Nisargadatta Gta

Nisargadatta Maharad citti. apkopojis Pradeep Apte. 1. "Es esmu" bija pirmais, tas ir vienmr klt, vienmr pieejams, atsakies no vism domm, izemot "es esmu", paliec tur. 2. Vienkri stvi stingri un iesako sevi "es esmu" sajt, noraidi visu, kas neiet ar kop "es esmu". 3. Pastvgi un ar neatlaidbu atdali 'es esmu' no is un tas, turi prt sajtu 'es esmu'. 4. Tikai "es esmu" ir noteikts, neapgams, tas ir bezpersonisks, visas zinanas izriet no t, t ir sakne, turies pie t un laid visu prjo va. 5. Tev ir skaidrs, ka ir 'es esmu' sajta, t ir visa eso kopums, atceries 'es esmu', un ar to pietiek, lai dziedtu tavu prtu un aizvestu tlk - pri tam. 6. 'Es esmu' ir. Tas ir vienmr svaigs, jauns, viss prjais ir secinjumi. Kad 'es esmu' izzd, paliek Absolts. 7. Velti visu savu uzmanbu 'es esmu', kas ir kltesamba bez laika izjtas. 'es esmu' ir vis, atceries tam pievrst uzmanbu atkal un atkal. 8. Turies pie 'es esmu' un transcend to, bez 'es esmu' tu esi mier un laimgs. 9. Turies pie 'es esmu', visu prjo liekot mal. 'es esmu' kustb izveido pasauli, 'es esmu' mier kst par Absoltu.

10. Nemirstba ir brvba no sajtas 'es esmu', lai iegtu o brvbu, paliec sajt 'es esmu'. Tas ir vienkri, tas ir primitvi, tomr tas strd! 11. 'Es esmu' uz tava Paties stvoka pards patvagi [pats no sevis], tas ir bez vrdiem un var tikt izmantots, lai ietu tlk par to. 12. 'Es esmu' tevi ieveda iek, 'es esmu' tevi izveds r, 'es esmu' ir durvis, paliec pie tm! Ts ir atvrtas! 13. Pirms tu vari pateikt 'es esmu', tev jau ir jbt. 'Es esmu' ir visas manifestcijas sakne. 14. 'Es esmu' ir pastvga saite starp secgiem notikumiem, ko sauc par dzvi. Esi pie saites 'es esmu', lai transcendtu to. 15. 'Es esmu' ir visa uztvert summa, tas ir ierobeots laik, 'es esmu' pats ir ilzija, tu neesi 'es esmu', tu esi pirms t. 16. 'Es esmu' ir tavs lielkais ienaidnieks un lielkais draugs. Ienaidnieks, kad tas piesien ilzijai, ka esi ermenis, draugs, kad tas izved ra no ilzijas, ka esi ermenis. 17. Zinanu skums un beigas ir 'es esmu'. Pievrs uzmanbu 'es esmu', kad tu to saproti, tu esi atsevis no t. 18. Tev ir jmedit uz 'es esmu' bez turans pie miesas-prta. 'Es esmu' ir pamat-ilzija, uzstj uz to, un tu transcendsi to. 19. Tavs Guru, tavs Dievs ir 'es esmu'. Ar t atnkanu atnca dualitte un visa aktivitte. Paliec pie 'es esmu', tu esi pirms 'es esmu' pardjs.

20. 'Es esmu' koncepts ir pdjais ilzijas postenis, turies pie t, stabilizjies 'es esmu', tad tu vairs neesi persona. 21. Bez jebk daranas tev ir zinana 'es esmu'. T ir atnkusi spontni, negribti, paliec te un izrauj sakni - 'es esmu'. 22. Tavs viengais kapitls ir 'es esmu'. Tas ir viengais rks, ko vari izmantot dzves noslpuma atrisinanai. 'Es esmu' ir vis un kustba taj ir iekauta. 23. Esi tikai 'es esmu', tikai esi. 'Es esmu' pardjs uz tava viengabalain stvoka. Kas ir brvs no 'es esmu', ir atbrvots. Tu esi pirms 'es esmu'. 24. Pieldz tev esoo 'es esmu'. Tas ir 'es esmu', kas ir piedzimis, tas ir 'es esmu', kas mirs. Tu neesi tas 'es esmu'. 25. Paliec fokusjies uz 'es esmu', kamr tas izzd, tad Mgais ir, Absolts ir, Parabrahman ir. 26. Zinana 'es esmu' ir piedzimanas princips. Izpti to un tu beidzot stabilizsies Absolt Parabrahman. 27. Visa zinana, iekaujot "es esmu" ir bez formas, izmet r "es esmu" un paliec klusum. 28. Kur bija "es esmu" pirms piedzimanas? Nepiesro "es esmu" ar ermea ideju, es k Absolts neesmu "es esmu". 29. Kad nav "es esmu", nekas nav vajadzgs, "es esmu" aizies ar ermeni, kas paliek, ir Absolts.

