1.

BIOLOIJA

10. klase
D A R B A

L A P A S

S K O L N I E M

Projekts Mcbu satura izstrde un skolotju tlkizgltba dabaszintu, matemtikas un tehnoloiju priekmetos Darba lapas skolniem. Bioloija 10. klase Autortiesbas uz o darbu pieder ISEC Autordarbus drkst izmantot bez ISEC ataujas nekomerciliem nolkiem saska ar LR Autortiesbu likumu, nordot atsauces, ja tas nav pretrun ar autordarba normlas izmantoanas noteikumiem un nepamatoti neierobeo ISEC likumgs intereses ISEC, 2008 ISBN 978-9984-573-22-9

S A T U R S

I e va d s B_10_UP_01
B_10_SP_01

PTNIECISKS DARBBAS POSMI ..................................................................................................................................................... 5 BIOLOIjAS zINTNE UN TS NOzARE ......................................................................................................................................... 6

ORGaNIsMU daUdZveIdBa B_10_UP_02_P1 B_10_UP_02_P2 B_10_UP_02_P3 B_10_UP_02_P4 B_10_UP_02_P5 B_10_UP_02_P6 B_10_SP_02_P1

B_10_SP_02_P2 B_10_SP_02_P1

AUGU NODALjUMU RAKSTURGKS PAzMES UN PRSTVjI ......................................................................................... 8 KRUSTzIEU DzIMTAS AUGA NOTEIKANA ................................................................................................................................ 9 GUNDEGAS ............................................................................................................................................................................................10 VIENI UN TO IzRAISTS SLIMBAS .......................................................................................................................................11 MAIjVABOLE UN VNGLIEMEzIS .....................................................................................................................................................12 ORGANISMU VALSTU RAKSTUROjUMS .......................................................................................................................................13 AUGU UN DzVNIEKU KLASIFIKCIjA ..........................................................................................................................................14 SU VALSTS .........................................................................................................................................................................................16 DAMS UN INDGS SNES ..........................................................................................................................................................17

dZvBas IZcelaNs UN evOlcIja B_10_UP_03_P1 B_10_UP_03_P2 B_10_UP_03_P3 B_10_SP_03_P1 zDTjU PRIEKjO EKSTREMITU KAULI ..............................................................................................................................18 CILVKA EVOLCIjA ...........................................................................................................................................................................19 SENO CILVKU MIGRCIjA ...............................................................................................................................................................20 DzVBAS IzCELANS VAI EVOLCIjAS TEORIjAS RAKSTUROjUMS ..............................................................................21

ORGaNIsMs UN vIde B_10_UP_04_P1 B_10_UP_04_P2 B_10_UP_04_P3 B_10_UP_04_P4 B_10_UP_04_P5 B_10_UP_04_P6 B_10_UP_04_P7 B_10_UP_04_P8 B_10_UP_04_P9 B_10_UP_04_P10 B_10_UP_04_P11 B_10_SP_04_P1 B_10_SP_04_P2 B_10_SP_04_P3 B_10_SP_04_P4 DRS ........................................................................................................................................................................................................22 PLANKTONA VU IzPTE EzER .................................................................................................................................................23 POPULCIjAS STRUKTRAS NOzME SLIMBU IzPLATB ..................................................................................................24 DzVNIEKU UzVEDBA .......................................................................................................................................................................25 LAU DzVES CIKLS ............................................................................................................................................................................26 INDIVDA IzDzVOANAS IESPjAS KOLONIj, BAR UN GANMPULK ....................................................................27 OGLEKA APRITE .................................................................................................................................................................................28 ORGANISMU IEDALjUMS PC BARBAS VIELU PATRIA VEIDA EKOSISTM ...........................................................29 BAROANS TKLS ..............................................................................................................................................................................30 SLPEKA APRITE ................................................................................................................................................................................31 EGU ASTOzOBU MIzGRAUzIS BSTAMS MEA KAITKLIS ...........................................................................................32 ORGANISMU PIELGOANS EKOLOISKAjIEM FAKTORIEM ............................................................................................33 GAISMAS IETEKME Uz ORGANISMIEM ........................................................................................................................................34 GRUPU DARBA VRTjUMA LAPA .................................................................................................................................................35 MITRUMA IETEKME Uz ORGANISMIEM .......................................................................................................................................36

S A T U R S

ORGaNIsMs UN vIde B_10_SP_04_P5 B_10_SP_04_P6 B_10_SP_04_P7 B_10_SP_04_P8 B_10_SP_04_P9 DzVNIEKU UzVEDBAS FORMAS ..................................................................................................................................................37 EKOSISTMU RAKSTUROjUMS .......................................................................................................................................................38 EKOSISTMAS RAKSTUROjUMS UN EKOLOISKO FAKTORU IETEKME Uz TO ..............................................................40 EKOLOISKO FAKTORU IETEKME Uz....... .....................................................................................................................................41 EKOLOISKO FAKTORU IETEKME Uz EKOSISTMM ....... .....................................................................................................42

c I lv k a U N v I d e s M I j I e d a R B B a B_10_UP_05_P1 B_10_UP_05_P2 B_10_UP_05_P3 B_10_UP_05_P4 B_10_UP_05_P5 B_10_UP_05_P6 B_10_UP_05_P7

B_10_SP_05_P1 B_10_SP_05_P2 B_10_SP_05_P3 B_10_SP_05_P4 B_10_SP_05_P5 B_10_SP_05_P6 B_10_SP_05_P7 B_10_SP_05_P8

NAFTAS VADA AVRIjA .....................................................................................................................................................................43 VIDES MARjUMA zMES UN TO SKAIDROjUMS ..................................................................................................................44 PREU MARjUMI ............................................................................................................................................................................45 NOzVEjAS APjOMS PASAULES OKEN ....................................................................................................................................46 INTENSV UN BIOLOISK LAUKSAIMNIECBA ......................................................................................................................47 BOLU TINjU APKAROANA .........................................................................................................................................................48 BIOSFRAS REzERVTS UN DABAS REzERVTS .......................................................................................................................49 PAI AIzSARGjAMS DABAS TERITORIjAS LATVIj. LATVIjAS SARKAN GRMATA ............................................50 PAI AIzSARGjAMS DABAS TERITORIjAS LATVIj. LATVIjAS SARKAN GRMATA ............................................61 PROjEKTA NOTEIKUMI .......................................................................................................................................................................63 PROjEKTA DABA PLNOANA ......................................................................................................................................................64 PROjEKTA INFORMCIjAS APKOPOANA .................................................................................................................................65 PROjEKTA DARBA PREzENTCIjAS PLNS ................................................................................................................................67 PROjEKTA DARBA VEICjU PANOVRTjUMS .......................................................................................................................68 PROjEKTA DARBA VRTANAS KRITRIjI .................................................................................................................................69

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_01_P

Vrds

uzvrds

klase

datums

PTNIECISKS DARBBAS POSMI

Izlasi tekstu un aizpildi tabulu par taj mintajiem ptniecisks darbbas posmiem! Lakaiem uz viena un t paa auga ir ziedi zilgan un srt krs. Meitene Lga grmat Pavasara ziedi izlasja, ka ziedi kst zili pc tam, kad tos apciemo bites un izsc nektru. Via stundm ilgi vroja, k bites rosjs ziedos, bet tie krsu nemainja. T k nakt Lga ziedus nevarja saskatt, via nolma katru vakaru srtos ziedus atzmt ar nelielu baltas krsas punktiu. Katru rtu via steidza aplkot lakaus. Ja nakt bija salna, srtie ziedi no rta bija kuvui zili, bet, ja nakts bija silta, tie vienmr saglabja srto krsu. Lga oti vljs pavstt grmatas Pavasara ziedi autorei, ka lakai maina zieda krsu aukstuma, nevis biu iedarbb, tikai nezinja, k viu sameklt.
Ptniecisks darbbas posmi Situcijas apraksts Atbilsto informcija tekst

Ptm problma

Hipotze

Lielumi/pazmes

Darba piederumi, vielas

Darba gaita

iegto datu reistrana

Rezulttu analze un izvrtana

Secinjumi

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_01_P

Vrds

uzvrds

klase

datums

BIOLOIJAS ZINTNE UN TS NOZME

1. uzdevums Aizpildi tabulu!
Dzvo organismu valsts Zintnes nozare, kura pta doto valsti

2. uzdevums Aizpildi tabulu!

Organizcijas lmei Molekulrais lmenis na Audi Orgni Orgnu sistmas Organisms Organisma uzbvi pta ................................................................ Organisma darbbu pta ............................................................... Uzvedbu pta ................................................................................ Vsturisks attstbas liecbas pta ............................................... Populcija Biocenoze Ekosistma Biosfra Bioloijas apaknozares, kuras pta doto lmeni

3. uzdevums Nozmgkie bioloijas zintnes atkljumi a) Mikroskopu ievieana

Mikroskopu veidi Gaismas mikroskops Stereomikroskops Caurstarojoais elektronmikroskops Skenjoais elektonmikroskops Attlu ieganai izmanto Attlu pabas

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_01_P

b) Fotosintzes atklana Uzzm shmu par Prstlija eksperimentu! c) DNS dubultspirles atklana d) Olbaltumvielu biosintzes izpte e) Biotehnoloijas sasniegumi Biotehnoloija ............................................................................................................................................................... ............................................................................................................................................................................................. Transgnie organismi ................................................................................................................................................ ............................................................................................................................................................................................. entiski modifict prtika ...................................................................................................................................... ............................................................................................................................................................................................. Tirdzniecb entiski modificto prtiku apzm:

Mans viedoklis par entiski modificto prtiku: ....................................................................................................... ..................................................................................................................................................................................................... ..................................................................................................................................................................................................... f) Gnu terapija g) Mkslgo asiu izmantoana h) Klonana

4. uzdevums Iesaki, kdi vl atkljumi bioloij btu nepiecieami! Kpc? ..................................................................................................................................................................................................... ..................................................................................................................................................................................................... ..................................................................................................................................................................................................... .....................................................................................................................................................................................................

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_02_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

AUGU NODALJUMU RAKSTURGKS PAZMES UN PRSTVJI

Uzdevums Izpti tabulu, kur apkopotas augu nodaljumu pazmes! Aizpildi tuks ailes!
Nodaljums Uzbves patnbas Ir stumbrs un lapas; saku funkcijas pilda rizodi. Vadaudi nav attstti. Vairoans Piemri Lsnas, sfagni, marancijas.

