The Issue of The Identity of The Baltic Germans in The 21st Century

Latvijas Kultras akadmija
Kultras teorijas un vstures katedra
IDENTITTES SAGLABANOS
IETEKMJOO
FAKTORU ANALZE
VCBALTIEU BIEDRBS
VCIJ, LATVIJ UN IGAUNIJ
Maistra darbs
Autore:
Akadmisks maistra studiju programmas Mkslas
Kultras un starpkultru studiju apakprogrammas
2. kursa studente
Anastasija Baranovska
(ID Nr. 20144013)
Darba vadtja:
Prof., Dr. art. Rta Muktupvela
Rga
2016
PATEICBA DARBA ATBALSTTJIEM
Maistra darbs ir izstrdts ar Latvijas Kultras akadmijas finansilu atbalstu. T k

darba temats bija saistts ar kultrantropoloisko ldzdalbas novroanu, Latvijas Kultras
akadmijas vienreizj stipendija nosedza ceojumu izmaksas, kas saisttas ar vcbaltieu
organizciju rkoto paskumu (konferenu, seminru, sanksmju, svnbu) apmeklanu das
pilsts Vcij, Latvij un Igaunij.
Turklt maistra darba autore Anastasija Baranovska izsaka lielu pateicbu vism
vcbaltieu organizcijm un biedrbm Vcij, Latvij un Igaunij, to vadtjiem un
locekiem, kuri izrds oti laipni un pretimnkoi, paldzjot tapt im ptjumam par
vcbaltieu identitti msdiens.
SATURS
2
IEVADS......................................................................................................................................4
1. VCBALTIEU KULTRAS KONTEKSTULO ASPEKTU RAKSTUROJUMS.........9
1.1. Jdziena vcbaltiei problemtika un lietoanas dinamika........................................9
1.2. Ieskats vcbaltieu vstures ptniecbas diskurs........................................................15
1.3. Vcbaltieu vstures periodizcija...............................................................................21
2. PTJUMA TEORTISKAIS PAMATOJUMS: PAMATKONCEPTU UN
TERMINOLOIJAS ANALZE..............................................................................................31
2.1. Kultra k kolektvais realittes konstrukts.................................................................31
2.2. Kolektv atmia un atcerans prakses.....................................................................33
2.3. Identittes veidi ...........................................................................................................38
2.4. Patls un svetls k kultrantropoloiskie koncepti..........................................44
2.5. Diasporas ptniecbas teortiskie aspekti.....................................................................46
3. PTJUMA METODOLOISKS BZES RAKSTUROJUMS.......................................51
3.1. Aptauja k ptniecbas metode identittes noteikanai................................................51
3.2. Anketas un interviju mrauditorija.............................................................................53
3.3. Anketas un interviju uzbve.........................................................................................56
3.4. Ldzdalbas novroanas metodes specifika diasporas ptjumos................................59
4. EMPIRISKO DATU ANALZE...........................................................................................62
4.1. Aptaujas datu apkopoana un interpretcija kultras antropoloijas kontekst...........62
4.2. Patls k btiskk vcbaltieu identittes sastvdaa................................................70
4.3. Kolektv atmia k nozmgs faktors vcbaltieu kolektvaj apzi.........................81
4.4. Kultras identittes loma vcbaltieu biedrbs............................................................89
4.5. Vcbaltieu identittes dinamika 19.gs.-21.gadsimt...................................................99
NOBEIGUMS..........................................................................................................................107
TZES......................................................................................................................................116
AVOTU UN LITERATRAS SARAKSTS............................................................................121
ZUSAMMENFASSUNG.........................................................................................................126
SUMMARY..............................................................................................................................128
PIELIKUMI..............................................................................................................................130
1. pielikums: Aptaujas lapa latvieu valod....................................................................130
2. pielikums: Aptaujas lapa vcu valod.........................................................................140
3. pielikums: Intervijas transkripcijas paraugs................................................................150
4. pielikums: Pratchen (vcbaltieu anekdotes)..............................................................156
IEVADS
3
Msdienu Rietumu kultrtelp, globalizcijas un multikulturlisma dominantes

apstkos arvien aktulkas kst dadas kolektvs identittes formas un izpausmes. Latvij
identittes jautjums vsturisko apstku d ir pai nozmgs. Latvieu kultras identittes
attstbu dados vstures periodos ietekmja vairkas tautas, piem., vciei, krievi, zviedri,
poi un citi. 19.gs. otraj pus un 20.gs. skum tagadjs Baltijas 1 teritorij ldzs pastvja
divas spcgas, tomr valodas un kultras zi atirgas kopienas latvieu/ igauu
(vairkums) un vcbaltieu (mazkums), kur dominjos pozcijas pai politiskaj un
ekonomiskaj lmen iema vcbaltiei. Vcbaltieiem (die Deutschbalten, panosaukum:
baltiei, balti)2 bija liela ietekme ar uz latvieu kultru un ts attstbu. Velkot paralles ar
odienas situciju Latvijas un Igaunijas kultras telp, kur koeksist latvieu/ igauu un
krievvalodgo
kopienas,
laika
Baltijas
vcieus
var
saldzint
ar
msdienu
Latvijas/Igaunijas krieviem. Msdiens vcbaltiei funkcion k uz kultru balstt diaspora

un ir tipisks interkulturlisma un transkulturlisma fenomens. Tas, kd veid vii organiz
savas nematerils kultras mantojuma funkcionanu, k ar tas, k vii nodroina savas
kultras artefaktu saglabanu, var kt par labas prakses piemru citm 21.gs.
mazkumtautbm. Maistra darba autore, pati starpkultru vid izaugusi, jau vairk nek trs
gadus regulri organizjot un piedaloties dados vcbaltieu biedrbu organiztajos
paskumos, izvljs pievrsties vcbaltieu identittes saglabans faktoru analzei.
Vcbaltieu kultra un ts materilais, k ar nematerilais mantojums joprojm ieem
svargu vietu Baltijas kultrvstur. Piemram, 2014.g. august tika svinta ievrojam
vcbaltieu apgaismotja, luteru teologa un izgudrotja, k ar latvieu laicgs
rakstniecbas dibintja un Latvieu valodas vrdncas (Lettisches Lexikon, 1789.g.)
autora Gotharda Frdriha Stendera (Vec Stendera) 300 gadu jubileja, kuras sakar tika laista
apgrozb Stenderam veltta Latvijas jubilejas eiro monta 3. 2012. g. nozmgs notikums bija
1 Ar Baltiju vcbaltieu kopienas (it pai vecks paaudzes) prstvji prsvar sav starp dom tagadjo
Latvijas un Igaunijas teritorijas, jo Lietuvai ir cita, ar Baltijas vcieu diasporu nesaistt vsture. Neskatoties uz
to, ka lietuvieiem nav vsturiskas saiknes ar 800 gadu veco vcbaltieu kultru, vii arvien vairk un biek
(gan ptnieki,gan jauni cilvki) piedals kop ar latvieiem, igauiem un krieviem ptmo vcbaltieu
organizciju rkotos paskumos.
2 Sal. Cerzis, Raimonds. Vcu faktors Latvij (1918-1939): politiskie un starpnacionlie aspekti. Rga: LU
Akadmiskais apgds, 2004, 2. lpp.
3 Hermann E. Sieger GmbH. Gotthard Friedrich Stender, Latvijas jubilejas eiro monta Vecais Stenders (Old
Stender). Pieejams: http://www.briefmarken-sieger.de/gotthard-friedrich-stender-5-euro-silbermunzelettland.html
4
vcbaltieu rakstnieka Zigfrda fon Fgezaka vcu valod sarakstto romnu tetraloijas
Baltieu gredzens tulkojuma latvieu valod izdoana. Tiei Z. fon Fgezaka tetraloijas
romni tika ptti autores iepriekj zintniskaj darb, kas kalpoja par pamatu bakalaura
grda ieganai. Balstoties uz literrs antropoloijas konceptu, bakalaura darb autore ptja
vienu no centrlajm romnu cikla tmm vcbaltieu identitti, ts daudzveidgs autnes
un transformciju 19. gs. beigu un 20. gs. vsturisko notikumu kontekst. Turpinot bakalaura
darb aizskto vcbaltieu identittes tmu, aj ptjum autore fokusjas uz identittes
saglabanos ietekmjoo faktoru analzi vcbaltieu organizcijs Vcij, Latvij un
Igaunij. Maistra darba tmas specifika ir saistta ar msdiens aktulo diasporu
problemtiku, proti, ar vcbaltieu kultras diasporas pastvanas un funkcionanas
instrumentiem. Darba empriskie aspekti ir orientti uz vcbaltieu biedrbu loceku vid
veikto aptauju datu analzi par dadiem vcbaltieu paapzias aspektiem, k ar uz
vcbaltieu biedrbu paorganizts darbbas ldzdalbas novroanu un ts interpretciju,
balstoties uz kultras antropoloijas un starpkultru komunikcijas teorijas konceptulo bzi.
Ja bakalaura darb vcbaltieu identitte tika ptta, pamatojoties uz literro avotu no rjs
perspektvas, tad darba centr atrodas kultrantropoloiska ptjuma rezulttu un
ldzdalbas novrojumu analze iekj perspektva. Maistra darba ptm problma ir
noskaidrot, kd veid msdiens tiek kopta vcbaltieu kopienas identitte un k funkcion
ts saglabanas mehnismi. T k msdienu vcbaltieu diasporas identittes konstruana
un ts kopana iekaujas 21.gadsimt eksistjoo kultras grupu savdabguma saglabanas
problemtikas kontekst un, k jau mints, autorei ir ilgstoa interese par vcbaltieu kultras
un identittes jautjumu, k ar pastvga komunikcija ar vcbaltieu biedrbm un citm
vcbaltieu organizcijm Latvij, Igaunij un Vcij, par maistra darba centrlo jautjumu
tika izvirzta identittes saglabanos ietekmjoo faktoru analze vcbaltieu biedrbs
Vcij, Latvij un Igaunij.
Maistra darba mris ir konstatt un raksturot faktorus, kas ietekm vcbaltu
identittes saglabanos vcbaltieu organizcijs Vcij, Igaunij un Latvij msdiens.
Ptjuma izstrdes gait autore mekl atbildes uz diem jautjumiem:
Kdi ir btiskkie un vienojoie vcbaltieu identittes elementi, kas izpauas vcbaltieu

biedrbs Vcij, Latvij un Igaunij?
Kdi vcbaltieu identittes veidi un aspekti manifestjas ptmo vcbaltieu biedrbu vid,
un k tie attsts?
Ar kdiem faktoriem un vsturiskiem notikumiem ir saistta vcbaltieu organizciju loceku
kolektvs identittes transformcija?
Kdi elementi veido vcbaltieu kultras identitti ptmajs vcbaltu organizcijs Vcij,
Latvij un Igaunij 21.gadsimt?
Kd veid un ar kdiem ldzekiem tiek kopta un saglabta vcbaltieu identitte vcbaltu

organizcijs Latvij, Vcij un Igaunij msdiens?
Kds vcbaltieu patls izpauas 21.gs. vcbaltieu biedrbs un k tas transformjas laika
gait?
Vai un k atiras vcbaltieu organizciju struktra Vcij, Latvij un Igaunij?

Lai iegtu atbildes uz iepriek izvirztajiem jautjumiem, maistra darbam tiek
izvirzti di uzdevumi:
apzint vsturisko un kultrvsturisko literatru par vcbaltieu vsturi; nozmgkajiem

vstures periodiem, notikumiem un personbm;
apgt ar kultras diasporu identittes ptniecbu saistto teoriju pamatprincipus;
izvlties ptjuma mrim atbilstou teortisko literatru par identitti, ts veidiem,

aspektiem, attstbas nosacjumiem, par kolektvs atmias fenomenu, k ar par kopienas
patla un svetla veidoans principiem;
veikt aptauju anketanu un intervijas ar Vcijas, Igaunijas un Latvijas vcbaltieu

biedrbu vdtjiem un locekiem;
t k vcbaltieu vairkums msdiens dzvo Vcij, lai noskaidrotu, k tiek kopta vcbaltieu
identitte Igaunijas un Latvijas vcbaltieu biedrbs, veikt intervijas ar to vadtjiem;
apkopot, analizt un interprett aptaujas rezultt iegts atzias, balstoties uz vsturiskiem

un kultrantropoloiskiem teortiskiem materiliem;
izejot no aptauj nordtajiem vcbaltieu paapzias pamatelementiem un pamatvrtbm, k

ar, pamatojoties uz vstures un kultrantropoloijas jdzienisko apartu, nodefint
vcbaltieu patlu, kas izpauas msdienu vcbaltieu biedrbs Vcij, Igaunij un Latvij;
ar teortisk aparta paldzbu un emprisko datu analzi noskaidrot btiskkos vcbaltieu

kultras identittes komponentus un aspektus;
saldzint sav starp Vcijas, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu organizciju struktru un

funkcijas;
izptt, k un kdos vsturiskos apstkos attsts un izpauas vcbaltieu identitte un patls

period no 19.gs. ldz 21.gs.
Lai rastu atbildes uz iepriek uzstdtajiem jautjumiem un uzdevumiem, 2016.g.
6
skum tiek veikta aptauja Vcijas, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu biedrbu loceku vid.
Ar aptaujas paldzbu, tiek noskaidrots, kdas ir nozmgks vcbaltieu kolektvs
identittes sastvdaas, k vcbaltieu vrtbas un tradcijas tiek saglabtas un nodotas
msdiens, k ar kd veid funkcion Vcijas, Igaunijas un Latvijas vcbaltieu biedrbas
21.gadsimt. Anketas izstrdanas proces tiek izmantotas starptautisks organizcijas
Socilo emprisko ptjumu institta (Institute for Sociology and Social Research)4
Starptautisko socilo ptjumu programmas (International Social Survey Programme)
1995.g., 2002.g. k ar 2013.g. aptauju lapas, kas ir orienttas uz dadu valstu iedzvotju
nacionls un kultras identittes analzi. Maistra darba aptauj ir iekauti jautjumi par
vcbaltieu vsturiskajm, politiskajm, socilajm, reliiskajm, k ar kultras prliecbm.
Aptauja auj defint msdienu vcbaltieu kopiens aktulos simbolus, ritulus, uzvedbas
paraugmodeus, varous un vrtbas. Aptaujas rezultti tiek interpretti, balstoties uz
vsturiskiem un kultrvsturiskiem materiliem, k ar kultrantropoloiskiem un
kultrsocioloiskiem konceptiem. o maistra darbu var uzskatt par starpdisciplinru un
transdisciplinru ptjumu, jo tas ietver vairkas zintnisks nozares un apaknozares
kultras teoriju, antropoloiju, kultras socioloiju, socioloiju, vsturi, kultras vsturi,
starpkultru komunikcijas teoriju u. c.
Ptot vcbaltieu identitti maistra darba ietvaros, autore balsts ne tikai uz aptaujas
rezulttiem, bet ar uz saviem novrojumiem, kas veikti kop 2013.g., regulri piedaloties
dadu vcbaltieu organizciju paskumos Vcij, Latvij un Igaunij. Aptaujas rezultt
autore iecerjusi noskaidrot, kdi ir msdienu vcbaltieu kopienas simboli, rituli, varoi/
ievrojamas pesonbas/ aktori, rituli, pasaules aina un vrtbas. Savukrt balstoties uz saviem
novrojumiem, maistra darba autore mins interprett to nozmi un funkciju vcbaltieu
socilaj diskurs. Tdjdi bez aptaujas k integrjo ptjuma metode ir izmantota
etnogrfija. Maistra darba kontekst autore pta vcbaltieu organizciju dalbnieku
mentlos kodus, simbolus, ritulus, pasaules ainu un mins interprett to socilos pamatus
un nozmi. Vcbaltieu kopiena tiek analizta vairkos lmeos gan no iekjs (emisks)
perspektvas (respondentu atbildes un paas autores novrojumi, interpretcija), gan no rjs
(tisks) perspektvas (vsturiskie teortiskie materili par vcbaltieu kopienas fenomenu).
T k maistra darba ptmie avoti ir aptaujas rezultt iegts atzias, k ar paas autores
4Aptaujusast?d?t?jiirHuansDiezsMedrano,TomsSmits,KnudsKnudsens,
PetersRoberts,LiliaDimova,MariaKeliSkalonaunAlisonsParks.(GESIS
DataArchive.ISSP1995,2002,2013.NationalIdentityI,II,III.Study
No.ZA5950.Cologne,2013.Pieejams:
https://dbk.gesis.org/dbksearch/file.asp?file=ZA5950_bq.pdf)
7
ldzdalbas novrojumi, identittes ptjums tiek veikts, izmantojot kvalitatvo satura analzi.
ptjuma teortisko bzi veido di materili:
1) Dadu vsturnieku ptjumi par vcbaltieu vsturi un kultras vsturi, lai izprastu
vcbaltieu identittes vsturiskos un kultrvsturiskos pamatus, attstbas un transformcijas
clous. K nozmgkos vsturiskos avotus var mint vsturnieku Gerta fon Pistolkora (Gert
von Pistohlkors), Vilfrda lau (Wilfried Schlau), Georga fon Rauha (Georg von Rauch),
Ptera Krupikova, Raimonda Cera, Leo Dribina un Kaspara Kavia ptjumus par
vcbaltieu kopienu.
2) Kultras antropoloijas, kultras socioloijas un starpkultru komunikcijas teorijas ptjumi
saistb ar kultru, ts ietekmi uz kolektvo apziu un ts veidoanos, kolektvo atmiu,
personisko un kolektvo identitti, kolektvo patlu un svetlu. Maistra darba ietvaros tiek
izmantoti tdu ptnieku darbi k Kliffords Grcs (Clifford Geertz), Tomass Hlands Eriksens
(Thomas Hylland Eriksen), Fredriks Barts (Fredrik Barth), Talkots Parsons (Talcott Parsons),
Edte Broinski-vbe (Edith Broszinsky-Schwabe), Aleda Asmane (Aleida Assmann), Jans
Asmans (Jan Assmann), Gerhards Malecke (Gerhard Maletzke), Grts Hofstede (Geert
Hofstede) un citi.
Maistra darba 1. noda tiek izvrtti dadu vsturnieku ptjumi par Baltijas
vcieiem vsturiskaj un kultrvsturiskaj kontekst. Darba 2. nodaa sniedz nozmgko
darb izmantoto teortisko jdzienu un konceptu skaidrojumu no kultras antropoloijas,
kultras socioloijas un interkulturls komunikcijas teorijas. Maistra darba 3. nodaas
fokus ir aptaujas struktras un mrauditorijas apraksts. Darba 4. nodaa ir veltta aptaujas
un ldzdalbas novroanas rezultt iegto datu analzei un interpretcijai kultras
antropoloijas un vstures kontekst. Nobeigum tiek sniegts prskats par paveikto ptjumu
par vcbaltieu identitti 21.gadsimt un tiek izvrtti t rezultti. Kopsavilkum tu form
tiek apkopotas galvens ptjum gts atzias.
1. VCBALTIEU KULTRAS KONTEKSTULO ASPEKTU

RAKSTUROJUMS
Pirmaj maistra darba noda tiek aplkots vcbaltieu diasporas vsturiskais un
kultrvsturiskais konteksts. Tiek apskattas Baltijas vcieu kopienas jdziena varicijas
vsturisko notikumu gait un dadu etnisko piederbu, laikmetu un uzskatu ptnieku
historiogrfiskie avoti par vcbaltieiem. Turklt tiek sniegts prskats par nozmgkajiem
vcbaltieu vstures periodiem no Vcu ordea bru, vcu misionru un vcu tirgotju
ieraans bra Baltijas teritorij ldz pat msdienm, kad vcbaltiei k unikla kultras
grupa kopj savas tradcijas.
1.1. Jdziena vcbaltiei problemtika un lietoanas dinamika

