Prof.

RASAULE
.
UN MES
No krievu tulkojis
Nikolajs
1922.
ministrijas izdevums
pie Izglit. ministr. komisionara A. Gulbja,
Suvorova 1ll
Iespiests J ulija

Suvorova M 20/22.
. . )

-
Priek vards
Turot savu neaizmirstamo slaveno
profesoru Tad ej u F ra n a d. Z iel in sk i, es
gribu latvieu ar vienu no
darbiem. pasaule un

ir lekcijas, profesors
ir un realskolu abiturientiem
1901. lai noskaidrotu seno valodu, ari
kulturas Eiropas kulturas
Savu uzdevumu prof. ZieJinskis ir veicis To jau
tas fakts, ka. is darbs ir Eiropas
pie kam dai tulkojumi izdevumus.
im man ir mi tulkojumi: Die Antike und wir.
Deutsch van Schoeler (Leipcig, 1905. 3-tte Aufl. 1911). - Le monde
antfque et nous. Trad. par E. Derume (Bruxelles 1909). - Our
debt to ant.iquity. Trans!. by H. A. Strong and Hugh Stewart
(London 1909). - Stary svet a my. Prel Fr. Novotny (Praha 1910).
. - L'Antico e noi (Firenze 1910). Ceru, ari latvieu
ar o darbu un ne tikai
samazmas1es seno valodu skaits, bet ari pa-
vairosies interese uz pasaules
Par to, man ir izdevies veikt o tulkojumu,
spriest god. Par katru no
puses Joti
Beidzot es turu par savu izteikt
Latvijas Augstskolas docentam K. Str a u b e r ga kgm par
tulkojuma un padomiem
ari par korekturas
.1922. g.

Satura
Lpp.
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1
Iev a d s: ieskati par pasaules
anu. - Dtvas sabiedriska Anti k s
pa sa u 1 es an as izg 1 jo m e.
pieredzes dati. - evolucija.
Kriteriji. - Vidusskolas uzdevums.
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Valodu metodes. - Valodu
un izruna. -
14
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23
- Valoda, tautas
Smtakse. Domas emancipacija. - Stila skola.
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37
Tulkojumi un - vie-
doklis. - viedoklis. - Univer-
salisms. - un poezija. Optimisms
un
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50
A n t i k s p a s a u 1 e s z i n a n a s k u 1 t u r e 1 n o-
z m e. Ne norma, bet - pasaule,
msu dzimtene. - -
Literatura. - literatura. - pa-
un hotentotisms.
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61
Filosofiska literatura. - - Filosofija.
- Etika. Tiesibu zmatne. - Politika.
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 74
- Architektura. - Struktivais -
un - un dabiskums.
- Idealisms. - - -
pasaules kulturas
A n t i k s p a s a u 1 e s z i n a n a s z i n t n i s k n o-
z m e. - Priekdarbs un darbs. -
uzdevumi. - Jauno laiku - uzdevumi.
lekcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 86
ieskati par pasaules
anu. un - Skola un
"nelaimes - skola. - Skolas organiza-
cijas ideals. - Skolas sabiedriska - kul-
turas progresa ierocis. - par progresu.
lekcija
Mans uzdevums ir noskaidrot jums, cik to man laiks
un mani ir tai nozarei,
es esmu ejienes un es nosauku vien-
par pasaules So uzdevumu var
trijos virzienos, paas an pasaules tre-
vispirms, ir priekmets,
parasti sauc - lai gan nevisai pareizi - par klasisko
ir viens no Eiropas un
tikumiskas kulturas elementiem; - un i
jult1S ir - ietilpst, priekmets privili-
tipa sauc par klasisko Katrs no
iem trim mums dod antiko pasauli no,
savas puses, bet uz ikkatru no lietas pa-
domas, ir diametrali
ir palikuas par piederumu un
krievu ir pieradusi
par klasisko ka ir caur un cauri
kur nav vairs interesantu uzdevumu radoam dar-
bam ; bet jums ka tagad ir
jebkad, ka viss paaudu veiktais darbs ir bijis priekdarbs,
tikai pamats, uz tikai tagad celt msu
un jauni problemi, lai un atrisina,
mums ir uz katra msu laiku
ir ieskats, pasaules
jau sen esot no jaunlaiku domas rezultatiem, esot
loma, kul turas elementam; bet lietas
jums ka musu un kultura nekad nav
tik tuvu antikai pasaulei, ka nekad mums nav
bijusi bet ari nekad neesam bijui tik labi sa-
gatavoti sapraanai un taisni tagad. Beidzot
ari uz pasaules vienu no
elementiem, ir tieksme ka tas ir
anachronisms, aiz iemesliem un
palicis msu laiku un
Bet atkal jums ka un
pasaules
ir Eiropas , organisks elements un ka
bs tikai tad, kad visa Eiropas
kultura.
1
ir antitezes: piekritisiet man, ka
ir pat Un es baidos, ka taisni o antitezu esa-
var un izsaukt uz to, kas man
jums het a priori radusies auditorijas pret
lektoru jau iepriek iespaidu, tad
man cik ir
ar iespaidoanu. es kaut iebildumu
no puses: Vai tad jau pretiniekus, nav skaidri
redzams, kam ir Vai tad var ka
tai vienai personai, tam "lietpra-
par un laikam,
pats sevi, lektora kungs?" klasisko
par un tad ir ar
bet pasaule, kulturas elements, an
pasaule, faktors - vai tad var pielaist, ka
tik aktuala un tik tuvu mal-
ditos? Ne par velti jau ir ari "vox populi - vox
Dei !" ("tautas balss - Dieva balss!"). Seit es celt iebil-
dumu un pie tam diezgan pret o
uz mums tik daudz tiek bet tam gan nav tik liela
Lai nu ari jums es nevaru
piekrist tam, ka uz o patieso vai tiktu attie-
par vox populi, jo pret
visu laiku Atceraties, ka romieu
lai ved uz arenas pirmos atceraties
par niknumu pret jeb pret
atceraties cik ilgu laiku pati sable-
driba instinktus, vai dzimt-
un man, ka biei .vox populi ir
vox diaboli, bet "ne Dei. Tagad ne tikai nosodam
gribas - kas ari nav
pe}ams, - objektivi noskaidrot atrast visos
spieda nepareizi spriest par
paas Ari eit ir tas pats ari eit
varam - un tas ari ietilps, ja tikai laiks man to at!aus,
- to, bija pamats .
pret antiko pasauli, noskaidrot lomu eit
ir un no vienas puses, un
no otras puses. Tagad mans ir
es tikai - ja jums -
par domas pret
"vox populi - vox Dei" izlietoanu
Bet ir to es jums
paskaidrou. Ne kas tik biei ir
mums Dieva balsi, bet
un gribas
cejus. No senseniem laikiem, kad par
un organisko nebija pat runas,
* 2 *
)
balss uz m_aizi, uz _to lieto:
dams _ JespeJam? pllm_bu_:
senie kup maceJa . par to, _kas 1r . bn-
bija pareizi pazmu1 D1eva balst - sa':a.s dieviete_s
balsi; .. va1,
sakot, ieved teologiskas savu,
metafiziku, redz ai sava atrasta. Iz 1 as e s liku m _a
ir. _tam, k_as an. lop_am ra-
piemerotu banbu. Ja,. --:-
izlases likums, sauc par Izlasi, Ja _Par
-;ubjektu ir - vox popuh -
vox Dei".
. Tagad ir ai uz
par _pasaules Izg_hti?a,
ieb runaJOt - UZ ta saucamo klaSISkO Izghtibu? att1eC1ba
ir pat tagad, gandriz pus?tra __ pec
krianas un divi gadu pec knanas
par to, vai vajaga_
centralo vietu jaunatnes va_i ne. J';ls, _ kungi,
man ka i gadu hec1ba 1r daudz noziml-
_ -
ja tik ka Ir !edoma-
jaties to amu, kadu redzam pie P?s. pne_ks _mums
dien vid vakaru pllmgi note1kh Ir versh pret
liekas, ka upe ir uz. -
un jus zinat, ka katrs ezera caur ..
bet realo spe!.u :wnaks _Somi Las
un sekas no veJa . stravas
laiku Galeru Tas pats 1r an. s_abie-
un domu: ari ir nevis viena, bet divi stravas:
viena ir apzinas: kliedzo_a,
rada un c1tas likstas, otra Ir ta, par
pat klusa, ga un Divi
jeb, ja "es"; un_ attiecas
uz tad uz var attiecmat to norobezoJumu,
Fr. "uz individiem,
un vieglo mazo "es"_ v19-u
atrodas un spec1gi _virza
uz prieku. Tas sabJe-
ko tiecaties nostadlt _Pretim manam_, I!ka
ne no viJ,1as, bet no


es"; saprotams, man, ka mdlVIdam, _s1s "mazba1s es va_r
un ari dara ne n<:patikc:nu ; . et
neatstaJ n_ekadu_
man nevis bet t_a
es" balss, ir padots_ se
pavisam ko citu. Modernas sab1ednbas "mazais es atkarto
"nost ar klasisko !"; "lielais es", turpretim,
1* * 3 *
saka jums: savu acu raugu!"
sakot, mums to pat nesaka, bet pats to jau
15-20 gadu cauri, neskatoties uz sava es"
protestiem un -esiet par to - ari
uz prieku,
pie i antikai pasaulei rezultata
tikai un mums pamatot:
lielas un tikai
to, ko es jums teicu par un par
Bet tagad tuvosimies tematam.
es tezi par pasaules :
tiei kulturelo un saruna
notiks : ar to, kas attiecas uz jums visiem
un beigsim ar to, kas attiecas jeb, sakot, attieksies tiei
tikai uz nedaudziem no jums, tad iek k;;tm
pasaules ka uz o
jumu man "es nezinu" jeb ka mana atbilde
neap tu; tad gala
Jau paskaidrodams jums izlases likuma
es, uz ilustraciju, uz to iespaidu,
kas maizi par galveno tagad
man izlietot o ilustraciju, ainai jeb man
jau reiz pakalpoja ka tajos laikos,
Helvecija un Lainetri kad bija tieksme
organismu, mechanismu, tiktu sasaukta komisija ar
sistemu. -
sistemas pretinieki - vispirms ainu
par fizisko ka
60-70 gadus, ka turpretim daba ir
200 gadu ilgu bija, blakus pieminot, Hufelanda
domas); un pavada pat os nedaudzos gadus? ir
noveco, un cik nav slimo, cik "nelaimes
u. t. t. No tas viss ? No ka vi!,1
neracionali vajaga atjaunot
turpretim ietilpst pa nevaja-
vielas un izmet.
ir asinis, kauli, smadzenes u. t. t.;
bet dodam gandriz tikai augu kur galveno
lomu maize. Maizes jau iek tam, ka
pavisam citas, patiesi vielas,
bet lai ka ir pietiek
Vai tad gan no miklas rokas, galva,
plauas u. t. t. Bet no tad? No kauliem
u. t. t. tad dodiet mums realu
dodiet mums vienu
satur
visu to, kas "es
11
atjaunoanai, - asinis,
kaulus, u. t. t. Tad "nelaimes
* 4 *
tad 200 gadus, jauns
lidz im u. t.. t.. _
Ko uz o runu tradiciOnalas sistemas
vis? Ko tu no lai
maizes noz1m1? - 1 agad, saprotams, 1r IespeJams
atbildi, apmierinoi . visas .no
vienas puses noskaidrojusi sagremoanas procesu visos
sikumos, no otras puses no mums lieto-
jamo .. Ar
varam ka .satur _sevi. VIsas vai. vtsas _
atpunoanat vielas; ar pahdZibu
noskaidrojam, organisms
Bet to laikmetu, kas sagremoanas process bija
bet nebija
ta tad. k? v_aretu
srstemas arzstavts dtet!ska avantunsma parstavtm? - Pec
sekoo. iek
kam maizes un augu
to es nezinu. Bet fakts ir tas, ka tautas,
sistemu, ir ar to ari civilizacijas turpretim
teorijas tikai pai no
fakts ir tas, ka tautas vairojas un. paplaina
savas teritorijas robeas, bet no
skaita un bez tam ir
fakts ari tas, ka ir
spiests atteikties no maizes un augu un uz
un iet beidzot, fakts ir ari tas, ka
pareizi nepie-
tiei no sistemas un neg1 ibat
ari to ka
nav ne ne ne ne par mums,
ka viss tas, ir tiei metodes izsmieana.
- es, sistemas
un protams, Tagad
lai es jums, iek .kam
pasaules bet es Jums
vispirms, ar vai ir noskaidrojusi
sagremoanas procesu visos un vai ir orga-
tik ka
kvalitates un kvantitates analizi? Bet ja nu pie-
kritisiet man, ka par es eit ir tikai
un tagad tikai
tad ar to pau dodat man jums sekoo: "Iek
kam pasaules to es
nezinu, bet fakts ir tas, ka sistema jau
no senseniem laikiem un ka pa o savu pastave-
anas laiku ir visas Eiropas kulturas
tautas, tikai ar laiku ir palikuas
* 5 *
par fakts ir tas, ka ja atztmetu ar
_ liniju, to dara meteorologi, sistemas
nos valstis pa visu laiku, tad i
linija izteiks lidz ar to ari kulturas
valstis, skaidri ar to valsts kulturas
cieo no fakts,
ir tas, ka ari tagad tautas kulturelais ir jo jo
ir turpretim tautas,
nav spaniei), lomu ideju
neskatoties uz savu skaitu un savas slavu;
fakts ir tas, ka ari tas trieciens, deva klasiskai
1890. gada reforma, izsauca beigu-
jaunatnes krianu, beidzot, fakts ir
tas, ka tie, ainu, -
nav o no
un atsakas to ka tiem skolniekiem,
ari tie
pai
No ejienes gala ir krievu tautas
kulturas mums vajaga lai
sasniegtu
no vai- mums izdosies dot apmierinou atbildi uz
jau par pasaules vai ne.
Bet tagad, iekams ejam skatu Uz
pamata pie gala
ka pasaules noder, normala paau-
atrodas o gala es no:aucu
par patiesi, ir pieradis to, ko
un (t;n ar mums ir
ari eit) likt padoties o
gala par Bet par ka
cil ir reti sastopami; tipa turpretim
ir padots ja tas, kas tiek
tiem tad cenas atrast kaut lai
celt iebildumu, un ja izdodas izteikt kaut ko
kam ir kaut ar tad un
biei pat ka ir Visus
protams, nav cel ir
visur viens, bet ceju ir daudzums.
daudz no kas tika par vidusskolas
es varu ka manos mani pretinieki atradis
divus
Pirmais Es tikko teicu: "krievu tautas kul turas
... " par to, ka tie
dzieni, esam ieguvui, pamatojoties uz kulturas
anos ir mi ari Krievijai. Bet vai tas ir
pareizi? Manu pretinieku ne mazums ir
"klasiskai skolai
11
, saka "nav pamata
* 6 *
-Krievijas lzbeigdami ar klasisko_ v1?1
tam liek savas p_roJektu, _b:t uz
fa vu skolu arvienu aizmt.rst uzstadtt _
ir pamats Krievijas

vat . 1stemba tr
klasiskai skolai ne vtsat
turpretim cttlem skolu tipiem, kup un
ir nav pamata. Bet mums no svara Ir pavisam
ne tas, bet sekoais: laiku nebija
bet pa visu to laiku an nebiJa kulturela valsts; pahka
par tikai tad, ka_d klas0ko skolu:. ir fakts un
pie tam fakts, pllmg1 apstlpnna musu galaslec!ZJenu ..
Otrs iebildums ir pirmam un atrodas pret to
_pret telp_u:. ?-O n?metn_es
cenas t a gad ne I tadu pau Izcilus stavokh, ka pirmie Kne-
vijai. patiesi _bija sva-
.JO I J a . no
tagad tik talu _esam pneksa,_ mums
nav no kautko macittes. Sos prehmekus var
viegli vajaga tikai kad tad
esam aizsteiguies antikai pasaulei
- taisni to nezin. Bet lieta ir
jau ir izlases darbs, bet is
izlases noteic
11
, tas ir,
ar un
un vilina biti
ir mieloties ar saldo sulu, bet un
no ir un
izsaukt Tas pats ir ari eit.
izlases bez saprotat, ka es eit lietoju
o
- tad
ir bijis visos laikos viens un tas pats:
un bet un no
ir bijui laikmetos pie kam
interesanti ir 1) ka katrreiz, kad viens sakot,
izbeidz savu tiek cits un 2) ka tautas,
bija par un uz ne
pa to ir iepriek no izlases likuma, bet
pa citu, un - tika par o savu
no taisni tas Vis-
pirms, vidus laiku neistais
bija Rakstu un tam ari
cas rakstu un aprakstu o
protams, sasniegt ar citu lidzekli, un
visu o rakstu ari
Austrumu tautas un sekas bija ka palika kultu-
kustibas. vidus laiku is izzuda un
otrs: pro-
* 7 *
bija izteikta Ari eit tiem, kas to bija
c1ts cej, un rakstus
o ari izlietoja arabi un, sekas, bija musul-
kulturas uzplaukanas -
jo arabi bija tikai pasaules ziedus atrau-
1
JO! tos no tas ir, no uz vidus
laiku ari is iztuda: an tiko
Eiropa ... sakot, uz
kad antikai pasaulei
pa jau vidus laikos, jo tad
tika maz tri-
gonometrija, un citas, bet sasniedza
izlikties, ka antiko pasauli jau
atmest; un patiesi XIV. gadu ari
Bet taisni gadu sim un
no Jauna - Atdzimanas laikmets. Tika atrasta
ne tikai (architektura, bet
an _runaanas valodu
skaistuma atveidot gan gan tas bija
v:ec-humanistiskais virziens. Otrreiz valoda palika
par Jaunas Etropas valodu is rezul-
tats valodas ar un ar
proz un poeziju. Bet nu is rezultats
bija sasniegts; izlikties, ka var antiko pasauli nodot
_Bet tas nenotika: tikko is izzust,
Jauns, skaita ceturtais Tika atrasts
intelektualistiskais raksturs, 'ir filo-
sofiJa: valodu, lai labi tu un tu,
tagad __ lai spriestu, pour bien
ratSOf!-_r:er. Tada btp devtze apgaismoanas laikmetam,
AnghJa XVII. gadu XVIII. gadu sim-
un Eiropas laika Voi-
tera, un Katrinas Bet jau
XVI_II. gadu apgaismoanas laikmeta intelek-
_ un (Russo)
un spilgti 1Zpaudas un par lozungu
harmoniska no dabas - un
par ideala sasnieganai atkal tika pasau-
ko ar sparu. Tas
btJ_a neo:humanistiskais virziens; tad pirmo reizi valoda un
hteratura vietu blakus valodai, jo laik-
m:ta darbinieki pareizi ka idealam
romieu. - Tagad atkal
un JaU skaidri nomanams jaunais viedoklis, noteiks
dabas
Ir_ pasaule palikusi mums
d1vkart darga, ka visu to ideJU ar
lidz im. '
* 8 *
Un redzam ka ari umos
humanisms ar karr:
Protams, p1e ;;t
be_t a_r to, ka
jau skaita sestais VI<?dokhs
pasaules radas taismtsta latka,
lai piekta, neo-humamsttska, VIeta. . _
Interesanti ir ka ar uzskatu par anti kas
pasaules ari me_to_des
!O es_ <::lt nevaru, aprobezosos t1ka1
uz sptlgti noveroJamu metamorfozu, katr-
reiz izpauas autoru Pirmais laikmets - kad valodu
-
rakstus; otrs, sakot - periods -
rckas Aristoteli un
artes, tas ir, matematikas, astronomijas, tam medicinas, tieslietu
u. t. t.; treais - vec-humanistiskais- Ciceronu,
valodas meistaru; ceturtais - apgaismoanas laikmets -
ari Ciceronu, bet jau Ciceronu - filosofu; piektais - neo-huma-
nistiskais - Homeru, Horaciju. Ar
ari lidz im, bet jau pieaug izlasi
no literaturas, lai skolniekiem antiko pasauli
taisni ideju nesen Vilani.ovics ir
o ar
tur visu
pasauli. Nav aubu, ka ar laiku i ari pie mums;
ir ka par runa jau tagad, ja
skolas juku
Lai nu bet ir o
uz pasaules kulturas laik-
metos; ir lidz ar to atbilde uz iebildumu,
tagad mums neesot no pasaules kautko
jo esot aizsteiguies un ari atbilde _uz
skola esot sastm-
gusi un ar laiku
Bet tie visi, bija pareJOSle -
no laikmetiem, -
deva tiklab sev ari mums, bet neapzmama1s
un bija tas,
tiecas katra izlase: - protams,
cilveces tas ir, un
Steigos eit nedotu iemesla patie-
sakot, var izlikties ka es, jums uz kla-
o nosaucu par "neap-
bet vai tad var ties Saprotams, nevar,
bet var, - to metode,
individu ari
tautu un cilveces - ari Bet
* 9 *
rodas tiek sasniegta un tiku-
ar ? t> $is
JUms pats par sevr noved pie iek kam pas
pasaules
. _ jau un iekams uz
atb1ldet, es JUms preradrJu, ka kada an atbilde
- vai - pats fakts par pasaules
paliek, fakts, jau neat-
kangi no. rs . uz pamata.
. So paskaidroJUmu labi -
es taisni ari fakts par maizes
_ fa_kts, daudz un
pieradiJa _ VI\1U Kas ir
smr ?_ analiz<?. Bet kas ir
VIelas anahze. no miesas uz no
_uz maizes uz pasaules ;
eit. zmatnes, paralelas un organiskai
tad as, . orga-
t_a an __ vrelu. orga-
sai rr analize ietilpst psicho-
zmatn<? _atroda_s tik_ai ne-
V atbilde!. uz ar pie
.. _ ka an to nevar, ir
va!rak vec gados, ari u
.. -:-- vielas, tas ir, pasaules
;_ pati par sevi _:i _nav bet e ir yaja-
elem<?ntu uz psi-
dabu,_ tas Ir, eit Ir
: Jau pau savienojums jums ka
zmatnes vel _nav. maJ?.i kungi,
daudz .. Es apsohju JUms dot atbildi uz un ari
Cik_ ir_ taga-
- stavokb, . lar gan reiz ka
I_r nakotnes zmatnes, ari is un tas jau ir diezgan
noteikti metode paliek ar laiku un
redzam VIsmaz to, ari atbildi uz
nemiera _pilni_em .. So un to es jums teikt -ja,
tomer. pec VIsa ta ludzu to, ka pa-
ka dos o atbildi daudz
un parhecmosaka verda.
V Be.t iekams o savu man
to,. ir
._Es lar kaut ko no manis, bez vaja-
dzrgas, ta saCit, mmtoanas, tikai uz mi-
_bet toties_ no puses.
_ ,.Ta ta_d _JautaJumu: saprast no-
? _Sak_sim gald-
mekam, Ir dels; gnb galdnieka, Te
* 10 *
Jieta ir vrsrem saprotama: skola tiei ... gatavo.
visi .. vwam. _taism
Mes varam rtm labr redomatres
galdnieku --:- viena no_
Var Ir tiesrbas uz pastavesanu? Katra Ja trka1
pielaist, ka tik jauna ir
jam a vai Bet vai Ir Izplatlt profeswnala u tllrta-
risma principu ari uz darba lauku? Pa to pie-
jums se min ari, skolas un citi pai
vidusskolu tipi, bet taisni tikai pa dajai. no eit
skolu nav, un ari tikko
skolas, jo jo cenas no sava auri pro-
rakstura un uz savu
jou raksturu ;
iepriek nenoteic profesiju.
Bet skolas lai "gatavotu
tas ir, profesijai? - i tad ari ir pedago-
kvadratura, sa-
ar lauza galvu,

jums daus
kas ar lietu maz
Pirmais skola, gatavptu juristus,
naturalistus, filologus u. t. t.
Skaisti; lai tad ari ietilpst tie priekmeti, ir
im -- ne-
ir skaidri redzama; jau ir lieta, ka priekmetu
nav, vai gandriz nav. pasniedzamo priekmetu sarakstu
juridiska un un
institutos un par to
Otrs porcijas no juridiskiem, medi-
ciniskiem, fiziko:matematiskiem, un citiem
priekmetiem un no vidusskolas programu. Dai
patiesi ari ir redzama
Vispirms, apmulsinoa un notrulinoa daudzpriekme-
tiba, bet, utilitarisma princips jo
katram skolniekam, skola dos ne
1
)10 no kas ir Tagad rodas kas
tad par skolu, satur sevi tikai
1
/10 materiala
un
9
j1o balasta?
Treais cel. ka pirmie divi par
nepietiekoiem, tad liek par vidusskolas
nodarboanos un no skolas tikai to, lai izlaistu
Tas tiek atmests profesionali-utilitarais
raksturs un ievests princips. Skaisti; bet kas tad
ir izglitots To noskaidrot ir ir tak
tad ko vajaga tai taptu par izglitotu
Viens no publicistiem, nodarbojas ari i
* 11 *
lika radikalu IZ-
glitoto (tas ir eksamena) noteikt to
anu ir un tad taisni
- So
atbildei bez saprotat, ka
is receptes ir tikai vienam
cil neietilps program ja ir otrs iz-
o nav, - jo tas ka var
ari bez im bt par
sakot, ja ka var nosaukt pata-
gonieu tad ir
ievestu tikai to, ko visa vai
zin par Patagoniju - tas ir, it neko. Un par visiem priek-
metiem; - ar veseliem
un par -
priekstati par un - neko,
- neko u. t. t.; - programa, piesavi-
vai
redzot, ne is ved pie Iek kam tad pa-
Iek tam, ka
no ar laiku aizmirstas, bet -
pat aizmirsdams visu to, ko ir
arvien ir izglito.ts Ar o es noliegt
pilnigi - tikai tik daudz ir cik
kaut ko zin. Bet, mani kungi, ir vaja-
dzigas tas jau tagad tas, bez
ari - tak, jo jo To
ir visiem
vai pat visiem jau tagad ir loti neliels un
ar katru paaudzi ar pieauganu
un ar to tad uz vidus-
skolas programu nevar. Bet vidus skolai - visu inte-
skolai - vajaga dot taisni to, kas no-
visiem: iek tam visa tad o uz-
devumu lai atrisina? Protams, ka dod
tam sagatavoanu, rada
un laika un ar
Veca un, ja
laties, pat triviala bet ne no viena un ari

