JEKABSt!

0RUKS

JANIS PORUKS

Piezimes par viI;1a dveseles stivokla lidzsinejo apgaismosanu un biografijas sastsdisanu

I

"', ,

-~-

Riga, 1931. g.

Aut 0 r a

lzdevums

yene.-aIkomisija pie Valtera & Rapas

___ ~~_~~~~=- ~~ 2

Jekabs~oruks

JANIS PORUKS

Piezimes par vi\1a dveseles stivokla lidzsinejo apgaismosanu uft biogratijas sastidisanu

I

Riga, 1931. g.

Autora Izdevums

Armilas spiestuve, Riga, Muitas iela Nr. 1.

Prieksvih·di.

Kii. zinams, sabiedriba, ,biogtafiskos apeerejumos un specia.1is gramatas (broSfirals) figUre oficiali apgalvojmni, kas man asinsradniecisko dzejnieku-filozofu JAni Poruku apzirne. starp eitu, art nar psichiski eslimu» eilveku. Til. 1m sabiedrlbas ieskati par cilveku, kas apzimets par paichiski «slimus - parasti ir nievajos] un Joti zemi, un tada eilveka staveklis vienumer saistits ar ipiiJ:1)ratumie'm un neskaidribam, tad skaidrlbas uuilaismbas crabad; -pirmS-mineta dveseles stavolqa oficiwlalS a;pzimesanas, pie attiec'iga cilveka lbutu jaievero ne tikai kadas vienpusigae medietniskas, bet ari attiecIga£ juridislkas nermas .. Tas 11' vajadzigs visvairak tsmde], ka jedzieni par cilveka «veselu - normalu» vai «neveselu - llenormalhu aveseles _stavokli IT loti subjektlyi, nenoteikti, neskaidri, etc. un ka pie dveseles sUivoklu enormssanass val' pie1aist un daudzreiz tiek ari pielaistas vislielal<as kludas, aplamibas, etc. 'TaJ)6c ari 4pslchiatrl1 ieskati, jedzieni, apgalvojumi, sUidzjeni un noliiki nav uzskatami par tadiem, kas ll1e-prasitu pee VU,lU kontroles un Dal'baudi~anas. Ne katra cilveka ievietosana vajpratigo iestade it' un val' but vienumer saistita ar ta saukto epabalogiskus dveseles stavokli. Te hieZi notiek, ka Poruks pats saka, ta: «Kas vesels it, to taisa slimu, par gudru deve nejedzlgu,» Poruka dvesales stavolqa konstatesana, aiz zinamiem tend encioziem nolnkiem, ir ieverotas tikai loti vi enpu sigas , apsaubimas un nepare~as normas, Nav ali parbauditas l1sichiatru un to rpersonu rici'bas, ikars saistltas ar Poruka ievietooatIlu vajpratigo iestaoes, iz~auSann 'par pstchisld eslirnu» cilveklu, etc. No Poruka naves dienas drizuma bus pagajusi 20 gadi. Jautajurnu par ~a dvsselea stavokla pozitivu apgaismosanu, no

,

3

manis neatkarigu apstak1u del, neesmu varejis agraki publiski pacelt. Ja nu es piezlmes runasu pal' vina peronfbas apvainosanu, vill,a darbu, talanta un id~ju aptUIIlSosanu etc., tad, varbnt, daZi lasitaji to meginas uzskatit par fikciju. Bet ja I).em vera, ka Poruka apzImesana par psichiski eslimu» cilveku ir ne tikai nievajoaa, nepieradlta urn nelikumIga, no kam des ne tikai 51 rakstnieka reputacija, betarI man, ka. viI).u pardzivoj:usam miesigam brMim ir loti, loti jades no uz-brukumiem, kas versti pret nelaika personibu, un ira vi.I).a dveseles stavoIqa nepareiza un negativa apzImesana apvaino, raizka.:}:' 1lill alpenO a1'1 mani, zI).-audz 'lID moka manas, ar mI!O'ta bra!a !lID nopelniem bagita musu tautas 1'Iillcstnieka pieminn saistItas jiitas, ta:d, domain, ka katram bus saprotami motrvi, kas mani spieda tagad pnblicet ails piezimes, apelet pie sabiedrfbas UIIl izlugties vinas aktivu lidzdalibu Poruka dzlves un dveseles stavokla pareizaka nn '})Ozitivaka rupgaismosana.

Riga, pavasapa menesi, 1931. g.

Jekabs Poruks.

,

,

I.

Ar savam piezimem par dzejnieka-fflozofa JaI).a Poruka dzlves un dveseles stavokJa lidzsinejo apgaismosanu un biografijas sastadisanu, gribu interesentiem palidzet pareizaki tzprast vina gam, idejas, idea- 1us un darbus, ka a1'i papildinat vai noskaidrot viena otra jedzienus (orientaciju) dazas ar vina personIbu un dzrvi saistitas paratlibis (sUivoklos) un izteikt protestu pret visu to, kas Iidz sim vill,a istenibai un patiesibai preteji, nepilnigi, aplami, negattvi, vai tendenciozi apgaismots. SeviSlP vil;U.li tragisko gaitu celoni un vina dveaeles stavcklis ir teadeneiozi, vienpu si1; , aplarin un negativi apgaismoti. Poruka biografijas un eitos apeerejumos par viI).a personibu dominejosais apgalvojums, ka pie vilfa tragedijas esot vainojams vienigi «viI).s pats un ka vil,ls esot pieskaitams pie psichiski «slimu» un no sabiedribas izolejamu eilveku sl,Gras», etc., ir viena no vislielakam varizejisma, geIpba:s, Iiekulfbas un sofisma pilnam frazem, kas izteikta latvju valoda, Tas liecina, ka ta sahiedriba, kas tadus apgalvojumus spejIga izteikt, ir Itik garigi isredzlga U!Il nelrniltiirfila, tik tumsos dzives jedzienos un tik maldigos pasaules usskatos sastingusi, ka nesaprot kopt un saudzet tada dzejniekafilozofa, kads hija Poruks rm par mitekli vinam neko citu, sava laika, negribeja piedavat. ka viijpratigo namus. Poruks vel arvienu mftsu tautas prieksa. tiek nostadits ka «noziedznieks», pec kura vina apsiidzetaji, tiesataji, daZi eanalitiki» nn «kritiki» mekle un rakajas tikai pa tas dzives dub].iem un atkritumiem, kas visvairak saskatiimi taisni pie viniern pasiern .. Vel arvienu Poruka radltas garIgiis vertfbas tiek noIiegtas, pulgotas un apkarotas, Tamde] rakstot sIs piezirnea apzinos sevi an kii liecinieku, kas aicinats

5

nodot liecibu Visaugstiikii, Taisnaka Soga priekSi, no kura btitu atkarlgs Poruka stavoklis un vina radito vertibu nozime mnsu taut a un cilveci~.

Al' sim piezimsm gribu apelet sevislp. pie musu taut as tagadejiis [aunas un nakosam paaudzem. ViJ;lam, eeru, bus izkrietallizejiss un arl nakotne izkristallizesies skaidraks jedziens par Poruka radito dzejisko un filozofisko vertlbu kultUralo nozimi un vaiadzibu.

Pret personam, ktlfam Poruka dzives paradibu proeesa lemts figfu'et negatlvas, nepatfkamas vai pat noziedzigas lomas, sOl'eioz, pee iespejas, megmasu ietureties saudzigi, nesaucot vinas pilna varda. Noldusesu tam. de} a1'l to, kas tagadejos apstaklos izsauktu nebeidzamas polemikas, ka ari raditu konfliktus, kuru sekas griiti paredzamas,

Interesentiem Beit nevaru ari vel sniegt 'Pilnigaku, sevisJp svartgo rakstnieka laulibas dzives intimi-slepeno notikumu, stiivoklu un psichiatrisko iestazu sienas ncrisinajusos apstaklu, faktu un ar tiem saaarigo paradibu noskaidrosann, 'kam vina dzivss trag-edij a visl:ie1ilJka (izsJproSiika) nozime, kaut ga;n ar to vina dzlves un personibas apgaismoj uma vel netiks sasniegti velaruie rezultati,

Izteiksu seit tikai dasas piezlmes par daZ3.m kardilIlalakajam ,s! rakstnieka lldzsinejos biografislcos un pslchoanaiitlskos apcerejnmos sastopamam aplamibam, pretrunam un dasu autoru tendencem,

Cilveces vesture liecina, ka lielam gara spejam apbalvcts, sava personiba un pasaules uzskata individuals eilveks vienumer ir izbaudIjis pret viI;m verstas lidzcilveku represijas un naidu. Abpusejie konflikti rodas visvairak nevienado 'gara speju, nevienadas izglitibas, intelligences, paradokaalo ideju un jedzienu de], To liecina ari Jil)a Poruka stavok]i un ar viniem saistitie notikumi

Poruka raditas dzejiskas un filo.zofiakas vertlnas, starojosas idejas un ideali vina muza laikmeta valdosa sabiedrlba neatrada vajadzlgas atzinas, pareizas iz-

6

pratnes, d~l'igas, augliga~ zeroes .~n_ ~es~?ga~ a.tmosfains. Zmamas sabiedrlbas utilitari-filistriozie un politiskie ieskati, viJ}a:s ... ganga l~redzi!?a ~n .?einte~~gence, bet sevisp dazu 81 rakst~eka hdzcilve!-u ne.Jedziga, launa, netaisnii un rupja vara postI)a vma idealus, radtia dzejniekam-filozofam nepiemerotus un neciesamus apsta14us un piespieda to aiziet nelaika no dzives, nesasniegusam sprausta merlpl kalngalus. Poruka reala dzfve sarezgIjas c'iJ;la de} viscilveciskam tiesrbsm, ka arI taisnibas, skaidtibas un patiesibas del. Vit;la konstateta Isteru~a un patiesiba nepatika sevis\d rnamona vergiem, tumsonibas kalpiem u~ egoistiem. Tie islietoja nekulturalus lldzeklus, Iai aptumsotu rakstnieka raditas vertfbas un vina idejas, lai satricinatu vina idealus un Iai pasu vinu padarltu nekaitigu. .. Radas pastavigi sivi konflikti, kas, seviSlp. vina laullbas dzive, izversas par tragediju, pie kuras gan nav vainojams nekas cits, ka vienigi Poruka naidnieki, pretinieki, intriganti un garigi impotenti cilveki.

Poruka biografiju saka rakstit tikai pee vina naves un tados apstaklos, kad Istie ceJi un tekas uz biografijai vajadzigo un derigo matsrialu pirmavotiero bija vai nu izzndusi un izdzesti, vat no vina skaugiem, nelabveliem, naidniekiem un vina dzives kapraeiem bija jau sadulkoti. Sevislp. pE!dE!jie savas lapstas un kaplus ciliija uzmamgi un jau paM sakuma apraka katru patiesfbu, kas vit;liem bija nepatikama vai btstama. Dlvaini, ka daZi piografi vaca neparbauditus un neparbaudamus, ka art nenoskaidrotus un nenoskaidrojamus materialus un datus nevis no Poruka garam radnieciskiem cilvskiem un vina pazinejiero, bet gan, pa lielakai dalai, taisni no vinam nelabveligiem un naidigiem eilv~kiem, kas, saprotams, aiz personigiem motiviem par Poruku eentas sniegt un paust tikai negatlvas, vianpustgas, tendeneiosas, aplamas un nepatiesas informacij as. TamdE!J ari neviens Poruka biografs neieguva vi;la dztves notikumu, celonu, apsta14u un stavoklu Istenihaa un patieslbas. Ta radas, j eb labaki sakot, ta tika nodibinati vienpusigie, nega-

7

tlvie, tendenciozie un aplamie jedzieni un ieskatipar vina dzlvi un dveseles stavokli,

Esmu verojis Vakareiropas veco, augsti kultiiralo tautu dzfvi un vi1)u pasaules usskatus, Neko neparspilejot varu tomer liecinat, ka pie vi1}ant Istenioa, patiesfba, skaidriba un taisniba ta netiek viltota, masketa un aptumsota, ka pie Poruka naidniekiem, kam viss tas atkaTIgs tikai no personigi savttgam vai valdosas sabiedribas rnateriali un politiski relativam irrteresem. Jedzieni par viscilveciskam, muzigam idejam un vertlbam pie viniezn. ir gandriz vel nesaprotami un svesi, Pa dalat til ir izskaidroj ama ta vienas sabiedribas dalas vienaldziba pret Poruku, vai a1'1 ta ir saprotami tie nejedztgie stridi, negattvie un aplamie spriedumi un sled zieni , kuros Poruks tiek pelts un nieinats, kant gan vi1}s U· glibejis un macijis mns tikai milet.

Neviens nav gribejis vai spejis nolaisties arI Poruka dveseles dzelmes, Iai iegiitu pareizu un skaidru jedzienu, ka radies viens vai otrs vina garigas dzrves stavoklis, un kapec viens vai otrs psichiskais process IT norisinajies taisni tii un ne citildi. Katrs lIdzSinejais vina «petitajs» visas ar vina personIbu Saistltas paradtbas ir centies parbaudit vienlgi sava personibii. 'I'amde] an viss tas sos «petniekus», attieciba uz Poruka ieksejo butibu, noveda tikai pie subjektivas, vienpustgas, tendenciozas un Iiclz ar to ari pie rnaldlgas atzinas,

Ta tad ar1 visus Poruka dveseles stavoklus oficiali apgaismoja, iztulkoja un nolaitizeja. ta, ka'to prasija un dikteja subjektivas atzinas vai sabiedrlbas intereses, politika etc.

Tiesa gan, ka Poruka pslchiskie stavok}i un procesi bija rnainigi urn noverotafam nesatverarni. Tapat vID,U noverosanu apgriitin.aja sevisl}i Poruka liela individualitate un lielas gara spejas. Tamde] arl zinamie vina «analitikis un ebiografi» satvarstija tikai dams vina arejas psicrnskas paradibas. Turpreti vina iekSejais psichiskais stavoklis palika pilnigi apslepta un nesaprasts. Pedejo, daudz maz, varetu saprast

8

tikai tad, ja vil,la uzietos psichiskos stavok}us varetu katrs atdarinat pats ailsavii apzi1)a, kas atkal varetu notikt tikai tad, ja katrs pats butu atradies ari Porukam lidziga stavoIdi, ar tadiem pasiem psichiskiem pardzivojurniem vai realiem piedzivojumiem.

Daudz neskaidribu, aplamibu vai pretrunu Poruka biografijas sastid'iSana un vina pslcbiska stavokla izpra.s ana , 1m, sis l'~k~tnie~ ~a~s saka, . ienesusi e:1'i vina lidzsineJo analitiku, smte'til}u, knbl,ru un dazu biografu «nespej a novertet dzives paradlbas ar ieksejo parmainu citadi, neka dzives paradi?as bez ieksej as parma.iI}-as; bet dzivp. esot daudz bnesmigu paradibu, kas eilvekiem maz vai pavisam neesot kaitlgas, turpreti daZi mazi augonisi ar nevainigu izskatu varot Iqiit un kliistot visai bistami». Neapzinad3:me~ vai ignoredami g}'utibas un pieniikumus, kas saisttti 31' biografijas sastad1Sanu, nenoskaidrodami starp Poruku nn vina miiza laikmeta valdese sabiedrtbu norisinaiusos l<onfliktu istos celonus, kii ari nenolldzinadami bezdibenam lIdzigo plaisu starp rakstnieka garigo pasauli un so sabiedribu, daii autori tomer ~eras pie «monumentaliem darbiem», saraksttja apcerejumus, ievietodami vinos apgalvojumus, spriedelej umus un sledzienus, kam ar 8i rakstnieka perso-

uibu un dZivi. patiesiba nay ne~ ~opej~. _

Rakattdami par Poruka tragedl),u, V1l).a psiehoanalitiki un daii biografijas lIdzsinejie autori tragEidijas CiiHonus un visas negativas paradfbas meklsja tikai vir,la' personfba vien un uz skatuves neveda tragedijas pa1'ejii personala, bet elika spelet» tikai rakstniekam vienam pasam. Ta bij a lielaka vienpusiba un aplamiba, Viena vien persona nekad nevar ne tragediju radit, ne vinu «speleb . .. Poruks pats saka: .. «redziet: pie visa vainigi ir visi un visiem pal' visu vainu biis ciest!» J a nu biografij as un d veseles stavolqa apeerejumu autori negribeja vai nespeja pareizi 3Pgaismot visus tos CelOl}US, stavoklus un paradlbas, kas saistfti ar Poruka tragediju, tad visrnaz vajadzeja attureties no neparbaudrtu un no neskaidriem avotiem smeltu materialu apstradasanas, publicesa-

9

nas, no paviJ.:siem vienpusigiem vai tendencioziern apgalvojumiem nn sledzieniem, kas sl1'akstnieka personfbu var nepietiekosi, aplami un negativi raksturot un apgaismot ...

Izej_ot _no kada viedokla var gan meginat aprakstit otra cilveka personihu, dzrvi - vai psichisko stavokli. Tomer katrs gala sledziene an tad vienumer bus subjekttva, vienpusigs un lldz ar to an tendenciozs kas biografiju attaJinas no vina aprakstita cilvek~ ~vesv ist:niba~ un patiesibas. "Tas ir tamde], ka bez nojausamas Val saprotamas biografijas autoru vienpusi?~ un tendenciozitates nekas mums nedod gara~~~Jas pret. saubam an par paSll so autoru gara s:peJ~m . un Vl1)U psichisko stavokli. Viens vai otrs ~e~li vien !al·. ~alikt bez vajadz'igas merauklas (kritenJas), paskI'ltikas, objektivitates etc.

Ieju~ties analizejama vai sintezejama eilveka gara, at~eikties n? savas personigas vai idejiskas tuvred~bas - lai kalpotu tikai biografija aprakstama cilveka Istenfbai un patiesibai - tas man skiet neizdosies nevienam biografam (analit~im). . ,

Biografijj; ievietotiem argfunentiem neatvairami p.ielips tik daudz -pasu biografu (analitiku vai sintetiku), vai to Ildseilveku, kas pirmajiem sniedz datus un_ mate:ialus, personigu p~tekluun apkartejas sabiedr~~as ~al"1)?, ka .~tarp vrmem atkal griiti (pat neiespeJarru) blOgraflJa attelot un lasitajiem saskatit a~:akstita cilveka isto un patieso telu. Ja nu biografIla aprakstama dzlve bus vel nozisinajusies tik intimos,_ sIepenos un komplicstos stavoklos un tragiskos apstak!os, kurus nevar apspidet visspozakie patiesfbas un taisnibas saules stari, un ja sis dzives varona biografij as pilnlgaka, pareizaka un patiesigaka noskaidrosana biis atkarIga no SIS tragedijas radttaj.ie~ vai .lidzda~_!J~ieki.em, kam lidz ar to butu jaapIiecina vinu va]ata, mevata vai nesaprasta eilveka (:;;_t~tnieka ) dZI,:es ~sten'iba un patiesfba, tad no pede]lem atkal velti gaidlt pareizu taisnu un objektivu

liectbu. '

10

No iztelkta dais interesents (lasitajs) varbut nopratis, ar kadam varbiitibam un griitlbam saistlta Poruka biografijas materialu izvele un vinas sastadIS ana, kiida labirtnta val' nolqut pats biografs un kamds] par POl'uku izteic un var izteikt spriedelejumus, apgalvojumus un sledzienus, kam nav neka kopeja ar vina dzives un dveseles stavokJa istenibu un patieslbu.

Poruka dzives tragedija ir norisinajusies staveklos un apstaIq.os, pie kuru apgaismosanas bntu lietojami vienigi vispusigi noskaidroti, juridiski parbauditi un pieraditi dati un materiali (filii). Ja atskaita nost parlik nesaudzIgo, varbirt vietam pat parspileto, savas personibas paskritikil un visu to, ko Poruks ir izteicis par saviem Iidzcilvekiem nevis uz personIgo noverojumu (piedzivoj umu) , bet vienigi uz dazidn, no citiem cilvekiem dzirdeto, informejumu pamata, tad man jaatzlst, ka par vispareizako un patieslgako vina biografijas materialn val' uzskatit vienigi vi1)a pasa autobiografiskos datus, domas, spriedumus un tos faktus, kas izlohami sevis1.d no vins vestulem un specialiem apcerejnmiem. Ar1 attieelba uz lidzcilvekiem un sabiedrfbu Poruks savos spriednmos bija stingri objektivs. kaut an izteicas daudzreiz ironiska toni Ilai riigta sarkasms,

Dazada meklesana, taujasana, zilesana, atminu, raksturojumu etc. vaksana nedod un nedos nekiidas garantijas, ka tas saskan ar Poruka personibu un tuvojas viJ;l8 dzrves Istenfbai un patiesibai. 'I'amde] atmetamivisi tie daZadie neparbauditie un neparbaudamie spriedelejumi, apgalvojumi un sledzieni, kas var mazinat rakstnieka eienu, nepietiekosi, aplami, vienpusigi vai tendenciozi apgaismot vina personibu, dzivi, idejas, darbus un dveseles stavokli. Par rniruso jaruna tikai labs - vai nekas. Vins tscu nevar sevi aizstavet, Ja filozofam Hegelim iT taisniba, ka ecilveku saprotot tikai viI}s pats, bet, varbiit, ar1 tikai aplam» , tad, varbut, a1"1 tikai kongeniali cilveki spes daudz maz pareizald viens otru saprast. Ja nu man

11

arl bUtu atlanta pamatoties uz minetas atziI}as, tad gan es drikstetu sacit, ka uz Poruka dzives un dveseles :o;tavoIqa pareizu apgaismosanu vel ilgi bus jagaida. Neskatoties uz inteligenees pavail'osanos, us Porukam radnieeisku ideju, idealu un pasaules uzskatu nostiprinasanos miisu tauta, vel arvien radlsies tadi, kas Poruka vsrtlbas lades, noliegs un vaias, kaut ari tikai pie kapa malas stiivedami tas varbut «iemiles un svetis, - svetiS klusi raudot»,

Poruka idej as un darbi ari vel nay pienaeigi izmantoti, nedz ari pietiekosi skaidri un pareizi apgaismoti un noverteti. Domsju, lea vina idejas un vina radito darbu gar'igas verllbas gan nedrikstetu palikt vienaldzigas nevienam cilvekam, kas spej un grib patstavigi, logiski, dzili un pareizi domat, smalki verot un just, censties atrisinat svruigakos garigas dzlves jautajumns, problemas un noslepumus, meklet pas~ul?s tel~a un cilveku dzive Istenfbu, patiesibu, skaidribu, taisnibu un dvese1e eelako pilmbn vai augstake etiku. Diemssl, arl miisu dasado lrnlttirae resp. dazado macibas (art augstako) iestazu dasu reprezentantu starpa par Poruka ideju un darbu vertibu valda neskaidri, aplami vai gandriz paradoksali ieskati. Tadi nekad nevaretu valdit, ja vina persomba un darbi birtu pienac1gi un pareizi izpetiti un novertsti. Velti tad butu meginat iegalvot (iznemot garigi Impctentos, gel}us, nelgas, mamona vergus un launprati:r;ms), ka no edabas apali veidotais ir stnrains» resp. eka Poruka darbi ir neverttgi», [a vinos tomer II" kada vertlba. Musu tautas kultiiras veieinataji un sru'giitaji, taisnibas, patiesibas un humanitates draugi, dievamiel, tur vel loti rnaz ko da-

~u~ •

Diezgan lietisJp un samera pareizi par Poruku ka cilvsku (cik daudz viniem personigi izdevies materiaIus savakt no skaidriempirmavotiem) ir jan rakstijusi: K Dzelzskalns, J. Stiirsteps, prof. P, Zalits, J. Kalni:Q.s, R. Bebrls, A. Goba, Z. Mamil}.s un pa dalai ari K. Egle un V. Eglits. Tikai par vina dve-

12

13

seles stavokli, ka arl par dazam idejam, sevislri Eglitim un Maurinai, eik daudz viI}i tiem megmajusi piesld1rties, - ir neskaidrs un pa dalai maldigs jedziens.

No kritiska makslas un filozofij as viedokla Porukam manam; tuvojusies prof. P. Za.lits, P. Dale, A. Skroders, Jeger-Freimans, A. Sauliets, J. Veselis. Spilgt! vina romantismu un dazus viJeienus pasaules uzskati ir teJ.ojusi cando phil, Z. MaUTTI).s un R. Rudzrts, Vienu otru patiesibu ir izteicis a1'i P. Ermanis, tii'pat prof. V. Maldonis un A. Uipits. Bet arl par minetiem autoriem ir jakonstate, ka vinu jedzieni par Poruka dveseles stavokli IT neskaidri. Liekas, ka a1'1 Upits spetu Poruku pareizi saprast, ja tikai vms nebutu ieznaugts vel politiskas idelilogijas urn dogmu fanatiskos 'Z;iaugos, kas vinu padara parak tendenciozu un vienpnsigu. Ari Maldons saves spriedumos, sevisJp par Poruku ka ciJveku, vareja but taisnigaka un patiesigaks, jo viJ_;ts saprot to loti labi.

Bet par Poruku ir vel rakstij uaas popularus apeerejurnus .vai ari tadiem apesrejumiern i1' sniegusas datus un materialus visvairak tad as personas, kas bijusas ar so rakstnieku vai nu tiesi kaut l{ada konflikta, antipatijas, vai ari biiusas vtQ.a personlbai, idejam un darbiem naidigas ,vai kaut ka citadi nelabvellgas. (Vai tas nay drvaini un raksturigi?) Par so personu atzinu, spriedumu, liecibu, datu vai rnaterialu istenibu, patiesibu, lietisl}ibu vai objektivitati rakstnieka Poruka persontbas, dveseles stavokla, gara speju vai viJ;1a ideju un darbu noverteiumos, raksturojumos, iztirzajumos etc. Val' vel vairak ka saubi· ties. Ka tadas personas sevis1;d butu usskatamas:

H. Buduls, Teodors Zeiferts, Brauns-Jansons, VisulisPipiI).s, K. Jakobsons, L. Berzil).s, J. Asars, J. Birkerts, Ed. Virza, dazi publicisti u. c. Mineta tkategorija ieakaitamas a1'1 visas tas vina dzive un trage-dija 'lidzi daIl})ojosas personas, kas rakstnieku nostsdlja negativa lorna un apenoj a vb,1a dveseles stavokli.

Mineto personu atzil;1a:s, ,aJpga.lvojumos un sledzienos trnkst vajadzigas kriterijas, objektrvitates, paS1ITitikas, pareizu jedzienu par dzlves Istenibu un patieslbu, par dzejiskam un filozofiskarn vertibam etc. Raksturiga seviSl,ti vinu nespeja pareizi saprast un novertet Poruka ideju un darbu Iielumu, nozlmi un vina dveseles stavokli.

Par Poruku ir raksttiusas un spriedusas art tadas personas, kam vina dztves apstaIqi IT bij usi pilnjgi nepazistami, bet kas savas atzil;1as ir pamatojusas tikai uz citu (rakstnieka nepazineju vai pedejas kategorijas) personu informejumiam, vai arl bijusas zem to persona iespaida, kas Porukam nelaika naglo] a zarku un raka kapu, vai ari kas vinn nemaz nay personlgi pazinusas vina tiesa. dzive, vai atka! pazinusas tikai pee atsevis1,tiem gadijumiem, nostastiem, pee vina dzives dazadiem epizodiskiem posmiem. etc. Par tadarn jiimin (bez dazam augsii minetarn) vel:

Ligotnis-Roze, J. Lapil)s, V. Egllits, Apsesdels, O. Tarziers u. c. Saprotams, ka vinu atziQ.am un 81edzieniem par Poruku kii cilveku var but tikai relativa nozime ..

J a tomer es sev atlau] os spriest par rakstnieka Jana Poruka personfbu, dztvi, psichisko stiivokli un taisit piezfmes par citu cilveku atzil)am un spriedumiern, meklet un konstatet vinos nepilnrbas, aplamibas, pretrunas, 14ii.das ete., tad to daru pamatodamies uz mana atziI}ii iesakJ;l.Ojwsa posbulata, ka miesigi radnieciskas butnes itacll savstarpeji par visu, vinu bfitibas sfairas un 'psichiskas dzives parad:r11as ietilpstoso, vislaibaki saprotas, til sakot nntuitivi nojaruz to, kas citarn, vil}am svesam (neradnieciskam) bfrtnem IT vai InU svess, neparasts, rnesaprotams, probJematisks vai prasa pec seviSl}iem, konkretiem pieriidijurniern.

Sis manas ipasibas un spejas nu ari man dod tiesibas un pamatu rakstit sIs piezimes, lai ar to pakalpotu Jal)a Poruka istenIbai un patiesibai.

14

II.

Izveidojis un nosk3l)ojis pasaules uzskatu ~ec vakareiropejiska vacu augsti kultiirala un ari pec sava paSa individuila viedokla - Poruks noklust atpaka] dzimtene (<<tumsa zeme - Vidzeme») un ir spiests dzivot, galvena kartii, Riga, garigi Ierobesota pilseta, kurai IT «berna prata», Vi:9S nodarbojas vienigi ar rakstniecibu un zurniilistiku. 81 profesija no tautiesiem netiek pienacigi saprasta, atzita un atalgota. Ta atmet vinam tikai 30-40 rb], menesf, Vakareiropejiskas kUltfiras apdvestam cilvekam, kas nevareia dzivi iekartot pee Rigas mietpilsoniski, utilitari un filistriozi noskanotas sabiedribas parauga, - lielako mMa dalu vajadzeja pastavigi cinities ar nievasanam, vaj'asaniirn un trukumu. Citai profesijai vil}s nebija sagatavojies, un, ka idealists, ari nevareja piekerlies. Valdosas un vadooB.s sabiedrlbas reprezentanti. «kritika», etc., nesaprata ne Poruka ideju, ne idealu, ne dzives veida. Sabiedrfba, prese, zinIbu komisijas sapulcas, kritikas, - neinteligenti, pusinteligenti, garig-iis spejas, idejas un izglitiba ierobezoti, vai arI jedzienos sastingusi, kadas polftiskas sk,itas, sabiedrlbas grupas un klikes iespaidoti cilveki to visadi nievaja, apskauda ta garigo parakumu un skritizeja» Poruku. Vil}a dzives «neveiksmes», pec vinu ieskata, nAkot no «vieglpratigas», «nepraktiskas» un pec vinu sabiedrfbas «ieskatiem nenokartotas» dzives. Savadi izlikas tikai tas, ka neskatoties uz so evieglpratfbu un nepraktiskumu», Poruks staigaja celi paceltu galvu un vienmer bija redzams solida apgerba., sniegbalta un tfi'a velA.

Iznemot B., D., M. un Z. kungus (kas sad, tad izpalidzeJa ar mazakiim sumin,am naudas), mecenatu vinam 31'i nehija, Ari Iielaku paradu (iznemot mazakus aizn,emumus, drebnieka un kurpnieka rel}inus uz vienu uzvalku vai pari ziibaku) nebija. Apgalvojumam, ka Poruks vedot palaidnign, izsl}erdigu, nepraktisku dzfvi, ta tad stingra pamata nebij a. Butu taeu jauzrada tie avoti, no kuriem Poruks varetu

15

smelt lldzeklus nelietIgai dzlvei 7 Bet kas trulo mietpilsoni, neinteligentu cilveku var piespiest domat citadi? Porukam ari nebija vajadzfba atklat vil}.iem savas dveseles un dzfves usskatu dzelmes.

Ta vil}i staigaja sl_drtus celus,

Poruks domaja, ka rakstnieka personiba tomer stay ciesa sakara (atkarlba) ar savas tautas inteligences ieksejo un arejo dzivi. Ja rakstnieka gribesot rakstitari idiotiem, tukSiem skandalistiem un pavisam kiitriem bapokliom, tad vina garigais speka nonlksot, Starp latvjiem vel neesot pie ka iet, vai griezties, kas rakstniekam varetu radit augstsirdIgu domataju resp., kas vinu nenosodlsot, pirms tas nebiiSot rakstnieka makslas speju parbaudijis. Pie latvjiem tikai protekcijas, diplomi, arigs spofums un PlatiSanas celot ta, ka uz aug-'lu un uz prieksu tiekot tikai tas, kas protot taisi:t «kunstikns» un uzstaties ta, ka landis izples aiz brlnuma mutes!

Sava laika daZu Iidzcilveku. resp. sabiedrisko darbinieku, kollegu-rakstnieku u. c. pret vinu verstas intrigas Poruks nosaue par moderno inkvizieij u.

ViI).s, ka jan rnineju, dzivoja laikmeta, kad miisu kulturu valdosie un vadosie reprezentanti no pastautiesiem dzejniekus vel neatzina. Pee vinu atziI;1am un jedzieniem cilveka vertibu noteie: diploma, nauda, veikali, Ipasumi, at vardu sakot emaksla» reali-materUilos stavokJos noturet bilanci, kura skatu lokam nevajaga tii}aku sniegties, ka lidz naudas maka malam, Poruks, turpretl, bija un gribeja biitvienigi tikai dzejnieks-filozofs. Vi~s ta tad, dabIgi, nevareja but tads, ka tie, kas eentas dzive ienemt materiali izcilus stavokJus, taisit karj eras, ekrapt, Yilt, raust ... Smaidit, acim inirksJpnat un snaust»,

Dzejnieka-filozofa garigas vertIhas netika vis «miiIetas latvju kultiiras nama sienas, bet lopu stal]u mnros». Bet ~s tomer gribeja labot cietsirdlgos materiiilistus, kaut gan bija spieats konstatet, ka elabam biit esot iirpratiga ideja».

Daudziem konfliktiem ar sabiedribu un lidzeilvekiem par celoni daudzreiz bij a ari vina liela smalk-

16

j iitiba, dzildomfba, augsta gara attistibas pakape un inteligenee, jo viI).s visu ustvera daudz <lzijak un citadi, neka vini, Ne kaut kAda gara slimiba, bet dzive ar savu aplamo ieksrtu un saurajiem uzskatiem grauza vina dveseli.

Poruks nepavisam neieredzeja un necienija an latviesu zumalistikas stikus un al}:us, ar kuriem publikai pielabiDiijas vienlgi rindas rakstoss laika pakavetajs.

Sava laika Poruks ludzas, Iai vinu pabalsta, bet vinam ironiski atbildeja, ka tas, kam esot izdevies uzrakstit paris dzej olu.meesot tacu eienigs un tieslgs pageret kadu pabalstu I Poruks gan piebilda, ka ja aT1 sie dzejoli ir tiesam Izdevusles, tad kapec gan nepabalstlt ? Vai tad rakstniekam tikai tad vajadzigs. pabalsts, kad vil}S jau biiSot 'lees, sali:cis, novardzfs dzives trtikumos un raizes un gandrtz spiests izstiept roku pee ubagu tarbas? Pabalsts vajadzIgs tikai tad, kad rakstnieks, ka jauns mozs speks, apsola izplaukt kupluma un kosuma. Kad rakstnieks jau kaut ka pats iekarojis stavokli, tad vinam pabalsta nevajaga.

Ar «pabalsts» Poruks nesaprata vis naudu, kuru tauta samestu. Ne, naudu I).emsot arvien tas, kas naudu I,lemis un vinai kalpo. Xa galvenako un krietnako pabalstu, kuru Poruks liidza, viI,lS uzskatria tautas labvellbu, dzivu, sirsnigu interesi prieks viJ;la darbiem.

Pret Poruka darbiem vairums neizridlja 80S simptomus. Tililidz ka kas paradijas drukats - to tiiliI). briesmlgi nokritizeja. Kas nebija pa pratam, tam tfiliJ;l zvela vai nu ar bomi, kit vai liizt, vai tiesi ignoreja, nieinaja un apsmeja,

«Mums vienumer vel ir trueis idealakas kopdarbIbas lin Interesu. Biezi 'lien aiz eensoniem slepj as viltnieki, kas sodien nope} visu un cit us, lai ritu varetu ienemt nopelto vietas un stavokli, Lai to sasniegtu, viI).i cits citu nodod, aizliedz savus idealus, apskauz viens otra panakumus. Zero viI).u iespaida sirgst a1'i viena tautas dala un atklati smejas un

2

17

'Qirgajas par savu tautibu, par tautas idejam u. t. t. Kas macljies dabu saprast, tas atzist, ka kamer pastaves cilvece, pastaves ari tautas un tauttbas, jo aiz katras tautas slepjas Ipatneja dabas ideja un griba, ipass individualisms. eNolidsinat un padarrt cilvekus uz visas zemes lodes pilnigi identiskus rakstura un darbiba - nekad nebtis Iespejams» - saka Poruks.

Zinibu komitejas vasaras sedes vienmer sutija zibenus uz Poruka galvas. ~inIs aedes nu akaidri bija iemanama, ka taisni tie .kungi, kam uz komitejas darbibas virzienu bijis vislielakais iespaids, resp., kas vadIja latvju kultiiras sto.ri - lika manlt, ka rakstnieki nepelnot nekada pabalsta, Sie kungi ir tiepusies un strfdejusies ar putam uz Iftpa.m, apgalvodami, ka latviesiem esot tikai rakstniekeli. Bet ir arI izradijies, ka tie, kas sadu apgalvojumu isteikusi, nemaz nebija pee Iatviesu rakstniekiem meklejuSi, t. i, nebija spejusi vai gribejusi parliecinaties par viena vai otra rakstnieka spejam un gribu, bet visu likusies sev iestastities, lai tad ar aizspriedumu miglu s1Protu rakstnieka personlbu lID darbus. Pee vinu atzinas rakstniekam, badu rnirstot, vajaga radit brmuma darhus, kad taja pas a laika visiem citiem par vinu darbiem jasaJ}.em pabalsti, stipendijas un visas at~inibas. Latvju izglitotie un sabiedriba toreiz par «autoritatem un kornpetencem» uzskatija tikai tos, kas bija studejusi, kas kraia un kartoja tikai 301'chalologiskas vertfbas - iedomadamies, ka viss esosais un nakosais jamekle vienlgi bijusa, kaut gan, pa tam, izmisuma nika Poruka za!oldI)ajie speki, kura mute bija dziva dabas dzeja, kura hiins verda karstas cilveces jiitas, kura acis Kveloja pee kaut ka sirsnlga, latena, pee cilvska ,kam varetu brivi atvert savas dveseles dzilumu un dailumu. Patiesiba sie [audis bija par vahem un bailigiem, lai mekletu pee patieslbas. ViI)idrebeja, ja bija jaatzist cita ideali, nopelni, spejas un stavoklis. Latvju tauta prasija pee makslas, speka, dzivibas, Istenfbas, dailuma u. t, tZinfbu komisij as un citi .kultfiras reprezentanti toreiz

18

paivadzinaja kabata un pateica: «Mums ir atslegas un nauda, kam se nepatik, tas 1ai aiziet b

Latvju tauta rakstnieku gribeja, bet latvju knlturas toreizejie reprezentanti to negribeja, Negribeja tarndel, ka Poruks rakstlja taisni to, kas latviu tauta toreis atradas. Citadi rakstit viJjs nevareja, jo ta bfrtu aplamiba, meli, Toties «kritiku» un dazadu pamacita.ju uzradas tik daudz, ka katru Poruka darbu apzlmeja par «lieluma domu» razoiumu, par «lielisku uzpirtibu» un centas kad un kur tik vien vareja nolauzt vinam pa «radzinam», Tas, ka viJ}.S gribot just ko «augstaku», tak tIras bleI)as vien esot . ..

sie ekritikis, nevis aiz makslas spejam un intereses, bet aiz egoiatiski-zoolcgiska niknuma un skaudibas - metas Porukam virsn, to mfdidami un zobodami, pie kam garlgi aproheZotie [audis prieeajas, ka tam «vargo persu kalejam» esot krietni sadots. Pasi sie krrtiki nebija neka krietna radljusi, tikai dzeruma prata «originela silla» lamaties. Vi¢ nebija neka siatematiski studejusi, neka macijusies, ja daudz kadas brosiidl,laS izlasijusi, tomer nekaunejas esatriekt un sagazt» vai visu pasauli, sugestedami [auttnus, kam pasiem nebija ne pastavigas domasanas spejas, ne orientacijas ...

«Vienkarsam cilvekam roze val' viegli patikt tapec, ka ar to lielaja. puhlika var taisit atra.ki furoru, neka ar jmsnekaltusu kocinu, ku}"s megina lIZ klints augt, Ari tam jiitam, kuras elementaram cilvekam aiz vina egoisma tam jo viegli un atri lisl}e vai pieglauzas, 'ir dzejniekam daudz pateicigaki operet savos rasciumos, neka ar tam, kuras lielajam pillim nepatlk ... » - saka Poruks,

Ta tad starp Poruka personfbu, vi1J.a ideja.m, darbiem un vina pasaules uzskatn vienup un daudzlem vina milza laikrneta valdosas sabiedrlbas, resp, kulturalas dztves reprezentantiem, daziem rakstniekiemkollegam u. c. atsevisl}iem Iidzcilvekiem otrup - pastaveja dzi]i konflikti, dibinati llZ skaudibu, intrigam, naidu etc. SO stavokli, vina celonus ttll attiecibas PorukA; raksturojis un att~lojis dazas savas dzejas un

2*

19

prozas darbos, kas Iidz ar to azi uzskatsmi ka ViJ;tR autobiografijas fragmenti.

Ti.kJjdz paradijas viI).a darbi, ekritikas saka rakatit par «jauno iesaceju», kura vardi «skanot gan dzejiski, bet no dzives patiesfbam, no eilveku pazisanas neesot ne j ausmas . .. Tie esot tikai skolnieka paagri darbi, kuriem ar nopietnibu nevarot pielikt makslas kritikas merauklas ... » etc.

Pamazam Poruks ar so «kritikus un likteni aprada.

Skaistas nakotnes izredzes aprobezojas vienlgi ar neaizmaksajamo apzinu: k!ut pa1'rakstnieku, kas neskatoties uz naidu un vajasaniim tomer val' rakstft patiestbu.

Daudzus Poruka darbus nedrukaja tamde], ka viI).os bija atteloti !auzu tipi, kuros iedomigie, ga.rigi seklie, bet mantrauslgie mietpilsoni saskatlja savas riebigas sejas un ipaSibas. Par so faktu POTUka zobgallgi raksta:

«Es sarakstiju «Dzilvaines ragu Iopi». ~os «Dzilvaines ragu lepus» as nosaucu vienkarsi par teloj umu iz dzrves. Drls vien SO telojumu pazina visi laikrakstu rsdaktori, bet psdejie, gudrinieki, gribeja mazgat savas rokas nevainfba, Redseju, ka citadi neies, tad nozageju kustonlsiem ragus, apgriezu astes, UZSUkaju spalvas, ta .ka Isredztgs tos it viegli vareja noturet par cilvekiem, Zem sadiem apstakliem «Rita blazma» beidzot ncdrukaia manu «Dzilvaines radihu» (virsraksts ar bija japargroza). «Dzilvaines radiba» sacela publika dafu uztraukumu, Gaip dziedaja, vistas ldadzinaj a, cncinas urks~ej a. Pasi lielie ragu lopi gremoja mierigi talak, it ka kad nekas nebutu noticis. .. Kritiki bija visi taja zina vienis pratis, ka idej a, sarakstit teloj umu iz kustoI;lu dzives, esot originala un viela aizraujot Iasitaju, Tikai technika vel esot pavaja, un stils, par visam lietam l tas esot ... Labak neizpaudlsu .... »

Toreiz oficiala kritika, piem. tadus darbus ka Blaumana stastu pal' «cnku, kura runajnsi» un tamlidzigus, eela vai debesIS, turpreti Poruka darbns neatzina un pela, Sakara ar to publika un k:ritika karajas

20

viena iedomu gala, Poruks otra, Ta tas vilkss, lidz Poruks pameginaja kadreiz pariet pie publikas .u~ vinas kritikas un pa jokam teica to pasu, ko VlI).l. TciliQ., ka par brinumu, dazi no viniem saka atzlt,: k~ nevarot liegt Porukam tomer esot gan talants. Tlkal vinam esot l~ti «jasanemoties un jastradajot nopietni, ta'kii tie cit'i to darot». Saprotams, ka ar siem «ipasi gudrajiem, klikes atzltiem. gel,tiem un iedo~gaji~~ tiepsarn», Porukam nevareja but nekas ko~eJs. Drisi vien vinS no tiem pilnigi izolej as. Tagad Vl1).a darbus nemite]as kritizet pat tadi «gudriniekia, kuru tstais uzdevums un istas spej as bij a vienigi maclt berniem abeoi. Nevaredama aptumsot Poruka talantu «kritika» tomer vienumer parmeta, ka vi1}-S keroties pie tik eIielam un augstam lietam», kur vajagot tacu pazlt «visadas ziniitnes, bet par visam lietam logiku, pslchologiju un paidagogiju». Ta neesot dzejniekarakstnieka, bet zinatm; vim kompetence. Kad Poruks pieradija, ka ta ir aplamiba, tad «kritika» iedomigi klastija visadas egudribas», kuram ar dzrves Istenibu, patiesfbu, ar cilveka ipas'ibam un dabas likumiem nebija neka kopeja. Starp citu Poruku «lcri~· tika» centas parliecinat un pamacrt, ka nekad nevajagot aizrauties, piem, no Bethovena vai Vagnera mnsikas: tapat nedrlkstot just lidzcietibu etc. Visidealakais merJ.tis (ideals) tacu esot materialas labklajibas emaigi sutaina smarsa», kas iemidzinot noguruses censonus, kas visu miizu svizdami nopiilejusies tikai ar Manu, ge:r:bsanos un mietpilsoniskiem priekiem ta, ka daZureiz spejusi tikai paelpot.s Vienigais pareizakais lidzeklis, ka tikt par elielu un gudrus cilveku - esot «Zeltu rakt». Cilveks bez zelta neesot cilveks, VisulieHika lorna pasaule piederot tam eilvekam, kam esot visvaU'ak materialo lidzek]u un vislielaka reaUi. vara. Tie ideali, kurus meklejot un pauzot Poruks, neesot cilvekiem vajidzigi un vil}-S nemaz nedrikstot publiku ar tadiem apgrutinat. Ta esot tikai «maldisanas». Tapec ja Poruks gribot elabi» un «pal'eizi» dztvot un iegiit«kritikas» labV'elibu, lai metot visas tadas idejas pie malas un lai nodibinot

21

kadu «veikalinus. Tad nevienam nevajadzesot ne VIDa dzlvi, ne viQ:a darbus kritizet... Tadas domas un tamlldzigi ieskati bija ta laikmeta kritikai un vinai radnieciskai simpatizejosai publikai par Poruku, Tidi bija art ~u pasaules uzskati,

Daudziem seviSJ.ri nepat'ikami bus dzirdet konstatejumu, ka pret Poruku nelabveligi noskanoti bija arf gandliz visi ta laikmeta redzamalde latviesu rakst~eki, kas apskauda un apskauZ vi.J;la talantu, idejas, idealus un darbos ka art vienumer mekleja un mekle par _vi!} u . s udze.t_ies, ~au t ¥aD. viI}s, .s~dzinot ar vina pretiniekiem, bIJ a vismazakais grecinieks pasaule, Kit tas izskaidrojams? Neskatoties uz dazadiem lidzekJiem mazinat vai noliegt Poruka radrtas verttbas vi¢ gan nekad un nekur nay spej usi pieramt Poruk~ . ideju, idealn un vina radlto vertlbu aplamibu, vai nevertfbu. Tas liecina, ka nelahvellbas motivos slepjas vientgi skaudlba pret Poruka talantu un vina iespaidu (panakumiem) tauta, Bet ta jau ir veea patiesiba, ka cilvskam varot piedot visu citu, tikai ne vina parakumu. Ar to vienkart ir izskatdrojama visa ta censanas pee Poruka meklet un rakaties tikai pa 'Villa kliidam, vajibam un dzIves negativam paradibam, kadu gan netrukst nevienam cilvekam pasaule, Bet ja par Poruku tas tiek rakstits un stastits ar seviskn ~endenc~, tad tas pierada, ka vinus uz to spiez sevis~as naida un skaudibas jl1tas.

Poruks man stastija, ka .rakstnieks Blaumanis, biidams dasu laikrakstu literariskas nodalas vadltajs (redaktors) , hiezi vien neievietojis vina stastus vai dzejas, paskaidrodams, ka tie esot «maZvertigh «ne-

derigi» etc. '

Dasureiz vir;ta manuskripti no redakcijam nebijusi vairs dabn] ami atpaka], Paskaidroj usi, ka iegulditi epaplru kurvi». Bet drizi pee tam druka pariidljies VIens otrs stasts vai dzejolis ar «papiru kurvi» pazudu.sa Poruka manuskripta ideju (sizetu). Seviski toreiz popularais Blaumanis esot vegetejies no Poruka. Starp citu, kii jau mineju, Poruks man apgal-

22

voja ali, ka Blaumanis esot piesavinajies no vir,ta vielu savai lugai «Skroderdienas Silmacoss.

So faktu apliecina ali sekosaa rindas iz Poruka vestules:

«Vakar satiku R. Blaumanl, vll;ts biia atnacis uz savas «dramas» pirmizrades meginajumu, bij Joti komisks, drosi vien tam nebija laga sirdsapzina.» Savas attiecibas ar rakstnieku R. Blaumani, pedeja intrigas nn vil}u cE!loI;lus Poruks loti spilgii ir attelojis denaidnieki».

Sakuma Poruks ar Blaumani ir bijusi it ka draugL (Kadreiz vicl}i dzivoja pat kopigi viena istaba.) Blauinanis biezi apmeklejis Poruku. Pedejo vi1)s. tad parak apgrfitinajis ar savu runasanu un spriedelesann. ViI;la jedzieniem un uzskatiern Poruks nevareja piekrist, Tas Blaumani loti uztraucis. Tad Blaumanis bieZi saeis Porukam lasi:t priek.§a savus [aunsaceretoa dzejolus, Kad Poruks vinu neuzlielIjis, tad arI visai «draudzibai» bijusas beigas. Egoisms un iedomiba (ku;raS tik loti censas uztiept vienigi Porukam). pie Blaumana turpreti attieciba pret Poruku izversus.ies par vislielako naida, skaudibas un dazii.du konfliktu celani Blaumanis palicis loti lepns, pilnigi ignorejis Poruku un pedejam nikni uzbrucis kur un ka vien varedams. Vil}S uz vislaipnako 1is~ejis kritikiem, pedejiem likdams manit, lai tam «vargajam persu kalej am» sadodot pa ragiem. Sak8,1'a ar to ekritiki», piem., J ansons un Co savos «Faunos un klannoss Poruka darbus ali nosaukusi par eklibu jeru filozofijus un par vinu gan Iamajusies, gan smejusies, gan nicinosi smaidijusi. Tani paBa laika «kritika» Blaumanim dziedajusi slavas dziesmas. Redaktori, kas druka] usi Poruka darb us ,s8l}ernusi vestules ar bridinajumiem, lai nedrukajot tacu tadus «niekus», kadns sis iedomigais cilveks rakstot. Bet Poruks pats saka: «man bija sfksta dzfviba, Es izcietu visas nebaltas dienas. Radas sur, tur draugi, kuri man no visas sirds laimi veleja. AJ.. jauniem spekiem, jaunu diisu es stajos pie darba, .Kaut gan es nemeginaju tuksas domas un sarunas spodrinats. AI tuksu domu un

23

sarunu spodrinasanu (jeb kA prof. P. Zalite SBVa apcerej uma par Blaumani saka epulieresanu») turpreti nodarbojies seviSl.ti Blaumanis, Drvaini atkal, ka tomer viI)a darbi pirmie tikusi tulkoti a1'i cittautiesu valodas, Kad Poruka pretinieki redzeja, ka vini visus nespEij parliecinat, ka Poruka darbi esot «nikOl;las» un ka tam tomer rodas piekriteji, vini saka apstradat Poruka personigo dzrvi, Neinteligentaja sabiedribii tam bija panakumi un Poruks drizi vien tika pataisIts par tadu, no kura katram «godigam» pilsonim vajaga izvairfties, un kuru katram ir tiesiba kritizEit un tiesat. Visadas tenkas, melnesfbas un «legendas» paT Poruku tika wi stastitas un uzklausitas. Un ja rakstnieks sava privata dzive kaut druscin Sasl}obijas, tiiliI] tika izpausts un apgalvots, ka tas nakot no «palaidnigas dzlves», Poruka naidnieki bija loti rafineti kungi. «.BaIl.ti savas acis vini neredzeja, un centiis apslept, turpretl Poruka aeis vini centas uzmeklet un vilkt gaisma katru skabargu.s

Poruks gandrlz pavisam atravas no sabiedribas, viI}s sagajas tikai ar nedaudziem cilvekiern, labiem, sava aroda pratejiem, kas, bez tam, eienija istu makslu un bija pilnigi bez aizspriedumtern, bez skaudfbas un ienaida un kas par visiem pasaules niekiem, ar kuriem sabiedriba visvairak nodarbojas, pasmaidija. Tikai tadu, bet nevis izvirtusu eilveku sabied:riba (M to megmiija apgalvot Poruka nelabveli) - Poruks mileja pavadit laiku. Vi:Qs pats nenosodija neviena, pirms pats nehija personIgi parliecinajies un lietu pamatigi parbaudijis. Vinam rleba 1auZu runas un viss, kur bija intrigu bez gala, 1mI' «draugi» bucojiis pI'iekSii, bet aiz muguras viens otru apkrapa nn nolamaja.

Blaumanis 1:"akstnieclbii toreiz bij a sahiedribas noteicosi valdosa virziena _personificejums. ViI}s raksnj a lugas, kuras puse personala runa zidiski, un stastus, kuros, starp citu, bez rakstnieciskiem meliem iepina loti banalas lietas. Tomer «kritika un pnblika» vinn slaveja, ta ka tiesam metas bailes par vinu pratu un jegu (piem. Blaurnana «stasts par culm, kura

24

runaj usi» ). Poruks' nekad nemeginlij a cuku un cilvekn liktenus savest kopa, lai ar to dzitu veikalus, dulkotu un mulkotu vientiesigo puli, Poruks man st&.sti;ia, ka Blaumanis rakstljis bezvertlgas lugas, kUfas uz skatuves centies vest pat visnejedzigakas situaciias, ar visnejedzIgako atributu ptedalisanos, saprotams, bez makslas un idejiskas vertlbas, til kii til laika teatra direktoram bijusas liela:s pules atrunat, Iai slavas un goda kare viI}S mitejas rakstit niekus. Blaumanis jaucies pat Poruka intimas attiecibas 9.1' damam. ViI}S meg"inajis parliecinat tas damas, kas jusmojusas par viJ;Ul dzeju etc., ka neesot verts to ieverot, tur tacu viss esot «makslots». Tapat vll;1S denuncejis, stastrdams, ka Poruka privata dzive esot neliidzIga, ka viI}.S taisot paradus, uzdzivojot etc. Kad Poruks gajis uz redakciju paIiigi; honoraru uz prieksu, tad Blaumanis ar liekuligi-sausu morali un neparspejamu pedantismu, skaudiga un iedomtga smina aizradijis, ka vin,s «neprotot dzfvot». Ta ka Poruka daba nebij a muzam par citiem runat tikai sliktu, citu kludas vai apstaklus parspilet ,pas am izlikties par svetuli un melus runajot savu seiu ta sasl,tobit, ka dasiem tie vareja izlikties par patiesibu (kas tik lieliski izdevas Blaumanim) , tad saprotams, ka Blaumanim daudzi ari ticeja,

Telojuma «Ienaidnieks» par Blaumani Poruks rakstatii:

«Vi:Qa bij a man Ists, tipisks ienaidnieks. Vi1].s gribeja but man draugs, bet draugs viI}S man nebutu bijis arl tad, ja es neviena greka nebntu darljla, bet butn Idi. akmens stabs mems cela mala stavejis. Man, siltam dzives ekstremu cilvekam, viI}s vareja but tikai ienaidnieks. Ja, mani vina draudziba nebirtu - dari[usi laimrgu, Beidzot es saku slapt pecvina ienaida. Man gribejiis dzirdet, ki Kuniberts atkal meginajis par mani ko [aunu stastlt, Es priecajos par pasaules velnisl}ibu un saku arvien stiprak ticst, ka ir debesis, ku;'as majo Ists miers, tsta lairne, Ta.s ir brinislpgi patikamas jutas, ciest un apzinaties, ka tu esi visu labu glibejis, ka tu tied nIsts un nidets tapec,

25

ka tu esi daZiem licis manit, ka tie ir mazi gari, Iedomigi tiepsas, morales jatnieki, bez sirds siltuma, bez patstav'Igam domam un dzilaka skata.»

Poruks Blaumani pieskaitija vairak pseudo rakstnieldem. Viv-s pieradija, ka B1aumanis ~espej tel~t patiesus tipus (raksturus) patiesos apstaIqos. NeVIS cllveks karojot ar cilveku, ka Blaumanis to telojot, bet gan aiba ar cilveku, Cilvaciga dveseleesot visas viena un ta pati.

Tiidas lietas, ko sastopot un zinot iz dzives, neesot noztmes telot, lai to uzsJ,tirtu gramata un laaitu - ka. Blaumanis to darot, bet gan to, ka sie darbi izaugot iz dabas cilvekam par spIti un kapec sie darbi un sie tipi esot tadi un ne citadi, - to pieriid'it esot rakst-

nieka uzdevums. .-

Kas cilvekam dodot dasadas ekrasas», tas esot miisu miesas buves daiadi maisljumi. Bet no mfisu asinu un smadzenu speias atkal'ajoties musu darbi, Tad nsdrikstot vis, ka Blaumanis, likt manit, ka varoms esot varonis caur sevi. Lietu vajagot nemt nopietnaki. Esot jasav-emas, jaatsakas no fabrieesanas, no partijam un sb'avam, no modernu vai vecu rakstnieku paka].l}emosanas, bet jasaI;LeIllot dilsa un jadodoties dZlve dziJak iekS-ii. Esot jastude uzcitigi

cilveks. .

Vel ja.piezime, ka Blaumanis ari: pirmais Poruku saka apzlmet (izpaust) par psichiski «slimu». To pasu par Blaumani liecina arl dzejniece Aspazija.

Poruka un Blaumana gara spejam un razojumiem nav neka kopej a. J a publicisti, pie mineto rakstnieku apceres, megma vienu otram nostadft blakam etc., tad ta ir aplamiba. -

Ill.

Lidz Poruka Ianlibai var runat tikai par atseviskiem idejiskiem konfliktiem ar mazak nopietniern realiem iespaidiem un sekam uz vina dzivi, Lanliba, turpretr, visi konflikti parve1'tas par nepartranktu

26

27

tra~Ndiju. SI nepismerota laUliba bija ne tikai vina dzives vislieIaka k!uda, bet ari liktenigalffi nelaime.

tsuma pakavesos a1'i pie sis laullbas apstakliem un dazam vinas raksturtgam pal'adibam.

Ir jan gan sen zinams, Ita lielam gara spejalU apbalvoti un idejam bagati cilveki reta, reta: sieviete atrod sev piamerotu dsfves biedri. Poruks, ldi zinams, tacu bija labs cilveku dveseJu -pazinejs, kas arl sievieti bija slki analizejis un novertejis, izceldams an vinas negativas puses. Bez tam viv-s dzive bija tik daudzreiz ideali mllejis un Iepazinies 301' mflas ziediem un salnam. Rodas jautajurns - kadi motivi Poruku spied a doties laullba? Atstajot so1'eiz seit neiztirzatus sal laulfba ieintereseto personu intimipersontgos nolukus, minesu tikai to, ka Poruku uz so laulibu iespaidoja dazi ar egoismu saistiti motivi, rnaterialie apstakli un vel kads nenoversams stavoklis, kuru, aiz saprotanrlem iemesliem, seit nevaru minet, un kura prieksa vajadzeja kapitulet arI tiem, kas lidz tam, visiem spekiem centas, lai sis laulibas nenotiktu. Tas nebut nekavej a vinu dzejiskas frazes run at un dzejot par milestibu, kuras merps laulfba, Tomer nekas cite, ka piedzivoj umi lauliba, - vien Porukam varej a diktat sos vardus: «lsi un skaidri sakot, sieviete pie visa vainiga, Kads velns mums uztriecis so nepratigo ideju, ka mums jamekle Iaima vienam pie otra? Un ka viI;La tnt atrodama, tadu mulku ticetaju nay mazums». «Virietis un sieviete tikai tux drikst viens par otru valdit, kur vinus saista milestfba, citadi tad tur notiek tikai sil'zU sevis~ibas nomaksana», «Es [au sen slapstu pec ttras sievietes dveseles, Nav se pasaule prieks manis nevienas. Visas grib tikai bandlt.» «No zveriem pie cilvekiem begdams, es atradu sievu; no eilvekiem atkapdamies, es atzinu Dievu ..• » eUznak oilvekam vajadziba preceties, vi:Q.s aprekina un prece to, kupai pee vina domam ir dsvanas uz ~~imniekosanu, leurs ir taupiga. Bet tiem, ta sauktaJ~em laimes engeliem, kupi smaida, dzied, runii daili, VlJ).i§ paiet vienaldzigi garam.»