Veicot maistra darba ietvaros vcbaltieu kopienas identittes saglabans un
kopanas specifikas analzi Vcijas, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu biedrbs 21.gadsimt,
pirmm krtm ir jnodefin vcbaltieu jdziens un jpievras t attstbai vsturisko
notikumu gait.
Vcbaltiei ir vciei, kas dzimui Baltij vai ar lielko dau savas dzves pavadjui
un iesakojuies Baltijas reion.5 Analizjot dadu etnisku piederbu, laikmetu un uzskatu
vsturnieku un historiogrfu ptjumus par vcbaltieu diasporas fenomenu, ir iespjams
saskatt atirgas Baltijas vcieu kopienas defincijas. Jatzm, ka jdziena vcbaltiei
varicijas nav sinonmiskas, bet ir noteikto vsturisko un eogrfisko tradciju ietekmtas.
Sprieot pc vcbaltu izcelsmes ptnieckurakstiem, pai Baltijas vciei aptuveni ldz 18.gs.
beigm asoci sevi ar noteiktu teritoriju: Kurzemes un Zemgales hercogistes vciei
(Kurlnder) un Vidzemes vciei (Livlnder). Kopgais apzmjums baltiei (Balten) Baltijas vcieiem rodas pc visas Baltijas iekauanas Krievijas imprijas sastv. Vlk
19.gs. un 20.gs. mij kad par baltieiem sk dvt ar Baltijas pamattautas, Baltijas
vciei, uzsverot savu etnisko piederbu, pievieno sevis apzman konkretizjou vrdu
savienojumu vcu tautbas baltiei, no k pc tam tiek atvasints vcbaltiei
(Deutschbalten).6
5 Sal. Grdule, Mra. Vcbaltiei Latvijas un latvieu kultras vstur. Grm.: Latviei un Latvija. IV sj.
Latvijas izgltba, kultra un zintne. Rga: Latvijas Zintu akadmija, 2013, 208. lpp.
9
Vcu vsturnieku, piem., tdu k Gerta fon Pistohlkorsa (Gert von Pistohlkors, dz.
Narv, Igaunij, 1935) un Vilfrda lau (Wilfried Schlau, dz. Veikij Ustjug, Krievij, 19172010)7 teortiskajos darbos prsvar ir manma tendence aptuveni ldz 19.gs. vidum lietot
apzmjumu Baltijas vciei (baltische Deutsche) - td veid tiek uzsvrts kopienas
vciskums (Deutschtum). Savukrt, skot ar 19.gs. otro pusi arvien biek tiek izmantots
jdziens vcu baltiei (deutsche Balten), tdjdi akcentjot Baltiju k dzimtu reionu. Pc
1905.g. revolcijas vcu diaspora lielkoties jau tiek dvta par
vcbaltieiem
(Deutschbalten).8 Jatzm, ka Baltij dzvojoie vciei ilgu laiku identificja sevi ar vcu
kultru un tradcijm, jo tiei vciskums vcu valoda, vcu kultras izpausmes - atra
vius vairku gadsimtu gait no citiem Baltijas iedzvotjiem lbieiem, latvieiem,
igauiem, krieviem, poiem, zviedriem u. c. Tomr padefinans centieni 19.gs vid mainja
Baltijas vcu kopienas jdzienisko saturu.
Latvieu vsturnieks, vcbaltieu kopienas ptnieks Pteris Krupikovs (1920-2009)
savos darbos galvenokrt izmanto apzmjumu baltvci. Latvijas Universittes Filozofijas un
socioloijas institta vadoais ptnieks Leo Dribins (dz. 1931) savos ptjumos izmanto
vairkus jdzienus,tdus k Baltijas vciei, baltiei vai vcbaltiei. Savukrt jaunkais vcu
faktora9 latvieu ptnieks Raimonds Cerzis, analizjot vcbaltieu sabiedrbu dados
vsturiskajos posmos, izmanto prsvar jdzienu vcbaltiei. Krievijas vsturnieki lieto vl
citu terminoloiju, piem., Maksims Duhanovs (1921-2001) - zinmais krievu vsturnieks,
ptjis galvenokrt attiecbas starp vcbaltieiem un Baltijas pamatiedzvotjiem (latvieiem,
igauiem) - dv vcbaltieus par ostzejciem (), kas ir atvasints no vcu vrda
Ostsee (Baltijas jra)10. Tdjdi jau pa jdzien pards vcbaltieu kopienas k kultras
grupas daudzveidba un pretrungais vrtjums.
6 Sal. Turpat
7 Abiem vsturniekiem ir vcbaltu izcelsme.
8 Sal. Schlau, Wilfried. Die Deutsch-Balten. Mnchen: Langen Mller, 1995, S. 31-48; Pistohlkors, Gert von.
Deutsche Geschichte im Osten Europas. Baltische Lnder. Bd. 5. Hrsg. von Gert von Pistohlkors. Berlin: Siedler,
2002, S. 265-450
9 Ar vcu faktoru latvieu vsturnieks Raimonds Cerzis apzm ap 800 gadu ilgo vcu iespaidu uz Baltijas
tautm un to kultru. Pie tam sav ptjum Cerzis norda, ka vcu faktora jdzien iekaujas gan Vcijas
faktors, gan vcbaltieu faktors. (Sal. Cerzis. Vcu faktors Latvij (1918-1939: politiskie un starpnacionlie
aspekti, 2. lpp.)
10 , . . . : , 1970, . 5
10
Msdiens historiogrfij vcu tautas vstures mantojumu un ap 800 gadu ilgo vcu
ietekmi uz pamatiedzvotju materilo, k ar gargo attstbu Latvijas teritorij ir pieemts
apzmt par faktoru11.12 Vcu tautas ietekme Baltij k ilgtspjgs vsturisks process, sks
jau 12.gs. otraj pus, kad tltirgotji no Vcijas ska veidot tagadjs Latvijas teritorij savas
apmetnes, un kad vcu misionri atbrauca uz Baltijas zemm, lai kristianiztu vietjos
pagnus. Tau ir svargi noskaidrot, kop kura laika attiecb uz Baltijas teritorij dzvojoo
vcu minoritti ska izmantot atseviu definciju, kas ir atirga no vcieiem un kop
kura laika tiek lietots apzmjums vcbaltiei, k ar k Baltijas vciei dvja sevi pai.
12.gs. Baltijas piekrast kuojoie vcu tirgotji un no vcu zemm nkuie
gardznieki uzskatja sevi, k ar tika uzskatti un dvti par vcieiem. Paidentificans ar
vcu zemi un vcu kultru bija spcga visos Baltijas vcu iedzvotju socilajos slos ldz
pat 19.gs. 40.-iem gadiem. 19.gs. otraj pus Baltijas vcieu kopiena ska strauji zaudt savu
kop viduslaikiem ar krtu tiesbm (Stnderecht) nodrointo privilito stvokli: no vienas
puses Baltijas vciei tika apspiesti no augos pirms nacionls atmodas kustbas puses
igauiem un latvieiem kuri iestjs par viendm ar vcieiem tiesbm un konstitcijas
demokratizciju, no otras puses Baltijas vcieiem ncs saskarties ar eizarisks Krievijas
nacionlismu un Lielkrievu nacionls valsts dibinanas minjumiem no multinacionls
Ptera I imprijas puses.13 Izjtot savu vadoo pozciju pavjinanos politiskaj, socilaj un
kultras lmen, Baltijas vciei arvien biek tematizja savos periodiskajos izdevumos savas
kultras savdabbu un autonomiju, nopietnas diskusijas skra ar identittes un identificans
jautjumu kas ir Baltijas vcieu dzimtene: Baltija (Latvija/ Igaunija), kur vii dzvo, vai
Vcija, no kurienes nk viu seni? Baltijas teritoriju apdzvojoo vcieu padefinans
notiek Krievijas imprijas laikmet no 19.gs. otrs puses ldz 1914.g.. Baltijas vcu
minorittes jdziena pirmais variants rads 19.gs.40.-os gados, preczk sakot, 1845.g., kad
Baltijas vciei pai ska apzmt sevi par baltieiem (Balten) saistb ar t laika polemiku
starp krievu slavofiliem un vcbaltu izcelsmes publicistiem. Taj pa laik vcu minorittes
prstvji ieviesa kopgu apzmjumu Lvlandes (Vidzemes), Kurzemes un Igaunijas guberm
11 Vcu tautas savdabgo ietekmi Baltijas teritorij par vcu faktoru dv vairki vsturneki, piem., Ojrs
Sprtis un Raimonds Cerzis.
12 Sal. Cerzis. Vcu faktors Latvij (1918-1939): politiskie un starpnacionlie aspekti, 1. lpp.
13 Sal. Schlau. Die Deutsch-Balten, S. 73
11
Baltija.14 Jdzienam baltiei bija jkst par satuvinanos un saliedanos ietekmjoo

faktoru starp dadiem socilajiem sliem piederoiem vcieiem.15 Jatzm, ka skum
jdziens baltiei tika attiecints viengi uz Baltijas eliti, proti, muiniecbu un aristokrtiju, bet
jau 19.gs. 50.-os gados par baltieiem tika dvti visi Baltijas teritorij dzvojoie vciei,
neatkarb no socils krtas, lai pretnostattu tos Baltijas pamatiedzvotjiem latvieiem un
igauiem.16
Baltieu jdziena semiotisk komponenta maiu var saistt ar tautas atmodas jeb
nacionlisma ideju attstbu 19.gs. vid Eirop, to skait ar vcu zems, kur, bez tam, taj
pa laik dzima ovinistisk imperilistisk ideoloija. 17 Tomr, neskatoties uz to, ka vcu
nacionls apzias celana iespaidoja citas Eiropas tautas, piem., latvieu nacionlisms rads
tie vcu demokrtisk nacionlisma ietekm18, vcbaltu privilitas krtas prstvji
diezgan vienaldzgi skatjs uz vcu nacionlisma ideju. Varbt tiei Baltijas vcu
muiniecbai piemtos socilpolitisks neaktivittes un nacionlo jtu trkuma d taj
laikposm vrds baltiskums19 jeb (k to toreiz interpretja) vienaldzba pret apkrtjs
pasaules notikumiem, kuva par vcbaltieiem raksturgo patnbu, kura tika kritizta gan no
aktvu vcbaltu diasporas intereu aizstvtju, gan no valsts vcu vsturnieku un publicistu
puses.20
14 Jdziens Baltija tika aizgts no Baltijas jras (Mare Balticum) nosaukuma, kuru pirmo reizi minja
11.gs. vcu hronists Brmenes dams, atvasinot to no latu vrda balteus (josta), jo jras austrumu piekraste
esot ldzga jostai. [Sal. Balodis, Agnis. Latvijas un latvieu tautas vsture. Rga: Neatkarg tetra Kabata
grmatu apgds, 1991, 14. lpp.]
15 Pistohlkors. Deutsche Geschichte im Osten Europas. Baltische Lnder, S. 363-367
16 Sal. Dribins, Leo. Sprtis, Ojrs. Vciei Latvij. Rga: LU Filozofijas un socioloijas institts, Etnisko
ptjumu centrs, 2000, 40. lpp.
17Sal.Krup?ikovs,P?teris.Meluunpaties?baspalete.R?ga:Zvaigzne,
1980,42.lpp.
18 Dribins. Sprtis. Vciei Latvij, 46. lpp.
19 Krupikovs. Melu un patiesbas palete, 34. lpp.
20 Piem., vcbaltu izcelsmes publicists un vsturnieks E. Serafims savos rakstos uzsvra, ka, vcbaltiei, kuriem
ir svarga tikai viu mierga, nodrointa, ar privilijm piln dzve, aiz sava akluma un savas nevlans
redzt, k strauji latvieu un igauu aprinds aug nacionls noskaas, pakpeniski zaud savas stabilas
pozcijas, kas, pc Serafima viedoka, var novest pie traiskm sekm. (Sal. Turpat, 32. lpp.)
12
Augslu krzes un pirmsrevolucionro noskau fon starp vcbaltu un latvieu

intelienci gan Vcij, gan Baltijas pres norisinjs asa diskusija. Pakpeniski auga
savstarpjais naids - vcbaltiei sauca latvieu revolciju par masu psihisko slimbu 21,
savukrt latviei dvja vcbaltieus par apspiedjiem un bendm22. T k latvieu
revolcijas aktvisti minja sakdt tautu pret vcbaltu eliti, vcbaltiei visbiek tika dvti
par aristokrtiem un kungiem23, uzsverot td veid Baltijas sabiedrb valdoo
socilpolitisko un ekonomisko nevienldzbu un netaisnbu. Turklt valstsvcieu ovinistiskie
kolonizcijas plni attiecb uz Baltijas valstm jeb t saukto Austrumu ekspansiju (Drang
nach Osten)24 un vcbaltu virsotnes atbalsts aj jautjum izraisja tikai naidu latvieu tautas
vid. Ldz ar to visi vciei, to skait ar vienkri vcbaltu bireri tika iensti, un vispr viss
vciskais
tika asocits
ar ienaidnieku. Neirot Baltij dzvojoos
vcieus
no
valstsvcieiem, latvieu tauta sauca Baltijas vcu minorittes prstvjus par vcieiem25.
Runjot par Baltijas vcu mazkumtautbas paapziu taj laik, ir jatzm divas
tendences. No vienas puses, revolcijas notikumi saliedja vcbaltieus, tika dibintas vcu
biedrbas (Vereine)26, kas organizja dazdus kultras paskumus, attstot td veid
vcietbas garu. No otras puses, Pirmajam pasaules karam tuvojoties, vcbaltieiem ncs
prdzvot dvseles konfliktu27 un dadus identittes mekljumus, jo k Krievijas imprijas
pilsoi vii bija spiesti pildt savu pienkumu doties krievu armij un aizstvt savu
dzimteni Baltiju. Tomr t k vairkumam vcbaltieu visstiprk piederbas sajta taj brd
bija attiecb uz savu tvzemi Vciju, viiem bija grti samierinties ar faktu, ka ir jcns
pret savjiem. Vcbaltieu sabiedrba sals - vieni vcbaltiei tomr prgja krievu pus
21 Turpat, 64. lpp.
22 Vcijas socildemokrtisks partijas centrlorgns Vorwrts, kas atbalstja latvieu strdnieku revolciju
publicja antimuiniecisko rakstu ar nosaukumu Baltijas baroni bendes darb. (Sal. Turpat, 82. lpp.)
23 Sal. Turpat, 87. lpp.
24 Turpat, 89. lpp.
26 Piem., vcu biedrba Igaunij 1905.g. 30. septembr, k ar Vidzem 1906.g. 10. maij un Kurzem 1906.g.
19. jnij. (Sal. Turpat, 86. lpp.)
27 Turpat, 96. lpp.
13
un sauca sevi par baltieiem, bet otri turpinja identifict sevi ar vcieiem un dvja sevi par
vcieiem. Ldz ar Vcijas sakvi Pirmaj pasaules kar, attieksme pret vcieiem pasaules
mrog krasi mainjs28. Lai norobeotos no pamatiedzvotjiem (latvieiem un igauiem),
taj laik vcbaltieiem bija juzsver vairs ne tik daudz savs vciskums, bet gan baltiskums:
Baltijas vcu minorittes prstvji lielkoties dvja sevi par baltieiem. 1918.g. ruden
vcbaltu elites vid rads ideja par vienots Baltijas valsts izveidoanu, tau novembra
revolcijas Vcij, k ar latvieu inteliences aktivizans d vcbaltieu plni
nepiepildjs.29
Pc Pirm pasaules kara beigm par baltieiem ldzs vcbaltieiem ska dvt ar
latvieus, lietuvieus un igauus,30 lai gan valodas lmen pie baltieiem var pieskaitt tikai
latvieus un lietuvieus. Runjot par msdiens lietoto jdzienu balti jeb baltiei, ir
jatzm, ka t nozme pilngi nesakrt ar skotnjo vrda interpretciju. odien balti ir
apzmjums indoeiropieu tautu grupai, kas run baltu valods (msdienas pastv tikai
latvieu un lietuvieu valodas), proti, latvieiem un lietuvieiem.
Starpkaru period, kad neatkargajs Latvij un Igaunij vcbaltiei minja visdi
saglabt savu etnokultras identitti, Vcij turpinja izstrdt un attstt kolonizcijas plnus
attiecb uz Baltiju. Nacionlsocilistu mris bija skaidrs jau 20.-os gados iekarot lielajai
vcu tautai jaunas zemes Austrumos31, k ar padart vcbaltieus par Lielvcijas
iedzvotjiem32. aj laikposm vcu sabiedrb Latvijas valsts teritorij dzvojoo vcu
nacionlo minoritti bija pieemts saukt par tautas grupu (Volksgruppe).33 Kop Otr
28 T k vciei Krievijas imprijas teritorij tika uzskatti par agresoriem, gan latvieu, gan krievu pres
uzplauka pretvcu kampaa. Vcbaltieu organizts vcu biedrbas tika slgtas, no pilstu km tika noemti
vciskie ielu nosaukumi. Pie tam tika iecerts likums, kas aizliegtu rakstt un runt vcbaltieiem vcu valod.
(Sal. Dribins. Sprtis. Vciei Latvij, 61. lpp.)
30 Sal. Balodis. Latvijas un latvieu tautas vsture, 17. lpp.
31 Sal. Krupikovs. Melu un patiesbas palete, 149. lpp.
33 Nacionlsocilisma ideoloijas ietekm Vcij dzvojoos vcieus jeb Vcijas pavalstniekus dvja par
valstsvcieiem (Reichsdeutsche), tau cits valsts dzvojoos vcieus sauca par tautasvcieiem
(Volksdeutsche). (Sal. Cerzis. Vcu faktors Latvij (1918-1939)..., 3. lpp.). Jatzm, ka vcbaltiei joprojm
lieto jdzienu Reichsdeutsche, pretnostdot sevi Baltijas vcieus - Vcijas vcieiem.
14
pasaules kara skuma, kad Hitlera ieceres saistb ar iekaroanas kampau Austrumos
pakpeniski ska stenoties, Baltijas vcu minoritti ska dvt par baltvcieiem
(Baltendeutsche)34, uzsverot td veid vcisko35. Pc Otr pasaules kara beigm vcbaltieu
kopienas apzmjums atkal modificjs un d veid tiek lietots ar odien. T k pc Otr
pasaules kara beigm nacionlsocilistisks Vcijas rema jdzieni tika tabuizti un
apzmjums baltvciei tika noraidts k politizts 36, msdiens vsturnieku vid tos
vcieus, kuri apdzvojoi Baltiju ldz 1939.g., ir pieemts dvt par vcbaltieiem. Runjot
par to, k msdiens vcbaltieus dv viu tvzem 37 Vcij, uz kurieni vairkums
vcbaltieu bija spiests emigrt sakar ar 1939.g. 28. septembra Hitlera-Staina slepeno
lgumu par vcieu izceoanu uz Treo reihu38, ir jatzm divi varianti vai nu Deutschbalten, vai Deutschbalten39.
K pao vcbaltieu jdziena formu ir vrts mint krievu vsturnieku koncepciju.
Krievu vsturnieks, vcbaltieu problemtikas ptnieks Maksims Duhanovs norda, ka
Krievij vcu privilitas krtas prstvjus, kas apdzvoja Kurzemes, Lvlandes (Vidzemes)
un Igaunijas guberas, sauca par ostzejciem ()40. Lai gan 1970. g. izdotaj
grmat Duhanovs norda, ka jdziens ostzejci ir jau gandrz aizmirsts 41, ir jatzm, ka ar
msdiens krievu vsturiskaj telp vcbaltiei tiek dvti par ostzejciem42, Ostzejas
35 Vcu valod salikteos tas vrds tiek uzskatts par svargko, kas stv saliktea beigs.
36 Cerzis. Vcu faktors Latvij (1918-1939)..., 2. lpp.
37 Vcbaltieu kopien gadsimtiem ilgi jdzieni dzimtene (Heimat) un tvzeme (Vaterland) atrs. Par
savu tvzemi vii vienmr uzskatja Vciju, tau par savu dzimteni - Baltiju (Igauniju vai Latviju). Tikai Vcijas
Federatv Republika pc 1939.g. prcelans kuva vcbaltieiem gan par dzimteni, gan par tvzemi. (Sal.
Krupikovs. Melu un patiesbas palete, 180. lpp.)
39 Sal. Deutsch-Baltische Gesellschaft. Pieejams: http://www.deutsch-balten.de/geschichte.html
40 Skat. 7. lpp.
41 Sal. . . , . 5
42 . Pieejams: http://mirslovarei.com/content_his/ostzejcy-11256.html
15
vcieiem ( ), vai ar Ostzejas muiniecba ( )43,

akcentjot d veid pao vcbaltieu privilito stvokli. Turklt krievu vsturnieki
izmanto ar internacionlo apzmjumu, proti, Baltijas vciei ( ,
)44.
Apkopojot aj apaknoda apskatt vcbaltieu jdziena dadus aspektus, var
secint, ka Baltijas teritorij dzvojos vcu etnisks minorittes koncepcija prdzvoja
dadas transformcijas vstures gait. Pie tam ir jir divas vcbaltieu jdziena tradcijas
eiropeisk, taj skait latvieu (vcbaltiei/ Deutschbalten), un krievu ().
Jnorda, ka maistra darba ietvaros attiecb uz Baltijas vcu diasporu tiek lietots
prsvar jdziens vcbaltiei. Lai gan vcbaltieu kopienas jdziens joprojm msdiens
dadu vsturnieku ptjumos, k ar ne-zintnieku darbos atiras (Baltijas vciei,
vcbaltiei, baltvciei), vsturiski un politiski korektais apzmjums ir tiei vcbaltiei.
Darba empriskaj da tiek noskaidrots, k ptmo vcbaltieu organizciju biedri defin sevi
jeb ar kdu no zinmajiem vcbaltieu kopienas jdziena variantiem vii identificjas
visvairk, k ar kda ir viu attieksme pret tiem. Nkamaj apaknoda tiek dots prskats
par vcbaltieu vstures ptniecbu.
1.2. Ieskats vcbaltieu vstures ptniecbas diskurs