30. Tev ir jbt prliecbai ne tikai par "es esmu", bet ar par to, ka tu esi brvs no "es esmu". 31. Atceries tikai zinanu "es esmu" un svied r prjo, paliekot "es esmu", tu sapratsi, ka tas ir nerels. 32. Saproti, ka zinana "es esmu" ir tev uznkusi, un viss ir ts manifestcijas, d sapratn tu realiz, ka neesi "es esmu". 33. Kad is koncepts "es esmu" aiziet, nebs palikusi atmia ka "es biju" un "man bija" s pieredzes, atmia tiks izdzsta. 34. Ar primr koncepta "es esmu" atnkanu sks laiks, ar t aizieanu laiks beigsies; tu, Absolts, neesi primrais koncepts "es esmu". 35. Kad tu zini abus - "es esmu" un "es neesmu", tad tu esi Absolts, kas transcend abus - zinanu un ne-zinanu. 36. Pardans un pazuana, piedzimana un nve ir "es esmu" atribti, tie nepieder tev, Absoltam. 37. No nekurienes atnca "es esmu" vai esba, nav indivda, zinanai "es esmu" - nevis indivdam - ir jiet atpaka uz ts avotu. 38. Meditjot uz zinanu "es esmu", t palnm nomierins ts avot un izzd, tad tu esi Absolts. 39. Turpini zint "es esmu" bez vrdiem, tev ir jbt tam, nenovirzies no t ne mirkli, un tad tas izzuds. 40. Ar pirmrs pieredzes "es esmu" izzuanu, visas pieredzes pazuds, un tikai Absolts paliek.

41. Uz tava paties stvoka ir pardjies is smalkais princips "es esmu", kas ir visu likstu iemesls. Nav "es esmu", nav jautjuma par likstm. 42. Jebkas, par ko mini kt, nav tu, vl pirms tika pateikti vrdi "es esmu", tas esi tu. 43. Pamat-pieradums ir "es esmu", un tas ir clies no piecu elementu un trs pabu (gunu) sfras, kas ir nerela. 44. Esi zinan "es esmu" bez identificans ar ermeni. K tu funkcionji pirms pardjs zinana "es esmu"? 45. Esbas stvoklis, kas ir zia "es esmu", ir kopgs visiem, atirba skas tikai ar prta plsmu. 46. Ticba "es esmu" k ermenis, k indivds ir visu baiu clonis, bez "es esmu" - kas no k var baidties? 47. Mini stabilizties primraj koncept "es esmu", lai to pazaudtu un btu brvs no visiem citiem konceptiem. Saprotot "es esmu" nerealitti, tu esi pilnb brvs. 48. Sot klusi, esot vienam ar zinanu "es esmu", tu zaudsi visas rpes par pasauli, tad "es esmu" ar izzuds, atstjot tevi k Absolts. 49. Noliekot visu pie malas, stabilizjies "es esmu". Turpinot o praksi, proces tu transcendsi "es esmu". 50. Pati centrl apzias btba ir paba "es esmu", te nav personbas vai indivda, paliec te un transcend to.

