Jānis Praņēvičs 

2011. gada maijs 

Domāšanas īsceļi: „enkuri” un konteksts 
Iepriekšējā  rakstā  apskatītie  domāšanas  īsceļi  –  pieejamība  un  līdzība  –  nav  vienīgie,  kurus  mēs 

neapzināti  izmantojam  ikdienas  lēmumu  pieņemšanas  procesā.  Dažādas  viltības  mēdz  izstrādāt 

arī „noenkurošanās” jeb anchoring un konteksta jeb framing īsceļi. 

Noenkurošanās īsceļš (anchoring heurestic) 

Noenkurošanās īsceļs būtībā ir pieejamības īsceļa „radinieks” un to var nodefinēt kā prāta tendenci 

pieķerties kādam atskaites punktam, pat ja tam nav it nekādas saiknes ar apskatāmo problēmu. To 

labi  ilustrē  domāšanas  īpatnību  guru  Amos  Tversky  un  Daniel  Kahneman  (kas  tika  vairakkārt 

pieminēti  iepriekšējā  rakstā  un  tiks  piesaukti  vēl  daudzas  reizes)  veiktais  eksperiments,  kura 

dalībnieku klātbūtnē tika iegriezts TV spēlēs bieži izmantotais veiksmes rats ar vērtībām no 1 līdz 

100. Pēc tam dalībniekiem tika uzdots sekojošs jautājums: „Cik procenti ANO dalībvalstu pārstāv 

Āfrikas  kontinentu?”  Lai  arī  skaitlim,  kas  uzkrita  veiksmes  ratā,  nebija  nekāda  loģiska  sakara  ar 

Āfrikas valstu īpatsvaru ANO, tas tomēr būtiski ietekmēja eksperimenta dalībnieku atbildes. Kad 

rezultāts bija 10, vidējā atbilde bija 25%; savukārt, kad veiksmes rats apstājās pie 60, vidējā atbilde 

pieauga līdz 45%. Citā piemērā, ko piedāvā James Montier, dalībniekiem bija jāatbild, cik ir 8! (8 

faktoriāls  jeb  visu  skaitļu  no  1  līdz  8  reizinājums).  Ja  reizinājuma  virkne  tiek  pasniegta  kā 

8*7*6*5*4*3*2*1,  vidējā  (mediāna)  atbilde  bija  2250;  ja  virkne  tiek  pasniegta  kā  1*2*3*4*5*6*7*8, 

vidējā  atbilde  saruka  līdz  512.  Kā  redzams,  reizinājuma  virknes  pirmie  skaitļi  būtiski  ietekmēja 

vidējo atbildi – sākšana ar lielākajiem skaitļiem noveda pie lielākas vidējās atbildes (un otrādi). 

Visbanālākais veids, kā noenkurošanās īsceļš liek sevi manīt finanšu pasaulē, ir pieķeršanās šībrīža 

(vai  nesenām  akciju  cenām).  Cena,  par  kuru  akcijas  tika  iegādātas,  vakardienas  akciju  cena  –  šie 

atskaites  punkti  mūsu  prātos  darbojas  kā  akciju  patiesās  vērtības  jeb  fair  value  magnēti.  Tāpēc 

daudzi investori steidz iepirkt akcijas, ja tās ir piedzīvojušas strauju kritumu. Attiecībā pret viņu 

„enkuru” – vēl tikko tirgū novērotajām cenām – akcijas viņiem šķiet lētas. Taču gar degunu paslīd 

iespēja, ka arī fundamentālie faktori, kas nosaka to vērtību, var arī būt mainījušies uz slikto pusi. 

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
Turklāt noenkurošanās īsceļs nav tikai privāto investoru vājība. Kā redzams zemāk esošajā grafikā, 

kur  attēlota  S&P  500  uzņēmumu  peļņas  novirze  no  ilgtermiņa  tendences  un  analītiķu  prognozes 

par to, analītiķu prognozes par uzņēmumu peļņu ir šokējoši neprecīzas un kopē nesenu pagātni. 

