PRETKORUPCIJAS

Aiga Grine un Lga Stafecka

STUNDA

Starptautisks pretkorupcijas organizcijas Transparency International Latvijas nodaa Sabiedrba par atkltbu Delna darbojas jau desmito gadu. Papildus darbam korupcijas mazinan valsts prvald un biznesa vid Delna atgrieas ar pie sabiedrbas izgltoanas. Materils Pretkorupcijas stunda ir tapis Delnas organizt Jaunieu pilsonisks izgltbas projekta ietvaros, kas ar Eiropas Savienbas finansilu atbalstu tika stenots Latvijas skols, Delnas lektoriem vadot lekcijas vidusskolniem par korupciju un ts sekm. Lekcijas pardja, ka jauniei interesjas par politiku, spj domt ldzi un uzdot gus jautjumus, tau visai maz zina par pretkorupcijas jautjumiem.

Izgltoana ir viens no korupcijas novranas btiskkajiem aspektiem. T ietver ne vien korupcijas problemtikas izpratni, spju atpazt korupcijas pazmes, bet ar savas lomas apzinanos korupcijas mazinan ko es k s valsts iedzvotjs varu dart, lai novrstu korupciju. Jo savlaicgk izpratne mums veidojas, jo lielkas iespjas izskaust korupcijas izplatbu.

Ievads

is buklets domts skolotjiem, kuriem ir iespjas apspriesties ar jaunieiem par korupcijas problemtiku, lai ar interaktvm metodm veicintu diskusijas jaunieu vid par to, kas ir korupcija un kd t ir nevlama, k ar lai paldztu apzinties katra indivda lomu ts mazinan. Bukleta galvenais mris ir pardt korupcijas ietekmi uz likuma varas principa ievroanu, indivdu labkljbu un ilgtspjgu attstbu. Par veiksmgu ilustrciju korupcijas seku apzinanai kalpo Valstisk godaprta sistma, kas shematisk veid skaidro varas plru, to skait likumdevja, tiesu varas, izpildvaras, plasazias ldzeku, tiesbsarga, pilsonisks sabiedrbas, uzmju u.c., nozmi demokrtisk valst.

Valstisk godaprta sistma papildina un skk sadala trs tradicionlos varas dalanas atzarus (izpildvara, likumdevjvara, tiesu vara), aujot skaidrk izprast demokrtijas funkcionanai nepiecieams valsts un sabiedrisks institcijas un to mijiedarbbu. Skolniem var uzskatmi pardt, cik graujou ietekmi uz plriem atstj korupcija, tdjdi vjinot tiesiskumu kopum. Ar s sistmas paldzbu (ilustrcij tiek atveidota k mja ar balstiem) jaunieos tiek veicinta apzia, ka ikvienas personas rcba var stiprint vai vjint demokrtiju Latvij, tpc katra indivda izirans par labu tiesiskai rcbai sniedz lielu ieguldjumu valsts stiprinan. Buklet ir ar konkrti piemri no Latvijas, kad atsevii cilvki ir iestjuies pret prettiesisku rcbu un tdjdi veicinjui nozmgas izmaias sistm. Korupcija ir fenomens, ar ko tie vai netie veid ir saskries ikviens, piemram, dzirdjis radinieka vai drauga ststu par krtjo samaksto kukuli ceu policistam, aploksni rstam, samaksu ierdnim, lai saemtu kdu atauju, un citiem gadjumiem. Pieredze auj katram veidot savu viedokli par o problmu, un, satiekoties dadiem viedokiem, dzimst interesantas diskusijas. Jaunieiem parasti ir ko teikt! Vrtgas diskusijas novlam ar jums, skot savu Pretkorupcijas stundu! Aiga Grine, Lga Stafecka Projekta lektores, bukleta autores

PRETKORUPCIJAS STUNDA

Autores: Aiga Grine un Lga Stafecka Korektore: Iveta Keia Ilustrcijas un makets: Arnis Balus Foto: Delnas arhvs Projekta koordinatore: Ieva Beitika Publikcija sagatavota ar Eiropas Savienbas atbalstu projekta Skolu jaunieu pilsonisk izgltba nr. ECR RIGA PLAN D 2007/003 ietvaros. Par publikcijas saturu pilnb atbild Sabiedrba par atkltbu Delna, un tas nevar tikt uzskatts par Eiropas Savienbas oficilo viedokli.

(c) Delna 2008

ISBN: 978-9984-9717-6-6

Viens no vienkrkajiem korupcijas jdziena skaidrojumiem ir ds:

1.jautjums. Kas ir korupcija?

KORUPCIJA IR UZTICTS VARAS AUNPRTGA IZMANTOANA PRIVTA LABUMA GANAI.1

Korupcijas gadjum notiek aunprtga uzticts varas izmantoana, proti, uztict vara tiek izmantota nevis sabiedrbas labumam (publiskaj sektor) vai uzmuma mriem (privtaj sektor), bet gan savtgm interesm. Tiek prkpts pamatnoteikums, kd personai vara (pilnvaras) ir tikusi pieirta. Ja persona, pieemot lmumu, likumu vai sniedzot pakalpojumu, vads pc aprina, k gt labumu sev, netiek sasniegts skotnjais mris sabiedrbas intereu nodroinana vai uzmuma veiksmga un peu nesoa attstba. Korupcijas skaidroan var izmantot ar formulu:2 KORUPCIJA = MONOPOLS + RCBAS BRVBA ATBILDBA

s defincijas ietvaros par korupciju ms varam runt, attiecinot to gan uz publisko sektoru (valsts un pavaldbas), gan privto sektoru (uzmjdarbbas vide). Ldz ar to defincija ir plaka par klasisko korupcijas definciju, kas korupciju attiecina tikai uz publisko sektoru. Msu lietot defincija ietver sev ar tdas darbbas, kas notiek privtaj sfr un, piemram, Kriminllikum tiek definta k pilnvaru aunprtga izmantoana. Proti, ar korupciju ms saprotam ne tikai valsts ierda rcbu, kur pieem sev finansili izdevgus lmums, kas ir pretrun sabiedrbas interesm, bet ar situciju, kad uzmuma izpilddirektors pieem lmumu, kas ir izdevgs viam privti, bet rada zaudjumus uzmumam. da plaka defincija sniedz labku korupcijas izpratni un auj cnties pret korupciju gan valsts prvald, gan uzmumos.

formula netiei norda ar uz galvenajiem korupciju veicinoajiem apstkiem. Korupcijas iespjamba pieaug gadjumos, ja personai ir monopolvara un plaa rcbas brvba pieemt lmumus, izvirzt noteikumus, bet tai pret nav ldzsvarojoa atbildbas, kontroles un sodanas mehnisma. Tomr svargi atcerties, ka ikvien situcij galvenais ir katra cilvka izvle, cik atbildgi pret sabiedrbu vai uzmumu vi rkojas. Ja godaprts un atbildba pret sabiedrbu ir oti augsta, tad ar gadjumos, kuros amatpersonai bs vara un plaas iespjas brvi pieemt lmumus un nepastvs adekvti sodi, persona neizmantos o situciju aunprtgi.
DIVI KORUPCIJAS FORMULAS PIEMRI

Uzmjdarbbas vid Uzmums, kas nodroina elektrbas piegdi Latvij, ir monopoluzmums, un tam nav ldzvrtgu konkurentu. Tas rao elektroeneriju un siltumeneriju. T k tas ir viengais tirgus spltjs un uzmuma sniegtie pakalpojumi ir viena no neatemamm cilvku ikdienas vajadzbm, tad situcija, kur pieprasjums bs vienmr, bet piegdtjs ir viens, var veicint korupciju. Uzmums var skt diktt noteikums, paaugstint tarifus utt.

VALSTI UN UZMUMU VAR SALDZINT, JO:

Ikdien lmumus par valsts virzbu vai uzmuma darbbu pieem prvaldnieki, jo ne tautai, ne uzmumu paniekiem nav iespju ik dienas piedalties lmumu pieeman. Tau gan tautai, gan uzmumu paniekiem ir pienkums sekot ldzi, ko prvaldnieki dara, citdi vii, sajtot prk lielu uzticbu, var to skt izmantot aunprtgi labkaj gadjum slinkojot, sliktkaj gadjum skot apzagt savus paniekus.

valst ir panieki (tautai pieder augstk vara valst) un prvaldnieki (Saeimas deputti, valdba); lielkos uzmumos ar ir panieki un prvaldnieki (valde, izpilddirektors).

Valsts, apzinoties uzmuma pakalpojumu nepiecieambu un pieirot tam tiesbas nodarboties ar uzmjdarbbu, var paredzt atbilstous mehnismus, k uzraudzt monopoluzmuma darbbu un regult cenas, nosakot cenu griestus. Tas parasti netiek darts vid, kur cenas regul tirgus. Valsts var izveidot kdu mehnismu, lai monopolsitucija neapdraudtu iedzvotju iespjas izmantot pakalpojumu. Piemram, Latvij darbojas Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisija, kuras uzdevums ir rast ldzsvaru starp pakalpojumu sniedzju un iedzvotju interesm. Ttad komisija ir t, kas novr uzmuma patvagas iespjas diktt noteikumus. Valsts prvald Ievlot pavaldbas deputtus, vltji viiem uztic pilnvaras rkoties ar pavaldbas ldzekiem un prvaldt pavaldbas lietas iedzvotju intereu nodroinanai. Parasti lmjvaras tiesbas taj pieder tikai pavaldbas deputtiem un viengi vii ir tiesgi lemt par pavaldbas ldzeku izlietojumu.

Tpc, velkot paralles ar uzmjdarbbu, mums tautai ir pienkums uzraudzt Saeimas un valdbas darbu, ja ms vlamies, lai valsts tiktu vadta godprtgi un prasmgi. Pretj gadjum ms bsim slikti uzmuma panieki, kas pat nepamana, k uzmums tiek novests ldz bankrotam.