Ja mans uzdevums vidusskolas programu, tad
es, pamatojoties uz jau jums ka
ietilpst: 1) priekmetiem un 2)
ar protams, un ka pie gru-
pas vajaga un
- ar trim deduktivo,
induktivi-eksperimentalo un Bet jau es
teicu mans uzdevums ir es esmu
* 12 *
jis tik<_ti par sav.:: priek_meta_, ir, _pasaules zma:
anas Tomer an seit man Jarupeps par to, lai
man ne uzliktu _ .. es gribu . u_n . va_ru _uz
sevi Es zinu, ka daudz1 runatajl un pubhc1st1 pierada
jums, ka veltigi esat laiku, izlie-
lai _un JUS _ es
savas puses gnbu JUms p1erad1t, ka JUS ' o lmku neesat
pat pateikt ar to jums B_et, mam
pietiek no mani_:_ ar o : p_ar .. to
un kopzumu, JUS, varbut, saistat ar JedZiemem "klas1c1sms.
un skola'' es uz sevi nevaru. Es
labi" zinu ka klasiskai skolai ir daudz - ie
kumi - no
un skolnieku (jo is elements ir daudz par
un bet zinu ka ja
lieta ir slikti tad no eJienes vel nav Janak p1e gala
ka medicina nekur neder. tad mans uzde-
' . . . . . . - - .
vums ir noskaidrot JUms nevis v1enas, va1 otras, Vai pat v1spang1
. ar_ jau_
pasaules Ja. nosta-
. es to skaitu par un IespeJamu, c1k es varu pa-
matoties uz saviem un citu Pie uzdevuma at-
es ari tagad; visam bija tikai
noskaidrot un Var ka im
es esmu izlietojis daudz laika un maz esmu
uz pau uzmar_libu, un
p1edot, es e_sm_u _no . rughem. ptedziVOJUmiem
un p1e tam no tiem cllvek1em, no kupem es ar daudz
visas is
no JUms.
* 13 *
lekcija
pasaules zmasana - to pats - ir
plaa, ta u:r:_ da nozare; patiesi ap-
tver savadu un .sevi noslegtu "pasauh" un bez tam ar
:pas.aule saistas ar tkstots pa daJai neap-
zmamlem paved1emem. pasaules ideju izman-
lai tagadnes un tikumisko kulturu
Ir tai saimei, pie man ir
un lmme tikai ar
nelielu no pateicoties tiem elementiem, pieder pie
Sie. elementi ir sekoie:
abu ':!llodu s1stema ar :
(vulgo ") un sintaksi; izlase no seno
literaturu darbiem, tiek un
ar pasaules
caur seno parauggabalu caur
tautu caur ievada par
seno filosofiJu, hteraturu, valsts un caur
izskaidroanu, .ieteicot ari labus ja laiku ro manus,
kur 1r runa par seno bet kur tas ir - caur
darbu kursoru lasianu u. t. t. No iem trim elementiem
mums ari jeb, no pirmiem diviem, jo treais ietilps
mana kursa pasaules kul tu-
relai
tad, . vispirms, iek kam seno valodu,
nozime? '
Vispirms, ir 2
valodas matodes un is 2 metodes saskan ar
... es jums, kungi, jau
lekCIJa, ka . pa_:.
var dot ':ltbildi uz Jautajumu par viena vai otra pnekmeta
n?zirr:'' t1ek sauk.ta par tad tagad ir griezties
p1e funkcijas, par es
tiek sauktas, VIena par asociaciju, otra par aper-
cepciJU; abu iek tam, lai organisms
un to vii;J.am tiek sniegta, bet vienai
no ir otrai -
Ja kaut es nejaui esmu
pats par sev1 rodas pie to pau
tad to uzskatam, asociacijas bet ja abos -
* 14 *
pie_ ari pie reprodukcijas - par
vapdz1gu tad funk-
ciju saucam par apereepciju. Tagad uz valodu
Asociacijas tas ir atrodoties
tiek vispirms valoda, ar to tiek sasniegta
tiei amatnieciska izmaniba, pateicoties viegli
un ar valodas
un lai gan nav tos
iemeslus, ar taisni jo
savas valodas organismu. Visas valodas tiek
asociacijas no visiem tiem, ir valodas bet
i metode ir viegla un valodas
tad lieto ari asociacijas
metode sveo valodu iespieas ari un nav aubu,
ka ar laiku zem kaut nosaukuma pilnigi skolu
tikai, protams, bez kas ir tagad.
. . aso.ciacijas metodei ir apercepcijas metode. Se
VIspirms macam1es valodas organismu, apzinigi piesa-
un sintaksi, - soli pa
solim saprast un teikumus
. un beidzor periodus un savienojumus:
Ar to tiek sasniegta nevis amatnieciska bet valodas
sapraana: piesavi likumu
par laiku sekoanu, tekoi un bez lietot
vajadzigo laiku. Bet ja nu lieta ir tad
tas! tiek . .rar valodas
Ir atliecmapms likar uz apercepcips metodi: ka asociacijas metode ir
att.istianas to spilgti viesnicu apkalpo-
.kup tekoi piesavinajuies
asociaCLJaS - Tagad ka valodas
notiek asociacijas -:-.
apercepcijas metode jo notiek
kad maz ir tam lai kautko
apercepcijas ka valodas
a_per.cepcijas meto.de .Pati par sevi ir
JO JO asoctaCIJaS metodes
pados1es. o kustibu mums nav
JO galvenais jauno valodu
- veikli vai vismaz - bez
un sasniedzams asociacijas metodes
tas, t.iek par valodu ir
a tttecmams uz seno -!alodu
. Iekams iet to, kas lidz im ir lr
seno valodu cil
. nav ka par
taisni un nav ka
vienai. no Bet pirmam iebildumam nav
liela )ai gan par
"' 15 *
biei: kas ieteic ievest un valodas
seno ebreju valodu, vai sanskritu, tas ar to pau ka,
nav kaut vienu
bet - veida surogatu vap puse pastav Iek tam, ka
katra no par tikai . kaut
no tiem punktiem, apskatam antiko valodu
lietderigumu, ja visus surogatus saliktu lai
ekvivalentu visiem punktiem, tad ka ir ?audz
valodas, ta_m_ do_d VIsuma
chaosu no zmatnem, VIena otru
neatbalsta. - Otrs iebildums, ka ar nav pie-
abu seno valodu ir pareizs, -
bet taisni tikai ..
Tagad iesim Pats par sevi saprotams, ka
apercepcijas par un _ir
valodas 1) sava orgamsma satur vmrak banbas pratam
un 2) ir papildi-
va_lodai. ar otro punktu.
Atkal es mani kungi, ka jurr.s ka jau iepriek
paskaidrots, ka
bet organiskai - tas, ko es nosaucu
ar o divu mums
to, ko es, lai gan
0

pareizi nosaucu par Izhe!osanas
uz tematu es Jums pievedu Jau kad
jums par asociaciju un apercepciju; t:'lga? man.
izlietoanas p1emers athec1ba uz
elementus: 1) ele-
mentus, izteic un tieo priekmetus
un 2) elementus, izteic .. sauc:am
par sensualistiskiem, otras - par mtelektuahst_Iskiem; Sl
redzat, _starp u_n ab:_trak_hem
elementiem, bet ar VlQiem pllmgi. rec
vai otra elementa sadalam an
tas ir, vienas valodas saucam par sensuhsilskam,
bet citas par
Ja tagad, ar o viedokli,
0
tuyo
valodu tabeli progresijas lc:cekhs, butu VIS_:
un sensuahstiska valoda, bet ka
- intelektualistiska un visvairak
valoda, tad is progresijas galos - VIena
krievu valoda - spilgti Ir izpaudusies.
konjugaciju Patiesi, valodas
rakstura ir veid_s rJiaroJia),_ IZteic
tieo iespaidu, ir turpretim v_al.odas
rakstura ir no vienas puses - laiki, no-
otras - izteiksmes.
* 16 7.
Laiki ir un refleksijas produkti;
notikumu _ainas proji.:
nevis uz viena kopeJa fona, bet uz dazadiem,
ar sekoanas refleksija rada paas, ku-
lises ari gaidamiem notikumiem Atceraties, tulkotu
krievu teikumu: "Kor.n:a Thl Ko MHe rrpn.n:elllh,
Mhl rrorymreM
11
: rrpn.n:elllh tak ir "venies
11
, krieviem
ir . stipra. tieksme tulkot me
venies, ambulabimus
11
, bet tas nebus pareiZI. Atnaksanm tak Jana-
tiek par tie ir foni
jums :. ad m_e
labimus" (kad tu pie mams busi atnacis, mes pastaigasimJes). Sada
ir. refleksijas produkts;
nodama visus sekoanas fonus vispareJa nakotnes fona, bet
valoda izteic un 'prasa no jums, lai lietodami, neaiz-
mirstu ari o refleksiju. ai ir izteiksmes.
ari ir paas refleksijas produkts,
ar par mums hecma
bet P_ret
ar ar turpmot ar g.aida-
ar un beidzot ar
Laiki un izteiksmes ir pie "kam
laiki - bet izteiksmes - turpretim
veidi (BH.D:hl rJiaroJra) ir
- Turpretim krievu laiki ir tikko
izteiksmes pavisam bet toties veidi ir tik
tad i_: sc:-
intelektuahstiskas valodas; ka tadas, Ir VIsvelamakaJs
krievu ir
e Ir tas, ka musu pret1mekl, dabudam1 kaut
par eit izlieto to sev par labu:
valoda
11
, saka savas
krievu valodas tad mums, krieviem, an nav vaJadziga .
Ka ir bez pamata, to skaidri ja
izlietosim pie daudz
ekonomistu, spriestu KneviJa Ir pa helaka1
valsts, tad ieves_t
jaga, bet vajaga ievest maiZI ; turpretim AngliJa Ir pa
valsts, vajaga ievest raoJumus,
bet maizes nevajaga.
1
' gan ari
teorijai, gala _
valoda Ir biJUSI par valodu-audzmataJu, ar
tika b_ez tam ar.
blakus pieminot, is - mtelektuahzacips -
bija ari otru skolu, deva
raksturu. prozu
- Balzaks - v1s1
paraugus, Ciceronu.
2 * 17 *
tagad pie ms puses.
Es apgalvoju, vajaga tikt par
un vielu apercepcijas
sniedz
Lai to mums vajaga drusku
ties uz o .,seno valodu stepi", sauc msu pre-
tinieki. no paa Jau skolnieks
nerada pateicoties
tam, ka izruna gandriz saskan ar rakstiska
ar burtiem. nav tik pil-
jau no valoda pelna bt par pirmo sveo
valodu, tiek pasniegta. Daudz tak, es
est "e-s-t", bet jau valodu,
ties apdiluo izrunu "e" ' no paa
viens un tas pats tiek "e", bet raks tit s
nesaprotamu iemeslu "est". 0
Iekams iet sev: labumu var atnest
mums i valodas izpauas izrunas sa-
ar rakstiska Vai tikai to, nevajaga pie-
likt izrunas Es .
no ar jums par tagad moderno puta-
jumu par skolas darba un jums uz
sociala rakstura - mani kungi, sociala
. rakstura, - var atnest sev lidz i Bet
darbs var bt di un Par iz-
darbu es saucu piespie js izlietot savu
lai tiktu izskaidrots ar likumu;
darbs bs arj tikumisks, jo js izjust
par sevi likuma, bet nevis varu, un nekam bez pie-
tiekoa pamata. Tagad atceraties, darbs bija jums lai
to, ka no
izrunas; vai var o darbu nosaukt par un tikumisku?
tiek "e", tiek gan "et", gan
"est", gan "ait" u. t. t. iemesla "doigt" - "pirksts"
radies is un burts "g" ?
"honneur", "labeur" tiek bez "e" "r", bet "demeure",
"heure" ar "e"? Uz visu to atbildes nav; pietiekoais
pamats, var skolnieks pievest, ir teica
vai gan visam tam pietiek?s
pamats ir, bet, mani kungi, is pamats ir atrodams taisni
"et", "est", "ait" ir saprotama tam,
kas zin, ka ie ir no et, est, habeat; liekais
"g" "doigt" to, zin, ka is
no "digitus"; uz eur(e) nepielai-
kjdu tas, kas zin, ka ari pirmai kategorijai ir
celms (honor, labor), bet otrai hora). Viss tas nu
bet ar sac es valodas mi. Bet mums tak
skolnieks, valodu,
* 18 x.
valodu; protams, nejt eit likuma varas par sevi,
tikai Un man e_l Ir katras_ stundas, 1r
tota adai neatt1sta, neatbnvo garu, bet
saista to un apspie tieksmi
pamatu. Luk kar:ec. e:
valodai- ka an - tam ka
jau no stundas skolmekus no sada. kl<l:usu _
To pau strukturas _atv1eglma atti-
tik mes
!Iek 1z1eta_s piecas
1r ta1sm piecas? r.s beku skolmekam atvasmat VISas Pl.ecas
hortorum, turnum,
statuum dierum; tam ablattvu: mensa, horto,
statu die -'- visur tie pai pa vienam uz katru deklma-
cij u. ' Tagad ir piecas
deklinacijas: 0 1r Bet bez
niem ir an patiesi, mums 1r reg-um, captt-.um,
dolor-um ka ie tiek uz
"i" , radot ar' . saucam_?
ir . deklmaciJa daz1em
daos Ir: 1, mm, 1a, bet citiem - e, um, a. _-:- da:
rodas "bet pie ?" t<:Ik_s: an
pie mums, t1ka1 JUS tapec,_ ka
pie mums Ir Be_t k_ad JUS
valodu, tad JS redzestet, ka an p1e. de_!du;J.aClJaS
celma an n:ums Ir ar a,
o i u celmiem (tikai "e" celma nav), ka an p1e mums
pa savienojuies ar "i" _celmiem. . __
Konjugaciju ir _pa_tl parad1ba: . am are,
docere s.tatuere finire apvienOJUies ar celm1em uz
"u": scrib-ere st_atuere.
nav celmu uz "o"? "a' VlJI
lieki: firmare 1r ka pnek flrmu-s, ta.
fi rma . ....:. Viss tas nav gramatika, bet t1ka1
ar
anu es skolmekam parhec1bu, ka valoda Ir hkum1bas
valsts, bet ne ka katrai ir savs
pamats. _ .
tagad sasniegt tos ar vacu dekh-
nacijas ar neJedzi.gam
und gemischte Dechnatwn
11
, ar konJu&:a<_:IJU
ar ne un galotne.m
e r ir oir un re 1 Jo lai es tu nakt p1e kaut kadas francu
sapraanas, man atkal pie -yalodas
man a1mer, hmr,
<Cievoir mi vendre ar protot1p1em amare, fmtre, dc:bere un
vendere 1 Ne jau par velti teica valodas un hter:'lturas
Vinet, ka le latin c'est la raison du ar
2" * 19
o pau atzina, ka valodai paai par sevi nav raison
un ka valoda, nevar dot Lk div-
labi, ka valoda ari valodas,
tiek asociacijas bet apercepcijas tikai
savas strukturas to pelna.
Bet js. ja valoda atrastos
lai bet
tas nav msu tad mums vismaz par to, ka
ir tik maz. Patiesi, tikai, ka no
krievu (sievieu uz "a") formas un akcenta
Tonna, sBesna, Bona
tipus (l. Tonny, Tonnir; II.
sBesny, - III. - ari ne visai
uz "o") sadalas
pat tipos (I. II. sy6, sy6a,
sy6h1, - III. - IV. -
cToniT, Ja nu tas ir nepiecieami
pie valodas apercepcijas no iem tipiem
par likumu, tad tad bez-
rindas. tiek noteikta
un it lietas - un tad viegli
vienosimies par to, ka ir maz.
Bet ir un, ari nav, tad valo-
das apercepcijas bet ko dara ar
skola? nopietna skola, prasa no saviem
darbu, bet tikai is darbs ir un
savus
par nepiecieamu, bet par darbu
to lidz
ekonomista Bcher'a "Arbeit und Rhythmus",
aut-ors plai uz ritma darba
ekonomisko un atrod un tikai
darba vienu no poezijas pat saka:
.sakni) - par es
nebija bet o faktu, Bcher's pirmais tik
ari tad jau Bez tam skola saprata, ka.
ir nevis ar pieauguiem, bet ar 9-11
bet ritmisku savienojuma
ir fiziska vajaga tikai ties, ka tas ir taisni
tas vecums, kad
11
, to
saukt, un pie tam lietojot kaut bez no-
bet tikai lai btu savienoti Pamatoda-
mies uz eit faktiem - 1) ritma at-
speciali - mnemonisko un 2) tieksmi uz
ritmiska savienojuma - skola atrada
izeju no bija caur
* 20 *
saviem
o _ dz:_jas
izteiktos likumus, par kupem mums pastav1g1 parmet
pretini<:;ki. _. _
1espepm1ba sti pn sa1smat s1s bet sada sa1sm<7ta
ari tagad ir lidzeklis materiala pie-
Es pats esmu lietojis,
atceros, ka savienoJums un JOCigle
ritmi izsauca manos skolniekos smieklus
tad kad es uz stundas liku ritmiskas
bet atzinu humoru par dzinekli
(vehiculum, sac'it pie
tad ie stundu finali par putru un Ja pec
skolas btu tik laipns un ar
maniem nervu tad paliktu, es
_ .
ir teiku tagad daus par

vinai - fonetiku. T1ka1 valoda dod piehekosi
sistemu; tikai var ar
hdz-
kombinacija, caur ko valodas orgamsms . paliek vel
un valodas apgaismoanas
ir konjugaciju sistema, tikai var iziet
sinte tiski. Es dodu skolniekam nevis formas, bet tos elementus,
no es saku ka
mainas, bet ka tiek pievienots partikulas,
teic laiku "laika izteiksmi saucamais
"tematiskais patskanis"), personu un skaitli ("gal?tne."), .es
rikoties ar iem elementiem,. iepriek paskaidrOJU
pie tiek ar saucama' pie-
auguma pievienoanu, bet pabeigana izteikta ar dubulto-
jumu - un mans skolnieks jau pats, reti griezdamies pie manis
man visu sistemu. . Pats
par s'evi saprotams, ka ne tikai valoda tapa
saprotama - formu elementos lidz ar to a.p
gaismo ari katras citas valodas strukturu, valodas strukturu
No var teikt, ka
skolniekam saprotamu valodas anatomiju, bet -
valodas valo?as 1zcel.:
anos un izveidoanos, tagad vairs neizhksies ka
relativu un likumu bet, turpretim,
un _
cik ir uzskats, par to katrs VIeglt var parhecmat1es..:
Nemsim to ka valoda ir daba, ms ielenc katra
un izskaidrodami skolniekam dabas likum-

to garu, sagatavo cil katram zmatmskam
* 21
*
darbam. Es nevaru e pie is domas
uz F. Paulsena "Ievadu ka pat
evolucionisma teoriju, ar lepojas laiku dabas
vispirms V. Humboli.s, pateicoties valodai, bet tikai
tam jau tika uz dabas
So blakus pieminot, var silti ieteikt tiem, ir
metode ir nesaraustami
ar savu materialu; domu ir skaidra
visiem tiem, ir kaut vai
pai nodarbojuies ar
Pietiks odien, nozare, ar man iz-
nel.ielu vietu ne tikai pasaules
bet pat pasaules skolas
Bet no -vienas puses . ir nozare, ar ir
dmiana pasaules eit
daudz principialu
vai noskaidrot. Bet no otras puses - ir
ari nozare: visi pretinieki
izsaka mums par abu seno valodu
gramatiku, par o stepi
11
, to saukt. Es
centos jums ka i stepe atnes savus un
pie tam ja ne katrreiz ir saldi, tad toties
ari Ar to es odien iz beigu ;
drusku tempu - to bez
lietas jo -
ari no puses - pasaules
* 22 *
lekcija
savu treo lekciju par pasaules
tojoo es turu par jums
to pirmo divu lekciju saturu, divi
vispirms, ka
pret pasaules mums nevajaga
noteicou jo is spriedums,
un sekas, nevar tikt ar paas
spriedumu, jo klasisko
jau 15-20 gadu tad "lielais es
1
' ir
par "mazo es
11
ka pasaules
par faktu, uz pieredzes datu
pamata, no vai mums izdosies pietiekoi noskaidrot,
iek kam taisni maizes
fakts, uz paa pieredzes pamata daudz
sagremoanas un mums to
analitiski. Apspriedui tam ari daus citus principialus
uz tematu, tas ir, uz pasaules
noskaidroanu; ka
ir pavisam elementi un pie tam
sekoie: abu seno valodu sistema, izlase no seno litera turu
raojumiem un ar pasaules
seno laiku u. t. t. -
galveno pirmam no seno valodu sistemai ar
: un sintaksi. Es centos
jums ka seno valodu, vispirms
apercepcijas, bet ne asociacijas
seno un jauno valodu un
ari iek tam, valodas
valodas, ir
j ums krievu valodai, ir sensualistisk<!; iek
tam, ka satur
seno valodu, vispirms
ka abas is valodas gandriz
no un tikai
juma, rodas nesaskanot ar izrunu, ka
pateicoties savai, lielai, noskaidro
skolniekam valodas anatomiju, ar to
uz valodu, uz dabas - un ka
turpretim

izsaukt perturbadju
* 23 *
samera maz un atvieglota
lidz ka pateicoties
savai dod valodu
elementos, ko -- to es nosaucu
par "lingvistiska
11
, Seit abu seno
valodu sistemas - un sintakses - raksturo-
jumu mums laika atlikt lidz tas ir, is
dienas Bet, mani kungi, iekams pie temata, es
skaitu, ka jums daas no
man caur dau manu uz
Mans uzdevumq bija un ir - pasaules
raksturoana - un taisni rakstu-
rojums, bet ne elementu no savas puses
es ienest. Bet ir radies un rodas pats par
sevi dabigo Iemeslu tur, kur kaut sabiedriska
ir padota netaisniem uzbrukumiem, katrs pareizs raksturojums
nevilus veidu. No ejienes rodas
ir gatavs katru protestu pret apvainojumu-
par apvainojumu, pret
naturalists (protams, viens no naturalistiem) saka, ka
pasaules neder; es pretojos un ka
pasaules tomer ir sava tad, saka mans
pretinieks, dabas nekur neder.
naturalista kungs, tas pavisam ne bet gan
starp jums un mani taisni iek tam,
ka es ne tikai saprotu, bet ari cienu turpretim
redzams, neesat sapbst Es ka
cenos tikai raksturot manu nozari; dareiz es,
un sevi, bet nekad nevienam
un nekad lzteikos man ne tikai nebija
domas apvainot, es nevienu ari neapvainoju; man ir
o jo katrs tika no manis
taisni no Ja skaita sevi par
apvamotu, tad es ka ada apvaino-
- ir manu vardu nepareizas sapraanas sekas no puses,
par ka mani nevar vainot. nepareizu sapraanu
nebija man ir viens, bet
ir daudzums. Bet tam es nu
pie temata. Par abu valodu bija
runa lekcija - saprotams, loti paviri, jo laika
mums neatlauj iet par loti skices tagad
mums ir aprobeojas ar abu
valo_?u notiek
JO pavada katra autora rodas
kads no tam labums? Es atbildu: loti liels un bet
es eit tikai par antiko valodu izglitojoo tad es eit
par priek
tam, lai uz un
X 24 *
tagad jaunas kas attiecas uz
ari par is priek tam, lai
un par valodu,
valodas, Bet i vis-
vairak tiek Kas par labumu, saka, iek tam, ka es
varu nosaukt suni - canis un x.uwv! Vai tad
mans par suni patei-oties tam paliek kaut
Kad es dzirdu tam - bet dzi_rdu es
biei - rodas paas ir kad
starp elementiem nosauc ari jeb astronomam, kad
par saules grieanos ap zemi: uz mani kaut kas
vecs un es pie ka visa
evolucija ir
bez V. Humboldts pareizi teica: Die
Sprache ist durchaus kein blosses Verstandigungsmittel. sondern
der Abdruck des Geistes und der Weltanschaunung df's Redenden;
(Valoda nav tikai sapraanas bet
gan gara un pasaules ieskatu to pau domu
izteica pie mums Vjazemskis dzeja:
.5I3hiK eCTb IICIIOBel{h Hapona:
B HeM CJI:QIWIITC5I ero rrpnpona,
Ero nyma n 6biT ponHo:fi.
(Valoda ir tautas
redzam dabu,
un veidu).
Par tos tiek lietoti pie
: xai:pE, vale, adieu, farewell, leb WOhl - e katrai
valodai savs jauns priekstat:o, - jauna no tautas
Bet mums uz to atteiks: ar ko tad e senas valodas
par
vispirms ar to, ka tiek tas apercep-
cijas ar jau teikto,- ka eit
. turpretim pie jauno valodu
asociacijas Krievs,
tikpat maz par tkstots reiz adieu,
par savu k:rievisko "rrporn:a:fi
11
; turpretim.
xaipE -

1
tam "UZ
vale - "esi vesels!
11
tam "u1:


