HEKTORS MALO

DZVES SKOLA
Jaunatnes romns

N o franu valodas tulkojusi A . J u r e v i a

Rg,

1935

Valtera un Rapas akc. sab. izdevums

Hector Maot SANS FAMILLE Bibliothque D'ducation et de Rcration J. Hetzel et C , 18, Rue Jacob Paris
ie

Ststs par pamestu franu znu Remiju, kura ilgie klejojumi noved imenes siltum. Remijam daudz ko iemca dzve, bet draudzans ar citiem liktea pabrniem paldz izturt vissmagkos prbaudjumus.

g rt

ARMIJAS SPIESTUVE Rg, Muitas iel Nr.l

L1SIJAI

MALO

Rakstot o grmatu, es visu laiku domju par Tevi, mans brns, un ik brdi uz lpm man bija Tavs vrds. Vai Lisija to sapratis? Vai Lisiju tas interess? Viemr Lisija. Tlab Tavam tik biei izruntajam vrdam ir jbt ieraksttam s grmatas pa skum; es nezinu, kds liktenis paredzts m lappusm, bet, lai tas btu kds bdams, man ts ir sagdjuas ganda rjumu, kas atsver visus pankumus, apmieri njumu, iedomjoties, ka Tu ts lassi, un prieku Tev ts dvt. Hektors Mala

Pirm daa. I nodaa.

Sd.
Es esmu atrasts brns. Bet ldz astoiem gadiem es, tpat k citi brni, domju ka man ir mte, j o katrreiz kad es raudju, man bija klt kda sieviete, kas mani sama roks un auklja tik maigi, ka asaras tlt nouva. Nekad es neiemigu sav gulti, pirms kda sieviete nebija_ mani noskpstjusi. Kad decembra vj svieda sniegu nosarmojus logu rts, via sama manas kjas savs roks, sildja ts un dziedja mazu dziesmiu, kuras meldiju es vl tagad atceros. A r daus vrdus. Kad ganot msu govi pa zainm cemalm jeb izdeguos laukos mani prsteidza prkona negaiss, via atskrja pie manis un spieda mani paslpties savos vilnas svrkos, rpgi tos prvilkdama man pr galvu un pleciem. Un beidzot, kad man iznca ilda ar kdu no maniem biedriem, via man lika ststt manas bdas, gandrz arvien atrazdama laipnus vrdus, lai mani apmierintu vai dotu man taisnbu. Sprieot pc visa un vl daudz citm lietm, pc t, k via ar mani runja, k uz mani skatjs, pc vias glstiem, pc maiguma, kas skanja cauri vias brieniem, es ticju, ka via ir mana mte. 3

Bet, lk, kd krt es dabju zint, ka via ir tikai mana audu mte. Manu sdu, jeb pareizk sakot, sdu kur es uzaugu, j o man jau patiesb nav ne savas sdas, ne dzimtenes, tpat ka nav ne tva, ne mtes, t tad sdu, kur es pavadju savu brnbu, sauca par avanonu. T i r viena no visnabadzgkm sdm Francijas centr. ai nabadzbai par iemeslu nebija ne iedzvotju slinkums, vai nolaidba, bet tas, ka sda atrads neauglg apvid. Aug lg zemes virskrta bija plna un lai iegtu labu rau tai vajadzja mslu un papildinjumu, kdu nebija tan apvid. Neredzja (vismaz taj laik, par kuru es runju) ar iekoptus laukus, bet visur bija tikai plai saules izdedzinti klajumi kuros auga tikai viri un ski krmi. Kur beidzs ie klajumi, sks landas, kuru augstks das aso vju brzienu sakrop oti ski koku puduri stiepa gais savus strupos un izliektos zarus. Lai redztu skaistus kokus, vajadzja atstt augstieni un nokpt ielej, kur pavs, gar upm, auga lieli kastaloki un vareni ozoli. Taj ielej, uz upes krasta, kura savus tros deus stei dzas pievienot kdai Luras ietekai, atrads mja, kur es pa vadju savus pirmos brnbas gadus. Ldz astoiem gadiem es netiku redzjis in mj vriea; tomr mana mte nebija atraitne. Vias vrs, akmekaljs, k daudzi citi apgabala strdnieki, strdja Parz, un atgrie zs sav mj tikai tad, kad es biju jau td vecum, ka spju redzt un saprast to, kas ap mani notiek. Laiku pa laikam ar kdi. darba biedri, kas atgriezs mj, vi atstja par sevi zias. Barberna mt, jsu vram iet labi; vi mani ldza jums pasact, ka ar darbu veicas labi un nodot jums naudu; ldzu prskaitiet? Un tas bija viss. Barberna mte apmierinjs ar m zim; vias vrs bija vesels; viam bija darbs; maizi vi nopelnja. No t, ka Barberns tik ilgu laiku pavadja Parz, neva jaga spriest, ka vi btu slikts attiecbs ar savu sievu, ai prombtnei par iemeslu nekd zi nebija nesapraans. Vi dzvoja Parz td, ka viu tur turja darbs un tas ir viss. Kad vi bs vecs, vi atgriezsies un dzvos pie savas

vecs sievas un iekrt nauda vius paglbs no trkuma vecuma diens, kad viiem vairs nebs spka un veselbas. Kd novembra dien, vakaram metoties, kds nepa zstams vrietis apstjs pie msu vrtiem. Es cirtu uz mjas sliega agarus, Neatgrzdams vrtus, bet skatdamies tiem pri uz mani, sveinieks jautja, vai e dzvojot Barberna mte. Es viu ldzu ienkt. Vi atgrda vrtus, kuru ees nokstja un lniem soiem tuvojs mjai. Nekad vl es nebiju redzjis tik netru cilvku; lielas dubi pikas, citas slapjas, citas jau sakaltuas, apklja viu no ^saivas ldz kjm, un uz viu skatoties, bija skaidrs, ka vi ilgi ir staigjis pa sliktiem ceiem. Izdzirdusi sarunas troksni Barbarna mte steidzs r taisni taj brd, kad sveinieks kpa pr msu slieksni, "iu atrads viens .otram pret. E s nesu zias no Parzes, vi sacja. T i e bija oti vienkri vrdi, kdus ms ne vienreiz vien bijm dzirdjui; bet tonis, kd tie bija izteikti, ne drusku neldzinjs tam, kas citkrt pavadja vrdus: Jsu vram kljas labi, darbs sokas. A k , mans Dievs! rokas salikdama iesaucs mte, ar eromu ir notikusi kda nelaime! Barberna

T gan ir, bet jums td nevajaga no izbailm palikt slimai; jsu vrs ir ievainots, tas ir tiesa, bet vi np" miris. Tomr vi varbt paliks kroplis. Patlaban vi ir slimnc. Es biju via biedrs blakus gult un t k taisjos atgriezties mjs, vi mani ldza, garmejot, jums to pa ststt. Es nevaru kavties, j o man vl jnoiet trs jdzes un nakts nk virs. Barberna mte, gribdama dabt zint kaut ko vairk, ldza sveinieku palikt uz vakarim, j o cei esot slikti un audis runjot ar par vilkiem, kas pardjuies me; vi aizieot rt no rta. Vi apsds pie pavarda un sdams ststja mums, k nelaime notikusi: Barbernu pa pusei saspieduas kdas sta laas, kas sagzus, un t k ticis pierdts, ka viam taj brd nav bijis jatrodas taj viet, kur vi ticis ievainots, tad uzmjs atteicies viam makst jeb kdu atldzbu.

J, nav laimes nabaga Barbernam, nav laimes, sacja vi. Tomr ir tdi gudrinieki, k a s no s lietas btu iztais jui sev ma pensiju, bet j s u vrs nedabs nek. Un vdams savus biku galus, kas mets stvi zem kal stoo dubu garozas, vi arvien a t k r t o j a : j, nav laimes, ar tik dzim skumjm, kas rdja, ka vi labprt autu sevi sakropot, j a viam tikai btu cerba iegt a r to ma pensiju. Tomr, savu ststu beidzot, vi sacja, es viam devu padomu uzmju iesdzt. B e t tda tiesans daudz izmaks. J, bet kad vinn! Barberna mte g r i b j a braukt uz Parzi, bet tds. tik drgs un tls ceojums, nebija vienkra lieta. Nko rt ms nokpm sd aprunties ar mct. T a s viu negribja laist braukt, pirms nebs uzzinjis, * via v a r savam vram bt noderga. V i aizrakstja ts sli ncas przinim, kur Barberns rstjs, un pc pris dienm sama atbildi, kur bija sacts, k a Barberna mtei neva j a g o t doties tlaj ce, bet aizstt s a v a m v r a m noteiktu summu naudas, j o vi gribot skt tiesties ar s a v u uzmju. P a g j a dienas un nedas un, laiku pa laikam, atnca vs tules, kuras visas prasja jaunus naudas stjumus; pdj, sevii steidzg, bija sacts, j a naudas vairs neesot, lai pr dodot govi. Tikai tie, kas pai dzvojui uz laukiem, kop ar zemnie kiem, v a r saprast, oik daudz bdu un spju ir as v r d o s : prdot govi. Dabas ptniekam govs ir atgremojos kustonis; izbrauc j a m tas ir kustonis, kas labi iederas dabas ainav, kad t st vdama za pav pace melno, no rasas mitro purnu pri zlei; pilstas brnam govs ir piena, k r j u m a un siera a v o t s ; bet zemniekam, t nozm k a u t ko daudz v a i r k . Lai cik naba dzgs vi btu un cik liela v i a imene kamr v i a m ir govs kt, vi i r nodroints pret bada cieanm. A i z valga j e b a i z saites, kas apmesta ap ragiem, zemnieka brns pavad govi pa zainm cemalm, j o s ganbas nevienam nepieder, un v a k a r visai imenei ir sviesta p i k a zup un piens, kur ap mrct kartupeus; tvs, mte, brni, k lieli, t mazi, visi dzvo no govs. A r ms, B a r b e r n a mte un es, tik labi iztikm a r govi, ka ldz im brdim, gandrz nemaz nebijm dui gau. Bet
u v a 1

via nebija tikai msu barotja vien, via bija ar msu draugs un biedrs, j o nevajaga iedomties, ka govs btu truls kustonis; glui otrdi, via ir gudrs un jtgs dzvnieks, sevii, ja s pabas vi tiek attsttas ar prtgu audzi nanu. Ms savjo oti mojm un sarunjmies ar viu, un via ms saprata. N o savas puses, ar savm lielajm, apaa jm, maiguma pilnm acm via oti labi prata izteikt savas vlans un jtas. A r vrdu sakot, ms viu oti mljm, un ar to ir viss izsacts. Un tomr tagad vajadzja no vias irties, j o viengi, prdodot g o v i varja apmierint Barbernu. Beidzot ierads pircjs, un labi apskatjis un iztaustjis msu Ruseti, neapmierinti izgrozjis galvu, simtm reiu at krtojis, ka govs viam pavisam nederot, ka t esot nabagu auu govs, kuru vi nevarot prdot, ka viai neesot piena, ka via dodot sliktu sviestu, vi beidzot sacja, ka govi em ot, bet tikai aiz savas labs sirds un lai pakalpotu Barberna mtei, kura ir krietna sieviete. Nabaga Rusete, it k saprasdama, kas te notiek, negri bja nkt r no ktias un ska maut. Aizlien viai garm un izdzen viu r, sacja tirgotjs sniegdams man ptagu, kas viam karjs kakl. To nu gan n, atbildja Barberna mte. Un samusi govi aiz saites, via ska ar to mi runties. N u , mana m, nc vien, nc! Rusete vairs nepretojs; uz cea tirgotjs piesja viu pie ratiem, un tagad gribot negribot viai vajadzja sekot zirgam. Ms iegjm atpaka mj, bet vl ilgi dzirdjm vias mauanu. Nu nebija vairs ne piena, ne sviesta. Rt gabals mai zes un vakar kartupei ar sli. Vastlvis iekrita drz pc Rusetes prdoanas; prngad Barberna mte sarkoja veselas dzrs, ar pankkm un rau iem; es vius t du, t du, k via man skatoties bija no tiesas laimga. Bet tagad mums vairs nebija Rusetes, kas dotu pienu, ar ko ataidt mklu, un sviestu, ko likt uz pannas. N e vairs Rusetes, ne piena, ne sviesta, ne priecg Vastlavja; t es noskumis pie sevis domju.

Bet Barberna mte man bija sagdjusi prsteigumu. Kaut gan via nemlja nek aizemties no citiem, tak oreiz via bija palgusi vienai kaimiienei krzti piena, otrai piciu sviesta un, kad es prncu pusdien, es atradu viu be ram miltus liel mla pod. L k ! milti, es sacju viai pieiedams. Tiei t, via smaiddama atbildja, tie tiem ir milti, manu mazo Remij, un labi kvieu milti; palk cik vii labi smaro! Ja es btu uzdroinjies, es labprt btu paprasjis, ko via dars ar miltiem; bet taisni td, ka man tik oti to gri bjs zint, es nedrkstju jautt. Un bez tam, lai neapbdi ntu Barberna mti, es negribju sact, ka zinu, ka odien ir Vastlvis. K o no miltiem taisa? via jautja man noskatdams. Maizi. Un vl? Putru. Un vl? A k , tu, kungs . . . Es tiem nezinu. Nu, nu, tu zini gan. Bet t k esi lga zns, tu ne drksti to sact. Tu zini tri labi, ka odien ir Vastlvis, pan kku un rauu diena. Bet t k tu zini ar, ka mums nav ne piena, ne sviesta, tu nedrksti par to runt. Vai nav taisnba? A k ! Barberna mt'. T k es jau iepriek visu to paredzju, es t ierkojos, lai Vastlvis atnkdams tev nerdtu prk bdgu seju. Pa lkojies abr!
4,

tri vku noclis es tur ieraudzju pienu, sviestu, olas un trs bolus. Padod man olas, via sacja, un kamr es ts prsitu, nomizo bolus. Kamr es griezu bolus ls, via iesita olas miltos un ska visu to maist, laiku pa laikam pieliedama karotti piena. Kad mkla bija sajaukta, via nolika podu siltos pelnos un mums atlika tikai nogaidt vakaru, j o pankkas un rauus ms bijm nolmui st vakaris.

Ja gribu bt atklts, tad jatzstas, ka diena man izliks Joti gara, un vairk k vienreiz vien es piegju un pacilju drbi ar ko bija prsegts pods. T u atdzessi mklu un via slikti rgs, sacja Barbe rna mte. Bet via rga labi un vispr prkljs maziem paaugsti njumiem, maziem psliem, kas sprga puu. Rgsto mkla izplatja patkamu olu un piena smaru. E j sacrti agarus, via man sacja; mums vajadzga gaia uguns, bez dmiem. Beidzot aizkra uguni. Pieliec vl malku! via man sacja. o pavli, ko es jau sen nepacietgi gaidju, nevajadzja otrreiz atkrtot. Drzi uguns dega gaim liesmm un piepil dja drebou gaismu visu virtuvi. Tad Barberna mte noma no sienas cepamo pannu un uzlika uz uguns. Padod sviestu! A r naa galu via pama gabaliu sviesta, rieksta lie lum, un uzlika uz pannas, kur tas urkstdms ska kust. Ak, t tiem bija brnia smara, kas kutinja msu degunus vl j o patkamka td, ka ms to ilgi nebijm jutui. A r sviesta urkstana pann mums liks k priecga mzika. Tomr, cik aizrvies es ar biju ar klausanos ai mzik, man liks, ka dzirdtu pagalm sou troksni. Kas gan varja ms in stund trauct? Laikam kda kaimiiene bs nkusi pc uguns. Bet man nebija laika kavties pie m domm, j o Barbe rna mte patlaban nogremdja karoti mklas pod un uzlja uz pannas lielu, baltu mklas krtu. Tagad nevarja atauties dai izklaidbai. Te kds piedauzja ar koku pie slieka, un durvis pki atsprga va. Kas tur ir? jautja Barberna mte nemaz nepagriez dams uz to pusi. Istab ienca kds vrs un uguns gaism, kas viu pilngi apspdja, es redzju, ka viam mugur ir balta blze un rok liela runga.

 T e jau laikam tiek rkoti svtki? Neliekaties traucties, vi skarbi sacja. A k , mans Dievs! iesaucs Barberna mte, tri nolik dama pannu uz grdas, vai tu tas esi, erom? Un pamusi mani pie rokas, via mani stma klt vram, kas bija apstjies uz slieka: T a s ir tavs tvs.

10

II

nodaa.

Audu tvs.
Es gju viam klt un gribju to noskpstt, bet vi ar njas galu mani atturja. Kas tas tds ir? Tas ir Remijs. Tu tau man s a c j i . . . Nu j, b e t . . . t nebija patiesba, td ka . . . A k , t nebija patiesba, nebija p a t i e s b a . . . Vi pancs daus sous uz manu pusi ar paceltu rungu rok, un es instinktvi atkpos. Ko es viam biju nodarjis? Kda ir mana vaina? Kd da saemana, kad es gju viam pret un gribju to no skpstt? Bet man neatlika laika iztirzt os jautjumus, kas drzmjs man uztrauktaj prt. E s redzu, ka js taisties svtt Vastlvi, vi sacja, tas ir labi, j o esmu oti izsalcis. Kas tev ir vakaris? Es cepu pankkas. T o es labi redzu, bet pankkas nav tas, ko ce priek cilvkam, kam kjs savas desmit jdzes. Bet man cita nek nav; ms tevi nebijm gaidjui. K? Jums nek nav? Jums nek nav vakaris? Vi apskatjs apkrt. Lk, sviests.

Tad vi pacla acis uz griestiem uz to vietu, kur mdza karties vt gala, bet ksis jau kop ilga laika stvja tuks, un pie vrbaiem karjs tikai dai spolu un iploku saii. Lk, kur spoli, sacja vi, nosisdams ar savu nju vienu saii, etri, pieci spoli, gabals sviesta un mums bs labu lab zupa. Noem no uguns savu pankku un sacep mums pann spolus. Noemt pankku no uguns! Barberna mte nek neat bildja. Via steidzs izpildt, ko vrs viai bija pavljis. Pats vi apsds uz sola pavarda str. Es neuzdroinjos atstt vietu, kur nja mani bija apst dinjusi, un nolkojos vi atspiedies pret galdu. Tas bija apmram piecdesmit gadus vecs vrs, skarbu un drmu seju; galvu vi turja noiebtu uz labo pusi, lai kam no dabt ievainojuma, un tas via izskatu padarja vl atbaidoku. Barberna mte bija uzlikusi atkal pannu uz uguns. V a i ar o mazo sviesta piciu tu gribi zupu izvrt? vi prasja. Un sagrbdams vi uz kura atrads sviests, vi uz svieda visu gabalu uz pannas. Nu vairs ne sviesta, ne pankkas! Kur katr cit brd nelaime mani btu dzii satrie kusi; bet tagad es nedomju ne par pankkm, ne rauiem, manu prtu aizma domas, ka is cietsirdgais vrs esot mans tvs. Mans tvs, mans tvs! es neapzingi atkrtoju. Es nekad sev pilngi vl nebiju noskaidrojis, kas tas ir tvs, bet neskaidri, instinktvi es biju iedomjies, ka t ir mte, tikai ar rupju balsi; bet uzlkodams o, k no debesm nokrituo tvu, mani prma spes un bailes. Es gribju viu skpstt, bet vi mani atgrda ar nju, kd? Barberna mte nekad mani neatgrda, kad es viu skpstju, bet gan piespieda ciek sev pie krtm. Kamr tu stvi k sasalis, btu labk uzlicis vjus uz galda. Es steidzos paklaust. Zupa jau bija gatava, un Barberna mte to salja vjos. Tad vi atstja savu kaktu, apsds pie galda un ska st, ad tad apstdamies un nolkodamies man.

12

Es biju tik satraukts un nemiera pilns, ka nevarju iest, un ari skatjos uz viu tikai zagus un, sastapdams via skatienu, nodru acis. V a i vi parasti d tik maz? vrs pki jautja, pastiepis uz manu pusi karoti. N, vi labi d. Zl! Labk btu, ja vi nemaz nestu!

Man, protams, nebija nekdas patikas runt, un ar Barberna mte nebija vairk par mani noskaota uz runanu: via tekalja urpu turpu ap galdu, uzmangi apkalpodama vru. Ttad tu neesi izsalcis? vi man vaicja. N. Nu tad ej gult un lko tlt aizmigt, citdi es noskaitos. Barberna mte man uzmeta iglu skatienu, kas nozmja, ka man bez pretimrunanas jpaklausa. Tau is ieteikums bija lieks, es ne maz nedomju pretoties. Tpat k jo daudzs zemnieku mjs, msu virtuve vienlaikus bija ar msu guamistaba. Pie krsns atrads viss, kas saistjs ar anu, galds, tne, trauku skaptis; bet otr virtuves gal bija mbeles gulanai vien kakt Barberna mtes gulta, pretj kakt manj, kas atrads td k skap, ko no vism pusm ap ma sarkana auduma aizkari. Es steigus izrbos un apglos. Bet aizmigana bija pavisam kas cits. Aizmigt nevar pc pavles; aizmieg tad, kad nk miegs un kad ir miergs prts. Tau man nenca miegs un nebija ar miergs prts. Glui otrdi es biju drausmgi noraizjies, turklt jutos oti nelaimgs. K, is vrs bija mans tvs?! Tad kpc vi pret mani izturjs tik rupji? Piespiedis degunu pie sienas, es pljos atgait s domas un aiz migt, k man bija pavlts, bet tas nebija iespjams. Miegs k ne nca, t nenca, es jutos tik modrs k vl nekad. Pc kda bra nezinu, pc cik ilga laika, izdzirdju, ka uz manas gultas pusi kds nk. Pc lniem, coiem un smagiem soiem es uzreiz sapratu, ka t nav Barberna mte. Maniem matiem pieskrs karsta elpa. V a i tu guli? vaicja apslpta balss. Es pat ij nedomju atbildt, jo man auss vl skanja drausmgie vrdi: Es noskaitos. Vi ir aizmidzis, noteica Barberna mte. Vi t ir pa radis: koldz ieliekas gult, t uzreiz aizmieg. Tu vari droi runt, vi nedzird. Bez aubm, es varju pateikt, ka neesmu aizmidzis, bet neiedro injos: man bija pieteikts aizmigt, es nebiju aizmidzis, td jutos vaings. Kas tev iznca ar to tiesanos? Barberna mte jautja. Es zaudju! Tiesnei nosprieda, ka pats biju vaings, stv dams zem stalam, un ka man no bvuzmja nekas nepienkas.

To teikdams, Barberns cirta dri gald un ms lamties, nepa sakot nevienu sakargu vrdu. Prva ir zaudta, vi drz no jauna atkrtoja. Msu nauda ir zaudta, es esmu kroplis, un ms esam post, t, lk! Bet, it k ar to vien vl nebtu diezgan, prncis mjs, es atrodu priek kdu brnu. V a i tu man nepaskaidrosi, kpc nedarji t, k es tev liku? Tpc, ka nevarju. Tu viu nevarji nogdt uz atradeu namu? T nevar pamest brnu, kur ar paas pienu zdts un kuru ml. Tas tau nav tavs brns. Beidzot es jau gribju izdart, k tu liki, bet tiei tad vi sa slima. Saslima? J, saslima, un td brd tau viu nevarja nest uz patver smi, lai vi tur dabtu galu. Un tad, kad vi izveseojs? Vi nemaz uzreiz neizveseojs. Pc ts slimbas viam pie mets cita; nabadzi t ksja, ka klausoties sirds vai puu plsa. Tpat k toreiz msu Nikol, kas nomira; man liks, ja es viu tdu slimu nestu uz pilstu, vi ar nomirtu. Bet pc tam? Laiks ritja. Ja jau es biju gaidjusi tik ilgi, tad varju pagai dt vl. Cik gadu viam tagad ir? Astoi. Nu, tad vi astou gadu vecum nonks tur, kur viam bija jnonk jau agrk, un tas nebt nebs viam patkamk; lk, ko vi bs pancis! A k , Zerom, tu tau t nedarsi! Es to nedaru?! Kas man to liegs? V a i tu dom, ka ms viu patursim uz visiem laikiem? Uz mirkli iestjs klusums, un es varju atvilkt elpu; aiz uztrau kuma man t aizaudzs rkle, k a gandrz noslpu. Drz Barberna mte atska: V a i , k Parze tevi prvrtusi! Pirms aizbraukanas uz Parzi tu nebtu t runjis. V a r jau bt. Bet pilngi dros ir tas: ja Parze mani ir prvr tusi, t mani ir ar sakropojusi. K lai ms tagad izdzvojam tu un es? Naudas mums vairs nav. Govs ir prdota. V a i tad tagad, kad mums nav ko st, lai ms vl barojam sveu brnu? Tas ir mans brns. Vi nav ne tavs, ne mans. Vi nav zemnieku brns. Es viu apskatju pa vakariu laiku: vi ir trausls un vrgs, ne viam ir stipras rokas, ne kjas.

 Vi ir skaistkais brns vis ciemat. Es gan neteiktu, ka skaists. Bet smalks gan! V a i tad no savas piemlbas vi bs padis? V a i tad tas ir kds strdnieks ar tdiem pleciem k viam? Vi ir pilstas brns, un pilstas brni mums eit nav vajadzgi. Es tev saku, ka vi ir godgs zns, gudrs un attapgs, tau ar visu to viam ir laba sirds. Vi strds priek mums. Pagaidm mums bs jstrd priek via, bet es vairs nevaru strdt. Un, ja nu via vecki viu pieprass, ko tad tu teiksi? V i a vecki! V a i viam vecki maz ir? Ja tie viam btu, tie viu btu mekljui un droi vien astou gadu laik ar atradui. A k , es izdarju drausmgu mubu, iedomdamies, ka viam ir vecki, kas vien jauk dien viu pieprass un samakss mums par plm, ka esam viu audzinjui! Es biju sts stulbenis, trais eis. Tas, ka vi bija ietts skaistos autios ar menm, nebt nenoz mja, ka vecki viu mekls. Starp citu, vii varbt ir jau mirui. Bet ja nu nav mirui? Ja vii kdu dienu ieradsies viu atpra st? Man liekas, ka vii ieradsies. Ir gan ts sievietes ietiepgas! Bet tomr ja vii ieradsies? Nu, tad ms vius nostsim uz patversmi. Bet pietiks ppt. Man jau ir apnicis. Rt es viu aizvedu pie mra * ovakar ieu ap sveicinties ar Fransu. Pc stundas bu atpaka. Durvis atvrs un aizvrs. Vi bija prom. Tad es igli pietrkos sdus un sku saukt Barberna mti. Mmi! Via piesteidzs pie manas gultas, un es jautju: V a i tu mani laidsi uz patversmi? N, mo Rem, nelaidu. Un, ieskvusi mani savs roks, via mani maigi noskpstja. Vias glsts mani iedroinja, un manas asaras mitjs ritt. Ttad tu nebiji aizmidzis? via klusi jautja. T nav mana vaina. Es jau tevi nebaru. Ttad tu dzirdji visu, ko eroms sacja? J, tu neesi mana mamma, un vi nav mans tvs. Sos nedaudzos vrdus es neizrunju viend bals, jo, ja es biju gaum izmisis, uzzinot, ka via nav mana mte, tad biju laimgs, gandrz vai lepns, zinot, ka eroms nav mans tvs. Ss pretrungs jtas tad nu izpauds man bals. Bet Barberna mte, iet, to neievroja. Man varbt vajadzja, via sacja, tev jau agrk dart zinmu patiesbu, bet tu man biji tikpat k paas brns, bez kda ie mesla es tev nevarju pateikt, ka neesmu tava st mte! T a v a mte,
11

nabaga brni, nav zinma tu to dzirdji. V a i via vl ir dzva vai nav vairs dzva? Nekas nav zinms. Kdu rtu Parz, kad Zeroms devs uz darbu un bija iegriezies Bretoila avnij, kas ir plata, kokiem apstdta iela, vi izdzirdja brna raudanu. Liks, ka skaas nk no kda drza pavrtes. Tas notika februr, maz gaismi. Zeroms piegja pie durvm un ieraudzja uz slieka guam brnu. Palkojies apkrt, gribdams kdu pasaukt, vi ieraudzja vrieti, kas bija st vjis aiz resna koka un tagad muka projm. Droi vien is vrietis bija tur paslpies, lai noskattos, vai kds atrads brnu, ko vi pats bija ielicis durvju pavrt. Zeroms nemaz nezinja, ko ieskt, jo brns brca no visa spka, it k saprazdams, ka ir radies kds glbjs un ka tam nevajadztu aut pazust. Kamr Zeroms prtoja, kas btu da rms, klt pienca vl citi strdnieki, un tika nospriests, ka brns j aiznes uz policijas iecirkni. Bet brns brca vien brkan. Droi vien viam bija auksti. Bet, t k policijas iecirkn bija oti karsti un brns tomr nemitgi brca, ska domt, ka viam gribas st, un gja sameklt kdu kaimiieni, kas brnam iedotu krti. Vi tai kri pieplaka klt. Vi tiem bija izsalcis. Pc tam viu pie krsns izrba.

viu izrba. Tas bija mneus piecus seus vecs, skaists srts zns. Liels, apa un veselgs; autii un vea skaidri lie cinja, ka vi ir bagtu vecku brns. Tas, bez aubm, bija nozagts un izlikts. T, vismaz, izskaidroja policijas komisrs. Ko ar viu ieskt? Pc tam, kad bija pierakstti eroma izizteicieni, aprakstts brns un via drbtes, kas bija bez z mm, komisrs sacja, ka stot viu uz patversmi, ja neviens no kltesoiem negribot viu paturt; tas esot vesels, skaists un stiprs brns, ko neesot grti uzaudzint, un via vecki, droi vien, to uzmeklot un bagtgi atldzinot par audzi nanas plm. Tad eroms piegja tuvk un sacja, ka lab prt to paturot; brnu viam ar atdeva. Man taisni tai laik paai bija mazs brni td pat vecum, bet man nebija grti zdt ar vl otru. Td krt es kuvu par tavu mti. Ak, mmi! Pc trim mneiem es zaudju savu brnu un vl vairk pieros tev. Es pavisam aizmirsu, ka tu neesi msu brns. Bet, par nelaimi, eroms to neaizmirsa un redzdams, ka triju gadu laik tavi vecki nav tevi mekljui, jeb vismaz atradui, vi gribja tevi ielikt patversm. Tu dzirdji, kd es to neizdarju. Ak, ldzu, tikai ne patversm, es iesaucos pieerda mies viai, tikai ne patversm. N, mans brns, tev nebs tur jiet. Gan es nokrtou visu. eroms nav auns cilvks, tu redzsi; ts tikai bdas, bailes no posta, kas viu t uztrauc. Ms strdsim, un ar tu strdsi. J, es daru visu, ko tu gribsi. Tikai ne uz pa tversmi. T e v nebs tur jiet, bet tikai ar vienu noteikumu tev tlt ir jgu. Nebs labi, ja vi atnks un atrads tevi nomod. Un, noskpstjusi mani, via pagrieza mani uz sienas pusi. Es oti gribju aizmigt, bet biju par daudz nemiergs, par daudz dzii uztraukts, lai ar labu gribu vien vartu apmieri nties un iemigt. T tad Barberna mte, tik ma un maiga, nebija mana st mte! Bet kda tad i r sta mte? V l labka, vl mai gka? Ak, n, tas nebija iespjams. Bet tas, ko labi sapratu un skaidri sajutu, bija, ka sts tvs gan nevar bt tik nelgs k Barberns un nebtu uz mani skatjies tik aukstm acm un paceltu nju rok.
2 Hektors Mal, Dzves skol.

17

Vi g r i b mani stt uz patversmi, bet vai Barberna mte vars viu no tam atturt? Kas patversme sti ir? Sd bija divi brni, kurus saukja par patversmes brniem; viiem kakl karjs skrda plksne ar numuru. Vii bija slikti aprbti, netri, un visi vius ircinja un sita. Brni vius biei vajja ar tdu pat nelbu k noklduus suus, kam nav neviena kas tos aizstv. Ak, es negribu bt ds brns, es negribu, ka man kakl pakar numuru, es negribu, ka brni skrien man paka klieg dami: uz patversmi, uz patversmi! N o m domm vien jau mani prma drebui un ska klabt zobi. Es nevarju un nevarju iemigt, un drz vajadzja pr nkt Barberna tvam. Par laimi, vi neatgriezs tik tri, k bija sacjis, un es tomr iemigu pirms via prnkanas.

18

III

nodaa.

Sijora Vitlija trupa.

Es to nakti, bez aubm, biju guljis baiu un bdu saj tas pilns, j o no rta mostoties, mana pirm kustba bija ap taustt gultu un palkoties apkrt, vai neesmu pa nakti aiz vests prom. Visu rtu Barberns ar mani nerunja ne vrda, un es jau sku tict, ka nodoms par manu stanu uz patversmi bs atmests. Droi vien, Barberna mte bs ar viu run jusi un bs viu prliecinjusi mani paturt. Bet pusdienas laik Barberns pavlja man uzlikt cepuri un sekot viam. Prbijies, es pagriezu acis uz Barberna mti, lgdams vias paldzbu. Bet via man slepeni deva zmi paklaust, pie tam ar rokas mjienu mani nomierindama: tev nav ko baidties. Tad, nepretodamies, es devos ce, Barbernam nopaka. N o msu mjas ldz sdai bija diezgan tlu; labas stun das gjiens. P a visu o stundu vi ar mani nerunja neviena vrda. Vi gja pa prieku, lni un klibodams, un via galva nemaz nekustjs. Laiku pa laikam vi ar visu stvu pa griezs atpaka, skatdamies, v a i ' e s viam sekoju. Kurp vi mani ved? P a r spti Barberna mtes mierinoiem mjieniem, is jautjums mani oti uztrauca. Lai izvairtos no nezinmm briesmm, kuras es nojautu, es nodomju izbgt viam. Td es minju palikt arvienu vairk nopaka, lai,, kad attlums starp viu un mani bs pietiekoi liels, es mestos grv, un tad vi mani vairs nevars pankt. N o skuma vi tikai arvien man uzsauca viam sekot, bet vlk, uzminjis manas domas, sama mani aiz rokas. Man cits nekas neatlika, ka sekot viam, un to es ar darju.
2*

19

T ms abi iegjm sd, un visi audis mums garm ejot pagriezs un nolkojas uz mums, j o es izskatjos pc strgalvga sua, ko ved sait. Uz kafejncas slieka stvja kds cilvks un, mums garm ejot, tas aicinja Barbernu ienkt. Barberns sama mani aiz auss un ievilcis sev pa prieku iek, aizvra durvis. Es jutos atvieglots, j o kafejnca man neliks bstama vieta un bez tam es sen biju vljies prkpt pr vias slieksni. Kafejnca, Notrdamas iebraucams vietas kafejnca! K da gan t varja bt? Cik reiu jau es biju sev uzdevis o jautjumu! Es biju redzjis iznkam no vias cilvkus sasarkum sejm un odzgm kjm; ejot gar kafejncas durvm, es biei biju dzirdzjis tdu klaiganu un dziedanu, ka visas logu rtis trcja. Ko tur iek dara? Kas notiek aiz iem sarkanajiem aiz kariem? Tagad reiz es to uzzinu. Barberns ar kafejncas panieku, kas viu bija uzaici njis ienkt, novietojs pie galda, bet es apsdos pie pavarda un sku skatties apkrt. Man pret, otr str, sdja kds vecs vrs pavisam ne parast trp, kdu nebiju vl nekad redzjis. Viam bija gari, balti mati, kas nokarjs ldz pleciem, un uz galvas augsta, pelka tbas cepure ar zam un sarka nm spalvm. Mugur viam bija aitdia ar vilnas pusi uz ru. diai nebija piedurku, bet tikai aug divi caurumi, caur kuriem bija izmauktas rokas samta piedurkns, kas kd reiz bs bijuas zilas. Garas vilnas getras sniedzs ldz ceiem un bija vairk reizes krusteniski prsietas sarkanm lentm. Vi sdja atlaidies krsl, atspiedis zodu lab rok un atbalstjis elkoni uz cea. Es vl nekad nebiju redzjis dzvu cilvku tik miergi sam; vi izskatjs pc msu bazncas kok izgriestiem svtajiem. Zem via krsla, saspieduies kop, nekustgi gulja un sildjs trs sui; viens balts un viens melns pdelis un maza, pelka, mlga kucte; baltajam pdelim bija galv, ar siks niu piestiprinta, veca policista cepure. Kamr es, zikrgs un izbrnjies, aplkoju sirmgalvi, Barberns ar kafejncas panieku paklusm sarunjs un, cik es varju noprast, tad vii runja par mani.

20

Barberns ststja, ka vi vedot mani pie sdas veck, lai tas pieprasot patversmei uztura naudu par mani. To t tad Barberna mte bija pankusi man lab. Tagad es sapratu, ka ja Barbernam bs izdevgi mani pa turt, man vairs nebs ne no k jbaids. Sirmgalvis, nelikdams neko mant, ar uzmangi klausjs viu sarun; pki, izstiepdams roku un norddams uz mani, vi jautja Barbernam: Vai is ir tas zns, kas jums ir par nastu? Tas pats. Un js domjiet, ka jsu departamenta patversmju prvalde jums makss par via audzinanu? Es domju gan! Viam nav vecku, un t k vi i r pie manis, tad tau kdam par viu ir jmaks; man liekas, ka tas btu taisngi. Es nesaku n, bet vai js domjat, ka viss, kas ir taisngi, arvien ar tiek izpildts? T o nu gan n. Nu, un es domju, ka jums nekad nemakss par viu uztura naudu! Td gadjum vi ies uz patversmi; nav tda liku ma, kas vartu man uzspiest viu turt savs mjs, ja es to negribu. Js viu reiz piemt un ldz ar to uzematies saistbu viu audzint. Bet, n! Es viu nepaturu nekd zi! Es atsva binos no via, kaut ar man tas btu jizmet uz ielas! Varbt vartu atrast kdu iespju tlt no via at svabinties, brdi padomjis, sacja vecais. Un pie. tam varbt vl kaut ko n o p e l n t . . . Ja js man o iespju pardtu, es tlt ar lielko prieku izmakstu pudeli vna. Nu tad pastiet tik vnu, un lieta bs nokrtota. Vai tiem? Tiem. Vecais uzcls no sava krsla un apsds pret Barbe rnam. Man izliks savdi, ka taj brd, kad vi piecls, no krsla, via aitda vienos snos neizprotam krt sacls un sakustjs, it k viam kreisaj padus btu suns. Ko vi sacs? Un kas gan te notiks? Manas acis sekoja viam ar necilvcgu uztraukumu.

21

 Tas ko js gribtu, ir, lai is brns vairs ilgk nestu jsu maizi, un gadjum, ja vi to stu, tad lai jums tiktu par to samaksts. Vai n? Taisni t; j o es . . . A k , iemesli nav svargi, tie neattiecas uz mani un nav man nemaz jzin; man pietiek, ja zinu, ka js negribat brnu paturt. Un ja tas t ir, tad atdodat viu man. Es viu pieemu. Atdot viu jums! Nu, brnums! Js tau gribjt tikt va no via? Atdot jums tdu, tik skaistu brnu! Apskatt viu, vi tau ir skaists brns! Es jau viu apskatju. Remij, panc urp! Es drebdams tuvojos galdam. Nu, nu, nebsties, mazais! sacja vecais. Apskatt, turpinja Barberns. Es nesaku, ka vi ir neglts brns. Ja vi btu ne glts, es viu neemtu; kropi man arod n e d e r . . . Ak, ja vi btu kroplis ar divm galvm, jeb vismaz pundurts... Tad jums nemaz nenktu prt viu stt uz pa tversmi. Js zint tri labi, ka kroplim ir liela vrtba, ka viu iznomjot jeb paam rdot var labi nopelnt. Bet is nav ne ms, ne punduris; vi ir noaudzis k visi cilvki un t tad nekam neder. Bet vi var strdt. Vi ir par nespcgu darbam. Vi nespcgs! Nu, ko js ststt! Vi ir stiprs k pieaudzis vrs un pie tam spcgs un vesels; palkojaties uz via kjm un'sakt, vai js kdreiz.esat redzjui taisnkas kjas ? Barberns uzlocja manas biksas. Prk tievas, sacja vecais. Un rokas? turpinja Barberns. Rokas ir tdas pat k kjas; vi var staigt, bet nevar izturt nogurumu un pieplanos. . Vi nevar izturt? Nu, aptaustiet pats viu, ap taustiet! Vecais prlaida savu kaulaino roku pr manm kjm taustot ts; tad pagrozja galvu un sataisja neapmierintu seju.

22

Reiz jau es biju pieredzjis ldzgu skatu; tas bija to reiz, kad tirgotjs pirka msu govi. A r vi to taustja un klapja. A r vi tpat grozja galvu un taisja neapmieri ntu seju: t neesot laba govs, vi to nevarot nevienam prdot un beidzot tomr to nopirka un aizveda. Vai vecais mani tpat nopirks un aizveds? A k , Barberna mt, Barbe rna mt! Par nelaimi vias te nebija un via nevarja mani aiz stvt. Ja es btu uzdroinjies, es btu teicis, ka tikai vl vakar vakar Barberns man prmeta manu nespcbu, sacdams, ka man neesot ne krietnu kju, ne roku; bet es sapratu, ka da iejaukans nenestu man nekda labuma; es vartu tikai dabt pa ausi un td klusju. Tas ir tds pat brns, k daudzi citi, sacja vecais, lk patiesba. Bet vi ir pilstas brns un td nekad neders lauku darbiem; lieciet viam iet paka arklam un dzt vrus, tad js redzsiet, cik ilgi vi izturs. Desmit gadus. Pat ne mnesi. Bet apskatt viu labi! Apskatt pai. Es stvju pie galda, vid starp Barbernu un sirmgalvi, un abi divi vii mani grstja un stumdja. Beidzot, kds ar vi btu, es viu emu. Bet pats par sevi saprotams, es viu neprku, bet tikai nomju. Es jums dodu divdesmit frankus gad. Divdesmit frankus! T ir laba cena, un es maksju uz prieku; jums bs etri skaisti piecfranku gabali, un js bsiet atsvabinti no brna. Bet patversme man makss vairk k desmit frankus mnes, ja es viu paturu pats. Sakt labk seus vai septius frankus, un pie tam vi jums bs jbaro. Vi strds. Ja js domtu, ka vi var strdt, tad js viu ne gribtu dot prom. Brnus no patversmm neviens neem naudas, bet gan viu darba spka d; tie ir kalpi, kam nav jmaks, bet kas pai maks vl klt. Un j a is vartu jums kalpot, js btu viu paturjui. Bet tomr man btu desmit franku.

23

 Bet j a patversme atdod to nevis jums, bet kdam citam, tad jums nav nekas, turpretim ar mani jums tas ne var atgadties. Jums tikai jpaplas pastiept roku un saemt naudu. Vi pagrbstjs pa kabatu, izvilka das naudas maku, izma no t etrus sudraba naudas gabalus un skan dindams nolika tos gald. Bet padomjiet, ka kuru katru dienu var atrasties brna vecki. Kas man no tam? Bet tas var labi atmaksties tiem, kas brnu audzi njui; j a es nebtu uz to rinjis, es nekad nebtu viu piemis. ie Barberna vrdi: Ja es nebtu uz to rinjis, es viu nekad nebtu piemis, lika man viu vl vairk nici nt. Cik nekrietns cilvks! U n td, ka js vairs necerat uz via veckiem, js viu izmetat pa durvm, sacja vecais. Beidzot, pie k vii gan griezsies, j a tdi vispr kdreiz atradsies? Tikai pie jums, ko vii pazst, un ne pie manis, vai n? Bet j a js vius atrodiet? Nu, tad salgsim t. Ja kdu dienu viam atrastos vecki, tad dalsim peu uz pusm, un es dodu trsdesmit frankus. Dodiet etrdesmit. N ; par tiem pakalpojumiem, ko no via sagaidu, tas nav iespjams. Kdus pakalpojumus js no via gribat? Ja jums vajadzgas labas kjas, viam ir labas kjas; j a jums vaja dzgas labas rokas, viam ir labas rokas; es turos pie t, ko teicu. Bet sakt beidzot, kam vi jums ders? Vecais zobgalgi paskatjs uz Barbernu un, maziem malciiem tukodams glzi, sacja: L a i man btu sabiedrba; es jau palieku vecs un da reiz, pc nogurdinoas dienas, kad ir slikts laiks, mani nomc bdgas domas; vi pakavs laiku. Nu, priek tam via kjas ir pietiekoi stipras. Nu, ne par daudz, j o viam vajadzs dejot un pc tam lkt un staigt, un pc staiganas atkal lkt; un tad vi ieems vietu sijora Vitlija trup. Bet kur tad ir trupa?

24

 Sijors Vitlijs, k js to jau bsiet nojautusi, esmu es pats, un t k js vlaties redzt ar trupu, tad es jums to tli pardu. To sacdams, vi pacla savu aitdiu un izvilka no turienes savdu kustonti, ko bija turjis sev klt piespiestu ar kreiso roku. Tas bija tas pats kustontis, kas vairk reizes jau bija ciljis via kaoku; bet tas nebija mazs suntis, k es to biju iedomjies. Kas gan tas varja bt par kustoni? Un vai tas maz bija kustonis? Es neatradu vrdu, k nosaukt o savdo radbiu, ko redzju pirmo reiz un uzlkoju pavisam apstulbis. Vi bija ierbts sarkan kamzol ar zelta pui; bet via rokas un kjas, kas patiem ar bija rokas un kjas, bet nevis epas, bija neaprbtas, tikai apauguas melnu vilnu. Viam galva bija manas dres lielum un ar melna; sa un plata seja, uzrauts, platm nsm deguns un dzeltenas lpas. Bet visvairk mani prsteidza via acis, kas atrads diezgan tuvu viena otrai, bija rkrtgi dzvas un spdgas k divi spoguli. A k , pagna prtiis! iesaucs Barberns. ie vrdi izrva mani no mana apstulbuma, j o kaut gan es vl nekad nebiju prtii redzjis, es tomr biju par viu dzirdjis; t tad tas nebija melns brni, bet prtiis. Lk, manas trupas pirmais loceklis, sacja Vitlijs, tas ir olikrs. olikr, draudzi, apsveic sabiedrbu. olikrs pielika plaukstiu pie lpm un stja mums visiem gaisa skpstus. Tagad, turpinja Vitlijs, izstiepdams roku pret balto, pudeli, sijoram Kapim bs tas gods, stdt cienjamai sa biedrbai priek savus draugus! Uz o pavli pdelis, kur ldz im nebija nemaz pakust jies, tri piecls uz pakakjm, sakrustoja priekkjas pr krtm un palocjs sava saimnieka priek tik zemu, ka cepure aizkra grdu. Izpildjis o piekljbas ceremoniju, vi pagriezs pret saviem biedriem un turdams vienu kju uz krtm, ar otru deva viiem zmi nkt tuvk. Abi sui, nenolaizdami acis no sava biedra, ar pacls kjs un, saemdami viens otru aiz priekkjas, k cilvki viens otru aiz rokas, panca svingi seus sous uz prieku,

25

pc tam atkps trs atpaka un tad apsveica godjamo sa biedrbu. is, ko sauc par Kapi, turpinja Vitlijs, jeb italiski C a p i t a n o, ir suu virsnieks; vi, k visintelligentkais, nodod manas pavles citiem, is vtgais jaunskungs ar melno vilnu ir sijors zerbno; via vrds nozm elegan tais un to vi ar pelna. Un beidzot, kautrg jaun kundze ir Dole, apburoa angliete, kas ar par velti nenes savu M a i g s vrdu. A r m ievrojamm personm, kam katrai savs titulis, man ir tas gods apstaigt pasauli, pelnot sev maizi, k nu kuru reizi laime mums uzsmaida. K a p i ! Pdelis sakrustoja kjas. Kapi, mans draugs, panciet urp un, es js ldzu, esiet laipni, j o ie ir labi audzinti audis, ar kdiem es arvienu runju oti piekljgi t tad esiet tik laipni un pa sakt im jaunajam znam, kas skats uz jums tik apam acm k biljarda bumbm, cik tagad ir pulkstens. Kpis nolaida kjas, piegja pie sava saimnieka, pacla aitdu, pa vandjs pa vestes kabatm, izvilka lielu sudraba pulksteni, paskatjs vi un divas reizes noteikti ierjs; pc tam vi ierjs vl trs reizes, ar oti noteikti, bet drusku klusk. Tiem, pulkstenis bija divi un trs ceturtdaas. Labi, sacja Vitlijs, es jums pateicos, sijor Kapi, un tagad, ldzu uzaiciniet sijoru Doi, mums par prieku drusku palkt pri virvei. Kpis atkal pavandjs pa sava saimnieka vestes kabatm un izvilka virvi. Vi padeva zmi Zerbno, un tas tli no stjs viam pret. Kpis pasvieda viam otru virves galu, un vii abi ska to nopietni pot un tad griezt pa gaisu. Kad virves kustba jau bija iegjusi zinm ritm, Dole devs plna vid un ska viegli lkt, nenovrsdama no sava saimnieka savas skaists maigs acis. Js redziet, cik intelienti ir mani skolnieki; bet inteli ences pakpi visdrzk var novrot ar saldzinanu. Lk, kd es uzemu o znu sav trup; vi tlos mua lomu un ar to vl vairk izcels manu kustou saprtu. Ak, lai tlotu m u i . . . Barberns viu prtauca. I r vajadzga asprtba, un ts, es domju im znam netrks, kad es viam bu pasniedzis daas mcbas stundas. Bet gan jau redzsim. Sksim tln mazu prbaudi. Ja vi ir gudrs zns, vi saprats, ka palikdams pie sejora Vit-

26

lija, vi vars apstaigt un apceot visu Franciju un vl citas zemes un vars vest brvu dzvi un viam nebs katru dienu jstaig paka vriem pa vienu un to pau lauku, turpre tim, ja vi nebs gudrs, vi rauds un kliegs, un t k sijors Vitlijs neml negantniekus, tad vi to nemaz neems ldz. Un tdam sliktam znam tad bs jiet patversm, kur daudz jstrd un maz dab st. Es biju gudrs diezgan, lai saprastu os vrdus; bet sa prast un izpildt ir divi dadas lietas. Bez aubm, sijora Vitlija skolnieki jau ir oti jauki un interesanti, un oti jauki vajag bt ar pastvgi ceot; bet lai ietu viam ldz un staigtu pa pasauli, tad jiras no Barberna mtes. Bet ja es atteiktos iet viam ldz, es varbt tikpat neva rtu palikt pie Barberna mtes; mani aizsttu uz patversmi. Man t uztrauktam un asaru pilnm acm stvot, Vitlijs viegli aizskra ar pirkstu manu vaigu un sacja: Lk, brns saprot, j o vi nekliedz; maz galvia ks prtga un r t . . . A k , kungs,, es iesaucos, ldzu atstjiet mani pie Bar berna mtes! Es gribju vl turpint, bet mani prtrauca Kpis, kas ska nelgi riet un mets pie galda, kur sdja olikrs. Tas, izlietodams brdi, kad visi bija pagriezuies uz manu pusi, bija nemanot pamis sava saimnieka vna glzi un taisjs to izdzert. Bet Kpis, k jau modrs sargs un uzticams kalps, bija to ieraudzjis un gribja aizkavt prtia nedarbu. olikra kungs; stingr bals sacja Vitlijs, js esiet krumnieks un bldis; ejiet tln kakt, pagrieziet degunu pret sienu un js, Zerbno, viu uzraugiet; j a vi kustas, dodiet viam krietnu belzienu. Un js, Kapi, esiet viens kr tgs suns; pasniedziet man savu roku, lai paspieu to. Prtins, klusi iepkstdamies, nostjs kakt, bet suns, laimgs un lepns, pasniedza savam saimniekam epu. Tagad, sacja Vitlijs, atgriezsimies atkal pie msu lietas. Es jums dodu trsdesmit frankus. N , etrdesmit! Iesks strds, bet drz Vitlijs to prtrauca, sacdams: Brnam, droi vien, jau palicis te garlaicgi; lai vi iziet pastaigties un papriecties drz. P i e tam vi pamja Barbernam.

27

J, k tad, tas sacja, ej st un neaizej nekur projm, kamr tevi pasauku, citdi es paliku dusmgs. Man cits nekas neatlika, k paklaust, un to es ar darju. Es izgju drz, bet sirds man nemaz neness uz priecanos. Es apsdos uz akmens un nogrimu prdoms. in brd tiek izirts mans liktenis. Kds gan tas bs? Aukstums un bailes lika man nodrebt. Vitlija un Barberna strds vilks diezgan ilgi, j o pagja vairk k stunda, pirms Barberns iznca r. Vi nca viens. Vai vi nk man paka, lai nodotu Vitlija roks? N u , iesim mjs, vi sacja. Mjs! T tad man nebs jatstj Barberna mte? Es gribju viam to pajautt, bet neuzdroinjos, jo vi liks esam oti slikt gara stvokl. Ms gjm klusdami. Divas mintes pirms mjm, Barberns, kas gja pa prieku, apstjs un cieti saemdams mani aiz auss sacja: Ja tu vienu vrdu no t, ko odien dzirdji, izppsi, tad zini, ka labi nebs; t tad uzmanies.

28

IV

nodaa.

Mtes mjas.
N u , ko tad sdas veckais sacja, jautja Barberna mte, kad ms atgriezmies. Ms viu nemaz nesastapm? K ! Js viu nesastapt? N , es satiku Notrdamas kafejnc daus draugus, un kad ms no turienes izncm, tad bija jau vls; ms aiziesim it. T tad Barberns laikam bs atsacjies mani prdot ve cim ar suiem. Ce es sev vairkkrt jautju, vai mjs atgrieans neslpj sev kdu viltbu; bet pdjie vrdi galgi aizdzina visas aizdomas, kas jaucs man uztrauktaj galv. T k vi rtu atkal grib vest mani pie veck, tad ir skaidrs, ka vi nav piemis Vitlija prieklikumu. Tomr par spti uz draudiem, es btu Barberna mtei visu izststjis, ja tik es, kaut uz brdi, btu varjis notvert viu vienu pau, bet Barberns visu vakaru neizgja no mjas, un man bija jaiziet gult, nesagaidjuam tdu brdi. Es iemigu ar domm, ka to izdaru rt. Bet rt uzceldamies, es nekur neredzju Barberna mti. Mmia? Via aizgja uz sdu, un prnks tikai pc pusdienas. Es nevaru pateikt kd, bet prombtne mani uztrauca. Vakar via nek nesacja, ka odien viai jiet uz sdu.

29

Kd via nevarja pagaidt un iet pc pusdienas kop ar mums, j o via zinja, ka mums ar tad ir jiet? Vai via bs jau atgriezusies, kad ms iziesim? Neskaidras bailes saaudza manu sirdi; nevardams skaidri pateikt, kdas briesmas man draud, es tomr vias nojautu. Barberns nolkojs man tdiem skatiem, kas nebt nevarja mani nomierint, un lai iem skatiem izbgtu, es izgju drz. im mazajam drziam, bija priek mums liela nozme, j o izemot maizi, visu msu prtiku ms dabjm no via: gan kartupeus, gan burknus, gan kpostus, kus un pupas. Td tur ar nevarja atrast nevienu pdu neizmantotas zemes. Tomr Barberna mte bija nodaljusi ar man mazu strti, kur man auga visdadkie stdi, zles un snas, ko rtos, govi ganot, biju salasjis memals un gar grvjiem, lai tad pcpusdiens visu juku jukm iedsttu sav drz. Bez aubm, tas nebija nekds skaistais drzs, ar smilu apkaistiem celiiem un glti iedaltm puu dobm, kurs zied retas pues, t ka garmgjji neapstjs, lai pri ap cirptam rku ogam vi nolkotos; bet tdam, kds vi bija, viam bija t burvg paba, ka vi piederja man. Tas bija mans paums, mana lieta un mans darbs; es viu iekrtoju pc savas vlans, pc acumirka fantzijas, un kad es par viu runju, kas notika desmitm reiu dien, es teicu mans drzs. Savu stdu kolekciju es biju savcis un iedstjis pag ju vasar, un td pavasar stdiem vajadzja skt augt, trkm sugm, jau ziemas beigs, citm pc tam. Td es tagad biju oti zikrgs. Narcises jau rdja pumpurus iedzelteniem galiiem; zemes cernas stiepa uz augu savus mazos, violeti izraibin tos ziedu pus, un no primulu sakrokotm lapim lkojs r ziedu pumpuri, gatavi tli uzziedt. K gan viss tas zieds? To es katru dienu ar lielu interesi ncu skatties. Bet man drz bija vl viens sevis nodaljums, kuru es vroju ar vl dzikm jtm, nek ar zikrbu, gandrz ar bailm. in nodaljum es biju iedstjis kdu augu, ko sauca par zemes bolu jeb topinambru, ko msu sd gandrz nemaz nepazina. Tas, kas man to iedeva, sacja, ka via augi

30

esot ldzgi kartupeiem, tikai daudz labki, j o viiem esot artioku, ku un vl daudz citu saku piegara, s via skaists pabas veda mani uz domm, sagdt Barberna mtei prsteigumu. Es iestdju bumbuus drz nek viai neteikdams. Kad vii izdzs asnus, es auu viai domt, ka ts ir pues. Un vien jauk dien, kad vii bs ienkuies un Barberna mtes nebs mjs, es vius izraku un pats novru; (k es to izdaru, to es vl labi nezinju, bet tdi skumi nekavja manas fantzijas lidojumu), un kad Barbe rna mte prnks, es viai vakaris pasniegu paa pagata voto maltti. Kam tad bs liels brnums? Barberna mtei. Un kam bs liels prieks? Atkal Barberna mtei. Un tas tpc, ka mums bs jauns diens, ar ko atvietot mgos kartupeus, un Barberna mte mazk juts nabaga Rusetes iztrkumu. Un jaun diena izdomtjs bu es, Remijs: t tad es varu bt nodergs mjs. Kad galv di nodomi, tad ar saprotams, ar kdu inte resi es vroju savus topinambrus; katru dienu es gju apl kot strti, kur vii bija iedstti, un aiz nepacietbas man liks, ka vii nekad neizaugs. Atbalstjies uz ceiem un elkoiem, un degunu piebzis zemei, es aplkoju savus topinambrus, kad izdzirdu kdu nepacietg bals saucam manu vrdu. Tas bija Barberns. Ko gan viam vajag no manis? Es pasteidzos ieiet mj. Kds bija mans prsteigums, kad ieraudzju pie pavarda sdam Vitliju ar via suiem! Es acumirkl nopratu, ko Barberns no manis grib. Vitlijs bija atncis man paka un, lai Barberna mte nevartu mani aizstvt, Barberns bija viu no rta aizstjis uz sdu. Labi jusdams, ka no Barberna man nav gaidma ne ldzjtba ne lastba, es pieskrju pie Vitlija: Ak, kungs, es iesaucos, ldzu, nevediet mani prom! Un es sku ukstdams raudt. Pietiek, manu zn, vi diezgan maigi sacja, tu nebsi nelaimgs pie manis; es nekad nesitu brnus, un mani skolnieki bs tev interesanti biedri. K tev l? Barberna mtes! Barberna mtes!

31

 T k t tu te vairs ilgk nepaliksi, sacja Barberns, sagrbdams mani rupji aiz auss; izvlies: o kungu vai pa tversmi ! N , Barberna mti! A k , tu man esi beidzot apnicis, iesaucs Barberns briesmgs dusms; tevi bs jaizdzen ar koku no ejienes un to es ar tli daru. Brnam ir l savas Barberna mtes, sacja Vitlijs; td viu nevajaga sist; viam ir sirds un t ir laba zme. Ja js viu losat, vi sks kaukt vl stiprk. Nu, tad pie lietas! To sacdams, vi nolika uz galda astous piecfranku gabalus, kurus Barberns zibea trum noslpa sav kabat. K u r ir aizsaintis? jautja Vitlijs. Lk, tur, atbildja Barberns, norddams uz zil kabatas lakati streniski sasietu nastiu. Vitlijs atraisja mezglus un apskatjs, kas tur iek: drni bija divi mani krekli un audekla biksas. T a s nav t, k norunts, teica Vitlijs; js soljties dot visus via piederumus, un te i r tikai lupatas. Viam vairk nek nav. Ja es pajauttu brnam, tad droi vien, vi atbildtu, ka tas nav taisnba. Bet es negribu par to strdties. Man nav laika. Mums jdodas ce. Iesim, mazais! K viu sauc? Remiju. Iesim, Remij! Paem savu sainti un ej Kapim pa prieku; uz prieku, e j ! Es izmisum stiepu rokas pret viu, tad pret Barbernu; vii abi aizgrieza galvu prom, un es jutu, ka Vitlijs saem mani pie rokas. Vajadzja iet. Ak, nabaga m mja! slieksni prkpjot man liks, ka te atstju gabalu no savas miesas. tri es apskatjos apkrt, manas asaru aptumots acis neredzja neviena, kam vartu lgt paldzbas: nevienas dv seles, ne uz cea ne apkrtjos laukos. Es sku saukt: M m i ! Barberna mt! Bet neviens neatbildja uz manu saucienu, kas nosmaka elss. Vajadzja iet ldzi Vitlijam, kas neatlaida manu roku. Laimgu ceu! nokliedza Barberns un iegja mji.

32

Ak Dievs! tagad visam beigas. Saemies, Remij; iesim, mans brns, sacja Vitlijs, vilkdams mani aiz rokas. Es sku iet viam pa prieku. Par laimi vi nesteidzs, un man pat liks, ka vi piemro savus sous maniem. Ce, pa kuru ms gjm, Ikumodamies veda gar kalna malu uz augu, un no katra pagrieziena lkuma es varju redzt Barberna mtes mju, kas palika ar katru brdi mazka un mazka. Pa o ceu es biju biei gjis un zinju, ka, sasniedzot pdjo lkumu, es vl reiz redzu mju, bet kad bsim pagjui pris sou pa kalna virsu, tad beigas; vairs nekas nebs redzams; man priek bs nezinmais un aiz manis mjas, kur tik laimgs dzvoju ldz im, un kuras, bez aubm, nekad vairs neredzu. Par laimi, ce bija gar; bet liekot soli pie soa, ms tomr sasniedzm kalna virsu. Vitlijs neatlaida manu roku. Vai js man neatautu drusku atpsties? es viam ldzu. Labprt, manu zn. Un pirmo reiz vi palaida va manu roku, bet taj pa brd es redzju, ka vi ar skatu padeva zmi Kapim, ko tas saprata. Tli, it k ganu suns, Kpis atstja pulcia vadoa lomu un nosds man aiz muguras. Tagad es pilngi sapratu, uz ko dot zme bija nordjusi: Kpis bija pielikts man par sargu un tikko es mintu bgt, vi mestos man kjs. Es aizgju un apsdos uz zli apaugus kalna malas, un Kpis man tli sekoja. Uz malas sot es, asaru aptumotm acm, meklju Barberna mtes mjiu. Zem mums izplts ieleja, no kuras ms nupat bijm uzkpui, ur, tur bija izkaisti mei un lauki un pavisam zemi lej bija redzama manas mtes mja, kur es biju uz audzis. Koku starp via bija vieglki ieraugma vl td, ka taisni ai brd no vias skurstea pacls viegla dmu strpia. Rmaj gais dmi cls taisni gais un gandrz uzkpa ldz mums. Vai nu tas bija atmiu iespaids, vai ar tieamba, bet man liks, ka dmi atnes ldz manm ozolu lapu smaru, kas kalta ldz ar agariem, ar ko ms visu ziemu kurinjm uguni; uz brdi man liks, ka su vl pavarda priek uz sava maz
3 Rektors Mal, Dzves skol.

33

solia, iebzis kjas pelnos, un vj, psdams skursten, dzen mums dmus acs. P a r spti attlumam un augstumam, kur ms atradmies, visas lietas bija paturjuas savu noteikto veidu, tikai stipri pamazintu. Pa mslu kaudzi urpu un turpu staigja msu vista, pdj, kas vl bija palikusi, bet via nebija sav dabg lielum, un j a es viu tik labi nepaztu, es viu noturtu par balodi. Mjas gal es redzju lko bumbiera koku, kuru es ilgu laiku biju turjis par savu zirgu. Tlk, blakus uptei, kas k balta strpa stieps caur zao zli, es uzminju mazo kanlti, ko ar tik lielm plm izraku, lai t dens grieztu manu paa taisto dzirnaviu riteni, kuru tomr, par spti vism manm plm, man gan ne reizes neizdevs iekustint. Viss bija sav parastaj viet, mani divriteu ratii, arklis iztaists no lka zara, bdia, kur es audzju trusus, kad mums tie bija, un mans drzi, mans drgais drzi! Kas lkosies mans nabaga puts, kad ts zieds ? Kas apkops manus topinambrus ? Barberns, bez aubm, aunais Barberns! Vl tikai pris sou tlk pa ceu, un viss tas pazuds uz mgiem laikiem. Te es pamanju uz cea, kas ved no sdas uz msu mjm, baltu galvas segu. Via pazuda aiz kda koku pudura un pc tam pardjs atkal. Attlums bija tik liels, ka es varju saredzt tikai galvas segas baltumu, kas k bls pavasara tauri, lidinjs starp zariem. Bet ir bri, kur sirds redz labk, k visasks acis: es pazinu Barberna mti. T bija via, es biju prliecints par to. Es jutu, ka t bija via. N u , kas ir? iejautjs Vitlijs, vai neiesim tlk? "i-i A k , kungs, es js ldzu . . . T tad, tas nav patiesba, ko man ststja: tev tomr nav krietnu kju; pc tik sa gjiena, jau nogurums. Tas nesola nekdas jaukas izredzes. Es neatbildju, bet tikai skatjos. T bija Barberna mte; t bija vias balt galvas sega, tie bija vias zilie svrki. T bija via! Via nca lieliem soiem, it k viai btu jsteidzas trk tikt mjs.
;

34

Nonkusi pie vrtiem, via tos tri atgrda un steigus izgja cauri stai. T e es uzlcu kjs, nemaz nedomdams par Kapi, kas pielca man klt. Barberna mte nepalika ilgi mji. Via izsteidzas atkal r un ska, rokas pltdama, skraidt urpu turpu pa drziu. Via meklja mani. Es paliecos uz prieku un sku no visa spka kliegt: Mmi, mmi! Bet mana balss nevarja nedz viu aizsniegt, nedz pr spt uptes alas; via izzuda gais. Kas tev noticis? jautja Vitlijs, vai tu se palikt traks? Nek neatbilddams, es nenolaidu acis no Barberna mtes; bet via nezinja, ka es atrodos tik tuvu, un viai neie nca prt pacelt galvu uz augu. Izgjusi cauri stai, via iznca uz cea un skatjs uz vism pusm. Es kliedzu vl stiprk, bet tikpat veltgi, k pirmo reiz. Tad Vitlijs, nojauzdams patiesbu, ar pienca pie kalna malas. Viam nevajadzja daudz laika, lai ieraudztu balto galvas segu. Nabaga brns! vi paklusu sacja. A k , es js oti ldzu, via ldzjtbas iedroints, es iesaucos, aujiet man griezties atpaka! Bet vi mani sama aiz rokas un piespieda iet tlk. T k tu, manu zn, esi atpties, tad iesim! vi sacja. Es gribju izrauties, bet vi mani turja cieti. K a p i ! Zerbno! vi uzsauca. Abi sui mani iesldza sav vid: Kpis no priekas un Zerbno no muguras. Es biju spiests sekot Vitlijam. Pc daiem soiem atskatjos atpaka Ms bijm prgjui pri kalna virsotnei, un es vairs neredzju ne msu ieleju, ne msu mjas. Tikai tlum, iezil gani kalni liks kpjam pas debess; mans skats pazuda bezgalg plaum.

3*

35

nodaa.

Ce.
Cilvkam, kas prk brnus par etrdesmit frankiem gabal, nav td jau tli jbt cilvkdjam, kas apgdjas ar svaigu gau uz prieku. Vitlijs nebt negribja mani apst. Vi nebija auns cilvks, kas ir rets izmums starp brnu uzpircjiem. Es par to drz dabju prliecinties. Ms bijm pa kalna virsotn, kas atdala Luras baseinu no Dordoas, kad vi mani sama aiz rokas un tli ms skm kpt lej pa kalna dienvidus pusi. Pc apmram ceturdastundas gjiena vi atlaida manu roku un sacja: Tagad ej lnm man pa prieku, bet neaizmirsti, ka, ja tu gribtu bgt, Kpis un Zerbno tevi tri panks; un zobi viiem ir asi. Es jutu, ka man nav iespjams izbgt un ka veltgi to mint. Es tikai noptos. Tev vl ir smaga sirds, turpinja Vitlijs, es to saprotu un nedusmojos uz tevi. Ja tu gribi, tu vari izraudties. Tikai vienu lietu paplies saprast, ka priek tevis t nav nelaime, ka tevi aizvedu. Kas no tevis iznktu? Tevi, bez aubm, aizvestu patversm. Tie, kas tevi uzaudzinjui, nav tev ne tvs, ne mte. T, ko tu sauci par mti, bija laba pret tevi, tu viu

37

mli un tagad jties nelaimgs, kad tev via jatstj. Tas nu viss btu labi, bet apdom, ka via pret sava vra gribu ne btu varjusi tevi paturt, is vrs, varbt, ar nemaz nav tik cietsirdgs, k tu iedomjies. Viam nav no k dzvot, vi ir sakropots un nevar strdt, un vi atrod, ka tpc, lai tevi uzturtu, vi nevar mirt bad. Tagad, manu zn, tev jsaprot, ka dzve biei i r ca, kur nevar dart to, kas patk. Tie, bez aubm, bija gudri vrdi, smelti no piedzvoju miem. Bet gudros vrdus a brd prkliedza viens notikums irans. Es vairs nekad neredzu to, kas mani audzinja, glstja, ko es mlju, savu mti. doma aizaudza man kaklu un smacja mani nost. Tomr es sooju blakus Vitlijam un pljos sev atkrtot to, ko vi man bija teicis. Bez aubm, tas viss bija patiesba; Barberns nebija mans tvs, un nekds likums nevarja viu piespiest ciest badu manis d. Vi mani piema un izaudzinja; ja vi tagad sta mani prom, tad td, ka nevar mani paturt. Un par viu domjot, man nevajaga atcerties o dienu, bet gan tos gadus, ko esmu pavadjis via mjs. Prdom, puiel, ko tev sacju, laiku pa laikam atkr toja Vitlijs, pie manis tu nebsi prk nelaimgs. Nokpui no diezgan stv kalna, ms iegjm lands, kas plaas un ldzenas izplts msu priek, cik tlu tik acs va rja saredzt. N e koku, ne mju. Iebrnu viru prklts ldze nums, ur tur apaudzis salkuiem kokiem, kas lgojs vj. Redzi, roku izstiepdams uz landm, sacja Vitlijs, velti tev btu mint bgt, j o Kpis ar Zerbno tevi acumirkl no ertu. Bgt! Es par to vairs nedomju. Kurp lai ietu? Pie k? Visum, is lielais, skaitstais sirmgalvis ar balto brdu, varbt, nemaz nav tik briesmgs, k es skum iedomjos; un reiz vi i r mans saimnieks, varbt vi nebs nelgs saim nieks. Ms ilgi gjm pa o bdgo apgabalu, kur landas nomai nja tikai saules izdedzinti klajumi, un kur, cik tlu skats sniedza, neredzja nek cita, ka ieapaus neauglgus uzkalnius. Es ceoanu biju iedomjies pavisam citdu un, kad agrk dareiz brnigos sapos atstju savu sdu, tad fantzij redzju brnias ainavas, kas pavisam neldzinjs tm, ko man tagad rdja tieamba.

38

 bija pirm reize, kur vien pamien, bez atpans, gju tdu cea gabalu. Mans saimnieks gja lieliem, vienmrgiem soiem, nes dams olikru uz pleca vai uz maisa, un blakus, skiem sol iem un turdamies vienkopus, tecja sui. Laiku pa laikam Vitlijs viiem pateica pa laipnam vr dam, dareiz franciski, darez valod, ko es nesapratu. N e vi, nedz sui, liks, par nogurumu nemaz nedomja. Bet par sevi to nevarju sact. Es biju oti piekusis. Gargie prdzvojumi un fiziskais nogurums galgi izsmla manus spkus. Es tikko vilku kjas un ar mokm varju sekot savam saimniekam. Tomr es neuzdroinjos lgt ataut man at psties. Tavas koka tupeles tevi nogurdina, vi sacja, Issel no pirku tev das kurpes. ie vrdi mani uzmundrinja. Es arvien biju karsti vljies das kurpes. Msu sdas veck, k ar krodzinieka dlam bija das kurpes, un svt diens, nkdami uz mesu,, vii bez troka sldja pa bazncas akmens plksnm apklto grdu, kamr ms, zemnieki, ar sa vm koka tupelm taisjm tdu troksni, ka ausis krita ciet. Vai Issela vl tlu? Lk, vrdi, kas nk no sirds, smiedamies sacja Vit lijs. Tev, manu zn', laikam gan oti gribas kurpes? Nu, labi! Es tev apsolu vias, pie tam vl ar naglm. Bez tam es apsolu tev vl samta biksas, svrkus un cepuri. Tagad, es ceru, tev nos asaras un radsies vingrums kjs, lai noietu atlikus seas jdzes. Kurpes ar naglm! Es biju apilbints. Kurpes jau liks man brnia lieta, bet kad dzirdju runjam par naglm, man aizmirss visas bdas. N, patiem, mans saimnieks nav auns cilvks! Vai auns cilvks btu ievrojis, ka koka tupeles mani no gurdina? Kurpes, kurpes ar naglm! samta biksas! svrki! cepure! Ak, ja Barberna mte mani vartu redzt! cik via btu lepna un priecga par mani! Par nelaimi, ldz Isselai vl tik tlu! Par spti kurpm un samta biksm, kas atrads o seu, vl nostaigjamo jdu gal, man liks, ka es tomr ne varu ldz turienei aiziet.

39

Par laimi laiks nca man palg. Debess, kas mums izejot bija bijusi zila, pamazm ska prklties pelkiem mkoiem, un beidzot ska lt sks lietu ti, kas negribja rimties. Vitliju labi pasargja via aitda, un vi varja pa glbt ar olikru, kas pirmajm lietus pilm nokrtot tlt ielda sav paslptuv. Bet es un sui, kam nebija nekas ko apsegties, drz vien bijm izmirkui ldz dai. Sui vl varja laiku pa laikam nopurinties, bet man trka pat dabg aizsargldzeka un bija jmirkst un jsalst. V a i tu viegli saaukstjies? Vitlijs man jautja. Es nezinu; neatceros, ka man btu bijuas kdreiz iesnas. Labi, tas ir labi; tiem tev i r ar kaut kas labs. Es tomr negribu tevi velti saldt; ms odien vairs tlk neiesim. Lk, tur lej ir sda; tur ms prgulsim. Bet sd nebija kroga, un neviens negribja pieemt apkrtklejojou veci, kas vadja sev ldzi brnu un suus, pie kam visi bija aplipui dubiem. T e nevar prgult, mums atbildja un aizcirta deguna priek durvis. Ms gjm no vienm mjm uz otrm, bet nevienas durvis mums neatvrs. Vai tiem vl vajadzs noiet, un pie tam bez atptas, pa likus etras jdzes ldz Isselai? Nakts tuvojs, lietus ms saldja, un es jutu, ka manas kjas ir stvas, k no koka. Ak, Barberna mtes mja! Beidzot kds zemnieks, lsirdgks par citiem, mums at vra sava a durvis. Bet pirms ms tur ielaist, vi lika mums apsolties netaist uguni. Dodiet man savus srkocius, vi sacja Vitlijam, es jums vius rt, kad iesiet prom, atdou. Tagad mums vismaz bija jumts virs galvas, un ms nemrcja lietus. Vitlijs bija apdomgs cilvks, kas nedevs ce bez mai zes. Kareivja mais, ko vi nesa uz muguras, bija apa mai zes kukultis, kuru vi sadalja etros gabalos. Tad es ar pirmo reiz redzju, k vi uzturja sav trup paklausbu un disciplnu. Mums vl staigjot no mjas uz mju un mekljot patv rumu, Zerbno ieskrja pa kdm durvm un tri izvs atkal r, nesdams mut maizes gabalu. Vitlijs tikai sacja: L d z vakaram, Zerbno!

40

Es par o zdzbu iedomjos tikai tad, kad Vitlijam maizi dalot, ieraudzju Zerbno pazemgo un vaingo izskatu. Ms ar Vitliju sdjm blakus viens otram uz diviem paparu kiem, olikrs atrads mums vid. Visi trs sui rind stvja msu priek: Kpis un Dole nenolaizdami acis no sava saimnieka, bet Zerbno nodurtu degunu un pie glaustm ausm. Zaglis lai iet r no rindas, pavlo bals sacja Vitlijs, un nostjas kakt; viam jiet gult bez vakarim. Zerbno tlt atstja savu vietu un aizrps noslpties kakt, kuru saimnieks ar roku tam nordja. Vi ieraks paparu kaudz un ms viu vairs neredzjm; bet ms dzir djm viu li nopamies un pa reizei iesmilkstamies. Nosodjis vaingo, Vitlijs pasniedza man manu maizes gabalu un sdams deva pa kumosam ar olikram, Kpjam un Dolei, no viiem paredztiem maizes gabaliem. Nevar sact, ka pdjos mneus pie Barberna mtes dzvodams, es btu ticis lutints, tomr prmaia man liks prk nospiedoa. Ak, cik garda man tagad ita, pat bez sviesta, silt zupa, ko Barberna mte gatavoja vakaris. Cik patkami btu tagad pasdt pie uguns, pavarda priek! A r kdu baudu es palstu zem palaga, uzvilkdams segu ldz pat degunam! Bet, ak vai! Mums vajadzja bt laimgiem, ka ms at radm paparu kaudzi, kur prgult, kur nu vl palagus un segas! Noguruma salauzts, koka tupeu nobrztm kjm, es sa rvies trcju savs slapjajs drbs. Bij iestjusies jau nakts, bet es nevarju iemigt. T e v jau klab zobi, sacja Vitlijs, vai tev i r auksti? Drusku. Es dzirdju viu attaism maisu. Man nav diezcik bagta garderobe, vi sacja, bet e tev sauss krekls un svrki. Norbi slapjs drnas, ietinies sausajos un palieni zem papardm. Tad drz sasilsi un iemigsi. Tomr, tik tri, k Vitlijs domja, es nevarju sasilt; es ilgi grozjos no vieniem sniem uz otriem sav paparu gult, j o biju par daudz izmocts un nelaimgs, lai vartu iemigt. Vai uz prieku vienmr t bs? staigt pa lietu bez at ptas, gult n, drebt no aukstuma, vakaris apst tikai

41

sausu maizes gabaliu? N e ko apmot, ne kam loties! N e bija vairs Barberna mtes! Man t guot un smagu sirdi visu prdomjot, es pki jutu sev uz sejas siltu elpu. Pastiepis roku uz prieku es sa taustju Kapja garo mksto spalvu. Vi, uzmangi lzdams pa papardm, bija klusu piencis man klt un mani lni apoja; via elpa aizkra manu seju un matus. Ko vi gribja? Pc maza laicia vi nogls man blakus uz papardm un ska laizt manu roku. Dzii aizkustints no glsta, es pieclos pussdus un noskpstju via auksto deguna galiu. Vi klusu iesmilkstjs, strauji ielika savu epu man rok un vairs nekustjs. Man aizmirss viss nogurums un bdas; mana saaugt rkle atlaids, es viegli uzelpoju, es vairs nebiju viens: man bija draugs.

42

VI

nodaa.

Mana pirm uzstans.

Nko rt ms agri devmies ce. Lietus vairs nelija, debess bija zila un, pateicoties sausam vjam, kas nakti bija ptis, dubu ar vairs nebija. Putni jautri dziedja cemalu krmos, un sui lkja mums apkrt. Laiku pa laikam Kpis pacls pakakjs un divas trs reizes ierjs man taisni sej. Es sapratu, ko tas nozmja. Drosmi, drosmi! vi, liks, gribj teikt. Vi bija oti gudrs suns, kas visu saprata un mcja likt saprast ar sevi. Biei es dzirdju sakm, ka viam trk stot tikai valodas. Bet es nekad t nedomju. Via ast vien jau bija vairk saprta un dairunbas, ka daiem cilvkiem viu run un acs. Katr zi, mums abiem valoda nebija va jadzga: ms no paas pirms dienas pilngi sapratmies. T k es nekad nebiju bijis aiz savas sdas robem, tad biju oti zikrgs redzt pilstu. Bet jatzstas, ka Issela mani nebt neapilbinja. Vecs mjas ar torniem, bez aubm, sajsmintu archaiologus, bet mani ts atstja pilngi vienaldzgu. Bet jsaka, ka tas, ko es meklju ajs mjs nemaz ar nebija skaistums. Viena vienga doma piepildja manu galvu un aptumoja acis, jeb pareizk, atva man redzt tikai vienu viengu lietu: kurpnieka darbncu. Manas kurpes, Vitlija apsolts kurpes! Bij pienkusi stunda vias apaut. Kur gan atrodas brni prdotava, kur es vias sa- emu? Es meklju tikai o tirgotavu; prjais, k torni, kolon nas, arkas, mani neinteresja. Td ar viengais, kas man no Isselas palicis atmi, ir tum, piekvpus bodele, netlu no tirgus. Bodeles priek

43

bija izliktas vecas autenes, kds sudraba uzpleiem un zeltu apts trps, lampas, kurvji ar vecm dzelzm, sarsjuas priekkarams atslgas un sldzenes. Trs kapes nokpjot iekuva plas telps, kur saules gaisma gan laikam nebija iespdjusi, kop mjai uzlikts jumts. K gan tik skaistu lietu, k kurpes, varja prdot tik ne jauk viet? Tomr Vitlijs zinja, ko dara, nkdams taisni aj bo dt. Drz pienca tas laimes brdis, kad varju apaut naglm apkalts kurpes. Vias gan bija vismaz desmit reizes sma gkas par manm koka tupelm. Bet saimnieka devba gja vl tlk: pc kurpm vi man nopirka zila samta svrkus, vilnas biksas un tbas cepuri visu to, ko bija soljis. Man, kur bija staigjis tikai audekla trpos, samta svr kus; man, kam vieng galvas sega bij bijui tikai paa mati, cepuri: tas tiem bija vislabkais, visdevgkais un bagt kais cilvks vis pasaul. Taisnbu sakot, samts jau bija krietni saburzts un vilnas biksas apdiluas; ar cepure bija stipri cietusi no lietus un putekiem, t k grti bija noteikt vias pirmatnjo krsu. Bet apilbis no tda kruma, es neredzju nepilnbas, kas slps zem via spduma. Es tlt gribju aprbt jauns drbes, bet man par s pgu prsteigumu, Vitlijs vias iepriek gribja prveidot. Kad ms atgriezmies iebraucam viet, vi pama no sava maisa res un nogrieza biku stilbus cea augstum. T k es uzskatju viu galgi apmulsum acm, vi sacja: E s to daru td, lai tu neizskattos ldzgs citiem. Ms esam Francij, un td es tevi prrbju par itlieti, j a kad ms aiziesim uz Itliju, kas oti iespjams, es tevi pr rbu par franczi. T k is izskaidrojums vl neizklaidja manu izbrnu, vi turpinja: Kas ms esam? Artisti, vai n? Komedianti, kam ar savu izskatu vien ir jmodina auu zikrba. Vai tu dom, ka ms vartu pievilkt auu skatus un likt viiem sapulcties ap sevi, ja ms tagad izietu laukum rbuies k pilsoi, vai zemnieki. N , vai nav taisnba? Saproti, ka dzv dareiz ir nepiecieami izlikties, izrdties citdam nek patiesb; tas nav patkami, bet ms tur nek nevaram dart.

44

Lk, kd krt es no franca, kas biju vl ort, vakar prvrtos itliet. T k biksas man sniedzs tikai ldz ceiem, tad zees Vitlijs nostiprinja ar krustiski sasietm sarkanm saitm, pri visam stilbam; ar manu cepuri vi krustiski nosja sarkanm lentm un gal piestiprinja mkslgu vilnas puu puti. Es neziu, ko citi btu domjui par mani, bet ja es gribu bt atklts, tad jsaka, ka es pats sev likos brnigs. T tas laikam ar bija, j o mans draugs Kpis, pamatgi mani apska tjis, apmierints pasniedza man epu. Kapja piekriana man bija vl j o vairk no svara td, ka visu laiku, kamr es prrbos jaunajs drbs, olikrs stvja man priek un prspldams atdarinja visas manas kustbas. Kad biju beidzis rbties, vi iespieda rokas snos, atgza galvu atpaka un ska smieties, pa reizei nicinoi iespiegdamies. Esmu dzirdjis, ka jautjums, vai prtii smejas, oti in teresjot zintniekus. Es domju, ka tie, kas o jautjumu uzstda, ir tikai kabineta zintnieki un nekad nav pljuies novrot prtius. Dzvodams ilgu laiku kop ar olikru, es varu apgalvot, ka vi smjs, un pie tam biei t, ka tas man sagdja lielas sirdsspes un apvainojumu. Bez aubm, via smiekli nebija glui ldzgi cilvka smiekliem. Bet tomr, tik ldz kaut kas modinja via jautrbu, via lpu kaktii pac ls uz augu, acu plakstii savilks grumbs, oki drebja un melns ateles ita metam dzirkstis, k mazas ogltes, kuras uzp. Bez tam, es drz vien dabju novrot vi raksturgs smieklu pazmes apstkos, kas bija diezgan nepatkami manai patmlbai. Tagad pie darba, sacja Vitlijs, kad biju beidzis rbties un uzlicis cepuri galv. Rtu i r tirgus diena, un mums jsarko liela izrde, kur tu debitsi. Es jautju, ko nozm debitt, un Vitlijs man izskaid roja, ka tas nozmjot uzstties pirmo reizi publikas priek. Rt ms dosim msu pirmo izrdi, kur tev ar bs j piedals, vi sacja. Td tev tagad jmcs loma, ko esmu tev nolmis. Manas izbrnjus acis rdja, ka es viu nesaprotu. A r vrdu loma, es domju to, kas tev ai izrd bs jdara. Es tevi vadju sev ldz ne tpc, lai tev sagdtu

45

jautru pastaiganos. Priek tam es neesmu pietiekoi bagts. Bet es tevi mu, lai tu strdtu. Un tavs darbs bs splt komdiju kop ar suiem un olikru. Bet es neprotu splt komdiju! es nobijies sacju. Taisni td es gribu tev to mct. Tu jau pats sa proti, ka Kpis nestaig tik graciozi uz pakakjm pats no sevis un ka Dole nelk pr virvi sev paai par prieku. Ka pim bija jiemcs staigt stvus un Dolei lkt pr v i r v i ; viiem vajadzja daudz un ilgi strdt, lai piesavintos s un vi citas mkas, kas vius dara par veikliem komediantiem. Un tev ar vajadzs strdt, lai iemctos splt dadas lomas kop ar viiem. Td, pie darba! aj laikmet mans uzskats par darbu bija oti vientie sgs. Es domju, ka darbs nozm rakt zemi, cirst kokus, skal dt akmeus. Citdu darbu es nevarju iedomties. Ludzia, ko ms uzvdsim, turpinja Vitlijs, sauksies olikra kunga sulainis jeb Mugkais no abiem nav tas, ko dom. Saturs bs ds: olikra kungam ir sulainis Kpis, ar ko vi i r apmierints. Bet Kpis paliek vecs, un olikra kungs vlas jaunu sulaini. Kpis uzemas tdu pagdt. Bet sev par vietnieku vi neizvlsies suni, bet kdu zemnieka znu, sauktu Remiju. K mani? N e k tevi, bet tiei tevi pau. Tu nc no laukiem, lai iesttos olikra dienest. Prtiiem nav sulaiu. Komdijs viiem ir. T tad tu atnc, un olikra kungs atrod, ka tu izskaties pc mua. Tas nav diezcik patkami. Tev nekas no tam nenotiks, tas i r tikai joku pc. Tagad iedomjies, ka tu patiesb iestjies pie kda kunga par su laini, un tev pavl uzklt gaidu. Lk, taisni te ar ir galds, un ms to izlietosim izrd. Pavelc viu uz prieku un sakrto traukus. Uz galda nekrtb atrads vji, glze, nazis, dakia un galda vea. K to visu lai sakrto? Kamr es uzstdju sev o jautjumu un stvju uz priek u saliecies, nolaistm rokm, atvrtu muti, nezindams, kur skt Vitlijs skai smjs un aplaudja. Bravo, vi sauca, bravo! lieliski! Tava vaibstu sple ir teicama. Zns, kas man bija pirms tevis, arvien piema

46

viltgu seju un via izskats liks sakm: N u js tlt redzsat, cik labi es izsplu muti; bet tu nesaki nek, tu tds ar esi. Tava vientiesba ir apbrnojama. Es tau nezinu, kas man jdara. Taisni td tu esi lielisks! Rt, vai pc pris dienm tu jau zinsi, kas tev jdara. Tad tev vajadzs atcerties savu tagadjo samulsumu un neveiklbu un attlot to, ko tu tad vairs nejutsi. Ja tu spsi atrast savu bra sejas izteiksmi un izturanos, es tev varu pareot viskaistkos pankumus. Kas tev komdij jtlo? zemnieka zns, kas neko nav redzjis un neko nezin; vi atnk pie prtia un izrds muks un neveiklks par t o ; td ar lugas nosaukums: Mugkais no abiem nav tas, ko dom. Bt mugkam par olikru, lk tava loma; un lai to pilnb attlotu, tev vajaga tikai palikt tdam, kds tu esi in brd; bet t ka tas nav iespjams, tad tev arvien vajadzs atcerties kds tu biji, un ar mkslas pa ldzbu kt tdam, kds tu patiesb vairs nebsi. olikra kunga sulainis nebija gara komdija un izrde aizma ne vairk par divdesmit mintm. Bet minjums vilks gandrz trs stundas, j o Vitlijs lika man un suiem vienu un to pau vietu atkrtot divas, etras un desmit reizes. Sui jau bija aizmirsui daas vietas savs loms, un ts viiem vajadzja iemct no jauna. Mani prsteidza msu saimnieka laipnba un pacietba. Tas bija pavisam cits audzinanas veids nek man sd, kur kustous mcja tikai ar lamanos un sitieniem. Vi vis garaj repetcijas laik ne reizi nesadusmojs un ne reizi nelamjs. Nu, sksim no gala, vi nopietni sacja, kad tas, ko vi gribja, neizdevs; slikti, Kapi; js neesat uzmangs, olikr, js dabsiet brienu. Un tas bija viss; bet ar to ar pietika. Nu, k tu dom, vi man jautja pc minjuma, vai tu varsi pierast pie komdiju sples? Es nezinu. Vai tas tev liekas garlaicgi? N, tas mani uzjautrina. Nu, tad viss ies labi; tu esi aprgs zns, bet tev ir viena vl vrtgka paba uzmanba; ar uzmanbu un v rbu var visu pankt. Apskati manus suus un saldzini tos ar olikru. olikrs ir, varbt, dzvks un gudrks, bet vi am trkst vrbas. Vi visu viegli iemcs, bet tlt ar aiz-

47

mirst. Pie tam vi nekad nedara ar patiku to, ko viam liek; vi arvien ir noskaots uz pretoanos un dumpojas, kur tik var. Tas pieder pie via dabas, un td es nedusmojos uz viu: prtiim nav pienkuma apzias k sunim, un td vi ir stdms daudz zemk par to. Vai tu to saproti. Es domju. Td esi uzmangs, manu zn; esi vrgs, un izpildi pc labks apzias to, kas tev jdara. Dzv viss atkarjas no tam! Via runas iedroints, es izteicos, ka minjuma laik mani oti prsteidza via neizsmeam pacietba, ko vi izr dja mcot olikru un suus un ar mani. Vi viegli pasmaidja un atbildja: V a r redzt, ka tu ldz im esi dzvojis tikai pie audm, kas izturas cietsirdgi pret saviem kustoiem un rko tos tikai ar koku. Barberna mte apgjs oti laipni ar msu gotiu Ruseti. Un via darja pareizi, sacja Vitlijs. Pc taviem vrdiem sprieot via bijusi laba un prtga sieviete; via sapratusi to, ko lauku audis biei nezin, proti, ka ar rupjbu oti maz kas pankams, kamr ar laipnbu var pankt, j a ne visu, tad oti daudz. Savus kustous es tik gudrus esmu var jis izmct tikai td, ka nekad uz viiem nedusmojos. Ja es tos btu sitis, vii btu kuvui bailgi, un bailes nomc prtu. Bez tam, j a es nebtu savaldjies, es nebtu kuvis tas, kas es tagad esmu, es nebtu ieguvis to pacietbu viss liets, ar ko es tagad iemantoju tavu uzticbu. Mcot citus, ms mcmies ar pai. Es no saviem suiem esmu mcjies tik pat daudz, cik vii no manis. Es esmu attstjis viu prtu, vii izveido jui manu raksturu. Dzirdtais man liks tik neparasts, ka sku smieties. T e v liekas, ka tas ir oti savdi, vai n? K gan suns var mct cilvku? Un tomr t tas ir. Padom tikai drusku. Tu tau atzsi, ka suns padodas sava saimnieka iespaidam? A k , j, katr zi. Tad tu ar sapratsi, ka saimniekam, ja tas grib suus mct, vajag prast paam turt sevi roks. Iedomjies, ka Kapi mcot es nebtu savaldjies un vis dusmm vau. Ko btu darjis Kpis? ar vi btu pieradis dusmoties un nesa valdties un, sekodams manam piemram, btu sevi samaitjis. Suns gandrz arvien ir sava saimnieka spogulis, redzdami

48

vienu ms redzam ar otru. Pardi man savu suni un es pa teiku, kas tu esi. Lauptja suns ir plsoa; zaga zaglis; piekljga un laipna cilvka suns ir laipns. Maniem biedriem, suiem un prtiim, bija t liel priek rocba, ka vii jau bija pieradui uzstties publikas priek un td varja gaidt rtdienu bez uztraukuma. Viiem vajajadzs dart tikai to, ko vii darjui jau simts un, varbt, pat tkstots reiu. Man nebija tik mierga un droa apzia, k viiem. Ko teiks Vitlijs, j a es nosplu savu lomu slikti? Ko skattji? s domas man neva gult un, kad es beidzot iemigu, man sapn rdjs cilvki, kas irgjs un smjs par mani vderus turdami. Nko rt, kad ms atstjm iebraucamo vietu, lai do tos uz izrdes laukumu, es biju oti uztraukts. Gjienu atklja Vitlijs. Vi gja galvu paclis, krtis izsljis, psdams uz metla svilpes kdu valsi un rokm un kjm rddams takti. Pc via nca Kpis, kam uz muguras lielgi sdja olikrs angu enera uniform, sarkans, zelta apts bikss un svrkos un cepur ar spalvm. Cieng att lum sekoja Zerbno un Dole. Gjiena gal biju es. T k Vitlijs mums bija nordjis iet katram labu gabalu vienam aiz otra, tad gjiens iznca diezgan gar. Bet vairk, nek svingais gjiens, publikas vrbu sais tja svilpes griezgs skaas, kas iespiezdams mjs ldz pat apslptkam strim modinja Isselas iedzvotju zikrbu. Lai redztu ms garmejot audis saskrja durvs un sastjs visos logos. Msu gjienam bija skui sekot dai brni; tiem pievie nojs dai brnumu prsteigti zemnieki, un kad ms no ncm laukum, mums jau bija salasjusies diezgan prva publika. Izrdes zli ms sarkojm tri; t bija garens lauku mi, ko ieogoja virve, apstiepta ap etriem mietiiem. Izrdes pirm da uzstjs sui; ko vii sti darja es vairs nevaru pasact, j o biju prk uztrauks un aizemts ar savas lomas atkrtoanu. Viss, ko es atceros, ir tas, ka Vitlijs pama svilpes viet vijoli un pavadja uz ts suu vingrojumus, spldams gan dejas, gan lnus un maigus gabalus. Kad pirm programmas daa bija nobeigta, Kpis pa ma zobos koka trauciu un uz pakakjm apstaigja god4 Hektors Mal, Dzves skol.

49

jamo sabiedrbu. Kad naudas gabali negribja krist trau ci, vi nolicis to tik tli no virves, ka rokm to nevarja sasniegt, nostjs tiepg skattja priek, izstiepa priekepas, pris reizes ierjs un uzsita tam pa kabatu, lai t drzk atvrtos. Publik tlt ska skant zobgalbas, izsaucieni un as prtbas. Tas ir slpts zellis, vi zin kam biezks maks. Nu, bz roku kabat! Vi dos! Nek vi nedos! Gan tu izdoto atkal atgsi, kad saemsi tvoa man tojumu! Beidzot nauda tomr tika izvilkta no kabatu dziumiem, kur t slps. Visu laiku, Vitlijs, ne vrdu neteikdams un acis no trau cia nenolaizdams splja vijoli, cildams viu pc takts. Drz ar Kpis, lepni nesdams pilno trauciu zobos, pie nca pie sava saimnieka. Tagad bija krta uzstties olikram un man. Manas dmas un mani kungi, sacja Vitlijs estikul dams rokm, pie kam vien vi turja vijoli un otr lociu, ms tlt turpinsim spli un izrdsim brnigu komdiju: olikra kunga sulainis, jeb Mugkais no abiem nav tas, ko dom. Tds cilvks k es, nenolaias tik zemi, lai iepriek slavtu pats savu lugu un savus aktierus. Es jums saku tikai vienu: atveriet acis, atdariet ausis un sagatavojat rokas ap lausiem. Tas, ko vi nosauca par brnigu komdiju patiesb bija pantomma, tas ir luga, ko spl tikai estiem, bez vr diem. Un citdi tas ar nevarja bt, jau td vien, ka divi galvenie aktieri, olikrs un Kpis neprata runt, un treais es, bija pilngi nespjgs izteikt kaut divus vrdus. Tomr, lai savu aktieru spli dartu publikai vieglk sa protamu, Vitlijs laiku pa laikam daiem vrdiem paskaidroja lugas gaitu. T, klusu spldams kdu kareivisku melodiju vi pazi oja angu enera olikra kunga uznkanu, kas savu aug sto stvokli un bagtbu ieguvis karodams Indij. Ldz im olikra kungam ir bijis tikai viens sulainis, Kpis, bet turp mk, vi grib, lai viu apkalpo cilvks, jo via materilie

50

apstki atauj viam du greznbu. Kustoi jau pietiekoi ilgi bijui cilvku vergi, ir piencis laiks mainties lomm. Gaidot uz sulaia ieraanos, enerlis olikrs staig urp turp un ppo cigru. Tiem bija vrts redzt, ka vi pta publikai dmus degun! enerlis kuva nepacietgs, ska bolt acis, it k tais damies dusmoties, kodja lpas un sita ar kju pie zemes. Kad vi treo reiz piesita, vajadzja uznkt man, Kapja vestam. Ja es savu lomu btu piemirsis, suns man to atgdintu. Vajadzg brd vi man pastiepa epu un ieveda mani pie enera. Tas, ieraudzjis mani, izmisum pacla abas rokas gais. K? Vai sitas lai btu via sulainis? Pc tam, apskatjis mani no deguna ldz kjm, plecus raustdams, staigja man apkrt. Via izskats bija tik jocgs, ka publika plsa no smiekliem, j o saprata, ka vi mani uzlko par galgu mui. To pau domja ar publika. Luga, saprotams, bija t sastdta, lai pardtu manu mubu no vism pusm; katr skat man vajadzja izdart kdu jaunu aplambu, turpretim olikram bija dota iespja sevii izcelt savu saprtu un veiklbu. Pamatgi mani izptjis, enerlis lgi lika man pa sniegt brokastis. enerlis dom, ka padis, zns bs varbt gudrks; to ms tlt redzsim, paskaidroja Vitlijs. Es apsdos pie maza galdia, kur bija uzlikti trauki un servjete. Ko ieskt ar o servjeti? Kpis rdja, ka man via j lieto. Bet k? Visvisdi izgrozjis servjeti, es taisjos vi aukt de gunu. Te enerlis ska smieties locdamies, un Kpis manas mubas prsteigts atkrita uz muguras, paceldams visas et ras kjas gais. Redzdams, ka esmu kdjies, es sku par jaunu ptt servjeti, pldamies saprast, k via jlieto. Beidzot, liekas, es sapratu: pamu un aptinu servjeti sev ap kaklu k kakla saiti. . Atkal visprgi smiekli; atkal Kpis krita gar zemi. T tas gja ldz tam brdim, kur enerlis izmisum mani norauj no krsla, apsas man viet un apd manas brokastis.

51

Un k enerlis prata rkoties ar servjeti! A r kdu gr ciju vi iebza ts stri savas uniformas pogcaurum un iz klja sev to uz ceiem! A r kdu eleganci vi nolauza maizi un iztukoja glzi! Vislielko apbrnoanu via smalks manieres sacla bei gs, kad, pc nobeigtm brokastm, vi paldza zobu bakst mo un steidzgi ska bakstt sev zobus. N o vism pusm atskanja skai aplausi un izrde bei dzs ar milzgu triumfu. Cik prtiis bija gudrs! Cik sulainis mugs! du komplimentu man izteica Vitlijs, atgrieoties iebraucam viet. Un es jau biju tik sts aktieris, ka jutos lepns uz o uzslavu.

52

VII

nodaa.

Es mcos last.
Sejora Vitlija trupas aktieriem, es runju par su iem un prtii, bez aubm, bija liels talants; bet im ta lantam nebija lielas dadbas. Pc trim, etrm izrdm, reperturs jau bija izsmelts, un turpmk varja tikai atkrtoties. Td ms nevarjm ilgi uzturties vien pilst. Trs dienas pc msu ienkanas Issel, ms taisjmies atkal ce. Kurp ms dosimies? Es jau biju pietiekoi iedraudzjies ar savu saimnieku, lai uzdrointos viam uzstdt du jau tjumu. Vai tu pazsti Franciju? vi jautja man skatdamies. 'N. Kd tad tu man prasi, uz kurieni ms dosimies? Lai zintu. Ko zintu? Es, nezindams ko atbildt, samulsis skatjos uz balto liel ceu, kas vijs cauri krmiem apauguai ielejai. Ja es tev teiktu, ka ms ejam uz Orijaku, no turienes uz Bordo un no Bordo uz Pirenjiem, cik gudrs tu no tam tiktu? Bet, js, vai js pazstat to apvidu? Es tur nekad neesmu bijis. Un tomr js zint, kurp ejiet?

53

Vi ilgi, it k kaut ko mekldams, man noskatjs. T u neproti last, vai n? vi jautja. N. Vai tu zini, kas ir grmata? J; grmatas em ldzi baznc, lai no vim teiktu lganas, kad neskaita tvu reizi. Es esmu redzjis grmatas, un pie tam skaistas; ar bil dm iekpus un ar du apkrt. Labi. T tad tu saproti, ka grmat var ielikt lganas. J. Vis var ielikt ar citu ko. Kad tu skaiti lganu pc rou kroa, tad tu saki vrdus, ko mte tev ielikusi aus un kas no auss iegjusi tev prt, lai tikldz tu vius pasauc, tie nktu tev uz mles un lpm. Bet tie, kas skaita lganas pc grmatas, neem lganas vrdus no savas atmias, bet vii em tos ar acm no grmatas, kur tie ir ielikti, tas ir, vii lasa. Es esmu redzjis, k lasa, es iesaucos lepns un apmie rints k cilvks, kas nav muis un labi przin lietu, par ko run. Bet k grmat var ielikt lganu, tpat tur var ielikt ar citu ko. Grmat, ko tev pardu, kad ms atptsimies, ms atradsim o apgabalu nosaukumus un vsturi, kuriem ta gad ejam cauri. Cilvki, kas dzvojui vai ceojui pa iem apvi diem, ir ielikui man grmat visu, ko redzjui vai dzird jui. Tagad man tikai jatver grmata un jpaJasa, un es tlt varu ar o zemi iepazties; es viu redzu, it k aplkotu paa acm; es dzirdu vias vsturi, it k man kds to ststtu. Es biju audzis k sts meonis, kam nav nekdas jgas par civilizto dzvi, ie vrdi man atklja veselu pasauli, no skuma vl neskaidru, bet kas vlk palika gaika. Patiesb es biju gjis ar skol, bet tikai vienu mnesi. Bet aj mnea laik es grmatu nebiju dabjis ne rok paemt, nebiju dzirdjis ne par lasanu, ne rakstanu un man nebija pasniegta neviena mcbas stunda. Skatoties pc t, kas notiek tagadjs skols, var likties, ka tas, ko es teicu, btu kaut kas neiespjams. Taj laik, par ko es runju, Francij bija daudz apgabalu, kur skolu ne maz nebija. Un no pastvom skolm daudzas vadja skolo tji, kas pai nek neprasdami, vai citu daranu aizemti, sev uztictiem brniem nek nemcija. Vii domja, ka pietiek jau ar to, ka vii brnus patur skol.

54

Tds bija ar msu sdas skolotjs. Vai vi zinja kaut ko? tas ir iespjams, un es negribu viu apvainot nezi nan. Bet patiesba ir t, ka vis laik, kamr biju pie via, vi ne man, ne maniem biedriem nepasniedza ne vienu viengu stundu. Bdams pc st amata koku tupeu taistjs, vi strdja pie savm tupelm, un no rta ldz vakaram ap viu lidoja riekstu koka un skbaru skaidas. Vi ar mums sarunjs tikai par msu veckiem, par aukstumu un lietu; bet par lasanu un riniem nekad netiku ne vrda dzirdjis no via. o lietu vi atstja savas meitas zi, kas bija noz mta par via vietnieci un kam bija uzdots mct ms. Bet t k via pc sava st amata bija atkal uvja, tad via da rja tpat k tvs, un kamr vi rkojs ar kaltu un grebj a m o karoti, via steidzgi rkojs ar adatu. Dzvot vajadzja, un t k ms bijm tikai divpadsmit skolnieku, kas katrs maksjm tikai piecdesmit santimus m nes, tad kop iznca tomr par maz, lai divi cilvki veselu mnesi no t prtiktu; tupelm un anai vajadzja aizpildt to, ko skola nespja ienest. Jo visu vajadzgo var dabt tikai par naudu. T tad es skol pilngi neko neiemcjos, pat ne burtus. V a i last ir grti? es jautju Vitlijam pc ilgas pr domanas. Grti ir tiem, kam nav labas galvas, bet vl grtk tiem, kam trkst labas gribas. Vai tev ir grta galva? T o es nezinu, bet man liekas, ka ja js gribtu mani mct last, tad labas gribas gan man netrktu. Nu labi, to vl redzsim. Mums vl laika diezgan priek. Laika diezgan! Kd neskt tlt? Es nezinju, cik grti ir iemcties last, bet biju iedomjies, ka tikldz atvru gr matu, tlt redzu, kas vi iek. Nko dien, ejot pa ceu, es redzju, ka Vitlijs nolie cs un pacla no zemes apputjuu da galiu. Lk, grmata, no kuras tu mcsies last, vi man sacja. is dltis grmata! Es paskatjos uz viu gribdams redzt, vai vi par mani nezobojas. Bet t k vi bija oti nopietns, es uzmangi aplkoju atrasto da galiu. Bet tas bija tikai vienkrs koka dltis, rokas garum un divu plaukstu platum; pavisam gluds, bez kdiem uzrakstiem un zmjumiem.

55

K un ko uz da lai vartu last? Tavs prts jau sk strdt, smiedamies sacja Vitlijs. Js gribat zoboties par mani? N , manu zn; zoboans noder tikai slikta rakstura laboanai, bet ja izzobo kdu tikai via nezinanas d, tad t ir zme, ka zobotjs pats ir muis. Pagaidi tikai, ldz ms nonksim tur lej, mei; tur ms atptsimies, un tad ar tu redzsi, ka es tevi mcu last uz da gabala. Ms drz vien sasniedzm meiu, nosviedm maisus zem un atsdamies zl, kas ska mesties zaa. Vietm jau par djs pirms pavasara putes, olikrs, palaists vai no des, tlt uzrps kok un ska purint zarus, it k gribdams nokratt riekstus; sui, kas bija miergki, un, bez aubm, ar vairk nogurui, saguls mums apkrt. Vitlijs izma no kabatas nazi un minja nogriezt no da pc iespjas plnu plksni. Nogriezis plksni, vi to no abm pusm nogludinja un pc tam sagrieza to divpadsmit viendos, etrstrainos gabalios. Es nenolaidu no via acis, bet k ar pieplju prtu, nevarju saprast, k vi no iem etrstrainiem koka gaba liiem vars pataist grmatu, j o cik mazas ar bija manas zinanas, es tomr zinju, ka grmata sastv no zinma skaita papra lapu, uz kurm ir uzvilktas melnas zmes. Bet kur ir papra lapas? Kur melns zmes? Rtu, vi sacja, es uz katra maz koka gabalia iegriezu ar naa galu vienu alfabta burtu. T e v bs jiem cs katra burta izskats un kad tu to bsi iemcjies t, k tri acis uzmetot, bez kdans varsi katru pazt, tad tev vajadzs tos vienu otram pievienot, salikt veselus vrdus. Un ja tu varsi salikt vrdus, ko tev sacu, tad tu varsi last ar grmatu. Drz vien man visas kabatas bija pilnas o mazo koka gabaliu, un es tri vien iemcjos pazt burtus. Bet ar las anu bija cita lieta. Tas negja tik tri un bija bri, kur no loju, ka biju gribjis mcties last. Bet lai nebtu netaisns pret sevi, man jsaka, ka das domas man nca nevis no slinkuma, bet no patmlbas. Mcot man burtus, Vitlijs bija ncis uz domm, tos taj pa laik iemct ar Kapim; j o , j a jau suns varja paturt galv pulkstea ciparus, kd gan vi nevartu iemcties pazt burtus?

56

Ms skm mcties kop; un t es kuvu par Kapja, jeb j a grib, Kpis par manu skolas biedri. Pats par sevi sapro tams, ka Kapim nevajadzja burtus nosaukt, j o vi neva rja runt, bet kad msu koka gabalii bija izklstti uz zles, viam ar epu vajadzja pardt tos burtus, ko msu skolo tjs nosauca. No skuma man gja labk nek viam; bet ja man bija aprgks prts, tad viam toties labka atmia: j a vi reiz kaut ko labi iemcjs, tad to vairs neaizmirsa, un tas viam palika galv uz visiem laikiem. Viam nebija ar kur izklaidties, un td vi nekad nekdjs un nevilcinjs ar atbildi. Kad es neatbildju pareizi, msu skolotjs katrreiz sacja: Kpis iemcsies trk last nek Remijs. Suns, bez aubm, to saprata un laimgs un lepns vdi nja asti. Bt mugkam par kustoni ir labi komdij, bet dzv tas i r kauns, sacja Vitlijs. Tas man tik spgi drs sird, ka pieliku visus spkus, lai trk iemctos un, kamr nabaga suns netika tlk par sava vrda sastdanu, izvilkdams piecus burtus no alfabta, es beidzot pratu last grmatu. Tagad, kur tu proti grmatu last, vai tu negribtu iem cties last ar mziku? jautja Vitlijs. Kad pratu mziku last, vai es varu t dziedt, k js? es jautju. Vitlijs mdza pa reizei dziedt un nemaz nenojauta, ar kdu prieku es klausjos o dziedanu. T u gribtu dziedt t, k es? A k , ne jau t, k js. Es labi zinu, ka tas nav iesp jams, bet es gribtu tikai tpat dziedt. ' Vai tev patk klausties man dziesm? Man t patk, ka to nemaz nevaru izteikt; lakstgala dzied skaisti, bet man liekas, ka js dziedat vl skaistk. Un bez tam, tas i r pavisam citdi, k lakstgalas dziesma; kad js dziedat, js dart ar mani, ko gribat; man te gribas rau dt, te smieties. Un vl vienu lietu es jums pasacu, kas jums, varbt, liksies muga: kad js t skumji vai jautri dziedat, jsu dziesma mani aizved pie Barberna mtes; es atceros viu, es redzu viu msu mji; un tomr es nemaz nesaprotu vrdus, j o js dziediet italiski.

57

Runjot es paskatjos viam virs un man liks, ka via acis kst mitras; es apklusu un jautju, vai neesmu viu ap bdinjis. N , zn, vi aizkustint bals sacja, tu mani neap bdinji, glui otrdi, tu liki man atcerties manas jaunbas dienas, manu jaukko laiku; neuztraucies, es tevi iemcu dziedt, un t k tev ir sirds, ar tu varsi likt citiem raudt, tev aplauds, tu r e d z s i . . . Vi pki aprva savu runu un es nopratu, ka vi nevlas to vairs turpint. Bet kas tam bija par iemeslu, to es nevarju uzmint. T o es dabju zint tikai vlk, daudz vlk, un priek manis ausmgos un neizsakmi bdgos ap stkos, bet par to es paststu, kad mans ststs bs noncis ldz iem notikumiem. Nko dien Vitlijs rs pie mzikas mcanas td pat veid k pie lasanas mcbas, t. i. ska sagatavot mazas, etrstrainas koka plksntes, kurs vi ar naa galu iegrie za zmes. Bet oreiz via darbs bija ievrojami grtks, j o mzikas zmes un o zmju kopojumi ir daudz saretki, nek al fabts. Lai manm kabatm btu vieglki, vi izlietoja koka gabaliiem abas puses, uzvilkdams uz katras puses piecas lnijas un, ierakstdams vien pus diskanta un otr basa atslgu. Kad viss bija sagatavots, sks mcba un, es varu apgalvot, ka t nebt nebija vieglka par last mcanos. Vitlijs, tik pacietgs suu apmcan, biei manis d zau dja visu pacietbu. Kustoni mcot var savaldties, vi izsaucs, j o zini, ka tas ir tikai kustonis, bet tu mani nobeigsi! Un tad, teatrli paceldams rokas pret debesm, vi va tm krist un ar troksni atsisties pret ceiem. olikrs, kur atdarinja visu, kas viam liks jocgs, noskatjs ar o estu un, t ka vi arvien bija klt pie mcans, tad man par lielm dusmm, tikldz es dziedot sku stomties, vi pacla rokas pret debesm un tad ar troksni sita pret ciskm. P a t olikrs smejas par t e v i ! sacja Vitlijs. , Ja es btu drkstjis, es btu atbildjis, ka vi smejas tpat par skolnieku, k par skolotju; par laimi, cienba un neskaidras bailes mani atturja no da iebilduma; es apmie rinjos ar to, ka katrreiz, kad olikrs savilcis nejauku gri-

58

masu, skai sita rokas sev pret ciskm, klusi pateicu to sev paam, un jatzstas, ka tas zinm mr atviegloja manu sirdi. Beidzot, ar lielkm vai mazkm plm, pirmie soi bija noieti, un sev par lielu apmierinjumu es varju nodziedt kdu melodiju, ko Vitlijs bija man uzrakstjis uz papra lapas. aj dien vi necla vairs rokas pret debesm un nesita sev pa ceiem, bet draudzgi uzsita man pa vaigiem un sacja, j a tikai es t turpinot, tad kot par lielu dziedtju. Pats par sevi saprotams, ka to visu nevarja iemcties vien dien, bet nedm un mneiem ilgi koka gabalii gla bjs mans kabats. Bez tam, manas mcbas nenoritja noteikt krtb, k brnam, kas apmekl skolu, bet tikai tajos bros, kad mums bija brvs laiks. Mums katru dienu bija jnoiet zinms cea gabals, kura garums atkarjs no tam, cik tlu sdas atrads viena no otras; bija jdod izrdes visur, kur bija cerba kaut ko no pelnt; bija jatkrto lomas ar suiem un olikra kungu; bija paiem jgatavo brokastis un pusdienas, un tikai tad varja domt par lasanu vai mziku. Visbiek mcbas notika mums apstjoties atptai zem kda koka j e b uz akmens kaudzes, pie kam zains laukums jeb lielce derja mums par galdu, kur izlikt apzmtos koka gabalius. is izgltbas veids, bez aubm, nebija parastais, ko saem lielais vairums brnu, kuriem nav jdara nekas cits, k tikai jmcs, un kas tomr sdzas, ka viiem nepietiek laika izpildt uzdoto. Bet jsaka, ka mcb ir kaut kas vl daudz svargks nek laiks, ko tai ziedo un t ir centba; ne laika ilgums, ko ms pavadm pie darba, bet griba mcties iespie uzdevumu atmi. Par laimi, es spju pietiekoi sasprindzint savu gribu un nevu apkrtnei sevi izklaidt. Cik gan es btu spjis iemcties, j a btu varjis, k dai skolnieki, strdt tikai istab, abm rokm aizspiedis ausis un acm iezdies grmat. Nek es nebtu iemcjies, jo mums nebija istabas, kur ieslgties, un ejot gar cea malu, man arvien bija jskats uz kjm, lai neliktos uz deguna. Un galu gal es tomr biju kaut ko iemcjies un taj pa laik biju nostaigjis garus cea gabalus, un ieana man bija ne mazk noderga, k Vitlija mcbas. Kad vl

59

dzvoju pie Barberna mtes, es biju diezgan vrgs brns, ko liecina vrdi, ko par mani teica Barberns: pilstas brns, un Vitlijs: prk tievas rokas un kjas. Bet dz vojot kop ar Vitliju pastvgi svaig gais un panesot kop ar viu dadas grtbas, manas kjas un rokas nostiprinjs, plauas attstjs, da nordjs, un es bez aunm sekm spju panest k aukstumu, t karstumu, k sauli, t lietu, nogu rumu, visdas grtbas un trkumu. is mcbas laiks man bija par lielu svtbu; vi mani padarja spjgu izturt smagos un nelgos liktea triecie nus, kas man jaunb ne vienu reiz vien man bija jprcie.

60

VIII.

nodaa.

Pa kalniem un lejm.
Ms jau bijm apstaigjui labu dau no Dienvidfrancijas: Overu, Velju, Vivareju, Kersij, Ruiergu, Sevennas un Langedoku. Msu ceoanas veids bija oti vienkrs: ms tikai gjm taisni uz prieku, uz labu laimi, un j a ce redz jm kdu sdu, kas no rpuses neliks prk nabadzga, ms tli sagatavojmies svingam gjienam. Es sagatavoju suus, sju cepuri Dolei, rbu zerbno un lipinju Kapim uz aci plksteri, lai vi vartu tlot sapkuu veci, un pljos aprbt olikram enera uniformu. Bet t bija mana uzdevuma grtk daa, j o prtiis labi zinja, ka pc aprb ans viam vajadzs strdt, un pretojs cik spja, izgudro dams visjocgkos trikus, lai aizkavtu rbanos. Man bija jsauc Kpis palg, kas ar savu aprbu, instinktu un asprtbu arvien prata aizkavt prtia nius. Kad visi bija pardes trpos, Vitlijs pama savu svilpi, sakrtoja ms rind un ms devmies sdai cauri. Ja zikrgo, kas mums nca paka, bija salasjies pie tiekoi daudz, ms devm izrdi, bet j a to bija par maz, lai certu uz kdu iemumu, ms nemaz neapstjmies, bet turpinjm iet tlk. Tikai pilsts ms apstjmies ilgk, arvien kdas pris dienas, un tds reizs es no rtiem varju brvi paklejot pa ielm. Tad es mu ldz Kapi, zinms,

61

bez via izrdes trpa, bet k vienkru suni, un ms abi apstaigjm pilstu. Vitlijs, kas parasti mani turja stingri sav tuvum, ds reizs labprt atlaida grous vagk. T k liktenis, vi sacja, tev lmis td vecum, kad citi brni apmekl vl skolas un licjus, apstaigt Franciju, tad turi acis va, apskati un novro visu. Kad tu par kaut ko esi neskaidrb, kad tu nesaproti kaut ko, jeb tev ir kdi jaut jumi, tad griezies droi pie manis. Varbt ne arvien es tev varu atbildt, j o ar pats visu nezinu, bet dareiz tomr spu tevi apmierint. N e arvien es esmu bijis tikai mctu suu trupas direktors, bet esmu mcjies ar vl citu ko, nek tikai to, kas vajadzgs, lai godjamai publikai stdtu priek Kapi un olikra kungu. K o tad? Par to ms parunsim citreiz. Tagad zini tikai to, ka ar suu drestjam var bt bijis kdreiz augstks stvoklis sabiedrb. Un ievro ar to, ka, ja tu tagad stvi vl zemu uz dzves kpnm, tu vari, j a gribi, pamazm kt augstk. Tas atkarjas drusku no rjiem apstkiem un oti daudz no tevis paa. Klausies manos padomos un pamcbs, brns, un vlk, kad tu bsi liels, es ceru, tu ar pateicbu atcersies nabaga muzikantu, no k tev bija tdas bailes, kad vi tev aizveda no Barberna mtes; man iet, ka msu sastapans tev ness laimi. Kds gan varja bt bijis stvoklis, ko iemis reiz mans saimnieks, un par kuru vi biei, tomr atturgi, ieminjs? is jautjums modinja manu zikrbu un nodarbinja prtu. Ja vi reiz bijis uz augstkas dzves pakpes, k sacja, kd vi tagad ir uz tik zemas? Vi dom, ka es vartu pa celties augstk, j a gribtu, es kas neesmu nekas, kas neko neprot, kam nav ne imenes, ne piedergo, kas paldztu. Bet kd vi pats nolaidies lej? Atstjui Overas kalnus, ms noncm Kersjas kosss. T sauc lielus, nevienmrgi viotus klajumus, kur redzami tikai nekopti lauki un sku krmu biezoki. N a v bdgka un nabadzgka apgabala par o. o iespaidu, ko ceotjs gst e staigdams, vl pavairo tas, ka nekur nav redzams dens; ne upju, ne strautu, ne du. ur tur redzamas straumju izrau tas akmeainas gultnes, bet sausas, dei ir nogzuies aizs

62

un pazudui zem zemes, lai iztectu atkal kd attlk viet un tur radtu avotus un upes. in klajum, ko tan laik, kad ms tam gjm pri, bija Izkaltjusi saule, atrads liela sda, saukta Bastid-Mir; te, kdas lielas iebraucams vietas n, ms pavadjm nakti. aj apgabal, vakar mums gult ejot, sacja Vitlijs, un droi vien in pa iebraucam viet, ir dzimis cilvks, kas iedzinis nv tkstoiem kareivju, cilvks, kas savu dzvi scis k zirgu puisis, bet vlk kuvis princis un karalis: viu sauca Mir; viu iztaisja par varoni, un o sdu nosauca via vrd. Es viu pazinu un biei esmu sarunjies ar viu. Man pret gribu, paspruka vrdi: Kad vi bija zirgu puisis? N , smiedamies atbildja Vitlijs, kad vi bija karalis. Bastid es esmu pirmo reizi m, bet es viu satiku Neapol, via galm. Js esat pazinui karali? Mans jautjums laikam bija izteikts tik jocg ton, ka Vitlijs ska skai smieties un ilgi nevarja norimt. Ms sdjm uz solia stau priek, atspieduies ar muguru pret mri, kur vl bija jtams dienas siltums. Liel kav, kuras lapotne ms apsedza, cikdes dziedja savu vien muo dziesmu. Pr mjas jumtu, mums pretim lni kpa uz augu mnesis. Vakars liks mums sevii mlgs un jauks td, ka diena bija bijusi dedzinoi karsta. Vai tu gribi gult, jautja Vitlijs, jeb vai tu gribi, lai tev izststu karaa Mir dzvi? Ak, ldzu, ststiet man par karali! Tad vi man izststja visu Mir dzvi, un ms vairk stundas nosdjm uz solia; vi runja, bet es nenovrsu acis no via sejas, kuru mnesis apspdja ar savu blgano gaismu. Vai tiem tas viss ir bijis iespjams? un ne tikai Iespjami, bet patiesb? Ldz im man sturi. Kas lai man mte; via nemaz nov un turpat ar nebija bijis ne mazk jdziena par v btu par viu ststjis? N e jau Barberna nezin, kas tas ir. Via ir dzimusi avanomirs. Vias prts nekad nav sniedzies

63

tlk k vias acis. Un vias acs pasaule ir tik liela, cik var redzt no Oduzas kalna virsotnes. Mans saimnieks ir tik daudz ko redzjis! Kas vi ir bijis jaunb? K vi vecuma diens kuvis par to, kas tagad? Te, jatzst, tiem bija pietiekoi vielas, lai ierosintu dzvo un modro brna fantziju, kas tiecas pc visa brnig.

64

IX. n o d a a .

Es satieku milzi septijdu zbakos.

Atstjot izdeguos un neauglgos klajumus, atmias mani aizved zaaj un svaigaj Dordoas ielej. T e mums ce biei bija japstjas, j o zemes auglbas d ar zemnieki bija turgi; ms devm daudz izrdes, un naudas gabali bira Kapja koka trauci. Pr Dordoas upi, kas lni ve savus slinkos vius, pa ceas brnii vieglais Kibzakas gaisa tilts. Atmi' ar kda veca pilsta, Sentemiljona, no kuras palikuas pri tikai drupas, grvji, pussakritui tori un cikdes, kas dzied krmos starp kda sadrupua klostera sienm. Bet viss tas tikai neskaidri tlojas man atmi, kamr viens notikums tan iespiedies tik stipri, ka vl ldz ai dienai uzglabjis visu savu asumu un spilgtumu. Nakti ms prguljm diezgan nabadzg un nolojam sdi un agr rt, tiko gaisma svda, atstjm to. Ms ilgi jau bijm gjui putekainu ceu, ko no abm pusm iesldza vna drzi, kad pki, it k uz burvja mjienu kds btu atvilcis priekkaru, msu acu priek atkljs bezgalgs pla ums. Ms stvjm uz pakalna, ap kuru lni tecja plata upe, un aiz s upes, ldz pat apvrksnim stieps kdas pilstas mju jumti un bazncu tori. Kas jumtu! Kas skursteu!
5 Hektors M a l , Dzves skol.

65

Dai augstkie un tievkie, pacls gais k kolonnas, un no viiem virpuodami gzs r melni dmu mutui, kas viegla vja poti, guls k tuma migla pr pilstu. Uz upes, pa vidu un gar malm stvja neskaitmi kui; k koki me, tik ciei stvja viu masti, buras un dadu krsu karogi, kas plandjs vj. Bija dzirdami dobji rcieni, dzelzs un u vadzana, muru klaudzieni, bet visam pri rboa, ko sn cea neskaitmi rati, kas traucs gar krastu. T ir Bordo, sacja Vitlijs. Brnam, kas audzis k es un redzjis tikai Krzas naba dzgs sdas un pris mazs pilstias, kas bij bijuas msu ce, skats izliks burvgs. Kjas apstjs paas no sevis un nekustgi stvdams, es skatjos uz vism pusm. Visvairk manus skatus saistja viens punkts: upe ar kuiem. Un tiem, tur bija mutuojoa kustba, no kuras es nek nesapratu, bet kas taisni td mani interesja. Kui, izplestm burm, drusku uz vieniem sniem no iebuies, peldja pa upi uz augu un leju; citi stvja nekustgi k salas, citi griezs ri pai ap sevi, bez k vartu redzt, kas vius grie; beidzot bija ar tdi, kam nebija ne mastu, ne buru, bet tikai skurstenis, no kura mutu oja melni dmi; tie braukja tri uz vism pusm, atstdami dzeltenaj den aiz sevis baltu putu vagas. Tagad i r paisums, paskaidroja Vitlijs, bez k btu viam kaut ko prasjis; lk, tur tie i r kui, kas pc gara ceo juma nk no jras: tiem ir nogjusi* krsa un tie izskats it k aprsjui; citi taiss atstt ostu; tie, ko tu redzi grie amies upes vid, mina nostties ar priekgalu pret kpjo iem viiem. T i e , kas dmu mkon ietti skraida pa upi, ir velkoi. Cik daudz man sveu vrdu! cik daudz neredztu lietu! Kad ms noncm ldz tiltam, kas savieno Bastidu ar Bordo, Vitlijs nebija paspjis atbildt ne uz simto dau no jautjumiem, ko es viam gribju vaict. Ldz im ms neuzturjmies ilgi pilsts, kas gadjs mums pa ceam, j o msu reperturs spieda ms katru dienu maint vietu, lai mums btu cita publika. A r tdiem aktie riem, kdi bija slaven sijora Vitlija trup, repertur nevarja bt lielas dadbas; nospljui o l i k r a k u n ga sulaini, enera nvi, Taisn uzvaru, M g a s s l i m n i e k u un vl trs, etras ludzias, msu 66

aktieri savu reperturu bija izsmlui un vairk nek nevarja dot. Bet Bordo i r liela pilsta, un publika via pastvgi mai ns. Spljot arvienu cit kvartl, ms varjm dot trs ldz etras izrdes dien, bez k mums, k Kaor btu jdzird: Vienmr t tad vl tas pats? No Bordo ms gribjm doties uz P . Ce uz turieni veda caur to lielo tuksnesi, kas sks no Bordo pilstas vr tiem un stiepjas ldz Pirenjiem, un ko sauc par landm. Kaut gan es nebiju glui tik muis, k pelns pasak, kas visos priekmetos redz tikai iemeslu brnumiem, sajsmai un izbailm, tad tomr ceojuma skum man gadjs t prskatties, ka Vitlijs smjs un zobojs par mani ldz pat P. Bordo ms bijm atstjui jau kop septim vai astom dienm. Iedami no skuma gar Garonnas krastiem, ms pie Langonas nogriezmies uz Mondemarsnas cea. Neredzja vairs ne vna drzus, ne laukus, ne augu drzus, bet tikai skuju koku meus un viru laukus. Mjas palika retkas un nabadzgkas. Beidzot ms noncm milzg klajum, kas izplets msu priek, cik tlu acis varja redzt. N e iekoptu lauku, ne meu; tlum pelka zeme un ap mums, gar zau, samtainu snu noauguu cea malu, tikai viru lauki un zemi krmi. N u , lk, tagad ms esam lands, sacja Vitlijs; mums bs jnoiet divdesmit vai divdesmit piecas jdzes pa du tuksnesi. Saemies ri, ka vari dgi iet! Te tiem vajadzja saemties, j o ejot pa ceu, kam, liks, nekad nebs gala, man mcs virs bezgala skumja sajta. No t laika, es esmu vairkas reizes braucis pa jru, bet arvien, kad atrados okena vid un, kad nekur nevarju redzt ne vienu viengu buru, man vienmr atkal pamods pati neizsakmi skumj sajta, kas mani sagrba lands. K uz jras, msu skati varja skriet ldz pat rudens migl ttam apvrksnim, neaptverdami neko citu, k tikai pelku, vienmugu klajumu. Ms gjm uz prieku, bet kad ejot pametm acis apkrt, mums varja likties, ka minamies uz vietas, j o apkrtne bija arvien pilngi tda pat: viru lauki, krmi, snas; vlk ar papardes, kuru lokans un kustgs lapas vioja vja psm, celdams un guldams, k vii.
5*

67

Pc ilgiem starpbriem mums ncs iet cauri maziem meiiem; bet ie meii neienesa ainav nekdu prieku. Vios auga priedes ar zariem, nogrieztiem ldz paai galotnei. Visgarm gar stumbru bija dzii iegriezumi, un pa m sar kanm rtm tecja zem baltas sveu asaras. Kad vja psma gja caur viu zariem, bija dzirdamas tik labainas skaas, it k nabaga sakropotie koki lotos par savm rtm. Vitlijs man bija sacjis, ka vakar ms nonkot kd sd, kur varot prgult. Bet vakars tuvojs, un ms vl neredzjm nekdu pa zmju, kas liecintu, ka tuvojamies sdai; neredzja ne iestrdtus laukus, ne lopus ganmies, pat ne dmu stabu tlum. Es biju noguris no liels ieanas, kas sks jau agr rt, un jutu savdu nespku visos kaulos. Vai tad apsolt sda reiz nepardsies nebeidzam cea gal? Tomr, cik plati es ar pltu acis lkodamies tlum, es redzju landas un tikai landas un viu krmus, kas, tumsai sabiezjot, vienmr vairk saplda. Cerba drzk sasniegt sdu bija likusi mums soot trki k parasts, t k pat Vitlijs, kaut gan pieradis pie gariem gjieniem, juts noguris. Vi gribja apstties un brtiu cemal atpsties. Bet pirms apssties viam blakus, es vl gribju uzkpt uz mazu, krmiem apauguu uzkalniu un paskatties, vai no turienes nevars ieraudzt kaut kur uguni spdam. Es saucu Kapi, lai vi nk man Hdz; bet ar vi bija noguris un ks manu saucienu nedzirdam, k vi darja arvien, kad negribja man paklaust. V a i tev bail? jautja Vitlijs. Es vairs neuzstju, lai Kpis nktu man ldz, bet gju izlkos viens pats; es negribju, ka saimnieks par mani zo botos, j o vairk td, ka nejutu ne mazko baiu. Bija iest jusies nakts, bez mnea, bet ar mirdzom zvaigznm, kas apgaismoja debesis un cauri vieglai migliai lja savu gaismu uz zemi. Ejot un metot skatus apkrt pa labi un kreisi, es ievroju, ka nakts krsl visas lietas pieem savdu spokainu izskatu. Man vajadzja pielikt lielas ples un emt prtu palg, lai sev ieststtu, ka tas, kas ur tur rgojs man ce, i r tikai krmi, zu puduri un kropli kocii, bet nevis mgas dzvas butes no kdas sveas brnumpasaules.

68

Tas bija tik savdi, bet landas, ar krslas iestanos, liks prvrtus un pilnas noslpumainu pardbu. Man ienca prt, ka citam, man viet, btu bailes no iem rgiem; un tas btu dabgi, j o Vitlijs ari man jautja, vai es nebstoties; bet es, sevi prbaudot, atradu, ka nejtu bailes. Kpjot, augstk pakalni koki kuva arvien resnki, papardes un viri augstki; viu virsotnes biei sniedzs man pri galvai, un man biei ncs lot zem viu lapotnm. Beidzot es tomr sasniedzu uzkalna virsu. Bet cik uzma ngi es ar skatjos, nekur nebij ieraugms ne mazkais uguns atspdums. Mani skati redzja tikai tumsu, neskaidras nas, nenoteiktus tlus; koku zari stieps man pret k garas vijgas rokas, un krmi liks dejojam. Nevardams nek saskatt, es minju vismaz saklaust kdu troksni, vai nu govs mauanu, jeb sua rieanu. Laiciu pastvjis un klausjies ar aizturtu elpu, es pki jutu, ka man prskrien drebui; landu klusums mani nospieda; man bija bail. N o k? to es nevarju pasact. Bez aubm, no nakts klusuma un vientulbas. Man bija tda sajta, it k man draudtu kdas briesmas. Taisni in brd, acis bailgi apkrt pametis, es tlum ieraudzju tri kustamies pa koku galotnm lielu nu- un dzirdju brkam krmus. Es minju sev ieststt, ka tas man t rds tikai aiz bailm un, ka liel na, bez aubm, nav nekas cits k koks, ko es nebiju agrk ievrojis. Bet kas tas par troksni? no k vi cls? Gais nebija jtama ne mazk vja psmia. Zari, lai ar cik ski un lokani, pai no sevis nekustas. Vajadzgs bt vai nu vjam, kas vius po, jeb ar citam kam, kas vius kustina. Bet kam? Tas lielais rdjums, kas nca man virs, nekd zi nevarja bt cilvks; tas drzk bija kds nepa zstams kustonis, kds milzgs naktsputns, vai briesmgi liels etrkjains zirneklis, kura tievie loceki, celdamies pri koku galiem, zmjs pret blganajm debesm. Skaidrs bija tikai tas, ka is ms uz nesamrgi garajm kjm, triem lcieniem nca taisni uz manu pusi. Bez aubm, vi mani ir ieraudzjis, un tagad liekas man virs. s domas man iekustinja kjas un, apsviedies apkrt, es metos, ko kjas nesa, no kalna lej pie Vitlija. 69

Bet savdi! Man uzkpana pirmt bija gjusi daudz trk, nek tagad nokpana; uz katra soa es klupu un gzos pri krmiem, vlos viros, pinos un aizros zaros. Raisdamies va no kda krma, es pametu acis atpaka; k tad! nezvrs nebija vairs tlu un nca man taisni virs! Par laimi es biju jau lej un klajum vairs nebija krmu, pa zli varju paskriet daudz trk. Bet cik tri es ar skrju, nezvrs skrja vl trk; man vairs nemaz nevajadzja apgriezties, es tpat jutu viu sev mugur. Es biju bez elpas no bailm un trak skrjiena un, sa emdams pdjos spkus, es pieskrju pie Vitlija un nogzos viam pie kjm. Sui, pki pamoduies, ska neganti riet. Es varju izteikt tikai: Nezvrs, nezvrs! Te, cauri suu gaudoanai, es izdzirdu skaus smieklus. Saimnieks, uzlicis roku man uz pleca, piespieda mani ap griezties : T u pats esi k neprtgs kustonis, vi, smiedamies sacja; nu, paskaties tau drusci, j a tev ir da. Via smiekli vairk nek vrdi, atgrieza manu saprtu; es iedroinjos atvrt acis un paskatties uz to pusi, kur nordja via roka. Rgs, kas mani nupat prbiedja, bija apstjies un neku stdamies stvja cea vid. Jatzstas, ka pirm brd bailes un uztraukums man vl nebija glui prgjis; bet es vairs neatrados viens klaj lauk; te bija Vitlijs un sui, un es nebiju vairs padots landu klusuma un vientulbas nospiedoai varai. Td es sadojos un ciek paskatjos viam virs. Vai tas ir cilvks? Vai kustonis? Rumpis, galva un rokas viam bija k cilvkam. Bet viam bija spalvaina da k kustonim, un vi st vja uz tievm, piecas ldz seas pdas garm kjm. Kaut gan nakts bija diezgan tuma, es tomr labi varju saskatt visus os skumus, j o meln ma siluets skaidri zmjs pret blajm, zvaigotajm debesm. Es vl ilgi btu mocjies ar jautjumu atrisinanu, j a Vitlijs nebtu pardbai jautjis: V a i js nevartu pasact, vai te tuvum nav kda sda?

