Industriālā tehnoloģija

II. kursa bakalauriem

Detaļu virsmas kvalitātes parametri

 Virsmas parametri
• Ģeometriskie parametri:
- Makro-ģeometriskie parametri;
- Mikro-ģeometriskie parametri;
- Viļņainība.
• Fizikāli-mehāniskie parametri:
- Uzkaldinājums;
- Paliekošie spriegumi.
 Makro-ģeometriskie parametri
Apstrādāto virsmu formas kropļojumi
• Cilindrisko virsmu koniskums;
• Cilindrisko virsmu ovālums;
• Cilindrisko virsmu mucveidīgums;
• Plakano virsmu novirze no
plakanparalelitātes.
 Mikro-ģeometriskie parametri
Virsmas mikro-ģeometriju jeb raupjumu veido atkārtojošos
nelīdzenumu kopums.

Virsmas profila raupjuma parametri:

Ra; Rz; Rmax; Sm; S; tp; p.
Virsmas raupjuma parametri:
Sa;
 Viļņainība
• Viļņainība ir periodiska mazāku vai lielāku virsmas izciļņu
un ieplaku atkārtošanās attālumos, kas pārsniedz bāzes
garumu;
• Starpstāvoklis starp makro- un mikro- ģeometriskajam
novirzēm.
Iespējamās formas novirzes
 Fizikāli-mehāniskie parametri
• Uzkaldinājums – plastiska deformācija, kas saistīta ar
materiāla struktūras un fizikāli mehānisko īpašību
izmaiņām: stiprība un cietība palielinās, bet plastiskums
samazinās;
• Jo plastiskāks ir apstrādājamais materiāls un zemāka tā
cietība, jo vairāk tas apstrādes procesā uzkaldinās.
Trausli materiāli (čuguns un bronzas) neuzkaldinās;
• Uzkaldinājuma dziļumu ievērojami ietekmē griešanas
ātrums;
• Palielinot skaidleņķi, samazinās ne tikai uzkaldinātā
slāņa biezums, bet arī uzkaldinājuma pakāpe.
Industriālā tehnoloģija
II. kursa bakalauriem

Virsmas kvalitātes ģeometrisko

parametru nozīme
Virsmas raupjuma profila parametri
 Virsmas raupjuma profila parametri

• Ra – profila vidējā aritmētiskā novirze;

• Rz – profila 10 nelīdzenumu vidējais augstums;
• Rmax – profila nelīdzenumu maksimālais
augstums;
• RSm – nelīdzenumu vidējais solis uz profila
viduslīnijas (Sm);
• S – nelīdzenumu virsotņu vidējais solis;
• tp – profila relatīvais atbalsta garums pa profila
šķeluma līmeni p;
• p – profila šķēluma līmenis.
 Parametru ietekme uz virsmas īpašībām

• Nodilumizturība – Ra (Rz), tp, nelīdzenumu virziens;

• Kontaktstingums – Ra un tp;
• Nekustīgo salāgojumu stiprība – Ra;
• Konstrukciju stiprība cikliskajās slodzēs – Rmax, RSm, S
un nelīdzenumu virziens;
• Salāgojumu hermētiskums – Ra, Rmax, tp.
Detaļu nodilums atkarībā no virsmas
profila raupjuma
Pie optimāla virsmas profila
raupjuma sākuma nodilums metālam
ir vismazākais (1. līkne). Daudz
smagākos darba apstākļos nodiluma
2. līkne pārvietojas pa labi un uz
augšu, bet optimālā raupjuma punkti
- pa labi, virsmas profila raupjuma
palielināšanas virzienā.

01 un 02 ir optimāls virsmas profila raupjums

 Detaļas nodiluma ietekme, balstoties uz
virsmas raupjuma virzienu, saskaroties to
virsmām (tērauds CT3).
 Virsmas raupjuma 3D parametri

• Sa – virsmas vidējā absolūtā novirze;

• Sq – virsmas vidējā kvadrātiskā novirze;
• Sz – virsmas maksimālais augstums;
• Sp – visaugstākā virsotne, izmērītās virsmas
robežās;
• Sv – viszemākā ieleja, izmērītās virsmas
robežās;
• Std – virsmas nelīdzenumu virziens;
• Vmp – virsotņu materiāla tilpums;
• u.c., kopumā 14 + 4 parametri
 Piemērs
Abām virsmām ir pieņemams virsmas raupjums, taču 3D
virsmu mērījumi ļauj pilnīgāk raksturot virsmas kopainu, kas
atklāj būtiskas virsmu atšķirības, kas nosaka materiāla
īpašības. Vienai virsmai atšķirībā no otras ir izteiktas
“ielejas”.
3D parametru noteikšanas mērierīces
 Uzmanību!

