ts nepietiks. Bezzemnieki ks par
laukstrdniekiem un kalpiem.
V - Kds tad bs ai valsts iekrtai atbilstoais cilvks? K vi izveidojies, kds vi bs?
- Domju, - teica Adeimants, - ka vi bs radniecgs msu Glaukonam ar savu cenanos
izvirzties.
- Tas iespjams, bet man iet, ka da zi vi nebs ldzgs.
- Kd tad?
- Vi bs augstprtgks, nebs tik izgltots, tomr viam patiks mzika un mkslas, labprt vi
klaussies labus runtjus, bet pats vi tds nepavisam nebs, pret vergiem vi bs bargs, bet vergus
nenicins, jo bs pietiekami labi audzints, pret brviem audm bs laipns, valdbai oti paklausgs.
Valdt viam patiks, patiks ar gods; vi bs prliecints, ka vara nav jiegst ar prasmi runt vai kaut
k tamldzgi, bet ar nopelniem kar un ar visu, kas attiecas uz karu; patiks viam ar fiziskais treni
un medbas.
- Tds ir ar s valsts iekrtas raksturs.
- Bdams jauns, vi naudu nicins, bet, jo vecks vi ks, jo vairk t viam iepatiksies, jo via
dab ir mantkrba. Nevainojams via tikums nebs: via labkais sargs tau viu atstjis.
- Kas ir is sargs?
- Prts kop ar mziku un daiajm mkslm. Viengi tas paldz visu dzvi saglabt tikumu.
- oti jauki.
- Tds ir timokrtiskais jauneklis, kas tik ldzgs ai valstij.
- Tiei tds.
- Veidojas vi aptuveni di. Dareiz vi ir krietna tva dls, kas dzvo valst, kurai nav labas
iekrtas, vi vairs no goda un amatiem, no tiesm (*Senaj Grieij (ar Rom) nebija prokuratras,
tpc katra pilsoa sabiedriskais pienkums bija ierosint un uzturt ties lietu pret likuma prkpju)
73 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------un visas tdas kadas. Dareiz vi samierins ar netaisnbu, lai tikai nebtu juzemas nepatkamas
ples.
- Un kas tad notiek?
- Skum vi dzird, ka mte dusmojas, ka vias vrs neesot kds no valdtjiem un citas sievas
viu tpc neievrojot. Via redz ari, ka vrs par naudu daudz nerpjas, necenas aizstvties, ja
viam uzbrk vai nu privt dzv, vai ties, vai sapulcs, bet visu miergi pacie, domdams (via to ir
ievrojusi) tikai par sevi. Savu sievu vi daudz neievro, bet ari neapvaino. Par du izturanos
dusmodams, via dlam saka, ka tvs esot gvs, visur piekpjoties, k sievietes dos gadjumos
mdz skandint.
- oti labprt un oti biei vias t dara, tas viu dab.
- Bet vai tu zini, ka ar kalpi, izlikdamies labvlgi, biei paslepus to ststa dliem un, ja vii redz
kdu pardnieku, kuru tvs neiesdz ties, vai kdu citu personu, kas viu aizskrusi, vii dlu kda:
"Kad tu bsi pieaudzis, tu visiem tdiem atriebsies un bsi sts vrs, nevis tds k tvs." Ar izgjis no
mjas, dls dzirds gandrz to pau un redzs, ka tos, kas pievras savm personiskajm lietm, sauc
par vientieiem un neko neievro, bet tos, kas t nedara, god un cildina. Tad is jauneklis, apkrtjos
daudz neievrodams un visu to (ari tva vrdus) dzirddams, un via rcbu no vistuvk tuvuma
vrodams, nonk pretju spku var. Tva saprts via dvseli dara bagtku un stiprku, bet iekre,
kaislbas un slikto draugu sabiedrba, kaut ar is jauneklis nav auns pc dabas, velk viu uz pretjo
pusi. Varu pr viu tad iegst o pretstatu apvienojums un neapvaldts sacensbas gars. Ir izveidojies
augstprtgs un godkrgs cilvks.
- Man liekas, tu labi izskaidroji via raanos.
- Tagad ms esam nonkui pie otrs valsts iekrtas un otr pilsou tipa.
- T tas ir.
VI. - Vai tagad nedertu citt Eshilu (*Sokrts necit, bet prfrz Eshila tradijas "Septii pret
Tbm" 451. vai ar 570. rindu) - citai valstij citu vru par vadoni liksim. Bet vai neparunsim
paprieku par valsti, k tas bija paredzts?
- T bs daudz labk.
- Es domju, ka pc s valsts iekrtas nkam vartu bt oligarhija.
- Bet kdu valsts iekrtu tu sauksi par oligarhiju?
- T ir valsts iekrta, kur viss atkargs no pilsoa pauma. Taj valda bagtie, nabadzgajiem nav
nekdu tiesbu piedalties valsts prvald.
- Saprotu.
- Bet vai papriek nepateikt, k timokrtija kst par oligarhiju?
- Tas jpasaka.
- Pat aklam ir skaidrs, k tas notiek.
- Un k tad?
- Zelta pilna mantnca sagrauj o iekrtu. Vispirms bagtnieki izdom, k vii vartu os ldzekus
iztrt, un attiecgi groza likumus, tomr ne vii pai, ne viu sievas tiem nepaklausa.
- T laikam gan ir.
- Pc tam, es domju, tie cits citu novro, cits ar citu sacenas un padara visu tautu sev ldzgu.
- iet, ka t.
- T vii turpina raust naudu, un, jo vairk t viiem iepatkas, jo mazk vii cieni tikumu. Un vai
bagtba tiei ar to neatiras no tikumbas, ka, noliktas svaru kausos, ts cenas viena par otru bt
smagkas un vrtgkas?
- Noteikti.
- Ja valst god bagtbu un bagtus audis, tad taj netiek godts tikums un krietni cilvki.
- Skaidrs.
- Ko god, to cenas iegt, ko negod, to ar neievro. T galu gal audis ieml naudu un naudas
rauanu, bet vairs necenas goda un cieas d, bagtos vii cildina un apbrno, tie kst par
amatvriem, nabadzgais godts netiek.
- Tiei t.
- Tad ar izdod likumu par oligarhisks valsts iekrtas ietvariem. Tos noteic pauma lielums. Tas
ir lielks, ja oligarhija ir aurka, mazks, ja t ir plaka. Iepriek jau pazio, ka valsts prvaldan
74 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------nevar piedalties tie, kam nav noteikta lieluma pauma. To pank vai nu ar ierou varu, vai ar pilsou
iebaidanu pirms das satversmes pieemanas. Vai t nav?
- T tas ir.
- T aptuveni da iekrta rodas.
- J. Bet uz ko t ir vrsta un kdi ir ts trkumi? Ms jau teicm, ka tdi tai ir.
VII. - Vispirms jau is tiesbu ierobeojumu veids. Iedomjies, k btu, ja kds izvltos kuu
strmaus pc viu mantas un o pienkumu neuztictu nabadzgajam, kaut gan vi btu labks
strmanis nek citi.
- Nekam nedertu da kua vadana.
- Vai tas nebtu ar kuru katru citu vadbu?
- Domju gan.
- Izemot valsts vadbu. Bet varbt ar to ar tpat?
- Ar to visvairk, jo t ir pati grtk un pati svargk.
- Tas btu viens no lielkajiem oligarhijas trkumiem.
- iet, ka t.
- Labi. Bet varbt ds trkums nebtu tik nopietns?
- Kds tad?
- Lk, ds: ir pilngi neizbgams, ka rastos divas valstis -nabadzgo un bagto valsts, ts dzvotu
kop, bet katra censtos otrai nodart kaut ko aunu.
- Zvru pie Zeva, mazks trkums tas nebtu.
- Bet, zvru pie Zeva, ar tas nebtu labi, ka s valstis nevars karot, jo tad ts btu spiestas vai nu
apbruot vienkro tautu un baidties no ts vairk nek no ienaidniekiem, vai ar to nedart, un tad
kauj ts bs tiem sti oligarhi (niecgs mazkums). Ts negribs karam dot ar naudu, jo naudu ts
oti ml.
- Nelga stvoklis.
- Bet k nu tagad? Jau agrk ms nekd zi neatzinm par labu, ka zemkopji, tirgotji un kareivji
nodarbojas kd valst ar visu kaut ko. Bet varbt tev liekas, ka tas ir pareizi?
- Nekd gadjum.
- Tagad padom, vai iekrta pirm nepieauj pau aunko no vism aunm lietm.
- Kdu tad?
- T atauj kdam prdot visu savu paumu un citam to visu iegt, t atauj tam dzvot taj pa
valst un nebt nekdai s valsts daai - ne tirgotjam, ne amatniekam, ne smagi bruotam kjniekam,
ne jtniekam. Viu sauc tikai par nabadzgo un trcgo.
- Tas aj valst ir pats lielkais aunums.
- Oligarhijas tas ir pilngi atauts. Citdi tajs nebtu ne prk bagto, ne glui nabadzgo.
- Pareizi.
- Padom tagad vl par du lietu. Ja bagts cilvks tr savu naudu, vai no t ir kds labums via
valstij taj nozm k ms nupat vl runjm? Varbt tikai iet, ka vi pieder pie valdtjiem, stenb
vi nav ne valdtjs, ne kalps, bet tikai gatav patrtjs.
- T tas varja likties (*Ka vi ir kds no valdtjiem), bet vi bija tikai patrtjs.
Ja tu piekriti, tad teiksim, ka biu ns ir radies trans, saimes slimba, jo ds bagtnieks glui
tpat ir valsts slimba.
- Pilngi piekrtu tev, Sokrat.
Ttad, Adeimant, visus lidojoos tranus dievs ir radjis bez dzeloa, bet no tiem, kas staig
kjm, dai ir bez dzeloa, bet citiem ir milzgi dzeloi. Tie, kuriem dzelou nav, visu savu mu
nodzvo k nabagi, bet tranus ar dzeloiem sauc par aundariem.
- Tas ir oti pareizi.
- Ir skaidrs - ja tu valst redzi nabagus, tad zini, ka starp tiem ir zagi, maku griezji, tempu
izlauptji un visu du darbu pratji.
- Tas ir skaidrs.
- Labi. Bet vai valsts ar oligarhisku iekrtu nav nabadzgo?
- Gandrz visi ir tdi, izmums ir tikai valdtji.
75 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Vai tad mums nav jdom, ka starp tiem, kuriem ir dzeloi, ir daudz noziedznieku un valdbai ir
lielas ples tos savaldt?
- Par to esam prliecinti.
- Vai tad ms neteiksim, ka sliktas audzinanas un izgltbas un sliktas valsts iekrtas d tur
raduies tdi audis?
- Teiksim.
- Tda btu ttad oligarhisk valsts un tdi ts trkumi. Varbt to ir vl vairk?
- Aptuveni t ar ir.
- Ar to beigsim iztirzt o iekrtu, kuru sauc par oligar-hiju un kuras valdtjus izraugs pc viu
mantas stvoka. Tagad aplkosim radniecgu pilsoni. K tas top, un kds tas ir?
- Noteikti.
VIII. - Visum timokrtiskais cilvks kst par oligarhisko di.
- K tad sti?
- Dls skum cenas bt tds pats k via tvs un iet via pds, bet vi redz, ka tvs pki, it k
klintij uzskrjis kuis, cie pilngu neveiksmi, sank naid ar valsti un jr tiek noskalots vi pats un
via krava. Ja vi ir stratgs vai izpilda citu augstu amatu, tad pret viu tiek celta sdzba, viu
apmelo sikofanti, viu soda ar nvi vai izraida trimd, vi zaud pilsoa tiesbas un visu savu
paumu.
