RGAS TEHNISK UNIVERSITTE TRANSPORTBVJU INSTITTS

AUTOCEU PROJEKTANA

Trases plna, garenprofila un cea kltnes izveidojums

Rga - 2006

Autors.......................................................................... Profesors, dr.sc.ing Juris Nauduns RTU Transportbvju institta, Ceu un tiltu katedra

Recenzents.....................................................................

Profesors, dr.sc.ing Ainars Paegltis RTU Transportbvju institta, Ceu un tiltu katedras vadtjs

SATURA RDTJS

1.VISPRGS CEU PROJEKTANAS PRASBAS.................................. 7 2. CEA TRASE.............................................................................................. 10 3. TRASES PLNA PROJEKTANA .......................................................... 12 3.1. Visprjie trasanas noteikumi............................................................. 12 3.1 Trases novietnes zonas izpte un kontrolpunktu noteikana.............. 15 3.3 Projektt teodolta gjiena noteikana. Trasanas metodes ................. 18 3.4 Trases plna elementi ............................................................................ 21 3.4.1 Taisne ............................................................................................. 21 3.4.2 Ria loks....................................................................................... 21 3.5.3 Klotoida ........................................................................................ 22 3.4.4 Saliktu pln lku parametru un loklo koordintu aprins.......... 24 3.4.5. Saliktu plna lku saslgumi.......................................................... 25 3.4.6. Trases plna elementu koordintu transformcija ........................... 25 4. TRASES GARENPROFILA PROJEKTANA ......................................... 31 4.1 Reljefa garenprofils un eoloiskais griezums....................................... 31 4.2. Trases garenprofils ................................................................................ 32 4.3 Projektlnijas novietojums un izveidojums ............................................ 33 4.3.1 Kontrolatzmes un augstuma ierobeojumi ..................................... 33 4.3.2 Vlams atzmes ............................................................................. 35 4.3.3. Trases garenprofila elementi .......................................................... 37 4.3.4 Garenprofila elementu un punkta parametru formulas ................. 43 4.3.5 Projektlnijas izveidoanas noteikumi ............................................. 45 4.4 Projektanas metodes ........................................................................... 47 4.4.1 Bzes lniju metode......................................................................... 48 4.4.2 Elementu secgs projektanas metode........................................... 50 4.5 Cea garenprofila prredzambas noteikana ........................................... 52 5. TRASES TELPISK PROJEKTANA..................................................... 54 5.1. Plna un garenprofila elementu garumu saskaoana............................. 54 5.2. Plna lku rdiusi ................................................................................. 55 5.3 Garenprofila lku rdiusi...................................................................... 55 5.4 Pieaujam plna un garenprofila lku skuma novirze ........................ 56 6. CEA KLTNES IZVEIDOJUMS.............................................................. 58 6.1 Cea konstrukcija .................................................................................... 58 6.2 Cea kltnes normlprofila izvle............................................................ 58 6.3 Uzbruma un ierakuma nogu izveidojums..................................... 59 6.4 Viras lku veidoanas noteikumi un aprini .................................... 59 6.5 Viras lku vizul skaidruma nodroinana..................................... 63 6.6 Ieliekts telpas lknes vizul skaidruma nosacjumi ............................. 65 7. DENS NOVADE...................................................................................... 68 7.1. Virsmas dens novade ...................................................................... 69 7.1.1 Teku un grvju izveidojums........................................................... 69 7.1.2 Teku un grvju aprins................................................................. 69 3

7.2 Zemvirsmas dens novade...................................................................... 70 Pielikumi.......................................................................................................... 72 1. PIELIKUMS. Projektanas normatvu prasbas .......................................... 73 2. PIELIKUMS. Trases plna elementu parametru aprina piemri................ 79 3. PIELIKUMS. Garenprofila projektanas piemrs ....................................... 85 4. PIELIKUMS. Cea kltnes un viras izveidojums ...................................... 90 Cea kltnes normlprofili (NP)........................................................................ 90 Tipizto cea kltnes rsprofilu izveidojums ................................................. 94 Viras lku projektanas piemri ................................................................. 95 5. PIELIKUMS. Cea dens novade ............................................................... 101 6. PIELIKUMS. Termini un defincijas.......................................................... 108 Izmantojams literatras avoti........................................................................ 117

IEVADS
Autoceu trases plna, garenprofila un kltnes izveidojuma projektana ir atbildgkie ceu projektanas uzdevumi. No t, cik veiksmgi projekttjam ir izdevies os uzdevumus atrisint, liel mr ir atkargi cea un transporta ekspluatcijas rdtji : automobiu kustbas trums, caurlaides spja, satiksmes droba un rtba, cea uzturanas izmaksas daudzus gadus ilg laika posm ldz nkoajai rekonstrukcijai. Projektjot ceus, ir jatrod tautsaimniecbas prasbm vislabk atbilstos un, ja iespjams, uz visiem laikiem paliekos trases novietojums. Cei jizveido t, lai braukana btu droa, rta un patkama. Izskatot kursa darbus un projektus, ne reti tiek atklta trases novietojuma un izveidojuma neatbilstba ceu projektanas noteikumiem un normm, k ar trases elementu parametru un koordintu aprinu kdas vai nepilnbas. Viens no iemesliem ir normatvo dokumentu, rokasgrmatu u.c palgldzeku nepietiekamba. Projekta risinjumu kvalitti negatvi ietekm ar projektanas darbu racionlas secbas neievroana un apvidus apstkiem nepiemrotu projektanas metou izvle. Vadoties no iem atzinumiem mcbu ldzekl ietvertas trases plna, garenprofila un cea kltnes projektanas noteikumi, normas. Detalizti izklstta atbalstpunktu metode. Izmantojot mcbu ldzekl dots formulas, metodes un datoru, ir iespjams rti aprint trases elementu parametrus un koordintes, nelietojot lku tabulas un citus palgldzekus. Td mcbu ldzekl ir dotas racionls koordintu aprinu shmas un formulas. Darb sakopotais materils atvieglos uzdevumu sastdanu ESM atbilstoi trases projektanas programmm, kuras paredzts izmantot transportbvju specilistu sagatavoan. Mcbu ldzeklis sastdts balstoties uz Transportbvju institta mcbspku ilgstoajiem ptjumiem un pieredzi, k ar autoceu projektanas Latvijas Valsts Standartiem (LVS, sk. Literatras sarakstu), kuru izstrdi un adaptciju (pamats: Eiropas valstu standarti) veikui: dr.sc.ing. P.Dzenis, dr.sc.ing. J.Nauduns, dr.sc.ing. J.Smirnovs, dr.sc.ing. A.Zari un in. J.Bidzns. pieredze ir pierdjusi ar to, ka tikai lekciju noklausans un mcbu ldzeka apgana negarant autoceu projektanas mku. T iegstama praktiski projektjot. Lai izprastu trases varianas iespjas, skotnji, izstrdjot studiju projektus, ieteicams izmantot eit aprakstto klasisko atbalstpunktu (rokas) metodi, nevis kdu no praks sastopamajm automatiztajm projektanas sistmm. Ceu projektanas 1.etaps trases plna, garenprofila un zemes kltnes izveidoana ir svargkais posms, kas liel mr noteiks t bvniecbas, ilglaicgs ekspluatcijas un transporta darba droumu un racionlumu. Tas nozm to, ka trases novietnes izvles un veidoanas etap tiek nodrointas nko cea stiprbas un noturbas, formas kvalittes uztveres, satiksmes drobas un rtbas, vides aizsardzbas un uzturanas prasbas. Respektvi, uzskot o etapu, jbt visprgai izpratnei par citiem

autocea, k kompleksas inenierbves, elementiem: cea un segas konstrukciju, dens novades sistmu, ceumezgliem, tiltiem, caurtekm un satiksmes prvadiem, satiksmes organizciju. 1. Pielikum dotas svargko LVS normatvu izvilkumu tabulas 2. Pielikums. Trases plna elementu parametru aprina piemri 3. Pielikums. Garenprofila projektanas piemrs 4. Pielikums. Normlprofili, cea kltnes un viras izveidojums 5. Pielikums. dens novade Pastvoajos LVS ir atrodamas galveno terminu defincijas un skaidrojumi, ldz ar to tie kalpo k labs mcbu ldzeklis latvieu valod priekmeta Autoceu projektana apganai. Sasints btiskko terminu saraksts un skaidrojums dots 6. Pielikum. Izmantojams literatras avoti aus padziinti studt autoceu projektanas jautjumus. PIARC angu- latvieu autoceu terminoloijas vrdnca atvieglos tmas padziintu apguvi angu valod raksttaj tehniskaj literatr. Mcbu palgldzeklis paredzts dienas un nekltienes studentiem. T mris atvieglot mcbu vielas apguvi, kursa darbu un diplomprojektu izstrdi un paaugstint to kvalitti. Izstrdjot un noformjot studiju un kvalifikcijas darbus, papildus jvads no Metodiskie nordjumi studiju darba noformanai.

1.VISPRGS CEU PROJEKTANAS PRASBAS

Ceu projektanas uzdevums ir atrast tautsaimnieciski izdevgu, tehniski iespjamu un ceu projektanas standartiem atbilstou cea novietojumu apvid, izprojektt cea un t bvju konstrukcijas vai ar nordt izmantojams konstrukcijas, noteikt konstrukciju izmrus, saskaot atrisinjumus ar ieinterestajm organizcijm, aprint bvdarbu apjomus, nepiecieamos resursus un izmaksas. Cea tehnisk projekta un darba zmjumu dokumentcijas komplekt ietvertajiem risinjumiem ir jnodroina uzdotie cea ekspluatcijas rdtji un satiksmes kvalitte (projekttais Vpr un aprina Va trums, aprina satiksmes intensitte, caurlaides spja un satiksmes drobas lmenis). Projekttais trums ir tehniski un ekonomiski pamatots normatvs, ko pieem, ievrojot vides apstkus un paredzto cea funkciju. Atbilstoi pdjai ir jnodroina uzdot satiksmes kvalitte. Projekttais trums nosaka cea plna un garenprofila robeparametrus. Aprina trums ir uzdotais, projektanas proces teortiski sasniedzamais vieglo automobiu plsmas vidjais trums attiecgajos cea apstkos un atbilstoi aprina intensittei. To izmanto k satiksmes kvalittes raksturotju, pc kura nosaka rprofila elementu izmrus un, emot vr satiksmes intensitti, izvlas piemrotko normlprofilu. Aprina (prognozes) satiksmes intensitte ir transportldzeku skaits, kas laika vienb (aprina gada vidj diennakts GVDI, 1000A/24h vai stundas Q, A/h intensitte) izbrauc cauri noteiktam cea rsgriezumam cea kalpoanas aprina perioda pdj gad, pie nosacjuma, ka vieglo automobiu vidjais braukanas trums posm ir viends ar uzdoto aprina trumu. Cea kalpoanas aprina periods (ldz rekonstrukcijai), atkarb no cea konstrukcijas, ir 20-40 gadi. Intensittes prognozes periodu nosaka, pieskaitot kalpoanas aprina perioda gadu skaitam laiku, kas paredzts cea projektanai un bvniecbai. Transporta ekspluatcijas rdtji un satiksmes droba ir atkargi no cea lku parametriem, posmu garenslpumiem un prredzambas, kustbas joslu skaita un plsmu blvuma, rsprofila un ceu mezglu izveidojuma, no autovadtju vizuls uztveres, cea uzturanas un kustbas organizcijas paskumiem. Viens no svargkiem cea trases projektanas pamatprincipiem, kas defints LVS 190-1:2000, ir neprtrauktbas un elementu saskaas princips. Tas nozm, ka veidojot trasi un izvloties ts novietojumu, jcenas nodroint cea saskau ar apkrtjo vidi un iekauanos ainav, pankt neprtrauktu, pldenu trases virziena un liekuma maiu, kas savukrt veicins vairk vai mazk neprtraukta kustbas truma izvli, palielins braukanas rtbu un droumu. Jatceras, ka cea posmi, kas izraisa truma izmaias virs 10 % potencili var izraist satiksmes negadjumus.

Neprtrauktu, tru un drou projekt paredzts kravnesbas automobiu kustbu jnodroina ceu bvniecbas remonta prvaldm (CBRP), sistemtiski veicot nepiecieamos ceu uzturanas un remontdarbus. Projektjot ceus, jmekl risinjumi, kuri atvieglo uzturanu un, iespju robes, samazina remontdarbus un izmaksas. Td cea konstrukcijm (zemes kltnei kop ar segu) jbt izturgm un noturgm ar nelabvlgo klimatisko apstku gadalaikos. Cea konstrukciju nestspja, noturba un ekspluatcija ziemas apstkos liel mr ir atkarga no trases novietojuma apvid un izveidojuma pln, garenprofil un rsprofil. Ceu un t bves projekt, ievrojot noteiktu normatvu drobas garantiju (cea segas ar 95% nodroinjumu, mkslgs bves 97-99% atkarb no bves nozmguma un cea kategorijas). Projektjam cea raksturojumu - nozmi, funkciju, veidu un kategoriju nosaka, vadoties no aprina (perspektvs) gada vidjs diennakts kustbas intensittes (GVDI) un LVS 1902:1999.Ceu tehnisk klasifikcija, parametri, normlprofili, sk. 1.Pielikuma 1.P.1 tabulu. Perspektvo kustbas intensitti aprina pc formulas:

It = Io ( 1+ qt), kur

aut/dnn

(1.1)

Io patreizj intensitte, aut/dnn q - ikgadjais intensittes pieaugums, % t - aprina laiks (20 gadi).
Projektanas un ekspluatcijas prasbas brauktuvju un braukanas joslu skaitu, satiksmes izkrtojumu krustojumos, atauto un projektto trumu - nosaka pc projektjam cea raksturojuma un izejot no satiksmes plsmas aprina vidjs diennakts intensittes vai maksimumstundas intensittes, sk. 1.P.1 tabulu. Projektto trumu nosaka, ievrojot cea un reljefa kategoriju. Cea kltnes novietojums un telpiskais izveidojums btiski ietekm t ekspluatcijas rdtjus daudzus gadus ilg period ldz nkoajai rekonstrukcijai. Jem vr, ka zemju panieki un lietotji izvieto pastvoo ceu apkrtn un pat tie tuvum apbves kompleksus, blakus ceam novieto dadas komunikcijas un ierko apstdjumus. Cea kltnes novietojuma izmaias, rekonstrujot tos atbilstoi augstkas kategorijas normatviem un prasbm, ir saisttas ar celtu un bvju nojaukanu, komunikciju prvietoanu un apstdjumu likvidanu. Lai izvairtos no m nkotn sagaidmajm grtbm, projektjot ir jparedz rta cea konstrukcijas un t bvju stadils paplainanas iespja nemainot trases stvokli. Atsevii posmi, kuru izbve palieko viet prasa prk lielus kapitlieguldjumus, jizplno t, lai vlk tos btu iespjams rti lokli iztaisnot. Td ir jnovrt cea apkalpojam rajona ekonomikas un kultras attstbas iespjas, jnosaka tlk laika posm sagaidm kustbas intensittes robea un tai atbilstoa ''galg'' cea kategorija. Projektjot, iespju robes, cenas ievrot ''galgajai'' cea kategorijai atbilstos parametru robevrtbas.

Projektjamais ce jsaista ar pastvoo satiksmes ceu tklu, jatrisina apdzvoto vietu apejas un pieslgumi. Projektjot ceus, jievro ar autoceu lietoanas noteikumi, bvdarbu veikanas noteikumi un praktisks iespjas, sanitrs un ugunsdrobas normas, darba, dabas un civils aizsardzbas noteikumi un likumi. Izstrdjot jaunu ceu un ceu bvju bvniecbas vai esou ceu rekonstrukcijas projektus, jveic to vides ietekmes novrtjums. Projektjot autoceus un to bves, ir jievro jaunkie zintnes atzinumi un tehnikas sasniegumi.

2. CEA TRASE
Autocea trase ir telpiska (trsdimensionla) lnija, ko veido no taisnm un lknm. Projektjot cea kltni, garenprofilu u.c. t elementus o telpisko lniju izmanto k bzes lniju. Autoceu projektan par bzes lniju parasti izvlas cea ass lniju, jo ts garums uzskatms par cea garuma rdtju. Ass izvle par bzes lniju nodroina ar eometrisks projektanas un cea kltnes nosprauanas rtbas. ''Trast'' plak izpratn nozm novietot projektjam lnijas objekta bzes lniju apvid starp dotajiem kontrolpunktiem atbilstoi tehniskm normm, noteikumiem un nordjumiem, ievrojot tautsaimniecisk un individul izdevguma u.c. prasbas. Trases novietojumu un izveidojumu nosaka apvidus topogrfiskie, hidroeoloiskie un klimatiskie apstki, ainavas veseluma saglabanas un mrtiecgas prveidoanas apsvrumi, dabas aizsardzbas prasbas un zemju lietotju noteikumi. Jau etrdesmito gadu skum, analizjot projektus un novrtjot pie tiem izbvto autoceu un maistru posmus, tika formults atzinums, ka trase jprojekt k pldena ainav iekauta telpas lnija. Tau ldz im laikam nav izstrdta pilngota metode, kura visos gadjumos nodrointu iespju trast telp, emot vr daudzs tehnisks, ekonomisks, esttisks, ainavas veidoanas u.c. prasbas un fikst o prasbu kopumam atbilstos telpas lnijas plna projekciju un garenprofilu. o apstku d cea trases projektanu izpilda divos etapos. Pirmaj - atrod tehniski, ekonomiski un ainaviski izdevgko trases plna projekcijas novietojumu un izveidojumu. etapa racionls trases varianas zonas platums, atkarb no reljefa, var bt robes ldz 1/3 no cea gaisa lnijas garuma. No kartogrfisk viedoka trases plns ir trases horizontl projekcija. Otraj etap pc topogrfiskajm kartm vai nivelanas datiem sastda reljefa garenprofilu uz kura uznes eoloisko griezumu, gruntsdeu lmeus un izprojekt trases garenprofilu atbilstoi normm un noteikumiem. Ar ceu automatizts projektanas sistm pc skotnjas ieceres nav ieviest principilas projektanas tehnoloijas izmaias. paredzts

Abas atseviajos etapos projektts trases projekcijas ttad nosaka trases telpisko izveidojumu. Kaut ar plnu un garenprofilu projekt atsevii, k vien t otr etap paa uzmanba jvelta o projekciju virziena maiu saskaoanai ar nolku pankt projektjam cea lku vizulo pldumu un skaidrumu. Lai prredzamajos posmos esos taisnes un lknes veidotu acm patkamu, harmonisku perspektvo ainu, ir jievro trases plna un garenprofila savietoanas (koordinanas) noteikumi un citas telpisks projektanas prasbas (sk. 5. nodau). Trases plnu, garenprofilu un brauktuves platumu projekt balstoties uz LVS1902:2000.Cea trase. aj standart ir noteikti projektanas procesa stadijas, posmi un plnoana, k ar tehniski ekonomisk pamatojuma un bvprojekta saturs, trases

10

elementu parametru robevrtbas un aprinu metodika, viras izvranas metodika, telpisks projektanas nosacjumi un cea redzambas normas. Trases plnu, garenprofilu un brauktuves platumu projekt atbilstoi aprina trumam, ievrojot satiksmes drobas, densnovades, cea konstrukciju noturbas un sniega vai smilu sanesumu novranas prasbas. Visos gadjumos, kad apvidus apstki pieauj un ir ekonomiski izdevgi, trases jprojekt atbilstoi sekojom prasbm: garenslpumi G 35 o/oo ; cea virsmas prredzamba Dc,v 500 m; plna lku rdiusi Rp 1000 m; garenprofila izliekto lku rdiusi un garumi Rv 70000 m, Lv 300 m; ieliekto lku rdiusi un garumi Rv 8000 m, Lv 100 m. Ja konkrtos apvidus apstkos s prasbas nav iespjams izpildt vai ar, ja to ievroana saistta ar ievrojamu bvdarbu apjomu un izmaksu palielinanos, ceu projektanas normatvi pieauj ar variantu tehniski-ekonomisko saldzinjumu pamatotu atkpi no m rekomendjamajm normm. Saldzinmie variantu rdtji: cea bves izmaksa, cea remontu un uzturanas izdevumi un prvadjumu paizmaksas, kas noteiktas, ievrojot satiksmes drobas un raoanas apstku atirbas. Cea trases variantus saldzina, emot vr kapitlieguldjumus cea izbv un autotransport k ar reductos cea un transportldzeku ekspluatcijas izdevumus. Izvloties trases enerlvariantu, iziroa nozme ir jaunbvjam cea vides ietekmes novrtjumam. Normu robevrtbas (minimls un maksimls vrtbas) dotas 1. pielikuma 1.P.2 tabul.

11

3. TRASES PLNA PROJEKTANA 3.1. Visprjie trasanas noteikumi

1. Trases iespju robes jnovieto noturgu grunu iecirkos, izvairoties no vietm, kur iespjama liela apjoma sniega vai smilu sanesumu veidoans. Lai noteiktu sniega sanesumu vietas, jiepazstas ar pastvo cea ekspluatcijas pieredzi. Projektjot jaunus ceus, aizputinjumu vietas nosaka pc valdoo vju virziena ziemas period. Jem vr dens novadanas iespjas no cea joslas un tuvks apkrtnes. rsot vai paugurain apvid trasi ieteicams novietot galveno reljefa formu prejas zon, t.i. nogu pakps, ja pc novrojumiem tur neveidojas sniega sanesumi, sedlu viets, upju senleju terass vai gar upju krastiem pietiekam attlum, lai ceu neapdraudtu krastu izskalojumi. No ekspluatcijas viedoka izdevgk ceu novietot pret sauli vrstajs dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu reljefa nogzs un pakps. Trasi jcenas virzt pa zemes izmantoanas veidu robem, piemram, pa laukumea, lauka-pavas vai citm robeas joslm, ja tds novietojums atbilst trases mrtiecgajam virzienam. Jizvairs skart vrtgs lauksaimniecb izmantojams zemes un saelt esoos un projekttos saimniecbu kompleksus. Projektjam cea novietojumu jsaskao ar ieinterestajm organizcijm un personm, jorganiz trases novietnes publiska apsprieana. Lielos purvus parasti ir izdevgi apiet. Garenos zem tipa purvus, kas veidojuies aizaugot subglacilo gravu ezeriem un vecupm, rso aurk un seklk viet, ja t atrodas tuvu mrtiecgajam trases virzienam. Lai nodrointu zemes kltnes noturbu, jizvairs no vietm, kur purva gultnei attiecb pret trases virzienu ir liels rsslpums. paa uzmanba jvelta purvu hidroloisk rema izptei un dens novadanai purvu preju viets. Gravas visizdevgk rsot izskalots grunts tranzta (nostabilizjus) gultnes posmos. Pieaujama ar gravu rsoana lejasgalu sanesu uzkrans iecirkos. Tdos gadjumos jparedz straumi reguljos bves un sanesu uztvrji. Apejot gravas, ce jnovieto 50 - 100 m attlum no gravu vai sngravu galiem. Trases novietoana densirtnes josl vai ielej, kur jrso gravas, ir atkarga no piesldzamo apdzvoto vietu izvietojuma. Variantu izvli nosaka tehnisko un ekonomisko rdtju novrtjums. Karstu intensvs veidoans vietas japiet. Ja karstu rajonu nepiecieams rsot, trase jnovieto paaugstints reljefa viets. Klejojoo smilu iecirkos trasi var novietot divkra kpas augstuma attlum no ts pakjes vai ar uz zemajm, apauguajm jrmalas vai ezeru kpm, ja to virziens atbilst mrtiecgajam projektjam cea virzienam.

2.

3.

4.

5.

6. 7.