51. Pieldz zinanu "es esmu" k Dievu, k tavu Guru, "es esmu" zia ir te, prta plsma ir te, paliec iek "es esmu" un realiz - tu neesi nekas no t. 52. Pareiz tu uzturi "es esmu" atmiu, tu neesi "es esmu", tu esi Absolts pirms t "es esmu". 53. Tu jti "es esmu" piecu elementu un trs gunu d, kad to nav, nav "es esmu", bet tu vl joprojm esi. 54. Fokusjies uz "es emu" ldz tu paliec t vrotjs, tad tu stvi nost no t, esi sasniedzis augstko. 55. zinana "es esmu" ir nkusi no stvoka pirms t, un tagad ir visu cieanu iemesls. Pirms "es esmu" bija, tu biji laimgs, ej atpaka. 56. Kad tu paliec "es esmu", tu realizsi, ka viss prjais ir nelietdergs, tad tu esi Parabrahman, Absolts. 57. Tas, kur paliek princip, caur kuru tas zin "es esmu", zin visu un nekas tam nav nepiecieams. 58. Tikai sdi un zini ka "tu esi", "es esmu" bez vrdiem, nekas cits nav jdara; drz tu nonksi sav dabgaj Absolta stvokl. 59. Kdas d tu esi nodevis o zinanu "es esmu" ermenim, tdjdi reducjot neierobeoto uz ierobeoto; tpc tev ir bailes no nves. 60. Tev ir jrealiz, ka neesi ermenis vai zinana "es esmu". Tu k Absolts neesi neviens no tiem, ne tev tie ir vajadzgi.

61. Iztauj fundamentl koncepta - tavas individualittes, "es esmu" - patiesumu, un tas izzuds, tad tu esi Parabrahman, Absolts. 62. Svargk lieta, par ko bt prliecintam, ir par skuma koncepta "es esmu" nepareizumu, pieem tikai to, kas ir da virziena veicinos. 63. Pirms tu pardjies sev k "es esmu", tu biji augstkais: Parabrahman. Tagad, ldz piesrotba "es esmu ermenis" izzd, paliec "es esmu" klusum. 64. Tavs kritiens sks ar "es esmu" pardanos, tad tu rupji nokdjies apskaujot ermeni k "es esmu", viss, kas tika savkts pc t, ir nerels. 65. is nav joks, tu vari kt Parabrahman tiei tagad! Tu esi Parabrahman tiei tagad! Tikai fokus uzmanbu uz "es esmu". 66. Kam ir zinana "es esmu"? Kds tev zin zinanu "es esmu", "tu esi". Kas tas ir? 67. Kas var zint par iluzoro stvokli "es esmu"? Tikai ne-iluzors stvoklis par to var zint, t ir Apjausma, Parabrahman vai Absolts. 68. Primrais koncepts "es esmu" ir nepatiess, krpans. Tas tevi ir iemnjis ticb tam, kas nav. Fokusjies asi uz "es esmu" un tas izzuds. 69. Beigs tev ir jtranscend "es esmu", lai ieietu konceptu brv Parabrahman stvokl, kur tu pat nezini, ka esi! 70. Absolts vai Parabrahman ir pirms "es esmu", tas ir nedzimuais stvoklis, tad k tam var bt zinana "es esmu"?

71. obrd viss, ko zini, ir "es esmu", kas ir piecu elementu, trs pabu vai barbas-ermea produkts, bet tu neesi nekas no t. 72. Tam, kas ir realizjis zinanu "es esmu", kas nozm ar ts transcendanu, tam nav ne dzimanas ne nves, ne ar karma. 73. Primr ilzija ir tikai zinana "es esmu"; t ir atbrvoans, kad zinana ir transformta nezinan. 74. Tu esi pat pirms tu varji pateikt vrdus "es esmu". Vroana notiek ar stvokli pirms tevis teiktajiem vrdiem "es esmu". 75. Kad ermenis mirst, "es esmu" izzd, un tikai Absolts paliek. Paliec te, nekas nenotiek ar tevi, Absoltu. 76. No ne-esbas uz esbu, k tas tiek zints? Ar zinanu "es esmu". Paliec te, "es esmu", tad tu atgriezsies no esbas uz ne-esbu. 77. Tiei tagad, tiei te tu esi Absolts, Parabrahman. Turies pie "es esmu" stingri, vienmr paliec taj, un tas izzuds, tad tu es kds esi. 78. Uz ne-esbas stvoka esba k "es esmu" pardjs, kas tas ir, nav svargi, svargs ir "es esmu", paliec te. 79. Pirmais bija "aham" k "es esmu", tad "aham-akar" (identificans ar ermeni, ego), tagad ej atpaka uz "aham", uzturoties tur, realiz "aham-brahmasmi". 80. Tu neesi ne "es esmu", ne esbas veikts aktivittes - tu k Absolts neesi nekas to tiem.