- Tas var bt.
- To, mans draugs, redzdams, via dls, daudz cietis un savu paumu zaudjis, un, es domju, pat
oti izbijies, sav dvsel nesaudzgi g no troa godkri un sava gara dedzbu. Nabadzgs tagad un
pazemots vi pievras skumainai naudas rauanai. Skopulgi dzvodams un grti strddams, vi
mazpamazm uzkrj ldzekus. Vai tu dom, ka tagad is cilvks nenosdins uz troa savu alkatbu un
mantkrbu, nepadars sav dvsel ts par Lielo niu, kas greznots ar kaklarotu, apjozts ar akinaku
un valdnieka tiru (*Persijas nia valdnieka reglijas. Akinaks - ss valdnieka zobens. Tira - augsta
nia cepure, turbns)?
- Es piekrtu.
- Tiei uz zemes, pie valdnieka kjm vi nosdins k vergus saprtu un cildeno dedzbu. Tiem
atauts domt tikai par to, k no mazas naudas taist lielu; apbrnot un godt vajag tikai bagtbu un
bagtos; viengais godkres mris ir naudas iegana un tas, kam ar to kds sakars.
- Nav citas prvrtbas tik straujas un dzias k t, kas jauneka cenanos pc goda un ievrbas
padara par cenanos pc naudas un mantas.
- Un vai ds naudaskrs cilvks nav oligarhisks?
- da atsevias personas prvrtba atbilst tai prvrtbai, kas notiek ar valsts iekrtu, kad t kst
par oligarhiju.
- Paskatsimies, vai ts abas ir viendas.
- Paskatsimies.
IX. Sokrts un Adeimants vienojas par kopgm iezmm oligarhiskai valstij un oligarhiskam
cilvkam. K viens, t otrs augstk par visu vrt naudu, ne vien, ne otr nav vienbas un harmonijas:
iekres cns ar iekrm, auns parasti gst prsvaru pr labajm.
X. - iet, ka tagad japlko demokrtija, k t rodas un kda t ir, lai, iepazinuies ar ai iekrtai
atbilstou pilsoni, dotu par viu savu spriedumu. T ms turpinsim iet tlk pa msu izraudzto ceu.
Par demokrtiju oligarhija izveidojas aptuveni di. Oligarhiju raksturo nekad neremdinma vlans
sasniegt savu par labu atzto mri kt pc iespjas bagtkam.
- K tas jsaprot?
- Valsts valdtji, kuvui bagti, negrib ar likumu ierobeot izlaidgus jaunieus, un viiem
aizliegts iztrt un izrdt savu mantu, bet pai aizdod viiem naudu un viu paumus uzprk, t
kdami vl bagtki un ievrojamki.
- Skaidrks par skaidru.
- Labi. aj valst kst ar skaidrs, ka godt bagtbu un ldz ar to pietiekami gdt par savaldbu
pilsoiem nav iespjams. Viens viiem bs jievro, otrs ne.
76 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ar tas ir pietiekami skaidrs.
- Oligarhisks valstis daudz neuztraucas par izlaidbu, tai auj vau, un tpc ar audm no labas
imenes dareiz ir jnonk trkum.
- Tas tiem t ir.
- Un t ie audis valst ir bez darba, vii ir apbruoti, viiem ir dzeloi, dai pardos ldz kaklam,
dai zaudjui pilsoa tiesbas, ir ar tdi, kam abas s nelaimes. Vii ienst tos, ka ieguvui viu
paumus, vii rko pret tiem un ar pret citiem sazvrestbas un cer uz apvrsumu.
- T ir.
- Naudinieki, savu darjumu aizemti, neliekas vius pat redzam, vii vro citus, mazk stingros,
aizdod tiem naudu, iepin savos tklos un dab augu veid par aizdevumu vairkkrt lielku summu.
Daudz tranu un nabagu t rodas valst.
- Pat oti daudz.
- Pat tad, kad valsts ir tik bstams liesms, vii negrib ts dzst, vii neaizliedz pilsoiem rkoties
ar savu paumu pc patikas un neizlieto ldzekli, kas visu o nelaimi novr ar citu likumu.
- Ar kdu?
- Ar nkamo pc (*Kas aizliedz pilsoiem brvi rkoties ar savu paumu), kas pilsoiem uzliek
pienkumu rpties par savu tikumu. Ja btu noteikts, ka lielk daa no brviem lgumiem pilsoiem
jsldz uz savu risku, valst tik nekaungi nerkotos un mazk btu to nelaimju, par kurm nupat
runjm.
- Daudz mazk.
- Bet tagad visu o apsvrumu d valdtji tiei t noskaojui valst viiem padotos. Bet attiecb
uz paiem valdtjiem un viu tuviniekiem jsaka, ka viu jauniei ir izlutinti, nav pieradui ne pie
fiziskm, ne citm grtbm. Vii nespj panest ne baudas, ne cieanas, vii ir neuzmgi.
- Noteikti.
- Valdtjiem paiem svarga ir tikai iedzvoans, ne par ko vairk vii nerpjas, tikums viiem ir
tikpat vienaldzgs k nabadzgajiem.
- Nemaz ne vairk.
- Ja di valdtji un viiem padotie ir kop kd ce vai cit kd kopj paskum, piemram,
svtkos un karagjienos, vien ku vai vien karaspk, ja vii redz cits citu kopjs briesms, tad
nabadzgie bagtajiem nemaz neliekas nicinmi. Biei turpretim kalsnais, saul iedegu-ais
nabadzgais, atrazdamies kauj blakus ar n auguo bagto, kas aptaukojies no citu labuma, redz, ka
bagtais el un nezina, ko ieskt, - vai tev tad neliekas, ka nabadzgais iegst prliecbu, ka bagtie ir
bagti tikai nabadzgo drosmes trkuma d? Vai nabadzgais, saticis vienatn otru tdu pau, tam
neteiks: "Msu vri nek nav vrti."(** Ja vii nesaceas pret du netaisnbu)
- Esmu prliecints, ka vii t ar dara.
- K slimgam cilvkam vajadzgs tikai viegls grdiens, lai kristu un saslimtu, bet dareiz ar nav
vajadzgs nekds rjs iemesls, lai viena ermea daa saceltos pret otru, tpat ar valsts, kas ir td
pa stvokl k is cilvks, saslimst glui niecgu rju iemeslu d, ja viena pilsou daa dab
paldzbu no kdas oligarhiskas valsts, otra no demokrtiskas. Dareiz rjo iemeslu nemaz nav, un
tomr izceas pilsou kar.
- Un oti biei.
- Demokrtija, manuprt, rodas, kad uzvarjuie nabadzgie nogalina daus no saviem
pretiniekiem, citus padzen no valsts, bet prjiem dod viendas pilsou tiesbas un viendu iespju
pildt valsts amatus. Pa lielkai daai d valst amatus pieir ar lozi.
- T rodas demokrtija, ko dareiz pank ar ierou varu, bet dareiz ts pretinieki izbijuies atstj
valsti.
XI. - Bet k tad audis taj dzvo un kda tad ir valsts iekrta? Skaidrs, ka ai iekrtai atbilstos
cilvks bs demokrtisks.
- Tiem skaidrs.
- Vispirms ttad vii bs brvi audis, valst bs pilnga brvba, taj katrs vars brvi izteikties un
dart, kas tam tk.
- T vismaz run.
- Kur da brvba, tur katrs savu dzvi var iekrtot, k viam patk.
77 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Skaidrs.
- Es tpc domju, ka aj valst ir visdadkie audis.
- K gan citdi?
- Gandrz iet, ka taj ir pati labk valsts iekrta. K kos himatijs mirdz visdadkajs krss,
t ar valsts iekrta zaigo savu parau daudzveidb un iet pati skaistk. Par pau skaistko to
varbt atztu oti daudzi, kuri k brni un sievietes priectos par ts raibumu.
- Protams.
- Ir izdevgi, mans draugs, taj meklt piemrotu valsts iekrtu.
- K to saprast?
- Liels brvbas d tur var iepazties ar visu veidu iekrtm, un, ja kds gribtu dibint valsti, k
ms to darjm, viam nepiecieams doties uz demokrtisku un izvlties to iekrtu, kas viam
vislabk patk, un tad tdu valsti ar nodibint.
- Paraugu varbt netrktu.
- Nav nepiecieams td valst ne valdt, ne bt padotam, ja kds pats to negrib, nav ar jkaro, kad
citi karo, nav jievro miers, kaut gan citi to ievro, ja tu pats pc t neilgojies. Ja kds likums tev
aizliedz bt par valdtju vai tiesnesi, tu tomr par tdu vari bt, ja tev tas ienk prt. Vai nav
brnigi patkama tda dzve, ja tda t vienmr vartu bt?
- Varbt, ja vienmr btu.
- Labi. Vai sdzba pret daiem notiestiem nav jauka? Vai tad tu neesi redzjis d valst, ka
cilvki, kam piespriests nves sods vai izraidana, tomr paliek, it k neviens neko nezintu un neko
neredztu. K varoi vii miergi pastaigjas.
- Esmu redzjis daudz tdu.
- Tas nav demokrtisks iekrtas saudzgums vai skumu neievroana, n, t ir visu msu svingo
principu nicinana, kurus ms paziojm, valsti dibindami. Ms teicm: neviens nevar kt krietns
vrs, ja vi jau pc savas dabas nav izcila personba un jau no brna dienm rotas un darbos
nesaskaras ar skaisto. Demokrtisk iekrta augstprtgi to visu min kjm un nemaz nejaut, ko tds
cilvks ir darjis, pirms vi sk nodarboties ar politiku. Pietiek ar to, ka vi pazio, ka ir labvlgs
plim, lai viu godtu.
- Cik cildeni!
- Tda ir demokrtija un tai radniecgas iekrtas. iet, ka t ir patkama un oti dada, bet taj
nav stas vadbas. Vienldzbu t pieir vienldzgajiem un nevienldzgajiem.
- oti prtgi vrdi.
XII. - Tagad paskaties, kds ir das iekrtas cilvks. Varbt skt tomr ar jautjumu, k vi rodas.
T ms darjm, rundami par valsts iekrtu.
T ir labk.
- Vai tas nenotiek di? Taupgajam oligarhiskajam vram piedzimst dls, kuru tvs audzina pc
savas prliecbas.
- K gan citdi?
- Ar vi savalda savas vlans, kas to mudina uz izdevumiem, nevis uz uzkranu.
Nepiecieamas ts nav.
- Skaidrs.
- Lai msu saruna btu skaidra, noteiksim vispirms, kdas vlans ir nepiecieamas, kdas nav.
Vai tu t nevltos?
- Protams, ka vlos.
- Par nepiecieamm mums pamatoti btu jnosauc vlans, kuras nav novramas un kuru
apmierinana mums ir derga. Vai t nav?
- T tas ir. Noteikti.
- Mums btu ttad tiesbas par tm teikt, ka ts ir nepiecieamas.
- Tdas mums btu.
- Labi. Bet vlans, no kurm var atbrvoties, ja kds no agras jaunbas cenas to dart, un no
kurm nekda labuma nav, kuras dareiz pat ir kaitgas, vai ms nedarsim labi, ja teiksim, ka ts nav
nepiecieamas?
- oti labi.
