Nodarbintbas lmenis Latvij

Valsts ekonomisk izaugsme un tautsaimniecbas attstba iespaido katru ts iedzvotju. No t, kdi ir ekonomikas un tautsaimniecbas rdtji, ir atkargi katra iedzvotji dzves apstki, materils un citas iespjas. Valsts tautsaimniecba ar ir atkarga no dadiem rdtjiem. Viens no svargkajiem tautsaimniecbas attstbas un valsts ekonomisks izaugsmes rdtjiem ir nodarbintba. Tdejdi nodarbintbas politika ieem svargu nozmi valsts socilaj un ekonomiskaj politik. Nodarbintbas lmenis valst ir atkargs no dadiem rdtjiem, un viens no svargkajiem rdtjiem ir bezdarbs. Tdejdi var teikt, ka valsts tautsaimniecbas attstba ir atkarga no nodarbintbas lmea, kur savukrt ir atkargs no valst esos bezdarba situcijas. Gan nodarbintba, gan bezdarbs ir oti nozmgi faktori gan sabiedrbai, gan valsts ekonomikas un tautsaimniecbas attstbai, td ir svargi sekot o rdtju attstbas tendencm un izmaim dados periodos, k ar dadu citu faktoru izmaiu rezultt. Darba mris ir ptt un analizt nodarbintbas un bezdarba btbu, nozmi, to struktru un situciju Latvij, k ar ptt nodarbintbas vecinanas un bezdarba sazinanas paskumus, pamatojoties uz pieejamo informciju un statistiskajiem rdtjiem.

Latvij gados vecku cilvku nodarbintbas lmenis ir par 10% augstks nek vidji Eiropas Savienb (vidjais rdtjs - 43,5%). Ar jaunieiem Latvij ir vieglk atrast darbu nek tas ir cits dalbvalsts. Tomr kopjais nodarbintbas lmenis Latvij tikai tuvojas ES Lisabonas stratij nospraustajam mrim ldz 2010.gadam pankt, ka strdjoo skaits sasniedz 67 procentus, odien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) sd atzina Labkljbas ministrijas prstvji. Ministre Iveta Purne un Valsts sekretra vietnieks Ingus Alliks informja deputtus par Eiropas Komisijas ziojuma projektu par Eiropas socilo politiku Lisabonas stratijas ietvaros un Slovnijas prezidentras sagatavoto rezolcijas projektu par cilvku ar invaliditti stvokli ES. os dokumentus plnots apspriest gaidmaj dalbvalstu labkljbas un nodarbintbas ministru sanksm Brisel, bet 13. un 14. mart tos apsprieds ar augstkaj lmen ES lderu sanksm (Eiropadom) Brisel. ELK prieksdtja Vaira Paegle nordja, ka jau ilgstoi vlam form tiek runts par nepiecieambu sasniegt Lisabonas stratijas mrus. Tau trkst konkrtbas un kritriju, lai vartu saldzint izmaias un situciju dalbvalsts. Objektvu, formlu kritriju patiesi trkst, un Latvija ir aicinjusi Eiropas Komisiju tdus ieviest, informja Ingus Atliks. Vi atzina, ka Latvija savu progresu, piemram, nodarbintbas jom var konstatt. Ekonomisk izaugsme ir veicinjusi nodarbintbas lmea pieaugumu. Latvij, piemram, ir saldzinoi augsts strdjoo sievieu skaits, kas par 5,2 procentiem prsniedz vidjo ES rdtju (57,2%). Toties nodarbinto vrieu skaits (70,4%) mazliet atpaliek no ES vidj rdtja (71,6%). Msu valst vrojama ar profesiju segregcija un darbojas stereotipi. Sievietes pelna par vidji 20 procentiem mazk nek vriei, jo strd valsts sektor (skolotjas, medmsas), un joprojm maz sievieu ir vadoajos posteos.

Secinjumi
1. Arvien mains nodarbinto skaita sadaljums pa darbbas sfrm, pieaug pakalpojumu sfr un samazins lauksaimniecbas sfr nodarbinto skaits. Tas liecina, ka darba tirg pieaug pieprasjums pc pakalpojumu sfras darbiniekiem.