Valsts vai pavaldbas iestdes darbinieks, deputts parlament vai pavaldb, darbinieks kd uzmum pieem lmumus, izsniedz izzias un licences, sniedz kdu pakalpojumu un veic daudz citu uzdevumu, proti, ai personai ir uzticta noteikta vara, pilnvaras.

Ts lmjinstitcij ievlto deputtu darbbu un atbilstbu sabiedrbas, nevis savtgm interesm uzrauga gan vietjo plasazias ldzeku prstvji, gan opozcij palikuie deputti, gan ar vietj sabiedrba un ar Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrija. Ttad idel gadjum darbojas pietiekami plas uzraudzbas mehnisms, lai pavaldba sav darb nenovirztos no sabiedrbas interesm. Savukrt, ja pavaldbas teritorij nav neviena plasazias ldzeka vai tas ir pilnb atkargs no pavaldbas un sav darbb ir oti vj, ja vietjie iedzvotji ir oti vienaldzgi, pasvi un neiesaists pavaldbas darb, tad pavaldbas prstvjiem bs visai plaas iespjas rkoties, ar veikt kdas nelikumgas darbbas vai izmantot amatu privtam labumam. Tpat ir svargi, lai par prkpumiem vai par neveiksmgu amata pienkumu pildanu tiktu paredzta atbildba gan no plasazias ldzeku puses, kuri turpintu sekot ldzi, k ir atrisinta viena vai otra problma, gan ar no sabiedrbas puses, kas prvrttu katra deputta piemrotbu amatam, kad dotos uz nkamajm pavaldbu vlanm.

Vara iegst daudz plaku nozmi gadjumos, kad tiek vlti tautas priekstvji parlamenta vai pavaldbas deputti. Proti, vlanu rezultt persona saem sabiedrbas uzticbu rkoties ar valsts vai pavaldbas budetu, pieemt lmumus, likumus, prvaldt sabiedrbu. Ttad ts nav vienkri pilnvaras, kas kdam darbiniekam pieirtas, emot vr via izgltbu, iepriekjo pieredzi un citus kritrijus. aj gadjum vara ietver daudz svargkus aspektus, jo vltji, nezinot, cik kompetents izrdsies katrs ievltais priekstvis, tomr deputtiem uztic pilnvaras, paaudamies, ka tie rkosies saska ar sabiedrbas interesm.

1 o definciju lieto starptautisk pretkorupcijas organizcija Transparency International. 2 Klitaargd R., Maclean-Abaroa R., Parris H.L. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICS Press, 2000, p. 26.

2.jautjums. Kdas ir korupcijas sekas?

Atirb no citiem noziedzgajiem nodarjumiem viens no galvenajiem iemesliem, kas apgrtina korupcijas mazinanu, ir prkpuma slpt daba, iesaistto puu savstarpjais izdevgums, k ar neredzamais cietuais (upuris). Ja zaglis ielauas veikal un nozog drglietas, tad uzreiz ir redzamas zaga atstts pdas, pierdjumi (izlauztas durvis, izsisti stikli, uzlauzts seifs utt.) un ir skaidrs, ka cietuais ir veikala panieks, jo viam nodarts konkrts materilais kaitjums. Ar piekauanas gadjum nodartie miesas bojjumi un cietuais ir viegli identificjami. Ikvienam sabiedrb nav aubu par nodarjuma btbu un to, ka da rcba nav pieaujama. Turklt da veida nodarjumi parasti nonk policijas redzeslok, jo par tiem ir gatavi ziot pai cietuie vai liecinieki. Saldzinjum ar zdzbu vai citu prkpumu korupcijai nav tik acmredzamu pdu, un parasti tas ir slpts, neiesaisttajiem neredzams darjums.

Korupcija visbiek ir darjums, kur abas (visas) iesaistts puses gst savstarpju labumu. Kukuoanas gadjum kukua devjs saem pret kdu labumu (piemram, atauju, licenci, izvairs no soda), bet kukua samjs gst personisku labumu (piemram, naudu, kdu vrtgu priekmetu, dvanu karti, ceojumu). Kukua doana parasti notiek bez liecinieku kltbtnes, tpc dus noziedzgos nodarjumus ir oti sareti atklt, ldz ar to neatsverama nozme ir tam, ja persona, no kuras kukulis tiek pieprasts, ir gatava par to ziot tiesbsargjoajm iestdm (KNAB). Cilvki nereti nespj novrtt korupcijas seku nozmgumu, jo koruptvajiem darjumiem ir slpts raksturs, cietuais d prkpum nav tiei redzams, materilais kaitjums var bt oti grti aprinms, turklt sekas var iestties daudz ilgk laika period.

UZDEVUMS ATPAZSTI KORUPCIJAS UPURI!

Pirms plak tiek analiztas korupcijas sekas, svargi ir izprast pamatjautjumu kds ir korupcijas nodartais kaitjums un kam tas tiek nodarts. Tas paldzs labk uztvert jdziena btbu. Uzdodiet skolniem jautjumu par cietuo divos koruptvos darjumos! 1.gadjums Ceu policists pieprasa kukuli no autobraucja par truma prkpumu. Autobraucjs vlas izvairties no soda, kas viam btu jpiemro par fiksto prkpumu. Ceu policists saem kukuli 20 LVL, savukrt autobraucjs samaksjot ietaupa, jo sods par du prkpumu btu bijis 50 LVL un papildus autobraucjam tiktu pieirti divi soda punkti. Kur ir cietjs aj situcij un kd? 2.gadjums Tiesnesim par hulignismu apsdzts personas advokts dvina dvanu karti 100 LVL vrtb un drgus Kubas cigrus, cerot uz maigku sodu savam aizstvamajam. Tiesnesis k liels cigru motjs nespj no cigriem atteikties, tau no dvanu kartes atsaks un piesprie pusgadu sku apcietinjumu, nek skotnji bija iecerjis. Kur ir cietjs aj situcij un kd? Kad ir noskaidrots korupcijas upuris, apspriedieties, kur no iem gadjumiem btu jpiemro lielks sods un kd.

s diskusijas pamatuzdevums ir saprast, ka korupcijas d cietjs lielkoties ir sabiedrba kopum. Ceu policijas korumptba var nopietni apdraudt ceu satiksmes drobu gan citiem autobraucjiem, gan kjmgjjiem. Tdjdi var btiski palielinties ar avrijs bojgjuo skaits. Cietjs var izrdties ar pats autobraucjs, jo, turpinot prgalvgu braukanu (zinot, ka vienmr vars ar kukuli atpirkties no soda), pakauj savu un savu pasaieru dzvbas riskam. Ar ceu policists var izrdties cietjs, jo soda nauds neiekast nauda nenonks valsts budet un tdjdi netiks izmantota mriem, kuriem t btu vajadzga, ar paa policista atalgojumam un ceu remontam.

Liepjas 1.vidusskolas jauniei Pretkorupcijas stund 2008.gada 16.janvr

Gadjum ar tiesnesi skotnji ietami mazais kukulis cigri tomr ir ietekmjis tiesnea lmumu. Cietjs aj gadjum ir ne vien tas, kur iesdzjis hulignu ties, bet ar sabiedrba kopum, jo tiesnesis ir piemis lmumu, nevis balstoties uz racionliem argumentiem un lietas apstku izvrtjumu, bet gan emot vr savtgu labumu, ko vi no lietas ir ieguvis. Ldz ar to ikviens sabiedrbas loceklis vairs nevar bt dros par to, ka citas lietas ties tiks spriestas taisngi, un tiek zaudta uzticba likuma varai. Tpc, kaut ar tiesnesis bs piemis mazku kukuli nek ceu policists, via nodarjumam bs daudz tlejokas un plakas sekas, td likumos par to ir paredzts daudz bargks sods.
6 7

Korupcijas sekas ir atkargas no nodarjuma veida. Ar korupciju visbiek saista kukuoanas gadjumus. Lai ar t ir viena no izplattkajm korupcijas izpausmm, tau noteikti nav vieng. Korupcijas izpausmes var bt oti atirgas, skot ar kukuoanu un beidzot ar iedzvoanos no sava amata vai pat valsts sagrbanu. Iepriekj uzdevum jums bija iespja par to prliecinties, saldzinot un analizjot divus dadus kukudoanas gadjumus, kuriem ir btiski atirga ietekme uz demokrtiju.

2.lmenis. Amatpersonu iedzvoans, valsts ldzeku izrdana privtm vajadzbm 1. Valsts ldzeku izmantoana privtm vajadzbm: labumi, slpts atalgojums; luksusa automanas, ceojumi, pieemanas, aprkojums utt.; automanu, apartamentu, vasarncu un citu materilo vrtbu piesavinans.