- un e vismaz sajutis vieglu no
prieka un Romas gara, un pats no
ka nejaui, "bet pie mums ?
11
Un
par to, ko tas kad pie
sakam viens otram: "rrpocTH
11
, "rrporua:fi
11
un is no tautas
apzipu, ka valoda - patiesi
Ir daila valoda un pilna un Tas ir viens, jeb parei-
sakot, viens un divi, jo es o raduos tieksmi
ar valodu ari skaitu par
nopelnu; bet tas nav viss.
* 25 *
Treais nopelns ir Starp 3 deklinacijas
ir sastopams cor, cordis - "sirds". "Vai ir bijis
mums"; es, ar pau sakni?" ir bijis: con-
cordia. - tad ko concordia? - Siru savienoja-
(skolnieks teiks, saprotams: "kad sirdis un tas,
pat tad abstraktu no konkretiem
tiek noskaidrota ar o bet tam atkal nejaui rodas
"bet pie mums Un skolnieks pirmo reizi
par "corJiacHe" un pie gala
ka "coBMecTHOCTb roJiocoB
11
(balsu savienojamiba),
pie kam ari tas, ka ai
ir un sasniegt
tos paus rezultatus ar concorde, skolnieks pat nepa- -
coeur, vai ar Eintracht, nekad nesapra-
pat ja izskaidros, ka tracht no tragen.
Ceturtais nopelns iek tam, ka Vjazemska
par valodu patiesi uz vis-
ka - it valoda - ir
bez citu valodu iespaida. o punktu:
valoda mums taisni ka ir
izveidojusies valoda. Tas saprotams, ka pavi-
sam ir, no feni-
valodas, bet ir ne tikvien bet bez tam
attiecas tikai uz pasauli un pavisam neaiztiek tautas
Es eit pavisam par - ir
savs sveas zimogs, vai var
un nevienu es par
tulkoti no sveas valodas, un tad
bet nav raduies no tautas viegli sapratisiet, ka jo lie-
procents, jo tautas valoda ir tautas sirds-
taisni "tulko tu
11

nav; pateicoties tam, visa, ir,
ka tautas ka ja pat visa
literatura pazustu, pamatojoties uz
Turpretim, valodas un tai
ari krievu jums is nedod, taisni krievu
o "tulko to" v ir tik daudz, ka bez ne tikai kultu-
retie bet pat zemnieki
viens ar otru no sirds. Piem . to pau
tagad - "coBeCTb
11
vai varam
vai var tauta bez iztikt? ka ne. Bet vai
varam teikt, ka is ir krievu tautas auglis,
no krievu tautas mani kungi; krievu tautas
neatrodam saknes. Kas ir "coBeCTb
11
? Sada-
"BecTb
11
no "Be]lai0
11
, "coBeCTh
11
no "co-Be]laiO" ... mums
un izteiksmes veida nav ;
11
5! He Be]laiO
rpexa aa co6oiO", bet ne "c co6oiO"; tad ir radies pie mums
is Tiei rakstu valodas caur
* 26 :+
-- con-scientia) tulkoanu un is biei sastopams
Bet cruve(OY)crtc; ir tiei un
patiesi cr6votoa Ef.LaUtGJ xax6v tL
"5! 3HaiO- BMecTe c co6oiO coBepnmBll!HM JiypHoe ]leflHne". Vai
saprotat, ko tas Tas sekoo. Tu esi
darbu, sperdams visus slepeni no visiem
un pat, no dieviem. nemierini sevi ar
ka tev nav liecinieku. Ir "3HaiOW.HH 3TO .ue5IHHe
BMecTe c To6oW' un is esi tu pats, tavas
gais princips un no liecinieka tev n_ekad tu
Un - ar Eschila - miega
tavas un pret savu
gribu tu bt tikumisks". tad,
viena, zemes aptraipa sevi ar - otra,
par ne:saudzigu liecinieci un tiesnesi;
"Be]laiOW.a5I BMecTe c Hal\UI
11
.- ir atkal
j ums no tautas bet ir tau-
tas ir ar Eschila un Platona bet ne
krievu tautas jo ieguvusi o burtiski tulkojot
no valodas. Un "tulkotu" mums daudz:
un vajaga priek tam, lai uz krievu tautas
to, k;as sves. Gala no eiienes ir skaidrs:
lai gan tas skan paradoksali, bet valodu vajaga
lai krievu valodu. Kas prasa, lai valoda tiktu atcelta
un uz krievu, tas ar o
ka pats krievu valodas,
valodas krievu valodas sapra-
anas mums tikai ejot; temats eit
- valodu un viengabalaina tautas atspo-
ma nozime. _
Bet Vjazemskis ne tikai par :- "ero Jiyllla
II 6Ii!T pJlHOH
11
un veids)
no pievestiem bet tad ir
ar o dzives veidu? Izskaidrou ari to ar
Jums visiem rivalis, ari
nozime - "sacensis
11
Bet vai esat
par izcelanos? jums var katrs
no socialis no socius, rivalis no rivus.
bet rivus "strauts", bet tad no
rivalis ir "sacensis
1
'?
kur lietus ir retu ms, jau tika
sistema: no upes jeb strauta tika
ar kanala "rivus" ar o kanalu bija savienoti
laukus un Udens tika
kanala ar pacelanu; ja zeme bija pietiekoi
tad tika nolaistas --:- claudite iam tivos,
sat prata biberunt (nolaiat jau sluas, ir pie-
he koi saka pie Vergilija gans. Tagad viegli
* 27 *
ka is kanala tika Joti augsti ja
savus laukus,
palikt bez No ejienes tad ari biei
starp "kanala starp rivales - ir
ai tiek lietots no romieu juristiem.
Ne katrreiz is starp rivales palika pil-
soniski-tiesisko bija ari daudz
No lietus kanals, tiek no kalnu strautiem,
un palika draudos; starp
dambjiem, satur, acumirklis un sasniegs
zemmeka dambJa malu, vai laukus,
... ja tik
laukos, tai kanala un
Tua mors - mea vita. (Tava - mana Un
nakts ar piezogas pie
<lambp, lai un postoo uz
Bet ari nesnau: tikko tika
pirmie sitieni, ka saskrien saime, tiek izlietotas rungas,
notiek ... Starp ko? Starp rivales.
Va1 tagad 1r saprotama ai
valodas mantu tautas
veids, ir
Atgrieamies pie tautas eit jau-
ir tik interesants un ka man paskai-
drot. ar daiem Ko potens? -
?et 1mpotens? - bet
JUms tautas tautas, bet
ar 7ttJacrcrw - es "daru t ; su
7ttJacrcrw- es "labi daru" un tam "es
tautas no organiski izauga Sokrata tiku-
filosofija, tas ir, labus darbus, par
nepiecieamu laimes sasnieganai, bet tam ari
etika, pati par sevi padara
- es es saprotu;
"es saprotu tam "es piedodu((; ko tas
Tas - tout comprendre o'est tout pardonner: humans
likums, ar palika slavena de Stal kundze, jau sen
tautas Bet ja- Dievu par to, lai tiktu
piedoti tad nevar teikt : rroiiMII IIX BMecTe
co MHOH(( (saproti ar mani), ari ir teikts
cruyyvw{h, bet &eps<;;, dimitte nobis peccata nostra - "atlaid(';
dlmitte bet lietot
perdona, "rronapii MHe cBepx 3acJiyriiu man par
nopelnu), kas ari tagad
Es pievedu o lai semasiolo-
piekto nopelnu: iek tam, ka, pateicoties
mums ir uzmest perspek-
tives, jau paas par sevi ir interesantas un un bez
;+ 28 *
tam pabalsta skolniekos - o
signaturu, ir devusi XIX. g. s. nosaukumu: Saecu-
lum historicum.
ie nopelni ir pateicoties
tiek tas laiks, tiek izlietots
es vismaz zinu saviem
jumiem_, uz
pam odmaJOI ne tikai domas, bet an
Tagad esam caur diviem rajoniem
"seno valodu atliek treais - sintakse. Lidz
ar to ka daudziem ir rajons; uz
tiek izteiciens:
pretinieki galveno savas izsmieanas
jamo punktu, jo izsmieana
jat spriedumu, kuram,
bija par procesu un lidz ar to, ka
nevar bez autoritates tajos psicholo-
msus e - proti Sopenhaueru.
"Uber Sprache und Worteu 299 saka:
"Tulkojot vajaga domu no tiem
lai kaila atrastos
ka gars be-z miesas un tam vajaga dot citu,
jaunu ar izteic
lietas eit tiek izteikti
ar u. t. t. metempsichozes
Se mums ir pati ko sauc par
status nascens: viela, vienu savienojumu, lai
pa savu laiku, un
un tas ir ari ar domu, no
pie no vienas valodas tad,
valodas tiei un nostiprina garu. u Un es,
Fulje pareizi teikt: chaque les:on de latin est une
les:on de logique; ai par
sintakses stundu, droi pievienot ari
Pie openhauera tezes eit
tikai to, ka attiecas tikai uz vienu- lietas pusi; otra,.
ari iek tam, ka katra vai sintakses
stunda ir tani ari valodas stunda. pie-
: ar skolniekiem sintaksi, es lieku
divas frazes: "lai skai-
tlt_u par biei Dievu u un "es Dievu,
Kungs sirdi.u Konstrukcijas
-abi noteikti teikumi, laitt.
tiek tulkoti vajaga
saikh rva ar konjunktivu, - nenoteikto izteiksmi.
ka prasa ari gadi-
"lai par ir tikai bet
"lai Kungs sirdi(( - ne tikai
* 29 *
bet ari saturs; zemnieks patiesi ldza Dievu:
"Kungs sirdi", turpretim
nas saturs nav un ari nav no svara. jums vai
es ar o saviem skolniekiem tikai sintaksi,
jeb ari uz valodas
Bet mums atteiks, ka to pau var sasniegt ari
bez sintakses: ar sistematiski valodas
sintaksi, izskaidrojot ar labi
kategorijas, ietilpst - un'
lieta bs es, ar to lieta nebs Skol-
niekam nav valodas sintakses
lai saprastu ari pats nezin vai bet
nepiecieami lai pareizi tulkotu tam
frazes latiou vai Bet
ir se koais: ja js esat skolnie-
kiem, pats par sevi nav interesants, tad jus sasniegsat ne
ka par cita sasnieganai.
sakot, sintaksi, ari gramatiku, vajaga
tiei ar bet ne ar valodu, un pie
t am iemeslu
Pirmais iemesls ir tas, ka ir un izaugusi tiei
ar bet ne ar krievu valodu un
a ri krievu valodai zagts uzvalks. Cik
rojamas kategorijas frazei: mihi pecunia deest
un cik krievu frazei ar to pau "y MeHJI
HeT n.eHer !
11
izskaidrosiet kur eit teikuma priek-
mets un kur grando laedit segetem, krievu
"rpanoM rro6rmaeT "(KTO rroceB\ romiets grib krie-
vam gribas visur redzama starpiba starp seno valodu inte-
lektualistisko raksturu un krievu valodas sensualistisko. Un katrs,
-es zin, cik darbs ir is krievu teikumu sintak-
analizes, to, ka dziva valoda novirzas
no gramatiskiem paraugiem. mani kungi, krievu valoda
negramatiska; ja seno yalodu, no ir krievu
.gramatika, - tad krievu valoda, laikam, ari paliktu bez
pat daudzi no jums nejustu no lielu grama-
tika neizsauc simpatijas no jaunatnes puses. Bet lieta
:grozas ne ap neviens nevar noliegt, ka gramatika -
pirmais uz valodas
un ka iek tam nozime. Patiesibu sakot,
krievu valoda paa
.iemesla intelektua-
liska: u saprast no no vie-
Ja valoda savam liktenim, kas
zin, mums btu gramatikas
un pie ana:Iizes subjekta, predikata, virs-
t eikuma un ter lietotu terminus: "rocrron-
.CTByromee rrpenCTai:lJieHHe - OTCJTCT:Byromee rrpencTaBJ.remre -
* 30 *
saMKHyTaH CTpyKTypa - OTKphiTaH CTpyxTypa - aCCOUIIaTIIBHbiiT
u. _t. t. _ka to jo
':el _tikai rodas. . apsola bt interesanta
zmatne, bet pec mes nevar tikt ar -
un skolai ir pilnigs iemesls cienit o ne
_gardo, bet loti - un tad augsti _


ar jau iepriek
VIsdab1gak1 var t1kt 1zlobita. - .
. tc:d,_ lk, valodu gramatiskums --ir pirmais
gramatiku un sintaksi vajaga taisni
sakara .O!rs un, galvenais iemesls ir tas, ka, ja
valod:;t tiek tad gramatika pilnigi lieka.
u ska_rst1 sapro_t,. ka. . uzd-;> to gabala etimo-
ne p_ar tik, c1k melns aiz naga,
labak! neka agrak; un ne-
ats tas nekadu seku. Turi?retim, gandriz pie
katras frazes tulkosanas no senas valodas knevu mums
se_v, kur eit zubjekts, kur predikats, ko e izteic ut -
sekas va1 u. t. t.; e_ analize patiesi ir
ne pats par sevi; e ir sa-
_un an . beigt ar sintaksi un gramatiku
1
v1spang1, man Jaaizrada, ka msu abu
seno valodu gramatiku rokas ir nepiecieami vajadziga
:eforma. ? reformu e vieta; es aprobe-
Z?os ka par_ is reformas vajaga bt ne tik daudz
smsmaana, no balasta cik daudz
valodu Va- -
u_n materiala
. un vaJaga
pati par sevi,
un tektstu sapraanai un vajaga pavisam
to ne no VIena, ne no otra viedokja nav vaja-
dzrga.
Tagad es turpinu.
_ Ar. sintaksi ir stilistika: nebdama pati par sevi
netiei tiek kaut ari nesiste-
p1e no krievu un
atrodas,. ta tad, uz starp gramatiku un autoru lasi-
. . _!{o_ teikt . par_ pievestie openhauera
a_tllecmamr U2; ja pat ne uz
Sintaksi. Kad es frazi conspecta ab
Neapoh

tulkoju "sienu skats
Hanm?alu Neapoles IelenkanasU, tad es o tulkojumu saucu
par "h
11
, pretim burtiskam, bet
Jamam knevu valoda tulkoJumam sienas Hanni-
n? pie es e, vispirms, pie
Pc:_rhec1bas, ka augstak par hetas vard1em un
.stav un pai par sevi nav ne pirmie, ne otrie un
tikai valodas stilistisko izteicam savas
domas, tiek izteikti vai nu ar pirm iem, vai ar otriem; ar citiem
es no tiem
tiek izteikti, bet ir uz
filosofisko jo F. izteiciena "katrs
ir aizspriedums". Bet ar o es
taisni tos stilistiskos noteikumus, par tikko bija
runa, uzzinu pieredzes kas ir un kas nav
rots tiklab ari krievu Bet ka ai va-
loda ir par to var tulkojot no manis
likta no : l'aspect des
murs - der Anblick der Mauern - visur lietas ari
krievu valoda ar saviem sav-
pat oppugnanda teiks Un nedo-
ka ir tikai
valodas gramatikas - ar pau
romieu procesu, bija taisni aktuala, bet ne sub-
stanciala un atrada sev izteiksmi romieu ro-
mieu cik daudz bija romieu, bija tikusi savos pa-
matos aktu bija tad aktuala bet ne sub-
stanciala. Kas gan ka intims sakars starp tik
priekmetiem, gramatika un Un
ir un ar savu lieku reizi daudzreiz pie-
vesta ka "valoda ir tautas
Tas ir viens. Bet ja nu ai valoda (lidz ar
ir teoretiskai valodas un valodu tad
patiesi var nosaukt par skolu praktiskai stila
Man fakts, ka e noteikti uz
sturiskiem es jau Vakar-Eiropas.
tautas radija savu prozu taisni pateicoties
valodai caur un Ari
pie mums proza, cik mums ir, ir
skolas rezultats, valoda bija pseido-
bet proza pie mums ir
maz un var apgalvot, ka krievu valoda nav
nav atradusi to formu,.
dabiskajam un Bet
varat man jau pateicoties tad valoda bija
un var mums par dot ari e
skaidru un atbildi un priek tam no
urp stilistikas vienu, it spilgtu -
period
5
u. . . b' _ . . . . d . ._
e vispirms atsva mati es no VIena aizspne urna: Ja JUS
ka periods ir tikai stila ka satur
ar visiem zvaniem, gan dzir-
dei bet nedod satura tad stipri maldaties.

un tieksmes vienai ar
* 32 *
otru, periods - ' is organisms, kur tik noteikti izteikta
subordinacija, starp I. teikumu un
vi rsteikuJ?u, ari. starp teiku un I.
paliga teikumu - 1r. d<_:m_alaJam apcereJuma nepiecieama un liela
bez pleradianas st1 uktura ap-
bez
polinomiem. Bet lai kalpotu im periodam
vajaga viegli bet to var sasniegt ar
subordinacijas Subordinacijas ir pavisam
ir virsteikumi, pilnie teikumi un teikumi.
Pirmie divi ir kul valodas
periodizacijas no tam, vai ir un cik ir
teikumi. Sai no mums vis-
ir vacu valoda: ir valoda
ar subordinacijas gandriz pavisam netiek
pielaista teikumu ,,1-Ie.rr oBeR, mmorua He yq:uB-
llliifica" - nevarat tulkot ar relativu teikumu
"ein Mensch, nie gelernt habender
11
- jums pilns
teikums "ein Mensch, der nie gelernt hat
11

valodas; tiek dau teikumu
ar gerundialu konstrukciju
(ayant appris u. t. t.), bet ne ar relativu un
teikumu krievu valoda: ir
tiklab dau teikumu ar gerundialo,
ari relativo - ar participialo konstrukciju kaut gan
ar aprobeojumiem; teikumu ari
e nav Pilnibas ir sasnieguas
valodas: tiek ne tikai teikumi (pie kam
- visi, - tikai dai), bet ari relativie (pie
kam ne tikai tad, kad teikuma priekmets ir bet pateicoties
saucamiem ablativus vai genetivus absolutus ari tad, kad teiku-
mu priekmeti ir un pat teikumi (pateicoties
accusativus cum in.finitivo). tad valodas, sasto-
pamas visas periodizacijas
bet no tuvojas krievu valoda.
Bet is ar pati daba apveltijusi' krievu valodu,
pa veltigi iet Par jaunos laikos
valodas nav tiei audzinou lomu uz
krievu valodu; krievu senos laikos valoda patiesi,
bija krievu valodas un par to
"paldies
1
'; taisni tad ari ir izveidojuies krievu valodas dabiskie
stilistiskie Bet es eit par laikiem, kad
proza pat lidz
kojaties, lielu procentu 'litera-
tura; vai varat pielaist, ka literatura paliks bez uz
valodu? Un iiek tulkots pie mums gandriz vienigi no
tas ir no ar
par krievu valodu
3
* 33 *
e ne-
un ar an lasltaJI pierod neizmantot
visus valodas stilistiskos noved lejup to
valodu no tulko; sekas ir krievu valodas pa-
ar iem tulkojumiem darbojas ari cits
postos tendence literarisk_o valoc;Iu
sarunu valodai, bet no ta laika, kad knevu hteranska
valoda no rakstnieku publicistu
briesmas ir tapuas
Es mani kungi, lai nopietni do_mas,
ar es e - ka no J';lm_s
dzird pirmo reizi - un lai manu pretJmeku
jo to, ko es saucu par uzskata !?ar dabi-
skumu un jums par Kas attiecas uz
dabiskumu, tad sen esam atteikuies no .
Russo dabiskumu sajauca ar un esam
atgriezuies pie.
bet ne knevu valodai, no dabas tr tns
pes, ir periods, bet _ne tautu. hte-
un sarunu valodas st!hzaciJa. Bet kas attiecas
uz tad, ja aizraujaties no -
tad atmetat ari chromatiku, atgrieaties pie val
liras; atmetat ari akordus, par
virsotni ar vienu pirkstu izpildamo "IJIDIUIK, IJII)l(IIK
11
kar ta
atmetat Rafaelu un Rubensu, vai ari Repinu un
paleti, atgrieaties - to ari dara dai
denti - pie bez
viss tas - mam kungt, JUSU un JUSU
vecuma biedru atrodas valodas Atcera-
ties, ka par katra . goda no
mantojumu samazi_natu, bet &"a:!
pa vairotu; kas to par to ranaJa to laiku gleznaina
ka mantu", "ta mhpta. un izslu-
par bezgodi. Atceraties stingro
spriedumu, Tena par XVII. g. s .. pa_r to!
ka aizraudamies no tendences uz btja
Rable valodas (leksisko) lat an par
jums neteiktu, ka js valodas mantu".
Saprotams, js no maniem pie _ gala
ka es uzaicinu js visur un un
periodos; ja es jums ieteicu
kus tad tas ka jums priek tam, lat pasmegtu
tasi' kafijas, vajaga izlietot abas rokas un ar visu savu

es apgalvoju tikai to, ka katram vajaga
prast un ari viegli
periodus tur, kur to prasa pati doma, kur to prasa
jeb un piln Un l k a1
* 34 *
skola labi prot savu darbu,
var valodai lielu pakalpojumu. un
proza. _ to,_ atn?das no _mums
mazverttga; tikai anttka proza, ptesptezdama musus pte tul-
koanas izlietot visas valodas var
par skolu stilistiem un krievu valodu no drau-
doicm nopietniem un eit es pa-
redzu iebildumu: vai var labumus krievu valodai
no prozas, kad js pai kungi, bojajat ar
Vai tad ne "oH HaHec
BOfiHJ.
11
,
11
0H 6hiJI OTCelJeH OTHOCIITeJihHO rOJIOBhlu U. t, t.
is iebildums ir novecojies; saprotams, tajos laikos,
kad klasisko valodu pasniegana tika slikti
Eek_o ari _
nenormahtates, paliek speka vel sekosa1s: mes, patiesi
dareiz, grieamies pie tulkojuma,
es saucu par "darba terminam "darba hipotese'');
es nevaru izskaidrot skolniekam, tikai
vatodu, bet nevis jau stilistisko
starp "Hannibalem conspecta moenia ab oppugnanda Neapoli deter-
ruerunt'' un "sienu skats Hanriibalu no Neapoles ielenka-
nas'' tikai ar o "literarisko tulkojumu
11
ari darba tulkojumu sienas Hannibalu no ielen-
Neapoles". (Dareiz no skolnieka darba tul-
kojumu priek tam, lai vai ir
bet tas jau Bet visos
darba tulkojums ir ne ka
saskan ar pau paas
atgadas, ka uz bet tas jau ir slinkuma,
vai sekas, kas pielaiams. Darba tulkojums ir
tas pats, kas negativs fotografam: ari ir nepiecieams,
jas un ari nav uzskatams, ka darba
un rezultats.
Bet uz to se koo: sauciet to par nega-
vai jums bet ie nejaukie "darba tulkojumi
11
skolnieks dzird, dara iespaidu uz
stilu, un
atbildu es, nedara iespaidu uz stilu; ja js esiet
tad es man kaut vienu krievu
valodas par mums antiko
valodu iespaidam. Js jau o antiko valodu
r aksturs, ka valoda-skolniece no tikai tikai
to, kas ved uz intelektualo un un
izmet visu to, kas piespiestu no uz
augu Vai varam to pau teikt ari par
? krievu valodas cik
ir ar krievu valodas simbiosi ar valodu,
rezultats bija slavenais "cppaHuyscKo-HHmeropo;u-
3*
cKnii maproH" argons). Es e nerunaJU par
kauna nesapraanas ka
paruna: !,o:w: He B cBoe:ti _Tape_.rrK<;",
Pukms un tomer vel tiek betota paruna, kas p1erada, ka
nav citas francu assiette, ka
tikai gastronomisko. to; bet ko teiksiet par
izteiksmes veidiem: "::no rrponclllecTBne HMeJio MecTo Torna-To", "::no
MeH5I ycTpaHBaeT", "KpoBaBa5I 6aHR", ynap(( un
t. t. Vai no var
teikt to, ka skola pateicoties tai stiprai apzi-
savos skolniekos lingvistiska
- nedabiskumu un izvairities no
pietiek par stilistiku un Vai visu
es jums izteicu un izskaidroju? maz. Es
jums par to faktu, ka tikai pateicoties
varam ar to ir domu iemieso-
ana no Homera uz Herodotu, Tukididu,
Ksenofontu, Platonu, no uz Demos-tenu un beidzot ar Cice-
ronu, redzam, ka gars ar valodas materiju, ka
ieved subordinacijas
un gradaciju un no stila
virsteikumiem rada apvienotu un periodu,
ram ka no un tiek
apvienota un valsts. Sis un ari daudz kas
cits man es jau baidos, ka esmu
tik ilgi pie valodas. Bet, mani kungi, is
plaums nebija jo ari esat
ziedojui daudz laika abu seno valodu un ari
jums bija tieksmes ka laika bija daudz. Bet es
jums, daudzu ka is laiks,
pasaules nav bijis izlietots bez
labuma; es pie labuma,
jums ir devusi seno valodu, sistemas Bet pro-
tams, ne o labumu jums un
valodas: seno valodu ir ka jums
tiei ieeju un bez tam ari tiei vis-
Mans temats - no-
skaidrot jums litera turas mi: es izrau-
par tematu is paas dienas lekcijai.
* 36 *
lekcija
no uz antiko literaturu, es
paas jau bija
domas un tam par
pilsoni, ja nu ne ar tad vismaz ar
dala litera-
turas ir bet tikai ka nav
griezties pie bet var ar tulko-
jumiem. Kad vidusskolas reformas man bija gods
par locekli, tika apspriests par to, btu
uzlabot realskolas planu, tad tik un mums ne-
piecieama skolas tipa izteica
anos, lai tiktu ari literaturas
bet, protams, tikai tulkojurnos. Ja ai idejai lemts
tikt tad starp klasisko un r("alo skolu ms inte-
iek tam, ka
skola savus ar to raojumu
skolas tulkojumos. Vai vajaga
skolas un ja tad
Ar citiem vai var tulkojumi un ja
tad iek kam es
nevaru apiet ar klusucieanu, nebaidaties ka
no temata. manas par parei-
es ceru ari literaturas sadalas
var sniegt ari tulkojumos, un
ar formu; tad atbilde: uz tikko jau-
ari litera turas raksturojums.
redzat no iem maniem es nepiederu r.ie tulkojumu pre-
tiniekiem Es ari pats esmu nodarbojies, un
esmu izdevis sava tilpuma iedroinos
ne vietu bet taisni
es zinu, ko var sniegt tulkojums un ko nevar. Kas uzaicina
js ar tulkojumu tas sprie taisni
ja teiktu: p_riek kam jums iet uz konservatoriju
Bethovena, vai Caikovska simfonijas, kad js ar daudz
varat ar klavieru
zinat ka tas pa ari ir, bet tikai pa : kla-
vieru sniedz kautko, ne visq un jo
ir simfoniskais darbs, jo ar var
jo domas un formas tiek ar to, ka veikh
* 37 *
tiek izlietotas katra instrumenta nevar
ar klavieru no Cezara: Gallia
est omnis di visa in partes tres, - "visa Galija ir uz trim
... tulkojums sniedz nekas nav izlaists.
Tetidas izsaucienu pie Homera, kad uzzin, ne-
laime ir notikusi ar Achillu w !LOt "ak vai
man, sev par esmu varoni
ari eit viss ir bet qkai priek
man tur, kur viens
veselus bet ka no izteiciena
iespaids, to js viegli beidzot atenieu rakstu- .
rojumu Perikla kapa Tukidida ElhEAEtac;
xal &vw - e jau nolaias rokas.
sapratis, e ir runa par
formas m u no materiala
par izdevies izvairities no domu
iespaida uz gribas - bet os divus sprie-
dumus iespiest un antitezes
ir pie Tukidida, izliksies par neiz-
pildamu uzdevumu. " s
tad tulkojumus, bet ari Itil
var Sopenhauers ka
ir pret e antiko
literaturu), ka pret kafiju, cits ka
tikai kreiw pusi. Tas gan man liekas, nav pareizi;
teikt, ka, seno valodu katrs
raojuma tulkojums no ap-
pret miesas koka
lieto pie anatomijas pret
miesu: dod par strukturu un
saturu, bet kaut Bet ari ie
ir : ir starp patiesi bez .
atnes labumu, bet ir ari rupji, izgatavoti,
dod nepareizu par seno autoru
tulkojumi pieder, par biei pie is kate-
gorijas, maz atrast kaut jausmu no
Nu, kas tad 1 mums atliekas tikai
un lai nekas neatliekas.
Bet cik ari - paliek likums, ka
izskaidrot an tiko pasauli, var tikai
taisni miesas audumus var tikai bet
ne ar koka
Bet taisni o izskaidroanas ne visi par
Vai tad patiesi nav desmit no Tita Livija
vienu saprotat, ka es e par
seno autoru saucamo stataro Vai ir no
labums, un ja ir, tad iek kam
* 38 *
e, mani kungi, man vispirms tas viedoklis,
es saucu par Es ilgi vai vajaga
man par jums ieskatus es cienu, ieteica
inan to un es pats apzinos, ka tas Bet kal-
poana ne katrreiz ir savienojama ar un es
darH jums savus ieskatus jo es
joti lielu un ceru, ka js un
dai no tiem, ir
no manis es piegriezt tam, ko es jums
teiku,
Kas tas vispirms, par viedokli?
Ne ne ari tiei moraliskos sev ne-
obJekts ir bet pati par
sevi nepadara
nevis bet gan tas
mums bija lai
iek kam un moraliskais elements.
ka zemes grieanos ap sauli, mo-
raliska nav; bet ja uzskatos, un tam,
iepa; \ {amies ar pretinieku galvu pa-
- tas bija moralisks darbs: no pa-
sadursmes ar
es ar jums, bet tagad es redzu, ka
man nebija ha" - devize, un to
noved pie es saucu par moralisku. ir
moraliskais viedoklis; tagad uz tiem priekmetiem,
tiek Iepriek jums, ka vis-
katra priekmeta pret morali var la,b-
un To priekmetu, dara lab-
iespaidu uz morali, saucam par moralisku;
dara iespaidu - par immoralisku;
iespaidu - par amoralisku (joti es lietoju ar
, sirdi, bet bez apieties nevar). es eit iz-
# skaidroju, es e saprotu "morale", tad ceru,
savus pretiniekus - ja
atrastos _.::: es labi o manu izskaidro-
jumu, un no uz
cik ari vilinoi tas
tad ir attiecibas priekmetiem pret o pe-
viedokli?
ar antiko literaturu, tiek - ar
saucamo "autoru seyi ja
atrodas teksts, man bet - pats
teksts atrodas ari katra skolnieka Paskaidrou jums, ko
tas Dodams skolniekam tekstu, es ar to pau
radu un lauku;
es tikai bet ne ir un
* 39 *
mani, un par mums abiem valda m-
stance - Es no Horacija:
Scribendi recte sapere est et principium et fons.
Starp mZlni un skolnieku izcejas domu par to, uz ko
rec te. attiecina to scribendi un
tulko: gudram - ir un avots, lai pareizi rak-