78 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------Demokrtisks iekrtas pilsonis, nebdams pareizi audzints un izgltots, pakaujas tm vlmm,
kas nav nepiecieamas. Baudkre un dadas citas iekres ir iemuas via dvseles akropoli, jo taj
nav ne zinanu, ne skaistu tikumu, ne krietnu domu. Vi izrdtja tieksmes uzveic taupbu,
godprtbu vi sauc par vientiesbu, savaldbu - par gvumu, saprtgus un mrenus izdevumus - par
neaptstu laucinieku mubu. ds jaunietis nododas baudu brvbai un vabai. Vi cenas izpildt
katru vlanos, kas vi rodas. Via dzvi nenosaka nepiecieamba, taj nav krtbas. ds pilsonis
ir oti daudzveidgs, un dadas ir via iedabas. K vi pa, t via valst ir daudz oti dadu
iekrtu un raksturu paraugu.
Tlk sarunas dalbnieki sk iztirzt tirnijas iekrtu, t ir nkam, kas seko aiz demokrtijas.
Demokrtisk iekrt pilsoi nerins ar likumiem, neviens nav dros par savu paumu. Apdraudtie
visbiek kst par oligarhijas piekritjiem. Tiem rodas vadoi, kas vlas kt par tirniem un savas
varas nostiprinanai visus, pat visnelgkos ldzekus atzst par labiem.
79 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------DEVT GRMATA
[..] I, II, III. Tlkaj Sokrta un Adeimanta sarunas gait tiek raksturots tirnijas cilvks, via
greznba un baudkre. Tds cilvks padodas vlmm, kas ne tikai nav nepiecieamas, bet ir pat
neatautas. Tirns oti ldzins prt jukuam vai cilvkam, kas ldz nemaai piedzries. Via iekres
aug ar katru dienu, ar katru nakti, ldzeki izskst, vi sk raudzties, vai kdam ar viltu vai varu nevar
kaut ko atemt. Kad stvoklis kst bstams, vi bg no savas zemes, biei kst par algotni sveum.
Glaimotju tirnam daudz, draugu nav. Tirns ir cilvks, kas nomod ldzins guoam, kura dvsel
mostas zvriskais un meongais. Jo ilgku savas dzves laiku tirns valda, jo vairk vi nostiprins
tirnisk daba. Tam piekrt Glaukons, kas no bra iesaists atkal sarun.
- Bet vai tas, es teicu (*Sokrts), kas liekas pats aunkais, nebs ari pats nelaimgkais? Un vai
tas, kas visilgk bijis sts tirns, nav stenb ar nelaimgs? Liela auu daa t ar dom.
- T tam ari jbt.
- Turklt tirniskam pilsonim atbilst tirniska valsts, demokrtiskam - demokrtiska un t tlk.
- K gan citdi?
- Un, k viena valsts atiras no otras ar savu tiku un labkljbu, t ar vienas valsts pilsonis no
citas valsts pilsoa.
- Noteikti.
- Bet kda ir tiski tirna prvaldta valsts saldzinjum ar tdu nivalsti, par kdu ms jau
runjm?
- Pilngs pretstats. Viena ir oti laba, otra neder nekam.
- Es nejautu, kuru no tm tu sauc par labu, tas tau skaidrs. Bet vai tu to pau saki ar par o
valstu labkljbu un grtbm? Ms ausmintos, ja raudztos tikai uz tirnu vienu pau un uz daiem
viam tuviem audm, bet mums jierodas via valst, viss japlko, ar visu labi jiepazstas un tikai tad
jizsaka savas domas.
- Dibinta prasba. Ir tau visiem skaidrs, ka nav valsts, kas btu nelaimgka par tirna valsti un
laimgka par nivalsti.
- Bet vai to pau vartu teikt ar par o valstu pilsoiem, ja par viiem spriestu tas, kas prastu dzii
ielkoties cilvka dab, nevis skattos uz to k brns no rpuses un brntos par tirnijas lielisko
krumu, kas radts apbrnoanai? s lietas vajag labi izprast. Es domju, ka mums visiem juzklausa
cilvks, kas var pareizi spriest, kas dzvojis ar tirnu vien nam, redzjis visu, kas tur notiek, redzjis,
k tirns izturas pret katru no saviem tuviniekiem, kds vi ir bez pardes kostma, k vi izturas, kad
briesmas viam draud via paa valst. Tad ms uzaicintu o aculiecinieku mums paststt, cik laimgs
vai nelaimgs ir tirns saldzinjum ar citiem.
- oti pareiza btu tda prasba.
Sokrts ar Glaukonu vienojas, ka vii pai bs spriest spjgie, kas it k bijui kop ar tirnu un
via audm. Sarun tiek atklta ldzba starp tirnu un via valsti. Tirnam pakauta valsts ir
vislielk verdzba, ar tirna dvsele ir verdziska un zemiska, jo taj valda nekrietnk un
neprtgk daa. Tirniska valsts ir baiu, spju un bdu pilna, tpc t ir nelaimgk no vism
valstm. Tda pati ir tirniska dvsele. Tirns dzvo it k cietum ieslodzts, viu mc daudz dadu
briesmu un kaislbu, vi neiedroins nekur izbraukt, gandrz vienmr vi k sieviete dzvo iesldzies
sav nam. Liktenis piespiedis viu bt par valdnieku, kas, nevalddams pats pr sevi, grib valdt pr
citiem.
- Labi. Bet tagad tu, k no visiem atzts tiesnesis (*Sacensbu tiesnesis), izir, kas, pc tavm
domm, ir pats laimgkais, kas otrais un tpat tlk pc krtas no pieciem valsts iekrtu prstvjiem nia varas, timokrtijas, oligarhijas, demokrtijas, tirnijas.
- Izlemt ir viegli. Es sprieu par viiem td pa krtb, k vii ienca, sprieu, it k tie btu
tetra kori, kas iznk skatuv, vrtju viu tikumus un netikumus, viu laimi un nelaimi.
- Nolgsim ttad saucju, bet varbt es to daru pats, teiku, ka Aristona dls (*Glaukons; via
tvu sauca par Aristonu) atzina, ka pats krietnkais un pats taisngkais ir ar pats laimgkais, ka vi
80 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------ir sts ni, kas valda pats pr sevi, bet pats nekrietnkais un netaisngkais ir ar pats nelaimgkais,
tas ir sts tirns gan pats pr sevi, gan pr savu valsti.
Tlk Sokrts ierosina iztirzt vl otru pierdjumu par labu tam, ka taisngkais cilvks ir ar
laimgkais.
VII. [..] - Kds tad tas bs?
- ds. Ja dvsel ir trs daas, tad, man iet, ir ar trs dadi baudu veidi, katrai daai savs. Tikpat
daudz ari iekru veidu un tikpat daudz veidu tai varai, kas pr tm valda.
- K to saprast?
- Viena no m dam ir t, ar kuru ms iegstam zinanas, otra t, kas rada kaismi, treai ts
daudzo veidu d mums nav viena kopja vrda, ms to nosaucm pc pazmes, kas taj ir pati
spilgtk, pati aktvk - par alkatgo, jo t izteicas spcgs iekres pc diena, dzriena, mlas
tieksmm un pc visa, kas ar to sakar. To var saukt ari par mantkrbu, jo o iekru apmierinanai
vajadzga nauda.
- Tas pareizi.
- Ttad, ja ms s baudas un tieksmes saucam par mantkrbu vai alkatbu, tad ms ar o vrdu
pau svargko esam pateikui un mums ir skaidrs, par kdu dvseles dau ms runjam.
- Man t iet.
- Labi. Bet dedzba un kaisme - t tau noteikti pievrsusies cai, uzvarai un slavai.
- Pat oti.
- Vai tpc nebtu pareizi, ja ms to sauktu par goda un uzvaras mltju?
- Pavisam pareizi.
- Bet k ar to dvseles dau, ar kuru ms kaut ko izzinm? Katram ir skaidrs, ka t visa un pilngi
pievrsusies patiesbai, nauda un slava tai rp vismazk.
- Tiem, vismazk.
- Vai ms pareizi dartu, ja to sauktu par zinanu un gudrbas mltju?
- Kpc gan ne?
- Ar dvsels ttad valda gan viena, gan otra ts daa, k pagads.
- T tas ir.
- Tpc teiksim vispirms, ka ir trs cilvku veidi - filozofi, godkrgie un mantkrgie.
- Tiei t.
- Ar baudu ir trs veidi, un ts atbilst cilvku veidiem.
- Noteikti.
- Ievro. Ja tu jautsi trim dada veida cilvkiem pc krtas, kuru dzvi katrs no tiem atzst par
tkamko, katrs cildins savu. Mantkrgais teiks, ka saldzinjum ar naudas ieganu bauda, ko
gstam no goda un zinanm, nav neko vrts, izemot gadjumus, kad ar tie kaut ko ienes.
- Tas tiesa.
- Bet k ar godkrgo? Vai vi nav prliecints, ka bauda, ko var dot nauda, ir rupja un vulgra,
bet bauda, ko gstam no zinanm, ja ts nekdu godu mums nesagd, ir dmi un tuka niekoans?
- T tas ir.
- Bet ko ms teiksim par filozofu? Par ko vi atzs visas citas baudas saldzinjum ar patiesbas
izzinanu un ar s izzinanas nemitgo izaugsmi? Visas prjs baudas ir tlu no s sts, ts vi
sauc par nepiecieamm, un ts nebtu ar vajadzgas, ja vartu iztikt bez tm.
- Tas labi jzina.
VIII. - T k nav vienprtbas atzis par dadu cilvku baudm un viu dzvi, turklt ne tikai par
to, kas dara to krietnku vai nekrietnku, labku vai sliktku, bet vispr nav zinms, kura dzve ir
patkamka un no cieanm brvka, tad k gan ms varam noteikt, kuram no viiem taisnba?
- Droi pateikt to es nevaru.
- Bet padom, k jizlemj tas, kas labi jizlemj. Vai to nevar pankt ar pieredzi un saprtgiem
secinjumiem? Vai ir vl kds labks viedoklis?
- Kds gan tas vartu bt?
81 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Padom tagad. Ja mums ir trs cilvki, kur no viiem ir ar lielku pieredzi viss tajs bauds, par
kurm runjm? Vai alkatgais, kas izzina patiesbu, kda t ir pati sev, tavuprt, ir ar lielku pieredzi
baud, ko gstam no zinanas, nek filozofs baud, ko gst no naudas rauanas?
- Tur ir liela starpba. Filozofam jau no brnbas bija jiepazstas k ar vienu, t ar otru baudas
veidu, alkatgajam, kad vi varja jau izprast stenbu un izjust, cik t ir jauka, nebija nekdas
vajadzbas to dart, pat ja vi censtos to pankt, tas nebtu viegli.
- Ttad ir liela starpba attiecb uz abiem iem baudu veidiem starp alkatgo un filozofu.
- Tiem liela.
- Bet kds ir stvoklis aj zi starp filozofu un godkrgo? Vai filozofam ir mazk pieredzes
baud, ko gstam no goda, nek godkrgajam baud no gudrbas?
- Bet godu tau sasniedz tie, kas pankui savus nodomus. Daudzi god bagto, drosirdgo, gudro,
t ka tie visi pazst baudu, ko gods sagd, bet, kda bauda ir skatt lietas sto btbu, to zina tikai
filozofs.
- Cik tlu sniedz pieredze, vi ir pats labkais tiesnesis.
- Noteikti pats labkais.
- Un turklt vi viengais apvieno pieredzi ar gudrbu.