70

T tad, tas tomr ir cilvks, j a saimnieks ar viu saru njas. Bet par atbildi atskanja sausi, asi smiekli, ldzgi putna kliedzienam. T tad kustonis? Tomr Vitlijs turpinja viu izprat, kas man liks diezgan nesaprtgi, j o ikviens zin, ka kustoi dareiz saprot cilvka valodu, bet atbildt mums nevar. Bet man par lielu prsteigumu, kustonis atbildja, ka, tuvum mju neesot, bet esot tikai avju ktis, un aicinja ms sev ldz. Bet j a vi var runt, k tad viam var bt dzvnieka kjas! Ja es btu uzdroinjies, es btu piegjis apskatt tuvk via kjas. Kaut gan vi, k liks, nebija auns, man tomr nebija das viam tuvoties un, paris savu maieli, ne vrda nesacdams, es taisjos ldzi savam saimniekam. N u , vai tu labi apskatji to, kas tevi tik oti nobiedja? ejot jautja Vitlijs. J, bet es nevaru saprast, kas tas i r : vai tad in apvid dzvo mili? J, kad vii piesien sev koka kjas. Vi man izststja, k landu iedzvotji, lai neiegrimtu smilts jeb purvjos ldz gurniem, staigjot lieto garas koka kjas ar kpiem, kuros iemauc pdas. Lk, td krt, vii, bailgu brnu acs, prvras par miliem septijdu zbakos.

71

X.

nodaa.

Pie tiesas.
No P man ir uzglabjuas oti patkamas atmias; aj pilst nekad nebija vju. is apstklis man liks tik svargs td, ka ms tur pavadjm visu ziemu, dzvodami no rta ldz vakaram uz ielm, pilstas laukumiem, un bulvriem. Bet tas tomr nebija noteicoais iemesls, kd ms atk pmies no msu paraas neuzkavties ilgi vien viet. Galvenais bija, sevii pc mana saimnieka domm, msu bagtgie iemumi. Visu ziemu mums bija sava pastvga brnu publika, kam nekad neapnika msu reperturs un, kas nekad nesauca: Vienmr viens un tas pats! Tie pa lielkai daai bija angu brni: dgi, balti, srti zni un mazas jaukas meitentes, lielm maigm acm, kas bija gandrz tikpat skaistas k Doles acis. aj ziem es dabju iepazties ar ar Alberta biskvtiem un citiem sausiem cepumiem, ko izejot no mjas msu mazie skattji sabza kabats, lai vlk bagtgi izdaltu olikram, suiem un man. Kad pienca pavasaris ar siltm dienm, msu publika ska palikt retka, un biei pc izrdes, brni nca paspiest Kapim un olikram roku. Ts bija viu ardievas; nkam dien ms vius vairs neredzjm. Pc sa laika ms bijm palikui izrdes laukum vieni pai, un nu vajadzja ar mums skt domt par iranos no pilstas drziem un parka. Kdu rtu ms devmies ce un drz vien msu acm izzuda Mantos un Gastona Feba tori. Ms atkal uzskm klaidou dzvi pa lielceiem. Dienm un nedm ms gjm tikai uz prieku, cauri ielejm un pri kalniem, un arvienu labaj pus redzjm 72

Pirenju zilgans kalnu galotnes, kas izskatjs k noblvjuies mkoi. Kdu vakaru ms iegjm liel pilst, kas atrodas pie kdas upes, auglgas ielejas vid. Mjas, pa lielkai daai diezgan negltas, bija celtas no sarkaniem ieeiem; ielas bija brutas asiem akmeiem, kas nebija patkami ceotju kjm, kuras dien nostaigjuas savas desmit jdzes. Vitlijs sacja, ka ms esam Tulz un ka paliksim eit labu laiku. K parasti, msu pirms rpes nko rt bija uzmeklt nodergas vietas izrdm. Ms tdu atradm oti daudz, j o Tulz netrka bulvru, sevii taj pilstas da, kas atrads pie botnisk drza; tur atrads skaists, ar zli apaudzis un lielu koku apnots laukumi, uz kuru iznca vairk alejas. Ms apmetmies vien no m alejm, un ju pirmajs izrds mums bija pietiekoi publikas. Bet par nelaimi, policists, kas stvja s alejas gal, skatjs uz msu rcbu ar nepatikanu; vai nu td, ka vi nemlja suus, vai td, ka ms traucjm via dienesta krtbu, varbt ar cita iemesla d, bet vi gribja ms pie spiest atstt o vietu. Msu stvokl, varbt, btu bijis gudrk padoties via tiepbai, j o ca starp nabaga kumdiu rdtjiem, k ms, un policijas priekstvi netiek vesta viendiem ieroiem; mans saimnieks, arvien lns un pacietgs, oreiz bija nepa rast om un negribja padoties. Kaut gan vi bija, vismaz tagad, tikai nabags un vecs mctu suu rdtjs, viam tomr bija savs lepnums; vl vairk, viam bija, k vi pats teica un paskaidroja, savu tiesbu apzia, t. i. prliecba, ka vi var justies dros, kamr rkojas likumu un visprjo policijas rkojumu robes. T tad vi atteics paklaust policistam, kad tas gri bja ms izraidt no alejas. Tdos bros, kad Vitlijs negribja auties aizrauties no dusmm, viam bija paradums prsplt savu itlisko piekl jbu un tad, klausoties via run, varja domt, ka vi saru njas ar ievrojamm personm. Varbt augsti godjamais varas priekstvis, vi, ce puri nomis, griezs pie policista, vartu man pardt rkojumu, ar kuru btu aizliegts, tdiem, tik niecgiem pasau les staiguiem, k ms, nodarboties ar viu nolojamo amatu uz laukuma. 73

Policists atbildja, ka te nav ko runt, bet tikai jpa klausa. Taisni t, sacja Vitlijs, un es to t ar saprotu. Es apsolu, ka izpildu jsu pavli, tikldz js man bsat darjui zinmu likumu, uz kura pamata js dodat savas pavles. aj dien policists mums pagrieza muguru, un mans saimnieks, zemu saliecies, cepuri rok, elkous augsti paclis, ar prspltu godbijbu pavadja viu. Bet nko dien vi bija klt atkal un, prkpis virveli, kas ierobeoja izrdes laukumu, vi prtrauca msu izrdi pa vid. Suiem vajag uzlikt uzpurus! vi stingri uzbrca. Uzpurus, maniem suiem! Tds ir policijas rkojums, to jums vajaga zint. Ms patlaban izrdjm M g a s s l i m n i e k u un, t k bija s komdijas pirm izrde, tad publika klausjs ar lielu uzmanbu. Policista iejaukans izsauca publik nemieru un protestu. Ldzu, neprtraukt! aujiet nobeigt izrdi! Bet uz Vitlija rokas mjiena visi apklusa. Tad, nomis cepuri un tik zemu noliecies, ka cepures spalvas slaucja zemi, vi piegja pie policista un iztaisja trs dzius reveransus. Vai augsti godjamais varas prstvis teica, lai es uzliekot saviem aktieriem uzpurus? jautja Vitlijs. J, uzlieciet saviem suiem uzpurus un pie tam drz! Likt uzpurni Kapim, Zerbno, Dolei! izsaucs Vit lijs, griezdamies vairk pie publikas, nek pie policista. Bet to tau jsu dienba nedom nopietni! K gan mctais, vis pasaul pazstamais dakters Kpis vartu iedot slimnie kam zles, j a tam btu uz deguna uzpurnis? Jo, j a gribam, lai zles iedarbotos, vias jiedod caur muti. Dakters Kpis nekad neuzdrointos godjamas publikas priek aizrdt vl uz citu kdu iespju. os vrdus pavadja nevaldmi smiekli publik. Bija skaidrs, ka t nostjs Vitlija pus un smjs par policistu. Bet visvairk viu uzjautrinja olikra grimasas. Tas bija aizstjies aiz godjam varas priekstvja un viam aiz muguras visdi vaibstdamies un kstdamies, atda rinja via kustbas: te sakrustoja rokas, te iespieda ts snos, te lielgi atmeta galvu atpaka.

74

Policists, kam jau t nebija diezcik lnprtgs izskats, Vitlija runas un publikas smieklu saniknots, strauji apcirts apkrt, gribdams doties prom. Bet te vi ieraudzja olikru, kas roku snos iespiedis, lielgi skatjs apkrt; daus mirkus cilvks un kustonis palika viens pret otru stvam, it k gribdami zint, kur no abiem pirmais nolaids acis. o skatu prtrauca publikas trokainie un nevaldmie smiekli. Ja rtu jsu suiem nebs uzpuru, vi kliedza, pie drauddams ar dri, :es sastdu protokolu; vairk nek es neteiku! Uz redzanos, sijor, ldz rtam! sacja Vitlijs. Policists lieliem soiem devs prom, un Vitlijs, divos lkumos saliecies, pazemgi viu izvadja; pc tam ms turpi njm prtraukto izrdi. Es domju, ka saimnieks ies pirkt suiem uzpurus, bet vi to nedarja un visu vakaru, pat ne ar vrdu nepieminja sadursmi ar policistu. Tad es samos un sku pats runt: Ja js negribat, lai Kpis rtu izrd sapl savu uz purni, man liekas, btu labi mint viam to uzlikt jau drusku agrk. Varbt, ka uzraugot viu, vartu viu pie t pieradint. Vai tad tu tiem dom, ka es liku saviem suiem tdus dzelus galv? Bet man liekas, ka aents nedom ar jums jokus taist? Esi miergs, gan es ierkou t, ka aents nevars sastdt protokolu, un mani sui ar nebs prk nelaimgi. N o otras puses, ir labi, ja publika ar dab drusku papriec ties, is policists sagds mums, vairk, nek vienreiz vien, labus ienkumus; vi, pats to nezindams, nospls smieklgu lomu komdij, ko es jau esmu izdomjis; tas ieness msu repertur drusku dadbas un neies pri zinmm robem. Rtu tu iesi viens pats ar olikru uz msu izrdes vietu; tu apvilksi virves, nosplsi pris gabalus uz harfas, un kad bs salasjusies publika un atncis policists, ierados es ar suiem. Tad ar sksies komdija. Man tomr par visu o lietu nebija laba nojauta. Man nemaz nepatika iet vienam un dos apstkos sa gatavot izrdes laukumu. Bet es jau sku pazt savu saim nieku un noprast, kds reizs viam var runt pret un kds

75

n. Es redzju, ka oreiz man nav nekdu izredu pierunt viu atteikties no iedomts izrdes, un td nolmu pa klaust. Nko dien es aizgju msu parastaj viet un apvilku laukumiam apkrt virvi. Tikko es biju daas taktis nosp ljis, ska lasties publika un sastties laukumi. Pdj laik, sevii ziem, kuru pavadjm P pilst, saimnieks mani ska mct splt uz harfas, un daus gaba lius es jau pratu tri labi nosplt. Starp tiem bija ar kda Neapoles c a n z o n e t t a , ko es dziedju pats sevi pavaddams, un kas arvien tika uzemta aplausiem. Es jau biju kuvis par diezgan vispusgu artistu un sku iedomties, ka, j a msu trupai bija pankumi, tad tas bija pateicoties manam talantam; bet taj dien, ar man bija tik daudz prta, ka sapratu, ka t nebija mana c a n z o n e t t a , kuras d publika drzmjs laukum. Bija sankui visi tie, kas vakar bija redzjui strdu ar policistu; vii bija atvedui ldzi ar savus draugus. Tulz policistus prk neml, un visi bija zikrgi redzt, k vecais itlietis izks no ezas. Kaut gan Vitlijs bija teicis tikai: U z redzanos, rtu, sijor! visi saprata, ka norunt satikans sola izredzes uz lielu izrdi, kur netrks vielas, lai izsmietos un izjokotos uz neveikl un sapku policista rina. Un td publika ar t drzmjs. Redzot mani vienu pau ar olikru, dai, mani prtrauk dami, nemiergi apjautjs, vai itlietis odien nebot. Vi drz ieradsies, es atteicu un turpinju splt. Bet ierads policists, nevis saimnieks, olikrs pirmais ieraudzja to un tli, iespiedis roku snos un atmetis galvu atpaka, ska urpu, turpu staigt ap mani; vi bija izsljies taisns, izgzis krtis un piemis smieklgi svingu izskatu. Publik atskanja smiekli un aplausi. Policists bija sautis un noskatjs man nikni acis gro zdams. Saprotams, ka tas publikas jautrbu vl tikai pavairoja. Man paam ar nca smiekli, bet es neuzdroinjos. K viss tas beigsies? Kad Vitlijs bija te, vi zinja ko atbildt policistam. Bet es biju tagad viens, un ja policists man pie prastu kdu paskaidrojumu, es nezinju, vai vartu viam atbildt. 76

Policistam ar nebt nebija tads izskats, kas vartu mani iedroint; vi bija sautis un pavisam traks no dusmm. Vi staigja no viena gala uz otru gar izstiepto virvi un katrreiz, man garmejot, vi pr plecu nolkojs man ar tdu skatu, kas nesolja neko labu. olikru, kas nesaprata stvokja nopietnbu, da policista izturans oti amizja. A r vi ska staigt gar virvi, tikai iekpus, kamr policists staigja rpus, un katrreiz, iedams man garm, savukrt pr plecu paskatjs uz mani ar smieklgi saobtu seju. Publika smjs k traka. Negribdams novest policistu ldz galgam niknumam, es ap saucu olikru; bet vi negribja man klaust, j o rotaa viam patika un vi turpinja savu pastaiganos gar virvi, tikai tagad skrieus, un tikko viu saru, vi man atkal iz rvs. Es nezinu, k tas notika, bet policistam, kur no lielm dusmm nek vairs nesaprata, laikam liks, ka es prtii tm tracinu, un vi ar vienu lcienu bija pri virvei un me ts man virs. Es jutu, ka dabju tdu pauku, ka paklupu. Kad pieclos kjs un atvru acis, starp mani un policistu stvja Vitlijs, ieradies nezin kd krt, un turja viu aiz rokas. E s jums aizliedzu sist o brnu, vi sacja, js rko jaties k gvulis. Policists gribja izraut savu roku, bet Vitlijs sama viu vl ciek un brdi abi vriei lkojs viens otram acs. Policists bija traks no dusmm. Mans saimnieks izskatjs lielisks sav cl aizrautb; vi turja augsti paceltu savu skaisto, balto matu apvto galvu, un via seja izdvesa nicinanu un pavli. Es domju, ka redzot du dienumu policists iegrims zem, bet nekas tamldzgs nenotika: ar spcgu rvienu vi atsvabinja savu roku, sara manu saimnieku aiz apkakles un rupji stma viu sev pa prieku. Vitlijs, sautis, sasljs un ar labo roku stipri iesita poli cistam par roku, lai tas viu laistu va. K o js sti gribiet no mums? jautja Vitlijs. Es gribu js arestt; nciet uz iecirkni. Lai to panktu, jums nemaz nebija vajadzgs brnu sist, atbildja Vitlijs. Neizrunties! Nciet ldz!

77

Vitlijs bija atkal atguvis savu aukstasinbu; vi vairs nepretojs, bet pagriezies pret mani sacja: E j uz iebraucamo vietu un paliec tur ar suiem, kamr tev stu kdu ziu. Vairk vi nedabja pateikt, j o policists viu aizrva prom. T i k bdgi beidzs izrde, ko Vitlijs bija gribjis pada rt sevii uzjautrinou. Sui gribja tlt sekot savam saimniekam, bet Vitlijs viiem pavlja palikt pie manis un, ieradui paklaust, vii griezs atpaka. Tikai tagad es ievroju, ka viiem bija uz puri, tomr nevis dzelzs pinums jeb tkls, bet vienkri, ap purnu skaist mezglojum apsietas lentas. Kapim, kur pats bija balts, lenta bija sarkana; melnajam Zerbno balta, bet pelkajai Dolei zila. ie uzpuri bija domti izrdei. Publika tri izklda; tikai pris cilvku bija palikui savs viets un prsprieda notikuo. Vecajam bija taisnba. Viam nemaz nebija taisnba. Kd policistam vajadzja sist brnu, kas viam ne bija nek ne teicis, ne darjis. Slikta padarana; vecis netiks va bez cietuma, Ja policists pierds pretoanos. T i e laiki, kad Vitlijs man iedvesa bailes, bija jau sen pa gjui. Patiesbu sakot, is laiks bija ildzis tikai daas stun das. oti tri mani ska saistt pie via sirsngas jtas, kas ar katru dienu tapa stiprkas. Ms dzvojm kopju dzvi no rta ldz vakaram un dareiz ar no vakara ldz rtam, kad abiem vajadzja gult uz viena salmu ka. Tvs nevartu par savu brnu vairk rpties, k vi par mani. Vi mani iemcja last, dziedt, rakstt un ri nt. Garos ceus staigjot vi arvien man kaut ko mcja; mcbas priekmetu viam nordja apstki un gadjums. Auksts sala diens vi dalja ar mani savas segas, bet kars ts paldzja nest dau no nesam, ar ko biju apkrauts. P i e galda, jeb pareizk, ieturot maltti, j o ms reti dm pie galda, vi nekad nedeva man sliktkos gabalus un neizlasja sev labkos, bet dalja visu vienldzgi, k slikto, t labo. Tais nba, bija reizes, kad vi mani parva ar aiz auss jeb iedeva pa paukai, bet o mazo prmcbu d es neaizmiru ne via rpes, ne labos vrdus, ne laipnbu, ko vi man pardja visu laiku, kamr bijm kop. Vi mlja mani un es viu. 78

Td irans mani skra oti spgi. Kad ms atkal redzsimies? Tika runts par cietumu. Cik ilgi vartu vilkties ieslo dzana? K o lai es daru pa o laiku? K dzvot? N o k? Vitlijs parasti visu naudu glabja pie sevis un policists viu aizrva prom, pirms vi vl paspja man kaut ko iedot. Man kabat bija tikai dai piecsantimu gabali; vai tie pietiks uzturam mums visiem: olikram, suiem un man? T es pavadju divas baiu pilnas dienas, neuzdroinda mies iziet no iebraucams vietas un kopdams olikru un su us, kas visi bija noskumui un uztraukti. Beidzot tre dien kds cilvks atnesa vstuli no Vitlija. in vstul Vitlijs man pazioja, ka viu turot cie tum ldz nkoai sestdienai, kad saukot policijas tiesas priek par valsts varas prstvja apvainoanu vrdiem un darbiem. audamies aizrauties no dusmm es esmu izdarjis lielu kdu, kas man var drgi makst. Atnc uz iztiesanu; tu tur varsi ko mcties. Beidzot vi man vl deva nordjumus k dzvot un, vstuli nobeigdams, stja skpstu un lika noglaudt no via Kapi, olikru, Doli un Zerbno. Kamr es lasju vstuli, Kpis, stvdams man starp ce iem un piebzis degunu pie vstules, neatlaidgi viu apoja un via astes kustbas teica, ka vi pc smakas zin, ka paprs ir bijis via saimnieka roks; triju dienu laik bija pirm reize, kad vi izrdja prieku un jautrbu. Pc ievktm zim policijas tiesas sde bija nolikta pulksten desmitos. Sestdienas rt, pulksten devios es jau stvju atspiedies pie durvm un, tikldz ts atvra, pirmais iegju zl. Zle ska pamazm pildties audm; viu starp bija ar dai no tiem, kas bija bijui klt pie notikuma ar policistu. Es nezinju, ne kas ir tiesnei, ne kas tiesa, bet instink tvi es jutu no vias ausmgas bailes; un kaut gan viss tas attiecs uz Vitliju un ne uz mani, man tomr liks, ka at rodos briesms. Es aizldu aiz liels krsns, piespiedos pie sienas un sarvos cik mazi vien varju. Manu saimnieku netiesja pirmo, bet pa prieku nca citi, kas bija zagui un kvuies. T i e visi teics esam nevai ngi, bet visi tika notiesti. Beidzot ar Vitlijs, starp diviem 79

andarmiem, nosds uz sola, kur bija sdjui visi ie via priekgjji. Ko vi no skuma sacja, ko viam jautja un ko vi atbildja, no visa t es nek nezinu; es biju par daudz uz traukts, lai klaustos jeb saprastu. P i e tam, es nemaz nedo mju klausties, bet tikai skatjos. Es skatjos uz savu saim nieku, kas stvja kjs, atmetis garos, baltos matus atpaka; via izturans liecinja par via kaunu un mokm. Es ska tjos uz tiesnesi, kas viu izjautja. T tad, sacja tiesnesis, js atzstaties, ka esiet aizk rui sitieniem policistu, kas js arestja? N e sitieniem, prieksdtja kungs, bet ar vienu pau sitienu, lai atsvabintos no via augiem; kad es atncu laukum, kur vajadzja notikt msu izrdei, es redzju poli cistu sitam brnu, kas mani pavada. Vai tas ir jsu brns? N , prieksdtja kungs, bet es viu mlu, k sava paa dlu. Un kad redzju, ka viu sit, es vos aizrauties no dusmm un saru policista roku, lai aizkavtu viu vl reiz iesist znam. Js pai sitt policistam? Tas ir, kad vi mani sagrba aiz apkakles, es aiz mirsu, kas vi ir par cilvku, jeb pareizk, es vi redzju tikai cilvku, bet ne policistu un pret gribu es vos aizrauties no tri instinktvas kustbas. Jsu vecum cilvks vairs neaizraujas. Nevajadztu auties aizrauties; bet par nelaimi, biei izdara to, ko nevajadztu. T o es sajtu odien. Tagad ms nopratinsim policistu. Policists izststja visu notikumu, k tas norisinjies, bet likdams lielku uzsvaru uz to, k vi ticis apsmiets, k mota paka via balss un kustbas, nek uz sitienu, ko vi samis. Vitlijs, liks, aj stst maz klausjs, bet skatjs ap krt pa zli. Es sapratu, ka vi mekl mani. Tad es sa mos, atstju savu paslptuvi un, iejaukdamies zikrgo star p, aizldu ldz priekjai rindai. Vi mani ieraudzja, un via skumj seja noskaidrojs; es jutu, ka vi i r laimgs, redzot mani un pret gribu, man acis pildjs asarm. Vai tas i r viss, ko js sev par aizstvanos varat sa ct? beigs jautja prieksdtjs.

80

 P a r sevi man nebtu vairs nekas sakms. Bet brna lab, ko es oti mlu un kas tagad paliek viens, es ldzu tiesu bt saudzgai un irt ms pc iespjas uz sku laiku. Es domju, ka manu saimnieku tagad tlt palaids br vb, bet tas nenotika. Piecls vl viens ierdnis un parunja pris mintes; pc tam tiesnesis sving bals pazioja, ka policijas tiesa mi nto Vitliju atzinusi par vaingu policista apvainoan ar vrdiem un darbiem un piespriedusi viam divus mneus cie tumu un simts frankus soda naudas. Divus mneus cietum! Cauri asarm es redzju atveramies durvis, pa kurm V i tliju veda prom; redzju Vitliju sekojam andarmam un durvis atkal aizveramies. Divus mneus irti! Kurp iet?

Hektors Mal, Dzves skol.

81

XI.

nodaa.

Liellaiv.
Kad es bdgu sirdi un saraudtm acm atgriezos iebrau cam viet, pie vrtiem mani sagaidja pats saimnieks un ilgi man noskatjs. Es gribju iet iek pie suiem, bet vi mani aizturja, jautdams? N u ! un tavs saimnieks? Vi ir nosodts. A r ' cik? A r divi mneiem cietum. Cik liels naudas sods? Simts franku. Divi mnei, simts franku, vi trs, etras reizes pie sevis atkrtoja. Es gribju turpint savu ceu, bet vi atkal mani aizturja. U n ko tu darsi pa iem diviem mneiem? Es nezinu, kungs. A k , tu nezini! Es domju, tev tau bs nauda ko uz turt kustous un sevi? N , kungs. T tad tu ceri uz mani? Tu dom, ka es js pieturu? N , kungs, es neceru ne uz vienu. T bija patiesba, es necerju ne uz vienu.
6*

83

 N u , t tad! Tu spriedi pareizi, manu zn; tavs saim nieks jau man i r pard labu dau, un es nevaru tevi bez nau das turt divus mneus, nezindams, vai kds man to atl dzins vai n. T tad tev jiet prom. Jiet prom! Bet kur tad js gribat, lai es eju? Nu, t nav mana darana: es neesmu ne tavs tvs, ne saimnieks. Kd lai es tevi paturtu? Es uz brdi pavisam apmulsu. Ko es varju atbildt? im vram ir taisnba. Kd lai vi mani pieturtu? Es vi am btu tikai lieks slogs un nasta. N u , zn, pievc savus suus un prtii un taisies, ka tieci: tava saimnieka maisu, tu, saprotams, atstsi pie manis. Kad viu izlaids no cietuma, vi nks tam paka, un tad ms nokrtosim msu rinus. Pie iem vrdiem man ievs prt, vai tomr nebtu vl kda iespjamba man palikt tepat. Ja js esat droi par to, ka vi atnks savu rinu no krtot, tad pierint klt ar vl izdevumus par mani, un vi atldzins jums par visu kop. Tu dom? n, zn, vi var gan man samakst izde vumus par pris dienm, bet divi mnei ir pavisam kas cits. Es du, cik maz tik js gribsiet. Bet tavi kustoi? N , tu pats redzi, ka tev jiet prom! Gan tu sds atradsi darbu, ar ko nopelnt sev maizi. Bet, kungs, kur tad saimnieks, izlaists no cietuma, mani atrads? Vi nks mani te meklt. Tu uz to dienu varsi atgriezties atpaka; bet ldz tam tu varsi divus mneus pastaigties pa apkrtni un kror tiem. Bajr, Koter un Liss var krietni nopelnt. Bet j a saimnieks man atraksta? Es paglabu vstuli. Bet j a es viam neatbildu . . . Ak, tu man beidzot esi apnicis! Es tev jau teicu, lai tu vcies prom; tev jiet un pie tam tri! Es tev dodu piecas mintes laika; un j a tu vl bsi te, kad atgriezos, tad tev bs darana ar mani! Es jutu, ka pretoties btu lieki. K jau saimnieks teica, man jiet no ejienes prom. Es iegju stall, atsju suus un olikru, sasju savu maisu, prmetu harfas siksnu pr plecu un atstju iebraucamo vietu. Saimnieks stvja pie vrtiem un uzmanja mani. 84

Ja pienks vstule, es tev viu paglabu! vi vl no sauca. Es steidzos, lai tiktu trk r no pilstas, j o maniem su iem nebija uzpuru. K o lai es atbildu, j a satiktu policistu? Ka man nav naudas, ar ko nopirkt uzpurus? T bija taisnba, jo man bija tikai vienpadsmit piecsantimu gabali kabat, un tas tdiem izdevumiem bija par maz. Vai vi nearesttu ar mani ? Vitlijs cietum, es ar cietum un kas gan tad notiktu ar suiem un olikru? Es, brns bez imenes, biju kuvis tagad par trupas direktoru, par imenes galvu un sajutu visu lielo atbildbu, kas gls uz mani. Ms gjm tri, bet sui visu laiku, galvas paclui, ska tjs man virs; iem skatiem nevajadzja nekda paskaidro juma; es oti labi vius sapratu: vii bija izsalkui. olikrs, kas tupja man uz muguras, uz maisa, laiku pa laikam paraustja mani aiz auss, lai pagrieztu galvu uz via pusi; kad atskatjos, vi tik izteiksmgi braucja sev vderu, ka via kustbas bija tik pat skaidri saprotamas, k suu skati. A r es vartu runt par izsalkumu, j o , tpat, k vii, ne biju ort dis brokastis; bet ko tas btu ldzjis? Man naudas nepietika brokastm un pusdienm; mums bs japmierins ar vienu pau diena reizi, dienas vid. Iebraucam viet, no kuras ms padzina, atrads Senmielas priekpilst, pie cea, kas ved uz Monpelj. Pa o ceu ms ar gjm. Steidzoties trk izkt no pilstas, kur varju katru brdi sastapt policistu, man nemaz nebija laika izprat, uz ku rieni katrs ce ved; man bija tikai viena vlans, trk kt r no Tulzas. Cits man liks nesvargs. Man nebija ar vlans aiziet uz kdu noteiktu vietu, j o visur, t k t, par uzturu un prgulanu prasa naudu. Naktsmju jaut jums tomr nebija svargkais, j o laiks bija silts un ms var jm gult zem klajas debess, kda krma jeb kdas sienas aizvn. Bet ana? Man liks, ka ms bijm gjui jau vairk par divm stundm, bet es vl arvien neuzdroinjos apstties; sui ar vien ldzok skatjs man un olikrs arvien stiprk raustja mani aiz auss un stiprk berzja vderu. Beidzot man liks, ka esmu diezgan tlu no Tulzas, lai man vairs nedraudtu briesmas, un es iegju pirmaj maiz nieka veikal, kas man gadjs ce.

85

Es ldzu, lai man dod pusotras mrcias maizes. emiet jau labk visu divas mrcias smago kukulti, sacja maizniece, tas jsu zvrncai nemaz nebs par daudz, j o nabaga lopius tau vajaga labi padint! Bez aubm, ka divu mrciu lielais kukultis nebtu par daudz manai zvrncai, j o atskaitot olikru, kas da oti maz, mums uz katra btu izncis tikai pusmrcias. Bet tas bija par daudz manam makam. Mrcia maizes maksja divdesmit piecus santimus, un ja es paemtu divas mrcias, tas man makstu piecdesmit santimus un man paliktu vairs tikai pieci santimi. Es domju, ka nebtu prtgi tik izrdgi rkoties, kamr vl rtdiena nav nodrointa. Ja es pirktu tikai pus otras mrcias, kas makstu trsdesmit astous santimus, man atliktu rtdienai vl astopasmit santimu, t. i. pietiekoi, lai nenomirtu bad un atrastu izdevbu drusku nopelnt. To es aprinju oti tri un, pieemdams pc iespjas stingrku seju, teicu maizniecei, ka man pietiek ar pusotrm mrcim un ldzu negriezt vairk. Labi jau labi, via atbildja. Un no seu mrciu kukua, ko ms, bez aubm, btu varjui visu apst, via nogrieza prasto daudzumu un uz lika uz svariem, tos drusku pagrzdama. Drusku par daudz, via sacja, tas bs par diviem san tmiem vairk. Un via iemeta manus etrdesmit santimus atvilkn. Es esmu redzjis audis atgram izdotos santimus at paka, sakot, ka ar tiem nav ko ieskt; es t nebtu darjis ar tiem, kas man piencs atpaka dabt; tomr es neuzdroi njos tos pieprast un nek neteikdams, maizi cieti turdams, es izgju no veikala. Sui priecgi lkja man apkrt un olikrs pkstdams plsa manus matus. Ms negjm tlu. Pie pirm koka, cea mal, es pieslej u savu harfu un iz stiepos zl; sui apsds man pretim, Kpis vid, Zerbno un Dole katr pus; olikrs, kur nebija piekusis, palika stvot, lai rtk vartu iept kumosus, kuri viam patiktu. Maizes sadalana nemaz nebija tik viegla; es sagriezu piecus, cik vardams, viendus gabalus un lai kda drupatia velti neietu zudum, es maizi devu katram pc krtas, griez dams pa mazai ltei.

86

olikrs, kas vispr da maz, varja bt apmierints ar savu dau un bija padis, bet ms savu izsalkumu vl nebijm apmierinjui. N o t, kas viam bija palicis pri, es trs ga balius iebzu mais, lai tos vlk iedotu suiem; bet t k atlika vl etri gabalii, tad tos ms apdm tlt. T bija visa msu pusdiena, ir pirmais diens, ir deserts. Lai gan s nebija tdas dzrs, kas pamudina uz runu turanu, man tomr liks, ka piencis brdis griezties ar p ris vrdiem pie saviem biedriem. Es, pilngi dabgi, uzskatju sevi par viu vadoni, bet tomr ne par tik prku, ka btu drkstjis viiem noklust smago stvokli, kd ms pareiz atradmies. Kpis, bez aubm, noprata manu nodomu, j o vi neno laida no manis savas liels, gudrs un maigs acis. J, draugs Kapi, j, mani draugi Dole, Zerbno un o likr, man jums jpazio nepatkama lieta: msu saimnieks ir irts no mums uz diviem mneiem. U ! iekaucs Kpis. Tas i r oti slikti, k priek via, t priek mums. Vi bija tas, kas ms uzturja un tagad, kur via pie mums nav, ms atrodamies oti bdg stvokl. Mums nav naudas. Kpis, pie vrda, ko vi labi pazina, pacls uz paka kjm un ska staigt apkrt, it k vkdams naudu no god jams publikas. T u gribi, lai ms dodam izrdes, es turpinju, tas i r labs padoms, bet vai ms kaut ko ieemsim? Tas ir tas jau tjums. Ja mums neveicas, es jums jau iepriek aizrdu, ka visa msu bagtba i r tikai piecpadsmit santimu; tad mums vajadzs ciek sajost vderu. T tas ir, un es ceru, ka js sapratsit stvoka nopietnbu, nedarsit nekdas mubas, bet savas spjas izlietosit visprbas lab. Es no jums prasu paklausbu, vribu un apdombu. Tursimies kop un palaiaties uz mani tpat, k es palaios uz jums. Es neapemos apgalvot, ka mani biedri btu sapratui visus s improvizts runas jaukumus, bet galvens domas vii, bez aubm, uztvra. Vii juta, ka saimnieka iztrkums nozm kaut ko nopietnu, un gaidja no manis paskaidrojumums. Ja vii ar nesaprata visu, ko tiem sacju, vii vismaz juts apmierinti ar manu izturanos, ko pierdja viu uz manba. Sakot viu uzmanba, es domju tikai suus, j o olikrs nespja savas domas uz ilgku laiku saistt pie vienas lietas.

87

Manas runas pirmo dau vi noklausjs ar dzvu interesi; bet jau pc prdesmit vrdiem uzrps kok, zem kura ms sdjm un jautri pojs lkdams no zara uz zaru. Ja t btu izturjies Kpis, es btu juties dzii ievainots, bet par olikru es nebrnjos. Tas bija vja grbslis un tukgalvis; un bez tam bija ar pilngi dabgi, ka viam gribjs drusku papriecties. Jatzstas, ka es pats ar labprt btu darjis tpat un btu pojies ar lielu prieku; bet mana stvoka svargums un nopietnba man to neatva. Pc sas atptas es devu zmi iet tlk; mums vajadzja sapelnt naktsmjas, katr zi brokastis rtam, ja ar ms, k domjams, aiz taupbas nakti prgultu lauk. Apmram pc stundas gjiena es ieraudzju sdu, un man liks, ka tagad varu izvest savus nodomus. No tlienes jau varja redzt, ka via ir diezgan naba dzga un ka ienkumi var bt tikai vji, bet par to es neb dju, j o manas prasbas nebija lielas un es domju, ka j o mazka sda, j o mazk jbaids sastapt policistus. Es aprbu un sakrtoju savus aktierus un ms, cik sp jm, skaist rind gjm sd iek; par noloanu mums trka Vitlija svilpes un ar via cls figras, kas k pulka bundzinieks, pievilka visu skatus. Man nebija ne tda liela auguma, ne tik izteiksmga izskata k viam; es biju maza, ska auguma un man sej, bez aubm, bija vairk uztrau kuma un nemiera nek paapzias. Ejot es skatjos pa labi un pa kreisi, lai redztu, kdu iespaidu ms atstjam; iespaids bija viduvjs; galvas gan pa cls, bet atkal tlt nolaids, un sekot mums nesekoja neviens. Nonkui uz maza laukumia, kura vid, platnu n at rads aka, es pamu savu harfu un sku splt kdu valsi. Mzika bija jautra, mani pirksti sldja viegli, bet sirds bija bdga; man liks, ka uz pleciem man gultu smaga nasta. Es pavlju Dolei un Zerbno dejot; vii man paklau sja un ska pc mzikas valst. Neviens nenca uz mums skatties, kaut gan es redzju sievietes, kas savu durvju priek adja vai sarunjs. Es turpinju splt un Dole ar Zerbno dejot. Varbt tomr kds pienks; j a pienks viens, pienks ar otrs, pc tam desmit un divdesmit.

88

Bet.es varju splt cik gribju un tpat Dole ar Zerbno dejot, audis palika, kur bijui; vii pat neskatjs vairs uz msu pusi. Te bija vai jizsamist. Tomr es neizmisu, bet splju ar vl j o lielku sparu; es tik stipri skandinju harfas stgas, ka vias tikko netrka. T e kds mazs brns, kas, k liks, tikko ska spert savus pirmos sous, atstja durvju prieku un poja uz msu pusi. Droi vien, tagad viam sekos mte, pc mtes kda draudzene, un t salassies kds pulci, un ms tomr kaut ko nopelnsim. Es sku splt klusk, lai brnu nesabaidtu, bet drzk viu pievilktu. Izstieptm rocim un odzdamies vi lni nca tuvk. Vi nk, vi tuvojas; vl dai soi un vi bs piencis pie mums. Mte pacla galvu, droi vien, via bija izbrnjusies un nemierga neredzot viu sev blakus. T e via to ieraudzja, bet nenca vis, k es to biju cerjis, viam paka, bet pasauca to, un vi paklausgi atgriezs at paka. Varbt, ka ie audis nemlja dejas. Pc visa sprieot, tas bija iespjams. Es pavlju Dolei un Zerbno nogulties un sku dziedt savu c a n z o n e t t u ; nekad es to nebiju darjis ar lielku aiz rautbu : Fenesta vascia e patrona crudele, Quanta sospire m'aje fatto jettare. Es tikko iesku otro pantu, kad ieraudzju nkam uz msu pusi vrieti svrkos un tbas cepur. Hallo! zei, ko tu tur dari? vi kliedza. Es, prsteigts, apstjos dziedt un vaju muti skatjos ncj. N u , vai tu atbildsi vai n? vi jautja. K redzat, kungs, es dziedu. Vai tev ir atauja dziedt msu sdas laukum? N kungs. T tad taisi k "pazudi, ja negribi, lai sastdu proto kolu. Bet kungs . . . Sauc mani par lauku uzrauga kungu un vies prom, nekrietnais ubags!

89

Lauku uzraugs! Labs piemrs tam, cik drgi var izmakst pretoans lau ku uzraugam un policistam, man bija jau notikums ar manu saimnieku. Es neliku sev to divreiz teikt; es vkos prom, k vi man bija pavljis, un tri vien devos tlk pa to pau ceu, pa kuru biju jau gjis. Ubags! Tas tomr nebija taisnba. Es neubagoju: es dziedju, es dejoju un tds ir mans amats; kdu aunumu es esmu darjis? Pc piecm mintm es biju jau atstjis o neviesmlgo, bet labi apsargto sdu. Sui man sekoja nokrtm galvm un apbdinti, droi vien labi saprasdami, ka noticis kaut kas nepatkams. Kpis, skriedams man pa prieku, laiku pa laikam atgrie zs un savm gudrajm acm zikrgi man paskatjs. Ik viens cits via viet btu mani izprajis; bet Kpis bija par daudz labi audzints, par daudz disciplints, lai atautos sev kdu nesmalkjtgu jautjumu; vi apmierinjs ar to, ka izrdja savu zikrbu, un es redzju, ka via oki drebja no plm, kas viam bija jpieliek, lai atturtos no rieanas. Kad ms jau bijm diezgan tlu un mums vairs nebija jbaids no rupj lauku uzrauga, es pamju ar roku un visi trs sui apstjs man apkrt; Kpis vid, nekustdamies un nenolaizdams savas acis no manm. Bija piencis brdis dot viiem paskaidrojumus, ko vii jau gaidja. Tagad mums nebija ataujas splt, ms aizdzina. Un tlk? Kpis jautja galvu pakustinot. Tlk? Tlk, mums vakarias neduiem, bs kaut kur, zem klajas debess, jprgu. Pieminot vrdu vakarias, sacls visprga urdana. Es pardju savus piecpadsimt santimus. Js tri labi zint, ka tas ir viss, kas mums atlicis; j a ms to iztrsim ovakar, mums nekas neatliks rtu brokastm un t k ms odien jau esam vienreiz dui, tad, man iet, bs prtgk, to pataupt rtdienai. Un es iebzu savus piec padsmit santimus atpaka kabat. Dole un Kpis noskumui nolaida galvas; bet Zerbno, kam nebija tik labs raksturs un kas bija krks, turpinja urdt.

90

Es paskatjos viam stingri virs, bet t ka tas uz viu neatstja iespaidu, es griezos pie Kapja: Kapi, ieskaidro Zerbno to, ko vi negrib saprast: mums ovakar jatsaks no otrs diena reizes, ja ms rtu ar gribam st. Kpis tlt iesita Zerbno ar epu un viu starp iesks izrunans. Daam varbt liksies, ka vrdu izrunans nevar teikt par kustoiem, bet patiesb, katrai kustou sugai ir sava patnja valoda. Ja js esat kdreiz dzvojui mj, kur paobels vai virs logiem bezdelgas ietaisjuas ligzdas, tad js ar bsiet prliecinjuies, ka viu ivinana un dzie dana rtam austot, nav bez nozmes; vias te tur gan stas runas, gan apsprieas par svargm lietm, gan izmaina' mai gus vrdus. Un j a divas, viena pa skudras, sastapdams uz cea, paberz savus tausteklus viena gar otru, ko gan pc jsu domm vias citu dara, j a ne izmains iespaidiem? Kas attiecas uz suiem, tad vii ne tikai prot sarunties, bet ar last: palkojaties vios, kad tie paclui degunu gais jeb noliekui galvu apo zemi, krmus vai akmeus, te pki apstjas pie zu pudura, te pie sienas. Ms uz s sie nas neredzam nek, bet suns tur lasa interesantus rakstus, ieraksttus noslpumainm zmm, kuras ms pat nesaredzam. Es nezinu, ko Kpis sacja Zerbno, j o sui saprot cilvku valodu, bet cilvki suu valodu nesaprot; es redzju tikai to, ka Zerbno negribja nek saprast un pastvja, lai piecpad smit santimus iztrtu tlt; Kapim vajadzja sadusmoties un tikai tad, kad vi pardja savus ilkus, Zerbno, kas bija diezgan bailgs, beidzot apmierinjs un apklusa. Nokrtojui td veid jautjumu par vakariu anu, ms skm domt par naktsmjm. Par laimi laiks bija silts un jauks, un prgult nakti zem klajas debess neradja nekdas grtbas; vajadzja tikai iekr toties t, lai izsargtos no vilkiem, ja tdi btu ai apgabal, un no lauku uzraugiem, kas man liks vl bstamki par vil kiem. Mums vairk bija jbaids no cilvkiem, nek no zvriem. Tagad tikai vajadzja iet taisni uz prieku pa balto liel ceu, kamr atradsim pielgotu vietu. T o ms ar darjm. Ce jau bija tiei msu priek, un ms gjm vienu kilometru pc otra; no debesm jau bija nozudui saulrieta pdjie srtie atspdumi, bet ms vienmr vl nebijm atra91

dui vietu, kur patverties. Tomr gribot negribot vajadzja beidzot pieemt kdu lmumu. Kad es nolmu apstties uz naktsguu, ms atradmies me, kur vietm bija redzami nelieli tuki laukumii ar gra nta bluiem. Vieta bija oti bdga un tuksneaina, bet mums citas izvles nebija. Es domju, ka ie granta blui ms vars labi aizsargt pret nakts vsumu. Ja es saku ms, tad domju olikru un sevi, j o sui aj zi man nedarja r pes; nebij jbaids, ka vii r guot vartu saaukstties. Bet par sevi man vajadzja rpties, j o apzinjos savu atbil dbu. Kas notiktu ar trupu, ja es saslimtu? Ko es dartu, ja saslimtu olikrs un man vajadztu viu kopt un rstt? Ms nogriezmies no cea un iegjm vien td akme ain laukum. T e es ieraudzju milzgu prkruos granta blui, kura pakj bija iedobums. aj dobum vj bija sa dzinis sausas skujas. Labku kaut ko ms nemaz nevarjm vlties: mksta guas vieta, kur izstiepties, un jumts pri; mums cits nekas netrka, k tikai gabals maizes vakarim; bet vajadzja mint par to nedomt, un bez tam, vai ar sa kmvrds nesaka: Kas gu, tas st neprasa? Pirms iemiganas, es paskaidroju Kapim. ka palaios uz via apsardzbu, un labais kustonis, atsacdamies no gulanas kop ar mums uz skuju paklja, palika rpus, k sts sarg kareivis. Es varju bt miergs, j o zinju, ka tikldz mums kas tuvosies, Kpis mums dos ziu par to. Kaut gan es jutos tagad drob, atlaidies sausajs skujs, es tomr nevarju iemigt, olikrs, ietts svrkos, gulja man blakus, Dole un Zerbno, savilkuies kamol, man pie kjm, bet mani pau mocja nemiers, kas bija vl lielks, nek no gurums. , msu pirm ceojuma diena bija nelaimga; kda bs rtdiena? Es biju izsalcis un izslpis, un man kabat bija tikai piecpadsmit santimu. Cik es vius ar netaustju un neskan dinju pa kabatu, klt viu nenca: cik bija, tik palika. K padint trupu un sevi, ja man rtu un turpmks diens negads izdevba uzstties ar izrdm? Kur lai emu uzpurus un atauju dziedanai? Vai nevajadzs visiem no mirt bad kd memal zem krma? Prdomdams os bdgos jautjumus, es lkojos zvaigz ns, kas mirdzja tumajs debess virs manas galvas. N e mazks vja vsmias. Visur klusums, nedzird ne lapu iea bamies, ne putnu iekliedzamies, ne ratus uz cea rbam; cik

92

tlu skats sniedzs zilganaj nakts krsl, visur tukums. Cik ms esam vientui un atstti! Es jutu, ka acis man pieplst asarm un sku raudt: nabaga Barberna mte, nabaga Vitlijs! Es biju noglies uz vdera un raudju galvu iespiedis roks, nevardams apmierinties. Pki es jutu siltu elpu aizkaram manus matus; es tri apgriezos un silta mle man prlaids pr seju. Tas bija Kpis, kas bija izdzirdis mani raudam un ncis mani mierint, k vi to darja jau no paas pirms nakts, kad uzsku savu ceojumu ar Vitliju. Es apros viam abm rokm ap kaklu un noskpstju via mitro purnu; vi pris reizes klusi iekunkstjs, un man liks, ka vi raud kop ar mani. Kad atmodos, bija jau liela diena; Kpis sdja man pret un skatjs man. Kokos dziedja putni, tlum, pa visam kaut kur tlum bazncas zvans iezvanja A n g e l u s ; saule, jau augstu pie debesm, raidja savus siltos un dzvino os starus, stiprindama k garu, t miesu. Msu rta tualete bija tri nobeigta un ms devmies ce, iedami uz to pusi, no kurienes nca zvana skaas; tur vajadzja bt sdai un sd, bez aubm, bs maiznieks; t bija mana pirm doma, j o kas aizgjis gult bez pusdienas un vakarim, to izsalkums jau agri sk moct. Es jau biju nolmis: iztru pdjos piecpadsmit san timus, un tad redzsim, kas tlk bs. Ieejot sd, man nemaz nevajadzja jautt, kur atrodas maiznca; msu deguns ms aizveda tiei turp; kad vajadzja saost labas, siltas maizes smaru, oa man darbojs tik pat labi k maniem suiem. Maize maksja 25 santimi mrcia un td, prkot par piecpadsit santimiem, mums iznca katram tikai pavisam mazs gabali. Td ms bijm tri vien pabeigui bro kastot. Bet tagad bija piencis ar pdjais brdis padomt par ldzekiem, k odien nopelnt drusku naudas. Td es devos apskatt sdu, lai uzmekltu pc iespjas izdevgku vietu izrdm. Es ptju ar visu pretimncju sejas, lai redztu, vai tie bs mums draugi, vai ienaidnieki. Mans nodoms nebija dot tlt izrdi, j o vl bija par agru. Es gribju tikai izptt sdu, izmeklt visizdevgko vietu un tad atnkt aj vieti pusdienas laik un izmint laimi.

93

Es biju pilngi aizemts ar m domm, kad pki iz dzirdu aiz sevis kdu kliedzam; es tri apgriezos un ieraudzju Zerbno, kam dzins paka kda veca sieviete. Nevajadzja daudz laika, lai saprastu, kd is tracis un kliegana: izlieto dams manu izklaidbu, Zerbno bija slepus iezadzies kd mj un noiepis gaas gabalu, ko vl turja zobos. Zagi, z a g i ! kliedza sieviete, turiet, turiet vius! Dzirdot pdjos vrdus un jusdamies vaings, jeb vismaz atbildgs, par sava sua nedarbu, ar es metos skriet. Ko lai atbildu, j a sieviete liek man gau samakst? K lai samak sju? Un j a mani aizturs un arests, vai mani vairs laids va? Redzot mani skrjm, Kpis un Dole nepalika man paka un es jutu vius sev uz papiem, olikrs, ko es nesu uz pleca, bija cieti apries man ap kaklu, lai nenokristu. Nebija ko baidties, ka kds vartu ms pankt, bet mums kds varja aizstties ce un ms aizturt, un tds no doms, man iet, ar bija tiem diviem, trim cilvkiem, kas nca mums pret. P a r laimi ce gadjs rsielia, vl ga baliu aipus msu pretiniekiem. Es metos tur iek, sui man paka; skriedami ko kjas nes, ms drz atradmies klaj lauk. Es apstjos tikai tad, kad biju jau glui bez elpas, t. i. noskrjis vismaz divus kilometrus. Tikai tagad es iedroin jos atskatties atpaka. Mums neviens nedains paka; Kpis ar Doli bija tepat, Zerbno labu gabalu tlk. Vi, bez aubm, bija aizkavjies sdams gau. Es viu saucu, bet zindams, ka pelnjis stingru sodu, vi uz brdi apstjs, un tad aizbga. Gaas gabalu Zerbno bija nozadzis izsalkuma spiests. Bet tas nebija nekds attaisnojums. Zdzba paliek zdzba. Vai ngo vajadzja sodt, citdi disciplna man trup bs sagrau ta; nko sd to pau izdars Dole, un beidzot ar Kpis nesps - pretoties krdinjumam. T tad mans pienkums bija Zerbno publiski nosodt. Tomr pirms tam viam vajadzja kop ar citiem nostties man priek, bet uz to vi tik viegli nebs piedabjams. Es griezos pie Kapja pc paldzbas. E j , atved Zerbno! Vi paklausgi devs izpildt uzdoto uzdevumu. Tomr, man liks, ka oreiz vi o lomu uzms ar mazku sajsmu, k parasti; un no skata, ko vi aizejot man uzmeta, varja

94

saprast, ka viam labk btu paticis bt par Zerbno advo ktu, nek par manu andarmu. Man tagad atlika tikai gaidt, kamr Kpis ar savu gstekni atgriezzies. Tas varja vilkties oti ilgi, j o Zerbno, domjams, neausies tlt sevi atvest. Bet gaidana man nebija nepatkama. N o sdas es atrados diezgan tlu, t ka man nebija jbaids, ka mums vartu kds dzties paka, un bez tam, es no trak skrjiena biju ar oti noguris. Labprt biju ar mieru brtiu atpsties. Galu gal ar nebija nekur jsteidzas, j o es nezinju ne kurp iet, ne ko dart. Vieta, kur tagad atrados, ar liks tiei radta atptai. Sav trak skrjien, nemaz nevrojot uz kurieni es dodos, es biju atskrjis ldz Dienvidus kanla krastam. Skot no Tulzas es biju gjis tikai pa putekainiem klajumiem, bet tagad atrados viet, kas bija zaa un svaiguma pilna. T e bija dens, koki, zle. Mazs strauti te tecja cauri klinu plaisai, kura sienas bija apsegtas lapm un ziediem, kas veselm vt nm nokarjs den. Tas bija brnigi, un man te bija oti patkami gaidt uz suu atgrieanos. Bija jau pagjusi kda stunda, bet vl nerdjs ne viens, ne otrs, un es sku jau uztraukties. T e atgriezs Kpis, bet viens un zemi noliektu galvu. K u r i r Zerbno? Kpis bailgi nogls zem; te es ievroju, ka viam viena auss asioja. Man nevajadzja nekdu paskaidrojumu, lai saprastu, kas noticis: Zerbno bija sadumpojies pret andarmriju un turjies pret; un Kpis, kas tikai ar nepatikanu bija paklau sjis pavlei, ko uzskatja par prk stingru, bija vis sevi pievrt. Vai ar viu vajadztu izbrt un sodt? Man trka das to dart: es nespju bt ciets pret citiem, j o pats biju bdu nomkts. Pc Kapja neizdevgs ekspedcijas, man atlika tikai gai dt, kamr Zerbno paam labpatiksies atgriezties; es viu pazinu un zinju, ka pc pirm nepaklausbas uzliesmojuma vi to nolodams atgriezsies, lai saemtu sodu. Es atstiepos zem koka, turdams olikru sait; man bija bail, ka viam tpat k Zerbno, neienk prt aizbgt; Kpis un Dole gulja man pie kjm. Laiks gja, bet Zerbno neatgriezs; nemanot mani bija prmis miegs, un es biju aizmidzis.
4

95

Kad atmodos, saule jau bija virs manas galvas, un laiks bija gjis uz prieku. Bet nemaz nevajadzja skatties uz sauli, lai zintu, ka ir jau vls. Mans vders kliedza, ka pag jis jau ilgs laiks, kop du pdjo kumosu. Tpat ar abi sui un olikrs man rdja, ka vii ir izsalkui; Kpis un Dole ldzoiem skatiem, bet olikrs taisdams grimases. Zerbno vl arvien nerdjs. Es viu saucu, svilpu, bet viss velti, vi nenca; labi padis, vi, acmredzot, zem kda krma, tagad miergi at pts pc malttes. Mans stvoklis ska palikt kritisks: j a es aizeju, vi var ms neatrast un pazust; j a es palieku te uz vietas, man nav iespjams nek nopelnt un past. Bet izsalkums ska mkties virs aizvien neatvairamk. Sui nenolaida no manis savus ldzoos skatus, un olikrs berzja sev vderu dusmgi iesmilkstdamies. Pc kda laika, kad Zerbno neierads, es atkal stju Kapi viu meklt; bet pc pusstundas vi atgriezs atkal viens pats un lika man saprast, ka nav to atradis. Kaut gan Zerbno bija noziedzies un ar savu vainu ms visus ievedis ausmg stvokl, man tomr nenca ne prt viu pamest. K o sactu mans saimnieks, j a es viam neat vestu via trs suus? Un bez tam, par spti visam, es tomr mlju o palaidni Zerbno. Td es nolmu gaidt ldz vakaram; bet palikt d bezdarbbas stvokl un klausties, k vders kliedz pc mai zes, nebija izturami; ie kliedzieni bija jo spgki td, ka tie bija viengie, ko ms dzirdjm, un tie skanja neatlaidgi un bez prtraukuma. Vajadzja izdomt kaut ko tdu, kas ms visus etrus vartu nodarbint un izklaidt. Ja ms vartu aizmirst savu izsalkumu, ms uz kdu laiku btu atsvabinti no via mokm. Bet ar ko nodarboties? o jautjumu prdomjot, es atcerjos, ka Vitlijs reiz man ststja, ka kar, kad kareivji pc gara gjiena jtas oti nogurui, prieknieki liek splt mziku un tad, klausoties jautrus un aizraujous gabalus, kareivji aizmirst savu nogu rumu. Ja es tagad uzspltu kdu jautru gabaliu, varbt ms aizmirstu izsalkumu; vismaz, man spljot un suiem ar o likru dejojot, mums laiks paietu trk.

96

Es pamu harfu, kas bija pieslieta pie koka, nostdju savus dejotjus, un pagriezies ar muguru pret kanlu nosp lju kdu deju un pc tam valsi. N o skuma aktieriem, k liks, nebija lielas vlans dejot; bij skaidrs, ka gabals maizes tiem btu vairk gjis pie sirds; bet pamazm mzikas ietekm, vii atdzvojs, ms aizmirsm maizes gabalu, un domjm tikai es par splanu un vii par dejoanu. T e es izdzirdu skau brna balsi saucam B r a v o ! . balss atskanja man aiz muguras. Es tri apgriezos. Kanl, pagriezusies ar priekgalu uz krastu, kur es stvju, bija apstjusies liela laiva; divi zirgi, kas viu vilka, atrads uz pretj krasta. T bija savda laiva, kdu es vl nekad nebiju redzjis: via bija ska, k parasts liellaivas, kas brauk pa kan liem, un uz vias klja, kas tikai drusku pacls virs dens lmea, bija uzcelts kaut kas ldzgs stikla g a l e r i j a i . . . s galerijas priek bija veranda, ko apnoja staipeku augi, kuru stgas bija vairks viets piestiprintas pie verandas jumta, t k tie zam vtnm nokarjs lej. Verand es re dzju divas personas: vienu vl jaunu dmu, ar clu, bet skumju seju, kura stvja kjs, otru znu, k liks man vecum, kas gulja guus. Bez aubm, is zns ar bija saucis bravo. Atguvies no prsteiguma, j o pardba man neliks bstama, es paclu cepuri, lai pateiktos aplaudtjam. V a i js spljat pai sev par uzjautrinanu? jautja dma, rundama ar rzemniecisku akcentu. Es splju, lai liktu drusku pastrdt saviem aktieriem un a r . . . lai drusku izklaidtos. Zns pamja, un dma noliecs pie via. V a i js negribtu vl kaut ko uzsplt? jautja dma galvu paceldama. Vai es gribtu splt! Splt publikai, kas radusies tik st brd! Es neliku lgties! V a i js vlaties deju vai komdiju? es jautju. A k , ldzu, komdiju! iesaucs zns. Bet dma viu prtrauca un sacja, ka viai labk pa tiktu deja. Deja ir par daudz sa, teica zns. Pc dejas, ja cienjam sabiedrba vlsies, ms var sim uzvest ar daas ludzias, tdas, ko spl Parzes cirki.
7 Hektors MaJ, Dzves skol.

97

 bija frze, ko lietoja Vitlijs, un es minju viu iz runt ar tdu pat paapziu, k vi. Prdomjot, es biju oti apmierints, ka publika bija atteikusies no komdijas, j o man btu bijis grti sarkot izrdi, vienkrt td, ka trka Zer bno, un otrkrt, man nebija kostmu un citu vajadzgo pie derumu. Es atkal pamu harfu un sku splt valsi; Kpis tlt aptvra epm Doli un ska griezties pc takts. Pc tam dejoja olikrs. Un beidzot ms, vienu pc otra, nospljm visus msu gabalus. Ms nejtamies nemaz nogurui. Mani aktieri droi vien bija nopratui, ka viu ples tiks atalgotas ar vakarim un netaupja sevi. A r es splju pielikdams visas ples. Te kda uzveduma vid no krmiem izlda Zerbno un, kad via biedri gja tam garm, nekaungi iesprauds rind un uzma savu lomu. Spldams un uzmandams aktierus, es laiku pa laikam uzmetu acis znam un man liks savdi, ka kaut gan viam, k liks, oti patika msu sple, vi tomr nemaz nekustjs; vi palika izstiepies guam, k bijis, un aplaudjot kustinja tikai rokas. Vai vi bija paralizts? liks, ka vi btu piesiets pie da. Pavisam nemanot vj bija laivu piedzinis pie krasta, kur es stvju un tagad es redzju znu tik pat skaidri, it k pats atrastos pie via laiv: viam bija gaii mati un bla seja; tik bla, ka uz pieres, zem caurspdgs das varja saskatt zilas dzslias; sejas izteiksme bija maiga un skumja. Vi bija kaut kas slimgs. Cik drgas ir vietas jsu tetr? jautja dma. Maks pc saemt prieka lieluma. Tad, mmi, mums bs daudz jmaks, sacja zns. Vi piemetinja vl daus vrdus valod, ko es nesapratu. Arturs gribtu aplkot tuvk jsu aktierus, sacja dma. Es pamju un Kpis, ieskrjies, ielca laiv. U n citi? iesaucs Arturs. Zerbno un Dole sekoja savam biedrim. U n prtiis! olikrs btu viegli ielecis laiv, bet es viam neuzticjos; ticis reiz laiv, vi vartu skt taist tdas mubas, kas var bt, nebtu dmai pa prtam. V a i vi ir dusmgs? via jautja.

98

 N , kundze, bet vi ne arvien ir paklausgs, un es bstos, ka vi neuzvedas nepiekljgi. Nu labi, tad nciet js ldz. To teikdama via pamja kdam cilvkam, kas stvja pie stres; vi tlt panca uz priekgalu un prmeta uz krastu laipu. Tas bija tilts. Tagad es varju uziet uz laivas, nerisk dams bstamo lcienu. Es svingi iekpu laiv, ar harfu uz muguras un prtii uz rokas. Prtiis! prtiis! kliedza Arturs. Es piegju pie zna un kamr vi mlinja un glstja prtii, es varju pc patikas apskatt viu pau. Brnia lieta! vi tiem, ka man pirmt liks, bija pie siets pie da. Jums tau ir tvs, mans brns? jautja dma. J. Bet acumirkli es esmu viens pats. Vai uz ilgu laiku? Uz divi mneiem. Uz diviem mneiem! Ak, nabadzi! Tik mazs un uz tik ilgu laiku viens pats! Neko nevar dart, kundze! Jsu saimnieks, laikam, uzdevis jums o divu mneu beigs savkt viam noteiktu summu naudas. N , kundze, vi man nek nav uzdevis. Pietiktu, j a es vartu uzturt savu trupu. Un ldz im, vai js esat atradui, no k dzvot? pr tikt? Es kavjos atbildt; nekad es vl nebiju saticis cilvku, kas man iedvestu tdu godbijbu, k via. Kamr via ar mani tik labsirdgi sarunjs, vias balss bija tik maiga, skats tik laipns un uzmudinos, ka nolmu teikt visu patiesbu. Un bez tam, kd klust? Es viai tad ar izststju, k man bija jiras no Vit lija, kur mani aizstvdams pats iekuva cietum; es ar iz ststju, k, kop ms atstjm Tulzu, man nav izdevies ne santima nopelnt. Kamr es runju, Arturs spljs ar suiem; bet tomr vi klausjs un dzirdzja visu, ko ms runjm. Cik oti gan jums visiem vajaga. bt izsalkuiem! vi iesaucs. Pie vrda, ko sui saprata, vii ska skai riet un o likrs, k traks, braucja sev vderu.
7*

99

 A k , mmi! Arturs iesaucs. Kundze saprata o izsalkumu; via pasacja daus vrdus sve valod kalponei, kas bija pabzusi galvu pa puspievr tm durvm. T tlt ienesa apkltu galdiu. Sstaties, mans brns, kundze man sacja. Es nelikos lgties; noliku hartu un mudgi piesdos pie galda; sui tlt sastjs man apkrt un olikrs novietojs man uz ceiem. V a i jsu sui d maizi? jautja Arturs. Vai vii dot maizi! Es iedevu katram pa gabalam, ko vii rsus aprija. U n prtiis? sacja Arturs. Bet par olikru vairs nevajadzja rpties. Kamr es dinju suus, vi bija paris kdu raua gabaliu, ar kuru, gandrz aizrdamies, ms pa pagaldi. Tagad es pamu ar sev gabaliu maizes, un ja ar neaizrijos k olikrs, tad vismaz tikpat kri un tri to notiesju. Nabaga brns! sacja dma piepilddama manu glzi. Arturs nesacja nek, bet platm, jsmgm acm noska tjs uz mums, droi vien, apbrnodams msu apetti, j o ms visi bijm viendi izsalkui un ar viendu kri dm; pat Zer bno nepalika paka, kaut gan viam jau vder atrads no zagtais gaas gabals. K u r js odien btu dui pusdienu, ja ms nebtu sa stapuies? jautja Arturs. Es domju, ka ms nemaz nebtu dui. Un rtu, kur js dsiet rtu? Varbt rtu mums izdosies kaut kur tik pat labi no pelnt, k odien. Arturs beidza ar mani sarunties un pagriezs pret mti. Viu starp iesks gara saruna sve valod; liks, ka vi prasa kaut ko tdu, ko via negrib ataut, jeb vismaz pret ko viai ir iebildumi. Pki vi pagrieza galvu pret mani, bet ermenis palika nekustgs. V a i js negribtu palikt pie mums? vi jautja. is jautjums nca tik negaidts, ka es tikai skatjos viam virs un nek neatbildju. Mans dls jums prasa, vai js negribtu palikt pie mums. Vai aj laiv? J, aj laiv. Vi ir slims un rsti pavlja viam gult piesietam pie da, k js to redziet. Lai vi negarlai-

100

kotos, es ar viu braukju apkrt aj laiv. Js dzvosiet ar mums. Jsu sui un prtiis vars dot izrdes un Arturs bs publika. Un js, ja jums patiks, mans draugs, js mums uzsplsiet kaut ko uz harfas. T js mums izdarsiet pakal pojumu, un ms jums varbt ar varsim bt dergi. Jums vairs nevajadzs katru dienu meklt publiku, kas brnam, jsu gados, nav viegli. Laiv! Es nekad nebiju braukjis ar laivu, un t bija bijusi mana lielk vlans. Es dzvou laiv, uz dens, kda laime! Tdas bija manas pirms domas, kas mani glui apil binja. Tas man liks k sapnis! Tikai brdi vlk, pc pr domanas, es sti sapratu, kda laime t bija priek manis un cik augstsirdgs ir dmas prieklikums. Es satvru vias roku un to noskpstju. Viu, k liks, aizkustinja is atzinbas pierdjums; via sirsngi, gandrz maigi, vairk reizes noglstja man pieri. Nabaga zns! via sacja. T k bija izteikta vlans, lai es spltu harfu, man liks, ka nevajadzja kavties to izpildt; steigai, ar kdu es pie darba ros, vajadzja pierdt, k manu labo gribu, t ar manu pateicbu. Es pamu savu instrumentu, nostjos laivas priekgal un sku splt. Taj pa brd dma pielika pie lpm sudraba svilpti un skai iesvilps. Es apstjos splt un jautju sev, kd gan via t svil pa: vai es slikti splju, jeb via gribja, lai es apklustu? Arturs, kas redzja visu, kas ap viu notiek, uzminja mana uztraukuma cloni. Mmia svilpa, lai zirgi atkal vilktu laivu tlk, vi man sacja. Un tiem, laiva ska attlinties no krasta un, zirgu vilkta, lni sldja uz prieku pa kanla klusajiem deiem. dens lni skalojs gar laivu un koki abs puss, noejos saules apspdti, sldja mums garm. V a i js neuzsplsit? jautja Arturs. A r galvu pamjis mtei pienkt tuvk, vi sama vias roku un turja to visu laiku, kamr es splju dadus gaba lius, ko Vitlijs man bija iemcjis.

101

XII

nodaa

Mans pirmais draugs.

Artura mte bija angliete un viu sauca Miliganes kun dze. Via bija atraitne, un es domju, ka Arturs ir vias vie ngais brns; bet drz es dabju zint, ka viai bijis vl viens, vecks dls, kas noslpumain krt pazudis. Nekad nav varjui atrast via pdas. Taj brd, kad tas noticis, Miligana kungs atradies uz miranas gultas, bet Miliganes kundze bijusi tik slima, ka nek nesapratusi, kas ap viu no tiek. Kad via atguvusi apziu, vias vrs bijis miris un dls pazudis. Pazudu brna meklanu uzdeva vra brlim, Demsam Miligana kungam, izvle nebija diezcik laimga, jo Miligana kungam bija glui pretjas intereses k via svainei. Tiem, ja via brlis nomirtu neatstjis brnus, tad par via mantinieku ktu vi pats. Tomr Dems Miligans nemantoja nek, j o septius m neus pc vra nves, Miliganes kundzei piedzima puistis, mazais Arturs. Bet brns bija vrgs un slimgs un rsti teica, ka vi nedzvoot; vi varja nomirt kuru katru brdi, un tad Mili gana kungs mantos visu sava veck bra mantu ldz ar via tituli. Mantoanas likumi viss zemes nav viendi, un A n glij, zinmos apstkos likumi atauj, ka mantojumu saem vra brlis un nevis sieva. 103

Demsa Miligana kunga cerbu piepildans, ar bra dla piedzimanu, aizkavjs; bet paas cerbas tomr netika galgi izncintas; vajadzja tikai nogaidt. Un vi gaidja. Bet rstu pareojumi nepiepildjs. Arturs bija vrgs un slimgs, bet tomr vi nemira, k to sagaidja: mtes rpg gdba uzturja viu pie dzvbas. Tdi brnumi, paldies Dievam, notiek diezgan biei. Divdesmitm reiu viu uzskatja par neglbjamu, un tikpat daudz reizes vi tomr izveseojs; vienu ipc otras, un dareiz ar pa vairkm kop, vi izgulja visas slimbas, kas apdraud brnus. Pdj laik viu mocja kda auna slimba, kas bija iemetusies gas loctav. s slimbas rstanai rsti bija ieteikui srdea peldes, un Miliganes kundze bija viu aiz vedusi Pirenjos. Bet dei neldzja. Tad rsti ieteica cita veida rstanu: slimo vajadzja pastvgi turt gulo st vokl, lai vi kju nemaz nepieliktu pie zemes. Tad Miliganes kundze Bordo pilst pastja o liellaivu, uz kuras ar es tagad atrados. Miliganes kundzei liks neiespjami ieslgt dlu mj, starp etrm sienm; no garlaicbas un no svaiga gaisa tr kuma vi vartu nomirt; Arturs pats nevarja staigt, td mja, kur vi dzvoja, staigja via viet. Laivu prvrta peldo mj, ar guamistabu, virtuvi, salonu un verandu. Skatoties pc laika apstkiem, Arturs ar mti pavadja laiku vai nu salon, jeb verand; viam vaja dzja tikai atvrt acis, un ainavas, viena pc otras, sldja garm via skatiem. Bordo vii bija atstjui jau kop viena mnea un, brauk dami pa Garonnu uz augu, bija nonkui Dienvidus kanl; pa o kanlu viiem vajadzja nonkt ezeros un kanlos, kas iet gar Vidusjru, pc tam braukt pa Ronu un Sonu uzLuru un pa o upi ldz Brirai. Pa Briras kanlu vii gribja iebraukt Sn un braukt pa Snu ldz Runai, lai tad sstos liel ku un brauktu uz Angliju. Laivu sauca par Gulbi. Pirm dien es iepazinos tikai ar istabiu, kas bija ierdta man. Kaut gan istabia bija oti maza, divus metrus gara un apmram metru plata, t tomr bija visbrnigk un skaistk kabine, ko brns sa vos sapos var iedomties.

104

Istabias mbeles pastvja no vienas paas kumodes: bet kumode bija ldzga burvju mkslinieku brnuma pudelei, kur ietveas milzums lietu. Kumode visa bija paceama, un zem ts atrads pilnga gulta ar matraci, spilvenu, segu. Pats par sevi saprotams, gulta nebija oti plata, bet tomr pie tiekoi liela, lai vi vartu rti atgulties. Zem gultas atrads atvilkne ar nepiecieamiem tualetes piederumiem. Zem s atvilknes atrads vl viena, ar atseviiem nodaljumiem veai un drbm. N e galdu ne sdeku, vismaz parast veid, nebija. Toties gultas galvgal, pie sienas bija piestiprints nolaiams dltis, kas izpildja galda vietu, un gultas kjgal tds pat nolaiams krsls. Laivas sien bija ietaists apa, atverams stikla lodzi istabias apgaismoanai un vdinanaL Nekad es vl nebiju redzjis kaut ko tik skaistu un tru; istabias sienas un griesti bija no lakota prieu koka, un uz grdas bija izklta vasku drna ar melnm un baltm rtm. Bet te bija ar citi jaukumi, ne tikai acm vien. Kad es izrbies atlaidos gulti, mani prma ldz im vl nepazstama labsajta; bija pirm reize, kur palagi man neskrpja, bet viegli pieglauoties, glstja du. P i e Barberna mtes es sedzos ar rupjiem un asiem kae pju palagiem. A r Vitliju ms biei guljm uz siena vai salmiem, pavisam bez palagiem un, j a mjviet mums ar piedvja palagus, tad tie bija tdi, ka no tiem bija labk atsacties un gult uz pakaiiem. Bet tie, kuros es tagad gulju, cik tie bija smalki, maigi un smargi! Un matracis! Cik daudz mkstks vi bija par tm sausajm skujm, kurs es gulju vakar! Bet cik labi man ar bija gult man gulti, es tomr gaismai austot pieclos, j o biju nemiergs, un man gribjs zint, k mani aktieri pavadjui nakti. Es visus atradu turpat, kur biju tos vakar atstjis; vii gulja tik cieti, it k btu jau mneiem laiv dzvojui. Man pienkot sui pamods un priecgi skrja man pret, lai sa emtu savu rta glstu. Tikai olikrs, kaut gan viena acs viam bija pavrta, nekustjs, bet ska krkt k trombons. Nevajadzja daudz asprtbas, lai saprastu, ko tas no zm: olikra kungs bija oti jtgs, vi tri apvainojs un dusmojs un, reiz sadusmojies, vl ilgi palika piepties. oreiz vi bija apvainojies par to, ka es viu nebiju mis

105

ldz sav istab, un savu neapmierintbu izrdja ar to, ka izliks aizmidzis. Es viam nevarju izskaidrot iemeslus, kas mani, kaut gan man bija l, spieda atstt uz klja, un t k es jutos, vismaz ietami, vaings via priek, tad es pamu viu roks un sku glstt. No skuma vi vl izrdja dusmas, bet drz, ar parasto vieglumu, via domas prgja jau uz citm lietm, un zmm vi man paskaidroja, ka vi varbt man piedotu, ja es iz vestu viu uz krasta pastaigties. Jrnieks, ko es vakar redzju pie stres, bija jau pieclies, un mazgja klju; vi bija ar mieru prlikt laipu, un t es ar savu trupu izkpu krastmal. Rotajoties ar suiem un olikru, skrejot, lecot pr grvjiem, kpjot kokos, laiks pagja tri; kad ms atgriez mies, zirgi jau bija piejgti laivai un pagaidm piesieti krast mal pie papeles; viss bija jau sagatavots braukanai un zirgi tikai gaidja ptagu noplinkam, lai sktu kustties. Es iekpu tri; pc dam mintm virve, ar ko laiva bija piestiprinta pie krasta, atlaids, jrnieks sama stri, zirgu vadtjs uzlca vienam zirgam mugur, trizulis, caur kuru gja virve, iekstjs, un ms devmies ce. Cik jauka gan i r tda ceoana ar laivu! Zirgi miergi soo gar krastu, un ms viegli, nemaz nejusdami to, sldam pa deni; ms braucam gar meiem apauguiem krastiem un ne dzirdam citu troksni, k tikai dens skaloanos gar laivas malm un zvrguu indou, kas pakrti zirgiem kakl. Ms braucm, un es, atspiedies uz laivas malas, skatjos papels, kas, slpdamas saknes za zl, un kustindamas tr cos lapas svaigaj rta gais, stalti cls augup. Gar rind, visgarm krastam, vias veidoja it k biezu, zau priekkaru, kas aizturja karstos saules starus, t k ldz mums, sijdams cauri zariem, atnca tikai lna, maiga gaisma. Vietm dens izskatjs glui melns, it k vi segtu neizmrojamus dziumus; vietm atkal vi kljs, k caursp dga, viegla sega, kurai cauri varja redzt raibos ous un vijgs zles. Es biju pilngi nogrimis apkrtnes aplkoan, kad iz dzirdu aiz muguras saucam savu vrdu. Es tri apgriezos un ieraudzju Arturu, kuru iznesa uz da; mte bija pie via. V a i js labi guljt? jautja Arturs, labki k laukos?

106

Es piegju viiem klt, un atbildju, izmekldams, pc iespjas smalkkus vrdus. Un sui? vi jautja. Es pasaucu k suus, t olikru; sui viu apsveica un olikrs visdi vaibstjs, domdams, ka bs jdod izrde. Bet aj rt izrde nenotika. Miliganes kundze, novietojusi dlu n, apsds viam blakus. V a i js neaizvestu suus un prtii prom? via sacja, mums tagad jstrd. Es darju, k mani ldza, un aizgju ar savu trupu laivas priekgal. Kdu darbu tad is nabaga slimais zns spj strdt? Es redzju, ka mte, skatdams atvrt grmat, viam atprasja kdu uzdevumu. Nekustgi uz da guldams, Arturs to uzsacja. Jeb pareizki, vi minja to uzsact, j o briesmgi sto mjs un nevarja tekoi pasact ne trs vrdus; pie tam vi oti biei kdjs. Mte viu maigi, bet stingri norja. Js neprotiet savu uzdevumu, via sacja. Man liks oti savdi, ka via dlu uzrun ar js, j o es tad vl nezinju, ka angi neliet vrdu t u . A k , mmi, vi nelaimg bals iesaucs. Js odien taist vairk kdas k vakar. Es t pljos iemcties. Un tomr js neiemcjties. Es nevarju. Kd? Es nezinu . . . td, ka es nevarju . . . Es esmu slims. Jums nav slima galva; es nekad nepielaidu, ka js nemctos un, atsaukdamies uz slimbu, paliktu muis. Man liks, ka Miliganes kundze i r oti stingra, un tomr via runja maig bals, bez dusmm. Kd js mani apbdint nemcdamies to, kas uzdots? Es nevaru, mmi, kad es jums saku, es nevaru. Un Arturs ska raudt. Bet Miliganes kundze neva iespaidoties no via asarm, kaut gan izskatjs aizkustinta un pat apbdinta, k jau via nupat sacja. Es ort gribju jums ataut splties ar Remiju un su iem, bet tagad js trk nesplsities, kamr nebsit izm cjuies un bez kdm atbildjui savu ststiu. 107

T o sacdama, via iedeva Arturam grmatu un, pris sou pagjusi, taisjs ieiet laivas iekjs telps, atstjot Arturu guam uz da. Vi raudja elsodams, un es no savas vietas varju sa dzirdt, ka balss viam raustjs. K gan Miliganes kundze spja bt tik stingra pret nabaga znu, kuru, k liks, via oti mlja? Ja vi savus uzdevumus nevarja izmcties, tad tur nebija vainojams vi pats, bet gan via slimba. Vai via tiem aizies, nepateikui viam neviena laipna vrda? Bet via neaizgja; via atgriezs pie Artura un sacja: Vai nepaminsim mcties abi kop? Ak, j, mmi, kop! Via apsds viam blakm, pama grmatu un lni ieska last fabulu, kas saucs: Vilks un jrs. Arturs atkr toja vrdus un teikumus. Kad via bija pasaku trs reizes izlasjusi, via deva grmatu Arturam, sacdama, lai tagad vi mcs pats un iegja laiv. Arturs tli ska last, un no savas vietas es varju redzt, k vi kustina lpas. Bija skaidrs, ka vi uzctgi strd. Bet da uzctba nevilks ilgi; drz vi pacla acis no grmatas, lpas kustjs arvien lnk un beidzot apstjs pavisam. Vi vairs nelasja un nemcjs. Via acis, maldoties apkrt, sastaps ar manm. Es pamju ar roku, atgdindams mcties. Vi mazliet pasmaidja, it k pateikdamies par atgdin jumu, un par jaunu nogrima lasan. Bet drz atkal via skati pacls no grmatas un ska klst no viena kanla malas uz otru. T k vi neskatjs uz manu pusi, tad, lai vrstu via uzmanbu uz sevi, es pieclos; kad vi uz mani paskatjs, es viam nordju uz grmatu. Vi, samulsis, pacla to atkal acu priek. Par nelaimi, pc pris mintm pr kanlu, gar laivas priekgalu, trs k bulta, prlaids kds putns. Arturs pacla galvu un pavadja viu skatiem. Kad putns bija nozudis, vi paskatjs uz mani un sacja: Kaut gan oti gribu, es nevaru mcties.

108

Es piegju pie via. pasacia nemaz nav tik grta. A k ! via ir oti grta. Man via liks oti viegla; man liekas, ka klausoties vien, k jsu mmia viu lasja, es esmu viu jau iemcjies. Vi neticgi pasmaidja. V a i js gribat, lai es viu jums uzsaku. A k , n, tas tau nav iespjams. Kd nav iespjams? Gribat, lai es paminu? Pa emiet grmatu! Vi pama grmatu un es iesku atsact fabulu; viam tikai kds trs jeb etrs viets ncs mani prlabot. K , js viu protat! vi izsaucs. V l ne pavisam labi; bet otrreiz, man iet, es viu vartu uzsact pavisam bez kdm. K js viu varjt iemcties? Es klausjos, kad jsu mmia viu lasja; bet es klausjos uzmangi, neskatdamies apkrt un nevrodams, kas ap mani notiek. Vi nosarka un nokaunjies skatjs sus. Pc bra vi sacja: E s saprotu, k js klausjties, un plos dart tpat; bet k js varjt paturt prt visus tos vrdus? Man no viiem galv paliek tikai juceklis. K es to varju? Es to skaidri nemcju pateikt, j o par to nekad nebiju domjis. Tomr es pljos viam to izskai drot, reiz nkdams ar pats pie atzias. P a r ko tiek runts fabul? es jautju. P a r jru. Es tli iedomjos jru. Pc tam es domju, par to, ko vii dara: Jri atrads drob sav aplok. Es tli atkal redzu jrus aplok guam, j o vii atrodas drob, un, reiz es vius esmu redzjis, es tos vairs neaizmirstu. Labi, vi sacja, es ar vius redzu?. Jri atrodas drob sav aplok. Es redzu jrus: es redzu baltas un mel nas aitas. Es redzu aploku un pat via ieogojumu. Tagad js to vairs neaizmirssat? A k , n! Kas parasti gana avis? Sui. Bet, kad avis atrodas drob, un viiem ts nav juz mana, ko tad vii dara? Vii nek nedara? 109

 T tad, vii var gult; un ms sacsim: Sui gulja. T gan, tas ir oti viegli. V a i n, tas ir oti viegli. Tagad domsim par citu. Kas vl ldz ar suiem gana avis? Gans. Ja avis ir drob, ar ganam nav nek ko dart; k vi tad var sev pakavt laiku? Spldams fleiti. Vai js vinu redzat? J. Kur vi atrodas. Liels vksnas pavn. Vai vi i r viens? N, pie via ir ar kaimiu gani. Nu, kad js redzat jrus, aploku, suus un ganu, vai js nevartu bez kdm atkrtot fabulas skumu? Man liekas. Paminiet. Klausoties man paskaidrojum, k vi vartu viegli iemcties uzdevumu, kas viam liks tik grts, Arturs mani uzlkoja ar bam un neuzticbu, it k neticdams tam, ko viam saku; bet pc sas aubans, vi nolma pamint. A v i s atrads drob sav aplok, sui gulja, un gans, lielas vksnas pavn splja fleitu kop ar citiem kaimiu ganiem. Rokas plaukindams, vi iesaucs: Bet es tau protu! Un bez kdm! Vai js negribat tpat iemcties ar atlikuo fabulas dau? J. Kop ar jums es viu droi vien iemcos. A k , cik mmia bs priecga! Un vi ska mcties fabulas prjo dau tpat, k bija mcjies pirmo teikumu. Nepiln stundas ceturksn vi jau to zinja; vi gri bja to vl reiz bez kdm atkrtot, kad, mums no muguras puses, pienca via mte. Via, redzot ms abus kop, palika dusmga, j o domja, ka ms tikai rotajamies; bet Arturs, neaudams viai izteikt ne vrda, izsaucs: E s viu protu, un vi man to iemcja! Via prsteigti paskatjs man un, bez aubm, gribja mani izjautt, bet te Arturs, bez vias uzaicinjuma, ska

110

uzteikt savu fabulu. Vi to uzsacja tri, bez stomans un bez kdm. Via sej spdja uzvaras prieks un apmierin tba. Es pa to laiku skatjos Miliganes kundz. Es redzju, ka vias skaistaj sej pardjs smaids un, man iet, ka vias acis kuva valgas; bet t k aj brd via noliecs pr savu dlu, to apskaudama un skpstdama, tad es nevarju redzt, vai via raud, jeb n. Vrdi, sacja Arturs, i r mubas, vii nav nekas, bet lietas ir redzamas, un Remijs man iemcja redzt ganu ar fleiti; kad es, mcoties, paclu no grmatas acis, es neredzju vairs to, kas ap mani, bet redzju gana fleiti un dzirdju dziesmiu, ko vi splja. Vai js, mt, gribat, lai es jums uzdziedu o dziesmiu? Un vi nodziedja kdu skumju dziesmiu angu valod. oreiz Miliganes kundze patiem raudja un, kad via piecls, es redzju vias asaras uz dla sejas. Tad via pienca pie manis un, saemdama manu roku, to tik sirsngi un maigi paspieda, ka jutos pavisam aizkustints. Js esat viens labs zns, via sacja. Es tik ski aprakstu o mazo notikumu td, ka no s dienas man stvokl notika liela prmaia. Vakar, kop ar suiem un prtii, mani uzma k jokdari, k laika kavtju slimam brnam; bet stunda mani atra no suiem un pr tia, es kuvu zna biedrs, gandrz draugs. Jsaka tli tas, ko pats dabju zint tikai vlk, t. i., ka Miliganes kundze bija oti nelaimga par to, ka vias dls neko nemcjs, jeb pareizki, nevarja neko iemcties. Kaut gan vi bija slims, via gribja, lai vi mctos, un taisni td, ka slimba varja vilkties ilgi, via gribja, lai via prts jau tagad iegtu spjas viegli pankt zaudto, kad bs atkal atgta veselba. Ldz im tas viai nebija izdevies. Ja vi tiei nepretojs darbam, tad tomr neizrdja ar ne mazks centbas un bija oti izklaidgs. Vi bez pretoans ma grmatu, ko viam ielika roks, vi pat labprt atvra rokas, lai to saemtu, bet prtu vi neatvra. K mana, tri mchaniski vi atkr toja vrdus, ko viam ar plm gribja ielikt galv. Un vi atkrtoja tos drzk slikti, nek labi. Td via ar bija tik oti nobdjusies, ka bija zaud jusi visas cerbas, viam kaut ko iemct.
v

111

Td tagad, kur vi kop ar mani bija pusstund izm cjies fabulu, via ar bija tik oti apmierinta. Jo via pati, kaut gan mcja to vairkas dienas, nebija varjusi viam to ie kalt galv. Kad es tagad atceros dienas, ko pavadju laiv, kop ar Miliganes kundzi un Arturu, man jsaka, ka ts ir bijuas jaukks vis man brnb. Arturs sajuta pret mani sirsngu draudzbu, un es bez kdas lielas domanas, sekodams savm jtm, iemlju viu k brli. Ms ne reizes netikm strdjuies, un vi neizr dja ne mazko prkuma apziu, ko viam btu varjis dot via stvoklis; es, no savas puses, nekad nejutu sava stvoka neveiklbu un par to nekad nedomju. Tas, bez aubm, izskaidrojams ar to, ka dzv vl daudz ko nesapratu, bet vl vairk ar Miliganes kundzes laipno un smalkjtgo izturanos, kas biei sarunjs ar mani, k ar savas paas brnu. Un bez tam, ceoana laiv jau pati par sevi vien man liks brniga; nekad ms nejtm ne noguruma, ne garlai cbas, visa diena mums bija ar kaut ko aizemta. Kamr tagad ievests dzelzce, neviens vairs neapmekl un pat nepazst Dienvidus kanlu, kaut gan tas ir viena no interesantkm vietm Francij. N o Villfran-de-Lorag ms braucm uz Avionetu, no Avionetas uz Noruzas akmeiem, kur paceas piemineklis par godu Rik, kas cla kanlu taisni tai viet, kur atrodas densirtne starp upm, kas plst uz Okenu un tm, kas ietek Vidusjr. Pc tam ms izbraucm cauri ar vja dzirnavm bagtai Kastelnodari, tad viduslaiku pilstai Karkasonai un cauri Fuserannu slm, ar viu interesantiem astoiem starpslu baseiniem, un noncm Bzj. Kad apkrtne bija interesanta, ms braucm tikai daus kilometrus dien uz prieku, bet, kad t kuva vienmuga, ms braucm trk. Ce, pa kdu ms braucm, t tad ar noteica braukanas trumu. Ms nenomca neviena no parastm ceotju rpm; mums nebija jmro lieli cea gabali, lai sasniegtu kdu vies ncu, kur dabtu pusdienas un naktsmjas. Nolikt laik uz verandas tika pasniegti dieni, un dot ms miergi varjm vrot gamsldoos krastus. Kad saule rietja, ms apstjmies viet, kur tumsa ms prsteidza, un palikm tur, kamr atkal uzausa gaisma. 112

Atrazdamies arvienu kop, pai sav mj, ms nepazi nm bezdarbgs vakara stundas, kad ceotjus moca skumjas un garlaicba. Glui otrdi, mums s stundas biei liks par sm un, laiks, kad vajadzja iet gult, pienca nemanot. Kad laiva bija piestjusies mal, bet vakars bija vss, ms iesldzmies salon, aizkrm uguni, lai aizdztu mitrumu un drgnumu, kas bija kaitgi Artura veselbai, un iededzm lam pas. Arturu novietoja pie galda un es apsdos viam blakus. Miliganes kundze mums rdja bilu grmatas un fotogrfiskus uzmumus. Tpat, k pati laiva bija taista specili im brau cienam, t ar grmatas un dabas skati bija izmeklti un pielgoti msu ceojumam. Kad msu acis no skatans jau bija noguruas, via pama kdu grmatu un lasja no ts mums priek, izmekldama gabalius, kas btu mums intere santi un ko ms vartu saprast, vai ar, aizvrusi grmatas un albmus, ststja mums leendas un vsturiskus notikumus, kas attiecs uz vietm, kurm ms braucm cauri. Ststot via nenovrsa skatus no dla sejas, un bija aizkustinoi redzt, cik oti via pljs izteikt tikai tdas domas un liett tdus izteicienus, ko vi viegli vartu saprast un atcerties. Kad vakari bija jauki, ar man rads nodarboans: es pamu harfu, izgju krast un, nostjies kda attlka koka n, izdziedju visas dziesmas un nosplju visas meldijas, ko vien pratu. Arturam oti patika nakts klusum klausties mzik, pau spltju neredzot. Biei vi izsaucs: Ldzu, vl! un es atkrtoju dziesmu, ko tikko biju dziedjis. bija sti laimga un mierga dzve tdam brnam, k man, kas bija atstjis Barberna mtes bdiu un bija spiests klejot ar Vitliju pa putekainiem lielceiem. Kda starpba starp manas nabaga audu mtes vrtiem kartupeiem ar sli un Miliganes kundzes saimnieces cepu miem, krmiem, zeljm un augu rauiem! Cik liela starpba starp garajiem gjieniem, kop ar Vitliju, pa dubiem, liet, zem svilinoas saules un o izprie cas braucienu laiv! Bet jbt taisngam pret sevi un jsaka, ka vairk par materiliem labumiem es sajtu un vrtju savas jauns dz ves gargo pusi. J, Miliganes kundzes cepumi jau bija oti gardi un bija ar patkami, ka vairs nav jcie bads, aukstums un karstums,
8 Hektors Mal, Dzves skol.

113

bet cik daudz tkamkas un labkas bija ts jtas, kas pildja manu sirdi! Divi reizes sav m es jau biju redzjis trkstam un raismies saites, kas bija mani vienojuas ar miem cilvkiem: pirmo reiz, kad mani aizrva no Barberna mtes, un otrreiz, kad man bija jiras no Vitlija. T es jau divas reizes biju atradies pasaul viens un bez atbalsta, un mani viengie draugi bij bijui mani kustoi. Un tagad man atsttb un vientulb man bija laim jies atrast kdu, kas ir labs pret mani un ko varu mlt: maigu, jauku, mu sievieti un znu man vecum, kas ar mani apietas k ar brli. Kds prieks un laime tas bija sirdij, kas tik oti slpa pc mlestbas! Cik daudz reizes, redzot Arturu blu un slimu guot uz via da, es, pilns spka un veselbas, apskaudu viu! Es neapskaudu ne via bagtbu, ne grmatas, ne drgs rotalietias, ne laivu, bet es apskaudu viu ts mlestbas d, ko tam veltja via mte. Cik viam vajadzja bt laimgam tikt t motam, tikt desmitm reizes dien skpsttam un vart paam no sirds skpstt savu jauko mmiu, kuras rokai es tikko uzdroinjos pieskarties, kad via man pasniedza t o ! Bdgs tad es sev sacju, ka man nekad nebs mtes, kas mani skpsttu un ko es vartu apmot. Varbt es kdreiz vl redzu Barberna mti, un tas man bs liels prieks, bet es vairs nevaru viai sact: mmi k agrk, j o tagad zinu, ka via nav mana st mte. Viens, es bu mgi viens! doma man lika vl dzik prdzvot prieku, ko jutu par Miliganes kundzes un Artura laipno izturanos pret mani. Es nedrkstju uzstdt prk lielas prasbas dzvei, j o man nekad nebs ne mtes, ne bru, ne imenes, un man vajadzja bt laimgam jau par to vien, ka esmu atradis draugus. Man vajadzja justies laimgam, un tds es ar piln mr biju. Un tomr, cik patkama ar bija jaun dzve, man drz vajadzja viu prtraukt un atgriesties pie agrk dzves veida.

114

XIII

nodala.

Atrastais brns.
Cejojot laiks bija pagjis tri un tuvojs brdis, kad manam saimniekam bija jatstj cietums. Es par to priecjos un ar bdjos. Jo tlk no Tulzas ms aizbraucm, j o vairk doma ska mani moct. Ir jau oti jauki, t, bez plm un rpm, braukt ar laivu; bet man vajadzs griesti es atkal atpaka un visu nobraukto cea gabalu nostaigt kjm. Tas jau vairs nebs tik jauki: nebs vairs ne siltas gul tas, ne krmu, ne cepumu, ne jauko vakaru pie lampas. Bet visvairk mani apbdinja tas, ka vajadzs irties no Artura un Miliganes kundzes; vajadzs iztikt bez viu tuvuma un zaudt tos, k jau zaudju Barberna mti. Vai man mam bs jml tikai td, lai nelg krt atkal tikt irtam no tiem, ar ko es vltos arvien bt kop? Vai nekas nespj mani saturt kop ar tiem? das prdomas bija viengais mkonis, kas aptumoja man s gais dienas. Beidzot, kdu dienu es apmos par to prrunt ar Mili ganes kundzi un viai pajautt, cik laika vajadzgs, lai noietu ldz Tulzai. Es gribju bt pie cietuma durvm taisni taj brd, kad Vitlijs prkps pr via slieksni. Dzirdot runjam par aizieanu, Arturs ska vaimant:
8*

115

 E s negribu, ka Remijs aiziet! vi sauca. Es atbildju, ka nevaru par sevi noteikt, j o piederu sa vam saimniekam, kam vecki mani aizdevui par naudu, un ka man jerodas pie via, tikldz vi to grib. Runjot par veckiem, es nesacju, ka tie nav ne mans stais tvs, ne st mte, j o tad man tli btu bijis jatzstas, ka esmu atrasts brns. Mmi, mums jpatur Remijs, sacja Arturs, kas valdja par mti un, izemot mcbas, bija noteicjs par visu. Es btu oti laimgs, j a Remijs vartu palikt, sacja Miliganes kundze, j o js esat oti sadraudzjuies ar viu un ar es pati esmu viu iemljusi; bet lai viu vartu paturt, tad vajadzgas divas lietas, par kurm ne js, ne es nevaram izlemt. Pirm ir, vai Remijs pats grib p a l i k t . . . Ak, Remijs labprt grib, prtrauca viu Arturs; vai n, Remij, js tau negribsat atgriesties uz Tulzu? Otrs noteikums, turpinja Miliganes kundze, nemaz nenogaiddama manu atbildi, ir tas, vai via saimnieks bs ar mieru atteikties no savm tiesbm uz viu. Remijs, Remijs, lai iziras pats, prtrauca viu Arturs, risindams savu domu gaitu. Bez aubm, Vitlijs bija man labs saimnieks, un es biju viam oti pateicgs par via rpm par mani un par via mcbm; bet nemaz nebij iespjams saldzint dzves veidu, kdu vedu ar viu, ar to dzvi, ko man piesolja Miliganes kundze. Un bez tam (to atzstoties, es jtu sirdsapzias pr metumus), nevarja ar saldzint ts jtas, kas mani saistja pie Vitlija, ar tm, ko jutu pret Miliganes kundzi un Arturu. Kad es par to domju, es sacju sev, ka tas i r oti slikti no manis, ka os sveiniekus, ko pazstu tikai su laiku, mlu vairk par savu saimnieku. Bet t tas tomr bija: es ar visu sirdi mlju Miliganes kundzi un Arturu. Pirms Remijs dod noteiktu atbildi, turpinja Miliganes kundze, viam i r jzina, ka dzv, kuru viam piesolu, nebs tikai izpriecas un patkami izbraucieni ar laivu, bet viam bs ar jstrd. Viam vajadzs mcties, plties, sdt pie grmatm, sekot Arturam mcbs; to vajaga apsvrt un sa ldzint ar brvo dzvi pa lielceiem. N a v vajadzgs saldzint, kundze, es sacju. Es saprotu visu jsu prieklikuma vrtbu priek manis. Nu js redzat, mmi, ka Remijs grib palikt pie mums! iesaucs Arturs, rokas plaukindams. 116

Bija skaidri redzams, ka mana atbilde viu apmierin jusi, j o , kad via mte runja par darbu un grmatm, es redzju via sej pavdam bailes. Ja nu es atsakos! m bai lm par pamatu bija ausmas, ko viam paam iedvesa gr matas. Bet man, par laimi, nebij biles, un grmatas man neiedvesa ausmas, bet pievilka. Taisnba gan, ka nebija jau ar vl ilgs laiks, kop man pirmo reiz ielika grmatu roks, un ts, kas bija gjuas caur vim, man bija nesuas vairk prieka nek nepatikanu. Td Miliganes kundzes priekli kums mani oti aplaimoja, un es patiesi, no visas sirds, biju pateicgs par vias augstsirdbu. Ja Vitlijs dotu savu pie krianu, es vartu palikt uz Gulbja; man nebtu jatsaks no s miergs dzves un nebtu jiras no Artura un via mtes. Tagad, turpinja Miliganes kundze, mums tikai atliek dabt via saimnieka piekrianu. Es viam rakstu, lai vi atbrauc ar mums sastapties Set, j o ms nevaram atgriesties Tulz. Es viam aizstu naudu cea izdevumiem un pasa cu iemeslu, kd ms nevaram braukt ar dzelzceu. Es domju, ka vi paklauss manam uzaicinjumam. Ja vi pieems manus prieklikumus, tad man atliek tikai vienoties vl ar Remija veckiem, j o ar ar viiem vajadzgs apru nties. Ldz im aj sarun viss bija gjis pc manas vlans, it k kda laba burve btu mani aizkrusi ar savu zizli, bet Miliganes kundzes pdjie vrdi mani nesaudzgi pamodinja no sapa un nolika atpaka bdgaj stenb. Aprunties ar maniem veckiem! Bet vii, bez aubm, paststs to, ko es vltos, lai tas paliktu apslpts. Patiesba nks gaism. Atradenis! Tad ne Arturs, ne Miliganes kundze mani vairs negribs. Es biju satriekts. Miliganes kundze prsteigta paskatjs uz mani un gri bja, lai es kaut ko runju, bet es neuzdroinjos atbildt uz vias jautjumiem. Domdama, ka t i r mana saimnieka drz ieraans, kas mani t uztrauc, via vairk neuzstja. Par laimi tas notika vakar, si pirms gultieanas, un es drz varju izbgt Artura vaicjoiem skatiem un ieslgties kabin ar savm bdm un prdomm. T bija pirm nakts, ko uz Gulbja pavadju bez miega; t bija bezgalgi gara, mocoa un murgaina. Ko teikt? K o dart?

117

Es nek nevarju izdomt. Visvisdi izdomjies un desmitm reiu savu stvokli apsvris, pieemdams vispretrungkos lmumus, es, beidzot, apstjos pie rtk, bet ne godgk, tas ir, nolmu neteikt nek. Es auu, lai viss iet savu gaitu un, ja nevaru neko labku, padoos nenovramajam. Varbt Vitlijs negribs no manis atsacties un, kaut gan sirds man spja, es tomr nevarju atturties no slepenas vlans, kaut tas tiem t ar notiktu, j o td gadjum man nevajadztu nevienam izpaust to, ko gribju noslpt. Manas bailes no patiesbas atklanas, kas man liks ausmga, bija tik lielas, ka vljos, lai Vitlijs nepieemtu Miliganes kundzes prieklikumu un, lai vii nevartu vie noties. Bez aubm, man nktos atstt Arturu un via mti un, varbt, vius nekad vairs neredzt, bet viiem, vismaz nepa liktu sliktas atmias no manis. Trs dienas pc tam, kad Miliganes kundze bija aizstjusi Vitlijam ziu, via sama atbildi. Pris vrdiem Vitlijs pazioja, ka viam i r tas gods pieemt Miliganes kundzes uz aicinjumu un, ka nkou sestdien, ar vilcienu, kas pienk pulksten divos, vi ieradsies Set. Es ldzu Miliganes kundzi ataut man aiziet uz staciju, un pamis ldz suus un olikru, es gaidju ierodamies savu saimnieku. Sui bija nemiergi, it k nojaustu kaut ko, olikrs vienaldzgs, bet es pats briesmgi satraukts. Cik daudz pretrungu jtu un domu trakoja man mazaj dvsel! Es stvju stacijas pagalm, turju visus trs suus sait, oli kru zem svrkiem un gaidju vilcienu, nepiegriezdams nekdu vrbu apkrtnei. Sui mani uzmodinja no domm, ziodami, ka vilciena piencis un vii saodui savu saimnieku. Vii ar joni rva mani uz prieku, un t k es nebiju uz to sagatavojies, tie izrvs man no rokm un aizskrja. Priecgi riedami vii pie skrja pie Vitlija, kas stvja uz platformas, sav parastaj trp. Kpis, kaut gan ne tik veikls, tomr uzmgks k via biedri, jau bija ielecis Vitlijam roks; Zerbno un Dole trins gar kjm. Tagad ar es pancu uz prieku un Vitlijs, nolicis Kapi zem, mani sirsngi apskva. Pirmo reiz, pa visu laiku, vi mani noskpstja, vairkkrt atkrtodams:

118

Buon di, povero caro! Saimnieks nekad nebija bijis prk stingrs un ciets pret mani, bet vi ar nekad nebija izrdjis man seviu mai gumu, t k es nebiju pieradis pie diem sirsnbas apliecin jumiem. Tas mani aizkustinja un man saskrja asaras acs, jo es patlaban atrados stvokl, kur sirds tri atveras un aiz veras. Es apskatju viu un redzju, ka vi bija stipri nove cojies cietum: stvs bija saliecies, seja noblusi un lpas ta puas bezkrsainas. N u , manu zn, tev, laikam, liekas, ka esmu stipri prmai njies, vai n? vi sacja. J, cietums i r slikta vieta un gar laicba auna slimba. Bet tagad bs labk. Pc tam, piegriezdamies citm lietm, vi jautja: Bet kas t par dmu, kas man rakstja? K tu ar viu iepazinies ? Tad es viam izststju, k sastapu Gulbi, ka no t bra dzvoju pie Miliganes kundzes un Artura, ko ms re dzjm un ko darjm. Mans ststs iznca j o garks td, ka baidjos nonkt ldz galam un pieskarties lietai, no k baidjos, j o in acu mirkl es ne par ko nevartu atzties savam saimniekam, k a vltos palikt pie Artura un Miliganes kundzes un viu at stt. Bet mums par o lietu neiznca runt, j o pirms es savu ststu biju beidzis, ms jau bijm sasniegui viesncu, kur bija apmetusies Miliganes kundze. A r Vitlijs ne ar vrdu nepieminja Miliganes kundzes vstuli un nek neteica par vias prieklikumu, par ko t, bez aubm bija vstul rak stjusi. U n dma mani gaida? vi jautja, kad ms iegjm viesnc. J, es js aizvedu pie vias. N a v vajadzgs, pasaki tikai istabas numuru un pa gaidi mani tepat ar suiem un olikru. Kad saimnieks man kaut ko pavlja, es nekad viam ne runju pret un nestrdjos. Tomr tagad es gribju celt ie bildumu un lgt, lai vi man atauj pavadt viu pie Miliga nes kundzes, j o tas man liks pilngi dabgi un taisngi. Bet ar vienu rokas mjienu vi man aiztaisja mutri, un es paklau sgi paliku sdot uz solia pie viesncas durvm. A r sui g r i 119

bja viam sekot, bet vii, tpat k es, neuzdroinjs viam pretoties. Vitlijs prata pavlt. Kd vi negribja, lai es btu klt pie sarunas ar M i liganes kundzi? T es sev prasju, aplkodams o jautjumu no vism pusm? Es vl nebiju paspjis izdomt atbildi, kad jau redzju atgrieamies Vitliju. E j un atvadies no s dmas, vi sacja, es tevi te uz gaidu; pc desmit mintm ms dosimies ce. Es visu laiku biju aubjies izirties, bet tagad, ds lmums, mani satrieca. N , kas bs! brdi pagaidjis vi sacja. Vai tu ne saprati, ko tev sacju? K o tu stvi, k prakmeojies, pa steidzies ! Vi, parasti, ar mani runjot, nekad nebija neiecietgs, bet tik asi k tagad, vi runja pirmo reiz. Es neapzingi pieclos un nek nesaprazdams gju izpil dt pavli. Bet pagjis daus sous es apstjos: T tad js viiem izststjt... es jautju. Es izststju viiem, ka tu esi man tikpat vajadzgs, cik es tev, un ka es negribu atsacties no savm tiesbm uz tevi. Ej un nc drz atpaka! Tas mani drusku iedroinja, j o es tik pilngi biju pa kauts domm par atrasto brnu, ka biju iedomjies, ka mums desmit minu laik jbt prom tikai td, ka Vitlijs bs izpaudis manas dzimanas noslpumu. Ieejot Miliganes kundzes istab es atradu Arturu raudot. Via mte bija noliekusies pr viu un mierinja to. V a i n, Remij, js tau neiesit no mums prom? iesaucs Arturs. Man viet atbildja Miliganes kundze, paskaidrodama, ka man jklausa Vitliju. E s ldzu jsu saimnieku, lai vi atstj js pie mums, via sacja td bals, no kuras man saskrja asaras acs, bet vi tam nepiekrita un nekdi nebija pierunjams. Vi i r auns cilvks! iesaucs Arturs. N , vi nebt nav auns cilvks, turpinja Miliganes kundze. Js viam esat vajadzgi, un bez tam, man iet, vi jums pieries ar patiesu sirsnbu. Vi runja, k goda vrs un k tds, kas paceas pri savam pareizjam stvok lim. Lk, ko vi man atbildja, lai izskaidrotu savu preto anos : E s mlu o brnu un vi ml mani; nesaudzg dzves 120

skola, ko vi iziet kop ar mani, bs viam vlk nodergka nek masktais kalpotju stvoklis, kdu, par spti jsu labai gribai, vi tomr ieems pie jums. Taisnba, js viam do sit izgltbu, audzinanu. Js attstsit via prtu, bet ne raksturu. Vi nevar bt jsu dls, bet vi bs mans; un tas ir daudz labki nek bt par jsu slim dla rotalietu, kaut ar tas ir maigs un m brns. Es pats dou viam iz gltbu. Bet vi tau nav Remija tvs! izsaucs Arturs. Taisnba, vi nav Remija tvs, bet vi ir t saim nieks, un Remijs viam tagad pieder td, ka via vecki to viam iznomjui. Un obrd Remijam tas jklausa. Es negribu, ka Remijs aiziet! Tomr Remijam jiet savam saimniekam ldz; bet es ceru, ka ne uz ilgu laiku. Ms aizrakstsim via veckiem un varbt varsim saprasties ar viiem. A k , ldzu, n! es iesaucos. K, n? A k , n, es js ldzu! Bet citas izejas mums nav, mans brns! Es js ldzu, vai n?

Droi var teikt, ka ja Miliganes kundze nebtu ierunju sies par maniem veckiem, mana atvadans btu ieilgusi pri Vitlija noliktm desmit mintm. Tas ir avanon, vai n? turpinja Miliganes kundze. Es nek neatbildju, pieskrju pie Artura, apskvu viu un vairkkrt noskpstju, ielikdams ajos skpstos visu, ko jutu pret viu. Tad, atsvabinjies no via rokm, es piegju pie Miliganes kundzes, nometos vias priek ceos un no skpstju vias roku. Nabaga brns! via sacja, noliekdams pr mani un noskpstja mani uz pieres. Es tri pieclos un pieskrju pie durvm. Artur, es js arvien, arvien mlu! es ukstdams iz saucos, un js, kundze, es nekad neaizmirsu! Remij, R e m i j ! sauca Arturs. Bet tlk es vairs neko nedzirdju; es jau biju r un aiztaisju durvis. 121

Vl acumirklis, un es jau stvju blakus Vitlijam. U z prieku, ce! vi man uzsauca. Un ms pa Frontijanas ceu izgjm no Stas. Ta es atstju savu pirmo draugu un devos no jauna dku piln dzv. Tas nebtu noticis, ja es nebtu padevies aiz spriedumiem un nebtu vis mugm bailm iespaidot sevi.

122

XIV n o d a l a .

Sniegs un vilki.
Tagad vajadzja atkal no jauna, ar harfu pri nospie stam (plecam, mt saimnieka pds, >un ejot viam aiz mu guras, nostaigt lielus cea gabalus k liet, t saul, k pa putekiem, t pa dubiem. Vajadzja splt mua lomu publiskos laukumos un rau dt un smieties par prieku godjamai sabiedrbai. Preja bija smaga, j o pie labkljbas un laimes ir viegli pierast. Es sajutu visdas nepatikanas, traucjumus un grtbas, ko nepazinu agrk, kad vl nebiju nodzvojis divus mneus t, k dzvo s zemes izredztie. Dzvodams pie Miliganes kundzes, es biei domju par V i tliju un tagad, kur atrados pie via, manas domas kavjs pie Miliganes kundzes. Biei, msu tlos gjienos es paliku iepaka, lai netrau cti vartu domt par Arturu, par via mti, par Gulbi un, vismaz doms, atgriezties un dzvot pagtn. Ak, is jaukais laiks! Un kad vakar guldams kd ne tr iebraucam viet, es domju par savu kabni uz Gulbja, cik asi un rupji tad man liks palagi, kuros gulju. Vai tiem, es nekad vairs nerotaos ar Arturu un ne dzirdu Miliganes kundzes glstoo balsi!

123

Par laimi, manas dziajs bds, kas negribja rimties, man rads mierinjums: mans saimnieks bija daudz laipnks un daudz maigks, j a o vrdu var attiecint uz Vitliju, nek kdreiz agrk. aj zi via rakstur, jeb vismaz attiecbs pret mani, bija notikusi liela prmaia, un tas mani uzmundrinja un aizturja asaras, kad atmias par Arturu man audza sirdi. Es jutu, ka neesmu viens pasaul un ka mans saimnieks man ir daudz vairk, k tikai saimnieks vien. Biei, ja es btu iedroinjies, es btu viu noskpstjis, tik oti man gribjs izrdt viam savas jtas; bet es neuz droinjos, j o Vitlijs nebija cilvks, kas pielaida familjritti. N o skuma bailes mani turja zinm attlum no via; tagad man t lika izturties kda cita veida neskaidras jtas, kaut kas ldzgs cienbai. Izejot no savas sdas, es uz Vitliju skatjos tpat k uz kuru katru cilvku, j o vl nepratu cilvkus atirt. Bet ar Miliganes kundzi pavadtais laiks man bija atvris acis un attstjis prtu. Un savdi, kad es uzmangi aplkoju savu saimnieku, man liks, ka via izskat un izturans veid bija liela ldzba ar Miliganes kundzi. Es minju sev iegalvot, ka tas nevar bt, ka tas nav iespjams, j o mans saimnieks ir tikai suu drestjs, bet Mi liganes kundze ir dma. Bet kaut gan prts man teica vienu, acis rdja citu: kad Vitlijs gribja, vi varja bt tds pat kungs, k Miliganes kundze dma. Vieng starpba bija tikai t, ka Miliganes kundze bija arvien dma, bet mans saimnieks bija kungs ti kai zinmos apstkos; bet tad vi tas bija tik pilngi, ka ie dvesa cienbu pret sevi vislielkiem prdroniekiem un nekau m. Bet t k es nebiju ne prdros, nedz nekaungs, tad at rados pastvgi zem iespaida un nedrkstju ataut sev ne kdus jtu izpldumus, pat tad n, kad vi mani laipniem vrdiem uz to izaicinja. Pc aizieanas no Stas, ms vairk dienas nepieminjm ne Miliganes kundzi, nedz Gulbi. Bet pamazm is temats ska ieviesties msu saruns arvien vairk. Mans saimnieks arvien ieska pirmais un drz nepagja neviena diena, kur ne btu ticis mints Miliganes kundzes vrds. 124

 T tad tu oti mli o dmu? jautja Vitlijs. J, es sa protu to. Via bija laba, oti laba pret tevi un par viu j dom tikai ar pateicbu. Biei vi vl piemetinja: Bet t vajadzja! Ko vajadzja? No skuma es nevarju saprast, bet drz ncu pie sl dziena, ka ar to bija domts Miliganes kundzes prieklikums, ko bija bijis vajadzgs noraidt un mani paturt pie sevis. To droi vien domja Vitlijs, kad vi sacja: T va jadzja, un man ita, ka ais pris vrdos btu jtama it k noloana. Vi btu gribjis mani atstt pie Artura, bet tas nav bijis iespjams. Sirds dziumos es viam biju pateicgs par o noloanu, kaut gan nevarju uzmint, kd vi nebija varjis pieemt Miliganes kundzes prieklikumu. Via izskaidrojumi, ko man iroties atststja Miliganes kundze, man bija nesaprotami. Varbt, ka tagad vi dotu savu piekrianu, j a ms kdu dienu vius satiktu. Un es uz du iespjambu liku lielas cerbas. Kd gan ms nevartu sastapt Gulbi? Viam vajadztu braukt pa Ronu uz augu, un ms pat laban gjm pa s upes krastu. Td ar manas acis vairk kavjs pie dens, nek pie auglgajiem ldzenumiem un pakalniem, kas stieps abpus upei. Kad ms iegriezmies kd pilst, k Arl, Taraskon, Avijon, Montelimar, Valens, Turnon vai Vjenn, mans pirmais gjiens arvien bija uz upes krastu un tiltiem: es mek lju Gulbi. Katrreiz, kad es tlum, cauri miglai kaut kur neskaidri redzju kdu lielu laivu, es arvien nogaidju, kamr t pienk tuvk, lai redztu vai t nav Gulbis. Bet t nebija. Dareiz es iedroinjos pat iztaujt jrniekus; es aprak stju, kda izskats laiva, ko meklju, bet vii to nebija re dzjui gambraucam. Tagad, kur mans saimnieks bija ar mieru, vismaz es t iedomjos, mani atdot Miliganes kundzei, man vairs nebija jbaids, ka tiktu runts par manu dzimanu vai rakstts Bar berna mtei. Lietu nokrtotu sav starp Vitlijs ar Mili ganes kundzi. Vismaz, es savos brna sapos t to iedom jos. Es domju: Miliganes kundze gribs mani pieemt, V i tlijs atteiksies no savm tiesbm, un viss bs krtb.

125

Lion ms uzturjmies vairkas nedas un visu savu brvo laiku es pavadju Ronas un Sonas krastmal: En, Tilzites, Gijoterijas un Oteldj tiltus es pazinu tikpat labi, k dzimis lionietis. Bet cik es ar meklju Gulbi, es neatradu. Beidzot, mums vajadzja Lionu atstt un doties uz Dionu. Tagad es sku zaudt cerbas, ka kdreiz vl atradu Miliganes kundzi. Lion es biju izptjis visas Francijas kartes, kdas tikai bija izstdtas grmatu prdotavu logos, un tagad zinju, ka Centra kanlis, pa kuru vajadzja iet Gul bim, lai sasniegtu Luru, pie aionas atdals no Sonas. Ms atncm salon un aizgjm no ts Gulbja nere dzjui; t tad visam beigas, tagad man jatsaks no sava sapa. Par to es biju dzii apbdints. Un lai mans izmisums, kas jau t bija pietiekoi liels, vl pavairotos, iestjs pavisam necieams laiks; tuvojs ziema un ieana pa lietu un dubiem kuva arvien grtka. Kad ms, nogurui, izmirkui ldz dai un dubaini ldz matu galiem, vakar sasniedzm kdu netru mjas vietu vai ni, es likos gult garastvokl, ko nebt nevarja saukt par jautru un priecgu. Kad atstjui Dionu, ms prgjm pri Kotdora aug stienei, ms sama auksts un mitrs vj, kas saldja ms ldz pat kauliem, olikrs kuva bdgs un sapka vl vairk nek es. Mana saimnieka nolks bija, pc iespjas trk sasniegt Parizi, j o tikai Parz ms varjm cert ziem dot izdevgas izrdes. Bet vai nu Vitlija kabata vai citi iemesli to neat va, ms nebraucm pa dzelzceu. Viss garais cea gabals, no Dionas ldz Parzei, mums bija jmro kjm. Kad laika apstki atva, ms pilsts un sds, kas mums gadjs ce, devm sas izrdes. Savkui niecgos graus, ms devmies atkal tlk ce. Ldz atijonai vl varja iztikt, kaut gan ms visu laiku cietm no aukstuma un mitruma; bet izejot no pilstas, lietus apstjs lt, un vj iegriezs no ziemeiem. No skuma ms neko daudz nesrojmies, kaut gan nav diezcik patkami, ja ziemeu vj p taisni sej. Bet tas mums tomr liks patkamks nek mitrums, kas ms bija pdjis vairk nedas no vietas.

126

Par nelaimi, sausais vj neturjs i l g i ; debesis apkljs lieliem, melniem mkoiem, saule pazuda un visas zmes nu rdja, ka drz sks snigt. Ms tomr paguvm sasniegt kdu lielku sdu, pirms sniega putenis ms prsteidza. Bet saimnieks gribja pc ie spjas trk sasniegt Tru. T bija liela pilsta un, j a slik tais laiks ms piespiestu tur ilgki uzturties, ms vartu dot vairkas izrdes. Liecies tri gult, vi sacja, kad ms bijm iekrtoju ies naktsmjs; ms iziesim rt no rta labi agri, j o baidos, ka citdi ms neprsteidz sniegs. Pats vi apgls oti vlu, bet virtuv, pie pavarda sil dja olikru, kas dien bija stipri salis. Vi pat tagad ne beidza kungstt, kaut gan bija ietts silt seg. Otr rt es, k jau man bija pavlts, pieclos labi agri. Vl gaisma nebija aususi, debess bija melna, bez nevienas zvaigznes. Liks, it k zemei btu uzlikts virs tums vks, kas gribja to nospiest. Katrreiz, kad pavrs durvis, pa v i m iedrzs vja brzma un, ieskriedama pavard, iekvlinja ogles, kas tur vl no vakara bija palikuas zem pelniem. Jsu viet, sacja iebraucams vietas saimnieks, es ta gad gan nedotos ce, j o tli sks snigt. Man jsteidzas, atbildja Vitlijs, un es ceru sasniegt Tru pirms sniegs uznks. Trsdesmit kilometri nav nostaigjami vien stund. Ms tomr izgjm. Vitlijs bija paslpis olikru zem svrkiem, lai atdotu viam dau sava paa siltuma. Sui, priecgi par sauso laiku, skrja mums pa prieku. Dion Vitlijs ar man bija nopir cis aitdiu, kur es tagad ietinos. Vj pta mums taisni sej. Nebija patkami atvrt muti, un ms gjm- klusdami. Ms-oti steidzmies, vienkrt, lai trki nonktu gal un otr krt, lai sasiltu. Kaut gan bija pienkusi stunda, kad vajadzja aust gais mai, debess nebij manms neviens gais laukumi. Beidzot tomr rta pus pardjs bla gaismas svtra un prla tumsu, bet saule nerdjs. Nebija vairs nakts, bet btu prsplts, j a teiktu, ka ir diena. Tomr apkrtjos priekmetus jau varja izirt, un bl gan gaism, kas k pa lielu zemu logu plda no austruma puses, ms redzjm kailus kokus, ogus un krmus, pie ku127

iem vl ur tur karjs pa sausai lapai, kas vj pojs un grabja. N e uz cea, ne laukos nebija redzamas nevienas dzvas dvseles; nebija dzirdama ne ratu rboa, ne ptagas plk ana. Vieng dzv radba, ko varja mant, bija putni; ms dzirdjm vius ur tur ieivinmies, bet redzt neredzjm, j o vii bija paslpuies zem lapm. Tikai agatas, pacluas astes un knbjus gais, lkja pa ceu, bet mums tuvojoties, uzlaids kokos. Viu adzinana bija tlu dziraama un iz klausjs k lamans vai auna pareoana. Te pie debesm, ziemeos pardjs balts punkts; nkdams uz msu pusi tas, tri palielinjs un drz varja sadzirdt ar savdu troksni un nesaskangas klaigas. Ts bija mea zosis jeb gulbji, kas devs no ziemeiem uz dienvidiem; vias laids augsti pr msu galvm un bija jau tlu, kad gais vl va rja redzt lidojam daas spalvas, kuru baltums spilgti atda ljs no melnajm debesm. Apgabals, pa kuru ms gjm, bija neizsakmi drms un bdgs; o iespaidu vl pavairoja nospiedoais klusums, kas visur valdja. Cik tlu vien skats sniedzs, bija redzami tikai tuki lauki, neauglgi pakalni un brngani mei. Vj vl arvien pta no ziemeiem, kaut gan drusku ie griezs vakaros; no turienes vls urp tumi, vara krsas m koi, smagi un zemi, it k lzdami pa koku galotnm. Drz ska krist retas un lielas k taurii sniega prslas; vias lidinjs uz augu, uz leju, un grozjs un virpuoja pa gaisu, nemaz zemei nepieskardamies. Ms nebijm nogjui vl necik lielu cea gabalu, un man liks, ka ms nespsim sasniegt Tru pirms sniegputea, s domas mani nemaz neuztrauca, j o es teicu sev, ka sniegam kr tot, norims vj un mitsies aukstums. Bet es vl nezinju, ko nozm sniega vtra. Es ar to drz vien dabju iepazties un pie tam vl td veid, ka savu mu to neaizmirsu. Mkoi, nkdami no ziemevakariem jau bija apkljui visu debesi, kas atspdja blgani spokain gaism. Sniegs ska birt ar biranu. Tie vairs nebija taureni, kas lidinjs msu acu priek, bet gan vesels sniega mkonis, kas ms apma no vism pu sm. Mums nav lemts ovakar sasniegt Tru, sacja Vitlijs. Jlko paglbties pirm mj, kas gadsies ce. 128

Tie bija jauki un patkami vrdi, bet kur atrast o vies mlgo mju? Pirms vl sniegs ms bij ietinis sav baltaj migl, es skatiem biju prmekljis visu apkrtni un nekur ne biju manjis ne mju, nedz sdu. Glui otrdi, ms bijm pie nkui pie mea, kas tums un drms gulja msu priek un ar uz abm pusm, uz pakalniem, starp kuriem ms atrad mies. T tad ms nevarjm likt prk lielas cerbas atrast kdu mju. Bet varbt sniegs prsts snigt. Tomr vi turpinja krist un pie tam vienmr vairk. s laik tas apklja ceu un visu, kas uz t atrads: ak meu kaudzes, zli, krmus un grvjus. Vja dzents tas aiz rs aiz visa, kas viam stvja ce un sablvjs kupens. Par nelaimi, ar ms bijm viam ce. N o galvas un ple ciem vi sldja zem, bet kur tik atrada kdu irbu, tur ielda iek un ska kust. Es jutu, ka vi, kusdams, man tecja gar kaklu un pr muguru. Vitlijs, kas savu aitdu bija drusku paclis, lai o likrs vartu paelpot, nebija labki aizsargts, k es. Ms, ne vrda nerundami turpinjm ceu pret vju un sniegu. Laiku pa laikam ms pagriezm galvu sus, lai at vilktu elpu. Sui vairs neskrja mums pa prieku, bet vilks nopaka, k lgdami vietu, kur patverties no vtras, bet ms neva rjm viiem to sagdt. Laimg krt, (es gan nezinu, vai te ir pamats lietot vrdu laimgs) vj, kas visu laiku trakoja, ska pamazm norimt; bet toties piems sniegs. Vi tagad nebija sks un ass, bet krita smagm un biezm pikm. s laik ce bija prklts biezu sniega krtu, pa kuru ms bridm bez mazk troka. Laiku pa laikam Vitlijs, it k ko mekldams, paskatjs pa kreisi. Bet tur bija redzams tikai liels, tuks laukums, kur pavasar bija izcirsts mes. Vietvietm bija atstti jaunki kocii, kuru tievie zarii bija noliekuies zem sniega svara. K o vi cerja tur ieraudzt? Es, no savas puses, skatjos tikai taisni uz prieku, pa ceu. Man gribjs redzt, vai mes drz nebeigsies un vai es nevaru kaut kur saskatt kdu mju. Bet btu bijis neprts, gribt kadt ko saskatt cauri bal tajam sniega aizkaram. Dau metru attlum visi priekmeti
9 Hektors Mal, Dzves skol.

129

saplda kop un varja redzt takai sniegu, kas krisdams ar vien biezkm pikm, ms ietina k milzg tkl. Jatzstas, ka msu stvoklis nebija diezcik omulgs. Skatoties sniega snigan, mani jau agrk arvien prma skumja sajta, pat tad, kad atrados silt istab, bet tagad ar silt istaba bija tlu, un diezkad viu aizsniegsim. Tomr vajadzja soot vien uz prieku un nepaauties maz dbai, kaut gan msu kjas ldz puslieliem grima snieg un msu cepures zem sniega svara kuva arvien smagkas. T e es redzju, ka Vitlijs, it k man ko rddams, pa stiepa roku uz kreiso pusi. Es paskatjos uz to vietu un man liks, it k, tlum, vi laukuma mal, atrastos apsnigui zaru bda. Es neprasju nekdu paskaidrojumu, labi saprazdams, ka Vitlijs man o bdu nerda vis td, lai es apbrnotu vias gleznaino izskatu ziemas ainav, bet lai es uzmekltu ceu, k ldz viai nokt. Tas nebija viegli, j o sniegs bija biezs un bija noldzinjis visus ceus un tacias. Tomr, pa laukuma mal, kur sks atkal lielie koki, netlu no lielcea, man, liks, it k tur btu aizputints grvis; no turienes, bez aubm, sks celi uz bdu. Mans sldziens bija bijis pareizs; ms iekpm grv, bet neiegrimm snieg; zem kjm ms jutm stingru pamatu. Pa o celiu ms drz vien aizsniedzm bdu. Via bija celta no agariem un zariem. A r jumts bija segts ar zariem, bet tik biezi, ka sniegs netika cauri. Tas bija labs patvrums un mums tikpat daudz vrts k mja. Nepacietgki un ar trki nek ms, sui jau pirmie bija ieskrjui bd. Vii priecgi riedami valstjs pa sauso zemi un putekiem. Ms bijm ne mazk apmierinti k vii, kaut ar to ne izrdjm valstdamies pa zemi. Patiesb, tas nemaz nebtu ncis mums par aunu, j o t ms btu trk nopurinjui slapjumu. E s jau domju, sacja Vitlijs, ka izcirtum kaut kur vajag bt menieku bdai. Nu, tagad sniegs var snigt, cik viam tk. J, lai tik snieg! es izaicinoi iesaucos. Es piegju pie bdas durvm, jeb pareizki pie cauruma, j o viai nebija

130

ne durvju, nedz logu, un nopurinju r sniegu no saviem svrkiem un cepures, lai nesaslapintu bdas iekieni. Msu mjoklis bija vienkri celts un ar vienkri iekr tots. Sdanai bija nolikti pris lielu akmeu un ietaists velnu sols. Bet msu stvokl vislielko prieku mums sag dja pieci vai sei ieei, no kuriem bdas str bija sakrauts kautkas ldzgs mazam pavardam. T tad ms varsim iekurt uguni! Taisnba, pavarda vien vl ir par maz, lai ietaistu uguni. Vajadzga vl malka, ko tur likt iek. Td mjokl k msjais, kurinmo nebija grti atrast; vajadzja tikai no sienm un griestiem izvilkt pa zariam vai agariam. Bija tikai jvelk prtgi un jpielko, ka nesagrst visa mja. Pc sa bra uguns jau bija iekurta un virs pavarda, prie cgi sprgdamas, pacls gaias liesmas. Ak, jauk un gai uguns! Taisnba, uguns nedega bez dmiem; un t k mums ne bija skustea, tad dmi piepildja visu bdu. Bet kas par to? Kad tik bija uguns un siltums! Kamr es uz rokm atspiedies, ptu uguni, sui svingi sasds ap pavardu, pagriezdami pret uguni saslapuos un no saluos vderus. Drz ar olikrs pavra saimnieka svrkus un uzmangi izbzis degungalu, apskatjs, kur sti atrodamies. Apmieri nts ar apskates rezulttiem, vi veikli nolca zem, izmek lja sev labko vietu un izstiepa pret uguni trcos epias. Tagad ms bijm nodrointi pret aukstumu, atlika vl tikai nokrtot prtikas jautjumu. aj viesmlg pajumt nebija ne abras, ne plts ar ska noiem kastroiem. Par laimi, msu saimnieks bija tlredzgs un piedzvojis vrs; ort, kamr es vl gulju, vi bija izgjis un apgdjis cea maizi: gabaliu siera un klaipiu maizes. is nebija stais brdis, lai vartu uzstdt lielas prasbas un vlans, un td, ieraugot maizes klaipiu, ms visi bijm oti priecgi. Par nelaimi, sadaltie gabalii nebija lieli, un es jutos savs cerbs vlies. Es biju domjis,, ka saimnieks sadals visu klaipiu, bet vi izdalja tikai pusi. E s nepazstu o ceu, vi atbildja uz manu jautjoo skatu, un nezinu, vai pa ceam ldz Tru, ms atradsim kdu mju, kur past. Es pat o meu nepazstu. Es tikai zinu,
9*

131

ka apgabals ir meains, ka vairki lieli mei atrodas viens otram blakus: te ir arsas mes, Rimij, Otes un monas mei. Varbt ms atrodamies vairkas jdzes no apdzvotm vietm. Varbt mums ilgi jpaliek te noslgtiem no rpasau les. Td damo vajaga taupt. Atcerdamies savu stvokli Tulz, pc Vitlija apcieti nanas, es visu to sapratu oti labi, bet ne t sui. Redzot maizes klaipu nozdam mais, kad viu izsalkums vl nebija pilngi apmierints, vii stiepa pret Vitliju savas epas, ka sja via ceus un citiem, oti izteiksmgiem estiem, piepra sja, lai vi atver maisu, uz kuru vii noskatjs krm un ldzom acm. Lgana un glsti bija veltgi, maiss neatdarjs. Tomr, pc s vienkrs malttes, ms jutmies stipri nti. Mums bija ar patvrums un jauks siltums. Tagad ms miergi varjm nogaidt kamr sniegs prsts snigt. Man nemaz neliks briesmgi dzvot aj bd, vl vairk td, ka es nedomju, k Vitlijs, kas, lai attaisnotu savu tau pbu, domja, ka ms vartu tikt ieslgti te uz ilgu laiku; sniegs jau mgi nesnigs. Kaut gan, taisnbu sakot, nevienas zmes nerdja, ka vi taistos drz piestties. Paskatjies pa bdas ieeju, es redzju, ka sniegs vl ar vien krita, tri un biezm pikm; t k vj bija mitjies, vi bira taisni un kljs biez krt. Debesis nebija redzamas, un gaisma nenca no augas, bet no apakas, no mirdzoi balts sniega segas. Piekusuie sui bija sagului ap uguni. Viens bija savil cies kamoli, otrs izlaidies uz sniem un Kpis gulja ieb zis degunu pelnos. A r es nolmu sekot viu piemram, j o biju agri clies, un zinju ka bs daudz patkamk ceot pa sapu valsti, var bt pat ar Gulbi, nek skatties sniega snigan. Es nezinu, cik ilgi biju guljis. Kad atmodies palkojos pa ieejas caurumu, es redzju, ka sniegs bija mitjies snigt. Sniega sega pie bdas durvm bija kuvusi labu tiesu biezka un, ja ms tagad dotos ce, via btu man pri ceiem. Cik varja bt pulkstens? Es to nevarju pajautt Vitlijam, j o , lai nopirktu man aitdiu un citus nepiecieamus piederumus, vi bija to Dion prdevis. Via iekrtais krjumi bija izgjis tiesjo ties, un t vi bija bijis spiests prdot savu lielo sudraba

132

pulksteni, pc kura Kpis rejot pateica laiku taj dien, kad Vitlijs mani uzma sav trup. Man vajadzja tagad pc citm zmm uzzint to, ko ne varju paprast pulkstenim. Bet r nekur nevarju dabt atbildi uz o jautjumu. Uz zemes balta sniega sega, gais netri iedzeltena, bie za migla, bet debess blvs gaismas atspdums. Nebija nek tda, pc k vartu noteikt kda dienas stunda bija. A r ausis nevarja pateikt vairk, k acis. Bija iestjies pilngs klusums, ko netraucja ne putna kliedziens, ne ptagas plkiens, ne ratu rboa. Nakts nevarja bt tik klusa, k diena. Kamr es vl stvju pie bdas ieejas un vroju apkrtni, saimnieks iejautjs: V a i tu gribtu tagad doties ce? Es nezinu, nav nekda liela vlans; es daru, k js gribsit. Nu, labi. Es domju palikt tepat, kur mums vismaz ir pajumte un uguns. Man ienca prt, ka mums oti maz maizes, bet s do mas es paturju pie sevis. Man liekas, ka drz atkal sks snigt, turpinja Vitlijs, un nevajadztu tagad riskt doties ce, nezinot cik tlu ms atrodamies no kdas apdzvotas vietas. Nakts, d snieg nebtu patkama un td labk palikt tepat, vismaz kjas bs sausas. Atskaitot diena jautjumu, is prieklikums nebija ne patkams, un j a ar ms dotos tagad ce, ms tomr nevar jm bt droi, vai pirms vakara atradsim kdu mjas vietu un pusdienas: dros bija tikai tas, ka pa neiebristo sniegu mums bs grta ieana. T tad vajadzja palikt bd un ciek sajost vderu. T o ms ar darjm, kad vakaris Vitlijs atlikuo maizi sadalja ses das. A k v a i ! Cik mazs bija iedaltais maizes gabali! Lai ana iznktu garka, ms kodm, cik tik mazus kumosius vien varjm, un tomr ms prk tri tikm ar to gal! Es domju, ka pc tik plnm vakarim sui, kas vl bija oti izsalkui, uzsks atkal pirmtjo manevri, bet nekas tamldzgs nenotika. Te atkal lieku reizi pardjs viu attst tais prts.