12

8. Mazs un vidjs upes rso viet un zem lea, ko nosaka mrtiecgais trases virziens. Lielo upju rsoanai jizvlas izdevgk vieta (aurka, ar salm, ar noturgu krastu veidojumu). Upes vlams rsot perpendikulri kuojams gultnes straumes dinamiskam virzienam. 9. I - III kategorijas ceus parasti novieto rpus apdzvotm vietm, paredzot tm pievedceus. Cea kltni jnovieto atbilstoi apdzvots vietas enplna robem vai vismaz 200 m no tm. Autocea izbves mrtiecbu izlemj, ievrojot tranztkustbas patsvaru, satiksmes drobas vides aizsardzbas u.c. prasbas.
10. Autoceu krustojumu un rsojumu mezglus projekt balstoties uz LVS 190-

3:2000. Vienlmea ceumezgli un LVS 190 - 4:2000.Vairklmeu ceumezgli. Vienlmea vai vairklmeu satiksmes izkrtojumu mezgl, k ar pamatceu normlprofilus izvlas saska ar 1.tabulu: 3.1. tabula Cea Aprina PamatBrauktuvju Satiksmes kateCea veids VDI brauktuves skaits izkrtojums gorija 1000A/24h norml(Joslu mezgl profils (NP) skaits) 1 2 3 4 5 6 Automaistrle vai Vairkos lmeos >50 NP 35,5 2 trsatiksmes (3+3) autoce Vairkos lmeos AI 1865 NP 29,5 2 (2+2) Vairkos lmeos 522 NP15,5 1 trsatiksmes vai regulti vien (3)
autoce

1 20
Visprjas lietoanas autoce

NP14 NP10,5 NP15,5 NP14 NP10,5 NP22 NP35,5 NP33 NP29,5 NP26 NP16 NP14 NP26

1 (2) 1 (3) 1 (2) 2 (2+2) 2 (3+3) 2 (2+2) 1 (4) 1 (2) 2 (2+2)

5 22 1 20

AII BI

Visprjas lietoanas autoce

Visprjas lietoanas autoce

12 30 >50 >50 18 65 18 65 6 26 3 20

lmen Vairkos lmeos vai regulti vien lmen Vien lmen Vairkos lmeos* Vien lmen Vairkos lmeos* Vairkos lmeos Vien lmen* Vairkos lmeos Vairkos lmeos Vien lmen Vairkos lmeos* Vien lmen Vairkos lmeos* Vairkos lmeos Vien lmen *

BII

18 65

NP tipu attlus sk. 4.Pielikum.

13

11. Mezglu projektana noris 4 etapos: Optimlas vietas izvle Mezgla shmu variantu izstrde Variantu saldzinana un enerlvarianta izvle enerlvarianta detlprojekts. Aptuveni mezgla vieta tiek noteikta ceu tkla plnoanas gait. No mezgla izbves viedoka izdevgk ir ceu rsot ierakuma posm. Minimlais attlums starp rsojuma mezgliem jnosaka pc 3.2.tabulas. 3.2.tabula
Braukanas virzien sekojo ceumezgla veids
1.

Vlamais minimlais attlums starp virziensaliu smailm, m Noslogoti posmi

2.

Daji noslogoti posmi

3.

Pieaujamais minimlais attlums,ja ir tikai 1 iepriekjs virziena rdtjs, m

4.

etrvirzienu mezgls Trsvirzienu mezgls

2700+lu+ln 2700+lu+ln 2200+lu+ln 1700+lu+ln lu uzbrauktuves atvruma garums, sk./4/ ln - nobrauktuves atvruma garums, sk./4/

600+lu+ln 600+lu+ln

Vienlmea mezglus (krustojumus) projekt vadoties no LVS190 3:1999. To izvietoanai izdevgkas ir ieplakas vai ldzenas reljefa vietas. Krustojumi uzkalnos ir mazk prredzami. Izvloties krustojuma mezgla vietu un tipu, jem vr prredzambas nodroinanas caurlaides spjas prasbas. 12. Rekonstrukcijas mris ir paaugstint ceu ekspluatcijas rdtjus t.sk. satiksmes drobu, likvidt ekspluatcijas gait atkltos zemes kltnes defektus un pastiprint segu atbilstoi perspektv kustbas apjoma pieaugumam un sastva izmaim. Rekonstrukcijas rezultt tiek paaugstinta cea kategorija. Rekonstrujam cea kltni novieto t, lai pc iespjas racionli tiktu izmantotas pastvo cea un t bvju konstrukcijas vai ar cenas izvietot to pastvo cea josl lai mazk trauctu pastvos komunikcijas, bves u.c.. Zemko kategoriju grunts ceus parasti nepiecieams prtrast radikli. Mrtiecgos pastvoo ceu posmus izmanto, ja ar to garenprofils pietiekami labi atbilst augstkas kategorijas prasbm. Pretj gadjum ieteicams trast t, lai rekonstrujamais ce pc iespjas mazk rsotu pastvoo. Ievrojot o nosacjumu, pastvoo ceu iespjams rti izmantot k apbraucamo ceu. Izmantoanai pln paredzto posmu garenprofilu uzzm pc teodolta vai niveliera gjiena datiem vai ar pc augstumiem, kas doti pie topogrfisko karu horizontlm. I un II kategorijas ceu projektos parasti neparedz pastvoo cea posmu izmantoanu, tos atstj vietjs satiksmes vajadzbm vai rekultiv. 13. Trase jiekauj apvid, pieturoties pie mrtiecgajiem taisnlnijas virzieniem, kurus nosaka saimnieciski un tehniski izdevgie kontrolpunkti A,B... un apvidus apstku noteiktie punkti 1,2,3.... Trases izlocjuma pakpe ir atkarga no apvidus

14

rsotbas. Trases virziena maias nepiecieambu nosaka apvidus rsotba, galvens reljefa formas, apbve, upes, ezeri, purvi u.c. ainavas elementi. Jem vr, ka cea virziena maias, kurm nav redzama iemesla, cea lietotji uztver k neloiskas un samkslotas it pai ldzen, prredzam apvid. Td cea lknm jbt saisttm ar reljefu un apvidus situciju un satiksmes drobas labad redzamm no pietiekama attluma. 14. No telpisks projektanas viedoka nepiecieams plna lku virsotnes jizvieto uz reljefa ekstrmlnijm (densirtnes un ievalkas) vai ar uz reljefa lzuma lnijm. Ievrojot o rekomendciju tiek pirmaj tuvinjum nodrointa plna lku savietoanas iespja ar vertiklajm lknm. Par ainaviski izdevgku uzskata plna lku izvietojumu izliektajos reljefa profila posmos. Lknes var bt izvietotas, protams, ar plakanos reljefa iecirkos. 15. Teodolta gjiena lzumu noapaoanai jizvlas lknes, kas labi iekaujas reljefa izliekumos un situcijas ierobeojumu kontrs. Minimlie ria loku rdiusi, klotoidu parametri un garumi 1.piel. 4.6. tab. Visos gadjumos, kad apvidus apstki pieauj un ir ekonomiski izdevgi jizvlas plna lknes, kuru rdiusi Rp 3000 m. 16. Veidojot trasi, paa uzmanba jvelta ts liekuma maias pakpenbas nodroinanai. No kustbas drobas viedoka nav pieaujams novietot blakus divas lknes, kuru rdiusu attiecbas prsniedz [7] darba 4.1. tab. Vrtbas. s prasbas neievroana noved pie t, ka kustbas trums, izbraucot no slaidas lknes un tuvojoties maza rdiusa lknei, ir strauji jsamazina. Viets, kur autovadtji krasi samazina trumu, k rda statistika, biek notiek avrijas. Visas mints prasbas un noteikumus ne visur ir iespjams izpildt. T piemram, izdevga upes vai purva rsoanas vieta var bt patlu no mrtiecg trases virziena vai ar mrtiecgkais cea variants var atrasties sliktkos grunts un hidroloiskos apstkos. Tdos gadjumos ir jsaldzina konkurjoo variantu tehniskie un ekonomiskie rdtji, k ar jnovrt trkumi un priekrocbas no ainavisk viedoka un jizvlas izdevgkais atrisinjums. Pirms studiju darbu izstrdes trasanas noteikumi un rekomendcijas japgst plak pc literatras sarakst nordtajiem avotiem . 3.1 Trases novietnes zonas izpte un kontrolpunktu noteikana Trases plna projektana ir darbu komplekss, kura veikanas rezultt tiek atrasts iepriek mintm visprgajm prasbm un trasanas noteikumiem, iespju robes, atbilstos trases novietojums un izveidojums. Trases izveidojumu nosaka ts elementu taiu un lku secba un parametri. Parasti optimla trases izveidojuma noteikanai izmanto topogrfisks kartes vai plnus. Uz kartes fiks tehniski ekonomiskaj pamatojum (TEP) noteikto tautsaimnieciski izdevgko vai projektanas uzdevum doto principilo virzienu ABC... Vadoties no tehniskiem, ekonomiskiem, ainavas atklanas u.c. apsvrumiem,

15

uz kartes pc visprjas ts iepazanas abpus principilajam virzienam ierobeo pietiekami platu zonu, kuras robes mrtiecgi meklt izdevgko trases variantu. Zonas platums ir atkargs galven krt no apvidus reljefa slpuma trasanas virzien un cea pieaujam garenslpuma k ar no situcijas. Atsevios gadjumos trases varianas zonas platums var bt ldz 1/3 no trases garuma. Variantu projektanas zon atzm izmantojamos pastvoo ceu posmus, tiltus, ceu prvadus, dzelzceu prbrauktuves. ie posmi vairk vai mazk stingri nosaka projektjam cea virzienu, td tos var uzskatt par fikst virziena kontrolpunktiem. Fiksta virziena kontrolpunkta piemrs ir autocea vai dzelzcea krustojums noteikt viet zem uzdot lea. Sevia uzmanba jvelta izdevgu un piemrotu lielo upju, purvu, pauguru un augstieu preju, ceu rsojumu mezglu un krustojumu vietu izvlei. Ceu rsojuma mezgli aizem lielu platbu, td rsojuma vietai jbt pietiekam attlum no apbves robem, dzelzceiem, upju krastiem u.c. mezgla izbvi ierobeojoiem objektiem. Jatzm un trasjot jem vr ar vietas, no kurm atkljas skats uz upm, ezeriem u.c. skaistm apkrtnes vietm. Mints preju, rsojumu un skata vietas parasti nav noteiktas tik stingri, k, piemram, pastvo dzelzcea prbrauktuve vai tilts. Ts var uzskatt par trases kontroliecirkiem, kuru robes iespjama neliela trases novietnes un virziena variana. Kontrolposmi, fiksta vai nefiksta virziena punkti un iecirki ir ttad apvidus vietas caur kurm nepiecieams vai vlams izvadt trasi. Pirms trases variantu projektanas jfiks neskarams apvidus vietas un objekti (apdzvoto vietu apbves robeas, ja ts paredzts apiet, raotu teritorijas, celtnes, saudzjamie mazie mea puduri un koku grupas, karsti, avotainas vietas nogzs u.c.), k ar vietas un objekti, no kuriem trase jatvirza noteikt, dro attlum (gravu galu krantes, upju un ezeru stvkrasti, dzelzcei, elektroprvades lnijas u.c.). Visai biei starp tuvu esom neskaramm vietm paliek aurs vietas (kontroliecirki) pa kurm jizvada projektjam cea trases varianti. Sevii rpgi jizmekl trases izdevgas novietoanas iespjas stvo nogu viets. Gadjumos, kad apvidus reljefa slpums Grelj ir lielks par maksimlo cea garenslpumu Gmax, nav iespjams ievilkt aptverou projektlniju. Rezultt rodas nepiecieamba veidot ierakumus un dada augstuma uzbrumus. Augstie uzbrumu posmi, k rda statistika, ir smago avriju vietas. ds risinjums neatbilst ainavas prasbm un pie tam parasti prasa ar lielkus kapitlieguldjumus. Td, trasjot rsot un kalnu apvid, jatrod kart tds trases novietojums, lai reljefa garenslpums stvo nogu viets neprsniegtu cea pieaujamo maksimlo garenslpumu. Nosacjuma Grelj Gmax izpildana nodroina iespju projektt cea zemes kltni k optimla augstuma uzbrumu atbilstoi cea ekspluatcijas, kustbas drobas u.c. prasbm. Lai atrastu ierobeota garenslpuma lnijas novietojumu kart, vispirms japrina minimlais cea posma garums kartes mrog starp divm blakus esom horizontlm:

16

min

1000hM (mm), kGmax

(3.1.)

kur h - horizont u augstuma starpba, m, M - mrogs (1 : 25000, u.c.), k - garensl puma samazinanas koeficient s.
Garenslpuma samazinanas koeficienta k vrtbas 3.3. tabula Reljefs Ldzens rsots Stipri rsots lieli 0.96 0.92 0.88 Lku parametri vidji 0.98 0.96 0.94 minimli 0.99 0.98 0.97

Viets, kur Grelj Gmax, trases virzienu pieem, ievrojot situcij redzamos ierobeojumus un telpisks projektanas principus. ''Ierobeota garenslpuma'' lnijas nosprauanas secba: - mrcirkua adatiu galus fiks attlum lmin; - vienu mrcirkua adatiu nostda uz izejas punkta horizontles (apvidus komplicts vietas skuma vai beigu punkti); - mrcirkuli pagrie t, lai otra adatia atrastos uz blakus esos horizontles, skatoties trasanas virzien; - nemainot otrs adatias vietu, ar pirmo cenas sasniegt nkoo horizontli u.t.t.; - atrastos punktus iezm krt ar zmuli un savieno (3.1. att.); - nogludina iezmto lauzto lniju, ievelkot ar zmuli taisnes un lknes prmaj tuvinjum; - izmra trases pagrieziena leus, nosaka ria loka rdiusus, klotoidu parametrus, aprina lku un to tangenu garumus. Ja iestdtais mrcirkua soa garums lmin nesasniedz blakus esoo pirmo horizontli, adatiu galus iestda attlum 2lmin vai 3lmin un cenas sasniegt attiecgi otro vai treo horizontli. Mrcirkuli trases virziena meklanai izmanto tikai stvo nogu viets. K izejas punktu izmanto trases posma beigu punktu pirms s vietas. Ja no pieemt izejas punkta neizdodas atrast izdevgu un mrticgu trases turpinjumu pri komplictajai vietai, tad apskata un prbauda izejas punkta prvietoanas iespjas. Trases virziena meklanu ieteicams skt grto vietu augstkajos punktos vai ar no izdevgks straumes prejas uz augu. Pc zonas izptes uz kartes tiek atzmti kontrolposmi, fiksta un nefiksta virziena kontrolpunkti un iecirki caur kuriem trase ir jizvada k ar novietnes ierobeojumi. Pc apstrdes topogrfisko karti var uzskatt par sagatavotu trasanai.

17

Izstrdjot relos ceu projektus, pirms trasanas kart apvidu rekognosc un ienes nepiecieams izmaias. Vienkra reljefa un situcijas gadjum iespjams trast ar tiei apvid pc t rekognoscanas, neizpildot trases sagatavoanu uz kartes.

3.1 attls. Ierobeota garenslpuma lnijas fiksana uz kartes

3.3 Projektt teodolta gjiena noteikana. Trasanas metodes

Projektanas praks ldz im trasanu veic pc atbalstpunktu metodes. Msdiens ir izstrdtas un tiek plai pielietotas dadas autoceu automatizts projektanas sistmas (autoceu APS). Jatzm, ka autoceu APS ietvaros cea trases variantu projektan tiek izmantot trases polinomils aproksimcijas un kubisko splainu metodes. Cea trases plna projektan un fiksan k atbalstpunktus izmanto trases skuma punktu, teodolta gjiena virsotu punktus un trases beigu punktu. Pc s metodes caur iepriek uz kartes vai pln fikstiem kontrolpunktiem vai iecirkiem izvelk taisnes. Taiu krustpunktos (virsotns) projektt teodolta gjiena lniju virzieni veido pagrieziena leus. Stipri rsot vai daudziem situcijas ierobeojumiem bagt apvid trasi ievelk ar lku leklu paldzbu un pc tam fiks lku pieskares, iekrusto ts un tdjdi nosaka projektto teodolta gjienu (skat. 3.3. att.). Piezme. Izstrdjot projektu uz mcbu kartm par trases skuma punktu A pieem punktu, kas atrodas tuvk kartes rietumu puses malai (no punkta jsk pikett virzien uz punktu B). Gadjum, kad trases skuma un beigu punkti atrodas uz meridina, par skuma punktu A pieem punktu, kas atrodas tuvk kartes apakai. Relo projektu trases plnus izkop t, lai piketas skuma punkts atrastos pa kreisi. Nosakot atbalstpunktu koordintas, lai samazintu papra deformcijas kdu, vispirms ar linela paldzbu izmra attlumus a, a'un b, b' (sk. 3.2. att.).

3.2 attls. Atbalstpunktu koordintu noteikana

18

Koordintu aprina formulas:

Xn = m+ Yn = L +

a + a' a + a' a = p a' p-m p-m

(3.2) (3.3)

b + b' b + b' b = K b' , K-L K-L

kur:

a, a b, b -

attlumi x-ass virzien no punkta Vn ldz tuvkm kartes koordintu tkla lnijm m - m un p -p. attlumi y-ass virzien no punkta Vn ldz lnijm L - L un K -K.

Lai trases variantu garumu aprini btu pietiekami preczi, attlumus starp atbalstpunktiem un pagrieziena leus (skat.3.3.att.) aprina analtiski, vispirms nosakot koordintu pieaugumus:
DX n = X n - X n-1 DYn = Yn - Yn-1

(3.4) (3.5)

3.3 attls. Projekttais teodolta gjiens Attlums starp atbalstpunktiem

2 d n = DX n + DYn2

(3.6)

Trases pagrieziena leus aprina di: ja virsotni Vn veidojoo lniju koordintu pieaugumi DXn un DXn+1 ir pozitvi, t.i. DXn > 0; DXn+1 > 0, tad: DY DY a n = arctg n+1 - arctg n ; (3.7) DX n+1 DX n ja virsotni Vn veidojoo lniju koordintu pieaugumi DXn > 0 un DXn+1< 0 vai DXn < 0 un DXn+1 > 0, tad:
a n = arctg DX n DX n +1 - arctg ; DYn DYn +1

(3.8)

19

 ja virsotni Vn veidojoo lniju koordintu pieaugumi DXn < 0; DXn+1 < 0, tad:
a n = arctg DYn DY - arctg n +1 ; DX n DX n +1

(3.9)

Izteiksms (3.7) ldz (3.9) jievieto koordintu pieaugumu vrtbas (pozitvas vai negatvas). Kreisajam pagriezienam atbilst pozitvs, bet labajam negatvs virziena maias leis. Virsotu piketus aprina pc formulas
pkVn = pkVn -1 + d n

(3.10)

Cea trasi pln veido no taisnm, prejas lknm un ria lokiem. Projektjot autocea trasi, svargi nodroint cea izbraukanas iespju ar vienmrgu vai pakpeniski maingu trumu, kas ir rtas un droas kustbas prieknoteikums. m prasbm vislabk atbilst klotoidu trase. Visprg gadjum par klotoidu trasi uzskata trasi, kas veidota prsvar no savstarpji saslgtiem klotoidu lokiem (biklotoidm) vai no lknm, kuras sastv no ievedos klotoidas, ria loka un izvedos klotoidas. Atsevios gadjumos, kad plna lknes rdiuss R 3000 m - I tehniskajai kategorijai un R 2000 m - II - III kategorijai, prejas lknes var neparedzt [1]. No vizul plduma nodroinanas viedoka, prejas lknes var neparedzt pie R 5000 m. Optimlu plna lkni katrai virsotnei piemekl, emot vr apvidus situciju, iepriek fikstos kontrolpunktus, ceu projektanas normas [1], k ar ceu telpisks projektanas principus (skat. 5. nodau). Reljefa formm vai situcijai pieguou lku parametru piemeklanai izmanto ria loku un klotoidu leklus. Ja ria lniju leklu rcb nav, ieteicams uz pauspapra kartes mrog uzvilkt koncentrisku riu kopu. Zinot trases pagrieziena leus, virsotu piketus un lku rdiusus, aprina prjos lku parametrus, k ar attlumus no TS ldz lku skumam, vidus un beigu punktiem. ESM pielietoanas iespjas radjuas prieknoteikumus jaunu aprinu zi apjomgu, trasanas pamienu - polinomils aproksimcijas un splaina metou ieviean autoceu trases projektan. Pirms metodes btba ir tda, ka uz liela mroga kartes noteiktos attlumos iezm punktus, caur kuriem vlams virzt trasi un nolasa o punktu koordintas. Ar ESM paldzbu aprina noteikta skaita 3. pakpes polinomu viendojumu sistmas koeficientus, tdjdi aproksimjot ar brvu roku ievilkts trases punktus. Pc splainu metodes, trases iezmanai izmanto elastgi plastiskus, mainga biezuma vai stinguma linelus. Iezmto lklniju trasi aproksim ar splainu funkciju.

20

3.4 Trases plna elementi

3.4.1 Taisne Taisne k plna elements biek tiek lietots, trasjot ceus ldzen apvid. Lai samazintu cea monotono iespaidu taisnos posmus izvlas ne garkus par 3 ldz 5 km. Ceu projektanas norms [1] nordts, ka taisno un lku garumiem nevajadztu atirties vairk k 2 ldz 3 reizes. Jebkura taisnes punkta N koordintas X=(S-Ss ) * cos a Y=(S-Ss) * sin a kur S - punkta N attlums pa trasi no ts skuma (TS), m; Ss- attlums no TS ldz taisn posma skumam, m; a - leis, ko veido taisne ar X asi. 3.4.2 Ria loks Ria loks var bt patstvgs trases elements vai ar veidot kop ar ievedoo un izvedoo klotoidu saliktu lkni. Divu un vairku vien virzien vrstu ria loku saslgumu sauc par groza lkni. Minimlie plna ria loka rdiusi atkarb no aprina truma notikti [1] (skat. 1. pielikuma 4. tabulu). (3.11.) (3.12.)

3.4 attls. Ria loka parametri Tangente Pilns loka garums Bisektrise Diference
T = R tg

a
2

, m
pRd
180

(3.13)
, ja a - grad

C = R a , ja a - rad, C=

(3.14) (3.15) (3.16)

a B = R sec - 1 , 2 D = 2T - C , m

21

Teko punkta N koordintas Virziena maia RS - N robes:

X = R sine Y= R(1- cos e)

e=
S - Ss ,rad R

(3.17) (3.18) (3.19)

Apzmjumi: RS, RB - ria loka skuma un beigu punkti; a - trases pagrieziena leis, grd., rad.; S - attlums no trases skuma (TS) ldz tekoam punktam N un ria (longilais parametrs), m; Ss - attlums no TS ldz RS, m. 3.5.3 Klotoida

loka

Moment, kad automobilis no taisna posma iebrauc nemainga rdiusa lkn, uz to iedarbojas centrbdzes spks, kura lielums atkargs no kustbas truma, lknes rdiusa, automobia svara un cea rskrituma. Strauj centrbdzes spka pieaugums ir nepatkams automobia vadtjiem, pasaieriem un var izraist automobiu snsldi. Lai izvairtos no t, projektjot trases plna noapaojumus, jparedz prejas lknes. K prejas lknes var lietot kubisko parabolu, lemniskatu, stres lkni u.c. tres un augstkas pakpes lknes. Pareiz autoceu projektan k prejas lknes pln lieto viengi klotoidas. Klotoidas nodroina vienmrgu centrbdzes spka pieaugumu, jo ts liekums r =1/R pieaug proporcionli attlumam pa lkni no skuma punkta. Klotoidas (Kornj spirles) liekuma rdiuss mains robes no r = ts skum ldz r = 0, bezgalgi attlinoties no skuma punkta. Projektjot trases plnu izmanto klotoidas skuma posmu ldz ts raksturvietai, kur L = R. Klotoidas veidoanas viendojums:
r= ;
L2 2b c s

Klotoidas veidoanas parametrs: A 2 = C = RL = 2 R 2 b = Virziena maia KS-KB robes: b =

(3.20) , rad (3.21)

(S Virziena maia KS-N robes: e ==

(S
B

- SS

- Ss )

S - SS L = B 2R 2R

rad

(3.22)

22

3.5 attls. Klotoidas parametri Jebkura klotoidas punkta N koordintas:

e2 e4 X = l1 + -..... , 10 216 3 5 e e e Y = l + -..... , 3 42 1320

m m

(3.23) (3.24)

Klotoidas beigu punkta koordintes atrod, ja l = L, tad e = b un X = XB; Y = YB Klotoidas centra koordintas: X0 = XB Rsinb , T = X0 +Y0tgb
YB tgb

, m

(3.25) (3.26)

Y0=YB + Rcosb Klotoidas tangente:

, m m

(3.27) (3.28) (3.29)

Klotoidas gar tangente: TG = X B Klotoidas s tangente: Apzmjumi: KS, KB klotoidas skuma un beigu punkti; T =
YB sin b

, ,

S attlums pa trasi no ts skuma (TS) ldz klotoidas tekoam punktam N, (m) SS, SB attlums no TS ldz klotoidas skuma un beigu punktiem, m; R klotoidas beigu punkta KB rdiuss, m. Klotoidas veidoanas parametra un miniml garuma noteikana Klotoidas parametrus un minimlos garumus nosaka, ievrojot automoba gaitas laidenuma un cea vizul plduma nodroinanas prasbas. Prejas lknes minimlo garumu aprina pc pieaujam centrbdzes spka patrinjuma pieauguma

23

Lmin

v3 = , R

(3.30)

vai ar pc miniml laika, kas nepiecieams, lai automobili ievadtu lkn:

Lmin = t v ,
kur v - ceu projektanas norms noteiktais aprina trums, m/s; - centrbdzes spka patrinjuma pieaugums ( pieem robes no 0,5 ldz 0,6), m/s3; R - klotoidas beigu punkta liekuma rdiuss, m; t - laiks, kas nepiecieams, lai automobili ievadtu lkn.

