Sorosa fonda Latvija iniciatva Prmaiu iespja skolm

SFL iniciatvas 2. krtas novrtjums: kopienas skola odien un rt

Evija Kave
ptniece evija.klave@biss.soc.lv
Rga, 2013. gada 29. novembris

SFL iniciatvas mris un atbalsta virzieni

Mris: veicint mazo skolu attstbu par daudzfunkcionliem kopienas izgltbas, kultras un socil atbalsta centriem, rosinot pavaldbas un vietjo sabiedrbu izmantot mazs skolas k intelektulu un fizisku resursu novada attstbas kontekst.

Atbalsttie darbbas virzieni

Veidot stabilas partnerbas starp pavaldbu, izgltbas un kultras iestdm, uzmjiem, nevalstiskajm organizcijm un vietjm iniciatvas grupm projekta darbbu ilgtspjas nodroinanai

Veicint iedzvotju pilsonisko ldzdalbu un iesaistanos kopienas attstb

Daudzfunkcionlu centru attstba

Atbalstt kvalitatvas izgltbas pieejambu pirmsskolas un skolas vecuma brniem un jaunieiem Latvijas laukos

Sekmt inovatvus risinjumus mizgltbas, nodarbintbas un socilaj jom saska ar iedzvotju vajadzbm un izmantojot vietjs kopienas resursus

Novrtjuma mri un saturiskie bloki

Skolu k daudzfunkcionlo centru darbba starpprojektu period Iesaistto aentu tkli k kopienas skolas modea izplatbu un ilgtspju ietekmjos faktors Kopienas skola k pavaldbas resurss, nevis slogs Papildus atbalsta novrtjums trs komponents Kopienas skolas modea ietekme uz formls izgltbas funkcijas stenoanu Kopienas skolas modei atirgais un kopgais
Pieredzes izplatana Ilgtspja

Darbba

Forml izgltba

Kopienas skola
Tkloans, sadarbba, partnerba

Dzves kvalitte un rcbspja

Metodes un mra grupas

Saturiskais bloks
Skolu k daudzfunkcionlo centru darbba starpprojektu period Skolas k daudzfunkcionla centra darbb iesaistto aentu tkli k kopienas skolas modea izplatbu un ilgtspju ietekmjos faktors Kopienas skola k pavaldbas resurss, nevis slogs Papildus atbalsta novrtjums trs komponents: uzmjdarbbas un nodarbintbas veicinana; pilsonisks ldzdalbas veicinana; atbalsts pirmsskolas vecuma brniem un viu imenm Kopienas skolas modea ietekme uz formls izgltbas funkcijas stenoanu

Metodes
dokumentu analze aptaujas fokusa grupu diskusijas aptaujas padziints intervijas ekspertu intervijas dokumentu analze aptaujas padziints intervijas padziints intervijas ekspertu intervijas

Mra grupas
projektu vadtji skolu administrcija projektu vadtji pavaldbu prstvji SFL konsultanti pavaldbu prstvji projektu vadtji projektu vadtji SFL konsultanti

aptaujas fokusa grupu diskusijas padziints intervijas dokumentu analze aptaujas fokusa grupu diskusijas padziints intervijas ekspertu intervijas

projektu vadtji skolotji skolu administrcija projektu vadtji pavaldbu prstvji SFL konsultanti

Kopienas skolas modei atirgais un kopgais

Kas ir kopienas skola?

Formls izgltbas funkcija

Neforml un intereu izgltba

Plas mra grupu loks

Skolas resursu pieejamba kopienai

Kopienas skola

Socil atbalsta funkcijas

Kopienas ldzdalba
Mizgltbas funkcija

...

Tkloans un sadarbba kopienas skolas darbbai un pieredzei

Sadarbbas aentu loks
konkurenti vai partneri?! atirgs un maings prieknoteikums vietjo resursu apvienoanai kopgu problmu risinanai un dzves kvalittes celanai Sadarbbas kvalitte uzlabojusies, bet nevienmrga atirga starp dadiem aentiem ietekm izpratne par kopienas skolas darbbu un ts mriem Sadarbbas koordinators skola? pavaldba? bibliotka? vietj biedrba? ...

Kopienas skola k pavaldbas resurss

Kas liecina par pozitvu sadarbbu un partnerbu? Pavaldbas atbalsta kopienas skolas modeli, izprot priekrocbas un riskus, pozitvo ietekmi uz sabiedrbu. Skolas paplaints funkcijas ir iekautas pavaldbu attstbas programms. Skola uztur saikni ar kopienu, iesaists kopienas vajadzbu, problmu apzinan un risinan. Skolai ir resursi, kas ir efektvi jizmanto. Uzlabojas pavaldbas iestu sadarbba. Kopiena aktivizjas.

Skola un pavaldba: partneri vai strdnieki?

Kdi ir galvenie pretargumenti? Finansjuma trkums

Pakalpojumu nepietiekam ilgtspja (finanu un cilvku resursi)

Konkurence starp pakalpojumu sniedzjiem Sabiedrbas problmas (iedzvotju skaits, kopienas pasivitte, ktrums u.c.)

Prmaiu skolu darbba starpprojektu period

Cik liel apmr (procentuli) Jsu skolai bija pieejami nepiecieamie resursi paplainto funkciju (skol papildus formlajai izgltbai nodrointo aktivitu/ nodarbbu/ paskumu) stenoanai starpprojektu period?