- Noteikti. Bez tam ar ierocis, ar kuru tiek pankts spriedums, nav alkatg, ne ar godkrg, bet
filozofa ierocis.
- Kds tas ir?
- Jsprie, pamatojoties uz pierdjumiem. Vai ne?
- Protams. Bet pierdana ir galvenokrt filozofu ierocis.
- K gan citdi?
- Ttad, ja msu jautjumu vislabk btu izlemt, pamatojoties uz bagtbu un peu, tad
spriedumam, kuru slavtu vai peltu alkatgais, katr zi vajadztu bt paam pareizkajam.
- Bez aubm.
- Ja msu pamats btu gods, uzvara, drosme, vai tad labkais tiesnesis nebtu godkrgais un
uzvaras cildintjs?
-Skaidrs.
- Bet ja tds pamats btu pieredze, saprts un pierdjumi?
- Tad nepiecieami par pareizko btu jatzst tas, ko izteiktu filozofs un filologs (*Ne msdienu
izpratn; filologs eit nozm - tds, kas ml disputt, spriest, pierdt).
- Ir trs baudas, un bauda, kuru sniedz t dvseles daa, ar kuru ms gstam atzias, ir pati jaukk,
un, kur no mums t valda, t dzve ir vislaimgk.
- K gan tas vartu bt citdi? Saprtgais tau zina, kas ir slavjams, un vi slav pats savu dzvi.
- Un kura dzvei, kura baudai vi, is tiesnesis, pieir otro vietu?
- Noteikti kareivg un godkrg dzvei. T tau viam ir tuvka nek alkatg dzve.
- Beidzam vieta, iet, ir alkatgajam.
- Katr zi.
IX. - Sacensba ttad mums ir notikusi: divas reizes un divreiz taisngais ir uzvarjis netaisno. Tre
sacensba bs olimpisk, par godu Olimpijas Zevam - Glbjam. Ievro, ttad prjo bauda nav pilnga,
tda ir tikai saprtgajam un trajam, citiem t ir it k ieskicts siluets. To, man iet, esmu dzirdjis no
kda gudra vra, un t jau btu pati lielk un galven sakve.
- Tiem, pati lielk, bet k tas jsaprot?
- To noskaidrosim, bet tu man paldzsi ar savm atbildm.
- Nu tad jaut.
- Saki, spes tau ir pretstats baudai.
- Pat oti.
- Ttad jbt kdam stvoklim, kas nav ne bauda, ne spes.
- T tas ar ir.
- Bet vai starp baudu un spm nav kaut kds dvseles miers? Vai tu t nedom?
- Domju gan.
- Bet tu tau atceries, ko audis saka, kad vii slimo?
82 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ko tad?
- Bt veselam esot lielk bauda, bet to vii atcerjuies tikai tad, kad saslimui.
- Esmu to dzirdjis.
- Bet tu esi ttad ar dzirdjis, ka audis, kas cie lielas spes, saka, ka spju rimana esot lielkais
prieks.
- Esmu to dzirdjis.
- Man liekas, tu zini, ka ar daudzos citos gadjumos, kad cilvki cie spes, vii k pau jaukko
cildina nevis prieku, bet spju rimanos un mieru.
- Tad, iet, miers kst m un jauks.
- Bet, ja kdam zd prieks, tad s baudas zudums (*Grieu tekst eit lietots vrds "miers,
rimans". Sokrts aj iztirzjum grib pierdt, ka miers (resp., rimans, izbeigans) var ist gan
patkams, gan nepatkams, tpc viam ir svargi lietot vienu un to pau vrdu pie spm un pie
baudm) tau ir spgs.
- Var jau bt.
- Bet miers, par to ms tau teicm, ka tas ir vid, bs varbt k viens, t otrs, k spes, t prieks?
- iet, ka t.
- Bet, nebdams ne viens, ne otrs, vai tas var kt gan par vienu, gan par otru?
- Es t nedomju.
- K patkamais, kas rodas dvsel, t ar spgais ir kaut kda o abu kustba. Vai t nav?
- T ir.
- Bet, kas nav spgs un nav ar patkams, ir noteikti miers, ko ms nupat vl redzjm pardmies
starp tiem abiem.
- Pardjs gan.
- K tad var bt pareizi atzt atbrvoanu no spm par baudu un prieka trkumu par mokou?
- Nekd zi tas nav iespjams.
- Tas t nemaz nav, tas tikai t liekas. Miers blakus spgajam liekas patkams, blakus patkamajam
- spgs. is itums, saldzinot to ar patieso baudu, ir tikai mns.
- Msu iztirzjums to pierda.
Paskaties tagad uz baudm, kas nav no spm radus, un tu secinsi, ka nav t no paas dabas
iekrtots, ka bauda ir spju rimanas sekas, spes - baudas izbeigans.
- Kdas tad ir s baudas, un kur ts redzamas?
To ir daudz, un ts ir dadas. Ja piekriti, aplkosim k piemru baudas, ko dod oa. Pirms ts
nekdu cieanu nav, t rodas pki, ir oti asa, un ts izbeigans nekdas cieanas nesagd.
- oti pareizi.
Ttad neticsim, ka tra bauda ir spju izbeigans un spes - baudas beigas.
- Nekd zi. Tomr ts baudas, kas nonk dvsel ar ermea starpniecbu, pa lielkai daai
rodas no spju izbeigans, un ts ir paas stiprks.
- T tas ir.
- Vai to pau ttad neteiksim par paredzamajm baudm un cieanm, kad ms jau prieklaikus
jtam baudu vai cieanas?
- To pau.
X. - Vai tu zini, kdas ts ir un kam ts ldzgas?
- Kam tad?
- Vai tu dom, ka dab ir auga, apaka un vidus?
- Domju gan.
- Ja kdu nes no apakas uz vidu, vai vi, tavuprt, nedoms, ka vi ceas uz augu, nevis kaut k
citdi? Un, ja vi ir vid un raugs, no kurienes vi eit nokuvis, vi tau nedoms, ka ir aug, un
neko citu, jo sto augu vi nebs redzjis.
- Nudien, ko gan citu vi vl vartu domt.
- Un, ja viu atkal nestu atpaka, vi domtu, ka dodas lejup, un pareizi domtu.
- K gan citdi?
- Un tas viss notiktu tpc, ka vi nezina no pieredzes, kas sti ir auga, vidus un apaka.
83 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tas ir skaidrs.
- Vai btu ko brnties, ja tiem, kas patiesbu nezina, par daudzm lietm nebtu saprtga
priekstata? Ar par baudu un spm un par to, kas starp tm, jsaka tas pats. Kad
vi tuvojas spm, vi sprie pareizi un tiem jt spes; kad vi no spm tuvojas vidum, vi ir
pilngi prliecints, ka sasniegta baudas pilnba. Raudzdamies uz pelko un nepazdami balto, vii
kds, pretstatdami pelko melnajam, tpat vii kds, nepazdami baudu un pieldzindami to spju
trkumam.
- Zvru pie Zeva, btu daudz vairk jbrns, ja tas t nebtu.
- Padom vl par du lietu. Vai izsalkums, slpes un cits tamldzgais nav tukuma sajta msu
ermen?
- Tiei t tas ir.
- Nezinana un nesapraana, vai t nav tukuma sajta dvsel?
- Noteikti.
-Vai ds tukums nebtu aizpildms, padot vai kstot gudrkam?
- Tiei t.
- Ar ko btu labk aizpildt - ar stu esambu vai ar mazk stu?
- Protams, ka ar stu.
- Bet kas, pc tavm domm, ir ciek saistts ar tro esambu: diens, dzriens, aizdars un vispr
prtika vai kds patiesas prliecbas, zinanu, prta un tikuma veids? Par to sprieot, jaut: vai trai
esambai ir tuvks tas, kas nekad nemains, kas ir nemirstgs un patiess un kas rodas nemaingaj, vai
varbt tai tuvks ir tas, kas nekad nepaliek nemaings pats sev, ir mirstgs un rodas maingaj un
mirstgaj?
- Daudz nozmgks ir tas, kas vienmr paliek nemaings pats sev.
- Bet vai maingaj esambas nav vairk k zinanu?
- Nekd zi.
- Varbt vairk patiesbas.
- Ar ne.
- Bet, ja patiesbas mazk, tad, protams, ar esambas?
- T tam jbt.
- Tad vispr liets, kas paredztas rpm par ermeni, ir mazk patiesbas un tras esambas nek
tajs, kas domtas rpm par dvseli.
-Daudz mazk.
-Vai tu dom to pau ar par ermeni un dvseli?
- Noteikti.
-Ttad, ja dvsele, kura, pati bdama stk stenba, tiek pildta ar to, kas ir stk stenba, tad t ir
labk pildta nek ermenis, kas, pats bdams mazk sta stenba, tiek ar pildts ar mazk stu stenbu.
(*Ar dadiem dieniem un dzrieniem)
- K gan citdi?
- Ja ir patkami, kad tevi piepilda ar to, kas atbilst tavai dabai, tad tas, kas ir piepildts ar patieso,
ks patiesi un sti spjgs priecties par stu baudu, turpretim tas, kas piepildts ar mazk patieso un
sto, gs baudu, kura nebs ne tik droa, ne patiesa.
- Tas pilngi nepiecieams.
- Ttad tie, kam nav ne saprta, ne tikuma, kas pastvgi piedals dzrs un izpriecs, tiek rauti
lejup un tad atkal paceas ldz vidum un t klaio visu savu dzvi. Nekad ne-nokuvui aug pie
patiesbas, nesaskatjui to, vii nav guvui sto piepildjumu, drou un tru baudu. K kustoi,
noliekui galvas, vii vienmr skats uz leju, uz galdiem, kri rij un kopojas. s rijbas d vii sper
cits citam, bads ar dzelzs ragiem un nogalina, jo vii nepiepilda ar kaut ko stu ne savu sto dabu, ne
savu nestgo vderu.
- Lieliski tu, Sokrat, k orkuls tlo lielks auu daas dzvi.
- Bet vai nepiecieami baudm, iem sto baudu nu tliem, nepiejaucas spes?
Sokrts tad raksturo os nu tlus, kas cilvkus satrauc, rada neprtgu kaisli, strdu un naidu.
84 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------XI. Tlk tiek runts par baudm, kuras sagd dvseles otra daa tin pc kurm tiecas godkrgie.
di cilvki, skaudbas, dusmu un sacensbas gara premti, bez jgas cenas pankt savas godkres
apmierinjumu, gt uzvaru un bt prki. Turpretim, ja dvsele seko savai labkajai, filozofiskajai
daai, tad taj nav strdu un nesaskaas. Vistlk no likuma un krtbas ir tirnisks un mlestbas
tieksmes. Turpinot noskaidroanu, kur no cilvku veidiem ir laimgkais, tiek sasniegti oti preczi
rezultti: tirna dzve ir 729 reizes grtka par nia dzvi. Sarunas dalbnieki iztlojas dvseles
modeli, ko veido daudzgalvains nezvrs, lauva un cilvks. Visi trs veidoli t apvienoti, ka saaug kop
un no rpuses pilngi atgdina cilvku. Netaisngs cilvks auj sev vau nezvram un lauvai, tie em
prsvaru un uzveic cilvcisko cilvk. Taisngs turpretim savalda un pakauj saprtam gan nezvru,
gan lauvu. Turklt lauva paldz cilvkam rpties par visprju labkljbu un harmoniju.
