Vai Tu Patiesi Esi Atdzimis Ū Den Ī Un Gar Ā ?

The New Life Mission
Vai tu patiesi
esi atdzimis uden un Gara ?
Satura rdtjs Uz skumu Lieto anas pamcba
Vai tu patiesi esi atdzimis den un Gar?

Pols . Dongs
Izdevniecba Hepzibah
JAUNS DZVES MISIJAS nodaa SEULA, KOREJA
Satura rdtjs
Pateicbas
Ms vltos lgan patiekties Dievam par to, ka Vi devis mums glbanas vrdus un svtjis ms ar atdzimanas den un Gar evaliju. Paldies ar visiem Dieva kalpiem, ieskaitot mctjus Samuelu Dungsu Kimu un Donu Kjungvanu inu, kas sniegui nenovrtjamu ieguldjumu s grmatas izdoan, k ar briem un msm izdevniecb Hephzibah. Vii visi smagi strdjui pie s grmatas. Paldies jums visiem vlreiz. Es ticu un ldzu Dievu, ka grmata paldzs daudzm dvselm piedzimt no jauna un es vlreiz vlos pateikties visiem, kas tik smagi strdja kop ar mums. Es patiesi ceru, ka msu Kungs aus mums izplatt atdzimanas den un Gar evaliju vis pasaul starp tiem, kas tic Jzum.
Satura rdtjs

Copyright 2002 by The New Life Mission All rights reserved. No part of this book may be reproduced or transmitted in any form or by any means, electronic or mechanical, including photocopying, recording or by any information storage and retrieval system, without the written permission of the copyright owner.
ISBN 89-8314-255-3
Ar nemirstou ticbu es pateicos Dievam. !
Pols . Dongs
Satura rdtjs
5 Priekvrds
PRIEKVRDS
Mums jatdzimst den un gar
Kad Dievs radja debesis un zemi laika skum, Vi radja ar mgs pasaules debesis un elli. Tpat Vi radja cilvku pc Savas ldzbas. Tomr, t k pirmais cilvks, dams, grkoja Dieva priek, visiem cilvkiem reiz jmirst. Un, k cilvkiem nolemts vienreiz mirt, bet pc tam tiesa (Ebrejiem 9:27). Msu miesas nve paver ceu uz mgu dzvi. Tie, kas ir bez grka, noks mgaj debesu pasaul un mgi priecsies par to, ka ir Dieva brni, bet grcinieki tiks iemesti uguns un sra jr (Ja atklsmes 20:10) un visu mbu mocsies tur katru dienu un nakti. Td visai cilvcei jpiedzimst no jauna. Mums jatdzimst caur ticbu, jtiek izpirktiem un
Satura rdtjs
6 Priekvrds
jkst taisngiem, jo viengi tad ms varam ieiet mgaj debesu valstb. Bbele saka: Ja kds neatdzimst den un Gar, netikt tam Dieva valstb! (Ja 3:5) Atdzimana den un Gar ir viengais veids, k ms varam tikt mgaj debesu valstb. Kas tad ir is dens un Gars, kas auj mums piedzimt no jauna? Bbel dens ir Jzus kristbas. Kpc Jzus, bdams Dievs, kristjs pie Ja Kristtja? Vai t Jzus pardja Savu pazembu? Vai t Vi pazioja, ka ir Mesija? N, t tas nebija. Jzus kristana ar roku uzlikanu (3. Mozus 16:21) bija viena cilvka taisnbas darbs (Romieiem 5:18), kas aiznesa prom visus pasaules grkus. Vecaj Derb Dievs Isralam deva lastbas pilno izpirkanas likumu. Tas noteica, ka Saldzinanas dien visi taj gad paveiktie
Israla grki varja tikt izpirkti caur augsto priesteri ronu, kas uzlika savas rokas uz grku upura a un prnesa uz to visus grkus. is bija atklsmes vrds, kas paredzja mgs saldzinanas upuri, kam jnk vlk. Tas atklja to patiesbu, ka visi cilvces grki pilngi visi un vienlaikus tiks prnesti uz Jzu, kas nca cilvka mies saska ar Tva gribu. Viu kristja Jnis Kristtjs, kas bija rona pctecis un visas cilvces prstvis. Kad Jzus tika kristts, Vi teica: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). eit jo t nozm, ka ar roku uzlikanu visu cilvku visi grki tika prnesti uz Jzu, lai taisnba tiktu piepildta mums visiem. eit lietotais vrds taisnba grieu valod ir dikaiosune, kas nozm bt taisngam rakstur vai darbbs, bt atbilstoam.
Satura rdtjs
7 Priekvrds
Jzus caur Savm kristbm taisng un atbilsto veid piepildja taisngumu visiem cilvkiem. Td, ka Jzus caur Savm kristbm uzms visus pasaules grkus, nkamaj dien Jnis Kristtjs liecinja: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Nesot uz Saviem pleciem visus cilvces grkus, Jzus gja uz Krustu. Un Vi sama sodu par visiem grkiem, kurus Vi uzms, kad tika kristts. Vi mira pie Krusta, sakot: Viss piepildts! (Ja 19:30) Vi uzms visus msu grkus un sama par tiem galgo sodu msu viet.
Jzus kristbas attlo glbanu

Ttad ms nevaram tikt glbti bez ticbas Jzus kristanai. Tpc apustulis Pteris teica, ka
dens attlo kristbu, kura tagad ar js glbj (1. Ptera 3:21). odien lielk daa cilvku, kas tic Jzum, netic Jzus kristbm, denim, bet tic tikai Via nvei pie Krusta. Bet vai tas var glbt grciniekus? Vai ms varam tikt izpirkti, ticot viengi Jzus asinm? Vai tas sniedz mums glbanu? N. Ms nevaram tikt izpirkti Dieva priek, ticot viengi Jzus nvei pie Krusta. Kad Israla audis Vecs Derbas laikos piedvja saldzinanas upuri, nebija pareizi nogalint grku upuri, vispirms neuzliekot tam rokas un neprnesot uz to grkus. Tpc btu nepareizi un neatbilstoi tict Jzus Krustam, neticot Via kristbm. Tpc apustulis Pteris teica: Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias
Satura rdtjs
8 Priekvrds
izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos (1. Ptera 3:21). Tpat k tika izncinti tie, kas neticja lielajiem deiem (pldiem) Noas laikos, tiks izncinti ar tie, kas netic denim, Jzus kristbm. Pilnga ticba, kas ved ms uz patiesu glbanu, ir ticba Tam, kur ncis caur deni un asinm Jzum Kristum (1. Ja 5:6). Mums jtic gan Jzus kristbm, gan Via Krustam. Td apustulis Jnis teica, ka pareiza ticba ir ticba tiem, kas liecina virs zemes: Garam, denim un asinm (1. Ja 5:8). Patiesi tict nozm tict di. Jzus ir pats Dievs, kas ncis cilvka mies ar Garu caur jaunavas Marijas ermeni. Vi uzms visus pasaules grkus, kad Jnis Kristtjs, visas cilvces prstvis, Viu kristja Jordnas up. Un Jzus aiznesa visus cilvces grkus pie Krusta,
kur sama sodu par tiem. Ttad Evalijs nevar bt pilngs bez Jzus kristbm, bez dens, un nav svargi, cik oti ms ticam Jzum bez t ms nekad nevaram sasniegt mgo glbanu.
Paties evalija pazaudanas vsture

Kpc odien patiesais Jzus Kristus kristbu evalijs kuvis tik rets un t viet pa visu pasauli izplatjuies viltus evaliji? Pc tam, kad Jzus bija augmclies un uzkpis debess, apustui sludinja o dens un asiu evaliju. Ja ms uzmangi lasm Jauno Derbu, ms redzam, ka ne tikai Bbeles autori, bet ar visi agrns kristieu bazncas apustui un darbinieki, ieskaitot apustuus Pvilu, Pteri un Jni, skaidri sludinja dens un asiu
Satura rdtjs
9 Priekvrds
evaliju. Tomr jau no paa skuma velns minja izmaint evaliju un atemt bazncai dzvbas spku. No Milnas Edikta laikiem 313. gad kristg baznca iekrita velna uzmangi izliktaj slazd. Romas imprijas politiskie spki varja sasniegt politisko stabilitti apmai pret kristietbas atzanu par valsts reliiju. Un nordot, ka katram, kas pievienojas bazncai, jkst kristtam, Romas imprija spja apvienot ts koloniju dados iedzvotjus. o apstku rezultt Apustuu Ticbas apliecbas atkrtoana kuva par reliisks apmcbas pamatu. Td evalijs, kas ir pilng saska ar Bbeli, tas ir, dens un asiu evalijs, kas pards spk, Svt Gar un stipr prliecb (1. Tesaloniieiem 1:5), pazuda pilnb. Glui k Stans bija plnojis, vis pasaul izplatjs viltus evalijs, kas nevienam neva piedzimt no jauna.
Tksto gadu pc Milnas Edikta tumais kristietbas laikmets smacja visu Eiropu. Lai ar daudzs valsts rads jaunas reformcijas kustbas, kas mudinja cilvkus atgriezties pie Rakstiem, lastbas un ticbas, neviena no tm neatrada patieso evaliju dens un asiu evaliju. o patieso evaliju saglabja dai, kas sekoja Apustuu laiku vrdiem. Un glui k avots, kas pazudis pazem un atkal pards zemkos ldzenumos, tas atkal pardjs pdjajs diens, lai to pasludintu visai pasaulei.
ir pirm grmata msdienu pasaul, kas sludina Jzus kristbu evaliju t, k tas rakstts Bbel
ir pirm grmara msdienu pasaul, kas sludina Jzus kristbu un asiu evaliju t, k
Satura rdtjs
10 Priekvrds
tas ir rakstts Rakstos. Tas ir, t sludina to, ka Vi pama visus msu grkus, kad tika kristts, un sama sodu par visiem msu grkiem pie Krusta. Es esmu prliecints, ka nav citas grmatas, kas dens un asiu evaliju sludintu skaidrk un uzticgk par o. Msdienu pasaul, kur internets ir vrtgs izptes un informcijas ieguves instruments, es centos atrast dvseles brus, kas sludintu evaliju t, k tas rakstts Bbel, kas zintu un ticb sludintu Jzus kristbu noslpumu. Ldz im man tas nav izdevies. Td es nolmu publict o evalija grmatu angliski. grmata sastv no Evalija Zis publictajm svtrunm. is laikraksts tagad regulri tiek izplatts Korej. Kad pldi prklj visu pasauli, dens var bt visur, tomr nevienu nevars dzert droi. Ldzgi tam netrkst daudzu t saukto Dieva kalpu, kas sludina viltus evaliju, tomr neviens nespj
dot mums patiesu dzvbu. Samarieu sieviete, kas katru dienu dzra no Jkaba akas, nespja veldzt savas gargs slpes, bet kad via dzra Jzus doto deni, via ieguva glbanu un t veldzja savas slpes nekavjoties un uz visiem laikiem. Jzus dotais dens plst aj grmat. Katrs, kas no t dzers, tiks mgi glbts no grka. Vi nekad vairs nebs grka gsteknis t viet dzvbas dens plds no via un veldzs to slpes, kas ir ap viu.
Ksim Dieva strdnieki un ticbas plaisu izldzintji

Ms dzvojam laik, kad pasaules gals ir tuvu. is ir laiks, kad visi cilvces grki skai sauc pc Dieva taisngs tiesas. Zintnieki radjui entiski sintezto aitu Dolliju, un cilvki jau
Satura rdtjs
11 Priekvrds
gandrz ir gatavi pieemt entiski pavairotus cilvkus. odien ms bvjam jaunu Bbeles torni. Kad cilvce pdjo reizi minja ko tamldzgu, Dievs izkaisja vius pa visu zemi, sajaucot viu valodas. Tagad, bez Dieva lastbas, septias liels sodbas un mgais sods tiks izliets pr tm pazuduajm dvselm, kas nav piedzimuas no jauna. Td es ldzu un mudinu js last o grmatu uzmangi. Es ldzu Dievu, lai Js vartu atdzimt den un gar. grmata sludina evaliju tiei t, k tas rakstts Bbel. Td, k stv rakstts: Ja js paliekat Manos vrdos, js patiesi esat Mani mceki, un js atzsit patiesbu, un patiesba dars js brvus (Ja 8:3132). Es ldzu, lai Js uzzintu patiesbas vrdus caur o grmatu un ktu brvi no grka un nves, lai Js ktu izpirkti un iegtu mgo dzvbu Vi.
Darsim Tva darbu kop, lai glbtu Via auu dvseles, sludinot dens un asiu evaliju. Es patiesi ceru, ka patiesais evalijs apspds ms un stiprins msu kopgo darbu, lai ms velttu sevi ticbas plaisu izldzinanai ar patiesbas vrdiem. Tu uzcelsi vecs posta vietas, tu atjaunosi agrko cilu pamatus, un tevi sauks par plaisu pieldzintju un par apdzvojamu vietu atjaunotju (Jesajas 58:12). Daudzi no jums noteikti nav pazstami ar atdzimanas den un gar evaliju, td es centos katr svtrun likt lielu uzsvaru uz Jzus kristbu un Krusta evaliju. Ja Jzus nebtu kristts, Via Krustam nebtu nekdas nozmes. iemesla d es atkrtoti esmu uzsvris Via kristbas. Mans mris ir to izskaidrot jums. Es to gribtu jums atkrtot, ldz js tiksit svtti ar dens (Jzus kristbu) un Gara evaliju.
Satura rdtjs
12 Priekvrds
Es patiesi vlos, lai js visi notictu Via kristbu un asins evalijam, lai vartu tikt glbti no grka. Un es esmu prliecints, ka o svtrunu rezultt js piedzimsit no jauna. !
Satura rdtjs
Satura rdtjs
Pirm daa Svtrunas
1. Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti (Marka 7:8-9, 7:20-23)...... 15 2. Cilvki ir dzimui grcinieki (Marka 7:20-3)............................................. 30 3. Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu? (Lkas 10:25-30) ........................ 41 4. Mg glbana (Ja 8:1-12) .................... 61 1. Glbanas liecbas ..................................... 244 5. Jzus kristbas un grku izpirkana (Mateja 3:13-17) .......................................... 89 6. Jzus Kristus nca ar deni, asinm un Garu (1. Ja 5:1-12) .......................................... 134 2. Paskaidrojumi ............................................ 263 3. Jautjumi un atbildes ................................. 292
Cover Page
7. Jzus kristbas attlo glbanu grciniekiem (1. Ptera 3:20-22) ..................................... 166 8. Pilngs glbanas evalijs (Ja 13:1-17) ............................................ 182
Otr daa Pielikums
Svtrunas 1
Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti
Satura rdtjs
15 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti
Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

< Marka 7:8-9 > Jo, Dieva bausli atmetui, js turat cilvku likumus. Un Vi tiem sacja: T js atmetat Dieva bausli, lai turtu savu likumu. < Marka 7:20-23 > Bet Vi sacja: Kas no cilvka iziet, tas apgna cilvku. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba. Viss tds aunums iziet no iekienes un apgna cilvku.
Vispirms es vltos defint, kas sti ir grks. Ir grki, kurus nosaka Dievs, un ir grki, kurus nosaka cilvki. Vrds grks grieiski nozm netrpt mr. Tas nozm dart kaut ko nepareizi. Grks ir, ja ms pareizi nesekojam Dieva pavlm. Vispirms aplkosim grku, kuru nosaka cilvki. Kas ir grks? T ir nepaklausba Dieva pavlm. Ms mram grku saska ar savu sirdsapziu. Citiem vrdiem, t nav rcba pret Dieva bauiem to mra, vadoties pc cilvka pieredzes, sirds un sirdsapzias. Par du grku katrs sprie pats. Tpc divi dadi cilvki vienu un to pau darbbu var uzskatt un var ar neuzskatt par grku tas atkargs no katra cilvka persongajiem
Satura rdtjs
principiem. Td Dievs mums devis 613 bauus, kas jlieto k objektvs kritrijs. Zemk attlot diagramma ilustr cilvka grku. Valsts likums, civilais likums Cilvka sirdsapzia Dieva Bauslba Morle, sabiedrbas normas Td mums nekad nevajadztu par standartu izvirzt savu sirdsapziu. Msu sirdsapzias grks ne vienmr saskan ar to, ko Dievs noteicis par grku. Tpc mums nevajadztu klaust savu sirdsapziu, bet gan balstt msu darbbas uz Dieva bauiem. Katram no mums ir savs priekstats par to, kas
ir grks. Vieni uzskata, ka grks ir viu trkumi, savukrt citiem iet, ka t ir viu izkropot attieksme. Piemram, Korej cilvki uz savu vecku kapa iesj zli un uzskata par savu pienkumu to paut un rpties par kapiem ldz pat savai nvei. Tau primitvs ciltis Papua Jaungvinej godina savus veckus, sadalot to ermeni starp imenes locekiem un apdot to. (Es neesmu prliecints, vai vii pirms anas to izcep vai n). Tas tiek darts, lai o ermeni nesagrauztu trpi. ie paradumi pierda, ka cilvku izpratne par grku var btiski atirties. T tas ir gan ar to, kas ir labs, gan ar to, kas ir grks. Tomr Bbele mums saka, ka grks ir nepaklaust Via pavlm. Jo, Dieva bausli atmetui, js turat cilvku likumus. Un Vi tiem sacja: T js atmetat Dieva bausli, lai turtu savu likumu (Marka 7:89). Dievam ir vienalga, k ms izskatmies no rpuses. Vi
Satura rdtjs
uzlko msu sirdi.
Persongie kritriji ir grks Dieva priek

Kas ir visnopietnkais grks? Tas ir neemt vr Dieva vrdu.
Es vlos Tev pateikt, kas ir grks Dieva priek. Tas ir nedzvot saska ar Via gribu. Tas ir netict Via Vrdam. Dievs teica, ka ir grks dzvot k farizejiem, kas noraidja Dieva bauus un daudz vairk uzsvra viu tradicionls mcbas. Un Jzus uzskatja, ka farizeji ir liekui. Kuram Dievam tu tici? Vai tu patiem god
un cieni Mani? Tu lielies ar manu vrdu, bet vai tu tiem cieni Mani? Cilvki uzlko viengi rjo izskatu un neem vr Via Vrdu. Un tas ir grks Via priek. Visnopietnkais grks ir neemt vr Via Vrdu.Vai tu to apzinies? Tas ir visu grku grks. Msu vjbas ir vienkri nepilnbas. Ts kdas un aplambas, kuras ms veicam savas nepilnbas d, nav fundamentli grki, bet gan vienkri nepilnbas. Dievs atir grku no kdm. Tie, kas neem vr Via vrdu, ir grcinieki, pat ja vii btu brvi no nepilnbm. Vii ir lieli grcinieki Dieva priek. Td Jzus rja farizejus. Piecs Mozus grmats atrodami likumi, kas nosaka, ko mums dart un ko nedart. Tie ir Dieva vrdi, Via baui. Iespjams, ms tos nevaram ievrot simtsprocentgi vai ievrot tos visus, bet mums jatzst, ka tie ir Via baui. Vi mums tos devis no paa skuma, un k tdi
Satura rdtjs
mums tie jpieem. Ieskum Dievs radja debesis un zemi. Tad Vi teica: Lai top gaisma. Un gaisma tapa. Vi radja visu. Un Vi iedibinja Bauslbu. Un Vrds tapa miesa un mjoja msu vid (Ja 1:14). K tad Dievs atkljas mums? Vi atkljas caur Saviem bauiem. Dievs ir Vrds, un Vi atkljas caur Saviem bauiem. Dievs ir Gars. Un k ms saucam Bbeli? Ms saucam to par Dieva vrdu. eit ir teikts: Jo, Dieva bausli atmetui, js turat cilvku likumus. Via Bauslba sastv no 613 bauiem. Dari to bet nedari to, god savus veckus ... un t tlk. Treaj Mozus grmat teikts, k jrkojas sievietm un k vrieiem, un ko dart, ja mjdzvnieks iekrt bedr... Pavisam ir 613 du bauu, Via Bauslba. T k tie nav cilvka vrdi, mums jdom par tiem atkal un atkal. Mums jpaklausa Dievam, un, pat ja ms nespjam ievrot visus Via
likumus, mums tie vismaz jatzst. Vai ir kaut viens nepatiess Dieva vrds? Farizeji atmeta Dieva bauus. Vii turja cilvku tradcijas augstk par Via bauiem. Vecajo vrdi skaitjs svargki par Dieva vrdiem. da situcija bija tad, kad piedzima Jzus. Visvairk Jzum nepatika tas, ka cilvki neatzina Dieva vrdu. Dievs mums devis 613 bauus, lai mctu mums, ka Vi ir Patiesba, Vi ir msu Dievs, kas ir msu grki Via priek un lai pardtu mums Savu Svtumu. Tpc, t k ms visi esam grcinieki Via priek, mums jtic Jzum, kuru Dievs stja, jo ms ml, un mums jdzvo ticb. Tie, kas atmet Via Vrdu, tie, kas netic, ir grcinieki. Ar tie, kas nespj ievrot Via Vrdu, ir grcinieki, tomr vislielkais grks ir atmest Via Vrdu. Vii ir tie, kas noks ell. Netict ir grkot Via priek.
Satura rdtjs
Iemesls, kd Dievs mums deva Bauslbu

Kda iemesla d Dievs mums deva Bauslbu? Lai ms apzintos savus grkus un atgrieztos Via roks. Vi deva mums 613 bauus, lai ms vartu apzinties savus grkus un tikt glbti caur Jzu. iemesla d Dievs mums deva Bauslbu.
Kd Dievs deva mums bauslbu? Lai liktu mums apzinties savus grkus un sodu par tiem. Vstul Romieiem 3:20 teikts: Jo bauslba dod grka atziu. T ms zinm, ka iemesls, kd Dievs mums deva Bauslbu, nav
minjums ms piespiest dzvot pc ts. Tad kdu atziu ms gstam no Bauslbas? T ir da: ms esam prk vji, lai ievrotu Bauslbu vis ts pilnb, un ms visi esam grcinieki Via priek. Un ko ms saprotam no 613 Via bauiem? Ms apzinmies savus trkumus, savu nespju dzvot pc Via likumiem. Ms saprotam, ka ms, Dieva radbas, esam nespjgas btnes. Ms saprotam, ka ms esam grcinieki Via priek, un, saska ar Via likumu, mums visiem btu jnonk ell. Ko dart tad, kad ms esam apzinjuies savu grcgumu un savu nespku? Vai mums jmina kt pilngiem? N. Mums jatzst, ka ms esam grcinieki, jtic Jzum, jkst glbtiem caur Via dens un Gara glbanu un jpateicas Viam. Iemesls, kd Vi mums deva Bauslbu, bija, lai liktu mums apzinties savus grkus un sodu par iem grkiem, lai ms zintu, ka nevaram tikt
Satura rdtjs
glbtu no elles bez Jzus. Ja ms ticam Jzum k savam Glbjam, ms tiksim glbti. Vi deva Bauslbu, lai glbtu ms. Vi deva mums Bauslbu, lai liktu mums saprast, cik oti grcgi ms esam un lai glbtu msu dvseles no grka. Vi deva mums Likumu un stja Jzu, lai glbtu ms. Vi stja Savu Dlu, lai Tas uzemtos msu grkus caur Savm kristbm. Un ms varam tikt glbti, ticot Viam. Mums japzins, ka esam bezcergi grcinieki un jtic Jzum, lai ms vartu tikt atbrvoti no grka, kt par Via brniem un atgriezties pie Dieva godbas. Mums jsaprot Via Vrds. Visa skums nk no Via. Mums jsk ar Via Vrdu un jsaprot patiesba par glbanu caur Via Vrdu. Mums jdom un jpieem lmumi, balstoties uz Via Vrdu. ir pareiz un paties ticba.
Kas ir cilvka sird?

Ticbai jskas ar Via Vrdiem, un mums jtic Dievam saska ar Via Vrdu. Ja ms to nedarm, ms kritsim maldos. T btu nepareiza un nepatiesa ticba. Kad farizeji un rakstu mctji redzja, ka Jzus mceki d maizi ar nemazgtm rokm, vii nevartu tiem prmest, ja lkotos uz to caur Dieva vrdu. Vrds mums saka, ka tas, kas ieiet cilvk no rpuses, nevar viu apgnt, jo tas nokst vder, nevis sird, un tas iziet lauk. K ir teikts Marka evalij 7:2023: Bet Vi sacja: Kas no cilvka iziet, tas apgna cilvku. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba. Viss tds aunums iziet no iekienes un apgna cilvku. Vi teica, ka
Satura rdtjs
cilvki ir grcinieki, jo ir jau piedzimui ar grku. Vai tu saproti, ko tas nozm? Ms visi esam dama pctei. Ms nevaram saskatt patiesbu, jo ms ne pieemam, ne ticam visiem Via Vrdiem. Kas ir cilvka sird? Aplkosim Marka evaliju 7:2122. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba. Visas s lietas nk no cilvka sirds un apgna viu pau un ar citus. Psalmos ir teikts: Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mnesi un zvaigznes, ko Tu esi radjis, kas gan ir cilvks, ka Tu viu piemini, un cilvka brns, ka Tu viu uzlko? (Psalms 8:34). Kd Vi ms uzlko? Vi uzlko ms, jo ml ms. Vi radja ms, mlja ms un
aplojs par mums, grciniekiem. Vi nomazgja visus msu grkus un padarja ms par Saviem audm. Ak, Dievs, msu Kungs, cik varens ir Tavs vrds vis zem un debess!, ni Dvids dziedja Vecaj Derb, kad saprata, ka Dievs ks par glbju grciniekiem. Un Jaunaj Derb apustulis Pvils teica to pau. Tas ir tik prsteidzoi, ka ms, Dieva radbas, varam kt par Via brniem. Tas tiek darts tikai td, ka Vi ir ldzjtgs pret mums. T ir Dieva mlestba. Censties dzvot pilngi pc Dieva likumiem Viam sav zi ir izaicinjums. Un t ir ar doma, kas rodas no msu nezias un neizpratnes. Nav pareizi dzvot rpus Via mlestbas, cenoties ievrot Bauslbu un lgt. T ir Dieva griba lai ms apzintos, ka esam grcinieki saska ar Bauslbu un tictu dens un asiu (Gara) sniegtajai glbanai. Via Vrds ir rakstts Marka evalij 7:20
Satura rdtjs
23: Kas no cilvka iziet, tas apgna cilvku. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba. Viss tds aunums iziet no iekienes un apgna cilvku. Jzus teica, ka tas, kas nk no cilvka iekienes, tur mtoie grki, apgna viu. Prtika, kuru mums dod Dievs, nevar nevienu apgnt. Visas radbas ir tras, bet tikai ts lietas, kas iziet no cilvka, tas ir, grki, apgna viu. Ms visi esam dama pctei. Kdi tad ms esam piedzimui? Ms esam piedzimui ar divpadsmit veidu grkiem. Vai t nav? Tad k ms varam dzvot bez grka? Ms turpinsim grkot, jo esam piedzimui ar grku. Vai ms varam atturties no grkoanas vienkri td, ka zinm likumu? Vai ms varam dzvot t, lai ievrotu visus bauus? N.
Jo vairk ms cenamies, jo grtk tas kst. Mums japzins msu ierobeojumi un jatzst sava sakve. Tad ar pazemgu prtu ms spsim pieemt Jzus kristbu un asiu izpirkumu, kas ms glbj.
Kas mums jdara Dieva priek? Mums jatzst savi grki un jldz Dieva glbana. Visi 613 baui ir pareizi un taisngi. Tomr cilvki ir grcinieki jau no t laika, kad vii top ieemti savas mtes dzemd. Kad ms saprotam, ka Dieva likums ir pareizs, bet ms esam dzimui grcinieki, kas nekad pai nesps kt taisngi, ms ar saprotam, ka mums nepiecieama Dieva ldzjtba un ka mums jkst glbtiem ar Jzus
Satura rdtjs
izpirkumu den, asins un Gara. Kad ms apzinamies savus ierobeojumus, to, ka ms nespjam pai kt taisngi un ka ms savu grku d noksim ell, mums neatliek nekas cits k vien paauties uz Jzus izpirkumu. d veid ms varam tikt glbti. Mums jzin, ka ms pai nespjam bt ne taisni, ne labi Dieva acs. Td mums jatzst Dievam, ka ms esam grcinieki, kuri dodas uz elli, un jldz Via lastba: Dievs, ldzu, glb mani no maniem grkiem un aplojies par mani. Ms mdzam lkoties uz Dvida lganu k Dieva rakstto Vrdu. Mazg mani pavisam tru no manas noziedzbas un st mani no maniem grkiem! (Psalms 51:4) Vi zinja vi ir tik grcgs, ka btu pelnjis, lai viu nomestu ell, bet vi to atzina Dieva priek. Ja Tu mani nosauc mani par grcinieku, es esmu grcinieks; ja Tu nosauc mani par taisngu, es esmu taisngs; ja Tu glb
mani, es bu glbts; un, ja Tu mani sti uz elli, es noku ell. Tda ir pareiza ticba. T ms tiekam glbti. Tdiem mums jbt, ja ms vlamies kt gatavi, lai tictu Jzus izpirkumam.
Mums jzina, kas tiei ir msu grki

T k ms visi esam dama pcncji, msu visu sirds ir iekre. Tomr ko mums saka Dievs? Vi saka, ka mums nebs prkpt laulbu. Msu sirds ir slepkavgas tieksmes, bet ko mums saka Dievs? Vi saka, ka mums nebs nogalint. Ms visi savs sirds neliekamies ne zinis par saviem veckiem, bet Vi mums liek godt savus veckus. Mums jsaprot, ka visi Via vrdi ir patiesi un labi, un ka msu visu sirds mt grks. Vai man ir taisnba? Ttad, kas mums jdara Dieva priek? Mums jatzst, ka ms esam
Satura rdtjs
bezcergi grcinieki. Nav pareizi uzskatt, ka vakar ms bijm taisngi, jo darjm labus darbus, bet odien esam grcinieki, jo odien esam grkojui. Ms esam dzimui grcinieki. Lai ko ar ms dartu, ms joprojm bsim grcinieki. Tiei tpc mums jkst izpirktiem caur Jzus kristbm. Ms neesam grcinieki msu darbu d: td, ka ms prkpjam laulbu, nogalinm, zogam... Ms esam grcinieki td, ka esam dzimui grcinieki. Ms esam piedzimui ar divpadsmit veidu grkiem. Tpc, ka Dieva acs ms esam dzimui grcinieki, ms nekad nevaram kt labi pai ar savm plm. Ms varam viengi izlikties, ka esam labi. Ms esam piedzimui ar prtu, kas ir pilns ar grkiem, tdiem k slepkavba, zagana un tamldzgi. Tad k gan ms varam bt taisngi viengi tpc, ka ms sti nepaveicam os grkus? Ja ms apgalvojam, ka ms esam taisngi, tad t
ir liekulba. Jzus sauca farizejus un rakstu mctjus par liekuiem. Cilvki ir dzimui grcinieki. Visu savu dzvi vii grko Dieva priek. Katrs, kur apgalvo, ka vi nekad sav m nav ne ar vienu sakvies, ne ar kdam iesitis, ne ar nozadzis kdam kaut vai adatu, melo, jo cilvki ir dzimui grcinieki. Vi ir melis, grcinieks un liekulis. Tds vi ir Dieva acs. Tu esi dzimis grcinieks. Pat ja tu nekad nepaveic nevienu grku, tu visviens nonksi ell. Pat ja tu pamat ievrotu Bauslbu un lielko dau bauu, tu joprojm btu grcinieks, kas dotos uz elli. Tad ko ms varam dart, sastopoties ar du nolemtbu? Mums jldz Via ldzjtba un juztic msu glbana no grka Viam. Ja Vi ms neglbj, mums atliek viengi doties uz elli. Tds ir msu liktenis. Tie, kas pieem Via Vrdu, ar atzst, ka vii
Satura rdtjs
patiesi ir grcinieki. Un vii ar zina, ka vii ir taisni. T vii zina, ka Via Vrda atmeana bez Via Vrda atzanas ir grks. Tie, kas pieem Via Vrdu ir taisni, neskatoties uz to, ka agrk vii bija grcinieki. Vii ir atdzimui no Via Vrda un saem Via svtbu. Vii ir tie, kas samui vislielks svtbas.
Tie, kas cenas tikt glbti ar saviem darbiem, vl joprojm ir grcinieki

Kas vl joprojm ir grcinieki, pat ja vii tic Jzum? Tie, kas cenas tikt glbti ar saviem darbiem. Aplkosim Vstuli galatieiem 3:10 un 11.
Proti, visi, kas dzvo bauslbas darbos, ir zem lsta; jo ir rakstts: noldts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstts bauslbas grmat. Bet ir skaidrs, ka ar bauslbu neviens netop taisnots Dieva priek, jo ticb taisnais dzvos. Ir teikts, ka noldts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstts bauslbas grmat. Tie, kas tic Jzum, bet cenas kt taisngi ar saviem darbiem, ir noldti. Kur ir tie, kas cenas kt taisngi ar saviem darbiem? Vii ir zem Dieva lsta. Kd Dievs mums deva bauslbu? Vi deva mums Bauslbu, lai ms apzintos savus grkus (Romieiem 3:20). Lai ms saprastu, ka esam pilngi grcinieki un mums lemts nokt ell. Tad kas tev ir jdara? Tev ir jtic Jzus kristbm un Dieva Dlam un jatdzimst den un Gara. Tad tu bsi glbts no saviem grkiem, ksi taisngs, iegsi mgo dzvbu un dosies uz
Satura rdtjs
debesm. Lai jsu sirds ir ticba.
Visaugstprtgkais grks pasaul

Kas ir visaugstprtgkais grks pasaul? Censties dzvot pc Bauslbas. Viengais, kam ir nozme, ir ticba Dievam. Ms tiekam svtti, ja ticam Via svtbm. Vi nolma glbt tos, kam ir ticba Via Vrdam. Tomr odien starp ticgajiem netrkst to, kas cenas dzvot pc Via Bauslbas. Lielk daa kristieu dara tiei t. Protams, tas ir apsveicami, ka vii cenas dzvot pc Bauslbas, bet vai tas ir iespjams?
Mums jsaprot, cik mugi ir censties dzvot saska ar Via Bauslbu. Jo vairk ms cenamies, jo grtk tas kst. Vi teica: Ticba nk no dzirdanas, un dzirdana no Dieva vrda. Mums jatmet sava augstprtba, lai ms vartu tikt glbti.
Mums jatmet savi persongie standarti, lai ms tiktu glbti.

Kas mumsjdara, lai ms tiktu glbti? Mums jatmet savi persongie standarti. K cilvki var tikt glbti? Apzinoties, ka vii ir grcinieki. Ir daudzi, kas nav glbti, jo nevar
Satura rdtjs
atmest savus nepareizos uzskatus un centienus. Dievs saka, ka tie, kas paaujas uz Bauslbas grmatu, ir noldti. Tie, kas tic, ka pakpeniski, turpinot tict Jzum, vii ks taisngi un cenas dzvot saska ar Bauslbu ir zem Via lsta. Vii tic Dievam, bet vienlaikus vii joprojm tic, ka viiem jdzvo saska ar Bauslbu, lai tiktu glbti. Drgais draugs, vai ms varam kt taisngi ar saviem darbiem, kamr vl esam dzvi? Ms kstam taisngi, viengi ticot Jzus vrdam, un viengi tad ms tiekam glbti. Viengi ticot Jzus kristbm, Via asinm un tam, ka Jzus ir Dievs, ms tiekam glbti. Tpc ar Dievs mums ir sagatavojis ticbas likumu k veidu, k kt taisngiem. dens un Gara izpirkums nav atkargs no cilvku darbiem, bet gan no ticbas Dieva vrdam. s ticbas d Dievs ms ir atbrvojis. T Dievs to bija iecerjis un t Vi to ir paveicis.
Kpc tie, kas ticja Jzum, netika glbti? Tpc, ka vii nepiema vrdu par dens un Gara izpirkumu. Bet ms, kas esam tikpat nepilngi k vii, esam glbti savas ticbas Dieva vrdam d. Ja divi cilvki strd ar tecilu, tad tas, kas ir atstts, turpins strdt pat tad, kad viens no viiem tiks paemts. Tas, kas ir atstts, ir tas, kur nav glbts, un vi atkal un atkal cenas kt brvs. Kpc viens ir paemts un otrs atstts? Tpc, ka viens no viiem klausjs un ticja Dieva vrdam. Otrs, kur cents ievrot Bauslbu, galu gal tika iemests ell. Vi cents uzrpties pie Dieva, bet Dievs viu nokratja, glui k ms nokratm vaboli, kad t cenas uzrpties pa msu kju. Ja cilvks cenas uzrpties pie Dieva, cenoties ievrot Bauslbu, vi noteikti tiks iemests ell. Tpc mums jbt glbtiem ar ticbu denim un Garam.
Satura rdtjs
Proti, visi, kas dzvo bauslbas darbos, ir zem lsta; jo ir rakstts: noldts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstts bauslbas grmat. Bet ir skaidrs, ka ar bauslbu neviens netop taisnots Dieva priek, jo ticb taisnais dzvos. (Galatieiem 3:1011, Romieiem 1:17) Netict Dieva vrdam ir grks Dieva priek. Turklt grks ir ar atmest Dieva vrdu un vadties pc saviem standartiem. Ms, cilvki, nespjam dzvot pc Via bauslbas, jo ms visi esam dzimui grcinieki. Un visu savu dzvi ms turpinm grkot. Ms mazliet grkojam te, mazliet tur un visur, kur ms ejam. Mums jsaprot, ka ms esam miesgi un nevaram negrkot. Cilvki ir k liels mslu spainis. Ja ms minm to kaut kur aiznest, ms visur izakstm t saturu. Tdi ms esam. Ms izakstm grku visur, kur vien ejam. Vai tu to
vari iztloties? Vai tu joprojm izliksies, ka esi svts? Ja tu pats sevi skaidri redztu, tu atmestu savus veltgos centienus bt svtam un tictu Jzus denim un asinm. Mums jatmet sava ietiepba un jatzst, ka esam grcinieki Dieva priek. Tad mums jdodas atpaka pie Via vrda un no jauna jatklj, k Vi ms glbis ar deni un Garu. !
Satura rdtjs
Svtrunas 2
Cilvki ir dzimui grcinieki
Satura rdtjs
30 Cilvki ir dzimui grcinieki
Cilvki ir dzimui grcinieki

< Marka 7:20-23 > Bet Vi sacja: Kas no cilvka iziet, tas apgna cilvku. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba. Viss tds aunums iziet no iekienes un apgna cilvku.
Cilvki ir apjukui un dzvo savu ilziju var

Kas, visticamk, tiks glbts? Tas, kas uzskata sevi par lielko grcinieku pasaul.
Pirms es turpinu, es vltos uzdot tev jautjumu. Ko tu dom par sevi? Vai tev iet, ka tu esi diezgan labs vai diezgan slikts? K tev iet? Visi cilvki dzvo savu ilziju var. Iespjams, tu neesi glui tik slikts, k tev iet, ne ar tik labs, k tu dom. Kam, tavuprt, bs veiksmgka ticbas dzve? Vai tiem, kas dom, ka ir labi, vai tiem, kas dom, ka ir slikti? Pdjajiem. Ttad, kur, visticamk, tiks
Satura rdtjs
glbts: tas, kas paveicis daudzus grkus vai tas, kas paveicis tikai daus grkus? Tie, kuriem ir vairk grku, visticamk, tiks glbti, jo vii apzins, ka ir grcinieki. Vii var labk pieemt to glbanu, ko viiem sagatavojis Jzus. Kad ms patiesi uzlkojam sevi, ms redzam, ka esam viengi nelabojami grcinieki. Kas gan ir cilvki? Cilvce ir aundaru cilts. Jesajas grmat 59, noda teikts, ka cilvku sirds mt visi iespjamie prkpumi. Tpc cilvce ir milzgs grka zais. Tomr, ja ms t nodvsim cilvci, daudzi tam nepiekrits. aundaru cilts cilvcei ir patiesi atbilstos apzmjums. Ja ms godgi uzlkosim sevi, mums bs jatzst, ka ms esam auni. Tiem, kas ir pret sevi godgi, jnonk pie da secinjuma. iet, ka pasaul nav prk daudz to, kas patiem atzst sevi par nelabojamiem grciniekiem. Daudzi dzvo visnota rti, jo sevi par tdiem neatzst. Tpc, ka ms esam
aundari, ms esam radjui grcgu civilizciju. Ja nebtu tik daudz to, kas noliedz savu grcgumu, vii kauntos grkot. Tau ir tik daudz citu, kas ir tiei tdi pai, ka viiem vairs nav kauns par sevi. Tomr viu sirdsapzia to zina. Ikvienam ir sirdsapzia, kas viiem saka: Tas ir kauns. dams un Ieva slps aiz kokiem pc tam, kad bija sagrkojui. odien daudzi slpjas aiz msu izvirtus kultras grka kultras. Vii slpjas starp citiem grciniekiem, lai izvairtos no Dieva soda. Cilvkus apmuo viu pau ilzijas. Viiem iet, ka vii ir svtki par citiem. Vii paties sautum sauc: K cilvks var paveikt ko tdu? K gargs cilvks var t rkoties? K brns var t izturties pret saviem veckiem? Viiem paiem iet, ka vii jau nu nekad nesptu paveikt ko tamldzgu. Drgie draugi, ir tik grti iepazt cilvka dabu.
Satura rdtjs
Ja ms patiem gribam uzzint, kdi ms patiesb esam, mums vispirms jkst glbtiem. Tas ir ilgstos process, un daudzi no mums to neizprats ldz pat savas nves stundai.
Iepazsti sevi
K dzvo tie, kas nepazst sevi? Slpjoties no sevis. Dareiz ms, uzlkojot kdu cilvku, redzam, ka vi sevi nemaz nepazst. Sokrts teica: Iepazsti sevi. Dai cilvki nezina, kas ir viu sirds. Slepkavbas, zdzbas, cietsirdba, aunums, meli, alkatba, iekre... Via sirds ir pilna ar skas indi, bet vi run
par labestbu. Tas ir tpc, ka vi nezina, ka ir dzimis grcinieks. aj pasaul oti daudzi sti nezina, k uz sevi skatties. Vii pai sevi ir apmuojui un visu savu dzvi vii nodzvo, pilnb ietinuies savos melos. Vii pai sevi iemet ell. Vii iet uz elli sava paapmna d.
Cilvki pastvgi grko visu savu dzvi

Kpc vii iet uz elli? Tpc, ka vii nepazst sevi. Aplkosim Marka evaliju 7:2123. Kas no cilvka iziet, tas apgna cilvku. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas,
Satura rdtjs
nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba. Viss tds aunums iziet no iekienes un apgna cilvku. Cilvku sirdis pilnas ar aunm domm jau no viu ieemanas bra. Iedomsimies, ka cilvka sirds ir glze, kas ldz malm piepildta ar kdu oti netru idrumu, tas ir, grku. Kas notiktu, ja o glzi prvietotu? Protams, netrais idrums (grks) visur izaksttos. Ja ms o glzi kustintu, grks atkal un atkal izaksttos. Tiei t ms, bdami nelabojami grcinieki, dzvojam savu dzvi. Ms izakstm grku, lai kur ar neietu. Visu savu mu ms grkosim, jo ms esam pilni ar grku. Problma ir t, ka ms neapzinmies to, ka esam pilni ar grku, ka esam grka cilts. Ms esam nelabojami grcinieki, un msu sirds mt grks. Tdi patiesb ir cilvki.
glze, kas pilna ar grku, ir gatava plst pri. Cilvku grks, pirmkrt, ir tds, ka vii netic, ka patiesb vii ir nelabojami grcinieki viiem iet, ka citi vius mudina grkot un tpc vii nav patiesie vaininieki. Tpc pat tad, kad cilvki grko, viiem iet, ka viiem atliek viengi nomazgt netrumus, lai izdeldtu o grku. Vii turpina uzslauct savus grkus un cenas sev ieststt, ka vii nemaz nav vaingi. Vai ms vairs neizakstm grku tpc vien, ka ms to uzslaukm? Mums btu visu laiku juzslauka un juzslauka. Kad glze ir pilna ar grku, t izakstsies. Nav nekdas jgas noslauct tikai rpusi. Lai cik ar biei ms notrtu rpusi ar saviem labajiem darbiem, tam visam nav nekdas nozmes, jo msu glze ir pilna ar grku. Ms esam piedzimui tik grcgi, ka msu sirdis nekad neks tukas, lai ar cik daudz ms izlietu pa ceam. Tpc ms visu savu dzvi
Satura rdtjs
grkojam. Ja kds neapzins, ka vi patiem ir tikai un viengi nelabojams grcinieks, vi turpina slpties. Grks mt visu cilvku sirds un nepazd, ja notra rpusi. Kad ms izakstam mazliet grka, ms to notram ar trauku lupatu, kad atkal izakstam, ms to notram ar birsti, dvieli un tad jau ar grdas lupatu... Ms visu laiku domjam, ka, ja ms visu notrsim tikai vl vienu reizi, viss atkal bs trs... Tomr grks izaksts atkal un atkal. K tev iet, cik ilgi t tas turpinsies? Ldz pat nves stundai. Cilvks grko ldz pat savai nvei. Tpc mums ir jtic Jzum, lai ms vartu tikt glbti. Un, lai ms tiktu glbti, mums jiepazst sevi.
Kas var pateicb pieemt Jzu? Grcinieki, kas atzst, ka biei rkojuies nepareizi. Iedomsimies divus cilvkus, kurus var saldzint ar divm glzm, kas pilnas ar kdu netru idrumu. Abas glzes ir pilnas ar grku. Viens no viiem uzlko sevi un saka: Ak vai, es esmu tik oti grcgs. Tad vi to atzst un mekl kdu, kas viam var paldzt. Bet otram iet, ka vi nemaz nav tik oti auns. Vi nespj saskatt sev nelabojamu grcinieku, un vi dom, ka vi nemaz nav tik auns. Visu savu dzvi vi turpina uzslauct akatas. Vi noslauka vienu pusi un tad tli otru... tri atpaka uz otru pusi...
Satura rdtjs
Daudzi cenas dzvot uzmangi ar mazu grku sird, lai neizaksttu to. Tomr ko gan tas var izmaint, ja viu sirds vl joprojm ir grks? Viu uzmanba netuvins vius debesm. Viu uzmanba ved vius uz elli. Drgie draugi, da uzmanba ved viengi uz elli. Ja ie cilvki ir uzmangi, iespjams, viu grki prk neizaksts. Tomr vi vl joprojm ir grcinieks, kas cenas paslpties. Kas ir cilvka sird? Grks? Izlaidba? J! aunas domas? J! Vai tur ir zdzba? J! Iedomba? J! Ms apzinmies, ka esam nelabojami grcinieki, kad redzam, ka rkojamies grcgi un auni, lai ar mums to neviens nav mcjis. Iespjams, tas nav tik acmredzami, kamr ms esam jauni. Bet tad, kad ms kstam vecki? Kad ms iestjamies vidusskol, augstskol un t tlk, tad ms skam saprast, ka tas, kas mt msos, ir
grks. Vai t nav? Tad kst neiespjami to noslpt. Pareizi? Ms turpinm grkot. Tad ms to nolojam. Man nevajadzja to dart. Tomr ms nespjam patiesi mainties. Kpc? Tpc, ka ms visi esam dzimui k nelabojami grcinieki. Ms nekstam tri tpc vien, ka esam piesardzgi. T viet mums japzins, ka ms esam dzimui grcinieki, lai ms vartu tikt glbti pilnb. Tikai tie grcinieki, kas pateicb pieem Jzus izpirkumu, var tikt glbti. Tie, kuri dom, ka vii nemaz tik oti nav grkojui, netic, ka Jzus pama visus viu grkus un ka vii nonks ell. Mums japzins, ka msos ir neaptverams daudzums grka. Ms visi esam ar to piedzimui. Ja kds domtu: Es jau neesmu prk daudz grkojis, ja vien man vartu piedot o nelielo grciu, vai vi pc tam vartu bt brvs no grka? Tas nekad nevar notikt.
Satura rdtjs
Tas, kur var tikt glbts, zina, ka ir nelabojams grcinieks. Vi patiesi tic, ka Jzus uzms visus via grkus, kad tika kristts Jordnas up, un ka Vi samaksja par tiem, kad Vi nomira. Ms visi dzvojam ilziju var, neatkargi no t, vai esam glbti vai n. Ms visi esam nelabojami grcinieki. Tdi ms patiem esam. Ms varam tikt glbti viengi tad, ja ticam, ka Jzus aiznesa prom visus msu grkus.
Dievs neglbj tos, kuriem ir mazliet grka

Kur apmna to Kungu? Tas, kur ldz piedoanu par ikdienas grkiem.
Dievs neglbj tos, kuriem ir tikai mazliet grka. Dievs pat neuzlko tos, kas saka: Dievs, man ir is nelielais grci. Vi uzlko tos, kas saka: Dievs, man ir is neaptveramais daudzums grku. Es eju uz elli. Ldzu, glb mani. Vi uzlko pazuduos grciniekus, kas saka: Dievs, es varu tikt glbts viengi tad, ja Tu glb mani. Es nespju vairs lgt piedoanu, jo es zinu, ka atkal grkou. Ldzu, glb mani. Dievs glbj tos, kas pilnb uzticas Viam. Es ar minju katru dienu nolot grkus un lgt par tiem piedoanu. Tomr das lganas nekad nevar dart ms brvus no grka. Dievs, ldzu, aplojies par mani un glb mani no grka. Tie, kas t ldz, tiks glbti. Vii tic Dieva izpirkumam, Jzus kristbm. Vii tiks glbti. Dievs atbrvo viengi tos, kas zina, ka ir nelabojami grcinieki, grka izdzimums. Tie, kas saka: Es esmu paveicis viengi o nelielo grciu. Ldzu, piedod man to, vl joprojm ir
Satura rdtjs
grcinieki un Dievs nevar vius glbt. Dievs glbj viengi tos, kas zina, ka vii ir tikai un viengi pilngi, nelabojami grcinieki. Jesajas 59:12 rakstts: Redzi, T Kunga roka nebt nav par su, lai t nevartu paldzt, un Via auss nav t aizkritusi, ka t nevartu dzirdt. Bet jsu prkpumi js attlina no jsu Dieva, un jsu grki apslpj Via vaigu no jums, ka Vi neklauss uz jums. Tpc, ka ms esam dzimui grcinieki, Dievs nevar uz mums skatties ar prieku. Tas nav tpc, ka Via roka btu par su vai via auss aizkritusi, un Vi nevartu dzirdt, k ms ldzam Via piedoanu. Dievs mums saka: Jsu prkpumi js attlina no jsu Dieva, un jsu grki apslpj Via vaigu no jums, ka Vi neklauss uz jums. Msu sirds ir tik daudz grka, ka ms nevaram ieiet debesu valstb, pat ja durvis ir plai atvrtas.
Ja ms, nelabojamie grcinieki, lgtu piedoanu katrreiz, kad sagrkojam, Dievam katrreiz btu jnogalina Savs Dls. Dievs negrib to dart. Tpc Vi saka: Nenciet pie Manis katru dienu ar saviem grkiem. Es jums stju Savu Dlu, lai tas izpirktu visus jsu grkus. Jums viengi jsaprot, k Vi pama jsu grkus un jprliecins, ka t ir patiesba. Tad jums ir jtic izpirkanas evalijam, lai js tiktu glbti. T ir vislielk mlestba, kas Man ir pret jums, Manm radbm. To Vi mums saka. Ticiet Manam Dlam, un js tiksit glbti. Es, jsu Dievs, stju Savu Dlu izpirkt visus jsu grkus un noziegumus. Ticiet, un js tiksit glbti. Tie, kas neapzins, ka ir nelabojami grcinieki, ldz piedoanu tikai par saviem nelielajiem grciiem. Vii nk Via priek, neapzinoties savu grku milzgo apjomu, un ldz: Ldzu, piedod man o nelielo grciu. Es
Satura rdtjs
t vairs nekad nedaru. Vii cenas apmnt Dievu. Ms negrkojam tikai vienreiz ms grkojam pastvgi ldz pat savai nvei. Mums btu jturpina lgt piedoanu ldz pat savas dzves pdjajai dienai. Neliela grka piedoana neko nevar atrisint, jo ms turpinm grkot katru msu dzves dienu ldz pat savai nvei. Tpc viengais veidz, k ms varam bt brvi no grka, ir prnesot msu grkus uz Jzu. Kas ir cilvks? Nelabojams grcinieks. Bbel aprakstti cilvku grki. Jesajas 59:38 teikts: Jo jsu rokas ir aptraiptas ar asinm un jsu pirksti ir pilni noziegumu, jsu lpas run melus, un jsu mle pau netaisnbu. Neviens nemekl taisnbu, neviens negrieas pie tiesas
pc patiesbas, bet balsts uz tukiem niekiem un run melus; tie staig it k grti ar aunumu un dzemd postu. Tie izper sku olas un au zirneku tklus. Kas d du olu, tam jmirst. Ja saspie tdu olu, iznk odze. Viu audumi neder drbm, nedz viu sietie un ptie darinjumi apsegai. Viu darbi ir auni darbi, varmcba ir atkarga no viu rokm. Viu kjas ir naskas doties aunos darbos, vii steidzas izliet nevaingas asinis; viu domas ir vrstas uz aunu. Posts un sabrukums ir uz viu ceiem. Miera ceu vii nepazst, nav taisnguma viu gaits; vii iet tikai lkus ceus; kas pa tiem staig, tas nepazst miera. Cilvku pirksti ir aptraipti ar noziegumu, un visu savu mu vii kalpo aunajam. Viss, ko vii dara, ir auns. Un msu mutes run melus. Viss, kas nk no msu mutes, ir meli. Melus rundams, vi [velns] run pc savas dabas, jo vi ir melis un melu tvs (Ja 8:44).
Satura rdtjs
Tiem, kas nav piedzimui no jauna, patk teikt: Es tev saku taisnbu... Es tiem to saku. Es saku tikai un viengi patiesbu... Tomr viss, ko vii saka, visviens ir meli. Tiei t ir rakstts: Melus rundams, vi run pc savas dabas, jo vi ir melis un melu tvs. Cilvki tic tukiem vrdiem un run melus. Cilvki perina aunumu un lai pasaul noziegumu. Vii per sku olas un au zirneku tklus. Dievs saka: Kas d du olu, tam jmirst. Ja saspie tdu olu, iznk odze. Vi saka, ka tav sird ir skas olas. skas olas! Tav sird mt aunums. Tici dens un asiu evalijam un ksti glbts. Katrreiz, kad es sku runt par Dievu, ir kds, kur saka: Ak, vai. Ldzu, nerun ar mani par Dievu. Lai ko es ar dartu, es vienmr grkoju. Tas vienkri plst no manis. Es nevaru paspert nevienu soli, neaptraipot visu ar grku. Es tur neko nevaru dart. Es esmu prk pilns ar grku.
Tpc nemaz nerun ar mani par Dievu. is cilvks pilngi droi zina, ka vi ir nelabojams grcinieks, bet vi vienkri nav iepazinis evaliju, kas var viu glbt. Tie, kas apzins, ka ir pilni ar grku, var tikt glbti. Patiesb tdi ir visi. Visi atstj grku visur, kur vien iet. Tas vienkri plst pri, jo cilvki ar to ir prpildti. Viengais veids, k du cilvku var izglbt, ir Dieva spk. Vai tas nav apbrnojami? Tie, kas grko vienmr, vai vii ir sargtinti, vai laimgi, vai pat apmierinti, var tikt glbti tikai Jz, msu Kung. Jzus nca, lai glbtu os cilvkus. Vi ir pilnb samaksjis par tavu grku. Atzsti, ka esi nelabojams grcinieks, un tu tiksi glbts. !
Satura rdtjs
Svtrunas 3
Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?
Likums
Grks
Satura rdtjs
41 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?
Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

< Lkas 10:25-30 > Un redzi, kds rakstu mctjs piecls un, Viu krdindams, sacja: Mctj, ko man bs dart, lai iemantoju mgo dzvbu? Bet Vi uz to sacja: K stv bauslb rakstts, k tu tur lasi? Un tas atbildja un sacja: Tev bs Dievu, savu Kungu, mlt no visas savas sirds, ar visu savu dvseli, ar visu savu spku un ar visu savu prtu un savu tuvko k sevi pau. Vi tam sacja: Tu pareizi esi atbildjis; dari to un tu dzvosi. Bet vi, gribdams attaisnoties, sacja Jzum: Kur tad ir mans tuvkais? Tad Jzus atbildja un
sacja: Kds cilvks gja no Jeruzlemes uz Jriku un krita lauptju roks. Tie tam noplsa drbes, sasita un, atstdami viu pusmiruu guam, aizgja.
Kas ir pati lielk cilvku problma? Vii dzvo ar daudzm prprastm ilzijm. Lkas 10:28: Dari to un tu dzvosi. Cilvki dzvo ar daudzm prprastm ilzijm. iet, ka aj zi vii ir pai ievainojami.Vii izskats oti intelienti, bet vius ir tik viegli apmuot un vii ir pilng nezi par to aunumu, kas mt vios. Ms esam piedzimui, nepazstot sevi, tomr ms dzvojam t, it k ms sevi paztu. Tpc, ka cilvki nepazst sevi,
Satura rdtjs
Bbele mums saka, ka ms esam grcinieki. Cilvki mdz runt par saviem grkiem. Un dareiz iet, ka cilvki nav spjgi dart labu un ka vii prk biei izliekas, ka ir taisngi. Vii grib lielties ar saviem labajiem darbiem un izrdt tos. Vii gan saka, ka ir grcinieki, tomr izliekas, ka patiesb ir oti labi. Vii zina, ka vios nav ne lab, ne spjas dart labu, bet vii cenas apmuot prjos un dareiz pat apmuo pai sevi. Nu paklau, ms tau nevaram bt pilngi auni. Msos tau jbt ar kaut kam labam. Tpc vii uzlko citus un saka sev: Ak vai, to nu gan viam nevajadzja dart. Viam paam btu bijis labk, ja vi to nebtu darjis. Viam btu labk, ja vi runtu t. Manuprt, evaliju labk btu sludint t un t. Vi jau labu laiku ir glbts, tpc, manuprt, viam vajadztu ar attiecgi uzvesties. Es tiku glbts pavisam nesen, bet, ja es vl pamcos, man
noteikti izdosies daudz labk nek viam. Vii savs sirds asina naus. Pagaidi vien. Tu vl redzsi, ka es jau neesmu tds k tu. Ttad tev iet, ka esi apsteidzis mani, ja? Pagaidi, pagaidi. Bbel ir rakstts, ka tie, kas bija pdjie, bs pirmie. Es zinu, ka tas attiecas uz mani. Pagaidi un es tev vl pardu. Cilvki pai sevi apmna. Lai ar attiecg cilvka viet vi rkotos tiei tpat, vi visviens viu ties. Bet tad, kad vi kpj kancel, vi piepei sk stostties, jo saprot, ko nozm via talrs. Sludintjam jskats viengi uz Dievu, nevis jsk gudrot, ko citi par viu padoms. Ja vii to dars, vii nesps sludint Dieva vrdu. Ja cilvkiem pajaut, vai vii spj dart labu, lielk daa atbild, ka nespj. Tomr viiem ir ilzijas par to, ka vii pai to spj, tpc vii cenas dart labu ldz pat savai nvei. Viiem iet, ka viu sirds mt labestba un
Satura rdtjs
vii spj dart labu. Vii turklt dom, ka vii pai ir pietiekoi labi. Nav svargi, cik sen jau vii ir piedzimui no jauna, pat tie, kas ir sasniegui augstku lmeni kalpoan Dievam, dom: Es tam Kungam varu izdart to un to. Bet ja ms izmetam msu Kungu no msu dzves, vai ms tiem varam dart labu? Vai cilvkiem piemt kaut kas labs? Vai vii var dzvot, darot labus darbus? Cilvki nespj dart labu. Katrreiz, kad cilvki cenas paveikt kaut ko ar saviem spkiem, vii grko. Dai atmet Jzu pc tam, kad ir glbti, un cenas pai paveikt kaut ko labu. Msos visos mt tikai un viengi aunums. Ms spjam dart tikai un viengi aunu. Ar saviem spkiem (pat ja ms esam glbti) ms spjam viengi grkot. Tda ir msu miesa.
Ko ms vienmr darm, labu vai aunu? aunu. Msu dziesmu grmat Slavjiet to Kungu ir dziesma, kas skan di: Bez Jzus ms viengi klpam. Ms esam nedergi k kuis, kas rso jru bez burm. Bez Jzus ms spjam viengi grkot. Ms esam taisngi tikai tpc, ka esam glbti. Patiesb ms esam auni. Apustulis Pvils teica: Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet auno, ko negribu, to es daru (Romieiem 7:19). Ja cilvks ir ar Jzu, tam nav nozmes. Tau, ja viam ar Viu nav nekdas saistbas, vi cenas bt labs Dieva priek. Tomr jo vairk vi cenas, jo vairk vi saprot, ka dara aunu. Pat niam Dvidam bija tda daba. Kad
Satura rdtjs
via valst valdja miers un labkljba, vi reiz ieraudzja krdinou skatu un krita juteklisks bauds. Vi kuva pilngi auns, kad aizmirsa to Kungu! Vi bija patiem auns. Vi nogalinja riju un ska dzvot ar via sievu, bet vi neredzja, cik auns patiesb bija. Vi meklja attaisnojumu savai rcbai. Tad kdu dienu pie via atnca Ntns un teica: Divi vri bija vien pilst viens bagts un otrs nabags. Bagtajam bija oti daudz sklopu un liellopu, bet nabagajam no visa t nebija itin nek k viengi viens pats jri, vl glui mazs, ko vi bija pircis un izaudzjis un kas bija pie via izaudzis kop ar via brniem; tas da no via maizes rieciena un dzra no via kausa, un pie via krtm gulja, un maz aitia bija viam k paa meita. Un, kad kd dien pie bagt vra ierads viesis, tad viam bija l emt ko no sava sklopu un liellopu pulka, lai sagatavotu mielastu viesim, kas bija
pie via atncis, bet vi ma nabag vra aitiu un to sataisja savam ciemiam (2. Samula 12:14). Dvids iesaucs: Tas vrs, kas to ir darjis, ir nvi pelnjis! Vi bija iededzies dusms, td vi teica: Viam paam bija tik daudz sklopu, vi tau varja emt kdu no tiem. Tomr vi pama nabag vra jriu, lai pagatavotu to savam ciemiam. Viam jmirst! Un Ntns viam atbildja: Tu esi tas vrs! Ja ms nesekojam Jzum un neesam ar Viu, tad pat tie, kas piedzimui no jauna, var t rkoties. T tas notiek ar visiem cilvkiem, pat ar uzticgajiem. Bez Jzus ms vienmr klpam un darm aunu. Tpc odien ms atkal esam pateicgi par to, ka Jzus ms glbis, neskatoties uz to aunumu, kas ir msos. Es vlos atpsties Krusta n. Msu sirdis atpas Jzus izpirkuma n. Tau, ja ms atstjam o nu un uzlkojam sevi, ms nekad nevaram
Satura rdtjs
atvilkt elpu.
Dievs mums deva ticbas taisngumu pirms Bauslbas

