Katrīna Cinīte 11.

1) Ko industriālā revolūcija mainīja cilvēku dzīvē?

2) Kas no tā bija pozitīvs, kas negatīvs?
3) Aprakstīt Rīgu(vai citu pilsētu) 1800.g. un 1900.g.

1)
Mainījās cilvēku vērtības. Notika krasas izmaiņas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā.
Sabiedrībā sāka sairt korporatīvās saites un mazinājās radniecības nozīme(radās jaunas
tradīcijas), taču, pēc visa ko esmu lasījusi, uzskatu, ka tas liecināja par noteiktu
viduslaiku uzskatu atmešanu un „atvēršanos” jaunajam, jaunu ideju veidošanos.
Vidējā klase un uzņēmēji pārņēma kādreizējas aristokrātijas tendences. Turīgie
pilsētu iedzīvotāji( vidusslānis un ↑ - ārsti; ierēdņi; skolotāji; juristi; uzņēmēji utt.)
augstu vērtēja :
 Izglītību
 Mājas iekārtojumu, tā regulāru atjaunošanu (vidusslānim
kļuva ļoti svarīgs mājas iekārtojums)
 Ārpus pilsētas uzturēt zirgu un piedalīties sacīkstēs
 Pārvaldīt arī mājas laukos, uz kurām braukt atpūsties zaļumos
brīvdienās (piemēram, ņujorkiešiem bija pieņemts vasarās
braukt uz Hemptonu)
 SPA apmeklēšanu
 Vakarēšanu organizēšana
Līdz ar jaunajiem izgudrojumiem un jauninājumiem radās jaunas profesijas un darba
vietas. Tapēc aizvien vairāk cilvēku pārvācās uz pilsētu peļņas un labākas dzīves
meklējumos.
Modernizācija izmainīja apkārtnes izskatu un iespējas. :
 Notika ātra dzelzceļu attīstība(1. dzelzceļš Anglija 1825.g.,
1830.g. Eiropas dzelzceļu garums tikai vairāki desmiti km, gs.
vidū - >36 800 km)
 Notiek strauja dažādu fabriku un ražotņu attīstība – lielas
ēkas, kompleksi, kas ražoja visu jauno, kas bija izgudrots un
kam bija pieprasījums.
 Pilsētas kļuva lielākas, cilvēkiem nozīmīgākas, ļoti piesārņotas
Industrializācijas sākumā R-Eiropā 19.gs. pirmajā trešdaļā dzīves apstākļi strauji
pasliktinājās, bet 20.gs. sākumā, tai sasniedzot briedumu, dzīve pilsētās kļuva ērtāka
un veselīgāka. Pilsētu galvas daudz laika veltīja pilsētu infrastruktūras pilnveidošanai
un attīstībai, tika pārbūvētas ielas, labiekārtotas atpūtas zonas – parki, skvēri,
uzlabotas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas utt.

Industrializācija radīja strauju sabiedrības attīstību – pilsētas, kultūras, ekonomikas,

politikas, daba un kastu sistēmas izmaiņas.
2)
Pozitīvais Negatīvais
• Pilsētu straujā attīstība • Gaisa piesārņojums
• Tehnoloģiju attīstība • Lauku pamešana, dotos uz pilsētu
• Dzelzceļš • Zuda ģimenes vērtība sabiedrībā
 Katrīna Cinīte 11.f

• Jauni izgudrojumi
• Mazu bērnu un sieviešu nostrādināšana
• Radās jaunas tradīcijas
• Strādnieku kārtai pārāk zemas algas(knapi
• Ekonomiskās sistēmas attīstība
pietika pārtikai)
• Politiskās sistēmas attīstība
• Demogrāfiskais sprādziens
• Demogrāfiskais sprādziens
• Konflikts starp priekšniekiem un
• Vidējās klases un uzņēmējdarbības
padotajiem(fabrikās utt.)
straujā izaugsme, attīstība
• Strādnieku sliktie dzīves apstākļi un
• Ceļu izveide
izglītības nepieejamība
• Gāzes izmantošana apgaismošanā
• Bads(bērni, sievietes, nabadzīgie)
• Izdomāja, kā ir iespējams ražot lielos
• Metālu vērtības krišanās(par spīti tam, ka
daudzumos ķimikālijas ar mašinērijas
pieprasījums bija paaugstināts)
palīdzību
• Nabadzības līmenis izraisīja dažādu
• Metalurģijas attīstība
infekcijas slimību izplatīšanos
• Tvaika enerģijas, čuguna un dzelzs
• Tehnoloģiskās iekārtas rūpnīcās nebija
izmantošana rūpniecībā,
izgudrotas, domājot par strādniekiem, vērā
tekstilrūpniecības izveide un attīstība
ņemta bija tikai peļņa, netika ievēroti gandrīz
• Profesiju, karjeru un jaunu darba vietu
nekādi drošības pasākumi
attīstība un rašanās
u.t.t.
u.t.t.

3)
Rīga
Rīgā kopš 19.gs. beigām agrāko mazo un necilo, galvenokārt koka būvju vietā
aizvien vairāk būvēja 3-6 stāvu mūra namus. Arvien biežāk šajās mājās tika ierīkota
centrālā apkure, siltais ūdens un kanalizācija.
Attīstījās sabiedriskais transports – pilsētas rajonus kopš 19.gs. beigām savienoja
tramvaja līnijas. Sākumā bija zirgu tramvajs, bet 20. gs. Sākumā to sāka aizvietot
elektriskie tramvaji, kurus mēs vēl jo projām izmantojam par spīti pēdējā laika
augstajām cenām.
Rīgas ielas vēl 19.gs beigās apgaismoja gāzes lampas, bet sākot ar 1905.gadu tās
sāka aizvietot ar elektriskajām. Ap to pašu laiku lielākajās Latvijas pilsētās sākās
ūdensapgādes un kanalizācijas rekonstrukcija, tika uzlabota atkritumu savākšana.

Ģeogrāfijas statistika liecina, ka visā pasaulē, bet jo īpaši Eiropā un

Ziemeļamerikā industrializācijas rezultātā paātrinoties ekonomikas attīstībai, ātrāk sāka
pieaugt iedzīvotāju skaits – notika demogrāfiskais sprādziens. Tas liek secināt, ka vēl
viena atšķirība Rīgai ~1800.g. un ~1900.g. ir iedzīvotāju skaita krasais pieaugums.

Mūsdienu ekonomiski attīstītajās valstīs situācija ir mainījusies. Arī vienkāršajam,

strādniekam ir iespējas iegādāties uzņēmuma akcijas un citus vērtspapīrus, tādejādi
kļūstot par investoriem. Kas lielākoties arī notiek, jo lielai daļai korporāciju akcionāri ir
mazie investori.
Tiek vairāk domāts par darbinieku drošību ( to veicina arī dažādas dibinātās strādnieku
savienības), ir izveidoti dažādi darba kodeksi u jauni likumi, kas palīdz aizstāvēt abas
puses – gan darba devēju, gan darba ņēmēju.
Mūsdienās, ja cilvēkam ir vēlme un varēšana visas durvis ir atvērtas un iespēju pilna
pasaule!