Parasti daudz vienkrk apkarojama ir zema lmea administratv korupcija, jo taj ir daudz mazks iesaistto loks. Tpat ar korupcijas sekas ir daudz mazkas nek valsts sagrbanas gadjum, kad tiek grauti demokrtijas pamatprincipi. Izmantojot iedarbgas metodes, var pankt kukuoanas izskauanu Ceu policij (piemram, novrot iespju policistam vienpersoniski pieemt lmumu par autobraucja prkpumu). Valsts sagrbanas gadjum korupcijas atklana ir oti sareta un laikietilpga, piemram, pierdjumu vkana par tdiem prkpumiem k nelegli iegtu ldzeku legalizana jeb naudas atmazgana,3 kur noziedzg nodarjuma pdas var slpties beznodoku zons, nozieguma iniciatoriem izmantojot starpniekus. Piemrs da lmea korupcijas noziegumu izmeklanai ir t saukt digitalizcijas lieta, proti, minjums Latvij ieviest digitlo televziju. aj liet labuma guvjs izrdjs ar Latvijas politisko eliti ciei saisttas personas, kuras slps aiz uzmuma, kas reistrts beznodoku zon jeb rzon. Ja lieta netiktu atklta, valsts amatpersonas, kuras piema lmumu par uzdevuma uzticanu noteiktam uzmumam, paas izrdtos labuma guvjas. Lieta obrd tiek izskatta ties, un taj ir aptuveni 20 apsdztie. lieta tika atklta, LTV Ziu dienesta urnlistei Ilzei Jaunalksnei dodoties uz rzonas sal reistrtu uzmumu un minot noskaidrot patiesos uzmuma paniekus.
KORUPCIJAS TIPOLOIJA4

3.lmenis. Korupcijas tklu realizta valsts sagrbana

4. Savas ietekmes uztiepana, manipulcija ar personla lmumiem: iesaistans nepotism,5 klientelism, favortism; labumu izspieana no pakautajiem vai amata pretendentiem u.c. 1. Valsts sagrbana, valsts institciju de facto premana: valsts institciju izmantoana, lai vairotu savu bagtbu u.c.

3. Nelikumga rcba un spekulana ar sabiedriskajiem paumiem un privatizciju: biznesa novirzana sev un sev tuviem draugiem; intereu konflikta ignorana; kukuemana; to likumu prkpana, kuri nosaka konkurjoas izsoles u.c.

2. Spekulana ar valsts ldzekiem: paumu prdoana; biroju, aprkojuma izrana privtiem mriem; valsts prvaldes darbinieku darbaspka izmantoana privt darb; valsts uzmumu un pauma kvaziprivatizcija;

2. Slepenu sadarbbas tklu izveide, slepeni vienojoties par koruptvm darbbm. 3. Vlanu un politisks konkurences grauana: nelikumga kampau un partiju finansana; slpto reklmu izmantoana.

1.lmenis. Zema lmea administratv korupcija 1. Ierdu kukuoana, lai apietu likumu: iedzvotju iniciatva; ierda iniciatva; ierdu grupas organizta izspieana.

4. Likumdevja varas izmantoana: likumu prdoana privtm vajadzbm; pretkorupcijas likumdoanas bloana; apzinta vju likumu pieemana; pienkuma prraudzt izpildvaru nepildana; neefektva parlamentr izmeklana. 5. Tiesu sistmas korupcija: labvlgu tiesu spriedumu prdoana; daja vai nepatiesa izmeklana un apsdzba.

2. Prregulana, slpana un dezorganizcija no ierdu puses: lai izspiestu vairk kukuu; lai iegtu lielku varu un kontroli. 3. Licencanas un inspekcijas pilnvaru nelietga izmantoana.

6. Auditanas, izmeklanas un prraudzbas varas aunprtga izmantoana. 8. Plasazias ldzeku korupcija.

7. Kompromitjou materilu vai draudu izmantoana politiska spiediena stenoanai.

3 Noziedzgi iegtu ldzeku legalizcija (naudas atmazgana) ir nelegli iegtu ldzeku prvrana lietojam form, maskjot o ldzeku neleglo izcelsmi. Naudas atmazganas skumpunkts ir kriminlnoziegum (narkotiku tirdzniecba, kontrabanda, izvairans no nodoku nomaksas utt.) gtie augi, savukrt naudas atmazganas noslgum ie augi jau ir prvrsti par droi izmantojamiem ldzekiem jebkda veida vajadzbm. 4 Karklins Rasma. The System Made Me Do It. Corruption in Post-Communist Societies. New York, London: M.E.Sharp Inc. 2005, p. 25. 5 Nepotisms ir intereu konflikts, kur attiecas uz situciju, kur persona k amatpersona mina nodroint labvlbu saviem radiniekiem, klana biedriem un novadniekiem.

3.jautjums. Kda ir katra indivda atbildba korupcijas mazinan?

vadtai, nevis jbalsts uz personiskm interesm vai aizvainojumu.8 Ttad trauksmes cljs brdina par nelikumgm vai netiskm organizcijas vai ts prstvju darbbm, kas var apdraudt citus organizcijas dalbniekus vai visu sabiedrbu kopum. Un trauksmes cljs t rkojas plaku sabiedrbas intereu vrd.

Katrs indivds vienalga, vai vi btu skolotjs, skolns, pensionrs, deputts, biznesmenis, urnlists, oferis, muitnieks vai policists, korupcijas novran var paveikt neatsverami daudz. Tas, kdu lmumu pieem viens konkrts cilvks, var ietekmt ar citu cilvku rcbu vai radt ai rcbai noteiktus apstkus.

Dieml Latvij par diem gadjumiem ir dzirdts visai maz. Tomr tas ir neatsverams palgs korupcijas apkarotjiem nozieguma slpt rakstura d. Latvij plak ir izskanjui tikai dai gadjumi, daos no tiem ar aktvu trauksmes clju rcbu ir izdevies novrst korupciju (Jrmalgeita) vai ar trk pabeigt lietu izmeklanu.

Lektore Lga Stafecka Jaunieu pilsonisks izgltbas projekta ietvaros Dobeles 1.vidusskolas jaunieiem skaidro Valstisk godaprta sistmu, 2008.gada 15.janvr

VALSTS DEMOKRTIJAS UN TIESISKUMA KVALITTI MS IETEKMJAM NE TIKAI VIENREIZ ETROS GADOS, DODOTIES UZ VLANM, BET GAN IK DIENU PIEEMOT LMUMUS, KAS STIPRINA VAI GRAUJ LATVIJAS TIESISKUMU. KATRA PILSOA INDIVIDUL IZVLE ZM KOPJO LATVIJAS TIESISKUMA AINU. Td korupcijas mazinana liel mr ir katra indivda atbildba. Tas nav tikai valsts institcijas Korupcijas novranas un apkaroanas biroja (KNAB) uzdevums, bet ikvienas personas rcba, nonkot situcij, kad pretj puse piedv nokrtot darjumu, vai ar paam rodas vilinjums pasteidzint kdu lietu nokrtoanu. Ttad pirmais uzdevums korupcijas mazinan ir pateikt n! ds situcijs.

Otrs uzdevums, ko katrs indivds var veikt, rpjoties ne tikai par savu labkljbu, bet ar sabiedrbas interesm, ir bt atbildgam savu pienkumu izpild neatkargi no t, vai tas ir amats pavaldb, valsts institcij vai ar kd privt uzmum. Korupciju bs daudz vieglk un trk atklt, ja ms nebsim vienaldzgi par to, kas notiek apkrt, un nesavtgi rkosimies, tikldz ksim par lieciniekiem kdam koruptvam darjumam vai netie veid iegsim informciju par to. du atbildgumu mdz dvt par trauksmes celanu. Ar jdzienu trauksmes celana parasti apzm uzmanbas piesaistanu sabiedrbas vrd, lai atkltu korupciju vai apdraudjumu sabiedrbai.6 T tiek skaidrota k personas rcba organizcij, kas pievr uzmanbu pretlikumgai vai netiskai citu personu uzvedbai vai ar paas organizcijas prettiesiskai rcbai.7 Tiek nordts, ka personas rcbai ir jbt sabiedrbas intereu

6 Brian M. Whistleblowing and Nonviolence. Peace and Change. Vol. 24, No. 3, January 1999, p. 15. 7 Seagull L.M. Whistleblowing and corruption control. In Controlling Corruption. Ed.by R.Williams, A.Doig. The Politics of Corruption 4. Cheltenham: Edward Elgar Publishing, 2000.

10

11

8 Calland R., Dehn G. Whistleblowing Around the World: the State of the Art. The Role of the Individual, Organizations, the State, the Media, the Law and Civil Society. Whistleblowing Around the World. Law, Culture, Practice. Cape Town, South Africa: The Open Democracy Advice Centre, 2004, p. 9.

TRAUKSMES CLJU IETEKME Trauksmes cljs:

1. piemrs. Balvu policista gadjums Divdesmit gadu vecs policijas kaprlis, Balvu rajona Policijas prvaldes Ceu policijas inspektors Armands Logins.

Disciplinrsodi

T k negadjum bija iesaisttas daudzas policijas amatpersonas un bija jizvrt amatpersonu rcba, kriminlprocesa lietu sav przi prma Valsts policijas Iekjs drobas birojs. Ceu policijas prieknieks A.Kravalis un Kriminlpolicijas inspektors A.Aleksejevs tika sodti ar disciplinrsodu brdinjumu par neatbilstbu ieemamajam amatam.