Skola k resurss vietjai kopienai

Skolas ieguldjums iedzvotju kompetenu veidoan un pilnveidoan, plaku problmu apzinan un ar risinan vietjs kopiens. Skolas loma pilsonisks sabiedrbas veidoan un attstan laukos, kas izpauas dadu iniciatvas un atbalsta grupu darbb un sadarbb ar mri uzlabot savas dzves vidi, aizstvt savas intereses, izprast savas vajadzbas un atbilstoi rkoties. Papildus projektu komponentes vietjo biedrbu darbbas atjaunoana vai uzskana vietjs kopienas tklu nostiprinana un paplainana caur praktisku darbbu iespja ne tikai apgt, bet ar izmint praks jaunas zinanas un prasmes kopienas aktvo cilvku skaita palielinans ...
Skola ap sevi pulc visu vietjo sabiedrbu. T izglto, audzina, iedvesmo, atbalsta, veido sabiedrisko domu. T sniedz cilvkam jaunas iespjas, rada prliecbu par indivda lomu sabiedrbas veidoanas proces. Skola ir patriotisma pulis. Kopienas sirds un dvsele.

Ietekme uz formls izgltbas procesu

Izgltbas mris un t sasnieganas veidi
uzsvars uz dzves prasmm un zinanm (kompetencm!!!)
Es esmu sapratusi, ka daudz svargk par akadmiskajm zinanm svariem, mrvienbm, gada skaitiem, ir tas, lai brns spj iedzvoties taj vid, kur viam ir jdzvo pc skolas. (..) Mcties dzvot dzvi. (..) ar akadmisko pieeju zinanu apguv ms tlu netiksim.

skolotja kompetenu paplainans skolotja rado potencila izmantoana mcbu metou dadoana kopienas resursu pielietojums

Skolotju prslodzes risks?!

pamata darba slodze papildus darba slodze (t.sk. dienas otr daa skol) ldzdalba sabiedriskaj dzv rpus darba pienkumi skolotja fiziskie, psiholoiskie un emocionlie resursi

Kopienas skolas modeu daudzveidba

Nevis universls, bet atvrts un elastgs mazo lauku skolu modelis
Kopienas vajadzbas
Sadarbbas aenti Kopienas socili ekonomiskais profils

Skolnu skaits un profils

Kopienas skola

Skolas eogrfiskais novietojums

Skolas resursi
Teritorijas infrastruktra un resursi

...

Rcbspjas un dzves kvalittes celana

Kas ir dzves kvalitte?
Objektv + subjektv labkljba

Kas ir rcbspja?
T ir spja un prasme veidot savu dzvi, defint mrus, uzemties iniciatvu un risku, spt mainties, izmantot iespjas, pielgoties maingiem apstkiem .

K kopienas skola ce rcbspju un dzves kvalitti?

Nodroina attstbas platformu materilos, tehniskos, intelektulos, vides, psiholoiskos, emocionlos u.c. resursus Paplaina vietjo kopienu (t.sk. skolnu) kompetences, iespjas un izvles lauku vid, attiecgi sekmjot o teritoriju attstbu un dzves vides kvalitti laukos. Izvr savas darbbas laukus un virzienus, attstot vietjos sadarbbas un partnerbas tklus un mobilizjot vietjo sabiedrbu.

Prmaiu skolas mazo lauku skolu politikas pilotprojekts

Kopienas skolas Latvij ir socila un izgltbas inovcija ar augstu potencilu, bet ar nepietiekamu politisko un finansilo atbalstu.
Izgltbas politika
Izgltbas attstbas pamatnostdu 2014.-2020.gadam projekts
5.11. rcbas virziens Izgltbas iestu tkla pilnveide un pakalpojumu pieejamba paredz atbalstt mazo lauku skolu pilnveidi nodroint mazo lauku skolu tkla funkcionlo pilnveidi. 2017.gad plnots, ka 134 skolm tiks pieirts finansjums multifunkcionla centra darbbas uzskanai.

Reionl politika
Reionls politikas pamatnostdnes 2013.-2019.gadam Pavaldbu, reionu un vietjo kopienu rcbspja un aktvka loma teritorijas attstbas veicinan. Mazs lauku skolas, prveidojot par daudzfunkcionliem pakalpojumu centriem, var bt vienas pieturas aentras pakalpojumu nodroinan iedzvotjiem, kas dzvo teritorijs ar zemu iedzvotju blvumu .

K roks ir kopienas skola?

Pau iniciatva
Kopienas skolas iniciatvai motivcijai maint ierasto skolas darbbas modeli ir jnk no pam skolm un vietjm kopienm.
Svarga ir pau skolu un lauku kopienu vajadzba pc skolas un gatavba uzemties atbildbu par skolas un kopienas nkotni. Mazo skolu intereu prstvniecba ir jstiprina vispirms pam skolm!!!

Pavaldbas un valsts lmea atbalsts

Izpratne par to, kas ir kopienas skola un kdi ir ts ieguldjumi tautas attstb Sava viedoka un attieksmes formulana par mazo lauku skolu nozmi un nkotni Jnovr jebkdi normatvie ri, kas liegtu skolm brvi opert ar kopienas skolas modeli veidojoajiem elementiem Koordinta starpnozaru politika, uzemoties daltu finansilu atbildbu

Paldies par paveikto!

Turpiniet ieskto!
Baltic Institute of Social Sciences evija.klave@biss.soc.lv www.biss.soc.lv