Sakara ar studiiam Rigas Politechnikuma un idejisko konfliktu del ax iatvju avizniecibu - Poruks 1899. gada beigas noklnst sevisJp spaidigos materialos apstaklos. Vienigais rnateriaias eksistences avots - rakstnieclba un zurniUistika - ir izsfcis, jo Poruks, idejiskas atzdnas del, savus darbus laikrakstiem vail's neiesuta un no lIdzdarbibas atsakas. Bija sakrajies ari ap 1000 rb]. liels parads, kuru, lea pats saka, bijis ietaisijis «gan ai:z til'as studenta vieglprattbas, gan ari tai ciesa parliec'iha. ar to ko labu panakb. Kad paradu vajadzeja sakt atmaksat, vilIs uz laiku noklust zero materialisma viJinosa un reize ari zem navejosa iespaida. Par bagatu izdaudzinata sieviete, kupa Poruka bija iemllejusies, apsollja vinam «paradlzi zemes virsu», ja tikai viJ;ls izpildis tas milas un Iaulibas jautajumos diezgan problematiskos jedzienus un tieltsmes.

3i laikmeta notikumu nezinatajam uzmacas tiri brinums un rodas jautajums - Poruka vardiem sakot: «lvids velns vinam gala gala uztrieca so nepratigo ideju, meklet laimi lauliba», ja jau vins pirms kazam izmanija gandriz jau visas VTI):as nelaimi vestoMs nianses? Ja konfliktu un intrigu spaidlts Poruks reizem, vilka, vai gribej a vilkt visam attiecibam un sakariem ekrustu pari», tad «samaksats viesnlcas rekins, summina naudas, vai citada reali-materiala uzmanibas vinu atkal savaldzinaja ... Poruks arl nekad nebtrtu iedevies sill laulibas veikala, ja, vienkari§i sakot, viJts netiktu nopirkts ...

Ta tad daZadu seviSl.m apstak!u iespaidots un ticedams, ka vTI)S savus idealos mllestlbas uzskatus kant ka. varbllt, saskanos ar l'ealas dzfves tiesamlbu - Poruks beidzot apprecejas.

Pee kiizam, saprotams, viss krasi mainijas, «Markis» bija sasniegts. Vaka1'ejie «izdeviga veikala» 80- litaji - sodien pagrieza mug-urn. Bagatais purs, viM linosie solijumi etc. - izradijas <data morgana» ...

Poruks drizi vien pal'liecinajas, ka ir rugti maldljies un izdarijis lielako daives kJlidu.

28

Bl'~la sakari ar Petersoni bija tiesam komplicetr un diezgan problematiski, Pee hrala apgalvojuma Petersone par vinu esot sakusi inter'eseties pee iepa~ zisanas «8elonijas» balle Riga. Redzedama, ka vina tam platoniski glum vienaldziga un ka vins to nekad nebildinas par lrgavu - Peters one pati' rakstnieku Cesu Viesiga bledriba bildinajusi par dzives biedri kuram vina solijusies ziedot visu savu «bagatibu»~ Pee visa ta. tali!}. atkal, daireiz bez iemesla, vina palilrusi komiska, kad rakstnieka, pi em. , to me!iinajis oficiali uzskattt par Iigavu, Un tiesam to aplieeina ne tikai mani personigie noverojum], bet seviski brala vestules Pstersonei, Turpreti no otras puses, 'seviskl ar D. atarpnieefhu Petersone centas Poruku Iekalt sava eburvju riJ;l15'i». Tad nu ali radas tie stavokli, kurus Poruks pats telo savas vestules Petersonei :

«Nelp.rcini mani, neradi nevajadzlgas kardinasa!las, un kaut tas arl btitu nevainigakas. Es zinu, tas 11" Tava rakstura 1,drcinat un aizvainot, es Tev labprat to prieku noveletu, bet redzi, es daZreiz nezinu ka.lai to uznemu. Tapec attieelba pret mani Iai ir tat kad Tu <,tri joko, lai es zinu: tas ir joks! Ak sis ve~ stules, kuras Tu man esi rakstljusi l Tag ir tik nenote~ktas,. tik nesk8;idras. . Kad mes esam kopa, tad Tu eSI pavrsam, pavisam eitada» etc.

Biografija, kas pievienota Poruka .kop, r. I. sejumarn A. Golta apg., Llgotnis apgalvo, ka caur «pal'mertgu milestfbu» uz savu Iigavu Poruks esot kluvis nederigs mierjgai, apsvertai priita darbibai un sistem~tiskam pienakwnam, jo viJ;ls esot juties parak ne mierigs, pastiivigi velejies but savas ligavas tuvuma r~dzet vil}as. smaidus, dzirdet vinas balsi, ik par~ dienas bl'3;UClS no Rigas uz Ceslm un atkal un atkaI pra~~~ is hga vai _ z,:_e:astus, k31ut gan par vinas uzticibu nebijis ne mazaka .iemesla saubities.

~s, turpreti, tani laUra dztvodams Cesia, pietiekosi labi pazinu VlSUS aps.t~lr!us un noveroju, ka bralis nekad nebrauca neaicinats. To vi~s nedaritu arl savas smalkjutibas del. Tiklidz Janis ieradas Cesis un bija apmeties «Baltischer Hof» vai «Deu-

29

tches Haus» viesrucas, tad driz vien vinam ienesa kadu vestullti. Vienu otru reizi man bija izdeviba sis vestulltes izlasit, Dazadie .rokraksti vispirms lieeinaja, ka vinam rakst'ija vairakas personas - sievtetes. VestulItes bija Isi ielugumi uz viesfbam, pusdienam, vak~am u. t. t. gan pie Cesu «bekerejas» Ipasnieces D .• gan eitur. Janis sanema an mhestibas vestules no vairakam damam (cesimecem) I kuru vardus neminesu, Bija art anonimas vestu!u rakstJ:tiijas. Vestules, pa Iielakai dalai, bij a mulkigi-sentimentaJas egoistiski-divdomIgas, 'Viiji sastaditas bez stila u~ valodas zitma, it ka no kMa vestulni~ka, val aplam saprasta, salkana vacu romana teksta patapinatas,aprautas vacu frazes «sastfl;cetas» ...

. D~ul'eiz, Iidz ar vestulem, bija atsutitas ari pukes, VIsvalrak rozes, dazureiz art nauda,

Man radas iespaids, it ka ap rakstnieku te tiek vita un pita ar vina cienu un stavokli nesaskanosa komedija vai intriga, kuru Inaceneja kiida Cas'u sabied.ribii pIaSi pazistama sieviete.

Ievsrojot, ka Poruks dz:ivoja vairak vientulfba un p~t~v,'igi ~va~ ar triikumu, .bet materiaIa zi.Q-ii iirkartlgI labi (pirms kazam) tika uznemts no Petersones un da:iiem viQas tuviniekiem, seviSki no vinas m~sas ~e~is, glu:ii _~ab!gi, ka ~·il).s pie tadiem apstak-!iem. bleZl apmekleja sos landis. «Milas» vestulrtes d.~Zl'elZ ar naudu pilditas Poruku biezi apciemoja. Uz VII}.a materiali tukso dzivi vestulites vareja darlt un ari darlja pievelkosu iespaidu, Varu saeit ka Porukam zi.nama pers_~na, kas Sin! laulrbas darl] um'a bij a starpmec:., .apsoh]~ «p~r~dIzi» zemes Vll'SI1, ja tikai vil)s precesies. Ta an IT saprotama Poruka bieza. ierasanas Cesis, bet ne jan tik daudz t'a «rnilestiba» ka

to doma Llgotnis, '

_ ~a~ attiecas ~z Poruku, tad viI}.s pirms kazam, visparrgr, par savrem laulibas uzskatiem ir bijis valsirdigs. Parmest vinam kaut kadu faktu noslep~anu v~i ievilinasanu neizdeviga laullba neviens nevar. AI'I vma eraksrura savadibass bija diezgan lahi _pazista-

30

as Laullba Poruks neatrada istas milestibas. Bet :s~skarJ.iiS un konfliktos vienpusigi ~ainoj a .tikai poruku. Visi, kam Poruka laulibas dzive nesme~a vruamos labumus un kas to tamde] nida, tagad. palika aktivi un visadiem lidzekliem to centaa vel :rairak ruinat un dabiit nost no dzives skatuves, No S1 mo-

menta SaMS Poruka ~ag_edija. . .

Aiz karstas teva milestibas uz savu meitinu - Poruks cieta so laulibas j I1gu un nevelej as vinu nokratit. Tiipec an vil)s uzturejas Cesis, kas nu ari palika par vina nelainllgo ci1;m un tragedijas galveno arenu.

Beidzot sai laulibas dzive bija iemeties ekokgrauziss. Vajadzeja parakstit dazadus aktus, kontrak.tus etc. kuri velak tika problematisld izlietoti. «Naca bez:niega naktis, Prata staveja raibi, neticami notikumi, bet kad ausa rtts, tad izradijas, ka tas viss dztva patiesiba» .•.

Poruka laulibas objekta raksturojumi, vinas apstakli, konfliktu celo1)i un stavokJi, ka ad aprindas, kuras tie norisinajas, visspilgtiilri attelojas vina vestules, kas l'akstitas laika no 1901.-1902. g.

Ka zinams, sis vestules rakstitas vacu valoda, Vi.Q-u tulkojums vietam ir loti apsaubams, nemaz jau nerunaiot par Porukam svesu stiln. Tomer tur tik reljefi un pareizi atspogulojas daudzi fakti un nekiidi citi material! un argiimenti 51 laikmeta apgaismosana te neapliecinas vairak istenlbas un 13atieaibas.

Viss tas laikmets, kas ietilpst so vestulu satura, [au sastav no raiba konfliktu un intrigu auduma.

Ka zinams, Llgotna-Rozes un V. Eglisa autorizetos biografiskos apcerejumos par Poruku si Iaulibas dztve nepareizi, vienpusigi un tendenciozi tiek raksturota un telota it ka «laimigaka U11 ideiilaka» vina muza dala, Pee so autoru attelojuma rodas iespaids: it ka Poruka laulibas dZive butu viss ritejis skaisti, gludi, bet ja vil)s neesot bijis «apmierinats vai laimigs» un nezin kamde] «sajucis pratb, tad pie visa ta neviens C1ts neesot vainojams, ka vienigi pats Poruks. TurpretI, vinu apcerejumiem un apgalvojumiem blakus,

31

rakstniesa vestuH~s izlobarni argumenti, kas tiklab pirmslaulibas ,M laulfbas dsives periodos atver pavisam citadas, pretejas ainas. Tur izskan valoda un lieciba: «ka visvairak, vissapigak ievaino tie, kas ir pasu [audis - tie vistuvakie, labi draugi un radi, tie vairak posta, neka neraZas gadi ... »

Divaini izliekas tas, ka sie biografi nay ticejuSi tam (vai nay spejusi saprast), ko Poruks pats teicis savas vestules par sevi un citiem, bet gan tikai tam, ko par Poruku teikusas citas personas. Ja .tas ta neofrtu, tad vil.).i an biitu uzrakstijusi pareizaku biografiju,

Poruka vestules lasot, j au pasa sakuma saprotam, ka viss vina domu un jiitu leitmotivs saistas ap saubam un nojautu, kaut tikai ta dama, no kuras izgajusi 8i milas interese - paliktu vin,.9111 uzticiga, Ta tad sis sievietes niciba un «uzticfba» jau pasa sakuma uzrada loti svarstrgas, neskaidras pazimes, kas palikusi [anna, kad Poruks nay slavejis vinas «Fatume».

Lidz viduvejam merogam attistita lasitaja (interesenta), ka art Poruka personlbas un 81 vina laikmeta dzives apstaklu nepazineja atzina, varbnt, sajiismiba Iasa, biografiskam apcerejumam blakus ievietotas, Poruka vestules parlieciba, ka tas nay vis tikai obligatorisl{as, formalas frazes, kas parasti' starp virieti un sievieti tiek ajrmainrtas intimu milas attiecibu laika, bet gan tas nakot no «karsta un ideala» mila parpliistosas sirds uz eskaistu mllas objektu». Ta ir jasapl'ot tieksme: nopietna, popuHira biografija figuret «Fausta» Crietinas po zi'l , lai raditu illuziju : cik brinisl}igai vajadzeja but butnei, kam tik populars dzejnieks, ka Pornks, veltljis tik daudz euzmanihass. Nozelojami, ka Ligotnis visam tam IT devis vietu nopietna, populara apcerej uma, -

Tagad daudzi tiesam aizravusies no ieskata, ka tiklab dzejiskas, ka obligatoriszas frazes, ku:ras dzejnieks runa par milestibu, esot .radusas vienigi aiz «dzilas un idealas milas» jiitu izpluduma. Mani personigie noverojumi, mana l"idba atrodosies

32

dati un materiali, ka ari Po!uka_ pasa man, izte~kt~e skaidrojUInl un turpat vestules blakus lzla~a~e f:rojumi, turpreti, lie_:ina,_ ka atmetot _n~t ob~gat.?-

iskas «mllestibas vestulem» rakstungas pal ast!1s (oficiaUiS) fra~es, ,Yiss parejais i:: !antas!is.~a ~eJa, lekcijas par mlleS~lbu, resp. :pa:n~clba, .M, J~m~le u~ ka jasaprot mIlestIba starp VlIl~tl U? sievieti, J.a abi «idealas» mflestibas nolukos grib VleDS ,otru :pIe Se.. vis saiant. Tadas frazes ir vairak filozofiska dlspu~a, bet ne istu, patiesu, ide~lu milas jfibu elen;t~nta .. ~lSparigi Petersones, le~palds_ uz Poruku . hiJa mecigs. Vinam ta nevareja unponet ne ar skaistumu, ne ar kadam citam ipasibiim, iznemot sakuma sniegtos rnaterialos pabalstus. N evajaga arI aizmirst, ka 'par Poruka milas objektiem lidz tam ir bijusas vairakas «lzoldes» tipa, ideala dailuma un izcilus gartgu Ipasihu sievietes, ar kuram vil)s bija izbaudijis pirmos, ideiillas mllas veidus.

Ari sakuma abus vareja saistit tikai abpusejas viriess un sievietes personigi savtigas intereses. Pietika ka Poruks bija no izskata patIkams virietis, students, ar diezgan populara rakstnieka vardu, bet Petersone ar izdandzinatu «smagu ptiru», Ka pedeja, bez fiziska Poruka, butu vel it Ipasi meklej usi vil)a art dzejnieku-filozofu, nav nekur vinu dzlve manits un pieradlts. Poruks gan man stastij a, ka tants dienas, kad zinajusi ka vins brauks uz Cesim un apmekles vinas mates' majas'- Petersone jan no pasa rita stBlgajusi ar va!ejiem matiem un dazMi izgreznojusies pa «Lacu» darzu, budama ceribas, ka tadu redzot, Poruks vin,.u apdzejosot. Tapat Poruks man stastIja, ka Petersone sakusi rakstit an sdzejas» un gribejusi, lai Poruks vinas izlabo, lai tad tMas V8- retu zem vinas varda Iikt Iespiest. Bet te mss redzam tieksm'es tikai izmantot, nevis pabalst'it Poruka tala.ntu un personlbu un pedejam vel vajadzeja ieskaidrot, ka dzejosana ir svetums, nevis rotala, Ja nu l)em vera abu pilnlgi pretejos raksturus, izglltlbas un gara attlstibas pakapi, tad, nemaz neiztirza] ot vinu savstarpsjo, tieso dzfvi, arl biografs var jau drosi

3

33

teikt, ka laultbas dzive bija ne tikai liela kltida un parpratums, bet ari liela disharmonija LID nelaime.

Tiilb;l. pec kazam ~tarp abiem jan ari iestajas disharmoniju raksturojoss sta'Voklis, daudzreiz nobelzdamies ar Iedaini-stindzinosu aukstumu, ekstremie~ bez eirsntgakas, idealakas rnIlestilbas pazlmem. •

Bio~afiska apce.rejuma Ligotnis plasi izrunajas par ~(k,,:,-d~. Poruka rakstura Ipasibu», un proti par egreizsirdfbu - nepamatotu, tuksu iedomatu» kada b~~~ piemrtot virietim, kas akli iemllejies, vai ka siev:esl me~ot _ t~ik~,kas esot «1}erts». (Jaaizrada uz LIgo!I}-a a~tetl~k,~~ gaumes triikumu, kas populara d.arba ------: blC~graflJa --, lie to terminu «~erts».) Nez~u.! Val pavisam var but runa par kadu «lj_ertu greizs~n.~b~~, ne_pamatotu, tuksu .iedomatu - ja sieviete ta vmesa de], kuru bildinajusi it ka par dzives biedri bra.uc vairak ka 50 kilometru talu uz balli, lai ar U; satIkt?s,v bet balle ~tkal skrien no si vi:desa prciam, kad VII}-s ar to grib rnnat. Par to jau an Iasams sekosa Poruka vestule:

«Tu runa par manu klusesanu! Par ki'idu klusesanu! Piebalgs es gribeju tikai ar Tevi' runat bet Tu skreji arvien projam ,runaji ar citiem. U; kad es Tevi_ di~nu pr~ekS tam pie baznieas uzrunaju ar «T1:l»! ta k~, varbut, Tava masa to vareja dzlrdet, Tu pahki :pavlSam komiska, es domaju, gandriz launa!

Es nezmu, ko Tu no manis gribi?» .

. Poruks, ka viI}-a augsa citata vestule izlasams IT nosodijis siidu sievietes izturesanos un tadu l'icibu' ~ad si~vietei «milestibas uzpusanai» jaIieto makslIg{ lidzekli, uzskatijis par nicinamu, Nesaprotami k~r te Ligo~nis atradis nepamatotu «aklu greizsir~ dlb~»? Te jau atveras tii dzives uzskatu un atzinu ~~aIS~, ~~s s1}Ir~. Poruku no sis sievietes. No pedeJa~ YIl)S ,I! pras~~s vienigi to, uz ko vinarn ka ligavaimm _blJa ~o!ahs~ tiesibas. Cilveka, kas saprot un paZlst dZlVI, tacu atzis, ka rakstnieka gods un prestiZs vienumer jaaizstav pret egoistiski koketiem untumiem, Tapat katrs ieverojamaku viru dueis tacn

34

naV tikai greizsirdfbaa vai «1_{erta prata» sekas, bet gall taisnibas un goda lieta.

LigotI}-aapgalvojums, ka Poruks Petersones de! butu gribejis pat noaauties - katrazin,a ir parspilets, vai izfantazets. Porukam, ka dzejniekam-maksiinjekam, vareja gan but diezgan daudz jilteligas pasmilibas. Turprett, ja ieverojam, ka vil}s bija lairo1gi izcietis jau daudzas rugtas vilSanas un ar! epirmas milestibas» nelaimigo seku krizes, un ka viI}-s jau ar filozofisku mieru un gudrlbu raudzijas uz sievietes ausibam un vajibfim, kas ari lasams vina vestules, nepavisam nay pielaisams, ka Poruks butu devies sievietes del pasnaviba tad, kad viI}-s jau bija tapis dzive norndtts, piedztvojis, moraliski stipraks,

Ari velak, laulibas dZive un 1905. gada, ka an vajpratigo iestades etc., Poruks ir pieredzejis, piedzivojis un izeietis daudzus izmisuma un ciesanu brizus. Kapec an tad nay manltas ne maza.kas tieksmes uz pasnavibu?

«Poruka eaiziesana no dztvese, par kuru viI}-s tiesam runa kada sava vestule, te domata, ka sakaru partrauksana ar eilvekiem, kas spej darit tikai aplamlbas un [aunpratfbas, Sakaru partrau.kS-a.nu rakstnieks muza beidzama laika ali tiesam saka pamazam izpildit.

Ja Ligotnim biitu zinams un ja Vil':lS negribetu noklnset to, ka sini pasa laika Porukam par zinamo personu bija ja'Uzk1a'llsas daZooaka-s zinas, runas un lieelbas, kas vareja radtt' saubas, nekontrolejamus stavOkjus un apstaklus un sa~ra ar to zinamu, dibinatu nervozitati - tad nekad vins biografij a nerak-

stitu tadu sledzienu. •

v_ An eitadi jabrinas par Ligotna sprieduma pavirslbu, nepamatotihu vai aplarnibu, «ka Poruks aiz ml·lestIbas uz savu Ugavu esot vai pratu zaudsjis, kaut ~an par ligavas uzticibu nebijis ne mazaka iemesla saubities un ka viI}-s esot atradis pretmilestibu».

Mllet, atrast pretmilestibu, neuzticeties, bet atrast uzticibu un tamde] zaudet pratu - ki tas iespejams?

3*

35

Vai ar sa-dam atzinam nopietns analitikis drlkst tuvoties Poruka dveseles stavokla iztirzasanai? 'I'amde! Ligotl)-R ievietotais apgalvoj urns, «ka laimigaa milestibas de! uz ligavu Poruks bijis spiests» uz laiku ievietoties sel:rfeldta psichiatriska iestade -- Atga~ zene - gan laikam bus vienigais finikums (absurds), kads pielaists eilveka biografija.

Es nemaz negribetu Licet, ka Ligotnis biltu nopietni spejigs dot biografijii vietu tadiem esaprata» sledzieniem, kas patiesfbu sagrozot laikam nak.usi no Porukam tuvu stavosas personas spalvas, javil)-s turpat blakus nepielaistu kUit jaunu, arf divainn apgalvojumu, «ka Poruka veseliba atkal drizi sakusi uzlaboties, jo viJ,la galvena arste -- ligava, 1'11' savu laipnlbu un sirsnlbu bijusi allaf vi:r;ra tuvuma», Tas liecina, ka Poruka «nervozitates, val untumu» celoni meklsjami vienigi vina attiecibas 211' ligavu, kas minsto paradibu noversana; U' tomer zinsjuai «istas zales». Bet ja nu ligava u'zinajusi lstas zales, interesanti, kamde] tad vina pielaida, ka Porukaro vajadzeja meklet paIidzibas psiehiatriska. klinika?

Peters ones . ricfbu dtveintbas un dazus konflikta motivus spilgti raksturo sekosas vietas no Poruka vEistulem:

«Man nay virdu, ko tev izteikt, elk tu mani esi nelaimigu padarljusi, Ne par dumju, ne par aprobezotu as Tevi esmu turejis, tikai darijis uzmanigu uz da2u ko skaistu. Mefistofels it gudraka par Faustu, vaiTu doma, ka tapEic. man Mefistofels nillaks?»

«Ja. es tev daZu ko saku, ko tu nezini, tad tev nav iemesla man tuli~ muguru griest.»

«Pee tavas teorijas nevi ens kimikis nedrikstetu preceties, ja vi:r;ta· sieva neparvalda' l}imiju ta ki vi:r;ts.:t>

«Tu saki «Es nezinu, val es Tevi milu 1» un talak: «vai ta bij milestIba, vai tikai vinas ena? 81 ves'tule mana. sirdi uzplesa svaigas vatis; par ku:rim es nezinu, kii es tas lai izdziedinu, Tu tacu man zvereji uztieibu, [eb, vismazakais, apsolijies palikt man uzticiga, bet formela piespiesana tur nespej neka., glu!i

36

neka, kur _ izeelas ravoluci] a .. _ .Kad es. no ~e~s ~ra~

-ju so zverastu, tad es nedariju to tal nozrme, ltii to ~edz darit [audis, kas ~tav uz zemika g~a lI~en.a: ieI11antot lietas, ku~'~s ben: .nek~d _ neva~ Juederet: To zverastues no TevIs pr.asl,~~ tapec, ~al_ T~ ma,lll ne-

tstatu, kamer Tu mam mili, J 0. dZlve nak. diezgan ~audz gadijumu prie~sa, karl ~aunava tade1_ n:_pree to vtru, kuru vi~a ml~, ka tas IT nabags. Ta l~a, Tu roan teiei, ka :ru ma~ ,,~TIot, ~ad ma~ bij a m~~ahsk& tieslba no 'I'evis prasft sad~ zver~tu jeb ,aps?li~~u.»

«Jau reiz es padevos Vlslauna] am, es gnbe]u. ~~ Tevis ka manas sievas atsaeities ... tad Tu gr1beJ~ savu dziv] upuret manej ai ... un piepezi Tu sac mam izsmiet! Vai tad es esmu visuzinatajs, ka m.an b:utu jazin visl. Tavi joki ? •.. P.aJa,uta sa~~ ~asaI, val es visu, ko Tu man tagad saki, Vlenaldzl,gl lai uznemu - tikai . tapee, ka Tn man esi uzticfbu un milestibu ZV61'ejusi.»

«Es nezinu, - tas taeu ir ka lIZ delnas, ka es no Tevis prasu tikai patiesibu tm kad es to vlrisl}a toni atgadinu se un te, tad Tu tu!i:r;t. paliee dusmIga!»

«CikTu nezeliga. vari but, to es nebiitu varejis ticet, ja Tavas pasas vestule nebiitu bij usi lieciniece tam! Vai tiesamesrou pelnijis sIs mokas? Ka fanatiki vidus laikos vareja cilvekus bez zelastibas saviem elkiem prieks «lstas relig-ijas» upuret, til. van Tu mani «istas milestibas» iedomam upuret,·1ruru es Tevi esot iznlcinaj is.»

«Val Tu reiz nebeigsi maw plostt, drIz mani skupstit, dr'iz atkal apveltIt ar atteiksanas vestulem? Ko dari, to dari driz, j a Tev ir prieks mania lidzcietiba, )0 veselam nedelam un n'lenesiem es negribu ta. eiest, Ja Tu mani patiesarn vail's negribi redzet, tad nerakstt tak: «uz - drizu redzesanos».

«Biezi es esmu launs uz 'I'evi, seviski tapee, ka Tu savus radiniekus mili vah'iLk par mani. .. Tas [aunakais pie eilvekiem iz tss, Ira mes viens otru apvainojam, kur tacu no mums katrs tik daudz,tik daudz grekojis . .. Piedod, kaes Tev nevaru rakstit uz tiras lapas, Jo tad man vajadzetu viltot.»

.

37

J a nu pee citeta Ligotnis biografij a varej a tomer spriedelet par «tuksu, bezpamatotu vai savadu Poruka rakstura Ipasibu» etc. un cildinat tikai Petersoni, tad tas liecina, ka vil}.s ir bijis tendenciozs vien-

pusIgs biografs un [oti vajs psiehologs. '

Poruka attiecIbas ar sievas mati, pedejas daZiem radiem un viniem simpatizejosiem eilvekiem ka. arl SO attiecihu CelOl}i un stavokli raksturoti seko§os etta-

tos iz vina vestulem, '

«~a .e~ Tavas ma.jas netopu pieciests, to Tu man pati teici, uz to es atbildeju, ja tas ta, tad es tacu ne~rikstu Tav~8 mates slieksni parkapt, jo es ne&!.lb~ tapt. SID,llen: rI~iq;. Cilveki mani diezgan moCIJUSl, es ti_~t? gribu let i~ cela, kur tie mani negrib, Bet Tu sacijr, _~a Tu mam labprat gribi, ja, Tu teici, ka Tu roam mill un ka es drfkstot nakt pie Tevis. Un tagad tu rUM Mdu valodu: ko Tu gribi no manis 1 Vai es esmu Tev par nabagu? J a Tu mani miIi tad taeu Tn vari no dab ka atsacities? Gluzi bad& [au Tu nenomirsi ,j a Tu buai mana sieva!»

«Fie tiikstos mullpbam ir Jusu prats un Jums TIsie!? nay sirds I To es Tev, mana mija, rakstiju no Dzerbenes. Ne to es no Jums velos lai Jus mani aicinatu uz pusdienam un vakaliI;lam: bet es gribu miJestibu, tapec ka dzlve ir nabaga, tik nozelojama tik tuksa ... » '

«Vai cesinieki vel mani grib nomelnot: Drosi vien Tavejie par mani labi neruna, tapec ka es neesmu patstavIgs, tas ir materiala zil,la. Tacu nsks laiks kad tie iegus par mani eitadas domas. Lai katr~ paraugas, kas vll;ls pats un kas tam ir ko vins no citiem yela~ un pager. 'I'adas daudzp~sibas, ka tie no mams karo, es domaju, nay nevienam mirstigam.»

«Tu nezini, ka es par to ciesu, ka es zinu, ka Tavejie Tev parmet to, ka Tu mani izvelejusies par savu vtru.s

. «Es domaju, Tava mamma ir pavisam nepareisos le_sl~atos _ par n:~m. Es vel arvienu nevaru apmierinaties de! gadijuma ar H. (- - - -). Es vinu ieskatu ka manu ienaidnieci, vis par, katram jatop manam

..

38

ienaidniekam, kam ir darisana ar mani un kas mani nesaprot. Man bezgala sap, karl es zinu, ka gimene, no kures man sieva jadabii, mani mazak cieni, neka dazu mikitaju, gramattirgotaju vai siktirgotaju, un tas tamde], ka man paslaik nay nekadas naudas.»

«lzrunajies reiz ar savu matL Atti'Ho viJ;tai mani, teic vinai, kads es esmu un ko es domaju, lai vina neklausas uz [audim, jo es par [audlm varu tik pat labi [aunu stastlt, kavi¢ pal' mani. Un mana nabsdziba? Vai tad es patiesam esmu tik nabags? Kas 'I'ev no ta tiek, kad Tn dabu bagatu vtru, kuru Tu neroili? Saki savai matei, ka es vinai neglaimosu, ka man nay vinai vairak ko teikt, ka vien tas, ka es vinas meitu velos par sievu. J a es vinai nepatiku, tad tikai vina pie tam ir vainiga, es esmu tikai tikta} vaintgs, ka man nay tas davanas cilvekiern pielabinaties.s

«Tava mate ir praktiska, energtska sieviete, kas tl'i.das modernas, skeptiskas un grfitsirdIgas dabas ka es nevar ieredzet un Tev nekad neizdosies izspiest vinas simpatijaa prieM manis. Es varu tikai Tev sacit, ka viQa darts visu iespej amo, Iai nodabutu mani pie malas. Tas urbj mani dienu un nakti un nedod man miera, neskatoties uz Tavu zverastu, palikt man uz.., ticlgai,» '

«J a Tava mate to varetu saprast, cik augsti vina mani vertetu, bet ta es esmu «necienjgakais cilveks, kas stav zemak par vinas dienestniekiem.»

«Ja Tava mate vairak no .manis pag-er, tad es varu tikai bezgala noskumt, bet es nevaru bikteties, neVlLru nolugties, jo, attiecoties uz Tevi, es esmu pastavigi ta izturejies, ka Tavai matei nay ne mazaka iernesla uz mani dusmoties. Es saprotu mllestibu daudz dzejlakaki un celalri, neka, varbut, visi Tavi Piederigie. Es gaidiju uzisto acumirkli un tam kritiskaja vakara es neatradu valadzigos vardus prieks tam. Bet ja tas ir vajadzlga, es nemu visu vainu uz sevi, jo tam, ko nepelnfta karla apvaino, sirds ir dievis]p:gs lidzeklis, pie laika sakt domat, ka visa

39

eilveka dzlve ir greciga un slikta , Un 1\1'1 Tu, mila, parmet man!»

«Es nepavisam nevaru nodibinat saskanu starp mi}otaj u un IDIlota cilveka piederigiem, man tl'iikst sahiedriskas orientesanas un atras piemerosanas spejas svesiem cilvekiem, 'I'arnde] es tik maz baudu uzticlbas. Un ari Tu, mila, sakuma negribeji ticet, ka es Tevi mllu, Mans liktenis lidzinajas grieku parega liktenim: parega vardiem nevi ens neticej a, kaucu tie katrraiz piepildfjas. Jau no musu pazisanas sakuma es velejos tuvik iepazlties ar Tavu mati, Tu saeiji : «Nav vajadz'fgs!» Tu droai vien nedomaji, ka musu satiksme paliks tik nopietna. Lai tas biitu sa vai eitadi, es varu tikai vienu sacit : Es gribetu to labako. Mana nelaime ta, ka es sekojuvairak idejam, neka jtidzieniem, un jedziE!ns par to slaipnam but»

man triikst.» '

i$:Ja Tava mate nepelnlta karta mani grib apvainot, tad es tikpat maz tai bUBU znots, cik maz ta man - sievas mate, Vai Iai es mUZigi topu apvainots un alzskarts? Un ja es Tevi, pee Tavas mates saprasanas, nevaru laimlgu darit, tad ta mani lidz navei lades. Vai pat SMa familija lai es netaptu cienits un milets ? .. , Bet man tas briesmigi sap, kad es domaju, kadn bedigu lornu es speleju Tava familija. Vlspirms naca apvainojumi, ka es Tevi gribot aiz rnaterialiem iemesliern. Es varu tikai teikt, ka es se RIga. par to lldz navei esmu bijis apbedinats , ., Tad naca parmetums, ka es nekas neesmu un man neka nay. Ka es kaut kas esmu, tas man nay jasaka un ja es to gribetu noliegt, tad daudzi to neticetu, SIs materialas intereses nenak no manis, bet taisni no Ta~ piederigo aprindam, gan loti motrvetas, ka To taeu nevari precet viru, kas Tev liktu badu ciest. Un pedigi apvainojurni, ka es parkapis pieklajfbu l . '. k suniem negribu, ka rnani rid a, to es art tiesam neesrnu pelnijis, ja ari daZreiz esrnu slikts bijis . ,. Vai Tu doma, ka es esmu bez sirds un man pal' to nay jiiizsamist, ka es no pasaules tieku apsplaudrts ? , .' Tu tacu pazlsti cilvekus, un an Tu esi cilveks un nezini,

40

cik mes visi slikti esam. ',' K~. tad_ es :s~u da~'is? Aloi agrak es pie 'I'evis paliku hdz vel,al naktij l bn es drlksteju Tevi apmeklet l Un nu uzreiz es esmu

necienigs eilveks l» _ , _. , . _

sIs vestules rakstidams, Jams tomer 11' karst! v~iejies ari prieka sma~<ll,.t ED jautri apsveikt n~kotru, Saraustitas frases ~ sur tur raksturo an savu visparlgo personigo stavokli so notikumu centra, un atzistas, ka gluii bez grekiem ari vi¢ neesot, bet «gadijuma apgrekosanas esot tikpat ka nekads

greks> , ti it lti Y b . li ' I-d

Visi pieves e CI a 1 neapsau am.! ecma, pa {a·.11

dzives vetru, intrigu, cilftl un mokn Iabirintu J~DlS sini laikmeta ir staigajis, ka ari par tiem apstalqiem, vinu celo1}iem lID paradlbam, kuros vinam bija jadZlvo un jacinas. Gandriz ne pie viena eilveka neatrazdams atbalsta, viJ}.s bija pilnigi atstats savam liktsnim, Mes redzam, ka Janis pakapeniski tika novests pie 'tragedijas un galigas vilsanaa savas cerlbes aiz zinamo cilveku idealisma trukuma, Ja tad nu vins, saustlts no dzrves asajiem dzeloniem un el'kskiem, savas sapes, molsas un ciesanas dazubrld bija spiests ar intrigantiem, nelabveliem vai nievatajie~ sanakt asos konfliktos, dasubrid Iikt izskanet siipJu kliedzieniem, tad neviens dzivi un patiesibu saprotoss cilveks te celonus nemekles t[ilin gara vajiba, , . tru-

sluma, val neiztur'iba , . . '

Biidams sirdsizglitots (intelligents), smalkjufiga, dzildomfgs cil veks, Poruks centas pee brivas, nea.tkal'igas un ne no viena neiespaidotas dzlvea un neeieta, kad kads aiz gelpbas, muppbas, vai nelabvel'ib3:s ieJaucas vina personiga dzive. Lidz laulibam vmam bija ari iespejams vest, samel'a, brivu, neatkal"igu dZivi, turpreti lauliba viI,ls, pa, dalai, bija spiests .Dakt daiiidas attieeibas ar eilvekiem, ar kuriem Vl1}aD1 bija pilnigi p.reteji uzskati. Ta lUi dz'fve vU;ta clnlHis par humanitati,taismbu un patieslbu, nicinaja melus, liekulibu, niekus, nelietibas ete., tad tagad, gandriz ik uz sola vinam vajadzeja clnities ar apsta~ kJiem un cilvekiern, ax kuriem vin,a uzskati un cen-

41

tieni neharmoneja, Pee individualas brtvtoas, personigas neatkarlbas un augstakam idejam alkstosa rakstnieka daba - sauraja, garlgi seklaja mietpilsoniski noskanota tii laika valdosa Calm aabiedriska

atmosfaira jutas ka moku kambari. .

Ka jan dzejnieks, vi:Q,s ari Cesis dZivoja. tikai sayam idejam, Par lldzcilveku mietpilsonisko dZivi, vinu vaikaliem, centieniem un merIpem vi¢ neinteresejas. V~s bija ungribeja but tikai dzejnieks-filozofs, Bet izradij as, ka dzejnieka-filozofa Cesis zinamas aprindas negrib saprast un atzit. Dasu personu, egoistiski - eietsirdlgu un neintelligentu lidzcilveku ldikes galigi neieredzets, Poruks 'd2ird par sevi tikai melnesfbas, nicinasann, zakasann un izbauda dazadas represijas, Gribedamsaiz~ stavet savu godu, rakstnieka prestiZu un Savas cilveciskas tiesibas - Poruks einas preti, bet vina ctnas lidzekli nay vi:r;ta pretinieku uzvarai piemeroti .. Vispirmscil}a vi~ iet pUnigi viens, un no sabiedrfbas tiek atstats pilnigi savam liktenim. Bez tam vlI;ls ved tikai idejisku cil}u un cinas vairakar taisnibas un patiesibas gara ieroeiem, Turpreti viQ~ pretinieki ved, pret to daza.dus «punktus un paragrafus», lai tikai vienigi Poruku nostsdrtu par visu konfliktu celoni. Poruks, savukart, necieta pret vinu verstas netaisnlbas, parestib.as un alla1. teica pretiniekiem vinu aplamibas un visu patiesibu ads. Tada Poruka izturesanas nu loti aizskara vig.a pretinieku egoismu, centienus un nolukus, radidama pedejos briesmigu naidu,

Dodoties lauliba ar rakstnieku Poruku - Petersonenebija grlbejusi, vai spejusi .apzinaties art starpibu staep sevi un Poruka rakstura lpatnfbam, viI,la malcslinieeisld-filosoftsko, dzip un smalki izveidoto, Vakareiropejiski izglitoto un kultiveto izglitihas un gam attistibas pakapi, Tapat vina nebija pietiekosi domajusi par varhiltejiem materiali-sliktiem apsta.. kliem, dztves veidu ete., kaut gan Poruks lidz kazam vinal uz visam varbutibam bija aizrad'ijis. Pieradusi pi~ pilsoniski izlutinatas dZlves, vina drizi vien sajilt

42

Iieliis neertfbas, kadas rOMS dzive, ja. trllkst. v_elamo wateriiiIo lidzeklu un V'elamastayokla. ~egrlI:ed~a ar porulm dzives neertibas dalities - vina drlz vien pec kaz~ lik~de kopejo dZI.vi Riga un iero~as Ce_sl~ pie saviem radiem .. R~stmeks Poruks pal!ek R~ga _ atstats savam liktenim, 'sekodams savam teva jiitiim pret savu vienIgo mazo meitinu -. Poruk_:; ~i V'elak ierodas Cesis. Kant gan Porukam pirms kaz~m tika solfta «pal'adize» un materials pabalsts VIEU miizu - tagad, Iikas, viss tas bija aizmirsts, No kant «kadas zelastibas»· vinam Cesis .sagada kaut kadu «eksistences mmimumus, bet uz katra sola uzsverot, ka vi!}s dzivo tikai no citu zelastiba-s.

Poruka dizais Iepnums, gruiga pariilmma a.pzi!}a, lielas pslehologiskaa .spejas, ka arl tieksmes allaZ runat patiesibu, aizstavet taisnibu un istenfbu un niciniirt melus, viltu un netailS-nibu kaitinaj.a dazus znaterialistus, slavas un varaa karigus egoistus.. Bet vi!}·s neveli~ja.s. viniem ne liiB~et, .ne glaimot, ne viJiu prieksa hlarnities. sim Uri 'personig.am naidam pievienojas dazadas in t:rigas , materialas intereses, izre~ l;cinasanas kare, atriebiba un savtigi noluki,

Poruka naidniekiem toreiz bija lie1s iespaids un vara, tii ka visur vini vareja pa,na.kt gandrtz visu, ko gribeja. Poruks veda tikai idejisku, atklatu cinu un ali lietoja tikai taisnigus lidzeklus. Vil)a naidnieki, turpreti 'lietoj a melus, netaisnlbu, varu un viltu, ko formeli aegalizeja viniem pakaJpiga, materiali iespaidoiama toreizeja administriitIva vara un amata "personas.

Ap Poruku pamazam sarezgijas neatsl.cetinams intrigu tikls. Visas attiecibas sapinas bez izredzem uz pozitivaku,. normalakn stavokli, Vi:r;tam nebija iespejams iegiit sev taisnibu, aizstavet savas intereses un tieslbas· un noveest iejauksanos viI,la personigii, privatii. dzlve. Neko nepalidzeja izvairi~anas no satiksrnes ar naidniekiem, vientuliba, pat dazreiz pilnlgs asketisms. Triika palidziga un draudziga atbalsta; trilka toreiz visur noteleoso materialo ltdzek]u. Po-

43

ruku vajaja uz katra sola un ignoreja vina tiesibas, Seviski toreiz «vis varenais» X. bij a lielakaia Poruka ni'detiijs un vajatajs. AI' naudu, viltu un rneliem vil).s ieapaidoja attiedga'S rpolicijas un citu administrative -iestiiZu amata un iespaidigakaa personas un arf panaca, ko veH~j as. Pii,rej ie Poruka naidnieki bij a vairak vai masak tikai vina aktivi Itdzdallbnield.

,

Lai tumso, launi intrigejoso nolnku legalizetu, lai rakstnieku .padarrtu nak-aitigu un beztiesigu, ziniimi ci'lveki nu centas vi.siidiem tumsiem, fiktIviem, juridiskai un sa:biedriskai kontrolei nesasniedzamiem, uz rupjas, meligli!s administrativas un iespaidigu personu varas atbalstltiem lidzekliem izveleties tadu Poruka satrieksanas veidu, kas vi~ personibai, popuHiritatei un ,sabiedriskarn stavoklim biitu neuzkrltosakais. Lai Poruku satriektu tiesas cela, tam viniem truka juridiska pamata. Bez tam, tiesas zale gandari'juma mekleta,jiem atkUitos nepatikamas lietas, kuras viniem pasiem vajadzeja figiiret nepatikams val noziedzig.a lorna, kas galu gala nedotu velamo rezultatu, Vaj.adzeja izraudsittes tadu veidu, ,kas Poruku nostaditu galigi negativ.a, izoleta un negrozami «neattaisnojama» stavoklI uz visiem laikiem. Tads butu panakts, ja Poruku izdotos izpanst un oficiali apzimet par epsichiski slimus. Tad vis am, ko par vinu dzivi un negativajam r'ici:bim un [audtm ir teicis Poruks, ari nebirtu neksdas nozi'mes un verlibas ... Pee ta tad nu tiecas Poruka in.triganti, nelabveli un pretinieki.

Aps.tak_Ji. viniem bija diezgan izdevigi un labveligi.

ViJ,li jan reizi hija piespiedujii Porukn «nervus arstet» ~enfeldta klinika - Atgazene. Ieverojot Poruka individualismu, smalkjutlbu, dzildomlbu, taisnibas un patiesibas apzinu etc., vajadzeja tikai ap vinu radit apstaIqus, kas vinam vienumer «sit pa nerviem», izaicina un naVigi aisvaino, lai tad izsauktu paradibas .• kas .80 apstaJqu un vil;lu inscenetaju «triku» neziniitiijiem raditu iespaidu, it ka Poruka gars, «vaju nervu de~ pamazsm aptumsoioties», lai tad ar viltu

44

un vajadzlbasgadijuma ali ar varu butu iemesls vil;lu iev-ietot Streneu vaiCiza gam v.ajinieku iestade.s un ta sabiedrYbas prieksa vinu oficiali «svaidit» par gara vajinieku, lai 'iniciatori, vina vajataji un pretinieki varetu paSi «rokas mazgat nevainiba» un atsaukties uz psichiatru autoritati. Ieverojot prieks viniem izdevigos daziidos izcilus llrlzeklus uri apstaklus, sabiedribas apbrinojatno pasIvita.ti, bet Poruka vecaku, bl'aJu un masu nieeigo sabiedrisko stavokli, nahadzigos materialos aIJstaklus etc. (bez kaal' toreizejo administrativo varu un iespaidigajam personam pavisam nevareja ci9u uzsakt), - tas vi"Qiem al"I izdev.as. Radas «pakalplgis dazadu profesiju cilveki, «liecinieki», ti.ka izdotas aplieelbas, kas apliecinaja, ka Poruks esot gan sabiedribai «histams», «psichiski slims» etc. Rades ari pSlchiatri un publicisti, kas saka apgalvot, ka Poruks visada zi:Q,a esot pieskaitams «gara vajiniekiem» etc. Ta ka to visu bez iebildumiem saka ticet ar] sabiedriba, tad Ildz ar to Porukam oficiali pielika «viijpratlbas» zimogu.

Visas informaeijas interesenti mekleje pie tam personam un tadas.ari oficiali visur centas sniegt tikai tis personas, kas Poruku bija izpaudusas par gam vajinieku. Ja Poruka pretinieki un vaj.ataji kaut kur nebUt manija prieks viniem nelabveligu, nepatikamu un draudosu stavokli, tur viI,li pretim izlaida al"I baumas, kas tam deva citu virzienu. Loti zimlgi, ka sevisl,ti pee Poruka naves, par vil}.a persontbu, dzivi un dveselss stavokli izlaida visadas tenkas, baumas un melnesibas ar visnejedzigako un «legendarako» saturn, kuru nolfiks 'bija. par rakstnieku izpaust tikai negiitivas lietas, Sabiedriba tika 't'tmats par dazadam «brlesmIg.am» slimibam, izvirtibu, isdomam, nenormalibametc. Turpreti pie mania personigi naca, man gluZi svasi eilveki un .sti'istija atkal par to, kadas divainas paradibas, briniskas un savadas lietas ir noverotas un zinamas par Poruka vajil,tajiem, denune~tajiem, intrigantiem un pretiniekiem, ka ad pal· VlI}U ricibfun, verst fun pret Poruku etc. Iznaca, ka rezultata visas tas twas, baumas un, melnesibas par

45

Poruku bija izlaistas tikai aiz naidnieku tumsiem nolukiem,

sMos apstaklos tad nu vijas un pinas rakstnieka Poruka un vina nicinataju un vajataju konflikti.

Pirmo, pop~larako Poruka biografiju, ~ievien~to kopotu rakstu I se]. A. Galta apg., 1913. g. izd., smedza J. Ligotnis-Roze.

Atlausos mazliet pakaveties pie vinas negat'ivajam parMIbam.

Ligotnis ir bijis atkarlgs no dandzam varbiitibam. kas saistitas ar biografijas aplamu sastadisanu un attalina no vinas istenibas uri patiestbas.

Ligotnis vispirms apgalvo, ka materialus Poruka biografijai vD;ts esot ievacis no vina pazinejiem un piederigiem; turpreti cita vieta atzistas, ka Poruka personlba bijusi noslepumaina, noalegta ne tikai lidzcilvekiem, bet ari nepieejama vistuvakiem piederigiem, tomer neuzrada avotus, no kupiem viI}.s bfrtu smelts, vai varetu smelt skaidrfbu par Poruka dzivi un dveseli, 'I'amdel lasitajam rodas jautajnms - ka tad isten'iba varej a 'rasties Poruka pazineji un kas tie biitu ?

Visplasaki Ligotnis izmantojis Poruka sievas, vinas radu un bij, Terbatas prof. Ciza iestades asistenta iI. Budula materialus. 'I'urpreti rakstnieka veeakus, bralus, rnasas, rakstnieka pirmo skolotaju Jani Kalninu, radinieku Karli Poruku un pedeja sievu Emmu Pornks, dz, Straume, - Druviena, kas rakstnieku pazina jau no vina bernibas, veroja viv-a dzrves gaitas visos stavoklos un apstak}os etc., Ligotnis, gandriz, pilnigi ignorfrjis. Tapat Ligotnis ir ignarejis prof. P. Zaliti un vina dzives biedreni, kas ir bijusi Poruka mecenati un kops viJ,la lidzdarbfbas «Majas Viesi» un «Menesraksta» - vislahaki un pareizaki zinaja un saprata rakstnieku un vina dzives apstaklus - Riga. Poruka bernibas un jaunlbas dzives apstaklus Ligotnis licis attelot O. Tarzieram, Druviena, Pedejais, kad norisinajas tie notikumi un gaitas, par kuriem viv-s raksta, - vel nemaz nebija dzimis un

46

par visu, bet sevisJp par rakstnieka teva lietu, aplam infonnejies no saviem vecskiem, kas tam laika bija vieni no lielakajiem rakstnieka dzimtas naidniekiem un nelabvejiem. Vina raksturojumus un sledzienus Ligotnis tomer izlieto Poruka biografija, uzakatidams, I aikam , ka derigu materialu, Butu jasaprot, ka ta rikodamies Ligotnis tikai Poruka sievu, vinas radus, H. Buduli vai O. Tarzieru atzinis par «Poruka pazinejiem». Ta ka so personu jedzieni, atzinas, raksturojumi un sledsieni gandrlaparadoksali Poruka dZiyes istenibai un llatiesibai, viv-a garam, idejam un dveseles stavoklim un ari eitadi neka rakstnieka Poruka vecakiem, bral,iem, masam, J. Kalninarn, K. Porukam, Emmai Poruks un prof, P. Zal'itei - tad rodas atkal jautajums: cik Iiela ir so «Poruka pazineju» sniegto materialu vertfba ? Vai Ligotnis, ka biografs, nav palicis ari vienpuslgs un tendeneiozs? Ligotnim nevareja but vismaz nezinams tas, ka tikiab Buduls, ka arf Poruka sieva un tie vinaa radi, kas sniedza vinam materialns, ar rakstnieku vina mub pedeja laika atradas visasaka konflikta, Var gan iedomatiea, cik daudz patiesibas un objelrtivitates Poruka personibas un dzives apstak}u apgaismosana var gaidit un prasit no minetam personam.

Sava biogJ.'afiskaja apcersjuma Ligotnis gan sur tur, bet saraustiti un nesaprotami, ir ievietojis ari dasus manus materialus un datus. Tomer manas atzinas vil)s viscaur neliek «ped~as», bet jauc kopa ar citu tuvinieku, tas ir, Poruka sievas vai vinas radu atsinam, Tapec lasitajs val' viegli maldities. Ligotnis, piem, raksta: «Slims, ko saprast zero garigi vaja, Poruks, pec tuvinieku izteikuma, nekad neesot bijis» un ka «vinamart nevajadzejis vajpratigo nama uztureties, bet nebiiis tadas piemerotas vietas, kur vinu pievietot ... » - «priekB tam Poruka piederigiem triicis lldzeklu. Ta pienaeies Poruku uzturet vinam nepanesam!s slimnicas un tit ari esot saprotamas baurnas vienkarsos cilvekos, it ka nelaika kundze to aiz kadierncitiem iemesliem turetu slimruca (vajpratigo nama) ... »

47

Skaidribas un patiesibaa laba Llgotna pieniikums no butu nosaukt SOS Poruka piederigos viirdii, kas sadas atzinas izteikusi. Tomer viI).s to nav darijis; Sakara ar' to man mteresentiem Iseit ja;paskaidro, ka Poruka vecaki, !bra!i un masas pie Poruka ievietosanas vajpratigo iestades nekad nav I).emUisi ne rnazako dalibu. Vini rakstnieku Poruku par psichiski slimu un ievietojamu trako nama nekad nay atzinusi. Biografam to vajadzeja t111iJ;1 paskaidrot, jo tas ir loti tSvarigs f akts, bet nevaj adz ej a bio grafij. a iej aukt TIenoskaidrotas masas. Poruka petniekam te tUlil}., radisies jauta}wns: kapec Poruks no dasiem tuviniekiem, piederigiem vai citiem ir ieskatits (atzlts) par pslchi'ski «slimu», bet no daziem ne? Rap&: Poruks iT tnrets viuam nepanesamas un nepiemerotas «s-limnieM» (kas taCu nemaz nebija slimnicas, bet ar restem nostiprinatas gustnieclbas iestadesj ? Kas tie ta:ru i1' bijusi !par dlvekiem, kas to apzinIgi vai neapzinigi ir darij usi? Ka!di ir tie «skaidrie» pieradi[umi, kas dey-a tiesibu Poruku izoHit no sabiedribas un ievietot nepanesamas iestiides?

Atrodoties apstiik!os un stiivok!os, parkuriem viI).s nevelejiis tapt Iztaujsts un zero vinu iespaidiem - Poruks par sevi medza ari no tam atkarrgi, dazadi izteikties. Piemeram savu arzemju dsivi Drezdene Poruks iT dasadi attelojis uri: 1) «Iz manas dzives» (fragments) - tragiska (dramatiska) ieterpii,2) un biografija citeta «Erinnerungen aus meiner Dresdener Schulzeit» - irtmiski-satiriska (ja vin,am var ticet), 3) «Mans ce!ojums uz Elbflorenci» - dzejiski-humoristiska ieterpa, Tapat Poruka kop. rakstos citatas «Erinnerungen aus meiner Dresdener Schulzeit» lasot, rodas tads iespaids, it kasi raksta autors ar viltiga, visu dzives negativo pariidibu nievajosa un ironizejosa filozofa apzinu, dzivi demonstretu (aprakstltu) tadu, kiidai vinat vajadzetu hut, ja viI).a valdttu tirais idealisms, 'unarI Ui.du, kada patiesi:ba vina ir, kur chlvaki gan formali izliekas par vislielakiem idealistiem, bet patiesrba idealismu censas apiet ar meliem, liekulibu un varizejismu, vai nu daudz ko tisi

48

parsplle:dami, vai nonicinadami, J a Ligotnis tomer neval' pateikt, kurs attelojums stay tuvak Poruka gara lstenibai, tad, saprotarna lieta, vinam g'}.'ftti sa- 11lekJet vin,a biografij ai derigus material us.

Aplamibu un pretrunu zil}a viskuplaka ir tii biografij as dala, kurii Ligotnis apcere Poruka laulfbas dzivi, sevislji Cesls un tos apstalqus, kas stay sakarii a1' Poruka ievieto8anu vajpratigo iestMes un vina izpausanu par psichiski «slimu» cilveku. Tur viscaur vin,s Porukam liek figGret loti negativa, bet vina lldzci1vekiem pozitiva stavokli un lomas. Ta ka par Poruka laulfbas dzivi un vina epslchisko slimibu» iztaiksos atseviSJp. eita vietii, tad- 8M vieta pie ta neuzkavesos.

Poruka biografija Ligotnis griez veribu ari uz «citam» Poruka rakstura Ipaslbam, proti: «ka «Lacos» (sievas mates maja, Oesu tnvuma) dzlvodams, iZI).emot ligavu, vll;tS eitu nevienu negribejis no majiniekiem ne redzet, ne dzirdst ... cauram dienam esot gulajis uz kusetes, fantazejis» etc. Dlvaini, ka varetu se runat par kaut kiidam Poruka .rakstura savadiham, [a atkal Poruks pats vestule Petersonei raksta, «ka sievas mate taCu nevarejusi nekadi atzit un saprast, kas tas varot but par eilveku un Ita varot dztvot, ja tam nepiederot neviena sivena un zagu lopa ... » Ja Ligotnis biitu nostiijies uz Poruka viedokla un izlaalIis tas vestules, kurii.s attelotas attieclbas ar sievas mati, tad vins savukart varstu hrineties par Poruka sievas mates'l'akstura savadlbam.

Apgalvodams, «ka Poruka milestibas dievinatais ideals esot bijusi Peterson jkdze» un turpat atkal saci:dams, «Ira savn pirmo (?) milestibu uz «Anniju M.» - Poruks tamer neesot aizmirais Iidz mllza galam» (vinas vestules Poruks esot uzglabajis ka svetUlllu un tikai pee appreeesanas iznieinajis)-Ligotnis Doved lasitaj u pie pretrunas, Pilnigi nesaprotami, ka Ligotnis vareja izteikt tadu apgalvojumu, .ia vin,s atrod par iespejamu, ka Poruks vareja «lldz mMa galam domat par milestibu uz «Anniju M.», nesat

4

49

kabata vinas vestules un taw paSa laika raksttt karstas mllestibas vestules Patersonei, pEldejo lidz ar to uzskatit par vienigo vina rmlestfbas dievinato idealu ... h «Annas» vestuli, ka jau rnineju, es Porukam tiesarn redzeju vel 1910. gada. Viss tas nebut neliecina, ka Peters one vare] a biit Poruka «mllestibas dievinatais ideals».

Pilnlgi nepamatots ir an LigotI}a apgalvojums, ka Poruks visu muzu ne labprat ieredzejis militarpersonas, tam de! ka «Annija M.» esot apprecejusi oficieri. Man, turpretim, noteikti ir zinams, ka Porukam allaz bijusas labas attiecibas ar daziem Iatviesiem-virsniekiem, starp c:itu, art ar miisu armijas generali Ezermu. Ja Porukam IT bijusi dasi iebildumi pret zinaroam milital'aIb personam Cesis, tad tur ir bijusi dibinjsti iemesli, ka to an varam izlaait dazos a1'gUmentes. Raksturigi, ka Ligotnis tam centies atkal apiet ar llknmu,

Pavisam citadl (ka jan rnineju) attelota arl iepazisanas ar Peters oni , neka to man atstast'ija pats Poruks, Patieslba nevis Poruks ir bildinajis Petersoni, bet gan otradi. Pinna iepazISanas notilrnsi kada korporacijas «Selonijas» balle Riga, Petersone pirma sakusi par Poruku intereseties, Gadijums rakstnieku, kopa ar citiem studentiem, novedis Cesls, kur vinam atrodotiss viesigae biedribas tel pas - no biedriem savrup - piepesi nemanot bijusi pienakusi Petsrsone - uzlilrusi rokas liZ viI}a pleciem un jautajusi, kamdel vil]s tik drums un domigs ? Vil;la j au gan zinot, .ka vinamIdajoties materiali griiti u. t. t., bet vina gribot vinam palidzet ar vin.,u dZlve dalities un visu, kas vinai esot, noliekot pie vina kaj am. Poruku sada Peters ones izturesanas loti aizgrabusi un vi:1]s bijis gatavs ticet, ka sai damai esot celi noliiki .. 0 Taja laika Poruks ir bijis pilnigi bez kaut kada noteiktaka rnateriala stavok]a, jo zinamo idejisko nesaskanu del, neskaitijies ar! neviena laikraksta lidzstradnieks. Nezinajis, ka uz prieksu eksistet ... (ka zinams, toreiz Poruks apstaklu spiests ir braueis stud. Eversam

50

Jidzi uz Dzerbeni, lai pie pedeja kadu laiku tapat padZlVOtoS).

Aplams ir an apgalvoj urns, ka toreiz, pie sastapsanas Cesls, Poruks Pstersonei vareja «hut pazlstarns», piem, pee dzejola «Es zinu», jo tiek staatrts, ka sl iepazisanas esot notikusi 1901. g., bet dzejolis «Es zinus tadu paradijas pirmo reizi druka tikai 1902. gada. Kada zil)a tad Peters one so dsejoli vareja pazit jau rokraksta ? Tas liecina, ka tUT daudz kas safantazets un izdomats,

Visvertigakos un objektivakos materialus Ligotna sastaditai Poruka biografijai ir sniegusi rakstnieka pasa pirmais skolotajs Druviena Janis Kalnil;ls, tad art K. Dzelzkalns un stud. R. Bebris,

KalniI.ls tikai nepazist Poruka Iaulibas dzrves apstakIns un ari neka nesaprot no vina «slimibas». Vi1).s it ka [aujas iestasttues, ka rakstniekam tiesam esot uzbrukusi «ganga nakts».

Tomer, ka brmldamies, sis vecais, eienljarnais Porub pirmais skolotajs skeptiski jauta: «Ja, kas to 1905. gada, karl es ar Poruku beidzamo reizi satikos, vareja iedomaties, ka vinam uzbruksot arpratiba, jo ilgakn laikn bijusi kopa, izrunajusies pa vecai parasai un Poruks vinam izradijiea pilnigi vesels.»

Meginadarns :izklidinat aisdomas, KalniJ;ls min rakaturigu gadijumu, kur Poruka tuvs radinieks (~ar1is Poruks, Druvienas .«Lieltruslu» maju Ipasmeks, Poruka pazinsjs no bemibas) 1909. gada biidams Riga apmeldaiis art Poruku, kas uzturejies «Suvorova» viesnlca un izrunajies. Vms par Poruku dabiijis sadu parliecfbu : «sis nu dzejnieku pazistot no rnazam dienam un arvien ar vinu bijus! sakari. Ja t!1gad Jiini par vajpratigu skaitot, tad jau vinu sen ga~lern par tadu vajadzejis uzskatit. Saruna vil}s jok?]~ tapat ka agraki, nekur nevarejis nomanit, kur Y;iI).s bntu nogriezies no domam un Tunas logiska gaJ:ena.. Poruks stastljis, ka sis par traku esot nostadits tikai no kadiem cilvekiern un nu tada kal'ta sim esot japaliek».