Kas bija vispirms ticba vai Bauslba? Ticba. Apustulis Pvils teica, ka Dievs vispirms mums devis ticbas taisngumu. Ticbas taisngums bija vispirms. Vi to deva damam un Ievai, Kainam un belam, tad Setam un noham ... ldz pat Noam ... tad brahmam, tad zkam, Jkabam un via divpadsmit dliem. Vii kuva taisngi Dieva priek pat bez Bauslbas, tikai ticot Via Vrdam. Vii sama
svtbas un mieru caur savu ticbu Via Vrdam. Un laiks gja uz prieku, un Jkaba pctei Jzepa d dzvoja ipt 400 gadus k vergi. Tad caur Mozu Dievs vius izveda Kananas zem. Tomr 400 verdzbas gadu laik vii bija aizmirsui ticbas taisngumu. Dievs vius brnumain krt prveda pr Sarkano jru tuksnes. Tad, kad vii bija sasniegui Sinaja tuksnesi, Vi tiem Sinaja kaln deva Bauslbu. Vi tiem deva desmit bauus, kas saturja 613 skus likuma skaidrojumus. Es esmu Dievs, jsu Kungs, brahma, zka un Jkaba Dievs. Lai Mozus kpj Sinaja kaln, un Es jums dou bauslbu. Dievs Isralam deva Bauslbu. Vi deva viiem Bauslbu, lai vii gtu grka atziu (Romieiem 3:20). T bija paredzta, lai Israls zintu, kas Dievam patk un kas nepatk, un lai atkltu Via taisngumu un svtumu.
Satura rdtjs
Visi Israla audis, kas 400 gadus bija vergi ipt, rsoja Sarkano jru. Vii nekad nebija tikuies ar brahma, zka un Jkaba Dievu. Vii Viu nepazina. Un, dzvojot 400 gadus k vergi, vii bija aizmirsui Dieva taisngumu. Tobrd viiem nebija vadtja. Jkabs un Jzeps bija viu vadtji, tau vii bija mirui. iet, ka Jzepam neizdevs nodot ticbu saviem dliem, Manasem un Efraimam. Td viiem vajadzja no jauna atrasr un sastapt savu Dievu, jo vii bija aizmirsui Dieva taisngumu. Tpc Dievs vispirms viiem deva ticbas taisngumu un pc tam Bauslbu, kad vii bija aizmirsui ticbu. Vi deva tiem Bauslbu, lai vii atgrieztos pie Via. Lai glbtu Isralu, lai padartu vius par Saviem audm, brahma audm, Vi lika tiem apgraizties. Vi vius pasauca, lai, pirmkrt, iedibinot
Likumu, pavsttu viiem, ka ir Dievs, un, otrkrt, lai liktu viiem saprast, ka vii ir grcinieki Via priek. Vi vljs, lai vii nktu Via priek un ktu par Via audm, izprkot savus grkus caur izpirkuma upuri, kuru Vis tiem bija devis. Un Vi padarja vius par Savu tautu. Israla audis tika glbti caur bauslbu (upuranas sistmu), ticot Mesijam, kuram bija jnk. Tomr upurana ar laiku kuva vjka. Aplkosim, kad tas notika. Lkas 10:25, Kds rakstu mctjs piecls un, Viu krdindams, sacja. is rakstu mctjs bija farizejs. Farizeji bija konservatvi cilvki, kas cents dzvot saska ar Via Vrdu. Vii bija tie, kas vispirms cents aizsargt savu zemi un tad dzvot saska ar Via Bauslbu. Un vl bija zloti, kas bija oti mrtiecgi un mdza izmantot dadus uzkrtous ldzekus, lai sasniegtu savus mrus.
Satura rdtjs
Ko Jzus vljs satikt? Grciniekus bez gana. di cilvki ir vl odien. Vii vada sabiedrisks kustbas ar tdiem saukiem k Glbiet valsts apspiestos cilvkus. Vii tic, ka Jzus nca, lai glbtu nabadzgos un apspiestos. Tpc vii apgst teoloiju gargajos seminros, iesaists politik un cenas glbt apspiestos vis sabiedrb. Vii ir tie, kas uzstj: Dzvosim pc svt lastbas likuma ... dzvosim saska ar Bauslbu, ar Via Vrdu. Bet vii neizprot Bauslbas patieso nozmi. Vii cenas dzvot pc Bauslbas burta, bet vii neatzst Bauslbas dievio atklsmi. Var teikt, ka apmram 400 gadus pirms Kristus nebija neviena praviea, Dieva kalpa. T
vii bija kuvui par ganmpulku bez gana. Viiem nebija ne Bauslbas, ne vadtja. Dievs neatkljs caur to laiku liekulgajiem reliiskajiem vadtjiem. Valsts bija kuvusi par Romas imprijas koloniju. Tpc Jzus teica tiem Israla audm, kas sekoja Viam tuksnes, ka Vi nests tos prom izsalkuus. Vi aplojs par ganmpulku bez gana. Tolaik bija daudzi, kas cieta. Pamat visas tiesbas tolaik bija rakstu mctjiem; farizeji, pc izcelsmes israliei, sekoja jdaismam. Vii bija oti lepni par sevi. Un ds rakstu mctjs Jzum Lkas evalij 10:25 jautja: Ko man bs dart, lai iemantoju mgo dzvbu? Viam ita, ka visu Israla auu vid nav neviena, kas btu labks par viu. Tpc is rakstu mctjs (tas, kur nebija glbts) izaicinja Viu, jautdams: Ko man bs dart, lai iemantoju mgo dzvbu? is rakstu mctjs ir tik oti ldzgs mums
Satura rdtjs
paiem. Vi jautja Jzum: Ko man bs dart, lai iemantoju mgo dzvbu? Jzus viam atbildja: K stv bauslb rakstts, k tu tur lasi? Vi atbildja un teica: Tev bs Dievu, savu Kungu, mlt no visas savas sirds, ar visu savu dvseli, ar visu savu spku un ar visu savu prtu un savu tuvko k sevi pau. Un Vi viam teica: Tu pareizi esi atbildjis; dari to un tu dzvosi. Jzus viam teica: Tu pareizi esi atbildjis; dari to un tu dzvosi. Vi izaicinja Jzu, neapzinoties, ka ir auns grcinieks, kas nekad nespj paveikt neko labu. Tpc Jzus viam jautja: K stv bauslb rakstts, k tu tur lasi?
Ko tu lasi Bauslb? Ms esam grcinieki, kas nespj ievrot Bauslbu. K tu tur lasi? Tu pareizi esi atbildjis; dari to un tu dzvosi. K tu tur lasi? Tas nozm k tu zini un saproti Bauslbu. Tpat k daudzi msdienu cilvki, ar is rakstu mctjs domja, ka Dievs deva Bauslbu, lai vi to ievrotu. Td vi atbildja: Tev bs Dievu, savu Kungu, mlt no visas savas sirds, ar visu savu dvseli, ar visu savu spku un ar visu savu prtu un savu tuvko k sevi pau. Bauslba bija bez kdm. Vi deva mums pilngu likumu. Vi lika mums mlt to Kungu ar visu savu sirdi un visu savu dvseli, ar visu savu spku un prtu, un mlt savu tuvko k sevi pau. Ir pareizi mlt Dievu ar visu savu sirdi un spku, bet tas bija svtais vrds, kuru
Satura rdtjs
ms nekad nesptu ievrot. K tu tur lasi? nozm, ka Bauslba ir taisnga un pareiza, bet k tu to saproti? Rakstu mctjs domja, ka Dievs viam to devis, lai vi tai paklaustu. Tomr Dieva likums tika dots td, lai ms apzintos savus trkumus un pilnb atkltu savus prkpumus. Tas atklj msu grkus. Tu esi grkojis. Tu nogalinji, lai gan Es tev teicu, lai tu nenogalini. Kpc tu neklausji Mani? Bauslba atklj grku cilvku sirds. Iedomsimies, ka pa ceam uz ejieni es kd drz ieraudztu nogatavojus melones. Dievs ar Bauslbu mani brdinja: Neem s melones, lai ts apstu. Ja tu to darsi, tad tas apkaunos Mani. J, Tvs. is drzs pieder tdam un tdam kungam, tpc tu ts nedrksti emt. J, Tvs. Kad ms Bauslb dzirdam, ka ms nedrkstam ts emt, mums rodas spcga vlme
ts paemt. Ja ms saspieam atsperi, t cenas atgriezties skotnjaj stvokl. Cilvku grki ir tiei tdi. Dievs mums teica, ka ms nedrkstam dart aunu. Dievs t var teikt, jo Vi ir svts, Vi ir pilngs un Vi to spj izdart. No otras puses, ms nekad nevaram negrkot un nekad nevaram dart kaut ko labu. Msu sirds nekad nav lab. Bauslba saka nekad (is vrds ir atrodams Bauslb). Kpc? Tpc, ka cilvku sirds ir iekre. Ms rkojamies, savas iekres vadti. Ms prkpjam laulbu, jo laulbas prkpana ir msu sirds. Mums jlasa Bbele uzmangi. Kad es pirmo reizi noticju Jzum, es ticju saska ar Vrdu. Es lasju, ka Jzus pie Krusta nomira par mani, un es nespju apturt asaras. Es biju tik auns, un tomr Vi nomira par mani ... Mana sirds tik oti spja, ka es noticju Viam. Tad es nodomju: Ja jau es ticu, tad man jtic saska
Satura rdtjs
ar Vrdu. Kad es lasju 2. Mozus grmatu 20. nodau, tur bija teikts: Tev nebs citus dievus turt Man priek. Es pazemgi ldzu saska ar o vrdu. Es centos atcerties, vai es kdreiz esmu turjis citus dievus Via priek, piesaucis Via vrdu veltgi, vai es jebkad esmu zemojies citiem dieviem. Es sapratu, ka daudzreiz esmu pieldzis citus dievus senu godinanas ritulos. Es biju grkojis es biju pieldzis citus dievus. Tpc es ldzu: Kungs, es esmu pieldzis elkus. Mani par to ir jsoda. Ldzu, piedod man manus grkus. Es t vairs nekad nedaru. T es biju ticis gal ar vienu grku. Es centos atcerties, vai es jebkad esmu Dieva vrdu valkjis nelietgi. Tad es atcerjos, ka tad, kad es sku tict Dievam, es smju. Mani draugi man teica: Vai tu neapkauno Dievu ar savu smanu? K gan kristietis var smt? T bija Via vrda nelietga valkana, vai ne?
Tpc es atkal ldzu: Kungs, es nelietgi valkju Tavu vrdu. Ldzu, piedod man. Es prtrauku smt. T nu es centos atmest smanu, bet veselu gadu laiku pa laikam aizdedzinju kdu cigareti. Atmest smanu bija tiem oti grti, gandrz neiespjami. Bet beigu beigs es pilnb prtraucu smt. Man ita, ka esmu ticis gal ar vl vienu grku. Nkoais bija: Piemini sabata dienu, ka tu to svt. Tas nozmja, ka es svtdiens nedrkstju dart citas lietas: slgt darjumus, pelnt naudu ... Es prtraucu ar to. Tad sekoja: Godini savu tvu un savu mti. Es godju vius, kad es biju prom, bet vii radja sirdsstus, kas es biju ar viiem. Es nolas pilns ldzu: Ak vai, es esmu grkojis Dieva priek. Ldzu, piedod man, Kungs. Bet es vairs nevarju godint savus veckus, jo vii abi tad jau bija mirui. Ko gan es varju dart? Kungs, ldzu piedod im nevrtgajam
Satura rdtjs
grciniekam. Tu miri pie Krusta par mani. Cik pateicgs es biju! d veid, man ita, es varju pakpeniski atbrvoties no saviem grkiem. Bija ar citi baui, kas aizliedza nogalint, prkpt laulbu, iekrot cita mantu ... Es sapratu, ka neesmu ievrojis nevienu no tiem. Es ldzu visu nakti. Bet grku nolas lgana nav prk patkama. Parunsim par to. Kad es domju par Jzus krust sianu, es spju iedomties, cik spgi tas bija. Un Vi mira par mums, kas nespja dzvot saska ar Via vrdiem. Es visu nakti raudju un domju, cik oti es Viu mlu, un pateicos par to, ka Vi man sniedza patiesu prieku. Pirmais gads, kad es apmeklju bazncu, bija diezgan viegls, bet nkamie gadi kuva daudz grtki, jo man vajadzja daudz vairk domt, lai asaras atkal plstu es to darju tik biei. Kad asaras vl joprojm netecja, biei vien es
devos lgt kalnos un gavju 3 dienas. Tad asaras atgriezs. Es biju piescints ar savm asarm, atgriezos atpaka sabiedrb un raudju baznc. Apkrtjie man teica: Tu esi kuvis daudz svtks ar savm lganm kalnos. Tomr asaras nenovrami atkal izska. Treaj gad kuva patiem smagi. Es atcerjos visu auno, ko es esmu darjis saviem draugiem un citiem kristieiem, un atkal raudju. Pc 4 gadiem, asaras atkal izska. Mans acs bija asaru dziedzeri, bet tie vairs nedarbojs. Pc 5 gadiem es vairs nespju paraudt, lai k ar es centos. Tad man ska tect deguns. Vl pc pris gadiem es sku just pret sevi riebumu un atkal pievrsos Bbelei.
Satura rdtjs
Bauslba ir dota, lai apzintos grku

Kas mums jzina par Bauslbu? Ms nekad nevaram to ievrot. Vstul romieiem 3:20 teikts: Jo bauslba dod grka atziu. Es domju, ka ir personga vsts apustulim Pvilam un ticju tikai tiem vrdiem, kuriem vljos. Tau tad, kad manas asaras izska, es nespju turpint savu ticbas dzvi. Un t es grkoju atkal un atkal un atklju, ka grks mt man sird un es nespju dzvot saska ar Bauslbu. Es to nespju izturt. Tomr es nevarju atmest Bauslbu, jo man ita, ka t ir dota, lai tai paklaustu. Galu gal es kuvu ldzgs
Rakstos mintajiem rakstu mctjiem. Turpint ticbas dzvi kuva tik grti. Tpc, lai atbrvotos no grtbm, es sku meklt sludintju, kas sludintu atdzimanu den un Gar. Es satiku sludintju, kas sludinja, ka visi msu grki ir izpirkti. Kad es dzirdju, ka esmu bez grka, man ita, ka manai sirdij cauri traucas svaiga vja psma. Man bija tik daudz grka, ka, lasot Bauslbu, es sku os grkus apzinties. Sav sird es biju prkpis visus Desmit bauus. Grkot sird ar ir grks, un neapzinti es biju scis godt Bauslbu. Kad es ievroju Bauslbu, es biju laimgs. Kad es nespju to ievrot, es biju nolojams, aizkaitints un noskumis. Tas mani galgi nomocja. Ja vien man jau no skuma btu mcjui: N, n. Bauslbai ir cita nozme. T tev parda, ka tu esi pazudis grcinieks; tu mli naudu, pretjo dzimumu un skaistas lietas. Tev ir
Satura rdtjs
lietas, kuras tu mli vairk par Dievu. Tu vlies sekot pasaules lietm. Bauslba tev tika dota, nevis lai to ievrotu, bet lai tu saprastu, ka esi grcinieks, kura sird mt aunums. Ja vien kds toreiz to btu man pateicis, man nebtu jcie 10 gadus. T es biju dzvojis zem Bauslbas 10 gadus, ldz es to sapratu. Ceturtais bauslis ir: Piemini sabata dienu, ka tu to svt. Tas nozm, ka ms nedrkstam strdt sabata dien. Pat oti gari attlumi mums jiet kjm un ms nedrkstam izmantot transportldzekus. Tpc es domju, ka man jiet kjm uz dievkalpojuma vietu, lai es btu godjams. Galu gal, es tau grasjos sludint Bauslbu. Tpc es domju, ka man paam jdara tas, ko es sludinu. Tas bija tik grti, ka es biju gatavs to prtraukt. K eit ir rakstts: K tu tur lasi? Desmit gadus es nesapratu o jautjumu un cietu. Ar rakstu mctjs to prprata. Vi domja, ka, ja
vi ievros Bauslbu un dzvos uzmangi, vi tiks svtts. Bet Jzus viam teica: K tu tur lasi? J, tu esi atbildjis pareizi; tu uztver to burtiski. Pamini to ievrot. Ja tev tas izdosies, tu dzvosi, ja n, tad tu mirsi. Grka alga ir nve. Tu mirsi, ja t nedarsi. (Dzvbas pretstats tau ir nve, vai ne?) Bet rakstu mctjs vl joprojm nesaprata. di rakstu mctji esam ar ms es un tu. Es 10 gadus studju teoloiju. Es izminju visu, izlasju visu un darju visu: gavanu, ilzijas, runanu mls ... Es lasju Bbeli 10 gadus un cerju kaut ko sasniegt. Bet gargi es biju akls. Tiei tpc grciniekam ir jsatiek kds, kas var viam pardt, ka Vi ir msu Kungs Jzus. Tad vi saprot: ! Ms nekad nespjam ievrot Bauslbu. Nav nozmes, cik oti ms cenamies, ms tikai nomirsim cenoties. Bet Jzus nca, lai glbtu ms ar deni un ar Garu! Aleluja! Ms
Satura rdtjs
varam tikt izpirkti ar deni un Garu. T ir lastba, Dieva dvana. Un tpc ms slavjam to Kungu. Man paveics es atstju izmisuma ceu, bet dai visu mu pavada, veltgi studjot teoloiju, un t ar nekad neatrod patiesbu ldz savas nves dienai. Dai tic desmitiem gadu vai no paaudzes paaudz, bet t ar nekad nav piedzimui no jauna. Ms prstjam bt grcinieki tad, kad saprotam, ka nekad nespsim ievrot Bauslbu, un nostjamies Jzus priek, lai dzirdtu dens un Gara evaliju. Kad ms sastopam Jzu, ms kstam brvi no tiesas un lsta. Ms esam visaunkie grcinieki, bet ms kstam taisngi, jo Vi ms ir izglbis ar deni un asinm. Jzus mums teica, ka ms nekad nespsim dzvot saska ar Via gribu. Vi to teica ar rakstu mctjam, bet tas to nesaprata. Tpc Jzus viam paststja ststu, lai paldztu viam
saprast. Kd cilvkiem neizdodas dzvot ticb? Grka d. Kds cilvks gja no Jeruzlemes uz Jriku un krita lauptju roks. Tie tam noplsa drbes, sasita un, atstdami viu pusmiruu guam, aizgja (Lkas 10:30). Jzus viam teica, ka vi bija cietis visu savu mu, glui k is vrs, kuru piekva zagi un kur gandrz nomira. Cilvks gja no Jeruzlemes uz Jriku. Jrika ir laicg pasaule, un Jeruzleme attlo reliijas pilstu; ticbas, bauslbas cientju pilstu. is saldzinjums mums paskaidro, ka, ja ms ticam Kristum k savai reliijai, ms noteikti tiksim sagrauti. Kds cilvks gja no Jeruzlemes uz Jriku
Satura rdtjs
un krita lauptju roks. Tie tam noplsa drbes, sasita un, atstdami viu pusmiruu guam, aizgja. Jeruzleme bija liela pilsta ar daudziem iedzvotjiem. Tur dzvoja augstais priesteris, gargais vadtjs, levti un daudzi citi ievrojami reliiozi cilvki. Tur dzvoja daudzi, kas labi przinja Bauslbu. Tur vii cents dzvot saska ar Bauslbu, bet galu gal vii to nespja un devs uz Jriku. Vii atkrita atpaka pasaul (Jrik), kur satika lauptjus. Cilvks satika lauptjus, ejot no Jeruzlemes uz Jriku, un tie viam noplsa drbes. Noplst drbes nozm, ka vi zaudja savu taisngumu. Ms nespjam dzvot saska ar Bauslbu un ievrot to. Apustulis Pvils vstul romieiem 7. noda teica: Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet auno, ko negribu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad dartjs neesmu vairs es, bet man mtoais grks. Es vlos, kaut es vartu dart labu un dzvot
Via vrdos. Bet cilvka sird mt aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba un vieglprtba (Marka 7:2123). Td, ka s lietas mt msu sirds un laiku pa laikam pards msu dzv, ms daram to, ko negribam un nedaram to, ko gribam. Ms visu laiku savs sirds atkrtojam s auns lietas. Velnam atliek tikai ms mazliet pamudint, lai ms grkotu.
Grki visas cilvces sird

Vai ms varam dzvot saska ar Bauslbu? N.
Satura rdtjs
Marka 7 ir teikts: Nekas cilvku nevar apgnt, kas no rienes tan ieiet, bet, kas no cilvka iziet, tas apgna cilvku. Vi mums saka, ka cilvka sird mt aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba un vieglprtba. Ikvien sird mt slepkavba. Nav neviena, kas neslepkavotu. Mtes kliedz uz saviem brniem: N. Nedari to. Noldts, es tev teicu, lai tu to nedari. Un tad seko: Panc urp. Es tev teicu un teicu nedari to. Es tevi nositu par to. T ir slepkavba. Ms varam nogalint savus brnus ar neprdomtiem vrdiem. Msu brni, iet, ir dzvi, jo vii tik tri no mums aizbg, bet, ja ms izgzsim savas dusmas uz viiem, vii mirs. Dieva priek ms vius bsim nogalinjui. Dareiz ms izbstamies. Ak mans Dievs! Kpc es t darju? Ms
redzam zilumus, kas paliek, kad sitam savus brnus, un domjam, ka ms bijm traki, ja spjm t rkoties. Ms t rkojamies, jo msu sirds ir slepkavba. Ttad ko negribu, to es daru nozm, ka ms darm aunu, jo esam auni. Un Stanam ir tik viegli ms iekrdint ar grku. Pieemsim, ka kds vrs, kur nav glbts, sdtu bd 10 gadus, skattos uz sienu un medittu k diais korejieu mks Sun-ols. Kamr vi s ar seju pret sienu, viss ir krtb, bet kdam jpienes diens un jaizvc netrumi. Tad viam jsastopas ar kdu. Nebtu nekdu problmu, ja tas btu vrietis, bet pieemsim, ka t ir brniga sieviete. Ja vi nejaui viu redztu, visa via sdana btu velta. Vi domtu: Es nedrkstu prkpt laulbu; is grks gan ir man sird, bet man no t jatbrvojas. Man tas jizmet no savas sirds. N! Prom no mana prta!
Satura rdtjs
Bet via apemans izkp taj pat mirkl, kad vi viu ierauga. Kad sieviete aiziet, vi ielkojas sav sird. Pieci gadi smaga darba, un viss velti. Stanam ir tik viegli atemt cilvka taisngumu. Stanam vi tikai mazliet jpagr. Kad neglbtais cns ar grku, vi atkal un atkal zaud. Katru svtdienu vi apzingi maks desmito tiesu, gav 40 dienas, 100 dienas ldz rtausm ... bet Stans viu krdina ar laicgs dzves labumiem. Es vltos tev pieirt svargu amatu msu kompnij, bet tu tau esi kristietis un nevari strdt svtdiens, vai ne? Tas ir tik brnigs amats. Varbt tu vartu strdt 3 svtdienas un iet uz bazncu tikai vienreiz mnes. Tad tu baudtu oti lielu cieu un saemtu treknu algas eku. K bs? Iespjams, tam piekristu 100 no 100. Ja tas nestrd, tad ir tie, kuriem ir vjba uz
sievietm. Stans parda viam sievieti, un vi uzreiz zaud galvu, krt iekr un tli aizmirst par Dievu. T tiek noplsts cilvka taisngums. Ja ms cenamies dzvot saska ar Bauslbu, beigs ms iegstam viengi grka, spju un trkuma brces; ms zaudjam visu taisngumu. Gja no Jeruzlemes uz Jriku un krita lauptju roks. Tie tam noplsa drbes, sasita un, atstdami viu pusmiruu guam, aizgja. Tas nozm, ka, lai gan ms varam censties palikt Jeruzlem, dzvojot saska ar Svt Dieva gribu, ms visu laiku klupsim, jo esam vji, un galu gal tiksim pilngi sagrauti. Un tad ms nolojam grkus Dieva priek. Kungs, es esmu grkojis. Ldzu, piedod man, es nekad t vairs nedaru. Es Tev apsolu tiem ir pdj reize. Es ldzu, piedod man vl tikai oreiz. Bet apemans tri zd. Cilvki aj pasaul nespj dzvot bez grkoanas. Iespjams,
Satura rdtjs
vii dareiz spj no t izvairties, bet vii nespj nekad vairs negrkot. Un t vii atkal sagrko. Kungs, piedod man. Ja tas t turpins, vii pamazm attlins no bazncas (no reliijas). Savu grku d vii attlins no Dieva un galu gal nonk ell. Iet uz Jriku nozm atkrist laicgaj pasaul, tuvoties pasaulei un attlinties no Jeruzlemes. Skum Jeruzleme vl joprojm ir tuvk. Tomr, atkrtoti grkojot un nolojot, ms reiz sapratsim, ka stvam Jrikas iels, dzii atkritui pasaul. Kas var tikt glbts? Tie, kas prtrauc minjumus glbties saviem spkiem. Ko is vrs satika pa ceam uz Jriku? Vi
satika zagus. Tas, kas nedzvo saska ar Bauslbu, kst zemks par klaiojou suni. Vi dzer visur, gu visur un krto savas dabisks vajadzbas, kur pagads. Vi no rta pamostas un atkal dzer. Pakldis suns d pats savus mslus. Tpc ar vi ir pakldis suns. Vi zina, ka vi nedrkst dzert. No rta vi to nolo, bet tomr turpina dzert. Tds bija ar vrs, kur satika zagus pa ceam uz Jriku. Tie viu atstja smagi ievainotu un gandrz jau miruu. Via sird bija tikai grks. Tdi ir cilvki. Cilvki tic Jzum un dzvo saska ar Bauslbu Jeruzlem, bet vii to atstj, un viu sirds ir viengi grks. Viengais, ko vii guvui sav ticbas dzv, ir grka brces. Tie, kuru sirds ir grks, nonk ell. Vii to saprot, bet nezina, ko dart. Vai ms visi neesam piedzvojui to pau? J. Ms visi bijm viendi. Rakstu mctjs, kur prprata Dieva bauslbu,
Satura rdtjs
visu savu mu turpintu cnties, bet galu gal ievainots nonktu ell. Vi ir tiei tds k ms, es un tu. Viengi Jzus var ms glbt. Mums apkrt ir tik daudz intelientu cilvku, kas vienmr liels ar savm zinbm. Vii visi izliekas, ka dzvo saska ar Dieva likumiem. Vii nespj bt godgi pret sevi. Vii nesauc lietas stajos vrdos, bet vienmr uzspodrina savu rjo izskatu, lai izskattos uzticgi. Viu vid ir grcinieki, kuri dodas uz Jriku, tie, kurus piekvui lauptji un tie, kas jau ir mirui. Mums jzina, cik trausli ms esam Dieva priek. Mums jatzst Via priek: Kungs, es noku ell, ja Tu mani neglbsi. Ldzu, glb mani. Es ieu tur, kur tu vlsies, pat ja man apkrt plossies vtras un negaisi, ja vien Tu ausi man dzirdt patieso evaliju. Ja Tu mani atstsi, es nonku ell. Es ldzu Tevi glb
mani! Tie, kas apzins, ka dodas uz elli, tie, kas vairs nemina glbties pai, bet paaujas uz to Kungu, ir tie, kas var tikt glbti. Ms pai nekad nespsim sevi glbt. Mums jsaprot, ka esam tdi k tas vrs, kur krita lauptju roks. !
Satura rdtjs
Svtrunas 4
Mg glbana
Satura rdtjs
61 Mg glbana
Mg glbana
< Ja 8:1-12 > Bet Jzus aizgja uz Eas kalnu. Agri no rta Vi atkal gja Templ, un visa tauta nca pie Via, un Vi apsds un mcja vius. Bet rakstu mctji un farizeji atveda sievu, kas bija pienkta laulbas prkpan; un, to vid nostatjui, tie sacja Viam: Mctj, sieva pienkta laulbas prkpan. Un Mozus sav bauslb mums ir pavljis tdas nomtt akmeiem. Ko Tu saki? Bet Jzus, pie zemes noliecies, rakstja ar pirkstu smilts. Kad nu tie uzstja Viam ar savu jautanu, Vi pacla galvu un sacja: Kas no jums ir bez grka, tas lai pirmais met akmeni uz viu! Un, atkal noliecies, Vi rakstja smilts. Bet tie, to dzirdjui, aizgja cits pc cita, skot ar
vecajiem. Un Jzus palika viens ldz ar sievu, kas vid stvja. Un Jzus, atkal galvu paclis, sacja viai: Sieva, kur vii ir? Vai neviens nav tevi pazudinjis? Via atbildja: Neviens, Kungs! Tad Jzus sacja: Ar Es tevi nepazudinu; ej un negrko vairs! Tad Jzus atkal runja uz viiem, sacdams: ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigs tumsb, bet tam bs dzvbas gaisma. Cik daudz grku Jzus izpirka? Visus pasaules grkus. Jzus mums deva mgo glbanu. aj pasaul nav neviena, kas nevartu tikt glbts, ja vi tic Jzum k savam Glbjam. Vi izpirka
Satura rdtjs
62 Mg glbana
ms visus. Ja vl ir kds grcinieks, kas vl mocs ar savu grku, tas ir td, ka vi nesaprot, k Jzus ar Savm kristbm atmis visus via grkus. Mums visiem jzina pestanas noslpums un jtic tam. Jzus ar Savm kristbm pamis visus msu grkus, samis sodu par msu grkiem un msu d miris pie Krusta. Tev jtic dens un Gara glbanai mgajai atpestanai no visiem grkiem. Tev jtic Via lielajai mlestbai, kas tevi jau darjusi taisngu. Tici tam, ko Vi darjis tavai glbanai Jordnas up un pie Krusta. Jzus zinja ar visus msu slptos grkus. Dai cilvki nepareizi izprot grku. Viiem iet, ka dai grki nevar tikt izpirkti. Tomr Jzus ir izpircis visus cilvces grkus, ikvienu grku. Nav neviena grka aj pasaul, kuru Vi nebtu uzmies. Tpc, ka Vi izpirka visus cilvces grkus, neviens vairs nav grcinieks.
Vai tu zini evaliju, kas izpircis visus tavus grkus, pat tavus nkotnes grkus? Tici tam, un tu tiksi glbts un atgriezsies Dieva godb.
Sieviete, kas tika pieerta laulbas prkpan

Cik cilvku pasaul prkpj laulbu? Visi. Ja 8 ststts par kdu sievieti, kas pieerta prkpjam laulbu. Un ms redzam, k Jzus viu izglba. Ms ar vltos saemt tdu lastbu. Nebtu prsplts, ja ms teiktu, ka visi cilvki visu savu mu prkpj laulbu. Katra dvsele prkpj laulbu.
Satura rdtjs
63 Mg glbana
Ja t tas neiet, tad tas ir td, ka ms to darm tik biei, ka jau sk ist, ka ms to patiesb nemaz nedarm. Kpc? Tpc, ka ms dzvojam ar laulbas prkpanu msu dzvs. Es skatos uz o sievieti un domju, vai tiem msu starp ir kaut viens, kas nebtu prkpis laulbu. Msu starp nav neviena, kas nebtu prkpis laulbu, glui k pieert sieviete. Ms visi esam to prkpui. Ms tikai izliekamies, ka neesam. Vai jums iet, ka es maldos? N, man ir taisnba. Uzmangi aplkosim o jautjumu. Ikviens uz s zemes to ir darjis. Vii prkpj laulbu, skatoties uz sievietm iels, savs doms un savos darbos, visur un vienmr. Vii vienkri nesaprot, ka vii to dara. Daudzi ldz pat savas nves dienai neapzins, ka sav m neskaitmas reizes prkpui laulbu. Ne tikai tie, kas tikui pieerti, bet ms visi, kas nekad nav pieerti. Visi cilvki to dara sav prt
un savos darbos. Vai t nav msu dzves sastvdaa? Vai tu jties sargtints? Bet t ir patiesba. Ms cenamies to noklust, jo mums ir kauns. Manuprt, cilvki msdiens visu laiku prkpj laulbu, pai to nemaz neapzinoties. Cilvki prkpj laulbu ar sav dvsel. Ms, Dieva radbas, dzvojam uz s zemes, nekad t ar neapzinoties, ka ms prkpjam laulbu savs dvsels. Citu dievu pielgana ir garga laulbas prkpana, jo tas Kungs ir visas cilvces viengais Lgavainis. Sieviete, kas tika pieerta laulbas prkpan, bija tds pats cilvks k ms visi, un via sama Dieva lastbu tiei k ms, kas tikm glbti. Bet liekulgie farizeji sastjs viai apkrt, rdja uz viu ar pirkstiem, it k vii btu tiesnei, un gatavojs nomtt viu ar akmeiem. Vii grasjs pazemot un tiest viu, it k vii pai btu sti un nekad nebtu prkpui laulbu.
Satura rdtjs
64 Mg glbana
Drgie kristiei, tie, kas apzins, ka ir grka iemiesojums, neties citus Dieva priek. Vii saem Dieva lastbu, kas glbj ms visus, jo apzins, ka ar vii visu savu mu prkpui laulbu. Viengi tie, kas apzins, ka ir grcinieki, kas neprtraukti prkpj laulbu, var tikt glbti Dieva priek.
Kas saem Dieva lastbu? Neciengie. Tie, kuriem iet, ka vii ir bez grka, nevar tikt glbti. K gan vii var saemt Via izpirkuma lastbu, ja nav nek, kas btu jizprk? Rakstu mctji un farizeji atvilka pieerto sievieti Jzus priek un jautja Viam: Mctj, sieva pienkta laulbas prkpan. Un Mozus sav bauslb mums ir pavljis tdas nomtt akmeiem. Ko Tu saki? Kpc vii atveda sievieti pie Via un krdinja Viu? Ar vii pai daudzas reizes bija prkpui laulbu, bet vii cents tiest o sievieti un nogalint viu ar Jzus paldzbu, lai tad visu vainu vartu uzvelt Viam. Jzus zinja, ko vii iecerjui, un Vi tpat
Satura rdtjs
Kas saem Dieva lastbu?

Vai Dieva lastbu saem tie, kas dzvo sti, neprkpjot laulbu, vai tie, kas nav ts ciengi, jo t dara? Tie, kas t dara, saem Via izpirkuma visaptveroo lastbu. Tie, kas nespj sev paldzt, kas ir vji un nespcgi, saem glbanu. Tie ir tie, kas ir Via lastb.
65 Mg glbana
zinja visu par o sievieti. Td Vi teica: Kas no jums ir bez grka, tas lai pirmais met akmeni uz viu! Tad rakstu mctji un farizeji, skot no veck un ldz pat pdjajam, viens pc otra aizgja, ldz palika viengi Jzus un sieviete. Tie, kas aizgja, bija rakstu mctji un farizeji, reliiskie vadtji.Vii grasjs tiest pieerto sievieti, it k pai nebtu grcinieki. Jzus pasludinja ai pasaulei Savu mlestbu. Vi bija mlestbas Namturis. Jzus padinja cilvkus, uzcla miruos, atdeva dzvi atraitnes dlam, atdzvinja Lcaru, dziedinja slimos un veica brnumus. Un Vi uzms visus grcinieku grkus un deva tiem glbanu. Jzus ms ml. Vi ir Visvarenais, kas spj pilngi visu, bet farizeji un rakstu mctji domja, ka Vi ir viu ienaidnieks. Tpc vii atveda Via priek sievieti, lai prbaudtu Viu. Vii jautja: Mozus sav bauslb mums ir pavljis tdas nomtt akmeiem. Ko Tu saki?
Vii domja, ka Vi liks tiem nomtt o sievieti ar akmeiem. Kpc? Ja mums btu jties saska ar to, kas rakstts Bauslb, visi, kas prkpui laulbu, btu jnomt ar akmeiem. Visi btu jnomt ar akmeiem, un visi dotos uz elli. Grka alga ir nve. Tomr Jzus nelika tiem viu nomtt, bet teica: Kas no jums ir bez grka, tas lai pirmais met akmeni uz viu! Kd Dievs mums deva 613 bauus? Lai liktu mums saprast,ka ms esam grcinieki. Bauslba nes dusmas. Dievs ir svts, un tda ir ar Via Bauslba. Svt Bauslba mums tika dota k 613 likumi. Dievs mums deva os 613
Satura rdtjs
66 Mg glbana
bauus td, lai ms saprastu, ka esam grcinieki, nepilngas btnes. Tie mudina ms meklt Dieva lastbu, lai ms tiktu glbti. Ja ms to nezintu un domtu viengi par to, kas ir rakstts, ms visi btu nomtti ar akmeiem k sieviete, kas tika pieerta. Rakstu mctji un farizeji, kas nezinja Via Bauslbas patieso nozmi, domja, ka vii var nomtt ar akmeiem o sievieti un varbt ar ms. Kas gan var sviest ar akmeni uz bezpaldzgu sievieti? Pat ja via tika pieerta, neviens uz s pasaules nevartu mest uz viu ar akmeni. Ja sieviete un ar ikviens no mums tiktu tiests viengi pc Bauslbas, ms visi saemtu briesmgu sodu. Bet Jzus ms, grciniekus, atpestja ms no msu grkiem un no taisngs tiesas. Ja Dieva likumu stenotu, vadoties stingri pc burta, kur gan no mums btu vl dzvs? Ikviens aj pasaul galu gal nonktu ell.
Bet rakstu mctji un farizeji Bauslbu pazina tikai tdu, kda t bija rakstta. Ja Bauslbu lietotu pareizi, btu jnogalina gan tas, ko ties, gan ar tas, kur ties. Patiesb Dieva Bauslba cilvkiem tika dota, lai vii sptu saprast savus grkus, tomr vii cieta, jo to prprata un nepareizi pielietoja. Msdienu farizeji, glui k Bbeles farizeji, Bauslbu pazst tikai tdu, k t ir rakstta. Viiem btu jsaprot Dieva lastba, taisngums un patiesba. Viiem jmca izpirkanas evalijs, lai vii vartu tikt glbti. Farizeji teica: Mozus sav bauslb mums ir pavljis tdas nomtt akmeiem. Ko Tu saki? Vii to jautja, prliecinti turot akmeus. Vii bija pilngi prliecinti, ka Jzum tur nekas nav sakms. Vii gaidja, ka Jzus uzersies uz viu smas. Ja Jzus tiestu saska ar Bauslbu, tie nomttu ar Viu. Viu mris bija nomtt tos
Satura rdtjs
67 Mg glbana
abus. Ja Jzus viiem teiktu, lai vii nenomt sievieti, vii paziotu, ka Jzus noliedz Bauslbu un Dievu, un nomttu Viu ar akmeiem par zaimoanu. Kds briesmgs plns! Bet Jzus noliecies rakstja smilts ar savu pirkstu. Vii Viam turpinja jautt: Ko Tu saki? Ko Tu tur raksti smilts? Atbildi msu jautjumu. Ko Tu saki? Vii rdja ar pirkstiem uz Jzu un turpinja Viu pazemot. Jzus piecls un teica, lai tas, kur pats bez grka, mestu uz viu pirmo akmeni. Tad Vi atkal noliecs un turpinja rakstt smilts. Tad sirdsapzia prliecinja tos, kas to dzirdja, un vii aizgja viens pc otra, skot ar veckajiem un ldz pat paiem pdjajiem. Un Jzus palika viens ar sievieti.
Kas no jums ir bez grka, tas lai pirmais met akmeni uz viu
Kur tiek pierakstti msu grki? Uz msu sirds plksnes un Darbu Grmat. Jzus viiem teica: Kas no jums ir bez grka, tas lai pirmais met akmeni uz viu un turpinja rakstt smilts. Tad dai veckie ska doties prom. Veckie, kas bija vairk grkojui, aizgja pirmie. Ar jaunie aizgja. Iedomsimies, ka Jzus btu msu vid un ms stvtu ap o sievieti. Ja Jzus mums teiktu, lai pirmo akmeni met tas, kas pats bez grka, ko gan dartu tu? Ko Jzus rakstja smilts? Dievs, kur ms ir radjis, pieraksta msu grkus divs dads
Satura rdtjs
68 Mg glbana
viets. Vispirms Vi pieraksta msu grkus uz msu sirds plksnes. Jdas grki ir uzrakstti ar dzelzs rakstmo un ierakstti ar dimanta smaili viu sirds plksns un uz viu altru ragiem (Jeremijas 17:1). Dievs run uz mums caur Jdu msu prstvi. Cilvka grki ir ierakstti ar dzelzs rakstmo, ar dimanta smaili. Tie ir pierakstti uz msu sirds plksnes. Jzus noliecs un rakstja smilts, ka cilvki ir grcinieki. Dievs zina, ka ms grkojam, un Vi pieraksta grkus uz msu sirds plksnes. Vispirms Vi pieraksta msu darbus, grkus, ko ms paveicam, jo nespjam ievrot Bauslbu. Kad ie grki ir pierakstti, ms saprotam, ka esam grcinieki, ja uzlkojam Bauslbu. Tpc ka Vi tos ierakstjis msu sird, msu apzi, ms zinm, ka esam grcinieki Via priek.
Un Jzus noliecs vlreiz, lai atkal raksttu smilts. Raksti saka, ka msu grki ir ierakstti Darbu Grmat Dieva priek (Ja Atklsmes 20:12). Cilvka vrds un via darbi ierakstti aj Grmat. Un tie ierakstti ar uz via sirds plksnes. Msu grki ir pierakstti divreiz Darbu Grmat un uz msu sirds plksnes. Grki ir pierakstti uz ikviena cilvka sirds plksnes, gan jauna, gan veca. Tpc vii neko nevarja atbildt, kad Jzus jautja par viu pau grkiem. Tie, kuri cents nomtt sievieti ar akmeiem, bija bezspcgi Via vrdu priek. Kad msu grki,kas pierakstti divs viets, tiek izdzsti? Kad ms pieemam Jzus dens un asiu izpirkumu msu sirds.
Satura rdtjs
69 Mg glbana
Tomr, kad tu tiec glbts, visi tavi grki tiek izdzsti no Darbu Grmatas un tavs vrds tiek ierakstts Dzvbas Grmat. Tie, kuru vrdi ir Dzvbas grmat, nonks debess. Tur pierakstti ar viu labie darbi, tas, ko vii aj pasaul darjui Dieva valstbas lab. Vius pieem Debesu valstb. Tie, kas ir glbti no saviem grkiem, nonk mbas zem. Katra cilvka grki ierakstti divs viets. Tpc neviens nevar apmnt Dievu. Nav neviena, kas sav sird nebtu grkojis un prkpis laulbu. Ms visi esam grcinieki, un ms visi esam nepilngi. Tiem, kuri nav piemui Jzus izpirkumu savs sirds, atliek viengi mocties tlk ar saviem grkiem. Vii nav prliecinti. Viiem ir bail no Dieva un no citiem cilvkiem savu grku d. Bet tad, kad vii sav sird pieem dens un Gara izpirkuma evaliju, visi grki, kas pierakstti uz viu sirds plksnes un Darbu
Grmat, tiek izdzsti. Vii ir atbrvoti no saviem grkiem. Debess ir Dzvbas Grmata. To vrdi, kas tic dens un Gara izpirkumam, ierakstti aj grmat, un vii noks debess. Vii noks debess nevis td, ka aj pasaul nebtu grkojui, bet td, ka vii ir atbrvoti no visiem saviem grkiem, jo piemui dens un Gara izpirkumu. T ir ticbas bauslba (Romieiem 3:27). Drgie draugi, rakstu mctji un farizeji bija tdi pai grcinieki k t sieviete, kas tika pieerta laulbas prkpan. Patiesb vii bija grkojui vl vairk, jo vii izliks, ka nav grcinieki, un cents apmnt sevi. Reliiskie vadoi bija zagi ar formlm pilnvarm. Vii bija dvseu zagi, dzves zagi. Vii uzdroinjs mct citus, lai ar pai vl nebija glbti. Saska ar Bauslbu nav neviena, kas btu bez
Satura rdtjs
70 Mg glbana
grka. Bet cilvks kst taisngs nevis tpc, ka nebtu grkojis, bet tpc, ka visi via grki ir izpirkti un via vrds ir ierakstts Dzvbas Grmat. Svargi ir tas, vai cilvka vrds ierakstts Dzvbas Grmat. Tpc, ka cilvki nespj dzvot bez grka, viiem nepiecieams izpirkums. Tas, vai tu nonksi debess, atkargs no t, vai tu tici. Tas, vai tu saem Dieva lastbu, atkargs no t, vai tu pieem Jzus glbanu. Kas notika ar pieerto sievieti? Via stvja ar aizvrtm acm, jo zinja, ka drz mirs. Varbt via raudja aiz bailm un nolas. Cilvki kst godgi pret sevi, kad sastopas ar nvi. Ak, Dievs, man pienkas mirt. Ldzu, pieem manu dvseli Savs roks un aplojies par mani. Ldzu, aplojies par mani, Jzu. Via ldza Jzum mlestbu un glbanu. Dievs, ja Tu mani tiessi, es bu vainga, un ja Tu teiksi, ka esmu bez grka, tad mani grki tiks
izdzsti. Tas atkargs viengi no Tevis. Iespjams, via visu to teica. Viss bija atkargs no Jzus. Sieviete, kuru atveda Jzus priek, neteica: Es kdjos, ldzu, piedod man manu laulbas prkpanu. Via teica: Ldzu, glb mani no maniem grkiem. Ja Tu izpirksi manus grkus, es bu glbta. Ja n, es nonku ell. Man vajadzgs Tavs izpirkums. Man nepiecieama Dieva mlestba, man vajag, lai Vi par mani aplotos. Via aizvra savas acis un izsdzja savus grkus. Un Jzus viai jautja: Sieva, kur vii ir? Vai neviens nav tevi pazudinjis? Via atbildja: Neviens, Kungs! Un Jzus viai teica: Ar Es tevi nepazudinu. Jzus viu nepazudinja, jo Vi jau bija pamis visus vias grkus, kad tika kristts Jordnas up, un via jau bija izpirkta. Tagad par vias grkiem sods bija jsaem
Satura rdtjs
71 Mg glbana
Jzum, nevis sievietei.
Vi teica: Ar Es tevi nepazudinu.

Vai Jzus viu pazudinja? N. sieviete tika svtta ar Jzus glbanu. Visi vias grki tika izpirkti. Msu Kungs Jzus mums saka, ka Vi izpircis visus msu grkus un ms visi esam taisngi. Vi mums to saka Bbel. Vi nomira pie Krusta, lai samakstu par msu grkiem, kurus Vi pama, kad tika kristts Jordnas up. Vi mums skaidri saka, ka Vi izpircis visus, kas tic Via kristbu izpirkumam un tiesai pie Krusta. Mums visiem nepiecieami Jzus vrdi, un mums
visiem jturas pie iem vrdiem. Tad ms visi tiksim svtti ar glbanu. Dievs, man nav nekdu nopelnu Tav priek. Man nav nekdu spju. Viengais, ko es varu pardt, ir mani grki. Bet es ticu, ka Jzus ir manas glbanas Kungs. Vi pama visus manus grkus Jordnas up un samaksja par tiem pie Krusta. Vi izdzsa visus manus grkus ar Savm kristbm un Savm asinm. Es ticu Tev, Kungs. T js tiekat glbti. Jzus nepazudina ms. Vi dod mums tiesbas bt Dieva brniem: tiem, kas tic dens un Gara izpirkumam, Vi atem visus grkus un sauc tos par taisngiem. Drgie draugi! Sieviete tika glbta. Sieviete, kas tika pieerta laulbas prkpan, tika svtta ar glbanu Jzus priek. Ar ms varam saemt o svtbu. Ikviens, kas apzins savus grkus un ldz, lai Dievs par viu aplotos, ikviens, kas tic dens un Gara izpirkumam Jz, saem
Satura rdtjs
72 Mg glbana
glbanas svtbu no Dieva. Tiem, kuri ir grcgi, nepiecieama glbana. Tas, kur grko un neapzins savus grkus, nevar tikt svtts ar glbanu. Jzus uzms visus pasaules grkus (Ja 1:29). Katrs grcinieks aj pasaul var tikt glbts, ja vi tic Jzum. Jzus teica sievietei: Ar Es tevi nepazudinu. Vi t teica td, ka visi vias grki jau piederja Viam, Vi uzms visus msu grkus, un Viam vajadzja saemt par tiem sodu msu viet.
Ar mums jbt izpirktiem Jzus priek

Kas ir lielka, Dieva mlestba vai Dieva tiesa? Dieva mlestba. Farizeji ar akmeiem roks, tpat k msdienu reliiskie lderi, tulko Bauslbu burtiski. Vii tic, ka td, ka Bauslba mums aizliedz prkpt laulbu, grcinieks jnomt ar akmeiem. Vii uzlko sievietes un iekro ts, izlikdamies, ka neprkpj laulbu. Vius nevar ne izpirkt, ne glbt. Farizeji un rakstu mctji bija s pasaules morlisti. Vii nebija tie, kurus aicinja Jzus. ie cilvki nekad nedzirdja no Via: Es tevi nepazudinu. Viengi sieviete, kura tika pieerta laulbas
Satura rdtjs
73 Mg glbana
prkpan, dzirdja os iepriecinoos vrdus. Ja tu esi godgs Via priek, ar tu vari saemt o svtbu. Dievs, es visu savu dzvi prkpju laulbu. Ja iet, ka es to nedaru, tad tas ir tikai tpc, ka es to daru tik biei. Katru dienu es vairkas reizes grkoju. Kad ms pieemam Bauslbu un to faktu, ka esam grcinieki, kuriem jmirst, un uzlkojam Dievu godgi, atzstot, kdi patiesb esam, ldzot: Dievs, tds es esmu. Ldzu, glb mani, tad Dievs svts ms ar glbanu. Jzus dens un Gara mlestba uzvarjusi taisno Dieva tiesu. Ar Es tevi nepazudinu. Vi ms nepazudina un saka mums: Js esat glbti. Msu Kungs Jzus Kristus ir ldzcietbas Dievs. Vi ms atbrvojis no visiem pasaules grkiem. Msu Dievs ir Taisnbas Dievs un Mlestbas Dievs. dens un Gara mlestba ir pat lielka par Via tiesu.
Via mlestba ir lielka par Via taisngumu

Kd Vi izpirka ms visus? Td, ka Via mlestba ir lielka par Via taisngumu. Ja Dievs btu lietojis Savu tiesu, lai stenotu Savu taisngumu, Vi btu tiesjis visus grciniekus un iemetis vius ell. Bet td, ka Jzus mlestba, kas ms glbj no tiesas, ir lielka, Dievs stja savu viengo dlu, Jzu. Jzus uzms visus msu grkus un tika par tiem tiests msu viet. Tagad ikviens, kas tic Jzum k savam Glbjam, ir Via brns un kst taisngs. Tpc, ka Via mlestba ir lielka par
Satura rdtjs
74 Mg glbana
Via taisngumu, Vi ms visus izpirka. Mums jpateicas Dievam par to, ka Vi neties ms viengi pc Sava taisnguma. K Jzus teica rakstu mctjiem, farizejiem un viu mcekiem, Dievs vlas lastbu un Dieva apziu, nevis msu upurus. Dai cilvki katru dienu nokauj govi vai kazu un piedv to Dievam, ldzot: Dievs, piedod man manus grkus katru dienu. Dievs nevlas saemt msu upurus Vi vlas, lai ms tictu dens un Gara izpirkumam. Vi vlas, lai ms tiktu izpirkti un atbrvoti. Vi vlas sniegt mums Savu mlestbu, un Vi vlas saemt msu ticbu. Vai tu to saproti? Jzus mums devis glbanu. Jzus nst grku, bet Viam ir nedziestoa mlestba pret cilvkiem, kas radti pc Dieva ldzbas. Vi pat pirms laika skuma bija nolmis dart ms par Dieva brniem, un Vi izdeldja visus msu grkus ar Savm kristbm
un asinm. Dievs radja ms, lai izpirktu ms, ietrptu Jzus sniegtajs drns un dartu ms par Saviem brniem. da ir Via mlestba pret mums, savm radbm. Ja Dievs tikai tiestu ms saska ar Savu taisngo Bauslbu, mums, grciniekiem, visiem btu jmirst. Bet Vi ms atbrboja ar Sava Dla kristbm un tiesu pie Krusta. Vai tu tici? Apstiprinsim to Vecaj Derb.
rons uzlika savas rokas uz grka

Kas uzlika Israla grkus uz dzv a k viu prstvis? Augstais priesteris. Visi s pasaules grki tika izdeldti ar roku uzlikanu Vecaj Derb un ar kristbm Jaunaj
Satura rdtjs
75 Mg glbana
derb. Vecs Derbas laikos visi grki, ko Israls bija paveicis gada laik, tika izpirkti caur augsto priesteri, kur uzlika savas rokas uz a galvas bez lsta. Un rons lai liek abas savas rokas uz dzv a galvas, un viam jdara zinmas visas Israla brnu vainas, viu prkpumi un viu grki, un tie viam jliek uz a galvas un tas jaizdzen tuksnes ar kda labprtga cilvka roku (3. Mozus 16:21). d veid grki tika izpirkti Vecs Derbas laikos. Lai izpirktu savus dienios grkus, cilvks ma jru vai zi bez jebkdas vainas un upurja to uz altra. Vi uzlika savas rokas uz upura galvas un uzlika tam visus savus grkus. Tad upuri nogalinja, un priesteris asinis uztriepa uz altra ragiem. Altra etros stros bija ragi. ie ragi simboliz Darbu Grmatas, kas mintas Ja Atklsmes 20:12. Upura atlikus asinis izlja uz
zemes. Zeme simboliz cilvka sirdi, jo cilvks ir radts no piem. d veid cilvki izpirka savus dienios grkus. Tomr vii nevarja upurt katru dienu. Td Dievs viiem atva vienreiz gad izpirkt visus gada laik paveiktos grkus. Tas notika septt mnea desmitaj dien, Saldzinanas dien. aj dien visu Israla auu prstvis, augstais priesteris, ma divus us, uzlika tiem savas rokas, lai nodotu tiem visus cilvku grkus un piedvja Dievam, lai veiktu saldzinanu par Israla audm. rons lika abas savas rokas uz dzv a galvas, un vi darja zinmas visas Israla brnu vainas, viu prkpumus un viu grkus, un tos vi uzlika uz a galvas. Dievs bija ieclis ronu, Israla augsto priesteri, par prstvi. T viet, lai katrs pats liktu savas rokas uz upura, augstais priesteris, k visu cilvku prstvis, uzlika savas rokas uz dzv a
Satura rdtjs
76 Mg glbana
galvas, lai saemtu ikgadjo grku atlaianu. Un vi Dieva priek darja zinmus visus Israla grkus: Ak, Dievs, tavi Israla brni ir grkojui. Ms esam pielgui elkus, prkpui visus Tavus Bauus, valkjui Tavu vrdu velti, radjui citus elkus un mljui tos vairk par Tevi. Ms nesvtjm sabata dienu, negodjm savus veckus, prkpm laulbu un zagm ... Ms kuvm greizsirdgi un strdjmies. Vi uzskaitja visus grkus. Dievs, ne Israla audis, ne es nespja ievrot kaut vienu no Taviem Bauiem. Lai izpirktu os grkus, es uzlieku savas rokas uz a galvas un nododu tam visus savus grkus. Augstais priesteris uzlika savas rokas uz upura un nodeva visus grkus uz upura galvas. Roku uzlikana nozm nodot (3. Mozus 1:14, 16:2021).
K grku izpirkana tika veikta Vecs Derbas laikos? Uzliekot rokas uz grku upura galvas. Dievs devis grku upuru ziedoanas ritulu Israla audm, lai vii vartu tam nodot visus savus grkus un saemt izpirkumu. Vi nordja, ka grku upurim jbt bez vainas un ka grku upurim jmirst cilvka viet. Saldzinanas dien grku upuri nokva, un asinis ienesa Vissvtkaj viet, kur ts septias reizes slacja uz altra. T Israla audis izpirka gada laik paveiktos grkus septt mnea desmitaj dien. Augstais priesteris Vissvtkaj viet devs viens pats, lai piedvtu upuri, bet cilvki rpus
Satura rdtjs
77 Mg glbana
klausjs, k priestera piedurknm piestiprintie zelta zvanii noind septias reizes, viam slakot asinis uz altra. Tad cilvki lksmoja, jo viu grki bija izpirkti. Zelta zvaniu indoa bija prieka vsts skaa. Nav taisnba, ka Jzus ml tikai daus cilvkus un glbj viengi vius. Jzus uzms visus pasaules grkus ar Savm kristbm. Vi vljs vienreiz glbt ms visus. Msu grkus nevarja izpirkt katru dienu vienreiz tie visi bija jizprk. Vecaj derb grku izpirkana notika ar roku uzlikanas un grku upura paldzbu. rons visu auu priek uzlika rokas uz dzv a galvas un uzskaitja visus grkus, ko cilvki gada laik bija paveikui. Visu acu priek vi uzlika os grkus zim. Kur tad bija cilvku grki? Tie visi bija uzlikti zim. Tad labprtgs cilvks aizveda zi. zi ar visiem Israla grkiem aizveda tuksnes, kur
nebija ne dens, ne zles. zis klejoja pa tuksnesi saules svelm un beidzot nomira. zis nomira par Israla grkiem. T ir Dieva mlestba, izpirkuma mlestba. di vii toreiz izpirka gada laik paveiktos grkus. Bet ms dzvojam Jauns Derbas laikos. Apmram pirms 2000 gadiem msu pasaul nca Jzus Kristus. Vi nca un piepildja pravietojumu, kuru bija devis Vecaj Derb. Vi nca un izpirka visus msu grkus.
Lai izpirktu ms visus

Ko nozm vrds JZUS? Glbjs, kur izglbs Savus audis no viu grkiem.
Satura rdtjs
78 Mg glbana
Lassim Mateja evalij 1. nodau. Bet, viam t sav prt domjot, redzi, T Kunga eelis pardjs sapn un sacja: Jzep, tu Dvida dls, nebsties Mariju, savu sievu, emt pie sevis, jo, kas vi iedzimis, ir no Svt Gara. Via dzemds Dlu, un T vrdu tev bs saukt JZUS, jo Vi atpests Savu tautu no vias grkiem (Mateja 1:2021). Msu debesu Tvs aizms jaunavas Marijas ermeni, lai aj pasaul laistu Savu Dlu, kam bija jnomazg visi pasaules grki. Vi stja pie Marijas eeli, kas tai pateica: Un redzi, tu tapsi grta savs miess un dzemdsi Dlu, un sauksi Via vrdu: Jzus. Tas nozmja, ka Marijas Dls ks par Glbju. Jzus Kristus nozm tas, kur glbs Savus audis, citiem vrdiem, Glbjs. Jzus uzms visus pasaules grkus, kristoties Jordnas up. Jnis Kristtjs Viu kristja, un nodeva Viam visus pasaules grkus.
Lassim Mateja 3:1317. Tan laik Jzus atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Bet Jnis tam pretojs un sacja: Man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc pie manis. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Tad vi to atva. Un, kad Jzus bija kristts, Vi tda izkpa no dens. Un redzi, debesis tika atvrtas, un vi redzja Dieva Garu k balodi nolaiamies un uz Viu nkam. Un redzi, balss no debesm sacja: is ir Mans mais Dls, uz ko Man labs prts. Jzus devs pie Ja Kristtja, lai izpirktu visus msu grkus. Vi iegja den un nolieca Savu galvu Ja priek. Jni, krist Mani tagad. T mums vajag piepildt visu taisnbu. T k man juzemas visi pasaules grki un jatbrvo visi grcinieki no viu grkiem, man kristbs juzemas visi viu
Satura rdtjs
79 Mg glbana
grki. Krist mani! T tam jnotiek! T vajadzja piepildt visu taisnbu. Jnis Kristtjs kristja Jzu. Un tiei aj brd tika piepildta visa Dieva taisnba, kas izpirka visus msu grkus. T Vi uzms visus msu grkus. Ar visi tavi grki tika nodoti Jzum. Vai tu to saproti? Tici Jzus kristbu un Gara izpirkumam, un tu tiksi glbts. K tika piepildta visa taisnba? Caur Jzus kristbm. Dievs Isralam vispirms bija apsoljis, ka visi viu grki tiks nomazgti ar roku uzlikanu un grku upuru pieneanu. Tomr, t k visi nevarja pai uzlikt rokas uz a galvas, Dievs
iecla ronu par augsto priesteri, lai vi vartu upurt par visiem cilvkiem. T Vi visus viu gada laik paveiktos grkus vienlaikus uzlika uz grku upura galvas. T ir Via gudrba un izpirkanas Spks. Dievs ir gudrs un prsteidzos. Vi stja Savu Dlu Jzu, lai Vi glbtu msu pasauli. Ttad grku upuris bija sagatavots. Tagad vajadzja visu cilvku prstvi, kur uzliktu rokas uz Jzus galvas un nodotu Viam visus pasaules grkus. is prstvis bija Jnis Kristtjs. Mateja 11:11, Dievs stja visas cilvces prstvi pirms Jzus. Tas bija Jnis Kristtjs, pdjais cilvku augstais priesteris. K teikts Mateja 11:11: No sievm dzimuie neviens nav clies lielks par Jni Kristtju. Vi ir viengais visu cilvku prstvis. Vi stja Jni k visu radbu prstvi, lai vi vartu kristt Jzu un uzlikt Viam visus pasaules grkus.
Satura rdtjs
80 Mg glbana
Ja tie sei miljardi cilvku, kas tagad dzvo uz zemes, nktu un katrs uzliktu savas rokas uz Jzus galvas, lai nodotu viam savus grkus, tad kas gan notiktu ar Via galvu? Ja seiem miljardiem cilvku btu juzliek savas rokas Jzus, tas nebtu patkams skats. Dai aizrautgi cilvki, iespjams, spiestu tik stipri, ka Viam izkristu visi mati. Dievs sav gudrb iecla Jni Kristtju par visas cilvces prstvi, kam bija jnodod visi cilvces grki Jzum vienreiz un par visiem. Mateja 3:13 ir rakstts: Tan laik Jzus atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Tas notika, kad Jzum bija 30 gadu. Jzus tika apgraizts 8 dienas pc Savas dzimanas. Par Viu ir maz ziu ldz 30 gadu vecumam. Jzum vajadzja gaidt ldz 30 gadu vecumam, lai ktu par debesu augsto priesteri td, lai piepildtu Veco Derbu. Piektaj Mozus grmat
Dievs teica Mozum, ka augstajam priesterim jbt vismaz 30 gadu vecam, lai vi drksttu kalpot k augstais priesteris. Jzus ir debesu augstais priesteris. Vai tu tam tici? Jaunaj Derb, Mateja 3:1314 teikts: Tan laik Jzus atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Bet Jnis tam pretojs un sacja: Man vajadztu tikt Tevis kristtam. Kas ir visas cilvces prstvis? Jnis Kristtjs. Un kas tad ir debesu prstvis? eit satiks divi prstvji. Kur tad ir augstks? Protams, ka debesu prstvis. Tpc Jnis Kristtjs, kuram netrka drosmes, lai teiktu tlaika reliiskajiem vadoiem: Odu dzimums! Nolojiet grkus!, pki kuva tik pazemgs Jzus priek. Man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc pie manis. Tad Jzus teica: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Jzus nca aj pasaul, lai piepildtu visu Dieva taisnbu, un t
Satura rdtjs
81 Mg glbana
tika piepildta, kad Jnis Kristtjs Viu kristja. Tad vi to atva. Un, kad Jzus bija kristts, Vi tda izkpa no dens. Un redzi, debesis tika atvrtas, un vi redzja Dieva Garu k balodi nolaiamies un uz Viu nkam. Un redzi, balss no debesm sacja: is ir Mans mais Dls, uz ko Man labs prts. Tas notika pc tam, kad Vi bija kristts. Debesu vrti atvrs, kad Vi kristjs pie Ja Kristtja un uzms visus pasaules grkus. Bet no Ja Kristtja laika ldz msu dienm Debesu valstb lauas iek un tkotji ar varu cenas to sagrbt (Mateja 11:12). Visi praviei un Dieva likumi pravietoja par Jni Kristtju. Bet no Ja Kristtja laika ldz msu dienm Debesu valstb lauas iek un tkotji ar varu cenas to sagrbt. Ikviens, kas tic Via kristbm, var ieiet debesu valstb.
Ar Es tevi nepazudinu
Kd Jzus tika tiests pie Krusta? Td, ka Vi uzms visus msu grkus. Jzus kristjs un uzms visus pasaules grkus. Un vlk Vi teica sievietei: Ar Es tevi nepazudinu. Vi o sievieti nepazudinja td, ka Vi Jordn uzms visus pasaules grkus, un tagad Jzum, nevis sievietei, bija jsaem par tiem sods. Jzus pama visus pasaules grkus. Ms redzam, cik oti Vi baidjs no spm, kuras Viam bs jizcie pie Krusta, jo grka alga ir nve. Eas kaln Vi trs reizes ldza Dievu, lai Vi atemtu o sodu. Jzum bija cilvka miesa, td var saprast, kpc Viam bija bail
Satura rdtjs
82 Mg glbana
no spm. Jzum vajadzja noasiot, lai piepildtu tiesu. Tpat k Vecs Derbas grku upuriem vajadzja noasiot, lai samakstu par saviem grkiem, t ar Jzum vajadzja tikt upurtam pie Krusta. Vi jau bija uzmies visus pasaules grkus, un tagad Viam bija jatdod Sava dzvba, lai izpirktu ms. Vi zinja, ka Vi tiks tiests Dieva priek. Jzus sird nebija grka. Bet, t k visi grki tika nodoti Viam Via kristbs, Dievam bija jties Savs dls. T, pirmkrt, Dieva taisnba bija piepildta un, otrkrt, Vi dvja mums Savu mlestbu msu glbanai. Tpc Jzus bija jties pie Krusta. Es tevi nepazudinu un netiesju. Visi msu grki, ti vai neti, apzinti vai neapzinti, bija jties Dievam. Dievs netiesja ms, bet Jzu, kur ar Savm kristbm uzms visus msu grkus. Dievs
nevljs tiest grciniekus Savas mlestbas un ldzcietbas d. Kristbas un asinis pie Krusta bija Via glbjo mlestba pret mums. Jo tik oti Dievs pasauli mljis, ka Vi devis Savu vienpiedzimuo Dlu, lai neviens, kas Viam tic, nepazustu, bet dabtu mgo dzvbu (Ja 3:16). T ms zinm par Via mlestbu. Jzus nepazudinja sievieti, kas bija pieerta laulbas prkpan. Via zinja, ka ir grciniece, jo bija pieerta laulbas prkpan. Grks bija ne tikai vias sird, bet ar mies. Via nekdi nevarja noliegt savu grku. Tomr tpc, ka via ticja, ka Jzus uzms visus vias grkus, via tika glbta. Ja ms ticam Jzus izpirkumam, ms tiksim glbti. Ticiet! Tas mums paiem nks par labu.
Satura rdtjs
83 Mg glbana
Kas ir visvairk svtts? Tas, kam nav grka. Visi cilvki grko. Visi cilvki prkpj laulbu. Bet ne visi cilvki tiek tiesti par saviem grkiem. Ms visi esam grkojui, bet tie, kas tic Jzus Kristus izpirkumam, ir bez grka sav sird. Tas, kur tic Jzus glbanai, ir laimgkais no visiem cilvkiem. Visvairk svtti ir tie, kas atbrvoti no visiem saviem grkiem, tie, kas tagad ir taisngi Jz. Dievs vstul romieiem 4:7 par laimi saka: Svtgi tie, kam prkpumi piedoti un grki apklti. Ms visi grkojam, ldz mirstam. Ms esam neciengi Dieva priek, un ms esam nepilngi. Ms turpinm grkot pat tad, kad apzinmies Bauslbu. Ms esam tik vji. Bet Dievs ms ir atbrvojis ar Sava
vienpiedzimu Dla kristbm un asinm un saka mums, tev un man, ka ms vairs neesam grcinieki un tagad esam taisngi Via priek. Vi mums saka, ka ms esam Via brni. dens un Gara evalijs ir izpirkuma evalijs. Vai tu tam tici? Tos, kas tam tic, Vi sauc par taisngiem, glbtiem un Saviem brniem. Kas ir vislaimgkais cilvks pasaul? Tas, kur tic un ir atbrvots. Vai tu esi atbrvots? Vai Jzus aizmirsa uzemties tavus grkus? N, Vi ar Savm kristbm uzms visus tavus grkus. Tici. Tici tam, un tu tiksi glbts no visiem saviem grkiem. Lassim Ja 1:29.
Satura rdtjs
84 Mg glbana
Aizslaucti k ar slotu
Cik daudz grku Jzus pama? Visus pasaules grkus. Otr dien Jnis ierauga nkam Jzu un saka: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Jnis Kristtjs Jordnas up visus pasaules grkus nodeva Jzum. Nkoaj dien vi liecinja, ka Jzus ir Dieva Jrs, kas nes visus pasaules grkus. Uz Saviem pleciem Vi nesa visus pasaules grkus. Visus pasaules grkus nozm visus grkus, ko cilvki aj pasaul paveikui, pasaul no Radanas ldz pat ts beigm. Apmram pirms
2000 gadiem Jzus uzms visus pasaules grkus un izpirka ms. K Dieva Jrs Vi uzms visus msu grkus un tika par tiem sodts. Visi grki, ko cilvki paveikui, tika nodoti Jzum. Un Vi kuva par Dieva Jru, kas atbrvoja pasauli no visiem ts grkiem. Jzus nca aj pasaul k pazemgs vrs, kas glbs visus pasaules grciniekus. Ms grkojam tpc, ka esam vji, tpc, ka esam auni, tpc, ka to neapzinmies, tpc, ka esam rupji un tpc, ka esam nepilngi. Visi ie grki tika saslaucti un uzlikti uz Jzus galvas, kad Vi tika kristts Jordnas up. Un Vi to visu beidza ar Savas miesas nvi pie Krusta. Vi tika apglabts, bet pc 3 dienm augmcls. K visu grcinieku Glbjs, k Uzvartjs un Tiesnesis Vi tagad s pie Dieva labs rokas. Viam nav jizprk ms atkal un atkal, un mums tikai jtic, lai ms tiktu glbti. Mga dzve
Satura rdtjs
85 Mg glbana
gaida tos, kas tic, un mga izncba tos, kas netic. Citas izvles nav. Jzus atbrvoja js visus. Js esat laimgkie cilvki pasaul. Visus grkus, kurus sava vjuma d js paveiksit nkotn, Vi pama tos visus. Vai tav sird vl palicis kds grks? N. Vai Jzus pamis visus grkus? J! Visi cilvki ir viendi. Neviens nav svtks par savu tuvko. Bet, t k daudzi cilvki ir liekui, viiem iet, ka vii nav grcinieki. Bet patiem ar vii ir grcinieki. pasaule ir siltumnca, kur zao grks. Kad sievietes iziet no mjm, vias uzkrso lpas, nopder sejas, ieloko matus, aprbj gltas drbes un uzvelk augstpapu kurpes ... Ar vriei iet pie friziera apgriezt matus, emmjas, uzvelk trus kreklus, modernas kaklasaites un spodrina kurpes. Bet, lai gan no rpuses vii izskats k prini un princeses, iekpus vii ir netri k netrks
pees. Vai nauda padara cilvku laimgu? Vai veselba padara cilvku laimgu? N. Viengi glbana cilvku dara patiesi laimgu. Lai cik laimgs kds izskattos, vi ir nolojams, ja via sird ir grks. Vi dzvo bails no tiesas. Glbtais ir lepns k lauva pat tad, ja trpies skrands. Via sird nav grka. Paldies Tev, Kungs, Tu izglbi tdu grcinieku k es, Tu izdeldji visus manus grkus. Es zinu, ka es neesmu pai pievilcgs, tomr es slavju Tevi, jo Tu glbi mani. Es uz miem esmu atbrvots no saviem grkiem. Slava Dievam! Tas, kur ir glbts, ir patiesi laimgs. Tas, kur svtts ar Via izpirkuma lastbu, ir patiesi laimgs. T k Jzus, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku, pamis visus msu grkus, ms esam bez grka. Vi pabeidza msu glbanu pie Krusta. Visi msu grki, ieskaitot tavus un
Satura rdtjs
86 Mg glbana
manus, ir daa no pasaules grka, td ms visi esam glbti.
Pc Dieva gribas
Vai Jz Krist msu sirds ir grks? N, nav. Drgie draugi, sieviete, kas tika pieerta laulbas prkpan, ticja Jzus vrdiem un tika glbta. Vias ststs pierakstts Bbel, jo via bija svtta ar glbanu. Bet liekulgie rakstu mctji un farizeji bga no Jzus. Ja tu tici Jzum, tu nonksi debess, bet ja tu atstj Jzu, tu nonksi ell. Ja tu tici Via darbiem, tu jties k debess, bet ja tu netici Via
darbiem, tu jties k ell. Glbana nav atkarga no cilvka cieanm, t pastv pateicoties Jzus upurim. Lassim vstules ebrejiem 10. nodau. Jo bauslbai piemt nkamo labumu na, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem paiem upuriem, ko neprtraukti atnes, padart pilngus tos, kas ar tiem tuvojas. Jo vai citdi upurana nebtu mitjusies, tpc ka upurtji, reiz stti, neapzintos vairs nekdus grkus? Bet ar upuriem ik gadus tiek atgdinti grki, jo vru un u asinm nav varas atemt grkus. Tpc, pasaul ienkdams, Vi saka: upurus un dvanas Tu neesi gribjis, bet miesu Tu Man esi radjis. Dedzinmie upuri un grku upuri Tev nav patikui. Tad Es sacju: raugi, Es nku, grmat par Mani ir rakstts, Tavu prtu dart, ak, Dievs! Iepriek sacjis: upurus un dvanas un dedzinmos upurus un grku upurus, kas pc bauslbas tiek upurti, Tu neesi gribjis, un tie
Satura rdtjs
87 Mg glbana
nav Tev patikui, tad Vi sacja: raugi, Es nku Tavu prtu dart. Vi atce pirmo, lai nodibintu otru. Pc s gribas ms esam ar Jzus Kristus miesas upuri padarti svti pavisam. Pc Dieva gribas Jzus atdeva Savu dzvi, lai uzemtos visus msu grkus, tika sodts par tiem visiem un augmcls. Td ms esam padarti svti. Padarti svti pavisam rakstts pabeigts pagtnes form. Tas nozm, ka izpirkums vairs nav jpiemin. Tu esi padarts svts. Un katrs priesteris gan ik dienas stv kalpodams un biei tos paus upurus upurdams, kas nekad nevar izncint grkus. Bet Vi vienu upuri par grkiem upurjis, uz visiem laikiem ir nosdies pie Dieva labs rokas, joprojm gaiddams, kamr Via ienaidnieki tiks likti Via kju pameslam. Jo ar vienu upuri Vi uz visiem laikiem ir padarjis pilngus tos, kas tiek darti
svti (Ebrejiem 10:1114). Js visi esat uz visiem laikiem padarti svti. Ja tu rt grkosi, vai tu atkal bsi grcinieks? Vai Jzus nepama ar os grkus? Vi tos pama. Vi pama ar nkotnes grkus. Bet ar Svtais Gars mums liecina. Pc tam kad ir teikts: ir t derba, ko Es ar viiem celu pc tm dienm, saka Tas Kungs, Savus bauus Es dou viu sirds un rakstu tos viu prt, un viu grkus un viu netaisnbas vairs nepieminu. Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku (Ebrejiem 10:15 18). Vrdi grku piedoana nozm, ka Vi izpirka visus pasaules grkus. Jzus ir msu Glbjs. Mans Glbjs un tavs Glbjs. Ms esam glbti ticb Jzum. is ir Jzus izpirkums un ir lielk lastba un lielk dvana no Dieva. Tu un es, kas ir atbrvoti no visiem grkiem, esam vissvttkie no visiem! !
Satura rdtjs
Svtrunas 5
Jzus kristbas un grku izpirkana
Satura rdtjs
89 Jzus kristbas un grku izpirkana
Jzus kristbas un grku izpirkana

< Mateja 3:13-17 > Tan laik Jzus atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Bet Jnis tam pretojs un sacja: Man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc pie manis. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Tad vi to atva. Un, kad Jzus bija kristts, Vi tda izkpa no dens. Un redzi, debesis tika atvrtas, un vi redzja Dieva Garu k balodi nolaiamies un uz Viu nkam. Un redzi, balss no debesm sacja: is ir Mans mais Dls, uz ko Man labs prts.
Vai ir vl kds, kas joprojm cie no grka?