XII. - No visiem viedokiem raugoties, nekds tas, kas cildina taisnbu, melo tas, kas slav
netaisnbu. Vai ms emam vr baudu, labo slavu vai izdevgumu, taisnguma aizstvim visum bs
taisnba, ts nievtjs nepateiks nekad kaut ko saprtgu, vi pat nezins, ko sti vi pe.
- Tas tiesa, neko vi nesaprot.
- Minsim viu miergi prliecint. Vi tau apzinti nerun nepatiesbu. Ms viam jautsim:
"Mais draugs, vai visi msu atzinumi par labo un nekrietno nav di raduies: kad zvrisko msu dab
pakauj cilvciskajam vai, labk sakot, dieviajam, tad tas ir labi, nekrietni ir, ja meongais pakauj
sev lnprtgo." Vi tau piekrits, vai ne?
- Ja paklauss manam padomam.
- Vai tad vispr ir kds, kuram, emot vr iepriek teikto, btu izdevgi netaisni piesavinties
zeltu, ja rastos tda iespja, jo tad vi paverdzintu savu labko dau savai nekrietnajai? Un vai viam
btu izdevgi, ja, samis zeltu, kaut ar oti daudz, vi atdotu verdzb savu dlu vai meitu, turklt vl
meongiem un nelgiem audm. Nelotu un atdotu dievio sev paam nelgkajam un
bezdievgkajam? Vai vi nav nelaimgs, vai neies vl briesmgk boj k Erifle (*Erifle nodeva
savu vru, kas gribja izvairties no piedalans karagjien), kas par sava vra dzvbu ieguva
kaklarotu?
- Daudz nelaimgks, - teica Glaukons. - Es oreiz atbildu tava sarunu biedra viet.
XIII. - Bet ar izlaidba, k tu dom, vai netiek tpc pelta jau no seniem laikiem, ka t auj prk
lielu vau milzgajam daudzveidgajam briesmonim?
- Tas ir skaidrs.
- Bet iedombu un gnumu vai nepe tad, kad cilvk nesamrgi ir izaudzis un kuvis stiprs lauvam
vai skai radniecgais?
- oti pareizi.
Izlutinanu un mkstaulbu, kas cilvku padara gvu, nosoda izlaidbas un izvirtbas d.
- Noteikti.
Vai glaimoana un izdabana nepakauj cilvka dedzbu un godkri nezvram, kas sav
nestb un alkatb tik ldzgs zemiskajam plim? Naudas un bagtbas d ds cilvks jau no agras
jaunbas pierod mt dubos visu cildeno un lauvu padart par prtii.
- Tiei t.
- Kpc gan, pc tavm domm, tiek nievta nodarboans ar kdu amatu un vienkru fizisku
darbu? Vai gan ne tpc, ka td cilvk via labk daa ir par vju, lai valdtu pr visiem zvriem un
dzvniekiem vi? Vi var tiem tikai kalpot un mcties izdabt un glaimot.
- iet, ka t tas ir.
- Ttad ds cilvks ir vadms un via vadtjam vajadztu bt tdam paam k paa krietnk
cilvka vadtjam, tpc ms teiksim, ka viam vajadztu bt tda krietna cilvka vergam, kur valda
dieviais. Vergs jvada t, lai tas viam nenktu par aunu, kaut gan Trasimahs teica, ka vadana
vienmr nkot par aunu tiem, kurus vada. Ms domjam, ka katram ir labk, ja viu visur vada
dieviais saprts, sevii vl tad, ja vi pa ir kaut kas tam radniecgs. Ja tas t nav, tad lai saprts
iedarbojas no rpuses, lai ms pc iespjas btu ldzgi un draudzgi k jau tie, kuriem kopja vadba.
- Tas ir pareizi.
- Ir skaidrs, ka ar likums, bdams msu valst visiem sabiedrotais, grib to pau, to pau ar brnu
audzinana. Ms neaujam brniem bt brviem, kamr neesam, tpat k valst, nodibinjui viiem
85 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------noteiktu krtbu, atbalstdami pie viiem, tpat k pie mums paiem, to labko. Jaun krtba bs
viiem vadtjs un sargs, un tad ms viiem dosim brvbu.
- Tas ir skaidrs.
- Bet kds pamats mums btu, Glaukon, apgalvot, ka ir izdevgi bt netaisnam, izlaidgi dzvot vai
kaut ko nekrietnu
dart, kas dartjam paam nktu par aunu? Vai tpc, ka vi iegs daudz naudas vai lielku varu?
- Nekd zi.
- Bet kas par labumu, ja netaisni darbi nenks gaism un vaingais netiks sodts? Ja vi netiks
atklts un sodts, vi ks vl nekrietnks, ja viu atkls un sods, zvriskais vi tiks savaldts un
apslpts, bet labais atbrvots, un visa dvsele bs labka, tiks godta un cienta, bs taisngka,
savaldgka un saprtgka. ds dvseles stvoklis ir tikpat daudz reiu vrtgks par ermea spku,
veselbu un skaistumu, cik dvsele ir vrtgka par ermeni.
- Katr zi.
- Katrs saprtgs cilvks centsies t dzvot un visvairk gods mcbas, kas t veidos via dvseli,
citas daudz neievrodams.
- Tas ir skaidrs.
- Nedzvos vi turklt, pilngi pakaudams sava ermea uzturanu un attstbu zvriskai un
neprtgai baudai. Neraudzsies vi un nevros, ka jbt spcgam, veselam un skaistam, ja ldz ar to
vi neks saprtgs, vienmr vi pieskaos ermea harmoniju dvseles ritmam.
- Pilngi pareizi, ja vi gribs bt saskaots un harmonisks.
- Bet vai ar naudas iegan nebs t pati krtba un saskaa? Naudas daudzums nebs viam pats
svargkais, kaut gan oti daudzi to atzst par lielko laimi. Vi necentsies bezgalgi to vairot. Prk
daudz nav labi.
- T gan.
- Apcerot savu doms izveidoto valsti, vi basies, vai tur kaut kas netiks sagrozts - mantas
varbt bs par daudz vai ar par maz. T spriezdams, vi atbilstoi pavairos vai samazins savus
paumus, k nu vardams.
- Tiei t.
- Ar par pagodinjumiem un amatiem vi bs tds pas doms. Daus, par kuriem vi bs
prliecints, ka tie padars viu labku, vi labprt pieems un par tiem priecsies, bet, ja tie izjauks
via sasniegto saskau, vi no tiem izvairsies k sav privtaj, t sabiedriskaj darbb.
- Ja jau via mris ir tds, tad vi vairsies ar nodarboties ar politiku.
- Zvru pie sua, sav valst jaunu pavisam ne, bet varbt cit piemrotk, ja radsies tda
brniga izdevba.
- Saprotu. Tu dom par msu dibinmo valsti, par to, kura vl ir tikai doms, kuras, manuprt,
nekur uz zemes vl nav.
- Bet varbt debess ir kds paraugs, kuru katrs, kas grib, var apskatt un tad tur apmesties uz dzvi.
Vienalga, vai tda kaut kur ir vai tikai bs, is cilvks tikai td gribs darboties, citur nekur.
- T, iet, ir.
86 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------DESMIT GRMATA
I. - Domdams par msu valsti, es prliecinos, ka ms to esam iekrtojui pareizi daudzjd zi,
bet visvairk es to gribtu teikt par dzeju.
- K tas jsaprot?
- Ms nekd zi neataujam dzeju, ja t atdarina (*Domta tradija un komdija. Sk. III
grmatas 7. nodau). Tagad, man iet, is jautjums ir kuvis vl skaidrks, jo ms esam aplkojui
atsevii katru dvseles dau.
- Ko tu ar to gribi teikt?
- Teiku to tikai jums, js tau neatststsit to tradiju autoriem un visiem citiem atdarintajiem.
Atdarintaj dzeja saind visu klaustju prtus, jo viiem nav ldzeku, lai izzintu, k tas stenb ir.
- Bet ko tu sti ar to dom?
- Tas tomr jpasaka, kaut gan Homrs man ir m un godbijba pret viu, kas man ir jau no brnu
dienm, to liedz. iet, ka vi bijis visos tradiju daiumos vadtjs un skolotjs. Cilvks tomr nav
stdms augstk par patiesbu. Es teiku, kas man jsaka.
- Noteikti tas tev jsaka.
- Tad klausies un atbildi, jo tas ir svargi.
- Ttad jaut.
- Vai tu vartu mums pateikt, kas sti ir atdarinana? Pats es lg nezinu, kas t vartu bt.
- K tad es to lai zinu?
- Tur nav nek dvaina. Cilvki ar vjku redzi biei vien saskata kaut ko agrk nek cilvki ar
labm acm.
- Pieemsim, ka t tas ir, bet tav kltbtn es neiedrointos teikt, ko atzstu par pareizu. Saki
labk pats.
- Labi. Bet vai ms nevartu skt iztirzanu pc msu parasts metodes? Parasti ms kdu
daudzumu, ko apzmjam ar vienu un to pau vrdu, aizvietojam ar vienu noteiktu visprgo. Vai tu
mani saproti?
- Saprotu.
- emsim tagad pc tavas patikas kdu daudzumu. Ir tau, piemram, daudzas atgultnes (*Griei
un romiei pie galda nesdja, bet atgls, balstdamies uz viena elkoa. Atgultne ietvra pakavveid
galdu, uz ts bija vietas trim cilvkiem (triklnijs)) un galdi.
- Protams.
- Bet pamat tiem ir tikai divas idejas (nojgumi), viena atgultnm, otra galdiem.
-J.
- Tpc ms ar esam paradui teikt, ka amatnieks katru priekmetu pagatavo, raudzdamies uz
ideju; viens gatavo atgultnes, otrs galdus, un ms tos lietojam, tpat tas ir ar citiem priekmetiem, bet
pau ideju neviens amatnieks negatavo. Vai t nav?
- T noteikti ir.
- Bet k tu sauksi, piemram, du cilvku?
- Kdu tad?
- Kas var pagatavot visu, ko vien gatavo amatnieki.
- Tas nu gan btu brnigs vrs.
- Tas vl nekas. Tev bs vl vairk jbrns. Tas pats meistars prot pagatavot ne tikai dadus
priekmetus, bet ar visu, kas aug uz zemes, turklt vl visus dzvniekus un ar pats sevi, un pau zemi,
un debesis, un dievus, un visu, kas ir debess, un visu, kas ir Ad zem zemes, - visu to vi var
pagatavot.
- Apbrnojami gudrs btu tds vrs.
- Tu laikam netici? Saki atklti. Tev laikam liekas, ka tds meistars ir pilngi neiespjams. K gan
vartu kds rasties, kas visu to prastu? K gan tas vartu bt? Bet vai tu nenojaut, ka ar tu pats vartu
ar kaut kdu pamienu visu to izdart?
- Un kas tas btu par pamienu?
87 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Nekas grts. To var izdart visur, vienmr un tri. Vistrk tas izdarms, ja tu paemtu spoguli un
to dadi groztu. tri vien tu bsi pagatavojis sauli un visu, kas pie debesm, tad pats sevi, tad visu
citu, kas dzvs, tad stdus un dadus priekmetus un visu citu, par ko ms runjm.
- J gan, bet tas ir tikai itums, stenb t nav.
- Lieliski. Tiei tas vajadzgs msu sarunai. Tds meistars, es domju, ir katrs gleznotjs. Vai t
nav?
- Ir gan.
- Man liekas, tu teiksi, ka t nav stenba, ko vi rada, lai gan gleznotjs kaut kd veid taisa
atgultni. Vai tad ne?
- J, bet tas ir tikai itums.