Ir stumbrs, lapas, saknei, saknes.

Vairojas ar sporm, kuras veidojas sporangiju kops sors uz lapm.

Staipeki

Ir saknes, saknei, lojos stumbrs, zvveida lapas. Labi attstti vadaudi.

Kosas

Vairojas ar sporm, kuras veidojas sporangiju sastatos vlts pavasara dzinumu galotns.

Vairojas ar sklm, kuras attsts iekuros.

Segski

bolii, zemenes, saulgriezes, dilles, lilijas, kviei.

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_02_P2

Vrds

uzvrds

klase

datums

Uzdevums Izmantojot augu noteikanas tabulu, nosaki attl redzamo krustzieu dzimtas augu!

KRUSTZIEU DZIMTAS AUGA NOTEIKANA

Spilgti zaas lapas

Attl redzamas viena auga sastvdaas Biek sastopamo krustzieu dzimtas augu noteicjs
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Ziedi dzelteni. Ziedi cit krs. Auglis pkstenis bez rsiemaugm, atveras gareniski. Auglis kreveida pkstenis, ar iemaugm, salst rsm iemaugu viets. Lapas veselas, lancetiskas. Pkstenis etrautains. Katrai vrsnei viena dzsla. Lapas plksnaini daltas. Pkstei lenveida, piekvuies pie ziednea, katra vrsne ar 3 gareniskm dzslm. Ziedi balti. Ziedi violeti, lapas vienkras, zobainas. Uz ziedneiem vienkras lapas. Uz ziedneiem plksnaini saliktas lapas, bet pie zemes lapas vienkras, sakrtotas rozet. Augi pelcgi zai, jo klti ar daudziem matiiem. Pksteni ovli. Vainaglapas galotn eltas. Augi spilgti zai. Vainaglapas veselas. Pksteni trsstraini. Pksteni ovli, ieapai, gar to malu plata apmale.
9

2 4 3 Truma prkone Parast prkonene Dziedniecbas odzene 5 Smarg vakarene 6 Pavas rsa Pelk sirmene 7 Ganu pliksti Truma naudulis

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_02_P3

Vrds

uzvrds

klase

datums

GUNDEGAS
Pie mums augos gundegas ir lakstaugi ar staraini eltm vai daltm, retk veselm lapm vai staraini saliktm lapm. Ziedi dzelteni, apziednis divkrs, apzieda lapas 5, auglis riekstiu kopauglis. Uzdevums Aplko attlos redzams gundegas un izveido to noteicju, izmantojot tikai ts pazmes, kuras redzamas attlos!

1 Zeltain gundega (Ranunculus sauricomus) 2 Rvas gundega (Ranunculus flammula) 3 Bumbuu gundega (Ranunculus bulbosus) 4 Lou gundega (Ranunculus reptans)

10

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_02_P4

Vrds

uzvrds

klase

datums

VIENI UN TO IZRAISTS SLIMBAS

Uzdevums Nordi tabul tukaj ail, kuras invazvs slimbas izraisa dotie vieni (burtu kods) un kdi ir o slimbu simptomi (ciparu kods)!

Malrija

Dizentrijas amba

1.

Resns zarnas iekaisums, asiaina caureja, bstama organisma atdeoans

Miega slimba

Zarnu lamblija

2.

Dzimumceu iekaisums

Lamblioze

Malrijas plazmodijs

3.

Drudzis, letarisks miegs

Trihomonoze

Maksts trihomona

4.

Limfmezglu iekaisums, galvas un muskuu spes

Nozematoze

Toksoplazma

5.

Periodisks drudzis, augsta temperatra, mazasinba

Dizentrija

Tripanosoma

6.

Biu caureja un bojeja

Toksoplazmoze

Biu nozma

7.

Zarnu iekaisums, spes vder, caureja

11

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_02_P5

Vrds

uzvrds

klase

datums

MAIJVABOLE UN VNGLIEMEZIS
Uzdevums Saldzini attlos redzamos organismus! Ieraksti tabul to sistemtisko grupu nosaukumus un divas attl redzams pazmes, kas raksturgas katrai tabul nordtajai sistemtiskajai grupai!

http://www.biologie.de/biowiki/Bild:Maybug.jpg

http://www.biopix.nl/Temp/JCS%20Helix%20pomatia%2016943.jpg

1. Mea maijvabole (Melontha hippocastani)

2. Parka jeb stais vngliemezis (Helix pomatia)

Nosaukumi 1. 2. Pazmes 1.

Suga

Valsts

Tips

Klase

2.

12

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_02_P6

Vrds

uzvrds

klase

datums

ORGANISMU VALSTU RAKSTUROJUMS

Uzdevums Izpti shmu, ieraksti katr mji dzvo organismu valsti! Attiecgai valstij izsvtro aplamo apgalvojumu! Aplko dotos dzvo organismu attlus un katr mji ieraksti piemrus!

........................................ Valsts nas veids (prokariots/ eikariots) Organisma organizcija (viennis/ daudznis) Baroans veids (autorotrofs/ heterotrofs) Piemri ....................... .......................................

........................................ Valsts nas veids (prokariots/ eikariots) Organisma organizcija (viennis/ daudznis) Baroans veids (autorotrofs/ heterotrofs) Piemri ....................... .......................................

........................................ Valsts nas veids (prokariots/ eikariots) Organisma organizcija (viennis/ daudznis) Baroans veids (autorotrofs/ heterotrofs) Piemri ....................... .......................................

........................................ Valsts nas veids (prokariots/ eikariots) Organisma organizcija (viennis/ daudznis) Baroans veids (autorotrofs/ heterotrofs) Piemri ....................... .......................................

........................................ Valsts nas veids (prokariots/ eikariots) Organisma organizcija (viennis/ daudznis) Baroans veids (autorotrofs/ heterotrofs) Piemri ....................... .......................................
13

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_02_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

AUGU UN DZVNIEKU KLASIFIKCIJA

1. uzdevums Ieraksti augu un dzvnieku klasifikcijas taksonus atbilstoajs ails!
1. Augu valsts 2. 3. Dzvnieku valsts 4.

Rinda

Krta

2. uzdevums Aplko dotos attlus un izraksti 2 augu sugu un 2 dzvnieku sugu nosaukumus!
Attla numurs Sugas nosaukums

3. uzdevums Izvlies no augu vai dzvnieku attliem organismus, kuri pieder vienai intij! Pie kuras ints tie pieder? K to var noteikt?
Attla numurs Sugas nosaukums ints nosaukums Pamatojums

4. uzdevums Izraksti 35 organismus, kuri pieder vienai klasei! Pie kuras klases tie pieder? Kdas pazmes nosaka o piederbu?
Attla numurs Sugas nosaukums Klases nosaukums Klases pazmes

14

S K O L N A

D A R B A

L A P A

5. uzdevums Uzraksti nodaljumus un tipus, pie kuriem pieder attlos redzamie augi un dzvnieki, un nordi, pie kura nodaljuma vai tipa pieder dots sugas! Kdas pazmes nosaka o piederbu?
Nodaljums Attlu Nr. Pazmes

Tips

6. uzdevums Klasific vienu augu un vienu dzvnieku, aizpildot 1. uzdevuma tuks ailes!

15

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_02_P2

Vrds

uzvrds

klase

datums

SU VALSTS
Pie su valsts pieder organismi, kas galvenokrt ir daudznu eikarioti ar dadu uzbvi un ldzgu baroans veidu (rpusnas gremoana un barbas vielu absorbana). Ldzgi dzvniekiem, snes ir heterotrofas patr gatavas organisks vielas. Lielk daa su ir saprotrofi nordtji, kas sadala atkritumvielas, augu un dzvnieku atliekas. Daas snes ir paraztiskas, ts prtiek no dzvu augu un dzvnieku audiem. Piemram, sts miltrasas snes, k ar vjslotas izraisos snes aug uz lapm, sts kastaas miltrasa un gobu Holandes slimba izraisa koku nokalanu. Melnie graudi paraztiska sne, kas infic rudzus. Lai cntos ar su izraistajm slimbm, kas nodara lielu aunumu lauksaimniecb un augkopb, izmanto fungicdus. Fungicdi ir augu aizsardzbas ldzeki, kas izncina paraztisks snes. Snes izraisa ar tdas cilvka das snu slimbas k di, pdu mikozi, kandidozi. Dam snm ir simbiotiskas (savstarpji izdevgas) attiecbas ar sklaugu saknm mikoriza. Snes piegd augiem neorganisks barbas vielas, pret saemot organisks vielas. Augi nabadzgs augsns, pai, kur ir fosftu deficts, aug labk tad, ja tiem ir mikoriza. Trifele ir mikorizas sne, kas dzvo savienb ar ozolu un diskbaru saknm. Trifeles ir gardu iecients krums. Agrk frani izmantoja ckas, kas saoda un izraka trifeles, bet tagad viiem ir izdevies kultivt trifeles, koku dstu sakns injicjot attiecgo micliju. Su ermenim ir daudznu struktra, ko sauc par sotni. Sotne jeb miclijs ir pavedienu jeb hifu tkls, kas nodroina barbas vielu uzskanu snes ermen. Su nas ir diezgan atirgas no augu nm ne tikai tpc, ka tm nav hloroplastu, bet ar tpc, ka to napvalks satur hitnu, nevis celulozi. Su rezerves barbas viela ir nevis ciete, bet, ldzgi k dzvniekiem glikogns. Gan dzimumvairoans, gan bezdzimumvairoans laik veidojas nekustgas sporas, kuras parasti prns vj. Spora ir reproduktva na, no kuras tda var attstties jauns organisms. Bezdzimumvairoans notiek ar fragmentjoties daa miclija sk patstvgu dzvi. Viennas raugiem bezdzimumvairoans noris pumpurojoties. Veidojas maza na, kas, sasniedzot normlus izmrus, noraiss.