(3.31)

Literatras avota [14] II.1 attl dots grafiks, kur nordtas sakarbas starp klotoidas garumu L, parametru RL, aprina trumu v un centrbdzes spka patrinjuma pieaugumu . Lai nodrointu cea vizulo pldumu nelielu trases pagriezienu gadjumos, klotoidas veidoanas parametrus izvlas sekojous: 3.4. tabula Trases pagrieziena 3-4 4-5 5-6 6-7 2-3 leis, grad. 1400 1000 -1400 700 - 1000 500 - 700 600 Parametrs RL 3.4.4 Saliktu pln lku parametru un loklo koordintu aprins Klotoidas veidoanas parametru, ts beigu punkta pieskares lei, garo un so tangenti, k ar klotoidas centra, beigu un jebkura punkta lokls koordintes aprina pc 3.4.3. punkt dotajm formulm. Dadu veidu saliktu plna lku parametru un koordintu formulas aprina secb apkopotas 3.1.tabul dotajs formulu grups no (3.34 a -d) ldz (3.46 a - d).

3.6 attls. Saliktas plna lknes elementi

24

Par lokls koordintu sistmas XiOYi skumu pieem plna lknes skuma punktu LS, aprinot ievedos klotoidas un ria loka parametrus un koordintas. Aprinot izveidos klotoidas parametrus un koordintas, lokls koordintu sistmas skumu izvlas plna lknes beigs. Ievedoai klotoidai Xi ass pozitvais virziens vrsts uz prieku, bet Yi ass - pa kreisi, skatoties attluma parametra SN pieauguma virzien, t.i., kreis koordintu sistma. aj gadjum attlumu l no lknes elementu (klotoidas vai ria loka) skuma ldz tekoam punktam N aprina: l = SN - SES (3.32)

Izvedoai klotoidai Xi ass pozitvais virziens vrsts pretji un attlumu S aprina pc formulas: l = SEB - SN (3.33) Piezme. 3.1.tab. leu b, a, g, e vrtbas ir pozitvas pie kreis trases pagrieziena (plna radiuss R ar +) un negatvas pie lab pagrieziena (plna radiuss R ar -). 3.4.5. Saliktu plna lku saslgumi Ldz im apskatts plna lknes - simetriskas un asimetriskas biklotoidas, simetriskas un asimetriskas klotoidas ar ria loku - veidoja viena trases pagrieziena noapaojumu. Projektanas praks biei nkas sastapties ar gadjumiem, parasti saretos reljefa un situcijas apstkos, kad plna lku elementu parametru (R, a, T u.c.) izvli ietekm blakus esoo lku elementi un to parametri, piem., neliels attlums starp virsotnm pie pretji vrstiem trases pagriezieniem. Lku elementu izvle un parametru aprins dos gadjumos jveic saistti divm vai pat vairkm virsotnm. Saliktu lku saslguma aprinu skat. 2. pielikuma 4. piemr. 3.4.6. Trases plna elementu koordintu transformcija Trases atseviu plna lku parametrus un koordintas aprina loklaj sistm Xi Oi Yi, kuru izvlamies t, lai sistmas skums Oi sakristu ar aprinm plna lknes elementa skuma punktu. Risinot atsevius autoceu projektanas uzdevumus, biei nepiecieams noteikt garku cea posmu ass, segas malu vai zemes kltni norobeojou lniju koordintas kd noteikt koordintu sistm XOY. Viens no uzdevumiem ir autoceu perspektvo koordintu aprins. Lai noteiktu punktu koordintas sistm XOY, loklaj sistm Xi Oi Yi iegts koordintas transform.

25

3.7 attls. Loklo koordintu transformcija sistm XOY Koordintu sistmas XOY novietojumu izvlas atkarb no risinm uzdevuma. T, piemram, aprinot cea perspektvs koordintas, koordintu sistmas XOY skums sakrits ar stvpunktu, bet X ass virziens - ar redzes stara virzienu. Trases stvokli attiecb pret sistmu XOY nosaka koordintu transformcijas parametri Di, Bi un ji. Cea ass (3. lnija, skat. 4.1. att.) elementu koordintu transformcijas formulas: taisnm X(3) = Di + (S - Si) cos ji Y(3) = Bi + (S - Si) sin ji ievedom klotoidm un ria lokiem X(3) = Di + Xi cos ji - Yi sin ji Y(3) = Bi + Xi sin ji + Yi cos ji izvedom klotoidm X(3) = Di + (XB - Xi) cos (ji +b i) + (YB - Yi) sin (ji +bi) Y(3) = Bi + (XB - Xi) sin (ji +bi) - (YB - Yi) cos (ji +bi) kur Di , Bi - lokls sistmas Xi Oi Yi skuma punkta abscisa un ordinta sistm XOY, m; ji - i-t elementa koordintu transformcijas leis (leis starp Xi un X asm), aprina pc (3.65.) un (3.67. formulm, rad; S - attlums pa trasi no ts skuma (TS) ldz tekoam punktam, m; Si - attlums pa trasi no TS ldz i-t (taisnes) elementa skumam, m; Xi, Yi - klotoidas vai ria loka teko punkta lokls koordintas (aprina pc (3.17.), (3.18.) un (3.43.) formulm); XB, YB - izvedos klotoidas beigu punkta lokls koordintas (aprina pc (3.35.) formulas); bi - virziena maia i-ts klotoidas robes KS-KB, rad. (3.51.) (3.52.) (3.49.) (3.50.) (3.47.) (3.48.)

26

Brauktuves malu (2. un 4. lnijas, skat. 4.1. att.) elementu koordintas sistm XOY: taisnm X(2) = X(3) - 0.5B sin ji Y(2) = Y(3) + 0.5B cos ji X(4) = X(3) + 0.5B sin ji Y(4) = Y(3) - 0.5B cos ji ievedom klotoidm un ria lokiem X(2) = X(3) - 0.5B sin (ji + e) Y(2) = Y(3) + 0.5B cos (ji + e) X(4) = X(3) + 0.5B sin (ji + e) Y(4) = Y(3) - 0.5B cos (ji + e) izvedom klotoidm X(2) = X(3) - 0.5B sin (ji +bi - e) Y(2) = Y(3) + 0.5B cos (ji +bi - e) X(4) = X(3) + 0.5B sin(ji +bi - e) Y(4) = Y(3) - 0.5B cos (ji +bi - e) (3.61.) (3.62.) (3.63.) (3.64.) (3.57.) (3.58.) (3.59.) (3.60.) (3.53.) (3.54.) (3.55.) (3.56.)

kur e - virziena maia posm'no klotoidas (ria loka) skuma ldz tekoam punktam, rad. Cea kltnes autu (1. un 5. lnijas) elementu koordintas sistm XOY aprina analoiski (3.53.) ldz (3.64.) formulm, tikai brauktuves pusplatumam pieskaita nomales platumu Bn. Piemram, cea kltnes kreiss (1. lnija) un labs (5. lnija) autu, ja ts veidotas no izvedom klotoidm, koordintas. X(1) = X(3) - (0.5B + Bn) sin (ji +bi - e) Y(1) = Y(3) + (0.5B + Bn) cos (ji +bi - e) X(5) = X(3) +(0.5B + Bn) sin(ji +bi - e) Y(5) = Y(3) - (0.5B + Bn) cos (ji +bi - e) Transformcijas lei ji nosaka pc formulm:

27

taisnm ria lokiem klotoidm

ji = ji-1 ji = ji-1 +gi-1 ji = ji-1 + bi-1

(3.65.) (3.66.) (3.67.)

kur gi-1 - virziena maia ''i-1'' ria loka RS-RB robes, rad. Indekss ''i-1'' apzm iepriekj elementa numuru.

SALIKTO PLNA LKU PARAMETRI Klotoidas veidoanas parametrs Parametri un lokls koordintes Klotoidu beigu punktu pieskares lei, rad. Klotoidas beigu punktu lokls koordintas, m Salikto a. Simetriska biklotoida b1 = b 2 , a = 2b
b =
L a = 2R 2

plna b. Simetriskas klotoidas ar ria loku b1 = b 2 , a = 2b + g L a -g b = =

2R 2

Salikts lknes viduspunkta koordintas, m Salikts lknes bisektrise, m Ria loka starp klotoidm centra abscisa Ria loka starp klotoidm nobde, m Lknes tangentes, m

b2 b4 X KB = L1 10 + 216 - ... b b3 b5 YKB = L + 3 42 1320 - ... X LV = X KB a X LV = X KB + R sin - sin b YLV = YKB 2 a YLV = YKB + Rcos b - cos 2 Y Y B = KB B = LV a cos b cos 2

T = X KB + YKB tg

a
2 l2 e = 2 b L

T = X KB + YKB tg

a
2

Teko punkta, attlum S no elementa skuma, pieskares leis, rad.

28

a) klotoidas robes b) ria loka robes Teko punkta koordintas a) klotoidas robes b) ria loka robes

b2 b4 X = l1 + -... 10 216

e=

l R

b b 3 b5 Y = l + -..... 3 42 1320

X = X KB + R[ sin( e + b ) - sin b ]

Y = YKB + R[ cos b - cos( e + b ) ]

Pilns lknes garums Diference, m

K = 2L L = 2 bR D= 2T-K UN LOKLS

K=2L+C L = 2 bR, C = gR D=2T-K KOORDINTAS 3.5.tabula Formulu grupas (3.34)

lku c. Asimetriska biklotoida b1 b 2 , a = b1 + b 2

L1 L = a - b2, b2 = 2 =a - b1 2R 2R

veidi d. Asimetriskas klotoidas ar ria loku b1 b 2 , a = b1 + g + b 2

b1 =
L2 L1 = a -g - b2, b 2 = = a -g - b1 2R 2R

b1 =

b2 b4 X K1B = L1 1 - 1 + 1 - ... 10 216 3 5 b b b YK1B = L1 1 - 1 + 1 - ... 3 42 1320

b 2 b 4 X K 2 B = L2 1 - 2 + 2 - ... 10 216 3 5 b b b YK 2 B = L2 2 - 2 + 2 - ... 3 42 1320

(3.35)

(3.36) t1 = X K1 B - R sin b 1 t 2 = X K2 B - R sin b 2 p1 = YK1 B - R( cos b 1 - 1) p2 = YK2 B - R( cos b 2 - 1)

(3.37) (3.38) (3.39)

29

b1 > b 2
T1 = X K1B + YK1B tg

b1 > b 2 a
2 + YK1B - YK2 B sin a YK1B - YK2 B sin a p2 - p1 + t1 2 tga a p - p1 T1 = ( R + p1 ) tg - 2 + t2 2 sin a l2 e2 = 2 b 2 L l e= R e 22 e 24 X 2 = l1 + -... 10 216 T1 = ( R + p1 ) tg e2 e23 e 25 Y2 = l + -..... 42 1320 3

(3.40)

T2 = X K2 B + YK2 B tg

a
2

e1 =

l b1 L2

(3.41) (3.42)

e 12 e 14 X 1 = l1 + -... 10 216 e 1 e 13 e 15 Y1 = l + -..... 3 42 1320

(3.43)

K = L1 + L2 L1= 2b1R , L2 = 2b2 R D= T1 + T2 - K

X 1 = X K1B + R sin e + b 1) - sin b 1 Y1 = YK1B + R cos b 1 - cos e + b 1)

[ (

)]

(3.44) (3.45) (3.46)

K = L1 + C + L2 L1 = 2b1R, C = gR, L2= 2b2R D=T1 + T2 - K

30

4. TRASES GARENPROFILA PROJEKTANA 4.1 Reljefa garenprofils un eoloiskais griezums

Reljefa virsmas garenprofilu un eoloisko griezumu iegst, eot reljefu ar trases plna projekcijai atbilstou vertikla stvoka virsmu. Reljefa garenprofilu attlo uz plaknes HOS (sk.3.P.1. att.). Reljefa punktu augstumus dod absolts atzms, lai ceu un t bves vartu rti saskaot ar ieinterestajm organizcijm. Garenprofilu izgatavo sagroztos mrogos. Vispr pieemt horizontlo attlumu un augstumu mrogu attiecba 1:10 nodroina pietiekami labu reljefa virsmas veidojuma uztverambu. eoloisk griezuma virsmas lniju ievelk 2 cm zem reljefa garenprofila. Hidroeoloisks izptes datus atzm uz vertiklm, kuras iepriek ievilktas eoloisko izstru viets, mrog 1:50. eoloisko griezumu iegst, savienojot ar lnijm urfos vai urbumos fikstos attiecgo grunts slu robepunktus. eoloiskaj griezum parda ar aprina grunts dens lmeni vai ilgi stvou virsmas dens lmeni. Aprina grunts dens lmeni nosaka, izmrot to urf vai urbum pc 1 diennakts. Ja cea izmeklanas period grunts dens lmenis nav fiksts aprina lmeni nosaka pc glejas horizonta. Reljefa un eoloisk griezuma virsmas lnijas ieteicams prvilkt ar tuu. Hidroeoloisko izpti veic dzium, kas nepiecieams cea konstrukcijas projektanai atkarb no grunts un mitruma apstkiem. Augsto uzbrumu grunts pamatnes jizpta vismaz 3-4 m dzium, ja eoloisk struktra ir vienkra un nav sagaidmi kdras slu ieslgumi. Purvus izpta piln dzium, to minerls grunts pamatnes vismaz 1.5 m dzium. Ierakumu izptes minimlais dziums: hurb = hier + hs + hs,a, (4.1.)

kur hier - paredzamais ierakuma dziums, m; hs - segas konstrukcijas biezums, m; hs,a - normatvais segas gultnes zemk punkta paaugstinjums virs aprina grunts dens lmea, m (skat. 1. pielikuma 10. tabulu). Projekta dokumentu, kur nordti zemes kltnes un segas konstrukcijas tipu izbves robeas, cea grvju garenslpumi, atzmes un nostiprinjumu veidi sauc par cea garenprofilu vai sk par garenprofilu. (skat. 1. att. 3. pielikum). in rasjum virs reljefa garenprofila atzm mkslgo bvju, nobrauktuvju, ceu mezglu, autobusu pieturu, atptas vietu, tuneu un rsojamo komunikciju atraans vietas. Minto bvju un vietu nordanai lieto pieemtus apzmjumus. Vietas nordes lnijas labaj pus pieraksta bves atraans vietu (pk + ). Rasjum iezm 100 m platu situcijas joslu un trases plna elementu shmu liekuma grafika veid. Pc s izejas informcijas attloanas projekt otro trases projekciju - trases garenprofilu- projektlniju.

31

4.2. Trases garenprofils

Trases garenprofila projektanai k pamatu izmanto reljefa garenprofilu un eoloisko griezumu. Trases garenprofilu veido no dada garuma un slpuma taisnm un dadu parametru un garumu parabolm, kubiskm parabolm, sinusoidm u.c. lknm. Trases garenprofilu pieemts saukt ar par projektlniju un t projektanu par projektlnijas ievilkanu. Ir pieemts garenprofil uzdot brauktuves zemk punkta (zemko punktu) augstumus. Divjoslu brauktuves cea projektlnijas stvoklis rsprofil pardts 4.1. attl. 4.1. attl redzams, ka projektlnijas atzmes H nosaka abu brauktuves malu augstumus divslpju brauktuves posmos. Viru izvrsumu, atvrsumu un viru posmos ts nosaka brauktuves iekjs malas augstumus Hie,m . Projekta lnijas pazeminjums attiecb pret brauktuves asi: Ha - H = 0.5 B Qs kur Qs - segas rsslpums, kas izvrsuma robes izmains no Qs ldz viras rsslpumam Qv. (4.2.)

4.1 attls. Cea kltnes rsprofili: a - divslpju brauktuves posmos, b - kreiss lknes virs, c - labs lknes virs Apzmjumi: H - projekta atzme, Hie,m, H,m - brauktuves ieksjs un rjs malas atzmes, Hie,, H, - cea kltnes iekjs un rjs autnes atzmes, Qs - segas rsslpums, Qn - nomau rsslpums, Qv - viras rsslpums. Tda projektlnijas stvoka izvle nodroina iespjas: projektanas gait rti kontrolt projektlnijas atzmju atbilstbu ceu projektanas normm (segas zemk punkta paaugstinjumi virs aprina grunts vai virsmas dens lmea u.c.);

32

bvdarbu gait pc projekta atzmm uzstdt ar nivelieri brauktuves malu vai iekjs malas augstumu atzmes pa rsprofiliem; veidot viru izvrsumus, viras un to atvrsumus, pagrieot brauktuvi ap ts iekjo malu, ja Q v > Qs. (is veidoanas princips ir izdevgkais no tehnisk un esttisk viedoka). Prjo galveno rsprofila punktu augstumus nosaka attiecb pret projekta atzmi H, pieemot to par rsprofila augstumu bzes punktu (skat. 6. nodau). Projektanas praks atsevios gadjumos viras izvr pagrieot brauktuvi ap ts asi, pieemot to par rsprofila punktu augstumu nosprauanas bzi (stvoklis Ha). Tdos gadjumos uz garenprofila uzraksta piezmi - ''projkta atzmes noskaka brauktuves ass punktu augstumus''. viras izvrsumatrkums ir tas, ka brauktuves iekj malas lnij tiek ieprojektts iesdums posm, kur Q izv > Qs. Ldzen vai maz rsot apvid ir iespjams projektlniju piekaut reljefa virsmai, Tdu projektlniju sauc par aptverou. Stipri rsot, paugurain vai kalnu apvid projektlnija rso reljefa profilu (skat. 4.2. att.).

4.2 attls. Projektlnijas ievilkanas principi: ----- aptveroi; rsojoi rsojuma punkti (nullvietas) nosaka uzbrumu un ierakumu posmu robeas. Projekta un reljefa virsmas atzmju starpbu sauc par darba atzmi. Pc darba atzmm nosaka ierakumu-uzbrumu grunts bilanci. Aptveros projektlnijas ievilkanas iespju nosaka projektjam cea kategorijai atbilstos normu robevrtbas it sevii maksimlais pieaujamais garenslpums un izliekto vertiklo lku minimlie parametri.

4.3 Projektlnijas novietojums un izveidojums

4.3.1 Kontrolatzmes un augstuma ierobeojumi Pc analoijas ar trases plnu, projektlnijas projektana sastv no diviem etapiem: nostdanas un elementu parametru, t.sk. augstuma atzmju, aprina. Pirms projektlnijas ievilkanas ir nepiecieams noteikt kontrolatzmes un ceu projektanas normm atbilstous minimlos, maksimlos un vlamos trases punktu vai posmu augstumus.

33

Garenprofila kontrolpunkti ir punkti, kuru augstumu atzmes Hk un garenslpumi ir preczi fiksti. Parasti tie ir trases vai ts posmu variantu skuma un beigu punkti, pastvoo tiltu un ceu prvadu galu punkti, slieu galvias dzelzceu prbrauktuvs un krustojamo autoceu brauktuvju malu punkti. o punktu augstumus nosaka, niveljot trases garenprofilu. Lai zemes kltnes augjs daas grunu nestspja btu pietiekama ar pavasara dou laik, ievelkot projektlniju, ir jievro cea projektanas norms [1] noteiktie segas apakas zemk punkta paaugstinjumi virs aprina grunts vai virsmas dens lmea. Minimls projekta atzmes viets, kur zemes kltnes gruntis ietekm dens Hmin = H,l + h s,g + hs kur H,l - aprina grunts dens lmenis vai ilgk par 20 diennaktm stvoa virsmas dens lmenis, m; h s,g - normatvais segas gultnes zemk punkta paaugstinjums virs aprina dens lmea, m (skat. 1. pielikuma 10. tab.); h s - projekttais segas konstrukcijas biezums, m. Ja ierakumu posmiem noteikts minimls projektlnijas atzmes atrodas ievrojami augstk par racionlo projektlnijas novietojumu blakus posmos, ir lietdergi pazemint grunts dens lmeni ar dzidrenas paldzbu. Tdos gadjumos 10. tab. dotie paaugstinjumi h s,g jpalielina par 25%. Var paredzt ar kkumojoo grunu apmaiu ar stabilm gruntm. Minimls projekta atzmes caurteku iebves viets Hmin Hiet,g + hc + hsien + 0.5 kur Hiet,g - caurtekas ietekas gala atzme, m; hc - caurtekas spraugas augstums, m; hsien - caurtekas sienias biezums, m. Virs caurtekm jparedz vismaz 0.5 m biezs uzbruma grunts un segas materilu slnis. Lielo un vidjo tiltu galu uzbrumu autnm jbt vismaz 0.5 m virs aprina dens lmea, ko nosaka, ievrojot uzstdinjumu, viu un viu uzkuma augstumu pa uzbruma nogzm. Mazo tiltu pieeju un brvteces rema caurteku uzbrumu autnm jbt vismaz 0.5 m virs aprina dens lmea. Aprina dens lmeus nosaka atbilstoi sekojom prsnieganas varbtbm (PV): I kategorijas ceiem - 2%, II-III - 3% un IV, V - 5%. Dots PV attiecas uz attstta ceu tkla rajoniem (vidji 0.02 km cea uz 1 km2 teritorijas). (4.4.) (4.3.)

34

Tilti un ceu prvadi var atrasties jebkura projektlnijas elementa - taisnes, ieliektas vai izliektas lknes robes. Jatceras, ka lai btu nodrointa dens novade no m bvm, ts jprojekt ar vismaz 0,5% garenkritumu Tilta zemk punkta miniml atzme virs kuojams gultnes: Hmin = HAKL + Hg + hk, kur: HAKL - aprina kuoanas lmenis, m; Hg - zemtilta kuoanas gabarts (brvtelpa), m; hk - laiduma konstrukcijas un seguma augstums, m. Cea prvada zemk punkta miniml atzme: Hmin = HAKL + Hg + hk + hrez, (4.6.) (4.5.)

kur: HAKL - rsojam autocea brauktuves vai dzelzcea slieu augstk atzme, m; Hg - automobia vai vilciena normatvais gabarts, m; hk - cea prvada laiduma konstrukcijas un seguma kopjais augstums, m; hrez - augstuma rezerve, ko izlieto, stadili pabiezinot autoceu segu (parasti pieem hrez = 0.2 m), m. Maksimls projektlnijas atzmes nosaka gadjumos, kad autoceu paredzts izvadt zem eso vai projektjam autocea vai kda cita vertikl ierobeojuma: Hmax = H c,p - (hg + hk + hrez), kur: H c,p - cea prvada zemk punkta atzme virs projektjam cea brauktuves, m. Maksimls un minimls atzmes vienpusji ierobeo projektlnijas augstumu attiecgaj trases punkta vertikl. Kuojamo upju zemtilta brvtelpa, k ar ceu prvadu laiduma apakas paaugstinjumi virs rsojam cea brauktuves doti 1. pielikuma 7.,8. tabul. 4.3.2 Vlams atzmes Vlams projektlnijas atzmes nosaka, vadoties pc kdas mazk mr noteiktas prasbas, kuru var neievrot, ja t ir pretrun ar citm nozmgkm prasbm vai noteikumiem. Lai novrstu vai samazintu sniega kupenu veidoanos uz cea kltnes, I kategoprijas ceu uzbrumu autnm jbt 0.8 m virs aprina sniega krtas, II, III kategorijas ceiem - 0.6 m un IV,V kategorijas ceiem - 0.5 m. Aprina sniega biezumu nosaka atbilstoi 5% prsnieganas varbtbai. (4.7.)

35

Latvijas ceu ekspluatcijas pieredze rda, ka republikas rietumu rajonos no viedoka pietiekams ir 0.8 m augsti uzbrumi, austrumu rajonos apmram 1.0 m augsti uzbrumi. Vlams atzmes iespjamo aizputinjumu viets Hvl = H r + hsn,95% + hrez , kur H r - zemes virsmas atzme, m; hsn,95% - aprina sniega sega atbilstoi 95% nodroinjumam (sk. 1.P.9 tabulas piezmes). o prasbu ir iespjams konsekventi ievrot ldzen un viegli rsot apvid. Turpret rsota apvidus iecirkos, kur nav iespjams ievilkt aptverou, reljefam pieguou racionlu projektlniju, neaizputinanas prasbu ievro iespju robes. Sniega masu aizturanai iespjamo aizputinjumu viets paredz aizsargstdjumus. Vlams atzmes nosaka, ar ievrojot cea zemes kltnei pieguoo reljefa nogu noturbas un ainavai raksturgu reljefa formu saudzanas prasbas (4.3. a,b att.), k ar koku stumbru neapbranas, celtu neapdraudanas un citas prasbas (4.3. c,d att.). Jem vr ar bvdarbu tehnoloijas noteikumi, ekonomiskie un esttiskie apsvrumi. Mintm prasbm atbilstoa zemes kltnes novietojuma piemeklanu atvieglo rsprofilu lekli. Leklus izgatavo atbilstoi reljefa rsprofilu mrogam (1:100) un zemes kltnes tipa profiliem. (4.8.)