Vai msu atkarba no grka ir beigusies? J. Dievs, msu Kungs sarvis visu cilvku grka vaas. Visi tie, kas kalpo grkam, ir vergi. Ar savu izpirkumu msu Kungs tos visus ir nomazgjis. Vi pamis visus msu grkus. Vai ir vl kds, kas joprojm cie no grka? Mums jsaprot, ka msu ca ar grku ir beigusies. Ms nekad vairs no t necietsim. Msu atkarba no grka beidzs tad, kad Jzus ms izpirka; tad un tur beidzs visi grki. Visus msu grkus izpircis Via Dls. Dievs samaksja par msu grkiem caur Jzu, kas uz miem ms atbrvoja.
Satura rdtjs
Vai js zint, cik daudz cilvku cie no grka? Tas sks no dama un Ievas laikiem. Cilvce cie no grkiem, kurus mantojusi no dama. Bet msu Dievs nosldza derbu, par kuru rakstts 1. Mozus 3:15 derba nozmja, ka Vi atbrvos visus grciniekus. Vi teica, ka cilvku grki tiks izpirkti caur Jzus Kristus dens un Gara upuri. Un, kad pienca laiks, Vi stja msu Glbju, Jzu, dzvot msu vid. Vi ar apsolja stt Jni Kristtju pirms Jzus, un Savu soljumu turja. Marka 1:18: Jzus Kristus, Dieva Dla, evalija skums. Itin k pravietis Jesaja ir rakstjis: raugi, Es stu Savu vstnesi Tav priek, kas sataiss Tavu ceu, saucja balss tuksnes: sataisait Tam Kungam ceu, darait ldzenas Via tekas. Jnis Kristtjs nca tuksnes, sludindams grku nolas kristbu uz grku piedoanu. Un pie via izgja visa Jdejas zeme un visi Jeruzlemes audis; un tie tika via
kristti Jordnas up, izsdzdami savus grkus. Un Jnis bija rbies kamieu spalvas drbs un das jostu ap gurniem un da siseus un kameu medu, un sludinja, sacdams: Kds spcgks nek es nk pc manis, kam es neesmu ciengs noliecies atraist Via kurpju siksnas. Es js esmu kristjis ar deni, bet Vi js krists ar Svto Garu.
Evalija liecinieks un priektecis Jnis Kristtjs

Kas ir Jnis Kristtjs? Augstais priesteris un visas cilvces prstvis. Tie, kas tic Jzum, ir kristti. Kristt nozm
Satura rdtjs
nomazgt, apglabt, iegremdt, kdam kaut ko nodot. Kad Jzus tika kristts, Dieva taisngums tika piepildts. Grieiski taisngums ir dikaiosune, kas nozm bt taisngam, k ar visatbilstokais, vispiemrotkais. Jzus kristbas nozmja, ka t Vi kuva par Glbju visatbilstokaj un vispiemrotkaj veid. Td tie, kas tic Jzum, saem izpirkuma dvanu no Dieva, ticot Via kristbm un Krustam, denim un Garam. Jaunaj Derb Jnis Kristtjs ir pdjais Vecs Derbas augstais priesteris. Aplkosim Mateja 11:1011. Raksti saka, ka Jnis Kristtjs ir visas cilvces prstvis. Un k augstais priesteris Jauns Derbas laikos vi visus pasaules grkus nodeva Jzum, t kalpojot k Vecs Derbas augstais priesteris. Jzus pats liecinja par Jni. Mateja 11:1314 Vi teica: Jo visi praviei un bauslba pravietojui ldz Jnim. Un, kad js gribat
saprast, vi ir lija, kam bija jnk. Ttad Jnis Kristtjs, kur kristja Jzu, bija augst priestera rona pctecis un pdjais augstais priesteris. Ar Bbele liecina, ka Jnis ir Vecs Derbas rona pctecis (Lkas 1:5, 1. Laiku 24:10). Tad kpc Jnis viens pats dzvoja tuksnes, rbies kamieu spalvas drbs? Lai iegtu augsto priesterbu. K cilvces prstvis Jnis Kristtjs nevarja dzvot starp cilvkiem. Td vi sauca uz cilvkiem: Nolojiet grkus, js odu dzimums! un kristja vius grku nolai, kas atgrieza cilvkus pie Jzus, kur pama visus viu grkus. Jnis Kristtjs nodeva visus pasaules grkus Jzum, lai ms vartu tikt glbti.
Satura rdtjs
Divu veidu kristbas

Kd Jnis Kristtjs kristja cilvkus? Lai cilvki nolotu visus savus grkus, tictu Jzus kristbm un tiktu glbti. Jnis Kristtjs kristja cilvkus un tad kristja Jzu. Pirms kristbas bija grku nolas kristbas, kas grciniekus mudinja atgriezties pie Dieva. Daudzi cilvki, kas caur Jni dzirdja Dieva vrdus, pameta savus elkus un atgriezs pie Dieva. Otrs kristbas bija Jzus kristbas, kas visus pasaules grkus nodeva Jzum. Jnis Kristtjs kristja Jzu, lai piepildtu Dieva taisngumu. Jzus kristjs pie Ja Kristtja, lai glbtu visus
cilvkus no viu grkiem (Mateja 3:15). Kd Jnim bija jkrist Jzus? Lai izdeldtu visus pasaules grkus, Dievam bija jauj, lai Jnis nodotu visus grkus Jzum, lai tie, kas tic Jzum, vartu tikt glbti. Jnis Kristtjs bija Dieva kalps, kuram bija jpaldz cilvcei nomazgt savus grkus, un vi bija cilvces prstvis, kur liecinja par izpirkuma evaliju. Td Jnim bija jdzvo vienam tuksnes. Ja Kristtja laikos Israla audis bija pilnb samaitti un sapuvui. Td Dievs sacja Vecaj Derb, Maleahija 3:2324,Redzi, Es stu pie jums pravieti liju, iekms nks T Kunga liel un ausmu piln diena. Viam bs jpiegrie tvu sirdis brniem un brnu sirdis saviem tviem, lai Man nebtu jnk un nebtu japkrauj visa zeme ar Savu lstu smagumu! Dieva acs visi Israla audis, kas pieldza Jahvi, bija samaitti. Neviens nebija taisngs
Satura rdtjs
Via priek. pai samaitti bija tempa reliiskie vadoi, piemram, priesteri, rakstu mctji un farizeji. Israls un priesteri nepienesa upurus saska ar Dieva likumu. Priesteri vairs neveica roku uzlikanu un asins upuranas ritulu, ko Dievs bija viiem mcjis viu grku piedoanai. Ir rakstts, ka priesteri Maleahija diens vairs neveica upuranu, roku uzlikanu un asins upuranas ritulu. Td Jnis Kristtjs nevarja pie viiem palikt. Td Jnis Kristtjs devs tuksnes un tur sauca. Ko vi teica? Tas rakstts Marka 1:23, praviea Jesajas vrdiem: Raugi, Es stu Savu vstnesi Tav priek, kas sataiss Tavu ceu, saucja balss tuksnes: sataisait Tam Kungam ceu, darait ldzenas Via tekas. Saucja balss tuksnes mudinja cilvkus kristties grku nolai. Kas ir grku nolas kristbas, par kurm run Bbele? Ts ir
kristbas, par kurm sludinja Jnis Kristtjs; kristbas, kas sauca cilvkus atpaka pie Jzus, lai vii tictu Jzum, kas paems visus viu grkus, un tiktu glbti. Grku nolas kristbm bija jved vius pie glbanas. Nolojiet grkus un topiet kristti, un ar Jzus tpat tiks kristts, lai paemtu visus jsu grkus. Jnis Kristtjs sauca, ka Jzus paems visus pasaules grkus un tiks sodts pie Krusta, lai glbtu visus cilvkus un lai tie vartu atgriezties atpaka pie Dieva. Es js esmu kristjis ar deni, bet Vi js krists ar Svto Garu. Kristt ar Svto Garu nozm nomazgt visus tavus grkus. Kristt grieiski nozm nomazgt. Jzus kristbas Jordn mums saka, ka Dieva dls t tika kristts un pama visus msu grkus, lai glbtu ms. Td mums jatgrieas no grka un jtic Viam. Vi ir Jrs, kur paem visu cilvku grkus. Un is ir izpirkuma evalijs, par kuru
Satura rdtjs
liecinja Jnis Kristtjs.
Augst priestera darbs grku saldzinanai

Kas sagatavoja ceu glbanai? Jnis Kristtjs. Pravietis Jesaja pravietoja: Runjiet sirsngi ar Jeruzlemi un sakait tai, ka ts cieanu laiks ir piepildts, ka ts noziegums saldzints, jo t ir no T Kunga rokas samusi divkrtgu sodu par visiem saviem grkiem (Jesajas 40:2). Jzus Kristus pama tavus un manus grkus, un ikviena grkus bez izmuma: iedzimtais grks, pareizjie grki un pat nkotnes grki tika nomazgti caur Via kristbm. Vi ms visus
izpirka. Mums visiem btu jzina par izpirkumu. K glbtiem no saviem grkiem mums jzina, ka mums jtic im evalijam, ka Jnis Kristtjs caur kristbm visus grkus nodeva Jzum. Ms nedrkstam to prprast un domt: T k Dievs ir mlestba, ms varam ieiet debesu valstb vienkri ticot Jzum, pat ja msu sirds vl joprojm ir grks. Lai ms ktu brvi no visiem saviem grkiem, mums ir jtic Via kristbm, kurs Jnis Kristtjs Jzum nodeva visus pasaules grkus, un Krustam. Ar deni Jnis Kristtjs visus cilvces grkus uzlika Jzum. Lai ms glbtu, Dievs vispirms aj pasaul stja Jni Kristtju. Dieva vstnesis Jnis Kristtjs tika stts k nia stnis, kur nodeva visus pasaules grkus Jzum Via kristbs. Un vi kalpoja k visas cilvces augstais priesteris.
Satura rdtjs
Dievs mums teica, ka Vi mums stjis Savu vstnesi Jni Kristtju. Es stu Savu vstnesi Tav priek. Tav priek nozm Jzus priek. Kpc Vi stja Jni pirms Jzus? Lai kristbs nodotu visus pasaules grkus Jzum, Dieva Dlam. Kas sataiss Tavu ceu. T Vi to domja. Kur sagatavoja ceu, lai ms vartu tikt glbti un dotos uz debesm? Jnis Kristtjs. Tav nozm Jzus un Savu attiecas uz pau Dievu. Ttad, kad Vi teica: Raugi, Es stu Savu vstnesi Tav priek, kas sataiss Tavu ceu, ko tas nozmja? Kuram jsagatavo msu ce, lai ms vartu doties uz debesm? Jnis Kristtjs nodeva visus msu grkus Jzum, lai ms tictu, ka Jzus msu viet nomazgjis visus msu grkus; via uzdevums bija nodot grkus, kristt Jzu Kristu. Jzus un Jnis deva mums iespju tict patiesbai un izglbties.
No k atkarga msu glbana? T atkarga no t, vai ms ticam Jzus, Dieva Dla darbiem, un tam faktam, ka Dieva vstnesis Viam nodevis visus pasaules grkus. Mums visiem jzina grku izpirkanas evalijs. Dievs Tvs pirmo stja Savu vstnesi, to, kur krists Via dlu, un iecla viu par visas cilvces prstvi. T Vi pabeidza piedoanas darbu msu viet. Dievs stja savu kalpu Jni Kristtju kristt Savu Dlu, lai Jnis Kristtjs vartu sagatavot glbanas ceu tiem, kas ticja Via Dlam. iemesla d Jzus tika kristts. Jzus kristbas pie Ja Kristtja bija izpirkums, caur kuru visi cilvces grki tika nodoti Jzum, lai visi cilvki vartu tict Jzum un doties uz debesm. Jzum Via kristbs tika nodoti pat cilvces nkamie grki. Jzus un Jnis Kristtjs kopgi sagatavoja mums ceu uz debesm. di Dievs atklja izpirkuma noslpumu caur Jni Kristtju. K msu visu prstvis Jnis Kristtjs kristja
Satura rdtjs
Jzu, lai ms vartu tict msu glbanai un doties uz debesm. Vi nodeva visus grkus Jzum Via kristbs. ir prieka vsts par glbanu, evalijs.
Kd dzima Jnis Kristtjs

Kas deva mums iespju tict Jzum? Jnis Kristtjs. Maleahija 3:1 ir rakstts: Redzi, Es stu Savu stni, kam bs sataist Manu ceu Man priek. Bbele jlasa uzmangi. Kd Dievs mums stja Savu vstnesi? Kd Jnis Kristtjs dzima 6 mneus pirms Jzus? Mums jsaprot, kda ir Bbeles pamatdoma.
Vecaj Derb ir daas, kurs izklstta augst priestera rona kalpoana. rons bija Mozus veckais brlis. Vi un via dli bija Dieva iecelti priesteri. Prjie levti strdja viu vadb, penesa viiem dadus rkus, sagatavoja sviestu maizei un tamldzgi, bet rona dli pienesa upurus svtaj telt. T rona dli darbu vienldzgi sadalja sav starp, bet Saldzinanas dien, septt mnea desmitaj dien, viengi augstais priesteris pienesa saldzinanas upuri par saviem audm. Lkas 1:5 ststts par Ja Kristtja radurakstiem. Mums pareizi jsaprot is Dieva vstnesis, lai pareizi saprastu Jzu. Ms mdzam daudz domt par Jzu, bet neemam vr daudz ko par Jni Kristtju, kur nca pirms Via. Es vltos paldzt jums saprast. Jzus Kristus, Dieva Dla, evalija skums. Itin k pravietis Jesaja ir rakstjis: raugi, Es stu Savu vstnesi Tav priek.
Satura rdtjs
Debesu evalijs vienmr skas ar Jni Kristtju. Kad ms pareizi izprotam Ja Kristtja lomu, ms varam skaidri izprast un tict Jzus izpirkuma evalijam. Tas ir ldzgi k uzklaust stus, kurus esam nostjui uz vism zemes malm, lai izprastu, kd stvokl atrodas visas ncijas. Kad ms zinm par Jni Kristtju, ms oti labi varam saprast Dieva izpirkumu. Cik l, ka daudzi msdienu kristiei neredz Ja nozmi. Dievs nestja Jni Kristtju td, ka Viam bija garlaicgi un Viam nebija nek cita, ko dart. Visi etri Jauns Derbas evaliji run par Jni Kristtju, pirms sk runt par Jzus izpirkumu. Bet msdienu evalisti pilnb ignor viu un saka cilvkiem, ka pietiek tikai ar ticbu Jzum, lai tiktu glbts. Patiesb vii liek cilvkiem dzvot k grciniekiem visu savu mu un galu gal nonkt ell. Ja tu vienkri tici
Jzum, neizprotot Ja Kristtja lomu, kristietba tev kst par krtjo reliiju. K gan tavi grki var tikt izpirkti, ja tu nezini patiesbu? Tas nav iespjams. Izpirkuma evalijs nav tik vienkrs. Ttad daudzi cilvki dom, ka izpirkums atkargs no msu ticbas Krustam, jo Jzus pie Krusta mira par mums. Bet ja tu tici viengi Krustam, nezinot patiesbu par grku nodoanu, nekda ticba nesps sniegt pilngu glbanu. Td Dievs stja Jni Kristtju, lai paziotu pasaulei, k tiks stenota glbana un k Jzus paems visus pasaules grkus. Tikai tad, ja ms zinm patiesbu, ms sapratsim, ka Jzus ir Dieva Dls, kur uzms uz Sevis visus msu grkus. Jnis Kristtjs mums sludina patiesbu par izpirkumu. Vi mums ststa, k vi liecinja par Jzus dieviumu un k cilvki Viu nepiema, kad aj pasaul nca Gaisma. Ja 1
Satura rdtjs
vi ar liecina, ka vi sagatavoja izpirkuma evaliju, kristot Jzu Kristu. Ja mums nebtu Ja Kristtja liecbas par izpirkumu, k gan ms vartu tict Jzum? Ms nekad neesam redzjui Jzu, un, t k ms nkam no dadm kultrm un reliijm, k gan ms vartu tict Jahvem? K gan ms vartu pazt Jzu Kristu pasaul, kur valda tik daudz dadu reliiju? K gan ms zintu, ka Jzus patiesb bija Dieva Dls, kas izpirka ms, uzemoties uz Sevi visus pasaules grkus? Td mums jlkojas Vecaj Derb, lai no paa skuma atrastu izpirkuma vrdus un atztu, ka Jzus ir msu Glbjs. Mums jiegst pareizas zinanas, lai ms vartu pareizi tict. Bez patiesm zinanm ms neko nespjam dart. Lai tictu Jzum un izglbtos, mums jzin izpirkuma evalijs, kuru mums sludinja Jnis Kristtjs, un via loma taj. Lai iegtu pilngu
ticbu Kristum mums jzina patiesba par izpirkumu. Tpc, k Jzus teica: Un js atzsit patiesbu, un patiesba dars js brvus, mums jzina patiesba par Jzus izpirkumu.
Pierdjumi Bbel
Ar kdu notikumu skas etri evaliji? Ar Ja Kristtja atnkanu. Dosimies uz prieku un izptsim visus izpirkuma pierdjumus Bbel. Aplkosim, ko etri evaliji saka par Jni Kristtju, par to, kas vi bija, kd viu sauca par cilvces
Satura rdtjs
prstvi vai pdjo augsto priesteri, k vi nodeva Jzum visus pasaules grkus un vai Jzus uzms uz Sevis visus pasaules grkus vai n. Visi etri evaliji skas ar Jni Kristtju. Ja 1:6 paststa visbtiskko lietu evalij. rakstvieta paskaidro, kur nodeva visus pasaules grkus Jzum: Nca cilvks, Dieva stts, vrd Jnis. Vi nca liecbas d, lai liecintu par gaismu, lai visi nktu pie ticbas caur viu (Ja 1:67). eit ir teikts lai visi nktu pie ticbas caur viu un ka vi nca, lai liecintu par gaismu. Gaisma ir Jzus Kristus. Tas nozm, ka Jnim bija jliecina par Jzu, lai visi nktu pie ticbas caur viu. Tagad aplkosim Mateja evaliju. Mateja 3:1317: Tan laik Jzus atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Bet Jnis tam pretojs un sacja: Man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc pie
manis. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Tad vi to atva. Un, kad Jzus bija kristts, Vi tda izkpa no dens. Un redzi, debesis tika atvrtas, un vi redzja Dieva Garu k balodi nolaiamies un uz Viu nkam. Un redzi, balss no debesm sacja: is ir Mans mais Dls, uz ko Man labs prts. Kd mums jizprot Ja raduraksti? Td, ka Bbele mums saka, ka Jnis ir visas cilvces augstais priesteris. Jnis Kristtjs kristja Jzu. Lkas 1:78 Jzus Kristus paveica visu grku izpirkanu, kristoties pie Ja. Aplkosim o notikumu tuvk.
Satura rdtjs
Lkas 1:114: Kad jau daudzi skui aprakstt lietas, kas notikuas msu starp, k ts mums atststjui pirmie aculiecinieki un Dieva vrda kalpi, tad ar es, visam no skuma izsekojis, nolmu tev, cienjamo Teofil, to pc krtas uzrakstt, lai tu prliecintos par ts mcbas patiesbu, kas tev darta zinma. Jdejas nia Hroda laik dzvoja priesteris no Abija vienbas Caharija un via sieva no rona cilts, vrd Elizabete. Vii abi bija taisni Dieva priek un staigja nevainojami visos T Kunga bauos un likumos. Tiem nebija neviena brna, jo Elizabete bija neauglga, un abi bija jau labi gados. Bet notika, kad Caharija pc savas krtas izpildja priestera pienkumus Dieva priek un pc priestera paraas viam piencs ieiet T Kunga nam un kvpint, bet viss auu pulks r ldza Dievu kvpinm stund, tad viam T Kunga eelis pardjs, stvdams kvpinm altra labaj pus.
Caharija, to redzdams, izbijs, un bailes to prma. Bet eelis uz viu sacja: Nebsties, Caharija, jo tava lgana ir paklausta, un tava sieva Elizabete dzemds dlu, un tu via vrdu sauksi: Jnis. Un tev bs prieks un lksmba, un daudzi priecsies par via piedzimanu. Lka detalizti izklsta Ja radurakstus. Lka, Jzus mceklis, no paa skuma izskaidro Ja izcelsmi. Lka mcja evaliju kdam vram vrd Teofils, kur piederja citai kultrai un nezinja par Kungu. Td, lai mctu viam par Jzu, grcinieku Glbju, Lka domja, ka viam ski jizskaidro Ja Kristtja raduraksti. Lkas 1:59 vi ststa: Jdejas nia Hroda laik dzvoja priesteris no Abija vienbas Caharija un via sieva no rona cilts, vrd Elizabete. Vii abi bija taisni Dieva priek un staigja nevainojami visos T Kunga bauos un likumos. Tiem nebija neviena brna, jo Elizabete
Satura rdtjs
bija neauglga, un abi bija jau labi gados. Bet notika, kad Caharija pc savas krtas izpildja priestera pienkumus Dieva priek un pc priestera paraas viam piencs ieiet T Kunga nam un kvpint. eit kds gadjums notika tad, kad Caharija kalpoja Dievam pc priesterbas paraas. Lka skaidri liecinja, ka Caharija bija rona pctecis. Tad kdai vienbai Caharija piederja? Tas ir oti svargi. Vi paskaidroja: Kad Caharija pc savas krtas izpildja priestera pienkumus Dieva priek. Ms redzam, ka Lka tik daudz zinja par Cahariju, ka vi izskaidroja izpirkuma evaliju caur Cahariju un Elizabeti. T k ar ms neesam jdi, bet piederam dadm citm rasm, ms nespjam izprast Jzus Glbanu, ja to mums detalizti, soli pa solim, neizskaidro. Noskaidrosim, kdas tad ir s detaas. Jnis Kristtjs dzima Caharijam un via
sievai Elizabetei, kas bija viena no rona meitm. Tagad aplkosim Caharijas un Ja izcelsmi.
Ja Kristtja raduraksti
K pctecis bija Jnis Kristtjs? rona, augst priestera. Lai izprastu Ja Kristtja radurakstus, mums jlasa Vec Derba, 1. Laiku 24:119. Un rona dliem bija di viu iedaljumi. rona dli bija Nadabs, Abijs, lezars un tamrs. Bet Nadabs un Abijs nomira pirms sava tva, un viiem nebija dlu, bet lezars un tamrs kuva par priesteriem. Un Dvids tos
Satura rdtjs
nodalja: Cadoku, lezara dlu, un Ahimleku, tamra dlu, pc viu kalpoanas amatiem. Un atrada, ka starp lezara dliem ir vairk galveno nek starp tamra dliem, un tie tika iedalti: no lezara dliem sepadsmit tvu namu galvenie, bet no tamra dliem astoi. Un vi tos iedalja, k vienus, t otrus, meslus metot, jo tiklab starp lezara, k ar starp tamra pcncjiem bija augstkie svtnc un augstkie Dieva priek; un emaja, Netanela dls, rakstvedis levtu starp, pierakstja vius nia un augstko prieknieku, un priestera Cadoka un Ahimleka, Abjatra dla, un priesteru un levtu tvu namu galveno kltbtn: viens tvu nams tika emts no lezara un viens no tamra. Un pirm meslu zme krita Jojaribam un otr Jedajam, tre Harimam, ceturt Seorimam, piekt Malhijam, sest Mijamnam, septt Hakocam, astot Abijam, devt Jeuam, desmit ehanjam. Vienpadsmit
ljaibam, divpadsmit Jakimam, trspadsmit Hupam, etrpadsmit Jeebabam, piecpadsmit Bilgam, sepadsmit Imeram, septipadsmit Heziram, astopadsmit Hapiccam, devipadsmit Petahjam, divdesmit Jehesklam, divdesmit pirm Jaknam, divdesmit otr Gamulam, divdesmit tre Delajam, divdesmit ceturt Masjam. bija viu kalpoanas krtba, kd vii nca T Kunga nam, saska ar likumu, ko rons, viu tvs, ar T Kunga, Israla Dieva, pavli bija noteicis. Izlassim vlreiz 10. pantu. Septt Hakocam, astot Abijam. eit Dvids piera meslu zmes katram no rona dliem, lai upuri tiktu pienesti noteikt krtb. (K js visi zint, rons bija Mozus veckais brlis. Dievs iecla Mozu par Savu prstvi un ronu par augsto priesteri Saieanas telt Israla auu priek.) Visi citi levti bija pakauti priesteriem, un rons ar saviem dliem bija atbildgs par visiem
Satura rdtjs
Dievam pienestajiem upuriem. Pirms tam, kad Dvids piera meslu zmes, priesteriem, rona pcteiem, ts bija jmet katrreiz no jauna un tas noveda pie lieliem prpratumiem. Td Dvids izveidoja sistmu, sarindojot visas vienbas noteikt secb. aj sistm bija 24 vienbas, kas clus no rona mazdliem, un astot vienba bija Abijam. Un ir teikts: Priesteris no Abija vienbas Caharija. Ttad Caharija bija priesteris no Abijas vienbas, un vii abi bija augst priestera rona pctei. Caharija, priesteris no Abijas vienbas, bija Ja Kristtja tvs. No Bbeles ms uzzinm, ka vii mdza precties ar radiniekiem. K js zint, Jkabs apprecja sava tvoa no mtes puses meitu. Tiei radurakstu izskaidrojumam ir dzia nozme. Ir teikts: Priesteris no Abija vienbas Caharija. Ttad vi noteikti bija rona pctecis. Kas? Caharija, Ja Kristtja tvs. is ir nozmgs
fakts, kas jem vr, lai izskaidrotu Jzus izpirkumu, Ja Kristtja kalpoanu un pasaules grku nodoanu Jzum.
Viengi rona dli varja kalpot k priesteri

Kas Vecs Derbas laikos varja kalpot par augsto priesteri? rons un via pctei. Kur sti Bbel noteikts, ka rona dliem jkalpo k priesteriem? Aplkosim s rakstvietas. 4. Mozus 20:2229: Un tie aizgja no Kadeas, un visa Israla brnu draudze nonca pie Hora kalna. Tad Tas Kungs sacja Mozum un
Satura rdtjs
ronam pie Hora kalna, pie Edoma zemes robem, teikdams: ronam jtiek piepulcintam pie saviem tviem, jo vi neieies tan zem, ko Es dou Israla brniem, td ka js neesat Man klausjui pie Meribas deiem. em ronu un via dlu lezaru un ved tos Hora kaln. Tur novelc ronam via drbes un uzvelc ts via dlam lezaram, jo rons tur tiks piepulcints un nomirs. Un Mozus darja, k Tas Kungs viam bija pavljis, un vii uzkpa visas draudzes acu priek Hora kaln. Un tur Mozus novilka ronam via drbes un apvilka ts via dlam lezaram; un rons tur nomira kalna gal, bet Mozus un lezars nokpa no kalna zem. Kad nu visa draudze redzja, ka rons bija nomiris, tad viss Israla nams apraudja ronu trsdesmit dienas. 2. Mozus grmat pierakstts Dieva likums, kas nosaka, ka augst priestera dlam jpieem augst priesterba, k to darja viu tvi, kad
pienca noteiktais vecums. 2. Mozus 28:15: Tad em pie sevis ronu, savu brli, un via dlus ldz ar viu no Israla brnu vidus, lai rons un Nadabs, Abijs, lizers un Itamrs, via dli, ir Man par priesteriem. Un taisi savam brlim ronam svtas drbes par godu un rotu un apspriedies ar visiem, kam ir krietnas spjas, kam Es esmu devis gudrbas garu, lai vii uj ronam drbes via iesvtanai, ka vi vartu Man kalpot par priesteri. Viiem juj das drbes: kru zme un efods, apmetnis un svrki no izrakstta auduma, turbns un josta; lai vii taisa s drbes ronam, tavam brlim, un via dliem, ka tie var bt Man par priesteriem. Un vii lai em zeltu, zilu un sarkanu purpuru, karmeznu un etintu smalku dziju audumu. Skaidri redzams, ka Dievs piera priesterbu ronam, Mozus brlim. Priesterbu nevarja pieemt kds cits. Td Dievs lika Mozum
Satura rdtjs
iesvtt ronu par augsto priesteri un pagatavot viam atbilstou aprbu. Ms nekad nedrkstam aizmirst Dieva vrdus. Tpat 2. Mozus 29:19 teikts: d krtb jizdara viu iesvtana Man par priesteriem: em vienu jaunu vrsi no liellopiem un divus aunus bez kdas vainas, un neraudztas maizes, un neraudztas mklas plceus, iejautus e, un neraudztas mklas plnos rauus, apziestus ar eu; taisi tos no smalkiem kvieu miltiem. Liec tos groz un pienes tos groz; atved ar vrsi un abus aunus. Tad pieved ronu un via dlus pie Saieanas telts durvm un mazg tos ar deni. Un paem drbes un apvelc ronam gan svrkus, gan apmetni pie efoda, gan efodu, gan kru zmi, un apjoz viu ar efoda jostu. Uzliec viam galv turbnu un liec svto diadmu pri turbnam. Un paem svaidmo eu, izlej to uz via galvas un t svaidi viu. Un atved ar via dlus un apvelc tiem svrkus. Un apjoz tos ar
jostu, ronu un via dlus, uzliec viiem turbnus, lai viiem priestera amats btu par mgu likumu. Un iecel ronu un via dlus amat. Apjoz vius ar jostu, ronu un via dlus, un uzliec viiem turbnus ... lai viiem priestera amats btu par mgu likumu. Un iecel ronu un via dlus amat ... Dievs nordja, ka mgi priestera amat varja iecelt viengi ronu un via dlus. Kad Vi to deva par mgu likumu, tad t tas bija pat pc tam, kad pasaul bija ncis Jzus. Td Lka detalizti izskaidro, ka Caharija bija augst priestera rona pctecis. Kad Caharija kalpoja k priesteris Dieva priek t Kunga templ, viam pardjs eelis un teica, ka via lgana ir uzklausta un ka via sieva Elizabete dzemds viam dlu. Caharija tam nespja notict un teica: K es to zinu? Mana sieva ir jau labi gados. Via
Satura rdtjs
aubu d Dievs uz kdu laiku padarja viu mmu, lai pierdtu, ka Via vrdi ir patiesi. Tikmr via sieva kuva grta un pc kda laika ar Marija, jaunava, kuva grta. Abi notikumi bija Dieva sagatavoans darbi msu glbanai. Lai izglbtu pagrimuo cilvci, Viam bija jsta Savs kalps Jnis un jlai aj pasaul Savs vienpiedzimuais Dls Jzus. Td Vi lika Savam Dlam kristties pie Ja, lai uzemtos visus pasaules grkus un visi tie, kas tic Viam, tiktu glbti.
pa Dieva tlredzba!
Ko Dievs sagatavoja pirms Jzus izpirkanas darbam? Jni Kristtju.
Vi bija cilvces Glbjs, Jzus Kristus, kur bija dzimis jaunavai Marijai. Marija bija saderinta ar Jzepu, kas bija Jdas pctecis. Jzum bija jdzimst caur kdu no Jdas pcteiem, lai piepildtu Dieva Derbu, tpat k Jnim Kristtjam bija jdzimst augst priestera rona nam. Dievs sagatavoja viu abu nkanu aj pasaul, Jni pirms Jzus. Jnis dzima, lai vi vartu kristt Jzu un nodot viam visus pasaules grkus. Augst priestera pctecim vajadzja pienest saldzinanas upuri, lai piepildtu Dieva Derbu, kas slgta Vecaj un Jaunaj derb, lai Jzus izpirkuma evalijam tictu un to stenotu pareizi. 2. Mozus grmat Dievs deva Isralam Savu bauslbu un Derbas; Dieva likumu par upuranas krtbu Saieanas telt, ldz pat priesteru aprbam, upuru patnbm un priesterbas nodoanai priesteru dliem. Dievs
Satura rdtjs
iecla ronu un via pcteus par augstajiem priesteriem uz mu miem. Ttad visi rona pctei varja pienest upurus, un visi augstie priesteri varja nkt viengi no rona nama. Vai js saprotat, k tas bija? Tomr starp visiem rona pcteiem Dievs izvljs kdu priesteri, vrd Caharija, un via sievu Elizabeti. Vi teica: Raugi, Es stu Savu vstnesi Tav priek. Kad Dievs teica Caharijam, ka Vi dos Elizabetei dlu un ka via vrds bs Jnis, vi t izbrnjs, ka pc Via pavles kuva mms, ldz via dls piedzima un viam tika dots vrds. Un patiem, via nam dzima brns. Kad pienca laiks brnam dot vrdu, viu saska ar Israla parau vljs saukt tva vrd. Kad Elizabetei laiks pienca dzemdt, via dzemdja dlu. Un vias kaimii un radi, dzirdjui, ka Tas Kungs lielu lastbu tai bija
pardjis, priecjs ldz ar viu. Astotaj dien tie sanca brniu apgraizt un gribja to saukt tva vrd par Cahariju. Bet via mte atbildja un sacja: N, to bs saukt Jni. Tad tie viai sacja: Neviena nav tavos rados, kam tds vrds. Un tie prasja ar zmm no via tva, k vi gribtu, lai to sauktu. Tas, galdiu prasjis, rakstja: Via vrds ir Jnis. Par to visi brnjs. Un tda via mute atdarjs un via mle atraisjs, un tas runja, Dievu slavdams. Tad izbailes uzgja visiem kaimiiem, un vis Jdejas kalnj runja par m lietm. Un visi, kas to dzirdja, to paturja sird un sacja: Kas bs ar o brniu? Jo T Kunga roka bija ar viu (Lkas 1:5766). Tobrd Caharija bija mms. Kad pienca laiks brnam dot vrdu, radinieki ieteica viu saukt par Cahariju. Tomr via mte uzstja, ka viu jsauc par Jni. Radinieki atbildja, ka imen nav neviena ar du vrdu un brns jsauc tva
Satura rdtjs
vrd. Kad Elizabete nemainja savas domas, radinieki devs pie Caharijas un jautja, k saukt brnu. T k Caharija vl nevarja runt, vi prasja rakstmo dlti un uzrakstja Jnis. Visi radinieki brnjs par neparasto vrda izvli. Bet pc tam, kad vrds bija dots, Caharijas mle tli atraisjs. Vi slavja Dievu, tika piepildts ar Svto Garu un pravietoja. Lka ststa par Ja Kristtja dzimanu Caharijas nam. Dzvoja priesteris no Abija vienbas Caharija. Ar pau Dieva tlredzbu Jnis Kristtjs, visas cilvces prstvis, piedzima Caharijam, rona pctecim. Un caur Jni Kristtju un Jzu Kristu Dievs paveica cilvces glbanu. Ms esam glbti no saviem grkiem, ticot glbanas darbam, kas paveikts caur Jni un Jzu Kristu.
Jzus kristbas
Kd Jzus kristjs pie Ja? Lai paemtu visus pasaules grkus. Jnis Kristtjs liecinja, ka Jzus ir Dieva Dls, kas uzmies visus msu grkus. Tas bija Jnis Kristtjs, Dieva kalps, kur liecinja par msu glbanu. Tas nenozm, ka pats Dievs mums neteiktu, ka Vi ir msu glbjs. Dievs darbojas caur Saviem kalpiem baznc un caur visiem cilvkiem, kuri ir glbti. Dievs saka: Zle nokalst, pue novst, bet msu Dieva vrds paliek mgi! Runjiet sirsngi ar Jeruzlemi un sakait tai, ka ts cieanu laiks ir piepildts, ka ts noziegums saldzints, jo t ir no T Kunga rokas samusi
Satura rdtjs
divkrtgu sodu par visiem saviem grkiem (Jesajas 40:2, 8). Js vairs neesat grcinieki. Es esmu izpircis visus jsu grkus, un msu naids ir beidzies. T izpirkuma evalija balss turpina uz mums runt. Tas ir tas, ko sauc par sagatavoto evaliju. Kad ms saprotam Ja Kristtja darbu, kad ms patiem apzinmies, ka Jnis Kristtjs Jzum nodeva visus pasaules grkus, tad ms visi varam kt brvi no saviem grkiem. Visi etri evaliji ststa par Jni Kristtju, un ar pdjais Vecs Derbas pravietis liecina par Jni Kristtju, Dieva kalpu. Un Jaun Derba skas ar Ja Kristtja dzimanu un grku nodoanu caur viu. Kpc ms viu saucam par Jni Kristtju? Tpc, ka vi kristja Jzu. Ko nozm kristbas? Ts nozm nodot, apglabt, nomazgt to pau, ko Vecaj Derb nozmja roku
uzlikana. Kad kds vrs grkoja Vecs Derbas laikos, vi uzlika savus grkus uz bezvainga grku upura galvas, uzliekot rokas uz grku upura, un upuris mira par iem grkiem. Roku uzlikana nozm nodot kaut ko kdam. Ttas roku uzlikana un kristbas ir viens un tas pats, tikai ar dadiem nosaukumiem. Kda bija Jzus kristbu nozme? Via kristbas bija viengais veids, k veikt saldzinanu Dieva noteiktaj krtb. Vecaj Derb grciniekiem bija juzliek savas rokas uz upura, lai uzliktu savus grkus uz t galvas. Tad tam prgrieza rkli un priesteri ma asinis, lai uztrieptu ts uz dedzinmo upuru altra ragiem. d veid veica saldzinanu par ikdienas grkiem. K veica saldzinanu par gada laik paveiktajiem grkiem? rons, augstais priesteris, pienesa upuri par
Satura rdtjs
visiem Israla audm. T k Jnis Kristtjs bija dzimis rona nam, vi varja bt priesteris, un Dievs izvljs viu par pdjo augsto priesteri saska ar Via izpirkuma apsoljumu. Jnis Kristtjs bija visas cilvces prstvis un pdjais visas cilvces augstais priesteris, jo Vec Derba beidzs ar Jzus Kristus dzimanu. Kur gan cits, ja ne Jnis Kristtjs, Jaunaj Derb uzlika visus pasaules grkus Jzum, glui k rons veica saldzinanas darbu par saviem audm Vecaj Derb? K pdjais Vecs Derbas augstais priesteris un visas cilvces prstvis Jnis Kristtjs ar Jzus kristbm uzlika Viam visus pasaules grkus. Tpc, ka Jnis nodeva visus grkus Jzum, ms varam saemt izpirkumu, ticot dens un Gara evalijam. Jzus nca k Jrs, lai glbtu grciniekus, t izpildot izpirkanas darbu atbilstoi Dieva iecerei. Jzus mums teica, ka Jnis Kristtjs bija pdjais no pravieiem,
pdjais augstais priesteris, kur Viam nodeva visus pasaules grkus. Kd Jzus nevarja to izdart pats? Kd Viam vajadzja Jni Kristtju? Bija kds iemesls, kd Jnis Kristtjs nca seus mneus pirms Jzus. Tas t bija td, lai piepildtu Vecs Derbas bauslbu, lai padartu Veco Derbu pilngu. Jzus piedzima jaunavai Marijai, un Jnis Kristtjs piedzima vecai sievietei, vrd Elizabete. Tie bija Dieva darbi, un Vi tos bija iecerjis, lai glbtu visus grciniekus. Lai glbtu ms no mgs cas ar grku un vism grcgs cilvces cieanm, Vi stja Savu kalpu Jni, un pc via pats Savu Dlu Jzu. Jnis Kristtjs tika stts k visas cilvces prstvis, pdjais augstais priesteris.
Satura rdtjs
Lielkais starp no sievm dzimuajiem

Kas bija lielkais vrs uz zemes? Jnis Kristtjs. Aplkosim Mateja 11:714. Kad tie aizgja, Jzus ieska runt uz audm par Jni: Ko js esat izgjui tuksnes skatt? Vai kdu niedri, ko vj urpu turpu auba? Jeb ko js esat izgjui redzt? Vai kdu cilvku mksts drbs? Redzi, kas mkstas drbes valk, tie ir niu namos. Jeb ko js esat izgjui redzt? Vai kdu pravieti? Tiem, Es jums saku, tas ir augstks nek pravietis. is ir tas, par ko rakstts: redzi, Es stu Savu eeli Tav priek, kam bs Tev ceu sataist. Patiesi Es jums saku: no sievm
dzimuie neviens nav clies lielks par Jni Kristtju; bet mazkais Debesu valstb ir lielks par viu. Bet no Ja Kristtja laika ldz msu dienm Debesu valstb lauas iek un tkotji ar varu cenas to sagrbt. Jo visi praviei un bauslba pravietojui ldz Jnim. Un, kad js gribat saprast, vi ir lija, kam bija jnk. Cilvki devs tuksnes, lai redztu Jni Kristtju, kas sauca: Atgriezieties no grkiem, js odu dzimums! Un Jzus teica: Jeb ko js esat izgjui redzt? Vai kdu cilvku mksts drbs? Redzi, kas mkstas drbes valk, tie ir niu namos. Pats Jzus liecinja par Ja lielumu. Ko js esat izgjui tuksnes skatt? Barbaru, kas rbies kamieu spalvas drbs un kliedz, cik vien spka? Viam bija jvalk kamieu spalvas drbes. Ko js esat izgjui skatt? Vai kdu cilvku mksts drbs? Tie, kas valk mkstas drbes, ir niu namos. Bet vi ir lielks par
Satura rdtjs
niu, liecinja Jzus. Redzi, kas mkstas drbes valk, tie ir niu namos. Jeb ko js esat izgjui redzt? Vai kdu pravieti? Tiem, Es jums saku, tas ir augstks nek pravietis. Tolaik pravietis bija augstks nek ni. Jnis Kristtjs bija augstks par niu un augstks par pravieti. Vi bija augstks par visiem Vecs Derbas pravieiem. Patiesb Jnis, pdjais augstais priesteris un visas cilvces prstvis, bija augstks par ronu, pirmo augsto priesteri. Pats Jzus liecina par Jni. Kas ir cilvces prstvis? Izemot pau Kristu, kas ir lielkais vrs uz zemes? Jnis Kristtjs. Es jums saku, tas ir augstks nek pravietis. is ir tas, par ko rakstts: redzi, Es stu Savu eeli Tav priek, kam bs Tev ceu sataist. Jnis Kristtjs liecinja, ka ca ar grku ir beigusies. Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Jnis Kristtjs liecinja, ka Jzus
pamis visus pasaules grkus. Mateja 11:11: Patiesi Es jums saku: no sievm dzimuie neviens nav clies lielks par Jni Kristtju. Vai starp no sievm dzimuajiem kds ir bijis lielks par Jni Kristtju? Ko nozm no sievm dzimuie? Visa cilvce. Izemot damu, visi cilvki dzimui sievietm. J, no tiem, kas dzimui sievietm, neviens nav clies lielks par Jni Kristtju. Td vi ir pdjais augstais priesteris un visas cilvces prstvis. Jnis Kristtjs bija augstais priesteris, pravietis un msu prstvis. Vecaj Derb ronu un via dlus Dievs iecla mgai kalpoanai.Visi grki bija jnomazg caur ronu un via dliem. T bija noteicis Dievs. Ja kds cits no levtiem btu uzdroinjies spert kju Vissvtkaj viet, vi noteikti mirtu. Vii varja viengi vkt malku altra ugunij,
Satura rdtjs
nodrt dzvniekus, izidt tos un izemt taukus. Ja vii btu tik iedomgi, ka mintu veikt priestera darbu, vii noteikti mirtu. Tds ir Dieva likums. Vii nevarja prkpt o robeu. Uz zemes nav neviena vra, kas btu lielks par Jni Kristtju. Vi bija dikais no visiem mirstgajiem. Bet no Ja Kristtja laika ldz msu dienm Debesu valstb lauas iek un tkotji ar varu cenas to sagrbt. Visas cilvce tika izpirkta, kad Jnis Kristtjs kristja Jzu, un tie, kas tic Jzum, var ieiet debesu valstb. Vii kst taisngi. Aplkosim, k Ja tvs liecinja par savu dlu.
Caharijas, Ja tva, liecba

Ko Caharija pravietoja par savu dlu? Jnis sagatavos t Kunga ceu, sniedzot zinanas par glbanu Via audm. Lassim Lkas 1:6780. Un via tvs Caharija tapa Svt Gara pilns, pravietoja un sacja: Slavts ir Tas Kungs, Israla Dievs, jo Tas piemekljis Savus audis un tiem gdjis pestanu un mums uzclis pestanas ragu Sava kalpa Dvida nam, k tas sendiens soljis ar Savu svto pravieu muti: ms pestt no msu ienaidniekiem un no visu to rokm, kas ms ienst, pardt lastbu msu tviem un piemint Savu svto derbu, un dot mums stipro soljumu,
Satura rdtjs
ko Vi zvrjis msu tvam brahmam, ka ms no savu ienaidnieku rokm pestti, Viam bezbailgi kalpotu svtum un taisnb Via priek visas ma dienas. Un tevi, brni, sauks par Visuaugstk pravieti, jo tu iesi T Kunga priek sataist Viam ceus, dot Via audm pestanas atziu uz grku piedoanu msu Dieva sirsngs lastbas d, ar ko auseklis no augienes ms uzlkojis, lai spdtu tiem, kas mt tumsb un nves n, un atgrieztu msu sous uz miera ceu. Un brni auga un gar stiprinjs un bija tuksnes ldz tai dienai, kad tam bija stties Israla auu priek. Caharija pravietoja divas lietas. Vi pravietoja, ka ncis visu cilvku ni. No 68. ldz 73. pantam, vi priecgs pravietoja, ka Dievs nav aizmirsis Savus soljumus un ka Jzus, k Dievs solja brahmam, dzimis jaunavai Marijai, lai glbtu via pcteus no ienaidnieku rokm.
Un tad no 74. panta: Ka ms no savu ienaidnieku rokm pestti, Viam bezbailgi kalpotu. Tas ir atgdinjums Dieva Apsoljumam brahmam un Israla audm, un vi pravietoja: Ka ms Viam bezbailgi kalpotu. No 76. panta vi pravietoja par savu dlu. Un tevi, brni, sauks par Visuaugstk pravieti, jo tu iesi T Kunga priek sataist Viam ceus, dot Via audm pestanas atziu uz grku piedoanu msu Dieva sirsngs lastbas d, ar ko auseklis no augienes ms uzlkojis, lai spdtu tiem, kas mt tumsb un nves n, un atgrieztu msu sous uz miera ceu. eit vi teica: Dot Via audm pestanas atziu uz grku piedoanu. Kam, viaprt, bija jdod pestanas atzia? Jnim Kristtjam. Vai js visi to saprotat? Dieva vrdiem runjot, Jnim Kristtjam bija jdod mums atzia, ka
Satura rdtjs
Jzus ir Dieva Dls, kur pama pasaules grku. Tagad aplkosim Marka 1. Jzus Kristus, Dieva Dla, evalija skums. Itin k pravietis Jesaja ir rakstjis: raugi, Es stu Savu vstnesi Tav priek, kas sataiss Tavu ceu, saucja balss tuksnes: sataisait Tam Kungam ceu, darait ldzenas Via tekas. Jnis Kristtjs nca tuksnes, sludindams grku nolas kristbu uz grku piedoanu. Un pie via izgja visa Jdejas zeme un visi Jeruzlemes audis; un tie tika via kristti Jordnas up, izsdzdami savus grkus (Marka 1:15). Cilvki novrss no pagnu elku pielgsmes un kristjs pie Ja Kristtja. Bet Jnis liecinja: Es kristu js ar deni, lai js vartu atgriezties pie Dieva. Bet nks Dieva Dls un tiks manis kristts, lai uzemtos visus jsu grkus. Un ja js ticat tpat k js tiekat kristti, visi jsu grki tiks nodoti Viam, glui k Vecaj Derb grki tika nodoti ar roku uzlikanu. To liecinja
Jnis. Tas, ka Jzus tika kristts Jordnas up, nozm, ka Vi tika kristts nves up. Brs ms dziedam: Sald sapn ms tiksimies taj brniaj krast. Ms tiksimies taj brniaj krast. Kad ms mirsim, ms rsosim Jordnas upi. Jordnas upe ir nves upe. Jzus tika kristts nves up.
Kristbas, kas nodod msu grkus Jzum

Kas ir roku uzlikana Jaunaj Derb? Jzus kristbas. Mateja 3:1317 ms lasm: Tan laik Jzus
Satura rdtjs
atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Bet Jnis tam pretojs un sacja: Man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc pie manis. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Tad vi to atva. Un, kad Jzus bija kristts, Vi tda izkpa no dens. Un redzi, debesis tika atvrtas, un vi redzja Dieva Garu k balodi nolaiamies un uz Viu nkam. Un redzi, balss no debesm sacja: is ir Mans mais Dls, uz ko Man labs prts. Jzus nca uz Jordnu un kristjs pie Ja Kristtja. Krist mani. Bet man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc pie manis? Satiks debesu un zemes augstie priesteri. Saska ar vstuli ebrejiem, Jzus Kristus mgi ir Augstais Priesteris pc Melhidezeka krtas. Viam nav enealoijas. Vi nav ne rona, ne kda cita zemes cilvka pctecis. Vi
ir Dieva Dls, msu Radtjs. Vi ir kas Vi ir. Td Viam nav enealoijas. Bet Vi atmeta Savu debesu godbu un nca uz zemi, lai glbtu Savus audis. Vi nca aj pasaul, lai glbtu visus grciniekus, kas cieta no Stana maldiem. Turklt Vi uzms visus pasaules grkus, kad Jnis Kristtjs viu kristja. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Tad vi to atva. Tam t jnotiek! Tam t jnotiek! Jzus pavlja visas cilvces prstvim un nolieca Savu galvu. Kad Vecaj Derb tika pienests upuris Dievam, vai nu grcinieks vai augstais priesteris uzlika savas rokas uz upura un nodeva tam grkus. Uzlikt rokas nozm nodot. Jzus kristjs pie Ja Kristtja. Tas nozmja to pau, ko roku uzlikana Vecaj Derb. Nodot, apglabt, nomazgt un
Satura rdtjs
upurt ar nozm to pau. Jaun Derba ir stenba, bet Vec Derba ts na. Kad grcinieks Vecaj Derb uzlika rokas jram, via grki tika nodoti jram un jrs mira. Kad jrs mira, tas tika apglabts. Roku uzlicja grks bija nodots jram, td jrs mira ar grku! Kad grks tika nodots jram, vai upurtjs bija bez grka? Pieemsim, ka is kabatlakati ir grks un is mikrofons ir jrs. Kad es uzlieku savas rokas uz mikrofona, is grks tiek nodots im mikrofonam, jram. Pats Dievs noteica, ka t tam jbt. Uzliec savas rokas. Ttad lai izpirktu grkus, grciniekam juzliek rokas. Pc tam vi ir bez grka. Jzus kristbas ir mazganai, apglabanai un grka nodoanai Viam. Tas nozm tiei to.
Ko nozm piepildt visu taisnbu? Nomazgt visus grkus, nododot tos Jzum. Vai tad, kad Jzus kristjs, lai uzemtos visus pasaules grkus, tie Viam patiem tika nodoti? Visi pasaules grki tika nodoti Jzum, un visi cilvki tika izpirkti. Tas ir tas pats, kas grku nodoana upuriem Vecaj Derb. Jzus nca aj pasaul, un Jordnas krast Vi teica: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Tad Vi va Sevi kristt. Jzus Jnim teica, ka viiem ar Via kristbm vajadzja piepildt visu taisngumu. Visu taisngumu nozm vispiemrotko un visatbilstoko. Jo t viiem vajadzja piepildt visu taisngumu. Tas
Satura rdtjs
nozmja, ka Jnim vajadzja kristt Jzu un Jzum vajadzja kristties, lai nodotu Viam visus grkus. Dievs sniedz izpirkumu, pamatojoties uz Jzus kristbm, Via upuri un msu ticbu. Visa cilvce cie no grka, un viu grku d vius moka velns. Td, lai vii vartu tikt glbti un doties uz debesm, tev k visas cilvces prstvim un rona pctecim, jkrist mani par visiem audm. Tev mani jkrist. Tad izpirkanas darbs bs piepildts. Es saprotu. Un t Jnis kristja Jzu. Vi uzlika savas rokas uz Jzus galvas un nodeva Viam visus pasaules grkus. Jzus bija Glbjs, kur nomazgja visus msu grkus. Ms esam glbti, ticot Via izpirkumam. Vai tu tici? Pc Savm kristbm, pirmo Jzus publisks kalpoanas darbu Jordnas upes krast caur visas cilvces prstvja rokm, Vi trsarpus gadus
ceoja un sludinja evaliju ar visas pasaules grkiem uz Savas galvas. Vi teica sievietei, kas bija pieerta laulbas prkpan: Ar Es tevi nepazudinu. Vi viu nevarja pazudint, jo Vi jau bija uzmies uz Sevis visus vias grkus un grasjs par tiem mirt pie Krusta. Kad Vi ldza kd viet vrd etzemane, Vi trs reizes ldza Tvam, lai is kauss Viam ietu garm, tomr drz to prtrauca un atzina: Tomr ne k Es gribu, bet k Tu gribi.
Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku!

Cik daudz grka pama Jzus? Visus pasaules grkus.
Satura rdtjs
Ja 1:29: Otr dien Jnis ierauga nkam Jzu un saka: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Jnis Kristtjs kristja Jzu. Nkamaj dien Jzus nca pie via, un vi cilvkiem teica: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. T bija via liecba. Dieva Dls nca aj pasaul un pama visus pasaules grkus. Jnis Kristtjs liecinja vlreiz. Ja 1:3536: Otr dien Jnis atkal stvja un divi no via mcekiem. Ieraudzjis Jzu staigjam, vi saka: Redzi, Dieva Jrs! Dieva Jrs nozm, ka Vi ir paties Vecs Derbas upura btba, kas miris par Israla grkiem. Tev un man Dieva Dls, msu Radtjs, nokpa aj pasaul un pama visus msu grkus; visus grkus no pasaules radanas ldz pat dienai, kad tai pienks gals, no iedzimt grka ldz pat visiem msu prkpumiem, no msu nepilnbm ldz msu kdm. Vi izpirka ms visus ar Savm kristbm un Savm asinm
pie Krusta. Jzus pama visus msu grkus un deva mums izpirkumu. Vai tu to saproti? Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Ir apmram 2000. gads. Tas nozm, ka apmram 2000 gadi pagjui kop bra, kad Vi nca aj pasaul. Un m.. 30.gad Jzus pama visus pasaules grkus. M.. 1. gad Jzus dzima. Dareiz ms saucam laiku pirms Kristus dzimanas par p. Kr. Ttad pagjui apmram 2000 gadi, kop pasaul nca Jzus. M.. 30. gad Jzus kristjs pie Ja Kristtja. Un nkamaj dien Jnis teica audm: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Redzi! Vi mudinja cilvkus tict Jzum, kas pamis visus viu grkus. Vi liecinja, ka Jzus ir Dieva Jrs, kas glbis ms no visiem msu grkiem. Jzus pama visus msu grkus un izbeidza msu mgo cu pret grku. Tagad ms esam
Satura rdtjs
bez grka, jo Dieva Dls pama visus msu grkus. Jnis Kristtjs liecinja, ka Vi pama visus msu grkus, tavus un manus grkus. Vi nca liecbas d, lai liecintu par gaismu, lai visi nktu pie ticbas caur viu (Ja 1:7). Ja nebtu Ja liecbas, k gan ms zintu, ka Jzus pama visus msu grkus? Bbele biei mums saka, ka Vi mira par mums, bet viengi Jnis Kristtjs liecinja, ka Vi pama visus msu grkus. Cik daudz grka ir pasaules grks? Visi cilvku grki no pasaules skuma ldz pat ts beigm. Daudzi liecinja pc Jzus nves, bet viengi Jnis liecinja, kamr Vi bija dzvs. Protams,
ar Jzus mceki liecinja par Jzus izpirkumu. Vii liecinja, ka Jzus pama msu grkus, ka Vi ir msu Glbjs. Jzus pama visus pasaules grkus. Js vl neesat 100 gadus veci, vai ne? Jzus pama pasaules grku, kad Viam bija 30 gadu. Tagad aplkosim o diagrammu.
damsbrahmsJzus kristbastagadnebeigas
4000.p.m.. 2000.p.m.. 30.m.. 2000.m.. ? m..
Visi pasaules grki
Pieemsim, ka pagja 4000 gadu, ldz Jzus nca. Vl nav pagjui 2000 gadi kop Jzus nkanas. Ms nezinm, cik ilgi tas vl turpinsies, bet beigas noteikti pienks. Vi saka: Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pdjais, Skums un Gals (Ja Atklsmes 22:13).
Satura rdtjs
Ttad beigas noteikti pienks. Tagad ms esam punkt, ko apzm 1999. gads. Kristus pama visus msu grkus m.. 30. gad, 3 gadus pirms Savas nves pie Krusta. Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Vi pama pasaules grku, manu un tavu grku. Ms esam tik tlu no Jzus dzimanas. Apmram 2000 gadu. Ms tagad dzvojam apmram 2000 gadus pc tam, kad Jzus pama msu grkus. Un ar odien, aj laikmet ms vl joprojm dzvojam un grkojam. Jzus ir Dieva Jrs, kas pama pasaules grku. Ms skam dzvot aj pasaul no msu dzimanas bra. Vai ms visi grkojam kop msu dzimanas bra vai n? Ms grkojam. Aplkosim to pilnb. Vai ms grkojam no dzimanas bra ldz 10 gadu vecumam vai n? Ms grkojam. Vai ie grki tika nodoti Jzum vai n? Tika. T k visi msu grki nodoti Jzum, Vi ir msu Glbjs. Ja t nebtu, k Vi
vartu bt msu Glbjs? Visi grki tika nodoti Jzum. Vai ms grkojam no 11 ldz 20 gadu vecumam? Ms grkojam savs sirds, savos darbos ... Mums tas oti labi sank. Mums ir mcts negrkot, bet ms to darm bez paas pieples. Un Dievs mums saka, ka ie grki nodoti Jzum. Vi zinja, kdi ms esam, td Vi jau iepriek pama os grkus. Cik ilgi ms parasti dzvojam aj pasaul? Pieemsim, ka tie ir apmram 70 gadi. Ja ms saskaittu visus tos grkus, kurus paveicam o 70 gadu laik, cik daudz tas btu? Ja ms tos sakrautu astotonnu kravas mans, iespjams, sanktu daudz vairk par 100 kravm. Paminiet iztloties, cik daudz grka ms paveicam msu dzves laik. Vai tie ir vai nav pasaules grki? Tie ir pasaules grki. Ms grkojam ar vecum no 20 ldz 30 gadiem, un
Satura rdtjs
ar tie ir pasaules grki.
Cilvka glbjs Jzus Kristus