51

Ka redzam, tad ne 1905., ne 1909. gada a,li sie Poruka vecie pazineji pie viI).a nay noverojusi ne mazako gara slimibu pazfrnj u.

Biografija ir lasams ari vieta, kad Piebalgas rnacitajs Ozolins rakstnieka Poruka tevam nonesis pedejas dienas vakara priekS rakstnieka apbec.iiSanas zinu par dela navi, tad pedeja tevs sOOu zil),u sal,lemdams asaram ads esot sacrjis: «Paldies milam Dievam, ka viI).s to pie sevis aizsaucis, mes jau no vina nekada prieka vairs nevarej am. sagaidit!»

sie rakstnieka teva lokalizetie viirdi nay Hisaprot ta, it ka vil,ls butu pateictga Dievam par dela navi aiz ta iemesla, ka no pedejii necerera vairs sanernt nekada materials pabalsta, vai ka vins savu delu uzskatttu par garigi «slirnu», no kura vairs nekas pozitrvs nay sagaidams. Veeais PorukatElvs ir gan zinajis un sapratis sava diHa dzlvee tragediju, bet apzinadamies, ka visu vil,l.a laullbas dzive notikuso labot nav bijis vina spekos, ir teicis apm. augsii citetos vardus.

Lielaku skaidrlbu, objektivitati, patiesibas un lstenlhas meklesanu val' izmanlt jau AliI', Gobas rakstnieka Ja1)a Poruka dzives apraksta, pievienota pie pedeja A. Golta apgadiba - 1925. g. izdota kopoto rakstu kr.ajuma X sejuma. Goba ir atturejies no gallgiem sledzieniern un dasadiem spriedelejumiem par si rakstnieka personlbu, dzlvi un vienu otru atseviS1;cu neparbauditn paradlbu no vina dzives kas ieverojot valdosos apstaklus, ir ali tagad pal'ei~akai~ viedoklis. V~s tikai nay parhaudijis Ligotna datus

un materialus. '

~tlaujo.s taislt vel dasas piezimes par Gobas pasa redigeta un sastiidita apcerejuma «JaM Poruka dzive» sastopamiem raksturojumiem, datiem un sledzieniem, karn U' dabs nesaskanas, k!ildas, vai pretrunas ar Poruka personibu un dzives patieslbu.

Bij, Liezeres draudzoo skolotaj'a vernka mac. Ozolina piezimea (146.-147, 1. p.) pal: Poruku teikts, ka «skola Poruks stradajis gan ar lab am sekmem, bet pie vislabakiem skolniekiem nepiederejis, bijia tile

52

slllalkjiitigs un tapec visai saudzams, ka jau no stingraka acu uzmetiena vien vinam liipas sakusas raustities, ads iemirdzejusas asaras, kapec asaku vardu pret vinu pavisam nevarejis lietot .. ». Turpretl 149. 1. p. ir publicsta Liezeres draudzes skolas lieciba, izdota Porukam pee sis skoIas beigsanas, DO kuras recizams, ka no 19 maclbu prieksmetiem - 12 prieksmetos ir atzime «labi» un 7 prieksmetos «loti Iabi» , ta1Jat cakliba, sekmes un uavesana - ir atZime «loti labi», - no kii var atkal spriest, ka Poruks tomer ir gan skaitijies pie «vislabakiem skolniekiem» tapat ja Porukam it bijusi «Joti laba» uzvesanas, tadnesa~ prot ami , par ko gan Ozo~s to ir meginajis apveltlt ar «stingraku acu uzmetienu», vai ar easaku vardus ?

150. 1. p. minetarn apgalvojumam, Ira budams «Cepla muiza» (Velena) pie draudzes tiesas notara Jansona par rakstvedi, Poruks valas brlzos mllejis bradat pa Gauju un «zvejot perless - trukst motivejuma, resp. pieradrjuma, ka vi!}.!! «per]u zvejosanu» butu centies ali realizet.

Antobiografiska skice «Curriculum vitae» Poruks rakstot, ka «ar macisanos vinam gajis loti gruti. Sevis1i:i neveikusies re1}inasana un ticibas micibas ko ~ nekad nesapratis», - turpreti turpat public~tas Liezeres draudzes skolas un Cestl pilsetas skolas liec'ibas - Iiecina pilnlgi pretejo, Vai tas neliecina, ka savos dzives apstak!os vins dazkiirt interesentus ir

gribejis arl maldinat ? >

_ ~adtajs un docents Berzil,ls savas «atmil}.as un piezrrnea» par Poruku eensas figuret it ka rakstn:ieka «draugs», «labvelis», vina personibas, dzives un darbu «ists sapratejs un patiesigs, objektiva» nove~O~j~. Patieslba sis pats Berzi1)s ir bijis viens no lieliikiem Poruka nelabveJiem. Zinibu komisiju vasaras _ sapulces B€rzll}s nekautrigi aiztiek Poruka persombu. Sakara ar to Poruks spiests ar rakstu pro~estet pret Berzina ricibam un aizradlt, ka Berzins 1l~ netaisns un tiklab Iiteraturas, makslas, ka art cU~eka dveseles izpratne ir pilnlgs nejega, (Skat.

oruka 1898. g. rakstu Zinibu komisijai Kop, r. IX s.

53

194. 1. p.) Berzina materialos Goba laikam saskatijis derigu vielu Poruka biografijai, kaut gan trukst garantiju par 51 cilveka taisnibas un patiesibas apzinu, ka an par vina ob.iektrvitati,

Bez vienpusigas tendenciozitates - Berzina atmi~s un piezlmes viscaur izmanama vina rakstnieka Poruka personlbas neizpratne un kaut kads sevisJ,u! «plkiss, kas Berzn;m spiez rakstit un runat to, ko neviens nadara, ja negrib sariebt otra cilveka l'eputaeijai vai pakalpot zinamai tendencei un nolilkam. Piem., pilnigi aplams ir Berzina apgalvojums, ka Pornkam neesot bijusi cirtaini mati. Poruka spiHesanu spogula prieksa BerziJ,ls uzskata, nezin kamde], ka kaut kadu «raksturlgi nopietnu paradlbu», bet ne k3 jaunekligu rotalu etc.

BerziJ,lam liekas, ka Porukam neesot bijis nekada noteikta merka un Vh;lS brinas, ka Poruks varejis iek}ut politechnikas prieksskola, Jo vinam licies, it ka Porukam nebtitu ne mazakas intereses gar to, kas tor top macits un doma, ka tas tiesiim ta an bijis. Bet ja nu tas ta bntu, tad interesanti, ka tad Poruks vareja nobeigt politeehnikaa prieksskolas kursu '?

Tads pats jedzienu monstrs Berzinam ir ari par Poruka dzeju, no kuras vil;ts itneko nesaprot.

Divaini mietpilsonisku merauklu BerziJ,ls lieto tad, kad vil;ts megina Poruka personibu analizet un raksturot pec ta, ko Poruks Mis, ka gerbies un cik vinam bijis naudas, Ber~s pienem un tic, kad vina biedrs stasta, ka Poruks biezi esot bez naudas un dazdien esot tikpat kii needis, bet turpat blakus atzIst un brinas, «ka gan tad Poruks varejis tik elabi dzivot» un tik «labi gerbties», nepaskaldrojot, ko Berzb}.s sapratis ar elaba dzlve» un «laba gerbsanas» un kados apstakles viJ,la ir konstateta? Tad pec vienas BerziJ}.a atzinas - Poruka naudas lidzekliem esot bijusi vajadzigi it ka veseli avoti kas gan vil}am pastavigi bijusi nezinami, kaut gan atkal doma, ka Poruks esot bijis prieeigs ari par katru maltiti, kas vinam nay par savu naudu japerk un apgalvo, ka ta nosauktais palaidnis, dzerajs un naudas teretajs Poruks torner ne-

54

bijis. Ar vardu sakot, Bsrzina piezimes un atminas sakopots divainn jedzienu un aplamibu monstrs. B'etziJ}s biezi lieto vardu esaputrotss, kas gan nay ne macitlija, ne docenta terrninologijg, ne jedzienos piemero~s. Pilnigi no gaisa grabts ir ali Berzina apgalvo)ums, ka Poruks esot kopejis Vestermani, ka vil}am trucis humora, ka viJ,ls ir bijis vienmer kluss etc.

~o~s t~cu vi~z:ume~ ¥er.?~s lab!, tiri un kart~gi, labakl neka Iatviesu miljonari, an tad, kad VIDa «budzets» katram bija apzinams. Ja nu Poruks Visos laikos un vises apstak!os 11' tomer atradis «lidzeklus» labi gerbties, tad tas liecina tikai par vina aistetisko gaumi etc. sadu paradlbu negatfvi tuikot var tikai dazadu aizspriedumu un tendendu pilns cilveks,

. _K~d Be~zil;1s ~erauga Poruku Terbata, kur pedej ais bija ieradies, 131 states kara tiesas prieksii par atrausano~ no kaj-aklausfbas un sakara ar to vinam bij a sagaidams bargs sods - BerzinSatkal rEikstnieka saskata tikai personu, «kura uz Iejn slidejusi» un raksturo ta, it ka Porukam par visam lietam biitu vajadzigs «labs pii1'tilmsa un apmierinata» pilsona izskats nevaicajot, kadas idejas tam vru_.eja nodarblnatprat~ un kada vajadziba Porukam btitu pI'iekS kara tiesas un cietuma apstakliem redzami priecaties ~n areji spidet ? Berzil)s ari stasta, ka Te1'bata Poruks vinam esot sp~lejis p1'iel(sa pasa dzejctu un ar meldiju 'vienoto dziesmu elm Traum hab' ich gesehen», un an apgalvo, ka Terbata Poruks esot iesacis rakstit dramu par Reinholdu Lencu. Bet komponists Janis Straume ari raksta 1926. g. «Muzikas nedela» ka kompozicij u ar tekstu «Im Traum hab' ich g€seheru Poruks esot uzrakatfiis pie vina Jelgava pirms aiz-

b uk~ "

ra sanas uz Vaciju un to uzdavinajie vinam. Tur-

preti Poruka pirmais skolota.js Janis Kalillns savas a.tnril,"las par rakstnieku Poruku pastasta ka' ali vins l·e~ej.is 1897. gada vasara, kad Poruks ~tnrejies pie vecakiem Druviena, iesakam rakstrt dramas «Rein~Olds Le~cs» pirme dmen~ un atstasta vinas saturn,

as sakrit ar to saturu, kadu atstasta art BerziI}s ...

55

Viss tas izklausas tamer loti divaini. (Japiemin, ka ar tadu PaSu nosaukumu iznacis Ltgotna Jekaba stasts.) Tadu faktu ir vel daudz,

Vel japiemin (kaut gan tas ir tikai slkums) , ka Berzins 1895. gada Poruku apmeklsjot redz uz galda tumsu pude1i un apgalve, ka taro visa-d§. ziQ,a esot bijis vai nu jods vai broms, Kapee gan taisni jods un broms un ne rums? Ja nu analize visas Berzina atminas un piezImes, tad viI)as, starp eitu, ir nomanama: zinama tendence vilkt zinamas paralleles visam, kas varetu raksturot un simulet kaut kiidu pslchiski nenormalu vai pedejam stavoklim radniecisku paradfbu ...

Pal'spilets ir art apgalvojums (181. 1. p.), ka Berzu muiza, muisas parvaldnieka vietu izpildidams, Poruks neesot zinajis, kas jasej agrak - auzas vai mieZi? Tik daudz jau nu gan Poruks teva majiis bija macijies saprast,

Izradas, ka visparigt kada veca mamina (189.-190. lapas p.) Poruku Ir pareizaki un labaki sapratusl, neka L. BerziQ.s un eiti vina domu un ieskatu lidzcilveki, «petnieki, kritiki un biografi»,

Poruka laulfbas dzivi un «slimfbus - Goba apskata [au vispuslgald, objektivaki un patiesigiiki neka Ligotnis, kaut gan vietam cite tos pasus l{ludainos, aplamos, neparbaudltos vai tendeneiozos materialus, ko sniegusas personas, kas bija rakstnieka trag-edijas raditajas, vai kam tik loti patik, lai Poruks biitu apzimets par psichiski slimu etc.

Druvienas «Lieltruslu» K. Poruka dels - Jekabs Poruks, savas «AtrniJf~s» apgalvo, ka vina tevam 1909. g. rakstnieks Pornks stastijis, Ita vina «nervi esot gan cietusi no parpiilesanas, no konfliktiem ar sievu un sievas radiem», bet patiesfba esot arstets vienIgi no «delirium tremens». Japiezime, ka K. Porukam ari nebij a svesi alkohola -iespaidi, uz ko reagedams rakstnieks Poruks saruna attieciba uz «delir. tremens» vareja IstenIbu izpuskct ar parsp'ilejumu vai saiantazejumu, kas K. Poruka dEnu, ka toreizeju jaunekli un rakstnieka Poruka nepazinsju vareja no-

56

vest pie aplama jedziena, Dodot vietu vienIgi gadrj uma rakstura atzinam nopietna biografiska apcerejuma, Gobam vajadzeja but loti uzmanigam, lai izsargatos no «apdedzinasanas».

Ari V. Eglits ir meginajis tuvoties Poruka personibaj, dsrve! un garlgarn vertibam. ViJ,la pirmais apcerejums «Poruks», neieverojot dasas aplamibas, klirdas un savadlbas, tomer satur dandz augsti verte[amu atzinu, daudz Porukam tuvas Istenibas un patiesfbas,

Turpreti apcerejumu «Janis Poruks» sarakstot, V. Egllts ir stipri cietis no sliktas un aplamas infermacijas, no maidigfun atz4tam, anaiitiskas tuvredzibas un -pavirslbas, ka an no savas fantazijas.

Vietam Eglitim par Poruku, ka rakstnieku, ir lairnejies izteikt arl te vienu otru pareizu un pozitlvu domu un spriedumu, Bet tikl'idz viI)s pieskaras vina dzlvei, dveseles stavoklim, ideju un idealu zilesanai un mihesanai ~ tad vina apgalvojumiem un sledzieniem nay gandriz neka kopeja ar Poruka personibu, idejam, idealiem, viI)a dzlves Istenibu un patiesibu, Aplamlbas 'paspld ari, kad Eglits megina izlobit, Poruka biografijas fragmentus no vina rakstiem.

Pilnigi nesaprotami, kur Eglits ir sadabujis sekosus datus un aplamibas: «JaJ,la Poruka dzimtene esot Cesu aprinka Liezeres draudzes Druvienas pagasta Predelu majas», «dzejnieka tevs nodots L j e z ere s draudzes skola, kur Izmacfiies 1 a t vis k h, edzelnieka vectevs Predelu majas esot nodarbojies ka k a- 1 e j S», «dzejnieka vectsvs lids prieksa dzejnieka tevam maj u a t s tat un izmaclties par 1 i nut i 1'got a i U», «lead rakstnieka Poruka tevs apprecejies, vectevs IDajas p §. r r a k s t i j i s vinam, pats nodarbodamies pa S ill e d is, «Janis Poruks esot piedzimis 5. gad a pee laulfbass, «dzejnieka audzinataji esot bijusi sevisi.d vee mat ear gudro, dievbijtgo ve c~ e v U», sbernibu vilJ..s pavadijis i z val i g i», «ganos 1 edams, vit;ls vairak nom a l d i j i est u r pat a p s m e d i, kur vectevs kalis dazadus daikus, neka pa ganibam. AT vee t e v u vil}S vislabak sapraties,

57

V e c li t e v a k a mba r 1 vil}s nevi en , di~, bet biezi ro:i naktis esot pavadljis», ear teva 11 e 1 a J i em

p u i is i em vit;ls ga,jis uz silu. ogas un uz y~a~llas ezeru zvejot», erneitas atkal VlI,lU tv V a_r s_t 1 J 1:1 sa s un k uti n li jus a s, s i e n a s l} U n 1 S len u no b ii Z 0 t.», «grlimatii dzejnieku apI?a:ij~si vee li mat ear vee 0 t e v us, «Foruka bibliotekas aplamo saturn» «A n d r u s k a pavedinlijis zena f'antaziju uz kar~ un karavadonu apbr'inosanu», «kas noka vets pie' t e v a, to audz(ni;itaj i gribej usi _tagad p~: nlikt pie del a, lID ka mate, ta ari vectevs :yedusl mazo Z€DU jau nos est li gad ate uz haznicu, te uz saiesanas narnu», «pagastskola s e vis 15- u d a v an u Poruks n epa r a d i j is», «Poruka laildi. Liez~res draudzes skola darbojies J. 0 Z 0 1 s», ekompomsta M. mas u? vms gribejis pat pre C e h, «pec 2 gadiem Porukam skola bijusi ja~tstaj, [o tve",am esot bijis vajadz'igs a raj S», «vienu gadu -ylI,lS nostradlijis l;najas, gajis art un p f aut, bet, zlemu_ vedis b a 1 k usc ere dam s n au d u 1 e k rat», «pabei'dzi~ d a r b u s, vil).s atkal b r a d aj i s pa Gaujas liCiem paries zveJ.odam S», «V est er m ani s khrvis par Poruka t ~ esako materUilo p a b a l e t i t a j u un VlSpari par v i n a p r a t a, s i r d s un g a r s a s i z d ail 0 t ii j u, pat a i s I j i s top ~ I' S f!l a 1 k u k u n g u, d e vis pad 0 m usn 0 p i e t nIl} e 1'tie s pie 1 a t vie s u 1 it era t U l' as», «EgUts grib izakaidrot kaut klidas tum, is ~ s Po r ,u k a ,s aj Ii t a s, kur vinam liekas, ka istiekot pohte~~:::s prieksskola un Vestermal}a nama, taIl?- vajadzejis gavilet, btlt pilnigi laimIgam», «Foruks jau 1890. un 1891. gados esot nacis sakarli ar kaislibu dzfvi un v3rbut jau sagiftejies art tad§. ~rta, ka tas _~i~a beigas medzis atzities, kad nakusi rnna par vaciesa V, iespaidu uz vinu , .. ta tad Poruks 'Pasa:n n~m~ot bijis iekluvis lamatas un varbilt savu garigo Izdailosanos SaInaksajis plirak dargi», «esot jadoma, ka par Poruku [au tad gajusas [aunas valodas, vismaz starp azrakiem vina skolas biedriem», «ka Poruka tevs esot

<> •

58

izterejis kaut kadu pagasta naudu 1», «no kauna un trukuma 1893. g. februari, kli Poruks pats rakstljts ar bedigu sirdi un, ka citi par vinu teikusi, «neskaldru filozofijus, tas aizbraucis HZ' arzemem eapskaidroties», «kada vacu dama viena pati izmaksajusi Porukam paris simtus gada», «hernhutiesu dieviSka milestlba, kuru Poruks bijis macijies savas teva ~jas, esot sapludusi kopa ar Vagnera grandiozo erotismu, kurs tolaik Vacija pienemis slimigas atsacisanas romantisma veidu, un Poruks pirmos savus darbus, ka «Perpetuum mobile» un «Perlu zvejnieks», esot sarakstljis tiesi zem sadas parliecfbas iznicinosajiem slogiem» etc, (Skat. Eglisa brosuru «Janis

Poruks».) ,

Aprakstot Poruka dztvi arzemes un talak, Eglits nodarbojas tikai ar minesanu un zilesanu un viscaur stay zem citu autoru iespaida lID pee Poruka rakajas tikai pa alkohola, erotikas un garlgas dzives purviem un muklajiern, Bet kur vb).s pats saves jedzienos sapinas vai kUI' izbeidzas so daZado gal'lgi impotento autoru iespaids un izsfkst baumu, legendu un tendeneiozo informaciju diimi, tur vins lauj valu savai e1'motajai izdomai un. fantazijai 00 iidz ar POTuka psiehiskas eslimlbas» iPerinatlij iem - brauka pa dom u, tUl\:su apgalvojumu un .sledzien:u seklumiem. Maldigu un nepamatotu atzinu pilni Ir Eglisa Poruka laultoas dzives, villa attieclbu ar sabiedribu Ull psichiskas «slimibaa» apraksti. Egilts tegandriz viscauri janostada blakus ar tiem, kas Poruka personlbas 'Urn Idzives a'Pgaismosana val' radlt tikai parpratumus, neskaidrihas, pretrunas un aplamfbas. Es tomer nesaprotu, ka gall Eglits, kas apbalvots I'll' ~aks1inieka-rakstnieka garu, par savu kollegu v.al'ej a izteikt tik daudz divainrbu ...

Tiklab Rozea-Ligotna, Pludona, ka an EgliSa redige,tos un autorizetos biografiskos apcarejumos aug/Hi nll.net~s aplamibas es mineju tamdel, ka vinas [obi spllgb raksturo tas tendences un tos materislus no kU!,iem dasi Poruka apstrMataji parasti censa; 'izveidot vina biografiju. Raksturigi, ka pie tam tiek

59

apieti, sagroziti, vai noklnseti ~stie,. d,az~du.parlidlb~ rnotivi mekleti neskaidri avoti un [ll~hetoti _ d~udzl nederigi materiall. Tas liedna,. ka vmu nolu~a nemaz nay rakstit skaidru un patlesu Poruka blo~afij u, bet gan censanas rfrpigi ru_z~ert un ::lzkl~~~t. visas tas plaisas un nelidzenumus, kas varetu radlt rakstnieka tragedijas motIvus . , . . _ . _ .. . ~

Divus gadu desmitus Poruka kaps ir sta:re]lS art

bez pienaelgas piemlnaa stmes un pt; tam. vel ::ri _~ep.~niieigi apkopts, Par kapa apkopsanu n:::v rupejusas taisni tlis personas. kas no Poruka rakstlem ba~d~ materialus labumus un kuru pienakums ~u,tu _?-e t:ik~l izdeviga reize vien izmantot savas «~u~dls~a~. ~leslbas», bet ari nest upurus un p~r to gad~t, AreJl.~a~ SIS personas mile lepoties arsi rakstmeka pop~~rltati,. ar savam juridiskajam tiesibam un u~ to_ re~na mile gut tikai personigus Iabumus. Bet plenakumus

sis personas negribatzit un nest, .'

Visas autora tiesibas uz Poruka raks~ulln (m~uskriptiem), kii. zinams, mantoja _ r~kstn~e_ka atraitne un rakstnieka, toreiz vel mazgadlga, meitina, _

Atraitn.e rakstus tfiliT;L par augstu ~en? parodeva A. Goltam, bet bez paredzeto likumlgo ruzbil~~u_ ~ecel: sanas rakstnieka meittnas interesu nodrosmasanal

un aizst aves anai, Kade.}? .•

. Visparlgi veikalosanas sadardzinaja rakstu izdo-

sanu un kaveja villU popularizesan~. . _ -

Aiz materi'iilam intereseni tp<~ nor~l.ld~t~ an rakstnieka Poruka pieminas komitejas pnekshkums visas autora tieslbas nodot sRi komitejai, resp. ~oruka biedrlbai, kas gada-tu par akademisku, .~l~n1:gu un populi1ru Poruka rakstu izdosanu, mate:r:a~,u~ pienacigi nodrosinatu an Poruka meitu un tada ~wa noverstu nevelamo veikalosanos ar Po~~ 1':'Lkstlem.

DaZi ale Poruka radito vertIbu matenahe lZ,ma;?.totajiiT kIuvusibagati, vai arl ar vizya rakstu lena~umiem ir 'dziVojusi plaiii tam pasa laika,. kad r~ks~meka kaps ir stiivejis neapkopts, atst~ts... ur: ~lzmlrS!S un kad si rakstnieka vecaki ir dzivoJUSl bedlgos., trueigos apstaklos (pa Iielakai dalai aiz bern pasiem mo-

60

tiviem, kas an «Zalksl]U tevu» spied a nest trlikumu), bez kaut kadas atzinas un cienas, Tikai Latvijas valsts pastavibas laika, kad Pozuka vecaki caur agl'akim Iikstam bija jau galigi nespecigi un vargi kluvusi,ar Poruka piem, komit. sekretara Ansaberga gadilbu viniem saka izsniegt ikmenesa naudas pabalstu. Nekada zil).a te nevar at stat nepieminetu loti zimlgu un raksturigu faktu, kad starpresoru apspriede pret pabalsta palielinasanu Poruka vseakiem uzstajies sevisl,ti pazistamais Teodors Zeiferts.

Dzivs bfidams, Poruks par saviem rakstiem (iznemot Dr. P, Zalisa maksatos honorarus) bija spiests sauemt smiekligi niecigu honoraru, kaut gan vinus r.akstija eiezdams un ar materiali sliktiem apstaIqiem cini'damies. Villu nievaja un vajaja ari tamdel, ka vizys bija bez laicigas turibas, reizem pat bez grasa kabata, Tagad, pec vina naves, no vina darba augliem materialns labumus 'smelas visvairak tas personas, kas agriiki vinam pamleta nabadzibu un sagadiija vislielakas parestibas un ciesanas, Vai viss tas nay liktena ironija? Ti:ri.liekas, ka ap Poruku vienumer speIetos kada [auna vara,

Nekulti1riila un neinteligenta bija ta sabiedribas dala, kuras rokas atradas Poruka liktenis, SIS sabiedrlbas garigi tvanaina un miglaina atmosfaira 111ka Poruka dzive Latvija jau tad, kad vil;ls rakstija: «Es zemes plasas k:rutis minu, no mates uz tam kajas celts; kurcelam gals, to iedams zinu : viss talais gajiens gluzi velts, Bet jaiet Ir ; vai stavet drikstu '? Vias iet, 1al vienreiz birtu gals; es stavot skumju dzelmss slikstu un miesas krata dzives sals.s DievamzeI, divaina, apl am a, nekulturala, neinteligenta un ueatziniga ir ari vel tagad «dahl 'Partiju, slpru,. kliku un atsevisku musu kultnras «reprezentautu» izi-urooanas pret Poruka raditajam garrgajam vel'tibam. Bet kas tad tie tadi ir pal' vtriem, kas noUedz un vaja Poruka darbus, idejas un idealus ? Vai viniem ir vieta musu tautas kultirras darbos un . k~pec vini ta va:ja un nrst Poruka radltas garigas vertibas? Tie nav ne domaUiji, ne makslinieki, bet ]e-

61

dzienos un ga,ra attIstlba loti ierobesoti un idejas nabagi cilvski, kuru intereses nesniedzas ta!ak ka lI~z naudas makam, leas kalpo tikai kaislibam un egoismam. Vini nemil Poruku vina taisnfbas, patiesfbas, istenibas un skaidribas del. Viniem nay vietas tur, kur velie viscilveeiskas kulturflHis vertfhas, ViI;LU domas ir saltas un sastingusas, vini .ir bez dveseles un gara, bezjuttgi, ka autornati vUi masmas. ViJ;1i pazlst tikai vienu Dievu - rnamonu. Turpretr Porukam simpatizejosie un radnieciskie cilveki IT bagat! ar idejam, Iieli, celi un neiespaidojami no blenam, niekiem un meliem. Vh}i gatavi nest upurus tikai Iielam, skaistam, celam, patiesam, taisnigam un pilntgam viscilveciskam merkim, Poruka garam radnieci;kie cilveki ir pasargaju'si miisu tautu no iznidbas, ir atnesusi vinai tagadejo neatkaribu un tikai vini spes mtisu valsti un tautu pasargat no iznicibas un galiga posta nebaltas dienas, Viemgi vini val' hut par musu kulturas stura akmeni.

Tragikomiska saj uta' parI).em garu, kad j akonstate fakti, ka milsu mll,aja, brivaja Latvija vel arvien 1'0- das eilveki, kas pielquVllsi pie musu tautas l?-lltCu'as darbiem, aizstav «domas», ka Poruka raksti varot atstat nevelamu iespaidu uz nJ_USLl jaunatnes dveseles «stiprumu» un pat censas izskaust vina rakstus no skolu bibliotekam. (Skat. 1929. g. «Fedeja Bridl» Nr, 116, Karla Ulmana un Karla Delj:ena protestus, izteiktus raksta «CiI).as ap pabalstiem Kulturas fonda dornes.)

Tapat, diemzel, a1'i musu universitate ir sastopami dasi profesori, bet gimnazijiis un pamatskolas dazi skolotaji etc., kas censas tauta izskaust Porukam labviHigu un radniecisku gam un noliegt vina raditas gal"lgas verlihas ...

Dazu lldzcilveku egoisms, [aunas intrigas, tumsisavtigi noliiki, mamona verdziskais gars, meli, ienaids, viltus un gara tumsfba - radija rakstnieka JaI}a Poruka tragediju.

Cik daudz no vinu iespaida bus neatkarlga 81 rakstnieka personibas, dzlves, darbu un ideju objektiva

62

verles.ana .tik daudz ari nakotne sekmesies vina gara un pieminas Istena un patiesa veicinasana, Taspienakums biitu j aizpilda vismaz Poruka biedrfhai.

Neskatotias uz sabiedrlba vel arvien valdosiem diametrali pretejiem, vai pat vel pilnigi chao~ tiskiem i~tenlbas, patiesibas un taisnlbas jedz:ieniem un ieskatism ,ka a1'1 daZu lidzsinejo Poruka persontbas, dzives, darba un ideju analitiku kritiku un dazu biografu maldigarn vai aplamam atzinam un spriedumiem par rakstnieku, pedejam tomer ir says uzticamu ci~nl~aju pulks, leas vi1)u pareizi ,saprot un verte. T~s _ liecma, ka Poruks un vina raditas gaIigas vertrbas nay, ka saka, vienka1'sa Ikdienijika pa~ruli~a..: Vi1J.3_ p::soruoas taisnigaka, pilnlgaka un objektivaka noverresana gan bus paaaksma tikai tad kad miisu sabiedriba bus izkristallizej nsies tie jedzie~ ni, sakratas tas vertlbas, kas vienlgt dod iespeju un tieslbas udzi darboties vispasaules humanas kulturas darba.. .Musu tautai vajadzlgo garigo speku, zinas.ann (atzinu) lID gudrlhu «kultivesanai veicinasanai un stiprinasanai» daudzi vel izmanto ~eklus neskaidrus vai maksligus avotus vai cittautiesu d~ejniekudomataju darbus un idejas, nepal'liecmoties vai no tautas dveseles izaugusais Poruks u. CP musu'Jabal~e _rakstnieki nav sniegusi kaut ko vertigrum, patieslgaku, mnsu garam un idealtem vajadzigaku ...

. Dlvaina .ir ari daZu mtrsu tagadejo rakstnisku un eitu kultiiras darbinieku Pornka vertfbu noltedzosa res~ . .:mazinos?-, ~~tUl·esa~as. Vai ta ir skaudiba (nenovldlba). Val. 81 rakstrueka darbu, idealu un ideju nesap1'asana - &l'u.ti minet, Vel arvienu notiek biezi pa~ ge~iga luncinasanas, ko~etesana un plati§anas ar d~zadu. ne- v~i pusinteligentu un diletantu «gudribam», ignorejot tomer Poruku, varbtit nezinot vai n~apzinoties, ka v:it)s daudz ko jan iep1'i~ks labak un ~)Ilnigak izteicis un ka vina raditas verttbas un ideJ~ - spej izturet vislietiskako, obiektrvako (ar Istembu un patiesfbu saskanosu) kritiku.

_ y ~ums mUBU «kritiku» piekeras arl Poruka darbu areJru formai (it ka garigo vertibu resp, ideju kvali-

63

tate biitu atkariga no kvantitates vai no forma~!), kant gan pieradit kadu vina ideju _~'Plamib.u, val nevajadzibu un be'lvel·tibu - nay spejts neV1e~. _ ~a~ liecina, ka Poruka darbus vel nem~z. nay . ,,:erteJllSI taisniza objektiva un lietiska kritika, Tada gan bfltU ;a{adziga, jo ta tikai pareizi apgaisrnotuPoruka

darbu un idej u vertibu. _ _ _ .

Karner miisu valsti un tauta garigo verbbu_ kultivesana, veicinasana un vertesana bus atkanga ~o tiem savtigiem egoistiem .varas, .slavas .un goda karIg'iem, dabu un dzivi nesaprotosiem, Val aplam s~protosiem cilvekiem, kas bez a~tlec_lga t~lan~a, ~angas attistibas pakap~s, bez vaJa~zl~~ pledzlvoJ~U un pardzfvo] umu atzll;u;S, _bez p~s.kntikas. bez d:ula: kas, patstavlgakas, ar idealo dZIVl,. d.a~u. un ~veseh saskanosas domas, aicinati un nea1Clhat~ V~dlS un valdIs' rnusu tautisko centienu sturi - tlkmer k~s~ bus nepareizs un ari neizkristallizesies musu, VISa] taut ai, vaj adzigais un dertgais 'pasaules uz~k~ts nn atzinas. etHos darbus, vinu vertibu un skais ta~. ~ uman'as idejas apraks ar meliem, mii1:;ti~!:l' utopijam, neiespejamam, nevajadzIgaro abstrakcl~an:: et:., ~n miisu tautas lst-ais gal's, cela doma un ~deals vel vie-

nurner klldls arpus tstiem kulturas ~el1.e:n.. _

Rakstnieka Poruka darbos un idejas vienumer smelos jaunu sparu, gudribu, lielu garigu baudu .un spirdzmaj umu ka no ~eizs~tosa, ?~dra. av_?ta. Vm,.~ radlto garigo vertfbu iespaids mam 11' stipraks, n.~ka musu mieeigi radnieciskas saites. ~oruka_ idejam blakus nostadami ari vil).a personlba, Villa ~~ve, .Vl~a gaisais tela un piemina, jo vinu starpa valdIJa vislie-

laka harmonii a. v.

VisraksturIgaka paradiba nn ir til, ka da'll PO~lika sanalitiki biografi nn kritiki», nsnoskaidrodami un nepierfildldami kadas attiecibas bij~ ~a garaspejam ar vina dveseles stavokli etc., t?m~r :'18111" u n allaz piebilst, ka vb)s esot bijis «psichlSki 81111:;S»: J~ Il:u ~asaule «vesels» cilveks ir iedomajams tikai ka. Ideals un nay neviena absoluti «vesela» cilve~a, t~d jau k_atra ieverojamaka cilveka biografija vajadzetu mmet,

cik daudz sis cilveks ir bijis psichiski evesels» vai «slims». Bet ja nu attieciba u:z Poruku nemaz nay pi edidlts , vai vina dveseles stavoklis trauceja vina garaspej u darbibu un vai biidams skroniski» psichiski eslimss vil}.s pavisam vareja radlt kaut kadas gal'igas vertfbas, un ja nu vil}.s tomer tadas IT radijis, vai tad viI,1s pavisam varej a bilt psichiski «slims»? Ja jau nu pasanle nay neviena psichiski «vesela» dlveka 'Parauga, tad divaini, kapec sevisl;ti Porukam censas pieraksttt viSUT pslchisku «slimlbus ? Vai ta nay een.sana.!ol aptumsot arr vina talantu un vil}.a raditas garlgas vertlbas ? Tada vize konversacijas viirdnica, rakstniecibas vesture, daiadas maelbu un citas oficiaUis gramatas, rakstos un spriednmos, ka art macibu iestades,sabiedribiietc. par Poruka dveseles stavokli un dzivi figure aplami dati, raksturojumi, nspareizi, pretrunlgi, tendencicsi un maldigi apgaismojumi, ka arl par vina darbiem iesaknojas aplami un maldigi uzskati un jedzieni. Poruka darbus un idejas it 1tii. slepj ad no cittautiesiem, partulkocitas valodas savus, vai visus citus, bet ne Poruka darbus, laikam baididamies, ka vrna garlgas viktibas neaptumso pedajo acis to «dzejnieku un rakstnieku darbus», kas ar visadiem lidzeIqiem censas sevi izreklamet par evienigiem latviesu genijiem». Saprotarna 1ieta, ka cittautiesi par siem «genijiem» tikai amine, jo viniem, paldies Dievam, ir tik daudz prata izglitIbas un saprasanas, ka spej viegli atSJprt grandus no pelavam. Bedigi tikai, ka musu «geniji» sava, goda un slavas kare ir apstulboti un nemana, ka Vakareiropas tautas par makslu un zinatni jauspej spriest pilnigi patstavigi. Musu ziniimii sabiedrfba cilveka (rakstnieka) vettibu vel noteic tikai speciali «ozianna» kliedzeji, kas aiz partij as vai ldikes interesem mile taiait ap sevim «zelta teJus» un ap tiern dejot.

Poruks nekad nav nodarbojies ar savas personlbas vai savu darbu un ideju propagandu. Tam laika, ltad citi Iatviesu l'akstnield ir sanemusi un sanem vairak vai mazak pelnitas balvas un arejas atzinibas, ]'akstnieka Poruka piemina tiek gandrlz ignoreta, jo

s

65

trtikst laikam to eozianna» kliedzeju un eapustulu», kas vienigi pie musu «velkamas un celamas» publikas noteic rakstnieka vertlbu.

Dasu Poruka dzives apstaklu un intimi-slepeno notiknmu atklasanas dati, no kuriem liela mer~ at~aratos pareiza vit;la biografij as tas dal_as: nOS~al?rQS¥ana, kas stay sakal_'a ar vina laullbas dZT':l un l~Vletos_anv~ vajpratigo iestades - atrodas vel .a:vlen ~,I'1_ 51 rakstnieka idej am un garam naidigu eilveku rieiba. No siidiem cilvekiem patiesibas un skaidribas velti gaidlt, - Kamer vien Poruka anal~ti1P un .biogra~ mekles pee siem materialiem pie viniem, val atradlaies zero vinu iespaida - par so dzlves posmurakstnieka biografija vienurner bus sastopamas tumsas, pretrunigas, vai aplamas lapas puses.

IV.

Poruka personibas pareizu raksturosanu, vina ideju, idealu un vina radito gar~go ve~ibu ar:_ee,resarou novertes'anu un kulturslu izmantosanu, ka j au mineju, trance vina biogr~iskos un da~os ?it_?s_ ~~~erejurnos, ka ar1 viena sabiedrfbas da:1a ~lgUreJo~le, negativie jedzieru, ieskati un apgalvojumi par vina dveseles stavokli. Tiek kultiveti ieskati un apgalvots, ka Poruks «esot bij is pstchiski slims un no sabiedribas izole] ams cilveks, ka pat vina labakos ~arbos atspogulojoties vi1}-a slimas dveseles stavoklia, ka to slimih'as veidu, ar ko vi:t;ls esot slimojis, saucot par paranoju, ka vi1fs esot slimojis ar sis slimlbas kI'?nisko formu ka pie vina tragedijas (slimibas) neviens

cits nee sot vainojams, ka vienigi vi!}.s pats» etc. .

Pee Poruka naves mani interesejusas un nodarbiniju.sas, galvena karta, trts problema~.: 1) vina dyeseles stavoklis, 2) vina dzives tragedlJas un 3) vma naves celoni.

Lldzsinejos apcereiurnos par Poruku - sevisl,ri vina dveseles stavoklia un dzives tragedijas celo¢ apgaismoti pilnigi preteji lstenibai un patiesibai (ka ari

66

preteji rnanam atzi1}-am), bet vil}-a naves celonis pavisam nav ieverots un noskaidrots.

Parbaudot mana riciha esosos datus un material us, ka arl apcerejot daudzus faktus un dasas Poruka dzive noverotas divainas paradibas un savadlbas, esrnu konstatejis:

1) ka, nemot vera ari visu to, ko psichiatrija un sadzive saprot j edziena «pslohiski slims - nenormals», es Poruku tonier neatzistu un nekad nevaru atzit par «psfehiaki slimu» resp. par tadu cilveku, kas sava dveseles stavolqa del etc. butu izolejams no sabiedr1bas un ievietojams vajpratigo iestades ;

2) ka Poruka dzives tragedija neradas vis no kada konflikta starp vina personfbu, idejam un idsaliem - vienup un kadu liktena aklo lemumu - otrup, nedz ar1 no kadas pretrunas starp vi!}.a personibas centieniem - vienup un kadu vina dveseles vajibu vai gara trauslumu - otrup, un

3) ka Poruka naves celoms ciZa iestade ir nenoskaidrots un miklains ...

Visiem siem stavokliem un notikumiem ir bijis tomer ciess sakars. sim sakaram nav arl tikai gadijuma raksturs, bet tas ir vina dzives kapradu ieprieks izstradata un noorganizeta noliika un plana rezultats, .. Par to liecina daZas raksturigas paradibaa un fakti. Apbrinojama i.r mfisu sabiedrfbas taisnibas, skaidribas un patiesibas esargus vienaldziba un pastvitate pret visiem minetiem tragedij as apdvestiem stavckliem, Ta para:dijas jan tad, kad Poruku vadaja pa vajprati:go iestadem, un pastav vel tagad. Liekas, ka neviens negribstu parliecinaties un noskaidrot : vai tautas rakstniekam nay nodarita parestiba, vai nav pielaista kada k}uda. }aunpratlba un vai viss negativi raksturotais un izpaustais te negrozas tikai ap launam intrigam etc.? Bet sabiedriba j au, pa lielak:ti dalai, ir kfrtra un vaj a domatij a. J a par karla ~llveka personfbu vai dzfvi vi"Q.ai nay izdevibas vai Jespejas viegli parliecinaties un tikt skaidrlba nz tiesu noverojumn pamata, tad vina labprat tic a1'i kailiem apgalvojumiem, maldinosam, pat rnelu, vil tibas , vari-

67

zejisma vai sofisma pilnam frazem, ja tikai viss tas izteikts vinas psichologijai vilinosa, glaimojosa, Iegendara ";ai sensacionrua noskanoiuma, Sevis~i respekteti tiek daZadu «autontatu» un «specialistu» spriedelej umi, apgalvojumi un sledzieni, kurus vientieslgais «velkamais» un «celamais» pUlis arm en vel ieskata par nemaldigiem, patiesigiem, taisnigiem un godlgiem. AI' to, pa dalai, izskaidrojama ari liela pasivitate, kas aplami informsto sabiedrfbas dalu atturejusi DO dazu lidzsinejo Poruka analitiku, biografu nn kritiku daudzu negatlvo, vienpusigo, garigi Isredzigo vai tendenciozo apgalvojumu un sledzienu parbaudtsamas.

Rakaturigi, ka sevisl5.i roslgi un vienumer aktivi ir bijusi tie, kas Poruka personfbu nn dztvi raksturo negativi un vinu pasu censas apzimet par psichiski slimu. Tas liecina, ka u.z to vinus spiez sevis\ti iemesli ...

Poruka dzives tragedija sakas un no ris inaj as, galvena karla, vina laulibas dzive un tik intimi-slepenos apstaklos, ka ~u pareizi zina un pazist tikai tas personas, kas bija vai nu vinas raditajas, lidzspeletajas (lidllzinli.tajas) vai tiesas noverotajas, Skaidrtbas, taisnfbas un patiesfbas laba se butu jaapgai::uno un jaiztirza ari visu so persona dzive, dveseles stavoklis tID pret Poruku verstas negativas rfcibaa: ja,sauc vinas pilna varda, javelk visur stingras konsekvences, janorauj maskas un jaatldaj vinu aizkulises, Jaapgaismo birtu seviski tas personas, kas uzstaj as ka naidigas Poruka nieva.'u,j as un noliedze] as, ka ari visi viI;l.a dzives, dveseles un garigo vertibu kapraei, Bet ieverojot musu tagadejos sabiedriskos apstaklus, «izcilns» stavoklus ienemosu eautoritatfvu» vai rakstniekam tuvu stivoso '1Jersonu pret vinu versto rlcfbu atmaskosana (sevisl~i ja !jim personam naksies figiiTet nepateicigas un nepatlkamas lomas) rams tikai dzilua konfliktus, nebeidzamas polemikas etc. Tamdel 501'eiz se esmu spiests nokluset sevi5Jp. tos faktus, kas juridiski, varbiit, vail'S nebus parbaudami, kaut gan viniem ar rakstnieku Poruku saistrtos notiku-

68

mos vislielaka noz1me. Visus soa datus un faktus es atstitSu dl'osas rokas kadam nakoSam objektivam r Poruka nersonfbas petitajam un meraturas vesturniekam ka materialu, vai publicesu pee vajadzibas.

Poruka tragedijas problema atrisinatos pati no sevis, ]a nave nelaika neizdzestu vina dzlvfbas sveci kas dega, ap sevi svetitu un svetigil gaismu izplati~ ~ama. 'I'agad vina ~zlves pati~~. apst~1p,u .n~zinataJam un vina persombas nepazmejam (spnezot pee vh)~. lidzsin:ej as _ biografij as un dazados s peeialos apcerej umos izlasamam domam, jedzieniem un sledzieniem) pal" rakstnieka perosnibu un dzivi paliks vienumer negatlvs, aplarns vai problematisks iespaids (jedziens) .

N eg-ativi un aplami apgaismoto Poruka personlbas dzives u~ dveseles stavokli, ka [au rninsju, plasi iz~ m~nto. ':11).3 garam un garrgam verlibfun nelabveli:gas val naidigas personas. At to izskaidrojamas arl visas tas minesanas,zllesanas, tenkas un epriedelesanaa kaa r~tt11.·O !lrl musu sabiedrlbas vienas dalas mazfsko tIe~rru pee Po~'~~a m~klet tikai pa ~zives dubliem un netrrunuem, cilajot tik negatfvas lietas, kas nemaz tagad nav.'parbaudamas un grozot jautajmnus, kam nekad nebija un nevareja but neka kopeja ar Poruka dzrves Istenibu un patiesibu. Tada vize musu tautas sevi.s!}i jaun~s paaudzes viena d'ala tiek iepoteti a'P~ lami, maldigi un negatlvi jedzieni un uzskati pal' 8i r~kstmeka p~rsonlbu un Vi.9a raditam garigam vert'ib~tn. To apliecina ari sarunas ar daziem studentiem, vtdus- un pamatskolu audzekniem.

Poruka dveseles stavokla negatlva apgaismcaans ap_ mana dzive radljusi ciesanas un daudzas nepati_!{~anas. Kad ka rakstnieka mieslgs bralis, 'tieku petits un jautats ar vina personlbu un dveseles staV?k1i saistitas lietaa - vienumer man jastav zem a~sp~i~dum~, aiz.domu pilno, mu}1}igo, gel,tigo, naivo v~u cinisko [autajumu un iebildumu, parbaudoso vai zU,lkarigo skatu «krusta ugunlms.

69

Pret Poruka personibas, dzives un dveseles stavokla aplamo apgaismoSanu esmu meginajis sniegt iebildumus. Diemzel .visi tie, no kuriem atkaratos mine to stavok!u un visu apstak!u patiesa un objektiva apgaismosana, bet sevis1}i latvju prese, ar daZiem zurnalistiem un redaktoriem, vienkarni sakot, gandriz vienumer (ar maziem iznemumiem) ir pagriezusi muguru, Gandriz visos «septitas lielvalsts» lokalos ga:dijas personas, kas Poruka in teres em bija naidigas vai nelabveIigas. Dasas mani uzskatlja pat ar ironiju un naidu. Parasti aizbildinajas ,ka presei nemaz neesot sada:s lietas jacila un janoskaidI'o, kaut gan taja pasa press par Poruku rakstija un pauda aplamibas. Ta, toreizejais «J. D. Lapas» redaktors PipiI}:s pateica, ka Poruka lietas jau gan nekada apgaismosana neesot vajadziga, jo ~ jau nu «esot un esot bijis traks cilveks», Kad es jautaju pec pieradijumiem tad vil,ls aizbildinajas, ka «ta tacu .runajot visa sabiedrfba». «Dz. V.» redakcijs, redaktora vieta man atbildeja Ligotnis-Roze un deva padornu ar «Poruka lietam» man Iabak nenodarboties. Latviesu laikraksti jau manus paskaidrojumus nedrukasot. Ironiski jautaju, vai tad man latviesu rakstnieka lietas butu jiinoskaidl'o cittautiesu laikrakstoa ? Ja patlkot, es varot to meg-in at - sekoja ironiska atbilde, kuru teica cilveks, kas pats kadreiz rakstija Poruka biografij u.

«Latvijas» redaktors Nonaes ieteica man, ka Poruka miesigi tuvam radiniekam, nerakstit par tematu, kam butu sakars ar Si rakstnieka dzives un personlbas [autajumiem. Starp citu, viQ.s brlnljas, ka es savu hrali neatzlstot pal' spslchiski slimu». Rakaturtgs ir ari sekoss fakta, 1915 .. g. «Liduma» paradij as karla korespondence no Cesim, ka rakstnieka Poruka kaps «Laucina» kapos stavot neapkopts un aizmirsts un ka vismaz viIJ.a tuviniekiem naktos gadat par Sl kapa pienacigu apkopsanu. Nogaju uz «Lidumas redakeiju un velejos dot rakstisku paskaidrojumu, kam isteniba un kamde] pienaktos gadat par Poruka kapa apkopsanu. Redaktors stumbergs

70

manu paskaidrojumu strupi noraidija: Iai nerakstot, ka Poruka atraitnei esot pienakums gadat pal' kapa apkopsanu - tad rakstu uznemsot.

Sava laika «Jaunako ZiIJ.u» lidzstradnieks Art. Berzins visus manus rakstus par Poruka dzives gaitam, dveseles stavokli etc. liedzas iespiest sinI laikraksta, manus manuskriptus neatdeva atpaka] man, bet patv~j.igi nodeva H. Budulam, Kad es eelu iebildumus, tad Berzit}.s atbildeja, ka ta jau esot tikai «Budula darIsana» (? I).

Kops Latvijas valsts pastavesanas sevisjp noraidosi uz Poruku attiecosos j autaj umos pret mani ir izturejusiis personas, kam miisu laikrakstu redakcijas ir kads iespaids, un rakstnieki, kas ir nelabvelig! vai naidigi Poruka garam, (To stal1pii an kads dzejnieks V.)

sie dazi fakti gaisi liecina pal' toreizejo un arl dasu tagadejo preses prieksstavju izturesanos pret rakstnieka Poruka interesem un mani.

Dasos apcerejumos par Poruku un vina rakstiem izmanama vinu autoru nespeja : atSJprt Poruka, ka lielam gara spejam apbalvota rakstnieka, personibu no to cilveku personibarn, kuru intereses saistas vienigi ap fiziologisko un rnaterialistisko prasibu apmierinasanu, Vil,li nav spe.jusi vai nay gribejusi ari atzit, ka Porukam, ka rakstniekam, jiibfit sabledrlbas centram, bet ne otradi, Vajas psichologiskas spejas uzl'adljusi vairaki lidzsinejie Poruka dveseles stavokla analitiki, Vini rakstnieka dveseles stsvokli iedomajas un no.stada'it ka «nomaldljusa stavekll», Tas liecina, ka viniem triikst jedziena par tada rakstnieka personibu, kas apzinigi ir noversies no eparastiem, ikdienislPem» celiem, lai mekletu un staigate jaunus celus uz savu idealu kalngaliem. Tikai vienpusIba un garlga aprobeaotiba vien ta saucamo «parasto» un «ikdienisko» iedomajas par vienigi pareizu un nemaldigu stavokli. Bet Poruks, Ildzlgi Kolurnbam, nojauda un zinaja, ka kaut kUT aiz sis eparastas» dzives okeana atrodas jauna, pilnigaka, skaidraka un patiesigaka gariga pasaule, Tapec mes

71

Poruku daudzreiz saatopam uz jauniem celiem un tekam un tados dveseles stavoklos, kuri tikai garigi aprobesctam cilvekam val' izlikties «maldigi». Vin,s pats saka: «Mes meklejam daudz un atrodam maz. Oels uz patieslbu ir vel tagad teiksmains un neiemits, tikai Tetais, ta sakot, enomaldas» no liela, plata sabIonas un ikdieniskibas cela, nokltist savas domas un darbiba ka muz_~ meza, 'kur tas aiz necaurredzamiem erksku darziem nn bezdibenu aisam ierauga kalna pacelamies krasno patiesfbas pili, baltiem mfrpiem un zelti mirdzosie~ jumtiem, Dzive meliem ir un paliek pal'SVarS un prieksroka, laikam. viniem vinu tiesfbas nekad neatnems.»

Vislielaka aplamiba un netaisniba nu ir ta, ka Poruka izolesana no sabiedribas un ievietosana vajpratigo iestades nemaz .netika parbaudita ne no soeiala, ne no tiesiska viedokliem, lai konstatetu, cik pareizi un taisnlgi bije lauptt viJtam cilveciskas tiesibas un sabiedrisko stavokli,

SIegtas. aisrestotas viijpratigo Iestades, ar vinu Ipatnejo, humanism am sveso rezimu etc. pieradlja, ka taisni vinas rakstniekam U' sagadajuSas tikai mokas un ciesanas.

Attieclba pret Poruka juridiskajam tiesfbam, vina godu, veselibu (dzivibu), personigo brivibu un drosIbu, sevisl;d ta. laika Cesu policija, daza.das eitas administra.tivas, sabiedriskas, tapat ad dazaa Porukam, tuvu stavo8as personas, ka ali cif.a iestade Terbata u. c., nav ieverojuSi vismazako etisko, socialo un tiesisko normu, vajadziga pienakuma un cienibas, Ita ari nay izturejusies ar labu sirdsapzinu. Terbatas vajpratlgo iestades bij, asistents H. Buduls ir gan laikam vientgais, kas visfanatiskaki a.izstav un kultive ieskatus, ka Poruks esot bijis psichiski slims, no Salbiedrlbas izolejams cilveks etc. Buduls musu sabiedribu aUaz ir apveltijis ar specialam brosuram un apc.erejumiem par Poruka «psIchisko slimibu». Sakara ar to esmu spiests celt iebildumus pie vina maldigiem, divainiem, tendendoziem, etc. apgalvoj umiem par Poruka dveseles stavokli.

72

Ti:iliJ;1 pee Poruka naves, 1911. g., H. Buduls izdeva bl'osiiru ar divainu tematu : «Poruku Janis savas gal''lga.s dzives In'eslainas dienass. So pasu tematu vin,s apstTadaja no jauna 1925. g., izdodarns ob-a izdevurna brostiru zem titula: «Poruka dveseles noskanas kreslainas dienas», bet soreiz jau no cita viedokla, sada viedokla maina Iiecina, ka autora jedzieni un noliiki nestav uz stipriem, skaidriem un pareiziem pamatiern. Tas apsauba a1'i vina «kompetenci, autoritati un specialitati». No 1925. g. izdotaa brosuras au tors ir izmetis daudzus savus apgalvojumus un sledzienus, nosaukdams soreiz tos par «nesvarrgiem», kaut gao ievietodams vinus 1911. g. izdota (pirrna) bros iira , vilJ-s tacu bija parliecinats, ka vini ir «svarigi». Ta tad popula1'a darba vin,.s atlaujas figii.1'et ar divejadiem apgalvojumiem un sledzieniem, BrOSU1'as «Poruku Janis savas garIgas dzives kreslainas dienas» 6. lapas puse Buduls ari atzlstas, ka prieks 81 temata vinam bijis jaIuko sadabat vajadz'igos materialus aplinkus karta. Saprotams, ka a1'1 visi apgalvojumi un sledzieni, kas parnatoti uz aplinkus materialism, val' but tikai aplinkus apgalvojumi un sledsieni, Ar tadiem tad nu autors figLl1'fi savas broSiiras, kas liecina, ka bez aplinkus tendencem, autors sava temata materialu izvele ir spejigs parkapt art skaidrfbas 1'0- bezas. Disputet areilveku, kas savu nolfiku sasniegsana gatavs iet nevis skaidrus un taisnus, bet aplinkus celus, tapec nav _patIkami un interesanti, soreiz seit visas Budula brosiiras izmanamas divainfbas, tendences, pretrunas un aplamfbas neiztu'zas u, Pakavesos tikai pie daZam raketurigam dlvainibam, kas raksturo vina tendences un attiecibas ar rakstnieka Poruka personIbu sakara stavosoa jautajumos.

Buduls, pec vina brosiiTiis izlasamiem ieskatiem un domam spriezot, toreiz U· bijis tikko no psichiatriskc lekciju iespaida izvirztjies cilveks, ar neizkristallizeJusos ji:idzienu par dzives lstenfbu un patiesfbu, Vinam pilnigi svesas ir bijusas amalkas jutas, vinu celis gammas, ka a1'i individualaki, plasaki, aug'sta'ki un dzilaki dveseles stavokli, augstaka gara attfstibas

73

pakape un intelligence, Bez taro vinam pilnigi s_~esas ir bijusas sevisJ.ti tas dveseles ipaS'i:.~:n~s (gara SP~J~), kas piemit tikai maksliniekiem, dZeJ~l~kie.mv w:: VlSl,~~n ideju bagatiem cilvekiem, Tada Z1~a Vll}:S 11' blJIS pilnigi paradoksa.ls Porukam. Saprotams, ka_ .Porukam ar Buduli, Giza iestade sastopoti~s, .vareJa rasties tikai vai nu parpratumi, vai konflikti, ,_

Giza iestade Buduls par Poruku veda specialu k~~troli, noteica pret vinu pielietojamo rezimu: ce~zeJa vina korespondenci un manuskriptus un stingri . u~m~nij·a tiklab pe-dejos,. ~a ali cita:' .. lie~~_ kas ~a_:.stijas ar Poruku, To VlI}S bus darlJ~s ?es~ saZ_l_9-a ,ar tiem, uz kuru iniciativi Poruku ievietoja ciI.za Ie-

stade... k

Pirms rakstm'iga divainiba un savadlba ir ta,a

Buduls stroste katru kas Poruka personfhu, dveseles stavokli un visus cit~s uz pedejo attieecdos jautajumus citadi saprot un apgaismo neka vb).s. Piem. kad bij, 'I'erbatas universitates. vedika ~urs~ med. stu~. R. Bebris laikrakstos atteloja savus iespaidus un a~zlnas par Poruka dveselee st~v~kli un ap.staIqiem Cl~a iestade ~ tad Buduls uzbudinats rakstI]a, ka «Boons esot iedTOsinaj ies rakstit vairak, neka medicinas st~dentam tas esot atjauts un pieklajrgi>. (1) . (~kat. 1913, g. «Latvijas attiec~gos nurnuru~.! Piesimes Buduls isteicis ali rakstniekam V. Eglltim, kad tas, Poruku Giza iestiide apmekledams, bija publicejis dabs aavas atzinas un rakstnieka Poruka pasa domas par savu sta~okli un apst~k!iem, Ciza ie~t~?e. k~~, ka pilnigi pretejas Budula ieskatiem, pede]O bija

uztraukusas.

Vispareji, gandriz katru reizi, kad uz disnas k_artibas lzvil'2;as kads ar rakstnieka Poruka persombu saistits izcilus jautajums, vai notikums ar plasakam sabiedrlbas interesem saistits, Buduls tulin prese uzstaj as ar tendenciozu rakstu, kurii gaisi izm.:m~m~ noluks Poruku allaz no jauna apzimet par epsichiski slimu» cilveku, pie kam Buduls iedomaj~, it .ka y.isi uz Poruka perscnibu un dveseles stavokli attiecosies jautajumi btrtu apspriesami un izslP-rami tikai ar vil;m

74

vidutajlbu etc. (Skat. 1913. g. «Latvija» Nr, 97. 1921.g. «Jaunakas Zinas» Nr, Nr. 260-265,233 u. c.) ViSUI' tur, kur sis cilveks spries par Poruka dvese1es stavokli, vina pasa domas un atsinas triikst «dveseles». - Polemisedams ar tiem, kaa Poruka dveseles stavokli citad] saprot un apgaismo nek§. vins Budu!~ .pI'~sa_ no citiem .ta~~mi to, ko pats nay grib~jis vai spens leverot un pildit, Pats vins nekur nay spejiS.llOvilkt art robesu starp viva iedomato psichiski «shmo~ .?l!- «v~sel,:». stavo,kliem. Tapat viI)S nekur nay gI'lbeJlS val spejIs novi1kt robesas, kur sakas vai ~eid~~s Poruk~ Istenfba, patlestba, dzeja, izdoma, subjektlvisrns, objektfvisms etc.»