11
. Man, nezin bija izlicies, ka rec te vajaga
uz sapere un tulkot vajaga "Pareizi - ir
un avots
11
, Skolnieks nepadodas: "Cezura," saka
"atrodas starp rec te un sapere, jau iemesla
savienot recte ar scribendi : to pau jau ari
jo ir uzskatams, nevis katras avots, bet tikai
labas, pareizas; var ari pavisam bez ta.
11
- "Tas pa-
reizi,11 atbildu es, "bet cezura biei atdala
savas (pievedu tad im ir tikai
blakus kas attiecas uz otro tad par nepa-
reizo dzejnieks pat - saka skolnieks,
ka manam izskaidrojumam ir pamata.
11


at-
bildu, "jo izskaidrojuma sapere paliks bez
ir is ir pirmat-
- ar gaumi
11
(no ejienes sapor,
saveur), un tam ar gara

Priek tam,
lai mi gudram \ ir
is pats recte, no

- tad,u
skolnieks, "no sapere ir particips sapiens, bet
- pozitiva bet nevis kam ir zi-
ta

u - "Tas nav
11
atbildu, ,,jo par-
ticipi no daiem
par biei pozitivu
no pati

atvasinat patiens

kas labi
pacie, Bet atrodat man kur paam
bas sapere bez pozitiva
gudram
11
!u - Skolnieks apklust, bet pieved
man, no paa Horacija: Sapere aude -
gudrs
11
- tas ir pareizi,
11
saku es "man nebija


- Pievedu o jo tas ir no manas per-
kaut ari praktikas, kad es tikai nodarboties,
pedagogs, ari ka ari Oskars Jegers,
pedagogs, neielaizdamies kautko no savas
. "Se saka "ka ir
par ari par mums -
ir seno autoru
redzat, dod o priekmetu par moralisku. Tagad
divus citus priekmetus ... pie kam es
ka es atkal jums no
un ka man ir
apvainot, vai priekmetu. Pret es
Es jau reiz ka taisni
* 40 *
mana specialitate ir mani visas ietilpst
visu tas notika, par to man
runa. Bet, mani kungi, zirgu ar mums ir
teikt, ka ir, bet zirgam nav, un tas
ka ar to pamazinam zirga - citas
nav ari eit, ne
tikai lielo matematikas bet ari lielo
noz1mi, man ir par teikt, ka nevar pie-
par es e
ari bet Stingru, noteiktu dedukciju
nedod izredzes domu
domas, nesaskan ar saprotams, nevar
bet nevar ari nemaz izcelties kautcik - vis-
maz ietilpst kursa To
ari bija laiks, kad ka trij-
zuma diviem taisniem vai ka divu
zuma, uz kvadratu
bet kad is tika - domu star-
par to vairs nebija. tad matematika atteikties
no ieskatiem ka pretinieku ir
un sekas
ir "Es no nepiekritu jums, bet tagad redzu, ka
jums ir bijusi u - no jums
Un mums ir pie tiem priemetiem,
ir morales - pie amoraliskiem priekmetiem.
ekstrems - valodas, ari krievu valodu ieskai-
tot. Bez ir nepiecieami bet
e ne par bet par to, i tiek
Bet tiek to zinat: izteicaties
- netiek tsu. ms, to aiz-
jums kompetentas personas, un jums ja
-jo
Bet vai tad e caur
miem, savu galvu
un e nav vietas; savu galvu
personas autoritates
to pai domu star-
- pati autoritate - pret tiesas spiedumu
tiek un netiek ties, un
ir veltigi. Tagad ja galvas noliekana tiesas sprie-
duma tiek jums ir un asinis;
pret sagaida
tiei loma ir iepriek noteikta: nav aubu,
neatrastos
- bet kas? Tas nu ir vienalga:
partija, biedri, prese - visa tikai
livrejas es o metodi, par
mums eit ir runa, nosaucu par morales
* 41 *
- par immoralisku. Un ja jauno valodu tiek pa-
uz seno valodu pasnieganas tad,
sekas, bs tikai un intolerances
no ari jau tagad cie .
ir is viedoklis - jauna lapas
puse no par
mums, ka izskaidroanas metode,
tiek lietota pie sepo valodu - i metode ir vis-
jo pielaizdama domu
izcelanos, ar autoritati. Msu met.ode,
atskaitot visu jau ka
.tas ir, Pateicoties tiek
jaunpievestie fakti un ja par
Un taisni i ir un miera
noteikums.
Es tikko interpretacijas metodes pedago-
pusi; bet ir ari
puse. Patiesi, kas bija par iemeslu manai
Nepietiekoa Kas bija par iemeslu tam, ka
es savus uzskatus Manu materialu -papildi-
nasana. tad, ja sev, nosaukt in-
terpretacijas metodi, tad par
metodi, pretim, no vienas puses, matematikas deduk-
tivai metodei un no otras puses - fizikas un
eksperimentalai metodei. No i blakus
interpretacijai var tikai dabas - bet
tikai ar noteikumu, ja skolniekam tiek
lauks un Es stu uz ar
uzdevumu noteikt, kas par koku vai
e bs jo koku daudzuma bs
un izlaboana. Bet js viegli ka mums
nav o uz skolu; materialu empiriski-
metodei var ciot tikai interpretacija,
var skolnieka visu lauku-
tekstu, Bet tikai skolnieka bs -
pateicoties metodes - ne tikai darham
dabas bet ari dedukcija
lomu, eksperiments bet
vojumu tiek sasniegta
un caur pie esam pateicoties no-

ir abas puses; uz
materialo pusi, man vispirms ari literaturas inte-
lektualiskais raksturs. Es jau par seno valodu intelek-
tualisko raksturu, pretim jauno valodu sensua-
listisko raksturu; senai literaturai, valodas produktam, ir
pat raksturs. iet cauri
viens un tas pats
* 42 J(.
- 7td&oJ-Lat - "es sevi un "es
padodos", ari un ari ir
skolmece, vtsur, ka kopep atmosfera, valda parhectba, ka
par gribu. _ _no s:_vi
par pasaules I?azmeJlem,. bt_e!I var Itka prats
liecis galvu pneksa. Bet lai dotu spnedumu par
an tiko pasauli, ir loti plaas an pasaule
bija (lietojot filosofa Vlad. Solovjeva vien-
bet No ir starp
un gribu, literaturas evolucija var tikt
ar balistikas atgrieas uz savas izejas
- litera turas, kur cil darbi tiek iz-
ar labo, vai jauno garu apmeanos uz pie
Homera sastopam ieskatu bet ari jau
no ieskatiem, bet Eschils jau
principu, ka griba, no ir un is
princips ari iegst Uz principa visa
filosofija un literatura: patiesi var msu
augstumos esou. jaunu tautu uz ska-
tuves emocionalais princips intelektualo; klasicisms
ar romantismu un bija no-
saukumi, bet viena : gribas
ir krievu literatura, Dosto-
jevskis; tas ir punk\s: ir atgriezusies uz
savu izejas labie un Jaunie gari no jauna
par zem un nosaukuma.
ir bet ne no kas
tikai ir pat ja
ka nevis un
bet un it>griba ir
Antikie rakstnieki bija ne tikai
ari sava laikmeta kul turas augstumos
un droi uz sevi lepno F. Lassala izteicienu: "Es
rakstu katru savu ar sava laikmeta iz-
i bdama daudz
par bija pie
ar o ari seno autoru inter-
pretacijai. Lk var ari ne bez pamata teikt, ka pa-
saules nav specialitate blakus
un autonomas; tas ir enciklopedisks priekmets,
tuvina ar un
uztura un pret
un ar visu to plaumu,
nav dot neviena
1
,Filologam viss


(ein Philologe kann alles -brauchen) bija mana
Ribbeka izteiciens, tagad jau miris un ari pats
bija viens no un sava laikmeta

* 43 *
. . ad un _tad
te J;H_e te un _lietu te pie
un soc1alam zmatnem, te pie un estetikas
te_ p1e_ un. te, beidzot, - un tas
das VISbJezak - p1e saviem
Saprotams, ka taisni var
!?ar jo taisni var iespaidu
UZ VI)la _pratu, VJQ, p':_tS viengabala var
audzmat cilveku tam vecuma, kad ir vienga-
nav kaut No ejienes var
tie! apvaino par to,
n<?te1c speci_ahtates vel gados. Tmsni
pretejl: ta1sm to 1epnek nenoteic, pat vec klasi ieskaitot.
es s_ev pievest _daus - kas
veletos skarth pavmrot, atradis rau Kauera
{Cauer) "Palaestra vitae". Sofokla
pulku laiks tiek "no pavasara
. ir nesaprotams: mana
man aprobeoties ar o burtisko
Es vispirms vai skolnieks zin, kas tas
Ir Arkturs ... vai ka nav
P!r .. Ir ir kauna lieta
redzet mrrdzoas punktrs. Es o skai-
sto, spgto zvargzm uz kartes, atrast bet
tas rar Ko_ Arkturam"? Man
kas rr jeb .. , bet iepriek man
tas _Un tas an nav viss; dzejnieks lieto
sadu komphcetu larka Ja Arktura rita.
sakrit 1_0. ---: _ "lidz zep-
, vm (ta_ ka brp atemehs) "bdz boedromrpm"? Man
ppask::_rdro,. ka tajos laikos katrai bija savs kalen-
. dars, ta ka Ja Sofokla personas, no korintieiem
liet?t. kalendara tad tas bet ja
d_zeJmeks kormtreu kalendara, tad nesaprastu;
ta_ ta_d griezties pie visu un vis-
kalendara.. . Bet vai patiesi pret gribu ?
Ne, an labpratrg1. Es centios skolniekiem laika skai-
stumu! daudz
kad reverop vrsas noteicot
darbu laiku,_ ari nakts laiku,
sa:::a :::Irztenu .is
pratus tik ka VIQI saka to
Izpauas.
Otrs - no paa dzejnieka "Elektras". Klitem-
sava slepkava, sapni;
ur: draudz_enem rr skardn saprotams, ka ts sapms
vira Agamemnona dusmi-
gas enas, un ka stunda nav !"
saka redzams, nesnau tavs valdinieks
- nesnau ari tas senais asais cirvis, tik bezgo-
tad Vai ir tikai
e priekstatos un ; vie-
tikai var mums izskaidrot tos pasaules uzskatus,
no raduies ie un gars,
ir noskumis starp apakzemes un prasa
- - tas nav fantazijas auglis, tas ir tautas reals
priekmets. sievai - nelaimi sapni
ari to jo tas
to ari par mitekli:
e pavada dienu taisni zem alas
no ejienes izlido naktij tuvojoties. Bet i;
priekstats par cirvi: redzams, ari ir ari
ari karsti izpirkt savu pirmo, netaisno
- ar otru, taisnu un nepiecieamu; tikai tad apmieri-
gars, kas ir apmeties uz dzivi. -
priekmetu paraugs, animisma
priekstats izsauca pat priekmeta
kas ari tagad nav izzudusi. Bet priek kam
Vispirms, lai vinu
par rupju, no , moderno" ch-
bet ka 'tad ir raduies
daudzi no tiem moraliskiem un juridiskiem ar
tagad. -
. vienu - ka
?od materialu poezijas ar
Odrseps _X. tiek apvidus Okeana
valsts pneknams. ir aina (p. 510) EY&' -r:e
xa( af-crm 1-Laxpa( 1:' aiyelpOl xat 1-r:im WAEcrtxap1tm.
"Tur atrodas Persefonas piekraste, birzes, pape-
les un (es tulkoju burtiski), kas (jeb pazudina)
savus un dots is no acu
uz metiena epitets, - blakus pieminot, ir
daudz jau pateicoties tam, ka tur izteikts
Ljeta papele, ari pieder pie, sau-
drvmaJU, kokiem, tas ir, daiem eksemplariem ir tikai
ziedi, daiem turpretim,- tikai sievieu
Zied1
1
bet nevis pirmie un otrie ozolam un
kokiem, kas ari tiek saukti par kokiem.
ta_d Ja un papeles jeb vienas un paas
kartas eksemplaru tad nevar apaugloties,
savl!-.s process Homeram
nebiJa pazistan;rs - ari e ir lietojis
zredu" bet pau "auglu u procesu
ari un ir tas iemesls,.
kapec valsti izgre:Znojis taisni ar un
p2am priekmetam, ari skaistam epitetam e
* 45
ir simboliska un tad ari poetiska - Tagad
jat blakus dzejnieku karalim krievu poezijas
karali, Pukinu. jums dzejoli,
apraksta to iespaidu, uz dzimtene ilgas
"BHOBb H noceTIJ.TI TOT yro.'!OK 3eJVIJIH" u. t. t. Se starp
citu:ir sastopama vieta:
Uz piederuma
Tai kur uz kalnu
No lietus izskalots, - priedes
No viena bet divas
Aug tuvu viena otrai. Kad es
Se
Tad mani sveica gaJotnes .
Ar So
Es ari tagad, un es redzu
.No jauna arvienu paas,
Ta pati
Bet ap
Kur citreiz bija glui kails un tuks,
Nu izaugusi jauna birze, -
spieas
biedris,
vecpuisis, un viss,
Ir kails pa vecam.
(Tulkojis Fr.
No glezna ir bez vainas; ari viss
labi, ja tikai dzejnieks priedes vai
papeli, Homers. Bet priede - ir . kok:>,. prieu
puiu nevar tas process, e attelOJUSI dzeJmeka fantazip,
nesaietas ar . Vai tas ka gribam nopelt
Pukinu, dzejnieku? dzejniekam nevar uzlikt par
par botanikas
savu galveno uzdevumu -
Bet fakts paliek fakts: Homera un an J?Oezija
ja uz naturalista - bet Pukma un
dzeja pie tiem paiem ...
Bet vai tad nav varat man sev iespaidu
no fragmenta caur botanisku
ir es tam piekritu. Tas ir, ar citiem
poeziju lietot statarai ir - ar to lieku reizi
tiek Vundta literaturas
raojumu obligatoriski raksturu.*)
Seno poeziju biei ar dabu: daudzos
ir pareiza - starp citu ari dabai,
*) Daher der philologische Betrieb moderner Autoren bekanntich leicht.
ins Kleinliche ausartet (Logik, II, 2, 314).
* 46 *
ir viengabalaina un nebaidas no ar jauno
poeziju. Ja jums ir gredzet;ts, no skaisti Izstladat.s. -.
ari cik bet tikai ar:
atrad tik daudz JUms. pat . bus
uz Bet rozes ziedu tauremsa. sparm'tu_s
cik vien. varat . mikr_?skopa: katra puna peti-
ana JUms punus un pamacosus siku.mus.. . .
Es ar nodomu vietas, Izskaidroanai_
pie atrodas samera no
iem viegli varat mtere-
santu un materialu sniedz seno no
un - sev_tki no_. un
estetikas. jau ka e gandriz vtsos
literatura romieu, ari pai. kup. tt<:_k
par romieu. Ta tad! p tie klasiskas
skolas redz .. ,:;eJ?-O
var apmiennaties, atstajot tikai
valodu _: tad tiem, au-gsti seno. IZ!f.h-
tojoo. _:rajaga. par to,. __ atstata
ari valoda, zmams, to, ka __ Ir sapro:
tams tas ko vini visi, es -domaju, ar mam
vienis k'a realie es
tikai
formas bet Ja es busu sp!ests koi?eJa
ar skolniekiem kas par formu &)..crw, no kada d_arb.I?as
tiJ)"ecr(xap1tot u. t. t., tad UJ?- Izskaidro-
anai neatliksies laika. tad kas hek pneka athkt valodu
un uz vidus tas ar. to
gramatisko kursu _kur tag:ad. hek
izbeigts uz klasi un mps tmsm_
elementus, pats tomer
par un n? mams
lai es apelsinu ievietotu ar mazak_u tllp':lmu, tad. es,
to varu - tikai ai man vaJaga VIQU sasptest,
pie ka:U sula. bet viela. pie
temata. lekCIJaS Jau tika mzradlls, uz. to
garu, tiem, kas uz Izg:htOJOa z:_\,la
pasaules P.ar o. pus:_ es
ari odien ar bet 1zpauzas noteikta.k
pie pau raojumu Homera - valstis
Herodota_, .-:-
- Romieu republikas LtVIJa, -
Cicerona - principata ziedu lallu Horactp tads tr
valstiskais fons, paiet skolnieka acu un uz
pie Jau un
izskaidrots evolucijas princips, padoti da.I un
moraliski elementi, kurpretim dai ar Iztur
un paliek no lidz Homera sabiednba
sabruka, bet Hektora uz Andromachu caur to nav palikusi
par anachronismu. Un visi pasaules laikmeti,
rada fonu, gandriz no
laikmeta; ar izejas
ar tagad Pie tam sasto-
pamo moraliskai un idejiskai lai cik
ari nav iespaida uz
ir, bez bet sabruka
zem an tiko ideju spiediena, ideju par dabas
turpretim simpatiska, gaia
- ari atdzimst no jauna zem to pau antiko ideju
iespaida. Un tas ir it visur: sliktais par
un labais turpina Sai
es atrodas optimisma un idealisma
un mums iedve pasaules
pats fakts jau sen, un gadu
rakstnieks J. P. Richters teica:
iestigusi ja jaunatne uz tirgu neietu
caur senatnes kluso templi" (Levana). Seit aiz-
motivs tuvu pieskaras otram, attiecas uz pau
interpretar.ijas Katrs rakstnieks, ir sava
raksta lai pieauguie un laika biedri
saprast bez interpretacija izlieto savas
tikai tad, kad fons, uz raojums
bija pats par sevi saprotams, ir - jo ir
jo uzdevums. is.
uzdevums tik uz antiko literaturu, turpretim
rakstnieku izskaidroana ar pievesta
V und ta katrreiz raksturu; ari viens
no iemesliem - lai gan ne - mums par
domas, izteicis ar Ekkermani
(III s., 99): nevis savus vecuma biedrus un biedrus,
bet lielos raksti cauri gadu ir
autoritati . . .
Moljeru, Sekspiru, bet vispirms un senos
Tagad es vienu punktu. Ir katram
tikai skola var
ir Sa
ar lai savos to
vai refleksija tas ir, lai
nemelotu, bet eit ietilpst ari lai is
sakristu ar bez otras
gandriz labums no ka fotografs savus
ja aparats ir tik nepietiekos, ka katra portreja
par karikaturu ?
tipa vajaga
skolai, jo nav dzird
katru acumirkli spriedumus, simpatija, vai
'* 48 *
antipatija un pats pierod
tikai skola var ka vajaga tada VIrziena stradat, la1
sakristu ar
ir la1 cllveks smeltos savas zmasanas nevis no tream, va1 pat
bet no Un e galveno lomu
Visas citas no
un - tikai antiko kulturu
Herodotu un Liviju, lasa
laika un romieu tos
Grots un, Momzens. Nav saprast, c1k daudz audzi-
. noas pasaules ja
ar Es e. par ka _:s ar _to
pieradmu skolmeku Iepazltles ar zmaanam no otram rokam, aiz-
segdams . - tas :rien jc:_u _ ?et tas
nav viss. Slavenais Junsts lhenngs biJa nacis pie p1lmgi nepa-
reiza gala par ..
no Sofokla vietas, ar biJa 1epazm1es tulkojuma,
turpretim . n_o is k! :
kritika to nep1edeva, pareizi uzskahdama mi gadlJUma savas
devizes "ad fon tes"
Un lai man ka sk?la tik un
nevar dot saviem pietiekoas pnek tam, la1
tie pirmavotus; lai ari cik nepietiekoas is
pietiekoas priek tam, nepie:
no semem autonem (bet hdz ada1
gadu var .. katrs
un r_akstnieks),
Es atceros knevu tautas vishelaka zelosanos, nebiJa
pat is . _k_ad biJa
novedusi pie poeziJaS - l?ec
tulkojumiem, hk pareiZI apzmaJaS
es sev matus par _to, ka man nav
kas !" -:- . A_r ?
man od1en Izbeigt. SacJtais, protams, ant1kas
daudz kas bija o un to p1ev1:_not
ar citiem kulturas elel!lentlem -:: ar
filosofiju, Bet tas JaU Jaathek hdz