Cik daudz grka pama Jzus? Visus msu priekteu, msu pau un msu pcteu grkus ldz pat pasaules galam. Jzus mums saka, ka Vi nomazgjis visus os grkus. Jzus nevarja pats Sev teikt: Krist Mani, td Dievs vispirms stja Savu kalpu Jni, izvlto visas cilvces prstvi. Via vrdu sauks Brnigais, Padomdevjs, Varenais Dievs, Vi pats, Sav gudrb, pc Sava padoma, vispirms stja visas cilvces prstvi, un Vi pats, Dieva Dls, nca mies un pama
caur viu visus pasaules grkus. Vai t nav brniga glbana? T ir brniga, vai ne? Ttad tikai vienreiz kristoties pie Ja Kristtja Vi nomazgja visu cilvku grkus vis pasaul un atbrvoja ikvienu no grka, kad tika sists Krust. Vi atbrvoja ms visus. Padom par to. Visi tavi grki no 20 ldz 30 gadiem, no 30 ldz 40, no 40 ldz 60, ldz 70, ldz 100, un tad vl ir tavu brnu grki. Vai Vi nomazgja visus tavus grkus vai n? Vi nomazgja pilngi visus. Vi ir Jzus Kristus, cilvces Glbjs. Tpc, ka Jnis Kristtjs nodeva visus msu grkus Jzum un tpc, ka Dievs to t bija iecerjis, ms varam saemt atbrvoanu, ja ticam Jzum. Vai tu un es esam grcinieki? Vai visi msu grki tika nodoti Jzum vai n? Ms vairs neesam grcinieki, un visi msu grki tika nodoti Jzum. Kur gan uzdroins apgalvot, ka aj pasaul ir grks? Jzus pama visus pasaules grkus.
Satura rdtjs
Vi zinja, ka ms grkosim, un pama ar visus nkotnes grkus. Daiem no mums vl nav 50 un dai nav nodzvojui pat pusi ma, bet ms, ieskaitot mani pau, mdzam par sevi runt t, it k btu dzvojui mgi. Daudzi no mums dzvo vtrainu dzvi. Izskaidrosim to di. Cik daudz ir puse no viendientes ma? Apmram 12 stundas. Ak vai! Es satiku tdu un tdu vru, un vi man uzbruka ar muu pletni, un mani gandrz vai nosita un, un, un Vi bija dzvojis viengi 12 stundas, bet par to vien runja. Tomr t bija jau puse no via dzves. Apmram 7 vai 8 vakar pienk via dzves pievakare, un drz vien vi mirst. Dai nodzvo 20 stundas, dai 21 un dai pat ldz sirmam vecumam 24 stundm. Vii var runt par savu ma pieredzi, bet k tas izskattos no msu viedoka? T k ms dzvojam 70 vai 80 gadus, ms vartu teikt: Nesmdini mani. Viu pieredze msu acs nav nekas.
Dievs ir mgs. Vi dzvo mgi. Vi nosaka skumu un beigas. T k Vi dzvo mgi, Via izpratne par laiku ir stipri atirga. Vi uz mums noraugs no Savas mbas viedoka. Reiz Vi pama visus pasaules grkus, nomira pie Krusta un teica: Viss piepildts! Vi augmcls pc trim dienm un uzkpa debess. Tagad Vi mt mb. Tagad Vi uzlko ikvienu no mums. Un kds vrs saka: Ak vai. Es esmu grkojis tik oti daudz. Lai gan es esmu dzvojis tikai 20 gadus, es esmu tik daudz grkojis. Es esmu dzvojis 30 gadus un grkojis prk daudz. Vienkri prk daudz. K gan man to vartu piedot? Bet msu Kungs Sav mb teiks: Nesmdini Mani. Es esmu izpircis ne tikai tavus ldzinjos grkus, bet ar tavu priekteu grkus, pirms tu biji dzimis, un visu tavu pcteu grkus, kas dzvos pc tavas nves. Vi to saka tev no
Satura rdtjs
mbas viedoka. Vai tu tam tici? Tici. Un saem glbanas dvanu, kas tev tiek dota bez maksas. Un ieej debesu valstb. Netici msu domm, bet Dieva vrdiem. T mums vajag piepildt visu taisnbu. Visu taisnbu piepildja Dieva Jrs, kas pama pasaules grku. Jzus pama visus pasaules grkus. Vai ne t? Vi to tiem paveica. Ko Jzus beigs teica pie Krusta? Viss piepildts! Jzus Kristus uzms visus pasaules grkus, tika notiests uz nvi Poncija Pilta ties un tika sodts pie Krusta. Un Vi, Savu krustu nesdams, gja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viu sita krust un kop ar Viu divus citus,
katr pus vienu, bet vid Jzu. Bet Pilts lika taist uzrakstu un piestiprint to pie krusta; tur bija rakstts: JZUS NACARIETIS, JDU NI. o uzrakstu lasja daudzi jdi, jo vieta, kur Jzus bija krust sists, bija tuvu pie pilstas; un rakstts bija ebreju, romieu un grieu valod (Ja 19:1720). Paskatsimies, kas notika pc tam, kad Jzu sita Krust. Pc tam, zindams, ka viss ir pabeigts un lai piepildtu rakstus ldz galam. Saska ar Rakstiem, Vi bija uzmies msu grkus. Jzus sacja: Man slpst! Tur stvja trauks ar etii; tie uzsprauda skli ar etii uz zapa stiebra un to pacla pie Via mutes. Etii mis, Jzus sacja: Viss piepildts! Un, galvu nokris, atdeva garu Dievam (Ja 19:2830). Kad Vi bija samis etii, Vi teica: Viss piepildts!, nokra Savu galvu un atdeva Savu garu. Vi bija miris. Un Jzus Kristus augmcls pc 3 dienm un uzkpa debess.
Satura rdtjs
Prirsim uz Ebrejiem 10:19. Jo bauslbai piemt nkamo labumu na, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem paiem upuriem, ko neprtraukti atnes, padart pilngus tos, kas ar tiem tuvojas. Jo vai citdi upurana nebtu mitjusies, tpc ka upurtji, reiz stti, neapzintos vairs nekdus grkus? Bet ar upuriem ik gadus tiek atgdinti grki, jo vru un u asinm nav varas atemt grkus. Tpc, pasaul ienkdams, Vi saka: upurus un dvanas Tu neesi gribjis, bet miesu Tu Man esi radjis. Dedzinmie upuri un grku upuri Tev nav patikui. Tad Es sacju: raugi, Es nku, grmat par Mani ir rakstts, Tavu prtu dart, ak, Dievs! Iepriek sacjis: upurus un dvanas un dedzinmos upurus un grku upurus, kas pc bauslbas tiek upurti, Tu neesi gribjis, un tie nav Tev patikui, tad Vi sacja: raugi, Es nku Tavu prtu dart. Vi atce pirmo, lai nodibintu otru.
Mgais izpirkums
K ms varam atrisint ikdienas grku problmu, kad ticam Jzum? Apstiprinot, ka Jzus jau nomazgjis visus msu grkus Savs kristbs. Bauslba bija nkamo labumu na. Vecs Derbas aitu un u upuri atklja mums, ka Jzus Kristus nks un tpat paems msu grkus, lai nomazgtu visus grkus. Visi Vecs Derbas audis, Dvids, brahms un visi prjie zinja un ticja tam, ko upuranas sistma viiem nozmja. T atklja, ka kdu dienu nks Mesija, Kristus (Kristus nozm Glbjs) un nomazgs visus viu grkus.
Satura rdtjs
Vii ticja savam izpirkumam un tika glbti ticb. Bauslba bija nkamo labumu na. Grku upuru pieneana dienu pc dienas, gadu pc gada nekad nespja ms izpirkt pilngi. Td uz zemes bija jnk pilngajai un mgajai Btnei, Bezvaingajam, Dieva Dlam. Un Vi teica, ka ncis piepildt Sava Tva gribu, k rakstts Via raksttaj grmat. Tad Vi sacja: raugi, Es nku Tavu prtu dart. Vi atce pirmo, lai nodibintu otru. Msu grki ir izpirkti tpc, ka Jzus pama msu grkus, k ir rakstts Vecaj Derb, un tpc, ka ms ticam Viam. Lassim Ebrejiem 10:10. Pc s gribas ms esam ar Jzus Kristus miesas upuri padarti svti pavisam. Pc s gribas ms esam ar Jzus Kristus miesas upuri padarti svti pavisam. Vai ms esam padarti svti vai n? Ms esam. Ko tas nozm? Dievs Tvs stja Savu Dlu
un nodeva visus msu grkus Viam caur kristbm, un tiesja Viu pie Krusta vienreiz un par visiem. T Vi atbrvoja ms visus, kas cieta no grka. T bija Dieva Griba. Lai atbvotu ms, Jzus pats Sevi piedvja vienreiz un par visiem, lai ms vartu kt svti. Un ms esam kuvui svti. Jzus upurja Sevi par visiem msu grkiem, un Vi mira msu viet, lai ms nebtu jties. Vecs Derbas upuri pienesa katru dienu, jo bija nepiecieams cits upuris, lai nomazgtu visus jaunos grkus. Ja 13 ststts, k Jzus mazgja Ptera kjas. Vi mazgja Ptera kjas, lai pardtu viam, ka Pteris grkos ar nkotn un iemctu viam, ka Vi ir izpircis ar os grkus. Jzus zinja, ka Pteris atkal grkos, td Vi ielja bod deni un mazgja via kjas. Pteris cents iebilst, bet Jzus teica: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi.
Satura rdtjs
Tas nozm: Tu atkal grkosi. Tu Mani aizliegsi un atkal grkosi pc tam, kad Es nomazgu visus tavus grkus. Tu grkosi pat pc tam, kad Es bu uzkpis debess. Td Es mazgju tavas kjas k brdinjumu Stanam, lai vi tevi nekrdina, jo Es jau esmu pamis tavus nkotnes grkus. Vai tev iet, ka Vi mazgja Ptera kjas, lai pateiktu, ka mums katru dienu jnolo grki? N. Ja mums grku izpirkanai tie katru dienu btu jnolo, tad Jzus nebtu vienreiz un uz visiem laikiem pamis visus msu grkus. Bet Jzus mums teica, ka Vi ms darjis svtus vienreiz un uz visiem laikiem. Ja mums katru dienu btu jnolo grki, ms tikpat labi vartu atgriezties Vecs Derbas laikos. Kur tad vartu kt taisngs? Kur vartu saemt pilngu izpirkumu? Pat ja ms tictu Dievam, kur vartu dzvot bez grka? Kur vartu kt svts, nolojot grkus? Ms
katru dienu neprtraukti grkojam, tpc k gan ms vartu lgt piedoanu par katru grku? K ms vartu bt tik biezdaini un katru dienu moct Viu, lai saemtu izpirkumu? Ms mdzam aizmirst savus rta grkus jau vakar un savus vakara grkus nkamaj dien. Ms nespjam pilngi nolot visus savus grkus. Td Jzus vienreiz kristjs un vienreiz upurja Sevi pie Krusta, lai ms visi vienlaikus ktu svti. Vai tu to saproti? Visi msu grki vienreiz tika izpirkti. Msu grki netiek izpirkti katrreiz, kad ms tos nolojam. Vai ir vl kds grks, par kuru mums btu jldz piedoana? N. Ms tiekam glbti no saviem grkiem ticot, ka
Satura rdtjs
Jzus pama visus msu grkus, tavus grkus un manus grkus. Un katrs priesteris gan ik dienas stv kalpodams un biei tos paus upurus upurdams, kas nekad nevar izncint grkus. Bet Vi vienu upuri par grkiem upurjis, uz visiem laikiem ir nosdies pie Dieva labs rokas, joprojm gaiddams, kamr Via ienaidnieki tiks likti Via kju pameslam. Jo ar vienu upuri Vi uz visiem laikiem ir padarjis pilngus tos, kas tiek darti svti. Bet ar Svtais Gars mums liecina. Pc tam kad ir teikts: ir t derba, ko Es ar viiem celu pc tm dienm, saka Tas Kungs, Savus bauus Es dou viu sirds un rakstu tos viu prt, un viu grkus un viu netaisnbas vairs nepieminu. Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku (Ebrejiem 10:11 18). Ko nozm grku piedoana? 10:18, pant tas nozm, ka visi grki, ikviens grks bez
izmuma, izpirkts uz miem. Dievs viiem ir piedevis. Vai tu tam tici? Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku. Apkoposim visu iepriekminto. Vai ms vartu saemt glbanu, ja Jnis Kristtjs nebtu uzlicis savas rokas Jzum, citiem vrdiem, ja vi nebtu kristjis Jzu? Ms to nevartu. Aplkosim to no otras puses. Vai Jzus vartu nomazgt visus msu grkus, ja Vi nebtu ieclis Jni Kristtju par visas cilvces prstvi un caur viu uzmies visus msu grkus? Vi to nevartu. Dieva likums ir taisngs. Tas ir godgs. Vi nevarja vienkri pateikt, ka ir msu Glbjs, kas uzmies visus msu grkus. Viam fiziski bija jpaem msu grki. Kd Jzus, Dievs, nca pie mums mies? Td, ka Vi zinja visus cilvces grkus, sirds un miesas grkus, un, lai paemtu visus cilvces grkus, Viam, Dieva Dlam, bija jnk pie mums mies.
Satura rdtjs
Ja Jzus Kristus nekristtos, msu grki paliktu. Ja Vi tiktu sists krust nepamis msu grkus, Via nvei nebtu nekdas nozmes. T mums neko nedotu. Pilngi nekdas nozmes. Td tad, kad Vi 30 gadu vecum ska savu publisko kalpoanu, Vi nca pie Ja Kristtja uz Jordnu kristties. Via kalpoana sks 30 gadu vecum un beidzs 33. Kad Viam bija 30, Vi devs pie Ja Kristtja kristties. Tam t jnotiek, jo t mums jdara, lai visi cilvki tiktu glbti un ktu taisngi. Tas ir jdara. Tagad krist Mani. J, Jzus Kristus kristjs, lai ikviens vartu saemt izpirkumu. T k Jzus bija kristjies un pamis visus msu grkus un t k visi msu grki caur Ja Kristtja rokm tika nodoti Viam, pats Dievs novrsa Savas acis, kad Jzus mira pie Krusta. Pat ja Jzus bija Via vienpiedzimuais Dls, Viam bija jauj, lai Via Dls mirst.
Dievs ir mlestba, bet Viam bija jauj, lai Via Dls mirst. Tpc trs stundas pr zemi bija tumsa. Jzus pirms Savas nves iekliedzs: li, li, lam zabahtani?, tas ir, Mans Dievs, Mans Dievs, kpc Tu esi Mani atstjis? Jzus uzms visus msu grkus un pie Krusta sama par mums sodu. T Vi ms izglba. Bez Jzus kristbm Via nvei nebtu nekdas nozmes. Vai tu esi grcinieks vai taisngs cilvks? Taisngs cilvks, kura sird nav grka. Ja Jzus mirtu pie Krusta nepamis visus msu grkus un nekristjies, Via nve nesniegtu izpirkumu. Lai izpirktu ms, Jzus kristjs pie
Satura rdtjs
Ja, visu cilvku prstvja, un sama sodu pie Krusta, lai visi, kas Viam tic, tiktu glbti. Td no Ja Kristtja dienm debesu valstb lauas iek. Tpc, ka Jnis Kristtjs nodeva visus pasaules grkus Jzum, mani un tavi grki var tikt izpirkti. Td tu un es tagad varam saukt Dievu par savu Tvu un droi ieiet debesu valstb. Ebrejiem 10:18: Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku. Vai js visi esat grcinieki? Tagad, kad Jzus jau ir nomaksjis visus jsu pardus, vai jums tie vl jmaks? Reiz bija kds vrs, kur prlieku lielas dzeranas d bija ieklies daudzos pardos. Tad kdu dienu via dls kuva oti bagts un nomaksja visus sava tva pardus. Via tvam vairs nebija pardu, neskatoties uz to, cik daudz vi dzra. To mums devis Jzus. Vi samaksja par msu grkiem uz prieku un vairk nek
pietiekoi. Ne tikai par msu ma grkiem, bet par visiem pasaules grkiem. Tie visi tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs. Ttad vai js tagad esat grcinieki? N, js tdi neesat. Cik viegli gan btu bijis tict Jzum, ja ms jau no paa skuma btu zinjui o izpirkuma evaliju! Tomr tagad tas iet kaut kas tik oti jauns, ka daudzi par to brns. Tomr tas nav nekas jauns. Tas pastvjis vl pirms paa skuma. Ms vienkri agrk par to nezinjm. dens un Gara evalijs rakstts Rakstos, un tas vienmr ir darbojies. Tas eit ir bijis visu laiku. Tas eit ir bijis pirms msu dzimanas. Tas eit ir bijis kop pasaules radanas.
Satura rdtjs
Izpirkuma evalijs
Kas mums jdara Dieva priek? Mums jtic mg izpirkuma evalijam. Jzus Kristus, kur nomazgja visus msu grkus, to paveica pat pirms msu dzimanas. Vi pama tos visus. Vai tu esi ar grku? N. Un k ir ar taviem rtdienas grkiem? Ar tie iekauti pasaules grk. Tagad atemsim rtdienas grkus. Tie grki, kurus esam paveikui ldz im, ar ir iekauti pasaules grkos, vai ne t? Vai tie tika vai netika nodoti Jzum? Tika. Vai Viam tika nodoti ar rtdienas grki? J, Vi pama tos visus, bez izmuma. Vi aiz
Sevis nav atstjis nevienu grku. Evalijs ms mudina tict, ka Jzus pama visus msu grkus, visus un uzreiz, un samaksja par tiem. Jzus Kristus, Dieva Dla, evalija skums. Debesu evalijs ir prieka vsts. Vi mums jaut: Es pamu visus jsu grkus. Es esmu jsu Glbjs. Vai js Man ticat? Starp neskaitmiem cilvkiem tikai dai atbilds: J, es ticu. Es ticu, k Tu mums esi teicis. Tas bija tik vienkri, ka es to tli sapratu. Tie, kas t saka, kst taisngi glui k brahms. Bet citi saka: Es tam nespju tict. Tas ir kaut kas jauns un dvains. Tad Vi jaut: Vienkri pasaki Man vai Es pamu vai nepamu visus tavus grkus? Man mcja, ka Tu pami viengi manu iedzimto grku, nevis manus ikdienas grkus. Es redzu, ka tu esi prk augstprtgs, lai tictu, k tev saka. Tev jdodas uz elli, jo Man tev nav, ko teikt.
Satura rdtjs
Ms tiekam glbti, ticot Via pilngajam izpirkumam. Tiem, kas uzstj, ka viiem ir grks, jiet uz elli. T ir viu pau izvle. Izpirkuma evalijs skas ar Ja Kristtja liecbu. Ms kstam svti ticb td, ka Jzus nomazgja visus msu grkus, kad kristjs pie Ja Kristtja. Apustulis Pvils savs vstuls biei minjis Jzus kristbas. Galatieiem 3:27: Jo js visi, kas esat kristti Kristus Vrd [angu tulk. Krist], esat trpuies Krist. Kristties Krist nozm, ka ms esam Krist. Kad Jzus kristjs, Jnis Kristtjs Viam nodeva visus msu grkus un tie tika nomazgti. 1 Ptera 3:21: Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos. Tikai tajos, kas tic Ja Kristtja liecbai, Jzus kristbm un asinm pie Krusta, ir
izpirkuma lastba. Saem sav sird Jzus kristbas, glbanas attlu, un topi glbts. !
Satura rdtjs
Svtrunas 6
Jzus Kristus nca ar deni, asinm un Garu
Satura rdtjs
134 Jzus Kristus nca ar deni, asinm un Garu
Jzus Kristus nca ar deni, asinm un Garu

< 1. Ja 5:112 > Ikviens, kas tic, ka Jzus ir Kristus, ir no Dieva dzimis, un ikviens, kas ml To, kas Viu ir dzemdinjis, ml ar to, kas no Via ir dzimis. No t ms noprotam, ka ms Dieva brnus mlam, kad mlam Dievu un turam Via bauus. Jo ir Dieva mlestba, ka turam Via bauus, un Via baui nav grti; jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un ir t uzvara, kas uzvarjusi pasauli msu ticba. Kas ir pasaules uzvartjs? Tikai tas, kas tic, ka Jzus ir Dieva Dls. Vi ir tas, kur ncis caur deni un asinm, Jzus Kristus, ne deni vien, bet ar deni un asinm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesba. Jo
trs ir, kas dod liecbu debess: Tvs, Vrds un Svtais Gars, un ie trs ir viens. Un trs ir, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis, un ie trs ir kop. Ja pieemam cilvku liecbu, tad Dieva liecba ir lielka, proti, ir Dieva liecba, ko Vi ir nodevis par Savu Dlu. Kas tic uz Dieva Dlu, tam ir liecba Vi. Kas netic Dievam, tas Viu ir darjis par meli, tpc ka tas nav ticjis tai liecbai, ko Dievs ir nodevis par Savu Dlu. Un ir t liecba, ka Dievs mums ir devis mgu dzvbu, un dzvba ir Via Dl. Kam Dls ir, tam ir dzvba, kam Dieva Dla nav, tam nav dzvbas. Ar ko nca Jzus? Ar deni, asinm un Garu.
Satura rdtjs
Vai Jzus nca ar deni? J. Vi nca ar Savm kristbm. dens ir Jzus kristbas pie Ja Kristtja Jordnas up. Ts bija izpirkuma kristbas, ar kurm Vi pama visus pasaules grkus. Vai Jzus nca ar asinm? J. Vi nca cilvka mies un kristjs, lai paemtu visus pasaules grkus, un sama grka algu, noasiojot pie Krusta. Jzus nca ar asinm. Vai Jzus nca ar Garu? J. Jzus bija Dievs, bet Vi nca k Gars mies, lai ktu par grcinieku Glbju. Daudzi cilvki netic, ka Jzus nca ar deni, asinm un Garu. Tikai dai tic, ka Jzus patiem ir kungu Kungs un dievu Dievs. Vairkums cilvku vl joprojm aubs: Vai Jzus patiem ir Dieva Dls vai cilvka dls? Un daudzi, ieskaitot teologus un mctjus, tic Jzum k cilvkam, nevis k Dievam, Glbjam un pilngai Btnei.
Bet Dievs teica, ka Vi pieems katru, kas tic, ka Jzus ir kungu Kungs, patiesais Dievs un patiesais Glbjs. Tie, kas ml Dievu, ml ar Jzu, un tie, kas patiesi tic Dievam, tpat ml ar Jzu. Cilvks nevar prvart pasauli. Apustulis Jnis mums teica, ka tikai patiesie kristiei spj prvart o pasauli. Ticgie o pasauli prvar td, ka vii tic denim, asinm un Jzus Garam. du spku, kas prvar pasauli, nevar smelties no cilvka gribas, izturbas vai degsmes. Ja es runtu ar cilvku un eeu mlm un man nebtu mlestbas, tad es btu skanos var vai indos zvrgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zintu visus noslpumus un atzias dziumus, un ja man btu pilnga ticba, ka vartu kalnus prcelt, bet nebtu mlestbas, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdaltu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebtu mlestbas, tad tas
Satura rdtjs
man neldz nenieka (1. Korintieiem 13:13). eit mint mlestba nozm Jzu, kur nca ar deni, asinm un Garu.
Tikai tas, kas tic denim un asinm, spj prvart o pasauli

Kas spj prvart o pasauli? Tas, kur tic Jzus kristbu, asiu un Gara izpirkumam. 1. Ja 5:56: Kas ir pasaules uzvartjs? Tikai tas, kas tic, ka Jzus ir Dieva Dls. Vi ir tas, kur ncis caur deni un asinm, Jzus Kristus. Drgie kristiei, Jzus Kristus bija tas, kas prvarja pasauli un prvarja Stanu. Tas, kur
tic dens, asiu un Jzus Gara vrdam, ar prvars o pasauli. K Jzus to prvarja? Caur dens, asiu un Gara izpirkumu. Bbel dens attiecas uz Jzus kristbm (1. Ptera 3:21). Jzus nca aj pasaul mies. Vi nca, lai glbtu pasaules grciniekus, Vi kristjs un pama visu pasaules grcinieku visus grkus, un Vi nomira pie Krusta, lai samakstu par iem grkiem. Asinis pie Krusta sasaucas ar to, ka Vi nca aj pasaul mies k cilvks. Vi nca cilvka mies, lai glbtu grciniekus, un kristjs den. Ttad Jzus pie mums nca gan ar deni, gan ar asinm. Citiem vrdiem sakot, Vi pama visus pasaules grkus ar Savu kristbu deni un Savas nves asinm. K Stans valdja pr pasauli? Stans lika cilvcei apaubt Dieva vrdu un sja viu sirds nepaklausbas sklu. Citiem vrdiem sakot, Stans prvrta audis par saviem kalpiem,
Satura rdtjs
apkrpjot vius, lai tie neklaustu Dieva vrdam. Tomr Jzus nca aj pasaul un nomazgja visus cilvku grkus ar Savu kristbu deni un Savm asinm pie Krusta. Vi uzvarja Stanu un nomazgja visus pasaules grkus. T tas notika td, ka Jzus Kristus bija grcinieku Glbjs.Vi kuva par msu Glbju, jo Vi nca ar deni un asinm.
Jzus pama visus pasaules grkus ar Savm izpirkuma kristbm

Ko nozm tas, ka Jzus uzvarja pasauli? Tas nozm, ka Vi pama visus pasaules grkus.
T k Jzus kristjs, lai paemtu visus pasaules grkus un mira mies k cilvks, lai izpirktu visus msu grkus, Vi varja atbrvot ms no visiem msu grkiem. T k Jzus kristjs Jordnas up pie Ja Kristtja, visas cilvces prstvja, visi pasaules grki tika nodoti Viam. Un Vi atdeva Savu dzvbu pie Krusta k maksu par grkiem. T k Vi mira un augmcls no miruajiem, Vi uzvarja Stana spku. Vi ar Savu nvi sama grka algu.
Jzus nca pie grciniekiem ar kristbu deni un asinm pie Krusta

Apustulis Jnis teica, ka izpirkums nav tikai no dens, bet no dens un asinm. Td, t k Jzus pama msu grkus uz visiem laikiem,
Satura rdtjs
visi grcinieki tiek glbti no grka, ticot Viam un uzticoties Via Vrdiem. K Vi uzvarja Stana spku? Ar Savm kristbm, asinm un Garu. Kad Jzus atnca uz o pasauli, Vi ne tikai pama msu grkus, bet Vi ms ar izglba no grka, noasiojot ldz nvei pie Krusta. Vi pama visus msu grkus ar savm kristbm Jordn un sama algu par iem grkiem pie Krusta; Vi samaksja par msu grkiem ar Savu nvi. Un Dieva taisng likuma pravietojums, kas teica, ka grka alga ir nve (Romieiem 6:23), tika piepildts. Ko sti nozm uzvart pasauli? Ticba, kas uzvar pasauli, ir ticba izpirkuma evalijam, ko
Jzus mums atnesis ar deni un asinm. Vi nca mies un Vi liecinja par glbanu ar Savm dens kristbm un Savu nvi pie Krusta. Jzus uzvarja pasauli, tas ir, Stanu. Via agrns bazncas mceki bija nelokmi pat mocbs un nepakvs Romas imprijai vai citiem s pasaules krdinjumiem. Tas viss nca no viu ticbas, ka Jzus nca ar deni (Vi kristjs, lai paemtu visus msu grkus), un ar Savm asinm pie Krusta (Vi sama algu par visiem msu grkiem ar Savu nvi). Jzus nca Gar (Vi nca cilvka mies), un Vi pama visus grcinieku grkus ar Savm kristbm un Savm asinm pie Krusta, lai katrs no mums, kas ir izpirkts, sptu uzvart o pasauli.
Satura rdtjs
Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj caur Jzus Kristus augmcelanos <1 Ptera 3:21>
Kas attlo glbanu? Jzus kristbas. 1. Ptera 3:21 teikts: Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos. Apustulis Pteris liecinja, ka Jzus bija Glbjs un ka Vi nca ar kristbu deni un asinm. Td mums jtic Jzum, kur nca ar deni un asinm. Un mums ir jzina, ka Jzus kristbu dens attlo msu glbanu. Apustulis Pteris mums teica, ka kristbu dens, asinis un Gara ir nepiecieami faktori glbanai.
Neviens no mcekiem nekad neticja asinm pie Krusta bez Jzus kristbm. Tict viengi asinm nozm, ka tev ir tikai puse no patiesas ticbas. Puse ticbas vai nepilnga ticba ar laiku izzd. Tau to ticba, kas tic dens, asiu un Gara evalijam, ar laiku ks stiprka. Tomr asiu evalija balss msdiens kst arvien stiprka un stiprka. Kpc tas t ir? Cilvki nezin patiesbas vrdu, dens un Gara izpirkuma evaliju, td vii nevar piedzimt no jauna. Kd laika posm rietumu bazncas kuva par mticbas upuriem. Kdu brdi ita, ka tm iet visnota labi, bet Stana kalpi paldzja prvrst ticbu mticb. Mticba ir tict, ka velns bgs, ja kds uz papra vai koka uzzms krustu un ka Stanu atbaids tas, ka kds tic Jzus asinm. Ar du un citu mticgu uzskatu paldzbu Stans pievla cilvkus, lai tie tictu, ka viiem jtic viengi
Satura rdtjs
Jzus asinm. Stans izliekas, ka vi baids no asinm un saka, ka Jzus noasioja par grciniekiem. Tomr Pteris un visi prjie mceki liecinja par patieso Jzus kristbu un asiu pie Krusta evaliju. Tomr par ko liecina msdienu kristiei? Vii liecina viengi par Jzus asinm. Bet mums ir jtic tam, kas rakstts Bbel jtic Gara, Jzus kristbu un asiu glbanai. Ja ms neemam vr Jzus kristbas un apliecinam viengi to, ka Jzus par mums mira pie Krusta, msu glbana nevar bt pilnga.
Liecbas vrds par Dieva dens glbanu

Kas pierda, ka Dievs ms ir glbis? dens, asinis un Gars. 1. Ja 5:8 tas Kungs saka: Un trs ir, kas liecina virs zemes. Pirmais ir Gars, otrais ir Jzus kristbu dens un tres ir asinis pie Krusta. Visas s trs lietas ir k viens. Jzus nca aj pasaul, lai glbtu no grkiem ms visus. Vi viens pats to paveica ar visiem trim, ar kristbm, ar asinm un ar Garu. Un trs ir, kas liecina. Trs lietas pierda, ka Dievs ms ir izglbis. s trs pierdjuma sastvdaas ir Jzus kristbu dens, asinis un Gars. s trs lietas ir tas, ko Jzus aj pasaul par mums ir darjis.
Satura rdtjs
Ja kdu no m trim lietm atmestu, glbana nebtu pilnga. Trs ir, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis. Jzus Kristus, kas nca pie mums mies, ir Dievs, Gars un Dls. Vi nonca aj pasaul k Gars cilvka mies un kristjs den, lai paemtu visus pasaules grkus. Un Vi uz Savas miesas uzms visus grkus un izglba grciniekus, noasiojot ldz nvei pie Krusta. Vi pilnb samaksja par visiem grkiem. Tas ir pilng dens, asiu un Gara izpirkuma evalijs. Pat ja ms atmestu kaut vienu no iem trim, ms atteiktos no Dieva glbanas, kas izglbusi ms no visiem grkiem. Ja ms piekristu msdienu ticgo vairkumam, mums btu jsaka: Divi ir, kas liecina virs zemes: asinis un Gars. Bet apustulis Jnis teica, ka liecina trs lietas: Jzus kristbu dens, asinis pie Krusta un Gars. Apustulis Jnis oti ski izskaidroja savu liecbu.
Ticba, kas izprk grcinieku, ir ticba Garam, denim un asinm. Kur ir t ticba, kas auj uzvart pasauli? T ir eit. T nozm tict Jzum, kur nca ar deni, asinm un Garu. Tici tiem un saem glbanu un mgo dzvi. Vai glbana ir pilnga bez Jzus kristbm? N. Sen, sen atpaka, kad es vl nebiju piedzimis no jauna, ar es biju kristietis, kur ticja viengi asinm pie Krusta un Garam. Es ticju, ka Vi nca k Gars, nomira par mani pie Krusta un izglba mani no visiem grkiem. Es ticju tikai m divm lietm un biju pietiekoi prliecints, lai ts sludintu ar citiem. Es domju studt teoloiju, lai ktu par
Satura rdtjs
misionru un strdtu un mirtu par cilvkiem, k Jzus bija darjis. Es biju iecerjis daudzas lielas lietas. Bet tik ilgi, kamr es ticju tikai divm lietm, man sird vienmr palika grks, td es nespju uzvart pasauli. Es nevarju bt brvs no grka. Kad es ticju viengi asinm un Garam, man sird joprojm bija grks. Man sird vl joprojm bija grks, lai ar es ticju Jzum, td, ka es nezinju par deni, Jzus kristbm. Mana atbrvoana nebija pilnga, ldz es netiku izpirkts, ticot kristbu denim, asinm un Garam. Es nespju uzvart miesas grkus td, ka nezinju Jzus kristbu nozmi. Pat tagad daudzi tic Jzum, bet vl joprojm veic miesas grkus. Viu sirds vl joprojm ir grks un vii dara visu, lai atjaunotu pirmo mlestbu, kas viiem bija pret Kristu. Vii nespj atjaunot savu pirmo dedzbu, jo
viu grki nav pilngi nomazgti ar deni. Vii nesaprot, ka visi viu grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs, un vii nespj atjaunot savu ticbu, kad ir kritui. Es vltos, lai js visi to saprastu. Ms varam dzvot ticb un uzvart o pasauli, ja ticam Jzum. Lai cik ms btu nepilngi un lai cik daudz grka ar nebtu aj pasaul, ms varam bt uzvartji, kamr ticam Jzum k msu Glbjam, kas pilnb atbrvojis ms no grka ar Savm kristbm. Tomr, ja ms ticam Jzum bez kristbu dens, ms nevaram bt pilngi brvi. Apustulis Jnis teica, ka ticba, kas uzvar pasauli, ir ticba Jzum Kristum, kur nca ar kristbu deni, asinm un Garu. Dievs stja savu vienpiedzimuo dlu, lai izpirktu tos, kas tic kristbm un Via asinm. Jzus ar Savm kristbm pama visus msu grkus. Jzus, viengais Dieva Dls, nca pie
Satura rdtjs
mums Gar (cilvka mies). Un Vi noasioja pie Krusta, lai saemu algu par grkiem. T Jzus atbrvoja no grka visus cilvkus. Ticbu, kas auj mums uzvart o pasauli, var iegt, ticot, ka Jzus nca pie mums ar deni, asinm un Garu un pilnb atbrvoja ms no msu grkiem. Ja nebtu bijis kristbu dens un asiu pie Krusta, nebtu ar patiesas glbanas. Bez viena vai otra ms nevartu saemt pilngu glbanu. Patiesa glbana nav iespjama bez dens, asinm un Gara. Td mums jtic denim, asinm un Garam. Ja tu to zini, tev ir patiesa ticba.
Es jums saku, ka patiesa glbana nav iespjama bez dens, asiu un Gara liecbas
Kas ir trs nozmgks sastvdaas, kas liecina par glbanu? dens, asinis un Gars. o jautjumu var apsvrt ar di. Jzus ir mans glbjs. Es ticu Via asinm pie Krusta, un es vlos nomirt moceka nv. Es ticu Jzum, lai ar man sird ir grks. Es akli esmu nolojis grkus un oti centies, lai katru dienu uzvestos labi, pareizi un lsirdgi. Es esmu atdevis visu savu dzvi un pasaulgos paumus Tev. Es pat neesmu apprecjies. K Dievs var mani nepazt? Jzus nomira par mani pie Krusta. Msu Svtais
Satura rdtjs
Dievs nca un nomira par mums pie Krusta. Es ticju Tev, upurju Tev un uzticgi darju savu darbu Tev. Lai ar es esmu neciengs un man sird vl joprojm ir mazliet grka, vai gan Jzus par to mani sts uz elli? N tau. Daudzi dom tpat. Vii ir tie, kas netic, ka Jzus kristjs, lai paemtu visus pasaules grkus. Ja ie cilvki, kuri tic Jzum, vl arvien ir grcgi, kur vii noks? Vii noks ell. Vii ir grcinieki! Tie, kas dom, k vii vlas, un uzskata, ka Dievam jdom tiei tpat, noks ell. Vl vairk, dai saka, ka td, ka Jzus ar Savu nvi pie Krusta pama visus grkus, aj pasaul vairs nav grka. Tomr t ir tikai runana par asinm un Garu. T nav ticba, kas ved pie patiesas glbanas. Mums jtic, ka Jzus pama msu grkus ar Savm kristbm, tika tiests, nomira pie Krusta par mums un augmcls trs dienas pc Savas
nves. Bez das ticbas nebtu iespjama pilnga glbana. Jzus Kristus kristjs, mira pie Krusta un augmcls. Jzus Kristus nca pie mums ar deni, asinm un Garu. Vi pama visus cilvces grkus. Ir trs oti svargi elementi, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis. Pirmkrt, Svtais gars liecina, ka Jzus ir Dievs, kas ncis cilvka mies. Otrais liecbas elements ir dens. dens ir Jzus kristbas Jordnas up pie Ja Kristtja, caur kurm visi msu grki tika nodoti Jzum. Visi msu grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs (Mateja 3:15). Treais liecinieks ir asinis, kas simboliz jauno dzvi un Jzus apemanos saemt sodu par msu grkiem msu viet. Jzus nomira par mums, sama Sava Tva sodu par mums un augmcls pc trim dienm.
Satura rdtjs
Dievs Tvs sta Garu to sirds, kas tic Via Dla kristbm un asinm, kas liecina par msu glbanu. Tiem, kuri ir piedzimui no jauna, ir Vrds, ar kuru vii uzvar pasauli. Izglbtie uzvars Stanu, viltus pravieu melus un rus vai grtbas, kas nemitgi viiem uzbrk. Mums is spks ir td, ka msu sirds ir trs lietas: Jzus dens, Via asinis un Gars. K ms varam uzvart pasauli un Stanu? Ticot trim lieciniekiem. Ms uzvaram Stanu un pasauli, jo ticam Garam, denim un asinm. Tie, kas tic Jzus kristbm un asinm, spj uzvart visu veidu viltus pravieus. Msu ticba ar o uzvaroo
spku pamatojas uz deni, asinm un Garu. Vai tu tam tici? Tu nevari ne piedzimt no jauna, ne uzvart pasauli, ja tev nav ticba izpirkumam caur Jzus kristbm, Via asinm un ticbu, ka Jzus ir Dieva Dls un msu Glbjs. Vai tas ir tav sird? Vai tav sird ir Gars un dens? Vai tu tici, ka visi tavi grki tika nodoti Jzum? Vai tav sird ir Krusta asinis? Tu uzvarsi pasauli, ja tav sird bs dens un Jzus asinis un ja tu ticsi, ka Jzus nomira pie Krusta par tevi, saemdams sodu par tevi. Apustulis Jnis uzvarja pasauli, jo via sird bija ie trs tik oti svargie elementi. Vi ar runja par visu savu bru izpirkumu, kas sav darb sastapa rus un draudus. Vi liecinja: Ar js di varat uzvart pasauli. Jzus nca ar Garu, deni un asinm. Glui k Vi uzvarja o pasauli, t ar ticgie uzvars o pasauli. Tikai
Satura rdtjs
d veid ticgie var uzvart o pasauli. 1. Ja 5:8 ir teikts: Un trs ir, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis, un ie trs ir kop. Daudzi vl joprojm run par asinm un Garu, bet vii atmet Jzus kristbu deni. Ja vii atmet deni, Stans vius ir pievlis. Viiem jatmet is paapmns un jnolo grki; viiem jtic Jzus kristbu denim, lai piedzimtu no jauna. Neviens nevar uzvart o pasauli, ja vi netic denim un asinm. Es atkrtoju, neviens! Mums jcns un jlieto dens un Jzus asinis k msu ieroi. Via Vrds ir Gara zobens, gaismas zobens. Vl aizvien daudzi netic Jzus kristbm, kas nomazgja visus viu grkus. Vl aizvien daudzi tic tikai divm lietm. Kad Jzus viiem liek celties un bt par gaismu, vii to nespj. Viu sirds vl joprojm ir grks. Lai ar vii tic Jzum, vii visviens nonks ell.
Par Jzus kristbu un asins evaliju jliecina prliecinoi, lai cilvki vartu dzirdt, tict un tikt glbti
Vai ticba kristbm ir tikai kda noteikta dogma? N, t nav dogma. T ir patiesba. Kad ms liecinm par evaliju, tam jbt prliecinoi. Jzus nca ar Garu, ar kristbm (kas pama msu grkus) un asinm (kas samaksja par msu grkiem). Mums jtic visiem trim. Ja t nav, ms nesludinm evaliju, bet diezgan vienkru reliiju. s pasaules kristiei sauc kristietbu par reliiju. Tomr kristietbu nevar defint k reliiju. T ir ticba izpirkumam, kas celta uz patiesbas, ticba, kur uzlkot
Satura rdtjs
Dievu. T nav reliija. Reliija ir cilvka veidota, bet ticba ir Dieva sniegts glbanas uzlkoana. Tda ir atirba. Ja tu ignor o patiesbu, tu uztver kristietbu k krtjo reliiju un sludini morli un tiku. Jzus Kristus nenca, lai aj pasaul ieviestu reliiju. Vi nekad nedibinja reliiju, ko sauc par kristietbu. Kd tev iet, ka t ir reliija? Ja ts visas ir viendas, kd tad netict budismam? Vai tev iet, ka es maldos? Dai cilvki tic Jzum k reliijai un apgalvo: Kda starpba? Debesis, Nirvna, paradze... Tas ir viens un tas pats, tikai ar citiem nosaukumiem. Ms visi galu gal nonksim vien un tai pa viet. Drgie kristiei, mums jsaskata patiesba. Un mums jceas un jbt par gaismu. Mums jsaka patiesba bez vilcinans. Kad kds saka: Tas nevar bt viengais ce, tev noteikt bals jatbild: J! Tas ir viengais
ce.Tu vari nokt debess viengi tad, ja tici Jzum Kristum, kur nca ar deni, asinm un Garu. Jums jspd tik gaii, lai citas dvseles vartu dzirdt glbanas vrdu, piedzimt no jauna un doties uz debesm.
Gsti pareizu ticbu: neglbtie Jzus cientji, kas nezina par Jzus kristbu un asiu izpirkumu, ies pazuan
Kas ies pazuan, pat ja vi tic Jzum? Tie, kas netic Jzus kristbm. Vienkra ticbas Jzum apliecinana ir vienpusja mlestba pret Jzu un ir tas pats, kas
Satura rdtjs
uztvert patiesbu par krtjo reliiju. Kuis, kas rsoja Kluso okenu, nogrima, un uz gumijas plosta palika dai cilvki. Vii izstja SOS signlu, bet jras vii neva citiem kuiem nkt palg. Tad atlidoja helikopters un pasvieda viiem virvi. Ja kds no viiem satvertu virvi ar savm rokm, nevis apsietu to ap savu ermeni, tas btu t, k vienpusji mlt Jzu; tict Dievam pc sava prta. Vi vl nav drob, bet vi saka: Es ticu. Glb mani. Es ticu, tpc, manuprt, es tiku glbts. Tas, kur nesaprot patiesbu par Jzus kristbm un Via asinm, tic, ka vi tiks glbts tpc, ka vi vienkri turas pie virves. Bet tad, kad viu pacels, via rokas zauds satvrienu. Vi tursies viengi pats ar savu spku. Kad tas izsks, vi atlaids rokas un iekrits atpaka oken. Ldzgi ir ar vienpusju mlestbu pret Jzu.
Daudzi apgalvo, ka vii tic Dievam un Jzum, ka vii tic Jzum, kur nca ar Garu, bet t ir tikai daa patiesbas. Vii nevar ne patiesi tict, ne mjot pilngaj evalij, td vii atkal un atkal apgalvo, ka vii tic. Tict un censties tict nav viens un tas pats. Vii saka, ka sekos Jzum ldz galam, bet pdj dien vii tiks atmesti grka d, kas palicis viu sirds. Vii ml Jzu, nezinot, ka Jzus nca ar Savm kristbm, asinm un Garu. Ja vii ml Jzu tikai Via asiu d, vii nonks ell. Apsien savu dvseli ar kristbu deni un ar Krusta asiu vrdu. Kad Jzus pasvie glbanas virvi, tie, kas apsien sevi ar deni, asinm un Garu, tiks glbti. Glbjs no helikoptera sauca skarun: Ldzu, klausieties uzmangi. Kad es nosviedu virvi, apsieniet to ap sevi zem savm rokm. Neturieties pie virves ar savm rokm. Vienkri apsieniet to ap krtm un miergi gaidiet. Tad js
Satura rdtjs
tiksit glbti. Pc tam, kad vi bija sniedzis s pamcbas, tas, kur tm sekoja un apsja sev virvi, tika glbts. Bet otrs teica: Neuztraucies. Es esmu oti stiprs. Es regulri trenjos veselbas centr. Redziet, kdi man muskui? Es varu noturties stundm ilgi. Tad vi piers virvei ar savm rokm, un t tika pacelta. No skuma pacla abus vrus. Bet bija kda starpba. Tas, kur paklausja pamcbm un apsja virvi ap sevi, tika pacelts bez aizerans. Vi pa ceam pat paba, bet visviens tika pacelts. Tas, kur lepojs ar savu spku, galu gal zaudja satvrienu, jo via spki izska. Un vi mira, jo atteics paklaust un nema vr pamcbas. Lai saemtu pilngu glbanu, jtic Via kristbu dens un asiu glbanai, kas izglba no grkiem visas dvseles. Glbana pieejama tiem,
kas ar visu sirdi tic Vrdam: Es pilnb izglbu js ar Savm kristbm pie Ja Kristtja un Savu nvi pie Krusta. Tie, kas tic viengi asinm, saka: Neuztraucies, es ticu. Es ldz sava ma galam bu pateicgs par Jzus asinm. Es sekou Jzum ldz paam galam, un mana ticba tikai asinm bs vairk nek pietiekoa, lai uzvartu pasauli un visus grkus ldz mana ma galam. Tomr ar to nepietiek. Tie, kurus Dievs apliecina par Saviem audm, ir tie, kas tic vism trim lietm: ka Jzus nca Gar un kristjs (Jzus pama visus grkus ar savm kristbm Jordnas up), ka Vi mira pie Krusta, lai saemtu algu par visiem grkiem un ka Vi augmcls. Gars nk tikai pie tiem, kas tic vism trim lietm, un liecina viiem: J, es esmu jsu Glbjs. Es js izglbu ar deni un asinm. Es esmu jsu Dievs.
Satura rdtjs
Bet Dievs nesniedz glbanu tiem, kas netic vism trim lietm. Pat ja tikai viena no tm tiek izlaista, Dievs saka: N, tu neesi glbts. Visi Via mceki ticja vism trim lietm. Jzus saka, ka Via kristbas liecina par glbanu un Via asinis ir tiesa.
Apustui Pvils un Pteris ar liecinja par kristbm un Jzus asinm

Par ko liecinja Jzus mceki? Par Jzus kristbm un Via asinm. Vai apustulis Pvils runja par Jzus
kristbm? Aplkosim, cik biei vi par to runja. Romieiem 6:3 vi teica: Jeb vai jums nav zinms, ka ms visi, kas Jzus Kristus Vrd esam kristti, esam iegremdti Via nv? Un 6:5: Jo, ja ms Viam esam kuvui ldzgi nv, ms bsim tdi ar augmcelan. Vi teica ar Galatieiem 3:27: Jo js visi, kas esat kristti Kristus Vrd, esat trpuies Krist. Jzus apustui liecinja par deni, Jzus kristbm. Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj (1. Ptera 3:21).
Satura rdtjs
T Kunga izpirkuma glbana nca ar Jzus deni un asinm

Ko Dievs sauc par taisngu? To, kura sird nav neviena grka. Izpirkums, ko Jzus sniedza cilvkiem, nca ar Jzus kristbu deni un Via asinm pie Krusta. Ar o izpirkumu ms varam celties un bt par gaismu. K? Liecinot par m lietm. Celieties un esiet par gaismu. Dievs mums ir sniedzis Savu gaismu, un tagad Vi mudina ar ms nest to tlk. Ms aicina paklaust. Tomr daudzi nepaklausa. Mums jsludina evalijs no visa spka. Tici Jzum, un tu tiksi glbts. Tu bsi taisngs. Ja tav sird vl joprojm
ir grks, tu vl neesi taisngs. Tu vl neesi prvarjis pasaules grkus. Tu nekad nevari atbrvoties no grka sav sird, ja tu netici Jzus denim (Jzus kristbm). Tu nekad nevari izvairties no tiesas, ja netici Jzus asinm. Tu nekad nevari tikt glbts, ja netici Jzum Kristum, kur nca ar Garu. Tu nekad nevari bt pilngi taisngs, ja netici iem trim lieciniekiem. Nepietiekams taisngums noved viengi pie t saukt taisnguma. Ja kds saka, ka viam joprojm ir grks, bet vi sevi uzskata par taisngu cilvku, tad vi vl nav Jz. Dai cilvki msdiens mina izpirkumu saistt ar t saukto taisngumu. Vii par o tmu sarakstjui kaudzm bezjdzgu rakstu. Vai Dievs sauc cilvku par bezgrcgu, ja via sird vl joprojm ir grks? Vi to nedara. Vi sauc lietas stajos vrdos. Vi ir visvarens, bet vi nespj melot. Cilvki nesaprot patieso
Satura rdtjs
taisnguma nozmi. Ms kaut ko saucam par tru tikai tad, kad tas patiem ir trs. Ms nesakm trs, ja tur ir grks. Tev var ist, ka Jzus tevi sauc par taisngu, lai ar tav sird vl joprojm ir grks. T tas nav. Jzus ms sauc par taisngiem tikai tad, kad ms ticam Jzum k Tam, kas nca ar Garu, kas nca ar deni (ka Vi ar Savm kristbm pama visus msu grkus) un k tam, kas nca ar asinm (Vi nca mies un nomira par mums). Bri un msas Krist, t sauktajam taisngumam nav nek kopga ar dens un asiu evaliju. T sauktais taisngums ir cilvces radta dogma. Vai Dievs tevi sauc par taisngu, ja tav sird ir grks? Dievs nevienu nesauc par taisngu, ja via sird vl joprojm ir grks, lai cik dedzgi vi netictu Jzum. Jzus nespj melot. Tomr vai tev iet, ka Dievs sauc kdu par bezgrcgu, ja via sird ir grks? T dom
cilvki, nevis Dievs. Dievs nst melus. Vai Vi tevi sauc par taisngu, ja tu tici viengi Garam un asinm? Vi to nekad nedara. Tikai viena veida cilvkus Dievs sauc par taisngiem. Tas ir cilvks, kura sird vairs nav grka. Vi pazst viengi tos, kas tic vism trim lietm: ka Jzus, bdams Dievs, nca uz o pasauli mies, ka Vi kristjs Jordn un ka Vi noasioja pie Krusta, lai izpirktu visus msu grkus. Dievs atpazst tikai tos, kas tic labajai vstij par izpirkumu. Tie ir tie, kas tic pareizi. Vii pilnb tic vism lietm, kuras Vi paveicis msu lab. Vii tic, ka Jzus nca un kristjs, lai paemtu visus viu grkus, ka Vi sama sodu par mums visiem, nomirstot pie Krusta un ka Vi augmcls no miruajiem. Visas s lietas Dievs darja savas mlestbas d. Jzus nonca no debesm un teica: Nciet urp pie Manis visi, kas esat bdgi un grtsirdgi,
Satura rdtjs
Es js gribu atvieglint (Mateja 11:28). Vi to paveica, paemot msu grkus. Dievs nepazst tos, kas tic viengi Jzus asinm. To sirds, kas tic viengi Jzus asinm, vl joprojm ir grks. Ko Dievs pazst k glbto? Es pamu visus jsu grkus, kad ncu aj pasaul un kristjos pie Ja Kristtja. Es liecinu, ka Man tika nodoti visi pasaules grki. Es samaksju par iem grkiem pie Krusta. T es js glbu. Ticba Jzus kristbm, Via asinm un tam, ka Vi ir Dievs. Tas viss ir nepiecieams glbanai. Tiem, kas tic vism trim lietm, Jzus saka: J, js esat glbti. Js esat taisngi un Dieva brni. Tu tiec glbts, ja tu tici Jzus kristbm, Via asinm un Garam. To sirds, kas tic tikai asinm un Garam, vl joprojm ir grks. Dieva valstb ir tikai viena patiesba. Tur ir taisnba, godgums, mlestba un laipnba. Tur nav ne mazko melu. Debess nav ne melu, ne
aunuma.
Kas ir auna dartji? Tie, kas netic Jzus kristbm. Daudzi uz Mani sacs tan dien: Kungs! Kungs! Vai ms Tav Vrd neesam nkoas lietas sludinjui, vai ms Tav Vrd neesam velnus izdzinui, vai ms Tav Vrd neesam daudz brnumu darjui? (Mateja 7:22) Dievs nekad neatzst os cilvku darbus. Un tad Es tiem apliecinu: Es js nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, js auna dartji (7:23). Es piedvju Tev divus namus. Es atdevu Tev savu dzvi. Vai Tu mani neredzji? Es Tevi nenoliedzu un tpc atdevu savu dzvbu. Vai Tu mani neredzji?
Satura rdtjs
Ttad tav sird ir grks? J, Kungs, mazliet. Tad ej prom. Grcinieki eit nevar ienkt. Bet es miru moceka nv! K tu to dom, moceka nv? Tu miri savas strgalvbas d. Vai tu atzini Manas kristbas un asinis? Vai Es jelkad tav sird tev liecinju, ka tu esi starp Maniem audm? Tu netici Manm kristbm, un Es nekad tev neliecinju, ka tu esi starp Maniem audm, tomr tu pieries saviem uzskatiem un miri par tiem. Kad Es tev esmu liecinjis? Tu pats to izdomji. Tu mlji un centies viens pats sasniegt savu izpirkumu. Saproti? Tagad ej. Jzus mums teica celties un bt par gaismu. Izpirktie sark daudzo pseidokristieu un viltus pravieu priek un nespj bt par spou gaismu! Tomr pat neliela liesma var iedegt lielu uguni. Ja kds droi ceas un liecina, visa pasaule ks gaika.
Jesajas 60:12 ir teikts: Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nk, un T Kunga godba uzlec pr tevi. Tik tiem, tumsba apklj zemi un dzia krsla tautas, bet pr tevi uzlec k saule Tas Kungs, un Via godba pards pr tevi. Mums ir pavlts celties un nest gaismu, jo melu un viltus evalija tumsa prkls zemi. Tikai tie, kas tic Jzum, spj Viu mlt. Tie, kas nav izpirkti, nespj mlt Jzu. K gan vii to vartu? Vii tikai run par mlestbu, bet nekad nespj patiesi Viu mlt, ja vien vii netic.
Satura rdtjs
Ir trs lietas, kas liecina par grcinieku glbanu

Kas ir glbanas liecinieks msu sird? Jzus kristbas. Un trs ir, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis, un ie trs ir kop. Jzus nca uz o zemi un paveica Savu darbu ar deni un asinm. Vi to paveica un izglba ms. Ja pieemam cilvku liecbu, tad Dieva liecba ir lielka, proti, ir Dieva liecba, ko Vi ir nodevis par Savu Dlu. Kas tic uz Dieva Dlu, tam ir liecba Vi. Kas netic Dievam, tas Viu ir darjis par meli, tpc ka tas nav ticjis tai liecbai, ko Dievs ir nodevis par Savu Dlu. Un ir t liecba, ka Dievs mums ir devis
mgu dzvbu, un dzvba ir Via Dl. Kam Dls ir, tam ir dzvba, kam Dieva Dla nav, tam nav dzvbas (1. Ja 5:912). No jauna piedzimuie saem cilvku liecbu. Ms tiekam atzti par taisngiem. Kad izpirktie, no jauna piedzimui run par izpirkumu, cilvki to nevar apstrdt. Vii to pieem. Vii saka, ka ms ticam pareizi, ka mums ir pareiza ticba. Ja ms viiem paststam, k ms piedzimm no jauna, neviens o patiesbu neapstrd. Vii saka, ka mums ir taisnba. Ms saemam cilvku liecbu. Bet eit ir ar teikts: Dieva liecba ir lielka, proti, ir Dieva liecba. eit ir teikts, ka Dieva liecba ir Via Dls. Pareizi? Kas ir Via Dla liecba? Liecba par to, ka Dievs ms izglba, ir tda, ka Jzus nca ar Garu, Vi nca ar izpirkuma deni, un Vi nca ar asinm pie Krusta. Un Dievs mums liecina, ka di Vi ms ir glbis un ka ms esam Via audis, jo tam
Satura rdtjs
ticam. Kas tic uz Dieva Dlu, tam ir liecba Vi. Kas netic Dievam, tas Viu ir darjis par meli, tpc ka tas nav ticjis tai liecbai, ko Dievs ir nodevis par Savu Dlu. rakstvieta mums skaidri pasaka, kas ir atbrvotie. eit ir teikts, ka tam, kas tic Dieva Dlam, ir liecba vi. Vai tav sird ir liecba? T ir tev un t ir man. Dievs nca uz o zemi msu d. (Vi nca mies caur Marijas ermeni.) Kad Viam bija 30 gadu, Vi kristjs, lai paemtu Sev visus msu grkus. Un ar visiem msu grkiem Vi tika tiests pie Krusta. Vi augmcls pc trim dienm, lai sniegtu mums mgo dzvbu. T Jzus ms glba. Kas notiktu, ja Vi nebtu augmclies? K gan Vi vartu man liecint kap? Td Vi ir mans glbjs. Tam ms ticam. Un, glui k Vi teica, Vi ms izglba ar Savm kristbm un asinm. Un, t k ms ticam,
ms esam glbti. Liecba ir man un tev. Izpirktie nekad neatmet Via kristbu deni. Ms nekad neatmetam to, ko Vi paveicis msu glbanai. Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Ms nekad nenoliedzam, ka Jzus pama visus msu grkus Jordn, kad kristjs pie Ja Kristtja. Izpirktie nekad nevar noliegt deni, Jzus kristbas.
Tie, kas tic, bet nav izpirkti, ldz galam noliedz Jzus kristbas.
Kas padara Dievu par meli? Tas, kur netic Jzus kristbm.
Satura rdtjs
Cik gan preczi apustulis Jnis teica: Kas netic Dievam, tas Viu ir darjis par meli. Ja apustulis Jnis dzvotu tagad un eit, ko gan vi teiktu mums, kristieiem? Vi jauttu: Vai Jzus pama visus jsu grkus ar Savm kristbm? Vai ar Jnis Kristtjs neliecintu par labo vsti, ka Jzus izpirka ms ar Savm kristbm? Vai jsu grki netika uzlikti uz Jzus galvas un vai Vi neuzms jsu grkus, kad Vi kristjs pie manis? Vi liecintu, ka Jzus kristjs, lai glbtu js. Tie, kas netic Dievam, kas netic visam tam, ko Vi darja, lai glbtu ms, padara Viu par meli. Kad ms sakm, ka Jzus ar Savm kristbm pama visus msu grkus, vii atbild: Neststi nu! Vi nevarja paemt visus msu grkus! Vi pama viengi iedzimto grku, bet msu ikdienas grki vl joprojm palika. Vii uzstj, ka viiem katru dienu jnolo
un jizsdz visi grki, lai saemtu glbanu. Tam vii tic. Vai js tam piekrtat? Tie, kas netic, ka msu grki tika nomazgti ar Via kristbm, padara Dievu par meli.
Jzus izpirka ms vienreiz un par vism reizm, kad Vi kristjs un noasioja pie Krusta
Kas melo? Tas, kur netic Jzus kristbm. Vi kristjs un uz visiem laikiem pama msu grkus. Dievs glbj tos, kas tic Jzus kristbm un asinm, un Vi pamet tos, kas netic. Vii iet uz elli. Td msu glbana atkarga no t, kam ms ticam. Jzus atbrvoja
Satura rdtjs
pasauli no visiem grkiem. Tie, kas tic, tiks glbti, un tie, kas netic, netiks glbti, jo vii padarjui Dievu par meli. Cilvki neiet uz elli savu vjbu d, bet savas neticbas d. Kas netic Dievam, tas Viu ir darjis par meli. Tie, kas netic, ka visi viu grki tika nodoti Jzum, vl aizvien ir ar grku. Vii nevar teikt, ka vii ir bez grka. Reiz es satiku diakonu un pavaicju viam: Diakon, vai mani grki pazuds, ja es ticu Jzum? Protams. Ttad, t k Jzus pama visus pasaules grkus un teica, ka viss ir piepildts, tu esi glbts. Vai ne t? J, es esmu glbts. Tad tu esi bez grka. J, esmu. Kas notiek, ja tu atkal grko? Ms esam tikai cilvki. K gan ms vartu
negrkot atkal? Mums katru dienu jnolo un jnomazg msu grki. diakona sird vl joprojm ir grks, jo vi nezina pilngo patiesbu par izpirkumu. Viam ldzgie ir tie, kas zaimo Dievu un padara Viu par meli. Vai Jzus,bdams Dievs, nespja izncint visus pasaules grkus? T btu liela vilans. Ja Jzus nesptu uzveikt visus grkus, k gan Vi vartu bt Glbanas Dievs? K Vi vartu teikt, lai ms Viam ticam? Vai tu grasies Viu padart par meli? Labk nedari to! Bbele aizliedz mums zaimot Viu. Tas nozm nepadart Viu par meli un necensties Viu piekrpt. Vi nav tds k ms. Apustulis Jnis mums preczi paskaidro izpirkuma evaliju. Daudzi cilvki nevlas tict tam, ko Dievs paveicis msu lab (tam, ka Jzus nca ar deni, asinm un Garu). Ja ir gan tie, kuri netic tam, ko viiem saka,
Satura rdtjs
gan tie, kas tic visam, ko Dievs darjis msu lab (tie, kas saka Dieva priek: Es esmu taisngs un prjie, kas saka: Es esmu grcinieks), kuram no viiem ir taisnba? Tie, kas netic tam, ko darjis Dievs, tas ir, dens, asiu un Gara liecbai, melo. Viiem ir nepatiesa ticba. Tie, kas netic, padara Dievu par meli. Nepadari Viu par meli. Jzus nca uz Jordnas upi un t (kristoties) piepildja visu taisnbu (pama visus pasaules grkus).
Melga dvsele noliedz Jzus kristbas un Via svtumu

Ko noliedz Stans un velns? Jzus kristbas un Via svtumu.
Tam, kas tic Via Dlam, ir liecba vi. Glbtais zina, ka via grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs, un ka vi ir glbts ar deni un Jzus asinm. Vi tic, ka Jzus piedzima aj pasaul caur Marijas ermeni, ka Vi kristjs Jordn, pirms mira pie Krusta, ka Vi mira un augmcls. Taisnajiem ir liecba. Msu glbanas pierdjums ir msu ticb Jzum, kur nca ar deni, asinm un Garu. liecba ir tev. Saem liecbu sev. Es tev saku. T nav glbana, ja nav liecbas, glbanas pierdjuma tev. Apustulis Jnis teica: Kas tic uz Dieva Dlu, tam ir liecba Vi. Vai liecbu var iegt, ticot viengi asinm pie Krusta? Vai ticot denim, bet ne asinm? Tev jtic visiem trim, lai Dievs tevi paztu. Tikai tad Jzus tev liecins, ka tu esi glbts. Vai tu apgalvo, ka tev bs liecba, ja tu ticsi tikai divm lietm? Tas nozmtu tict Dievam
Satura rdtjs
pc sava prta. Tas btu liecint sev paam. Un tdu ir tik daudz. Tik daudzi aj pasaul tic tikai divm no trim lietm. Vii liecina, ka vii ir glbti, un raksta par to grmatas. Cik labi tas viiem sank! Tas ir tik sargtinoi. Vii sauc sevi par evaliskajiem kristieiem. Viiem iet, ka vii ir ne tikai evaliskie, bet reliiozie. Vii netic denim, bet visviens liels ar glbanu! Cik loiski tas viss skan! Tomr viiem nav Dieva liecbas. T ir viengi hipotze. K to var saukt par glbanu? Tikai tiem, kas tic Jzum, kas nca ar Garu, deni un asinm, ir Dieva un cilvku liecba. Apustulis Pvils teica: Jo msu evalija vstjums nepardjs viengi vrdos, bet spk, Svt Gar un stipr prliecb. (1. Tesaloniieiem 1:5) Stans ir gandarts, kad cilvki tic viengi Jzus asinm. Ak, js mui, k es js pievlu... ha... Daudzi tic, ka tad, kad
cilvki slav Jzus asinis, Stans mk. Viiem iet, ka Stanam ir bail no Krusta. Stans vienkri tlo. Ms nevaram aut viam sevi apmuot. Kad kd ieiet dmons, vi var skt trakot ar putm uz lpm. Tas velnam nav prk grti. Velns spj likt cilvkam dart gandrz visu. Velnam tikai mazliet jpiepla savas smadzenes. Dievs piera velnam dadas spjas, izemot spju nogalint. Velns var likt kdam trct k apu lapai un kliegt ar putm uz lpm. Kad t notiek, ticgie kliedz: Jzus vrd atkpies! Atkpies! Un tad, kad is cilvks atkal atgst samau, vii saka, ka tas noticis Jzus asiu spka d. Bet tas nav Via asiu spks. Tas ir tikai velns, kur tlo. Stans un velns visvairk baids no t, kur tic Jzum, kas nomazgjis ms ar Savm kristbm, samis sodu par mums ar Savm asinm un pc trim dienm augmclies. Stans nepaliks tur,
Satura rdtjs
kur ir liecba par Jzus kristbm un asins glbanu. K js zint, katou priesteri dareiz izdzen Stanu. Ms to esam redzjui films. Film Antikrists priesteris pace koka krustu un to krata, un tomr vi mirst. To, kur ir piedzimis no jauna, t nevartu sakaut. Vi runtu par Jzus deni un asinm. Kad velns mintu viu moct, vi pajauttu velnam: Vai tu zini, ka Jzus pama visus manus grkus? Un velns bgtu. Velnam nepatk uzturties atdzimuo tuvum. Ja atdzimuais tur vienkri sdtu, velns censtos bgt. Ir teikts, ka tie, kas netic Dievam, padara Viu par meli. Vii netic Via dla liecbai, dens un asins liecbai.
Kas ir Dieva Dla liecba? Via kristbas, Via asinis un Gars. Kas ir Dieva Dla liecba? T ir da: Vi nca ar Garu un pama msu grkus ar deni. Vi uzms visus pasaules grkus un noasioja pie Krusta par mums. Vai tas nav dens, asiu un Gara izpirkums? Cilvki melo Dieva priek, jo vii netic dens un asiu evalijam, izpirkuma evalijam. Viu ticba ir nepareiza, bet vii izplata s aplambas tlk. Atgriezsimies pie 1. Ja vstules 5. nodaas. 11. pant ir teikts: Un ir t liecba, ka Dievs mums ir devis mgu dzvbu, un dzvba ir Via Dl. eit ir teikts, ka Dievs mums devis
Satura rdtjs
mgo dzvbu un ka dzvba ir taj, kur to saem. dzvba ir ar Via Dl. Tie, kuri saem mgo dzvbu, ir tie, kas ir izpirkti, ticot Jzus kristbm un Via asinm. Izpirktie saem mgo dzvbu un dzvo mgi. Vai tu esi samis mgo dzvbu? 12. pant: Kam Dls ir, tam ir dzvba, kam Dieva Dla nav, tam nav dzvbas. Citiem vrdiem, tam, kur tic lietm, ko Dls paveica uz s zemes, tas ir, Via kristbm, nvei pie Krusta un augmcelanai, ir mg dzvba. Bet tam, kur izlai kaut vienu no m lietm, nebs ne dzvbas, ne izpirkuma. Apustulis Jnis atra Dieva audis pc t, ka vii ticja tam, ko paveica Jzus: denim, asinm un Garam. s lietas mums saka, vai vios ir Vrds. Vi atpazst izpirktos pc viu ticbas Jzus kristbu denim, Via asinm un Garam.
Tie, kas nav piedzimui no jauna, nespj atirt avis no iem

Kas spj atirt glbtos no neglbtajiem? Tas, kur ir piedzimis no jauna. Apustulis Jnis skaidri nordja uz taisngajiem, kas bija izpirkti. Ar apustulis Pvils darja to pau. K Dieva kalpi atir avis no iem? K vii atir patiesos Dieva kalpus no tiem, kas par tdiem izliekas? Tie, kas ir izpirkti, ticot denim un Jzus asinm, saem spku redzt. Neskatoties uz to, vai cilvks ir mctjs, evalists vai diakons, ja vi nespj atirt avis no iem, vi pats nav atbrvots un vi nav
Satura rdtjs
dzvbas. Bet tie, kas ir patiesi izpirkti, spj redzt atirbu. Tie, kuros paos nav dzvbas, nespj ne saskatt, ne atzt atirbu. Tas ir ldzgi k atirt dadas krsas tums. Za ir za, un balts ir balts. Ja tu aizver savas acis, tu nespj ne atirt, ne atpazt krsas. Bet ar atvrtm acm iespjams atirt pat visnelielko krsas toni. Tad var pateikt, kas ir za un kas ir balts. Ldzgi ir ar ar acmredzamo atirbu starp glbtajiem un neglbtajiem. Mums jsludina izpirkuma evalijs, dens, asiu un Gara evalijs. Mums jceas un jbt par gaismu. Kad ms sapulcinm cilvkus, lai izplattu ticbu, ms nerunjam ar cilvku vrdiem. Bbel 1. Ja 5 izskaidrota ts nozme. Mums tas jizskaidro soli pa solim, lai nerastos prpratumi. Vrds, ko ms sludinm, dens, asiu un Jzus Gara vrds ir izpirkuma gaisma. Pasludint Jzus deni cilvkiem nozm bt par gaismu.
Pasludint Jzus asinis cilvkiem nozm bt par gaismu. Mums tas jdara oti skaidri, lai uz s pasaules nebtu neviena, kas to nezintu. Ja glbtie necelsies un nebs par gaismu, daudzi cilvki mirs bez glbanas, un Dievs nebs apmierints. Vi sauks ms par slinkiem kalpiem. Mums jizplata dens un Jzus asiu evalijs. Es tik biei atkrtojos td, ka Jzus kristbas ir oti svargas msu glbanai. Kad ms runjam ar brniem, mums lietas jatkrto atkal un atkal, aplkojot katru punktu, lai ms btu droi, ka vii to saprot. Ja ms mintu apmct analfabtu, ms droi vien sktu ar alfabtu. Tad ms pamazm vartu viam iemct, k rakstt vrdus ar o alfabtu. Kad vi jau vartu sastdt tdus vrdus k sods, ms viam izskaidrotu o vrdu jgu. Tiei t mums jrun ar cilvkiem par Jzu, lai prliecintos, ka vii patiem ms
Satura rdtjs
saprot. Mums neprprotami jizskaidro Jzus kristbas. Vi nca aj pasaul ar deni, asinm un Garu. Es ldzu Dievu, lai js tictu Jzum k savam Glbjam un saemtu izpirkumu. dens un Gara izpirkums nk no ticbas Jzus kristbm, asinm pie Krusta un tam, ka Jzus ir Dievs, msu Glbjs. !
Satura rdtjs
Svtrunas 7
Jzus kristbas attlo glbanu grciniekiem
Satura rdtjs
166 Jzus kristbas attlo glbanu grciniekiem
Jzus kristbas attlo glbanu grciniekiem

< 1. Ptera 3:2022 > Dieva pacietba nogaidja Noas diens, kad taisja irstu, kur izglbs nedaudzas, proti, astoas, dvseles cauri denim. Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos, kas ir pie Dieva labs rokas, pc tam kad Vi uzkpis debess un Viam kuvui paklausgi eei, varas un spki. K ms kstam taisngi? Caur Dieva lastbu.
Ms piedzimm uz s zemes, bet Dievs ms jau pazina. Vi zinja, ka visi cilvki bs dzimui grcinieki, un izglba visus ticgos ar Savm kristbm, kas pama visus pasaules grkus. Vi izglba visus ticgos un padarja vius visus par Saviem audm. Tas viss ir Dieva lastbas d. Psalmos ir teikts: Kas gan ir cilvks, ka Tu viu piemini? Izpirktie, kas ir glbti no visiem grkiem, saem Via pao mlestbu. Tie ir Via brni. Kas ms, kas ticam viengi denim un Garam, bijm, pirms kuvm par Dieva brniem, pirms kuvm taisngi un pirms tikm glbti un drkstjm saukt Viu par Tvu? Ms bijm grcinieki, vienkri grcinieki, kas piedzima, lai nodzvotu aj pasaul 6070 gadu vai 7080 gadu, ja mums ir laba veselba. Kad msu grki vl nebija nomazgti un kad ms neticjm Jzus kristbu un asiu evalijam, ms bijm netaisngie, kuriem bija
Satura rdtjs
jiet pazuan. Apustulis Pvils teica, ka tikai pateicoties Via lastbai vi bija, kas vi bija. Tikai pateicoties Via lastbai ms esam tie, kas tagad esam. Ms pateicamies Viam par Via lastbu. Radtjs nca aj pasaul un izglba ms, padarot ms par Saviem brniem, par Saviem audm. Ms Viam pateicamies par dens un Gara glbanas lastbu. Kpc Vi atauj mums bt Saviem brniem, taisngajiem? Vai tpc, ka uz mums ir patkami skatties? Vai tpc, ka ms esam t vrti? Vai varbt tpc, ka ms esam tik labi? Padomsim par to un pateiksimies. Iemesls ir tds, ka Dievs ms radja, lai ms btu Via audis un dzvotu debesu valstb ar Viu. Nav cita iemesla, kd Dievs ms svtja ar mgo dzvi. Nav taisnba, ka Vi darja ms par Saviem audm td, ka ms izskattos labk, btu ciengki vai dzvotu stku dzvi k citas
Via radbas. Viengais iemesls ir tas, ka Vi ms ml. Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj (1. Ptera 3:21). Izglbs nedaudzas, proti, astoas, dvseles cauri denim (1. Ptera 3:20). Izglbs tikai dai, viens no pilstas un divi no imenes. Vai ms esam labki par citiem? Nebt n. Ms neesam nekas pas, bet visviens ms esam glbti msu ticbas denim un Garam d. Msu glbana ir brnumu brnums, un t ir bezmaksas dvana un Dieva svtba, ka ms varam Viu saukt par msu Tvu, msu Kungu. Ms nekad to nevaram noliegt. K gan ms vartu Viu saukt par msu Tvu vai msu Kungu, ja ms vl joprojm btu grcinieki? Kad ms domjam par to, ka esam glbti, ms zinm, ka Dievs ms ml. Vai ms varam Viam nepateikties? Ms btu piedzimui un nomirui bez jebkdas jgas un galu gal nonktu ell, ja
Satura rdtjs
nebtu Via mlestbas, Via svtbas. Ms atkal un atkal pateicamies Dievam par Via svtbm un mlestbu, ka Vi darjis ms par Saviem brniem un ciengiem Savs acs.
Drg glbana, kas mums sniegta caur Jzus kristbm