Neskatoties uz to, ka Poruks .ir dzejnieks filozofs un ~aks.li~eks, bet Buduls tikai pSichiatrs,' pedejais t~mer visiem spekiem cinasar «vejdzirnavu spar~ ~em» u? :e~sas piesavinaties to kompetenci, kas p!~er viemgi makslas krifikim un ideju bagatam cilvekam. Dzejniekam Porukam ta tad bija pilnigi pamats un tiesfba ironizet pal' «kadu dakteri kas esot gatavs dzejas del vinu miligi sedin.at sava' iestade~, ~n ~esat;n Bu~uls arl~ laikam, ".tic, ka visiem dzejmekiem.-filozofiem savi gara razojumi jadod eenzet ~ varbut ari parakstrt pstchiatram (ka par to zobojas ~1'i Poruks kada sava vestule Art, Berzinam),

VIS us, kas pal' Poruka dveseles stavokli un dzives apstakpem doma un spriez citadi neka Buduls bet ~evis1P tos, kam «tik Joti patikot, lai par Poruku' btrtu l~pausts, ka tikai kada vinam tuvu stavosa persona aiz tumsi-savtlgiem noliikiem to esot turejusi viUpratigo iestades» etc., Buduls nosauc par evarizejiem un. klacotajiem», un tos, visiem spekiem, censas «piesp:est pie sienass, Minesu s'eit dasus faktus un pie. merus,

Kad 1920. g. griezos pie Iatviesu preses un ali pie prokflratfiras ar lugurnu noskaidrot: vai pie Poruka apZlmesanas pal' epsichiski slimu» cilveku, izolesa~as no sahiedrfbas, ievietosanas vajpratigo iestade ir level:?~as un izpilditas visas socialas, j lll'idiskas un ebskas normas un tas pec butibas parbau-

75

ditas un vai nebutu japarbauda a,ri v_isas tas tu~sas un pl"etrunig.ii.~ paradIbas, ka~ sta.ve] usa~ s_akal'a. ar vina apzimesanu pal' pstchiski «s~u» c!lveku, _v1I)~ ieVietosanu vajpratigo iestades, vina _ naves c:e1olli! tUrnSam baumam, vai par Poruka ~veseles ~tav?kli sarakstito rakstu autori (kuros vmi _to .cel!tas .Vlenpusigi un tendenciozi apz'imet par p-_slChlsln «sh!pu~, «izvi1'tllSu» u. t. t. cilveku) - nebutu s~ucaJm ~~e juridiskas atbildIbas un, sakara ar to, a!l ~_~. JUlija 1921. g. rakstu «Latvijas ~al'~!vi~ al~r~dlJ_u, ~a l'akstnieka Poruka naves celoms ClZa _1e~tade vel ~ilD1gi nenosk.aidrots, tapat nav noteikb ~o.nstatet~ laiks kad Poruks miris, - tad Buduls tWlI,l prese ( «J a~n. Zinas») saka raksttt pal' «reala dzive sastop~miem cilvekiem, kas esot aplipus! it ·ka ar Idida~ vgan- gas slimibas baciliem, 'paturot tomer saV? ,~om~san::s un jusanas veidu, bet kas turot zinam~s 's~'as arpratlgu cilveku par veselu, ie.stajoties_ pl':e~ v1:t'a _a: dazadiem lidzek}iem, nemot tos sava aJZblld:l1eCl~a u_n uzbriikot un pukojoties par tiem, kas SOS Vl1}-U aizstavamos individus uzskatot pee lietas ~atiesa st.a~okJ~ pal' nenor:maliem. SIs s1,dras cil vekl, ~~s zmamai ID'Pratigo s]p.rai iz:ra:dot ideiieku ~~a~iJ.?, _!let lu~s neko tomer nepiesavinajotles no alzblldl~ama dom_a: sanas on jusanas veida, nevarot tom~l', tl!rl.uzskatlti par «l,tertiem» varda :ista nOzU;ne. Vini alzVl~n ~p~obezojoties ar to, ka gan .va~em, gan rakstiski ~lZSkID'Ot psichiatrns un uesnesus resp, tos, kuriem

bijusi darIsana a1' viI)u aizbildiniimi;m,~ _ ~._

Kad 1921. g, latvju prese un Sabledrlb~ J>~asl par: runaia l'akstnieka Poruka stavokli un noznm, sakara ar vina 10 gadu naves dienas pieminu, tad Buduls atkal 'no j anna apenoj a Pornka gaiso piaminu un sava. .raksta (nodrukiita. «J aunaldis Zh,las»_ 19~1: l?a~a Nr. 260-265 un 233) sabiedrfbu centa~. pal'liecm~t, ka neesot ne «kliida» ne «parestiba, 'ka 81m rakstniekam «liktenis» esot lemis tikt ievietotam viijpratigo iestade, ka pie Poruka «tragedijas» no ~TI:tam ,redzamiern un saprotamiem spekiem gan nev;ens cits nebftsot vainojams, ka vienrgi Poruka pasa truslums,

76

neizturiba, ka cilveces Helie gari gan varot slimot ar «dievisl,ms dabass psichisku slimlbu, bet Porukam neesot bij usi «dievisk.as dabas psichiska slimlha» etc.

Kad 1924. g. aktivaki saka darboties Poruka pieIDil}as komiteja un, starp citu, pacelas [autaium! par pieminekla celsanu, rakstniekam piemerotakas kapa vietas izveli, vina mirsttgo atlieku parvietosanu uz Meza kapiem etc., un kad es 1925. g. biju publicejis pirmas plasakas atminas par Poruku, caul' ko ap 81 rakstnieka personibu pie1}emas aabiedribas intereses un viena otra jautajuma radas pavisam eitada noskana resp, orientacija, gandrlz pilnlgi preteja tai, kada bija ieviesusies no Budula tendenciozajiem rakstiem par Poruka ekreslaino» dveseles stavokli, -tad Buduls tllli:I) ad atjannoja brosuru, demonstredams «Poruka dveseles noskanas kreslainas dienas»,

No augsa minstiem faktiem un piemeriem izmanama Budula drvaina un savada aktivitate ar Poruka personlbu saistltos jautajumos, vina tendenciozitate, jedzienu divainIba par dztves Istenlbiim un patiesibam, vins tolerances trukums pret citu cilveku atzi- 1}-am un ieskatiem, kas preteji vil)a Jedzieniem.

Budula jedziencs un spriedumos pal' Poruku trukst ne tikai konsekvences, bet a1'1 robefllnij as starp vina «objektivismus un «subjektiviemus. To seviS'!}i spilgti pierada viI,ls pats, kad uz sava apgalvojuma «ka Poruka dveseles stavoklis atspogulojoties vina sacerejurnos» etc. pamata vi:Q.s sak taisit savus prata sledzienus. Buduls (ka to var parliecinaties pee vina brosfu'am par Poruku) spriez ta: ka, liik, viss tas, ko Poruks esot rakstljis par savn uzdzivi iirzemes u. t, t., €Sot patiesfba, bet viss tas, ko vll;ls esot raksttiis par vajiiSanu, noza!osanu, siavas neuztictbu u. t. t., esot tikai ttrie mal,li un murgi etc. Tamde] ari Budula apgalvojumam (ko vi1}-s s.ava pirmaja prosi'ira izlicis ka izkartni lasitaja prieksii), ska vinS Poruka dveseles stavokla analitiks viscanr bftsot obj ektivs» - trukst pamata,

Ar saviem apcerejumiem un apgalvojumiem Buduls nevis apgaismo, bet gan aptumiio Poruka dveseles

•

77

stavokli. Rakturigi, ka viI).s POI"Uka personibu un dveseles stir vokli citadi saprot un ari citadi attelo, neka rakstniekam garigi tuvi un as in sradnieci ski cilveki vina pazineji, un arl citadi, neka Poruka gara razoj~os, filozofija un idejas to var verot un lasit.

Buduls 'rakstnieku Poruku, ka cilveku, saka pazit tikai ciza iestarlEl un a1'1 pee ta realas dsives un dveseles stavokla. kads pedejam varsja but atrodoties sinI iestade .. Ta tad Vi~1S ir verojis Poruka personibu tai atrodoties tikai nenormalos dzives apstalqos resp. vajpratigo iestade, aiz aizrestota loga un aizslegtam durvim... Tas ar1 nedod vinam pamata un iespejas tai~nJgi, objektivi un pec labakas sirdsapzinas spriest pal" Poruka dveseles stavokli visparigi cites apstaklos; N e tikai apetakli, bet a1'i attieeibas, kas norisinaj as starp Buduli, ka ciZa iestades asistentu, un Poruku, ka sis iestades pacientu - bij a tadas, kas varej a rarlit tikai lielas personigas diferences, parpratumus un konfliktus. Kaut kadas taisnibas, smalkjlltlbas un objektfvitates Budula spriedumos un sledzienos par Poruka personibu ari velti te meklet un prasit. Parem un objektfvi ieskattties Poruka dveseles dzilumos un atrast tUT dzejnieka, rnakslinieka un filozofa garam un idejam atbilstosus stavok!us, pie tadiem apstak}iem, Budulam ari nemaz nebija iespejams.

Censdamies Porukam ieradlt vietu vaj'Pratigo iestade starp patiesi vajprat'igiem ~ Buduls «atver durvis un logus» vislielakam neskaidrfbam, pretrunam, aplamfbam un meg-ina aptumsot Poruka 1'adito garIgo vernbu un ideju nozimi. «MegiI1at audzinat meza starp koldem rozi - tas biitu neprats» - saka Poruks. Bet Buduls ar «varu spiez» Poruku dzivot «parastas»,«tkdienisl_tas dzives ram] os, nezinadams vai negribedams zinat, ka tas, kas atlauts un ustieets dzejniekam, filozofam un maksliniekam, tas taeu nay un nevar but atlauts zinatniekam, politikim, veikalniekam etc. Buduis varbnt saprot un pazist tikai «ikdienisl;ca», «parasta» pilsona, bet ne dzejnieka, filozofa un makslinieka dveseli. Ta nu ir Budula k!iida, ka villS ar tadam atziI).iim, ieskatiem un

78

gara spejam tomer at}aujas rakstit popularu apcerejumu par Poruku,

Visparlgi savos apcerejumos par Poruka d v e s a l e s s t a v o k l i Buduls n e k 0 n e pie r a d a, bet t i k a i k ail i a p g a 1- vo. Vil}s izvairaa arI no disknsijam un diferencialas Poruka «psichiskas slirnfbas diagn6zes» uzstadlsanas. Viscaur apcere] umos izmanama tieksme pee Poruka meklet un rakl}-aties tikai pa dzives negiitIvajam pusem, cilaj{)t jautajumus un jedzienus, kas nemaz nay pru;baudami, noskaidrojami un kam nekad nay bijis un nevareja but neka kopeja ar Poruka personfbu, vina dzives isteru1m, patiesibu, viI).a idejam, idealism un dveseles stavoklj, kamer pozitivas ipasibas il' noklusetas.

Bros11ra ePcruka dveseles noskanas krsslainas dienas» - Buduls pielaii a1'1 pavisarn. rupju kludu apgaIvodams,. ka Poruks esot miris sava 50. mUza gada, kaut gan zinarns, ka naves diena vinam nebija vel ne 40 gadu, Tas lieku reizi liecina cik pavirss, nekompatents un vaji informets vil)s ir bijis par savu tematu.

Bez pilnlgiem, konkretiem pieradijumiem, istiem faktiem un bez vispus1gas social as un juridiskas visu aJ.~ Poruka persontbu saistito notikumu, apstaklu, stavokJu un dazado paradfbu pa1'baucl1sanas un noskaidrosanas izteikt apgalvojumus, spriedumus un sledzienus, ka Poruks IT psichiski «slims» etc., gan neVlenam nehutu parnata un tiesibu.

Varbut dazs Iasitajs domas, ka psichiatri IT apdvesti ar sevi§]su gaisredzfbas garu un spe] visu zinat un sapr~st ari bez konkretiem pieradrjumism, bez istiem ~aktiem - pamatojoties tikai uz pslchiatrijas. teoriJam, principiem un iedomam, nostajoties talu, talu no dzlves istenibas un patiesibas. Ta tas nebut nav. T~pec mazliet japaka.vejas pie psfchiatrijas jedziemem par cilveka dveseles dzivi un stavokli.

. PSichiatrija, preteji eitam specialam hnrnanitaram Zlnatnem, censas noteikt kautkadus: «veselu-normalus un «sllmu-nenormglus dveseles stavoklus, Pret

79

vinas «teorij am, principism un disciplmam» nebirtu vispirms iebildumu, ja psichiatri starp vinu iedomsto «veselos un «slime» dvsseles stavoldiem spetu novilkt arl rcbefliniju resp. noteikt kadas noteiktas normas, j eb j a vini skaidri un konsekventi apzinatos, ka vinu galvenam uzdevumam jabiit cilveces pilnigai atsvabinasanai no vinu iedomatam «psichiskam slimibam» (pataisot pas us par Iiekiem) , nevis tikai censties visu to, kas stay sakara ar dveseles dzlvi un stavokli, stadit atkariba no cilveku sl;d!,osanas psrchiski «veselos» un eslimoss. Patiesiba pstchiatri psichiskos procesus radoso patieso cslonu vieta manipule tikai ar vinu paradlbam. Aplami un gel}Igi bfitd ticet, ka pslehiatriem tiesam iespejams cilvsku dveseles stavoklus pareizi ncverot, saprast un normet lidz kadai visiem pienemamai un atztstama; normai. Bet vinu iedomatais «veselais» dveseles stavoklis jau vienumer .ir un paliks vienigi ka neaizsniedzamais ideals.

Palchiatrijas praktiskaa darbibas (disciplinas) art viseaur nay pamatotas uz vinas teoretiskiem pamatiem. ViI).a pat noteikti nezina, uz ka balstIt savas darblbas sferas, vai uz soctaliekcnomtskns (materialas) sabiedrfhas savtiguma, val us atseviska cilveka .individuali konstruetam paradfbam un savadibarn.

Praktika psichiatrija tomsr pakalpo tikai sabiedribas, bet ne individa interesem, ignore un apkaro katru individualismu un upure to sabiedrfbas socialam, polltiskam, ekonomiskam, resp. materialistiskam tend encern un interesem.

Pslchiatrija! b_'ukst ali citarn ziniitnem piemitosa kriterija, Tapat vinai neiespejami atrast kadu noteiktu viedokli un notureties lidzsvara starp socialo, politisko, ekonomisko, biol ogis ko, «psichopatologisko» stavokli - vienup un individualo - otrup,

Paiohiatrijas attiatibas pakapiens un progress ir loti zeros un aprobesots. Nestavedama viscaur uz stingra, noskaidrota un pieradita (zinatniska) pamata, vina allaZ sapinas jedzienos un slIkst maldu muklajos, Metafiziskie, tid psichologiskie un teologiskie viedokli, bet sevisl}i rna dabas filozofija apgaz gan-

80

driZ katru psichiatru meginajumu noteikt «veselu» un «slimu» dveseles stavoklus, Palchiatrijas jedzienu s~~ukums ,rodas vel sevisl}i caul' anatomiias, fizlolog-l]as un ~ltU dabas zinat:~lU milztgiem Iespaidiem un pa?aku~em. ~is ~ina~n~s pSI~hiatrus, starp citu, an pamaca~ ka, ms~mktl~l gudri un pareizi rfkojosos dabu ~n dveseh vajaga tikai pabalstjt, bet ne aprobez~t _val apka~?! ar patvarigu ieiauksanos vinu paradibas (funkciias). Ar to psichiatri tacu zage taisni to zaru, uz .kura vi¢ sez.

. Cllveka _dvesele !r m:acIDnala. Jedzieni par otra cllve~a, d~~seles stavokh val' but vienigi subjektfvi, Ja meginajumos novilkt erobeslinijus starp «normalo - v_eselo» un «nenormalo - slimes - dveseles stavokliem pstehoanalittki gribetu but konsekventi tad minoritate neapsaubami vienumer hfitu japaliek ta s~uca~o. «~or:na!o~) cilveku sabiedribai. Majoritate butu ~Sl tie_ cilv~ki, kas .ka~t kad~ z~l}a pacelsies par «normalo» limem, bet pie SIS majoritates tad piederes arf cilvsees Iielakie gari un visi piirejie kuru interases nesaistisies vienigi ap ta saucamo' «parasto» «ik~enisl}o»: «~a~!onas» dzivi un cilveku fiziologisk~ prasibu apnuermasanu. Psichiskie simptomi un proces}, psichiatriem val' izlikties tikpat tumsi, cik maldinos~, _Jo psichiatrijas jedzieni un zinasanas a1'i par nO:ls~m sma~ene~ ir loti nepilnigi, Bet dazadie psicl~lskie trauce] urm nemaz nevar tikt uzskattti ka slimiba.

V:islrurioz~1rie fakti, kas pierada psichiatru jedzienu u:n apgalvo,1umu aplamibu vai maldfbu norisinas t~e~as .zales resp, tad, kad ties as un 'administratl_yam iestadem rodas va_j adziba tieaiski un taisnlgi pal'baudlt SOS spslchiatriskos jedzjenus un slsdzienus», psiehiatrijas «te6rijas un principuss par dveseles «pslchopatologisko stavokli». Taisni tas zinstnes r~Pl.:.ez~ntanti ,(prokiiratl1ra, tiesnesi), kam uzticets cll'y~cel nest tiesibas un taisnilbu, par «pstchiski norl1la~le~» tad atzi~t cilvekus, kurus pslehiatri biezi apznne par «pslchiski nenormalieo» etc. V ai tas V3- retu notikt, ja psichiatrijas jedzieni, teorijas un prin-

6

81

I

cipi butu allaz pareizi, skaidri un patiesi? Varbut lasitiijs iebildls, ka, nebiidams pstchiatrs-specialists, taisni es rnaldos un spriezu aplam. Tadam varbtrtejam iebildumam pretI nostadfsu loti svarigo faktu, ka arl speeialisti (pslchiatri) par Poruka ldveseles stavokli ir bijusi un ir dazados ieskatos. Lai nu katrs lasrtais doma unsprie.z ka grrb, ta ir vina privata lieta. Es turpretl atzistu, ka katrai zinatnei, tapat ka patiesibai, Istenjbai un skaidribai,. j~but ~avos pamata jedzienos, savas teorijas un prm.<:Il~o~y tilpat skaidrai un saprotamai art bez «.speelahze_sanas», piem., kii saules siltumam un spozumam. To tacu var gan apzinaties katrs cilveks ar savam jusar:as_ u~ saprata spejam. Bet ja kadas zlnatnes «patleslbru, lstenibai un skaidrfbai» vai adzlga sevis1}a akademiska vai profesionala (takultatrva) izkartne, tad tas piersda, ka tai nav visparejas nozimes, ka vinas jedzieniem nav stingra pamata un skaidru, visiem atzIstamn pieradijumu. Ja, pee pslehiatru domam, neviens cits psichiskas paradibas nespetu apzinaties, saprast un noteikt viI}iis skaidrtbu, ;patieslbu un istenibu, ka vienigi psichiatrs, tad ta vispirmsir pedejo vislielaka iedomiba, kas nedrikst piemajot popularu un viscilvecisku interesu kalpiem. Otrkart, tadas zinatnes nozarss kultivesanai nav humanitaras nozimes un vina cilvecei ir pilnigi Iieka un nelietderiga. Bez tam, kas tad mums gar antes pasu 'pslchiatru dveseles, resp. vil}u pareizas apzinas stavokli?

Navar tacu praslt, lai visi edomatu psrchiatrisld», bet «pslehiatriski» dornat (stingri logiski spriezot) nozime domat arl eslimlgi», ka. bez saubam, tad jadoma pstchiatriern.

Te par visam eitam lietam nevajaga aizmirst, ka loti bieZi taisni psichiatri savos ieskatos savstarpigi strldejils, kas an liecina par vi:gu jedzienu daziidibu, neskaidrfbu un nepamatotibu .

.famde], sevis1}i taisnibas, patiesibas till skaidribas cienitajiem jagriez taisni uz. to veriba, lai pslchiatrs, bez pilnigi skaidriem pieradij umiem, nesaktu figuret

82

ar apgalvoj umiern un sledzieniem, kas val' but liktenIgi un klHmigi nevainoj amam cilvekam.

Tapat mums jareJPnajas ar to, ka taisni sie leintel'esetie pslchiatri val' but loti vaji (neattiecigi) sagatavoti resp, nekompetenti pareiza s1edziena dosanai un ekspertizes motivesanai. Jo neatkarrgakus mes nostadisim pstchiatrus, jo mazak viniem bus vajadziba kontl'olet savu moralisko sirdaapzinu, jo vairak viniem radlsies iespeja figiiret ar neIstiem, nspamatotiem datiern, bez faktu skaidru pieradijumu un motlvu uzradisanas, Izdabat vienai otrai ieinteresetai pusei, re1}inoties ar sabiedribas un daZadiem citiern ieS"paiQiem. Mes nedrtkstam psfchiatrijai dot nekB.das «autonomas un suverenas» tiesibas taistt lemumus pal' jautajumiemvkam visparejs raksturs, ja to nevar kontrolet katrs pilsonis ar savam saprata un [usanas spejiim. Pstchiatrija gluii nevajadzigi ir sas1;t:etinaju_si ipaau pslchisku procesu jucekli un jedzienu saj ukumu, pie kam vina pati nespe] dot apre1}inu ne par savam darblbarn, r'icibam un sekam, ne ar1 par viJt8m valdit. Nekad nedrikstetu nevienu ievietot -psichiatriskas iestades (tapat ka cietumos) Ibez [uridiska lemuma (sprieduma). Vajadzetu noskaidrot mrr parbaudit visas pro un contra domas, lieclbas un faktus, ~ ernot vera Poruka komplicetos apstaklua Cesis, ali pie vina ievietosanas vajadzeja ieverot [uridiskas (tiesiskas) un socialas norrnas un vii} u parbaudit pee biitibas. J a, varbii t, dabs «formilitates» tur tika izpilditas, tad tas bija vienpusigas un tendenciozas.

Jedzienns par dveseles snormalo - veselo», vai «nenormalo - slime» stavokfiem apgrutina arl nezina·sana: kas ir ap~a. Vai tad mes neesam tikai rnusu garlgas dzives skatitaji?

Ari iedomatam psichiski «veselam» cilvekam, kas it ka «skaidras» apzinas stavoklt sajiit sevi un arejo PaBauli, 81 «skaidriba» var hut un ir daiada. Bez tam ~atra cilveka apziJ;la padota a1'i dazadu eelo:gu lespaidiem.

83

Starp «skaidru» un «tumsu» apzinae (prata) stavokli ir liela pareju skala tm dazadas pakapes, Ja mes daziidus dveseles stavoklus aalfdainatu ar gaismu un tumsu, tad starp visgaisako dienu un vistumsako nakti psichiatru iedomiitais «kreslainais» dveseles stavoklis (par kadu tiek apzimets ari Poruka dveseles stavoklis), lea videjais starp neskaitamiem citiem, mums birtu japiel}.em, varbut, par evisnormruako». Tii tad robezas starp psicbiski «veselus un eslimus stiivokli ir pilnigi izdzestas. Tikai kada uz ekonomiskas, polltiskas, vai materialistiskas st{'uk~ turas un realas bazes pamatota un noskanota sabledrfba var iedomaties, meginiit normet un regulet savu sa vtigo interesu laba, kaut kadas psichisJrl evesela» un «slirnas stavokla enormas». Betari tadai sabiedrfbai visi jedzieni par siem stavokliem var but tikai iedomajarni, nepastiivlgi un nenoteiktL

Psichiatrija, meginadama pakalpot sadas sabiedribas interesem, tad nu censas izdomat kaut kadu ekonstitucionalu anormaliju», apzlmejot to ar neskaidru, nepieraditu un neparbaudsmu tsrrninu - «psichopa talogisks».

«Psiehiskam slimibam» trfikst art kant kadu noteiktu specifisku simptomu. Miis:u prieksa V3..l' vienlidzigi figiiret tiklab psichiatru iedomata dveseles eslimlba» ka art simptomatiska psichisku darbibu

savadiba (t1'aucejums). .

Taisni tie psichiskie stavokli, kas mineti Poruka «paranoj as» apraksta, ir loti' analogiski tiem, kas dzl:ve ir atzit! par eparaatiem» resp. «normaliem» stavokliem, Kii zinams, dzive ar dveseles stavoklu ediagnostiku» nodarbojas gan «specialisti», gan «nespecialisti», sJproj at cilvekus «gudros, mulkos, veselos, slimos, normalos, nenormslos», etc. Visu to var izmantot tumsi-savtlgiem nolukiem daza-das sabiedribas klikes un atseviskas personas, kas daireiz grib padarit nekaittgus vilj.am nevelamus cilvskus. Biesi vi~n tad, ka Poruks pats saka, «kas vesels ir, to taisa slimu, par gudru deve nejedzlgu». Vajpratigo iesta-

des ta~ v~r_ til~t i~v~etoti c21:reki, ka: intrigantu upupi, Parast: zm,all1!e, l~lDteresehe p~lchiatri gan formal! un kategoriski noliedz tadas iespejamibas, Bet ta ir naiva izliksanas, faktu sagrozisana vai noklusesana. Lai tik pieminam Latvij a popularo «Rautenfelda lie~u». u. c. sad ~n ~ad a;ri I?1'es~ pacelas balsis pret «psichiski veselu» cilveku ievietosanu viijpratlgo iestades, (Skat. 1922. g.«Latvis» Nr. 391, 1928, g. «Jaun. Zi· nas» Nr. 202, u. c.) Bet tas ir tikai «sauceju balsis tuksnesi.», Kuras netiek uzklaueltas un piirbaudita.s .. Es negribu konstatst, ka ieinteresetie pstchiatri vienumer tikai apzinigi pielaistu nevelamas un neciesamas rlcfbas, bet gan aizradlt, ka tadas ricibas val' notikt un ,ari notiek, .u~v ne vienmer aiz k}frda,s vai parpratumiem un nezmasanas. Ja jau tiri somatiskos ~miesis~os) ,S~aV?k!os, kur gandrlz pilnigi biitu iespeJams VISU fiziski parbaudit, mediki biesi vien taisa lqiidas, vai daziidi iztulko savu pseientu stavoklus tad pats par sevi saprotarns,ka psichiskas sfer~s,' kur :<veselas» dvsseles norma ir iedomaj ama tikai ka Ideals, kur individi krasi atSp-ras viens no otra ar sa~~~ ipatnlbarn, km: dazadi a;fekti, kaislibas, jtltekJu d,az~~ba,s, pl'1eksstati un dzinas atspras no vairuma cilvekiem etc., pstehiatr! taisa vislielakas kliidas ~a.tra individa dzlvi un stavokli taco pati' dab~ ietin noslepumos un problemas. Katrs individs arl dzivo saw ipatnejo dzlvi un ir un paliek individ~l~ls. ~ai pavisam var runat, piem., par kadam «ind~Vlda slimlbam»? Vai katrs individs un katra individualitate IT atkarigi no faktoriem kurus rada iedzimtiba, audzinajiana un liktenm?' Km'u no individualaiam paradibam Iai uzskatam par fiZiologisku un kuru par slimigu? Vai pavisam val' biit kads pastiiv,lga pslcho-patalogisks stavoklis, jeb tikai simptomatisks psiehisku darbibu traucejums ? Kas var noteikt u~ pi~l'ad:it, vai individi noverojama psichiska savadlba IT kada fiziologiska reakcija, un vai si reakcija UZ:;katama ka patologiska paradiba S Vai dveseles st~vok!u daiadlbas un savadibas var but tikai notelktu celonu dabiga reakcija?

85

Japiezime, ka ali divainas, pat _abs~rdas dom~s vel nedod iemesla un tiesibu uzskatit vmas par dveseles «slimfbu».

Ko tad psiehiatri saue pal' psichiski slimu?

Vie n i par «p S i e his k i s l i m u» saue tas paradibas, kas kavejot visparigo dzives mer\ru sasniegsanu. 0 t r i par «psichiski slimu» sauc tos, kas val nu pasi eiesot, vai an liekot sabiedrlbai ~iest. T l' es i e tadus kam vajagot vinu palldslbas, [eb kas esot

, ~. . ...,.

nosiedzigi. K are d z a m s, tad VIS 1 S 1 e «n 0-

t e i k u m i» ir loti i z p l u d u s i un parak sub j e k t i vi. Jedzieni par to ir loti da~adi «sapraat savas darbibas noztmis , «apainlgi vest savas betas» etc., tas val'bfit tikai kadai sahiedribas grupai iedomaj ami jedzieni; no dabas zinab;:m viedokla tas tq_m,er nay saprotams tao Ax siem jedzieniem mes nekad nepanaksim skaidrlbas .ne pie atseviska individa psiehiskas «veselibas» stavokla analizes, ne pie vina a~tiecibu regulesanas ar sabiedrfbu, Izeilus lomu pie cilveka vienumer spiHe ne vina dveseles struktiira, bet tikai arejie nelabveligie apstak}L Cil}a de} eksistences kaujoties ar dzives grutibam, daZados stavoklos un 'apstak1os. rodas an daziidi pslehiski traucejumi, Ga1veno lomu spele vienumer ari tie psichiskie traucej umi, kas rodas caul' nelaimes gadij umiem.

Dz1ve ka. jan minsiu, nn gan parasti notiek ta, ka tiklidz ~ikdienis\tigi.e», «parastie» cilveki seviski p!e kada izcilus cilveka novero Uidas paradi'has. Val savadibas kas sniedzas pari, vai arpus vinu jedzieniem, tad ~ni to saue par enenormalu», Vislaunaka sUi.vok1i s'ads izeilus cilveks nonak tamer visvairak tad, kad kada, sados jedzienos sastingusi, cilveku grupa so cilveku sak vajat, nievat un vi1).a stavokli izmantot tumSi-savtigiern nolukiem,

Cilveces vesture ir pilna notikumu, kas lieeina, ka celo varonu individualistu, visn dzili domajoso, jutoso, jaunugai'igo vertibu mekIejoso unsludinaicso praviesu dzejnieku, filozofu, Istenlbas, patiesibas, taisnfbas un'skaidribas apustulu ~aja.sanai un iznicmasanai vinu

86

laikmeta tumsonIbas kalpu, garigi ierohesoto un apstulboto cilveku, [aunu mtrigantu, visadu neliesu un daudzl'eiz arl valdosas sabiedribas dazado nol~~sasniegsanai par evisnoderlgakiem un pakalplgakiem» lidzek!iem bij usi: cietums, katorga, cietoksnis, g~ts kauss, sarts, giljctina, dazadas «vajpratigo» un «parmscfbas» iestades (Sokrats, Galilejs, Dz.-Bruno, Dostojevskis, Landauers, ToIlers, Uailds, senje, VoItel'S subarts, Reiters un daudz citi). Taisni tas person~ kas Poruku censas apz1met par «psichiski slimus, 'nemaz nay pieradijusas, ka vinas butu g;i?ejusas vat spejusas vina dveseles stavokli paretza saprast. Vil,las Poruku .ir raksturoj usas tikai vienpusigos, ierobesctos apstakJos, atseviskoa dzives po.smo~ un gadij umos, biidaroas ar vinu vai nu naidIgas val citadi negatlvas attieclbas, siem eilvekiem ta tad faktiski nemaz nav bijusi art iespeja vispusigi Iepazities ar Poruka dzives agrakiem peri odi ern , un atte· lot vispustgas Poruka patiesa dveseles stavokla gaitas, Pats par sevi saprotam.s, ka Poruka «psichiskiis slimlbas» paudeji tad nu art vinu attelo tikai tanls dveseles stavokla stadijas kas viniem bija aubjektlvi atsistamas un velamas. ' Vil,li Poruku an telo tikai zem viau savstarpejo, negativo 'attiec~bu vai ko?fliktu ie~paida kas izsledz vinu sirdsapzinas un taisnibas sa]utu. Vi~iem pilnigi Bvesi un nepasistami ir seviSlp Poruka bernibas un j aunfbas periodi, tas aprindas un tie apstakli kupos Poruks pavadija vislabako un idealo muza'dalu. Tiipat pilnigi svesi un nesaprotami vil,liem ir ari tie stavoIqi 'un ceIo~."i, kas radija Poruka Iabakos darbus.

Raksturigi, ka taisni tas personas, kUJ'a~ nay ~~kada makslinieciska talanta pazlmju, kas tik1ab Jedzienos un pasaules uzskats, ka arI vinu gara attist'ibas pakape un intelligence IT paradoksalas Porukam, bet ideju zir,la ir piln:igi nejegas un nabagas, ,ka taisni taa ir tas, kas par Poruku, bet sevls\ti pro: vma dveseles stiivokli, spriedusas un spriez negatrvi. Val' daZadi spriest par to, cik daudz pozitivas nozimes resp, Istenfbai, skaidribai un patiesibai atbilstosu

87

rezultatu var but pstchiatra je:dzieniem, spriedumiern un sledzieniem par dzejnieka-makslinieka personibu, vina idsjam, idealiem, dveseles dzivi un stavokli. T~mer ir un paliek fakts, ka dzejnieks-makalinieks vienup un savos joozienos sastindsis zinatnieks otrup - ir divas '<iaiadl"'bw un kontrastu pilnas personibas. Zinams, j a zinatniekam ir ali makslinieka gara spejas, tad viI,la apriedumiem par dzejnie~u-makslinieku var but arl pozitiva vertiba, Starp tiem, kas pax Poruka dveseles stavokli un idejam ir taiafjusi negativus sledzienus, ka jau mineju, nay neviena ar makslinieka dveseli, AI' to, pa dalai, ir radusies un izskaidrojami ari viena otra negatfvie spriedumi par Poruka dveseles stavokli, vina idej am un garigiim vertIbam.

Poruks pats so starpibu starp makslinieku, rakstnieku-dzejnieku un zinatnieku raksturo tsuma til: eIdeja ir makslas dvesele, j§dziens ir zinatnes serde. Idej a ir degosa, bezveidiga, plasa un neaptverama; jedziens ir salts, sastindzis, telam lidzigs, norobesots un stingri definsts visa sava biitne. Bet nevar teikt, ka maksla tikai caur ideju, bez jedzieniem butu kluvusi par istu rnakslu, vai zinatne bez idejam tikai eaur jedzieniem butu ko sasniegusi, Ideia, knpa iet pari jedzieniem, tiek saukta par arpratigu, un jedziens, kurs bez idejas butu eelies, butu pilnlgs Imikums vai brmums.» Ka idej ai medz idealam but cits raksturs, neka jedzienam. Ideja rodas tur, kur kaut kam j arodas, j adzimst ; j edziens j au ncbriedis, izpildits, tiesamiba un neaptveramlba stavoss tels.» «Cilveka pasaule ideja ir plasaka un lielaka neka jedziena. Caur sintezi mes varam kapt angstu, caul' analizi mes tikai sasniedzam esoso un tveramo, Idejai ideals eksiste, jedzienam ne.» «Neviena ideia nay bel. sava pamata.»

Augsa eiteto apdomajot, tiiliI,l val' apzinaties to bezdibeni, kas zinatnieka jedzienus norobeso unsl~jr no Poruka-makslinieka-dzejnieka idejam.

Poruka reala muza laika un, diemzel, pa dalai an vel tagad daii musu tautas kulturas repre-

88

zentanti domaja, ka ista maksla, dzeja, .rakstnieclba etc. esot tikai studetu resp. augstskolas absolventu kompetence. Poruks pieradija, ka ta ir aplamlba, V~s saka: «Ja ista maksla pastavetu vienigi objektiva, visiem pieietamas patiesibas attelojosfi vien, tad jau, piem., labs arsts, ku}.:s pazlst }auzu miesigas un gar1gas kaites, vinu eelonus un dziedinasanas lidzeklus, varetu viegli sarakstit romann. Ja vinam vienam neveiktos, tad varetu nn,kt paliga tieslietu pratej s un aizstiivet no arsta proponeto romana personu darbus, domas, un valodnieks varetu likt S1m. personam vislabako valodu mute. Bet es dornaju, ka ar sadu rakstu fabriossanu nebutu citadi, ka vecajam Ceisam ar kamiela radrsanu. Tas butu pirmas slpras monstrs, Kurs cik necik saprot makslu, tats nojegs, ka makslinieka butnei ir tuvaks sakars ar dabu. sis rakstnieka-makslinieka sakars ar dabu nay neviena kritika, neviena profesora varai padots, tie nevar vina makslas biitni nedz izskaust, nedz iedvest, Galvenais makslinieka pamats vina maksla nay vis studesana augstskola, bet idejas, kas nav nekas cits, ka vina draudzlgas, radnieciskas saites ar dabu.»

«Ja jau Ista maksla, dzeja, rakstniec'iba etc. esot zinatnieku kompetence, - tad 1ai vinl pasakot, kur esot tada dzejnieku-rakstnieku akademija h - Poruks zobgaligi [auta, Katrs dziJaki un pareizi domatspej'igs cilveks ta tad sapratis, ka rakstnieka, dzejnieka-maklinieka idejas, darbos, idealos un personiba slepjas daudz tada, kas nemaz nay saprotams zinatniekam un nesaietas ar vina kompetenci, jo zinatniekiem trukst arl to domu un jutu, kas piemit dzejniekiem-makaliniekiem, Un tas irtapec, ka sie zinatnieki nay dzejnieki-makslinieki, Ax to tad nu, vienkart, Ir izskaidrojami to daZu psichiatru un citu maldigie, pretrunigie un divainie jedzieni, spriedumi, apgalvojumi un sledzieni par Poruka dveseles stavokla, ideju, darbu un gara savadlbarn, leas vines saskata tikai «Blnormallbas resp, psichiskas vajiibas». Ka, zinatnieku jedzieni par makslinieku, rakstnieku un dzejnieku val' biit pilnigi aplami un maldlgi ne tikai

89

pie mums, bet a1'1 pie vecant kultiiTas tantam, li~ina kaut sekoss fakts: Franeu psichologs un psfchiatrs Buardels, kuru psichiatri deve par «slavenu», apmekledams 'kadu vajpratigo iestadi, ilgi sarunajies ar tUI· ievietotiem un noverojis vinus. Pee tam sis psichiatrs kadam savarn kollegam attelojis iespaidus un noverojumus un, starp citu, visa. nopietniba apgalvojis, ka viii-'s esot noverojia 'Si~l ies.tade ~strakako subiektu, kadu vinam jehkad izdevies sa~ikt. _Kad nu ievll.kusi zinas, tad izradljies, ka par «vlstrakako» subjektu izraclljies kads slavens rakstnieks, kurS tad, kad iestadi apmeklejis slavenais Buardels, tur studejis saviem darbiem opus. Aiziedams no vaj~:r:ati~o iestades, slavenais rakstnieks, savukart, dalfiis 1espaidus ar sis iestades direktoru un pede-jam, starp citu izteicies, ka esot loti laimigs, jo vinam iestade esot gadijies sarunaties ,tar pavisarn eI"Dloti traku cil: veku kuru vins padarisot par kada sava darba varoru (tip~). sTikai pec sadas slavena ra~tnie~~ valsir~gas atziIJlas iestades direktoram vajadzejis paskaidrot ka ermoti trakais cilveks esat bijis slavenais pSicholo gs- psichiatrs.

Atceroties Poruka ironiskas pieztmes par psiclriatriskam klinikam visparigi, bet sevisJp par ciZa iestades «medicina.lvaldi, pSlchiatriskas klinikas gastronomisko komiteju, doktor kungu garIgas, pfis!a un kunga lietas» etc., jaaizrada, ka art vir;tS par psichiatriem bija augsa. minetam rakstniekam Iidzigos ieskatos.

VisparIgi ta «psichiatrisko kliniku bUsana» riozimejot tikai: «psfchiatri, pal'idzaties l;laSi sev l»

Poruks bija apbrInojams palchologs. Pee tam, karl vinam saka uztiept «gara vijibu» Vll;tS salta nopietni un pamatigi studet arl psichiatriju un pstchisku slimibu simptomus. Meg kadreiz plasi debatejam par so zinatnes nozari un par ta sauktiem «psicho-patcIogiskiem» stavo14iem. Ja vinam kadu reizi bija radusas ({saubas», varbut, arf par savu dveseles stavoldi, tad sevis~i pee pabiisanas vajprat'igo iestad€s

90

un pee «psichiski slimu» tipu pamarigas noverosanas, Poruks pats par sevi k o n s t a t e i a

. '

k a v 1 1). S pie «p sic his k i s l i m i e ms n a v

pie s k a ita m s. Ar pilnu tiesibu vins vareja sacit, ka j a vinu grib pieskaitit pie psichiski slimiem, tad jau tadu ir pilna dzfve, un tad formali par psichiski slimiem jauzskata tikai tam, kam gad as iekliit «pslchiatru aizbildnieelba» resp. vajpriitlgo iestacle. Katrs palchiskais stavoklis Val' but un ir daudzu un dazadu celonlbas faktoru kopejs rezultats. Seviski civilizacija izsmalcina, bet arl sareigi vairak un vairak miisu dzivi. Dzejniekiem un makslfniekiem gan visvairak jabalanse starp dazadiem dveseles stavokliem, Bet vinu lielas gara spejas vienumer ari ·regale sos stavak!us, atrod atrisinajumus un izejas.

Psichiatri ir nevarigi ari atskirt esimulesanu no pslchiskas kaites», Toties ieinteresetie psichiatri daudzreiz ar aplinkus jab viltus lIdzekliem var provoeet un izsaukt enenormalfbass dazos' «veselos» eilvakos, sevisJp. pie ekspertfzem, JapiezIme, ka pslchiatri pie ekspertizem v!b' pielietot an Iidzsklus, kas 'ir cilvskam blstami viva dzfvlhai, jeb a1'1 uz ilgaku laiku sabojat veselfbu, Tapat arl dazas apdrosmasanas biedtibas no saviem klientiem prasa, lai tie padotos arstu-psichiatru daudzreiz blstamai un ar riskantu metodi saistrtai parbaudei, (Skat. Poruka pieztmes par L'Urhaine etc.)

Tagad pameklesu, vai Poruka dzive nay notikumu un paradibu, kas dotu man pamatu izteikt Budula apgalvojumiem par Poruka dveseles stavokli preteju aledzianu (pielietojot vina pas'a viedokli), un proti: ka nevis Poruks bija pslchiski «slims» un no sabiedribas izolejams cilveks, bet gan ta sabiedrfbas dala bija divaina, kas Porukam neko citu negribeja vai nezinaja piedavat, ka vajpratigo iestades.

Atmi:r,tas un piezImes par Poruka dzivi Cesis es jau aizradi] u uz sis dztves neciesamiem apstakp.em, pie kujiem gan neviens cits nay vainojams, ka vienigi vina dazi lldzcilveki. Bet pirrns es aizl'adisu uz dazu lldzeilveku divaino iztures'anos pret Poruku, rninesu

91

vispirms dasas, loti raksturtgas vie~~s ir rakstiern, kas ievietoti Poruka kop. rakstu X ser, A. Golta apg. un citur, kurus, pee Budula apg~~oj~ma! e:_sot uzraksttiis pats Poruks Strencu un ClZa _lest~des. Nen?skaidrojot, pagaidam, vel so rakstu lSte~~bu re~p._ pie kadiem apstiilqiem, vai ka vini ir radusies, aizradu,

. ka Buduls vinus 'ir izlietojis ka argfin?entus Poruk~ «slima» dveseles stavokla konstatesanai. Es turpre~l vinus izlietosu ka argiimentus, 1ai pieraditu, _ka ne.YIs Poruks bija psichlski «slims», bet gan par tadu bu~u tad uzskatarna ta sabiedrfbas dala, kas Po;-uku ce~t¥~s 'Par tadu apzimet. Sie raksti spilgti apgaismo ari SIS salbiedribas dtvainas ridbas.

sos rakstos, starp citu, lasam: «Mani saka v~ja,t un nomakt manas bij tiSas sievas mi!iikie, terroristi un zandarmi. Man teiea, ka es esot slims. Slimsjau gan ir katrs cilveks, bet es neesmu Vestermams, kup" sava vieta slimnreas ievieto citus.»

«Es darijn profesora kgu, kii spacialistu, uzmanigo uz Cesim, 'ka uz garlgi sli~u_ c~lveku'pel'ekli.» . ,

«Es esmu noverojis, ka cilveki, kuri par m~~, 11' zinojusi se iestade, vai 31'i eitur arstiem un POliCIJ':S iestMem lai mani turetu stingra arstu usraudziba, ptivatas 'aprindas par mani sprjez gluzi ci~adi ,un_ uzdod pavisam citas personas par manas gfistnieefbae ieroslniitajiem; tapec es Jus, loti godatais direktora kungs, ludzu pageret, lai katl:s ~i~oj~ un ka_?-a sudziba par mani notiktu raks~lS~ un ietu .ca~r ~u,su rokam, Sevisl;ti izvairaa rakstiski par mam sudz,eties mana sievas mate Anna Peterson kdze, mans sisvas bralis Rudolfs Petersons un Berzonu familija CesIs. Privati vina izplata par mani dazadas mu}ldgas pasakas un dazas aprindas runa par godigurnu un nevainfbu. Ari mutiskas Cesu pilsetas galvas Berzona sudslbas, kuram esot kauns skaiti~es¥ par ,ma~u svaini ir nederigas ; minetas sudztbas V1I;ls esot iesmedzis . vina ekselencei gubernatora kgm, Berzonam vajaga i-akstiski iesniegt savu siidzibu, par~st~t _z~m tas savu pilnu vardn, jo citadi siidziba V'a1' lzr~tle.s divdomlga. No Valkas, kur dZlvo BerzoIJu radimeki,

92

biezi nak privatas pavsles miisu iestades slimnieku lwpejiem, kuras attiecas speciali uz mani, Igau~ un igaunietes, kuri te dabfijusi vietu, neizsledzot Ruitalu, un kuri pa lielikai dalai nak no Valkas un knriem se iet omultgi, centigi izpilda liela's Berzonu famllijas un vina pla,Si izplatitas partijas velesanos. Te Strencos ir Austrinn familija ieguvusi nelaga slavu, ka ta. uz vinu radinieka Berzona velesanos ir par mani izplatijusi nekaunlgus melus, it Ipa5i paga.jusa gada. Ta. k1i. es paredzu, ka ar Cesu pilsstas galvu notiks tas pats, kas ir noticis ar Tukuma pilsetas gaIvu Kremani, tad es ar vinu gribu mazak ielaisties darisanas, neka, varbut, viI;U'to doma, Bez tam man ir vel ksda li eta, kura butu uzskatama par patiesn, Vai gain gala. nay gadijies, ka Jasu kalpotaji, t. i., slimnieku kopeji un kopejas nay man to stastljusi, ko Jus, loti godatais direktora kgs, vai Jusu pilnvarotais arsts man likusi pateikt. Varbtit, ka gadijuma, ja sada nolaidIba butu notikusi, mani varetu izdaudzinat par nepaklaustgu, kas mani Jasu ads nostaditu slikta gaisma, Dasreiz se notiek tadas lietas, ka es esmu spiests ilgaku laiku noverot pretrunu un tisa pram pielaistu nekartlbu paradibas. Jums, direktora kgs, ir nepieciesami vajadzigs piegriezt nopietaaku ieverlbu kopdju Izteicieniem, neka pacientu izteicieniem, vai ari aizdomarn un izdomarn, bet Isteniba notiek, ka dazreiz ari slimniekiem ir taisnlba».

«Cesu pilsetas galva Berzona kgs uzdrosinas manu sievu, Ernestlni, savest ko])a ar dasiem viriesiem. Seviski sejienes krievu partija ir tajas dornas, ka Bsrzonam esot uz to tiesiba... Sevislsi censas manu aievu aplaimot Zilii3u familija Strencos. Es pavisam neesmu tik briesmigi greizsirdtgs, bet uz ilgaku laiku 5i draiskullba man lsel'a's pie kauliem. Cilveki, pat ar1 tadi kungi. ka. Dr. Treijs un vll,la radinieki negrib nakt pie praba, Es visu to panesu mieriga prata, bet [a tad pulls sak izradit viegli redzamas garlga traueejuma pazlmes, tad to nevar uzskatit par atsevisku, Sai lieta gluii neiepitu personu vainu, sevisl,d tadu ka es, kuram citu greku de! biezi ir nacies svist.

/

93

Daudzi no Jusu kolegiem ir lieli neliesi, TaJ piemeram, Smilgas kungs, kads arsts Cesis, kUfS gandriz katru dienu ir piedzeries, Siro viriI,lam savii tidens dziedniecibas iestade ir darisana ar slimam sievietem, kuru gribai tas parak paklausa. Bez tam liekas, ka vil).s izrieto savu iidens dziedniecibas iestiidi, tapat ka BerZODS nn Panknls Latviesu hiedrfbas namu Cesis, par atklatu milestibas iestadi, jo citadi veikals nesokas, Lidz ko Berzonam, Dances kundzei, manai svainenei, zobarstei Peterson un ari manai sievai vail's nepatik uz mani skatities. tie uzaicina tiilit gorodovoju vai arstu man uz ielas sekot. sejienes krievi un latviesi visparigi vairs negrib atzit nekadas lanlibas. Vi¢ milestiba viens otru tii paztst, ka tie, kuri ar so lietu nav iepazistinati, tiek skaitlti par lopiem. Lieli barbari sai lieta i:r ar1 Zldi. Vini nevar iztikt bez viriesu un sieviesu savesanas kopa:. Velak tas viss smagi atriebsies. Biitu Iabi, ja Ju'S, direktora kungs, paslepsus atbrauktu uz Ce'sim un se izdaritu mazu reviziju. io 81 nekrietna ricfba ir smagas garigas slimibas simptoms. Es Jums par to nevaru samaksat, bet, varbnt, vainigie Jus pieknkulos, 'I'adn naudu val' mierigi iebazt kabata, jo siem neltesiem ir naudas parpilnfba un tie dzivo uz nebedu. Bet peet mani, lndzu, iztureties saudzlgi, jo citadi iznaks liels skandals» ...

«Par nozelosanu, man atkal jal}-eras pie spalvas un Jums, direktora kgs, Isi jazi:J;lO, ka sodien pusdienu Mot es atradu materializetas mllestlhas pedas, loti pievilcigas, mirdzosi taukainas, zalgani-dzeltenas krasas virskartas veida, kura parklaja panktikas. Neraugoties uz to es pankukas notiesaju, kaut gan jau ieprieks es nojautu kaut ko [aunu, Pee vienas stundas pie manis paradijas vieglakas sagiftesanas simptomi. Es loti Iudzu, t. L, ja es drikstetu Jus sai lieta liigt, uzraudzrt tas personas, kuras uztraucas vai pat sak troksnet manu siidzibu del par manu edienu boj asanu. Bet val' ari but, ka daza Iaba persona, kurai darlsana ar edieniem, man paslepus iedod seviskas ziUes, kuras pieskaitamas giftem, lai es bez kautre-

94

sanas uzdrosinatos vinai atklat SRVU mllestibu. Ta. ka sevisl,ti arseniks pazistarns ka Iidzeklis pret skatuves un kaujas drudzi, tad val' but, ka es vinu bie.z.i esmu dabiijis . .. Ir kauns, ka piekopj tiidas'lietas, kuras izdara tikai arpratigi, sarnaitati un izvirtusi cnv~ki un proti: nozalosanu. Oesu pilseta ir galvenais Siidu neliesu pereklis. Bet liekas, ka viniem pakaldaritaju grupas ir nodibinaj usas art RIga, Valuriera un VaJka. Es nevarstu pasniegt savam lielakam ienaidniekam pat pilites, neviena grama gifte.s. Vismaz es skates uz sadiem cilvekiem, kuri ar to dzen nelietibas ka uz n~la~gi~m arprati~em,: .kuji fiziski ir pi~tiekosi stipri, lai pa pasauli klejotu zero veselibas maskas v~ an kuri klnsi sed sava kakta ar paeilatu paSap~ zlJ;m, atzistot sadu nozaJosanu par svarigu darbu.»

. «~ana s_ievas ~~te vairakas reizes pielika pie dzcr~elll:n: ,st:"!?l'?S pilienus, val pulverus, kupus vinai plegadaJa Zldl, un lidz ko es padzeros no savas sievas apb_~:tiem dzerie~em, es saku ielaisties miega ... IzradlJ as, ka mana sieva mani bij a apmeloj usi vai nu pie gubernatora, val ari pie grafa Vites, kurs 1905. g. novembra menest uz Visaugstako paveli lika mani aiavest uz _ ~r. ~6nfeldta slimnicu. Kapec prieks manis vajadzeJa tik augstas paveles, es nezinu, Man liekas ka zandarmel'ij a, kura no 1894. g. rnani pazina ka ;tingr~J:eizara un Krievijas likumu piekriteju, briesmlgaja 1905, g. par mani ir pastastijusi pie visu augsta galma, ka par latviesu .rakstnieku, kurs valdibai var~~u d~t. p,akalpojumus, bet es izradijos par gluzi vaj II pohhlp un zaka pastalu un, liekas, zverinats ad~?kats Vei,nb~rgs ll?- mac'itajs Zanders bij nodeVUSI par rnam sliktas liecibas, un mani pieskaitija pie p!'()Iblema~~kie:n eilvekiern, seviAlp tapec, ka mans sievas bra lis vrsur cela par mani neslavu ka es gribot tikt par latviesu karali, Pee daudza~ un smiekligam intrigam mani atzina pat arpraUgu lai gan P~r karali es negribsju ne zinat. Bet mruti ienaid~eki bija sti~ri un es ~ ViJ}.a Majestates paveli vailakas rel~es t~u are~tets un atsutrts val nu surp, pie Joms (Terbata). val ali uz Streneiem pie direktora

95

Bera, Es par so lietu vairakas reizes runaju a: I?~n~ sievu uz kuru noraugos kA uz galveno vaimmeci pie visam tam karaliskam blen,arn, pie visas tas l~elmanibas un vajasanas maniias, par kuru man tika stasttts ... J> (Dlvaini izliekas, ka no sis vestules Budula brosfu'ag par Poruku eitets tikai fragments.)

~Bet par nozelosanu Jus vel neesat - kUfs zin, ka manai sievai vajag Jusu kantori nosnttt, vai ari tur nodot politiskas uzticamfbas nn tikurriibas apliecrbu, kamer Jus mani vertejat pee villas vestules un pee Dr. moo. Brezovska izteicieniem; tapat Iudzu tadas pasas apliecfbas piepraslt aI;i no citam persoM:m, ku: ras mana lieta ir vai nu kaut kadi~apsu~zeta]i~, val ari eIiecinieki» ' tadas liecihas nekadi nedrikst but novscojusas, bet 'ja vinas ir pagarinatas, tad vinas vajag apgadat ar kada zandarmerijas oficiera _pa1'aks~u un gubernas pilsetas zandarmerijas valdes zimegu, J_o mans Iiktenis no tam atkarajas, un es atrodos PSlchitriska kllnika. Ceru, ka Jiis, Doktora kgs, to pasu pieprasisiet no rnanas mat~s, man~.n:~s~ un .m~niem braliem tapat no 'I'eikmana, blJusa Cesu pilsetas galvas, n~ manas sievas masam un braliem un no vinas mates ... »

'«Die Medizin steht gegenwartig' auf hoher Stufe, und man kann sagen, das die Arzte im Stande sin~ gerade zu Wunder zu thun, abe!' es handelt sieh dabei urn kostspielige Operationen und Behandlungen, wenn Arzte die in den Krankenhausern angestellt sind, mind~stens 500 Rubel monatlich bekamen, wenn die Oparationssale, die Apotheke, die gewissenhaften und sicheren Helfer dabei zur Hand waren, so .kdnnte man von einem wirklichen Erfolg sprechen! So lange nur die Rauser dastehen, die mitteUilterlichen Wirtsehaften sich behaupten, kann von einer wirklichen Heilung del' geistig Kranken kaum die Rede sein! So lange ein kranker ein Stuck von gesunden Knochen und Mark hat, kann sein ganzer Organismns dargestellt werden und die geistigen Funktionen auf der Norm gestimmt und nach dem gesunden Lebensprinzip geregelt werden. Leider sind die livlandischen ocono-

96

mischen Verhaltnisse dt1rftig, und trotz del' Million Rubel, von der in den Zeitungen die Rede war, die roan fUr den Bau del' modern eingerichteten Krankenhauser fiir Oeistig- und Nervenkranke in Stackeln ausgeworfen haben soll, kann von einer modern und ideal angelegten Krankenbehandlung nicht die Rede sein, weil es den Beamten der Krankenhauser nicht einleuchten will, das eine Hand waseht die andere rein, dass die gegenseitige Hilfe zwischen den Beamten und den Kranken durehaus notwcndig ist, urn zum Ziele zu gelangen, Barbaren konnen naeh Afrika oder nach Asien reisen, Europa muss rein bleiben von fanatischen Ketzerverfolgsrn, Teufelsdienerwartern und den schmutzigen Schmeichlern, welche den Herrschaften so lange schmeicheln und die Herzen del' Kranken als die Nester der Teufelsideen bezeichnen, bis sie die Herrsehaf'ten selbst blossgestellt und verdummt haben. Die personlichen ortlichen Protektionen seitens der Herrschaften fUr das Beamten- und Warterpersonal del' Krankenhauser in Livland .ist sehr schadlieh. Die Arzte sind da ' eine Au snahme, sie bleiben unter del' mediciniscben Fakultat, und als juristische und administrative Mli.chte ausser ihren medicinischen Thatigkeit stehen sie zuweilen den Beamten del' Regierung als treue Staatsdiener zur Seite, urn den gesunden Geist im Volke zu erziehen, abgesehen von ihrer speziellen Behandlung del' Kranken, Del' Direktor einer Irrenanstalt oder einer Nervenheilanstalt ist zuweilen mehr, als man es im Volke denkt. Er wacht tiber viele Menschen ausser del' Anstalt, sammelt statistische Daten im Lande, er vereint in sich die Representation del' Regierung, des Gerichts del' Anwaltschaft, der Polizei in seiner Kolonie lind herrscht so zu sagen da unumschrankt. Dun zur Seite stehen die Arzte, die Asaistenten, die Oberinnen, die womoglich den Charakter von Diakonissen haben, denen wohl die Vertheidigung del' Kranken zufallen solite. Leider ist das Weibliche Beamtenpersonal zu wenig gebildet, es beSchl'ankt sich auf Wickeleien, Kindereien, Intrigen,

7

97

Personliehkeiten, Racheakten und Liebesaffa.iren. Es ware zu wiinschen, dass die Oberinnen verheiratet waren ebenso die Oberaufseherinnen, welche dreioder ~erDlal ta,glich durch die Sale und Zimmer del' Kra.nkenhliuser, ohne Ausnahme. wen Rundgang machten von den trbeln unbedingt Notiz machten und zleieh u~d unverzfizlich -dafur was thaten, urn die trbel ~u beseiiigen. DieoStl'l;mge ist zu lob en, die willkiirlichen Gewaltakte sind wahl zu vermeiden! Eine Haft ist zuweilen gut, urn die Trennung des ailgerneinen Dusels unter den Kranken und dem Warterpersonal zu ermoglichen. Die Freiheit ist gesund, sobald aber die Missstimmung oder Melancholie eintr et en , ist die beglfiekende Zelle wieder notwendig. Ist der Jubel fiber die zeitweilige Freiheit zu gross bei dem Kranken, so kann nur ein Spezialist-Arzt darflber sein Urtheil fallen. Die livlandischen Krankenhauser sind verhaltnismassig bemittelt, abel' sie entsprechen durehaus nicht den Anforderungen der modernen Zeit. Die Kolonie in Stackeln ffir N ervenkranke und geistig Verkiimmerte ist gross. Bis sie in die verschiedenen Gruppen, in die klinisehen Abtheilungen, in die Asyle, Arbeitsanlagen, systematisiert und geordnet werden wird, das fur den Direktor und die Arzte Erleichterung und zugleich eine segensreichere Arbeit eintreten und errni:iglicht werden konnte, diirfte es noeh einige Jahre dauern! Oder es ist schon zu Ende mit del" Einrichtung und der Eintheilung der Kranken, da die Phantasie der Wiinsche grosser ist, als die Moglichkeit und die Notwendigkeit! Es ist die Frage, ob die Spezialisten-Xrzte es fur notig finden fUr Luxus zu sorgen, abel' Banke zum Sitzen waren hie und da irn Hof del' Anstalt oder draussen im Walde nothig. Das Kauern auf del' Erde ist orientalisch und schlecht. Ebenso Blumenbeete und Bienensti:icke konnten nicht sehaden, In Jurjew ist die psychiatrische Klinik durch ihre sogenannte «Thierabtheilung» (zvernlca) bertihmt. Ob der bekannte Psychiater und Psychologe Professor Tsehisch der Griinder dieser komischen Abtheilnng ist, weiss ich nicht, [eden-

98

falls scheinter der Ansieht zu sein, das emige rathselhafte Kranke eher als Thiere, als Damonen und Teufel zu behandeln sind, weil nach Hackel, Darwin und Hexly das Embryo im menschlichen Mutterleibe die Thierstadien vom Amphybium bis zum Zweifussler Mensehen durchmacht, wobei die Evolution bis zur menschlichen Intelligenz in del' charakteristichen Bildung des Kopfes mit dem Antlitz und in del' aufrechten Haltung des Korpers mit den Armen und Handen ihrsn Hohepunkt erreieht, welche Errnngenschaften bei einer eonsequenten Degeneration wenn nicht ganz korperlich, so seeliseh den urngekehrten, Weg einschlagt und tb.ierisch wird. PTOfessor Tschisch hat bei einem seiner Patienten erlebt, dass die Verdauung del' Speisen dureh den Korper zu solchen anormalen Storungen und Verkehrtheiten kommen kann, dass die Ausscheidung vom Roth ganz wegfallt, und dar chemische Verbrennungspro.zess die unbrauehbaren festen Staffe in die Blase, die augleich zum erweiterten Darm geworden ist, befcrdert, mit dem Harn vermengt, darin auflost und das zusammen als Ham aussoheidet, Die auslandischen Krankenhauser und Kliniken sind nicht mehr berfihmt durch ibn seltene Patienten und dureh die Behandlungs- und Beilerfolge, wie diejenigen in Russland, Ob die Versuche eines Metschnikows, dar die Idean und Prinzipien seines beriihmten Lehrers Pasteur missbraneht, im geheimen in Russland betrieben werden, ist nicht nachzuweisen, allein Symptome von solchen Versuchen sind sowohl in den Kliniken wie auch Privathausern bei manchen Lenten zu konstatiren, Del" Umstand, das thierische Organismen manchen Krankheiten gegeniiber, welche die Menschen plagen, unempfindlich bleiben, hat es dahin gebracht, dass man zu subkutanen Injektionen vom Serum, welcher aus thierischem BIut und Lymphe gebildet wird, bei Kranken und gesunden Menschen geschritten hat, welche Operationen uberrasehende :bJrscheinungen erzeugt haben. Besonders die Lebemanner und an Liebeswahn leidende Weiber hoffen viel von

99

diesem Prinzip in Bezug auf die Wiederherstellung des geschwachten Nervensystems und del' im Geschleehtsverkehr notigen Kraft. Da viele Herren und Damen glauhen, dass die armen Kranken in den Kliniken fur die Versuche zu Versuchskaninchen dienen soll en, so habe ich die Ehre dagegen kraftig zu protestieren und die medisinischen 1Vfii.chte zu ersuchen, dagegen mit ailer Energie zu widerstehen, ihre Patienten del' geilen und nie zu befriedigenden Lebewelt zu opfern. Besonders die Direktore und Arzte der Irrenhauser und del' Nervenheilanstalten stehen von jeher in dem Verdacht, dunkle Geschafte zu machen, was in del' Hinsicht von Versuchsoperationen und Impfnngen wahl kaum anzunehmen ist, da die beaondaren und verdorbenen Organismen del' GeisteskranlIein keine passenden Objekte zu solchen Versuchen seim konnen, Das dunkle Geschaft beschrankt sich a~ de Einsicht der Arzte, den vielen Lfigen des ~OOUms libel' die geistig Kranken mit Ruhe und !tfeqcID@l!ischem Beifall gegeniiber zu stehen, da die ~ mderlegenden Beweise in den meisten Fallen ~ aMl~Unzul'echnungsfahigkeit del' Kranken ent~lic~ sind, ?der vi~l S~a~dal verursachen, 9~yt!rbfjBhorden Ihre Missbilligung gegen die \MI.~~:1i5: .. nruht ,verbergen. Die Ste11ung del' Direktore fin 2 if.!! ~rzte~,~e auc~ des. Warterperso~aIs in sol-

tH~ .f}fi£h~ sern 1St nicht zu beneiden. Die

~~'fiHflI~" erven- und Geisteskrankheiten fiwd£1Kt . ~r",~pank ~elohnt, wenn sie manchen

V:i8R;t~I1&I_!1~ hei1en. Sel~en ~ornm. t es vor, _ 1htWS ~&iVon den unghlcklichen Kranken

~B:0E·el}i 9!lliffi ... ;t:k n~ben, ihren «LiebHng» gene.~IH:lH I J:;b'w.IDI5~bel' wahr, dass in den mei~~iHb e1fr~§oa'eund und Wohlthater eines ~g&~~ dpjli!r.Al-~mbleibt, der ihm auch die 4~~~uft:§~MeB§bltu~rbt, und ihn begraben ~§e'f~~~l>aWMcitiEK~h@f dieser Erde ist sehr ~9i'i§~~{9W~aer j:Iensch nicht mehr im ~~M¥;~lllIDt~mDi1'fl~biM.stgiel'igen Menschen

es haben soilen, die bestandig auf del' Jagd nach dem Glticke sind.»