II. - Bet atgultu taistjs? Tu tau nupat vl teici, ka ideju vi netaisa, tikai atseviu noteiktu
atgultni. Bet tiei ideja ir t, par kuru ms sakm, ka t ir atgultnes st esamba.
- T ms sakm.
- Ja vi ttad netaisa sto esambu, tad vi taisa kaut ko, kas tai ldzgs, nevis esambu. Ja kds
ttad teiktu, ka atgultu taistja vai kda cita meistara darbs ir stenba vrda paties nozm, vi
laikam gan kdtos.
- T vismaz domtu tie, kas radui iztirzt dus jautjumus.
- Nebtu ko brnties, ja viu darinjumiem btu tikai neskaidra ldzba ar patiesbu.
- T tas tiem btu.
- Ja tu neiebilsti, tad, pamatojoties uz o piemru, minsim noskaidrot, kas sti ir atdarintjs.
- Labi, minsim.
- Ir trs dada veida atgultnes. Viena ir pa dab, un par to, es domju, ms vartu teikt, ka to ir
pagatavojis dievs. Kas gan cits?
- Cits neviens.
- Otra ir t, kuru pagatavojis galdnieks, treo - gleznotjs.
- Pieemsim.
- Gleznotjs, galdnieks, dievs - tie ir trs dado atgultu veidu meistari.
- Tiem trs.
- Dievs ir pagatavojis tikai vienu viengu atgultai, kas ir sta atgultne. Vai nu vi t gribja, vai ar
bija nepiecieams, lai dab btu tikai viena via pagatavota atgultne, divas vai vairkas tdas dievs nav
pagatavojis.
- Kpc tad t?
- Ja vi btu uztaisjis divas, tad rastos atkal viena, kuras ideju ietvertu abas iepriekjs, un t
btu st atgultne, nevis ts divas.
- Pareizi.
- Es domju, ka, to zindams, dievs gribja bt stais un viengais sts un viengs atgultnes
pagatavotjs, nevis kdas atgultnes kds pagatavotjs, un tpc vi pagatavoja vienu atgultai, viengo
vis pasaul.
- iet, ka t tas ir.
- Bet k ms viu sauksim? Par radtju vai kaut k tamldzgi?
- Tas btu pareizi, jo vi ir radjis k atgultai, t ari visu prjo.
- Bet k ms sauksim galdnieku? Vai nesauksim vinu par atgultnes meistaru?
- Sauksim.
- Bet k gleznotju? Par du lietu meistaru un paga-tavotju?
- Nekd zi.
- Bet k tad tu viu sauksi attiecb pret atgultai?
- Pats piemrotkais vrds viam btu - citu pagatavot atdarintjs.
- Labi. Tu sauksi ttad viu par atdarintju treaj pakp no stenbas.
II, III, IV V VI, VII. Tlk izvirzs jautjums, vai gleznotjs attl dod stenbu vai tikai itumu.
Gleznotjs ir atdarintjs, bet atdarintaj mksla ir tlu no stenbas. Par labu dzejnieku saka, ka
vi lieliski zina, par ko run. Ja dzejnieks lieliski przintu to, par ko vi runa, tad vi
88 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------neapmierintos ar atdarinanu, vi radtu pats un via laikabiedri grieztos pie via svargos
jautjumos. T tas tomr nav. Pie Homra nemekl zinanas karaliets. Homra vadb nav gta
uzvara nevien kar. Dzejnieka darbos ir tikai stenbas un tikuma itums. sts kdas lietas pazinjs ir
tikai ts lietotjs. sts flautas pazinjs ir tikai flautists. Dzeja turklt neatbilst stenbas kritrijiem - ne
skaitlim, ne izmram, ne smagumam, t ir tlu no stenbas izpratnes.
Cilvkam jbt savaldgam priekos un bds, bet pie dzejniekiem ms varam mcties nesavaldbu.
Starp filozofiju un dzeju ir nesaskaa jau no seniem laikiem. Dzeja mait dvseles labko dalu. Dzejai
tomr jdod iespja aizstvties. Ja ts aizstvans ir sekmga, ja t pierda, ka ir derga valstij un
cilvka dzvei, tad t var palikt msu valst, t ms bagtins, bet t nedrkst aizmirst, ka vispirms
jcildina tikums.
VIII. - Bet, ja tas t nebs, mais draugs, tad darsim t, k to dara iemljuies, kad vii ir
prliecinjuies, ka mlestba viiem nav derga. Vii negrib no ts atteikties, bet viiem tas jdara pret
savu gribu. Tpat ar ms. Mums mlestbu pret atdarintju dzeju ir iepotjusi audzinana, ko mums
devuas tagadjs lielisks (*Teikts ironisk nozm) valsts iekrtas, un t mums likusies pati labk un
patiesk. Bet tagad, kaut gan t vl nav attaisnojusies, ms tomr to uzklaussim, atkrtodami pai sev
msu apsvrumus un burvju vrdus, lai atkal neiekristu brnigaj mlestb, kda pret to ir lielkai
auu daai. Ms tau saprotam, ka dzeja, tlu bdama no patiesbas, nav lielas ievrbas vrta.
Klaustjam tomr jbt piesardzgam, jbaids par sava gara stiprumu un vienmr jatceras, ko ms
esam teikui par dzeju.
- Pilngi piekrtu.
- T ir grta ca, mais Glaukon, grtka, nek liekas, t ir ca par to, vai cilvks bs labs vai
auns. Neievrot taisngumu un citus tikumus ms nedrkstam ne goda, ne naudas, ne varas, pat ne
dzejas d.
- Piekrtu tev, tas tau izriet no t, par ko esam runjui. Ar kur katrs cits tev piekrits.
IX. - Ms tomr neesam apspriedui pau svargko par tikumu - par atldzbu un balvm, kas par
to paredztas.
- Tu laikam gribi runt par kaut ko oti nozmgu, ja vien ir vl kda lielka balva par tm, kas jau
mintas.
- Bet kas nozmgs gan vartu notikt tik s laik? Viss laiks no brnbas ldz vecumam tau btu
oti ss saldzinjum ar mbu.
- Gandrz nekas.
- Labi. Bet vai tu dom, ka nemirstgai btnei jrpjas par o so laika sprdi, nevis par visu
bezgalgo laiku?
- T es nedomju. Bet ko tu par to dom?
- Vai tu nekad neesi nojautis, - es teicu, - ka msu dvsele ir nemirstga un nekad neiet boj?
Glaukons izbrnjies uz mani paskatjs un teica:
- Zvru pie Zeva, man tas nav iencis prt. Bet vai tu to vari apgalvot?
- Es melotu, ja teiktu, ka ne. Domju, ka ar tu par to esi prliecints. Tas tau ir skaidrs.
- Es t nedomju un labprt paklaustos par o skaidro lietu.
- Nu tad klausies.
- Es klausos, run.
- Tu tau kaut ko sauc par labu vai par aunu.
- Nu, protams.
- Bet vai tu par to dom tpat k es?
- K tad sti?
- Kas boj un izncina, ir auns, kas saglab un noder, ir labs.
- Piekrtu.
- Labi. Vai tu nedom, ka katrai lietai kaut kas ir par aunu, kaut kas par labu? Piemram, acm
iekaisums, visam organismam slimba, labbai miltrasa, koksnei puve, varam un dzelzij rsa, un, k jau
teicu, gandrz katrai lietai ir tai raksturgs aunums un slimba.
- Piekrtu.
- Ja tda kaut kur rodas, t samait lietu, kur t rodas, un galu gal to pilngi izncina.
- T tas ir.
89 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Katrai lietai raksturgais aunums un slimba to izncina, bet, ja t to neizncina, tad ar cits nekas
to neizncina, jo es nedomju, ka to vartu izncint labais vai kaut kas tds, kas nav ne labs, ne auns.
- K gan tas vartu notikt?
- Ja ms atrastu kaut ko tdu, kas kdai lietai ir par aunu un to boj, bet tomr to nevar sagraut un
izncint, vai tad ms nebtu prliecinti, ka t nav izncinma?
- iet, ka t tas ir.
- Ttad vai nav kaut kas, kas mait dvseli?
- Noteikti ir. Par to visu ms tikko runjm: netaisnba, nesavaldba, gvums, neizgltba.
- Bet vai kaut kas no mint var to sagraut un izncint? Padom par to, lai ms nekdtos,
domdami, ka netaisns un nesaprtgs cilvks, kas savu netaisno rcbu neapzins, iet boj savas
netaisnbas d, kas ir dvseles slimba. Spriedsim labk di: k slimba, miesas kaite novrdzina un
novjina ermeni, t ka tas galu gal nemaz vairs nav ermenis, tpat ar nupat vl mints lietas
(metli, labba) iznkst no aunuma, kas tajs iesdies un ts boj. Vai t tas nav?
-Ir.
- Labi. Aplko tagad tpat ar dvseli. Vai netaisnba un citi netikumi, kas taj iesakojuies, to
nenovjina un nesamait, ldz t iras no miesas un mirst?
- Nekd zi.
- Vai tur ir kda jga? Kda cita (metlu, labbas) kaites visu izncina (*Piemram, slimba miesu,
vispr to, kam kaite piemetusies), dvseles netikumi (kaites) dvseli ne?
- Tas nav saprotams.
- Padom ar, Glaukon, par to: ms tau esam prliecinti, ka miesai nav jiet boj tpc, ka
samaitta un nederga ir prtika, bet, ja tda prtika rada organism kdu organisku kaiti, tad ms
teiksim, ka tas gjis boj s savas organisma slimbas d. Ms nekad nedomsim, ka samaitta prtika,
kas ir kaut kas cits nek organisms un kas nav izraisjusi organismam iedzimtu slimbu, btu to
izncinjusi.
- Tas ir pavisam pareizi.
X. - Pamatojoties uz to pau apsvrumu, ms varam apgalvot: ja miesas kaite neizraisa dvseles
kaiti pa dvsel, tad dvsele, pati bdama bez kaites, nekad neiet boj das tai sveas kaites d.
- Saprtgi teikts.
- Mums btu tpc vai nu jpierda, ka ds apgalvojums nav pareizs, vai ar, kamr tas nebtu
pierdts, mums nebtu pamata teikt, ka dvsele iet boj no druda vai citas slimbas, ka to var
nogalint, sagrieot pc iespjas mazkos gabalios, ka to vispr var izncint ar diem vai citiem
ldzekiem. Vispirms tad kdam btu jpierda, ka du miesas cieanu d t ktu netaisnka un
nekrietnka. Ja dvselei sveas cieanas nerodas dvsel pa (*Piemram, ja ts rodas mies), tad ms
nekad neausim teikt, ka dvsele vai kaut kas cits ir td veid izncints.
- Bet neviens ar nepierds, ka mirstoo dvseles kst nekrietnkas.
- Ja kds tomr tikai tpc iedroinsies teikt, ka cilvks mirdams kst aunks un netaisnks, lai
nebtu spiests atzt, ka dvsele ir nemirstga, tad, ja viam taisnba, ms teiktu, ka netaisngums ir sava
panieka slimba un nves kaite, ka viu nogalina panieka paa dabas patnba un trk nomirst tie,
kas stiprk aplipui, lnk, kas mazk, nevis t k tagad, kad citi vius soda ar nvi.
- Zvru pie Zeva, netaisnba, ja t nvjoa infictam, nav nekda briesmga kaite: t atbrvo no
visa auna. Bet es domju, ka drzk t izrdsies tiei pretstats nupat teiktajam. Citus t nogalina, ja
vien spj, bet savu panieku t padara par oti dzvot spjgu un turklt vl par neatlaidgu un
nenogurdinmu, oti tlu t, iet, ir no nvi nesos.