• Ra, Rz, Rmax u.c. – ir virsmas raupjuma profila

parametri, t.i., raupjuma 2D parametri;Sa; Sq, Sp
u.c. - ir virsmas raupjuma 3D parametri.
• Rz mērījumu metodika var balstīties uz trīs
standartiem: ISO; DIN un JIS.
• Virsmas raupjuma parametru pieraksts saskaņā
ar ISO4287:1997 (Ra, Rq, RSm utt.). Iepriekš,
saskaņā ar ISO4287-1:1984 (Ra, Rq, Rm).
Industriālā tehnoloģija
II. kursa bakalauriem

Virsmas kvalitātes fizikāli-

mehānisko parametru nozīme
Cietību vērtību salīdzināšanas tabula
Ukladinājuma ietekme uz tērauda
rullīšu nodilumu

Rullīšu (Y8) nodiluma izmaiņa pie berzes-slīdes (eļļots) ar čuguna

detaļu atkarībā no uzkaldes līmeņa (pēc slīpēšanas), kas izteikts
ar virsmas kārtas mikrocietības vērtībām.
Uzkaldinājuma ietekme uz detaļu
dilšanu

Uzkaldinājuma ietekme uz detaļu (tērauds 40X) dilšanu pie

slapjās berzes (a) un sausās berzes (b). 1 - ar uzkaldinājumu;
2 - bez uzkladinājuma.
 Nodilums atkarībā no paraugu
piestrādes laika

Rūdīts tērauds Y10 (Rz=14) Plastisks un mīksts tērauds 15

 Mikrocietības izmaiņa paraugam
(tērauds 20) dilšanas procesa laikā

Sākuma raupjums Rz=18.

1 - virpots un pulēts paraugs ar sākuma mikrocietību H=3920MPa;
2 - virpots, pulēts un vakuumā atkvēlināts paraugs ar mikrocietību H=1180MPa.
Industriālā tehnoloģija
II. kursa bakalauriem

Virsmas kvalitātes ģeometrisko

parametru nodrošināšanas
metodes
 Kāpēc jāmēra virsmas raupjums?

• Lai paredzētu detaļas ekspluatācijas

īpašības.

• Lai kontrolētu/vadītu ražošanas procesu,

jo apstrādes process uz detaļas atstāj
savu nospiedumu/raksturu.
Teorētiski iegūstamais virsmas raupjums

Virsmas teorētisko profilu un tās nelīdzenumu

augstumu var aprēķināt, izmantojot griezējinstrumenta
ģeometriju un tā padeves lielumu.

s2
ht 
8r

s sin  sin 1
ht 
sin(  1 )
Virsmas raupjuma izveidošanās
ģeometriskās sakarības
 Praktiski iegūstamais virsmas raupjums

Praksē virsmas raupjumu ietekmē daudz vairāk faktoru:

Griešanas režīmi: griešanas ātrums; padeve; griešanas dziļums.

Griezējinstrumenta ģeometrija: instrumenta materiāls, tā ģeometrija
un novietojums darbagaldā.
Apstrādājamā sagatave: materiāls; cietība; izmērs.
Papildaprīkojums: Bazēšanas instrumenti un citi sagataves
nostiprināšanas instrumenti.
EDzV (Eļļojoši dzesējošās vielas):
Vibrācijas: galvenais iemesls, kas rada apstrādātās sagataves
viļņainību.
Dažādās apstrādes metodēs iegūstamais
virsmas raupjums
Virsmas nelīdzenumu nosacītie apzīmējumi

• Paralēls nelīdzenumu virziens;

• Perpendikulārs nelīdzenumu virziens;

• Krustojošais nelīdzenumu virziens;

• Brīvs nelīdzenumu virziens;

• Riņķveida nelīdzenumu virziens;

• Radiāls nelīdzenumu virziens.

Padeves ietekme uz virsmas raupjumu

Kā redzams zīmējumā, tad pie oglekļa tērauda tīrās

virpošanas un padeves no 0,02 līdz 0,1 mm/apgr., virsmas
raupjums maz tiek ietekmēts. Šajā gadījumā, virsmas
raupjums veidojas ne tik daudz ģeometrisku parametru
ietekmē, cik elastīgu un plastisku deformāciju rezultātā.
 Griešanas ātruma ietekme uz
virsmas raupjumu

Griešanas ātruma ietekme uz virsmas raupjuma un uzķepuma veidošanos, virpojot tēraudu C45
(steel 45).
 Griežņa ģeometrijas ietekme uz
vibrāciju amplitūdu (virpošana)