*) EapcyKoB. )l{usHh u TPYAhl T. III, 59.
* 49 *
lekcija
im ko es nosaucu par
skolas antiko pasauli, es centos darba izglitojoo
tiek
saucamo "seno valodu" . . Tur bija,
vispirms abu seno valodu sistema, tiek;
: un abu o
tautu litetatura, tiek pie autoru
!asianas Bet pasaules un
neaprobeojas ar to ar iepa-
skola: es jau teicu es redzu
vienu no galveniem df.rbojas Eiropas tautu
un izskaidrot o pasaules kulturelo
ir uzdevums, pie tagad
stapm1es. . .
. Iekams pie uzdevuma,
skatu uz skolu un pasaules zinaanu. Vai visu esmu
iz:teicis un _plai noskaidrojis? Saprotams, ka ne. Mans
un uz Es tikai
uz lietas jeb, izteicoties ar
uz man izliekas par bet
prasa, lai es kaut uz
kuras daiem var izlikties par un par
es ar ir divas:
intelektualo es par
morahsko piegriezdams galvepo
pasaules es gandriz pavisam
aizmirsu par ar utilitaro elementu. To mums
vairs na:v laika: man tikai os divus
u tn us. .
Es par pasaules tiei - moralisko
citi taisni
uz to, ka pasaule ir mums
m_oraliska un pilsoniska tiku ma paraugus,
ka savos vestunskos - un un
bet vispirms un - ari savos
dzejnieku fantazijas - un
un M::m liekas, es to tikpat labi un tikpat
Jel bet par to es un negribu. Es ar
intelektualisma robeas; ari e ne visai
VIegli, bet uzdevu mi. Bet moraliska iespaida
process man un nezinu,
... 50
mes tu izpauanos;
ar laiku, saprotams, izskaidrot ari o lietas pusi, bet lidz
tam tad, ja es izlaidu visus uz to attiecoos
tad ne ka es lielas
bet ka savu '
tas ir ar pasaules utilitaro o punktu
es pie malas, ka blaktis
Es zinu, daudzi man katrs,
"bet priek gan man
vai valoda?" saprot vispirms un tikai vil,lll utilitaro
Un bez ir un pat
viela veselai bet mums laiks ir un utilitaro
viedokli pie malas. Bet lai i
tikt par apietu, tad neieejot
uz tad,
valodas ir nepiecieama un valodu
atvieglina 'un padara saprotamu.
valodas ir nepiecieama juristam,
to lomu, romieu. likumi un turpina tik-
lab likumu ari juridisko universitates
pasniegana. abu seno valodu ir nepiecieama
sapraanai, ietilpst
un
anai, atvieglina un padara saprotamu; i lietas puse
un naturalistiem. abu seno
valodu ir nepiecieama un filo-
logiem, ir valstij nepiecieami. tos
kulturelos par es jau valodas
ir nepiecieama Krievijai, kultura no
Bicantes; krievu litera turas valodu,
pat nav ir
rakstura par labu klasiskai
pamatot, daudz - un tas pavisam
un Bet
mums nav im laika, is uzdevums taisni.
ka ir viegls, ir katra
beidzot, murris jau bija
ka utilitarais princips var tikai blakus lomu.
. Bet tagad skolu un uzdevumus;
un realisti, no skolas ir
un tagad katrs ar un

piedaloties visiem notiek kulturelo
rezultats ir - un
kultura Tagad rodas vai al'i
pasaules ietilpst un ja tad
ir
Iekams uz o es skaitu , par
4* .V. 51 *
jums antitezi, otro no trim, ar
es savas lekcijas. uz pasaules
kul turas elementu," teicu es tad, ir
ieskats, ka esot loma, jo jau sen esot
no jaunlaiku domu rezultatiem, bet lietas jums
teiks, ka un tikumiska kultura nekad nav
tik tuvu antikai pasaulei, nekad mums nav bijusi
bet ari nekad neesam bijui tik labi sagatavoti
sapraanai, taisni tagad." Jau ari tad es tiku ka
pirmais no abiem iem ieskatiem ir auglis; noskaidrou
tagad, iek kam is
Lieta ir daudzi nav
pasaules iespaidu uz kulturu, tikai to,
par pamatu ir pasaules par normu tagadnei.
ari iek kam tad var
pasaules kulturas un ne bez pamata
atbild: ne iek kam.
Patiesi, vai var par normu un
paraugu ka ne. Vai varam savas
valstis izveidot lai vai nu atenieu republika,
vai romieu imperija? Atkal saprotams, ka ne. Vai var
par dabu un tapt ar datu pievie-
noanu, bija tikai un nav mums?
vai gandriz ne. Vai mums vajaga savu dzeju, architekturu un
o technikas
un reiz tad, tad 'var

un loti liela. Lieta ir ka normativais viedoklis
a priori nepareizs ne tikai uz antiko pasauli, bet ari vis-
visi, kas pasaules
ka darbs ir tiklab laika biedriem,
ari - visi pret o
viedokli, mums uzspie dareiz bez sabiedrotie,
bet un pretinieki. mani kungi,
nav atgriezties pie kas bijis; skatieni
uz prieku, bet ne Ja ozols lai savas saknes
no aug, tad nevis ka ieaugt
bet gan ka no zemes smel
dod tiekties pret visus
un tikai no virsmas.
Antikai pasaulei vajaga nevis normai, bet kulturas

Un no vi'edokla top saprotama teze, ka nekad
nebija sagatavots pasaules sapraanai un
taisni tagad. sakot, ai tezei ir
"nekad an pasaule nebija
rota sapraanai, taisni tagad,
11
- bet is
jau neattiecas uz pau antiko pasauli, bet gan par bet i
* 52 *
mums, msu programas, uz - Bija
laiks, kad cil nezin savas un
par visu seno laiku Mably,
laikmeta darbinieks, bija pirms revolucijas,
11
nav vaja-
jauno laiku ' tik un neko neatra-
un
1
' - Taisni tad cil
normu tagadnei. gars; dzimte-
nes lai gan no seno laiku
res bet toties ai jaunu lidz im
ka katras tautas
bija neliels lidz tam laikam, kad anti-
pasaules upe, atnesa sev visas idejas, ar
tagad, ari ieskaitot; tad,
sprieot, ka katram no mums ir divas dzimtenes:
viena - valsts, sevi saucam, otra -
pasaule. Lai izteiktu to griezties pie
teologu - miesu,
un garu ( crwp.a, un teikt dzimtene
miesas un ir Krievija krieviem, vacieiem,
Francija ; dzimtene gara - pa!3aule visiem
mums; tas, kas apvieno Eiropas tautas, neskatoties uz
ne tikai nacionalo, bet ari cilts ir tas, ka visi'
esam no pasaules.
- saprotam viens otru, turpretim kul-
turas tautas, lai vai ne, nesaprot ne viena
otru, ne ari
Un is fakts jau ir iespiedies tautu lai gan nepie-
. jo jo uz an tiko pa-
sauli, uz savu dzimteni. Italija un ir mums visiem
gandriz zemes; Eiropas tautas, katra ar
saviem cenas tur zemes
un atrakanai; katrs vai atradums
literaturas un rada interesi
turpretim pai atradumi literaturas un
reti valsts uz
tiei attiecas. dzimtene ir Eiropas civilizacijas
pamats; ari, centropetCl.lie Eiropas
tiei, vai netiei- par labu pasaules
lietu ir no svara, jo noskaidro to abu partiju
pret pasaules uz sadalas Eiropas
valstis, tas ir nacionalistu un "eiropeistu((, vai
pie mums sauc slavofilu un rietumnieku. Ja nacionalists noliedz
pasaules tad tas ir
nezin, vai aizmirst, ka -pasaule jau sen ietilpst tau-
tas ka antiko pasauli, iepriek
no Bet ja rietumnieks
dara to pau, tad tas jau ir taisni, var
no zaru, uz
tad tautu noskaidroja
mums to lomu, dzimtene ir
un gara bet vai ar to ir viss teikts? ne viss.
Pret to tak iebildums; bet priek kam mums
bet te
rei dabas viegl
tigo "kas bija, tas nav". mani kungi, - kas bija,
tas ir; nevaram tikt no jo dzivo
paos, taisni visa
ar to laiku, kad bija Tas ir pareizi
uz katru individu un jo uz un
Mums lai pai sevi, jo
esam is sekas. Bet mums vajaga sevi, lai
sapratigi vaditu savu .likteni, bet nedzivotu
lopiem. So - rodas
jo ir ku lturelo ap mai sekas, par bija runa
pie pie t1em kulturas
elementiem, mums ir pasaule un
lietojam, pau kulturas sulas. Se pirmo vietu,
saprotams, pasaule ir mums
ne vienu vien, bet gan divas un (antiko
sakot, kristigo no
pasaules nevar; vispirms (lai gan ne ka
valoda ir ari valoda,
bet valoda, ir tautas
bija tauta,
ai lidz im ir uzlikts tautas zimogs.
nevaram saprast kristigo tikai
rakstiskas pat tik slaveno pie mums
par nepretoanos Vai patiesi
nepretoties ... vai tikai nepretoties ar Nav
man uzdevums o domu bet es grieu uzma-
nibu uz to, ka o domu vajaga iziet
nevis no slavu, vai krievu tulkojuma, bet, saprotams, griezties pie
bet patiesi ir drusku ttrt
aY'ttcr't1jYm 'tW var jaunumam"
. " '
an "ar aunumu".
Atceraties, ja ir lasijis "KoJihiBaHcimii 11rym"
un to lielo atradumu, - barons
varonim - un proti, ka vajaga nevis "x.rre6 HaiiJ
maizi), bet "HancyruHhiH", tas ir,
mmz1: JO esot lmo6crto\;. Nabags
samulsa, neatrazdams ko bet ja 'valodu
- viegli sava runas biedra viltus
uz to, ka_ "Hancylli.HhiH
11
u7tepo6crto\;
U7tepoucrtax6\;), bet ne lmoucrto\;. No
redzat, cik svariga ir valodas
gam m; bet tas tikai blakus pieminot, jo temats eit
* 54 -::-
ir Es pie. rasau_les, vispirms,
uz ta pamata, ka valoda biJa
valoda; bet gal ka ta ar
un
::mams, biJa .. un pravietojumu
piepildiana, bet biJa VIsmaz pat ari seno tautu
centienu un To un
to otro, antiko par veltigu un
pat_ m_ums; bet tagad ir pietiekoi un
Izpetlt_a. Mes savas galvas is
gran<;Iwzo_ koncepCIJU ar patiesu lasam
luganu Dzevam - es pievedu fragmentu
no - kur pateicas savam Dievam, "kas ari
to,_ ka uzvedis apzi9as. cejau_,
var?us. Ciesanam macies!u Un luk nakti miega ar labu
ar pilieniem sagrau
sirdi pret savu gribu tapt par tikumiskiem.
ir (x&pt\;) cil no dieva, gs pie
!
11
es antiko no
anhkas ar .
dai . ir ari bet pret
no ar! paiem ir tikai
vai Kas. tad __ par o
vai, par.eizaki . ? Man
dze]mekam, lai es spilg'I un patieSI o
pasaules pasaku pasauli, o teiku ozola alk-
anu, . uzaudzis
Dodona; kadi gan tur nav sastopami Tur dusm Achills
s_irdij tautas liesmo, lai
hk_tu Izpirkta tur karaliskais sirmgalvis
Pnams, pazem1g1 sava slepkavas roku lai tikai
t_ur Odisejs, pat tai
laika,_ kc:d dteviete glasta, Ilgojas savas dzimtenes; tur
modngais Jasons sauc braucienam
Kolchidu; tur Orfejs
lai no savu Eiridiku; tur
A_ntigona ar savu sev izpildit pie-
nakumu pret savu miruo tur sava
dodas tur greizsirdiga Medeja atriebibas
mk12uma nokauJ savus tur tagad akmenim bet
Niobeja raud par savu laimi.
Sie teh nav mirui nekad; pasaules
. pasaules bet
vidus laikos, lm tur jaunu pa zem
t1em paiem, pa dajai zem jauniem Skaistule Venera

