Download as doc, pdf, or txt
Download as doc, pdf, or txt
You are on page 1of 6

Dezempregu: Biban Ida Kria Instabilidade Iha Timor-Leste

Husi: Fundasaun Mahein


Iha Timor-Leste asuntu dezempregu sai ona nudar problema boot ba governu no estadu iha nasaun foun ida nee. Hahu Timor-Leste hetan nia restorasaun total 2002, problema dezempregu sai ona kestaun ida neebe seriu ba governu tanba numeru dezempregu kada tinan aumenta ba bei-beik, maibe laiha kampu de servisu neebe halo juventude barak mak sai frustradu. Maske numeru dezempregu iha Timor-Leste seidauk klaru maibe tuir estudu ka peskiza neebe halao husi Sekretaria Estadu Formasaun Profesional no Empregu (SEFOPE), 2009-2010, konsege diskobre ona numeru dezempregu hamutuk rihun 600 resin iha TimorLeste. Situasaun dezempregu nee sura husi idade tinan 15 ba leten. No, tuir rezultadu sensus 2010 mos hatudu katak total populasaun hamutuk Um Millaun resin nee maioria joven ho idade 15 ba leten neebe mai husi distritu sanolu resin tolu. Husi numeru joventude dezempregu hirak nee maioria dadaun buka moris iha kapital Dili tanba sira senti katak sidade Dili hanesan kapital nasaun neebe bele hafasil sira atu hetan kampu de servisu, maske realidade hatudu oin seluk. Tebes duni, problema dezempregu ba juventude ka ema nurak sira iha sidade Dili neebe tuir Avaliasaun Pobreza/Poverty Assessment estima hamutuk 43 % iha 2001, numeru nee iha probabilidade atu sai boot liu too ohin-loron. No, tinan-tinan Timor oan hamutuk nain 15.000-20.000 mak tama iha merkadu servisu nian maibe mane 13% no feto 9% deit mak hetan ordenadu/salariu. Ohin loron juventude barak mak la iha abilidade bazika no formasaun, sira balun para tiha sira nia estudus durante tinan hirak konflitu nian molok ukun an. Kuran profisiensia iha lian nasional Portugs no iha lian servisu Ingls, hanesan impedimentu seluk ida wainhira sira hakarak hetan servisu neebe mak selu diak liu iha governu ka organizasaun internasional sira. Volume dezempregu neebe aumenta ba baei-beik nee mos sai preoukupasaun entidades tomak nasaun ida nee. Iha publikasaun www.cjitl.org Sexta, (25/02) esplika katak Tuir statistika NGO Konfederasi Sindikatu Trabalhadores Timor Leste (KSTL) nia hatudu katak kada tinan aumenta 25% too 30% merkadu dezempregu iha Timor-Leste tanba governu la iha planu neebe adekuadu ba asuntu hirak nee. No, pior liu tan governu fo fali oportunidade boot ba ema estranjeirus, hanesan ema husi nasaun Indonesia, Xina, Filipina, India no Vietnam hodi halo