Pc Policijas akadmijas beiganas dzimts pilstas Policijas prvald strdja nepilnu gadu. Vi pc kolu darbbm, slpjot cita inspektora Aigara Puua dzrum izdarto satiksmes negadjumu, kur boj gja jaunietis, zioja prokuratrai par pierdjumu viltoanu, ko organizja via koli. Pc tam, kad notikuais nca gaism, A.Logins pazioja, ka plno pamest darbu policij, jo jutis, ka darbabiedriem ar savu izlcienu vi nepatk, lai gan acs tiei neviens neko nesakot. Tau vlk policists domas mainja un urnlistiem apgalvoja, ka, ja ar darbu pametot, tad pie vainas bs zemais atalgojums un motivcijas trkums.9 Liet iesaisttie: Aigars Puulis avriju izraisjuais policijas inspektors Arkdijs Kravalis Ceu policijas prieknieks, atbilstoi dienesta stvoklim prma vadbu satiksmes negadjuma noforman Solvita Vgante Balvu rajona Policijas prvaldes Kriminlpolicijas priekniece, piedaljs pierdjumu viltoan Vents Soboevskis S.Vgantes dzvesbiedrs, Balvu rajona tiesas tiesnesis, atrads automan kop ar dzvesbiedri laik, kad tika plnota pierdjumu viltoana Andrejs Aleksejevs policijas inspektors, avriju izraisju kola viet veica analzes ss situcijas apraksts: 2006.gada mart Balvu Kriminlpolicijas inspektors dzrum nvjoi sabrauca 18 gadu vecu jaunieti. Vairki Balvu Kriminlpolicijas inspektori bija iesaistti pierdjumu viltoan, lai paldztu kolim izvairties no soda. Viens no koliem dzrum eso policista viet nodevis asins analzes Gulbenes poliklnik, jo Balvu poliklnik vaingais policists bija labi pazstams un analu viltoana nebtu iespjama. Policists A.Logins, kur vlk atklja prkpumus, presei komentja: Man kltbtn Ceu policijas prieknieks Kravalis lika alkometr iepst nevis avrijas izraistjam Puulim, bet gan Aleksejevam. T tika izdarts melgs mrjums, ka avrijas izraistjs nav dzris. Taj pa laik automan iekpa ar Puulis, kur teica, ka joka pc ieptot alkometr. Via izelpa uzrdja 2,15 promiles alkohola. Tau es o mrjumu nepaspju izdrukt, jo Ceu policijas efs persongi izma man no rokm alkometru. Uz Gulbeni braucm ar Vgantes dienesta automobili. Pa ceam Kriminlpolicijas priekniece skai Aleksejevam mcja Puua personas kodu un citus datus, k ar atdarint Puua parakstu. Slimnc analzes pama no Aleksejeva, kur uzdevs par Puuli. Pc tam ms atgriezmies Balvos.10 Cietuais slimnc no gtajm traumm mira. T k notikum bija iesaistti konkrt policista prieknieki, A.Logins, kur toreiz nesen bija scis strdt Ceu policij, pc cietu nves par negadjumu un pierdjumu viltoanu izststja vietjai prokuratrai. Situcijas atrisinjums: aj situcij paralli tika izvrtta gan iesaistto personu atbilstba ieemamajam amatam (disciplinratbildba), gan ar ierosinta kriminllieta par prkpumu.

Patlaban Balvu rajona Policijas prvald vairs nestrd neviens no policistiem, kurus vaino sava kola pastrdt nozieguma piesegan, tau dienestu turpina Ceu policijas inspektors A.Logins. Ar trauksmes cljam tika piemrots disciplinrsods brdinjums par neatbilstbu ieemamajam amatam. Valsts policijas iekjs drobas biroja prstve komentja, ka ne saemot kriminlprocesu, ne dienesta prbaudes gait, ne no Balvu rajona prokuratras, ne no citm personm netika saemta informcija, ka tiei A.Logins ir ziojis par iespjamiem prkpumiem un vi nebtu jsauc pie disciplinrs atbildbas.11 Tau piemroto disciplinrsodu A.Logins prsdzja, un disciplinrsods tika mkstints nomaints uz rjienu.

Sodti ar policisti, kas bija iesaistti avrijas liet; lielk daa no viiem prcelti darb citur un pazeminti amat. Kriminlpolicijas biroja priekniecei S.Vgantei tika piemrots disciplinrsods pazeminana amat.

Vaingais kriminlpolicijas inspektors A.Puulis ir atlaists no darba un Rzeknes tiesas tiesnese viam piespriedusi nosactu cietumsodu uz etriem gadiem12 un divu gadu prbaudes laiku, uz trim gadiem atemta ar autovadtja apliecba. Bez tam no A.Puua par labu cietuajai (bojgju mtei) tika piedzta kaitjuma atldzba 5250 LVL. A.Puulis palaik ir prsdzjis spriedumu.

Savukrt A.Puulim tika piemrots disciplinrsods atvainana no dienesta. o sodu A.Puulis apstrdja Ieklietu ministrijas ietvaros, bet sods palika spk, tau ministrijas lmumu A.Puulis apstrdja tlk Administratvaj rajona ties. Tiesa ministrijas lmumu atcla, ko savukrt prsdzja ministrija, ldzot atcelt tiesas spriedumu piln apjom un atbrvot A.Puuli no amata. Bukleta tapanas gait vl nebija zinms nkams instances lmums.

Kriminlpolicijas priekniece S.Vgante prcelta darb uz Gulbenes Policijas prvaldi, bet A.Aleksejevs prcelts dienest uz Alksnes rajona Policijas prvaldi. Ceu policijas prieknieks A.Kravalis ir devies pensij. Piespriestais sods vaingajam policistam no tiesas proces iesaisttajm pusm tika vrtts k prk maigs. Balvu rajona Ceu policijas prieknieks Modris Zais presei koment spriedumu: Man odien Balvos policista form ir kauns iziet uz ielas! Ar o spriedumu ir izdarts la pakalpojums visai policijai, ms esam iestumti vl dzik dubos. Sabiedrbai rodas iespaids, ka cilvki tiek vrtti pc amatiem, nevis pc izdartajiem noziegumiem. Nezinu, k bs ar pierdjumu viltotju tiesanu, tau man persongi liekas, ka tiem gan nksies sdt.13

Atbildes vstul Delnai Valsts policijas Iekjs drobas birojs norda ar uz trauksmes clja A.Logina vainu: Nav pamata masu medijos izskanjuai informcijai, ka tiei A.Logins veicis darbbas un pirmais ziojis par notikuo, jo par notikuo Balvu rajona prokuratr A.Logins sniedzis liecbas tikai trs dienas pc notiku un Balvu rajona prokuratr jau bija informcija no cietu mtes par aizdomm, ka, iespjams, policijas darbinieks, kur notrieca vias dlu, bija atradies alkohola reibum, un tikai prokuratras darbinieku rcbas (nopratinanas) rezultt A.Logins bija spiests izststt notikuo. Ar A.Logins pats ir piedaljies pierdjumu viltoan un neizrdja nekdu iniciatvu, lai novrstu iespjams nelikumbas, bet tiei pretji atbalstja, nogdjot A.Aleksejevu uz slimncu un par notikuo faktu neinformja nedz iestdes vadbu, nedz Balvu RPP deurantu. Bez tam, atrodoties Gulbenes slimnc, A.Logins nodeva nostjumu uz A.Puua vrda medicnas iestdes darbiniekiem, stvja visu laiku blakus un neiebilda, ka prbaudm persona nav t, kas minta nostjum. Ldz ar to A.Logins ar savu ldzdalbu tiei atbalstja, ka tiek maldinti medicnas iestdes darbinieki.14

Dienesta prbaude jau ir noslgusies, atsevias personas ir prsdzjuas piemroto disciplinrsodu, un nav skaidrbas viengi par A.Puuli, kura liet materila rakstanas brd vl nav zinms otrs instances tiesas lmums.
11 Balvu satiksmes negadjum iesaisttie policisti apstrd piemrotos disciplinrsodus. LETA, 03.08.2006. 12 Piespriestais brvbas atemanas sods netiks izpildts, ja divu gadu un 6 mneu prbaudes laik A.Puulis neizdars jaunu noziedzgu nodarjumu, neprkps sabiedrisko krtbu un izpilds tiesas uzliktos pienkumus. 13 Balvu satiksmes negadjum iesaisttie policisti apstrd piemrotos disciplinrsodus. LETA, 03.08.2006. 14 Valsts policijas Iekjs drobas biroja atbildes vstule Delnai Nr. 20/4-S-1397, 2008.gada 16.maij.

9 Alberte I., Sprie I. Vii ms prsteidza. Diena, 30.12.2006. 10 Ratseps R. Faktiski piedzries, juridiski skaidr. Latvijas Avze, 18.03.2008.

12

13

TRAUKSMES CLJU IETEKME Situcij iesaisttie:

2. piemrs. Kukuoana Jrmalas mra vlans (2005) jeb Jrmalgeita Ilmrs Anns Jrmalas domes deputts, trauksmes cljs Juris Hlevickis bijuais Jrmalas domes prieksdtjs, viens no kukuoanas organizatoriem Germans Milus BMW tirgotjs, viens no kukuoanas organizatoriem, viens no trim lielkajiem zemes paniekiem Jrmal, nav nevienas politisks partijas biedrs Gvido Harijs Volbrugs partijas Jaunais centrs deputta kandidts, viens no kukuoanas organizatoriem Leonds Lasmanis partijas Jaunais centrs deputta kandidts, viens no kukuoanas organizatoriem un starpniekiem, uzmjs 2005.gada pavaldbu vlans Jrmalas dom tika ievltas 13 politisks partijas uz 15 deputtu vietm, kas veidoja oti sadrumstalotu pilstas pavaldbas lmjvaras sastvu. Balsojum par mra kandidtiem balsis sadaljs oti ldzgi, un starp partijas Jaunais laiks (JL) kandidti Inesi Aizstrautu un Latvijas Pirms partijas (LPP) kandidtu iepriekjo Jrmalas domes prieksdtju Juri Hlevicki iziroa bija viena balss. Situcijas konteksts:

zl, tau G.Milus nebija ieradies uz tiesas sdi un vlk izrdjs, ka vi ir izbdzis no valsts. Bukleta sagatavoanas brd nebija pieejama jauna informcija par via meklanas rezulttiem. Ldz ar to viens no sodtajiem sodu vl nav scis izciest.