16

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_02_P3

Vrds

uzvrds

klase

datums

DAMS UN INDGS SNES

Su attla Nr. Su nosaukums Parast biste damas/nedamas Indga! (var lietot uztur pc ilgstoas vanas vaj trauk vai vairkkrtjas novranas, mainot deni). Nedrkst o su malttes st vairkas reizes pc krtas un nedrkst lietot kop ar alkoholiskajiem dzrieniem. Pelk tintene Baravika Ozolu lctis Parast gailene Brnjo jeb siu brzlape Balt mumire Austeru snause (Austersne) Sarkan mumire Liel disardzene oti indga!!! Otr indgk sne Latvij aiz zas mumires. Sastop skujkoku, retk lapkoku meos no jlija ldz oktobrim. dama sne. Aug uz boj gjuiem lapkokiem, celmiem, veidojot lielkus vai mazkus emurus (pat ldz 30 un vairk cepuru). Austersni plai kultiv un to ms varam iegdties veikalos. Indga! Aug skujkoku un lapkoku meos gan pa vienai, gan ar veidojot lielkas vai mazkas grupas. Viena no labkajm damajm snm. Patkama riekstu smara un gara. Sne sastopama no jlija ldz oktobrim memals, cemals, drzos, vairk vai mazk atklts viets. Sne dama, kamr vl ir jauna. Izraisa saindanos, ja to lieto kop ar alkoholu, k ar pat vairkas dienas pc alkohola lietoanas. Izcila dama sne. Pieder gargkajm un vrtgkajm snm, kuras var st un gatavot oti dad veid. Laba dam sne, kas cepama bez iepriekjas novranas, noderga ar marinanai un vanai. T ir vrtga dam sne ar labm garas pabm, dieml pagrti sagremojama. To lieto gan ceptu un vrtu, gan ar marin un sla. dama sne. Raksturg pazme siu smaka. Pirms cepanas jnovra.

17

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_03_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

ZDTJU PRIEKJO EKSTREMITU KAULI

1. uzdevums Aplko attlu, kur redzami dadu zdtju priekjo ekstremitu kauli! Kdi evolcijas pierdjumi redzami attl? Atbildi, izmantojot saldzinos anatomijas jdzienus! Nosauc vl citus dzvniekus, kuru ermea daas ir homologas un analogas cilvka, zirga, sikspra un vaa priekjm ekstremittm! 2. uzdevums Kdas ir attl rezamo cilvka, zirga, sikspra un vaa ekstremitu funkcijas? Kdas prmaias kaulu uzbv radus, pielgojoties o funkciju veikanai?

lpstia

lpstia

lpstia

lpstia

augdelms elkoa kauls spiea kauls

augdelms elkoa kauls spiea kauls plaukstas pamatne

augdelms elkoa kauls spiea kauls plaukstas pamatne

augdelms elkoa kauls spiea kauls plaukstas pamatne delna

delna pirkstu falangas

plaukstas pamatne delna pirkstu falangas cilvks zirgs

delna 3.pirksta falangas

pirkstu falangas

siksprnis

valis

18

D A R B A

L A P A

S K O L N U

G R U P A I

B_10_UP_03_P2

Vrds

uzvrds

klase

datums

CILVKA EVOLCIJA
Uzdevums Saldzini australopitka (Australopithecus), prasmg cilvka (Homo habilis), stvusejo cilvka (Homo erectus) un saprtg cilvka (Homo sapiens) ermea uzbvi! Kdas ir btiskks atirbas to ermea uzbv un proporcijs? Kdi, tavuprt, vartu bt iemesli tik btiskm atirbm ermea uzbv?

http://premiumorange.com/renard/revisions/SVT/LexBio_fichier/HomoCroquis.gif

19

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_03_P3

Vrds

uzvrds

klase

datums

SENO CILVKU MIGRCIJA

Ptot DNS molekulu ldzbu, nosaka gan organismu evolucionro vecumu, gan organismu radniecbu. Jo ldzgka ir divu organismu DNS, jo tiem ir cieka radniecba. Saldzinot divu organismu fosils atliekas, var konstatt, cik atirgs ir to evolucionrais vecums. Veicot cilvku DNS analzi, ir noskaidrotas entiski radniecgs cilvku grupas, kuras tiek atzmtas ar burtiem (A, B, C, D, F,G, H, I, J, K, L, M, N, T,U, V, W, X). Ir izveidota karte, kas atspoguo cilvka rasu izcelanos, radniecbu un migrcijas vsturi. Laiks (pirms tkstoiem gadu), kad cilvki sasniedza attiecgo teritoriju

http://commons.wikimedia.org/wiki/ Image:Human_mtDNA_migration.png)25.09.2007 entiski radniecgo cilvku grupu apzmjumi Dienvideiropa: I, J, K Ziemeeiropa: H, T, U, V, W, X Vidjie Austrumi: N, M frika: L1, L2, L3 zija: A, B, C, D, F, G Iedzimtie ameriki: A, B, C, D, vietumis ar X

Uzdevums Analiz tekstu un karti, atbildi uz jautjumiem! a) Kuru kontinentu var uzskatt par cilvces puli? b) Kuras entiski radniecgu cilvku grupas ir sastopamas gan zij, gan Ziemeamerik, gan Dienvidamerik? c). Kurus pasaules reionus cilvks sasniedza visvlk? Kdi ir varbtjie s pardbas cloi? d) Kuros reionos cilvku populcijas blvums ir bijis vislielkais? Kdi ir varbtjie s pardbas cloi? e) Kdi ptjumi btu nepiecieami, lai noraidtu kart minto faktu, ka cilvku grupa B ir ieradusies Dienvidamerik pirms 12 000 gadu? Atbildi pamato!

20

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_03_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

Darba lapa diskusijai par evolcijas teorijm*

DZVBAS IZCELANS VAI EVOLCIJAS TEORIJAS RAKSTUROJUMS

Teorijas nosaukums:
Jautjumi par teoriju 1. K rads pirmie organismi? Kas sagatavos atbildi?

2. Vai dzvs dabas attstb ir vrojamas prmaias?

3. K notiek jaunu sugu veidoans?

4. Teorijas pierdjumi: a)

b)

c)

5. Teorijas nepilnbas:

* o lapu var iedot grupas vadtjam, kur atbild par pienkumu sadali grup un grupas sagatavoanos diskusijai, var ar sagatavot k kodoskopa materilu, lai skolni sadala pienkumus grup un ieraksta gatavojamo jautjumu sav klad. 21

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

Uzdevums Izlasi tekstu par palearktikas dru! Izveido shmu par ekoloisko faktoru ietekmi uz to! Papildini shmu ar faktoriem, kas vartu ietekmt dru izplatbu, bet tekst nav minti! Sagrup nosauktos faktorus biotiskajos, abiotiskajos un antropognajos! drs (Lutra lutra) ir viens no lielkajiem sermuu dzimtas zdtjiem Latvij. ermenis slaids, lokans, labi piemrots kustbm den. Aste gara, muskuota, peldot un nirstot darbojas k stre. Kakls gar, lokans, galva saldzinoi maza, ar platu purnu un mazm noapaotm ausm. Kjas oti sas, pirksti gari, starp tiem peldplve. Apmatojums ss, biezs, pieguos, ar mkstu pavilnu un gariem akotmatiem. Mugura un aste tumi brna, sni pakpeniski kst gaiki. Uzmangs dzvnieks, briesmu gadjum parasti iesld den, redzt to izdodas reti. drs plai izplatts Eirop, zijas lielkaj da, Ziemefrik. 20. gs. 80-tajos gados neliel skait dzvoja vis valsts teritorij, tau t izplatba ir nevienmrga. Apdzvo dadus salddeu piekrastes biotopus, kuru krasti piemroti slptuvm un alu rakanai. Vislabprtk mitins grti pieejamu mea upu un strautu piekrasts. Iecienjis ar bebru veidotos aizsprostus un dus. Dzvo gan den, gan uz sauszemes. dram ir viena pastvga slptuve midzea ala un vairkas pagaidu slptuves piekrast zem koku un krmu saknm. Ieeja al atrodas zem dens lmea. drs veikli peld un nirst. Barbu mekl galvenokrt den, parasti krslas stunds. Prtiek no zivm, vardm, viem. d ar denskukaius un to kpurus, gliemenes, k ar dadus zdtjus, densputnus un to olas. drs ir aktvs visu gadu. Nozmgs prieknosacjums dzvesvietas izvlei ziem deos dra imenes apdzvotaj teritorij jbt neaizsalstom vietm, kur vartu brvi izkt no dens un iekt taj. Riests notiek mart, aprl. Mazui dzimst tikai nkam gada maij, jnij. Tie ir oti ski, nevargi (acis atver tikai pc mnea), aug oti lni. imene turas kop ldz nkam gada pavasarim. Dzimumgatavbu sasniedz 3. ma gad. Ma ilgums var sasniegt 15 gadus. oti vrtgs kaokzvrs. Latvij atrads valsts aizsardzb. 1987. gad, kad skaits sasniedza 2,5 tkstous, atkal tika iekauts medjamo dzvnieku sarakst. Medbu sezona no 1. oktobra ldz 31. martam. Drkst ert tikai ar slazdiem un tikai specili apmctas mednieku brigdes.

DRS

22

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P2

PLANKTONA VU IZPTE EZER

Students ptja planktona vus Bosmina coregoni kd neliel ezer. Iegtos rezulttus vi reistrja tabul. Planktona vi Bosmina coregoni kd neliel ezer

Septembris 10 93

Aprlis

Jnijs

Maijs

Vidj dens temperatra, C Vidjais B. coregoni skaits, tkst./m3

5 0

9 35

12 211

Jlijs

Laiks

18 800

16 455

Uzdevums Iepazsties ar tabul dotajiem datiem un izpildi prasto! a) Uzraksti ptmo problmu! b) Nosaki ptjuma lielumus: atkargos un neatkargo! c) Izskaidro iegtos rezulttus! d) Kdu vl faktoru ietekmi uz planktona viem Bosmina coregoni tu ieteiktu izptt?

23

Oktobris 6 0

Augusts

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P3

Vrds

uzvrds

klase

datums

POPULCIJAS STRUKTRAS NOZME SLIMBU IZPLATB

Miksomas vruss izraisa truu saslimanu un nvi. Vrusu prns blusas, kuras prtiek no truu asinm. Lai mazintu truu masveida savairoanos Austrlij, zintnieki modificja miksomas vrusu, lai tas pildtu ar kontraceptva (pretapaugoans) preparta funkcijas. Tomr blusu vairoans procesam nepiecieams, lai truu asins btu grsnm mttm raksturgs hormons. Ja kontracepcija btu veiksmga, tad samazintos grsno mtu skaits. Tas savukrt kavtu blusu vairoanos un prtrauktu vrusa izplatanos. Lai o hipotzi prbaudtu, pirmaj truu populcij mttes netika steriliztas, bet otraj populcij zintnieki sterilizja 80 % truu mtu un palaida vias atpaka to dzves viets. Diagrammas redzami rezultti, kas iegti abs populcijs ziemas un vasaras period.