Baltijas vcieu diasporas k vado sabiedrbas sla materilais un nematerilais
kultras mantojums un t saglabanas jautjums jau sen piesaista vairku vsturnieku,
kultrvsturnieku, mkslinieku, litertu un citu zintnieku uzmanbu. Pdj laik arvien
vairk un biek vcbaltieu kopienas ptniecbas fokus nonk vcbaltieu identittes
problma. Jau pirms Otr pasaules kara vcu vsturnieks Helmuts Muskats nordja, ka
Baltijas vcieu identitte ar savm specifiskajm iezmm kosmopoltismu, majesttiskumu
atiras no Vcijas vcieu paapzias, kuras formans liela loma bija Vcijas kanclera
Oto fon Bismarka disciplintjai prsiskajai politiskajai domai.45 Msdiens vcbaltiei ir
interesanti tiei ar viu identittes daudzslainbu un daudzpusgumu, vciskuma un
43 Sal. - . .
, , . :
. . Nr. 1. Pieejams:
http://frg.ulver.com/spisok.html
44 -, . . Pieejams:
www.ruthenia.ru/Stud_Russica_XII/Engel.pdf
16
baltiskuma saplsmi.
Baltijas vstures notikumiem un problmm ir veltts neskaitmi daudz grmatu un
publikciju. Vcbaltieu kopienas savdabgs fenomens vienmr izraisja un turpina modint
interesi gan no vcbaltu, gan no vcu, gan no latvieu, gan no britu, gan no krievu vsturnieku
un publicistu puses. Vcbaltu vsturnieki minja visdi aizstvt savas privilets krtas
intereses, valstsvcu ptnieki aplkoja Baltijas jautjumu Vcijas Austrumu politikas 46
ietvaros, latvieu inteliences prstvji, cnoties sabiedriskaj telp par latvieu tautas
tiesbm, pieminja vcbaltieus k apspiedjus un ienaidniekus, savukrt krievu politisko
aktvistu mris, rakstot par Baltijas problemtiku, bija saglabt un nostiprint savas pozcijas
Baltijas reion.
Viedoki par vcbaltieu vietu un lomu pasaules vstur ir oti atirgi no krasi
antifeodl revolucionr demokrtisma ldz atkltam ovinismam un muiniecbas
apolotikai47. Dadu uzskatu un etnisku piederbu vsturnieki un urnlisti laika gait
atainoja un ataino vcbaltieu sabiedrbas vsturiskos aspektus.48 Vcbaltieu senu, proti,
Livonijas ordea bruinieku darbba Baltijas teritorij tika apgaismota jau Indria, Livonijas
un Rmju hroniks, k ar citos manuskriptos, kuri vstja par Livonijas krustneu
karagjieniem, kaujm un ikdienu. Kop 16.gs. publikciju klsts par Baltiju un vcu
augsla prstvjiem ievrojami palielinjs. Par iemeslu tam kuva 16.18.gs. perioda
sasplts politisks un reliisks cas49, k ar zemnieku neapskauamais stvoklis.
45 Cerzis, Raimonds. Latviei un vcbaltiei starpkaru period: no kopgas kultras identittes ldz
"piemineku karam". No: Latvijas Vstures Institta urnls. Nr. 3 (96). Rga: Latvijas vstures institta apgds,
2015, 67. lpp. Pieejams:
http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/3numurs/R_Ceruzis_Latviesi_un_vacbaltiesi_LVIZ_2015_3.pdf
46 Baltijas problemtikas ptniecba iekaujas t sauktaj Austrumptniecb (Ostforschung), kas sakojas jau
18.gs., aktualizjs 19.20.gs. mij, tika intensvi diskutta starpkaru period un vlk kuva par vienu no
nacionlsocilistu austrumu ekspansijas programmas punktiem.
48 Viens no vcbaltieu historiogrfijas ptniekiem ir Pteris Krupikovs, kur sav grmat Melu un
patiesbas palete analiz, k dadu uzskatu vsturnieki un urnlisti ataino vcbaltieu sabiedrbas vsturiskos
aspektus laika gait. Jatzm, ka Krupikova grmata ir piestinta ar marksisma ideoloiju. Ldz ar to, lai
iegtu im maistra darbam pc iespjas objektvko vsturisko notikumu vrtjumu, analizjot Krupikova
ptjumu, bija jdistancjas no marksisma uzskatu sistmas.
49 Apvienoto Polijas un Lietuvas jeb epospolitas var Baltij dzvojoiem vcieiem ncs piedzvot viu
tiesbu ierobeoanu, dau priviliju zaudanu, k ar reliisks vajanas, jo valdos elites reliija bija
katolicisms. (Sal. Dribins. Sprtis. Vciei Latvij, 20. lpp.)
17
Zemnieku stvoklis Baltij kop 16.gs. zmgi pasliktinjs, jo 1598. g. tika izdots likumu
apkopojums Ordinato Livoniae II, kas apstiprinja zemnieku dzimtu piederbu muim un
pakautbu vcu bruniecbai50. Vcu muinieki visu laiku minja pierdt un uzsvert savu
kundzbu Baltijas reion, pamatojoties uz viu militro spku, kristgs ticbas izplatanas
aspektu, k ar kultras misijas jeb t saukt kultrtrerisma svargumu.51
Tomr 19.gs. otraj pus un 19.20.gs. mij, kad aktualizjs t saukt
austrumptniecba (Ostforschung), Baltijas jautjums kuva pai svargs vcu imperilisma
idejas stiprinanas ietvaros.52 K iespjamo iekaroanas teritoriju vciei apskatja toreizjo
Krievijas eiropeisko dau, k ar centrlo, austrumu un dienvidaustrumu Eiropas dau. 53 T k
Baltijas reion valstsvcieiem atrads uzticama atbalsta grupa, vcu ekspansijas mantinieki
un turpintji jeb vcu muinieki un bireri, kuri gadsimtiem ilgi visdi cnjs par savas
virskundzbas saglabanu Baltij, austrumptnieki nesaskatja nekdu grtbu vcieu
militri-politisks tradcijas spieans uz Austrumiem (Drang nach Osten) atjaunoan.
Krievu vsturnieks, vcbaltieu problemtikas ptnieks un vcbaltu socilpolitisks rcbas
kritiztais Maksims Duhanovs saredz austrumptnieku sto mri vcu imperilistu
pretenziju (attiecb uz Baltiju) attaisnoan, kuri, balstoties uz Baltijas reiona vsturisko un
eogrfisko stvokli, k ar Baltijas augstks krtas ekonomiskajm interesm, uzskatja
valstsvcieu eventulo agresiju par pilngi pamatotu.54
Jau 19.gs. ir iespjams atrast neviennozmgus un krasi atirgus viedokus par
Baltijas augstks krtas problemtiku. Viens no visbiek diskutjamajiem jautjumiem
publicistik un vstures literatr aj laik bija: vai Baltijas muiniecba c par Vidzemes
bruniecbas privilijm un pret Zviedrijas valdbas piekopto muiu redukcijas politiku
aizstvja tikai savas krtas intereses (Standespolitik), vai visu Baltijas zemes iedzvotju
intereses (Landespolitik). Ldz pat msdienm pastv divas pretjs pozcijas Baltijas
vcieu pctei uzsver, ka viu seni, bruinieki uzstjs gan visas zemes, gan visu ts
50 Turpat, 23. lpp.
52 Sal. . . , . 9
53 Vadoties pc austrumptniecbas terminoloijas vcu iekarotju plnos iekvs Austrumviduseiropa
(Ostmitteleuropa), tas nozm, zemes, kas atrodas austrumos no Vcijas teritorijas. (Turpat, . 8)
54 Sal. . . , . 8
18
iedzvotju lab55, tau, emot vr, cik tri Latgales vcu muinieki prgja t laika pou
valdbas pus, baidoties no savu priviliju zaudanas 56, var konstatt, ka irisks intereses
vcu muiniekiem bija daudzkrt svargkas nek gargais pienkums pret Baltijas zemi.
Turklt jatzm, ka par 19.gs. vsturnieku ptniecbas objektu biei kuva zemnieku un viu
kungu attiecbas. ovinistisko uzskatu vsturnieki, piem., vcietis H. fon Treike, no Prsijas,
pauda uzskatu, ka vcu bruinieki savas kolonils politikas Baltij jeb spieans uz
Austrumiem rezultt atnesa gaismu Austrumu meongajm tautm57. Turpret
demokrtisks domanas prstvji, piem., vcu rakstnieks J. G. Zeime, kur pats viesojs
Baltij, sav grmat Mana 1805. gada vasara nordja, ka vcu muinieki izmanto savu
virskundzbu aunprtgi, faktiski prvrot vietjos zemniekus par vergiem. 58 K sava laika
populro vcbaltieu historiogrfijas ptnieku var mint vsturnieku un teologu K. Zontgu,
kur savos rakstos apgalvoja, ka vcu misionri un krustnei ierads Baltij tikai ar labm
iecerm lai kristtu pagnus un audzintu vius eiropeiskaj gar. To pau viedokli
aizstvja 1817.g. dibints vcu Kurzemes literatras un mkslas biedrbas dalbnieki, k ar
1834.g. Rg izveidots Krievijas Baltijas provinu vstures un senatnes ptanas biedrbas
prstvji. o pozciju iema ar nozmgkie Baltijas jautjuma ptnieki J. Ekkards, K. rens
un T. fon mans, kuri akcentja vcu kultras iziroo lomu Baltijas reiona attstb un
neredzja nkotni bez vcu tautas dominanas Baltij. Tomr vcbaltieu vid pastvja ar
citi uzskati. Piem., vsturnieks O. fon Rtenbergs, kur bija prliecints, ka Baltijas
pamatiedzvotji latviei un igaui ir spjgi patstvgi attstties un pai dibint savu valsti
bez sveinieku paldzbas.59
19.gs. beigs daudzi vcbaltu vsturnieki un publicisti, piem., O. Heinrihs un A.
Blenteins konstatja latvieu inteliences emancipciju, vcbaltu muinieku stvoka
vjinanu un vacietbas krzi. Cloi tam visbiek tika meklti vcbaltu muinieku
prkaj orientan uz pagtni, savu tradciju saglabanu un ne-domanu par krtas
56 Vcu luteru muiniecba Latgal diezgan tri prtapa par katolisko un polisko, td veid zaudjot savu
skotnjo tautbu un reliiju. (Sal. Turpat, 21. lpp.)
59 Sal. Dribins. Sprtis. Vciei Latvij, 52. lpp.
19
nkotni nestabilaj laikposm. Vcbaltieu centieni saglabt savu uniklo kultras identitti
izpauas ar dadu organizciju dibinan, kas nodarbojas ar savdabgo Baltijas vcieu
mantojumu. Piem., 1834.g. tika dibinta pirm zintniska Baltijas vstures un senatnes
ptniecbas biedrba (Gesellschaft fr Geschichte und Alterskunde), kas ne tikai nodarbojs ar
vcbaltieu kultras mantojuma saglabanu, bet ar veicinja Baltijas vcieu saliedanos un
apzinti veidoja kopgu Baltijas vcieu identitti. Savs publikcijs biedrbas ptnieki
pievrss divm vcbaltieu identittes sastvdam baltiskumam un vciskumam: no
vienas puses, vcbaltiei cents identificties ar Baltiju, tau, no otras puses, vii tiecs
saglabt un kopt savu vciskumu ar Kultras autonomijas paldzbu.60
T
vcbaltu
muinieki
vienmr
minja
norobeoties
no
Baltijas
pamatiedzvotjiem un pai nerespektja to tiesbas, neprvrma plaisa starp zemniekiem un

viu kungiem ska prvrsties par relajiem draudiem Baltijas vcieiem. 61 Komentjot
notikumus Baltij, latvieu preses prstvji (piem., Pterburgas Avze) vcbaltieus dvja
par morituri (no lat.: nvei lemtie), savukrt vcbaltieu intereu aizstvtji, it k
atbildot saviem pretiniekiem, ska saukt Baltijas vcieus par resurrecturi (no latu
valodas: atdzimt spjgie)62.
20.gs. skuma dramatiskie revolucionrie notikumi sapoja vcbaltieu veco krtbu
un idilli. Gan Baltijas vcieu, gan valstsvcieu, gan krievu reakcija uz notikuo bija oti
intensva. 1906. g. vcbaltu vsturnieks A. fon Tranz-Rozeneks Berln anonmi nopublicjis
savu kontrrevolucionro grmatu Latvieu revolcija. grmata, kur vi k latvieu
revolcijas clous min ne tikai Krievijas valdbas politikas ietekmi, bet ar latvieu
revolucionru atbalstu no Vcijas socildemokrtu puses63, izraisja rezonansi sabiedriskaj
telp. Tomr kopum ir jatzm, ka revolcija saliedja dadas vcbaltieu krtas, un,
mekljot izeju no s briesmgs situcijas, vcbaltiei kop ar valstsvcieiem ska izstrdt
Baltijas kolonizcijas politikas plnus, orientjoties galvenokrt uz Kurzemes teritoriju.64
60 Cerzis. Latviei un vcbaltiei starpkaru period: no kopgas kultras identittes ldz "piemineku karam",
68. lpp.
62 Turpat, 47. lpp.
64 Turpat, 84. lpp.
20
Pirm pasaules kara laik Vcij norisinjs asas diskusijas par Baltijas problemtiku,
aujot tdjdi izveidoties diviem pretjiem viedokiem. Labji noskaotie vcu politii
uzlkoja Baltijas teritoriju k potencils agresijas mri un nolma iekarot Kurzemes,
Vidzemes, Igaunijas guberas un Lietuvu. Savukrt vcu socildemokrti uzstjs pret vcu
imperilisma politikas stenoanu Baltij un visdi atbalstja Baltijas tautu intereses 65.
Starpkaru period vcu imperilistu idejas saistb ar Baltiju neizzuda un turpinja attstties.
1920.g. Vcij politiskais aktvists K. Manteifels-Cge (Manteuffel-Szoege) nopublicja
programmatisko broru Vcija un Austrumi, kur aicinja turpint vcu bruinieku darbu
jeb spieans uz Austrumiem.66
Saistb ar agrro reformu neatkargaj Igaunij 1919.g. un neatkargaj Latvij
1920.g., kas veicinja vcbaltu muinieku privilit stvoka mazinanos, valstsvcu
ptnieku publikciju klsts par vcbaltieu nozmi Baltij bija liels. Vcijas labjs prliecbas
vsturnieki un publicisti vrtja vcbaltieu stvokli k oti trauslu, izmantojot attiecb uz
viiem savos darbos toreiz populro vrdkopu Baltijas tradija.67
1930.-os gados, kad vcbaltu sabiedrb izplatjs nacionlsocilisma ideoloijas
ietekme jeb, k to dvja taj laik, atjaunoanas kustba (Erneuerungsbewegung)68,
vcbaltu tautas grupai (Volksgruppe) un ts lomai Vcijas vstur tika veltts liels
publikciju skaits. Hitlera ieceres iekarot jaunu dzves telpu lielajai vcu tautai Eiropas
austrumos jeb Baltijas jautjuma galgais atrisinjums (Endlsung)69 vcbaltieu
aprinds (it pai jaunieu vid) tika uztvertas visai pozitvi, jo vcbaltu muinieki atkal
ieguva cerbu uz zaudts idilles atgrieanos. Tomr notikumu attstba pc 1939.g.
apliecinja, ka vcu nacionlsocilistu politika Baltijas reion bija naidga pret visiem
Baltijas iedzvotjiem vietjo tautu intereses un tiesbas vispr netika respekttas, savukrt
vcbaltiei bija spiesti sakar ar Hitlera-Staina lgumu emigrt uz Tre Reiha okupto pou
Vrtas novadu. Daudzi vcbaltu vsturnieki un publicisti sakar ar to dvja sevi par bgu
65 Sal.Turpat, 122. lpp.

68 Turpat, 149. lpp.
21
noldto cilti vai par bezdzimtenes auu dzimtu70. Pckara gados vcbaltiei publiskaj
telp biei pauda dziu vilanos nacionlsocialistu rem Vcij, kur nebija apstiprinjuies
viu idealiztie priekstati par valstsvcieiem k lielo domtju un mkslinieku tautu. 71 T
k vairkums vcbaltieu kara beigs un pckara posm prcls uz 1949.g. dibinto Vcijas
Federatvo Republiku, kur vii atrada gan savu tvzemi (Vaterland), gan savu dzimteni
(Heimat), vcbaltu vstures patstvgais un aktvais periods72 ldz ar to ir uzskatms par
noslgtu.
Neskatoties uz to, ka vcbaltieu vsture kop t laika attstjs cie saskarsm ar
vcu tautu, vcbaltieu fenomens turpinja pievrst dadu tautbu vsturnieku un publicistu
uzmanbu. Nozmgie vcu vsturnieki, kas pta vcbaltieu kopienas problmu, un kuriem ir
vai nu vcbaltieu saknes, vai nu dzia saikne ar Baltijas zemm, ir Georgs fon Rauhs (Georg
von Rauch), Vilfrds lau (Wilfried Schlau) un Grts fon Pistolkors (Gert von Pistohlkors).
Latvieu vsturnieks, kas nodarbojs ar sakariem starp Vciju un Baltiju, vcbaltieu
jdzienu un historiogrfiju, ir Pteris Krupikovs. Krievu vstures zintu doktors Maksims
Duhanovs aplkojis savos ptjumos vcbaltieu-kungu attiecbas ar pamatiedzvotjiemzemniekiem. Latvieu vsturnieks Leo Dribins un mkslas zintnieks Ojrs Sprtis ir daudz
ptjui vcieu vsturisko lomu Baltijas reion, k ar vcieu ieguldjumu latvieu kultr.
Igaunij Baltijas vcieus k savdabgu tautu analizja vcu vsturnieks ar vcbaltu izcelsmi
Arveds fon Taube (Arved von Taube) vi uzsvra, ka Baltija ir nevis pazaudtais austrumu
apgabals, bet atsevis Eiropas reions.73
21.gadsimt vsturnieku interese par vcbaltieiem un to lomu latvieu kultr nezd.
Piem., msdienu vsturnieks Raimonds Cerzis savos ptjumos ir analizjis vcu faktora
lomu un attstbu dados vsturiskos periodos. Cits msdienu vsturnieks Inesis
Feldmanis ir aplkojis Baltijas un vcbaltieu vstures peripetijas, to skait vcbaltieu
izceoanas (no Latvijas 1939.1941.gg.) aspektus. Vcbaltieu fenomens interes ne tikai
vsturniekus, bet ar citu disciplnu ptniekus. Piem., latvieu literatras vstures zintniece
Mra Grudule pta, k vcbaltieu kopienas vsturiskie aspekti tiek atainoti dados literros
70 Turpat
73 Sal. Linnemann, Kai Arne. Das Erbe der Ostforschung. Zur Rolle Gttingens in der Geschichtswissenschaft
der Nachkriegszeit. Marburg: Tectum Verlag, 2002, S. 167-168
22
avotos. Baltij dzimuo vcieu vsturei un kultras vsturei pievras arvien vairk ptnieku
no dadm pasaules malm. Par Baltijas vcieu kultras kontaktu apmaias platformu starp
Vciju, Baltiju un citm valstm var nosaukt vcbaltieu biedrbas un organizcijas, kas
nodarbojas ar ar Baltijas vcieu fenomena ptniecbu, piem., Kra rena biedrbu
Lneburg, Herdera instittu Marburg, Vcbaltieu biedrbu Darmtat. Jnorda, ka liela
interese par uniklu vcbaltieu kopienas likteni, vsturi un kultru ir ar rpus Vcijas un
Baltijas, piem., Lielbritnij Glazgovas (Glasgow) un Bredfordas (Bradford) universitts,
kur viens no zmgkajiem vcbaltieu jautjuma ptniekiem ir brits Dons Haidens (John
Hiden, 1940-2012), kura grmata par ievrojamo 20.gs. skuma Latvijas vcbaltu izcelsmes
politii Paulu mani (Paul Schiemann) 2016. g. iznca latvieu un krievu valod Latvij.
Liela interese par vcbaltieiem pdj laik ir ar Kand, uz kurieni daa no vcbaltieiem
emigrja pc Otr pasaules kara beigm. Viens no Kand pazstamkajiem vsturniekiem,
kas vairkas savas grmatas, piem., Vcbaltieu vsture Kandieu lastjiem (Bricks and
Mortar to a History of the Baltic Germans for Canadians, 1997), ir veltjis vcbaltieu
diasporas ptanai, ir Matiass Kisters (Mathias F. Kuester). rpus Vcijas robem
pastvos vcbaltieu organizcijas ne tikai veicina dads pasaules mals dzvojoo
Baltijas vcieu saliedanos, bet ar sekm citu valstu ptnieku interesi par vcbaltieiem k
uniklu diasporu.74 Piem., Latvij das organizcijas ir Latvijas vcu apvienba, Domus
Rigensis, savukrt Igaunij Domus Dorpatensis. Pie tam jatzm ar augoa interese par
vcbaltieu vsturi un kultru no jaunieu puses piem., Latvij Domus Rigensis pasprn
2011.g. tika nodibinta jaunieu un studentu grupa Domus Rigensis Juvenum, kas interesjas
par vcbaltieu kultru.75
Rezumjot aj apaknoda apskattos materilus, ir iespjams konstatt, ka
vcbaltieu problemtikai laika gait ir pievrsuies atirgu tautbu, nozaru un uzskatu
ptnieki. Baltijas un Vcijas attiecbas, k ar vcbaltieu tematika joprojm ir aktuls,
sabiedrbas diskusijas rosinos fenomens. Nkamaj apaknoda autore aplkos Baltijas
vcieu kopienas attstbu svargkajos ts vstures periodos.
1.3. Vcbaltieu vstures periodizcija

Lai
izprastu
vcbaltieu
identittes
konstruanas,
funkcionanas,
ar
74 Sal. Grdule. Vcbaltiei Latvijas un latvieu kultras vstur..., 209. lpp.

75 Domus Rigensis Juvenum, Pieejams: http://www.domus-rigensis.eu/18.html
23
transformanas apstkus, ir nepiecieams aplkot vcbaltieu kopienas vsturisko kontekstu.