133

Kad saimnieks bija iebzis nazi kabat, kas nozmja, ka mielasts beidzies, Kpis piecls, pamja saviem biedriem ar galvu un piegja pie maisa, kur parasti glabjs msu uzturs. Vi to apostja un viegli, ar epu aptaustja. Prliecinjies, ka tur nek dama nav, vi atgriezs sav viet, padeva atkal ar galvu zmi Zerbno un Dolei un smagi nopties izstieps vis garum pie ugunskura. N a v vairs nek; lieki btu kaut ko lgt. Tas bija tik skaidri izteikts, it k vi to btu izsacjis vrdiem. Biedri, via valodu saprasdami, tpat izstieps' pie uguns un tikpat smagi nopts, zerbno nopta bija smagka k citiem, j o viam bija lielka apette un vi bija ar krum nieks. Td vi ar spgki par citiem sajuta diena tr kumu. Jau kop laba laika sniegs atkal bija scis snigt ar pirm tjo neatlaidbu; stundu no stundas sniega sega kuva biezka. Virs balts segas pacls vairs tikai krmu gali un liks, ka ar tie drz pazuds. Pc bra ska mesties krsla un tumst, t k tikai ar mokm varja saskatt, kas notiek rpus bdas. Uznkusi nakts neapturja sniega krianu, kas turpinja birt no melna jm debesm uz balto zemi. T k mums nakti vajadzja pavadt tepat, tad gudrkais bija, apgulties pc iespjas trk. Es darju tpat, k sui: ietinos aitd, kas visu dienu bija vjusies pie uguns, noliku galvu uz plakanu akmeni, kas man izpildja spilvena vietu, un izstiepos vis garum pie pavarda. * Guli, sacja Vitlijs, es tevi pamodinu, kad pats gri bu atgulties. Kaut gan mums aj vientu bd nav jbai ds ne no zvriem, ne cilvkiem, tomr vienam arvien jbt nomod, lai neautu ugunij izdzist. Mums jnodroins pret aukstumu, kas sniganai mitjoties, var kt oti stiprs. Es sev nelikos to divreiz teikt, bet tlt apglos un iemigu. Kad saimnieks mani uzmodinja, vajadzja bt jau dziai naktij. Sniegs bija beidzis snigt un uguns dega gaim lies mm. Tagad tava reize bt nomod, sacja Vitlijs. Tev tikai laiku pa laikam juzmet ugunij kds agars, kurus esmu sala sjis un nolicis tev blakus. Un tiem, man blakus stvja agaru kaudzte, un man vajadzja tikai pastiept roku, lai vius paemtu. Saimnieks, 134

kuram bija oti jautrs miegs, nebija gribjis, ka es viu uz modinu staigdams pa bdu un no sienm zarus vilkdams. Td vi bija pats tos samekljis, un salicis kaudzt, kur es tos bez troka varju paemt. Tas, bez aubm, bija gudri darts, bet par noloanu, tam bija pavisam negaidtas un kmgas sekas. Redzot, ka es jau esmu nosdies pie pavarda, vi apgls man viet, un sev blakus, seg iettu, noguldja olikru. Drz via viendie un dziie elpas vilcieni liecinja, ka vi ir aizmidzis. Es pieclos, un klusi, uz pirkstgaliem piegju pie durvju cauruma, lai redztu, kas notiek r. Sniegs bija apkljis visu: zli, kokus, krmus; cik tlu acs redzja, visur balta, vietm augstka, vietm zemka sniega sega. Debess bija k piebrta mirdzom zvaigznm. Auk stums bija piemies un r laikam stipri sala, j o gaiss, kas spieds bd, bija stindzinos. Ms, tiem, varjm justies laimgi, ka bijm uzgjui o bdu: ko d snieg un sal ms btu ieskui me? Cik klusi es ar biju gjis, manu sou troksnis tomr bija uzmodinjis suus un Zerbno piecls, lai ar pienktu pie durvm. Bet t k vi s sniegains nakts krumu neap brnoja manm acm, viam ska palikt garlaicgi un vi gribja iet r. A r rokas mjienu es pavlju viam griezties atpaka. Kas par mugm iedomm, iet klejot apkrt d auk stum? Vai tad bd, pie siltas uguns nebija diezgan labi? Vi paklausja, bet palika stvot, galvu strgalvgi uz durvm pagriezis, k tds, kas savu nodomu vl nebt nav atmetis. Es vl brdi pastvju pie durvm, j o kaut gan, ziemas ainava pildja manu sirdi nenoteiktm skumjm, man tomr patika viu vrot. Man vi skatoties gribjs raudt, bet kaut gan btu bijis vajadzgs tikai aizvrt acis vai aiziet no durvm, lai to neredztu, es tomr nekustjos no vietas. Beidzot es tomr piegju atkal pie uguns, uzmetu kruste niski, vienu otram pri trs vai etrus zarus un nodomju, ka tagad es varu miergi apssties uz akmens. Saimnieks miergi gulja; gulja ar sui un olikrs. Uz pavarda, no piemests malkas, uguns iedegs gaim lies mm, kas dejodamas pacls gandrz ldz jumtam, uz vism pusm mtdamas sprakstoas dzirksteles, dzirksteu sprak ana ar bija viengais troksnis, kas traucja dzio klusumu.

135

Ilgi, sev laiku kavdams, es lkojos ais dzirkstels; bet pamazm paam nemanot mani prma gurdenums un no gurums. Ja man paam btu bijis vajadzgs piegdt kurinmo, man btu vajadzjis piecelties un staigt apkrt pa bdu un turties nomod; bet tagad, kur varju sdt un paemt malku pastiepjot tikai roku, mani prma snaudiens un, bdams prliecints, ka paliku nomod, es aizmigu. Te pki mani uzmodinja neganta rieana. Bija nakts. Es laikam biju ilgi guljis, j o uguns bija gandrz izdzisusi un vairs neapgaismoja bdu. Rieana nemitjs. T bija Kapja balss. Savdi, ka Zer bno un Dole nepievienojs savam biedrim. Kas ir? iesaucs atmozdamies Vitlijs. Kas te notiek? Es nezinu. Tu esi guljis un uguns ir izdzisusi. Kpis mets riedams uz durvm, bet r negja. To pau jautjumu, ko saimnieks, ar es uzstdju s e v : kas te notiek. Kapja rieanai par atbildi atskanja divi vai trs li kaucieni; es pazinu Doles balsi. ie kaucieni atskanja ne liel attlum, aiz msu bdas. Es gribju doties r; saimnieks, satverdams aiz pleca aizturja mani un pavlja: Vispirms uzmet agarus ugunij. Kamr es izpildju via pavli, vi pama malkas pa gali no pavarda un tik ilgi pta uz to, kamr via iekvlojs. Vi to nemeta vairs atpaka pavard, bet paturja rok. Iesim paskatties, vi sacja, un nc man aiz muguras. Uz prieku, K a p i ! Taisni tai brd, kad ms taisjmies iziet, nakts klusum atskanja ausmgs kauciens un Kpis izbails mets mums pie kjm. T i e ir vilki. Kur ir Zerbno un Dole? Uz to es neva rju nek atbildt. Bez aubm, kamr es gulju, sui bija izgjui. Zerbno, izpilddams savu pirmtjo nodomu, bs izgjis pa prieku un Dole viam paka. Vai vilki btu vius aiznesui? Man ita, spiieot pc saimnieka uztraukts balss, ka tas laikam t bs. Paem kdu degou zaru un nc ldz. Iesim tiem palg. Es vl agrk, sd dzvodams, biju dzirdjis visdus briesmu ststus par vilkiem, tomr es ne mirkli neaubjos, 136

paru pagali un devos saimniekam paka. Bet iznkui r, ms neredzjm ne vilkus, ne suus. Snieg varja saskatt tikai abu suu pdas. Ms gjm par m pdm. Vias veda ap bdu. Drusku tlk, ms saskatjm vietu, kur sniegs bija nomdts, i t k tur btu valstjuies kustoi. Mekl, Kapi, mekl! sacja Vitlijs, pats pie tam svilp dams, lai atsauktu suus. Sui neatsaucs, un neviena skaa netraucja mea dr mo klusumu. Kpis, kas arvien bija tik paklausgs un drosir dgs, tagad neklausja Vitlija pavlei, bet uztraukts un nobi jies spieds mums pie kjm. Sniega atspdums nedeva pietiekoi daudz gaismas, lai vartu tums orientties un sekot pdm. Pc sa laika acis nogura un apkrtne saplda k migl. Vitlijs svilpa atkal un stipr bals sauca Zerbno un Doli. Ms klausjmies. Viss palika klusu. Sirds man saau dzs. Nabaga Zerbno! Nabaga Dole! Vitlijs apstiprinja manas baas. Vilki vius ir aiznesui, vi sacja; kd tu laidi vius r? Ak, j, kd? Man nebija uz to ko atbildt. Jiet vius meklt, es sacju un devos uz prieku. Bet Vitlijs mani apturja. K u r tu vius meklsi? vi jautja. Es nezinu. Visur. Kur ms lai zinm iet d tums un "snieg? Tiem, t nebija viegla lieta; sniegs mums sniedzs ldz puslieliem un divas pagales bija par maz, lai izkliedtu nakts tumsu ap mums. Ja vii neatbildja uz manu saukanu, tas nozm, ka vii i r . . . oti tlu, vi sacja; un bez tam jsargs, ka vilki neuzbrk mums paiem, j o mums nav nekas ar ko pret viiem aizsargties. Bija ausmgi t atstt os divus suus, os biedrus un draugus. Sevii smagi tas bija man, j o es jutos pie visa t vaings. Ja es nebtu guljis, vii nebtu varjui aiziet. Saimnieks gja atpaka uz msu bdu un es viam seko ju apstdamies uz katra soa, lai apskattos apkrt un klausr

137

tos. Bet neredzju nek cita, k sniegu un nedzirdju nek vairk, k sniega gurkstanu zem kjm. Bd ms sagaidja jauns prsteigums; zari, ko promejot uzmetu ugunij, dega gaim liesmm, apgaismojot bdas tum kos kaktus, bet es nekur neredzju olikru. Via sega bija pamesta pie uguns, bet via gulja ldzeni uz grdas un prtia zem vias nebija. Es sku viu saukt. A r Vitlijs. Bet vi nerdjs. Kas ar viu noticis? Vitlijs sacja, ka pirmt, atmozdamies, vi to vl jutis sev blakm. T tad vi bija nozudis pa to laiku, kamr ms nebijm bd. Vai vi bija gribjis nkt mums paka? Ms pamm veselu sauju degou agaru un noliekuies pie zemes, mekljm snieg olikra pdas. Bet ms nek nevarjm atrast. Taisnba, ka sui un ms pai bijm izbradjui sniegu, bet ne tik daudz, ka ne btu varjusi redzt prtia pdas. T tad r vi nebija gjis. Ms iegjm atpaka bd, lai pamekltu, vai vi nav noslpies kaut kur agaros. Ms mekljm ilgi. Desmitm reiu ms prmekljm to pau vietu un tos paus kaktus. Es uzkpu Vitlijam uz ple ciem un izmeklju jumta agarus. Viss veltgi. Laiku pa laikam ms apstjmies un saucm viu. Atkal viss velti. Vitlijs bija uztraucies visaugstk mr, un es biju ga lgi izmisis. Nabaga olikrs! Es jautju Vitlijam, vai ar viu nav aiznesui vilki. N , vi atbildja, vilki nebtu drkstjui ieiet apgais mot bd. Es domju, ka vii ir saplosjui Doli un Zerbno, kas bija izgjui r, bet te iek vii nebs drkstjui nkt. Drzk domjams, ka olikrs, sabaidjies no kaut k, kamr ms bijm r, ir kaut kur ieldis un noslpies. Visvairk mani uztrauca tas, ka d nejdzg laik, vi var viegli saaukstties, un tas viam nozmtu^ nvi. Meklsim vl. Ms atkal par jaunu prmekljm visas malas, bet tikpat nesekmgi, k pirmo reiz. Vajadzs nogaidt rtu, sacja Vitlijs. Cik ilgi vl ldz rtam? Divas vai trs stundas, es domju. 138

Un vi nosdas pie uguns, atbalstjis galvu roks. Es nedrkstju viu trauct un paliku klusu stvam, laiku pa laikam uzmezdams ugunij agarus. Vi, ik pa br dim, cls un gja pie durvm, paskatjs uz debesm, paklau sjs un atgriezs atkal sav viet. Man labk btu paticis, j a vi btu mani izbris, nek redzt viu tik drmu un no spiestu. Ts pris stundas ldz gaismas auanai vilks necieami lni; liks, ka naktij nekad nebs gala. Beidzot tomr zvaigznes ska dzist un debess mets bl gana; bija piencis rts un drz bs diena. Bet ldz ar rta ausmu piems sals un no durvju puses nca stindzinos aukstums. Ja ms tagad ar atrastu olikru, vai vi vl bs dzvs? Vai mums maz ir cerbas viu atrast? Varbt tlt atkal sks snigt? Un kur viu meklt? Par laimi, sniegs tomr neuznca. Debess neapmcs, bet ska srtoties un solja jauku dienu. Tikldz gaisma jau bija tik liela, ka varja saskatt kr mus un kokus, ms gjm r. Vitlijs pama pamatgu nju un tda pat bija ar man. Kpis vairs neatrads to izbaiu var, kas viu bija pr muas pagjuo nakti, un skatdamies savam saimniekam acs, gaidja pavli doties uz prieku. Kamr ms mekljm olikra pdas snieg, Kpis, pac lis galvu, priecgi ierjs; tas nozmja, ka mums vajag mek lt gais un nevis pa zemi. Un tiem, ms ieraudzjm, ka sniegs uz bdas jumta, pr kuru bija noliecies liels zars bija vietvietm izvandts. Ms acm prmekljm zaru un visu lielo ozolu, un, bei dzot, pa zaru biezokn ieraudzjm kaut ko tumu, kdu mazu tumu nu. Tas, k to nebs grti uzmint, bija olikrs; sabaidjies no suu un vilku kaukanas, vi nebija vis palicis pie uguns, bet kad ms bijm izgjui no bdas, bij uzrpies uz ts jumta un no turienes pa noliekuos zaru uz ozolu. Noslpies ozola zaros, vi juts drob un neatbildja uz msu saucie niem. Nabaga kustontis jau parasti bija oti salgs un tagad viam vajadzja bt pavisam sastinguam. Saimnieks viu klusu pasauca, bet vi nemaz nepakust js, it k tas btu beigts. 139

Saimnieks sauca viu vl un vl, bet prtitis nerdja nekdu dzvbas zmju. Man liks, ka mans pienkums ir izlabot savu pagjus nakts nolaidbu, un es sacju. Ja gribat, es uzrpos viam paka. Tu nolauzsi kaklu. N a v jau nemaz tik bstami. Tas nu nebija glui pareizi, j o patiesb tas bija k bsta mi, t ar oti grti. Koks bija oti resns un vja pus, k stumbrs, t ar zari bija apklti ar sniegu. Par laimi, es jau agri biju iemcjies rpties kokos un biju aj zi liels mkslinieks. Pie stumbra, ur tur auga mazi zarii, uz kuriem es varju atspiest kjas un kaut gan sniegs, ko s pats, rpdamies, birdinju sev virs, man lipi nja ciet acis, man tomr ar Vitlija paldzbu izdevs sa sniegt pirmo sazarojumu. Tlk rpans gja viegli, vaja dzja tikai uzmanties, lai nenosldtu zem. Rpdamies, es visu laiku runju ar olikru, bet vi ne kustjs un tikai skatjs man savm spdgm acm. Es jau pastiepu roku, lai viu saemtu, bet vi ar vienu lcienu uzlca uz citu zaru. Es rpos viam paka, bet cilvki, kaut ar tie btu veikli zni, aj zi tomr nevar sacensties ar prtiiem. Es oli kru nekad nebtu pancis, ja zari nebtu bijui apklti ar sniegu; tas viam saslapinja kjas un rokas, t k vi drz nogura. Td vi nolaids pa zariem zem, ar vienu,dcienu uzlca saimniekam uz pleca un paslps viam zem svrkiem. Jau tas mums bija oti svargi, ka bijm atradui olikru, bet vl vajadzja meklt suus. Ms aizgjm uz vietu, kur bijm nakti un redzjm iz mdto sniegu. Tagad, kad bija gais, bija viegli uzmint, kas te norisi njies. Pc snieg atsttm pdm un zmm ms varjm slgt, k sui mui galu. Vii bija izgjui no bdas viens paka otram un gjui gar agaru kaudzi apmram metrus divdesmit. Pdas visu laiku bija skaidri saredzamas un noveda pie nomdts vietas snieg. T e piejaucs vl citas pdas; ts rdja, no kuras puses vilki bija nkui un uzklupui suiem, un tlk uz kurieni tie aizgjui, kad bija tos saplosjui. Suu pdas tlk izbei-

140

141

dzs, tikai vietvietm snieg bija redzamas sarkanas asiu svtras. Mums nebija vairs tlk ko meklt. Vilki bija abus suus saplosjui un pc tam aiznesui kaut kur krmos un miergi apdui. Tagad steidzgi vajadzja skt rpties par olikru un sasildt viu. Ms iegjm bd un kamr Vitlijs viam, k mazam brnam sildja pie uguns rokas un kjas, es sildju via se dziu un, kad t bija labi sasilui, ms viu taj ievstjm. . Bet tas vien vl bija par maz. Viam bija vajadzga laba, silta gulta un pr vism lietm, karsts dzriens. Bet mums nebija ne viena, nedz otra. Mums bija jbt laimgiet, ka mums bija vismaz uguns. Ms ar saimnieku apsdmies pie uguns. Ms sdjm, klusu, ne vrdu nerundami un skatjmies ugun. Bez vr diem ms sapratm, kas otram uz sirds. Nabaga Zerbno, nabaga Dole! T ms abi ukstjm un domjm savs sirds. Vii bija msu biedri, msu pavadoi, k balts, t ne balts diens. Kad Vitlijs bija apcietints, vii bija mani draugi un brni. Un es biju vaings viu nv. Es nek nevarju sevi attaisnot: ja es btu bijis modrs sargs un nebtu aizmidzis, vii nebtu varjui iziet no bdas. Bd vilki viiem nebtu drkstjui uzbrukt, j o btu baid juies no uguns. Es vljos, kaut Vitlijs mani brtu, vai pat sistu. Bet vi klusja un pat nespaskatjs uz mani. Vi s dja galvu noliecis un, laikam, domja, ko ms iesksim bez suiem. K lai dodam izrdes bez suiem? K lai dzvojam?

142

XV

nodaa,.

olikra kungs.
Tas, ko rts bija soljis piepildjs; diena bija jauka. Debesis bija bez mkoiem, saule spoi spdja un baltais sniegs, atzdams vias starus, gaiumu vl pavairoja. Mes, kas vakar bija drms un pelks, tagad saul mirdzja, ka acis apilba skatoties. Laiku pa laikam Vitlijs pabza roku zem segas un ap taustja olikru, kas nevarja nemaz sasilt. Kad es pie via noliecos, es jutu, ka vi trc. Bija skaidrs, ka d krt mums neizdosies viu sasil dt un atdzvint via sastingus asinis. Mums katr zi jlko nokt kd sd, pieceldamies sacja Vitlijs, jeb olikrs tepat nobeigsies. Ms varam bt laimgi, ja vi neem galu ce. Iesim! Ms vlreiz labi sasildjm sedziu, ievstjm olikru, un tad saimnieks pabza viu sev zem svrkiem. Nu ms varjm doties ce. Lk mjvieta, kas par savu viesmlbu lika mums drgi samakst. To sakot via balss drebja. Vi izgja pirmais un es viam sekoju. Kpis stvja pie bdas, pagriezis galvu uz to pusi, kur via biedri bija mui galu, un tikai pc labas saukanas nca mums paka. Nonkui uz lielcea ms satikm kdu braucju, kas pa teica, ka netlu, nepilnas stundas gjien no ejienes, atro das liela sda. Tas lika mum,, pasteigties, kaut gan ieana bija grta un nogurdinoa, j o sniegs man sniedzs ldz vidum. Es arvien, ik pa laiciam, pavaicju Vitlijam, k iet olikram, un vi man atbildja, ka tas vl arvien trcot.
v

143

Beidzot ms ieraudzjm kdas lielas sdas nosniguos jumtus; vl tikai drusku jpiespieas un ms viu bsim sa sniegui. Parasti ms neiegrieamies labkajs mjviets un vies ncs, kuru lepnais izskats vien jau solja rtu guu un labu dienu. Glui otrdi, ms arvien apmetmies sdu un pilstu nomals, izmekldami nabadzgks mjas, kur varjm bt droi, ka ms uzems un neiztukos msu maku. Bet oreiz notika citdi; Vitlijs neapstjs nomal, bet gja tlk, ldz kdai mjai, kuras priek pojs skaista, zeltta izkrtne. P a plai atvrtajm virtuves durvm varja redzt lielu, dieniem apkrautu galdu un plti, uz kuras st vja vairki spoi vara kastroi, no kuriem mutuiem nca r tvaiks un cls pret griestiem. Jau uz ielas varja sajust labas zupas smaru, kas patkami kutinja msu izsalkuos vderus. Vitlijs piema savu kunga izskatu, atgza galvu at paka un, cepuri nenomis, pieprasja viesncniekam labu istabu ar siltu krsni. No skuma viesncnieks, kam bija oti lepns izskats, pat nepaskatjs uz mums, bet beidzot Vitlija lielisk uzsta ns, laikam, atstja iespaidu, un vi pavlja kalponei mums ierdt istabu. Tagad apgulies, un labi tri! pavlja Vitlijs, kamr kalpone kra uguni. Es paliku izbrnjies stvam; kd man jiet gult? Man labk btu paticis ssties pie galda, nek lst gult. N u , taisies trk! sauca Vitlijs. Man cits nekas neatlika, k paklaust. Gult segas viet bija plis. Vitlijs man uzvilka to ldz pat zodam. Tagad pamini sasilt; j o tu trk un vairk sasilsi, j o labk. Man liks, ka siltums btu vairk vajadzgs olikram un nevis man, j o man nemaz nebija auksti. Kamr es gulju zem pa un pljos sasilt, Vitlijs, par lielu izbrnu kalponei, grozja olikru uguns priek, it k gribtu viu izcept. V a i tev ir silti? Vitlijs pc bra jautja. Man ir tik karsti, ka domju, ka nupat nosmaku. Taisni t man vajaga. tri piencis pie gultas, vi pabza olikru zem pa un pavlja man to turt ciei piespiestu pie krtm. 144

Nabaga dzvnieci, kas parasti pretojas visam, kas viam kaut kdi nepatika, tagad bija kuvis pavisam padevgs. Vi gulja ciei piespiedies man klt un vairs nedrebja no auk stuma. Via mazais erments dega k uguns. Saimnieks bija izgjis virtuv un atnesa krzti karsta un sasaldinta vna. Vi gribja iedot daas karotes no t olikram, bet tas nevarja attaistt muti. Vi bdgi noskatjs uz mums savm spdom acm, it k lgdamies, lai ms viu nemocm, un izvilcis no segas apakas roku, pastiepa to uz msu pusi. Es nevarju saprast, ko is ests, ko vi ik brdi atkr toja, vartu nozmt. Vitlijs paskaidroja, ka pirms manas iestans trup, olikrs reiz slimojis ar plauu iekaisumu, pie kam viam rok nolaida asinis. Tagad, jusdamies atkal slims, vi mums stiepj roku pret, lai viam atkal nolaistu asinis un pataistu to veselu k pirmo reiz. Vai tas nebija aizgrbjoi? Vitlijs bija ne tikai aizkustints, bet ar noraizjies. Tagad, kur olikrs atteics no salda vna, ko vi tik oti mlja, bija skaidrs, ka vi bija slims, un pie tam vl oti slims. Izdzer vnu, sacja Vitlijs un paliec gult. Es ieu pc rsta. Jatzstas, ka ar es oti mlju vnu ar cukuru un pie tam biju vl traki izsalcis. Td es neliku sevi uzaicint vl reiz, bet izdzru tlt kausu tuku. Pc tam es paldu atkal zem pa, kur, pc karst vna iedzeranas, man liks, ka no smaku no karstuma. Msu saimnieks neizpalika ilgi. Vi drz atgriezs, vez dams sev ldz kdu kungu ar zelta brillm, rstu. Baiddamies, ka tik ievrajama persona negribs prtia d kustt no mjas, Vitlijs rstam nebija teicis, pie kda slimnieka vi to aicina. Redzdams mani guam gult, sar kanu k pojeni, vi man tlt pataustja galvu. Karsonis, vi galvu podams sacja un iztaisja seju, kas nesolja nek laba. Bija pdjais laiks atklt viam patiesbu, j o citdi vi sktu man vl nolaist asinis. E s jau nemaz neesmu slims, es iesaucos. K, tu neesi slims? is brns jau murgo!
1 0 Hektors Mal, Dzves skol.

145

Es nek neteikdams paclu drusku segu un pardju o likru, kas bija apries man ap kaklu savm mazajm ro cim. Lk, is te ir slims, es atbildju. rsts atkps pris sou atpaka un pagriezies pret Vit liju, iesaucs: Prtiis! Un prtia d js mani traucjt d laik! Vi bija t sautis, ka es domju, vi tlt aizies. Bet mans saimnieks bija aprgs cilvks, kas viegli ne zaudja galvu. Vi piekljgi un ar lielisku estu aizturja rstu. Pc tam vi tam izskaidroja msu stvokli. Vi tam izststja, k ms prsteidzis sniegs, un, k baiddamies no vilkiem, olikrs uzrpies ozol, kur aukstums to sastindzin jis. Bez aubm, slimnieks ir tikai prtiis. Bet cik enils prtiis! Un bez tam vi ir msu biedrs, msu draugs! K gan iespjams tik ievrojamu komediantu uztict vienkram veterinrrstam! Visiem tau i r zinms, ka visi lauku veteri nrrsti i r zei. Un visiem ar ir zinms, ka rsti ir zint nieki, kaut ar dad pakp, un ka pat vismazk sd, pie zvanot pie viu durvm, cilvks var bt dros, ka atrads sa praanu un paldzbu. Un kaut gan prtiis ir tikai kustonis, tad tomr, pc dabasptnieku domm, vi stv tik tuvu cilvkam, ka ar slim bas viam ir tdas paas, k cilvkam. Un vai no zintnes viedoka nav interesanti aplkot, ar ko s slimbas ir ldzgas un ar ko ts atiras? Itliei ir veikli glaimotji, un rsts drz vien atlaida dur vis un pienca pie gultas. Kamr saimnieks runja, olikrs, kas, bez aubm, bija uzminjis, ka cilvks ar brillm ir rsts, jau desmitm reiu bija stiepis viam pretim savu rociu, lai tas viam nolaistu asinis. Redziet, cik is prtiis i r gudrs. Vi zin, ka js esiet rsts un stiepj jums roku pret, lai js palkotu viam pulsu. Tagad rsts bija uzvarts. Tiem, vi sacja, varbt, is gadjums ar ir intere sants. T tas ar bija! Tikai oti bdgs priek mums: nabaga olikram draudja plauu iekaisums. 146

rsts pama mazo rociu, ko vi tam stiepa pret un iedra vn lanceti, olikrs pat ne drusku neiekungstjs, jo vi zinja, ka tas viu padars veselu. Pc asins nolaianas nca sinepju plksteri, kompreses, zles un zu tjas. Pats par sevi saprotams, ka es nepaliku gult; es biju prvrties par slimnieka kopju un rkojos pc Vitlija nordjumiem. Nabaga mazajam olikram patika mana kopana un vi man par to pateics ar smaidu: via skats bija kuvis pavi sam cilvcgs. Vi, kas nesen vl bija tik dzvs, nemiergs un nepaklau sgs, kas pastvgi kustjs un kaitinja ms saviem nedar biem, tagad gulja rms un aizkustinoi paklausgs. Liks, ka vi grib, lai visi viam apliecina savu drau dzbu. Vi to prasja pat no Kapja, kas biei bija bijis via niu upuris. K izlutints brns, vi gribja, lai ms visi pastvgi btu ap viu, un ja kds izgja r, vi tlt dusmojs. Via slimba gja parasto plauu iekaisuma gaitu, t. i. drz iestjs stiprs klepus, kas viu oti mocja un nogurdi nja, kratdams visu via mazo ermenti. Es biju iekrjis divdesmit piecus santimus un par tiem es nopirku olikram mieu cukuru. Bet par nelaimi, es ar to viam neizdarju nek laba, bet tikai pasliktinju via stvokli. Prtiis uzmangi vrodams visu, kas ap viu notiek, drz vien noprata, ka es viam dodu miea cukuru katrreiz, kad vi klepo. Vi apms o novrojumu izmantot un ska ti un biei klepot, lai tikai dabtu s zles, kas viam tik oti garoja. Td krt, manas zles nepadarja viu v e selku, bet gan slimku. Kad beidzot nopratu via viltbu, es viam cukuru pavi sam vairs nedevu, bet vi tik viegli neatlaids. Paprieku vi minja ldzoiem skatiem aizkustint mani, bet kad tas neldzja, uzcls gult sdus, saliecs divkri un, tur dams abas rokas uz vdera, ska no visa spka klepot, t k via mis palika pavisam tums, dzslas uz pieres piepampa, asaras tecja pa acm un vi ska slpt nost, ne vairs pa j o kam, bet no tiesas. Saimnieks nekad ar mani nerunja par saviem nodomiem, un to, ka vi bija prdevis savu zelta pulksteni, lai nopirktu
10*

147

man aitdiu, es uzzinju tikai nejaui. Tagad, kur ms atra dmies tik grtos apstkos, vi o savu izturanos grozja. Kdu rtu, atncis no brokastm, kamr es biju palicis uzraudzt olikru, kuru ms neatstjm vienu, vi man pazioja, ka viesncnieks prasot, lai ms nokrtojot savu rinu. Ja vi rinu samaksjot, viam paliekot vairs tikai pris franku. K o ieskt? Es, saprotams, nezinju nekdas atbildes. Vi zinja tikai vienu ldzekli, k izkt no grtbm, t. i. sarkot izrdi, un pie tam vl o pau vakaru. Izrdi bez Zerbno, bez Doles un bez olikra! Tas man izliks pilngi neiespjami. Bet ms atradmies td stvokl, ka nevarjm auties iebiedties no neiespjam. Mums vajadzja rstt un glbt olikru. Lai samakstu rstam, par zlm, par istabu, par kurinanu mums vajadzja salast vismaz etrdesmit frankus. Ja ms nokrtosim rinu pie viesncnieka, varbt vi mums atvrs atkal jaunu kredtu. Salast etrdesmit frankus aj sd, pie tda aukstuma un ar msu trcgiem ldzekiem tur vajadzja krietni sa emties. Mans saimnieks, bez liekas domanas, rs tli pie darba. Kamr es kopu msu slimnieku, Vitlijs bija samekljis izrdei vietu tirgus telps, j o sarkot izrdi r d aukstum nebija iespjams. Vi sastdja un izlmja afias, no pris diem sanagloja skatuvi un, nelodams pdjo naudu, izdeva to par svecm, kuras prgrieza divs das, lai dabtu vairk gaismas. No istabas loga es redzju, ka vi staigja urpu turpu pa sniegu, nca un gja gar msu mjvietu, un es ar bailm domju par to, kda gan bs msu izrdes programma. T o es tli ar dabju zint, j o sdas zinesis-bundzinieks, sarkanu cepuri galv, nostjs pie msu durvm un lieliski izdrdinjis bungas, ska bals nolasja programmu. Vitlijs nebija skopojies ar visekstravagantkajiem sol jumiem: tur bija mints kds, vis pasaul slavens artists, tas bija Kpis, un jauns brnumdziedtjs, tas biju es. Interesantkais in reklm bija tas, ka vietm nebija noteiktas cenas, bet izrdes sarkotjs griezs pie publikas 148

augstsirdbas, lgdams makst pc tam, kad bs viss dzirdts, redzts un aplaudts. Izdzirds bungu rbou, Kpis priecgi ierjs un olikrs piecls pussdus, kaut gan vl bija oti vrgs. Es domju, ka vii abi bija nopratui, ka tiek sarkota izrde. s manas domas drz apstiprinja olikra izturans: vi gribja piecelties un prasja savu sarkano, zelta apuvm izgreznoto angu enera trpu un cepuri ar spalvu pui. Es tikai ar varu viu noturju gult. Vi salika rokas, ldzs un mets ceos. Redzdams, ka ar lganos nek nepanks, vi ska dusmoties un, beidzot raudt. Es redzju, ka nebs viegli izdzt viam no galvas domas par piedalanos vakara izrd un domju, ka tas visvie glk bs pankams, noslpjot viam msu aizieanu. Par nelaimi, Vitlijs, kas nek nezinja no t, kas noticis via prombtn, ienkot, lika man tli sagatavot harfu un citus nepiecieamos priekdarbus msu izrdei. Izdzirds pazstamos vrdus, kas viam atgdinja izrdi, olikrs atkal ska lgties, tagad griezdamies pie Vitlija. Ja vi btu varjis runt, vi nebtu vrdiem labk varjis izteikt savu vlanos, k tagad visdm skam, kustbm un mmiku. Viam pr vaigiem tecja stas asaras, un vi pa tiesi skpstja Vitlija rokas. T u gribi splt? jautja Vitlijs. J,-j, kliedza visa olikra btne. Bet tu esi slims, nabaga mazais olikri! ' N, n tikpat izteiksmgi atbildja mazais prtitis. Tiem, bija aizkustinoi redzt, ar kdu dedzbu, maz radbia, kur tikko turjs elpa, prata lgties un, kdus estus un kustbas pielietoja, lai piespiestu ms izpildt savu vlanos. Bet izpildt vias vlanos, nozmtu viu stt dro nv. Bija piencis laiks doties uz izrdi. Es sakru kamin krietnu uguni, ielikdams resnas malkas pagales, kurm vaja dzja degt tik ilgi, kamr ms atnksim. Nabaga mazo oli kru, kas raudja karstas asaras un mani nemitgi skpstja, es silti un ciei satinu seg, un tad ms aizgjm. Brienot pa sniegu, Vitlijs paskaidroja, kas man bs jdara.

149

Nevarja nemaz bt runa par msu parastm lugm, j o mums trka galveno aktieru, bet man un Kapim vajadzja pardt, ko ms sti spjam, pieliekot visus spkus un savu labo gribu. Mums katr zi bija jsalasa etrdesmit franku. etrdesmit franku! tas jau bija tas briesmgais. Vitlijs visu jau bija sagatavojis, un vajadzja tikai iedegt sveces. Bet o greznbu ms sev varjm atauties tikai tad, kad sks jau lasties publika, lai msu apgaismoana neizbeig tos pirms prieknesumu beigm. Bundzinieks vl pdjo reizi apstaigja sdas ielas un ms dzirdjm bungu rbou te attlinmies, te atkal tuvoja mies. Pabeidzis Kapja un savu tuleti, es aizgju aiz kolonnas un gaidju publikas ieraanos. Drz bungu rboa pienca tuvk un viai ldz neskaidrs balsu troksnis. Bundziniekam nopaka, ceot kjas takt, sooja kdi divdesmit zei. Bundzinieks, ar visu savu instrumentu apsdas pie tetra durvm, starp diviem aizdedzintiem lukturiem, un publikai vajadzja tikai nossties viets un gaidt izrdes skumu. Bet, ak v a i ! par spti bundziniekam, kas no visa spka, priecgi rbinja durvju priek savas bungas, publika lasjs gaum lni. Bija sankui, k liks, visi sdas puikas, bet t nebija t publika, no kuras ms vartu cert iekast etrdesmit frankus. Mums bija vajadzgi citi audis, tdi, kam pilns maks un devga roka. Beidzot, saimnieks nosprieda, ka laiks izrdi skt, kaut gan telpas nebt nebija pilnas, bet ms ilgk nevarjm gaidt, j o ms spieda ausmgais sveu jau tjums. Man vajadzja uznkt pirmajam uz skatuves un, pavadot sevi uz harfas, nodziedt pris dziesmias. Ja gribu bt patiess, tad jatzstas, ka samu diezgan vjus aplausus. Es nekad neesmu bijis diezcik iedomgs uz savm mksli nieka spjm, bet patreizjos apstkos ds publikas vsums mani dzina vai izmisum. Ja es viai nepatiku, via savu maku neatvrs. Es nedziedju slavas, bet nabaga olikra d. Ak, k es btu gribjis o publiku aizkustint, aizraut, saj smint, bet cik es varju novrot, tad via par mani intere sjs oti maz un nemaz neskatjs uz mani, k uz brnumu! Kpis bija daudz laimgks, j o vi guva piekrianu un viu pavadja aplausiem. Tikai pateicoties viam, izrde no-

150

beidzs skaiem bravo saucieniem. Publika aplaudja ne tikai rokm, bet dauzja ar kjm. Bija piencis iziroais brdis. Kamr es uz skatuves, Vitlija pavadb, izpildju kdu spnieu deju, Kpis, ar trau ciu zobos, apstaigja publikas rindas. Vai vi salass etr desmit frankus? is jautjums audza manu sirdi, kamr es, iztaisjis vislaipnko seju, uzsmaidju publikai. Es jau biju glui bez elpas, bet nedrkstju apstties, pirms Kpis nebija apstaigjis visu publiku. Bet vi nemaz nesteidzs un, j a kds negribja nek dot, vi vairk reizes viegli uzsita ar epu pa kabatu, kura nebija gribjusi atda rties. Beidzot pienca Kpis un es apstjos, bet Vitlijs man deva zmi dejoanu turpint. Dejojot es piencu tuvk Kapim, un redzju, ka trauci nebija pilns, vl trka daudz. in brd Vitlijs, kas ar acm bija prbaudjis traucia saturu, piecls. Man tas gods paziot, ka msu izrde beigusies, bet t k sveces vl nav izdeguas, un ja godjam publika atauj, es nodziedu vl pris dziesmiu. Kpis apstaigs vl reiz publikas rindas un tie, kas pirmt nebija varjui atrast ceu uz savu kabatu, varbt bs tagad veiklki. Es vius ldzu sagatavoties jau iepriek. Kaut gan Vitlijs bija bijis mans dziedanas skolotjs, es nekad nebiju dzirdjis viu t sti dziedam, vismaz ne t, k aj vakar. Vi izmeklja divas dziesmas, ko visi pazina: Jzepa romanci: Gandrz vl brns un par Riardu Lauvas Sirdi: A k , Riard, ak mans karal! Es ts vl nebiju dzirdjis. Es taj laik vl nebiju spjgs spriest, vai vi dziedja labi vai slikti, vai ar mkslas izjtu, vai n. Bet es varu sact tikai to, ka via dziedana atstja uz mani lielu iespaidu; es stvju iespiedies skatuves str un izpldu asars. Caur asarm, kas apmigloja manas acis, es redzju, ka pirmaj rind sdja kda dma un no visa spka aplaudja. Es viu biju ievrojis jau agrk, td ka via nebija zem niece, k prjs skattjas, bet sta dma: jauna, skaista, trpusies zvrdas kaok un, k liks, bagtk vis sd. Blakus viai sdja zns, kas izrdja lielu piekrianu Kapim. Tas, bez aubm, bija vias dls, jo bija viai oti ldzgs.

151

Pc Vitlija pirms dziesmas, Kpis atkal apstaigja publiku un es biju oti prsteigts, redzot, ka dai dma neko neiemeta via trauci. Kad Vitlijs bija beidzis dziedt Riarda riju, via ar rokas mjienu mani pasauca pie sevis. E s gribtu parunt ar tavu saimnieku, via sacja. Mani tas prsteidza. Pc manm domm, via btu labk darjusi, j a btu Kapja trauci iemetusi kdu naudas gabalu. Kamr es gju Vitlijam pateikt dmas vlanos, atgriezs ar Kpis. Via trauci naudas bija vl mazk, nek pirmo reiz. K o dma grib no manis? jautja Vitlijs. Runt ar jums. Man viai nekas nav sakms. Via nek neiemeta Kapja trauci, varbt via grib viam kaut ko iedot. - Tad Kapim jiet pie vias, ne man. Beidzot, vi tomr nolma iet pie dmas, bet pama Kapi ldz. Es viiem sekoju. Pa to laiku pie dmas bija piencis vias sulainis ar lukturi un segu. Vitlijs sveicinja viu diezgan vsi. Atvainojat, ka js traucju, bet es gribju jums novlt laimes. Vitlijs palocjs, bet neteica ne vrda. E s pati nodarbojos ar mziku un gribju jums pateikt, ka esmu oti sajsminta par jsu lielo talantu. Vitlijam, ielas dziedtjam un suu drestjam liels talants! Es paliku k sasalis no prsteiguma. K u r nu man, tdam vecim, lai celtos talants, atbildja Vitlijs. Nedomjiet, ka es runju ar jums tikai aiz zikrbas, sacja dma. Bet es, katr laik esmu gatavs apmierint jsu zi krbu. Js, laikam, esat oti prsteigti, dzirdot, ka suu dre stjs var ar dziedt? N e prsteigta, bet sajsminta. Lieta tomr oti vienkri izskaidrojama: es ne arvien esmu bijis drestu suu rdtjs, bet sav jaunb, sen atpaka, es biju . . . j, es biju par sulaini pie kda slavena dziedtja. Nu, un tur dzvojot un dzirdot viu iestudjam dziesmas, ar

152

es, k papagailis, daas atkrtoju un iemcjos. Lk, un taa ir viss. Dma nek neteica, bet ilgi noskatjs Vitlij, kas pavi sam apjucis stvja vias priek. U z redzanos, kungs, via sacja, sevii uzsvrdama vrdu kungs. Uz redzanos, un vl reiz sirsngu paldies par baudu, ko man sagdja jsu dziedana. Noliekusies pie Kapja, via iemeta trauci zelta gabalu. Es biju cerjis, ka Vitlijs pavads dmu ldz izejai, bet vi to nedarja. Kad via bija daus sous jau pagjusi, es dzirdju, ka vi pie sevis paklusi pris reizes izlamjs. Bet via tau iedeva Kapim zelta gabalu, es sacju. Man liks, ka vi man tli iecirts plii, bet via pa celt roka pusce apstjs. A k , t zelta naudas gabalu, vi atkrtoja, it k no sapa pamozdamies. J, taisnba, nabaga olikr! Es to biju piemirsis. Steigsimies mjs! Ms visu tri nokrtojm un devmies pie olikra. Es uzkpu pirmais pa trepm un skrieus devos istab; uguns gan nebija vl pavisam izdzisusi, bet istaba bija gan drz tuma, j o ogles tikko kvloja. Es tri iededzu sveci un skatjos pc olikra, j o man bija brnums, ka vi izturas tik klusi. Vi, vis garum izstiepies, gulja gult virs segas. Vi bija aprbis savu enera trpu un, liks, aizmidzis. Es pie liecos un viegli samu via mazo rociu. T bija pavisam auksta. in brd istab ienca Vitlijs. Es pagriezos pret viu un sacju: olikrs ir pavisam auksts. A r Vitlijs, man blakus, noliecs pie via. A k vai, vi iesaucs, msu olikrs ir beigts! Tas jau bija sagaidms. Redzi, Remij, man sk likties ka es, laikam, nedarju pareizi, tevi aizvezdams no Miliganes kundzes. Lie kas, ka liktenis mani vaj kdas kdas vai prkpuma d. Zerbno, D o l e . . . Tagad olikrs. Tas vl nav viss.

153

XVI

nodaa.

Msu ienkana Parz.

Ldz Parzei vl bija tlu. Ms bridm no rta ldz vakaram pa sniegainiem ceiem un ziemea vj pta mums taisni sej. Cik bdgs bija is garais ce! Vitlijs gja pa prieku, es aiz via un visbeidzot nca Kpis". T ms gjm, visi rind, un rinda nebij gara. Ms gjm, stundm ne vrda neiz maindami sav starp, nosalui zili, slapjm kjm un tuku vderu. audis, ko ms sastapm ce, apgriezs un ilgi noskatjs mums paka. Acm redzot, vii prtoja, kur gan tas garais vecis vartu vest mazo znu un suni. Grti bija panest nospiedoo klusumu, un man oti gri bjs parunties, lai izklaidtu bdgs domas par pdjiem notikumiem, bet Vitlija atbildes bija sas un'strupas, un vi pat nepagrieas uz manu pusi. Par laimi Kpis bija ldzjtgks un biei es jutu, ka via mitr un silt mle prsld pr manu roku. Liks, i t k vi gribtu teikt: E s tau esmu pie tevis, Kpis, tavs draugs! Es, turpinot ieanu, paglstju viu, un vi par to bija' tikpat apmierints, k es par via laipnbu; ms viens otru sapratm un viens otru mljm. Man tas bija liels atbalsts un tpat, domjams, ar viam, j o sua sirds nav mazk jtga, k brna sirds. ie glsti td mr apmierinja Kapi, ka, man iet, btu likui viam pilngi aizmirst via biedrus, ja ieradums, briem, nebtu mis prsvaru; tdos bros vi pki apst js cea vid, lai sagaidtu citus un sttos savas trupas priek gal, k tajos laikos, kad vi vl bija ts kaprlis. Bet tas vilks tikai pris sekundes, vi tli atcerjs, kd neviens nenk, un tri aizskrjis Vitlijam|j^riek, skatjs viam

154

acs,, it k emtu viu par liecinieku, ka vi pie t nav vai ngs. Ja Zerbno un Dole nenk, tad tam t vajadzgs bt. Vi to teica savm izteiksmgm, gudrm un saprotom acm. Mums no spm saaudzs sirds. Tas msu ceoanu nepadarja jautrku, kaut gan mums, vismaz man, btu bijis vlams drusku izklaidties. Visur lauki bija apsegti ar balto sniega lautu, saule nerdjs' un debesis bija nepatkami pals krs. Laukos valdja klusums, zemnieki nestrdja; nebija dzirdama ne zirgu zviegana, ne vru bauroana. Tikai vrnas, salaidus koku'galotns, rca no izsalkuma, j o ttz z'emes nebija vietas, kur vim nolaisties un pameklt trpus. Sds vism mjm bija durvis ciet, ielas tukas un klu sas. Sals bija stingrs un visi sdja ap pavardiem, vai strdja kts un rijs pie aizvrtm durvm. Bet ms bez apstjas gjm uz prieku, te pa grambai niem, te pa apsaluiem ceiem. Naktis ms prguljm vai nu zirgu, vai aitu kts, iepriek apdui plnu riecieniu maizes, kas reiz bija msu brokastis, pusdienas un vakarias. Es biju laimgs, kad ms dareiz ielaida aitu kt, j o tur varja labi sasildties, n bez tam, tas bija gada laiks, kad aitas zdja savus jrus un dareiz gani man va padzert drusku piena. Ms nevienam neteicam, ka mirstam gandrz no bada, bet Titlijs ar savu parasto veiklbu ststja, ka zns oti ml aitas pienu, td, ka brnb pieradis to dzert, un tas viam atgdina tva mjas. Zinms, ne arvien pasacia ldzja, bet kad viai noticja, tad man bija jauks vakars; Patiem, es oti mlju aitas pienu un, kad biju vakar to dzris, tad otr dien jutos irgts un spcgs. Ms gjm kilometru pc kilometra, vienu cea gabalu pc otra un beidzot tuvojmies Parzei. Ja man' to nebtu teikui kilometru stabi gar cemalm, tad es to btu manjis jau no dzvkas auu kustbas uz cea un no sniega, kas te bija daudz netrks,, nek ampaas ldzenum. Es tikai brnjos, ka apkrtjie lauki un sdas nav nemaz skaistkas, k ts, kurm ms jau agrk bijm gjui cauri. Es biju dzirdjis ststm tik daudz brniu lietu par Parzi, ka domju, ka iem brnumiem vajag bt redzamiem jau labu gabalu priek Parzes paas. Es pats skaidri nezinju, ko gaidju, bet jautt es nedrkstju; zinu tikai to, ka gaidju kaut ko brniu: zelta kokus, marmora pilis gar ielas malm 155

un zd un samt trptus cilvkus iels. Man liks, ka tas btu pilngi dabgi. Kaut gan es uzmangi lkojos pc zelta kokiem, es tomr ievroju, ka audis, kas nca mums pret, nepiegrieza mums ne mazks vrbas; viiem, laikam, bija vai nu oti jstei dzas, vai ar vii bija paradusi redzt vl daudz bdgkas lietas, k ms. Nevar sact, ka tas btu uz mani atstjis oti nomierinou iespaidu. Ko lai ms ieskam Parz un, pie tam vl td nolo jam stvokl, kd patlaban atradmies? is jautjums mani nodarbinja visu ceu. Es labprt btu par to parunjies ar Vitliju, bet neuz droinjos, j o vi bija prk drms, strups un nerungs. Beidzot, tomr, kdu dienu vi pienca man blakus un no via sejas es nopratu, ka tagad vi sks runt par to, par ko man tik oti gribjs zint. Tas bija no rta. Nakti ms bijm prguljusi kd ferm, netlu no kdas lielas sdas, kuru, k to vstja kds zils plakts, sauca Buassenle. Ms bijm uzskui ceot jau no paa agra rta, pagjui garm fermas parka mra sienai, cauri sdai un uzkpui uz neliela pakalnia. N o ejienes ms redzjm melnus miglas mkous, kas kljs pr bezga lgi lielu pilstu, no kuras vietm izcls augstas celtnes un piemineki. Es skatjos plai ieplstm acm un pljos orientties aj jumtu, toru un bazncu jucekl, kad Vitlijs, palninjis gaitu, nostjs man blakm. T, lk, drz msu dzve mainsies, vi sacja, it k turpindams pats ar sevi ieskto sarunu. Pc etrm stundm ms bsim Parz. Ak, tad t ir Parze, kas tur izpleas msu priek? Bez aubm. Taisni taj brd, kad Vitlijs sacja, ka t esot Parze, no debesm atraisjs kds gaismas stars un un kaut kas, tri k zibens, zeltaini pamirdzja gais. T tad, es tomr nebiju maldjies: es tur atradu zelta kokus. Vitlijs turpinja: Parz mums bs jiras. Uzreiz viss satumsa, un es vairs neredzju zelttos kokus.

156

Es pagriezu acis uz Vitliju. Vi skatjs man un manas sejas blums un drebos lpas viam rdja, kas man notiek. Tas tevi uztrauc, vi sacja, pie kam, es redzju, ka ar vi pats cie. Jiras! es izsaucos, kad bija prgjis pirmais uz traukums. Nabaga zns! ie vrdi, un sevii tonis, kd tie bija izteikti, izvilinja man asaras pa acm. A k , cik js esat labs, es iesaucos. Tu pats esi labs, manu zn, un tev ir krietna sirds. Redzi, dzv ir bri, kas liek ar das lietas ievrot un cilvka sirdij atmaigt. Kad viss iet labi, cilvks turpina savu ceu daudz nedomdams par tiem, kas viu pavada, bet kad viss iet slikti, kad ce vairs nav gluds un, galvenais, kad tu pats esi palicis vecs un tev nav vairs ticbas rtdienai, tad tu mekl atbalst ties uz tiem, kas ir ap tevi, un esi laimgs, sajusdams kdu sev blakus. K a es atbalstos uz tevi, tas tevi prsteidz, vai n? Un tomr t tas ir. Man kst vieglk jau tli, kad redzu, ka man klausoties, tev acis kst mitras. Jo ar man, manu mazo Remij, ir bdas. Tikai daudz vlk, kad ar man bija kds ko mlt, es izjutu un sapratu o vrdu patiesbu. Nelaime tikai t, turpinja Vitlijs, ka arvien jiras taisni taj brd, kad gribtos palikt kop. Bet, es bailgi ierunjos, js tau neatstsat mani Parz. N , tici man, es negribu tevi atstt. K o tu' viens pats lai iesktu Parz? Un bez tam, man nav nemaz tiesbas tevi pamest, iegaum to labi. Taj dien, kad es negribju tevi atstt krietns Miliganes kundzes gdb un audzinan, kas par tevi btu rpjusies k par savu dlu, es ldz ar to uzmu uz sevi pienkumu audzint tevi. Par nelaimi, tagad visi apstki piemui nelabvlgu virzienu, in acumirkl es nek nespju tevis lab dart, un td es domju, ka mums bs jiras. N e jau uz visiem laikiem, bet tikai uz pris mneiem, lai ms pavadtu pdjos ziemas mneus katrs par sevi. Pc dam stundm ms bsim Parz. K o pc tavm domm ms varam tur ieskt, kad visa msu trupa sastv no viena paa Kapja? Izdzirdis minam savu vrdu, suns nostjs mums priek, pielika epu papriek pie auss kareiviskam sveicienam un pc 157

tam uz sirds, it k gribdams sact, ka ms varam palaisties uz via padevbu un uzticbu. Stvokl, kd ms patlaban atradmies, tas nespja msu uztraukumu mazint. Vitlijs brdi apstjs un paglaudja viam galvu. A r tu esi krietns suns, vi sacja; bet no labuma vien pasaul nevar prtikt. Vi gan ir nepiecieams, lai dartu laimgus tos, kas ar mums dzvo, bet bez tam ir vajadzgs vl ar kaut kas cits, un t ms nepavisam nav. K o lai ms ies kam ar Kapi vien? Tu tau saproti, ka ms nevaram sarkot izrdes? Tas ir taisnba. Ielas puikas par mums irgtos un apmttu bolu serdm. Ms nesalastu ne franku dien. K lai ms visi trs iztiktu ar vienu franku, pie kam lietains, sniegains un auk sts diens ms pat to nesalastu. Bet mana harfa? Ja man btu divi tdi brni k tu, tad, varbt, lieta ietu. Bet tds vecis, k es un brns tav vecum, no t nekas labs neiznks. Es vl neesmu pietiekoi vecs. Ja es btu kroplis, vai a k l s . . . Bet par nelaimi, es esmu tds kds esmu, t. i. es nevaru nevienam iedvest ldzcietbu. Parz audis ir oti steidzgi un aizemti, un lai sptu modint viu ldzj tbu vajadzgs nolojams izskats, un vajag ar spt pr vart kauna jtas un griesties pie auu lsirdbas. Bet t k es to nekad nevartu, tad mums jdara kaut- kas cits. Td es esmu nodomjis nodot tevi citam saimniekam, kur tu, kop ar citiem brniem, splsi uz ielm h a r f u . ^ Dzirdot runjam par manu harfu, es bjju sagaidjis glui citus sldzienus. E s pats, vi turpinja, pasniegu itlieu brniem, kas strd Parzes iels, stundas harfas, ddu un vijoles spl. Parz, kur esmu dzvojis jau vairk" lgus, mani labi pa zst, un man vajadzgs tikai izziot, ka gribu pasniegt stundas, lai tli pieteiktos vairk skolnieku, nek vajadzgs. T ms dzvosim katrs par sevi. Bez tam, es minu iedrest divus suus Doles un Zerbno viet. Es, cik vardams, pasteidzi nu viu apmcbu un pavasar, manu mazo Remij, ms abi atkal varsim skt savu parasto dzvi, lai nekad neirtos. Laime nekad pavisam neaizgrieas no tiem, kam drosme cn ties. Tagad es no tevis prasu tikai vribu un paklausbu. U z prieku bs labk, jprlai tikai tagadjais grtais brdis. 158

Pavasar uzsksim atkal savu brvo dzvi, un es tevi aizvedu uz Vciju un Angliju. Redzi, tu audzi lielks un tavs prts top arvien plaks. Es tev daudz ko iemcu un iztaisu tevi par cilvku. T o es solju Miliganes kundzei, un savu soljumu es turu. emdams vr os ceojumus, es tev jau ar sku mct angu, franu un itlieu valodas; tas brnam, tav vecum, jau ir diezgan daudz, nemaz nerunjot par to, ka tu esi kuvis veselgs un spcgs. Tu redzsi, Remij, ka viss vl nav zudis. , varbt, bija vislabk kombincija msu patreizj stvokl. Un kad es tagad to prdomju, es redzu, ka Vitlijs darjis visu iespjamo, lai prvartu grtbas, kds atrad mies. Bet pirmaj brd viss liekas citdi, nek kad ms to prdomjam vlk. Td no visa, ko vi runja, es paturju tikai divas lietas: msu iranos un jauno saimnieku. Staigdams pa sdm un pilstm, es biju redziis vai rkus dus saimniekus, kas nortos brnus vad apkrt a r paceltu nju rok. Viiem nebija ne mazks ldzbas ar Vitliju. T i e bija cietsirdgi, netaisni, rupji, paroi un lieli dzrji. Vii lamjs, lietoja rupjus vrdus un viu roka pastvgi bija pacelta sitienam. Vai es ar nevarju krist da saimnieka roks? Un kaut man ar gadtos atrast labu saimnieku, t tomr btu atkal prmaia. Pc manas audu mtes, Vitlijs. Pc Vitlija kds cits. Vai arvien t bs? Vai nekad es neatradu nevienu, ko vartu ilgstoi mlt? Vai man nekad nebs tva? Nekad nebs piedergo un imenes? Arvienu viens vis pla pasaul! Arvien, k pazudis uz s zemes, nevardams atrast pa liekamu vietu, kur apmesties. Es btu varjis viam daudz ko atbildt, un vrdi man kpa no sirds uz lpm, bet es vius atspiedu atpaka. Saimnieks prasja no manis drosirdbu un paklausbu, un es gribju paklaust, lai via bdas vl nepavairotu. Bez tam, vi ja ar vairs negja man blakus. It k pare dzdams, ko es viam atbildu un, baiddamies mani uzklau st, vi atkal gja pri sou man pa prieku.

159

Es viam sekoju un drz ms piencm pie kdas upes. Tilts, kas veda pr upi, bija tik dubains, kdu sav m vl nebiju redzjis: viu apklja dgs sniegs, melns k saberstas ogles, kur kjas grima ldz pottm. Tilta gal atrads sda ar aurm ielim, un pc sdas nca atkal lauki, kuros bija izkaistas nolojamas mjeles. P a ceu urpu un turpu neprtraukti kustjs braucju rindas. Es piegju pie Vitlija un turjos viam pie labajiem sniem; Kpis nca nopaka, neatraudams degunu mums no papiem. Drz lauki izbeidzs un ms atradmies uz ielas, kurai nevarja saredzt galu. Ielas abs puss bija mjas, bet naba dzgas, netras un daudz negltkas k Tulz, Bordo un Lion. Sniegs vietvietm bija savkts kaudzs, un uz m melna jm kaudzm bija izmesti pelni, sapuvuas saknes un visdi atkritumi. Gaiss bija pilns riebgu smaku, un brniem, kas rotajs durvju priek, bija blas sejas; ik brdi brauca garm smagi pajgi, no kuriem brni izvairjs ar lielu vei klbu, nepiegriezdami viiem nekdu vrbu. Kur ms sti atrodamies? es jautju Vitlijam. Parz, manu zn. Parz... Vai tas jel maz bija iespjams, ka btu Parze! Kur tad ir marmora mjas? Kur i r zd un samt trptie iedzvotji? Cik patiesba bija riebga un nolojama! Vai t bija t Parze, kuru es tik karsti biju ilgojies redzt? Par noloanu, t tiem bija via, un te man, irtam no Vitlija un Kapja, vajadzs pavadt visu ziemu.
s

160

XVII

nodaa.

Lursinas ielas saimnieks.

Kaut gan visa apkrtne man liks riebga, es tomr visu vroju plai ieplstm acm un gandrz aizmirsu bdgo st vokli, kd atrados. Jo tlk ms gjm iek Parz, jo mazk viss apkrt jais atbilda maniem brniiem sapiem un fantastiskajm cerbm, dens noteks bija sasalis, dubi, sajaukti r sniegu un ledus gabaliiem, palika arvien melnki. Vietm, kur tie bija idrki, tie sprga no ratu riteiem uz vism pusm un lielm epm lipa pie mju logiem un sienm, aiz kurm atra ds nabadzgas un netras bodeles. Noteikti, Parze nebija Bordo vrts. Pagjui gabalu pa kdu platu, ne tik nabadzgu ielu, k t pa kuru ms iencm, un kur bodeles palika lielkas un gltkas, Vitlijs nogriezs pa labi, un drz ms bijm no nkui patiem nolojam kvartl. Mjas bija lielas un augstas un, liks, aug savienojamies kop. Ielas vid bija Vl neaizsalui noteka, pa kuru tecja smirdos dens, un auu plis, nepiegriezdams tam nekdu vrbu, mdjs pa lipgiem dubiem apklto brui. Nekad es vl nebiju redzjis ne tik b las sejas, kdas bija iem audm, nedz ar tik prdrous br nus, k tie, kas audjs plim pa vidu. Daudzajos krodzios varja redzt vrieus un sievietes, kas, stvot pie skrda apsists letes, dzra un skai klaigja.
11 Hektors Mal, Dzves skol.

161

Uz kdas mjas stra es izlasju Lursinas ielas nosau kumu. Vitlijs, liks, zinja, kurp gja; vi viegli para auu plus, kas viam stvja ce, un es turjos ciei aiz via. Uzmanies, ka nenoklsti no manis, vi sacja. Bet is atgdinjums bija lieks, j o es neatkpos no via ne soli un, lielkas drobas labad, biju vl rokm ieries via svrku str. Izgjui cauri lielai stai un kdai ejai, ms nokuvm it k krslain, zagan ak, kur saule, droi vien, nekad nebija iespdjusi. T bija visriebgk n atbaidok apkrtne, kdu ldz im biju redzjis. V a i Garofolijs ir mjs? jautja Vitlijs cilvkam, kas kra pie sienas vecas lupatas, rddams pats sev gaismu ar lukturi. Es nezinu, uzkpiet pai un paskatties; js jau zint pa aug, pretjs durvis. Garofolijs i r tas saimnieks, par kuru tev ststju, vi sacja, kpdams pa trepm, kuru kapes bija prkltas biezu netrumu garozu un tik slidenas, it k btu izcirstas mitr ml. Vi eit dzvo. Iela, mja un trepes neatstja uz mani paciljou iespai du. Kds bs saimnieks? Ms uzkpm pa etrm trepm un Vitlijs, bez klauv anas, atgrda durvis, kas atrads pret uzejai. Telpas, kur ms iegjm, bija plaas un atgdinja lielu ni. Istabas vidus bija tuks, bet gar sienm stvja kdas divpadsmit gultas. Sienas un griesti bija nenosakm krs: kdreiz vias bija bijuas baltas, bet dmi, puteki un dadi netrumi bija vias nomelnojui, un bez tam sienu apmetums vietm bija izdauzts un izurbints. Uz vienas sienas, blakus ar ogli zm tai galvai, bija iekastas pues un putni. Garofolij, Vitlijs sauca, ieiedams istab, kur str js esat? es neviena neredzu. Ldzu, atsaucaties! Tas esmu es, Vitlijs, kas ar jums run. Tiem, istaba, cik pie sienas piekrts lampas gaism varja saskatt, liks tuka. Bet te, uz mana saimnieka sau cienu vja, izmocta brna balstia atbildja: Sijors Garofolijs ir izgjis; vi atgriezsies tikai pc divm stundm.

162

T e ms ieraudzjm ar runtju pasu: tas bija apm rm gadus desmit vecs zns. Vi tuvojs mums kjas gar zemi vilkdams, un mani rkrtgi prsteidza via dvainais iz skats, kas man vl stv acu priek: viam, var sact, nebija nemaz rumpja, bet liel un nesamrg galva liks uzlikta tiei uz kjm, k tais komiskos zmjumos, kas bija bijui mod daus gadus atpaka, aj sej bija dzias spes un maigums, bet acs padevba liktenim. o znu, bez aubm, nevarja saukt par skaistu, bet tomr vi pievilka un saistja skatus ar savm smalkm, izteiksm gm lpm un ar to simptiju un it k burvbu, kas izplda no via valgajm acm, kuras bija maigas, k lnprtgam dzvniekam. V a i tu esi prliecints, ka vi tiem atgriezsies pc divm stundm? jautja Vitlijs. Pilngi prliecints, sijor; pc divm stundm bs pusdienas laiks, un nekad neviens cits neizdala pusdienas, k vi pats. Nu, labi, ja vi atgrieas trk, tad tu pasaki viam, ka Vitlijs atnks pc divm stundm. J, sijor, pc divm stundm. Es taisjos iet ldzi Vitlijam, bet vi mani apturja un sacja: Paliec tepat un atpties. Es drz atnku. T k es bailgi sarvos, vi turpinja: E s tev apsolu, ka atnku. Man, neskatoties uz nogurumu, tomr labk btu paticis iet Vitlijam ldz, bet es biju radis viam paklaust un td paliku. . Kad Vitlija smago sou troksnis uz trepm vairs nebija dzirdams, zns, kas klausjs galvu uz durvju pusi noliecis, pagriezs pret mani. V a i js esat no msu puses? vi jautja italiski. Kamr dzvoju ar Vitliju, biju iemcjies pietiekoi itliski, lai saprastu gandrz visu, ko cita run, bet es pats vl nepratu o valodu tik labi, lai labprt vi saruntos. N , es atbildju franciski. A k , vi bdgi iesaucs, nenovrsdams no manis savas liels acis, cik l! Es btu priecjies, j a js btu bijui no msu puses. No kdas zemes?

11*

163

 No Lkas; js btu varjui man kaut ko paststt par viu. Es esmu franczis. Ak, tas ir labi! Vai js franus mlat vairk, k itlieus? N, es neteicu sevis d, ka tas ir labi, bet jsu d; jo, j a js btu itlietis, js btu, droi vien, eit atnkui, lai iest tos sijora Garofolija kalpb un par to, ka jkalpo pie sijora, nevar teikt, ka tas ir labi. Nevar sact, ka ie vrdi btu uz mani atstjui oti no mierinou iespaidu. V a i vi ir auns? Zns nek neatbildja uz o tieo jautjumu, bet skats, ar kdu vi uz mani paskatjs, runja neprprotamu va lodu. Un tad, it k negribdams turpint sarunu par o priek metu, vi pagrieza man muguru un piegja pie pavarda, kas aizma istabas dibena sienu. U z pavarda, kur bija samesti veci bvkoki, dega gaia uguns un vrjs liels uguna katls. Es piegju pie uguns apsildties un ieraudzju pie katla kaut ko tdu, ko pirmt nebiju ievrojis. Vkam, kur bija ietaista caurulte garaiu noplanai, vien pus atrads ees, bet otr piekarama atslga, ar kuru tas bija pieslgts pie katla. Es sapratu, ka nedrkstu uzdot nepatkamus jautjumus par Garofoliju, bet par katlu? . . Kd vks i r pieslgts ar atslgu? Lai es nevartu ieliet sev kdu tasi buljona. Man ir uzdots vrt zupu, bet saimnieks man neuzticas. Es negribot pasmaidju. Js smejaties td, vi skumji sacja, ka domjat, ka esmu liels krumnieks. Man viet js btu tds pat. Tai snbu sakot, es neesmu krs, bet izsalcis, un zupas smara, kas izplst pa cauruli, manu izsalkumu padara necieamu. Sijors Garofolijs js mrd bad? Ja js iestsities via kalpb, tad redzsit, ka te bad glui nemrd, bet liek oti ciest no izsalkuma. Sevii cieu es, j o man uzlikts sods. Sods! Bad nomirt! J, bet par to es varu jums izststt... Gadjum, ja Garofolijs ktu par jsu saimnieku, tas jums nodertu par pamcbu. Sijors Garofolijs ir mans tvocis un ir pamis mani no lastbas. Mana mte i r atraitne un, k js jau to

164

bsit nopratui, nabadzga. Kad Garofolijs pagjuo gadu at brauca pc brniem, vi prasja mtei dot ar mani viam ldz. Mtei ncs grti no manis irties, bet tas bija vaja dzgs, j o ms bijm sei brni mjs, no kuriem es biju ve ckais. Garofolijs labk btu mis manu brli Leonardo, kas ir nkoais pc manis, j o tas ir skaists, bet es esmu ne glts. Naudas vkanai neder neglts brns, j o tas var nopel nt tikai sitienus vai aunus vrdus. Bet mte negribja at dot Leonardo: Matijs ir veckais, via sacja, un t k vie nam ir jiet, tad lai iet Matijs; pats Dievs t nolicis, un es ne drkstu pretoties Dieva lmumam. Nu, un tad es gju Garofolijam ldz. Js sapratsit, cik grti bija irties no mjm, no raudos mtes, no mazs msias Kristinas, kas bija vis jaunk un mani oti mlja, j o es pastvgi nsju viu uz rokm. Grti bija irties ar no briem, draugiem un dzim ts zemes. Es sapratu, cik grta i r da irans, j o nebiju vl pie mirsis k man saaudzs sirds, kad pdjo reiz nolkojos uz Barberna mtes balto galvas segu. Mazais Matijs turpinja savu ststu: Kad izgju ar Garofoliju no mjm, es biju tikai viens, bet pc vienas nedas vi bija savcis jau divpadsmit br nus, un ms devmies ce uz Franciju. Ak, is ce bija gar man un maniem biedriem, kas ar bija oti bdgi! Beidzot ms sasniedzm Parzi, bet bijm palikui tikai vienpadsmit, jo viens palika Dionas slimnc. Parz ms izdalja: kas bija spcgki, tos nodeva darb pie krsns mrtjiem un skursteslauu meisteriem, kas bija vjki, tos stja uz ier lm dziedt un splt leierkasti. Bet es nebiju tik stiprs, ka vartu strdt, un izskatjos prk neglts, lai vartu cert, ka spljot leierkasti salasu daudz naudas. Td Garofolijs man iedeva divas baltas peltes, kas man bija jrda garm gjjiem mju vrtos un ejs, un noteica man savkt ik dienas trsdesmit s*). Cik s tev vakar iztrks, vi sacja, tik si tienus ar koku tu dabsi. Salast trsdesmit s i r grti, bet grti panesami ar sitieni, sevii ja tos dod Garofolijs. Es darju visu iespjamo, lai salastu nolikto summu, bet par spti lielajm plm, man tas biei neizdevs. Mani biedri, at grieoties vakar mjs, gandrz arvien atnesa vajadzgo naudu, bet man laimjs tikai retumis. Tas vl pavairoja Garofolija niknumu. K o gan sti is plnprti Matijs dara?
* ) viens s = 5 santimi.

165

vi izsaucas. Bija vl viens zns, kas ar rdja balts peles un, kaut gan tam bija pavlts salast etrdesmit s, tas tos krtgi katru vakaru ar atnesa. Vairk reizes es gju v i am ldz, lai redztu, k vi to pank un k man vajadztu r koties. Un te man ar kuva skaidrs, kd vi viegli salasa etrdesmit s, bet es tikai ar mokm savus trsdesmit. Kad kds kungs, ejot ar dmu, mums pasniedza naudu, dma ar vien sacja: Dodi tad gltajam znam, ne tam nejaukajam. Tas nejaukais biju es. Es vairs negju ar viu kop, j o lai gan nav patkami saemt vakar sitienus, tomr vl grtki panest aunus vrdus uz ielas, visu auu priek. Js to ne saprotat, j o jums neviens nekad nav sacjis, ka js esat ne glts ; bet e s . . . Beidzot, Garofolijs redzdams, k ar sitieniem nekas nav pankams, ska pielietot citu ldzekli. P a r katru iztrkstoo s, es tev no vakarim atemu vienu kartupeli, vi sacja. T k tava da ir nejtga pret sitieniem, varbt tavs vders bs jtgks pret izsalkumu. Vai no jums var kaut ko pankt ar draudiem? N u ! k to em? N o manis nekad; un bez tam, es jau biju darjis visu, kas stvja manos spkos. Es tau nevarju tiem, pret ku riem stiepu lgdamies rokas, sact: Ja js man nedosit vienu s, man nebs vakaris kartupeu. Un bez tam, cilvki, kas pasniedz brniem dvanas, nav iespaidojami diem paskaid rojumiem. Kas tad liek viiem pasniegt dvanas? Tau, lai da rtu prieku! A k , js vl esat tik jauns! Kd! dod? Pirmkrt, dod, lai sev sagdtu baudu, un tad vl dod tpc, ka brns ir glts un patkams, un tas ir viens no labkiem iemesliem; j a kdam brns miris, tad dod it k par o zaudto brnu, un dod ar par to, ko gaida un vlas. Brnam pasniedz dvanas ar td, ka paam i r silti, bet viam jdreb no aukstuma kd pavrt, dod t tad aiz ldzjtbas. Ak, es pazstu tik labi visus dvanu pasnieganas veidus; man i r bijis pietiekoi daudz laika vius novrot un izptt. Sakiet, vai odien ir auksts r? oti auksts. Labi! ejiet, nostjaties kdos vrtos un izstiepjiet roku kungam, kas trpies s, pln mtelt, steidzgiem so iem nk pa ielu urp, un tad pasakiet man, cik tds jums ie dos ! Bet tad izstiepiet roku kungam, kas lni soo urp, ieti-

166

nies biez mtel vai kaok, un jums droi vien iekrits sauj balts naudas gabals. Dzvodams mnesi, jeb pusotra, no da uztura, es bez aubm, nebiju nobarojies, bet kuvis bls, tik bls, ka biei dzirdju izsaucamies: Lk, is brns gan lai kam mirst bad. Tagad cieanas bija pankuas to, ko ne bija varjis izdart skaistums: vias mani bija padarjuas in teresantu un piedevuas izteiksmi acm. Visi audis msu kvar tl ska just ldzcietbu pret mani un, j a es ar nesamu daudz vairk naudas, toties es samu te gabaliu maizes, te vti zupas. Tas bija jauks laiks; sist mani daudz nesita un, ja ar atstja vakaris bez kartupeiem, es par to daudz ne iztaisju, j o biju jau o to pusdien iekodis. Bet kdu dienu Garofolijs mani ieraudzja pie kdas augu prdevjas dam zupu un vi uzreiz saprata, kd es tik viegli panesu kartu peu atrauanu vakaris. Vi nosprieda neizlaist mani vairs no istabas, bet paturt mani pie diena gatavoanas un istabas sakrtoanas. Bet t k, gatavojot dienu, es vartu ar st no via, tad vi izgudroja o katlu. Katru rtu, iz iedams no mjas, vi saliek katl gau un saknes, aizsldz vku un man vi tikai juzvra. Paemt es nek nevaru, jo js jau pai redzat, ka tas nav iespjams pa tik mazu cau rulti. Tik bls es esmu kuvis pa to laiku, kamr gatavoju dienu; no buljona smaras nevar past, via tikai pavairo izsalkuma mokas. Tas ir viss. Vai es esmu oti bls? Kamr es nekur neizeju, neviens man to nesaka un spogua te nav. Es nebiju diezcik piedzvojis, bet tomr zinju, ka slim niekus nevajaga uztraukt, sakot, ka vii izskats slimi. Man liekas, js neesat blks k citi, es atbildju. Es saprotu gan, ka js man to sakt, lai mani apmie rintu. Bet es btu laimgs, j a izskattos oti bls, j o tas lie cintu, ka esmu slims, un es gribtu bt pavisam, pavisam slims. Es izbrnjies viu uzlkoju. Js mani nesaprotat, vi sacja smaiddams, lieta to mr oti vienkra. Ja js esat oti slimi, js vai nu rst, jeb jums auj nomirt. Ja man autu nomirt, vism manm cieanm btu beigas, ne vairs btu jcie bads, ne jsaem sitieni. Un bez tam, vl ststa, ka miruie dzvojot debess, un tad no debess augstumiem es varu noskatties uz savu dzimteni un mmiu un varbt, j a labi sirsngi lgu mo Dievu, varu viu pielgt, lai mana msia Kristina nektu

167

nelaimga. Bet ja mani rsttu, tad mani aizsttu uz slim ncu, un es btu oti priecgs, ja vartu tikt slimnc. Es arvien sajutu instinktvas bailes no slimncas un biei, kad ce no noguruma jutos savrdzis, man vajadzja tikai iedomties par slimncu, un man tli atkal rads spks paiet. Td es biju oti izbrnjies, dzirdot Matiju t runjam. Ja js zintu, cik slimnc ir labi, turpinja Matijs. Es reiz biju Svts Eienijas slimnc. Tur bija viens gar, gai matains rsts, kam arvienu kabat bija mieu cukurs. Patie sb ts bija drupatas, j o ts ir ltkas, bet td tas negar oja sliktk. Un tad, visas msas tik laipni ar jums run: Dari to, mans mais; izbz mli, mazo nabadzi. Man oti patk, j a ar mani run laipni, j o tad man arvien nk raudas, un kad man nk raudas, tad es jtos pavisam laimgs. Tas ir mugi, vai n? Bet mmia arvien runja ar mani laipni. Un lsirdgs msas runja tpat, k runja mte, un j a tie ar nav tie pai vrdi, tad t i r t pati mzika. Un tad, kad sk justies labk, pasniedz buljonu, vnu. Kad es sku just, ka palieku bezspcgs no neanas, es biju priecgs un sacju sev: Tagad es paliku slims, un Garofolijs mani sts uz slim ncu. A k , j, slims! Es esmu pietiekoi slims, lai pats mo ctos, bet ne pietiekoi, lai Garofolijs sajustu no tam kdas nertbas. Td vi mani ar tur mjs. Tiem apbr nojami, cik sksta dzvba ir nelaimgajiem. Par laimi, Garo folijs nav vl atmetis paradumu prmct, k mani, t citus brnus, un, nedu atpaka, vi iesita man ar rungu pa galvu. Un oreiz, es ceru, lieta bs darta. Man visa galva i r sapampusi, un js redzat, e, to lielo balto punu, vi vakar sacja, ka tas laikam esot augonis. Es nezinu, kas tas ir augonis, bet no via toa es nopratu, ka tas ir kaut kas nopietns. Es visu laiku oti cieu no via: zem matiem es sajtu drjus, kas ir vl nepanesamki k zobu spes. Galva man i r tik smaga, it k svrtu simts mrcias. Man uznk reiboi, es nevaru noturties uz kjm un nakti guot es nevaru atturt vaidus un kliedzienus. Nu, un es rinu, ka pc divm vai trim die nm vi mani tomr aizsts uz slimncu, j o js tau sapro tat, ka zeis, kas pa naktm kliedz, trauc citus, un Garofo lijs neml, ka viu trauc. Kda laime, ka vi man iekrva ar koku pa galvu! Nu, sakiet, ldzu, atklti, es tau esmu oti bls? T o teikdams, vi nostjs man priek un skatjs man taisni acs. Man vairs nebija iemesla viam ko slpt, bet to-

168

mr es neuzdroinjos atklti pateikt viam, cik ausmgu ie spaidu atstja via degos acis, iekrituie vaigi un bezkrsai ns lpas. Man liekas, ka js esat pietiekoi slims, lai js sttu uz slimncu. Beidzot! un vilkdams kju gar zemi, vi minja pataist reveransu. Bet tad tli piesteidzs pie galda un ska to slauct. Diezgan ppts, vi sacja, tli atgriezsies Garofolijs un nekas vl nebs sakrtots! T k js atrodat, ka esmu samis jau pietiekoi sitienus, lai noktu slimnc, tad man nav vajadzgs plties izpelnties vl jaunus. T i e vairs neatmak stos. Un tagad man daudz grtk panest vius nek mnesi atpaka. Tie ir gan lieli gudrinieki, kas apgalvo, ka pie visa varot pierast, vai n? Neprtraukdams runanu, vi klibodams gja ap galdu un novietoja uz t vjus un citus piederumus. Es saskaitju divdesmit vjus: t tad Garofolija rcb bija nodoti divdes mit brnu. Bet t k es redzju tikai divpadsmit gultas, tad vii laikam gulja pa divi kop. Kas ts bija par gultm! Bez palagiem un netrm segm, kas droi vien bija pirktas zirgu staos, kad ts vairs nedeva zirgiem siltuma. Vai visur ir tpat, k te? es ar bailm jautju. Kur visur? Visur pie tiem, kas nodarbina brnus. Es nezinu, es nekad neesmu citur bijis, bet js tomr paminiet iet citur. Kur? Es nezinu. Vienalga kur. Visur citur jums bs la bk, k te. Vienalga kur! Tas bija oti nenoteikti, un bez tam, ko man dart, lai piespiestu Vitliju grozt via apemanos? Kamr es t domju, zinms, neatrazdams nekdas izejas, pavrs durvis un istab ienca kds zns. Zem vienas rokas vi turja vijoli un otr rok nesa lielu koka gabalu, no k das vecas nojaucamas kas. is koka gabals, k ar tie, kurus redzju metam ugun, lika man saprast, no kurienes nk Ga rofolija malkas krjums, un cik vi par to maks. Dod man savu koka gabalu, sacja Matijs, pieiedams pie ienku zna. Bet tas aizlika malkas gabalu aiz muguras un nedeva to Matijam.

169

Nekas nebs, vi sacja. Dod, zupa bs gargka. Ja tu dom, ka es viu atnesu zupas vranai, tad tu maldies; es salasju tikai trsdesmit seus s un es ceru, ka Garofolijs viu pieskaits manai peai un par iztrkstoiem etriem s sods nebs bargs. T malkas pagale tevi neglbs, un sodu tu saemsi t k t, kad pienks tava rinda, Matijs auni noteica, it k prie cdamies par sodu, kas sagaida via biedru. Mani prsteidza cietsirdbas uzliesmojums tik maig sej. Tikai daudz vlk es sapratu, ka dzvojot kop ar auniem cilvkiem, ar pats var kt auns. Bija piencis pusdienas laiks, kad visi Garofolija audzki atgriezs mjs. Pc zna ar malkas pagali vJ viens, un pc t vl kdi desmit. Ikkatrs, ienkdams, pakra savu instru mentu pie naglas virs savas gultas: vienam bija vijole, citam harfa, fleita vai ddas. Kas nebija spltji, bet pelnjs ar dzvnieku rdanu, novietoja savus murkus un jras cci as sprost. Pc kda laicia uz trepm atskanja smagi soi, un es no jautu, ka tas bs Garofolijs. Istab ienca pamaza auguma vrs, drudainu seju un nedrou gaitu. Vi nensja itlieu trpu, bet bija rbies pelk mtel. Iencis istab, vi paskatjs uz mani ar tdu skatu, no kura man sastinga sirds. Kas tas par znu? vi jautja. Matijs viam tri un piekljgi atbildja, pateikdams ar to, ka te bijis Vitlijs. A k , tad Vitlijs i r Parz, vi sacja, un ko vi grib no manis? Es nezinu, atbildja Matijs. Es nerunju ar tevi, bet ar o znu. Mans saimnieks tli atnks, es teicu, baiddamies at klti runt. Tad vi pats jums izskaidros, kas viam vaja dzgs. Lk, knvelis, kas saprot vrdu vrtbu. Vai tu neesi itlietis ? N , es esmu franczis. Tikko vi ienca istab, pie via piegja divi zni un st vdami gaidja, kamr vi beigs sarunties. Ko vii gribja? Drz es ar dabju atbildi uz o jautjumu. Viens pama via cepuri un ar lielu uzmanbu nolika gult, bet otrs tli 170

pasniedza krslu. Vii ar tdu svinibu un cienbu izpildja os dzv tik parastos pakalpojumus, ka vartu teikt, k divi kora zni ar svtsvingu bijbu un dedzbu apkalpo priesteri dievkalpojuma laik. No t es spriedu, cik oti vii bstas Garofoliju, j o ka vius uz o iztapbu nepamudinja mlestba, bija pats par sevi saprotams. Kad Garofolijs bija apsdies, treais zns viam pienesa ar tabaku piebztu ppi un ceturtais pasniedza aizdegtu sr kociu. T u lops, tas smird pc sra! kliedza Garofolijs, kad zns srkociu gribja pielikt ppei. Garofolijs to pama un iesvieda ugun. Vaingais steidzs savu kdu izlabot, aizdedzinja jaunu srkociu, va tam laiciu nodegt un tad tikai sniedza to saimniekam. N e tu, idiot! vi iesaucs rupji atgrzdams znu. * Pc tam ar smaidu, kas, bez aubm, izteica via labvlbu, griezs pie cita zna: Rikardo, mlt, srkociu! Mlts steidzs izpildt pavli. U n tagad, sacja Garofolijs, kad bija nosdies un aizsm jis ppi, tagad norinsimies, mani eeli! Matij, gr matu ! T tiem bija liela laipnba no Garofolija, ka vi vispri runja, j o audzki tik uzmangi vroja via vlans un nodomus, ka uzminja tos, pirms vi vl bija paspjis tos izsact. T ar oreiz, vi vl nebija beidzis runt, kad Ma tijs jau nolika viam priek netru, saurctu burtncu. Ga rofolijs pamja un via priek nostjs zns, kas pirmt v i am bija pasniedzis srkociu ar nenodedzinto sru. T u vakar man paliki vienu s pard un solji to odien atnest; cik tu man atnesi? Zns ilgi stomijs, pirms atbildja; vi bija glui pie sarcis. Man iztrkst viens s. A k t! tev iztrkst viens s un tu to tik miergi saki ? Tas nav s no vakardienas, bet tas ir s no sdienas. T tad divi s? Nu, lai viens saka, kur ds zns ir redzts! T nav mana vaina. Nerun mubas, tu zini likumu un velc tik nost svr kus! Divi cirtieni par vakardienu, dvi par odienu, un vaka-

171

ris nedabsi kartupeus. Rikardo, mlt, tu par savu laip nbu esi pelnjis o mazu izklaidanos. Atnes siksnas! Rikardo bija tas zns, kas tik iztapgi bija pasniedzis labo srkociu. Vi noma no sienas ptagu ar su ktu un di vm garm das siksnm, kas nobeidzs ar lieliem mezgliem. P a to laiku zns, kam iztrka divi s, bija novilcis svrkus, nolaidis kreklu un stvja Garofolija priek kails ldz jostas vietai. Pagaidi drusku, sacja Garofolijs ar aunu smnu, tu droi vien nebsi odien viengais. Arvien ir patkamki sa justies pulci, un ar Rikardo vars visu uz reizes nokrtot. Zni stvja nekustgi sava saimnieka priek un par o rupjo joku ska smieties nedabgiem, piespiestiem smiekliem. E s esmu prliecints, sacja Garofolijs, ka tam, kas visstiprki smjs, iztrkums ir vislielkais. Kur te smjs tik skai? Visi nordja uz to, kas bija pirmais atncis un atnesis malkas pagali. N u , tu, cik tev iztrkst? jautja Garofolijs. T nav mana vaina. Turpmk tas, kur vl teiks t nav mana vaina, da bs vl vienu cirtienu piedevm; cik tev trkst? Bet es atnesu malku, te, o skaisto pagali. Tas jau ir kaut kas; bet aizej pie maiznieka un paldz, lai vi tev par o malku iedod maizi. Vai vi tev dos? Cik s tev trkst? Nu, atbildi! Es salasju trsdesmit seus s. T e v trkst etru s, nolojamais vazai, etri s! un tu uzdroinies rdties man acs! Rikardo, mlt, tu tiem esi viens laimgs zeis, tu dabsi krietni papriecties! Svr kus nost! Bet malkas gabals? T o tu vari apst pusdien. Par o trulo asprtbu skai smjs visi tie, kam odien nedraudja sods. Pa o laiku bija ieraduies vl kdi desmit brni. Visi pc rindas gja pie Garofolija nokrtot savus rinus. Bez diviem jau nosodtiem, atrads vl trs nelaimgie, kas nebija atnesui visu nolikto summu. T tad veseli pieci lauptji mani apzog un krpj! vai mandams kliedza Garofolijs. Lk, ko nozm bt par daudz labsirdgam! Kur lai emu ko makst par gargo gau un

172

kartupeiem, ar ko es js baroju, j a js negribat strdt? Jums labk patik rotaties. Jums vajadztu raudt vientiesgs publikas priek, bet jums labk patk zviegt sav starp. Nu, labi, j a js negribat birdint asaras, kad izstiepjat roku pc d vanm, tad stiepj iet urp muguras un raudiet stas asaras! Nu, svrkus nost! Rikardo gaidja paceltu ptagu un visi pieci vaingie st vja viam blakus. T u jau zini, Rikardo, sacja Garofolijs, ka es neskatos sodan, j o mana sirds to nevar panest. Bet es tomr dzirdu k tu rkojies un pc skaas spriedu par cirtienu stiprumu. Strd dgi, no visas sirds, mans mais, jo tev ar jnopelna sava maize! Un vi pagriezs pret uguni, it k nesptu noskatties brnu cieans. Mani visi bija piemirsui un, kakt stvdams, es trcju no sautuma un bailm. Tad tds cilvks bija mans nkoais saimnieks! Un ja es nevaru salast uzliktos trs desmit vai etrdesmit s, tad man bs jaujas noprties no Rikardo! Ak, tagad es saprotu, ka Matijs varja tik miergi un ar labpatiku runt par miranu. Pie pirm ptagas cir tiena, kas noskanja uz kails muguras, man ska birt asaras no acm, un t k domju, ka neviens man nepiegrie vrbas, tad nemaz ar nepljos savaldties. Bet es biju maldjies, Garofolijs mani bija slepus vrojis un, ar pirkstu uz mani r ddams, sacja: Lk, brns, kam ldzjtga sirds! Vi nav vis tds, k js, lauptji, kas smejas par savu biedru nelaimi un manm bdm. Kaut vi btu jsu biedrs, tad js vartu emt viu par piemru un mcties no via! Dzirdot os vrdus, es nodrebju no galvas ldz kjm: viu biedrs! Pie otr cirtiena nelaimgais zns li ievaidjs un pie tre sirdi plosoi iekliedzs. Garofolijs pastiepa roku un Rikardo palika stvam ar pa celtu ptagu rok. T u zini, es nevaru panest klieganu, maig bals sacja Garofolijs nelaimgajam upurim, tu zini, ka j a patga tev plosa du, tava kliegana plosa manu sirdi. Un td es tevi daru uzmangu, ka par katru kliedzienu tu dabsi vienu lieku cirtienu, un t bs tava paa vaina. Nepadari mani glui slimu no bdm; j a tu mani kaut drusku mli un jti pret mani pa teicbu, tad klus. Nu, Rikardo!

173

Tas pacla roku un ptagas cirtieni ska birt pa nelaimg muguru. Mmi, mmi! tas kliedza. Par laimi, es vairk neko nedabju redzt, j o durvis at vrs un ienca Vitlijs. Vitlijs acumirkl aptvra kliedzienu nozmi, kurus vi bija dzirdjis jau pa trepm kpjot. Vi pieskrja pie R i kardo, izrva viam ptagu un rokas sakrustojis nostjs Ga rofolija priek. Tas viss notika tik tri, ka Garofolijs apjuka. Bet tikai su brdi. Un pieemdams atkal savu parasto, ligo smaidu vi sacja: V a i n, tas tau ir ausmgi? im brnam nemaz nav Sirds. Kauna lieta! iesaucs Vitlijs. Glui manas domas, prtrauca viu Garofolijs. Nekstties, Vitlijs stingri noteica. Js tri labi sa protat, ka es nedomju brnu, bet js. J, tas ir kauns un nelba moct brnus, kas nevar aizstvties. K o js maisties mans darans, trakais veci? ie saucs Garofolijs, maindams toni. Ts vairs nav js, bet jau policijas daranas. Policijas? pieceldamies iekliedzs Garofolijs. Js man draudat ar policiju? Js? J, es, miergi atbildja mans saimnieks, neaudams iebiedties ar Garofolija niknumu. Klausaities, Vitlij, dusmm norimstot izsmejo bals sacja Garofolijs, nevajaga trakot! Nemaz nedraudiet man t ar policiju, j o tad ar es vartu sk draudt. Nu, un kam tad bs nepatikanas? Es, bez aubm, nek nesactu policijai, jo t par tdm lietm, k jsj, neinteresjas. Bet ir vl citi audis, kas par to interesjas, un j a es pasactu vienu vrdu, tikai vienu viengu vrdu, kur tad nezintu k apslpt savu kaunu? Mans saimnieks stvja brdi k mms. Savu kaunu? Es biju galgi samulsis. Bet es vl nepaspju atjgties no pr steiguma, kad jutu, ka vi saem mani aiz rokas: N c , iesim! Un vi vilka mani uz durvju pusi. 174

Pagaidiet! sacja Garofolijs smiedamies. Nedusmojaties vairs, vecais draugs, js tau gribjt runt ar mani? Man jums nekas vairs nav sakms. Un neteikdams vairs ne vrda, pat neatskatdamies, tur dams mani pie rokas, vi kpa pa trepm lej. A r kdu prieku un atvieglojumu es gju viam ldz! T tad es biju iz sprucis Garofolija nagiem! Ja es btu uzdroinjies, es btu noskpstjis Vitliju.

175

XVIII

nodaa.

antij akmelauztuves.
Kamr ms gjm pa auu pilnajm ielm Vitlijs klusja, bet kad iegriezmies kd maz, klus ieli, vi ap sds ielas mal uz stabia, vairkas reizes, k apmulsis, pr vilka ar roku pr pieri un it k ar sevi rundams sacja: I r jau oti jauki bt augstsirdgam, bet, lk, vias d ms tagad atrodamies Parz uz ielas, bez graa kabat un bez maizes kumosa vder. Vai tu esi izsalcis? Es neko vairk neesmu dis, k mazo garoziu, ko js man ort iedevt. Ak, nabaga zns! Tev ovakar bs jliekas gult ne duam. Un ja ms vl maz zintu, kur prgult! Js bijt nodomjui gult pie Garofolija? Es domju, ka tu varsi tur gult un t k pa tevi, ja tu btu pie via palicis, vi btu man devis kdus div desmit frankus, ar es btu varjis kaut k iegrozties pir maj laik. Bet redzdams, k vi apietas ar brniem, es nevarju savaldties. Tu tau negribtu pie vina palikt, vai n? Ak, cik js esat labs! Sirds vecajam klaidonim vl nav mirusi. Tikai ne laime, ka sirds izjauca visu to, ko vecais klaidonis bija tik labi aprinjis. Kurp lai ms tagad ejam? Bija jau vls un sals, kas dien bija drusku piestjies, kuva tagad atkal stiprks un stindzinoks. Vj pta no ziemeiem, un bija gaidma nemlga nakts. Vitlijs ilgi sdja uz stabia, un ms ar Kapi stvjm un gaidjm, kamr vi bs kaut ko izdomjis. Beidzot vi piecls. K u r p ms iesim? 176

 Uz antij, minsim uzmeklt akmelauztuvi, kur es jau agrk kdas reizes esmu pavadjis naktis. Vai tu esi noguris? Es atptos pie Garofolija. Nelaime tikai t, ka es neesmu nemaz atpties un tikko varu pakustties. Bet neko dart, jiet. Uz prieku, brni! A r o izteicienu vi parasti, kad bija lab om, mdza pamudint mani un suus. Bet ovakar tas skanja bdgi. Un tad ms ejam pa Parzes ielm. Nakts ir tuma, g zes liesmias, kas vj auds lukturos, tikai vji apgaismo oseju. Mums uz katra soa sld kjas uz aizsaluajm note km un prsalum dens paltm, kas apklj troturus. V i tlijs ved mani aiz rokas, un Kpis nk nopaka. Laiku pa lai kam vi apstjas, lai kd atkritumu kaudz pamekltu kdu kaulu vai maizes garoziu, j o ar viam bads knaiba vderu. Bet viss velti, atkritumi sasalui kop vien liel ledus blu, un vi atkal velkas mums paka nolaistm ausm. Pc lielm ielm nk mazas ielias, pc mazm atkal lie las, bet ms ejam tikai arvien uz prieku. Retie gjji, ko ms sastopam, izbrnjuies noskats uz mums. Vai viu ska tus pievelk msu aprbs, vai msu noguru gaita? Poli cisti, kam ms ejam garm, ms aizdomgi aplko un ilgi pa vada skatiem. Bet Vitlijs, salcis un ne vrda nerundams, iet tikai uz prieku. Par spti salam, es jtu, ka via roka deg, un man liekas, ka vi trc. Reizm, kad vi uz brdi apstjas un at balsts uz mana pleca, es jtu, ka viss via augums krampjaini norausts. Parasti es baidjos viu izprat, bet oreiz es prkpu o paradumu. Bez tam, man oti gribjs viam pasact, ka mlu viu, vai vismaz, ka labprt gribtu kaut ko dart via lab. Js esat slims! es sacju, kad uz brdi apstjmies. Es bstos, ka t laikam bs. Vismaz es esmu oti no guris, ie pdjo dienu garie gjieni bija par grtu maniem veciem kauliem, un s nakts aukstums ir par stipru manm vecajm asinm. Man btu vajadzga laba gulta un krietnas vakarias istab pie siltas uguns. Bet viss tas ir nesasnie dzams sapnis. Uz prieku, brni! Uz prieku! ms bijm jau iznkui no pilstas, vai vis maz no mju rindas; ms gjm te starp divm mru sienm,
12 Hektors Mal, Dzves skol.

177

te pa klaju lauku, arvien uz prieku. Neredzjm vairs ne g jjus, ne policistus, ne gzes lukturus. Tikai pa laikam, kaut kur paspdja kds apgaismots logs, un pri msu galvm tumi zils debess mirdzja retas zvaigznes. Vj, palikdams arvien aukstks un stiprks, par laimi pta no muguras. Vi raustja mums drbes un pa manu atiruo piedurkni lda iek, sldja visgarm rokai, un es no t salu vl vairk. Kaut gan bija tums un cei krustojs ik uz soa, Vitlijs tomr gja k cilvks, kas zin kur vi iet un ir pilngi dros par savu ceu. A r es viam sekoju, nemaz nebaiddamies, ka ms vartu nomaldties. Es tikai domju par to, kad ms bei dzot reiz sasniegsim s akmelauztuves! Bet te vi pki apstjs. Vai tu redzi kaut kur kdu koku puduri? vi man jau tja. Es neredzu nek. Vai tu neredzi nekur kdu tumu bli? Pirms atbildt, es apskatjos uz vism pusm. Ms lai kam atradmies kda klajuma vid, j o mani skati nesastapa ne kokus, ne mjas, tikai viengi dziu tumsu un tukumu. Viss bija kluss, tikai vj svilpoja skriedams pa zemajiem krmiem. A k , ja man btu tavas acis! sacja Vitlijs, bet es redzu slikti, apskaties uz to pusi. Vi izstiepa roku taisni uz prieku, un t k es neko ne atbildju, j o baidjos teikt, ka nek neredzu, vi ska atkal iet uz prieku. Daas mintes ms klusdami gjm tlk, bet tad vi atkal apstjs un jautja, vai es vl neredzot koku puduri. Man vairs nebija ts drobas apzias, k daus brus atpaka, un nenoteiktas bailes lika drebt manai balsij, kad atbildju, ka neredzu nek. Tas td, ka tev no bailm rausts acis, sacja Vitlijs. Es jums apgalvoju, ka neredzu kokus. A r lielo riteni ne? Nekas nav redzams. Ms esam nomaldjuies. Man nebija nek ko atbildt, j o es nezinju, ne kur ms atrodamies, ne kurp ms ejam. Iesim vl piecas mintes uz prieku, un j a tad vl neieraudzsim kokus, tad griezsimies atpaka; es bu nogrie zies pa nepareizu ceu. 178

Tagad, kur es sapratu, ka ms varam bt nomaldjuies, mani pki prma nespks. Vitlijs mani vilka aiz rokas. N u , kas tev? Es nevaru vairs paiet. Un vai tu dom, ka es varu tevi panest? Ja es vl tu ros uz kjm, tad tikai td, ka saprotu, ka tikldz ms ap sdsimies, ms vairs nekad nepiecelsimies un nosalsim. Nu, iesim! Es gju viam paka. V a i uz cea ir iebrauktas dzias grambas? N a v nekdu grambu. Mums jgrieas atpaka. Vj, kas mums visu laiku bija ptis no muguras, tagad sits mums sej ar tdu spku, ka man aizrvs elpa. Man liks, ka vi mani apsvilinjis. Ms jau urpu nencm diezcik tri, bet atpaka ejot ms gjm vl lnki. K a d tu uz cea ieraugi grambas, tad pasaki man, sacja Vitlijs. Pareizam ceam vajaga bt pa kreisi, un taj viet, kur jnogrieas, vajaga bt rku krmam. Ms t ar vju cndamies gjm kdu ceturtdastundu. Drmaj nakts klusum bija dzirdams tikai msu sou troksnis uz sasalus zemes. Kaut gan es pats tikai ar mokm spju cilt kjas, man tagad ncs vl vilkt Vitliju. A r kdm bai lm un uztraukumu es vroju kreiso cea malu! Te, kautkur tums iemirdzjs sarkana zvaigznte. Lk, kur spd gaisma, es sacju izstiepdams roku. Kur tad? Vitlijs paskatjs turp. Kaut gan uguntia spdja ne visai liel attlum, vi tomr nek nevarja ieraudzt. Es nopratu, ka via acis ir aptumojus, j o parasti vi redzja tli un labi ar nakt. K a s mums par dau gar o uguni! vi sacja. T ir lampa, kas deg vai nu uz strdnieka galda, vai ar pie mirja gultas. Ms nevaram iet un klauvt pie m durvm. Ja ms btu uz laukiem, tad ms vartu paklauvt un palgt nakts mjas ar nakt, bet Parzes apkrtn neviens nedod nakts mjas. Mums neatvrsies nevienas mju durvis. Iesim! Ms gjm vl daas mintes, kad man liks, ka kds ce iet pri msu ceam un ka tur, kur vii krustojas, cemal r gojas kds tums plankums. Tas droi vien bs rku krms.

1* 2

179

Es palaidu Vitlija roku, lai aizskrietu uz prieku. Uz i cea bija dzias grambas. Lk, rku krms un ar grambas. Dod man roku. Ms esam glbti, j o akmelauztuves atrodas piecu minu gjien no ejienes. Skaties uzmangi, tev vajaga drz ieraudzt koku puduri. Man liks, ka redztu kdu tumu plankumu, un es sacju, ka redzu kokus. Cerba mums deva jaunus spkus, kjas it k kuva vieg lkas, zeme liks kjm mkstka. Piecas mintes, par kurm bija runjis Vitlijs, man li ks velkamies jau veselu mbu. I r jau vairk par piecm mintm, kamr ms ejam pa pareizo ceu, vi sacja apstdamies. T man ar liekas. Uz kurieni grambas ved? Vias iet taisni uz prieku. Ieejai akmelauztuv vajaga bt pa kreisi, ms b sim pagjui viai garm, to nemaz neredzdami, kas viegli var notikt d tums. Tomr mums pc grambm btu va jadzjis noprast, ka ms esam gjui par tlu. Kad es jums saku, ce nekur nav nogriezies pa kreisi. Tomr griezsimies atpaka. Un ms vl reiz ncm atpaka. V a i tu redzi koku puduri? J, pa labi. Un grambas? N a v nemaz. Vai tad es btu akls? iesaucs Vitlijs, prvilkdams ar roku pr acm; iesim taisni uz kokiem un dod man roku. e priek ir mra sta. T i r akmeu kaudze. N , kad es jums saku, t ir mra sta. Ka man bija taisnba, par to nebija grti prliecinties, j o ms atradmies tikai pris sou no stas. Vitlijs pagja uz prieku, un t k neuzticjs savm acm, tad ska taustt rokm to, ko es saucu par mra stu, bet vi par akmeu kaudzi. T tiem ir sta; akmei i r krtgi salikti un es sa ou kau smaku. Bet kur ir ieeja? Mekl, kur viet gram bas nogrieas no cea uz ieeju. Es noliecos pie zemes un nogju ldz paam stas galam, bet neatradu ne zmes no kaut kda cea. Es atgriezos pie Vi

180

tlija un tpat prmeklju stmali uz otru pusi. Pankumi bija tdi pai: visur sta priek. Nevarja nekur atrast ne ieeju, ne ceu, jeb kdu teku vai iebrauktas grambas, kas no rdtu, pa kuru vietu var iekt st. E s nek cita nevaru atrast, ka tikai sniegu. Stvoklis bija ausmgs. Saimnieks, bez aubm, bija no maldjies, un akmelauztuves te nemaz neatrads. Kad es viam pasacju, ka nevaru atrast nekdas cea pa zmes, bet tikai sniegu, vi brdi pastvja, padomja un ska no jauna rokm aptaustt sienu no viena gala ldz otram. Kpis, kas nesaprata kas te notiek, ska nepacietgi riet. Es gju Vitlijam nopaka. V a i man meklt vl? N , lauztuves i r aizmrtas. Aizmrtas? J, ieeja ir aizmrta un me nevaram tikt iek. Bet ko tad? K o dart, vai n? J, to es ar vairs nezinu. Bs te pat jnomirst. A k , saimniek! J, tev negribas mirt, tu esi jauns un dzve tevi pie velk. Labi! iesim tlk. Vai tu vari paiet? Bet js? Kad nevaru vairs paiet, nokritu k vecs zirgs. Bet kurp lai ejam? Iesim atpaka uz Parzi un kad sastapsim kdu poli cistu, liksim, lai ms aizved uz iecirkni. Es no t gribju iz bgt, bet nevaru aut tev nosalt. Nu, iesim manu mazo R e mij, iesim, brns, un nezaud du! Ms skm iet atpaka pa to pau ceu, pa kuru bijm at nkui. Cik varja bt pulkstens? Man nebija ne mazks jaus mas. Ms bijm gjui ilgi, oti ilgi un lni. Varbt bija pus nakts, varbt pri. Debess vl bija tikpat tumi zila ar re tm zvaigznm, kas liks mazkas nek parasti. Vj bija pa stiprinjies; vi cla s a ^ K ) sniegu no cea veseliem mkoiem gais un svieda mums to^sej. Mjas, kurm ms gjm ga rm, bija noslgtas un tumas. Es domju, ka j a cilvki, kas jur gu satinusies silts segs, zintu cik mums ir auksti, vii Bfltms atvrtu durvis. tri ejot varbt btu bijis iespjams sasildties, bet V i llijs tikai ar mokm varja pakustt; vi elpoja tri un el181

sodms, it k btu skrjis. Uz maniem jautjumiem vi ne atbildja, bet ar roku deva zmi, ka nevar parunt. No lau kiem ms atkal bijm ienkui pilst, t. i. ms atkal gjm starp mriem un mru stm, virs kurm, vietm, kstda mas pojs laternas. Vitlijs apstjs. Es sapratu, ka via spki ir gal. Gribat, es pieklauvu pie m durvm? es viam pra sju. N . T k t mums neatvrs. Te dzvo drznieki un saku prdevji. T i e necelsies nakti aug. Iesim tikai tlk! Bet viam bija vairk gribas, nek spka. Pagjis da us sous, vi atkal apstjs. Man drusku jatpas, vi sacja, es vairs nevaru pa iet. Ms bijm pienkui pie kdas du stas. Vrti bija cieti, bet pri stai rgojs augsti sakrauta mslu kaudze, k tas biei redzams sakaudztju drzos. Vj bija izvjis virsjo salmu krtu un izkaisjis labu tiesu pa ielu. E s te apsdos, sacja Vitlijs. Bet js sacjt, ka ja ms apsdsimies, ms vairs ne spsim piecelties un nosalsim. Vi nek neatbildja, tikai ar roku nordja, lai savelku salmus pie vrtiem. Kad to biju izdarjis, vi, nevis iesds, bet iekrita salmos. Viam klabja zobi un viss ermenis kra tjs k drudz. Atnes vl salmus, vi sacja, mslu kaudze ms aiz sarg no vja. Taisnba, no vja via ms aizsargja, bet ne no auk stuma. Kad es biju, cik iespjams, visu salasjis, es nosdos blakus Vitlijam. Piespiedies labi ciei man klt un uzliec Kapi sev virs, vi tev dos drusku no sava siltuma. Vitlijs bija daudz piedzvojis vrs un zinja, ka auk stums, apstkos, kdos ms atradmies, varja mums atnest nvi. Ja vi tomr negrieza uz to vrbu, tad tas nozmja, ka via spki bija galgi izskui. Un t tas patiesb ar bija. Jau kop divm nedm vi katru dienu bija gjis un piepljies pri saviem sp kiem. Un tagad, im pdjam grtam gjienam, novrdzis no ilgm, neprtrauktm plm, no bada un no gadu nastas, tas bija jau par vju.

182

Vai vi apzinjs savu stvokli? Es to nekad nedabju zint. Bet taj brd, kad es uzklju sev salmus virs un pie spiedos viam klt, es jutu, ka vi noliecas pr manu seju un noskpsta mani. T bija otr un ar pdj reize. Neliels aukstums, kad gulstoties vs gult prem dre bui, parasti kav iemiganu, bet stiprs, ilgstos sals klaj lauk padara cilvku gurdu un miegainu. T tas bija ar ar mums. Tikko es biju piespiedies Vitlijam klt, man tli ska zust apzia un acis vrs cieti. Es pljos vias atvrt, un kad tas man neizdevs, es stipri kniebu sev rok. Bet mana da bija kuvusi nejtga, un tikai ar lielu pieplanos es varju sev t iekniebt, ka jutu mazliet spes. Tomr tas mani mazliet uzmundrinja, un deva man apziu, ka esmu vl dzvs. Vitlijs, atspiedies ar muguru pret vrtiem, elpoja smagi un grti, neviendiem, triem grdieniem. Kpis gulja man uz ceiem, piespiedies pie krtm, un bija jau aizmidzis. Pri msu galvm vl arvien pta vj un birdinja mums virs salmus, k sakaltuas, no kokiem atraisjus lapas. Uz ie las nebija neviena cilvka, visapkrt nves klusums. Man palika bail no klusuma. Kd? T o es pats ne varju saprast. Bet mani prma nenoteikta baiu un skumju sajta, un acs sakpa asaras. Man liks, ka man te bs j nomirst. Domjot par nvi es gar aizkldu avanon. Nabaga Barberna mte! Man bs jnomirst neredzjuam ne viu, ne msu mju, ne manu drziu. Pki, pateicoties nezin kdam brnumam, es atrados pats aj drzi: saule spdja spoi un priecgi, narcises vra va savus zeltainos ziedus, krmos dziedja strazdi un Barberna mte va uz rku oga veu, ko via tikko bija izmazgjusi upt, kas burbuo dama tecja pa oiem. T e atkal uzreiz es vairs nebiju avanon, bet atrados uz G u l b j a : Arturs gulja sav gult, bet Miliganes kundze bija nomod un, dzirdot vju trakojam, via sev jautja, kur gan es vartu atrasties d liel sal. Pc tam manas acis atkal aizvrs, sirds it k sastinga un man liks, ka es zaudju samau.

183

X I X . n o d a a.

Lzia.
Kad es atmodos, es atrados gult; gaias uguns liesmas apgaismoja istabu, kur gulju. Es apskatjos visapkrt. Istaba bija svea. Es nepazinu ar cilvkus, kas atrads istab. Tur bija kds vrs, pelkos svrkos un dzeltenos zbakos, un trs jeb etri brni. Jau nk meitene, kurai varja bt pieci jeb sei gadi, nenovrsa no manis savus izbrnjuos skatus. Viai bija neparasti i z teiksmgas acis; liks, ka vias run. Es pieclos. Visi sanca man apkrt. K u r ir Vitlijs? es jautju. Vi prasa pc sava tva, sacja jauna meitene, k li ks veck no visiem brniem. Tas nav mans tvs, bet mans saimnieks. Kur vi i r ? Kur ir Kpis? Ja Vitlijs btu bijis mans tvs, tad, varbt, audis ap mani btu kavjuies man tli teikt visu patiesbu, bet t k vi izrdjs esam tikai mans saimnieks, tad neliks vajadzgs slpt man kaut ko, un lk, ko es dabju zint. Vrti, pie kuriem ms bijm apglueis, piederja kdam drzniekam. A p pulksten diviem rt, drznieks bija atvris vrtus, lai brauktu uz tirgu, un bija atradis guam ms, sal miem apsegtus. Vi mums bija uzsaucis, lai ms piecea1

185

mies un palaiam ratus garm, bet t k ms, ne viens, nedz otrs nepakustjmies (tikai Kpis rjis ms sargdams), tad vi samis ms aiz rokas un sapurinjis. Bet ar tas neko neldzjis, un neviens no mums nav pakustjies. Tad vi nopratis, ka noticis kaut kas nelabs. Vi pavljis atnest lukturi un tad izrdjies, ka Vitlijs ir nosalis un es ar neesmu daudz labk stvokl. Tomr pateicoties Kapim, kas guljis uz manm krtm, man vl bijis drusku siltuma un elpas. Mani ienesui drznieka mj un apguldjui vien no brnu gultm, kuru pasu pieclui. Seas stundas es esot noguljis k beigts, bet pamazm asins rioana nokrtojusies, elpo ana kuvusi spcgka, un es atmodies. Cik vrgs un nespcgs es ar biju pie miesas un dvseles, es tomr biju pietiekoi pie apzias, lai aptvertu vis pilnb o vrdu nozmi, ko es nupat dzirdju. Vitlijs miris! To visu man pazioja pats drznieks, vrs pel kajos svrkos un dzeltenajos zbakos. Pa visu st stanas laiku maz meitene nenovrsa no manis sa vas izbrnjus acis. Kad vias tvs bija pateicis, ka Vitlijs miris, via, bez aubm neapzingi nojauta, ka zia man ir smags trieciens, j o via piegja pie tva, uzlika vienu rociu uz via rokas un ar otru nordja uz mani, pie kam no vias krtm izlauzs kda savda skaa, kas nebija vrdi, bet skanja k maiga un ldzjtga nopta. Vias ests ar bija tik izteiksmgs, ka nekdi paskaidro jumi vrdiem nebija vajadzgi. Es vias est un skat, ar kdu via to pavadja, nojauta instinktvu simptiju pret sevi un pirmo reiz, kamr biju ries no Artura, mani prma nenosakma maiguma, sirsnbas un uzticbas sajta, k ta jos laikos, kad Barberna mte, pirms mani noskpstt, lai ciu nolkojs man. Vitlijs bija miris, man nebija neviena tuvinieka, bet tomr man liks, ka es nebtu pavisam viens, it k vi vl btu pie manis. T jau ir, Lzi, sacja tvs noliekdamies pie meitias, viam tas dara spes, bet mums tomr jpasaka visa patie sba. Ja ms to nedarsim, tad to dars policijas audis. Un vi ststja tlk, k vi par notikuo paziojis po licijai, k policisti aiznesui Vitliju un k vi mani apgul djis sava veck dla Aleka gult. Un Kpis? es jautju, kad vi bija beidzis runt. Kpis! J, suns?

186

 Es nezinu, vi ir nozudis. Vi aizgja ldzi nestuvm, teica viens no brniem. Tu, Benjami, to redzji? Es domju gan. Vi, galvu nolaidis, gja paka ne sjiem, laiku pa laikam uzlkdams uz nestuvm un katrreiz, kad nesji viu nodzina zem, vi li iesmilkstjs, kas iz klausjs k apslpta gaudoana. Nabaga Kpis! Cik reizes vi nebija spljis ldz Zer bno apbedanas uzvedum! Vi bija bijis labs aktieris un bija mcjis tik komiski raudt un tik li pst, ka pat vis drmkie brni bija gandrz vai busi no s m i e k l i e m . . . Drznieks ar brniem izgja no istabas un atstja mani vienu. Labi nesaprazdams, ko lai daru, es pieclos. Mana harfa bija nolikta gultas kjgal; es prmetu siksnu pr plecu un iegju istab, kur bija iegjis drznieks ar br niem. Man tau vajadzja iet, bet uz kurieni?.. Es to nezi nju, bet jutu, ka man jiet. Bez tam. es gribju redzt V tliju. Dzvs vai miris, man vi bija jredz, un es gju. Pc atmoans, guldams gult, es nejutos prk slikti; tikai galv sajutu nepanesamu karstumu un smagumu. Bet tikko es pieclos kjs, mani prma nespks, man liks, ka tli nokritu, t k man vajadzja pieturties pie krsla. Brtiu atpties, es atgdu durvis un atrados kop ar drz nieku un brniem. Vii sdja ap galdu, netlu no pavarda, kur dega gaia uguns, un gatavojs st gargu kpostu zupu. Zupas smara gja man pie sirds un nelgi atgdinja, ka jau sen neesmu dis. Man uznca it k bonis un es sku groties, o slikto sajtu, laikam, varja redzt ar no ma nas sejas. V a i tu nejties labi, zn? ldzcietgi jautja drznieks. Es atbildju, ka tiem nejtos labi un, ja vi atautu, labprt kdu brdi atsstos pie uguns. Bet man bija vajadzgs diens, nevis siltums. Uguns mani nepadarja spcgku, bet zupas smara, karou un vju indana un strbanas skaas vl pavairoja manu nespku. Ja es btu uzdroinjies, es tik labprt btu paldzis vi zupas! Bet Vitlijs nebija mani mcjis lgt dvanas, un daba mani nebija radjusi par ubagu. Es drzk btu no miris bad, nek teicis: es esmu izsalcis. Kd? Es ne zinu. Varbt td, ka nekad negribju prast to, ko nevaru atdot vai atdart.
;

187

Maz meitene ar savdo skatu, kas nerunja un kuru tvs sauca par Lziu, sdja man pret. Via neda, bet acis ne nolaizdama skatjs man. Pki via piecls no galda, pa ma savu pilno zupas vi, atnesa un nolika man to uz ce iem. Es biju par vju, lai paruntu un pateikdamies, viegu' pa mju ar roku. Bet drznieks tli sacja: e m vien, zn, ko Lzia dod, ir labi dots. Un j a tev vl.gribsies pc vja, varsi dabt vl otru. Ja man gribsies! Es vi iztukoju pris mirkos. Kad es noliku karoti, Lzia, kas stvja man priek un visu laiku ciei skatjs man, si kaut ko iesaucs. Tikai oreiz tas ne izklausjs pc noptas, bet pc prieka sauciena. Pc tam, pa musi no manis vi, via to pasniedza tvam, lai tas viu vl reiz piepildtu, un pc tam via to atkal pasniedza man, ar tik mu un uzmundrinou smaidu, ka neskatoties uz izsalkumu, es vi skatdamies, brdi kavjos saemt vi. Tpat k pirmo reiz, ar tagad, vis bija tuks das se kunds. Meitene, man skatoties, tagad ne tikai smaidja, bet vias lpas un vaigi atplauka sirsngos smieklos. N u , zn, sacja drznieks, tu esi krietns smljs. Es jutu, ka nosarkstu ldz pat matiem, Bet brdi prdo mjis, es nospriedu, ka labk pasacu visu patiesbu, nek auu domt, ka esmu rijgs, un es pateicu, ka neesmu vakar dis vakarias. U n pusdienu? A r pusdienu n. Un tavs saimnieks? Vi ar nav dis vairk, k es. T tad vi miris k no aukstuma, t no bada. Zupa man bija atkal atdevusi spkus. Es pieclos un tai sjos iet. K u r tu gribi iet? jautja tvs. Uzmeklt Vitliju. Viu vl reiz redzt. Bet tu jau nezini, kur vi ir? T o es nezinu. Vai tev ir draugi Parz? N. Kds no tavas dzimts puses? Neviena. Kur atrodas tava mjvieta. 188

 Mums nav dzvoka, j o ms tikai vakar iencm Pa rz. K o tu esi nodomjis dart? Splt harfu, dziedt dziesmas un t nopelnt sev uz turu. Kur? Parz. Tu dartu labki, ja atgrieztos mjs pie veckiem. Kur tavi vecki dzvo? Man nav vecku. Tu sacji, ka vecais ar balto brdu neesot tavs tvs? Man nav tva, bet Vitlijs man bija tva viet. Un tava mte? Man nav mtes. Bet tev tau bs kds tvocis, krustmte, kds br lns, msica vai cits kds rads? N , neviena. N o kurienes tad tu nc? Saimnieks mani nopirka no manas audu mtes vra. Js bijt oti laipni pret mani un es jums no sirds pateicos. Ja js vlaties, es svtdien atnku, pasplu harfu un js, ja jums patiks, varsat padejot. To teicis, es gju uz durvju pusi. Bet tikko biju pris sou pagjis, Lzia satvra mani aiz rokas un smaiddama rdja uz harfu. Vias vlanos nevarja prprast. Js gribat, lai es splju? Via palocja galvu un priecgi sasita plaukstas. N u , uzspl viai kaut ko, sacja drznieks. Es noliku harfu un kaut gan man sirds nemaz neness uz deju un jautrbu, es sku splt valsi. Savu labko valsi, ko es vislabk pratu. Ak, es vljos, kaut vartu viu tik pat labi nosplt, k Vitlijs. Man oti gribjs izdart kaut ko patkamu ai mazajai meitentei, kas ar saviem skatiem aiz kustinja manu sirdi! No skuma via skatjs man virs un miergi klausjs, pc tam ska kjm atzmt takti, bet drz, mzikas aizrauta ska griezties un dejot pa virtuvi. A b i bri un veck msa palika miergi sdot. Via, pats par sevi saprotams, nevalsja, nelika kjas vala soos, bet tikai griezs ri, viegli un daii. Vias sejia spdja no prieka. Tvs, pie pavarda sdot, nenolaida no vias acu; vi liks aizkustints un sita ar rokm takti.

189

Kad valsis bija nobeigts un es apstjos, via nostjs man priek un pataisja skaistu reveransu. Pc tam, piesita ar pirkstu pie harfas un pamja man, kas nozmja: v l . Es ar lielko prieku btu viai spljis visu dienu, bet vias tvs sacja, ka pietiekot, j o baidjs, ka dejojot via vartu par daudz pieplties. Tad, vala vai dejas viet es viai nodziedju savu neapolieu tautas dziesmiu, ko man bija iemcjis Vitlijs. Fenesta vascia e patrona crudele, Quanta sospire m'aje fatto jettare, M'arde stocore comm'a na cannela Bella quanno te sento annomenare. dziesmia bija mans iemotkais un labkais gabals, ar kuru es parasti atstju uz klaustjiem vislielko iespaidu. Meldija bija lna un skumja, vi bija kaut kas maigs, kas aizkustinja sirdis. Pie pirmajm dziesmas taktm Lzia nostjs man pret, skatjs man acs un kustinja lpas, it k prt atkrtodama manus vrdus, bet dziesmai kstot bdgkai, via soli pa solim kps atpaka un pie beidzam panta raudot mets t vam klp. Pietiek, vi sacja. T ir gan mue, sacja tas no briem, kuru sauca par Benjamiu. Via te dejo un te atkal tlt raud. Tomr ne tik mue, k tu! Via kaut ko saprot, sacja veck msa noliekdams pie Lzias un apskaudama "viu. Kamr Lzia bija tva roks, es jau biju uzlicis harfu plecos un virzjos uz durvju pusi. K u r tu iesi? jautja drznieks. Es jau jums sacju. Vispirms minu vl reiz redzt Vitliju un tad daru to, ko vi man mcja dart splu harfu un dziedu. -v- Tu t tad esi pieries savam muzikanta amatam? Cita amata man nav. Vai tev nav bail no lielceiem? Man nav mju. Tomr pdjs nakts notikumi, vai tie tev neliek savu dzvi prdomt? Bez aubm, man labk patiktu krtga gulta un silts kakti.

190

 Tu gribi labu gultu un siltu kaktiu, un zinms, ar darbu? Ja tu gribi palikt te, tu varsi ar mums kop strdt un kop dzvot. Protams, nekdu bagtbu vai laiskuma dzvi es tev nevaru piesolt. Ja tu pieemsi manu prieklikumu, tev vajadzs strdt un plties, tev vajadzs agri celties un visu dienu rakties pa drzu un sviedriem vaig nopelnt savu maizes gabalu. Bet maize tev bs nodrointa un tu nebsi spiests, k pagjuo nakti, gult zem klajm debesm un, var bt, pat nomirt kd cemal vai grv. Vakar tu atradsi priek gultu un, dot savu zupu, tev bs apzia, ka tu pats esi viu nopelnjis un, vari man tict, via tev liksies garga. Un tad, j a izrdsies, ka tu esi krietns zns, un kaut kas man liek domt, ka tu tiem tds esi, tad tu bsi k msu pau imenes loceklis. Lzia bija pagriezusies urp un caur asarm smaidot skatjs man. is prieklikums nca tik negaidot, ka es acumirkl neva rju viu labi aptvert, un brdi paliku aubdamies stvam. Tad Lzia atstja tvu un, pamusi mani aiz rokas, pieveda mani pie kdas bildes, kas karjs pie sienas un uz kuras patlaban krita gaisma. Tur bija tlots svtais Jnis, trpies aitas.d. Via ar vienu roku nordja, lai tvs un bri paskattos uz bildi, .un ar otru roku izgludinja manu aitas diu Un no rdja uz maniem matiem, kuri tpat, k svtajam Jnim, bija galvas vid prirti un gars sprogas nokarjs ldz pleciem. Es sapratu, ka via atrod, ka es ldzinjos svtajam Jnim. Paam nezinot kd, tas man patika un mani aizku stinja. T tas ir, sacja tvs, vi tiem izskats pc svt Ja. Lzia smjs un plaukinja rokas. N u , sacja tvs atgriezdamies pie sava prieklikuma, k tu, zn, dom? Vai bsi ar mieru? Man t tad reiz bs imene! A k , cik reiu jau is lolo tais sapnis bija izgaisis! Barberna mte, Miliganes kundze, Vitlijs, visi, viens pc otra, man atkal bija jzaud. Tagad es vairs nebu viens! Mans stvoklis bija ausmgs: es tikko biju redzjis mir stam cilvku, ar kuru kop biju nodzvojis vairk gadus un kas man bija bijis gandrz k tvs. Taj pa laik es biju zaudjis ar savu biedri un draugu, manu drgo Kapi, ko tik oti mlju, un kas ar pret mani izjuta sirsngu draudzbu.

191

Un tomr, neskatoties uz to, kad drznieks man lika priek palikt pie via uz dzvi, es jutu, ka man sird ieplst jauns dzves prieks un spars. Viss vl t tad nebija man zudis, vl dzve varja skties no jauna. Vairk k par nodrointo maizi, ko man piesolja, e3 priecjos par s imenes saskango dzvi, kur varu emt dalbu. ie zni bs mani bri. jauk, maz Lzia bs mana msia. Savos brnios sapos es biei biju sev iztlojis, ka at radu savu tvu un mti, bet es nekad nebiju iedomjies par briem un msm. Un tagad vii pai man iekrt roks. Ir jau taisnba, tie nav mani stie, miesgie brli, bet draudzba vius par tdiem var padart. Lai tas notiktu, man vajadzgs vius tikai iemlt (un to es gribju dart) un t izturties, lai vii iemltu ar mani. Es domju, ka tas ne bs grti, j o vii visi liks pc dabas sirsngi un labsirdgi. tri es norvu harfas siksnu no pleca. Lk atbilde, smiedamies sacja tvs, un pie tam laba at bilde. V a r redzt, ka tu dodi viu ar labpatikanu. Uzkar savu instrumentu uz naglas, manu zn, un taj dien, kad tu nejutsies labi pie mums, tu viu varsi noemt un aizlaisties. Tikai tu lko dart t, k dara lakstgalas un bezdelgas izmekl izdevgu laiku sava ceojuma uzskanai. E s no jums aizieu tikai vienu reizi, es sacju, lai uz-, mekltu Vitliju. Tas i r pareizi, sacja krietnais vrs. Mja, pie kuras vrtiem ms bijm pakritusi, piederja pie Glasjras, un drznieku, kas vi dzvoja, sauca par Aknu. Taj brd, kad mani uzma aj mj, imene sastvja no pieciem cilvkiem: no tva, ko sauca Pteri, diviem dliem Aleka un Benjamia un divm meitm. Vecko sauca par Etjeneti un jaunko par Lziu. Lzia bija mma, bet ne no dzimanas; tas nozmja, ka vias mmums nebija kurluma sekas. Divus gadus via bija runjusi, bet si pirms ceturt gada sasnieganas bija zaud jusi valodu. Valodas zaudana bija krampju sekas, kas, par laimi, nebija kaitjui vias gara spjm. Ts bija attstju s pat par daudz a g r i : via ne tikai visu saprata, bet prata ar pati visu izteikt un visu paskaidrot. Nabadzgs, un ne tik vien nabadzgs bet ar daudzs prtikus imens, brna

192

kroplums biei ir par iemeslu tam, ka brns jtas atstts un atstumts. Bet aj gadjum tas t nebija. Lzia ar savu piemlbu, jautrbu, ar savu lno dabu un ldzjtgo sirdi bija pratusi izvairties no smag liktea. Bri izturjs pret viu labi un neatgdinja viai ts trkumu. Tvs dzvoja tikai viai, un msa Etjenete viu dievinja. Agrkos laikos, diciltgs imens pirmdzimtajiem bija lielas priekrocbas, bet ins laikos piedzimt strdnieku i men k pirmajam, biei nozm mantot lielu atbildbu. Akna kundze bija mirusi gadu pc Lzias dzimanas, un no s die nas Etjenete, kas bija tikai divus gadus vecka par savu vec ko brli, bija kuvusi par imenes mti. Viai nebija laika apmeklt skolu, bet vajadzja palikt mjs, gatavot dienu, t pogas, lpt bru un tva drbes un nst uz rokm L ziu. Drz aizmirss, ka via ir meita un msa, un visi .ska skatties uz viu k uz kalponi, un pie tam k uz tdu kalponi, no kuras nevajag kautrties, j o visi labi zinja, ka via prom no mjas neies un ar nekad nedusmosies. Etjenete auklja Lziu, vadja pie rokas Benjamiu un strdja visu dienu. Via cls agri no rta, lai gatavotu t vam brokastis vl priek via aizieanas uz tirgu, un guls vlu, j o vajadzja nokrtot vakariu traukus un mazgt br niem veu. Katru brvo brtiu via vasar laistja pues, bet ziemu, biei nakts vid, kad uznca negaidta salna, cls aug un gja drz izklt salmu segas, un ai darba pilnaj dzv viai neatlika laika bt brnam, neatlika laika rotam un smiekliem. Vias sejia, etrpadsmit gadu vecum izska tjs tik bdga un skumja, k trsdesmit piecus gadus vecai vecmeitai. Bet via izstaroja maigumu un padevbu. Bija pagjuas tikko piecas mintes, kop es pakru harfu uz nordts naglas, un es taisni gribju skt ststt, k atpaka ce no antij akmelauztuvm, kur ms bijm cerjui pr gult nakti, ms prsteidza aukstums un nogurums, kad pk i izdzirdu pie durvm, kas veda uz drzu, skrpanu un lu rieanu. Tas ir Kpis! es iesaucos uzlkdams. Bet Lzia man aizsteidzs priek. Via pieskrja pie durvm un atvra ts. Nabaga Kpis ar vienu lcienu bija man klt, un kad es viu pamu uz rokm, vi no prieka smilkstdams ska laizt man seju. Vi viscaur drebja. Un Kpis? es jautju Akna kungam.
13 Hektors Mal, Dzves skol.

193

Vi saprata manu jautjumu un atbildja: L a b i , Kpis paliks pie tevis. Kpis, it k saprasdams, par ko tiek runts, nolca zem, pielika labo priekepu pie sirds un paklanjs. Brni par to oti smjs, visvairk Lzia. Es gribju, lai Kpis, brniem par prieku, nospltu kdu ludziu, bet vi negribja man klaust. Vi ielca man klp, gribja atkal skt mani laizt, bet tad nolca zem un ska mani raustt aiz svrku pie durknes. V i grib, lai eju viam ldz. Viam ir taisnba. Vi grib tevi aizvest pie tava saimnieka. Policisti, kas bija aiznesui Vitliju, bija teikui, ka v i iem vajagot mani iztaujt un bija soljuies atnkt dien, kad es bu atsilis un atmodies. Bet uz viiem varbt vaja dztu ilgi gaidt, j o nebija zinms, kad vii atnks. Un es biju pilns nemiera, es gribju trk zint, kas ir noticis ar Vitliju. Varbt vi nemaz nav vl miris, k ms to bijm iedomjuies. Jo es tau nebiju nomiris. Vi varja, tpat k es, atkal atdzvoties. Redzdams manu nemieru un noprasdams via iemeslus, drznieks aizveda mani uz policijas iecirkni, kur man uzst dja vienu jautjumu pc otra, bet uz kuriem es trk neatbil dju, kamr nebiju samis pilngi prliecinou atbildi, ka Vitlijs tiem ir miris. Tas, ko es zinju, nebija nekas sa rets, un to es ar izststju. Bet komisrs gribja zint kaut ko vairk un ilgi praja mani par Vitliju un mani pau. P a r sevi es izststju, ka man nav vecku un, ka Vit lijs, samaksdams naudu uz prieku, norjis mani no manas audu mtes vra. U n tagad? jautja komisrs. T e iejaucs drznieks. Ms viu patursim pie sevis, j a to atausit. Komisrs ne tikai to atva, bet pat novlja drzniekam laimes uz via labo darbu. Tagad vajadzja sniegt zias par Vitliju, un tas man ncs diezgan grti, j o es par viu nezinju neko, jeb oti maz ko. Tomr bija viena neizprotama lieta, par kuru btu var jis runt: tas bija tas, kas notika msu pdjs izrdes laik, kad Vitlija dziedana izsauca smalks dmas apbrnoanu un sajsmu. Btu varjis mint ar par Garofolija draudiem, bet es sev jautju, vai mans pienkums nebtu to noklust.

194

Vai to, ko Vitlijs tik rpgi bija slpis dzvs bdams, es drkstju atklt pc via nves? Bet brnam nkas grti noslpt kaut ko policijas komis ram, kas labi prot savu lietu, j o iem audm i r tda iztauj anas mksla, ka tie js visai drz samulsina un liek nodot sevi, tikldz js miniet kaut ko slpt. T tas notika ar ar mani. Nebija pagjuas vl ne piecas mintes, kad es biju jau izststjis visu, ko es gribju noslpt un ko vi gribja da bt zint. Tagad atliek tikai aizvest viu pie Garofolija, sacja komisrs kdam policijas uzraugam. Js viu aizvedsat ldz Lursinas ielai, mju gan jau vi pats pazs. Js uzkpsit kop ar viu aug un ievksit zias no Garofolija. Ms visi trs devmies ce: policists, drznieks un es. K komisrs jau bija teicis, man bija viegli uzzmt mju, un ms uzkpm ceturt stv. Es neredzju Matiju, kas, bez aubm, bija aizvests uz slimncu. Ieraudzdams policistu un mani, Garofolijs noblja: droi vien, viam bija bail. Bet vi tri apmierinjs, kad policists pateica, kd ms esam ieraduies. A k , tad nabaga vecis ir miris, vi sacja. Vai js viu pazint. oti labi. Nu, labi, tad ststiet ko js zint. Tas ir oti vienkrs ststs. Via stais vrds nav V i tlijs, bet gan Karlo Balzn. Un ja js gadus trsdesmit pie cus vai etrdesmit atpaka btu dzvojui Itlij, tad btu pieticis viena vrda, lai js saprastu, kas tas ir par vru, kas jums tagad sagd darbu. Karlo Balzn taj laik bija visslavenkais dziedtjs vis Itlij, un viam bija milzgi pankumi uz vism lielkm skatuvm. Vi dziedja visur: Neapol, Rom, Miln, Vencij, Florenc, London, Parz. Bet te kd dien, vi zaudja balsi un, nevardams vairs bt dziedtju karalis, vi negribja savu slavu mazint dzieddams tetros, kas nebija s slavas ciengi. Vi attei cs no sava vrda, ska saukties par Vitliju un slps no v i siem, kas viu bija pazinui via slavas laik. Tomr dzvot vajadzja. Vi izminja dadus amatus, bet nekas vi^am neveics, ldz beidzot nonca ldz drestu suu rdtjam. P a r spti savai posta dzvei vi tomr nebija zaudjis savu lep numu un btu nomiris no kauna, ja publika btu dabjusi zi13*

195

nt, ka slavenais dziedtjs Karlo Balzn i r prvrties par nabaga Vitliju. Es o noslpumu uzzinju pateicoties nejau am gadjumam. Tds t tad bija noslpums, kas maji visu laiku nebija devis mieru! Nabaga Karlo Balzn, drgais un apbrnojamais Vitl i j ! Ja man btu sacjui, ka vi ir bijis karalis, es par to nemaz nebtu brnjies.

196

XX

nodaa.