4.3 attls. Zemes kltnes novietojuma piemri: a - stvu nogu tuvum, b - blakus saudzjamm reljefa formm, c - alejas posm, d - celtu tuvum. ----- nevlams vai nepieaujams zemes kltnes novietojums.

36

4.4 attls. Vlam zemes kltnes novietojuma noteikana ar lekla paldzbu uz reljefa rsprofila. Ne vienmr ir iespjams atrast zemes kltnes novietojumu, kas atbilstu vism prasbm. Daas no prasbm ir pretrungas un nesavienojamas. Ziemas apstkos vieglk ekspluatjamie uzbrumu un dzio ierakumu posmi saskalda apvidus ainavu. Augsti uzbrumi nav vlami no satiksmes drobas viedoka. Satiksmes drobas un ainavas prasbm labk atbilst zemi uzbrumi vai zemes lmea rsprofils. Projektanas gait cenas atrast kompromisa atrisinjumu, vai ar izpilda tikai stingri noteiktas prasbas. 4.3.3. Trases garenprofila elementi Garenprofila projektanai parasti izmanto taisnes un kvadrtisks parabolas lokus. Lai panktu idelu cea vizulo pldumu un skaidrumu un to labk iekautu reljefa veidojum, lzumu noapaoanai lieto ar kubisks un n-ts pakpes parabolas un sinusodu lokus. Garenprofilu punktu augstumu atzmes tpat k trases plna koordintes aprina pc parametra S (S- attlums no trases skuma ldz tekoajam punktam N). Garenprofila elementu galvenie parametri ir: L - elementa abscisas La horizontls projekcijas garums, P - lknes mazkais (beigu vai skuma punkta) liekuma rdiuss, DG - lknes tangeu slpuma starpba GB - GS. Parabolisko lku parametrus saista sakarba
L = DG( n - 1) ! P

(4.9)

kur n - lknes pakpes rdtjs (formas parametrs). Pieemot trs no galvenajiem parametriem, tiek viennozmgi noteikta tre parametra vrtba. Projektjot pc atbalstpunktu metodes (skat.4.3.5. punktu), DG tiek noteikts iepriek. Parasti pieem ar mazko liekuma rdiusu P. n - ts pakpes ievedos parabolisks lknes (4.5.att.) parametriskais viendojums
Z= n ! P' B Ln - 2 a ln a

(4.10)

37

kur

la - teko punkta N abscisa, m; La - parabolisks lknes beigu punkta PB abscisa, m; PB - mazkais liekuma rdiuss.
Ln a L2 a n ! PB

Lknes beigu punkta ordinta atbilstoi

ZB = n ! PB Ln -2 a =

(4.11)

Garenslpuma tekoaj punkt N attiecb pret skuma tangentes (abscisas) virzienu nosaka, atvasinot (4.10) viendojumu pc l
G= l n-1 a

( n - 1) ! PB Ln -2 a
l1 a . ( n - 1) ! PB

(4.12)

Beigu tangentes TB garenslpums attiecb pret skuma tangenti

GB =

(4.13)

4.5. attls. Parabolisks lknes konstrukcija un parametri

Nosakm beigu tangentes TB projekcijas garumu TB,a uz abscisas La. Dalm (4.11) viendojumu ar (4.13)
TB ,a = ZB L = a GB n

(4.14)

K redzams, ievedos parabolas beigu tangentes projekcijas garums uz abscisas var noteikt dalot abscisu La ar parabolas pakpes rdtju. Ievedos parabolas skuma tangentes garums
TS = n -1 La n

(4.15)

Izvedoajai parabolai (4.6.c att.)

Ts ,a = La , n

(4.16)

38

TB =

n -1 La n

(4.17)

o parabolisko lku pabu izmanto, aprinot galveno punktu PS un PB longlos parametrus SS un SB k ar gadjumos, kad nepiecieams konstrut pieskari kdam parabolas punktam. Pdj gadjum
t B ,a = la n un t S ,a = la n

(4.18)

Par ievedoo n-ts pakpes parabolu ir pieemts saukt parabolu, kuras skuma punkt liekuma rdiuss Ps = un beigu punkt PB. Par izvedoo n-ts pakpes parabolu sauc parabolu, kuras skum liekuma rdiuss PS un beigs PB = . Skatoties virzien, kas pretj piketas pieaugumam, izvedo parabola bs ievedo. Analizjot (4.10) viendojumu, var prliecinties, ka prejas lku pabas, t.i. neprtraukta liekuma maia no 0 ldz vrtbai 1/PB, ir lknm, kurm n > 2. Pietiekami vienmrga liekuma maia ir lknm, kuru pakpe n > 2,8, tau ceu projektanas praks par kvalitatvm un piemrotm prejas lknm uzskata 3. un augstkas pakpes lknes. Visprj gadjum, kad Gs 0 (skat.4.6.att.) parabolisks lknes konstru loklaj koordintu sistm Zj - PS - Sj atbilstoi argumentam
la = S - Ss l = cosy cosy

(4.19)

kur y - leis, ko veido slp abscisa La ar horizontlo lniju

y = arctg Gs
kur Gs - skuma tangenetes garenslpums. Ievietojot (4.10) viendojum l a =
P' B =

(4.20)
l L , La = un beigu punkta liekuma rdiusu cosy cosy

PB , pc vienkroanas iegstam formulu parabolas ordintu noteikanai cosy ln Zj = n ! PB Ln- 2 cosy

loklaj koordintu sistm Zj - PS - Sj (4.21)

Visprgaj koordintu sistm HOS projektlnijas absolts un relatvs atzmes H nosaka projicjot lku ordintas Zj uz vertiklm. Ordintu Zj vertikls projekcijas Z nosaka, pareizinot ts ar cosy (skat.4.6.att.). Ievedos n-ts pakpes parabolas augstuma atzmes

39

ln , H = H s + Gs l + n ! PB Ln- 2

(4.22)

kur Hs - parabolas skuma punkta augstuma atzme, m, Gs - garenslpums parabolas skuma punkt. Garenslpums tekoaj punkt N
G = GS + l n-1 ( n - 1) ! PB Ln- 2

(4.23)

4.6 attls. Parabolu konstrukcijas un nosprauanas shmas: a - parabola, b - ievedo kubisk parabola, c - izvedo kubisk parabola, y koordintu transformcijas leis, ------ - parabola, _____ - deformt parabola

40

Garenslpums parabolas beigu punkt

G B = GS + L ( n - 1) ! PB

(4.24)

Ekstrmpunkta attlums no lknes skuma

l B = n -1 ( - 1) GS ( n - 1) ! PB Ln- 2

(4.25)

Ja zemsaknes izteiksmes skaitlisk vrtba ir negatva, tad projektlnijai lknes robes nav ekstrmpunkta pret S-asi. Parabolas beigu punkta augstuma atzme
H B = Hs + L ( n - 1) G S + G B n

(4.26)

Formula izvesta, izmantojot (4.14) un (4.15) formulu noteiktos tangenu TB,a un TS garumus, formulu lieto iepriek nosakot lku beigu punktu PB augstumus. Beigu punkta augstuma prbaudi izpilda pc (4.22) formulas pie l - L. Izvedos n-ts pakpes parabolas punkta augstuma atzmes
H = H S + GB l Ln - ( L - l) n ! PS Ln -2
n

(4.27)

Skat.4.6.c att. doto augjo lknes nosprauanas shmu.

G = GB -

( L - l) n-1 ( n - 1) ! PS Ln- 2

(4.28)

Garenslpumu punkt PS nosaka, pieemot l = 0

GS = G B L ( n - 1) ! PS

(4.29)

No (4.29) sakarbas izsakm

GB = GS + L ( n - 1) ! PS

(4.30)

un ievietojam (4.27) viendojum. Pc vienkroanas iegstam

H = H S + GS l +

( L - l) n + nlLn -1 - Ln
n ! PS Ln -2

(4.31)

41

Pdj formula ir nedaudz garka par (4.27). Ts priekrocba ir t, ka lku koordintu aprina bze ir skuma tangente TS (skat.4.6.c att. apakjo lknes nosprauanas shmu). Garenslpums tekoaj punkt
G = GS Ln -1 - ( L - l) ( n - 1) ! PS Ln - 2
n -1

(4.32)

Ekstrmpunkta attlums no lknes skuma PS

l E = L - n -1 Ln-1 + ( n - 1) ! G S PS Ln - 2

(4.33)

Ja zemsaknes skaitlisk vrtba ir negatva, tad lknei nav ekstrmuma attiecb pret Sasi. Biek lietojamo garenprofila elementu un punktu parametru skaitlisko vrtbu aprina formulas dotas 4.1.tabul. Izpildot aprinus garenslpumu GS, G, GB, tangenu slpumu starpbas DG un mazk liekuma rdiusu skaitlisks vrtbas jievieto formuls ar atbilstom + vai - zmm. Negatvs vrtbas ir garenslpumiem kritumu posmos un izliekto lku parametriem.

42

4.1.tabula 4.3.4 Garenprofila Parametri Elementa - tangenu slpuma starpba - mazkais liekuma radiuss beigu vai skuma punkt P - abscisas horizontls projekcijas garums L skuma tangentes horizontl projekcija Ts Elementa beigu punkta -augstums HB
G B - G S = DG

elementu un punkta parametru formulas a. taisne

DG = 0

GARENPROFILA ELEMENTI c. ievedo kubisk d. izvedo kubisk b. parabola parabola parabola

DG = P= L P DG = L 2 PB DG = L 2 PS

formula (4.34)

P=

L DG

L = SB - Ss H B = H s + Gs l

L =DGP
Ts = L 2

L 2DG Ps = L =2DGPB PB =
Ts = 2L 3

L 2DG PB = L =2DGPs PS =
Ts = L 3

(4.35) (4.36) (4.37) (4.38) (4.39) (4.40) (4.41) (4.42)

L2 L2 H B = H s + Gs l + H B = H s + Gs L + 2P 2 PB L L H B = H s + ( G s + G B ) H B = H s + ( 2G s + G B ) 2 3 GB = GS + L P l2 2P L 2 PB l3 H = H S + GS l + 6 PB L l2 G = GS + 2 PB L GB = G S +

L2 H B = H s + Gs L + 3 Ps HB = H s + L ( Gs + 2GB ) 3

- garenslpums GB Elementa teko punkta - augstums H - garenslpums G

GB = GS
H = H S + GS l

H = H S + GS l + G = GS + l P

G = Gs

L 2 PS ( 3 L - l) l 2 H = H S + GS l + 2 Ps L ( 2 L - l) l G = GS + 2 PS L GB = G S +

43

Apzmjumi: S - teko punkta N horizontlais attlums pa trasi no ts skuma punkta (attluma parametrs), m. SS - elementa skuma punkta ES parametrs, m. SB - elementa beigu punkta ES parametrs, m. L = SB - SS - elementa abscisas horizontls projekcijas garums, m. l = S - SS - attlums ldz tekoajam punktam N no elementa skuma punkta ES, m. HS - elementa skuma punkta augstums, m. GS, GB - elementa skuma un beigu punktu garenslpumi: kpuma posmos G > 0, kritumu posmos G < 0 P - kvadrtisks parabolas parametrs, m. PS, PB - mazkais liekuma rdiuss deformtas kubisks parabolas beigu vai izvedos kubisks parabolas skuma punkt: ieliektm lknm P > 0, PB > 0, PS > 0; izliektm lknm P < 0, PB < 0, PS < 0. K redzams 4.6. att. visprj gadjum, kad GS 0, parabolu forma ir deformta, ts ir nedaudz saspiestas vai izstieptas S-ass virzien. Elementa galvenie punkti ir elemeta skuma punkts ES, beigu punkts EB un ekstrmpunkti pret S-asi Emin un Emax. Formuls k simbolu indeksi lietoti o elementu sasinti apzmjumi: skums - S, beigas - B un ekstrmpunkts - E. Koordintu aprinos pieem, ka HB,j = HS,j+1 GB,j = GS, j+1 (4.43) (4.44)

izemot gadjumus, kad maza lea lzumi nav noapaoti. ajos gadjumos GS, j+1 vrtbu pieem atbilstoi bzes lnijas slpumam. No trases garenprofila elementiem veido saliktas lknes. Ldzgi k trases plna projektan salikts lknes var bt simetriskas un asimetriskas. Parastie salikto lku gadjumi ir: ievedo kubisk parabola - parabola - izvedo kubisk parabola. Visprj gadjum ajos savienojumos kubisko parabolu var aizstt n-ts pakpes parabola. n-ts pakpes parabolu nogrieus var lietot ar k patstvgus trases garenprofila elementus. Sinusoidas nogriezni k projektlnijas elementu lieto, projektjot visprja stvoka plaknes lknes. (Plaknei, kur atrodas lkne, ir garenslpums G un rsslpums Q). is garenprofila elements lietojams tikai plna lku - klotoidu un ria loku posmos. Sinusoidas garums atbilst plna lknes kopjam garumam K. Augstuma atzmes
H = H S + G S X i + Q y Yi

(4.45)

kur Gs - lknes plaknes garenslpums; Qy - lknes plaknes rsslpums; Xi, Yi -plna lknes tekos koordintas loklaj koordintu sistm Xi - ES - Yi. Augstuma atzme sinusodas beigu punkt
H B = H S + G S X B + Q y YB

(4.46)

Sinusodas beigu punkta garenslpums atkarb no lknes tipa: pln - ria loks
G B = G S cos S B - SS S - SS + Q y sin B , R R

(4.47)

pln - ievedoa un izvedoa klotoida

G B = G S cos S B - SS S B - SS + Q y sin 2R 2R

(4.48)

Plaknes rsslpumu nosaka virzien, kas perpendikulrs plna lknes skuma tangentei.

4.7 attls. Cilindriskas virsmas lums ar plakni Plaknes lknes garenprofils ir sinusoida 4.3.5 Projektlnijas izveidoanas noteikumi Autotransporta prvadjumu paizmaksa un kustbas droba ir atkarga no cea garenprofila izveidojuma, it sevii no posmu garenslpumiem un to prredzambas. Lai nodrointu iespju veikt kravu prvadjumus ar autovilcieniem, ceu garenslpums jpieem ne lielks par 30 o/oo. Vlamais ekonomiskais efekts tiek sasniegts, ja o prasbu iespjams konsekventi izpildt garkos marrutos starp lielkiem kravu apgrozbas centriem. Lielkais cea garenslpums atkarb no aprina truma dots 1. pielikuma 4. tabul. oti grtos rsota un kalnu apvidus iecirkos ir atauts tabuls dotos garenslpumus palielint,

45

tau ne vairk par 20 o/oo. Palielinta garenslpuma posmu pieaujamais garums - 500 m. Cea grvju mazkais garenkritums ir 5 o/oo, izmumu gadjumos normas pieauj 3 o /oo. Td ar garkos ierakumu posmos, lai nodrointu dens novadanu, cea garenslpums jpieem ne mazks par 5 o/oo (izmuma gadjumos 3 o/oo). Cea garenprofilam ir jbt gludam, tas ir bez lzumiem. Ceu projektanas noteikumi [1] pieauj atstt nenoapaotus tikai mazas slpuma starpbas lzumus (I-II kategorijas ceiem DG 0.005, III - DG 0.010 un IV-V - DG 0.020). Jpiebilst, ka ce ar pretjos virzienos lauztu profilu nav esttiski apmierinos pat tad, ja DG 0,04. Td ir jnoapao ar lzumi, ja slpumu starpba DG 0.03. Lknes parametru izvlas ar aprinu, lai ordintas garums lzuma punkt btu vismaz 0,10 m. Garenprofila bzes lnijas lzumus parasti noapao ar kvadrtiskajm parabolm vai ria lnijas lokiem. Izliekto vertiklo lku mazkie rdiusi ir noteikti, ievrojot cea virsmas prredzambas nosacjumu
Rm =
2 Dc ,v

2ha

(4.49)

kur Dc,v - normatvais cea virsmas prredzambas tlums (1,P.4.tabula), m, ha = 1,2 m - normatvais autovadtja acu augstums, m. Norms dotie ieliekto vertiklo lku rdiusi noteikti , izejot no cea virsmas prredzambas nosacjuma nakt automobu proektoru apgaismojum
Rm =
2 Dc ,v

a 2 hl + Dc ,v tg 2

(4.50)

kur hl = 0,7 - automobia lukturu centra augstums, m; a - proektoru gaismas ka leis (a 20) Mazkie pieaujamie vertiklo lku rdiusi doti 1. pielikuma 4. tabul. Piezme. T k ria loka rdiusa Rv un kvadrtisks parabolas parametra P relatv starpba (Rv - P) : Rv ir maza (pat maksimls slpuma starpbas DG = 0,14 gadjum t ir tikai 1.45%), garenprofil var projektt parabolas, kuru parametri ir viendi vai lielki par 4. tabul dotajm vertiklo lku rdiusu robevrtbm. (Relatv starpba noteikta, pieemot, ka ria loka un parabolas tangenu slpuma starpba DG un beigu ordintas ZB ir viendas). Garenprofila lknm jbt pietiekami garm, lai autovadtji ts vizuli neuztvertu k lzumus. Mazkais ieliekto lku garums - 100 m, izliekto - 300 m. Jprojekt pc iespjas lielka parametra reljefa veidojumam pieguoas lknes.

46

rsot apvidus iecirkos, ja gruntsdens atrodas dzii, projektlniju cenas ievilkt t, lai uzbrumiem nepiecieamo grunti vartu iegt ierakumos, tdjdi nodroinot grunts masu garenvirziena kompenscijas iespju. Projektlnija jievelk, emot vr dens novadanas iespjas no cea kltnes. Td nav pieaujams ieprojektt ieliekts lknes ekstrmpunktu garu ierakumu vidusda. Lknes ekstrmpunkts var atrasties ierakum td attlum no skuma, no kura ir iespjama dens atvade (4.8b att.).

4.8 attls. Projektlnijas novietojuma piemri: a - ekstrmpunkts HE atrodas gara ierakuma vidusda, b - ekstrmpunkts atrodas tuvu ierakuma galam, c - racionls projektlnijas novietojums rsot apvid. Uzkalnos projektlniju var tuvint reljefam, turpret ieplaks vlams to nedaudz paaugstint. Tds novietojums atbilst grunu mitruma apstkiem un sniega masu sadaljumam (4.8c att.) (Kalnos un pauguros sniega sega ir plnka nek ieplaks). Lai nodrointu cea kltnes vizulo pldumu un skaidrumu, trases garenprofila un plna elementi ir racionli jsavieto, jprbauda vai vertiklo un plna lku parametru attiecbas atbilst telpisks projektanas prasbm (skat. 5. nodau). Parasti ar pirmo minjumu neizdodas pankt abu projekciju elementu vlamo savietojumu, ievrojot prasbu, ka projektlnijas stvoklim jbt racionlam. (Par racionlu uzskatma projektlnija, kas atbilst tehniskajm normm un noteikumiem, un ir labi iekauta apvidus reljef). Tdos gadjumos nosaka nepiecieamos trases plna virsotu prvietojumus atbilstoi racionlajam projektlnijas stvoklim. Ja trases garenprofila projektanai izmantotas kubisks vai ''n'' - ts pakpes parabolas, jnosaka cea garenprofila prredzamba. Nosacjuma PB Rv, min ievroana nodroina prasbm atbilstou cea virsmas prredzambu. (4.51.)

4.4 Projektanas metodes

Latvijas ceu projektanas organizcijs trau garenprofilus projekt pc atbalstpunktu metodm. Tas izskaidrojams ar to, ka jauno metou (polinomils

47

aproksimcijas, splainu un itercijas metodes) lietoanas prieknoteikumi ir apvidus aeroeodzisk uzemana, automatizta reljefa formu aproksimcija ar skaitu modeiem un automatiztas projektanas sistmas ievieana. Atbalstpunktu metodes priekrocba ai metodei ir izstrdti trases telpisks projektanas principi, kas nodroina cea skaidrbas un pldenuma prasbas. Projektlnijas parametru un koordintu aprinos k atbalstpunktus izmanto vai nu trases garenprofila taiu (lku tangenu) lzuma punktus LP vai ar elementu skuma punktus ES (sk. 4.9. att.). Atbalstpunktu stvokli nosaka to atraans vieta tras SLP vai SES un augstuma atzmes HLP vai HES. Projektlnijas ievilkanai izmanto caurspdga materila linelus, trsstrus un lku linelus, kas izgatavoti atbilstoi trases garenprofila mrogiem.

4.9 attls. Atbalstpunktu sistmas: a) - trases skuma punkts TS, lzuma punkti LP un beigu punkts TB; b) - trases garenprofila elementu skuma punkti ES, 1, ES,2, ..., ES, n. Metodes izvle ir atkarga no reljefa rsotbas un no t vai rcb ir lku leklu (ablonu) komplekts. 4.4.1 Bzes lniju metode Ja projekttja rcb na lku leklu, tad vispirms ar linelu paldzbu ievelk ''lauztu'' lniju, kuru tlk izmanto k gluds projektlnijas koordintu aprina bzi. Metode vislabk piemrota gadjumos, kad reljefs ir ldzens vai viegli rsots. (G 30 o/oo). Jievro, ka ar o metodi iespjams preczk pieskaot trases garenprofila elementus plna elementiem atbilstoi telpisks projektanas prasbm. 4.4.1.1 Bzes lniju stvoka noteikana Vispirms nosaka raksturgo trases garenprofila punktu vai posmu augstumu ierobeojumus un vlams atzmes. Uz reljefa garenprofila ar zmuli fiks kontrolpunktu augstumu Hk, ierobeot augstuma punktus Hmin, Hmax, vlamos punktu augstumus un pieraksta to atzmes ar zmuli.

48

Izvelk bzes taisnes t1, t2, ..., ti, ..., tn, stingri ievrojot kontrolpunktus, augstuma ierobeojumus un iespju robes tuvinot lnijas vlam augstuma punktiem. Pc grafisk atrisinjuma nosaka taiu krustpunktu vietas un augstumu H1, H2, ..., Hi , ..., Hn. Grafiski noteikto trases skuma punkta augstumu HTS pieem par 1. atbalstpunkta augstumu. (Izstrdjot relos cea projektus par HTS un GTS pieem iepriekj izbves posma beigu punkta augstuma atzmi un garenslpumu. Ja pirms taisnes t1 garenslpums nav uzdots, to nosaka pc formulas
G1 = H 2 - H 1 DH = S 2 - S1 DS

(4.52)

kur H2 - otr atbalstpunkta (pirm lzuma punkta) grafiski noteikt aptuven augstuma atzme, m; S1, S2 - 1. un 2. atbalstpunkta attluma parametri (parasti S1 = 0). Aprinto garenslpumu G1 vrtbu noapao, atstjot 3 zmes aiz komata. Gadjumos, kad nko atbalstpunkta atzmes izmaia nav pieaujama, var atstt ar 4 un vairk zmes aiz komata. Izmantojot noapaoto G1 vrtbu, preciz iepriek grafiski noteikto 2.atbalstpunkta augstumu H 2 = H1 + G1 ( S 2 - S1 ) (4.53) Analogi aprina visu tlk sekojoo taiu garenslpumus
Gj = H j +1 - H j S j +1 - S j

(4.54)

un atbalstpunktu augstumus: (4.55) Atbalstpunkta atraans vietu piket, augstuma atzmes un taiu garenslpumus ar zmuli pieraksta uz cea garenprofila (skat.3.pielikuma 1.att.). Pc atbalstpunkta augstumu precizanas, ja nepiecieams, preciz ar grafisko atrisinjumu. 4.4.1.2 Bzes lnijas lzumu noapaoana Bzes lnijas lzumus noapao ar lknm, ievrojot 3.3.4. punkt dotos noteikumus un 1. pielikuma 4. tabul dots normas. Vispirms pc 4.1. tabul dotajm formulm aprina lku abscisu horizontlo projekciju garumu L. Lknes skuma punkta attluma parametrs: SS = SLP - TS , (4.56.)
H j +1 = H j + G j S j +1 - S j

49

kur: SLP - lzuma punkta (virsotnes) parametrs, m; TS - lknes skuma tangentes horizontl projekcija (4.37. formula). Lknes beigu punkta parametrs SB = SS + L , kur: L - lknes horizontl projekcija. Aprintos lku piesaistes parametrus SS un SB izsaka piketas pieraksta form un ieraksta garenprofila ails ''slpumi un vertikls lknes'' (skat. 3.piel. 1. att.). Tlk pc 4.1. tabul dotajm formulm (4.39.) aprina elementu beigu punktu augstumus un ieraksta garenprofila ail ''projekta atzmes''. Trases punktu augstuma atzmes aprina pc (4.41.a) - (4.41.d) formulm. Pie l = L aprintajm elementu beigu punktu atzmm jatbilst pc 4.39. a - d formul noteiktajiem augstumiem. Td veid tiek veikta galveno punktu augstumu prbaude. Pc (4.40.) formulas nosaka beigu punktu garenslpumus GB un prliecins, vai tas atbilst attiecgs taisnes ti garenslpumam. Augstumu atzmes aprina piketu un plusu punktiem. Lku nosprauanai atzmes aprina atbilstoi noteiktam attluma parametra S pieauguma solim DS. Soa garumu parasti pieem 10, 20, 25, 50 vai 100 m atkarb no lknes parametra. Liela liekuma lknm jizvlas mazks solis. Pirmais solis var bt nenoapaots, tas jizvlas ar aprinu, lai tlk sekojoiem soiem atbilstoie attlumi ietvertu piketu punktus. Pimram, ja lkne skas 5+72 piket, var pieemt DS1 = 8, DS2 = 20, DS13= 20, u.t.t.. Aprintos punktu augstumus atzm uz cea garenprofila un izvelk caur tiem ar leklu paldzbu trases garenprofilu. Bzes lnijas posmi starp lknm tiek iekauti projektlnij. Pc projektlnijas prvilkanas ar tuu nodz ar zmuli ievilkts lku tangentes, lzumu punktu, vlamo atzmju u.c. pagaidu pierakstus. 4.4.2 Elementu secgs projektanas metode Pc s metodes garenprofila elementu un punktu parametrus aprina secgi piketas pieauguma virzien no kreiss uz labo pusi. Par atbalstpunktiem visprj gadjum pieem elementa skuma punktu ES. Ja lzumi noapaoti ar kvadrtiskajm parabolm, par atbalstpunktiem var pieemt lku ekstrmpunktus. Optimlo kvadrtisko parabolu novietojuma atraanai izmanto lku ablonus (4.10.att.). Metodes autors N.M.Antonovs ir sastdjis kvadrtisko parabolu koordintu tabulas [12] un ieteicis atbilstoa izveidojuma leklus (ablonus). 4.10.attl redzams pilnveidots lekls, ar kura paldzbu var fikst ar lknes pieskares un tm atbilstoos garenslpumus. rtk izgatavot vienkrotu ablonu bez pieskarm, bet ar fikstiem dada slpuma pieskaru punktiem (skat.ablona apakjo dau). (4.57.)