Vcu tautas prstvju pastvga ietekme uz Baltijas pamatiedzvotjiem sks jau
Vidjos viduslaikos 12. gs. otraj pus76. Uz Baltiju vciei devs divu iemeslu d.
Pirmkrt, t bija tirdzniecba. Daugavas grv arvien biek ska ierasties tirgotji no
Brmenes, Lbekas (prsvar Ziemevcijas) un tolaik vcisks Visbijas. Vcu tltirgotji ska
veidot aj reion savas apmetnes jeb tirdzniecbas punktus ar lbieiem, senlatvjiem, k ar
senkrievu un lietuvieu ciltm. Otrkrt, 12. gs. beigs Ziemevcijas misionri ska periodiski
organizt krusta kara gjienus uz Lvzemi, lai pievrstu Baltijas pagnus kristgaj ticb.
1199. g. treajam Lvzemes bskapam Albertam Bukshvedenam (Buxhoeveden) beidzot
izdevs pakaut lbieus un senlatvjus77. Vcu iencji ska celt nocietintas pilis un lika
pamatus Rgas pilstai. Lai gan vcu ieceotji veidoja tikai 7-8 procentus no Baltijas
iedzvotju kopj skaita (ap 20 tkstoi vcu ieceotju, ap 160 tkstoi senlatvju, ap 20
tkstoi lbieu, ap 15 tkstoi igauu)78, tiesiskaj, politiskaj un saimnieciskaj zi vii
dominja. Izveidojot piecas vcu valstis tagadjs Latvijas un Igaunijas teritorij Ordea
valsti, Rgas, Kurzemes, Trbatas un Smsalas bskapijas 79 vciei nostiprinja feodlo
krtbu Baltijas reion. Livonijas vcu iedzvotju pamatsastvs pakpeniski sadaljs
muiniekos un pilstniekos. Vcu pilstnieki, kuri iesaistja Rgu un citas Livonijas pilstas
Hanzas savienb, kuva arvien turgki, visdi ierobeojot vietjo pilstnieku tiesbas un
iespjas.80 No bskapiju un Ordea vasaiem veidojs Baltijas vcu muiniecba. Sabiedrba
viduslaiku Livonij daljs uz vciem un nevciem, tau o abu slu atirba bija ne
tikai nacionla, bet ar socila.81 14. gs. muinieki ska celt kungu mjas blakus zemnieku
stm, prma vai lti iepirka zemnieku zemi un ieguva tiesbas nodot lni pcncjiem.
Kop 15. gs. muinieki ska apvienoties novadu brlbs, kuras vlk prtapa par
78 Turpat
81 Kavi, Kaspars. Latvieu stereotipiskais pagtnes redzjums. No: Literatras un filozofijas portls
Satori. 2013, 23.sept., Pieejams: http://satori.lv/raksts/6234/Latviesu_stereotipiskais_pagatnes_redzejums
24
bruniecbm. Muinieku starp jau taj laik izdaljs lielas un bagtas dzimtas, piem.,
Tzenhauzeni82. Runjot par zemnieku un kungu attiecbm, ir jatzm, ka 13.-14. gs. vasau
attieksme pret zemniekiem bija lojla un pat draudzga, zemnieks tika dvts par kaimiu.
Tau 15.gs. beigs attiecbas starp zemniekiem un kungiem ir kuvuas saretkas:
muinieki tika dvti par apspiedjiem, zemnieki uzskatja sevi par apspiestajiem un
izmantotajiem83. Turklt 16.gs. Baltijas zemnieki tika piesaistti zemei, ldz ar to tika likti
pamati dzimtbanai un attiecbs starp zemniekiem un kungiem prvrts par socilo
konfrontciju. Lai gan bazncas reformcijas period jaun Baltijas vcieu paaudze tiecs uz
humnko attieksmi pret vietjiem iedzvotjiem, kopum Livonijas pastvanas laik
palnm auga socil nevienldzba un krtu norobeoans.84 Kop 16.-17.gs. var runt par
plau vcu kopienu Baltij, 19.gs. beigs ir iespjams nodefint desmit lielas grupas, kas ldz
pat Pirm pasaules kara skumam veidoja vcbaltieu diasporu. Ts ir vcu tltirgotji
(Fernhndler), vcu gardznieki, vcu pilsonba tirgotji un amatnieki, vcu vasai, vcu
literti, mazvciei (Kleindeutsche) amatnieki, mesargi, skie tirgotji, kas nepiederja pie
muinieku krtas, Katrnas II valdanas laik Iru pagast dibint vcu zemkopju kolonija
(Hirschenhfer), ermaniztie latviei un igaui, valstsvciei (ieceotji no vcu zemm
pc 1871.g.) un vcu kolonisti no Volnijas.85
Polijas un Lietuvas apvienotaj valst jeb epospolit (1569-1795) Baltijas vciei
cents visdi saglabt savas dominjos pozcijas reion un apstiprint savas privilijas
tiesiskaj lmen86. Taj laik oficili tika ieviesta dzimtbana. Ldz ar to vcbaltu muinieku
virskundzba pr Baltijas pamatiedzvotjiem latvieiem, lbieiem un igauiem - tika
sargta no augas. Lai gan Polijas valdnieka Stefana Batorija ieceres pievrst katolicismam
Rgu, Vidzemi un Latgali dzii savioja Baltijas sabiedrbu, vcbaltu muinieki samierinjs
ar ne vienmr izdevgiem viu krtai lmumiem87 no valdbas puses, jo pats galvenais viiem
bija saglabt savu dominanci socilpolitiskaj un saimnieciskaj lmen. Vcbaltu muinieku
83 Turpat, 13. lpp.
86 Piem., 1561.g. 28. novembr Polijas karalis Zigismunds Augusts deva vcu muiniekiem pas privilijas,
kas kop t laika tika uzskattas par viu zemes pamatlikumu. (Sal. Dribins. Sprtis. Vciei Latvij, 19. lpp.)
25
tolerance tika kompensta 1598. g. tika izdots likumu kopojums Ordinato Livoniae II,
kas atkrtoti apliecinja zemnieku piederbu muiniekiem.88
Zviedru valdanas laik (1629-1721) prozviedriski noskaotaj Vidzem vcbaltu
diciltgie turpinja baudt privilijas. Vidzemes muiniecba ieguva paprvaldes tiesbas 89,
Zviedrijas valdba atbalstja jaunizveidoto socilo slni Vidzemes vcu uzmjus un
manufaktru paniekus. Dzimtbana turpinja negatvi ietekmt attiecbas starp zemniekiem
un kungiem vieni arvien vairk norobeojs no citiem. 17.gs. beigs (1681-1690) Zviedrijas
parlament Riksdag tika pieemts lmums par muiu redukciju paplainanu. Tdjdi bija
paredzts premt Zviedrijas valsts paum ts muias, kas piederja Livonijas ordenim un
bskapijm ldz 1561.g.. Dai Vidzemes vcbaltu muiniecbas prstvji piedaljs spcg
pretestbas kampa pret Zviedrijas valdbu. Par pretestbas vadoni kuva Keeu muias
panieks, muinieku delegcijas vadtjs grfs Johans Reinholds Patkuls (1660-1707)90, kas
vcbaltieu vstur kop t laika tika uzskatts par varoni. Tomr Patkula ieceres nesakrita ar
daudzu vcbaltu muinieku vlmm. Ziemeu karam (1700-1721) skoties, Baltijas vcu
muiniecbas prstvji devs aizstvt Zviedriju. Tau pc zviedru sakves Poltavas kauj
1710. g. Vidzeme tika iekauta Krievijas imprij.
Ptera I valdanas laik (1682-1725) vcbaltu muiniecba, pateicoties 1710.g. Rgas
kapitulcijas lgumam91, nostiprinja sev izdevgu feodlo krtbu. Turklt Krievijas
imprijas valdba atdeva vcu muiniekiem zviedru laikos reducts muias. Baltijas vciei
uzticgi kalpoja Krievijas caram un visdi atbalstja Ptera I reformas. Katrnas II valdanas
laik (1762-1796) vcbaltu muiniecbas un pilstu pavaldbu tiesbas un privilijas
Vidzem jau tika ierobeotas. Tau eizars Pvils atkal stiprinja vcbaltu diciltgo
privilijas un autonomiju, atceot Katrnas II reformas. Tomr tikai pc Aleksandra I
87 Piem., 1599. g. tika likvidts Vidzemes muiniecbas bruniecbas vadoa amats (Ritterschaftshauptmann).
Ldz ar to ievrojamais muinieks Johans Tzenhauzens bija spiests atstt o amatu. (Sal. Turpat, 22. lpp.)
88 Sal. Turpat
89 Turpat, 23. lpp.
90 J. R. Patkuls un via pretzviedriski noskaotie ldzgaitnieki piedvja sadalt Baltijas teritoriju starp Krieviju
un Poliju. (Sal. Dribins. Sprtis. Vciei Latvij, 25. lpp.)
91 1710. g. Rgas kapitulcijas lgumu nosldza rte un Vidzemes bruniecba ar enerlfeldmaralu Borisu
eremetjevu. is lgums deva Vidzemes baltvcu muiniekiem tiesbas veidot savu guberas paprvaldi ar vcu
valodas lietojumu, k ar noteica latvieu un igauu zemnieku un pilstnieku pakauanu vcu ieviestai feodlai
sabiedriskai krtbai. (Sal. Turpat, 30. lpp.)
26
nkanas tron 19.gs. skum starp Krievijas valdbu un Baltijas vcu muiniekiem sks
nopietnas diskusijas par dzimtbanas jautjumu. 1816.g. dzimtbana tika atcelta Igaunij,
1817.g. Kurzem un 1819.g. Vidzem92.
Kurzemes (Kurzemes un Zemgales) hercogiste (1562-1795), kas skotnji bija
Polijas sastv, tika dvta par muinieku republiku, jo t bija tipiska vcu muiniecbas
feodl valsts ar visdm privilijm93 un labkljbu94. Liels Franu revolcijas (1789-1799)
ietekm Kurzemes vidjo un zemko slu vid pieauga antifeodls noskaas 95. Nemierus
bija iespjams apspiest tikai ar Krievijas bruoto spku paldzbu. Lai nodrointu feodlo
krtbu reion, vcbaltu muiniecba nolma pakauties Krievijai. Tdjdi 1795.g. 26.aprl
Krievijas eizariene Katrna II piema Kurzemi un Zemgali Krievijas imprijas sastv 96.
Kop t laika Baltijas zemju vcietba97 tika apvienota zem viena karoga.
Runjot par Aleksandra I valdanas gadiem (1800-1825), ir jatzm izgltbas un
kultras sfras attstba98 Baltij, pateicoties vcbaltu elites socilpolitiskajai un kultras
aktivittei. Turklt ir iespjams pamant Baltijas vcieu kopbas apzinanos. 19.gs. 40.-os
gados rads Baltijas vcu kopienas nosaukums baltiei, kas vlk prvrts par
vcbaltieiem. Lai gan vairkums Baltijas vcu elites prstvju joprojm bija pret Baltijas
pamattautu attstbu un emancipciju, rads ar humnko uzskatu vcbaltiei, kuri minja
visdi veicint Baltijas zemnieku gargo izaugsmi un iesaistt vius sabiedrisks dzves
noriss.

93 Saska ar 1570. g. izdoto Gotharda Ketlera priviliju Kurzemes un Zemgales muinieki tika atbrvoti no
vism klaum un nodevm valstij un viiem tika pieirtas tiesbas nodot muias mantojum. (Sal. Dribins.
Sprtis. Vciei Latvij, 26. lpp.)
94 Hercoga Jkaba Ketlera valdanas laik (1642-1682) Kurzemes hercogiste attstjs labkajs eiropeisks
valsts tendencs.
95 Piem., Jelgav 18.gs. beigs notika vcu amatnieku, dzirnavnieku un strdnieku nemieri.
98 Piem., 1802.g. 21. aprl tika dibinta Tartu/ Trbatas universitte Baltijas vcieu izgltbas, zintnes un
kultras centrs.
27
Krievijas imprijas cara Nikolaja I laiki (1825-1856) Baltijas vcu muinieku vid
tika asociti ar stabilitti, nodrointbu, bezrpgo omulbu un bdermeierisko pieticbu 99.
Viens no nozmgkajiem notikumiem taj laik bija Baltijas provinu likumu izsludinana
1845.g.. ie likumi apstiprinja vcbaltieu autonomijas saglabanu un viu virskundzbu
pr Baltijas pamatiedzvotjiem (latvieiem un igauiem). Tomr agrro reformu
problemtika un jautjums par vcbaltieu un zemnieku attiecbm kuva arvien aktulki.
Muinieku vid izveidojs divas pretjs pozcijas konservatva, kuras prstvji aizstvja
feodlo krtbu un liberl, kuras aizstvtji bija par jaunm demokrtiskm reformm. 100 Lai
gan vairkums vcbaltu muinieku atbalstja cara Nikolaja I cu pret revolcijas noskam,
1848.g. tika nodibinti progresvi vcu jaunatnes pulcii Rg un Trbat, kuri aizstvja
revolciju Vcij un bija Livonijas republikas idejas nesji.101
19.gs. reformu un kapitlistisks industrializcijas laik blakus Baltijas vcu
muiniecbai izveidojs diezgan spcgs vcbaltieu buruzijas slnis, kur kop t
momenta ar ska pretendt uz ldzdalbu Baltijas socilpolitiskajos procesos. Pie tam
vcbaltiei-pilsoi bija pret muinieku konservatvismu, noslgtbu un norobeoanos no
citm Baltijas tautm. Tau pamanot stipras nacionlisma tendences latvieu un igauu vid
19.gs. 50.-60.-os gados, vcbaltiei uzska prvcoanas paskumus, kas nedeva vajadzgo
rezulttu, bet tikai saasinja Baltijas vcieu attiecbas ar jaunizveidoto latvieu intelienci.
Baltijas vcieu un pamatiedzvotju konfrontcijas fon, k ar slavofilu filozofijas ietekm
tika ieskta Baltijas rusifikcija. Rusifikcijas uzplaukums tika konstatts Aleksandra III
valdanas laikposm (1881-1894). Vcbaltu vsturnieki un publicisti visdi pretojs
prkrievoanas tendencm, aizstvot vcbaltieu kultras vrtbas, tradcijas un valodu. Piem.,
vcbaltu vsturnieks Teodors fon mans uzsvra vcu tautas socilpolitisks un kultras
ietekmes iziroo lomu Baltij102. Tomr ar rusifikcija nesasniedza savu galveno mri Baltijas vietjo tautu prkrievoanu. T tikai stiprinja vcbaltu tautas grupas kolektvo garu.
Neskatoties uz to, ka rusifikcijas spiediens Baltij ska mazinties pc Nikolaja II
(1894-1917) nkanas tron, 1905.g. revolcija bija prsteigums vcbaltieiem. Pakpeniski
99 Turpat, 41. lpp.
102 Pie tam manis apgalvoja, ka bez vcieu dalbas ne viena cita tauta netiks gal ar Baltijas reiona
prvaldi.
28
vcbaltu muinieku konfrontcija ar Baltijas zemniekiem prauga bruot c. Vcbaltiei

ska piedalties Krievijas imprijas armijas organiztajs soda ekspedcijs, kas vajja
revolcijas dalbniekus. Turklt tika stenotas Vcijas kolonizcijas politikas plni attiecb
uz Baltiju - Kurzemes landmarals K. Manteifels un Vidzemes landrts M. fon Zverss
organizja vcu zemnieku prceoanu uz Baltijas muiu teritorijm103. Jatzm, ka taj
period attiecbas starp latvieiem un vcbaltieiem sasniedza savu zemko punktu. Tau
vcbaltieus revolucionrie notikumi tikai saliedja un stiprinja. Tika dibintas dadas
kultras un izgltbas organizcijas jeb savienbas (Vereine), tika veicinti ar kultras sakari ar
Vciju, veici un Austroungrijas impriju.
Ldz ar Pirm pasaules kara skumu 1914. g. vcbaltieiem ncs piedzvot naidpilnu
attieksmi pret sevi un savu kultru tika slgtas vcbaltieu biedrbas un vcu valod
iznkos avzes, tika diskutts jautjums par vcu valodas izslganu no sabiedrisks dzves.
1915.g. tika atceltas vairkas vcbaltu muinieku privilijas.104 Pc 1917. gada februra
revolucionrajiem notikumiem Vidzemes landtgs prtrauca savu darbbu, un visu varu pilngi
prma krievu militras organizcijas, latvieu / igauu pavaldbas, k ar strdnieku un
zaldtu iestdes. Tomr jau 1917.g. 21. august Rgu iema vcu armija, un 1918.g. 3.
mart saska ar Brestas mieru Vcija prma visu Latvijas teritoriju, kas no vcbaltieu
puses tika uztverts oti pozitvi. Atbalstot Vcijas imperilistus, vcbaltu bruniecbas
prstvji izteica vlmi izveidot tagadjs Baltijas teritorij vienotu monarhistiski
konstitucionlu valsti105 personlnij ar Prsijas karavalsti. 1918.g. ruden vcbaltu elit
dzima Baltijas valsts ideja tika iecerts apvienot tagadjs Latvijas un Igaunijas teritorijas.
Tau 1918.g. novembr bija lemts piepildties latvieu un igauu nacionlajm iecerm, un
vcbaltieiem atlika tikai samierinties ar savu nacionls minorittes statusu.
Igaunijas Republikas neatkarbas proklamana 1918.g. 24. februr un Latvijas
Republikas neatkarbas proklamana 1918.g. 18.novembr bija vl viens prsteigums
vcbaltieiem. Lielinieku valdanas laik pretlielinieciskie spki sals vcu elites
prstvji cnjs par Baltijas provciskas valsts ideju, savukrt latviei aizstvja savas
nacionls valsts intereses. Vcbaltieu attiecbas ar igauiem un latvieiem sarejs
1919.g. 10. oktobr Igaunijas un 1920.g. 16. septembr Latvijas Satversmes sapulce nobalsoja
104 Piem., tika atceltas vcu muinieku privilijas laukos uz zveju, medbm un citm nodarbbm.
29
par radiklu agrro likumu, kas paredzja vcu muinieku pauma ekspropriciju un t
nodoanu bezzemniekiem106. Agrr reforma lika pamest Baltiju daudziem vcbaltieiem
gan diciltgiem, gan zemniekiem.107 Apmram 20 tkstoi vcbaltieu emigrja uz Vciju
1919.g.108. Tomr vietjie vcbaltiei turpinja bt socilpolitiski aktvi viu vlti prstvji
darbojs Satversmes Sapulc, Saeim. Vii dibinja ar vairkas bezpartejiskas sabiedrbas,
kuru mris bija ne tikai cnties ar Latvijas un Igaunijas valdbas 1920.g. skuma
ierobeojumiem, bet ar saglabt un attstt vcbaltieu etnokulturlo identitti. Neatkargo
valstu valdbas kuva arvien ietekmgkas, viens no mehnismiem, k valdbas politii
realizja savu ietekmi, bija iejaukans Baltijas vcieu bazncas sistm. 109 K. Ulmaa
valdbas laik (1934-1940) vcbaltieiem atkal ncs piedzvot daus ierobeojoos
paskumus, piem., vairku vcu privto saimniecisko organizciju likvidanu, tomr Baltijas
vcu iedzvotji joprojm iema svargu vietu Latvijas socilaj, ekonomiskaj un kultras
dzv. Kop 1934.g. ar Igaunij izveidojs autoritr demokrtija - 1934.g. 12. mart
Igaunijas valdbas vadtjs Konstantns Petss (Konstantin Pts) kop ar citiem sazvrniekiem
veica valsts apvrsumu, kura rezultt valst tika ieviests rkrtas stvoklis un vi pats kuva
par autoritru vadoni. Neskatoties uz to, ka kopum attieksme pret minorittm Igaunij aj
laik pasliktinjs, vcbaltieu diasporas prstvis Henrijs Kohs (Henry Koch) tika pieaicints
jaunaj augnam jeb valsts padom.110
Ldz ar nacionlsocilistu nkanas pie varas Vcij 1933.g. vcbaltieu vid
pardjs ar spcgi nacisma ideoloijas piekritji. Pc Igaunijas militrista Viktora fon cur
Mlena (Viktor von zur Mhlen) viztes pie Hitlera 1929. g. Igaunij ska arvien straujk
izplatties nacionlsocilisms vcbaltieu kopien. Kop 1932.g. marta Igaunij katru nedu
tika izdota avze Uzplaukums (Der Aufstieg) ar nacionlsocilistisko ievirzi.111 1933. gada
mart Latvij tika nodibinta Vcu-baltieu nacionl partija, kas vlk tika prdvta par
107 Sal. Pistohlkors. Deutsche Geschichte im Osten Europas. Baltische Lnder, S. 492
110 Sal. Turpat, S. 525-527
111 Turpat, S. 528
30
Kustbu (Bewegung).112 Vcbaltu urnl Baltijas Mneburtncas (Baltische