Sakara ar augsa. iespiestiem citatiemseit jaaizrada uz sekosiem, loti svazigiem un divainiem, faktiem. Visi tie eraksti», kurus, pec Budula apgalvojuma, Poruks esot uzrakstijis ciia iestade, un kurus Buduls «citejis» savas brosuras un apcersjumos ka «al'giimentus» Poruka psiehiskas «slimlbas» apzlmesanai, pie Poruka kopoto rakstu redigesanas 1930. g. J. Rozes izdsvuma, n a v b j j u oS i pie e jam L Vinu «or'iginalus» ne GiZa iestade, ne Buduls uz iainteresetas personas pieprasij umu n a v u z r a d i jus i. 'I'urpreti Strencu iestade ir gan bijusi pieejami daZi raksti, kurus val' atzit par Poruka rakstu originaliem bet pie si manuskripta (ku!,s glabajas Misina biblio~ teka) sastopamies ar loti divainu un zimigu faktu. ka no vaeu valoda rakstita manuskripta «Was ich Merkwiirdiges im In nnd Auslande erlebte» ir enozudusis vesel a manuskripta dala. Nav bijusas pieejamas arl tas vestules, kuras Poruks esot rakstijis sievai un pedEij a vinam ...

J::r emot se vera, ka lliZa iestade Buduls uzmanigi un stingri «cenzejis» Poruka rakstus, Jdi. «argiimentu savaksana» Poruka psichiskas eslimibass apzimesanai Vil;lS ir bijis loti tendenciozs un vienpusigs, ka siem rakstiem var but tik intims raksturs, kuros tiek atsifretas un atmaskotas daudzas Poruka vajataju un naidnieku rleibas, kas stay sakara ar Poruka sarezgito dzivi Cesia, vina ievietosanu Streneu un ciZa iest3odes ete., tad man ir pamats konstatet, ka zinamas personas, aiz saprotamiem motiviern, sos rakstus slepj no publikas ...

Ja objektivam biografam biitu izstaigajami visi tie celi un tekas, pa kuriem izkaislta klida Poruka intima dzive Cesls, Btrencu nn Giza iestades, parbaudami tie «argiimenti», knri tiek izlietoti ka materiali vina psIchiskas «slimlbas» apzimesanai un apgaismoja.mas tas pel'soni bas , kuras figi1re augsa minetos citatos, tad interesents (Iasltajs) sapratis, kas SOS «citatos» Isteniba un sirds asinlm uzrakstlta patiesiba, kas izdo-

101

rna, fantazijs, ironija un sarkasms, kas izteikts uz aplamas .informacijas un kas raksturots uz negatfva apgalvojuma etc., pamata.

Bet [a al'i visu to HesaID ta bnturaksttjis Poruks pats, tad es katru intelligentu un kultiiralu cilveku gribetu jautat: vai bez sttngras vispusigas, taisnigas un j uridiskas 80S rakstos mineta neparbaudisanas un nenoskaidrosanas Ir tieslba un pamats kadam apgalvot, .ka viss tas til nemaz nevar notikt, nay ta nemaz noticis, bet ir tikai, ka Buduls apgalvo, emani- murgi, manija, illuzija, fantazija, halll1cinacijas etc»? Vai tikai rnineto rakstu del, ja ari tos tiesam butu uzrakstijis Poruks, - Buduls pedejo tiesam butu gatavs ievietot vajpratigo iestade?

Augsa minetoa (oitetos) rakstos un vestuIes var ari skaidri izlasft faktus, ka starp dazadam iestadem un atsevis~ personam, policistiem, al'stiem etc. OElsis un citur vienup un ciZa vai Strencu vajpratlgo iestasu admtnistraeiiu un kalpojoso personalu otrup ir pastavejusi dlvaini sakari. Dazadas lomas te figill'ij personas, &1' kUfam Pcrukarn bijis vai nu konflikts, vai kas l]emusas dalibu pie vina ievietosanas psichiatriska iestade; tapat loti reali, reljefi un konkreti attelotas so cilveku dfvainas ricibas, Citejumos skaidri izmanams, ka rfkojums Poruku vajat iziet no kadam augstam personam, no iestauem, no atklata:m vai noslepumainam biedrlbam, pie kam atklatibas priek8ii personas, no kUram iziet tonier galvena iniciative, sevi megina nost~dlt tikai par «akliem» ieroCiem pie visu so darijumu Izpildisanas, vai an, ka vajasanas iniciativs iziet ne tikai no Poruka naidniekiem, bet tie pie savu nodornu Izvesanas sane paliga augstakas iestades, daZauas personas, apmelodami un aprunadami Poruku pie sim iestadem un personam. Tapat ir izmanams, ka Poruku, starp citu, ir meginajusi nodabut pie malas caur noindesanu,

'I'agad pakavesoe pie daziem Poruka dzive konstatejamiem faktiem un notikumiem, kaari pie dazam divainibam un savadfbam, kas viva, lidzsineji oficiali

102

apzimeto. dzivi un dveseles stavokli pavisam ciUicli apgaismo. Neatklajot nemaz vel Poruka intima dzive dazu vinam tuvaku un talaku stavosu personu ricibu aizkulises, pal' ko, aiz saprotamism ierneeliem, seit nevaru minet, aizradisu tagad tikai, galvena karta, uz tiem faktiern, tam paradibam, pretrunam, divainibam un s'avli.qjbam, par kuram jau lasams drukatos vardos atklatiha,

Tiklab aiz divainiem noliikiem, ka arI aiz nemorallskam, savtigam tieksmern daz.i Porukam naidigi Iidzeilveki un vinu gal'a noSka:gota sabiedrfbas grupa vianumer grozija, viltoja un jauca nenoskaidrojama masa ar Poruka personibu saistito dztves istenibu un patiesibu. Sakara ar to Porukam zuda katra ustieiba ne tikai pret ,siem Iidzcilvekiern, bet an pret apka.rtejo sabiedribu. Vias tas jauca vina apzl:Q,a gandriz katru iespeju atslprt; vai so Iidzcilveku un viniem radnieciskas sabiedribas pret vinu verstas iz:turesanas - slepjas humana, taisna un laba rrcfba, «nsvairuga tot ala» , vai tumss, [auns un noziedzlgs nohiks,

Dazi lidzcilveki un zinarna sabiedribas sI_tira nav aprolresojuaies tikai ar intl'igam, bet dazuteiz pret Poruku pielietojus] darijumus, no kuriem ~s bija spieats taisit dazadus sledzienus, nelznemot aI·I sledzienu, ka vi:gu grib, varbiit, nonavet, caul' nogutesanu etc.

!sternoa Porukam bija vienumer jacinas ar vinu nenoskaidroiama, viltiga masa sajaukto, daz.adas divdomibas vai aizdomas radoso stavokli un drvainam parsdibam, kant gan vi:gs visu pal'haud'ija, logiski pardomaja un ktitizeja pec istaa, stingras domu sistemas, izlietojot savas gaisa prata atzinu spejas. Tapat al'i jutas vir,ts patureja visas regill.atoriskas spejas un gandriz visur ieveroja pilnigu passavaldtsanos,

Manu .augsa izteikto atzinu, spriedumu un slsdsienu pamatottbu un pareizibu apliecina kaut sekoss spUgts fakts, par kuru [au lasa.msV. Eglisa monografija «Janis Porukss 113. I. p, un J. Ligot~a-Rozes biografiskaja apcerejuma par Poruku, kas ievietots kop. T.

103

I sej, (A. Golta apg.) 35. lap. puse, kur, starp citu, tiek konstateta:

ePoruks klWrei:z no sievas esot izIl1dzies (Es kategoriski apsaubu, ka Poruks biitu kaut ko tamlfdzigtr izliidzies! J.P.) s o l t j u rn u iedot v i n a m n av e s z ale s, k a d v i 1}. § P a l i k sot a r p di.t I g s . .. so esoltjumu» Poruka sieva izpildijusi sekosa karta: aizgajusi pie kada Cesu arsta (kad sl,ritusi savu viru «al'pratigu»? J. P.) un no 81 arsta dabujusi savam vir am «nomierinasanas» nolUka «miega pulveri8US», kurus tad ari Porukam iedevusi. No 81 laika Poruks esot sajucis prata . , .»

Ja nemam vera, ka Budula citetos rakstos (kurus pee viJ)a apgalvojuma Poruks esot uzrakstijis Strenea nn oiZa iestades) lasams un ari Budnls pats apgalvo, ka «visvairak raizu un nepatiksanu» Porukam esot sagadajusi villa garsas «i1liizija», jo tam briZiem esot elicies», ka vinam pasniedzamiem edieniem esot ksda pavisam svesa un savada gars a, ka tiem esot pielikta klat gifts etc. un visam tam blakus nostadam augsa pievesto realo faktu, ar kuru, starp citu, skaidri un gaiSi tiek aplieeinats, ka sieva Porukarn tiesarn kadreiz esot iedevusi it ka naves zales kadu pulveri (par kuru nu juridiski nemaz nav noskaidrots, kas tas bija un vareja birt par pulveri, ar kadu noluku ~s patiesiba vareja tikt un tika iedots etc.) , tad sis fakts, ir ne tikai divains, dazadtl varbtitibu un iespejamfbu pilns, bet satur ari gaisu liecfbu un neapgazamu pieradljumu, ka Poruka «paranoja» slepas nevis viJ;la «smadzenu un nervu vajibii» - resp. «greiza iesk:ata par tuvinieku izturesanos pret vi1}..u» (ka to apgalvo Buduls) etc., bet gan dasu vina Iidzcilveku divaina, dazadu varbutibu un iespe] amibu piIna riciba, pee kuras Vi1f5 bij a spiests taisit dazadus sledzienus, neiznemet a1'i sledzienu, ka vinu vaja vai grib, varbut, nogiftet vinam tuvu stavosi eilveki, Vai pret so faktu vien jau neSaSlpst visi Budu]a pslchiatriskie apgalvojumi un sledzieni pal' Poruka eparanojas» celo:Q.iem? Katrai lauku vecenitei gan bus tik daudz logikas un ta at-

104

zis, ka tads pulverlsu pasniegsarras veids un fakts, kadu attieclba pret savu vIru IT pielietojusi Poruka sieva, gan nav attaisnojams, bet gan visada zi1}.a j aa t z i s t k a ! 0 tid i v a i n 5, d a z a dis apr 0- tam s not i k u m s, kas, pirms vina ievietosanas Poruka biogl'afija, visada zil}-a bija juridiski janoskaidro un jiiparbauda Bez tam pie 81 fakta ps1ehologiskas dalas rodas ari [autajums (kas an no psfchiatriska viedokla butu janOVel'te), ka usskatarna Mda Poruka sievas riclba? Bet Budnlis visam tam ir apgajis ar likumu un, liekas, nay spejis, vai gribejis apgaismot 51 fakta arkart'igi svarigo un raksturlgo juridisko un psiehiatrisko nozimi prieks vina iedomatas Poruka «paranojass celoJ}u un stavok!u noskaidrosanas, jo «apcerejumos» - Poruku Janis savas gal'igas dzlves kreslainas dieniis» etc. Buduls ir izvairtjies no 81 fakta iztirzasanas un Poruka «paranojas» apraksta pilnigi nokluse to fakta da]u, kur let runa par to, ldi Poruka sieva so «aolijumu» izpildljusi,

geit man vel japiezIme, ka sakara ar mineto faktu, rakstnieka Poruka masa Anna (ialasijusi Poruka biograiija par mineto notikumu) ir jautajusi Poruka sievai: vai tad villa tadu savu l'lcibu neatzrtu par grecigu un ties am biitu spejiga savam vtram iedot kadas zales, apzinoties, ka vinam tiesam grib iedot naves zales ? Uz to Poruka sieva vi:r;tai tiili:r;t atteikusi: «Tas jan nebiitu nekiids greks» ...

Ita Poruks tika aprnelots un vajats, 'ka pasu vajasanu izdari] a tas personas, ar kuram vinam agl'iik biia kads kontakts jeb sakars, ka vajasana bija sevirS1$:i daz'U vinam tuvaki stavoso eHveku darbs, ka ali rikojums vinu vajat izgiija no augstam personam, iestadem, atklatam vai noslepumainam biedrlbam, par to liecina vel daudzi notikumi un stavokli Poruka

dzive. .

. Ka jau Poruka dzives giijuma atstastijuma (Skat. manu brosuru : «Janis Poruka» II,) mineju, tad pats biju arl aculiecinieks gadijumam, kad pie Poruka dZivoklf ienaea divi Cesu gorodovoji un teica, ka vinu

105

,

vedfsot uz vajpratigo iestadi uz augstakas adminlstrati viis (gubernatora) personas rikojuma pamata.

Kad Poruks pats ievaeis zinas, kamde] vina ievietosanai Streneu vai Ciza iestiides ir bijis vajadzigs tik eaugstas» personas rikOjUIDS, tad ir izrad~jies-, ~a in~ triganti un viv.a ievietotaji vajpl'atigo le~tade, 131 masketu savas ricibas, ir rtkoiusiee ta, Iai Poruks pats un sabiedriba gutu iespaidu, it ka visa iniciative iziet ne no viniem, bet no talak stavosiem eilvekiem, dazadiim iest~dem un augstam personam. 'I'as ti:ka darlts ari tamde], Iai Poruku vieglaki piespiestu padoties vilfu iniciativei, jo pret administrativo varu un svesam personam rakstniekam vareja but sakuma lielaks respekts, Ta jasa,prot a1'1 CliZa iestades «minetas personas, kas arstiem, policijas un eitam administraiivam iestadem, ka ari amata personam - liigusas Poruku turet s.tingl'a uzrandzlba».

Kas attiecoties uz to elieluma rnaniju», tad Poruks jau pats ironize, «ka vinam cenSoties uzspiest arl dazadas karaliskas blenas», (Ka zinams, skolnieki Riga Poruku bija «iev~U!jusi par dzejnieku karali» ko ali ar vestuli vinam bija pazir,lojusi.) Vi.Q.s jan 1903. gada raksta ari LIgotnim: «Kaut gan par mani teic, ka es esot neganti Iedorntgs, ka ciesot zem «Grossenwahn», tak tie ir salti meli. Es gan esrnu diezgan liels egoists ka cilveks, bet ka rakstnieks es esmu bez jebkadas godkarfbas, bez jebkadiim .iedomam un stradaju tikai latviesu un vinu literatliras laba ... »

Poruka psiehes analitiki nespej ari te apzinatiea vina metodologiskos saubu pa1]:emienus un pamatotu skepsi (no kuras radas art vi.Q.a patiesfbas un kritikas apzinas), kas bija dibinati uz realiem piedztvojumiem un faktiem. Poruka dzive (seviSJ.ti Cesfs) bija pilna notikumu, ka to lieeina fakts ar pulv~risiem, kas deva vielu un pamatu neuzticibai, skapsei, melanchoIijai, pat izmisumam un mokam, Vinam tuviiki un taUi.ki stavoso persona, ka ari dazadu iestain etc. pret ""lJ;lu verstas negatlvas izturesanas

106

motivus un faktus, ka zmams, lidz sim vel neviens nay juridiski parbaudljis un reali apgaismojis, kaut gan vini tilt reljefi un ekspansivi telojas daudzas Poruka vestules un citos rakstos. Tapec nay pamata un tiesibu apgalvot, piem., ka vina dveseles stavoklim ir bijujii pilnIgi nemotlveti noskaJ;lojumi, ka vina apziI).ii nebija atsk.irlbas starp fantazijn, Istenibu, sapJ;l.i em , hallucinacijam vai fantastiBko izdomu, ka viJ;1s bez iemesla butu bijisrupjs, atri sakaitinams, patmiligs, iedomigs, savos tiesiskos jedzienos dtvains, bez pilnlgas pas savaldisanas , pilnIgas legiakas spriesanas un prata sledzienu spejas, bez istas un stingraa domu sistemas, 'bez reglilatoriskam dornu un jtitu spejam, paskl'itikas etc. Porukam bija gan pamats Budu]a iedomatos «maldus, murgus, illiizijas un hallncinaciias uzskatit par istiem faktiem un nodoties tiem, pat bez kaut kadas kritikas, jo tur ne kaut kii nelsta, nepaties a un fantastiska nav. Vai tad dzlve ari parasti nenoti:ek ta, ltii to apliecina sie Poruka ircniskie, satiriskie val simbolos .izteiktie «maldi, murgi, manijas», ka art vina gara acu priekSa telojosas «illiizijas, halliicinacijas un fantazijas vai sapni» - resp. patiesiba - esosie, bet tikai dasureiz tiesi nepieradiimie un reali neapgaismojamie fakti?

Porukam, ka pslchiski veselam, bet CiZa vai StrenCll iestides ieslodzitam, vina vientulibas, ga~'laiclbas, gustnieefbas un pazemojosii stavokla nospiestam, kad vajadzeja dornat un skumt par so stavokli, vai ari domat un skumt apnikusam un nogurusam, lielako laika dalu vajadzeja pavadit snaliZot un gulot pusmiega, Minetos stavoklos atrodcsamies cilvekiem, ka zinams, ari val' l'adities hallucinacijas, illUzijas, vai aapni. Tapat ir z.inams, ka ar dazadiem medikamentiem cilvekam vat izsaukt murgus, mal}-us, illiizijas, hallucinacijas etc. Ja apdomtgi izlasam Budula citetos rakstos (kurus, pec vina apg'alvoj~a, esot uzrakstijis Poruks) vietas, kur tiesam 3.1'i iet runa par sagiftesanu. naves ziiU~m etc.» un v.emam vera augsi rnineto f'aktu, kur tam iedod pulveriaus, par kuriem nay noskaidrots, kas tie Isteniba vareia

107

but un bija pal' pulverisiern, tad ad . ir piela~~n::.a varbutfba ka Poruka emaniem, murgiem, hallncinacijam, m~nijai, illfizijjlm» etc. (ja vinam tadi ties am piemita) vareja but arl daZadi citi, bet ne «patolo-

&iski» celoni, _ _ __

Kad es 1908. g. apmekleju Poruku Cesls un velak Strencu iestade tad vins man pflnlgi noteikti, skaidri 'un parliecinosi :runeja ~airakkartigus gadijurnus, kad virlli esot izbauclijis nopietnas un stipras sagiftesanas pa~lllles. Kadas divi reizes tada sagiftesanas lekme pariidijusies pec zupas eruena iebaudisanas (stipras zalvas sapes, savads dulnums, vemSana, caureja etc.). Bijusi arI gadijumi, kad vil;J.s pamodies it ka no grota miega, ar daza.diem traucejumiem organisma etc. Vin.~ mineja dasas vinam tuvu stavosas personas, kas vinu meginot nogi:J;t€t. (Sakara ar to vil}s da.zlu·eiz izvairijas no majas varamiem edieniem, gaja uz viesnicu est, vai pagatavoja pats. Tikai P!et masas gatavotiem edieniem bija uzticiba.) Japlermn, ka pal' vienu no minetarn personam, kas vinu megmajusas nogiftet, ar kup1 vinam bija sevis1¢. naidigas attieetbas es ar'i no citiem cesiniekiem dzirdeju runajam k~ 51 persona sava laika esot noza!ojusi savu v'iru'. Bez tam man ir zinams, ka Streneu un ari ciZa iestades Poruks zero daZadu medikamentu vai maksligi raditas asociaciias iespaidadazureizi ir atradies drvainos hipnotiskos, murgiem vai halli1cinacijam Iidzigos stavoklos.

Viss kopa tas liecina, ka vinam allaZ ir pieskatusies

kada «melna roka» ...

Poruka personiba un vina darbos tiesam atrodas ad daudz simbolistiskn sapnu elementu un fantazijas. Bet SOS sapnos un fantazija - ieliktas tikai dazadas Istenas, patiesas un filozofiskas vai makglli?e~iskas idejas. Vil;J.s pats saka, ka visa dzive esot tikai sapnis. Art tas esot sapnis, ka vi1)ls mus un mes vinu redzot, Tilda}:> spectgais, kil vajais cilveks dztvoiot tikai sapnt, Ari garu valstl celakais esot sapnis, Tur tas mirdzot spozaki par sauli, Bet pasaules tumsajag telpas vina gaisma esot nieks. Vil;J.s so saw

108

gaismu sadalot zvaigznes un lzsviesot par davanu tiem, kas maldoties dzija tumsa, Pasaule sapnis esot nepazits un nespecigs, j 0 ta vail's negribot vinam dot to, ko Vi:05 tai esot devis. Sapnis pasau1ei esot devis milestibu, bet ta vinu aprijusi ar savu piika rikli un nu sapnis esot nelaimigs. Tikai sapnojot Poruks apzinajas, ka viss ir ena:s un maldi. Bet neviens sapnus nevarot izskaidrot, ja tas pats neesot sapnojis vai beidzis sapnot,

Buduls nay spejis izsl.drt, bet ir sajaucis dzejniekamakslinieka sapnus ar trula, garigi ierobesota cilveka murgiem.

Poruks bija cilveks, kas apaalvots at lieHi.rn,augstam gam spejam, kupa jedzienu, prata sledzienu un Iogisko spriedumn mechanisms, ka gluzi vesels, vienmer visstingraki bija padots paskontroles, paSkritikas pilnigai, skaidrai apzinai, Vina dveseles stavoklis tamdel an izlietej a visvairak tikai no vina intellektualas, smalkj 11 tigas. .apzil}as, noj autas un darbibas sfairam, kas nekad nevar nov est pie enenormaliem» psichiskiem stavokliern, Ka cilveks attieClla'Dret arejo pasauli Pcruks bija vairak objektivs. Ka makslinieks vb:;ls Tea.lo IstenIbu biesi ietina arl ikdieniskam cilvekam necaurredzama sapnu vai fantazijas caurausta rnakalinleciskz plivura.

Jedzienu divaini1>aatkal spilgti izmanama, ja izlasam piem. Poruka kopoto rakstu X sej. (A. Golta apg.) 85.-89. lap. p. citeto eautobiografisko skid» un Budula piezimi pie pooejas par Poruka dveseles stavokli, kur Buduls apgalvo, ka (sk, vina bros. 98. lp.) pirmas dalas attiecigas vietas Poruks loti dzivi, reali un pareizi esot attelojis daudzus no saviem bernfbas piedzlve] umiem vai pardzlvoj umiem, turpreti «autobiografijas» ped€ja dala, t. i, kur Poruks sakot, ka vinu esot vajiijusi un nomakuSi sievas mllakie terroristi un zandarnli, ka vinarn esot teikusi, ka villi esot slims, ka -vin"S taisni uz tada paichiski slima enveka inieiativi atrodoties vajpratigo iestade, kurs sava vieta sinIs iestades ievietojot eitus, esot pilna ar vina vajasanas manu idejam etc. Tapat, ja nemam

109

vera citur izteiktos Budula apgalvojumus, ka «Poruks bIiZiem esot piedzivcjis tadus briZus un tadus laikmetus, kad vb)s savos spriedumos esot pall cis glusi subjektlva», ka «Poruka domas un razojumos biezi fantazija ta esot sakususi kopa ar lstenlbas apzinu un murgu idejam, ka pat labam Poruka pasinejam dazkart nacies m'uti pateikt, kur vina izteicienos beidzoties tstemba un kur sakoties fantazija vai murgi», resp, «kur Poruks palicis gluzi subjektlvs un kur objektivs», tad var drosi konstatet, ka taisni Budula pasa apzil).a tadaa robesas triikst, jo uz kada pamata tad Buduls var apgalvot, ka taisni «autobiografijas» ;pirma dala Poruks varetu but tikai objektrvs, bet beidzama dala tikai subjektivs vai otradi, Ja nu vel seit nemam vera Budula divaino tendenci (skat. Budula brosUras«Poruku Janis savas garigiis dzives kreslainas dienas» un «Poruka dveseles noskaaas kreslainas dienas»), ka visur tur, kur Poruks attelo savu personigo dzlvi (seviski ja tur pieminetas kadas negativas paradlbas) , tal viI].s tllda} gatavs bcet un apgaIvot, ka Poruks tur esot pilnigi pareizi atteloiis savua piedzlvojumus un pardzrvojumns, turpreti visur tur, kur Poruks aizker sev tuvaku vai talaku stavosu personu dzlves un 'dazado rfcfbu negat'ivas puses, sevisJ.ci j a tam sakars ar viua ievietosanu vajpratigo iestadee etc., tad nesaprotami, kapec Buduls ieskata, ka tas viss esot tikai Poruka mal}i, murgi, manija, illfizija un fantazija?

Pal: ta sauktam halHicmacijam un illiizijam japiezime, ks abas sis paradlbas val' makt un dazureiz art mac katru, resp. iedomajami psichiski «veselo» eilvekn, Seviski rnanas, garsas, taustes vai jl1tamibas hallueinacijaa un illiizijas nav nemaz uzskatsmas par nesaublgiem «pslehopatologisku» stavoklu simptomiem, Katrs cilveks var sastapties ar halillcinaeijam, piem, pec llgstosas savas optiskas uzmanibas koncentresanas. Pie tam cilvsks nemaz nevar konstatet vai tas ir karla iespaida vai prieMstata sekas, Raksturtgi, ka hallucinaeijas uz-

110

mac_as .~evis1,d kapviriem (ko pats esmu personlgi noverojis kara dienesta) kara laika tad cietumniekiem, vajpratigo iestades aplarn! ievietotiem etc. isi sakot visiem, kas iekluvus! nospiedo.sos ar dzruem pardz'ivojumiem saisfitos apstaklos. T~pat ka 'hallficinacijas vai miizijas arl murgi un tas dveseles stav~klis, kuru Buduls apzime ar terminu «paranoja» - apmekle dazadi ieslodzttos, resp. nospiedosos, ar stipriem pardzivoj umiem saistttos apstakios iekluvuaos eilvekus,

An fantazija nemaz nevar patologiski attistlties jo vina absoliiti nevar neko jaunu radft un neko jaun~ ari nerada, bet gan tikai izveido jaunas kombinacijas veco. Poruka «paranojas» apraksta minetas «haillleinacijas» nay nekiidi zil}-B. kaut kada vinu centralorganu «sl~gi~ uzbudinat~s juteklibas apjauda, bet gan vina, ar izcilus garaspeJam apbalvoto juteklu un veliik viijpratigo iestazu atmosferas iespaida, 'resp. nenormalo apstak]» parmeriga iekairinajuma fantasms, kam ar Budula iedomato Poruka gara eslimibtl» nay neka kopeja.

Kopoto rakstu (Golta izd.) X sej. 121. 1. p. citeta ve~tule, _k~~i. ?l1tu jiiapliecina eslimigie mani, mnrgi Val hallucinacij as» nay art vairak nekas, ka ciia Iestades pe:tsonala azesanai merJ.ceta llaskvila.

Ka jau aizradiju, zinama sabiedrihas grupa, seviski Cesis, ka ari zinamas personas Strendu un CiZa iestii.des vienumer grozija, viltoja un jauca nenoskaidrojarna masa arPoruka personlbu eaistltodsives Istenlbu un patiesibu. Sakara ar to vieta «Autobiografiskaja uzzImejuma» (ja to tie~am tadu butu rakstijis Poruks pats), kur ironiska, sarkasma pilna toni tiek minats it ka pie Poruka no vi:Qa tuviniekiem pielietots hernhutisma rituals (ebliuu esana» etc.) jiiuzskata nevis kii psichiskas . «slimibas», bet ka aplamas infermaciias produkts, Tapat izskaidrojami parejie eraksti», kuriem reall parnati netiek uzraditi.

Visadii zi\l-ii jaievero fakti, ka taisni ikdieniska dZive parastie pslehiskie tranceiumi un savadia incllvidualie dveseles stavokli, piem. daiadi· afekti, sapt;ll,

111

fantazijas, saindesanas, genHi.litate et~. ir analogiski pslchiatrijas diagnostikai, ~ ~ur~em. IT ~~ va: hut dazadi izskaidrojumi, Tadi izskaidrojumi IT an citiem pstchiskiem novirzij umiem. Vis ada ziI}a murgu idejas, kaut ali tas, acimredzot, !~~~~S _?ez kaut kada realq. pamata, ir tomer pamatlgi JalZpeta. 'I'apat hallucinacijas tikai tad, varbut, v_aret_u uzs~atit Idi. pslchiskas «slimibass simptomus, ja vmas tl~ konstatetas vis os juteklos, resp. visos 5 prates. Pie Poruka nekas tamlidzigs nay ne konstatets, ne parbaudits. Ka jau mineju, tad arl ar daziim indigam vielam var izsaukt (radIt) pstchiatru iedomatam epslchopatologiskam» paradibam atbilstosus staveklus, Ta, piem, ehinins, zalic. skabe, tauta pazistama pll1}e-stads «kurptte» u, c. - izsauc murgus, arz~niks - hallueinaeijas, fosfars - murgus un hallucinacij as, salic. i!>ka:be - apzinas aptumsosanos, dzivsudrabs - [ntu maneklus, rnusmiras (sene) - net:vozus un pslohiskus sajukumus; bez tam ar dazam citam vielam izsaue atmiI;tas un apzinas saj ukumus, ka ari vajasanas manijas, murgu idejas un dazadus narvu un psiehiskos traueejumua, Ja nu atkal salidzinajam augsa minetos Budula citetos it ~a Poru~a usrakatitos «slimos» rakstus, ar Poruka sievas apliecinzto faktu, ka vina esot savam viram «nomierinasamas» nolfika devusi miega pulverisus, un ka no ta laika Poruks esot esajucis prata», ar Buduja augsa minetiem apgalvojumiem, tad musu priek.sa atkal sak figiil'et tagad neparbaudamas iespejamlbas, bet Iidz ar to ari skaidrs pieradljurns, ka Budula ieskati par Porulka «paranoju», vinas celo1)iem etc., ne tikai val' but, bet ar1 ir - pi1nIgi nepamatoti un nssaskan ar Istenibu un patiesibu,

Tiek 31'1 apgalvots, «ka bez dazado sldnl vajasanas idejam Porukam bijusi arl greizsirdlbas mani», Budula "brosiiras par Poruka «kreslainam dienam», saprotams, sl sgreissirdiba» tiek apztmeta par «maniju». Ligotna-Rozes s'Rstadita biografiska apcerejuma par Poruku, pievienota pie pedeja kop. r. I se], A. Golta apg .. S1 «greizsirdiba» ar'i tiek apzimeta par

112

«tukSu un nepamatotus, resp, ar kadu sirgstot virietis, kas esot «Jserts:..

Ka sinams, tad sevisp LIgotl,la-Rozes un V. EgliSa apcerejumos gan ir kultivets un vienpusigi apgaismots ieskats, ka Poruka laulibas dzive esot bij usi eideala», Tomer nav zinams un saprotams, kapee sie kungi bez j uridiskas noskaidrosanas censas uzstaties par tik lieliem laulibas (intimu) lietu «specialistiems un apgalvot, ka Poruka laulibas dzive nebija un nekad nevareja but neks tiida, kas vil).am varej a dot pamatu but «greizsirdigam» '?

Buduls un Ligotnis-Roze ali pa.§i a:tzlstas, ka vin,iem Poruka dzive ir bijusi svesa, Ari Eglisa vienpusiba un tendenciozas simpatijas ir paztatamas, Viss tas atkal Iiecina, ka Buduls, l.Jgotnis-Roze un V. Eglits ir pieskarusies vienpusigi un tendeneiozi loti svaligam, komplicstam, valigam, bet pilnigi juridiski nenoskaidrotam, neparbaudrtam un varbnt ari objektivi neapgaismojamam jautajumam, ku:ra tomer tikai Porukam liek figiiret negativa lorna, Ta ka jautajums, aiz sajrrotamiem motiviem, atkl:litiba vel tagad nay iztirsajams un apgaismojams, tad seit nevaru minet faktus, kas vinam dotu pavisam eitadu

izskaidrojumu, '

,

Ta}iik tiek apgalvots, «ka Porukam esot biiusi arl nepaataviga un vaji atttstrta griba», bet toties uzstiepj parak eslimlgu» fantaziju.

Ka fantazija nemaz nevar hut «sliroiga», uz to jan aizradiju, Tapat fantazija (eik daudz vina pavisam var biit neatkarlga) vienumer atrodas zem gribas iespaida, Ta tad, ja Porukam triiktu gribas, jeb ta btrtu vaji attistita, vai nepastiiviga, vi:Q.aIn nebntu aI'I fantazijas. Interesanti, ka piem. var dzejot bez fantazijas '?

Ar materialam interesern saisttta griba ir taeu kaut kas cits, neka ta griba, kurai janomocas ar m1iZibas jautajumiem, Tap€c art, piemeram, starp medlka vai veikalnieka un dzejnieka-filozofa gribu ir starpiba, jo pirmo griba val' palikt stipra vai patsta-

8

113

viga tikai no arejiem apstakliem, turpreti pedeja bus atkartga arl no dieviskiam spekiem.

Poruka griba izteieas tomer patstav'iba. To aplieeina vispinns fakts, ka ~s neatkapas no savas apnernsanas pat spitet saviem pretiniekiem un neatkapties no savas par1iecibas arl tad, kad vini to vadaja pa trako namiem. Reizem vina gribai pievienojas pat ietiepfba un sturgalviba, Ir taeu fakts, ka Poruks nekad nay locljies, klan'ijies, glaimojis un lisl_{ejis melu, bledfbu, varmaeibu, mamona un tamIidzlgtr iespaidu (varu) priekSa, kaut gan vinam bija vienmer jacinas ar visllelako triikumu, - «jaspiez roka pret galvu un jacinas pret estgribu» . .. Vina gribu gan reizem locij a «mIksta airds», bet nekad nekads dveseles vai gara vajums. Nekad vil)S netirgojas un nepardeva savu sirdsapzinu, godu un ideaIus. Nekad vll;1s nepiekapas vin,a garam neradniecisku v'ai preteju stravu (iespaidu) priekSa un nekad nepienema nekadu kompromisu ar dz.ives tiesamlbu, Iai viltotu sevi, melotu un lai gfrtu personlgi materialus labumus, bet palika uaticlgs saviem garigietn idealiem, Katrs objektivs cilveks te mants tikai lielu gara un gribas patstavlbu un stiprumu. Poruks saka: «Ja tavs preteklis ir vajaks, tad tava griba nes tevi atraki uz prieksu: ja vil;ts ir stipraks, tad tevim ir jakrit. Jus esat redzeju.si dTh.us vai ezerus kalnos. Tie rr aptureti, Vin,u speks saplok zero sevis pasa. Un tur runat no brivas gribas ir smiekligi. Tapat tam, kurs ieslegts l_{edes un cietuma, ir briva griba tukss fan toms un nield. Ari pardabIgie speki nevar divreiz clivi pataisit par pieci.s

Porukam, ka lie1am, smalkjutigam un dzildomigam garam, turpreti, ir gan naoies izclnlt vislielakas emocijas un dzives ctnas, kadas viduvejs, gangi apl'dbezots un truls cilveks pat iedomaties nay spej'igs. Vai te varetu bilt TUna par truslumu, neiztaribu? Bet Poruks jau apzinas ali gis cil}a5 nozimi, jo vil}8 pats saka: «Tu mani sauc glevu; pats velti tu cinisies I Ka enas tverdams, tu cina brinisies: Tnr nav ko uzvaret l Nav verts tur karot, kur pikstuJi tinas,

114

kur g_!iemeZi velkas un eze!i minas, - tur nay ko uzvaret l Nav verts tur run at, kur sagroza vardus kill' _ sektu dzer, ad edienus gardus, - tur nav ko uz~ "a:ret. Ir ~erts pret rokam galyu spiest, klusu nopusties un Cleat - estgribu uzvaret ... »

Poruks pats, neilgi. pirms naves Raimondam Beb:rnn Terbatas ciZa iestade, starp' citu, skaidri teiCIS: •.. ees apzinos savu stavokli», - «bet jacies lidz galam». Piekapsanos, izl'ig.sanu - Poruks neatzina un negrib~ja. Lai sloga v:il)u trako names un Iai sauc p~u~ paichiski «sllmu», - viT,ls zina pats, kas viJ;1S ir, Vl~S zina savu uzdevumu un pienakumu. Par to vins

ali stay un krit. '

Ta tad mums jasaprot . un jliatzist ka nelaikis rak~tni~ks _ ~ vie~er pan:~s uztiCIgs' sev pasam un savrem idealiem lidz pat rnuza galam. Par siem ideali~~ vil}s an krita ka varonis kaujas lanka. Nekad V1llS nav slapatljies, begu}ojis. vaiemigrejis arpus dzIDltenes, bet ar Latviju kopa ir dalijies a1'i vinas nebalta? di~n~s, ka~ gan yil).am nacas izbaudlt riigtu~~ bikeri lidz pasam dibenam, paciest rupjakas v_aJasanas, represljas un apvaincjumua, smakt arpratigo names, k1ist pa sapju, moku un erksku celiem daudzreiz trtikuma un sev necienlga, n~elnita' sta~ vokli. " Porukam bija jacies arI tamdel, ka vins par naudu nepardeva savas idejiskas moraiiskas parlieeibas. Vil).s nici.naja Judasa dabu, Kad dasiem musdienu evaroniems clraud cietums, triikums vai citadas represijas, tad vini mudigi griez «kazoka' otru push), emigre un Javiere; lai izklUtu no stavokla un apmezdami patiesllbai ar llkumu, uznak atkal n~ otras puses uz skatuves un tad pliitiis un lielas, saukdami sevi par «v'ar01",uem», kurus tad pnlls pavada ar «Ozianna» saueieniem,

Porukam neviens nesauca «Ozianna». Un par to ka viI,ls sludinaja patiesibu un aizradjja uz cilyek~ aplamibarn un vajibam, eentas pec skaidribas un talsnibas, vinam citu neko negribeja piedavat. ka lirprat'igo namus. AI'pratigo namus dzejniekam kuru vajadzeja kopt un sargat, kura garam vaj~dzeJa

115

kalnu augstumu, daijumu majvietu, sirdsslpstu lauzu sabiedribas, kura dzejas riebija nekas cits, ka ziedos parverstas «zemes un vh;ta sirds sal-kanas slapes», viJ}3 j utu izteid!jas, kura balta:s rozes eentas zi:det miiZigi ekaidrajam svetritam, bet kuras samina cllveces dublainas kajas» ... ?

Tie. kas megina ustiept, ka Porukam bijuai nepastavIga un vaji attistlta griba, ir citas, vi'Q-a garam neradnieciskas, kategorijas cilveki, kas nemaz, Iaikam, nesaprot gribas ista-s noztmes,

Gandriz. visos Poruka darbos atspid dabas varena griba: sasniegt pilnibu.

Dzejnieka ,griba ir dauds Iielaka un ari brivaka, neka vienkarsu, ikdienisku, realam tieksmem aprobezotu pHSOl)U griba. 'I'aisni pooE!jie visvairak sadzive trance dzejnieka gribu. Katra cilveka gribu ierobezo ari vecs Adama atliekas. Neviens nevar eitads tapt, neka vil}s ir : viijs un dabas izmantots. Poruks pats konstate, ka «cilveku gricas speks, tapat ka vinu pastaviba, ir lidzigs nullei».

An apstak]1, kas no vispasaules likumi.em stingri radtti, lai tie ap cilveku un cilveks vines zinamu laiku bittu, nelaujas groztties, pirms ncliktais laiks nav pagiijis un nekada griba nevar nakt eilvekam par paIigu, pirms liktenis to neatlan]. Nemaz nevar bitt runs art par kaut kadu ziniitv:u vim iedomato «brivu» gribn, jo kUI: neka nay, tur arI neka nevar iekarot, kaut ali eilveks bfitu tas lielakais varonis.

Interes anti ,. ka tad Poruks, ka dzejnieks, ar'i ar savu «patstavigo.» un «stipro» gribu, gal'igi ierobeZo.tu pilsonu sabiedriba varetu iekarot ? Poruks gan atzina, ka brfva griba ir un paliks, bet tai .ir tikdaudz speka ka aktn enim , kas caur sviedienu uzsviests gaisa, hIt atkal atpaka], Lai groza.s ka grib, ril}.1,ds no. l}edes lauka netiek, iekams to. nesarauj, Bet kad sis riMis no l}edes. ticis nost, tad vir;ts ir an pUSll.

aViSU Val' tilt visa kopigi celt.

.Peruka griba bija a1'I grandioza fantazija, kas sevi entiis visu ieslegt, apvienot un milet. Tii tieeas cauri

116

debesiem, but saulu ,tuvuma un gribej.asasniegt ne

sa~, be~ cilve7es laimi... . .. :,

TIe,. par kupiem valda akla griba un kam tikai pasa labums ir par merki, karn laime uz zelta ripam deja un katru vinu centibu algo marnons, tiem dzejnieka gnba ir svesa, Porukam, varbi1t, truka sis ikdienis:l;cacilveka gribas, bet vinam bija stingra, nelokama un nesaubiga dzejnieka-makslinieka griba.Tii atstiija visu un piels-eras tikai pie sava makslas ideala,

Tii sabiedribas grupa, kas Porukn uzskatija ka. vinas centienu un atziJ;lu pretinieku - rakstnieku megma.j a pataistt it ka par vi~lai :paklausigu meehanismu, kas bum konstrusjams un veidojams tikai pec vinas vel ami em noteikumiem un dzives formam. 81 grupa Poruku nevareja eiest ka individllel~, patsta~ vigu un garigi brtvu cilvekn, bet gan velEij as, lai viJ,lS birtu vil}u vergs, kas dziedatu slavas dsiesmas vinas mulkibam, iedomiba! un patmilibai,

Bet Poruks, kas ne tikai gribej.a, bet ari speja iziet cIJ,la ar dabas, dzives tiesamibas un [auniem psiehiskiem elementiem un meklet pasaules telpas pee jaunam vertlbam un .atzil).am, centas but brrvs (vinam al'l bija jabot brtvam) - no. sadas sabiedrfbas grupas iespaida un gara.

Dzejnieks-filozofs nay spiests ieiet kompromisa ar sava laikmeta valdos.as sahiedrfbas ntilitari-filistrioZas grupas, varbiit, parak nepilnigiim atzil,larn, prastbam u. t. t., nedz ad piemeroties vinas, varbut nepilnIg.akam, zemakam garigasattfstfbas pakapienarn un dzives formam ...

Izteicot apgalvojumu, «ka Poruka iekseja pasaule biezi vien nebijusi piemerota a.rejiis pasaules parawbam, pie kam pirmeja izradijusi stipru tieksmi atdalities no arejas un dzrvot savu Ipatneju dzivi, nerel}inoties ar iirejiem apstiiIqiem un ka Poruka ieksejas pasaules saturs biezi vien neattaisnojis vina personigas dztves veidu, kuru raksturojusi tieksme pee Izsmalclnafas dzives baudas, nerel}inoties ar rnaterialiem apstakliem un dzives tiesaIDibu» vit;ta ,an aliti~i. liekas, atkal nezina un nesaprot, ka dzejnield,

117

makslinieki u. c. ideju baga.ti cilveki kalpo diviem kungiem, t. i., savam cilvekam (sev) un idealam, Poruks pats saka, ka ja dzejnieka miiza to vadot pie Iabas, tad viegli varot gadities, ka dzlve to vadot pie kreisfis rokas, Ja vinam ka cilvekam esot jacies pal' saviem dzejas grekiem, tad vins ka dzejnieks laujot ari reizero. eiest cilvecei pal' ¥ cilveka grekieIit. Dzejnieka greki, kurus tas ka cilveks padarot, tapec atvainoja~, ka tas esot dzejnieks, Bet ja ari vi1;t<s pats grekojot, tad tomer vina dailumus dzeja nevarot uzltlkot t~pec nicinosi. ! a cilvece bfitu citada, tad ari dzejnieks butu ka cilveks citads, Kah'a zina tas kurs esot _daikaTt .launs, bet kll!-'s varot 301'1 'dai!i sajust, domat un gribet, stavot augstaki par to, kUl's esot piespiests par labu izlikties, ku}:'s izpildot likumus formeli, bet iekS¥:lgi vb;ls neesot to vertfbas nekad atzinis, Labi esot ja dzejnieks protot attureties no nepriekszlmigas dzives un staigat aport balts bez

. . '

noziegurmem un maldiem, Bet tas varot tikai reti

gadities. Tomer dzejnieki varot dot tikai tik daudz eik tie no dabas un dzives esot sanemusi, Vini past s?vi izsledzot no sabiedribas tarnd€!, ka vini tas necienot un nevarot cienit. Vin] gtekojot tapat ka visi eiti, maldoties, parskatoties, bet vini censoties runat arvienu patiesibu. Mellem un viltibai tie nekalpojot nekad.

DaZi lidzcilveki gan Poruku sauca par lielu dzeinieku, bet ar varu spieda vil;tudzivot tiis dzives tiesamibas ram] as, ko veidoj usi cilveki, kas kul~iir_as ieguvumus, I!R Iielakai dalai, izlieto savtigos, egoistiskos un rnaterialos nolfikos, Val ta nay gel}~ba,. liekuliba un divkosiba? Poruks taeu mekleja pee jaunam garigam vertibilm, jo veca.s (esosas) vi1).s atzina par nepilnlgam vai mazvertigam. Sakara ar to, starp vinu un no cilvekiem atkarigo dzlyes tiesamibu radas konflikts, kura celoni neslepas vis kaut kada rakstniska «gara ~vajiba»', bet gluzi otradi, - vi1).a gara jpaSibu un speju parakllma par savu apkartni un Iidzeilveku gara spejam vai ipaSibam. 'I'amde], ja Poruka «iekseja pasaule esot izradI-

118

j usi. smpTIl tieksmi atdallties noarejas pasaules un dzlvot savu ipatneju dzivi», tad tas varetu tikai liecinat ,par vina augstam etiskam, skaidrfbas, istenllbas un patiesibas atsinas tieksmem, Vms taeu bij a parliscinats (sprieZot pee v. h,la rakstos. izlasamam domam), ka individuala ieksejo, labako lpasfbu un tieksmju sekmesana (attistisana) un arejo atmesana - vienigi val' vest uz tstenaku un cilvecigakt1 progresu. Tamde] ari Poruks pie gadIjuma pat pavisam nerel,dnajas ar arejam, formam un apstakliem, uz ko gan tikai parastie, ikdieniskie cilveki skatas tomer ka uz galveno dsives faktoru, Tiem cilvekiem, kas par dzives progresa impulsu atzist vienigi akli zoologisko pasuzturas clJ}.u etc. - Poruks bez saubam, bija paradoksali pretejs. Nauda un citas materia-las vertfbas vinam nebij a vis mik~tis, bet I1dzeklls.

Tiekapgalvots art, ka «Poruks neesot izradijies par lietderigu un dzejnieka ieksejam cilvekam piemerotu iemiesojumu, neesot varejis izturet B.l'pasaules spiedienu uz vina ieksejo buti un bijis lielai dzfvei par vargu, neizturigu un truslu un nevarejis nevienam ne ar kaut ko sevisku .imponet, neesot varejis izturet iekSeja cilveka spiediena un spara un esot pamazam Bacia jan sur tur izdedet un irt, iekams iekSe~ jais cilveks talu vel nebijis visa sava spara attIstijis un paradijis. leks tam tad nu ari esot paradijusies Poruka dzfves tragedij a, pie kuras gan, laikam, no mums redzamiem un saprotamiem spliHriem un apstlik!iem nevi ens nebusot vainojams», etc.

Vai tadi apgalvojumi un sledzieni atkal neparsteidz katru, kas pareizi pazina.un saprata Poruku un vina dzlvi ? Kapec sie spriedeji nokluse pal' Poruka laikmetasabiedribas garigo stavokli, vinas kultnralo un intelligences limeni, vai pa.r SIS sabiedrfbas social! ekonomiskam, rnateriallatiskam, politiskam un c. interesem, kas bija rakstniekam paradoksalas ? Kapec vini neiztirza ~i laikmeta sabiedribas lau.Zu skiru negativas paradi'bas, pretrunas etc. un viall, kas r{ulle katra augstaka gara darbibu? Vai tikai sahiedrtba 11eslepjas visi tie apstaIqi un celo:gi, kas trance liela gara

119

darbibu ? Bet Poruks ir atzinis, ka sava apkartne nav atradis istu, stingru raksturu, kas spetu savas idejas un nodomus gala izvest, kas ticetu saviem ideahem l1dz muza beigam, ViI;ls nevareja ieredzet visu to, kas pametojas uz g!evulibu.

Es varu seit mierIgi konstatet, ka gribas un rakstura nozimi vil).s ir apzinajies un tos ir aLi izrnantojis, cik tas vina idejam un idealiem bija vajadzigs. Vil).s pats saka: «Nevis tevim par godu, Brama, bet par spiti un manam sHi.pem pee patieslbas par slavu - es te sta.vesll un cietisll klusu, kamer manas miesas k!iiS par putekliem.s

Ja runajam pal' kadu Poruka «truslumu» vai «neizturtbu», tad nav jaaizmirst, ka dzfves ciJ;tas ir daiadas. Dazam a.reja.s pasaules spiediena 11' griitaks UD jaiztur ilgald uz pleciem, sirdi vai dveseli, daZam vieglaks. Cik liels bija arejas pasaules spiediens uz Poruka personfhu - par to «analitiki» des klusu, Patiesiba Poruks panesa un iztureja visu, Neiztureja tikai vina nelabvell, naidnieki un dztves kapraei vina skaidribas, taisnibas un patiesibas prieksa. Ne Poruks, bet viI;li taen meklsja pee gandal'Ijuma.

Tapat ka gars stav ar miesu ienaida, ta an cilveka dzrve ir pilna visdazadako nesaskanu vai neveiksmju. Vai Poruka iekseja pasaule pavisam vareja darboties un vai vinam ka dzejniekam pavisam bija jadarbojas kontakta ar .arejo pasauli? Kapec gan Porukam ka dseiniekam-filozofam. vajadzetu censties apvienot abas pasaules, apzinoties ka iekSeja pasaule veicina labklajtbu, areja, turpreti, nelaimi un eiesanas ? Par visam lietam nevaj adzetu aizmirst, cik Ianni varej a but tie cilveki, kuru rokas beidzamos miiza gados atradas Poruka likteni,

Protams, aiz personigam interesern, katrs var pulgot Poruka personfbu, bet viltot istenIbu un patiesibu resp. apgalvot, ka balts IT melns, nevienam nay ne mazako tiestbu. Tapec nedrfkst Porukam pierakstit un uztiept stavoklus, kas atkarlgi tikai no visas cilveces,

120

Poruks pats saka: «Diemzel, rakstniecfbas darbs pie mums latviesiem loti maz tiek cienits. Tamdel an es dasu omuligu jauZu aefs itin nekas neesmu, Dass labs cilveci:g.s ar pilnu tiesrou doma par mani teikt: no vil).a nekas nay iznacis. Vil]s to nesaka vien, bet arl doma tao Ar laiku tas j au groztsies citadi, bet vai es sO latviesu dzejnieku laimigo laikmetu piedZlVOSU, par to jasaubas, jo cilveki par spiti visai izglltibai paliek dumji, un kas nav dumjs, tas ir spic-' buks. Es esrnu diezgan cietis un ja es butu vel labaks un idealaks cilveks, tad man vel vairak naktos ciest, bet reiz taeu visa paeietiba beidzas. Mana apnemsanas ir - cilvekus vail's ar rnorali neapgrutinat, bet tos navigi saust, tos sarkastiski un kodlgi vajat. Cilveki ir slepkavas, ar savu dztvi tie izsiikusi man jutas no miesam, vil).i mani spldzinajusi, kad es tirs un gluzi nevainigs biju, apvainojusi mani, kad es tikko greku pazinu. No savas sirds es tiem savas dziesmas dziedaju, labaki sakot, es savas dziesmas rakstlju asaram un varu vel tikai naudat, sai tautai, ko es no savas sirds dzilumiem ienlstu, es nevienu dziesmu vairs nevaru dziedat. Jo taisni daudsi no intelligentiem izturas pret mani ta, it kii man nedrfkstetu but nekadu cilveka tiesibu, un taeu es esmu dzejnieks, dzejnieks, ko cita, krietnaka tauta mlletu un cienItu. Ir svetiba. but pal' dzejnieku tautai, kura saprot makslu, bet mezoniem un bezsirdigiem dzejot ir lasts. Cik rupji un neUri man izliekas cilveki ! Kad es augstskolii starp jauniem eilvekiem sezu, kuriem visiem tik rupja sejas izteiksme, tad mana sirds sazI)audzas, io pukem un poetiska ziedona klusajam vesmam no tiem sagaidams tikai izamiekls. N ekad cilvekam nav bijis spska valdit pasam sevi, soffit sevi, kad taagrekojis, nakt ar sevi vienreiz skaidriba. Miizam un miizam tas cildina savas klfidas un nope] citu labos darbus. Cilveks ar cilveci ir ta saiattts, no Iidzeilvekiem, apkarlejas dabas ta, iespaidcts, ka vina k}udas ir turklat visas cilveces un dabas kliidas. Nemaz netiek pateikts, kas ir vainigs pie visas' nelaimes. Meginot visu vainu uzkraut nejausibam, rodas iebildumi,

121

ka nevar taeu visas pasaules malas, visas valstis un tautas un pie tarn visas laikos rasties ~:.ja~i§i?a~ ar vienadu raksturu un rezultatiem, kas krute cilvecei un vinas attistibai. Cilveks pats sev ir visnepazist~~kais svesnieks, tildidz tas apkartne, daba n~a~mler~nats, mekle gUi.bi:r;lU sava ieksiene. Pasa_ule_ l! ~r~num daudz ledus, sniaga un aukstuma till idealie cim-

taji stay ka kailie ko~ci.»_ ._

Ari Poruka j iitas tiek raksturotas ka «s~lmlgll:» pariidlba. sie «analitiki», liekas, nezina val ~egr1b.¥Zl: nat ka Poruks tacu 'bija smalkjii:tigs, bet It sevlsl,d lidzjl1tigs (Iidzcietiga) pret ciet~jiem, ~~laimigiem, no netaisnibas un rupjas varas piemekletiem un apspiestiem. Poruka jfltas bija atkarigas nevis no emocianalam, bet no intellektualam sferam.

Interesanti no kura laika intelligenta un kultiiriila sabiedriska i~karta 'daZiem psichiatriem dod tiesibu atkliiti apkapot, ka «slimlgas» ,paradilbas .ar~ ~malkjii: tibu Iidzjtrtfbu Ildzcietibu un par tam -I,nrgatles? Val tad hdzcietiba ~n smalkiutfba nav eilveka passajiitas augstiikii attistfbas pakape, resp. izcilus IpaSiba, kas liecina ar1 par Poruka civilizacij as, intelligences un etiskam spejam? Vai no jfitu smalkuma, lieluma un dziluma nay atkariga an laba si rdsapzina un celas ierasas, kas dod pamatu katl'am humanam dzrves 11- kmnam?

- Ja sie «analitiki» Poruka jiltu spejas un speku ir ieskatijusi tikai Ita eslimigu», dzlvei «nederigu» paradibu un ipai§ibu, tad tas liecina, ka vini apkaroat1 katru labu airdsapzinu, celas ierasas un derigu, humanu dzjves likumu progresu. Te val' redzet atkal to bezdibeni, kas so «analitil}u» jedzienus S~f no dzejnieka, rakstnieka-maksli~eka jedzieniem, viva

idejam, idesliem un gara ~peJam.. . _ ..

Interesanti kas tas par dzejniaku-makalinieku, kuru i§ie «an~litik:i» iedomaias ar aprobe.zotam, vai neattistltam jii.tam? An Poruks nemaz nevaretu radit tactas dzejiskas vertlbas, kadas vi1)s i.r radijis, ja vinam triiktu tis smalkjutlbas, to smalko dveseles st~vokla un gara darbfbas niansu etc., kas pilnIgi pa-

122

ce] dzejnieku par vienkiirso un parasto cilveku, bet kas pedej am val" but ari neparastas, nesaprotamas vai savadas.

Parspileti un nsmotrveti ir arl Budula apgalvojumi, «ka Poruka nervi esot biiusi neizturlgi un slirnigi no pat bernfbas, ka vina dveseles struktiiru, ku}'as dig}i, pa dalai esot pamanami j au vina berniha, nevarot apzlrnet par harmonisku, kuras del vig.s laiku pa laikam esot sanseis stipra konflikta ka pats ar sevi, ta ari ar savu apkartni, un ka par Poruka paranojas celot,tiem esot jauzakata iedzimtiba (t. i. kads no vina prieklsteciem (sk, vi1;la bros. 14. lp.) esot bijis, kaut kAda. ziVa, garigi nenormals) , alkohoIisms, gariga parpiilesanas, daZadas vilsanas drives ceribiB un stipra aizrausanas no kaut kada prieksmeta vai idejas».

Es [au aizradiju, ka izcilus lorna pie eilveka vienmer val' spelet ne vina dveseles struktura, bet gan arejie, nelabveligie apstakli. Buduls turpreti apgalvo pretejo,

Liekas, ka Budulam ir neskaidrs vai gluzi aplams jedziens a1'1 par smalkiutfbu, 51 lpasiba, ka. zlnarns, Porukam gan pie:rnita lielii mera. 'I'amde] Buduls to, laikam, saprot vienigi ka nervu «neizturlbu vai slimibu». Bet smalkjutlba jau IT. starp eitu, dzejnieka un dzila domataja (ali intelligent a) raksturigiika pazime, Ja jau Poruks tik agri btitu airdzis ar «kaitern», kas laupa vai nomac garlgas spejas, tad vinam butu bijis pilnigi neiespejami radrt lieIas garigas vertfbas, Bet ja Poruks sadas vertibas ir tomer radij is (ko nenoliedz ari Bud uls), tad gan loti j asaubas art par pedeja apgalvojuma parelzibu, «ka Poruks sirgdams varej is tamer raZot un raZot ;pie tam, viena laika, tiklab psichiski normal us, ka arl psichiski nenormalus darbus»,

Ka «paranoja» U. c. Porukam uztieptas «vajibas» varstu rasties caul' iedzimtlbu, ir tik p3.rak delikats jautajtuns, ka to, uz savas airdaapsinas repna, nenemsies atbildet gan laikam neviens nopietns pslchiatrs, vai, ja vinu uz to nespiedis kada sevisl,<a vaja-

J23

dziba. Uz SO jauUljumu var atbildet arl tikai gluzi konkreta veida, Bet arl tad vajaga Iielas apdomibas. Bez tam apgalvojumam. ka «paranoja» var but iedzimta vai piemist no agras bernfbas etc. noteikti pretosi~s a1'i antropologija, Katrs biologisks notikums, kam varetu but kads sakars ar iedzimtibu, vispirms nemaz nay eksperimenteiams un satur .tik daudz komplicetu, tumsu problema, ka katrs nopietnaks un pratigaks zinatnes kalps ir atturejies no vinu risinasanas un ari no sledzieniern par Mdu bioIohsku faktu iespejamfbu, Lielais cilveces pazineja Russo saka, ka «no Radltaja rokam viss Izeiot til'S, bet visu gan beidzot sabojajot cilvece», Bez tam Budulam, galvenais, bii:tu ari japieI:ada, ka Poruka vecald ir bijusi pslehiski slimi. To nu Buduls nay spejis, ne arl, varbiit, gribejis. 'I'amde] vina apgalvojums IT ne tikai tuns, nepamatots, vina personigs (subjektivs) ieskats, ko var uzskatit ne tikai par Poruka un vina vecaku kompl'omitesanu, bet art ka rupju k!lidu, {rai nodariiumu, kas rezultata. rupji apvaino arr rakstnieka Poruka veciikus, par ko vinam

pienaktos sanemt attiecigu gandarijumu. .