Kd cilvki Noas laik gja boj? Td, ka vii neticja denim (Jzus kristbm). Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. 1. Ptera vstul rakstts, ka tikai astoas dvseles izglbs cauri denim. Cik daudz cilvku bija Noas laikos? Ms to nek nevaram
uzzint, tomr pieemsim, ka viu bija apmram miljons. No viena miljona tika izglbti tikai 8 cilvki Noas imen. Msdiens attiecba btu apmram tda pat. Saka, ka palaik uz pasaules ir vairk nek 5 miljardi cilvku. Cik daudziem no tiem, kas odien tic Jzum, nomazgti viu grki? Ja ms aplkotu tikai vienu pilstu, viu btu oti maz. Cik izpirkto ir pilst, kur ir apmram 250,000 iedzvotju? Varbt 200? Kda tad ir attiecba? Tas nozmtu, ka mazk k viens no tkstoa ir samis izpirkuma svtbu. Ir aprints, ka Korej ir apmram 12 miljoni kristieu, ieskaitot katous. Cik no tiem ir atdzimui den un Gar? Mums jatceras, ka Noas laikos tika izglbti tikai 8 cilvki no visiem zemes iedzvotjiem. Mums jzina un jtic, ka Jzus nomazgja visus ticgo grkus ar Savm kristbm, kurs Vi pama visus grkus. Nav daudz to, kas tic, ka Jzus ms visus
Satura rdtjs
izpirka ar Savm kristbm un Savm asinm pie Krusta. Aplkojiet slaveno gleznu Jzus augmcelana. Cik augmcelto tur attlots? Var redzt, ka vii nk no Jeruzlemes cietoka pie Jzus, kur plati atvris Savas rokas. Cik daudz teologu ir starp viiem? Msdienu pasaul teologu netrkst, tomr retais zina un tic izpirkuma kristbm. Dai teologi saka, ka Jzus kristjs td, ka bija pazemgs, un citi saka, ka Vi kristjs, lai ktu ldzgks citiem cilvkiem. Bet Bbel ir rakstts, ka visi apustui, ieskaitot Pteri un Jni, liecinja par to, ka visi msu grki tika nodoti Jzum Via kristbs, un ar ms tam ticam. Apustui Rakstos liecina, ka msu grki tika nodoti Jzum Via kristbs. T ir tik prsteidzoa liecba par Dieva lastbu, ka ms vara tikt glbti, vienkri tai ticot.
Izpirkuma kristbs nav varbt

Kas saem Dieva neizmrojamo mlestbu? Tas, kur tic Jzus kristbm un Via asinm. Ms mdzam domt, ka ms tiksim glbti, vienkri ticot Jzum. Visas konfesijas savos uzskatos ir prliecintas par glbanu, un daudziem iet, ka Jzus kristbas vienkri ir krtjais uzskats. Tomr tas t nav. Starp grmatu tkstoiem, kurus es esmu izlasjis, es neesmu atradis nevienu grmatu par glbanu, kas nordtu saistbu starp izpirkumu Jzus kristbs un asins un glbanu. Noas laik izglbs tikai astoi. Es nezinu, cik daudzi izglbsies tagad, bet, iespjams, ne prk
Satura rdtjs
daudzi. Tie, kas tiks izglbti, ir tie, kas tic Jzus kristbm un asinm. Apmekljot dadas bazncas, es atkal un atkal prliecinos, ka tikai daas sludina Jzus kristbu evaliju patiesbas evaliju. Ja ms neticam Jzus kristbu un asiu izpirkumam, ms vl joprojm esam grcinieki. (nav svargi, cik ctgi ms apmekljam bazncu). Ms varam uzticgi iet baznc visu savu mu. Bet ja msu sirds vl joprojm ir grks, ms visviens esam grcinieki. Ja ms 50 gadus esam gjui baznc, bet msu sird vl joprojm ir grks, tad o 50 gadu ticba ir nepatiesa. Daudz labk ir iegt tikai vienu dienu patiesas ticbas. No tiem, kas tic Jzum, debesu valstb tiks tikai tie, kas pareizi tic Jzus kristbu nozmei un Via asinm. Patiesa ticba ir ticba tam, ka Dieva Dls nca pasaul un kristjs, lai paemtu visus cilvces grkus. da ticba ved uz debesu valstbu.
Mums ar jtic, ka Jzus noasioja pie Krusta par tevi un mani. Mums tas jzina, lai Viam pateiktos. Kas ms esam? Ms esam cilvka dli, kurus Vi izglba ar Savm kristbm un asinm. K ms vartu nepateikties Viam? Jzus 30 gadu vecum kristjs Jordn, lai glbtu ms. T Vi pama visus msu grkus un sama par mums sodu pie Krusta. Kad ms par to domjam, mums atliek viengi pazemgi Viam pateikties. Mums jzina, ka viss, ko Jzus darja aj pasaul, bija msu glbanai. Vispirms Vi nca aj pasaul. Vi kristjs, tika sists Krust, augmcls pc 3 dienm un tagad s pie Dieva labs rokas. Dieva izpirkums ir visiem un ikvienam no mums bez izmuma. Jzus glbana ir tev un man. Ms slavjam Dievu par Via mlestbu un Via svtbm. Ms zinm kdu dziesmu, kas skan di. Ir
Satura rdtjs
kds brnigs ststs. Starp tik daudziem cilvkiem aj pasaul es esmu tas, kuram ir Via mlestba un glbana. Ak, cik prsteidzoa ir Via mlestba! Via mlestba pret mani, Via mlestba pret mani. Tas ir brnigs ststs. Starp tik daudziem cilvkiem aj pasaul ms esam tie, kas ir glbti, kas kuvui par Via audm. Ms trpjamies Via mlestb. Ak, Dieva mlestba, ak, Dieva lastba. Ak, cik prsteidzoa ir Via mlestba! Via mlestba pret mani. Jzus nca aj pasaul, lai glbtu tevi un mani, un Via kristbu izpirkums ar ir paredzts man un tev. Evalijs nav vienkra pasacia, t ir patiesba, kas ms no msu nolojams dzves ieved brniaj Dieva valstb. Ticba ir attiecbas starp Dievu un tevi. Vi nca aj pasaul, lai glbtu ms. Vi kristjs un sama sodu pie Krusta, lai nomazgtu msu grkus.
Kda t ir svtba, ka ticgie var saukt Dievu par savu Tvu! K ms varam tict Jzum k msu glbjam un glbties no grka ar savu ticbu? Tas viss ir iespjams Via neizmrojams mlestbas d. Ms esam glbti, jo Vi mljis ms pirmais.
Jzus vienreiz un par vism reizm nomazgja visus msu grkus

Vai msu glbana ir pabeigta vai t turpins? T ir pabeigta. Jo ar Kristus ir vienreiz grku d miris, taisnais par netaisniem, lai js pievestu Dievam (1 Ptera 3:18). Jzus Kristus kristjs msu
Satura rdtjs
izpirkumam un vienreiz nomira pie Krusta, lai izglbtu tevi un mani, netaisnos. Lai novrstu nepiecieambu mums stties Dieva tiesas priek, Vi vienreiz nomira uz s zemes. Lai ms vartu dzvot debesu valstb Dieva priek, Vi nca uz o pasauli mies un pilnb nomazgja msu grkus ar Savm kristbm, Savu nvi pie Krusta un Savu augmcelanos. Vai tu tici, ka Jzus Kristus izglba ms pilnb ar Savm kristbm un asinm? Ja tu netici Via kristbu un asiu evalijam, tu nevari tikt glbts. Ms esam tik vji, td nevaram piedzimt no jauna, ja vien neticam, ka Jzus reiz pilnb nomazgja visus msu grkus ar Savm kristbm un asinm. Vi kristjs, lai paemtu visus msu grkus, un tika sodts pie Krusta par mums visiem vienreiz un uz visiem laikiem. Jzus nomazgja visus grcinieku grkus vienreiz un uz visiem
laikiem ar Savu kristbu un asiu izpirkumu. Ms, cilvki, nesptu saemt izpirkumu, ja mums btu jnolo grki katrreiz, kad ms grkojam, visu laiku btu jbt labiem un laipniem un ar jziedo bazncai daudzas lietas. Td ticba Jzus kristbm un asinm pie Krusta ir absolti nepiecieama glbanai. Mums jtic denim un asinm. Ms nevaram vienkri dart labus darbus, lai piedzimtu no jauna. Nebtu nekdas jgas nopirkt labus uzvalkus nabagajiem vai pasniegt gargus dienus mctjiem. Jzus glbj viengi tos, kas tic Via kristbm un Via asinm. Ja ms ticam, ka Dievs ms reiz un par vism reizm izglba caur Jzu ar Via kristbm un Via asinm, ms tiksim glbti. Daiem iet, ka neskatoties uz to, ka Dievs t ir teicis Bbel, viiem tas tomr japdom. Tas ir viu pau zi. Bet mums jtic Via vrdam t, k tur ir rakstts.
Satura rdtjs
Ebrejiem 10:110 ir teikts, ka Vi uzreiz izglba ms visus. Patiem, Dievs uzreiz izglba visus tos, kas ticja Jzus kristbm un asinm. Ar mums t jtic. Vi nomira vienreiz, izglba ms visus uzreiz. Ak, bri, ticiet un saemiet izpirkumu. Nolieciet savas nastas zem Jzus kristbm. Jzus izglba ms no visas netaisnbas un grkiem vienreiz un par visiem, vienreiz kristoties un vienreiz noasiojot. Taisnais par netaisniem (1. Ptera 3:18). Jzus ir bezgrcgs Dievs, kur nekad nav grkojis. Vi nca pie mums mies, lai glbtu cilvkus no viu grkiem. Vi kristjs un pama visus netaisno grkus. Vi izglba ms no grka un netaisnbas. Visi cilvku grki no viu dzimanas ldz pat nvei tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs, un visi tika glbti no soda, kad Vi noasioja un nomira pie Krusta. Vi kristjs grcinieku labad un mira grcinieku labad.
Tas ir Via kristbu izpirkums. Jzus izglba ikvienu no mums, grciniekiem, vienreiz un par visiem. Cik vji ms esam! Jzus izpirka visus msu grkus no msu dzimanas ldz pat msu nvei un upurja Sevi pie Krusta. Mums, kas tic Kristum, jtic, ka Vi ms izglba vienreiz un uz visiem laikiem ar Savm kristbm un asinm. Ms esam vji, bet Jzus tds nav. Ms neesam uzticgi, bet Jzus tds ir. Dievs izglba ms vienreiz un uz visiem laikiem. Jo tik oti Dievs pasauli mljis, ka Vi devis Savu vienpiedzimuo Dlu, lai neviens, kas Viam tic, nepazustu, bet dabtu mgo dzvbu (Ja 3:16). Dievs mums deva Savu vienpiedzimuo Dlu. Vi lika Savam Dlam kristties, lai Vi uzemtos visus pasaules grkus un vartu saemt sodu par visiem cilvkiem. Kda apbrnojama glbana! Kda prsteidzoa mlestba! Ms pateicamies Dievam par Via mlestbu un glbanu. Dievs glbj tos,
Satura rdtjs
kas tic Jzus denim un asinm: Jzus kristbm un tam, ka Jzus ir Dieva Dls. Ttad tie, kas tic Jzum, var tikt glbti un saemt mgo dzvi k taisngie, ticot Jzus kristbu un asiu patiesbai. Mums visiem tai jtic. Kas ms izglba? Vai to paveica Dievs vai kda no Via radbm? Jzus, bdams Dievs, ms izglba. Ms tikm glbti, jo ticjm Dieva izpirkumam, un ir izpirkuma glbana.
Jzus ir glbanas Kungs

Ko nozm Kristus? Priesteris, ni un Pravietis
Jzus Kristus ir Dievs. Jzus nozm Glbjs, un Kristus nozm svaidtais. Samuls iesvaidja Saulu Vecaj Derb, nii tika iesvaidti, priesteri tika iesvaidti, un ar pravietim vajadzja saemt svaidjumu, lai sktu savu kalpoanu. Jzus nca aj pasaul un tika iesvaidts trim pienkumiem: Priestera, nia un Praviea. K debesu Priesteris Vi kristjs, lai uzemtos uz Sevis, nevis uz visas radbas, cilvka grkus. Paklausot Sava Tva gribai, Vi pienesa sevi k grku upuri Tvam. Es esmu ce, patiesba un dzvba; neviens netiek pie Tva k vien caur Mani. Jzus izglba tos, kas tic Viam, paemot visus msu grkus ar Savm kristbm un mirstot pie Krusta. Jo miesas dvsele mt asins (3. Mozus 17:11). Pc Savm kristbm Jzus noasioja pie Krusta, t pienesot Savu dzvbu Dievam k samaksu par msu grkiem, lai ms, ticgie,
Satura rdtjs
vartu tikt glbti. Vi augmcls trs dienas pc Savas nves pie Krusta, un Vi sludinja evaliju tiem gariem, kas bija ieslodzti cietum. Tie, kas vl nav izpirkti, ir k gargi cietumnieki grka cietum, un Jzus viiem sludina patiesbas evaliju, dens un asiu evaliju. Dievs mums devis dens un Gara evaliju, lai glbtu ms. Katrs, kas tam tic, ir piedzimis no jauna.
Jzus kristbas un asinis glbj grciniekus

K ms varam iegt labu sirdsapziu Dieva priek? Ticot Jzus kristbm un asinm.
Jzus Kristus ir msu Glbjs, un par to liecints ar 1. Ptera 3:21: Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos. Jzus kristbu dens ir absolti nepiecieams grcinieku glbanai. Jzus nomazgja visu grcinieku grkus, uzemoties tos uz Sevis ar Savm kristbm. Vai tu tici Jzus kristbm? Vai tu tici, ka ar Jzus kristbm msu sirdis ir nomazgtas tras no jebkda grka? Msu sirdis ir nomazgtas tras no visiem grkiem, bet msu miesa joprojm grko. Tas, ka kds ir izpirkts, nenozm, ka vi vairs negrkos. Ms grkojam. Bet msu sirdis paliek tras no grka, jo ms ticam Via kristbm. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos (1. Ptera 3:21).
Satura rdtjs
T k Jzus nomazgja manus grkus un Dievs sama sodu par mani, es nevaru Viam netict! Zinot, ka Jzus, bdams Dievs, izglba mani ar savm kristbm un asinm, es nevaru Viam netict.! Ms esam izglbti Dieva priek, un msu sirdsapzia tagad ir tra. Ms nevaram Dievam teikt ne to, ka Jzus pilnb nenomazgja msu grkus, ne to, ka Dievs ms neml. Msu sirdsapzia ir oti jutga un vienmr mums zio, ja ms darm nepareizi. Ja msu sirdsapzia ms tikai mazliet trauc, ms nevaram bt pilngi brvi no grka, neticot Jzus kristbm. Tikai t ms varam iegt labu sirdsapziu. Ja msu sirdsapzia mums neliek mieru, tad tas nozm, ka kaut kas nav krtb. Jzus kristbu dens nomazg visus grka netrumus. Jzus ar Savm kristbm pama visus msu grkus un nomazgja ms trus. Ja ms tam
patiem ticam, tad ar msu sirdsapziu var pilnb nomazgt. K ms varam nomazgt savu sirdsapziu? Ticot Jzus kristbm un asinm. Ikvienam no dzimanas ir auna un netra sirdsapzia. Bet ja ms ticam, ka visi msu grki tika nodoti Jzum, ms varam nomazgt o traipu. T ir atdzimu ticba. Tas nav kas tds, ko tu apzinti atzsti. Vai tava sirdsapzia ir tra? Vai t ir tra td, ka tu esi dzvojis labu dzvi, vai td, ka visi tavi grki tika nodoti Jzum un tu Viam tici? Tikai ticot iespjams iegt tru sirdsapziu. Ir vrdi ar dzvbu un vrdi bez dzvbas. K var notrt visu cilvku sirdsapziu? Viengais veids, k ms varam bt taisngi un ar tru sirdsapziu, ir tict pilngam izpirkumam caur Jzu. Kad ms esam kuvui svti ticb Via kristbm, tas nenozm miesas netrumu
Satura rdtjs
nomazganu, bet gan atbildi par tru sirdsapziu Dieva priek. Td Vi nca un kristjs, un mira pie Krusta, un tagad s pie Dieva labs rokas. Kad pienks laiks, Vi atkal nks aj pasaul. Ar Kristus .. tiks otrreiz redzams par pestanu tiem, kas Viu gaida (Ebrejiem 9:28). Ms ticam, ka Vi nks, lai paemtu ms, tos, kas dedzgi gaida Viu, tos, kas tic Via kristbm un asinm.
Praktisks ticbas eksperiments

Vai ms varam tikt glbti bez Jzus kristbm? Nekad.
Ms negaidti veicm nelielu, praktisku ticbas eksperimentu msu baznc Tedon. Mctjs Parks no Tedonas bazncas teica kdam prim, ka pasaul nav grka, tomr viam neizdevs atklt Jzus kristbu nozmi. Vrs mdza gult dievkalpojumos, kad apmeklja citas bazncas, jo visi mctji sludinja evaliju, neemot vr izpirkumu caur Jzus kristbm, td viam katru dienu vajadzja nolot grkus. Bet eit msu Tedonas baznc vi klausjs svtrunu plati atvrtm acm, jo eit viam teica, ka visi via grki nodoti Jzum. iemesla d via sievai nebija grti atvest viu sev ldzi uz bazncu. Kdu dienu vi sdja baznc un dzirdja Romieiem 8:1. Tad nu tiem, kas ir Krist Jz, vairs nav nekdas pazudinanas. Tad vi uzreiz nodomja: , ka kds tic Jzum, tad tas ir bez grka. T k es ticu Jzum, ar es esmu bez
Satura rdtjs
grka. T nu vi piezvanja savam sievasbrlim un daudziem saviem radiem un jautja: Vai tav sird ir grks? Tad tava ticba nav pareiza. eit mctjs Parks apjuka. Vrs nezinja par Jzus kristbm, bet visiem apgalvoja, ka tagad vi ir bez grka. Tad prim sks problmas. Sieva agrk bija ticgka, bet vias sird vl joprojm bija grks, savukrt vias vrs apgalvoja, ka vi ir bez grka.Vrs tikai daas reizes bija aizgjis uz bazncu, bet vi jau bija bez grka. Sieva bija prliecinta, ka viu abu sirds vl joprojm ir grks. Vii ska par to strdties. Vrs uzstja, ka vi ir bez grka, jo Tiem, kas ir Krist Jz, vairs nav nekdas pazudinanas. Un sieva apgalvoja, ka vias sird vl joprojm ir grks. Tad kdu dienu sieva nolma aiziet un apjautties mctjam, ko vi domja, kad teica,
ka visi grki ir nodoti Jzum. Un t kdu dienu pc vakara dievkalpojuma via aizstja savu vru mjs un uzdeva mctjam Parkam jautjumu. Via teica: Es zinu, ka Js vlaties mums ko pateikt, bet es esmu prliecinta, ka tur ir izlaists kas oti svargs. Ldzu paststiet man to. Un mctjs Parks viai paststja par atdzimanu den un Gar. Tad via uzreiz saprata, kd Romieiem 8:1 ir teikts: Tad nu tiem, kas ir Krist Jz, vairs nav nekdas pazudinanas. Via noticja un tika glbta. Via beidzot saprata, ka visi msu grki tika nodoti Jzum Via kristbs, lai tie, kas tic Jzum, netiktu tiesti. Via ska saprast rakstto vrdu. Via beidzot saprata, ka izpirkuma atslga bija Jzus kristbas un ka ms varam kt taisngi ar kristbu izpirkumu. Vrs nebija aizgjis mjs, bet gan gaidja viu
Satura rdtjs
r. Vi jautja: Vai tu tagad esi glbta? Tad vi klausjs taj, ko mctjs bija teicis via sievai, un pats apjuka. Vi nekad iepriek nebija dzirdjis par Jzus kristbu evaliju. Vi bija prliecints, ka via sird vairs nav grka pat bez Jzus kristbm. Td mjs vii atkal strdjs. oreiz pozcijas bija pretjas. Tagad sieva taujja savam vram, vai via sird vl joprojm ir grks. Via jautja viam, k vi var bt bez grka, ja netic Jzus kristbm. Via mudinja viu uzmangi ieskatties sav sirdsapzi. Aplkojot savu sirdsapziu, vi saprata, ka via sird vl joprojm ir grks. Td vi gja pie mctja Parka un atzins, ka via sird vl joprojm ir grks. Un vi jautja: Vai rokas uz grka galvas uzlika pirms vai pc nokauanas? Vi nekad nebija dzirdjis dens un Gara evaliju, td bija oti apjucis.
Tda bija garg eksperimenta jga. Jzum bija jkrists, lai Vi uzemtos uz Sevis visus pasaules grkus. Tikai tad Vi varja mirt pie Krusta, jo grka alga ir nve. Vai rokas uz grka galvas uzlika pirms vai pc nokauanas? Vi t jautja, jo neizprata roku uzlikanu un Jzus kristbas. Td mctjs Parks viam izskaidroja Jzus kristbu izpirkumu. Todien vrs pirmo reizi dzirdja dens un Gara evaliju un tika glbts. Vi tikai vienreiz dzirdja evaliju un tika atbrvots. Tas bija eksperiments par Jzus kristbu atmeanu. Ms varam teikt, ka ms esam bez grka, tomr bez Jzus kristbm msu sirds noteikti vl joprojm ir grks. Cilvki parasti saka, ka Jzus nomazgja visus grkus, mirstot pie Krusta, bet viengi tie, kas tic Jzus kristbm un asinm, var teikt, ka vii ir bez grka Dieva priek.
Satura rdtjs
Mctjs Parks ar o pri pierdja, ka ms nevaram pilnb saemt izpirkumu par saviem grkiem bez izpirkuma ticb Jzus kristbm.
Glbanas attls: Jzus kristbas

Kas attlo glbanu? Jzus kristbas. Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. Jzus nca aj pasaul, lai nomazgtu visus pasaules grkus, lai padartu msu sirdsapziu baltku par sniegu. Ms esam tri no saviem grkiem, jo Jzus tos uzms uz Sevis ar Savm kristbm. Vi izglba ms ar Savm kristbm un asinm. Td vism radbm jzemojas Via priek.
Ms esam glbti ticb Jzum. Ms kstam Dieva brni un ejam uz debesm ticb Jzum. Ms kstam taisngi ticb Jzum. Ms esam nia priesteri. Ms varam saukt Dievu par savu Tvu. Ms dzvojam aj pasaul, bet ms esam nii. Vai tu patiesi tici, ka Dievs izglba tos, kas tic dens un Gara izpirkumam? Msu izpirkums nekad nevar bt pilngs bez Jzus kristbm. Paties ticba, kuru atzst Dievs un Jzus, nozm tict evalijam, ka Jzus ms izglba ar Savm kristbm, Savu Krustu un Garu. T ir vieng paties ticba. Msu grki tika nomazgti, kad Jzus pama tos ar Savm kristbm, un visi msu grki tika izpirkti, kad Vi noasioja pie Krusta. Kristus Jzus ms izglba ar deni un Garu. J! Ms ticam! !
Satura rdtjs
Svtrunas 8
Pilngs glbanas evalijs
Satura rdtjs
182 Pilngs glbanas evalijs
Pilngs glbanas evalijs

< Ja 13:117 > Bet pirms Pash svtkiem, zindams, ka Via stunda bija nkusi un ka Viam no s pasaules jiet pie Tva, Jzus pardja savjiem, ko Tas in pasaul bija mljis, Savu mlestbu ldz galam. Vakarias dot, kad jau velns Jdam, Smaa dlam Iskariotam, bija sird iedevis Viu nodot, zindams, ka Tvs visu bija licis Via roks un ka Vi pie Dieva aiziet, k Vi no Dieva ir ncis, Vi ceas no vakarim, noliek drbes, em priekautu un apsien to; pc tam ielej deni trauk un sk mcekiem kjas mazgt un ts vt ar priekautu, ko Vi bija apsjis. Kad Vi nk pie Smaa Ptera, tas Viam saka: Kungs, vai Tu man mazgsi
kjas? Jzus atbildja viam: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi. Pteris Viam saka: Nemam Tu man nemazgsi kjas! Jzus atbildja viam: Ja Es tevi nemazgu, tev nebs daas pie Manis. Smanis Pteris saka Viam: Kungs, ne vien manas kjas, bet ar rokas un galvu! Jzus saka viam: Kas ir mazgjies, tam nevajag vairk k vien kjas mazgt, jo vi viscaurm ir trs. Ar js esat tri, bet ne visi. Jo Vi pazina Savu nodevju, tpc Vi sacja: Ne visi js esat tri. Kad nu Vi viu kjas bija mazgjis, Vi pama Savas drbes un atkal apsds. Tad Vi sacja: Vai js zint, ko Es jums esmu darjis? Js Mani saucat: Mctjs un Kungs, un js pareizi dart, jo Es tas esmu. Ja nu Es, jsu Kungs un Mctjs, esmu jsu kjas mazgjis, ar jums pienkas cits citam kjas mazgt. Jo Es jums priekzmi esmu devis, lai js dartu,
Satura rdtjs
k Es jums esmu darjis. Patiesi, patiesi Es jums saku: kalps nav lielks par savu kungu, nedz stnis lielks par to, kas viu stjis. Ja js to zint, svtgi js esat, ja js t dart!
Kd Jzus mazgja Savu mceku kjas pirms Krust sianas? Tpc, ka Vi gribja, lai mceki saprot pilngo glbanu. Kd Vi mazgja Ptera kjas? Jzus zinja, ka drz Pteris Viu trsreiz aizliegs un ka vi nkotn vl daudz grkos. Ja pc tam, kad Jzus uzkpa debess, Ptera sird vl btu grks, vi nesptu bt vienots ar Jzus. Bet Jzus zinja Savu mceku nespku un nevljs, lai viu grki nosttos starp Viu un Via mcekiem. Tpc Viam vajadzja pardt, ka visi viu prkpumi jau ir nomazgti. Td Vi mazgja Savu mceku kjas. Jzus pirms Savas nves un Savu mceku atstanas prliecinjs, ka vii saprot Via kristbu
Satura rdtjs
Kd Jzus mazgja Ptera kjas dienu pirms Pas svtkiem? Mazgdams via kjas, Jzus teica: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi. Smanis Pteris bija labkais Jzus mceklis. Vi ticja, ka Jzus bija Dieva Dls un liecinja, ka Jzus ir Kristus. Un, ja Jzus mazgja via kjas, tam noteikti bija kds iemesls. Kad Pteris atzina, ka tic tam, ka Jzus ir Kristus, tas nozmja, ka vi ticja Jzum k Glbjam, kur izglbs viu no visiem via grkiem.
evaliju un ar pilngu piedoanu par saviem ma grkiem. Ja 13 run par pilngo glbanu, kuru Jzus stenoja Saviem mcekiem. Mazgdams viu kjas, Jzus viiem paststja par Savu kristbu evalija gudrbu, ar kuru visi cilvki var nomazgt savus prkpumus. Neaujiet velnam vlk sevi apkrpt. Es esmu pamis visus jsu grkus ar Savm kristbm Jordn, un Es par tiem saemu sodu pie Krusta. Tad Es augmcelos un piepildu atdzimanas glbanu jums visiem. Pirms Krust sianas es mazgju jsu kjas, lai iemctu jums, ka Es jau esmu nomazgjis jsu nkotnes grkus, lai iemctu jums patieso grku izpirkanas evaliju. Tas ir atdzimanas evalija noslpums. T jums visiem ir jtic. Mums visiem jsaprot, kpc Jzus mazgja Savu mceku kjas un kpc Vi teica: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi.
Tikai tad ms varam tict atdzimanas evalijam un pai piedzimt no jauna.
Vi teica Ja 13:12
Kas ir prkpumi? Tie ir grki, kurus ms veicam katru dienu, jo esam vji. Pirms Savas nves pie Krusta Jzus ar Saviem mcekiem nosvinja Pas svtkus un prliecinja vius par viu grku piedoanas evaliju, ar Savm rokm mazgdams viu kjas. Un ka Vi pie Dieva aiziet, k Vi no Dieva ir ncis, Vi ceas no vakarim, noliek drbes, em priekautu un apsien to; pc tam
Satura rdtjs
ielej deni trauk un sk mcekiem kjas mazgt un ts vt ar priekautu, ko Vi bija apsjis. Kad Vi nk pie Smaa Ptera, tas Viam saka: Kungs, vai Tu man mazgsi kjas? Jzus atbildja viam: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi. Vi mcja Saviem mcekiem kristbu un grku piedoanas caur Savu kristbu deni evaliju. Tolaik, bdams uzticgs Jzum, Pteris nespja saprast, kd Jzus mazgja via kjas. Pc tam, kad Jzus ar viu runja, mainjs veids, kd vi ticja Jzum. Jzus vljs viam paststt par grku piedoanu, par Savu kristbu dens evaliju. Vi uztraucs, ka Pteris nesps Viam tuvoties savu nkotnes grku d, it pai savas miesas nkotnes grku d. Jzus mazgja viu kjas, lai velns nesptu paemt Via mceku ticbu. Vlk Pteris to saprata.
Jzus sagatavoja ceu, lai ikviens, kas tic Via kristbu denim un asinm vartu saemt mgu grku izpirkumu. Ja 13 rakstti vrdi, kurus Vi teica, mazgdams Savu mceku kjas. Tie ir oti svargi vrdi, kurus pilnb spj izprast tikai no jauna piedzimuie. Jzus pc Pas svtkiem mazgja Savu mceku kjas, lai paldztu viiem saprast, ka Vi jau ir nomazgjis visus viu ma grkus. Jzus teica: Tu tagad nesaproti, kd Es mazgju tavas kjas, bet vlk tu to sapratsi. ajos Pterim teiktajos vrdos bija patiesba par piedzimanu no jauna. Mums visiem jzina un jtic Jzus kristbm, kas nomazgjuas visus msu prkpumus. Jzus kristbas Jordn bija grku nodoanas ar roku uzlikanu evalijs. Mums visiem jtic Jzus vrdiem. Vi ar Savm kristbm pama visus pasaules grkus un panca grku izpirkumu, kad
Satura rdtjs
tika tiests un sists Krust. Jzus kristjs, lai atbrvotu visus cilvkus no visiem viu grkiem.
nezini, bet pc tu to sapratsi. Kdus slazdus velns izliek taisngajiem? Velns cenas pievilt taisngos, lai atkal padartu tos par grciniekiem. Katrreiz, kad Jzus mceki grkoja, velns vius krdinja un noldja, sakot: Ja tu grko, k gan tu vari bt bez grka! Tu neesi glbts. Tu esi grcinieks. Lai to novrstu, Jzus viiem pateica, ka viu ticba Jzus kristbm jau nomazgjusi visus viu ma grkus pagtnes, tagadnes un nkotnes. Js visi zint, ka Es kristjos! Es kristjos Jordn td, lai nomazgtu visus jsu ma grkus, k ar cilvces iedzimto grku. Vai js
Satura rdtjs
Atbrvoana no visiem ma prkpumiem tika piepildta ar Jzus kristbm un asinm

Jzus labi zinja, ka pc tam, kad Vi tika sists Krust, augmcls un devs uz debesm, velns un viltus ticbas sludintji nks un centsies pievilt mcekus. No Ptera liecbas: Tu esi Kristus, dzv Dieva Dls ms redzam, ka vi ticja Jzum. Tomr Jzus vlreiz vljs iemct Pterim grku piedoanas evaliju. Evalijs bija Jzus kristbas, ar kurm Vi pama visus pasaules grkus. Vi to vlreiz vljs iemct Pterim un mcekiem, un mums, tiem, kas nks vlk. Ko Es daru, to tu tagad
tagad saprotat, kd Es kristjos, kd Mani sits Krust un kd Es miru pie Krusta? Jzus mazgja Savu mceku kjas, lai pardtu viiem, ka Vi ir pamis viu ikdienas grkus ar Savm kristbm un ka Vi par tiem saems sodu pie Krusta. T tu un es esam izpirktu no visiem saviem grkiem ar savu ticbu Jzus kristbu un asiu evalijam, kas sniedz izpirkumu par visiem msu grkiem. Jzus kristjs un tika sists Krust par mums. Vi ir nomazgjis visus msu grkus ar Savm kristbm un asinm. Katrs, kur zina un tic grku saldzinanas evalijam, katrs, kur tic patiesbai, ir izpirkts no visiem saviem grkiem. Tad kas btu jdara tad, kad esi glbts? Tev katru dienu jaatzst savi grki un jtic Jzus kristbu un asiu glbanai, grku saldzinanas evalijam. Tev sav sird jatceras, ka Jzus pama visus grkus ar Savm kristbm un
Savm asinm. Vai tu jebkad atkal ksi par grcinieku tpc, ka tu atkal grko? N. Ja ms zinm, ka Jzus pama visus msu grkus, tad k gan ms atkal vartu kt par grciniekiem? Jzus kristbas un Via asinis pie Krusta bija lab vsts par visu msu grku saldzinanu. Katrs, kur tic im grku piedoanas evalijam, ir piedzimis no jauna k taisngais.
Taisngie nekad vairs nevar atkal kt par grciniekiem

Kd taisngie vairs nevar atkal kt par grciniekiem? Td, ka Jzus jau veicis saldzinanu par viu ma grkiem.
Satura rdtjs
Ja tu tici grku piedoanas evalijam, dens un Gara evalijam, bet tev joprojm iet, ka tu savu ikdienas prkpumu d esi grcinieks, tad tev jdodas uz Jordnu, kur Jzus kristjs, lai paemtu visus tavus grkus. Ja tu atkal ktu par grcinieku pc tam, kad esi samis izpirkumu, tad Jzum btu jkrists atkal un atkal. Tev jtic savu grku atlaianai, Jzus kristbu evalijam. Tev jatceras, ka Jzus ar Savm kristbm vienreiz un par vism reizm pama visus msu grkus. Tev jbt nelokmai ticbai Jzum Kristum k savam Glbjam. Tict Jzum k savam Glbjam nozm, ka tu tici Jzus kristbm, kas pama visus tavus ma grkus. Ja tu patiem tici Jzus kristbm, Krustam, nvei un augmcelanai, tu nekad vairs nevari kt par grcinieku, lai kdu grku tu ar nepaveiktu. Tu ar savu ticbu esi samis izpirkumu par visiem tavas dzves grkiem. Jzus Kristus nomazgja ar msu nkotnes
grkus, pat tos grkus, kurus ms paveicam sava vjuma d. Un tpc, ka Jzum bija juzsver Savu kristbu nozme, Vi mazgja Savu mceku kjas ar deni, lai simboliztu grku piedoanas evaliju, Savas kristbas. Jzus Kristus kristjs, tika sists Krust, augmcls un uzkpa debess, lai veiktu Dieva apsolto pilngo saldzinanu par visiem pasaules grkiem un lai glbtu visu cilvci. Rezultt Via mceki spja sludint grku saldzinanas evaliju, Jzus kristbas, Krustu un augmcelanos ldz pat savas dzves beigm.
Ptera miesas vjums

Bbel rakstts, ka tad, kad augst priestera Kajafas kalpi sastaps ar Pteri un apgalvoja, ka vi ir viens no Jzus sekotjiem, vi divreiz to noliedza, sakot: Es to Cilvku nepazstu. Tad
Satura rdtjs
vi ska ldties un apzvrja to treo reizi. Kd Pteris aizliedza Jzu? Jo vi bija vj. Izlassim eit o rakstvietu. Skot no Mateja 26:69: Bet Pteris sdja prieknam. Un pie via pienca kalpone un sacja: Tu ardzan biji ar Jzu Galilieti. Bet vi liedzs visu priek, sacdams: Es nesaprotu, ko tu run. Un, kad vi bija izgjis vrtu priek, kda cita, ieraudzjusi viu, saka tiem, kas tur bija: is ardzan bija ar Jzu Nacarieti. Un vi atkal liedzs, zvrdams: Es to Cilvku nepazstu. Un pc maza bra tie, kas tur stvja, piegja pie Ptera un sacja uz to: Patiesi, ar tu esi viens no tiem, jo tava valoda jau nodod tevi. Tad vi ska ldties un dievoties: Es to
Cilvku nepazstu. Un tda gailis dziedja. Un Pteris atcerjs Jzus vrdus, ko Vi tam bija sacjis: Pirms gailis dzieds, tu Mani trs reizes aizliegsi. Un vi izgja r un gaui raudja (Mateja 26:6975). Pteris patiem ticja Jzum un uzticgi sekoja Viam. Vi ticja, ka Jzus ir via Kungs un Glbjs, Pravietis. Bet tad, kad Jzu aizveda tiest pie Pilta un kad kuva bstami saistties ar Jzu, vi aizliedza un noldja Viu. Pteris nezinja, ka vi aizliegs Jzu. Bet Jzus to zinja. Jzus zinja, ka vi bija vj. Td Jzus mazgja Ptera kjas un mcja viam glbanas evaliju, k rakstts Ja 13: Tu grkosi nkotn, bet es jau esmu nomazgjis visus tavus nkotnes grkus. Pteris patiem aizliedza Jzu, kad via dzvba bija briesms, bet to lika dart via miesas vjums. Td, lai glbtu Savus mcekus no visiem viu nkotnes prkpumiem, Jzus
Satura rdtjs
mazgja viu kjas. Es izdeldu ar jsu nkotnes grkus. Mani sits Krust, jo Es kristjos un pamu visus jsu grkus, un es tos nomaksu, lai ktu par patiesu Glbju jums visiem. Es esmu jsu Dievs, jsu Glbjs. Es pilnb samaksu par visiem jsu grkiem, un es ku par jsu Ganu ar Savm kristbm un asinm. Es esmu jsu glbanas Gans. Lai o patiesbu nostiprintu viu sirds, Jzus pc Pas mielasta mazgja viu pdas. Tda ir evalija patiesba. T k msu miesa ir vja pat pc tam, kad esam piedzimui no jauna, ms grkosim atkal. Protams, mums nebtu jgrko, bet tad, kad ms grkojam un sastopamies ar nopietnm problmm (glui k Pteris), ms mdzam grkot visnota neapzinti. T k ms dzvojam mies, dareiz msu grki ved ms izncb. Miesa grkos, kamr ms dzvosim aj laicgaj
pasaul, bet Jzus izpirka visus os grkus ar Savm kristbm un asinm pie Krusta. Ms nenoliedzam, ka Jzus ir msu Glbjs, bet tad, kad ms dzvojam mies, ms turpinm grkot pret Dieva gribu. Tas ir tpc, ka ms esam dzimui mies. Bet Jzus labi zinja, ka ms mies esam grcinieki. Jzus kuva par msu Glbju, nomaksjot visus msu grkus ar Savm kristbm un asinm. Vi atbrvojis no visiem grkiem tos, kas tic Via glbanai un Via augmcelanai. Visi etri evaliji skas ar Jzus kristbm pie Ja Kristtja. Via cilvka dzves mris bija piepildt atdzimanas evaliju, glbanas evaliju.
Satura rdtjs
Cik ilgi ms grkojam mies? Ms grkojam visu msu dzvi ldz pat msu nvei. Kad Pteris Viu aizliedza ne vienreiz, ne divreiz, bet trsreiz pirms gailis dziedja, k gan tas salauza via sirdi! Cik gan lielu kaunu vi juta! Vi zvrja Jzum, ka nekad nenodos Viu. Vi grkoja savas miesas vjbu d, bet cik nolojami vi juts, kad padevs savam vjumam un aizliedza Jzu ne tikai vienreiz, bet trsreiz? Cik gan nolojami vi juts, kad atkal uzlkoja Jzu! Bet Jzus zinja visas s lietas un vl daudz ko citu. Td Vi teica: Es zinu, ka tu atkal grkosi. Bet es jau esmu pamis visus os grkus ar Savm kristbm, lai tu nepakluptu un
atkal nektu par grcinieku, lai tu neaizmirstu ceu atpaka pie Manis. Es esmu kuvis par tavu pilngo glbju kristoties un saemot sodu par visiem grkiem. Es esmu kuvis par tavu Dievu, tavu Ganu. Tici tavu grku atlaianas evalijam. Es joprojm tevi mlu, pat ja tu grko sav mies. Es jau esmu nomazgjis visus tavus prkpumus. Visu tavu grku atlaianas evalijs ir mgs. Ar mana mlestba pret tevi ir mga. Jzus teica Pterim un mcekiem: Ja Es tevi nemazgu, tev nebs daas pie Manis. Vi Ja 13 t runja par o evaliju td, ka cilvkiem ir oti svargi atdzimt den un Gar. Vai tu tam tici? 9. pant: Smanis Pteris saka Viam: Kungs, ne vien manas kjas, bet ar rokas un galvu! Jzus saka viam: Kas ir mazgjies, tam nevajag vairk k vien kjas mazgt, jo vi viscaurm ir trs.
Satura rdtjs
Drgie draugi, vai js nkotn paveiksit miesas grkus vai n? Js grkosit. Bet Jzus teica, ka Vi jau ir nomazgjis pat nkotnes grkus, visus msu miesas prkpumus ar Savm kristbm un asinm, un Vi Saviem mcekiem skaidri pasludinja patiesbas vrdu par saldzinanas evaliju pirms Savas Krust sianas. T k ms dzvojam msu mies ar vism msu vjbm, ms nevaram negrkot. Jzus ar Savm kristbm nomazgja visus pasaules grkus. Vi ne tikai nomazgja msu galvu un ermeni Vi nomazgja ar msu kjas, msu nkotnes grkus. Tds ir atdzimanas evalijs, Jzus kristbu evalijs. Pc tam, kad Jzus kristjs, Jnis Kristtjs liecinja: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Mums jtic, ka visi pasaules grki tika nomazgti, nododot tos Jzum, kad Vi kristjs.
Dzvojot aj pasaul, cilvki nevar negrkot. Mums tas jpieem k negrozms fakts. Katrreiz, kad atkal pards msu miesas vjums, mums sev jatgdina, ka Jzus nomazgja visus msu grkus un visus pasaules grkus ar izpirkuma evaliju un samaksja par tiem ar Savm asinm. Mums Viam jpateicas no visas sirds. Apliecinsim ticb, ka Jzus ir msu Glbjs un msu Dievs. Slava tam Kungam. Ikviens aj pasaul grko ar miesu. Cilvki mirst ar visiem savas miesas ma grkiem. Cilvki pastvgi grko ar savu miesu.
aunas domas cilvku sirds

Kas sagna cilvku? Dadi grki un aunas domas.
Satura rdtjs
Jzus saka Mateja 15:1920: Jo no sirds iziet aunas domas, slepkavba, laulbas prkpana, nestba, zdzba, nepatiesa liecba, zaimi. Tas viss sagna cilvku, bet ana ar nemazgtm rokm cilvku nesagna. T k visdadkie grki cilvka sird sagna viu, vi ir nests.
Cilvkam japzins sava aun daba

Kas mt ikviena cilvka sird? Divpadsmit veidu grki. (Marka 7:2123) Mums jspj pateikt: ie divpadsmit veidu grki mt cilvku sirds. Tie visi ir man sird. Man ir divpadsmit veidu grki, par kuriem
rakstts Bbel. Pirms tam, kad ms atdzimstam den un Gar, mums jatzst grki msu sirds. Mums jatzst, ka Dieva priek ms esam pilngi grcinieki. Bet ms to prk biei nedarm. Daudzi no mums cenas attaisnot savus grkus, sakot: Man sird das domas nekad nav bijuas, man vienkri pasldja kja. Bet ko Jzus teica par cilvkiem? Vi skaidri teica, ka tas, kas iziet no cilvka sirds, apgna viu. Vi mums teica, ka cilvkos ir aunas domas. K tev iet? Vai tu esi labs vai auns? Vai tu zini, ka ikvienam ir aunas domas? J, visu cilvku domas ir aunas. Pirms daiem gadiem Seul pki sabruka Sampungas universlveikala celtne. imenes, kas bija zaudjuas savus mos, bija dzi izmisum. Bet daudzi cilvki turp devs, lai papriectos par traisko skatu. Dai domja: Cik tur nomira? 200? N, tas ir prk maz. 300? Varbt? Nu, btu bijis daudz
Satura rdtjs
interesantk un skatmk, ja btu mirui vismaz tksto cilvku... Cilvku sirdis var bt tik aunas. Mums tas ir jpieem. Kda neciea t bija pret miruajiem! Cik graujoi tas bija imenm! Daas tika pilnb izputintas. Protams, dai vrotji nebija prk ldzjtgi. Btu daudz interesantk, ja btu vairk miruo! Kas par skatu! Kas btu, ja tas pats notiktu prpildt stadion? Tkstoi tiktu aprakti gruveos, vai ne? O, j! Tas noteikti btu daudz interesantk ! Iespjams, daiem bija das domas. Un ms visi zinm, cik auni dareiz var bt cilvki. Protams, vii nekad s auns domas neteiks skai. Vii var pievaldt mli un brstt ldzjtbas, bet savs sirds vii vlas, lai tas btu interesantk. Vii grib redzt visbriesmgks tradijas, kurs iet boj tkstoiem cilvku, ja vien tas neskar vius paus. T darbojas cilvku sirdis. Lielk daa no mums ir tdi pirms
atdzimanas.
Slepkavba katra cilvka sird

Kd ms grkojam? Td, ka msu sirds ir aunas domas. Dievs mums teica, ka ikviena cilvka sird ir slepkavba. Tomr daudzi to noliedz. K Tu vari t teikt! Man sird nu gan nav slepkavbas! K Tu vispr varji ko tdu iedomties! Vii nekad neatzs, ka viu sird ir slepkavba. Viiem iet, ka slepkavas pieder kdai citai sugai. Tas tur srijveida slepkava, kuru vidien rdja zis, tie rkurvji, kas slepkavoja un dedzinja cilvkus sav pagrab, tie ir tie, kuru
Satura rdtjs
sirds ir slepkavba! Vii pieder citai sugai. Es nekad nevartu bt tds! Vii ir meoi! Slepkavas! Vii kst saniknoti un kliedz: Tie dzimuie aundari jnoslauka no zemes virsas! Vii visi jsoda ar nvi! Un tomr domas par slepkavbu ir gan o saniknoto cilvku sirds, gan rkurvju un srijveida slepkavu sirds. Dievs mums saka, ka visu cilvku sirds ir slepkavba. Mums jpieem Dieva vrds, kas redz mums cauri. Mums jatzst: Es esmu grcinieks ar slepkavbu sav sird. J, Dievs mums teica, ka visu cilvku sirds ir aunas domas, ieskaitot slepkavbu. Pieemsim Dieva vrdu. Cilvku paaudzm kstot arvien aunkm, visdadkie paaizsardzbas ldzeki kst par slepkavbas ieroiem. T clonis ir slepkavba msu sird. Tu vari noslepkavot dusmu uzpld vai bails. Es nesaku, ka ikviens no mums nogalintu, bet doma ir ikviena sird.
T k cilvki ir dzimui ar aunm domm, ts ir msu visu sirds. Dai patiem nogalina, ne tpc, ka vii btu dzimui slepkavas, bet tpc, ka ms visi spjam kt par slepkavm. Dievs mums saka, ka msu sirds ir aunas domas un slepkavba. Un t ir taisnba. Neviens no mums nav izmums. Td pareizais ce mums ir pieemt Dieva vrdu un paklaust. Ms grkojam aj pasaul, jo msu sirds ir aunas domas.
Laulbas prkpana msu sirds

Dievs saka, ka ikviena cilvka sird ir laulbas prkpana. Vai tu tam piekrti? Vai tu atzsti, ka tav sird ir laulbas prkpana? J, ikviena cilvka sird ir laulbas prkpana. Tiei tpc msu sabiedrb ze prostitcija un citi grcgi ienkumu ganas veidi. Tas ir viens
Satura rdtjs
no visdrokajiem veidiem, k ikvien vstures posm iegt naudu. Citus peas avotus var ietekmt ekonomikas lejupslde, bet os peas avotus tas tik oti neskar, jo visu cilvku sirds mt laulbas prkpana.
Grcinieka auglis ir grks

Ar ko var saldzint cilvku? Ar koku, kas nes grka augli. Glui k bele nes bolus, bumbiere nes bumbierus, datepalma nes dateles un persiku koks nes persikus, ms, kas esam dzimui ar 12 veidu grkiem sav sird, nesam grka augli.
Jzus teica, ka tas, kas nk no cilvka sirds, viu apgna. Vai tu tam piekrti? Ms varam viengi piekrist Jzus vrdiem un teikt: J, ms esam grcinieku un auna dartju dzimums. J, Tev taisnba, Kungs. J, mums jatzst msu aunums. Mums paiem sev Dieva priek jatzst taisnba. Glui k Jzus paklausja Dieva gribai, ar mums jpieem Dieva vrds un jpaklausa Viam. Tikai t ms varam tikt glbti no visiem saviem grkiem caur deni un Garu. Ts ir Dieva dvanas. Mana zeme ir svtta ar etriem brnigiem gadalaikiem. Un, gadalaikiem mainoties, dadi koki nes savus augus. Tiei tpat divpadsmit grki msu sirds tur ms sav pakautb un pastvgi mudina grkot. odien, iespjams, msu sirdi sagrbusi slepkavba, rt t varbt bs laulbas prkpana. Tad nkoaj dien ts ir aunas domas, tad
Satura rdtjs
nestba, zdzba, nepatiesa liecba... un t tlk. Un ms turpinm grkot visa gada garum, katru mnesi, katru dienu, katru stundu. Nepaiet ne diena, kad ms nepaveicam kdu grku. Ms atkal un atkal zvram, ka attursimies no grka, bet ms nevaram negrkot, jo tdi esam dzimui. Vai js kdreiz esat redzjui beli, kas atteikusies nest bolus, jo t to nevlas? Es nevlos nest bolus! Pat ja t nolemtu nenest augus, k t vartu nenest bolus? Pavasar visviens saplauktu ziedi, boli augtu un nogatavotos vasar, un augus vartu ievkt un st ruden. Tas ir dabas likums, un ar grcinieka dzvei jseko dabas likumam. Grcinieki nevar nest neko citu, k vien grka augus.
Kristbas un Jzus Krusts bija paredzts, lai veiktu saldzinanu par msu grkiem
Ko nozm saldzinana? T ir grka algas saemana ar Jzus kristbm (roku uzlikanu) un Via asinim pie Krusta. Izlassim kdu rakstvietu no Bbeles, lai uzzintu, k grcinieki, aundaru dzimums, var veikt saldzinanu par saviem grkiem Dieva priek un dzvot laimgi. Tas ir grku saldzinanas evalijs. 3. Mozus 4 ir teikts: Bet, ja kds cilvks no vienkriem audm netm apgrkojas, ka tas dara, kas aizliegts, kaut vai tikai pret vienu no T Kunga bauiem, tad tas ir vaings. Un, ja grks,
Satura rdtjs
ar kdu tas apgrkojies, kst zinms, tad lai vi k upura dvanu par savu grku, kdu vi ir darjis, atved jaunu kazu, kas ir bez vainas. Un lai vi liek roku uz grku upura galvas, un vi lai nokauj grku upuri, kur dedzinm upura vieta. Un lai priesteris em dau no t asinm ar savu pirkstu un liek ts uz dedzinm upura altra ragiem, bet prjs asinis vi lai izlej uz altra grdas. Bet vi lai noem visus t taukus, itin k tie tiek noemti no kaujam pateicbas upura, un lai priesteris taukus aizdedzina uz altra Tam Kungam par patkamu smaru. Priesteris lai izdara saldzinanu via labad, tad viam taps piedots. Bet, ja tiek nesta avs par grka upura dvanu, tad tai jbt aitiai, kas ir bez vainas. Un lai vi liek roku uz grku upura galvas un to nokauj par grku upuri viet, kur tiek kauti dedzinmie upuri. Un lai priesteris em dau asiu no grku upura ar savu pirkstu un liek ts uz dedzinmo upuru altra, bet
atlikus asinis vi lai izlej uz altra grdas. Bet visus ts taukus lai noem, tpat k tie tika noemti avij kaujam pateicbas upur, kas pateicbai upurts, un lai priesteris tos sadedzina uz altra par uguns upuri Tam Kungam; un priesteris lai izdara saldzinanu par via grku, ko vi darjis, tad viam taps piedots (3. Mozus 4:2731). K Vecs Derbas laikos cilvki veica saldzinanu par saviem grkiem? Vii uzlika savas rokas uz grku upura galvas un nodeva tam savus grkus. 3. Mozus ir rakstts: Ja kds no jsu vidus vlas Tam Kungam pienest upuri, tad tam jizrauga dzvnieks vai no liellopiem, vai no sklopiem. Ja vi pienes dedzinmo upuri no liellopiem, tad ir jupur vrsis, kas bez vainas. Tas jnovieto pret Saieanas telts durvm, k tas Tam Kungam labi patk. Un vi lai liek savu roku uz dedzinm upura galvas, un Tas Kungs to labvlgi pieems par saldzinanu (3.
Satura rdtjs
Mozus 1:24). Dievs lika viiem sagatavot grku upurus, kurus lietotu, lai veiktu saldzinanu par Israla grkiem. Un Vi viiem lika uzlikt savas rokas uz grku upura galvas, lai nodotu tam grkus. Saieanas telts pagalm bija dedzinmo upuru altris. T bija kaste, kas bija mazliet lielka par kanceli, un ts etros stros bija ragi. Israla audis veica saldzinanu par saviem grkiem, uzliekot savas rokas uz grku upura galvas un sadedzinot t ermeni uz dedzinmo upuru altra. Dievs 3. Mozus audm teica: Lai vi pieved vrsi pie Saieanas telts durvm T Kunga priek. Viu grki tika nodoti grku upurim, kad vii uzlika rokas uz t galvas, un tad grcinieks prgrieza upura rkli un uztriepa t asinis uz dedzinmo upuru altra ragiem. Pc tam upura ermenim izma iekjos orgnus, bet gau sagrieza gabalos un sadedzinja
uz dedzinmo upuru altra. Tad gaas sald smara tika piedvta Dievam viu saldzinanai. T vii veica saldzinanu par saviem ikdienas grkiem. Tad vl bija saldzinanas upuris par viu gada grkiem. Tas atrs no saldzinanas upura par ikdienas grkiem t, ka augstais priesteris uzlika savas rokas uz grku upura visu Israla auu vrd un septias reizes apslacja Derbas irstu ar asinm. Ar roku uzlikana uz dzv a galvas notika visu Israla auu priek katru gadu septt mnea desmitaj dien (3. Mozus 16:527).
Kas simboliz Vecs Derbas grku upuri? Jzus Kristus.

Satura rdtjs
Tagad noskaidrosim, k upuranas sistma mainjusies Jaunaj Derb un k Dieva mgais likums palicis nemaings gadu garum. Kd Jzum bija jmirst pie Krusta? Ko tik aunu Vi paveica uz s zemes, ka Dievam bija jauj Via Dlam mirt pie Krusta? Kas lika Viam mirt pie Krusta? Kad visi pasaules grcinieki, tas ir, ms visi, bija kritui grk, Jzus nca aj pasaul, lai ms glbtu. Vi kristjs pie Ja Kristtja Jordn un sama sodu pie Krusta par visiem grkiem visas cilvces vrd. Tas, k Jzus kristjs un k Vi noasioja pie Krusta, bija tpat k saldzinanas upuris Vecaj Derb roku uzlikana uz grku upura un t asiu izlieana. di tas tika darts Vecaj Derb. Grcinieks uzlika savas rokas uz grku upura un izsdzja savus grkus, sakot: Kungs, es esmu grkojis. Es esmu slepkavojis un prkpis laulbu. Tad via grki tika nodoti grku upurim.
Un glui k grcinieks prgrieza grku upura rkli un pienesa to Dieva priek, t ar Jzus tika pienests td pat veid, lai veiktu saldzinanu par msu grkiem. Jzus kristjs un noasioja pie Krusta, lai glbtu ms un veiktu saldzinanu par visiem msu grkiem ar Savu upuri. Patiesb Jzus mira msu d. Ja ms t padomjam kda jga bija upurt os nevainojamos dzvniekus par visiem cilvku grkiem? Vai ie dzvnieki zinja, kas sti ir grks? Dzvnieki nepazst grku. Tie nevarja paemt visu cilvku grkus. Glui k ie dzvnieki bija bez vainas, t ar Jzus bija bez grka. Vi ir Svtais Dievs, Dieva Dls, un nekad nav grkojis. Un t Vi pama visus msu grkus ar Savm kristbm Jordn, kad Viam bija 30 gadu. Tas bija paredzts, lai paemtu visus msu grkus, un Vi mira pie Krusta to grku d,
Satura rdtjs
kurus Vi pama no mums. T bija Via glbanas kalpoana, kas nomazgja visus cilvces grkus. T ir rakstts Mateja evalija 3. noda.
Grku saldzinanas evalija skums

Kd Jzus kristjs pie Ja Kristtja Jordn? Lai piepildtu visu taisnbu. Mateja 3 ir rakstts: Tan laik Jzus atnca no Galilejas pie Ja Jordnas krast, lai tiktu via kristts. Bet Jnis tam pretojs un sacja: Man vajadztu tikt Tevis kristtam, un Tu nc
pie manis. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:1315). Mums jzin un jsaprot, kd Jzus kristjs 30 gadu vecum. Vi kristjs, lai veiktu saldzinanu par visu cilvku grkiem un piepildtu visu Dieva taisngumu. Lai glbtu visus cilvkus no viu grkiem, Jzus Kristus, Bezgrcgais, kristjs pie Ja Kristtja. T Vi pama visus pasaules grkus un piedvja pats Sevi, lai veiktu saldzinanu par visu cilvku grkiem. Lai ms tiktu glbti no grka, mums visiem jzina patiesba un jtic patiesbai. No mums atkargs, vai ms ticam Via glbanai un tiekam glbti. Ko nozm Jzus kristbas? Tas ir tas pats, kas roku uzlikana Vecaj Derb. Vecaj Derb visu cilvku grki tika uzlikti uz grku upura galvas ar roku uzlikanu. Ldzgi Jaunaj Derb Jzus pama visus pasaules grkus, pienesot
Satura rdtjs
pats Sevi k grku upuri un kristoties pie Ja Kristtja. Jnis Kristtjs bija dikais no cilvkiem, Dieva ieceltais cilvces prstvis. Bdams cilvces prstvis un visu augstais priesteris, vi uzlika savas rokas uz Jzus un nodeva Viam visus pasaules grkus. Kristt nozm nodot, apglabt un nomazgt. Vai tu zini, kd Jzus nca aj pasaul un kristjs pie Ja Kristtja? Vai tu tici Jzum, zinot Via kristbu nozmi? Jzus kristjs, lai paemtu visus msu grkus, grkus, kurus ms, aundaru dzimums, ar savu miesu paveicam visu savu mu. Jzus kristjs pie Ja Kristtja, lai piepildtu visu msu grku saldzinanas evaliju. Mateja 3:1317 rakstts Tad, un tas nozm laiku, kad Jzus kristjs, laiku, kad visi pasaules grki tika nodoti Viam. Tad Jzus pama visus cilvces grkus,
pc trim gadiem mira pie Krusta un augmcls pc trim dienm. Lai nomazgtu visus pasaules grkus, Vi vienreiz un par visiem kristjs, nomira pie Krusta vienreiz un par visiem un augmcls no miruajiem vienreiz un par visiem. Visu to d, kas vlas izpirkt savus grkus Dieva priek, Vi tos visus izglba vienreiz un uz visiem laikiem. Kd Jzum vajadzja kristties? Kd Viam bija juzliek rku kronis un jtop tiestam Pilta ties k visparastkajam noziedzniekam? Kd Vi bija jsit Krust un kd Viam bija jnoasio ldz nvei? Iemesls tam visam ir tas, ka Vi uzms uz Sevis visus pasaules grkus, tavus un manus grkus, ar Savm kristbm. Un msu grku d Viam bija jmirst pie Krusta. Mums jtic glbanas vrdam, ka Dievs ms ir izglbis, un jbt Viam pateicgam. Bez Jzus kristbm, Via Krusta un Via augmcelans
Satura rdtjs
mums nebtu iespjama glbana. Kad Jzus kristjs pie Ja Kristtja, lai paemtu visus pasaules grkus, Vi pama visus msu grkus un t izglba tos, kas tic Via glbanas evalijam. Ir cilvki, kas dom: Bet Vi tau pama tikai iedzimto grku, vai ne? Tomr vii malds. Bbel skaidri rakstts, ka Jzus pama visus cilvces grkus vienreiz un uz visiem laikiem tad, kad Vi kristjs. Visi msu grki, ieskaitot iedzimto grku, ir nomazgti. Mateja 3:15 rakstts: Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Piepildt visu taisnbu nozm, ka visi msu grki, bez izmuma, ir paemti. Vai Jzus nomazgja ar visus msu ma grkus? J. Sameklsim 3. Mozus tam pierdjumu. aj grmat ststts par augsto priesteri un Saldzinanas dienas upuri.
Saldzinanas upuris par visu Israla auu gada grkiem

Vai Israla audis varja kt svti ar s zemes grku upuri? Nekad. Un rons lai atved grku upurim izraudzto vrsi, kas via roks, un lai vi izdara saldzinanu sevis un sava nama labad. Un tad lai vi em abus us un nostata tos Saieanas telts durvs T Kunga priek. Un tad ronam jmet mesli par abiem iem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazlam. Un tad lai rons pieved to zi, uz kuru kritis mesls Tam Kungam, o zi lai vi sagatavo grku upurim. Bet zi, uz kuru kritis mesls Azazlam, to lai vi atved dzvu T Kunga priek, lai izdartu
Satura rdtjs
saldzinanu un to sttu tuksnes pie Azazla (3. Mozus 16:610). eit rons pieveda divus us Saieanas telts durvju priek, lai veiktu saldzinanu par Israla gada grkiem. Un tad ronam jmet mesli par abiem iem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazlam. Azazla zis jeb grkzis bija nepiecieams saldzinanai. Saldzinanas upuris par ikdienas grkiem bija tds, ka grcinieks uzlika savas rokas uz upura galvas, lai nodotu tam visus via grkus. Bet par cilvku gada grkiem augstais priesteris visu auu vrd uzlika gada grkus grku upurim katru gadu septt mnea desmitaj dien. 3. Mozus 16:2931 ir rakstts: Septt mnea desmitaj dien jums bs savas dvseles pakaut gavnim un jums nebs strdt nekdu darbu nedz iedzimtajam, nedz sveiniekam, kas mt jsu vid, jo in dien tiek izdarta
saldzinana jsu labad, lai sttu js; un js bsiet sti no visiem saviem grkiem T Kunga priek. lai jums ir augsta dusanas diena, un pakaujiet savas dvseles gavnim; tds lai ir likums mam (3. Mozus 16:2931). Vecaj Derb Israla audis pienesa grku upuri, lai veiktu saldzinanu par ikdienas grkiem, un uzlika uz t galvas visus viu grkus, atzstot: Dievs, es esmu paveicis tdu un tdu grku. Ldzu, piedod man. Tad vi prgrieza grku upura rkli, atdeva asinis priesterim un devs mjup, bdams prliecints, ka tagad ir brvs no saviem grkiem. Grku upuris nomira par grcinieku ar grku uz t galvas. Grku upuris tika nogalints via viet. Vecaj Derb grku upuris varja bt zis, te, vrsis visi Dieva atirtie stie dzvnieki. T viet, lai grcinieks mirtu par saviem grkiem, Dievs Sav bezizmra lsirdb atva t viet piedvt dzvnieka dzvbu.
Satura rdtjs
Td veid Vecaj Derb grcinieki varja veikt saldzinanu par saviem grkiem ar saldzinanas upuri. Grcinieku prkpumi tika nodoti grku upurim ar roku uzlikanu, un t asinis tika atdotas priesterim, lai izdeldtu grcinieka grkus. Tomr nebija iespjams katru dienu veikt saldzinanu par grkiem. Td Dievs va augstajam priesterim izdeldt visa gada grkus katru gadu septt mnea desmitaj dien visu Israla auu vrd. Tad kda bija priestera nozme Saldzinanas dien? Pirmkrt, augstais priesteris rons uzlika rokas uz grku upura, izsdzot visus cilvku grkus: Kungs, Israla audis paveikui tdus un tdus grkus, slepkavbu, laulbas prkpanu, nestbu, zdzbu, nepatiesu liecbu, zaimus... Tad vi prgrieza grku upura rkli un ma t asinis, kuras septias reizes uzslacja uz Derbas irsta svtaj Saieanas telt (Bbel
skaitlis 7 ir pilnbas skaitlis). Via uzdevums bija uzlikt visus cilvku gada grkus uz grku upura galvas visu cilvku vrd, un grku upuris tika upurts viu viet. T k Dievs ir taisngs, lai izglbtu audis no viu grkiem, Vi atva grku upurim mirt cilvku viet. T k Dievs ir patiesi lsirdgs, Vi atva cilvkiem pienest upura dzvbu viu pau dzvbas viet. Tad augstais priesteris apslacja ar asinm Derbas irsta austrumu pusi un t veica saldzinanu par visu cilvku pagju gada grkiem Saldzinanas dien, septt mnea desmitaj dien. Kas ir upurjrs, saska ar Veco Derbu? Jzus, kur ir bez vainas.
Satura rdtjs
Augstajam priesterim Saldzinanas dien vajadzja pienest divus us par Israla audm. Viens no tiem bija grkzis jeb atlaianas zis. Td pat veid Jauns Derbas grkzis ir Jzus Kristus. Jo tik oti Dievs pasauli mljis, ka Vi devis Savu vienpiedzimuo Dlu, lai neviens, kas Viam tic, nepazustu, bet dabtu mgo dzvbu (Ja 3:16). Dievs mums deva Savu viengo Dlu k upura Jru. Un k visas cilvces upura Jrs Vi kristjs pie Ja Kristtja un kuva par Glbju, pasaules Mesiju. Mesija nozm Glbjs, un Jzus Kristus nozm ni, kur ncis ms glbt. Td, glui k Vecaj Derb cilvku gada grki tika izdeldti Saldzinanas dien, Jzus Kristus pirms gandrz 2000 gadiem nca aj pasaul, lai kristtos, noasiotu pie Krusta un piepildtu saldzinanas par visiem msu grkiem evaliju.
Tagad izlassim rakstvietu no 3. Mozus. Un rons lai liek abas savas rokas uz dzv a galvas, un viam jdara zinmas visas Israla brnu vainas, viu prkpumi un viu grki, un tie viam jliek uz a galvas un tas jaizdzen tuksnes ar kda labprtga cilvka roku. Un t zis uz sevis nes visas viu vainas uz kdu neauglgu vietu; un vi to atlai va tuksnes (3. Mozus 16:2122). Ir rakstts, ka cilvku grki tika uzlikti uz a galvas, k apgalvots ar 3. Mozus grmatas 1. noda. Visas Israla brnu vainas nozm visi grki, kurus vii veikui savs sirds un ar savu miesu. Un visas Israla brnu vainas tika uzliktas uz grku upura galvas ar roku uzlikanu.
Satura rdtjs
Saska ar Dieva Bauslbu, mums nepiecieamas pilngas zinanas par visiem msu grkiem
Kd Dievs deva mums Bauslbu? Lai dotu mums grka atziu. Dieva Bauslba sastv no 613 bauiem. Ja ms par tiem padomjam, ms redzam, ka esam darjui to, ko Vi aizliedza mums dart un neesam darjui to, ko Vi lika mums dart. Td ms esam grcinieki. Un Bbel ir rakstts, ka Dievs deva mums os likumus, lai ms apzintos savus grkus (Romieiem 3:20). Tas nozm, ka Vi deva mums Savu Bauslbu un Savus bauus, lai iemctu mums, ka ms
esan grcinieki. Vi nedeva tos td, ka ms spjam dzvot saska ar tiem, bet gan tpc, lai ms apzintos savus grkus. Vi nedeva mums Savu Bauslbu un bauus, lai ms tos ievrotu. Nevar cert, ka suns dzvos k cilvks. Tpat ar ms nekad nespjam dzvot saska ar Dieva likumu ms tikai varam apzinties savus grkus ar Via Bauslbu un bauiem. Dievs tos deva tpc, ka ms esam grka kalni, bet pai to neapzinmies. Js esat slepkavas, nestie, auna dartji. Vi mums pavlja nenogalint, bet ms visviens nogalinm sav sird un dareiz ar stenb. Tomr, t k Bauslb rakstts, ka mums nebs nokaut, ms zinm, ka esam slepkavas, un sakm: Ak, es kdjos. Es esmu grcinieks, jo darju to, ko man nevajadzja dart. Es esmu grkojis. Td, lai izglbtu Israla audis no grka,
Satura rdtjs
Dievs Vecaj Derb va ronam pienest saldzinanas upuri, un rons bija tas, kur veica saldzinanu par audm vienreiz gad. Vecaj Derb Saldzinanas dien Dievam bija jpienes divi upuri. Viens tika pienests Dieva priek, bet otrs tika aizdzts tuksnes pc roku uzlikanas, nesot uz sevis visus cilvku gada grkus. Pirms zis tika aizdzts tuksnes ar piemrota cilvka roku, augstais priesteris uzlika savas rokas uz dzv a galvas un izsdzja Israla grkus. Kungs, audis ir nogalinjui, piekopui nestbu, zagui, pielgui elkus ... Ms esam grkojui. Palestnas zeme ir smilains, tuksneains klajums. Grkzis tika aizdzts nebeidzamaj tuksnes un mira. Kad vi tika aizdzts, Israla audis nolkojs uz to, ticot, ka viu grki ir izdeldti. Cilvki nomierinja savus prtus, un grkzis nomira tuksnes par visu cilvku gada grkiem.
Un Dievs veica saldzinanu par visiem msu grkiem caur Dieva Jru, Jzu Kristu. Visi msu grki tika pilngi nomazgti caur Jzus kristbm un Via asinm pie Krusta. Jzus ir Dievs un msu Glbjs. Vi ir Dieva Dls, kur nca, lai glbtu visu cilvci no ts grkiem, un Vi ir Radtjs, kur radjis ms pc Savas ldzbas. Vi nca aj pasaul, lai glbtu ms no grka. Ne tikai ikdienas grki, kurus ms paveicam ar savu miesu, bet ar visi nkotnes grki, visi msu prta un miesas grki tika nodoti Jzum. Viam bija jkrists pie Ja Kristtja, lai piepildtu visu Dieva taisngumu, pilngo saldzinanu par visiem pasaules grkiem. Trs gadus pirms Savas Krust sianas, Savas publisks kalpoanas pa skum Vi pama visus pasaules grkus, kristoties pie Ja Kristtja Jordn. Via cilvces glbana caur saldzinanu par visiem msu grkiem sks ar
Satura rdtjs
Via kristbm. Jordnas up, viet, kur dens bija apmram ldz gurniem, Jnis Kristtjs uzlika savas rokas uz Jzus galvas un iegremdja Viu den. s kristbas bija tdas pat k roku uzlikana Vecaj Derb, un ts tiei tpat nodeva visus msu grkus. Iegremdana den nozmja nvi, un iznkana no dens nozmja augmcelanu. Ttad kristoties pie Ja Kristtja Jzus piepildja un atklja visus trs: grku paemanu, Krust sianu un augmcelanos. Ms varam saemt glbanu viengi tad, ja paklausm vrdiem, ar kuriem Jzus izglba ms no grka. Dievs nolma glbt ms caur Jzu, un t tika piepildta derba, kuru Vi sldza Vecaj Derb. Un Jzus devs pie Krusta ar visiem msu grkiem uz Savas galvas.
Kds darbs atlicis mums, ja Jzus ir izdeldjis visus msu grkus? Mums tikai jklausa Dieva vrdiem. Ja 1:29 ir rakstts: Otr dien Jnis ierauga nkam Jzu un saka: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Jnis Kristtjs liecinja: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Visi cilvces grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs Jordn. Tici tam! Tad tu tiksi svtts ar saldzinanu par visiem saviem grkiem. Mums jtic Dieva vrdam. Mums jatmet savas pau domas un strgalvba un vienkri jtic patiesbai, ka Jzus pama visus pasaules grkus jklausa raksttajam vrdam.
Satura rdtjs
Tas, ka Jzus pama visus msu grkus un tas, ka Vi piepildja visu Dieva taisngumu, veicot saldzinanu par msu grkiem, ir viens un tas pats. Un roku uzlikana un kristbas ar ir viens un tas pats. Neatkargi no t, vai ms sakm viss, visas lietas vai pilngi viss, nozme paliek t pati. Vrda nozme, roku uzlikana, Vecaj Derb ir tda pati k Jaunaj Derb, tikai taj lietots vrds kristbas. Tas viss galu gal noved pie vienkras patiesbas Jzus gan kristjs, gan tika tiests pie Krusta, lai veiktu saldzinanu par msu grkiem. Un ms tiekam glbti tad, kad ticam im evalijam. Kad ms sakm, ka Jzus pama visus pasaules grkus, ko ms domjam ar pasaules grkiem? Tas nozm visus grkus, ar kuriem ms esam dzimui, un visas auns domas, zdzbas, nestbas, negausbu, aunumu,
zaimus, lepnbu un mubu, kas mt msu prtos. Tas nozm visus prkpumus un kdas msu mies un sird. Ttad grka alga ir nve, bet Dieva balva ir mga dzvba Krist Jz, msu Kung (Romieiem 6:23). Un gandrz viss tiek stts asins saska ar bauslbu, un bez asins izlieanas nav piedoanas (Ebrejiem 9:22). K teikts ajs rakstviets, par visiem grkiem ir jmaks. Un Jzus Kristus, lai glbtu visu cilvci no grka, pienesa pats Savu dzvbu un nomaksja grka algu par mums visiem vienreiz un uz visiem laikiem. Td mums viengi jtic Jzus kristbm un Via asinm, un tam, ka Jzus ir msu Dievs un msu Glbjs, lai saemtu atbrvoanu no visiem saviem grkiem.
Satura rdtjs
Saldzinana par rtdienas grkiem