2. Nodarbintba ir ciei saistta ar izgltbas lmeni. Ir skaidri redzams, ka tiem, kam ir tikai pamata izgltba vai zemka, iespjas atrast darbu ir viszemks, un ka s iespjas strauji pieaug ar katru nkoo izgltbas lmeni. Nemaingi augstkais nodarbintbas lmenis ir cilvkiem ar augstko izgltbu, viiem ir ar augstk vidj darba samaksa. 3. Darba tirg ir liels pieprasjums pc dadu lmeu prdevjiem, jo tirg ir preu prprodukcija. Prdoanas iemau veidoana btu jiekauj gandrz viss profesionls izgltbas programms, jo tas liel mr palielintu absolventu konkurtspju darba tirg. Peu nodroina nevis saraot daudzums, bet spja to prdot. 4. Skolnu vid joprojm populrk profesija ir jurists. Tas liecina, ka valda priekstats, ka ir viena no labk atalgotajm profesijm, lai gan darba tirg pieprasjums pc ts nav pai liels. Situcijas nopietnbu veselbas aprp un izgltb apliecina fakts, ka no populrko profesiju vidus ir izkrituas tradicionli prestias un populras profesijas rsts un skolotjs. Skolnu nevlans apgt skolotja profesiju jau tagad atsaucas uz un ar nkotn ietekms iegstams izgltbas (ar profesionls) kvalitti.

5. Kop 1997.gada mainjies profesionls izgltbas iestu audzku sadaljums pa programmu grupm. Pieaugot pakalpojumu sfr nodarbinto skaitam, pieaudzis ar to audzku patsvars, kas apgst s sfras specialittes. Tendences nodarbinto skaita sadaljum Eirop liecina, ka pakalpojumu sfr nodarbinto skaits vartu pieaugt, tpc profesionls izgltbas iestdm jturpina atteikties no tradicionlajm uz raoanas procesu vrstajm programmm, un jveido jaunas uz klientu orienttas programmas. 6. Profesionls izgltbas iestds vislielkais uzemanas konkurss ir datorzintu programms. ajs programms ir ar vismazkais atskaitto audzku patsvars, kas pierda, ka pieprasjums darba tirg motiv skolnus mcties. T k darba tirg ir datorspecilistu trkums, tad tiek plnots atvrt jaunas pirm lmea augstks profesionls izgltbas programmas datorzintns. 7. Visvairk profesionls izgltbas iestu ir Rg. Uz galvaspilstu dodas mcties jauniei no visas valsts. Datu par to, cik no viiem atgrieas, nav. Tomr ir redzams, ka daudziem mcbas Rg ir iespja izrauties no ierasts vides un skt patstvgu dzvi. Lielkas iespjas atrast darbu galvaspilst ir iemesls jaunieu aizplanai no rajoniem. Par reionlajiem profesionls izgltbas centriem ir izveidojusies Liepja un Daugavpils.

8. T k 15 18 gadus veciem jaunieiem ir grti novrtt savas spjas un nkotni, daudz aktvkam jbt profesionls orientcijas darbam. Jaunieiem biei vien trkst relu priekstatu par izvlto profesiju. 9. Pc CSP datiem sav profesij strd 30% no pdjo desmit gadu profesionls izgltbas iestu absolventiem. Tas nozm, ka profesionls izgltbas sistmai liela vrba jvelt audzku vispusgai sagatavoanai, lai vii visprjs globalizcijas apstkos btu pietiekami mobili. Svargi ir iemct jaunieiem ne tikai profesijai nepiecieamo, bet sagatavot darba dzvei k tdai. Tie, kas pabeidz profesionls izgltbas programmu, ir ieguvui zinanas un prasmes, kas noteikti palielina viu konkurtspju darba tirg, pat ja vii ts izmanto cit jom. 10. Ir jpalielina audzku mobilitte starp programmm. Viens no variantiem ir moduu izgltbas programmu pakpeniska ievieana. Otrs ir izldzinoo kursu veidoana profesionls izgltbas iestds, lai autu audzkiem papildint zinanas tajos priekmetos, kur to trkst. Tomr jau pamatskols vajadztu domt, k samazint to audzku skaitu, kas priet no klases uz klasi ar oti zemu zinanu vrtjumu, jo tas liel mr ierobeo viu iespjas turpint izgltbu. 11. Arvien aktvk profesionlaj izgltb iesaists socilie partneri. Ir izveidota Profesionls izgltbas un nodarbintbas trspusjs sadarbbas apakpadome, tau biei vien zemk lmen trkst koordincijas starp darba devjiem un profesionls izgltbas iestdm. Darba devju prasbas daudzos gadjumos ir pretrungas un neatbilst ieguldjumam. To veicina nesakrtot valsts likumdoana, jo atbalsts tiem, kas iegulda izgltb, ir niecgs. 12. Profesionls izgltbas iestu absolventiem trkst datorzinanu un svevalodu zinanu. Skolas nevar ts nodroint, jo trkst gan materil nodroinjuma, gan labu skolotju. Viens no veidiem k iegt papildus ldzekus vartu bt to darba devju stimulana, kas iegulda profesionls izgltbas attstb. 13. Katru gadu pieaug bezdarbnieku skaits, kas izsaka vlanos mcties bezdarbnieku prkvalifikcijas kursos. Iespjas mcties tiek piedvtas tikai mazkajai pusei. Lai noteiktu atbilstokos pretendentus NVD rko bezdarbnieku testanu. Apmram puse no bezdarbniekiem, kas iziet apmcbu pc tam iekrtojas darb. 14. paa uzmanba btu jpievr ar tm personm, kas ir potencilie darba mekltji ekonomiski neaktvie iedzvotji (aptuveni divas piektdaas no visiem iedzvotjiem veckiem par 15 gadiem). Vairk nek puse no tiem ir pensionri (62%), bet nedaudz vairk k piektdaa (22%) - skolnieki un studenti, kas mcs dienas noda un nestrd. 2000.gada novembr 7,4% no ekonomiski neaktvajiem iedzvotjiem bija zaudjui cerbas atrast darbu (51,0 tkst. ) vai nezinja, kur un k to meklt (13,0 tkst.). 15. Katru gadu palielins tlkizgltbas programms iesaistto skaits. Tau iedzvotju tlkizgltoana ir katra paa un darba devju atbildba. Valsts finansjums ir galvenokrt bezdarbnieku apmcbai.