servisu nudar trabalhadores ba konstruksaun, otelaria, faan sasan no loke bar ka restorante iha Timor-Leste. Mosu perguntas, tanba saida mak governu fo oportunidade servisu barak liu ba ema estranjeirus duke ema timor oan rasik? Tanba saida ida nee akontese? No, tanba saida mak governu haruka timor oan barak ba servsiu fali iha rai liur maske iha timor leste rasik servisu neebe refere mos iha? Nee persiza governu no estadu tetu didiak. Tuir lolos governu tenki fo peroridade ba timor oan rasik atu hetan servisu iha nia rai laran laos ema estranjeirus. Tanba timor oan barak mak iha potensia neebe hanesan ho ema estranjeirus sira hodi halo servisu hirak nee iha. Hanesan, konstruksaun, otelaria, alfaete, mekanika no seluk-seluk tan. Wainhira governu nafatin la fo importansia ba asuntu dezempregu iha Timor-Leste maka fo biban boot ba problema sosial neebe sei afeita mos ba siguransa internal nasaun ida nee. Tanba saida mak asuntu dezempregu nee bele mos konsidera nudar asuntu neebe afeita ba seitor siguransa Timor-Leste? Dala ruma nia resposta barak liu karik. Iha nee, Fundasaun Mahein koko liga ba problema sira iha pasadu hanesan kazu ninja iha Suai tinan kotuk, kazu ninja iha Venilale, konfrontasaun entre artemarsias no juventude iha kapital Dili, Bobonaro no Baucau iha Fulan Janeiru foin lalais nee karik ita bele konsidera parte ida husi asuntu dezempregu. No, at liu tan kazu kobransa ilegal neebe mosu iha iha Distritu Manufahi, Suai no Same hasoru terseira idade sira, hodi kobra katuas sira kada ema $. 750.00 ba leten. (lee STL Online 08 Marsu). Buat hirak nee hotu nia hun no abut mai husi hahalok dezempregu. Tanba, wainhira ema hamlaha, laiha osan atu sosa hahan, fos, selu eskola ect, ema bele halo meus saida deit hodi bele hetan saida mk sira hakarak. Maske asaun neebe sira halo bele fo perguzu ba sira nia moris. No, persiza ita hotu tau iha memoria (kakutak) katak juventude Timor-Leste neebe maioria dezempregu nee mos barak liu involve an iha grupu artemarsiais hirak neebe dadaun ejiste iha Timor Leste. Tuir relatoriu Banku Mundial rasis hatudu kata juventude idade 15-20 hamutuk 20.000 neebe rejista iha grupu artemarsiais, no la sura sira neebe la rejistadu hamutuk 90.000 neebe espailha iha distritu sanolu resin tolu. Husi ema hirak nee barak liu laiha kampu de servisu ba sira. Tanba nee governu persiza tau atensaun ba asuntu dezempregu iha Timor-Leste nudar programa espesial hodi fo asegura ba estabilidade nasional. Iha biban nee, Fundasaun Mahein laos fo kulpa ba artemarsiais ou dun ba artemarsiais mak sai hanesan ameasa ba estabilidade nasaun. Maibe, FM koko haree liu konaba realidade

neebe akontese durante nee katak konfrontasaun neebe mosu entre artemarsiais dala ruma mos iha ligasaun ho dezempregu. Maske dala barak konfrontasaun grupu artemarsiais hirak nee publiku haree husi oklu sorin deit hodi fo intrepertasaun katak konfrontasaun nee nudar problema grupu ka privadu. Maibe sekarik ita haree klean, karik iha relasaun ho dezempregu. Ita iamjina tok, kuandu ema barak mak hetan oportunidade servisu no lor-loron gasta tempu iha fatin servisu maka otomatikamente ema susar oituan atu halo problema ka hanoin at. Tanba ema ida-idak hanoin no preukupa ba nia servisu ka atividade. Maibe sekuandu ema barak la hetan servisu, no lor-loron gasta nia tempu ba hemu lanu, laiha osan atu sustensa nia moris, osan laiha no labele asesu edukasaun maka otomatikamente fasil los sira bele tama iha grupu krimi organizadu. No, wainhira juventude hirak nee tama ona grupu krimi organizadu maka sei fo biban boot hodi hamosu instabilidade iha nasaun foun ida nee. Bazeia ba kazu hirak iha leten sai hanesan sasukat ida katak asuntu dezempregu nee sai duni dalan neebe buras hodi implika seitor siguransa iha nasaun ida nee. Tanba ho kampu de servisu neebe limitadu no kriteria lingua Portuges no Ingleh neebe domina iha instituisaun governu no estadu sai mos dezafiu ida ba ema timor oan, liu-liu juventude susar atu hetan servisu. Ho kondisaun hirak neebe iha halo juventude sira sai frustradu hodi inklina an ou tama (terjerumus) iha krimi organizadu hodi halo kobransa ilegal hasoru povu kiak sira. Juventude balun neebe tama iha grupu artemarsiais mos komesa frustradu no buka hemu lanu hodi provoka malu hodi hamosu konfrontasaun neebe halo komunidade moris la seguru. Buat hirak nee hotu sai kestaun boot ba seitor seguransa iha Timor-Leste. Nunee mos, misaun UNMIT neebe sei remata iha Dezembru 2012, sai mos kestaun ida ba governu tanba hakarak ka lakohi sei hahoris tan dezempregu foun, timor oan barak mak sei lakon nia servisu wainhira UNMIT reduz ona sira nia misaun. Ba asuntu nee, saida mak governu sei halo? Karik iha planu konkretu ruma? Ka, konsidera nee laos asuntu seriu ida? Persiza ita hotu hanoin lisuk. Maibe, wainhira ema intelektul barak neebe durante nee servisu ho misaun UNMIT lakon fila fali oportunidade servisu maka problema sosial sei sai hetok boot liu tan iha sosiadade nia leet. Tanba, ema hira nee hahu fila fali halo kompetisaun ba juventude sira neebe durante nee nunka hetan servisu, hahu husi tempu ukun an too ohin loron. Tanba nee governu persiza haree asuntu dezempregu iha Timor-Leste sai hanesan planu imediata hodi loke kampu de servisu ba juventude iha rai laran no fo oportunidade uluk ba timor