Drznieks.
Manu saimnieku vajadzja glabt nko dien, un tvs bija soljies nkt man ldz. Bet nko dien, sev par lielu izmisumu, es nevarju piecelties, j o nakti mani bija prmis liels drudzis, kas sks ar drebuiem un prgja vlk liel karstum. Man liks, ka man krts degtu uguns un ka es esmu tikpat slims k oli krs pc nakts, ko vi pavadja snieg uz koka. Tiem, man bija iestjies stiprs plauu iekaisums, ko es biju dabjis, prsalddamies taj nakt, kad aizgja boj mans nabaga saimnieks. is plauu karsonis mani ar iemcja sti cient Akna imenes labsirdbu un, sevii, Etjenetes uzupuranos. Kaut gan nabadzgie audis parasti neml griezties pc rsta paldzbas, tomr mana slimba piema tik stipru un bstamu veidu, ka manis d oreiz taisja izmumu. Izsauk tajam rstam nebija grti noteikt manu slimbu, un nebija va jadzgi ar gari paskaidrojumi, k slimba clusies. Vi tlt pateica, ka mani vajagot vest uz slimncu. Tas, patiesb ar btu bijis visvienkrk un vieglk izeja in gadjum. Bet tvs tam nepiekrita. T k vi pakrita pie msu un nevis pie slimncas vr tiem, tad vi mums ir .jpatur! rsts visdiem vrdiem izpljs viu prliecint, bet vi, sacdams, ka liktenis t lmis, palika negrozms. Viam bija lemts mani paturt pie sevis, un vi mani ar paturja. Pie visiem saviem daudzajiem darbiem, Etjenete tagad pievienoja vl slimnieka kopjas uzdevumu. Via mani ap kopa oti krtgi un ar lielu laipnbu, nekad nekldama nepa cietga un neko neaizmirsdama, tik pat labi k kda lsirdg msa no Senvensnas. Kad mjas darbu d viai vajadzja mani atstt uz kdu brdi, vias viet stjs Lzia. Un biei

197

mocdamies ar drudzi, es redzju viu stvam gultas kjgal un skatmies man lielm, uztrauktm acm. Karstuma mur gos man liks, ka tas ir mans sargeelis, un es ar viu sa runjos, t k btu runjis ar eeli, atkldams visas savas cerbas un vlans. N o bra es pieradu, pats pret savu gribu, uz viu skatties k uz augstku btni, iettu, it k gais mas spoum, un mani oti prsteidza, ka via dzvo tdu pau dzvi, k ms, j o es sagaidju, ka via pki aizlaidsies prom, izplot lielus baltus sprnus. Mana slimba bija ilga un grta un vairk reizes, pc uz laboans, nca atkal pasliktinans. da slimbas gaita varbt btu daai labai mtei atmusi drosmi un ticbu cn ties, bet t nespja nogurdint Etjenetes pacietbu un paaiz liedzbu. Vairkas naktis vajadzja palikt nomod pie manas gultas, j o krtis man bija tik slimas, ka es kuru katru brdi varju nosmakt, un td Benjami ar Aleksi, prmaius, palika pie manis nomod. Beidzot es sku izveseoties, bet t k slimba bija bijusi gara un untumaina, tad uz r ieanu vajadzja gaidt ldz pavasarim, kamr sks zaot Glasjras lauki. Tagad Lzia, kas vl nek nestrdja, iema Etjenetes vietu un veda mani pastaigties Bjevras krastos. Pusdienas laik, kad saulte sildja vissiltk, saruies roks un Kapja pavadti, ms izgjm no mjm un lniem soiem apstaig jm apkrtni. Pavasaris taj gad bija jauks un mlgs, vis maz man atmi vi palicis k maigs un mlgs, un tas, pa tiesb, ir viens un tas pats. Parziei maz pazst kvartlu, kas atrodas starp Mezonblanu un Glasjru. Vii tikai zin, ka tur ir neliela ieleja, bet ka t upte, kas te tek cauri, i r Bjevra, tad vii iedomjs, ka ieleja i r viena no visbdgkm un netrkm vietm Pa rzes apkrtn. Tomr t tas nav, un vieta i r labka nek vias slava. Bjevra, par kuru biei, sprie pc t, kda via ir kuvusi rpnieciskaj Senmarseas priekpilst, bet nevis pc t, kda via izskats sav dabg veid pie Var j ram un Ringi, tek, jeb vismaz taj laik tecja, cauri ielejai slpdams aiz biezas vtolu un papeu sienas. Zains pavas skas no paiem vias krastiem un velkas pa nokalntm uz augu, kur pa gal pacls mjas un drzi. Pavasaros te auga mksta un sulga zle, un uz smaragdza paklja spdja ppenu balts zvaigntes. Plaukstoos vtolos un papels, kuru pumpurus klja lipga sveu krta, lkja strazdi, aui

198

un ubtes, un ar savu dziedanu liks sakm, ka te vl ir lauki, ka te nav pilsta. du es arvien redzju o mazo ieleju, kas no t laika ir oti prvrtusies bet iespaids, ko via i r atstjusi man atmi ir tikpat spilgts, ka taj dien, kad to samu. Ja es btu gleznotjs, es jums uzzmtu papeu aizkaru, neaizmirsdams nevienu pau koku, tpat resnos vtolus, kuru stumbru galos zaoja rku krmi, laizdami saknes satrdju stumbr. Es jums uzzmtu ar cietoka vaus, no kuriem ms uz vienas kjas slidinjmies zem, ar Bitokaju vja dzir navas, tpat Svts Helnas pagalmu ar veas mazgtjm, ar du rtavas, kas bojja un maitja upes deni, un bei dzot Svts Annas fermu, kur strdja nabaga rprtgie, kas idiotiski smaidja, kad kds gja garm, un podami, enga nos locekus un savilkdami savas sejas ar pusatvrtm mutm mug grimas, rdja mles galu. Pats par sevi saprotams, ka msu gjienos Lzia nek ne runja, bet k par brnumu, ms ar nesajtm nekdu vaja dzbu pc vrdiem. Ms viens otr paskatdamies ar skatiem vien sapratmies un pie tam vl tik labi, ka ar es pats ar viu sarunjoties vairs nelietoju vrdu valodu. Beidzot mani spki ska atgriezties un es varju skt strdt drz: es biju ar nepacietbu gaidjis o brdi, j o oti gribju atdart citiem to, ko tie bija darjui man lab. Es gribju strdt priek vi iem un, samr ar saviem spkiem, atmakst par visu, ko vii man devui. Es nekad nebiju strdjis, j o cik grti ar bija bijui garie gjieni, tos tomr nevarja saukt par nopiet nu darbu, kas prasa neatslbstou gribas spku un izturbu. Bet man liekas, ka es strdju labi, vismaz, oti centgi, seko dams to piemram, ko redzju ap sevi. Tas bija taj laik, kad Parzes tirgos ska pardties lefkojas, un td ar Akna tvs taj brd nodarobojs ar viu audzanu. Msu drzs bija pilns ar vim: tur bija gan sar kanas, gan baltas un violetas, visas sakrtotas pc krsm, t k katr lecekl bija sava krsa; baltai rindai blakus bija sarka n u. 1.1., kas izkatjs oti skaisti. Vakaros, pirms leceka logu aizvranas viss gaiss bija o puu smaras pilns. Mans darbs bija piemrots maniem spkiem. Man vaja dzja katru rtu, kad sals bija prgjis, attaist leceka stikla logus un vakar tos atkal aiztaist. Dien man vajadzja ar salmu prkltnm aizsargt stdus no prk stipras saules, is darbs nebija ne grts, ne ar smags, bet vi prasja daudz 199

laika, j o man divreiz dien bija jprcil vairki simti logu un bez tam man tie bija juzmana un pc vajadzbas jaizklj ar salmu segm un atkal jatklj. Lzia pa to laiku stvja pie zirga, kas dzina ierci, ar kuru vilka aug laistanai vajadzgo deni, un kad vec K o kote taisdamies apstties palninja savu gaitu, via to atkal pamudinja, paplkindama ar mazu ptadziu. Viens no vias briem izlja uzvilktos spaius, bet otrs paldzja t vam. T katram bija savs darbs, un neviens velti netrja savu laiku. Es sav sd biju redzjis strdjam zemniekus, bet man nebija nekds jdziens par to, ar kdm plm, centbu un piespieanos strd drznieki Parzes apkrtn. T i e ceas pirms saules lkta un iet gult ilgi pc vias norietanas, un visu garo dienu tie plas, cik viu spki to atauj. Es biju ar redzjis zemi apstrdjam, bet nekad nevarju iedomties, cik daudz no vias var izdabt, j a to pareizi un intensvi ap strd. Pie Akna tva es biju lab skol. A r laiku, kad paliku spcgks, man bez leceku logu uzmananas uzdeva vl citus darbus. Lielu prieku un patik anu man sagdja, ka man atva ar paam zem kaut ko iedstt, un vl lielks bija mans prieks, kad redzju to augam. Tas tau bija mana paa roku darbs, mans paums, mans ra ojums un tas mani piepildja ar lepnumu: t tad es tomr biju kaut kam dergs un to es biju pierdjis; un kas bija vl patkamk, bija tas, k es pats to sajutu. Es varu apgalvot, ka t i r laba atmaksa par plm. P a r spti grtbm, ko man jaun dzve uzlika, es tri pieradu pie s darba pilns dzves veida, kam bija tik maz ldzbas ar manu iepriekjo klaidoa dzvi. Agrk, brvi klaijot pa lielceiem, man nebija cita uz devuma, k iet tikai taisni uz prieku, bet tagad, ieslgtam etrs drza siens, man vajadzja no rta ldz vakaram grti strdt. Krekls bija slapj no sviedriem, rokas novilktas no lejkannm un bass kjs netras, staigjot pa dubainajiem drza celiiem. Bet ap mani visi strdja tikpat grti; tva lejkannas bija vl smagkas par manjm, un via krekls bija vl vairk sviedros izmircis nek msjie. Redzot, ka citi tpat plas, darba grtbas bija viegli panesamas. Bez tam, te es atradu to, ko domju esam zaudjis uz vi siem laikiem: imenes dzvi. Es vairs nebiju viens, es vairs nebiju pamests brns; man bija paam sava gulta un sava

200

vieta pie galda, kas ms visus apvienoja. Ja ar pris reizes dien no Benjamia un Aleka samu pa dunkai, es to aiz mirsu, tikko vii savu roku bija nolaidui, tpat k vii pie mirsa ts, ko dabja no manis. Vakar, sddami ap kopgo zupas bodu, ms visi jutmies k bri un draugi. Tomr jsaka taisnba, ka ms nedzvojm tikai pls un darb, mums bija savs laiks ari priekam un atptai. Sapro tams, s stundas bija sas, bet td j o patkamkas. Svtdienas pcpusdiens ms visi salasjmies zem maz, vnstgm apaugu nojumia pie mjas. Es aizgju un pa mu savu harfu, kas visu nedu karjs uz naglas pie sie nas, un splju brniem dejas. Vii gan nebija mcjuies dejot, bet Aleksis un Benjami reiz bija bijui Milkolonns kzs, un vl drusku atcerjs, k jdejo franksze. Tagad dejojot, vii vadjs pc m atmim. Kad vii no dejoanas jau bija nogurui, vii ldza mani dziedt. Es viiem nedzie dju visas dziesmas, ko tikai zinju, pie kam uz Lziu arvien vislielko iespaidu atstja mana neapolieu dziesmia: Fenesta vascia e patrona crudele. Katrreiz, kad dziedju pdjo pantu, viai acis bija pilnas asaru. Tad, lai viu atkal uzjautrintu, ms kop ar Kapi no spljm kdu joku ludziu. A r Kapim s svtdienas bija sti svtki, j o ts atgdinja viam pagjuos laikus. Kad vi savu lomu bija nospljis, vi to labprt btu gribjis skt atkal par jaunu. ajs svtdiens es ar arvien pieminju Vitliju. Es splju harfu un dziedju t, it k ar vi btu te klt. La bais Vitlijs! Jo lielks es augu, j o ar lielku cienbu es atce rjos viu. Arvien vairk es sapratu, kda nozme viam bija bijusi man dzv. T pagja divi gadi, un t k tvs biei ma mani ldz uz tirgu un pie puu motjiem, kam ms nesm stdus, tad es pamazm sku iepazties ar Parzi un saprast, ka j a via ar nav zelta un marmora pilsta, k to biju iedomjies savos pirmos sapos, tad vl mazk via ir dubu pilsta, k to drus ku par tru nospriedu, ienkdams pirmo reiz Parz caur arentonu un Muftra kvartlu. Es redzju lielisks celtnes un das iegju ar iek. Es apstaigju krastmalas bulvrus, Luksemburgas un Tilerijas drzus, Elizejas laukus un apskatju statujas. Es apbrnoju 201

lielo auu kustbu un sku nojaust, ko sti nozm galvas pil stas dzve. P a r laimi, mana izgltba nebalstjs tikai uz t vien, ko redzju savm acm vai nejaui pa Parzi apkrt klaidams. T v s , pirms paa drzniecbas uzskanas, bija strdjis Botnisk drza koku audztav un tur vi bija ncis sakar ar mctiem vriem un zintniekiem, kas viu bija ierosinjis uz lasanu un mcanos. Vairkus gadus vi savus ietau pjumus bija ziedojis grmatu pirkanai un nedaudzs brvs stundas o grmatu lasanai. Kad vi apprecjs un viam piedzima brni, brvo stundu viam palika pavisam maz. Va jadzja pelnt dienio maizi, bet grmatas netika ne aizsvie stas ne prdotas, bet paglabtas skap. Pirm ziema, ko es pavadju Akna imen, bija oti gara, darbi drz bija uz vairk mneiem apstjuies, jeb pareizk, ritja stipri ln k gait. L a i aizpildtu garos vakarus, ko ms pavadjm pa varda priek, no skapja tika atkal izvilktas vecs grmatas un mums izdaltas. Ts pa lielkai daai attiecs uz botniku un stdu audzanu. Bija ar dai ceojumu apraksti. Aleksis un Benjami nebija mantojui no tva via mlestbu uz m canos un, skatdamies atvrtaj grmat, vii krtgi, katru vakaru uz tres vai ceturts lapas puses iemiga. Es, vai nu jutu mazku vajadzbu pc miega, vai ar biju zikrgks, es tomr lasju ldz kamr vajadzja iet gult. Vitlija pasniegts pirms mcbas stundas nebija biju as veltgas, es sacju sev, un gult ejot ar siltumu atcerjos viu. Mana vlans mcties atgdinja drzniekam tos lai kus, kad vi katru rtu no savas brokasts naudas bija atskai tjis divus s, lai par tiem nopirktu grmatas, un td vi man ad tad atnesa no Parzes pa grmatai un pievienoja ts tm, 'kas jau atrads skap. Grmatu izvlei bija gadjuma raksturs, vai ar splja lomu grmatas virsraksts, bet ts tomr bija grmatas. Un j a vias ar ienesa man galv, ku rai trka vadtja, zinmu nekrtbu, is sajukums vlk tomr izldzinjs, un kas vis bija bijis labs, tas palika un vl tagad i r man prt. Td taisnba tiem, kas saka, ka lasana arvien atnes labumu. Lzia neprata last, bet redzot mani katru brvu brtiu nogrimstam grmatu lasan, viai oti gribjs zint, kas vis tik interesants ir. N o skuma via minja man at emt grmatas, kas kavja mani ar viu rotaties, bet redz-

202

dama, ka es tomr arvien atkal pie vim atgrieos, via ldza mani viai ts priek last un vlk viai paai iemct last druktiem burtiem. Par spti mmumam via bija oti apdvinta un, acm ausis papildinot, ms drz vien sasniedzm mri. Bet viai tomr labk patika, kad es lasju stipr bals viai priek, j o tas nodarbinja ms abus divus. T bija atkal viena jauna saite, kas ms vienoja. Atstta pati sev, modru prtu, neizklaiddams ar mugm un augm sarunm, via grmats atrada tiei to, ko meklja, t. i. izklai danos un gargu barbu. Cik daudz stundu ms t pavadjm: via, sddama man pret un nenolaizdama no manis acu, un es, lasdams grmatu! Biei, sastapdams nesaprotamus vrdus vai veselus teikumus, es apstjos un skatjos viai virs; t ms stvjm un dom jm un, kad beidzot tomr nevarjm atrast izskaidrojumu, via deva zmi turpint lasanu, pie kam vias ests liks sakm: vlk. Es iemcju viu ar zmt, t. i. to, ko es saucu par zmanu.* Tas bija grti un vilks oti ilgi, bet beidzot ms tomr kaut ko pancm. Bez aubm, es biju diez gan nolojams skolotjs, bet ms oti labi sapratmies, un biei saticba starp skolnieku un skolotju ir vairk vrts nek talants. Kas tas bija par prieku, kad viai izdevs ar daiem vilcieniem uzzmt to, ko via bija gribjusi! Akna tvs ma ni apkampa un noskpstja. V a i zii, vi smiedamies sa cja, es btu varjis izdart lielku mubu, nek uzemt t e v i ! Gan tev Lzia to vlk atmakss. Vlk! Tas nozmja tad, kad via vars runt, j o cer bas uz valodas atdabanu nebija zuduas. rsti bija sac jui, ka acumirkl tur nekas nav ldzams, bet vajadzgs nogai dt lzumu slimbas gait. Vlk! nozmja ar skumjais mjiens, ko via man rai dja, kad es dziedju viai savas dziesmas. Via gribja, lai es iemcu viu splt ar harfu, un vias pirkstii oti tri iemcjs atdarint manu pirkstu kustbas. Bet, pats par sevi saprotams, via nevarja iemcties dziedt, un tas viu oti skumdinja. Biei es redzju asaras vias acs, kas liecinja par vias bdm. Bet vias labsirdg un lng daba drz prvarja bdas; via izslaucja acis un ar padevgu smaidu man pamja savu parasto: vlk.

203

Glasjr, kur Akna tvs mani bija adoptjis un brni mani uzskatja k brli, es droi vien btu palicis uz visiem laikiem, ja nebtu notikusi negaidta katastrofa, kas atkal prgrozja visu manu dzves gaitu. Laikam man nebija auts ilgi bt laimgam un arvien taisni tad, kad es visvairk biju prliecints par savu drobu, es tiku, pret savai gribai, atkal par jaunu iesviests dku piln dzv.

204

XXI

nodaa.

Izputint imene.
Bija dareiz bri, kad atrazdamies viens un prdom dams savu dzvi, es sev sacju Klausies puis', tu esi par daudz laimgs, tas nevar ilgi t iet. Kd veid nks nelaime, to es nevarju iedomties, bet es jutu un biju gandrz prliecints, ka no vienas vai otras puses, bet via tomr nks. Td es biei biju noskumis. Bet no otras puses, tas bija ar labi, j o lai izbgtu no s nelaimes, es, visu ko darju, pl jos dart, cik tik labi spju, j o biju iedomjies, ka ja kas no tiks, tas notiks manas kdas vai vainas d. Bet nelaime nenotika manas vainas d, un kaut ar es biju kdjies aj punkt, es tomr nebiju kdjies to pare dzdams. K jau sacts, Akna tvs audzja lefkojas. o puu au dzana ir diezgan vienkra un Parzes apkrtnes drznie kiem labi padodas. Ka tas t ir, par to liecina sulgie, spcgie stdi, no augas ldz apakai prklti ziediem, ko vii ved Parzes tirgos apra un maija mneos. Vieng veiklba, kas lefkoju audztjiem bija nepiecieama, bija prasme izmeklt stdus ar divkriem ziediem, j o vienkrie ziedi nebija mod. Izsts sklas parasti deva gandrz ldzgs das, k stdus ar vienkriem ziediem, t stdus ar divkriem ziediem. A u dztjiem nu bija no svara paturt tikai tos stdus, kas zied

205

divkriem ziediem. Ja vii to neprata, tad viiem vajadzja, vesela gada laik, t. i. tik ilgi, kamr pards ziedi, kopt ar liekos stdus, kas nekur nederja un bija jaizmet r. o izlasi sauca par esemplu, un viu izdarja uz novrojumu pamata, atrodot raksturgas savdbas abu stdu sugu aug an un laps. T o prata izdart tikai nedaudz drznieku, un is noslpums bija zinms tikai dam imenm, kas to ciei glabja. Ja kdam lefkoju audztjam bija vajadzgs izmek lt stdus ar divkriem ziediem, vi griezs ar lgumu pie tiem saviem amata briem, kas zinja o noslpumu, un tie tad nca ar savu padomu, uzstdamies ne mazk ciengi, k kds rsts vai cits eksperts. Akna tvs aj nozar bija lielkais lietpratjs vis Pa rz, un taj laik, kad parasti o izlasi izdarja, vi bija caurm dienm aizemts. Mums, bet galven krt Etjenetei, tas bija nepatkams laiks, j o amata brus nevarja apciemot, bez k neiztukotu savu litriu, dareiz divus un dareiz pat trs. Kad vi d krt bija apmekljis divus, trs drznie kus, vi atgriezs mjs piesarkuu seju, neskaidru valodu un trcom rokm. Etjenete nekad neapgls pirms vi nebija prncis m js, kaut ar tas btu bijis vlu, oti vlu. Un tad, kad es biju pamodies, jeb mani uzmodinja troksnis, ko vi taisja, es sav istab varju dzirdt viu sarunu. Kd tu neesi apglusies? ^jautja tvs. Td, ka gribju zint, vai es tev nebu vajadzga. A k t, andarma jaunkundze mani uzmana! Ja es nebtu aug, ar ko tu tagad saruntos? Tu gribi tikai redzt, vai es droi turos uz kjm; labs i r ! skaties, es varu dert, ka aizieu ldz brnu istabas durvm pa o taisno akmens plksnu rindu. Virtuv atskanja neviendu sou troksnis, pc tam viss apklusa. V a i Lziai iet labi? vi jautja. J. Via gu. Ja tikai tu netaistu troksni. Es netrokoju, es eju pa taisnu strpu. Man jnoiet taisni, j o citdi meitas apvainos savu tvu. K o via sacja, kad es neprmcu vakaris? Nek. Via tikai skatjs uz tavu vietu. ! vina skatjs uz. manu vietu! J. Vairk reizes? Vai via skatjs vairk reizes?

206

 Biei. Vai via kaut ko teica? Vias acis teica, ka tevis nav mjs. Un tad via tev prasja, kd es neesmu mj, un tu teici, ka es esmu pie draugiem? N , via man nek neprasja un es viai nek neteicu. Via labi zinja, kur tu esi. Via zinja, via zinja, k a . . . Vai via tri iemiga? N , tikai kop ceturda stundas miegs viu pievrja. Via gribja tevi gaidt. Un tu, ko tu gribji? Es gribju, lai via neredz tevi prnkam. Pc maza brtia: Tjenete, tu esi laba meita un dzirdi, rt man jiet pie Luio, bet es tev zvru, tu dzirdi, es tev zvru, ka bu uz va karim mjs. Es negribu, ka tev uz mani jgaida, un L z i ai jaizmieg nospiest gara stvokl. Bet soljumi maz ldzja, vi tpat ad tad iedzra pa glztei un prnca vlu mjs. Mjs Lziai bija liela vara, bet rpus mjas via tika piemirsta. Redzi, vi sacja, pirmo glzi iedzer nek nedomdams, td k draugiem nevar atteikt. Otro dzer td, ka ir dzerta pirm, un pie tam apemas treo vairs nedzert; bet j o dzer, jo slpst. Un pc tam, vns tev sakpj galv un liel d aiz mirstas visas rpes un bdas un pardu devji. Visa pasaule liekas saulainas gaismas pilna. Tu esi izldis pats no savas das un dzvo cit pasaul, td, kd tu vltos bt. Nu, lk, td dzer. Jsaka tomr, ka tas notika diezgan reti. Izlasanas laiks nevilks ilgi un, kad vi beidzs, tvam vairs nebija iemesls iziet no mjas, un vi ar vairs nekur negja. Vi nepiederja pie tiem cilvkiem, kas vieni pai iet pa krogiem dzerdami, vai ar aiz slinkuma mekl, kur nosist laiku. Kad izbeidzs lefkoju laiks, ms sagatavojm citas pues, jo drznieks nedrkst turt drz nevienu tuku vietiu; tik ldz vienas pues ir izprdotas, citm jnk viu viet. Lielk mksla drzniekam, kur strd tirgus vajadz bm, ir uzvest savas pues tirg td laik, kad par tm vis vairk maks. Tds laiks ir lielkas svtku dienas: Sv. Ptera, Sv. Marijas un Sv. Luija dienas, j o to, kam ir Ptera, Marijas, Luija un Luizes vrdu ir oti daudz, ins diens tad ar pr dod oti daudz puu podu un puu puu, j o draugi un radi

207

sta tas k sveicienus gaviniekiem. Visi gan ar ir redzjui, ka o dienu priekvakar visas Parzes ielas, puu veikali, tirgi, troturi un pat mju trepes ir puu pilnas. Pues ir visur, kur tikai var atrast kdu vietiu viu nolikanai. Pc lefkoju sezonas, Akna tvs ska gatavoties lielajm svtku dienm, kas bija gaidmas jlija un augusta mneos, sevii uz augustu, uz Luija un Marijas dienm. Ms audz jm tkstoiem asteru, fuksiju un oleandru, cik tik msu sil tumncs un lecekos varja ievietot. Vajadzja t iekrtot, lai visi stdi uzziedtu taisni noteikt dien. Ja vii uzzie dtu par tru vai par vlu, vius nevartu prdot. Tas prasa no drznieka zinmu talantu, j o labu laiku, lietu un sauli ne var pastt. Akna tvs bija oti izveicgs aj zi, un via stdi nekad neuzziedja ne par daudz agri, ne par daudz vlu. Bet cik daudz pu un darba tas prasja! aj vasar izredzes bija oti labas, un piektaj august visas pues bija sasnieguas vajadzgo stvokli. Drz, brv gais, asteres taisjs uzplaukt, kuru katru brdi un siltum ncs un lecekos, zem rpgi nokaotiem logiem, kas vji nja saules starus, ska jau ziedt fuksijas un oleandri, kuru krmu piramdas bija no augas ldz apakai prkltas ziedu pumpuriem. Skats bija lielisks, un es redzju, ka Akna tvs laiku pa laikam apmierints berzja rokas. Sezona bs laba, vi sacja saviem dliem. Un smaiddams vi pie sevis rinja, cik vi ieems par puu prdoanu. Lai visu to panktu, ms bijm grti strdjui un pat svtdiens nebijm ne stundu ziedojui atptai. Bet t k tagad viss bija sagatavots un krtb, tad tvs, gribdams at ldzint mums par msu plm, nosprieda, ka odien, piektaj august, ms visi iesim uz pusdienm pie kda via drauga, ar drznieka, kas dzvoja Arkeij. A r Kpis vars nkt mums ldz. Ms strdsim ldz trim vai etriem, un kad viss bs nokrtots, noslgsim vrtus un jautr prt dosimies ce. Akeij ms bsim ap pieciem vai seiem un tlt pc pus dienm nksim mjs, lai laikus dotos gult un rt agri va rtu atkal spirgti un svaigi erties pie darba. Kds prieks! Viss notika, k vi bija nolmis un daas mintes pirms etriem tvs aizsldza ar atslgu lielos vrtus. N u , visi ce! vi priecgi sacja. Uz prieku, K a p i !

208

Es pamu Lziu aiz rokas un Kapja priecgs rieanas pavadti, kas liks mums paka, ms devmies skrieus uz prieku. Vi, varbt, domja, ka ms ejam uz ilgku laiku klait pa lielceiem, kas viam patika labk nek dzvot m js, kur vi biei garlaikojs, j o man nebija daudz laika no darboties ar viu, kaut gan vi to mlja par visu vairk. Ms visi bijm sarbuies svtdienas drbs un bijm lepni un priecgi par priek stvoo cepeti. audis biei pa griezs atpaka, lai noskattos uz mums. Es nezinu, kds es izskatjos, bet Lzia sav salmu cepurt, zilaj kleiti un pelkajs audekla kurpts izskatjs brnum jauka, t ka grti bija iedomties skaistku un priecgku brnu. Via bija pie mlga un dzva, un viss vias ermenis, acis, rokas, drebos nsis un pleci izteica vias prieku. Laiks pagja tri un nemanot, un es tikai atceros, ka pus dienas beigs viens no mums ievroja, ka pie debesm, vakara pus, sk lasties tumi mkoi un, t k galds bija klts r, zem liela pliedera krma, varja mant, ka tuvojas negaiss. Brni, mums jsteidzas trk uz mjm. Pie iem vrdiem, visi k vien mut izsaucs: V a i jau? Lzia nek neteica, bet estiem izrdja nepiekrianu un protestu. Ja saceas vj, sacja tvs, vi var apgzt visus logus. Uz prieku! Ms nevarjm nek iebilst, j o zinjm, ka stikla logi ir drznieka lielk manta, un j a vj tos sadauza, tad vi i r iz putints. E s steigos pa prieku, sacja tvs. Benjami un Alek sis nks man ldz. Remijs ar Etjeneti un Lziu var nkt lnk. T ar, ne vrda nesacdami, vii lieliem soiem steidzs uz prieku. Ms gjm lnk, piemrodamies Lzias gaitai. Mums smiekli vairs nebija ne prt; ms ar vairs ne skrjm, ne lkjm. Debess palika arvien melnka un negaiss nca tri virs. Vj sacla un grieza pa gaisu veselus puteku mkous. Kad ms iekuvm d puteku virpul, mums vajadzja apstties, pagriezties ar muguru pret vju un aizsegt rokm acis, j o puteki lda acs. Elpojot mut bija jtama akmeu piegara. Tlum rca prkons, un ie rcieni, maindamies ar spal giem sprieniem, nca oti tri mums virs.
14 Hektors Mal, Dizves skol.

209

Ms ar Etjeneti, cik vardami, vilkm Lziu sev ldz. Bet viai bija grti mums sekot un ms nevarjm paiet tik tri, k btu gribjui. Vai ms noksim mjs pirms negaisa? Vai tvs ar Aleksi un Benjamiu ir jau mjs? Viiem is jautjums bija daudz svargks k mums. Ms tikai baidjmies, lai nesamrctu drbes, bet viiem va jadzja paglbt stikla logus un t nolikt tos, lai vj nevartu vius ert no apakas un sagst vienu otram virs. Prkona grvieni atskanja arvien biek un mkoi bija t sabiezjui, ka bija gandrz tik tums, k nakt. Kad vj vius kd viet drusku para, pa mutuojoo mkou star pm pavdja vara krsas debess. Bija skaidrs, ka mkoi plss kuru katru brdi. Savdi! pa prkona grvienu pastarpm ms sadzirdjm vl kdu citu ausmgu troksni, kas nca arvien tuvk, bet ko ms nevarjm saprast. Izklausjs, it k uz msu pusi, no negaisa bgdams, drztos kds kavaleristu pulks. Bet ts tau bija mubas! K gan kavaleristi vartu nokt msu no mal? T e ska birt krusa. No skuma mums iesits sej tikai dai graudi, bet tad, vien acumirkl, tie prvrts st lavn. Lai no vias paglbtos, ms metamies kdos lielos vrtos. Un tad ms redzjm visbriesmgko krusas negaisu, kdu tik var iedomties. Vien acumirkl iela bija prklta baltu krusas krtu, k ziemas vid. Krusas graudi bija balou olas lielum un krtot taisja apdullinou troksni, kam pa starpu atskanja plstou stiklu indoa. Ldz ar krusas graudiem uz ielu bira ar dadas citas lietas, dakstiu gabali, kau gabali no sienu apmetuma un sadauzti fera gabali no jumtu segas. Visvairk krita fera gabali, kas, k melni plankumi, palika guot uz balts krusas segas. A k , vai, msu logi! ievaidjs Etjenete. A r man ts paas domas bija ienkuas galv. Bet, varbt tvs bs paspjis vl laik nokt mjs? Kaut vii ar btu nonkui mjs pirms krusas ne gaisa, tomr nekd zi viiem nebija iespjams tik s laik apsegt logus ar salmu prkljiem; viss bs pagalam. Bet ststa, ka krusa aizemot tikai nelielu apgabalu. Ms atrodamies par daudz tuvu pie mjm, lai certu, ka tur krusa nebtu bijusi. Ja ar drz t krt ar tdu pat

210

spku, tad nabaga tvs ir izpostts. A k , mans Dievs, vi bija licis tik daudz cerbu uz puu prdoanu, un viam nauda bij tik nepiecieama! Es skaidri nezinju, bet biju dzirdjis, ka stikla rmji maksjot tkstots pieci simti, ldz tkstots astoi simti franku simt, un es tli sapratu, kas t btu par briesmgu nelaimi, ja krusa btu sadauzjusi msu pieci vai sei simts rmjus, nemaz nerunjot par siltumncm un stdiem. Es gribju vl ko pajautt Etjenetei, bet krusas troksnis bija tik stiprs, ka ms tikai ar plm varjm viens otru sa dzirdt. Un bez tam, k liks, Etjenetei nebija nekda patika sarunties, via skatjs krtoos krusas graudos ar tik sa triektu sejas izteiksmi, kda vajag bt' cilvkam, kas redz degam savas mjas. ausmg krusas gze nevilks ilgi, varbt piecas vai seas mintes un prstjs tikpat pki, cik pki bija uznkusi. Mkonis aizgja uz Parzi un ms varjm atstt savu paslptuvi lielajos vrtos. Uz ielas, apaie un cietie kru sas graudi vls mums pa kjm k oi jrmal. Krusas krta bija tik bieza, ka kjas iegrima vi ldz pat pottm. Lzia, ar savm audekla kurptm nevarja paiet pa o auksto krusu un es viu pamu sev uz muguras. Vias se jia, kas urpu nkot bija tik priecga, tagad bija spju pilna un acs bija asaras. Ms drz sasniedzm mjas un atradm lielos vrtus va. Steidzgi ms iegjm drz. Kds skats! Viss bija salauzts un izjaukts. Logi, pues, stikla gabali, krusas graudi, viss bija sajaucies vien bezvr tg mudekl, viss gulja zem. N o drza, kas ort vl bija bijis tik krs un skaists, bija palikusi tikai gruveu kaudze. Bet kur bija tvs? Ms viu izmekljmies visur, bet nevarjm nekur ierau dzt. Beidzot ms iegjm lielaj siltumnc, kurai nebija palicis vesels neviens viengs stikls. T e vi bija atsdies, jeb pareizki, sabrucis uz maza solia. Zeme visapkrt bija pr klta stikla drumstalm un nokaptm pum. P i e via, k sastingui, stvja Benjami un Aleksis. A , mani nabaga brni! vi iesaucs, paceldams galvu mums ienkot. Msu tuvoanos viam pavstja lstoo stiklu embeu irkstana zem msu kjm. A k , mani nabaga! vi iesaucs, paemdams Lziu klp un, vairs ne vrda neteikdams, ska raudt.
14*

211

K o lai vi ar btu teicis? T bija briesmga nelaime. Bet lai ar cik briesmga via izliks acm, vias sekas bija vl ausmgkas. Drz, no Etjenetes un zniem es dabju zint, cik dibints bija tva izmisums. Pirms desmit gadiem tvs bija nopircis o drzu un pats uzclis mjiu. Tas, kas viam bija zemes gabalu prdevis, bija ar aizdevis viam naudu pukopbai nepiecieamo materilu iegdanai. Visu vajadzja atdot un nomakst piecpadsmit gados, maksjot katru gadu zinmu summu. Ldz im, grti strddams un taupgi dzvodams, vi bija varjis katru gadu, nolikt dien, atmakst nolikto parda dau. ie maksjumi bija jpilda j o krtgki td, ka naudas aizdevjs tikai gaidja gadjumu, kad vi nokavtos ar maksjumiem, lai tad atemtu viam zemi, mju un visus materilus, paturdams, saprotams, ar visu naudu, ko vi samis iepriekjo desmit gadu laik. Uz to jau vi bija spekuljis pa skum, cerdams, ka piecpadsmit gadu laik droi vien gadsies kda reize, kad tvam nolikt dien nebs iespjams nokrtot maksjumus. Nosldzot du lgumu, vi ne ar ko nebija riskjis, bet via pardniekam tas bija liels risks. Beidzot, krusas negaisa d, parddevja gaidt diena ar bija pienkusi. Kas tagad notiks? Nezinana nevilks ilgi, j o jau nko dien pc termia, kad tvam btu vajadzjis nokrtot savu gadskrtjo maks jumu ar naudu, ko vi bija cerjis ieemt par prdotm pu m, msu mj ienca melns drbs trpies kungs, kuram nebija diezcik smalks izskats. Vi mums pasniedza kdu apzmogotu papru, uz kura, vl neaprakstt viet, kaut ko atzmja. Tas bija tiesas izpildtjs. Skot ar o dienu, vi ska ms apmeklt oti biei, t k beidzot, zinja ms visus vrd saukt. Labdien, Remij, vi sauca; labdien, Aleksi; k labi kljas, Etjenetes jaunkundz? Un vi pasniedza savu apzmogoto papru, uzsmaiddams mums k veciem draugiem. U z redzanos, brni! Ej pie velna! Tvs nemaz vairs nestvja mjs, bet skraidja pa pil stu. Kur vi gja? Es nezinu, j o vi, kas agrk bija bijis

212

tik rungs, tagad neteica ne vrda. Vi, bez aubm, gja meklt padomu pie lietpratjiem un tiesneiem. Pie m domm mani sagrba bailes, j o ar Vitlijam bija bijis jstjas tiesas priek, un es zinju, kas no t bija iz ncis. Tvam uz iznkumu bija jgaida daudz ilgk, un t pa gja puse no ziemas. Ms, saprotams, nebijm varjui izlabot msu siltumncas un ielikt stiklus leceku rmjos, un td ms stdjm drz saknes un tdas pues, kam nevaja dzja sevias aizsardzbas. Ts gan neienesa diezcik daudz, bet tomr kaut kas jau ienca, un, bez tam, bija darbs. Kdu vakaru tvs prnca vl nomktks, nek parasti. N u , brni, vi sacja, tagad visam beigas. Es gribju aiziet, j o nopratu, ka notiek kaut kas nopietns un, t k vi griezs pie saviem brniem, es domju, ka man tas nav jdzird. Bet vi ar rokas mjienu mani aizturja. V a i tu ar nepiederi pie imenes? vi sacja, un kaut tu ar esi vl par mazu, lai dzirdtu, kas man tev sakms, tomr dzve tevi diezgan prbaudjusi, lai tu to saprastu. Brni, man no jums jaiziet. No brnu mutm atskanja spju pilns izsauciens. Lzia iekrita tvam roks un rauddama, ska viu skpstt. A k , js sapratsat, ka labprtgi neviens neatstj tik labus brnus, k js, un tdu mazu mu meitiu, k L z i u ! un vi to piespieda pie krtm. Tiesa man piesprieda pardu atmakst, un t k man nav naudas, tad viss, kas te ir, tiks prdots. Bet t k ar to vl nepietiks, tad mani ieliks cietum, kur man bs jpavada pieci gadi. Nespdams makst ar naudu, es maksu ar sevi pau, ar savu brvbu. Ms visi skm raudt. J, tas i r oti bdgi, vi sacja, bet tds ir likums, un likumam ir jpadodas. Pieci gadi! Kas ar jums notiks pa o laiku? Lk, tas ir tas briesmgkais. Iestjs klusums. Js varat man tict, ka es par o lietu esmu prdomjis un, lk, ko es atradu, kas jdara, lai js pc manas arestanas nepaliktu vieni. Man ska drusci mosties cerba.

213

Remijs aizraksts manai msai Katrnai Siri, kas dzvo Dreiz, evras apgabal. Kop ar Katrnu, kas ir viss liets piedzvojusi sieviete un viegli nezaud galvu, ms tad nolem sim, k vislabk iekrtoties. T bija pirm reize, kad es rakstju vstuli, un td tas man gja diezgan grti un prasja lielas ples. Kaut gan tva vrdi bija oti neskaidri, tomr vios iztei cs ar cerba, un nezaudt cerbu td stvokl, kd ms patlaban atradmies, jau nozmja oti daudz. Bet uz ko ms varjm cert? To ms pai nezinjm, bet ms cerjm. Atbrauks Katrna, t ir sieviete, kas saprot visas lietas, un ar to jau pietika tik nepiedzvojuiem un vientiesgiem brniem, kdi bijm ms. Tiem, kas saprot ko no daranm, nekas aj pa saul, t ms domjm, nevar sagdt grtbas. Tomr via neatbrauca tli, k ms bijm gaidjui, un komercijas sargi, t. i. cilvki, kas arest pardniekus, iera ds pirms vias. Tvs tai brd taisjs apmeklt kdu draugu un, iziedams uz ielas, taisni uzskrja viiem virs. Es gju viam ldz, un vien acumirkl m3 bijm visapkrt ieslgtu Bet tvs nemaz negribja bgt, v' noblja, it k viam btu palicis nelabi, un vj bals ldza ataut noskpstt vl reiz brnus. Nevajaga izsamist, draugs, sacja viens no sargiem, pardu cietums nemaz nav tik briesmgs, un tur atrodas ar tri lga cilvki. Ms iegjm atpaka mj sargu pavadb. Es izgju drz uzmeklt znus. Kad ms atncm, tvs turja roks Lziu, kas raudja karstas asaras. Viens no sargiem, viam kaut ko klusu, pie auss, pasacja; es nevarju saprast, ko sti. J, atteica tvs, jums taisnba, tas jdara. Un, strauji pieceldamies, vi nolika Lziu zem, bet via piers tam pie rokas un negribja laist viu va. Vi noskpstja Aleksi, Benjamiu un Etjeneti. Es stvju kakt un asaras man aptumoja acis. Vi mani pasauca: V a i tu, Remij, nemaz negribi mani noskpstt? Vai tu neesi mans brns? Ms bijm galgi zaudjui galvu.

214

Palieciet tepat, sacja tvs pavlo bals, es jums to pavlu. Un ielicis Lziu Etjenetes roks, vi triem soiem aiz gja. Es gribju doties viam paka un pagju jau uz durvju pusi, kad Etjenete ar rokas mjienu mani aizturja. Kurp lai es ietu? Ko es varju dart? Ms satriekti palikm stvam virtuves vid. Ms visi raudjm un neviens nezinja, ko teikt. K o te varja teikt? Ms jau zinjm, ka tvu varja arestt kuru katru dienu, bet ms domjm, ka taj laik Katrna jau bs pie mums, un Katrna mums nozmja aizsargu. Bet Katrnas nebija. Via atbrauca apmram kdu stundu pc tva aresta nas un atrada ms visus vl virtuv. Ms nebijm sav starp ne vrda prmijui. Etjenete, kas visu laiku bija ms atbal stjusi, tagad pati bija sabrukusi. Via, kas bija bijusi tik stipra un arvien gatava cnties, tagad bija tikpat nespcga, k ms. Via vairs nedroinja un neuzmundrinja ms. Via bija zaudjusi gribu un noteiktbu un visa padevusies bdm, kuras t tikai uz brdi apspieda, mierindama Lziu. Strmanis bija iekritis jr un ms, brni, bijm palikui bez vadoa, bez bkas, kas mums rdtu virzienu, bez ldzekiem nonkt ost, nezindami pat, vai vispri mums maz ir kaut kur kda osta. Ms atradmies it k dzves keana vid, un vj mtja ms pc savas iegribas. Pai ms ne varjm, ne pratm sevi vadt, j o prts mums bija baiu premts, bet sird izmisums. Krustmte Katrna bija izdarga sieviete, uzmga un sparga. Via Parz bija kalpojusi desmit gadus k zdtja, piecas reizes mainot vietu. Via pazina dzves grtbas, un prata ar, k pati sacja, spert visur vajadzgos sous. Mums bija liels atvieglojums dzirdt viu ms koman djam un izpildt vias pavles. Ms bijm atradui vadtju un jutmies nostdti atkal uz kjm. Zemniecei, kam nebija nekdas mantas nedz izgltbas, t bija smaga atbildba, kas viai tagad bija juzemas. T e bija ko uztraukties pat visdgkam cilvkam: vesela saime briu, no kuriem veckajam nepilni septipadsmit gadu, bet jaunkais -<- mms. K o ieskt ar iem brniem? K lai vius pieem, kad paam tikko ir no k dzvot? 215

Viai bija pazstams kds notrs, kura brnu via bija kopusi, un via griezs pie t pc padoma. A r t paldzbu ar tika izirts msu liktenis. Pc tam via gja vl uz cie tumu aprunties ar tvu. Un astot dien pc savas atbrauk anas Parz, via, kas visu laiku mums ne vrda nebija bil dusi par savm gaitm un apspriedm, pazioja mums l mumu. T k ms visi bijm par jauniem, lai turpintu strdt vieni pai, tad ikvienam brnam bija jiet pie kda tvoa vai krustmtes, kas bija ar mieru viu pieemt. Lzia ies pie krustmtes Katrnas Morvan; Aleksis pie kda tvoa Sevennu kalnj, kas strd Varzu ograktuvs; Benjami pie otra tvoa, kas ir drznieks Senkentn; Un Etjenete pie kdas krustmtes, kas aizprecta uz Esnandu, arentas jrmal. Es klausjos un gaidju, kad nks mana krta. Bet t k krustmte Katrna vairs nek neteica, es pagju uz prieku un sacju: U n es? Tu? bet tu tau nepiederi pie imenes. Es strdu priek jums. Tu nepiederi pie imenes. Pajautjat Aleksim un Benjamiam, vai es neesmu dgs strdnieks. Un dgs djs ar, vai n? J, j, vi pieder pie msu imenes, sauca visi brni. Lzia piegja pie krustmtes un salika rocias. is ests izteica vairk, nek to btu varjuas izteikt garu gars runas. Manu mazo nabadzi, sacja krustmte Katrna, es tevi saprotu oti labi; tu gribi, lai vi nk tev ldz. Tu esi mana bra meita, un kad mans saimnieks, mums mjs ieejot, vai tev pie galda piesstoties, taistu bu seju, es viam varu atbildt: Via pieder pie msu imenes, un kas gan cits par viu lai aplojas, j ne ms? Un to pau, ko es saku, var sact ar tvoi Senkentn un Varzs un krustmte Esnand. Radus vl var pieemt, bet sveus neviens neuzems; maizes rieciens jau ir plns pau imenei un sveiem no t neiznk nemaz. Es labi sapratu, ka te nekas nav darms, nekas nav iebil stams. Tas, ko sacja krustmte Katrna, bija taisnba. E s nepiederju pie imenes. Es nek nevarju pieprast; kaut ko lgt, nozmtu ubagot. Un tomr, vai es vius btu

216

varjis vairk mlt, j a es piedertu pie viu imenes? Vai Aleksis un Benjami nebija mani bri? Un Etjenete un Lzia manas msas? Vai es vius nemlju vl pietiekoi stipri? Un vai Lzia nemlja mani tikpat stipri, k Aleksi un Benjamiu? Krustmte Katrna nemdza grozt reiz pieemtos lmu mus. Via pazioja, ka msu irans notiks rt un aizstja ms gult. Tikko ms bijm ienkui msu istab, kad visi sastjs man apkrt, un Lzia rauddama mets man roks. Tad es sapratu, ka, neskatoties uz bdm par to, ka viiem vienam no otra jiras, vii domja par mani un loja mani, un es jutu, ka esmu viu brlis. Man apmulsu prt tad ienca kda doma, jeb pareizki, sirds man iedvesa kdu ideju. Klausaities, es sacju, j a nu jsu radi negrib mani, bet js tau pieskaitsat mani savai imenei? J, sauca visi trs, tu arvien bsi msu brlis. Lzia nevardama runt, apstiprinja to pau, spiezdama man roku un tik sirsngi man skatdams, ka man sakpa asaras acs. N u , labi, es bu jsu brlis un jums to pierdu. Kur tu dom apmesties? jautja Benjami. Pie Pernu ir brva vieta, vai tu gribi, lai es viu rtu aizrunju priek tevis? sacja Etjenete. Es negribu pieemt vietu. Ja es pieemtu vietu, es btu spiests palikt Parz, un es js vairs neredztu. Es do mju atkal apvilkt savu aitdiu, noemt no naglas, kur tvs to bija piekris, savu harfu un staigt no Senkentnas uz Varzm, no Varzm uz Esnandu, no Esnandas uz Dreizu. T es redzu js visus pa krtai, un caur mani ar js jutsities vienoti. Es vl neesmu aizmirsis dziedt un splt, un gan es nopelnu sev maizi. No viu apmierintm sejm es redzju, ka mana ideja atbilda tam, ko vii vljs, un, par spti savm bdm, es jutos laimgs. Ms vl ilgi runjm par msu nodomu, par msu iranos un satikanos, par pagtni un nkotni. Bei dzot, Etjenete gribja, lai ms ejam gult, bet onakt neviens nevarja labi gult un vissliktk, liekas, gulju es. Nkam dien, no paa rta, Lzia ieveda mani drz, un es sapratu, ka via grib man kaut ko teikt. T u gribi man kaut ko sact? Via apstiprinjui pamja.

217

 T u bdjies, ka mums jiras; tev tas nemaz nav man jsaka. T o es pats redzu tavs acs un jtu sav sird. Via ar zmi lika man saprast, ka tas nav tas, kd via mani aicinjusi drz. Pc divm nedm es bu Dreiz. Via papurinja galvu. T u negribi, ka es eju uz Dreizu? Sarundamies ar viu, es parasti uzstdju jautjumus un vina ar zmm deva vai nu piekrtou, vai noliedzou at bildi. ' Via sacja, ka grib, lai es detu uz Dreizu, bet pastiep dama roku uz trs dadm pusm, via lika man saprast, ka paprieku man japmekl vias bri un msa. T u gribi, lai es paprieku eju uz Varzm, Esnandu un Senkentnu? Via pasmaidja, laimga par to, ka ir saprasta. Kd? Es gribu tevi pirmo redzt. Tad ar rokm, lpm un visvairk ar savm izteiksmgm acm, via man izskaidroja, kd ldz mani t dart; es jums pasacu vrdiem to, ko via man teica: Lai es dabtu zint, k iet Aleksim, Benjamiam un Etjenetei, tu iesi paprieku pie viiem. Pc tam tu nksi uz Dreizu un paststsi visu, ko bsi redzjis un ko vii bs tev sacjui. M Lzia! Viiem vajadzja izbraukt astoos no rta. Krustmte Katrna bija pastjusi lielus ratus un zirgus. Vispirms via gribja aizvest brnus uz cietumu atvadties no tva, pc tam atkal visus, ar visiem saiiem, uz dzelzcea staciju, no kurienes tiem vajadzja doties tlk ar vilcienu. Pulksten septios, Etjenete savukrt aicinja mani sev ldz drz. Mums tli bs jiras, via sacja, un td es tev gribju iedot mazu piemiu, ldzu, em t o : t ir ujamlietu krbia. Tu tur atradsi diegu, adatas un ar res, ko mans krusttvs man iedvinja. Ceojot, tev tas viss noders, j o es nebu vairs pie tevis un nevaru sakrtot un salpt tavas drbes un piet pogas. Un, paemdams roks res, tu atcersies ar ms. . Kamr ms ar Etjeneti runjm, Aleksis visu laiku lo ja mums apkrt. Kad via bija aizgjusi mj, un es vl brdi uztraukts kavjos drz, vi pienca pie manis.

218

Man ir divi piecfranku gabali, vi sacja; es bu prie cgs, j a tu pieemtu vienu. N o mums visiem pieciem, Aleksis bija viengais, kas mlja naudu, un ms biei smjmies par via skopumu. Vi krja vienu naudas gabalu pie otra un bija sevii lai mgs par jauniem desmit un divdesmit s gabaliem. Vi tos arvien turja roks un prskaitja, likdams viiem saul mir dzt un skandindams pa sauju. Via piedvjums mani oti aizkustinja. Es gribju atteikties, bet vi man iespieda sauj skaistu, mirdzou nau das gabalu. N o t es spriedu, ka via draudzbas jtm pret mani vajaga bt oti stiprm, ja vias i r varjuas prvart mlestbu uz savu mazo krjumiu. A r Benjami nebija mani aizmirsis un gribja man ko uzdvint; vi man iedeva savu nazi, bet pieprasja man par to vienu s, j o dvints nazis prgrieot draudzbas saites. Laiks gja tri; vl piecpadsmit mintes, tad piecas, un ms bsim irti. Vai Lzia nemaz neiedomsies par mani ? Taj brd, kad jau varja dzirdt tuvojoos ratu rbou, via izskrja no krustmtes Katrnas istabas un pamja man sekot viai drz. L z i ! sauca krustmte Katrna. Bet Lzia nek neatbildja un skrja tikai tlk. Pukopju un tirgotju drzos katrs zemes gabali tiek dergi izmantots un netiek audzts neviens lieks stds paa priekam un fantzijai. Tomr msu drz auga liels Bengli jas rou krms, kur nebija izrauts td, ka bija iespiedies pa attlkaj drza str. Lzia piegja pie rou krma un nogrieza vienu za riu ar diviem plaukstoiem rou pumpuriem. Via zariu prdalja un vienu pusi iedeva man. Ak, cik vrdi ir nabadzgi, saldzinot ar acu valodu! Cik vii ir auksti un tuki, saldzinot ar skatiem! Lzi, Lzi! sauca krustmte. Saii un mantas jau bija novietoti ratos. Es pamu harfu un pasaucu Kapi, kas, ieraudzdams instrumentu un manu veco trpu, ska priecgi lkt man apkrt. Viu mana prrbans nebiedja, j o vi, bez au bm, saprata, ka ms dosimies atkal ce un vi vars brvi skraidt apkrt, kas tam patika daudz labk, nek dzvot ieslgtam st.

219

Bija piencis irans brdis. Krustmte, pc iespjas, viu sasinja. Via pavlja Etjenetei, Aleksim un Benja miam kpt ratos un man, padot Lziu viai klp. Bet, t k es paliku samulsis pie ratiem stvam, via viegli pastma mani nost un aizvra durvtias. Noskpstt no manis tvu, es iekliedzos, td, ka es . . . Elsas noslpja manu balsi. U z prieku! uzsauca krustmte Katrna. Rati aizbrauca. Caur asarm es vl redzju, ka Lzia izliecs pa nolaisto lodziu un ar roku mja man sveicienu. Tli rati ar pagrie zs aiz stra, un es redzju vairs tikai puteku mkoni pacea mies gais. T tad, beigas. Atspiedies uz harfas, es ilgi stvju uz vietas, bez domm, stvi raudzdamies putekos, kas lnm gls atkal uz zemes. Kpis miergi gulja man pie kjm. Kdam kaimiam bija uzdots noslgt mju un uzglabt atslgas paniekam. Vi atmodinja mani no mana mulsuma un atsauca stenb. V a i tu paliksi eit? vi jautja. N , es aizeju. Kur tu iesi? Taisni uz prieku. Vi, laikam, pamods ldzcietba, jo, pastiepdams man roku, vi sacja: Ja gribi palikt, es tevi paturu, tikai bez algas, j o tu vl neesi pietiekoi spcgs; vlk gan tad redzsim. Es viam pateicos. K gribi! To ko es teicu, tav lab. Laimgu ceu! Un vi aizgja. Rati bija aizbraukui. Mja bija noslgta. . Es uzmetu harfas siksnu uz pleca, kustba, ko es agrk biju tik biei izpildjis, pievrsa Kapja uzmanbu. Vi pie cls un paskatjs man sej savm spdom acm. N u , Kapi, iesim! Vi mani saprata un riedams palcs uz prieku. Es novrsu acis no mjas, kur biju pavadjis divus gadus un kur biju cerjis palikt uz visiem laikiem, un lkojos uz prieku.

220

Saule mirdzja augstu gais, debesis bija zilas un laiks silts. Viss bija glui citdi, nek taj aukstaj ziemas nakt, kad es aiz noguruma un nespka pakritu pie iem vrtiem. T tad, ie divi gadi bija bijui tikai atptas brdis, un man atkal vajadzja doties tlk ce. Bet is atptas brdis bija ncis man par labu. Vi bija man devis spkus. Un vl labk par spku, ko jutu savos locekos, bija drau dzba, ko sajutu sav sird. Es vairs nebiju viens pasaul. Manai dzvei bija mris: es varju pakalpot un dart prieku tiem, kurus es mlju un kuri mlja mani. Man priek atvrs jauna dzve. Es izsaucu sav atmi Vitliju un uzsaucu pats sev: U z prieku!

221

Otr daa. XXII nodaa.

Uz prieku.
U z prieku! Pasaule atrads man priek un es, pc savas iegribas, varju doties uz ziemeiem, vai dienvidiem, uz rtiem, vai vakariem. Es biju tikai brns, bet biju jau pats savs kungs! Ak, v a i ! taisni tas bija visbdgkais man stvokl. Cik daudz brnu klusu pie sevis saka: A k , j a es vartu dart, kas man patk, j a es btu brvs, ja es btu pats savs pavlnieks! Cik daudzi ar nepacietbu gaida laimgo dienu, kad viiem bs b r v b a . . . dart aplambas. Es, turpretim, sacju sev: A k , ja man btu kds, kas mani vadtu un dotu kdu padomu! Bet ar starpba starp o brnu un manu stvokli bija bstami liela. Ja ie brni dara mubas, aiz viiem aizvien stv kds, kas tiem pastiepj roku, kad tie krt, jeb pace vius, kad tie jau gu zem. Man nebija neviena un, j a es kristu, man vaja dztu krist ldz paai apakai un no turienes, j a es nebtu sadragts, piecelties vienam paam, viengi saviem spkiem. Un man bija pietiekoi piedzvojumu, lai saprastu, ka es varju viegli tikt sadragts.

223

P a r spti manam jaunumam, dzve mani bija jau diezgan prbaudjusi, lai es btu daudz apdomgks un prtgks, nek brni parasti mdz bt man vecum. T bija mana priek rocba, par kuru es biju drgi maksjis. Bet, pirms doties ce, es gribju apmeklt to, kas man ajos pdjos gados bija bijis sts tvs. Ja krustmte Katrna nema mani ldz, kad gja ar brniem no via atvadties, es varju aiziet viens pats un viam pateikt ardievu. Tas bija ar mans pienkums. Kaut gan es nekad nebiju bijis pardu cietum, es tomr biju par viu dzirdjis daudz runjam, t k biju prliecints, ka varu viu atrast. Es ieu pa Madlnas ceu, ko labi pa zinu, un vlk palgu kdu pardt man, kur atrodas cietums. Ja krustmtei Katrnai un brniem atva satikties ar tvu, tad, bez aubm, ar man to ataus. A r es esmu, jeb, parei zki, biju via brns, j o vi mani mlja. Man bija bail iet ar Kapi cauri visai Parzei, j o , ko lai atbildu policistam, ja vii sktu mani izprat? Piedzvojumi ar policistiem man bija iedvesui vislielks bailes es vl nebiju aizmirsis Tulzu. Td es piesju Kapi sait, kas liks, oti ievainoja gudr un labi audzint sua patmlbu, un turdams saiti rok, es devos ce uz Kli cietumu. Pasaul i r daudzas tdas bdgas lietas, kuru redzana vedina cilvku uz drmm prdomm; bet visnejaukk un bdgk no dm lietm ir cietuma durvis. Es brdi apstjos, pirms uzdroinjos ieiet Kli cietum, it k man btu bail, ka mani tur nepatur un, ka s briesmgs durvis, reiz aizvrus aiz manis, negribs vairs atvrties. Es biju iedomjies, ka ir grti izkt no cietuma, bet nezinju, ka ar iekt cietum ir grti. Tagad es to izbaudju. Bet, t k es nevos ne noraidties, ne atstumties, tad beidzot man tomr izdevs nokt pie t, ko gribju satikt. Mani ieveda pieemam istab, kur nebija ne stieu, ne aizogojumu, k es biju sagaidjis. Drz ienca tvs, ar ne bdams nemaz saslgts vas. E s tevi gaidju, manu mo Remij, sacja tvs, un sabru Katrnu, ka via nebija tevi atvedusi ldz ar citiem brniem. Jau skot no paa rta es biju juties bdgs un nospiests, bet ie vrdi uzlaboja manu gara stvokli. Katrnas kundze negribja mani emt sev ldz. Tas nav iespjams, manu nabaga zn, ms in pa saul nevaram rkoties, k mums patk. Es esmu prliecints,

224

ka tu btu dgi strdjis, lai nopelntu savu uzturu, bet mans svainis Siri nevar tev sagdt darbu. Vi ir slinieks pie Nivernejas kanla un tdam, k pats sapratsi, nav kur likt drznieka mcekli. Brni man sacja, ka tu gribot atkal uzskt savu ielas dziedtja amatu. Vai tev jau aizmirsies, ka tikko nenomiri no aukstuma un bada pie msu vrtiem? N , es to neesmu aizmirsis. Nu, un toreiz tu nebiji viens, tev bija saimnieks, kas tevi vadja. T ir oti nopietna lieta, ko tu esi nodomjis. Tu vl esi par mazu, lai viens klejotu pa lielceiem apkrt. Man ir Kpis. Kpis, k arvien, kad dzirdja minam savu vrdu, atbil dja ar priecgu rieanu, kas, liks, sakm: e i t ! Ja jums mani vajaga, tad te es esmu! J ! Kpis ir labs suns, bet vi tomr ir tikai suns. K tu nopelnsi sev maizi? A r dziedanu un likdams Kapim splt komdijas. Kpis viens pats nevar splt komdijas. Es viam iemcu visdus jokus un trikus. Vai n, Kapi, tu tau mcsies visu, ko es tev liku? Vi pielika priekepu sev pie krtm. Tomr, zn, tu dartu prtgk, j a pieemtu vietu. Tu jau esi diezgan labs strdnieks. Tas bs daudz labk, nek klaiot apkrt pa pasauli, k to dara slii. Js labi zint, ka es neesmu slinks un nekad ar neesat dzirdjui mani sdzamies, ka man btu par daudz darba. Pie jums es btu strdjis, cik tikai btu spjis, un labprt btu arvien pie jums palicis, bet es negribu kalpot pie citiem. Es laikam pdjos vrdus biju izteicis neparast ton, j o tvs brdi noskatjs man ne vrda nesacdams. T u mums ststji, beidzot vi sacja, ka Vitlijs, kamr tu vl nezinji, kas vi tds ir, biei saclis tev izbrnu ar to, k vi mdzis noskatties uz audm, k ar ar savu kun dzisko uzstanos, kas likusi domt, ka ar vi pats i r kungs: vai tu zini, ka ar tev i r tdi pai pamieni? Tu negribi kalpot pie citiem? K tu vlies, manu zn, bet tu vari man tict, ka to, ko es tev saku, es saku tevis paa lab un ne citu kdu iemeslu d. Man liks, ka mans pienkums bija ar tevi t runt, k es to nupat darju. Bet tu esi pats savs kungs, vari dart, k tev paam gribas, j o tev nav vecku, un es ilgk nevaru bt tev tva viet. Tdam nelaimgam nabagam, k man, nav tiesbas nevienam kaut ko pavlt.
15 Hektors Mal, Dzves skol.

225

Viss tas, ko tvs nupat teica, mani briesmgi uztrauca un samulsinja, vl j o vairk td, ka es to biju jau pats sev teicis, kaut gan ne glui tdiem vrdiem. J, tda staigana vienam paam pa lielceiem bija oti nopietn lieta. T o es oti labi zinju un sapratu, jo pats biju izbaudjis o dzvi un vl atcerjos nakti, kad vilki saplosja msu suus, un ar to nakti, ko pavadjm mekljot antij akmelauztuves. Es, kas biju cietis aukstumu un izsalkumu, kas taj laik, kad Vitlijs bija cietum, tiku dzts no sdas uz sdu, nevardams nopelnt nevienu s, es labi pazinu das klaidoa dzves postu un briesmas, kad nav nodrointa ne tik vien nkam diena, bet pat pati stunda ir nedroa un ne noteikta. Ja es no das dzves atteiktos, man atliktu tikai viena iespjamba, uz ko man nupat nordja ar tvs, pieemt vietu. Bet es nevarju atteikties no s brvs un klejojos dzves, j o tad es nevartu turt savu Etjenetei, Benjamiam, Aleksim un Lziai doto vrdu, tad man btu vii jatstj. Patiesb Etjenete, Benjami un Aleksis vartu iztikt ar bez manis, vii vartu sarakstties. Bet Lzia! Lzia neprata rakstt un krustmte Katrna ar n: Lzia justos pavisam pazudusi, j a es viu atsttu. K o via par mani domtu? T i kai vienu: via domtu, ka es viu vairs nemlu. Viu, kas man pierdjusi savu sirsngo draudzbu un, kas man sag djusi tik daudz prieka! N , tas nebija iespjams. V a i tad js negribat, ka es nestu jums zias no jsu brniem? es jautju. Vii man par to ststja. Bet es nedomju par sevi, uzaicindams tevi atteikties no ielas muzikanta dzves. Nekad nevajaga domt par sevi, pirms neesi padomjis par citiem. Taisni t, tv, un, redzat, tagad js pats esat tas, kas norda, kas man jdara. Ja es tagad atsakos no savas apem ans, aiz bailm no tm briesmm, par kurm js nupat runjt, tad es domtu tikai par sevi un nedomtu ne par jums, ne par Lziu. Vi atkal skatjs man, bet vl ilgk, k pirmo reiz, bet tad strauji sama mani aiz abm rokm un sacja: N u , vai zini, zn! Tu esi pelnjis, ka tevi noskpstu par iem vrdiem. T e v i r sirds krts, kaut gan tu vl esi tik jauns. Ms bijm vieni pai pieemam istab un abi sdjm uz viena sola. Es metos viam roks.

226

 E s tev teiku tikai to vienu, sacja tvs: lai Dievs tevi sarg, manu mo zn! Ms labu brdi klusjm, bet laiks bija gjis uz prieku un irans brdis piencis. T e tvs ska meklties pa savu svrku kabatu un izvilka no turienes lielu sudraba pulksteni, kas ar siksniu bija pie siets pie pogcauruma. Nedom, ka ms irsimies bez k es tev dotu kdu piemiu no sevis. Lk, mans pulkstens, es tev viu atdodu. Viam nav liela vrtba, j o , ja viam tda btu, tu pats saproti, es btu bijis spiests viu prdot. Vi ar neiet diez cik pareizi, un laiku pa laikam viu vajag labi sakratt. Bet tas ir viss, kas man tagad pieder, un td es tev viu atdodu. To teikdams, vi ielika man pulksteni rok, un, t k es gribju atteikties no tik lielas dvanas, vi bdgi pieme tinja: T u tau pats saproti, ka eit man nav vajadzgs pulk stens. Laiks te t k t velkas prk lni un, es nomirtu, viu mrdams. Noskpsti mani vl reiz, un ardievu! manu mazo Remij, tu esi krietns zns un palieci tds pats ar uz prieku! Vi, laikam, sama mani aiz rokas un veda uz durvm; bet viss, ko ms pdj brd darjm un, ko vi man sacja, man ir aizmirsies, j o es biju par daudz uztraukts un saviots. Domjot par o iranos, es atceros tikai to, ka izncu uz ielas nek nesaprazdams un nek neatjgdams no t, kas ap mani notiek. Pie cietuma durvm es stvju ilgi, oti ilgi, nevardams izirties, vai iet pa labi, vai pa kreisi. Es, varbt, btu t nostvjis ldz paam vakaram, ja mana roka nejaui nebtu sataustjusi kabat kdu cietu un apau priekmetu. Es viu neapzingi, skaidri nezindams, ko daru, aptau stju: mans pulkstens! Acumirkl visas bailes, bdas un rpes bija aizmirstas; es vl biju tikai brns un visas manas domas piegriezs pulk stenim. Man tagad bija pulkstens, paam savs pulkstens, paa kabat un es varju skatties, cik vi rda! Es izvilku pulksteni no kabatas un paskatjos, cik vi rda: divpadsmit. Priek manis tam nebija nekdas nozmes, cik vi rdja, vai divpadsmit, vai divi, vai trs, bet es tomr biju oti laimgs, ka bija divpadsmit. Kd? Man btu grti to izskaidrot, bet t tas bija. Ak, tad divpadsmit, pulkstens jau divpadsmit. Tagad es to zinju, to mans pulkstens man
1

15*

227

teica: cik lieliski! Un man liks, ka pulkstens ir sav zi it k uzticams draugs, no kura var prast padomu, ar kuru var sarunties. K a s tagad par laiku, draugs, pulksten? Divpadsmit, manu mo Remij. Ak, divpadsmit, tad man jdara tas un tas, vai n? Bez aubm. Tu darji labi, ka man to atg dinji, citdi es btu to piemirsis. Es taisni td esmu te, lai tu neaizmirstu. Tagad man bija divi draugi, ar ko saru nties : Kpis un pulkstens. Mans pulkstens! Bija oti patkami izrunt os divus vrdus. Es tik oti vljos pulksteni, bet arvien pats sevi prliecinju, ka man nekad nevar bt pulkstens! Un tagad man pulkstens tikja kabat! Vi gan visai labi neejot, sacja tvs, bet tas nebija svargi. Vi gja un ar to pietika. Viu vajagot pakratt. Nu, labi, es viu pakratu un pie tam, pamatgi, ja pakratana neldzs, es viu izrdu. Tas tikai bs interesanti! Es dabu redzt, kas viam ir iek un kas viam liek iet. Viam bs krietni ko turt, es ar viu apieos stingri. Es biju t aizrvies ar pulkstea aplkoanu, ka nemaz neievroju, ka Kpis bija tikpat priecgs, k es. Vi mani raustja aiz biksm un laiku pa laikam ierjs. Beidzot, via rieana, palikdama arvien stiprka, atmodinja mani no mana sapa. K o tu gribi, K a p i ? Vi man skatjs virs, bet, t k es biju vl par daudz apmulsis, es nesapratu, ko vi grib. Brdi nogaidjis, vi pielca man klt un pielika savu epu pie ts kabatas, kur bija pulkstens. Vi gribja zint, cik ir pulkstens, lai to pasactu god jamai sabiedrbai, k bija darjis Vitlija laik. Es viam to pardju. Vi skatjs diezgan ilgi, it k pldamies kaut ko atcerties, bet tad, priecgi asti kustin dams, divpadsmit reizes ierjs. Vi tomr nebija aizmirsis! Ak, nu ms varsim pelnt naudu ar msu pulksteni! Mums tagad bija viens triks vairk! T k tas notika viss uz ielas, iepretim cietuma durvm, tad audis ska piegriezt mums vrbu un dai gjji pat apstjs. Ja es btu uzdroinjies, es tli btu devis izrdi, bet man bija bail no porcijas. Bez tam, bija jau pusdiena un man vajadzja doties ce.

228

Uz prieku! Es vl pdjo reiz, atvaddamies, paskatjos uz cietumu, kura mri iesldza nabaga tvu. Bet es biju brvs un varju iet, kur gribu. Un ms ar Kapi devmies ce. Viena no nepiecieamkm lietm, ko man vajadzja man tagadj dzves veid, bija Francijas karte. Es zinju, ka vias var dabt pirkt pie Senas krastmalas bukinistiem un td gju turp. Es biju nolmis, katr zi nopirkt sev vienu. Ejot gar Karusea laukumu, manas acis nejaui pievrss Tileriju pils pulkstenim un man ienca prt paskatties, vai mans pulkstens sakrt ar pils pulksteni, k tam vajadztu bt. Mans pulkstens rdja pusvienu, bet pils pulkstens vienu. Kur no abiem iet nepareizi? Es jau gribju skt kratt savu pulksteni, kad man ievs prt, ka man nav nekdu pierdjumu, ka mans mais, skaistais pulkstens ietu nepa reizi. Varbt muldtjs bija lielais pils pulkstens? Td es iebzu savu pulksteni atpaka kabata sacdams sev, ka man arvien ir laba t stunda, kdu vi rda. Man bija ilgi jmekl, kamr atradu tdu karti, k gri bju: viai vajadzja bt uzlmtai uz audekla, lai viu vartu saloct un, t nedrkstja bt drgka par divdesmit s, kas priek manis jau bija liela nauda. Beidzot, es atradu vienu, bet tik nodzeltjuu, ka tirgotjs par viu pama tikai sep tidesmit piecus santimus. Tagad es varju Parzi atstt, un apmos to dart, cik tri vien iespjams. Es varju iet pa divi ceiem: pa Fontnbl ceu, caur It lijas barjeru, un pa Orlenas ceu, caur Monzru. Patiesb abi cei bija man viendi, bet nejauba lika man nogriezties uz Fontnbl ceu. _ Ejot pa Muftra ielu, kuras nosaukumu es izlasju uz zilas izkrtnes, man pamods dadas atmias: Garofolijs, Matijs, Rikardo, katls ar pieslgto vku, ptaga ar das siksnm un beidzot, Vitlijs, mans nabaga drgais saimnieks, kas nomira td, ka negribja mani atstt Lursinas iel. Kad es biju piencis pie Sv. Medarda bazncas, es redzju pie sienas pie spieduos kdu znu, kas man atgdinja mazo Matiju. Viam bija glui t pati liel galva, ts paas valgs acis un izteik smg mute, t pati maig un padevg sejas izteiksme un tas pats komiskais izskats, kas Matijam. Tikai brnums, ja tas

229

tiem btu vi, ka par iem gadiem vi nemaz nebija audzis. Es piegju tuvk, lai vartu viu labk apskatt. J, nebija aubu, tas bija Matijs. A r i vi pazina mani, jo via blaj sej pardjs smaids. A k , tas esat js, vi sacja, kas bijt atnkui pie Garo folija pirms manas aizveanas uz slimncu, kop ar savu veco, kam bija gara sirma brda? A k , k man todien spja galva! Vai Garofolijs vl arvien ir jsu saimnieks? Pirms atbildt, vi apskatjs uz vism pusm un tad klusi teica: Garofolijs ir cietum. Viu apcietinja td, ka vi bija par daudz sasitis Orlando, kur no tam nomira. Man bija oti patkami dzirdt, ka Garofolijs atrads cie tum, un pirmo reiz man ienca prt, ka cietumi, kas man iedvesa tdas ausmas, var bt ar nodergi. U n kur ir brni? es jautju. T o es nezinu, j o es nebiju klt pie Garofolija apcieti nanas. Kad es izncu no slimncas, Garofolijs, redzdams, ka mani nevar sist bez k es tli nepaliktu slims, gribja no manis tikt va un td izrja mani uz diviem gadiem, sa emdams iepriek naudu, Gas cirkam, kam bija vajadzgs zns, kas rdtu cilvku bez kauliem. Vai js pazstat Gas cirku? N . Es tur sabiju ldz pagjuai pirmdienai, kad mani no tu rienes atstja atpaka, j o mana galva bija kuvusi par daudz liela un jtga, un mani vairs nevarja iespiest ld. Tad no izoras, kur bija cirks, es ncu atpaka pie Garofolija, bet ne viena neatradu. Mja bija aizslgta un kds kaimi man pa ststja to, ko es jums nupat pateicu: Garofolijs ir cietum. Tad, nezindams ne kur iet, ne ko dart, es atncu te, pie bazncas. Kd js neejat atpaka uz izoru? Td, ka taj dien, kad es izncu no izoras, lai do tos kjm uz Parzi, cirks aizbrauca uz Runu. Un k lai es noktu Run? Tas ir par daudz tlu un man nav naudas; es no vakar pusdienas neesmu nek dis. Es nebiju bagts, bet tomr tik daudz es spju, k nopirkt maizi un neaut nomirt bad im nabaga brnam. K es btu svtjis to, kas man btu pasniedzis gabaliu maizes, kad iz salcis, k tagad nabaga Matijs, es kldu pa Tulzas apkrtni!

230

Palieciet tepat, es viam sacju un aizskrju pie maiz nieka, kura veikali atrads tepat aiz stra. Drz es atgrie zos ar maizes klaipiu rok, ko iedevu viam. Vi sagrba to un notiesja vien mirkl. N u , un ko js domjat tagad dart? Es nezinu. Kaut kas tau i r jdara. Kad js mani uzrunjt, es patlaban taisjos iet pr dot savu vijoli. Es viu btu jau agrk prdevis, j a man ne btu tik grti no vias irties. Mana vijole ir mans prieks un mans mierintjs: kad man ir par daudz bdgi, es uzmek lju kdu vientulgu vietiu un splju pats sev; un tad es redzu visdas brnias lietas debess. Tas ir daudz skaistk, nek sapos, j o te ir sakarba. Bet kd tad js nespljat savu vijoli uz ielm? , Es splju, bet neviens man nek nedod. Es zinju, ko nozm splt, ja neviens neb roku ka bat. U n js, jautja Matijs, ko js tagad dart? Mani prma neizprotama brniga lielbas kre, un es atbildju: E s tagad esmu trupas saimnieks. Patiesb t tas ar bija, j o man bija trupa, kas sastvja no Kapja. Tomr patiesba pieskrs visai tuvu ar meliem. A k , ja js gribtu? sacja Matijs. Ko? Uzemt ar mani sav trup. Tad es kuvu atkal patiess. Bet t, lk, ir visa mana trupa, es sacju, rddams uz Kapi. A k , tas nekas! Ms bsim divi. Ldzu, ldzu, neat stjat mani! Kas ar mani notiks? Man atliek tikai nomirt bad. Nomirt bad! N e visi, kas dzird o kliedzienu, viu vie ndi saprot. Uz katru vi atstj savdu iespaidu. Man vi atbalsojs pa sird, j o es zinju, ko nozm nomirt bad. E s varu strdt, turpinja Matijs. Vispirms, es protu splt vijoli, tad dziedt, dejot pa virvi, lkt caur stpm un protu ar bt cilvks bez kauliem. Js redzsit, ka es da ru visu, ko js gribsit, es bu jsu kalps un jums paklau su; es neprasu naudu, bet tikai maizi. Ja es nedaru labi, sitiet mani, es bu ar mieru. Viss, ko es no jums ldzu' ir, 231

lai js man nesistu pa galvu, j o kop Garofolijs to sadauzjis, via ir kuvusi oti jtga. Klausoties nabaga Matija run, man gribjs raudt. K lai es pasaku viam, ka nevaru to uzemt sav trup? N o mirt bad! Bet vai kop ar mani viam tpat nedraud bad nve, k vienam paam? Es minju viam to ieskaidrot, bet vi negribja klausties. N , vi sacja, pa diviem kop nemirst bad, j o viens atbalsta otru, viens otram paldz. Tas, kuram ir, dod tam, kam nav, k js nupat darjt. ie vrdi izkliedja manas aubas; man vajadzja, man bija viam jpaldz. Labi, es esmu ar mieru! es sacju. Vien mirkl vi bija satvris un noskpstjis manu roku. Tas mani t aizkustinja, ka man sakpa asaras acs. Iesim kop, es sacju, bet es js uzemu k biedru, ne vis k kalpu. Es sakrtoju labk harfas siksnu uz pleca un uzsaucu: U z prieku! Pc ceturtdastundas ms bijm jau r no Parzes. Marta siltie vji bija novjui ceus un pa cieto zemi bija viegla ieana. Gaiss bija silts un apra saule spoi spdja pie bezmkoainm, zilm debesm. Kda starpba, saldzinot ar to sniegputea dienu, kad es pirmo reiz iencu aj Parz, pc kuras biju ilgojies k pc apsolts zemes! Grvmals gar ceu ska jau zoot zle, un ur tur bija redzamas ppenes un mea zemenes, kuru baltie ziedii grie zs saulei pret. Ejot garm drziem, ms redzjm violetos ceriziedu ekarus spdam maigaj lapu zaum un, vieglam vjam uz pot, mums uz galvas, pri veciem mra ogiem, krita dzel tens ravenea ziedlapias. Drzos, cemaiu krmos, lielajos kokos, visur skanja priecga putnu dziedana un mums priek, pa ceu, gandrz zemei pieskardams, laids bezdelgas, erdamas mums nere dzamus kukainus. Msu ceojums sks labi, un es, ipims pavbas, sooju pa ceu, kas dunja zem manm kjm. Kpis, atlaists no saites riedams rioja ap mums; vi rja visu, ko ieraudzja, brau cjus un akmea kaudzes, un rja tpat, aiz tra rieanas

232

prieka, j o rieana, laikam, sagd suiem tdu pat prieku, k cilvkiem dziedana. Matijs, domgs, ne vrda nerundams, gja man pa prieku. A r es, lai viu netrauctu, nek neteicu, un bez tam, ar man bija daudz kas jprdom. Uz kurieni ms t, tik viegliem soiem, gjm? Taisnbu sakot, es to labi, jeb pat pavisam nezinju. Taisni uz prieku. Bet pc tam? Es biju soljis Lziai apmeklt vias brus un Etjeneti; bet es nebiju teicis, kuru apmeklu pirmo: Etjeneti, Benjamiu vai Aleksi? Es, pc savas patikas, varju skt k ar vienu, t ar otru, tas ir, es varju skt vai no arentas, vai Pikardijas vai Sevennm. T k es izgju no Parzes uz dienvidiem, tad ar to jau bija izlemts, ka tas nebs Benjami, ko apmeklu pirmo. Man atlika izvle starp Etjeneti un Aleksi. Man bija savs zinms iemesls, kd es biju nospriedis paprieku iet uz dienvidiem, bet ne uz ziemeiem: t bija v lans redzt Barberna mti. Ja es tik ilgi nebiju viu pieminjis, tas vl nenozmja, ka es btu bijis nepateicgs un btu viu aizmirsis. A r no t, ka es pa visu laiku, kamr biju no vias aizg jis, nebiju viai ne reizes rakstjis, nevajag slgt, ka esmu ne pateicgs. Cik daudz reizes es gribju viai rakstt un sact: Es par tevi arvien domju un mlu tevi no visas sirds. Bet no da nodoma mani atturja, no vienas puses tas, ka via neprata last, no otras bailes, neizsakmas bailes no Bar berna. Ja nu Barberns, pc vstules, mani atrod un mani aizved atpaka? Ja vi mani par jaunu prdod kdam Vit lijam, kas nav Vitlijs? Bez aubm, viam ir tiesbas to da rt. Td es biju labk ar mieru aut apvainot sevi nepatei cb pret Barberna mti, nek krist Barberna roks, vien alga, vai nu vi mani kdam prdotu vai liktu strdt pc savm pavlm. Es labk btu ar mieru nomirt, nomirt bad, nek doties tds briesms. Bet ja nu es neuzdroinjos rakstt Barberna mtei, tad tagad, kur es biju brvs un varju iet kurp gribu, es vartu pamint satikties ar viu. Un tagad, kad biju uzmis sav trup Matiju, man liks, tas diezgan viegli izpildms. Es vartu izstt Matiju pa prieku, bet pats, ar gudru ziu, paliktu nopaka; vi ieietu pie Barberna mtes un uzsktu r viu sarunu. Ja via btu viena, vi viai pasactu pa tiesbu un atnktu man paka; tad es ieietu mj, kur pagjusi

233

visa mana brnba, un mestos manai audu mtei roks. Bet j a Barberns btu mjs, Matijs palgtu Barberna mti at nkt kd noteikt viet, kur es tad viu vartu satikt. dus nodomus es kalu soodams pa ceu un td ar klu sju, j o tik svargu jautjumu nebija viegli izdomt ldz ga lam un tas aizma visu manu uzmanbu un visas domas. Bez tam, man bija jdom ne tikai par to, k sastapt un apskaut Barberna mti, bet ar, vai ms sav ce atradsim kdas pilstas vai sdas, kur ms vartu kaut ko nopelnt. Bet par o jautjumu vislabkos nordjumus varja sniegt mana karte. aj brd ms atradmies jau pilngi uz laukiem, un va rjm netraucti apmesties pie kdas akmens kaudzes. Ja js gribat, es sacju Matijam, ms te drusku atpt simies. Vai js negribat drusku ar mani parunties? Vai jums man kas sakms? Es gribju js lgt sact man t u . Labi, sauksim viens otru par tu. Js mani, bet ne es js. K tu, t es; es tev pavlu un, ja tu man neklaussi, tad es tev krauu vienreiz. Labi, krauj, tikai ne par galvu. Vi ska smieties atkltiem un sirsngiem smiekliem, r ddams visus savus mirdzoi baltos zobus, kas spilgti atdaljs no vja appsts, brngans sejas. Ms apsdmies un es izvilku no sava maisia karti, kuru izklju uz zles. Pagja diezgan ilgs laiks, iekam varju no teikt msu stvokli. Es atcerjos, k tdos gadjumos rkojs Vitlijs, un beidzot es ar noskaidroju msu ceojuma mar rutu: Korbeja, Fontnbl, Montara, ina, Bur, Senamana, Monlisona. T tad bija iespjams aiziet uz avanonu un, ja mums mazliet veics, nenomirt ar ce no bada. Kas t tda par lietu? jautja Matijs uz karti rddams. Es viam izskaidroju, 'kas sti ir un kam noder karte, un pie tam lietoju gandrz tos paus izteicienus, ko Vitlijs bija lietojis pasniegdams man pirmo eogrfijas stundu. Vi klausjs uzmangi, ne acu no manis nenolaizdams. Bet tad, vi sacja, tau vajaga prast last? Bez aubm. Vai tu proti last? N. Vai tu gribtu mcties? 234

 A k , j ! Labprt. Nu, labi, es tevi iemcu. Vai uz kartes var atrast ar ceu no izoras uz Parzi? Katr zi. Tas ir oti viegli. Es viam to pardju. Bet no skuma, kad es ar vienu pirksta mjienu nobraucu no izoras ldz Parzei, vi negri bja tict tam, ko ststu. E s tau 'visu ceu nogju kjm un zinu, ka tas bija daudz garks. Es viam izskaidroju, cik labi prazdams (kas tomr ne nozmja, ka es to btu izdarjis oti skaidri un saprotami), kd veid uz kartm atzm attlumus. Vi klausjs gan, bet tomr neliks diezcik prliecints par manu zinanu pa reizbu. T k es jau biju atraisjis savu maisu, man ienca prt prbaudt via saturu, un, gribdams pardt savas bagtbas ar Matijam, es visu izliku uz zles. Man bija trs audekla krekli, trs pri zeu, piecas kaba tas drnias , viss vislabk krtb un bez tam vl pris drusku apvalktu kurpju. Matijs bija apilbints. U n kas tev ir? es viam jautju. Man ir vijole un tas, kas mugur. Nu, labi, es sacju, tad ms dalsimies, k tas biedriem pienkas: tu dabsi divus kreklus, divi pri zeu un trs ka batas lakatius. Bet t k pc taisnbas vajaga dalt visu, tad tu nessi maisu vienu stundu un es otru. Matijs gribja atsacties no mana prieklikuma pirms daas, bet t k es jau sku pierast pie pavltja stvoka, kas man patiesb liks diezgan patkams, tad es viam aizliedzu runt man pret. Es uz krekliem biju izlicis ar Etjenetes ujamlietu kastti un mazu krbiu, kur bija ielikta Lzias roze. Vi gribja krbiu atvrt, bet es to neatvu un ar pats, neatvris krbiu, to iebzu atpaka mais. Ja tu gribi dart man patikanu, es viam sacju, tad, ldzu, nekad neaizkar o krbiu, t ir dvana. Labi, vi atbildja, es tev apsolu, ka nekad viu ne aizkru. Kamr es atkal biju apvilcis savu aitdiu un pamis harfu, viena lieta mani oti traucja, ts bija manas bikses. Man liks, ka mkslinieks nedrkst valkt garas bikses. Pub likas priek vajaga uzstties ar sm biksm un garm zem, kurm krusteniski apsietas krsainas lentas. Garas bikses

235

var valkt drznieki, tiem ts piestv, bet es tau esmu mks linieks ! . . Ja kdam ienk kda ideja galv un pie tam vi ir pats savs noteicjs, tad parasti via tiek ar tli izpildta. Es at taisju Etjenetes dvinto ujamlietu krbiu un pamu res. Kamr es nodarboos ar savm biksm, es sacju Mati jam, tu vartu pardt savas spjas vijoles spl. Ak, labprt, vi atbildja un pamis vijoli, ska splt. Pa to laiku, es dgi dru res bikss iek, drusku ze mk par ceiem, un sku griezt drbi puu. Ts tomr bija skaistas bikses, no pelkas vilnas drbes, tpat k mani svrki un veste, un toreiz, kad tvs man vias iedeva, es biju oti priecgs. Bet es jau negribju vias sabojt, t apgriezdams, glui otrdi. N o skuma, es klausjos Matija splan, neprtraukdams savu grieanas darbu, bet drz manas res apstjs un visa mana uzmanba pievrss Matijam. Vi splja gandrz tik pat labi k Vitlijs. K a s tevi mcja splt vijoli? es, aplauddams jautju. Neviens, drusku visi un visvairk es pats. Un kas tev mcja notis? Es neko neesmu mcjies par notm; es splju to, ko dzirdu citus spljam. Es tevi mcu. Tu, laikam, visu ko proti? Man jprot, j o esmu trupas vadtjs. Neviens mkslinieks nav bez sava mazumia patmlbas, un td es gribju pardt Matijam, ka ar es kaut ko protu. Es pamu savu harfu un tli, lai iespaids btu j o gaujoks, nodziedju savu slaveno: Fenesta vascia e patrona c r u d e l e . . . Un k tam mkslinieku starp jbt, vi atmaksja man ar komplimentiem par maniem pirmtjiem aplausiem; vi bija liels talants un es biju liels talants, ms bijm viens otra ciengi. Bet ms nevarjm t mgi, viens otru slavt. Izsp lju ies sev par prieku un patikanu, ms skm domt, ka mums btu jsk splt ar citiem, lai sagdtu sev vakarias un nakts mjas. Es aizsju maisu un Matijs uzmeta viu ple cos. Uz prieku pa putekaino ceu! Tagad vajadzs apstties

236

pirmaj sd, kas gadsies mums ce un dot izrdi: Remija trupas pirm uzstans. Iemci man savu dziesmu, sacja Matijs, ms viu var sim dziedt kop un es domju, ka drz varu viu pavadt ar ar vijoli: tas bs oti jauki. Tas tiem btu oti skaisti un godjamai sabiedrbai tiem vajadztu bt no akmens, ja via ms neapbrtu lie liem s gabaliem. Bet oreiz mums laime bija labvlga. Nonkui kd sd, kas atrodas aiz Vilifas, un mekldami izdevgu vietu msu izrdei, ms piencm pie kdas fermas vrtiem, kuras sta bija pilna svtku drbs trptiem cilvkiem. Viiem vi siem bija piesprausti raibm garm lentm greznoti puu pui: vrieiem tie bija iesprausti svrku pogu caurum, sie vietm pie iebura. Nevajadzja nemaz bt diezcik as prtgam, lai uzmintu, ka eit svin kzas. Man ienca prt, ka iem audm, varbt, patiktu, ja mu zikanti viiem spltu un vii vartu izdejoties, un es, ldz ar Matiju un Kapi, gju pa vrtiem iek. Turdams cepuri rok es dzii paklanjos (Vitlija clais reveranss) un griezos ar savu prieklikumu pie pirm cilvka, kas man gadjs ce. Tas bija puisis, ieeu sarkanu seju un augst apkakl, kas viam zja ausis; viam bija miermlgs, lga zna iz skats. Vi nek neatbildja, bet stvi pagriezs pret kzinie kiem; varja redzt, ka via, no skaistas, spdgas vilnas dr bes tie svrki, viam stipri spieda paduss. Vi iebza divus pirkstus mut un ar o instrumentu radja tik briesmgu svilpienu, ka Kpis prbijs. j , js, tur, vi 'kliedza, ko js domjat par tdu mazu mziciu? Lk, sankui mkslinieki! J, j, mziku! mziku! kliedza sievietes un vriei. Stties uz kadriu! Pc nedaudz mintm dejotji ska ieemt vietas pagalma vid; prbiedtie mjputni bga uz vism pusm. V a i tu kdreiz esi spljis kadrias? es klus bals, itliski jautju Matijam, j o biju stipra nobajies. J. Vi man vienu nosplja priek uz vijoles, un, par laimi, ar es to zinju. Ms bijm glbti. No a izvilka ratus, nostdja, lai vii nekustas, un lika mums kpt virs. Kaut gan ms ar Matiju nebijm ne-

237

kad kop spljui, ms savu uzdevumu veicm diezgan pie kljgi. Jem gan ar tas vr, ka ms spljm neizlutintm un neizsmalcintm ausm. V a i kds no jums neprot splt kornetu? jautja res nais ar sarkano seju. J, j, atsaucs Matijs, bet man via nav. Es tli atnesu, vijoles sple jau i r gan smuka, bet drusku pliekana. Tu proti splt ar kornetu? es sacju Matijam, atkal itliski. J. A r trompeti, fleitu un visu citu, ko tikai var splt. Tiem. Matijs, bija lielisks. Pc laicia atnesa kornetu, un ms atkal skm splt kadrias, polkas, valus, visvairk kadrias. T ms spljm ldz vlai naktij, un dejotji neva mums ne elpu atvilkt. Man nebija grti to izturt, bet Matijam tas bija par daudz, j o viam bija jizpilda grtk daa un bez tam vi bija novrdzis no cea un badoans. Vi biei no blja, it k viam paliktu nelabi, bet tomr turpinja no visa spka pst sav taur. Par laimi, es nebiju viengais, kas ie vroja via blumu, to redzja ar jaunlault. Pietiek, zns vairs nespj; tagad taisiet makus va un maksjiet muzikantiem! Ja js atautu, es liktu last naudu msu kasierim, es sacju nolkdams no ratiem. Es pasviedu Kapim cepuri, kas to pama mut. Daudz aplausu izsauca via smalk palocans, ar kdu vi patei cs, kad viam iemeta kaut ko cepur. Bet kas mums bija daudz svargki, mums labi deva. Es sekoju viam acm un redzju, ka cepur krita daudz baltu naudas gabalu; jaunlau lt meta pdj, veselu piecfranku gabalu. Kas naudas! Un tas vl nebija viss. Ms uzaicinja virtuv past vakari as un apguldja n. Nko dien, o viesmlgo mju at stjot, mums bija divdesmit astoi franki, vesels kapitls! Tas tikai pateicoties tev, draudzi, es sacju Matijam. Tad man ar ienca prt kdi Akna tva vrdi, ko vi teica, kad es iesku mct Lziai last, un kas man pierdja, ka labi darbi arvien tiek atmaksti. E s btu varjis izdart lielku mubu, nek uzemt tevi sav trup.

238

239

A r divdesmit astoiem frankiem kabat ms jutmies lieli kungi un, kad noncm Korbej, es varju, nebdams tpc vieglprtgs, iepirkt daas nepiecieamas lietas. Vispirms, pie kda veca dzelu prdevja es nopirku kornetu, un samaksju par viu trs frankus. Par o naudu, vi nevarja bt ne jauns, ne skaists, bet izlabots un notrts, vi varja izpildt savu uzdevumu; tad sarkanas lentas, ko apsiet ap msu zem, un vecu zaldtu maisu Matijam. Ma zk nogurdinoi ir pastvgi nest uz pleciem vieglu nastu, nek laiku pa laikam smagu. Ms izdalsim msu mantas un ju tsimies daudz vieglki un brvki. Korbeju atstjot ms tiem bijm lab stvokl: ms vi sas iegdts lietas bijm samaksjui, bet kabat mums bija vl trsdesmit franku, j o izrdes bija bijuas ienesgas. Msu reperturs bija t izstrdts, ka ms varjm vien viet uz turties ilgku laiku prk neatkrtojoties. Un beidzot, ms ar Matiju tik labi sapratmies, ka jutmies, k divi bri. Zini, vi dareiz smiedamies sacja, tds trupas vad tjs, k tu, kas nekaujas, tas tiem ir par daudz jauki. T tad tu esi apmierints? Vai es esmu apmierints! jsaka, tagad ir pirm reize, kop atstju dzimteni, ka es neilgojos pc slimncas. is labvlgais stvoklis man iedvesa lielus plnus. Atstjui Korbeju, ms nogriezmies uz Montariju, kas bija pa ceam uz Barberna mti. Bet aiziet pie Barberna mtes un tikai noskpstt to, t btu oti maza pateicba un prk lta atmaksa par vias g dbu un mlestbu. K btu, ja es viai kautko aiznestu? Ta gad, kur esmu bagts, mans pienkums ir viai kaut ko uzd vint. Bet ko viai dvint? Man nebija ilgi jmekl. Bija viena lieta, kas viu oti aplaimotu ne tikai tagad, bet viss vecuma diens, t btu govs, nabaga Rusetes vietniece. Kas par prieku btu Barberna mtei un ar man, j a es vartu viai uzdvint govi. Pa ceam uz avanonu es nopirktu govi, kuru Matijs aiz saites ievestu Barberna mtes pagalm. Pats par sevi sapro tams, ka Barberna nebtu mjs. Barberna kundze, teiktu Matijs, es jums atvedu govi. Govi! js maldties, manu zn (un via nopstos). N , kundze, js tau esat Barbe rna kundze, no avanonas? Nu, tad labi! o govi princis pa vlja atvest un uzdvint Barberna kundzei. Kds prin-

240

cis? aj brd es pardtos un kristu Barberna mtei ap kaklu. Kad es btu viu noskpstjis un apsveicis, ms iz ceptu pankkas un bolu rauus, ko apstu trijat, bez Barbe rna tva, kur taj Vastlvja dien, atgriezies no Parzes, no grda msu pankkas no pannas, bet sviestu iemeta sav s polu zup. Kds skaists sapnis! Bet lai vi izpildtos, mums vajadzja nopirkt govi. Bet cik tda govs vartu makst? Man nebija ne mazks jgas; drgi, bez aubm, oti drgi, bet cik? Es negribju pirkt oti lielu un varenu govi. Vispirms jau td, ka j o lielka govs, j o drgk via maks, un otrkrt, jo lielka govs, j o vairk via apd, un es negribtu, ka mana dvana sagdtu Barberna mtei liekas rpes. Galvenais ta gad bija dabt zint, cik maks govis, jeb pareizki, tda govs, kdu es gribju pirkt. Par laimi, man nebija grti to uzzint, j o klaijot pa lielceiem un prguot naktis iebraucams viets, mums biei ncs sastapties ar lopu dzinjiem un tirgotjiem: bija vien kra lieta paprast viiem, cik govis maks. Bet pirmoreiz par to apjautjoties kdam vru dzinjam, kur man iepati ks td, ka izskatjs pc krietna cilvka, es par atbildi sa mu tikai smieklus. Vru dzinjs atgzs krsl un laiku pa laikam smieklu krampjos deva ar dri briesmgus triecie nus pa galdu; pc tam vi pasauca saimnieku. Vai js zint, ko is mazais muzikants man prasa? Cik maks govs, ne visai liela, ne visai branga, bet tomr laba govs. V a i viai vajaga bt ar drestai? Un smiekli sks atkal par jaunu, bet es nevos noraid ties. Viai jdod labs piens un nav prk daudz jd. Vai viai jaujas ar vadties pie saites pa lielceiem, k jsu sunim? Izsmlis un izklstjis visas savas asprtbas, vi beidzot bija ar mieru skt ar mani runt nopietni un pat ielaisties strdu. Man i r zinma viena lna govs, kas dod daudz piena, pie tam tdu pienu k krjums, un gandrz nemaz ned. Ja es gribtu likt gald piecpadsmit pistoles, kas i r piecdesmit ek, tad govs btu mana. Cik grti man no skuma bija viu piedabt pie runa nas, tik grti tagad, kad vi bija iescis runt, bija to ap klusint.
16 Hektors Mal, Dzves skol.

241

Beidzot ms varjm iet gult, un es varju prdomt par visu dzirdto. Piecpadsmit pistoles vai piecdesmit ek, tas btu simts piecdesmit franku; ak, cik daudz man vl trka no s summas. Vai maz bija iespjams tik daudz naudas salast? Es do mju, ka n, bet j a nu tomr mums veiktos tik pat labi k ldz im, tad liekot s pie s, es varbt tomr vartu salast os simts piecdesmit frankus. Bet tam bija vajadzgs laiks, tas tik tri nebija izdarms. Man ievs prt jauna doma: k btu, ja ms tagad tli neietu vis uz avanonu, bet uz Varzm? Tad msu rcb btu garks laika sprdis. T tad vajadzja t lt iet uz Varzm un pie Barberna mtes iegriezties atpakankot. Ldz tam es, droi vien, bu sapelnjis vajadzgos simts piecdesmit frankus, un ms varsim nosplt savu brnumpasaku: Prina govs. N o rta es pateicu savas domas Matijam, un vi man piekrita. Iesim uz Varzm, vi sacja; ograktuves i r interesanta lieta, un es labprt vias redztu.

242

XIII.

nodaa.

Meln pilsta.
No Montarijas ldz Varzm, kas atrodas Sevennu kalnu vid, uz nokalnes, kas pagriezta pret Vidusjru, ir krietns cea gabals: taisn ce ap pieci jeb sei simts kilometru, bet mums iznca vairk k tkstots kilometru, j o msu dzves veids lika mums mest lielus lkumus. Mums vajadzja meklt sdas un tirgus, lai dotu izrdes un gtu ienkumus. Lai nostai gtu os tkstots kilometrus, mums pagja veseli trs mnei, bet nonkui Varzu apkrtn, un saskaitjui salasto naudu, ms ar prieku prliecinjmies, ka is laiks nebija velti t rts, j o man das naudas maisi bija iekrjuies simts divdesmit astoi franki. Barberna mtes govs pirkanai mums iztrka tikai divdesmit divi franki. Matijs bija gandrz tikpat laimgs, k es, un bija ne mazumu lepns uz to, ka ar viam ir savs nopelns s summas sagdan. Taisnbu sakot, is via nopelns bija diezgan liels, un bez via un via korneta, ms divi vien ar Kapi nekad nebtu varjui salast simts divdesmit astous fran kus. Par trkstoiem divdesmit divi frankiem ms, nebd jm, j o neaubjmies, ka sapelnsim tos ce no Varzm uz avanovu. Varzas, uz kurm ms tagad gjm, kdus simts gadus atpaka bija tikai maza, nabadzga sdia dzii kalnos, un pazstama tikai ar to, ka biei bija derjusi par paslptuvi ana Kavalj vadtiem Dieva brniem. Vias stvoklis dzii kalnos darja to par svargu atbalsta punktu hugenotu, jeb k vius Sevenns sauca kamizru karos. Bet is pats stvoklis bija ar vaings vias nabadzb. A p 1750. gadu kds vecs muinieks, kas bija kaislgs zem apslptu dabas bagtbu mekltjs, atklja Varzas akmeu ogles. N o laika arzas ir izvrtus par ievrojamu akmeogu baseinu un Kop ar A l , Sen-erv un Besu apgd visu Dienvidfran-

243

ciju un tiecas pat atemt Vidusjras tirgu angu akme oglm. Kad vecais vrs uzska ogu slu meklanu, visi par viu zobojs, un kad vi, nek neatrazdams, bija sasniedzis simts piecdesmit metru dziumu, viu gribja ieslgt vjpr tgo nam, iekams vl via neprtg rakanas mnija nebija aprijusi visu via bagtbu. Varzu apkrtn bija gan dzelzs rdas raktuves, bet nekad tur nebija atrastas, un visi bija prliecinti, ka ar nekad neatrads akmeogles. Vecais muinieks nepiegrieza visam tam nekdu vrbu, bet lai iz bgtu tenkm un skandliem, vi apmets uz dzvi vien no achtm, no kuras vairs nenca r; turpat vi da un gulja, un viam bija jpanes viengi to strdnieku aubgie skati, kurus vi pats nodarbinja. Vii pie katra kapa cirtiena neticgi raustja plecus, bet sava kunga nesatricinms ticbas uzmudinti, vii tomr cirta tlk, un achta kuva arvien dzika. Divi simts metru dzium atrada akmeogu slni: tagad vecais muinieks vairs nebija traks, bet enils, un prmaia spriedum par viu ar katru dienu kuva pilngka. Tagad Varzs ir ap divpadsmit tkstots iedzvotju, un nkotnes izredzes tai ir vl lielkas; vias kop ar A l un Beseu ir visas Dienvidfrancijas cerba. Tas, kas vias dara un dars bagtas, atrodas nevis virs, bet apak zemes. Un tiem, viu virszemes izskats ir pavi sam neiepriecinos un bdgs. Neauglgi kalnji un lejas, kur, izemot kastaus, miltenjus un vrgus olivkocius, nevar ieraudzt nekdus citus kokus, j o trkst auglgs zemes virs krtas. Visur tikai balti vai pelki akmei. Tikai tds vie ts, kur zemes virskrta ir drusku biezka, t k t var uz glabt sev mazliet mitruma, redzams spirgts zaums, k pa tkams pretstats kalnu pelkajam drmumam. ds zemes kailums i r par iemeslu briesmgiem pldiem, jo lietum lstot dens pa kailajm nogzm plst, k pa dens notekm, un grvji, parasti tuki, vien acumirkl piepilds un aumam ve deus ieleju ups, kas tlt iet pri krastiem. Dau minu laik dens lmenis ups paceas par trs, etri un pat pieci metriem. Varzu pilsta ir uzcelta Divonnas upes krastos, kas tek pilstai cauri. Vl pilstas robes vi ietek divas mazkas kalnu uptes: Trijra un Senandeola. T nav ne skaista, n e tra pilsta; ar mjas nav celtas nekd noteikt krtb. N( rta ldz vakaram ielas vid, pa sliedm brauk vagoni, piekrti ti ar dzelzsrdu un akmeoglm, kaisdami sarkanus un melnui

244

putekus, kas lietus dienas prvras dzios idros dubos, k purvju das. Saulains un vjains diens turpret pa ielm virpuo un ceas gais, pri visai pilstai, tdi puteku mkoi, ka nevar ne uz brdi atvrt acis. Mjas i r melnas no augas ldz apakai; melnas gan no tiem dubiem un putek iem, kas no lejas paceas ldz pat jumtiem; melnas ar no kausjamo un dedzinmo kru dmiem, kas izplst pa skursteiem un no augas gulstas uz jumtiem un ielm, ai pilst viss ir melns: zeme, debesis un Divonnas dei. Vl melnki par pilstu pau i r vias iedzvotji, kas staig pa ielm: melni ir zirgi, melni ir rati un melnas ir koku lapas. Liekas, it k pr pilstu btu nolijis sodrju lietus, jeb ar zemes pia pldi btu kdreiz pacluies ldz mju jumtiem un padarjui ts melnas. Ielas nav rkotas ne gjjiem, ne braucjiem, bet dzelzceam un raktuvju vagoniem: visur uz zemes sliedes, sliedes un grozms platformas; pri galvai gaisa tilti, dzensiksnas, transmisiju ritei, kas grieas ar ap dullinou troksni. Liels celtnes dreb ldz pat pamatiem un, ieskatoties pa durvm vai logiem, var redzt te kausjamo me tlu masas kustamies k milzgas uguns bumbas, te milzgus veserus, kas ie uz vism pusm dzirkteu altis, te tvaiku manu virzuus, kas vienmrgi ceas un krt. aj pilst nav ne vsturisku celtu, ne drzu, ne sta tuju publiskos laukumos; viss ir vienmugs un celts pc vie na un t paa parauga: bazncas, pilstas valdes nams, skolas visas kas ir kubi, tikai ar lielku vai mazku logu skaitu. Kad ms noncm pie Varzm, pulkstens varja bt divi vai trs pc pusdienas, un pie zilm, skaidrm debesm mir dzja spoa saule; bet turpinot ceu uz prieku, diena kuva arvien tumka. Starp debesi un zemi, smagi viodams, kl js biezs dmu mkonis, it k ieplaisdams tikai virs gara jiem skursteiem. Jau kop veselas stundas ms dzirdjm dobju dkou un dimdou, ldzgu jras bangoanai; rkou radja venti latori, bet smago dimdou muri un smagie veseri. Es zinju, ka Aleka tvocis strdja Trijras raktuvs, bet vairk neko. Vai vi dzvoja pas Varzs, vai rpus tm? T o es nezinju. Iegjis Varzs es pajautju, kur at rodas Trijras raktuve, un man nordja uz Divonnas kreiso krastu, uz nelielu ieleju, kurai cauri tecja upte, no kuras raktuves bija dabjuas savu nosaukumu. 245

Pilsta pati jau nebija diezcik pievilcga, bet ieleja bija pavisam drma un nospiedoa: viai visapkrt pacls kaili pakalni, bez kokiem un zles, bet k nosti garm pelku ak meu strpm, starp kurm vietm varja redzt sarkanas zemes slus. Pie ielejas ieejas atrads kas raktuvju vaja dzbm: i, stai, veikali, kantori un galvens tvaika ma nas skurstei. Tlk visapkrt ogu un akmeu kaudzes. Ms gjm uz km, kad pki mums nostjs ce un ms apturja kda jauna sieviete, samulsuu sejas izteiksmi, vajiem matiem un mazu znu pie rokas. V a i js man nevartu paradt kdu zau, svaigu ceu? via jautja. Es uzlkoju viu izbrnjies. nainu ceu ar zaiem kokiem, kuru zaros dzied putni, ceu gar kuru mazs strauti burbuodams tek pa oiem? Un via ska svilpot kdu jautru dziesmiu. Js laikam neesat redzjui o ceu, via turpinja, kad es nek neatbildju, nepiegriezdama nekdu vrbu manam prsteigtam izskatam. Tas ir oti l. T tad vi atrodas vl oti tlu. Vai vi atrodas pa labi? vai pa kreisi? Pasaki to, manu zn! Es meklju un nevaru atrast. Via runja rkrtgi tri, mtdama ar vienu roku, bet ar otru maigi glauddama sava puisna galvu. E s tev prasu o ceu td, ka esmu prliecinta, ka tur satiku Mariusu. Vai tu pazini Mariusu? N . Nu, tas tau ir mana brna tvs. Kad vi raktuv apdega no eksplodju m gzm, vi aizgja pa o jauko ceu. Tagad, visu laiku vi pastaigjas tikai pa diem ceiem, jo tie ir oti labi via apdegumiem. Vi prot atrast dus ceus, bet es n, un, lk, td es veselus seus mneus neesmu viu satikusi. Sei mnei i r gar laiks tiem, kas viens otru ml.' Sei mnei, sei mnei! Via pagriezs pret raktuvju km un ar meongu ener iju norddama uz manu, kas izvma melnus dmu mutu us, kliedza: Apakzemes darbs, velna darbs! atdod man Mariusu! Pc tam, piegriezdams atkal mah, via izsaucs: T u neesi ejienietis, vai n? tava aitdia un tava ce pure liecina, ka tu nc no tlienes. Aizej kapst un izskaiti kapu kopias, viens, divi, trs, viens divi, trs, tie visi mui galu raktuvs. 246

Tad saemdama znu roks un piespiezdama to sev klt, via turpinja: T u nokad tur nebsi, manu mazo Ptert, nekad!.. "dens i r maigs, dens i r tik svaigs. Kur ir ce? T k tu to nezini, tad esi tds pats muis, k visi citi, kas par mani smejas. Kd tad tu mani aizturi? Mariuss mani gaida! Via apgriezs un, svilpodama savu jautro dziesmiu, lieliem soiem devs prom. Es sapratu, ka sieviete bija rprtga un ka vias vrs bija dabjis galu apakzemes gzes eksplozij, kas ir rak tuvju lielkais posts. Sastapans ar o nabaga, no bdm prtu zaudjuo sievieti zem m melnajm debesm un aj drmaj apkrtn ms padarja pavisam bdgus. Beidzot es uzzinju tvoa Kaspara dzves vietu: vi dzvoja kd maz, lkumain ieli, stv kalna nogz, ne tlu no raktuvm. Kad, piegjis pie nordts mjas, es ap jautjos par tvoci Kasparu kdai sievietei, kas atspiedusies ar muguru pret durvm, sarunjs ar otru sievieti ldzg poz pie savm durvm, tad samu atbildi, ka vi atgrie zoties tikai seos vakar, kad bs beiguies darbi. K o js no via gribat? via jautja. Es gribu satikt Aleksi. Via apskatja mani no galvas ldz kjm, pc tam ap skatja Kapi un izsaucs: V a i js neesat Remijs? Vi mums ststja par jums un gaidja js. Kas tas tds? Via nordja uz Matiju. Tas ir mans biedrs. T bija Aleka krustmte. Es biju sagaidjis, ka via ms uzaicins ieiet iek un atpsties, j o msu noputjus kjas un vja appsts un saul nodegus sejas oti skaidri liecinja par msu nogurumu. Tomr via to nedarja, bet vienkri atkrtoja, ka j a ms atnksim ap seiem, tad var sim satikt Aleksi, kas palaik atrodas raktuvs. Es nevarju dabt pr savu sirdi un lgt to, ko man ne piedvja; es pateicos par atbildi un ms devmies uz pilstu uzmeklt kdu maiznieku. Ms bijm oti izsalkui, j o ort bijm dui oti agri un pie tam tikai mazu gabaliu maizes, kas bija palicis pri no vakardienas. Bez tam da uzem ana man darja kaunu, j o jutu, ka Matijs jaut sev, ko tas nozm. Kd tad sti bija vajadzgs nostaigt s dau dzs jdzes? 247

Man liks, ka Matijs sks slikti domt par maniem drau giem, un kad es sku viam ststt par Lziu, man jau ita, ka vi vairs neklauss man ar tdu pat sirsnbu, k agrk. Bet es liku lielu svaru uz to, lai vi pret Lziu jau iepriek sajustu simptiju un draudzbu. Pc das saemanas man vairs negribjs iet uz m jm, un ms nospriedm si pirms seiem iet un sagaidt Aleksi pie raktuvju izejas. Trijru raktuvju izmantoanai bija ierkotas trs achtas: Sv. Julina, Sv. Alfonzinas un Sv. Pankracija achta. Kalnrai parasti nosauc achtas svto vrd, is vrds tiek dots pc kalendra: kura svt vrds ir taj dien, kad iesk achtu rakt, t vrd via ar tiek nosaukta. T o dara ne tikai td, lai achtai btu vrds, bet ar lai vieglk vartu atce rties darbu uzskanas datumu. Strdnieku nolaiana un uzcelana tomr nenotika pa m achtm, bet pa kdu su galeriju, kas savienojs ar lampu noliktavu pirmaj raktuvju stv un no turienes izgja uz vism raktuves dam. Tas t bija ierkots, lai izvairtos no nelaimes gadju miem, kas varja notikt trkstot virvei vai aizeroties kaut kur nolaiamajam kurvim, t k tad tas ar visiem cilvkiem gzs divi jeb trs simts metru dzium. Otrs iemesls, kd strdnieku kustbai neizlietoja stvo achtu, bija, lai vius pa sargtu no prk straujas gaisa maias, j o ar manu pki izcelti no pazemes, kur temperatra bija oti silta un vienm rga, vii biei saslima ar plevritu un plauu karsoni. T k man nordja, ka strdnieki nkot r pa o ga leriju, tad si priek seiem es ar Matiju un Kapi nostjos pie galerijas izejas. Daas mintes pc seiem, es ieraudzju galerijas tumaj dzium nedroi mirgojam mazus spous punktius, kas tri vien kuva lielki. Tie bija kalnrai, kas, darbu beigui, ar lampim rok, kpa uz augu. Vii kpa lnm un smagiem soiem, i t k viiem sptu cei (kade? to es dabju zint vlk, kad pats biju izkpis visas kpnes un redeu trepes, kas ved uz augjo platformu); strdnieku se jas bija melnas, k skurteslauiem; drbes un cepures ap kltas ogu putekiem un mitrm dubu pikm. Ejot gar lampu glabtuvi, ikviens pakra savu lampiu uz naglas. Cik uzmangi es ar skatjos, es tomr btu palaidis Alek si garm, ja vi pats nebtu man apkritis ap kaklu. Es viu nebtu varjis pazt, j o melns no galvas ldz kjm, vi ne maz neldzinjs manam senkajam biedrim, kas skraidja

248

pa drza celiiem, balt krekl, atloctm piedurknm un va ju apkakli, pa kuras spraugu varja redzt baltu, tru du. Tas ir Remijs, vi sacja pagriezdamies pret kdu, ga dus etrdesmit vecu strdnieku, kas nca aiz via. Tam bija atklta, godga seja, tda pati, k Akna tvam; un par to nebija ar ko brnties, j o vii bija bri. Es sapratu, ka tas ir tvocis Kaspars. Ms tevi jau sen gaidm, vi labsirdgi sacja. Ce no Parzes ldz Varzm ir gar. Un tavas kjas sas, vi smiedamies sacja. Kpis, laimgs, ka atradis Aleksi, izrdja savu prieku, no visa spka raustdams viu zobiem aiz piedurknes. Pa to laiku es izskaidroju tvocim Kasparam, ka Matijs ir mans draugs un sabiedrotais, lga zns, ar ko es biju iepa zinies jau agrk un pc kda laika atkal atradis, un kur lieliski spl komtu. U n tas, laikam, bs Kapja kungs, sacja tvocis Kas pars. Rtu ir svtdiena un, kad js bsit izguljuies, js va rsit mums dot izrdi. Aleksis saka, ka is suns esot gudrks par dau labu skolotju un atktieri. Cik neveikli es jutos Kaspara krustmtes priek, tik labi un brvi es sajutos ar krusttvu; vi bija t v a ciengs brlis. Parunjaties, zni, parunjaties, jums droi vien ir daudz kas vienam otram ststms. Es, savukrt, izrunos ar to lielisko korneta spltju. Mums bija tik daudz ko runt, ka pat vesela neda btu bijusi par su. Aleksis gribja zint par manm ceojuma gaitm, es atkal interesjos par to, k viam patk via jaunais dzves veids; ms t bijm aizemti ar jautanu, ka neviens nedomjm atbildt. Ms gjm lnm, t ka strdnieki, steigdamies mjs, visi pagja mums g a r m ; vii gja gar rind, aizemdami visu ielu un bija noputjui melni ar tiem paiem putekiem, ar ko bija apklta zeme. Kad ms bijm jau tuvu pie mjm, tvocis Kaspars pienca mums klt un sacja: Puikas, js dsit vakarias kop ar mums. Nevienu aicinjumu es nebiju uzmis ar tdu prieku, k o. Iedams es sev jautju, vai nogjuiem ldz durvm mums nebs jiras, j o tas veids, k krustmte pirmt ms sama, nevarja man iedvest lielas cerbas. Lk, Remijs un via draugs, vi sacja ieiedams mj.

249

 Es jau vius nesen redzju. Jo labk! t tad iepazans jau notikusi; vii paliks pie mums uz vakarim. Es, bez aubm, biju oti laimgs jau par to, ka varju st vakarias kop ar Aleksi, t. i. pavadt vakaru kop viu, bet laimgs es biju ar par pam vakarim. Kamr ms bijm iznkui no Parzes, ms bijm prtikui gandrz tikai no maizes, iekozdami to, k nu kuro reizi gadjs, un tikai retumis ieturjui krtgu maltti, sdot pie galda un strebjot siltu zupu. Ms pelnjm labi un bijm bagti diez gan, lai samakstu krietnas malttes krtg mjviet, bet nauda mums bija jtaupa prina govij, un Matijs bija tik lga zns, ka domdams par govs pirkanu, bija gandrz tikpat laimgs, k es. Bet ovakar mums laime neuzsmaidja, un no cert mie lasta nekas neiznca. Es sdju gan uz krsla pie galda, bet certo silto zupu tomr nedabju. Raktuvju sabiedrbas, pa lielkai daai, bija ierkojuas strdnieku vajadzbm vei kalus, kuros strdnieki par ltu maksu varja dabt visu, kas viiem dzvei bija nepiecieams, du veikalu priekro cbas bija skaidri redzamas: strdnieks te varja iegt par ltu naudu labu preci, par ko viam atvilka zinmu dau pie algas izmaksas. Viam nevajadzja emt uz kredita pie ma zajiem veikalniekiem, kas prasja oti drgi un dzina viu pardos. Bet t k vism labm lietm, t ar ai bija sava aun puse: Varzs strdnieku sievm nebija paradums strdt, kamr viu vri bija apakzem: uzkopuas mju, vias gja viena pie otras dzert okoldi un kafiju, ko bija pamuas sabiedrbas veikal. Vias dzra savu kafiju vai okoldi un trzja un ppja ldz paam vakaram, t. i. ldz tam brdim, kad vri atgriezs no raktuvm. Vim nebija laika pagata vot vakarias, un tpc pdj brd ts skrja uz veikalu un atnesa ckas spei un desas. Bija gan ar izmumi, bet pa lielkai daai t rkojs visas saimnieces. paa iemesla d ar mums ovakar neiznca zupa, j o krustmte bija visu dienu noppjusi. Viai t bija parasta lieta, un k es vlk redzju, tad vias rins veikal sastvja galven krt no divm lietm: no okoldes un kafijas un, otrkrt, no ckas spea. Tvocis Kaspars, par laimi, neuzstdja nekdas lielas prasbas un visvairk mlja mieru; vi da savu ckas gau un nesdzjs, jeb, ja vi kdreiz taisja kdu piezmi, t&a oti saudzgi. 250

Ja es neesmu kuvis par dzrju, sacja vi, pastiep dams savu glzi, tad tikai td, ka pgurba man ir pretga. Paplies izvrt mums rt zupu! Kur lai emu laiku? Vai tad laiks virs zemes ir sks, k apak zemes? Bet, kas tad js aplps? js jau plat drbes, ka tri bail. Apskatjis savas nosmrts un vietm saplsts drbes, tvocis Kaspars noteica: Tiem ms esam aprbuies, tri k prini. Vakarias nevilks ilgi. Puis', tu gulsi pie mums, kop ar Aleksi, sacja man tvocis. U n tu, vi griezs pie Matija, j a gribi prgult mai zes ceptuv, tad ms tev uztaissim jauku guas vietu no sal miem un siena. Visu vakaru un labu dau no nakts ms ar Aleksi pava djm nomod. Tvocis Kaspars bija cirtjs, t. i., vi ar kapa pal dzbu atskaldja ogles no raktuves sienm; Aleksis bija via stmjs, t. i., vi atlausts ogles krva vagoni, ko sauca par benni, un pa dzelzsliedm stma to ldz achtai. T u r benni piekabinja pie tauvas un ar manu uzvilka aug. Kaut gan Aleksis tikai nesen bija kuvis par ograci, vi tomr oti mlja un lepojs ar savu raktuvi; t esot skaistk un interesantk vis apgabal. Vi par to runja ar tdu svargumu, k ceotjs, kas atgriezies no nepazsta mm zemm un atradis dzirdgas ausis savam ststam. Lai noktu raktuvs, vispirms kdas desmit mintes jiet pa galeriju, kas izcirsta klint, un pieved pie stvm kpnm; pc m kpnm uz leju ved redeles, pc redelm otras kpnes, pc tm atkal redeles un t nokst raktuves pirmaj stv, kas atrodas piecdesmit metru dzium. Uz otro stvu, kas atrodas devidesmit metru dzium, un uz treo kas i r divi simti metru zem zemes, ved tda pat kpu un redeu sistma. Aleksis strdja treaj stv un, lai noktu sav darba viet, viam bija jkpj trs reizes garks gabals, nek tiem, kas kpj Parzes Notrdamas kate drles torn. Bet j a Notrdamas katedrles torn, kur i r krtgas ap gaismotas kpnes, uzkpana un nokpana ir viegla, tad glui to pau nevar sact par raktuvi, kur klint ir iecirstas 251

kpnes vietm augstkas, vietm zemkas, te platas, te au ras. Viengo gaismu dod maz kalnraa lampia, ko vi pats nes rok. Zeme visa prklta slideniem dubiem, j o no griestiem pastvgi scas dens, un biei auksti pilieni krt ar kalnraiem sej. Jau nokpt vien os divi simts metrus aizem laiku, bet tas vl nav viss: vl jiet pa galerijm un dadm platfor mm, ldz kamr sasniedz savu darba vietu. Trijras gale rijas kopsumm i r trsdesmit pieci ldz etrdesmit kilometrus garas. Bez aubm, visi ie etrdesmit kilometri nav jau jnostaig, bet tomr gjiens uz darba vietu dareiz ir visai nogurdinos, j o jbrien pa deni, kas straumm tek pa cea vidu: is dens ir pamazm izscies no klinu plaism un tek uz pam im nolkam ierkotm dens tvertnm, o kurienes manas to pump r. Kad galerijas iet caur klintm, ts ir vienkras apak zemes ejas, bet kad ts ir raktas mkst, jeb grsto zemes krt, viu griesti tiek izlikti kokiem un sni nostiprinti egu balstiem, kas apstrdti ar cirvi, j o ar zi apstrdti koki trk pst. Kaut gan ie balsti ir likti ar tdu nolku, lai izturtu zemes spiedienu, tomr biei is spiediens ir tik stiprs, ka koki saliecas un galeriju griesti nosld tik zemu, ka pa vim var tikt cauri tikai rpus, ie koki. ir apaugui snm un vieglm, mkstm pkm, kas ir sniega baltas un krasi atiras no melns apkrtnes; koki trdot izdala savdu smaru, un uz vius apkljom snm, uz balts snas un citiem nepazstamiem augiem, dzvo muas, zirneki un tau rii, kas neldzins tiem, ko ms redzam virs zemes. Bez tam, pa vism ejm skraida urkas un, kjm koku griestos ie rusies, ar galvu uz zemi, karjas sikspri. Galerijas krustojas viena otru, un te ir tdi pat lau kumi un krustcei, k Parz; daas galerijas ir skaistas un platas, k bulvri, daas auras un zemas, k ielias Senmarsela kvartl. Tikai apakzemes pilsta bija daudz sliktk apgaismota, k virszemes pilstas nakt, j o te nebija ne gzes, ne citu laternu, bet viengo gaismu deva kalnrau lampias, ko vii nsja sev ldz. Toties, j a ar biei trka gaismas, troksnis bija dzirdams pastvgi un liecinja, ka te tomr nav mirou pilsta. N o vietm, kur notika ogu atskaldana, bija dzirdami sprdzieni, un caurvj iznsja pa galerijm pul vera dmu smaku. Bez tam visur bija dzirdama stumjamo vagoniu riteu klaboa; no achtm atskanja tauvu kst252

ana un troksnis, ko radja dzelzs kurvju berzans gar achtas malu, ceot to uz augu ar ogu kravu. Visam cauri tomr gja otr stv uzstdts tvaika manas rkoa. Bet visinteresantks vietas bija slps galerijas, tas ir galerijas, kas iecirstas dzslas slpum; te strdnieki, ldz pusei kaili, cirta ogles gan guot uz sniem, gan uz muguras, gan tupdami uz ceiem. No ejienes ogles sldja stvu gal vens galerijs, no kurienes vias tad ar vagoniem aizveda ldz uzvelkamai achtai. Tdas raktuves izskatjs darba diens, bet bija ar cit das nelaimes gadjumu dienas. Viens tds nelaimes gad jums bija noticis divas nedas pc Aleka ieraans Varzs; vi to pats piedzvoja ldz un bez maz btu kritis tam par upuri. T bija gzes eksplozija. Gze pilngi dabgi uzkr jas ograktuvs un eksplod, tikldz nk sakar ar uguni. Nekas nav tik briesmgs, k da eksplozija, kas sadedzina un sagrauj visu sav ce; viu var saldzint tikai ar au jam pulvera noliktavas eksploziju. Tikko lampas vai sr kocia liesma pieskaras gzei, t uzliesmo vien acumirkl viss galerijs; via raktuv izposta visu: norauj pat segu mus, uzvelkams un vdinms achtas. Dareiz temperatra paceas tik augstu, ka ogles raktuv prvras koks. d gzes eksplozij, nedas seas atpaka, bija dab jui galu kdi desmit strdnieki, un viena no o strdnieku atraitnm bija aiz bdm zaudjusi prtu. Es tagad sapratu, ka t bija t sieviete, ko ms satikm ce, un kas ar mazo puisti pie rokas meklja svaigo un zao ceu. Lai novrstu das eksplozijas, tika ievrota liela uzma nba; strdniekiem bija noliegts ppt, un inenieris, kas ap staigja raktuves, biei lika strdniekiem elpot sev virs, lai prliecintos, vai kds nav prkpis aizliegumu, aj pa nolk raktuvs lietoja Dv lampas, nosauktas liel angu zintnieka Dv, o lampu izgudrotja, vrd, s lampas bija ietvertas smalk metla tkli, kas bija tik biezs, ka nelaida liesmu cauri pinuma acm. Ja da lampa iekuva gz, tad gze uzliesmoja tikai tklia iekpus, bet tlk neizplatjs. Aleka ststi kairinja manu zikrbu, kas jau t bija liela, un man oti iegribjs nokpt raktuvs. Kad nko rt es par to ieminjos tvocim Kasparam, vi atbildja, ka tas nav iespjams, j o raktuvs ielaiot viengi tos, kas tur nodarbinti.

253

Ja tu gribtu kt par kalnraci, vi smiedamies pieme tinja, tad tas btu viegli izdarms, un tu vartu apmierint savu zikrbu. Un pie tam, is amats nav sliktks, k jeb kur cits; sevii nodergs vi tiem, kas baids no lietus un prkona. Bet katr zi, vi ir daudz labks par ielu dzied tja un lielcea skrjja amatu. Tu paliksi pie Aleka. Vai esi ar mieru? A r Matijam ms atradsim darbu, tikai, sa protams, tas nebs komta splana. Tas btu jauki, vai n! Es tomr nebiju ncis uz Varzm, lai te paliktu. Man bija cits uzdevums, nek stumt no rta ldz vakaram ogu vagoniu, Trijru raktuvju otraj vai treaj stv. Vajadzja t tad atsacties, apmierint savu zikrbu. T laikam, es btu ar aizgjis, nedabjis nek vairk zint par raktuvm, k to, ko man izststja Aleksis un ko es, cik tas bija iespjams, izvilku no tvoa Kaspara, j a nebtu gadju ies tdi apstki, kas lika man paam iepazties ar vism briesmm un prdzvot ausmas, kdm padoti kalnrai.

254

XXIV.

nodaa.

Stmjs.
Kalnraa amats nav prk neveselgs, un j a atskaita daas slimbas, kas ceas no gaisa un gaismas trkuma, ar laiku radot mazasinbu, tad jsaka, ka kalnracis ir tikpat vesels un jtas tikpat labi, k zemnieks, kas dzvo veselg apgabal. Kalnracim vl ir t priekrocba, ka vi i r pasar gts no gada laiku nepatkamajm prmrbm, no lietus, sniega un prk liela karstuma un aukstuma. Vislielks briesmas viam draud tikai no iegruvumiem, eksplozijm un no dens iepldumiem achts; bez tam vl no tdiem nelai mes gadjumiem darb, kas ceas no neuzmanbas un nevei klbas. Dienu pirms tam, kad bija nolikta msu aizieana, Alek sis prnca mj ar stipri ievainotu labo roku, kuru, aiz paa neuzmanbas, bija saspiedis smags akmeogu bluis; viens pirksts bija pa pusei sadragts un visa roka saspiesta. Atnca sabiedrbas rsts apskatt un apsiet via roku. Vi atrada, ka ievainot stvoklis nav grts, ka roka un pirksts sadzot, bet tas prasot laiku. Tvocis Kaspars ma dzvi tdu, kda via bija, nedus modamies un nebddamies; bija tikai viena lieta, kas lika v i am zaudt parasto miermlbu un varja to izsist no sliedm: traucjumi darb. Kad vi dabja dzirdt, ka Aleksim bot vairk dienas jpavada mier, vi ska skai vaimant. Kas

255

stums via vagonu ins diens? Viam nav neviena, ko likt Aleka viet. Ja lieta groztos ap pastvgu Aleka aizvieto anu, vi vartu kdu atrast, bet dabt cilvku uz pris dienm palaik nebija iespjams; trka strdnieku un, it sevii, brnu. Tomr vi gja meklt stmju, bet drz, neviena neat radis, atgriezs. Vi ska atkal par jaunu gausties, bdams izmisis, ka bez Aleka ar viam bija jpaliek mier. Vi nevarja bez t strdt, bet, no otras puses, via naudas maks neatva viam du atptu. Redzdams un saprazdams via izmisumu un sajuzdams, ka dos apstkos mans pienkums btu atmakst par mums pardto viesmlbu, es viam jautju, vai stmja amats nav grts. Nekas nav vieglks par to; vajaga tikai vagonu stumt pa sliedm uz prieku. Vai ds vagons ir oti smags? N e visai, j o Aleksis viu viegli pastumj. Pareizi! Un ja Aleksis viu var pastumt, tad ar es to varu izdart! Tu, zn? Un vi ska skai smieties, bet drz kuva atkal no pietns : Droi vien tu vartu, ja tikai gribtu. Es labprt to dartu, j a ar to vartu jums pakalpot. Vai zini, tu esi viens lga zns! T tad tas ir noru nts; rtu tu nksi man ldz raktuv. Taisnba, tu man bsi izdarjis pakalpojumu, bet tas, varbt, bs dergs ar tev paam. Ja tev iepatiktos is amats, tad tas btu daudz labk, nek skraidt pa lielceiem. Raktuvs nav vilku, no k j baids. Bet ko lai Matijs dara pa to laiku, kamr es bu rak tuvs? Es viu nevarju atstt tvocim Kasparam par nastu. Td es viam jautju, vai vi negribtu viens pats ar Kapi dot izrdes Varzu apkrtn, kam vi tli ar piekrita. E s bu oti priecgs, ja varu ar viens pats pelnt naudu msu govij, vi smiedamies sacja. P a tiem trim mneiem, ko bijm pavadjui kop, svaig gais, Matijs bija stipri prvrties un nemaz vairs neldzi njs tam noskumuam un vrgam znam, ko satiku pie Sv. Medarda bazncas; vl mazk vi ldzinjs tam pundurim, kdu viu redzju pirmo reiz Garofolija mitekl, kur vi

256

vrja zupu aizslgtaj katl, laiku pa laikam satverdams ro km savu saspjuo galvu. Matiju vairs nemocja galvas s pes, vi nebija bdgs un nebija ar vairs vrgs. Viu bija pa darjis bdgu Lursinas ielas mjoklis, bet saule un gaiss, atdo dami viam veselbu, bija viam atdevui ar prieku. Pa visu msu ceojuma laiku vi bija arvien lab om, un smaidi nenozuda no via sejas. Vi visu redzja no labs puses, viss viam darja prieku, par katru nieku vi bija laimgs un prata vrst par labu to, kas bija slikts. K o es btu darjis bez via? Cik reizes es jau nebtu padevies no gurumam un skumjm? starpba starp mums abiem, laikam, bija atkarga no msu dabas un rakstura, k ar no msu dzimuma un rases. Vi bija itlietis, un viam piemita s tautas bezbdba, laipnba un spja viegli pakauties grtbm, nemaz nemi not vim pretoties un nedusmojoties, du pabu trkst manas zemes audm, kas tiecas uz pretoanos un cu. K u r tad ir tava zeme? js man jautsat. Tev, t tad, tomr i r sava tvija? Uz to es atbildu vlk. Taj brd es to nezinju un es gribju sact tikai to, ka ms ar Matiju nemaz neldzinj mies viens otram, un td ms ar tik labi sadzvojm pat taj laik, kad es mcju viam last un pazt notis. Mzikas stundas noritja arvien viegli un patkami, bet to glui ne varja sact par lasanu. T e viegli btu varjui rasties sa rejumi, j o man nebija ne t pacietba, ne piekpba, k tiem, kas nodarbojas ar mcanu. Tomr nekdi sarejumi neatgadjs. Pat tad, kad es biju netaisns, kas gadjs ne vienu reiz vien, Matijs uz mani nedusmojs. Ms norunjm, ka rtu, kamr es bu raktuvs, Matijs dos muziklas un dramatiskas izrdes, lai palielintu msu naudas krjumu. Kpis, kuram es izskaidroju msu plnu, liks, saprata to. Nko rt man iedeva Aleka darba drbes un, vlreiz piekodinjis Matijam uh Kapim bt prtgiem, es devos ldz tvocim Kasparam. Uzmanies! vi man sacja, pasniegdams lampu. Ejot turies ciei aiz manis un kpjot zem pa redelm nepalaid va redeli, pirms neesi ar otru roku pieries pie nkos. Ms devmies galerij, tvocis pa prieku un es aiz via.
17 Hektors Mal, Dzves skol.

257

Ja tu pasldi uz kpnm, vi turpinja, nepalaidies, bet mini kaut kur pieerties, j o ldz dibenam ir tlu un tas ir ciets. Lai mani uzmudintu, ie nordjumi sti nemaz nebija vajadzgi, j o jau tpat nevar bez iekja saviojuma atstt gaismu un nokpt tums, atstt virszemi un ieiet pazem. Es instinktvi pagriezos atpaka, bet ms jau atradmies dzii galerij, un dienas gaisma s tums, gars caurules gal bija redzama tikai k balta ripa, k mness mms, bezzvaigains debess. Man palika kauns par savu neapzingo ku stbu, kas bija ilgusi gan tikai vienu mirkli, un es steidzos pankt tvoci. Kpnes, vi pc bra sacja. Ms atradmies pie melna cauruma, un tur, manm acm neaptveram dzium, es redzju kustamies mazas uguntias; tuvk ieejai ts bija lielkas, bet j o dzik,' j o mazkas ts kuva, ldz beidzot ts bija tikko saredzami punktii. Ts bija to strdnieku lam pas, kas bija nokpui raktuv pirms mums. Viu saruna nos ms sadzirdjm tikai k dobju murminanu, ko mums atnesa remdeni mitrais gaiss, kas plda mums pret, im gaisam bija savda smara, kdu es ieelpoju pirmo reiz; tas bija kaut kas ldzgs tera un terpentna smaru sajaukumam. Pc kpnm nca redeles, pc redelm atkal kpnes. Ms esam pirmaj stv, vi sacja. Ms atradmies velvt galerij, ar stvm, mrtm sienm. Velvtie griesti bija drusku augstki par cilvka garumu, bet tomr bija ar tdas vietas, kur cauri ejot vaja dzja noliekties. Te bija vai nu iegrimui griesti, vai pac lusies zeme. T a s ir zemes spiediens, vi sacja. T k kalns viscauri ir izrakts un vi ir tukumi, zemes sli iegrimst un, kad vii ir par daudz smagi, vii salau galerijas. Pa zemi gja dzelzs sliedes, un visgarm sienai tecja maza straumte. is strauti savienojas ar citiem, kas, tpat k tas, sa krjas no sienm un griestiem; vii visi satek vien tvertn. Pa visiem kop vii sanes ap tkstots, jeb tkstots divi simti kubikmetru dens, kas manai katru dienu jizpump Di vonn. Ja mana apsttos darboties, raktuves tln pieplsti ar deni. Zini, palaik ms atrodamies tiei zem Divonnas. Un t k es negribot sarvos, vi ska sirsngi smieties

258

Piecdesmit metru dzium, nav jbaids, ka upe tev uzkrits uz kakla. Bet j a via izgrau caurumu? Nu, j, caurumu. Galerijas desmit viets iet zem upes dibena; ir tdas raktuves, kur jbaids no dens ieplanas, bet msj nav tda. Mums pietiek ar gzi, griestu iebruku miem un zemes nogruvumiem. Kad noncm darba viet, tvocis Kaspars pardja, kas man jdara. Kad vagoni bija piekrauts, vi paldzja man to stumt, lai ierdtu, k vi jnovada ldz ceamai iercei acht un k jizvairs cea pagriezienos no pretimbrau cjiem. Vi bija pareizi teicis, ka is darbs nav grts, un pc pris stundm, kaut gan nebiju vl ieguvis lielu veiklbu, es tomr strdju jau apmierinoi. Man vl trka veiklbas un pieraduma, bez k neveicas neviens amats, un o trkumu es minju, cik vardams, atvietot ar lielku piespieanos un uzmanbu. Visam tam par spti, rezultt, mana darba raba tomr bija mazka, bet nogurums lielks. Par laimi, mans dzves veids un, galven krt, pdjo trs mneu ceojums bija mani padarjui stipri izturgu pret nogurumu. Es nesdzjos par darbu, un tvocis Kaspars iz teics, ka es esot lga zns, no kura varot iznkt krietns og racis. Kaut gan man bija liela vlans nokpt raktuv, tomr man nebija ne mazks vlans palikt te pavisam; es biju tikai zikrgs, bet nejutu nekdu tieksmi uz o darbu. Lai sptu dzvot apakzem, tad cilvkam vajadzgas se vias rakstura pabas: viam jbt klusuma un vientulbas mltjam, un jspj apmierinties paam ar sevi. Jpavada garas stundas un veselas dienas vienatn ar sevi, bez jebk das izklaidans iespjas, neizmainot ne ar vienu ne vrda. Bet man du spju nebija, j o es biju vedis klejotja dzvi, pastvgi kustdamies, pastvgi dzieddams. Man ita oti bdgas un skumjas s stundas, ko pavadju raktuv, stum dams vagoniu pa tumajm galerijm, neredzdams nevienu citu gaismu, k to, ko deva mana lampia, un dzirddams tikai stumjamo vagonu riteu klabou, dens tecanu un ad tad sprdzienus, kas stipri atbalsojs raktuvju nves klusum, kur pc tam izliks vl smagks un nospiedoks.