81. Ldz ar zinanas "es esmu" transcendanu, ir tikai Absolts. Stvoklis ir saukts Parabrahman, kamr zinana "es esmu" par Brahman. 82. K tu biji pirms zinanas "es esmu"? Kad nebija "es esmu", tikai mgais Absolta stvoklis ir. 83. Kas varja bt liecinieks ziai "es esmu", ja tavs primrais neesbas stvoklis nebtu tur jau bijis? 84. sts mekltjs, esot zinan "es esmu", transcend nves pieredzi un iegst nemirstbu. 85. Turies pie s zinanas "es esmu" bez vrdiem, un visi tavas eksistences noslpumi tev tiks atklti. 86. Kas tev ir, kas saprot o zinanu "es esmu" bez nosaukuma vai vrda? Grimsti taj iekj centr un esi zinanas "es esmu" vrotjs. 87. Pilnb pieem zinanu "es esmu" k sevi, un ar stingru prliecbu un ticbu tici izteicienam "es esmu tas, caur ko es zinu es esmu". 88. Realitte ir pirms zinanas "es esmu"; tev ir jpaliek tavas radts pasaules pirmskum, zinanas "es esmu" skum. 89. Kad ir nostabilizjies galj brvaj Absolta stvokl, zinana "es esmu" paliek "ne-zinana". 90. Pirm klt bana ir t, kas ir pie "es esmu", primrais prieknosacjums visai turpmkajai kltbtnei, bet ar ko pirm klt bana pie "es esmu" notiek?

91. Robea starp "es esmu" (esbu) un "es neesmu" (ne-esbu) ir precza vieta, kur iegrimst intelekts. Tas ir "Maha-joga" stvoklis. Esi tur! 92. Atpazsti tmanu, saprotot zinanu "es esmu", tma-dnna, kas visu caurstrvo, ir neierobeots un bezgalgs. 93. Bt zinan "es esmu" ir patiesa reliija. Dod tam augstko cieu. T darot, tu nebsi pakauts cieanm vai nvei. 94. Kas saka "es nebiju" un "es nebu" k pareizjo "es esmu"? Tas ir tas, kas bija, ir un bs mgi. 95. Kad tu saki "es nebiju pirms ieemanas", tu patiesb dom, ka nebiji k pareizjais "es esmu", bet tas, kas izir, ka nebija pareizj "es esmu" kltienes, bija tur. 96. Satver zinanu "es esmu" meditcij, un notiks realizcija, ka "Es", Absolts, neesmu "guna" (paba) "es esmu". 97. Neko nedari, tikai paliec zinan "es esmu", "mlamaija", jeb primr ilzij, un tad t atlaids savu cieo tvrienu pr tevi un pazuds. 98. Dzi meditcij, piepildt tikai ar zinanu "es esmu", tev tiks intuitvi atklts k esba ir pardjusies. 99. Zinana "es esmu" nozm apziu, Dievu, Guru, Ivara, bet tu, Absolts, neesi nekas no iem. 100. Tev ir jsaprot, ka "es esmu" ir pirms vrdu, domu vai sajtu raans.

101. Princips "es esmu" ir kopgs visiem, un tam nav pabu; tas ir visas darboans princips. 102. Identific sevi ar augstko principu sev, kas ir zinana "es esmu". Tas pacels tevi "Brihaspati" - dievu guru - status. 103. zinana "es esmu", kas atnca spontni, un kas tika sajusta pakpeniski, ir nezino-brna-princips, "Balkria" stvoklis. 104. im "es esmu" vai Balkria stvoklim ir liels potencils. eit "Bal" nozm brna prtikas-ermeni, un "Kria" nozm "nezinanu". 105. Lai tiktu va no ermea-prta sajtas vai identittes, uzsc un uzturies "es esmu". Vlk "es esmu" saplds augstkaj dab. 106. Augstkais rmuma veids ir, kad "es esmu" un "es neesmu" abi ir aizmirsti. Tas ir saukts par "Param Viranti", kas ar nozm totlu atptu, pilnga relakscija vai pilngs klusums augstkaj stvokl. 107. Ieguvis un sapratis zinanu "es esmu", paliec tur vientulb un nevandies apkrt. 108. Kad tu stabilizjies iek "es esmu", tu ieraudzsi, ka tas nav mgais stvoklis, bet "tu" esi mgs un sens. 109. Secba ir "es esmu" liecinieks visai manifestcijai, t notiek vienlaicgi. Kad "es esmu" norimst, kas paliek? Tu esi "Tas". 110. Ko es saku, ir vienkrs, kad "es esmu" paceas, viss pards, kad "es esmu" norimst, viss pazd.