50

4.10 attls. Kvadrtisks parabolas ablons ar fikstiem pieskaru virzieniem (P = 6000 m) Vienkrotos ablonus izgatavo no 0,5 - 1,0 mm bieza celoloda. Parauga ablonu piestiprina virs celoloda un ar cirkua adatiu iegrav pietiekami dziu gropti, lai vartu nolauzt lieks malas. Pc nolauanas ar vlti noslp izgatavot lekla malas. Pc tam parauga ablonu novieto zem izgatavot ablona un ar cirkua adatiu iegrav pieskaru punktus, orientanas lnijas un atbilstoos pierakstus. Piemekljot optimlu vertiklo lku novietojumu, jraugs, lai ablona orientanas lnija atbilstu garenprofila rtiu lnijm. Kad atrasts paugura vai ieplakas noapaoanai piemrota parametra lknes ablons un t novietojums, ievelk lkni, nosaka un pieraksta ekstrmpunkta (lknes virsotnes) attluma parametru SE un augstuma atzmi HE. Pagaidu pierakstus izpilda ar zmuli uz garenprofila. Pc tam ar linela paldzbu piemekl kontrolatzmm, augstuma ierobeojumiem un vlamajm atzmm atbilstou lknes beigu pieskares stvokli, nosaka un pieraksta ts slpumu. Ja taisne izrds nepiemrota projektlnijas turpinanai aiz lknes, tad atrod piemrota parametra lknes ablonu un ar t paldzbu nosaka lku saskares punkta parametru S un kopjs pieskares slpumu G (4.11.att.).

4.11 attls. Saslgtu lku projektana ar abloniem Kvadrtisks parabolas punkta augstumus aprina pc formulas
H = HE +

(S - S )
E

2P

(4.58)

kur HE - ekstrmpunkta augstuma atzme, m;

51

SE - ekstrmpunkta attluma parametrs, m; P - kvadrtisks parabolas parametrs, m. Garenslpuma lknes punkt N

G= S - SE P

(4.59)

Secgi projektjot, iepriekj elementa ( j ) beigu punkta parametrus SB, HB un GB izmanto k sekojo ( j+1) elementa skuma punkta parametrs. Lknes (j+1) ekstrmpunkta parametrs: (4.60) kur: P - ar ablona paldzbu noteiktais j+1-m elementa parametrs, m; SS - elementa skuma punkta attluma parametrs, m. (SB,j =SS,j+1)
H E = HS S E = S S - GS P

(S

- SS )

2P

(4.61)

kur:

HS - elementa (j+1) skuma punkta augstums.

Praks izmantojams trases garenprofila elementu taisnes un parabolas, k ar parabolu savstarpjs savienoanas shmas un aprinu formulas apskattas [12] literatras avot.

4.5 Cea garenprofila prredzambas noteikana

Gadjumos, kad n-ts pakpes parabolas beigu punkta liekuma rdiuss PB < Pm (Pm mazkais pieaujamais rdiuss) ir jprbauda vai normatv cea virsmas prredzamba ir nodrointa.

4.12 attls. Cea virsmas redzambas noteikanas shma Cea virsmas prredzamba izliekta garenprofila posmos: Dc ,v = l - d , (4.62) kur: d - attlums no vertikls lknes skuma ldz skata punktam SP, m; l - prredzambas robepunkta parametrs, m. Ievedoajm n-ts pakpes parabolm l nosaka atrisinot ar pakpenisks tuvinanas metodi viendojumu: ndl n -1 - ( n - 1) l n = d n - n ! ha PB Ln- 2 (4.63) kur: ha - normatvais autovadtja acu augstums, m.

52

Garenprofila prredzamba kvadrtisko parabolu robes Dc ,v = 2ha P . (4.64)

53

5. TRASES TELPISK PROJEKTANA 5.1. Plna un garenprofila elementu garumu saskaoana

Viena tipa plna un garenprofila lknes ir jsavieto. Pie tam plna lku garumiem CP jbt viendiem ar atbilstoo garenprofila lku garumiem CV vai ar nedaudz lielkiem (skat. 5.1. att.).

5.1 attls. Viena tipa plna lku savietojuma shmas: a - idela, b - pieaujama, ievrojot (5.4.) nosacjumus, c - pieaujama uz vienvirziena kustbas ceiem. Minto ceu projektanas normu [1] prasbu var formult sekojo veid
C P ' CV C P CP

(5.1.)

Lai to panktu, nepiecieams plna lku virsotnes izvieto uz galvenajm reljefa ekstrmumu un lzumu lnijm vai to tuvum. Par izdevgku no cea uztveres viedoka uzslata plna lku savienojumu ar izliektajm vertiklajm lknm. Lknes var paredzt ar pietiekami plas plakans reljefa viets. Koordinjot trases plna un garenprofila projekcijas, jem vr, ka projektlnijas stvokli nevar patvagi izmaint jebkur gadjum ar nolku pieskaot to trases plnam, kuru izprojekt k pirmo. Parasti par nosakoajiem ir juzskata racionli ievilktas projektlnijas stvoklis un ts elementu parametri. Plna un garenprofila lku savietojumu, k ar vlams rdiusu attiecbas pank ar pakpeniskas tuvinanas metodi, trasjot uz topogrfisks kartes vai plna.

54

5.2. Plna lku rdiusi

Atkarb no reljefa virsmas formas (ieliekta, plakana vai izliekta) teodolta gjiena lzumus jnoapao ar lknm, kuru rdiusi atbilst 5.1. tabul dotajiem intervliem. Rekomendjamie plna lku rdiusi Paredzamie garenprofila elementi Ieliekta lkne Taisne Izliekta lkne 5.1. tabula Plna lku radiusi atkarb no cea kategorijasm tkst.m IV kat. III kat. II kat. 0.25 30 0.4 30 0.6 30 0.40 30 0.6 17.5 0.8 12.5 0.50 15 0.75 10 1.0 8.0

Piezme. Tabul dotie intervli ir noteikti atbilstoi plna un profila lku rdiusu attiecbai RV/RP = 25, kura, k rda relu projektu analze, tikai retos gadjumos ir lielka. Maza lea teodolta gjiena lzumu noapaoanai jparedz liela rdiusa lknes. Mazu pagrieziena leu lku rdiusi Pagrieziena leis a RP , normatvie [1], tkst.m RP , optimlie tkst.m
o

1 30 -

2 20 -

3 10 -

4 6 20

5 5 15

5.2. tabula 6 8 (3) (2) 10 5

Piezme. Iekavs ieraksttas ekstrapolts rdiusu vrtbas. Optimlo rdiusu lknes nodroina lielko iespjamo vizula plduma efektu. Lknes, kuru rdiusi lielki par optimlajiem izvlas tad, ja ts labi iekaujas dotaj apvid un, ja to garumi atbilst garenprofila elementu garumiem. Jizvairs pieemt oti mazus trases pagrieziena leus (a < 3o) plakanos un ieliektos reljefa iecirkos.

5.3 Garenprofila lku rdiusi

Ieliektos trases garenprofila posmus jnoapao ar lknm, kuru rdiusi
Rv 1,1(B - 2 ) Rp ha Rv (5.2)

kur B - cea brauktuves platums, m; ha - normatvais autovadtja acu augstums virs brauktuves (1,2 m), m;

55

2,0 - normlais autovadtja acu attlums no labs brauktuves malas; 1,1 - rezerves koeficients. Nosacjuma (5.2) ievroana garant telpas lku vizulo skaidrbu tad, ja plna un garenprofila lzuma noapaoanai ievilkto ria lniju skumi un beigas sakrt. Izliektos trases garenprofila posmus jnoapao ar lknm, kuru rdiusi Rv mR p (5.3) I - II kategorijas ceiem m = 12, III - m = 10, IV - m = 8. Nosacjums (5.3) piemrojams gadjumos, kad pieemtie trases plna lku rdiusi ir robes no 1500 - 5000 m.

5.4 Pieaujam plna un garenprofila lku skuma novirze

Pieaujam plna un garenprofila ieliekto ria lnijas loku vai parabolu skuma (beigu) punktu novirze
d piel 2 Rv ( bn - h) + D 2 - D

(5.4)

kur D - attlums no skata punkta ldz plna lknes skumam, m; n - telpas lknes parametru attiecba Rp / Rv; b, h - pieskares, kura novilkta no prbaudams telpas lknes skuma punkta, krustoans koordintas ar skata punkta plakni, m. Koordintas b, h nosaka attiecbu pret skata punktu k koordintu centru. Piezme. Aprinot pieaujamo lku skuma (beigu) punktu novirzes lielumus, (5.4) formul jievieto b vrtba, kura atbilst attlumam ldz brauktuves rejai malai. Pieaujams novirzes japrina abiem telpas lknes galiem. Ja d ds, pie d dB, pie

(5.5)

tad brauktuves optisks deformcijas nebs novrojamas no autovadtja acu prvietojuma trajektorijas punktiem vismaz intervl no prbaudes punkta KP ldz lknes skumam LS. Pretj gadjum jizmaina apskatms telpas lknes parametri t, lai samazintos ds un dB. Aprinot pieaujams plna un profila lku skuma (beigu) punktu novirzes, (5.4) formul ar - zmi jievieto sekojoas parametru vrtbas: lab pagrieziena lknes rdiuss Rp, izliekts vertikls lknes parametrs Rv, attlumu b vrtbas ldz lnijm, kuras atrodas pa labi no skata punkta SP un attlums h ldz lnijas zem SP.

56

Plna ria lnijas un izliektas profila ria lnijas (parabolas) skuma punkta novirzi praktiski nav nepiecieams ierobeot, ja pirms vertiklas lknes profila ievilkta taisne ar garenslpumu G 40% un ja plna lknes rdiuss Rp 800 m.

5.2 attls. Lielumu b, h, ds noteikanas shma

57

6. CEA KLTNES IZVEIDOJUMS 6.1 Cea konstrukcija Cea konstrukciju veido, sk. 6.1 attlu: cea sega cea zemes kltne (uzbrum vai ierakum) pamatne (dabg grunts).

6.1 attls. Cea konstrukcijas galvenie elementi Izprojektt cea konstrukciju nozm izvlties standartu un ekspluatcijas prasbm atbilstou formu (NP izmrus un rsprofila izveidojumu) un nodroint ts elementu stiprbu un noturbu. Segas konstrukcijas funkcijas un uzdevumi: nedeformjoties uzemt un sadalt starp ts krtm kustgo slodzi nodroint dilumnoturbu (segums jeb konstrukcijas virskrta) nodroint saeri ar transportldzeku riepm (segums) aizsargt apakjs krtas no klimatisko apstku ietekmes (segums) aizsargt no dens iekanas konstrukcijas krts (drenjo krta) bt pietiekami klusai. Zemes kltnes funkcijas un uzdevumi: nedeformjoties uzemt un nodot grunts pamatnei pasvara un segas uzemto kustgo slodzi novadt virszemes un seg iekuvuo deni nodroint vajadzgo projektlnijas augstumu. 6.2 Cea kltnes normlprofila izvle
Cea kltnes platumu (normlprofilu) sastda brauktuves joslu, nomau, segas nostiprinjumu joslu skaits un platums, k ar centrls sadales joslas (divbrauktuvju ceiem) platums. Normlprofilu (NP) izvlas atkarb no autocea nozmes,

58

perspektvs satiksmes intensittes (cea kategorijas) un smago (kravas, autobusu) automobu sastva plsm, saska ar 3. punkt doto 3.1. tabulu. Dadu kategoriju autoceu normlprofili doti 4. Pielikuma 4.P.1 - 4.P.3 attlos. To izvlei jizmanto 4.P.4 attl dot diagramma.

6.3 Uzbruma un ierakuma nogu izveidojums

Cea uzbruma un ierakuma nogzes izveidojamas 6.1. un 6.2. tabuls noteiktaj slpum, kas nodroina to noturbu. Uzbrumu nogu slpums 6.1. tabula Zemie uzbrumi huzb 2 m Uzbruma augstums Nogu slpums 1:n Attli 02m 1:3 6.1. a Vidjie un augstie uzbrumi, huzb 2 m Uzbruma augstums 06m 1:1,5 (1: 1,75) 6.1. b 6 12 m 1: 1,75 (1: 2) 6.1. c 12 * 1: n Piezmes. Iekavs dotie slpumi attiecas uz putekainm gruntm * Ja uzbruma augstums lielks par 12 m, japrina nogu slpums n, pie kura tiek nodrointa uzbruma noturba. Tipizts cea konstrukcijas nogu izveidojums pardts 4. Pielikuma 4.P.5 attlos. 6.2. tabul dotie ierakuma nogu slpumi nodroina to noturbu. Ierakuma nogu slpums Nogzes augstums,m ldz 16 ldz 16 ldz 6 6 ldz 12 ldz 12 6 ldz 12 ldz 2 2 ldz 12 6 ldz 12 6.2. tabula Ierakuma nogu slpums 1:0,2 1:0,5 1:1,5 1:1 1:1,5 1:1 1:1,5 1:1,5 1:3 1:4 1:2 1:1,5

Iei un gruntis Klints iei vji saddjui neizmiekjami izmiekjami Rupjgraudainas gruntis Smilainas gruntis Smalka smilts

Mlainas viendabgas, cietas un puscietas gruntis

6.4 Viras lku veidoanas noteikumi un aprini

Lai uzlabotu automobiu vadanas rtbas un samazintu automoba snsldes vai apgans iespjambu, cea kltni maza un vidja rdiusa lkns izveido ar lknes centra virzien vrstu slpumu. Tdus kltnes izveidojuma posmus sauc par virm.

59

K rda ptjumi viras dod autovadtjiem drobas sajtu. Tuvodamies viras lknm, autovadtji parasti samazina trumu. T rezultt ar lku posmos automobiu plsmas rems btiski neizmains. Vienmrgu vai pakpeniski maingu automobiu plsmas trumu uzskata par svargu kustbas drobas prieknoteikumu. Viras rsslpumu aprina pc formulas:
Qv = v2 - g 2j 2 qR

(6.1)

kur: v - aprina trums, m/s; R - plna lknes rdiuss, m; q - brvs krianas patrinjums, m/s g2j2 - automobia riepu un segas saeres koeficienta rsvirzien izmantojam daa. g2j2 pieem robes 0,11 - 0,16 atbilstoi aprina trumiem no 150 - 60 km/st.

kustbas

Braucot pa viras lkni automobia masas horizontl komponente, kas vrsta pretji centrbdzes spka virzienam, samazina rsspku. Jem vr, ka viras rsslpuma lielumu ierobeo klimatiskie apstki ziemas period. Ja viras slpums ir prk liels, iespjama lni braucoo transportldzeku snslde centra virzien. Jparedz ar automobiu apstans iespja. Uz apledojuas brauktuves stvoi automobii nenosld, ja Qv 0,07. Projektjot ceus biea un ilgstoa kailsala un miglu rajonos, viras krslpumu pieem ne lielku par 40 %. ajos rajonos mazkos plna lku rdiusus pieem atbilstoi pieaujamam viras rsslpumam. Viras rsslpumu projekt ne mazku par divslpju brauktuves rsslpumu QS. Prejas posmu no divslpju brauktuves rsprofila uz vienslpes rsprofilu viras skum sauc par viras izvrsumu; prejas posmu no vienslpes rsprofilu viras beigs uz divslpju brauktuves rsprofilu lknes beigs, sauc par viras atvrumu.

60

6.3. att. Cea kltnes izveidojumas lkns: I - II rjs nomales izvrsuma posms, II - III viras izvrsuma 1.posms (Qi Qs), III - IV viras izvrsuma 2.posms (Qs < Qi Qv). IV - V vira, V - VII viras atvrsums 2. un 1. posms VI - VII nomales atvrsuma posms. Apzmjumi: Qs - segas rsslpums divslpju brauktuves posmos un iekjs joslas rsslpums 1.viras izvrsuma posm; Qv - viras rsslpums, Qi - izvrsuma (rampas) rsslpums ( Qi maias intervls [-Qs, Qv] ). Viras izvrsumu (atvrsumu) un viru projektanas normas sakopotas 1.pielikuma 6.tabul. 6.3. attl pardts viras izvrsuma un viras izveidojums, ko visplak izmanto ceu projektanas praks. Viras izvrsuma skum (II rsprofils) rjs nomales un segas rsslpumiem jbt viendiem (Qn = Qs). Nomales slpumu samazina 10 gar posm pirms izvrsuma skuma. Viras izvrsuma pirmaj posm brauktuves rjo joslu un nomali, kuru virsmas lnija rsprofil ir taisne, pagrie ap brauktuves asi. Posma beigs (III krsprofils) izvrsuma rsslpums Qi = Qs. Brauktuves iekjs joslas un nomales rsslpumi netiek izmainti. Ja viras rsslpums Qv > Qs , viras izvrsumu turpina veidot, pagrieot brauktuvi un rjo nomali ap brauktuves iekjo malu. Izvrsuma beigs Qi = Qv. Iekjs nomales slpumu neizmaina, ja Qn > Qi vai pieem viendu ar Qi, ja Qi > Qn.

61

Viras parasti izvr prejas lknes robes. Ja prejas lknes ir garkas par 1. pielikuma 6.tabul dotajiem lielumiem, viru var izvrst ar sk posm. Minimlo izvrsuma (atvrsuma) garumu nosaka pc formulas
Li = BQv , Gp

(6.2)

kur: B - brauktuves platums, m; Gp - papildgarenslpums. I un II kategorijas ceiem Gp 0,005, III - V kategorijas ceiem Gp 0,010. Projektjot jseko, lai btu izpildts nosacjums G + G p G max (6.3) kur: G - trases garenslpums izvrsuma posm, Gmax - maksimlais pieaujamais garenslpums (1.P.2 tab.). Cea kltnes rsprofilu uzzmanai vai nosprauanai nepiecieams galveno punktu augstuma atzmes izvrsuma posmos, kur nav paredzts brauktuves paplainjums, aprina pc sekojom formulm. Brauktuves iekjs malas atzmes
Hie = H

kur H - projekta atzme, m Brauktuves rjs malas atzmes

H a ,m = H + G p S - S i ,s )

(6.4)

kur Si,s - viras izvrsuma skuma parametrs, m. Papildus garenslpumu nosaka pc formulas
Gp = Qv B Li

(6.5)

Cea kltnes iekjs autnes atzmes (ja Qv Qn) kur Bn - nomales platums,m; Qn - nomales rsslpums. Hie, = H - Qn Bn, (6.6)

Cea brauktuves ass atzme 1.izvrsuma posm Ha = H + 0,5Qv B Cea brauktuves ass atzme 2.izvrsuma posm Ha = 0,5(H + H,m) (6.7)

62

Cea kltnes rjs autnes atzme H, = H,m + QiBn, kur Qi - viras izvrsuma rsslpums apskatmaj rssprofil
Qi = H a ,m - H a 0,5B

(6.8)

(6.9)

rsprofila galveno punktu augstuma atzmes virs Hie,m = H H,m = H + QvB Ha = H + 0,5 QvB Hie, = H - QnBn H, = H + Qv(B+Bn) rsprofila galveno punktu augstuma atzmes viras atvrsuma posmos H,m = H + Gp (Sa,b - S), (6.14) kur: Sa,b - viras atvrsuma beigu parametrs, m. Prejo punktu augstuma noteikanai izmantojamas (6.6.) - (6.9.) formulas.

(6.10) (6.11) (6.12) (6.13)

6.5 Viras lku vizul skaidruma nodroinana

Taisnlnijas viras izvrsuma un atvrsuma posmi nav vizuli skaidri, ja to robes skas vai beidzas vertikl parabola (6.4. att.).

6.4 attls. Viras lknes perspektva: atbilstoi taisnlnijas izvrsumam, ------ atbilstoi lklnijas izvrsumam pc tlk apskatts metodes. Attl redzams, ka brauktuves rjs malas lnij atrodas prliekuma punkts, kas atbilst vertikls parabolas skumam PS. Atkarb no rjs malas papildgarenslpuma lieluma var kt manmi ar s lnijas lzumi izvrsuma skum un beigs.

63

Perspektv redzam aina ir vizuli neskaidra un neatbilst esttiskajm prasbm. Autovadtji uz to rea samazinot trumu. Lai viras lknes btu vizuli skaidras (bez optiskm deformcijm), ts jprojekt atbilstoi 6.5. attl dotajai shmai. Prasba jievro projektjot augstko kategoriju (I-III) ceus. 6.5.a. attl redzams, ka viras posmos brauktuves rjs malas paaugstinjums ir hv. Preja no taisnes izvrsuma skum uz kvadrtisko parabolu izvrsum beigs tiek realizta ar prejas lknes paldzbu, kuru visprj gadjum var bt ''n''-ts pakpes parabola (n3). Preja no kvadrtisks parabolas viras beigs uz taisni atvrsuma beigs analoiski tiek realizta ar ievedom ''n''-ts pakpes parabolas paldzbu. Elementu virkne 2S -3 -2B veido pldenu saliktu lkni. Ar jdzienu pldena jsaprot salikta lkne, kuras liekuma grafiks ir neprtraukts.

6.5 attls. Trases plna un garenprofila elementu idel savietojuma shma. a - garenprofils, b - plns, c - brauktuves rjs malas garenprofils. Elementu apzmjumi: 1 - taisne pln un profil, 2S - ievedos ''n''-ts pakpes parabola profil un ievedo klotoida pln, 3 - kvadrtisk parabola profil un ria loks pln, 2B - izvedo ''n''-ts pakpes parabola profil un izvedo klotoida pln. hv - brauktuves rjs malas paaugstinjums vir, m, dv,s - attlums no vertikls prejas lknes skuma NPS ldz parabolas skumam PS, m,

64

dv,b - attlums no parabolas beigm PB ldz prejas lknes beigm NPB, m, dp,s - attlums no plna klotoidas skuma KS ldz parabolas skumam PS profil,m, dp,b - attlums no parabolas beigm PB l''idz izvedos klotoidas beigm KB, m.

6.6 Ieliekts telpas lknes vizul skaidruma nosacjumi

1. Bzes lnijas (brauktuves iekjas malas) lzumu noapao ar kvadrtisko parabolu (3), bet rjo brauktuves malu ar saliktu lkni, kuras 2.S un 2.B elements veido rjo viras izvrsuma un atvrsuma lniju. 2. Mazkais attlums starp brauktuves rjs un iekjs malas lku galiem
d v , s ,m d v ,b ,m = 6 Phv

(6.15)

kur P - kvadrtisks parabolas parametrs, m; hv - brauktuves rjs malas paaugstinjums virs iekjs malas vir, m. Piezme. Mazkais attlums dv,m atbilst kubiskajai parabolai. (prejas lknes ar n < 3 nav piemrotas viras izvrsumu un atvrsumu veidoanai). 3. Jprbauda, vai garenprofila un plna lknes parametru attiecba atbilst nosacjumam P ( B - 2)11 , (6.16)
R ha

kur R - plna lknes rdiuss, m; B - brauktuves platums, m; ha - normatvais autovadtja acu augstums virs brauktuves, m (ha = 1,2

m).