Uzdevums Izlasi tekstu un izpti diagrammas! Izpildi prasto! a) Izanaliz, kurai no truu grupm ir vislielkais blusu skaits 1. un 2. populcij! b) Saldzini, k atiras blusu skaits steriliztajm un auglgajm mttm 2. populcij! c) Saldzini 1. un 2. populciju! Uzraksti divas kopgs un divas atirgas pazmes! d) Izvrt hipotzi: Blusu populcija samazinsies, ja truu populcij ir sterilas truu mttes! e) Prognoz, k izmainsies abu truu populciju vecuma un dzimuma struktra nkamaj gad pc eksperimenta!

24

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P4

Vrds

uzvrds

klase

datums

DZVNIEKU UZVEDBA
Uzdevums Izlasi tekstu un nordi, kurai no uzvedbas formm atbilst katrs dotais piemrs! Aiz katra piemra pieraksti atbilstoo burtu kodu! Iedzimts dzvnieku uzvedbas formas A. Iegts dzvnieku uzvedbas formas B. Piemri. a) Cielavas akli baro dzeguznu . b) Zltes sapulcjas ap barotavu devios no rta, jo aj laik parasti tiek iebrtas sklias . c) Suns priecgi luncina asti, ja saimnieks paem pavadu, ar kuru suni parasti ved pastaigties . d) Ja vistm olu apmaina pret koka kubiciu, ts turpina pert . e) Suns, satiekoties ar saimnieku, lec uz augu un cenas viam nolaizt seju . f) Kaene, kura zda kanus, labprt pabaro ar kucnu, kur spljas ar kaniem . . g) Vienu dienu vecs stirnns pieplok pie zemes, izdzirdjis sous, kuri tuvojas . . h) Suns pienes saimniekam bas . . i) Uz saimnieces saucieniem, aicinot vistas st, regulri ierodas ar vrna . . j) agatas steigus aizlido, ieraugot cilvku ar auteni .

25

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P5

Vrds

uzvrds

klase

datums

Uzdevums Izlasi tekstu! a) Nosauc instinkta izpausmes lau dzves cikl! b) K lai atrod dzimts upes? c) Kda uzvedbas forma nosaka lau spju atrast dzimto upi? Baltijas lai pieder pie ceotjzivm tie nrsto ups, bet pieaugui dzvo jr, ldz nobriest ceoanai atpaka uz nrsta upi. Latvij savvaas lai sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu ups. Lau dzves ciklu var nosacti iedalt 3 posmos (skat. attlu). 1. Lau nrsts un ikru attstba up. Lasis nrsto ruden, ikri tiek ierakti oain grunt. Kpuri izias pc 46 mneiem, pavasar. 2. Mazuu attstba up. Lasni uzturas nrsta vietu tuvum, kur prtiek no skiem dens dzvniekiem, visbiek no kukaiu kpuriem un knim 24 gadus, ldz sasniedz 15 20 cm garumu. aj period mazuus dv par smoltiem. Smoltos pamostas migrcijas instinkts un tie sk ceojumu uz jru. 3. Migrcija uz jru un pieaugua laa atgrieans dzimtaj up. Jr lai prtiek no mazkm zivm un barojas 1,57 gadus, kamr sasniedz dzimumgatavbu. Atklt jr lai orientjas pc zemes eomagntisk lauka un iekj bioloisk pulkstea, bet upju grvs pc katrai upei piemto dens misk sastva. Lai atgrieas nrstot tiei taj up un pat pietek, no kuras iznkui smolta stadij. Savvaas lau populcija samazins tpc, ka upes tiek piesrotas un aizdambtas. (J. Stikuts,www.fishing.lv)

LAU DZVES CIKLS

26

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P6

Vrds

uzvrds

klase

datums

INDIVDA IZDZVOANAS IESPJAS KOLONIJ, BAR UN GANMPULK

Uzdevums Saldzini indivdu izdzvoanas iespjas kolonij, bar un ganmpulk, atbildot uz jautjumiem tabul! Kur no dzvnieku sabiedriskajiem grupjumiem ir lielks indivda izdzvoanas iespjas? Kpc?
Dzvnieku sabiedrisk grupjuma veids Vai tiek ievrota hierarhija? Vai visi dzvnieki piedals mazuu aizstvan? Kdas izredzes izdzvot mazulim, ja mte iet boj? Vai ir iespja aktvi prvietoties, ja trkst barbas? Cik liel mr izdzvoanu nosaka cilvka rcba?

Kolonija

Bars

Ganmpulks

27

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P7

Vrds

uzvrds

klase

datums

OGLEKA APRITE
1 4 3 2

Parast priede

Pelkais zais Eirzijas lsis

5

Panas baktrijas

1. uzdevums Izpti attl redzamo ogleka aprites shmu! Ieraksti atbilstoo organisma nosaukumu! Producents ..................................; pirms pakpes konsuments .......................................; otrs pakpes konsuments .......................................; reducents ........................................ . 2. uzdevums Kur organisms nodroina misk elementa ogleka iesaistanos baroanas d: a) pelkais zais; b) parast priede; c) Eirzijas lsis? 3. uzdevums Izpti attl redzamo ogleka aprites shmu! Aiz katra ogleka aprites posma ieraksti atbilstoo numuru no shmas! Ogleka aprites posmi: a) CO2 asimilcija fotosintzes proces ; b) organisko vielu uzemana baroans proces , ; c) CO2 izdalans elpoan ; d) organisko atlieku veidoans ; e) CO2 izdalans trdan ; f) CO2 izdalans degan ; g) CO2 uzkrans atmosfr .

28

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P8

Vrds

uzvrds

klase

datums

ORGANISMU IEDALJUMS PC BARBAS VIELU PATRIA VEIDA EKOSISTM

Uzdevums Ieraksti attl tukajos taisnstros burtus, ar kuriem apzmts organismu iedaljums pc barbas vielu patria veida! Apzmjumi A producents B konsuments C reducents DE detrtdjs Kda ir katra organisma nozme ekosistm?

29

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P9

Vrds

uzvrds

klase

datums

BAROANS TKLS
1. uzdevums Izpti attl redzamo baroans tklu! Nordi ar atbilstoiem numuriem, kuri no organismiem ir: a) producenti .................................................... b) pirms pakpes konsumenti ................................. c) otrs pakpes konsumenti ............................ d) tres pakpes konsumenti....................................! Kdas ekosistmas baroans tkls redzams attl? 2. uzdevums Uzraksti divas baroans des, izmantojot atbilstoos dzvnieku numurus! Katr no dm iesaisti vismaz etrus dzvniekus! Katram baroans des organismam nordi trofisko lmeni (producents; pirms, otrs, tres vai ceturts pakpes konsuments; reducents).

30

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P10

Vrds

uzvrds

klase

datums

SLPEKA APRITE
Denitrificana Denitrificjos baktrijas
Atmosfras slpeklis

Slpeka fikscija

Gumibaktrijas

Nitrti

Minerlvielu uzskans sakns Baroans

Augu olbaltumvielas

Trdana

Nitrificjos baktrijas

Nitrificana

Dzvnieku olbaltumvielas

Trdana

Panas baktrijas

Nitrti

Nitrificana Nitrificjos baktrijas

Amonjaks

1. uzdevums Izpti slpeka aprites shmu un nosauc, kuros slpeka aprites posmos iesaisttas baktrijas! 2. uzdevums Izpti slpeka aprites shmu un nosaki: a) kdu vielu sastv slpeklis atrodams dzvajos organismos; b) kdu procesu rezultt slpeklis no vides nonk organismos! 3. uzdevums Izanaliz slpeka aprites shmu un prognoz, kas maintos ekosistm: a) ja izzustu panas baktrijas; b) ja gumibaktrijas nesptu saistt atmosfras slpekli! 4. uzdevums Izanaliz slpeka aprites shmu un secini, kda ir baktriju nozme slpeka aprit!

31

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_04_P11

Vrds

uzvrds

klase

datums

Izlasi rakstu par mea kaitku izplatanos!

EGU ASTOZOBU MIZGRAUZIS BSTAMS MEA KAITKLIS

Pc 2005. gada janvra vtras un tai sekojoajm ikgadjm vtrm me joprojm atrodas ievrojams vja darbbas rezultt bojts un neizstrdts egles koksnes apjoms. di apstki ir labvlgi egu astozobu mizgrauu attstbai un veicina bstamo mea kaitku masveida savairoanos. Egu astozobu mizgrauzis ir viens no visbstamkajiem stumbra kaitkiem Latvij, kas boj par 50 gadiem veckas egles, jo jaunks egls nav piemroti apstki to attstbai (ts ir par tievu). Kaitklis savus sliktos darbus veic eglei zem mizas, no k ar clies nosaukums mizgrauzis. Pavasar vaboles sk lidot, kad zemsegas temperatra paceas virs 10 C, bet gaisa temperatra nav zemka par 15 C. Lidojos vaboles skotnji orientjas pc novjinto egu izdaltajiem terpniem (smaras). Egu astozobu mizgrauzis uzbrk tuvum esom eglm. Visjutgks ir vja un ilgstoa sausuma novjintas egles, kas ir vl pilngi dzvotspjgas. Pavasar tiek invadtas nedaudz novjintas normli plaukstoas egles, kuras pc rjm pazmm neatiras no blakus esoajm neinvadtajm eglm. Tpc oti biei bojjumi tiek atklti tikai jlij, kad strauji sabrn skujas un nolobs miza, mizgraui egli jau ir atstjui vai atstj. Tad apkaroanas (ierobeoanas) iespjas ir nokavtas. Mizgrauu apkaroanai pamat izmanto mesaimniecisks metodes, kuras nepiecieambas gadjum kombinjamas ar mehniskajm (mizoana) vai miskajm (insekticdu lietoana) metodm, k ar ar bioloiskajm feromonu lietoanu. Vairkos Rgas rajona pagastos ir izsludinta rkrtas situcija. Valsts mea dienests pieprasa visiem mea paniekiem veikt efektvkos mea aizsardzbas paskumus, lai samazintu vai ierobeotu egu astozobu mizgrauu masveida savairoanos. Valsts mea dienests koordin feromonu un slazdu izmantoanu egu astozobu mizgrauu sagstanai. (www.DELFI.lv 30.03.2007) 1. uzdevums Kurs raksta epizods ir emti vr ekoloijas ptjumi? 2. uzdevums Izvrt, kdi vides faktori veicinjui kaitku izplatanos! Kdas zinanas nepiecieamas, lai plnotu kaitku apkaroanu? 3. uzdevums Prognoz, k mea kaitku izplatans var ietekmt rakst minto ekosistmu produktivitti un saimniecisko darbbu tajs! Iesaki videi draudzgu plnu kaitku apkaroanai! Pamato savu izvli!