OdiSeJS peld par okeanu, netiek pr e
kalnu; burve Circeja zem Armidas attura
* 55 *
krustneus no Helene ir apmainijusi
ar domu varoni Faustu. Un un tiek vits
dzejas uz teikas katrs jauno laiku
laikmets ir devis jaunus ziedus. Achills un Edips, Antigona
un Medeja - tie vairs nav visas ir
ir lidz laikiem: tagad
ir mantojums no dzimtenes.
Un turam par un redzam
ai ari sev: ie iziedami
caur vispasaules cepli, ir to ne-
jauo, to un to, teikt, zemes raksturu,
piemita no tagad ir ideju iemiesojumi,
Un ne tikai es jau teicu, ka ie
turpina pie mums zem sveiem jauno laiku
raOJUmos. Orests, asins
kums, im uz skatuves zem Hamleta
bet tas tikai Cik daudz
nav Antigona, cik daudz varones -
sievietes- Medeja! Neapzinas to pat dzejnieki; izliekas,
ka paklausa tikai savai balsij, bet to neapzinas,
ka i balss ir pati teikas ozola
ozola, uzaudzis pelasgu Dzeva
no noved pie literaturas, jo ietilpst
pa poetisko raojumu bet an literatura
ir no svara mums ne tikai sava satura - ir ari
savas formas - sava gara Kas attiecas uz
formu, tad to, ka pasaule ir radijusi
visus tos literaturas tipus, no literatura -
patiesi jo nebija - un pie tam ne pie-
pei, bet vienu otra savas Un e
man katram, kas par literaturu - bet
par tagad katrs - ko os literariskos
tipus ar sastopas mums
ir taisni i komedija, romans, lirika, epigrama
u. t. t., bet ne citi? vieniem literaturas tipiem ritms un pant-
ir obligatoriski, otriem -tikai treiem - ne viens, ne
otrs. Ko, es, par literaturu,
os faktus - Es ja jau
it neko. Patiesi, kas tikai ar tagadni, tas
jo sekas ar bet
tagadnes atrodas Bet kas mil nogrem-
: izskaidroanas griezisies pie
par literaturu, pie teorijas - un pievilsies
Rakstniecibas teorija ir
tikai un izskaidro. tagad
mil ir viens: uz par
literaturas tipu atbild tikai tas ir
literatura. e redzam pai ka no pirmat-
.,. 56 v.
vispirms dzeja.
nebija, bija kas
to, ko bet
ar un meldiju. epus aptvert visu to,
ko dievu un pravietojumus, likumus,
un darhiem; no ejienes
2 un Muzikas noveda pie ka
palika : no eposu lirika ar saviem
diem veidiem, halada, dziesma, oda; jo jo
paplaina savu Beidzot ari epu un
ar rada dramu - un komediju. Bet pa to
laiku ari rakstnieciba rodas proza; proza
ar dzeju, visa bet ir
ka poezijai ir nav prozai -
ir uztrauktam
prozas turpina izteikt dabas
emocionalo elementu, prozai intelektualo elementu. Epus
izmirt, un proza. Bet dzive at-
ar katru dienu un tautas
ari rodas prozas veids, izteic -
elements tuvina poezijai,
kautko saucamo prozaisko
piegrie periodu un dareiz,
lai saprotams, o ar ritmu. Ar
liriska elementa proza draud gandriz
poeziju, tas nenotiek, pateicoties tai uz
bija neatkaribas
Aleksandrijas rodas
poezija; poezija poetiskos tipus un pievieno
jaunu, romantiska - idili.
tam literatura uz Romu; tas ari noved pie poetisko tipu
atdzimanas, bet jau un atkal pie jauna tipa - romieu
satiras - ir sekas no is kulturas
ar - ar to prozas par
poeziju tiek tikai atlikta; sajuzdama savus no
pasaules iespieas fantazijas lidz im bija
poezijai, rodas romans, rodas ie litera turas
- Prozas triumfam ari tas ka
kvantitates elements, uz ir visa
metrika, is elements, kas tiei Kr. dz., izzust;
kad jaunas tautas poezijas, kas notika starp
citu zem tespaida, tad forma tika
tikai pa ai no poezijas, bet gal no ri
prozas; - periodu
ar ritmu - palika par ari
poezija, visus
vidus laikus: stabat mater dolorosa juxta crucem lacrimosa un viss
Bet, ir forma, sev visas
:+ 57 *
Eiropas kulturas tautas, visur un _ne-
formas; visas punas_ E1rop_as dz1yoJ_am
at o mantojumu, pat taut_as dzeJU neizs_l:_dzot.
sakot, tika is formas ar patapma!am
no citu ne an tiko tautu dzejas - indieu, ara bieu, iem
nebija sekmju. pat _musu -
pat savu vissenako poetisko formu,
Dareiz loti
Vagners - Helle Wehr, Heihge Waffe, Hllf
meinem ewigen Eide! - apv:ii:rksnis aprobeots.
teikas, citur nekur nav
"Fausts", ne "Orleanasjaunava" ar o tikt uzrakstlti,
tad, kas attiecas uz literaturas tipiem un tad
ari tagad no pasaules ieguvuma;
jaunie laiki pa pa
bet neko prihcipieli jaunu pie nepievie_nop. J?et es JaU
par literaturas garu un JaU pai varat no-
jaust, ka is gars ir mantojums no ,
bet e jel kautkur, man pat _ns:
izlaist nopietnas mana temata .. tikai
ar diviem : ar un antlkas filosofiJaS garu
- skatoties, saprotams, uz pirmo, ari otro, uz
tipiem. sastopam ne tikai pie .. vll;ia
bija ari pie Austrumu bija ari pie ebreJiem. Bet pie
bija pavisam ka an
u. t. t. par un
negodu netika raks tits. Citu viedokli ta_uta; s_avu .
Dieva Cebaota . aJzb_?mecibas
liecinieci, Dieva Cebaota, ari atalgoJa savu JZredzeto
par pa doanos par an
tautas biJa atrast, kur tik VIen
o Dieva pirkstu. Tikai pie seniem sastopam p1rmo
reizi izliktos par
ari tautu ieskaitot: patiesibas
raksta savu Herodots? "Lai ar
laiku nezustu par darbiem un lai tie dienie un
darbi, tika veikti no .ari n<:
riem savu slavu." ka no ta an no
barb;riem. par dieni darbi,
prasa no atzinuma un ari neat-
no Saprotams, pie Herodota 1r kas
ari un bez kada
nodoma; ko lai dara, kritika tikai dzima.
kritika ... e pie lietas otras puses.
es, par l!z to
ka is satur ne vienu vien, bet divas - pirm
lai tavi ar tavu spriedumu, tas ir, "nemelo",
tavs spriedums saskan ar tas ir "nemaldieS
11
Pirmo
* 58 *
no apmiermap Herodots; otro bij
lemts Tukidiclam: jau neapmierinas ar
u par to, ko ir
atenieu ar lake-
demonieu u. t. t., lai pie
izturas uz faktu
bet tas ir viegls uzdevums: nav tikai refe-
rents, bet ari tiesnesis. tad sprie savu tiesu Tuki-
dids? to tikai varam kur divi
un tur ar abiem
disputs starp abu pretinieku Runas sasto-
pam jau pie Herodota, bet tur tikai izveido
Tu kididam noder darba galvenam
ne visi sekoja
IV. g. s. sastopam padarit
par no patriotisma, het no interesan-
tuma, pie nopietniem autoritate palika
ILg. s. Polibijs izteica
ari seko acs". I. gadu
pirms Kristus Cicerons labi attie-
uz sekoos ne quid falsi audeat, ne quid veri
non audeat historia, ari im greznojas, devize 1
uz lapas vienam no urnaliem.
Revue historique. I. un II. g. s. Kristus Tacits izsaka
to pau sine ira et studio.
ir antiko gars. Vai jus domajat, ka mums
tikai par to, ka vai mums
izliekas par daudz piegrie
politikas faktu maz par ekono-
miskiem un socialiem ie
ja filologi, ieteiktu jums an tiko historiografiju, normu
bet es jau reiz pret insinuaciju un prote-
pret to ari tagad. antikai pasaulei mums nevis
normu, bet par mums patle-
lai no izaugtu historiografijas
koks. No i viedokJa ari no jaunlaiku
Ranke, nosauca sevi par Tukidida skolnieku. Un man liekas,
mums nekad nav bijusi is taisni
tagad. Taisni tagad ai acij,
sauc Polibijs, draud briesmas no divu jau vecu ienaid
nieku puf>es: nacionalisma un partejiskuma, bet ko tas to
saprast nav Nezinu, vai jums ir ko dai rakstnieki
saprot zem hotentotu morales? im terminam par pamatu ir
anekdote, ne visai ticama - hotentots
uz misionara kas ir labums un kas ir launums, atbil-
"ja mans manu sievu, tad tas
launums, bet ja es sievu, tad tas labums.u Tagad
is hotentotu princips ne tikai
* 59 *
- tur mums nav par smejamies
-bet ir daudz nacionalu un partejisku intereu
Kad teiksim, apspiestos spanie-
us, bet dusmojas par to, ka ari portugaliei portuga-
lieus kad tiem tiek darits; kad tas pats spaniets,
republikanietis, piekrit valdibai, kad aizliedz kar-
listisku demonstraciju, bet pel to pau par tu,
ka aizliegui republikanisku demonstraciju - tad izliekas,
visos sprie konsekventi un bet
man izliekas, pie - nacionalais
hotentotisms, bet - partejiskais un nekas. Un
es teiku: is hotentotisms tikai pie pieauguiem cil-
un tad tas tik puse
no bez nevar iztikt - es Bet
spaniei ar to neapmierinas; vii;li lai cik
tiek no spanieiem un, spanieiem priek
raksturs, ka redzams, ka ir spc:tnietis, bet ne P.or-
tugalietis. e es ar atceros Tukididu; savu
rakstu ar : "Atenietis Tukidids o peloponiesieu
un atenieu - un labi, ka to ir jo bez
iem darba rakstura un neviens neva-
kas ir atenietis, spartietis vai korin-
tietis:? Bet ko lai dara? redzams,
savu spanieu raksturu, piemiegt savu "aci
1
' uz visiem
laikiem; sevi ar to, atradis kaut
seno laiku jo seno laiku no spanieu uz-
nav Un patiesi te ir par ko Es nekad
pievestarn Mahly iz teicienam par jauno un seno
laiku ir tas, laikos seno
laiku ir sevika moraliska nozime. eit
sprieam, nepamatodamies uz a priori ; sla-
labos virus un labos darbus, dusmojamies par sliktiem, nc-
no viena vai otra nacionalitates, par mums ir runa.
e hotentotismam nav vietas; s.eno laiku
Bet taisni tas spanie-
iem; seno laiku no skolas vai
maz uz jauno laiku, spanieu
mani kungi, sen jau es par
nieiem eit tikai ka nekad neuzzi-
- ka es par esmu un
bet es jau tik daudzus esmu apvainojis
man pietiks. Kas tik netiek
no pasnieganas . vajaga patriotisma
garu un dau labu garu. Baidos ka no visas is koku
nekas labs be't "acs" par
satriektu. ja lieta no manis, es
pasaules skolnieks pateiktu bet noteikti: pasnieganai
vajaga un garu" - un ... punkts.
* 60 *
lekcija.
lekciju es izbeidzu ar to, ka un rakstu-
roju to, ko es nosaucu par historiografijas garu; tagad es
raksturou filosofijas garu, pie kam man eit
jums uz to, ka o filosofiju,
bet tikai literaturas tipu, paraleli historiografijai. uz
acumirkli, ka. viss Platona filosofijas saturs netikai nav pareizs, bet
pat neatrodam vai
,dialogus nodot ir lite-
ra turas raojumiem, kas ir no n0zimes.
Tas, kas katru daudz maz ir pa-
visam ne tie gala bet metode, ar
tiek sasniegti.. ari eit filoso-
fisko literaturu ar to, kas pie kas nav atradu-
zem civilizacijas iespaida, pie inclieiem, pie
klasisko austrumu pie ebrejiem. Ari- tur loti
neviens ar uz
Buddas vai uz pravieiem. Bet grie-
ir kaut kas ko pirmie ir ienesui
un tas kaut kas ir visur katra
teze ir tikai pareiza, ir Un tas nav viss;
tiek ts, i vai ir ar
ko un ai ja ir, vajaga
no 1 tu apgalvo to un
to' ? - saka Sokratam sarunas biedris, no gala
Ak, atbild Sokrats, to apgalvoju nevis es, bet
Logos, ierocis eit esmu es. Ja tev tas, ka Logos pie-
ar manu muti - jo tev tas -:- apvaino nevis.
mani, bet Logos'u vai - pats sevi. Bet
pret lietu prasa, sekas, lai un
Logos mums nopietnus, dareiz pat smagus
Tev par pareizu pat tev teze,
ja tik ir tev no savas
ir ir goda kodekss. Ja tu to
- tu auns no vergs, atrodas kunga
bet ne gara pilsonis. Un
bet neizplati valodas un
ha:ocardam. Un seko savai un
patiesi loti biei simpatija .
sagroza spriedumus un noteic to, ka pat visvieglprahgos
lO 61 *
apgalvojumus par tas
apgalvojums, nav un ir no simpatlJas,
ir tas pats, kas sitiens kas lieto, tas
goda kodeksu. satur
an filosofija un tikai un ai vapga no
mums ja grib uz
grib tikt no aizspriedumu . _ .
i atrod sev zemi moderna cil-
visi vai savas
esam voluntari.sti; intelektualisms.- tikai melnzemes
uznesta - p_am.atu..:
var un uz mult's dara Iespaidu
sabiedriba un bet viss tas ir tak kaut
kas intelektualai Un tagad, par to
jo ties ar jums, es baidos, _kad tik manus
un
ar to, es sev atJautos nosaukt par o mora:
vai Nav no svara tas, lat
savus ieskatus; ir tik parasta,
ka par nav biei no
maina savas - saprotaws ne uzreiz,
bet tas attiecas uz eit
metamorfozas notiek ar pat maz ko
no . metamorfozas: Joti biei n?
reakcionarie taurenii.
Ceru, ka mani ka es zem
mibas ieteicu jums tam metamorfozu,
ir tieais ienaidnieks. het ne vienigais; otrs
nieks ir tas, ko voluntaristu saukt ar goda piltm
negrozamiba", turpretim
ai ir incrcija un aklums. No
ir nosodams tiklab tas, atsakas no savas
bez pamata, ari tas, kam pamats
ir bet no neatsakas; abi Logos'a ienaid-
' -
nieki un nepakla ceturt!- evan-
izteiciena, bija - un
vispirms Piedodiet, ka es pastripoju o
apgalvojumu; bet mums tagad Je_bkad .. ai
acumirkli mums - par mani, lektc,rl!, an JUms,
maniem - lido Logos; tas, ko es JUms runaJU, nav
tam lai vai bet lai
' 0
Ka tas ir uzdevums, manas.
daudz kritikas un to es an pats apzmaJOS un JUms
izteicu jau ir tur, kur
ar aizspriedumu, veseliem
tikai caur bet gandriz caur iedZimtibu. _Bet es domaJu,
ka ja man no svara ir jums o es
esmu ieguvis, tad jums ne no svara ir
:< 62 *
ir Bet lai ir tikai viens tas
goda kodekss, par es tikko "tev vajaga
sev tezi, ja ir tev vajaga at-
no savas ja ir Tur-
pretim modernajam un starp
ar no ari sekoa: ja tu
kaut ko palai gar vai gaitu
un visu savu uz rezultatu; ja is
rczultats - slava autoram, lai gan pati i
nepareizi bet ja rezultqts - autoram tiek
ta ana tema.. no pret lietu es gri-
ir laiks, es esmu ar jums.
reiz i
brivibas un progresa - mums filo-
sofijas, ka raojuma, mantojums. forma-
dialogs; iemesla Platons savus
pie kam un notiek
acu saprotat, ka es nepiecieamibas
izlaiu daudzas pasaules puses,
ari es varu jums tikai paraugus,
bet pie izlases subjektivisms ir Es
par to, kas man _izliekas no ko man
cija pasaule: cits citas puses,
psichei un taisni Tagad iekams
no literaturas, man reiz uz
Ja pasaule tikai radi
jusi tos literariskos tipus, ari ja
tikai izejas literaturas ari tad jau
lo'ti liela: katrs tak par 'vispasauks
literaturas katra apziuiga uz
noved pie pasaules. Bet ar to jau vien
tak nav izsmelta; pasaule ne tikai deva iero-
bet ari pavada at-
tistibas vai iespaidu uz
pareizi teica Monteskje: raojumi ir S.a-
1
rakstiti antikie rakstniekiem"; un
1
vispasaules literaturas laikmetos. pasaule bija gal-
tiklab dzejnieku un tikai tas pareizi sapratis
ari Joti iepazinies ar o
baribu. o par litera-
turas galveno uzdevumu uzskatija vai nu faktu
anu no rakstnieka vai . atkal moraliski estetisko
par darbiem, iztikt bez
literaturas bet no laika, kad no
:nieka lai tos fakt-orus, _devust zma_mam
literariskam raojumam taisni bet ne u -
literaturas paziana palika par
- k- - k c1 t l"t . ska-s paradibas Izcelanos,
p1enakumu: a JUS Isz a1 roste I eJ an
.v. 63 ::
ja nezinat tos tad ari eit at-
tas! kas biJa teikts pasaules ir
palikusi nevis bet gan bij lidz im. Bet
e mums nav no svara tas, bet gan. sekoais. atceraties to
antitezi, es redzu devizi
"1?-evis bet Bija vispasaules
kad pasaule tika par
lmka normu; biJa an citi, kad netika bet ari
bija par Pirmos par
ImlteJa tam, ko saprata, bet sapra.ta ne visai daudz, daudz
tagad ; sekas nevis klasicisms, qet
ari ie J;>ij_a izskoloja lite-
ra turu, dodam1 t1p1em un 1zte1ksmes to technisko
_ lai kalpotu
man nav
p1e a mteresanta un punkta.
. nu. vispasaules par
. skmtam tos, kad pasaule
ne ... vienalga, vai
par _tadu va1 ne. pareizi Sekspiru un
kupem anhka pasaule blja, par Rasinu
bija jau par citiem,
Bet man, ka process
komphcetaks un Izpetit 1r daudz normas repro-
procesu; daudz pasaules iespaidu
uz uz un bet uzdevums
Izmcmams ar to, ka tiek
__ tikai
ctgl uz sla:renais Tens ar savu lai lite-
ratura tiktu uzskatita, ka produkts no.
un ir radusies ; ne nd svara i; ari
lai _bez tiktu 'ari
speka Iespaids, ta speka, ir un tas ir
pasau_les iespaids. raojumi"-
vardus: - ,,1r antikie - rakstniekiem" un
tad, no sevis, ari tam, os rakstniekus dod
par tagad drusku
pasaules tas bija ari
no:reda __ pie pie
hteratura. pie filosofiJaS.
tagad uz
ka filosofiJas. Seit jebkur krit acis,
tauta bija V. Solovjeva izteicienu) daudz-
o m a. No_ _tagadnes
tas Ir,_ angll1 _un
tiecas uz. empmsmu, otra uz racwnahsmu; par teikt
no abiem virzieniem bija psichei.
deva racionalistu Platonu, bet ari Demokritu;
* 64 *
abas "is straumes bet tam atkal viena no
otras - Platona v:irziens atdzimst pie Demokrita - pie
Epikura. So dualismu ari jaunai pasaulei
palika par
. Un
Jaunako ftlosoftJ u. Platona racwnahsms tu vu pieskaras
Epikura empirisms - pirmais idealismam,
otrais - materialismam; pirmais noved pie pa-
otrais - pie par dabu. Abi virzieni
mums nepiecieami, bet pats - starp
rezultats ir kulturas progress. NedodDievs,
ka no iem virzieniem ka .iestigtu vai
nu vai mater
1
alo intereu
bet lai tas nenotiktu, tad an tikai vajaga
bt tuvai psichei - un taisni antikai ar
universalismu, ar savu skaidro
skatu tiklab debesis, zemi. . . Bet tas, ir ma-
ja; zinat jau ka nevaram izsmelt visu savu tematu -
ka es varu pievest jums tikai daus paraugus. ari
no filosofijas; no vienu -
tikumisko. Tas ir kas visiem tvs.
ir laiku ir
- pat tie, vaidik . vai
uz
rojams ir tas, ka pirmie ar
an tiko filosofiju, bija no dienuma un skaistuma;
uz o ar un
ai sekou izskaidro-
jumu: "Diev.s Kungs," teica par cilti
pirms Kristus deva ebrejiem likumus, bet
filosofiju." o ebrejiem - likumu, grie-
- filosofiju. Likums nosaka "tev vajaga, .tev nevajaga"
un ar to pietiek; filosofija visur un
"priek kam
11
Ta tad pret bija
: ebrejiem ar Vismaz
ir, dabiskais gala no
to tezes; es bet
savu Ari pie no
paa nebija filosofiska rakstura; ari bija likumi un
par autoru skaitija pirmo Achilla
un citu - Chironu ... . Pirmais bauslis: "Go-
Dzevu un citus dievus", otrais: "Cieni savus treais:
"Nedari viesim-sveniekam
11
, ir lielie Chirona
U7to&Yjxm), bija par
soda ar sodiem. Bet, saprotams, tas nebija
viss ; vesels tikumisks pasaules ieskats uz o
sakciju, uz tiem "no etera dzimuiem likumiem",
nosauc Sofokls, ir Olimps; ne
5
65 ,...
daba ir ari netiks zem aizmir-
segas." Pindars, Eschils, Herodots, Sofokls - mums
galvenie o likumu is likumu etikas avoti. lai
lzturamies pret Mums nav Chironam
un Olimpam; lielajam teiksim, ka
taisni daba jr - tas izlases likums, ir
ari pateicoties im
izlases likumam tiek paaudu
vojumu neapz1mgas sekas, normas no-
droina Sapro-
tams, apskatot tikai no
citas vai
tautas visas noteic tas
pats izlases likums. Tas, kas
ir tas, ka: kultura, uz Romu un no -
Romas uz ir kultura,
un uzvar, turpretim visas citas kulturas, pat
un Buddas) ir kulturas,
vai nu ir vai tiek Se uz
droa. pamata: tautas tikum
ir no ka ir pa
nemirstoo kulturu. Vai tas ka vajaga
mums par normu? saprotams; jau ka
mums nevajaga normu. Bet ja .
pelna tagadnes tad bez
ir un i ari tiek piegriezta no
laika, kad par palika Fr. ...
Bet es eit nevis par bet par to
filosoiisko uz pamata vienas no
ir ai
reforma ir saistlta ar Sokrata Sokrats taisni ar to
ka ar katru etisko principu, vai
likumu un "priek kam". Sai
un lidz ar filosofija, pateicoties vi-
izcilus cita tam
nav. Ja bija Sokratam,
izsauca interesi, ka no
tad Sokrata pelna
Un Sokrats - zinat - - par savu
laika biedri no iem un "priek kam",
uz atbildes; uz atbildes ari
pats. atceraties visi neko ne-
zin, ari es neesmu par es tikai zinu, ka es
nezinu, bet pat to nezin." tikum vairs neap-
bet jaunas
nebija; Atenu just sevi to .
no vienas krasta malas un neredz otras.
mies stingri uz vii,1u protestu pret to
to, ar ko im bet mums
par to no krasta
1
Tekledams
jaunu pasauh. Uz t1em putaJumiem, uzstadiJa S?krats;
deva atbildi filosofi, sekas no at-
bija saucamo
autonomo morali, etiskais
stas uz pareizi saprasta aabu. Bet man var
jumu: priek kal? mums ka? I:
morale? - Vispirms, es JaU reiZ pro_testeJU pret so
no pasaules, nav c1ta pamata, ka VIemgt
tikai un tas ir, ka an pasaule tiek filosofi
- var anttkas
pasaules to kulturelo dztma_ un. nostipnnaJaS
imperijas pirmo Romas imperat_oru un radas, ka
atbilde uz Bez tam
katrs, ir .un morales _
zin no hlosoflps sulas, pec pasu
bija no paa
Kunga pirms Bet.
noteicoa varat apgazt, aizrad1dam1 uz to, ka
morale savas no _btp
pirms Sokrata un ari no Sokrata !ur biJa t1kl:lrr_:1ba
un bet eit no
Dieva. Es neieu es t1ka1 putajum u: va1 Ir
ka Dieva
Zinu, ka daudzi ar . Atkal
tikai. uz skeptic1_:;ms
ir fakts un pie tam fakts pavisam ne tik sausmi!?s ka to
daudzi var pa:
Ir gadt un tie Ir tatSil_l JUSU gadi, .
kungi, kad no vienas puses zem _ pteJ?lu-
duma bet no otras -zem ta Iesra.tda..!
u_n dvesele1
izaug. uz plau_mu,
sev1 par ne par
tagadP.jo, .rad par l:l? uz. vistel? r:ar
.aprobeojoo sankCIJU 1r tieksme
es ticu sev un savam spekam !" Velak, kad pavasara 1r
savu gultni, 'I!_O skurb_um_a, iedala
savus ar savu mac<l:s ar c1_embu ska-
tities uz kuras agra:K: neatzma. a1 metamor-
fozai nav ar to, par es ir
un un es pat "savaJaU
nav bijis jauns''; man vard1:
tas koks, kas nav (non
.autumno arbor, quae vere non flormt). D.aretz pat veselas
un domu laik_::
.metus. no iem la.ikmctiem Lokka un laikmet<l;
5*
" 67 .,.
ari bija Sokrata morales skolas bet
laikos caur to pau jaunatnes aizrauanos, par un
simbolu bija antiko pavasara un pieau-
goo dievu-Dionisu, lidz apzi-
ari morale, kas bija Sokratam.
ir netikvien saprotams, katra
Vo1terianisms, ari
tikai is un nepiecieamais
ari mums - no
Bet laikmetos neder
kaut vienas, kaut pat morales
Rodas jaunas sabiedriskas bet ar ari jauni
uzdevumi individualai un socialai etikai; nevar apro-
beoties ar mantojumu, no
un Mums uz
anu, mums caur o morales uznesto lidz
tai, atbalstas uz dabas nesatrici-
pamatu ... un nevis tikai uz dabas pamatu
{e bija apgaismoanas laikmeta bet dabas,
saknes atrodas
mums no morales pie kas bija pirms
Kristus, pie Sokrata morales, ari morales, kas bija pirms
Sokrata, morales, tikai nevis tai lai atjaunotu
pasargi Dievs, - bet lai no ar parasto morali
rastos morale, mums ir laika pra-
ir redzams, ka tuvojamies jau-
nam antikas pasaules uzplaukumam un tiks
saprasta un iespaidu uz Fridrichs
Nice ir tikai viens viens simptoms; lai gan
ir pasaules praviea sekmes un pie tam .
pasaules, kas bija lidz Sokrata,m, un gaii mums, uz
tagadnes un kur ir atrodams
apmierinaanai. Pie mums bija
joti pret tikumiskiem un pie mums
ai nospiesta no tradicijas trau-
cas no un uz dabisko,
Pie mums ari interesei pret antiko pasauli .
kur citur. Un kad es dzirdu naida un nici-
pret antiko pasauli, man ka man ir
ar kolosalu un apkaunojou Man gri-
kliegt "Bet ko js darat! atrodas
trauks ar bet
trauka malas ir ar - un
nogrieaties no ?"
pietiks par an tiko filosofiju; raksturoana pati
par sevi noveda pie un
pie antiko valsts praktikas un teorijas. pie
praktikas un teorijas; blakus os divus jau
uz to, iek kam politikas
Visas seno un jauno laiku tautas ir vai sabie-
drisku un politisku bet tikai tautas
sprieda un par to un no to bija
no .
sakot, viena nozare no kulturas
pret sevi - nozare; lai
starp un lai kaut apro-
beotu bija noteikta likumdo-
ana, no veselas rindas noteiktu recepu: "ja
izdara to un to, tad draud tas un tas." likumdoanas
mums ir diezgan daudzas. no - Babe-
les likumdoana, - "Hamurabi kodekss", uz treo
gadu pirms Kristus, tika atrasta ne tik sen un is atradums
interesi Patiesi is ir joti
interesants - starp citu ari ka no
cik ilgi ir ar amatnieciski pagata-
parauga: "ja izdara to un to, tad
draud tas un tas" un cik liels tad ir tautas
no im pie juris-
prudences, pamatos atrodas tiesisko pareiza defi-
nicija un no ar ir
paa no pJoanas uz
medicinu, pamatojas uz organisma un vielu
o pa bet romiesi;
un iemesla romieu bija, ir un jurispru-
dences Es zinu, ka \ teze biei tiek ...
ne tikdaudz no juristiem "q.Jl;l juristiem", (es pievedu o
juridisko paskaidrojumu ka juristi biei ir partijas
CNa partijas saprotams, to, ko
partija), cik no nejuristiem un pusjuristiem. "Priek
kam mums romieu ?" "msu
par u. t. t. ir romieu, kur tad var
mums romieu normas? normas. Visur
viena un pati norma nav tad nav
ari Mums izliekas tas anekdotiskais
kareivis, atteicies aritmetisku uzdevumu "ja es
tev iedotu 5 rubli, bet 3 rubji tu sievai, tad tev paliktu?"
- atteicies uz pamata, neviens 5 r. nav devis, ari
sievas pavisam nav; bet ie quasi-juristi,
es tikko pievedu, nemaz nav par o kareivi.
Nevis romieu normas mums ir mums
ir ar un
no Temidas tauta - visi ie
justum un aequum, dolus un culpa, possessio un dominium, here-
ditas un legatum, fideicomissum, ususfructus, servitus, obligatio un
daud:l citu; mums vajaga ar iem
atrast un
-l-: 69 *
praktikas novest pie_ _
visa un gudra JUndisk;;t
meistari bija romieu "Bet ?_" - .. Jau_ta_ i_e
"ie un operac1ps. tak, Ir :r
.. "Bet v_m tad ta_ga_dejas
no jauna es, va1rs nav t1:s1bas !._ Jus
ar vardu . un
ka jums, ai ma111pulaciJa1, rom_1eu_
ir krievu esat no
Falernas amforas, krievu un ieprie-
sevi ar ka dzerat
ga ar to vien _ka. n<_wed pie
un plagiatiem. Bet tas tak Ir lietas v1ena puse.
Es jau apriori noraidu pasaules normahvo nor-
mativo principu ka_ut ko an_ at
no un pie tam l_auk_a vel
jeb bet ari tas nav_ v1_ss. L!1 rr:_es k<: an
romieU tieO aktua}O nOZlml, tomer ta noz1me, kada
pie mums, pirmavotam un_
prudences . n<;>
"habere eripi potest, habmsse non potest ,
Seneka. nevaram vestun,
romieu tiesibas un mums
gribam kaut cik pret t<;>, _v1sa1
Atbilde uz par t1es1sko 1estau noz1m1 dod
_mums atbildi uz par_ !zc_elanos -
tas ir, ar_ to_,_ Kas
nezin, tas nekad ?et pedeJie
nekad nebij tik nepiecieami ta1sm kad
var teikt, un procesa kad c!lveces .
nemiera Tolstoja, Hekeja
arvienu jaunas un jaunas JUrisprudence!
moku pilno saspraigumu gaida atbildi uz Bet un
sprudence ir tikai viena puse no ko var nosaukt par antiko "poli-
. tiku" ii" ari daudz citas_ pusc:s,
tik daudz, ka mums pat nav par pil_:
Ir par pamatu vm nu mllJtara
ideja vai ; tikai . val_sts ir
tikuniiskai un papilnmaanal, ka
politika ir etikas Pie Homera nav: Homera
ir joti daudz bet uz mums
iespaidu, pat_i ar rupjo ..
Delfi, un speks
lidz pat V. gadu simtenim, uz
politiski Apolona un gara.
tauta tad uz mazam autonomam
bija katra dau tkstots liela ;_-ie ?IJa a_ugstaka n:era
materials un ekspenmenhem. (VaJaga
* 70 *
daudz un ilgi ja_uno laiku lai atrastu kaut ko tam-
- pierp., Zenevu Kalvina Eksperimenti tika
ar un ar ko-
Delfiem (piem.
partijas piem.
par ieroci bija orfiskais ordens (Dienvid-ltalijas
- tika - mums
visi skati_ eksperimentu
pretejl Delhem Atenu V .. gadu bet no
kareivjiem Pelopo-
nesas laika. S1s prakses Izmanto IV. o-adu
teorijas - Platons - bet atkal tikai tai no-
lai uz praktiku. ir
mums_ ari
-y1splaaka
valst1 la_I personai
- ka sarkans pavediens,
ie_m_ un is jau-
taJums Ir v1shelaka mera mteresants. Jau tas fakts, ka uz-
bija progress:
... tad valsts nav nekas sticbisks; no mums
un ar to
par no ari
?ija vienu avots;
vertedami (apgaismoanas gribas cil-
ka ar labi konstituciju var
tautu un jaunu cilti. revo-
lu:ijas ar bija ne-
_ un ar savu ap-
domigaki pret o lietu un ari ar stichisko ele-
bet pati progresa
Idejas mums ir pasaule ar to netika
jau tas; otrs solis uz prieku' bija
par valsts tikumisko kas atrodas no attie-
prc:t elementi starp
progresa
valstiskuma ideju no vienas puses un
IdeJU no otras puses. Delfi uz pirmo, censdamies no-
no valsts; Atenas eman-
cik tas ir valsts - o
Atenu valstiskuma tendenci noteikti pieTukidida Perikls
pie pasaule o
a?ghg? poht!sk? antagomsmu starp socialistisko un indi-
viduahstisko prmc1p1em; un tiklab viena
ari otra_ principa sevi
par pasaules skolniekiem un augstu
socialisrr.a Ferdinants Lasals
pretsvaru buruazijas pasaules uzskatam u laika
.;;. 71 )(-
un par gara pamatu
1
';
antipods individualisma pravietis Fr. no
pasaules tos principus, tik un sek-
Abjem bija jo abi bija
ka antiko pasauli nevis, normu, bet
civilizacijas Bet ari eit mums ar
politikas teoretisko ari
- pie kam es o saprast
nevis tai ka ir no
bet gan atrodas pret to. Es jau
ka nav no-
iek un
to, kas ir un vis-
uz tagadni
tikai odien dzimui, neko par vakardienu:
viss, kas ap jums atrodas, jums izliksies nepie-
cieams -un un cepures
par orto-
grafiju, dienesta tiesas institutu,
beidzot un institutus. Kas tad jums
te no kaprizi no
no ka !' ir un pat
noder par
vadori. Un ja filologi,
kulturas tad nevis tai lai no ta-
gadnes, bet gan lai un saprastu, lai no
un pie un vai vismaz
pie ilgi lai pareizi
uznesto zemi, vilnis aiz-
nesis, no granita pamata, uz kultura.
mums tur, kur Par austrumu
un mums jo nav cik Grie-
var par o
un ar tagadni, saprast to pa
iet tiek no sava pateicoties
izlases likumam, Un es jau
dod mums netikvien bet ari
spirgtumu un drosmi, kas tiek iedvestas caur un tiku-
sakrianu. Patiesi, tikai eit,
kulturas dzives is abas
individa dzives gan gan
damas ar Man viena krieyu
epigramu pusizsmejoie, pusnopietnie panti:
KTo B copoK JieT ue necnMncT,
A B II5ITb;n:ec5IT He MM3aHTporr,
ToT l\IOmeT l'SbiTb, Il <rncT
Ho n:n:rroToM JIHmeT B rpo6.
* 72 *
idiots, Karatajevam, Akimam, vai pat
tam idiotam, mums Dostojevskis._ Patiesi vienas
paaudzes biei svm par
un par abiem; un tas pat nav
Saprotams, ir uz to, cik daudz visskai-
tiek ai un
zemumam bet ir
idejas, aviu ari citos sabie-
domu organos. Seit nav neko viena
atrodaties,
tikai ar mazo "es
11
r bet nav apmierinos;
ja gribat ar lielo "es
11
, ar to, vada socio-
izlases likums, tad jums un
kulturas no paa Un eit to,
ko es nosaucu par un sakri-
anu; var izteikt par
un labais, to
vai atdzimst. Jums gaia u.z; to
uz kurieni ved griba; pievieno-
sieties Nikolaja Lenava skaistajiem teikti uz
dabu:
Liebe die Natur, die treu und wahr
Ringt nach Glck und Freiheit immerdar.
lekcija
. _" es pasaules
noskaidroanai, - bija diezgan Llaudz-
pusigs raksturs: gan par gan par
par gan .Par. filosofiju, gan par gan pa;
VIsu o apvienoJa . ne vien pie
,antikas pasaules, bet ari viedoklis: visur es centos - jums
ka antikai pasaulei nevis normai bet Ar o
antiko pasauli par
ne ttkai bet ari
JUm_:> ar ko tas Js, esat ka es
_cenos ne!Ietot "klasicisms"; es to nevis
tai?:c,_ ka .vc:rds nepa tik dau?ziem msu -
baihb3. ai es ceru, neviens mani apvainot - bet
. ka pats izteic is ar to, ko es
uzlukoJu par un momentam. Zem
_saprotam virzienu li tera un redz
un (un pat ne bet
heam normu ai klasicisms tiek
_no vienas puses pretim romantismam bet no otras - naturalismam.
a: abiem un
_h?zigas Bet .. to,
kas v_ar tiklah ari un
naturahstiem - ar jau daudzreiz nevis
bet To vajaga acis ari tai pasaules
nozar:! uz tagad lai ar izbeigtu savu
apcereJ_?mU _-_tas_ Ir, No ai
kartam_ 1r do.matas: architektura,
s_Is 1edw:ns!.. ari uz ari uz
betam, Ir raksturs. ar architekturu.
pamata dati Joti - kolona
_?n_ eit vajaga
tai strukhva IdeJa, kas eit Iemiesota. Divi stabi un
- ir pirma architekturas schema: viss
smagums spie tikai no augas uz zemi - iztur kolona .
tikai no apakas uz augu;
noverot, ka kolona izliekas, pateicoties
:;;Im seekam, darbojaS no apakas uz augu. Bet e ms
kas Cits: tas lielais, kas ir
is izteic struktivo ideju,
JUS varat uzbuvet dievnamu bez nostipri-
* 74 * .
nasanas bez cementa dzelzs priek-
metiem - un bija tikai
daudzmaz starpa starp tad bija atrast
koi _Lai. o
izgudrota arka, pnncips -:- cirsana. _
ar nehelu un pahdztbu
Joti lielas starpas . i
architektura (un, tad, an velves arch1tektura, ne1zsledzot an
kupolu): varat no arku bez
cementa un ur: i
ne tikai pati bet ari pusi: JO .vairak
spiedis is smagums, jo un pati
Bet vienu arka otru, romieu
architekturai Pie antablementa
sistemas smagums spieda, . no. augas uz
leju pie arku sistemas spie an no centra
u arku no
uz - vii;lll
kolona_s sabruks. tad bija jauns architektur.as
ari im horicontalam spiedienam -:-
architektura neatrada o pievesta _apgapr
Ties' romieu architekturas bija agro
vidus laiku architektura, bet ties architekturas
- vid.us g:otl! u_n,
beidzot, atrada apmiennou atblldt uz JautaJumu,
romieu
spieda divos virzienos, u_n honco,r.ltala,_ p1r:na,
tad i spiediena schematiska biJa shpa ta. spe_ku
paralelograma . t_ad, biJa.
elements, VIenhdZigt Ietu pretim nevis tiesi n.o
apakas uz augu, bet -. tas ir .. is
kontreforss romieu
bija ts gotu architekturas nepieCieama sastav-
to un izgreznoja, tiklab k.ontref?rsa stabu,
ari kontreforsa arku, bet ar Ieveanu tika at)aunots. tas
architekturas pa tika caur ro.m2eu
arkas ieveanu, tas architekturas pras.a, lai.
izskats ties Idep:
Architekturas tikm dtvus ada
stilu un .gotu stilu. Mums. :. s1e
abi stili bija tiei viens otram. saprotams; attiecas
viens pret otru linija pret . horicontal_o Bez
stila normas atmeta gotu sttls; bet an tikpat neap-
aubami ir tas, ka gotu stils bija tikai
- architekturas Ko tas to mes