Monatshefte) tika propagandtas nacionlsocilistu idejas, tika sludints rasisms un
antisemtisms. Ap 1936.g. tika dibinta vcbaltu organizcija Baltieu aizsardzba
(Baltenschutz), kas bija viens no daudziem Tre reiha izlkoanas dienestiem. Liberlu
uzskatu aizstvim, galvenajam ievrojams vcbaltieu avzes Rigasche Rundschau
redaktoram Paulam manim 1933. g. zem nacionlsocilistisko spku spiediena ncs
pamest savu darbu.113 1939.g. 28. septembra lgums starp Stainu un Hitleru, sakar ar ko
rpus reiha dzvojoiem vcieiem bija jatgrieas uz nacistisko Vciju, izra vcbaltieu
kopienas likteni. Par piespiedu prcelanos uz Lielvciju 1939.g. un par to, ka Baltija jatstj
ldz t paa gada decembra vidum, vcbaltiei uzzinja tikai 6. oktobr, pateicoties Hitlera
runas prraidei no reihstg114. aj starplaik Latvij un Igaunij tika slgtas visas vcu
skolas, biedrbas, apvienbas, reliisks draudzes un citas organizcijas. Daudz vcbaltieu
imeu kuva par s diktts izvles (Diktierte Option)115 upuru ar dareiz atklto, bet
dareiz noslpto politisko lgumu un protokolu paldzbu vcbaltieiem ncs piedzvot
prcelanos (Umsiedlung) no Baltijas, ko var interprett gan k imperilistisks politikas
instrumentu, gan k nacionlsocilistisks rasu un tautu politikas ldzekli, gan k totalitrs
valsts akciju, gan k individulo izvli.116 Ldz 1939.g. izceoanai Latvij (pc 1935.g. tautas
skaitanas rezulttiem) dzvoja 62 144 un Igaunij 16 346 (pc 1934.g. tautas skaitanas
rezulttiem) vcbaltiei.117 Apmram 52 500 vcbaltieu no Latvijas un apmram 14 000
vcbaltieu no Igaunijas 1939.g. beigs un 1940.g. skum saska ar Hitlera plnu izceoja
no Baltijas un apmets Vcijas okuptaj Polijas rietumu daas teritorij.118
1945.g. janvr, kad sarkan armija sasniedza Poliju, vcbaltieiem krtjo reizi ncs
112 Sal. Feldmanis, Inesis. Vcbaltieu izceoana no Latvijas (1939-1941). Rga: LU Akadmiskais apgds,
2012, 12. lpp.
114 Turpat, S. 535
115 Loeber, Dietrich A., Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 19391941. Neumnster: Karl Wachholz, 1972.
116 Turpat, S. 6-53
117 Citts pc: Bohmann, Alfred. Menschen und Grenzen. Bd.3, Strukturwandel der deutschen Bevlkerung im
sowjetischen Staats- und Verwaltungsbereich. Kln: Wiss. u. Pol., 1970. No: Schlau. Die Deutsch-Balten, S. 33
31
bgt pajumtes mekljumos. Pc Otr pasaules kara beigm vairkums vcbaltieu atrada
savu jauno veco tvzemi Vcijas Federatvaj Republik un Vcijas Demokrtiskaj
Republik, daa vcbaltieu emigrja uz ASV, Kandu, Austrliju un Zviedriju. Vcbaltieu
kopienas problemtika ska pievrst vairku vcu, latvieu, igauu, angu un krievu
vsturnieku uzmanbu. Ldz pat 1946.g. Hamburga bija Baltijas vcieu metropole eit
atrads un darbojs emigrcijas komiteja, eit notika nozmgas konferences un ievrojamo
vcbaltieu tikans. Tomr PSRS valdba, uzskatot vairkas vcbaltieu organizcijas par
revanistiskm, pavlja likvidt ts. To viet stjs Vcbaltieu evaliska paldzbas
komiteja, kas ar ska nodarboties ar vcbaltieu emigrcijas jautjumiem. Kop 1947.g.
notiek ikgadj Baltijas vstures ptnieku tikans Gtingen (Gttingen), uz kuras bzes
1951.g. turpat tika dibinta Baltijas vstures komisija (Baltische Historische Komission).
1949. g. Hannover tika nodibinta Baltijas bruniecbas apvienba (Verband der baltischen
Ritterschaften), 1950. g. uz Lneburgu (pilsta, kas atrodas netlu no Hamburgas) tika
prnesta 1932.g. l dibint Latviju pametuo vcbaltieu Kra rena biedrba (CarlSchirren-Gesellschaft).119 1950. g. rodas ar Vcbaltieu biedrba (Die Deutsch-Baltische
Gesellschaft) Darmtat, kas iecerta vcbaltieu no dadm pasaules malm kontakta
uzturanai un vcbaltieu kultras kopanai.
Turpmkajos gadu desmitos Latvijas PSR un Igaunijas PSR teritorij interese par
Baltijas vcu minoritti un vcbaltieu identittes problemtiku neizzuda. 1960.-1970.-os
gados gan Latvij, gan Igaunij pc tautas skaitanas datiem tika fiksta vcieu iedzvotju
palielinans.120 Lai gan padomju varas laik vcbaltieiem ncs pilngi integrties
krievvalodgo sabiedrb, 1961. g. Rg tika atklts Vcu klubs kultras sakaru
veicinanai ar Austrumvciju, kur tika popularizta vcu valoda un kultra. Latvieu
nacionls atmodas laik 1988. g. Rg tika dibintas Latvieu-vcu kultras biedrba
(Deutsch-lettischer Kulturverein)121, daas vcu kultras biedrbas Dobel, Liepj, Valmier
118 Berg, Elgin. Hirschheydt, Harro von. Mickwitz, Gabriele von. Schriftenreihe der Carl-SchirrenGesellschaft: Erlebte Geschichte. Deutschbalten im 20.Jahrhundert. Ein Lesebuch. Bd. 7, Lneburg: CarlSchirren-Gesellschaft, 2002, S. 146
119 Sal. Turpat, S. 238
120 1959. g. Latvijas teritorij tika fiksti 1609 vciei, 1979. g. 3200, 1989. g. 3783. (Sal. Dribins. Sprtis.
Vciei Latvij, 80. lpp.)
121 1990.g. maij biedrba tika prdvta par Rgas vcu kultras biedrbu (Rigaer deutscher Kulturverein)
32
un Sald, kuru mris bija vcu kultras identittes stiprinana. Savukrt 1989.g. maij
dibints organizcijas Atdzimana (Wiedergeburt) mris galvenokrt bija Latvijas
PSR dzvojoo vcbaltieu sagatavoana emigrcijai uz viu etnisko dzimteni Vciju. 122 1995.
g. Valmier tika atklts vcu kultras centrs Vcu nams, kura vadtji organizja visdus
kultras paskumus. Pateicoties 1992.g. nodibintajam Latvieu un vcieu kultras sakaru
centram Domus Rigensis Latvijas vcu kultras biedrbas saem gan materilo, gan gargo
paldzbu no Vcijas puses123. Igaunij, Tallin 1988. g. tika dibinta Vcu kultras
biedrba (Gesellschaft fr Deutschbaltische Kultur), kuras mris ir apzint Baltijas vcieu
ieguldjumu Igaunijas kultr, kopt vcbaltieu kultras mantojumu un tradcijas, k ar
mazint stereotipisko uzskatu uz vcieiem Igaunijas socilpolitikas un vstures ietvaros.124
Tau galven msdienu vcbaltieu tikans vieta ir Vcija. Centrls mtnes, kur
visbiek notiek dadas vcbaltieu biedrbu organizts zintnisks konferences un svings
sanksmes, un piesaista ne tikai vcbaltieu pcncjus, vsturniekus un ptniekus, bet ar
jaunus studentus, kas interesjas par vcbaltieu diasporu, ir Vcbaltieu mja Darmtat
(Das Haus der Deutsch-Balten) un Vcbaltieu Kultras apvienba Lneburg (Das
Deutsch-Baltische Kulturwerk).125 Lai gan msdiens vcbaltieu kopienas ts skotnj
nozm vairs nav, Latvij joprojm aktvi darbojas Latvijas Vcu biedrba (vcu valod:
Verband der Deutschen in Lettland)126, Rgas Vcu kultras biedrba un daudzas citas vcu
kultras organizcijas Liepj, Daugavpil un citur, kuras turpina vcu kultras tradciju
attstbu. K msdienu vcbaltieu diasporas vriengko un draudzgko paskumu jmin
ikgadjs Domus-Rigensis-Dienas Latvij (Domus-Rigensis-Tage), kuru laik tiek lasti
priek referti par vcbaltieu un citu minoritu vsturi un kultras vsturi, norisins
seminri, k ar tradicionlas vcbaltieu balles ar tradicionlm vcbaltieu dejm. 127
Igaunij joprojm darbojas Latvieu-vcu kultras biedrba, Vcbaltieu apvienba,
125 Sal. Berg, Elgin. Hirschheydt, Harro von. Mickwitz, Gabriele von. Schriftenreihe der Carl-SchirrenGesellschaft: Erlebte Geschichte. Deutschbalten im 20.Jahrhundert, S. 301-302
126 Sal. Verband der Deutschen in Lettland. Pieejams: http://www.verband.lv/index.php?page=verband-derdeutschen-in-lettland-latvijas-vacu-savieniba
33
Domus Dorpatensis, k ar citas vcbaltieu organizcijas Tart un Tallin 128, kur ar

regulri notiek visdu veidu paskumi, kas ir veltti vcbaltieu kultrai un vsturei. Bez
Vcijas un Baltijas, ar Kand (Toronto, Montrel) aktvi darbojas vcbaltieu
organizcijas, viena no tm, ir Kandas Baltijas imigrantu paldzbas apvienba (Canadian
Baltic Immigrant Aid Society), kas ar izdod periodiku, ptnieciskus un (auto)biogrfiskus
darbus par vcbaltieiem gan vcu, gan angu valod.129
Apkopojot aj apaknoda analiztos vcbaltieu kopienas vsturiskos aspektus, ir
jsecina, ka vcbaltieu pagtne ir piestinta ar saretiem un pretrungiem notikumiem.
Maistra darba ietvaros vsturiskais konteksts paldz saprast un interprett, kas veidoja un kas
veido Baltijas vcieu identittes pamatus, kas izraisja vcbaltieu identittes transformciju
laika gait. Lai izpttu vcbaltieu diasporas identittes btiskkos komponentus, ts
dinamiku, saglabans un kopanas mehnismus, ir nepiecieams pievrsties ar
kultrantropoloisku un kultrsocioloisku jdzienu un konceptu eksplicanai, kas tiek
veikts nkamaj darba noda.
2. PTJUMA TEORTISKAIS PAMATOJUMS: PAMATKONCEPTU UN

TERMINOLOIJAS ANALZE
Maistra darba otraj noda tiek analizti nozmgkie ptjum izmantotie teortiskie
kultras teorijas, antropoloijas, kultras socioloijas un starpkultru komunikcijas
teortiskie koncepti. Tiek apskattas vairkas kultras jdziena varicijas, kolektvs atmias
veidi un to uzbve, atcerans mehnismi, svetla un patla aspekti, diasporas uzbve,
k ar diasporu kultras saglabans un kopanas instrumenti.
2.1. Kultra k kolektvais realittes konstrukts

Msdienu multikulturlaj pasaul kultras jdziens kst arvien nozmgks un
127 Sal. Berg, Elgin. Schriftenreihe der Carl-Schirren-Gesellschaft: Erlebte Geschichte. Deutschbalten im
20.Jahrhundert, S. 300
129 Canadian Baltic Immigrant Aid Society. Pieejams: http://www.cbias.com/about-us/
34
piesaista aizvien lielku interesi no dadu zintnes nozaru ptnieku puses. Jdziens kultra
dados laikos un dads sabiedrbs ir ticis interpretts oti atirgi, un atrast vienotu
definciju viss zintns un apakzintns ir sareti. Kop Apgaismbas laikiem, kad kultra
jeb cilvka gribas un via laik pastvoo iespju rezultts tika definta k zintnes (pirms
cilvka raans eksistjoie procesi) pretstats130, vairki zintnieki un filozofi, to skait Kants,
Voltrs, Herders, Leibnics un citi, minja interprett kultras pardbu katrs saska ar
saviem uzskatiem. Tdjdi var teikt, ka kultras jdziena skaidrojums ir atkargs no
vsturiskajiem apstkiem, zintnes nozares, kultras vrtbu sistmas, konteksta un
interprettja prliecbas un nostjas.
Vcu kultras teortie Aleda Asmane sav grmat Ievads kultras zintn131
apkopo msdiens visvairk pielietotos kultras jdziena variantus. Pirmkrt, ar kultru mdz
apzmt kopanu, audzanu, kas ir saistts ar latu vrdu colere (kopt). Te var bt domta
gan mkslgi radtos apstkos izaudzt mikroorganismu kolonija, gan laboratorijas apstkos
rpus dzva organisma audzts nu kopums. Otra nozmju grupa ir kultra k kvalitte,
atbilstba normm, pilngums kd darbbas vai zinanu sfr, piem., darba kultra, galda
kultra, valodas kultra u. c. Trekrt, kultru var defint k kaut kdu eogrfisko, politisko
vai nacionlo veidojumu ar kopgu vsturisku fonu valodu, mentalitti, kultru, k ar
noteiktu dzvesveidu. Ceturtkrt, kultras jdzienu var attiecint uz visu, kas saistts ar
cilvka dzvi. Visu, kam ir pieskrusies cilvka roka, var saukt par kultru, bet te pastv
indiferences bstamba. Ja kultras jdzienam nav pretstata un par kultru var nosaukt jebko,
tad im jdzienam nemaz nav vrtbas. Tas ir t sauktais kultras plaais jdziens. Kultrai
ir ar aurais jdziens, proti, augstko sabiedrbas slu privilija jeb elitr kultra, kas
attstjs buruzijas uzplaukuma laikmet 19.gs. ldz 20.gs. vidum. Kultru var interprett ar
k cilvcisko dziu vai kaislbu savaldanu jeb civilizciju. aj gadjum civilizcija
ilgstos audzinanas darbs ne vien fiziskaj, bet ar gargaj zi. Turklt pastv ar kritiskais
jeb auratiskais kultras jdziens, ko definja Frankfurtes skolas prstvji Teodors Adorno
un Valters Benjamins. Kultra, pc viu domm, ir aura jeb reliiski daiais spks, kas tiek
pretnostatts ne tikai masu jeb populrs kultras produktiem, bet ar buruzijas elitrajam
kultras jdzienam.
130 Sal. Maletzke, Gerhard. Interkulturelle Kommunikation. Zur Interaktion zwischen Menschen verschiedener
Kulturen, Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996, S. 15
131 Assmann, Aleida. Einfhrung in die Kulturwissenschaft. Grundbegriffe, Themen, Fragestellungen. 3., neu
bearb. Aufl. Berlin: Erich Schmidt, 2011, S. 5
35
Socilajs zintns ar kultras jdzienu galvenokrt tiek apzmta sistma, kas kalpo
par katras atsevias kopienas fundamentu. No socioloijas skatupunkta kultra ir nozmgs
elements, kas nodroina socils grupas eksistanu un funkcionanu. Ameriku sociologs
Talkots Parsons (Talcott Parsons, 1902-1979) defin kultru k augstko socilo sistmu,
kas ietver un uztur cilvku grupas simbolu pasauli, normas, vrtbas, k ar rcbas veidu.
Parsons uzsver, ka kultra ir galvenais prieknosacjums komunikcijai, koopercijai un
interakcijai. Saska ar Parsonsa zintniskajiem uzskatiem, kultras sistma ir apzinti
izvlto vrtbu un rcbas normu struktra, kas iedibina un nodroina socilo krtbu
sabiedrb.132 Vcu starpkultru psiholoijas ptnieks Aleksandrs Tomass ar kultru saprot
universlu orientcijas sistmu, kas ir raksturga kdai kdai sabiedrbai, organizcijai vai
grupai, un kura specifisku simbolu veid tiek prmantota no paaudzes paaudz. 133 Jpiemin,
ka Tomass ir izstrdjis zintnisko kultras standartu konceptu, ar kura paldzbu ir
iespjams defint un sistematizt atirgm kultras grupm piedergo uzvedbas modeus.134
Maistra darba kontekst kultra tiek interpretta k kolektvais realittes konstrukts.
T k kultras defincija sakojas kultras antropoloij, ir svargi eksplict visbiek
sastopamas kultrantropoloiskas kultras jdziena interpretcijas. Vcu starpkultru
komunikcijas teortiis Gerhards Malecke defin kultru k noteiktu konceptu, prliecbu,
nostju, vrtbu orientciju sistmu, kura izpauas cilvku uzvedb un rcb, k ar viu
saraotajos materilajos un gargajos produktos. Citiem vrdiem sakot, kultra ir veids k
cilvki dzvo un tas, ko vii pai rada.135 Pie tam Malecke interpret kultras jdzienu k
cilvku grupu, kuras locekiem ir kopgas prliecbas, kopga nostja un vrtbu sistma.
Tas auj secint, ka jebkuru cilvku sabiedrbu var vienlaicgi apskatt no divm pusm.
Raugoties no kopienas iekjs perspektvas, var teikt, ka vienai kultrai piedergajiem
mums ir (wir haben) kultra. Taj pa laik, raugoties no kdas citas tautas/ grupas
skatupunkta ms pai esam (wir sind) kultra.136 Ar ameriku antropologs Riards
Brislins ar jdzienu kultra apzm indivdu kopumu vai kdu noteiktu grupu ar kopgm
132 Vgl. Parsons, Talcott. The Social System. 2nd ed. Ed. by Bryan S. Turner. London: Routledge, 1991, S.21 ff.
133 Sal. Thomas, Alexander, Kinast, Eva-Ulrike. Schroll-Machl, Sylvia. Handbuch Interkulturelle
Kommunikation und Kooperation. Bd. 1: Grundlagen und Praxisfelder. Hrsg. von Sylvia Schroll-Machl.
Gttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 2005, S.22
134 Vgl. Turpat
135 Sal. Maletzke. Interkulturelle Kommunikation. ..., S. 15
36
prliecbm, vrtbm, ar kopgu pieredzi un vsturisko fonu. 137

Vienu no jaunkajm kultras jdziena interpretcijm ir piedvjis nderlandieu
socilantropologs Grts Hofstede, kur nosauc kultru par mentlo programmu
(software of the mind, mentale Software)138, saldzinot to ar datora galveno sastvdau
jeb programmatru. Attiecinot o definciju uz indivdu, kultru var izprast k iekieni, kas
ietver cilvka domanas, jtu, k ar potencilas rcbas modeli, kas, skot no brnbas, tiek
iemcta visas dzves gait. Aplkojot kultru jeb mentlo programmu k noteiktas
sabiedrbas iekieni, var teikt, ka kultra ir garga kolektva programma, kas piemt
kdai noteiktai cilvku grupai vai kategorijai, un kas atir to no kdas citas cilvku
kopienas.139 Hofstede uzsver, ka kultra vienmr ir kolektvs fenomens, jo cilvks to
vismaz daji dala ar cilvkiem, kuri dzvo vai ir dzvojui taj pat socilaj vid, t. i. tur, kur
kultra ir tikusi apgta.140 Saska ar Hofstedi ar jdzienu kultra ne tikai var apzmt
kdas grupas gara kolektvo programmu, bet ar pau cilvku grupu, kuru apvieno viena
kopga mentl programma.141
ptjuma kontekst, k jau iepriek mints, ar jdzienu kultra, tiek saprasts
kolektvais realittes konstrukts. Maistra darb lietotais kultras apzmjums pamatojas uz
kultras antropoloijas un socils antropoloijas konceptulo apartu. Darba empriskaj
da vcbaltieu diaspora tiek analizta, no vienas puses, k kultra ar tai piemtoiem
savdabgiem elementiem kopgo mentlo programmu, bet, no otras puses, k socil
sistma, kas ir raksturga vcbaltieu kopienai.
2.2. Kolektv atmia un atcerans prakses

Pdj gadsimta laik atmias problemtika kuva oti nozmga gan atsevia
136 Turpat
138 Hofstede, Geert. Lokales Denken, globales Handeln. Kulturen, Zusammenarbeit und Management,
Nrdlingen: C.H. Beck, 1997, S. 3
139 Turpat
140 Turpat, S. 4
141 Turpat, S. 12
37
cilvka paapzias, gan grupu un nciju kolektvs apzias ptniecb. Atmias fenomenam
pievras dadu zintu un uzskatu prstvji, piem., neirologi, psihologi, psihoanaltii,
sociologi, vsturnieki, politologi, k ar literatras un mkslas ptnieki. Ldz ar to atmiu
var noteikti uzskatt par starpdisciplinru ptjumu objektu.
Atmiai ir svarga un iziroa loma cilvka vai sabiedrbas identittes veidoans.
Atmia nav tikai pagtns pardba t tiek konstruta tagadn. Pie tam, atmia nav stabila
t nemitgi transformjas.142 Indivds jeb es vienmr ir kdas etnisks, socils, reliisks,
politisks, lingvistisks, vecuma, kultras vai citas grupas (vai vienlaicgi vairku grupu) jeb
ms sastvdaa. Es identittes pamatos vienmr bs kaut kdi ms identittes elementi.
Ms pats par sevi nav vienveidgs fenomens, bet ar sastv no vairkm atsevim msvienbm, kas biei vien var pilngi vai daji prklties. Citdi ms var nosaukt par
piederbm pie kaut kdm sabiedrbm. Piederba var bt neta, piem., pie imenes,
paaudzes vai ncijas, k ar patvaga, piem., pie kaut kdas intereu grupas. Ms kopienm,
kuras ms veidojam, vai kuras ms pai izvlamies, ir dada loma msu dzv. Dam ms
grupm indivds var piedert visu mu, citm tikai kaut kdu laika sprdi143.
Pc analoijas sprieot, atsevia cilvka atmia vienmr iekaujas kdas lielkas
grupas atmi. Katram cilvkam piemt sava unikla atmia, kura ir balstta uz via persongo
pieredzi un konkrtm atmim. Indivda atmia jeb individul atmia veidojas cie
apmai ar dadm ms grupm, kas var bt saisttas vai izslgt viena otru. Katrai ms
grupai ar piemt atmia, proti, kolektv atmia, kura sastv no grupas kopgajm atmim.
s atmias veidojas no pai svargiem attiecgai grupai notikumiem, kas atstjui dziu
emocionlo iespaidu uz grupas prstvjiem. Ar regulras atcerans paldzbu tiek stiprinta
grupas identitte, un otrdi, grupas identitte stiprina noteiktas atmias, kas tiek nodotas no
paaudzes paaudz un td veid prvras par grupas stabilo atmiu144.
Runjot par kolektvs atmias fenomenu, skum ir japlko ts jdziens. Viens no
pirmajiem, kas padziinti ska ptt atmiu vispr un ts daudzveidgos aspektus, bija franu
sociologs Moriss Halbvahss (Maurice Halbwachs). Saska ar Halbvahsa uzskatu, kolektv
142 Sal. Gran-Aydin, Pinar, DeNora, Tia. Remembering through music: Turkish diasporic identities in Berlin.
In: Routledge International Handbook of Memory Studies. New York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016,
pp. 233-246
143 Sal. Assmann, Aleida. Soziales und kollektives Gedchtnis, S.1. Pieejams:
www.bpb.de/system/files/pdf/0FW1JZ.pdf
38
atmia ir kdas cilvku grupas kopgais (kolektvais) atmias veidojums pretstat atsevias
personas individulajam atmias veidojumam. Kolektv atmia veidojas pagtnes un
tagadnes mijiedarbbas proces, un t realizjas socilajos un kultras kontekstos.145 Tdjdi
kolektv atmia veido grupas komunikcijas ietvarus jeb komunikcijas pamatus, kuri
nodroina un ietekm saskarsmi starp s grupas prstvjiem. Pc Halbvahsa domm,
kolektv atmia ir, no vienas puses, atsevia indivda atmia, kas rodas un stenojas
socilkultras sfr, un, no otras puses, pagtnes un tagadnes mijiedarbba grupas indivdu
komunikcijas, interakcijas gait, k ar medijos un institcijs.146
Vcu atmias fenomena ptniece Aleda Asmane grupas atmias veidojumu iedala
socilaj un kolektvaj atmi. Asmane apgalvo, ka socil atmia ir ar daudz sku
noturbu laik zi pat svargas atceres pc kda laika perioda izzd. Turpret kolektv
atmia ir stabila, t var pastvt un saglabties daudz ilgku laiku nek socil atmia.
Socil atmia izpauas komunikcij, piem., sarun, un pastv tik ilgi, cik ilgi dzvo atmias
nesji ar kopgu socilo pieredzi, kaut ar atirgiem pasaules uzskatiem. Kolektv atmia ir
viennozmga t balsts uz vienu perspektvu. Var teikt, ka skotnjie mentlie tli kst par
ikonm, savukrt kdreiz ststtais par mtiem, kuri nostiprins grupas apzi k noteiktas
prliecbas un td veid prtop par kolektvo atmiu. m prliecbm vairs nepiemt
vsturiskais konteksts, un ts vairs nav piesaisttas konkrtiem laika un telpas apstkiem.
Atraujoties no skotnjiem nosacjumiem, s prliecbas un domas k no laika un telpas
neatkargas pardbas tiek nodotas no paaudzes paaudz.147 Jo ilgk s prliecbas tiek lietotas
grupas komunikcij un atbilst grupas vrtbm un mriem, jo ilgk ts pastvs dau
paaudu grupas apzi. Uz kolektvs atmias fenomenu k sabiedrbas socil stvoka
manifestciju var skatties divjdi: pirm pieeja paredz, ka tagadne domin pr pagtni, otr
pieeja iezm pagtnes gan piemint, gan aizmirst prkumu pr tagadni. Pirmaj
gadjum atmia un atcerans funkcion k esoo socilo saliedtbu veicinos spks, kas
auj cilvkiem kopgi risint nozmgus uzdevumus. Otraj gadjum kopiena mina atrast
sav pagtn labkos paraugus, labkos rcbas modus, lai bagtintu savu tagadni; kopiena
145 Wei, Susanne, Maurice Halbwachs Konzept des kollektiven Gedchtnisses, In: Tabularasa. Zeitung
fr Gesellschaft & Kultur. Nr. 90 (08/2013), 01.08.2013, Pieejams: http://www.tabularasajena.de/artikel/artikel_4913/
146 Sal. Turpat
147 Sal. Assmann. Einfhrung in die Kulturwissenschaft..., S. 188
39
mina meklt atbildes uz aktulajm problmm sav pagtn.148

Vl viena kolektvs atmias forma, kura pieder pie ilgtermia atmias veida ir
kultras atmia. Sintezjot vcu mkslas vsturnieka un kultras ptnieka Ebi Varburga (Aby
Warburg) teoriju par kultras objektivcijm (kulturelle Objektivationen) un franu sociologa
Morisa Halbvahsa kolektvs atmias jdzienu, vcu iptologs un kultras zintnieks Jans
Asmans (Jan Assmann) ir izstrdjis kultras atmias koncepciju, minot taj apvienot
atmiu (tagadnieciskoto pagtni), kultru un grupu (sabiedrbu). Saska ar Asmana teoriju,
kultras atmia ir kolektvs atmias forma, kas ir balstta uz t sauktajm atmias
figrm (Erinnerungsfiguren) jeb liktengiem pagtnes notikumiem, kuri tiek uzturti un
saglabti kulturcijas (kultras veidoans, kulturelle Formung) un institucionalizts
komunikcijas proces. Kulturcijas mediji ir teksti, rituli un piemineki, savukrt k
institucionalizts
komunikcijas
medijus
var
mint
pieminanu,
recitanu
un
prdomanu.149 Kultras veidoana un institucionalizt komunikcija norisins ikdien.