Vai mums vl jpienes upuri par saviem grkiem? Nekad vairs. Rtdienas grki un partdienas grki, un grki, kurus ms paveicam ldz pat msu nves dienai, ar ir iekauti pasaules grk, glui k odienas, vakardienas un aizvakardienas grki ar ir iekauti pasaules grk. Visi cilvku grki no dzimanas ldz pat nvei ir daa no pasaules grka, un pasaules grks tika nodots Jzum, kad Vi kristjs. Td visi tie grki, kurus ms paveiksim ldz pat savas nves stundai, jau ir paemti no mums. Un mums viengi jtic im evalijam, raksttajam Dieva vrdam, un jpaklausa, lai ms
tiktu glbti. Mums jatmet msu pau domas, lai saemtu izpirkumu par saviem grkiem. Tu, protams, vartu jautt: K Vi varja paemt vl nepaveiktos grkus? Tad es vltos tev pajautt: Vai Jzum btu jnk aj pasaul katrreiz, kad ms grkojam, un atkal un atkal izliet Savas asinis? Atdzimanas evalij ir grku saldzinanas likums. Bez asins izlieanas nav piedoanas (Ebrejiem 9:22). Ja kds vljs saemt izpirkumu par saviem grkiem, viam bija jnodod savi grki, uzliekot rokas uz grku upura galvas, un grku upurim bija jmirst par via grkiem. Tiei td veid Dieva Dls nca aj pasaul, lai glbtu visu cilvci. Vi kristjs, lai paemtu visus msu grkus, Vi noasioja pie Krusta, lai saemtu algu par msu grkiem, un Vi mira pie Krusta, sakot: Viss piepildts! Vi augmcls no miruajiem pc 3 dienm un
Satura rdtjs
tagad s pie Dieva labs rokas. Vi uz miem ir kuvis par msu Glbju. Lai pilnb atbrvotos no msu grkiem, mums jatmet visas iersjus domas un jatsaks no reliisk uzskata, ka mums jizprk savi grki katru dienu. Lai visi cilvces grki tiktu izdeldti, bija nepiecieams upuris, viens par visiem. Dievs debess nodeva visus pasaules grkus Savam Dlam Via kristbs un lika, lai Viu par mums sit Krust. Un ar Via augmcelanos no miruajiem msu glbana bija pabeigta. Vi bija ievainots msu prkpumu d un msu grku d satriekts. Msu sods bija uzlikts viam mums par atpestanu, ar via brcm ms esam dziedinti, ... bet Tas Kungs uzkrva visus msu grkus viam. Jesajas 53 teikts, ka visas pasaules, visas cilvces prkpumi un nepilnbas tika nodoti Jzum Kristum. Un Jaunaj Derb, Efezieiem 1:4, rakstts: Vi Tas ms pirms pasaules radanas
izredzjis. eit ir teikts, ka Vi ms izvljs Vi vl pirms pasaules radanas. Pat pirms tam, kad pasaule bija radta, Dievs izvljs dart ms par Saviem audm, taisngus un bezvaingus Krist. Lai ar ko ms iepriek btu domjui, mums tagad jtic un jklausa Dieva vrdiem, dens, asiu un Gara vrdiem. Dievs mums teica, ka Via Jrs, Jzus Kristus, pama visus pasaules grkus un veica saldzinanu par visu cilvci. Ebrejiem 10 ir rakstts: Jo bauslbai piemt nkamo labumu na, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem paiem upuriem, ko neprtraukti atnes, padart pilngus tos, kas ar tiem tuvojas (Ebrejiem 10:1). eit teikts, ka pastvga to pau upuru pieneana gadu pc gada nekad nevar padart ms pilngus. Bauslba ir nkamo labumu na, nevis lietu attls. Jzus Kristus, apsoltais Mesija, padarja ms pilngus vienreiz un uz visiem
Satura rdtjs
laikiem (glui k Israla gada grki tika saldzinti vienreiz un par visiem) ar Savm kristbm un nvi pie Krusta, lai veiktu saldzinanu par visiem msu grkiem. Td Jzus vstules ebrejiem 10. noda teica: Tad Vi sacja: raugi, Es nku Tavu prtu dart. Vi atce pirmo, lai nodibintu otru. Pc s gribas ms esam ar Jzus Kristus miesas upuri padarti svti pavisam. Un katrs priesteris gan ik dienas stv kalpodams un biei tos paus upurus upurdams, kas nekad nevar izncint grkus. Bet Vi vienu upuri par grkiem upurjis, uz visiem laikiem ir nosdies pie Dieva labs rokas, joprojm gaiddams, kamr Via ienaidnieki tiks likti Via kju pameslam. Jo ar vienu upuri Vi uz visiem laikiem ir padarjis pilngus tos, kas tiek darti svti. Bet ar Svtais Gars mums liecina. Pc tam kad ir teikts: ir t derba, ko Es ar viiem celu pc tm dienm, saka Tas Kungs, Savus bauus Es dou viu
sirds un rakstu tos viu prt, un viu grkus un viu netaisnbas vairs nepieminu. Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku (Ebrejiem 10:918). Un ms ticam, ka Jzus izglbis ms no visiem pasaules grkiem ar Savm kristbm un asinm pie Krusta.
Atdzimanas den un Gar glbana, kas ir ierakstta msu sirds un prtos

Vai ms esam taisngi tpc, ka vairs negrkojam? N. Ms esam taisngi tpc, ka Jzus pama visus msu grkus un ms ticam Viam.
Satura rdtjs
Vai js visi ticat? men. Vai js ticb paklausat Dieva vrdiem, ka pats Jzus Kristus kristjs un noasioja pie Krusta, lai izglbtu ms? Mums jpaklausa, lai piedzimtu no jauna. Kad ms ticam, ka Jzus Kristus ar izpirkuma evaliju nomazgja msu grkus un visus pasaules grkus, ms varam saemt glbanu. Ms nekad nevaram kt pilngi, ievrojot Dieva likumu, bet ms varam kt pilngi ar savu ticbu Dieva darbiem. Jzus Kristus pama visus msu grkus ar Savm kristbm Jordn un sama tiesu un sodu par visiem msu grkiem pie Krusta. Ticot im evalijam ar visu savu sirdi, ms varam saemt izpirkumu par visiem saviem grkiem un kt taisngi. Vai tu tam tici? Jzus kristbas, Via Krust siana un augmcelans paredztas visas cilvces grku izpirkanai un glbanas likumam, kas balstts uz Dieva bezgalgo mlestbu. Dievs ml ms tdus,
kdi ms esam, un Vi ir taisngs, td Vi ms vispirms padarja taisngus. Vi padarja ms taisngus, nododot visus msu grkus Jzum ar Via kristbm. Vi stja Savu viengo Dlu, Jzu, aj pasaul, lai nomazgtu visus msu grkus. Vi atva Jzum paemt visus pasaules grkus caur Jzus kristbm un tad nodeva Savam Dlam sodu par visiem msu grkiem. Vi darja ms par Saviem taisngajiem brniem ar dens un asiu, Dieva nesavtgs mlestbas glbanu. Ebrejiem 10:16 rakstts: Savus bauus Es dou viu sirds un rakstu tos viu prt. Vai msu sirds un prtos ms esam grcinieki vai taisngie Dieva priek? Ja ms paklausm Dieva darbiem, ms kstam taisngi. Jzus Kristus pama visus msu grkus un ar sodu par tiem. Jzus Kristus ir msu Glbjs. Ms vartu domt: T k ms grkojam katru dienu, k gan ms vartu bt taisngi? Ms noteikti
Satura rdtjs
esam grcinieki. Bet tad, kad ms paklausm Dieva vrdiem, glui k Jzus paklausja Tvam, ms kstam taisngi. Protams, k jau es iepriek teicu, msu sirds bija grks, kad ms vl nebijm piedzimui no jauna. Tau tad, kad ms sav sird piemm grku atlaianas evaliju, ms tikm glbti no saviem grkiem. Kad ms nezinjm evaliju, ms bijm grcinieki. Bet ms kuvm taisngi, kad skm tict Jzus glbanai, un tad ms kuvm par taisngiem Dieva brniem. ir t ticba, kas auj kt taisngam un par kuru runja apustulis Pvils. Ticba izpirkuma evalijam padarjusi ms par taisngajiem. Ne apustulis Pvils, ne brahms, ne citi ticbas priektei nekuva taisngi ar saviem darbiem, bet gan ar savu ticbu un paklausbu Dieva vrdiem, Via svtbas vrdiem. Ebrejiem 10:18: Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku. Glui k rakstts,
Dievs ms izglba, lai mums nebtu jmirst par saviem grkiem. Vai js tam ticat? men. Filipieiem 2: Sav starp turiet tdu pat prtu, kds ir ar Krist Jz, kas, Dieva veid bdams, neturja par laupjumu ldzinties Dievam, bet Sevi iztukoja, pieemdams kalpa veidu, tapdams cilvkiem ldzgs; un, cilvka krt bdams, Vi pazemojs, kdams paklausgs ldz nvei, ldz pat krusta nvei! Tpc ar Dievs Viu oti paaugstinjis un dvinjis Viam Vrdu pri visiem vrdiem, lai Jzus Vrd loctos visi cei debess un zemes virs un pazem un visas mles apliecintu, ka Jzus Kristus ir Kungs Dievam Tvam par godu (Filipieiem 2:511). Jzus Kristus neierads pasaul, lai iegtu kdu pau slavu. T viet Vi izvljs kalpot un nca k kalps cilvka ldzb. Vi pazemojs un kuva paklausgs ldz par nvei, lai izglbtu ms.
Satura rdtjs
Td ms slavjam Jzu: Vi ir msu Dievs, Glbjs un ni. Ms godinm Dievu un slavjam Jzu td, ka Jzus paklausja Sava Tva Gribai ldz pat galam. Ja Vi nebtu paklausjis, ms tagad negodtu Dieva Dlu. Bet t k Dieva Dls paklausja Sava Tva gribai ldz pat nvei, visa radba un visi cilvki uz s zemes godina Viu un godins Viu mgi. Jzus Kristus kuva par Dieva Jru, kur pama visus pasaules grkus, un ir rakstts, ka Vi tos pama ar Savm kristbm. Pagjui apmram 2000 gadi kop t laika, kad Vi pama pasaules grkus. Un, t k tu un es esam dzvojui aj pasaul kop msu dzimanas, ar msu grki ir iekauti pasaules grkos.
Vai ms esam grcinieki, pat ja ms rt grkojam? N, jo Jzus pama visus msu pagtnes, tagadnes un nkotnes grkus. Ja neatdala iedzimto grku no msu pau ma garum veiktajiem prkpumiem, vai tad ms neesam grkojui kop dzimanas bra? Jzus zinja, ka ms grkosim no dzimanas ldz pat nvei, un tpc Vi jau iepriek pama visus msu grkus. Vai tu to tagad spj redzt? Ja ms dzvotu ldz 70 gadiem, ar msu grkiem vartu piepildt vairk nek simts atkritumu manas. Bet Jzus vienreiz pama visus grkus un par visiem ar Savm kristbm. Vi pama visus msu grkus pie Krusta. Ja Jzus btu pamis tikai iedzimto grku,
Satura rdtjs
ms visi pc nves nonktu ell. Pat ja mums iet, ka Vi nevarja paemt visus msu grkus, tas nevar maint to, ka Vi patiem izdeldja visus msu grkus. Cik daudz grka ms varam paveikt aj pasaul? Visi grki, kurus ms paveicam, ir iekauti visos pasaules grkos. Kad Jzus teica Jnim, lai vi Viu krist, Vi tiei to ar domja. Jzus pats liecinja, ka Vi ir pamis visus msu grkus. Dievs stja Savu kalpu pirms Jzus un lika, lai vi krist Jzu. Un kristoties pie Ja Kristtja, noliecot Savu galvu via priek, lai kristtos, Jzus pama visus cilvces grkus. Visi msu grki no 20 ldz 30 gadiem, no 30 ldz 40 gadiem un uz prieku, pat msu brnu grki bija iekauti pasaules grkos, kurus Jzus pama ar Savm kristbm. Kur var teikt, ka aj pasaul ir grks? Jzus Kristus pama visus pasaules grkus, un ms
visi varam tikt glbti, ja ticam tam savs sirds bez mazks aubu nas, ticam tam, ko Jzus darja, lai veiktu saldzinanu par visiem msu grkiem: Via kristbm un Via drgo asiu izlieanai. Daudzi cilvki dzvo vtrainu dzvi, vadoties pc savm domm, un run par to, it k viu dzve btu pilngi viss. Bet ir daudzi, kas dzvojui smagku dzvi. Daudzi cilvki, ieskaitot mani, dzvojui vtrainu dzvi. K js varat nesaprast vai nepieemt grku atlaianas evaliju, Jzus kristbu un Via asiu evaliju?
Satura rdtjs
Grcinieku glbana ir pabeigta

Kd Jzus mazgja Ptera kjas? Td, ka Vi vljs, lai Pteris stingri tictu tam, ka Vi jau ir nomazgjis visus via nkotnes grkus ar Savm kristbm. Lassim Ja 19. Un Vi, Savu krustu nesdams, gja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viu sita krust un kop ar Viu divus citus, katr pus vienu, bet vid Jzu. Bet Pilts lika taist uzrakstu un piestiprint to pie krusta; tur bija rakstts: JZUS NACARIETIS, JDU NI. o uzrakstu lasja daudzi jdi, jo vieta, kur Jzus bija krust sists, bija tuvu pie pilstas; un rakstts
bija ebreju, romieu un grieu valod (Ja 19:1720). Drgie draugi, Jzus Kristus uzms visus pasaules grkus un Pilta ties tika notiests uz Krust sianu. Tagad padomsim par o notikumu. No 28. panta: Pc tam, zindams, ka viss ir pabeigts un lai piepildtu rakstus ldz galam Jzus pama visus msu grkus, lai piepildtu Rakstus. Jzus sacja: Man slpst! Tur stvja trauks ar etii; tie uzsprauda skli ar etii uz zapa stiebra un to pacla pie Via mutes. Etii mis, Jzus sacja: Viss piepildts! Un, galvu nokris, atdeva garu Dievam (Ja 19:2830). Pc trim dienm Vi augmcls no miruajiem un uzkpa debess. Jzus kristbas pie Ja Kristtja un Via Krusts ir savstarpji saistti, vienam nav jgas bez otra. Td slavsim Kungu Jzu par to, ka
Satura rdtjs
Vi ms izglbis ar Savu izpirkuma evaliju. Cilvka miesa vienmr seko miesas iegribm, un mums neatliek nekas cits, k vien grkot ar savu miesu. Jzus Kristus deva mums Savas kristbas un Savas asinis, lai izglbtu ms no miesas grkiem.Vi izglba ms no msu pau miesas grkiem ar Savu evaliju. Tie, kuriem ir pilnga grku atlaiana, katr laik var ieiet Debesu valstb, ticot Jzum, kur dzima Betlm, kristjs Jordn, mira pie Krusta un augmcls pc 3 dienm. Td ms slavjam to Kungu un godinm Via vdrdu mgi. Pdjaj Ja evalija noda Jzus devs uz Galileju pc augmcelans no miruajiem. Vi pienca pie Ptera un teica viam: Smani, Ja dls, vai tu Mani mli vairk nek ie?, un Pteris atbildja Viam, sakot: Tiem, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu! Tad Jzus viam teica: Gani Manus jrus!
Pteris saprata visu, Jzus kristbu un Via asiu evaliju, grku atlaianas evaliju. Tagad, kad vi ticja dens un asiu evalijam un saprata, kpc Jzus mazgja via kjas, via ticba Jzum kuva daudz stiprka. Izlassim vlreiz Ja 21:15. Kad vii azaidu bija turjui, Jzus saka Smanim Pterim: Smani, Ja dls, vai tu Mani mli vairk nek ie? Tas Viam saka: Tiem, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu! Vi saka tam: Gani Manus jrus! Vi varja uztict Savus jrus Pterim, jo Pteris bija Via mceklis, Pteris bija pilnb glbts un Pteris bija kuvis par taisngu un pilngu Dieva kalpu. Ja Pteris btu atkal kuvis grcinieks savu ikdienas grku d, Jzus viam neteiktu, lai vi sludina grku saldzinanas evaliju, jo vi, glui k prjie mceki, nesptu negrkot mies katru dienu. Bet Jzus lika viiem sludint
Satura rdtjs
evaliju, kas izdeldja visus viu grkus, jo vii ticja Jzus kristbm un Via asinm pie Krusta, grku saldzinanas evalijam.
Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu

Vai tu atkal ksti par grcinieku tad, kad atkal grko? N. Jzus jau pama visus tavus nkotnes grkus Jordn. Padomsim par Jzus vrdiem Pterim. Smani, Ja dls, vai tu Mani mli vairk nek ie? Tiem, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu! Via atzans mlestb bija patiesa un rads no ticbas grku saldzinanas evalijam.
Ja Jzus nebtu mcjis Pterim un prjajiem mcekiem grku atlaianas evaliju, mazgdams viu kjas, vii nesptu t apliecint savu mlestbu. T viet tad, kad Jzus jauttu: Vai tu Mani mli vairk nek ie? Pteris atbildtu: Kungs, es esmu nepilngs grcinieks. Es esmu grcinieks, kur nevar mlt Tevi vairk k ie. Ldzu, ej prom. Un Pteris aizbgtu un paslptos no Jzus. Bet padomsim par Ptera atbildm. Vi bija svtts ar grku atlaianas evaliju, ar Jzus kristbu un Via asiu evaliju, kas glba visu cilvci. Td vi teica: Tiem, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu! atzans mlestb nca no via ticbas Jzus grku atlaianas evalijam. Pteris ticja patiesajam grku atlaianas evalijam, ar kuru Jzus bija pamis visus pasaules grkus, pat nkotnes grkus, kurus
Satura rdtjs
cilvki noteikti paveiktu savas nepilnbas un miesas vjuma d. T k Pteris nelokmi ticja grku atlaianas evalijam, un t k vi ar ticja, ka Jzus ir Dieva Jrs, vi varja atbildt tam Kungam bez minstinans. Jzus glbana nca no grku atlaianas evalija, td Pteris bija glbts ar no saviem ikdienas grkiem. Pteris ticja glbanai caur visas pasaules grku atlaianas evaliju. Vai ar tu esi tds k Pteris? Vai tu mli un uzticies Jzum, kur pama visus pasaules grkus msu d ar Savu grku atlaianas evaliju, ar Savm kristbm un Savm paa asinm? K gan tu vari netict un nemlt Viu? Nav cita cea. Ja Jzus btu pamis viengi pagtnes vai tagadnes grkus, bet nkotnes grkus atstjis mums, ms nevartu slavt Viu t, k ms to darm tagad. Turklt ms visi noteikti noktu
ell. Td mums visiem jatzst, ka ms esam glbti, ticot visu grku atlaianas evalijam. Miesa vienmr tiecas grkot, un ms grkojam visu laiku. Td mums jatzst, ka ms esam glbti, ticot pilngs glbanas no grkiem evalijam, kuru mums devis Jzus, Via kristbu un asiu evalijam. Ja ms netictu glbanas no grkiem evalijam, Via kristbu un asiu evalijam, neviens ticgais nevartu tikt glbts no saviem ma grkiem. Turklt, ja ms par saviem ma grkiem saemtu izpirkumu, katrreiz tos izsdzot un nolojot, ms, iespjams, btu prk slinki, lai visu laiku paliktu taisngi, un msu sirds vienmr btu grks. Ja t tas btu, ms atkal un atkal ktu par grciniekiem un nesptu mlt Jzu vai tuvoties Viam. Tad ms nesptu tict Jzus glbanai un nevartu sekot Viam ldz msu ma beigm. Tomr Jzus deva mums grku atlaianas
Satura rdtjs
evaliju un glba tos, kas tic. Vi ir kuvis par pilngo Glbju un nomazgjis visus tos prkpumus, kurus ms paveicam katru msu dzves dienu, lai ms patiesi sptu mlt Viu. Td grciniekiem atliek viengi mlt Jzus kristbu un asiu evaliju, msu grku atlaianas evaliju. Visi ticgie var mgi mlt Jzu un saemt glbjoo mlestbu ar grku atlaianas evaliju, kuru mums devis Jzus. Drgie bri un msas. Ja Jzus btu atstjis kaut vismazko grku, js nesptu tict Jzum un nevartu liecint par grku atlaianas evaliju. Js nesptu strdt k Dieva kalpi. Bet ja js ticat grku atlaianas evalijam, js varat tikt izglbti no visiem pasaules grkiem. Vi auj jums saemt glbanu no visiem pasaules grkiem tad, kad js saprotat patieso grku atlaianas evaliju, kas rakstts Jzus darbos.
Vai tu Mani mli vairk nek ie?

Kas liek mums mlt Jzu vairk par visu citu? Via mlestba, kuras d Vi Savs kristbas nomazgja visus msu grkus, pat visus msu nkotnes grkus. Dievs uzticja Savus jrus Saviem kalpiem, kas ticja grku atlaianas evalijam. Jzus trsreiz jautja: Smani, Ja dls, vai tu Mani mli vairk nek ie?, un Pteris katrreiz atbildja: Tiem, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu! Tagad padomsim par Ptera atbildm. Ms varam redzt, ka vi neizrdja savu gribu, bet gan savu ticbu visu pasaules grku izpirkanas evalijam. Ja ms kdu mlam, un ja mlestba nk no
Satura rdtjs
msu gribas, tad t var mazinties, kad ms kstam vji. Bet ja mlestba btu atkarga no via mlestbas spka, tad t turpintos mgi. Dieva mlestba, tas ir, pilng glbana no msu grkiem, Jzus kristbu dens un Gara glbana, ir tiei tda. Msu ticbai pasaules grku atlaianas evalijam jkst tam pamatam msu darbiem tam Kungam un msu mlestbai pret Viu. Ja ms mltu Viu, pamatojoties tikai uz msu pau gribu, ms rtdien pakluptu un galu gal nstu pai sevi savu prkpumu d. Tomr Jzus nomazgja visus msu grkus: iedzimto grku, msu pagtnes ikdienas grkus, rtdienas grkus un visus msu ma grkus. Vi nevienu uz s pasaules nav atstjis rpus Savas glbanas. Tas viss t ir. Ja msu mlestba un ticba btu atkarga no msu pau gribas, ms nesptu mlt. Bet t k msu mlestba un ticba atkarga no grku atlaianas evalija, kuru mums devis
Jzus, tad ms jau esam Dieva brni, taisngie. Tpc, ka ms ticam dens un Gara glbanai, ms esam bez grka. T k msu glbana nenca no msu ticbas mums paiem, bet gan no Dieva mlestbas, Via patiess glbanas likuma un msu grku izpirkuma, ms esam taisngi, lai ar cik vji un nepilngi btu patiesb. Ms noksim debesu valstb un beidzot slavsim Dievu mgi. Vai tu tam tici? Jzus teica: Ne tu Mani esi mljis, bet Es tevi esmu mljis. Taj ir mlestba, ka ne tu Mani esi mljis, bet Es tevi esmu mljis. Jzus izglba ms ar deni un ar Garu, td mums jtic grku atlaianas evalijam, Jzus kristbu un Via asiu evalijam. Ja Dievs nebtu ms glbis ar grku atlaianas evaliju, ms nevartu tikt glbti, lai cik dedzgi ms ar netictu. Bet Jzus nomazgja visus grkus, kurus ms paveicam savs sirds un
Satura rdtjs
ar savu miesu. Lai ms tictu Dievam un ktu taisngi, mums jbt prliecintiem par savu glbanu, ticot dens un Gara vrdiem, grku atlaianas evalijam. Visu pasaules grku atlaianas evalijs nozm tict Jzus kristbm un Via asinm. Grku atlaianas evalijs ir patiesa ticba, patiess glbanas pamats, Dieva evalija atslga.
Mums jatmet msu pau gribas ticba

No kurienes nk patiesa ticba? T nk no t Kunga mlestbas, kas jau ir nomazgjusi visus msu nkotnes grkus.
Ticba vai mlestba, kas nk no msu pau gribas, nav ne patiesa mlestba, ne patiesa ticba. aj pasaul ir daudz tdu, kas vispirms tic Jzum ar labu gribu, bet pc tam pilnb atmet savu ticbu, jo viu sirds ir grks. Bet mums ir jzina, ka Jzus nomazgja visus pasaules grkus; ne tikai nenozmgus prkpumus, bet ar lielos grkus, kas tiek paveikti neizpratnes d. Un Ja 13, lai pardtu Saviem mcekiem, cik visaptveroa ir Via glbana, Jzus pirms Savas Krust sianas sapulcja visus Savus mcekus. Pirms Vi sds pie mielasta, Vi nomazgja viu kjas, lai pardtu Via glbanas jgu. Mums visiem jzina un jtic grku atlaianas evalijam, kuru Jzus mcja Saviem mcekiem, mazgdams viu kjas. Bet skum Pteris neva Jzum mazgt Savas kjas. Nemam Tu man nemazgsi kjas! T vi izpauda paa gribas radto ticbu.
Satura rdtjs
Bet Jzus viam atbildja: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi. Tagad ar dens un Gara evaliju ms varam saprast Jzus vrdus. Tie ir patiesbas vrdi, dens un Gara evalijs, grku piedoana, kas auj grciniekam kt taisngam, ticot ar visu savu sirdi. Pteris ar mcekiem devs zvejot. Vii zvejoja, k vii bija zvejojui pirms tikans ar Jzu. Tad viiem pardjs Jzus un sauca vius. Jzus viiem bija pagatavojis brokastis, un, dot brokastis, Pteris saprata Jzus iepriek teikto vrdu nozmi. Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi. Vi beidzot saprata, ko Jzus domja, mazgdams via kjas. Tas Kungs ir nomazgjis visus manus grkus. Visus grkus, kurus es paveicu sava vjuma d, ieskaitot visus grkus, kurus es paveiku nkotn. Td Pteris atmeta paa grib balstto ticbu un ska tict Jzus kristbm un asinm,
grku atlaianas evalijam. Pc brokastm Jzus jautja Pterim: Vai tu Mani mli vairk nek ie? Tagad, spcints ar ticbu Jzus mlestbai, Pteris atzina: Tiem, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mlu! Pteris to varja teikt, jo vi saprata, ko Jzus bija domjis, kad Vi teica: Pc tu to sapratsi. Vi varja apliecint savu patieso ticbu, ticbu Jzus kristbm un asinm, grku atlaianas evalijam.
Pc tam vi kuva par patiesu Dieva kalpu

Td pc tam Pteris un prjie mceki sludinja evaliju ldz sava ma beigm. Pat Pvils, kur agrk nelgi vajja kristieus, liecinja par evaliju Romas imprijas
Satura rdtjs
smagajs diens. K tu vari kt par patiesu Dieva kalpu? Ticot Via mgajai saldzinanai par visiem taviem grkiem.
Starp divpadsmit Jzus mcekiem Jda bija tas, kur prdeva Jzu un vlk pakrs. Via vietu iema apustulis Pvils. Pai mceki sav starp bija izvljuies Mateju, bet Pvilu izvljs Dievs, un Pvils kuva par Jzus apustuli un sludinja grku atlaianas evaliju kop ar prjajiem Jzus mcekiem. Lielk daa Jzus mceku mira moceka nv. Pat tad, kad viiem draudja nve, vii turpinja sludint evaliju. Jzus Kristus nomazgja visus jsu miesas
grkus ar Savu kristbu un asiu evaliju, Savu grku atlaianas evaliju. Jzus pama jsu grkus ar Savm kristbm Jordn un sama sodu par jums pie Krusta. Tici Jzus kristbu un Via asiu pie Krusta evalijam, un tu tiksi glbts. Un tiem daudzi tika glbti, jo dzirdja evaliju un ticja tam. Ts bija spks, kas nca no ticbas Jzus kristbu, Via asiu un Gara evalijam. Apustui sludinja dens un Gara evaliju: Jzus ir Dievs un Glbjs. Tpc, ka vii liecinja par dens un Gara evaliju, ms tagad varam dzirdt glbanas, Jzus kristbu un asiu evaliju, un tikt glbti no grka. Dieva nebeidzams mlestbas un Jzus pilngs glbanas d ms visi esam kuvui par Jzus mcekiem. Vai js visi ticat? Jzus ms mlja tik oti, ka deva mums dens un Gara evaliju, grku
Satura rdtjs
atlaianas evaliju, un t ms esam kuvui par Jzus taisngiem mcekiem. Lai iemctu patieso grku atlaianas evaliju, Jzus mazgja Savu mceku kjas. Jzus mazgja Savu mceku kjas, lai iemctu viiem un ar mums, ka visi pasaules grki, visi grki, kurus ms paveicam sav m, tika pilnb nomazgti, kad Jzus kristjs un noasioja pie Krusta. Un ms pateicamies Jzum par Via mlestbu un grku atlaianas evaliju. Jzus, mazgjot Savu mceku kjas, mums iemcja divas lietas. Pirmkrt, glui k Vi teica: Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pc tu to sapratsi, Vi iemcja, ka visi msu grki ir nomazgti ar grku atlaianas evaliju, Jzus kristbu un asiu evaliju. Tas viiem iemcja, ka, glui k Jzus pazemojs, lai glbtu grciniekus un dartu vius par taisngiem, t ar mums, atdzimuajiem,
jkalpo citiem, sludinot grku atlaianas evaliju. Mums, kas nca pirmie, jkalpo tiem, kas nks pc tam. Tagad ir skaidri divi iemesli, kd Jzus Pas svtkos mazgja Savu mceku kjas. Un ie iemesli vl joprojm pastv baznc. Mceklis nekad nevar bt augstks par savu skolotju. Td ms sludinm evaliju pasaulei un kalpojam t, k ms kalpotu Jzum. Un mums, kas tika glbti pirmie, jkalpo tiem, kas nk pc mums. Lai to iemctu, Jzus mazgja mceku kjas. Turklt, mazgdams Ptera kjas, Vi pardja, ka Vi ir msu pilngais Glbjs, lai velns ms atkal nepieviltu. Js visi varat tikt glbti, ja ticat grku atlaianas evalijam, dens un Gara evalijam. Jzus nomazgja visus msu grkus ar Savm kristbm, Savu Krust sianu un augmcelanos, un tikai tie, kas tic Via evalijam, uz miem var tikt glbti no
Satura rdtjs
pasaules grkiem.
Ticba evalijam, kur nomazgja visus msu ikdienas grkus

Ms varam atbrvoties no velna maldiem, ticot grku atlaianas evalijam, dens un Gara vrdiem. Velnam nav grti pievilt cilvkus, un velns neprtraukti ukst msu auss. Zinot, ka cilvku miesa grko aj pasaul, k gan var teikt, ka vii ir bez grka? Visi cilvki ir grcinieki. Ms zinm atbildi. Zinot, ka Jzus ar Savm kristbm pama visus msu miesas grkus, k gan ticgais var bt ar grku? T k Jzus pilnb samaksjis grka algu, kds grks tad mums vl jizprk? Ja ms neticam dens un asiu evalijam,
tad velna vrdi iet diezgan loiski. Bet, ja msu pus ir evalijs, tad mums var bt nesatricinma ticba Dieva vrdu patiesbai. Td mums jtic atdzimanas no dens un asinm evalijam. Patiesa ticba nozm tict Jzus kristbu, Via asiu pie Krusta, Via nves un Via augmcelans evalijam. Vai js kdreiz esat redzjui Saieanas telts modea attlu? Tas ir neliels nams. Nams ir sadalts divs das rj ir Svt vieta un iekj ir Vissvtk vieta, kur glabjas Derbas irsts. Saieanas telts rjaj pagalm stv 60 stabi, un Svt vieta celta no 48 diem. Mums jiztlojas Saieanas telts izskats, lai izprastu Dieva vrdu nozmi.
Satura rdtjs
No k bija darinti Saieanas telts vrti?

No k bija darinti Saieanas telts pagalma vrti? No aizkara, kas austs no zilas, purpursrtas un karmezna (asinssarkanas) dzijas. Saieanas telts vrti aprakstti 2. Mozus 27:16: Bet pagalma vrtos aizkars lai ir divdesmit oleku plats, no zila un sarkana purpura un no karmezna, un no etintu smalku dziju auduma, kas rakstaini izausts, ar t etriem stabiem un etrm kjm. Saieanas telts pagalma vrti bija darinti no zilas, purpursrtas un asinssarkanas dzijas un etintu smalku dziju auduma.Tas bija rakstaini izausts un oti krsains.
Dievs lika Mozum aust vrtus no zilas, purpursrtas un asinssarkanas dzijas, lai ikviens viegli vartu atrast ieeju. Un no zilas, purpursrtas un asinssarkanas dzijas austie vrti tika pakrti uz etriem stabiem. Visi ie etri materili simboliz Dieva glbanas plnu, ar kuru Vi izglbs tos, kas tic Via Dlam, Jzus kristbm un asinm un tam, ka Vi ir Dievs. Katram materilam, kas lietots Saieanas telts celtniecb, ir noteikta nozme un tie attlo Dieva vrdus un Via plnu glbt cilvci caur Jzu. Ttad, cik daudz dadu materilu tika lietoti Saieanas telts pagalma vrtiem? Zilas, purpursrtas un asinssarkanas dzijas, un etintas smalkas dzijas. Un s etras lietas ir oti svargas un paldz mums nostiprint savu ticbu atdzimanas evalijam. Ja tas nebtu svargi, tas nebtu tik ski pierakstts Bbel. T k visiem materiliem, kas tika lietoti
Satura rdtjs
Saieanas telts pagalma vrtiem un rjajam pagalmam, bija noteikta nozme glban, kas nomazgja msu ikdienas grkus, iedzimto grku un nkotnes grkus, tos bija jpagatavo no zilas, purpursrtas un asinssarkanas dzijas, un etintas smalkas dzijas. Td Dievs atklja s lietas Mozum un lika viam dart t, k Vi bija teicis.
Ko Dieva evalij nozm zils, purpursrts un asinssarkans dzijas?

Ko simboliz visi materili, no kuriem zgatavota Saieanas telts? Jzus glbanu ar Via kristbm.
Saieanas telt atkal tika lietotas zilas, purpursrtas un asinssarkanas dzijas, un etintas smalkas dzijas, lai pagatavotu aizkaru, kas atdalja Svto vietu no Vissvtks vietas. No t paa materila bija izgatavots ar augst priestera aprbs, kur kalpoja Saieanas telt. Zil dzija simboliz Jzus kristbas. 1. Ptera 3:21 ir teikts: Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. Pteris aj rakstviet apliecina, ka Jzus kristbas, ar kurm Vi pama visus grcinieku grkus, attlo saldzinanas glbanu. Visi msu grki, visi pasaules grki tika nodoti Jzum Via kristbs. Td zil dzija, kristbas, ir vissvargk glbanas vrda sastvdaa. Asinssarkan dzija simboliz Jzus asinis, un purpursarkan simboliz nigumu to, ka Jzus ir ni un Dievs. Td s trs dzijas krsas bija nepiecieamas msu ticbai Jzum un Via glbanai.
Satura rdtjs
Grezns drbes, kuras valkja augstais priesteris, sauca par efodu, un viss efods bija zil krs. Augstais priesteris vilka ar turbnu, kam bija piestiprinta tra zelta plksne, uz kuras bija rakstts: SVTS TAM KUNGAM. Un plksni pie turbna piestiprinja ar zilu auklu.
Patiesba, kuru attlo zil dzija

Ko simboliz zil dzija? Jzus kristbas. Es Bbel aplkoju zils dzijas nozmi. Ko Bbel nozm zil krsa? Mums jizprot zil dzija starp zilo, purpursrto un asinssrto dziju. Zil dzija nozm Jzus kristbas. Jzus Kristus kristjs pie Ja Kristtja, lai uzemtos
visus pasaules grkus (Mateja 3:15). Ja Jzus nebtu ar Savm kristbm pamis visus pasaules grkus, ms, ticgie, nevartu kt svti Dieva priek. Td Jzum Kristum bija jnk aj pasaul un jkrists pie Ja Kristtja Jordn, lai paemtu visus pasaules grkus. Zilai dzijai Saieanas telts pagalma vrtos bija jbt tpc, ka ms nevartu kt svti bez Jzus kristbm. Asinssrt dzija nozmja Jzus nvi. Purpursrt apzmja Garu un to, ka Jzus ir viengais Valdnieks, niu ni un kungu Kungs (1. Timotejam 6:15). Asinssarkan dzija apzmja Jzus asinis, kur noasioja pie Krusta, saemtu visas cilvces grku algu. Jzus Kristus nca aj pasaul mies, lai uz Sevis uzemtos visus cilvces grkus, pirms upurt Sevi pie Krusta grku atlaianas evalijam. Jzus kristbas ir patiesais grku atlaianas evalijs, kur
Satura rdtjs
pravietots ar dzijas krsm, kas lietotas Vecs Derbas Saieanas teltij. Telts stabi bija veidoti no akcijas, un kjas no bronzas, un bronzas kjas bija prkltas ar sudraba plksnm. Visiem grciniekiem bija jsaem sods par saviem grkiem, jo grka alga ir nve. Pirms kds tiek svtts, lai atkal dzvotu, viam jtop tiestam par saviem grkiem. Tomr Jauns Derbas Jzus kristbas, kas Vecaj Derb attlotas ar Saieanas telts zilo dziju, prvarjuas msu grkus. Vi pama msu grkus pie Krusta, lai noasiotu, un t izglba visus ticgos ar grku atlaianas evaliju. Vi ir niu ni un Svtais Dievs. Drgie, Jzus kristbas bija Jzus glbana, kas ms izglba, paemot visus msu grkus. Jzus, Dievs, nca aj pasaul mies; Vi kristjs, lai paemtu visus pasaules grkus; Vi tika sists
Krust un noasioja pie t, lai msu viet saemtu tiesu. Jzus kristbas mums bez mazks aubu nas saka, ka Vi ir kuvis par visas cilvces patieso Glbju. Ms to varam ar redzt krss, kas lietotas Saieanas telts vrtiem. etints smalks dzijas nozm, ka Vi izglbis ms visus bez izmuma no visiem pasaules grkiem. Vrtu aizkars, kas gatavots no smalki etintm zilm, purpursarkanm un asinssarkanm dzijm, mums skaidri saka Dieva glbanas patiesbu. T ir vissvargk saldzinanas glbanai. No vrtu materiliem redzams, ka Jzus neglba grciniekus pki un bez jebkda plna. Vi, sekodams Dieva rpgi izstrdtajam plnam, kristjs un tika sists Krust, un tad augmcls, lai piepildtu cilvces glbanu. Ar zilo, purpursarkano un asinssarkano dziju, grku atlaianas evalija materiliem, Jzus izglba
Satura rdtjs
visus, kas ticja Via glbanai.
Derb bija Jauns Derbas kristbu na

Kd priesteriem bija jnomazg savas rokas un kjas, pirms vii iegja Svtaj viet? Td, ka viiem bija jstv Dieva priek bez grka. Ar mazgjamais trauks bija no bronzas. Bronza attlo tiesu, kuru Jzus izcieta msu viet. Un dens trauks attlo evalija vrdus, kas saka, ka visi msu prkpumi ir nomazgti. Tas mums parda, k tika nomazgti msu
ikdienas grki. T ir patiesbas na, ka visas cilvces ikdienas grki var tikt nomazgti ticb Jzus kristbu vrdam. Dedzinmo upuru altris attlo tiesu. Un Jzus dens zil krsa ir grku saldzinanas evalijs, Jzus kristbas pie Ja Kristtja (Mateja 3:15, 1. Ja 5:510). T ir liecba par saldzinanas glbanas evaliju. 1. Ja 5 ir rakstts: Un ir t uzvara, kas uzvarjusi pasauli msu ticba. Un trs ir, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis, un ie trs ir kop. Vi ar saka mums, ka tam, kur tic Dieva Dlam, ir dens, asiu un Gara liecba Vi. Dievs auj mums kt svtiem ar ticbu saldzinanas evalijam un ieiet Saieanas telt. Tpc tagad ms varam dzvot ticb, piepildti ar Dieva vrdu, saemt Via svtbas un dzvot taisngu cilvku dzvi. Kt par Dieva audm nozm saemt glbanu ticb
Satura rdtjs
saldzinanas evalijam un dzvot Saldzinanas telt. Daudzi cilvki odien apgalvo, ka pietiek vienkri tict, pai neiedziinoties zilo, purpursrto un asinssrto dziju nozm Saieanas telts vrtos. Ja kds tictu Jzum, nezinot s lietas, tad via ticba nebtu patiesa, jo via sird vl joprojm btu grks. Cilvka sird vl joprojm btu grks, jo vi netic patiesbai par atdzimanu caur saldzinanas evaliju, dens, asiu un Gara evaliju. Iedomsimies, ka kdam palgtu novrtt cilvku, kuru vi gandrz nepazst un, lai iztaptu klaustjam, vi teiktu: J, es ticu im cilvkam. Es nekad neesmu viu saticis, bet visviens viam ticu. Vai tev iet, ka klaustjs vltos to dzirdt? Varbt kdam no jums tas patiktu, tomr Dievs no mums sagaida citdku ticbu. Dievs vlas, lai ms tictu grku atlaianas
evalijam, Jzus glbanai ar zilo (kristbm), purpursrto (nigumu) un asinssarkano (asinm). Pirms ms ticam Jzum, mums visiem jzina, k Vi izglbis ms no grka. Kad ms ticam Jzum, mums jzina, k Vi izglbis ms no visiem msu grkiem ar deni (Jzus kristbm), asinm (Savu nvi) un Garu (Jzus dieviumu). Kad ms to pilnb izprotam, ms varam piedzvot patiesu ticbu un saemt pilngu ticbu. Msu ticba nekad nebtu pilnga, ja ms nezintu o patiesbu. Patiesa ticba nk viengi tad, kad ms saprotam Jzus glbanas liecbu, grku atlaianas evaliju un to, ka Jzus ir patiesais cilvces Glbjs. Tad kda btu ticba, kas zaimo Jzu? Aplkosim to.
Satura rdtjs
Ticba, kas zaimo Jzu

Kas ir visnepiecieamkais ticbai? Preczas zinanas par Jzus kristbm. Jums jzina, ka tict Jzum pc sava prta nozm zaimot Viu. Ja tu dom: Man ir grti tam notict, bet, t k vi ir Dievs un t k Vi ir Dieva Dls, man bs tam jtic, tad tu zaimo Jzu. Tev jtic Jzus kristbm un asinm, saldzinanas evalijam. Tict Jzum, nezinot saldzinanas evaliju, ir sliktk nek netict Viam nemaz. Sludint evaliju, ticot viengi Jzus asinm, nozm strdt bez jgas, nezinot patiesbu. Jzus nevlas, lai kds sludintu par ticbu
Viam pc sava prta vai tictu Viam bez iemesla. Vi vlas, lai ms tictu Viam, zinot saldzinanas evaliju. Kad ms ticam Jzum, ms zinm, ka saldzinanas evalijs ir Jzus kristbas un asinis. Kad ms ticam Jzum, mums jizprot saldzinanas evalijs caur Via vrdiem un skaidri jzina, k Vi nomazgja visus msu grkus. Mums ar jzina, ko nozm zil, purpursarkan un asinssarkan dzija Saieanas telts vrtos. Tad ms varam iegt patiesu ticbu, kas pastvs mgi.
Satura rdtjs
Ms nekad nevaram atdzimt, ja neticam Jzum, kur ir zils, purpursarkans un asinssarkans dzijas iemiesojums
Ko priesteri darja, pirms vii iegja Svtaj viet? Vii nomazgja savas rokas un kjas bronzas mazgjam trauka den. Msu Kungs Jzus ms izglba. Ms varam viengi pateikties tam Kungam, kad redzam, cik pilngi Vi ms ir izglbis. Mums juzlko Saieanas telts. Vi deva mums saldzinanas evalija vrdus ar Saieanas telts zilo, purpursarkano un asinssarkano dziju un izglba
ms ar tm. Ms pateicamies un slavjam to Kungu. Grcinieki nevar ieiet Svtaj viet tam tli sekotu briesmga tiesa. K gan var ieiet Svtaj viet, nesaemot sodu par saviem grkiem? Tas nav iespjams. Ja ds cilvks tur tomr ieietu, vi tda tiktu nogalints. T nebtu svtba, bet gan lsts. Grcinieks nevartu ieiet Svtaj viet un palikt dzvs. Msu Kungs izglba ms ar noslpumu, kas bija apslpts Saieanas telts vrtos. Vi ms izglba ar zilo, purpursarkano un asinssarkano dziju. Un caur m lietm Vi mums atklja glbanas noslpumu. Vai es un tu tikm t izglbti? Ja mes neticam zils, purpursarkans un asinssarkans dzijas vrdiem, tad glbana ar saldzinanas evaliju nav iespjama. Zil krsa nenozm Dievu, t nozm Jzus kristbas. T nozm Jzus kristbas, kas pama visus msu grkus.
Satura rdtjs
Bez ticbas zilajai dzijai nevar ieiet tlk par dedzinmo upuru altri. Bez s ticbas nevar ieiet Svtaj viet, kur mjo Dievs. Tpc, pirms ms ieejam pa Saieanas telts vrtiem, mums jtic zilajai dzijai (Jzus kristbm), asinssarkanajai dzijai (Via asinm pie Krusta) un purpursrtajai dzijai (tam, ka Jzus ir Dievs un Dieva Dls). Tikai tad, kad ms ticam, Dievs ms pieem un auj ienkt Vissvtkaj viet. Dai ieiet Saieanas telts pagalm un jau dom, ka vii ir iek. Tomr t nav glbana. Cik tlu mums jiet, lai ms btu glbti? Mums jvar ieiet Vissvtkaj viet. Lai ieietu Vissvtkaj viet, mums jpaiet garm bronzas mazgjamajam traukam. Bronzas mazgjamais trauks attlo Jzus kristbas, un mums jnomazg visi msu ikdienas grki ar Jzus kristbm un jkst svtiem, lai ieietu Svtaj viet.
Vecaj Derb priesteriem pirms ieieanas bija jnomazgjas, un Jaunaj Derb Jzus mazgja Savu mceku kjas, lai simboliztu viu ma prkpumu nomazganu. Dieva likums saka: Ttad grka alga ir nve, bet Dieva balva ir mga dzvba Krist Jz, msu Kung (Romieiem 6:23). Dievs ties cilvku grkus bez izmuma, bet Vi nodeva tos Savam Dlam un msu viet tiesja Viu. T ir Dieva mlestba, Via glbana. Patiesu glbanu var sasniegt viengi tad, kad ms ticam saldzinanas evalijam, Jzus kristbu, asiu, nves un augmcelans evalijam.
Satura rdtjs
Lai piedzimtu no jauna, nedrkst nicint rakstto Dieva vrdu, grku saldzinanas evaliju
Kas ir vieng lieta, kas mums jdara? Tict raksttajam Dieva vrdam. Es nekad nenicinu citus cilvkus. Ja kds run par kaut ko tdu, ko es nezinu, es ldzu, lai vi man to paskaidro. Bet tad, kad es vaicju par Saieanas telts nozmi, neviens man nevarja atbildt. Ko gan es varju dart? Man bija jatgrieas pie Bbeles. Kur Bbel minta Saieanas telts? T ir ski aprakstta 2. Mozus grmat. Un, ja o grmatu lasa uzmangi, tad var izprast ts nozmi
caur rakstto Dieva vrdu. Drgie draugi, js nevarat tikt glbti, akli ticot Jzum. Js nevarat piedzimt no jauna, vienkri regulri apmekljot bazncu. Ms zinm, ko Jzus teica Nikodmam. Tu esi Israla mctjs un to nezini? Ja kds neatdzimst den un Gar, netikt tam Dieva valstb! (Ja 3) Visiem tiem, kas tic Jzum, jtic zilajai dzijai (visi pasaules grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs), asinssarkanajai dzijai (Jzus nve par visiem msu grkiem) un purpursarkanajai dzijai (Jzus ir Glbjs, Dievs un Dieva Dls). Mums jtic, ka Jzus ir visu pasaules grcinieku glbjs. Bez s ticbas nevar ne piedzimt no jauna, ne ieiet Dieva valstbas Svtaj viet. Bez t pat aj pasaul nav iespjams dzvot ticb. Vai nebtu jauki, ja vartu atdzimt, vienkri ticot Jzum? J. Tu esi glbts. Es esmu glbts. Ms visi esam glbti. Cik jauki. Tomr daudzi
Satura rdtjs
tic Jzum un tomr nav patiesi atdzimui. Tev jzina Bbeles patiesba un jtic Jzum. Mums jzina Bbeles grku atlaianas evalijs un zils, purpursarkans un asinssarkans dzijas nozme, lai ms ieietu Saieanas telt un btu ar Dievu ticbas pasaul. Ms varam laimgi dzvot ticbas telt, ldz pienks laiks doties uz debesu valstbu. Ir oti svargi, lai ms zintu, k pareizi tict Jzum.
Patiesais evalijs dara svtu ar zilo dziju

Kas ir neatemams glbanas prieknosacjums? Jzus kristbas. Dareiz kds dom, ka vi var dzvot
nevainojamu dzvi un nekad nekdties. Tomr tad, kad vi mina ko paveikt, vi tri atkls savus trkumus. Cilvki ir tik nepilngi, un vi nevar negrkot. Tomr tpc, ka Jzus izglba ms ar zilo, purpursarkano un asinssarkano dziju, ms varam kt svti un ieiet Dieva Svtaj viet. Ja Dievs ms nebtu izglbis ar zilo, purpursarkano un asinssarkano dziju, ms pai nekad nevartu ieiet Svtaj viet. Kpc t? Ja vartu ieiet tikai tie, kas ar savu miesu dzvojui nevainojami, neviens tur netiktu. Ja kds tic Jzum bez evalija, vi viengi vairo grku sav sird. Jzus izglba ms ar Savu rpgi prdomto glbanu, zils, purpursarkans un asinssarkans dzijas glbanu, un smalki saetinto dziju. Vi nomazgja visus msu grkus. Vai js tam ticat? J. Vai jsu sirds ir grku izpirkana evalija patiesba un vai js par to liecint? J.
Satura rdtjs
Tikai tad, kad tu apliecini evaliju, tu vari uz savas pieres siet plksni ar uzrakstu SVTS TAM KUNGAM un kt par nigo priesteri (1. Ptera 2:9). Tikai tad tu vari stvt cilvku priek un teikt viiem, ka tu esi Dieva kalps, kas pilda augst priestera amatu. Uz augst priestera turbna ir zelta plksne, kas piesieta ar zilu auklu. Kpc zilu? Td, ka Jzus izglba ms ar grku izpirkana evaliju, tpc, ka Vi pama visus msu grkus un padarja ms bezgrcgus ar Savm kristbm (roku uzlikanu Vecaj Derb, kristbm Jaunaj Derb). Nav svargi, cik ctgi ms tictu Jzum ms nevaram nopelnt plksni, uz kuras rakstts SVTS TAM KUNGAM bez zils, purpursarkans un asinssarkans dzijas slepenajiem vrdiem. K ms kuvm taisngi? Mateja 3:15 rakstts: Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Jzus
kristjs un izglba ms no visiem pasaules grkiem. T k Vi kristjs un pama visus msu grkus, ms, ticgie, esam kuvui taisngi. K ms vartu teikt, ka esam bez grka, ja nebtu bijis Jzus kristbu? Pat ja ms tictu Jzum, pat ja ms gaui raudtu, domjot par Jzus Krust sianu, visas s pasaules gaus asaras nesptu nomazgt visus msu grkus. N. Lai cik skai ms neraudtu un nenolotu savus grkus, tie tomr paliktu msos. SVTS TAM KUNGAM. Tpc, ka Vi pama visus msu grkus ar Savm kristbm un asinm, tpc, ka tas Kungs atva visus grcinieku grkus nodot Jzum, tpc, ka glbanas vrdi pierakstti Bbel, ms varam kt taisngi ticb, neskatoties uz vism msu nepilnbm. Tpc tagad ms varam stvt Dieva priek. Tagad ms varam dzvot k taisngie un sludint evaliju visai pasaulei. Ak, es esmu glbts.
Satura rdtjs
Tu esi glbts. Ms visi esam glbti. Ms esam glbti saska ar Dieva plnu. Ja tav sird nav saldzinanas evalija vrda, tad tev nav ar glbanas, lai k tu ar necenstos. Tas ir glui k korejieu popdziedoa bald par nelaimgo mlestbu. Mana sirds sit tik strauji bez iemesla kda katrreiz, kad redzu es viu, katrreiz, kad via ir eit. Es laikam esmu iemljies. Mana sirds gan sit strauji, bet ne vias. Mana mlestba paliek bez atbildes. Cilvki mdz domt, ka glbana nk dados veidos dadiem cilvkiem. Vii jaut: Kpc, nu kpc gan lai t nktu viengi caur kristbu evaliju? Ja t nenk caur Jzus kristbu evaliju, tad t nav pilnga ticba. Tas ir viengais veids, kd ms varam kt taisngi Dieva priek, jo tas ir viengais veids, k ms varam pilnb attrties no visiem saviem grkiem.
Kas ir Jzus sniegt zils dzijas glbana?