Tātad arī cilvēki, kas finanšu tirgos ir atraduši savu maizes darbu, izmisīgi turas pie sava enkura 

(iepriekšējā  gada  peļņas  izaugsmes  tempa)  un  tādā  veidā  atpaliek  no  realitātes.  Rezultātā 

uzņēmumam,  kura  peļņa  ir  pārsniegusi  analītiķu  prognozes,  ir  diezgan  liela  iespēja  atkārtot  šo 

sasniegumu arī nākamajā ceturksnī (jo analītiķu prognozes uz leju vilks viņu „enkuri”) 

 
Konteksta īsceļš (framing heurestic) 

Konteksta īsceļa dēļ cilvēki uz vienām un tām pašām situācijām reaģē dažādi, atkarībā no tā, kā šīs 

situācijas  tiek  pasniegtas  no  kādā  kontekstā  tiek  pasniegti  iespējamie  rīcības  varianti.  Tversky  & 

Kahneman  1981.  gadā  veica  sekojošu  eksperimentu.  Vienai  dalībnieku  grupai  bija  jāizvēlas  starp 

diviem risinājumiem 600 cilvēkus skārušas hipotētiskas epidēmijas apturēšanai: 

•  Variants A izglābtu 200 dzīvību 

•  Variantam B ir 33% iespēja izglābt visus 600 cilvēkus un 66% iespēja neizglābt nevienu 

Otrai grupai bija jāizvēlas starp variantiem C un D: 

•  Variants C nozīmētu 400 cilvēku nāvi 

•  Variantam ir 33% iespēja, ka neviens cilvēks neies bojā un 66%, ka visi 600 cilvēki mirs.  

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
Ieskatoties ciešāk, redzams, ka variants A ir identisks variantam C, bet B ir vienāds ar D; atšķiras 

tikai  to  pasniegšana.  Kā  izrādījās,  atšķiras  arī  dalībnieku  atbildes.  Pirmajā  grupā  72%  dalībnieku 

izvēlējās A, bet otrajā C variantu (kas ir vienāds ar A variantu pirmajā grupā) izvēlējās tikai 22%. 

Cilvēki  deva  priekšroku  tiem  variantiem,  kas  tika  pasniegti  labā  gaismā  un  kuros  tika  uzsvērtas 

izglābtās dzīvības. Cits piemērs skar atlaides un piemaksas, ar kurām nākas saskarties iepirkšanās 

procesā.  Kā  zināms, auto  noma  jauniem  vadītājiem  izmaksā  dārgāk  paaugstinātā  riska  dēļ.  Auto 

noma cenu starpību var nodrošināt ar atlaidi pieredzējušiem šoferiem vai augstāku cenu jaunajiem 

šoferiem.  Potenciālais  klients  labprātāk  samierinātos  ar  to,  ka  viņš  nekvalificējas  „pieredzējušo 

šoferu  atlaidei”,  nekā  piemaksātu  jauno  šoferu  komisiju  (kaut  gan  summa  abos  gadījumos  būtu 

identiska). 

Arī investīciju pasaulē vieni un tie paši jaunumi var radīt dažādas reakcijas, atšķirībā no tā, kā tie 

ir  pasniegti,  jo  investori  bieži  fokusējas  tikai  uz  vienu  vai  diviem  acīmredzamākajiem  investīciju 

situācijas aspektiem, ignorējot citus, ne mazāk svarīgus aspektus. Piemēram, bankas paziņojums, 

ka 70% kredītu maksājumi tiek veikti laikā, tai pat laikā nozīmē arī to, ka 30% kredītu maksājumi 

tiek kavēto. Viena un tā pati ziņa, bet atkarībā no pasniegšanas veida tā var radīt diametrāli pretēju 

sākotnējo  reakciju.  Riska  indikatori  un  riska  anketas  ir  vēl  viens  labs  piemērs.  Banku  un  fondu 

aprindās  plaši  izmantotais  VaR  jeb  value  at  risk  parasti  tiek  pasniegts  kā  maksimālie  portfeļa 

zaudējumi  konkrētā  laika  posmā  pie  konkrētas  pārliecības  pakāpes.  Vienas  dienas  99%  VaR=7% 

nozīmētu,  ka  ir  99%  iespējamība,  ka  portfeļa  zaudējumi  vienas  dienas  ietvaros  nepārsniegs  7%. 

Šādā formā pasniegts apgalvojums investorus parasti nomierina, un tie var gulēt mierīgi, zinot, ka 

zaudējumi (ja vispār tiks piedzīvoti) būs samērīgi. Taču to arī var pasniegt kā 1% iespēju, ka dienas 

zaudējumi  pārsniegs  7%,  un  tas  jau  ir  krietni  satraucošāks  apgalvojums,  jo  uzsver  tieši  lielo 

zaudējumu  iespējamību,  turklāt  bez  nepieminot  maksimālo  zaudējumu  apjomu,  bet  uzsverot 

minimālo. 