Ikdienas komunikcijas gait svtki, rituli, eposi, dzejoi, dziesmas, tli, caur kuriem
izkristalizjas kolektv pieredze, veido laika salas, kas pakpeniski izpleas kopienas
retrospektvs prdomanas atmiu telp150. atmiu telpa ir bze kolektvajai pieredzei
un kultras atmiai.
K pau atmias veidu, kas saists ar kolektvo apziu, var izcelt traumu jeb
traumatisko atmiu. Trauma ir daji apzinta pasvas atmias daa, kuras clonis var bt
kds neizprotams, pazemojos, spgs un dzvi apdraudos prdzvojums. T k is
prdzvojums, k parasti, atstj dziu emocionlu iespaidu, un, t k trauma trauc indivda
vai kdas grupas identittes attstbai, s traumatisks atceres tiek noeltas no apzias un
iekapsultas zemapzi151. Jatzm, ka trauma var ietekmt ne tikai atseviu cilvku vai
kdu grupu, bet ar ilglaicgi iedarboties uz nkamajm paaudzm. Turklt traumatisks
atmias prmantoanas process lielkoties notiek neapzinti. Visspilgtkais piemrs
148 Sal. Goldfarb, Jeffrey. Against memory. In: Routledge International Handbook of Memory Studies. New
York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016, pp. 53-54
149 Sal. Assmann, Jan. Kollektives Gedchtnis und kulturelle Identitt. Originalverffentlichung in: Kultur und
Gedchtnis. Frankfurt, 1988, S. 12 Pieejams: http://archiv.ub.uniheidelberg.de/propylaeumdok/1895/1/Assmann_Kollektives_Gedaechtnis_1988.pdf
150 Sal. Turpat
151 Sal. Assmann. Einfhrung in die Kulturwissenschaft..., S. 190
40
kolektvajai traumai ir atmias par holokaustu. Holokaustu prcietuajiem un viu pcteiem

ldz pat 1980.-iem gadiem, kad Rietumu sabiedrb ska aktvi apspriest holokausta
jautjumu, traumatisks atceres saglabjs zemapzi. Kolektv trauma, kas prvras
kultras traum, biei kst par kopienas kultras atmias balstu. Kultras trauma ir
definjama k dramatisks identittes un dzves jgas zaudjums kdas grupas loceku vid,
kuri jau ir sasniegui spcgu socils saliedtbas lmeni.152 Bez negatvas kolektvas
atmias, var mint ar tdu neitrlku pardbu k utopijas atcerans, kad atmias par
sapiem un iecerm nkotn, par to, pc k spcgi ilgojs grupas loceki, kst par
pieminans objektu, ko kopienas prstvji kopgi lolo un atceras aktulaj socilaj vid. 153
Ldzga pardba, kas ar balsts uz cerbas principu, ir nostalija jeb nostaliska atmia.
Nostalija ir masu psiholoisks, ideoloisks fenomens, tau ilgas pc dzimtenes (Heimweh)
k viena no nostalijas formm var bt ar individulas. 154 Laika gait kopienas loceki
izvlas, kuri notikumi ir kolektvu identitti konstitujoie, un kuriem notikumiem tdjdi
regulri jbt piemintiem. Regulra grupveida (attiecgai grupai svargo) notikumu
pieminana veido atkal-atcerans (re-remembering) praksi. Nostalana ir viens no atkalatcerans modiem kopienas loceki atceras par labiem, smalkiem laikiem. Biei kopienas
vienotba, ldz ar to kopienas identitte pamatojas uz nostalisko konstrukciju155. K parasti
atkal-atcerans tiek attiecinta uz apgrtinoiem, nertiem pagtnes notikumiem, kas
kalpo tagadnes mriem.156 Tau dareiz tiek nostalts pc jeb tiek atcerti tiei labkie
grupas
dzves
periodi.
Atkal-atcerans
veido
veselu
atcerans
kultru
(Erinnerungskultur) kritiska kopienas vstures apzinans, vstures prstrdanas un

152 Xu, Bin. Disaster, trauma, and memory. In: Routledge International Handbook of Memory Studies. New
York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016, pp. 357-370, p. 361
153 Sal. Jedlowski, Paolo. Memories of the future. In: Routledge International Handbook of Memory Studies.
New York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016, pp. 121-130, p. 127
154 Sal. Leuschner, Udo. Das Prinzip Hoffnung. In: Sehn-Sucht: 26 Essays zur Dialektik von Nostalgie und
Utopie, 2003, S. 103-107, S. 103. Pieejams: http://www.udo-leuschner.de/pdf/sehnsucht.pdf
155 Mitchell, Jon P. The nostalgic construction of community: Memory andsocial identity in Urban Malta. In:
Ethnos: Journal of Anthropology. Vol. 63. Issue 1. Brighton: University of Sussex, 1998, online: 20.07.2010, pp.
81-101, p. 83. Pieejams: http://dx.doi.org/10.1080/00141844.1998.9981565
156 Sal. Goldfarb, Jeffrey. Against memory. In: Routledge International Handbook of Memory Studies. New
York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016, pp. 53-64, p. 61
41
kolektvs identittes stiprinans process ar tisku ieceri nodot tlk negatvi vai pozitvi
piedzvoto pieredzi nkamajm paaudzm caur noteiktiem simboliem, varoiem, rcbas
paraugmodeiem un rituliem157. Viena no atcerans kultras veidoans telpm ir imene,
no k rodas imenes atmia (Familiengedchtnis)158.
Kolektvs vstures un atmias saglabana un uzturana nodroina kopai piedergo
cilvku identitti. Kolektvs atmias funkcionana notiek ar noteiktu atcerans rmju
gan materilo (arhvi, muzeji, piemineki, kapi, piemias plksnes), gan nematerilo
(nozmgu notikumu pieminana, svinana, rituli, ceremonijas, regulra tikans) paldzbu, kas konserv, uztur pie dzves kopienai btiskos notikumus, kas bv tiltu
starp pagtni un tagadni, un, kas auj nodot grupai svargo informciju nkamajm
paaudzm.159 Kolektv atmia tiek konstruta katr atsevi paaudz, un to ietekm
vsturiskie un socilie konteksti. Paaudze ir indivdu grupa, kuri iziroos sevis veidoans
gados piedzvojui ldzgus vsturiskus notikumus un konstrujui vismaz daji kopgu
atmiu. Turklt jatzm, ka paaudze veido savu kopgo identitti ne tikai no piedzvot un
atmim, bet ar no iziroos gados izstrdtajm gaidm un no norobeoans no
iepriekjs paaudzes.160 Pdjo deku laik, kad multikulturlisms un interkulturlisms
ieplst Rietumu sabiedrb arvien vairk un straujk, attsts transnacionl atmia un
notiek atmias transnacionalizcija dadm etniskm un kultras tradcijm piedergs
kopienas konstru kopgu kolektvo atmiu161.
Apkopojot aj apaknoda apskatto, var secint, ka kolektvs apzias ietvaros
kolektv atmia ieem oti svargu vietu. Ptot kdas etnisks, socils, reliisks vai
157 Sal. Assmann, Aleida. Das neue Unbehagen an der Erinnerungskultur: Eine Intervention. Mnchen: C.H.
Beck Verlag, 2013, S. 32
158 Moller, Sabine. Erinnerung und Gedchtnis, Version: 1.0. In: Docupedia-Zeitgeschichte. Begriffe,
Methoden und Debatten der zeithistorischen Forschung, 12.4.2010, S. 6. Pieejams:
http://docupedia.de/images/d/d7/Erinnerung_und_Ged%C3%A4chtnis.pdf
159 Sal. Schwartz, Barry. Rethinking the concept of collective memory. In: Routledge International Handbook
of Memory Studies. New York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016, pp. 9-21, p. 15
160 Sal. Jedlowski, Paolo. Memories of the future. In: Routledge International Handbook of Memory Studies.
New York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016, pp.121-130, p. 125
161 Inglis, David. Globalization and/of memory. On the complexification and contestation of memory cultures
and practices. In: Routledge International Handbook of Memory Studies. New York: Routledge Taylor & Francis
Group, 2016, pp. 143-157, p. 149
42
kultras grupas kolektvo atmiu, ir iespjams atklt s grupas identittes pamatus. Maistra
darba empriskaj da, balstoties uz vcbaltieu biedrbas loceku aptaujas rezultt gtajm
atzim, k ar uz ldzdalbas novroanas proces iegtajiem materiliem, tiek analizta
vcbaltieu kolektv atmia k nozmgk vcbaltieu kopienas kultras identittes
sastvdaa.
2.3. Identittes veidi

Komunikcijas vai interakcijas proces ar citu kultru piedals vismaz divi cilvki,
un katram no viiem ir sava unikla identitte. unikl identitte sastv gan no personas
rakstura pabm, gan ar no ts piederbas dadm ms-grupm (Wir-Gruppen).
Interkulturls komunikcijas rezultt katram no dalbniekiem rodas noteikts priekstats par
sveas kultras prstvi un ldz ar to ar par cita cilvka identittes pamatkomponentiem.
Vcu socilo zintu ptniece Edte Broinski-vbe izdala trs svargkos identittes
lmeus: personisk identitte, socil identitte un kultras identitte.162
Saska ar Edtes Broinski-vbes koncepciju personisk identitte ir ciei saistta ar
cilvka rjo izskatu, vecumu, ermea un sejas patnbm, das un matu krsu, aprbu, k
ar uzvedbu. ie aspekti nosaka cilvka personisko identitti mijiedarbb ar sociumu. Pie
tam ir jatzm, ka viens no personisks identittes noteicoajiem elementiem ir patls. Tau,
ja cilvka patls veidojas tikai no via priekstatiem par sevi, personisk identitte ietver gan
paa indivda, gan citu cilvku vrtjumus par viu. Vadoties pc rj izskata, balss
skanjuma, pc smaras, k ar pc uzvedbas, cilvki secina par indivda rakstura pabm:
pieticgs vai augstprtgs, ar humora izjtu vai bez ts, rosgs vai garlaicgs, zikrgs vai
neieinterests, rungs vai mazrungs. Lai atsttu labu iespaidu, ir svarga iespjama savstarpja
sapraans. Tas attiecas gan uz cilvka visprjo spju komunict (indivds var bt ar akls,
kurls, mms vai stostties, kas var kt par btisku rsli sazinans proces), gan uz iespju
saprasties viens ar otru (personm var bt nevienldzga izgltbas pakpe, k ar atirga
dzimt valoda).
Cita vcu izcelsmes kultras zintniece un identittes jautjuma ptniece Aleda
Asmane iedala individuls identittes konceptu etrs kategorijs. Pirmais individuls
identittes lmenis ir persona. Jdziens persona sakojas latu valodas darbbas vrda
personare, kas atbilst msdienu vrdam skant un skotnji bija saistts ar masku, caur
162 Broszinsky-Schwabe, Edith. Interkulturelle Kommunikation: Missverstndnisse Verstndigung.
Wiesbaden: VS Verl. fr Sozialwiss., 2011, S. 43
43
kuru runja aktieris. Kst par personu nozm pildt kdas grupas ietvaros iepriek noteikto
lomu un iekauties hierarhiski uzbvtaj socilaj attiecbu struktr. 163 K spilgtko piemru
var mint arhaisko sabiedrbu, kur ar dadu ritulu (piem., inicicijas ritula 164) paldzbu
cilvks tika pieemts kd konkrtaj kopien un kuva par noteikts lomas vai ar statusa
nesju. T k Asmane ir ar anglistikas un ekspra dairades ptniece, savos darbos via
analiz, k tiek uzbvtas angu dramaturga lugas sakar ar identittes problemtiku.
ekspra drmu varou krze skas tad, kad vii nevar vai nevlas atbilst savas krtas, dzimtas
vai vecuma noteikumiem un uzvedbas normm. Tau sav slavenaj tradij Hamlets
eksprs nostda galveno varoni robesitucij, kur daudzu viam pierakstto identitu vid
(piem., galminieks, cntjs, zintnieks) Hamlets mina atrast savu viengo 165. Otrais
individuls identittes veids ir subjekts. Atirb no personas subjekts ir nevis
piedvt loma no rienes, bet gan paa indivda izvlt identitte. rjo normu un
noteikumu viet nostjas patstvgais un par sevi prliecintais es. Subjekts ir cilvka
ilglaicgs iekjs pieples rezultts. Citiem vrdiem sakot, subjekts ir tas, kas prot veidot
refleksvs attiecbas ar sevi pau. Subjekts ir tas, kas, pateicoties apziai un atmiai, spj
apzinties un izprast sevi laika gait. Tas, kas nav atkargs no citiem cilvkiem un kas spj
atbildt par sevi pau un savm rcbm. Tas, kas spj ar veidot dialogu ar sabiedrbas
normm166. K izcilu subjekta diskursa piemru literatr ir vrts nosaukt Daniela Defo
romnu Robinsons Krzo, kur galvenais varonis visu laiku analiz sevi un pat meongos
apstkos raksta savu dienasgrmatu, minot td veid saglabt savu identitti. K treo
individuls identittes formu Aleda Asmane min dzimumu. Saska ar Asmanes teoriju,
is identittes veids rads 19.-20.gs. mij saistb ar sievieu emancipciju, kad sievietes ska
skaidri norobeoties no vrieiem socilpolitiskaj un kultras lmen. Ldz pat 19.gs. sievieu
loma sabiedrb, k ar sievieu un vrieu attiecbu modelis bija stabili noteikti. Pc
hierarhijas vrietim bija dominjo loma sabiedrb un imen vrietis iemiesoja cntju,
163 Sal. Assmann. Einfhrung in die Kulturwissenschaft, S. 208
164 Inicicijas rituls ir simbolisk preja no viena statusa nkamaj. Piem., vrda doana, matu grieana
(ebrejiem, indieiem), ieieana pieauguo pasaul (piem., apgraizana zniem un menstrucija meitenm.) Sal.
Inicicijas rituli. No: Zmes & Simboli. No senajiem hieroglifiem ldz msdienu logotipiem. No ang.val. tulk.
Anital Kazka. Rga: Zvaigzne ABC, 2010, 125. lpp. [Signs & Symbols. An illustrated guide to their origins and
meanings. London: Dorling Kindersley, 2008]
165 Sal. Assmann. Einfhrung in die Kulturwissenschaft, S. 210
44
valdnieku un aizstvi. Savukrt sievietes pienkums bija bt par priekzmgo saimnieci,

mti un pakauties vrieu varai un vlmei. Ttad sievietei vajadzja pilngi paaizliedzgi
kalpot vrietim. Socilpolitiskaj dzv sievietes viedoklis netika uzskatts par svargu. 19.gs.
dzima diskurss par sievietbu167, kur jau piedaljs paas sievietes. Sievietes ska aktvi
poziciont sevi sabiedrb, apgalvojot, ka vstures gait viu vlmes un domas tika ignortas.
Piem., autores, kuras savos rakstos un romnos tematizja sievieu lomu socium un kultr
bija Dords Eliots (George Eliot, staj vrd: Mrija Anna Evansa) un Virdnija Vulfa
(Virginia Woolf). 1970.-os gados rads patstvga nozare kultras un literatras ptniecb
feminisms. Ttad dzimums ir tds individuls identittes veids, kas preczi norda uz cilvka
socilo lomu sabiedrb.
Specifisks individuls identittes gadjums ir dubultnieka identitte un multipl
identitte. Cilvk ar dubulto identitti mt divas savstarpji izsldzoas daas, pretjs
pasaules, kuras indivds pats nevar nomierint. Dubultnieks ir saelt personba, kuras iek
atrodas lielas dihotomijas, piem., prts un kaislbas, apzintais un neapzintais, gargais un
materilais168. Multipls identittes gadjum cilvk mt uzreiz daas personas, kas noteikto
apstku ietekm izlauas r jeb manifestjas169.
T k indivds ir vienmr kdas sabiedrbas vai grupas sastvdaa, vi var vai nu
identificties ar to, vai glui otrdi norobeoties no ts saistb ar savu persongo nostju. Ja
cilvka vrtbas sakrt ar kdas grupas vrtbm un ja cilvks prem s grupas ietvaros
viam pieirto lomu, tas iezm inkluzvo identitti (Inklusions-Identitt). Tau ja cilvka
ideli turpret neatbilst via sabiedrbas ideliem, un, ja vi mina visdi uzsvrt savu
atirbu, unikalitti un neatkarbu no ts grupas, kur viam nkas atrasties, tas iezm
ekskluzvo identitti (Exklusions-Identitt).170
Kolektvs identittes apzmanai dadu tradciju kultrantropologi, sociologi un
interkulturls komunikcijas ptnieki lieto atirgus jdzienus. Piem., vcu socioloe Edte
Broinski-vbe savos ptjumos par identitti vari daas defincijas socil/ kolektv/
grupas identitte. Savukrt cita vcu kultrantropoloe Aleda Asmane lielkoties izmanto
167 Turpat, S. 216
168 Turpat, S. 219
169 Sal. Turpat
45
jdzienu kolektv identitte. Kolektv identitte (grupas identitte, socil identitte) tiek
analizta saistb ar grupm, pie kurm pieder vairki atsevii indivdi. Kolektvo identitti
var uzskatt par socilo dzimteni171, jo t ir t vieta, kur cilvki jtas komfortabli, droi un
aizsargti. Socils identittes pamat ir viena atsevia indivda vienprtba jeb identifikcija
ar kaut kdu socilo grupu. Identifikcijas proces indivds prem ai grupai raksturgus
kultrspecifiskus uzvedbas modeus, kas nosaka via piederbu tai. Td via un grupas (pie
kuras vi pieder) vrtbas, mri, tradcijas, uzvedbas normas un simboli sakrt. Socilo
identitti ir iespjams noteikt pc imenes stvoka, pc socils izcelans, socils krtas,
mantisk stvoka un profesijas. Dads kultrs vairki socils identittes aspekti tiek
apzinti slpti no sabiedrbas, piem., arbu valsts un n jautjumi par sievu jeb
dzvesbiedri tiek uzskatti par nepiekljgiem un tabu jautjumiem. Tomr ir ar kultras,
kurs par socilo iru un profesiju ms varam spriest jau pc cilvka rj izskata vai
simboliem. Piem., mka trps uzreiz signaliz, ka cilvks ir gardznieks. Galvenie socils
identittes faktori ir imene, dzimums, vecums, socil krta, profesija, reliisk un politisk
prliecba, piederba pie kaut kdm organizcijm (piem., dzvnieku aizsardzbas biedrba),
piederba pie loklajm kopienm (piem., pilstas rajons, ciems), piederba pie etnisks
kopbas, reionls apvienbas (piem., reionls novads) un ncijas.172
Agrk, piem., no 18.gs. ldz 20.gs. kolektv identitte tika noteikta galvenokrt pc
teritorils piederbas, rases, reliijas, valodas vai tautas gara (Volksgeist)173. Tau
msdiens, 21.gs., kolektv identitte ir drzk diskursva formcija jeb kultras konstrukts,
kas nav noteikts iepriek, bet tiek uzbvts ar dadu simbolu un vrtbu sistmu paldzbu. 174
Kdas kopienas kultra ir sava veida kolektvs identittes rmis, kur ir jiekaujas.
Kolektvs identittes ietvars piedv noteiktu programmu, kas auj indivdiem justies k
attiecgai grupai piedergajiem, un ar ko paldzbu piederba kst manma 175. Procesu, kura
gait indivds prem noteiktas grupas programmu, simbolu un vrtbu sistmu, Aleda
171 Broszinsky-Schwabe. Interkulturelle Kommunikation. Missverstndnisse Verstndigung, S. 44
172 Sal. Turpat
173 Saska ar vcu dzejnieka un filozofa Johana Gotfrda Herdera konceptu, tautas gars ir tautas unikl
nacionl rakstura manifestcija, kas ir balstta uz ncijas gargo, k ar materilo mantojumu, un atir to no
citm tautm. (Sal. Hamilton, Andrew. Herders Theory of the Volksgeist, In: North American New Right,
Counter-Currents Publishing, 20.05.2011, Pieejams: http://www.counter-currents.com/2011/05/herders-theoryof-the-volksgeist/)
174 Assmann. Einfhrung in die Kulturwissenschaft, S. 221
46
Asmane dv par homogenizciju (Homogenisierung). Atsaucoties uz Asmanes koncepciju