259

T k nokpana un uzkpana prasa daudz daudz laika un ples, tad ograci paliek raktuvs visu dienu, divpadsmit stundas, un turpat, uz ogu kaudzes, ar ietur savas malttes.' Noda, kas bija blakus msjai, par vagonu stmju ne bija vis brns, k tas parasts, bet kds vecks vrs ar baltu brdu; ja es runju par baltu brdu, tad jsaprot, ka tda via varja bt tikai svtdiens, liels mazgans diens; jo skot ar pirmdienu, via pamazm kuva arvien pelkka, ldz beidzot sestdien, t bija pilngi melna. Viam bija pri par sedesmit gadiem. Senk, jaunb, via uzdevums bija bijis rkot koka balstus un nostiprint ga lerijas, bet kd nogruvum viam tika nelaimg krt sa dragti trs pirksti, t k viam bija jatsaks no amata. Sabiedrba, kurai vi kalpoja, piesprieda viam nelielu pen siju, jo nelaime bija notikusi glbjot trs citus strdniekus. Daus gadus vi dzvoja no s pensijas, bet tad sabiedrba bankrotja, un vi palika pilngi bez kdiem ldzekiem un atbalsta. Vi tad iestjs Trijru raktuvs par stmju. Viu bija iesaukui par Maistru, t. i. skolotju, j o vi zi nja daudz ko tdu, ko nezinja ne strdnieki, ne pat rak tuvju vadtji, un bdams lepns uz savm zinanm, labprt klstja ts. Ms ar viu iepazinmies dienu reizs, un vi tri ie draudzjs ar mani. Es biju dedzgs iztaujtjs, vi tik pat dedzgs ststtjs, un t ms kuvm neirami. Rak tuv, kur visi parasti runja oti maz, ms iesauca par p pm. Aleksis nespja atbildt uz visiem jautjumiem, kas mani interesja, un ar tvoa Kaspara atbildes mani neap mierinja, j o kad es viam jautju: Kas sti ir akmeogles? Vi arvien atbildja: Ts ir ogles, ko atrod zem. da un ldzgas atbildes, ko samu no tvoa Kaspara, nevarja mani apmierint, j o Vitlijs mani bija mcjis ne apmierinties ar pavirm atbildm. Kad es o pau jaut jumu uzstdju Maistram, vi man atbildja pavisam ci tdi. Akmeogles, vi sacja, patiesb ir tas pats, kas koka ogles: kurindami krsnis ar akmeoglm, ms, patiesb, msu laikmeta koka viet, liekam krsns kokus, kas augui sensenos laikos un ko prvrtui ogls paas dabas spki, k vulknu izverdumi, ugunsgrki un zemes trces.

260

Redzot manu izbrnjuos skatu, vi turpinja: Mums odien nav laika to prrunt, j o jstumj vagoni, bet rt i r svtdiena, un tad tu vari mani apmeklt. Mjs es tev visu izskaidrou, j o es esmu veselus trsdesmit gadus la sjis un krjis akmeu un ogu gabalus, un tu varsi acm prliecinties par to, ko dzirdsi ausm. Vii zobodamies, mani sauc pau Maistru, bet tu redzsi, ka ar Maistrs kaut kur ir dergs; cilvka dzve nav tikai via roks, bet ar galv. Es tav vecum biju tikpat zikrgs k tu un, dz vodams raktuvs, es gribju saprast to, kas katru dienu bija manu acu priek. Es biei iztaujju inenierus, kad vii bija ar mieru man atbildt, un lasju grmatas. Pc nelai mes gadjuma raktuv, man bija daudz brva laika, ko es iz lietoju, lai kaut ko iemctos. Ja cilvkam ir acis ko skat ties, un vi uz tm uzliek ts brilles, ko sauc par grmatm tad var saskatt diezgan daudz interesantu lietu. Patlaban man neatliek daudz laika lasanai un nav ar naudas, ko pirkt grmatas, bet man vl ir acis, un es turu vias va. Atnc rt, es labprt iemcu tevi novrot savu apkrtni. Nekad nevar zint, kas var izaugt no vrda, kas kritis dzirdg aus. T, pavadot Besu raktuv lielo zintnieku Broiru un klau soties via runs, taj laik, kad vi tur izdarja zintniskus ptjumus, man rads domas ar paam kaut ko mcties, un td tagad manas zinanas ir drusku lielkas, nek maniem biedriem. Uz redzanos r t ! Otr rt es pasacju tvocim Kasparam, ka ieu apmek lt Maistru. T , t! vi smiedamies izsaucs, tad nu vi reiz at radis kdu, ar ko sarunties. Ej vien, zn, ja sirds tevi velk. Pc tam tu varsi visam tam tict, vai netict, k tev lik sies. Tikai, nepaliec lepns, j a tu no via kaut ko iemcsies. Ja vi nebtu tik lepns, Maistrs btu lga vrs. Maistrs nedzvoja, k liel daa kalnrau, pilst, bet gabaliu tlk, bdg un nabadzg viet, ko sauca Espetgu. o vietu vi bija izvljies td, ka te, apkrtnes kalnos, bija daudz dabgu iedobumu. Vi dzvoja pie kdas vecas sievie tes, atraitnes, kuras vrs bija dabjis galu iebrkot kdai ga lerijai. Vi skaitjs par vias apakrnieku un dzvoja pagrab, novietodams gultu pc iespjas saus viet, kas gan vl nenozmja, ka vieta btu bijusi tiem sausa, j o gultas koka kjas bija pavisam appeljuas. Bet kalnracim, kas para dis dzvot ar samirkum kjm un visu dienu saemt uz

261

savas muguras no augas krtoas dens piles, tas bija tikai nenozmgs skums. Viam, norjot o dzvokli, galvenais bija tas, ka tas atrads tuvu pie kalnu iedobumiem un alm, kur vi gja ptjumos un, otrkrt, ka aj dzvokl vi va rja pc savas patikas iekrtot savu akmeu un ogu kollekciju. Kad es aizgju, vi iznca man pret pie durvm un priecg bals iesaucs: E s tev pastju biruldi, j o ja jaunbai ir acis un au sis, tad viai ir ar laba stgriba, t k vislabkais veids ie gt vias draudzbu ir apmierint reiz visas ts vlans. Birulde ir diens, pagatavots no ceptiem kastaiem un aplaistts ar vnu. is diens ir sevii iecients Sevennu kal nos. Pc biruldes, turpinja Maistrs, ms drusku patrz sim, un tad es tev izrdu ar savu kollekciju. Tonis, kd vi izrunja vrdu kollekcija, attaisnoja via biedru prmetumus par lepnbu, un neviens mzja pr zinis nebtu varjis tos izteikt ar lielku lepnumu. Jatz stas, ka via kollekcija tiem bija oti bagta un aizma gandrz visu istabu. U z galdiiem un plauktiem bija novie toti mazkie paraugi; lielkie bija nolikti vienkri uz grdas. Tos vi bija vcis divdesmit gadus, uzglabdams visus inte resantos eksemplrus, ko bija strddams uzgjis. T k Sras un Divonnas baseina raktuves ir oti bagtas ar sens veetcijas atliekm, tad viam bija dai oti reti eksemplri, par kuriem das labs eologs un dabas zintnieks btu bijis oti laimgs. Viam tikpat stipri gribjs ststt, cik man klausties, un td birulde tika oti tri notiesta. T k tu gribji zint, vi sacja, kas ir akmeogles, tad klausies, es tev to tli, nedaudz vrdos, izskaidrou, lai tu vartu apskatt manu kollekciju, kas tev to izskaidros daudz labk, nek es to vartu, j o kaut gan mani sauc par Maistru, es tomr nepavisam neesmu zintnieks. Zeme, uz kuras ms dzvojam, arvien nav bijusi tda, kda via ir ta gad; via ir vairkas reizes mainjusi savu izskatu, prcie tusi vairkkrtgas revolcijas. I r bijui laikmeti, kur visa zemes lode bijusi prklta tdiem kokiem un augiem, kas ta gad aug vairs tikai silts zems, k piem. kokveidgm pa pardm. Tad ir nkusi kda prmaia, un s veetcijas viet nkusi cita, un pc ts atkal cita. T tas ir turpinjies tkstoiem un varbt pat miljoniem gadu. ie koki un augi,

262

trddami un guldamies viens otram virs, ar rdjui ak meogu saslojumus. Neesi neticgs, es tev tli pardu daus ogu un akmeu gabalus no savas kollekcijas, uz ku riem ir palikui o augu nospiedumi, kas tur uzglabjuies tikpat labi, k stdi herbrij. T tad akmeogles i r clus t, k es tev to ststju, no koku un stdu sablvjumiem: ts ir tikai sav sastv prveidojuies un blvi saspiesti koki. Kd veid notikusi sablvans ? Tas ir oti grti iz skaidrojams un, es domju, ka ar pai zintnieki par to nav pilng skaidrb, j o viu starp nav vl vienprtbas aj jautjum. Dai zintnieki ir taisjui prtu reibinous ap rinus. Vii aprinjui, ka viens hektrs, nocirsta un uz zemes izklta mea, dod tikai astous milimetrus biezu koka segas krtu. Ja o koka slni prvrstu akmeogls, tad iz nktu tikai divi milimetri biezs slnis. Bet zem gu sli, kuru biezums sasniedz divdesmit ldz trsdesmit metrus. Cik ilgs laiks bijis vajadzgs o slu izveidoanai? Tu pats sa proti, ka mes neizaug vien dien: ldz mes pilngi pieaug, paiet simts gadu. T tad, lai izveidotos viens slnis, vaja dzgs, lai btu augui kdi 5000 meu vien un taj pa viet, tas ir, i r bijis vajadzgs ap 500.000 gadu. Tas jau ir diez gan ievrojams skaitlis, vai n? bet tas vl nav pilngi pa reizi, j o koki neaug un neiet boj ar tdu noteiktbu. Vaja dzgs ilgks laiks, lai viena audze vartu atvietot otru. J notiek veselai virknei prmaiu un prgrozbu, lai pirm koku krta nonktu td stvokl, ka vartu barot atkal jaunu. Redzi, 500.000 gadu, t tad nav vl nekas, ir vajadzgs daudz vairk. Cik? T o es nezinu un ne tdiem cilvciiem, k man, to atrisint. Viss, ko es gribju pankt, ir tas, lai tu dabtu jdzienu par akmeoglm un btu piencgi sagatavots manas kollekcijas apskatei. Tagad iesim to apskatt! Apskate ievilks ldz vlai naktij, j o pie katra akmens gabala, pie katra stdu nospieduma, Maistrs atska savus paskaidrojumus no gala, t k beidzot es gandrz sku sa prast to, kas man no skuma bija licies tik neticams.

263

XXV

nodaa.

dens raktuvs!
Nko rt ms visi satikmies raktuv. N u ! jautja tvocis Kaspars, vai tu Maistr, esi ap mierints ar manu puiku? oti, viam ir ausis, un, es ceru, ka drz viam bs ar acis. Pagaidm pietiks ar ar rokm, sacja tvocis Kas pars un pasauca mani palg atlauzt ogu blui, ko bija no apakas atskaldjis: stmjam jau arvien ir jpaldz cirt jam. Stumdams savu vagonu treo reiz uz Sv. Alfonsinas achtu, es izdzirdju, no ts puses, kur atrads achta, aus mgu troksni, briesmgu grvienu, kdu vl nebiju dzirdjis raktuv strdjot. Vai tas bija kds iegruvums? Vai visas raktuves iebruka? Es klausjos; troksnis turpinjs, atbal sodamies viss raktuvs. K o tas varja nozmt? Mani sa grba briesmgas bailes, un es gribju skriet uz trepm, lai mestos r no achtas. Bet es jau tik daudz reizes biju ticis piezobots par savm bailm, ka man palika kauns, un es ap stjos. Varbt t kda eksplozija, varbt acht nogzies kds ogu vagons; varbt vienkri kd ej sagzies kds uzbrums. Te man pa kjstarpi izvls vesels kamols urku, kas aizdrzs, k ienaidnieka vajts kavaleristu eskadrons. Man

265

liks, k es dzirdtu gar ejas malu savdu troksni, k berzanos, k dens tecanu. Vieta, kur es stvju, bija pilngi sausa, un is troksnis man td liks neizskaidrojams. Es pamu savu lampu un noliecos, lai labki apskattu zemi. Tas tiem bija dens; vi nca no achtas, pa galeriju uz augu. T tad ausmgais troksnis bija clies no tam, ka raktuv bija iegzies dens. Pamezdams vagonu uz sliedm, es devos atpaka. Tvoc Kaspar, raktuves applst! Kas par mubm! Divonna ir izgrauzusies cauri; glbsimies! Liec mani mier! Tad paklausieties j e l ! Mana balss bija tik uztraukta, ka tvocis palika stvam ar paceltu kapli un ska klausties; troksnis turpinjs, palik dams aizvien stiprks, aizvien drausmgks. T e vairs neva rja aubties, tas bija dens, kas plda raktuv. t r i , skrieni cik vari, raktuv dens! Un saukdams: dens raktuvs! tvocis Kaspars pa ra lampu, j o arvien ir ograa pirm kustba, un devs galerij. Es nebiju pagjis vl ne desmit sou, kad ieraudzju Ma istru, kas ar ienca galerij, lai noskaidrotu troka ie meslus. A r vi bija sadzirdjis to. Raktuv plst dens! kliedza tvocis Kaspars. Divonna i r izgrauzusi caurumu, es sacju, Tu esi muis! Glbies! kliedza Maistrs. dens lmenis galerij cls tri, vi jau sniedzs man ldz ceiem un apgrtinja ieanu. Maistrs ska skriet kop ar mums, un skrienot ms visi kliedzm: Glbjaties! dens raktuvs! dens cls ar drausmgu trumu. Par laimi, ms ne bijm tlu no kpnm, citdi ms nekad nebtu varjui vi as sasniegt. Maistrs pienca pie vim pirmais, bet tad apstjs. Kpjiet js paprieku, vi sacja, es esmu visveckais: un ar sirdsapzia man ir mierga. Ms nebijm tdos apstkos, lai kavtu velti laiku aa piekljbas un laipnbas izrdanu; tvocis Kaspars devl 266

pirmais pa kpnm aug, tad es un Maistrs k pdjais. Pc via, diezgan liel attlum nca vl dai strdnieki. N e kad vl, ie etrdesmit metri, kas atdalja otro stvu no pirm, nebija uzkpti td trum. Bet pirms pdj kpa sasnieganas, mums uz galvu ska gzties dens un nodzsa msu lampas. Tas bija sts denskritums. Turies cieti! kliedza tvocis Kaspars. Tvocis Kas pars, Maistrs un es, iermies kpu redels un noturj mies, bet tie, kas kpa aiz mums, tika norauti. Ja ms btu bijui par kdm desmit kpnm zemk, ar ms btu no gzti zem, j o dens strva pris mirkos prvrts bries mg straum. Sasniegui pirmo stvu, ms tomr vl ne bijm glbti, j o ldz izejai vl bija ap piecdesmit metru, un dens bija iepldis ar aj galerij; bez tam ms atrad mies tums, j o msu lampas bija nodzstas. Ms esam pazudui, sacja Maistrs gandrz mierg bals; skaiti lganu, R e m i j ! aj brd galerij pardjs seas, septias lampas, kas skrja uz msu pusi; dens jau sniedzs mums ldz ceiem, ms, nenoliekdamies, varjm viam ar roku pieskarties. Tas nebija rms dens, bet straume, dens virpulis, kas rva ldz visu sav ce, griezdams ri lielus koka gabalus k spal vias. Cilvki, kas skrja uz msu pusi, gribja aizskriet ldz pirms galerijas kpnm un redelm, bet d straum tas nebija iespjams. K izlauzties dens brzmai cauri? k no turties pret vias spiedienu un kokiem, ko vina rva sev ldz? N o viu mutes izlauzs tas pats sauciens, kas Maistr ram: Ms esam pazudui! Vii bija jau pienkui mums klt. Turp, iesaucs Maistrs, kas viengais, liks, nebija pa visam zaudjis saprtu, msu viengais glbi tagad ir ve cs raktuves. Vecs raktuves bija t raktuvju daa, kurs jau sen vairs nestrdja un kur neviens negja, izemot Maistru, kas mekldams savus paraugus, diezgan biei vias apmeklja. Grieaties atpaka, vi sauca, un dodiet man lampu, lai varu js vest! Parasti, kad vi runja, visi smjs viam taisni acs vai ar, paraustdami plecus, pagrieza muguru, bet tagad pai stingrkie bija pazaudjui galvu, un visi paklausja balsij'^ par kuru, piecas mintes atpaka, btu zobojuies. Visi in267

stinktvi stiepa viam savas lampas pret. Vi ar vienu roku para pirmo pagadjuos lampu un, ar otru roku vilkdams mani, nostjas msu pulcia priekgal. T k tagad ms gjm pa straumi, tad tikm diezgan tri uz prieku. Es nezinju, kurp ms gjm, bet man bija atkal pamo dusies cerba. Gjui kdu laiku pa galeriju, varbt daas mintes, varbt stundas, to es nevaru pateikt, j o jgu par laiku ms bijm zaudjui, ms uz Maistra sauciena apst jmies : Mums vairs nav laika, ms nepaspsim, dens ceas par daudz tri. Tiem, dens steidzs mums paka milzg trum; no ceiem vi tri bija paclies ldz vidum un tagad sniedzs jau ldz krtm. Mums jdodas slpaj su ej, sacja Maistrs. Un pc tam? ai ejai nav izejas. Mesties slpaj su ej tiem nozmja doties td viet, no kuras tlk nekur nevarja tikt, bet ms atrad mies td stvokl, kur nebija laika gaidt un izvlties: mums vajadzja vai nu doties su ej, un t iemantot drusku laika, t. i. cerbu izglbties, jeb turpint iet pa galeriju ar prlie cbu tikt das sekunds ierautiem un nogremdtiem dens straum. A r Maistru priekgal ms devmies su ej. Divi no msu biedriem gribja labk doties pa galeriju uz prieku, un ms vius nekad vairs neredzjm. Tad, atguvui atkal dzves apziu, ms skm dzirdt troksni, kas jau no paa msu bganas skuma bija skanjis mums auss un ms ap dullinjis, bet kuru ms tomr vl nebijm dzirdjui: zemes guvumu troksni, dens krkanu, balstu lanu, saspiest gaisa eksplozijas. Troksnis skanja vis raktuv un bija tik ausmgs, ka ms jutmies galgi satriekti un izncinti. T i e ir grku pldi. Pasaules gals. Dievs! aplojies par mums! Kamr ms atradmies slpaj ej, Maistrs nebija tei cis ne vrda, j o via gars pacls pri nevajadzgm, veltm vaimanm. Brni, vi sacja, nenogurdiniet sevi veltgi; j a mums ilgi t bs ar plm jturas slpum, tad msu spki drz

268

vien izsks; td mums jmina iecirst fera sev atbalsta punktus. Padoms bija labs, bet grti izpildms, j o neviens nebija pamis ldz kapli; mums visiem bija lampas, bet neviena darba rka. A r lampu iem, sacja Maistrs. Visi ska krpt zemi ar lampu iem. Darbs bija grts, jo eja bija oti slpa un slidena. Bet j a zinms, ka pasldot kjai, apak sagaida nve, tad rodas ir spki, ir veiklba. N e daudz mints ms visi jau bijm iztaisjui zem iedobumu, kur atspiest kju. T o padarjui, ms drusku uzelpojm un noskaidrojm, cik un kas ms esam. Ms bijm pavisam sep tii: Maistrs, es, tvocis Kaspars, trs cirtji Pa, K o m pr un Bergn, un stmjs Karorijs; prjie strdnieki bija pazudui galerij. Troksnis raktuv turpinjs ar tdu pat spku. Vr diem nav iespjams aprakstt briesmg troka spku: lielgabalu vienu sprdzieni kop ar prkona grvieniem un kalnu sagranas drdiem nevartu radt drausmgku ie spaidu. Prbiedti, zaudjui no bailm sajgu, ms skatjmies viens otr, mekldami sava kaimia acs izskaidrojumu tam, ko msu pau prts nespja aptvert. T i e ir grku pldi, sacja viens. Pasaules gals. Zemes trce. Raktuves gars, kas sadusmojies un grib atriebties. dens iepldums no vecajm raktuvm. Caurums, ko izgrauzusi Divonna. pdj hipotze bija manj; es turjos pie sava cau ruma. Maistrs nesacja nek, vi apskatja ms visus pc krtas un paraustja plecus, it k jautjumu apspriestu gai dien, mklenja koka pavn spolus dot. Dros ir tikai tas, ka raktuvi ir appldinjis dens, sa cja vi k pdjais, pc tam, kad visi citi bija izsacjui sa vas domas. Iemesls ir zemes trce. T o uzstjis raktuves gars. Tas nk no vecajm raktuvm. Tas nk pa caurumu Divonnas diben. Ikviens atkrtoja to pau, ko bija jau teicis. Tas ir dens iepldums, sacja Maistrs.

269

 Nu, un tad? N o kurienes vi nk? jautja vairkas balsis reiz. T o es nezinu, bet kas attiecas uz raktuvju garu, tad ts ir mubas. Ja dens nktu no vecajm raktuvm, tad btu piepldis tikai treais stvs, bet dens ir ar otraj un pirmaj. T tas nevar bt, j o js visi zint, ka dens nekpj uz augu, bet plst uz leju. Bet caurums? A k , tdi caurumi k is, nemaz nevar rasties. Zemes trce? Es nezinu. Nu, j a js nek neziniet, tad nerunjiet! Es zinu, ka tas i r dens iepldums, un tas jau ir kaut kas; dens iepldums, kas nk no augas. Nu, tad brnums! to jau ms pai redzjm, j o dens nca mums virs. T k ms atradmies sausum un dens vairs necls, mums atgriezs it k drobas sajta un neviens vairs negri bja klausties Maistr. Neizliecies nu par tdu zintnieku, j o tu nezini vairk par mums. Autoritte, ko vi briesmu brd bija ieguvis ar savu no teiktbu, bija jau zudusi. Vi klusja, negribdams nevienu prliecint. Lai prkliegtu troksni, ms runjm piln bals, bet to mr msu balsis skanja k apslptas. Parun drusku, sacja man Maistrs. K o js gribat, lai es runju? Vienalga ko, tikai run, saki pirmos vrdus, kas tev ienk prt. Es izrunju pris teikumus. Labi, tagad drusku klusk. Taisni t. Lahi. Ei, Maistr! vai tu jau zaud galvu? iesaucs Pa. V a i tu jau sci jukt no bailm? Vai tu dom, ka esi jau nomiris? Es domju, ka eit dens vairs necelsies, un ja mums ar bs jnomirst, tad vismaz ms netiksim noslcinti. K o tas nozm, Maistr? Paskaties uz savu lampu! Kas tur ko skatties? Via deg. K parasti? N ; liesma ir spilgtka un ska.

270

 Vai te ir sprgsto gze? N , sacja Maistrs, no ts mums nav ko bties; mums nedraud briesmas ne no dens, kas necelsies vairs ne pdu augstk, ne no sprgstos gzes. Nu, nespl nu parei! Es nemaz nedomju izlikties par parei. Ms atro damies telp ar saspiestu gaisu, un is gaiss denim neauj cel ties augstki. Gaiss, deu dzts, ir sakrjies eit aj no slgtaj ej un tagad, savukrt, turas denim pret un spie viu atpaka. Klausoties Maistra paskaidrojum, ka ms atrodoties it k zem densldja zvana, kur dens nevar ldz mums pacel ties, j o gaiss viu aiztura, sacls visprja, neuzticbas pilna murminana. Paklausties tikai, kdas mubas! Vai tad dens nav stiprks par visu? J, r, brvb; bet j a tu iebz apgztu glzi dens trauk, vai tad dens paceas vi ldz dibenam? N ! vai tas t nav? Vi paliek vl tukums, o tukumu uztur gaiss. Te ir glui tas pats; ms atrodamies glzes diben, un dens nevar ms aizsniegt. T, lk, to es saprotu, sacja tvocis Kaspars, un ta gad man nk prt, ka js esat bijui oti netaisni pret Ma istru, pastvgi par viu zobodamies. Vi zin tdas lie tas, no kurm ms nek nesaprotam. T tad ms esam glbti! sacja Karorijs. Glbti? to es neesmu teicis. Es sacju tikai, ka mums nebs jnoslkst. Ms glbj tagad tas, ka slp eja ir no slgta, gaiss no vias nevar izplst. Bet taisni tas, kas ms izglba, ms taj pa laik pazudina. Gaiss nekur netiek, vi ir ieslgts un tpat ar ms esam ieslgti un nevaram ne kur tikt. Kad dens nokrits . . . Bet vai vi nokrits? Par to es nek nezinu. Lai to vartu pateikt, tad jzin, k vi te iekuvis. Un kur gan to vartu pasact? Bet tu tau saki, ka tas ir dens iepldums? Nu, un tad? tas ir nenoliedzami dens iepldums; bet no kurienes vi nk? Vai t ir Divonna, kas prpldusi ldz achtm, vai tas ir negaiss? vai kaut kur izpldis avots? vai zemes trce? T o ms vartu pateikt, ja atrastos rpus, bet par nelaimi ms esam iek.

271

 Varbt visa pilsta ir aiznesta? Varbt... Sekoja brti baiu pilna klusuma. dens troksnis bija mitjies. Tikai laiku pa laikam cauri zemei bija dzirdami apslpti sprdzieni un bija jtami it k satricinjumi. Raktuvei tagad vajag bt pilnai, teica Maistrs, dens taj vairs negas iek. Bet P j e r s ! izmisis iekliedzs Pa. Pjers bija via dls, ogracis tpat k vi, kas strdja raktuves treaj stv. Ldz im paa dzvbas apdraudjums, kam vienmr ir noteicos spks, bija tvu kavjis domt par dlu. Bet Maistra vrdi, ka raktuve ir pilna, lika tam aiz mirst paam sevi: P j e r , P j e r ! kliedza vi izmisu bals, Pjer! Nekdas atbildes, pat ne atbalss. Apslpt balss negja tlki par iedobumu, kur bijm atradui patvrumu. Vi ar bs atradis kdu slpu galeriju, teica Maistrs. Simts piecdesmit noslkuu cilvku, tas btu par daudz bries mgi. Mais Dievs to nepieaus. Man tomr liks, ka vi to izrunja ar ne visai prlie cintu balsi. Vismaz simts piecdesmit cilvku bija ort no kpui raktuv. Cik no viiem bs paspjui izbgt pa achtm vai atrast ldzgi mums patvrumu kd slp galerij? Vai tiem visi msu biedri btu pagalam, noslkui, beigti? Neviens neiedroinjs vairs teikt ne vrda. Bet simptija un ldzjtba nebija ts jtas, kas msu stvokl vartu iegt noteicou varu par prtu un sirdm. N u , bet ko ms tagad darsim, teica Bergn pc br tia klusu cieanas. K o tad tu gribi dart? Ms nevaram, neko citu, k tikai gaidt, teica Ma istrs. Gaidt ko? Gaidt. Jeb vai tu gribi izrakties cauri ar savu lam pas i tiem etrdesmit vai piecdesmit metriem, kas ms at dala no dienas gaismas? Bet ms nomirsim bad. Ts nav vislielks briesmas. Bet tad run, Maistr, tu ms baidi. Kur tad ir briesmas, ts liels briesmas? Badu, to var panest. Es esmu lasjis, ka kdreiz strdnieki, deu prsteigti tpat k ms, sabijui raktuv

272

bez anas divdesmit etras dienas. Tas gan ir sen atpaka, ticbu karu laikos. Bet tas btu varjis notikt vakar, un tad btu bijis tpat. N, tas nav bads, kas mani bied. Bet kas tad tev nedod miera, j o tu jau saki, ka dens nevar vairs kpt augstki? Vai js nejtiet galv smagumu, rkanu auss? Vai jums i r viegli elpot? Man n. Man sp galva. Man ir slikta da. Man dauzs denios. Es jtos pavisam apdulnis. Nu, lk, te ir ts tuvks briesmas, par kurm es runju. Cik ilgi ms varam dzvot d gais? T o es ne zinu. Ja es btu mcts vrs, un nevis glui nemcts, kds es esmu, tad es jums to pateiktu. Bet tagad es nek nezinu. Ms esam kdus etrdesmit metrus apak zemes un mums, droi vien, ir pri kdi trsdesmit pieci vai etrdesmit metri dens. Tas nozm, ka gaiss eit atrodas zem kdu etru vai piecu atmorsfru spiediena. Vai d saspiest gais var dzvot? Lk, to vajadztu zint, un to ms, varbt, ar da bsim zint uz msu pau rina. Man nebija nekda jga, ko tas nozm, saspiests gaiss un, varbt, taisni tpc Maistra vrdi mani oti nobiedja. Ar uz maniem biedriem, k man liks, ie vrdi atstja lielu iespaidu. Viu zinanas bija tik pat mazas k manjs, un tpc ar tos nospieda nezinmo briesmu apzia. Kas attiecas uz Maistru, tad vi nezaudja apziu par msu izmisuo stvokli, un, kaut gan vi skaidri redzja v i sas briesmas, vi domja tikai par ldzekiem, k o stvokli kaut cik nodroint. Tagad jiekrtojas, teica vi, lai vartu palikt eit bez briesmm ievelties den. Mums ir zem kjm bedrtes, kur atspiesties. Vai js domjat, ka js nenogursit, ilgi palikdami vien un tai pa stvokl? Tu t tad dom, ka mums bs ilgi jpaliek eit? Vai es to zinu! Mums tln steigsies palg. Bez aubm, bet lai sniegtu mums paldzbu, tad j zin, vai tas iespjams. Cik laika vl paies, kamr uzsks glbanas darbus? T o var pateikt viengi tie, kas atrodas jvirs zemes. Mums, kas esam apakzem, atliek tikai iekr8 Hektors Mal, Dzves skol.

273

toties pc iespjas labi, j o ja kds no mums nosld zem, tad vi ir pazudis. Vajag sasieties visiem kop. Un virves? Vajag turties roks. Man liekas, ka vislabkais btu norakt divas platformias, k kpu galos; ms esam pavisam septii un uz di vm platformm ms varsim visi novietoties; etri novieto sies uz pirms un trs uz otrs. Bet ar ko lai rokam? Mums nav kapu. A r lampu iem mkstks viets un ar naiem cie tks. To ms nekad nevarsim izdart. Nesaki t, P a ; msu stvokl, lai glbtu savu dz vbu, var visu. Ja kds aizmigs td stvokl, k tagad, tad tas bs pazudis. A r savu aukstasinbu un noteiktbu Maistrs bija ieguvis pie mums lielu autoritti, kas ar katru brdi palika lielka. Tas, kas drosirdb i r cls un skaists, tas atstj iespaidu. Ms instinktvi jutm, ka via morliskais spks cns ar ka tastrofu, kas ms bija galgi satriekusi. N o spka ms tad ar gaidjm paldzbu. Ms tln skm strdt, j o bija skaidrs, ka o divu platformu izveidoana i r pirm nepiecie am lieta; mums vajadzja iekrtoties ja ne rti, tad vis maz t, lai nenoveltos bezdibea, kas atrads pie msu k jm, etras lampas vl dega un deva pietiekoi gaismas. Pameklsim vietu, kur rakana nebtu prk grta, sa cja Maistrs. Klausties, sacja tvocis Kaspars, man ir viens prieklikums: ja kdam vl vispr ir galva uz pleciem, tad tas ir Maistrs; kad ms pazaudjm sapraanu, vi to patu rja; tas ir sts vrs un viam ir ar sirds. Vi ir bijis cirtjs, k ms, bet daudz liets vi zin vairk par mums. Es prasu, lai viu iece par msu vadtju un lai vi rko darbu. Maistru! prtrauca Karorijs, rupj cilvks, jga lops, kuram bija tikai tik daudz sapraanas, cik vajadzgs, lai stumtu vagonu pa sliedm; kd ne mani? ja jau izvl st mju, tad es ar esmu tds pat stmjs, k vi. Tu, kustoni, ms nevlam stmju, bet cilvku: vi sts vrs, stkais no mums visiem. Vakar js t nerunjt. 274

 Vakar es vl biju tds pat muis, k tu, un ldz ar ci tiem zobojos par viu, lai man nebtu jatzst, ka vi zin vairk, nek ms. Nu, Maistr, ko tu gribi, ko lai es daru? Man ir stipras rokas, tu to labi zini. Nu, un js citi? Ms tev klausm, Maistr! Un klaussim. Uzklausiet, sacja Maistrs, j a nu js gribat, lai esmu jsu vadtjs, tad esmu ar mieru. Bet tikai ar to nosacjumu, ka js darsit to, ko jums liku. Mums varbt te jpaliek ilgi, vairkas dienas. Es nevaru zint, kas viss var notikt pa to laiku. Ms esam k audis, kas no boj gju kua pagl buies uz plosta; msu stvoklis ir pat vl sliktks, j o uz plosta ir vismaz gaiss un gaisma; ir iespjams elpot un re dzt. Bet ja es uzemos bt par jsu vadtju, tad jums j apsols paklaust man visos gadjumos. Ms klaussim. Ja jums liksies, ka tas ir pareizi, ko lieku jums dart, tad j, tad js man klaussit; bet ja jums tas neliksies pa reizi ? Ms jums ticsim. Visi zin, ka tu esi krietns vrs, Maistr. Un drosirdgs. Un cilvks, kam ir galva. Nepiemini vairs msu zobgalbas, Maistr. Man toreiz vl bija maz piedzvojumu dzv, kurus es ie guvu vlk, un td man bija liels brnums redzot, ka tie pai audis, kas daas stundas atpaka nevarja izgudrot vien pie tiekoi daudz zobgalbu, ko mest Maistram sej, tagad at rada vi slavjamas pabas; es vl nezinju, cik oti rjie apstki spj iespaidot un grozt dau cilvku spriedumu un jtas. T tad js zvrat? jautja Maistrs. Ms zvram, ms visi kop atbildjm. Tad ms skm strdt. Mums visiem bija kabat nai, un pie tam pamatgi nai, stipriem spaliem un izturgiem as meiem. Trs spcgkie lauzs zemi r, sacja Maistrs, un v jkie Remijs, Pa, Karorijs un es, ms gdsim atlaustos gabalus zem. N, tu n, Maistr, prtrauca viu Kompr, sts milzis, tev nav jstrd, tu neesi pietiekoi spcgs; tu esi in enieris, un inenieri nestrd ar rokm.
18*

275

Visi atbalstja Kompr, sacdami, ka j a Maistrs ir msu inenieris, tad viam nav jstrd. Visi bija sapratui Ma istra nordjumu svargo nozmi, ka labprt btu ietinui viu vat, lai pasargtu to no briesmm un nelaimes gadju miem. Msu darbs btu bijis oti viegli padarms, ja mums btu bijui vajadzgie darba rki, bet ar naiem tas gja diezgan grti, un aizma daudz laika. Vajadzja iztaist divas plat formas, lauot feru, un lai kds nejaui nenokristu, un neno sldtu pa achtas slpumu, tad platformas bija jtaisa diezgan platas. P i e tam vim vajadzja bt tik lielm, lai uz vie nas vartu novietoties etri un uz otras trs cilvki. Pie katras platformas lauanas strdja divi un pie fera gabalu novkanas viens cilvks. Maistrs, ar lampu rok, gja no vienas platformas uz otru. Rokot ms putek os uzgjm daus balstu koku gabalus, kas mums oti node rja malu nostiprinanai. Pc triju stundu ilga darba, ms bijm izrakui garu iedobumu, kur varjm apssties. Tagad pietiek, sacja Maistrs, vlk ms msu plat formas paplainsim t, lai vartu ar gult; nevajag velti iest spkus, tie mums bs vajadzgi. Uz zemks pakpes novietojs Maistrs, tvocis Kaspars, Karorijs un es, bet citi trs uz otrs. Mums jtaupa lampas, sacja Maistrs, td atstjiet tikai vienu, un citas nodzsiet. Via dots pavles tika izpildtas acumirkl, un ar tagad visi taisjs tli nodzst lampas, bet vi pamja drusku uz gaidt. Vienu acumirkli, vi sacja, kda vja psma vartu nejaui nodzst msu lampu; tas gan nav domjams, bet mums viss jparedz, pat neiespjamais: vai kdam ir srko cii, ar ko viu atkal iedegt? Kaut gan bija stingri noliegts raktuvs iededzint uguni, tomr visiem strdniekiem kabat glabjs srkocii. T k jautjumu: kam ir srkocii? neuzstdja inenieris ar no lku pieert kdu pie raktuvju likumu prkpanas, tad et ras balsis atbildja: M a n ! A r man ir srkocii, sacja Maistrs, tikai vii ir sa mirkui. Tas pats bija noticis ar visiem citiem, j o ms bijm bridusi ldz krtm un pat ldz pleciem pa deni, un srko ciu krbias visiem bija bijuas biku kabats.

276

Beidzot Karorijs, kas visu aptvra gausi un runja vl gausk, sacja: A r man ir srkocii. Samirkui? Es nezinu, vii ir man cepur. Nu, padod urp savu cepuri. Karorijs pasniedza tikai srkocius, bet savu tbas ce puri, kas bija tik liela, k gada tirgus turka turbns, vi ne izlaida no rokm. Srkocii, kas bij atraduies in cepur, izrdjs sausi. Tagad nodzsiet lampas, pavlja Maistrs. Degam pa lika tikai viena lampa, kas tik tikko apgaismoja msu bri.

277

XXVI

nodaa.

Ieslgti apakzem.
Raktuv bija iestjies klusums; msu ausis nemanja ne mazk troksna; dens pie msu kjm gulja nekustgi, bez mazk saviojuma, bez mazks burbuoanas. Ma istrs sacja, ka raktuves tagad esot pilnas ar deni, no gr dai ldz griestiem, un ms iesldz msu cietum vl drok, vl hermtiskk, nek akmeu mri. is smagais, nepr trauktais nves klusums ms biedja un nospieda vl vairk, nek ausmgais troksnis, ko ms dzirdjm, kad dens g zs raktuvs. Ms bijm k dzvi aprakti kap, un uz mums gulja trsdesmit vai etrdesmit metrus bieza zemes krta. Darbs cilvku izklaid un aizpilda laiku; bezdarbba lika mums smagi sajust msu stvokli, un visus, pat Maistru, uz brdi prma izmisums un nespks. Te es jutu uzpilam sev uz rokas karstas piles. Tas bija Karorijs, kas klusi raudja. Taj pa brd no augjs kapes atskanja noptas, un kda balss vairk reizes klusi izsaucs; Pjer, P j e r ! Tas bija Pa, kur domja par savu dlu, kas bija strdjis tre stv. Gaiss bija smags, un elpot bija grti; man krtis bija k saaugtas, un auss zvanja. Vai nu Maistrs sajuta mazk mr o pagurumu, vai ar gribja to prvart un ar mums paldzt no via atsva binties, bet vi prtrauca klusumu un sacja:

279

Tagad vajadztu drusku palkot, k sastv ar msu prtiku. Vai tu dom, ka mums bs ilgi jpaliek eit ieslg tiem? prtrauca viu tvocis Kaspars. N, bet tomr jsagatavojas uz aunko: kam ir maize? Neviens neatbildja. Man, es sacju, man kabat ir gabali maizes. Kd kabat? Biku kabat. Tad via ir prvrtusies putr. Tomr pardi! Es pagrbstjos pa kabatu, kur ort biju iebzis skaistu, brni apceptu maizes galiu, bet tagad izvilku no turienes kaut ko epgu un gribju to jau aizsviest prom, kad Ma istrs aizturja manu roku: Paglab savu maizes zupu, vi sacja, kda via ar btu, via tev vlk liksies garga. Tas nebija diezcik iepriecinos pareojums, bet ms vi am nepiegriezm nekdu vrbu. Tikai vlk man ie vrdi atkal ienca prt un liecinja, ka Maistrs jau no paa s kuma bija pilngi apzinjies msu stvokli, un, ja vi ar ne bija visos skumos paredzjis ausmgs cieanas, ko mums ncs izturt, tad vismaz viam nebija bijuas tukas cerbas uz vieglu izglbanos. V a i nevienam nav vairk maizes? vi prasja. Neviens neatbildja. Tas ir oti nepatkami, vi turpinja. Vai tev gribas st? jautja Kompr. Es nedomju par sevi, bet par Remiju un Karoriju: maize vajadzga viiem. Bet kd to neizdalt mums visiem? sacja Bergn, tas btu taisngki; bada priek ms visi esam viendi. Nu, lk, j a tagad btu bijusi kdam maize, tad mums btu izncis strds. Js soljties man klaust, bet es redzu, ka js man btu klausjui tikai pc lielas izrunans un tad, kad tas jums btu licies pareizi. Ms btu klausjui. Tas ir, pc krietna cnia. Nu, labi! N a v labi str dties, un td es jums pateiku, kd maize btu bijusi priek Remija un Karorija. o krtbu neesmu izdomjis es, bet tds ir likums, kas nosaka, ka j a kd nelaimes gadjien bada nve apdraud vairkas personas, tad vislielks cerbas citus prdzvot ir veckajam, kam nav pri par se-

280

desmit gadiem, un tas nozm, ka Remijs un Karorijs, kas vl ir oti jauni, mazk spj pretoties bada nvei, k Pa un Kompr. Bet tev paam, Maistr, jau ir pri par sedesmit gadiem. A k man! es sevi neskaitu, un bez tam, es neesmu pie radis piebzties ar dienu. T tad iznk, brdi padomjis, sacja Karorijs, j a man btu bijusi maize, tad t btu bijusi priek manis? Priek tevis un Remija. Bet j a nu es viu nebtu gribjis dot? Ms btu viu tev atmui: vai tu nezvrji pa klaust? Vi ilgi klusja, tad pki izma no savas cepures klaipiu maizes: T e , emiet, o maizes gabalu! T jau ir st burvju cepure im Karorijam! Padod urp savu cepuri, sacja Maistrs. Karorijs gribja aizstvt savu galvas segu, bet viam to atma un padeva Maistram. Tas paldza lampu, lai iz pttu cepures saturu, un kaut gan ms nebijm priecg st vokl, ms tomr uz brdi prma jautrba. Cepur bija: ppis, tabaka, atslga, desas gabals, no firzia kaulia iztaista svilpe, metamie kaulii no auna stilbu kaula, trs zai valrieksti un viens spols; t bija sta dienu un mantu glabtuve. Maize un desa tiks vakar izdalta tev un Remijam. Bet man gribas st, vaimanja Karorijs, man jau ta gad, tli, gribas st. Vakar tev gribsies vl vairk. l, ka im puikam, via mantas kambar nebija pulk stea! Tad ms zintu laiku; mans pulkstens ir apstjies. A r mans pulkstens bija apstjies, j o bija mircis den. Domas par pulksteni atsauca ms atkal stenb. Cik ta gad varja bt pulkstens? Cik ilgi jau ms atradmies slg taj galerij? Ms prspriedm o jautjumu, bet nevar jm nekdi vienoties. Pc vienu domm, tagad bija pusdiena, bet pc citu pulksten sei vakar, tas nozmja, ka pc vienu sldzieniem ms atrodamies pazem vairk k desmit, pc otru nepilnas piecas stundas. Skot ar o brdi, msu uz skatos par laiku, ieviess liela dadba, kas kuva arvien lie lka.

281

Ms ne par ko nevljmies sarunties, un td, kad laika jautjums bija izsmelts, visi klusja un ikviens nogrima savs prdoms. P a r ko domja mani biedri? Es nezinu, bet sprieot pc manm, ar viu domas nevarja bt diezcik priecgas. Par spti Maistra noteiktbai, es tomr neliku lielas cerbas uz izglbanos. Man bija bail no visa: no dens, no tumsas un no nves; galerijas griesti mani spieda, it k vii gultu man uz krtm. T tad es nekad vairs neredzu ne Lziu, ne Aleksi, ne Benjamiu, ne Etjeneti? Kas viiem ness zias vienam no otra un apvienos tos, ja manis vairs nebs? Ne kad man vairs neredzt ne Artru, ne Miliganes kundzi, ne Matiju, ne Kapi? Vai kdreiz kds prats izskaidrot Lziai, ka es nomiru vias d? Un Barberna mte, nabaga Barbe rna mte! Tdas un vl bdgkas domas jaucs man pa galvu. Un, kad, mekldams izklaidanos, es paskatjos uz saviem biedriem un redzju vius tikpat nospiestus, tikpat iz misuus k sevi, es atgriezos atkal pie savm domm, tikai vl drmks un vl nelaimgks. Vii tomr bija pieradui pie dzves raktuvs un td mazk cieta no gaisa, saules un brvbas trkuma; zeme vius t nespieda. Te klusumu pr trauca tvoa Kaspara balss: Man liekas, ka pie msu glbanas vl nemaz nestrd. Kd tu t dom? Ms nek nedzirdam. Visa pilsta ir izpostta, j o t bija zemes trce. Varbt pilst dom, ka ms esam gjui boj, un msu lab vairs nekas nav darms. Un t tad ms esam pamesti? Kd js t domjat par saviem biedriem? prtrauca sarunu Maistrs, js vius velti apvainojat. Js labi zint, ka ograi nepamet viens otru nelaimes gadjumos un ka div desmit, simts cilvku drzk dosies nv, nek atsts vienu biedru bez paldzbas. Js tau to zint, vai n? J, tas ir taisnba. Ja tas i r taisnba, kd tad js domjat, ka msu biedri ms atsts? Bet ms neko nedzirdam. Taisnba, ms neko nedzirdam, bet vai e vispr var ko sadzirdt? Kas to var pateikt? Es n. Un j a ms ari neko nedzirdtu, vai tas jau pierda, ka ms btu pamesti? Vai ms zinm, k katastrofa notikusi? Ja ir notikusi zemes 282

trce, tad tiem, kas izglbuies, tagad pilnas rokas darba pil st. Ja tas ir vienkri dens iepldums, k es to domju, tad jzin, kd stvokl atrodas achtas. Varbt achtas ir sagzus un lampu galerija iegruvusi? Paldzbas sniega nas organizanai vajadzgs laiks. Es nesaku, ka ms tiksim izglbti, bet es esmu prliecints, ka pie msu glbanas tiek strdts. To vi sacja tik enerisk ton, ka tam vajadzja prlie cint pat visneticgkos un vismazdgkos. Tomr Bergn vl piemetinja: Bet ja vii dom, ka ms visi esam mirui? Vii tomr mekls ms, bet j a tu baidies, tad pier dsim viiem, ka ms vl esam dzvi; dauzsim pie sienm, cik tik stipri vien varam. Js zint, cik labi zeme vada skau; kad vii ms izdzirds, vii tln zins, ka tiem jpasteidzas, un zins ar, kur ms meklt. Un Bergn, kam bija kjs smagi zbaki, ska tli no visa spka dauzt kjm sienu, k aicindams urp ograus, un is troksnis, bet galven krt domas par paldzbu, ms atmodinja no msu sastinguma. Vai kds ms sadzirds? Vai mums atbilds? N u , labi, Maistr, sacja tvocis Kaspars, j a nu ms tagad sadzird, kd veid tad var mums sniegt paldzbu? I r tikai divas iespjas, un es esmu prliecints, ka inenieri izlietos abas divas: viiem jizrokas cauri kalnam ldz ai galerijai un jizsme dens. Ak, izrakties cauri kalnam! Izsmelt deni! ie izsaucieni nebt nesamulsinja Maistru. Ms atrodamies etrdesmit metrus apak zemes, vai n? Izurbdami seus ldz astous metrus dien, vii astos die ns var ms sasniegt. Seus metrus dien nevar izurbt. Parasti to nevar, bet kad jglbj biedri, tad var daudz kaut ko. Bet ms nekd zi nenodzvosim astoas dienas; padomjiet, Maistr, astoas dienas! Bet k ar deni? K to izsmelt? deni? es nezinu; lai to aprintu, tad vajadztu zint kds daudzums ir iepldis raktuv, 200.000 kb. metru, 300.000 metru? Bet to es nezinu. Bet lai ms izglbtu nav nemaz vajadzgs izsmelt visas raktuves, j o ms atrodamies

283

pirmaj stv. Un t k darb laids trs achtas, katru ar divm smeamm iercm, ar divdesmit pieci hektolitru til pumu, tad tas nozm, ka katrreiz uzvelk un izlej r simt3 piecdesmit hektolitrus. Js redzat, ka tas var iet diezgan tri. Sks sarunas un spriedelana, kdus ldzekus un k vislabk pielietot, bet man no visas s runanas iespieds prt viengi tas, ka vislabk gadjum man ai apakzemes kap jpavada vl vismaz astoas dienas. Astoas dienas! Maistrs mums bija ststjis par strd niekiem, kas apakzem pavadjui divdesmit etras dienas. Bet tas bija tikai ststs, kamr te bija dzves stenba. doma t prma manus prtus, ka es nedzirdju vairs ne viena vrda no biedru runm. Astoas dienas! Es nezinu, cik ilgi atrados s nospiedos domas var, kad pki sarunas apklusa. Paklausties tau, izsaucs Karorijs, kam taisni td, ka vi bija vistuvks kustonim, ar bija visvairk attsttas kustonisks maas. K o tad? Es kaut ko dzirdu den. Tu bsi nogrdis kdu akmeni. N , tas ir dobj troksnis. Ms skm klausties. Man bija laba dzirde, bet tikai priek virszemes dzves trokiem; es nek nevarju sadzir dt. Mani biedri, kas bija pieradui pie apakzemes skam, bija laimgki. J, sacja Maistrs, den tiem kaut kas notiek. Bet kas, Maistr? Es nezinu. dens krtas. N , troksnis nav vienmrgs, bet regulriem grdie niem. Regulriem grdieniem, brni, ms esam glbti! Tas ir smeamo manu troksnis acht. Smeamo manu troksnis!.. Ms visi uz reiz, vien laik atkrtojm os vrdus, un visi reiz pielcm kjs, it k ms btu skrusi elektrisk strva. Ms it k neatradmies vairs etrdesmit metrus apak zemes, gaiss vairs nebija saspiests, galerijas sienas ms vairs

284

nespieda, rkana auss bija prstjusies, ms elpojm brvi un sirdis mums dauzjs krts! Karorijs sama un stipri saspieda manu roku. T u esi tiem krietns zns, vi sacja. N, tu pats esi krietns zns. Bet es saku, ka tu! Tu pirmais sadzirdji manas. Vi katr zi gribja, lai es btu lga zns, vi bija kaut kas no dzrja apreibuma. Un, vai patiesb, ms ne bijm no cerbas apreibui? Bet ai cerbai nebija lemts tik drz piepildties un ne priek visiem. Pirms ms atkal ieraudzjm saules silto spoumu, pirms dzirdjm vja maigo alkou koku laps, mums bija jpa vada garas un grtas dienas, jprcie neizsakmas mokas; biei ms sev jautjm, vai ms jebkad vairs redzsim o gaismu un dzirdsim maigo vja mziku. Bet j a gribu aprakstt visu ausmgo katastrofu Trijras raktuvs, tad man jpaststa, k via izcls un kdus ldzek us inenieri pielietoja msu glbanai. Kad ms, pirmdienas rt, nokpm raktuv, debess bija prklta tumiem mkoiem, un viss nordja, ka gaidms negaiss. A p pulksten septiiem is negaiss ar uznca, un reiz ar viu ar briesmgs lietus gziens. Biezi, smagi m koi, kas bija iekuvui Divonnas lkumot ielej un ietvruies vias kalnu ieogojum, nespja vairs tikt kalniem pri. Visu deni, ko vii saturja, vii izgza ielej. T vairs ne bija lietus gze, bet vesela dens straume, grku pldi. Pris acumirkos Divonna un vias pietekas bija pieplduas pil nas, kas viegli saprotams, ja iedomjas, ka akmeain pama t denim nav iespjams ieskties, un vi pa nogzm viss tek uz ieleju, uz upi. Piepei Divonna bija pilna ldz pat st vajiem krastiem un Senandeola un Trijra, kas nca no kal niem, plda pri. Liekajam denim vairs nebija kur palikt un vi izplda pa apgabalu, ko iema raktuves. Tas viss notika ar prsteidzou trumu, nedaudz mints. Strdnie kiem, kas rpus raktuves nodarbojs ar minerlu skaloanu, nedraudja nekdas briesmas, vii jau iepriek bija uzmekl jui patvrumu. T nebija pirm reize, kad Trdjr izcls pldi, un t k triju achtu ieejas bija celtas td augstum, ka dens ldz vim nevarja pacelties, tad visa uzmanba bija pievrsta atbalstu koku glbanai, lai pasargtu to kau dzes no dens straumes, kas vias varja aiznest prom. A r

285

raktaives ineniers bija aizemts ar o darbu, kad vi pki ieraudzja kd viet grieamies dens virpuli un deni g amies, pa caurumu, ko tas bija izlauzis, zem iek, is caurums bija radies virs kdas ogu dzslas, kas bija pien kusi oti tuvu virsjai zemes krtai. Nebija vajadzgas ilgas prdomas, lai saprastu, kas tagad notiek: dens bija iegzies raktuv un tagad izplda pa vi sm ejm. rpus dens strauji krits. Raktuves bs tlt pieplduas un strdniekiem bs jnoslkst. Inenieris skrieus devs uz Svt Julina achtu un pa vlja sevi nolaist zem. Vi jau gatavojs kpt ceam groz, kad pki apstjs un ska klausties. Raktuves iek ien bija drausmgs troksnis: to sacla trakojoais dens. Nekpjiet zem, sauca strdnieki un minja viu aizturt. Bet vi atsvabinjs no viu rokm, izvilka pulksteni no vestes kabatas un, pasniegdams to kdam strdniekam, sa cja : Lk, o pulksteni tu nodosi manai meitai, j a es vairs neatgrieos. Pc tam, pagriezies pret strdniekiem, kas vadja nolai anos, vi uzsauca: Laidiet zem! Grozs laids zem, bet paclis galvu vi vl uzsauca strdniekam, kam bija iedevis pulksteni: T u pasaki manai meitai, ka tvs viai sta skpstu. Grozs bija nolaidies. Inenieris sauca strdniekus un uz via saucienu atskrja pieci cilvki. Vi tos lika uzvilkt aug. Kamr tos cla, vi sauca atkal, bet oreiz velti, jo dens kana un guvumu troki prspja via balsi. Tagad dens ska ieplst pirmaj galerij, in brd in enieris ieraudzja vairkas lampas. Vi skrja tiem pret un atveda vl trs strdniekus, dens sniedzs viiem jau ldz ceiem. Grozs bija atkal nolaists; vi novietoja taj trs strdniekus un gribja pats skriet vl uz tm lampm, kas vl spdja tlum. Bet strdnieki, kurus vi bija izglbis, ievilka viu ar varu groz un deva zmi, vilkt vius aug. Bija pats pdjais laiks, j o viss bija pilns ar deni. is glbanas veids vairs nederja. Vajadzja meklt citu? Bet kdu? Viam trka cilvku. ort raktuvs bija nokpui simts piecdesmit cilvku, j o tik daudz lampu bija izdalts; lampu glabtuv atpaka bija atnestas tikai trsdes mit, tas nozmja, ka raktuv bija palikui ap simts divdes-

286

mit cilvku. Vai vii ir mirui? Vai dzvi? Vai atradui kaut kur patvrumu? ie mocoie jautjumi jooja pa ineniera satraukto prtu. Taj brd, kad inenieris konstatja, ka raktuvs pali kui ieslgti simts divdesmit cilvku, raktuvju virspus s ks ekaplodijas; zeme un akmei tika sviesti augsti gais; mjas trcja un drebja, k zemestrc, o pardbu ine nieris izskaidroja ar to, ka gzes un gaiss, zem dens spie diena bija sakrjuies un sablvjuies augjs, slpajs achtas, kurm nav izejas. Tajs viets, kur zemes krta plnka, piem., virs dzslm, zemes garoza, nevardama iztu rt gzu spiedienu, tad ar prsprgusi, ldzgi tvaika katlam. Raktuves bija pieplduas; katastrofa bija pilnga. Pa to laiku nelaimes vsts bija izpaudusies pa visu pil stu; no vism pusm Trijr nca iek auu bari, strd nieki, zikrgie un raktuvs ieslgto ograu sievas un brni. Visi meklja, taujja, prasja. Un t k viiem neviens ne zinja ko atbildt, tad viu bdm un uztraukumam pievie nojs dusmas. No viiem slpj patiebbu! T ir ineniera vaina! Nvi inenieram! N v i ! Vii gatavojs iebrukt kan tor, kur inenieris aj brd, kurls pret pa kliedzieniem, prliecies pr raktuvju plnu, meklja, kur viet strdnieki btu varjui meklt glbiu un no kurienes juzsk glba nas darbi. Par laimi aj brd atskrja citi inenieri ar strdnie kiem no citm raktuvm un no pilstas. Vii ska nomieri nt pli, un viiem izdevs to atturt. Bet ko teikt? Trkst simts divdesmit cilvku. Kur vii ir? . Mans tvs? Kur ir mans v r s : Atdodiet man ma nu dlu! Sauca asaru nomktas un aizlauztas balsis. K o at bildt visiem iem brniem, sievm un mtm? Tikai to, ko inenieri bija kop nospriedui: Ms tlt glbsim vius, ms darsim visu, iespjamo un neiespjamo. Un glbanas darbi sks. Vai no pazuduajiem simts divdesmit strdniekiem izdo sies atrast kaut vienu dzvu? aubas bija lielas, bet cerbas mazas. Bet tas nekrt svar. Uz prieku! Glbanas darbi tika noorganizti td veid, k Maistrs to bija paredzjis. Viss trs achtas tika pierkotas smea ms ierces, kas strdja dienm un naktm, bez prtraukuma, ldz kamr viss dens bija izsmelts ldz pdjam pilienam.

2$7

Taj pa laik ska rakt ejas. Kur vii nonks? To nevarja skaidri zint; raks uz labu laimi, bet tomr darbs gja uz prieku. Inenieru apspried iznca domstarpbas par du uz labu laimi raktu eju dergumu, j o nebija nekdas no teiktbas, kur viet meklt strdniekus, kas vl vartu bt pie dzvbas. Trijras raktuves inenieris domja, ka strd nieki bs glbuies vecajs raktuvs, kur dens nebs var j i s vius aizsniegt. Td vi gribja, lai eja tiktu lauzta uz vecajm raktuvm. Darbs bija jsk tlt, kaut ar nebtu cerbas atrast kdu dzvu. Eja tika lauzta pc iespjas aura, lai nezaudtu velti laiku un trk tiktu uz prieku. Raks viens pats strdnieks. Ogles, ko vi izlauza, svieda r, groziem, kurus deva no rokas rok. Tikldz ogracis juts noguris, via viet stjs cits. T glbanas darbi turpinjs bez prtraukuma, naktm un dienm: tika rakta eja un smelts dens. Ja laiks liks gar tiem, kas strdja rpus pie msu glbanas, cik daudz garks tad vi bija mums, nabaga ieslo dztiem! Ms nevarjm nek cita dart, k gaidt, vai pal dzba pienks vl laik. Smeamo manu troksnis nevarja ilgi uzturt to drudaino prieku, ko ms sajtm pa sku m. Ms nebijm atstti, par msu glbanu rpjs t bija msu cerba; bet vai smelanas darbi veiksies pietiekoi tri? Tas lika mums aubties un baioties. Dvseles mokm ska pievienoties tri fiziskas mokas. Stvoklis, kd ms bijm spiesti turties uz izcirsts plat formas, bija oti nerts un nogurdinos: ms nevarjm pa kustties, bez k mums nedraudtu briesmas ievelties deni, un galvas spes bija kuvuas mocoas un apgrtinoas. N o mums visiem vismazk nospiests bija Karorijs. E s esmu izsalcis, vi laiku pa laikam kstja; Maistr, es gribu maizi. Beidzot Maistrs izvilka maizi no tbas cepures un no lauza mums katram pa gabaliam. Tas ir par maz, gauds Karorijs. A r maizes klaipiu bs ilgi jiztiek. Citi btu ar prieku piedaljuies msu maltt, bet vii bija zvrjui paklausbu un turja savu vrdu. Ja mums aizliegts st, tad vismaz ms varam dzert, sacja Karorijs. Cik tik tev uziet, dens mums netrkst! Lko, vai tu nevari izdzert galeriju sausu! 288

Pa gribja nolaisties pie dens, bet Maistrs viu aiz turja. Tu sagzsi visu platformu; Remijs ir vieglks un veik lks, vi mums pasniegs deni. Bet iek k? Man zbak. Man padeva zbaku, un es gatavojos nolaisties den. Pagaidi drusku, sacja Maistrs, es tev pasniegu roku. Nebstaties, ja ar es nokristu, tas nekas, es protu peldt. Es tomr gribu tev pasniegt roku. Maistrs paliecs uz prieku, bet aj pa brd vi nogzs lej. Vai nu vi nebija pareizi aprinjis savas kustbas, vai via ermenis no algas bezdarbbas bija palicis stvs, varbt ar ogles bija pasldjuas viam zem kjm, bet vi iegzs uz galvas tumaj den. Lampa, ar kuru vi gribja man rdt uguni, ar nosldja un pazuda den. Acumirkl iestjs melna tumsa un no visu krtm izlauzs baiu kliedziens. Par laimi, es jau biju sagatavojies nokpt, un tlt iesldju uz muguras den sekundi pc Maistra. Ce odams ar Vitliju es biju labi iemcjies peldt un nirt un jutos den tikpat labi k uz sauszemes. Bet k lai es orien tjos aj tumaj caurum? Par to, pirms means den, nebiju nemaz domjis. Man prt bija tikai Maistrs, kuru vajadzja glbt, un es ar ufaundlendiea instinktu metos den. Kur meklt? Uz kuru pusi izstiept rokas? K nirt? di jautjumi man audjs pa galvu, kad jutu, k kda roka krampjaini ieeras man ple c un parauj mani zem dens. Spriens ar kju pret deni lika man atkal uzpeldt aug: roka mani nebija atlaidusi. Turaties cieti, Maistr, un celiet galvu aug, js bsit glbti. Glbti! Ms neviens, nedz otrs nebijm glbts, j o es ne zinju, uz kuru pusi peldt. T e man ienca kaut kas prt un es iekliedzos: Runjiet tau, js, tur aug! Kur tu esi, Remij? T bija tvoa Kaspara balss; via man nordja virzie nu. Vajadzja turties pa kreisi. Aizdedziet lampu! Tlt ar pardjs gaisma; man vajadzja tikai pastiept roku un es biju mal. Es ar vienu roku pieros lielam ak
li1

Hektors Mal, Dzves skol.

289

meogu gabalam un ar otru paclu Maistru. Bija ar pats pdjais laiks, j o vi bija sarijies deni un ska jau smakt nost. Es turju via galvu virs dens, un vi drz vien at guva samau. Tvocis Kaspars un Karorijs, noliekuies uz prieku, stie pa mums pret rokas. Pa, noncis no augjs platformas uz zemko, rdja uguni. Tvocis Kaspars un Karorijs, katrs aiz rokas vilka Maistru uz augu, un es stmu no apakas. Kad vi bija uzvilkts, ar es uzrpos aug. Maistrs jau bija pavisam atjdzies no negaidt kritiena. N c , lai tevi apkampju, vi sacja; tu man izglbi dz vbu. Bet js esat glbui msu visu dzvbas. Nu, bet ar visu o jandliu, iesaucs Karorijs, kura dab nebija padoties jsmoanai un aizmirst savas sks da ranas, es esmu zaudjis zbaku un neesmu dabjis ari nodzerties. Es tlt uzmeklu tavu zbaku. Bet to man neva dart. E s tev to aizliedzu, sacja Maistre. Nu, tad dodiet man kdu citu, lai es vismaz atnesu nodzerties. Man vairs neslpst, sacja Komper. Uzdzersim uz Maistra veselbu! Un es nolaidos otrreiz pie dens, tikai daudz lnk un uzmangk, k pirmo reiz. Izglbuies no noslkanas, ms ar Maistru, jutm jau nas nepatikanas: ms bijm slapji no galvas ldz kjm. No skuma ms par to nemaz nedomjm, bet drz ms skm salt slapjajs drbs. Remijam vajadzgi sausi svrki, sacja Maistrs. Neviens neatbildja, j o sauciens bija vrsts pret visieirl, t k neviens atsevii nebija spiests atsaukties. V a i neviens neatbilds? Man paam ir auksti, sacja Karorijs. A k , t! un mums, kas esam caur un cauri slapji, lai kam, ir silti! Tad jums nevajadzja gzties den! Nu, j a tdas ts lietas, sacja Maistrs, tad vilksij lozes, kuram jdod aprbs. Es gribju iztikt bez t. B$ tagad es prasu vienldzbu.

290

Bet t k ms visi bijm slapji, es ldz kaklam, citi ldz vidum, tad diezcik liela prieka no tdas maias nebija. T o mr Maistrs pastvja, ka drbju maiai jnotiek. Man uz smaidja laime, j o man krita Kompr svrki; laime t bija td, ka Kompr bija oti gar, via kjas bija tikpat garas k es, un td via svrki bija sausi. Ietinies sausajos svr kos, es drz vien sasilu. Pc nepatkam starpgadjuma, kas ms bija uz brdi izkustinjis, ms atkal prma izmi sums un nves domas, s domas, bez aubm, daudz smagk gls uz maniem biedriem nek uz mani, j o kamr vii bija nomod, o smago domu var, es biju iemidzis. Mana vieta nebija diezcik izdevga gulanai, j o es viegli varju ievelties den. Maistrs, redzdams briesmas, kas man draud, pama manu galvu zem savas rokas. Vi mani neturja prk cieti, bet pietiekoi stipri, lai es nenokristu, un t es gulju tagad, k brns mtes klp. Tas bija cilvks ne tikai ar stipru prtu, bet ar ar labu sirdi. Kad es pa pu sei atmodos, vi tikai prmainja savas notirpus rokas stvokli, palika atkal miergi sot un pusbals man ukstja: Guli droi, zn, nebsties, es tevi turu; guli, mans mazais. Un es atkal, bez bailm, iemigu, j o zinju, ka vi mani nepalaids va. Laiks gja uz prieku, un ms arvien dzirdjm smeamo manu vienmrgo troksni.

291

XXVII

nodaa.

Glbti!
Msu stvoklis uz aurs platformas bija kuvis nepane sams, td tika nospriests, ka via jpataisa platka, un visi ska strdt. A r naiem ms atcirtm ogles un nogrdm zem. T k tagad mums zem kjm bija stingrs atbalsts, tad darbs ne bija vairs tik grts k pirmo reiz, un ms iztaisjm diezgan platas vietas. Tas stipri atviegloja msu stvokli, j o tagad varjm atlaisties guus un nevajadzja visu laiku sdt ar nokrtm kjm. Kaut gan Karorija maizes klaipi tika oti skopi dalts, viam tomr pienca beigas. Taisnbu sakot, pdjais gaba li tika izdalts vl st brd, lai ms viu dabtu. Jo, kad Maistrs mums bija viu atdevis, no prjo ograu skatiem varja skaidri nolast, ka vii nepielaids tlko maizes da lanu, bez k nepieprastu ar savu dau, un, j a viiem t ne tiktu dota, tad vii paemtu pai savu dau. Mums vairs nepatika sarunties. Cik rungi ms bijm msu gstniecbas sakum, tik tagad ms bijm kuvui klusi. Mums bija tikai divi sarunu temati, kas grozjs mgi ap diviem jautjumiem: kdus ldzekus lieto msu glbanai, un cik ilgi ms atrodamies apak zemes. Bet m sarunm trka pirmo bru dedzguma; j a kds no mums ar izrunja kdu vrdu, neviens uz to neatbildja,

293

jeb ar atbildja pavisam vienkri un si. Varja runt vie nu un to pasu, uz priekai un atpaka, neviens nedusmojs, neviens nepretojs. Labi, labi, gan jau redzsim. Vai ms atrodamies apak zemes divas dienas, seas die nas? T o ms redzsim, kad pienks atsvabinanas diena. Bet vai t maz pienks? Es sku par to stipri aubties. Bet es nebiju viengais. A r maniem biedriem paspruka pa piezmei, kas rdja, ka ar vius sk premt aubas. Mani apmierina tikai tas, sacja Bergn, ka j a es pa liku te, tad sabiedrba izmakss pensiju manai sievai un brniem; vismaz viiem nevajadzs dzvot no citu lastbas. Maistrs, uzemdamies vadtja lomu, bija sev ap mies ms aizsargt ne tikai no rjm klizmm, bet aizsar gt ar ms paus pret sevi. Td, kad ita, ka kds no mums sk zaudt gargo ldzsvaru, atdoties par daudz dr mm domm, vi tlt iejaucs starp ar kdu uzmundrinou vrdu. T u te nepaliksi ilgk, k ms. Manas strd, dens krtas. Kur vi krtas. achtas. Un galerijs? Tas vl nks; tikai jnogaida. Paklausies, Bergn, iejaucs Karorijs ar viam rak sturgo noteiktbu un lietibu, j a sabiedrba bankrot tpat k reiz Maistra sabiedrba, tad tava sieva ciets zaudjumu! Vai tu stvsi klusu, plnprtii Sabiedrba ir ba gta, Via bija bagta, kad viai bija raktuve, bet tagad raktuve ir zem dens! Tomr, ja es nebtu te, bet btu tagad r, es btu oti apmierints. Td ka? Kd tad ie inenieri un direktori ir tik lepni? Tas viiem tagad par mcbu. Ja ar inenieris btu nolaidies raktuv, tad tikai btu joki, vai n? Ineniera kungs, vai ne panest jsu kompasu? Ja inenieris btu nokpis raktuv, lielais mui, tad tev, tpat k mums, btu te mgi jpaliek. Izemot Maistru, kas slpa savas sajtas, un Karoriju, kas nek daudz nejuta, ms vairs nerunjm par izglbanos.

294

Pr msu lpm nca vairs tikai vrdi par nvi un iranos no pasaules. Tu vari runt, k tev tk, bet nekad manas nesps iz liet tik daudz dens. Un tomr; es jau vismaz divdesmit reizes esmu jums visu izrinjis priek; tikai drusku pacietbu! Tavi rini ms neizvilks no ejienes. piezme nca no Pa. Kas tad? Dievs. Iespjams; lai notiek via prts, atbildja Maistrs, vi var ms izglbt. Ja ms tagad atrodamies e, tad td, ka msu star p ir auni cilvki, ko Dievs grib sodt, sacja Pa. J. tas, bez aubm, t bs, sacja Bergn, Dievs grib dot vienam no mums iespju nolot un izpirkt savu pr kpumu. Vai tas btu Pa? Vai es? Es nezinu. Viss ko par sevi varu sact ir tas, ka es vartu stties Dieva priek ar daudz miergku sirdsapziu, j a pdj laik btu uzvedies labk, t k tas kristgam cilvkam pienkas. Es no visas sirds ldzu piedoanu par saviem grkiem. Vi nomets uz ceiem un sita sev pie krtm. Es nesaku, ka man nebtu grku uz manas sirdsapzias, iesaucs Pa, un es tos neloju jsu priek; bet mans la bais eelis un svtais Jnis zin, ka es nekad neesmu ar no lku grkojis un darjis aunu kdam cilvkam. Es nezinu, vai tas bija drm cietuma iespaids, vai bai les no nves, vai neanas sekas, vai lampas mistisk gaisma, kas apspdja o neparasto skatu, bet klausoties aj atkl taj grku noloan, es jutos dzii aizkustints, es biju ga tavs mesties ar pats ceos, k Pa un Bergn, un nolot savus prkpumus kop ar viiem. T e es pki izdzirdju aiz sevis elsoanu un, pagriezies atpaka, ieraudzju milzgo Kompr nometuos zem uz ceiem. Pirms dam stundm vi bija noncis no augjs platformas un iemis Karorija vietu, man blakus. Vaingais nav ne Pa, ne Bergn, vi iekliedzs, bet es! Tas esmu es, ko Dievs soda, bet es noloju, es noloju! Klausties, es izststu visu patiesbu: j a dzvs tiku no ejienes r, es zvru, ka izlabou savu vainu, bet j a n, tad js to darsit. Pagju gad Riketam piesprieda piecus ga ldus cietuma sodu par to, ka vi bija no Videla istabas iz-

295

zadzis pulksteni. Bet vi ir nevaings, o zdzbu izdarju es. Pulkstens ir paslpts zem manas gultas; paceot treo akmens plksni pa kreisi, js viu atradsiet. den! Metiet viu den! kliedza vien reiz Pa un Bergn. Ja gribat mest viu den, sacja Maistrs, tad tikai kop ar mani. Nu, labi, lai paliek! vii sacja. Ms viu negrdsim den, bet tikai ar vienu noteikumu: lai vi paliek sav kak t, neviens lai nerun ar viu un neviens lai viu neievro. Tas ir pareizi, sacja Maistrs, to vi ir pelnjis. Pc iem Maistra vrdiem, kas bija, t sakot, tiesas spriedums Kompr, ms trs, Maistrs, tvocis Kaspars un es, saspiedmies ciek kop uz platformias, t ka starp mums un nelaimgo, kas sabrucis sdja uz oglm, palika tuk a vieta. Vairk stundas, k man liks, vi t nosdja bez pakustans, tikai laiku pa laikam atkrtodams: E s noloju. Pa un Bergn viam atkliedza: P a r vlu; tu nolo td, gvuli, ka tev ir bail. To tev vajadzja dart pusgadu, gadu atpaka. Vi elsa, un, neatbilddams tiei viiem, tikai atkrto j a : E s noloju, es noloju. Viu bija sagrbis drudzis, j o viss via ermenis raust js un zobi klabja. M a n slpst, vi sacja, padodiet man zbaku! Zbak vairs nebija dens. Es pieclos un gribju iet iesmelt, bet Pa, to redzdams, man uzsauca apstties, un t vocis Kaspars mani sara aiz rokas. M s zvrjm, ka neliksimies par viu zinot, sacija Pa. Vl daus mirkus Kompr atkrtoja, ka viam slpstot; bet tad piecls, lai pats dabtu deni. Vi noraus sev ldzi visu platformu, iesaucs, Pa. aujiet vismaz viam dart, ko vi grib, sacja Maistrs. Kompr bija redzjis, ka es pirmt laidos pc dens ui muguras, un vi gribja dart tpat. Bet es biju izveicg un viegls, bet vd smaga, nekustga masa. Tikko vi biji noglies uz muguras, ogles zem via izsldja un, nevardam nekur atsperties ar savm izplstajm kjm un grbstdam rokm gaisu, vi iesldja tumaj caurum, dens uza

296

stja gais ldz mums, tad atkal sagja kop un vairs neat vrs. Es paliecos uz priekku, bet tvocis Kaspars un Maistrs, katrs aiz vienas rokas, atturja mani. Bails drebdams es metos atpaka; es biju glui sastin dzis, pusmiris no ausmm. Tas nebija krietns vrs, sacja tvocis Kaspars. Tagad viss bs labi, sacja Pa, dauzdams abm kjm sienu. Ja viss tomr negja tik labi un tri, k to bija cerjis Pa, tad t nebija ne ineniera, ne to strdnieku vaina, kas strdja pie msu glbanas. Eju, ko vii bija skui rakt, tie turpinja ar lielu neatlaidbu, ne minti neapstdamies, bet darbs bija oti grts. Ogu slnis, caur kuru raka eju, bija sevii ciets, un t k eja bija aura, un to raka tikai viens cilvks, rtad vi bija biei japmaina, j o racji strdja pielikdami visus savus spkus, lai trk tiktu uz prieku. Eja bija grti vdinma; gaisu vi pievadja pa lielu skrda cauruli, kuru, ejai garkai kstot ar pastvgi paga rinja, pieliekot klt pa loceklim; aj caurul gaisu dzina ar rokas ventilatoru, bet lampa tomr varja degt tikai pie paas caurules gala. Viss tas kavja rakanas darbus, t k septt dien pc msu ieslganas, eja bija sasniegusi tikai divdesmit metru dziumu. Parastos apstkos, tas btu prasjis vairk k m nesi, bet tagad, pielietojot visus iespjamos ldzekus un se viu centbu, darbs gja daudz trk uz prieku. Bez tam, aj darb pardjs ineniera cilden neatlai dba, j o pc visu citu auu vienprtg sprieduma, is darbs bija pilngi veltgs un nevajadzgs. Sprieda, ka visi appludi ntie strdnieki ir gjui boj. Tagad vajadzja turpint vie ngi smelanas darbus. Drz jau vars atrast nelaimgo lus. Td vienalga, vai darbus beidz pris stundas agrk, vai pris stundas vlk. Tdas bija k kompetento personu, t publikas domas; ar piedergie, sievas un mtes, bija jau tr pus sru drbs. N o Trijru raktuves vairs negaidja izn kam neviena dzva cilvka. Nepalninot smelanas darbus, ko da&jeiz uz brdi kav ja tikai traucjumi manu darbb, inneris, par spti ne labvlgai sabiedriskai kritikai un savu kollgu un draugu iebildumiem, turpinja ejas rakanu.

297

Vi bija t pati neatlaidba un nemaldg ticba, kas lika KoLumbam atrast jauno zemi. N u , vismaz vl vienu dienu, mie draugi, vi sacja strdniekiem, un j a tad ms nek jauna neatradsim, tad at metsim o darbu; es js ldzu jsu biedru d, tpat k lgtu jsu biedrus jsu d, j a js btu viu viet. Ticba, kas iedvesmoja inenieru, prgja ar strdnieku sirds, kuri nca no pilstas pilni aubu, bet griezs atpaka ticdami via darbam. T, vienotiem spkiem un apbrnojamu rosbu, eja tika rakta arvien dzika. No otras puses, inenieris lika izlabot balstus lampu nolik tav, kas bija vairks viets iegruvusi, un pljs visdiem ldzekiem atrisint raktuves drausmgo noslpumu un izraut viai ts upurus, ja kdi btu vl dzvi. Septt dien, pc strdnieku maias, racjam pki li ks, ka vi dzirdtu vju troksni; vi apstjs lauzt, palika stvam ar paceltu kapli rok un piespieda ausi pie sienas. Pc bra, domdams, ka maldjies, vi pasauca savu biedri. Abi stvja nekustdamies un klausjs, un pc bra izdzirda vjus, pc noteiktiem starpbriem atkrtotus, sitienus. Vsts tlt izplatjs no mutes mut, izsaukdama vairk aubas, nek ticbas, un beidzot nonca ldz inenieram, kas tlt mets galerij. T tad tomr viam bijusi taisnba! Raktuv atrodas vl dzvi cilvki, kurus via ticba glbusi! Vi atgrda strdniekus un klausjs, bet bija tik uztraukts un t trcja, ka nevarja nek sadzirdt. E s nek nedzirdu, vi izmisis iesaucs. Tas ir raktuves gars, sacja kds strdnieks, vi grib ms izjokot un klauv, lai ms maldintu. Bet abi kalnrai, kas pirmie bija dzirdjui troksni, ap galvoja, ka vii nav maldjuies, un ka uz viu klau vieniem atbildts ar klauvanu. Tie abi bija piedzvojui vri, visu mu pavadjui raktuvs, un uz viu vrdiem varja pa laisties. Inenieris pavlja iziet visiem, kas bija ienkui viam paka ej, pat tai strdnieku dei, kas no rokas rok deva atskaldts, izmetams ogles. Ej palika tikai vi un abi ve ckie strdnieki.

298

Tad vii no visa spka vienmrgi, pc siem starpbr iem, izsita ar kapli pret sienu ograu signlu un, elpu aiz turjui, klausjs. Pc bra, viu sirdis satricinja k elektrisks strvas pieskriens: viiem atbildja vji, steidzgi un ritmiski klau vjieni. Sitiet vl, ar lielkiem prtraukumiem, lai btu pilngi prliecinti, ka t nav msu pau sitienu atbalss. Ograi klauvja vl, un tlt viiem par atbildi atska nja tri ritmiski klauvjieni, t saucamais ograu signls. Nu vairs nevarja aubties: tur atrads dzvi cilvki, un v i us bija iespjams glbt. Jaun vsts zibetrum izplatjs pa visu pilstu, un Trijru raktuves ielenca vl lielks auu plis, nek kata strofas dien. Nca sru drbs trpuies nelaimgo upuru sievas, brni, mtes un radinieki. Vii drebja no uztrauku ma, un viu acs mirdzja cerba. Cik cilvku vl ir dzvi? Varbt daudz. Jsjais droi vien un manjais jau bez au bm. Visi gribja inenieru apkamt. Bet vi bija tik pat ne pieejams viu sajsmai, cik nepieejams bija bijis viu au bm un izsmiekliem; vi domja tikai par glbanu. Lai atturtu zikrgos un radiniekus, kas spieds prk tuvu galerijai un traucja darbus, vi bija ldzis atstt kareivjus no tuvk garnizona. Klauvjieni bija bijui tik vji, ka nebija iespjams pil ngi noteikti apzmt vietu, no kuras vii nca. Bet tomr nordjums bija pietiekos, lai pateiktu, ka no pldiem izgl buies strdnieki atrodas vien no trim slpajm' gala gale rijm vecajs raktuvs. Tagad, turpmk vajadzja rakt trs ejas, uz katru galeriju vienu. Kad darbi bs pavirzjuies tik tlu uz prieku, ka vars noteikti sadzirdt, kur galerij at rodas strdnieki, tad divas lieks atmets un visus spkus koncentrs uz pareizo. Darbi turpinjs vl j o drudaink, un no kaimiu raktuvm bija atstti pai labkie strdnieki. Cerbm sasniegt strdniekus pa izrakto eju pievienojs vl otra: pieiet pie viiem pa galeriju, j o dens achts ska pazeminties. Kad ms izdzirdjm ineniera signla klauvjienus, vii atstja uz mums tdu pat iespaidu k smeams ierces troks nis msu ieslganas skum. 299

Glbti! N o msu mutm izlauzs prieka sauciens, u mums liks, ka jau tlt mums stiepsies rokas pretim. Bet tpat k pirmo reiz, ar tagad pc sajsmas nca izmisums. Kapu troksnis liecinja, ka racji atrodas vl oti tlu no mums. Divdesmit, varbt pat trsdesmit metrus. Cik ilgs laiks vajadzgs, lai izurbtos dam slnim? Msu aprini svaidjs starp mnesi, astom dienm un sem dienm. K lai ms izturam mnesi, astoas vai seas dienas? Kur no mums bs vl dzvs pc sem dienm? Cik dienas ms jau esam pavadjui bez anas? Viengi Maistrs sarunjoties izrdja vl drosirdbu, bet ar laiku ar viu prma tas pats pagurums k ms, u n nespks salauza via stingrbu. Kaut gan dzert ms varjm, cik gribjm, j o dens mums netrka, tak ms mocja izsal kums, kas bija kuvis tik liels, ka ms skm st satrdjuus koka gabalus, drupindami un izmrcdami tos den. Karorijs, kuru izsalkums mocja vairk k citus, bija sagriezis savu viengo zbaku un pastvgi gremoja das ga balus. Redzot, cik tlu bads jau novedis manus biedrus, man: prma baiu sajta un, kop ar citiem prdzvojumiem, no skaoja mani pavisam bdgi. Vitlijs man biei bija ststi jis visdus ststus par kuu boj ieanu, j o pats bija dauds ceojis pa jrm, vismaz ne mazk, k pa sauszemi; no vi' siem iem ststiem viens man tagad negribja iziet no prta un biedja mani visu laiku, kop ms skm mocties ar badu Tas bija ststs par jrniekiem, ko vtra izmetusi uz vientua; smilu salias, kur nav bijis nek ko st. Jrnieki tad, badi mocti, nokvui un apdui kua puiku. Dzirdot savu biedri pastvgs runas par viu briesmgo izsalkumu, es sev jau tju, vai ar mani nesagaida ldzgs liktenis, un vai msu at sttaj ogu sal mani tpat nenokaus un neapds, k nabag kua puiku. Tvocis Kaspars un Maistrs mani aizstvs par to es biju prliecints; bet Pa, Bergn un Karorijs sevii Karorijs ar saviem lielajiem, baltajiem zobiem, kuru vi pastvgi trina uz sava zbaka das, neiedvesa man n mazko uzticbu. Bez aubm, ts bija neprtgas iedomas; bet msu sta vokl msu domas un jtas vairs nevadja aukstais un gaia saprts. Msu stvokli vl nepanesamku padarja tas, ka mi atradmies tagad tums. Msu lampas izdzisa viena pc otraj

300

no vis izdega ea. Kad bija palikuas vairs tikai divas lam pas, Maistrs nolma, ka ts tiks aizdegtas tikai sevii ne piecieamos gadjumos, un t ms visu laiku dzvojm pa tumsu. Tas bija ne tikai nospiedoi, bet ar bstami, j o pie kat ras neveiklkas pakustans ms varjm iekrist den. Ms uz katras platformas tagad bijm tikai pa trim, un td jutmies mazliet rtk; tvocis Kaspars vien str, Maistrs otr un es vid. Te, reiz, kad es biju iegrimis k pussnaud, es piepei izdzirdju Maistru pusbals, k pa sapiem, runjm. Es uz reiz atmodos un sku klausties. Lk, mkoi, vi sacja, tdi mkoi ir viena jauka lieta. Ir cilvki, kam vii nepatk, bet es vius mlu. A k ! ak! Sk celties vj, jo labk! A r vju es mlu. Vai vi sapoja? Es viu sapurinju aiz rokas, bet vi turpinja: Ldzu sagatavojiet man omeleti no sem, n, no asto m olm; lieciet jau labk divpadsmit olas, atpakajnkdams, es viu apdu. Js dzirdiet, tvoc Kaspar? J, vi sapo. N, tau, vi ir nomod. Vi run pa miegam. Bet es jums apgalvoju, ka vi ir nomod. j ! Maistr? Tu, Kaspar, gribi nkt man ldzi vakaris? Nc, tikai es tev saku, ka bs liels vj. Vi zaudjis galvu, sacja tvocis Kaspars; tas no iz salkuma un druda. N , vi ir jau miris, sacja Bergn, t via dvsele, kas run; js tau labi redzat, ka via dvsele i r pavisam ci tur. Kur ir vj, Maistr? vai tas ir mistrls? N a v nekda v j a ! vis bals kliedza Pa. Vai vii visi zaudjui prtu? Vai vii kst rprtgi? Bet tad vii sks kauties, sist viens otru nost. Ko ieskt? V a i js negribat nodzerties, Maistr? N pateicos, es dzeru, kad du savu omeleti. T-vii, visi trs, sarunjs ilgu laiku. Vii runja visi reiz, nepiegriezdami nekdu vrbu cits cita jautjumiem. Viu nesakargajs runs pastvgi atkrtojs vrdi: st, iet prom, debess, vj.

301

Te man ienca prt aizdegt lampu. Via, ldz ar srj kociiem, atrads blakus Maistram un es viu pamu. Tiki ko pardjs gaisma, visi apklusa. Brdi klusjui, vii jautja, kas noticis, k no miega at moduies. Js murgojt, sacja tvocis Kaspars. Kur tad? Tu, Maistr, Pa un Bergn, js teict, ka esot r un ka saclies vj. Laiku pa laikam ms piedauzjm pie sienas, lai paziota msu glbjiem, ka esam vl dzvi. Ms visu laiku dzirdjm kapu troksni, bet sitieni tikai oti lni piems stiprum, kas nordja, ka vii vl i r tlu. Kad lampa bija aizdegta, es nolaidos iesmelt zbak deni un man liks, ka dens caurum btu par pris centimetriem krities. dens krits. A k , Dievs! Un atkal ms prma sajsma un cerba. Visi gribja pamest lampu degam, lai vartu sekot dens krianai, bet Maistrs tam pretojs. Es domju, ka tli iznks sacelans un strds, bet Maistrs mums nekad nedeva pavles, bez k neizskaidrotu viu lietderbu. Lampas mums bs vajadzgas vlk, un j a ms vias izdedzinsim tagad, bez kdas vajadzbas, ko tad ms iesk sim vlk? Un bez tam, vai js nenomirtu no nepacietbas, redzot, cik lni un nemanmi dens krtas? Jums nevajag iedomties, ka vi nokrits uz reiz. Bet ms bsim glbti tikai ar drosmi un pacietbu! Mums vl i r trspadsmit srko ciu un katrreiz, kad js prassat, es iededzinu lampu. Lampa tika izdzsta. Ms visi pamatgi nodzrmies un murgi ms vairs nesagrba. Un t, nekustgi sddami, ms pavadjm garas stundas un dienas; ms pie dzvbas uztu rja tikai kapa klaudzieni un smeams ierces troksnis. Ne manot klaudzieni kuva aizvien stiprki, un dens krits ar, vien zemk un zemk; paldzba nca aizvien tuvk. Bet, va via pienks vl laik? Ja ar glbana tuvojs ar katru brdi, tad ar msu nespks ar katru brdi kuva lielks un neprva ramks; gargs un miesgs nespks. Mani biedri nebija dui no paas katastrofas dienas. Bet ausmgkais bija tas, ki mums visu laiku bija jelpo gaiss, kas nevarja atjaunoties! kas kuva ar katru dienu kaitgks un nepanesamks. Par lail

302

mi, denim krtoties, samazinjs ar atmosfairas spiediens, j o ja vi btu palicis tds pat, k pirmajs stunds, tad ms visi btu nosmakui. Ja ms izglbmies, tad tikai pateico ties trumam, ar kdu tika sarkoti un izvesti glbanas darbi. Kapi un smeams ierces strdja ar tdu noteiktbu k pulkstea svrsteklis, un katrs prtraukums, nomainot strd niekus, mums sagdja briesmgu uztraukumu. Vai tikai ms nepamets? Vai racji nav atdruies uz neprvaramiem riem? Reiz, d prtraukuma brd, ms izdzirdjm ausmgu troksni, rkou, spcgu kou. Raktuv gas dens, iesaucs Karorijs. Tas nav dens, atbildja Maistrs. Kas tad tas ir? T o es nezinu, bet dens tas nav. Kaut gan Maistrs jau daudz reiz bija pardjis savu aso prtu un savas nojautas pareizbu, tad tomr neviens viam neticja, pirms vi saviem vrdiem nebija pievedis skaidri saprotamus pierdjumus. Pc Maistra atzans, ka vi nezin jaun troka cloni (kas, k ms vlk uzzinjm, bija ventilators, uzstdts svaiga gaisa piegdei strdniekiem), visi, traku baiu premti, nosprieda, ka tie ir jauni pldi. Aizdedz lampu! Tas ir pilngi nevajadzgi. Aizdedz, aizdedz! Vajadzja paklaust, j o visi kliedza vien bals. Lampas gaism ms redzjm, ka dens nav clies, bet drzk krities. N u , tagad js pai redzat, sacja Maistrs. Vi tli atkal celsies; oreiz t bs msu nve. Ak, labk tad beigt tli; es vairs nevaru ilgk iz turt. Padod lampu, Maistr, es gribu uzrakstt zmti sievai un brniem. Uzraksti man ar. Man a r . Tas bija Bergn, kas prasja lampu un gribja rakstt sievai. Viam kabat bija bijis papra gabali un zmua gali; vi gatavojs rakstt: Lk, ko es gribu rakstt: Ms, Kaspars, Pa, Maistrs, Karorijs un Remijs esam ieslgti slpaj galerij un mums sagaidma nve. Es, Bergn, ldzu Dievu, lai vi btu sievai vra viet un briiem tvs; es viiem dodu savu svtbu.

303

 Tu, Kaspar? Kaspars, visu, kas viam pdeder, novl Aleksim. Pa novl sievu un brnus Dieva, svts Jaunavas un sabiedrbas zi. Tu, Maistr? Man nav neviena piederg, skumji sacja Maistrs, neviens nerauds pc manis. Tu, Karorij? Es, iesaucs Karorijs, es ieteicu prdot manus kasta us, pirms tie palikui brni. Msu zmte nav priek tdm mubm. Ts nav mubas. V a i tev nav neviena no k atvadties? Mte? Mana mte saems manu mantojumu. Un tu, Remij? Remijs novl savu harfu un Kapi Matijam: vi skp sta Aleksi un ldz to uzmeklt Lziu, noskpstt viu un nodot viai sakaltuo rozi, kas glabjs via svrkos. Tagad ms visi parakstsimies. Es pavilku krustu, sacja Pa. Un tagad, sacja Bergn, kad visi bija papru parak stjui, es ldzu, lai neviens ar mani nerun un auj man mie rgi nomirt. Ardievu, biedri. Vi nokpa no savas platformas, noskpstja ms visus trs, uzkpa atpaka, atvadjs no Pa un Karorija, sakasja kaudzti ogu putekus, uzlika tur galvu, izstieps vis garum un nekustjs vairs. Pa to laiku kapa cirtieni bija kuvui daudz skaidrki, droi vien, msu glbji jau bija pienkui tuvu un drz vien ms sasniegs. T mums ststja Maistrs, lai drusku uzlabotu msu gara stvokli. Ja vii btu mums tik tuvu, k tu dom, tad ms vartu dzirdt vius kliedzam, bet ne ms varam vius sadzirdt, ne vii ms. Vii var atrasties tikai dau metru attlum, un tomr ms varam nesadzirdt viu balsis; tas atkarjas no t sla rakstura, kas ms ir no viiem. Un ar no attluma. Pa to laiku dens pastvgi krits, un drz mums bija pie rdjums, ka tas vairs nesniedzas ldz galerijas griestiem. Ms

304

izdzirdjm, it k skrpjamies gar fera sienm un birstam den skus ogu gabalius. Ms aizdedzm lampu un ieraudzjm urku baru skrie nam gar msu slps ejas apaku. Vias bija, tpat, k ms, paglbus vien no stvajm, slgtajm ejm, un tagad, denim krtoties, bija atstjuas savu patvrumu un izgju as meklt barbu. Ja vias bija varjuas atnkt ldz mums, tas nozmja, ka dens vairs nepiepildja galeriju no apakas ldz paai augai. urkas nozmja mums to pau, ko balodis Noasa ir stam: pldu beiganos. Bergn, saemies, sacja Maistrs, uzrpdamies uz otrs platformas, un izskaidroja viam, kds sakars ir starp urku pardanos un msu paredzamo drzo atsvabinanu. Bet Bergn nevs iespaidoties. Ja vl reiz ir no cerbm jkrt izmisum, tad es labk nemaz negribu cert; es gaidu nvi; ja nves viet atnks glbana, lai slavts Dievs! Es nokpu zem, lai apskattos, kdas prmaias notiku as denim krtoties. Prmaia bija liela, j o starp deni un galerijas griestiem bija liels tukums. Saer mums urkas, sauca Karorijs, ms vias apdsim. Bet lai noertu urkas, vajadzja bt izveicgkam, nek es biju. Tomr cerba bija mani it k atdzvinjusi un tuk ums zem galerijas griestiem iedvesa man kdu domu, kas man nedeva mieru. Maistr, es esmu kaut ko izdomjis: ja urkas var ap staigt galeriju, tad tas nozm, ka ir iespjams iziet cauri galvenai galerijai; es minu nokt peldus ldz achtai, ldz kpnm. Tur es kliegu, varbt mani sadzirds, un t es paldzu ms trk izglbt. Es, j a man laimjas, atvedu glbjus ldz, un tas, varbt, bs trk, nek gaidt, kamr izraks eju. Es tev to aizliedzu! Bet, Maistr, es varu peldt, tikpat labi, k js kjm plet; den es jtos k zivs. Bet sliktais gaiss? Ja reiz urkas var tan kustties, tad tas man nekaits vairk, k vim. E j , R e m i j ! es tev atdou savu pulksteni, sauca Pa. Kaspar, ko js par to teiksiet? jautja Maistrs.
Hektors Mal, Dzves skol.

305

 Neko; ja vi dom, ka var aizpeldt ldz kpnm, tad lai vi iet; man nav tiesbas viu aizturt. Bet ja vi noslkst? Bet ja nu vi izglbjas, kamr te gaidot, vi no mirst? Maistrs, brdi prdomja, tad sama manu roku un teica: T e v , mazais, ir droa sirds, dari, k gribi. Es domju, ka tas nav iespjams, ko tu gribi dart, bet t nebs pirm reiza, kad neiespjamais izdodas. Apkampj ms un e j ! Es noskpstju viu un tvoci Kasparu un, novilcis dr bes, ielaidos den. Js ik pa laiciu pasauciet mani, es saciju, pirms sku peldt, lai es dzirdu jsu balsis un zinu, uz kuru pusi peldt. Cik liela bija starpa starp dens lmeni un galerijas griestiem? Vai via bija pietiekoa, lai es vartu brvi kust ties? Tds bija jautjums, kas mani nodarbinja. Pc pirma jiem rokas vilcieniem es redzju, ka varu peldt, kaut ar tikai lni un uzmangi, lai nesasistu galvu: t tad avantra, kur devos, ir iespjama. Bet kas bs gal? Izglbans vai nve? Es pagriezos atpaka un redzju lampas gaismu, kas meta atspdumu melnaj den; t bs mana bka. V a i tev iet labi? kliedza Maistrs. J. Es uzmangi peldju uz prieku. Ce no slps galerijas uz kpnm, galvenais grtums bija atrast pareizo virzienu, j o es zinju, ka vien viet, ne tlu no ejienes, galerijas krustojs. Vajadzja oti uzman ties, lai tums nekdtos un neapmaldtos. Ejas griesti un sienas bija nepietiekoi cea rdtji, bet es atradu kdu dro ku dzelzs sliedes. Sekojot vim, es varju bt dros, ka sasniegu kpnes. _ Laiku pa laikam es nolaidu kjas, pataustju sliedes un lnm atkal peldju tlk. Tagad es nevarju pazust, j o apak man bija sliedes, un biedru balsis skanja aiz muguras. Tas, ka balsis pamazm palika vjkas un smeamo ier u troksnis stiprks, nordja, ka es eju uz prieku. Beidzot es redzu dienas gaismu un bu izglbis ar savus biedrus! s domas uzturja manus spkus. Peldot pa galerijas vidu, man vajadzja tikai nostties taisni, lai ar kju vartu sataustt sliedes. Bet pc kda bra, 306

mana kja vairs neatrada sliedes; es deniru den, lai uzmek ltu vias rokm, bet velti. Es prmeklju galerijas grdu no vienas sienas ldz otrai, bet nek neatradu. Es triju iegriezies nepareiz ce. \ * Es apstjos, lai noskaidrotu, kur esmu un prdomtu, ko dart. Manu biedru balsis no ejienes varja sadzirdt tikai k vju, tikko manmu murminanu. Kad biju brdi atpties un piemies pilnas plauas ar gaisu, es atkal paniru zem dens, bet ar oreiz man nelaim js vairk, k pirmo reiz. Slieu nebija. Es biju iegriezies nepareiz ej un man vajadzja tikt atpaka. Bet k? Mani biedri vairs nekliedza, vai, kas i r tas pats, es vius nedzirdju. Bailes mani sastindzinja, un es uz brdi paliku, k triekas erts, nezindams, uz kuru pusi griezties. T tad, es biju ap maldjies aj naktsmeln tums, zem smagajm velvm un ledus aukstaj den. Bet te es atkal izdzirdju biedru sau cienus un uzreiz sapratu, uz kuru pusi man jgrieas. Atpeldjis gabaliu atpaka, es nolaidos diben un atradu sliedes. T tad te vajag bt slieu daljumam, no s vie tas vias gja pa vairk ceiem. Es meklju grozmo plat formu, bet neatradu; es meklju citas ejas, kam te vajadzja atrasties; bet pa labi un pa kreisi bija tikai cietas sienas. Kur bija palikuas sliedes? Es izsekoju vim ldz galam; vias te izbeidzs. Tagad es sapratu, ka sliedes dens ir izrvis un aiznesis prom, un ka man nav vairs pc k vadties. dos apstkos savu nodomu es nevarju izpildt, un man atlika tikai griezties atpaka. T k es reiz jau biju nopeldjis o cea gabalu, tad zi nju, ka tur nav nek bstama, un td peldju tri, lai dr zk sasniegtu slpo galeriju; es vadjos pc biedru balss skam. Piepeldot tuvk, man liks, ka manu biedru balsis skan mundrk, it k vii btu ieguvui jaunus spkus. Es drz biju sasniedzis ieeju galerij un tagad savukrt iekliedzos. Nc urp, nc urp, sauca Maistrs. Es neatradu ceu. Tas nekas; rakana rpus iet tri uz prieku; vii iau var sadzirdt msu saucienus un ms dzirdam vius; drz ms varsim sarunties.

307

Es tri uzrpos aug un sku klausties. Tiesm, kapu cirtieni bija daudz stiprki un ms, kaut gan oti vji, tomr skaidri varjm sadzirdt msu glbju saucienus. Prejot pirmajam prieku uzpldumam, es sajutu, ka salstu, un t k nebija siltu drbju, ko man iedot apvilkt, tad mani ieraka ldz kaklam ogu smalkumos, kuri arvien uzglab zinmu siltumu, un tvocis Kaspars un Maistrs piespieds ciei man klt. Es viiem izststju savas izlku gaitas un ar to, k man pazuda sliedes. T u iedroinjies laisties diben? Kd ne? Man tikai l, ka es neko neatradu. Bet, k jau Maistrs teica, tam tagad bija maza nozme; jo, j a mums neizdevs izglbties pa ejm, ms izglbs tie, kas rokas tagad no augas. Klaudzieni bija sadzirdami jau diezgan skaidri, un ms varjm cert, ka kuru katru brdi sapratsim ar vrdus. Un tiem, drz ms sadzirdjm lni, vienu pc otra, izruntus os trs vrdus: Cik js esat? N o mums visiem tvocim Kasparam bija skak balss un skaidrk izruna. Td viam tika uzdots atbildt. Sei! Iestjs brdi klusums. r, droi vien, bija ce rjui atrast lielku skaitu. Pasteidzaties, kliedza tvocis Kaspars, msu spki ir pie beigm! Jsu vrdi? Vi uzskaitja msu vrdus: Bergn, Pa, Maistrs, Karorijs, Remijs, Kaspars. Tiem, kas bija rpus, is bija* visuztraucokais brdis vis glbanas laik. Kad bija izpaudusies vsts, ka drz bs iesp jams ar mums sarunties, visu appldinto ograu radinieki un draugi bija devuies urp, un kareivi tikai ar lielm plm varja vius noturt ejas gal. Kad ineniers bija paziojis, ka ms esam tikai sei, visi juts spgi vluies, bet tomr ikviens loloja cerbu, ka o seu starp bs, un bez aubm vajaga bt tam, ko vi gai dja. Ineniers nosauca msu vrdus. A k , vai, uz simts div desmit mtm un sievm bija tikai etras, kuru cerbas pie pildjs. Cik daudz asaru, cik daudz spju! A r ms atcer jmies un pieminjm tos, kam btu vajadzjis tikt izglbtiem. Cik ir izglbto? jautja tvocis Kaspars. Nekdas atbildes. Paprasi, kur ir Pters, sacja Pa.

308

A r is, tpat k pirmais jautjums, palika bez atbildes. Vii nav sadzirdjui. Saki labk, ka vii negrib atbildt. Bija vl viens jautjums, kas mums nelika mieru. Paprasiet, cik ilgi ms eit atrodamies? etrpadsmit dienas. etrpadsmit dienas! Ms bijm rinjui augstkais pie cas vai seas dienas. Tagad jums nebs vairs ilgi jpaliek apak. Saema ties drusku. Izbeigsim sarunas, j o ts kav darbu. V l tikai pris stundas. Ts, k man liks, j a nebija visgarks msu gstniec bas laik, tad daudzjd zi visgrtks. Katrreiz, noskanot kapa cirtienam, mums ita, ka tas bs pdjais, bet pc t nca otrs un pc t atkal cits. Laiku pa laikam sarunas at jaunojs. V a i js cieat badu? J, oti. Vai varat vl gaidt? Ja js esat prk nespcgi, ms izurbsim caurumu un pa cauruli nostsim jums buljonu, bet tas aizkavs jsu atsvabinanu; j a js vartu vl gaidt, js trk tiktu r. Ms pagaidsim, pasteidzaties. Smeams ierces darbba nebija tikusi prtraukta ne uz vienu minti, un dens pastvgi un vienmrgi pazeminjs. Pazio, ka dens krtas, sacja Maistrs. Ms jau zinm t o ; vai nu par apaku, vai augu, bet tagad ms drz sasniegsim js. Kapa cirtieni kuva vjki. Acm redzot, kuru katru brdi varja sagaidt sienas sakrianu un, t k ms bijm aprak stjui msu atraans vietu, tad vii baidjs izsaukt nogru vumu, kas, gzdamies mums uz galvu, vartu ms ievainot, vai nosist, vai ieraut kop ar gruveiem den. Maistrs paskaidroja, ka mums jbstas ar no msu no slgts galerijas saspiest gaisa pkas izpleans, kas, tikko caurums bs izcirsts, dosies r ar lielgabala bumbas trumu, visu sagzdams. Mums, t tad vajadzja piesargties un bt tikpat uzmangiem, k strdniekiem rpus. No cirtienu satricinjumiem no griestiem atdaljs ogu gabalii un, slddami pa ejas slpumu, krita den. Savdi, j o tuvk nca atbrvoanas brdis, j o nespcgki Bls kuvm, es nevarju vairs nostvt un, guot smalkajs
;

309

ogls, man nebija spka pat atspiesties uz rokas; mani kratja drebui, kaut gan man nemaz nebija auksti. Beidzot, no griestiem atdaljs pris lielku ogu gabalu un noritja zem. Galerijas griestos bija caurums un msu acis apilbinja spoa lampu gaisma. Bet vien mirkl ms apma atkal iepriekj tumsa; gaisa strva, raudams ar milzgu spku uz ru un nesdama sev ldz pa gaisu ogu gaba lus un visdas las, bija nodzsusi lampas. Tas ir saspiestais gaiss, nebaidties; ms tli atkal iedegsim lampas. Pagaidt drusku. Gaidt! Vl gaidt! Bet aj pa brd es izdzirdju lielu troksni un dens akstanu apakj ej un redzju virz mies uz msu pusi lielu gaiumu. Pacieaties vl mazliet! mums uzsauca. Un kamr pa jauncirsto eju sniedza roku tiem, kas atra ds uz augjs platformas, mums paldzba bija pienkusi pa galeriju. Visiem priekgal bija ineniers; vi pirmais uzrps slpaj galerij un sama mani roks, pirms paspju iebilst kdu vrdu. Bija ar pdjais laiks, j o spki mani atstja. Tomr tik daudz es apzinjos, ka tieku nests, un kad iz gjm cauri galvenai, ldzenai galerijai, es jutu, ka mani ievsta segs. Es aizvru acis, bet drz sajutu kaut ko ilbi nou, kas man lika vias atkal atvrt. T bija dienas gaisma. Ms bijm r, brv gais. Taj pa brd man mets virs kds baits ermenis: tas bija Kpis, kas ar vienu pamienu bija ielecis inenieram roks un ska man laizt seju. Es jutu ar, ka kds saem manu labo roku un noskpsta mani. R e m i j ! sacja kda vja balss. Tas bija Matijs. Es apskatjos apkrt un redzju mil zgu auu masu, kas bija sastjusies divos pos, atstdama pa vidu celiu. Viss lielais plis stvja klusu ciezdams, j o bija pavlts neuztraukt ms ar kliedzieniem un saucieniem; bet viu acis un izturans runja lpu viet. Pirmaj rind es ievroju baltas drbes ar zelta izgrezno jumiem, kas mirdzja saul. T bija Varzu gardzniecba, kas pie ieejas raktuv ldza Dievu par msu izglbanu. Kad ms iznesa, vii nomets ceos uz putekains zemes, j o pa m etrpadsmit dienm lietus gz samirkusi zeme bija paspjusi jau izt. Man stieps pretim kdas divdesmit rokas, kas gribja mani saemt; bet ineniers negribja mani atdot. Lepns un

310

laimgs vi mani aiznesa ldz kantorim, kur mums bija jau sagatavotas gultas. Pc divm dienm, kop ar Kapi, Matiju un Aleksi, es jau pastaigjos pa Varzu ielm; visi gjji apstjs uz cea, lai apskattu mani. Bija tdi, kas, asarm acs, nca man klt un spieda roku. Bija ar tdi, kas man garmejot, aizgriezs prom. Tie bija cilvki, trpuies sru drbs, kas ar rgtumu sird sev jautja, kd gan izglbies is brenis, kamr viu tvs vai vrs atrodas vl raktuv, kur dei po un valsta viu lus. Starp tiem, kas mani apturja bija ar tdi, kas man sa gdja pavisam lielas nepatikanas. Tas bija tie, kas mani neatlaidgi aicinja uz pusdienm, vai uz kafejncu: T e v mums jizststa, ko tu prdzvoji, vii sacja. Es pateicos, bet nepiemu viu piedvjumus, j o man bija nepatkami un liks nepiekljgi ststt msu ausmgos prdzvojumus sveiem, vienaldzgiem cilvkiem, un saemt k atmaksu glzi alus vai pusdienas. Un bez tam, man labk patika klausties Aleksi un Matiju, kad tie ststja par to, kas noticis e virs zemes pa to laiku, kamr ms bijm apak. Kad es iedomjos, ka tu esi miris manis d, man at ms kjas un rokas, sacja Aleksis, j o es, patiem, biju pr liecints, ka tu esi miris. Es, iesaucs Matijs, nekad neticju, ka tu esi miris. Es gan nezinju, vai tu dzvs iznksi no raktuves un vai tevi izdosies vl laik izglbt; bet es biju pilngi prliecints, ka tu nebsi vies noslcinties, un, ja glbanas darbi norits pie tiekoi tri, tevi kaut kur atrads. Un kamr Aleksis bdjs un apraudja tevi k miruu, es bez apstjas atkrtoju pie sevis: Vi nav miris, bet vi, varbt, var nomirt. Es vi siem, kurus satiku, prasju: Cik ilgi var dzvot bez anas? Kad bs dens izsmelts? Cik ilgs laiks vl paies, kamr izraks eju cauri kalnam? Bet neviens man neatbildja, t k man btu gribjies. Kad ineniers prasja jsu vrdus un pc Karorija izsauca Remiju, es rauddams nokritu pie zemes, un tad man drusku pabradja pa muguru, bet es biju tik laimgs, ka to nemaz nejutu. Es biju oti lepns par to, ka Matijam bija tik liela uzti cba uz mani, ka vi nebija gribjis tict, ka es vartu no mirt.

311

XXVIII

nodaa.

Mzikas stunda.
Es biju ieguvis sev draugus raktuvs. di kopji prdz vojuma, kur cilvki cie un cer kop, apvieno ar viu sirdis. Tvocis Kaspars, bet, sevii Maistrs, bija mani ieml jui un, kaut gan ineniers nebija bijis ieslgts kop ar mums, vi tomr bija man pieries k brnam, ko izrvis no nves rokm. Vi mani uzaicinja pie sevis, un man vajadzja viam un via meitai izststt visu, kas noticis pa to laiku, ko pava djm ieslgti slpaj galerij. Visi gribja, lai es palieku Varzs. E s tev pagdu kdu cirtju, un ms nekad ne irsimies, sacja tvocis Kaspars. Ja tu gribi kdu vietu kantor, sacja ineniers, es tev tlt izgdu. Tvocim Kasparam liks pilngi dabgi, ka es atkal at grieztos raktuv, kur ar vi drz atkal nokps ar to cilvku bezrpbu, kas paradui katru dienu redzt briesmas un sp tt vim. Bet man nebija ne mazks vlans uzemties atkal stmja amatu. Raktuves jau ir oti skaistas un inte resantas, un es biju laimgs, ka biju vienu apskatjis, bet es biju redzjis pietiekoi un nemaz nevljos atgriezties atkal kd slpaj ej. Pie dm domm vien, man jau liks, ka es nosmaku. Es, bez aubm, nebiju radts apakzemes darbam; man labk patika dzve brv gais, ar debesi, kaut ar t btu sniega mkou debess, virs galvas. T o es pateicu ar tvocim Kas param un Maistram. Pirmo oti prsteidza, bet otro apbdi nja pretgums, ko izjutu pret ograa amatu. Karorijs, kad tas mani satika, nosauca mani par nolojamu zaa pastalu. Inenierim es nevarju atbildt, ka man nepatk strdt apak zemes, j o vi man piedvja darbu kantor, soldamies

312

mani izgltot, ja man btu vlans, un td es nospriedu izststt viam visu patiesbu. T k tu mli dzvi svaig gais, vi sacja, dadus piedzvojumus un brvbu, tad ej vien savu paa izvlto ceu! Man nav tiesbas tevi aizturt. Tas bija taisnba, es mlju dzvi brv gais un nekad nebiju to tik stipri izjutis, k tad, kad biju ieslgts apakzem. Kas reiz pieradis dart ko grib, iet kur grib, bt pats savs kungs, tas no t vairs nevar atteikties. Visu laiku, kamr ma ni gribja pierunt palikt Varzs, Matijs man izliks drms un nospiests. Kad es apvaicjos par da garastvoka clo iem, vi atbildja, ka viam nekas nekaiat, ka vi esot tds pat, k arvien. Tikai tad, kad pateicu, ka pc trim die nm ms no ejienes aizejam, vi, apries man ap kaklu, pa sacja, kd bijis tik bdgs. T tad tu mani neatstsi? vi iesaucs. Par iem vrdiem es viam iedevu krietnu dunku snos; vienkrt, lai vi turpmk neaubtos par mani un, otrkrt, lai apslptu savu aizkustinjumu, kas man iezags sird dzir dot via draudzbas pilno izsaucienu. Jo t vi bija izsaucies tikai aiz draudzbas, bez kdm savtgm interesm. Matijam manis vairs nevajadzja uztura pelnanai, to vi tagad spja ar viens pats. Taisnbu sakot, viam uz to bija iedzimtas spjas; man to bija mazk un, aj zi es nevarju viam ldzinties. Vis pirms, vi jau bija daudz veiklks visdu mzikas instru mentu splan, dziedan, dejoan un visdu lomu izpil dan. Bez tam vi ar daudz labk prata piespiest cien jamo sabiedrbu bzt roku kabat. Vi jau ar savm mai gajm acm, smaidu, baltiem zobiem un atklto seju aizkusti nja sirdis, kas parasti nebija diezcik devgas. Viam nemaz nevajadzja prast, audm patika viam dot, via paa d, patika dart viam patikanu. Ka tas patiesb t bija, to jau pierdja tas vien, ka pa to so laiku, kamr manis nebija, vi kop ar Kapi bija salasjis astopadsmit frankus, kas bija ievrojama summa. Simts divdesmit astoi franki, kas mums jau bija kas, un astopadsmit, ko tagad bija nopeln jis'Matijs, tas kop bija simts etrdesmit sei; t tad, lai no pirktu prina govi, mums iztrka vairs tikai etru franku. Kaut gan es negribju strdt raktuvs, tomr atstjot Varzas man bija bdgs prts, j o vajadzja irties no Aleka, tvoa Kaspara un Maistra. Bet tds nu reiz bija mans lik-

313

tenis, ka arvien vajadzja irties no tiem, ko es mlju un kam pret mani bija draudzgas jtas. Uz prieku! Un t nu ms, ar harfu uz pleca, ar maisiem pr muguru un kop ar Kapi, kur no priekiem vrtjs putekos, atkal bijm izgjui uz lielceiem. Jatzstas, ka es sajutu lielu ap mierinjumu, kad izgju no Varzm un uzsitu ar kju uz du noo lielceu, kas skanja pavisam citdi nek raktuvju dubai nie cei. M saule! Mie zaie koki! Pirms ceojuma uzskanas, ms ar Matiju ilgi apsprie dm msu cea plnu, j o es viam biju iemcjis pazt kartes, un vi vairs nedomja, ka ce kjm no vienas pilstas ldz otrai ir tikpat gar, k novelkot ar pirkstu pa karti. Labi pr spriedui visus par un pret, ms nolmm, ka neiesim vl tlt uz Islu un no turienes uz avanovu, bet iegriezsimies Klermon, kas daudz nepagarins msu ceu, bet dos mums iespju izmantot krortus, kur aj laik sabrauc daudz slimnieku. Ms apmeklsim Sv. Nektru, Mondoru, Ruatu un Burbuu. Kamr es izpildju stmja pienkumus raktuv, Matijs bija saticis kdu lu ddtju, kas ar bija gjis turpu, sacdams, ka tur varot labi nopelnt. Matijs gribja vl nopelnt, j o vi am liks, ka simts piecdesmit franku govs pirkanai ir par maz. Jo vairk mums bs naudas, j o skaistka bs govs; j o skaistka bs govs, j o priecgka bs Barberna mte, un, j o priecgka bs Barberna mte, j o ms pai bsim laimgki. T tad vajadzja doties uz Klermonu. Ce no Parzes uz Varzm, es biju scis nodarboties ar Mati ja izgltbu, biju scis mct viam last un pazt notis; tagad, ce uz Klermonu es o mcbu turpinju. Bet vai nu es biju slikts skolotjs, kas bija oti iespjams, vai ar Matijs nebija labs skolnieks, kas ar bija iespjams, bet ar lasanu mums gja diezgan grti, k jau to agrk minju. Matijs varja cik ciei vien spdams skatties grmat, vi tomr izlasja tur visbrniks lietas, kas gan darja godu via fantzijai, bet ne uzmanbai. Tdos bros mani prma nepacietba, un pa grmatu sisdams es sadusmots kliedzu, ka via galva tomr par daudz cieta. Vi, bez kdm dusmm, skatjs man savm lnprt gajm acm un smaiddams sacja: Tas taisnba, via ir jtga tikai pret sitieniem, un Garo folijs, kas nebija muis, to tlt ar atrada.

314

K dusmoties pc das atbildes? Es sku smieties, un ms atkal turpinjm mcanos. Bet ar mziku nebija nekdas grtbas, un Matijs jau no paa skuma uzrdja tik apbrnojamus un ievrojamus pa nkumus, ka es tikai pabrnjos. Drz vien via jautjumi jau sagdja man grtbas un beidzot mani t mulsinja, ka da reiz nezinju ko atbildt. Jatzstas, ka tas mani oti kaitinja un aizkra, j o uz savu skolotja amatu es skatjos oti nopietni, un man liks pa zemojoi, ka mans skolnieks uzstdja man tdus jautjumus, uz kuriem es nepratu atbildt. Man tas liks zinm mr k manis muoana. Bet mans skolnieks neskopojs a r jautjumiem. Kd visas notis neraksta ar vienu atslgu? Kd ejot uz augu lieto dizus, bet uz leju bemous? Kd vijoli noskao tikai pc vienm, zinmm no tm, un ne pc citm? Uz o pdjo jautjumu, es, nezauddams pacieu, atbil dju, ka vijole nav mans instruments, un es nekad neesmu in teresjies par to, k viu vajaga un k nevajaga noskaot, un Matijs te nek nevarja iebilst. Bet da atbilde nevarja mani glbt tajos gadjumos, kur j a u t j u m s bija uzstdts par nou atslgm un bemoiem, j o tie attiecs vispri uz mziku, uz mzikas teoriju. Es tau biju mzikas skolotjs, solfedo skolotjs, man vajadzja at bildt, jeb es jutu, ka zaudu savu autoritti un cieu; bet uz savu autoritti un cieu es liku lielu svaru. Reizm, kad es nezinju ko atbildt, es no kmg st voka minju izkt tpat, k tvocis Kaspars, kad vi uz manu jautjumu, kas ir akmeogles, a r lielu prliecbu atbil dja: Ts ir ogles, ko atrod zem. T ar es, gadjumos, kad man trka atbildes, ar ne ma zku prliecbu atbildju Matijam: Tas t ir td, ka tam vajaga t bt; tds ir likums. Matija dab nebija sacelties pret likumu; bet vi tds reizs mdza tik savdi, vaju muti un ieplstm acm man noskatties, ka mans lepnums stipri cieta, Treaj dien pc izieanas no Varzm, vi man atkal uzstdja ldzgu jautjumu. Man btu vajadzjis atbildt: E s nezinu, bet es lielgi atbildju: Td, ka tas t i r . Vi, pc tam, visu dienu bija domgs un it k norp jies, t k es no via nevarju izdabt ne vrda, kas man liks

315

oti savdi, j o parasti vi oti labprt ppja un smjs. Es viu ar nespiedu, un galu gal vi pats ieska runt. Tu, bez aubm, esi labs skolotjs, un, es ticu, ka ne viens man nebtu labk iemcjis, to ko protu, bet, redzi, tomr.. . T e vi apklusa. Kas par tomr? Tomr, ir varbt vl tdas lietas, ko tu nezini; t tas ir ar paiem gudrkiem, vai n? Jo kad tu man atbildi: T a s t ir td, ka tas i r , man nk prt, ka varbt te var dot ar citdus paskaidrojumus, tdus, kdus tu nevari dot, j o tev paam neviens vius nav devis. Un t domdams, es sev sa cju, ka j a tu gribtu, ms vartu nopirkt vienu, pavisam, pa visam ltu grmatiu par mzikas mcbu. Tas ir pareizi. Vai n? Es jau tlt domju, ka tas tev liksies pareizi, jo tu tau nevari visu zint, kas rakstts grmats; tu jau neesi mcjies pc grmatm. Labs skolotjs ir vairk vrts nek vislabk grmata. Tas, ko tu nupat sacji, pavedina mani parunt ar tevi vl par vienu lietu: ja tu btu ar mieru, es paemtu vienu stundu pie viena sta skolotja; tikai vienu stundu, un tad v i am vajadztu pateikt man visu, ko es nesaprotu. Kd tu nemi o stundu pie st skolotja pa to laiku, kamr tu biji viens pats? Td, ka stie skolotji prasa maksu, un es negribju maksanai emt no tavas naudas. Mani oti ievainoja Matija runa par sto skolotju, bet mana mug iedomba izgaisa pie via pdjiem vrdiem. Tu esi par daudz ldzgs zns, es viam sacj u; mana nau da ir ar tava nauda, j o tu to pelni tpat k es un biei vl labk, td tu emsi tikdaudz stundas, cik tev patiks, un es emu ts ldz ar tevi. Pc tam, es, samies, atzinos sav nezinan: Jo td krt ar es varu mcties to, ko nezinu, es sacju. Skolotjs, stais skolotjs, kds mums bija vajadzgs, ne bija viss kaut kds sdas dziedonis, bet sts, liels artists, k dus var atrast tikai ievrojams pilsts. Vrojot pc kartes, lielk pilsta ce uz Klermonu bija Menda. Bet vai Menda patiem bija ievrojama pilsta? To es nezinju, bet sprieot pc burtu lieluma, ar kdiem via bija atzmlta uz kartes, tai

316

vajadzja bt ievrojamai pilstai, un es pavos uz savu karti. Td ms nospriedm, ka lielo naudas izieanu par mzikas stundu taissim Mend, j o kaut gan msu iemumi, Lozras bdgaj kalnj, kur sdas bija retas un nabadz gas, bija diezgan niecgi, es tomr negribju vl ilgk no vilcint Matija priekus. Izgjui cauri Meeanas kosm, visnolojamkam un bdgkam zemes gabalam vis pasaul, kur nav ne meu, ne deu, ne lauku, ne sdu, ne cilvku, ar vrdu sakot, nekas ko sauc par dzvi, bet ir tikai tuki un drmi klajumi, ko par skaistiem var saukt tikai tie, kas tri izbrauc viiem cauri sddami ratos, ms beidzot noncm Mend. Bet t k bija jau vla nakts, tad ms vairs nevarjm ovakar iet uz mzikas stundu un, bez tam, ms bijm nogu rui ldz nvei. Tomr Matijs dega aiz nepacietbas uzzint, vai Mend, kas viam nebt neliks tik ievrojama pilsta, k es to biju ststjis, vispr ir kds mzikas skolotjs. Td, dot va karias, es pajautju mjvietas saimniecei, vai pilst ir kds labs mziis, kas pasniedz mzikas stundas. Via atbildja, ka viu oti prsteidzot msu jautjums: vai tad ms nepa zstot Espinas kungu? Ms nkam no tlienes, es sacju. Tad gan laikam no oti lielas tlienes? N o Itlijas, atbildja Matijs. Tas izkliedja vias izbrnanos, j o via pielaida, ka n kot no tdas tlienes, ms varam ar nepazt Espinas kungu; bet, droi vien, j a ms btu nkui tikai no Lionas vai Marseas, via nebtu turpinjusi sarunu ar tik neizgltotiem cilvkiem, kas nav pat neko dzirdjui par Espinas kungu. Man liekas, ka ms esam trpjui sto, es italiski sa cju Matijam. Mana biedra acis iemirdzjs. Droi vien Espinas kungs vars smiedamies atbildt uz visiem via jautjumiem; viu, bez aubm, nesamulsins jautjums, kd uz leju iet bemoi un uz augu dizd. Es biju tikai nobajies, vai tds tik slavens artists maz ielaidsies ar mums un gribs pasniegt stundas tdiem no lojamiem nabagiem. V a i Espinas kungs ir oti aizemts? es jautju. A k , j ! Es domju gan, ka vi ir aizemts; k gan lai vi nebtu aizemts? 317

 Vai js domjat, ka vi btu ar mieru pieemt ms rt no rta? Droi! Vi pieem visus, tikai, saprotams, kam nau da kabat. Nu, ja ts lietas tdas, tad ms ar apmierinjmies, bet pirms aizmiganas, par spti lielajam nogurumam, ms ilgi vl apspriedm visus tos jautjumus, kurus rt liksim priek slavenajam profesoram. No rta rpgi aprbuies, pie kam ms varjm ievrot tikai lielku trbu, j o drbju mums vairk nebija, k t kr ta, kas mugur, ms pamm savus instrumentus, Matijs vijoli un es harfu, un devmies pie Espinas kunga. Kpis, k paradis, taisjs nkt mums ldz, bet ms viu piesjm iebraucams vietas zirgu stall, j o domjm, ka nebtu pie kljgi ierasties pie slaven Mendas mzia ar suni. Kad ms piencm pie mjas, kur, k mums nordja, dzvojot profesors, mums liks, vai tikai neesam maldjuies, jo virs mjas durvm pojs tikai brddzia emblma di vas vara bodias; nebij nekad redzts, ka mzikas skolotji btu lietojui das izkrtnes. Kamr ms stvjm un vrojm logu, kas izskatjs skaidri pc brddzia skatloga, uz ielas iznca kds cilvks; ms viu apturjm un jautjm, kur dzvo Espinas kungs. T u r , vi sacja norddams uz brddzia veikalu. Galu gal, kd gan mzikas profesors nevartu dzvot pie brd dzia? Ms iegjm. Veikals bija prdalts divi das: nodal jum pa labi, uz plauktiem atrads sukas, emmes, zieu traucii, ziepes; otr pus, pa kreisi, pie sienas bija pakrti dadi mzikas instrumenti, vijoles, korneti, dadas trompe tes. Espinas kungs? jautja Matijs. Tas esmu es, basa bals atbildja mazs, dzvs un ku stgs k punts, vri, kas patlaban taisjs skt brdu zemnie kam, kur sdja atzveltnes krsl. Es pametu Matijam ar acm, dodams saprast, ka is brddzinis-mziis, nav tas vrs, kas vartu mums pasniegt msu mzikas stundu, un ka griezties pie via nozmtu izsviest msu naudu pa logu. Bet Matijs liks mani nesaprotam un negribja paklaust. Vi apsds uz kda krsla un nepie spiesti un droi sacja: Vai js nebtu tik laipni un nenogrieztu man matus, kad bsiet beigui kungam skt brdu?

318

 Labprt, jaunais cilvk, ja gribat, es jums, nosku ar brdu. Pateicos, atbildja Matijs, odien n, es pienku cit reiz. Es biju prbrnjies par Matija noteikto uzstanos. Vi man slepus pameta ar acm drusku pagaidt un neskt tlt dusmoties. Drz Espinas bija beidzis skt zemnieku un ar dvieli uz rokas pienca pie Matija, lai viam nogrieztu matus. Kungs, sacja Matijs, kamr brddzinis sja viam serv jeti ap kaklu, man ar manu biedru iznca maza domstarpba un, t k ms zinm, ka js esat slavens mziis, tad ms nospriedm, ka js varbt neliegsiet savas domas aj liet. Sakiet vien, jaunie cilvki, kas tas ir par jautjumu, kas jums tik neskaidrs! Tagad es sapratu, uz ko Matijs mrja: vispirms, vi gribja dabt zint, vai is frizieris-mziis ir spjgs atbil dt via jautjumus un tad, j a via atbildes btu apmierino as, saemt mzikas stundu par to pau matu grieanas mak su. Bez aubm, Matijs bija liels gudrinieks! Kd, jautja Matijs, vijoli noskao tikai pc vienm zinmm notm un ne pc citm? Es domju, ka brddzinis, kas patlaban taisjs laist em mi Matija garajos matos, atbilds ldzgi, k es to mdzu da rt, un paklusam jau smjos pie sevis. Friziers tomr atbil dja kaut ko pavisam citu: T k otrai stgai no kreiss puses norml gamm jdod la, tad citm stgm jbt tai pieskaotm pc attiecgiem intervalliem, t. i. pirmai stgai jbt mi, treai re un ceturtai sol. Tas kas tagad smjs, nebija vis es, bet Matijs; vai vi smjs par manu apmulsuo izskatu? Vai, vienkri, aiz prie ka par to, ka bija dabjis zint to, ko bija gribjis? bet vi smjs piln bals. Visu laiku, kamr brddzinis grieza vi am matus, Matijs bez apstjas uzstdja visdus jautjumus, un brddzinis uz tiem atbildja tikpat viegli un droi, k par vijoles skaoanu. Bet atbildjis uz Matija jautjumiem, vi, savukrt ska iztaujt viu un drz vien dabja zint, kdos nolkos ms bijm pie via nkui. Vi ska skai smieties un izsaucs: Lk, kur rmgi puikas!

319

Pc tam vi gribja, lai Matijs, kas, acmredzot, bija jocgks k es, viam kaut ko paspltu. Matijs droi pa ma savu vijoli un nosplja kdu valsi. Un, pie tam, tu nezini nek par mziku!iesaucs brd dzinis sasisdams rokas un priedams uz tu, it k btu jau sens pazia. Es jau sacju, ka brddzinim pie sienas karjs dada di mzikas instrumenti un Matijs, beidzis splt vijoli, pa ma klarneti. Es varu splt ar klarneti, vi sacja, un kornetu. Nu, tad spl! Matijs uz ikkatra no iem instrumentiem nosplja vienu gabaliu. Bet is puika ir stais brnumbrns! kliedza Espinas. Ja tu paliktu pie manis, es no tevis iztaistu lielu mzii; tu dzirdi, lielu mzii! N o rtiem tu sksi brdas, bet visu prjo dienas laiku es tevi mcu splt. Nedom, ka td, ka esmu brdskuvis, es nepratu tevi izgltot; bet redzi, cilvkam va jaga dzvot, st, dzert, gult, un e labi noder brdas nazis, asmns nav td mazk ievrojams Francijas dzejnieks, ka piekopa brddzia amatu; Aenai savs asmns, Mendai Espi nas! Gaiddams sarunas iznkumu, es skatjos Matij. K o vi atbilds? Vai man atkal bs jzaud mans brlis, draugs un biedrs, k biju zaudjis visus citus, ko biju iemljis? Man saaudzs sirds, bet es pljos savaldties. Stvoklis, zinm mr bija ldzgs tam, kd atrados es ar Vitliju, kad Miliganes kundze viu ldza atstt mani pie sevis. Es negribju, ka man btu jtaisa sev tdi pat prme tumi k Vitlijam. Dom tikai par sevi, Matij, es viam sacju saviot bals. Vi tri pienca man klt, satvra manu roku un sacja: Atstt savu draugu! N , to es nekad nevartu. Es jums pateicos, kungs! Espinas neatlaids, sacdams, ka pc pirms izgltbas pasnieganas, vi atradot ldzekus stt Matiju uz Tulzu un vlk uz Parzi, konservatorij; bet Matijs tikai atkrtoja: Atstt Remiju, nekad! Nu, labi, zn, es tomr gribu kaut ko dart tevis lab, sacja Espinas, es dou tev grmatu, kur tu atradsi visu to, ko nezini.

320

Un vi ska vandties pa atvilktnm. Pc diezgan ilgas meklanas, vi izvilka grmatu, uz kuras bija rakstts: M zikas teorija. T bija diezgan veca, nolietota un saburzta grmata, bet kas par to? Pamis spalvu, vi ierakstja pir maj lappus: Dvta znam, kas, kuvis mkslinieks, atcersies Mendas brddzini. Es nezinu, vai Mend bija vl citi mzikas profesori bez brddzia Espinas, bet ms ar Matiju pazinm tikai o un nekad viu neaizmirsm.

21

Hektors Mal, Dzves skol.

321

XXIX

nodaa.

Prina govs.
Matijs man bija m jau Mend ieejot, bet kad ms Mendu atstjm, es viu mlju vl vairk. Vai ir kaut kas la bks, brnigks, k just, ka draugs, kuru tu mli, ml ar tevi? Un kdu, vl lielku draudzbas pierdjumu Matijs btu varjis man dot, k atteikdamies no Espinas priekli kuma? Jo ldz ar to vi atteics no miergas, nodrointas dzves un no muzikls izgltbas tagadn un no slavas un ba gtbas nkotn, lai daltos man trkuma pilnaj klaidoa dzv, kur viam nebija nodrointa pat rtdiena, nemaz ne runjot par nkotni. Espinas kltbtn es nevarju izrdt savu saviojumu, ko man sacla via izsauciens: Atstt savu draugu!, bet kad ms bijm izgjui r, es samu via roku un, to spiezdams, sacju: Zini, tagad ms esam draugi uz dzvbu un nvi! Vi paskatjs man savm lielajm acm, pasmaidja un sacja: E s to zinju jau agrk, vl pirms s dienas. Matijs, kur ldz im bija oti maz ticis lasan uz priek u, skot ar dienu, kad vi atvra Kuna Mzikas teoriju, ar milzu soiem panca to, ko v i b i j a palicis paka. Par ne laimi, es nevarju ataut viam strdt tik daudz, k es un ar vi pats btu gribjis, j o mums vajadzja iet no rta ldz va21*

323

karam, lai trk tiktu cauri Lozras un Overas apgabaliem, kas ir lati neviesmlgi pret dziedtjiem un muzikantiem, a jos nabadzgajos apgabalos, zemnieks, kas pelna maz, labprt neb roku kabat; vi laipni un miergi noklauss visu, ko viam nospl priek, bet kad sajt, ka sksies naudas vk ana, vi vai nu aiziet, vai ar aiztaisa savas durvis. Beidzot, caur Senflru un Isuru ms noncm krortu pilsts, kas bija msu gjiena mris. Un te, par laimi, izr djs, ka lu ddtjam bijusi taisnba: Burbua un, galveno krt, Mondor, ms oti labi nopelnjm. Man jbt taisngam un jsaka, ka iemumi bija tik labi, galven krt, pateicoties Mati ja veiklbai un taktam. Es, kad redzju, ka publika salasjusies, mu savu harfu un sku splt, cik labi nu vardams, bet, jatzstas, vienmr to mr ar zinmu vienaldzbu. Matijs nerkojs tik primitvi: vi nekad neska tlt splt, bet pirms vi pama savu vijoli vai kornetu, vi labi novroja publiku. Viam nevaja dzja daudz, lai zintu, vai vrts jeb n splt un, galvenais, ko splt. Garofolija skol, kas izmantoja publikas ldzjtbu, t sakot, vairum, vi visos skumos bija izmcjies grto mks lu aizkustint publiku, iegt vias simptiju un piespiest viu uz devbu. Kad es viu pirmo reiz satiku Lursinas ielas mj, vi mani oti prsteidza ar saviem paskaidrojumiem par iemesliem, aiz kdiem audis pasniedz dvanas. Bet vl vai rk es biju prsteigts, kad redzju viu darb. Vis pilnb via spjas pardjs eit, krortos, kur vi sastapa Parzes publiku, savu veco publiku, ko bija labi izp tjis un td labi pazina. Uzmanbu, vi sacja, kad redzjm pa Kapuciu aleju nkam dmu, trptu sra drbs, mums jspl kaut kas b dgs; jmina viu aizkustint, jmina viai likt domt par to, ko via zaudjusi; j a via sks raudt, tad via ar mums kaut ko pasniegs. Un ms skm kaut ko splt tik palnint temp, ka tiem, sirds lza klausoties. Mondoras un apkrtnes pastaigans viets bija lauku mii, ko sauca par saloniem; tie bija koku n apslpti st ri, kur peldviesi pavadja daas stundas svaig gais. Ma tijs iepriek novroja publiku, kas atrads ais salonos, un tad ms ar rkojmies pc iem novrojumiem.