Kas padarjis ms taisngus? Zils, purpursarkans un asinssarkans dzijas evalijs. Glbana caur zilo, purpursarkano un asinssarkano dziju ir Dieva dvana visai cilvcei. dvana mums auj ieiet svtaj telt un dzvot mier. T padarjusi ms taisngus. T padarjusi ms taisngus un auj mums dzvot baznc, apgt svtos vrdus baznc. Katrreiz, kad ms nkam Dieva priek, lai lgtu, evalijs svt ms ar Via mlestbu. Td glbana mums ir tik drga. Jzus liek mums bvt namu uz klints. Klints ir Jzus
Satura rdtjs
kristbas. Mums visiem jtop glbtiem, jdzvo ar glbanu, jdodas uz debesm, jiegst mg dzvba un jkst par Dieva brniem. Drgie draugi, saldzinanas evalija d ms ar ticbu varam ieiet svtaj telt. Visu msu grku nomazganas (Jzus kristbu) un tiesas pie Krusta d ms esan izglbti, ticot Jzus kristbu evalijam. Pilng saldzinana par visiem msu grkiem, Jzus kristbas un asinis ir tas evalijs, kur nomazgja visus msu grkus. Vai tu tam tici? Patiesais evalijs ir debesu saldzinanas evalijs, kur pilnb nomazgja visus msu grkus. Ms esam atdzimui, ticot saldzinanas evalijam. Jzus devis mums saldzinanas evaliju, kur pilnb nomazgjis visus msu ikdienas grkus. Slava tam Kungam! Aleluja! Paldies tam Kungam. dens un Gara evalijs (dens un asiu
evalijs) ir patiesais, Jzus Kristus vsttais evalijs. grmata tika sarakstta, lai atkltu Jzus evaliju, dens un Gara evaliju. T k daudzi cilvki tic Jzum, nezinot visu patiesbu, vii spj darboties viengi kristgs teoloijas pasaul (t sauktaj filozofisks teoloijas pasaul); sk sakot, vii dzvo ecerbs un nezi. Td mums visiem jatgrieas un jtic patiesajam evalijam. Vl nav par vlu. Otraj grmat es vltos skk atbildt tiem, kam ir jautjumi par atdzimanas den un Gar evaliju. !
Satura rdtjs
Pielikums 1
Glbanas liecbas
Satura rdtjs
244 Glbanas liecbas
Glbanas liecbas
Msa n-jang Hvanga Slava Dievam, kur izglba mani no grka varas. Mani audzinja k kristieti, bet ne k patiesu kristieti. Kad es kuvu vecka, ieana uz bazncu palika par vienkru paradumu. Es padevos daudziem s pasaules krdinjumiem. Es centos vairk uzzint par pasauli, nevis par Dievu. Es vairk uzmanbas pievrsu dadm pasaules hipotzm, nevis Dieva vrdam. Es sku izlaist dievkalpojumus un ldzu piedoanu par iem grkiem. is apburtais loks kdu brtiu turpinjs. Tajs diens spju bija vairk nek prieka. Kad es pabeidzu vidusskolu, es neiestjos
augstskol. Kamr mani draugi gatavojs augstskolas iestjeksmeniem, es centos atrast darbu, strdjot uz pusslodzi. is periods man bija oti smags. Es nespju atrast izeju no savas depresijas. Tomr man bija iespja dzirdt Via vrdus. Es ar sava veck bra paldzbu satiku ticbas msas un brus un pirmoreiz m izdzirdju patieso evaliju. Es agrk zinju os vrdus, bet nesapratu to sto nozmi. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). No skuma tas uz mani nekdu iespaidu neatstja. Tomr laika gait es sku saprast Jzus kristbu un asiu evaliju. is evalijs ticb uzmodinja manu dvseli no miruajiem. Un es sapratu, ka es vairs nejtos noskumusi vai iztukota. Man tas bija sts brnums. Es sku saprast, cik drgi ir Via vrdi. Es biju
Satura rdtjs
245 Glbanas liecbas
prliecinta, ka Dievs ir dzvs. Es esmu tik laimga, ka varu dzvot patiesu, auglgu dzvi. Sav sird es esmu prliecinta, ka esmu bez grka. Slava Dievam, kur izglba mani no grka. !
Brlis De-dong Parks Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Tas, kur bija nolemts nvei par saviem grkiem, ir glbts. Slava Dievam. Izmini savu plao buranas un vrdoanas mkslu (Jesajas 47:12). Tiei to es ar darju. Es dzimu konservatv imen, un mana mte bija prliecinta budiste. Jau agr brnb es piedaljos budistu nometns, iegaumju no galvas budistu rakstus un ctgi apmeklju templi. Pc tam es atteicos no budisma mticbas, kuru piekopa lielk daa sievieu, un centos atrast kaut ko citu, kas manai dzvei dotu jgu. Es jutu grka nastu sav sird un centos labot savu rcbu, iegstot apkrtjo cilvku uzslavu. Kad es apmeklju Soko augstskolu, es satiku kdu draugu, kur bija kristietis. Tas bija manas
Satura rdtjs
246 Glbanas liecbas
dzves pagrieziens. Dievs bija iecerjis o tikanos. Vlk es uzzinju, ka ar mans draugs, glui k savulaik es ar degsmi piekopa reliiskos ritulus, bet sav dzv nebija guvis nekdu apmierinjumu; man via bija oti l. Baznc es sapratu, ka mana uzsplti lab attieksme ar ir grks. Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba (Marka 7:2122). Es sapratu, ka nespju dart neko labu, jo mans prts bija pilns ar aunm lietm un manas grtbas ar grku nebija atrisintas. Es devos uz elli. Kop t bra es cietu no saviem grkiem un beidzot nolmu lgt paldzbu mctjam Semjuelam Dungso Kimam. Es uzzinju, ka Jzus ir tas, kas nes pasaules grku (Ja 1:29), un ka Vi ir pamis manus grkus un ar
samaksjis par tiem. Tas man sniedza lielu atvieglojumu, un mans satrauktais prts beidzot nomierinjs. Vlk es satiku mctju Polu Dongu un uzzinju, k Jzus nomazgja visus msu grkus un k Israla audis Vecaj Derb pienesa upurus. Turklt es ar sapratu, kd Jzus, kur tika ieemts no Svt Gara (Mateja 1:20), tika noldts un piekrts pie staba (Galatieiem 3:13). Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Jnis Kristtjs k pdjais augstais priesteris, kristja Jzu un nodeva visus grkus Viam, nevaingajam Dieva Jram. Tad Jzus samaksja par grkiem pie Krusta. is bija patiesais evalijs, kur mani atmodinja un padarja mani par taisngo. Es, kur reiz biju grcinieks, nu esmu kuvis taisngs. Td, ja kas ir Krist, tas ir jauns radjums; kas bijis, ir pagjis, redzi, viss ir tapis jauns (2. Korintieiem 5:17). Ar mani bija tpat. Es
Satura rdtjs
247 Glbanas liecbas
atgriezos no saviem grkiem dzvb (Apustuu darbi 11:18), tiku kristts Krist, un man vairs nav nekdas pazuanas (Romieiem 8:1). Es atpos Via lastb un pateicos Dievam par savu glbanu. Lai visi tie, kas cns ar grku un mekl Jzu, vartu atrast piedoanas evaliju Vi! Aleluja. !
Msa Sung-juh Kima Es apprecjos 19 gadu vecum, un mana vra imene bija oti trcga. Kop t laika es vienmr dzvoju nabadzb, un mans vrs mani nekad nemlja. Es vienmr apskaudu sievietes, kurm bija mloi vri un kas baudja prticbu. Mana vra imene ticja kalnu dieviem, un mans vratvs bija zlnieks. Manu vru 3 dienas pc msu kzm iesauca armij, bet via brlis 22 gadu vecum sasirga ar gargu slimbu. Vl vairk, mana vramte aptuveni 50 gadu vecum kuva akla. T k es biju neizgltota, neizskatga un bez attstta prta vai intelekta, es domju, ka man lemts t dzvot visu manu mu. Manai vramtei vajadzja operciju, bet es nekad neaizvedu viu uz slimncu un pat nepacentos nopirkt viai zles. Es vienkri cerju, ka via saslims un nomirs.
Satura rdtjs
248 Glbanas liecbas
Tagad man ir 54 gadi, un mana vramte nomira pirms diviem gadiem. Ir tds ticjums, ka nav labi nelaia zrk likt via spilvenu, bet toreiz es to nezinju un apglabju viu ar vias spilvenu. Kop t laika via biei pardjs manos sapos, un es noloju, ka es ieliku zrk vias spilvenu un izturjos pret viu tik slikti, kamr via vl bija dzva. Citi cilvki labi sadzvoja ar saviem radiem, bet es viu ndu. Mani mocja murgi un sirdsapzia. Man ir dls un etras meitas. Man bija bail, ka manam viengajam dlam notiks kas auns. Kad es viiem paststju par saviem sapiem, mani kaimii ieteica izdzt auno garu. Es gju pie amaiem un apmeklju tempus, lai nebeidzami loctos un lgtu atbrvoanu, bet no t nebija nekdas jgas. Es apsvru iespju prtraukt savu dzvi, lai izbgtu no savas sirdsapzias. Ja es nebtu atradusi Jzu un samusi
glbanu, es odien nebtu starp dzvajiem. Kdu dienu es aizbgu no savas mjas un aizgju pie savm meitm, lai atpstos un iedzertu zu tjas. Tad Dievs man pardja ceu uz dzvbu. Mana meita ir atdzimusi kristiete, un via uzaicinja sava mctja sievu un daas sievietes, lai ts ar mani apruntos. Es neko nezinju par Dievu. Bet tad, kad vias man teica, ka Jzus pama visus manus grkus, es nolmu tict Via vrdiem. Es agrk savm meitm teicu, lai vias neiet uz bazncu, jo domju, ka divi dievi zem viena jumta var nest nelaimi. Bet tagad es domju, ka vairs sliktk nevar bt, un nevljos mirt k grciniece. Mctja sieva paststja, ka visi cilvki ir dzimui grcinieki, bet Dievs caur Jzu pamis visus msu grkus un ms vairs neesam grcinieki, ja ticam Jzum. T es sku regulri iet uz bazncu un klausties Vrdu, bet neko daudz nesapratu. Bet pc kda laika visi Via vrdi
Satura rdtjs
249 Glbanas liecbas
kuva saprotamki. Es sapratu, ka esmu dzimusi grciniece, un iedzimt grka d nevaru to maint. Es ar uzzinju, ka mana prta auns domas Dieva priek bija grki. Ar upuru pieneanu Vecaj Derb Vi mums nordja uz to, kam ir jnk. Un Jzus, tpat k Vecaj Derb, kristjs Jordn un uzms visus msu grkus. Vi pama visus manus grkus un noasioja pie Krusta, lai par tiem samakstu. Es beidzot prliecinjos, ka esmu bez grka un neviens mani nepazudins. Un es varju gult miergi. Tad nu tiem, kas ir Krist Jz, vairs nav nekdas pazudinanas (Romieiem 8:1). Es tik daudz cietu ar grku sav sird, un nu t vairs nav. Man vairs nerds murgi. Es nespju prk labi aprakstt savas izjtas, jo diezgan slikti protu last, bet es ar visiem varu runt par to, k Jzus no manas sirds pama
visus grkus. Es ldzu, lai Jzus glbtu manu vru un citus imenes locekus, k vi glba mani. Un es ticu, ka liecba paldzs citiem atrast izpirkumu Jz. Es pateicos Dievam par savu glbanu un esmu tik laimga, ka varu sludint evaliju tik daudziem cilvkiem. Tagad es vairs neapskauu bagtos un gudros. !
Satura rdtjs
250 Glbanas liecbas
Brlis Sung-min ojs Aleluja! Slava Dievam, kur caur Jzu izglba mani no elles un padarja mani par taisngu un bez grka. Es pat nesapratu, cik auns grcinieks esmu, kamr nebiju samis izpirkuma evaliju. Es biju dzirdjis, ka ms visi esam grcgi un ka Nav neviena taisna, it neviena (Romieiem 3:10), un man ita, ka t tas vartu ar bt. Es domju, ka esmu grcinieks, jo tik daudzi cilvki, citjot Bbeli, man to teica. Tad es satiku mctju Polu Dongu, kad vi atnca uz manu bazncu. Skum es viu nesapratu. Via mcba man bija kas pilngi jauns, un mana sirds bija tik apmulsusi, ka manas ausis bija aizvrtas patiesajam evalijam. Bet ticba nca no klausans. Turpinot klausties, es sku saprast patieso evaliju un tam tict. Es beidzot sav
sird varju pieemt to prsteidzoo faktu, ka Jzus pama visus manus grkus, kristoties pie Ja Kristtja, un ka Vi nomira pie Krusta, lai saemtu algu par visiem maniem grkiem. Tagad, lai kas ar notiktu, es vairs nejtos pazudis un varu bt prliecints, ka esmu taisngs. Es nezinu preczi to laiku vai dienu, kad nks msu Kungs, bet es esmu prliecints, ka es esmu glbts. Es esmu mis vr to, kas rakstts 3. Mozus 1:4, Mateja 3:15 un Ja 1:29. Vecs Derbas laikos Israla audis ma bulli vai jru bez kdas vainas, uzlika savas rokas uz upura galvas, un t viu grki tika izdeldti. Bet ar grku upuriem nepietika, lai pilnb izdeldtu visus msu grkus. Ms nevaram nolot visus tos grkus, kurus katru dienu paveicam. Td Jzus deva pats Sevi k grku upuri, lai vienreiz paemtu visus msu grkus. Jzus bija bez grka, citiem vrdiem sakot, Vi bija pilngs, nevainojams upuris. Vi kristjs pie
Satura rdtjs
251 Glbanas liecbas
Ja Kristtja, lai paemtu visus pasaules grkus. Visi grki, kurus es paveicu savas dzves laik, tika nodoti Viam. Bet bez asins izlieanas nevar bt atbrvoanas (Ebrejiem 9:21), td Jzus nomira par mani pie Krusta. Evalijs kuva par ticbu man sird, un tagad es esmu prliecints par manu atbrvoanu no grka. Es esmu piedzimis no jauna, glui k jaunpiedzimis brns. Tagad es esmu taisngs. Mana ticba vl nav stipra, un es vl joprojm grkoju, bet kad es padomju, ka Jzus jau ir nomazgjis manu vjumu, es priecjos un atkal Viam pateicos. Vl vairk, agrk svtrunas mani garlaikoja, bet tagad es ts uztveru k Via vrdus. Es esmu ievrojis, ka ilgojos ts dzirdt. Es ar dedzgi vlos izplatt evaliju tiem, kas vl nav glbti. Tagad es saprotu, cik svargi ir piedert bazncai. Mana sirds ir paklausga un pateicbas pilna. Tagad es nicinu elkus, kurus agrk pieldzu,un
raugos viengi uz Dievu. Es pazemgi ceru un ticu, ka Dievs mani vads ar Savm rokm un lietos mani, lai izplattu Savu evaliju. Es pateicos Dievam, kur mani izglba un padarja par Savu dlu. !
Satura rdtjs
252 Glbanas liecbas
Diakons Sang-duk ojs Es atskatos uz tm dienm, kad vl nebiju glbts. Es biju parasts kristietis. Protams, man bija grks, bet viss izskatjs t, it k man nebtu nekdu nopietnu trkumu. Es, glui k lielk daa cilvku, biju piedoanas pilns, kad runa bija par maniem paa grkiem. T k Bbel ir rakstts Nav neviena taisna, it neviena (Romieiem 3:10), es uzskatju sevi par grcinieku un noloju grkus, katru reizi ldzot Via piedoanu. Es mdzu atcerties os vrdus: Nciet urp pie Manis visi, kas esat bdgi un grtsirdgi, Es js gribu atvieglint (Mateja 11:28) un centos atvieglot savu grku nastu. Tomr mana nasta ar katru dienu kuva lielka un smagka. Es domju, kur gan ir Via apsoltais miers, jo uzskatju, ka man visu savu mu jnes mana nasta. Es nevarju gt mieru, jo nezinju patiesbu.
Es devos uz dadm gargs atmodas sanksmm, un no skuma man ita, ka esmu atdzimis, klausoties skaas, kas drdja no skaruiem. Tomr jo vairk es klausjos skao mziku un mctju klaiganu nokaittaj atmosfr, jo vairk es atkal un atkal sajutu, ka ms visi esam grcinieki, un grcinieki nevar nonkt debess. Mctji atmodas sapulcs teica, ka man katru dienu jnolo grki, jklausa mctjiem, ctgi jstrd baznc, uzticgi jziedo savi ldzeki un pastvgi jsludina evalijs. T man btu jdzvo mana reliisk dzve, lai Dievs mani svttu. Tas viss skanja lieliski, un man atlika viengi uzticgi izpildt viu nordes. Mani slavja k labu un apzingu kristieti, un tikai gadu pc tam, kad es pirmoreiz aizgju uz bazncu, mani iecla par diakonu. Man ita, ka es visu daru pareizi. Bet laiks gja, tomr es nespju bt prliecints par savu glbanu un
Satura rdtjs
253 Glbanas liecbas
neatradu mieru. Bbel ir rakstts: Tad divi bs lauk, vienu pieems, otru atmets (Mateja 24:40). Es nevarju atbrvoties no bailm. Kad es pamodos no rta, es prbaudju, vai mana sieva nav paemta viena pati. Es kuvu nervozs, un man sird auga aubas par manu glbanu. Tomr Dievs mani mlja un aizveda uz Vhapjongas bazncu Soko pilst. Sav reliiskaj dzv es satiku daudzus slavenus evalistus un mctjus, bet ts svtbas, kuras es no viiem samu, nebija prk ilgstoas. Ts nevarja atrisint grka problmu. Bet Dievs pie manis atstja mctju Polu Dongu, un izpirkuma evalijs piepildja bazncu. Stans cents mani atvilint atpaka. Es kuvu strgalvgs un atteicos klausties evaliju, kad to sludinja mctjs Dongs. Tomr es joprojm uzticgi apmeklju bazncu. ita, ka visu laiku
atkrtojas viena un t pati svtruna. Kad es noloju grkus, mani mdza uzskatt par ticgu, bezgrcgu kristieti. Tomr eit es redzju sevi tdu, kds es esmu, un kaunjos par visiem saviem trkumiem, pat par tiem, kas bija apslpti man sird. Glui k stv rakstts: Jo no iekienes, no cilvka sirds, iziet aunas domas, nestba, zdzba, slepkavba, laulbas prkpana, mantkrba, bldba, viltba, ienaidba, skaudba, Dieva zaimoana, lepnba, vieglprtba (Marka 7:2122). Es sapratu, ka mana sirds bija grku pilna. Un ir ar rakstts: Grka alga ir nve (Romieiem 6:23). T es sapratu, ka nekad nespu stvt Dieva priek ar visiem saviem grkiem, un manu sirds bija smaga un sargtinjuma pilna. Tomr kdu dienu Dievs mani apgaismoja. Tie bija pazstami vrdi, tomr to paties nozme
Satura rdtjs
254 Glbanas liecbas
mani aizskra pirmo reizi. Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Es sapratu, ka pasaules grks ietver sev visus grkus, ar manus. Vi pama ne tikai vakardienas un odienas, bet ar rtdienas grkus. Jzus ar Savm kristbm pama visus pasaules grkus. Bet Jzus tam atbildja un sacja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Tad vi to atva (Mateja 3:15). Es beidzot spju tict, ka visi mani grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs pie Ja Kristtja, un ka visi mani grki tika izpirkti, kad Vi nomira pie Krusta. Jo miesas dvsele mt asins, td Es ts jums esmu devis uz altra, lai jsu dvseles tiek saldzintas, jo asinis saldzina dvseli (3. Mozus 17:11). Jzus ne tikai nomira, bet ar teica: Viss piepildts! (Ja 19:30) Tad via snus sadra, un no tiem iztecja asinis un dens (Ja 19:34), nojaucot grka sienu, kas ir
Dievu no cilvces. Tagad es varu stvt Dieva priek. Ts dienas, kuras es pavadju neticot, iet tik izniekotas. Tagad, kad es patiesi esmu izpirkts, mani vairs nenomc pasaules lietas, bet es esmu brvs un lepns, ka varu bt starp taisnajiem. Es pateicos Dievam, ka tagad varu sekot taisngajam brahmam ce uz Bteli. Es atkal pateicos Dievam, ka katru dienu varu saemt mannu no debesm un ka es varu piedalties debesu mielast. men. !
Satura rdtjs
255 Glbanas liecbas
Msa Dung-so L Es agrk sapoju, cerb atrast manas dzves jgu. Kas es esmu? Kd es piedzimu un uz kurieni es dodos? Vai mana ma beigs ir tikai kaps? Ja t tas patiem ir, mana dzve ir bezjdzga, un btu labk, ja es vispr nebtu dzimusi. Es kuvu vecka, bet mana sirds vienmr bija tuka, un paos ts dziumos es jutu nebeidzamas spes. Kad es apprecjos, man ita, ka ir tik bstami kaut kam pieerties un kt par mti. Man bija bail domt par manu neskaidro nkotni. Man bija tik grti sadzvot ar savu vru un vramti. Biei vien s problmas bija prk lielas, lai es sptu ts atrisint. Tad es ts tik oti ndu. Es tik daudzas reizes vljos mirt, ka kuvu arvien tievka un tievka. Man vajadzja kaut ko, kam pieerties. T es aizgju uz katou bazncu. Kad es tur sdju, es jutu mieru un drobu. Es
saucu uz Dievu un dedzgi ldzu. Bet pc 3 gadiem es sapratu, ka nekas nav mainjies. No rpuses es biju uzticga kristiete, bet iekpus man bija kauns. Ticba bija kas tds, ko es valkju k greznumlietu, bet iekpus es arvien dzik kritu grk. Es zinju, ka Dievs redz man cauri, un varju viengi lgt, lai Vi nepamet mani. Es sku last Bbeli un sapratu, ka katou baznca nemca Bbeli t, k tur ir rakstts. Kop ar citiem ticgajiem es pametu bazncu. Katru dienu ms sancm kop, lai lgtu un klaustos Vrdu. Jo vairk es lasju, jo vairk es sapratu, ka Dieva priek esmu grciniece. Es grkoju katru dienu, un mans prts bija pilns ar grku. Bbele teica, ka Jzus nomira pie Krusta par msu grkiem, bet man joprojm bija jsaskaras ar saviem grkiem. Katru reizi savs lgans es noloju savus grkus. Vairk nek puse manu lganu bija manu grku noloana, Via
Satura rdtjs
256 Glbanas liecbas
piedoanas lgana. Es katru rtu ldzu Dievam, lai Vi man neauj aj dien atkal grkot. Cik daudzas lietas Bbel Dievs aizliedz mums dart? Jo vairk es centos dzvot saska ar Via Vrdiem, jo vairk es atklju savus trkumus. Es atkal un atkal sev skaidroju, ka man izdosies labk, ja es minu. Kad es negju uz bazncu, es sku nopietni raizties par o grku un galu gal noguru. Ir kds korejieu sakmvrds: Kad peli iedzen str, t apgrieas un uzbrk kaim. Es tik oti centos saemt Dieva svtbas, bet ts nenca. Glui otrdi, es baidjos no Dieva lsta. Es sku prmest Dievam. Es prmetu, ka Vi man liek dart prk daudz un dusmojos, ka Vi man liek tik daudz ciest. Es juku prt. Pc Savas augmcelans Jzus Saviem mcekiem trsreiz teica: Miers ar jums. Es gaidju un cerju, ka Vi to to teiks ar man. Tomr man nebija miera. Jzus mira par mani
pie Krusta un augmcls. Vi teica, ka katrs, kas piesauks Via vrdu, tiks izglbts. Es ticju Viam un piesaucu Via vrdu. Bet kpc man nebija miera? Es zinju, ka Bbele ir patiesa un ticju tai, bet kd Vi nedeva man mieru? Es katru dienu ldzu, lai Vi neauj man atkal grkot un domju, ka Vi uzklausa manas lganas. Tomr Vi neatbildja. Es ticju Dievam, jo domju, ka Vi ir Visvarenais, kas spj mani izmaint, lai es vairs negrkotu. Ja Vi to nedartu, k es vartu turpint dzvot? Es sapratu, ka esmu tik vja un mana dzve ir Via roks. Ja Vi mani neglba no maniem grkiem, ko es varju dart? Dievs aplojs par mani un atstja uz manu bazncu Savu kalpu, mctju Polu Dongu. Jo ar mums evalijs ir pasludints tpat k viiem. Bet dzirdtais vrds tiem nepaldzja, tpc ka klaustjos nebija savienojies ar ticbu (Ebrejiem 4:2).
Satura rdtjs
257 Glbanas liecbas
Es sku studt Dieva Vrdu. 3. Mozus grmat atkal un atkal lasot par upuranas sistmu, es sku saprast, ka Jzus tika upurts saska ar Via likumu un ka Vi ar Savm kristbm pama visus manus grkus. Iepriek es zinju tikai par Jzus asinm un nespju atrisint grka problmu. Kad Jzus kristjs pie Ja Kristtja, Vi teica: Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Un nkamaj dien Jnis Kristtjs teica: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku. Kad es sku tict, ka Vi pama visus manus grkus, pat nkotnes grkus, samis sodu par mani un augmclies, t izdelddams visus manus grkus, es sku sajust mieru, kuru t meklju. Manu grku vairs nav. Es tagad esmu taisnga. Visi grki, kurus man bija jnolo, ir izdeldti. Tagad es zinu, kd es dzvoju. Es piedzimu
no jauna un kuvu taisnga, lai mgi btu ar Dievu. Un Vi auj man piedzimt no jauna, lai izplattu o brnigo evaliju. Man vairs nav bail no grka. Dievs, kur radja o pasauli, pama manu dzvi Savs roks un tagad mani sarg. Slava Dievam, kur izglba mani no grka. !
Satura rdtjs
258 Glbanas liecbas
Brlis Ge-din Umms Un js atzsit patiesbu, un patiesba dars js brvus (Ja 8:32). Es pateicos Dievam, kur deva patiesbas gaismu man, kas maldjs tums. Mana otr vidusskolas gada beigs es klauvju pie bazncas durvm, mekldams Dievu. Pc tam astous gadus es akli kalpoju kor un piedaljos cits bazncas aktivitts. Lai gan es zinju, ka ms tiksim glbti paliekot Via vrdos, es lielku uzsvaru liku uz saviem darbiem, kurus mrju ar savu mru. Katrreiz, kad es jutu, ka esmu paveicis ko taisngu vai kad manas sajtas uzbangoja, es prpratu to un domju, ka esmu glbts. Un apkrtjie biei vien mani slavja par maniem taisngajiem darbiem un stipro ticbu. Ticbai btu jbalsts uz Via vrdiem. Tomr mani slavja manu darbu d, un tas bija
smieklgi. Es vislabk zinju savu liekulbu, td domju, vai vii mani tiem pazst, un tas pildja manu sirdi ar vainas apziu. Es visdi centos apmierint savas slpes pc Dieva, bet, t k man nebija pamata Via vrdos, ticba bija prk abstrakta, lai to saprastu. T k mani interesja sabiedrbas labkljba, es iestjos teoloijas seminr. Tolaik mani vairk interesja darbi, td visi tie, kas tikai teica mli, mli, mli savu tuvko, man ita liekulgi. Man nepatika tie, kas tikai runja par mlestbu, nepaldzot dzves atstumtajiem. Bet pc tam, kad es tiku glbts, es saprati, ka nav nek svargka par dvseu glbanu. Es seminra laikos vljos daudz ko piedzvot. Vairk par visu es vljos aptvert patieso ticbas nozmi, kas ita tik abstrakta un neskaidra. Td es raudju un noloju grkus savs lgans, lasju Bbeli un slavenu teologu grmatas, bet no tm nebija nekda praktiska
Satura rdtjs
259 Glbanas liecbas
labuma. Es sapratu, ka daudzi mctji sludina, izmantojot das rokasgrmatas, nevis pilnb paaujoties uz Via Vrdu. Es biju stipri vlies, bet vienlaikus auga mana vlme atrast patiesbu. Reiz es daktiloijas stund satiku Dieva kalpu un uzzinju par 3. Mozus grmat aprakstto Vecs Derbas upuranas sistmu. Kad es vl nebiju glbts, man is nebeidzamais dzvnieku nogalinanas apraksts liks tik grts un garlaicgs. Es nekad nesapratu, ka aj tekst paslptas tik nozmgas saistbas. Toreiz es jau zinju, ka Dievs sts mums Glbju, kas izpilds Vecaj Derb aprakstto upuranas sistmu, lai notrtu visus manus grkus un padartu mani baltku par sniegu. Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Jzus Kristus nca aj pasaul mies un bez vainas k dzvais upuris, kristjs un uzms visus manus grkus. Uz Via muguras bija sakrauti visi mani grki
(Jesajas 38:17). Vi pama pasaules grku (Ja 1:29) un nomira pie Krusta, lai tiktu tiests par mums un izglbtu ms no grka un nves likuma. T k visi mani grki tika nodoti Viam Via kristbs, es ar visu savu btbu jtu, ko apustulis Pvils domja, kad vi teica: Ldz ar Kristu esmu krust sists, bet nu nedzvoju es, bet man dzvo Kristus. Es jutu, k Via dzv dens straumes plst man sausaj, izkaltuaj prt. Via Vrdi patiem ir dzvi un darbgi. Visas abstrakts un tuks jtas, kdas man bija pret ticbu, kuvuas stas. Kad es atskatos uz savu dzvi, tur bijui gan priecgi, gan bdgi bri. Tomr tagad es Viam par to pateicos. Es tagad saprotu, ka Jzus mani vadja tur, kur esmu tagad. Lai gan es nekad nesptu izteikt vrdos Dieva lastbu un Mlestbu, es visu savu atlikuo mu bu Via kalps, un es ceru, ka varu bt nodergs Viam.
Satura rdtjs
260 Glbanas liecbas
Es vlos vest tos, kas klaio tums, pie patiesbas gaismas. Es slavju un pateicos Dievam, kur glba mani no grka un nves likuma un deva man mgo dzvi. Aleluja! !
Msa Lisa Belova Maskava Es vltos Jzus vrd pasveicint visus t Kunga kalpus Korej un paststt par kdu priecgu notikumu, kas pilnb izmainja manu dzvi. Kd seminr Maskav pirms pris gadiem es izdzirdju prsteidzoos Dieva vrdus. Kad nkamaj gad es piedaljos apmcbu seminr Korej, es dzirdju tik daudz mcbu par Dieva vrdu un atdzimanu den un Gar. Kds prieks redzt tik skaidri, ka esmu patiem brva no visiem maniem grkiem! Pagjui 6 gadi, kop es sku tict Jzum. Pirms patiess atdzimanas man mcja, ka es esmu liela grciniece un man pastvgi jnolo grki. Es katru dienu atkal un atkal ldzu un noloju grkus. Es kristjos den, bet vl joprojm nebiju piedzimusi no jauna. Es ticju,
Satura rdtjs
261 Glbanas liecbas
ka esmu grciniece un ka man sird ir oti daudz grka. Man pastvgi bija jldz Dieva piedoana. Mani vienmr mocja mani grki. Bet es patiesi ticju, ka Dievs mani neatsts mans bds un beigu beigs mani kaut k izglbs. Tad Dievs mani veda pie Sava kalpa, kas bija piedzimis no jauna. No via es izdzirdju vispriecgko vsti aj pasaul, patieso glbanas evaliju. Es uzzinju, ka esmu bez grka un ka Jzus nomazgjis visus manus grkus ar Savm asinm un Krustu. Tagad es vairs neesmu grciniece, un mana sirds ir prieka pilna. Tagad grku nolas viet es katru dienu no sirds pateicos Dievam, un mana dzve ir kuvusi tik mierga un priecga. Es tagad zinu, ka nav neviena cita evalija, nevienas citas ticbas, kas btu tikpat patiesa k . Es viengi ldzu, lai mana ticba ktu stiprka. Es slavju Dievu katru dienu un ticu, ka nav vrtgkas ticbas.
Es esmu mierga, jo zinu, ka savas dzves beigs nonku debesu valstb. Tagad es kalpoju Dievam un sludinu evaliju tiem, kas man ir apkrt. Es dzvoju nebeidzam priek, dalot Dieva mlestbu ar visiem cilvkiem aj pasaul. !
Satura rdtjs
Pielikums 2
Paskaidrojumi
Satura rdtjs
263 Paskaidrojumi
Paskaidrojumi
" Izpirkuma maksa
Summa, kas samaksta par sagsttas personas, aplta pauma vai parda izpirkanu; problmas atrisinana ar naudu. Visbiek lietota k noteikts izpirkuma simbols (piem., 2. Mozus 21:30 izpirkuma maksa, 4. Mozus 35:3132, Jesajas 43:3 atpirkanas maksa). Jaunaj Derb Mateja 20:28 un Marka 10:45 izpirkuma maksa aprakstta k atpirkanas maksa.
Jzum. Vecaj Derb saldzinana bija grku nodoana upurim, uzliekot rokas uz t galvas. Jaunaj Derb t apzm Jzus kristbas pie Ja Kristtja. Ebreju un grieu valods is vrds apzm grku nodoanu Jzum Kristum, lai visi grcinieki vartu veidot pareizas attiecbas ar Dievu. Jaun Derba labi ilustr saldzinanas upura pieneanu: Jzus kristbas un Via nve pie Krusta. VECAJ DERB: Vrds saldzinana Vecaj Derb lietots gandrz 100 reizes un grieiski vienmr lietots (piem., 3. Mozus 23:27, 25:9, 4. Mozus 5:8) vrds kaphar (parasti tulkots veikt saldzinanu). Saldzinana ir ebreju vrda tulkojums, kas apzm grku nodoanu, uzliekot rokas uz a galvas un izsdzot visus Israla brnu prkpumus (3. Mozus 16:20).
" Saldzint, saldzinana

Rituls, kur visi cilvces grki tiek nodoti
Satura rdtjs
264 Paskaidrojumi
JAUNAJ DERB: Saldzinana saistta ar aramieu vrdu kpr, kas nozm apklt. Jaunaj Derb tas nozm Jzus kristbas. Jzus nca aj pasaul un 30 gadu vecum kristjs, lai piepildtu visas cilvces glbanu.
" Bbeles saldzinana

A. Vecaj Derb saldzinana parasti tika sniegta caur dzvnieka upuri (piem., 2. Mozus 30:10, 3. Mozus 1:4, 4:2021). B. Jaunaj Derb saglabts saldzinanas upuris, bet cilvces izpirkana ir saistta ar Jzu Kristu. Apustulis Pvils teica, ka Jzus Kristus nomira par msu grkiem (1. Korintieiem 15:3). Vrds saldzinana netika lietots, lai nordtu, ka Kristus nve izpirka tikai iedzimto grku tas norda, ka Vi pama visus
cilvku grkus. Un pc kristbm, kurs visi cilvces grki tika nodoti Jzum (Mateja 3:15), Vi izglba cilvci, noasiojot pie Krusta (3. Mozus 1:15, Ja 19:30). Apustulis Pvils 2. Korintieiem 5:14 izskaidro, ka viens ir miris par visiem, tad 21. pant: msu lab, un Galatieiem 3:13: msu lab kdams par lstu. Starp daudzajm rakstvietm Jaunaj Derb, kas run par Jzu k par upuri (piem., Efezieiem 5:2), ir Ja 1:29, 36 (Jrs Jnis Kristtjs) un 1. Korintieiem 5:7 (Msu Pash jrs apustulis Pvils). Tomr Pvils nordja, ka Jzus kristbas Jordn bija saldzinana par visiem pasaules grkiem. Romieiem 6 vi izskaidro, ka visi pasaules grki tika nodoti Jzum caur Via kristbm pie Ja Kristtja. Tlk vi paskaidro, ka Jzus Krust siana bija tiesa un samaksa par grku, ka visu cilvku dvselm tika piedvts saldzinanas upuris.
Satura rdtjs
265 Paskaidrojumi
Jzus nve norda uz saldzinanas upura lielo nozmi Vecaj Derb. Roku uzlikana Vecaj Derb un Jzus kristbas Jaunaj Derb ir saska ar Dieva likumu (Jesajas 53:10, Mateja 3:1317, Ebrejiem 7:110, 18, 1. Ptera 3:21). Jaun Derba nebeidzas ar Jzus kristbm un nvi tlk t paskaidro, ka glbanas piepildana ir msu kristbas Jz un nve ar Viu (Romieiem 6:37, Galatieiem 2:1920). T mums paskaidro, ka Jzus Kristus kristjs pie Ja Kristtja, lai paemtu visus pasaules grkus, un t rezultt Vi tika sists Krust. Jzus Kristus ar Savm kristbm un asinm ne tikai nomazgja visus pasaules grkus un izcieta neiedomjamas spes, bet ar glba ms no Stana varas un atgrieza viu Dieva var, saemot sodu cilvces viet. T Jzus izpirkums atrisinja grka problmu, kas neva cilvkiem bt kop ar Dievu. is
notikums atjaunoja mieru un saskau starp cilvkiem un Dievu, vienlaikus sniedzot glbanu, prieku (Romieiem 5:11), dzvbu (Romieiem 5:1718) un izpirkumu (Mateja 3:15, Ja 1:29, Ebrejiem 10:120, Efezieiem 1:7, Kolosieiem 1:14).
" Saldzinanas diena

Ebreju valod is jdziens nozm apklanas saskaas vai diena. Vissvargk diena jdiem bija Saldzinanas diena septt mnea desmitaj dien (3. Mozus 23:27. 25:9). 3. Mozus 16 ms redzam, ka pat augstais priesteris drkstja ieiet Vissvtkaj viet viengi noteikto ritulu veikanai. Par Vissvtko vietu, tpat k par Israla audm, bija jveic saldzinana, td augstajam priesterim bija jpienes upuris, lai ar roku
Satura rdtjs
266 Paskaidrojumi
uzlikanu uz upura galvas nodotu tam visus grkus. Israla brni Saldzinanas dien domja par Dieva svtumu un saviem grkiem. Tolaik Dievam tika piedvti 15 upuri (ieskaitot grkzi), 12 dedzinmie upuri un 3 saldzinanas upuri (3. Mozus 16:529, 4. Mozus 29:711). Ja ms pieskaitm ar otro jru, kas mints 4. Mozus 28:8, kop sank 13 dedzinmie upuri un 4 saldzinanas upuri. Israls veica saldzinanu par saviem gada grkiem septt mnea desmitaj dien. Pc s ldzbas saldzinanas diena visai pasaulei bija diena, kad Jzus kristjs pie Ja Kristtja (Mateja 3:1317). aj dien Dievs nomazgja visus cilvces grkus (Mateja 3:15). T bija Saldzinanas diena, kad Dievs t .. piepildja visu taisnbu.
" Saldzinanas upuris

VECAJ DERB: Saldzinanas upuri, tpat k visi citi upurus, pienesa Saieanas telt. Augstais priesteris nomazgjs un apvilka svts linu drbes parast aprba viet, un tad izvljs jaunu vrsi k grku upuri un aunu k dedzinmo upuri par sevi un savu namu (3. Mozus 16:34). Augstais priesteris uzlika savas rokas uz upura galvas, lai nodotu grku. Roku uzlikana bija Saldzinanas dienas btiska sastvdaa. Ja t netika veikta, upuri nevarja pienest, jo saldzinanu par grkiem nevarja veikt bez roku uzlikanas, t nododot visus Israla gada grkus upurim. 3. Mozus 16:21: Un rons lai liek abas savas rokas uz dzv a galvas, un viam jdara zinmas visas Israla brnu vainas, viu prkpumi un viu grki, un tie viam jliek uz a galvas un tas jaizdzen tuksnes ar kda
Satura rdtjs
267 Paskaidrojumi
labprtga cilvka roku. Vi ma no audm divus us k grku upurus un aunu k dedzinmo upuri (5. pants) Tad vi pardja abus us tam Kungam pie Saieanas telts durvm un vilka lozes, lai noteiktu, kur zis bs tam Kungam un kur bs grkzis. T Kunga zis tika pienests k grku upuris, un grkzis tika dzvs pienests tam Kungam, lai veiktu saldzinanu par Israla gada grkiem, un tad palaists tuksnes (3. Mozus 16:710). Israla grki bija jnodod grkzim ar roku uzlikanu. Tad grkzis, kur nesa visus Israla grkus, tika aizdzts tuksnes, lai noslgtu mieru starp cilvkiem un Dievu. T tika nomazgti Israla gada grki. JAUNAJ DERB: Tpat ar Jaunaj Derb Jzus Kristus kristjs pie Ja Kristtja (roku uzlikana Vecaj Derb) un pama visus
pasaules grkus k upura jrs, lai piepildtu Dieva glbanu (3. Mozus 20:22, Mateja 3:15, Ja 1:29, 36). Vecaj Derb pirms lou vilkanas rons nogalinja jaunu vrsi k grku upuri par sevi un savu namu (3. Mozus 16:11). Tad vi pama pilnu ogu trauku ar kvlojom oglm no altra uguns, abas savas rokas pilnas ar smalki sagrstm kvpinmm zlm un aiznesa to aiz priekkara. Tad vi t Kunga priek aizdedzinja kvpinms zles, lai zu dmi paceltos virs saldzinanas vietas. Vi ar pama mazliet vra asiu un septias reizes ar savu pirkstu uzslacja uz saldzinanas vietas (3. Mozus 16:1219). Saldzinanas dien nevarja izlaist rona roku uzlikanu uz upura galvas. rons uzlika rokas uz a un uzlika uz t galvas visus Israla grkus un prkpumus. Tad kds aizdzina zi tuksnes un palaida to va. Grkzis klaioja pa
Satura rdtjs
268 Paskaidrojumi
tuksnesi ar Israla grkiem un beigs mira par tiem. Tds bija Vecs Derbas saldzinanas upuris. Tpat tas ir ar Jaunaj Derb, tikai taj Jzus Kristus k grkzis uzms uz Sevis visus pasaules grkus ar Savm kristbm un noasioja pie Krusta par mums. Tpc tagad glbanu no visiem grkiem nevar iegt bez debesu augst priestera, Jzus Kristus, kristbm un Krust sianas. Tas ir atdzimanas den un Gar glbanas piepildjums.
uz upura galvas Saieanas telt. Un tas atklj Jzus kristbas, kam jnk Jaunaj Derb.
" Kristbas
Kristbas nozm # nomazgt, $ apglabt (iegremdt), un garg nozm % nodot grku ar roku uzlikanu, k tas tika darts Vecaj Derb. Jaunaj Derb Jzus kristjs pie Ja Kristtja, lai nomazgtu visus pasaules grkus. Jzus kristbu nolks ir paemt cilvka grkus, nomazgt pasaules grkus. Jzus kristjs pie Ja Kristtja, visu cilvku prstvja un augst priestera pc rona krtas, un uzms uz Sevis visus pasaules grkus. Tds bija via kristbu nolks. Vrdos Jzus kristbas ir garg nozme nodot, apglabt. Tas nozm, ka visi msu grki tika nodoti Jzum un ka Vi tika tiests
Satura rdtjs
" Roku uzlikana

Tas ir grku nodoanas grku upurim process Vecaj Derb (3. Mozus 4:29, 16:21). Vecs Derbas laikos Dievs atva cilvkiem veikt saldzinanu par saviem grkiem, uzliekot rokas
269 Paskaidrojumi
msu viet. Lai glbtu visu cilvci, Jzum bija jpaem msu grki un jmirst par tiem. Td veid Via nve ir ar mana un tava nve, visu pasaules grcinieku nve, un Via augmcelans ir visu cilvku augmcelans. Via upuris ir grcinieku glbana, un Via kristbas liecina par visas cilvces grku nomazganu. Bbele mums saka: Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj (1. Ptera 3:21). Jzus kristbas ir taisngs veids, k glbt cilvci, nomazgjot visus msu grkus.
" Grks
Grks ir visas lietas, kas ir pretrun Dievam. Tas attiecas uz visiem grkiem, ieskaitot iedzimto grku un visus prkpumus, ko ms pai veicam savas dzves laik.
Grks grieiski ir hamartia. Un grkot ir hamartano, kas nozm netrpt mr, citiem vrdiem sakot, tict Jzum, bet nespt saemt glbanu. Nezint vai netict patiesbai nozm nepaklaust un grkot, un necient Dievu. Ja ms patiem nevlamies grkot Dieva priek, mums pareizi jizprot Dieva vrdi un japzins patiesba, ka Jzus kuvis par msu Glbju. Mums jtic Jzus kristbm un Via krustam saska ar Dieva vrdiem. Ir grks nepieemt Dieva vrdu, novrsties no patiesbas un tict nepatiesm teorijm. Bbele mums saka, ka vislielkais grks ir netict tam, ka Dievs ir nomazgjis visus pasaules grkus. Mums jtic Jzus dzimanai, msu grku nomazganai caur Via kristbm un tam, ka Vi atdeva mums Savu dzvbu ar Savm asinm pie Krusta. Tas ir grks, ja kds netic raksttajam vrdam, ka Jzus kristjs, mira
Satura rdtjs
270 Paskaidrojumi
pie Krusta un augmcls, lai atbrvotu ms no msu grkiem.
" Nola
Kad kds, kur ir attlinjies no Dieva, apzins savus grkus, pateicas Jzum, ka Vi tos ir nomazgjis un atgrieas atpaka pie Dieva, to sauc par nolu. Ms visi esam grka kalni. Patiesa nola ir atzt du patiesbu. Mums jatzst, ka ms Dieva priek esam grcinieki, kas visu mu viengi grko un pc nves nonks ell. Mums ar jatzst, ka mums jsaem Jzus, ticot, ka Vi nca aj pasaul, lai glbtu tdus grciniekus k ms, ka Vi pama visus msu grkus (ar Savm kristbm), mira un augmcls, lai glbtu ms. Patiesa nola ir atmest msu pau domas un atgriezties pie Dieva (Apustuu darbi
2:38). Nolot nozm atzt msu grkus un atgriezties pie Dieva vrda, pieemt ar visu msu sirdi dens un asiu glbanu (1. Ja 5:6). Patiesa nola ir atzt sevi par pilngiem grciniekiem un tict Jzum, Dieva Dlam, k msu glbjam, kur izglbis ms no visiem msu grkiem. Lai saemtu glbanu un nomazgtu visus savus grkus, mums vispirms jprtrauc minjumi kt triem ar saviem darbiem un jatzst, ka Dieva un Via Bauu priek ms esam pilngi grcinieki. Tad mums jpieem patiesba, dens un Gara glbana, glbana, kuru Jzus mums deva ar Savm kristbm un asinm. Grciniekam jatmet visas savas domas un griba un pilnb jatgrieas pie Jzus. Ms tiksim glbti, kad sksim tict, ka Jzus kristbas bija paredztas, lai Vi uzemtos visus msu grkus. Citiem vrdiem, tici tam, ka Jzus kristbas,
Satura rdtjs
271 Paskaidrojumi
Via Krust siana un Via augmcelans bija veids, kd glbt grciniekus. Jzus nca mies, kristjs un tika sists Krust, lai nomazgtu visus msu grkus. Pilnga ticba visam tam un ticba tam, ka Jzus augmcls, lai ktu par Glbju visiem tiem, kas Viam tic, ir patiesa nola un patiesa ticba.
Ms varam lietot vrdu glbana par tiem, kas ticb Jzum izglbti no visiem saviem grkiem, ieskaitot iedzimto grku un ikdienas grkus. Glui k slcjs tiek izglbts, ar tas, kur slkst pasaules grk, var tikt izglbts, ja vi tic Jzum k savam Glbjam, tic Via kristbm un asinm, tic gargs patiesbas vrdiem.
" Glbana
Glbana nozm izglbt no noslkanas. Ms saemam glbanu, kad atzstam, ka savu grku d varam viengi nokt ell un ticam, ka Jzus izglba ms no visiem msu grkiem ar Savu dzimanu un kristbm, un asinm pie Krusta. Tie, kas notra savus grkus, ticot Jzus glbanai, Jzus kristbm un asinm, tiek saukti par glbtajiem, atdzimuajiem, taisngajiem.
" Piedzimis no jauna

Otrreiz piedzimt. Grcinieks ir piedzimis no jauna jeb atdzimis tad, kad vi ir gargi glbts, ticot Jzus kristbm un Via Krustam. Ms atdzimstam gargi, ticot Jzus kristbm un asinm. Atdzimuie ir tie, kuru grki ir pilnb nomazgti un kas bezgrcgi gaida Jzus atnkanu.
Satura rdtjs
272 Paskaidrojumi
" Saldzinana par grkiem

is svargais jdziens pazstams ar k grku piedoana. Grki tiek piedoti, kad visi msu grki tiek nomazgti vienreiz un par vism reizm caur dens un Gara evaliju. Ticba dens un Gara evalijam ir tict tam, ka Jzus ir Dieva Dls, tict Via nkanai aj pasaul k cilvkam, Via kristbm un krust sianai msu visu glbanai. Izpirkums, ko Jzus devis cilvkiem, ir caur ticbu Via kristbm un asinm (k mints Vecaj Derb), tam, ka Jzus pats glbs visus cilvkus no grka. Izpirkums Bbel norda uz grku nomazganu caur ticbu Jzus kristbm un Via asinm. Visi grki tika nodoti Jzum, tpc cilvku sirds vairs nav grka. Ms sevi varam saukt par izpirktiem un taisngiem tikai tad, kad visi msu grki nodoti Jzum caur Via kristbm.
" Jzus Kristus

JZUS: Glbjs, kur izglba visus cilvkus no viu grkiem un soda par grkiem. Jzus nozm Glbjs, tas, kur izglbs visus cilvkus no viu grkiem. KRISTUS: Svaidtais. Bija trs pienkumi, kuriem cilvki sama svaidjumu no Dieva. Jzus piepildja tos visus. # nia $ Praviea % Priestera Jzus Kristus pildja visus os pienkumus. Vi padarja visu trs darbu. Mums jtic Jzum k niam, Pravietim un Priesterim, kur mcja mums par izpirkumu un glbanu, td ms Viu saucam par Jzu Kristu. Vi bija debesu augstais priesteris, kur izglba ms no visiem pasaules grkiem ar Savm kristbm un
Satura rdtjs
273 Paskaidrojumi
asinm. Td Vi ir ni visiem tiem, kas Viam tic. Un Vi mums liek apzinties savus grkus, kad ms nkam Via priek. Vi mums mcja, ka ms esam grcinieki no msu priekteu laikiem, ka ms, grcinieku pctei, piedzimm k grcinieki, un t rezultt esam pakauti Dieva sodam. Vi mums ar mcja, ka msu grki ir nomazgti ar Via kristbm un asinm. Vi to visu darja msu, grcinieku, lab.
" Kas ir Jzus?

K ir teikts 1. Mozus 1:3, Vi ir Radtjs, patiesais Dievs, visa visuma Dievs, kur izglba visus grciniekus no visiem pasaules grkiem (Filipieiem 2:6: Kas, Dieva veid bdams, Ja 1:23: Tas bija ieskum pie Dieva. Caur Viu viss ir radies, un bez Via nekas nav radies, kas ir). Jzus ir radanas Dievs, visuma Meistars. Tomr daudzi cilvki netika glbti, jo neticja Jzus sniegtajai mlestbai un glbanai, kad Vi mies nca aj pasaul. Bet daudzi citi ir samui glbanu, kuvui par Dieva audm un ieguvui mgo dzvi, ticot Viam. Vii ir kuvui par taisngajiem.
" Kd Dieva Dls kuva par cilvku?

Vi kuva par cilvku, lai btu Glbjs un glbtu visus grciniekus no grka, tiesas un elles.
Satura rdtjs
274 Paskaidrojumi
" Kas ir Dieva ieceltais likums?

Dievs ir visa Plnotjs, viengais patiesais Dievs un Absolta btne. Td Vi aj pasaul ieviesa likumu. # Vi deva grciniekiem Savu Likumu un Bauus, lai izglbtu vius no viu grkiem. $ Otrais Via dotais Likums ir Ticbas Likums, kas glbj grciniekus. Tas ir likums, kas sniedz glbanu caur ticbu Jzum Kristum k msu Glbjam (Romieiem 5:12). Jzus nca aj pasaul, lai piepildtu paa iecelto likumu, kristjs un noasioja pie Krusta, un tad augmcls. Jzus ieviesa glbanas likumu, lai izglbtu visas pasaules grciniekus. % Dievs iecla ticbas likumu tiem, kas tic dens un Gara glbanai. Katram, kas vlas tikt glbts un kt par Dieva dlu, jtic Dieva ieceltajam ticbas likumam. Tas ir viengais ce uz glbanu.
& Vi auj ieiet debess tiem, kas tic patiesbas gargajai glbanai.
" Dieva bauslba (Desmit Baui)

Desmit Baui ir visu lietu kopsavilkums, kas mums jtur Dieva priek, un vl ir 613 punkti, kas attiecas uz ikdienas dzvi. Tie ir aizliegumi un pavles Nedari to un Dari to. Ts ir vadlnijas, pc kurm dzvot. Dieva Baui doti, lai ms vartu apzinties savus grkus. Caur raksttajiem Dieva bauiem ms varam atzt, cik oti ms neklausm Dievu (Romieiem 3:1920). Dievs deva mums Savus bauus, lai liktu mums apzinties savus grkus. Ms nekad nespjam ievrot visus Via Bauus, td mums pazemgi jatzst tas, ka esam grcinieki, pirms ms skam tict Jzum. Ms nekad nedrkstam krist augstprtbas grk un censties dzvot
Satura rdtjs
275 Paskaidrojumi
saska ar Via bauiem. Ms visi esam grcinieki, un Dievs zina, ka ms nekad nespsim dzvot saska ar Via Bauslbu. Td Vi nca aj pasaul k cilvks, kristjs un tika tiests pie Krusta. Tas paredzts, lai pardtu, cik pilngi ir Dieva likumi un ar to, cik vji ms, cilvki, patiesb esam. Tai pat laik Dieva likum atklts Dieva svtums un pilngums.
ticam Viam. Tpc, ka tikai ticb Viam ms varam doties uz debesm un dzvot mgi, mums pilngi noteikti ir jtic Viam.
" Kd mums jtic Jzum?

Mums jtic Jzum: # lai piepildtu Dieva gribu, $ lai ms tiktu glbti no visiem msu grkiem % lai ms tiktu glbti un ieietu debesu valstb, lai ms vartu mgi dzvot kop ar to Kungu.
" Vai mums noteikti jtic Jzum?

J, mums ir jtic. Jo nav neviens cits vrds zem debess cilvkiem dots, kur mums lemta pestana (Apustuu darbi 4:12). Tpc, ka Vi ir msu Kungs, tpc, ka Vi ir vistaisngkais un tpc, ka t ir Via griba. Nav cita Glbja, jo viengi Jzus ir msu Glbjs. Ms varam saemt izpirkumu un piedzimt no jauna tikai tad, ja
" Vai ms vl varam bt grcinieki, ja ticam Jzum?

N. Apustulis Pvils, atceroties to laiku, kad
Satura rdtjs
276 Paskaidrojumi
vl nebija saticis Jzu, 1. Timotejam 1:15 rakstja: Es esmu pirmais viu [grcinieku] starp. odien daudzi dom, ka vii ir grcinieki, pat ja tic Jzum. Tomr tas t nav. Ms visi esam grcinieki pirms tam, kad skam tict Jzum. Tomr tad, kad ms skam pareizi tict Jzum, k Vi to vlas, ms tda kstam taisngi. Apustulis Pvils atcerjs tos laikus, kad vl nebija saticis Jzu, un atzina, ka bija pirmais grcinieku starp. Tomr Pvils, tad vl saukts Sauls, satika Jzu pa ceam uz Damasku, saprata, ka Jzus ir via Glbjs, un ticja un pateics Jzum. Tad visu atlikuo mu vi liecinja, ka Dieva taisngums, Jzus kristbas, pama pasaules grkus un ka Vi nomira, lai izdeldtu pasaules grkus. Citiem vrdiem sakot, vi kuva par Dieva kalpu, kas sludinja dens un Gara evaliju. Prprotot o liecbu, ka vi bija pirmais no
grciniekiem pirms savas glbanas, pirms tikans ar Jzu, daudzi dom, ka Pvils bija grcinieks pat pc tam, kad bija saticis Jzu. Tomr patiesba ir tda, ka vi vairs nebija grcinieks, bet gan cilvks, kas jebkur brd varja stties Jzus priek. Vi dzvoja sludinot glbanas evaliju, Jzus kristbu un asiu evaliju. Pat pc tam, kad vi devs pie Dieva, mums palikuas via vstules Bbel, kas liecina, ka dens un Gara evalijs bija agrns bazncas evalijs. Apustua Pvila atzans bija atmias par vecajm dienm un pateicba tam Kungam. Vai vi bija grcinieks pc tam, kad ska tict Jzum? N. Vi bija grcinieks, pirms nebija piedzimis no jauna. Taj brd, kad vi noticja Jzum k savam Glbjam, taj brd, kad vi saprata, ka pasaules grki tika nodoti Jzum caur Via kristbm, taj brd, kad vi noticja Jzus kristbm un asinm pie Krusta, vi kuva
Satura rdtjs
277 Paskaidrojumi
taisngs. Vi sevi sauca par pirmo no grciniekiem td, ka atcerjs laikus, kad vi mocja Jzus sekotjus, un pateics Dievam, ka Vi izglbis tdu bezcergu grcinieku. Kas var saukt viu par grcinieku? Kas var saukt par grcinieku to, kur kuvis taisngs, ticot Jzus kristbm un asinm k msu glbanai? Tikai tie, kas nezina patiesbu par Jzus izpirkumu. Apustulis Pvils kuva taisngs, ticot glbanai Jz, un kop t bra, bdams Dieva kalps, visiem sludinja labo vsti par taisnoanu ticb Jzum Kristum, Dieva dlam un Glbjam. Apustulis Pvils nebija grcinieks, bet taisngs Dieva kalps, patiess kalps, kur sludinja evaliju pasaules grciniekiem. Vai grcinieks var sludint citiem? Tas nekad nevartu notikt. K gan kds var citiem sludint to, ko nespj pats! Ja kds nav glbts, k gan vi
var glbt citus! Ja kds cilvks slktu un censtos paldzt kdam citam slcjam, abi noslktu. K var grcinieks glbt citus? Vi vius var viengi paemt uz elli kop ar sevi. K var viens slimais izglbt otru slimo? K var viens Stana pieviltais izglbt otru? Apustulis Pvils bija grcinieks, bet kuva taisngs, kad ska tict Jzus kristbm un asinm un izglbs no grka. Td vi varja kt par Dieva kalpu un sludint evaliju pasaules grciniekiem. Vi varja glbt daudzus grciniekus ar Dieva taisngumu. Vi pats vairs nebija grcinieks. Vi bija piedzimis no jauna un nedzvoja likuma taisngum, bet Dieva taisngum. Vi kuva Dieva taisnguma kalps un sludintjs, kur daudzus atveda atpaka pie Dieva. Vi nesludinja pats savu dedzbu vai Bauslbas taisngumu, bet gan Dieva taisngumu.
Satura rdtjs
278 Paskaidrojumi
Vai vi bija grcinieks? N. Vi bija taisngais. Un k taisngais vi kuva par Dieva patiesbas apustuli. Nesauc viu par grcinieku, jo tas btu apvainojums Dievam un skaidrs patiesbas prpratums. Vi bija taisngais. Ms nedrkstam apvainot ne viu, ne Jzu un domt citdi. Ja ms sakm, ka vi joprojm bija grcinieks pat tad, kad bija saticis Jzu, ms saucam Jzu par meli. Jzus bija padarjis viu taisngu, un Jzus viu iecla par taisnguma kalpu.
" Vai msu grki var tikt nomazgti, ja ms ldzam piedoanu?

Msu grki nekad nevar tikt nomazgti ar lganu un nolu, jo nola nekad nevar nkt no
msu pau darbiem. Lai nomazgtu savus grkus pilngi un pastvgi, mums jtic Jzus kristbm un asinm un tam, ka Jzus ir Dievs. Patiesa glbana tiek dota tiem, kas tic, ka Jzus ar Savm kristbm nomazgja msu grkus un noasioja pie Krusta, lai dotu mums jaunu dzvi. Vai ms varam nomazgt savus ikdienas grkus, ldzot piedoanu par tiem? N. Visi grki, kurus ms paveicam sav dzv, jau tika nomazgti pirms apmram 2000 gadiem, kad Jzus tos pama ar Savm kristbm. Visi msu grki uz miem tika notrti ar Jzus kristbm un Via asiu izlieanu pie Krusta. Vi kuva par upurjru mums, ticgajiem, nomazgja visus msu grkus un samaksja par tiem visiem ar Savm kristbm un Savm asinm pie Krusta. Pat tie grki, kurus ms paveicam tad, kad jau ticam Jzum, ir jnomazg kristbu glbanas avot, izpirkuma patiesb; Jzus jau ir msu Glbjs un Vi ir pamis visus tos grkus,
Satura rdtjs
279 Paskaidrojumi
kurus ms paveiksim ldz pat msu nves dienai. Jzus nca aj pasaul un kristjs jo t (Mateja 3:15), un piepildja visu taisngumu, paemot visus msu grkus. Dieva Dls uzms atbildbu par visiem msu grkiem ar Savm kristbm. Jzus kristbm ir nozme nomazgt. T k visi msu grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs, msu grki ir pilnb nomazgti un tas ms atbrvojis no visiem msu grkiem. Kristbas nozm ar iegremdt, apglabt. T k visi msu grki tika nodoti Jzum, Vi nomira par mums, grciniekiem. Un tie, kas tic, ka visi grki tika nodoti Jzum Via kristbs, uz miem kst tri. Patiesa ticba nozm tict msu sirds, ka visi msu grki, pat tie, kurus paveicam tagad, tika nodoti Jzum aptuveni 2000 gadus atpaka, kad Vi pama visus msu grkus un jo t piepildja visu Dieva taisngumu.
Ja Vi pirms visiem iem gadiem nebtu nomazgjis msu grkus ar Savm kristbm, ms tagad nekdi nesptu kt tri no saviem grkiem. Atceries, ka Jzus sen, sen atpaka nomazgja visus msu grkus. Patiesa ticba un garg glbana odien nozm pienest msu grkus Jzum, lai prliecintos, ka tie ir nomazgti, sakot: Tu nomazgji ar o grku, vai ne?, tict Viam un pateikties Viam. Td Vi nca, kristjs un mira pie Krusta, un pc tam augmcls pc 3 dienm, t kstot par msu Glbju. Svtti ir tie, kas nomazg savus grkus un tic Jzus kristbm, kas nomazgja visus msu grkus. Tda ir patiesba par ikdienas grku nomazganu. Patiesa ticba ir ticba Jzum, kur pama visus pasaules grkus ar Savm kristbm.
Satura rdtjs
280 Paskaidrojumi
" Romieiem 8:30 teikts: Bet, kurus Vi iepriek nolmis atpestt, tos Vi ar aicinjis; un, kurus Vi aicinjis, tos Vi ar taisnojis; bet, kurus Vi taisnojis, tos Vi ar pagodinjis. Vai te runts par pakpenisko svtoanu?
eit nav runts par pakpenisko svtoanu. Daudzi teologi un viltus sludintji mcjui: Tie, kas tic Jzum, pakpeniski mainsies un ks pilngi svti mies un gar, un daudzi tam ir ticjui. Tomr cilvki pamana, ka vii kst arvien strgalvgki. Un grks viu sirds ar laiku tikai pieaug. K msu svtoana var bt atkarga no laika? Vrds pakpenisk svtoana ir tas, ko Dievs visvairk ienst un Stans visvairk lieto. Ms varam kt taisngi viengi tad, ja mums
nav nek kopga ar grku. T k Jzus nomazgja visus msu grkus ar Savm kristbm un upurja pats Sevi, lai pats par tiem samakstu, msu taisngums atkargs viengi no Jzus kristbm un asinm. Ms kstam taisngi ticot, ka Jzus uzms uz Sevis visus msu grkus. Vrds svtoana nozm kt svtam. Mint paam kt svtam nozm netict patiesbai, bet padoties savai vrgajai miesai. Ar pakpenisk svtoana nk no msu pau gargajm vlmm. Visas reliijas run par svtoanu, bet mums, kas tic Jzum, nekad nebtu juzsver pats vrds. Ms nekstam svti pakpeniski, ticot Jzum; ms kstam taisngi uzreiz, ticot Jzus kristbm un asinm, gargs glbanas evalijam. Patiesi taisngie ir dzimui no ticbas Jzus kristbu un asiu evalijam.
Satura rdtjs
281 Paskaidrojumi
" Vai msu grki pazd, ja ms tos izsdzam?

N. Grki nepazd ar grksdzi, bet gan ar ticbu dens un Gara evalijam. Msu grki var pazust tikai tad, kad ms ticam Jzus kristbm un asinm, kas notrja visus msu grkus. Tas ir Jzus gargs glbanas evalijs, kur nomazgja visus msu grkus ar Savm kristbm Jordn. Grksdze ir Dieva likuma pieemana, bet izpirkums mums tiek sniegts tikai tad, ja ms ticam Jzus kristbm un Krustam. Jzus kristbu dens un asinis ir debesu patiesba, kas izglba visus cilvkus no grka, un msu glbana nav atkarga no grksdzes, bet no ticbas tam, ka Jzus ar Savm kristbm pama visus cilvku grkus. Jzus Krust siana bija sods par grkiem, kurus Vi pama no
mums, grciniekiem. Td msu paties glbana ir kristbs Jordn un asins pie Krusta. Visi msu grki ir notrti tpc, ka ms ticam Jzum, kas nomazgja visus msu grkus. Ja kds sludina, ka ms varam saemt izpirkumu, izsdzot savus grkus, tad vi neem vr patieso Dieva glbanu. Td mums visiem jtic Jzus kristbm un asinm, Jzus glbanai. Nekad nesaki, ka cilvku grki var tikt izpirkti, ja tos izsdz Dievam. Zini, ka msu grki ms noveds ell, tomr grkus var nomazgt, ticot Jzum, Via kristbm un asinm, kas ms izprk un auj kt taisngiem Dieva priek. Tikai t ms varam bt glbti no visiem saviem grkiem. Apzinsimies, ka visi msu grki vienreiz nomazgti ticb patiesbas vrdiem, Jzus denim un asinm. Grki netiek izdeldti katrreiz, kad ms tos
Satura rdtjs
282 Paskaidrojumi
izsdzam. Ja tu uzstjgi paaujies uz grksdzi, tu nonksi ell. Ticsim patiesajam evalijam, lai visi grki msu sird tiktu nomazgti. Tici ar savu sirdi, nevis ar savu galvu, un esi brvs no grka uz visiem laikiem.
" Kas ir patiesais evalijs?

Patiesais evalijs ir tas, kur auj mums pilnb atbrvoties no saviem grkiem, kad ms tam noticam. Dieva evalijs ir dinamts. Dieva evalijs ir ds: Jzus Kristus samaksja pardnieka (grcinieka) pardu, kuru vi pats nevar samakst. o evaliju sauc par dinamtu td, ka tad, kad mums bija jmirst par saviem grkiem un jdodas uz elli, tad, kad mums bija jsaem sods, Dieva Dls kuva mums par grku upuri, lai izdeldtu visus msu grkus.
Vi reiz nca aj pasaul, ar Savm kristbm Jordn pama visus pasaules grkus uz miem nomazgja visus msu grkus. Vi sama msu grku algu, paemot visus msu grkus ar Savm kristbm Jordn un nvi pie Krusta. Jzus k dinamts uzspridzinja visus pasaules grkus ar Savm kristbm un Savm asinm. Tas ir patiesais evalijs. Patiesais evalijs ir tds, ka Jzus nca aj pasaul un ar Savm kristbm un noasioanu pie Krusta izglba visus tos, kas tic Viam. Un 1. Ja 5:6 ir rakstts: Vi ir tas, kur ncis caur deni un asinm, Jzus Kristus, ne deni vien, bet ar deni un asinm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesba.
Satura rdtjs
283 Paskaidrojumi
" Kd Jzus upurja Sevi pie Krusta?

Jzus upuris bija par msu grkiem, kurus Vi uzms ar Savm kristbm. Vi atdeva mums Savu miesu, lai samakstu par msu grkiem un lai ms vartu bt brvi no soda par tiem. Mums jzina, ka Jzus kristjs Jordn, lai paemtu visus msu grkus. Mums jtic, ka iemesla d Jzus mira pie Krusta. Ja Jzus nebtu kristjies pirms Krust sianas, ja Vi nebtu miris pie Krusta, tad visi msu grki btu palikui. Td mums jtic Jzus kristbm un asinm. T k Jzus ir Dieva Dls, upura Jrs, Vi tika upurts, lai izdeldtu visus msu grkus. Mums visiem jtic, ka Jzus ir Dieva Dls, ka Vi kristjs, lai paemtu visus pasaules grkus
un ka Vi tika sists Krust par msu grkiem. Jzus kristjs, lai paemtu visus msu grkus, un tad tika sists Krust, lai ms, grcinieki, vartu tikt glbti no saviem grkiem un bt brvi no soda.
" Kas ir Jnis Kristtjs, kur kristja Jzu?

Dievs caur Mozu mums deva Savu Bauslbu un izpirkuma upuri, lai ms vartu veikt saldzinan par saviem grkiem un prkpumiem. Vi iecla ronu, Mozus brli, par augsto priesteri un lika viam pienest upuri septt mnea desmitaj dien, Saldzinanas dien, lai nomazgtu visus t gada Israla grkus (3. Mozus 16). Vi nordja, ka Saldzinanas dien upuri
Satura rdtjs
284 Paskaidrojumi
drkstja pienest viengi rona pctei. Dievs deva isralieiem iespju saldzint visus savus grkus caur roku uzlikanu, saldzinanas upuri, kuru pienesa rons un via pctei. o saldzinanas likumu iecla Dievs. Vi oti skaidri nordja, ka Jzus ir cilvces Glbjs. Un Jauns Derbas laikmet Jnis Kristtjs bija rona pctecis un pdjais Vecs Derbas augstais priesteris. Un Jnis Kristtjs k Dieva pravietis un cilvces prstvis un augstais priesteris kristja Jzu, Dieva Dlu, kur nca glbt grciniekus, un uzlika visus cilvces grkus uz Via galvas. Patiem, visi cilvki ir svtti, jo var nodot savus grkus Jzum caur Jni Kristtju; Jnis bija augstais priesteris un visas cilvces prstvis, Dieva kalps, kas nodeva visus msu grkus Jzum. Jnis Kristtjs ir Dieva sttais visas cilvces prstvis un augstais priesteris, vstnesis, kas
nca 6 mneus pirms Jzus. No otras puses, Jzus bija Dieva Jrs, kur pama visus pasaules grkus, bet Jnis Kristtjs bija augstais priesteris, kur ar kristbm nodeva Jzum visus pasaules grkus. Jnis Kristtjs bija Dieva kalps.
" Jordna, kur Jzus kristjs

Jordnas upe strauji ietek Nves jr, kur nav nekdas dzvbas. Nves jras lmenis ir daudz zemks par jras lmeni. Td Nves jras dei nekur nevar aizplst un paliek Nves jr. Jnis Kristtjs kristja Jzu nves up (Jordnas up). Tas simboliz to, ka visi cilvki, izemot tos, kuru sirds nav grka, beigs saems mgo sodu par saviem grkiem. Td Jordnas upe ir grku nomazganas upe, kur mirst grcinieki. sk sakot, t ir
Satura rdtjs
285 Paskaidrojumi
izpirkuma upe, kur visi pasaules grki tika nomazgti ar Via kristbm, grku nodoanu Jzum.
" Kds bija saldzinanas upuris par gada grkiem Vecaj Derb?
Tas bija saldzinanas upuris par visiem gada grkiem kop. Augstais priesteris uzlika savas rokas uz a galvas un nodeva tam visus Israla auu grkus (3. Mozus 16:134). Upurus par dienas grkiem un par gada grkiem piepildja Jzus Kristus, kdams par Dieva Jru, lai ar Savm kristbm uzemtos uz Savas galvas visus grkus.
" Kds bija saldzinanas upuris par dienas grkiem Vecaj Derb?
Vecaj Derb bija saldzinanas upuris par dienas grkiem. Lai veiktu saldzinanu par dienas grkiem, bija jem jrs, aita, vrsis vai balodis, jaizved tas uz telti un juzliek rokas uz upura, lai nodotu grkus upurim. Tds bija Dieva Bauslb noteiktais saldzinanas upuris par dienas grkiem (3. Mozus 3:111).
" Kds bija pastvgs saldzinanas upuris?

T ir saldzinana par visiem pasaules grkiem vienlaikus, ticot Jzum. Un t k Jzus ir Dieva Dls un msu Kungs, kur dzvo mgi,
Satura rdtjs
286 Paskaidrojumi
Vi var uz miem paemt visus cilvces grkus. K Vi to paveica? # Piedzimstot cilvka mies $ Kristoties pie Ja Kristtja Jordn % Saemot sodu pie Krusta Dieva Dls nca aj pasaul cilvka mies un kristjs, lai caur Jni Kristtju paemtu visus cilvces grkus. Tad Vi noasioja pie Krusta, lai uz visiem laikiem izglbtu cilvci no visiem ts grkiem (3. Mozus 16:622, Mateja 3:1317, Ja 1:29, Ebrejiem 9:12, 10:118).
" Vai izpirkums tiek sniegts uzreiz vai pakpeniski?

Tas tiek sniegts uzreiz, jo Jzus vienreiz pama msu grkus ar Savm kristbm un vienreiz sama sodu par tiem visiem. K mints
Mateja 3:15, Vi teica: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. Ja 1:29 Jnis Kristtjs teica: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku, un Ja 19:30 Jzus teica: Viss piepildts! Ebrejiem 10:918: Tad Vi sacja: raugi, Es nku Tavu prtu dart. Vi atce pirmo, lai nodibintu otru. Pc s gribas ms esam ar Jzus Kristus miesas upuri padarti svti pavisam. Un katrs priesteris gan ik dienas stv kalpodams un biei tos paus upurus upurdams, kas nekad nevar izncint grkus. Bet Vi vienu upuri par grkiem upurjis, uz visiem laikiem ir nosdies pie Dieva labs rokas, joprojm gaiddams, kamr Via ienaidnieki tiks likti Via kju pameslam. Jo ar vienu upuri Vi uz visiem laikiem ir padarjis pilngus tos, kas tiek darti svti. Bet ar Svtais Gars mums liecina. Pc tam kad ir teikts: ir t derba, ko Es ar viiem celu pc tm dienm, saka Tas Kungs, Savus bauus
Satura rdtjs
287 Paskaidrojumi
Es dou viu sirds un rakstu tos viu prt, un viu grkus un viu netaisnbas vairs nepieminu. Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku. Visi pasaules grki vienreiz izpirkti ar Jzus kristbm un asinm.
par mums. Ttad grka alga ir nve, bet Dieva balva ir mga dzvba Krist Jz, msu Kung (Romieiem 6:23). Grka alga ir nve, bet Jzus pardja Savu mlestbu, mirstot msu viet un sniedzot mgs dzvbas dvanu visiem pasaules grciniekiem.
" Kas ir grka alga?

Grka alga ir nve. Nav svargi, kds tas ir, katrs grks jties Dieva priek, un sods par visiem grkiem ir nve. Lai veiktu saldzinanu par visiem grkiem, Israla audm vajadzja pienest Dievam aitu bez kdas vainas. T Dievs sagatavoja Jru, lai atbrvotu visus cilvkus no viu grkiem. Jram uzlika rokas, lai nodotu grkus, un tad tas mira viu viet. Jaunaj Derb Jzus k Jrs pama visus msu grkus ar Savm kristbm Jordn un mira
" Kd Jzum bija jmirst pie Krusta?

Jzus nve bija maksa par visiem pasaules grkiem, kurus Vi uzms ar Savm kristbm. Cilvci gaidja nve elles liesms par viu grkiem. Bet t k Jzus ms mlja, Vi piema kristbas, kas nodeva Viam visus grkus, un nomira pie Krusta, lai glbtu ms. Vi upurja Sevi, lai glbtu ms no grka, no
Satura rdtjs
288 Paskaidrojumi
elles lsta. Via nve bija maksa par cilvces grkiem. Vi kristjs, lai paemtu visus cilvces grkus, un atdeva Sevi sodam pie Krusta, lai glbtu ms visus no grka, nves, tiesas un lsta. Jzus nve bija par pasaules grkiem, kurus Vi uzms Jordn, lai vartu saemt sodu par cilvces grkiem. Vi mira pie Krusta un augmcls, lai ms atkal vartu dzvot k taisngie.
% Ms iegstam tiesbas kt par Dieva brniem (Ja 1:12). & Ms drkstam ieiet Dieva valstb, debesu valstb (Ja Atklsmes 2122 nod). ' Ms saemam visas Dieva svtbas (Efezieiem 1:323).
" Kd mums jtic Jzum?

Ms visi esam grcinieki, kas bez ticbas Jzum Kristum, msu Glbjam, nonks ell. Tikai Jzus ir msu Glbjs, kas var glbt ms no elles. Mums jtic Jzum, jo Vi ir viengais patiesais Glbjs. Kur nonks tie, kas tic Jzum un kuru grki ir izpirkti? Debess. Kur nonks tie, kas netic Dievam un nav izpirkti? Ell visu savu grku d; degoa uguns un sra jr (Ja Atklsmes 21:8).
Satura rdtjs
" Ko ms iegstam, kad ticam Jzum?

# Ms saemam izpirkumu par visiem saviem grkiem un kstam taisngi (Romieiem 8:12). $ Ms saemam Via garu un mgo dzvi (Apustuu darbi 2:38, 1. Ja 5:1112).
289 Paskaidrojumi
Kas ir Dieva avis? Tie, kas saem gargo glbanu, ticot Jzus kristbm un asinm. Un citas avis, kas nav no s kts (Ja 10:16) ir i, jo vii tic tam, kam grib, tpc vii vl joprojm ir grcinieki, kamr tie, kas tic Jzus kristbm un asinm, visi tiek izglbti un ir Dieva avis.
" Kas Bbel saukts par eceri?

eceris ir tas, kura sird vl joprojm ir grks, lai ar vi tic Jzum. Titam 3:11 teikts: Tds ir samaitts un grkodams pats sevi noties. Jzus pama msu grkus ar Savm kristbm, bet eceris netic svttajam evalijam, denim (Jzus kristbm, izpirkuma kristbm), kas ir drga Dieva dvana. T viet eceris atraida glbanu un noties sevi k grcinieku. Dievs par eceriem sauc tos, kas tic Jzum, tomr pai sevi noties k grciniekus (Titam 3:11). Tev paam jizlemj, vai tu esi eceris vai n. Ja tu tici Jzum, bet joprojm sauc sevi par grcinieku, tad tu nezini dens un Gara evalija gargo patiesbu. Ja tu tici Jzum, bet joprojm uzskati sevi par grcinieku, tad tu esi eceris; tas nozm, ka tu noraidi dens un Gara evalija sniegto
Satura rdtjs
" Kas ir Dieva paties baznca?