Treajam liet apsdztajam G.H.Volbrugam tiesa piemroja nosactu brvbas atemanu uz trs gadiem ar trs gadu prbaudes laiku. Viam piespriests maigks sods, jo tiesa ma vr via veselbas stvokli, attieksmi pret nodarto, k ar to, ka vasirdgi atzinies un veicinjis izmeklanu. Apsdzba tika izvirzta vl vienai personai, pret kuru bija skta kriminlvajana L.Lasmanim. Ar via atraans vieta nav zinma. Pc tam, kad vi bija izvairjies no tiesas, tiesa lma via lietu izdalt atsevii, lai izvairans nekavtu tiesas darbu. Situcijas ietekme:

is gadjums izraisja plaas socilpolitisks sekas. Publiskots telefonsarunas atklja gan uzmju un politiu cieo mijiedarbbu, gan politikas valodu kopum, atkljot, k (iespjams ne tikai Jrmalas dom) tiek meklti kandidti un pieemti lmumi. Sabiedrbas sautums un kritika, ka atkltajam neseko adekvta valdbas reakcija, toreizjo premjeru Aigaru Kalvti piespieda prast viena telefonsarunu dalbnieka satiksmes ministra A.lesera demisiju. Tpat no amata tika atbrvotas ar citas liet iesaistts amatpersonas.

Savukrt tiesas spriedums, kura rezultt vaingie sama sodu relu brvbas atemanu uz pieciem gadiem, bija ar daudz lielku socilpolitisku nozmi, jo tas ir sods par ldz im lielko atklto politisks korupcijas skandlu Latvij. K to novrtja eksperti, Jrmalgeitas spriedums vartu mazint kukuotju nesodmbas apziu.

LPP kandidta atbalsttji izteica piedvjumu partijas Msu zeme deputtam Ilmram Annam apmai pret atldzbu un amatiem pavaldbas uzmumos balsot par J.Hlevicki. Zioana Korupcijas novranas un apkaroanas birojam (KNAB): Deputts I.Anns skotnji piekrita, ka mra vlans atbalsts J.Hlevicki, tau divas dienas pirms mra vlanm informciju par kukua piedvjumu nodeva KNAB, un tiesbsargjos iestdes ska kukudoan iesaistto personu novroanu un telefonsarunu noklausanos. Tlkie notikumi attstjs strauji: mra vlanu dien Jrmalas domes tualet viens no kukudoan iesaisttajiem Gvido Harijs Volbrugs ielika naudu I.Anna aketes kabat. Pc kukua saemanas I.Anns tomr nobalsoja par I.Aizstrautu, savukrt KNAB vakar aizturja kukudoanas starpniekus. Vlk tika apsdzts ar pats mra kandidts J.Hlevickis.

Dienas komenttjs Askolds Rodins norda, ka viens otrs jautjums palicis neatbildts, spriedumus var prsdzt. Tau kopum prvas iznkums vrtjams k svargs solis ce uz tiesisku valsti. Gts apstiprinjums, ka sods par korupciju var bt ar rela nonkana kroa maiz. Tas ir trieciens potencilo korumpantu nesodmbas apziai un apliecinjums, ka ietekmgi aizbildi nav bezzobainas tiesanas garantija. Par to dertu padomt ar tiem, kuriem izvle starp sadarbbu ar tiesbsargiem vai lojalittes saglabana pret krusttviem vl tikai priek.15

Liet noklausto telefonsarunu saturs liecina, ka kukuoanas organizan iesaistts daudz vairk personu, starp tm ar tolaik augsti politii Latvijas Pirms partijas/partijas Latvijas ce (LPP/LC) prieksdtjs, satiksmes ministrs Ainrs lesers, Tautas partijas dibintjs un bijuais vadtjs, bijuais Ministru prezidents dibintjs Andris le, TB/LNNK biedrs Eiens Cepurnieks, uzmjs Valerijs Barjers un vairkas citas amatpersonas, kam izirgajos bros tika ziots par notikumiem. Pierdjumu trkuma d viu iespjam saistba ar kukudoanas organizanu netika izvrtta. Ziotja aizsardzba: I.Annam tika piemrota procesul aizsardzba, td pirm tiesas sde notika slgti. Pats I.Anns uzskatja, ka sdm noteikti jnotiek atklti, lai sabiedrba var sekot ldzi to gaitai. Tomr, emot vr lietas apstkus un nopietns biznesa intereses Jrmal, kas padarja mra amatu tik nozmgu, I.Annam un via imenei uz laiku tika nodrointa apsardze. Lai ar sabiedrba par o gadjumu uzzinja nedaudz vlk, t publiskais raksturs tomr nodroinja papildu aizsardzbu, jo sabiedrba un plasazias ldzeki rpgi sekoja ldzi notikumu attstbai. Situcijas atrisinjums: Zemgales apgabaltiesa trs cilvkus ir atzinusi par vaingiem. G.Miluam un J.Hlevickim piemroja cietumsodu uz pieciem gadiem ar mantas konfiskciju. J.Hlevicki apcietinja tiesas
14 15

Jauniei pretkorupcijas vasaras skolas lekciju starplaik

15 Rodins A. Vaingi. Diena, 24.03.2007.

TRAUKSMES CLJU IETEKME Trauksmes cljs:

3. piemrs. Kubuu pagasta vlanu komisijas gadjums Inese Kuzma, vlanu komisijas locekle, skolas pavre, kas 2006.gada Saeimas vlanu laik ziojusi Centrlajai vlanu komisijai par Kubuu pagasta vlanu komisijas prkpumiem vlanu rezulttu viltoanu par labu Kubuu pagasta prieksdtjam Jurim Boldnam (TB/LNNK), viltojot vismaz 45 vlanu bietenus. Situcij iesaisttie: Inese Kuzma vlanu komisijas locekle, trauksmes clja par balsu viltoanu iecirkn Juris Boldns bijuais Kubuu pagasta padomes prieksdtjs, balsu viltoanas organizators, Saeimas deputta kandidts, balsoanas rezultt ievlts Saeim Vlanu komisijas loceki, kuri viltoja vlanu rezulttus: Maruta Apine vlanu komisijas prieksdtja Maija Laicne sekretre Ligita Trupovniece locekle Vera Litvieca locekle Mris Brzi loceklis Aina Stahovska locekle Igors Boldns Jura Boldna dls, vlanu rezulttu viltoanas atbalsttjs ss situcijas apraksts:

parakstus. Man sk zvant urnlisti, atbrauc Cimdars un spie roku pateicb.16 Pc plasazias ldzekos publicts informcijas, J.Boldns pris dienu pc vlanm ir brdinjis ar vlanu komisijas prieksdtju nesadarboties ar Drobas policiju un nevienam neko neststt. M.Apine masu sazias ldzekiem ststja, ka daas dienas pc skandla J.Boldns viu uzaicinjis uz tikanos degvielas uzpildes stacij, kur rpus manm izteicis brdinjumu. Saruna ierakstta, jo M.Apinei ldzi bijis drobas struktru izsniegts diktofons.17 Situcijas atrisinjums: Pc informcijas nonkanas atkltb tika skta izmeklana. Ties vlanu komisijas locekles savu vainu atzina, savukrt ne I.Boldns, ne J.Boldns savu vainu neatzina.

2007.gada oktobr pirms instances tiesa Latgales apgabaltiesa bijuo Kublu pagasta prieksdtju un 9.Saeimas deputtu J.Boldnu atzina par vaingu apsdzbs par 9.Saeimas vlanu bietenu viltoanu Balvu rajona Kubuu pagast un piemroja viam relu brvbas atemanu uz astoiem mneiem. K papildsods piemrots aizliegums divus gadus kandidt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilstas domes, novada domes un pagasta padomes vlans. Vlk augstks instances tiesa brvbas atemanas termiu samazinja uz seiem mneiem.18 Kriminlvajana aizdoms par ldzdalbu bietenu viltoan tika skta ar pret etrm Kubuu pagasta vlanu iecirka loceklm: M.Apini, komisijas locekiem V.Litviecu, A.Stahovsku, L.Trupovnieci, k ar J.Boldna dlu I.Boldnu. Vlanu komisijas prieksdtajai tiesa piesprieda naudas sodu piecu minimlo mnealgu (600 LVL) apmr, I.Boldnam naudas sodu septiu mnealgu (840 LVL) apmr. Pc notiku I.Kuzma atzst: Esmu ticgs cilvks, un btu grks ar tdiem sirdsapzias prmetumiem dzvot. Tagad jau viss norimies. Ikdien das mani paslav un dv par drosirdi, brni skol saka pavrt, redzjm tevi pa televizoru. Ir jau, kas klus. Acs gan neviens atklti neknbj, tau, ko dom patiesb, nezinu. Es pc t visa pateicu, ka nekds komisijs vairs nedarboos. Ar no skolas vecko padomes izstjos.19

Balvu rajona Kubulu pagasta vlanu komisij darbojs septii cilvki. Atirb no prjm vlanu komisijas loceklm I.Kuzma nebija pagasta padomes darbiniece. Lai panktu savu ievlanu Saeim, J.Boldns uzkdja M.Apini ierakstt vlanu sarakstos vietjos iedzvotjus, kuri neieradsies uz vlanm. Vlanu komisijas prieksdtja M.Apine piekrita izpildt J.Boldna dotos nordjumus un iesaistja iecertaj likumprkpum vl etras vlanu komisijas locekles, ar I.Kuzmu.