Par Poruka vecaku izcilus gar'igam spejam zinas liecinat ViI;lU pazineji, pie kuriem sads Budula apgalvojums sacels tikai sminn. Vispatigi Budulam vajadzetu apdornigaki operet ar savam «profesionalajam zinasanam un sledzieniem».

Nosaucot Poruku par «degeneratu» Budulim ta.pat butu japierada, karla «norma» IT vajadziga, lai vinam butu pamats un tiesfba cienijamo rakstnieku par tadu saukt, (Sk. «Poruku Janis savas gar'igaa dz. kresl, d.» 38. lp.)

Parspflets un aplams ir ari ieskats par Poruka eslimlgo» nervozitati, Poruks pats saka: «sis laikmets ir tads, kur visi deS prieks viena un viens prieks visiem, nervu un neapzinibas laikmets. Mums visiem vajag meginat saprasties un uzsakt jaunu, jauku dzivi,»

Nervozitates eelonus Poruks atrada, ka [au vairakkart esmu teicis, nevis slimigi jiiteliga predesti-

124

nacija, bet vispirms piecu pratu sakopojuma izcilus spe~as: nztvert un apzinaties visu daudz dzijaki, plasaki un pilnigaki, neka sadas spejas aprobesots un vienkarss cilveks, Nervozitati Poruks konstateia visa daba un pasaule: «N ervoza ir visa pasaule, viss, viss . . . Tur tali dzijajas pasaules telpas meklejami nervozitates celo1}.i» ... Negaisi, zemes trices, udens pludi etc. - viss tas esot dabas nervozitates paradibas.

Ka jau mineju vi1Jam bija strauja, atri iekaistosa daba, sevi's~i tad, kad manija melus un netaisnihn, Ta Ir dabas ipaSiba, kuru neviens istenibu saprotoss cilveks nesauks par eslirnlgu» nervozitati, Tad jail. piemeram, tramiga stirna, vai plesigais, dusmigais tigeris arl ir usskatami par «nervoziem».

Apbrinojami narva, liekuliga, vai gejpr,a val' bot tada atzina, kas dzejnieku, filozofu, patiesibas mekletaju un melu nideju iedomajas ne smalkjutigu, bet nejutigu, vai jlitas aprobezotu. Bet kas tad cilvskam sadus nervus dod? Tacu pasaule, daba vai kads cits augstaks gars. Un [a sie nervi ietrlcas pie katras netaisnibas un meliem, tad tacu nay pamata to nosaukt tnda] par slimfbu.

Tapat aplams vai parspilets ir ieskats, ka Poruka jau no bernlbas «vajie» nervi dzive ta esot sairusi, ka vinam savu nervu de) vaj adzeHs allaZ arsteties nervu klmikas,

Es, turprett, atzistu, ka nervi, tapat ka katrs dzrvs organisms, ja tiem jadarbojas pareizos apstaklos, nekad nepaliks vajaki, bet atiprinasies un kltis izturigaki. Tas tacu dzivibas substances princips, Visam jaaug un janostiprinajas ciJ}a ar dzfves s:i}ers]iem. Turpreti, 'par Poruku tiek apgalvots, ka pie vina dzives tragedijas nekas cits neesot vainojams, ka vienigi vina «nervu vajums». Bet vai Poruks clnIjas «normalos», vai «nenormalos» dzives apstaklos, par to so ieskatu kultivetaji nesaka ne varda, Vai tad viJ;tiem nebiitu zinams, ka Cests pret Poruku daudzreiz izturejas sliktaki, neka pret arestantu un ka

125

vina vada:sana un alodzljiana pa trako namiem taCu ne'val'eja nervus stiprinat,

Ja Poruks par sevi vareja rakstit: «es miertgi varu noskatities, Ira cilveku piekauj, vai tam pari dara, bet es nevaru isturet, kad dzirdn melojam, tad man jatop vai arpratigam», tad tacu vajadzetu vienreiz saprast, .ka nemaz nevar but runa par kaut kadu vina nervu vajumu. Ta.pat ja kads saka: ~mani nervi neiztur, ja kMs mana iataba troks 1;10 , bet prieku 10- kales, kopa ar simpatisku sabiedribu, tas pats cilveks bez kautkada «Del'VU uztraukuma» val' noklausities viaelligakcs tracus, skarbako muziku un siberus, domaju ari nevar runat par nervu vajumu ... » Te slepjas viena atslilga arl Poruka dveseles savadiem stavokliem vina «nervositatei». Ari Dr. Bel's, Strencu iestades direktors, bi] a tiidos ieskatos, ka Poruka nervozitati radot ne vaji nervi, bet gan dazi nenormiili apsta1qi CEiSls, - kas Porukam vienmer esitot pa nerviem».

Parspileti vai pilnigi aplami IT arl to cilveku apgalvojumi vai raksturojumi, kas Porukam uztiepj zupibu un dazadus citns egrekus», Visparigi ne X Mozus bauslus, ne musu laiku sabiedrfbas pienemto un paras to etisko un estetisko normu parkiipsanu Poruks nebiis vairak ignorejis, ka tie, kas tik bramanigi, liekuligi, iedomlgi un egoistiski uzsta] as par vina kritize~jiem, nieviitajiem un tiesatajiem. Kaili apgalvojumi, atseviski iZl,lemuma vai gadljuma zakstuea notikumi vien nevar dot pilnigu un visparigu rakaturojumu,

Poruks nekad nay bijis lieliiks «grecinieks, zfipa, uzdztvotajs» etc., nekii tie, kas vil,lu par tadu censas apzimEit. «Tad jan katrs koks, katrs putns ir tMs pats uzdzivotaj s ka es» - saka pats Poruks par sevi.

Tiek apgalvots, ka Poruks esot slimojis ari ar delirium tremens, bet Poruks pats saka, ka 51 pervel'za smadzenu darb1ba varot uzplaukt tik tur, kur neieturot mera, Bet vil,ls, paldies Dievam, nekur bez merauklas neesot izgajis. Vil,lS saka: «Es dzeru, kad man slapst, Zinams, SIS slapes nay vienkarsi pilsoniskas.

126

ViI}.am piemIt ipasa kaislfba, augstaka potence, bet delirium tremens, tas piemetas tikai mu J].\:am , kUl's dzer aiz nelaimlgas milestfbas. Es tadu mflestlbas murgu nepazistu. Tas, ko alkoholika-degenerata l}ermeni atradls, nehus tik attieclgs uz fiziologiskam katastrofam, ka to vares piemerot visparDbai». Anormalus objektus psichiatri izmantojot simtiem, bet no tiem esot jasargas taisrt sledzienus prieks normaliem, Poruks saka, ka interesanti butu izmeklet ta vira smadzenes, kurs ir «normals» un «solids», bet kuram vai visi enenormalos un enesolido» cilveku simptomi,

Nav nekada pamata un pieradijumu arl apgalvojurniem, ka Poruks bntu egarigi parpillejies, vai tik stipri aizraviea no kaut karla prieksmeta vai idejas», ka biitu jazaude garigais l'id.zFars. Bernfba un milZ'iba parak dzili bija iesakl,loju8as Poruka dvesele, Bernlba viI;lS mantoja tikai religiski-etiski apskaidrotu jedzienu par cilveku, vina uzdevumiem un pienakumiem. Dz:ive w,s piedzivoja vilsanos, jo tada cilveka vins gandriz itnekur nesastapa. 'I'aisni dazi cilveki pret vinu versa melus, intrigas un viltibu. Apsmietas idejas, izpostrtie ideali, vilsanas, meli, intrigas, [auna viltlba etc., viss tas radIja mdu skepsi, ka Poruks sad.zlve bija spiests neuzticeties visiem tiem cilvekiem, kurus tas bij a piekeris pie meliem, viltlbas, vai citam nelietIbam. Bet no Poruka skepticisma nevajaga tuliI;1 perinat «paranoju», kas rodas tikai no garfga truluma,

VIDa veselais prats, skaidra apzina - caur intensivu domasanu, vina stavokli padar'ija par sausmigu moku Iabirintu, tiipec nebrmesimies, ja zem aplamas informacijaa, melu vai citadu negatrvu apstruqu iespaid a viens otrs Poruka attelo] urns ir parspllets, vai piirak asi ironizets. Visas Poruka vestules, ka arl tas neitralas personas, kas Poruku vajpritigo iestades ir apmeklejusas (japiezime, ka Poruks vienurnsr ir ticis ievietots nevis ka nervu slims, bet gan ka «traks» ), liecina, ka sinis iestades atrazdamies viJ;ts vienumer ir arkartigi cietis, Vil;la stavoklis ir pa-

127

sliktinajies arl caur to, ka vinam visur un vienumer ir likusi manit un saprast, ka viI,ls ir nozelojams, «psichiski slims» cilveks, To apliecina ari sekoss citats :

«Vel vienu dienu, ka kanarijas putnam, man, vecam krauklim jja velliek dzivot, tad gribu es izkauset bilra stienus ar sirdi un atkal brlve lidot. (Pats direktors sak~s mani cienus?) Tris stundas par dienu ka fosDs, es gu]u, pusstundu dzirda ar siltn bu]jonu un etera teoriju, taisnibas un gada teorijas te nepazlst, tik ap zelta telu viss grozas, ta.pat )di veselos names. TaB citas man vajaga tupet un pamazam, ta ka mironim, trupst,

«Es gribu no sejienes driz tikt projam, - es te jan drlz bilsu iemaeijies makslu, ira apieties ar nervu slimniekiem, Tas nozlme: «.iirst .palidzies pats sev!»

Pie Poruka «slimibas» analitiki pievieno vel vienu «greku», proti : ka vina etiskas un estetiskas jiltas mi1Za 'Pedejos gados esot ieverojami noslidejusas uz leju. Lai sie «analitiki» nepiemirst, ka ari vete bija «greeinieks», tapec tas darija Faustu svetu. Tapat sekspira, sfllera, Mopasana, Heines un c. Iislam gara spejam apbalvotu dzejnieku, rakstnieku ideali bie:!i redzami <dasus uz ci1kas». To maze «uti» neviens medikis nevar atrast, no kuras celas visi [aunumi. Domas gan Poruka dvesele dazureiz sacela visbriesmigakas sapes, kas to sauta tik karsti, ka ar patagu, Dasos vina darbos ir tiesam izmanama vina vardzinatas, bet no slimas dveseles ekstaze, ViI}.§ bija viens no tiem cilvekiem, kuriem parsmalcinata daba, bet kuri lsteruna nekad nevar but iirpratigi. V.il}i tikai dzlve nekad neatrod apmierinaj uma. Ari Poruks visvairak tad tikai noskurna un kluseja, Ka [andis maz dorna un daudz dara, tas vinam katru acumirkli bija redzams. Dasi to tureja gan par nelairnigu, bet neviens nebij a laimigaks par vinu, Poruks neslruma par sevi, Vi.J;ts domaja par pasaules gaitu, redzeja, cilvekus celamies un kritam un jutas nelaimtgs, kad emiesas ieterptas nejedzibas viena otru iespundeja, nosita vai apsiidzeja», Vi1}S konstateja, ka cilveki

128

9

129

nikst un dara netaisnibu tapec, ka vin,i daudzreiz ari nedoma un nezina, ko tie data. Tapik, ka m,i brauka pa domu un jatu seklumiem. so stavokli apzinoties, Porukam uznaca riabums. Vi1;ts zinaj a, ka dazu cilveku, vina ideju un idealu del, jau jaumba (kad vinam slapst pik dzives priekiem) nelaika merde un viirdzina. Pricks Poruka nepazineja, vai vi1}a ideju un idealu pretinieka vil;lS tiesam vareja but savadnieks, Bet vai savadiba ir viijiba? Kad sis pats Poruka «slims» dveseles stavolqa analitikls bija parIiecinajies par vina pilno pratu, aspratibu un Intellektu, - tad vinam radas saubas par so evajlbu»,

Poruka tra,gedija pastiprinajas an caur to, ka dzejnieks savarn garam neatrada cela biedru, Vi1;ls kllda viens, lidzcilveku iedomas ka parsplleta, «slimiga» paradiba, Praktiskie, materialistiskie, ierobesotie «veseligie» pilSOl;li iedomajas, ka viniem ir tiesiba Poruku nosaukt par «jukusu vai gara vaju». Ja vi.I}i kiidu tiru dveseli saskata arpus esanas .dzersanas un fiziskas dzrves baudas, tad tas viniem izliekas tikai pasaka, Illii.1]i, murgi un slimiga fantazij a ..

Porukam bij a pilna tieslba un pamats iztUl'eties flegmatiski un aukstasinigi pret apkiidejas pasaules blel}-iim un niekiem. Sava dvesele vil}-s, turpreti, Ildz savam muza galam ir palicis tas pats smalkjtitlg'als dzejnieks-mikslinieks un dzijdomtgais, gaisredzigaia filozofs, kads vll;1S bija sava miiZa sakuma.

Ta ka Poruks tikai ar ,probUlmatisku un makslotu lidzeklu palidzibu tika ievietots Strencu un (:iZa iestad~s, tad, saprotama Iieta, ka pa visu so gustniectbas laiku vil}-s loti daudz un daZadi ir domajis par savu stavoldi, Visi, kas Poruku ir apmeklejusi vajpratigo iestades, (isnemot tos, kas Poruku palldzejusi ievietot iestades un attiecigus psfchiatrus) apgalvo, ka nekas prieks Poruka nay bijis un nevarejis but briesmigaks par viijpratigo iestiizu dztvi, vinas rezlmu etc. To val' Ipanest tikai eilveks, kas neapzilias savu stavokli, vai arl cilveks ar truliem nerviem, bet nevis dzejnieka-miikslinieka smalkjiltigii dvesele, dzi}domiga filozofa personiba,

I

Vel japielnin loti drvainais, greizais un ~ri aplamais Budula apgalvojums, ka ar «paranoju» esot sirgusi un- ~arot sirgt dazi lieli cilveces gari, j a viva esot dievis~as dabas, bet Poruka :,~ara~oJa» :t;tees_~~ bijusi «dievis~as dabas». AI to :r~I).s. taisni grih tlsi noardtt Pornka liela Igata bntnes Jedzlenu.

Ja nemam vera, ka psichiatrija oficial! sava kompetence .ieskaita tikai tas«slimibas»,_._ kas Izrietot (rodoties) no nervu un smadzenu «Vallb2:s», ta:_d 1'0- das jautajums, kas Budulam dod pamatu lzdOlllat seviskas eilveees lielo garu «dievisl}as vajibas»? Bez tarn «paranojiskais» stavoklis visparigi tacu nemaz nerodas no nervu vai smadzenu «vajibas», bet gan no sevisl~ (savadas), varhfit ali tikai dievisl}ai dabai apzinamas un saprotamas psichisku urieksstatu sieras, kas slepjas nevis pSichiatrijas kompetence, bet dzili miisu neapzinata gara dzive un individualas gara speju vai karaktera ipaSibiis. Divaini, uz kada pamata tad Buduls val' apgaIvot, ka eilveces lielo garu «paranoja» ir edieviskas dabass, bet Poruka ne?

Poruka konflikts ar arejo pasauli (sabiedribu, ltdzeilvekiem) radas ne tikai no vina gal'iga parakuma par vina garam un dveseles stavoklim neatbilstosam, aplamk un nepilnigam toreiz valdosas sahiedrfbas dzives formam, bet ari no sis sabiedrlbas vai dazu l1dzcilveku aplamism jedzieniem par lsteniDu, patiesibu idealam vertlbam, skaidribu, taisnibu etc. Sis Por~ka garlgais parakums, ka to apliecina vina darbi un idejas ,hija tikai «dieviskas dabas» staV'oklis un skaidra apzina, Vil;ta dveseles stavok}a savadibas bija vina lielo gara speju, augstas gro:Igas attlstfbas un individualitates raksturtgas ipasibas (iezlmes, ipatnfbaa), bet nevis kada dveseles «slimlbax.

Visam blakus nostajas ari fakts, ka Poruks tacu nekad nay realizejis, centies vai meg-inajis realizet kadu no vinam uztieptam «paranoiskiim» Idejam, jeb ka vms visparigi butu izdarljis citu ko tadn, kas dotu ltadu pamatu vinu apzimet un izpaust par epslchiski slimu», izolejamu no sabiedrfbas un ievietojamu vajpratigo iestMes etc. Vi:g.am uztiepta «para-

130

nojas bija ari tam naidIgu personu izveleta (insceneta) ekrusta sisana» - zem gara slimfbas maskas, ciza iestades sdministraciia gao centas un censas sevi noatadit par enemaldlgu» un parliecin1i.t sabiedribu, ka sim iestade it ka nevaretu tikt ievietot,s ellveks, kam tas nebij a vaj adzigs. Bet Poruka ievietosanas vajadziba tacu ari nay pieradlta, Nemot vera paSa prof. ('jiZa psichisko stavokli (Ip.jevi ('jizs tacu pats tika atzits par vajpratigu), nay ko brmlties, ja vi:J,1s Poruku it «miligi iesedinaia sava psfchiatriakaja kratil).a», - ka Poruks pats par to Ironize,

Salidsinot Btreneu iestades direktora Dr. Bera, 31 rutineta medika, sprisdumu, ka Poruks esot gan smalkj ii:tigs un dziJdomigs, bet ne pslchiski slims, ar ciia iestades jauna, nepiedzivojusa un no rnediku un dzives Istenibas un patiesfbas vel taln stavosa asistenta Budula ieskatiem, ka Poruks esot pslchiski «slims», - domaju, ka objektivam lasi:tajam bus skaidrs, kupa no mine'tarn atziI)B.m stav tuvak Istenibai un patieslbai.

Runajot paz tiem rakstiem, kas citeti BuduIa brosuras «Poruku Janis savas garIgas dzives kreslai. nas dienas» un «Poruka dveseles noskanas kreslainas' dienas», kurus, pee vina apgaivojuma,' Poruks pats tadus esot uzrakstljis Strsndu un ciza iestades un kuros «skaidri esot izmanarnas slim as dveseles manu un murgu idejass u. t. t., ka jau mineju, vispirms juridiski un pec bfitlbas butu parbaudams, vai tos ir tiesi Poruks tadus rakstijis, kii ari noskaidrojami visi apstaIqi, pie ksdiem sie darbi patieslba varstu rasties un vai tie ir vina pirmraksti ?

AI' 1915. g. 27. februara rakstu Nr. 185 ciza.iestade man oficiali pazinoja, ka sie «rakstis v a rot but ar I Budula pa.sa sarakstiti it ka pee r a k s t n i ek a Poruka mutiskiem i z t e i e i e n i em. . . J a tas ta, tad lietislf:am un objektivam Poruka analitikim nu atkal yispirms nakaies izslPrt, eik daudz Buduls vines bus spejis, vai gribejis ielikt Istenfbas un eik daudz Izdomas

131

vai fantazijas uz Poruka «psiehisldi.s slimtbass reJpna.

Tapat objektivam Poruka psrsonfbas petitajam vairak ka skeptiski jauznem viss, kas sakara ar SO rakstnieku nak no Budula spalvas. Nav nebiit vienalga, kas uzstajas par Poruka, ka populara un augstaka gara svaidita rakstnieka personas analitiki un kritiki, Ieverojot apstaklus un attieclbas, pie kadlemeastapas rakstnieks Poruks un Buduls, ka eiza iestades aaisteuts, pedejais vismasak butu aicinats Iidzrunat pie objektivas rakstnieka Poruka personrbas kritikas un analizes. Nevar taeu [aut viens per~>ona«figuret» tam psichiatram, kam jaaizstav Cita iestades prestizs, japarlieeina. ka nay bijusi ne kluda, ne parestiba to persona riciba, kas Porukam lika smakt vajprati'go iestades, ka ari, varbiit, ja,uzstajas pret visiem tiem vina iedomatiem «varizejiem» un «klacotajiem», kam «patikot apgalvot, ka Poruks par pstchiski slirnu esot izpausts tikai aiz ksdas vinam tuvu stavosas personas tumsiem, savtigiem noiukiem» -ar to pSiehiat1'u, .kam pec btitfbas butu jaanalize populara rakstnieka pstche, Tas birtu tikpat daudz, ja viena persona [autu figfiret sfidz·etajam un alzatavim,

Pee bij, Terbatas vee. kursa med. stud. R. Bebra paskaidrojumiem, Poruks CiZa iestade rakstijis gan, bet literariski an zinatniski vertrgus rakstus .. Poruks ari pats Bebrim sapigi izteicies pret vina rakstu «cenzesanu». Rodas jautajums, kur sie raksti ir palikusi ?

Poruka dveseles stavokla rakaturosanai dazi vina «analitiki» parasti jaue chaotiska masil tos rakstus, kuros rakstnieks reali attelo vina naidnieku dveseles stiivoklus un vinu Iaunas rlcfbas ar tiem rakstiem, kuros 'Poruks maks'linieeiska forma ir ti~lojis dasus savas apkartnes tipus vinu patiesos apstaklos,apgalvodarni, ka vinos atspogu}ojoties tikai Poruka «slimii». dvesele etc. Vat ta nay aplamiba?

Sava laika rakstnieka Poruka pieminas kornitej a publiceja prese usaieinaiumu - nodot vinai visus

132

rakstnieka Poruka manuskriptus (originalus), ka arl ar viI).a personibu saistosos materialus, dokumentus etc .. Sakara ar to sevisJ:i.i Budula pienakums hutu nodot sai erganizaei] ai visus tos«skaidros materialus un pieradij umue», uz kuriem viI)s pamato savus apgalvojumus un slsdzienus par Poruka«paranoju», t. i, visus manuskriptus (pirmrakstus) un dokumentus, ja tadi tiesam atrastos vil}.a liciba. Intere.sentiem jaredz. un jalasa vini originala. Buduls to vel lidz siro nay darijis. Pret tadu paradibu javelk attieeigas konsekvenees ...

Ka zinams, rakstnieka Poruka rakstu autora tiesibas nslaika atraitne pardeva A, Goltam. Raksturigs un divains ir tomer fakts, ka starp Buduli no vienas un A. Goltu, ka Poruka rakstu toreizsjo vienigo Iikumigo izdevejuv no otras puses, attieciba uz rakstiem, kurus Buduls izlietojis savas brosfiras «Poruku Janis savas garigasdzives kreslainas drenas» (ad «Poruka dveseles noskanas 1creslai:nas dienas») ,. nekada formaIa vienosanas nay notikusi,

Ja. Buduls savas rninetas brosuras ir izlietojis ernanuskriptus», kurus, ka viI;ts apgalvo, Poruks pats ta-

dus esot uzrakstijis Streneu un Ciza iestades, un par

so darbu sanem honoraru, tad viss tas v8Xeja notikt tikai sazina 'ar Poruka atraitni .. Bet jn pedejai bntu drusku vaIrakeienlbas pret savu nelaika viru un [a I vi I}a to neveIetQs redzet Budula bros"iiras figUrej am vajpratiga vai citadi negativi attelota cilveka lorna (Ugott,la sastadita biografija, ka zinams, tiek apgalvets, ka Poruka sieva savu vtru esot milejusi un ViJ;l.u

par vajpratigu neatsinusi), tad vina nekad nebi1tu atzinusi par Iespejamu un vajadzlgu baIstit Buduli tadu brosaru Izdosana.

Vjss saeitais, ka arl bl'osuras izmanamas tendences liecina, ka vinu izdosana nav notikusi aiz zinatniskas, vai lcadas lietisj;d p.amatotas vajadztbas , ...

J a psichiatrs garigi veselam rakstniekam, ievietotam vijpratigo iestade, tas atmosfaira «liek attelot savu patieso dveseles stavokli», - tad tas ir tikpat daudz, ka kad viI;ls kadu nevainigu, bet uz navi no-

133

tieaatu, spiestu smaidit tam brldl, kad Sil:'! nelaimigais ap savu kaklu jut karatavu cilpu, Tapat, ja psichiatrs Poruka patiesa dyese1es stavokla noteiksanai izlieto rnaterialus, savaktus pede-jam atrodoties Strencu un 'ciea iestades, resp. nenormalos apstaklos, tad tada ricIba nay nekas eits, ka istenibas maskssana, patiesa dveseles stavokla fikcija, inkvizitoriska

spldzinasana. '

Apgalvojurnam, ka pal' pieradijumu tam, ka Poruks esot bijis tiesam «psichiski slims» cilveks, varot uzskatit vina rakstus, sevis15:i tos, kurus viJ;ls esot uzrak.stljis pslchiatriskas iestades, nay pamata un pieriidijumu, Tapat nay pamata apgalvojumam, ka Poruks esot slepia un nekadi negribejis citiam radit, ka viJ;ls «pslehiski slims» un tapec par to runajis tikai reti, Tas gan drlzaki Iieeina, ka vinazn tacu nemaz nebija ne ko atzit, ne citiem ko radit, ne an ko runat par tadu dveseleastavokli, kas vinam nemaz nepiemita. Tam pasa «paranoj as» apraksta j au tiek apgalvota, ka Poruks pats esot teicis, ka prata un. saprasanas ziv.a cilveks tikai to varot atzlt, citiem radit un par to runat vai rakstit, ko pats redzejis, dzirdejis un piedzfvojis ...

Seviski tos rakstus, kurus vms uzraksttji pSlchiati:iskas iestades, vismasak varetu uzskatit (lietot) ka Poruka «psfchopatalogiaka» stavok}n piel'adij nma materialus, jo sos rakstus vms tacu bus rakstijis zem rnineto iestazu rezirna iespaida, juzdams ap sevi vienmer vel specialns 'noverojumus. Tamde] minetes rakstos Poruks gan savus piedzivojumus, pardzrvcjumus un idejas vareja Izteikt pavisam citadi, neka to birtu dar}jis pel'soniga saruna 1111 citos, bet ne vajpratigo iesUi.zu apstaklos. Poruku apbedinaja gan tas, ka vinu tureja aizdomas, saubigi uz vinu randal[as, un ka vajpratigu izoleja no sabiedribas, vadaja un slodalja pa vajpratigo iestadern. Viss tas virtu reizem gan noveda pie stipriem satricinaj umiem, sagadaja vinam lielas ciesanas, izsauca vienu otru afektu, domu un jirtu savllnoiumu. 'Poruks gan mlleja. ironizet, bet visvairak tikai tad, kad zinaj a, ka viuu

134

grih izjautat pal,' lietam, par kuram vi1).s nevelejas tapt iajautats, vai kad siro cilvekam nenstrceias un netureja vil,lu par cienigu un intelligentu.

Autoritatlva pslchiatrija apgalvo, ka «pal'ano~iem» vispirms krasi parmainoties vinu raksturs un rokraksts, Vb;li rakstot gan daudz, bet dazadi izlikumodami .izpuskodami vai izl,<emodami rakstu un atsevisl,<us burt us, pastripodami atsevis-\ms nenoztmlgus vardus, vat pat tikai atseviskas zilbes un taisot dazadas citas divainibas. Ari stils viniem esot augstaka mara ermIgs, augstpratigs un savadrga. Vi1).u rokraksti parversoties par pilnigi nesaprotamiem rakstiem, Paras tie burti tiekot pielietoti j auna nepazistarna jedziena, zilbes vardos tiekot sagrozitas, vai ali pie vsrdiem tiekot pierakstitas divainas zilbes. Burtu vieta bieH tiekot lietotas hieroglifiskas un simboliskas zimes, Vi~ izgudrojot pat pilnigi jaunus vardus, j aunu dialektu, etc. d a tas tiesam ta, tad apgalvojot, ka Poruks esot bijis «paranoikis» un izlietojot ka pieradijumu tam rakstus, kurus viJ;lS esot uzrakstljis vajpratigo iestades - Budulam bija japievieno savam apgalvojumam a1'l Poruka .rokraksts ar visam slm «dlvatnlbfim un savadibam», tapat viJ;;laID butu japierada, kads gara, bet sevisl.d kiids intellekta stavoklia, sejas izteiksme, izturesanas, pie kadiem apstak}iem v:i:l}s tos rakstija etc .. bija Pon, kam rakstot 50S «pal'anoiskos» rakstus, To Buduls nay darijis. ViSiparigi ~<paranojiska konstituciia» pslchiatrija esot pilnigi nenoteikts, neapzinams nn nesaprotams dveseles stavoklis,

Pee manas atzinas, sada «paranoja» tad nojauta un BJ'ejie celol).i i~ tomer tik cie.si aaistlti, ka nepavisam nay iespejams noteikt, kas te svarigaka

vai ta sabiedriska atmosfaira, kas sadu «paranoju» kultive, vai tie celonl, kas vinu rada, Bet sads dveseles stavoklis nevar but nekam bistams, kaitIgs vai traucejoss. Vajaga tikai likvidet visus nelabvelfgos, arejos notikumus, visus tos dzives apstaklus, kas visu apkartni parvers par aizdomu vai Saubu migla] u. Poruka apkartne gandrlz no tadiem vien sastaveja.

135

Cilvekus, kas ir smalkjfrtigi, ciena taisnlbu, Istenfbu, patiesibu, skai dribu (kads bij a ar'i Poruks), nedrikst pievilt, vinu pl'ieksa melot, iztureties netaisni, Tas vinus val' uzbudinat un sakaitinat. Par eparanojiskiem» tadus cilvekus nedrikstetu uzskatrt pat tados gadijumos, kad zem Iieln pardzivojumu un piedzivojumu gflta iespaida vinu dslves ceja paradas un vinos klust dominejosas daiadas saubu, aizdomu, meluvai viltus krasas atspogulojosas un viniem tuvas vai pretigas idejas, sadiem cilvekiem vienmsr ir sting1"i Iogiska ar kriteriju caurausta domu sistema, pilna lie1u ideju, gribas un ricibas apzinas, ka to redzam an pie Poruka.

Psfehiatrijai iedomajamais parancikis IT rezonieris, .kam truls gars un svesas jutu gammas, kam visur parsvara stay aprekins, bez jiitam. Ta ir vina raksturlgaka pazlme,

Tamde} smalkjiitigs eilveks (kads bija Poruks) nekad nevar kliit par paichiatrij as paeientu, .resp, par «paranoiki». Cilveki, kas (ka Poruks) mekle pee patieslbas, taisnlhas, istenibas, skaidrfbas, jaunam idejam, idealiem, kas nay aprnierinati ar es080, nepilnigo, aplamo etc., tamde] vislielakas galvas sapes rada 'taisni psichiatriem un tiem cilvekiem, kuru rokas atrodas cilveces taisnIba, tiesibu, skaidrlbaa un ,patiesibas «likteni». sadi cilveki biezi vien draga visus pseidokultiiras reprezentantu centienus, kas eilveei izmanto saviem savtigiem noliikiem, bet tai nenes nekada labuma, labklaitbaa, nedz svetibas. Visi cilveces lielie gari, kas atmasko melus un viltus macibas, kas neatlaidigi cinas par taisnibu, tiesibam un idejam etc., tiek (ka jau aizradiju) uz vissivako apk~'oti un izprovoceti par «pslchiski slimiems vai enoziedzfgiems. Nekad Mdi cilveces gari netiek izpetiti, nekad netiek apsverti visi tie socialogiskie faktori un celo1}i, kas rada vinu konfliktus at sabiedribu un Ifdzoilvekiem. Par viniem dala domas un stridas lidz absurdam ... Ja nu kads no sadiem cilvekiem, beidzot ar varu vai viltu tiek izolets no aabiedribaa un nodots giistnieclba, tad nevienaro

136

nenak prata, vispirms.noskaidrot visus apstaklus, lai parliecinatos, vai te netiek .nodarlta netaisnlba, parestiba, k!iida, vai pat noziedziba ...

Iznemot dasas liriskas dzejas un dasas intima satura vestules - Poruks saves rakstos ir telojis nevis sevi, resp, saws dveseles pardztvcjumus etc., bet gan cilveces redzamakos, noz'im'igakos (reljefakos, ekspanstvskoa) un iepaidigakos reprezentantus (tipus) vi!;tu attiecibas ar dabu, dzives apstakliem, ar vinu psichiskiern stavokJiem un problem am etc. taisni tadus, kadus vi.l)s dzive tos fr konstatejis, Bet ari attieciba uz dzeju vi!;ts jau 1905. g. Eglltim raksta: «Esmu ka subjektivas milesbibas dzejnieks dvesele pilnigi izbankrotejis .. » Saprotams, ka kailo nabadzibu un tuksumu, ka estets, vi:!)s ir aizsedzis vietam ar fantazijas izpusIFojumiem. 'I'apat tID', kur vina rakstos sastopamies ar pilnigi realiem (kailiem, bez fantazijas jzpus- 1}ojumiem) attelojumiem, ar tikpat pilnigu pamatu un tiesfbu val' arl saeit, ka ja tikai rakstnieka nodoms un uzdevums nay bijis mus tisi maldinat, tad ari tur i)" atteloti nevis vil;la dveseles pardzrvo] umi (stavok!i), bet gan vina vai citas personas atstastitie realie piedzivoj urni vai noverojumi etc.

Ka tas nu ari nebiitu, bet ir un paliek fakts, kas man te atkal jauzsver, ka par dzejnieka-rakstnieka darbu, kit makslas pro dukt a, patchologisko datu nevar pareizi spriest cilveks, kas pats nay makslinieks, vai vil}a gal-am radniecisks, 'I'ads cllveks nekad vina darhos nevares atskirt lstenibu un patiesibu no faittazijas, izdomas vai dzejaa, pas a autora no kadas citas personas dveseles pardzivojumu attelojuma, vai reala piedzlvojuma, nedz a1-i pateikt, kur viena sakas, otra beidzas, kur au tors izteieis sa vas subj ekt'ivas sajiitaa, parliecfbas, ticejumus, kur atkal iegrimis dzives vai Iidzcilveku raksturoiumos, refleksos veidotas un terptas daZu reprezentantu (tipu) domas, dab as zimejumusetc. Pamatojoties uz ieprieks mineta nemaz nevar apgalvot, pi em" ka romana «Riga», fantazijaa «PerIn zvejnieks» un «Perpetuum mobile», telojumos «Atkalredzesanas», «Sirds-

137

s~isti [audis», u. c. darbos izmansmam psichiskam elementam ar Poruka dveseles stavokli butu un varetu but citada radnieciba vai attieelbas, neka piem, «MeZiniekii» , «Almanzorii», «Napoleona naVE!», «Stmani Gaigala», «Fal,dr3.», «Grafa Rodensteina», «Erg-e1nie- 1tii.», «Zelta adata», «Invalidos», «Vecteva stastos» u. c. darbos. Zinams [Jamats Ir gan konstatet, ka nevis «Perlu zvej nieka» ,. «Perpetuum mobile» etc. ideju, bet gan piem. «Fakirs, Montras spita» del Poruku slodzij a trako namos,

Aplams un nepamatots it ari Budula apgalvojums, ka Porukam trfikstot gariiku darbu tamde], ka savos darbos vi1,ls esot attelojis savus dveseles pardzivojumus, jo vina jotu viJ'Qi esot bijusi loti strauji un lsi un lidz ko vi1,li taisijusies sasniegt savu kulminacijas punktu, vi1,ls esot centies iitri savu jutu izpliidumu uzraksttt.

Garakus darbus Poruks gan nerakstija pirmkart, tamdel, ka lielako dalu vil).3 bija spiests rakstit lie~a steiga, aiz trukuma (materialu apstiiklu del), kad nemaz nebija laika un iespejas domat par darba stiepsanu. Poruks neka.d savus darbus nestiepa, «neslipeja» un «nepulierejas, jo vil}s nekad nelika svaru uz arejo formu, bet uz saturu,

Romans «Riga» ir taisni viens no vina visgapakiem darbiem, bet tur, pee cita Budula apgalvojuma, atka! «viskonspektrvaka» veidii esot attelots Poruka «patalogiskaie dveseles stavoklis», kaut gan pec Budula pirma apgalvojuma un analogijas, tani tad vismazak vajadzetu but Poruka dveseles pardzlvojurnu, j iitu savi]J,1ojumu etc. attelojuma, Tapat aplams un nepamatots Ir ali Budula apgalvojums, ka jaunlbas, bet sevisl}i arzemj u patiesos ap,stak!us un garigo krizi Poruks visspilgtak! esot attelojis «Perlu zvejniekii». Bet Poruks pats tacu «Perlu zvejnleku» nosauc par fantaziju.

Poruka darbi vismazak liecina par to, kadas paradibas, iespaidi vai notikumi ierosinaj usi vinu rakstisanu (radtsenu) , vai kadas ieksejas parmainas un procesus l'adijusi vi1,lll. pardzivojumi un piedzivojumi.

138

«Perlu zvejnieka» gan loti spilgti tiek tirzatas ideaIu, dzivibas, naves un daZadu ideju problemas, k~s savas :l'0kas tur noslepumamo tragisma vai iznicIbas atslegu, bet par kadu Poruka garigas «kreslas tuvosanoss gan tur nav ne [ausmas. lUi tad nu val' te apgalvot un noteikt, kuras te ir vina personigss un kuras visas cilveces idejas, kas te Istenfba, kas patiesiba etc. ?

Budula «nezinosi-ainatnisko (psichiatrisko)>> domu monstrs un maldlsanas pa aplinkus cejiem visspilgtiiki saskatami ViI).3 jbrosUru (par Poruka dveseles stavokli) beigu sledziena: ka ciZa iestade par Poruku vi1,ls varejis teikt, «ka, kant gan Poruks vel dvasojis, tacu esot bijis uzskatams par mirusu ... » Ja vel nem vera, ka pirms tam ir izteikts atkal cits vina IpaSa apgalvojums, «ka tomer sini nozelojamii stavokli atrazdamies Poruks esot uzrakstijis un speji~ raksttt arl vertigus darbus ... », tad lasitajam pretl izplesas tie muklaji, kuros parasti iestieg cilveki, kas, lidzigi Budulam, dzeinieka-domataja idejas nespej «Iasit starp rindinam» un kas dzejnieka vai rakstnieka fantastiski-simbolisko eJementu burtiski un praktiski / megina pielietot saviem dtvainiem nolukiem, Vai ar to Buduls btrtu gribejis attaisnot un izskaidrot kadu citu savu apgalvojumu, «ka Porukam esot biiusas divas dveseles» vai, varbat, viI).s doma, ka btitu «nemoraliski» vai neiespejami, ja Poruks vai kads cits Iidzigi Dostojevskim rakstitu kadas «Mironu narnam» attieeigas atminas vai piezimes, un pieradttu, ka edzivo mironu» namos tiek iealodzlti (Ildzigi Dostojevskim u. c.) cilveki, kam humanitates, taisnfhas un patieslbas viirdii tur nevajadzetu but ieslodsltiem un areji apztmetiem .par dziviern mironiem»? Tas ir vina noalepurns ...

Kada cita vieta Buduls atkal apgalvo, ka Poruka «paranoja» esot attisttjusies loti lenam un tikai Valrakos gados esot sasniegusi savu kulminacijas punktu, bet tam blakus atkal, ka vina jiitu vi!]}] bijusi strauji un lsi, un atri sasniegusi savu kulrninacijas punktu. Vai tas neliecinatu drlzaki, ka tad jau arl

139

vina «paranoja» varetu hilt gan drizaki eakataa», bet ne «kroniskas» dabas?

Tapat Poruka «paranojas» apraksta viena vieta lasams, ka viI;ts neesot turejies pie ieskata, ka cilvekam mele dota prieks tam, lai varetu savas domas noslept un tiipec vi:Q.s rakstot esot izteicis taisni to, ko viJ}S saj utis, pardzlvojis un kam vh).s esot ticejis, Gandriz katrs viI}-a ievero] amaks pardzlvo] urns un piedzivojums esot atradis dzejisku ieterpumu vina rakstos un reizem tadi pardzivojumi un piedztvojumi vil;la rasojumos esot ielikti gandriz pilnigi kaili, reali, bez jebkada fantazijas izpnsl,mjuma. No tii nu varot taisit sledzienu par Poruka pslchisko stavokli, Turpretl otra vieta atkal lasams, ka gandriz visi Poruka «patalogiska» rakstura TaZOjUrni esot vianeaprobesotakas fantazijas produkts,

Varbfrt, ka Poruks ari neturejas pie ieskata, ka cilvekam mele dot a prieM tam, lai varetu savas domas noslept, bet nevaj aga aizmirst, ka Poruks ar to gtibej a celt un a1'j tad cela gaisma taisni to, par 'ko dzive atklati nemedz runat, tam del ka tii i1' vislielaka patiesiba un Isteniba, no kii lielaia vairums baidas un izvairas un kas nemaz nepatfk dztrdet. To val' darit katrs, kas tikai vela.'! taisnibu un patiesibu runat un tstembu apliecinat, Tikai nesaprotami, kapec Buduls grib uztiept, ka Poruks esot izteicis tikai taisnl to, ko vil,lS sajutis, pardzlvojis un kam viI}-s esot tieejis, Katra patiesiba un isteniba nemaz nay personigi ja.izbauda un japardzivo, lai par 'linn bfitu tiesfba rakstlt un vinu apliecinat. Liekas, ka aiz faktu trtikurna mine to apgalvojumu isteicejs censas izdomat kadu maksligu argurnentaciju Poruka dveseles «patalogiska» stavokla apzimesanai. Bet pirmais kailais apgalvojums tacu nostajas taisni pretruna un pilnigl apgaz otru tadu llasu apgalvojumu.

Poruks pats saka: «Nevis rakstnieks viens pats. rada kadu ieverojamu darbu, bet vina lidzstradniece ir an visa sabiedriba ar saviem galveniem pasaules un dzrves uzskatiem, kuri no rakstnieka genija tiek makslas forma gliti un patikami veidoti un kura dar-

140

bu tad sabiedriba ar sajusmu un sirsnibu sanem 'kii. savu Ipasumu atpaka}... Ti:1 I jau esot rakstnieka maksla, Istenibu, izdomu, fantaziju, realu patieslbu dzej a vai prosa ta sakauset kopa, ka viss tas izliekoties vel parliecinosal{s, istenaks etc. neka pati l'eala Isteniba. Rakstniekam var gan zin~ma mera piemesties ari vina «apkartnes krasass, bet tas liecina atkal tikai par sis apkartnes, bet ne par rakstnieka dveseles 'ipasibam, Ipatnibam un stavokliem.

Ta tad nemaz nevar pieradlt un tarode'J arl nedrikst apgalvot, ka Poruks sa~os rakstos butu attelojis subjektivi savus dveseles piirdzivojumus, resp, izt~icis to,· ko «jutis, domajis un kam ticejis»,

Ieskats (apgalvojums) ka Poruka rakstos atspogu[ojoties vi~a «alima dvesele» ir ari viena no tam kardinalk!ilda.m, par kuru i1' klupusi un laikam ari turpmak vienmsr klups visi tie vina personibas un darbu analitiki, kas iedomajas, ka rakstnieka talants un uzdevums (pienakums) varetu slepties tikai sevis telosana. Es jan vairakldi.rtigi esmu aizradijis, ka P9~ ruks savu dveseli tureja ka vislielako svetnicu. Ntcienlgam, neintelligentam vai garigi trulam cilvekam netika atjauts vil1ai pat tuvoties. Visu cilveclgQ viJ,ls saistija ar sirdi, bet visu augstako, celi:1ko un dieviskigako ar dveseli. Pavirsie un seklie analitiki nu bus iedomajusies, ka daZi Poruka sirdsstasti had vina dveseles stasti. Bet ari Poruka sirdsstastl miis netuvina vina dveseles dzelmem, Bez tam pie visam sirdslietam eil veki daudz pieliek, atvelk, piemelo, sagroza faktus .noslep] sikurn us etc. Tadus sirdsstastus nay nedz interesanti, nedz ari lietderrgi dzirdet un iztirzat. TUT ir un val' but tik daudz neskaidribu, juku, lieka vai viltota, ka nepaliek neka neapsaubami Istena un patiesa, lai notikurna un daritaja dveseles darbiba varetu cik necik orienteties un lai sapratigam klausitajam nepaliktu beidzot neomuligi tadus viltotus un neistus rakstus lasot. Rakstnieku nedrlkst tulkot burtiski. ViJ,la idejas un dveseles stavo~s jap.rot lastt «starp rindinam», Kas to negrib, val nespe], tas ari nekad nevar biit aicinats par Po-

141

ruka analitiki, biagrafu vai kritiki, Atskaitot tos gadijumus, kad Poruks rakstija tikai materialu apstaJqu spiests, kur sizeti un viela tika steiga mekleti un, anstradati, liel u dalu saeere] urn u viI,ls uzrakstr] a tieiii zem miizikas .iespaida, vai ari usstajoties par taisnibu un patiesibu. Ta, visi fantastiskie un liriskie telojumi ir radusies zem muzikas iespaida, bet filezofiskie - zero taisnlbas un patiesibas apzinas iespaida, Milzikas skal'}ii.s vil).s ar savam gar a aenn redzeja ainas un telus, kas, ka [an mineju, nernuzikalam, miizikas gara neapdvestam cilvekam izliekas divaini, savadi, nesaprotami vai neparasti. Domajot par taisnibu, patiesibu, dzives negativam paracUbam un likteniem, vil).a plauka un veidojas idejas, kas pilnigi nesaprotamas un nepienemamas vienkarsam, ikdieniskam cilvekam, vai kura jedzieni paradoksali un gar1gi aprobesoti. Tie «parspflejumi», kas atrodas Poruka darbos, ir parspilejumi cilvece, Kas doma, ka sadzive nekas nay ;parspilets, bet vienigi Poruka darbos - tas loti maldas,

«Lai katrs censas un m~cas nebut pa1'spilets, tad a1'1 vina dvesele nebirs tada un rakstnieks bus spiests cilvekus telot ka en,geJus» - saka Poruks.

Aiz vienpusfbas vai tendenciozitates Buduls apiet ar lielu lfkumu ar'i visiem pazistamai macibai ka genialas spejas amen esot saistrtas ar zinamam gar.i'gam «nenorma.liibam». «Genijs tuvu arpratam,arprats talu no genija», - .saka Lombrozo. Tas liecina, ka uz Poruka Istenibu un patiesihu Vll;tS iet vai nu neistus, aplamus vai aplinkus celus un ka vllJ.s lieto

alodu, lai masketu savas domas un nolnkus, bet izteiktu taisni to, ko vil}S nesaj ut, nesaprot, nepardzivo un kam viI}s pats netic.

Pie fakta, ka Poruks tika izpausts par «pslchiski slimus un turets vajpratigo iestades tikai aiz dasu personu sevisl<:iem etc. nolUkiem (pret ko dazi megina celt iebildumus, aizradfdami, ka garigi veselu eilveku tacu nevarstu ievietot un turet vajpratigo iestades) man vel japiezime, k a C i z a i est a d e a r r a k stu man 0 f i cia 1 j i r pas k a i-

J42

d J' 0 jus i, k a pie . v i l;l a i e vie t 0 oS a n a s sini i e e t a d s nemaz n e e s o t p a c e l t s jail t a j u m spa r v ina d v e s e 1 e sst a v 1)k 1 i. Ta tad skaidri redzams, ka se bija iespe] amas dazadas varhiitibas, Visparigi CiZa iestades ps'ichiatri Poruka ievietosanas vaiadzrbai vajpratlgo ie_stad~ nekadu citu motivu un argtimentu nepieved, ka .dazus Poruka rakstus, kuros esot Izmanams patalOglSks dveseles sbavoklis, Cik divaini tas ari neizliktos, tomer se skaidri redzams, ka aiza iestade Poruku tikai dazu «nenormalu rakstu» del bus turejusi aiz restem, kuros kads psichiatrs sp~jis izlaslt tikai «pslchopatalogiskus saturu ...

Jakonstate an, ka Poruka ievietosanas (pstchiatrisk~~ iestades) ~otI.vi ir netikai nepamatoti, neparbaudrti un nepieradlti, bet ari dazadi un pretrunigi.

Ta 1905. g., kad Poruks bija ievietots senfeldta un 1906. g. - aiza iestades, tad tika stastita ka tas esot bijis vajadzigs, Ial Poruku glabtu no soda ekspedleijas, .iandarmerijas un anarkistu vajasanam. Strencu iestades. direktors Bers (ka citur mineju), man atka! apgalvoja, ka Poruks esot ievietots vina iestade uz Cesu policijas prieksraksta pamata, kaut gan vins nekadas epsichiskas slimibass pie vina nevarot koilstatet. V. Egilts u. c. zina atka! sta'stit, ka Poruku vajadzejis tam del ievietot psichiatriskas iestadea, ka vil}s esot kluvis savai «apkartnei bIstams» . " Interesanti, kapec ecietusie un apdraudetia» j a tadi ir biiusi, nekad nay meklejus! vispirms jur'idiskas aizsardzibas?

Bet ne tikai Poruka ievietosanas motivi ir dazadi neskaidri un nepieraditi, ari villa naves eelonis laik~ kad vil}s miris, etc. (ka to redz~sim cit a vieta) I ir nenoteikti, neskaidri, miklaini ...

Poruka politiska ievietosana senfeldta klinika Atgazene de va vielu visdazaclakam. nejedzigakam un launakam tenkam un legendam. so apstakli un sUivokli saka izmantot rakstnieka naidnieki un intriganti.

143

«Melnas cuskas» vara un viltus, kas 700 gadus rna- 18 latvju tautas Iiktenus, beidzot aaraala a1'I tautas rakstnieku.

Psfehiskos stavoklus nekad neviens nevar pareizi un patiesi analizet, Ja aezina, ka tie celusies un attistijusies. T.apat psichisko procesu noverosanu tiesi var izdarit tikai katrs cllveks, pats pie sevis. Visparigi paiehiskieprocesi ir mainigi un tamde] g}'ftti satverami, bet paSnoverosanas trnkums .slepjas eilveku'lielaja individuelajs dazadiba. Citus noverojot nekad nevaram konstatef vi:Q.u iekSejo pslchisko stivokli, tamdel jran parasti piekeramies v1:Q.U al'ejiim psichiskam paradlbam, izturesanai, valodai etc. Bet valodas ce]a, resp. Iiterariskos razojumos gutle psichologiskie filii mums varstu gam, v arbiit, sniegt drosas liecibas par to, kas noticis val notiek otra eilvi'ika dvesele tikai tad, ja nebtitu jal'el,Pn.ajas atkal ar iespejamlbn, ka runatajs vai rakstitajs pats IT skaidrlba par savu psichisko stavokli, val ari, ka vinam nodoms mns maldinat, Bsz tam gara raZojurni (literiitura) ir nepiln'igs psich.isku procesu izteiksmes ndzeklis, jo dveseles dzfves patiesais ritms nekad nav vardos ieterpjams. Rakstnieka Poruka patieso dvsseles stavokli pee vina rakstiem pslchiatrs butu spejIgs un tiesigs varbut zUet un saprast daudz maz tikai tad, ja vi:Q.s spetu tur iedoIDiijamos psfchiskos stavoklus atdarinat pats ali savii apsina, kas atkal varatu notikt tikai tad, ja vil,ls pats butu atradies Porukam UdzIgos stavokloa un apstiikio,s, ar tadiem pasiem dveseles pardzfvojumiem un piedzivojumiem, resp. ,butu piem., psiehiski vesels ievietots v.ajpratigo iestade. Tikai paSpardzi'vota. noverosana mums val' sniegt tstu faktu materialu un pasnoverosana paliek par pareizako msrauklu citu neverosanai, resp, petisanas sv.arigiiko avotu un metodi.

IztiTZadami .kMa rakstnieka dar-bus un .iedomadamies, ka tie IT vina pasa dveseles atspogujojums, mes vienmsr nokltisim neparasti sareZgita un g}'iitii sta vokli un par 8i rakstnieka dvsseles stavokli, ko velamies raksturot, giisim aplamu jedzienu, kaut ali sevi,

144

varbut, uzskatisim par til saucamajiemcilveku pazinejiem, Tapee arl psichiatrija te ir nevariga pareizu rezultatu sasniegSana. Te ir vaj adziga, vis pirms, tikla~ eksperimentetiija, ka ari noverotaja ilgaka vingl'masanas, kas izdarama atkal savukart ar daziidam personam, jo tikai- ta varetu varhiit iegut ksdu iz~ p.:~tni individuelajas diferences. Bet eksperimenteta.]aID tad jiibiit ari pasam noverota.j am , rasp, jalaujasizmeginat ad sevi,., Tomer visi pslchiskie stavokJi ir tikai subjektivi saprotami, Cilvsku klasificesana ir rela.tivs j,edziens. Salidzinot savu snhjektivo dveseles stavokliar eitadu, mums neparastu, neapzinamu, vai iedomajamu stavokli - pee analogi[as - var gut tikai pretrunigus vai maldlgus jedzienus.

Poruka intimie raksti .atkla] ne vis vina dveseles sta:vokli, bet gan tii laika garu, kada tie ee'ltl'sies. ::;ie raksti nay Istenibaa illfizija, bet rada, Irada ta it un kadai tai j air. Vi1}S ir attelojis savas apkartnas rakstrnigakos tipus, patiesos apstaklos un cilveku dzivi tadu, kada viQ,a pat:iesiba bija. Bet ja ari vienu otru paradibu vit}s ir apslratijis eaur savas dveseles prizmu, tad nevi ens tacu nevar apzinaties vai piel'adit, kUPL rakstos ieterpta paradiba villa dveselss staveklim ir visradnieciskaka val tuvaldi:, ja tag pats nay Porukam zadniecisks, Es te varetu citet daudzas vietas iz Poruka rakstiern unes esmu parliecinats, Ira pat vislabiikam dvese]u tulkotajam nebus iespejams konstatet, kas no citetii, stav viva dveselai (garam) un idejam radnieeiski vistuvaki, kas vi:Q.a pasa personigs piirdzivojums, leas. v.i:Q.a noverojums, kam vin.s pats tic, kas tur subjektivi, kas objektiviattelots etc.

Poruks saka, .. ka rakstnieka personibu, idej as un darbus iztirzajot, analitiJ.ds par visam lietam nedrikstot but partejisks, nodoties par daudz acurnirkla jutam vien, bet jaapspriezot rakstnieka vertiba, ipasibas, nosverot stavokli, kadu tag ienemot pret cilveei zinstn] un makslu, Vispirms esot jaieverojot c'inas' kuras rakstnieks izkarofls. Talak jaievero ra.kstirle~ ka dailuma sajegumi, eentieni, vajadztbas etc. Esot

10

145

tadi rakstnieki, kas ienemot viemgi objektiva skatitiija un aplukotaja stavoklf un pasi pie dzfves ciI;tam nepiedaloties un arl tadi, kas megmot iz dzfves izlasit tipus vai raksturus mums par idealiem un paraugiem. Patieslba rakstnieki attelojot tikai savas apkartnes patiesos tipus, patiesos apstak]os. Kii katrs Ists rakstnieks (dzejnieks), kas reize ar to ir ari Iiels makslinieks, ta, saprotams, ari Poruks savos TaZOjUrnos, starp citu, ir sakausejis simbolus ar Istenibu. Tamde] visos vina darb os nepieciesami bntu novilkt robezllnij u starp vina filozofiski abstraktaj am idejam, starp simboliem, kurus viI).s velas veidot cilveku dzivei attieeigas formas un starp tiem individualajiem cilvekiem, kam viI).s uzliek kadu ideju realizet, vai simbolu veidot. Caur to mes Iabak saprastu, kas piekrlt dabas, kas cilveku sabiedribas un kas atseviska cilveka individualajam funkcijam, Lieki tad butu meginat apstrldet patiesibu, IstenIbu un skaidrfbu, vai iestastrt, ka Poruka rakstos daudz kas parspilets, ekstravagants, vai ka tur ir daudz ar dzivi nesaskanosas fantastiskaa izdomas, val Uri epsichopatalogisku» lParadibu etc.

Poruka l'aiojumu un lidz ar to ari vina dveseles stavokla analitikiem kas apgalvo, ka pirmie esot vil}-a «psichiski slimo» , resp. nenormalo funkciju rezultats (produkts) un ka vinosattelots ne eilveces (sabiedribas) atsevisku personu, bet Poruka pas a psichiskais stavoklis, liekas trfikst ari, kritisku, obj ekt'ivu apeju atsJprt, kas pieder literattiras, makslas nn socialo vertibu k.Titilj:a kompeteneei un kas tiri psichiatriskiem nolilkiem. Ja psichiatrs savas profesijas zinasanas grib pavairot un vegeteties uz rakstnieku makslas darbu rel;t:ina, un meklet tux pee vina nelnkiem athilstoaiem materi ali em, neviens vinam to prieku nevar liegt, Bet ja turprett pstchlatrs sak apgalvot, ka rakstnieka notelotais epsichopatalogiskais» tips ir pats rakstnieks, tad mums it pamats saubtties tiesi par paSa psichiatra psichiskam spejam. Iz pasaules literaturas mes zinam, ka piem. Hauptmanim, D'Annuncijam, Zola, Tolstojam, Ibse-

148

nam, sekspil'aIn, sillEll'am, Balzakam, Stendalam, Floberam u. c. ir darbi, kuros atteloti tipi, kas atbi1st pslchiatru nolukiem, bet nekur un nekad nay apgaIvots un konstatets, ka so autoru dveseles stavoklis atbilstu vinu attelotu «psichopatologisko» tipu dveseles stavoklim, Ja tas bntu ta, tad jan, ka Poruks pats saka, varetu sactt, ka piem. dmlel's ir bijis liels laupftajs, bet sekspirs lieis slepkava», jo vien a darbos attelojas loti spilgti laupitaja, bet otra - slepkavas pslchiskie stavoJ4i (Psichologija).

Visi notikumi, apstalqi, paradibas un vinu celoni kas saistrti ar Poruka trag-ediju, vina izpausanu' pa~ ps~c~is~ «s~mu.» .lm vil).a. ievietosaUu vajpriitigo iestades Ir lob raibi, kompliceti, intirni un ir norisinajusiea Cesis~ Strencu un aiza iestades nedaudzu bet riipigi ai~askojuSOs personu inscenejuma. SIS' perso~s, kops 1899. gada, ~a Tiebigi zirnekli, ap Poruka dzivi auda asu, dselonainu, bet biezu t'iklu, duikoja un gremdeja du:t;IAs vina dzives skaidribu un patiesfbu, lai masketu savus savtigos nolukus, egoismu un godkaribu. Poruka Ievietosana Strencu un aiza ies~ades notika parasti pec riipigi sagatavota, bet areji ruzmaskota un ieprieks sistematiski izstradiita plana:

Vil,la vajatajus aktivi un ja vajadzeja represrvi pabalstIj a: ~ore~z~~ a ies paidoj ama vis varena Ces u policij a, administracija un personas, kam rakstnieks kant ka bija nepatikams vai neeiesams. Pret rakstnieku tika lietotas ne tikai represiias, bet ari dfvaini un preblematiski Ildzekli, Poruks bija viens pamests S1:l,VaID liktenim, neaissarzats un, protams, pret parspeku nevareja cmities. Vina naidnieku un nelabvelu egoIsms, muds un brutslisms nepazina Ierobesoiumu. ViI).u nohiks bija rakstniektl padartt nekaitigu ...

Pie naidnieku ricibam un sava bezizejas stavek!a Poruks tomer pamazam pierada, ta ka vinam sava muza pedejos gados bija gandriz viss jan pilnigi vienaldztgs. Uz visu vil)S saka raudstties ar filozofisku vienaldstbu, sptttbu un ironiju. Caur areji forrnalu Poruka apzImesanu par pSichiski slimu cilveku tika aizmaskotas intrigantu daiadiis netaisnas lici-

10*

147

bas. so noliiku sasniegsanai par vispiemerotalsu toreiz ir izradijusies Ciza iestade Terbata. V~a ir norisinajusiesrakstniekam tik liktenlgie un tragiskie apstiikli kuru liecinieces bija, dazureiz, tikai siS iestades

" .

memas sienas ...

