Stūru stūriem Tēvu zeme…

Stūru stūriem Tēvu zeme,

Apkārt balta villainīt’.
Rai rai rai rīdi rīdi rai rai rai rīdi rīdi
Apkārt balta villainīt’.
Cik stūrīšu — tik bāliņu,
Cik rakstiņu — tik māsiņ’.
Rai rai rai rīdi rīdi rai rai rai rīdi rīdi
Cik rakstiņu — tik māsiņ’
No tālienes es pazinu,
Kura bija man māsiņ’
Rai rai rai rīdi rīdi rai rai rai rīdi rīdi
Kura bija man māsiņ’
Nozib balta villainīte,
Nomirdz zelta vainadziņš
Rai rai rai rīdi rīdi rai rai rai rīdi rīdi
Nomirdz zelta vainadziņš
Vilksim košu zelta jostu
Apkārt savu Tēvu zem’
Rai rai rai rīdi rīdi rai rai rai rīdi rīdi
Apkārt savu Tēvu zem’
Lai mirdz mūsu Tēvu zeme
Kā actiņa gredzenā
Rai rai rai rīdi rīdi rai rai rai rīdi rīdi
Kā actiņa gredzenā
Stūru stūriem Tēvu zeme,
Apkārt balta villainīt’.
Rai rai rīdi rai rai rīdi
Apkārt balta villainīt’.
 I. Ziedonis
Saulrietiņa dzīvībiņa
Noriet vēlu vakarā.
Māte teica promiedama:
Sargā, dēls, puķu kausus!

Visu mūžu mežā gāju,

Puķu galvas paceldams.
Augstāk galvas šņupdegunes,
Pilnam dots un dieszingan!

Lauzto sirdi es pacēlu,

Liku blakus apīnim.
Paskatos citu rītu:
Pavisam pārlūzusi.

Naktsvijole bālu vaigu

Visu nakti raudājusi.
Visu sirdi izlējusi
Mitrajās papardēs.

Gan es lūdzu gan draudēju:

Tik daudz puķu noskumušu!
Ar nātrām stāvus cēlu
Bālas sila pulkstenītes.

Velns Tev manu sūru dabu:

Nemācēju nosargāt.
Tīra, dzidra medus rasa
Pil atkal zemītē.

Es nevaru, mīļā māte,—

Tavus grūtus puķu kausus.
Tik daudz skumju,
Tik daudz smaržu —
Pil atkal zemītē!
 A. Skalbe
Latvijas saule

Latvijas saule,
Tev debesīs augsta gaita.
Birztalā dzeguze skaita
Mūžu pa balsieniem skaita.

Latvijas saule
Rieti, tie tiekas ar rītiem
Tava piere
Vārpu vainagiem vīta.

Latvijas saule, Latvijas saule

Rokas uz krūtīm man uzliec
Es aiziešu projām
Tu bērniem un mazbērniem paliec!

Latvijas saule, Latvijas saule

Pazīstu tikai vienu spriganu rītu
Un domīgo pēcpusdienu
………….

Latvijas saule, Latvijas saule

Kā sārta, sārta kaija
Ielaižas jūrā
Un ziemīgo vilni aijā
 E. Zālīte
Uguntiņa

Neprasi lai katru dienu

Draugs, kāds būtu Tevim klāt
Katrā nestundā arvienu
Steigtos Tevi mierināt

Mācies staigāt katru pēdu

Vienmēr savām kājām pats
Citiem diezgan savu bēdu
Rūpju aizmiglojies skats

Tikai tad ja pārāk grūti

Dzīves smagums plecus māc
Priecājies ja Tevim sūta
Mazu sveicieniņu kāds

Tas ir tā kā naktī baigā

Kad Tu svešus ceļus ej
Ieraugi kā zālē zaigo
Uguntiņa un Tev smej

Un Tev tiek tik silti, silti

Sāpju smeldze krūtīs rimst
Kājas viegli slīd pa smilti
Gaišas domas galvā dzimst