16. Valst nav vienotas tlkizgltbas programmu vrtanas sistmas. Tas nozm, ka piedvto programmu kvalitte var bt oti dada. 17. T k valst nav izstrdta nkotnes attstbas koncepcija, un nav zinms, kdas nozares ir plnots attstt nkotn, tad ar profesionls izgltbas iestdm ir grti prognozt, kdi specilisti bs nepiecieami darba tirg. 18. Skotnj profesionlaj izgltb ir pieemta jauna likumdoana, un t tiek pamazm sakrtota. Nav iemesla apgalvot, ka sistma sagatavotu darba tirgum nevajadzgus specilistus. Vienmr profesionls izgltbas sistmai vairk nek visprjai vidjai vai augstkai izgltbai ir bijis jveic ar socils pedagoijas darbs. Laik, kad Latvijas sabiedrba turpina nosloties, is uzdevums ir pai aktuls, jo socils izslganas riska mazinana, ir pamats tam, lai sabiedrb nevaldtu lieka socil spriedze. 19. Profesionls tlkizgltbas sistmas sakrtoan vl ir oti daudz darba. Jsk btu ar likumdoanas sakrtoanu.

Nodarbintba Latvij
Par darbaspka relo pieejambu liecina ekonomiski aktvo iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait. Ja 1997.gad 60,2% bija ekonomiski aktvi (ar vai bez darba), tad 2000.gad ekonomiski aktvo iedzvotju valst bija mazk 56,8% no iedzvotju vecku par 15 gadiem kopskaita (laukos 53,9%, Rg 59%). K rda CSP Darbaspka apsekojumu rezultti, kop 1997. gada nodarbinto iedzvotju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju skait saglabjas aptuveni vien lmen (1997.g. 84,1%; 1998.g. 85,3%; 1999.g. 86%; 2000.g. 85,6%). Analizjot nodarbinto skaita sadaljumu pa darbbas sfrm, redzams, ka pieaug pakalpojumu sfr nodarbinto patsvars (1997.gad 52%; 2000.gad 59%), samazins lauksaimniecbas un zvejniecbas sfr nodarbinto patsvars (1997.gad 22%; 2000.gad 14,5%), bet rpniecb nodarbintie saglabjas apmram vien lmen (1997.gad 25%; 2000.gad 27%). Darba mji veido lielko dau no nodarbinto skaita (1996.g. 85%; 2000.g.85%), nedaudz ir palielinjies darba devju patsvars (1996.g. 3%; 2000.g. 4,5%) un samazinjies panodarbinto personu patsvars (1996.g. 8%; 2000.g. 6,5%), kas vartu bt saistts ar nodarbinto skaita samazinanos lauksaimniecb, bet neapmakstie imenes loceki gan 1996., gan 2000. gad veido 4% no nodarbinto skaita. Nodarbintba un izgltbas lmenis Nodarbintbas lmenis ir ciei saistts ar izgltbas lmeni. Nemaingi augstkais nodarbintbas lmenis ir cilvkiem ar augstko (71% - 1997. gad; 72% - 2000.gad) un vidjo profesionlo izgltbu (67% - 1997.gad; 63% - 2000.gad) izgltbu. Bezdarba lmea un nodarbintbas lmea attiecbu saistb ar iegto izgltbu rda sekojo tabula.