32

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

ORGANISMU PIELGOANS EKOLOISKAJIEM FAKTORIEM

Uzdevums Aizpildi tabulu!

Pielgoans

Piemrs

Nozme

Faktors, kas to izraisa

Augs ar biezm, sulgm, ar vasku kltm lapm.

Ziem s zaros ar uzbuintm spalvm.

Nakt apvienojas baros un saspieas ciei kop.

Vasaras vid ierokas zem.

Ziedus atver vakar.

Ir lielas, sulgas lapas ar atvrsntm abs to puss.

33

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P2

LAPIAS DOMU KARTEI

Gaisma Ultravioletais starojums.

GAISMAS IETEKME UZ ORGANISMIEM

Stimul D vitamna sintzi. Toniz, uzlabo imnsistmas stvokli. Infrasarkanais starojums. Redz infrasarkano starojumu, ko izstaro citi organismi (skas). ermea siltums izstarojas k infrasarkanais starojums. Redzam gaisma. Nodroina redzes sajtas veidoanos. Neietekm augsn dzvojoos dzvniekus. Fototropisms augu tiekans uz gaismas pusi visu dzves laiku. Fotonastijas augu reaana uz gaismu, mainoties apgaismojumam. Zaskbenm vakar sakaujas lapias. Fotoperiodisms gaismas un tumsas attiecba diennakt, kas ietekm augu dzvbas norises. Zemenes. Redsi. Pupas. Tomti. Apgaismojuma intensitte. Saulmi. Lapas kltas ar matiiem. Daudz mehnisko audu cietkas, lielkas lapas. Lapas kltas ar biezu vaska krtiu. Lapas tumi zaas bagtas ar hlorofilu. Parast priede.

Intensvs izraisa mutcijas, das apdegumus un das vzi. Izncina mikroorganismus. Sajtot siltumu, mains organismu vielmaias intensitte.

Nodroina fizisko labsajtu. Augi aug gaismas virzien pozitvais fototropisms. Cigoriu ziedi atveras no rta un aizveras vakar.

Naktssveces ziedi atveras vakar un aizveras no rta. Gars dienas augi attstbai nepiecieamais gaismas periods garks par 12 stundm. Vijoltes. ss dienas augi attstbai nepiecieamais tumsas periods garks par 12 stundm. Kposti. Neitrli augi nakts garums neietekm attstbu un ziedanu. aurlapu ugunspue. nmi. Lapas gaias, bli zaas. Maz mehnisko audu lapas mkstkas, mazkas. Mea sprigane. Mea zaskbene. Liepa.

34

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P3

Vrds Vrds Vrds Vrds

uzvrds uzvrds uzvrds uzvrds

klase

datums

GRUPU DARBA VRTJUMA LAPA

N.p.k. 1. 2. Kritriji 1. grupa Zintniskums bioloiski pareiza ststjuma veidoana Izklsta pctecba domas virzba atbilstoi domu kartes struktrai 3. 4. 5. 6. Atslgas vrdu iesaistana tekst Atbilstou piemru nosaukana Valodas kultra teikumu veidoana un stils Darba apjoms A4 lapas rokrakst Kop Iegtie punkti (02 par katru kritriju) 2. grupa 3. grupa 4. grupa 5. grupa

35

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P3

Vrds

uzvrds

klase

datums

Domu karte

MITRUMA IETEKME UZ ORGANISMIEM

Elpo ar plaum un caur gotainu du Ir aizveramas nsis Ietaukots apspalvojums vai apmatojums Gotaina da Elpo ar aunm vai caur ermea virsmu rj apaugoans Gaisa audi aerenhma Nav atvrsnu (zemdens augiem) vai novietotas lapas virspus (peldoajiem augiem) Vji attstti balstaudi Atvrtntes abs lapas puss Augi pilngi vai daji aug den hidrofti Tikai den dzvojoie dzvnieki Gan uz sauszemes, gan den dzvojoie

Ierakans augsn

Migrcija dens mekljumos

Aktivitte diennakts mitraj laik

dens uzkrana taukaudu sastv Anabioze fizioloiski neaktvs stvoklis, kur tiek pavadts sausuma periods (vasaras gua)

Mren mitrum dzvojoie un sauso reionu iemtnieki Pielgojumi dzvniekiem

Pielgoans mitruma remam Sauso augteu augi kserofti

dens satura maksimla samazinana organisma izdaljumos Biezas, ar vaska krtu kltas, deni uzkrjoas lapas vai stumbri Reductas lapas (rki) oti dzia saku sistma Labi attstti balstaudi Vidja lieluma lapas

Pielgojumi augiem

Mitru augteu augi higrofti

Normla mitruma augteu augi mezofti

Lielas, sulgas lapas

Gaisa audi aerenhma

Atvrsntes lapas apakpus

36

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P5

Vrds

uzvrds

klase

datums

DZVNIEKU UZVEDBAS FORMAS

N.p.k. ss dzvnieka uzvedbas apraksts I daa. Videofilmas fragmenti 1. 2. 3. 4. 5. 6. II daa. Stundas skum nosauktie dzvnieku uzvedbas piemri (10 punkti) 1. 2. 3. 4. 5. III daa. Mani novrotie dzvnieku uzvedbas piemri (10 punkti) 1. 2. 3. 4 5. Uzvedbas formas Iedzimts uzvedbas formas Iegts uzvedbas formas Novrots uzvedbas formas nozme indivda vai sugas izdzvoan

37

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P6

Vrds

uzvrds

klase

datums

EKOSISTMU RAKSTUROJUMS
DABISKA PAVA Pavai ir raksturga liela augu sugu daudzveidba. Augi dod patvrumu skiem dzvniekiem kukaiiem, to kpuriem, zirnekiem. Ar bezmugurkaulniekiem barojas abinieki un rpui vardes, krupji, irzakas. Nakts pavu apciemo lielie zldji stirnas un staltbriei. Viu dienkart ietilpst ar krmi. Apdot krmus, zldji neauj pavai aizaugt un prvrsties krmj. Daas putnu sugas, piemram, lauka crulis, grieze, izvlas pavu par ligzdoanas vietu. Virs pavas biei rio peu klijns, ar aso skatienu mekljot grauzjus savai malttei. Lauka peu un strupastu ejas veido labirintus zles paklj. -------------------------------------------------------------------------------------------------------------DZRVEU LAUKS Dzrveu lauku iekrto purv, kur pirms tam tiek specili sagatavots. Kdras augsni atbrvo no savvaas augiem un bagtina ar minerlvielm, tad stda kdu no Amerikas lielogu dzrveu irnm. Dzrvenm ir augstas prasbas pret dens daudzumu augsn. Gruntsdens lmenim vajadztu atrasties apmram 40 cm no augu saknm. Saus un karst laik dzrvenes ir regulri jlaista. Ar jrav ir regulri. oti darbietilpga ir raas novkana. Ja ogas ir paredzts uzglabt un realizt pakpeniski, tad ts ir jlasa ar rokm. Efektga metode ir lauka appludinana un uzpeldjuo ogu mehanizta savkana, bet tad ts ir jrealiz nekavjoties. Lauku vajadztu ieogot, jo zaiem un stirnm oti garo dzrveu mtras. Lai apkarotu skos grauzjus, ik pc 100 m zem jiesprau mietii, uz kuriem apmesties plsgajiem putniem. --------------------------------------------------------------------------------------------------------------

KPOSTU LAUKS Lai iegtu labu kpostu rau: nezles ir regulri jizrav; saus laik kposti ir japlaista; kaitki, piemram, kpostu baltea kpuri, ir jizncina; lauku vlams ieogot, lai pasargtu no savvaas zldjiem un mjdzvniekiem. -------------------------------------------------------------------------------------------------------------AMPINJONU AUDZTAVA Lai nodrointu augstu rabu: telp ir juztur konstants gaisa mitrums un temperatra, parasti to regul automtiski ar datora paldzbu; katru dienu ir jnovc augermei, kas ir sasniegui realizcijai piemrotus izmrus; katru dienu ir jprbauda, vai uz snm nav attstjusies kda slimba vai peljuma snes, ja ts atrod steidzami jmiglo visas barotnes.

38

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P6

ZLIENS AR PUU DOBM Lai jaukais drza strtis vienmr priectu acis: zliens ir jnopauj vismaz reizi ned; ik prdienas ir jnovc visi noziedjuie vai nolzuie ziedi; nezles ir jizrav, ldzko tiek pamantas; saus laik augi ir regulri jlaista; ja savairojas kaitki, tie ir jnolasa vai jizncina ar miskm vielm. -------------------------------------------------------------------------------------------------------------PURVS Purvs ir sauszemes platba, kurai raksturgs pastvgs vai ilgstos mitrums, specifiska augu valsts un kdras uzkrans. Snu purvos visbiek sastopamie augi un ar galvenie kdras veidotji ir dadu sugu sfagni. Tipiski snu purvu iemtnieki ir ar makstain spilve, dzrvenes, polijlapu andromeda, rkausa kasandara, apalapu rasene, parastais virsis meln vistene, lcene, pkainais brzs, parast priede u.c. Ar purva augiem barojas oti daudzi kukaii. Purv mjo dadi putni, piemram, melnkakla grgale, pelk dzrve, kuitala, purva pce, rubenis, purva tilbte, purva piekns, upes trti, mea tilbte, liel akste, ligzdo koku ipste, pavas ipste. Zdtji, piemram, ali, mea ckas un vilki biei rso purvu. Grvjos un upts labi jtas bebri, kuri paldz saglabt purva dens remu un novrst kdreiz veikts nosusinanas nelabvlgs sekas. Upts satopami ar dri.

39

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P7

Vrds

uzvrds

klase

datums

EKOSISTMAS RAKSTUROJUMS UN EKOLOISKO FAKTORU IETEKME UZ TO

Ekosistmas nosaukums Dabiska ekosistma vai agrocenoze Iespjamais baroans tkls Izvrt, kuri ekoloiskie faktori ietekms ekosistmu, un sagrup tos, ierakstot tabulas atbilstoaj ail! Ekoloiskie faktori: plsgo putnu skaita strauja samazinans, 1 mnesi ilgstos sauss un karsts laiks, totls darbinieku streiks, kur ilgst 1 nedu, teritorijas pasludinana par dabas liegumu, strauja kpostu baltea savairoans. K izmainsies ekosistma, ja uz to iedarbosies: Abiotiskie faktori: ........................................... ........................................... Izmaias

............................................ ............................................ Biotiskie faktori: ............................................. .............................................