- oti pareizi teikts. Ja dvseles paas samaittba un aunums nevar to nogalint un izncint, tad
ar aunums, kas paredzts kaut k cita izdeldanai, neizncins ne dvseli, ne kaut ko citu, bet viengi
tikai to, kam tas paredzts.
- Ttad, ja dvseli nekas nevar izncint - ne aunums, kas vi pa, ne aunums, kas rpus ts, tad
skaidrs, ka tai vienmr jbt, bet, ja t ir vienmr, tad t ir nemirstga.
- T tam jbt.
XI. - Varam ttad pieemt, ka esam par to vienojuies, bet, ja tas t ir, tad tev ir jatzst, ka dvseles
vienmr ir vienas un ts paas. Viu nekst mazk, jo neviena neiet boj, nekst ar vairk. Ja
nemirstgo skaits ktu lielks, tad, nemirstgajam rodoties no mirstg, galu gal viss ktu nemirstgs.
90 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tev taisnba.
- To tomr neatzsim, to liedz mums prts, bet neatzsim ar, ka sav patieskaj btb dvsele ir
prpilnm pilna ar lielu un raibu dadbu un savstarpjm pretrunm.
- K to saprast?
- Nav viegli tam bt nemirstgam, kas sastv no dadm dam, kuras turklt nav apvienotas pa
labkaj sakrtojum, bet tda mums palaik izrds dvsele.
- N, viegli tas nav.
- Ka dvsele ir nemirstga, to spie mums atzt k msu saruna, t ar citi apsvrumi. Kda t ir
stenb, par to ms nevaram prliecinties, jo redzam to izkropotu sa-saistjum ar ermeni un citiem
aunumiem. T japlko rpgi sav traj veid ar domanu, un ms to atradsim daudz skaistku, un
daudz skaidrk bs redzams ts taisngums un netaisngums un viss prjais, par ko ms nupat runjm.
Ms esam pateikui par dvseli patiesbu, esam pateikui to, kda t mums tagad iet. Ms redzam
dvseli tdu, kdu redzam jras dievu Glauku, ar grtbm saskatot t agrko dabu. Via loceki ir
viu salauzti, sadragti un pilngi sakropoti, vi viss apaudzis ar gliemeiem, densaugiem un skiem
akmentiiem, t ka vairk ldzgs kdam briesmonim nek tam, kas vi agrk bija. Tpat ar dvseli
ms redzam tksto nelaimju sagandtu, bet mums jskats uz kaut ko citu, Glaukon.
- Uz ko tad?
- Uz dvseles gudrbas mlestbu. Mums jnovro, uz ko t tiecas, kdu sabiedrbu mekl, bdama
radniecga dieviajam, nemirstgajam un vienmr esoajam, un kda t ktu, visa dieviajam
pievrsusies, visa pc t tiekdams un aj trauksm izrvusies no dzelmes, kur t tagad atrodas, un
notrjusi akmentius un gliemeus, ar ko t apaugusi tajs dzrs, kuras sauc par priekpilnm, kurs
cienasts ir zeme un akmei. Tad ktu redzama ts st daba -vai nu vienveidga, vai daudzveidga, vai
da vai tda. Bet tagad, es domju, ms esam pietiekami prrunjui dvseles stvokus un veidus
cilvka dzv.
- Pilngi pietiekami.
XII. - Labi. Saj sarun ms tikm gal ar citiem iebildumiem un mums nebija vajadzgs atsaukties
uz atmaksu par taisngumu un uz t labo slavu, k to darot, pc jsu vrdiem, Hsiods un Homrs. Ms
atradm, ka taisngums sav btb dvselei ir oti labs un ka tai jrkojas taisngi, vai nu tai ir, vai nav
Giga gredzens, vai nu ir, vai nav Ada cepure. (*Pc sengrieu tautas ticjumiem ldieu valdnieka
Giga gredzens, tpat k Ada bruucepure, padara valktju neredzamu)
- oti pareizi.
- Bet vai tagad, Glaukon, ms, neizpelnoties prmetumus, nevartu agrk teiktajam vl pievienot
gandarjumu par taisngumu un citiem tikumiem, kds tas pienkas dvselei no cilvkiem un dieviem,
gan cilvkam vl dzvam esot, gan pc nves.
- Neviens mums to neprmets.
- Bet vai js man atdosit, ko aizmties sarunas laik?
- Ko tad sti?
- Es piekpos, un ms piemm, ka taisngais var likties netaisns un netaisnais taisns. Js domjt,
ka da piekpans jums vajadzga skaidrka izklsta d, kaut gan, manuprt, nekdi nebtu
iespjams, ka tas paliktu apslpts dieviem un cilvkiem, tomr js domjt, ka tas ir nepiecieams, lai
taisngumu via btb pretstattu netaisngumam t btb. Vai tu to neatceries?
- Es btu netaisns, ja teiktu, ka ne.
- Tagad, kad tie pretstatti, es taisnbas vrd atkal prasu taisngumam to godu un cieu, kds tam ir
pie dieviem un cilvkiem, lai tiktu iegtas balvas (taisngumu tau god) un dotas tiem, kas ir taisngi,
jo ir pierdts, ka taisngums nepiekrpj tos, kas to patiem ievro.
- Taisnga prasba.
- Ttad vispirms atsakieties no piemuma, ka dievi neredz, kur ir taisngs, kur netaisngs.
- Atsakmies!
- Bet, ja dievi to redz, tad vienu vii mls, otru ne, k ms par to jau pa skum vienojmies.
- T tas ir.
- Bet vai ms nepiekritsim, ka tam, ko dievi ml, vii dos iespjami labko, ja vien no kda agrk
prkpuma viam nav nolemts kaut kas auns?
- Pilngi piekrtu.
91 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------- Tas mums jatzst ar par taisngu cilvku, ja vi kritis nabadzb, saslimis vai ar viam gadjies
kaut kas cits, ko parasti atzst par aunu, tad viss nks viam par labu vai nu dzvam, vai miruam.
Dievi nekad neprstj rpties par cilvku, kas cenas bt taisngs un, taisngi rkodamies, kst ldzgs
dievam, cik vien tas cilvkam iespjams.
- Sagaidms, ka tdu cilvku nepamets tas, kas viam ldzgs.
- Ttad par netaisno jpieem tiei pretjais.
- Tdas balvas taisngajam sagaidmas no dieviem.
- T es vismaz domju.
- Bet no cilvkiem? Vai stenb nenotiek t: ar gudriem un netaisniem cilvkiem ir tpat k ar
skrjjiem sacensbs, kas lieliski skrien tlt pc starta, bet atpakace zaud spkus; sk vii strauji,
bet beigs par viiem visi smejas, un vii atgrieas, degunus nokrui, un vainagoti netiek; bet stie
skrjji, nonkui pie mra, saem balvu un vainagus. Vai t pa lielkai daai nenotiek ar ar taisngajiem? Katra paskuma, katra kopja darba un pat dzves beigs audis vius god un apbalvo.
- Ts tas tiem ir.
- Tad atauj man teikt par taisngajiem, ko tu pats teici par netaisngajiem. Es teiku, ka taisngie,
vecki kdami, iegst, ja vien tie grib, augstus amatus sav valst, sievu sev prec no imenm, no
kurm vien vlas, un savas meitas izprecina, kam vien grib. Visu, ko tu saki par netaisnajiem, es tagad
saku par taisngajiem. Par netaisnajiem es teiku: ja viu prkpumi jaunbas gados ar netiek atklti,
tad ar laiku tie nk gaism, vius visi izsmej, un vecuma diens vius nicina k pilsoi, t
svezemnieki. Tu pareizi teiktu, par viiem teikdams pat visaunko. Pieem, ka visu, ko tu par viu
nelaimm esi dzirdjis, tu no manis esi dzirdjis. Vai tu atausi man t teikt?
- Labprt. Tas tau taisnba.
XIII. - Redzi, kdas dvanas, balvas un veltes dab taisngs cilvks vl sav dzves laik no dieviem
un cilvkiem, nemaz nerunjot par visu to labo, ko dod taisngums pats.
- oti skaistas, oti droas dvanas.
- Bet tas viss nav nekas saldzinjum ar daudzajm un lielajm balvm, ko dabs katrs (*K
taisngais, t ar netaisnais) pc nves. Tev tas jdzird, lai katrs no msu sarunas iegtu, kas viam
pienkas.
- Saki, ldzu. Ko gan citu es tik labprt gribtu dzirdt?
- Neststu es tev tik garu ststu k Odisejs Alkinojam (**Odisejs niam Alkinojam, kas viu
uzma k viesi, trs dienas ststjis savus piedzvojumus). Ststu, ko redzjis drosirdgs vrs,
pamflietis rs Armnija dls. Vi kritis kar. Kad pc desmit dienm uzlasja krituos, kas bija skui
jau trdt, viu atrada vl trdanas neskartu. Aizvests uz mjm, kur viu vajadzja apbedt, vi
divpadsmitaj dien, uz srta guldams, atdzvojs un paststja, ko redzjis. Tikko izgjusi no miesas,
dvsele devusies ce kop ar daudzm citm. Vias nonkuas kd brni viet, kur bijuas zem
divas plaisas, viena blakus otrai, virs tm debess, tiei tm pret, ar bijuas divas. Starp tm sdjui
tiesnei. Kad tie bija kdu lietu izlmui, tie pavlja taisngajiem iet pa labi augup uz debesm un uz
krtm viiem piekra sprieduma zmi. Netaisngajiem pavlja iet pa kreisi lejup. Sprieduma zme ar
visiem viu prkpumiem viiem bija uz muguras. Kad pienca rs, viam pateica, ka jejot pie
cilvkiem un j-paststot par visu eit redzto. Stingri piekodinja vrgi klausties un skatties. rs
redzja, ka pa vienu plaisu debess un vienu zem dvseles, kad viu lieta bija izlemta, gja projm, pa
divm prjm vias atgriezs. Pa vienu vias devs aug putekainas un netras, pa otru nca lej no
debesm tras. Visas atnkos liks ierodamies pc ilga ceojuma, priecgas ts izgja un apmets
pav, it k btu nkuas uz lieliem tautas svtkiem. Apsveicinjs ts, kas viena otru pazina. Ts, kas
devs augup no zemes, apjautjs, k tur kljies, ts no debesm jautja par zemes dzvi. Vienas
ststja un lojs par savm spm, atcerjs, ko izcietuas un redzjuas savos klejojumos pa pazemi
(tie ilgui veselu gadu tkstoti). No debesm atgriezus ststja par savu laimi un neizsakmo debesu
skaistumu. Daudz laika, Glaukon, btu vajadzgs, lai to visu apraksttu, bet svargkais bijis par
gandarjumu. Ja kds nodarjis kdam kaut ko aunu, tad jdod gandarjums desmitkrtg apmr, tas
jizdara simt gados, pieemot, ka cilvka dzves ilgums ir simt gadu, lai sods btu desmitreiz lielks
par nodarjumu (* Uzturans pazem ilgst tksto gadu). Piemram, ja kds ir vaings daudzu cilvku
nv vai nodevis savu valsti un armiju, ja daudzi via d kritui verdzb, ja vi ir vaings ar citos
noziegumos, -par katru tdu noziegumu jcie desmitreiz lielkas mokas. Bet, ja kds ir darjis labus
92 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------darbus, bijis taisngs un godjis dievus, tas saems atldzbu pc nopelniem. rs ststja ar par tiem,
kas mirui dzemdbs vai dzvojui tikai su laiku, bet par tiem neesot vrts runt.