1- tērauds 40X, v=160m/min; 2- tērauds 20X, v 300m/min; 3- čuguns,

v=100m/min.
Amplitūdas mērījumi var kalpot kā indikātors tam, kāds virsmas
raupjums var izveidoties pēc apstrādes.Vibrācijas ir viens no faktoriem,
kas ietekmē virsmas raupjuma veidošanos.
Virsmas raupjuma veidošanās
pie slīpēšanas

Slīpēšanas galda
vibrāciju amplitūdas
ietekme uz slīpējamā
materiāla virsmas
raupjumu.
Industriālā tehnoloģija
II. kursa bakalauriem

Virsmas kvalitātes fizikāli-

mehānisko parametru
nodrošināšanas metodes
 Apstrādājamās detaļas uzkaldinājums
griešanas procesa laikā
Apstrādātā virsma uzkaldinās pateicoties griezējinstrumenta
griezējasmens noapaļojumam.
Al virsmas cietība apstrādē griežot palielinās par 90…100%, misiņa –
par 60…70%, mazoglekļa tērauda – par 40…50%, vidējās cietības
tērauda – par 20…30%. Jo plastiskāks ir apstrādājamais materiāls un
zemāka tā cietība, jo vairāk tas apstrādes procesā uzkaldinās.
 Apstrādājamās detaļas uzkaldinājums
griešanas procesa laikā
Piemēri:
Virpojot vidējas cietības tērauda sagataves, uzkaldinātā slāņa biezums
rupjapstrādē sasniedz 0,4…0,5 mm, bet gludapstrādē – 0,04…0,06
mm.

Neass grieznis uzkaldi palielina 2…3 reizes.

Slīpējot sagataves virsma uzkaldinas 0,04…0,05 mm dziļumā, bet

pulējot – 0,02…0,04 mm.

Uzkaldes dziļumu ievērojami ietekmē griešanas ātrums. Palielinot

griešanas ātrumu, uzkaldinātā slāņa biezums samazinās. Palielinot
skaidleņķi samazinās ne tikai uzkaldinātā slāņa biezums, bet arī
uzkaldinājuma pakāpe.
Virsmu apvelšana
Virsmu nocietināšana
Virsmas mikrocietība
Padeves s un griežņa virsotnes
rādiusa r ietekme uz virsmas
mikrocietību H (virpošana).

Virsotnes leņķa (gamma) ietekme uz

mikrocietību H un uzkaldinājuma
dziļumu h.

Griešanas ātruma v ietekme uz

tērauda nocietinšanu, pārciešot
strukturālas izmaiņas.
1 - tērauds Y10; 2 - tērauds 25X
Padeves s ietekme uz paliekošajiem
spriegumiem (virpošana)

Plastisku materiālu apstrāde Mazāk plastisku materiālu apstrāde

(karstumizturīgie tēraudi) (titāna sakausējumi)
 Griešanas ātruma v ietekme uz
paliekošajiem spriegumiem (virpošana)

Plastisku materiālu apstrāde Rūdīta materiāla apstrādes

 Virsotnes leņķa ietekme uz
paliekošajiem spriegumiem (virpošana)

Plastisku materiālu apstrāde Mazāk plastisku materiālu apstrāde

 Ķīmiski termiskā apstrāde
• Cementēšana – ar oglekli mazsaturošu tērauda detaļu virskārtas
piesātināšana ar oglekli, lai pēc rūdīšanas un atlaidināšanas iegūtu
cietu un nodilumizturīgu virsmu, bet saglabātu sīkstu vidusdaļu.
Cementēšana ->2x rūdīšana -> zema atlaidināšana -> HRC 58…64

• Nitridēšana – terauda detaļu virskārtas piesātināšana ar slāpekli.

HV 1000…1200

• Cianēšana – tērauda detaļu virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar

oglekli un slāpekli. Process tiek veikt iegremdējot detaļas vannā.

• Nitrocementēšana - tērauda detaļu virskārtas vienlaicīga

piesātināšana ar oglekli un slāpekli. Process tiek veikts gāzveida
vidē.
 Difūzijas metalizācija
(tērauda detaļu virskārtas piesātināšana ar Al, Cr, Si un citiem elementiem)

• Alitēšana – tērauda detaļu virskārtas piesātināšana ar alumīniju.

Pieaug detaļu cietība, nodilumizturība, korozijizturība un
siltumnoturība.

• Hromēšana – tērauda detaļu virskārtas piesātināšana ar hromu.

Paaugstina detaļu korozijizturību. Tēraudam ar C saturu lielāku par
0,3 … 0,4% hromēšana palielina arī cietību un nodilumizturību.
Hroma oksīda kārtiņas cietība – HV 13000…20000 MPa

• Silicēšana – tērauda detaļu virskārtas piesātināšana ar silīciju.

Palielina korozijizturību jūras ūdenī un stiprās skābēs.