Vlans J.Boldns tika ievlts Saeim no Tvzemei un Brvbai/LNNK saraksta. Vlanu komisijas locekle I.Kuzma, kaut ar pati bija parakstjusi vlanu protokolu, pc balsu saskaitanas par notikuajiem prkpumiem zioja Centrls vlanu komisijas vadtjam Arnim Cimdaram un ska sadarboties ar prokuratru un Drobas policiju. K presei vlk rekonstru notikumus I.Kuzma: Divos nakt atnku mjs uzvilkta. Nevaru aizmigt stundas trs. Ja liels stress, mdzu murgos runt. Vrs pieceas un saka: nu ko tu vries! Nu kas tev! Izststu. is uzreiz: n, ito t nevar atstt, jzio! Es ieeju du un dzirdu, vrs jau zvana uz 1188 un prasa [Centrls vlanu komisijas vadtja] Cimdara numuru. Prokuratr man saka jsadarbojas. Es ar ststju visu, k bija. Atbrauc vl cilvki no Valmieras prokuratras un Rzeknes apgabaltiesas. Tikmr jau Drobas policija brauk pa Kubuu mjm un saldzina

Vlanu dien vlanu komisijas prieksdtja izmantoja Kubuu pagasta padomes rcb esoo vietjo iedzvotju personu datu bzi un ierakstja balsotju sarakstos ne mazk k 21 pagasta iedzvotju un vl vismaz 28 personas no J.Boldna iedot saraksta (ko viam paldzja sagatavot via dls I.Boldns). Komisijas locekles viltoja o iedzvotju parakstus balsotju sarakstos un attiecgi ne mazk k 49 apvienbas Tvzemei un Brvbai/LNNK 19.kandidtu saraksta vlanu zmes, ielika ts vlanu aploksns un iemeta vlanu urn, bet pc vlanu iecirka slganas saskaitja viltots vlanu zmes kop ar prjm par 19.kandidtu sarakstu nodotajm dergajm vlanu zmm, iekaujot s nepatiesos vlanu rezulttus iecirka balsu skaitanas protokol.

Pretkorupcijas vasaras skolas absolventi

16 Alberte I., Sprie I. Vii ms prsteidza. Diena, 30.12.2006. 17 Laikraksts: Boldns brdinjis nesadarboties ar policiju. LETA, 02.12.2006. 18 http://www.at.gov.lv/lv/information/about-trials/2008/marts2008/20080313/ 19 Alberte I., Sprie I. Vii ms prsteidza. Diena, 30.12.2006.

16

17

4.jautjums. K skolni var labk apzinties persongo atbildbu korupcijas mazinan?

Lai paldztu skolniem labk saprast ikvienas personas rcbas nozmgumu, iejtoties situcij, kad jpieem iziros lmums, piedvjam izsplt pai ai mcbu programmai sagatavotu lomu spli. Pc sas sarunas par lomu sples varbtjo iznkumu un da iznkuma iemesliem aicinm skolnus iepazstint ar Valstisk godaprta sistmu, kas tiek attlota k mja, kas kalpo par veiksmgu ilustrciju korupcijas sekm un paldz saprast ne vien katra atsevia indivda, bet ar dadu institciju atbildbu par korupcijas izplatbu. Valstisk godaprta mja, kas nodroina labkljbu, likuma varu un ilgtspjgu attstbu, sabrk, ja indivdi vai institcijas neizjt savu atbildbu korupcijas novran. ZMUU PAGASTA NOZAGTS VLANAS
Sples gaita 1) Sadaliet skolnus piecs komands (katr apmram viends skaits skolnu) un izskaidrojiet viiem sples noteikumus. 2) Nolasiet situcijas aprakstu (skatt tlk) un pc tam to izdaliet katrai grupai. Katrai no grupm izdaliet ar viena persona raksturojumu (skatt tlk).

10) Visbeidzot apskatiet un izvrtjiet Valstisk godaprta mju, kas labk paldzs atklt, cik nozmgs demokrtij ir ikviens sabiedrbas dalbnieks un ikviens faktors un cik stipri Zmuu pagasta vlans bija Valstisk godaprta mjas pamati, k ar plri, kas notur trs pamatprincipus, kuru d cilvkiem ir nepiecieama demokrtiska valsts. Vai apskattaj gadjum sabiedrbas attieksme pret vlanu rezulttu viltoanu bija noraidoa vai vienaldzga (Maijas rcba - mjas pamati), vai sabiedrbai is notikums vispr tika skaidrots un kd veid (urnlista aa rcba - plasazias ldzeku balsts), vai vlans zaudjus partija bija aktva cntja vai nolemtb piema rezulttus (Ana rcba - sabiedrisko organizciju/politisko partiju balsts), vai policists pc novrot vlanu nakt bija gatavs rkoties, vai, baidoties no prieknieka, noklusja (Andra rcba - tiesbsargjoo institciju balsts), k pcvlanu rt rkojs vlanu komisijas prieksdtjs (Vilks - izpildvaras balsts). Pc personu rcbas analzes kopgi izvrtjiet, cik stabilas ir lodes uz Valstisk godaprta mjas jumta un k tas vartu ietekmt Zmuu pagasta dzvi turpmk.

3) Izskaidrojiet skolniem, ka viiem jiejtas iedalt persona situcij, izmantojot visu par o personu viiem zinmo informciju. 4) aujiet skolnu grupm 10 mintes apspriesties, lai vienotos par to, k rkosies attiecgs grupas persons.

5) Pc 10 mintm noteikt secb aiciniet katras grupas vienu vai divus prstvjus sum iepazstint prjs grupas ar savu personu (prjm grupm papildinformcija par o personu nav pieejama) un paststt, k viu persons pamatos savu rcbu.

6) Ieteicam skt ar Maiju, savukrt Vilka rcbu noskaidrot pdjo (Maija > anis > Andris > Ansis > Vilks). Varat izdart atzmes uz tfeles, savelkot kop personus, kas sadarbosies, vai vienkri pieliekot plusu vai mnusu atkarb no t, vai persons nolmis rkoties un atklt nelikumbas vai ar nedart neko.

7) Brd, kad skolni iepazstina ar izvlto stratiju, var uzdot papildjautjumus, piemram, vai Maija, izdarot savu izvli, ir musi vr savus imenes apstkus un k vias lmums tos vartu ietekmt utt. Spl apzinti ir ietverti personu apraksti, lai pardtu, ka izvle iesaistties koruptvs darbbs parasti notiek konkrt situcij, kur personai ir jizsver sekas, kdas vartu rasties pieemt lmuma d, kas ne vienmr ir bez riska kaut ko zaudt (darbu, ienkumus, apkrtjo cieu, uzticbu utt.).

8) Noskaidrojiet, kas, pc skolnu domm, bija galvenie iemesli, kd notika ds prkpums. Skolniem btu jnovrt galvenie korupcijas izcelans iemesli. Parasti tie ir vairki: savtgums, savjo sindroms (savi gali visur!), pasvi iedzvotji un pasvi konkurenti, zemi iedzvotju ienkumi, morli tisko vrtbu degradans utt. 9) Atgdiniet skolniem par situciju ar Kubuu vlanu iecirkni (sk. treo trauksmes clja piemru) un to, ka viena cilvka rcba var izmaint notikumu gaitu un nodroint tiesiskuma ievroanu. Ar aj izspltaj situcij risinjumi var bt dadi: izrdot pilsonisko drosmi un uzemoties atbildbu par savu valsti, Maija, anis, Andris un Ansis var dart visu iespjamo, riskjot ar ar savu darbu, un nodroint godgas vlanas. Un var ar to nedart. Skolni pai var secint: jo vairk cilvku rkotos, jo btu vieglk nosargt taisngumu, bet, ja, piemram, tikai anis censtos atklt patiesbu, tas btu daudz saretk, pat neiespjami.

18

19

2008.gada 1.septembr valst notiek pavaldbu vlanas. Zmuu pagast piedals divas partijas Nkotni Zmuiem un Zmunieki. Partijas Zmunieki vadtjs Jnis Lapsa jau 10 gadus ir pagasta prieksdtjs un savu amatu atstt neplno, tau ogad pirmo reizi ir pardjies spcgs konkurents. 1.septembra vakar skas balsu skaitana. Kad gandrz puse balsu jau ir saskaittas, vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks saprot, ka Ja Lapsas partija var ciest sakvi. Pc krtjs sazvanans ar Lapsu Vilks komisijai piedv du vienoanos: Vilks, kas ir ar pagasta skolas direktors, apsols noorganizt skolas ekskursiju uz SPA krortu Spnij visiem komisijas locekiem, ja komisija nepievrss uzmanbu tam, ka Vilks dau partijas Nkotni Zmuiem bietenu izncins. Viengi komisijas locekle Maija skum iebilst, jo uzskata, ka tas nav sti pareizi un darjums var nkt gaism. Tau Maija ir tikai pagasta skolas skolotja, un visi citi komisijas loceki atbalsta Vilka ideju, teikdami, ka nek slikta taj neesot, turklt Lapsa ir soljis palielint skolotju algas.

Situcijas apraksts (izdalms visiem):

Nkamaj dien pie ziojuma da tiek izkrti rezultti par partiju Zmunieki ir nobalsojui 85% vltju. Rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists anis apjaut komisijas locekus par iedzvotju aktivitti un vlas noskaidrot, vai vii prognozjui Zmunieku uzvaru.

LOMU APRAKSTI:
Skolotja Maija

Viai piezvana bijuais klasesbiedrs anis, kas ir laikraksta Prc un Lasi urnlists, un interesjas par vlanu rezulttiem. anis sdzas, ka neviens ar viu nevlas runt ne policists, kur apsargjis iecirkni, ne Vilks, ne citi komisijas loceki, tpc viam radusies sajta, ka te kaut kas ir slpjams. Viengi partijas Nkotni Zmuiem prstvis ar viu runjis un teicis, ka netic vlanu rezulttiem. Turklt pirms vlanm iedzvotju aptaujas rdja, ka partiju Nkotni Zmuiem atbalsta 70% iedzvotju. Situcij iesaisttie: Jnis Lapsa pagasta prieksdtjs, partija Zmunieki Gatis Vilks pagasta skolas direktors, vlanu komisijas prieksdtjs, Ja Lapsas medbu biedrs Maija pagasta skolas skolotja, vientu divu brnu mte, par politiku neinteresjas anis laikraksta Prc un Lasi urnlists Andris policists, vlanu iecirka sargs vlanu dien Ansis partijas Nkotni Zmuiem prieksdtjs Maija nevar izlemt, ko dart. Turklt via nemaz nezina, kur vrsties. Maija baids: ja via visu izststs, citi skolotji ar viu vairk neruns vai pat viu atlaids no darba. Ko Maija dars tlk? Kdi ir vias apsvrumi t rkoties?