par inkluzvo un ekskluzvo identitti, var teikt, ka, ja kdas kopienas simbolu sistma ir
izpausta vji un virspusgi grupai ir inkluzv identitte, tai nevajag uzsvrt savu unikalitti
citu sabiedrbu vid. Savukrt, ja kda grupa apzinti akcent savu atirbu un norobeojas
no citiem kolektviem, negribot integrties lielkaj sabiedrb, tai ir ekskluzv identitte176.
Kda grupa var defint sevi k kopbu tikai tad, ja pastv citas grupas. Sevis
definanai tai ir nepiecieama norobeoans no citm grupm.177 Interkulturls
komunikcijas teorijas pamatprincipi un kultras atirbu definana attiecas galvenokrt uz
nacionlajm kultrm. Piem., franu kultra, vcu kultra un spu kultra. Daudzos
starpkultru komunikcijas teorijas ptjumos (piem., vcu interkulturlas psiholoijas
ptnieka Aleksandra Tomasa kultras standarti178, k ar nderlandieu sociologa Grta
Hofstedes kultras dimensijas) vienai ncijai raksturgs pabas un vienai ncijai
raksturgie uzvedbas veidi tiek uzskatti par savstarpjs nesapraans cloiem, jo tas, kas ir
vrtgs vien kultr, var bt pilngi ignorts cit.
Nacionl identitte ir personas identittes daa, kas balsts uz piederbas sajtu
vienai nacionlajai valstij un tai raksturgajm pardbm - rji saskatmajiem kultras
aspektiem: nacionlais karogs, nacionl himna, nacionlie simboli un mti, nacionlie varoi
k nacionlo vrtbu un patnbu iemiesojumi, politiskie rituli (piem., piemias dienas),
nacionlie svtki (piem., valsts dibinanas gadadienas, uzvaras svtki), nacionl literatra,
nacionlais tetris, nacionl mksla un sports. Ar izgltbas, audzinanas, mediju, literatras
un propagandas paldzbu nacionls vrtbas tiek nodotas no paaudzes paaudz.179
eogrfiski aurks identittes veids ir reionl identitte, kas pamatojas uz
piederbas sajtu konkrtajam dzimtajam reionam, novadam vai federlajai zemei. Reionl
identitte atspoguojas, piem., vietjs paras, vietj virtuv, vietjos tautas trpos, k ar
175 Turpat
176Assmann. Einfhrung in die Kulturwissenschaft,S. 222
177 Sal. Broszinsky-Schwabe. Interkulturelle Kommunikation. Missverstndnisse Verstndigung, S. 48
178 Skat. Thomas. Handbuch Interkulturelle Kommunikation und Kooperation. Bd. 1: Grundlagen und
Praxisfelder.
179 Sal. Broszinsky-Schwabe. Interkulturelle Kommunikation. Missverstndnisse Verstndigung, S. 48
47
vietj dialekt vai izloksn.180 Piem., Bavrijas visslavenk ritula - alus festivla
Oktoberfest - laik bavriei ar savai federlajai zemei raksturgajiem trpiem bavrieu
tautas trpiem (bayrische Tracht) vai dirndls (Dirndl, tikai sievieu trpi) izce un demonstr
savu reionlo identitti.
Viens no galvenajiem identitti veidojoajiem faktoriem ir kultra, kaut ar katrs
indivds savas kultras ietekmi izjt un steno savdk. Kultras antropoloijas un
interkulturls komunikcijas ietvaros pai interesanta un svarga ir tiei kultras identitte.
Kultras identittes bzi veido kopga valoda, uzvedbas normas, filozofiskie un reliiskie
uzskati, mkslas un zintnes tradcijas, amatniecisks prasmes, sports, kopgas vrtbas un
kopgi ideli. Dzvesveida kopgums izpauas, piem., dzves un apmeans paradumos, anas
paradumos, mod, sadzves forms, simbolos, svinbs un svtkos.181
Taj pa laik grupas kultras identittes pamat ir kultras atmia. Ar jdzienu
kultras atmia ievrojamais vcu sociologs un kultrantropologs Jans Asmans apzm
dadu reproducjamu tekstu, bilu un ritulu kopumu, kuru atcerans un kopana
stabiliz kolektvo patlu un caurstrvo kolektvs zinanas par pagtni, kas veido grupas
savdabbas un vienotbas apziu.182 Var teikt, ka kopienas vienotbas un unikalittes apzia
balsts uz kultras zinanu struktrm, ar ko paldzbu t mdz reproduct savu
identitti183. Katrai kultrai gan satura, gan laika zi ir savs kultras zinanu krjums.
Turklt atiras ar o kultras zinanu organizatorisks struktras, mediji, institcijas un
nodoanas veids. Piem., vienas kultras prstvji balsta savu patlu uz Svto rakstu kanonu,
citi uz dadiem rituliem, vl kdas citas kultras nesji uz tlotjmkslas un arhitektras
kanonu. Katrai kultrai ir sava paa attieksme pret ts pagtni un vsturi, un ldz ar to ar
atceranas un pieminanas funkcija. Piem., viena kopiena regulri atceras savu pagtni no
bailm, lai vairs nekad neatkrtotu savu tvu noziegumus, cita grupa turpret atceras
pagtnes notikumus, lai sekotu savu senu piem.. Tiei kultras zinanu nodoanas proces
kopienas identitte izpauas un kst redzama citiem kolektviem.184
180 Sal. Turpat
182Assmann. Kollektives Gedchtnis und kulturelle Identitt, S. 15
48
Jamaikas izcelsmes britu kultras teortiis un sociologs Stjuarts Hols (Stuart Hall),
kur visu mu nodarbojs ar identittes un diasporas jautjumiem, sav teortiskaj rakst
Kultras identitte un diaspora (Culture Identity and Diaspora) interpret kultras
identitti no divm pusm. Pirmkrt, ar kultras identitti var apzmt vienu kopgu
kultru jeb kolektvo patbu (a sort of collective one true self), kas slpjas cilvku
paos, kam ir kopga izcelsme un vsture. s defincijas kontekst kultras identitte ir t,
kas atspoguo grupas kopgo vsturisko pieredzi un kopgos kultras kodus, kuri sniedz
stabilus, nemaingus un pastvgus jgas un komunikcijas rmjus. 185 Otr kultras identittes
interpretcija, saska ar Hola koncepciju ir saistta jau ne tikai ar pagtnes pieredzi, bet ar ar
tagadni un nkotni. Saska ar Hola pirmo konceptu kultras identitte ir kana
(becoming) un bana (being) kultras identitte ir nevis pabeigta un fiksta
pardba, kas sav skotnj veid eksist noteikt viet, laikposm, ar savu uniklo kultru
un vsturi, bet gan t, kas pastvja pagtn, eksist tagad un nemitgi transformjas. Otrais
Hola piedvtais variants ir, ka kultras identitte ir nevis pagtnes mantojuma
manifestcija, kas nodroina msu patbu, bet gan viss tas, kd veid cilvki pozicion sevi
un k vius redz citu kultras grupu prstvji.186 ptjuma kontekst tiek emti vr abi
Stjuarta Hola kultras identittes koncepti.
Kultras identittes jdziena izpratne ir ar ciei saistta ar jdzieniem patls un
svetls. Kultras patls apzm to, k vienas kultras piedergie redz un izjt pai sevi. Tau
kultras svetls norda uz to, k vius uztver kdai citai kultrai piedergie cilvki.
Pretstatjums sava kultra svea kultra starpkultru komunikcij visbiek notiek
nacionlo kultru izpratn. Tdjdi tiek konstruts kdas ncijas/ nacionls kopienas patls
un svetls.
T k maistra darba ietvaros tiek ptta msdienu vcbaltieu kopiena, kuru
vsturisko apstku d nav iespjams nosaukt par nciju, bez vcbaltieu patla tiek
analizta viu kolektvs apzias svargk sastvdaa kultras identitte. Ar interkulturls
komunikcijas teorijas un kultrantropoloijas terminoloisko apartu (piem., simboli,
varoi/ dartji/ aktori/ ievrojams personas, rcbas paraugmodei, rituli, funkcija, struktra,
185 Sal. Hall, Stuart. Cultural Identity and Diaspora. In: Journal Framework. No. 36, Ed. Jim Pines, 1993,
pp.222- 237, p. 223. Pieejams: http://sites.middlebury.edu/nydiasporaworkshop/files/2011/04/D-OA-HallStuartCulturalIdentityandDiaspora.pdf
186 Sal. Turpat, p. 225
49
tkls, pasaules aina, vrtbas), darba praktiskaj noda tiek sniegts padziints ieskats
msdienu Baltijas vcieu kultras identitt.
2.4. Patls un svetls k kultrantropoloiskie koncepti

Interkulturls komunikcijas teorijas ietvaros viens no svargkajiem jdzieniem ir
sves. o jdzienu nav iespjams defint viennozmgi, jo t izpratne ir atkarga no konteksta.
Vcu interkulturls komunikcijas ptnieks Ortfrds efters (Ortfried Schffter) sav rakst
Sve izjtas veidi ir minjis klasifict jdziena sveais (Das Fremde) lietojumu:
Sveais k rjais, kas saistts ar rzemniecisko vai savjo, telpiski pieejamo vai nepieejamo.
Sveais k svedais. Te sveais apzm kaut ko paam indivdam vai kaut kdai indivdu
grupai anomlo, anormlo, nepiedergo, nepierasto.
Sveais k vl nepazstamais. aj kontekst sve fenomens rodas tad, kad cilvks mina
iepazties ar kdu citu, viam neierastu kultru. Sveais izpauas k savstarpjs sazinans
(ar citai kultrai piedergo) rezultts. Sveais jeb nepazstamais aj zi ir pieejams,
sasniedzams.
Sveais k neizptmais, citiem vrdiem sakot, sveais k kaut kas transcendentls, rpusjs
un nepieejams tam, kas mina iepazties ar citu, sev nepierastu kultru.
Sveais k biedjoais. Sveais k pretstats drobai, kuru cilvks izjt, atrodoties savs
mjs, piem., kopien, pie kuras vi pieder.187
Vcu interkulturls komunikcijas ptnieks un sociologs Gerhards Malecke
(Gerhard Maletzke) sav darb Interkulturl komunikcija. Interakcija starp dadu kultru
prstvjiem. (Interkulturelle Kommunikation. Zur Interaktion zwischen Menschen
verschiedener Kulturen.) ar min o sve klasifikciju un, pateicoties tiei Maleckes
ptjumiem par sve un savj nozmgumu sabiedrb un kultr, Ortfrda eftera sve
interpretcija ir ieguvusi popularitti interkulturls komunikcijas diskurs.
No iepriekmint Ortfrda eftera citta var secint, ka pastv kaut kas msjais un
vijais, kaut kas tuvs un tls, kaut kas pieejams un nepieejams, kaut kas
normls un anormls, kaut kas pierasts un nepierasts, ttad savjais un sveais.
Saskarsm ar citai grupai vai kategorijai piedergajiem cilvki vads no t, ka tiem ir tdi pai
mri, tdi pai priekstati par pasauli. Lielkoties cilvki uzskata, ka citiem ir juzvedas
187 Schffter, Ortfried. Modi des Fremderlebens. In: Schffter Ortfried. (Hrsg.) Das Fremde.
Erfahrungsmglichkeiten zwischen Faszination und Bedrohung. Opladen, 1991, S.14 Pieejams: http://ebwb.huberlin.de/team/schaeffter/downloads/III_19_Modi_des_Fremderlebens_Endv.pdf
50
tpat, k uzvedas vii pai, nonkot attiecgos apstkos. Tas ir starpkultru komunikcijas
nesapraans iemesls. Sazinoties ar citai kopienai piedergajiem, cilvki balsts uz savas
grupas kolektvajiem pasaules uzskatiem un prliecbm. Saska ar vcu interkulturls
komunikcijas ptnieka Gerharda Maleckes svetla un patla teoriju mums k cilvku
kopienai ir noteikts tls, kas ir veidots no msu pau uzskatiem par sevi un ir nozmgka
msu identittes daa. Tas, ko ms par sevi domjam, k sevi redzam un saprotam, ir msu
patls. Savukrt tds tls, kas veidojas par mums no citu grupu uzskatiem, ir svetls.188
Runjot par sveo socioloijas ietvaros, ptjuma kontekst ir interesanti ar
piemint jdzienus ingroup189 jeb savj grupa un outgroup
190
jeb sve grupa. Ingroup
apzm kopienu, kur visi loceki dzvo saska ar kopgiem likumiem, ar kopgu socilo
krtbu, valdbu un ekonomiku. Outgroup savukrt atrodas aiz robeas un visbiek k
kaut kas neierasts, sves tiek noraidts un iensts.191
Izmantojot svetla un patla, k ar savas un sveas grupas konceptus, maistra
darba empriskaj da tiek analizti msdienu vcbaltieu organizciju biedru atzias par
savu piederbas sajtu un attieksmi pret valstsvcieieiem, Vciju k valsti un Baltiju k viu
senu dzimteni.
2.5. Diasporas ptniecbas teortiskie aspekti

Pdjo deku laik, kad aktvi norisins migrcijas procesi, it pai pdjos gados,
kad Eirop valda bgu krze, un kdreiz etniski viendabgas un stabilas ncijas prvras
multikulturlajs sabiedrbs, arvien biek un vairk tiek skarta un apspriesta tda socil
pardba k diaspora. Socioloijas vsturnieki uzsver, ka socils attiecbas pamatojas, no
vienas puses, uz etnicizcijas (etnisks piederbas pieirana un piesavinans192)
procesiem, un, no otras puses, uz minoritu atzanu un pieemanu k atsevius, bet
ldzvrtgus sabiedrbas locekus ar tm raksturgajm etniskajm patnbm, uniklajm
188 Maletzke. Interkulturelle Kommunikation..., S. 16

189 McLeod, Saul. Simply Psychology: Social Identity Theory, 2008. Pieejams:
http://www.simplypsychology.org/social-identity-theory.html
190 Turpat
191 Sal. Maletzke. Interkulturelle Kommunikation, S. 32
51
kultras un reliijas tradcijm.193 Diasporas fenomens vienmr ir ticis ptts dads zintu
nozars no vairkm perspektvm. Skot ar 1980.-o gadu beigm ir manta liela interese
diasporas aspektam akadmiskaj vid194. Galvenokrt diaspora tiek analizta saistb ar
etnicitti (ethnicity) un citm iedomtajm kopienm (imagined communities)195 jeb
cilvku grupu kategorijm. Norvu kultrantropologs Fredriks Barts (Fredrik Barth) sav
ptjum par etnicitti, etnisko grupu robem un etnisko identitti atzm, ka, poli-etniskajs
sabiedrbs (, kas 21.gs. ir biei sastopamas) ir diezgan problemtiski uzturt etnisku un
kultras robeu, un ne viena kopiena neattsts izolcij kultrsocilaj lmen neskatoties uz
inter-etniskiem kontaktiem un mijiedarbbu, kultras savdabba var saglabties un pastvt.
Par galvenajm etnisku grupu atirbu iezmm Barts min askripciju (sevis pierakstana pie
kaut kdas grupas) un norobeoanos no citm grupm, nevis rjs kultras formas. Barts
uzsver, ka tiei etniskas robeas defin grupu.196 To, ko Fredriks Barts raksta par etniskm
grupm, var attiecint ar uz ne-etniskm kopienm tm kopienm, kurm etniska piederba
nav piedergo loceku padefinans pamatelements un galvenais piederbas kritrijs. Piem.,
bez etniskas piederbas par izirou askripcijas aspektu kopien var bt kultras vai
reionla piederba.
Par vispratztm diasporas pamatpabm var uzskatt dubulto mjiskumu
(homeness) un diasporm piedergo k skotnjs nacionls kultras prstvju tiekanos pc
kultrsocils vienotbas. Viens no galvenajiem elementiem etnicitu un diasporu ptniecb
ir identittes un identificans problemtika. K nozmgus diasporas pastvans
prieknosacjumus ir iespjams mint kolektvo identitti (identity), identifikciju
192King,RichardC.LugoLugo,CarmenR.BloodsworthLugo,MaryK.
AnimatingDifference:Race,Gender,andSexualityinContemporaryFilmsfor
Children(PerspectivesonaMultiracialAmerica).Maryland:Rowman&
LittlefieldPublishers,2011,p.41
193 Sal. Winter, Elke. Us, Them and Others: Pluralism and National Identity. In: Diverse Societies. Toronto,
ON: University of Toronto Press, 2011, p. 55
194 Sal. Brubaker, Rogers. The diaspora diaspora. In: Ethnic and Racial Studies. Vol. 28. No. 1, London:
Taylor &Francis Ltd, 01.01.2005, pp.1-19, p. 1
195 Ben-Rafael, Eliezer. Diaspora. In: Current Sociology. Vol. 61. No. 5-6. Tel-Aviv: SAGE, International
Sociological Association, 5.08.2013, pp. 842-861, p. 846. Pieejams: http://csi.sagepub.com/content/61/5-6/842
196 Sal. Barth, Fredrik. Introduction. In: Ethnic Groups and Boundaries. The Social Organization of Culture
Difference. Boston: Little, Brown and Company, 1969, pp. 9-39
52
(identification) un identificanos (identifying).197 Identitte vairk norda uz grupas

pauztveri jeb savas kolektvs identittes uztveri, savukrt jdziens identificans iezm,
caur kdu prizmu cilvki vai institcijas pieir noteiktas kopienas dalbniekiem viu
marjumu (label) t var bt kmga, jo biei balsts subjektvos priekstatos.
Identifikcija, tpat k identitte, varijas kdas etniskas vai diasporiskas grupas vid, tau
identifikcija nekad nav pilnb neatkarga no identittes. Augstkais etniskas vai
diasporiskas kopienas identifikcijas lmenis ir tad, kad grupas loceki savu etnisko vai
diasporisko identitti uzskata par principilo, ja ne par viengo kolektvo identitti. Savukrt
zemkais identifikcijas lmenis etniskai vai diasporiskai kopai ir tad, kad tai piedergs
personas saskata sav etniskaj vai diasporiskaj identitt tikai personisku atribtu, k,
piem., mtu krsu, augumu vai svaru.198
Diasporas jdziens, kas nk no grieu valodas, norda uz cilvkiem ar viendu
izcelsmi, kas ir izkliedti pa visu pasauli. No vienas puses, diasporas loceki cenas
iesprausties (integrties) jaunaj realitt, bet, no otras puses, tiek ar motivti saglabt
uzticbu viu savdabgajam mantojumam un oriinlajai videi. K parasti diasporas prstvji
dibina institcijas un paplaina tklus, kas prtop par kultras, socils un politisks
aktivittes centriem. Tdjdi diaspora kst par etnisku grupu, kas, tpat k citas etniskas
grupas, ietver indivdus, kuri ir paapzingi par viu saknm jeb pirmatnjo saikni t var bt
reliija, izcelsme vai valoda. Diasporiskas kopienas, tpat k daudzas citas grupas, ir socils
mobilizans objekts. Jatzm, ka diasporiska grupa nevar eksistt, ja visiem ts locekiem
nebs diasporas apzias.199 Pie tam, diasporu var aplkot gan k subjektu jeb struktru
(entity), ierobeoto grupu, etnodemogrfisko un etnokultrlo faktu, gan k nostju jeb
pozciju (stance), praku un projektu kopumu, un otrs priekstats par diasporu ir preczks un
efektgks, jo auj empriski ptt to un ts izveidoans apstkus k nemitgi maingu
veidojumu.200 No lietvrda diaspora, kas apzm kolektivitti, ir atvasinms stvoklis diasporiskums (diasporism) jeb diasporicitte (diasporicity), process diasporizcija
(diasporization, de-diasporization, re-diasporization), ptniecbas lauks diasporoloija
197 Sal. Ben-Rafael. Diaspora, p. 842
198 Turpat, p. 848
199 Turpat, p. 847
200 Sal. Brubaker. The diaspora diaspora, pp. 12-13
53
(diasporology) jeb diasporistika (diasporistics), k ar pabas vrdi: diasporists (diasporist),