Darba mekltji Latvij

Latvijas Centrls statistikas prvaldes veiktajos apsekojumos konstatts, ka 2000.gada maij 162,3 tkst., t.i. 14,4% no ekonomiski aktvajiem iedzvotjiem (faktiskais bezdarbs), aktvi meklja darbu, bet oficili reistrjuies bija tikai 9%. Tomr ie visprgie skaiti, kuri attiecas uz visu valsti kopum, neatspoguo nozmgas atirbas attiecb uz vecumu, dzimumu un izgltbas lmeni, k ar ts, kas eksist starp atseviiem valsts rajoniem. Kontrasti starp pilstm un lauku rajoniem ir tik lieli, ka rada nepiecieambu pc diferenctiem ptjumiem. Pilsts darba mekltju patsvars ir augstks nek laukos attiecgi 15,7% (Rg - 13,9%) un 11,0%. Dajs izskaidrojums tam vartu bt tas, ka par nodarbintm tiek uzskattas ar ts personas, kurm ir darbs zemnieku saimniecbs, piemjas vai persongaj palgsaimniecb. Turpretim oficili reistrjuies bezdarbnieki pilsts ir mazk nek laukos attiecgi 10% (Rg 4,5%) un 12,7%. Tas vartu liecint, ka pilsts un sevii Rg darba mekltji daudz mazk izmanto Nodarbintbas Valsts dienesta pakalpojumus, lai atrastu darbu.

Pateicoties valsts stenotajiem nodarbintbas paskumiem un ekonomiskajai attstbai Latvij pdjo gadu laik vrojams stabils nodarbintbas lmea pieaugums, uzskata Labkljbas ministrijas (LM) specilisti. Pagjugad Latvijas iedzvotju nodarbintbas lmenis sasniedza 66,3%, kas ir par diviem procentpunktiem augstks, nek Eiropas Savienbas (ES) vidjais rdtjs. Nodarbintbas lmenis sievietm Latvij ir 62,4%, savukrt gados vecku cilvku nodarbintbas lmenis sasniedzis 53,3%. ie rdtji ir attiecgi par 5,2 un 9,8 procentpunktiem augstki, nek ES vidjais rdtjs. Ldz 5,1% samazinjies Nodarbintbas valsts aentr (NVA) reistrto bezdarnieku skaits. Savukrt par galveno Latvijas darba tirgus problmu tiek atzta no 15 ldz 24 gadiem veco jaunieu un ilgstoo bezdarbnieku darb iekrtoans. Jaunieiem tas skaidrojams ar darba pieredzes trkumu, zemo izgltbas lmeni, prasmm un iemam, kas neatbilst darba tirgus prasbm. Savukrt ilgstoiem bezdarbniekiem grtbas atrast darbu ir saisttas ar nepietiekom profesionlm iemam un dadm psiholoiskm problmm. Lai veicintu jaunieu aktvku integrciju darba tirg, NVA organiz aktvos nodarbintbas paskumus, kuri pai domti bez darba esoiem jaunieiem, tostarp paskumus konkurtspjas paaugstinanai, modulro apmcbu, darba prakses pie darba devja, subsidts nodarbintbas paskumus. Prakse rda, ka prn 84% jaunieu, pusgada laik kop reistrans NVA, ir iesaistti kd aktvaj nodarbintbas paskum, bet darb iekrtojuies vairk k 10 tkstoi no jaunieiem bezdarbniekiem. Savukrt, lai paplaintu aktvajos nodarbintbas paskumos iesaistto bezdarbnieku loku, k ar ieviestu jaunus atbalsta paskumus bezdarba mazinanai, ogad apstiprinti grozjumi Bezdarbnieku un darba mekltju atbalsta likum. T, piemram, sadarbb ar pavaldbu socilajiem dienestiem un narkoloijas specilistiem plnots organizt atsevius aktvos nodarbintbas paskumus ar tiem bezdarbniekiem, kuriem izveidojusies atkarba no alkohola, narkotiskajm vai citm apreibinoajm vielm.

Izmantot literatra
1. BO VAS Nodarbintbas valsts dienests. Ziojums par 1999. gada darba rezulttiem Rga, 2000. 2. Darbaspka apsekojumu galvenie rdtji (2000.g. maijs) Rga: CSP, 2000. 3. Darbaspks Latvij / Darbaspka apsekojuma rezultti, 1999.gada maijs / Statistikas bietens Rga: CSP, 1999.g. novembris.

4. Izgltbas iestdes Latvij 1999./2000. mcbu gada skum. /Statistikas bietens. Rga: CSP, 2000. 5. Latvijas profesionls izgltbas mcbu iestdes /Statistikas dati 1996./97. mcbu gads Rga: IZM, 1997. 6. Latvijas profesionls izgltbas sistmas atbilstbas jaunajiem ekonomiskiem apstkiem analze Rga : AIC, 1998.

7. Latvijas statistikas gadagrmata 2000 Rga: LR CSP, 2000. 8. Prskats par Latvijas Republikas profesionls izgltbas mcbu iestdm 1999./2000. mcbu gada skum Rga: IZM, 2000. 9. Profesiju apsekojumu rezultti Latvij 1999.gada oktobr /Statistikas bietens Rga: CSP, 2000.g. aprlis.

10. Profesionls karjeras izvles centra 1999.gada darba prskats Rga, 2000.