4. Brauktuves rjs malas elementiem 2.S - 3. - 2.B jbt pilngi vai daji savietotiem ar atbilstoiem plna salikts lknes elementiem 2.S - 3. - 2.B. Nosacjumi: Kv = Kp kur Lv Lp Kv - brauktuves rjs malas lknes elementu kopjais garums, m; Kp - salikts plna lknes kopjais garums, m; Lv - vertikls prejas lknes garums, m; Lp - plna prejas lknes garums, m. Par savietotm lknm uzskatmas salikts plna un garenprofila lknes, kura skuma un beigu attluma parametri SES un SEB ir viendi. Atbilstoi (6.17b) nosacjumam jpank, lai btu savietoti vismaz vertikls prejas lknes skuma punkts ar plna prejas lknes skumu. (Gadjumos, kad Kp >> Kv, o prasbu var neievrot). (6.17a) (6.17.b)

65

Lai nodrointu lku savietoanas iespju, projektjot trases plnu un garenprofila bzes lniju, jcenas savietot bzes lnijas lzuma punktus LP ar plna lku viduspunktiem LV. Ja prasba ir izpildta, tad ir vieglk saskaot abu projekciju garumus. Gadjumos, kad LP un LV ir savietoti aptuveni, salikto lku apvienojumu var pankt, projektjot asimetrisks salikts lknes profil, pln vai abs projekcijs. Lku garumi ir atkargi no sekojoiem noteikts robes mainmiem lielumiem: P, hv, n (parabolas pakpe), R, DG un a. Pagrieziena lea a un lzuma lea arctg DG izmaias nav nepiecieamas, risinot abu projekciju lku savietoanas uzdevumus. Tlk apskattas plna un garenprofila elementu koordinanas iespjas gadjumos, kad LP un LV punkts ir savietoti. Vispirms jmina brauktuves rjs malas lnijas elementus pieskaot saliktai plna lknei, jo plna prprojekta ir saistta ar dam nertbm (lauzto piketu ieveana, viras rsslpuma maia sakar ar plna lknes rdiusa izmainanu). Visprj gadjum bzes lnijas lzumu noapao ar tda parametra kvadrtisko parabolu, kura atbilst augstuma kontrolpunktiem un ierobeojumiem. Tlk aprina lknes horizontls projekcijas garumu Cv, tangentes garumu Cv / 2, mazko pieaujamo attlumu starp brauktuves rjs un iekjs malas lku galiem - dv,m (6.15) un attlumu no plna klotoidas skuma ldz kvadrtisks parabolas skumam dp. dp = SLP - 0,5Cv - SKS (6.18) Ja dv,m ir nedaudz mazks vai nedaudz lielks par dp, var pieemt dv,m = dp un noteikt viras paaugstinjuma izmainto lielumu
hv =
2 dp

GP

(6.19)

Pieaujamas ir nelielas viras paaugstinjuma izmaias. Ja dv,m ir nedaudz lielks vai nedaudz mazks par dp, viras izvrsumu un atvrsumu var veidot ar kubisko parabolu. Kvadrtiskajai parabolai, ar kuru noapao bzes lniju un brauktuves iekjo malu, jskas un jbeidzas attlum dv,m no plna klotoidas skuma vei beigm (sk.6.5. att.). ai prasbai atbilstoas kvadrtisks parabolas parametra
P=

( DGT + 6h ) - ( DGT + 6h )
v v

- ( DGT )

0,5( DG )

(6.20)

kur DG - parabolas tangenu slpuma starpba izteikta decimldas, T - attlums no klotoidas skuma KS (beigm KB) ldz bzes lnijas lzuma punktam LP, m. T = SLP - SKS (6.21a) T = SKB - SLP (6.21b)

66

Ir jprliecins vai lkne, kuras parametrs noteikts pc (6.20) formulas apmierina uzdotos kontrolpunktus un augstuma ierobeojumus. Kubisks parabolas abscisas horizontl projekcija Lv = 2dv,m Vlams, lai viras izvrsums atrastos klotoidas robes. Ja Lv > Lp , tad salikt lkne jprprojekt, pieemot Lp Lv un m izmainm atbilstou ria loku rdiusu nosaka pc formulas
R= Lp + C p

(6.22)

Cp = Kp - 2Lp.

(6.23)

kur a - salikts lknes pagrieziena leis, rad. Ja Lv nedaudz lielks par Lp, salikto plna lkni nav jprprojekt. Gadjumos, kad dp >> dv,m, kvadrtisks parabolas parametra palielinana, lai samazintu dv, nav pieaujam, ja rezultt projektlnija tiek nepamatoti paaugstinta. ajos gadjumos brauktuves rjs malas izvrsumu un atvrsumu realiz ar n-ts pakpes parabolm. K izejas lielumus parabolas pakpes noteikanai izmanto dp, hv un P.

67

7. DENS NOVADE
dens virs brauktuves vai cea konstrukcij var izraist das negatvas sekas: sasalstot veidot apledojumu un palielint sldambu pie noteikta sla biezuma un kustbas truma izraist akvaplananu, t.i. automoblis kst nevadms apdzvots viets apakstt gjjus iescoties seg u.c cea konstrukcijas elementos, pie zemm temperatrm, veicint kkumoanu, sk. Zemes kltnes siltuma-mitruma rems iescoties dzelzbetona konstrukcijs, kop ar izduajm pretsldes miskajm vielm, veicint betona un stiegrojuma koroziju. Virsmas dens avots galvenokrt ir nokrii, bet zemvirsmas nokriu dens, kas iefiltrjies cea konstrukcijas elementos vai pamatnes grunt un gruntsdei. T k virsmas un zemvirsmas dens novades sistmas elementi pieder cea konstrukcijai, to veidojot, jparedz dadi paskumi dens trkai novadanai, savkanai, ja nepiecieams attranai un aizvadanai prom no cea kltnes. Projektjot cea dens novades sistmu, jseko, lai dens neizskalotu vai citdi nebojtu cea elementus un nepiesrtu apkrtjo vidi. Cea dens novades paskumu izvles algoritmu sk. 5. Pielikuma 5.P.1. att. Iespjamie cea virsmas un zemvirsmas dens novades sistmas elementi pardti 7.1 attl.

7.1 attls. Cea virsmas un zemvirsmas dens novades sistmas elementi Cea projekta dokumentos virsmas dens novadi vislabk attlot cea vertiklaj plnojum, piemru sk. 5. Pielikum, 5.P.6 att.

68

7.1.

Virsmas dens novade

dens novade no autoceu virsmas notiek pateicoties ts rs- un garenkritumam, t.i. pa rezultjo slpuma lniju no brauktuves, pri nomalm un nogzm - tekns un cea grvjos. Rezultjoo jeb noteces virziena slpumu nosaka pc formulas:

Inot = (I2 + I2gar )1/2

(7.1)

Cea virsmas dens novades sistma veidojas no: brauktuves rs- un garenkrituma attiecgi nostiprintm teknm brauktuves mals savkanas akm (notekm) vai prgznm dens novadanai no cea kltnes vai ievadanai slgt kanalizcij augjiem (kalna) grvjiem, kas aizsarg cea rjo nogzi no izskaloanas un cea grvja prslogoanas cea grvjiem iztvaicanas un iescinanas baseiniem un tilpm. dens piesrojuma gadjum, pdjie var tikt izveidoti k kaitgo sanesu izgulsntji vai nostdintji. 7.1.1 Teku un grvju izveidojums 7.1.2 Teku un grvju aprins Teku un grvju hidrauliskais aprins sastv no divm dam: 1. Nokriu radts virszemes noteces caurplduma noteikanas attiecgaj viet 2. o bvju caurlaides parametru, tai skait gultnes nostiprinjuma, noteikana, pie dotajiem nosacjumiem. Virsmas noteces caurplduma noteikana Lietus deu noteces daudzuma noteikanai kursa projekta vajadzbm var izmantot E.Tilgaia formulu: Qmax = x F x q x 10-3, m3/s (7.2) kur: noteces koeficients, atkargs no virsmas seguma: = 0,95 asfaltbetona un betona segumiem = 0,45 akmens bruim = 0,30 grants segumam = 0,20 grunts segumam = 0,10 zlienam F sateces baseina laukums, ha q noteces modulis, kuru aprina pc formulas: q = 0,13 x , l x ha/s (7.3)

69

a lietus, ar atkrtoans varbtbu 2 reizes gad, intensittes koeficients. T vrtbu izvlas no 5. Pielikuma 5.P.1 tabulas. Grvju, teku drenu u.c. novades sistmas elementu caurlaides spjas noteikana Noteikta izmra grvju, sk 7.3. attlu, caurlaides spju aprina pc (7.4) formulas: kur:

Q gr = x Kst x R h2/3 x Ig1/2 ,

m3/s

(7.4)

- plsmas rgriezuma laukums, m2 Kst - gultnes raupjums, vrtbas sk. 5.P.2 tabul R h hidrauliskais radiuss, m Ig grvja garenkritums.

7.2 attls. Grvja parametri: - plsmas rgriezuma laukums, m2 apslapintais perimetrs, m b grvja dibena platums, m h dens dziums, m 1:m grvja nogu slpums Grvju parametru aprina formulas dotas 5.Pielikuma 5.P.5 tabul.

7.2 Zemvirsmas dens novade

Segas konstrukcij vai zemes kltn nonkua dens izvadanai izbv drenjoas grunts krtas vai/un drenas. To izbvei lieto labi filtrjoas grunts materilus, sk. 5.Pielikumu un dada materila dens caurlaidgas caurules. Gadjum, ja cea ierakumos nepiecieams pazemint gruntsdens lmeni vai prtvert zemvirsmas deus, paredz pazeminoo vai prtveroo drenu, sk. attlus.

70

7.4 attls. Cea segas drenas elementi 1-cea nomale; 2-segas konstrukcija; 3-drenjo krta; 4-drenas caurule Pazeminos drenas izveidojums dots 5. Pielikuma 5.P.4, bet prtveros 5.P.5 attlos.

71

Pielikumi

72

1. PIELIKUMS. Projektanas normatvu prasbas Ceu klasifikcija un galvens projektanas prasbas

Autocea raksturojums
Cea nozme Cea veids Kategorija AGVDI, aut / dnn aut / st > 50000 8000 18000 - 65000 5000 5000 - 22000 1400 1000 - 20000 1100 12000 - 30000 4200 5000 - 22000 1400 1000 - 20000 1100 20000 900 - 1100
4

1.P.1 tabula
Projektanas prasbas

Kustbas joslu / brauktuvju skaits

5

Satiksmes izkrtpjums mezglos

Atautais braukanas trums, V at km/h

7

Projekttais trums, V pr km/h

8

6/2 4/2 3/1 2/1 4/2 3/1 2/1 2/1

Vairkos lmeos Vairkos lmeos Vairkos lmeos, regulti, vien lmen Vairkos lmeos, regulti, vien lmen Vairkos lmeos, (vien lmen) Vien lmen Vien lmen Vien lmen

120; 100 100; (120 )

Valsts galvenie autocei

Automaistrle vai trsatiksmes autoce AI trsatiksmes vai visprgas lietoanas autoce

100; 90; (80)

100; 90; (80)

100

Reionlie autocei

Visprgas lietoanas autoce

AII

90; 80; (70)

AIII

80; 70; 60

AIV Visprgas lietoanas cei Lauku cei Visprgas lietoanas, savienojoie cei Visprgas lietoanas, pievedcei* Visprgas lietoanas, pievedcei** Visprgas lietoanas cei (ielas). Valsts galveno autoceu tranztsatiksme un pilstu iekj satiksme Visprgas lietoanas cei (ielas). Reionlo autoceu tranztsatiksme un pilstu iekj satiksme AVI AV

< 14000 900 < 3000 <3 < 0,07 -

100 2/1 100 Vien lmen 1/1 40 90

70; 60; (50)

60; 50

30; (20) 20

Pilstu un apdzvotu vietu autocei (ielas)

BI

BII

> 50000 8600 18000 - 65000 5800 6000 - 26000 4000 3000 - 20000 1100 18000 - 65000 5800 6000 - 26000 4000 1000 - 20000 1100

6/2 Vairkos lmeos 4/2 4/1 2/1 4/2 4/1 Vien lmen 2/1 70 70; 60; (50) Vien, (vairkos) lmeos Vairkos, (vien) lmen 80 70 80 80 100 120^; 100; 90; 80; (70) 80; 70; (60) 70; 60; (50) 80; 70; (60) 80; 70; (60)

Piezmes. ^ pie Vpr atsevios gadjumos; (...) pie Vpr - izmuma gadjumos; *- ldz 4,5 m, **-ldz 3m platu transportldzeku satiksme.

74

Ceu projektanas normu un robelielumu kopsavilkums Norma Cea MrProjekta elementi un to apzmjums vien kategorijas tvais trums grupa ba
TRASES
Max. taisnes garums Tmax Min. taisnes garums starp 2 vienvirziena ria lokiem Tmin Max. taisnes garums starp 2 vienvirziena klotoidm Tmax Min.plna lknes ria loka rdiuss, Rmin Min. klotoidas parametrs, A min Min.plna lknes ria loka rdiuss, ja q=-2% Rmin Lielkais garenslpums Mazkais garenslpums viras prvrsum Mazkais izliekto lku rdiuss Mazkais izliekto lku rdiuss gmax gmin Pizl,min Piel,min m m m m m m % % m m % % % %

1.P.2 tabula Normatvajam trumam (km/h) atbilstos robevrtbas 50 60 70 80 90 100 120

80 30 9,0 12,0 1200 360 120 40 1400 1600 1800 2000 420 480 540 600 Tmax 0,008 (A1 +A2) 180 260 360 470 60 90 120 155 550 850 1300 1900 2400 720 760 250 3500

PLNS
A A A A,B A,B A,B A B A,B A,B A,B A,B A,B A,B A,B Vpr Vpr Vpr Vpr Vpr V85% Vpr Vpr Vpr Vpr Vpr Vpr

GARENPROFILS
8,0 7,0 6,0 5,0 4,5 4,0 10,0 8,0 7,0 6,0 5,0 0,7 [g - g* 0,2 (ja nav augsts apmales)] 1400 2400 3150 4400 5700 8300 16000 500 750 1000 1300 2400 3800 8800 2,5 (2% rekonstrukcijas gadjum, ja esoais q=2%) 6,0 0,5 a 0,4 a 0,25 a 0,225 a 2,0 1,6, ja a 4,0 1,0, ja a 4,0 0,9, ja a 4,0 0,1 a** 65 475 85 500 110 525 20 (25) 140 575 170 625 250 -

BRAUKTUVES RSGRIEZUMS
Mazkais rsslpums taisns qmin Lielkais rsslpums viras lkns qmax Lielkais viras izvrsuma/savrsuma vai prvrsuma garenslpums gmax Garenslpums gmin

REDZAMBA
Min. apstans redzambas attlums, ja g = 0% Sapst. min m A,B V85 50 Min apdzanas redzambas attlums Sapdz. min m A,B V85 Min. cea kopgarums ar nodrointu apdzanas redzambu % A Piezmes. g*-viras veidoanas garenslpums; a** - brauktuves malas attlums no grieans ass, m

75

Par grti rsojamu atzstams apvidus, ja densirtu un ieleju augstumu starpba ne vairk k 500 m gar posm ir lielka par 50 m,vai ar ja blakus ceam ir dzias izloctas gravas un ielejas. Cea segas rsslpumi Seguma veids 1. Cementbetons un asfaltbetons 2. embu, grunts un citu ar organiskajm saistvielm apstrdtu materilu segumi 3. embu un grants segumi 4. Grunts segumi, kalto vai apaakmeu bruis 1.P.3 tabula rsslpums Qs 0.020 - 0.025 0.020 - 0.025 0.025 - 0.030 0.030 - 0.040

Prejas lku minimlie garumi, viru rsslpumi un brauktuves paplainjumi 1.P.4 tabula R, Lmin, Qv Bp,m atbilstoi automobiu garumiem m m l 11 l = 13 l = 15 l = 20 l = 25 3000 100 Qs 2000 100 0.020 1500 100 0.024 1250 100 0.026 1000 120 0.030 0.50 0.70 900 120 0.033 0.40 0.40 0.60 0.80 800 120 0.036 0.40 0.50 0.50 0.70 1.00 700 120 0.040 0.40 0.50 0.50 0.70 1.00 600 120 0.06 0.50 0.60 0.60 0.90 1.30 500 110 0.06 0.50 0.65 0.65 1.05 1.50 400 100 0.06 0.50 0.70 0.70 1.20 1.70 300 90 0.06 0.60 0.80 0.90 1.50 2.10 250 80 0.06 0.80 1.00 1.10 2.00 2.80 200 70 0.06 0.80 1.00 1.10 2.00 2.80 150 60 0.06 0.90 1.40 1.50 2.70 125 (55) 0.06 0.90 1.40 1.50 2.70 100 50 0.06 1.10 1.80 2.00 3.50 80 45 0.06 1.20 2.00 2.30 60 40 0.06 1.40 2.80 3.00 50 35 0.06 1.50 3.00 3.50 30 30 0.06 2.20 Piezme. Papildus garenslpums I un II kategorijas ceiem Gp kategorijas ceiem Gp 0.010. 0.005, III-V

Aprina trumi I - III kategorijas ceu rsojuma mezglu nobrauktuvju projektanai 1.P.5 tabula Ceu kategorijas AI - AII Aprina trums km/h labo pagriezienu kreiso pagriezienu nobrauktuvs nobrauktuvs 80 50

Zemtilta gabarta parametri pastvgiem tiltiem

Upju klases Gabarta augstums, m

1.P.6 tabula

Gabarta platums, m laidumiem kuoanai laidumiem kuoanai un plostoanai pa un plostoanai pret straumi straumi 140 140 120 80 60 40 (30) 20 (10) 120 100 80 60 40 20 10 (9)

I II III IV V VI VII

H 13.5 12.5 10.0 10.0 7.0 3.5 3.5

h 5.0 4.0 3.5 2.5 2.0 1.5 1.0

Piezme. Zemtilta gabarta kontru attiecgs klases upei uzstda virs aprina kuoanas lmea (AKL).

Ar cea prvadu rsot autocea gabarti

Ceu kategorijas AI - AIII AIV - V

1.P.7 tabula Gabarta augstums Hc,p, m 5.0 4.5

Piezme. Dzvnieku caurdztuvju gabarta augstums 2.5 m. Zem autoceiem izvadmo lauku ceu gabarta augstums Hg = 4,5 m. Gjju tuneu gabarta augstums 2.3 m.

Ar cea prvadu rsot dzelzcea gabarts

Dzelzceu klases Neelektrifictie dzelzcei Elektrifictie dzelzcei (25 kV) posm Elektrifictie dzelzcei (25 kV) posm

1.P.8 tabula

Hg , m 5.40 6.40 ; 6.25 6.90 ; 6.75

77

Segas gultnes zemk punkta paaugstinjumi 1.P.9 tabula Uzbrumiem izmantots gruntis, Segas gultnes paaugstinjums virs: gruntis ierakumos zem segas gruntsdens lmea vai virs slaicgi stvoa ilgi stvoa dens virsmas dens lmea lmea 1. Smalka un vidja rupjuma 0.7 (0.5) 0.5 (0.35) smilts, viegla rupj smilts 2. Puteku smilts, viegla 1.2 (0.8) 0.6 (0.4) mlsmilts 3. Smagais smilmls, mls 1.9 (1.3) 0.7 (0.5) 4. Puteku mlsmilts, smag 1.9 (1.3) 0.8 (0.55) puteku mlsmilts, vieglais smilmls, vieglais puteku un smagais puteku smilmls Piezmes: 1. Projektjot IV un V kategorijas ceus ar prejas vai zemk tipa segm, tabul dotos paaugstinjumus var samazint, emot vr ceu ekspluatcijas pieredzi cea bves rajon, ne vairk k 1.5 reizes. Samazintie paaugstinjumi doti iekavs. 2. Virs gruntsdens lmea, kas pazemints ar drenu, segas gultnes paaugstinjumi jpieem 1.25 reizes lielki par 10. tabul dotajiem. 3. Par aprina gruntsdens lmeni joieem rudens perioda lmenis, vai ar lmenis, kas noteikts pc grunu augjs glejas lmea. Sniega segas aprina biezums h95% sekojos novrojumu stacijs: Liepj - 0.35 m, Ventspil - 0.40 m, Kuldg - 0.45 m,Kolkasrag - 0.30 m, Vecauc - 0.55 m, Rg 0.50 m, Jelgav - 0.45 m, Daugavpil - 0.55 m, Malnav - 0.60 m.

virs aprina dens lmea, II ceu klimatiskajai zonai

78

2. PIELIKUMS. Trases plna elementu parametru aprina piemri.

1. Piemrs. Izteikt lei 3204330 radinos
1. Loka sekundes prvr decimlmints: 30" + 320 43' = 320 435' , 60 2. Decimlmintes prvr decimlgrdos: 435' , + 320 = 32,7250 60 3. Decimlgrdus izsaka radinos 32,725 0 p = 32,725 0,017453 = 0,571159rad . 180 0

2. Piemrs. Simetrisks klotoidas ar ria loka ieslgumu parametru un koordintu aprins. Lknei, kuras virsotnes V1 atrodas piket 3+20, aprint parametrus T, B, K, D un noteikt attlumus no trases skuma TS ldz lknes skumam, vidum un beigm, k ar punktu N1 un N2, kuri atrodas attiecgi attlum S1 = 100 m, S2 = 200 m no TS, lokls koordintas. Trases pagrieziena leis a = 35000, beigu punkta rdiuss R = 800 m, prejas lku garumi L1 = L2 = 120 m. Trases skums piket 0+00.

2. P.1 att. Simetriska klotoida ar ria loka ieslgumu.

79

Abu klotoidu beigu punktu pieskares lei b 1 = b 2

b=
L 120 = = 0,075rad 2R 2 80

g = a - 2b = 0,610865 - 2 0,075 = 0,460865rad .,

kur a = 350 00' = 0,610865rad .

Klotoidas beigu punkta koordintas

X KB b2 b4 0,0752 0,0754 = 120 1 = 119,93m = L 1 + + 10 216 10 216

b b3 0,075 0,0754 0,00755 b5 = 120 = 3,00m YKB = L + + 42 1320 3 42 1320 3

Lknes viduspunkta koordintas

g X LV = X KB + R sin + b - sin b = 119,93 + 800[ sin(0,23043 + 0,075) - sin 0,075] = 300,55m 2 g YLV = YKB + R cos b - cos + b = 3,00 + 800[ cos 0,075 - cos(0,23043 + 0,075)] = 37,78m 2

Tangenu garumi
T1 = T2 = X LV + YLV tg

a
2

= 300,55 + 37,78tg

0,610865 = 312,46m 2

Bisektrise
B= YLV cos

a
2

37,78 = 39,61m cos 0,30543

Ria loka garums C = gR = 0,46086 800 = 368,69m Kopjais lknes garums Diference
K = 2 L + C = 2 120 + 368,69 = 608,69m

D = 2T - K = 624,46 - 608,69 = 16,23m

Attlums no TS ldz LS

S LS = S v1 - T = 320 - 312,46 = 7,54m

80

Attlums no TS ldz LB
S LB = S LS + K 608,69 = 7,54 + = 31189m , 2 2

Prbaude. Jbt izpildtam nosacjumam

S LB - S LS = 2T - D 616,23 - 7,54 = 2 312,46 - 16,23 608,69 = 608,69

Punkta N1 koordintas sistm X1OY1. T k punkts N1 atrodas klotoidas robes (S1 = 100m, bet SKS = 7,54m un SKB =127,54 m), tad punkta koordintas aprina pc formulas (3.35 a, b), kur
e1 =
un 0,04453 2 0,04453 4 = 92, 44m X 1 = 92,461 + 10 1320 3 0,04453 0,04453 0,044535 = 1,36m + Y1 = 92,46 3 42 1320

(S1 - S KS )2 b = (100 - 7,54)2 0,075 = 0,04453rad .

L2 120 2

Punkta N2 koordintas sistm XL1OYL1. Punkts N2 atrodas ria loka robes (S2 = 200 m) un t lokls koordintas aprina pc formulas (3.43. a, b), kur
e2 =
S 2 - S KB 200 - 127,54 = = 0,0905745rad . R 800

Y2 = YKB1 + R cos b - cos(e2 + b ) = 300 + 800[ cos 0,075 - cos(0,0905745 + 0,075)] = 1169m , ,

X 2 = X KB1 + R sin(e 2 + b ) - sin b = 119,93 + 800[ sin(0,0905745 + 0,075) - sin 0 ,075] = 19184m .