Struktivais princips viens pats nerada architekturas stilu:
katrreiz vai ornamentalais
* 75 *
princips. ir ari Ja js sev
. tur . ir pret principu, tad js
ka is darbam laiks
stunda, Darbs ir smaguma neana: o darbu izpilda
uolona un izpilda ar visu savu viss
vn stiebra izskats izteic o ideju, ornamentam, tas ir,
nav laika. Bet, lk, beidzot, architravs ir sasniegts. Seit
un atbalsts, tas kas spie no apakas, neitrali-
e moments - un, eit tas ir,
ornaments savas jonieu, korintieu lapas vijas ap
kolonas kapiteli. Bet ari architravam ir savs uzdevums;
atrodas visa antablementa smagums, spie
ar stingru triglifu - toties
intervali starp triglifiem ir no darba, un taisni eit -
ajos, saucamos, metopos - savai fantazijai dod
.atkal metopi tiek ar izgreznojumiem.
Antablements atbalsta jumtu, rada at-
saucamo, frontonu; atkal ir
lauks - ari eit atkal sastopat skulpturas
Izgreznojumus. tas pats
kur _raksturo stila struktivo ideju, noteic ari
pret ornamentalo tiei blakus
neaptumo struktivo ideju. Turpretim,
.archttekturas g.adiJuma principa noliegana ir vispirms
austrumu stili, ari degeneracija pa zem o
austrumu stilu iespaida. Visiem viens
elements-fantastiskums; struktivais princips ir padots ornamentalam,
Struktivais elements mustura veidu, ideja
paas par sevi ir
Ir o _sttlu mums tuvo bicantieu stilu,
tr izteiciena: Austrumu ap-
kampienos il, piegrieat izliektai smeilai
.arka, ir no ne tibi nevar
kaut ko bet pat ties pati: izskats nesa-
ar struktivo ideju, ir tikai pateicoties stuka-
un priekmetiem.
bicanlleu kolonu: architekturas dala ir
skaut kur a1z un atkal
atz neko neatbalsta, kas ari - ar citiem
tiei Nemat arabu architekturu, Alhambru
ar stalaktitu - is stalaktitu velves
tikP,at nepielaiamas, bicantieu arka; atkal ornamentatora fan-
taZIJa ar stukaturas u. t. t. ir
pamatos atrodoos struktivo elementu-romieu velvi. Nemat krievu
un . - ari
1r struktivs . absurds, tikai pateicoties
kupolu tad tas, uz ko
atbalstas, tiek no skata, bet tiek
); 76 *
tas, kas pats par sevi nevar - js piekritisiet man, ka
princips ir pievestam architekturas
guma principam! lai. ar
struktlvo IdeJU. Tagad pie mums _stils Ir. mode, bet
tikai ka ir k_rievu es t:cet!... ka viya sekm:s
Parasti :V<:_sture tadas aizrauanas
no sekoJa antikas architekturas renesanse
ar un ka tas ari_ pie
mums - bet saprotams ne lai pie mums Ievestu
un romieu normu ja
paaudu no
architekturas un s_akoml;nnes kr!ev_u
ornamentikas veidiem - lk, tad tas gaidamais un vaJadZigats
krievu stils. Saprotams, par _ _
Teiktais attiecas uz an tiko archllekturu _; Isuma
kosim ari skull?tu_ru l;l_ll
architekturai im ir ImltaCIJaS raksturs. Sell, bez
paas sti_lu noteic
kam un Atbilde uz iem JaUlaJUmiem konstates anhkas,
tas ir, atkal raksturu.. sa-
prastu to, ari eit iziesim ywn-
schemas. VISpirms, plrmatneJO makshme_ku,
virmais, bez kaut kadu
priekmetu, - nu, teiksim, Pats par sevi. ka
pie pagatavotam pllmgi gadiJUma
raksturs no skalas uz savu objektu un
roka paklausa ka
otrs sev . . pau im
otram pret pirmo JaU var . but _
Vispirms, var tad,
. pats raksturs, pirmam; uz.
prieku tadas paas attiecibas starp un _pnekteci_un
nejaua bez note1kta .. Otrkart,
var, turpretim, padoties sava pi:iekte?a _
visu Ja.
rumpi trapecijas kas atrodas uz an
izlietos to pau pateicoti.es uzskatam
relativa ar loti stingru, noteiktu progrese
tai ka un relahvos elementus.
otrs var savu starp mak-
slinieku1-priekteci un priekmetu ; __
visu techr:iku, bet
obJekta, centisies saprast tos trukum-:.1s, kadi biJa
un pieiet dabai! nek_a to vareJa
pirmais izturaties pret JUms
ari ir stils, k_atrs techmska
atrodas no sava -
tai ka atsvabinas no relatlvitates un tuvmaJaS dabai.
* 77 *
ir tris schemas. zinat, ka schemas nekad
nav sastopamas iebil-
duma varam apgalvot, ka pirmo, nejaua sastopam
pie otro, relativo pie tuvo un Austrumu
beidzot, treo, dabigo atrada tikai
bet jaunos laikos, zem iespaida, Eiropas
tautas. un - ir un rak-
tas patiesi par to
nav Ermitaam ir skaisti
im par pavisam ne-
izl_ietoti; ie ir tie pie-
kas pazistami zem nosaukuma un
lielas Seit -
vai nejaua skulpturas -:- varat
un no beigtu evolucijas cil
miesas uz ir tikai
-drusku par uz taisn-
seko saucamas ar jau daudz
lai gan Joti un relativiem
T redzat atkal da stilos -
pie kam acu viena relativitate
otras u,n dabiskuma arvien un
tiek saspraigums greznums,
panikana un izvirtums. reti kur o tik
evoluciju var tik labi taisni Ermitaa
un ka nodala gandriz katrreiz
ir bez un tur, miris kapitals.
var Ermitaa administracija; no
pretim publikai un dot
sausa un kataloga citu, izceltu
greznas kolekcijas evolucionaro un
ar dabiskumu - viena no
ka pateicoties i
maksla 1r palikusi par at-
dzimana lomu, ka, pateicoties
rnieki atkal un dabu, no sava
laikmeta ai laik-
metos antlka pasaule b1p nevis par normu, bet par Bet ar
to nav viss teikts: bez un dabiskumu an tikai
viena ari o saucam
par idealismu. is ir pavisam nav
'ttk saprotams, tas izliekas no acu uzmetiena.
idealisms nevis iek tam, ka pa die-
vus_ un dievietes, bet ne parastos un
neka vai vulgaritati: bija sekas,
va1 Herakla elki tika zvejnieka,
vai_ .sievietes idealisms visai
.anttkas nozarei, ari os divus
;.:. 78
pat eit, . tur.
nieku, sev par zvejnieku;
ar jau sacito ir tad
to- vispirms Bet daba nedod zvejnieku, vai
pat zvejnieku : dod zvejnieku Frinichu,
vai Komiju, tas ir, figuru, raksturo ne tikai
zvejnieku, bet ari Frinichu un Komiju. Bet ir intere-
santas tikai - visiem, kas
par zvejnieka tipu. Un sev
kas ai es redzu raksturo
taisni zvejnieku? iek kam, citiem
izpauas zvejnieka ideja? - un ar savu i atri-
u rada savu figuru; -
jas visas raksturo zvejnieku un
jas atmest visas rakstura raksturo tikai o
nejaui sastapto individu. Saprotams, ne uz reiz
atrast: bija laiks; kad zvejnieku,
tikai (vai, prastu
un lai paskaidrotu savu nodomu, deva mak-
vai zivi. ar laiku i tika sasniegta,
un tas ir, veida no sugas
no vienas puses un no no otras puses - bez
izpauas tautas intelektualistiskais raksturs, tautas,
un filosofiju
ir is idealisms; redzat,
lai ar priekmeta
ideju. idealisma triumfs, saprotams,
pievu un Seit jau griels:i
nevis pirmo, bet no norobeotu vietu. Daudzas
fautas sajuta savus dievus, pie kam saprata,
ka o var bet lai gan
visas citas tautas o saprata -
tikai saprata skaistuma skaistumu
radiJa antikais no ari sapra_st un
Bet nav loma,

no mums eit - ir tikai viena no
idealisma, mums laik-
metos bija un ari
vien tikai tas ir, ceram,
Un o idealismu Joti viegli var ar to pirmo
es - ar dabisku-
ma un idealiste no mums
ir pati daba ar tieksmi un atdal it sugas; anti-
kais . tikai dara o darbu vai nu v'ai
-daba, pie kam paa izlases likuma, obli
gatorisks ari dabai. .
Bet ir un ideja
kums neatjauj mums eit ar iepazit1es. Tomer, Iekams
79 ."
ar un, lidz ar to, ar pasaules kulturelo
man uz vienu sauca-
un
interesanta to, ka ari tagad
tieksmes is darba nozares
i ir apgarotiba. Antikais priek-
metus un darba nevis bet to
iemiesojumu jeb personifikaciju, uz dara iespaidu,
vai ari to funkciju iemiesojumu, izpilda, Es jau teicu,
dams par kolonu, ka antikam iemieso-
jums, darbojas no apakas uz augu, ari iemiesojums,
atbalsta bija viegls, bet loti labi
redzams kolonas "entasisll, pateicoties profils rada
nevis taisnu, bet drusku izliektu liniju. To pau
rot ari antiko (hydria). uzli.ek,
izaug no zemes, rada no zemes -
ir forma, ziepju burbulim, kad no apakas
Turpretim, svaru bumba
dara iespaidu no augas uz apaku - forma
ir maiss ar vai ar pla-
biguli, uzdevums ir, sakot, bak-
pannas ..;_ galam tiek dota pirksta
forma. galdu - ' ir forma, ar
nagiem. avenu taranu), ar
pie ielenkanas sagrauj sienas; pat iespaidu,
kad bada - un galam rodas auna galvas.
forma. Viss tas, saprotams, ir bet ajos atspogu-
liela merafiziska ideja - pasaules Gribas. ideja,
tikai laiku Un tam mans
pasaules apskats ir izbeigts; saprotams, es neiz:.
teicu pat de&mito no ko teikt, jo
ari nebija mans Es sniegt jums tikai paraugus;
ja esat mana galveno ideju - ka
antikai pasaulei vajaga mums nevi.s par normu, bet par
- tad jau viegli ari gala no is.
idejas, tas ir, ka pasades priek mums
nekad neizbeigsies un saites ar ar katru gadu
simteni un No is izauga taga-
kultura; nav nevienas kaut cik idejas,
organisko no pasaules uzskatami
Ar daudz reiz un
savas kulturas, no iztukojuma un dege-
neracijas - tam, savam izvirtoam un
citiem augiem ievedot un zarus. Un
lieta l Katra pievienoana noveda
pie kulturas un darbus,
par paraugiem ari - turpretim mums
sveu kulturu radija tikai bastardus, nav
vairoties. pie mums bija arabo-
manija, ari pats bija padevies "rietumu-austrumu
rodas indomanija, zieds bija open-
hauera filosofija - par laimi, ne bet tikai
pesimisms, neorganiski bija ar un
platonismu; tagad ir japanisms, apbalvoja
ar dekadentu un
lemts bez izzust, ja neskaitit ornamentikas
neaizkaruo un pavairojum u. Viss tas ir
dibas, apstiprina uzskatu uz kul turas
ari dzivnieku sugas uzlabojas nevis caur krustoanas ar citiem vei-
diem, cik ari - krustoanas dod tikai
bastardus, kas vairoties, - bet caur krustoanas ar
sava veida individiem, ar tiem,
ir sasnieguas mums vajaga
durvis uz antiko pasauli - var mums ari
tagad un ar laiku im pavisam nav
lai visi locekli klasisko
- ja manas lekcijas sapratis
tad tas maldas. Vajaga tikai, lai
procents ar klasisku un starp atkal
neliela kuri ir ziedojui savu
un tagadnes
ie sakot, ar atraanu;
klasiski izglitotu aprindas ar
nolku, lai ar realas. un profesionalas
- ari kulturelo
par es redzat no ejienes, vaja-
netik vien bet vidusskolas tipi,
ar organisma un ar cil-
un pats par sevi saprotams, ka es,
skaitu sevi par kulturelu neizturos ne pret vienu no iem
tipiem ar ienaidu. ir ienaids un pie tam
ienaids tikai pret to "vienoto skolu", mums vienu laiku drau-
o avanturisma saista visas
pie viena visiem ablona.
Tagad konsekvence prasa, lai es, tam, kad
programas divas tas ir: 1) pasaules un
2) h.ulturelo uz treo un raksturotu jums
ar citiem lai izskaidrotu jums, iek
kam antiko pasauli, tas ir
saukt. Par ai treai
mums ir palicis maz laika; (mierinu sevi ar ka
tiem no jums, vai tiei
tas ir, un valodniekiem
manu universitates kursu par enciklopediju,
taisni tiek ziedots im - ja .Par
to varu tikai uz savu


6 * 81 "'
ievietots Brokhauza un Efrona Sa-
protams, is ir sausi, tas ir
ievietojamiem es sev aprobeoties
eit tikai ar raksturojumu, kas ziedots treai anti-
tezei, ar es savas lekcijas. skan: "Par kla-
sisko parasti ka ir
caur un cauri un nav vairs interesantu uzde-
vumu radoam darbam; bet jums sacis, ka tagad ir
jebkad, ka viss paaudu veiktais darbs ir
bijis _ tikai sagatavoanas darbs, tikai pamats, uz
tagad celt un ka jauni problem1,
lai un atrisina, mums uz katra
soja
sakot, is antitezes pareizi izteic sabie-
domas - un ne tikai bet
biei ari to doma.;, ai lietai Viens no
maniem un caur
varu austrumu Austrumu
un ar neofita ka ,,Austrumu daudz
jo Man
ie lika Austrumu ka
daudz tad, kad tiks
interesanta? tad uzdevums 1ek tam, la1
interesantas par Ir
par o patiesi, kas mums ir iek. kam
saprotam.s,
par saucamo profeswnalo, bet par tlro zmatm, daja 1r an
Vai mums tikai
galvas darbs, un uzde
vums no krusta. u. t. t.) ir tikai
tik ilgi, neesam atradui Jeb vai
ir kaut kas cits, absoluti un
nevis tikai lai bet ari
-
Bez atbilde saskan ar
vajadzigs universitates, akademijas,
bibliotekas un uz tautas tos
uzdevums ir un uzdevumu
Bet ja jau ir interesanta un tad
ka interese uz pieaug, jo ir bet ne mazi-
un man ir ba teikt savam mal:
daties- ir daudz par austrumu
ka daudz Tas melnais darbs,
rezultati ir nevis pai par sevi, bet ka noder tam
lai hipoteses jeb citiem patiesi
rezultatiem - is melnais darhs pa
jau ir veikts; tas tad ari bija paaudu uzde-
vums, par un mums
): 82 l(
kas tas par melno darbu? Atbil-
- vispirms tas ir pieminekli-
darba elements, - skaitlis,
dabas - individs, -
pieminekli ir vispirms, galvenais piemineklis
ir pati teritorija, uz klasisko tautu teritorija
netik vien bet ari savos botaniskos,
UJ?- ; piemineklis noder ari
tradlCJ]a Jeb Ieraas, paaudu
. lidz . o zemju
1.r an katrs t1es roku darbs,
kaut an lai tas vai nu
ruinas, vai statuja, vai vai uzraksts; par pieminekli
noder viena vai otra rakstnieka teksts, kaut ari
viduslaiku etno1o-
un
tad ari . un . galveno
darba pamatnote1kumu - bet ne tikai
pa tiem F/2-2 tuksto gadiem, no pasaules,
ir izcietui lielas (krasta profils un upju
ir palikui tautas pasaka, no paaudzes uz paaudzi
ir tikusi statuja vai uzraksts ir fragmenta
autoru teksti ir cietui no vai
kas ir - ir nepiecieami restauret
ar kri-
tikas
Viss tas ir melnais darbs; es jau teicu; ka
paaudu galveno uzdevumu, mums par
skaistajiem - atlasiem, sau-
camiem "Corpus incriptionum", hareljefiem, u. t. t. Sie
dod mums un ar
un apgaismojot pasaules vis-
un puses; nevar teikt, ka darbs, kas
attiecas uz btu izbeigts - pietiks
ilgam laikam. Izrakumi (starp citu ari pie mums,
koloniju Krievijas dienvidos) nekad nav izbeiguies,
nepavairodami ar
gadu desmitu ir ka nejaui un
dareiz tiek atrasti tie papirusi ar autoru
tekstiem, kas par zuduiem. tika atrasti -
traktats par Atenu valsti, Heroda ainas iz Hiperida
runas, Hiperida, Demostena Bakchilida odas
un balades, ar Pindaru, Timoteja "norrios" un
nesen - veselas ainas no Eiripida
un Menandra Un, tas . nav viss ._,_
smiltis daudz un
dienu varam ka atrasta j<1Una
no literaturas... is nepazina -'-
6* * 83 *
laikos robi par kaut ko un negro-
nekad nav bijusi tik intere-
santa, tagad.
Bet, netikai iek tam, ka
materials vairojas, pateicoties jauniem atradumiem; galve-
nais ir tas, ka, pateicoties paaudu veiktam darbam,
varam daudz problemus,
Ja, pateicoties paaudu veiktam darbam
- mums vajaga ar jo is darbs.
bija loti smags un Vispirms seno tautu
valodu un tik un
nevienu valodu o darbu r<:zultats r<?kas.
un ... saprotams, ne tas, Jums pazista-
mas no kursa, bet materials _smelts
no visas ja teiku, ka Thesaurus
Graecae no Stefana (tas 1r Estlenne'a, XVII. g. s. filologa}
no 9 grandioziem in folio, bet
Thesaurus linguae Latinae, pie tagad gandriz
visa apsola
mums ir kaut iespiesties.
pasaules - tak atceraties: valoda ir tautas.

Bet tas vismaz varam apmie-
ka darbs, kas urp attiecas, jau ir veikts. Otrs,
ari loti' darbs, bija autoru izdevumi ar paskaidrojumiem-
atkal nevis tie, zinat, bet citi, bija apvienot
jeb visus literaturas ne
tik vien bet ari ar un citiem
pateicoties im darbam, man ir ja man
ir kaut viena liecinieka viegli atrast visus.
bet cik materialu atraanas
darbu, to viegli varat Treais darbs biJa
sausu, bet rokas
literaturas
valsts u. t. t. - ar visu liecinieku
jumu pieveanu tiklab no literaturas, ari no uzrakstiem un citiem
pieminek! iem.
viss tas, ari ir tas pamats, par es
un uz tikai tagad
nes ari pamats nav gatavs; jauni atradumi
nostiprina ar jauniem kvadriem un tas
ilgi; jau ir pietiekoi stiprs, lai
Bet kas par - to viegli ja es JUms
teiku, ka mums nav nav pat mitolo-
nav un pasaules ieskatu
nav antiko tautu un kul-
turas nav racionelas antiko literaturas nav eko-
nomisko un socialo pat galvenos faktoros
* 84 *
(zemes kapitalisma - un ja es
jums teiku, ka slavenais Ihering's savas
romieu ideju, bija nodoms
<:Iot rokas ne tikai juristam, bet ari katram cil-
un is uzdevums ari palika ...
katram izglitotam patiesi grieas
pie visas pasaules, bez specialitates pre-
tinieki biei mums ka nav
mes un skaita to par pret mums; bet es
ka ajos izteikta uzslava.
nei nav raksturs. Mums katru acumirkli
padoma un pie citu pat ja
auro rajonu-autoru ka man bija to jums
noskaidrot tas ka par antiko pasauli
ir par pasauli. apvieno visas uz
pamata, taisni filosofija apvieno uz principu pamata.
pat lingvists var visu savu
starp ierobeo no
specialitati; filologs to nevar, ja tikai grib bt bet
ne amatnieks. Bet sekas no ar
rodas plas horiconts,
un pret
to jau zinat; eit man uz citu
jumu. Es nosaucu iums veselu rindu uzdevumu,
laiku un
kulturas u. t. t. Nu, bet kad os uzdevumus
- varat ko tad
siet Es ka ja laiks pats
jaunus problemus, par tagad pat ir veltigi, jo ari tie
uzdevumi, es jums nosaucu, netika simts gadu atpa-
Bet viens uzdevums mums paliks, ir lidz
im: is uzdevums ir izlietot pasaules ar
tagadnes ne vis sev un ne
tikai jo caur un pnek
ir radusies, nav pamata, ne ari uz
jums, laika biedriem un
jiem - ar vienu sakot,
Pat tai ja pat negrib
par jums un darbu? - mani kungi, pat tai
vai tas patiesi ir, un ja tas patiesi tad un patei-
coties kam - par to daus . .
* 85 *
lekcija
. esam atgriezuies pie izejas pu.pkta.
ar to, ka dziji domu
starp un par pasaules
kulturelo un nozimi; jau tad es jums liku saprast, ka
is sabiedribas domas, cik izpauas -pasaules ap-
autoritates nevar tikt ar to ne-
no paas puses, pateico-
ties iespaids uz tik daudz gadu
paas pasaules ieanas.
lai gan ne no visas
puses, bet tikai no - paliek,
fakts, un, izskaidroanu; tas izskaidrojams.
to ari es jau liku jums saprast savos ievada varam, li
teicu es tad, to, bija iemesls
pret antiko pasauli, noskaidrot to lomu,
eit. godiga un bet no otras puses
li T es ne ar o negativo, bet gan ar
pozitivo es jums noskaidroju, iek kam pa-
saules un Ja
Logos bija pret jums un pret mani, ja
darbs, eit ir nav cietis fiasko, tad zinat
ka domas, par es ir pa-
reizas domas un ka domas, ar
ne?askan, var tikt tad izskaidrotas tikai vai nu ar
va1 . ar lai ai jums nepaliktu
aubu, es pievediu jums un
ari ai mana negativai pieveimas es
savu uzdev;umu par
vai .. . li viena, ari otrs
ir an-
pasaules - atceraties, ka mums
netikai vienu, bet divas 1) nemelo un 2) nemaldies -
saprotams . tur, kur ir dota kur ir
un dati, kas virza uz is divas ap-
_Pret ir moraliski Ir
kanu uzradlt pareizo tam, kas maldas, bet noraut
melu masku . ar o otro, uzde-
vuma lai tiktu no Vispirms
nevajaga aizmirst, ka i nav tai ne-
par es turpretim ir prieknotei-
* 86 *
kums. un tad sekmju, ja
uz ir sagatavotas uz-
bet tas, saprotams, neattaisno ari
rada tikai
patiesibas bet
un par to necaurska-
tumsu, un noved lidz izsamisumam. Visu
masu ir pilna Lieta ar
to, ka persona, vai ideja popularitati .....:..
dareiz nopelniem, dareiz - un rodas
personas, lai pavairotu savu iespaidu, izplata
baumas par to, kas ir palicis par upuri;
pie romieiem tas tika saukts: crescere ex aliquo. apme-
lojumam sekmes ir katram atrodas ap-
paliek par un ir tas