Poruka dzfve, starp citu, sivi elnijas ali vina pretinieku neanrobezotas mantrauslhas un savtiga egoisma tieksmes bailes, kad tikai Poruks nesamazinot vinu mantas stavokli vai personigu prestisu - vienup, 'ar Poruka apzinu, ka sis vina pretinieku tieksmes sava nejed.ziba vai parspilejuma nezelos nekadus lidzekl,us, lai tikai vinu padarrtu nekaitigu - otrup,

Poruka «paranoj as» apraksta tiek minets, ka vilJ.s par saviem vajatajiem esot atzinis ari vinam tuvu stavosas personas. Vil}a vestules, kuras esot rakstitas Strenen vai aiZa iestades administracij ai, lasam, ka par siln «tuvu stavosam personam» ir minetas tikai sieva, svainis, sievas mate, sievas maaa un sievas bralis, Tas ir atkal loti raksturigi. Bet kapec Poruks nay ne ar epusu-plestu» vardu minejis, ka ari vina masa Anna, kura, ka zinams, lidz vina navel allas dzivoja vina tuvuma, no p8deja netiek nekur min eta ka vajataja, vai ka citadi negativi raksturota? Kapec par saviem vajatajiem etc. Poruks nekur un nekad nemin savus vecakus, mani nn pa1'ejos dzimtas piederIgos? Kiipee vina eslima fantazija» pret daziem tuvi stiivosiem cilvekiem citadi vareja darboties neka pret mums?

Patologislru dveseles stavokli pie sava bl'a~a nekad netiku manijis. Vil).S gan arkartigu verlbu piegrieza higienai, mileja vienmer tirrbu un spodrfbu, Sakara ar to vins dazureiz parspileja viena otra neveselibu raksturojosa simptoma biitibu un daiureiz an vienu otru dveseles stavokli varbiit iedornajas par kaut kadu psfehisku slimibu.

Ta, pee atgriesanas no Vacijas, kadu laiku hija iedomajies, ka vll,ls sirgstot ar diloni un kadu citu kaiti. Dazi arsti Riga ari to it ka apstiprinajusi. Citi, turpreti, neka tamlidzlga nav konstateiusi. Rakstura

148

strauiums, kaisla, atri iekaistosa, smalkjiitiga daba vinu dasureia nostadija dveseles stavoklos, kam viI).S mekleja sakuma dazadus atrlsinajumus un izskaidrojumus. 'I'amde] pilnigi saprotami, ka visvairak vinu nodarbinaja so stavoklu problemas. Sakara ar to vb;ls savu dveseli skaloja skaidra fidem, val dedzinaia kvelosa ugunl, lai parhauditu vinas Ipasfbas un stavoklus, Bet Vll)s konstateja, ka vina dvesele, salidzinot ar apkartni, bija un palika balta,

ib: ignumu janoraida vel to cilvekn melnesiba, kas Porukam uztiepj slirnfbu, kura nekad nay arstejama un kuras simptomi un sekas pie vina tomer nekad nay konstatetas ...

AIi izsJ.cerdeja Poruks tikai savai garderobei, dieniSl}am uzturam, gramatam, laikrakstiem un parejam eksistences minimumam, Visparlgi viJ}.s bija pieticlgs, piemerojas apstakliem un Iidzekliem.

Melnesi, kas Poruku nosauca par «iiipu, uzdztvotaju un izsl,te1'detaju», nay minejusi neviena vieniga fakta, kas pieraditu, cik lielas summas Poruks Ir «nodzlvojis un i_zSJ.cerdejis» jeb eik lieli ir bijusi vina para,di? Ka rakstnieks Poruks pelnIja vienlgi apm. 3(}---40 rb], (pee ta laika naudas kursa) menesi. Meeenatu vinam nebija. Nekadu eitu ienakumu ari vinam nebija. Interesanti, no kurienes tad, pee so melnesu aprel,dna, ceIas tie lidzekli, ar kupiem vil}S vareja palikt pal' zfiPll, uzdzlvotaju etc.? Tapat iT an ar hem Poruka paradiem. «Krediteties» vil)s vareja vienigi pie drebnieka vai kurpnieka ne vairak ka uz vienu uzvalku vai vienu pari zabaku. Tas IT viss. Bez saubam, vinam piemita art savi .triikumi un vajlbas, kas tik neatvairami urr nenoversami piemlt katram cilvekam. Bet vh}.u del nevienam nebtrtu pamata un vajadzibas pee Poruka meklet un raknaties pa dumhrajiem, ja te lieta negrozltos ap inb'igam un citiem tumsiem nolukiem, Parasti cilveki mekle pie otra to, ko pasi ir atradusi sevt, Tomer j as aka, ka ari trukumos un vajibas vinam piemita kaut kas dilaks, ka vina Iaikmeta sabiedribai. Pie savas parliecibas, atziI}im un .idejam vil}.S tUl'ejas nelokami - spite-

]49

dams un pretodamies netaisnlbai, nelietibam un citiem [aunumiem, tos asi kritizedams un nicinadams, kaut gan taisni tam del vinam bij a j acies triikumi un vajasanas. Bet tani pasa: Jaika vil;ls bija gatavs arj uz visdziiako, maigako un sirsnIgako lidzji1tibu pret katru nelaimigo, apspiesto un cietej u. Seviski dzives pedeja posma paradijas savukart arl vina naids un nicinasana uz cilvekiam-zveriem, kas tomer nekauna~ nest cilveku masku. TaB nu vb,ls att~lojis ali dazos saves rakstos. Nav taCu noslapums, ka Poruka dzive trakoja patieslha tie cilveki, no kuru skiras kads toreizejais cesinieks pat slotu kadreiz gribejis uzstadlt uz vina kapa. Patologisku dveseles stavokli pie vina nav. konstatejus] (kii jau minsju) a1'1 citi vina dzimtas locekli un tie, kas vinu pazina no berni-

bas laikiem.· .

Seviski svangs ir fakts, ka Poruka masa Anna, k~~ g_andri~ visu to laiku .kad ViJ;t5 tika vadats pa vaJpratigo iestadem, pastavrgi uzturejas pie Jana Cesis, nay noverojnsi pie vina nekadu pslchisku nenormalibu, slimibu vai tamlidsigu paradtou, .kas dotu pamatu vinn ka psichiski slimu izolet no sabiedribas ULl ievie~ot vaj pratigo iestade. 'I'urpreti, loti raksturigi, ka piem., Poruka sieva un daZi vinas radinieki tam pa5a laika apgalvoja, ka Poruks esot pSjchislri' slims un ievietojams viijpratigo iestade ... Es te negribu neko vail'ak i~tirzat, tikai konstatet faktu ka Poruka masa Anna gan savu brali Iabaki pazi~a un saprata neka vina sieva un daZi pedejas radio Par to vel amen varam parliecinaties.

Katrai dveseles stavok!a analitikai un katra atsevi~l):a .gadij.u~a .jabut dibinatai uz skaidriem pieradijumiem, JO ja IT kadas dveseles stavokla normas tad tas ir ciesi saist1tas ali ar karaktera hipertr~fij u. Tamde] nevajadzetu brinities, ja Poruks redzeja tur skaidras gleznas, kur psiehiatri varbut tikai melnus punktus, bet pardzlvoja un. izjuta to, par ko pslehiatrlem nevar btl t ne j ausmas, tamdel ka pedej 0 j utekJi un pl'ati bija vairak aprobesoti neka Porukam.

150

Budula atklAti,ba publicetie spriedumi par Poruka personibu un dveseles stavokli ir tendenciozi, subjektivi, vienpusigi un aplami. Vispal'igi viI).s izvairas no iztirzajumiem. Vina jedzieni stay pavisam savrup un taJu no Poruka dveseles buti:bas un sta.vokliem. Savos spriadumos vir}.s pa1'ak sikumaini ir izmantojis Poruka realas, negativas dzives apstaklus un stavoklus, bet taisni par vina dveseles darbibu un stavokli neka pozitrva nay zinajis un sapratis. Par Poruka dveseles spejam viI).s ir ieskatijis tikai vina jutas un gribu, bet parejas garigas ipasibas ignor~jis, laikam negribedams vai nespedams saprast un atzit, ka dveseles dzive val' but vienigi vienota un nedalama, Analizedarns un kritizedams 51 rakstnieka 1'ea10 dzlvi, vil].s nemaz 'Pav noskaidrojis, ne pieradijis kMa karta un mera 5i dzive iespaidoj usi viJ;la paichi,

Dzive gan mes sastopam.ies ar psIchiskiem trancej umiem, ko parasti viegli val' uzskatit an arI meds uzskatit par «patologiskiems stavokliern, bet atzit vinus par izsl):irosiem prieks sada stavokla liZzinasanas, noteiksanas un raksturosanas butu vieglpratfba,

Psichisku paradlbu attIstrbas likumi un vinu simptomu grupejumi nevienam nav zinami un a aprot ami. Jedzieni par «patologisku» dveseles stavokli var but tikai relatrvi resp. pieI).emMrl uz zinama norunata (noliguma) pamata, ViI).i tomer ir svarstigi un loti apsaubami.

Nekad nedrfkst aismirst faktu, ka pie (par «psichiski slimiem» apztmetiem) cilvekiem nay neviena tada dveseles dzlves (funkciju) traueaiuma, kas nebuttl noverojams arl pie ta saucamiem pslchiski «veseIiem» cilvekiem, Te ir vaj adziga, ka j au teicu, katras konkretas psfchiskas paradlbas individuela iztirzasana, Bet tii ka katram individam ir kaut kas tads, kas sada mera vai pavisam nepiemit otram individam, tad tadas iztirzasanas rezultati ir loti apsaubami (negativi). Un te nu jakonstate, ka par viena un ta pasa subjekta individualismu resp. dveseles stavokli val' but dazadas dcmas. Ja nu tas ta, tad ari; sapratisim, cik viegli apzinati vai nsapzinati pstchia-

151

triem pal' kada «pacienta» dveseles stavokli iespejams pasiem rnaldfties vai art maldinat sabiedribu, ArI par Poruka dveseles stavokli sabiedriba ir maldinata. Vi1}a dveseles stavokla celonu izskaidrosana prasa dzilu, objektivu un Uetisl;ru petljumu. Tadi nemaz nebija sasniedzami ciza iestadei un 81 iestade arI nemaz tadu nemekleja,

Esmu jau vairakkart aizra.dijis, ka sevis]p Cesls ap Poruku tika raditi un .insceneti apsUikJi, kas vir;taID vienumer lai «sistu pa nerviems. Ja nu Poruks sad tad, sevi aizstavedams, pacela «duri pret so velnu un vina onkuli», tad, saprotams, radas ad saspIleti stavolqi, raibas attiecIbas ar Ildspilsoniem. Pretinieku un nelabvelu rupja vara, viltiba etc. beidzot par Poruku dabuja virsroku un inseensja visu to lietu ta, ka Vir,:1U saka vadat pa gara vajinieku iestadem, lai to apzlmogotu sabiedrlbas priekSa eoficiali par psichiski slimus cilveku, Ar to vini gribeja, ka teicu, masket visas vilJu negativas rlcfbas un attiecibas. Vir;ti centas nodibinat tadu stavokli, lai ne interesents, ne biografs un nevi ens netiek skaidziba, cik un kas tur btrtu patiess resp. kas liekams uz kada psichiska traucejuma un kas uz vinu pasu negativo rIcibu 1'elpina. Lldz sim tas viniem gandriz ir arl izdevies, jo sahiedrlbas viena dala tiesam vel valda ieskats un parlieei1ba, ka pie «visa valnigs esot tikai Porukss, vina nervu (dveseles) vajums etc.

Ieskatns, ka Poruks esot bijis psrchiski slims un ka tads biiis jaizole no sabiedrfbas un jaievieto vajpratigo iestade un ka arl vina labakie darbi esot pslchiski slima cilveka gara produkts etc. kultive un pauZ, saprotams, vispirrns tie, kas ar vinu bijusi naidigas, nelabveligas attiecihas.

TurpretI visas tas personas, kas Porukam bija miesigi un garigi radnieciskas, kas vinu pazina no v:i1}a hernibas un ar viau satikas vel isio, g, (t. i, isi pirms rakstnieka naves), sevis:tti - .Poruka vecaki, vina masas, brali, vina pirmais skolctais Jams KaInil}-s, radinieks Lieltruslu K. Poruks u, c. ir pretejos ieskatos, Vil}-i vienumer noteikti ir atzinusi, ka

152

Poruku par psichiski slimu un no sabiedribas izolejamu eilveku nevar at zit un kategoriski protestejusi pret pirmo ieskatiem un aizradijusi, ka 53,du ieskatu kultiveaana ir aplarna, netaisna un rakstnieka prestizam kaitiga, Tapat a1'1 vina vadasana pa garavajinieku iestadem etc. ir biiusi vislielaka vina gara nievaSana un parestfba, kas rezultata izposta vina dzlvi . " Ja tie, kas to darija, butu pasi sevi vairak kritizejusi un labojusi, tad viss btrtu labi UTI Poruks butu piedzivojis i\irmu milzu un biitu vel radljis daudz verttbu,

(VissvarIgaka ir Poruka masas Annas atzina, tamde} ka vina visus pedejos gadus Ildz rakstnieka l1a~ vei gandriz pastavigi uzture] as Cesrs pie Poruka, visu vina personfba un viI).a apkartne notiekoso 1'edzedama, noverodama un art ar savu intuitive nojautu visu saprazdama.)

AI' Poruka personibu daZi psichiatri cereia taislt veikalu un reklamu vina popularitates del. Tade! nay ko brfnlties pal' tiem psichiatriem, kas sava laika nodarbojas ar Poruka «arsteaanu». Vispirms viniem tacn labi samaksaj a. Bez tam siem psichiatriem vajadzeja uzturet «veselas» nedzrvas, izdomatas dogmas etc. SeviSl,\:i par aiza Iestadi jaliecina, ka Sis «iestades psfchiatrija» gan vairak mantoja no Pornka, nell Poruks no pSichia\rijas. ciza iestade Poruks tika upurets psichiatrijas nosacijumiem, bet nevis pslchiatrijas nosacijumi Porukam pal' labu. Par Poruka apstakliem un attiecibam ciZa iestade liedna axi Poruka vestules - aiZa iestades administracijai. Turpreti SI iestade censas apgalvot, ka viss esot ritejis skaisti un ka Poruks esot tur [uties labi. 'I'amdel viss, ko Cib iestade pauz par Poruku, jauzklausa • ar vislielakc skepsi, kritiku un vair.akJ.IartIgi japarbauda.

Strencu iestades direktors Dr, Bel'S, ka jau mineju, man apliecinaja, ka vb;ls Poruku par vajpratigu (pstehiski slimu) etc. neatzistot, Iestade vinu turot tikai tamde], ka vinam esot no Cesu policij as tads prieksraksts.

153

Pilnigu normalu Poruka dveseles stavokli apliecin.aja ali sis iestades vecaka masa Liepina,

Dr. senieldta iestade Atgazene atrazdamies, Poruks pats raksta ta: «Dr. senfeldts sacija, ka pee cilveku aprel_<:ina viJ;ls mani padarisot veselu, un vel isli Iaika». Tas liecina, ka 61 Poruka eslimlbas .ir bijusi atkarlga tikai no cilvekn «aprel_<:ina». Kaut gan dazi ciza iestades vadosie pslchiatri pauz, ka Poruks jan nu esot un esot bijis pieskaitams psichiski slimo eilvekugrupai, tomer mana riciba ir diezgan noteikti un skaidri dati, ka ari starp sis iestades psichiatriern ir ari bijusi tam, kas lieeina, ka ari ciza iestade vina dveseles stavoklis nay bijis patologiaks.

Poruka normslo d~eseles stavokli ciia iestade apliecina ari bij, Terbatas universitates veca.ka kursa medicinas students Raimonds Bebris (kas ir loti svarigi) u, c., kas Poruku tur apmeklejusi, Bebris Poruku apmekIejis 1911. gada, t. i. neilgi pirms vina naves. ViI).s, starp citu, liecina ta: «Es klausljoa sai liela dzejnieka un brtntios par vina domu un spriedumu asumu un skaidribu seit - pstchiatriska klinika. Negribejas man toreiz ticet, ka Porukam pienacis laiks but so sienu iemitniekam... Poruks alimnlea dziJi cieta. Tad.s palika mans iespaids no visas toreize] as isas sarunas ar vinu, Tads iespaids naca ari no vina darbiem, kuru vairums bija sarakstits vaeu valoda ... » Tapat a1'i viens OiZa iestsdes psichiatrs liecina, ka Poruka uztraukumiem un konfliktiem ar apkartni un sevi esot bij usi pavisam citi, bet ne patologiski motlvi un ka Porukam neesot bijusi vieta vajpratigo iestade, bet ka vinam esot bijis [ansturas tikai tad.a sabiedriba, ar kuru vi¢ varejis harmonet,

Aizradisu vel uz dazam .rakaturtgsm paradibam, divainlbam un aavadlbam, kas konstatetas daZu to cilveku personfbas un ricibas, kas pie Poruka pCilej llsas un pulas saskatit «pslehisku slimfbu» etc., val kas Iielajam dzejniekam-filozofam neko citu nesaprata vai negribeja piedavat, ka trako namus . ..

J54

Vispirms loti raksturigi un divaini ir fakti, ka dazas personas Pornka dveseles stavokli meg-inaja raksturot un starlit atkariba no ta, kadas vinam ar so rakstnieku ir bij usas attieci:bas resp. ka Poruks viena vai otra uz vinam attiecosa jautajuma kadreiz bija izturejies vai izteieies. Ja Poruks par siro personam bija stastijis tfkai jaukas un patlkamas lietas, tad so personu spriedumi un raksturoiumi ali par Poruku bija pozitIvi. 'I'urprett, ja Poruks bija iedrosinii.jies par vienu vat otru personu izteikties negativi, tad so personu spriedumi un raksturojumi par Poruku a1'1 bija ne tikai negativi, bet pat iznicinosi. Tas ir viens no zimIgaJtiem Poruka lidzcilveku izturesanas raksturojumiam uz rakstnieku attiecosos jautajumos un loti spilgti norada uz avotiem, iz kuriem daZkiirt ceUi.s greizie ieskati un zinas par Poruka dveseles stavokli.

Kadreiz saruna a1' Andr, Niedru, pedejam, starp citu, jautaju - val viI).s ari manu brali, rakstnieku Poruku; ieskata par «psichiski slimu» cilveku? - «NEi, to es nevaru apliecinat un neesrnu .noverojis, Tikai tad, kad dzirdeju, ka Poruks esot stastijis, ka viI).s, Niedra, 1905. g. esot savas «PeliSu» majas no.§avis karlu socialiatu un apracis darza zem abelem _ saku Poruku ieskatit par tiidu», Niedra man asi atbildeja.

Augusts Apsits-Apsfpde1s savaa atminas «Cik es pazinu Poruku Jani» (nodr. Latvju gramata Nr. 6 - 1924. g.), starp citu, raksta ta: «Iepazinos ar Poruku Cesls vel skola iedams, Poruka braJa, mana skolas biedra dzivokli. Poruks, likas, bij pagrras, kas mani sacela zinamu pretigumu, Rasi ari sis pretigums vainigs, ka iespaidu sanemu negaiditi peleku, Jutos dzili krapts, neapmierinats, Dvesele kas ka sadu]]~ojas un velaki, nosedas nepatlkamaa padibanss.»

Jiipieziroe te 11' tas, ka Apsesdels liekas apzinati sagroza faktu un nokluse no Poruka jiersonfbas iegu.ta «negativa» iespaida Istos motivus, uzveldams tos Poruka «pagu'am», bet nevis savai, varbirt, vajajai PaSkritikai un egoismam, kas necies Poruka kritikas.

155

Poruks toreiz nebija vis pagil'as, bet gan lsi un asi paironizeja Apsesdelu pal' vina toreizejaro negatlvajam rsvolaeionari-socialistiskadam idejam, Poruks toreiz atzina, ka Apsesdels nay tas virs, kas sadas idejas spetn pareizi un lietderIgi realizet,

Tadu un tarnlidzigu faktn ir vel daudz, Esmu jautajis ari dasas citas personas (kas arl Poruku ieskata par «psichiski slimu») - uz kadu argumentu pamata vinas ir nakusas pie ieskata, ka Poruks Ir psrehiski «slims»? Izradijas, ka lielaka da!a tam tic un doma tll tikai tamdel, ka ari citi ta «runajot un rakstot», Dasi tomer meg-ina but patstavlgi un visu to, kas viniem pie Poruka personibas vai darbiem ir izlicies nesaprotams, problematisks, neskaidrs etc. ieskata pal' «psichisku slimfbus.

Loti kllri tiek uzkerts viss, kas par Porukn rakstlts un pausts arzemes. Tur tad nu daudz kas tiek minets, zilets, parspflets, safantazets un uztiepts, Sevisl5:i spilgtas krasas izpusk,.otas Porukarn uztiepj attiecibas ar Bakchu, Kas pazist arzemju, sevis1;ti lielpilsetu dzivi, tas a1'i zina, ka piem.: Parize, Vine, Berline u. c. un, saprotarns, ari Drezdene, gandriz visa sabiedrisks dzlve, arpus dzivokla, norit kafejnicas un restoranos. Tur satiekas bez kartu un s1;tiru izs:!pr.ibas pilsoni, intelligence gandriz no ministra lidz ormanim, no visslavenaka makslinieka un zinatl,lu vira lidz pat. vienkarsam stradniekam. Sa .. protams, ka tur nenotiek vis aziatiska zuposana, bet interesanta laika pavadlsana pie glazes alus, vina vai kafejas, kas' Vacija, Austrija, Francija, Italija un Spanija tiek pieskaitits ari pie obli-gata (ikdienisl}a) uztura, un nebut nay nekads ziedojums Bakcham, Tamde], ja Poruks savos arzemju studiju vai celojumu aprakstos piemin restoranus vai kafejnIcas un [a, varbnt, tikai kados gadf umos, biezakas laasas attelo alkobolisko dzerienu paterejumu, tad tam a1'1 ir tikai atseviska gadijuma raksturs un visa sl Poruka «paranojas» apraksta pievesta liela «uzdzivos8na un zuposana» arzemes (kas esot galigi eruinejusi» Poruka nervus etc) tomer jauzskata par visnevainigako

156

un nOl'malako paradibu (no vakareiropejiskaa kultiiras viedokla) , salidzinot ar musu pilsoniskam (sevisl}i mantigas sJpl'as) dziram un rautiem, kuras a1'1 mediki sankcione vel par samera loti encrmalu» paradibu.

Interes anti , kur tad esistematiskajiem ziedojumiem Bakcharn» Poruks varetu a1'1 Iidzeklus rast, jo ir zinams, ka taisni Iidzeklu trukuma del' vi~s bij a spieats padraukt studijas arzemes?

Tie, kas censas Poruku nostadit pstchiski «slimo» lorna, megina iespiesties vina intimakaja dzlve un mekltit tur tikai pee dubliem un netlrtrmiem, Viniern triikst a1'1 mazakas cienas pret titiku un Poruka personlbu, Pede-jii dzives paradfbas, domas un idejas netiek vis citetas log-iska, noskaidrcta un parbaudita sakaziba, bet demonstretas ta, lai raditn Illuziju, it ka viJ;lB.m tliiktu regulatora, paskritikas, stingras sistemas, Istenfbas un patiesibas. Tiek izlaisti, noklussti, vai sagroziti veseli fragmenti, kas raditu un Iiecinatu, ka vis am tomer ir bijis pilnigi reals pamats un Iogisks sakars, Tiek apgalvots art, ka Poruks arzemes esot parak daudz «peldejies laimes un baudu lielos vil~lOs», kao ari «nelaimes un bedu klusas tumsas dzelmes». 8'i «parmeriga dzlves baudtsana» ka fiziski, ta garigi vinu esot novedusi pie degeneracijas, Tomer pie labakas gribas, nekur nay iespejams atrast Poruka arzemes dzlve ne tadas j~as, kura vareja vi!l,lot tik lieli «laimes un baudu» vil¢, ne arl tik dzilas nelaimes un bedu dzelmes, kuras peldoties viJ;ls biitu slicis. Nevar tacu but, ka vias tas varetu izskist un nozust

bez psdam. '

Tas ci~as (emocijas) , kas norisinajas viva dvesele, radij a sadzlves meli, netaisniba, rupj a vara, neintelligence un tie sabiedrtbas launumi, par ko nekad nebija un nevareja but atbildigs un vainojams Poruks, Ka tas viss vazetu degeneret Poruku, tas 11' absurds, Taisni otradi.: rakstniekam jaiepazistas ar visam dslves patieslham, jasaprot pareizi atsJ,drt Iabu no [auna, Tomer atzinu meklesana un savas dveseles kristallizesana «<perlu zvejosana») nenozlme degene-

157

resanos vai saindesanos. Ja dvesele ir kristallskaidra, tad dzfves duhli un netirumi UZ 50 dveseli nevar darit ne mazako iespaidu. 'I'adas dvsseles, kura hiitu sakra,jusies blakus kristalli un sar¢ - nemaz nay. Bez saubiim, Poruks sa1J,ema gan daudz un daiadus iespaidus, bet viI).a liela dveseles skaidrlba, viI).a liela. individualitate un gara spejas to vienumer vareja pasargat un pasargaja no degeneracijas, garlgas saindesanas un l'uinesanas. Sava dveseles biitiba viT,ls. palika tads pats pat muza beigas, ka sav§. berniba, jaunlba, kad es vinu saku pazit un novsrot: cllveks ar kristallam lidzfgu dveseli,

Visos t08 rakstos, kas citeti Budnla brosin'as «Poruku Janis savas garigas dztves kreslainas dienas» un «Poruka dveseles noskanas kreslainas dienas», kurus pee Budula apgalvojuma, Poruks tadus esot uzrakstljis Streneu un ciZa ies~ades - IT ironiski un satiriaki iztirzllti diezgan plasi un sarezgiti motrvi par cilvsku dabas un sadzives negativam paradibam, sie raksti uzrakstlti tomer pec konsekventi stingras domu kartIbas, ieverojut stingru logiku, kritiska pI'ata darbibas robezas. sur tnt so rakstu autora logiskie vilcieni, domu pavedieni un temata viela aizk.er (komentariski) paradibas, kas tikIab psichiskos procesos, ka pasaules vertibu izwantosana ir radijusas nesaskaaas vai neskaidribas, ,sie raksti tomer atmasko to cilveku aizkulisu darbtbu, kas dzen veikalus un tirgojas ar etiku (morali) , taisnibu, ciBakiem idealiem, sagrozidami istenibu un patiesihu pec saviem personigiem ieskatiem un interessm. Saprotama lieta, ka sadas kategorijas aprobezotie eilveki censas aizmaskot so villa Istenibu un taisnlbu iztei cos o filozofisko domu ar' apgalvojumu, ka tii esot bez «reguUttora, pavtrsa, bez stingras konsekvences un slimtga», -

Dazi iedomajas un saprot, it ka ari Poruka nodosanas astronomijas studijam esot tikai kada vil}.a m.a'l}u ideja un ari tikai tamde], ka savas astronomijas studijas vil}s, kada vieta, pieminot Vestermani negativa lorna. Ka zinams, Vestennans, Porukam aprneklejot Politechnikas p1'ieksskolu, pasniedzot

158

matematiku, ir plasi runajis par vinas pielietosanu aatronomiskiem noliikiem. Astronorruju Poruks uzskatija par visidealako zinatn], kamde] Vesterma1jlu (kurs vina acis bija zaudejis katru cienu) pieskarsanos soo. zinatnei Poruks tikai ir5nize, Vestermana varda negativ~ minesana, starp citu, izskaidrojama ru'i ar to, ka Porukam bij a zinama vina iniciative, sakara ar Poruka izpausanu par pslchiski slimu etc.

Ciz,a iestade sededarns, Poruks parliecinajas, «ka labam but ir arpratiga ideja», ka viss, kas skaists, krietns, taisns un Istens, tiek nlsts, pelts, vajats un beidzot I}em bedigu galu, Redzedams, ka vina celam, skaistam un vertigam dzejiald-filezofiskam idejam un Idealiem sivi uzbrUk «barbaris un draude iznieinat, vil}s tos apvieno ar astronomu dievisko fantaziju un lido domas brivi un celi canr visuma bezgalibu un no turienes noraugas uz nabaga, niclgo pasauli un cilveci, Saprotama lieta, ka sauraj as dzives formas un garigos jedzienos sastingusais analitiJPs Poruka astronomijas stu des ana spej iedomaties un atzrt atkal tikaI eparanoika nodarbosancs», jo tads analitil;ds «perpetuum mobile» n'ekad necentlsies un nespes izdibinat, bet viegli apmaldisies cilveka dveseles noslepumainajas dzelmes,

Poruks uzbudinajas tikai tad, kad vinam uzspieda liekulIbu, melus un netaisnibu. Tad vi1).s bija gatavs vai visu pasauli nolamat, Un tiesam, ne tikai ka pret cilveku, bet visvairak ka pret makslinieku, dzejnieku un filozofu - pasanlg pret to ir bij usi an bez mera netaisna, Sakaitinats, Poruks ties am bija loti straujs un dusmrgs. Bet kas vinu saprata, tas vinam vienumer vru'ej a piedot. Vin,S tomer nekad otram negrlbeja darlt sliktu vai atriebties, bet gan parliecinat, lai tas naktu pie atzinas, ka ir nepareizi, ja tas ar savu rtctbu kadam dara psrestfbas un ciesanas. Poruks uzbudinajaa un cieta ne tamdel vien, ka pasaule izturejiis netaisni pret vmu, bet ali tamde], ka ta radija ciesanas taisni sirdsskfstiem cilvekiem.

Vairakas reizes vir;ts izteicas, ka vissatrieinosakais, stavoklis esot tas, kad cilveku sagrabjot lidzeietlba,

159

ieztHosanas par otru cilveku, kas ciesot, Iezelosanas esot pat tik bistama, ka tas dej vil;1s topot melancholisks. Tomer si melancholija dziedinaja vinu no daudzam, daudzam aplamibam, sadraudzeja vinu ar navi, kas parasti baida visus viegli domatajus.

Raksturigi, ka arsti Poruksm pret so. «melanchoIiju» ieteikusi uzmeklet cilveku sabiedribu, bet turpreti vil,ls pats atzistaa, ka sava vientuliba vil,ls vienmel' j uties mazak grlltsir<iigs .neks sabiedrlba, Ta tad vil}a ir majojusi:. vesels gars, stipra sirds un dvesele, kas vienumer spsja patiesi at.s~irt un nodalit viltus dZivi no. patiesfbas,

Vientuliba Porukam nak un iet pa galvu tllkstosas domas. Tas ir visa imiversuma domas, kas moka nelaimigo intelligenci. Vll;ia rakstus lasot, sakuma dveseili sagrabj art ,sapes, pastirzas un pasmo.cisanas, bet kad ta visus parbaudijumus un atsinas ir izturej usi un izkristallizej usies ,tad ta paliek stipra, varena, cela un briva, Vil,lS rada, cik slima ir visa, visa cilvece un ka tikai caul' sJpstisano.s, caur izkristallizesanos dimanta dvesele Val" palikt stijn-a vesela un muzrga, sl.cisti:sanas un lu'ist:illizesanas noliikos Pornks ir dedzinajis ari savu sirdi (<<Zilizana sirds dedze»).

Strencu un ciza iestades Poruks vienurner ir bijis drums un neuzticigs, Tas liecina, ka vinam i1' bij usi ideala un dzives patiesa pagatne, Vil,lam radas ciesanas un aizdomas ati par to, ka Idealu un patiesas dzives de! to izstuma no sabiedrfbas. Tas vID.U uzbudinaja lrdz drudsam, asaram un mokam, 'I'urpreti, cilveki, kas no idealisma un patiesas dzives un vinu bardzibas prata izvairities, apiet visam ar likumu, parkapa fiziskas un garigi'iS normas, bet parkapumu eelonus un vainas uzlq'ava citiem, tie staigaja brivi, kaut gan patiesfba tie prieks sabiedribas visbistamaki, Domas par so nejedzfbu, aplamibu un netaisnibu Poruku dasureizi saustija vel stiprak neka Strendu vai aiza iestazu reZims., ieterpa to. vel nezeligakas vazas, neka so iestazu restes, atslegas un sargi. 'I'amde] nebrmesimies, ja Poruks kadreiz va-

160

reja but arl garigi (psichiski) saguris un ja vina domas dazureiz tik logiski nerisinajas ja vinu' maca saubas starp meliem un patieaibu, starp sapniern un nomodu, isteDibu un fantaziju, ja aiz miega; est.gri~s, ie~tades. :rezima, smadzenu parpwej uma, saboJata gals a, sliktas baribas, vins tiklab fiziski ka ar1

moraliski stipri cieta.· ,

Ta tad visas SIS paradibas radija n e vis k ads pat 0 log i a k s d v e s e I e sst a v ok 1 i s, bet g ann e nor rn a lie a p s t a k Ii k u :r 0 s P 0 r u k s t i k a nos tad it s, vi~i saka: «Jmns bus jaatbild par mani, ja es ta daru ka Jus velaties, Vai Jus gribat ciest par visu to Iie~bu, ko Jus manim gribat uzspiest? Es negribu let nedz Jtisu elle, nedz Jusu debesis. Kristu Jus esat krusta situai. Ar mani Jus varat tapat darit, Manis pec turiet mani par prata jukusu, Es nevelos Jusu pxata! Man sis Jusu prats ir apnicis Iidz navei, Es gribu patiesibu, j 0 man slapst pec patiesibas un smejaties, cik Jums patik, Es sajirtu lidzcietib~ ar Jums, bet milet es Jus vairs nevaru.s

Blja arl momenti, kad Poruks par savu dveseles stavo~ vareja saubities, [o starp vientieslgiern, vienmullgiem [audnn dzivojot, jasakot driz vien tieet, ka augstakas [trtas, poezija un Ideali esot nenormalas slimigas dveseles augli. .. Tad vins sevi redz vien~ ~uIi.' bet ne~ajfi! Sis' vientulibas. 'Tikai sta:rojosaa. ideiaa tam sandas pa galvu, Tad arl sallies gaismu viI]-s nosauc par viltnieci, Vil,ls tic, ka ir avots, no. kura dzeris cilveks edabii dzives drudzi, kas eilvekus dara muzam jaunus, un ceriba, kasaau avotu no.pietni meklsj ot, dzlve varetn atrast, vina vel ci~sas ar pasauli un cilvsei, Vil,ls sina, ka starp debeairn un zemi sta.v cilveka galva un dornil Isu tiikstosiern gadu. Bet 51 galva nevarot izdomat, ka tikt vala noslm lielajam ciesanam un ka pacelt eilveei i.z' vinas dzfves

purva... .

Do.majot Poruks jut, ka daZureizi dvesele tiek saraustita it ka tilitosos gabalQs. Vins zina ka dazi cilveki vinu Did niknaki ka zveri, 'Par t~ varetu

11

161

pasmieties, bet girds jau nav no akmena, ta izkust un daZureiz saplok. Vi.Q.s nay vfrs ar lielu duri, bet j fitigs, smalkjfitigs, kas gatavs savu sirdi upuret, Ta i.r vina nelaime. Ta vardos nevi ens neklausas, bet viI)s 'pats tos dzird un priecajas, ka ~s var runat patieslbu un ka neviens sis patiesfbas vinam neva'r atnemt, nedz to saliekt un izdzest. Tad vinam vairs nekas nesap, Tad nay vairs neka maza, liela, dzila, sekla - viss izljdzinas vienaldzlba.

Visparigi Poruks tik daudz neizmisa par to, ka vinu ievietoja vajpratigo iestades, jo vi.Q.s teica, ka art dzive (sabiedrfba) tas jfitoties ka. trako nama, tikai tas pazeminosais stavoklis, lidzcilveku nievajumi, desanas un nospiedosa apzina, ka cilveki to pieskaita par vainigumu, sodu un nostada ta, it ka tam, kas pabijis trako nama, vall'S nay nekadas tiesihas uz dzlvi.

Dzidamies pec patiesibas, Poruks reduceja visu pasauli uz vil}as pamata elernentiem un pee vissikakas analizes nonaca pie «viskailaka kailuma, pie milzigas, nebandamas nulles, jo viI)s no patiesibas bija kaut ko citu sagaidijis». Speks trieinaja gan pasauli, bet Vh,lS ned eva sirdi] miera. VajIbai un zemes nlclbai bij a padota dziviba. Vi:r;ts atzina, ka «Herakless bija Iielakais varonis, bet viJ;La apeks gaja galu gala boja, tapee ka tam truka lidzjuteja cilveka, kllfs to spetu mflet. Aiz dveseles sapem vinS nogrima bedas,

. kamer vina vienigais aapratejs un lIdzjutejs Ceuss vinu uZlfema pie sevis Olimpa ... » Tapee «viscilveciskais pienakums - but vajiem. Mums veselfba ir tikai tapee data, lai spetu vajibu panest - 80 dievibu, kupa radija mums skaistuma jedzienu. Vai akmeni nay veseli? Vai koki neaug stipI'i? Vai fide¢ cies sapes? Vil,li ir veseli, bet nejijt, nejfit neka no skaista un daila, Tikai tam, kam sirds sen sagrauzta un varga, ta acim talu redzet lemts». Poruks arl saka, ka «pee ikdieniska cilveka normas, just cilvekam vaj agot tikai tik daudz, eik tas vaj adzigs labakai dzives kartibai, bet just slimigi, parmeI'Igi, lldz asarsm, tas viniem esot kaitigi; Uipee ari sirdsskistos

162

[audis dZlve saucot par trakiem, jo tie aiz Iidsjtrtlbas uzupurejoties prieks ljdzcilvekiem, redzot tos trfikurna un posta. 'Iurpreti, dasureizi slinki, kam kl'utis ka mnris, dzivojot nespeinieku rnajas, prieksa raudot sipolu asaras, bet aiz muguras tie visus ganot un aprunajot»,

Skice «Salauzta sirds» Poruks konstate, ka taisni tie «piektie» vai «sestie» riteI).i izpalldzot «istiem» dzives ratiem, kad tiem saluzt ritenis.

Sava dziI)ii. pee taisnthas un patiesihas Poruks dazl'eiz uzstajaa pat pret dabu, kaut gan zina, ka ta sadus stiirgalvjus soda tiesi vai nu ar navi vai ar arpratlbu. Savas ciesanas vil}s sudsas pie Visaugstaka trona:

«Lau] man skumt pie Tava trona, Tevs, [auj sndzeties par Tavu roku darbu, ciest, eiest un ciest es neesmu g}evs, [bet mulkibu es atrodu par skarbu, Kam liki manas kri1tis tad as jutas, kas preti vi}.I)o stiprarn klinsu sienam, kas atsitas pret tam, ka domas grfitas pret vienmuligam, neizlabojamarn dienarn, Es tieu, viss ir labs un labam celts, tik viens es vidi1 stavu [auns ; es tieu, visiem sirdt tikai zelts, tik mana zults un mOZlgs kauns. Pie zemes lieeos meklet patiesibas, atradu mazas druscinas, samrtas dublos un nettrumos, Iaslju tas, bira asaras, Mana palavfba, mana uzticlba mani vila, manaeeriba, mana ticiha mani atstaja.s

Dzejnieks nokrrt uz simaina akmens un raud, Iidz vairs nebirst nevien asara tm tad vi:r;ts vel kungst : «Mans Dievs, kapee Tu mani esi atstajis? Vail'ak nevaru, vairak nespeju just un ciest, vairak nevaru - jau dvesele dziest. Jau dziest mana diana, sirds paliek viena, viena - paliek un sastingst [auna, riigta uz mfiiigo dusu taisas; pedeja miesas cipslina vala raisas no zemas dzives kauna. Vel meginatu, vel ietu .:.._ lugt, draudet, lai nenospiestu tumsa patieslbas; lai visu par Iabu grieztu dzivibas gars; manu dusas vietu jau kapradi smiedamies rok. Salstosu gaisu tveru, krirtis smok, smok.»

11*

163

Raugoties Poruka acts, es tur nelasi'j u stastus tikai par ciesanam un sapem, bet tur blazmoja arl tagadeja laikmeta tik svesas un brmumainas jutas: just atstatiem lidzi.

Tomer visvairak Poruka dveseles stavoklis svarsttjas atkal, kad ap sevi mantia un veroja melus, viltibu, netaisnibu. Sadu dveseles stavokli vU;ts Joti spilgti attelo «Vecteva stastos»: ViM konstate, ka pasaule rodas vienumer savadi [audis, kuri runa un padara to kas citiem sace] brinumu. Vinus nevarot saukt ne par saj ukusiem, ne par noziedz:Iiiekiem.. ViI}i redzot un dzirdot, jutot un nojansct pavisam ko citu, neka enormalie» mirstigie, Tikai spirgtais gaiss un svaigais tidens viniem baudami, Turpreti viss tas, kam varot pieskarties cilveka roka resp. kas no cilveka atkartgs, ka ari pats cilveks viniem esot nesl}ists un pretigs, Bet galvenais, ka sie nevarot panest (paciest) melus.

Loti rakstueigi, ka Poruka «slimibas» analitiki sim vitia dzives stavokla tik radnieciskam tel oj umam pa-

gajusi ga,ram ar pilnigu klusuciesanu. ..

Vins atzinaa, ka «Cilvekiem ar to iedzen bailes, kad sak attistit celas un ideslas teoriias, Visa cilvece ir tik pagrimusi, ka ieskata par traku, ja runa un dara ko dizu. Tads es nevaru but, kadi Jus esat; to es nevaru nest, ko Jiis nesat. Jus gI'ibat pasauli labaku, jaunu, redzet tik mulkfbas, cilveces kaunu l Es redzu sapl)us vien, dveseles skanas - dzirdues, vardu ne, - skanas.tik skanas! Tapec es apdziedu bern~ ar mati. kuri tik runaias dveseles skaaam ... Es klistu vien~ pa'sauro birzes celu, ka menesserdzrga, menesni-

. cai preti; gars nesas augsup, prom no tumsas zeroes un acim atveras man skati naredzeti, Bet tevis neredzu, ko meklej u sen gadiem, Tn, dailais tels, prieks kura klusi eiesu, Ap mani saudiis lielais pas aul's speks, Uz mani stiepjas tuksto$ smieklu pirksti, Un sievu meles vim mutes klab: «tam vajag izpust viI}a poo'jo speka dzirksti!» «Sen spedgais aiz kailas greizairdibas par manu galvu milzu duri eel, grib mani sadragat. Bet satans sina, ja tas ar mann galvu tvers, Ta

164

roka muzam nek1iis man pie sirds. Visa sagroztts, viss samelots vi~s glun aplam raksturots! Kas vesels bij, to t~isa slimu, par gudru deve nejedzigu! Til viss stav nevieta un nikst! Un Iaimlgs tas, kas iznikt drikst!» «Mana sirdsdedze, manas milibas sapes, mana sirdsdedze~ karst~s dailuma slapes, m.ana sirdsdedze moka mam, tu dziesma, par vinu skani - aizskani mftZiba. Aizskanat muziba Jus, Zilizana mokas aizskanat aiztverat Liktena vadosas rokas. Aiz .. ska~t satrie~t netaisnibu l Es nejauks - prieks acim ~s skarbs prieks - ausim, es dzlvei lieks, kads Dievam DO manis prieks? J aunibas milu tie manitn nama I Ko es vilu, ka viltu man lema? Es gribu dzir<let, es gribu mllot, kas dzfvos ar mani ? lias miles Zi .. lizanu? Neviens, neviens! Es, nejaukais diedelnieks! lias nobedza mesos, tam atIDiQa palika Zilizans, kas velti bija maeijis likumus, bez sekrnem bij slavejis tikumus. «Sirda deg ls, ta Zilizans sauca , vejs rudens nakti meza kauca, «Sirds deg! ak, mokas briesmlgaa!» «Sirds deg!» ka arpratigs viI}s kliedza, bet vetra to parfu;iaca, oz~los spiedza, Kur dzi~is - mez~ - Zilizans mira, pat sirdsdzedzes pelmem lapas bira.»

Konflikti kas zadija Poruka tragediju, bija likvi .. dejami nevis vajpratigo iestades, bet gan, v~'bfit, ti:sas zales. 'I'aislt sledzienus par Poruka dveseles stavokli bez [uridisku normu ieverosanas (par Poruka PSichisko atavokli juridiska ekspe!t~e. nay tai~ita), ~ taeu ne tikai patva}Igi un parstel~ZlgI,. bet an net_ru: sni un rada sabiedriba tadus pas us ieskatus, kadl rodas pret cilvekie?1' kas pa~~j~~i c~~t~~s. k.aut _g~n zinams ka ne visi, kas llabl]US] vaJpratigo lestades vai eietumos, faktiski ir vajpratigi vai noziedznieki.

Poruku gan dave par «lieIu dveseles sapja dzejnieku», bet apgalvo an, ka ped~jais esot s?,dzis ar. «~onisku (an iadzimtu) pslehisku (garigu) shnnbu, resp. bijis psichiski slims (anorr:naIs, a~l'atigs) _ c~lvaks». Kada starpiba starp «lielu dveseles sapju dzejnieku» un «psichiski slimu cilveku», to tomer nevi ens nespej vai negrib pateikt. Blakus «psiehiski

165

slimais Poruka personfbai megina nostiidit vel kaut kadu «tragisku likteni», bet nenoskaidro ne vinu sta-

vok}us, ne attieeibas. '

Vel japiezIme, ka Buduls sava brosu.ra, kada vieta, raksta ta: «Poruka dzeju lasot, mes it ka staigajam pa vecu, klusu un brinislpgi jauku parku, kur silt§. un miliga saula caur svaigam pavasara koku lapam un smarfigiem ziediem augstu augstu pacelas balti torni, bet kur vietvietam, kaut gan samera 'l'eti, nejau~i uzduramies uz kadu pakalnite noslepusos, ziediem parJrlatu pagrabu ar pusatvertam durvIm no kura dves pretim auksts un pa dalai piesmacis zi~mas

nevedinatais gaiss.s '

Par so neestetisko «salidzinajumu», kaut al'l Buduls vinu megina masket ar «dzejisku valodu», jasAka, ka tas ir tikai rupji uzsviesta mala traips uz Poruka «balta torna». Kada nozIme Budulam Poruka dzeja meklet «pagrabu ar piesmakusu," nevedinatu gaisu», ja tam visam hlakus nostajas realais fakts, ka a1"1 cilveka ir tada tumsa telpa (lai arf man biitu atlauts lidzigi izteikties), no kuras dves ara piesrnacis gaiss ?

J a tadsbtttu, si pslchiatra POl"Wm persombas un darbu «ps):chiatriskais noverteiume», tad man savukart, ar Poruka vardiem, gribetos jantat : «Kapec gan tas pasaule ir tii: parkod tu abolu, un tur Iokas ta1'ps ar melnu galvu, ej, sapnodama, gal' darzu, pa brango zali, kura pukem kit pieseta, un piepesi tu sajuti kautko ledaini aukstu uz kiijam, paskaties: nejauks krupisb

Man slpet, ka taisni Isie «tarpi ar melnam galvam» un «ledainie, aukstie, nejaukie krupji» Ir tie, kas dzejnieka pasaule ce] to «pagrabu ar pusatvertam durvtm, no kura dyes pretim auksts un pa dalai piesmacis ziemas nevedinatais gaiss». Tada pa.graba ari smaceia dzejnieka Poruka dveseli,

(Savadi, ka Buduls Poruka atradis tikai «dveseles sapju dzejnieku», bet ne filozofu (domataiu), Nosaukdams Poruku par elielu dzejnieku» un apzimadams arl par «pslchiski slimu» eilveku, vi1;ls arl ne-

166

pierada, vai ar kronisku psichisku slimibu sirgstoss cilveks pavisam var radit kadss gartgas vertibas, bet ja nu Poruks to mer tadas var uzradit (ko ari Buduls nenoliedz), tad rodas atkal jautaj urns, val Porukam pavisam vareja but «kroniska pslchiska slimiba»?

Musu kulturas reprezentantu un patiesfbas draugu pienakums gan birtu gadat, lai }auZu negativie spriedelejumi un intrigas vienreiz tiktu pienaglotas un Iai tie mitetos savaa geJ,dbas un zaimos par lielo tautas rakstnieku, un tur, kur iet runa par vil,la radrtam gartgam vertibam, idejam un Idealism.

Kas attiecas uz brosuras «Poruku Janis savas gadgas dzives kreslainas dienss» autora atzil)am, tad pedejais ir ar! [oti vajs psichologs un ax saviem rakstiem par sQ rakstnieku vil}-s ir pieradijia, ka viI,ls Pornku vai nu «pavisam nav sapratis, jeb to ir aplam sapratiss.

Esmu parliecinata, ka latvju nakamo paaudZu gara attistiba sasniegs tik augstu pakapi, ka viss tas, ko .rakstnieka Poruka rnQ.za dazi lfdzcilveki, valdosa aabiedriba pie viJ}.a saskatija un, daudzi arl vel tagad saskata par «nenormalu» - taps par «normalus paradibu, ka 81 rakstnieka radrtas garigas vertibas nemures vis (stasta «Asaras») lopu stanu muros, bet kultiiras templu sienas, ka «saule nebfis vis tikai sviesta ciba», kas pee Poruka muZa Iaikmeta materialistu nn mietpilsonu ieskata «noraujama no debestm un apedama», - kad caul' asaru kristalliem spes saskatit to uzaustoso dienu un smaidos aplaimoto cilveei, ko gaidam, kas naks un ko mes visi paredzam, un kad Poruka garlgie teli vares celties un netrauceti dzivot pie savu idealu saniem . " .

v.

Terbatas egarlgo un nervu slimibu klinika» jebfaktiski ciZa, iestade, kura Poruks nobeidza savu muzu, sevislp pee dazu 'I'erbatas universitates

167

studentu atsauksmes, bija iestade ar loti divainu reputaeiju, 8i iestade toreiz, kad Poruks tur atradas, bijagan it ka Terbatas Universitates parzinasana, bet faktiski viY,la neaprobasoti rfkojas profesors ciZs, cilveks, kuru veliik Ip,jeva pasu atzina par pslchiski slimu-nenormalu, Visus sini iestMe ievietotos, arl tikai nervu slimniekus, vil,ls, kad vien tikai bij usi izdevlba, centies ka «trakuss demonstret studentu prieksa. Visas vina lekcijas biiusas divaina rakstura, t80 ka daudzi studenti tas nemaz neapmeklejusi.

K80 visas Krievijas psfchiatriakas iestades, t80 ari Terbatas prof. ciZa parzil}8o atrodosa iestade torelz bija pielidzinama De arstniecrbas, bet gustniecibas iestadei, kura ievietotos vareja pieskaitit it ka cietuma ievietotiem. Ta ldi par so iestadi ne sabiedrfbai, ne atsevis\tam privatam personam nebija iespejams vest nekadu kontroli, un tadu ar1 neveda ta laika prokuriitiira, resp, abtieelgaa ties as un administrativas personas, tad nebija izslegta iespejamfba, ka vil,la vareja tikt ievietots apzineti garigi evesels» cilveks, Aiz tii pasa iemesla art oizs, Kii psiehiski problematiska persona, vareja darboties egarlgu un nervu slimfbu kllnikas» prieksgala. Dasadlem naiviem, vai Iieknltgiem un va:rizejiskiem iebildumiem, kas tadas iespej amibas rnegina noliegt, te nav vietas.

Varam iedomaties, eik «hiimiina» vareja but .iestade, kura darbojas 'psichiski problematisks cilveks ...

Poruks pats so iestadi sauca par «Hotel zur fehlenden Schraube», «Thierabtheilung», «zverDica», «problematiska komisma iestades etc., kas Iiecina, ka viQ.s tur guvis negativus iespaidus.

Cik no Poruka tevam rakstltas vestules, stud. R.

Bebra un V. Eglisa liecfbam an var spriest, - tad par kaut kadu labklajfbu, humanitati etc. ciZa iestade nevar biit ne runa. Rakstniekam tur ir tikusi raditi neciesami apstak}i.

Mana riciba atrodas Ciza iestades dotie dati, kas Iiecina, ka Poruka ievietotaji sini iestade bijusi vi\lam tuvu stavosi cilveki, Tomer, iznemot vienu personu, eitas personas 8i iestade varoa nesauc. Sakara

168

81' to, vispirrns, jaatduras uz loti svartga, bet nenoskaidrota (problematiska) jautajuma: kas faktdski bijusi Poruka ievietotaji {,iZa iestade, no ka izgiijusi ievietosanas iniciatlve, uz kada pamata ta notikusi, un kas pie tas nemusi galveno, aktivo vai pasivo dalfbu? Vai sie ievietotaji ir bijusi tikai «akli ieroci» to- dartjurnu izpildtsanai, kuru iniciatori mineti Poruka rakstos (nosauktos no Budu]a par «sIimiem») un kuros sie iniciatori figure gan ka «augstakas ie_' stades, slepenas biedribas, dazadas personas» ete., kas savu nodomu izvesana; sankusi paliga sis tuvu stavesas personas, jeb vai visa 51 iniciative un rlclba (ievietosana) etc. ir izgaj usi tikai no tuvu stavosam personam - tas viss tur ir sajucis un sajaukts nenoskaidrojama masa,

Vai viss tas nay bijis ari tumsakais, Deieligakajs,. netaianakais un varmacigakais akts Poruka tragedijii ?

Ka [au augstak aizradiju, oiZa iestades administracija pie Poruka ievietosanas nema:z nay pacelusi jau~ajuma:' uz kada pamata Poruks tiek ievietots. Ir zinams, ka CiZa iestades datos pi.eminetas personas, kas nemusas lidzdalibu pie Poruka ievietosanas Ciza iestade, nay bijusas ne vina vecaki, ne bra!i, ne rnasas, De citi Poruka dzimtas piederIgie, jo viva dzimtas piederigie iT vienmer bij usi pret katru rakstnieka Poruka ievietosanu vajpratigo iestMe.

Poruka dzimtas piederigie (vecaki, brap un :tnasas) , pazidami sava dela, vai brala dabu, noteikti paredzeja, ka ja Poruku saks vadat pa trako namiem, tad tada ticir.ct postosi darbosies uz vina pstchi, Tas nevareia bilt nezinams an tiem, kas l,lemusi dalfbu' pie rakstnieka iavietosanas viijpratigo iestades, bet lidz ar to an so iestazu administracijai,

Ja Poruks ksdreiz uz vajpriitIgo iestadi brauca it ka elabpratigi», tad to nevaiadzetu aplam saprast, [o, ja vins to nedaritu, tad vinS zdnaja, ka to tao ka tao izdaris ar varu (ka to personlgi redzeju Cesls, kur vi1)u uz Strenei aizveda gorodovoji).

169

Ta ka toreiz starp Poruku, vilja naid nieki ern ,

u. c. Cesls pasta vej a asi konflikti un ta ka Poruka ievietosana vajpratigo iestades ir notikusi, varbnt, vienlgi uz vinu iniciativu, tad sada vinu ri~iba, ne no admlnistraciias, ne no Ciza iestades nevareja tikt uzskattta pal' pietiekosu iemeslu, resp. par pamatu, ka Poruks tiesarn ir psichiski slims, ievietojams vajpratio'o iestade (izolejams no sabiedribas), jo ievietotaji toO vareja darit arl aiz kaut kadiem citiem noliikiem.

Ka zinams, tad sada zinamo personu un CiZa iestades administraeijas aplama vai neapdomiga rlciba ir postosi darbojusies uz rakstnieka dveseli,sagad§.jusi vinarn neizsakamas ciesanas un atnesusi beidzot navi ' ... Par visu to atbildiba krlt vienigi, galvena karta, uz viniem ...

Ari «oficiala ekspertize pie Poruka neesot tikusi izdarrta. ~iZa Iestades Poruka diagnoze bijusi - «paranoia».

Ja nu oficiala ekspertize pie Poruka nay izdarlta, tad nevienam nay ari pamata un tiesfbas Poruku of iciali apzimet par «pslehiski slimu» un rakstit par sadu tematu oficialu brosirru un publiskus rakstus.

«Par asiatentu-ordinatoru Poruka nodal a ciz,a iestade 1910.-11. gadam bijis Jakobsons.» Ta ka par «autoritatfvu» un «kompetentus personu vises, ar rakstnieku saistrtos, jaurtajumos uzstajas vienigi Buduls, tad tas lieeina, ka vinam uz to ir bijusi sevis19 iemesli,

«Poruks esot miris 12. j[mija 1911. gada plkst. 1 un 10 min. pee pusnakts, asistenta Budula klatbutne, ar «pneumonia cruposa»,

Laikrakstos par Poruka navi vispirms paradijas zina, ka rakstnieks Janis Poruks esot miris 11. junij a 1911. gada. Tani pasa Iaika «Latvija» nodrukaja ciza Iestades asistenta Budula oficialu pazinojumu, ka Poruks esot miris 12. junija plkst. 4 no rita, Savukart ames pazinoja, ka Poruks esot miris nevis 11., bet 12. junija (pec tuvinieku paskaidroju-

170

miem no CesIm) , Bet ka redzams, tad uz manu pieprasljumu ciza iestade man turpreti ari oficiali paziljoja, ka Poruks esot row 1-2. junija pIkst. 1 un 10 min. pec pusnakts asistenta Budula klatblltne.

Ta tad par Poruka naves bridi ir trijadi oficiali zinoiumi:

. 1) Laikrakstos publiceta naves zina, ka Poruks esot miris 11. jUnija 1911. g., tad papildinata, ka esot miris 12., bet nevis 11. junija (interesanti, kas sniedzis pirmas ainas, kas papildinaj a otras 1).

2) CiZa iestades asistents Buduls Ij)ublieeja «Latvija», ka Poruks esot mitis 12. junija plkst. 4 rIta, un 3) 1915. g. Ciza iestade atkal man oficiali pazinoja, ka Poruks esot miris 12. junija 1911. gada plkst. 1 un 10 min. pec pusnakts, Budula kliltbfltne.

13. jUnija pecpusdienas laikrakstoa paradijas zina, ka Poruks esot miris 11. jfinija. Zilja, ka daZi laikraksti piezlmeja, sanemta isi prieks redakcijas sH~gsanas un (cik uzzinaju) telefoniski, bet kas vinu vestijis - nav noskaidrots, Otra diena laikraksti 'paskaidroja, ka pee Poruka piederlgo (kadu?) telefoniskam zinam no Ces1m - Poruks neesot vis miris 11., bet ian svetdien 12. jUnija plkst. 4 rita. Palika nenoskaidrots, uz kada pamata un kadejarli celusas daZiidas informacijas. Neilgi pec tam «Latvija» tika savukart nodrukats CiZa iestades asistenta H. Budula raksts, ka «9. jlinija dzejnieks esot vel gajis pa pilsetu pastaigaties ... », dO. jfini.ja no rita esot zeIojies par stipru nogurumu, par sapem vises loceklos», bet «12. junija pikst. 4 no rita dzejnisks Poruks €Sot aizgiijis muziga miera. ,.» 'I'urprett uz manu pispraaijumu Terbatas i1niversitate, ar savu 4. III 15. g. rakstu Nr, 657, pamatodamas uz ciza iestades 27. II 15. g. rakstu Nr. 185, man pazinoja, ka J. Poruks esot miris 12. junija 1911. gada plkst, 1 un 10 minutes (cik smalki I) pec pusnakts, asistenta H. Budula klatbutne.

Par rakstnieka Poruka naves celoni vispirms rakstrja ciza iestades asistents H. Buduls. Laikraksta «Latvija» v:i:I,Is apgalvo 12. jUnija plkst, 4 no rita mi-

171

ris Poruks, pee tsas, bet loti grutaa slimosanas ar sarezgIto balsenes iekaisumu ... », sslimfbas izcelsaDaS celonis pa dalai palicis neizskaidrots ... » Savadi izklausas tas, ka pec aaalimsanas a1' balsenes iekaisumu - nave val' iestaties jau otl'a diena (?). Vis-, caur raksta jfltama tausttsanas, nenoteiktiba ... Turpretl «Dzimtenes 'Vestnesi» publiceta kadas personas 11. jiinija 1911. g. rakstlta vestule, no kuras satura iZl}.emu sekoso:

«Poruka stavoklis ir pedeja laika bijis labs un viI)s tika laists 'pat uz pilsetu viens staigat, Es ari vinu .reiz satiku lIZ ielas, Loti labi ViJ;lU varetu nemt iz klinikas, bet tad vinam nebfitu jauzturas starp [audlm, ar kuriem viI)8 nevaretu pilnigi harmonet, No tiidiem vinam tillit rodoties alzdomas ... Tikai acumirkli viI)8 kliniku nevaretu atstat, jo prieks para dienam saslirnis diezgan nopietni ar nieru iekaisumu, drudzi un t. t.»

Vestules autors sis zi;1as dabuiis personigi no kada Ciza .iestades arsta. 'I'urprett man Ciza iestade ar savu augsa mineto rakstu Nr. 185 pazin oj a, ka Poruks esot miris ar «pneumonia cruposas, Tiilu nav 110- skaidrots : kad oiZa iestiide un kam vispinns pazino] a par Poruka navi u. t. t.

Pee Ciza Iestades raksta Nr. 185 man tika paskaidrots, ka Poruka Iikis esot ticis izdots vina sievai, kas Terbatii bijusi ieradusies kops ar studentu-Iatvieti no latviesu korporscijas. Turpreti rakstnieka masai Annai rakstnieka Poruka sieva raksta 13. jiinija ... «tuvaki vel neka nezinu par vina navi, tresdien ceru, ka Iikis bus jau Cesis ... », kas liecina, ka vil)a it ka. nav bijusi Terbata. lI1P sanemt , ..