3.Piemrs. Simetriskas biklotoidas parametru un koordintu aprins. Trases pagrieziena leis a virsotn V2, kas atrodas piket 11+35 ir 47020. Aprint simetriskas biklotoidas elementus, ja klotoidas beigu punkta liekuma rdiuss R = 600 m , sk. 2.P. 2. attlu. Ria loka garums Virziena maias leis klotodas robes
C=0

b1 = b2 =

a
2

= 0,41306rad .

81

2.P.2 att. Simetriska biklotoida Klotoidas garums L1 = L2 = 2bR = 2 0,41306 600 = 495,67m Klotoidas parametrs:
A= RL = 600 495,67 = 545,348

Kopjais lknes garums: K = 2L = 991,34 m. Klotoidas beigu (lknes vidus) punkta koordintas:
0,413062 0,41306 4 = 487,28m + X KB = X LV = 495,67 1 10 216 0,41306 0,413063 0,413065 = 67,42m YKB = YLV = 495,67 + 3 42 1320

Tangentes:
T = X LV + YLB tgb = 487,28 + 67,42 tg 0,41306 = 516,83

Bisektrise:
B= YLV 67,42 = = 73,61m cos b cos 0,41306

Lknes skums: SLS = SV2 - T =1135,0 - 516,83 = 618,17 m Lknes vidus SLV = SLS + K/2 = 618,17 + 445,67 = 1113,84m Lknes beigas:

82

SLB= SLS + K = 618,17 +991,34 = 1609,51 m Diference: D = 2T - K = 2 516,83 - 991,34 = 42,32 m. Prbaude. Jbt izpildtam nosacjumam SLB - SLS = 2T - D 991,34 = 991,34 Lknes jebkura punkta koordintas aprina pc formulas (3.43.a,b).

4. Piemrs. Divu savstarpji saslgtu simetrisku biklotoidu parametru aprins, izmantojot [14] tabulas. Attlums starp virsotnm V1 un V2 ir d1 = 244,35 m. Trases pagrieziena leis a1 =12 40 , a2 =17044. Virsotne V1 atrodas piket 550, pirms klotoidas beigu punkta liekuma rdiuss R1 = 400 m. Sk. 2.P.3.attlu.
0

No [14] 1a. tabulas, pie R = 100 un a1 =12040 izraksta visus simetrisks biklotoidas parametrus, kurus pareizinot ar biklotoidas parametrus: T1 = 22,171 x 4 = 88,68 m K1 = 44,215 x 4 = 176,86 m L1 = 22,108 x 4 = 88,43 m Otrs biklotoidas parmetri. No [14] 1a. tabulas izrakstam visus rdiusam R = 100 un a2 =17044 atbilstous parametrus un pareizinot tos ar
T2 155,67 = = 5,00 iegstam: Ttab 31125 , R1 400 = = 4 , iegstam R1 = 400m atbilstoos pirms 100 100

D1 = 0,127 x 4 = 0,51 m B1 = 0,9 x 4 = 3,28 m A1 = 47,019 x 4 = 188,08 m

R2 = 100 x 5 = 500 m D2 = 0,340 x 5 = 1,75 m K2 = 61,901 x 5 = 309,51 m B2 = 1,613 x 5 = 8,07 m L2 = 30,951 x 5 = 154,76 m A2 = 55,633 x 5 = 278,16 m

83

2.P.3 att. Divu simetrisku biklotoidu saslgums Pirms lknes skums Pirms lknes beigas SLS1 = 500 - 88,68 = 461,32 m SLB1 = 461,32 +176,86 = 638,18 m

Otrs lknes virsotne atrodas SV2 = SV1 + d1 = 550 +244,35 = 794,35 m Otrs biklotoidas skums Otrs biklotoidas vidus Otrs biklotoidas beigas SLS2 = SV2 - T2 = 794,35 -155,62 = 638,73 m SLV2 = SLS2 + L2 = 638,73 + 154,76 = 793,49m SLB2 =SLS2 + 2L2 =638,73 + 309,51 = 948,24m

Taisn posm starp biklotoidu galiem garums t = SLS2 - SLB1 = 638,73 - 638,18 = 0,55 m Prbaudam vai izpilds rekomendcija A1 : A2 1,5 278,16 : 188,08 = 1,48 < 1,5

84

3. PIELIKUMS. Garenprofila projektanas piemrs

Posm no 59,5 pK ldz 61,5 pk trase rso purvu. Purva virsmas vidj atzme 46,55 m. Rudens un pavasara period purva virsmu klj apmram 15 cm dzi dens. To ievrojot, par aprina dens lmeni pieemam 46,70 m. Uzbruma veidoanai paredzts izmantot smalku smilti. Minimlo segas gultnes zemk punkta paaugstinjumu virs aprina dens lmea pieemam 0,7 m atbilstoi 1.pielikuma 10.tab. Pc aprina nepiecieamais segas biezums - 0,50 m. Projekta lnijas augstums purva prejas posm 46,70 + 0,70 + 0,50 = 47,90 m Paredzot nelielu rezervi, pieemam H = 48,00 m. Posm no 63 ldz 66 piketam trase rso vairkus smilu vaus. Lai noteiktu optimlu projektlnijas stvokli, fiksjam minimls augstuma atzmes. Pc higroeoloisks izptes datiem, virsj gruntsdens lmenis 63,25 piket atrodas 1,55 m dzium. Miniml projekta atzme 62,25 piket: 52,50 - 1,55 + 0,70 + 0,50 = 52,15 m 64.piketa urbum dens lmenis fiksts 3,75 m dzium. Miniml atzme 57,48 - 3,75 +1,20 = 54,93 m 64,55 piketa urf fikstais gruntsdens dziums 0,95 m. Miniml projekta atzme 56,38 - 0,95 + 1,20 = 56,63 m Lai ceu neaizputintu ar sniegu, uzbruma augstumam jbt ne mazkam par 1,0 m. Ievrojot o prasbu, vlamais projektlnijas augstums 64,55 piket btu 56,38 + 1,00 = 57,38 m Noteikts minimls atzmes fiks ar zmuli k punktus uz garenprofila (3.P.1.att.). Ar caurspdga linela paldzbu piemekl taisnes t2 stvokli. T jizvelk caur fikstiem miniml augstuma punktiem vai ar jatrodas virs tiem. Uz garenprofila pc grafisk risinjuma nosakam, ka taiu t1 un t2 krustpunkts ir aptuveni 62,20 piket. Garenprofila 67 piket nolasm taisnei t2 atbilstou atzmi 67,40m. Taisnes t2 garenslpums

85

3.P.1 att. Vienkrots cea garenprofils

G2 = 67,40 - 48,00 19,4 = = 0,0404 6700 - 6220 480

Pieemam noapaotu garenslpuma vrtbu G2 = 0,040 (40%).

86

Tlk analtiski prbaudm vai pieemtais taisnes t2 stvoklis atbilst atzmm. pk 62,20 63,25 64,00 64,55 65,00 1 0 105 180 235 280 Hpr. 48,00 52,50 55,20 57,40 59,20 Hmin 48,00 52,15 54,93 56,63 59,14 H 0,00 0,05 0,27 0,02 0,06

minimlajm 67,00 480 67,20 67,40 0,20

K redzams projekta atzmes ir nedaudz lielkas par minimlajm, td taisnes H = H2 + G2 1 = 48,00 + 0,04 1 var uzskatt par atbilstou tehnisko noteikumu prasbm. 3.posm no 67,5 ldz 70,5 piketam apvidus reljefs ir ldzens. Gruntsdei neietekm zemes kltnes augjo dau (1.mitrumtips). T k apvidus ir atklts, ir iespjama sniega sanesuma veidoans. Lai samazintu sniega uzkranos uz cea un nodrointu t nobdanas iespju ar sniega tranas mehnismiem, vlamais uzbruma augstums 1 m. Pieskaitot reljefa atzmm 1 m, iegstam vlams augstuma atzme pk 67,50 68,50 69,50 70,50 Hvl. 65,32 66,10 66,96 67,74 Atliekam vlams augstuma atzmes k punktus garenprofil un izvelkam caur tiem taisni t3. Taisnes t2 un t3 krustojas 66,30 piket krustpunkta (LP) augstuma atzme 48,00 + 0,04 (6630 - 6220) = 64,40 m Taisnes t3 garenslpumu nosakm emot vr vlamo atzmi 7,50 piket.
G3 = 67,74 - 64,40 = 0,00795 7050 - 6630

Pieemam G3 = 0,008 un prbaudm vai projekta atzmes atbilst iepriek noteiktajm vlamajm atzmm. pk l Hpr Hvl H 66,30 0 64,40 64,40 0 67,50 120 65,36 65,32 0,04 68,50 220 66,15 61,10 0,05 69,50 320 66,96 67,00 -0,04 70,50 420 67,76 67,74 0,02

Prbaude rda, ka novirzes no vlamm atzmm ir nelielas. aj posm negatvs novirzes ir pieaujamas, jo izvirzt prasba, nodroint optimlus cea ekspluatcijas apstkus ziem, nav kategoriska. Bzes lnijas lzumus noapaojam ar kvadrtiskajm parabolm. Izmantojam 4.1.tabul dots formulas. Parabolas abscisashorizontls projekcijas garums L = (GB - GS) P

87

L1 =(G2 - G1) P1 =(0,04 - 0,00) 7500 = 300 m Lknes skuma tangentes horizontl projekcija TS,1 = 0,5L1 = 150 m L2 = (G3 - G2) P2 = (0,008 - 0,040) (-10000)= 320 m TS,21 = 0,5L2 = 160 m Vertiklo lku skuma un beigu punktu attluma parametrus nosaka, izejot no bzes lnijas lzuma punktu parametriem SLP,1 = 62 + 20 un SLP,2 = 66 + 30 1.vertikl lkne SLP,1 6220,0 (pk 62 + 20) - Ts,1 -150,0 SPS,1 6070,0 (pk 60 + 70) + L1 +300,0 SPB,1 6370,0 (pk 63 + 70) 2.vertikl lkne SLP2 6630,0 (pk 66 + 30) - Ts,2 -160,0 SPS,2 6470,0 (pk 64 + 70) + L2 +320,0 SPB,2 6790,0 (pk 67 + 90) Lku parametrus P un L, k ar to skuma un beigu punktu plusus ieraksta garenprofila ail - slpumi un vertikls lknes (skat.3.P.1.att.). Plusu pieraksti norda lku galveno punktu attlumus no iepriekj piketa. Ja lknes skums vai beigas atrodas lauzt piketa robes, tad to piesaista iepriekjam un sekojoam piketam, Kvadrtiss parabolas punkta augstuma atzmes aprina pc (4.41.b) vai (4.58.) formulas.
H = H S + GS (S - S S )

(S - S S )2 +
2P

1.vertiklajai lknei: SS,1 =6070m, HS,1=48,00 un GS,1= 0,00

H 6100 = 48,00 + 0,00( 6100 - 6070) +

( 6100 - 6070) 2
2 7500

= 48,00 + 0,00 + 0,06 = 48,06m

H 6150 = 48,00 +

( 6150 - 6070) 2
15000

= 48,427 48,43m

Lknes beigu punkta HB1 augstums

H 6370 = 48,00 +

( 6370 - 6070) 2
15000

= 54,00m

88

Beigu punkta augstumu prbaudm pc (4.39.b) formulas HB1 = HS1 + 0,5L1(G1 + G2) = 48,00 +0,5 300(0,00+0,04)=54,00 m 2.vertiklajai lknei: SS = 6470m, HS = 58,00 un GS = 0,04
H 6500 = 58,00 + 0,04( 6500 - 6470) +

( 6500 - 6470) 2 = 58,00 + 120 - 0,045 = 59,155 59,16m , 2 ( - 10000)

H 6540 = 58,00 + 0,04 70 +

702 60,56m ( - 20000)

Lknes beigu punkta augstums

H 6790 = 58,00 + 0,04 320 320 2 = 65,68m (- 20000)

Prbaude HB = 58,00 +0,5 320(0,04+0,008)=65,68 m Kvadrtisks parabolas punktu augstumus rtk aprint pc (4.58) formulas vai ar izmantojot tabulas [12]. Iepriek jnosaka ekstrmpunkta attluma parametrs SE un augstuma atzme HE. Izpildm os aprinus 2.lknei. SE = SS - GSP = 6470 - 0,04(-10000)=6870m (K redzams, ekstrmpunkts in gadjum atrodas rpus 2.lknes robem)
H E = HS H = HE

(S E - SS )2
2P - SE 2P

(S +

( 6870 - 6470) 2 = 58,00 = 66,00m 2( - 10000)

H 6500 = 66,00 + H 6540 H 6790

( 6500 - 6870) 2 = 66,00 - 6,845 = 59155 5916m , , 2( - 10000) ( 6540 - 6870) 2 = 66,00 + = 60,555 60,56m ( - 20000) ( 6790 - 6870) 2 = 66,00 + = 65,68m ( - 20000)

metode ir piemrota tikai kvadrtisko parabolu punktu augstuma aprinam. Aprints augstuma atzmes ieraksta attiecgaj garenprofila ail. Paskaidrojumu rakst starpjo atzmju aprini nav jievieto.

89

4. PIELIKUMS. Cea kltnes un viras izveidojums Cea kltnes normlprofili (NP)

*
4.P.1 att. Divbrauktuvju cea normlprofili

90

4.P.2 att. Vienbrauktuves cea normlprofili

91

4.P.3 att. Lauku ceu (AVI kat.) normlprofili

92

Gada vidj diennakts intensitte (GVDI A/24 h)

* Joslveida seguma ceiem satiksmes intensitte tda pati ** Atsevios gadjumos lietojami NP 35,5 vai NP29,5 4.P.4 att. Normlprofilu izvles diagramma

93

Tipizto cea kltnes rsprofilu izveidojums a)

b)

c)

d)

e)

94

f)

g)

4.P.5 att. Dadu rsprofilu tipi: a) zem uzbrum; b) sekl ierakum; c) uzbrum ldz 6 m; d) augst (no 6 ldz 12 m) uzbrum; e) ierakum/uzbrum uz slpas nogzes, f) augst uzbrum uz slpas nogzes ( no1:10 ldz 1:5), g) augst (no 6 ldz 12 m) uzbrum uz slpas nogzes (no 1:5 ldz 1:3). e), f), g) attlos paddts augj grvja izveidojums

Viras lku projektanas piemri

1.piemrs. Uzdevums - izprojektt III kategorijas cea viras izvrsumu, viru un ts atvrsumu 4.P.1.attl dotajai telpas lknei, ievrojot vizuls skaidrbas nosacjumus.

4.P.6 att. Viras lkne: a - garenprofils, b - plns,

95

c- caurbrauktuves rjs malas garenprofils Izejas dati Vertikls lknes parametri: bzes lnijas lzums DG = 0,04, kvadrtisks parabolas parametrs P = 10000 m lknes horizontls projekcijas garums CV = 400 m skuma tangentes horizontl projekcija TS = 200 m bzes lnijas lzuma punkta parametrs SLP = 400 m SPS = SLP - TS = 400 - 200 = 200 m, SPB = SPS + CV = 200 + 400 = 600 m Salikts plna lknes elementu parametri: kopjais pagrieziena leis a = 2903445 (0,51625 rad), klotoidu garumi LP,1 = LP,2 = 240 m ria loka rdiuss R = 800 m ria loka garums CP = 173 m Salikts lknes viduspunkta parametrs SLV = 400 m, Klotoidas skums SKS = 73,5 m. Brauktuves platums B = 7,0 m. Viras krsslpums QV 0,0343, hV = 0,24 m. Bzes lnijas lzuma punkts LP atbilst salikts plna lknes viduspunktam, jo SLP = SLV = 400 m.

Aprini un viras izveidojums Brauktuves rjo malu projektjam k saliktu lkni atbilstoi 6.3.att.dotajai shmai. Pc (6.15) formulas nosakm mazko pieaujamo attlumu starp brauktuves rjs un iekjs malas lku galiem
dV ,S ,m = dV ,b ,m = 6 0,24 10000 = 120m

Attlums no klotoidas skuma KS ldz kvadrtisks parabolas skumam PS

d P , S = d P ,b = 400 - 200 - 73,51 = 126,49 > 120m

T k dp ir nedaudz lielks par dV,m, prbaudm iespju palielint kvadrtisks parabolas parametru, nolk samazint dP,S un dP,b. Pc (6.18) aprinam
P=

formulas,

ievrojot,

ka

400

73,51

326,49,

0,04 326,49 + 6 0,24 - 14,496 2 - 13,0596 2 14,4996 - 6,299623 = = 10249,97 10250m 0,0008 0,5 0,04 2

96

Izmaint parametra kvadrtisks parabolas garums CV = 0,04 10250 = 410, skuma tangente TS = 205 m. SPS = SLP - TS = 400 - 205 = 195 m, dP = SPS - SKS = 195 - 73,50 =121,50 m dV ,m = 6 0,24 10250 = 121,50m Izmainot kvadrtisks parabolas parametru ir pankts brauktuves rjs malas lku savietojums ar salikto plna lkni. Viras izvrsuma un atvrsuma lknes (kubisks parabolas) garums
LV = 2dV ,m = 2 121,50 = 243m L p

Parametra izmaias rezultt projektlnija vertikls lknes viduspunkt tiek paaugstinta par
200 2 2052 DH = = 0,05m 2 10250 2 10000

Brauktuves iekjs malas izveidojums SPS= 195 m kvadrtisks parabolas skums (P = 10250, CV = 410) SPB = 605 m kvadrtisks parabolas beigas. Brauktuves rjs malas izveidojums SNPS = 73,5 m ievedo kubisk parabola (PB = 10250, LV = 243) SPS = 316,5 m kvadrtisk parabola (P = 10250, CV = 167) SNPS = 483,5 m izvedo kubisk parabola (PS = 10250, LV = 243) SNPB=726,5 m izvedos kubisks parabolas beigas. Kopjais lknes garums KV = 726,5 - 73,5 = 653 m. Salikts plna lknes garums KP = 653 m. Brauktuves rjs malas paaugstinjums virs izvrsuma un atvrsuma posmos aprina pc sekojom formulm: ja 0 < l dV
l3 hi = , 6 PLV l3 ha = hV 6 PLV

ja

dV < l LV ha = hV +

l3 hi = , 6 PLV

( 3 L - l) l 2
6 PL

( 2l - d ) d
V

2P

kur hi - brauktuves rjs malas paaugstinjumi viras izvrsuma posm, m, ha - paaugstinjumi viras atvrsuma posm, m,

l = S - SS ,

L = SB - SS

Paaugstinjumu aprini

97

hi ,100 = hi ,200 =

( 100 - 73,5) 3
6 10250 243

= 0,001m -

( 200 - 73,5) 3
6 10250 243

( 200 - 73,5 - 121,5) 2

2 10250 = 0,2397m

= 0,134m

hi ,500 = 0,24 -

( 500 - 483,5) 3
6 10250 243

Brauktuves rjs malas paaugstinjumi S l hi S l hi S l ha NPS 73,5 0 0 100 26,5 0,001 PS,m 300 226,5 0,239 Psie,m 605 121,5 0,120 150 76,5 0,030 PSie,m 175 195 101,5 121,5 0,070 0,120 200 126,5 0,134 225 151,5 0,189 250 176,5 0,220

275 201,5 0,235

NPS 316,5 483,5 243,0 0 0,240 ha| 0,24 625 141,5 0,070 650 166,5 0,030

500 16,5 0,239

525 41,5 0,235 NPB 700 216,5 0,001

550 66,5 0,220

575 91,5 0,189

600 116,5 0,134

675 191,5 0,008

726,5 243 0,000

1.uzdevuma otrs atrisinjuma variants Plna lknes elementu pieskaoana atbilstoajiem brauktuves rjs malas elementiem. Izejas dati Vertikls lknes parametri: DG = 0,04; P = 10000 m; CV = 400 m; TS = 200 m; SLP = 400 m; SPS = 200 m; SPB = 600 m. Salikts lknes parametri: a = 0,51625rad; LP,1 = LP,2 = 240 m; R = 800 m; CP = 173 m; SLV = 400 m. Brauktuves parametri: B = 7 m; QV = 0,0343; hV = 0,24 m. Aprini un lknes izveidojums

dV ,m = 6 0,24 10000 = 120m LV = 2 120 = 240m

Pieemam LP = LV = 240 m

98

CP = CV - LV = 400 - 240 = 160 m

R= LP + CP

240 + 160 = 774,82m 0,51625

Izmantojot klotoidu tabulas, noteikts salikts plna lknes tangentes garums T = 205,38 + 119,904 = 325,28 m Diference D = 2T - K = 650,56 - (2 240 + 160) = 10,57 m Diference lknei R = 800 m D = 9,90 K redzams, samazinot rdiusu, rodas trases pagarinjums 10,57 - 9,90 = 0,67 m. Lknes beigs jparedz lauztais pikets - 100,67 m. 2. piemrs. Uzdevums - izprojektt III kategorijas cea viras izvrsumu, viru un ts atvrsumu 4.P.2.attl dotajai telpas lknei, ievrojot vizuls skaidrbas nosacjumus.

4.P.7 att. Viras lkne: a - garenprofils, b - plns, c - caurbrauktuves rjs malas paaugstinjuma garenprofils Izejas dati

Vertikls lknes parametri: DG = 0,04; P = 10000 m; CV = 400 m; TS = 200 m. Bzes lnijas lzuma punkta parametrs SLP = 400 m; SPS = 400 - 200 = 200 m; SPB = 200 + 400 = 600 m. Salikts lknes parametri: a = 3301954,5 (0,58175 rad); R = 800 m; LP,1 = LP,2 = 240 m; CP = 225,4m; KP = 705,4 m. Plna lknes viduspunkta parametrs SLV = 411,3 m. SKS = 58,6 m, SKB = 764,0 m. Brauktuves parametri: B = 7,0 m; QV 0,0343; hV = 0,14 m. Aprini un viras izveidojums

Attl redzams, ka LV un LP punkti nobdti

99

SLV - SLP = 411,3 - 400 = 11,3m. Ttad lku savietojums ir asimetrisks

dV ,m = 6 0,24 10000 = 120m d p ,s = S PS - S KS = 200 - 58,6 = 141,4m > 120m d p ,b = S KB - S PB = 764 - 600 = 164,0m > 120m

T k dPS >> dV,m un dP,b >> dV,m brauktuves rjs malas izvrsuma vir un atvrsumu veidojam ar n -ts pakpes parabolm. Pc (6.25) formulas aprinam
F=
141,4 8,3304 0,24 10000

Un F n grafik (6.4.att.) atrodam atbilstou parabolas pakpes rdtju n 3,24. Lai aprintu F (3.24) precizto vrtbu, nepiecieams noteikt skaitu 3.24 un 2.24 faktorilus. Pc (6.26) formulas.