324

Kad ms redzjm krsl grtsirdgi sam kdu slimnie ku, blu seju, stiklainu skatu un iekrituiem vaigiem, ms sargjmies pki nostties via priek un t izraut viu no via bdgajm domm. Ms nostjmies attlk no via, it k ms spltu pai sev, bet pie tam slepus viu novro j m : j a vi uz mums pameta dusmgu skatu, ms gjm prom, bet kad mums ita, ka vi msu mzik klauss ar labpatiku, ms gjm viam klt un ar Kpis ar trauciu varja viam droi tuvoties, nebaiddamies, ka viu aizraids prom ar kjas sprienu. Bet vislielkos pankumus Matijs guva pie brniem: via loci tos acumirkl ierosinja uz deju, un via smaids lika tiem smieties, kaut ar vii btu bijui slikt gara stvokl. K vi to panca? Es nezinu. Bet t tas bija: vi visiem patika, visi viu mlja. Msu ceojuma rezultli bija tieliski; atskaitot visus iz devumus, ms bijm nopelnjui, un pie tam s laik, se desmit astous frankus. Sedesmit astoi franka un simts etrdesmit sei, kas jau bija msu kas, tas kop bija divi simti etrpadsmit franku. Bij piencis laiks doties uz avononu, pa ceam iegrieoties Issel, kur, k mums ststja, vajadzja tikt noturtam lie lam lopu tirgum. is tirgus aizma visas msu domas; beidzot ms var sim nopirkt o govi, par kuru bijm tik daudz runjui, un kuras d bijm tik daudz strdjui un taupjui. Ldz im brdim ms bijm viu glstjui tikai savos sapos un bijm iedomjuies viu tik skaistu, cik nu msu iedomu spja to varja iztlot: Matijs vljs, lai msu govs btu balta; es, atcerdamies Ruseti, gribju, lai via btu brna. Via bs oti lna un dos vairkus spaius piena dien. Cik tas viss bija jauki un brnii! Bet tagad vajadzja priet no sapiem uz darbiem, un te nu sks grtbas. K izmeklt govi, kurai btu patiesb visas s pabas, kdm ms viu izdaiojm sav fantzij? Tas bija grti. Kda atbildba! Es nezinju, pc kdm pazmm var pazt labu govi un Matijs aj zi bija tikpat liels muis, k es. Msu uztraukumu vl pavairoja dadie brniie no ststi, ko ms bijm saklausjuies iebraucams viets pa to laiku, kamr bijm iemui galv domas par govs pirkanu.

325

Kas saka zirgu un vru mijjs, tas saka ar visu bl dbu un viltbu meistars. Msu galvs vl glabjs pietiekoi daudz o noststu, lai radtu mums pamatgas bailes: t, reiz kds zemnieks noprk govi, kurai ir tik skaita aste, cik skaista t vispr var bt; ar du asti via var nodzt muas ldz pa am purna galam, kas, k visi zins, ir oti svargi. Zemnieks priecgs prnk mjs, j o par o lielisko govi vi nav drgi maksjis, bet otr rt, kad vi iet govi apraudzt, izrds, ka viai astes nemaz vairs nav; izrds, ka lepn aste bijusi tikai pielmta. Kds cits zemnieks nopircis govi ar nestiem ragiem; vl kds cits govi ar piepstu tesmeni, un, kad vi gribjis slaukt o govi, tad redzjis, ka via nedos dien ne divas glzes piena. Ms negribjm, ka ar ms piemekltu das klizmas. Par lieko asti Matijam bija vismazk baiu; vi teica, ka vism govm, kuras ms gribot pirkt, vi iekroties asts un rauot ar tdu spku, ka j a vias bs pielmtas, vias katr zi notrkot. Par piepstiem tesmeiem ar vi ne bdja, ar pret to viam esot zinms dros ldzeklis: iedurt tesmen ar garu un resnu adatu. Bez aubm, tie btu labi ldzeki, sevii td gadjum j a govij btu lieka aste un piepsts tesmenis. Bet j a nu viai ir sta aste, un via astes vilcjam dod krientu sprienu pa vderu vai galvu? Un vai via tpat nerkosies ar tad, kad viai durs mies ar adatu? Domas par krietno sprienu atdzesja Matija fantziju, un ms no jauna sagrba nemiers. Tas tau tiem btu bries mgi, ja ms Barberna mtei uzdvintu govi, kas nedotu pienu, jeb kurai btu nesti ragi. Starp daudzajiem noststiem, bija viens ar tds, kur briesmgu lomu splja ar kds veterinrs; vismaz briesmgs vi bija bijis govs prdevjam. Ja ar ms emtu palg ve terinru? Tas bez aubm, btu lieks izdevums, bet mums btu miergs prts. Pie t ms ar palikm, j o atradm, ka t i r visprtgk izeja un tad, priecgu prtu, devmies tlk. Ce no Mondoras ldz Isselai nav tls; ms viu nostai gjm divs diens un vl pirms vakara sasniedzm Isselu. Tagad es biju, ja t var teikt, sav dzimten. Issel es biju uzstjies pirmo reiz publikas priek, ludzi olikra sulainis vai Mukais no abiem nav tas, ko d o m ; eit V i tlijs ar nopirka man .pirmo kurpju pri ar naglm, par kuru es biju tik laimgs.

326

Nabaga olikrs ar savu skaisto angu enera trpu vairs nebija starp dzvajiem! Trka ar Zerbno ar lno Doli. Nabaga Vitlijs! es viu biju zaudjis un nekad vairs viu neredzu ejot mums priekgal ar augsti paceltu galvu, uz ru izslietm krtm, rokm un kjm rdot takti un p ot valsi uz savas svilpes. No mums seiem dzvi palikui vairs tikai divi, Kpis un es; td Issel ieejot mani prma skumja sajta. Es ne zinu kd, bet es biju iedomjies, ka te atkal aiz kda ielas stra ieraudzu Vitlija tbas cepuri un dzirdu via aicin jumu: U z prieku!, kas tik daudz reizes bija skanjis man auss. s bdgs domas laimg krt izklaidja veclietu vei kali, kur Vitlijs bija pircis manas artista drbes. Es viu atradu tdu pau, kdu viu biju redzjis, kad pirmo reiz no kpu pa via trim slidenajm kapm. Pie durvm pojs tas pats zelta apuvm greznotais uzvalks, kas mani toreiz tik oti sajsminja, un uz galdiem bija izliktas ts paas vecs autenes un vecs lampas. Es gribju Matijam pardt laukumu, uz kuru es pirmo reizi splju olikra sulaini vai muko no abiem; ar Kpis pazina laukumiu un priecgs kustinja asti. Nolikui instrumentus un maisus iebraucam viet (taj pa, kur ms apstjamies ar Vitliju), ms gjm meklt kdu veterinru. Dabjis dzirdt, kd vajadzb ms pie via grieamies, vi ska mums smieties taisni acs. Bet te tau, vis apkrtn nav nevienas drestas govs! vi sacja. Mums ar nemaz nav vajadzga govs, kas prot trikus, bet govs, kas dod pienu. Un kurai btu sta aste, piemetinja Matijs, kuru vl arvien mocja domas par lieko asti. Un td, veterinra kungs, ms js ldzam nkt ar jsu zinanm mums palg, lai govju prdevji nevartu ms apkrpt. Rundams es pljos imitt Vitlija clo un lepno iztur anos, kdu vi piema, kad gribja kdam iedvest pret sevi cienbu. Bet kda velna pc jums vajadzga govs? jautja vete rinrs.

327

Es nedaudz vrdiem paskaidroju, ko ms bijm nodom jui dart ar govi. Js esat lga zni, vi sacja, es aizieu jums rt ldz uz tirgus laukumu un apsolu, ka govij, ko es jums izmeklu, ne bs lieka aste. A r lieki ragi n? jautja Matijs. A r lieki ragi n. N e piepsts tesmenis? N e piepsts tesmenis. T bs skaista un laba govs; bet lai govi nopirktu, tad vajadzga nauda, ar ko samakst. Es, ne vrda neteicis, atraisju mutautiu, kur glabjs visa msu bagtba. N u , lieliski! atnciet man paka rt no rta, pulksten sep tios. Bet cik mums jums jmaks, veterinra kungs? Nekas; k gan es vartu emt maksu no tdiem lga brniem, k js! Es nezinju, k pateikties im krietnajam vram, bet Ma tijam bija ienkusi kda doma galv. V a i js, kungs, mlat mziku? vi jautja. oti, zn. Vai js agri ejat gult? Tie bija diezgan nesakargi jautjumi, bet tomr veteri nrs uz viiem atbildja. K a d pulkstens sit devii. Pateicos, kungs. Uz redzanos, rt pulksten septios. Es jau biju sapratis Matija nodomu. T u gribi dot veterinram koncertu? es jautju. Taisni t: serendi, kad vi ies gult; t tiek sp lta tiem, ko ml. T tev bija jauka iedoma. Steigsimies mjs un drus ku sagatavosimies koncertam. A r publiku, kas maks, nav daudz jkautrjas, bet kad pats maks, tad jdod pc iesp jas labkais. Daas mintes priek deviiem, ms bijm jau pie vete rinra mjas; Matijam bija ldz vijole un man harfa. Iela bija tuma, j o t ka ap deviiem vajadzja uzlkt mnesim, tad uz ielm lampas nebij aizdegtas. Veikali bija slgti un gjju maz. Pie pirm pulkstea sitiena, ms abi refz ieskm sp lt; aj auraj, klusaj ieli msu instrmeti atbalsojs k skang zl. Logi atvrs, un vios pardjs naktsmics,

328

lakatios un zda drnis sattas galvas; no viena loga uz otra atskanja prsteiguma pilni jautjumi. Mjiai, kur dzvoja msu draugs veterinrs, bija vien str glts torntis; viens logs tornt atvrs, un vi izliecs r, gribdams saskatt spltjus. Vi, bez aubm, ms pazina un noprata ar msu no lku, j o pamja mums ar roku apklust un sacja: E s atvru vrtius, un js varsit splt drz. Un tlt ar atvrs vrti. Js esat krietni zni, vi sacja mums abiem paspiezdams roku, bet ar oti vieglprtgi: vai jums nemaz neienca prt, ka policists var js apcietint par trokoanu publisk viet? Msu koncerts turpinjs drz, kas gan nebija liels, bet oti glts, ar lapeni vid, kas bija noaugusi vteu augiem. T k veterinrs bija precjies un viam bija ar brni, tad drz ap mums bija diezgan liela publika. Lapen aizdedza sveces, un ms spljm gandrz ldz pulksten desmitiem; kad viens gabals bija beidzies, publika applaudja un ldza otru. Ja veterinrs beidzot nebtu ms izlicis pa vrtiem, ms, uz brnu lgumiem, btu spljui, droi vien, ldz vlai naktij. aujiet viiem iet gult, vi sacja uz brniem, viiem rt pulksten septios jbt atkal eit. Bet ms negribja atlaist bez vakarim, kas mums bija oti pa prtam. Par pateicbu ms likm Kapim nosplt via jocgkos trikus, kas oti sajsminja brnus. Bija jau gan drz pusnakts, kad ms beidzot aizgjm. Issela, kas vakar bija tik klusa, nko rt bija pilna troka un kadas. Pirms saules lkta ms jau dzirdjm uz ielm ratu rbou, zirgu zvieganu, govju mauanu, avju bl anu un zemnieku klaiganu, kas steidzs uz tirgu. Kad ms iegjm msu mjvietas pagalm, tas bija pilns divriu rateiem, kas stvja juku jukm; st pastvgi iebrauca rati, no kuriem svtdienas drbs rbti zemnieki uz rokm izcla savas sievas un nolika ts zem; visi tli sakrtojs, sievie tes izgludinja sasdts drbes. Ielas bija pilnas auu, kas devs uz tirgus laukumu; t k pulkstens bija tikai sei, tad ms nospriedm aiziet uz tirgu, apskatt jau pienkus govis un jau varbt iepriek kdu izvlt. Ak, s skaists govis! Ts bija viss krss, visdos lielumos, gan treknas, gan vjas, daas ar teiem, dam piena pilnie tesmei vilks gar zemi. Tirg bija ar zirgi, kas

329

zviiedza, ves, kas laizja savus kumeus, barotas ckas rak ja zemi un zdmi sivni kvieca, it k vius dzvus drtu; bija ar aitas, vistas, zosis. Bet tas ms neinteresja, ms redzjm tikai govis, kas zem msu ptoiem skatiem miergi, acis mirkinot, kustinja okus un gremoja vakarnakti sto barbu, nemaz nenojauzdams, ka nekad vairs neds zli savos dzimtajos laukos. Pusstundu pastaigjui, ms jau bijm izmekljui kdas septipadsmit govis, kuras das vai tdas pabas d mums patika; trs ms bijm izvljui td, ka ts bija brnas, divas td, ka ts bija baltas. aj pdj jautjum izcls strds starp mani un Matiju. Septios ms aizgjm pc ve terinra, kas ms jau gaidja; ms, ejot, vl skaidrojm viam, kdas pabas ms vltos, lai govij btu. Ts bija izsakmas divos vrdos: dot daudz piena un maz st. Lk, viena, kam jbt labai, sacja Matijs, norddams uz kdu baltganu govi. Es domju, ka bs labka, izsaucos es, rddams kdu brnu. Veterinrs samierinja ms td krt, k neapstjs ne pie vienas, ne otras, bet piegja pie tres: t bija neliela gosnia, slaidm kjm, sarkanu spalvu, brniem vaigiem un ausm, melniem riiem ap acm un baltganu strpu ap purnu. Lk, ir Ruergas govs un taisni tda, kda jums vaja dzga, vi sacja. Govi aiz valga turja noplucis zemnieks. Veterinrs grie zs pie via ar jautjumu, par cik vi grib prdot savu govi. T r s simti franku. Mums jau bija iepatikusies viegl, veikl gosnia, ar drusku viltgu skatu, bet dzirdot cenu, man nolaids rokas. Trs simti franku! tas nebija mums pa spkam. Es pamju veterinram par zmi, ka mums jiet pie citas, vi man deva slepus zmi, ka jpaliek tepat. Starp veterinru un zemnieku iesks liela kaulans. Vi solja simts piecdesmit frankus; zemnieks nolaida desmit. Veterinrs uzkpa ldz simts septidesmit, zemnieks nolaida ldz divi simti astodesmit. Bet nonkusi ldz im punktam, kas ms zinm mr apmierinja, lieta pki piema pavisam citu virzienu. V e terinrs vairs nek nesolja, bet ska govi skk aplkot: viai

330

ir par daudz vjas kjas, ss kakls, par daudz gari ragi; via vji elpo, tesmenis nav labi attstts. Zemnieks atbildja, ka, ja ms govi tik labi pazstot, tad lai emot viu par divi simti piecdesmit frankiem; lai tikai via nktu labs roks. Ms sagrba bailes, j o ms domjm, ka t tiem varbt ir slikta govs. Iesim apskatt citas, es sacju. Pie iem vrdiem, zemnieks, sevi prvardams, nolaida vl desmit frankus, un pamazm nonca ldz divi simti desmit. Bet tlk ar vairs n. Veterinrs piegrda man ar elkoni, likdams saprast, ka via vrdi nav nopietni emami, ka t nebt nav slikta, bet oti laba govs; tomr divi simti desmit franku bija mums liela nauda. Pa o laiku Matijs, grozdamies govij aiz muguras, bija izrvis viai garu spalvu no astes, par ko govs viam iespra ar kju. Tas mani prliecinja un lika izirties. Lai iet par divi simti desmit frankiem, es sacju, do mdams, ka lieta i r nokrtota. Es pastiepu roku, lai paemtu saiti, bet zemnieks man to nedeva. Bet kur tad kniepadatu nauda saimniecei? vi sacja. Sks jaunas sarunas, un beidzot, ms vienojmies par divdesmit s. Mums palika vl trs franki. Es atkal pastiepu roku; zemnieks viu sama un stipri, pa draugam, paspieda. T k ms esam labi draugi, es tau neaizmirsot vnu via meitai. Meitas vns mums maksja atkal desmit s. Es pa tream lgam taisjos satvert saiti, bet mans draugs zemnieks atkal mani atturja. Bet vai jums ir apaui? vi jautja, es prdevu govi, bet ne apauus. T k ms bijm labi draugi, vi bija ar mieru atdot man apauus par trsdesmit s, kas neesot drgi. Apaui mums bija vajadzgi, k lai ms citdi vestu govi? Es ros no saviem trsdesmit s, aprindams, ka mums paliek vl divdesmit. Es noskaitju divi simti trspadsmit frankus un ceturto reizi pastiepu roku. K u r ir jsu saite? jautja zemnieks; es jums prdevu apauus, bet saiti es neesmu jums prdevis. Saite mums maksja divdesmit s, msu pdjos divde smit s.

331

Kad tie bija samaksti, ms beidzot varjm saemt govi ar visiem apauiem un saiti. Tagad mums bija govs, bet mums nebija vairs neviena vieng s, ko nopirkt barbu sev un govij. Nekas, sksim tli strdt, sacja Matijs, kafejncas un krodzii i r pilni auu; ja ms izdalmies, tad ms varam visos splt, un vakar bsim krietni nopelnjui. Aizvedui govi msu iebraucams vietas kt, ms viu piesjm vairkiem mezgliem un devmies, katrs uz savu pusi, pe. Vakar, kad saskaitjm naudu, izrdjs, ka Ma tijs bija sapelnjis etrus frankus piecdesmit santimus, bet es trs frankus. A r septiiem frankiem un piecdesmit santimiem kabat, ms bijm trie bagtnieki. Bet msu prieks par nopelntiem septiiem frankiem un piecdesmit santimiem bija niecgs, sa ldzinot ar to prieku, ko ms jutm par izdotiem divi simti etrpadsmit frankiem. Ms pierunjm kalponi izslaukt msu govi un vakaris dzrm pienu: nekad vl ms nebijm dzrui tik gargu pienu. Matijs teica, ka vi esot salds un garojot pc oranu ziediem, k tas piens, ko vi dzris slimnc, tikai vl daudz, daudz labk. Un msu lielaj sajsm ms gjm noskpstt msu govi uz vias meln purna. Bez aubm, via saprata msu glstus, j o nolaizja msu sejas ar savu aso mli. Zini, via ms noskpstja, sajsm izsaucs Matijs. Lai saprastu laimi, ko mums sagdja ie abpusjie glsti, tad jem vr, ka ne es, ne Matijs nebijm glstiem izlutinti; msu liktenis stipri atrs no to lutinto un mlinto brnu liktea, kam bija jaizstvas pret mtes glstiem. Un tomr mums abiem tik oti btu paticis tikt apmotiem. Nko rt ms pieclmies ldz ar saules lktu un tli devmies ce uz avanonu. T k es jutos Matijam pateicbu pard, j o bez via es nekad nebtu salasjis tik lielu naudas summu, tad, lai sagdtu viam prieku, es vu viam vest govi; vi bija oti laimgs, ka varja viu vilkt aiz saites, kamr es pats gju aiz viiem. Tikai, kad ms bijm izgjui no pilstas, es sku iet viam blakus, lai, k paradui, ms vartu sarunties, bet visvairk, lai vartu skatties msu govij sej; es nekad vl nebiju redzjis tik skaistu govi. Un via tiem ar izskatjs jauka, kad lni un lepni podams gja pa ceu, it k apzin tos savu vrtbu.

332

Tagad man vairs nevajadzja, k no Parzes iznkot, katru mirkli skatties kart. Es zinju, kur man jieet, un, kaut gan bija pagjui jau vairk gadi no t laika, kad es eit gju ar Vitliju, es tomr vl labi atcerjos o ceu. Lai nenogurdintu msu govi un nenonktu avanon prk agri, es nospriedu, ka nakti prgulsim taj pat sd, kur kop ar Vitliju pavadju uz papardm, savu pirmo ceo juma nakti, un kur Kpis, redzdams manas bdas, nogls man blakm, ielikdams savu epu man rok par zmi, ka vi bs mans draugs. Un nkam rt agri ms dosimies tlk, lai laikus nonktu pie Barberna mtes. Bet liktenis, kas ldz im mums bija bijis labvlgs, tagad nostjs pret mums un izjauca msu nodomus. Ms bijm nospriedui sadalt gjienu divs das, pr traucot viu brokasta Jaik, lai ms, un galven krt msu govs, vartu past. Ms gribjm viu pagant pa cemalu grvjiem. A p pulksten desmitiem, atradui vietu, kur zle bija zaa un bieza, ms nometm maisus no muguras un iedzinm msu govi grv. No skuma es viu gribju vadt aiz saites, bet via bija tik mierga un liks tik aizemta ar anu, ka es aptinu saiti viai ap ragiem, un pats, nosdies viai blakus, sku st savu maizi. Ms, k tas pilngi dabgi, beidzm savas brokastis daudz trk nek via. Tad, labu laiku vi noskatjuies, un ne zindami, ko dart, ms skm splties ar akmentiiem; j o nevajaga iedomties, ka ms btu bijui prtgi un gudri vri, kas tikai dom par naudas pelnanu. Kaut gan msu dzves veids stipri atrs no t, kdu brni parasti ved msu vecum, mums tomr piemita visas msu vecumam rakstur gs domas un vlanas, t. i. ms mljm rotaties tpat, k visi brni, un nepagja gandrz neviena diena, kur ms nebtu spljuies ar akmentiiem un bumbu, vai nebtu lkui viens otram pri. Ejot pa ceu, Matijs biei, bez kda sevia iemesla, piepei iesaucs: V a i nepasplsimies? Vien acumirkl ms tad nosviedm msu maisus, msu mzikas instrumentus un turpat uz cea skm rotaties. Ja man nebtu pulkstea, kas atgdina laiku, ms biei vien btu plosjuies ldz naktij; bet pulkstens man atgdinja, ka esmu trupas vadtjs, ka vaja dzgs strdt un pelnt maizi, un es atkal mu harfas siksnu uz nospiest pleca. Uz prieku!

333

Ms bijm beigui splties, bet govs vl arvien da, un, kad ms gjm viai klt, via ska plkt zli tik steidzgi un tik lieliem kuiem, it k gribtu rdt, ka vl nav padusi. Pagaidsim drusku, sacja Matijs. Vai tad tu nezini, ka govis var st visu dienu? Tikai mazu, mazu drusci. Gaidot, ms jau samm savas mantas un instrumentus. Ja es viai nospltu kdu mazu gabaliu uz korneta? sacja Matijs, kas nekad nevarja nostvt mier; mums Gas cirku bija viena govs, kas oti mlja mziku. Un neko vairk neteikdams, Matijs ieska splt strauju pardes maru. Pie pirmajm skam govs pacla galvu, un tad, uzreiz, pirms es vl paspju pieskriet un noraist no ragiem valgu, via lieliem lcieniem aizdrzs prom. Ms tli, td pat trum, skriedami no visa spka, lik mies viai paka; skriedams, es viu saucu un kliedzu Kapim, lai tas viu aptura. Bet nevienam nevar bt visi talanti uzreiz r ganu suns btu meties govij priek un ries purn, bet Kpis rs viai kjs. Tas, saprotams, viu neapturja, bet via skrja vl trakk uz prieku. Ms viai paka. Skriedams, es uzsaucu Matijam: Plnprti!, un vi piln skriean, nemaz ne apstdamies, aizelsies, atbildja: T u man vlk varsi sadot pa krietnam, to es esmu pelnjis. Brokastot ms bijm apstjuies divi kilometru atstatum no kdas lielas sdas, un turpu nu tagad msu govs ar au lekoja. Saprotams, ka via sdu sasniedza trk, k ms un, t k ce bija taisns, ms, neskatoties uz attlumu, redzjm, ka ce viai nostjs cilvki un to aizturja. Tad ms skm skriet drusku lnk; govs mums nepazuds; ms viu atpra ssim tiem krietnajiem audm, kas viu aizturja, un tie mums to atdos. Pamazm ap govi ska lasties audis un, kad ms iegjm sd, ap govi bija sastjuies ap divdesmit cilvku, vri, sievas un brni, kas visi vii skai runja un aiz domgi noskatjs uz mums. Es biju iedomjies, ka man vajadzs tikai paprast un man tli atdos g o v i ; bet to vii nedarja. audis sastjs mums apkrt un uzstdja jautjumu, pc jautjuma: N o kurienes ms nkot? kur ms esot mui govi? Ms atbildjm vienkri un tri; tomr msu atbildes vius neapmierinja, un pacls daas balsis, kas sacja, ka

334

govs, kas mums izbgusi, esot zagta, un ka ms vajadzgs likt cietum, kamr lieta noskaidrosies. Briesmgs bailes, ko man iedvesa vrds cietums, sajauca man galvu un mand pazudinja: es noblju, sku stomties un, t k nebiju vl atguvis elpu no liels skrieanas, tad ne biju spjgs sevi aizstvt. Pa to starpu bija piencis andarms. Viam pris vrdos izskaidroja, kas te sti notiek un, t k viam lieta neliks skaidra, vi teica, ka govi ielikot apljamo lopu kt un ms cietum. Gan tad vlk redzot, ko dart. Es gribju protestt, un Matijs taisjs runt, bet an darms bargi uzsauca mums klust. Man ienca prt Vitlija sadursme ar policiju Tulz, un es pavlju Matijam klust un sekot andarma kungam. Visa sda ms pavadja ldz valdes namam, kur atrads cietums; pa ceam ms grstja, spaidja, stumdja un lamja, un es domju, ka, ja nebtu bijis andarms, kas ms aizst vja, ms btu nomtjui akmeiem, k lielus noziedzniekus, slepkavas vai dedzintjus. Un tomr ms nebijm izdarjui nekdu noziegumu. Bet tds arvien ir plis; vi padodas pirmajam iespaidam un nostjas pret nelaimgajiem, nemaz nezindams, ko vii darjui, vai vaingi, vai n. Kad bijm nonkui pie cietuma, man uzausa maza ce rba: cietuma sargs, kas taj pa laik bija lauku sargs, negri bja ms emt pret. Es pie sevis nodomju, ka tas tiem ir krietns vrs. Bet andarms uzstjs, un cietuma sargs beidzot padevs. Vi gja mums pa prieku un atvra durvis, kas no rpuses bija aizslgtas ar lielu priekkaramu atslgu un divm aizaujamm bultm. Tagad es sapratu, kd vi labprt nebija gribjis ms saemt: vi cietum, uz grdas, bija izlicis kalst visu savu spolu krjumu. Kamr andarms ms prmeklja un atma mums naudu, naus un srkocius, cietuma sargs sagrda visus savus spolus vien kakt. Pc tam vii aizgja, un durvis aizvrs ar sti traisku troksni. T tad, ms bijm cietum. Uz cik ilgu laiku? Kamr es prdomju o jautjumu, Matijs bija, nolaistu galvu, nostjies man priek: Sit nu, sit taisni pa galvu! Par tdu mubu nekad nevar bt par stipru sists! Tu darji mubu, un es to pielaidu. Es biju tikpat liels muis k tu.

335

 Man labk patiktu, j a tu sistu, man nebtu tik b dgi . . . msu nabaga govs, prina govs! Un vi saka rgti raudt. Tagad man vajadzja viu mierint un paskaidrot, ka msu stvoklis, varbt, nemaz tik briesmgs nav. Ms nebijm neko nozieguies un mums ne nksies grti pierdt, ka govi ms pai esam pirkui. Isselas labais veterinrs bs msu liecinieks. Bet, ja ms apvainos naudas zdzb, ar ko ms esam maksjui par msu govi? K ms lai pierdm, ka esam to nopelnjui? Matijam bija taisnba. Un tad, rauddams turpinja Matijs, j a ar ms izlaistu no cietuma un atdotu msu govi, vai ms varam bt droi, ka atradsim Barberna mti? Kd lai ms viu neatrastu? Pa to laiku, kamr tu biji prom, via varja nomirt. da iespjamba man k ar nazi iedrs sird. T bija patiesba, Barberna mte varja bt ar nomirusi. Via gan nebija vl tik veca, ka viai btu jmirst, bet es no piedzvo jumiem zinju, cik viegli var zaudt mus cilvkus; vai es jau nebiju zaudjis Vitliju? K man agrk nebija ienkuas prt das domas? Kd tu man to neteici agrk? es jautju. Td, ka, kad es esmu laimgs, man trulaj galv ir tikai priecgas domas, un kad es esmu nelaimgs, man ir tikai bdgas domas. Un es biju tik laimgs domdams, ka tu pa sniegsi govi tavai Barberna mtei, ka es redzju tikai Barbe rna mtes sajsmu, es redzju tikai msu pau prieku par to un biju k apilbints, k noreibis. Tava galva, nabaga Matij, nav trulka par manjo, j o ar es domju tpat k tu; ar es biju k apilbints, k ap reibis. A k ^ v a i , ak vai! prina govs! rauddams izsaucs Matijs. T t e v nu bija princis! T e vi uzlca kjs un, rokas mtdams, iesaucs: Ja nu Barberna mte ir mirusi, un vecais, ausmgais Barberns atem mums msu govi un paem tevi pau ar vl? Bez aubm, s bdgs domas mums bija iedvesis cie tums, pa kliegana, andarms un aizaujamo bultu un at slgu vadzoa cietuma durvm aizveroties. Bet Matijs nedomja par mums vien, vi domja ar par msu govi.

336

 K a s viai pados st? kas viu izslauks? ds bdgs doms ms pavadjm vairk stundas, un ar katru stundu msu izmisums piems. Es tomr minju kaut k droint Matiju, sacdams, ka ms, bez aubm, drz sks nopratint. N u labi! ko ms atbildsim? Patiesbu. Tad tevi atdos Barbernam, vai ar, j a Barberna mte bs viena pati, ar viu nopratins, lai prliecintos, ka ms nemelojam, un tad ms vairs nevarsim viai sagdt prsteigumu. Beidzot msu durvis ar ausmgu vadzou atvrs un vis pardjs vecs kungs, baltiem matiem, kura atklt un labsirdg seja mums iedvesa atkal cerbu. N u , bli, pieceaties un atbildiet miertiesnea kungam, uzsauca mums cietuma sargs. I r jau labi, ir jau labi, sacja miertiesnesis, pamdams sargam iziet un atstt ms vienus. Es paprieku nopratinu o, vi nordja ar pirkstu uz mani, aizvediet un pie raugi et otru; es viu nopratinu pc tam. Es domju, ka dos apstkos man vajadzgs aizrdt Matijam, k lai vi atbild. Vi tpat k es, miertiesnea kungs, teiks jums patie sbu, tikai patiesbu, es sacju. Labi, labi, prtrauca mani miertiesnesis, negrib dams aut man vairk runt. Matijs izgja, bet iepriek vi man pameta ar acm, ka sapratis manu aizrdjumu. Js tiekat apvainoti, ka esat nozagui govi, sacja miertiesnesis, skatdamies man acs. Es atbildju, ka o govi ms esam pirkui Isselas lopu tirg, un nosaucu veterinru, kur mums viu paldzja pirkt. T o ms prbaudsim. T o es ar gribtu, j o tas js prliecintu par msu nevainbu. Kdos nolkos js pirkt o govi? Lai aizvestu viu uz avanonu un iedvtu sievietei, kas bija mana audu mte; es gribju ar to pardt savu at zinbu par vias plm manis lab un atstt piemiu savai m lestbai. K sauc o sievieti. T ir Barberna mte.
22 Hektors Mal, Dzves skol.

337

 Vai t ir t mrnieka sieva, kuru pau paris gadus atpaka sakropoja Parz. J, miertiesnea kungs. A r to ms prbaudsim. Bet iem vrdiem es tik dedzgi nepiekritu, k kad bija runa par Isselas veterinru. Redzdams, ka apjuku, miertiesnesis mani piespieda at bildt, un es atzinos, ka, ja vi nopratins Barberna mti, tad bs izputints viss msu jaukais nodoms, ms nevarsim viai sagdt prsteigumu. Tomr, s nepatikanas atnesa ar apmierinjumu: reiz jau miertiesnesis pazina Barberna mti un gribja pie vias apjautties par mana ststa patiesgumu, tas nozmja, ka Barberna mte vl ir dzva. Bet mani sagaidja vl patkamks prsteigums. Iztauj jot un sarunjoties ar mani, miertiesnesis paststja, ka Bar berns jau kop laba laika esot atkal atgriezies Parz. Tas mani padarja tik priecgu, ka man rads tik prlie cinoi vrdi, ka vi govs pirkanas liet soljs apmierinties ar veterinra liecbu vien. Bet kur js mt govs pirkanai nepiecieamo naudu? Tas bija tas jautjums, no k Matijs tik oti baidjs. Ms to nopelnjm. Kur? K ? Es viam paskaidroju, k ms gjm no Parzes uz V a r zm, no Varzm uz Mondoru, un lasjm un krjm s pie s. K o js darjt Varzs? Uz o jautjumu man atkal ncs atbildt ar veselu st stu. Kad miertiesnesis dzirdja, ka es esmu bijis ieslgts T r i jras raktuv, vi mani prtrauca un sirsnb, gandrz drau dzg bals jautja: Kur no jums abiem ir Remijs? Es, miertiesnea kungs. Bet k lai par to prliecinos? Tev nav nekdu doku mentu, k man andarms sacja? N, miertiesnea kungs. Nu, tad izststi, k notika katastrofa Varzs. Es esmu lasjis par to sku aprakstu avzs: ja tu nebsi stais Remijs, tu mani nepiemnsi. Es klausos, t tad uzmanies. Tas, ka miertiesnesis ska mani uzrunt a r tu, tas mani oti iedroinja; es jutu, ka vi nav mums naidgs. 338

Kad biju savu ststu beidzis, miertiesnesis noskatjs man laipnm un aizkustintm acm. Es biju iedomjies, ka vi man pazios, ka atlai ms brvb, bet to vi nedarja. Neteikdams ne vrda, vi mani pameta vienu. Vi, bez aubm, gja nopratint Matiju, lai redztu, vai ms abu ststjumi sakrt. Es ilgi paliku viens, doms nogrimis; beidzot tiesnesis atgriezs kop ar Matiju. Tagad es ievku zias Issel, vi sacja, un j a vias sakrits, k es ceru, ar to, ko js man ststjt, tad rt js atlaids va. Un msu govs? jautja Matijs. To jums atdos. Tas nav tas, ko gribju sact, atbildja Matijs; kas viu dins? kas viu slauks? Esi miergs, zn, par to tiks gdts. Matijs apmierinjs. Ja kds slauktu msu govi, vi smaiddams sacja, vai tad ms nevartu dabt pienu? Mums vi oti nodertu va karis. Tikldz miertiesnesis bija izgjis, es pateicu Matijam abas jauns zias, kuru d man gandrz piemirss, ka esmu cie tum: Barberna mte ir dzva un Barberns Parz. T tad, prina govs svingais gjiens neizjuks! iesaucs Matijs. No lielas sajsmas vi ska dejot un dziedt; es, via jautrbas aizrauts, saru viu aiz rokm, un Kpis, kas ldz im bdgs un nospiests bija guljis kakt, ielca mums starp un nostjs uz divm kjm. Ms skm dejot tik traku un priecgu deju, ka cietuma sargs prbijies laikam savu s polu d atskrja skatties, vai ms neesam sadomjui sa celties un izlauzties no cietuma. Vi mums pavlja palikt mier, bet o pavli neizteica vairs tik rupj ton k tad, kad ienca cietum kop ar mier tiesnesi. No t ms nopratm, ka msu stvoklis nav prk auns, un drz dabjm prliecinties, ka neesam maldjuies, j o pc laicia vi atkal atgriezs, nesdams pilnu bodu ar pienu, msu govs pienu. Bet tas vl nebija viss, ldz ar piena bodu vi atnesa baltmaizi un aukstu tea gau, ko mums stot miertiesnesis. Laikam nekad vl cietumniekiem nebija tik jauki gjis. dot un dzerot, manas domas apstjs pie cietu22*

339

miem: k redzams, vii bija tomr labki, nek es biju iedo mjies. T o pau domja ar Matijs: Vakarias un naktsm jas par velti, vai tas nav jauki! vi smiedamies sacja. Es gribju viu drusku pabaidt. Bet ja nu veterinrs i r piepei nomiris, es sacju, kur tad ms emsim liecinieku? Tdas domas nk prt tikai tad, kad esi nelaimgs, vi atbildja neuztraukdamies, un tagad tm nav stais brdis.

340

XXX

nodaa.

Barberna mte.
Nakts cietum nebija slikta; mums bija ncies pavadt klaj lauk dau labu daudz nepatkamku nakti. E s sapoju par msu govi, par to, k via iegja pie Barberna mtes, sacja Matijs. Es ar. Pulksten astoos rt atvrs durvis un pa vim ienca miertiesnesis msu drauga veterinra pavadb, kas ar bija gribjis bt klt pie msu atsvabinanas. Kas attiecas uz miertiesnesi, tad via rpes par diviem nevaingiem cietum niekiem neaprobeojs viengi ar atsttm vakarim: vi man pasniedza kdu apzmogotu papru. Js esat bijui traki, dodamies tik neapdomgi ce, vi draudzgi sacja, te jums bs apliecba, ko liku izgatavot s das priekniekam. T jums paldzs uz prieku izsargties no dadm nepatikanm. Laimgu ceu, brni! Vi mums pasniedza roku, bet veterinrs ms apkampa. Msu ienkana sd bija bijusi pavisam nolojama, bet toties izieana bija svinga: ms gjm lepni paceltu galvu un vedm msu govi sait. Zemnieki, stvdami savu namu durvs, pavadja ms draudzgiem skatiem. E s tikai vienu noloju, sacja Matijs, un tas ir, ka an darms, kas ms apcietinja, nav te un neredz msu svingo izieanu no sdas. andarms bija kdjies; bet ar ms nebijm rkoju ies pareizi, ka nebijm apgdjui nekdus paprus, kas ap liecintu, kas tdi esam. Parz ms tos btu varjui viegli dabt. Ms bijm dabjui labu mcbu, un tagad vairs neizlai dm govs saiti no rokm. Taisnba, msu govs bij oti lna, bet via bija ar bailga.

341

Drz ms sasniedzm sdu, kur bijm ar Vitliju gul jui; no ejienes vajadzja iziet cauri vienai landai, un ms bsim sasniegui nogzi, pa kuru iet uz avanonu. Ejot pa sdas ielu, taisni pie ts mjas, kur Zerbno toreiz nozaga maizes gabalu, man ievs prt kda doma, kuru tli pasacju Matijam. Zini, es apsolju, ka tu dabsi pie Barberna mtes pan kkas, bet lai pankkas izceptu, tad vajadzgi milti, sviests un olas. Tiem gan vajaga bt oti gardiem. Es domju gan, bet tu jau redzsi; vius satin un tad b mut. Bet, varbt Barberna mtei nav ne sviesta, ne miltu, j o via nav bagta. K btu, ja ms viai tos aiz nestu? Lieliska ideja! Nu, paturi govi, tikai nepalaid viu va; es ieieu aj veikali un nopirku sviestu un miltus. Bet olas Bar berna mte vars aizemties, j a viai paai nebs. Es baidos ts pirkt, j o ms vartu vias ce saplst. Es iegju veikali, kur zerbno nozaga maizi, nopirku vienu mrciu sviesta, divas mrcias miltu, un ms gjm atkal tlk. Es negribju steidzint un nokaust msu govi, bet kjas, pret paa gribu, spra lielus sous un nesa mani tri uz prieku. Vl desmit kilometri, astoi, sei; savdi, ka tagad, tuvojoties Barberna mtei, ce man liks daudz garks, nek todien, kad gju no vias prom, kad vl, k atceros, lija lietus. Bet es biju uztraukts un degu aiz nepacietbas, t, ka ik brdi vilku r pulksteni un skatjos laiku. V a i nav skaists apgabals? es jautju Matijam. Nevar sact, ka koki trauctu skatu. Kad ms bsim sasniegui kalna malu un laidsimies lej uz avanonu, tad tu redzsi kokus, un pie tam, skaistus, gan ozolus, gan kastakokus. - A r kastaiem? Nudien! Un bez tam, Barberna mtes pagalm aug lks bumbieru koks, uz kura var splt zirgu janu un kur dod, lk, tik lielus bumbierus, un gargus! bet gan tu redzsi. T tagad es katras lietias aprakstu, nobeidzu vrdiem: Gan tu redzsi. Es pats sirsngi ticju, ka vedu Matiju uz sto brnumzemi. Bet vai priek manis via ar nebija br numzeme? Tur manas acis bija atvrus gaismai. Tur es

342

biju scis dzvot, tur es biju bijis laimgs, tur es biju ticis mlts. Visas s laimgs atmias, ko bija padarjusi dzvkas mana pdjo gadu dkain dzve, jooja arvien straujk man galv un sird, jo tuvk ms ncm sdai. Liks, it k dzim taj gais btu kda smara, kas mani reibintu; man viss rdjs brni gaism. Mans noreibums prgja ar uz Matiju, un ar vi, bet par noloanu tikai iedoms, atgrie zs sav dzimten. Ja tu atnktu kdreiz Luk, tad ar es tev pardtu skaistas lietas; gan tu redztu! Ms aiziesim uz turieni, kad bsim' apmekljui Etje neti, Lziu un Benjamiu. Tu tiem gribi nkt uz Luku? Tu nci man ldzi pie Barberna mtes, es ieu tev ldz apmeklt tavu mti un mazo msiu Kristni. Ja tikai via nebs par daudz liela, es viu pansu uz rokm un via bs ar mana msia. Ak, R e m i j ! Vi bija tik aizkustints, ka vairk neko nevarja pa teikt. T rundami un lieliem soiem iedami, ms bijm non kui ldz kalna galam, kur sks nogze un lkumotais avanonas ce, kas gja garm Barberna mtes mjai. Vl dai soi un ms bsim sasniegui vietu kraujas mal, kur es ldzu Vitlijam ataut man apssties, lai pdjo reiz paskattos uz Barberna mtes mju, kuru necerju nekad vairs redzt. e, em saiti, es sacju Matijam, un ar vienu lcienu uzlcu uz kraujas malu; nekas msu ielej nebija mainjies; via izskatjs tda pat, k bijusi. Starp diviem koku pudu riem es ieraudzju Barberna mtes mjas jumtu. K o tu tur dari? jautja Matijs. Tur, t u r ! Vi pienca man blakus, bet neuzkpa uz kraujas; govs ska st zli. Seko manai rokai, es sacju; lk, Barberna mtes mja, lk, bumbieru koks un tur mans drzi. Bet t k Matiju e nesaistja nekdas atmias, tad vi nek brnia neredzja; vi nek neteica. in acumirkl no skurstea pacls viegls, iedzeltens dmu mutultis un, t k vja nebija, vi cls taisni gais gar nokalni. Barberna mte ir mj, es sacju.

343

Caur koku zariem izskrja viegls vj un, salauzdams dmu stabu, iesvieda dmus mums sej: vii smaroja pc ozolu lapm. Es jutu, ka man acs saskrien asaras, nolou no kraujas un noskpstju Matiju. Kpis mets man virs, es pamu viu roks un ar noskpstju. Matijs no lieliem priekiem aizgja un noskpstja ar govi. Dosimies tri lej, es sacju. Bet, j a Barberna mte ir mjs, k bs ar prstei gumu? jautja Matijs. Tu ieiesi viens pats; tu sacsi, ka ved viai prina dvtu govi un, kad via tev jauts, no kda prina, tad es pardos. Cik l, ka ms nevaram ieiet pie vias ar mziku, tas btu tik jauki! Matij, nerun mubas. Esi miergs, man nav nekda patikana skt atkal to pau; bet j a govs nebtu tda meone un mltu mziku, tad tas btu oti jauki msu pareizj stvokl. Nonkui cea lkum, kas atrads taisni virs Barberna mtes mjas, ms ieraudzjm drz pardmies baltu galvas segu: t bija Barberna mte. Via atvra vrtius un izgja uz cea, kas ved uz sdu. Ms bijm apstjuies, un es viu pardju Matijam. Via aiziet, vi izsaucs, un msu prsteigums? Ms izdomsim kaut ko. K o tad? Es vl nezinu. Ja tu viu pasauktu? Krdinana bija liela, bet es tomr noturjos; es mne iem ilgi biju domjis par prsteigumu un tagad nespju, t uzreiz no t atsacties. Ms drz bijm nonkui pie vrtiiem un gjm iek, tpat, k es senk biju pa viiem gjis. Pazdams Barberna mtes paraas, es zinju, ka durvis nebs aizslgtas, bet tikai aiztaistas, un, ka ms varsim ieiet mj. Bet vispirms vaja dzja ievest govi kt. Es gju apskatties, kd stvokl kts atrodas. Via bija tda pat, k agrk, tikai piekrauta aga riem. Es pasaucu Matiju un, piesjui govi pie siles, ms skm savilkt agarus vien kakt. Tas bija drz padarts, j o Barberna mtes kurinm materila krjums nebija liels.

344

Tagad, es sacju Matijam, ms ieiesim mj. Es aps dos str, pie pavarda, lai Barbarna mte mani tur ierauga. T k vrtii viai ienkot ksts, tev ar Kapi bs laika diezgan paslpties aiz gultas, un via redzs tikai mani. Iedo mjies vias prsteigumu! T ms ar izdarjm. Ms iegjm mj, es apsdos pie pavarda, taj pa viet, kur biju pavadjis tik daudzus zie mas vakarus. T k savus garos matus es nevarju nogriezt, es vius paslpu zem svrku apkakles un savilkos, cik mazs vien varju, lai vairk ldzintos Barberna mtes mazajam Remijam. N o savas vietas es varju redzt vrtius, un mums nebija ko baidties, ka Barberna mte vartu mums nejaui uznkt virs. Sdot man bija laika diezgan apskatt istabu. Man liks, ka es tikai vakar btu no ejienes izgjis: nekas nebija mai njies, viss bija sav vec viet, un pat paprs, ar ko bija aiz lmta manis izsist loga rts, nebija maints, kaut gan bija ausmgi nokvpis un nodzeltjis. Ja es btu iedroinjies atstt savu vietu, es btu apskatjis tuvk katru lietiu, bet t k Barberna mte varja kuru katru brdi atgriezties, tad man bija japmierins aplkojot lietas no tlienes. T e es ieraudzju pazibam baltu galvas segu, un tli ar iekstjs vrtii. Mudgi, paslpies, es uzsaucu Matijam. Es sarvos pavisam mazi. Durvis atvrs <un pardjs Barberna mte; via mani ieraudzja vl uz slieka stvot. Kas tur i r ? via jautja. Es nek neatbildju, bet skatjos viai virsu. A r via skatjs uz mani. T e uzreiz viai ska trct un raustties rokas. Mans Dievs, via ukstja, mans Dievs, vai tas iesp jams, Remijs! Es pielcu kjs, pieskrju viai klt un samu viu savs roks. Mmi! Manu puist, manu puist! Pagja vairk mintes, kamr ms atguvmies un izslau cjm acis. Ja es tik biei nebtu par tevi domjusi, tad tagad, droi vien, nebtu tevi pazinusi: tu esi prmainjies, izaudzis, izskaties tik spcgs!

345

Apslpta kana man atgdinja Matiju, kas bija pa slpies aiz gultas: es viu pasaucu un vi tli iznca r. Tas ir Matijs, es sacju, mans brlis. Ak, tad tu esi atradis savus piedergos? iesaucs Bar berna mte. N , es gribju teikt, ka tas ir mans draugs, mans biedrs. Un, lk, Kpis, ar mans draugs un biedrs. Kapi, ap sveic sava saimnieka mti! Kpis piecls pakakjs, uzlika vienu priekkju sev uz sirds un svingi paklanjs. Barberna mtei par to bija sirs ngi jsmejas, un viai nouva visas asaras. Matijs, kuram nebija iemesla t aizrauties un aizmirsties k man, ar zmi atgdinja neaizmirst msu prsteigumu. V a i tu negribtu drusku iznkt pagalm, es sacju Bar berna mtei; ms gribtu apskatt lko bumbieri, par kuru esmu biei Matijam ststjis. Ms varam iet apskatt ar tavu drziu. Es viu v i su laiku kopu, lai, kad tu atgrieztos, tu visu atrastu sav viet. Jo es arvien, visiem par spti, ticju, ka tu. atkal atgriezsies. Bet vai tu atradi topinambrus, ko es biju iestdjis? Ak, tad tu man sagdji o prsteigumu, es jau ar t domju; tev arvien patika sagdt prsteigumus. Bija piencis gaidtais brdis. U n ktia, es sacju, vai via nav prmainjusies no tiem laikiem, kad tur atrads Rusete, kas tpat k es, negri bja iet no mjas prom? N , tur nekas nav prgrozts. Es glabju tur tikai agarus. T k ms patlaban atradmies tiei kts priek, tad Barberna mte atgrda ktias durvis. T e msu govs, kas bija izsalkusi un, laikam, domdama, ka viai nes st, ieska maut. Govs, kt ir govs! iesaucs Barberna mte. Ms ar Matiju vairs nevarjm noturties un skm skai smieties. Barberna mte izbrnjusies noskatjs uz mums; bet tas, ka kt atrads govs, viai liks kaut kas tik neiesp jams, ka, neskatoties uz msu smieanos, via nek vl ne saprata. Tas ir prsteigums, es iesaucos, prsteigums, ko ms tev sagatavojm un kas nav mazk vrts, k prsteigums ar topinamburiem! vai n? Prsteigums, via atkrtoja, prsteigums!

346

 Es negribju atgriezties tukm rokm pie Barberna mtes, kas bija bijusi tik laba pret savu mazo Remiju, pret atstto brnu un, prdomdams, kas gan viai visvairk node rtu, es ncu pie sldziena, ka t btu govs, kas atvietotu R sti. Td ms ar Matiju par pau pelnto naudu nopirkm govi Isselas gada tirg. Ak, cik tu esi labs un m zns! mani skpstdama iesaucs Barberna mte. Ms iegjm kt, lai Barberna mte vartu apskatt msu govi, kas tagad bija vias govs. Via to apskatja no vism pusm un sajsminta un priecga ik pa brdim iesau cs: Kas par skaistu g o v i ! Bet pki via apstjs un, man noskatdams, sacja: A k , tad tu tagad esi kuvis bagts? Es domju gan, smiedamies izsaucs Matijs, mums vl ir kabat piecdesmit astoi s! Barberna mte atkal atkrtoja savu izsaucienu, tikai tagad mazliet prgrozt veid: A k , kdi labi brni! Man bija liels prieks, ka via domja ar par Matiju un ka via ms abus kop iesldza sav sird. Msu govs pa to laiku turpinja maut. Via prasa, lai to izslauc, sacja Matijs. Es vairs tlk neklausdamies, skrju uz istabu pc tri noberzt skrda spaina, kur agrk slauca Ruseti. Es viu biju redzjis pakrtu sav vec viet, kaut gan Barberna mtes kt tik ilgi nebija bijusi govs. Atpakankot es pasmlu spaint deni, kur nomazgt govs tesmeni, kas bija apklts putekiem. Cik apmierinta bija Barberna mte, kad redzja spai nti ldz trim ceturdam pilnu skaista, putaina piena! Es domju, ka via dos vairk piena nek Rusete, via sacja. Un cik piens ir gargs, sacja Matijs, vi smaro pc oranu ziediem! Barberna mte zikrgi nolkojs Matij, via, bez au bm, nezinja, kas tas i r oranu ziedi. T ir oti jauka lieta, ko slimnc dod slimniekiem, sa cja Matijs, kas nemlja savas zinanas glabt sev vienam paam. Izslaukui govi, ms to palaidm pagalm ganties un pai iegjm istab, kur, nkdams pc spaia, es biju uz galda, labi redzam viet, nolicis msu pirkto sviestu un miltus.

347

Kad Barberna mte ieraudzja o jauno prsteigumu, v i a atkal ieska brnties un ms slavt; bet es domju, ka j bt vasirdgam un td prtraucu viu: s lietas ir tikpat daudz domtas mums, k tev; ms esam izsalkui k vilki un oti gribtu st tevis ceptas pank kas. Vai tu vl atceries, k pdj Vastlvja dien, ko pie tevis pavadju, Barberns izjauca mums msu pankku anu? k sviest, kuru tu biji aizmusies manm pankkm, tev vaja dzja cept spolus? Bet oreiz ms neviens netraucs. Tu zini, ka Barberns i r Parz? jautja Barberna mte? J. Un tu zini ari, ko vi tur dara? N. Tas attiecas uz tevi. Uz mani? es nobijies jautju. Bet pirms atbildt, Barberna mte paskatjs uz Matiju, it k nedrksttu via kltbtn runt. Tu vari droi runt Matijam dzirdot, es teicu, es jau tev sacju, ka vi man ir k brlis un viss, kas interes mani, in teres ar viu. Tas nav tik tri izststms, via atbildja. Es redzju, ka via tomr negribja ststt, un lai ne spiestu viu Mati ja priek atsacties runt, kas vartu Ma tiju apvainot, es nolmu pagaidt gadjumu, kad ms bsim di vat. Gan jau dabu zint, ko Barberns dara Parz. V a i Barberns drz atgriezsies? es jautju. Droi vien, n. Nu, tad nav ko steigties. Sksim tagad cept pankkas, un gan tu man vlk paststsi, kds sakars im braucienam uz Parzi ar mani. T ka mums nav jbaids, ka vi vartu atgriezties un iesviest savus spolus msu pann, tad ms visu nokrtosim tri ln gar. Vai tev ir olas? N, man nav vairs vistu. Ms tev neatnesm olas, j o baidjmies vias sasist. Vai tu nevari aiziet kaut kur aizemties? Via apjuka, un es sapratu, ka via ir jau prk biei aizmusies, lai to atkal dartu. E s labk aizieu pats nopirkt, es sacju. Pa to laiku tu iemaissi miltus pien. Olas es dabu pie Sok, vai n? Es jau skrienu! Pasaki, lai Matijs sacrt tev agarus; Matijs oti labi prot skaldt malku.

348

Pie Sok es nopirku ne tikai divpadsmit olas, bet ar ga baliu spea. Kad es atgriezos, milti jau bija iemaisti pien un atlika tikai pielikt mklai olas. Jsaka, ka ms bijm tik izsalkui, ka nevm mklai nemaz uzrgt; ja ar via iznca drusku pasmagka, tad toties msu mgas bija pietiekoi stipras, lai panestu to bez kdm nepatikanm. Bet saki man, iesaucs Barberna mte dgi maisda ma mklu, k tas ncs, ka tik labs zns, kds tu esi, tu man ne reiz neatrakstji un neatstji nekdu ziu par sevi? Zini, es biei domju, vai tik tu neesi miris, j o es sev sacju: ja Re mijs vl btu aj pasaul, vi droi vien btu atrakstjis sa vai Barberna mtei. Redzi, Barberna mte nebija viena. Es zinju, ka via pati nevars izlast, ko viai rakstu, un ka pie vias dz vo vl kds Barberna tvs, no ka man bija ausmgas bailes, Es zinju ar, ka vi ir viengais noteicjs mjs, ko vi pie rdja, prdodams mani par etrdesmit frankiem vecajam muzikantam. Nevajag par to vairs runt, manu mazo R e m i j ! Es to nedaru, lai sdztos, bet tikai lai paskaidrotu, kd es tev nerakstju; man bija bail, ka gadjum, ja mani atrod, mani atkal kdam neprdod, un es negribju, ka mani prdod. Lk, td, kad nomira mans nabaga saimnieks, kas bija krietns vrs, es tev nerakstju. Ak, tad vecais muzikants ir miris? J. Un es viu sirsngi apraudju, j o j a es esmu kaut ko mcjies un varu tagad patstvgi sev nopelnt maizi, tad par to man jpateicas viam. Pc via nves es atkal atradu krietnus cilvkus, kas mani uzma pie sevis un deva man darbu. Bet ja es btu tev rakstjis: E s esmu drznieks Glasj r , vai vi nebtu gjis mani uzmeklt? Jeb vai vi ne btu pieprasjis par mani maksu no iem krietnajiem audm? Un es negribju ne vienu, nedz otru. J, to es saprotu. Bet tas mani netraucja par tevi domt, un kad es biju nelaimgs, kas dareiz gadjs, t bija arvien Barberna mte, ko es doms piesaucu. Un taj dien, kad kuvu brvs, es atncu apkampt Barberna mti; taisnba, tas nebija glui tln, bet arvien nevar dart, ko grib. Pirms ms tev govi uzd vinjm, mums vajadzja viu nopelnt, j o nauda nekrita mums kabat no gaisa. Mums visu ceu bija jspl gan jautras,

349

gan bdgas dziesmas, bija jnostaig gari cea gabali, bija jsvst, jplas, jatsaks no daudz k! Bet j o lielkas ples ms pielikm, j o apmierintki ms jutmies, vai n, Matij? Katru vakaru ms prskaitjm naudu, ne tikai to, kas bija nopelnta taj dien, bet ar to, kas jau mums bija. Ms gribjm redzt, vai via kabat stvot nav pavairojusies. Ak, kdi labi brni, kdi labi brni! Kamr Barberna mte sarundams ar mums dgi maisja mklu msu pankkm un Matijs cirta agarus, es saliku uz galda vjus, dakias un glzes un, pamis kru, aizskrju uz avota pc dens. Kad es atgriezos, boda bija pilna skaistas dzeltenas mk las un Barberna mte dgi berza ar salmu vi cepamo pannu; pavard kurjs gaia uguns, kur Matijs meta aga rus, pa vienam zariam. Kpis sdja pie pavarda un maigm un vrgm acm vroja o gatavoanos. T k vi bija pie sdies par tuvu ugunij, tad, ik pa brdim, klusi iesmilkstda mies, cilja te vienu, te otru kju. Uguns, gaii degdama, iespieds istabas vistumkajos kaktos, t k es skaidri va rju saredzt dejotjus uz gultas kokvilnas aizkariem, no ku riem brnb, pamodies gai mnea nakt, es oti baidjos. Barberna mte uzlika pannu uz uguns un, pamusi ar naa galu gabaliu sviesta, via to uzsvieda uz pannas, kur tas tli izkusa. Cik tas jauki smaro, iesaucs Matijs, turdams degunu pr uguni un nemaz nebaiddamies apdedzinties. Sviests ska pann urkstt. Vi dzied, iesaucs Matijs, ak! es viu pavadu. Matijam viss prvrts mzik. Vi pama savu vijoli, un klusu, lniem akordiem, splja ldzi pannas dziedanai, par ko Barberna mte no visas sirds smjs. Bet brdis bija prk svings, lai nodotos jautrbai, j o Barberna mte pat laban nogremdja lielo koka karoti bod un izcla no turie nes mklu, ko uzlja uz pannas. Sviests aizplda uz pannas malm, un mrkla visapkrt apvilks brnu, brkstainu maliu. Tagad es, savukrt, noliecos pr uguni. Barberna mte pakratja pannu un, Matijam par lielm ausmm, uzsvieda pankku gais. Bet nebija ko bties, paceojusi drusku pa gai su, pankka atgriezs atkal pann atpaka, tikai tagad otrdi, ar brni apcepto pusi virs. Drz es paru vi un pan kka uzsldja tur virs. T bija Matijam, kas apdedzinja

350

sev pirkstus, lpas, mli un rkli. Bet kas par t o ! vi to ne maz nejuta. Bet tas tik ir gards! vi pilnu muti iesaucs. Tagad bija mana krta pasniegt vi un apdedzinties, bet es tpat k Matijs to nemaz nejutu. Matijs patlaban sniedzs pc tres izcepts pankkas, bet te Kpis ska ellii riet. Vi pieprasja savu dau, un t k viam bija taisnba, tad Matijs pasniedza viam pankku. Par to oti sauta Barberna mte, kas uz kustoiem noskat js ar parasto laucinieku vienaldzbu un nevarja saprast, k gan sunim var dot kristga cilvka dienu. Lai viu no mierintu, es viai paskaidroju, ka Kpis ir mkslinieks un bez tam vi ari ir nopelnjis dau no govs naudas. Vi ir musu biedrs, viam jd tas pats, kas mums un kop ar mums, j o Barberna mte tau bija soljusies, ka nepieskroties ne vienai pankkai, pirms ms nebsim apmierinjui savu aus mgo izsalkumu. Bet pagja ilgs laiks, pirms msu izsalkums un, it se vii, msu krums bija apmierints. Beidzot tomr pienca brdis, kur ms visi vienbalsgi apliecinjm, ka nedsim vairs nevienas pankkas pirms Barberna mte ar nebs k du apdusi. Tagad mums paiem, savukrt, iegribjs cept pankkas. Uzlikt sviestu un uzliet mklu uz pannas, bij viegli; bet ko ms nevarjm, tas bija apsviest pankku otrdi. Es vienu iesviedu pelnos un otru, pavisam karstu, Matijs dabja uz roku. Kad boda bija iztukota, Matijs, kas labi noprata, ka Barberna mte nevlas via kltbtn runt par lietm, kas attiecas tikai uz mani, sacja, ka izieot r apskatties, ko dara msu govs. Vi izgja pagalm un atstja ms ar Bar berna mti divat. Ja es ldz im brdim biju gaidjis, tad tas tomr nebija noticis bez nepacietbas, un tikai liel inte rese, ko es piegriezu pankku cepanai, neva man nogrimt rpju pilns prdoms. Ja Barberns bija braucis uz Parzi, tad tas, droi vien, bs noticis nolk uzmeklt Vitliju un piedzt no via maksu par tiem gadiem, kas nebija vl samaksti. Man, t tad, tur nekas nebija darms. Vitlijs bija miris, vi vairs nevarja makst, un no manis nek nevarja pieprast. Bet j a Barbe rns nevarja no manis prast naudu, vi varja prast mani pau un, dabjis mani rok, vi varja mani nodot vai iz-

35 t

rt, kur un k, un par cik gribja. Un tas tiem attiecs uz mani >un pie tam oti, j o es biju stingri nomies nedoties ro ks briesmgajam Barbernam. Ja bs vajadzgs, es atstu Franciju, es aizieu ar Matiju uz Itliju, uz Ameriku, vai ldz pat pasaules galam! T domdams, es apmos uzmanties sarun ar Barbe rna mti. Tas nebija vis td, ka es nebtu viai, ai m ajai sievietei uzticjies, bet td, ka via drebja sava vra priek. T o es labi zinju un, j a es viai izststu savus no domus, via, paai negribot, var par tiem izpaust Barbernam, un vi vartu mani td krt dabt rok. Nu, bet tas ne kad nenotiks manas vainas d; es uzmanos. Kad Matijs bija izgjis, es sacju Barberna mtei: Tagad ms esam vieni, vai tu man nepateiksi, kds sa kars Barberna ceojumam uz Parzi ar mani? Bez aubm, mans brns, ar prieku. A r prieku! es biju galgi samulsis. Pirms runtu tlk, Barberna mte paskatjs uz durvnn. Apmierinjusies, via pagriezs pret mani un smaid dama sacja: Liekas, ka tava imene tevi mekl! Mana imene? J, tava imene, Remij. Man ir imene, man? Man ir imene, Barberna mt, man, izliktam brnam! Jdom, ka tu neesi labprtgi izlikts, j o citda tevi tagad nemekltu. Kas mani mekl? A k Barberna mt, run, run tau trk! Es tevi ldzu! Man liks, ka es uzreiz btu zaudjis prtu un es iesaucos: Bet n, tas tau nav iespjams! Tas ir tikai Barberns, kas mani mekl. J, bet vi to dara tavas imenes uzdevum. N , vi grib tikai dabt mani rok, lai tad atkal pr dotu. Bet tas viam neizdosies! A k , Remij, k gan tu vari par mani t domt! Vi grib tevi piekrpt, Barberna mt! Nu, brns, esi tau prtgs un uzklausies, kas man tev sakms un nebsties par velti. Bet es vl neesmu visu to aizmirsis. Klausies, ko es pati dzirdzju. Tam tau tu ticsi, vai n? Tas bija jau kdu mnesi atpaka. Bija pirmdiena un es

352

strdju veas mazgtuv, kad istab, kur patlaban atrads Barbarns, ienca kds vrietis, jeb pareizk kungs. V a i js esat Barberns? jautja kungs, kas runja ar pavisam sve du akcentu. J, atbildja eroms, tas es esmu. Vai js atradt brnu, izliktu Breteja avnij, Parz un apmties viu uzaudzint? J. Sakiet, ldzu, kur is brns tagad atrodas? Es gribtu zint, kas jums tur par dau? atbil dja eroms. Ja es btu aubjies par Barberna mtes patiesgumu, tad s laipns Barberna atbildes vien jau btu pieticis, lai prliecintos, ka tas, ko via ststa, ir taisnba. T u zini, via turpinja, ka veas mazgtuv var visu dzirdt, ko eit run. Un t k runts tika par tevi, tad es gribju visu noklausties. Lai labk vartu dzirdt, es pagju drusku uz prieku, pie kam uzkpu virs kdam agaram, kas salzdams iebrikjs man zem kjm. V a i ms eit ne esam vieni? jautja kungs. T ir mana sieva, atbildja eroms. Te ir oti karsts, sacja kungs, ms vartu iziet r parunties. Vii izgja abi r un eroms atgriezs ti kai pc trim vai etrm stundm. Tu sapratsi, cik oti man gribjs zint, ko eroms bija runjis ar sveo kungu, kas, varbt, bija tavs tvs, bet eroms nek neatbildja uz maniem jautjumiem. Vi tikai sacja, ka is kungs neesot tavs tvs, bet ka vi tevi mekljot tavas imenes uzdevum. Kur ir mana imene? Kda via ir? Vai man ir tvs? mte? T o pau ar es jautju eromam. Bet vi atbildja, ka nek nezinot. Vi sacja, ka braukot uz Parzi uzmeklt veco muzikantu, kam tevi izrjis. Vi bija uzdevis savu ad resi Parz, Lursina iel, pie kda cita muzikanta, Garofolija. Es os vrdus labi iegaumju; iegaum ar tu. Apmierinies, es vius pazstu oti labi. Un pc Bar berna aizbraukanas, tev nav nekdu ziu no via? N , nekdu; vi laikam, vl arvien mekl. Sveais kungs viam iedeva simts frankus un piecus luidorus un, pc tam vi tam, varbt, ir vl devis. Viss tas un skaistie auti i, kuros tu biji ietts, kad tevi atrada, liecina, ka tavi ve cki ir bagti. Kad es tevi ieraudzju sam pie pavarda, es domju, ka tu jau esi atradis savu imeni, un td iedomjos, ka Matijs ir -tavs stais brlis.
23 Hektors Mal, Dzves skol.

353

aj brd Matijs gja gar durvm un es viu pasaucu: Matij, mani vecki mani mekl, man ir imene, sta i mene! Bet savdi, Matijs, liks nemaz nejsmoja un nepriecjs man ldz. Tad es viam izststju visu, ko biju dabjis zint no Barberna mtes.

354

XXXI

nodaa.

Vec un jaun imene.

Es to nakti gulju maz. Bet cik biei, sevii pdj lai k, es biju sapojis un priecjies par to, ka varu atkal reiz izgulties sav brna gulti. Cik daudz jauku naku es vi biju agrk pavadjis, guldams bez pamoans, ieritinjies strt un uzvilcis segu ldz pat zodam. Cik daudz reiu, guldams zem klajm debesm, nosalis nakts vsum un izmircis rta ras ldz pat kauliem, es biju ilgojies pc s silts segas! Es aizmigu, tikldz ieglos gult, j o biju oti noguris no dienas uztraukumiem un no cietuma pavadts nakts; bet pc laicia es pki uzmodos un vairs nekdi nevarju aizmigt: es biju par daudz uztraukts un nemiergs. Mana imene! Aizmiegot es biju domjis par savu imeni, un so brdi, ko biju noguljis, es biju sapojis par o imeni par tvu, mti, briem un msm. Es daas mintes biju kop ar tiem, ko vl nepazinu un ko aj brd redzju pirmo reiz. Savdi, Matijs, Lzia, Barberna mte, Miliganes kundze un Arturs, visi bija manas imenes loceki, un Vitlijs bija mans tvs. Vi bija atdzvojies un kuvis oti bagts. Pa to laiku, kamr ms bijm bijui irti, vi bija_atradis ar Doli om Zerbno, kurus nebij apdui vilki, k m e s t o domjam. Es domju, katram cilvkam ir bijuas tamldzgas halucincijas, kad vi s laika sprd prdzvo veselus gadus, un izstaig neizmro23*

355

jamus attlumus. Visi ari zina, cik ie prdzvojumi ir spilgti un spcgi un cik grti atmosties tikt no viiem va. Pamodies, es vl redzju visus tos, par kuriem nupat bi ju sapojis, tik skaidri, it k vakar vakar btu bijis ar viiem kop. Saprotams, ka td es ar vairs nevarju iemigt. Pa mazm, tomr halucincijas radts sajtas ska zaudt savu spilgtumu. Bet tad -mani sagrba sav var dzves stenba un aizdzina pdjo miega palieku. Mana imene mani mekl, bet lai to atrastu, man jgrie as pie Barberna. Pietika s vienas domas, lai aptumotu manu prieku. Es labprt btu gribjis, lai Barbernam neb tu nekda ldzdalba man laim. Es vl nebiju aizmirsis vr dus, ko vi teica Vitlijam taj dien, kad mani prdeva viam: Tam, kas o brnu izaudzins, tas var diens labi at maksties; ja es nebtu uz to cerjis, es viu nekad nebtu piemis. Tie bija ie vrdi, kuru d manas nepatkams jtas pret Barbernu nevarja izgaist. Barberns nebija mani aiz ldzjtbas paclis no ielas un apmies audzint, bet vienkri td, ka es biju bijis iev stts smalkos autios, td, ka vi bija cerjis labi nopelnt, ja kdu dienu atrastos mani vecki un mani pieprastu. T k diena nenca tik tri, k vi to bija vljies, tad vi prdeva mani Vitlijam. Tagad vi prdos mani manam t vam. Kda milzga starpba starp vru un sievu! Barberna mtes mlestbai uz mani nebija nekda sakara ar naudu. Ak, cik oti es vljos, lai viai btu bijis kds labums no manis un nevis Barbernam. Bet k es ar nemeklju un negrozjos pa savu gultu, es nevarju neko atrast, un manas domas ar izmisumu atgriezs pie t, ka tas tomr bs Barberns, kas atdos mani maniem veckiem un saems pateicbu un atalgojumu. Bet man tomr bija jiet pa o ceu, j o citas izejas nebija. Atzmt starpbu, kdu jutu sav sird attiecb pret vru un sievu, nksies man paam, vlk, kad bu kuvis bagts. Tad man paam ar vajadzs atldzint un pateikties viai par vias plm un mlestbu. in brd man tomr neatliek nekas cits, k griezties pie Barberna, t. i., man vi ir jmekl un jatrod, jo vi ne piederja pie tiem vriem, kas ne soli nesper neaprunjuies ar savm sievm, nepaststjui, kur vii ies, ko dars un kur vius atrast. Barberna mte zinja tikai to, ka vias vrs ir Parz. Kop savas aizbraukanas uz Parzi, vi nebija

356

neko rakstjis, nebija ar atstjis nekdas zias par sevi ar kdu pazstamu sdinieku vai mrnieku. Vi nebija radis dot dus laipnbas pierdjumus. Kur vi bija? Kd viet vi varja bt apmeties? T o Barberna mte noteikti nezinja, un td ar nevarja viam aizrakstt vstuli, bet, domjams, ka vi atrodas kd no trim Muftra ielas mjvietm, kuru vrdus via zin. Ja vi nebs vien, tad droi vien, otr vai tre. Man, t tad. cits nekas neatliek, k braukt uz Parzi un meklt paam to, kas meklja mani. Atrast imeni, man, bez aubm, bija liels un necerts prieks, tomr veids, k tas pie manis nca, to drusku aptumoja. Es biju cerjis, ka varu pavadt pie Barberna mtes daas miergas, laimgas dienas, parotaties ar Matiju sens rotas, bet tagad iznca, ka mums tli nko dien jdodas prom. Bez tam manos nodomos bij bijis doties no Barberna mtes uz jrmalu, uz Esnandu, apmeklt Etjeneti. Bet ar no ceojuma man bija jatsaks. Bija jatsaks apmeklt un noskpstt Etjeneti, kas bija bijusi tik sirsnga un laba pret mani. Pc tam, kad es btu bijis pie Etjenetes, man btu vaja dzjis iet uz Njevru, uz Dreiz un aiznest Lziai vstis no bra un msas, bet tagad man vajadzja atteikties, k no Lzias, t no Etjenetes. Noemoties dm domm, pagja visa nakts: briem man liks, ka es nedrkstu atstt Lziu un Etjeneti, briem atkal ka man, cik tri vien iespjams, jdodas uz Parzi uzmeklt savu imeni. Beidzot tomr, nenkdams ne pie kda sldziena, es iemigu, un t nakts, kurai, pc manm domm, vajadzja bt jaukkai par vism, tagad izvrts par visne miergko un sliktko, kdu tik varu atcerties. Otr rt, ms visi trs, Barberna mte, Matijs un es, sddami ap pavardu un silddami msu govs pienu, notur jm apspriedi. K o man dart? Es izststju savas pagjus nakts aubas, prdomas un neziu, k rkoties. T e v jiet uz Parzi, sacja Barberna mte, j o tavi ve cki tevi mekl, un tu nedrksti novilcint viu priekus. Savas domas aizstvdama, via pieveda daudz un da dus iemeslus, kas viai runjot, man liks, viens par otru labki. T tad nospriests, ms dosimies uz Parzi, es sacju.

357

Bet Matijs neizrdja nekdu piekrianu dam lmumam, glui otrdi, liks, ka vi tam nepiekristu. T u dom, ka mums. nebtu jiet uz Parzi, es viam jautju. Kd tad tu neizsaki savas domas, k Barberna mte? Vi papurinja galvu. V a i tu neredzi, ka es jau t esmu diezgan nomocjies, kd tu kavjies nkt man palg? Man iet, vi beidzot sacja, ka jauno d nedrkst aizmirst vecos. Ldz ai dienai tava imene ir bijusi Lzia, Etjenete, Aleksis un Benjami, vii ir bijui tavi bri un msas, vii ir tevi mljui. Bet te uzreiz atrodas jauna i mene, ko tu nemaz nepazsti, kas nekdu citu labumu nav tev darjusi, k izlikusi tevi uz ielas, un tu uzreiz atstj tos, kas bijui pret tevi labi to d, kas, vismaz sprieot no rienes, nav tdi bijui. Es atrodu, ka tas nav pareizi. Nesaki vis, ka Remija vecki viu pametui, prtrauca viu Barberna mte. Varbt viiem brnu nozagui, un vii to apraudjui, gaidjui un mekljui ldz pat ai dienai. T o es nezinu, bet es zinu to, ka Akna tvs pacla Remij u pusdzvu pie saviem vrtiem, ka vi viu kopa k savu brnu, ka Lzia, Etjenete, Aleksis un Benjami viu mljui k savu brli. Td es saku, ka tiem, kas viu uz mui, ir tdas pat tiesbas uz via mlestbu, k tiem, kas, vai nu labprtgi, vai nelabprtgi ir viu pazaudjui. Akna tva un via brnu draudzba pret Remiju nca no sirds; vi iem nebija nekdu pienkumu pret viu. Matijs os vrdus izrunja it k sadusmots, neskatda mies ne uz mani, nedz uz Barberna mti. Tas mani spinja, bet ne tik oti, ka nebtu varjis izjust cauri apvainojumam, Matija vrdu pareizbu. Bez tam, es acumirkl atrados to neapmgo cilvku stvokl, kas visbiek nostjas t pus, kas runjis pdjais. Matijam ir taisnba, es sacju, un ne vieglu sirdi es pir mt apmos iet uz Parzi, neredzjis ne Etjeneti, ne Lziu. Bet tavi vecki? neatlaids Barberna mte. Vajadzja kaut ko izlemt; es minju samierint abas puses. Ms neiesim apmeklt Etjeneti, es sacju, tas btu par daudz liels lkums. Bez tam Etjenete prot last un rakstt, un ms ar viu varam sazinties rakstiski. Bet pirms doties uz Parzi, ms iegriezsimies Dreiz un apmeklsim Lziu. Ja

358

tas ms ar aizkavs, tad aizkavans nebs liela. Bez tam Lzia neprot last, un visu o ceoanu es, galven krt, uz mos tikai vias d. Es viai izststu visu par Aleksi, un izlasu viai Etjenetes vstuli, kufu iepriek lgu, aizrakstt uz Dreiz. Labi, smaiddams sacja Matijs. Ms nolmm iziet nkam dien, un tagad es pus dienu pavadju rakstdams Etjenetei vstuli, kur paskaidroju, kd man nav iespjams viu apmeklt, k biju soljies. Nkam dien man vl reiz ncs prdzvot irans spes. Bet oreiz tomr tas bija citdi, nek kad pirmoreiz, kad kop ar Vitliju atstju avanonu. Tagad es varju noskp stt Barberna mti un apsolt viu drz, kop ar veckiem, atkal apmeklt. Visu vakaru, pirms msu aizieana, ms pa vadjm saruns par to, ko visu es viai dou un dvinu. Vai tad es tagad nebu bagts? Nekas man neliks pietiekoi labs viai. T u nek man nevari iedvint, kas btu vairk vrts, k tava govs, manu mazo Remij, via sacja. A r visu tavu bagtbu tu nevari sagdt man lielku laimi, k to, ko tu man sagdji sav nabadzb. Msu nabaga gosnia, ar no vias mums bija jiras. Matijs desmitm reiu skpstja vias plato purnu, kas, k liks, viai oti patika, j o pc katra skpsta via pastiepa savu garo mli. Un tad, ms atkal bijm uz lielcea, ar maisiem uz muguras un Kapi priekgal. Ms gjm lieliem soiem, jeb vismaz es, pats to nejusdams, un nepacietbas dzts, laiku pa laikam, spros milzgiem soiem uz prieku. Matijs, brdi turjies man ldzi, beidzot ska celt iebil dumus un aizrdja, ka t ejot msu spki drz izsks. Kdu brdi es gju lnk, bet drz vien atkal mani soi patrinjs. Cik tu esi steidzgs! Matijs noskumis sacja. Tas taisnba, bet man iet, ka ar tev jbt tdam, j o mana imene bs ar tava imene. Vi papurinja galvu. Mani kaitinja un spinja is ests, ko es biju ievrojis jau vairkas reizes, kad tika pie minta mana imene. V a i tad ms neesam bri? A k j ! Ms abi sav starp. Es par tevi neaubos, es esmu tavs brlis odien un bu ar rt tas pat. T o es ticu un jtu. Nu, t tad?

359

 T tad! bet kd tu gribi, lai es btu brlis taviem briem j a izrdtos, ka tev tdi ir lai es btu dls tavam tvam un mtei? Vai tad, ja ms btu aizgjui uz Luku, es nebtu bijis brlis tavai msiai Kristnai? , j ! bez aubm. Kd tad tu nevartu bt brlis maniem briem un msm, ja man tdi btu? Td, ka t ir pavisam, pavisam cita lieta. Kas tur par starpbu? Es neesmu bijis ietts skaistos autios, atbildja Matijs. Kas par to? Tam ir liela, oti liela nozme, un to tu zini tikpat labi, k es. Ja tu btu atncis uz Luku, kas, k tagad redzu, nekad nenotiks, tevi btu uzmui nabaga audis, mani vecki. Vii nebtu varjui pret tevi neko iebilst, j o vii btu bijui vl nabadzgki par tevi. Bet j a tavi skaistie autii run patie sbu, k to dom Barberna mte, un k tas patiesb, droi vien ar ir, tad taviem veckiem jbt bagtiem, varbt vii ir oti ievrojamas personas. K tad tu vari gribt, lai vii pieem tdu nolojamu nabagu k mani? Bet, kas tad es pats esmu, j a ne nolojams nabags. Acumirkl, j. Bet rtu tu jau bsi atrastais dls, kamr es bu tas pats nolojamais zeis, kas bijis. Tevi sts skol, pieems audzintjus, kamr man bs jstaig vienam paam pa lielceiem. Es tevi varu piemint tikai doms, un ceru, ka ar tu atcersies mani. A k , mo Matij, k gan tu vari t runt? Es runju, k domju, o mio caro! Lk, kd es ne varu no visas sirds priecties tev ldz. Tas ir viengi tikai tpc, ka mums bs jiras. Un es tau ticju, un simtm reiu biju izdomjis, un sapojis, ka ms arvien paliksim kop. Ak, ne jau t, k ms tagad esam, k nabaga ielas muzikanti. Ms abi btu strdjui un btu kuvui par stiem mziiem, kas spl stas publikas priek. Un ms nekad nebtu ruies! Bet t jau tas bs, manu mo, mazo M a t i j ! Ja izrd sies, ka mani vecki ir bagti, tad viu bagtba bs k man, t ar tev. Ja mani sts skol, tad tu nksi man ldz. Ms viens otru neatstsim, ms kop strdsim, bsim arvien kop,

360

kop augsim un dzvosim. Es tev apgalvoju, ka viss bs t, k ms abi, tu un es, to esam izdomjui, un tik oti vlamies. Es zinu oti labi, ka tu to gribtu, bet tu vairs nebsi noteicjs un pats savs kungs, k tagad. Nu, lk, paklausies tagad: tas, ka mani vecki mani mekl, liecina, ka vii interesjas par mani, vai n? T tad vii mani ml, vai mls; j a vii mani mls, vii neatraids manu lgumu, vii izpilds to, ko lgu. Un es vius lgu, lai vii dartu laimgus tos, kas ir bijui labi pret mani, kas mani mljui, kad biju viens un atstts: Barberna mti, Akna tvu, Etjeneti, Aleksi, Benjamiu, Lziu un tevi. Akna tvu vii izpests no cietuma, Lziu paems pie sevis, lai viu izskolotu un izrsttu, un tevi, kop ar mani nodos kd kolle. Lk, k viss nokrtosies, t. i. taj gadjum, ja mani vecki bs bagti, un es, msu abu lab, btu oti apmierints, ja vii btu turgi. Bet es btu oti priecgs, ja vii btu nabadzgi. Tu esi muis! oti var bt. Vairk ne vrda neteicis, Matijs pasauca Kapi, j o bija piencis laiks brokastot. Vi sama viu roks un uzrunja viu k cilvku, kas saprot, ko viam saka, un var atbildt. V a i n, manu veco Kapi, ar tev labk patiktu, ja Remija vecki btu nabadzgi? Dzirdot savu vrdu, Kpis, k arvien, priecgi ierjs un pielika labo priekepu pie krtm. A r nabadzgiem veckiem ms visi trs vartu dzvot ar uz prieku msu brvo dzvi. Ms ietu, kur gribtu, un mums nebtu citu rpju, k tikai apmierint godjamo sa biedrbu. Vau, vau! Turpretim bagtie vecki izsvieds Kapi r, pagalm, piesies viu vas pie suu bdas. Ts, bez aubm, bs skai stas vaas, no trauda, bet tomr ts bs vaas, j o sui jau nedrkst staigt apkrt grezns istabs. Es, kaut gan ne daudz, tomr dusmojos uz Matiju par to, ka vi man novl nabadzgus veckus un negrib emt dalbu manos sapos par bagtiem veckiem, ko man bija iedvesusi Barberna mte, un ko es pats tik tri un viegli biju piemis. Bet no otras pusas, es biju ar laimgs, j o sapratu, ka das domas viam iedve viengi draudzba, viengi bailes no ir ans. Es nevarju uz viu dusmoties par to, kas patiesb

361

bija tikai liecba par via draudzbu, par via pieeranos man. Matijs mani mlja, vi domja tikai par msu drau dzbu, un negribja, ka mums btu jiras. Ja ms nebtu bijui spiesti pai pelnt sev uzturu, es, par spti Matija aizrdjumiem, btu visu ceu nogjis nepa rast steig. Bet mums vajadzja dot izrdes viss lielks sds, kas gadjs mums ce, un, gaidot uz to laiku, kad mani vecki dalsies ar mums savs bagtbs, mums pagaidm bija japmierinjs ar skiem santimiem, ko ms ar lielm gr tbm ur un tur salasjm. Mums pagja tomr ilgks laiks, nek ms bijm apri njui, kamr ms no avanonas caur Obisonu, Monlisonu, Mulnu un Desizu sasniedzm Dreiz. Bez tam mums bez dienis maizes bija vl viena vaja dzba, viens iemesls, kas ms spieda plties, lai msu ie mumi btu pc iespjas lielki. Es nebiju aizmirsis Barberna mtes vrdus, kad via man apgalvoja, ka ar visu savu bag tbu es nespot dart viu laimgku, k to esot darjis tagad sav nabadzb, un td es gribju Lziai sagdt tdu pat laimi, k Barberna mtei. Nevar bt aubu, vismaz es pats t domju, ka es ar Lziu dalos sav bagtb. Bet gaidot uz o bagtbu, es gribju aizvest Lziai kdu dvanu, kas btu pirkta par mana paa pelntu naudu, nabadzbas dvanu. T bija lelle un leu mbeles, ko ms nopirkm Desiz un, kas par laimi, maksja labu tiesu mazk nek govs. No Desizas ldz Dreiz ms varjm iet tri, j o , izemot atijon-en-Bazu, ce nebija nevienas lielkas sdas, u nabadzgo sdu zemnieki negribja atraut santimu savm nepiecieamm vajadzbm, lai to augstsirdgi atdotu ielas muzikantiem, gar kuriem tiem nebija nekdas daas. Skot no atijonas ms gjm gar kanla malu, un ie meiem apauguie krasti, rmais dens un zirgu vilkts liel laivas man atgdinja tos laimgos laikus, ko s pavadju uz Gulbja kop ar Arturu un Miliganes kundzi. Kur gan tagad atrodas Gulbis? Cik daudz reizes, kad ce ms veda gar kdu kanlu, es netiku apjautjies, vai kds nav redzjis gambraucam greznu izpriecas laivu ar verandu. Bet velti. Laikam Miliganes kundze ar savu izrstto Arturu bs atgrie zusies Anglij. T tas bez aubm bija, un t es ar domju,

362

bet tomr katrreiz, kad msu ce veda gar Niverneja kanlu un es tlum ieraudzju kdu zirgiem vilktu laivu, es sev jau tju, vai tik tas nav Gulbis. T k bija jau rudens, tad dienas bija skas nek va sar, un mums arvien bija oti jsteidzas, lai pirms tumsas sasniegtu nodomts sdas, kur bijm paredzjui prgult naktis. Tomr, par spti vism msu plm un steigai pdj cea posm, ms Dreiz sasniedzm tikai meln tums. Lai atrastu Lzias krustmti, mums vajadzja iet tikai gar kanla malu, j o vias vrs bija slu sargs, un dzvoja mji pie pam slm. A r to ms ietaupjm laiku, un drz vien atradm mjiu, kas atrads pa sdas gal, lie liem kokiem apstdt laukmal, kas notlm liks peldam balt migl. Mana sirds stipri dauzjs tuvojoties ai mjiai, kuras log meta gaismu liela uguns no kamna. Laiku pa lai kam uzliesmodama, uguns meta atspdumu ar uz cea, par kuru mums bija jiet. Kad ms bijm piegjui pie mjias, es redzju ka durvis un logs bija aizvrti. Bet, t k logs bija apgaismots, un viam nebija ne slu, ne aizkaru, tad es redzju Lziu ar krustmti sam pie galda. Vim pretim, ar muguru pret mums, sdja kds vrietis, kas, bez aubm, bija Lzias tvocis. Vii d vakarias, sacja Matijs, ms esam atnkui st laik. Es, ne vrda nerundams, aizturju viu aiz rokas, un pamju ar Kapim klust un nostties man aiz muguras. Tad es nomu no pleca harfu un sagatavojos splt. A k , pareizi, klusu iesaucs Matijs, t ir jauka ideja. Nosplsim serendi! N , ne tu, es viens pats. Un es nosplju pirms taktis no savas neapolitu dzie smias. Es pats nedziedju ldz, j o baidjos, ka balss mani nenodod. Spldams es novroju Lziu: via strauji pacla galvu un vias acis iemirdzjs. Tagad es sku dziedt. Via nolca no krsla un skrja uz durvm. Man tikko atlika laika atdot harfu Matijam, kad Lzia jau bija mans roks. Ms ldza ienkt ieka, un, kad krustmte Katrna bija mani noskpstjusi, via uzlika vl divus vjus uzgaida.

363

Es viu ldzu uzlikt vl treo. Redziet, es sacju, mums ldzi ir vl tda maza biedrente. Un es izvilku no sava maisa lelli un nosdinju viu uz krsla, kas atrads blakus Lzias krslam. Es nekad neaiz miru skatu, ko man Lzia uzmeta, un es viu redzu vl tagad.

364

XXXII

n o d a Ja.

Barberns.
Ja man nebtu bijis jsteidzas uz Parzi, es btu ilgi, oti ilgi palicis pie Lzias, j o mums abiem bija tik daudz ko st stt, un taj sarunas veid, ko ms pielietojm, ststana vilks oti lnm. Lziai bija jizststa par savu dzvi iek Dreiz, par to, ka krusttvs un krustmte viu oti iemojui un tura k savu brnu, j o viiem paiem, no pieciem brniem nebija pali cis vairs neviena. Njevras imens das nelaimes gads biei, j o sievietes atstj savus brnus, lai ietu par zdtjm uz Parzi. Via ststja, k via dzvo pa mju, ko strd, k rotajas un k priecjas. Via ststja par zvejoanu, par laivas braucieniem, par pastaiganos me, kas aizpildja gandrz visu vias laiku, j o skol iet via nevarja. Es, savukrt, viai jautju, vai t nav samusi kdas zias no tva, un izststju visu, kas noticis pa to laiku, kamr bijm irti. Es izststju, k iet Aleksim, un par to, ka pats tikko nedabju galu raktuvs; par to, ka apmekljot Barbe rna mti, dabju zint, ka mana imene mani mekl un, ka td nevarju apmeklt Etjeneti, k biju gribjis. Pats par sevi saprotams, ka lielko vietu man ststjum iema mana imene, mana bagt imene. Es Lziai atkr toju to pau, ko biju sacjis Matijam, likdams lielko svaru uz imenes bagtbu, kas, ja manas cerbas piepildtos, vartu ms visus padart laimgus: vias tvu, brus, msu un viu pau, galvenais, viu pau. Lzia, kas nebija, k Matijs, pragri iepazinusies ar dzvi, un par laimi sev paai, nebija bijusi Garofolija skol, bija gatava tli tict, ka tiem, kas ir bagti, ir jbt ar lai mgiem in pasaul. Via domja, ka bagtba ir kaut kas ldzgs tam burvju ldzeklim pasaks, kas dod visu, ko tik vlas. Tiem, vai tik ne tpc vias tvs bija ieslodzts cie365

tum, un imene izkaista pa pasauli, ka vi bija nabags un nevis bagts? Vai tas biju es, vai via, kas bija bagts tas viai neliks svargi, jo rezultts bija tas pats: visi apvienoti, visi laimgi, un tas tikai viai ar rpja. Ms tomr nepavadjm laiku viengi saruns slu priek, kur dens ar troksni gzs baseinos, bet ms visi trs Lzia, Matijs un es, gjm ar pastaigties. sti ms bijm ne trs, bet pieci, j o Kapja kungs un Lelles jaunkundze ar neiztrkstoi piedaljs ins promends. Mani gjieni cauri Francijai vairkus gadus kop ar Vitliju un pdjos mneus kop ar Matiju bija man devui iespju iepazties ar daudz skaistm vietm. Tomr es nebiju redzjis nevienu tik interesantu, k to, kur ms tagad atradmias. Milzgi mei, skaistas pavas, klintis, pakalni, alas, pu tojoi dens kritumi, rmi di un tad kanls, kas plda lu lou ielej starp pilngi stviem krastiem! Tas bija lie liski; bija dzirdama tikai dens burbuoana, putnu dziesmas un vja noptas lielo koku lapotn. Ir gan tiesa, ka daus gadus atpaka es biju atradis, ka skaista ir ar Bjevras ieleja. Es tpc negribtu, lai prk viegli notictu maniem vrdiem. Es gribu teikt tikai to, ka visur, kur es kop ar Lziu biju, vai nu pastaigjoties vai spljoties, apkrtne man bija liku sies skaistka un burvgka, nek citas vietas, kurm pam par sevi, bija varbt lielkas priekrocbas. T ar o apkrtni es biju skatjis kop ar Lziu, un prieks, ko es tad prdzvoju, ir savu mirdzumu pievienojis ar manm atmim par o ap krtni. Vakaros, j a nebija prk mitrs, ms sdjm mjas priek, bet kad migla bija bieza, tad istab, pavarda priek. Tad, par lielu prieku Lziai, es splju harfu. A r Matijs splja vai nu vijoli, vai kornetu. Bet Lziai labk patika harfa, un tas darja mani ne mazumu lepnu, iroties, lai ietu gult, Lzia mani vienmr ldza nodziedt manu neapolieu dziesmiu, un to es ar darju. Tomr, kaut gan te bija tik jauki, mums bija jatstj Lzia un skaist vieta un jdodas ce. Bet es par to prk nenoskumu; es t biju iedzvojies savos sapos par ba gtbu, ka sku tict ne tikai tam, ka reiz bu bagts, bet iedomjos, ka esmu jau tds, ka man vajaga tikai vlties kaut ko, un vistuvk nkotn, gandrz tli, tas ar tiks izpildts. Vrdi, ko es sacju Lziai pie atvadans, daudz labk,

366

nek gari paskaidrojumi, dos sajgu par to, cik sirsngi un patiesi es pats ticju savm iedomm. E s tev atbrauku paka kariet ar etriem zirgiem, es viai sacju. Un via tam tik oti noticja, ka rdja ar roku, k sit zirgiem ar ptagu: via, bez aubm, tikpat skaidri redzja karieti, k es. Bet pagaidm, pirms ms vartu atbraukt kariet no Parzes uz Dreiz, mums vajadzja noiet kjm no Dreiz uz Parzi. Ja nebtu bijis Matijs, es btu oti tri sasniedzis Parzi, spldams tikai tik daudz, cik vajadzgs, lai sapelntu nepiecieamo uzturu. Kd plties vl vairk? Mums vairs nebija jprk ne govs, ne lelle, pietika, ja ms nopelnjm tiei dienas iztiku. Un pelnt naudu, lai to aizvestu maniem veckiem, nebija tau nekda vajadzba. Bet uz Matiju mani pierdjumi neatstja nekdu iespaidu. Strdsim un pelnsim, cik vien varsim, vi sacja, piespiezdams mani emt harfu. Kas zin, vai ms maz tln atrodam Barbernu? Nu, ja ms viu neatradsim pulksten divpadsmitos, tad atradsim divos. Muftra iela nav diezcik gara. Bet, ja nu vi vairs nedzvo Muftra iel? Ms iesim turp, kur vi dzvo. Bet ja vi jau atgriezies avanov? Tad vajadzs viam rakstt, gaidt atbildi, un no k ms pa to laiku dzvo sim, ja mums bs tukas kabatas? Gandrz jdom, ka tu nemaz nepazsti Parzi. Vai tu jau esi aizmirsis antij akmelauztuves ? N. Nu, redzi, es ar neesmu aizmirsis Sv. Medrda baz ncas mri, pie kura es biju piespiedies, lai no bada nepakristu zem. Es negribu Parz badu ciest. Ms j o krietnk padsim pusdienu, kad bsim atra dui manus veckus. Es tikai tad atsakos no pusdienas, kad esmu labi pa dis brokastis, bet kad es neesmu dis ne brokastis, ne pus dienas, tad nejtos labi, un td man tas nepatk. Strdsim t, it k mums btu jprk govs taviem veckiem. Tas bija oti gudrs un prtgs padoms, tomr jatz stas, ka es vairs nedziedju ar tdu sirsnbu, k agrk, kad krjm s pie s Barbarna mtes govij vai Lzias lellei. Cik tu bsi slinks, kad ksi bagte! sacija Matijs.

367

Skot no Korbejas, ms gjm pa to pau ceu, pa kuru pirms seiem mneiem izgjm no Parzes, lai dotos uz a vanonu; si pirms Vilifas, ms iegriezmies ferm, kur bijm devui msu pirmo koncertu un spljui kziniekiem dejas. Jaun sieva un jaunais vrs ms tli pazina un gribja, lai ms viiem uzspljam kdu deju. Par to ms dabjm va karias un naktsmjas. No ejienes, nkam rt, ms skm pdjo cea gabalu uz Parzi. Bija pagjui taisni sei mnei un etrpadsmit dienas no t laika, kad ms no vias izgjm. Bet tagad, atgrieoties, diena pavisam neldzinjs tai dienai, kad ms viu atstjm: laiks bija auksts un pelks, ne saules pie debesm, ne puu, ne zaumu cemalas. Vasaras saule bija padarjusi savu darbu, un tagad bija uznkuas pir ms rudens miglas. Tie nebija vairs lefkoju ziedi, kas pri mru stm bira mums uz galvas, bet gan nokaltus lapas, kas raisjs no nodzeltjuiem kokiem. Bet kas mums par dau gar rudens drmumu! ms pai bijm pilni iekja prieka, un mums nebija vajadzgi ierosinjumi no rienes. Ja es saku mums, tad tas nav glui pareizi, jo priecgs biju viengi es. Domas, ka drz mani apkamps mte, kas patiesi bs mana mte, un ka tvs nosauks mani par savu dlu, mani t uz trauca, ka tikko varju savaldties. Matijs, tuvojoties Parzei, palika arvien skumjks un skumjks un biei nostaigja vairkas stundas neizrundams neviena vrda. T k vi neminja sava nelab gara stvoka iemeslu, tad es biju iedomjies, ka tas nk vl no via bai lm par msu iranos, un es negribju atkrtot atkal to pau, ko biju viam jau vairkas reizes teicis, t. i. ka msu vecki nevar gribt ms irt. Tikai netlu no Parzes apcie tinjumiem, kad ms bijm apstjuies brokastot, Matijs, s ddams uz akmea un zdams maizi, man paststja par to, kas viu nospie. V a i tu zini ar, par ko es tagad Parz ieiedams domju? Par ko? J, par ko? es domju par Garofoliju. Ja iiu vi ir izlaists no cietuma? Toreiz, kad man sacja, ka vi ir cie tum, man neienca prt paprast, uz cik ilgu laiku vi ir ieslodzts. Pa o laiku vi, varbt, ir izncis no cietuma un apmeties atkal sav Lursinas ielas mjokl. Barberns mums jmekl Muftra iel, kas ir Garofolija kvartl, pie pam via durvm. Kas notiks, ja ms negaidot sastopamies? Vi

368

ir mans saimnieks, mans tvocis, t tad vi var mani paemt atkal pie sevis, un es nevartu nekdi tikt vairs va. T e v ir bail krist Barberna roks, un td tu sapratsi, cik oti man ir bail nokt atkal pie Garofolija. A k ! mana nabaga galva! Bet galva vl ir nieks, saldzinot ar iranos, kas ms sa gaida. Ms vairs nevartu satikties, un irans manas i menes d btu sav zi vl briesmgka, nek irans ta vas imenes d. Garofolijs, droi vien, btu ar mieru tevi pieemt un dot tev, ar ptagas paldzbu, tdu pat mcbu, k saviem audzkiem, bet tu jau negribsi to pieemt, un ar es to negribu. Tu tau nekad neesi ticis sists! Aizemts viss ar savm cerbm, es nemaz nebiju iedo mjies par Garofoliju, bet viss tas, ko Matijs man nupat st stja, bija pilngi iespjams, un man nevajadzja vairs nek dus tuvkus paskaidrojumus, lai saprastu, kdm briesmm mes esam padoti. K o tu gribi? es jautju. Vai tu negribi nkt iek Pa rz? Es domju, ka pietiktu ar to, ka es nerdtos Muftra iel. Es ceru, ka tad man izdosies izbgt no nelaimes sastap ties ar Garofoliju. Nu, labi, nenc uz Muftra ielu, es aizieu viens pats un vakar, pulksten septios, ms atkal kaut kur satiksimies. Ms norunjm satikties vakar Aribskapa tilta gal. netlu no Notrdamas katedrles. Nokrtojui o jautjumu, ms devmies ce uz Parzi. Nonkui Itlijas laukum, ms rmies tik aizkusti nti, it k tas btu uz visiem laikiem. Matijs ar Kapi nogrie zs uz Botnisk drza pusi, bet es devos uz Muftra ielu, kas bija oti tuvu. T bija pirm reize, kop seiem mneiem, kad es viens, bez Kapja un Matija, staigju pa o milzu Pa rzi un, jatzstas, ka sajutos diezgan nospiests. Bet vai es drkstju padoties ai nospiedoajai sajtai? es tau gju meklt Barbernu, kas mani atdos manai imenei! Es biju uz papra gabalia uzrakstjis visu to dzvoku turtju adreses, kur vartu cert atrast Barbernu. Bet tas bija bijis pilngi lieks darbs, j o es nebiju aizmirsis ne vrdus, ne adreses, t k man nemaz nebija jskats paprt. Dz voku turtju vrdi bija: Pa, Barab un opin. Pirmais, pie k es Muftra iel iegriezos, bija Pa. Es droi devos iek traktier, kas iema mjas pirmo stvu, bet balss man drebja, kad jautju pc Barberna.
24 Hektors Mal, Dzves skol.

369

Kas tas tds par Barbernu? Barberns no avanonas. Un es aprakstju, kds Barberns izskats, jeb, vismaz, kds vi izskatjs toreiz, kad atgriezs no Parzes: cietsir dgu seju, drmu izskatu un galvu, noliektu uz labo pusi. Tda te nav! nepazstu! Es pateicos un gju tlk pie Barab. Tas nodarbojs ar mbeltu istabu ranu un pie ts paas reizes bija ar augu tirgotjs. Te man ncs grti piedabt saimniekus, lai tie mani uz klaustu, j o abi divi bija oti aizemti. Saimnieks, ar kdu lpstiai ldzgu daiktu grieza gabalos zaganu mklu, kas, k vi teica, esot spintu sacepums, un saimniece strdjs ar kdu pircju, kura taisja troksni par to, a viai izdots viens s par maz. Beidzot, pc trskrtgas jautanas, es sagai dju atbildi. A k ! Barberns . . . J. Tds ir gan te bijis, bet tas jau ir labu laiku, gadus etrus, atpaka. Piecus, iesaucs sieva, un vi mums palika pard veselas nedas ri. Kur is bldis i r ? Tas jau bija tiei tas, ko es pats gribju dabt zint. Es izgju uz ielas vlies un ar drusku nemiergs. Man atlika vl tikai opin. Bet kur griezties, ja ar tas nek nezintu? Kur meklt Barbernu? opin bija viesncnieks, tpat k Pa. Kad es iegju plaajs telps, kas reiz bija ar virtuve un damzle, pie galda sdja vairkas personas. Es griezos ar savu jautjumu pie paa opin, kas, ka roti rok turdams, patlaban taisjs smelt zupu saviem vie siem. Barberna, vi atbildja, vairs nav eit. Kur tad vi ir? es drebdams jautju. Ak, to es nezinu. Man uzreiz viss sagriezs galv un liks, ka kastroi uz plts dejotu. K u r es viu vartu atrast? es jautju. Vi neatstja savu adresi. Mana sej, laikam, oti spilgti izpauds mans izmisums, jo viens no vriem, kas da pie galda, netlu no plts, pagrie zs pret mani un uzsauca man: K o tev vajaga no via, no Barberna?

370

Es nevarju viam atklti atbildt un izststt visu pa tiesbu par sevi. E s nku no via sdas, no avanonas, un atnesu vstis no via sievas. Via man sacja, ka es eit viu atradot. Ja js zint, kur Barberns atrodas, sacja saimnieks griezdamies pie vra, kas mani uzrunja, js varat to znam pasact, j o viam, k redzams, nav aunu nolku. Vai ne, zn? Ak, n, kungs! Man uzausa atkal cerba. Barbernam vajadztu atrasties Kantala viesnc, Au sterlicas iel; vismaz, nedas trs atpaka vi tur bija. Es pateicos un izgju. Bet pirms iet uz Austerlicas ielu, kurai, k domju, vajadzja atrasties Austerlicas tilta gal, es gribju ievkt kdas zias par Garofoliju, lai aiznestu tad ts Matijam. Es patlaban atrados pavisam tuvu Lursinas ielai un man vajadzja paiet tikai pris sou, lai sasniegtu mju, kur es reiz biju bijis kop ar Vitliju. Tpat k toreiz, ar tagad kds vecs lga vrs, k izrdjs tas pats, ko jau biju re dzjis, kra vecas lupatas gar zagano mri. Liks, ka visu laiku, kop viu pdjo reiz redzju, tas tikai to vien ir da rjis. V a i Garofolija kungs jau atgriezies? es jautju. Vecais lga vrs paskatjs uz mani un ska klepot, bet ne teica ne vrda. Man liks, ka jliek mant, ka zinu, kur Ga rofolijs atrodas, j o citdi es no vec lupatlaa nedabu nek zint. V a i vi arvien vl ir turpat? es sacju, pieemdams lie lgu izskatu. Droi vien, vi tur stipri garlaikojas. Iespjams. Bet tomr laiks iet pamazm uz prieku. Laikam tomr ne tik tri, k mums. Vecais lupatlasis gribja pasmieties par o asprtbu, bet viam atkal uznca klepus lkme. Vai js zint, kad vi nks r? es jautju, kad vi bija mitjies klepot. Trs mnei. T k Garofolijs tiks izlaists tikai pc trim mneiem, tad Matijs varja miergi uzelpot. Pa iem trim mneiem mani vecki, bez aubm, atrads kdu ldzekli izraut Matiju no ausmg saimnieka nagiem.
24*

371

Ja pie opin mani uz brdi bija sagrbis izmisums, tad tagad man atgriezs cerba: es Barbernu atradu Kantala viesnca. Es nekavjoi devos uz Austerlicas ielu. Sirds man bija pilna cerbu un prieka, un td es biju gatavs piedot ar Bar bernam. Galu gal vi varbt nemaz tik auns nav, k izliekas. Bez via es droi vien btu nomiris no bada un aukstuma Breteja avnij. Taisnba, vi mani bija atmis Barberna mtei, lai prdotu Vitlijam, bet vi jau mani nepazina, ne bija redzjis visu laiku un td ar nevarja just nekdu m lestbu pret mani. Bez tam viu nospieda trkums un posts, kas reti ir labs padomu devjs. Tagad vi meklja mani, p ljs manis lab un, ja es atrodu savus veckus, tad par to man jpateicas viam. Vi ir pelnjis kaut ko labku, nek tikai naidu, ko turju uz viu sav sird, skot no ts dienas, kad Vitlija vests atstju avanonu. Td man jbt patei cgam ar pret viu. Ja tas ar nav mlestbas un draudzbas pards, k Barberna mtei, tad vismaz zinmu pateicbu par via apzinbu es viam esmu pard. Ejot caur Botnisko drzu, ce no Lurslnas ldz Austerli cas ielai nebija tls. Drz es atradu ar Kantala viesncu, kas tikai vrda pc bija viesnca, bet patiesb bija nolojama ala. Par saimnieci te bija veca sieva, trcou galvu un pus kurla. Kad es biju izteicis savu jautjumu, via pielika plaukstu aiz auss un ldza atkrtot manu jautjumu. E s t pasliktki dzirdu, via sacja rupj bals. Es gribtu satikt Barbernu, Barbernu no avanonas; vi ir apmeties eit, pie jums, vai n? Via tik negaidot un strauji pacla abas rokas gais, ka kais, kas gulja viai klp, prbijies nolca zem. A k vai, ak v a i ! via tikai iesaucs un acu nenolaizdama skatjs man, pie kam vias galva ska vl stiprki trct. V a i js btu tas zns? via jautja. Kds zns? Tas, ko vi meklja. Tas, ko vi meklja! Dzirdot o vrdu, man saaudzs sirds. Barberns! es iekliedzos. Nelaiis, jums jsaka, nelaiis Barberns. Es atspiedos uz harfas.

372

 T tad vi ir miris? es sacju piln bals kliegdams, lai via vartu mani sadzirdt. Bet es jutu, ka balss man ir aiz smakusi. Jau veselu nedu, Sv. Antona slimnc. Es paliku k bez spka; Barberns miris! Un mana i mene? Eur lai es viu tagad meklju? A k , tad js esat tas zns? turpinja vec sieviete. Tas zns, kuru vi meklja, lai atdotu to via bagtajai imenei? Man atgriezs cerba un es pieros iem vrdiem: Js zint? . . es jautju. Es zinu tikai to, ko vi man ststja, is nabaga vrs. Vi ststja, ka esot atradis un izaudzinjis kdu brnu un k imene, kas brnu pazaudjusi, tagad to gribot atdabt un ka vi esot atbraucis uz Parzi to meklt. Bet imene? es balsij aizraujoties vaicju, mana i mene? Tad js tiem esat tas zns? ak! js esat tas, js pats esat tas! Un galvai kustoties, via ska man oti ptjoi skat ties. Bet es drz prtraucu vias ptanu. Ldzu, kundze, paststiet man, ko js zint. Bet es vairk nek nezinu, k tikai to, ko jums nupat teicu, manu zn, ak, es gribju teikt jaunais kungs. K o Barberns jums ir ststjis par manu imeni? Js tau redzat manas bailes, uztraukumu, manu nemieru. Via nek man neatbildja, tikai atkal pacla rokas pret debesm un izsaucs: Tad ta gadjums! in brd istab ienca kda sieviete, kas izskatjs pc kalpones. Kantala viesncas saimniece atstja mani un griez dams pie sievietes izsaucs. Tas tikai ir notikums! is zns, is jaunais kungs, ko tu redzi, ir tas pats, par ko runja Barberns. Tagad vi ir ieradies, bet Barberna vairs n a v . . . A k , kds gadjums! Vai Barberns jums nekad neko nav ststjis par manu imeni? es jautju. Vairk k desmitm, vairk k simtm reiu. T esot bagta imene. Kur imene dzvo? K viu sauc? Ak, par to Barberns nekad neststja. Js pai sa pratsit, vi to turja liel noslpumainb. Vi gribja viens pats saemt atalgojumu, k tas ar ir pareizi'. Un bez tam vi bija slpts tips.

373

Ak, j, es saprotu. Es par daudz labi sapratu, ko vec sieviete man nupat sacja: Barberns mirstot ir pamis kap ldzi manas dzimanas noslpumu. Un vai es tikai td biju piencis tik tuvu mrim, lai nek nesasniegtu? A k , mani skaistie sapi! manas cerbas! U n js nepazstat nevienu cilvku, kam Barberns btu kaut ko vairk izststjis, k jums, jautju es vecajai sievietei. Barberns nebija tds muis, kas uztictos otram; vi bija par daudz aizdomgs un neuzticgs. Js nekad neesat redzjui nevienu no manas ime nes, kas btu viu apmekljis. Nekad. Varbt pie via ir nkui kdi draugi, kam vi btu ststjis par manu imeni? Viam nebija draugu. Es samu galvu abs roks, bet cik ar pljos, nevarju nek atrast, pc k tagad vadties. Pie tam es biju tik sa traukts, tik nemiergs, ka nespju neko domt. Reiz vi sama vstuli, pc ilgas domanas sacja vec sieviete, ieraksttu vstuli. N o kurienes via bija stta? Es nezinu. Pastnieks to nodeva viam paam roks. Es nedabju redzt pastmarku. Vstuli, bez aubm, vars atrast? Kad vi nomira, ms viu mekljm via mants, kas te bija palikuas. A k , tas nenotika aiz zikrbas, bet lai dotu ziu Barberna mtei, tomr ms nek neatradm. A r slim nc nek nav atradui via drbs. Nevienu papra galiu. Un ja vi nebtu teicis, ka i r no avanonas, tad ms nebtu varjui pat via sievai aizlaist ziu. T tad Barberna mtei jau ir paziots par via nvi. A k , tu kungs! k gan citdi. Es ilgi nevarju atrast, ko man sact. K o ar lai es btu teicis? K o lai btu jautjis? ie audis man bija pateikui visu, ko bija zinjui. Vii nezinja nek, kaut gan, acmre dzot, bija visdi izminjuies no Barberna izzint to, ko vi turja apslptu. Es pateicos un gju uz durvm. U n kur js tagad ejat? jautja vec sieviete. Uzmeklt savu draugu. Ak, jums ir draugs? J gan. Vi dzvo Parz?

374

 Ms tikai ort iencm Parz. Nu, labi, ziniet, ja jums nav, kur apmesties, js varat nkt te. T e jums bs oti labi, par to es galvoju. Un pie tam js bsit piekljg mj. Un emiet vr, ka j a jsu imene js mekls un nevars sagaidt zias no Barberna, tad via griezsies pc vim eit un nekur citur. Un tad js bsiet te priek un to saemsiet. T ir liela priekrocba, vai n? Kur jsu imene, lai js atrod, j a js te nebsiet? Es to runju tikai jsu lab. Cik vecs ir jsu draugs? Drusku jaunks par mani. Lai nu viens cilvks saka! Divi tdi jauniei vieni pai Parzes iels. Js varat vl iekt slikt sabiedrb! Ir tau tdas viesncas, kuras apmekl pavisam aubgas perso nas! Visur nav vis tik klusi un miergi, k te. Bet tas jau piederas pie msu kvartla. Es tomr nebiju prk prliecints par to, ka kvartls btu sevii piemrots mieram un klusumam. Katr zi, Kantalas viesnca bija viena no visnetrkm un nolojam km mjm, kdas tik var atrast, kaut gan savos ceojumos un klaidoa gaits es biju redzjis stipri bdgas mjvietas. T o mr vecs sievietes prieklikumu derja prdomt. Bez tam, tagad nebija stais acumirklis uzstdt diezcik augstas pras bas, j o man vl nebija manas bagts imenes, kuras skai staj hotel vai mj uz kda ievrojama bulvra es vartu apmesties, gadjum j a via dzvotu Parz. Kantala vies nc msu izdevumi nebtu prk lieli, un tagad mums nk sies labi aprint msu izdevumus. Ak, cik pareizi Matijs sprieda, kad pastvja uz to, ka ce no Dreiz uz Parzi mums jdod izrdes un jpelna nauda. Ko ms tagad iesktu, ja mums nebtu kabat divdesmit septiu franku? P a r cik js izrtu istabu man un manam draugam? es jautju. Par desmit s dien. Tas tau nav prk drgi? Labi. Ms ovakar, abi ar draugu, atnksim. Nciet tikai agrk mjs, Parz nakt ir bstami stai gt apkrt. Tagad vajadzja tikai vl sastapt Matiju, bet ldz noru ntam brdim vl bija pris stundu laika. Nezindams ko dart, es iegju Botnisk drz un noskumis apsdos uz viena no soliem, kd klus strt. Kjas man bija k sa lauztas un galva apjukusi. Trieciens bija tik pks, tik ne gaidts, tik nelgs! Es prdzvoju pc krtas visdas nelai-

375

mes, kdas vien iespjamas, un vienmr, kad es gribju satvert kdu zaru, kur droi novietoties, is zars lza un man bija j krt atkal zem. Un t katrreiz! Vai tas nav liktengi, ka Barbernam bija jnomirst taisni taj brd, kad vi man bija tik vajadzgs! Un pie tam vi sav peas kr bija no visiem noslpis ts personas vrdu un adresi (bez aubm, mana t v a ) , kas viam bija uzdevis mani uzmeklt. Kamr es asaru pilnm acm un bdgs doms nogrimis sdju uz sava sola koku n, uz pretj sola apsds kda dma ar kungu un mazu znu, kas vilka nelielus ratius. N o sduies vii pasauca brnu, kas izplstm rocim skrja tiem klt. Tvs sara viu roks un skai noskpstja uz galvias, tad pasniedza to mtei, kura viu noskpstja uz ts paas vietas, pie kam mazais skai smjs un priecgi plauki nja savm apaajm roelm pa vecku vaigiem. Noskatoties aj vecku laim un brna priek, man, pa am negribot, ska ritt asaras pr vaigiem. Es nekad ne biju t skpstts, un vai tagad es vairs varju cert, ka tas vispri kdreiz notiks? Man ienca kaut kas prt; es pa mu harfu un sku paklusm splt mazajam kdu valsi. Brnam tas patika un vi ska takt cilt savas mazs kji as. Kungs pienca pie manis un sniedza man sudraba nau das gabalu, bet es piekljgi no t atsacjos. N , kungs, es js ldzu ataut man mana paa prieka d splt jsu brniam, kur ir tik skaists! Vi ska vrgi man skatties, bet aj brd pienca drza sargs, kas, neskatoties uz kunga protestu, stingri pa vlja man uz vistrko atstt drzu, j a negribu, lai mani ie b cietum par splanu publisk viet. Es prliku harfas siksnu pr plecu un gju r, biei at griezdams galvu un atskatdamies uz kungu un dmu, kas mani pavadja siltiem skatiem. Ska mesties tums un uz ielm aizdedza gzes lampas. Es pagriezos uz Notrdamas katedrles pusi, kuras abi augstie tori pacls pret srtajm rieta debesm. Bazncas priek es atradu soliu kur apssties, par ko biju oti apmierints, j o man bija tik noguruas kjas, it k pc kda gara gjiena. Es apsdos un nogrimu atkal bdgs prdoms. Nekad es vl nebiju sajuties tik noguris un nospiests. Man pa un man apkrt viss bija drms un bdgs. aj gaismas, troku un trauksmes pilnaj Parz es jutos daudz vientulgks un at statks nek biju juties klajos laukos un meos.

376

audis garmejot dareiz pagriezs atpaka, lai paskat tos uz mani. Bet ko man varja dot viu zikrba un inte rese par mani? Es biju cerjis uz citu ko, nek uz man vien aldzgu auu interesi. Man nebija citas izklaidans, k skaitt stundas, ko toru pulkstei man visapkrt sita, un rint, cik ilgi vl j gaida, ldz kamr sastapu Matiju un varu via draudzb smelties jaunu spirgtumu. Cik patkami un kds apmierin jums bija domt, ka tli atkal redzu via labs, maigs un priecgs acis! si pirms pulksten septiiem es izdzirdju priecgu rie anu un tli ar ieraudzju pa krslu veamies kaut ko baltu uz manu pusi. Iekams paspju apdomt, kas tas vartu bt, Kpis jau ielca man klp un no prieka laizja manas rokas. Es viu piespiedu sev klt un noskpstju via purniu. T e pardjs ar Matijs. N u , kas ir? vi sauca jau no tlienes. Barberns ir miris. Vi ska skriet, lai trk tiktu pie manis. Es viam siem un steidzgiem vrdiem izststju, ko biju izdarjis un ko biju uzzinjis. Via ldzjtba atveldzja manu sirdi, j o es jutu, ka ja vi baids no manas imenes sevis d, tad tik pat sirsngi vi manis d vljs, lai es atrastu savu imeni. Vi p'js mani sirsngiem vrdiem apmierint un, galven krt, prliecint nepadoties izmisumam. T a v i vecki, kas varja atrast Barbernu, tagad, nesa emdami no via nekdas zias, sks uztraukties un meklt, kas ar viu noticis. Vispirms vii par to apjautsies Kantala viesnc un td iesim turpu. Tava lieta bs tikai par dam dienm nokavjusies un vairk nek. Tas bija tas pats, ko man teica vec sieviete ar trcoo galvu. Tomr Matija teikti, ie vrdi man liks daudz noz mgki. K redzams, tad viss grozs ap nelielu nokavanos. Cik brnigi bija bijis padoties tln izmisumam un zaudt cerbas! Juzdamies drusku miergks, es paststju Matijam, ko biju uzzinjis par Garofoliju. V l trs mnei! iesaucs vi, skdams tln ielas vid dziedt un dejot. Pki vi apstjs un, piencis pie manis, sacja: Redzi, cik savdi, ka viena imene nav tas pats, kas otra imene. Tu esi izmisis td, ka esi pazaudjis savu i377

meni, bet es, turpretim, dziedu no prieka par to, ka mana ir pazudusi. Tvocis nav imene un pie tam vl tds, k Garofo lijs. Ja tu btu zaudjis savu msiu Kristinu, vai tad ar tu dejotu? Ak, nerun t! Nu, redzi. Ms gjm gar krastmalu uz Austerlicas ielu, un t k uztraukums vairs neaptumoja manas acis, es redzju, cik skaista i r Sna vakar, kad pilna mness apspdta t vizuo un mirdz, k liels, viojos spogulis. Ja Kantala viesncu vl varja saukt par piekljgu mju, tad par skaistu to nevarja dvt nekd zi. Un kad ms ar Matiju atradmies jumta istabi, apgaismot ar mazu kpou sveces galiu, un tik maz, ka vienam bija japsas uz gultas malas, ja otrs gribja stvt kjs, es nevarju at vairt domas, ka t nebija tda istaba, kd biju cerjis gult. Un iedzeltenie kokvilnas palagi, cik maz tie ldzinjs skaista jiem autiiem, par kuriem man tik daudz bija ststjusi Bar berna mte!

378

XXXIII

nodaa.

Meklana.
Nkoo dienu es iesku ar vstuli Barberna mtei, kur izststju visu, ko biju dabjis zint, un tas nemaz nebija tik viegls darbs. K lai viai, t vienkri un sausi pasaku, ka vias vrs ir miris. Via, pa ilgiem kopdzves gadiem tomr bija pie rusies savam'eromam un jutsies spinta, ja neemu dalbu vias bds. Beidzot, vai nu labi vai slikti, pastvgi atkrtodams sa vas draudzbas apliecinjums, es biju visu papru aprak stjis. Pats par sevi saprotams, ka es rakstju ar par savam neveiksmm un patreizjm cerbm un, taisnbu sakot, par to es ar galven krt rakstju. Gadjum, ja mana imene viai raksttu, gribdama dabt kdas zias par Barbernu, es viu ldzu man to tln paziot un, galvenais, dabto adre si atstt man uz Parzi, uz Kantala viesncu. Izpildjis o pienkumu, es ros pie otra, sav zi ne mazk grta uzdevuma izpildanas. Tas bija pienkums pret Lzias tvu. Bdams vl Dreiz, es sacju Lziai, ka mans pirmais gjiens Parz bs pievias tva cietum, un es viai apsolju, ka j a mani vecki bus bagti, ka es to cerju, es lgu vius samakst Akna tva paradu, un td gadjum es uz cietumu ieu tikai td, lai viu atsvabintu un izvestu r. Tas piederja pie programmas, ko prieku brd biju sev

379

nozmjis. Vispirms Akna tvs, tad Barberna mte, tad L zia, Etjenete, Aleksis un Benjami. Kas attiecas uz Matiju, tad vi bauds glui tos paus labumus, ko es, un tas, kas sa gds man prieku, sagds prieku ar viam. Bet ciik bdgi iet uz cietumu tukm rokm un tpat, k pdjo reiz, nespt viam izdart nekdu pakalpojumu, nedz atldzint savu pa rdu. Par laimi, es varju viam aiznest mus vrdus un skp stus no Lzias un Aleka un prieks, ko sajuts via tva sirds, varbt drusku remds manas bdas, j o tomr man bs mazs apmierinjums, ka pagaidm esmu via lab kaut ko darjis. Matijs, kam bija traka vlans redzt cietumu, nca man ldz, un bez tam, ar es pats pastvju uz to, ka viam jredz tas, kas vairk k divu gadu laik bija bijis man tva viet. T k es tagad zinju, kd veid iekt Kli cietum, tad mums nebija jgaida tik ilgi cietuma durvju priek, k pir mo reiz, kad es gju viens pats apmeklt Akna tvu. Ms uzaicinja ieiet pieemam istab, kur drz vien ienca ar Akna tvs. Vi jau no durvm stiepa man rokas pret. A k , Remij, ak, tu, krietnais, ldzgais puika! vi iesau cs mani apkampdams. Es viam tln iesku ststt par Lziu un Aleksi un tikko taisjos paskaidrot, kd neesmu varjis apmeklt Et jeneti, kad vi, mani prtraukdams, iesaucs: Un tavi vecki? Js t tad zint? Vi pateica, ka pirms divm nedm pie via bijis Bar berns. Vi ir miris, es sacju. Nu, t patiem ir nelaime! Vi teica, ka Barberns griezies pie via td, lai dab tu zint, kas ar mani noticis. Iebraucis Parz, Barberns t ln devies pie Garofolija, bet, neatradis viu mjs, gjis to meklt kd tl provinces cietum, kur Garofolijs tika turts apcietinjum. Garofolijs viam paststjis, ka pc Vitlija nves mani piemis kds drznieks, vrd Akns. Atgriezies Parze un aizgjis uz Glasjru, vi dabjis zint, ka is drz nieks patlaban tiek turts Kli cietum. Cietum, Akna tvs viam pateicis, ka ja ar noteikti nav zinms, kur es in acu mirkl atrodos, tad vismaz mani noteikti var meklt pie kda no via brniem, kurus es pc krtas bot apmeklt. Vi

380

tad ar esot man norakstjis vstules uz Dreiz, uz Varzm, uz Esnandu un Senkentenu; j a es neesot samis vstuli, kamr viesojos pie Lzias, tad tikai td, ka esot no turienes izgjis, pirms vstule nonkusi Dreiz. U n ko jums Barberns ststja par manu imeni? es jautju. Nek, jeb gandrz nek. Tavi vecki no Invalidu iecirka policijas prieknieka dabjui zint, ka Breteja av nij izlikto brnu pamis kds mrnieks no avanonas, vr d Barberns, un td vii tevi pie t mekljui. Tevi tur neatrasdami, vii lgui Barbernu paldzt viiem uzmeklt tevi. Vai vi jums neteica manu vecku vrdu? Vai ne teica, kur vii dzvo? Kad es viam par to jautju, vi atbildja, ka to pa teikot man vlk. Es ar neuzstju, j o sapratu, ka vi to grib turt noslpum aiz bailm, ka kaut kd zi nepama zins via atalgojums, ko vi no tiem cerja saemt. Un t k es ar drusku esmu bijis t k tavs tvs, tad Barberns iedomjs, ka ar es vartu pieprast kdu atldzbu, un td es viu aizstju pie velna. N o t laika es viu neesmu vairs redzjis, bet tomr man nenca ne prt, ka vi vartu bt miris. Tagad nu tu zini, ka tev ir vecki, bet vec skstua aprinu d tu nevara dabt zint ne kas vii ir, ne ar kur via i r . Es viam paststju, ko ms par o lietu domjm un k das ir msu cerbas, un vi ts apstiprinja un visdi atbal stja. Ja tavi vecki varjui atrast Barbernu avanon un Barberns savukrt varjis uzmeklt Garofoliju un mani eit, tad vii prats atrast ar tevi Kantala viesnc: paliec vien miergi turpat. ie vrdi bija oti nomierinoi un atdeva man atkal manu priecgo prtu. Atlikuo laiku ms pavadjm sarundamies par Lziu, par Aleksi un par manu apakzemes gstniecbu raktuvs. K a s par ausmgu amatu! sacja Akna tvs, kad biju savu ststjumu beidzis. Un ar to jnodarbojas manam naba ga Aleksim. A k , cik daudz laimgks vi bija kopjot msu lefkojas. Gan jau tas atkal atgriezsies, es sacju. N o tavas mutes Dieva aus, manu mo R e m i j !

381

Man niezja mle pateikt viam, ka mani vecki drz at svabins viu no cietuma, bet es vl laik apros, ka neva jag pirms laika lielties ar to, kdus priekus ms esam nodo mjui citiem sagdt, un es apmierinjos ar to, ka droinju viu, ka drz vi bs brvb savu brnu vid. Gaidot uz to jauko brdi, sacja Matijs, kad bijm izn kui uz ielas, pc manm domm, mums nevajadztu velti zau dt laiku, bet mint, cik iespjams, papelnties. Ja ms btu mazk laika trjui uz naudas pelnanu ce no avanonas uz Dreiz un no Dreiz uz Parzi, ms btu atnkui vl laik, lai satiktu Barbernu. Tas ir tiem taisnba, sacja Matijs un par to, ka esmu tevi aizkavjis, es sev esmu taisjis jau pietiekoi daudz prmetumu, t k tavjie te nevar vairs nek pielikt. Tas nav prmetums, mo Matij, to tu vari man tict. Bez tevis es nebtu varjis uzdvint Lziai lelli, un ms o brd atrastos Parz uz ielas bez graa kabat. Nu, labi. Ja man bijusi taisnba, kad gribjoi kaut ko nopelnt, tad rkosimies t, it k ar oreiz man btu taisnba. Bez tam, ms tagad citu neko labku nevaram dart, ka dzie dt un splt. Pastaiganos atliksim uz tiem laikiem, kad mums bs tavi zirgi un rati, tad t ms mazk nogurdins. Parz es jtos k savs mjs un pazstu oti izdevgas vietas. Vi tik labi zinja s izdevgs vietas, publiskus lauku mus, privtas stas, kafejncas, ka vakar, gult ejot, ms saskaitjm etrpadsmit frankus. Tovakar, aizmiegot, es pie sevis atkrtoju vrdus, ko biei biju dzirdjis no Vitlija, ka bagtba arvien nkot tiem, kam vias neesot vajadzgs. Bez aubm, tik bagtgs iemums bija droa zme, ka ik brdi es varju sagaidt ierodamies savus veckus. Es biju tik prliecints par savas nojautas pareizbu, ka nkam dien nemaz negribju iziet no viesncas. Bet Matijs mani piespieda iziet. Vi mani spieda ar splt un dziedt, t k taj dien ms salasjm atkal vienpadsmit frankus. Ja mums nebs lemts palikt bagtiem caur taviem vec kiem, tad ms pai padarsim sevi bagtus, un tas bs brnii jauki. T pagja trs dienas, neatnesdamas nek jauna un ar saimniece nek cita nezinja teikt, k atkrtot mgi vienu un to pau veco dziesmu: Neviens nav bijis meklt Barbe rnu, un nav pienkusi neviena vstule ne jums, ne Barber nam. Bet, beidzot, ceturt dien via man pasniedza vstuli.

382

T bija Barberna mtes atbilde, jeb pareizk, atbilde, ko Bar berna mte bija likusi man uzrakstt, j o via pati neprata ne last, nedz rakstt. Via man rakstja, ka par vira nvi viai esot jau ziots un ka si pirms tam via samusi vstuli no Barberna paa. kuru via man atstot, j o tur esot zias par manu imeni. t r i , tri, iesaucs Matijs, izlassim Barberna vstuli. Es, trcom rokm un pukstou sirdi atlocju vstuli. M sieva, Es guu slimnc un esmu tik slims, ka neceru vairs pie celties. Ja man btu vl kaut cik spka, es tev paststtu, k man /uzbruka nelaime, bet tam ar nebtu nekdas nozmes. Jpiegrieas steidzgkm lietm. Es gribju tev teikt, ka ga djum, ja es vairs nepieceos, tev jraksta Greth and Gallev, Green square, Lincoln's Inn, London; tie ir tieslietu zintji, kam uzdots uzmeklt Remiju. Tu viiem rakstsi, ka tikai tu vieng vari dot zias par Remiju, un liksi to sev labi samak st, j o tad naudai jnodroina tavas vecumdienas. Kur Remijs atrodas, tu dabsi zint, j a aizrakstsi kdam bijuam drz niekam, Aknam, Kli cietum, Parz. Visas vstules liec rakstt mctjam, j o aj liet tu nedrksti uzticties nevie nam cilvkam. Nek neuzsc, pirms neesi samusi ziu, ka esmu miris. Skpstu tevi pdjo reiz. Barberns. Es vl nehiju beidzis last pdjos vrdus, kad Matijs ar sparu pielca kjs un iesaucs: U z prieku! Uz Londonu! Es vl biju tik prsteigts no t, ko nupat izlasju, ka ska tjos Mati j un nevarju saprast, ko sti vi grib teikt. T k Barberna vstul sacts, ka t ir angu iestde, kam uzdots tevi meklt, turpinja Matijs, tad tas nozm, ka tavi vecki i r angli, vai n? Bet... T e v laikam nepatk but anglim? Es gribtu, ka btu franczis, piedert pie ts paas zemes, kur Lzia un citi brni. Es gribtu, lai tu btu itlietis. Ja es btu anglis, tad btu no ts paas zemes, k A r turs un Miliganes kundze.

383

 K, j a tu btu anglis ? Bet tas tau droi t ir. J, tavi vecki btu frani, tad tau vii neliktu angu iestdm mek lt Francij savu zuduo brnu! Un t ka tu esi anglis, mums jdodas uz Angliju. Tas i r vislabkais veids atrast tavus ve ckus. Bet ja es aizraksttu iem angiem? Kd? Daudz vieglk saprasties sarunjoties, nek sarakstoties. Kad ms iencm Parz, mums bija septipad smit franku. Vienu dienu ms iemm etrpadsmit frankus, pc tam vienpadsmit un vl devius, kas kop iztaisa piec desmit vienu franku. Astous frankus ms esam iztrjui, t tad mums paliek vl etrdesmit trs franki, kas ir daudz vai rk, nek vajadzgs, lai noktu London. Ms Bulo uzkp sim uz kda kua, kas ms aizveds uz Londonu, un tas ne maz nemaks drgi. Vai tu esi bijis London? Tu oti labi zini, ka n, bet mums Gas cirku bija divi klauni angi. Vii man biei ststja par Londonu un iem cja ar pietiekoi daudz angu vrdu, lai ms vartu sav starp sarunties un lai Gas mte, kas bija zikrga k veca pce, nesaprastu ko ms runjm. Ms viai taisni acs bul durjm visdas angu mubas, bet via nesaprasdama ts, nevarja pat dusmoties uz mums! Es tevi aizvedu uz Lon donu. A r es esmu pie Vitlija mcjies angliski. J gan, bet tas bija pirms trim gadiem, un tagad, tu, droi vien, esi jau to aizmirsis, bet es vl atceros. Gan tu re dzsi. Tomr man jbt atkltam un jsaka, ka ne tikai td vien, lai tev pakalpotu, es gribu braukt uz Londonu, bet man ir vl kds cits iemesls. Kds? Redzi, ja tavi vecki atbrauktu tev paka uz Parzi, vii, varbt, negribtu mani vest sev ldz, bet j a jau es reiz bu Anglij, vii varbt nests mani atpaka. A r dm domm vi, man liks, apvainoja manus vec kus. Bet beidzot, labi prdomjot, varbt viam ar bija tais nba. Ja emot viu ldz uz Londonu, es ar to tikai mazliet pavairotu cerbu viu paturt pie sevis, tad ar t pietiktu, lai es piekristu via idejai un ms tln kop brauktu uz Londonu. Brauksim, es viam sacju. Tu tiem gribi to dart?