Dasi cesinieki, starp tiem a1'1 skol. un g1.'amatu tirgotajs oakars man noteikti apgalvoja, ka Poruka sieva lsi pirms vi.I)as vira naves bijusi Terbata. Tiklidz vina 110 Tel'batas parbraukusi, ta arl tiili1) pienakusi ziI,la, ka rakstnieks Poruks esot miris.

Visa augsa konstatetals liecina par daZadam neskaidribam, varbutibam, dlvainibam, pretrunam etc., bet

172

seviski spilgti apstiprina faktu, ka Poruka naves celonis nav noskaidrots un ierosina daudz dazadu j autajumu un pardomu ...

Divaini izklausas tas, ka ciza iestade par Poruka Daves celoni «oficia.li» konstate «pneumonia cruposas, bet sis iestiides asistents Buduls, kura klatbiime Poruks esot miris un kads vina kollega, SO naves eeloni mekle ; 1) «stipra nogurums un sapes visos loceklos», 2) «loti griita slimosana ar sarezgito balsenes iekaisumu», 3) «nieru ieka:isumii», 4) «drudzi» etc., bet visam tam blakus izteic apgalvofumu, ka eslimibas izcelsanaa celonis palicis nenoskaidrots ... »

Japiemin loti raksturlgais fakts, ka zinamas personas Cesis un Riga Poruka navi ir uZI)emUSaS augstaka mera vienaldzigi un ar lielu apmierina] umu. Kad rakstnieka lilps no Terbatas atvests Cesis - tad stacija vinam loti tuvu stavosa persona redzeta pat smejamies, bet publiku no zarka raidijusi projarn ... Japiem~n, ka 81 pati persona, sanemdama zinu pal' Poruka navi, nav vis skumusi, bet izsaukusies: «Ne-' zinu kadu kleitu lai nu es sev izvelos bsru diena ?»

Mana Poruka pieminas albuma ir usglaha] usies fotografija, kuru uznemia kads eesinieks, kad rakstnieka liki no Terbatas ieved Cesis un kad lika rati ar zarku brauc pa Cesu ielam, Raksturigi un dIvaini izliekas tas, ka tiesi lI\dm seko tikai 10-15 pavaditaji, tnrpretim simtiem eesinieku iet blakus mJa ratiem, ka paslvi zb;lkarigi noverotaji, bet gajiena nepiedalas,

Uz manu jautajumu, kad pie Poruka tika konstateta ta slimiba, no kuras viI}s mira Ciza iestade, pedeja paskaidroja, ka viI}a slimiba esot ilgusi 6 dienas, Ta tad par Poruka saslimsanas dienu butu japieI}em 6, jiinijs. 'I'urpretl ja nemam vera Budula apgalvojumu, izt_kiktu «Latvija» nodrukataraksta, ka «9. jll- 11ija dzejnieks esot vel gajis pa pilsetu pastaiga. ties, .. », «10 .. jii11ija no rita esot zelojies par stipru nogurumu, par sapem visos locekloss - tad Buduja informacij a 'ir pretruniga Ciza iestsdes informacij ai.

Te izvll'zas arl clivi kardinaljautajumi: 1) v a i un k a vareja notikt, ka Poruks, kas pec ciza iestades

173

paskaidrojuma, slimojis jau no 6. jfinija, - pee Budula paskaidrojuma 9. j1lnija vel gajis pa pilsetu pastaigaties, un 2) vai un ka vareia notikt, ka Poruks, kas pee Budula apgalvojuma esot bijis «kroniski pstchi ski slims» un pee V. Eglisa apgalvojuma «ievietots pstchiatriska iestade, tamde] ka bijis savai apkartnei biatams» - ir tomer laists arr brlvi pa pilsetu pastaigaties ? Vel jaaizrada uz faktu, "ka ari Strendn iestades adiministraeija Poruku ir atlaidusi no iestades braukat brlvi uz Ceslm un Rigu un Poruks katru reizi noteikta Iaika ir atgriezies atpaka], kaut gan viI;ts tur ir tieis ievietots ka «psichiski slims un no sabiedrihas izolejams cilveks». Vai tadu erniesigi un garigi slimu» cilveku val' un drikst laist pastaigaties pa pilsetu, etc. ?

Buduls gan oficiali pazu;lOja «Latvija», ka, lai gan Poruka naves celonis pa dalai palieis nenoskaidrots, tacu par tadu varot uzskatit saaukateaanos. Ka lai izskaidro sis dazadas un pretrunlgaa informacijas ?

Rakstnieka ~is nay stadits prieksa ari sekeijai, 'I'amde] ari Giza iestades oficialajam pazinojumam man, it ka Poruks esot miris ar «pneumonia cruposa» nay nekada pamata, Kad un ka tad tas ir konstatets ?

Vel ciza iestade man pazinoja, ka Poruka li1;tis ticis izdots vina slevai, kas ieradusies kopa ar studentu-latvieti no latviesu korporacijas, Turpreti Poruka sieva, ka zinams, ar vestuli rakstnieka masai Annal, starp eitu, zino, ka «tuvaku neko nezinot pal' vlra navi» , kas Iiscina, kavina nemaz nay Terbata- bijusi un ta tad viI).ai an nemaz J.Dps nevareja tikt izdots.

Alvas zarks ticis aizeinnets llZ Krievijas dzelzcelu noteikumu pamata pie Iiku parvadasanas, kas mirusi ar infekciozu slimfbu.

Ka [au ieprieks mineju, tad Poruxa naves celOl;ti nav noskaidroti. Interesanti, ka tad ekonstateja», ka Poruks miris ar infekciozu slimibu, resp. ar «pneumonia eruposa», ja In}_a sekeija nay notikusi ?

174

Pilnigi nepamatota un neattaisnojama tii tad 11' bijuai Ciza iestades vai ltka parvedeju riciba, kas h' likusi zarku aizcinnet. Tam nolnkam, pee toreizejiem noteikumiem, bija vajadziga augstakas gubernas administrseijas atlauja, kadas siem rikotajiem nav bijis, SeviSl,ci sievai, ja vil;ai tika izdots llkia, nevajadzeja pielaist tadu ricibu, jo vina tacu zinaja, ka beres bus klat daudzi rakstnieka cienitaji, piederigie, vecaki, braJi, masas u, t. t.

Es gan negribetune sevi, ne eitus apgpltinat un tirdlt ar nepamatotam domam, bet ja nem vera: visus tos divainos stavok]us, savados, nenoskaidrota masa sajauktos, notikumus, dazadas cirkulejosi'is zinas, «baumas», «legendas», pretrunas, aplamibas, neskaidrlbas, dazu personu uztraukumus, vinu divainag rfcfbas un runas Poruka bern diena, eiesi aizcinneto Poruka zarku, Cesu policijas aizliegumu neatlaut attaisit zarku, ja kads, pat no piederigiem, to pageretu, ka Poruks nee sot velej ies kad ierodas uz vina herem, noliek vainagus, ka vil,ls esot veU~jies, ka gadij uma, j a vi1}s «saslimtu» ar psichisku slimibu, Iai vinu noindejot, etc., tad neatvairami uzmacas jautajums, kaznde] (ja pee dasu hiografu un piederigo apgalvojumiem: viss Poruka miiza esot ritejis «glum un skaisti», pie vina tragewjas neviens eits, ka tikai viI}s pats esot vainigs etc) un uz kada pamata taisni pie rakstnieka personlbas uz dzives gaitarn saistas klat taw tumsi, nenoskaidrota un nenoskaidrojama masa sajaukti stavok)i, notikumi, zi1}as, ebanmass, divainas riclbas etc., kas visu ietin ka migUi.ja?. J au 20 gadus neizsakamas ciesanas un mokas meklej u te skaidribas ...

Ka jan mineju, Poruks ciza iestade Terbata neatradas vis kaut kada humanitates apdvesta un dveseli atvieglpjosa, nervus vai psichiskas eslimibas dziedinosa» klinika, bet gan it ka noziedznieks tika turets dveseli nomocosa, nospiedosa un satricinosa iestade, kurai, lldzlgi cietumam, logi aizrestoti, durvis aizsiegtas nn v:iss rezims lika smagi ciest, isi sakot, Poruks sava muza beigas bija nostadits apstaklos,

175

kurus iedomajoties vien intelligentam, humanam un kulttrrelam eilvekam aiz kauna butu janodur acis uz zemi,

N etiku Poruku apmeklejis kad v~s atradas ciZa iestade Terbata. Varetu domat, ka, varbut, sim laika Poruks izradija kadas epsiehiskas alimfbas» paztmes, 'I'adas varbutfhas pilnigi aizdzen tas vestules saturs, kuju vi¥ bija rakstijis savam tevarrt, ka a1'1 Terbatas universitates vecaka kursa medicinas studenta Raimonda Bebra objektlvas, lietisi):as, loti raksturigas, svru'1gas atminaa un noverojumi par rakstnieku Poruku, kas viss liecina, ka an CiZa iestade vil;la ir majojis tas pats brlvais, stiprais un gaisais gars, leas vinam aliaz piemita.

Pornka vsstulea saturs tevam Iiecina par vi1]as autora mokam, ciesanam, intrigam un CiZa iestades daZU psichiatru un administrat'iva personaIa nevelamo iztutesanos pret rakstnieku. Vestule nobeidzas ar drvdomigu Poruka izteicienu: «ka runs, tad es, laikam, drizi kliisu pavisam vesels ... » Ka esmu noskaidrojis, tad Poruks, ciza iestade atrazdamies, ir rakstijis saviem vecii.kiem un a1'i man daudzas vestules, no kuram tikai dazas un starp tam viena, tevam rakstita, bij a sasniegusi merki, Visas citas CiZa iestades administracija bas «konfiscejusi» ~ .. Kamdel? Tas, domaj u, katram bus tagad saprotams,

Nobeidzot manas piezimes par Poruka dveseles stavok!a aplamo apgaismosanu, varu teikt, ka, ja pee cilveku apre.l,tina, Porukam vareja but kadi pslchiski traucejumi, tad tie radds vienlgi no a;rejiem, nenormalajiem dzlves apstak}iem Cesis, pie kuriem nay vainojams Poruks, Man nekad nay bijis pamata Vil,1U atzit par psichiski «slimu» cilveku, kas vel birtu izolejams no sabiedzibas un ievietojams vajprat'igo iestades. Par tadiem es gan varetu uzskatit tos ci1vekus, kas radija ap vinu so trag-adiju.

Preteji apgalvojumam, ka par Poruku VU;13 rnfiZa ?eigas varejis teikt «vi:gs bijis miris, kaut gan dvasojis» etc., citeju seit Bebra pedejas atminas par Poruku, kuras viQ.s man laipni atveUija 1925. gada.

176

«Tas bija, ja nemaldos, 19U.gada, kad, kit Terbatas universitates students, kadu dienu griezos pie toreizeja pslchiatriskas klinikas asistenta Budula at[ant man apciemot dzejnieku Poruku, Poruks caul' saviem darbiem man bija mils un tuvs. Ne vienu reizi vien savit agra jaunIbii esmu vines smeties daudz speka un ticibas marn celam un dailam, sis iespaids vel sodien pie mania ir tas dominejosais. Dabiski, radas velesanas redzet un runat ar pasu dzejnieku, To.reiz, uudams Terbata, es gadijumu ar1 izlietoju. Ierados norunata laika pstchiatriska kl'inika pie Budulao Vi1]s man aizradija, ka Poruks esot mazliet saguris un 1ai es vinu nenogurdinot daudz ar jautsjumiem. Vismazak lai atgadinot vinam vina pasl'eizejo stavokli. Apl}emos to izpildlt, Jasaka, to biju apI).e· mies jau nakdams uz Poruku,

Mani pa gaJ'i-garo koridoru labirintu uzveda augsa un koridora gala noradija uz durvim, Es klusi pieklauveju un ieg.aiu istaba, No gultas piecelas slaika auguma v'irietis. Es viI,la pazinu Poruku, Tas paspera soli uz prieksu, apstajas un uz manu memo sveicienu sniedza roku, Tad pirmais saka runat Poruks. Vispirrns viI,ls mani Iudza atvainot, ka pisnemot mani, kii viesi, ne baltas, svetdienas drabes, bet ikdienisi):a, novazata nzvalka, ne sava dzfvokll, bet slimniea. Vi1,1am arl neesot ar ko paeienat mani. Visos sos Isos, saraustitos teicienos izskaneja skumjas, runaja skumja Poruka dvesele. Tad, ka nokaunedamies, viI,ls man piesolija apsesties uz vieniga kresla istaba, pats n.osedas uz gultas malas. Bija iestiijies klusums. Man bija daudz jautajumu Porukam: ka vi1,1s jatas, kadas vinam butu velesanas. Jo tai bridl gribejas vinam jautat, pateikt kaut ko milu, tuvu, kas sasildltu, apmierinatu,

Poruks uzsaka pirmais valodu. Vinu p:irma karta intereseja mana apciemojuma merkis, Es pasteidzos atbildet, ka dzh·deda.ms vinu seit esam, ka tautietis, nscu pie vina cieroos. Poruks pateicas un tiilit resigneti piez.imeja, .ka tautiesi vinu U' jan aizmirausi, Bet

12

177

vms ar Mdu savu stavokli esot saradis. Pee ilgaka laika es esot vienfgais, kas vin,u atminejis,

Poruks dzivi interesejas par to laiku notikumiem Iatviesu sabiedriska dzive. Vi1;lS pamazam atdzlvojag un apbera mani ar jautajumiem par ~enu o~~u paradfbu literattira un arI polltik~. ApbrinoJa:na .hIJ,,!, vina atmina par vienu otru notiknmu, apbrinojami ass spriedums par vienu otru toreizejo sabiedrisko darbinieku un zurnalistu.

Poruks pats bija nacis pie tas parliecihas, ka vinam vail'S nebnsot lemts literatura darboties, Vin,s tagad rakstot vairak prieks sevis; tikai retu reizi vina darbi ejot drukai. Te Vh;la izskaneja sapigs izmisuma par vina darbu cenzesanu klinikii. -- Es kiausijos sai liela dZejniekii. un brinljos par vil).a domu un spriedumu asumu un skaidribu -- ~eit - psiehiatriska klinika, Negribejas ticet, ka Porukam pienacis laiks but so sienu iemltniekam.

Vienu, tomer, es Porukam toreiz jautaju: ko lai es. no vina aiznesu tiem, kas vinu ciena, mil un atminas? Poruks ilgi klnseja, Domu pilus: vlI}.s raudzijas 10- ga, kur spideja saules riets, Tad, plaukstu parvilcis, sejai, skumji teica: «Lai visi jus Iaimigi».

Palika arvien tumi§aks. Istabas kaktos iegutas smaga kresla, Kaut kur blakus istaba karls vajprat'igais trakoja, Poruks cam restotu logu raudzIjas atkal lauka. «Ari kads nelaimtgaiss - reageja viJ;l.s uz vajpratiga trakosanu, Apkalpotajs koridora dedsinaja ugunis, Man bija laiks iet, Piecelos un atvadtjos.

Peruks man vel reiz pateicss par apciemojumuun atvainojas par neparasto vina stavokli, ViJfs ludza man nodot sveicienus tautiesiem un visiem tiem, kas vel vinu atminot.

Durvis aizveraa aiz manis, Es devos prom treksnaina dzlve. Bet vel lidz sai dienai man palicis atinnt-a sis mans apciemojums, kurs bija pirmais un pedejais.

Daudz sikumu ir sais vetrainos eiJ,lu un revoltieijas gados izgaisis, tomer viens palicis atmiJ;l.B.: Poruka

178

slimnrca dzili eieta. 'I'ads palika man iespaids no visas toreizejis isas sarunas ar vil).u. Tads iespaids nacaari no vina darbiem, kuru vairums biia sarakst'its

vacu valoda.» '

«Mazs sIkumiJ;ls lai atlants vel sais atrninu d!~rnstalas, Kad mana apciemojuma apraksts till saJut~ bija «Latvija» nodrukatas, Buduls to bija man J,lemls Iaana, Lai 801'eiz sis pslchiatrs nenem man [auna mani toreiz iesaknoj usos parlieclbu, ka visas monop61tiesibas uz Poiuk~ apmeklesanu u. t. t. viJ,ls uzskatij a Pal' savam, Gribetos tomer ticet, ka tas, ta nebija, bet visa toreizeja izturesanas un rezlms li.k.a Porukam stipri sajust un eiest, Varbnt, tas ari bija par iernesIu, ka vin,s IUza.»

Augsa citetas atztmes U· uzrakstijis. cilveks, kas dienesta un sabiedribi; ir paztstarns ka ideala peraomba un kas toreiz, kad vin,s Poruku apmeklejis Ciza iestide, ir bijis Terbatas Universitat~s veca~a k~rs~ medicinas students. 'I'amde] ari objektlvai atzinai pal' Poruka dveseles stavokli pieskirama loti evartga nozIme.

Par Poruka dveseles stavokli un tragedijas celoniem visvairak pozitlvas, mazak negatlvas atzinas man izteikus! ali dazi citi mtisu tautas ieverojamakie kultGras darbinieki, rakstnieki, intelligen~i un interesenti. Raksturtgi, ka negat'ivajam atzlJ}-arn, kuras izteikusi vienigi kadi tria rakstnieki, triikst skaidru pieradljumu par vinu pamato~i.?u, ~o~e~as, droS~, parbauditn datu, bet tas radusas Vle!JlgI ~z nenosk~drotu un nekonstatsjamu baumu, aizspriedumu, aizdomu iedomu vai personigu iemeslu pamata. Es nesaprotu, ka cilveks pavisam val' ru_nat par li.et~m! ka~ nemaz nay noskaidrotas, parbaudltas un pieraditas . Ta ka mans noluks nay liek:u reizi sini brosih'a pal' Poruku rakstrt citu rupjfbas, tad soreiz seit par vinam vairak nerunasu, Citesu seit tikai dazu pers?nu daZas rakstUl'igakas, noteiktakas, skaidrakas, obiektlvakas un poziti:vakas atzinas, kuras izmanama dab vienadfba ari ar manam atzinam.

179

«~oti atvainojos, ka esmu aizkavejies Jums atbildiU par dzejnieka J. Poruka navi, Bet paSa pedeja laika es vel dabuiu izrunaties ar Dr. Buduli sini lieta, kas manu parlieelbu nostiprinaja, ka J. Poruks tiesam miris aiz nezinama iemesla un vina gariga slimlba arI nava galigi noteikta.

Poruks slimiba izskaidrojama ar g-enialitates parskriesanu pari cilveciskam robefam, ar sava o.veseles satura izsmelsanu Iidz galam un velesano,s smelt visdzijakas miizlbas bagatibaa ais prata un naves sliegsna, Dzrves griitibas vinu vel tikai jo vairak saner-

". ,I I

vQzeja.»

Viktots Eglitis.

* *

«sauboB vai .rakstnieks Janis Poruks bija atzlstarns par pstehiski slimu, no sabiedribas izolejamu cilveku, Man sl;tiet, ka lai par to runatu - mazak no svara Jana Poruka personiga pazIsana ka vil}.a darbu analize un pEitisana. Bet eik talu vil}.s man pazrstams rakstnieclba, tik talu es atbildu ar noteiktu n e. Kas ir psichiski slims, kas vesels - ka slims un ka vesels - par to 'Vins pats runajis daudz savos darbos. AI' savu neaizsDiedzamo pal'akum u visiem citiem, vins bija jau, ta sakot, automatiski izolejies sahiedrlbal un noturets par «traku», ir varrnacigi aprobefots, Pie Poruka trag-emj as vainoj ami: sabiedrfbas aukstums un Idealu nabadzlba resp. pati tauta un vinas apstakli, Poruks bija gan vesels, bija revolucionaro cinu sakuma un sim virzienam noskanota literatu apka'rtne nesaprasts a p g a ism i bas gar s tam laikam, kUfs vel latvju tauta nay nacis - nay bijls - un - diezin vai a1'1 kadreiz bus ... »

P. Freimanis.

* *

*

«Runat par pslchisku slimfbu var tikai viaparim,

ta sakot, lielnma j lidz kurai vietai kads psichiski vesels un kur sakas vina slimums, to parak grii.ti, varbut ari pavisam neiespsjami noteikt.

180

Lidz tam laikam, kamer vel ar Poruku sad un t~d satikos domas par vina izoli:icijas vajadzibu no sabledrlbas ~evaretu gan, sl}iet, nevienam prata ~akt. (Ja pareizi atceros laiku, tad vel 1907. gada, Iaikam pavasal'i, apmekleju vinu Ce~is! un ari p~c tam ~_ VIY.U vel tikos.) NEi, lidz tam bridim, kOO mes redzeJam~~s pedejo reizi, par kadas izolaeijas vajadzfbu nevareja ne runa biit - ne vina paS a, ne sabiedrfbas laba. (Vai tada vajadziba v~lak radusies, to nezinu.) Pie tada pslchiska stiivok_Ja vina izolacija, eik tii}u tii. n:var vairs zImeties tikai uz mlerigakas dzives sagadasanu uz dziedinasanoa, uzskatama katra zil}.a par cietsirdIbas un varmacfbas aktu. Pal' to, kas birtu vainojams pie vina tragedijae, uz to k~~u atbil~, varbut varetu dot tikai parredzot no V1saID pusero tos iide~us, kas skalojas un grauzas. ap pa:_natiem. uz ~uriem vinam bijis jastav. Ka vll)a dvesele ar savam prasiba~, viva muza ideali. nesa~k_.al}.~ ar dzivil ~a~ uz visam pusem apkart, to jau VIJ;ls tlk daudzkartI.!!l ar dzilu patiesigumu apliecinajis sa~a dz:_ja. Un vel dziUika nemiera, neka tas, kas no VIVa, ta sakot, par gabaliI;lu, likas vinu novedusi tii ~lzives P_l1:se,. kas pienakus! vinam vistuvak: - ar vmu runaioties nevareja rasties tii parliecfha, ka majas vll}s justos kii majas. Bet kur tad lai vil}.s psglabtos no pasaules, kur vins redzeja tik daudz pretesl}ibu tam, ko pats sava sirdI nesa? Un ar'i te, sl.tiet, atbilde meklejama ne kada atsevisl}a vil}.a eiesanu da!a, bet visa kopiba . ...,

A. Sauliets.

* *

*

«Par cik to atlauj mana, pasaules kara un sevislp.

1919. g. Marksa un Engelsa teorijas pseido izprateju un pseido pielietotadu dzive .bojata _a:~m)J;la un an t~, ka visus Poraka darbus neesmu 1a51)18, tad yarn teikt ka Jam Poruku atzistu par geniju un ne zem kadiem rupstakjiem nevaru viyu. atzit par psichisl~i. _:;limu~ ~o aabiedrfbas izolejamu cilveku. Ja tagade)a, brlvas

181

demokratiskas Latviias suverena tauta ir vamrga pie sliktas ( .... ), tad ka lai toreize] iii Latvij as tauta - }auzu pUlis zem despotiskss Krievijas patvaldfbas juga no vienas un despotiskas Vacijas pavalstnieku t. s. vacbaltiesu - intellektuali attistito rninoritatu lislpgo intrigu iespaidojumiern no otras puses nebutu kant tikai aplinkus vainiga pie ieverojama genij a Jal}.& Poruka tragedij as.

Nezinu cik taisnfbas, bet man toreiz Cesis tika stasttts, ka Poruka pasa ( .... ). kaut palenam, bet noteikti, jadoma neapdomigi dzinusi vinu nave. Muau moderna laikmeta vienkarsie mirstlgie cilvekl (indi- ~ vldi), no lauzu pula tam visam atraetu, vienalga, pareizu vai nepareizu, bet tomsr izeju, bet geniji nekad nay tadas lietas pratusi un, jadoma, arl nekad nepratis lidzeties, kur garam nay ko runat lldzi, y.enija etiski-estetiskiis rnilas un dzives atzinas augstumi nay daudzreiz auksta logiska prata sledzieniem aizsniedzami - tur vajadzigs vel kaut kas piemltoss vairak vai mazak genialiem eilvekiem, Ja IT no kaut kurienes radusies doma, it ka Poruks butu pslchiski slims. tad ta biitu radusies apmeram uz sakama varda pamata: ja starp cilvekiem kadreiz ergp dzimat, tad tie pastavigi tiek noknabat! no zagatam un varnam. Ja Poruksgenijs, varbtit, simtam reiZ,u dzirdeja, uzzinaja, izjuta, ko sprieda par vinu neizprotosie, zemiskie, [aume, - tas ~agadaja, bez mazako saubu, dzejniekarn skumj as un sapes, kuras tomer neviena svesa aes nedabuja redzet, tad Iau nay nekads brtnums, ka ar laiku tas atstaja vina dvesels sliktu iespaidu un neizprotosle, pavirsie, seklie, - redzedami vienmer un visur Poruku ar savam do:m1im drfunu, neapeja saprast un naca pie nepareiza sledziena, ka dzejnieks ir pslehiski slims. Vaj adzetu notikt vienkarsam liktenigam gadijumam, kas Poruku ienestu svaiga, laba, godiga, saprotosa un atziniga sahiedrlba, lai genij aPoruka tragedija izpaliktu un vil).s nestu cilvecei paIiekosu labklajibu un garIgu svetibu.»

K. Bernovs.

182

* *

*

«Manas atminas par Poruku aptvep gadus no 1900.-1905. 'Poruks nekada ziI).a n a v bijis nenor rnals, garigi slims cilveks, bet tikai poets arsmalku, komplicetu pslchiku un tadas negatlvas baumas vaLl"eja izcelties tikai tadeI, ka vil).s dzfvoja taisni. re~. lisma laikmeta pasa ziedu laika, ViI,ls piedereja pie tam vientulam dveselem, kas ar so laiku nevareja saprasties un vina J)oezij a sava filozofiska, dzilak~ ~ztv ere tam taisni bija asi pretim. Lielu dalu vaimgs pie gada sprieduma bii~ ari varbut pasam negribot B 1 a u man i s. N ezinu iemesla, bet viniem abiem ar Poruku bij kadi asi konflikti un vel jo skarMk tas atsaucas uz dzeju. Kad paradijas Poruka romans «RIga», Blaumanis izteicas kada sabiedrlba, ka Poruks esot, ka pee romans radzams, nsnormals, Es tam gan nepiekritu un protesteiu, bet Bla:'II_lanis. t~laik bij a loti populars un daudz arl personigi satikas ar iespaidigiem kritikiem. Es nadomaju, ka vi~ biitu gribejis [auna, bet v~i savos darhos bija galeJl k~ntrasti, Vislielako atbildlbu par visu nes pats laikmets.s

Aspazija.

* *

*

«Doma] u, ka Jusu bdqa slimiba nebtrtu izp!ipajarna lauzu prieksa, ka tas noticis pazistama Dr. Budula' gramata. Kliniskas _ ~ietas biitu .~oslp.J_~ama~ no literariskam un apstradaJamas specialos zurnalos. Kapec Jura Allunana, Ause~a. P~pura _u .. e .. intimaJdis lietas nay tik apzinigi IZVU'Zltas uz arIeID? Par pedejo gan no epiederigo> puses viens tads tUIDSS ¢:m1ijiens» dots, b~t palicis, .ka pilnlgi n:dibin~ts, _Deizprasts un neieverots. Val ~es ~ev~~·:t~ ~lut Jal}.a Poruka liela darba laba kaut cik Pleklapgaki un a~turigaki? Pavisam divains l~l?-. man Dep:el).e:namS. Ja~tajums, val Poruks bntu bifis no sabiedrlbas Izolejams! Par to, prot ams , ta!ak nerunasim.

183

Poruka tragedija galvenos pamatos ir tip is k a r o m a n t i k a sadursme a r dzives un i k die n ass k a u d r 0 i s ten i b u, kur slkiem biografijas datiem vairak gan simptomu, ne noteiceja lorna. Kas samistro sis -divas lietas, nzskatams par slipernieku musu rakstos, kas nespej izskirt celona no sekam, ieksejas no arej am paradIb!im: Cieti ads vel biitu paturama sai gadijuma neapsaubama lieta, ka rom antika , tagadnes «lietisk'iba» un sensaciju kare pagalam zudusi no sadzrves; makslas, zinatnes, dzejas un pat politikas, tapec tads smags problems miisu laika neieklaujas un velti to butu cilat. Acumirkli ieteieams tikai materialus nat.

Atliek vel viena lieta, kas Jums butu vislabak pfirsinama, Pedejos Poruka darbos verojam dazas, loti divainas, bet loti d z j vas f'antazijas, piem., ka 'pie Streneiem savelkas negaiss u. t. t. Tas, protams, atstaj jucekligu iespaidu. Vai Jus, kas tolaik tik bieii sarunijaties ar brsli, nevarstu meginat noskirt, cik talu rninetas vietas butu apzinigaa, vai neapzinigas. Te mums dartsana ar Ip at n e j u rom ant i k u, pas i r 6 n i j u u n sku mig u hum 0 r u, kas plosa pats savu sirdi un nez-elo Iasitaj u. J a sal lieta pan a k tun 0 t e i k t u s k aid r u lie c i b u, bfitu vairak izdartts, neka tikai izsaett verojumus.»

R. Klaustil;1s.

* ..

'"

«AI' Jusu nelaika brali tiku sagajies apm, no 1889. lidz 1905. gad am, ]leC kam dzrve mus areji izsl,cira. Par visu sO laiku es pie vina neka tada neesmu pamamjis, ko varetu iztulkot par gara aptumsosanas zlmi. Gan tiesa: viI;lS runaja loti maz, kavejas pats savas domas, tikai retu reizi atverdams savu sirdi, un arl tad tikai isam ieskatam atsevisl}a jautajuma. Varbut vil}s bij tas visklusakais no visiem maniem paz istamiem, Bet vil,1s izteieas sava dzeja, - un ta radija vil}R milzIgas lirika davanas,

184

Vienlgais, ko mes ar sievu 1905, gada varejam noverot Vil,1R attiecfbas ar kundzes radiem, bij tas, ka vina sejas izteiksme tika loti sapiga, ja mes nejausi iemmejamies par vina majeniekiem. Bet siidzejies par tiem viJ}s pie mums nekad netika. Vil,1s cieta par tiem pilnigi klusu. Dazu reiz mums tika tads tespaids, it ka vi.I}s atnaktu uz Pelltem, lai atJpiistos no

majas, .

Pee 1905. gada viJ}a dzivi un likteni dzirdeju atbalsojamies tikai citos, bet ta nevareju noverot pasa acim.

AI labsm dienam Jusu bl'ala kapam, kupa neesmu

redzejis.»

Andr, Niedra.

* *

*

«Vai rakstnieks Janis Poruks bij atzlstams par

psichiski slimu, no sabiedr'ibas izolejamu cilveku? U.z 51 jautajuma pirmo, ka ari otro dalu pik manas dzilakas parliecibas man jaatbild ar noteiktu ne. J~nis Poruks ar saw plaso gara lidojumu, kadu no latvjiem lidz sim vel nay pal'spejis neviens, ir interesantaka paradfba latviu literatura. Ar savu d:reseles ~kaidribu, lielo patissfbas mllestfbu, Ildzeietlhu cietusiem, pat ar savam cilvecjgam kludam un vaj'ibam, kuras vins nekad nay slepis, ne tas skaistinajis, vi1}s ir viena no gaisakam un mums cilvecigi tuvakam personfbam, Tade} tauta, sevi.sJp no visiem aizspriedumiem brlva [aunatne, uzskata Poruku par savu milako dzejnieku, kaut gan jau pagajusi20 gadi kops Vina naves. Jo viI;ta stastu varonu darbiba ta saredz savu ilgu un savu ciesanu atspogulojumu, vina dzeja sadzird neroirstibas augsto dziesmu (<< Uz augsua).

Es nezinu celonus, kade! Poruks ievietots pslchiatriska slimnfca spaidu karta. un kas bijusi Ievietotaji, bet gan nevaru 14l1t vala no parliecfbas, ka tas neva.reja neatstat .sausmigu iespaidu uz S1 loti smalkjutlga, trausla un variga dzejnieka dveseli, Vai se nav meklejams viens no 51 dzejnieka agras naves celoniem ? Dzive ir tikai sapnis vien,

185

1911. g. 3. janvart, cetrus menesus pee savas ievietosanas aiza psichiatriska slimnica, Poruks uzrakatijis sekoso: «Aizvakar naktt es redzej n sapni, proti :

Monrovija, Afrika, kur atrodas kads hernhntiesu [eb bralu draudzes nams, tiek turets karla ala kads negeris, kurs esot gribejis mani nokaut, Vinam kads n::lsionars stasti~is, ka Krievija (Vidzeme)" dzivojot kads Poruks, t. 1. es, kurs sarakstljis dramu «Hernhfltiesi», kura esot dots 'padoms saiesanas namu 'nojaukt un ta vieta uzcelt fabriku. Misionars uzaicina[Is negeri mani uameklet un noslepkavot. Tas dabnj~s _yajad:i&:o ~audli no misionara, kurs bija Rigas pilsetas va~letIs,. _luteranis un .nesajis kabata MartiJ;la Lut~ra fotografi] u, kuru arvien radijis negerim, lai to pieludzot, Negeris bi] jau gatavs celot uz Vidzerni, kad to vacu un anglu .kaptein! ielikusi kuga pakala, pee tam to piesejusi pie staba kada klinsu aiza kW' tas mirstot bada, Vins ludzot Dievu dienu un ~akti un es~t vel dzrvs, bet'izskatoties pee meslu cupas. Man liekas, ka to negeri vaj adzetu glab], tikai izrunat vinam, lai mani nenokau].»

ZImigs sapnis, Diezgan sakarigs un logisks bet taja atspogulojas an psichiatriskas slirnihas dra~smigais iespaids uz Poruku, so iestadi Poruks pats deve par «trako namu» un par «nerru namu». Seit vinu 6~irtu no pasaules un aizmirstu, reti kads apmekle'ja:

Raimonds Behris apraksta so mltni. sauru, nabadzigi mebeletu istabinu aiz aizslegtam durvim un briesmtgo noverosanas caurumu durvis. Viens vienigs logs (pa kuru redzama saura debess mala ar skrejo- 8iem makoniem un tala mesa siluetu) , bet ari tas pats aizrestots dzelZa restem. Bij' brIZi, kad cauri kameras planajam sienam bij sadzirdami blakus kameras ievietoto al'prat'igo kaucieni vai histeriskas raudas. Vai Porukam, ja vinS ties am btitu bijis slims, izveselosanas hidos apst~klos butu maz doma- 4a~a? V~i drlzak De otradi ? Glazi veseli cilveki, ja tevietos vmus trako nama un apiesies ar viniem nezelIgi, pec isaka vai garaka laika zaudes pratu,

186

Bet ari trako nama un sapnl redzam Poruku, .kada viJ;ls isteniba bija, viJ;la dzivo fantaziju un tieksmi pee plasam perspektivem. 'I'alo Afriku un peldosus kugus. Vil)a dominejoso dveseles celumu: neatmaksat [aunu al' [aunu, Apzinoties savu garlgo parakumu, Poruks pat sapni nesajut naidu pret uzpirkto slepkavu (vinam naidigo varu, kas tiko pec vina dz'ivibas untrauce vinu darbrba), bet sava augstaja vesturiskaja misija (visi lieli dzejnieki ir iedomigi un tads, ,protams, bij arl Poruks) iedomajas vinu par loti mazvertigu: pee meslu cupas. To liecina vardi: «Man liekas, ka to negeri vaiadzetu glabt, tikai izrunat vi.I)aIU, lai mani nenokauj.»

Veltrgas eeribas! «Melnais neg-eris» bij nikns un neatlaidigs. Pee 5 menesiern vins Poruku tomer «no-

kava» taja pasa slimnlca, '

Kas vainojams pie Poruka tragedijas? Ta laika slikta sabiedriba un Pornka individualais gars. Tas, ka vil;1s nedoma] a ta, ka eiti. Tas, ka viI}s nesaudzigi l"ava zeme liekulibas apsegu no sabiedrfbas elkiem un, sakara ar to, iemantoja daudz ienaidnieku. Mazako garu skaudiba, kas negrib atzit lielaku garu, Sikpilsoniskie uzskati, ka cilveks vertejams ne pee sava gara, bet pee sava mantas stavokla un ka bagats tirgotajs vai krodzinieks ir vairak verts ka genials dzejnieks. Parak jiltigais un viegli ievainojamais Poruks nesastapa sava dsive vinam vajadzigo mate.rialo un moralisko atbalstu un gaja nelaika boja istas milesttbas trfikuma de}. Tagad, kad viJ;ls miris, ari citreizejie nolisdzeji vairs neliedz vinam savu mile-

stibu un cienu.» .

Fr. Ansabergs.

* *

*

Augstak citetas at sinas , domaju, Ienesls daudz skaidrfbas Poruka dveseles stavokla un dzives izprat. ne ali tiem, kas vienpusiba vai netinasana par Poruku sprieda aplam. §is atainas piespiedls arl vienu otru negative Poruka analitiki, kritil_d un tiesataju apdomtgi un nopietni revidet savu apzinu, domu un

187

prata sledsienus, savus parspfletes, aplamos, nedibinatos ieskatus par Poruku, ka a1'1 atvesmas naide un intrigu tvana tvlkstosos Poruka nievatajus, zaimotajus etc.

Pal' Budula brostiram «Poruku Janis savas garigas dzrves kreslainas disnass un «POl'uka dveseles noskanas kreslainas dienass kritisku atsauksmi (referatu) nolasijis P. Freimanis 1930. g. Zinibu komisijas sede. Citesu seit dasas vina raktsurigakes atsi-

t;lu.. .

«- Aprakstot Poruka garigas dzives kreslamas dienas, pslchiatrs Buduls lieto paTak biezi vardus «bez saubam».

'I'as pierada, ka par Poruka gara slimfbas celoJ;liem vit;lam nav skaidrfbas un pie tas vi~s tomer stay it ka ar nezinasanu, tas IT - lielam saubam. Cita vieta atka} vit;ls saka, ka katra cilveka dvesels esot daudz noslepumainu kaktu. Nenoliedzu psichiatriskas autoritates mediku profesija, bet vienu ko drosi val' teikt - Poruka - slimlba - kaut kas neskaidrs bijis tomer ad vinam,

Kas tad nu ir tas kaut kas - ? Tas, Hik, ir tas, ko tagadnes modemais laiks vairs negrib atzit. - Tas ir eilveka dveseles parakuroa stavoklis, vinas neatnemamas un nenolidzinamae Ipaslbas, Zinatne doma to jau izpetijusi un izpratusi . .. Vit;la doma , .. Cilveka dveseli ka ko sevisl.{U moderna zinatne neatzist. Ta to nihilize un visparina, - Jautasim, vai kulturas darbinieks bez dveseles domajams - ? -

Bez dveselea, zem kuras jasapl'ot radosais un vinu vadosais impulss?

Sis impulss, kura celonsakariba Val' but tik dazMa, nay un nevar tikt padots nekadai pslchiatrijas diagnozei, Rikojoties ar to zinatnes varda, tas biezi i.r pat nepiedodams, un .nevieta Iietots - kJ.ust uoziedzigs, lldzeklis, ar kuru patieslbas runataj u un mekletaju val' padarit sahiedribas acis smiekligu, pad arit muzu tragisku - samazinat vai atnemt vina darba vertfbu, - Cik daudzreiz sis zinatnes autoritates

188

l'lkojusas, mlksti sakot, pavirsi un cik dargi sis k}udas samaksatas.

Patieeibas laba tas jasaka, lai gan teiktais satricina prcblematisko zinatnes visspecibu, kurs, ka mums visiem zinams, nobeidzas nezinasana.

Dzivodams starp piedertgiem, Poruks nevienu nav apdraudejis, tadel vina izolesana bija cilveka brivIbu nemoss varmacibas akts, kas pee tam gluZi dabigi atstaja satrieinosu iespaidu uz jiit'igo rakstnieka dveseli.

Atstaiot vit;lu bez «arstesanas» un uzbazigas aizbild niecib as , ~s savu «sagruzduso» domu nesaprotamihu un nepiederigumu veselam pratarn, tad taca butu paradijis saves literariskos darb os, no kuriem, pirms vina izolesarJ.as, neviens darbs par tadn nav uzskatams.

Ir vel tagad [audis, kas nekautrejas aplamibas apgalvot, melot nn giit sev piekritejus uz nelaimlga rakstnieka re1}ina.

Visiem, kas netaisna soga akmeni metusi uz Porukn, vina laieiga muza pedeja posma paliek mineta pl'etruna ka. via us ... SOS niecigos cilvekus (viI}a pasa vardi) un dzives nejed.zibu apsudzoss - nenomaz,gaj ams plankums uz miizigiem laikiem, - Tada karta varam nonakt pie lielu garu kultirras darba un atzinu apsaublsanas un pat iznlcmasanas ar nezinosas zinatnes palidzibu robnstos psichiatrijas sledzienos.Es nekaroju pret zinatni, lai mani neparprct ! Jo uzskatlt te kaut ko par pieraditu jan - un apgalvot to - nemaz nay istas zinatnes Intereses.s

*

Poruka dzlves, dveseles stavokla un darbu negatIva apgaismosana, analizesana, kritizesana un vertesana ta tad iZl'ietejusi ne tikai no personigiem mctiviem ar noliiku mazinat vai pat iznicinat vina darbu vert'ibu un nozimi, bet radusies an aiz ta iemesla, ka viss uz Poruku attiecosais ir tverts vienpusigi, tikai no materialisma viedokla resp, no materialiatiska dziyes un pasaules uzskata,

189

Ka ziname, mfisu vidii dZlVO tacu axl tadi cilveki, kas groza, loka un aplam veido patiesfbu. Vini ne tikai vegetejas no citu cilveku radrtarn vertibam bet visu savu dzives laimi un merki dibina uz to rekina ~ darbojas vienigi material a labuma (lielas pel1;1as) del: izmanto eitu .sV1e?ru~, darba auglus un censas giit labu~u _neatta~~noJa!ruem lfdzskliem, PaM vini nerada, Val an nespej radit nekadu derlgu realu vai idealu yer!I?u, tomer .Sivi ~pk3.J.:o un naidigi uzstajas pret ideali noskanotiem cilvskiem, kas darbojas un cmas atkal. vi~n1gi vispare] a labuma, labas, patiesas un taisnas idejas del.

. K~ut gan idejiskie (idealie) cilveki ir vienigie vajadzigo un derIgo dzIves verttbu radltaji l'egule dztves postu, mazina netaisnlbu ciesanas n~laimi maca

. . - , , -,

pareizr saprast dzfvesIstc uzdevumu, nozlmi un merl}j, uztur skaidru pratu, apgaismo skatu muziba rada celu uz cilveces idealo progresu un labklajfbu tomer materialisti censas jaukt un vienmer ari jauc 'neskaidra masa Istenibu, patiesihu un taisnfbu. Blakus ista~, _da:b:igarn perl em pasaules tirgu tiek laistas apgl'ozlba ari neistas, maks1igas pedes. sie materialistiski. no~kat;tOtie eilveki censas visur but noteiceji un, valdme~, kaut gan nemaz nesaprot un neapzinas pasaules visuma un cilveku dzlves nozimes un merka. Idealistu un materialistu interesem, seviiiki piena~ I?a apz!:r;:tai un .ju~am, saduroties. rodas lieias tragedijas sivie konflikti, kuros parasti gan zaude Idealisti jo cll}a vll;ri lieto vienigi nekaitigus lidzek}us. Tur~ pretl ~~te~i.alistll cil}as lldsekli ir varmacigi, brutili un izmcmosi.

Materialistiskajs; pasaules uzskata slepjaa savads un drvains negatlvisrns, Visas pazlmes rada ka tas rodas ~_o nepareizas domasanas, neskaidriedt, aplarnrem Jedzleruem un nepilnigas vi sum a izpratnes. Sakara ar to aplamie, negatlvie jedzieni par Poruka dzfvi, dveseles stavoldi un vina radltam vertlbam izriet v~svairak .no,,~eskai~a.;;, nepareizas apsinaa, no slik~em un tumsiem prieksstattem, no aplamam gafigarn tieksmem, ka ar'i aiz sirdsapzinas tri1kuma.

190

Poruka an alitiku , kritilJ.:u un vertetaju no materialistu _leg-era, _jedzienu d.ivainiba. atspoguloiss vinu ieskata: ka miesa varot iedarboties uz dveseli resp, ka pedeja esot atkariga no miesas, Sakara ar to vini runadami par garigo - galveno, pat vienigo veribu piegries fiziskaj am Porukam, Tas liecina ka vini dveseli iedomajas un saprot ka «rnaterialize'tu bi1tni;. 'I'amde] vini dveseles stavokli stada atkariba it ka no nervu un smadzenu kvatitates (stipruma) , neiztirzajot un nenoskaidrojot ne dveseles butlbas, ne psichisko paradibu individualas problemas, ne ari dveseles ,:.ttiec'ibu _ill! s::.ka:ru ar fizisko pasauli un vinas rupjajiern, brutaIaJlem, val"111aclgajiem ie spaidi em etc. Idealis cilveki apzinas, ka dveseles (gam) dzlve ir in~ividuala (savdabiga) , patstaviga, no materijas (vielas) resp, miesas (ta tad a1'i no nervu un smadzeI}U f'unkeijam) neatkariga, Visparigi jfitas, idejas un apzina izpauZas vienigi gariga darbtba, kas no materialistiakiem jedzieniem un likumiem neatkartgas. Seviski smalkjutlba, kas piemita Porukam ir jiitekliskas sistemas augstaka attistibas pakape,' uz kuras atrodoties vienigi var izpaustiea ali augstaka gribas darblba. Ja kads doma, ka Poruka intellektam vajadzeja but atkarigam vienigi no gribas tad tam visparfgi trukst jedziena par lielam gara spijjam apveltito cilveku 'personrbnm, kuram tacu prats (intellekts) var neaprobesoti darboties resp, neatkarigi no trulas gribas, VisparIgi tada gara saistlSana ar miesas stayokli ir absurds. Pilsona miesrgais «veseligums» (miesas svara daudzums) nemaz nevairo vina gara speja.s. Ne katra tada miesas «atleta» (dziViba) majo art gars. Materialistiskais ieskats: ka jfita~, idejas, ~irdsapzj~a etc. esot «vajurna, glevulIbas, bai]u un manus pazrrnes un ka Poruka dzeja esot «balasinrga», vina «vijas» dveseles esubjektlvs» atspogulo] urns etc., IT tikai mull.<ibas, nezinasanas val nejedzjbas apliecinajums.

Poruks nekad nay bijis parak subjektivs ari ka dzejnieks. Ja negat'i'vais «analitikis» un «kritikis» butu sapratis vin,a persontbu un darbus, tad tacu tam

191

vajadzetu atzIt, ka bez prata sledzieniem, vina dzeja ir atrodamas, galvena kart a, idejas un simboli. Dzejnieks-filozofs (kads ir Poruks) nekad nevar but subjektivs. Ja rakstnieks ir bagats ar idejam, tad tas nevar but subjektivs, jo ideja ir jedziena objektlvais kodols. J a nu Poruka darbos atrodamas, galvena karta, ari idejas, tad vh;l.ll nevar saukt arl tikai par jirtu (asaru) dzejnieku, jo idejam bagatie cilveki ir ad domata]! un ideju jedziens ir apzinama vienigi pratam, nevis jiitam. Bet Poruka personfba vienlidzigi, harmonisld darbojas prats un jiitas.

Ka idealists Poruks centas vienigi uz pilnibu un ka tads nekad nevareja pieklauties eikdieniskai, parastai» dzivei, vinas formam un me rkiern , jo sl dzive tikai kaye un mac idealu un individuslu attistibu (progresu). - Ka idealists un realists Poruks nsvareja but arl bez liela gribas speka, jo idealisma un realisma vienmer atrodas lie'li merl.d, IJienakumi un uzdevumi, kurus viI,lS nekad nevaretu spraust un pildlt, ja vinam triiktu vajadzigas gribas,

Poruka atrausanos no «paraatas, ikdtenisl}as» dziyes nedrikst iztulkot arl ka kadu «garigu navi» , resp, garIgu speku izsfksanu, interesu trukumu ete., jo idealists, kas vienumer rnekle pilnfbu, vienumer atklaj miizigas patieslbas, etiskas vertibas, - dzivo pavisam patstavlgu dzrvi, kam, ta tad, ar «ikdienisko, parasto» dzivi, nay gandriz neka kopeja,

Ne tikai aplams, bet arl mull}igs ir apgalvojums, ka Poruks esot it kii esabrucis sevi» tamds], ka nevarejis izturet savas apkartnes spiedienu uz vina ieksejo cilveku etc. Ka zinarns, Poruks tacu bija liels individualists. Bet jo individualaks cilveks, jo patstavigaks un neatkarigaks viI,ls sava dz'ive un jo lielaka un Iabaka vinam iespeja tikt gala ar savu ieksejo cilveku attiec'iba uz arejas pasaules spiedienu un vinam nay ar1 ne mazakas vajadzibas but atkarigam no Sis pasaules spiediena. Kas attiecas uz Poruka ieksejo cilveku un arpasaules spiedienu, tad tor noteicoso lomu speleja un Poruku reizem dragaja tikai

192

th'i brirtalas un varmaeigas, arejas pasaules yams akti. Bet tas tadu ir kaut kas cits.

Rakaturigi, ka negativie Poruka «analitiki, kritiki un tiesataji» visur figUre ar nedrosiem, nepieraditiem val neparbaudamiem «argurnentiems, nosaukdarni tos par «faktiem». Bet taisni sada efaktu» rneklesana un fabricesana liecina, ka sie materialisei tikai tamdel figUre ar saviem sfaktiem», ka vinlem trUkst piera'dijumu, kas dibinas uz prata sledzieniem, skaidras, pareizas domasanas spejam un strdsapainas.

Poruka darbos, ka teikts, ir an lielas real as vertibas, jo vina liela gara bagatiba nay tikai iz- vaj ie~o: .IDa etc., bet gan neapsaubama isteniba, kas dazu:eJ.zl gan ieterpta fantastiska ieterpa. Ja jan rakstnieka darbos sastopanias dveseles, gara, materij as vai miesas problemaa, tad vil).s ir a1'i realists.

Ta ka Poruks nodsrboiae arl ar dveseles, miesas, gara un materijas stavQklu. atie:i):m u?- ~oz'imes ~o: skaidrosanu (regulesanu), tad 31'1 tas liecina, ka vms bij a ari realists.

Poruks ka rakstnieks nay uzskatams tik daudz art ka. pesimists noliedzejs etc., bet gan vairak ka optimists, jo vi~s bija ari ideal!st~, un idealists var but tikai visapskaidrotakais optimists,

Poruks nay ari tikai sapju un ciesanu dzejnieks, jo vins nay sastindzis uz SI pesimisma pamata, bet ilgas tiecas pec Nebiju8a, jauna, rozaina ideala, .kas iedvesme uz jaunu nepiedzlvotu, neizbauditu mer~, laimi etc. Saprotams, karn vairak atsinu, tam ir ari vairak sapju un ciesanu. Bet ne tikai pesimisti jut cies~as un sapes. Ari aklai gribai javed pie merka, bet ilgas iT nebeidzomas. Ta tad Poruks ir parprasts 31'i ka epesimists». Pesimistiska noskana vinarn varetu piemist tikai tik daudz, cik daudz tai varaja but personiga rakstura, ',l'urpretl vina pasaules uz~~~~, kas atspogulojas vma darbos, nay pesurusma SI ~edziena Istajii nozfme, jo pasaules uzskats varrasties vienlgi caur objektivitati, turpreti pesimisms caul' subjektlvitati,

13

193

Poruka personibu un vina raditas garigas vertibas ta tad nevajadzeja vis aptumsot un iespaidot nedz Iaika gar am, nedz ari musu neintelligentas, nekultfiralas aabledrfbas dzfves un pasaules nzskatam, nedz an mirsu ztnatnes, varbtrt, nepilnlgam un nepareizam virzienam, kii arl neizveidotam un neattrstrtam gtlrlgam stavoklim. ViI).a IIdzsineja negativa «kritizesana, analizesana un vertesana», kas sava personlga, tendencioza, vienpuslga rakstura del atkarlga no so eanalitiku, kzitiku un vertetaju» problematiskam garigam spejam, vinu persontgo vai pasaules uzskatn aplamibas vai nepilnibas, ta tad Ir ari tikai vinu personiga, privata resp, gad as lieta, Tapec visi' Iidzsinejie negativie, aplamie, tendenciozie un subjektivie spriedelsjumi par Poruka dztvi, dveseles stavokli un darbiem, kas sastopami gan drukatos vardos, gan vienas sabiedrfbas dalas ieskatos, liecina ne par Poruka, bet pal' so spriedelejumu autoru pasu dveseles stavokli un sie spriedelejumi ka tadi vareja pilnigi izpalikt, Tie, domaju, nevienu Jaime, goda un slav a .necels, bet cittautiesu pl'iekSii liecinas pal' rnusu vienas sabiedribas dalas neintelligento, nekultnralo un gartgi negative stavokli, kas nesaprot vertet un cienit sava rakatnieka, Es negribu teikt, ka Poruks btrtu bez kllldam un vainam un ka vi~s nebutu kritizejams un analizejams, Bet Poruku drikst vertet tikai cilveks (filozofs) ar vienotu un apskaidrotu dzives un pasaules uzskatu, kas cilveku slJej pareizi saprast, dzi]! domat un just, sasruegtaugstu garigas attistibas, kulturas un lntelligences pakapi, vai kas vinam garigi radniecisks, Vismazak to drlkst darlt cilveks, kas apbrunojies vienpusigi ar kadas vienas profesijas (zinatnes) jedzieniem un merkiem, kam trukat jegas par makslas (dzejas) vel'tibam, par rakstnieku dzives un pasaules atziI)u un uzskatu vertrbam, nosimi un stavokli, kam «saule ir tikai sviesta ciba», dvesele materializeta «bl1tne» un .kas visu saprot tikai no materialistiska viedokla ...

Materiallems vienumer stav konflikta ar idealismu, kaut gan bez pedeja tas nemaz nebutu iedornajams,

194

Tas val' eksistet vienigi ar idealisma palldzibu, un no idealas energijaa darblbas resultatiem, GandriZ visas tragedijas rada tikai materialisms, Matezialisti arl Poruku nomaca tragedija un beidzot ieguldiia neIaika al'i kapii.

*

*

AI' Poruka personlbu un darbiem saistitie un arl tagad valdosie negatlvie apstakp un stavokli no vienas puses gan mani pastavIgi spiedujii izteikt protestu pret vina dveseles stavokla un dzives Udzsinejo negatlvo apgaismosanu un biografijas sastadisanu, Turpreti, no otras puses, citi apstakli atkal man nav 1iiYUsi lID art tagad neatlau] izteikt visu to, kas roan ir zinams un sakams, Sakaxa ar to, Iasltajiem butu jasaprot grutibas, kuras esmu bijis apiests rakstrt sis piezImes un ja,atvaino no vinam atkarIgas mana darba nepilnfbas.

.. So brosirru veltiju, galvena karta, no aizspriedumiem un savtiga egoisma brivajai un intelligentajai latvju jaunatnei, kas, neskatoties uz visam lidzsinejam negativajarn ziJ:}.am par Poruku, tomer vinu pareizi saprot, ciena un mile un, es ticu, ari vienmer miles. Brosura lai noder art ka materials nakosam, pilnigi objektivam, spejigam Poruka petniekam, biografam un Iiteratiiras vest urni ekam.

Ja lasitaji so manu pieznnju konstrukcija saskatls stingri savilktas vai zulti mirkusas dveseles stigas, tad viniem jazina, ka mana brala tragedija ir atstajusi dzi]u, satricinosu iespaidu ari mana sirdl un atnesusi daudz ruktu ciesanu,

Lidz§inejie Poruka analitiki, kritiki un vertetaji ta personibu un darbus ir tikai sadrumstalojusi un bez sakaribas sajaukusi neskaidra masa. 'I'adam vinu emerkim» nevar hut nekada attaisnojuma, ne nozimeso ' No Poruka personlbas un darbu noarditajiem es tomsr prasu pee vinu darbibas rezultatu kopsavilkuma, pee 'kada galiga novertejuma, kas tacu jaap· vieno vaj adzIga bezpretrunu vienlba. POI U k a

13~

195

personiba u n v i n a raditas g a r Lg a s v e r t i bas jar a d a a l' i sin t e z e. Kas Poruka nevar vai negrib apvienot sinteze, tas labak lai mitejas ar savam spriedelesanam.

Poruka dzives tragediju «nelema» vis kads vina dveseles stavoklis, kads nenoversams liktenis, vai kadi fatalistiska rakstura gadij umi etc., bet to radij a vina naidnieki, gi tragedija tos smagi un uz visiem laikiem apsiidz musu tautas vesturssun Temidas prieksa.

Brosfiras iespiesanas laika iznaea (1931. g. 4. maija) Poruka kop, r. J. Rozes izd. xx. sej. ar R. Egles autorizetu monografiju, Par vil}as biografisko da]u, t. i. no 1.~134. lap. p., vel pilnaka mera, ka par lidzsinejam Poruka biografijam, jasaka, ka tiklab materi3:1u savaksana, vinu apstradlisana, ka art biografiskas dalas sastadIsana pielaistas tas pasas nepilnibas, k!fidas, tendences etc., par kU~'am jau runaiu

brosnras I nodalijuma, .

Savos ieskatos 'par Poruku, ka cilveku, Egle gandriz viscauri stay zem Poruka personibai un dzivei neatbilstosa, un vina garam svesa iespaida un jedziena. Vil).& ieskatos dominejoso lomu speH'i tas sabiedribas tendenees, It3S vienumer eentusies mazinat si rakstniekanozimi un vertlbu, Egles jedzieni par Poruka dzlves tragedijas celoniem un dveseles stavekli slikst maldu miiklaja vai arl sabieze neskaidra masa, ap kuru vel arvien tinas Poruka naidnieku, dal.ado kritiku, tiesataju un zaimotaju melnesibas un intrigas,

Ta Idi. Egle nav bijis ne Poruka laika biedrs, ne viJ;l.a dzive.s tiess noverotajs un pazinejs, tad vinam vajadzeja parnatigi parbaudit visu to, kas lidz sim par Poruku raksttts un runats, Bet l!;gle vienpusigi ir izvelejies dasus «biografus», no kuru piegadiibiS neparbauditas vielas viQs tad nu vegetejas. Ta ir nepiedodama kliida,

Tiklidz sis aiztapinatas vielas pietrukst, Egle 'lail. valu vai nu savai fa:ntazijai,vai gluzi kailiem (nepa-

196

matotiem) apgalvojurniem, vai a1'l, meginadams izz'ilet dasu paradfbu nozlrni Poruka real as dzrves un dveseles darbiba, bieZi Item paliga stkumus vai nenozlmigus, nekontrolejamus un nejau!us gadijumus no dzives, noptiledamies vinos saskafit kadus izskaidrojumus.

Aprakstidams Poruka dzlvi lldz laulibas periodam, Egle meg-ina iztirzat viena otra dveseles stavokla un dasu notikumu celonus, 'I'urpreti laulibas dzives sta-, vokJus un notiknmus viJ}.s neiztil'za Fee biitibas, bet pienem naivi un bez iebildumiem, ko stastijusi sie daloadie «biografi», kas Porukam liekflgiiret vairak tikai negativa lorna. 81 dzlves posma apraksta sastopami fantazejumi, aplamlbas, kaili apgalvojumi, tUIDsas un tuksas lapu: puses, kurus soreiz visus seit Isurna nav iespejams iztirzat. Minesu tikai daZus. Ta kada vieta (20. 'lp.) Egle apgalv:o,ka evecteva gults iemeties vakaros, Poruks bel'niba esot Iasijis brinislpgas figl1ras pie sienas» .. Ja nu nem vera, ka vecteva gulta tact! atradas tumsa vieta (aizkrasne, atsevis:k,.a istabina), kuru parasti vakaros neapgaismoja (jo visa saime vakaros salasl] as vienigi lielaj a prieksistaba), tad lasitajs aapratis, kadas aplamfbas val' sarakstit biogxafija, ja biografs nepazist apstaklus, no .kuriem grib veidot kadus biografiskus .raksturojumus etc. Nav zinams arl, kur Egle l),emis vielu 'piern. sekcsiem fantazejumiem : «Gramatu lasisana Poruku esot ievadijis, galvena karta, vectevs», evectevs necenties Zen]] pie darba radinat», epagasta skola pslche parmai:r;tu neienesusi», «Iasfjis visu, kas gadi:jies pie rokas», «skola neesot gribejis nopietni dzejot», «druveniesu svsrki Porukam Iikusies par vienkarsiem, neveikliem», «Poruks Rigas !auzu vairumu salidzinajis ar koku skaitn Perlu silib> , «Vestermaaa noliiks nebijis Poruku parvacot», «Poruks teikuma: es aizbraueu apskaidroties - esot ironizejis», «vil}:s virsniekus visparigi neieredzejiss, «apcerejumu Nakotnes religija - Poruks esot uzrakstijis jan Drezdenes, «Perpetuum mobile un Perlu zvejnieks esot paBa Poruka smeldzosa izj uta», «dal.i Poruka pstchologiskie

197