XIII, XIV Tlk rs paststja par briesmgo sodu, kas piespriests Ardiajam. Tas bijis kdas
Pamflijas pilstas tirns un izdarjis daudz drausmgu noziegumu. Kop ar viu bijui ari citi lieli
noziedznieki, un gandrz visi bijui tirni. Viiem nodrta da, un vii vilkti pa zemi, kas nokaista ar
asiem dzeloiem.
- Tdi bijui spriedumi, tdi sodi. Pilngs pretstats tiem bijusi laime, kas pieirta k atldzba. Kad
visiem, kas bija pav, pagja septias dienas, astotaj vajadzja celties un doties ce. Pc etru dienu
gjuma vii nonca kd viet, kur varja redzt no augas gaismas staru, kas k kolonna prla
debesis un zemi. Tas bija oti ldzgs varavksnei, tikai spoks un trks. Pc dienas gjuma vii
nonca pie t un redzja tur s gaismas vid no debesm nokarjamies des galus, jo gaisma bija
debesu saite, kas saturja kop visu debess velvi, tpat k triru satur kop kua josta. u galos bija
iekrta Anankes (**Ananke - tulkojum nozm "nepiecieamba", "liktenis") vrpsta, kas lika visam
griezties. Vrpstas ass un is bija no trauda, bet velti no trauda un citiem materiliem.
Turpins ststs. Velti ir ar tuku vidu. Lielkaj ieliek mazko. Pavisam ir astoi velti dads
krss, kas grieas ar dadu trumu, vistrk astotais. Uz katra s sirna un dzied, bet dzied tikai
vienu skau, bet ts skan brnig saska. Netlu no sirnm s trs moiras (liktea dieves)
Lahesa (** Tulkojum "iedaltaj", "pierja") cildina pagtni, Kloto (**Tulkojum "vrpja") tagadni, Atropa (***Tulkojum "nenovram") - nkotni. Vi ma no Lahesas ceiem lozes un
dadus dzves paraugus, uzkpa uz paaugstinjuma un teica:
- Anankes meita jaunava Lahesa saka t: "Vienas dienas dvseles, tagad skas cits mirstgo dzves
periods. Ne dmons js izvlsies, js izvlsities dmonu. Kas pirmais dabs lozi, lai pirmais izvlas
sev dzvi, un viam nepiecieami bs jpaliek ar to. Tikums nav neviena paums. Kas to vairk vai
mazk gods, tas vairk vai mazk to iegs. Vainojams tas, kas izvlas, dieve nav vainojama." To
teicis, pareis iesvieda dvseu pulk lozes. Katrs pacla to, kas nokrita viam blakus, izemot ru,
viam tas nebija atauts. Katram, kas lozi pacla, bija skaidrs, kura pc krtas ir via loze. Pc tam
pareis nolika dzves paraugus dvseu priek uz zemes. Paraugu bija daudz vairk nek kltesoo.
Bija tie oti dadi - visu dzvnieku dzves, visas cilvku dzves, starp tm ar tirnijas, daas tirnijas
ilga visu dzvi, daas su laiku un beidzs nabadzb, trkum un trimd. Bija ievrojamu cilvku
dzves - dai no tiem izcili skaisti, citi oti spcgi dados sacensbu veidos, citi no ievrojamm
dzimtm, citiem krietni un slaveni seni. Bija tpat necilu cilvku, ar sievieu dzves. Dvselm nebija
noteikta veidojuma, jo, izvljusies citu dzvi, t pieskaosies tai. Turklt eit juku jukm atrads k
bagtba, t nabadzba, tpat vidjais starp tm. Cilvkam, drgais Glaukon, vislielks briesmas, iet,
draud tiei eit, tpc visvairk jrpjas, lai katrs no mums, nerpdamies daudz par prjm zinbm,
pievrstos ai vienai, nodotos tai un mctos tikai to, ja vien btu iespjams atrast kdu, kas viam
iemctu atirt krietnu dzvi no nekrietnas un no iespjamm vienmr izvlties labko. Apdomdams
visu nupat prrunto, saldzindams un pretstatdams dadus atzinumus, vi noskaidros, kds visam
tam sakars ar dzvi un tikumu. Viam jsaprot, kas ir skaistums nabadzb vai bagtb, jsaprot, kd
dvsel tas rada kaut ko labu vai kaut ko aunu, kda nozme ir diciltbai vai zemam dzimumam,
privtai dzvei vai valsts amatiem, spkam vai vjumam, apdvintbai vai ts trkumam un vism
citm dvseles pabm, k iedzimtm, t iegtm, kda ir visu o pabu savstarpj attieksme. To
zinot, vi vars izvlties atbilstoi dvseles dabai labku vai sliktku dzvi. Par nekrietnu vi atzs
to, kas viu padara netaisngku, par labu, kas viu padara taisngku. Ms jau redzjm, ka t ir pati
svargk izvle k dzvam, t miruam. Tam, kas dodas uz Ada valstbu, vajadzga da traudcieta
prliecba, lai ar tur viu neapstulbotu bagtba un citi tamldzgi aunumi, lai viu nesavaldzintu
tirnija, nedz cita tda vara un vi nenodartu daudz, turklt nelabojama aunuma, un pats no t
neciestu visvairk. Viam jprot dzv izvlties vidusceu un pc iespjas vairties no galjbm k
aj dzv, t vis turpmkaj, t bs via lielk laime.
XVI. Un vstnesis no vias pasaules paststja, ka pareis vl teicis:
93 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------"Pat tam, kas eit ienk beidzamais, ja vien vi saprtgi izvlas lozi un noteikti iet savu ceu,
dzve nav auna, bet patkama. Kas pirmais izvlas, lai ir uzmangs, kas beidzamais, lai nezaud
drosmi."
Kad pareis to bija teicis, pirmais, kas tlt pama lozi, izvljs paa varenk tirna dzvi, bet
sav neapdomb un alkatb vi to pama neapskatjies un nepamanja, ka viam ir lemts apst
savus brnus un piedzvot daudz cita auna. Kad vi nesteigdamies to apskatja, vi ska sist sev pa
krtm un gausties, ka nav ievrojis parea brdinjumu. Sevi vi aj nelaim nevainoja, vainoja
likteni un dmonus. is cilvks bija no tiem, kas nca no debesm. Savu iepriekjo dzvi vi bija
nodzvojis labi iekrtot valst. Via tikumu pamats bija ieradums, nevis filozofija. Vispr sakot,
vairkums no tiem, kas nca no debesm, di iekrita, jo nebija grtbs rdti, turpretim daudzi no
tiem, kas nca no zemes, t k pai bija daudz cietui un redzjui ar citus cieam, prk nesteidzs ar
izvli. o iemeslu d daudzm dvselm labais un aunais savstarpji mijs. Liela nozme bija ar
gadjumam. Ja tagad kds, no turienes uzncis s zemes dzv, daudz nodarbojas ar saprtgu filozofiju
un via izvlt loze nav no pdjm, tad viam ir laba iespja ne tikai eit bt laimgam, bet via ce
turp un atpaka nebs akmeiem un rkiem klts pazemes ce, bet gluds un ldzens ce pa debesm.
Ir tiem vrts redzt skatu, k dvseles izvlas sev dzvi. Bija l to redzt, bet bija ar jsmejas un
jbrns. Pa lielkai daai vias to izvljs pc ldzbas ar savu agrko dzvi. rs redzjis, ka biju
Orfeja dvsele izvljusies sev gulbja dzvi, jo iendui sievieu dzimumu, kas viu nogalinja, tpc
via nav gribjusi dzimt no sievietes. Redzjis vi ar Tamira dvseli, kas izvljusies kt par
lakstgalu, un kdu gulbi, kas gribjis bt cilvks, tpat ar citas dzvas btnes, kurm bijusi tieksme uz
mkslu. Dvsele, kas dabja divdesmito lozi, izvljs lauvas dzvi. T bija Telamona dla Ajanta
dvsele. Par cilvku t negribja kt, atcerdams strdu Ahilleja ierou d. Pc tam bija
Agamemnona dvseles krta, t izvljs rga dzvi, jo savu cieanu d ar t ienda cilvku dzimumu.
Atalantes dvselei bija kda no vidjm lozm. Redzjusi, cik liels ir sacensbu uzvartju gods, via
nevarja atturties un izvljs o dzvi.
Seko vairkas analogas izvles. Odiseja dvsele, atcerdams agrks maldans, izvljs necila
cilvka dzvi, kuru neviens nebija gribjis emt.
Ar dadu zvru dvseles prgja vai nu cilvkos, vai no viena zvra cit; netaisni zvri kuva par
plsgiem, taisngi -par rmiem. Notika visdadk sajaukans. Kad visas dvseles bija izraudzjus
sev dzvi, vias pc krtas piegja pie Lahesas. Kdu dmonu katra bija izraudzjusies, ar tdu Lahesa
viu ar stja, lai tas btu vias sargs dzv un vias izvles izpildtjs. Dmons dvseli vispirms veda
pie Kloto, kura, turdama roks vrpstu, kas nemitgi griezs, apstiprinja likteni, ko dvsele
izvljusies. Kad dvsele bija pieskrusies Kloto, dmons viu veda pie Atropas vrpuma, un dzves
pavediens no bra kuva nemainms. No ejienes via, atpaka neatskatdams, pagja zem Anankes
troa un izgja caur to. Kad tam bija izgjuas cauri ar prjs dvseles, ts visas briesmg karstum
un tveic devs uz Ltas (*Teiksmaina upe, tulkojum "aizmirstba") upes ieleju, kur nebija neviena
koka un vispr nekas neauga. Vakaram metoties, vias apmets pie Ameltas (**Tulkojum
"bezrpg") upes, kuras dens neturas nevien trauk. Visiem bija jdzer viens mrs no dens. Tie,
kas nebija saprtgi, dzra vairk nek mru, un, kas t dzra, tas visu aizmirsa. Kad vias tur bija
nolikus gult un pienkusi pusnakts, sks prkona negaiss, un notika zemestrce. Dvseles tika
nestas augup, kur nu katrai bija jpiedzimst, un izkaisjs pa visu debesi k zvaigznes. Eram bija
aizliegts dzert s upes deni, vi tomr nezina, kur un k via dvsele atradusi savu miesu, bet pki
agri no rta, atvris acis, vi ieraudzja sevi uz srta. T, Glaukon, teiksma nav gjusi boj, bet
saglabjusies. T glbs ar ms, ja emsim vr ts mcbu, ms droi tad priesim pr Letes upi un
neaptraipsim savu dvseli. Ja js ar man paklaussit un atzsit, ka dvsele ir nemirstga, ka t var
prvart visu aunu un uzemt sev visu labu, tad mums vienmr bs va ce uz augu un ms
vienmr bsim pietiekami saprtgi, lai ievrotu taisngumu un pievrstos gudrbai, tad bsim draugi
94 ( 95 )
Mjaslapas:
------------------------------------------------------------------------------------------------------pai sev un dieviem. Ms to panksim un bsim laimgi, gan palikdami eit un k uzvartji visur
gdami balvas, gan tkstogadu ceojum, par kuru es jums ststju.
95 ( 95 )

Platons - Valsts

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

You might also like

Platons - Valsts

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Platons - Valsts

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Mjaslapas:

You might also like