111. Tu gribi, lai es saku kaut ko par pc-"es esmu" manifestciju, kamr es vedu tevi uz pirms-"es esmu" Absoltu. 112. Es nesaku tev, kas ir rels, jo vrdi to noliedz. Jebkas, ko tev saku, nav patiesba, jo tas ir ncis no "es esmu". 113. Es vedu tevi pie avota "es esmu" atkal un atkal, sasniedzot un stabilizjoties tur, tu ieraugi, ka nav tda "es esmu"! 114. Nav izskaidrojums tam, k skla, apzia vai zinana "es esmu" ir pardjusies. Bet, kad t ir atnkusi, t nemitgi dc caur gunm. 115. Tev ir jzina, k is "es esmu" atnca, jo t ir vieng lieta, ar ko vari atetint o visu mistriju. 116. Uz tava Absoltuma, kas ir bez formas vai veidola, uznca zinana "es esmu", kas ar ir bez formas un veidola. 117. zinana "es esmu" spontni "pardjs" uz tava Absolta stvoka, tpc t ir ilzija. 118. zinana "es esmu", satva, nevar sevi ciest, tpc tai ir vajadzgas rajas (darana) un tamas (sevis par dartja uzskatana), lai balsttos. 119. Vieng sdhana (prakse) ir domt: es neesmu ermenis, es esmu bez-formas, bez-nosaukuma zinana "es esmu", kas ir aj ermen. 120. Kad tu pietiekamu laiku turies "es esmu", zinana "es esmu" pati tev padars visu skaidru. rjas zinanas nebs nepiecieamas.

121. Prliecba ir vieng tehnika, un Guru vieng inicicija ir: "tu neesi ermenis, bet tikai 'es esmu' bez vrdiem". 122. Kad tu skaidri redzi, ka tas ir "es esmu", kas ir piedzimis, tu stvi atstatus no t k nedzimuais. 123. Kad "es esmu" aiziet, kas paliek, ir Oriinlais, kas ir nenosacts, bez pabm vai identittes. Tas ir saukts Parabrahman, vai Absolts. 124. Tas, ka nav 'es esmu', netiek pieredzts; tas ir jsaprot td veid, ka pieredztjs un pieredze ir viens. 125. Zinana "es esmu", kas pardjs brnb, ir apmns, jo tas lika tev tict, ka ilzija ir patiesa. 126. zinana "es esmu" pardjs, pc t sks vroana. Tas Viens, kas vro, ir atsevis no vrot. 127. Meditcija ir, kad zinana "es esmu", apzia, medit uz sevi un atklj pati savu nozmi. 128. Kad tu medit uz zinanu "es esmu", kas ir zinanu skums, k var rasties jebkdi jautjumi? 129. Lieto vrdu, formu un izskatu tikai pasaulgm aktivittm, savdk tikai turies pie zinanas "es esmu" bez apjausmas par ermeni - pri vrdam, formai vai izskatam. 130. Nav tehniku, izemot tehniku, ka "es esmu" - tas ir stingru prliecbu, ka "es esmu" nozm tikai "es esmu".

131. prliecba var tikt stiprinta meditjot, un meditcija nozm, kad zinana "es esmu" paliek taj zinan. 132. Lielkais brnums ir, ka tu sami zias "es esmu". Tas ir pasaprotami. Pirms zinanas, ka "tu esi", kdas zinanas tev bija? 133. Meditcija nozm, ka ir mris, vai turanos pie kaut k. Tu esi tas kaut kas. Tikai bt par "es esmu" banu. 134. Ne ar ermea identificanos tev vajadztu sdt meditcij. T ir zinana "es esmu", kas medit pati uz sevi. 135. Kad is "es esmu" jeb apzinoa kltbtne saplst sev un pazd, iestjs Samdhi stvoklis. 136. Dzemd zinana "es esmu" ir dusoa, potencila. Tas ir piedzimanas princips, kas satur visu. 137. Piedzimanas princips ir Turija (ceturtais stvoklis), kas nozm "kur apzia ir". 138. Pieredze, ka "es esmu" vai tu eksist ir Turija. Tas, kas zin Turija, ir Turijatita (pri ceturtajam stvoklim), kas ir mans stvoklis. 139. Turija vai "es esmu" ir iek apzias, kas ir piecu elementu produkts. 140. Lai stabiliztos iek "es esmu" jeb Turija, tev ir jsaprot is piedzimanas princips. 141. Turija jeb "es esmu" vienmr tiek aprakstts k vrojoais stvoklis, kas redz caur nomodu, sapiem un miegu. Un Turijatita ir pat pri tam.