No rta pamostoties, Maija saprot, ka iepriekjs nakts balsu skaitanas prkpumi ir oti nopietni.

Policists Andris

Andris balsu skaitanas nakt apsarg iecirkni. Pc tam, kad visas balsis ir saskaittas un komisijas loceki aizzmogo bietenu kastes un dodas pa mjm, Andris redz, k Vilks ieliek lielu melnu maisu sav BMW X5 dip un aizbrauc tuvjs mea izgztuves virzien.

ort plkst.9.00 Andrim zvana urnlists anis. Vi tauj par vlanu norisi un vlas noskaidrot, vai Andris nav manjis kdus prkpumus. Tad Andris atceras par melno maisu, tau anim neko nepaststa, bet uzreiz pc sarunas dodas pie policijas prieknieka. Andris savam priekniekam izststa par pagjus nakts novrojumiem. Prieknieks sols pats noskaidrot, ko Vilks izmetis. Tikai pc tam Andris atceras, ka policijas prieknieks un Vilks ir bijuie klasesbiedri un mdz doties kopgs medbs. Ko Andris dars? Kdi ir via apsvrumi t rkoties?

20

21

urnlists anis

anis ir rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists. Pagjuogad anis ieguva labk reionl urnlista balvu.

ani oti prsteidz vlanu iznkums, jo pirms vlanm iedzvotju aptaujas rdja, ka partiju Nkotni Zmuiem atbalsta 70% iedzvotju. aa laikraksta redaktors gan apgalvo, ka viss ir krtb, un iesaka anim likties mier. Tau anis zina, ka redaktors ir Lapsas medbu draugs. Ko anis dars? Kdi ir via apsvrumi t rkoties?

Partijas Nkotni Zmuiem prieksdtjs Ansis

2008.gada 1.septembr valst notiek pavaldbu vlanas. Zmuu pagast piedals divas partijas Nkotni Zmuiem un Zmunieki. Partijas Zmunieki vadtjs Jnis Lapsa jau 10 gadus ir pagasta prieksdtjs un savu amatu atstt neplno, tau ogad pirmo reizi ir pardjies spcgs konkurents. 1.septembra vakar skas balsu skaitana. Kad gandrz puse balsu jau ir saskaittas, vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks saprot, ka Ja Lapsas partija var ciest sakvi. Pc krtjs sazvanans ar Lapsu Vilks komisijai piedv du vienoanos: Vilks, kas ir ar pagasta skolas direktors, apsols noorganizt skolas ekskursiju uz SPA krortu Spnij visiem komisijas locekiem, ja komisija nepievrss uzmanbu tam, ka Vilks dau partijas Nkotni Zmuiem bietenu izncins. Viengi komisijas locekle Maija skum iebilst, jo uzskata, ka tas nav sti pareizi un darjums var nkt gaism. Tau Maija ir tikai pagasta skolas skolotja, un visi citi komisijas loceki atbalsta Vilka ideju, teikdami, ka nek slikta taj neesot, turklt Lapsa ir soljis palielint skolotju algas. Nkamaj dien pie ziojuma da tiek izkrti rezultti par partiju Zmunieki ir nobalsojui 85% vltju.

Situcijas apraksts:

Via partijas biedri ar ir nepatkami prsteigti, un lielais partijas Zmunieki prsvars viiem neiet ticams. Vl pirms mnea atkljies nopietns skandls, kur bija iesaistts ar pagasta prieknieks. Vi kop ar citiem medbu koliem bija novis viengo Latvijas lci. Tomr neviens no medniekiem aj nodarjum neatzins, lai gan tuvkaj apkaim citas mednieku grupas nav. is notikums tolaik izraisja lielu sautumu pagasta iedzvotjos. Partijas Nkotni Zmuiem biedri netic, ka iedzvotji to jau tik tri aizmirsui. Ko Ansis un partija Nkotni Zmuiem dars tlk? Kdi ir viu apsvrumi?

Ansis jau nakt uzzina, ka partijai nav izdevies iegt gaidto rezulttu. Atirb no sava konkurenta, kur ir ne vien pagasta prieknieks, bet ar kaislgs mednieks, Ansis ir prtikas veikala panieks pagast. Vi kop ar domubiedriem bija iecerjis ieviest btiskas prmaias pagasta dzv. Vi ir ok par rezulttiem, jo bija gandrz vai pilngi prliecints, ka pagasta iedzvotji vairk uzticsies viam. To liecinja ar iedzvotju aptaujas rezultti pirms vlanm.

Rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists anis apjaut komisijas locekus par iedzvotju aktivitti un vlas noskaidrot, vai vii prognozjui Zmunieku uzvaru. Situcijas apraksts:

Vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks

Plkst.8.00 Gati pamodina tlrua szia no Lapsas, kur sajsmints pateicas par labi paveiktu darbiu.

Plkst.9.30 Gatim zvana policijas prieknieks, kas ir bijuais Vilka klasesbiedrs un medbu biedrs. Policijas prieknieks ststa, ka via padotais Andris, kur nakt apsargja vlanu iecirkni, nupat atststjis, k vlanu nakt redzjis Vilku mea izgztuves virzien aizvedam lielu melnu maisu. T k vi sti nesaprot, kas noticis, tad savam darbiniekam ieteicis nevienam neko neststt par saviem novrojumiem un nolmis pats visu noskaidrot. Tpc policijas prieknieks tagad zvanot Vilkam, lai gan saprotot, ka gan jau Vilks vl guljis pc nogurdinoajm darba stundm. Prieknieks interesjas, kas tas par maisu, vai viss ir krtb un vai nevajag paldzbu.

2008.gada 1.septembr valst notiek pavaldbu vlanas. Zmuu pagast piedals divas partijas Nkotni Zmuiem un Zmunieki. Partijas Zmunieki vadtjs Jnis Lapsa jau 10 gadus ir pagasta prieksdtjs un savu amatu atstt neplno, tau ogad pirmo reizi ir pardjies spcgs konkurents. 1.septembra vakar skas balsu skaitana. Kad gandrz puse balsu jau ir saskaittas, vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks saprot, ka Ja Lapsas partija var ciest sakvi. Pc krtjs sazvanans ar Lapsu Vilks komisijai piedv du vienoanos: Vilks, kas ir ar pagasta skolas direktors, apsols noorganizt skolas ekskursiju uz SPA krortu Spnij visiem komisijas locekiem, ja komisija nepievrss uzmanbu tam, ka Vilks dau partijas Nkotni Zmuiem bietenu izncins. Viengi komisijas locekle Maija skum iebilst, jo uzskata, ka tas nav sti pareizi un darjums var nkt gaism. Tau Maija ir tikai pagasta skolas skolotja, un visi citi komisijas loceki atbalsta Vilka ideju, teikdami, ka nek slikta taj neesot, turklt Lapsa ir soljis palielint skolotju algas. Nkamaj dien pie ziojuma da tiek izkrti rezultti par partiju Zmunieki ir nobalsojui 85% vltju.

Plkst.9.40 Gati sasniedz urnlista aa zvans. anis tauj par savdo vlanu iznkumu ka pretji pirmsvlanu aptaujm, kurs 70% iedzvotju atbalstja partiju Nkotni Zmuiem, tik prliecinoi uzvarjusi Zmunieki. anis esot runjis ar Lapsas konkurentu no partijas Nkotni Zmuiem, kas neticot vlanu rezulttiem. Gatis nezina, ko tagad dart, un sk uztraukties, ka pagjus nakts balsu skaitana nks gaism. Ko Gatis Vilks dars tlk? Kdi ir via apsvrumi t rkoties?

Rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists anis apjaut komisijas locekus par iedzvotju aktivitti un vlas noskaidrot, vai vii prognozjui Zmunieku uzvaru. 22 23

2008.gada 1.septembr valst notiek pavaldbu vlanas. Zmuu pagast piedals divas partijas Nkotni Zmuiem un Zmunieki. Partijas Zmunieki vadtjs Jnis Lapsa jau 10 gadus ir pagasta prieksdtjs un savu amatu atstt neplno, tau ogad pirmo reizi ir pardjies spcgs konkurents. 1.septembra vakar skas balsu skaitana. Kad gandrz puse balsu jau ir saskaittas, vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks saprot, ka Ja Lapsas partija var ciest sakvi. Pc krtjs sazvanans ar Lapsu Vilks komisijai piedv du vienoanos: Vilks, kas ir ar pagasta skolas direktors, apsols noorganizt skolas ekskursiju uz SPA krortu Spnij visiem komisijas locekiem, ja komisija nepievrss uzmanbu tam, ka Vilks dau partijas Nkotni Zmuiem bietenu izncins. Viengi komisijas locekle Maija skum iebilst, jo uzskata, ka tas nav sti pareizi un darjums var nkt gaism. Tau Maija ir tikai pagasta skolas skolotja, un visi citi komisijas loceki atbalsta Vilka ideju, teikdami, ka nek slikta taj neesot, turklt Lapsa ir soljis palielint skolotju algas. Nkamaj dien pie ziojuma da tiek izkrti rezultti par partiju Zmunieki ir nobalsojui 85% vltju.

Situcijas apraksts:

Rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists anis apjaut komisijas locekus par iedzvotju aktivitti un vlas noskaidrot, vai vii prognozjui Zmunieku uzvaru.