.............................................. ............................................. Antropognie faktori: ............................................. .............................................

............................................. ............................................

40

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P8

Vrds Vrds Vrds Vrds

uzvrds uzvrds uzvrds uzvrds

klase

datums

EKOLOISKO FAKTORU IETEKME UZ

Vienojieties par kopgu atbildi uz jautjumiem un prezentjiet to! a) Kuri ekoloiskie faktori visvairk ietekms jsu ekosistmu? Kpc?

b) Kuri ekoloiskie faktori neietekms jsu ekosistmu? Kpc?

c) Vai jsu ekosistma vars pastvt ar dabas lieguma teritorij? Pamatojiet atbildi!

41

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_04_P9

Vrds

uzvrds

klase

datums

EKOLOISKO FAKTORU IETEKME UZ EKOSISTMM

Ekosistma Dzrveu lauks Abiotiskie faktori Biotiskie faktori Antropognie faktori

Kpostu lauks

ampinjonu audztava

Zliens ar puu dobm

Dabiska pava

Secinjumi 1. Kas kopgs un atirgs agrocenozm un dabiskm biocenozm? Saldzini to baroans tklus, sugu daudzveidbu un produktivitti!

2. Kpc tiek veidotas agrocenozes? 3. Kpc agrocenozes nevar pastvt bez cilvka iejaukans?

42

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

Izlasi rakstu par naftas vada avriju!

NAFTAS VADA AVRIJA

Baltkrievij notikuas naftas produktu vada avrijas d iespjams dzedegvielas piesrojums Daugav. Netlu no Polockas Ullas up pc naftas vada avrijas noncis piesrojums. Avrijas vieta atrodas apmram 14 kilometrus no Ullas ietekas Daugav. Pc Baltkrievijas Vides ministrijas sniegtajm zim, naftas produktu nopldes d, piesroti aptuveni 1,2 hektri zemes. Naftas produkti iepldui ar Daugav. Ullas up izvietotas 7 uztveros bonas aizsargjoslas, kas absorb naftu. emot vr, ka Baltkrievijas atbildgie dienesti kdu dau naftas produktu piesrojuma aizturjui, Latviju, pc aptuvenm aplsm, vartu sasniegt ap 70 tonnm naftas produktu. Pirms apdzvots vietas Latvij, kas izjuts piesrojumu, ir Piedruja un Krslava. Straumes trums Latvij, Daugavas augtec ir ne mazks k 1,3 metri sekund. Caurtece pie Daugavpils sasniedz 1800 kubikmetrus sekund. Pc piesrojuma nokanas Daugav tas Latviju sasniegtu apmram 46 stunds, bet Krslav nonktu 54 stunds. Palaik Latvijas specilisti ierko norobeojos bonas Daugav. Dienestu rcb ir ar specili absorbenti vielas, kas piesaista un veicina naftas produktu sadalanos, tau, nezinot piesrojuma apmru, vl nav skaidrs, vai absorbentus nksies izmantot. Vides specilisti izvrt iespjams vietas, kurs ajos liel caurplduma apstkos tehniski vartu izvietot bonas piesrojuma uztveranai, piemram, Krslav pie tilta. Plnots laikus gatavoties dens monitoringa veikanai, lai vartu paemt fona paraugus, pirms piesrotais dens noktu Latvij. Dzedegviela var sajaukties ar deni, k ar uzkrties Daugavas lkumos un paliens. SIA Rgas dens specilisti uzskata, ka dzedegvielas piesrojums Daugav, kas no Baltkrievijas tuvojas Latvijai, neapdraud dzeram dens kvalitti Rg. Ar Krslavai un Daugavpilij piesrojuma d dzeram dens problmas neradsies, jo s pilstas izmanto dziurbumu deni. Specilisti regulri veic dens prbaudes, gan dens emanas viet Daugav, gan dzeram dens sagatavoanas stacij. (LETA 24.03.2007.) 1. uzdevums Kurs raksta epizods ir emti vr ekoloijas ptjumi? 2. uzdevums Kdas ekoloisks sekas var izraist naftas vada avrija? Kdi ptjumi ir veicinjui aprakstts ekoloisks prob lmas risinanu? 3. uzdevums Iesaki darbbas programmu, lai efektvi novrstu apraksttajam notikumam ldzgas ekoloisks problmas!

43

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P2

Vrds

uzvrds

klase

datums

Uzdevums Nordi katra ekoloisk produkta marjuma nozmi!

1.

VIDES MARJUMA ZMES UN TO SKAIDROJUMS

,,Zaais punkts iepakojuma raotjs vai preces izplattjs ir samaksjis par iepakojuma otrreizju prstrdi. 2. ,,Baltais trusis attiecg produkta un t sastvdau raoan nav veikti eksperimenti ar dzvniekiem. 3. ,,Laba vides izvle Zviedrijas Dabas biedrbas izveidots marjums, kur apliecina videi draudzgas preces.

4.

Prece vai ts iepakojums ir daji vai pilnb raots no otrreizjm izejvielm.

5.

Latvijas bioloisks Lauksaimniecbas asocicijas zme, kura liecina, ka noteiktais produkts ir raots no ekoloiski trm izejvielm.

6.

Kvalitatvs Latvijas prtikas produkts, kura sastv ir vismaz 75 % Latvij audztu izejvielu.

7.

Godgs tirdzniecbas zme, kas apliecina, ka raotji saem piencgu samaksu par savu darbu.

8.

,,Zilais eelis vcu vides marjums, kur apliecina, ka produkta raoanas process un sastvs ir videi draudzgi.

9.

ES oficilais vides marjums, kur apliecina, ka preces raoanas process ir videi draudzgs.

10.

Marjums uz preces iesaiojuma norda, ka ts raotjs veic iepakojuma savkanu otrreizjai prstrdei, sadarbojoties ar iepakojuma apsaimniekoanas programmu ,,Za josta.

44

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P3

Vrds

uzvrds

klase

datums

PREU MARJUMI
Uzdevums Izpti dotos preu marjumus un atbildi uz jautjumiem! a) Kuras no zmm ir saisttas ar preu vai to iesaiojuma otrreizjo prstrdi? ..................................................................................................................................................................................................... b) Kuras zmes norda, ka produkcija ir raota no Latvij audztm izejvielm? ..................................................................................................................................................................................................... c) Kura zme ir ES oficilais vides marjums? ..................................................................................................................................................................................................... d) Ar kuru zmi mar elektronisks un elektropreces ES, lai iedzvotji zintu, ka ts nedrkst izmest atkritumu konteineros? .....................................................................................................................................................................................................

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

45

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P4

Vrds

uzvrds

klase

datums

NOZVEJAS APJOMS PASAULES OKEN

Pasaules Uztura un lauksaimniecbas organizcija (FAO) ir apkopojusi informciju par prmrgas zivju nozvejas radtajiem draudiem jru ekosistms. Tika saldzinti dati par nozvejas apjomu trijos okenos un kopjo nozvejas apjomu pasaul laika posm no 1960. ldz 2000. gadam.
Nozveja 10 90 tonnas 80 70 60 50 40 30 20 10 0 1960 1965 1970 1975 1980 1985 1990 1995 2000
6

Indijas okens Atlantijas okens Klusais okens Kopjais pasaules okenu nozvejas apjoms

1. uzdevums Izanaliz doto grafiku un izpildi prasto! a) Kur oken nozveja veido lielko patsvaru kopj nozvej Pasaules okena 2000. gad? b) Kur no okeniem pdjo 40 gadu laik nozveja augusi visstraujk? c) Aprini, kds ir nozvejas pieaugums (%) aj oken! Saldzini to ar kopjo nozvejas pieaugumu pdjo 40 gadu laik! d) Saldzini datus par nozveju Klusaj un Atlantijas oken! Saldzini nozvejas dinamiku (prmaias laik) ajos okenos! e) Kur no okeniem ir iespjami prmrgas zivju nozvejas draudi? 2. uzdevums Prognoz, kdas prmaias okena trofiskaj tkl var izraist prmrga zivju nozveja Pasaules oken! 3. uzdevums Iesaki savu programmu, k nodroint sabalanstu nozveju Pasaules oken!

46

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P5

Vrds

uzvrds

klase

datums

INTENSV UN BIOLOISK LAUKSAIMNIECBA

Uzdevums Savieno lauksaimniecisks raoanas metodes ar atbilstoo lauksaimniecisks raoanas veidu!

Lieto minerlmslus augu rabas paaugstinanai. Audz vietjo iru kultraugus un mjdzvniekus. Ierobeo mjlopu skaitu un ktsmslu daudzumu uz zemes platbas vienbu. Audz entiski modifictus organismus. Tur mjdzvniekus atbilstoi to dabiskajm prasbm. Izmanto kompostu un zamslojumu augsnes auglbas paaugstinanai. Izmanto pesticdus augu kaitku apkaroanai. Pank augstu ragumu, izmantojot jaudgu tehniku un datoriztu raoanas procesa vadbu. Rada vidi tristu piesaistanai. Apstrdtajos laukos atstj vai stda atsevius kokus, aizsargjoslas. Augu sek iekauj augus, kas simbioz ar mikroorganismiem spj piesaistt atmosfras slpekli. Koncentr lielu mjdzvnieku vai mjputnu daudzumu neliel platb, nodroinot augstu rabu un milzgu organisko atlieku daudzumu.
47

Intensv lauksaimniecba

Bioloisk lauksaimniecba

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P6

Vrds

uzvrds

klase

datums

BOLU TINJA APKAROANA

Pavasar tauri bolu tinjs uz lapm un augu aizmetiem izdj apmram 100 olas, no kurm attsts kpuri. Viens kpurs mnea laik saboj vismaz 5 bolus. Drzkopbas veikal bolu tinja apkaroanai piedv 2 ldzekus: misko insekticdu Fastac idrumu, ar kuru apmiglo beles, kad kaitklis ir pardjies. Tas uzreiz izncina olias, kukaius un kpurus, kuri saskaras ar idrumu, turklt neatkargi no sugas piederbas. Smidzinanas laik ir jlieto aizsargtrps un respirators. Pc 2 nedm imiklijas ir sadaljus un bolus var st. Efektivitte ir apmram 50 %. Spolapsenti trihogrammu, kura dj olias tauriu ols. Lapsentes kpuri izd olu saturu un kaitki neizias. Nopirkts trihogrammas olias ievieto burci, prsien ar tumu audumu un noliek 1823 C temperatr. Pc 23 dienm izias trihogrammas, kuras pc dienas var izlaist uz belm, tikai ne lietain vai vjain laik. Efektivitte ir 4555 % saus, bet 1020 % lietain laik. (Tekst izmantoti fakti no http://bioefekts.times.lv)

bele

bolu tinja kpurs

Zvirbulis

Ziedmua

Zvirbuu vanags

Zilzlte

Apodzi

Uzdevums Izanaliz tekstu un shmu! Izpildi prasto! a) Izvrt katras metodes galvens priekrocbas un trkumus!
,,Fastac Priekrocbas Trkumi Trihogramma

b) Prognoz, k ,,Fastac lietoana ietekms baroans des augu drz! c) K spolapsentes trihogrammas ietekms baroans des augu drz? d) Izplno savu metodi bolu tinja apkaroanai!