142. pamat-koncepta "es esmu" nekltien nav domas, nav apjausmas un nav apzias par sevis eksistenci. 143. Kop ar ermeni un taj esoo principu "es esmu" viss ir. Pirms t kas bija? 144. Turies pie "es esmu", kas ir tavs viengais kapitls, medit uz to un auj tam atklt visas zinanas, kam jnk. 145. Tev ir jidentific sevi tikai ar o zinanu "es esmu". Tas ir viss. 146. Sdi meditcij, identificjoties ar "es esmu", uzturies tikai "es esmu" - ne vienkri vrdos "es esmu". 147. Aizmirsti visu par fiziskm disciplnm aj sakar un tikai esi ar to zinanu "es esmu". 148. Vai tev ir nepiecieama paa pieple, lai zintu, ka "tu esi"? "Es esmu" bez vrdiem pats ir Dievs. 149. Tev ir jizpilda zvrests, ka es neesmu ermenis, bet tikai iek esoais princips "es esmu". 150. Kad tu ksti par "es esmu", tas atkls visas zinanas, un tev vairs nav ne pie viena jiet pc padoma. 151. Primrais koncepts "es esmu" pards spontni un ir visu konceptu avots, ttad viss ir mentla izklaide. 152. atmia "es esmu" nav ne patiesa ne nepatiesa, t ir bez iem atribtiem. T esbas atmia tikai izskats, ka eksist.

153. "Es esmu" pats par sevi ir pasaule, ej uz avotu un atrodi k un kad tas pardjs. 154. Prliecba, ka "es esmu" un pasaule nekad nav eksistjusi, var notikt tikai ar Parabrahman (Absoltu). 155. Stabilizties "es esmu", kam nav vrda un formas, pati par sevi ir atbrvoans. 156. Zinana, kas ir pirms domas - "es esmu" - ir prklta ar ermeni, kas ir prtikas-ermenis ar dzvbas elpu un zinanu par Sevi (Prna un Dnna). 157. Kad tu sasniedz "es esmu" stvokli un apjaut tikai to, tu bsi transcendjis visas tendences (Vsanas). 158. Esi viens ar Sevi, "es esmu". Ja nepiecieams, atmet vrdus "es esmu", pat bez tiem tu zini "tu esi". 159. "Es esmu" ir apjausma pirms domm, tas nevar tikt ielikts vrdos; tev ir "vienkri jbt". 160. "Es esmu" tev nca no "es esmu" tavos veckos, bet tikai tad tie varja bt saukti par veckiem! 161. "Es esmu" ir dieviums tev un "So Hum" (es esmu Tas) svts skaitanas (Dapa) iemesls tav elp. 162. Absolts nezin, ka "Tas ir". Tikai, kad zinana "es esmu" spontni pardjs, tas uzzinja "Tas ir".

163. Esi inicits sapratn, ko tev ststu; es ststu par Brahman jeb "es esmu" sklu, ko tev iestdu. 164. Tas Brahman jeb "es esmu" stvoklis viens pats apskauj visu un ir visa manifestcija. Tev viss ir jaizmirst un jsaplst ar Brahman. 165. Jebkas, kas radts, ir zinanas "es esmu" radts, nav cita cea, tikai prliecba. is ir tas! Vrds un ermenis paceas no "es esmu". 166. Uzturoties "es esmu" (kas ir Dievs), tev negribsies to atstt, un tad tas negribs tevi atstt. 167. "Es esmu" ir te ar bez teikanas. Kad tu saproti "es esmu", nek, kas btu pc tam vl jsaprot, nav. 168. Kad esi nostabilizjies "es esmu", nav domu vai vrdu, tu esi viss, un viss ir tu; vlk ar tas pazd. 169. "Es esmu" ir bez ego, tu vari kt par t vrotju tikai nostabilizjoties taj. 170. Vroana notiek ar Absoltu ar "es esmu" pardanos, tad tas zin, ka "tas ir". 171. Nomodas, sapu un dzia miega stvoki pieder tikai "es esmu", tu esi pri tiem. 172. Kad tu iegrimsti dzii, nekas ir viss, kas tur ir. Tur nav "es esmu". "Es esmu" saplst ar Absoltu. 173. Saproti o "es esmu" padaranu un stvi atsevis no t, transcend to. Tikai esi.