2008.gada 1.septembr valst notiek pavaldbu vlanas. Zmuu pagast piedals divas partijas Nkotni Zmuiem un Zmunieki. Partijas Zmunieki vadtjs Jnis Lapsa jau 10 gadus ir pagasta prieksdtjs un savu amatu atstt neplno, tau ogad pirmo reizi ir pardjies spcgs konkurents. 1.septembra vakar skas balsu skaitana. Kad gandrz puse balsu jau ir saskaittas, vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks saprot, ka Ja Lapsas partija var ciest sakvi. Pc krtjs sazvanans ar Lapsu Vilks komisijai piedv du vienoanos: Vilks, kas ir ar pagasta skolas direktors, apsols noorganizt skolas ekskursiju uz SPA krortu Spnij visiem komisijas locekiem, ja komisija nepievrss uzmanbu tam, ka Vilks dau partijas Nkotni Zmuiem bietenu izncins. Viengi komisijas locekle Maija skum iebilst, jo uzskata, ka tas nav sti pareizi un darjums var nkt gaism. Tau Maija ir tikai pagasta skolas skolotja, un visi citi komisijas loceki atbalsta Vilka ideju, teikdami, ka nek slikta taj neesot, turklt Lapsa ir soljis palielint skolotju algas. Nkamaj dien pie ziojuma da tiek izkrti rezultti par partiju Zmunieki ir nobalsojui 85% vltju.

Situcijas apraksts:

Rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists anis apjaut komisijas locekus par iedzvotju aktivitti un vlas noskaidrot, vai vii prognozjui Zmunieku uzvaru.

2008.gada 1.septembr valst notiek pavaldbu vlanas. Zmuu pagast piedals divas partijas Nkotni Zmuiem un Zmunieki. Partijas Zmunieki vadtjs Jnis Lapsa jau 10 gadus ir pagasta prieksdtjs un savu amatu atstt neplno, tau ogad pirmo reizi ir pardjies spcgs konkurents. 1.septembra vakar skas balsu skaitana. Kad gandrz puse balsu jau ir saskaittas, vlanu komisijas prieksdtjs Gatis Vilks saprot, ka Ja Lapsas partija var ciest sakvi. Pc krtjs sazvanans ar Lapsu Vilks komisijai piedv du vienoanos: Vilks, kas ir ar pagasta skolas direktors, apsols noorganizt skolas ekskursiju uz SPA krortu Spnij visiem komisijas locekiem, ja komisija nepievrss uzmanbu tam, ka Vilks dau partijas Nkotni Zmuiem bietenu izncins.

Situcijas apraksts:

Viengi komisijas locekle Maija skum iebilst, jo uzskata, ka tas nav sti pareizi un darjums var nkt gaism. Tau Maija ir tikai pagasta skolas skolotja, un visi citi komisijas loceki atbalsta Vilka ideju, teikdami, ka nek slikta taj neesot, turklt Lapsa ir soljis palielint skolotju algas. Nkamaj dien pie ziojuma da tiek izkrti rezultti par partiju Zmunieki ir nobalsojui 85% vltju.

Rajona laikraksta Prc un Lasi urnlists anis apjaut komisijas locekus par iedzvotju aktivitti un vlas noskaidrot, vai vii prognozjui Zmunieku uzvaru.

24

25

VALSTISK GODAPRTA MJA

PAMATI

Aplkojot Valstisk godaprta mju, redzams, ka ts pamatus veido sabiedrbas vrtbas un sabiedrbas izpratne. Tpc, ja sabiedrba pieems korupciju, tad pret korupciju bs oti grti cnties, jo pamati nebs stabili. Praks tas nozm, ka iedzvotji, saskaroties ar korupciju, par to nezio KNAB, ka iedzvotji pai ir gatavi koruptvm darbbm un piedv kukuus, piemram, ceu policistiem, ka gadjumos, kad redzams, ka tiek virzts tikai vienai firmai izdevgs lmums vai pat likums, prjie (ar konkurenti) tikai noskats un cer, ka nkamreiz pai bs s firmas viet, nevis cenas apstrdt rezulttu un pankt taisngumu. Visprja ignorance un pat atbalsts noved pie t, ka tiesbsargjos iestdes nespj atklt korupcijas gadjumus, jo neviens tm nesniedz informciju un nesadarbojas.
LABKLJBA

LIKUMA VARA

ILGTSPJGA ATTSTBA

JUMTS

Mjas jumts notur trs nozmgus principus, kuri attl pardti k lodes uz mjas jumta un kuru d ms veidojam valsti, nevis dzvojam anarhij: likuma varu, ilgtspjgu attstbu un labkljbu. Likuma vara nodroina likumu ievroanu un to piemroanu visiem viendi (viens likums viena taisnba visiem), ldz ar to sabiedrb pastv taisngums. Ilgtspjga attstba nozm, ka ikviens var rinties ar pamatvrtbu un pamatprincipu nemaingumu, ar ar vides un kultras saudzanu. Jo valsts, piemram, pc dam dienm neizdoms, ka visas privtmjas un zemes paumi jnodod valstij. Ldz ar to gan uzmji, gan imenes var plnot savu nkotni. Savukrt labkljba ir tas, k ms dzvojam ko dam, cik daudz varam atauties iegdties, kdu gaisu elpojam, ko mcmies, k pavadm brvo laiku, kds mjs dzvojam, kda veselbas aprpe mums ir pieejama, vai ms sarg policija u.tml. BALSTI Mjai ir 9 balsti, kas notur jumtu. Balstu skaits ir atkargs no situcijas, kura ar s metodes paldzbu tiek analizta. Piemram, vlanu rezulttu viltoanas spl var uzzmt mju ar godgu vlanu principu nodroinoiem balstiem. Balstus veido gan valsts prvaldes institcijas, gan ar institcijas, kas nav saisttas ar valsts varu. Piemram, viens no balstiem ir privtais sektors privtie uzmji; cits pilsonisk sabiedrba, kas sev ietver gan biedrbas, gan partijas, gan ikvienu aktvu indivdu; cits balsts ir plasazias ldzeki. Novrtjot os balstus, ms varam redzt, cik stipra vai vja ir Latvijas (vai kdas citas valsts) demokrtija. Vai plasazias ldzeki ir neatkargi un objektvi? Vai uzmji ir godgi un maks nodokus? Vai ms varam uzticties policijai un citm tiesbsargjoajm iestdm? Vai ms varam uzticties Valsts kontrolei? Vai ms varam tict tiesm?

KORUPCIJAS NOVRANAS UN APKAROANAS BIROJS

PILSONISK SABIEDRBA /NVO, POLITISKS PARTIJAS

POLICIJA UN PROKURATRA

PRIVTAIS SEKTORS/UZMJI

PLASAZIAS LDZEKI

LIKUMDEVJVARA

VALSTS KONTROLE

IZPILDVARA

TIESU VARA

Ir daudzas valstis, kurs ne uz vienu no iem jautjumiem nevartu atbildt ar 100% j. Ar Latvij daudzs joms ir problmas vieni balsti palnm nostiprins, citi sk bojties. Ja kds balsts ir sabojjies (piemram, plasazias ldzeki ir prkami un vairs neaizstv sabiedrbas intereses), tad citiem balstiem jiztur daudz lielks spiediens. K redzam, ms ikviens esam daa no s mjas. Ms esam sabiedrba, kas defin savas vrtbas un pasaka politiiem un ierdiem, kas mums ir pieaujams un kas nav. Ms varam bt aktva sabiedrbas daa, kas veido vienu no mjas balstiem pilsonisko sabiedrbu. Ms varam ar strdt ministrij, policij, privt uzmum vai avz un bt daa no kda cita mjas balsta.

SABIEDRBAS VRTBAS, IZPRATNE

Gan analizjot o ilustrciju, gan piedaloties spl, ms varam prliecinties viss ir msu roks. No mums paiem ir atkargs, cik stipra bs Valstisk godaprta mja (jeb sistma) un vai mums izdosies noturt uz jumta labkljbas, likuma varas un ilgtspjgas attstbas lodes. Ikviena iedzvotja individula izirans var btiski uzlabot vai krasi pasliktint situciju Latvij.

26

27

Sabiedrba par atkltbu Delna ir biedrba, kas dibinta 1998.gada 27.august. Organizcijas darbbas mris ir veicint demokrtiskas sabiedrbas veidoanos, sekmjot informcijas atkltbu un korupcijas novranu.

Kas ir Delna?

Delna tika izveidota k starptautisks pretkorupcijas organizcijas Transparency International Latvijas nodaa, kas kop ar vairk nek 85 citu valstu nodam darbojas gan valsts, gan starptautiskaj lmen. Delnas eksperti strd ds joms: jaunieu izgltoana korupcijas novran; korupcijas novranas sistma valsts un pavaldbu iestds; politisko partiju finansanas un vlanu procesa monitorings; bvniecbas un teritorijas plnoanas korupcijas risku izvrtana; Korupcijas novranas un apkaroanas biroja uzraudzba; informcijas atkltbas veicinana valsts prvald; biznesa tika.
Kontaktinformcija: Sabiedrba par atkltbu Delna Bruinieku iela 27-39 Rga, LV 1001 Latvija Tlrunis: 67285585 Fakss: 67285584 E-pasts: ti@delna.lv Mjaslapa: www.delna.lv Pretkorupcijas stundas autores:

Aiga Grine juriste, Sabiedrbas par atkltbu Delna juridisk analtie. Deln strd ar pretkorupcijas jautjumiem teritorijas plnoan un bvniecb. Jaunieu pilsonisks izgltbas projekta lektore, vadjusi starptautiskus jaunieu izgltbas projektus.

Lga Stafecka politoloe, Sabiedrbas par atkltbu Delna politikas analtie. Deln strd ar politisks korupciju saisttiem jautjumiem, k ar sabiedrbas izgltoanu par korupciju un ts sekm. Jaunieu pilsonisks izgltbas projekta lektore. Grmatas Ms demokrtij (2005) autore.

28