oan, la inklui ho politika governu neebe haruka timor oan ba servisu nasaun seluk hanesan Korea de Sul. No, governu labele hanoin katak haruka timor ona ba servisu iha rai liur nudar meus ida atu rezolve problema dezempregu iha rai laran. Maibe, oinsa governu fo servisu ba juventude iha rai laran. Persiza mos hasai kresimentu ekonomia povu nian liu husi programa Povu Kuda Governu Sosa atu nunee povu no juventude ka ema hotu-hotu bele fasil hetan osan hodi sustenta sira nia moris. Nunee mos governu persiza investe barak iha area kapasitasaun ba juventude hanesan kursu lingua, komputador, administrasaun, teknika no selukseluk. Atu nunee sira bele kompete iha mundu globalizasaun nian no bele hafasil sira atu hetan servisu iha instituisaun governu, estadu ka ONG sira. Persiza iha kontinuasaun nafatin politika governu liu husi diresaun SEFOPE hodi fo treinamnetu profesional, treinamentu emprezarial neebe bele sai nudar kapital umanu ba juventude sira atu kria kampu de servisu rasik, hanesan bengkel, mekanika ka workshop nomos agrikultura grupu iha baze, hanesan promosaun feto iha nia grupu agrikultura nian, atu bele kria rede servisu, liu-liu konaba aspeitu atividade ekonomia. Oinsa ita boot sira nia hanoin? Moris ba tempu dadaun nee vida moris karun tebes, nomos iha tempu hanesan influensia global mos rekruta ema nia hanoin muda istilu moris/life style maibe oinsa osan laiha atu realize mehi hirak nee iha leten. Sekuandu laiha ona biban atu realiza mehi maka bele uza meus oi-oin, I mos iha biban ba grupu organizadu sira bele rekruta sira, oinsa karik nee akontese? Hein ita boot sira nia hanoin lisuk.

Literally, logistics is defined as the flow of control or flow control from one location to another. What's in it? Path management include stream flow of resources and information. Both have separate subsections. For example, the flow of resources, including energy and people. Some of the South area of logistics, in particular: 1.2. Transport 3. Inventory of 4. Storage 5. Material

handling 6. Packaging logistics is an integral part of the supply chain management, which focuses on the movement of goods from origin to destination, in order to achieve customer satisfaction
Logistics the term comes from the ancient Greek Logistikos ' ' smart ' ' which can be interpreted in the estimate or calculation.

What is the logistics? Logistics the term comes from the ancient Greek Logistikos ' ' smart ' ' which can be interpreted in the estimate or calculation. This term has been used since a long time ago and became famous after the second world war, when the organization in the United States forces armed used again after a long time... ogistik has been known among the people both within the wider community both within the institution - the institution or agency, which usually use the term - different terms, for example: Bureau MaterialBiro PembekalanBiro PemeliharaanBiro Indonesian to English (Alternative 2)
Logistik was known among the population as in the wider community both within the institution or institutions which typically use the term-the different terms, for example: MaterialBiro PembekalanBiro PemeliharaanBiro PengadaanSecara etymology, logistics ... Indonesian to English (Alternative 3) Logistik has been known among the public, both within the community in general, both within the institution, the institution or body, which often

use the term - different terms, for example: Office MaterialBiro PembekalanBiro PemeliharaanBiro PengadaanSecara etymology, logistics...

You might also like