174. Visu msu ststs skas ar "es esmu", tas ir abu - nelaimju un laimju - skuma punkts. 175. Pirms formas pardans dzemd prtikas-lietas ieem "es esmu" formu, un tas pards pc deviiem mneiem. 176. Stabilizjies Bindu (Punkts) "es esmu" un transcend to. Bindu nozm bez dualittes (Bin=bez, Du=divi). 177. Tas ir "es esmu", kas izmekl "es esmu". Ieraugot savu nepatiesumu, tas pazd un ieplst Mb. 178. Zinana "es esmu" ir Dievs, ja palaik neesi spjgs to saprast, tad vienkri pieldz to. 179. Ja tev patk, uztver o "es esmu" k savu prrabdha (likteni), ksti viens ar to, tad tu to vari transcendt. 180. Ldz ar o zinanu "es esmu" pards telpa un pasaule. Kad zinana "es esmu" aiziet, pasaule ir likvidta. 181. Iekal galv, ka "es esmu" jeb esba ir visas manifestcijas pirmskums, tad "es esmu" pats tev paldzs stabilizties "es esmu". 182. "Es esmu" tiek Absolta vrots, tam nav juteki vai acis, vroana vienkri notiek. 183. Es iepazstinu tev ar tavu "es esmu". Pirmais posms ir meditt uz "es esmu" un stabilizties taj. 184. Turi sev prliecbu, ka zinana "es esmu" tev ir Dievs.

185. Tam, kas medit uz zinanu "es esmu", viss Apzias sfr kst skaidrs. 186. Ej jebkur, bet nekad neaizmirsti, ka zinana "es esmu" ir Dievs. Ikdienu caur konstantu meditciju prliecba augs. 187. Neuztraucies par neko, tikai turpini turties "es esmu", pienks brdis, kas tas bs apmierints un atkls visus noslpumus. 188. Dzimanas un miranas lamatas ir "es esmu" d, uzturies taj, realiz to un transcend to. 189. Nostabilizjies "es esmu" bez vrdiem, Paravni, bet tu, Absolts, neesi tas. 190. Tava paties identitte - Absolts - ir pirms "es esmu". K tu vari tam dot uniformu? 191. Mans Guru man iemcja, kas "es esmu", es apsvru tikai to. Manam oriinlajam stvoklim ir jbt taj stvokl, kur nav "es esmu". 192. "Es esmu" notika, un pasaule tika uzcepta. Pirms t tev nebija zias "es esmu", tu eksistji, bet nezinji. 193. Bezgalgaj stvokl "es esmu" stvoklis ir pagaidu; neatdod savu patieso nostju, savdk tu tiksi apmuots. 194. Noer "es esmu" un visi ri izgaiss, tu bsi pri ermeaprta sfrai. 195. Visi jautjumi eksist, jo "es esmu" ir te. Kad "es esmu" ir izzudis, jautjumi nepaceas.

196. Saproti "es esmu", transcend to un izsecini, ka "esba", pasaule un Brahman ir nereli. 197. "So Ham" dapa (atkrtoana) nemitgi notiek tav puls, nordot uz "es esmu"; saaudz ar to caur dapa. 198. "So Ham" atkrtoanai, kas norda uz "es esmu", ir jbt ilgstoai, t ir pirms vrdiem. 199. "Es esmu" ir viengais Dievs, kas btu japmierina, un, kad apmierints, tas veds tevi uz avotu. 200. Dnn ir tas, kur ir ncis pie secinjuma par izejas materilu "es esmu" un stv atstatus no t. 201. Bezskaas skaa, dcoais "es esmu" ir atgdinjums, ka esi Dievs. Lai to saprastu un realiztu, medit uz to. 202. Tu esi iek "es esmu" bez nekdas pieples, tad esi tur. Nemini interprett to "es esmu". 203. "Es esmu" ermea form var sasniegt augstko stvokli tikai, ja tu saproti, pieem to un paliec taj. Tad tu izmc no dzimanas un nves. 204. "Es esmu" ir Absolta sludinjums, ilzija, slaicgs. Tas, kas to zina, zina mgo principu. 205. Dzemd "es esmu" ir guos, potencils: Kad esam trs gadus veci, tas spontni pards. Tas kulmin dzves vid, sark vecum un beigs izzd.