384

Pris mints ms uzsjam maisus sev uz muguras un kpm pa trepm lej, lai brauktu prom. Kad viesncas saim niece ieraudzja ms t sagatavojuos, via ska piln bals vaimant: Vai jaunkungs jaunkungs biju es negaids te savus veckus? Tas btu bijis oti prtgi, un bez tam jaunkunga vecki vartu ar redzt, cik labi vi te tiek kopts. Bet dairunba nespja ms atturt; samaksjis rinu par prgulto nakti, es taisjos iet uz ielas, kur Matijs ar Kapi mani jau gaidja. Bet jsu adrese? jautja vec. Tiem, varbt btu prtgi atstt te savu adresi, un es to tad ar ierakstju vias grmat. U z Londonu! via iesaucs. Divi tdi jauni brni uz Londonu! Pa lieliem ceiem! Pa jru! Pirms doties uz Bulou, bija jiet un jatvads no tva. Bet atvadans nebija bdga. Tvs priecjs, dabjis zint, ka es drz atradu savu imeni, un es biju laimgs, ka varju viam teikt un atkrtot, ka es drz atgriezos kop ar saviem veckiem, lai viam pateiktos. U z drzu redzanos, manu zn, un labu izdoanas! Es atgriezos! Todien ms bez prtraukuma nogjm ldz Muasellei, kur kds lauku mjs prguljm pa nakti, j o naudu mums vaja dzja taupt prbraueienam. Matijs gan sacji, ka tas drgi nemaksot, bet tomr, cik is nedrgi varja bt? Ejot Matijs man mcja angu vrdus, j o es biju oti no rpjies par vienu lietu, kas man neatva no visas sirds at doties manai prieka sajtai: vai mani vecki prats franciski vai italiski? K lai ms sarunjamies, j a vii run tikai ang liski? Cik oti tas ms trauctu! K o lai es saku saviem br iem un msm, j a man tdi btu? Vai es nebu it k svei nieks viu acs, nevardams ar viiem sarunties? Domjot par atgrieanos tva mjs, man nekad nebija ncis prt, ka mana jtu izpausme vartu tikt d veid aizkavta. Pa ies, bez aubm, oti ilgs laiks, kamr es iemcos angliski, kas man liks oti grta valoda. No Parzes ldz Buloai ms gjm astoas dienas, j o katr lielk pilst, kas gadjs mums ce, k Bov, Abevil un Montreij, ms apstjamies un devm pris izrdes, lai papildintu msu kapitlu.
25 Hektors Mal, Dzves skol.

385

Kad bijm nonkui Bulo, mums kabat bija vl trs desmit divi franki, kas bija daudz vairk, nek mums bija j maks par prbraukanu. T k Matijs nekad vl nebija redzjis jru, tad msu pirmais gjiens bija uz ostas dambi. Vi daas mintes st vja miergi, gremddams skatus apvra miglainajs tls, tad pakratja galvu un noteikti pateica, ka t ir nejauka, b dga un pretga. Ms tln ieskm strdties, j o biei bijm runjui par jru, un es arvien biju apgalvojis, ka ts skats ir visskaist kais, kds tikai var bt, un tagad neatlaidos no saviem vrdiem. T e v , varbt, ir taisnba, bet tikai tad, kad jra i r zila, kdu tu to esi redzjis bdams Sett, sacja Matijs, bet ja via ir k , dzeltena un zaa, ar pelkm debesm un lieliem tum iem mkoiem, tad via ir nejauka, pavisam nejauka un ne modina ne mazko vlanos braukt pa viu. Mums ar Matiju, pa lielkai daai, nebija nekdu dom starpbu : parasti, vai nu es piekritu via spriedumam, vai vi manam. Bet oreiz es- paliku pie t, ko biju sacjis un apgal voju, ka zagan jra, ar miglainajm tlm un lielajiem, vja dzentiem mkoiem, ir pat skaistka nek zila jra, zem zilm debesm. T u to saki td, ka esi anglis, atbildja Matijs, tu mli o nejdzgo jru, td ka via ir tavas zemes jra. Kuis uz Londonu gja nkam rt pulksten etros. Pus etros ms jau bijm uz kua un iekrtojmies, cik labi sp dami, aiz lielas kastu kaudzes, kas ms drusku aizsargja pret auksto un mitro ziemea vju. Kpou lukturu gaism ms redzjm, k krva kui: trizui kstja, kastes klaudzja un, laiku pa laikam, atskanja matrou piesmakus balsis, bet visu o troksni prspja tvaika kana, kas spieds r no manas un tad prvrts baltos mkonos. T e ieskanjs zvans, tauvas nokrita den un ms devmies ce, ce uz manu tviju! Es Matijam biei biju ststjis, ka nav nek patkamka, k braukt ar laivu: t tik viegli sld pa dens virsu, ka tu ne maz nemani, ka kusties uz prieku. Tas ir tiem brnigi, k sapnis. T rundams es domju par Gulbi un par msu ceoju mu pa Dienvidus kanlu, bet jra nav kanls. Tikko ms bi jm atgjusi no dambja, kad kuis uzreiz, it k iegrima jr, tad gan atkal pacls, bet tikai lai tln vl dzik iegrimtu

386

den, un t etras vai piecas reizes no vietas, lgodamies k milzgi svari. Kuim gzeljoties, tvaiks izplda no skurstea ar griezgu troksni, bet pc tam uz reiz iestjs klusums, un bija dzirdama tikai riteu dauzans pa deni, te vienos, te otros kua snos, skatoties pc tam, uz kuru pusi kuis bija sasvries. Neko teikt, jauka poans! sacja Matijs. Man nebija ko atbildt, j o es tad vl nezinju, ko nozm sklis. Bet t nebija viengi smilu ska vaina, kd msu ku is t lgojs un te cls, te grima; ar pati jra bija diezgan nemierga. Te Matijs, 'kas jau ilgku laiku vairs nerunja, pki piecls. Kas tev kait? es viam vaicju, Man liekas, ka te viss par daudz dejo, un man paliek nelaba. T ir jras slimba. Kungs Dievs, to es ar pats jtu! Pc bra vi pieskrja kua malai un prliecs tai pri. Ak, nabaga Matijs, vi bija stipri slims! Es cik gribju, va rju turt viu roks un atbalstt via galvu pie savm krtm, no tam viam nekuva labk. Vi neprtraukti vaidja un, laiku pa laikam, tri pieclies, aizstreipuoja uz kua malu, kur brdi pastvja atbalstjies uz elkoiem, tad atnca atpa ka un notups atkal man blakm. Katrreiz, atgriezdamies, vi man rdja dri un, pussmiedamies, pusdusmodamies, iesaucs: A k , ie angi, tiem nemaz nav sirds, un tie nejt pat jras slimbu. Par laimi. Kad uzausa diena, bla, miglaina un bez saules, mums pret lkojs balti, augsti un stvi klinu krasti, ur un tur varja redzt nekustoi stvam kuus bez burm. Pamazm poans norima, un msu kuis sldja pa rmo deni gan drz tikpat viegli, k pa kanlu. Ms vairs nebijm jr un abs puss, labi tlu uz prieku, ms redzjm, jeb pareizki, uzminjm cauri rta miglai, kokiem apauguus krastus. Ms bijm iebraukui Temz. Ms esam Anglij, es sacju Matijam. Bet vi uzma o ziu oti vsi un, izstiepies vis garu m uz klja, atbildja: auj man gult. 25*

387

T Jc es nakti nebiju bijis slims, tad man negribjs gult un, novietojis Matiju pc iespjas rtk, ms ar Kapi uzrpmies uz kastu kaudzes un apsdmies uz visaugstks kastes. Kpis ceojumu bija panesis oti labi. Kas zin? Varbt Kpis bija vecs jrnieks, j o kop ar Vitliju vi droi vien bija visu ko pieredzjis. No ejienes es varju prredzt visu upi, k uz augu, t uz leju un ar abus krastus. Labaj pus bija liels smilu sklis, uz kura plandjs baltas putu brkstis. Skatoties pa labi liks, ka ms tln atkal iebrauksim jr. Bet t bija tikai illzdja, j o drz pardjs zilgani krasti, kas, tuvk piebraucot, izrdjs iedzelteni un daini. Upes vid stvja noenkurota vesela flote kuu, pa kuru starpm braukja tvaikoi un velkoi, no kuru skursteiem risinjs melnu dmu lentas. Kas kuu! Kas buru! Es nekad nebiju iedomjies, ka upe var tikt apdzvota un, ja Garonna mani prsteidza, tad Temza mani sajsminja. Dai kui ga tavojs doties ce, un starp viu daudzajiem mastiem, pa virvju kpnm, kas notlm izskatjs tik smalkas, k zir neku tkli, kpaja matroi. Msu kuis atstja dzeltenaj den aiz sevis sakultu putu vagu; den peldja visdas las, di, koka gabali, sprgui kustoi, kori, zles. Pa laikam den nolaids kds lielks putns un, izgrzdams spalgu kliedzienu, atkal pacls ar lau pjumu knb. Kd Matijs gribja gult? Vi dartu gudrki, j a pie celtos, j o skats bija tik interesants, ka to tiem bija vrts aplkot. Kuim uz prieku ejot, tas kuva vienmr saistoks, arvien skaistks. Tagad skatus saistja ne tikai parastie tvaika un buru kui, bet bija redzami gan lieli trijmastnieki, gan milzgi okena tvaikoi, kas nkui no tlm zemm, gan melni ogu kui, gan ar sienu un salmiem krautas liellaivas, kas iz skatjs k lieli furas vezumi, ko straume nes lejup, gan, beidzot, lielas sarkanas, zilas un melnas bojas, kas pojs vios. Bija interesanti apskatt ar abus krastus, kas tagad bija skaidri redzami visos skumos. Tur bija redzamas skaisti nokrsotas mjias, zaas pavas, koki, kuru zariem nekad nebija pieskries drznieka nazis, kuu un laivu piesttu lai pas, kas pacls pr melnajm dm, un, beidzot, bguma un paisuma nordtji zai un apglumjui mieta. Es skatjos plai atvrtm acm, neko nedomdams, tikai visu apbrnodams.

388

Bet lk, mjas abos Temzas krastos, jau pacls viena otrai blakus, gars sarkans rinds; gaiss aptumojs; dmi savienojs ar miglu, t k grti bija pateikt, kas bija biezki vai dmi, vai migla. Un tad, pki tur, kur agrk bija pavas, kurs ganjs lopi un auga koki, msu aou priek it k no zemes pacls vesels mastu mes. Pavs bija kui. Nevardams vairs ilgk izturt, es nokleoju zem no savas observatorijas un gju meklt Matiju. Vi bija jau atmodies un, t k jras slimba viu vairs nemocja, tad bija prgjis ar via sliktais gara stvoklis, un vi bija ar mieru kpt kop ar mani uz kastm. A r vi bija prsteigts un berzja acis. Das viets no pavm up ienca kanli, bet ar tie bija pilni kuu. Par nelaimi, migla un dmi sabiezja arvien vairk, o to varja redzt tikai pa briem, un j o tlk ms braucm, j o neskaidrks viss kuva. Beidzot kuis palninja gaitu, mana apstjs un iz meta tauvas: ms bijm London. Ms nokpm no kua un iejaucmies auu pl, kas uz mums gan noskatjs, bet nek neteica. Tagad piencis brdis izliett tavas angu valodas zinanas, Matij. Un Matijs, kas ne par ko neaubjs, ar par savm zinanm n, piegja pie kda resna vra ar sar kanu brdu, un, cepuri nomis, piekljgi ldza pardt ceu uz Grnskvru. Man liks, ka Matijs prk ilgi izskaidrojs ar savu vru, kas viu ldza vairk reizes atkrtot vienus un tos paus vrdus. Bet es negribju izrdt aubas par sava drauga zin anm. Beidzot vi atgriezs. Tas ir oti viegli, vi sacja, mums jiet tikai pa krastu, gar Temzas malu. Bet London, vismaz taj laik, nebija nekdas krastma las; mjas pienca ldz paai upei. Mums t tad vajadzja iet pa ielm, kas, k mums liks, gja ldztekus upei. s ielas bija tumas, oti dubainas un pilnas ratiem, kastm un visda veida preu pm un saiiem, t k mums bija oti grti izsprausties visiem iem kavkiem. Es piesju Kapi sait, ko samu oti si. Pulkstens bija tikai viens, bet veikalos jau iededza gzi. Aplkota dos apstkos, Londona mums neiedvesa tik lielu apbrnoanu k Temza. Ms gjm tikai uz prieku, laiku pa laikam Matijam apjautjoties, vai vl tlu ldz Linkolna viesncai. Vi man

389

paskaidroja, ka mums bs jiet cauri lieliem vrtiem, kas rsos ielu, pa kuru ms gjm. Man tas ita oti savdi, bet es neuzdroinjos sact, ka man liekas, ka vi malds. Tomr vi nebija maldjies, un ms beidzot noncm pie arkadas, kas pacls rsm pri ielai, ar diviem maziem snu vrtiiem: tas bija Tempa-Brs. Ms atkal paprasjm ceu, un mums lika iegriezties pa labi. Tagad ms vairs neat radmi es liel, kustbas un auu piln iel, bet gan bijm iekuvui aurs, kluss ielis, kas pins viena ar otru, un mums liks, ka ms neejam uz prieku, bet staigjam k pa labirintu. Te, uzreiz, kur domjm, ka esam galgi nomaldjuies, msu priek iznira maza kapu pilna kapstia, kuras akmei bija tik melni, it k tie btu nosmrti sodrjiem vai ar z baku smru: tas bija Grnskvrs. Kamr Matijs iztaujja kdu garmgjju, kas migl izskatjs k na, es apstjos, lai nomierintu savu sirdi, kas stipri dauzjs. Es vairs neelpoju, bet drebju. Pc tam es sekoju Matijam, un ms apstjmies pie durvm ar mazu vara plksnti, uz kuras bija uzrakstts: Greth and Gallev. Matijs pagja uz prieku, lai pazvantu, bet es viu apturju. Kas tev? vi jautja. Tu esi pavisam bls! Uzgaidi drusci. auj man saemties. Vi pazvanja, un ms iegjm iek. Es biju tik uz traukts, ka nek skaidri neredzju ap sevi. Man liks, ka ms esam kd kantor, kur divi, vai trs cilvki, noliekuies pr galdiem rakstja pie gzu lampu gaismas, kas degot klusi sca. Matijs griezs pie viena no iem cilvkiem, j o es viam biju uzdevis runt man viet. Via run vairkas reizes at krtojs vrdi family, b o y un Barberns. Es nopratu, ka vi paskaidro, ka es esmu tas zns, kuru mana imene uzde vusi Barbernam uzmeklt. Barberna vrds atstja iespaidu. Visi ms apskatja un tas, ar ko Matijs sarunjs, piecls un atvra mums kdas durvis. Ms iegjm .istab, kas bija pilna grmatu un papru. Pie rakstmgalda sdja kds kungs un sarunjs ar otru kungu, kas bija trpies svrkos un park, un turja rok vairkus zilus maisius. Tas, kas ms ieveda, nedaudz vrdiem paskaidroja, kas ms tdi esam, un abi kungi aplkoja ms no galvas ldz kjm.

390

Kur no jums abiem ir Barberna pieemtais brns? jautja franu valod tas kungs, kur sdja pie rakstm galda. Dzirdot franu valodu es sajutos droks un pagju soli uz prieku. Es, kungs. Kur ir Barberns? Vi ir miris. Abi kungi saskatjs un tad tas, kam bija parka galv, aizgja, aiznesdams ldz ar savus maisius. Nu, bet k tad js tikt urp? jautja kungs, kas bija jau iescis mani izjautt. Ldz Buloai kjm un no Buloas ldz Londonai ar kui. Ms tikko esam iebraukui. Vai Barberns jums iedeva naudu? Ms neesam Barbernu nemaz redzjui. Bet k tad js zinjt, ka jums jnk uz ejieni? Es, sos vrdos viam izststju, ko vi gribja zint. Man oti gribjs ar no savas puses uzstdt daus jautju mus, sevii viens man dega uz lpm, bet man nebija laika. Man vajadzja izststt, k Barberns mani audzinjis, k prdevis mani Vitlijam, k pc Vitlija nves mani pie musi Akna imene un, k, beidzot, kad tvs bija ieslodzts pardu cietum, es atkal uzmu savu veco klaidoa un muzi kanta gaitu. Man runjot, kungs taisja atzmes un skatjs man tdiem skatiem, ka sku justies pavisam nerti. Jsaka, ka viam bija cietsirdga seja un nepatkami viltgs smaids. Un kas is par znu? vi jautja, norddams ar spalvas galu uz Matiju, it k taisdamies aut uz viu ar bultu. Draugs, biedrs, brlis. oti labi. Vienkra iepazans uz lielcea, vai n? Vislabkais un vismkais brlis. ! par to es nemaz neaubos. Man liks, ka piencis brdis ar man uzstdt jautjumu, kas jau no paa skuma mani nospieda. V a i mana imene, kungs, dzvo Anglij? Taisni t. Via dzvo London, vismaz in brd. T tad es viu varu satikt? Js vius redzsiet visdrzk laik. Es tln liku js turp aizvest. Vi pazvanja. Vl vienu vrdu, kungs, Vai man ir tvs? Es tikai ar mokm varju izrunt o vrdu.

391

 N e tikai tvs, bet ar mte, bri, msas. A k , kungs! Bet durvis, atvrdams, prtrauca manu jtu izpldumu. Es varju tikai asaru pilnm acm paskatties Matij. Kungs griezs angu valod pie nupat ienku cilvka. Man liks, ka vi pavlja viam ms aizvest pie maniem veckiem. Es pieclos. A k , es pavisam piemirsu, iesaucs kungs, jsu vrds ir Driskols. T saucas jsu tvs. Man liks, ka neskatoties uz via pretgo seju, es btu kritis viam ap kaklu, ja vien vi btu man devis laiku. Bet vi nordja mums ar roku uz durvm, un ms izgjm.

392

XXXIV

nodaa.

Driskolu imene.
Kantorists, kuram bija uzdots novest ms pie maniem veckiem, bija mazs, izuvis, nodzeltjis, krunkains, vecs vri, melns apdilus, spdgs drbs un balt kakla sait. Kad bijm izgjui r, vi k traks ska berzt rokas, knaukindams pirkstu un plaukstu loctavas, un tirint kjas, i t k gribtu aizsviest tlu prom savus noiebtos z bakus. Vi spcgi un vairk reizes no vietas ar lielu baudu ieelpoja miglu, k cilvks, kas ilgu laiku pavadjis slgts telps. Vi, laikam, atrod, ka t oti jauki smaro, sacja Matijs italiski. Vecais lgavrs paskatjs uz mums un, ne vrda neteicis, pameta tikai ar galvu un pataisja^ pst! pst!, i t k vi griestos pie suiem.' Vi ar to gribja izteikt, lai ms ejam viam uz pdm paka un nenoklstam. Drz ms noncm kd liel iela, kas bija pilna vaou. Garmejot vi vienu aizturja, is vaonis nesdja vis ratu priek, tln aiz zirga, bet bija uzrpies augstu ratu paka gal, uz sevii im nolkam ierkota sdeka. Vlk es dabju zint, ka dus ratus angliski sauc par cab. Vi mums pavlja iekpt ratos, kuriem prieka bija vaja. Pa mazu apau lodziu ratu pakaj sien, vi saru njs ar vaoni, pie kam vairkas reizes tika mints vrds

393

Betnelgrn. Es domju, ka tas ir t iecirka nosaukums, kur dzvo mani vecki. Es zinju, ka g r n angu valod nozm za, un td es iedomjos, ka is iecirknis bs apstdts skai stiem kokiem, kas man bija oti patkami. Vi nebs ldzgs tm nejdzgajm, tumajm un bdgajm Londonas ielm, pa kdm ms ort bijm gjui. T bs skaista, kokos pa slpta mja. Strds starp msu pavadoni un vaoni ieilga. Te viens pastieps uz augu pie lodzia, lai dotu kdus paskaidrojumus, te otrs, atbilddams, ka nek nesaprot, t noliecs no sava augst sdeka, ka liks, it k vi gribtu ievelties pa auro lodziu ratos. Ms ar Matiju bijm iespiesti ratu str, un Kpis atra ds man starp ceiem. Klausoties aj strdu, es nodomju, ka tas tau tiem savdi, ka vaonis nezin, kur atrodas tik skai sta vieta, kdai vajadzja bt Betnelgrnai. Laikam tad Lon don ir vairk tdu zau iecirku? Tur bija tiem jbrns, jo sprieot pc t, ko ms bijm jau redzjui, es drzk btu nodomjis, ka te sodrji vien ir. Ms braucm pa oti platm ielm, tad pa aurm, tad atkal pa platm, bet nek nevarjm redzt, j o migla bija par daudz bieza. Ska mesties vsi, bet par spti tam, ms sajtm, ka elpoana ir apgrtinta, it k trktu elpas. Kad es saku ms, tad domju Matiju un sevi, j o msu pavadonis, liks, juts oti labi. Vismaz vi vaju muti un kdams tik spcgi vilka elpu, it k steigtos uzkrt pama tgu krjumu priekdienm. Bez tam vi, laiku pa laikam, paknaukinja pirkstu kaulius un patirinja kjas. Vi laikam gadiem nebija ne elpojis, ne kustjies? Par spti drudainam uztraukumam, ko radja domas, ka pc daiem mirkiem es varu apkampt savus veckus, msas un brus, es oti btu vljies redzt pilstu, caur kuru ms palaik braucm. Vai tad t nebija mana pilsta, mana t vija? Bet es varju vrt acis, cik vien plai gribju, es nere dzju nek, vai gandrz nek, izemot gzes sarkans ugunis, kas dega migl ldzgi, k biez dmu mkon. Tik tikko va rja saredzt mums pretim braucoo ratu lukturus, un laiku pa laikam mums vajadzja strauji pieturt, lai nesadurtos ar kdu citu braucju, vai lai auu pilns iels nesabrauktu kdu gjju. Mes arvien vl braucm. Bija pagjis jau ilgs laiks, kop ms bijm aizbraukui no Grt end Gell kantora. Tas no-

394

stiprinja manu prliecbu, ka mani vecki dzvo kaut kur uz laukiem. Ms, droi vien, drz atstsim aurs ielias un brauksim pa lauku ceiem. T k ms ar Matiju turjm viens otra roku, tad no priekiem, ka drz redzu savus veckus, es briem stipri sa spiedu via roku, j o man liks, ka aj brd vairk k jebkad man viam japliecina, ka esmu via draugs un ka bu tds ar uz prieku, uz visiem laikiem. Bet lauku viet, k es biju sagaidjis, ms iegriezmies vl aurks ielis, un kaut kur tuvum bija dzirdami lokomotvju svilpieni. Es ldzu, lai Matijs pajaut msu pavadonim, vai ms beidzot reiz nebsim aizbraukui ldz maniem veckiem. Ma tija atbilde bija satriecoa: vi sacja, ka kantorists atbild jis, ka nekad neesot bijis aj zagu iecirkn. Bez aubm, Matijs malds, vi nebs pareizi sapratis atbildi. Bet vi pastvja, ka angu vrds thieves, ko lietojis rakstvedis, franciski nozmjot zagus. Par to vi esot pilngi prlieci nts. Es pavisam apmulsu, bet tikai uz su brdi, j o es sev ieststju, ka msu pavadonis baids no zagiem tikai td, ka ms tli iebrauksim laukos, un ka vrds green, kas atrodas pie vrda Bethnel, nozm kokus un pavas. Es s savas domas paststju ar Matijam, un ms abi oti smj mies par kantorista bailm. Cik gan audis, kas nekad neiziet no pilstas, var bt mui! Bet nekas vl nenordja uz lauku tuvumu: vai tad visa Anglija pastvtu tikai no dubu un akmens pilstas, kas sau cs Londona? ie dubi cs iek ratos un melnm epm sprga mums virs. Jau labu laiku mums no vism pusm nca pret nepatkama, pretga smaka, kas nordja, ka ms atro damies kd pavisam nejdzga kvartla, kas, bez aubm, bija pdjais pirms Betnelgrnas pavm. ^ Man ita, ka ms visu laiku' grozmies uz vietas, netikdami nekur uz prieku. Briem vaonis brauca pavisam lni,_it k nesaprasdams, kur vi atrodas, ldz beidzot, pki apstjs un atrva va mazo lodziu. Sks izrunans, jeb, pareizki, strds. Matijs sacja, ka viam liekoties, it k vaonis atsakoties tlk braukt, j o nezinot ceu; vi prasot ceu msu pavadonim, bet tas atbildot, k jau teicis, ka nekad neesot bijis aja zagu kvartl. A r es dzirdju vrdu thieves. Te, bez aubm, nebija Betnelgrna. Kas bs tlk? Strds caur lodziu turpinjs tikpat dusmgi,

395

k no kantorista, t no vaoa puses. Abi vdi kliedza viens otram virs pa nelielo caurumu. Beidzot msiu pavadonis samaksja vaonim, kas turpi nja kurnt, izkpa no ratiem un pataisja atkal pst, pst! Nebija aubu, mums vajadzja izkpt. Ms atradmies uz dubainas ielas, no vism pusm ms apma migla. Mums pret atrads spoi apgaismots veikals un, gzes lampas, atsp ddamas spoguos, zeltjumos un slpts pudels, lja savu gaismu ar uz ielas, kur t izspieds cauri miglai ldz pat upei. Tas bija krogs, jeb, k angi pai viu sauc dinpals, tas ir dina pils, kur prdod kadiogu un visdus citdus deg vnus, kuru pamat ir spirts, taists vai nu no labbas, vai. rceiem. P s t ! pst! uzsauca atkal msu pavadonis. Ms iegjm viam ldz lielaj krog. Ms noteikti bijm maldjuies, do mdami, ka atrodamies kaut kd nolojam iecirkn, j o es vl nekad nebiju kaut ko greznku redzjis: visur spogui un zeltjumi, bet bufete sudrabota. Tomr audis, kas stvja pie s bufetes, ar plecu piespieduies vai nu pie sienm, vai mu cm, bija skrands. Dai bija bez apaviem, kailm, netrumos nobristm kjm, kas bija tik melnas, it k nupat btu nosm rtas ar zbaksmru un nebtu vl ne labi nouvuas. Msu pavadonis piegja pie skaists sudraba bufetes un ldza sev pasniegt glzi balta, labi smarojoa dzriena, ko vi izdzra vien vilcien un ar tdu pat kri, k nupat bija rijis miglu. Pc tam vi ieska sarunu ar cilvku, kam bija ldz elkoiem kailas rokas un kas viu bija apkalpojis. Nebija grti uzmi nt, ka vi prasa ceu. Man oreiz nemaz nevajadzja prast paskaidrojumu no Mati ja. Ms atkal gjm paka msu pavadonim. Tagad iela bija tik aura, ka par spti biezajai miglai, ms varjm saredzt mjas ielas abs puss. N o vienas mjas uz otru,- pa gaisu bija izstieptas virves, uz kurm karjs vea un vecas lupatas. Ts tau te, aj migl, nevarja bt izliktas vanai? Kurp ms ejam? Es sku uztraukties. Matijs, pa laikam, paskatjs man, bet nek nejautja. No liels ielas ms iegriezmies kd maz ieli, izgjm cauri kdai stai un noncm atkal kda maz ieli. Mjas bija daudz nolojamkas, nek kd visnabadzgk Franci jas sd. Daudzas bija celtas no diem, k i vai ktis, un tomr ts bija dzvojams mjas, j o uz sliega tupja brni un sievietes kailm galvm.

396

Reizm, uzspdot vjai gaismai, ms varjm saskatt, ka s sievietes bija oti blas, un viu gaiie mati vagi nokarjs pr pleciem. Brni bij gandrz kaili, un tie nedaudzie drbju gabali, kas viiem bija mugur, bija viens skrands. Kd ieli ms redzjm ckas rakjmies netr pe, no kuras izplatjs riebga smaka. Msu pavadonis apstjs; vi, bez aubm, bija nomaldjies. aj brd mums pienca klt kds vrs, trpies garos, zilos svrkos, ar lakdu apt cepur un melnbaltu uzuvi ap roku. P i e jostas viam karjs maksts. Tas bija policists, jeb, k angi saka polismens. Iesks atkal izrunans. Pc brtia ms devmies tlk, pie kam policists gja mums pa prieku. Ms gjm atkal gan cauri stm, gan pa aurm, gan pa lkumotm ieli m, un man liks, ka vietm mjas bija glui sagruvuas. Beidzot ms apstjmies kd pagalm, kura vidus daa bija sts dubu mukljs. Red Lion Court, sacja policists. Matijs sacja, ka ie vrdi, ko biju jau vairkas reizes dzirdjis, nozmjot: Sarkans lauvas sta. Kd ms apstjmies? N a v tau iespjams, ka ms btu Betnelgrn? Vai tad in st dzvotu mani vecki? Bet kd tad? . . . Man nebija laika noskaidrot os jautjumus, kas drzm js man uztrauktaj prt, j o policists pieklauvja pie kda no diem sasista a durvm, un msu pavadonis viam pateics. Vai tad ms btu jau atnkui? Matijs, kas visu ceu bija turjis manu roku sav, man to paspieda. Es viam tpat atbildju. Ms bijm viens otru sapratui, un bailes, kas audza manu sirdi, mocja tpat ar viu. Es biju t uztraukts, ka nemaz nemanju, ka mums at vra durvis, pie kurm policists bija pieklauvjis. Bet no t bra, kad ms iegjm pla telp, ko apgaismoja lampa un akmeogu uguns, kas dega pavard, es atceros visu oti skai dri. Pie s uguns, salmu atzveltnes krsl, kas izskatjs pc svto nias, nekustgi, k izcirsts tls, sdja sirmgalvis baltu brdu un melnu apau cepurti galv. Abpus galdam, viens otram pretim, sdja kds vrietis un sieviete. Vrietim bija apmram gadu etrdesmit. Vi bija trpies pelka samta drbs, un viam bija sapratga, bet cieta seja. Sieviete bija gadus piecus, seus jaunka. Viai bija gaii mati, kas noka rjs pr melnbalti rtainu, krustiski ap krtm apsietu la-

397

katu. Vias acis liks nek neredzam, vias laiskajs kustbs un sej, kurai kdreiz vajadzja bt bijuai skaistai, izpauds vienaldzba un gurdenums. Istab atrads etri brni, divi zni un divas meitenes, visi tdiem pat linu baltiem matiem, k mtei. Veckajam znam varja bt gadu vienpadsmit vai divpadsmit, un jaunkajai meitenei, kura rpus kustjs pa istabu, gadi trs. Es visu to ieraudzju vien acu uzmetien, pirms vl msu pavadonis bija beidzis runt. Ko vi ststja? Es to tikko dzirdju un neko nesapratu. Man palika prt viengi vrds Driskols, kas esot mans vrds, k vecais kungs kantor man bija teicis. Visas, pat_ nekustg vea acis bija pievrstas man un Matijam. Viengi mazk meitene ievroja Kapi. Kur no jums abiem ir Remijs? cilvks pelks samta drbs jautaj franu valod. Es pagju soli uz prieku. Es, es sacju. Nu, zn, tad nc noskpsti savu tvu. Domjot par o brdi, es biju sev iztlojis, ar kdu sa jsmu es metos sava tva roks, bet tagad es neatradu sev s sajsmas. Tomr es piegju un noskpstju savu tvu. Tur, lk, ir tavs vectvs, tava mte, bri un msas. Es piegju vispirms pie mtes un apkampu viu. Via gan vs noskpstties, bet pati mani neskpstja. Via tikai pateica man divus, vai trs vrdus, bet es tos nesapratu. E j , sasveicinies un pasniedz roku savam vectvam. Tikai uzmangi, j o vi ir triekas erts. Es pasniedzu roku ar saviem abiem briem un veckai msai. Es gribju paemt roks mazo msiu, bet t k via bija aizemta ar Kapi, tad via mani atgrda. Ejot no viena pie otra, mani prma sautums paam par sevi. Kas tas! es nejtu nekdu prieku par to, ka beidzot atrodos sav i men. Man tagad ir tvs, mte, bri un msas, man ir vectvs, es esmu pie viiem, un tomr mana sirds paliek auksta. Es o brdi biju gaidjis ar karstu nepacietbu, es biju bijis k ne prtgs no priekiem, kad domju, ka ar man bs imene, vecki ko mlt, un kas mls mani. Un tagad es stvu ap mulsis, ar interesi visus vius novrodams, bet neatrazdams sird neviena sirsnga vrda, ko pateikt viiem. Vai tad es btu kads briesmonis? Vai es nebtu imenes ciengs?

398

Ja es btu atradis savus veckus pil, bet nevis n, vai tad ar es nebtu jutis pret viiem to maigumu un sajsmu, ko daas stundas atpaka mana sirds izjuta pret vl nepazsta mo tvu un mti un ko tagad nevarju izrdt tam tvam un mtei, kas stvja man priek. das domas lika man gandrz nosmakt kaun. Es piegju pie mtes un, atkal viu apkampdams, sirsngi noskpstju to. Via, bez aubm, nesaprata manu sirsnbu, j o neatbildja uz maniem skpstiem, bet vienaldzgi paskatdams man, viegli paraustja plecus un pasacja daus man nesaprotamus vrdus tvam, par ko tas ska smieties, da vienaldzba no vienas un smiekli no otraspuses, mani tik spgi aizkra, ka domjai, ka man sirds vai lzs. Man ita, ka manas jtas nebija peln juas, lai vias t uzemtu. Bet man neatlika laika nodoties dm prdomm. K a s tas tds? jautja tvs, ar pirkstu norddams uz Matiju. Es paskaidroju, kdas saites mani saista pie Matija. Pa skaidrodams, es pljos ielikt manos vrdos dau no ts drau dzbas, ko jutu pret viu, k ar attlot pateicbu, ko esmu viam pard. Labi, sacja tvs, vi laikam grib apskatt Angliju? Es gribju atbildt, bet Matijs man aizsteidzs priek. Taisni t, vi sacja. Un Barberns, jautja tvs, kd vi nav braucis jums ldz? Es pateicu, ka Barberns ir miris, un ka tas, mums Parz ienkot, sagdja lielas bdas, j o ms ncm no avanonas, kur bijm dabjui zint, ka mana imene mani mekl. Tvs to, ko nupat biju ststjis, prtulkoja mtei, un man liks, it k via atbildtu, ka tas ir labi, j o via vairkkrt atkrtoja vrdus uell un gud, ko es sapratu. Kd tas ir labi, ka Barberns miris? t es sev jautju, bet nevarju atrast at bildes. T u neproti angliski? jautja man tvs. N . Es protu tikai franciski un italiski, ko iemcjos no sava saimnieka, kam Barberns bija mani iznomjis. N o Vitlija? Js z i n j t . . . o vrdu man pateica Barberns, kad nesen biju Fran cija, lai tevi uzmekltu. Bet tevi, droi vien, interess, kd

399

ms trspadsmit gadus nebijm likuies gar tevi ne zinis, un tagad uzreiz mums ncis prt iet meklt Barbernu. , j ! es oti gribtu to zint. Nu, tad nc apsdies te pie uguns, un es tev to izst stu. Ienkot es pieslju savu harfu pie sienas; tagad es norai sju ar maisu un apsdos nordt viet. Bet tikko es biju izstiepis pret uguni savas slapjs un dubains kjas, kad vectvs, ne vrda neteikdams, nospvs uz manu pusi, k vecs, dusmgs kais. Man nebija vajadzgs vl citu paskaidrojumu, lai saprastu, ka es viu traucju, un es tln atvilku savas kjas atpaka. Nepiegriez tam nekdu vrbu, sacja tvs, vecais neml, kad kds nk pie via uguns. Bet ja tev ir auksti, sildies droi, ar viu nav ko kautrties. Es glui apstulbu dzirdot t runjam par o sirmgalvi ar baltiem matiem. Man liks, ka j a jau vispri ir kdu jievro, tad katr zi viu, un es paturju savas kjas zem krsla. T u esi msu veckais dls, turpinja mans tvs, un dzi mis gadu pc msu laulbm. Kad es precju tavu mti, kda jauna meitene bija iedomjusies, ka es bot viu prect, un td s laulbas sacla vi nedzamu naidu pret to, kuru via iedomjs esam savu sncensi. Lai atriebtos, via tevi, kad tu biji taisni seus mneus vecs, mums nozaga, aizveda uz Franciju un nolika Parz uz ielas. Ms tevi mekljm viss mals, cik spdami, bet mums nekad nenca prt, ka tu btu aizvests tik tlu, ldz Parzei. Nevardami tevi nekur atrast, ms nospriedm, ka tu esi miris, bet te, trs mneus atpaka, sieviete, guldama uz nves gultas, izststja patiesbu. Es tln devos uz Franciju un uzmeklju to iecirkni, kur via bija tevi nolikusi. Tur es dabju zint, ka tevi adoptjis kds mr nieks no Kreizas, tas pats, kas tevi atradis, un td es tln braucu uz avanonu. Barberns sacja, ka izrjis tevi kdam klejojoam muzikantam Vitlijam, ar kuru kop tu apstaigjot Franciju. T k es nevarju ilgi palikt Francij, tad iedevu Barbernam naudu un uzdevu, lai vi brauc uz Parzi tevi uz meklt. Gadjum, ja vi tevi atrastu, viam bija tas jpa zio Greta un Gelli kantorim, kas ved manas lietas. Savu sto adresi es viam neuzdevu td, ka London ms dzvojam ti kai pa ziemu. Jaukaj gada laik es esmu apkrtbraukjos tirgotjs, un ar imeni un ratiem apceoju visu Angliju un Skotiju. Lk, manu zn, t ms tevi esam atradui, un t tu,

400

pc trspadsmit gadiem, ieem atkal savu vietu msu imen. Es saprotu, ka tu vl esi drusku nobijies, j o tu ms nepazsti. Tu ar vl nesaproti, ko ms runjam, un nevari pats mums nek pateikt. Bet es ceru, ka drz vien tu iedzvosies. J, bez aubm, es drz iedzvoos un pieradu. Jo vai tad es neesmu sav imen? Vai tie, ar ko es tagad dzvou kop, nav mans tvs un mana mte, mani bri un manas m sas? Skaistie autii ir melojui. T ir nelaime Barberna m tei, Lziai, Akna tvam; nelaime visiem tiem, kas man pal dzjui. Es nevaru viu lab dart to, ko biju nodomjis, j o apkrtbraukjoi tirgotji, sevii ja vii dzvo du n, nevar bt bagti. Bet prieks manis paa kda tam nozme? Ta gad es esmu atradis savu imeni, un t bija brnia iedoma turt sevi par laimes lutekli. Mlestba ir labka par bag tbu: es neilgojos pc bagtbas, bet alku pc draudzbas un mlestbas. Kamr es klausjos tva ststu, neredzdams un nedzird dams neko citu, k viu, bija uzklts galds; uz galda bija sa likti vji zilm pum un uz metla bodas liels gabals krsn ceptas vra gaas ar kartupeiem gar malm. V a i js esat ar izsalkui, zei? jautja mans tvs man un Matijam. Par atbildi Matijs pardja savus baltos zobus. N u labi, tad tikai sdsimies pie galda, sacja tvs. Bet paprieku vi piestma pie galda vec tva atzvelt nes krslu. Pc tam, atsdies ar muguru pret uguni, vi sa grieza rostbifu un uzlika katram uz vja pa krietnam gaas gabalam ldz ar kartupeiem. Kaut gan es nebiju smalki au dzints, jeb, taisnbu sakot, nebiju nemaz audzints, es tomr ievroju, ka mani bri un veck msa dot lietoja galven krt pirkstus, kurus vii mrcja mrc un tad laizja, pie kam k tvs, t mte liks to nemaz neredzam. Kas attiecas uz vectvu, tad vi redzja tikai savu vi un vieng roka, kas viam klausja, neprtraukti staigja no vja uz muti un no mutes uz vi. Ja gadjs, ka viam no trcoajiem pirk stiem izkrita kds gaas gabals, tad maniem briem bija liela irgans. Es domju, ka pc vakarim ms pasdsim kdu laiciu visi kop pie uguns, bet tvs sacja, ka vi gaidot draugus un mums esot jliekas tln gult. Pc tam vi pama sveci
26 Hektors Mal, Dzves skol.

401

un ieveda ms ratnc, kas atrads blakus istabai, kur ms nupat bijm dui. Tur atrads divi lieli, slgti rati, kdus parasti lieto apkrtbraucji tirgotji. Vi piegja pie vie niem no tiem un atvra mazas durtias; ms redzjm, ka tur atrodas viena virs otras, divas guas vietas. Lk, jsu gultas, vi sacja, izguaties labi! T mani sama mana imene, Driskolu imene.

402

XXXV

nodaa.

Tev bs savu tvu un mti godt.

Tvs, aizejot, atstja mums sveci, bet aiztaisja no r puses ratu durvis. Mums nekas cits neatlika k likties gult. To ms ar tln darjm, ovakar ms nemaz neparunjm viens ar otru, k to parasti mdzm dart pirms gult ieanas; ms pat nedaljmies s tik piedzvojumiem bagts dienas iespaidos. A r labu nakti Remij, sacja Matijs. Labu nakti, M a t i j ! Matijam, tpat k man, nebija nekdas vlans sarun ties, un es biju laimgs par o klusanu. Bet negribt runt, vl nenozm gribt gult. Es noptu sveci, bet nevarju aizdart ne aci. Grozdamies no vieniem sniem uz otriem auraj guas viet, es prdomju visus s dienas piedzvojumus. Es dzirdju, ka ar Matijs, kur gulja uz augjs lvas, grozjs un kustjs tpat k es, t tad vi negulja labk par mani. T u neguli? es jautju klus bals. Vl n. Vai tev nav labi? N, pateicos, man ir oti labi. Tikai ap mani viss lie kas grieamies, it k es vl btu uz jras. Liekas, ka rati ce as un grimst un pojas uz vism pusm.
26*

403

Vai t bija tikai jras slimba, kas neva Matijam gult? Vai viu neturja nomod ts paas domas, kas mani? Vi mani pietiekoi mlja, un msu sirdis un prts bija pietiekoi tuvi, lai vi sajustu visu to, ko jutu es pats. Miegs k nenca, t nenca, un laiks, ritdams uz prieku, pavairoja nenoteikts bailes, kas mani visu laiku nospieda. N o skuma es nevarju labi izprast, kas t ir par sajtu, kas mani prmusi un musi prsvaru par vism citm man satrauktaj prt: tagad es redzju, ka ts i r bailes. Bailes no k? T o es nezinju, bet tomr man bija bail. Mani nebai dja tas, ka bija jgu ajos ratos, nolojam Betnelas ie cirkn. Cik reizes sav klaidoa dzv es biju guljis vl daudz sliktkos apstkos, daudz sliktk aizsargts k tagad! Es jutos aizsargts pret vism briesmm, bet tomr man bija bail, un, j o vairk es gribju prvart s bailes, j o uztrauktks es jutos. Stunda gja pc stundas, bet es nevarju pateikt, cik vla nakts vartu tagad bt, j o apkrtn nedzirdja sitam neviena pulkstea. T e es izdzirdu diezgan stipru troksni pie ratncas otrm durvm, kas neizgja uz Sarkans Lauvas stu, bet uz kdu citu ielu. Pc vairkiem, vienmrgi atkrtotiem klau vjieniem, es pamanju iespdam msu ratos gaismu. Prsteigts es paskatjos apkrt, bet Kpis, kas gulja pie manas gultas, pamods un ieurdjs. Es ieraudzju, ka gaisma iespieas pie mums caur mazu, ratu sien ietaistu lodziu, ko es pirmt nebiju pamanjis, j o vi bija no iekpu ses aizsegts ar aizkaru. Lodzi bija ietaists taj sien, pie kuras ms guljm un pie tam td veid, ka puse atrads pie Matija guas vietas un puse pie manas. Negribdams, ka K pis atmodina visu mju, es ar roku aizspiedu viam muti, bet pats sku skatties pa lodziu. Mans tvs ienca ratnc un bez troka atvra ielas durvis. Pc tam, kad pa vim bija ienkui divi smagm paunm apkrvuies vriei, vi ts tikpat klusi atkal aizvra. Vi pielika pirkstu pie lpm un otru roku, kur turja zagu lukturi, pastiepa uz msu ratu pusi: tas bija aizrdjums netaist troksni, lai ms neuzmodintu. da uzmanba mani aizkustinja, un es jau gribju vi am uzsaukt, lai vi manis d neliekas traucties, j o es vl neesmu aizmidzis. Bet t k es btu varjis uzmodint Ma tiju, kas, k likas^ miergi gulja, tad es klusju. Mans tvs paldzja abiem vriem atsvabinties no viu saiiem un tad,

404

uz brdi izgjis, atgriezs kop ar manu mti. Pa via prom btnes laiku vri atraisja saius: viens bija pilns dadiem audumu gabaliem, bet otr bija visdas adtas preces, triko biksas, krekli, zees, cimdi. Tagad es sapratu to, par ko no skuma biju brnjies: ie vri bija tirgotji, kas atnesui prdot savu preci maniem ve ckiem. Mans tvs katru priekmetu pacla pie gaismas un, to labi apskatjis, pasniedza mtei, kas ar mazm rtm nogrieza firmas zmi un iebza to sav kabat. Tas man li ks oti savdi, tikpat savdi, k tirgoanai izvltais laiks. Skatdams mantas tvs paklus bals sarunjs ar abiem vriem. Ja es btu pratis angliski, es, varbt, btu dzirdjis, ko vii run, bet ms arvien slikti dzirdm to, ko ms nesa protam. Manas ausis uztvra tikai vrdus bobs un polismens, kas tika vairkkrt atkrtoti. Kad saiu saturs bija rpgi prlkots, mani vecki ar abiem vriem atstja ratncu un iegja istab, un ms no jauna apma tumsa. Bija skaidrs, ka vii iegjui nokrtot ri nus. Es gribju sev ieststt, ka tas, ko es nupat redzju, nav nekas sevis, ka t ir pilngi parasta lieta, bet par spti visai manai labai gribai, man tas tomr neizdevs. Kd ie vri, nkdami pie maniem veckiem, neienca pa Sarkans Lauvas stas durvm? Kd vii runja par policistiem tik klus bals, it k baiddamies, ka vius rpus kds nesadzirdtu? Kd mana mte pirktajm precm nogrieza firmas zmes! ie jautjumi nebija tdi, kas sekmtu miegu, un t k es neatradu uz viiem nekdas atbildes, tad minju vius aiz dzt. Bet viss velti. Pc kda laicia atkal pardjs gaisma, un es atkal sku skatties pa priekkara starpinu. Bet oreiz es to darju negribot, rkodamies pret savu gribu, kamr pir moreiz tas bija pilngi dabgi: es paskatjos tikai td, lai redztu, kas r notiek. Tagad es sev teicu, ka nedrkstu ska tties, un tomr skatjos. Es teicu sev, ka labki btu, ja es nek nezintu no t, kas te notiek, un tomr gribju zint. Tvs ar mti bija vieni. Kamr mte steidzgi sasja at vests preces divos saios, tvs slaucja grdu ratncas str. Zem sausajm smiltm, ko vi lieliem slotas vzieniem at slaucja nost, pardjs lka. Vi to atvra, un, kad mte bija saius sasjusi, vi tos nonesa pagrab. Mte rdja viam ar lukturi gaismu. Novietojis saius, vi izkpa r, aizvra lku un saslaucja ar slotu lkai virs smiltis. Kad vii bija savu darbu nobeigui, lka bija tik labi apslpta, ka

405

nebija vairs ieraugma. Pri smiltm vii prkaisja plnu krtiu salmu, t k tagad vieta vairs ne ar ko neatrs no prjs zemes ratnc. Vii aizgja. Taj brd, kad vii klusi aizvra istabas durvis, man iz liks it k Matijs sakusttos uz savas lvias, it k vi no liktu galvu uz spilvena. Vai vi bija redzjis, kas te tikko notika? Es neuzdroinjos viam to prast. Mani vairs ne nospieda neizprotamas bailes; tagad es zinju, no k baidjos. Auksti sviedri prklja mani no galvas ldz kjm. T es pavadju visu nakti. T e kaut kur tuvum iedzied js gailis, vstdams rta tuvoanos. Tikai tad es iekritu smag, nemierg, murgu piln mieg. Mani atmodinja durvju slganas troksnis un msu ratu durvis atvrs. Es domju, ka tas bs tvs, kas ncis ms modint, un aizvru acis, lai viu neredztu. Tas bija tavs brlis, kas mums atsldza durvis, sacja Matijs. Vi ir jau prom. Ms pieclmies. Matijs ort neapjautjs, vai esmu labi guljis, un ar es viam nek nejautju. Kad vi man reiz paskatjs virs, es aizgriezu acis prom. Ms iegjm virtuv, bet neredzjm tur ne .tva, ne mtes. Vectvs sdja sav krsl pie uguns, it k vi tur sdtu vl no vakardienas un nebtu nemaz pakustjies. Mana veck msa Annija slau cja galdu, un lielkais brlis EMns grdu. Es piegju pie viiem, lai pasniegtu roku, bet vii turpi nja savu darbu un man nek neatbildja. Tad es gribju apsveicinties ar vectvu, bet tikko tuvo jos viam, vi tpat k vakar sirdgi nospvs uz manu pusi, t k es uzreiz apstjos. Paprasi viam, es sacju Matijam, ap kdu laiku es va ru dabt redzt savu tvu un mti. Matijs darja, k viam ldzu, un dzirddams viu run jam angliski, vectvs palika mlgks. Via drausmgi sa stingusi seja it k mazliet atdzvojs, un vi labprt ielaids sarun. K o vi teica? es jautju. Ka tavs tvs esot izgjis uz visu dienu, ka tava mte guot un ms varot iet pastaigties. Vai vi vairk neko neteica? es jautju Matijam, j o tulkojums man liks prk sasints. Matijs apjuka.

406

 E s nezinu, vai es prjo , esmu pareizi sapratis, vi sacja. Pasaki t, k tu saprati. Man liks, ka vi btu teicis, ka j a mums pilst ro das izdevgs gadjums, lai ms to nepalaiot garm. Bez tam vi vl teica t, un to es oti labi sapratu: Iegaum, ko tev saku, vajaga prast dzvot uz muu rina. Mans vectvs, bez aubm, uzminja, ko Matijs man pat laban ststja, j o pie pdjiem vrdiem vi ar savu veselo roku iztaisja estu, it k bztu kaut ko sav kabat un pie tam pamirkinja acm. Iesim! es sacju Matijam. Divas vai trs stundas ms noklaiojm pa Sarkans Lau vas stas tuvko apkrtni. Ms baidjmies tlu aiziet, lai nenoklstu. Dienas gaism Befcnelgrna izskatjs vl atbaido ka nek pagju nakt. Visur, k mjs, t cilvkos, posts un nabadzba pardjs sav visbdgk veid. Ms ar Matiju tikai paskatjmies viens otr, bet neteicm ne vrda. T staigdami ms bijm pienkui pie msu stas un gjm iek. Mte bija iznkusi no savas istabas. Pa durvm es ierau dzju viu sam uz krsla, pie kam vias galva gulja uz galda. Domdams, ka via ir slima, es steidzos viai klt, lai to noskpsttu, j o vrdiem nepratu nek pateikt. Es viu samu roks. Via pacla galvu un, to no vie nas uz otru pusi podama, paskatjs man neko neredzom acm. Pki man sej iesits vias karst elpa, kas oda pc paegu degvna. Es atrvos atpaka. Vias galva atkal nokrita uz vias pri galdam izstieptajm rokm. Dins, sacja vectvs un irgdamies noskatjs man. Vi kaut ko man teica, bet es nesapratu ko. Es brdi paliku k sastindzis. Pc tam es pa skatjos uz Matiju un redzju, ka vi nolkojs man asaru pilnm acm. Es viam pamju, un ms atkal izgjm. Ms gjm ilgu laiku, roks saruies un nerundami ne vrda. Ms gjm taisni uz prieku, pai nezindami kurp. U z kurieni tu dom iet? jautja beidzot Matijs ar zi nmu nemieru. Es nezinu. Es meklju kdu vietu, kur ms vartu parunties, aj drzm tas nav iespjams, un man tev ir daudz kas sakms.

407

Staigdams pa laukiem un meiem, es jau no Vitlija lai kiem biju pieradis nekad kaut ko svargu neprrunt auu prpildts pilstu un sdu iels. Garmgjji mani traucja, un es tln zaudju domu pavedienu. Bet es gribju ar Ma tiju nopietni izrunties, un negribju, ka manas domas tiktu novirztas uz kaut ko citu. Taj brd, kad Matijs man uzstdja o jautjumu, ms bijm pienkui pie kdas platkas ielas un man liks, ka t lum, ielas gal, btu redzami koki. Domdami, ka varbt, tur skas lauki, ms devmies uz to pusi. Tie nebija lauki, bet milzgs parks, ar plaiem zu laukumiem un jaunu kociu pu duriem. T bija oti jauka vieta un taisni k radta miergm prrunm. Es zinju, kas man bija jsaka Matijam, un mana apemans bija negrozma. M a t i j , tu zini, ka es tevi mlu, es sacju savam draugam, tikko bijm apsduies klus un mierg vieti. Tu ar oti labi zini, ka es aiz draudzbas ldzu tevi mani pavadt uz e jieni, pie maniem veckiem? Tu tau neaubsies par manu draudzbu, lai es no tevis lgtu ko lgdams, vai n? Tu esi muis! pldamies pasmaidt, sacja Matijs. Tu plies smieties, lai paldztu man savaldties. Bet nav nekda nelaime, ja es ar atdotos savm jtm. Kur gan lai es varu izraudties, j a ne pie tevis? Un mesdamies Matijam pie krtm, es izpldu asars. Nekad vl, pat tad, kad biju atstts viens vis plaaj pasaul, es nebiju juties tik nelaimgs, k tagad. Kad bija prgjis pirmais uztraukums, un es biju kdu laiku jau vis vau ne valdmm asarm un elsm, es minju apmierinties. Es nebiju Matiju vedis urp, lai viam lotos un liktos no via mierinties, es to biju darjis via, ne sevis lab. Matij, es viam sacju, tev ir jbrauc prom, tev jatgrie as atpaka Francij. Tevi atstt? nekad! Es jau iepriek zinju, ka tu man t atbildsi. Un tici man, es esmu oti, oti laimgs par to, ka tu man t atbildji. Un tomr, tev mani jatstj, tev jatgrieas Francij vai Itlij, vienalga kur, tikai tu nedrksti palikt Anglij. Un tu, uz kurieni tu gribi doties? Es? Man i r jpaliek London, pie maniem veckiem. Vai tad mans pienkums nav palikt pie savas imenes? em visu naudu, cik nu mums ts vl palicis, un brauc projm.

408

 Nerun t, Remij! Ja kdam no mums abiem ir j brauc projm, tad tikai tev. Kd? Td... Vi nepabeidza teikumu, bet nolaida acis zem mana jau tjo skata. Matij, saki man visu patiesbu, atklti, bez izvairans un bez bailm: vai tu negulji pagjuo nakti? vai tu redzji? Matijs stvja nolaistm acm un apspiest bals atbildja: E s negulju. K o tu redzji? Visu. Vai tu saprati? J. Es sapratu, ka tie, kas prdeva preci, nebija to pirkui. Tavs tvs viiem rjs par to, ka vii bija klauv jui pie ratncas, bet ne pie istabas durvm. Vii atbildja, ka tiem sekojis bobs, t. i. policists. Nu, tagad tu pats redzi, ka tev jbrauc projm, es vi am sacju. Ja man jbrauc, tad jbrauc ar tev. T e palikt nav labi ne vienam, ne otram. Kad es tevi ldzu braukt man ldzi, tad, sprieot pc t, ko man bija teikusi Barberna mte, es ticju un biju ie domjies, ka mani vecki bs bagti, ka vii vars ms abus izgltot, un ka ms nekad neirsimies. Bet izrds, ka tas t nevar bt. Sapnis bija . . . tikai sapnis. Mums jiras. Nekad! Klausies labi un mini mani saprast. Nepavairo vel manas spes. Ja ms Parz btu sastapuies ar Garofoliju, un tas tevi btu atkal pamis pie sevis, tu tau nebtu gri bjis, lai es ar palieku pie tevis, vai n? Tu man btu teicis to pau, ko tagad es saku tev. Matijs neatbildja. V a i nav tiesa? Nu, atbildi, vai n? Brdi padomjis, vi sacja: Tagad tu, savukrt, uzklausi labi, ko tev sacu. Klau sies uzmangi. Kad tu man avanon ststji, ka tava imene tevi mekljot, es paliku pavisam bdgs. Man btu vajadzjies priecties par to, ka tu reiz esi atradis savus veckus, bet es par to dusmojos. Kur man vajadzja domt par tavu prieku un laimi, es domju tikai par sevi. Es domju, ka tev bs bri un msas, un ka tu vius mlsi vairk nek mani. Es iedom-

409

jos, ka tavi brli un msas bs labi skoloti un smalki audzi nti kungi un skaistas jaunkundzes, un es biju greizsirdgs uz viiem. Lk, patiesba, ko es gribju tev pateikt, lai tu to zi ntu. Es tevi ldzu, ja vari, piedod man s auns domas. Ak Matij! Saki, saki, ldzu, ka tu man piedod! No visas sirds, Matij. Es jau redzju un sapratu ta vas bdas un nekad neesmu par to uz tevi dusmojies. Tas td, ka tu esi muis. Tu esi par daudz labsir dgs muis; bet es biju auns. Bet ja tu man piedod td, ka esi labs, es pats sev tomr nevaru piedot, j o es neesmu tik labs, k tu. Tu vl nezini visu. Kad ms braucm urp, es sev sacju: es braucu viam ldz, j o man jredz, k tur viss nokr tosies. Bet kad vi bs laimgs, oti laimgs, kad viam vairs neatliks laika domt par mani, tad es doos prom. Es ieu bez apstans ldz paai Lkai, pie savas msias Kristnas. Bet tagad tu neesi ne laimgs, ne bagts, k ms bijm iedomju ies, bet tu e s i . . . tas ir, tu neesi tds, k ms to bijm do mjui. Td man nav jbrauc prom, un t nav maz Kristna, kam tagad vajag manas draudzbas, bet tas ir mans draugs, mans brlis, mans Remijs. To sacdams, vi pama un noskpstja manu roku. Man acis pieplda asarm, bet oreiz ts nebija rgtas un ne dedzinja k ts, ko es tikko biju raudjis. Bet par spti lielam, aizkustinjumam, es tomr neatteicos no savas apemans. T e v tomr jbrauc prom. T e v jatgrieas Francij, tev japmekl Lzia, Akna tvs, Barberna mte, visi mani draugi un jpasaka viiem, kd es viu lab nedaru to, ko gribju un vljos, ko solju viiem. Tu pateiksi, ka mani ve cki nav bagti, k ms to bijm iedomjuies, un ar to pie tiks, lai vii man piedotu. Tu saproti, vai n? Vii nav bagti, un tas ir pietiekos izskaidrojums. N a v nekds kauns bt nabagam. N e jau td, ka vii nav bagti, tu sti mani prom. Es nebrauku. Matij, es tevi ldzu, nepavairo manas bdas. Vias jau t ir pietiekoi lielas. Ak, es nemaz negribu tevi piespiest sact man to, par ko tev kauns runt. Es neesmu diezcik aprgs un smalks, bet j a es ar nesaprotu visu, kam vajadztu iet caur ejieni, vi piesita sev pie galvas, es jtu visu, kas iet cauri

410

eit; vi pielika roku pie sirds. Ne td tu gribi, lai es braucu prom, ka tavi vecki ir trcgi un ka tu baidtos, ka vii nevars mani uzturt, j o es varu strdt un pelnt vl ar priek viiem, bet gan td, ka pc pagjus nakts tu bai dies par mani. Matij, nerun t! T e v ir bail, ka ar laiku ar es nesku griezt nost firmu zmes nepirktm precm. Ak, ciet jel klusu, mo Matij, ciet klusu! Un es paslpu roks savu no kauna nosarkuo seju. Bet redzi, sacja Matijs, ja tu baidies par mani, tad es baidos par tevi un td es tev sacu, lk k o : Brauksim abi kop, atgriezsimies Francij pie Barberna mtes, pie Lzias, pie taviem draugiem. Tas nav iespjams! Mani vecki nav tavi vecki. Tev nav nekdu pienkumu pret viiem. Bet ar mani ir citdi; tie ir mani vecki un man jpaliek pie viiem. Tavi vecki! itais triekas ertais vecis, tavs vectvs! uz galdu izlaidusies sieviete, tava mte! Es pielcu kjs un ne vairs ldzo, bet pavlo bals iesaucos: Ciet klusu, Matij, es tev aizliedzu t runt. Neaizmirsti, ka tu run par manu vectvu un manu mti. Man vii ir j god un jml. Tev tas btu jdara, ja vii patiem btu tavi vecki. Bet ja tie nav ne tavs vectvs, ne tavs tvs, ne tava mte, vai tad ar tev btu vii jgod un jml? Vai tad tu nedzirdji, ko mans tvs ststja? Ko is ststs pierda? Vii ir pazaudjui brnu ta v vecum. Vii likui to meklt un atradui vienu td pat vecum k to, ko pazaudjui. Tas ir viss. Tu aizmirsti, ka viiem nozagtais brns ir izlikts Breteja avnij, un ka ar es esmu atrasts Breteja avnij un pie tam taj pa dien. Kd Breteja avnij nevarja bt izlikti vien dien divi brni? Vai policists, stdams Driskolu uz avanonu, nav maldjies? Tas ir oti iespjami. Tu run aplambas. oti iespjams, ka tas, ko es saku un paskaidroju, ir aplamba, bet tikai td, ka es to slikti izsaku un izskaidroju, jo man ir slikta galva. Kds cits man viet to izskaidrotu

411

daudz labk, un tad tas tev liktos pareizi. Nevis lieta, par ko ststu, ir aplama, bet es pats esmu aplams. Lk, k tas ir. A k , par noloanu, tas nav vis t! Beidzot, tev jievro, ka tu neizskaties ldzgs ne sa vam tvam, ne mtei, un ka tev nav tdi gaii mati, k visiem, ievro labi, k visiem taviem briem un msm. Kd gan tev nebtu tdi pat mati, j a tu btu viu brlis? Un vis aj liet ir vl kaut kas savds un aizdomgs: k gan cilvki, kuri nav bagti, btu varjui izdot tik daudz naudas par pazu dua brna uzmeklanu? N, tu neesi Driskols, un tev nav jpaliek pie Driskoliem. Un j a tu tomr, par spti visam, te paliec, tad es palieku kop ar tevi. Tomr tu aizraksti Barberna mtei un ldz viu ski aprakstt drbtes, kds tu biji aprbts un ievstts. Kad tu saemsi atbildi, tad iz taujsim labi ski to cilvku, ko tu sauc par savu tvu un, varbt, mums daudz kas paliks skaidrks. Bet ldz tam, es nekustos ne no vietas un, par spti visam, palieku pie tevis. Ja vajadzs strdt, strdsim abi kop. Bet ja kdu dienu kds sk dauzt Matija galvu? Vi skumji pasmaidja. Tas vl nebtu tas aunkais: sitieni, ko saem par sa vu draugu tau nesp!

412

XXXVI

nodaa.

Uz neceiem pavestais Kpis.

Ms visu dienu pavadjm aj skaistaj park staigjot un sarunjoties. Brokasts ms nopirkm maizi un turpat ap dm. Mjs ms pamcm tikai vlu vakar. Tvs jau bija atgriezies un mte bija uz kjm. N e viens, ne otrs nek ne teica par msu ilgo pastaiganos. Tikai pc vakarim tvs sacja, ka gribot ar Matiju un mani parunt, un pieaicinja ms pie kamna. Tas izsauca neapmierintu rkanu no vec tva puses, kur, k redzams, stingri sargja savu vietu pie uguns. Paststiet man drusku, k js Francij nopelnjt savu uzturu? jautja tvs. Es viam to paststju. Un vai jums nekad nebija jbaids nomirt bad? Nekad. Ms ne tikai nopelnjm sev uzturu, bet no pelnjm vl tik daudz, ka varjm nopirkt g o v i , Matijs droi atbildja. Es, savukrt, izststju, k ms ieguvm govi. Tad jums jbt apdvintiem zniem, vi sacja. Pa rdiet drusku, ko js spjat! vi sacja. Es pamu harfu un nosplju vienu dziesmiu, bet t nebija mana neapolieu dziesmia. Labi, labi, sacja tvs. Nu, un ko Matijs prot?

413

A r Matijs nosplja gabaliu uz vijoles un gabaliu uz korneta. Pdjais izsauca lielu sajsmu brnos, kas bija sa stjuies mums apkrt. U n Kpis? jautja tvs. K o vi spl? Es nedomju, ka js tikai sava prieka d vien vadtu sev ldz o suni. Vi am jprot vismaz paam sev nopelnt uzturu. Es oti lepojos ar Kapja talantu, ne tik daudz sevis, cik Vitlija d. Es liku viam nosplt pris joku gabalius ar ko vi, k parasts, ieguva lielu piekrianu pie brniem. Bet ds suns jau ir vesels kapitls, iesaucs mans tvs. Atbildes viet es sku Kapi slavt, apgalvodams, ka vi spj s laik iemcties visu, ko viam ierda; pat to, ko sui, parasti, nevar izdart. Mans tvs prtulkoja manus vrdus angu valod, pieme tindams kaut ko tdu, ko es nesapratu, bet par ko visi, mte, brni un vectvs ska smieties, pie kam pdjais mirkinja acm un vairkkrt iekliedzs: fine dog. Tas nozmja smalks suns. Bet Kpis par o uzslavu nejuts prk sajs mints. Ja ts lietas ir tdas, turpinja tvs, tad es jums tln pateiku savu prieklikumu. Bet vispirms man jzin, vai Matijs grib palikt Anglij un dzvot kop ar mums. Es gribu palikt pie Remija, atbildja Matijs, kas bija daudz slptks nek to izrdja un nek pats apzinjs. Es ieu visur, kur ies Remijs. Tvs, kas nevarja uzmint, kas slps zem iem vrdiem, bija apmierints. Tagad es atgriezos pie sava priekliku ma, vi sacja. Ms neesam bagtnieki, un td mums vi siem jstrd un jpelna sev uzturs. Vasar ms apbrauk jam Angliju, un brni izns un piedv manas preces tiem, kas pai negrib paplties atnkt pie mums. Bet ziem mums nav nekda sevia darba. Td, kamr ms vl bsim London, Matijs ar Remiju var iet splt uz ielm un, es ne aubos, ka viiem bs labi iemumi, sevii tad, kad pienks ziemsvtku laiks, ko ms saucam par waits. Bet t k in pasaul nevajaga bt izrdgiem, tad Kpis ies un dos izr des kop ar Elinu un Nedu. Kpis tikai ar mani var labi strdt, es tri iesaucos^ j o man nemaz nepatika no via irties. Vi iemcsies strdt ar ar Elinu un Nedu. Es miergs, sadaljuies js varsit vairk nopelnt.

414

 Bet es jums apgalvoju, ka vi nek latoa nepadars un, otrkrt, mani un Matija iemumi bs daudz mazki. Ms nopelntu daudz vairk, ja strdtu kop ar Kapi. Diezgan runts, sacja tvs. Ja es kaut ko saku, tad sagaidu, ka tas tiek izpildts, un pie tam tln. Tds ir likums in mj. Es ceru, ka tu to ievrosi, tpat k visi citi. T e nebija nekas vairs sakms, td es klusju. Bet pie sevis es nodomju, ka mani skaistie sapi par Kapja nkotni stenb ir izrdjuies tikpat bdgi, k par mana paa n kotni. Mums bs jiras! Kdas ts bs bdas k man, t viam! Ms atkal aizgjm uz ratiem gult. Bet ovakar tvs ms vairs neiesldza. Kad es jau biju apglies, Matijs, kas parasti rbs l nk, pieliecs man pie auss un klus bals sacja: Nu tu redzi, ka tas, ko tu sauc par savu tvu, par br niem interesjs tikai tik daudz, cik tie viam atnes peu. Bet viam nepietiek ar brniem vien, vi izmanto ar suus. Vai ar tas neatdara tavas acis? Rtu pat ms rak stsim Barberna mtei. Bet nkam dien vajadzja mct Kapi. Es viu pa mu roks un to glstdams, uzmangi un lni minju viam ieskaidrot, ko es no via gribu, kas viam bs jdara. Naba ga suntis, k vi man skatjs un klausjs! Ielikdams saiti Elina roks, es vl reiz atkrtoju savas pamcbas, un vi bija tik gudrs un paklausgs, ka aizgja maniem briem ldz. Kaut gan vi izskatjs oti bdgs, vi tomr nepretojs. Mani un Matiju tvs pats solja aizvest uz tdu vietu, kur varja cert krietni nopelnt. Ms izgjm cauri gandrz vi sai Londonai, ldz noncm td viet, kur bija tikai lepnas, skaistas mjas ar kolonnm un platas, kokiem apdsttas ielas. Pa platajiem troturiem neredzja staigjam neviena izsal kua skrandaia, bet gan skaistas dmas grezns drbs. Pa ielm braukja spdoas karietes, ko vilka lieliski zirgi un vadja lieli, resni kuieri pdertiem matiem. Mjs ms prncm tikai vlu vakar, j o no Vestendas ldz Betnelgrnai ir liels gabals. Es oti priecjos, ieraugot Kapi jau priek. Vi bija gan oti dubains un netrs, bet oti lab om. Es biju tik priecgs par o atkalredzanos, ka krietni noberzis viu ar sausiem salmiem, es to ietinu sav aitdi un noguldju sav gult. Kur no mums abiem bija laimgks, ai vi vai es, to btu bijis grti pateikt.

415

T tas gja vairk dienas. Ms izgjm no rta, visu dienu spljm te vien, te otr viet un vlu vakar atgrie zmies mjs. Kpis deva izrdes kop ar Elinu un Nedu. Bet kdu vakaru tvs sacja, ka nko dien es pats varot emt Kapi, j o Elins un Neds viam esot vajadzgi mjs. Ms ar Matiju bijm par to oti priecgi un nolmm labi saem ties un krietni nopelnt, lai turpmk mums arvien dotu Kapi ldz. Ms gribjm Kapi atkal atkarot, un td netaupjm ples. No rta ms viu vl pamatgi uzkopm un pc brokastm devmies ce uz tdu vietu, kur no piedzvojumiem zinjm, ka godjam sabiedrba labprt b roku kabat. Bet lai noktu uz turieni, mums bija jiziet cauri visai Londonai, no vakariem uz rtiem pa Oldstrtu, Holbornu un Oksfordstrtu. Bet msu cerbas uz labiem iemumiem stipri mazinja liel migla, kas kop divm dienm gulja pr pilstu. Debe sis, jeb tas, ko londoniei sauc par debesm, bija iesarkani dzelteni mkou bli, un ielas bija it k pelku dmu pilnas, t k pris sou attlum nekas nebija saskatms. Gjju bs maz, un tie, kas msu mzik klaussies savs istabs, aiz lo giem, Kapi nevars redzt. Tas ms oti kaitinja, un Matijs visu laiku lamjs par o miglu, o noldto f o g , nemaz nenojausdams, kdu pakalpojumu via mums visiem trim pc pris mintm izdars. Ms gjm tri, un es Kapi ik pa laiciu uzrunju, lai vi turtos mums blakus un nenoklstu. A r du saruna nos Kapi varja noturt drok nek ar visstiprko saiti. Ms bijm jau nonkui Holborn, kas i r viena no dzvkm ielm un kur ir visvairk veikalu. T e es pamanju, ka Kapja vairs nav pie mums. Kas ar viu noticis? tas tau ibija neizprotami. Kdas alejas gal es apstjos, lai viu pagaidtu un klusi iesvilpos, j o miglas d necik tlu nevarja redzt. Es jau sku baidties, vai viu nav kds nozadzis, kad ieraudzju vi u lieliem lcieniem dramies urp, turot zobos pri vilnas zeu un priecgi kustinot asti. Vi pielca man klt un, at spiedies priekkepm man pret krtm, sniedza man zees. Vi izskatjs oti lepns un apmierints, it k btu nosp ljis vienu no saviem grtkiem trikiem un tagad sagaida manu uzslavu. Viss tas norisinjs das sekunds, un, kamr es vl glui apstulbis stvju un nezinju ko ieskt, Matijs para vien rok zees, un ar otru ierva mani alej. Iesim tri, vi teica, tikai neskriesim.

416

Tikai kad bijm jau daas mintes gjui, vi man pa skaidroja, ko bgana nozm. Es, tpat k tu jautju sev, kur gan Kpis mis s ze es, kad izdzirdju kdu kliedzam kur palika zaglis? is zaglis ir Kpis, vai nu tu saproti? Ja nebtu s nejauks miglas, tad ms btu noerti un apcietinti k zagi. Es sapratu par daudz labi. No uztraukuma man aizau dzs kakls, un es labu laiku nevarju elpot. Mans labais, go dgais Kpis pataists par zagli! Iesim mjs, es sacju Ma tijam, un turi Kapi sait. Matijs nek neatbildja, un ms triem soiem devmies mjs. Tvs, mte un brni bija sastjuies ap galdu un kra vjs ar audumu gabaliem. Es uzsviedu zeu pri uz galda, par ko Elins ar Nedu ska smieties. Lk zees, es iesaucos, ko Kpis nupat nozaga, j o js esat viu pataisjui par zagli! Bet es domju, ka jums vi vajadzgs izrdm. Es trcju to rundams, bet nekad vl nebiju jutis sev lielku apmbu. Bet ja nu tas nebtu noticis izru d, saki, ldzams, ko tad tu dartu? Es apsietu viam valgu ap kaklu, un kaut gan mlu viu no visas sirds, es viu aizvestu un noslcintu Temz. Es negribu, ka Kpis kst par zagli, un ar pats negribu par tdu palikt. Ja es domtu, ka tas kdreiz vartu notikt, es ietu tln un noslcintos kop ar viu. Tvs skatjs man taisni acs un liks, ka vi traks dusms gribtu mesties man virs un mani noaugt. Vi skatjs man zvrojom acm, bet es nenolaidu acis zem via skata. Pamazm via dusmu saobt seja piema atkal savu parasto izskatu. T e v taisnba, vi sacja, t bija tikai izrde. Bet lai tas vairs neatkrtotos, tad uz prieku Kpis strds tikai kop ar tevi.

417

XXXVII

nodaja.

Skaistie autii melojui.

Es visdi izminjos nodibint sirsngkas attiecbas ar saviem briem, bet no viu puses samu tikai naida un pre tguma apliecinjumus. Visu, ko es teicu vai darju, vii uz ma no auns puses; k redzams, vii neskatjs uz mani| k uz brli. Pc notikuma ar Kapi s msu attiecbas piema ga-s lgu veidu. Es viiem noteikti liku saprast, gan ne vrdiem! j o nepratu brvi izteikties viu valod, bet saprotamiem e| stiem un zmm, pie kam lielu lomu splja manas dres, ka j a vii uzsks kaut ko pret Kapi, tad tiem bs darana a| mani, j o katr gadjum es viu aizstvu un atriebu. Nek nepancis pie briem, es gribju iegt sev msas! Bet veck, Annija, manu tuvoanos uzma tikpat naidgi kal bri. A r viai nebija siltku jtu pret mani. Nepagja nel viena diena, kad via nebtu man izdarjusi kdu nepatikanu! vai izdomjusi kdu mugu joku, uz ko, jsaka, viai biji lieliskas spjas. T k bri un veck msa mani atstma, man atlika tikai maz Kte, kas, ar saviem trim gadiem, vl bija pajj jaunu, lai turtos kop ar veckajiem brniem. Via va maJ sevi apmot; no skuma tpc, ka liku Kapim rdt viai sal vus trikus, un vlk, kad strdju atkal kop ar Kapi, tp ka nesu viai konfektes, saldumus un apelsnus. Tos, msj

418

izrds, mums sadvinja brni, ciengi teikdami: T a s su nim. Pasniegt sunim apelsnus, nebija diezcik prtgi, bet es vius piemu ar pateicbu, j o vii man paldzja iegt miss Ktes labvlbu. T no visas manas imenes, pret kuru, iebraucot Anglij, man sird bija tikdaudz siltuma un maiguma, tikai maz Kte man atva sevi mlt. Vectvs vl arvien sirdgi spva uz manu pusi, tikldz grasjos viam tuvoties. Tva interese par mani aprobeojs ar to, ka katru vakaru vi atprasja man dien nopelnto naudu. Mte, pa lielkai daai, nepiede rja pie s pasaules. Elins, Neds un Annija mani nicinja. Viengi Kte va sevi apmot, bet ar tikai tpc, ka man bija pilnas kabatas. Kda briesmga neveiksme! Kaut gan es biju noraidjis Matija domas, ka neesmu Driskolu brns, tau tagad, pret, paa gribu, es sku pie v i m atgriezties. Kd, ja es tiem btu viu brns, viiem nav pret mani citu jtu, k vien ts, ko vii tik nesaudzgi iz rda? Un. pie tam, es tau ne ar ko nebiju pelnjis du vien aldzbu un skarbumu. Matijs, redzdams manu nospiesto garastvokli un labi nojausdams via iemeslus, it k pie sevis, noteica: E s tikai gribtu redzt, ko Barberna mte mums at raksts. Lai o vstuli saemtu, mums bija jmaina msu ikdie nas cea plns un uz Holbornu jiet nevis caur Vestsmitfldu, bet gar pastu. Mums ilgi bija glui veltgi jnostaig is cea gabals, ?dz beidzot , tik nepacietgi gaidt vstule, pienca. Galvenais pasts nebija diezcik izdevga vieta vstuu lasanai, ta td ms iegriezmies kd klus alej, netlu no pasta, jsais gjiens mani drusku nomierinja, un beidzot es varju atvrt Barberna mtes vstuli, ko via bija likusi rakstt avanonas mctjam. Mo Remij! Es esmu oti prsteigta un nesapraan par tm zim, po no tevis samu. Pc visa t, ko man ststja mans nabaga IBarberns, un sprieot pc tavm drbtm, kurs vi tevi atrada Breteja avnij, k ar pc sarunas ar kungu, kas tevi meklja, es domju, ka taviem veckiem jbt ne tikai turj-iem, bet pat oti bagtiem. das domas apstiprinja autii, kuros tu biji ievstts, Ikad Barberns tevi atveda avanon. di autii un drbtes r atrasties tikai bagtnieku brnu pri. Tu man jaut,

419

kdi bijui tavi autii, kuros tu biji ievstts. T o es tev varu viegli pateikt, j o esmu vius uzglabjusi gadjumam, kad kds tos pieprastu, kam pc mana prta, bija katr zi jnotiek. Bet, vispirms man jsaka, ka tu nemaz nebiji ietstts autios un, j a es arvien, par tevi runjot, lietoju vrdu auti us, tad tas notika aiz paraduma, j o pie mums brnus tsta autios. Tu nebiji satstts, bet tev bija aprbti di drbju gabali: meu cepurte, oti skaista un oti drga; smalka audekla jacia, aurm menm aptiem roku galiem un kakla izgriezumu; flanea autii, uz kuriem tu biji noguldts; baltas vilnas zetes; baltas adtas kurptes ar zda puiem, gara flanea kleitia un beidzot plats, balts, skaisti izts ka mira mtelis, ar zda oderi un pietu kapuci. N o lietm, kas tev bija klt, man trkst tikai smalko lina paladziu, kuru viet policijas iecirkn tev apak bija pakl jui vienkru dvieli. Vl jsaka, ka neviens no iem priekmetiem nav iel mts. Flanea autiiem, kas tev bija paklti apak, un jaciai bs bijuas kdas zmes, j o stri, kuros parasti ieuj burtus, bija nogriesti, kas pierda, ka izlietoti visi ldzeki, lai pada rtu neiespjamu tevi uzmeklt. Tas ir viss, mo Remij, ko tev varu pateikt. Ja s lietias tev vajadzgas, tad tikai at raksti man, es tev vias tln aizstu. P a r to, ka tu nevari man dot visas ts lietas, ko apsodji, nemaz nenoskumsti, manu mo brni. Gosnia, ko tu man nopirki, atraudams pats sev maizes kumosu, ir man vairk vrts, nek visas pasaules dvanas. Es tev varu paziot, ka viai iet oti labi, ka piena nepaliek mazk un, ka pateicoties viai, es iztieku oti labi. Katrreiz, viu uzlkojot, os atceros tevi un tavu mazo draugu Matiju. Es oti priecos, ja tu man atstsi kdas zias par sevi, un ceru, ka vias bs labas. K gan tik sirsngs un m brns k tu, lai nebtu laimgs sav imen? T e v tagad ir tvs, mte, bri un msas, kas, bez aubm, tevi ml, k tu to ar pelni. Dzvo vesels, mans mais brns! Tevi sirsngi skpsta tava audu mte atraitne Barberna.
v

Vstules beigs man iespjs sirds. Nabaga Barberna mte, cik laba via bija man! Td, ka via mani mlja, via iedomjs, ka visiem jml mani tpat k viai.

420

 T ir krietna sieviete, sacja Matijs, via atceras ar mani. Bet pat tad, j a via mani btu aizmirsusi, es viai pateiktos par vstuli. Kad mums tagad i r tdk sks saraksts lietm, kas pie tevis atrads brd, kad tevi nozaga, ms var sim labi prbaudt mastera Driskola ststu par o notikumu. Vi, varbt, bs o to piemirsis. Nerun t. Vai maz ir iespjams aizmirst drbes, kds bijis rbts pazaudts brns! Jo drbes tau ir vien gais, pc k var cert viu atrast. Ldzu, netaisi nekdus sldzienus, pirms mans tvs nav runjis. N e es, bet tu pats jau iepriek taisi sldzienus. Vai tu nesacji, ka vi varot bt piemirsis, kds drbs tu esi bijis ierbts ? Nu, gan ms redzsim. Nebija nemaz tik vienkri uzprast manam tvam, kdas drbes man bijuas mugur, kad viam mani nozagui. Ja es viam to btu varjis jautt glui tiei, bez kdiem blakus nolkiem, tad tas btu bijis oti viegli. Bet t tas nebija, un taisni blakus doma, kas slps jautjum, padarja mani bailgu un nedrou. Tomr kdu vakaru, kad ledaini aukstais lietus bija prdzinis ms mjs agrk nek parasts, es samos un uzst dju tvam jautjumu, kas man bija sagdjis tik daudz moku un baiu. Pie pirmajiem vrdiem tvs paskatjs man virs asu, ptou skatu, k vi arvien mdza dart, kad juts manu vrdu aizkrts. Bet es izturju via skatu daudz drok, nek pats, par o brdi domjot, biju cerjis. Es domju, ka vi tln sadusmosies, un nemiergi pa metu acis uz Matiju, kas, nelikdams to mant, klausjs msu sarun. Es gribju, lai vi pats redz, kd neveikl stvokl vi mani ir ievedis. Bet nekas briesmgs nenotika. Pirmajam dusmu uzpldumam prejot, tvs ska smaidt. Taisnba, tas bija auns un cietsirdgs smaids, bet tomr smaids. P a r to, ka tevi atradu, man visvairk jpateicas tavu drbju aprakstam, kuras tev bija mugur, kad tevi nozaga. Tev bija meu cepurte, linu jacia ar menm, balti flanea autii un kleitia, vilnas zetes, adtas kurptes, balts, izts kamira mtelis ar kapuci. Es biju licis lielas cerbas ;uz burtiem F. D., kas bija ieti tavs drbts, un nozmja fFrensis Driskols. Bet t, kas tevi bija nozagusi, bija s zmes 421

nogriezusi, cerdama, ka td krt aizkavs tavu atraanu. Es tev varu pardt ar tavu krustmzmi, ko liku izrakstt un kurai te kaut kur jbt. T o teicis, vi ar neparastu laipnbu un iztapbu ska rakties pa kdu atvilkni un, atra dis kdu liela formta papru ar vairk zmogiem, padeva to man. Es izdarju vl pdjo minjumu. Ja js atautu, es sacju, Matijs man viu prtulkotu. Labprt. N o dokumenta, ko Matijs prtulkoja, cik labi var dams, izrietja, ka es esmu dzimis kd ceturtdien, otr au gust, k Patrika Driskola un Margartas Granas dls. Ko es vairk btu varjis jautt? Tomr Matijs neliks apmierints un vakar, kad ms bijm iegjui ratos, vi atkal noliecs man pie auss un noslpumaini ukstja: T a s viss jau ir lieliski, vi sacja, bet neizskaidrots paliek tas, kur gan Patriks Driskols, apkrtbraukjos tirgo tjs, un via sieva Margarta Grana mui naudu, lai pirktu savam brnam meu cepures,- smalkas linu, menm ap tas, jacias un izuvumiem greznotus kamira mteus. Tik bagti apkrtbraukjoi tirgotji nav. Bet taisni td, ka vii ir tirgotji, viiem drbes mazk izmaks. Matijs papurinja galvu un iesvilps. Tad noliecs atkal man pie auss: V a i tu gribi, lai es tev pasaku, kaut ko, kas man ne grib un negrib iziet no galvas? Tu neesi mastera Driskola brns, bet gan brns, ko masters Driskols nozadzis. Kamr es taisjos pret to kaut ko iebilst, Matijs jau bijaj uzrpies uz savas lvas. Ja es btu Matijs, varbt ar mana fantzija btu darbojusies tikpat brvi. Bet mans stvoklis man aizliedza tdu domu brvbu, j o te viss grozjs ap manu] tvu. Matijam tas bija tikai, k vi teica, masters Driskols. Un kad manas domas gribja pievienoties Matijam, es tss stingru roku savaldju. P a r masieru Driskolu Matijs varja domt visu, kas vieni tam nca prt. Viam masters Driskols bija sves cilvks,! kuram tas nek nebija pard. Man, turpretim, bija pien^J kums izrdt cienbu pret savu tvu. Bez aubm, mans attiecbs ar veckiem bija dai tunijj punkti, bet man nebija tiesbas aplkot tos no t paa vieM doka, k Matijam. Matijam bija atauts aubties, man t&j

422

bija aizliegts. Kad Matijs gribja man ststt savas aubas, mans pienkums bija piespiest viu klust. T o es ar minju; bet Matijam bija sava galva, un man ne vienmr izdevs uzvart via strgalvbu. Gz man, ja tu gribi, teica vi, palikdams dusmgs, bet uzklausies. Td krt es biju spiests pret savu gribu uzklaust via jautjumus: Kpc Elinam, Nedam, Annijai un Ktei ir gaii mati, kamr tavi nav tdi? Kpc visi Driskolu imenes loceki, izemot Kti, kas nesaprot vl, ko via dara, izturas pret tevi tik naidgi un auni, it k tu btu kraupains suns? K tas izskaidrojams, ka audis, kas nebija bagti, varja rbt savus brnus mens? Uz visiem iem kpc un k tas iespjams, man bija tikai viena atbilde, kas pati bija jautjums: kpc Driskolu imene btu mani mekljusi, ja es nebtu ts brns? Kpc Driskols btu devis naudu Barbernam un kantorim Grets un Gell? Uz to Matijs bija spiests atzties, ka vi man nevar at bildt. Vi tomr tpc neatzina sevi par uzvartu. Tas, ka es nevaru atbildt uz tavu jautjumu, teica vi, vl nepierda, ka man nebtu taisnba ar visos tajos jautjumos, uz kuriem tu pats ar nek nevari atbildt. Kds cits man viet, varbt, oti viegli noskaidrotu, kpc masters Driskols ir licis tevi meklt, un kdos nolkos vi ir trjis naudu. Es uz to nevaru atbildt tikai tpc, ka neesmu pie tiekoi slpts un nek tds liets nesaprotu. T nu gan tu nevari teikt; glui otrdi tu esi par daudz slpts. Ja es tds btu, tad es tev tln izskaidrotu to, ko es tagad nevaru tev izskaidrot, bet ko es jtu. N, tu neesi Driskolu imenes brns, tu neesi un tu nevari bt. Es esmu pilngi prliecints, ka vlk tu pats to atzsi, bet ar savu strgalvbu un ar savu nevlanos atdart acis, tu attlini o brdi. Es saprotu, ka tas, ko tu sauc par imenes cieu, attura tevi no t, bet tas tomr nedrksttu tevi pilngi para lizt. Bet ko tu gribi, lai es daru? Es gribu, lai ms atgrieztos uz Franciju. Tas nav iespjams.

423

 Vai tpc, ka pienkums tev liek palikt pie tavas i menes? Bet ja imene, kas tevi attura, nemaz nav tava? Visu o strdu iznkums bija tikai tas, ka es kuvu tik nelaimgs, kds vl nekad nebiju bijis. Kas gan var bt brie smgks, k aubas! Kaut gan es negribju aubties, es tomr aubjos. is tvs, vai tas bija mans tvs? mte, vai t bija mana mte? imene, vai t bija mana imene? Kaut gan tas bija briesmgi atzties, man tomr bija jatzstas, ka es biju mazk izmocts un mazk nelaimgs, kad es biju viens. Kas gan tan laik, kad es noskumis raudju par to, ka man nebija imenes, btu varjis man pareot, ka es raudu ar vl lielku izmi sumu, kad bu to atradis. N o kurienes man vartu nkt gaisma? Kas vartu man paldzt noskaidrot patiesbu? Es stvju nevargs o jautjumu priek, un sacju sev, ka esmu ldzgs cilvkam, kas tums velti dauza galvu gar mri, j o te izejas nav, un td es to ar nekad neatradu. Bet ar visu to, ka pats biju tik nelaimgs, man vajadzja dzie dt, splt, taist grimasas un plst jokus. Svtdienas man bija vispatkamks dienas, j o tad Lon donas iels nebija atauts ne splt, ne dziedt, un es, pastai gdamies ar Matiju un Kapi, varju brvi nodoties savm bdm. Cik maz es ldzinjos tam brnam, kds biju vl ne sen, tikai pris mneu atpaka! Vien d svtdien, kad es taisjos iet ar Matiju pastaigties, tvs lika man palikt mjs, sacdams, ka es viam bot vajadzgs, un aizstja staigt Matiju vienu pau. Vectvs bija palicis aug, sav istab, mte ar Anniju un Kti bija izgjuas, bet bri dauzjs apkrt pa ielm. Vis mj bijm t tad tikai ms divi, es un tvs. Bija pagjusi varbt kda stunda, kad kds pieklauvja pie durvm. Tvs gja atvrt durvis, un istab ienca kds kungs, kas pavisam neldzinjs tiem, kas parasti ciemojs pie tva. Tas bija sts kungs, k Anglij saka dentlmens, labi rbies, augstprtgu, tikai drusku noguruu seju. Viam varja bt gadu piecdesmit. Mani visvairk prsteidza via smaids, kas, atvilkdams lpas, pilngi atsedza visus via baltos un asos, k jaunam sunim, zobus. Tas bija tik savdi, ka vi skatoties bija grti pateikt, vai tas bija smaids, kas savilka via lpas, vai vlans kost. Sarundamies ar tvu, vi ik mirkli skatjs uz manu pusi, bet tln grieza acis prom, tikldz sastapa manu skatu.

424

Pc dam mintm vi prgja no angu valodas uz franu, ko runja oti labi un gandrz bez kda akcenta. Vai is ir tas zns, par kuru js man ststjt? jautja vi tvam, ar pirkstu uz mani norddams. Vi izskats oti veselgs. Atbildi tau, pavlja man tvs. Vai js jtaties vesels? jautja man dentlmens. J, kungs. Js nekad neesat slimojui? Man ir bijis plauu karsonis. ! ! k tas gadjs? Pc stipri aukstas, snieg prgultas nakts. Mans saimnieks, ar ko es biju kop, taj nakt nosala, bet es dabju plauu karsoni. Vai tas jau sen atpaka? Trs gadi. Un pc tam? Vai slimba nav atstjusi kdas nepa tkamas sekas? N. Vai js nejtat nogurumu, slbanumu? vai nakts nes vstt. N, nekad. Dareiz, pc lielas staiganas, es jtu ar nogurumu; tomr es neesmu slims. Un js viegli panesat nogurumu? Man tas ir jpanes. Vi piecls, pienca man klt, aptaustja manas rokas un plecus, uzlika savu roku man uz sirds un beidzot, pie spiezdams ausi man pie muguras un krtm, lika man dzii elpot un klepot. Pc tam vi ilgi un ptoi man noskatjs, pie kam via smaids bija tik atbaidos un briesmgs, ka es in brd ieguvu prliecbu, ka vi oti labprt man iekostu. Nek vairk man neteicis, vi ieska atkal sarunties ar tvu angliski, un pc dam mintm vii abi atstja ista bu, iziedami ne pa ielas durvm, bet pa tm, kas veda uz ratncu. Palicis viens, es sku lauzt galvu, ko gan vartu nozmt dentlmea apciemojums un via izpraana. Vai vi gribja pieemt mani sav darb? Bet tad man btu jiras no Matija un Kapja! Un es biju cieti apmies neiet ne pie viena par kalpu, ne pie dentlmea, kas man oti nepatika, nedz pie cita kda, kaut tas man patiktu.

425

Pc kda laika atgriezs tvs. Vi sacja, ka viam ta gad esot jiziet. Vi mani nevarot izlietot, k gribjis, un td, j a es vltos, es varot iet pastaigties. Man nebija nekdas patikas iet staigt, bet ko lai es daru aj drmaj mj? Tikpat garlaicgi bija iet staigt, k palikt mjs. T k lija lietus, es iegju ratos paemt savu aitdiu. Kds bija mans prsteigums, kad es tur ieraudzju Matiju! Tikko gribju skt runt, vi aizlika manai mutei roku priek un klus bals sacja: A t v e r i ratncas durvis. Es klusu izieu tev paka. Ne viens nedrkst zint, ka es esmu bijis ratos. Tikai, kad ms bijm izgjui uz ielas, Matijs uzdroin js skt runt. V a i tu vari iedomties, kas tas bija par kungu, kas nupat bija pie tava tva? Tas bija Dmss Miligana kungs, Artura tvocis. Es paliku k sastindzis stvam pa ielas vid, bet vi sara mani aiz rokas, pavilka uz prieku un ejot turpinja ststt: T k man liks garlaicgi vienam paam staigt pa drmajm ielm d drm laik, es ieldu ratos un gribju nosnausties. Es gan noglos uz savas lvas, bet aizmigt neva rju. Te ratnc ienca tavs tvs ar kdu dentlmeni un ska sarunties. Stiprs, k no akmens, sacja dentlmens. Desmit citi via viet btu bijui beigti, bet vi ticis cauri tikai ar plauu karsoni! Domdams, ka tiek runts par tevi, es sku klausties uzmangk, bet te saruna novrss uz citu pusi. K iet jsu bra dlam? jautja tavs tvs. Daudz labk. K redzams, ar oreiz vi vl iaks cauri; rsti jau priek trim mneiem bija atmetui cerbas viu izrstt, bet via drgs mtes plm tomr atkal izdevies viu izglbt. Ak, Miliganes kundze ir gan apbrnojama mte! Tu sa pratsi, cik uzmangs es kuvu, kad izdzirdju o vrdu. Bet j a jsu bra dlam iet labk, sacja tavs tvs, tad visi citi jsu soi tau ir lieki? in acumirkl tas varbt t ir, atbildja kungs, bet es nedomju, ka Arturs vartu dzvot. Tad vaja dztu notikt brnumam, bet brnumi msu laikos vairs neno tiek. Un taj dien, kad vi nomirs, man jbt nodrointam pret visdm nejaubm, pret jebkdu negaidtu atgrieanos un, viengajam mantiniekam jbt man, Demsam Miliganam. Esiet droi, kungs, tas t ar bs, sacja tavs tvs, par to es galvoju. Es palaios uz jums, atbildja dentlmens.

426

Vi piemetinja vl daus vrdus, ko es labi nesapratu. Es tev ari tos prtulkou, kaut gan man vii liekas bez kda sa tura: Tad ms redzsim, ko ar viu ieskt. Pc tam vi aizgja. Mana pirm doma, klausoties Matija stst, bija iet un paprast manam tvam Miligana kunga adresi, lai uzzintu, k kljas Arturam un Miliganes kundzei, bet tln man ar ienca prt, ka t btu liela neprtba. K lai apjautjas par bra dla veselbu cilvkam, kas ar nepacietbu gaida paa bra dla nvi? Un bez tam nebtu gudri likt Miligana kun gam mant, ka via sarunu kds ir noklausjies. Arturs ir dzvs. Viam ar veselbu iet labk. P a r to man bija liels prieks, un acumirkl man ar bija ar to japmieri ns.

427

XXXVIII

nodala.

Ziemsvtku naktis.
Ms runjm vairs tikai par Arturu, Miliganes kundzi un Dmsu Miligana kungu. Kur obrd bija Arturs ar savu mti? Kur ms vius vartu meklt? K atrast? Dmsa Miligana kunga apciemojums uzveda ms uz k dm domm, kuras, k mums liks, bija viegli izpildmas. T k Miligana kungs atnca vienu reizi Sarkans Lau vas st, tad bija gandrz pilngi droi, ka vi atnks ar otru un treu reizi: vai tad viam nebija daranas ar manu tvu? Td gadjum, viam projmejot, Matijs, kuru tas nepazina, viam sekos un t dabs zint, kur vi dzvo. Pc tam ms iepazsimies ar mjas audm, un iespjams, ka td krt ms dabjam zint, kur atrodas Arturs. Kd gan n? pc msu domm plna izveana nera dja nekdas grtbas. im skaistajam plnam nebija tikai tas labums vien, ka vi deva cerbu atrast Arturu, bet specili man vi acu mirkl bija ar dergs aizsargans ldzeklis. Kop notikuma ar Kapi, un kop Barberna mtes vstu les saemanas, Matijs pastvgi un visdos toos atkrtoja: Atgriezsimies Francij. Tas bija. pamats, uz kura vi katru dienu zmja visdas iespjambas un papildinjumus. Uz o vienmuo, nemitgi atkrtoto aicinjumu, es devu at bildi, kas ar nekad nemainjs: Mans pienkums ir palikt pie manas imenes. Par o pienkuma jautjumu ms nekad nevarjm vienoties. Ms par viu strdjmies, netikdami ne pie kda gala sldziena, j o katrs palikm pie savm domm. Jbrauc. N , man jpaliek. Kad es savam mgajam Man jpaliek piemetinju: lai atrastu Arturu, Matijam vairs nebija ko iebilst. Vi negribja nostties pret Arturu: vai tad mums nebija jpazio MiHganes kundzei vias svaia slepenie nodomi?

428

Ja mums uz Miligana kunga ieraanos btu bijis jgaida paiem no rta ldz vakaram prom esot no mjas, k ms parasti dzvojm, kop bijm London, .tad gan msu pl nam nebtu bijuas lielas izredzes. Bet tuvojs laiks, kur mums nevajadzs vairs iet splt uz ielm pa dienu, bet gan pa naktm, j o Ziemas svtku m zika, waits, tika splta vls nakts stunds. Tad, pavadot dienas mjs, viens no mums arvien stvs sardz, un ms cerjm, ka t mums drz vien izdosies noert Artura tvoci. Kaut tu zintu, cik oti es vlos, lai tu atrastu Miliganes kundzi! viendien sacja Matijs. Kpc? Vi ilgi vilcinjs. Td, ka via bija tik laba pret tevi. Pc brtia vi vl piemetinja: U n ar td, ka via, varbt, vartu paldzt atrast ta vus veckus. Matij! T e v nepatk, ka es t runju. Es tev varu apgalvot, t nav mana vaina. Bet es nekdi nevaru iedomties, pat ne uz minti, ka tu vartu piedert pie Driskolu imenes. Apskati labi vrgi visus s imenes locekus, un tad apskati pats sevi. Es nerunu nemaz par gaiajiem matiem. Bet, vai tev ir tava vectva rokas kustbas, via viltgais smaids? Vai es, ja es nebtu sava tva dls, vartu bez kdas mcans splt kornetu, klarneti, trombonu un vienalga, kdu mzikas in strumentu? Td, ka mans tvs bija muzikls, ar es esmu muzikls. Tas ir pilngi dabgi. T e v piestv bt dentlmenim, un tds tu ar bsi, kad ms satiksim Miliganes kundzi. K tad tas notiks? Par to man ir paam savas domas. Vai tu man nepateiktu s savas domas. , n! Kd? Td, ka gadjum, j a vias izrdtos mugas . . . Nu, un tad? Vias btu prk mugas, ja izrdtos, ka vias ir maldgas. Nevajag priecties par lietm, kas vl nav piepil djus. Mums tau kaut kas jmcs no s skaists Betnelas zaajm pavm; vai ms jau iepriek, gar, neredzjm un nepriecjmies par vias zaajiem laukiem, kas vlk izrdjs [tikai par dubu pem!

429

Es neuzstjos, j o ari man bija sava ideja. Taisnba, via bija oti neskaidra, nenoteikta, nedroa un, k es sev sacju, vl daudz mugka, nek Matija. Bet taisni tpc es neuzdroinjos uzstties, lai Matijs pasaka savas do mas. K o lai es atbildu Matijam, j a izrdtos, ka via doma ir t pati, kas neskaidri, k sapnis, viojs man prt? Es nedrkstju viu pats sev skaidri izteikt, kur nu vl, lai es emtu drosmi strdties par to ar Matiju? Neatlika nekas cits, k gaidt, un ms gaidjm. Pagaidm ms turpinjm msu klejoanu pa Londonu, jo ms nepiederjm pie tiem priviletiem muzikantiem, kas var ieemt sev kdu noteiktu iecirkni, kura publiku vii uzskata par savu paumu. Ms bijm vl par daudz mazi, par daudz svei, lai uzsttos k saimnieki, un mums msu vieta biei bija jatdod tiem, kas prata pierdt savas pauma tiesbas ar t diem argumentiem, kuriem ms saviem spkiem nespjm pre toties. Cik reizes pc tam, kad ms bijm nospljui savus la bkos gabalus un patlaban taisjmies savkt naudu, mums bija jem kjas pr pleciem un steigus jlaias prom, ierau got kdu no briesmgajiem skotiem ar kailiem stilbiem, sakrokotiem svrkiem, segu pr pleciem un spalvu pui pie ce pures. Dzirdot jau no tlienes ddu skaas, ms likmies bgt. A r savu kornetu Matijam nebtu bijis grti prspt ddas, bet ms nevarjm spkoties ar ddinieku pau. Tpat ms nevarjm neko dart pret neru muzikantu bandm, kas skraidja pa ielm, un kurus angi sauc par nigger-melodits. ie nestie neri, trpuies grotesks fraks ar garm astm un milzgs apkaklts, kas apma viu gal vas k paprs puu pui, biedja ms vl daudz vairk nek skotu bardi. Ieraudzjui vius nkam vai pat tikai izdzird jui skam viu bando, ms tl godbijgi apklusm un de vmies prom uz kdu attlku iecirkni, kur domjm, ka nesastapsimies ar kdu citu bandu. Dareiz ms palikm ar uz vietas un vios skatdamies gaidjm, kamr vii beigs savu kau koncertu. Viendien ms atkal stvjm un skatjmies neros, kad < viens no viiem, visprspltki aprbtais, vairkas reizes! pamja Matijam. Es domju, ka vii grib ms izjokot, pa-| smdint publiku uz msu rina, bet man par lielu brnumu,| Matijs draudzgi atbildja uz via sveicienu.

430

 V a i tu viu pazsti? es viam jautju. Tas ir Bobs. Kds Bobs? Mans draugs Bobs, no Gas cirka. Viens no tiem divi klauniem, par kuriem es tev jau ststju. Vi ir tas, kuram man jpateicas par savm angu valodas zinanm. Vai tad tu pats viu nepazini? Kungs Dievs! K es to btu varjis? Pie Gas vi bza galvu miltos, bet tagad vi to ir nomelnojis ar zbak smru. Kad neri savu mziku bija beigui, Bobs pienca pie mums, un no t, k vi ar Matiju sasveicinjs, es redzju, cik m viam bija mans biedrs. Bra acs un vrdos nebtu varjis bt lielks prieks, k tas, ko izrdja is bijuais klauns, kur, k vi pats teica, grtu apstku spiests, iest jies neru muzikantos. Bet mums bija tln jiras, j o Bobam vajadzja skriet paka saviem neriem, bet mums bija jdodas uzmeklt kdu vietu, kur btu izredzes ar viiem nesastapties. Abi draugi norunja satikties nko svtdien, lai tad netraucti vartu parunties, k abiem gjis pa to laiku, kamr bijui irti. A i z draudzbas pret Matiju, Bobs ar man izrdja lielu simptiju un drz vien bija mums labs draugs, kura piedzvojumi un padomi mums oti noderja un padarja dzvi London daudz vieglku, nek ldz im. Vi oti sadraudzjs ar ar Kapi un biei teica, ka ja viam btu tds suns, tad vi drz laik pabktu bagts. Vi vairkas reizes lika mums priek visiem trim, jeb pareizki visiem etriem, nodibint savu trupu. Bet ja es negribju atstt savu imeni, lai atgrieztos uz Franciju pie Lzias un saviem veciem draugiem, tad vl ma zk es to gribju dart Boba d, lai kop ar viu apstaigtu Angliju. T ms sagaidjm ziemsvtku laiku. Tad no Sar kans Lauvas stas ms vairs neizgjm rtos, bet ap pulksten astoiem vai deviiem vakar un devm msu koncertus jau iepriek izmeklt iecirkn. Ms ieskm ar publiskiem drziem un ielim, uz kurm kustba jau bija norimusi; mums bija vajadzgs klusums, j o citdi msu mzika nebtu dzirdama cauri aizvrtiem logiem un durvm, un nevartu atmodint gultis guloos brnus, lai viiem pavsttu ziemsvtku, o angu sirdm tik mo svt ku tuvoanos. Vlk, nakt, ms izgjm uz lielajm ielm. Vaoi, kas izvadja pa mjm pdjos tetra apmekltjus, 431

jau bija no ielm nozudui, un pamazm dienas trokains kadas viet iestjs miers un klusums. Ms spljm tikai melancholiskus un reliiozus gabalus, pie kam izmekljm visaizkustinokos un vismaigkos. Ma tija vijole raudja un mana harfa tai pievienojs sri nopsdams, un kad ms uz brdi apklusm, tad vj mums atnesa no tlienes mzikas skaas, ko uz citm ielm splja citi mu zikanti. Msu koncertu beigui, ms saucm: A r labu nakti, dmas un kungi, priecgus- ziemsvtkus! un devmies t lk, splt pie citm durvm. Cik tam vajaga bt patkami, ja var klausties nakt m ziku, guot pats sav gult, ietinies seg un paldis zem silta pa! Bet mums uz ielas nebija ne segu, ne pu un, kaut gan pirksti no aukstuma bija glui stvi, mums tomr vajadzja splt. Naktis bija dadas; bija tdas, kur debesis bija k no vilnas, kur migla mums lda ldz pat kauliem, bet bija naktis ar skaidrm debesm un aukstu ziemevju, kas saldja ms stvus. Bet nekad naktis nebija siltas un maigas. is ziemsvtku laiks mums bija nelgs prbaudjums, un tomr visu trs nedu laik ms ne vienu viengu nakti nepavad jm mjs, bet katru vakaru gjm sav darb. Cik daudz reizes pirms veikalu slganas ms apstjmies pie putnu, augu un saldumu tirgotavu logiem: ak, kdas skaistas, trek nas zosis! kdi lieli no Francijas ievesti ttari! baroti ci! Lk, kdi apelsnu, plmju, kastau kalni! Cukuroti augi! Bez aubm, bs daudz laimgu brnu, kas, samui os gardumus, sajsm skpsts savus veckus. Nabadzgi un nolojami, skraiddami pa ielm, ms sav iztl redzjm dus laimgus imenes svtkus, gan aristo krtu pils, gan nabagu bdis. Ziemsvtki ir prieka svtki tiem, kas tiek mlti. Pc ziemsvtkiem mums atkal bija jiziet pa dienm, un td stipri mazinjs izredzes izspiegot Miligana kungu. Ms likm visas cerbas uz svtdienm, un td ajs diens, kur mums vajadzja atpsties un brvi pastaigties, ms palikm mjs. Ms gaidjm. Matijs, neststdams neko tuvk par to, kas ms nospie da, bija griezies pie Boba ar jautjumu, vai vi nezintu kdu ldzekli, k atrast kdas dmas, Miliganes kundzes un vias paralizt dla adresi. Vai vismaz Miligana kunga adresi. Bet Bobs bija atbildjis, ka vajagot zint, kas dma ir, ar

432

ko Miligana kungs nodarbojas un kds via sabiedriskais st voklis, j o London i r oti daudz cilvku, kam vrd Miligans. Vl vairk to ir vis Anglij. Tas mums nebija iencis prt. Ms pazinm tikai vienu Miliganes kundzi, Artura mti, un vienu Miligana kungu Artura tvoci. Tad Matijs atkal ieska runt par braukanu uz Fran ciju, un ms skm vl karstki strdties. T tad tu gribi atsacties no Miliganes kundzes mekl anas? es viam jautju. N , nekd zi, bet nekas neliecina, ka via vl at rastos Anglij. Nekas ar neliecina, ka via btu Francij. Man tas liekas oti iespjami. Reiz Arturs ir hijis slims, tad, lai vi nostiprintos pc slimbas, vi jved uz kdu vietu, kur veselgks klimats. N e tikai Francij vien atrodams veselgs klimats, tds var bt ar citur. T k Arturs jau vienu reiz atguva Francij veselbu, tad, bez aubm, mte ar tagad bs vedusi viu uz Franciju. Un bez tam, es oti gribu, lai tu brauktu prom no ejienes. Es neuzdroinjos prast Matijam, kd vi tik oti grib, lai es braucu, j o man bija bail, ka vi man nepasaka taisni to, ko es negribju dzirdt. Man ir bail, sacja Matijs, dosimies prom. Tu redzsi, mums uzbruks kda nelaime, brauksim, ldzu, prom. Mans attiecbs ar imeni nekas nebija mainjies: vec tvs tikpat nikni spva uz manu pusi, no tva es samu ti kai sas un strupas pavles, mte nemaz nepaskatjs uz manu pusi, bru izdomu spja uz visdiem auniem niiem pret |mani bija neizsmeama, Annija izrdja man neapslptu [naidu un Kte mlja tikai manis atnestos saldumus. Tomr Les nevarju apemties sekot Matij a padomam, tpat k ne v p j u viam tict, kad vi apgalvoja, ka neesmu mastera IDriskola dls. J, es varju aubties un stipri aubties, Ibet bt prliecints, ka es esmu vai neesmu Driskola dls, to fes nevarju. Laiks vilks lnm, oti lnm. Beidzot tomr, paejot ienai pc dienas, nedai pc nedas, bija piencis laiks, kur Briskolu imenei bija jatstj Londona un jsk braukt ap|frt ar savm precm.

433

Abi rati tika par jaunu prkrsoti un piekrauti pilni visdadkm mantm, kas pa vasaru bija jizprdod. Cik daudz mantu, un cik patkami bija ts kraut ratos ! Tur bija audumi, triko drbes, cepures, ieburi, kabatas dr nas, zees, bikses, vestes, pogas, kokvilnas un vilnas diegi, dzija, adatas, res, brdas nai, auskari, gredzeni, ziepes, ziedes, apavu krmi, galodias, pulveri slimiem zirgiem un suiem, traipu tranas ldzeki, zobu zles, matu audzanas un krsoanas tinktras! Ms redzjm, ka no pagraba tika stiepti aug saii, kas uz Sarkano Lauvas stu nebija nkui tiei no tiem veikaliem, kas ar m precm parasti tirgojas. Beidzot rati bija piekrauti, zirgi nopirkti, kur un k? to es nezinu. Ms tikai redzjm, ka vius atveda. Viss bija sagatavots aizbraukanai. Bet kas bs ar mums? Vai mums bs jpaliek London ar vectvu, kas neatsts Sarkans Lauvas stu? V a i mums bs jtirgojas, k Elinam un Nedam? Vai mums bs jiet ldzi imenes ratiem un pa ceam, sds un pilsts, jdod izrdes? Tvs, kam liks, ka ms ar vijoli un harfu labi pel nm, nolma, ka ms brauksim viam ldz, bet nodarbosimies, k ldz im, ar splanu un dziedanu, o savu lmumu vi mums pazioja vakar, pirms izbraukanas dienas. Atgriezsimies uz Franciju, sacja Matijs, izlietosim pir mo izdevgo gadjumu, kds mums radsies, un aizbgsim. Kd gan nepaceot pa Angliju? Td ka es tev saku, ka mums draud lielas briesmas. Anglij ms varam cert atrast Miliganes kundzi. Bet es tev saku, ka mums ir daudz lielkas izredzes atrast viu Francij. Tomr paminsim Anglij. Vlk, nu, tad redz sim. Vai zini, ko tu esi pelnjis? N. K a es tevi atstju un dodos viens pats uz Franciju. T e v taisnba. Es tevi ldzu, dari to! Es zinu, ka man nav tiesbas tevi aizturt, un es zinu ar, ka tu esi par daudz labs, lai paliktu eit: td brauc un p# saki L z i a i . . . Ja es viu redzu, es viai pateiku, ka tu esi mugsj un auns zns, ka vari iedomties, ka es iros no tevis, ka tu esi nelaimgs. Un tu esi nelaimgs, oti nelaimgs. Ko ej

434

tev esmu nodarjis, ka tu t vari par mani- domt? Saki, ko es esmu darjis? Nek, vai n! Ek, nu, bs jau labi! Dosi mies vien ce. Un atkal es esmu uz lielcea; tikai oreiz es vairs neesmu brvs, es nevaru iet kur gribu, es nevaru dart to, ko gribu. Mums jseko Driskolu ratiem. Tomr es ar vieglu sirdi at stju Londonu: man vairs nebs jredz Sarkan Lauvas sta un nejdzg lka, kas, pret manu gribu, ar neatvairmu spku pievilka manus skatus. Cik reizes nakt es lcu aug no miega, kad sapos vai murgos man liks, ka ratos, pa mazo lodziu, iespd sarkana gaisma; t gan izrdjs tikai haluci ncija un rgs, bet tas vienalga! Reiz es tomr o gaismu biju redzjis un ar to pietika, lai es viu pastvgi redztu, lai via pastvgi degtu mans acs k dedzinoa liesma. Ms gjm aiz ratiem, un smirdoo un neveselgo Betnelgrnas iz garojumu viet elpojm svaigu un tru lauku gaisu; o lauku nosaukumu, droi vien, neapzmja ar vrdu green, bet to ties vii pai bija patiesi zai, un skanja putnu dziesmas. Jau pa pirmaj dien es novroju, k notika tirgoa ns ar m precm, kas bija tik maz maksjuas. Ms iebrau cm kd liel sd, un novietojm ratus uz liela laukuma. Ratiem tika nolaista viena siena, t k skattju acm atkl js gandrz visas mantas, kas bija novietotas plauktos. Apskatiet cenas! apskatiet cenas! kliedza mans tvs. Nekur js tdas cenas neredzsit! Es nekad par savu preci nemaksju un tpc varu lti prdot! Es neprdodu, es at dvinu! Apskatiet cenas! apskatiet cenas! Es dzirdju, k promejot, audis viens otram teica: Ts, droi vien, ir zagtas preces! T o jau vi pats teica. Ja vii btu pametui acis uz manu pusi, tad no manas nosarkus sejas vii btu redzjui, ka viu aizdomas ir pa matotas. Bet Matijs to redzja, un tovakar droi rs pie t, no k ldz im bija vairjies. Cik ilgi tu varsi panest o kauna dzvi? vi man no prasja. Ldzu, nerun t, ja tu negribi o kaunu padart man vl nepanesamku. T o es negribu. Es gribu, lai ms atgrieztos Fran cij. Es tevi visu laiku jau biedinu, ka mums draud kda liela nelaime, un to pau es saku tagad: es jtu, ka via mums uzbruks vis drzum. Vai tad tu nesaproti, ka policisti, ja

435

ne odien, tad katr zi rtu sks interesties, k tas iesp jams, ka masters Driskols var tik lti prdot savas preces. Un kas tad notiks? Matij, es tevi ldzu . . . Ja tu pats negribi nek redzt, tad man jskats tav viet. Notiks tas, ka visus arests, ar mani un tevi, kas ne esam nek darjui. K ms pierdsim, ka neesam ldzvai ngi? K lai ms aizstvamies? Ms tau dam maizi, kas pirkta par naudu, ko tavs tvs iemis par m zagtajm precm. Vai n? das domas man vl nekad nebija ienkuas prt. Tas bija man k mura sitiens pa galvu. Bet ms tau pai nopelnm sev maizi, es sacju, nevis lai aizstvtos pret Matija uzbrukumu, bet pret o domu pau. Tas ir taisnba, atbildja Matijs, bet tomr ms esam sabiedrojuies ar audm, kas savu maizi nepelna godg ce. Un policija skatsies uz to, tikai uz to, un ms notiess viiem ldzi. Man tas bs grti panest, ja mani notiess k zagli, bet vl daudz grtki man bs redzt, ka ar tu tiksi ldzi noso dts. Kas es esmu? Vairk nekas, k nolojams nabags, un nekas cits es ar nebu. Bet tu, kad tu reiz bsi atradis savu imeni, savu sto imeni, vai tu ar to nebsi viai sagdjis lielu kaunu un bdas! Un bez tam, cietum sot, ms neva rsim ne meklt, ne atrast tavu imeni. A r Miliganes kundzi ms nevarsim biedint un paziot viai Dmsa MiUgana nodomus. Bgsim, kamr vl laiks! Bdz! Tu atkrto arvien vienu un to pau mubu. Ja ms bgsim, tad bgsim kop, jeb ja n, tad lai ms apcietina abus kop. Un j a ms apcietins, par ko nav ne mazko aubu, tad uz tevim gulsies atbildba par to, ka bsi mani ievilcis ldzi cietum. Es domju, tev nebs diezcik viegli ap sirdi. Ja tu vismaz btu nepiecieams tiem, pie kuriem tu tik strgalvgi turies, tad es vl vartu saprast tavu strgalvbu, bet tu vi iem nemaz neesi vajadzgs. Vii visu laiku i r iztikui bez tevis un iztiks bez tevis ar uz prieku. Bgsim, cik tri vien iespjams! Nu, labi! auj man vl pris dienas prdomt, gan tad redzsim. Pasteidzies! K cilvkdjs pasak jau notlm sa jt svaigas gaas smaku, t es tagad sajtu, ka mums draud briesmas!

436

Nekad vl Matija lganas, runas un prtojumi nebija mani tik dzii aizkustinjui, k oreiz. Kad es prdomju par tiem, es atzinu, ka mana ilg nenoteiktba un svrstans ir gvulba, un ka man jiziras un reiz jnoskaidro paam sev, ko es sti gribu. Bet te nca palg apstki un tie iz ra to, ko es pats uz savas galvas neiedroinjos izirt. Bija pagjuas jau vairk nedas, kamr ms bijm at stjui Londonu, un patlaban ms bijm ieraduies kd maz pilsti, kuras apkrtn bija jnotiek zirgu skrieans sack stm. Anglij zirgu skrieans sackstes ir pavisam kaut kas cits, nek Francij, kur to uzskata par vienkru izklaida nos, j o te sank kop galven krt bagtnieki, kas parda sevi, paskats, k skriens trs vai etri zirgi, un risk der bs daus luidorus. Anglij tie ir veselu apgabalu lielkie tautas svtki, un ai sarkojum nepiedals viengi tikai zirgi. Uz lauka vai kps, kur nozmta vieta hipodromam, jau vai rk dienas iepriek sk ierasties kumdiu rdtji, igni, apkrtbraukjoi tirgotji, rodas, ar vrdu sakot, vesels gada tirgus. A r ms steidzmies, lai vartu ieemt labkas vietas, ms ar Matiju k muzikanti, Driskolu imene k tir gotji. Tomr mans tvs nenovietojs vis sacku viet, bet pil sti pa, laikam domdams, ka te bs izdevgka tirgo ans. Atbraukui jau agr rt un sakrtojui preces, nezin dami ko dart, ms ar Matiju gjm apskatt sacku vietu, kas atrads netlu no pilstias, kd viru laukum. Bija sacelts daudz telu un notlm varja redzt paceamies gais [nelielas dmu strklias, kas nordja sacku laukuma atra ans vietu, k ar via robeas. Drz ms nogriezmies pa [dzii iebrauktu ceu uz klajumu, kas parasti bija tuks un Kails, bet kur ovakar bija sacelti du i, kuros rkoja Krodzius un pat viesncas. Bija saceltas barakas, teltis, no lietoti rati un sakurti ugunskuri, kur drzmjs spilgtos tr pos trpuies audis. Ejot garm gar kdu ugunskuru, virs kura bij pakrts Katli, ms ieraudzjm tur stvam msu draugu Bobu. Vi, Bcs, bija oti sajsmints par to, ka ms eit sastapis. Vi, Bp ar diviem draugiem, bija nodomjis uzstties k stipriEks un akrobts, bet viu salgtie muzikanti bija lauzui savu Bijumu un atteikuies nkt viiem splt. Tagad, visas ce pas uz rtdienas labo peu bija vj, j o bez mzikas vii

437

nevarja cert pievilkt publiku. Ja ms gribtu, ms vartu izdart viiem lielu pakalpojumu: atvietot viiem os bldgos muzikantus. Iemumi tiktu sadalti uz piecm dam, un pat Kpis netiktu aizmirsts. No skata, ar kdu Matijs paskatjs man, es nopratu, ka viam oti patiktu pieemt Boba prieklikumu, un t k ms varjm rkoties k gribjm, tikai ar noteikumu, nodot tvam vakar pc iespjas vairk naudas, es uzaicinjumu piemu. T ms vienojmies, ka rtu, abi ar Matiju, atdodam sevi Boba un via draugu rcb. Kad atgriezuies mjs, ms par msu rtdienas plnu paststjm tvam, vi, man par lielu nepatikanu, pazioja, ka nevarot mums dot Kapi. Man paam vajadzgs Kpis, vi sacja, js viu rt nevariet dabt. Mani ie vrdi uztrauca. Vai Kapi tikai atkal negrib iz lietot kd negodg nolk? Tomr tvs tln izklaidja ma nas aizdomas. Kpis ir oti dzirdgs, vi sacja, vi visu dzird un ir labs sargs. Viam bs jsarg rati, j o td auu burzm, kda bs rt, ms var viegli apzagt. T tad jums jiet rt splt pie Boba vieniem paiem, un ja js aizkavtos oti vlu, kas oti iespjams, jums bs jnk mums paka uz Liel Ozola iebraucamo vietu. Ms no ejienes gribam jau laikus izbraukt un tur prgult pa nakti. Liel Ozola iebraucam vieta, kur ms bijm guljui ar iepriekjo nakti, atrads klaja un drma lauka vid, kdu jdzi no pilstas, un saimnieku pris, kam t piederja, neie dvesa lielu uzticbu. Mjvietu nebs grti atrast ar nakt, j o uz turieni veda taisns ce. Vieng nertba varja bt tikai t, ka pc nogurdino dienas darba mums bs pagrti noiet tlo cea gabalu. P a r to tomr es nemaz nedrkstju ieminties savam t vam, j o vi necieta nekdus iebildumus, ne pretimrunanu. Kad vi kaut ko bija teicis, to bez vrda runas vajadzja i?i pildt. Otr rt es izvedu Kapi pastaigties, pats padinju un padzirdju viu, lai btu dros, ka viam nek netrks, uJ pats piesju viu pie to ratu ass, kas viam bija jsarg. PJ tam ms ar Matiju devmies uz sacku vietu.

438

Tikko ms tur noncm, mums tln bija jsk splt, un t tas turpinjs visu dienu ldz paam vakaram. Man t spja pirkstu gali, it k btu sadurstti tksto dzeloiem, un Matijs tik daudz bija ptis sav komt, ka tikko vairs varja paelpot. Bet vl arvien vajadzja splt. Bobs ar sa viem biedriem nenogurstoi atkrtoja savus spka numurus, un td ar ms nedrkstjm padoties nogurumam. Vaka ram pienkot, es domju, ka tagad bs miers un ms varsim atpsties. Bet t tas nebija; ms atstjm telti un prgjm kd liel, no diem taist krog, kur lauzans un spl ana gja va ar vl lielku sparu. T tas turpinjs pri pusnaktij; es vairs nesapratu ko splju, tikai taisju troksni un strinkinju savu harfu. Tpat ar Matijs vairs neatj dza, ko pta. Divdesmit reiz jau Bobs bija teicis, ka bs pdj reize, un divdesmit reizes ms skm atkal par jaunu. Ja jau ms bijm nogurui, tad msu biedri, kuru darbs bija daudz grtks, bija nomocjuies ldz pdjam, un ska jau ad tad kdties savu triku izpildan. T e uzreiz nog zs kda liela vingroanas krts un uzkrita Matijam uz kjas. Spes bija tik stipras, ka Matijs iekliedzs. Ms domjm, ka kja bs sadragta, un abi ar Bobu pieskrjm viam klt. Par laimi ievainojums nebija smags: kja bija gan stipri ie vainota, bet kauli bija veseli. Tomr paiet Matijs nevarja. Ko tagad ieskt? Ms nospriedm, ka Matijs nakti prguls Boba ratos, un es viens pats doos uz Liel Ozola mjvietu. Vai tad neva jadzja uzzint, kurp Driskolu imene nodomjusi rt doties? Ldzu neej, vairk reizes atkrtoja Matijs. Ms rtu aiziesim abi divi. Un ja ms rt nevienu vairs neatrodam iebraucam viet? Jo labk! Ms bsim reiz brvi. Ja es ar atstu Driskolu imeni, tad nekad ne d krt. V a i tu dom, ka vii ms drz neatrastu? Cik tlu tu vari aiziet ar savu klibo kju? Nu, labi! ja tu gribi, tad iesim rt. Tikai, ldzu, neej nekur ovakar, man ir bail. N o k? Es nezinu. Es baidos par tevi. Laid mani iet. Es apsolu, ka rt no rta atkal atnku. Bet j a tevi nelai?

439

 Lai mani nevartu aizturt, es tev atstu savu harfu. Pc ts mani laids. T, neemot vr Matija bailes, es devos ce. Pats es nejutu ne mazko baiu. N o k un kd lai es btu baidjies? Kas man btu va rjis uzbrukt? K o gan varja emt no tda nabaga velna k es? Bet kaut gan es nejutu sav sird nekdu baiu, es tomr nebiju miergs, bija pirm reize, kur es biju pilngi viens, bez Matija un bez Kapja. vientulba mani nospieda, un noslpumains nakts balsis mani uztrauca. Mness blais spdums vl pavairoja manu skumjo vientulbas sajtu. Par spti nogurumam, es gju tri un drz sasniedzu Liel Ozola mjvietu. Bet cik es ar meklju msu ratus, es vius nekur nevarju ieraudzt. Tur bija divi, trs no lojami, audeklu jumtu prstiepti ratei, liela dlu baraka un divi lieli, vagoniem ldzgi rati, no kuriem atskanja zvru rkana, kad es gribju tiem pieiet tuvk. Bet nekur es nere dzju skaistos, spilgti krsotos Driskolu ratus. Staigdams ap mju, es pki ieraudzju pa stikla r tm, kas bija ierkotas virs durvm, spdam gaismu. Dom dams, ka td gadjum visi mj vl nevar bt apglusies, es pieklauvju pie durvm. Durvis atvra pats saimnieks, kura nepatkamo seju es jau vakar biju ievrojis. Paceldams savu lukturi, vi ielaida gaismu man taisni sej. Es re dzju, ka vi mani pazst, tomr iek vi mani nelaida; vi aizlika lukturi aiz muguras, apskatjs apkrt, paklau sjs kdu brtiu un tad teica. Jsu rati ir aizbraukui un jsu tvs lika jums pasact, lai js tl, ne mirkli nekavjoties, dodaties viam paka uz uisu, ejot ar nakti. Laimgu ceu! Un nek vairk netei cis, vi man deguna priek aizcirta durvis. Dzvodams Anglij es jau biju tik daudz iemcjies, lai saprastu o so teikumu. Tomr tur bija viens vrds, un pie tam vissvargkais, kura nozmi es neizpratu. Uz uisu, sa cja viesncnieks; bet kur t atrodas? Man nebija ne maz ks jgas par to, j o es tad vl nezinju, ka t angliski izrun pilstas nosaukumu, kuru biju redzjis raksttu uz kartes k Lewes. Un kaut es ar btu zinjis, kur atrodas uisa, es tomr nebtu varjis tln doties turp, j o nevarju atstt Matiju. P a r spti visam lielajam nogurumam, man bija jdodas atpa-

440

ka uz sacku vietu. Es tln griezos atpaka un pc pusotras stundas jau gulju uz salmu ka blakus Matijam, Boba ra tos. Pris vrdos es viam izststju, ko biju pieredzjis un tln aizmigu k nosists. Dau stundu miegs bija atdevis man atkal spkus un at modies es nospriedu tln doties uz uisu, ja vien Matijs va rs paiet. Izgjis no ratiem es devos pie msu drauga Boba, kas uzclies pirms manis, minja aizkurt uguni. Vi bija no meties etrrpus un no visa spka pta ugun, kas kvloja zem katlia. T e es ieraudzju polismenu, kas veda sait suni, notlm stipri ldzgu Kapim. Es prsteigts paliku stvam, jautdams sev, ko gan tas vartu nozmt. Bet Kpis bija jau mani ieraudzjis un ar negaidtu rvienu izrvis saiti polismenam no rokm, pie skrja man klt un ielca roks. Polismens pienca man klt. Tas ir jsu suns, vai n? vi jautja. J. Labi, es js arestju. Vi sagrba mani cieti aiz rokas. Via vrdi un rcba lika Bobam pielkt kjs un pie nkt mums klt. Kd gan js arestjt o znu? vi jautja. Vai js esat via brlis. N, via draugs. Pagju nakt, kds vrietis kop ar mazu znu, pa trepm, caur logu ieldui Sv. Jura baznc. Viiem ldzi bijis ar is suns, lai tas vius biedintu, briesmu gadjum. Bet t k vii tika iztraucti, tad tie, liel steig, caur logu bgdami nav paspjui paemt suni ldz. Suni, kur viens pats nevarja pa logu izkpt, atrada baznc. Es biju pr liecints, ka suns man paldzs atrast noziedzniekus paus, un viens jau man ir rok. Saki, kur ir tvs? Es nezinju, vai is jautjums bija domts man vai Bo bam; es nek neatbildju, j o biju k bez spka. Tomr es skaidri sapratu, kas bija noticis; es to uzmi nju pats pret savu gribu. Kpis nebija vis bijis vajadzgs ratu sarganai, k man bija sacts, bet via smalk dzirde bija bijusi vajadzga pavisam citiem nolkiem. Kapim vaja dzja ziot bazncu apzadzjiem, j a kds nejaui viiem tu votos. A r uz Liel Ozola iebraucamo vietu, vakaram me toties, tvs bija steidzies nevis td, lai rtki prgultu

441

nakti, bet gan glui citu nolku d. Un j a vi nebija pali cis tur pa nakti, tad td, ka zdzba bija atklta un vaja dzja, cik tri vien iespjams, laisties laps. Bet man tagad nebija jdom par vaingajiem, bet gan par sevi pau. Kas ar btu bijui ie vaingie, es sevi va rju aizstvt un, vius neapvainojot, pierdt savu nevainbu. Man vajadzja tikai izststt, k esmu onakt pavadjis laiku. Kamr es visu to vl prdomju, no ratiem klibodams izskrja Matijs un pienca pie mums. Vi, laikam, bija pa modies no troka, kas sacls ap policistu. Ldzu, paskaidrojiet viam, ka es neesmu vaings, es sacju Bobam, j o ldz pulksten vieniem nakti es biju pie jums. Pc tam es biju pie Liel Ozola mjvietas saimnieka un t ln skrju atpaka. Bobs to prtulkoja policistam. Bet tas viu nebt ne prliecinja, k biju sagaidjis. Z a g i baznc ielauzuies ceturksni pc vieniem, vi sa cja, is puika no ejienes ir izgjis, k vi saka, vienos, vai si pirms vieniem: t tad ceturksni pc vieniem vi va rja bt baznc, kop ar zagiem. L a i aizietu no ejienes ldz pilstai, vajaga vairk k stundas ceturka. ! skrejot laika pietiek, izsaucs policists, un bez tam, kas var apliecint, ka vi ldz vieniem ir bijis eit? Es, es to zvru! iesaucs Bobs. A k ! js! iesaucs policists. Bet papriek jzin, cik jsu zvrasts i r vrts. Bobs palika dusmgs. Ievrojiet, ka es esmu Anglijas pilsonis, vi ar pa cieu sacja. Policists paraustja plecus. Ja js mani apvainosiet, es par to rakstu avz Ti mes. Ldz tam es emu puiku ldz, lai vi izskaidrojas ar tiesu. Matijs mani apskva. Es domju, ka vi grib mani no skpstt, bet vi domja papriek par praktiskm lietm un tad tikai par jtm. Saemies! nezaud du! vi man pie auss sacja, ms tevi neatstsim. Un tikai pc tam vi mani noskpstja. Pieturi Kapi, es sacju viam pa franciski. Bet policists bija mani sapratis.

442

 N , n, vi sacja, es pats paturu suni. Vi man pa ldzja atrast o un paldzs atrast ar citus. T bija otr reize, kad mani arestja, un oreiz kauns, kas mani smacja, bija daudz degoks. oreiz lieta negro zjs vairs tikai ap mugu apvainoanu govs zdzb, k to reiz. Ja ar es pats tieku atzts par nevaingu, vai man ne bs jnoskats to notiesan, par kuru ldzvaingo es tieku turts? Policista vestam man vajadzja iet cauri plim, kas bija saskrjis abpus ceam, bet neviens nekliedza un neirgjs par mani k Francij, j o cilvki, kas tagad man noskatjs, nebija vis zemnieki, bet audis, kas gandrz visi pai karoja ar policiju: kumdiu rdtji, krodzinieki, igni un klai doi, jeb k angi pai vius sauc tramps. Cietums, kur mani tagad iesldza, nemaz neldzinjs Francijas smieklgajam cietumam, kas bija piebzts pilns ar vanai izliktiem spoliem, is bija sts cietums ar augstu, resniem dzelzs stieiem aizrestotu logu, kura izskats vien jau izncinja katru iedomu par bganu. Cietum k mbeles bija tikai viens sols sdanai, un lvia gulanai. Es atkritu uz sola un ilgi, nospiests un nelaimgs, prdo mju savu stvokli. Bet es netiku ne pie kdas skaidrbas, j o nekdi nevarju ne sakrtot, ne savaldt savas domas. Cik ta gadne bija drma, un cik nkotne briesmga! Nezaud du! sacja Matijs, ms tevi neatstsim. Bet ko gan varja izdart tds brns, k Matijs? Un ko varja dart tds cilvks, k Bobs, ja ar vi btu ar mieru paldzt Matijam? Tam, kas s cietum, ir tikai viena neatlaidga doma: izkt r. Es nesapratu, kd veid Matijs un Bobs sptu pildt savu soljumu neatstt mani un dart visu iespjamo, lai es vartu tikt r no cietuma. Es piegju un atvru logu, lai aptausttu dzelzs stieus, kas, krustodamies, ieogoja to no rpuses: vii bija iemrti sien. Es aplkoju sienas: vias bija gandrz metru biezas. Grda bija izlikta biezm akmens plksnm, un durvis bija apsistas ar dzelzi. Es atgriezos pie loga; vi izgja uz auru, garu pagalmu, ar biezu, vismaz etrus metrus augstu mri. Varja droi teikt, ka no cietuma nevienam nebija ie spjams izbgt, kaut ar tam paldztu labi un uzticami draugi. Ko gan spj izdart draudzbas pauzupurans

443

pret cietumu mru materilo spku? Draudzba nespj iz urbt mra sienas! Acumirkl mani visvairk nodarbinja jautjums, cik ilgs laiks man bs jpavada in cietum, kamr mani sauks tiesas priek, kas izirs manu likteni. Vai es, emot vr to, ka Kpis atrasts baznc, spu pierdt savu nevainbu? Vai es spu aizstvties, nenostumjot noziegumu uz tiem, kurus negribju un nedrkstju apvainot? Viss grozjs tikai ap o manas nevainbas pierdanu, un viengi ai zi Matijs un via draugs Bobs varja man pakalpot. Viu uzdevums bija apvienot visus pierdjumus, kas liecintu, ka ceturtdastund pc vieniem es nekd zi nevarju bt bijis Sv. Jura baznc. Ja viiem izdodas to pie rdt, tad es esmu glbts par spti mmai liecbai, ko mans na baga Kpis deva pret mani. dus pierdjumus viiem ne bs grti atrast. Ak, j a Matijam nebtu ievainota kja, vi gan prastu sameklt un atrast vajadzgos pierdjumus. Bet vai tagad vi jel maz ir spjgs atstt ratus? Un ja vi nespj paiet, vai Bobs gribs iet via viet? ie jautjumi, pievienodamies jau agrkajiem, mani sma gi nospieda un neva man aizmigt, par spti vakardienas lie lajam nogurumam. Vii man neva pieskarties ar atnesta jam dienam. Bet ja es nepieskros dienam, tad toties ar lielu kri metos virs denim, j o mani mocja briesmgas sl pes. Visu dienu, ik pa ceturtdastundu, es tvru dens krzi un dzru lieliem malkiem deni, bet tomr nekdi nevarju dzest savas slpes un mazint rgtumu, kas man pastvgi kpa mut. Redzot ienkam cietuma sargu, es kuvu drusku priec gks un man pamods it k vja cerba, jo visu laiku, kamr atrodos ieslodzjum, mani mocja jautjums, uz kuru es ne varju atbildt: Kad mani sauks tiesas priek? Kad es va ru aizstvties? Es biju dzirdjis daudz ststam par cietumniekiem, kuri tikui turti apcietinti vairkus mneus un tikai pc tam nopratinti un tiesti. Es vl nezinju, ka Anglij apcieti ntos sauc tiesas priek jau pirm un, vlkais, otr dien pc apcietinanas. A r o jautjumu es tad ar tln griezos pie ienku cie tuma uzrauga, kas neizskatjs pc auna cilvka. Vi lab-

444

prt atbildja un pateica, ka mani, domjams, jau rt sauk ot tiesas priek. Pc tam vi, savukrt, griezs ar jautjumu pie manis, un t k vi bija atbildjis man, tad man bija jatbild ar viam. Sakt, k js sti iekuvt baznc? vi man prasja. Es karsti aizstvju savu nevainbu un noliedzu savu ldzdalbu noziegum, bet vi noskatjs man un tikai pa raustja plecus. T k es turpinju apgalvot, ka neesmu baz nc bijis, vi pusbals, it k pie sevis, norca: I r gan sa maitti ie Londonas zei! un izgja r. Tas man oti rs pie sirds. Kaut ar is cietuma sargs nebija tiesnesis, es tomr btu oti gribjis, lai vi tic ma nai nevainbai. Viam tomr vajadzja no manm acm, no manas valodas redzt, ka esmu nevaings. Ja es viu nevarju prliecint par savu nevainbu, k gan es spu prliecint tiesneus? Par laimi, man bs lieci nieki un, j a tiesnesis neklaussies uz mani, vi, vismaz, btfs spiests uzklaust lieciniekus un tict viu pierdjumiem par manu nevainbu. Bet vai man bs vajadzgie liecinieki? Es biju dzirdjis ststm, ka cietumniekiem viu draugi dareiz stot zias ar zmtm, kuras paslpjot dien, ko tie viiem piestot no rienes. Man ienca prt, ka varbt ar Matijs ar Bobu ir m injui izlietot du viltbu. Es pamu savu maizes klai piu un sadrupinju to, bet iek nek neatradu. Ldz ar maizi man bija atnesti ar kartupei. A r tos es saberzu mil tos. Bet ar tur nebija nekdas zmtes. K redzams, Matijam un Bobam nebija man nekas sa kms, jeb pareizki, vii nevarja man neko paziot. Man atlika tikai gaidt rtdienu un mint pc iespjas mazk uztraukties un nepadoties izmisumam. Bet par ne laimi tas nebija iespjams un, kaut es ar simtu gadu dz votu, es nekad neaizmirsu o briesmgo nakti. E s viu at ceros, it k tas btu bijis tikai vakar. Ak, cik es biju bijis neprtgs, neticdams Matija prieknojautm un bailm! Otr rt cietuma sargs ienesa krzi ar deni un maz gjamo bodu. Vi mani uzaicinja, ja es vloties, nomaz gties un sakrtot savu aprbu, j o drz man bot jstjas tiesas priek, un vl piemetinja, ka krtgs izskats nkot apsdztajam arvien par labu.