Dieva bazca ir tur, kur taisngie, tie, kas ir izpirkti un svtoti Krist ticb Jzus kristbm un asinm, sank kop un pieldz Dievu (1. Korintieiem 1:2). Paties Dieva baznca, k teikts Efezieiem 4:5, ir vieta, kur visiem ir viens Kungs, viena ticba, viena kristba; viens visu Dievs un Tvs, kas pr visiem.
290 Paskaidrojumi
glbanu un ar pierdi, ka tu neesi Dieva brns. Ja tu esi viens no tiem, kas sdz grkus Dievam un atzst, ka ir grcinieks, tad tev nopietni jprdom sava ticba. K tu vari bt grcinieks, ja Jzus pama visus tavus grkus? Kd tu centies atmakst pardu, kad Jzus jau par to ir parpjies un sniedz to tev k dvanu? Ja tu uzstj, ka tev paam jatmaks pards, tu esi eceris, jo tu nepiekrti Dievam. Katrs, kur tic Jzum, bet nav piedzimis no jauna, ir eceris. Tev jzin patiesba. T k Dievs ir pamis visus pasaules grkus, tu esi eceris, ja neem vr Via glbanu. eceris ir tas, kur sauc sevi par grcinieku. Ja tu sauc sevi par grcinieku, ticot Svtajam Dievam, tad tu esi eceris. Lai tu nebtu eceris, tev jtic gan Jzus kristbm, gan Via asinm pie Krusta kop. Tu vari tikt glbts tikai tad, ja tici abiem kop
un vienlaikus: asinm. !
Jzus
kristbm
un
Via
Satura rdtjs
Pielikums 3
Jautjumi un atbildes
Satura rdtjs
292 Jautjumi un atbildes
Jautjumi un atbildes
1. Jautjums: Es lasu grmatas, kuras Js man tik laipni atstjt un man iet, ka dai Jsu uzskati par Jzus kristbm ir diezgan interesanti. Vai Js vartu man paskaidrot, ko Js mct par msu kristbu saistbu ar Jzus Kristus kristbm, nvi un augmcelanos? Atbilde: Vispirms mums jpievr uzmanba mcbm par kristbm, k teikts Ebrejiem 6:2. Saska ar Bbeli ir trs veidu kristbas: Ja Kristtja kristbas grku nolai, Jzus kristbas pie Ja Kristtja un msu kristbas. Ts kristbas, ko ms saemam, ir msu ticbas Jzus kristbm apliecinjums. Tas ir, ms kristmies, lai apliecintu, ka ticam Jzum, kur kristjs, lai paemtu visus msu grkus un ar
mira pie Krusta, lai veiktu par tiem saldzinanu. Tagad var saprast Mateja 3:15, kur ir teikts: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu. T eit nozm, ka pats Jzus pama visus pasaules grkus, kristoties pie Ja Kristtja, visas cilvces prstvja. Tds bija Dieva lieliskais plns, lai glbtu ms no neizbgam grka slazda. Jehova Viam nodevis visus msu prkpumus (Jesajas 53:6) un sniedzis mums Via taisngumu. Taisngums eit nozm grieu dikaiousune, kas nozm ar taisnba un godgums. Tas nozm, ka Jzus pama visus cilvces prkpumus visgodgkaj un taisngkaj veid kristoties ar roku uzlikanu. Ms tiekam glbti ar savu stipro ticbu Jzus kristbm, nvei pie Krusta un augmcelanai. Garg apgraizana (Romieiem 2:29), kas nogrieza no msu sirds visus msu grkus,
Satura rdtjs
nomazgjusi visus grkus msu sird. Td apustulis Pvils Vasarsvtku dien teica audm: Atgriezieties no grkiem un liecieties kristties ikviens Jzus Kristus Vrd, lai js dabtu grku piedoanu un saemtu Svt Gara dvanu (Apustuu darbi 2:38). Visiem grciniekiem savs sirds jsaem grku piedoana, ticot Jzus vrdam. Ko nozm Via vrds? Vi atpests Savu tautu no vias grkiem (Mateja 1:21). Vrds Jzus nozm Glbjs, kur glbj Savus audis no viu grkiem. K Vi ms izglba no visiem msu grkiem? Jzus izglba ms no visiem msu grkiem ar Savm kristbm un nvi pie Krusta. Kad Jzus Kristus apustui sludinja evaliju, vii prliecinjs, ka tiek mcta pareiza izpratne par Jzus kristbm un Krustu, un tad kristja tos, kas viiem ticja. Tpat ar ms tiekam kristti, lai apliecintu, ka sav prt ms ticam Jzus kristbm un nvei. Kad ms
tiekam kristti, ms atzstam: Paldies Tev, Kungs. Tu ar kristbm uzmies visus manus grkus, miri par mani un augmclies, lai glbtu mani. Es ticu Tavam evalijam. Ms tiekam kristti den, kas attlo msu ticbu Jzus kristbm un Via nvei pie Krusta, glui k Vi kristjs pie Ja Kristtja. T ar svtie agrnaj baznc kristjs, lai pierdtu savu ticbu pc tam, kas bija piemui evaliju un samui izpirkumu, grku piedoanu. Kristbu ceremonijas nav noteikti nepiecieamas, un, lai gan ts ir oti svargas, msu dens kristbm nav nekdas saistbas ar glbanu. Ms varam tikt glbti viengi tad, ja ticam dens un asiu evalijam. Bbele mums saka, ka ms esam kristti Jz Krist (Romieiem 6:3, Galatieiem 3:27). Tad k ms varam bt kristti Vi? Tas ir iespjams viengi tad, ja ms ticam Via kristbm, jo t miesa, vecais cilvks, var tikt
Satura rdtjs
savienots ar Jzu un ar Via krisbm kop ar Viu tikt sists Krust. T k Jzus pama visus msu grkus ar Savm kristbm, Via nve bija sods par msu prkpumiem. Tpc ar ms ar Viu mirm pie Krusta un msu miesa, t msu daa, kas grko, mira grkam, un ms tikm glbti no visiem msu prkpumiem. Tie, kas ir vienoti ar Kristu caur Via kristbm un nvi, var bt vienoti ar Via Augmcelan. Via Augmcelana nav tikai msu augmcelana no grka nves t mums ar sniedz iespju piedzimt no jauna k Dieva brniem, stiem un bezgrcgiem Dieva priek. Ja ms netictu Via kristbm un ttad nebtu nodevui Viam savus grkus, nvei un augmcelanai nebtu nekdas jgas, nek kopga ar glbanu. Tie, kas ticb nodevui Viam visus viu grkus, jkst vienotiem ar Via Nvi pie Krusta un kristbm, kam seko
glbana un atdzimana k taisngajam. Tomr tiem, kas nav nodevui savus grkus Viam, ticot Via kristbm, nav nek kopga ar Via Nvi un Augmcelanos. Ticgo kristbas ir uzticamas, glui k vrs un sieva kst par oficili atztu pri laulbu ceremonij. Svto kristbas ir rja das ticbas apliecinana. Kad ms apliecinm msu ticbu Via kristbm un Krustam Dieva, svto un pasaules priek, msu ticba kst spcgka. Ja esam prpratui patieso Jzus kristbu pie Ja Kristtja nozmi, mums nav jtic, ka varam tikt glbti, pat ja ms neticam Via kristbm un to nozmei. Tas vienkri ir veikls velna triks. Ms saemam grku piedoanu un tiekam gaidti debess tad, kad no visas sirds un patiesi ticam Jzus kristbm, nevis savm kristbm.
Satura rdtjs
2. Jautjums: K es varu teikt, ka esmu taisngs, ja es katru dienu grkoju? Atbilde: Ms, cilvki, grkojam no msu dzimanas ldz pat nvei. T tas ir msu negrozmo prtu d, kuros vienmr ir grks. Td Bbele saka: Nav neviena taisna, it neviena (Romieiem 3:10). Tpc apustulis Pvils atzina Dieva priek: Tas ir patiess un piln mr atzstams vrds, ka Kristus Jzus ir ncis pasaul izglbt grciniekus. Es esmu pirmais viu starp (1. Timotejam 1:15). Bet tagad neatkargi no bauslbas atkljusies Dieva taisnba, ko jau apliecina bauslba un praviei. Dieva taisnba dota ticb uz Jzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekdas starpbas; jo visi ir grkojui, un visiem trkst dievis godbas. Bet Dievs Sav lastb tos taisno bez nopelna, sagdjis tiem pestanu Jz Krist (Romieiem 3:2124).
is Dieva taisngums nozm, ka Jzus kristjs pie Ja Kristtja Jordn. Kad Vi kristjs, Vi teica Jnim: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Vi pama visus pasaules grkus vispareizkaj un vistaisngkaj veid, kad kristjs pie Ja Kristtja, visas cilvces prstvja. Td nkamaj dien pc Jzus kristbm Jnis sauca: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Ko eit nozm pasaules grks? Tas sev ietver visu cilvku visus grkus no dama un Ievas, pirmajiem cilvkiem uz s zemes, ldz pat pdjajam cilvkam aj pasaul. Pagtne ir pasaule, tagadne ir pasaule, un ar nkotne bs pasaule. Jzus, Alfa un Omega, pienesis vienu upuri par visu laiku grkiem, uzemoties visus pasaules grkus vienreiz un par visiem ar Savm kristbm Jordn un nvi pie Krusta. Un ms visi esam kuvui svti.
Satura rdtjs
Ievrojiet, ka tas rakstts tagadn. Ms esam kuvui svti un bezgrcgi kop t bra, kad noticjm Dievam, ldz pat im brdim, un tdi ar vienmr paliksim. Tas Kungs ir Visvarens Dievs, un Vi redz visu no pasaules radanas ldz ts beigm. Lai gan Vi kristjs pirms apmram 2000 gadiem, Vi spja paemt visus grkus, ko cilvki paveikui no pasaules skuma un vl paveiks ldz ts galam. Td pirms Savas nves pie Krusta Vi teica: Viss piepildts! (Ja 19:30) Vi pirms apmram 2000 gadiem pama visus pasaules grkus un mira pie Krusta, lai tos nomazgtu. Ms vl joprojm grkojam pat pc savas glbanas, jo msu miesa ir vja. Tomr Jzus izpircis ms no visiem msu pagtnes, tagadnes un nkotnes grkiem, uzemoties visus grkus, pat tos, ko vl neesam paveikui, ar Savm kristbm un saemot par tiem sodu pie Krusta. Tda ir pilng un taisng Dieva glbana.
Ja Jzus nebtu pamis tos grkus, kurus ms paveiksim nkotn, neviens cilvks nevartu saemt izpirkumu par ikdienas grkiem, jo grka alga ir nve (Romieiem 6:23). Kad Jkabs un zavs vl bija savas mtes klp, Dievs sadalja vius divs tauts, lai gan vii vl nebija paveikui ne labu, ne aunu, un mlja Jkabu, bet nda zavu, un teica: Veckais kalpos jaunkajam (1. Mozus 25:23). Ms, cilvki, esam nolemti grkam visu msu dzvi, no dzimanas ldz pat nvei, bet Dievs jau iepriek zinja visus msu grkus un nomazgja tos vienreiz un par vism reizm ar Savm kristbm un Krustu, jo Vi ms ml. Ms dzvojam svtt laik. Pravietis Jesaja teica: Runjiet sirsngi ar Jeruzlemi un sakait tai, ka ts cieanu laiks ir piepildts, ka ts noziegums saldzints, jo t ir no T Kunga rokas samusi divkrtgu sodu par visiem saviem grkiem (Jesajas 40:2). Msu grku verdzbas laiks
Satura rdtjs
beidzies caur Jzus kristbu un Krusta evaliju, td katrs, kas tic im evalijam, var tikt atbrvots no sava grka. ir t derba, ko Es ar viiem celu pc tm dienm, saka Tas Kungs, Savus bauus Es dou viu sirds un rakstu tos viu prt, un viu grkus un viu netaisnbas vairs nepieminu. Bet, kur ir grku piedoana, tur vairs nav upuru par grku (Ebrejiem 10:1618). Dievs vairs neties ms par ikdienas grkiem, jo Vi jau ir nomazgjis visus cilvces grkus uz s zemes un tiesjis tos caur Jzu. Td ms varam gaidt Kunga atnkanu un sekot Via vrdam k taisngie un bezgrcgie, lai ar ms sav dzv vl joprojm grkojam.
3. Jautjums: Kas ir Ja grku nolas kristba? Atbilde: Jnis Kristtjs bija t Kunga kalps, kur dzima 6 mneus pirms Jzus un par kuru bija pravietojis Maleahijs, pdjais Vecs Derbas pravietis. Atcerieties Mozus, Mana kalpa, likumus, ko Es viam kdreiz pavlju izveidot visa Israla lab Horeba kaln kop ar visiem likumiem un tiesm. Redzi, Es stu pie jums pravieti liju, iekms nks T Kunga liel un ausmu piln diena. Viam bs jpiegrie tvu sirdis brniem un brnu sirdis saviem tviem, lai Man nebtu jnk un nebtu japkrauj visa zeme ar Savu lstu smagumu! (Maleahija 3:2224) Kad Jzus piedzima, Israla audis bija atmetui Dieva derbas vrdus un pieldza sveus dievus. Vii pienesa aklus un kroplus upurus un prvrta Dieva templi par tirgus vietu. Par Jzu Kristu pravietots Mozus Bauslb un Pravieos.
Satura rdtjs
Bauslba cilvcei dod grka atziu un parda, cik vii ir grcgi (Romieiem 3:20). Grks ir nesekoana vism tm lietm, kas raksttas Bauslbas grmats. Vecaj Derb grcinieks, kur prkpa Bauslbu, Saieanas telts priek pieveda grku upuri, uzlika savas rokas uz grku upura galvas, lai nodotu tam savus grkus, un nokva upuri, lai saemtu piedoanu un ktu vienots ar Dievu. Tad priesteris pama mazliet grku upura asiu un uzlika to uz dedzinm upura altra ragiem, bet atlikus asinis izlja pie altra. Tomr Israla grki ar iem ikdienas upuriem nevarja atbrvoties no visiem saviem grkiem. Td Dievs viiem deva Saldzinanas dienu. Tolaik Dievs piedeva viu gada grkus septt mnea desmitaj dien. Taj dien rons, augstais priesteris, ma divus us un vilka par tiem lozes; viens zis bija tam Kungam, bet otrs bija grkzis. Tad vi uzlika savas rokas uz t
Kunga a galvas, lai uzliktu tam visus Israla auu gada grkus. Tad rons to nokva, ma t asinis un septias reizes uzslacja ts uz Derbas irsta. Kad vi bija pabeidzis saldzinanu par svto vietu, vi pienesa otru upuri. Vi uzlika savas rokas uz dzv a galvas, izsdzja visus Israla gada grkus, uzlika tos uz a un palaida to tuksnes ar tam sagatavota cilvka roku. T israliei varja saemt izpirkumu par saviem gada grkiem. Tomr upuris, ko pienesa saska ar Vecs Derbas bauslbu, nevarja padart pilngus tos, kas katru gadu to pienesa. Tas viengi atainoja to labo (Mesiju), kam bija jnk. Israla audis negaidja Jzu Kristu, Glbju. T viet vii grcg pasaul pieldza dvainus dievus, atmetot Vecs Derbas Pravieu vrdus. Td Dievs pravietoja, ka Vi sts Jni Kristtju, kur atkal pievrss isralieu sirdis
Satura rdtjs
Viam, lai vii vartu saemt Jzu Kristu. Pirms tam, kad Jnis Kristtjs kristja Jzu, vi sniedza Israla audm grku nolas kristbas Jdejas tuksnes. Vi kristja vius ar deni, lai vii tictu un gaidtu Jzu, kur kristsies pie via ar roku uzlikanu, lai paemtu visus pasaules grkus, un tiks sists Krust, lai izglbtu vius no viu grkiem. Vi teica, ka Jzus nks un paems viu nepilngos upurus un pieness vienu upuri par visiem grkiem, glui k Israla audis tika izpirkti, atnesot grku upuri bez vainas, uzliekot uz t savas rokas un nokaujot to saska ar Vecs Derbas upuranas sistmu. Daudzi israliei izsdzja savus grkus, noloja tos un kristjs. Nolot nozm atgriezt prtu pie Dieva. Vii nca pie Ja un, atceroties Vecs Derbas Bauslbu, atzins, ka ldz pat savai nvei vii viengi grko. Vii ar atzina, ka saska ar Bauslbu vii nevar nokt
debesu valstb ar saviem labajiem darbiem, un atgrieza savu prtu pie Jzus Kristus, kur vienreiz un par vism reizm izdelds visus viu grkus un atvrs debesu valstbas vrtus. Jnis Kristtjs sniedza audm du kristbu. Vi va tiem atzt, cik daudz vii grko sav m, nolot savus grkus un gaidt Jzu Kristu, kas kristsies pie via, augst priestera un visas cilvces prstvja, un tiks sists Krust, lai izglbtu vius no visiem viu grkiem, glui k vi kristja vius. T ir paties, Bbel aprakstt nola. Td Jnis pasludinja audm: Es js gan kristju ar deni uz atgrieanos no grkiem, bet Tas, kas nk pc manis, ir spcgks par mani; Tam es neesmu ciengs kurpes nest, Vi js krists ar Svto Garu un ar uguni (Mateja 3:11). Jnis Kristtjs atgrieza cilvku prtus pie Jzus, liecinja viiem par to, ka Jzus pama visus pasaules grkus (Ja 1:29), un mira
Satura rdtjs
moceka nv.
4. Jautjums: Vai Jums neiet, ka uzskats par Jzus kristbu nepiecieambu glbanai samazins Via nves pie Krusta nozmi evalij? Atbilde: Jzus kristbas un Via nve pie Krusta ir vienldz svargi. Ms nevaram teikt, ka viens btu svargks par otru. Tomr problma ir tda, ka lielk daa msdienu kristieu zina tikai par Jzus asinm pie Krusta. Vii dom, ka viiem ir piedots, jo Jzus nomira pie Krusta, tomr Jzus pasaules grku pama ne tikai ar Krustu. T k Vi kristjs pie Ja Kristtja, kur Viam nodeva visus pasaules grkus, Via nve patiem varja bt sods par visiem msu grkiem. Tict viengi Krustam bez Jzus kristbm ir
tas pats, kas pienest upuri tam Kungam, neuzliekot tam rokas. Tie, kas pienesa du upuri, nevarja saemt izpirkumu, jo tas bija netaisns upuris, kuru tas Kungs nespja pieemt. Tas Kungs sauca Mozu un runja uz viu no Saieanas telts, sakot: Ja vi pienes dedzinmo upuri no liellopiem, tad ir jupur vrsis, kas bez vainas. Tas jnovieto pret Saieanas telts durvm, k tas Tam Kungam labi patk. Un vi lai liek savu roku uz dedzinm upura galvas, un Tas Kungs to labvlgi pieems par saldzinanu (3. Mozus 1:34). Tas Kungs ir taisngs un ievro likumu. Vi iedibinjis taisngo un godgo likumu, lai nomazgtu msu grkus. Kad ms saska ar o likumu pienesam upuri, tas Kungs to pieem, lai veiktu par mums saldzinanu. Tomr viena no visplak sastopamajm cilvku kdm ir tda, ka vii tic, ka var tikt glbti, ja vien atzst Jzu k savu Glbju, jo tas Kungs ir mlestba. Bbele
Satura rdtjs
saka: Ikviens, kas T Kunga Vrdu piesauks, tiks izglbts (Apustuu darbi 2:21, Romieiem 10:13), tomr t ar saka, ka Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstb, bet tas, kas dara Mana Debesu Tva prtu (Mateja 7:21). Lai atztu, ka Jzus ir Glbjs, ms tiktu glbti, vienkri ticot Jzus vrdam, un nebtu nekdas nepiecieambas Rakstos rakstt par Vecs Derbas upuranas sistmu un tiem, kas piekopj bezdievbu Mateja 7:21. Tomr prsteidzoais un nevainojamais Dieva glbanas ce ir skaidri pierakstts Bbel. Patiem, no 3. Mozus grmatas 3. un 4. nodaas ms skaidri redzam, ka grcinieks uzlika savas rokas uz upura galvas, lai tam nodotu savu grku, nokva to un izlja t asinis, kad vi pienesa grku upurus un samierinanas upurus. Upura pieneana bez roku uzlikanas vai kropla upura pieneana ir nederga un nespj veikt
saldzinanu. Gan Vecs, gan Jauns Derbas vrdiem ir atbilstoi vrdi abs derbs (Jesajas 34:16). Jzus kristbas Jordn atbilst grcinieka roku uzlikanai uz grku upura galvas Vecaj Derb. Kad Vi kristjs pie Ja Kristtja Jordn, Vi teica: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). eit visa taisnba nozm taisngums un patiesba. Tas nozm, ka Jzum pienkas kt par cilvces grku upuri. Viam ar piencs kristties pie Ja Kristtja ar roku uzlikanu, lai vistaisngkaj veid paemtu visus pasaules grkus, saska ar upuranas sistmu, kas sastvja no roku uzlikanas un asinm un kuru Dievs iedibinja Vecaj Derb. Ja ms tictu viengi Krustam, bet ne Jzus kristbm, no t izriettu, ka Vi mira veltgi, ne par msu grkiem, jo tie Viam vl nebija nodoti. T rezultt ms uzskattu, ka Via asinis
Satura rdtjs
ir netras, jo nespj nomazgt grkus (Ebrejiem 10:29). Ttad Via asinis var nomazgt grkus ticgo sirds tikai tad, ja vii tic, ka visi viu grki tika nodoti Viam, kad Jnis Kristtjs kristja Viu ar roku uzlikanu. Apustulis Jnis liecinja, ka tas, kas prvar pasauli, tic, ka Jzus ir t Kunga Dls, kur nca ar deni un asinm. Jzus nca ar deni un asinm, ne tikai ar deni un ne tikai ar asinm (1. Ja 5:46). Vi Saviem mcekiem izskaidroja lietas, kas ar Viu saisttas Rakstos, skot ar Mozu un visiem pravieiem, un pardja, ka Vi Pats bija grku upuris Vecaj Derb. Un Dvids teica psalm: Raugi, te es esmu! Grmat stv par mani manis paa viet rakstts (Psalms 40:7). Ttad Via kristbas neatce Krustu, glui otrdi t Kunga evalijs ir tas, kas pabeidz un piepilda Krusta nozmi. Tas mums ar mca, ka ms nevaram saemt izpirkumu, ja vien mums
nav Jzus kristbas un drgs asinis. Saemt glbanu nozm saemt grku izpirkumu, ticot Jzus kristbm un Via asinm pie Krusta, k ar saemt Svt Gara dvanu (1. Ja 5:8, Apustuu darbi 2:38).
5. Jautjums: Vai Js man izskaidrot dens un Gara evaliju?
vartu
Atbilde: Ja ms kaut kur r pazaudtu adatu, ms droi vien mekltu to tur, kur t pazuda. Btu bezjdzgi meklt to mj, jo tur ir gaiks. Msdienu bazncs var atrast dus cilvkus. Lai gan viiem visapkrt ir nepilngas Bbeles izpratnes radts cas par msu dens kristbm un iemeslu, kpc Jzus kristjs pie Ja Kristtja, vii nekad sev neuzdod os svargos jautjumus. Tdas rcbas d aj reliij ir oti daudz konfesiju un atzarojumu.
Satura rdtjs
Lai prtrauktu das neauglgs cas, mums jpamet is juceklis un jatgrieas tur, kur ms pazaudjm savu adatu. Ja ms patiem mekljam patiesbu, mums jatmet aizspriedumi, jo ms to nevaram atrast reliiju jucekl. Kd apustui t uzsvra Jzus kristbas? Tas ir dens un Gara evalija patiesbas noslpums, kuru vii sama no Jzus un sludinja visai pasaulei. Jzus teica: Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kds neatdzimst den un Gar, netikt tam Dieva valstb! (Ja 3:5) Bbele mums saka, ka Jzus nca ar deni un asinm, lai izglbtu ms no visiem msu grkiem (1. Ja 5:6). Asinis nozm Krustu. Tad ko nozm dens? Kd Jzus kristjs pie Ja Kristtja? Kd Vi Savs kristbs pazioja: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu (Mateja 3:15). Es vlos, lai js saprastu dens un Gara, un Jzus kristbu evaliju. eit ir dai si
paskaidrojumi par dens un Gara evaliju, kurus Vi sniedza Saviem mcekiem. Apustui, sludinot evaliju, vislielko uzsvaru lika uz Jzus kristbm. Apustulis Pvils teica: Jo es jums vispirms esmu mcjis, ko es pats samu, ka Kristus ir miris par msu grkiem pc rakstiem un ka Vi aprakts un treaj dien augmclies pc rakstiem (1. Korintieiem 15:34). Ko nozm tas, ka Kristus ir miris par msu grkiem pc rakstiem? Tas nk no Vecs Derbas. Vi mira par mums saska ar Vecs Derbas atklsmi un derbu. Ebrejiem 10:1 teikts: Jo bauslbai piemt nkamo labumu na. Aplkosim 3. Mozus 1:35 apraksttos tradicionlos upuru pieneanas veidus. Grcinieka dedzinmajam upurim vajadzja atbilst trim prasbm, lai vi vartu veikt saldzinanu par saviem grkiem. 1) Vi ma upuri bez jebkdas vainas (3.
Satura rdtjs
Mozus 1:3) 2) Vi uzlika savas rokas uz upura galvas (3. Mozus 1:4). eit mums jizskaidro Dieva likums: grku uzlikana uz upura galvas bija paredzta, lai nodotu tam grcinieka grkus. 3) Vi to nokva, lai veiktu saldzinanu par saviem grkiem (3. Mozus 1:5). Saldzinanas dien rons uzlika abas savas rokas uz dzv a galvas un izsdzja visus Israla brnu prkpumus un visus viu grkus, uzliekot tos uz a galvas (3. Mozus 16:21). Tolaik rons bija Israla prstvis. Vi rokas uz a galvas lika viens pats, bet uzlika uz ts visus Israla auu (apmram 23 miljonu) gada grkus. Vecs Derbas upuri ir nkamo labumu na. Jzus piedvja pats Sevi, saska ar Dieva gribu, lai dartu ms svtus saska ar Rakstiem. Pirmkrt, Jzus nca cilvku ldzb k nevaings Dieva Jrs. Vi ir vienpiedzimuais Dieva Dls un pastv Dieva veid. Td Vi ir
atbilstos grku upuris par visas cilvces grkiem. Otrkrt, Jzus kristjs pie Ja Kristtja Jordn. Jzu kristja ar roku uzlikanu, un Jnis Kristtjs bija rona pctecis. Kad Jnis uzlika savas rokas uz Jzus Kristus galvas, Viam tika nodoti visi pasaules grki saska ar t Kunga likumu. Jzus teica Jnim: Tam t jnotiek! Jo t mums vajag piepildt visu taisnbu, un vi kristja Viu. Ms beidzot nodevm Viam visus msu grkus. Nkamaj dien pc kristbm Jnis Kristtjs iesaucs: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Trekrt, Jzus nomira pie Krusta, lai izpirktu visus msu grkus, sakot: Viss piepildts! (Ja 19:30) un atkal augmcls no miruajiem, lai padartu ms taisngus Dieva priek. Atcerieties grku upuri, kas tika pienests grku piedoanai. Grciniekam bija juzliek
Satura rdtjs
savas rokas uz t galvas, pirms vi to nokva. Ja vi aizmirstu vienu viengu darbbu, roku uzlikanu uz upura galvas, vi nevartu saemt izpirkumu, jo t vi prkptu Bauslbu. Ja kristietim nav ne mazks jausmas, ko nozm Via kristbas, via sird vl joprojm jbt grkam, un vi nevar tikt glbts ar savu ticbu. Lielk daa kristieu zina tikai pusi no Via kalpoanas. Apustulis Jnis sav pirmaj vstul neprprotami izskaidro evaliju: Vi ir tas, kur ncis caur deni un asinm, Jzus Kristus, ne deni vien, bet ar deni un asinm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesba (1. Ja 5:6). Bbel netrkst rakstvietu, kas pierda, cik oti nozmgs Via taisnguma akts msu glbanai ir Via kristbas. Visiem kristieiem jatgrieas pie dens un Gara evalija.
6. Jautjums: Kuras rakstvietas pierda, ka apustui lika lielu uzsvaru uz Jzus kristbm? Atbilde: Pirmkrt, mums ir jatir msu kristbu nozme un Jzus kristbas. Ms nevaram piedzimt no jauna, ja vienkri saemam dens kristbas. Ms varam atdzimt viengi tad, ja ticam Jzum Kristum. Papildus ceremonijas, tdas k kristbas vai apgraizana, nav nepiecieamas Dieva glbanai. Bbele neuzsver dens kristbu, ko saem ticgie. T viet t uzsver kristbas, kuras Jzus sama pie Ja Kristtja. Patiesb ir daudz rakstvietu, kas pierda, ka Jzus kristbas ir nepiecieamas un oti btiskas msu glbanai. Td evalijos Via kristbas mintas pa skum. Marka evalijs sk Jzus Kristus, Dieva Dla evaliju ar Jzus kristbm, un Jnis sav evalij laiku skaitja no Jzus kristbu bra, lietojot tdus
Satura rdtjs
apzmjumus k otr dien (1:29) un treaj dien (2:1). Jnis Kristtjs nkamaj dien pc Jzus kristbm pasludinja Dieva vrdu, sakot: Redzi, Dieva Jrs, kas nes pasaules grku (Ja 1:29). Visi pasaules grki tika nodoti Viam, kad Jnis Kristtjs kristja Viu. Vi mira pie Krusta, lai veiktu saldzinanu par msu grkiem, sakot: Viss piepildts! (Ja 19:30), un treaj dien atkal augmcls no miruajiem. Apustulis Pvils teica: Kristus ir miris par msu grkiem pc rakstiem (1. Korintieiem 15:3). K Raksti eit minta Vec Derba. K grcinieks varja pienest upuri, lai saemtu piedoanu? Viam bija juzliek savas rokas uz grku upura galvas, pirms vi to nokva. Ja vi btu izlaidis roku uzlikanu uz upura galvas, vi nevartu saemt piedoanu, jo btu pienesis nelikumgu upuri. Apustulis Pvils sacja: Jeb vai jums nav
zinms, ka ms visi, kas Jzus Kristus Vrd esam kristti, esam iegremdti Via nv? (Romieiem 6:3) Kristties Jzus Kristus vrd nozm tict Jzus kristbm Jordn, ne tikai msu dens kristbm. K tad tas var bt, ka ms esam kristti Jzus vrd? Kad ms ticam, ka Jnis Kristtjs Viam nodeva visus msu grkus, kad kristja Jzu, ms varam tikt kristti Via vrd. Jo js visi, kas esat kristti Kristus Vrd, esat trpuies Krist (Galatieiem 3:27). Tie, kas caur Jni Kristtju nodevui Jzum visus savus grkus, ir bez grka un kuvui par Dieva svtajiem brniem. Vi js ar esat apgraizti, ne cilvku rokm, bet Krist apgraizti, un t tikui va no savas grcgs dabas. (Kolosieiem 2:11) Apustulis Pvils teica, ka no grcgs dabas var atbrvoties ar iekjo apgraizanu, kas nav veikta ar cilvku rokm (Iekja, sirds apgraizana, Romieiem
Satura rdtjs
2:29), tas ir, ticot Jzus kristbm, kas nogrie grkus no msu sirdm. Tas attlo kristbu, kura tagad ar js glbj. T nav miesas netrbas mazgana, bet ir labas sirdsapzias izlgans Diev caur Jzus Kristus augmcelanos (1. Ptera 3:21). Kristbas attlo msu glbanu. Ms jau zinm, ka Noas diens bija nepaklausgie, kas gja boj, jo neticja denim, tomr ar odien ir nepaklausgie, kas ies boj, lai ar tic Jzum, jo vii netic Jzus kristbm, tas ir, denim. Apustulis Jnis izskaidroja visu evaliju sav pirmaj vstul, rakstot: Vi ir tas, kur ncis caur deni un asinm, Jzus Kristus, ne deni vien, bet ar deni un asinm (1. Ja 5:6). Jzus nca pie mums ar Savm kristbm un Krustu, lai izglbtu ms no visiem msu grkiem. Jnis ar teica: Un trs ir, kas liecina virs zemes: Gars, dens un asinis, un ie trs ir kop (1. Ja 5:8). eit ir teikts, ka Jzus
kristbas, Krusts un Gars kop veido pilngu glbanu. Jzus teica Nikodmam: Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kds neatdzimst den un Gar, netikt tam Dieva valstb! (Ja 3:5) Ms atdzimstam den un Gar. Ticba Via dens kristbm un Krustam ir viss, kas nepiecieams, lai saemtu izpirkumu un Svt Gara dvanu. To Bbele sauc par atdzimanu. Td apustulis Pteris teica: Atgriezieties no grkiem un liecieties kristties ikviens Jzus Kristus Vrd, lai js dabtu grku piedoanu un saemtu Svt Gara dvanu (Apustuu darbi 2:38). Lai saemtu visu grku piedoanu un Svt Gara dvanu, jsu sird vienmr jbt nelokmai ticbai Jzus kristbm. Ko vl ms vartu piebilst? Ir daudzas rakstvietas, kas apgalvo, ka Via kristbas ir taisnbas darbs, kas nepiecieams msu glbanai. Kristietbai jatgrieas pie dens un Gara evalija.
Satura rdtjs
Tpc, atstjui Kristus mcbas skumu, dosimies pretim pilnbai, nelikdami atkal pamatu ar atgrieanos no nedzviem darbiem un ticbu Dievam, ar mcbu par kristbm, roku uzlikanu, mirou augmcelanos un mgo tiesu (Ebrejiem 6:12). eit ms varam atrast nordes uz agrns bazncas skotnjo evaliju. Vii sludinja mcbu par kristbm, roku uzlikanu, mirou augmcelanos un mgo tiesu tiem, kas nupat k bija kuvui par kristieiem. Mums visiem sav prt jtic, ka Jzus pama visus msu grkus ar Savm kristbm un mira pie Krusta, lai saemtu sodu par msu grkiem saska ar Dieva taisngo likumu.
7. Jautjums: Es jau tam ticu un to sludinu, vienkri Js uzsverat Jzus kristbas, kuras biei vien aizmirst. Kda tad ir dens un Gara evalija galven atirba? Atbilde: Tikt glbtam nozm saemt izpirkumu, grku piedoanu. Tas ar nozm piedzimt no jauna, jo grcinieks kst par taisngo, ticot dzvbas evalijam, kas auj viam atdzimt den un Gar caur Jzus glbanu. Svtais Gars nk pr tiem, kas ir izpirkti un atdzimui, un liecina, ka vii ir Dieva brni. Ttad tas viss ir viens un tas pats: Svt Gara saemana, izpirkuma saemana, atdzimana, kana par Dieva brnu un kana par taisngo. Jzus teica: ES ESMU ce, patiesba un dzvba; neviens netiek pie Tva k vien caur Mani (Ja 14:6), kas norda, ka viengi caur Jzu, Dieva vienpiedzimuo Dlu, ms varam
Satura rdtjs
ieiet Dieva valstb. Td mums jzina, ka Jzus nomazgja visus msu grkus un darja ms par tdiem, kuri ir ciengi ieiet Via valstb. Tomr daudzi kristiei dom, ka vius glbs viengi Via vrda piesaukana. Vii tic Jzum, lai gan nekad nav atvrui Bbeli un nezina, ko Vi paveica, lai izglbtu ms no visiem msu grkiem. Dievs ir Gars un Svtais, ar kuru nav nekdu variciju vai pusnu, un tomr ms dzvojam grcgu dzvi. Dieva valstb var ieiet viengi caur Jzu, un ms varam tict Viam ar ticbu Jzus Kristus dzvbas Gara likumam. Daudzi cilvki nemaz nezina, ko Jzus paveica viu glbanai. Vii akli tic Viam, sakot: Kungs, Kungs! Viiem ar iet, ka vii ir glbti, bet viu sirds vl joprojm ir grks. Ja tav sird vl joprojm ir grks, lai ar tu tici Jzum, tad no k gan tu esi glbts? Ja kds jaut: K Jzus nomazgja msu grkus?, lielk daa cilvku atbildtu: Vi droi vien
nomazgja tos pie Krusta. Un uz citu jautjumu: Vai tav sird ir grks? vii atbildtu: Protams. Jzus vrds nozm Glbjs, kur atpests Savu tautu no vias grkiem (Mateja 1:21). Ms ticam Jzum, lai tiktu glbti no grka. Tomr, ja msu sird vl joprojm ir grks, lai ar ms ticam Jzum, ms vl joprojm esam grcinieki, kas saistti grka vas, un t ms ar tiksim tiesti. Apustulis Pvils rakstja: Tad nu tiem, kas ir Krist Jz, vairs nav nekdas pazudinanas (Romieiem 8:1). Ttad ir skaidrs, ka tas, kura sird vl ir grks, nav vienots ar Jzu Kristu. Kd vii vl joprojm ir neizpirktie un no glbanas atkrituie grcinieki, lai ar vii tic Jzum? Td, ka vii tic viengi asinm pie Krusta, bez roku uzlikanas Viam ar Jzus kristbm. Td viu sirds vl joprojm ir grks, jo Jzus Kristus pie Krusta nemira par viu grkiem. Ir liela starpba starp ticbu un neticbu Jzus
Satura rdtjs
kristbm; vieni saem izpirkumu un kst taisngi, jo tic Jzus kristbm, savukrt citi vl joprojm ir grcinieki, jo netic tm. Svtais Gars nenk pr grcinieku. Vi nk viengi pr taisngajiem, kas samui dens un Gara izpirkumu. Td apustulis Pvils teica: Jeb vai jums nav zinms, ka ms visi, kas Jzus Kristus Vrd esam kristti, esam iegremdti Via nv? (Romieiem 6:3) Daudzi tic, ka Jzus pie Krusta pama msu grkus, tomr ms nekad nevaram atzt, ka msu sird nav grka, ja ms neticam Jzus kristbm. Ja ms to tomr darm, tad ms melojam Dievam un rkojamies pret savu sirdsapziu. Patiem, msu sirds vl joprojm ir grks, ja vien ms nenododam visus msu grkus Viam, ticot Via kristbm. Ja cilvki netic Jzus kristbu un Krusta evalijam, vii sks meklt glbanu ar saviem darbiem un ks par lieliem
grciniekiem. Td nav svargi, ko vii dara vai ldz kalnos, vai ldz piedoanu lielos lganu namos viu sirds vl joprojm ir grks. Jzus teica: Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstb, bet tas, kas dara Mana Debesu Tva prtu. Daudzi uz Mani sacs tan dien: Kungs! Kungs! Vai ms Tav Vrd neesam nkoas lietas sludinjui, vai ms Tav Vrd neesam velnus izdzinui, vai ms Tav Vrd neesam daudz brnumu darjui? Un tad Es tiem apliecinu: Es js nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, js auna dartji (Mateja 7:2123). Kas eit ir auna dartji? Tie ir tie, kas savs sirds nav samui pilngo izpirkumu, jo ir ticjui viengi Krustam. Ms darm aunu, ja neticam tam, ka Jzus izglba ms ar Savm kristbm un Krustu. Ms nevaram teikt, ka mums ir pareiza ticba, ja ms nezinm par Jzus kristbm un Krustu.
Satura rdtjs
Jzus teica, ka atdzimt iespjams viengi ar deni un Garu. Glui k cilvki varja tikt glbti no pldu deiem viengi tad, ja vii bija Noas irst, ar tu vari saemt izpirkumu, visu grku piedoanu un dzvot ticbas pilnu dzvi viengi tad, ja tu tici dens un Gara evalijam. Bez dens un Gara evalija nav iespjams saemt grku piedoanu un kt par Dieva brnu.
8. Jautjums: Es esmu prliecints, ka ticba Jzum ir mani glbusi. Man sird ir bijis miers un prliecba. Bet tagad mani samulsinjui jsu apgalvojumi. Vai man jtic gan Via kristbm, gan Via Krustam, lai saemtu glbanu? Atbilde: Ja tu netici Jzus kristbm, tad ir pilngi skaidrs, ka tav sird ir grks. Apustulis Jnis teica: Ja sakm, ka mums nav grka, tad
maldinm pai sevi, un patiesba nav msos (1. Ja 1:8) Ja tu saki, ka esi bez grka, lai gan tev tas joprojm ir, jo tu netici Jzus kristbm, tad tu rkojies pret savu sirdsapziu un patiesba nav tev. Prliecba par glbanu nk viengi tad, kad ms saemam grku piedoanu un Svt Gara dvanu, ticot Jzus kristbm un Krustam. Apustulis Pvils sacja: ...citu evaliju nek to, ko esam jums pasludinjui... (Galatieiem 1:7) Ms no visiem msu grkiem nevar glbt nekas cits, k vien dens un Gara evalijs, ko apustui sama no Jzus un sludinja audm. Ja ms neticam apustuu sludintajam dens un Gara evalijam, msos vl joprojm ir grks. K gan ms vartu dzvot ar prliecbu par glbanu, ja msos vl joprojm btu grks? Kad ms Dieva priek uzvedamies labi, ms esam priecgi un prliecinti par msu glbanu, bet tad, kad grkojam, ms baidmies un neesam
Satura rdtjs
prliecinti, jo msu sirds vl joprojm ir grka nasta. T ir glbana, kas balstta uz msu pau domm un izjtm, nevis uz to, ko atzst Dievs. Uz pau domm balstta glbana paredz pakpenisku svtoanu, katru dienu ldzot grku piedoanu. Tie, kas tic dai viltus glbanai, dom, ka kdu dienu vii beidzot tiks glbti, ja vien dzvos svtu dzvi, katru dienu lgs piedoanu un ar saviem darbiem ievros Bauslbu. Tomr vii vl joprojm ir grcinieki, ja nav nodevui visus savus grkus Jzum ar ticbu Via kristbm. Dieva dot glbana ir pilnga glbana, kas mums saka, ka Jzus pama visus pasaules grkus ar Savm kristbm pie Ja Jordn un izdeldja tos pie Krusta. Td apustulis Jnis teica: Ja atzstamies savos grkos, tad Vi ir uzticgs un taisns, ka Vi mums piedod grkus un sta ms no visas netaisnbas (1. Ja 1:9). Ja visi msu grki
nav piedoti caur dens un Gara evaliju, jo ms to neesam zinjui, tad mums jatzst t Kunga priek, ka ms vl joprojm esam grcinieki, lai ar ticam Viam, un ka ms nonksim ell, jo msu grks nevar tikt nomazgts bez dens un Gara evalija. T ir paties grksdze. Ja ms izsdzam tos d veid, dens un Gara evalijs uzreiz nomazg visus msu grkus un padara ms taisngus. Tagad ir stais laiks. Katrs, kas dzird un tic Jzus kristbu un Krusta evalijam, tiek glbts no visiem saviem grkiem, kst taisngs un ir stingri prliecints, ka vi vienmr ir gatavs ieiet Debesu valstb, lai kad ar nenktu tas Kungs. Msu pau prliecba, mcbas un teoloija nespj ms glbt no visiem msu grkiem. Tie ir vienkri viltgi triki, kurus Stans ielicis cilvku doms. Mums jatgrieas pie dens un Gara evalija un savs sirds jsaem paties Jzus glbana no grka. Tas
Satura rdtjs
nozm mlt Viu un Via darbu.
9. Jautjums: Ja Jsu izpratne par deni un Garu btu pareiza, tad zaglim pie krusta nebtu iespjams saemt glbanu. Ja zagli pie krusta uzskattu par izmumu, tad Dievs nebtu taisngs, jo btu lauzis pats Savu likumu par iekanu Valstb. K Js varat izskaidrot krust sist zaga glbanu? Atbilde: Tolaik visi jdi gaidja pravietoto Mesiju. Td vii labk par citiem audm przinja Bauslbu un upuranas sistmu, kuru Dievs bija devis caur Mozu. Vii ticja, ka Mesija nks saska ar Dieva likumu un atbrvos vius no visiem viu grkiem. Tomr vii neticja tam, ka Jzus kristbas pie Ja Kristtja bija no Dieva un paredztas, lai Jzum nodotu visus pasaules grkus (Marka
11:2733), bet gan uzskatja Viu par cilvku, kur maldina audis, un td sita Viu Krust. T k romieus no krust sianas sargja Romas likumi (Apustuu darbi 22:2529, 23:27), ms zinm, ka zagi pie krusta nebija romiei, bet jdi. Ms ar uzzinm, ka zaglis bija dievbijgs jds no via vrdiem: Jzu, piemini mani, kad Tu nksi Sav valstb! (Lkas 23:42), jo valstbas evalijs netika sludints nejdiem, ldz Pteris to viiem pasludinja (Apustuu darbi 10:111:18). Zaglis jau przinja Bauslbu un upuranas sistmu, kuru Dievs deva Mozum. Td vi ticja, ka Mesija nks saska ar Dieva likumiem. Tiem, kas nk pie Dieva, jatzst, ka vii ir grcinieki, kas savu grku d nolemti ellei. Zaglis izsdzja savus grkus, sakot: Un mums gan pareizi notiek: jo ms dabjam, ko esam pelnjui ar saviem darbiem (Lkas 23:41). Ms ar zinm, ka zaglis bija dievbijgs un cerja uz
Satura rdtjs
debesu valstbu, sakot: Jzu, piemini mani, kad Tu nksi Sav valstb! (Lkas 23:42) Vi teica: Bet is nek auna nav darjis (Lkas 23:41). Ko zaglis zinja par Jzus paveikto? Vi zinja, ka Jzus bija ieemts no Svt Gara, dzimis jaunavai Marijai, kristjies pie Ja Kristtja, visas cilvces prstvja, pama visus pasaules grkus un tika sists Krust. Vi bija jds, kur ticja tam, ko Jzus paveica via sird, lai ar vi tika sists krust, lai saemtu algu par saviem darbiem uz zemes. Tie, kas izsdzja savus grkus ar Ja veiktajm kristbm, atzina Dieva taisngumu, kad izdzirdja, ka visi viu grki nodoti Jzum Via kristbs. Tomr tie, kas nesama Ja grku nolas kristbas, atraidja Dieva gribu, jo vii neticja ar Jzus kristbm (Lkas 7:2830). Zaglis, kur tika glbts, atzina, ka viss, ko Jzus darja, bija pareizi un taisngi darts, savukrt prjie jdi to neatzina. Vi varja
teikt, ka Jzus ir taisngs, jo vi izsdzja savus grkus ar Ja kristbm un ticja, ka Jzus ar Savm kristbm pama visus via grkus. Td vi varja tikt glbts. Vi ar bija tas, kur ticja dens un Gara evalijam. T k Dievs ir taisngs, vi par taisngiem dara tos, kas tic Jzus kristbm un Krustam saska ar Via likumu.
10. Jautjums: T k Dievs ir lsirdgs un ldzcietgs, vai Vi neuzskats ms par taisngiem, jo ms ticam Jzum, lai ar msu sirds vl joprojm ir grks? Atbilde: Dievs ir Mlestba, bet Vi ir ar taisngs. Td Vi ir nelokms un soda grku, neskatoties ne uz ko. Grka alga ir nve (Romieiem 6:23). Tas nozm, ka grcinieks pc soda saemanas nonks ell. Vi atir
Satura rdtjs
taisngos no grciniekiem, glui k Vi atra gaismu no tumsas. Dievs par taisngiem sauc tos, kas ir bez grka, jo tic, ka Jzus nomazgja visus viu grkus ar Savm kristbm un tika sists Krust, lai saemtu sodu par msu grkiem. Tomr tie, kuros vl joprojm ir grks, jo vii netic Jzus kristbm, vl joprojm ir grcinieki Dieva priek. Tie ir tie, kas netic denim jeb Jzus kristbm, glui k cilvki Noas laikos neticja. Ja Dievs uzskattu tos, kuriem vl joprojm ir grks, par taisngiem un bezgrcgiem, tad Vi melotu un ttad nevartu tiest un prvaldt visu Savu radbu. Vi teica: Es neattaisnou vaingo (2. Mozus 23:7). Vaingie ir tie, kas seko un vairk paaujas uz cilvku tradcijm, atmetot dens un Gara evaliju, ar kuru Dievs izpircis ms no visiem msu grkiem vistaisngkaj un godgkaj veid. Jzus teica: Grku jo tie netic Man (Ja 16:19). Viengais grks, kas
tagad atlicis uz zemes, ir netict tam, ka Jzus pamis visus msu grkus ar Savm kristbm un Krustu un t kuvis par msu Glbju. Tas ir Svt Gara zaimoanas grks, ko nevar piedot. Tiem, kas zaimo Svto Garu, nav citas iespjas, jo vii netic, ka Jzus nomazgjis visus viu grkus. Apustulis Jnis sacja: Katrs, kas dara grku, dara ar netaisnbu; grks ir netaisnba. Js zint, ka Vi ir atkljies, lai grkus atemtu, un grku nav Vi. Katrs, kas paliek Vi, negrko; katrs, kas grko, nav Viu redzjis, nedz Viu atzinis. (1. Ja 3:46). Netict tam, ka Jzus pamis visus msu grkus ar Savm kristbm un Krustu, nozm dart netaisnbu, un tos, kas dara netaisnbu, Vi atraids pdjaj dien. Tiem, kas paliek Vi, nav grka, un vii ir vienoti ar Jzu, jo ir Vi kristti. Tie, kas nodevui visus sava ma grkus Viam ar Via kristbm, ir bez grka, lai gan vii joprojm
Satura rdtjs
grko savas miesas vjuma d. Dievs par taisngajiem sauc tos, kas nodevui visus savus grkus Jzum un kuvui svti pc dzvbas Gara likuma. Un Vi tiem dod Svt Gara dvanu. Svtais Gars nekad nenk pr tiem, kuru sirds ir grks. Bbele saka: Tu neesi Dievs, kam patk bezdievbas pilna cilvka daba. Kas aunu dara, lai netuvojas Tev (Psalms 5:4). Dieva Svtais Gars nekad nemjo to sirds, kuros ir grks. Grcinieks, kur nav Svt Gara, var teikt, ka vi ir bez grka saska ar kdu doktrnu un via paa domm. Tomr vi nekad no visas sirds nevar teikt, ka ir bezgrcgs un taisngs, jo to neauj dart via sirdsapzia. Td ds cilvks saka, ka vi ir grcinieks citu cilvku acs un taisngais Dieva acs. Bet Dievs nekad nesauc grcinieku par taisngu. Grcinieku gaida tiesa, un viam jtic dens un Gara evalijam.
11. Jautjums: Ja ms sakm, ka Jzus jau izdeldjis msu pagtnes, tagadnes un nkotnes grkus, tad kas notiktu ar cilvku, kur apzinti grko, domjot, ka visi via grki jau ir piedoti, jo vi tic Jzus kristbm un Krustam? Pat ja ds cilvks nogalina citu cilvku, vi zins, ka pat par du grku Jzus veicis saldzinanu pie Krusta. Td vi turpins grkot bez mazks kavans, vienkri ticot, ka Jzus jau izdeldjis grkus, kurus vi paveiks nkotn. Ldzu, izskaidrojiet man to. Atbilde: Pirmkrt, es vlos pateikties tev par to, ka tu uzdod jautjumus par dens un Gara evaliju. das domas ir daudziem kristieiem, kas vl nav piedzimui no jauna. Es saprotu, ka tavi jautjumi raduies, jo tu raizjies par to, vai Jzus sekotji drkst apzinti grkot ar nkotn. Tomr es vlos tev pateikt, ka tie, kas tic dens
Satura rdtjs
un Gara evalijam, nespj dzvot tdu dzvi, k tu aprakstji. T viet vii dzvo svtu dzvi. Vispirms padom par o. Ja tev patiem ir Svtais Gars, tu nessi svtus augus, pat ja nevlsies to dart. No otras puses, ja tev nebs Svtais Gars, tu nespsi nest Gara augus, lai k ar tu censtos. K gan kds vartu nest Gara augus, ja via sird nav Svt Gara, lai ar vi tic Jzum? Tas nav iespjams. Tas Kungs teica, ka slikts koks nekad nevar nest labus augus (Mateja 7:1718). Es tagad vlos tev uzdot o jautjumu un ar sniegt uz to atbildi. Tu tici Jzum, bet vai tu patiem dzvo ar uzvaru pr pasaules grkiem? Vai tu dzvo k taisngs Dieva kalps, kur uzvar pasaules grkus, kalpo tam Kungam arvien vairk un auj ar citiem saemt glbanu no saviem grkiem, pasludinot viiem dens un Gara evaliju, par kuru run tas Kungs? Vai tu patiem esi kuvis par taisngu cilvku, kuram
vairs nav ne mazk grka, jo vi tic Jzum? Vieng ticba un evalijs, kas auj tev atbildt J uz o jautjumu ir dens un Gara evalijs, par kuru tas Kungs liecinjis Vecaj un Jaunaj Derb. Es noteikti necenos tevi iesaistt vien no daudzajm msdienu kristietbas sektm. Ms turpinm grkot aj pasaul pat tad, kad ticam Jzum. Tomr msu Kungs kristjs pie Ja un izlja Savas asinis pie Krusta, lai glbtu ms no visiem pasaules grkiem. Td tas Kungs darjis par mums taisnbas darbu, un ms esam glbti ar no pasaules grkiem sav ticb Dieva taisngumam un t Kunga kristbm un asinm, ar kurm Vi izdeldjis visus msu grkus. Es vlos tev uzdot du jautjumu. Vai tu esi brvs no savas sirdsapzias grkiem? Vai tu neesi grcinieks ar tad, kad tici Jzum, glui k tad, kad Viam neticji? Ja tas t ir, tad tas vartu bt tpc, ka tu nezini dens un Gara evaliju.
Satura rdtjs
Td tu esi pakvies miesas problmm un nesaskam, jo tav sird nav Gara. Pat ja tu patiesi tici Jzum, tu vari atbrvoties no miesas domm viengi tad, ka iztuko savu sirdi un ieliec taj dens un Gara evaliju. Tev jatmet savas miesas domas un jatgrieas pie Dieva rakstt vrda, lai saprastu to, ka dens un Gara evalijs ir patiesba. aj pasaul netrkst cilvku, kas groza Dieva iedibinto glbanas likumu pc sava prta, lai ar vii apgalvo, ka tic Dievam. Ja tu esi viens no iem cilvkiem, tad tas Kungs pdjaj dien no tevis novrssies. Es ceru, ka ne ar vienu aj pasaul tas nenotiks. Es ticu, ka tu esi tas, kur tic, ka viengi Jzus Krusts un asinis var tevi glbt, un uzdevi jautjumus td, ka vljies nodzvot atlikuo dzvi bez grka. Tomr tavas domas ir miesas domas, kas neklausa Dieva bauslbai, jo ts to nespj (Romieiem 8:7). Paul says, Those who walk
with the flesh cannot make God happy (Romans 8:8). Ja tu patiem vlies tdu ticbu, kas ir patkama Dievam, tev jtic ievrojamajam t Kunga darbam, kur nca pasaul caur jaunavu Mariju, pama visus cilvces grkus ar kristbm, kuras sama Jordnas up pie Ja Kristtja, un t piepildja visu Dieva taisngumu. K tev iet, kas var veikt Dieva taisngo darbu, taisngais vai grcinieks? Grcinieks vl joprojm ir iestidzis grkos, jo nav Dieva priek samis grku piedoanu. Td viengais, kas gaida du cilvku, ir sods par via grkiem. Dievs Sav valstb nevar ielaist grciniekus. Vi to nevar tpc, ka Vi nav tas, kam patk bezdievbas pilna cilvka daba (Psalms 5:4). Dievs teica, ka tad, ja grcinieks nktu pie Via un Viam kaut ko prastu, Vi neuzklaustu grcinieka lganas, jo jsu prkpumi js attlina no jsu Dieva (Jesajas 59:12). Grcinieks noteikti nonks ell, jo grka alga ir
Satura rdtjs
nve. Tikai taisngie, kas kuvui svti un td ir bez grka savs sirds, var dart taisngus darbus. Turklt Svtais Gars mjo to taisngo sirds, kuri ir bez grka, jo tic Jzus kristbm un Krustam. Apustulis Pteris Vasarsvtku dien teica: Atgriezieties no grkiem un liecieties kristties ikviens Jzus Kristus Vrd, lai js dabtu grku piedoanu un saemtu Svt Gara dvanu (Apustuu darbi 2:38). eit ir teikts, ka cilvkiem patiesi jtic Jzum, kur kristjs pie Ja, paemdams visus grkus, un vlk izlja Savas asinis pie Krusta un augmcls. Kad vii tam ir noticjui, viiem jsaem kristbas Jzus Kristus vrd, kas attlo o ticbu. Jzus pavlja Saviem mcekiem kristt ikvienu Tva un Dla, un Svt Gara vrd (Mateja 28:19). Turklt apustulis Pvils teica: Ja kdam nav Kristus Gara, tas nepieder Viam (Romieiem 8:9). Dievs dod Svto Garu taisngajiem, lai
apzmogotu vius par Saviem brniem. Grciniekos nav Gara, jo viiem ir grks. Svtajam Garam nepatk grks, bet gan svtums (novrans no grka). Grks ar vada taisngos pa taisnbas ceu un mudina vius sekot Tva gribai. Tad kda ir Tva griba? Izplatt dens un Gara evaliju visu tautbu cilvkiem un kristt vius saska ar Lielo Veltanos. Taisngo un grcinieku miesa grko ldz pat nvei. Tomr tas Kungs veicis taisnbas darbu un izdeldjis visus grkus, ko cilvki veic ar savu miesu, ar Savm kristbm un asinm. Tas ir Dieva taisngums, kuru piepildjis Jzus. Td Bbel ir rakstts: Jo taj atkljas Dieva taisnba no ticbas uz ticbu, k rakstts: no ticbas taisnais dzvos (Romieiem 1:17). Tas, kur samis grku atlaianu ticb Dieva taisngumam, prvars nolemtbu, kas nosaka, ka viam nav citas izvles, k vien grkot ar miesu t viet vi sekos taisngumam. Tas ir
Satura rdtjs
iespjams viengi ar Svto Garu, kur nk pr tiem, kas tic dens un Gara evalijam. Visi taisng pagtnes, tagadnes un nkotnes grki tika nodoti Jzum, kad Vi kristjs pie Ja Kristtja. Ar taisng miesa mirusi kop ar Jzu ts prkpumu d. Ja cilvks tam tic, vi kst vienots ar Jzu Via nves ldzb. Tas ar ir sods par visiem via grkiem (Romieiem 6). Ttad, lai ar taisng miesai, kas mirusi pie Krusta kop ar Jzu, nav citas izvles k vien grkot visu atlikuo mu, Svtais Gars, kas mt via sird, vada viu, lai vi vartu sekot Garam. Taisngais seko Svtajam Garam un dara Via darbu, jo Svtais Gars mt vi. Pat apustuu laikos daudzi cilvki ticja, ka tie, kas tic dens un Gara evalijam, nesps visu atlikuo mu dzvot svtu dzvi, jo viu sirds nebija grka. Tomr di audis prprata patieso, apustuu sludinto dens un Gara evaliju un uzskatja to par instinktvm
miesas domm. Td apustulis Pvils teica diem cilvkiem: Ko lai nu sakm? Vai paliksim grk, lai vairojas lastba? Nekd zi ne! K lai ms, kas grkam esam mirui, vl dzvojam taj? (Romieiem 6:12). Vi vl piebilda: Pateicba Dievam msu Kung Jz Krist! T nu es ar savu prtu kalpoju Dieva bauslbai, bet ar savu miesu grka bauslbai (Romieiem 7:25). Noslgum jteic, ka taisng miesa vl joprojm ir nepietiekama, un tai nav citas izvles k vien pastvgi grkot, tomr vii joprojm seko Svtajam Garam, pasludinot evaliju visai pasaulei. Taisngie staig Gar, jo viu sirdis atdusas lastb. Ko nu tlk? Vai lai grkojam, tpc ka neesam padoti bauslbai, bet lastbai? Nekd zi ne! Vai nezint, ka tam, kam js sevi nododat par paklausgiem kalpiem, jums ar k kalpiem jklausa, vai nu grkam uz nvi, vai paklausbai Dievam uz taisnbu
Satura rdtjs
(Romieiem 6:1516). Glui k stas pues atiras no mkslgm pum, ar valdnieki taisng un grcinieka sirds ir dadi. T k taisng sird valda Svtais Gars, vi var staigt Gar un sav dzv sekot taisnajai patiesbai, kas priec Dievu. No otras puses, grciniekam nav citas iespjas k vien sekot grkam, jo vi pa valda grks. Grcinieks nespj dzvot svtu dzvi, jo via daudzo prkpumu d viam nav Gara. Uzskats, ka tie, kas tic dens un Gara evalijam, nespj dzvot svtu dzvi, ir kda, kas nk no instinktvajm miesas domm. Daudzi cilvki odien neizprot taisngo dzvi, lai ar atzst, ka dens un Gara evalijs ir patiesais evalijs, jo vii to nepazst un nav samui to savs sirds. Ko tu dom par taisngajiem, kas ziedo tik daudz ldzeku un upuru, lai pasludintu evaliju visai pasaulei? Kpc tev iet, ka
mums, cilvkiem, kas tic dens un Gara evalijam, apzinti jgrko, jo tas btu saska ar evaliju? Taisngie dara labu ticb un patiesbas gaismas un Dieva taisnguma apemti. Tie, kas dara taisngas lietas, ir dzimui no Dieva. Ms vienkri aujam atlikuajai cilvces daai uzzint labo vsti, ka Jzus nomazgjis visus viu grkus ar Savm kristbm un asinm. Turklt ms ceram, ka tu un citi tiks glbti no grkiem, patiesi ticot dens un Gara evalijam ar visu savu sirdi, un satiksi to Kungu pdjaj dien. !
Satura rdtjs
TheNewLifeMission
e-Books
USER GUIDE
?
How to Read Easier Way to Read Cover Page
323 User Guide
HOW TO READ
PAGING THROUGH THE BOOK

Page by Page Skiping to a Page
User Guide
324 User Guide
PAGE BY PAGE
KeyBoard 1) Page Up / Page Down Key Page Up = Previous Page, 2) Arrow Key or = Previous Page, Acrobat Reader Menu Button = Previous Page, Link = Previous Page, = Next Page = Next Page or = Next Page Page Down = Next Page
Satura rdtjs = Go to Table of Contents

User Guide
325 User Guide
SKIPING TO A PAGE
1) Key Board Ctrl + N Key : The number of page you want to go to.
2) Acrobat Reader Scroll Bar Click and drag in the scroll bar until the page number in the number field matches the page you want to go to.
User Guide
326 User Guide
EASIER WAY TO READ

Using Bookmarks
You can move easily where you want by using bookmarks - Show bookmarks : Press F5 Key on your keyboard. - Hide bookmarks : Press F5 Key again
User Guide
Worldwide websites of
A
The Official Website of The New Life Mission
www.nlmission.com or www.bjnewlife.org
Please find your vernacular websites below. You can download Christian e-books and request Christian books for free. Feel free to visit our websites below right now!
www.nlmafghanistan.com www.nlmafrikaans.com www.nlmalbania.com www.nlmamharic.com www.nlmangola.com www.nlmarabemirates.com www.nlmarabic.com www.nlmargentina.com www.nlmarmenia.com www.nlmaruba.com www.nlmaustralia.com www.nlmaustria.com www.nlmbahamas.com www.nlmbahrain.com www.nlmbangladesh.com www.nlmbelarus.com www.nlmbelgium.com www.nlmbengali.com www.nlmbenin.com www.nlmbhutan.com www.nlmbolivia.com www.nlmbotswana.com www.nlmbrasil.com www.nlmbriton.com www.nlmbrunei.com www.nlmbulgalia.com www.nlmburkinafaso.com www.nlmburundi.com www.nlmcameroon.com www.nlmcanada.com www.nlmcebuano.com www.nlmchichewa.com www.nlmchile.com www.nlmchin.com www.nlmchina.com www.nlmcolombia.com www.nlmcongo.com www.nlmcostarica.com www.nlmcotedivoire.com www.nlmcroatia.com www.nlmczech.com www.nlmdenmark.com www.nlmdioula.com www.nlmdominica.com www.nlmdutch.com www.nlmecuador.com www.nlmegypt.com www.nlmelsalvador.com www.nlmequatorialguinea.com www.nlmethiopia.com www.nlmfinland.com www.nlmfrance.com www.nlmfrench.com www.nlmgabon.com www.nlmgeorgian.com www.nlmgerman.com www.nlmgermany.com www.nlmghana.com www.nlmgreek.com www.nlmgrenada.com www.nlmguatemala.com
Satura rdtjs
Some of these websites may not work because they are still under construction.
Worldwide websites of
H
I

www.nlmsouthafrica.com www.nlmspain.com www.nlmspanish.com www.nlmsrilanka.com www.nlmsuriname.com www.nlmswahili.com www.nlmswaziland.com www.nlmsweden.com www.nlmswiss.com www.nlmtagalog.com www.nlmtaiwan.com www.nlmtamil.com www.nlmtelugu.com www.nlmthailand.com www.nlmtogo.com www.nlmtonga.com www.nlmturkey.com www.nlmuganda.com www.nlmukraine.com www.nlmurdu.com www.nlmusa.com www.nlmvenezuela.com www.nlmvietnam.com www.nlmzambia.com www.nlmzimbabwe.com www.nlmzou.com
J K
L M
www.nlmgujarati.com www.nlmhaiti.com www.nlmhindi.com www.nlmholland.com www.nlmhonduras.com www.nlmhungary.com www.nlm-india.com www.nlmindonesia.com www.nlmiran.com www.nlmiraq.com www.nlmisrael.com www.nlmitaly.com www.nlmjamaica.com www.nlmjapan.com www.nlmjavanese.com www.nlmkannada.com www.nlmkazakhstan.com www.nlmkenya.com www.nlmkhmer.com www.nlmkirghiz.com www.nlmkirundi.com www.nlmkorea.com www.nlmlatvia.com www.nlmluganda.com www.nlmluo.com www.nlmmadi.com www.nlmmalagasy.com www.nlmmalayalam.com www.nlmmalaysia.com www.nlmmarathi.com
Q R
S
www.nlmmauritius.com www.nlmmexico.com www.nlmmindat.com www.nlmmizo.com www.nlmmoldova.com www.nlmmongolia.com www.nlmmyanmar.com www.nlmnepal.com www.nlmnewzealand.com www.nlmnigeria.com www.nlmnorthkorea.com www.nlmnorway.com www.nlmpakistan.com www.nlmpanama.com www.nlmperu.com www.nlmphilippines.com www.nlmpoland.com www.nlmportugal.com www.nlmportuguese.com www.nlmprcongo.com www.nlmqatar.com www.nlmromania.com www.nlmrussia.com www.nlmsaudiarabia.com www.nlmserbian.com www.nlmshona.com www.nlmsingapore.com www.nlmslovakia.com www.nlmslovene.com www.nlmsolomon.com
Satura rdtjs

Vai Tu Patiesi Esi Atdzimis Ū Den Ī Un Gar Ā ?

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Vai Tu Patiesi Esi Atdzimis Ū Den Ī Un Gar Ā ?

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

The New Life Mission

Vai tu patiesi esi atdzimis den un Gar?

Vai tu patiesi esi atdzimis den un Gar?

Vai tu patiesi esi atdzimis den un Gar?

Ar nemirstou ticbu es pateicos Dievam. !

Jzus kristbas attlo glbanu

Paties evalija pazaudanas vsture

Ksim Dieva strdnieki un ticbas plaisu izldzintji

Otr daa Pielikums

15 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

16 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

17 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

uzlko msu sirdi.

Persongie kritriji ir grks Dieva priek

18 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

19 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

Iemesls, kd Dievs mums deva Bauslbu

20 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

Kas ir cilvka sird?

21 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

22 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

23 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

Mums jzina, kas tiei ir msu grki

24 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

25 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

Tie, kas cenas tikt glbti ar saviem darbiem, vl joprojm ir grcinieki

26 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

debesm. Lai jsu sirds ir ticba.

Visaugstprtgkais grks pasaul

Mums jatmet savi persongie standarti, lai ms tiktu glbti.

27 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

28 Mums vispirms juzzin savi grki, lai ms vartu tikt glbti

30 Cilvki ir dzimui grcinieki

Cilvki ir dzimui grcinieki

Cilvki ir apjukui un dzvo savu ilziju var

31 Cilvki ir dzimui grcinieki

32 Cilvki ir dzimui grcinieki

Cilvki pastvgi grko visu savu dzvi

33 Cilvki ir dzimui grcinieki

34 Cilvki ir dzimui grcinieki

35 Cilvki ir dzimui grcinieki

36 Cilvki ir dzimui grcinieki

Dievs neglbj tos, kuriem ir mazliet grka

37 Cilvki ir dzimui grcinieki

38 Cilvki ir dzimui grcinieki

39 Cilvki ir dzimui grcinieki

41 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

42 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

43 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

44 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

45 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

Dievs mums deva ticbas taisngumu pirms Bauslbas

46 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

47 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

48 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

49 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

50 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

51 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

52 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?

Bauslba ir dota, lai apzintos grku

53 Vai ms var glbt tas, ka dzvojam saska ar Bauslbu?