100

5. PIELIKUMS. Cea dens novade

Cea dens novades paskumu izvles algoritms

5.P.1 att. Cea dens novades paskumu izvles algoritms

101

Lietus intensittes koeficienta vrtbas (lietus dens noteces aprinanai) Metereoloisks stacijas vieta
Kolka Ventspils Uava Crava Liepja

Novrojumu ilgums, gadi Jras piekraste

57 59 25 33 63

5.P.1 tabula Koeficienta vrtba

250 298 272 272 235

Stende Kuldga Kabile Pilskalne Saldus Rga Ogre Jelgava Priekui Ierii Dzrbene Ranka Lejasciems Stmeriene Gulbene Kosa Mlpils Gurei Rzekne Subate Daugavpils Dagda

Kurzeme 46 42 41 35 27 Rga Ogre Jelgava 71 31 50 Centrlie rajoni 47 35 33 34 29 38 39 25 38 37 Latgale 37 37 42 27

304 291 291 277 263 368 335 335 409 391 428 391 484 447 391 428 409 447 264 228 276 268

102

Raupjuma koeficienta Kst vrtbas dadm gultnm Gultnes veids

Dabgs gultnes Upes Strauti

Gultnes dibens/nostiprinjuma veids

5.P.2 tabula Kst

40 30-35 28 25-28 19-22 50 45-50 35 30 20-25 75 60 50 90 65-70 60 50 20-30 25-30 40-50

Stingra, nostabilizjusies gultne Sanei vai zles Izteikti sanei, oi Lieli ( 20 cm) akmei miera stvokl Lieli ( 20 cm) akmei kustb Stingra smilts ar nedaudz mla vai grants dam Smilts-grants gultne, betona pltu nogzes Dabgs grunts Rupja (50/100/150 mm) grants gultnes kanli Mlaina, gabalaina gultne Smilts, mls vai grants, stipri apaugui Mrta nostiprinjuma ieea mris ar gludm uvm Gluds mris gultnes Raupj mris ar bruakmeni Metla veidi Betonta Koka veidi nostiprinjuma gultnes Gluda betona virsma Raupja betona virsma Zliens Teknes, grvji Grants Bruis

Grvju nostiprinjumu izvle izejot no straumes pieaujam truma 5.P.3 tabula Nostiprinjuma tips Augu zeme apsta ar zli (zliens) Velenojums, plakaniski Velenojums, stateniski Vienkrtas bruis uz 10 cm grants, embu sla Divkrtas bruis uz 10 cm grants, embu sla Nostiprinta grunts 5 cm biezum Nostiprinta grunts 10 cm biezum Zemas markas betons Betona pltnes Prgznes Grvju Pieaujamais trums, m/s 0,8 1,0 1,8 2,5 3,5 3,5 4,5 1,0 2,5 4,0 6,0 5,0 7,0 5,0

gultnes nostiprinjumu izvle izejot no garenkrituma 5.P.4 tabula Nostiprinjuma tips Kritums, % Smilts gruntis Smilmls Bez nostiprinjuma Ldz 1 Ldz 2 Velenojums 13 23 Akmens materils, bruis 35 3-5 Betona teknes, prgznes 5,0 5,0

Mkslgs gultnes

103

Dada rprofila grvju parametu aprina formulas Gultnes rsgriezuma Apslaptais perimetrs, forma laukums, Taisnstra Trsstrveida, m= m1 = m2 Trsstrveida, m1 m2 Trapecveida, m = m1 = m2 Trapecveida, m1 m2
bh m h2 m1 + m 2 h2 2 h(b + mh ) bh + m1 + m2 2 h 2 2h + b 2h 1 + m 2

5.P.5 tabula Hidrauliskais rdiuss, w Rh = c

bh 2h + b mh 2 1+ m2

2 h 1 + m12 + 1 + m 2

) )

2 2 1 + m12 + 1 + m2

(m1 + m2 )h
h(b + mh )

) )

b + 2h 1 + m 2
2 b + h 1 + m12 + 1 + m2

b + 2h 1 + m 2 2bh + (m1 + m2 )h 2
2 2b + 2h 1 + m12 + 1 + m2

5.P.2 att. Grunu graudainbas un dens filtrcijas klasifikcija

104

a)

b)

c)

d)

e)

5.P.3 att. Grvju nostiprinjumu izveidojums

105

5.P.4 att. Zemvirsmas dens novade. Pazeminos drenas izveidojums ar un bez drenu caurules

5.P.5 att. Zemvirsmas dens novade. Prtveros drenas izveidojums 1-velenojums; 2-sablvta mlaina grunts; 3- nostiprinta un sablvta grunts divs krts; 4-smilts; 5-deni nesoais slnis; 6-depresijas lkne; 7-dens slni nesoais pamats; 8-skas embas vai grants; 9-rupjas embas vai grants; 10-sablvtu embu pamats; 11-drenas caurule; 12-mcta mla ekrns

106

5.P.6 att. Cea mezgla vertikl plnojuma piemrs

107

6. PIELIKUMS. Termini un defincijas

Trases projektana Projektanas trums Vpr ir tehniski un ekonomiski pamatots, cea funkcijai un apvidus apstkiem atbilstos trums, pc kura noteic cea plna, garenprofila un rsprpfila projektanas normas. Izvloties Vpr, tiek nodrointa cea funkcijai atbilstoa braukanas kvalitte. V85 ir trums, ko neprsniedz 85% pa slapju brauktuvi netraucti braucoo vieglo automobiu vadtji. 85% trums ir lielums, ko izmanto, lai kontroltu projekta un it pai trases plna atrisinjumu, k ar, lai atkarb no braukanas dinamikas, noteiktu to plna, garenprofila un rsprofila elementu, kuri btiski ietekm satiksmes drobu, parametrus. Trases plns ir cea trases (parasti ass lnijas) projekcija horizontlaj plakn. Apdzanas redzamba minimlais attlums, kas vajadzgs, lai autovadtjs vartu saskatt pretimbraucoo transportldzekli un ldz tam droi apdzt, braucot ar projektto trumu. Apstans redzamba- minimlais attlums, no kura autovadtjam ir nepiecieams prredzt ceu un saskatt normta augstuma sli uz cea, lai apturtu transportldzekli ldz tam. Apmale elements, kas domts, lai atdaltu atirgu izmantoanas veidu segumus, td veid iezmjot brauktuvi vai ar, lai radtu segas malu balstou ietvaru. Aprina automoblis nosacts automoblis, kas domts tikai projektanas vajadzbm, lai aprintu nepiecieamos cea elementu parametrus. T platums ir pieemts 2.5m, augstums 4m. Garums ir atkargs no tansporta tipa. Aprkojums ldzeki (izniemot gaismas signlus un apgaismojumu), kas novietoti gar ceu, lai organiztu satiksmi un uzlabotu drobu. trsatiksmes autoce- starptautiskas nozmes autoce, kas saska ar Eiropas Ekonomisks komisijas (ECE) envas 1975. gada 15. novembra vienoanos European Agreement on Main International Traffic Arteries (AGR), 11. pielikumu atbilst autoceu kategorijai express road. Tas var bt divbrauktuvju vai vienbrauktuves un ir paredzts tikai automobiu satiksmei. Kontrolta uzbraukana un nobraukana caur ceu mezgliem dados lmeos vai regultiem krustojumiem. Apstans uz brauktuves ir aizliegta. Autoce kompleksa inenierbve rpus pilstas robem, kas izmantojama transportldzeku satiksmei ar noteiktu trumu, normatvos paredztajm slodzm un gabartiem.

108

Automaistrle starptautiskas nozmes autoce, kas saska ar Eiropas Ekonomisks komisijas (ECE) envas 1975. gada 15. novembra vienoanos European Agreement on Main International Traffic Arteries (AGR), 11. pielikumu atbilst kategorijai motorway. Tas ir divbrauktuvju autoce, kas paredzts tikai automobiu satiksmei. Neapkalpo piegulos teritorijas. Pilngi kontrolta uzbraukana un nobraukana caur ceu mezgliem. Autoceu, slieu un gjju ceu rsojumi dados lmeos. Specili apzmts k automaistrle. Blakusce ar snu atdaloo joslu noirta palgbrauktuve autumaistrles vien vai abs puss, kas savc vietjo satiksmi no tuvjs apbvtas teritorijas un novada uz (no) maistrli ierobeota skaita pieslguma punktos. Braukanas josla brauktuves daa, kas paredzta vienai braucoo transportldzeku rindai. Parasti apzm (norobeo) ar garenvirziena lnijm(horizontlajiem apzmjumiem). Brauktuve cea kltnes daa, kas paredzta vienai braucoo transportldzeku rindai. T ietver malas joslas, papildus braukanas joslas, autobusu pieturu paplainjumus u.tml. Brauktuves malas attiecas uz divbrauktuvju ceiem: a) rj mala- brauktuves labaj pus, pie apstans joslas; b) iekj mala brauktuves kreisaj pus, pie centrls sadalos joslas. Ce jebkura satiksmei izbvta teritorija (autoces, iela, prospekts, rsiela, u.tml. vis platum, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalos joslas un salias). Cea kltne josla starp cea kltnes autnm. Cea kltnes autne nomales un nogzes virsmu krustojuma lnija. Cea konstrukcija cea segas konstrukcija, zemes kltne un pamatne. Ceu mezgls satiksmes plsmu krustoans, sadalans vai rsoans vieta ar attiecgu satiksmes izkrtojumu braukanas virziena izmainanai. Cea trase cea ass telpisk (trsdimensiju) lnija. Ceu veidi: a) vienbrauktuves ce bez sadalos joslas. Braukanas josla parasti atdaltas ar garenvirziena lniju; b) divbrauktuvju ce, kas sadalts ar vienu sadaloo joslu, t izveidojot divas pilngi atdaltas brauktuves. Cea zme zme, ko uzstda satiksmes organizanai un informanai. Cea zemes kltne grunts bve, kas ietver uzbrumu vai ierakumu veidojoos elementus uz cea grvjus.

109

Drobas barjera autocea mals vai sadaloaj josl uzstdta transportldzeku aizturietaiu sistma. Garenprofila lkne lzuma noapaojuma elements cea garenprofil. Komforta lmenis satiksmes ekonomiskais, rtbu un drobas rdtajs. Klotoda (radionl spirle) lkne, kuras liekums mains no 0, ts skum, ldz , ts beigu punkt. Klotodas nogrieus izmanto k prejas lknes projektjot trases plna noapaojumus. Lngaitas satiksmes cea kpumos izpauas garos un stvos kpuma posmos un to veido galvenokrt kravas automobii. Maksimumstunda stundu ilgs diennakts intervls, kur ir vislielk satiksmes intensitte. Neprtrauktbas princips viens no trases projektanas pamatprincipiem, kas nosaka, ka projekttam trumam jbt nodrointam pc iespjas garkos cea posmos, kas atrodas topogrfiski vienotas ainavas telp td, lai autovadtji vartu ieturt vienmrgu trumu. Noslogojuma pakpe apskatm cea posma satiksmes intensitte un caurlaides spjas attiecba. Papildus braukanas josla truma maias josla, joslas kpums, specils joslas (daudzmru, saplanas, pasaieru satiksmes u.tml.). Pieaujam satiksmes intensitte maksiml satiksmes intensitte (A/h), kas intensittes truma diagramm (Q-V) atbilst aprina trumam. Intensittei pieaugot, trums kst mazks par aprina trumu. Piespiedu apstans nia lokls cea segas un, ja nepiecieams, ar kltnes paplainjums transportldzeku novietoanai bojjuma un citos ekstremlos gadjumos. Plna lkne cea taisno posmu lzumu noapaojuma elements pln. Prognozt satiksmes intensitte intensitte, kas sagaidma turpmkj cea kalpoanas period pc izbves vai rekonstrukcijas. To izmanto, lai noteiktu nepiecieamo braukanas joslu skaitu un izvltos atbilstou cea normlprofilu. Satiksme: a) vietj veido transportldzeki, kas izmanto autoceu relatvi sos posmos un td izdara biekus uzbraukanas nobraukanas manevrus; b) tranzta transportldzeku satiksme caur pilstu, apdzvotu vietu, rajonu u.tml. relatvi lielk attlum.

110

c) jaukta visu veidu transportldzeku un gjju satiksme. Satiksmes intensitte transportldzeku skaits, kas izbrauc caur cea brvtelpas rsgriezumu laika vienb. Satiksmes plsma transportldzeki, kas ar noteiktu trumu prvietojas pa ceu vien vierzien, vien vai vairks rinds. Smagie automobii kravas automobii ar masu lielku par 3.5t, transportldzeku sastvi ar puspiekabi vai piekabm un autobusi. krsprofils cea virsmas rsgriezuma attls. Transportldzeklis ierce, kas pc savas konstrukcijas paredzta braukanai pa ceiem ar motora paldzbu vai bez motora. Virziena brauktuve divbrauktuvju cea viena satiksmes virziena brauktuve. Visprgs lietoanas ce atauta visu cea lietotju satiksme. Ceu mezgli. Krustojums vienlmea ceumezgls. Yveida rsgriezuma mezgls ceu mezgla plnojums, kas auj satiksmei sadalties, vai saplst bez krustoans vien lmen krsojuma mezgls ceu mezgls, kas dod iespju transportldzekiem nokut no viena cea uz otru vai uz vairkiem ceiem vai brauktuvm bez trajektoriju krustoans vien lmen. rsojums savstarpji nesaisttu satiksmes ceu rsoans dados lmeos (piemram, autocea rsojums ar dzelzceu). Augjais rsojums konstrukcija ar piebrauktuvm un satiksmes prvadu, kas vienu plsmu prvada citai ( vai pri kdam citam rslim). Mezgla atzars atzars no mezgl ieejoiem ceiem t robes. Rampa slpa brauktuve (vaj josla), kas rsojuma mezgl savieno dado lmeu ceus. Pagrieziena josla pagrieziena manevram pielgota un attiecgi apzmta josla. Savcjsadaltjce fiziski no tranztsatiksmes joslm atdalta papildbrauktuve (josla), kas savc transporta plsmu no pieguos teritorijas un uzved uz galven cea mezgla viet ( vai pretji).

111

Salias smaile divu satiksmes joslu atdalanai paredzts salias gals. Zemes kltne Augsnes atrakums mkslgi izveidots apmram 0.5m dzi grunts virskrtas atsegums, lai noteiktu augsnes krtas biezumu, noemtu grunts paraugus un veiktu izpti uz vietas. Cea sega cea konstrukcijas daa virs zemes kltnes virsmas lmea. Cea kompleksa bves. Cea bvju kompleks ietilpst cea konstrukcija, inenierbves (tilti, ceu prvadi, estakdes, tunei, caurtekas), ceu labiekrtojuma bves (sabiedrisk transporta pieturas ar nojumm, automobiu stvlaukumi, atptas vietas, cea sakaru un apgaismojuma lnijas) apstdjumi, sniega aizsargstas, ietves un velosipdu cei, ceu dienesta kas un bves un cea aprkojums (cea zmes, luksofori, barjeras). Cea konstrukcija konstrukcija, kuras sastvdaa ir cea kermenis, grvji, drena, bermas, ierakumu nogzes, augjie uztvrjgrvji u.c.elementi. Cea ermenis cea konstrukcijas daa, ko ierobeo no sniem cea nogzes un no augas cea kltnes virsma ( zemes kltne + virsbve). Ce ar virskrtu ce ar bitumintu nodilumkrtu vai ar cementbetona segumu. Ekvivalent slodze ar normatvas ass slodzes lielumu (10 vai 11.5t u.c.) raksturota jebkura rel transportldzeka visu asu slodu kopj ietekme uz cea segu. Elastbas modulis (Ev) ir slodzes radt sprieguma un t izraists elastgs (relatvs) deformcijas attiecba. To nosaka atslogoanas cikl, slogojot ar ripu (tampu). Grunts zemes garozas augj zona, kuru veido minerls, nesaepuas vai maz saisttas daias k ar organisks dalias un poras. Grunu veidi: a) grunts ( dadgraudu, jaukta) grunts, kur smalko frakciju (d0.06) masas saturs ir ldz 40%; b) grunts (rupja) visprjs jdziens grants un smilts frakciju apzmana; c) grunts (rupjgraudu, rupja) grunts, kur rupjo frakciju (2d63) masas saturs ir lielks par 50%, bet smalks frakcijas (d0.06) masas saturs mazks par 5% d) grunts (smalkgraudu, smalka) grunts, kur smalko frakciju (d0.06) masas saturs ir lielks par 40% e) grunts (smalka) visprjs jdziens puteku un mala frakciju apzmanai. Grunts nostiprinana metode, kas nodroina grunts pretestbas palielinanu pret satiksmes un klimata faktoru iedarbi, pievienojot saistvielas.

112

Grunts uzlaboana metode, kas uzlabo grunts ieklanu un noblvanu un atvieglo bvdarbu veikanu. Gruntsdens lmenis brv gruntsdens augj virsma. Gruntsdens lmenis ir lmenis, ldz kuram dens paceas urbuma caurul vai tamldzg objekta, kas ievietots grunt, 24 stundu laik. Hidroizolana paskumu kopums dens ieskans novranai vai aizkavanai aizsargjam objekt vai zon, piem., cea kltn, nomals u.c. Krta no viena materila izbvts segas vai cea konstrukcijas elements. T var bt ieklta vien vai vairkos slos. Kvantile gadjuma lielumu izlases kopas kvantile Xq ir vienda ar no izlases kopas noteikt gadjuma lieluma X kvantiles novrtjumu. Lai noteiktu kvantiles Xq vrtbu, mrjumu (novrojumu) rezulttus sakrto pieaugo variciju rind un individulo vrtbu intervlu iedala dotaj grupu skaita ar viendu lielumu (frekvenci). Par kvantiles vrtbu pieem Xq = X(n,q) + q*(X(n,g+1) X(n,q)) Nejaua parauga izlase ar prbaudes objektu saistta izmrtu vai novrotu lielumu kopa, kurai aprina kritriju vrtbas. Nogzes: a) nogze (cea) cea ermea nogze ( virsma no cea kltnes autnes ldz cea grvja dibenam vai zemes virsmai) b) nogze (ierakuma) virsma no ierakuma autnes ldz cea grvja vai snu rezerves dibenam. Nostiprinana ar augiem (krmiem, kokiem) iedarbojas dzik un to paredz viets, kur sagaidma nogu nosldeu un nobrukumu platbu veidoans, k ar mitro nogu nosusinanai. Pakljslnis uzlabots vai nostiprints zemes kltnes virsjs grunts slnis (zem segas). Plananas lmenis (formanas lmenis) zemes kltnes virsma, kas veidota, noplanjot grunti uzbrum vai ierakum. Starp segu un zemes kltni var bt ieklts pakljslnis. Skatrakums, urfs mkslgi izveidots apmram 2m dzi grunts atrakums, lai apskattu grunti, noemtu paraugus un veiktu izpti uz vietas. Uzturana darbba, lai atjaunotu pabas, konstrukcijas, ierces un mehnismus, td lmen, kas paredzts bves vai prbves laik.

113

dens veidi: a) dens (zemvirsmas) dens, kas lglaicgi uzkrjas uz vjas caurlaidbas grunts sliem aercijas zon. b) dens (virszemes) dens, kas uzkrjas uz zemes virsmas intensvu nokriu laik. c) dens ( virsmas) dens, kas nonk uz satiksmes platbu virsmm. dens novade. Agresvs dens ir noteiktas miskas vielas saturos dens, kas var negatvi ietekmt (bojt) bvelementu un bvkonstrukciju materilus (piem. izraist cementu saturou bvmaterilu koroziju). Aplses caurpldums ir no dens noteces baseina caurpldes bves viet nonkuais caurpldums (m3/s vai l/s) ar dotajai bvei, vadoties no ts nozmes, noteikto prsnieganas varbtbu (P). Apmales tekne ir autocea(ielas) tekne, kuras vienu malu veido augsta apmale, bet otru noteikta garenslpuma, brauktuves daa, kuras rskritums virzts pret apmali. Augjais uztvrjgrvis ir grvis, kas augpus ierakuma rjs nogzes uztver virszemes deni, neaujot izskalot nogzi un prslogot cea grvi. Caurlaides spja ir dens daudzums (m3 vai l), ko dot caurvades bve laika vienb (parasti sekund - s ) spj izvadt. Cea grvis ir grvis ldzs autoceam (ielai) pie uzbruma pamatnes, kas paredzts virsmas un zemvirsmas deu savkanai un novadanai. Deri ir cauruvadu bves, kas rso denskrtuves, gravas, sauslejas, dzikus ierakumus, tuneus vai apakzemes bves un tiek iebvtas zem vismaz 0,5m dzik par izskaloto vai regulto gultni. Drena ir cauruvads ar dens caurlaidgm sienim, kas kalpo dens savkanai no grunts un drenjoiem sliem (krtm) un t tlkai novadanai. Drenjo krta( slnis) ir dens caurlaidga, filtrjoi stabila krta (slnis) zemvirsmas dens uzemanai un novadanai. Drenjoa atbalstsiena ir vertikls rupjgraudaina materila drenjos slnis, kur tiek iebvts perpendikulri uzbruma vai ierakuma nogzei, lai palielintu uzbruma vai ierakuma nogzes stabilitti. Erozija ir augsnes, grunts vai ieu izskaloans vai nordans vja, dens, temperatras vai apkrtjs vides faktoru iedarbb. Filtrcijas (filtrjoa ) krta nodroina dens aizvadanu. ir dens caurlaidga noteikta materila krta, kas

114

Filtrs ir bvelements, kur, pateicoties t veidojo materila pabm -izmriem, formai un poru lielumam, nodroina dens caurpldi, aizturot noteiktas vielas daias. Gravu dens ir no apkrtjs teritorijas zem viet nonkui virsmas un zemvirsmas dei, kas reljefa liel krituma d, var sasniegt noteiktu plsmas trumu, kas izraisa grunts eroziju un gravu veidoans procesu. Gruntsdens ir zemvirsmas dens, kas aizpilda grunts poras un kura plsmas rems ir atkargs no gravitcijas spka un grunts veidojoo daiu formas, izmriem un gruntsdeu neso sla virsmas krituma. Gruntsdens lmenis (GL) ir brv gruntsdens augj virsma. Gruntsdens lmenis ir lmenis, ldz kuram dens paceas urbuma caurul vai tamldzg objekt, kas ievietots grunt, 24 stundu laik. eosinttika ir mkslgi izgatavots sinttisks materils ( (ne)austs, tancts), ko izmanto grunts, pamatu un hidrotehnisks bvs to stiprbas, noturbas, atdalanas, filtranas u.c. pabu uzlaboanai. Iescinanas aka ir aka ar caurlaidgu pamatni un/vai sienim, kas savkto deni ievada dens caurlaidg grunts sln. Iescinanas iekrta ir bve brv dens savkanai no zemes vai virsbvm un novadanai filtrjo grunt. Iescinanas slnis ir izbvts drenjos slnis gruntsdens uzemanai un novadanai (piem. ierakuma nogz). Infiltrta dens ir dens, kas savkts no drenjom iekrtm un uzkrjas vai tiek novadts virs dens necaurlaidg sla, paceot gruntsdens lmeni. Kastveida tekne ir ar reiem aprkota autoceu (ielu) tekne ar taisnstrveida rsgriezumu . Kolektors ir dens novades cauruvads, kas savc no mazkm susintjdrenm pieplstoo deni . Kontrolaka ir ar noemamu vku prsegta aka, kur ir kanalizcijas vai drenu caurules un kura izveidota t, lai btu ventiljama un taj vartu iekpt, veicot prbaudes un tranas darbus. Mainga krituma tekne ir apmales tekne, kurai, lai panktu pietiekamu teknes garenkritumu, ir maings rsvirziena slpums. Nosdierce ir bve dens novades sistm, kur, samazinot straumes trumu nogulsnjas, dadi sanesumi (piem. smiltis, dubi, naftas produkti).

115

Noteces virziena lnija ir garenvirziena un rsvirziena slpumu eometrisk rezultatne, kuras virzien no brauktuves noplst dens. Noteka (uztverjs) ir ierce virsmas (nokriu) dens uzemanai un novadanai . Notekaka ir aka dens novades sistm, kas aprkota ar rei, notekdeu uzemanai. Notekdei ir dei, kas cilvku darbbas rezultt izmainjui savu dabisko kvalitti. Notekdeu tilpe ir dabgs vai mkslgi veidots padziinjums savktiem notekdeiem. Ovltekne (ievalka) ir dabiska (ievalka) vai mkslga (tekne) nostiprinjuma, sekla ovlaveida tekne virsmas dens savkanai un novadanai. Pilngi drenjoa caurule ir caurule, kuras sienias pilnb ir dens caurlaidgas. Redetekne ir daji slgta tekne autocea (ielas) konstrukcij, kur dens ietek caur rei vai spraugm ts virspus. Sala aizsargkrta ir drenjoa materila krta, kas izbvta uz salam pakauts pamatnes, kuras uzdevums ir pasargt bvi no dens sasalanas radt pacluma. Drenjo materila gaisa poras kalpo dens izvadanai un k pretsala izolcija. Snnoteka ir snu atvere autocea (ielas) apmal dens rsievadei notek vai tekn. Skataka ir ar noemamu vku prsegta aka, kur ir kanalizcijas vai drenu caurules un kura ir izveidota t, ka ir iespjama tikai ts apskate un ventilcija neiekpjot taj. rsslpums ir autocea (ielas) bves elementu virsmas slpums taisn le attiecb pret autocea (ielas) asi. Tekne ir noteikta garenkrituma un rsprofila izveidojuma bvelements autocea (ielas) mal vai blakus autoceam (ielai) noteces deu savkanai un novadanai . dens caurlaidba ir materila krtas (sla) paba caurvadt deni. Uzbruma drenjo krta ir filtrjoa materila krta (slnis), ko izbv lai uzbrum ieskuos deni izvadtu no zemes kltnes. Uzemanas spja ir notekas vai infiltrcijas ierces spja uzemt noteiktu daudzumu dens. Virszemes notece ir uz virsmas nonkuais dens, kas notek uz notekdeu tilpi vai infiltrjas grunt.

116

Izmantojams literatras avoti

LVS 1901:2000.Cea trase LVS 1902:1999.Ceu tehnisk klasifikcija, parametri, normlprofili. 1. redakcija LVS 1902:2007.Ceu tehnisk klasifikcija, parametri, normlprofili. 2. redakcija (tiks izdota 2007.gad) LVS 1903:1999. Ceu vienlmea mezgli LVS 1904:2000.Vairklmeu ceu mezgli LVS 1905:2002.Ceu projektanas noteikumi. Zemes kltne Ieteikumi ceu projektanai. dens novade. Rga, 2004.g. Angu latvieu autoceu terminu tehnisk vrdnca. 7. redakcija.

117