48

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_UP_05_P6

Vrds

uzvrds

klase

datums

BIOSFRAS REZERVTS UN DABAS REZERVTS

Uzdevums Izlasi tekstu! Saldzini biosfras rezervtu un dabas rezervtu, izveido tabulu par to ldzbu un atirbm! Ziemevidzemes biosfras rezervts dibints 1997. gad ar likumu Par Ziemevidzemes biosfras rezervtu un iekauts UNESCO programmas Cilvks un biosfra starptautisko biosfras rezervtu tkl. Biosfras rezervta mris ir sasniegt ldzsvaru dabas daudzveidbas aizsardzb, ekonomisks attstbas veicinan un kultras vrtbu saglaban. Biosfras rezervts prstv starptautiski atztas mrenajai meu joslai raksturgas sauszemes un Baltijas jras piekrastes ekosistmas. T platba ir 457 600 ha. Rezervta teritorij ietilpst Limbau un Valkas rajons, Valmieras rajona ziemedaa, k ar daa no Rgas jras la. Kopum rezervta teritorija aizem 6 % no Latvijas platbas. Taj ietilpst Salacas ielejas dabas parks, vairk nek divdesmit dabas liegumi, 4 dendroloiski stdjumi un 25 eoloiski un eomorfoloiski dabas piemineki. Rezervt izdaltas trs funkcionls zonas: dabas lieguma zona, ainavu aizsardzbas zona un neitrl zona. Dabas lieguma zon ir visstingrkie dabas aizsardzbas noteikumi, taj aizliegta saimniecisk darbba. Apkrt izveidotas ainavu aizsardzbas zonas. Tajs ir atauta saimniecisk darbba, tomr nav paredzta videi kaitgu rpniecbas uzmumu izveide un attstba. To izmantoanas noteikumi saskaojami ar rezervta izveidoanas mriem. Prjo teritoriju aizem neitrl zona, kur ir tautsaimniecb intensvi izmantojamas platbas, apdzvotas vietas, ceu tkli. Taj saimniecisk darbba un attstba notiek saska ar visprjo likumdoanu. Latvij ir ar etri dabas rezervti. Viens no tiem ir Krustkalnu dabas rezervts, kas dibints 1977. gad. Rezervts atrodas Madonas rajon, t kopj platba ir 2 915 hektri. Rezervts izveidots, lai saglabtu dabisk stvokl reionam raksturgo meu un deu ekosistmu kompleksu, reto augu sugu entisko un bioloisko daudzveidbu, k ar ainavisks un kultrvsturisks vrtbas. Rezervta teritorij ir noteiktas divas funkcionls zonas: stingr rema zona un reguljam rema zona. Stingr rema zona izveidota, lai nodrointu meu ekosistmu dabisku attstbu, taj nav pieaujama nekda saimnieciska darbba. To drkst apmeklt tikai ar rezervta administrcijas atauju zintnisks izptes un aizsardzbas nolkos. Reguljam rema zona izveidota, lai nodrointu augu un biotopu daudzveidbu rezervt, meu un mitrzemju ekosistmu dabisku attstbu, pastvot minimlai antropognajai slodzei, k ar, lai pttu ekosistmu attstbu un to elementus. Ar reguljam rema zon nedrkst uzturties bez rezervta administrcijas ataujas. Izmums ir personas, kas dzvo rezervta teritorij.

49

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

Vrds

uzvrds

klase

datums

PAI AIZSARGJAMS DABAS TERITORIJAS LATVIJ. LATVIJAS SARKAN GRMATA

1. uzdevums 1993. gada pieemtaj likum Par pai aizsargjamm dabas teritorijm ir noteiktas 8 pai aizsargjamo dabas teritoriju kategorijas Latvij. Ieraksti tabul aizsargjamo dabas teritoriju kategorijas, izmantojot nordts interneta vietnes! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://www.google.lv
Nr. pk. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. Kategorija

2. uzdevums Atrodi nordtajs interneta vietns informciju, par kdu aizsargjamo dabas teritoriju izveidi lemj katra no nordtajm valsts institcijm! Pie katras nordts valsts institcijas ieraksti atbilstoo ciparu! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://www.google.lv/
Valsts institcija LR Saeima pieem lmumus par: Lmumu pieemana 1. Dabas liegumu izveide. 2. Biosfras rezervtu izveide. 3. Vietjas nozmes liegumu izveide. 4. Dabas parku izveide. Ministru kabinets lemj par: 5. Vietjas nozmes dabas parku izveide. 6. Nacionlo parku izveide. 7. Aizsargjamo dabas ainavu apvidu noteikana. 8.Vietjas nozmes dabas piemineku aizsardzba. Vietjs pavaldbas lemj par:

50

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

3. uzdevums Atrodi nordtajs interneta vietns informciju par rezervtiem un ieraksti kart rezervtu nosaukumus! Tabul pie katra rezervta ieraksti t izveidoanas gadu, sum izklsti rezervta darbbas pamatuzdevumus un nordi vismaz 5 aizsargjamas augu un dzvnieku sugas, kas rezervt sastopamas! Ieraksti, kdas aizsargjams dabas teritorijas sauc par rezervtiem! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://www.teici.lv http://latvijas.daba.lv http://www.google.lv/

Limbau rajons Talsu rajons Ventspils rajons Kuldgas rajons Saldus rajons Tukuma rajons Dobeles rajons Rga Rgas rajons

Valmieras rajons Valkas rajons Csu rajons Alksnes rajons Gulbenes rajons Madonas rajons Balvu rajons

Liepjas rajons

Jelgavas rajons

Bauskas rajons

Ogres rajons Aizkraukles rajons

Rzeknes rajons Preiu rajons Daugavpils rajons

Ludzas rajons

Jkabbpils rajons

Krslavas rajons

Rezervts

Izveidoanas gads

Darbbas pamatuzdevumi

Aizsargjams sugas

Par dabas rezervtiem sauc

51

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

4. uzdevums Atrodi nordtajs interneta vietns informciju par nacionlajiem parkiem un ieraksti kart to nosaukumus! Tabul pie katra nacionl parka ieraksti t izveidoanas gadu, sum izklsti t darbbas pamatuzdevumus un nordi vismaz 5 aizsargjamas augu un dzvnieku sugas, kas sastopamas katr nacionlaj park! Ieraksti, kdas aizsargjams dabas teritorijas sauc par nacionlajiem parkiem! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://latvijas.daba.lv http://www.kemeri.gov.lv/ http://www.slitere.gov.lv/ http://www.gnp.lv/ http://www.google.lv/

Valmieras rajons Limbau rajons Ventspils rajons Kuldgas rajons Saldus rajons Talsu rajons Rgas rajons Ogres rajons Jelgavas rajons Bauskas rajons Aizkraukles rajons Jkabbpils rajons Preiu rajons Daugavpils rajons Csu rajons Valkas rajons

Alksnes rajons Gulbenes rajons Balvu rajons

Tukuma rajons

Rga

Madonas rajons Rzeknes rajons Ludzas rajons

Liepjas rajons

Dobeles rajons

Krslavas rajons

Nacionlais parks

Izveidoanas gads

Darbbas pamatuzdevumi

Aizsargjams sugas

Par nacionlajiem parkiem sauc

52

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

5. uzdevums Kdas aizsargjams dabas teritorijas atrodas tuvkaj apkaim? Ieraksti tabul, kdi ir o aizsargjamo dabas teritoriju izveidoanas mri, kdas augu un dzvnieku sugas tajs ir saudzjamas! Informciju mekl nordtajs interneta vietns! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://latvijas.daba.lv http://www.google.lv/
Aizsargjams dabas teritorijas Augu sugas Dzvnieku sugas

6. uzdevums Uzraksti, kdu teritoriju, augu vai dzvnieku sugu aizsardzbu noteikusi tava pavaldba! Kdus vides aizsardzbas paskumus realiz tava skola, pavaldba? K tu pats piedalies vides aizsardzb? Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://www.google.lv/

53

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

7. uzdevums Ieraksti tabul informciju par Latvijas Sarkano grmatu, izmantojot nordts interneta vietnes! Katrai aizsardzbas kategorijai tabul nordi vismaz 2 augu un 2 dzvnieku sugu piemrus! Uzraksti 3 augu un 3 dzvnieku sugu nosaukumus, kuri ir aizsargjami ar rpus Latvijas teritorijas! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://latvijas.daba.lv http://www.kemeri.gov.lv/ http://www.slitere.gov.lv/ http://www.biosfera.lv/ http://www.gnp.lv/ http://www.google.lv/
Aizsardzbas kategorijas Augu sugu piemri Dzvnieku sugu piemri

rpus Latvijas teritorijas aizsargjams augu sugas:

rpus Latvijas teritorijas aizsargjams dzvnieku sugas:

54

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

8. uzdevums Doti 10 Latvij aizsargjamo augu sugu attli. Izmantojot nordts interneta vietnes, zem katra attla rmt aiz sugas latnisk nosaukuma uzraksti sugas latvisko nosaukumu un 3 raksturgks sugas pazmes! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://latvijas.daba.lv http://www.kemeri.gov.lv/ http://www.slitere.gov.lv/ http://www.biosfera.lv/ http://www.gnp.lv/ http://www.google.lv/