Konteksta  īsceļu  sakarā  īpašu  uzmanību  pelna  tā  saucamā  mentālā  grāmatvedība.  Cilvēki 

neizturas vienādi pret katru latu, kas ir to rīcībā, un zināmākā īpatnība ir house money jeb „kazino 

naudas”  efekts.  Investors,  kas  ieguldīšanu  ir  uzsācis  ar  1000  latiem  un  ir  nopelnījis  500  Ls,  pret 

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
šiem 500 Ls attiecas krietni vieglprātīgāk nekā pret sākotnējo kapitālu, līdzīgi kā spēlmanis kazino 

attiecas pret laimestu. Tā teikt, „kas viegli nāk, viegli iet”.  

Savukārt bailes aiztikt savu kapitālu diktē īpašu attieksmi pret dividendēm. Investori ļoti negribīgi 

pārdod  daļu  portfeļa,  lai  finansētu  ikdienas  tēriņus,  jo  apzinās,  ka  tādejādi  var  nokaut  vistu,  kas 

dēj  zelta  olas.  Taču  dividendes  parasti  tiek  uztvertas  kā  ienākumi,  nevis  kapitāls,  tāpēc  to 

izmantošana  ikdienas  tēriņiem  ir  daudz  pieņemamāka.  Atšķirība  starp  dividendēm  un  kapitālu 

gan  ir  mānīga:  ja  uzņēmums,  kura  akcijās  investors  ir  ieguldījis  1000  Ls,  izmaksā  100  Ls 

dividendēs, investora kontā pēc dividenžu izmaksas būs akcijas 900 Ls vērtībā un naudas līdzekļi 

100  Ls  apjomā.  Savukārt  ja  uzņēmums  nemaksātu  dividendes,  bet  investors  saņemtos  pārdodot 

10% akciju, viņa kontā pēc šīs darbības būtu akcijas 900 Ls vērtībā un brīvie līdzekļi 100 Ls. Tātad 

identisks rezultāts. 

Tāpat cilvēkiem ir tendence domāt nominālās vērtībās, ne reālās. Darbinieks, kas saņem 5% algas 

pielikumu gada beigās, kura laikā inflācija ir bijusi 4%, visticamāk būs priecīgāks par darbinieku, 

kas  saņem  tikai  2%  algas  pielikumu  bezinflācijas  apstākļos.  Citiem  vārdiem  sakot,  cilvēkus 

apžilbina  naudas  ilūzija,  un  tas  darbojas  arī  finanšu  tirgos,  kur  investori  koncentrējas  uz  savu 

nominālo peļņu, parasti ignorējot reālo peļņu. 

Ko darīt? 

Lai nekristu noenkurošanās un konteksta domāšanas īsceļu izliktajās lamatās, investoram ir vērts 

sekot dažiem padomiem: 

• Domāt kritiski. Īpaši uzmanīgi apsvērt, kādi faktori tiek izmantoti, lai novērtētu akciju 

potenciālu. Vai konkrētajiem faktoram vispār ir kāds sakars akciju potenciālu un vai tas 

palīdzēs pieņemt labāku investīciju lēmumu?  

• Censties abstrahēties no šībrīža akciju cenas un uzdot sev jautājumu: “cik es būtu gatavs 

maksāt par šī uzņēmuma akcijām, ja tas nebūtu biržā un es nezinātu tā akciju cenu”?  

• Ņemt vērā, ka pozitīviem peļņas pārsteigumiem mēdz sekot nākošie pozitīvie pārsteigumi, 

jo analītiķi lēni pielāgojas realitātei. 

• Censties apskatīt ziņas ārpus to konteksta un padomāt, kā vēl tās var tikt interpretētas. 

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
 • Izturēties pret katru savu latu vienādi: 

o Neļauties kazino naudas vieglprātībai 

o Neuztvert dividendes kā īpašu naudas sugu, bet gan likt vienādības zīmi starp tām 

un kapitālu. 

• Izvērtēt un plānot investīcijas reālās vērtībās, ņemot vērā inflāciju 

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com