445

Pabeidzis rbties, es apsdos uz sola, bet tln pieclos, j o nekdi nespju palikt mier. Es nemitgi griezos un gro zjos pa auro cietuma istabiu, k mea zvrs pa krtiu. Es gribju apdomt, k aizstvties un k atbildt ties neiem, bet es biju tik uztraukts, ka tas man nebija iesp jams. Es nespju saistt savas domas pie priek stvos tiesas, bet man noguruaj galv, k burvju luktura mestas nas, klda oti dadas, pie tam visai nenozmgas un mu gas domas. Ienca atkal cietuma sargs un uzaicinja mani iet viam ldz. Es gju viam blakm, un, kad bijm izgjui cauri da diem koridoriem, ms noncm pie mazm durtim. E j i e t , vi sacja atgrzdams ts. Man pret sits sakarsis gaiss, un ausis uztvra auu drzmas alonu. Es iegju pa mazajm durtim un atra dos neliel tribn. Es biju tiesas zl. Kaut gan es jutos k pa sapiem un asinis denios man sita ar tdu spku, it k gribdamas man prplst galvu, es, acis zlei prlaidis, redzju visu, k zli, t publiku, visos s kumos. Tiesas zle bija diezgan liela, ar augstiem grieztiem un platiem logiem; via bija prdalta divs das: viena tiesai, otra publikai. Uz augstas estrdes sdja tiesnesis; viam priek, dru sku zemk sdja trs citi tiesas vri, tie bija, k es vlk uz zinju rakstvedis, kasieris soda naudas saemanai un vl kds tiesas vrs, ko Francij sauc par prokuroru. Pie manas tribnes stvja kds kungs svrkos un park, mans ad vokts. K gan man varja bt advokts? K vi te clies? Kas viu piemis? Vai Matijs ar Bobu? Bet tagad nebija stais laiks ptt os jautjumus. Man bija savs advokts, un ar to diezgan. Kd cit tribn es ieraudzju Bobu ar via abiem bie driem, Liel Ozola iebraucams vietas saimnieku un vl ci tus audis, kurus es nepazinu. Vl cit tribn, ai pret, at rads policists, kur mani apcietinja un vl daas nepazsta mas personas. Es sapratu, ka ts ir liecinieku tribnes. Nodaljums, kas bija atstts publikai, bija pilns. T e , pri margm, es ieraudzju Matija galvu. Msu acis sastaps, un ms sasveicinjmies sirsngiem skatiem. Es uzreiz jutos

446

droks. T tad es neesmu pamests, man bs aizstvji! Ta gad tikai man paam vajadzja saemties, lai sevi piencgi aizstvtu. Es jutu, ka mani vairs nenospie visi ie daudzie skati, kas bija vrsti uz mani. Pirmais runja prokurors, kur sos vrdos, viam, k liks, bija oti jsteidzas, attloja notikumu: S v . Jura baznc notikusi zdzba. Zagi, vrietis un brns, piekpui ar trepm pie loga, to izsitui un ieldui baznc. Viiem l dzi bijis suns, lai briesmu gadjum, j a kds tos nejaui iz trauctu, tas riedams brdintu tos. Kds vlns gjjs, ne jaui paskatdamies uz bazncas pusi, ieraudzjis baznc vju gaismu. Pulkstens bijis ceturksni uz diviem. Vi par to oti izbrnjies, piegjis tuvk un dzirdjis baznc aizdomgu troksni. Vi tln gjis modint esteri un tie tad, kop ar citiem, devuies uz bazncu. Bet vius izdzirdjis suns un scis riet. Kamr vii atslgui durvis, iztrauctie zagi pa logu aizbgui. Suns, kas nav varjis uzkpt pa trepm pie loga, palicis baznc. Policists Derijs, kura attapba un cen tba pelna uzslavu, pamis suni un aizvedis to uz sacku vietu. Suns viu, savukrt, aizvedis pie sava saimnieka, p i zna, kas patlaban s jsu acu priek uz apsdzt sola. A r otram zaglim ir jau uz pdm. Pateicis vl daus vrdus par apstkiem, kas pierdot manu vainu, prokurors apklusa. Te kds rco bals iesau cs: Klusu! Tad tiesnesis, nemaz nepagriezdamies uz manu pusi, bet it k saruntos pats ar sevi, ska mani iztaujt par to, k mani sauc, cik man gadu un ar ko es nodarbojos. Es atbildju angliski, ka mani sauc Franci Driskolu, un ka dzvoju pie saviem veckiem London, Betnelgrnas iecirk n, Sarkan Lauvas st. Pc tam es ldzu atauju runt franciski, td ka esmu uzaudzis Francij un Anglij esmu tikai daus mneus. Nedomjiet mani maukt, stingri teica tiesnesis, es oti labi protu franu valodu. Es turpinju franu valod, izskaidrodams, ka vienos es nekd zi nevarju bt baznc, j o aj laik es biju vl sacku viet un pus divos es biju jau Liel Ozola mjviet. Bet kur js bijt ceturksni pc vieniem? jautja ties nesis. Ce. Taisni tas. ir tas, ko vajadzgs pierdt. Js sakt, ka etat bijui ce, bet noziegums liecina, ka js esat bijui baz-

447

nc. Izgjui drusku priek vieniem no sacku vietas, js pievienojties savam biedram, kas js ar trepm gaidja pie bazncas sienas. Un tikai, kad js iztraucja, js devties uz iebraucamo vietu. Es pljos pierdt, ka tas nekd zi nav iespjams, bet es redzju, ka tiesnesis nav prliecints. Bet k js izskaidrosiet to, ka jsu suns atrasts baz nc? To es nevaru izskaidrot, j o pats to nesaprotu. Suns man nebija ldz; es viu no rta atstju piesietu pie ratiem. Es nedrkstju vairk neko teikt, j o negribju nodot savu tvu. Es paskatjos uz Matiju; vi man mja turpi nt, bet es klusju. Tad izsauca kdu liecinieku, kuram lika zvrt uz Eva lija, ka vi runot visu patiesbu, bez naida un bez partejbas. Tas bija liela auguma vrs, ar rkrtgi majesttisku iz skatu, ko tam nespja atemt pat sarkanais mis un zilais deguns. Priek zvrasta nodoanas vi nomets tiesas priek uz ceiem un krtis izgzis piecls: tas bija Sv. Jura drau dzes esteris. Vi gari un pamatgi ststja, cik uztraukts un aizkrts vi juties, kad viu nakti uzclui un ststjui, ka baznc ielauzuies zagi. Via pirms domas bijuas, ka ar viu grib iztaist kdu mugu joku, bet tad apdomjies, ka ar tik svargm personm, k vi, nemdz tdus jokus taist. Tad vi sapratis, ka tiem notiekot kaut kas neparasts un no pietns un steidzies ar tdu skubu rbties, ka prpogjis svrkiem divas pogas. Tad vi steidzies uz bazncu, atsl dzis durvis un atradis . . . k o ? . . . suni. Es uz to nevarju ne k atbildt, bet tad piecls mans advokts, kur ldz im vl nebija nek teicis; vi papurinja parku, sakrtoja drbes un jautja: K a s aizsldza bazncas durvis vakar vakar? Es, sacja esteris, tas ir mans pienkums. Vai js esat par to prliecinti? Kad es kaut ko daru, tad ar zinu, ka esmu to izda rjis. Bet kad js to nedart? Tad zinu, ka to neesmu darjis. oti labi; t tad js varat apzvrt, ka neesat o suni vakar vakar ieslgui baznc?

448

- Ja suns btu bijis baznc, es btu viu redzjis. Vai jums ir labas acis? Man ir divas acis, tpat k visiem citiem cilvkiem. Vai js pusgadu atpaka neieskrjt kd te, kas ar uzrstu vderu karjs pie miesnieka durvm? Es nesaprotu, kda sakar ar o lietu i r uzstdt man, tdai personai k man, du jautjumu, palikdams pa visam zils, iekliedzs esteris. Vai js tomr nepardtu mums to rkrtgo laip nbu un neatbildtu uz o jautjumu, it k vi tiem btu oti svargs? I r taisnba, ka es reiz uzgrdos virs kdam lopiam, kas bija neveikli iekarints miesnieka veikala durvs. T tad js viu neredzjt? Es biju nogrimis doms. Vai js nenct no pusdienas galda, kad gjt slgt bazncas durvis? J, taisni t. Un kad js ieskrjt taj te, vai ar toreiz js ne nct taisni no pusdienas? Bet... Jus gribat teikt, ka nebijt dusi? N , es biju. Vai js lietojat vjo vai stipro alu? Stipro alu. Cik pintes? Divas. Nekad ne vairk? Dareiz trs. Nekad ne etras? Nekad ne seas? Tas notiek oti reti. Vai js nedzerat groku pc pusdienas? Dareiz. Vai js to mlat stipru vai vju? Diezgan stipru. Cik glzes js mdzat izdzert? K nu gads. Vai js varat zvrt, ka neesat kdreiz dzrusi ar trs, etras glztes? T k esteris vairs neatbildja, bet tikai palika arvien fcilks un zilks, advokts atsds un vl szdamies sacja:
2 9 Hektors Mal, Dzves skol.

449

 N o s nopratinanas js redzat, ka ir iespjams, ka liecinieks pats suni ir baznc iesldzis, j o pc pusdienm vi nav spjgs ieraudzt teu, td ka nogrimis doms. Tas ir viss, ko es gribju dabt zint. Ja es btu uzdroinjies, es btu apkampis savu advo ktu: es biju glbts. Kd nevarja gadties, ka Kpis btu jau agrk ieslgts baznc? Tas bija pilngi iespjams. Un j a vi ieslgts jau agrk, tad tau es neesmu viu ievedis: t tad es esmu nevaings, j o atkrt galvenais apstklis, kas lie cina man par aunu. Pc estera nopratinja vl tos audis, kas kop ar viu iegjui baznc, bet vii nebija citu neko redzjui, k tikai atvrto logu, caur kuru zagi bija aizbgui. Pc tam noklauinja manus lieciniekus: Bobu, via bie drus, iebraucams vietas saimnieku, kas visi paskaidroja, kur un k es esmu pavadjis savu laiku. Tomr palika nenoskai drots viens viengs punkts un tas bija pats galvenais, j o vi attiecs uz tieo brdi, kad es biju izgjis no sacku vietas. Pc izklauinanas tiesnesis man jautja, vai man vl nav kas sakms, piezmdams, ka man ir atauts ar klust, ja es nevltos runt. Es atbildju, ka esmu nevaings, un ka atdodos tiesas un taisnbas roks. Pc tam tiesnesis lika no last liecinieku izteicienu protokolu, kuru es noklausjos; pc tam vi pazioja, ka mani prvedot uz grfistes cietumu kur man jnogaida, kamr augstk instance izlems, vai man nodot zvrinto tiesai, vai n. Es sabruku uz sola. A k , kd gan es nebiju klausjis Matijam!

450

XXXIX

nodaa.

Bobs.
Sddams atkal cietum, es tikai pc ilga laika nopratu, kd neesmu attaisnots: tiesnesis gribja nogaidt, kamr noers bazncas apzadzjus, lai tad prliecintos, vai neesmu viu ldzzintjs. Viiem jau esot uz pdm, bija teicis prokuros, t tad man bs vl jpiedzvo kauns un spes tikt no sdintam blakus viiem uz apsdzto sola. Kad tas bs? Kad mani prveds uz grfistes cietumu? Kds ir is cie tums? Kur vi atrodas? Vai vi nebs vl drmks par manu tagadjo cietumu? ie jautjumi oti nodarbinja manu prtu, un td laiks pagja trk, nek vakar. Es vairs neatrados drudainas ne pacietbas var, j o es zinju, ka man jgaida. Un es gaidju, pavaddams laiku k nu vardams, gan atszdamies uz sola, gan staigdams pa auro telpu. Vlu vakar es izdzirdju komta skaas, un pc spl anas veida pazinu, ka tas ir Matijs. Lga zns gribja man pasact, ka dom par mani un nav mani aizmirsis. Skaas nca pri mrim, kas atrads pret manam logam. K re dzams Matijs bija uz ielas, otrpus s mra sienas, un ms ra tikai daus metrus liels attlums. P a r nelaimi, acis ne var redzt cauri akmens sienm. Bet j a skats nespj izspie sties cauri mriem, tad skaa spj lidot tiem pri. Korneta
29*

451

skam pievienojs sou troksnis, kada, neskaidra balsu r koa, un es nopratu, ka Matijs ar Bobu dod izrdi. Kpc vii izmekljui o vietu? Vai vii cer taisni te labi nopelnt, jeb grib kaut k sazinties ar mani? T e uzreiz es izdzirdju Mati ja balsi franu valod skai izsaucmies: R t no rta maz gaismi! Pc tam kornets ska taist vl lielku troksni. Nevajadzja diezcik lielas asprtbas, lai saprastu, ka os franu vrdus Matijs nebija domjis angu publikai. Vr di: Rt no rta maz gaismi, bija domti man, bet viu nozmi nebija tik viegli atmint. Un atkal man mcs virs vesela virkne jautjumu, uz kuriem es neatradu atbildes, un velti lauzju savu galvu. Skaidra bija tikai viena lieta: rt no rta man jbt no mod un juzmans. Ldz tam man pacietgi jgaida. Tik ldz iestjs tumsa, es apglos uz lvias un pljos iemigt. Es dzirdju, ka torn pulkstei nosita vienu stundu pc otras, bet beidzot tomr, miegs mani bija aiznesis uz saviem viegla jiem sprniem. Kad atmodos bija vl tuma nakts, un pie tumzilajm debesm mirdzja zvaigznes. Viss bija kluss. Bez aubm, rts bija vl tlu. Es atncu un apsdos at kal uz sola, j o baidjos staigt, lai nevrstu uz sevi uzmanbu, ja sardze nejaui apstaigtu cietumu. Es gaidju. Pc kda laika tora pulkstens nosita trs: es biju uzmodies par agru. Bet es neuzdroinjos vairs otrreiz iemigt, un bez tam, es do mju, j a ar es btu gribjis, es ar nebtu varjis to izdart, jo biju par daudz satraukts un nemiera premts. Mana vieng nodarboans bija skaitt stundas. Bet cik garas man liks s piecpadsmit mintes, kas atdalja stundas ceturksni no pilnas stundas un ceturtdastundu no pusstundas! Tik garas, ka dareiz jau domju, ka neesmu vai nu sadzird jis pulksteni sitam, vai ar, ka tas ir sabojjies! Atspiedies pie sienas, es nenolaidu acis no loga. Man li ks, ka zvaigzne, uz kuru es visu laiku skatjos, sk zaudt savu spoumu, un debesis paliek blkas. Tuvojs rts. Kaut kur tlum iedziedjs gaii. Es pieclos, piegju uz pirkstgaliem pie loga un atvru to. Bija grts uzdevums atvrt viu bez troka, bet eroties pie darba ar apdomu, un, galvenais, darot. to oti lnm, man tas tomr izdevs. Par laimi, is cietums bija prbvts no kdas lielas privtas mjas, un viam vl bija palikui at veramie logi. Drobas d logiem tikai bija aizlikti no r-

452

puses dzelzs stiei. Ja logs nebtu bijis atverams, es neva rtu stties nekdas sakaros ar Matiju. Bet kaut gan logs atvrs, palika vl tomr dzelzs stiei, palika biezs mra sienas un dzelzm apkalts durvis. Bija neprts cert tikt brvb, bet es tomr cerju. Zvaigznes noblja arvien vairk, un rta vsums lika man drebt. Bet es tomr neatgju no loga, es stvju, klau sjos un skatjos, kaut gan nezinju, kas man jskats un kas jklauss. Debesis ska mesties blganas, un visas lietas pie ma noteiktku izskatu. T bija t rta gaisma, par kuru Matijs man bija teicis. Es klausjos elpu aizturdams, bet dzirdju tikai pukstam krts pats savu sirdi. Beidzot, man ita, it k es dzirdtu skrpanos gar s tas mri, bet t k e3 nekdu sou troksni iepriek tam nebiju dzirdjis, es nodomju, ka esmu maldjies. Tomr es klaus jos. T e es ieraudzju pri mra stai paceamies kdu galvu. Kaut gan bija vl tums, es tomr redzju, ka t nav Matija, bet gan Boba galva. Vi ieraudzja, ka stvu pieplacis pie dzelzs stieiem, un klus bals uzsauca: s t ! Vi pamja ar roku, lai aizeju no loga. Es nesapratu kpc tas vajadzgs, bet paklausju. Vi pacla roku, kur iespdjs gara, it k stikla caurule. Vi to pielika pie mutes. Tagad es sapratu, ka tas ir pamais stobrs. Es izdzirdju* klusu iekanos un taj pa brd man pie kjm nokrita neliela balta bumbia. Acumirkl Boba galva no mra stas bija nozudusi, un es vairs neko nedzirdju. Es saru bumbiu. Via bija no plna papra, kas bija krtu krtm aptts ap svina gabaliu. Man liks, ka paprs btu aprakstts, bet vl bija par tumu, lai vartu kaut ko sa last. Bija jnogaida ldz rtam. Es uzmangi aizvru logu un tln noglos uz lvias, neizlaizdams no rokm paprti. Gausi, ak cik gausi ausa gaisma! Beidzot pr mana cie tuma sienm prsldja srta gaisma; es atlocju paprti un sku last: Rtvakar tevi prveds uz grfistes cietumu. Tevi pa vads policists, un js brauksit otrs klases nodaljum. A t sdies netlu no durvm, pa kurm tu iekpsi. K a d js bsit braukui etrdesmit piecas mintes (ievro to labi), vilciens, priedams krustojumu, samazins gaitu. Tad tri atver dur vis un droi meties no vilciena r. Izstiep rokas uz prieku un mini nolkt uz kjm. Tikldz tu bsi zem, kp pa kreiso nogzti uz augu, tur ms tevi gaidsim ar krietnu zir-

453

gu un ratiem. Nebsties. Pc divm dienm ms bsim Fran cij. Esi dros un nezaud cerbu! Galvenais lc pc ie spjas tlu un t, lai nokristu uz kjm. Glbts! Man nebs jstjas zvrinto tiesas priek, nebs jredz, kas tur notiks! Ak, ie lga zni! Krietnais Matijs un labais Bobs! Es biju prliecints, ka vi paldz Matijam: Ms tevi gaidsim ar krietnu zirgu un r a t i e m ; Matijs viens pats nebtu spjis visu sarkot. Es vlreiz pr lasju zmti: etrdesmit piecas mintes pc vilciena atiea nas; kreis nogzte; krist uz kjm. Bez aubm, es droi metos r, un kaut ar man btu jnositas. Labk ir no mirt, nek tikt notiestam k zaglim. Ak, cik jauki viss tas izdomts: P c divm dienm ms bsim Francij! Tomr manus priekus aptumoja doma par Kapi. Kas notiks ar viu? Bet es drz aizdzinu o domu. N a v nemaz domjams, ka Matijs atsttu Kapi. Ja jau vii izdomja, k man paldzt, tad vii atrads ar ldzekus, k izglbt Kapi. Izlasjis zmti vl kdas divas, trs reizes, es viu sakoju un noriju. Tagad man vajadzja tikai krietni izgulties, un to es ar darju. Es atmodos tikai tad, kad cietuma sargs man ienesa dienu. Laiks gja tri uz prieku un otrs dienas pcpusdien man kamer ienca kds policists un pavlja man sekot vi am. Es, sev par lielu apmierinjumu, redzju, ka tas bija gadus piecdesmit vecs vrs un neizskatjs prk lokans un izveicgs. Tagad viss varja norisinties pc Matija priekraksta. Kad vilciens ska kustties, es sdju pie durvm, pa kurm biju iekpis, ar muguru uz to pusi, uz kuru vilciens gja. Po licists sdja man pret. Vis noda bijm tikai ms divi. V a i js runjat angliski? jautja policists. Drusku. Vai js saprotat, ja citi run? Gandrz visu, j a netiek runts prk tri. Nu, labi, zn, es jums gribu dot labu padomu: neminjiet nemaz apvest tiesu ap stri, atzstaties un visi bs pret jums labvlgi. Nekas nav nepatkamki, k nkt dar ans ar cilvkiem, kas noliedz pilngi skaidri redzamas lietas; ar tiem, kas atzstas, visi izturas laipni un atsaucgi. Nu, ja js man tagad pateiktu, k viss tas notika, es jums iedotu vienu kronu. Gan js redzsit, cik labi nauda noder cietum. Es gribju jau atbildt, ka man nav nek ko atzties, bet

454

te man ievs prt, ka man ir nodergki iegt policista labvlbu, k vi pats teica, un tpc es klusju. Prdomjiet labi, vi sacja, un kad js, nonkui cie tum, bsit atzinui mana padoma lietderbu, tad lieciet mani pasaukt, j o , redziet, nevar tau atzties kuram katram, kas pa gads ce, bet vajaga griezties pie t, kas par jums interes jas. Un js tau oti labi redzat, ka esmu arvien gatavs jums pakalpot. Es piekrizdams pamju ar galvu. Lieciet pasaukt Dolfnu. Js tau atcersities o vrdu? J, kungs. Es biju piespiedies pie vagona durvm, kuru stikla logs bija nolaists, un paldzu viam ataut man skatties r pa logu. T k vi gribja iegt manu labvlbu, tad vi at va man skatties, cik tik es gribot. N o k gan lai vi bai dtos? Vilciens gja piln gait. Drz vien viam ska palikt vsi, j o gaiss, vilcienam ejot, visu laiku sits viam sej. Vi atgja tlk no durvm un atsds vagona vid. Bet es nejutu aukstumu; es vu izsl dt savai kreisajai rokai pa logu un atgriezu kloi, ar labo turdams durvis cieti. Laiks gja uz prieku. Lokomotve iesvilps un palni nja gaitu. Iziroais brdis bija piencis: es atrvu durvis un lcu cik tli tik spju un iekritu grv. Par laimi, es no kritu uz rokm, kuras turju izstieptas uz prieku. Tomr trieciens bija tik stiprs, ka es paliku bez samaas zem guot. K a d es ncu pie samaas, man liks, ka es arvien vl atrastos vilcien, j o jutu, ka tieku tri vest uz prieku un dzirdju ri teu klabou. Es gulju uz salmiem. Savdi! Man liks, ka man pie sejas btu pieskries kaut kas silts un mitrs. Es atvru acis un ieraudzju, ka pr mani noliecies kds nejauks dzeltens suns. T e manas acis sastaps ar Matija ska tiem, kas bija nometies pie manis uz ceiem. T u esi glbts, vi izsaucs, aizgrzdams suni un skp- , stdams mani. Kur ms atrodamies? Ratos. Bobs ms ved. K svieas? uzsauca man Bobs, pagriezdamies atpaka. Es nezinu. Liekas, labi. Paminiet pakustint rokas un kjas, kliedza Bobs.

455

Es gulju izstiepies vis garum uz salmiem un tln iz darju, k Bobs bija teicis. Labi, sacja Matijs, nekas nav lauzts. Bet kas sti ir noticis? Tu izlci no vilciena, k tev biju rakstjis, bet trie ciens tevi bija apdullinjis, un tu iekriti grv. Nevardams tevi sagaidt, Bobs noca pa nogzi lej, bet es turju zirgus. Vi tevi uznesa nus aug. Ms domjm, ka tu esi beigts. Kdas bdas, kdas bailes ms izcietm! Bet, paldies Dievam, tagad tu esi glbts! Un polismens? Vi vilcien turpina savu ceu tlk. Tagad es zinju pau galveno. Es apskatjos apkrt un ieraudzju dzelteno suni, kas nenolaida no manis savas pade vgs acis, kuras izskatjs ldzgas Kapja acm. Bet tas ne bija Kpis, j o Kpis tau bija balts. Bet kur ir Kpis? es prasju. Pirms Matijs paspja atbildt, dzeltenais suns, no prie kiem smilkstdams un rauddams, bija jau pielecis man klt. Lk, tas pats jau vi ir, ms tikai likm viu nokrsot. Es viu piespiedu sev klt un noglstju. Kd tu viu nokrsoji? es jautju. Tas ir vesels ststs, es tev tln izststu. Bet Bobs neva ststt. e groi un brauc, vi sacja Matijam, bet turi zirgu stingri. Es pa to, laiku t prkrtou ratus, lai ms pie cea riem nepaztu. iem ratiem pri bija audekla jums, kas turjs uz st pm. Vi salika stpas ratos un salocjis jumta audeklu etrm krtm, uzsedza man to virs. Pc tam vi lika ar Matijam palst zem audekla. Tagad ratiem bija pilngi cits izskats. Jumta vairs nebija un trs braucju viet, bija tikai viens. Ja kds gribtu dzties mums paka, tad to cilvku pa skaidrojumi, kas btu redzjui ms garm braucam, novestu mekltjus no stm pdm. Kurp ms tagad braucam, es jautju Matijam, kad vi bija izstiepies man blakm. U z Litlhemptonu. T ir maza osta pie jras, kur at rodas Boba brlis, kua kapteinis, kas ar savu kui brauk uz Franciju un ved sviestu un olas no Normandijas, no Isi. Ja ms izglbjamies, un ms izglbsimies, tad mums par to jpateicas Bobam. Vi izdarja visu; ko es, tds no-

456

lojams nabags, lai btu varjis dart tav lab! Bobs iz domja, ka tev jizlc no vilciena, vi iepta tev cietum manu zmti un izldza no saviem draugiem o zirgu. Beidzot, vi izgdja ar kui, ar ko ms noksim Francij, j o tu tau saproti, ka nevari braukt ar pasaieru tvaikoni, j o tad tevi tln apcietintu. Tu redzi tagad, cik labi, ja cilvkam ir draugi! Bet kam ienca prt rpties par Kapi? Man. Bet Bobs iedomjs nokrsot viu dzeltenu, lai viu nevartu vairs pazt, pc tam, kad ms viu nozagm po licistam Derijam, gudrajam Derijam, k tiesnesis teica. T i kai oreiz vi neizrdja lielu gudrbu, j o va sev noiept Kapi. Vi pat nepamanja, ka ms to izdarjm. Taisnbu sakot, visu izdarja gandrz Kpis viens pats, tikldz bija mani sajutis, un bez tam, Bobs labi pazst visus suu zagu pa mienus. Un tava kja? Sadzijusi, jeb gandrz sadzijusi. Man nav bijis laika par viu domt. Anglij cei nav brvi k Francij; te ik pa gabalam at rodas ri, kuriem cauri braucot jmaks zinma nodeva. Kad ms atkal tuvojmies vienam tdam rsim, Bobs mums pavlja klust un nekustties, ^ra sargi redzja vienkrus ratus, kurus vada viets pats cilvks. Bobs drusku pajokojs ar viiem un pabrauca tiem garm. K jau klauns, vi prata oti labi grimties un bija iztai sjis sev stu fermera seju, t k pat tie, kas viu labi pazina, btu varjui ar viu izrunties, nemaz nezindami, ka tas ir vi. Ms braucm tri, j o zirgs bija labs, un Bobs bija veikls braucjs. Tomr mums vajadzja drusku apstties, lai padi ntu un mazliet atptintu zirgu, bet ms neuzdroinjmies iegriezties kd iebraucam viet. Bobs apturja zirgu mea vid, noma viam iemauktus un uzkra kakl tarbu pilnu auzm, ko vi izma no ratiem. Nakts bija tik tuma, ka mums nebija ko bties, ka kds ms vartu ieraudzt. Tagad es varju parunt ar Bobu un izteikt viam sos vrdos savu sirsngo pateicbu. Bet vi neva man visu izrunt, kas man bija uz sirds. Js man pasniedzt roku vajadzbas brd, vi teica, un tagad es jums. Katrs savu reizi. Un bez tam js esat Mati ja brlis, un tda lga zna lab k Matijs, var daudz ko dart.

457

E s viam paprasju vai vl tlu ldz Litlhemptonai. Vi atbildja, ka ldz turienei esot vl divu stundu brauciens, bet vajagot pasteigties, j o via bra kuis braucot uz Isi tikai reizi ned, sestdien, un, k viam liekoties, tad pareiz pai sums skoties diezgan agri. Bija jau nakts no piektdienas uz sestdienu. Ms apglmies atkal salmos zem audekla, un zirgs, kas bija drusku atpties, triem rikiem devs uz prieku. V a i tev ir bail? prasja Matijs. J un n. Man ir bail, ka mani nenoer, bet man iet, ka tomr nenoers. Bet vai bgt nenozm atzties par vai ngu? Tas ir galvenais, kas mani nomoka; k lai es sevi aiz stvos ? Ms jau ar par to domjm. Bet Bobs nolma, ka jdara viss, lai tu nenonktu zvrinto tiesas priek, j o tas btu par daudz bdgi, pat td gadjien, j a tevi attaisnotu. Es nedrkstju nek daudz teikt, j o zini, es baidjos, ka mana neatlaidg doma par braukanu uz Franciju, vartu mani pavedint uz aplamiem padomiem. Tu esi pareizi darjis un, vienalga, kas ar notiktu, es arvien jutu pret jums tikai pateicbu. Nenotiks nekas, gan tu redzsi, esi pavisam miergs. Vilcienam apstjoties tavs polismens bs nodevis raportu. Bet pirms vii noorganizs pakadzanos, paies labs laiks, bet ms visu laiku rikojam uz prieku. Un bez tam, vii nevar zint, ka ms esam nodomjui izbraukt no Litlhemptonas. Bez aubm, j a viiem nav zinms virziens, kd ms esam izbraukui, tad ms droi varam cert laimgi nokt uz kui. Bet es nebiju tik droi prliecints k Matijs, ka pc vilciena apstans polismens btu veltgi zaudjis laiku un nebtu mums tln dzinies paka. Visas briesmas bija in apstkl, un ts varja bt lielas. Pa to laiku msu zirgs, Boba stingr vadb, dgi rikoja pa vientuo, tuko ceu. Laiku pa laikam ms pancm kdus ratus, bet mums neviens nepabrauca garm. Sdas, kurm ms braucm cauri, bija klusas, un tikai retos logos vl spdja novlojusies gaisma. Tikai dai sui piegrieza vrbu msu trajam braucienam un riedami paskrja mums kdu gabaliu ldz. Uzbraucis uz kdu uzkalniu mazliet par tru, Bobs va zirgam brtiu atpsties un atemt elpu. Ms ar Matiju izkpm no ratiem un piespiedm ausi pie zemes, bet pat Matijs, kam bija oti

458

smalka dzirde, nevarja nek aizdomga sadzirdt. Visapkrt bija tumsa un nakts klusums. Tagad ms paldm zem audekla nevis vairs, lai slptos no cilvkiem, bet lai aizsargtos no aukstuma, j o labu laiku jau pta auksts ziemea vj. Kad ms prlaidm mli pr lpm, ms jutm su garu; ms tuvojmies jrai. Drz ms ieraudzjm spdam gaismu, kas pc zinmiem laika spr iem nozuda un atkal pardjs: t bija bka. Ms bijm gal. Bobs apturja zirgu un lniem soiem iebrauca kd snu ce. Te vi izkpa un teica, lai ms paliekot ratos un turot zirgu. Vi pats ieot palkoties, vai via brlis neesot jau aizbraucis, un vai ms bez briesmm varam kpt uz kui. Jatzstas, ka laiks, ko Bobs pavadja pie sava bra, mums izliks oti gar. Ms nerunjm ne vrda sav starp. Bija tikai dzirdama, samr netlu, jras vienmu alkoa un viu skaloans gar krastu, s noslpumains skaas msu uztraukumu vl pavairoja. Ms ar Matiju kratja dre bui. Tas no aukstuma, sacja Matijs. Vai tas patiesi t bija? Skaidrs bija tikai tas, ka msu jtgums pret aukstumu stipri pavairojs tdos bros, kad kda govs vai aita, kas atrads ganbs, kurm gja pri msu el, nejaui uzgrds kdam akmenim vai aizogojumam, kas iekstjs. Tad aukstuma drebui ms kratja tln daurifc; stiprk. Beidzot ms izdzirdjm sou troksni no ts puses, uz kuru bija aizgjis Bobs. Vi, bez aubm, tagad nk atpa ka. Tagad izirsies mans liktenis! Bobs nebija viens; viam kds nca ldz. Sveais bija trpies vasku drnas mtel un apa vilnas cepur bez ma lm. T a s ir mans brlis, teica Bobs. Vi ir ar mieru emt js ldz un tln aizveds js uz kui. Tagad mums jiras, j o nevienam nav jzina, ka es esmu eit bijis. Es vl gribju Bobam pateikties, bet nepaspju, j o vi mani prtrauca, saemdams un paspiezdams manu roku. Nerunsim vairs par to; vienmr savstarpgi jizpaldzas; katram sava reize. Es ceru, ka ms kdu dienu atkal redzsimies. Esmu oti priecgs, ka varju pakalpot Mati jam.

459

Ms gjm ldz Boba brlim, un pc sa bra noncm pilsti, kuras iels valdja pilngs klusums. Vl ss brti, un ms jau stvjm krastmal, un mums sej sits valgais jras vj. N e vrda neteicis, Boba brlis nordja ar roku uz kdu korvetveidgu kui. Ms sapratm, ka tas ir via kuis. Pc pris mintm ms jau bijm uz kua, un vi lika mums nokpt kd maz kabnt. Ms dosimies ce tikai pc pris stundm, vi sacja; palieciet apak un izturieties klusu. Kad vi bija no rpuses aizsldzis durvis, Matijs klus dams apskva un noskpstja mani. Vi vairs nedrebja.

460

XL

nodaa.

.Gulbis".
Pc Boba bra aizieanas uz kua vl kdu laiku valdja klusums. Ms dzirdjm tikai vja svilpoanu mastos un takel, un dens skaloanos gar kua sniem. Bet pamazm ska rasties dzvba: uz klja skanja soi, tika sviestas tau vas, trizui kstja, vaas tika atttas un atkal sattas, tika uzviltas buras. T e ievaidjs stre, kuis sagriezs uz krei siem sniem un ska poties. Ms braucm; es biju glbts. poans, kas no skuma bija lna un viegla, kuva ar vien stiprka un stiprka. Kuis cls un grima, un vii stipri sits gar via labajiem sniem un priekgalu. Nabaga M a t i j ! es sacju saemdams drauga roku. Tas nekas, vi atbildja, kad tikai tu esi glbts. Bez tam, es jau to paredzju. Kad ms vl braucm, es jau iev roju, ka vj stipri po kokus, un sacju sev, ka ms dabsim krietni papoties. Nu, un po a r ' ! aj brd atvrs kabnes durvis un pardjs Bob brlis. Ja js gribat uzkpt uz kua klja, tad varat to dart. Visas briesmas ir garm. Kur vismazk jt jras slimbu? Guot. Pateicos. Es palieku guot. Un vi atkal atlaids uz diem. Kua puika jums tln atness visu vajadzgo, sacja kapteinis. Pateicos! Ja vi pasteigtos, tad, varbt, atnktu vl laik. Vai jau? A k , nu jau labs laici, kamr tas iesks. Es gribju palikt pie via, bet vi mani raidja projm: Tas nekas, kad tikai tu esi glbts. Es nekad nebiju ie domjies, ka man sagds prieku prciest jras slimbu.

461

Uzncis uz klja, es varju noturties kjs tikai ieries ar rokm enkura tauv. Cik tlu skats sniedzs nakts tums, bija redzams tikai baltu putu klts klajums, pa kuru, uz s niem sagriezies, it k taistos apgzties, skrja msu mazais kutis. Tomr vi negas, bet viegli piecls un, vakarvja dzts un nests, pa viiem lkdams, devs spargi uz prieku. Es pagriezos uz zemes pusi. Ostas ugunis miglainaj tums bija tikko redzamas k spoas punktias. Skatoties k vias pamazm pazd tums, es, ar vieglu sirdi, teicu Anglijai ardievas. Ja is pats vjs t turpinsies, teica kapteinis, tad ms Isi nonksim ovakar vl diezgan laikus. Eklipse ir labs burenieks. Veselu dienu uz jras! Pat vairk. Nabaga Matijs! Un jras slimba darot viam prieku! Bet pamazm diena tomr pagja. Es visu laiku skrai dju no klja uz kabni, un no kabnes uz klja. Te, kad at kal atrados uz klja, kapteinis pastiepa roku uz dienvidaustru miem un pardja man augstu baltu kolonnu, kas pacls zil ganaj tl. Barflra, vi sacja. Es steigus nodros pa treptm lej, lai paziotu Matijam jauno vsti, ka ms jau tuvojamies Francijai. Bet no Barflras ldz Isi tomr bija vl tlu, j o pirms iebraukanas Vir un Or, bija japbrauc apkrt visai Kontentna pussalai. T k bija jau vls, kad ms noncm gal, kapteinis at va mums prgult nakti uz kua. Ms no via rmies tikai nko rt, iepriek, k nkas, pateikuies par via laip nbu. Ja js gribtu atkal atgriezties Anglij, vi sacja, mums stipri paspiezdams rokas, tad Eklipse izbrauc no e jienes katru otrdienu. Bu jsu rcb. Tas bija oti laipns piedvjums, bet mums nebija ne ma zks vlans viu pieemt. Mums ar Matiju bija savi ie mesli, nebraukt tuvk laik pri jrai. Nokpjot no kua, mums bija tikai msu instrumenti un drbes, kas mugur. Matijs bija pievcis manu harfu, ko biju atstjis Boba ratos taj nakt, kad es gju uz Liel Ozola iebraucamo vietu. Bet msu maisi, ar visu viu saturu, bija palikui Driskolu imenes ratos. Tas bija diezgan nepatka mi, j o ms nevarjm uzskt savu klejotju dzvi bez krekliem, zem, un, galvenais, bez kartes. Par laimi, Matijam bija

462

divpadsmit franku liels ietaupjums un bez tam vl t nauda, ko ms bijm nopelnjui strdjot kop ar Bobu un via abiem draugiem. Tas bija divdesmit divi ilii jeb divdesmit septii franki un piecdesmit santimi. Saskaitot visu kop, mums iznca vesela bagtba gandrz etrdesmit etri franki. Matijs bija gribjis atdot o naudu Bobam, lai segtu dau no manas bganas izdevumiem, bet Bobs bija atbildjis, ka nepieemot maksu par tdiem pakalpojumiem, ko vi dara aiz draudzbas, un nebija naudu mis. Nokpjot no Eklipses, msu pirmais darbs bija iet un iegdties vecu kareivja maisu un nopirkt divus kreklus, di vus prus zeu, gabalu ziepes, suku, diegus, pogas, adatas un, beidzot, mums visnepiecieamko lietu, Francijas karti. Kurp tagad iet? Kuru ceu izvlties? Pc k vadties? os jautjumus ms prrunjm ejot r no Isi, pa Baij ceu. ' Man vienalga, uz kuru pusi ms ejam, sacja Matijs. Es varu tikpat labi iet pa kreisi, k pa labi. Es tikai vltos vie nu lietu. Un t btu? Lai ms ietu gar kdu upi, vai kalnu, j o man ir kda ideja. T k es neprasju Matijam, kas t par ideju, tad vi pats turpinja: Redzi, man liekas, ka man jpaskaidro tev mana ide j a : kad Arturs bija slims, Miliganes kundze vadja viu ap krt liel laiv. Td krt tu vius ar satiki uz Gulbja. Arturs nav vairs slims. Tas ir, viam iet labk. Bet vi tau ir bijis oti slims, un tikai mtes paaizliedzg kopana i r viu izglbusi. Un mana ideja ir ar tagad, lai via veselbu uzlabotu pavisam, Miliganes kundze vad viu ar lielo laivu pa upm un kanliem, pa kuriem Gulbim iespjams peldt. Un ieda mi gar upm un kanliem, ms, droi vien, satiksim Gulbi. Kas tev teica, ka Gulbis ir Francij? Neviens. Bet t k Gulbis nevar peldt pa jru, tad jdom, ka vi nebs atstjis Franciju, un mums laim sies viu atrast. Un kaut ar cerba viu atrast btu pavisam niecga, vai tu dom, ka mums tomr nebtu jmina? Es veltos, lai ms atrastu Miliganes kundzi un, pc manm do mm, mums jdara viss iespjamais, lai to panktu* Bet Lzia, Aleksis, Benjami, Etjenete?

463

 Ms vius apciemosim mekljot Miliganes kundzi. T tad mums jiet gar kdu upi vai kanli. Palkosimies kart, kda upe btu vistuvk. Izkljui karti cemalas zl, ms mekljm tuvko upi un atradm, ka t ir Sna. Labs ir. Iesim gar Snu, sacja Matijs. Sna iet cauri Parzei. Kas par to? Daudz kas. Es vairk reizes esmu dzirdjis Vitliju ststam, ka j a kdu gribot atrast, tad viu mekljot Parz. Ja Anglijas policija mani mekltu, sakar ar zdzbu Sv. Jura baznc, es negribtu, lai via mani atrastu. Tad ms par velti btu bgui no Anglijas. Vai tad Anglijas policija var tevi vajt ar Francij? Es nezinu. Bet gadjum, j a tas t btu, mums neva jadztu iet uz Parzi. Bet vai tad ms nevaram iet pa Snu ldz Parzei, ap iet viai apkrt un tad atkal turpint ceu gar upes malu? Redzi, ar man nav nekda liela vlans sastapties ar Garofoliju. T o es ticu. Nu, labi! Darsim t: iztaujsim visus kuiniekus, laiviniekus un prcljus, kurus satiksim ce, un t k Gul bis ar savu verandu stipri atiras no parastm laivm, tad, ja tik vien vi bs braucis pa Snu, tie viu katr zi bs ievrojui. Ja ms viu neatradsim uz Senas, tad meklsim uz Luras, uz Garonnas, uz vism Francijas upm, ldz kamr ms viu atradsim. Man nebija nekas ko iebilst pret Matija ideju, un t ms nospriedm, ka iesim tagad ldz Senai un tad gar Senas malu uz augu. Saveduiem sevi krtb, mums bija jpadom ar par Kapi. Nokrsots dzelten krs, Kpis mans acs nebija sts Kpis. Ms nopirkm zas ziepes un, nonkui pie pirms upes, ms skm viu pamatgi berzt. Kad viens bija pieku sis, tad berza otrs. Bet msu drauga Boba krsa bija oti izturga. Mums vajadzja daudz ziept un mazgt, un vajadzja paiet nedm un mneiem, ldz kamr Kpis atdabja savu dabgo krsu. P a r laimi, Normandj dens netrkst, un ms viu varjm mazgt, cik tik mums gribjs. Iedami caur Baij, Kanu, Ponlevku un Ponodemru, ms sasniedzm Snu pie Buijas.

464

Kad no meiem kltu pakalnu augstienes, no kda naina cea lkuma, uz kura ms izncm pc kda dienas gjiena, Matijs pki ieraudzja sav priek Snu, kas meta lielu plau lkumu, kura vid atradmies ms, ieraudzja ts rmi un spcgi plstoos plaos deus, pilnus gan kuiem, balts burs, gan tvaikoiem, kuru dmi pacls ldz pat mums, vi pazioja, ka is skats samierinot viu ar deiem vispri un ka vi saprotot, ka varot bt patkami sldt laiv pa o rmo upi, vid starp svaigm pavm, apstrdtiem laukiem un tumiem meiem, kas to ieogo sav zaum. T u vari bt prliecints, ka t ir Sna, pa kuru Miliga nes kundze ir vedusi savu slimo dlu, vi teica. T o jau ms drz dabsim zint, mums tikai japrun jas ar ts sdas audm, kas atrodas tur lej pie upes. Bet es vl nezinju, cik grts uzdevums ir izjautt par kaut ko normandieus, kas reti kad atbild tiei uz jautjumu, bet paprieku izjaut jauttju pau. V a i t laiva nk no Havras vai Runas, ko js mekljat? Vai t ir vienkra laivia? maza bar ka? preu prvadja m laiva? vai liellaiva? Kad ms bijm uz visiem iem jautjumiem atbildjui, tad mums bija ar skaidrs, ka Gulbis te nav nekad gan' gjis, jeb ar tas ir bijis nakt, kad neviens to nav redzjis. N o Buijas ms gjm uz Runu, kur turpinjm mr taujanu, bet bez pankumiem. A r Elbef neviens neko n l zinja par Gulbi. Tpat Pozs, kur bija slas, un td* katrs kuis un laiva tiek labi ievroti, ms nedabjm neko vairk zint. Nezauddami tomr du, ms gjm arvien uz prieku, visur ce jautdami par Gulbi. Mums gan vairs nebija lielas cerbas atrast viu, j o vi tau nevarja bt scis braukt no upes vidus daas. Bija saprotams, ka Miliganes kundze ar Arturu, varja skt braucienu no Kilebefa vai K o debeka, vai vl labk, no Runas, bet t k nebija nevienas z mes, kas rdtu, ka vii eit braukui, tad mums bs jiet ldz Parzei un pat aiz Parzes. T k ms nevarjm visu laiku iet tikai uz prieku, bet mums bija jnopelna ar uzturs, tad pagja veselas piecas ne das, kamr ms nogjm no Isi ldz arentonai. T e pac ls jautjums, vai mums turpint iet uz augu pa Snu, vai nogriezties gar Marnu? o jautjumu es sev biju jau agrk uzstdjis, ptdams karti, bet nekdi nebiju varjis izirties,
12 8

30

Hektors Mal, Dzves skol.

465

jo nebija nekdu nordjumu, kas runtu par labu vienai vai otrai upei. Bet par laimi, kad noncm arenta, mums vairs nebija jaubs, uz kuru pusi iet. Pirmo reiz uz msu jautjumu par Gulbi, ms samm atbildi, ka te redzta liela laiva, ldzga Gulbim. T bijusi izpriecas laiva ar verandu. Ma tijs ska no priekiem dejot pa krastmalu, bet tad pki ap stjies pama savu vijoli un nosplja traku uzvaras maru. Es pa to laiku turpinju izprat jrnieku, kas labprt atbildja uz maniem jautjumiem. Nebija nekdu aubu! Tas bija bijis Gulbis. Vi braucis gar arentonu pirms kdiem divi mneiem, pa Snu uz augu. Divi mnei! Tad viam jbt milzgu gabalu mums priek. Bet tas neko nenozm! Ejot viam pa pdm, ms beidzot tomr viu panksim, kaut gan mums ir tikai divas znu kjas, bet viam divu pamatgu zirgu kjas. Bet laika jautjums te nekrita svar. Galvenais, svar gkais un brnigkais bija tas, ka Gulbis bija atrasts. K a m nu bija taisnba? kliedza Matijs. Ja es btu uzdroinjies, es btu atzinies, ka ar man bija bijuas oti lielas cerbas, bet es neuzdroinjos noteikti slzteikt visas domas, visas ts neprtbas, uz kurm traucs nana fantzija. Mums vairs nevajadzja apstties un iztauv&t audis, j o Gulbis bija mums priek, un mums bija tikai jiet gar Senas malu viam paka. Bet pie More Sn ietek Luns, un vajadzja atkal skt taujt. Gulbis bija braucis pa Snu uz augu. Pie Monter ms atkal apstjmies, lai apjauttos par laivu. oreiz ms dabjm zint, ka Gulbis atstjis Snu un aizbraucis pa Ionnu. Monter vi atstjis priek diviem mneiem. U z liellaivas redzta kda angu dma un zns, kas izstiepies guljis gult. Sekojot Gulbim, ms taj pa laik tuvojmies Lziai, un sirds man stipri sita, skatoties kart un domjot, pa kuru ceu pc ua Gulbis bs nogriezies: vai pa Burgoas, vai pa Nivernejas kanlu. Ms noncm pie vietas, kur Ionna saplst ar Armensonu. Gulbis pa to laiku bija turpinjis braukt uz augu pa Ionnu. Ms t tad iesim garm Dreiz un redzsim LziuVia pati mums paststs par Miliganes kundzi un Arturu. ; Kop ms skrjm paka Gulbim, ms vairs nevarjm ziedot daudz laika msu izrdm, t k Kpis, kas bija apzi466

ngs mkslinieks, nek nesaprata no msu steigas: kpc ms neataujam viam drusku ilgk pasdt nopietn poz ar trauciu zobos godjams sabiedrbas priek, kas kavjs bzt roku kabat? Vajag mct pagaidt! Bet ms tagad nevarjm gaidt. Tpc tad ar msu iemumi mazinjs, un tpat ar t nauda, kas mums bija palikusi no msu etrdesmit frankiem, ar katru dienu vairk izkusa. Ms ne tikai naudu neatlikm, bet trjm kapitlu. Pasteigsimies, teica Matijs, panksim Gulbi. Un es teicu tpat k vi Pasteigsimies. Cik garu ga balu ms dien ar btu nogjui, ms nekad vakaros nelo jmies par nogurumu. Glui otrdi, ms vienmr vienprtgi lmm nkou rtu uzskt msu gaitas atkal labi agri. Pamodini mani mdza teikt Matijs, kas mlja pagult. Kad es to pamodinju, tas nekad ilgi nekavjs uzlkt kjs. Lai aiztauptu naudu, ms samazinjm msu izdevumus. T k bija silts, tad Matijs pazioja, ka vi negrib st gau, j o vasar gaa esot neveselga. Ms iztikm ar maizes ga balu un vienu cieti novrtu olu, ko ms sadaljm sav star p, vai ar mazu gabaliu sviesta. Kaut gan ms bijm vna drzu apvid, ms tomr dzrm tikai deni. Tas viss tagad mums bija nesvargi. Tomr Matijs da reiz mdza pasapot par gardiem dieniem. E s vltos, kaut Miliganes kundzei vl btu t pati k a, kas tev gatavoja tik jaukus cepumus ar ievrjumu, teica vi, tam vajag bt kaut kam lieliskam, piemram, aprikosu rauiem! Vai tu nekad neesi tos dis? Es esmu dis bolu cepumus, bet nekad ne aprikosu rauus. Bet es esmu tos redzjis. Kas gan ir s mazs, bal ts lietias, kas uzlipintas uz dzeltenmaizes? Ts ir mandeles. ! Un Matijs atvra muti, it ka lai nortu uz reizi veselu rausi. T k Ionna taisja daudz lkumu starp uai un kseru, tad ms, iedami pa lielceu, ieguvm mazliet laika zi, sal dzinot ar Gulbi. Toties, skot no kseras ms atkal zaud jm, j o Gulbis, iegjis Nivernjas kanl, bija patrinjis savu gaitu kanla klusajos deos. Tomr pie katrm sl m ms ieguvm zias par to, j o kanl, kur kustba nebija

467

liela, visi bija ievrojui kui, kas atrs no tiem, ko parasti redzja. Mums paststja nevien par Gulbi, bet ar par Miliga nes kundzi, ko raksturoja, k oti labsirdgu angu dmu un Arturu jaunu znu, kas gandrz vienmr gulja gult uz kua klja, verand ar daudz pum un zaumiem, bet reizm ar piecls. Arturam t tad ar veselbu gja labki. Ms tuvojmies Dreiz. Vl tikai daas dienas, tad viena, tad vl tikai daas stundas. Beidzot ms ieraudzjm meiu, kur ms pagjuo rudeni spljmies ar Lziu, un ieraudz jm ar slas ar Katerinas kundzes mjiu. Neteikdami ne vrda, bet tomr it k norunjui, Matijs un es, ms vairs negjm, bet skrjm. Kpis pielgojs si tucijai un aulkiem devs mums pa prieku. Vi pateiks Lziai, ka ms nkam, un via iznks mums pret. Bet no tika citdi. N o mjas neiznca Lzia, bet izskrja Kpis, it k tas btu ticis izdzts. Tas ms t prsteidza, ka ms abi pki apstjmies un jautjm sev, ko tas var nozmt? Kas ir noticis? o jaut jumu tomr ms neizteicm ne viens ne otrs, bet turpinjm savu gaitu. Kpis pa to laiku bija atncis atpaka ldz mums, un, gal vu nodris, nostjs un gja aiz mums. Ms redzjm, kds vrietis darbojs ap slm, bet tas nebija Lzias tvocis. Ms nogjm ldz mjai. Tur kda mums nepazstama sieviete gja urp un turp no istabas uz virtuvi. Siri kundze? ms jautjam. Pirms atbildt, sieviete aplkoja ms kdu brdi, i t k ne saprazdama, k var uzstdt tik aplamu jautjumu. Vias vairs nav eit, beidzot t atbildja. n kur tad via ir? ipt. Apstulbui, Matijs un es, ms uzlkojm viens otru. ipt! Ms gan labi nezinjm, kur sti ir ipte, kur atro das zeme, bet neskaidri ms apzinjmies, ka tas ir tli, oti tli, kaut kur aiz jrm. U n Lzia? Js pazstat Lziu? Nu, tad ta jautjums! Lzia ir aizbraukusi ku ar angu dmu. Lzia uz Gulbja! Vai ms sapojm? Sieviete uz ms mums paskaidrot, ka ms atrodamies stenb. '

468

Js esat Remijs? via jaut mani. J. Nu, kad Siri n o s l k a . . . via mums saka. Noslka! Noslka slas. A k , js nemaz nezinjt, ka Siri ie krita den un, pagjis zem kdas laivas, aizrs aiz kdas naglas un t ar palika. J, tas in amat gads biei. Kad vi t bija noslcis, tad Katrine, kaut gan via ir oti izda rga sieviete, bija pavisam nezinan, ko nu ieskt. Tas ar saprotams. Kad trkst naudas, tad to nevar t uz reizi ie gt, un, lk, naudas ar taisni trka. Viai gan piedvja braukt uz ipti audzint brnus kdai dmai, kuras zdtja t bija bijusi. Bet kas viu kavja un apgrtinja, bija vias bra meita Lzia. Kad nu via t prdomja, ko nu da rt, taisni tad vienu vakaru pie slm piestjs kda angu dma, kas liel laiv brauk apkrt ar savu slimo dlu.- Ska runt. Tad angu dma, kas meklja savam dlam kdu br nu, ar kuru tas vartu parotaties un t nemoctos tik daudz ar garlaicbu un vientulbu, piedvjs pieemt Lziu, apsol damies rpties par viu, likt viu izrstt un vispr nodro int ts nkotni. T bija krietna dma, oti labsirdga un laipna pret nabaga audm. Katerina piema piedvjumu, un t Lzia prgja uz dmas laivu, bet Katerina pati aiz brauca uz ipti. Mans vrs tagad ir Siri viet. Bet pirms aizbraukanas Lzia, kas nevar runt, kaut gan rsti saka, ka pienks laiks, kad via to vars, tad, es saku, Lzia lika savai krustmtei pateikt man, lai es jums izststu visus os notikumus. Nu, lk, tagad js visu zint. Es no visa dzirdt biju t apstulbis, ka nevarju paru nt ne vrdu. Toties Matijs nepazaudja galvu, ldzgi man. U n kurp angu dma devs, jautja vi. Uz Francijas dienvidiem, vai ar uz veici. Lzia so lja likt man atrakstt, lai es jums dotu vias adresi, bet es neesmu vl samusi vstuli.

469

XLI

nodaa.

Skaistie autii liecinjui patiesbu.

T k es nevarju parunt ne vrdu, Matijs izdarja to, ko vajadzja dart man. Ms jums oti pateicamies, kundze, teica vi. Un viegli mani pastumdams, vi mani izveda no vir tuves. Tagad tikai ce! teica vi man, uz prieku. Tagad mums jpank ne tikai Miliganes kundze un Arturs, bet ar vl Lzia. Cik tas labi ir izncis! Ms btu Dreiz pazau djui laiku, bet tagad ms varam tln turpint savu ceu. Redzi, to var saukt par laimgu gadjumu. Mums gan ar ir bijis pietiekoi daudz nelaimgu, tagad nk labvlgi. Vj grozs. Kas zin, kas viss labs vl var notikt! T ms turpinjm msu skrjienu paka Gulbim, ne kur nezauddami laiku un apstdamies tikai tik daudz, cik bija vajadzgs, lai izgultos un nopelntu-daus s. Deciz, kur Nivernjas kanlis ietek Lur, ms atkal skm taujt pc Gulbja. Ms izdibinjm, ka tas ir nogriezies par snu ka nlu, un par o kanlu ms tad tam ar sekojm ldz Diguanai. N o turienes atkal gar Centra kanlu ms gjm ldz alonai. Pc savas kartes es redzju, ka ja ms cauri arollm do tos tiei uz Masonu, ms ar to izvairtos no liela lkuma un ie-

471

tauptu vairku dienu gjienu. Bet tas btu bijis visai pr dros lmums, kuru ms ne viens, ne otrs neuzdroinjmies uzemties uz sevi, j o prrunjui visus par un pret, ms atzi nm, ka ir iespjams, ka Gulbis, varbt, ir ce apstjies. T vartu iznkt, ka mums ir jnk atpaka, un ar to ms laiku nevis iegtu, bet gan zaudtu. Ms t tad devmies no alonas pa Snu uz leju ldz Lionai. Te mums atkal bija jnoskaidro svargais jautjums, vai Gulbis i gjis pa Ronu uz augu vai uz leju jeb, citiem vr diem, vai Miliganes kundze ir braukusi uz veici vai Dienvidfranciju? emot vr dzvo kustbu uz Rnas un Snas, Gulbis varja te izbraukt cauri ar nepamants. Ms iztaujjm ku iniekus, laiviniekus un visus audis, kas dzvoja krastmal, un guvm prliecbu, ka Miliganes kundze ar Arturu ir devu sies uz veici. Td ms gjm gar Rnu uz augu. N o veices viegli nokt Itlij, sacja Matijs, lk, atkal viena laba izredze. Ja ms, dzdamies paka Miliganes kun dzei nonktu Luk, cik priecga gan btu maz Kristna! Nabaga Matijs! vi paldz man meklt tos, ko es mlu, bet es nedaru nek, lai vi vartu apmeklt savu mazo m siu. Skot ar Lionu, msu cerbas uz pankanu kst liel kas, j o Rona ir strauja upe un pa viu nav tik viegli braukt uz augu, k pa Snu. Kiloz Gulbis ir vairs tikai seas ne das braucienu mums priek. Tomr, vrojot karti, es sku aubties, vai ms Gulbi panksim trk, k veic, j o es nezinju, ka Rona nav kuojama ldz paam evas ezeram, un ms bijm iedomjuies, ka Miliganes kundze grib apme klt veici, kuras kartes mums nebija, sav liellaiv. Nonkui Seisel, maz pilsti, kurai pa vidu tek upe, kam pri prsviests ds pakrts tilts, ms ejam uz krast malu. Un kds ir mans prsteigums, kad notlm man liekas, it k es redztu Gulbi. Ms metamies skriet: j, tas tau izskats, n, tas tiem ir Gulbis! Bet viam ir pamestas laivas izskats. Vi ir cieti piesiets pie piem, un uz klja viss ir noslgts. U z verandas nav puu. Kas te noticis? Kas noticis ar Arturu? Ms apstjamies, un sirds mums saaudzas no bailm un uztraukuma. Bet t tau gvulba, t palikt uz vietas. Jiet uz prieku

472

un juzzin, kas noticis. Ms grieamies ar daiem jautju miem pie kda tuvum esoa cilvka, un saemam no via laipnu atbildi, ka vi esot tas, kam uzdots Gulbi uzraudzt. Angu dma ar diviem brniem, paraliztu znu un m mu meitenti, kas brauca ar o laivu, tagad atrodas veic. Via laivu atstja tpc, ka pa Ronu nav iespjams tlk braukt. Dma ar abiem brniem un kalponi devs tlk ar zirgiem. Viai sekoja kalpotji ar mantm. Via atgriezsies ruden, brauks ar o laivu pa Ronu ldz jrai un pavads zie mu Dienvidos. Ms atviegloti uzelpojm. Msu bailes bija izrdjus nepamatotas; mums nebija vajadzgs tln iedomties to slik tko, bet mint domt ko labu. U n kur dma tagad atrodas? jautja Matijs. Via aizbrauca nort kdu vasarncu pie evas ezera, Vevejas pus, kur pavadt vasaru. Tiei kd viet, to* es jums nevaru pateikt. T tad uz Veveju! ev ms nopirksim karti un gan tad atradsim o pilstu jeb sdu. Tagad Gulbis vairs neskrien mums pa prieku, un t k Miliganes kundze nodomjusi pa vadt sav lauku mji visu vasaru, tad ms varam bt droi, ka atradsim viu. Mums tikai jmekl. Pc etrm dienm ms jau esam Vevejas apkrtn, un starp daudzajm vasarncm, kas skas no paiem ezera zila jiem deiem un skaists grups kpj uz augu pa zaajm un koku apauguajm kalna nogzm, ms plamies atrast to, kur vartu dzvot Miliganes kundze ar Arturu un Lziu. T tad beidzot ms btu nonkui gal! I r ar pdjais laiks, j o mums kabat ir tikai trs s un zbakiem nav zou. Bet Veveja nebija maza sdia, k ms bijm iedomju ies; t bija pilsta un vl vairk k pilsta, j o pie vias pie der daudz sdas vai priekpilstas, kas velkas, no v i as nenodaldams, ldz paai Vilnvai. T e ir Blonja, K o r sj, Trdepla, Klarensa,'ern, Veit, ijna. Mums drz j atzst, ka prast pc Miliganes kundzes,, vai vienkri pc an gu dmas ar slimu dlu un mmu meitiu, nav nekdas noz mes. Vevej un ezera apkrtn dzvo tikpat daudz angu kungu un dmu, k kd vasarncu rajon Londonas tuvum. Vislabkais ir paiem meklt un aplkot pc kartes visas vasarncas, kurs vartu dzvot rzemnieki. Patiesb tas nav nemaz tik grti; mums tik jiet un viss iels, viss mju prieks jnospl msu reperturs.

47a

Pirmaj dien ms apskrjm visu Veveju un salasjm daudz naudas. Agrk, toreiz, kad ms pelnjm naudu Barberna mtes govij vai Lzias lellei, ms par to btu oti prie cjuies, bet tagad ms nedzinmies pc naudas. Ms neatra dm ne mazks pazmes, kas rdtu, kd virzien mekljama Miliganes kundze. Otr dien ms turpinjm meklanu Vevejas apkrtn, iedami uz prieku uz labu laimi, pa ceu, kds tikai gadjs priek, un spldami pie visiem gltkiem logiem, vienalga, vai tie bija atvrti, vai aizvrti. Bet pienca vakars, un ms nebijm uzzinjui nek vairk k iepriekj dien, kaut gan ms bijm nemitgi staigjui no kalna uz ezera un no ezera uz kalna, uzmangi skatdamies uz vism pusm un iztaujdami katru pretimncju, kuram bija laipnka seja un no k ms varjm sagaidt, ka vi ielaidsies ar mums sarun. aj dien ms divas reizes izpriecjmies par velti, j o uz msu jautjumiem par angu dmu, ms samm atbildi, ka dma ir labi pazstama. Vienreiz mums nordja, ka via dzvojot veicieu mji augstu kaln, otrreiz ka via apmetusies pa ezera mal. Ts tiem ar bija angu dmas, bet ne Miliganes kundze. Rpgi prmekljui Vevejas apkrtni, ms nogriezmies uz Klarensu un Montr. Ms bijm sapkui par neveiksmgo meklanu, bet uzmbu nebijm zaudjui: kas neizdevs vakar un odien, izdosies rt. Ms gjm te pa ceiem, kam abs puss bija mra stas, te pa tacim, kas vijs caur saku un vna drziem, te pa platiem, nainiem ceiem, kam abs puss auga tik lieli un kupli kastau koki, ka tiem cauri neizspieds ne saules stars, un zem viiem varja augt tikai zaa samtaina sna. Cea ma ls ik uz soa bija dzelzs vai koka vrtii, un pa viiem va rja ieskatties skaistos drzos, kur smilu nokaisti celii vi js ap zu laukumiem, kuros vietvietm auga kupli krmu puduri un pues. Tlk, drza zaumos paslpus, pacls elegantas vasarncas vai gltas, vteu augiem apauguas m jias. Koki un krmi pie mjm bija tik veikli sakrtoti, ka katr drz bija vairk tdu vietu, no kurm atvrs brni gs skats uz mirdzoo, tumiem kalniem apemto ezeru. ie drzi biei dzina ms vai izmisum, j o vii, slpdami mjas savos dziumos, neva msu dziesmm un mzikai no kt ldz viu iemtnieku ausm. Td, ja ms gribjm, lai

474

ms dzirdtu, mums vajadzja dziedt no visa spka, bet t dziedt no paa rta ldz vakaram bija grti un nogurdinoi. Kdu pcpusdienu ms atkal stvjm ielas vid, pie k diem dzelzs vrtiiem un dziedjm. A i z muguras mums bija mra sta, kurai ms nepiegriezm nekdu vrbu. Es dzie dju no visa spka, cik tik stipri vardams; nodziedjis savas neapolieu dziesmias pirmo pantu, es patlaban taisjos dzie dt otro, kad pki ms izdzirdjm sev aiz muguras, aiz mra stas kdu iekliedzamies. Vj un savd bals kds ska dziedt dziesmias otro pantu: Vorria arreventare no piccinotto Cona lancella agbi vennonno acqua. Kas t varja bt par balsi? A r t u r s ? jautja Matijs. N, tas nebija Arturs, t nebija via balss, un torritr Kpis, uztraukti smilkstdams un lkdams gar stu, izr dja lielu sajsmu un prieku. Nespdams valdties es iekliedzas: K a s tur t dzied? Kda balss atbildja: R e m i j ! Mans vrds atbildes viet. Ms samulsusi un mmi skatjmies viens otram virs. Kamr ms ar Mabiju, k apstulbui skatjmies viens otr, es ievroju, ka aiz Matija muguras, pri mra stai un krmju ogam, vj plivins balta kabatas drnia. Ms mu dgi skrjm turpu. Tikai piegjui pie krmju oga, ms varjm ieraudzt to, kam pieder roka, kas vdinja drniu, t bija Lzia. Beidzot ms esam viu atradui un ldz ar viu Arturu un M i liganes kundzi! Bet kas bija dziedjis? Tas bija pirmais jautjums, ko ms ar Matiju uzsdjm, tikldz bijm spjgi runt. E s , via atteica. Lzia dziedja! Lzia runja! Lai gan es biju tkstom reiu dzirdjis, ka Lzia kdu dienu atdabot valodu, kas, domjams, notikot stipra savi ojuma ietekm, tomr es nekad tam t sti nebiju ticjis. Un, lk, tagad is brnums bija,noticis, via runja! V i am par cloni biju es, kuru via bij turjusi par zuduu. Dzirdot mani dziedam un ieraugot mani pki sav priek, viu bija prmis is lielais saviojums, kas bija vajadzgs valodas atdabanai. Pie m domm ar es pats sajutu tdu uztraukumu, ka man bija jpieturas pie oga. Bet tagad ne bija stais brdis padoties nespkam. K u r ir Miliganes kundze? es prasju. Kur ir Arturs? 475

Lzia kustinja lpas, bet varja izrunt tikai nesaka rgas skaas. Beidzot, kdama nepacietga, un lai trk va rtu man atbildt, via atkal ma palrg savu veco roku va lodu, j o vias mle un gars vl nebija pielgojuies vrdu va lodai. Sekodams acm vias roku valodai, ko Matijs nesaprata, es, tlu drz, kdas alejas lkum ieraudzju kdu kalpotju stumjam pagarus ratius, ajos ratios, izstiepies, gulja A r turs ; aiz via gja Miliganes kundze u n . . . es paliecos uz prieku, lai labk vartu saskatt... Dems Miligana kungs. Es acumirkl saliecos un paslpos aiz stas un klus bals pa vlju ar Matijam tri paslpties, pavisam aizmirsdams, ka Miligana kungs nemaz nepazst Matiju. Kad pirms izbailes bija prgjuas, man ienca tln prt, ka Lziai par du msu pko nozuanu jbt liel nesapraan. Es drusku paceos un klusu paukstju viai: Miligana kungs nedrkst mani redzt, vi aizsts mani atpaka uz Angliju. Via izbijusies pacla abas rokas gais. Nekusties, es turpinju, un nerun ar mums. Rt, pulk sten devios, ms atkal atnksim aj pat viet. Mini at nkt viena un tagad e j ! Via vl aubjs. Ldzu, ej, jeb tu mani pazudinsi! Taj pa acumirkl ms, aiz sienas slpdamies, devmies skrieus uz vna drziem. T e ms jutmies droi un varjm izpriecties par nejauo sastapanos un prspriest, ko dart tlk. Zini, man nemaz negribas gaidt rtdienu, lai sastaptu Miliganes kundzi.. Pa o laiku Miligana kungs var Arturu no nvt. Es doos tln pie Miliganes kundzes un izststu v i ai visu . . . ko ms zinm. T k Miligana kungs nav mani nekad redzjis, mums nav jbaids, ka vi vartu skt do mt par tevi un par Driskoliem. Miliganes kundze pateiks, kas mums tlk jdara. is Matija prieklikums bija diezgan prtgs, un td es atvu viam iet. Ms norunjm satikties kd kastau birzt, netlu no ejienes. T e es vartu viegli paslpties, j a gadtos, ka Miligana kungs nktu uz o pusi. Es ilgi gaidju Matiju, guldams uz zaajm snm un jau vairk k desmit reizes sev jautju, vai tikai ms neesam

476

maldjuies, kad ieraudzju nkam Matiju un Miliganes kundzi. Es pieclos un skrju viai pret un, satverdams v i as pastiepto roku, es to noskpstju. Via sama mani ro ks un noliekdams sirsngi noskpstja uz pieres. T bija otr reize, kad via mani skpstja, bet man li ks, ka pirmo reiz via to tik sirsngi nedarja, k tagad. Nabaga mais brns! Via sacja. Saviem baltajiem, slaidajiem pirkstiem atbraucjusi ma tus no manas pieres, via ilgi man nolkojs. J . . . j . . . via pie sevis ukstja. ie klusie vrdi, droi vien, bija atbilde uz kdu apslptu domu, ko via glabja pie sevis, bet sav uztraukum es ne biju spjgs o domu saprast. Es tikai jutu to lielo maigumu un sirsnbu, kas izplda no vias acm man lkojoties, un tas mani tik oti aplaimoja, ka nek tlk nemekldams, es pilngi atdevos im acumirklim. Mais bms, via sacja, nenolaizdama no manis acis, jsu draugs man pazioja oti nopietnas lietas. V a i ar js no savas puses man nepaststtu par to, k nokuvt Driskolu imen, un par Dmsa Miligana kunga apciemojumu. Es viai izststju, ko via bija lgusi, un via noklaus js visu manu ststu, tikai dareiz prtraukdama mani, lai tu vk noskaidrotu daus svargus skumus. Nekad neviens vl nebija man tik uzmangi klausjies. Via visu laiku neno vrsa savus skatus no manm acm. Kad es biju beidzis ststt, via ilgu laiku klusja un tur pinja skatties man. Beidzot via sacja: Viss, ko js ststjt, ir rkrtgi svargs, k jums, t mums visiem. Mums jrkojas apdomgi, iepriek aprunjo ties ar personm, kas vartu ai liet dot vajadzgos nord jumus. Bet ldz tam js varat sevi uzskatt .par Artura bie dri, draugu, via brdi aubjs, par Artura brli. N o s dienas, jums abiem ar savu draugu jatmet jsu nolo jam nodarboans. Pc divm stundm jums jierodas Teritet, Alpu viesnc, kur es aizstu uzticamu cilvku ieemt jums istabu. Tur ms ar redzsimies vajadzbas gadjienos, bet tagad man jiet. Via atkal noskpstja mani, pasniedza Matijam roku un tri aizgja. K o tu sti ststji Miliganes kundzei? es jautju Matijam. Visu to, ko via nupat tev teica, un vl daudz ko citu. A k , cik via laba un skaista!

477

 Un Arturs, vai tu viu redzji? Notlm, bet pietiekoi, lai redztu, ka vi ir lga zns. Es turpinju izprat Matiju, bet vi izvairjs man at bildt, vai ar atbildja oti nenoteikti. Tad ms prgjm uz vienaldzgkm lietm un runjm, ldz kamr pien a laiks doties uz Alpu viesncu. Kaut gan ms bijm trpuies sav nolojam ielas muzikantu trp, ms sama sulainis mel nos svrkos un balt kakla sait. Cik msu istaba mums li ks skaista! Vi bija divas baltas gultas un logi izgja uz verandu, kas atrads virs ezera; no ejienes atkljs brni gs skats. Kad ms no verandas atgriezmies istab, tur vl arvien, nekustdamies un gaiddams msu pavles, stvja sulainis. Vi jautja, ko ms vloties pusdien, kuru pa sniegot mums msu verand. V a i jums ir raui? jautja Matijs. J, rabarberu, zemeu un jogu raui. Nu, labi, tad dodiet mums tos pusdien. Visus trs? Katr zi. Un ievadam? Kdu cepeti? Kdas saknes? Pie katra jauna piedvjuma Mati ja acis plts arvien platks, tomr vi nevs samulsinties. K pai vlaties, vi atbildja. Sulainis svingi izgja. Man Mekas, ka te ms padsim drusku labk, nek Dri skolu imen, teica Matijs. Nko dien ms apmeklja Miliganes kundze. Viai ldz bija drbnieks un veas uvja, kas mums noma mru uzvalkiem un krekliem. Via mums paststja, ka Lzia vingrinjoties runan, un rsts apgalvojot, ka via tagad esot izrstta. Stundu pabijusi pie mums, via atkal aizgja, pie kam atvadoties, via mani atkal sirsngi noskpstja, bet Matijam pasniedza roku. T via nca pie mums etras dienas, un ar katru dienu vias maigums un sirsnba pret mani pavairojs, bet tomr vi bija vl kaut kas nebrvs, it k via nedrksttu pilngi atdoties savm jtm. Piektaj dien vias viet ierads vi as apkalpotja, ko es jau biju redzjis uz Gulbja. Via tei ca, ka Miliganes kundze ms gaidot pie sevis un ka pie viesn cas durvm esot rati, kas ms pie vias aizvedot. Tie bija viegli, vaji rati, kuros Matijs iesds bez mazk samulsuma

478

un tik lepni, it k jau no paas brnbas btu braukjis ka riet. A r Kpis, bez kautrans novietojs uz viena no spil veniem. Brauciens bija ss, vismaz man vi izliks ss, j o es brau cu k sapni, un galva man bija pilna visdm neprtgm ide j m ; vismaz es pats vias turju par neprtgm. Ms ieveda salon, kur atrads Miliganes kundze, Arturs, kas gulja uz dvna, un Lzia. Arturs man stiepa abas rokas pret; es pieskrju pie via un to noskpstju. Es noskpstju ar L ziu. Bet Miliganes kundze mani pievilka sev klt un pati mani noskpstja. Beidzot, via sacja, ir pienkusi stunda, kur js varat ieemt to vietu, kas jums pienkas. Kamr es nesapraan skatjos uz viu, gaiddams paskai drojumu vias vrdiem, pavrs durvis un ienca Barberna mte, nesdama roks brna drbtes, baltu kamira mtelti, meu cepurti un adtas kurptes. Via tikko paspja nolikt s lietas uz blakus atrodoos galdia, kad es jau biju satvris viu savs roks. Kamr es viu noskpstju un apsveicinjos ar viu, Miliganes kundze kaut ko pateica kalpotjam. Izdzirdis minam Dmsa Miligana vrdu, es jutu, ka noblju. Jums ne no k nav jbstas, via maigi sacja. Glui otrdi. Nciet te, pie manis, un dodiet man savu roku. in brd atvrs durvis un smaiddams, rdot savus asos zobus, ienca Dems Miligana kungs. Mani ieraugot via smaids prvrts atbaido grimas. Miliganes kundze nedeva viam laika runt. Es liku js pasaukt, via sacja ln, mazliet drebo bals, lai jums stdtu priek savu vecko dlu, ko man bei dzot laimjies atrast, via man paspieda roku; lk, te vi ir. Bet js jau viu pazstat, j o esat bijui "viu apmeklt un apjautties par via veselbu, kad vi vl bija pie t cil vka, kas to bija nozadzis. K o tas nozm? izsaucs Miligana kungs saobtu seju. . . . . is cilvks, kas patlaban atrodas cietum par baz ncas apzaganu, ir visu izststjis un atzinies. Lk, vstule, kas to apliecina. Vi te raksta, k vi o brnu nozadzis, k izlicis viu Parz, Bretja avnij, un k, lai brnu nevartu atrast, izgriezis no via drbtm ietos burtus. Un, lk, te ir drbtes, kuras uzglabjusi krietn sieviete, kas paaiz479

liedzgi uzaudzinjusi manu dlu. Vai negribat izlast vstu li? V a i negribat aplkot drbtes? Miligana kungs palika brdi nekustoi stvam, droi vien jautdams sev, vai viam tagad nevajadztu klupt mums virs un ms visus noaugt. Tad vi devs uz durvm, bet pirms izieanas vi vl reiz pagriezs uz msu pusi izsaukdamies: Ms vl redzsim, ko teiks tiesa par o viltus brnu! Nemaz neapjukdama, Miliganes kundze, tagad es varu teikt mana mte, atbildja: Ja gribat, varat ms saukt pie tiesas. Bet es gan ne sauku pie tiesas to cilvku, kas ir bijis mana vra brlis. Durvis aiz mana tvoa aizvrs; beidzot es varju mes ties savas mtes roks, ko via stiepa man pret, un pirmoreiz varju pats viu noskpstt. Kad msu saviojums bija drusku rimis, pie mums pie nca Matijs. Pasaki tagad savai mtei, cik labi es glabju vias no slpumu! vi sacja. Vai tad tev viss bija zinms? es jautju. Via viet atbildja mana mte: K a d Matijs man visu izststja, es viu ldzu klust, j o kaut gan es pati biju prliecinta, ka nabaga Remijs ir mans dls, man tomr bija vajadzgi pierdjumi, lai nebtu iesp jama nekda vilans. Kas ts jums btu bijuas par bdm, mais brns, j a js btu mani apskvui k savu mti un man btu bijis jums jpazio, ka ms esam maldjuies! Tagad mums ir ie pierdjumi, un ms esam vienoti uz visiem lai kiem. Tagad js arvien dzvosit kop ar savu mti, brli un tiem, kas js mljui nelaim, un te via nordja uz L ziu un Matiju.

480

IMEN

Ir pagjui gadi daudzi, tau si gadi, jo tie ir bijui pilni skais tm un laimgm dienm. Palaik es dzvoju Anglij, Milliganpark, savu tvutvu mui.

Brnam, kuram nav bijis imenes, nav bijis atbalsta, kas bijis pa mests un dzv nomaldjies, visvisdu nejaubu mtts, kur plaaj jr cnjies viens pats, neredzdams nevienu gaiu bku, neatrazdams nevienu ostu, kur vartu patverties, tagad viam ir ne vien mte un brlis, kurus vi ml un kuri ml viu, bet im brnam ir ar seni, kas viam atstjui sav dzimten godjamu vrdu un prvu bagtbu. Mazais nelaimnieks, kas, bdams brns, tik daudzas naktis pavadjis kaut kur bnios, kts vai mea nostros zem klajas debess, tagad ir kdas vecas, vsturiskas pils mantinieks, pils, kuru apmekl daudz zikrgu lauu un kuru iesaka apmeklt gidi. S pils atrodas kdas divdesmit jdzes uz rietumiem no ts vietas, kur uzkpu uz kua, bgdams no tiesasvriem; pils paceas pa pusei no gz, par spti jras tuvumam, meain grav. T ir celta td k da bisk laukum, tai ir kuba veids un katr str liels, apa tornis. Di vas fasdes, kas vrstas pret dienvidiem un rietumiem, ir apvtas glicnijm* un vterozm; ziemeu un austrumu sienas klj efejas, kuru stumbri pie zemes ir cilvka resnum, kas liecina par o efeju lielo ve cumu, un drzniekiem ir jbt sevii modriem, lai to nevaldm audzelba neaizslptu zem savas zas segas arabeskas* un lapu orna mentus, kas smalki iekalti baltaj akmen ap logu rmjiem un re iem. Pili apjo plas parks ar veciem kokiem, o parku nekad nav skrusi nedz izkapts, nedz cirvis, un to apskalo dzidri dei, kas uztur mam zau parka velnu. Majesttisku diskbaru me ik nakti salaias vrnas, pavstdamas ar savu rkanu dienas skumu un beigas. ai vecaj Milliganpark mui ms dzvojam kop vien imen mana mte, mans brlis, sieva un es. Seus mneus, kop ms eit esam apmetuies uz dzvi, daudz stun du es esmu pavadjis arhv, kur glabjas hartas*, muias dokumenti un dzimtas dokumenti, noliecies pr gadu gait nomelnjuu lielu ozolkoka galdu, nododamies rakstanai. Tau tam nav nekda sakara nedz ar hartm, nedz ar dzimtas dokumentiem, ko es tik ctgi ptu, n, t ir manu atmiu grmata, ko es irstu un sakrtoju. Drz ms kristsim savu pirmo brnu, savu dlu, mazo Matiu, un sakar ar kristbm, kad eit sapulcsies visi tie, kas ir bijui mani draugi grtajs diens, es gribu ikvienam no viiem k pateicbas ap liecinjumu par viu sniegto paldzbu vai par mlestbu, ko vii d vjui nabaga pamestam brnam, pasniegt kdu ststu, kura darbb vii ir bijui iejaukti. Tikldz es kdu nodau nobeidzu, es to nostu uz Doresteru, uz litogrfiju*. Un kristbu dien es gaidu sava rok raksta kopijas, lai ts uzdvintu ikvienam savam viesim. S sanksme bs prsteigums, ko es sagdu gan viiem, gan ar savai sievai, jo via satiksies ar savu tvu, msu, briem un tvamsu, kurus nemaz negaida. So noslpumu zina tikai mana mte un brlis.

Ja o izdomu neizjauks kdi ri, visi tai vakar pulcsies zem mana jumta un man bs prieks vius redzt pie sava galda. Sais svtkos trks tikai viena cilvka, jo, lai cik liela ir liktea vara, t tomr nespj padart dzvus tos, kuru vairs nav. Nabaga vecais, mais skolotj, cik laimgs es btu, ja sptu jums nodroint atptu! Js vartu nolikt pie malas savu radziu, aitdu un

avns samta svrkus. Jums nebtu vairs jatkrto: U z prieku, brni! Ciea, ko visi izrdtu jums un jsu gadiem, jums btu atvusi pacelt augstki jsu skaisto balto galvu un pieemt atkal savu sto vrdu. Vecais klaidonis Vitlijs btu atkal kuvis slavenais dziedonis Karl Balzani. Bet to, ko nepieldzam nve man neatva dart jsu lab, to es vismaz esmu darjis jsu piemiai. Parz, Monparnasa kapst Karl Balzani vrds ir uzrakstts uz kapa, ko mana mte, uz manu lgumu, lika jums uzcelt. Jsu bronzas kru tls, da rints pc jsu slavas laika portrejm, atgdina jsu slavu tiem, kas sav laik jums aplaudja. Viena kru tla kopija tika nolieta ar man. Rakstot savu pirmo prbaudjumu gadu ststu, sekojot soli pa solim laikmeta notikumu gaitai, manas acis biei kavjs pie j sjm. Es js neesmu aizmirsis, es js nekad neaizmirsu, par to js varat bt droi. Ja sav pamest brna briesmu pilnaj dzv es nepaklupu, j a es nekritu, tad, ak, manu veco skolotj, par to man jpateicas jums, jsu pamcbm, jsu paraugam, un tpc tad ar msu svtkos jums bijgi bs uzglabta vieta. Bet, lk, mana mte, kas tuvojas man. Gadi nav aizsk rui vias skaistumu. Es vl odien redzu viu tdu pat, kdu es to ieraudzju pirmo reiz Gulbja verand. Viai ir tas pats cildenais izskats, kas viss pau maigumu un labsirdbu, tikai nav vairs t skumju plvura, kas tad pastvgi ap noja ts seju. Via atbalsts uz Artura rokas, j o tagad mtei vairs nav jatbalsta slimgais un gait nedroais dls, bet is dls ir kuvis bras un spcgs jauneklis, veikls visos ermea vin grinjumos, elegants jtnieks, spcgs airtjs, bezbailgs medinieks, un tagad tas ir vi, kas ar mlestbas pilnu rpbu sniedz savu roku mtei. Pretji msu tvoa Dmsa Mili gana kunga pareojumam, brnums ir noticis: Arturs ir pa licis dzvs un dzvos. Netlu aiz viiem es redzu nkam kdu, franu zemnieces trp rbtu, vecu sievieti, kas nes savs roks vl pavisam mazu brnu, iettu balt sedzi. Vec zemniece ir Barbarna mte, bet brns ir manjais, tas ir mans dls, mazais Ma tijs. Kad es biju atradis savu mti, es gribju, lai Barbarna mte paliek pie mums, bet via manu prieklikumu ne piema. 31*

483

 N , teica via, manu mo Remij, mana vieta nav pat laban pie tevis. T e v vajadzs strdt, lai tu iegtu izgltbu un ktu ar ai zin par tdu pat stu kungu, kds tu esi pc dzimanas. Ko lai es daru pie tevis. Mana vieta nav tavas sts mtes mj. auj man atgriezties uz avanonu. Tas jau nenozm, ka ms bsim vienmr irti. Tu pieaugsi, tu apprecsies, tev bs brni. Tad, j a tu gribsi un j a bu vl dzva, es nku pie tevis, lai audzintu tavus brnus. Es gan nevaru bt viu zdtja, k biju tavj, j o bu ju veca. Bet vecums netrauc labi kopt brnu, j o tad i piedzvojumi, un ar prasba pc miega nav liela. Bez tam es mlu- tavu brnu, un tu vari bt dros, ka es neauu sev nozagt viu t, k nozaga tevi, Notika t, k Barbarna mte bija gribjusi. si pirms msu brna dzimanas aizstja pec vias uz avanonu. Un via atstja visu savu sdu, savus paradumus, savus drau gus, gotiu, kas bija dzimusi no msjs . lai dotos uz A n g lij u pie mums. Msu mazo Matij u zd mte pati, bet kas viu kopj un aukl, kas spljas un jokojas ar viu t ir Barbarna mte. Via ar apgalvo, ka tas esot visgltkais' brns, kdu via jebkad ir redzjui. Arturs tur roks av zes T i m e s numuru. Vi to noliek uz mana darba galda, jautdams, vai esmu to lasjis. Kad saku, ka n, vi man ar pirkstu norda uz kdu vstuli no Vnes, kas tulko jum skan di. Js drzum London apmekls Matijs. . Kaut gan via koncertu srijai te bija rkrtgi pankumi, vi atstj ms, jo saistbas, no kurm tas nevar atteikties, sauc to uz Angliju. Es esmu jums jau rakstjis par via koncertiem. Vi te iz sauca visdzvko sensciju, k ar sava virtuoz izpildjuma spku un oriinalitti, t ar ar savu komponista talantu. Visu to var izteikt ar vienu vrdu, sakot, ka Matijs ir vijoles opns. ) .-;,' V Man gan nemaz nebija vajadzgs avu raksta, lai es zintu, ka mazais ielu muzikants, mans biedrs un mans sko lns, ir kuvis par lielu mkslinieku, j o es jau pats redzju,, k Matijs' attstjs un. kuva liels. Strdjot kop ar mani un Arturu mjskolotja vadb, vi gan gausi gja uz prieku latu un grieu valods, bet toties via pankumi mzik, strdjot ar skolotjiem, ko mana mte viam bija izraudz jusi, bija tik lieli, ka nebija grti paredzt, ka Mendas pils tias friziera un mzia Espinas pareojumi pilngi piepil; (

434

Espinasu pareojums piepildjies. Un tomr Vnes kritia raksti sagd man lepnu prieku, it k daa uzslavas attiektos ar uz mani. Un vai tad t ar nav? V a i Matia nav tas pats, kas es, mans biedrs, mans draugs, mans brlis? Via spo ie pankumi ir ar manjie, tpat k mana laime ir ar via laime. Patlaban sulainis man pasniedz nupat pienkuu telegrammu: Sis varbt ir visskais jras brauciens, bet ne vispatkamkais, ja jras brauciens vispr var bt patkams. Kaut gan taj varbt ir ar kaut kas patkams? Lai nu btu k bdams, tau es biju tik slims, ka tikai Redhill kuvu spjgs Tevi brdint. Pa ceam uz Parzi pa mu ldzi Kristu. Ms ieradsimies Cegford etros desmit mints, atsti mums pret pajgu. Matia

Minot Kristu, es palkojos uz Artru, bet vi bija nodris ska tienu un pacla to uz augu tikai tad, kad telegramma bija gal. Es pats gribtu aizbraukt uz Cegfordu, vi sacja. Liku sagatavot lando*. Lieliska doma. Atpakabraucot tu sdsi tiei pret Kristnai. Nek neatbildjis, Artrs strauji izgja. Tad es pievrsos mtei. Js redzjt, es viai sacju, Artrs neslpj savu aizrau anos. Tas ir zmgi. oti zmgi. Man ita, ka iem divi vrdiem bija tda k neapmierintbas pieskaa. Tad es pieclos, apsdos blakus mtei un, samis abas vi as rokas, ts noskpstju. Mo mmi, es sacju franciski, jo t bija valoda, kur es runju, kad gribju pateikt kaut ko maigu, brnigu, mo mmi, nevajag skumt par to, ka Artrs ml Kristu. Tiesa, tas viam liegs izdevgi apprecties, jo izdevgas laulbas, pc visu domm, ir tdas, kas savieno augstu krtu ar bagtbu. Bet vai tad mana laulba nepie rda, ka t var bt laimga, oti laimga, cik vien iespjams laimga, ja sieviete, kuru ml, nav nedz augstas krtas, nedz bagta? V a i tad tu negribi, lai Artrs btu tikpat laimgs k es? V a i vjba pret mani tev bija tlab, ka tu nespji nek atteikt brnam, kuru tiki trspadsmit gadus apraudjui, bet pret savu otru dlu tev tdas vjbas nav? V a i tad tu nebsi pret vienu brli iecietgka nek pret otru? Mte prlaida roku man pr pieri un noskpstjusi sacja: Cik tu esi labs! Cik labs brlis! Cik daudz mlestbas tev gla bjas! T man ir aiztaupjusies no agrkiem laikiem. Tau runa nav par mani, bet par Artru. Saki kur vi atrads burvgku sievu nek Kristna? V a i via nav itlieu skaistuma prle? Un izgltba, kdu via baudja pc tam, kad ms bijm aizbraukui pie vias uz Luku, vai t viai neauj ieemt piekljgu vietu vissmalkkaj sabiedrb? Kristn tu saskati sava drauga Matias msu. Taisnba, un es bez kdas izlocans atzstos, ka no visas sirds vlos laulbu, kas Matiu ievestu msu imen. Vai Artrs ir ar tevi ko runjis par m jtm un par saviem no domiem? J, mo mmi, es smaiddams sacju, vi griezs pie manis k pie imenes galvas. Un imenes galva? . . . . . . Apsolja viu atbalstt. Tur nk tava sieva, mte mani prtrauca. Parunsim par Artru vlk. Mana sieva js jau to bsit uzminjui, un man tas nemaz vairs nav jsaka vai ne? Mana sieva ir t maz meitene ar izbrna pilna-

jm acm, ar sejiu, kas liecina, ka js viu pazstat, t ir Liza, maz, trausl, k pka viegl Liza. Liza vairs nav mma, bet, par laimi, via ir saglabjusi savu trauslumu un vieglumu, kas vias daiumam pieir kaut ko dieviu. Liza netika pametusi manu mti, kuras uzraudzb via tika audzinta un skolota, un ir kuvusi skaista jaunava, visskaistk jaunava, kas, manuprt, apveltta ar vism labajm pabm, ar visiem tikumiem, jo es viu mlu. Es ldzu savu mti dot viu man par sievu, un pc zinmas pretoans, kuras pamat bija atirgie stvoki, mte tomr nespja man atteikt, par ko dai msu radinieki dusmojs un sauta.

N o etriem, kas td krt bija kuvui sadusmoti, trs jau atkal ir salabui Lzas laipnbas uzvarti, bet ceturtais ar, lai salabtu, gaida tikai msu vizti, kur ms atvainosi mies, ka esam laimgi, un vizte ir nolikta uz rtdienu. Bet nu, ldzu, sakiet man, teica Lza ienkdama, kas te sti notiek? N o manis slpjas, visi run tikai ukstoties. Arturs aizbraucis uz egfordu, bet lielais, diliansam ldz gais, brks uz Ferijas staciju. Kas te ir par noslpumiem, to es gribu zint? Ms smaidm, bet nek tai neatbildam. Tad via ape ras manai mtei ap kaklu, un, apskaujot to, mi saka: T k js, m mte, ar esiet sazvrestb, tad es ne esmu nemierga, j o es jau iepriek zinu, ka js, k vienmr, bsit darbojuies tikai msu laimes labad. Tomr td gan es esmu tik vl vairk zikrga.. Laiks pa tam jau bija labi pagjis uz prieku, un brkm, kas bija aizstts uz Feriju pc Lzas imenes, vajadzja bt atpaka kuru katru brdi. Tad, gribdams- parotaties ar Lzas zikrbu, es pa emu tlskatu, ar kuru ms skatmies tlum kuus, bet ne vru vis to uz jru, bet uz ceu, par kuru jpienk brkm. Skaties in tlskata, un tava zikrba bs apmieri nta. Via skats, bet neredz neko citu, k tikai balto ceu, j o nekur nekdi rati vl nav redzami. Tad es, savukrt, lieku tlskatu pie acs: K gan tas iespjams, ka tu nek neredzi in tlskata, saku es ton, kd Vitlijs mdza taist savus jokus; is tl skats tiem ir brnigs. Es ar viu redzu pri jrai ldz pat Francijai. Tur es redzu kdu gltu mjiu S apkrtn, kur kds vrietis ar sirmiem matiem steidzina divas sievietes, kas ir pie via: Iesim tri, saka vi, citdi ms nokav sim vilcienu, un es laik nenonku Anglij uz sava'mazdla kristbm. Katrnes kundze, pasteidzies, ldzu, mazliet. V i sus desmit gadus, kop ms dzvojam eit kop, tu vienmr visur.esi nokavjusies. Ko? ko tu gribi teikt Etjenete?. Pa skat tikai, atkal andarma jaunkundze! Mani prmetumi Katrnai ir pavisam draudzgi. Vai tad es nezinu, ka Katrna ir labk no msm, tpat k tu, Tjenete, esi labk starp meitm? Kur gan atrads tik labu meitu k tevi, kas nepre cas, lai vartu kopt savu veco tvu, un t neatmet savu sarg eea lomu, ko uzmusies bdama vl brns, jau tad r-

487

pdamies par briem un msu? Tad, pirms aizbraukanas, vi dod vl rkojumus, k jkopj pues, kamr vi bs prom: Neaizmirsti, ka es esmu bijis drznieks, saka vi sa vam kalpam, un es zinu, k jstrd. Es prmainu tlskata virzienu, it k es gribtu skatties uz citu pusi. Tagad, saku es, es redzu tvaikoni, lielu tvaikoni, kas nk no Antilu salm un tuvojas Havram. Uz via es redzu jaunu cilvku, kas atgrieas no botnisku ptjumu ceojuma Amazones upes basein. Ststa, ka vi vedot sev ldz Eirop pilngi nepazstamus stdus, un via darba pirm daa, ko laikraksti jau ir publicjui, ir oti interesanta. Via vrds Benjami Akns ir jau slavens. Viam ir tikai vienas rpes: vai vi nonks laik Havr, lai tln vartu ssties ku, kas iet uz Sauthemptonu un t satikt savu imeni. M i ligan-Park. Mans tlskats ir tik brnigs, ka es ar to varu tam sekot: vi ir dabjis kui uz Sauthemptonu, vi bs klt. Par jaunu tlskats tiek novrsts cit virzien, un es tur pinu. E s ne tikai redzu, bet ar dzirdu. Kd vagon ir divi cilvki: viens vecs, otrs jauns. Cik is ceojums gan bs mums interesants, saka vecais. oti interesants, Maistr. Tu, mo Aleksi, ne tikai vien satiksi savu imeni, ms ne tikai paspiedsim roku Remijam, kas nav ms aizmirsis, bet ms, bez tam, varsim vl nokpt Uelsas ograktuvs. Tu tur varsi izdart interesantus novrojumus un, atgriezies mjs, varsi izdart kdus uzlabojumus ar Trijr. A r to tu vl vairk nostiprinsi cieu un stvokli, ko tu esi mcjis iegt ar savu darbu. Es atkal iegu kdus jaunus paraugus un varu tos pievienot savai kollekcijai, ko Varzu pilsta tagad prmusi no manis. Cik l, ka Kaspars nevarja braukt mums ldz! Es gribju turpint, bet Lza bija pienkusi pie manis un, satvrusi abm rokm manu galvu, via ar savu glstu neva man runt. A k , kas par priecgu prsteigumu, teica via, un vias balss drebja iekj sajsm. Tas neesmu es, kam par to ir jpateicas, bet mmia, kas ir gribjusi salast reiz kop visus tos, kas ir bijui labi pret vias pazuduo dlu. Ja tu nebtu aiztaisjusi man muti, tad tu btu dabjusi zint, ka ms gaidm ar krietno Bobu, kas
v

488

tagad ir slavenkais brnumu rdtjs vis Anglij, k ar via brli, kas vienmr vl vada Eklipsi. in brd ms sadzirdam kdu ratu rboas troksni, un gandrz tln otru tdu pat troksni. Ms skrjm pie loga un ieraugm msu brku, kuros Lza tln ierauga savu tvu, krustmti Katrnu, savu msu Etjeneti, savus brus Aleksi un Benjamiu. Blakm Aleksim s kds vecs vrs, glui sirms un salcis, tas ir Maistrs. N o otras puses piebrauc vajais landauers, no kura Matijs un Kristna mums mj ar rokm. Tlk, aiz landauera nk kabriolets, ko vada pats Bobs. Vi ir pilngs dentlmenis, bet via brlis ir tds pats rdts jr nieks k tad, kad vi ms veda uz Isi. Ms skrieus noskrjam pa trepm, lai saemtu viesus vl lieveu priek. Pusdienas maltte ms apvieno visus pie viena un t paa galda. Run, saprotams, par pagjuiem laikiem. E s nesen satiku Bden, ststa Matijs, kd spu klub, dentlmeni ar baltiem un asiem zobiem, kas smaidja, kaut gan tam nemaz labi neveics. Vi mani nepazina un izr dja man godu paldza mani aizdot viam florinu, lai liktu to uz spli kd pilngi dro kombincij, k vi teica. Izrdjs tomr, ka kombincija nebija droa, un Dems Miligana kungs pasplja. Kpc js, mo Matij, ststt par to Remijam klt esot? teica mana mte; vi jau ir spjgs aizstt savam t vocim kdu pabalstu. Pilngi pareizi, m mmia. Bet kur tad bs sods par noziegumiem? Sods bs tas, ka manam tvocim, kas visu bij upurjis bagtbas ieganai, bs jsaem savs uzturs no tiem, ko vi bija vajjis un kuru nvi tas bija gribjis. Es esmu dzirdjis ar par vina ldzzintjiem, sacja Bobs. Par briesmgo Driskolu? jautja Matijs. N e par Driskolu pau, j o tam vienmr vl jbt spai du darbos aiz jrm, bet par via imeni. Via sieva mirusi no apdegumiem, kad via kdreiz galda viet uzgluies ugu nij. Ellins un Neds ir pankui, ka ar vii ir notiesti uz spaidu darbiem, un t drz satiks savu tvu. Bet Kte?

489

 Maz Kte kopj savu vectvu, kas vienmr vl dzvs. Via kop ar to dzvo Sarkans Lauvas st. Vecim ir nau da, un viiem nek netrkst. Ja via i r salga, tad es viu neapskauu, teica Matijs; vecim nepatk, j a kds pienk par tuvu via kamnam. T atceroties pagtni, katrs saka kdu vrdu. Vai v i siem mums nav kopjas atmias, kuras ir patkami pacilt? Vias ir ts saites, kas vieno ms. Pc pusdienm Matijs pienk man klt un, novezdams mani sus, Jcda loga aizdobum, saka man: Man i r kda ideja. Ms tik biei esam peljui vien aldzgiem cilvkiem. Vai mums nevajadztu vienreiz nosp lt ar tiem, ko ms mlam? T e v t tad nav prieka bez mzikas ? Kur tas ar btu, visur un vienmr tev vajag mzikas. Vai tu atceries, k tu prbiedji msu govi? Vai tu nedziedsi savu neapolieu dziesmiu? A r lielko prieku, j o t ir via, kas atdeva Lzai va lodu. Un ms emam msu instrumentus. N o skaistas, ar samtu odertas kastes, Matijs izem vijoli, par kuru tas gan neiegtu vairk pa divi frankiem, j a tas gribtu to prdot. Es izemu iz prklja harfu, kuras liet noskalotais koks ir atguvis savu dabgo krsu. Visi apsas mums apkrt. suns, tas ir Kpis. Bet in brd pards kds

Vi ir oti vecs, lga Kpis. Vi ir kurls, bet redze v i am vl ir laba. Guldams uz spilvena, kas tagad' ir via mjas vieta, vi tln ieraudzja un pazina savu harfu, un tagad klibodams nk uz izrdi. Vi tura mut apaktasi un grib ar to apiet apkrt visai godjamai sabiedrbai, stai gjot uz pakakjm. Bet viam pietrkst spku. Tad vi atsas un, svargi sveicindams sabiedrbu, liek epu uz sirds. Kad ms beigui savu dziesmu, Kpis pieceas un izdara savu kolekti, cik nu labi tas spj. Ikviens iemet savu devumu apaktas, un Kpis, sajsmints par pankumiem, atnes man to. T ir lielk summa, ko vi jebkad ir salasjis: ir tikai zelta un sudraba gabali, kop 170 franku!

490

Es viu apglstu k senos laikos, kad vi mani mieri nja, un atmias par manas brnbas cieanm liek rasties man kdai idejai, ko es tln ar izsaku: summa lai ir pirmais devums mazo ielas muzikantu patversmes dibinanai. Mana mte un es rpsimies par tlko. M kundze, saka Matijs, skpstdams manas mtes roku, es ldzu js ataujat ar man emt mazu dalbu jsu labdarbas darb. Ja js tam piekrtat, tad lai mana pirm Londonas koncerta ienkums ar pievienojas im Kapja ie mumam.

491

Man manuskript trkst vienas lapas lapas, kur ierakstta mana neapolieu dziesmia. Matia, kas ir daudz labks mziis nek es, uzrakstja o dziesmiu, un eit t ir:

A k , kundze barg, v a i nava jums l, K a nopos gaui es jsu d: Ik reizi es jtu notrcam sirdi, Jsu vrdu, ak, dai, kad pieminam dzirdu. K a u t vartu t k ar sniegu aukstu P a t aukstu sniegu var paemt plaukst. Bet js tik salta, js alla tik vsa, R e d z o t mirstam mani, sirds jums nesp. Par mazu znu es vltos kt, Par densnesju gribtu bt, L a i jsu pil jums deni nestu, A k , dai, nekad lai jums netrktu veldzes! Plok krz dens, lst pdjs lses . . . A k . puisn mazais, kam deni p r d o d ? Es satrktos, atztos skumj un viens: T s mlas asaras, asaras v i e n .

Satura rdtjs.
Lpp. Pirm daa. '3 11 19
2 9

I nodaa. Sd Audu tvs Itl Sijora Vitlija trupa 1/ V VI VII VI II (X X XI XII XIII X.(V XV XVI XVII X,X1II XIX XX XXI Mtes mjas Ce Mana pirm uzstans Es mcos last Pr kalniem un lejm Es satieku milzi septijdu zbakos Pie tiesas Liellaiv Mans pirmais draugs Atrastais brns Sniegs un vilki olikra kungs Msu ienkana Parz Lursinas ielas saimnieks antij akmelauztuves Lzia Drznieks Izputint imene

^ 43 53 61 65 72 83 103 115 13 143 154 161 176

2

185 197 05

X*II XXIII XXIV XXV XX.VI XX / I I XXVIII .XXIX A^tX

Otr daa. U z prieku! Meln pilsta ' Stmjs dens raktuvs! . . . . Ieslgti apakzem . Glbti! Mzikas stunda Prina govs Barberna mte . .

223 243 255 265 279 293 312 323 341

493

X X X I nodaa. Vec un jaun XXXII Barberns . . XXXIII Meklana XXXIV Driskolu imene XXXV Tev bs savu tvu un mti godt XXXVI U z neceiem pavestais Kpis XXXVII Skaistie autii melojui XXXVIII Ziemas svtku naktis XXXIX Bobs , XL Gulbis XLI Skaistie autii liecinjui patiesbu XLII Sav imen

- .

Lpp. 366 365 379 S"2 403 41S 418 428 451 461 471 . 481 .

494

HEKTORA M A L O DZVES

SKOLA

Franu brnu literatra savas pastvanas trs gadsimtos no brniem d o mtas labas uzvedbas mcbas kuvusi par patiesi dziu, nopietnu brnu pa saules atspulgu. T ir l i e l s , pieauguo literatras p a t s t v g a daa, varbt pat ts trk, g o d g k sastvdaa. Jau franu folklor atspoguojas brna fantzija un rado a k t i v i t t e . Pasa kas, pa dziesmas, rotau un deju dziesmas, skaitmie pantii un miklas ieved brnu visraibko notikumu un visdadko noskau pasaul, auj apjaust tautas gara dzves bagtbas. P a r franu tautas veidoans pirmskumiem vsta v a roeposs R o l a n d a d z i e s m a , kas pierakstts 1170. g a d , to c a u r s t r v o mles tba uz savu zemi. uzticbas un pauzupurans i d e j a . B e t pirmie minjumi radt tiei brniem domtas grmatas saistmi ar 17. gadsimtu, kad uz folkloras un antks literatras pamata fabulas raksta Zans de Lafontns (16211695), pasakas Saris P e r r o (16281703) un romnu T l e m a h a p i e d z v o j u m i sa v a m karaliskajam audzknim, Luija X I V mazdlam, sacer Fenlons ( 1 6 5 1 1715). Tomr v l ldz 18. gadsimtam brns gan viam domtaj literatr, gan glezniecb atgdina pieaugu proporcionli samazintu attlu. Franu brnu literatras ptniece M . T . Lacari uzskata, ka tikai 1762. gad, kad iznk 2. 2. Ruso audzinanas romns E m l s , brna roks nonk via v a l o d un via sapratnei atbilstos darbs, kas p i e d v i z g l t o t , reiz ari u z j a u t r i n o t . B e t seko jauni maldi rakstnieki, sacerot savas grmatas brniem, spl br nus, run prvrsts balss i t k brnu valod, minot tomr uztiept viiem savu domanu, gaidot no viiem tdu uzvedbu, kda vlama paiem, neno vrtjot viu prta spjas. Brni savukrt izspl ar l i e l o g r m a t m nepa redztu joku angu romnistu D . D e f o un D . Svifta pieauguajiem raksttos darbus padara par savu lasmvielu. Sentimentli ststii ar nemaingi labm beigm prprasta brniguma vrd bagtgi tiek sacerti 19. gadsimta skum. V l ldz gadsimta beigm R o z b i b l i o t k a i un t o prstvm Segra kundzei (17991874) un Zenaldai Flerio (18091890) ir liela loma to franu imeu d z v , kur audzinana 425

balsts uz stingru autoritti, paklausbu, cerbu uz atalgojumu par labi padartu darbu un bailm no soda. Pagju gadsimta 60. gados franu brnu literatr jtamas btiskas pr vrtbas, iluzoro k t a m btu j b t dzvi nomaina tlaika paties d z v e . V e sela virkne izcilu franu rakstnieku v e l t a savus darbus brniem. V i k t o r a I g o un Alfonsa D o d darbu varoi d z v o skaudr stenb, kur sabiedrbas dzves pretrunas visspgk izjt tiei brni. Brnu acis skata satriecou netaisnbu, un neatkargi no t, v a i vii ir l a b i un paklausgi b r n i v a i ne, viu liktenis jau ir socili nosacts. Skumjie liktea pabrnu dzves ststi liek meklt neveiks mju clous ne tikai cilvka psiholoij, bet daudz plak kontekst sabiedrb. Brnu literatras uzplaukums Francij 19. gadsimta 60. gados saistts ar Audzinanas un atptas u r n l a iznkanu, ko v a d a rakstnieks, tulkotjs un izdevjs Zils Etcels (18141886), via draugs publicists, talantgs p e d a g o g s Zans Mas (18151894) un zintniski fantastisko romnu autors Zils V e r n s (18281905). P c Z . Etcela ieceres A u d z i n a n a s un atptas urnlam vajadzja bt brnbas enciklopdijai, ko veidotu skaistas, aizrau joas un zintkri rosinoas grmatas. Brnu literatras attstbas ceu izde vjs redzja saistb ar zintnes atkljumiem, pavb uz cilvces saprtu. Audzinanas urnls iznk laik no 1864. ldz 1906. g a d a m . Z . Etcels ar stu organizatora talantu sapulc a p savu izdevniecbu brnu literatras entuziastus, kuru vid ir pazstami rakstnieki (Erkmans-Satrins, H . M a l o , Z . S a n d o ) , izcili zintnieki (astronoms K . Flammarions, aeronauts G . Tisandj, arhitekts E. V i o l le D i k s ) un brnigi grmatu ilustratori ( G . D o r , G r a n v i l s u . c ) . Etcela izdevniecba pastv ldz Pirm pasaules kara skumam, un ts apgd iznk franu un citu zemju literatru labks grmatas brniem. 1896. g a d ar romnu R o m n a K a l b r p i e d z v o j u m i Z . Etcela brnu bib liotkas radan iesaists H e k t o r s M a l o (18301907). H . M a l o dzimis notra imen Piejras Senas departament, mcjies Run, studjis tieslietas P a r z . N e i l g u laiku nostrdjis notra kantor, M a l o nolemj pievrsties rakstniecbai un sk publict savus rakstus nelielos urnlos. urnlistik vi nodarbojas ar audzinanas jautjumiem, raksta ari mzikas kritikas. 1859. g a d iznk pir mais H . M a l o romns, kas vlk izvras par triloiju M l a s upuri un relis tisk tlojuma d sace lielu sensciju. Savu urnlista darbbu M a l o turpina urnl T a u t a s d o m a (<Opinion nationale>), vaddams literro pielikumu un publicdams virkni rakstu par angu sabiedrbu. So rakstu materils ir pamat via g r m a t a i M s d i e n u d z v e A n g l i j . urnlista un kritia darba gai ts iegtie novrojumi liel mr nosaka H . M a l o rakstnieka dairades pat nbas. K d s franu literatrvsturnieks izteicies, ka M a l o pieder pie nelielas rakstnieku novrotju (pbservateurs) grupas: o rakstnieku iztlei nepiecie ams pacietgs un pamatgs analtisks darbs. T l a b M a l o , nebdams apvel tts ar brnumaino dzejnieka talantu, kas ar iedvesmas paldzbu rada tlu no nek, spiests sav darb pievrsties atmiai un erudcijai. V i sakopo at mias un apstiprina ts ar j o skiem paskaidrojumiem, aprakstdams kdu tlu

426

ar visiem t estiem, aprbu, sejas vaibstiem, vi smalki apraksta t pagtni un radurakstus. V i a tli nemdz runt augst stil un neie velti vrdus, tie vairk ldzins f o t o g r f i j m nek gleznm. L a i gan da romnu saceranas maniere ir darbietilpga, H . M a l o literrais mantojums ir apbrnojami plas ne mazk par septidesmit ro mniem, no kuriem dai a p t v e r vairkus sjumus. L i e l k o t i e s tie ir t saucamie tikumu r o m n i ar saretu, g r o d i savtu intrigu, moralizjou patosu. Sie M a l o romni, kas sietiski sasaucas ar daudzajiem lubu romniem un Fran cij tolaik oti populrajm melodrmm, literatras vstur paliekoas pdas nav atstjui. T o t i e s v l j o p r o j m uzmanbu saista brniem un jaunatnei d o mtie romni R o m n a K a l b r p i e d z v o j u m i ( 1 8 6 9 ) , B e z imenes ( 1 8 7 8 ) un i m e n ( 1 8 9 3 ) , no kuriem labkais un populrkais ir B e z i m e n e s . A r R o m n a K a l b r p i e d z v o j u m i e m autors aizsk saviem darbiem rakstu rgu fabulu un tlus, kas tiek turpinti un prveidoti nkamajos darbos. Romns, tpat k romna B e z i m e n e s galvenais varonis Rem, ir pamests brns, kas spiests b g t no sava cietsirdg t v o a mjm. L d z g i R e m vi d z v o klaidoa dzvi klejojo cirka trup, ko atstj kop ar lauvu drestju D j e letu. V l k Romns D j e l e t u apprec un atrod ilgi meklto laimi imenes dzves siltum. Ststjums ir autora person. Dramatiskas situcijas, spilgti perso ni, preczi cirka un zvejnieku dzves novrojumi ir romna popularittes pa mat. P c R o m n a K a l b r pankumiem izdevjam 2 . Etcelam rodas doma par jaunu romnu brniem, vi pasta H . M a l o piedzvojumu romnu par br nu, kas apceo visu Franciju. T rodas iespja iepazstint lastjus ar s zemes eogrfiju, dadiem novadiem, t o iedzvotju nodarboanos un sadzves trad cijm. H . M a l o darbu pabeidz si pirms franu-pru kara (18701871), bet Parzes aplenkuma laik (1870. g a d a oktobris 1871. g a d a aprlis) manu skripts pazd, un rakstt jsk no jauna. T H e k t o r a M a l o romns B e z i menes iznk tikai 1878. g a d . R o m n a galvenais varonis atradenis R e m tiek ar varu atrauts savai audu mtei Barbernai, prdots klejojoam aktierim V i t l i s a m , ar kuru izstaig v a i visu Franciju, v l k , kop ar itlieu znu M a t i u mekljot veckus, nonk A n glij, sekojot savai labdarei M i l l i g a n a kundzei, dodas uz Sveici, lai atkal a t g r i e z tos dzimtaj A n g l i j , j o izrds R e m nemaz nav franu zns R e m , bet gan b a g t o Milliganu atvase. Pasaules literatr nozagta un atrasta brna k l e j o jumi un beidzot laimga sastapans ar saviem tuviniekiem ir jau pazstams si ets. T a s vijas cauri Henrija Fldinga S t s t a m par Tomu Donsu A t r a d e n i ( 1 7 4 9 ) un r l z a Dikensa O l i v e r a T v i s t a p i e d z v o j u m i e m ( 1 8 3 8 ) . L d z g i Dikensam H . M a l o liek savam v a r o n i m nonkt sabiedrbas padibens un tomr nezaudt godgumu, spju pretoties aunumam. Ldzba jtama ar kompozcijas pamienos un personu grupjum. H . M a l o darba neapaubma vrtba ir romn aptvertais plaais izzias materils ( t pietiktu vairkiem r o m n i e m ) un sieta straujo pagriezienu morl j g a s a v j o , savas imenes apzinti mekljumi. T ir ar savas imenes apzinta veidoana, pakpeniski padarot daudzus ieskum sveus cilvkus par saviem tuviniekiem. 427

 B e z i m e n e s ir tipisks noslpumu r o m n s , kur mkla seko mklai, strauji kaleidoskopiski mains darbbas v i d e un v i e t a , liekas nupat, nupat tiks at mints R e m izcelsmes noslpums, un tomr seko v l kda jauna piedzvojumu virkne. V i s u o raibumu kop notur v a d m o t v s : R e m bezimenes brna smeldzgs ilgas pc savas imenes, saviem piedergajiem, j o tikai t o vid v a r t u pilngi atraisties zna labs un dsns sirds dotumi, savukrt nemitg atraa ns sveos cilvkos ir smaga dvseles trauma. Zudus imenes mekljumos R e m iziet grtu dzves skolu ( D z v e s s k o l t ne v e l t i saucs romna 4. izdevums latvieu v a l o d 1935. g a d ) . Zns apgst d z v nodergas gudrbas, bet galvenais dvseliski un emocionli bagtins. R e m i z d z v o vairkas dzves. Brnbu pavaddams Barbernu mjs, vi iziet franu zemnieku dzves skolu ar tai raksturgo skstumu, taupbu, patno vrtbu mru ( g o v s ! ) , tradcijm (metea diena un rauga pankku rituls). C e o j o t kop ar V i t l i s u , vlk ar M a t i u , zns piedzvo klejojoa mkslinieka pa nkumus un neveiksmes. A k n u imen R e m iepazst piepilstas drznieka dzves ritumu. V a r s , strdjot par ograa palgu, vi uzemas sev pavisam neparastu lomu un par to gandrz samaks ar dzvbu. Beidzot savas imenes vid R e m d z v o bagtas angu dzimtas mantinieka d z v i . R e m ce p i e imenes v r d a vistiekaj nozm ir gar. T a s aizskas Francijas dienvidrietumos, t a d g a r Pireneju pakji un dienvidu piekrasti v e d uz dienvidaustrumiem, tad cauri Francijas vidienei uz Parzi. P c g a d i e m R e m vlreiz apemas i z s t a i g t vairkus novadus, lai apciemotu savus brus un msas Aknus. T R e m v r o Francijas dado reionu dzves patnbas, kalnainie apvidi mijas ar ldzenumiem, saulaino svelmi nomaina sniegi un krusa. T o m r H . M a l o romn Francijas dabas tlojums it k paliek otraj pln, g a l v e n o vietu atstjot cilvkiem, ar kuriem sastopas R e m . So pau principu dzimts zemes apceoanu 1886. gad k btisku sieta lniju izvlas Fuij kundze, kas ar pseidonmu 2 . Brino public grmatu D i v i brni apceo Fran c i j u , ko v a r uzskatt par dzvu, fantziju rosinou Francijas eogrfijas m bu. Savukrt zviedru rakstniece Seima L g e r l v a N i l s a H o l g e r s o n a brni gaj c e o j u m ( 1 9 0 6 1 9 0 7 ) auj savam varonim iepazt dzimts dabas skais tumu, leendro pagtni un ne mazk interesanto tagadni, dodoties pa paas dabas nolikto gjputnu ceu, kas ar savu mrtiecbu stipri vien atiras no cilvka briem haotiskajm g a i t m H . M a l o un Fuij kundzes romnos.
:

R e m ce pie imenes ir grts ce, kur palaikam j u z v a r nespks un ne prasme. Jau urnlu rakstos M a l o vairkkrt nordjis uz darba nozmi audzi nan. R e m savos klejojumos iegst sapratni par t o , kas ir darbs un cik dadi var bt darba veidi. P i e tam katrs darbs v e i d o vi kdu svargu rakstura pa bu. P i r m profesija, ko apgst R e m , ir aktiera mkslinieka arods, kur viu ar pacietbu un sirdsgudribu ievada V i t l i s s . Seit pirmoreiz R e m ieau dzint zemnieka izpratne par darbu k akmeu skaldanu, zemes rakanu saduras ar lielo brnumu mkslu. V i apgst tdus jdzienus k i z r d e , l o m a , k o m d i j a , p a n t o m m a . Lnm un pakpeniski R e m rodas savas mkslinieka misijas apzia, lepnums, kas paldz izturt pirmo lielo prbaudi 428

via dzv nodroint sev un dzvniekiem iztiku, kamr Vitliss atrodas cietum. R e m i ir izveidojus dzv nepiecieamas pabas taisngums un padisciplna, kas paldz uzturt krtbu trup. Interesantas ir cilvku un dzvnieku attiecbas V i t l i s a trup, kur su$i pdelis K a p i , Zerbino un D o l e un prtins Sirsni ir R e m ldzvrtgi aktieri ar savm bezgala cilvciskajm pabm un vjbm. K a p i draudzba paldz R e m p r v a r t bdas, bet R e m attapba un uzticba draugiem savukrt paldz visiem grt brd neauties bezcerbai. T d a ir zna i m e n e , kuras d z v ne a t v a i r m i ielauas bdas: D o l e s un Zerbino bojeja, Sirsnia gals un, visbei dzot, sirm skolotja Vitlisa n v e . D z v e drzkopja A k n a mj a t k a l tuvina R e m i zemes darbiem, ieaudzina pacietbu, ar kdu tie darmi. Zns mcs kopt augus, sargt tos, v e i d o t un sa glabt tru irni. B e t ari ai imenei lemts sairt: A k n a tvs nonk pardu cietum, brnus pieem radinieki no dadm Francijas malm, un R e m i j atgrieas klejotja d z v . Muzicdams kop ar M a t i u , R e m i apgst dadu mzikas instrumentu sples noslpumus un iemcs ari mzikas terminus dizus, bemolus, atslgas, kamertous, kvjntas utt. Bet galvenais iepazst stu, nesavtgu draudzbu, kas balsts uz pilngu vienldzbu. V a r s , Dienvidfrancijas akmeogu basein, R e m i izjt ograu darba sma gumu, atrodas par matu no nves. Pldi aht ir otr liel prbaude, kas j iztur R e m ce uz savu imeni, un o prbaudi paldz izturt jau iepriek iz kopts dvseles pabas: paaizliedzba, izturba, biedriskums, kam pievie nojas vl drosme. O g r a a darb gt pieredze nostiprina R e m ticbu cilvka gara spkam. D z v e s skola v e i d o R e m par cilvku ar gargi bagtu un smalku gara d z v i . Ss vrtbas sevii izceamas H . M a l o romn. Tiesa, jau pa skum autors vairkkrt liek ieskanties domai par R e m i pao, nezemniecisko izcelsmi: vi ir trausls, smalki v e i d o t i e m locekiem un sejas vaibstiem, jtgs pret apkrtjs pasaules rupjbu, pietiekami smalkjtgs, lai censtos aiztaupt saviem tuvajiem cilvkiem rpes un spes. B e t s pabas v l vairk uzplaukst, znam a t r o d o ties labvlg v i d , Milligana kundzes un Artra tuvum. I z v r t j o t savu at tieksmi pret viiem, R e m i secina: . . . lai btu patiess pats pret sevi, jatzs tas, ka vairk es priecjos par g a r g o laimi, kdu izjutu ai jaunaj d z v , un nevis par materilajiem labumiem, kdus t man sniedza. U n reiz ar, v r o j o t M i l l i g a n a kundzes un vias slim dla attiecbas, R e m iepazst patiesas skum jas, j o skaudrk izjt sirds siltuma trkumu sav d z v siltuma, kds v a r bt tikai starp asinssaitm v i e n o t i e m cilvkiem. T a s ir jauns pamudinjums mek lt savu imeni, k ari aicinjums dzik ieskatties apkrtjos cilvkos, kaut vai sav saimniek V i t l i s a , kas nebt nav nolojams klaidonis, bet gan kd reiz slavens itlieu operdziedtjs, kur ari trkum nav zaudjis cilvcisko cieu. H . M a l o oti preczi a t v e i d o brna psiholoijas patnbas, ikreiz paturot prt gara dzves dinamiku, brnam veidojoties par pieauguo. Jutekliskajai 429

uztverei neapaubmi brnb ir noteico loma, tpc zns vairk uzticas es t a m nek v r d a m . K a p i ast vien bija vairk prta un dairunbas nek daudzu cilvku v a l o d un a c s , a t z m R e m savu klejotjgaitu skum. V r d i ir tfr muba, t i e nek nenozm, bet lietas ms r e d z a m , ar du pamcbu R e m paldz A r t r a m iemcties fabulu. V i t l i s a prtniecisks atzias par t o , ka d z v e biei vien ir ca, kur nevar dart t o , ko g r i b , ka a r mkslas pal dzbu jkst par tdu, kds tu stenb vairs nebsi, ka liktenis nemdz vien mr piemeklt tos, kuriem netrkst vribas cnties, skum R e m neprot sti n o v r t t . B e t attiecbs ar M a t i u vi ieskum spl skolotja lomu un ti v a i neti sk atdarint savu skolotju V i t l i s u . V l k , kad R e m jau modies paradums visu redzto un p i e d z v o t o i z v r t t , vi izsaka pieauguajam raksturgus secinjumus: K o p g i prdzvotas briesmas cilvkus tuvina: visiem ir vienas cieanas un vienas cerbas. H . M a l o t l o t i e brni ir n e v i l t o t i , pilni splesprieka, bezbdbas, p i e d z v o jumu slpju, tikai ne vienmr v a r auties izpriecm, j o j g d par iztiku. R o mn sastopamie brni ir dadi atkarb no audzinanas un vides, kur tie d z v o . R e m raksturga tieksme uz loisko domanu un apceri, M a t i a ir impulsvks, v a i r k pakaujas intucijai. Artrs ir slimbas izvrdzints, tau ari palutints bagtnieku brns. M a z a j a i L i z a i slimba atmusi spju runt, bet saasinjusi sirdsjtbu. Etjenetai agri lemts kt pieauguai, j o viai jr pjas par tvu, mazajiem briem un msu k stai imenes mtei. Pasaule, kur savu imeni mekl R e m , ir tlu no idilles. R o m n a autors savu varoni nesaudz, liekot tam skatt dzves nas puses, socilo netaisnbu. Audutvs Barberns ir das netaisnbas upuris, dzves neveiksmju nocietints cilvks, kura rcbas motvus R e m vl neizprot, bet, pakpeniski sastopoties ar nelbu, aunumu un netaisnbu ( V i t l i s a m tiesa piesprie divus mneus cietumsoda par minjumu pretoties policista v a r d a r b b a i ) , zns secina, ka, d z v o j o t kop ar auniem cilvkiem, ari pats v a r i kt auns. Sai nelgaj pasaul brnu v a r prdot k lietu, k lopu ( g o v s prdoanas un R e m prdo anas ainas ir tik ldzgas!), ai pasaul mantojuma kr v a r gudri izplnot savu tuvinieku nvi. R e m sapi neprtraukti saduras ar stenbu, un sadursme ikreiz nes jau nas, bet rgtas atzias. Iztlot P a r z e nebt neldzins tai aukstajai, dubai najai un neviesmlgajai pilstai, kur patvrumu ziem cerjis atrast V i t l i s s . ausminoa nabadzba un bezsirdga prticba tdi ir lielpilstas kontrasti. M a z a j a m R e m te nav kur p a t v e r t i e s . L d z g u vilanos izraisa brauciens uz A n gliju, nemlg, miglain L o n d o n a , tad v l dvain uzemana Driskolu imen, kur R e m sirsnba un atkltba atduras pret ledainu dzedrumu un pat klaju ir ganos. K a s ir t i e spki, kas paldz R e m saglabt gaiu skatu uz dzvi un cilvkiem? P r o t a m s , sava loma R e m likten ir iedzimtbas faktoram. Pagju gadsimta 60. gados iedzimtba tiek intensvi ptta, un literatr interese izpauas na turlisma virzien. Sis laiks ir darvinisma atmosfras piestints, Francij 1862. g a d iznk C . D a r v i n a darba P a r sugu izcelanos tulkojums, rkrtgi 430

populri kst ptjumi fizioloijas j o m . K l o d a Bernra I e v a d s eksperimen tlaj m e d i c n , Prospra Lik un Emla Deanela ptjumi par iedzimtbu iz dara veselu apvrsumu ne tikai dabaszintns, bet ari mksl. A u d z i n a n a s un atptas u r n l a izdevjs vlas iepazstint brnus ar zintu sasniegumiem. Zils V e r n s ar saviem zintnisks fantastikas romniem rda eksakto zintu attstbas iespjas, bet H . M a l o romn v a r saskatt tlaika dabas zintu at kljumu atbalsis, pai atzias iedzimtbas j o m . P a t mazais M a t i a ir spjgs apaubt R e m un Driskolu radniecbu, j o R e m nemaz n a v Driskolu brniem ldzgs. Savukrt R e m no paa skuma jt neizskaidrojamu pievilkans spku starp sevi un M i l l i g a n a kundzi un Artru, viu vid zns vartu justies pavisam brvi, k starp savjiem, ja nebtu socils nevienldzbas barjeras, kuras spku vi jau paguvis n o v r t t . P a t i e s i , R e m ir sts savas mtes dls, ar viai rak sturgo neuzmcgo sirsngumu, neatlaidbu un iekju brvbas un neatkar bas izjtu. Apbrnojama ir brna u z t v e r e , kur tri vien izdzas n e g a t v i e iespaidi, saglabjoties pozitvajiem, un savdabgas paaizsardzbas spjas, kas nodroina p a s t v g u gaitu uz prieku. P r o t a m s , autors paldz savam v a r o n i m , liekot t a m galjas bezcerbas momentos sastapties ar labiem un gaiiem cil vkiem. U n t o m r R e m gaitas vislabk paskaidro V i t l i s a gudrba: K p a n a pa dzves pakpieniem mazliet atkarga no apstkiem, daudz vairk no p a a . H . M a l o romnam piemt spraigs dinamisms, kam pamat ir notikumu raits savirkn jums, ne mirkli neaujot lastjam atslbint uzmanbu. T u r k l t uz r o mna beigm notikumi vl sabiezins, kst arvien straujki: apcietinana A n g l i j , bgana no ieslodzjuma, pakadzans M i l l i g a n a kundzes l a i v a i G u l b i s , beidzot atrisinjums viss tiek pavstts it k vien elpas vilcien. A u t o r s brvi rkojas ar laiku un telpu, gan tos sablvjot, gan izretinot. T i e k prvarti milzgi attlumi, kjm vairkreiz rsota Francija, kur nu v l kle jojumi pa A n g l i j u , un tomr os gaisa gabalus it k nemaz nemanm, j o t u k s vietas tiek labi ja nosauktas v r d , pakavjoties tikai pie tm, kur notiek kas zna klejojumu g a i t m btisks. T d veid reljefi iezmjas pris pilstu: T u lz, kur R e m pazaud V i t l i s u , P a r z e , kas vispirms asocijas ar G a r o f o l i mtni, V a r s a , kur R e m piedzvo pldus aht, un, visbeidzot, L o n d o n a , kur zns t ar nesastop savus stos veckus. Z m g i , ka ar m pilstm saisttas negatvas emocijas, vilans, kamr atmi k p a s t v g a miera un laimes v i e t a saglabjas Barberna mtes mjia provinc, K r z a s departament. R o m n nemanmi rit laiks. K o p ar M a t i u pavadti sei mnei, kas ldzins gadiem V i t l i s a trup. pai garas ir aht, gaisa zvan, pavadts divas ned as, kad vispr laiks iet apstjies. L a i k a ritums it k neskar lietu pasauli: Bar berna mtes mjia nemaz nav gadu gait mainjusies, viss izskats tiei tds k taj dien, kad R e m t o ar smagu sirdi bija spiests atstt, pat saku drzi ir saglabjies un R e m topinambri devui rau. T p a t ar P a r z , D e Lursina iel G a r o f o l i mjvietas tuvum viss liekas pa v e c a m . Mainjies ir pats R e m , izaudzis fiziski un g a r g i . P a t s vi izbrn par laika nevienmrgo pldumu atzst, ka tas rit tri, ja cilvks nekur nesteidzas, bet bezgalgi lni, ja kaut ko g r i b sagaidt. Noslguma noda i m e n noskaidrojas ds laika un telpas savdabgs 431

izkrtojums: savu atmiu grmatu sakrto jau pieauguais Rem. Lielacilvka skatjums uz brnbu ir pas tpc, ka atmi nogulsnjuies tie notikiuiii, kam ir btiska nozme t a g a d j R e m d z v . A r v e c V i t l i s a pamcbas vairk liekas pieaugu R e m atmi atjaunotas. Hektors M a l o grmatas nobeigum dsni sadala balvas saviem varoiem: R e m izrds bagtas dzimtas muias panieks, Artrs negaidti atgst vese lbu, L i z a valodu, M a t i a kst par ievrojamu vijolnieku. A t a l g o t a tiek Bar berna mte, un krietni cilvki ir A k n a t v a brni: Aleksis raktuvju inenie ris un e o l o g s , Benamns ievrojams botniis, Etjeneta ar priekzmgas meitas gdbu aprp t v u . A r aunie saem savu algu: tvocis Deimss M i l l i ans spiests d z v o t no savu agrk v a j t o radinieku lsirdbas dvanm, Dris kolu brni notiesti uz izstanu, Driskola kundze sadeg ugunsgrk. P r o t a m s , ds mkslots nobeigums neiederas socilas ievirzes relistisk romn. T p c jatceras, cik stipras ir tlaika franu brnu literatr du l a b o b e i g u r o mnu tradcijas, no kurm brvs n a v ar H . M a l o . U n , j a esam pavisam g o d g i pret sevi, kuram no mums negribas laimgu beigu? K u r a m no mums negribas kt par brnu, lai sptu m laimgajm beigm n o t i c t ? H e k t o r a M a l o darbu dzvs valodas un skaidr ststjuma d vl aiz vien lieto skols franu v a l o d a s stunds, tas tulkots daudzs v a l o d s . L a t v i s k i is ir jau 5. grmatas izdevums. P a t s pirmais izdevums ( 1 9 0 4 ) ar nosaukumu B e z s a v j u stenb ir nevis tulkojums, bet atststjums. Tas ietilpints tri js burtncs, 14 nodas un viss kop a p t v e r tikai 80 lappuses. Ilustrciju autors nav mints. Sim izdevumam seko divi A . Jesena izdevumi, no kuriem pirmais datts ar 1923. gadu, otrajam gads nav mints, bet nordts, ka tas ir otrais izdevums. A b u grmatu nosaukums ir A t r a s t s b r n s . Tulkotjs, k ar ilustrciju au tora vrds nav mints. A b m g r m a t m ir 26 nodaas. Ceturtais romna B e z i m e n e s izdevums V a l t e r a un R a p a s apgd lat vieu v a l o d saucas D z v e s s k o l un iznk 1935. g a d . Ilustrcijas ir citdas nek pirmajs grmats. Sai izdevum ir 42 nodaas, nobeigums mazliet sasi nts. T p c v a r a p g a l v o t , ka pilnb H . M a l o darbs latvieu lastja roks nonk tikai t a g a d . Jdom, ka romns odien ir tikpat aizraujoa lasmviela k pirms vairk nek simt g a d i e m , kad tas tika sarakstts.

Milda Grnfelde, Astra Skrbane