Foto: www.floralimages.co.uk
Asplenium ruta-muraria Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.nbd.gov.lv
Cypripedium calceolus Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.nbd.gov.lv
Dactylorhiza baltica Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www..wahner-heide.com
Erica tetralix Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

55

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

Foto: www.rostliny.nikde.cz
Gladiolus imbricatus Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.ip30.eti.uva.nl
Lycopodiella inundata Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.ospitweb.indere.it
Primula farinosa Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.nbd.gov.lv
Betula nana Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: asmpalaska.org
Pulsatilla patens Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.
56

Foto: www.nbd.gov.lv
Taxus baccata Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

Kuras no attlos redzamajm sugm esi sastapis dab? Kdi noteikumi ir jievro, lai s sugas aizsargtu? Atbilde:

9. uzdevums Doti 10 Latvij aizsargjamo dzvnieku sugu attli. Izmantojot nordts interneta vietnes, zem katra attla rmt aiz dzvnieka latnisk nosaukuma ieraksti sugas nosaukumu latvieu valod! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://latvijas.daba.lv http://www.kemeri.gov.lv/ http://www.slitere.gov.lv/ http://www.biosfera.lv/ http://www.gnp.lv/ http://www.google.lv/

Foto: www.oiseaux.net
Circaetus gallicus Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.melhus.vgs.no
Margaritifera margaritifera Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

57

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

Foto: www.iecat.net
Lutra lutra Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.putni.lv
Glaucidium passerinum Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.worlddeer.org
Myotis daubentoni Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.funet.fi
Papilio machaon Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

58

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

Foto: www.hlasek.com
Muscardinus avellanarius Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.sigs.ch
Emys orbicularis Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.czaplon.most.org.pl
Ciconia nigra Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Foto: www.biopix.dk
Ursus arctos Raksturgks pazmes: 1. 2. 3.

Kuras no attlos redzamajm sugm esi sastapis dab? Kdi noteikumi ir jievro, lai nodrointu o sugu aizsardzbu? Atbilde:

59

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P1

10. uzdevums Atrodi internet informciju par aizsargjamajm dabas teritorijm, kas attlotas kart! Atzm kart, kurs aizsargjams teritorijs ie augi un dzvnieki ir sastopami, izmantojot numurus, kas nordti uz attliem 8. un 9. uzdevum! Izmantojams interneta vietnes: http://www.vidm.gov.lv http://www.dap.gov.lv http://latvijas.daba.lv http://www.kemeri.gov.lv/ http://www.slitere.gov.lv/ http://www.biosfera.lv/ http://www.gnp.lv/ http://www.google.lv/

60

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P2

Vrds

uzvrds

klase

datums

Paprbaudes tests

PAI AIZSARGJAMS DABAS TERITORIJAS LATVIJ. LATVIJAS SARKAN GRMATA

1. Kur no Latvijas dabas rezervtiem atrodas Vidzem? a) Moricsalas rezervts. b) Gru rezervts. c) Krustkalnu rezervts. 2. Kur no apgalvojumiem visi mintie dzvnieki ir aizsargjami? a) Za varde, lauka maijvabole, jras rglis, purva bruurupucis. b) Lidvvere, brnais lcis, apodzi, mazais susuris. c) Smilu krupis, sarkanvdera ugunskrupis, jenotsuns, parastais krupis. 3. K sauc plaas teritorijas, kurs atrodas starptautiski nozmgas ainavas un ekosistmas un kuru mris ir nodroint dabas daudzveidbas saglabanu, veicinot teritorijas ilgtspjgu attstbu? a) Dabas takas. b) Dikoki. c) Biosfras rezervti. 4. Kur ir Latvij veckais dabas rezervts, kas izveidots 1912. gad? a) Gru rezervts. b) Krustkalnu rezervts. c) Moricsalas rezervts. 5. Cik kategorijs iedala pai aizsargjams dabas teritorijas? a) 5 kategorijs. b) 8 kategorijs. c) 9 kategorijs. 6. Cik zons iedalta Gaujas Nacionl parka teritorija? a) Septis funkcionlajs zons. b) Trs funkcionlajs zons. c) Piecs funkcionlajs zons. 7. Kur no apgalvojumiem mintie skaiti atbilst Latvij pai aizsargjamo teritoriju skaitam? a) 3 biosfras rezervti, 3 nacionlie parki, 5 dabas rezervti, 6 aizsargjamo ainavu apvidi. b) 1 biosfras rezervts, 4 nacionlie parki, 4 dabas rezervti, 6 aizsargjamo ainavu apvidi. c) 2 biosfras rezervti, 5 nacionlie parki, 3 dabas rezervti, 4 aizsargjamo ainavu apvidi. 8. Kur no apgalvojumiem visi mintie augi ir aizsargjami? a) Jumstiu gladiola, bezdelgactia, parast ve, mea silpurene. b) Gru srtene, dzelten dzegukurpte, pavas boli, maura retjs. c) Smarg naktsvijole, parast niedre, nesmarg sukumelte, Baltijas efeja.

61

S K O L N A

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P2

9. Kur Latvijas Sarkans grmatas kategorij ietvertas dots augu sugas? a) Vru dzegupue, jumstiu gladiola, smarg naktsvijole. b) Pundurbrzs, smiltju esparsete, baltais mulis. c) Peldoais ezerrieksts, liel kosa, palu staipekntis. 10. Kur Latvijas Sarkans grmatas kategorij ietvertas das dzvnieku sugas? a) Trspirkstu dzenis, mazais vakarsiksprnis, brnkrtainais ezis. b) Lidvvere, za vrna, vidjais rglis. c) Lielais susuris, grieze, melnais stris.

62

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P3

PROJEKTA NOTEIKUMI
1. Projekta norises laiks: 2. Grupas dalbnieki:

Projekta mapi iesniedz skolotjam ldz 3. Projekta map ir di materili: Titullapa. Plnoanas darba lapa (aizpildta!). Teortiskais pamatojums, kur ir nordta projekta tmas saistba ar ilgtspjgas attstbas principiem. Praktisk darba atspoguojums. Secinjumi. Izmantots literatras saraksts. Projekta darba veicju panovrtjuma lapa. 4. Projekta darba prezentcija notiks 5. Projekta darbs tiks vrtts ar atzmi. 6. Papildinjumi:

63

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P4

PROJEKTA INFORMCIJAS APKOPOANA

Projekta darba grupas dalbnieki:. Projekta darba tma: Mris, kuru ms gribam sasniegt, veicot projekta darbu: Uzdevumi, kas jveic, lai sasniegtu mri:
Uzdevumi 1. Teortiskie jautjumi, kas jnoskaidro: Atbildgais dalbnieks Laiks Aptuvens izmaksas

2. Praktiskie darbi, kas jveic:

3. Piederumi un materili, kas jsagd:

4. Projekta gaitas atspoguoana: foto vai video; zmjumi, karikatras; intervijas, literri sacerjumi; sienas avze; datorprezentcija cits variants

64

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P4

PROJEKTA INFORMCIJAS APKOPOANA

Projekta darba grupas dalbnieki: Projekta darba tma: 1. Ko ms jau zinm par o tmu? Informcijas avots: Informcijas avots: Informcijas avots: Informcijas avots: Informcijas avots: 2. Ko vl nepiecieams noskaidrot?

3. K msu projekta tma ir saistta ar ilgtspjgas attstbas principiem?

4. Projekta teortisk pamatojuma plns.

65

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P4

5. Kas jdara turpmk, lai stenotu projektu?

6. Papildiniet darba lapu Projekta darba plnoana!

66

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P6

PROJEKTA DARBA PREZENTCIJAS PLNS

Projekta darba grupas dalbnieki: Projekta darba tma:
N.p.k. Prezentcijas daas Teksts, attli Resursi Kur sagatavos? Kur prezents?

1.

Projekta tma un darba grupas dalbnieki.

2.

Projekta mris un uzdevumi.

3.

Darba gaita un metodes.

4.

Rezultti un secinjumi.

67

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P7

PROJEKTA DARBA VEICJU PANOVRTJUMS

1. Darba tma. 2. Darbu veica 3. Mums labi izdevs

4. Ms iemcjmies

5. Mums paldzja

6. Mums neveics

7. Strdjot projektu nkamreiz, ms emsim vr, ka

8. Katra dalbnieka individulais ieguldjums projekt

68

S K O L N U

G R U P A S

D A R B A

L A P A

B_10_SP_05_P8

PROJEKTA DARBA VRTANAS KRITRIJI

1. Mru un uzdevumu skaidrba Tie atbilst projekta tmai, ir formulti gramatiski pareizi Tie daji atbilst prasbm Tie neatbilst prasbm 2 punkti 1 punkts 0 punkti

2. Teortiskais pamatojums Taj ir pardta izvlts projekta tmas saistba ar ilgtspjgas attstbas pamatprincipiem, pamatots, kpc is projekts ir vajadzgs, ir nordtas atsauces un izmantoti vairki izzias avoti 2 punkti Tas daji atbilst prasbm 1 punkts Tas neatbilst prasbm 0 punkti 3. Praktisks darbbas atspoguojums Ilustrts apraksts par praktisk darba veikanu. Attli un komentri atbilst tmai, ir izvietoti loisk secb Tas daji atbilst prasbm Tas neatbilst prasbm 4. Secinjumi Tos izlasot, kst skaidrs: kpc bija vajadzgs is projekta darbs; kas tika paveikts; kas no iecert izdevs; kas neizdevs, kpc; ko nkamreiz ms dartu savdk? Secinjumi daji atbilst prasbm Secinjumi neatbilst prasbm 5. Prezentcija Vlama datorprezentcija, ja tas nav iespjams ar uzskates materiliem bagta, interesanta prezentcija, kura atspoguo projekta mri, dalbnieku veikto darbu un gts atzias Prezentcija daji atbilst prasbm Prezentcija prasbm neatbilst 6. Darba noformjums Darbs ir rakstts ar datoru gramatiski pareiz latvieu valod, taj ir nordtas atsauces uz izmantotajiem izzias avotiem, attli ir numurti, katram no tiem ir nosaukums Noformjums daji atbilst prasbm Noformjums prasbm neatbilst

2 punkti 1 punkts 0 punkti

2 punkti 1 punkts 0 punkti

2 punkti 1 punkts 0 punkti

2 punkti 1 punkts 0 punkti

Ieteicam vrtanas skala

Punkti Balles 1 1 23 2 4 3 5 4 6 5 7 6 8 7 910 8 11 9 12 10

69

P I E z M M

70

Projekts stenots ar Eiropas Savienbas finansilu atbalstu

ISEC, 2008