Bet kur ai . un
: tur, kur uz skatuves sabiedrisko
domu laikrakstu un urnalos, publici-
- Bet tad mums tur Vai visus .
melus un apmelojumus, kas ir sastopami publicistikas orga-
nos Tas ir par maz; vajaga pie-
vajaga ka faktus,
izskaidro, sajauc, sagroza, ...
Bet, mani kungi, kur mums atrast visam tam laiku ? Bet
man lai jums
pret iem domu
Par laimi im ir otrs daudz un.
liecinos: es tur, kur js visiem un
bet tam
es jums gala "Ja jau ar
koku tas notiek, tad kas ar sauso?" ka
mani tikpat daudz pret to per-
sonu, es jums nosauku, cik ari taisni ar to, ka
es nosaucu taisni no visiem citiem, es ar to pau
par zaJojou koku. tam jums to vietu,
es ir sekoa (tur iet runa par eksa-
meniem): ... "Bet visu o biezo kursu tiek
skaidri visos iet runa par
literaturas raojumu un lekciju tiek ziedotas 2-3 lapas puses
teksta, lai kam un kur -
- divi gadu
is darbs ir ticis izdots. Viss tas tiek obligatoriski Ja
students izdevuma vai tad profesors
galvu: Ko tad
var, nezinot to, sevi par Vai tad
ka visa skolu jaunatne
u. t. t.
* 87 *
So vietu es no vienas diezgan kas
tsa (1903.) jau 3 izdeYumos. - ir
"Skola un no G. S. Petrova. Ko teikt
par .
Man liekas, ka vispirms kas saraksta pie-
. . jeb, ja jau autors noteiktus
gadus, tad gadu tika izgudrota
un mums par seno autoru izdoanu
un izdoanas gadu un
divi tkstoi gadu Bet tas mums nav no svara.
toju, runa iet par eksameniem; autors par to,
no kurienes savas bet tas vienalga - . es varu
ar apgalvot, ka neviens eit o lietu ne-
par mani, jo es netikai msu
bet 10-12 gados ikkatru gadu esmu bijis par
ari no provinces tad
ari pateikt jums, pamatojoties uz iem diezgan plaiem
miem, ka Petrova par eksameniem tiei izdo-
bez pat ar to
jums; neviens seno autoru
izdevumu gadi ir atrodami "bibliothecae scriptorum"
- lai gan, saprotams, ne par divi gadiem, bet tikai
simti gadiem tas ir mums, filologiem,
materials, neviens no mums ir iekalt, un jo -
to no studentiem. Ir, - - uz eksame-
niem ari atbildes, kad profesors galvu, bet
nekad neattiecas uz autora izdevuma gadu vai vietu. Bet,
par nevar teikt, ka pasakas, no manis tikko
- jau par to, ka moraliski nosodamas -
btu praktiski Ne visai sen, kad es biju
komisijas viens no maniem
par to, ka tam piespiedui
gadu no bija filologs,
bet un
ka provinces kur beidzis kursu, tei-
kui, ka ai ar to vien nodarbojoties, ka rakstot domrak-
stus un un tikai
gada, kad iepazinies ar to, kas tiek un
un ka tie ir bijui
atgriezties pie savas specialitates. Un kas var varbt
taisni tagad viens-otrs jauneklis
par eksamenu jaukumiem un
ka galigi nolemj ne par ko
un fakultate, neskatoties uz un patikanu
nodarboties ar un - un gala
_ka izmests no ne tikai uz vienu gadu, bet
UZ VISU muu,
Mani kungi, js, ka tas, ko es eit pievedu,
* 88 .;:.
ir tikai mazs paraugs, viens mazs flakons no apmelojumu tovera,
no uz mums lej publicisti. interesants, pirm-
ka uz redzams un cien_!:_gs
bet ar to, ka eit biJa IespeJams nolfert apmelotaju,
sakot uz Bet ne visur tas ir tikpat viegli.
vienu es js gribu lgt ja js laikrakstos vai kaut kur
citur apvainojumu pret antiko pasauli, kas attiecas uz
kulturelo vai tad zinat, ka js tiekat
to vajaga tur, kur autoram nav no-
saukt savu familiju un zem anonima, vai pseidonima
maskas. js, es ceru, ka man
nekas nav pret Petrova kungu, man pats par sevi
ienaidnieki. es. cienu _
un sekmes j lm
visa un lai tzpildlt tos
Kunga bet lai izpilda tos ari pats - visus,
ari
pie malas uz otru,_
avotu, no rodas .
pret antiko pasauli - uz Sett mums antlka
pasaule priekmets, un l?asau.le
elements - par pasaules treo, tas Ir, nozimi ett
Saprotams, to, ka msu un
msu ir izsmieanas tendence, tiek
antikai pasaulei ari ai bet ja noptetm,
tad neviens
par antiko pasauli blakus
un tikpat Pat . ari par .
var msu "nevis norma, bet ptetJ e-
koi noskaidro to, iek kam ai
pie pasaules tas 1.r
tiem valda pret antiko ka
priekmetu. vaina ir- pie mums, an Vakar-
- ka nevajadziga, &rta ;
pie iem abiem mums ar
pie mums kas .ir m;m nacw:
an tika pasaule Ir reakcwnara. Se tiek piespraust!
izteicieni: klasiskais obskurantisms, klasiskie u. t. t.
uz lietai - laiks, - stunda.
Pie lietas pieder pirmais : pasaule,
priekmets, ir Es,
nevis tai lai - priek kam a.nttka
pasaule, priekmets, to es jums noskaidrot,
cik to laiks, Seit mans uzde-
vums ir sabiedribas uzskatus, jums,
un rasties aizspriedumam pret antiko
Sai lieta ir skaidra: pie notetk
anas kas nepieder pie ir tendence
* 89 *
ties uz auri-utilitariska viedokla, atka-
no cik var tiei izlietot un jo
izlietoana ir tiea, jo
sim, gatavu uzvalku - te katrs meonis sapratis, ka i
lieta ir jo no karstuma un aukstuma.
paam meonim ujamo mainu - tik rokas ne-
saprazdams, priekmets var
bet var ar priekmeta tiek paga-
tavots uzvalks un lai gan neko
Bet ari is mainas tak tiek kaut
pagata' otas, ir fabrikas; ais
valdot troksnim, no var ausis aizkrist, pagatavo tapas,
u. t. t.; katru no im -te
bez techniskas pavisam no labums
var celties. ari eit. Tiei darbs
tiek ar - ir maina. Bet
ari o vajaga kaut un tam, lai
viena no im ir
taisni . an pasaule, skolas priekmets. Bet io saprast
var tikai ir ie gu vis techniskas
nav, tam katrreiz tieksme ka
- tikai tiklab laika ari
Ari ... is noved pie otra pret
antiko pasauli, priekmetu. Seit saprotams,
nevis pasaule, priekmets,
ir ja par ko pat nav ko
pratums eit ir tai gala tiek no fakta.
saka teiku ari es, un tas tikai lieku reizi
ieteic. Es kungi, im punktam piegriezt
eit jel kaut kur citur, es spiests atbal-
uz savu goda kodeksu. Man
tai lai neaizrautos no loti
un -,. tas ir no humanitates Es jau sen
ka jums ir viens iebildums pret visu to, ko es teicu jums
un skan bija 50, kad
bet beidz tikai 30.
kurss par pie kam
par klupanas akmeni bija valodas," Tagad saprotams
niknums pret - ari un tuvi-
nieku, un ari
So es loti . viegli apiet. Kad vidus-
skolu reformas par es jau
par "nelaimes - tad personas, tuvu
lietai, pieveda statistikas datus, kas attiecas uz abiem vidusskolu
tipiem, pie kam "nelaimes procents tiklab
ir viens un tas pats - 40/o. Jau tas vien
ka pie "nelaimes
11
ir vaina nevis valodas,
bet gan iek kaut ka cita, kas ir abiem vidusskolu tipiem;
kas tas ir, to es varu pateikt: tas ir i z las e s li k u m s. Bet
tad dom_as citu virzienu; dala palika
par sab1ednbas mknuma organu pret skolu, kas rada "nelaimes


es atceros viena ar savu humanitati vidussko-
las darbinieka kas tika izteikti ar "ja skola
100 skolniekus, tad ari ir 100 skolnieki
11

tad, teicu es sev, diploma ; bet
kas tad atbilde: protekcija.
vai ...
Bet pie atgriez1s1mies.
Es negribu apiet par to, ka pasaule,
priekmets, -ir es jau teicu, ka is tikai
- lieku reizi ieteic. Es piegriezt savu uzmanibu tam, ko es
nosaucu par skolas s o ci o is ko mi;
schema.
Saprotams, organizacija ir
viens no galveniem ai ir tas, ka
daudz tas ir, ir bet
skaita par uz citu
lai is tips izzustu un lai katra kapeika
caur darbu kapeika; , ar
idealu, - darba armija. Bet ir kareivji un
virsnieki, un robea starp nav
spilgta pat bet darba noteiktas.
robeas pavisam nav, bet var un vajaga ari eit sabie-
piramidcs augu un apaku. - Kas tad ir ie virsnieki?
Saprotams, netikvien bet katrs, kas pa-
klausa, kas kalpo ar savu fizisko
darbu, un pie tam ar darbu, bet nevis
fabriku direktori un meistari, komercielu
zemes vai par lauku darbiem,
slinieki u. t t., - laikmetos is "eliteS
11
ari ir bijis Normaliem
ir ar kareivjiem, gaios
bet nevis gultas un nakts-
- tad ais virsnieku
eit ari ir starp laikmetiem.
noteica virsnieku kandidatu un kareivju kan-
didatu, bija cenzs; tikai is cenzs bija
cenzs, _bija cenzs; kul-
turelos laikmetos redzam cenzu: vietas.
piramides mantoanas no
uz cenza vai
ar mantas cenzs; noteiCoais ir
cenzs un redzams, pieder
Kandidati uz darba armijas virsnieku esat kas bei-
uzat vidusskolu.
. Tag.ad, _mani kungi, man izsaukt
kas Ir bnesm1gs, draudos un par pat reals. Tas
ir jauneklis gados; tikai ir nevis skolas
smirdoos kankaros un
-cepures vieta tauk1em cepure; no
tiem un netikumiem, pavada
piramides viens otram: "es," sakat
"no Dieva kandidats virsniekos", "bet es,t' atbild jums
"caur Diev:a - proletarijs" - un tam ar caur-
"bet tad tu, mans kungs,
par v1rsmeku, bet es ne?" - Uz o ir divas
atbildes, viena - slikta, otra - laba, skan
.ka ir
par mam 7 vat 8 gadus no vietas un par 0 laiku deva
man bet tavs ja ari tev ir - ir
un tevi par graiem
1
un tai
paa laika. Izmantoja .tavu darbu." ais par
loanu daudz bet atbildes, es
kat1 n.o Jum_:; - Otra atbilde,
skan sadi: "Tapec, ka es ttkdaudz darba, kas tev
nav pa tu tikai: 50 no mums
bet beidza tikai 30." '
Bet tagad ar no
par vieglu skolu, izlai tikpat daudz skolnieku,
cik daudz Saprotams, ka ne ar olro bet tikai ar
pirmo, t. i. ar pat izteikt -
Tagad ka i skolas ideja

virsraksts "darba milestibai un nora uts no skolas
un virsraksts: "esat tik laipni - visiem
diploms !" sekas? - esat tik laipni! bet
skola var tikai 50, turpretim kas 500.
Jeb ka tikdaudz Bet jau pat
tagad, kad skolas daudzus atbaida, ir 2 un 3 reiz
brivo vietu; kas tad, kad kursa vieglums un
dtploma par lieku lidzeldi? katrs
tak savu par virsnieku. - bez
ka 500; tad .tagad no 50 laimigos?
VIens - attiecigi skolas naudu . . . tas ir
un padarit par mantas cenzu, un
no visiem, pie kam dot lai
zem cenza maskas.
Otrs lidzeklis- stingrs eksamens, tas ir, tiklab ari
no skolas vecuma uz gadiem
pie kam, dabai un lidz
sekos viegla - ne viens, ne otrs
lidzeklis neder, bet tiks izlietots treais, jo ka
pie mums stiprs un tautisks pamats: is lidzeklis:
protekcija vai an izlase, bet
* 92 *
tikai ne izl.ase,
Ir IZVIrtums. - Tomer Ilgi nenaksies
to tas baigais es jau izsaucu un
par eksistenci aizmirst nevajaga.
XVIII. g. s. ir raksturigs: ja
vai darba daudzumu, kas vienigi
attaisno tad tiks revolucijas
Dieva neprasat un neievedat skolas; viegla skola ir
socials noziegums.
es, cik tas ari nebija neaiz-
rauties arhumanitates un pret biedriem- "nelaimes.
i humanitate ir rakstura, burujiska
hurnanitate. Jums to biedru, ar jums
nebeidz ar jums vai nu vai
ari man - bet man daudz
vecuma biedru, neskatoties uz savu darba un
ir palikui aiz vidusskolu
neveiksme daudz skumdina manu sirdi, to pirmo, jo
no cie pati turpretim no to pirmo neveiksmes
cie tikai pai; neveiksme - ir progresa bremze,
neveiksme - ir progresa ierocis.
par skolu organizacijas idealu uzskatama
lietas pie un skolnieku
neveiksme lai ari tam pavairot
slinko un skolnieku neveiksmju procentu; is ideals tiks
sasniegts, ari katrs ideals, pateicoties abu
progresa tas ir diferenciacijas un integracijas
Diferenciacijas prasiba ir - vidusskolu tipi: pie mums
ir skolas, kategoriju arodu skolas - un tas
ir loti skaisti: jo tipu, jo garantijas, ka katrs
atradis to tipu, kas saskan ar
Integracijas ir visu vidus un augstskolu apvieno- .
ana par vienu koku. koka saknes
skolas tiklab ari uz laukiem;
joties atrast darbam
un novest ar lidz stumbram, zariem
un koka galotnei.
skola tautiska - skola dzejnieka
tik daudz labu (" qTo BhiBOJJJIT H3 HapoJla
CTOJihKO )lo6phlx"), ko par skolu nevar teikt, bet par
no daiem vieglo skolu nekad teikt. Viegla
skola ir skola, un aizkaroa
atdzimana uz kapitalistiskiem pamatiem.
Un kad tuvoties tam idealam, es jums
tad ari par "nelaimes tiks lai gan
ne apmierinoi, bet normali. Tev neveicas
laimi uz
klasisko. Ne tur, ne eit tev nav vieta? arodu skolu
* 93 *
savas gaumes. Tu 1-2 gadus
neko - vaina sevi vai savus ka
neatrada to skolu, tu esi Jeb, pavisam
nav? Tu neesi darbam ? uz darbnicu
matrozis atgriezies pie
par virsnieku, tad par kareivi darba Bet tu ari
fiziskam darbam neesi tu esi -
Tad, ak nabags ... man bail pat
teikt, kas tad, bet JaU saprotat, ka ai
izlases likums: "tad mirsti". . . Vai vajaga, vai varam
ar o likumu
Mani kungi, eit pie bet
laika mums ir palicis maz un mums vienu
apvainojumu pret antiko pasauli -- tas ir, ka reakcionara.
Bet mani no i punkta
ari no jums, ka pasaule, is avots
uztura civilizacija,
nevar tikt nosaukta par reakcionaru. Bet es u, ka tas
jau pietiekoi vai daudz
tur reakcionara? - Bet, tad rasties
ieskati? Vispirms, es kau1
pie sava galda un pasauli, pie
ka ar perfektu un su pinu var ar
; tam jau ari vidus
laikos, kad tika attaisnota ar to, ka
iespaidu, aritmetikai tika nopelns
iets, ka novirza no Bet tam
publicistu armija, par savu
uzkraut visu vainu par o ideju
an tikai pasaulei. Kam no bija nezinu; bet
laikam, Ciceronam, "Ja. jau,
izteic!enu; ir tas, pats var
to, kas bet ir tas,
kas paklausa otra gudriem padomiem - tad ar
lieta ir taisni nav tik tas, kas neko gudru
nevar tas, kas no citiem m
Bet ka ai patiesi ir runa par
par to varat spriest no ka pasaules apvai-
noana, ir reakcionara, ir sastopama tikai Krievija; es
ja jau perfektiem un supiniem. patiesi piemitis is
konservativais o kungu
psiche, tad Rietumi laikam gan mums
izgudrojuma godu.
Bet tam atjaujat nodot visu o un atgriez-
ties pie tikko interesanta un .
Mums bija runa par ir vidus-
skolai un klasiskai; i iek tam,
ka izlasa "darba armijas virsnieku kandidatus", tas iT, izlasa
.;:. 94 *
gam darbam no visa iesaukta un skaita.
skolai vajaga vai ari
viegls darbs, bet izgudrot ari tiek atfauts tam, kas izgudrot
uguni un siltu sniegu; (darbs, cik darbs, katr-
reiz g t s). - Man uzbruka par to, ka es uzspieot sko-
lai lomu; tad man,
skolai vajaga par sietu? Man nekas nav pret to, ka
kam pasmieties, manu skolu, sieta simbolu;
es lai o sietu ari, visas
visas dabas simbolu. Visur, kur tik ir notiek par
kam organismi paliek bet
nomirst; skola, ja grib dziva, nevar no
likuma. Bet es pret to ieskatu, es
uzspieot o lomu, tiei un
mani kungi; ie ieskati pamatojas uz to, ka netiek saprasta
m r u he ter o e n i ja, par es jums
un kura izpauas visur tur, kur clarbojas izlases likums un
cik atceraties, iek tam, ka un tieais nesaskan.
ar un netieo. un tiei skolai tikai
viena - savus par citu
Bet taisni caur pau, novezdama savus
un tad tos, is
nav sasniedzams, caur to pau pati to
kalpo ari izlases Un ak vai ja
pie par savu netieu uzdevumu,
atteikties no un ar to S'avu tieo,
joo skolu noslaucls no skatuves cita skola,
izturas pret saviem
asa, bet dilema: skolai vai nu par izlases
ieroci, vai par upuri. ,
. Bet ko tad mums galu ar "nelaimes
tipa beidzot ari pie-
likt pie darba - bet visur . par
Vai tad bargo izlases likuma
"mirsti"?
likumam ir Saprotams,
visur valda uztura un sekas ir ka
paliek tikai notiek dabiska izlase; tikai
is likums tiek ar citu un
principu - principu. Tas, nav
- izlases likums nepielai -bet
zemes nevis tai lai likumu
bet lai Izlases likums ved pie
bet ir netikai fiziska un bet
ari tikumiska. kas dreb ar
tam, kad ir sasniegta robea rodas jauns
un - taisni ari kad
ir sasnieg'ta kulturas progresa kaut kas
* 95 ;:
jauns un - moraliskais likums,
savu lai paam bet tur-
pretim, sniegt roku, ar
Lai fiziskam darbam
gos vecos, lieku nastu, tikai likumam par
uztura - dala mies ar saviem
vecajiem darba jo Un kad mums saka:
"priek kam to darat? Kas krit, to vajaga lai sasniegtu
fizisko un notie-
sevi uz degeneraciju !'' - atbildam:
mies fizisko un tiek pirkta ar
moralisko degeneraciju." daram ari ar "nelaimes
; bet par
ceJam slimnicas "nelaimes - idiotiem un
cietumus - "nelaimes -
noziedzniekiem ; par to, lai tur pane-
sama daJas
darba sistemas, velk savu
vai skaits
tiek attai-
snota un ar saucamo karitativo sistemu; tie ir darba
armijas vezumnieki. dalamies ar bet
ne nevar pielaist, ka veselo, darba organismu
sula tiktu izlietota "nelaimes m" - tad patiesi ies
t degeneracija, ar baida. Mums vai
starp im starp tikumisko
Ja tiek krasi likums par uztura
un tiek likums, un starp fizisko un izvir-
tibu, ja aizraujas no likuma.
Tagad atbilde ir gatava.
to bargo "mirsti", izlases
likums "nelaimes

teiksim "ej
vezumniekos; tur tu lai vai pane-
vilktu savu - bet, ne Saprotams,
ari tas ir maz iepriecinoi ; ko lai dara, pie
nevaram puses. Jau tas bs
labi, ja mums izdosies vai to idealu,
par te tika - skolas organizacijas idealu,
kur tiktu konsekventi un diferenciacijas, ari inte-
gracijas princips, pie kam visiem un
tiktu vieta darba un tas
progress, ar to, kas bija un kas ir.
progress; is ir beigu akords domu un
es izsaukt. Progress ir tas kul-
turas lozungs, saknes atro<;las ar
var tikt visa ideju
mantojumu, no pasaules, jeb uz ms
pateicoties Il/2 simbiosam ar
* 96 *
kalpo .sk?la, ir
tikai tiei, progresivo IdeJU be_t .an. ka
.Joti t!kai
progresivo IdeJU neSCJl - .tiC: Rietumi,_ kup VIemgie. eiesavma_
juies pasaules zmaanas, ka dzmeJspeku
Austrumos mums bija un ari ir pa.visam tas.- savada
ari kulturela, bet P.ama.to)aS uz ka
odienai un ApbnnoJamu
sahdzinot Rietu.mu_:; ar . .. kas atrodas !lluiga
. ne_miera, svimgt. ar
o neapzmigo parhecibu, ka vtss sasmedzama1s J.au __Ir sasmegts,.
tiekties ir lieki, pat -. KneVIJ.a atrodas
uz starp Rietumiem . un Austrumiem; :It sastol?as abi
ideali Krievija ir no Etropas kulturas. valsttm, ap-
progress un .
likums un sabiedrt!>as orgamzaciJa uz
darba pamatiem, tika un uz
traukuma pilno "]!.et tas tau noved QIUZVIrhbas, pie
izmiranas" sekoja atbilde: "Nu, _kas par. to?
Lai tad ari izvirtiba un izmirana!" .. Pret. viedokli :_s
esmu viss tas, ko es .esll!'u anhkas
atbalstas uz uz progresu, IespeJamtbu un
Bet ja progresu noliedzat, tad viss, ko es esmu teicis, tiks caur
to _ . _. . .
tad vai mums neuzsakt Jaunu apcereJumu par Jaunu visu
aptverou tematu? vajaga ari izbei.gt. . Ka.tra doma!
ja ir lidz galam, atzkar veselu d?mu,
ja tas pats notiks eit, a: jums! !ad tas _?aks tikai bar
labu. Es jau redzet anhka pasaule et
pats par sevi an ear
an tiko pasauli es neko vatrak . _L.ai
jums par es ceru, ka an st_ saks
augt un atnesis . . varbut . JUS !au .aizmirsisiet par to,
kas bija ms!-1 priekll_let_:;, par
druvu un par pilmgu savu - ';ID
taisn to, ko ir 00 SeVIS r.adiJIS, Ir
citada gan.g-a an nav_. -;-:
Un man apraut savas lekciJas ar.Jautasanas zimi,
bet esat nogurui, ari es noguns,. tad
sava Platona un par_
tematu

.- tas Ir ramJos, ka tag.ad
to teikt. tad uz atvadisanos un par labu pie
manu progresu._ . .
Kad notika knana un tika
tad . no .. krituiem :-_ .tie . btja !I.enciJS !In
Okcidencijs - biJa mazak tika .at.ziti fHe
doanas neatstma .uz mu1g1em laikie'!l, _
tika izpirkt savu ar helu lat pec
X 97 *
atgriezties debesu
iek tam, kq, noiet ar
miljonu cela gabalu. Kad is ka
tad no Oriencijs savu
un teica: "Ak, Kungs, man vienu
dod lai mans taisns un lidzens, lai kalni un
ielejas manu ieanu un la:i es
uz es dodos!" - tiks
teica tam griezdamies pie otra,
tam: "Bet tu, Okcidencij, Tas neko."
Ar to ari atlaida. Te
kad tad jau katrs no
savu . '
Oriencijs un nb spie
miega un gluds .
1mms, pari par - debf'sis, un bez .
tikai horiconta
balta rita saprata, ka ir vieta, kur vinam vaja-
,. savus prieku,
vienu dienu, otru, tam atkal. .-
ka tas no ne
par vienu soli nav ka atrodas uz vi.enas un
pf!as, vietas, ka ielenc tas pats
teica "o es
nekad nenoieu.
11
Ar iem nosvieda savu
bez un aizmida. Aizmiga uz ilgu
la1ku, pat '
kad ari Okcid_encijs.
- aiz . aiz
- aiz - uz baha
rita "Tik vien1" ,,es tur no-
vakaram !
1
' pie atrodoos
un patiesi, virsotni sasniedza
vakaram, bet tur ka bija Tas
tikai no bija izlicies, ka rita uz bet
uz nebija, tikai daas ar
izsalkumu un . bet bija uz
l .::ju, aiz bet uz
pati rit-a ,,Nu, labi!" teica Okcidencijs,
tam doos tur un
tad - tiei Atkal .par pareizu, tikai
atkal neatrada: aiz bija jauna, plaa ieleja,
arz ielejas daudz kalns, virsotni greznoja
rita . . '
. Saprotams, palika drusku bet ne
uz tlgu kalns pie sevis, tur jau
Un jo un
d1cou no dtenas, gadu
* 98
gada gadu simteni gadu seko
no 'rodas jauna tagad; UJ?es,
klintis, purvi
ir - 1r gaJI,;> ap-
linkus, atgriezies _ nav . no
rita blazmas sp1dumu. Un tag':d modpg1"
ar savu uzticamo augsta vards
- "socialais 1r un
un kJmsu a1zu,
bet neizsamist: nt<: sp1du.mu
un ir ka nopakt htlz v1rsotne1 -
un pneka . .
'1'
.,
' .
* 99 *
izlabojumi:
.
1 lpp. 18. rind. no apakas "un jauni" "un ka' jauni"
1
"
16.
" " " "

"
"ka
5
"
15.
" "
"galasledziens"
"
"gala sledziens"
6
"
5.
" " "
"galasledzieni"
"
"gala sledzieni"
7
"
11 .
"
"
augas
"

"
"gala s!edzienu"
7
"
19.
"

"
viegli
"

7
"
19.
" "
apakas
"

"
"kada
7
"
16.
" "
"
8
"
13.
" "
"
9
"
9.
" "
"
9 8.
" " " "

10

2.
" "
augas
"

1l.l
"
16.
" " "
.stastitiem"
"

111
"
13.
"
apakas
"
"matodes un" "metodes un"
18
"
3.
" " "
"otrai- (mora," " "otrai
celms- (mora,"
21
"
6.
" " " "
"
21
"
6.
"
" "

26
"
1. augas
"
"3 deklinacijas" " "III. deklinacijas"
28
"
22.
" "
apakas
"
"speka, bet" "s_peku, bet"
30 16.
"
augas
"
"js sasniegsat"" "jus sasniegsiet"
30
"
21.
" "
apakas
"
"romiets grib" " "romietis grib"
30 2.
" "
terminu
30
"
1.
" "
"
11
0TCYTCTBYIOillee"
11
"oTcTyrraJOillee"
31 18.
" "
augas
"
"eit zubjekts
11
"eit subjekts"
33
"
17.
" "
apakas "ir di, " "ir
41 5.
" "
"
51l
"
20.
" "
"pieminek! us;"
"
"pieminekjus;"
55
"
2.
" " " "
"pre" "pret"
56
"
17.
" " "
"literariskos
"
"Jiteraturas"
57
"
8.
" "
augas \ , "no eposu"
"
"no epus"
58 3.
" "
apakas .- ptrm"
"

58
"
2.
" " " "
-" "otra - lai"
60
"
3.
"
augas
"

60
"
5.
" " "
"pats spaniets"
"
"pats
60"
"
9.
" " "
. "ka
60
"
16.
" " "
"un, spame1em " "unpriekspanieiem,"
prieks"
.ka i 67
"
17.
" " "

"
70

7 .
" " " "
"ususpruetus ar" " "ususfructus ar"
71 2.
" "
apakas
"
"tevs Ferdinants"" "tevs Ferdinands"
72
"
24.
" " "
"vadori."
"
"vadoni."
75
"
10.
" "
apakas
"

"

76 4.
"
augas
"
"kotajai"
"
"rotajai"
76
"
5.
" "
"uolona"
"
"kolona"
76
"
6.
" " "
"vn
11
"
"un"
76
"
7.
" " " "

"

76 9. "rejas"
-. .
" " " " " "
"zeJaS
76 24.
" " "
"gadijuma
76
"
11.
"
apakas skaut kur" " kaut kur"
78
"
19.
" "

"
"maz
80
"
8.
" " "
"apaugjojam"
"

X 100
.,.