206. Atceries o, ja tu gribi atcerties mani vai o apmekljumu, atceries zinanu "es esmu". 207. ermea identitte nevar gt o zinanu, zinanai "es esmu" ir jgst zinana; kad zinana uzturas zinan, zinana tiek transcendta. 208. is "es esmu", baudts pri ermenim, ir tavs liktenis. Uzturies taj, un tas pats tev izststs savu ststu. 209. Kad tu uzturies likten k "es esmu", tu saproti, ka t nav tava nve, bet esbas izzuana. 210. Tu esi pri vlmei, kas pati ir atkarga no "es esmu". Neapspied vlmes, tikai neidentificjies ar tm, un ts izzuds. 211. Kpc teikt, ka es neko nedaru? Jebkas, kas tiek darts, tiek "es esmu" darts, un tu esi pri tam. 212. Uzmanies no "es esmu" prklans pri tavai patiesai dabai, iedodot tev nepareizu sajtu, ka esi dartjs. 213. Kad "es esmu" kst trs - t.i. bez "es esmu is" vai "es esmu tas" - tu ksti Ivra (Dievs). 214. Sajta "es esmu" pie tevis nk, jo ir kaut kas vecks jeb iepriekjs tev, kam is "es esmu" pards. 215. Intervls starp "es esmu" skumu (piedzimana vai nomoda) un kad tu to atkal pazaud, tiek saukts "laiks". 216. Sajta "es esmu" pati par sevi ir ilzija, tpc viss, kas tiek redzts caur o ilziju, nevar bt rels.

217. Kad Kria saka "Es atceros visas savas iepriekjs dzves", vi dom to "es esmu", fundamentlo sajtu zem vism piedzimanm. Nav tda "es esmu tds-un-tds". 218. Tu ne vienmr esi kontakt ar "es esmu" jeb tas nav pastvgs. Kad tu neapjaut "es esmu", "Kas" neapjau? 219. "Es esmu" ir liels potencils: visa manifestcija ir no t nkusi. Ej uz "es esmu" stvokli, paliec tur, saplsti un ej pri tam. 220. "Es esmu" ir Guru tav ermen, kas tiek Sevis vrots, jeb Satguru tev, kas ir nemanifestts. 221. "Es esmu" t trb ir turija (ceturtais stvoklis), bet es esmu turijatita (pri turijai) un dzvoju Realitt. 222. Mantras skaitana aizved uz tru "es esmu", kur visa zinana tiek atdota; tu saplsti ar Absoltu pri vrdiem un formm. 223. Ja tu stingri tursies "es esmu", visas rjs lietas zauds varu pr tevi. 224. Nav neviena cita, bet "es" jeb "es esmu", ne-dul atdoans (advaita-bhakti) ir augstk; izzust un pazaudties plaaj nezinmaj. 225. Ctgi izpti "es esmu" pardanos un pazuanu - vai tu to vljies, vai tas vienkri notika? 226. "Es esmu" ir viengais kapitls, kas tev ir. Uzturies aj, nekas cits nav nepiecieams.

227. "Es esmu" ir tikai oti neliel atstatum no Paties stvoka, tpc tas ir nerels, jo jebkas, kas ir atstat no Paties stvoka vai Realittes, ir nerels. 228. Visas jogas un prakses nk caur "es esmu" apziu, kas pati ir ilzija. Visi notikumi aj ilzij ir relatvi un laika ierobeoti. 229. Pirmais solis ir iet uz "es esmu" un uzturties taj. No turienes tu ej pri apziai un ne-apziai uz bezgalgo Absoltu, kas ir pastvgs stvoklis. 230. Tu esi Realitte pri "es esmu", tu esi Parabrahma. Medit uz o un atceries o, beigs ideja ar tevi atsts. 231. Saproti "es esmu", transcend to un realiz Absoltu. d vienkrot veid neviens nav mcjis o dzio mcbu.