diasporisks (diasporic) un diasporens (diasporan).201
Galvenais diasporas eksistanas garants ir kolektvs identittes veidoana. Tas
nozm, ka, pirmkrt, indivdiem ir spcga piederbas sajta savai grupai un vii uzticas
saviem tuvkajiem, otrkrt, diasporai piedergie uztver savu kopienu k grupu, kura pau
specifisko savdabgumu, un trekrt, diasporas loceki mina dados lmeos distancties
no citiem, kurus vii uzskata par savas kopas ne-locekiem.202 Dubult mjiskuma apzia,
kas raksturo diasporiskumu, neietver nedz transnacionlu saistbu, nedz nacionlo
identifikciju, tas nozm, ka t nenodroina indivdam nekdu absoltu piederbas sajtu
vienam nacionlpolitiskajam subjektam.203
Diasporas un diasporiskuma apzias veidoans un pastvans pamat var iedalt
daus faktorus. Pirmkrt, viens no diasporas eksistans kritrijiem, kas visplak tiek atzts,
ir dispersija jeb izkaisans (dispersion) telp, ko daudzi socilzintnieki dv ar par
elanos. Lielkoties telpisk dispersija ir saistta ar piespiedu prcelanos un
traumatiskajm migrcijas procesiem, kad vienai ncijai piedergos cilvkus sk irt
teritorilas robeas biei ts ir valsts robeas. Tdjdi diasporu var defint k etnisku
kopienu, ko ir valsts robeas; vai ar k cilvku grupu, kas dzvo rpus dzimtenes un parasti
veido etnonacionlo minoritti cit valst. Otrs btisks kritrijs diasporas formans ir
orientans uz dzimteni (homeland orientation) relu vai iedomto k iziroais
vrtbu, identittes un lojalittes avots. Orientans uz dzimteni ietver tdus elementus k
kolektvs atmias vai kolektv mta par dzimto zemi saglabana un uzturana; priekstats
par senu un priekteu dzimteni k par sto, idelo mju un vietu, uz kurieni diasporas
locekiem gribtos vai vajadztu atgriezties; kolektv tiekans pc dzimts zemes
atjaunoans vai saglabanas, uzturanas un uzplaukanas; k ar personga vai
kompensjoa piederbas sajta dzimtenei, kas ir svargi indivdu identitti un solidaritti
konstitujoie faktori. K treo diasporas eksistences prieknosacjumu ir iespjams mint
robeu uzturana (boundary-maintenance) kolektva diasporiskas kopienas savdabbas
paapzinans un norobeoans (pret-asimilcija, pasegregcija) no citm grupm un
sabiedrbm. Diasporiska apzia socilaj vid ir balstta uz dadbas, heterogenittes un
201 Turpat, p. 4
202 Ben-Rafael. Diaspora, p. 846
203 Sal. Turpat, p. 852
54
hibridittes atzanu.204 Socioloijas ptnieki iedala klasiskas etnicitt vai nacionlaj

piederb balstts - diasporas (piem., armi un griei), vsturiskas diasporas, katastrofas
(catastrophic) jeb upuru (victim) diasporas (piem., palestniei un ebreji), mobiliztas
diasporas (piem., griei un armi), tirgou diasporas (piem., niei, indii, libniei,
Hausas nigriei un Baltijas vciei). 205 Turklt katr diaspor k parasti vienmr var saskatt
vadous, marginlus un pasvus locekus.206 Norvu kultrantropologs Tomass Hillanns
riksens (Thomas Hylland Eriksen) norda uz to, ka izirokais faktors, kas salied jebkuru
kopienu un veicina ts tradciju un kultras saglabanos, ir kopjais ienaidnieks. Pie tam, jo
skaidrks un lielks ir ienaidnieks, jo varenka ir robea starp ms un vii, k ar jo
stiprka ir grupas ms izjta jeb kolektv identitte. riksens uzsver, ka ikviena spcga,
paprliecinta diasporas jeb minorittes prstvja identitte balsts uz piederbu ekskluzvai
kopienai, kas pozicions sevi caur kultrsocilu opozciju valsts vairkuma kultrai.207
Nozmgie diasporas izveidoans un pastvans prieknosacjumi un ietekmjoie
faktori ir kultras identittes konstruana ar komunikatviem tklojumiem. Jatzm, ka
viena no btiskajm kultras identittes sastvdam ir valoda, un t, k t funkcion
diaspor. Piem., diasporai piedergie var bt dulisti (dualists) tie, kas viend apjom lieto
medijus gan vairkumtautbas, gan savu mazkumtautbas valodu, adapteri (adapters) tie,
kuri vairk lieto vairkumtautbas valodu, nek savu mazkumtautbas valodu, separtisti
(separatists) tie, kuri vairk lieto savu mazkumtautbas valodu, nek vairkumtautbas
valodu un atkabintie (detached), kuri maz izmanto medijus abs valods.208 Diasporas
kultras identittes konstruana un komunikatva tkla izveidoans ir atkarga no diasporas
orientans. Uz izcelsmi balstts (Herkunftsorientierte/ origin oriented) diasporas savu
kultras identitti bv uz piederbas sajtu izcelsmes zemei, tdjdi viiem raksturgs
komunikatvs tkloans modelis izcelsmes tkloans (Herkunftsvernetzung) sastv no
204 Sal. Brubaker. The diaspora diaspora, pp. 5-7
205 Turpat, p. 2
206 Sal. Turpat, p.11
207 Sal. riksens, Tomass Hillanns. Saknes un pdas. Identitte maing laik. Rga: Zvaigzne ABC, 2010, 65.90. lpp.
208 Hepp, Andreas, Cigdem, Bozdag, Suna, Laura. Herkunfts-, Ethno- und Weltorientierte: Aneignungstypen
der kulturellen Identitt und kommunikativen Vernetzung in der Diaspora. Jahrgang 3. 2010, S. 322. Pieejams:
http://www.andreas-hepp.name/hepp-et-al-2010.pdf
55
diasporas k tdas, ts izcelsmes zemes un ts tagadjs dzves vietas. Ts diasporas, kas ir

balstts uz piederbu etnicittei (Ethnoorientierte/ ethno oriented), form savu kultras
identitti spriedzes telp starp izcelsmes kultru un migrcijas kontekstu. o procesu rezultt
viiem rodas bikulturl tkloans (bikulturelle Vernetzung), kas apvieno diasporu ar to
prstvju dzves vietu, viu izcelsmes zemi un migrcijas zemi. Globli jeb uz pasauli
balstts (Weltorientierte/ world oriented) diasporas veido savu kultras identitti, izejot no
piederbas sajtas Eiropai vai pasaulei. To var dvt par transkulturlo tkloans
(transkulturelle Vernetzung) modu, kur regulra komunicana notiek starp diasporu, ts
pareizjo dzves vietu, ts izcelsmes zemi, migrcijas zemi un Eiropu vai pasauli.209
Maistra darba ietvaros diasporas koncepts ir praktiski pielietots empriskaj da, lai
izanaliztu msdienu vcbaltieu organizcijas Vcij, Latvij un Igaunij. Tiek noskaidroti
vcbaltieu diasporas izveidoans prieknosacjumi, ts konstitujoie elementi; tas, kd
veid un ar kdiem instrumentiem vcbaltieu organizcijas prstvji konstru savu kultras
identitti norobeoans nolkos; tas, k diasporas loceki tklojas un komunic, lai
saglabtu un uzturtu savas kultras tradcijas un savu savdabgumu lielkaj Vcijas
Republikas sabiedrb 21.gadsimt.
3. PTJUMA METODOLOISKS BZES RAKSTUROJUMS

Maistra darba tre nodaa ir veltta galveno darb izmantoto ptniecisko metou
56
aprakstam. Pirmkrt, tiek noskaidrots un pamatots, kpc aptauja (anketana un intervijas) ir

visefektgk metode kolektvs apzias, kolektvs atmias, kultras identittes, k ar
patla noteikanai. Otrkrt, ir aplkots, kd veid tiek uzbvta anketa un intervijas.
Trekrt, tiek definta aptaujas un interviju mrauditorija. Ceturtkrt, tiek aprakstta
ldzdalbas novroana k nozmga kultras diasporu ptanas metode.
3.1. Aptauja k ptniecbas metode identittes noteikanai

Msdiens ptnieku viedoki par to, kd veid ir janaliz sabiedrba vai atsevia
cilvku grupa, ir visai atirgi. Kopienas ptanas metodes izvle ir atkarga galvenokrt no
ptjuma mra un nozares, kur tiek veikts ptjums. Maistra darba ietvaros nebija
iespjams padziinti pievrsties visiem socilajs zintns, kultras antropoloij un
interkulturls komunikcijas teorij pastvoajiem diasporas ptniecbas modeiem, td
darba autore koncentrsies galvenokrt uz metodi, kas visvairk attiecas uz noteiktas kultras
grupas identittes analzi.
Viena no izplattkajm metodm kultrantropoloij un kultrsocioloij, ar kuras
paldzbu var atklt un defint kopienas kolektvo apziu jeb kolektvo identitti un ts
nozmgos komponentus kolektvo atmiu, patlu, kultras identitti ir anketana.
Anketana ir aptaujas veids, kas auj iegt reprezentatvus datus par noteiktas kopienas
vsturi, kultru, tradcijm, kopien eksistjoajiem uzskatiem, pamatprliecbm, pieredzm,
vrtbm, problmm un gaidm. Anketas izstrdanas proces tiek izmantotas starptautisks
organizcijas Socilo emprisko ptjumu institta (Institute for Sociology and Social
Research)210 Starptautisko socilo ptjumu programmas (International Social Survey
Programme) 1995. g., 2002. g. k ar 2013. g. aptauju lapas, kas ir orienttas uz dadu valstu
iedzvotju nacionls un kultras identittes analzi un ir pielgotas konkrtas valsts vsturei
un sociokultras apstkiem. anketa ietver jautjumus par indivdu vsturiskajm,
politiskajm, sociokulturlajm, k ar reliiskajm prliecbm. Aptauju sastdtji ir
internacionl komanda no dadm zintu jomm Huans Diezs-Medrano (Diez-Medrano),
Toms Smits (Smith), Knuds Knudsens (Knudsen), Peters Roberts (Robert), Lilia Dimova
(Dimova), Maria Keli Skalona (Scalon) un Alisons Parks (Park). Jnorda, ka Socilo
210Aptaujusast?d?t?jiirHuansDiezsMedrano,TomsSmits,KnudsKnudsens,
PetersRoberts,LiliaDimova,MariaKeliSkalonaunAlisonsParks.(GESIS
DataArchive.ISSP1995,2002,2013.NationalIdentityI,II,III.Study
No.ZA5950,Cologne.Pieejams:https://dbk.gesis.org/dbksearch/file.asp?
file=ZA5950_bq.pdf)
57
emprisko ptjumu institta 1995. g., 2002. g. un 2013.g. sastdts aptauju lapas saturiskaj
zi ir ldzgas viss tiek operts ar tdm kategorijm k, piem., piederbas izjta noteiktai
valstij, nacionlais lepnums, etnisk paapzia, pilsonisk apzia u. tml. Turklt jatzm, ka
s aptaujas ir anonmas, kas auj ar dadm valstu mazkumtautbm brvi paust savu
viedokli un attieksmi pret viu rezidences valst notiekoajiem procesiem politiskaj,
socilaj, kultras un reliijas jom.
Maistra darba ietvaros veiktaj aptauj ir iekauti vairki Starptautisko socilo
ptjumu programmas aptauju lapas jautjumi. Tau, t k is maistra darbs ir veltts nevis
noteikts nacionls valsts iedzvotju identittes un ts specifisko iezmju analzei, bet
diasporai vcbaltieiem anketa bija jpielgo tiei s konkrts kopienas ptanas
vajadzbm. Anketana ir visefektvkais veids, k var notvert vcbaltieu identitti
21.gadsimt, jo vcbaltieu diasporas prstvji msdiens dzvo dads pasaules mals, un
daudzveidgu iemeslu d ne visiem viiem ir iespja regulri piedalties vcbaltieu biedrbu
organiztajos paskumos. Turklt darba autores izstrdt anketa, tapt k Socilo emprisko
ptjumu institta aptauja ir anonma, kas dod iespju respondentiem atklti un brvi dalties
ar savu pieredzi.
Bez Socilo emprisko ptjumu institta aptaujas vcbaltieu anketanas izstrdes
proces ir smeltas idejas ar no Igaunijas, Tartu vcbaltieu organizcijas Domus Dorpatensis
2006.g. stenots aptaujas par to pau tematu vcbaltieu identitti. Lai noskaidrotu, k
mainjs vcbaltieu kolektv identitte, patls un pamatprliecbas desmit gadu period,
autore prmusi daus jautjumus no Domus Dorpatensis izstrdts anketas.
Maistra darba ietvar tiek ptta Vcijas, Igaunijas un Latvijas vcbaltieu biedrbu
vcbaltieu identitte. Jatzm, ka darb analizto organizciju specifika ir atirga, td
bija svargi pielietot vispiemrotko katram gadjumam metodi. Vcij un citviet (ASV,
Kand) dzvojoo vcbaltieu identittes ptanai tika izmantota anketana. Tau, t k
Latvij un Igaunij vcbaltieu (pc padefincijas un aktvi iesaistto vcbaltieu organizciju
darbb) ir palicis oti maz, bez aptaujas tika veiktas ar intervijas ar Latvijas (Domus
Rigensis) un Igaunijas (Domus Dorpatensis) vcbaltieu biedrbu vadtjm Noru Rutku no
Domus Rigensis un Utu Krtu (Uta Khrt) no Domus Dorpatensis. Intervijs tika noskaidrots,
kd veid Latvij un Igaunij tiek saglabta un uzturta pie dzvbas vcbaltieu identitte,
un kda loma ir tiei Domus Rigensis un Domus Dorpatensis vcbaltieu identittes
saglabans veicinan. Vcbaltieu organizciju Vcij ir oti daudz, tm ir horizontl
hierarhija (nav vienas centraliztas organizcijas, visas organizcijas un biedrbas ir
ldzvrtgas, bet ar savu specifiku), un ts visas ir cie kontakt viena ar otru, td veikt
58
intervijas ar katru no to vadtjiem btu problemtiski.
3.2. Anketas un interviju mrauditorija

Kop 2013.g. maistra darba autore bakalaura studiju ietvaros (Starpkultru sakari
Latvija-Vcija) ska regulri piedalties dadu vcbaltieu organizciju rkotos paskumos
un seminros Vcij, Igaunij un Latvij. Nonkot vcbaltieu diaspor, un, saskaroties ar
vcbaltieu kultru, tradcijm, identittes izpausmm, autorei rads interese par
vcbaltieiem k par uniklu kultras grupu, kas joprojm 21.gadsimt ctgi kopj savas sens
tradcijas. Ldz ar to priekstati par vcbaltieiem jeb svetls par vcbaltieiem, kuru autore
ieguva bakalaura studiju laik, kuva preczks un ieguva jaunas krsas. Padziints analzes
dati atklja, ka vcbaltiei ir neatemama Latvijas vstures sastvdaa, kas izpauas gan
kultr, gan politik, gan socilaj jom. Tau, lai objektvi analiztu vcbaltieu identitti,
bez vcbaltieiem veltto vsturisko avotu analzes, t ir jizpta ar no iekpuses
aptaujjot paus vcbaltieus, vai kdu noteiktu vcbaltieu kultras grupu par viu patla un
identittes svargkajiem elementiem. Par aptaujas fokusa grupu tika izvlts liels vienots
vcbaltieu biedrbu un organizciju tkls, kas aptver Vciju, Latviju un Igauniju. Tdjdi
2016.g. skum tika aptaujti vairku vcbaltieu biedrbu loceki, un tika intervtas
vcbaltieu organizciju vadtjas Nora Rutka Domus Rigensis, Uta Krte Domus
Dorpatensis
un Tatjana Follers
(Tatjana Vollers)
Vcbaltieu studentu fonds
(Deutschbaltische Studienstiftung).
Autore pta das vcbaltieu organizcijas:
- Kra rena biedrba (Carl Schirren Gesellschaft)211 1932. g. l dibint un
msdiens Lneburg pastvo, par godu ievrojamam vcbaltieu vsturniekam Krlim
renam nosaukt biedrba, kas aktvi nodarbojas ar materilo un nematerilo vcbaltieu
kultras artefaktu saglabanu, k ar organiz dadus seminrus un koncertus k vcbaltieu
diasporas komunicans platformu;
- Baltijas bruniecbu apvienba (Verband der Baltischen Ritterschaften)212 1949.g.
dibint apvienba (,kuras prstvniecbas atrodas astoos Vcijas reionos), kuras darbba
fokusjas uz bruniecbu tradciju un vstures saglabanu un kopanu;
211 Die CarlSchirren-Gesellschaft. Pieejams: www.carl-schirren-gesellschaft.de

212 Verband der Baltischen Ritterschaften. Pieejams: http://www.baltische-ritterschaften-de.de/
59
- Vcbaltieu enealoijas biedrba (Deutschbaltische Genealogische Gesellschaft)213

1985. g. Darmtat dibint biedrba, kas kalpo par ptniecbas centru Baltijas vcieu
enealoijas problemtik;
- Vcbaltieu biedrba (Deutschbaltische Gesellschaft)214 organizcija, kas tika
dibinta 1950. g. Darmtat k viens no pirmajiem pckara vcbaltieu satikans un
kontaktans punktiem, un kas joprojm koordin vairku vcbaltieu vienbu darbbu;
- vcbaltieu studentu korporcija Corps Concordia Rigensis215 19.gs. Rg dibint
un 1956. g. Hamburg savu darbbu atjaunojo vcbaltieu savienba, kas kopj un uztur pie
dzvbas vecs aristokrtisks vcbaltieu tradcijas;
- Vcbaltieu Tartu Universittes studentu korporcija Minhen (Baltische
Corporation Fraternitas Dorpatensis zu Mnchen) viena no tipiskajm Latvijas
Universittes un Tartu Universittes vcbaltieu studentu apvienbm, kas turpina savu
darbbu vcbaltieu kontaktu uzturanai ldz pat msdienm;
- Vcbaltieu novadniecba (Deutschbaltische Landsmannschaft)216 kop 1953.g.
Hamburg mto vcbaltieu aristokrtijas pcteu apvienba, kas organiz vcbaltieu
tikanos un nodroina nematerils un materils vcbaltieu kultras saglabanos;
- Vcbaltieu kultras fonds (Deutschbaltische Kulturstiftung)217 Lneburg
pastvo organizcija, kas koncentrjas uz vcbaltieu kultras produktu arhivanu un
kolekcionanu;
- Vcbaltieu studentu fonds (Deutschbaltische Studienstiftung)218 Lneburg un
Darmtat funkcionjo organizcija, kuras darbba ir saistta ar aktvu studentu (no Vcijas,
Baltijas valstm un Krievijas) atbalstu Baltistikas ptniecb;
- Vcbaltieu jaunieu un studentu savienba (Deutschbaltische Jugend- und
213 Die Deutsch-Baltische Genealogische Gesellschaft. Pieejams: http://www.dbgg.de/
214 Deutsch-Baltische Gesellschaft. Pieejams: http://www.deutsch-balten.de/
215 Corps Concordia Rigensis. Pieejams: http://concordia-rigensis.de/wp/
216DeutschBaltischeLandsmannschaftinHamburg.Pieejams:
http://www.deutschbalten.de/index.php/2uncategorised/54deutsch
baltischelandsmannschaftinhamburgev
217 Deutshbaltische Kulturstiftung. Pieejams: http://www.deutschbaltischekulturstiftung.de/
218 Deutschbaltische Studienstiftung. Pieejams: http://studienstiftung.deutsch-balten.info/
60
Studentenring)219 1948. g. Hamburg nodibint, vcbaltieu studentu korporciju tradcijas

turpino organizcija ar fokusu uz jaunatnes (gan ar vcbaltieu izcelsmi, gan bez) projektu
stenoanu;
- Domus Rigensis220 kop 1992. gada Rg mto biedrba, kas kalpo par vcbaltieu
komunicans centru Baltij;
- Domus Dorpatensis221 2002. g. Tart nodibint organizcija, kas tikai daji
nodarbojas ar vcbaltieu vstures un kultras ptanu un popularizanu Igaunij.
Zmgi ir tas, ka visas Vcija, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu organizcijas ir ciei
saisttas, sadarbojas viena ar otru, veidojot veselu tklu, un, ka parasti, viens respondents ir
vienlaicgi biedrs vairks organizcijs. Jatzm, ka iepriek minto organizciju loceku
vecums sniedzas no 15 ldz pat 90, kas jau liecina par lielu vcbaltieu tradciju un kultras
prmantojambas spku. Tau maistra darba ietvaros autore galvenokrt fokusjas uz vecm
paaudzm starpkaru (1920.ie-1930.ie), Otr pasaules kara (1940.ie) un pckara (1945.ie1960.ie) paaudzm.
Apmekljot vairkas vcbaltieu biedrbu organizts konferences un paskumus
Vcij, Igaunij un Latvij, darba autore izdalja aptaujas lapas vcbaltieu vid kltien.
Turklt autore izstja anketu elektroniski visiem iepriek nordto biedrbu vadtjiem uz epastiem, kuri labprt prstja to visiem attiecgo vcbaltieu organizciju biedriem.
Aizpildts aptaujas lapas autore sama atkarb no situcijas: kltien, pa pastu un pa epastu. K jau tika mints, aptauja tika veikta anonm veid, lai gan respondenti, kas stja
aizpildto anketu pa pastu un pa e-pastu, nordja savu adresi. Galvenais pluss anonimitt ir
tas, ka respondenti var diezgan detalizti aprakstt savu viedokli. Anonmas aptaujas
priekrocba ir ar t, ka respondenti ir atkltki un patieski nek tieajs intervijs;
respondentiem ir vairk laika prdomt savu atbildi, k ar lielka anonimitte un intimitte,
jo nepiedals intervtjs. Savukrt elektronisks aptaujas pozitv puse ir tra datu iegana.
E-pastos vairki vcbaltiei ar aizpildtajm anketm rakstja savus komentrus, kur plak
izststja par sevi, savas imenes vsturi, un kur ar biei deva ieteikumus vcbaltieu
diasporas ptan. Stot pa pastu aizpildts aptaujas lapas, daudzi respondenti lika klt
aploksn kaut kdu pastkarti, vstuli ar komentriem vai informatva rakstura materilu par
219 Deutschbaltische Jugend- und Studentenring. Pieejams: http://www.dbjustr.de/
220 Domus Rigensis. Pieejams: http://www.domus-rigensis.eu/2.html
221 Domus Dorpatensis. Pieejams: http://www.dorpatensis.ee/de
61
vcbaltieu vsturi un kultru.

Atirb no 2006.g. Tartu organizcijas Domus Dorpatensis veikts aptaujas, kas
vcbaltieu identittes ptjumam bija sagatavojusi un izplatjusi divas atirgas anketas:
vienu vl joprojm vai atkal Baltijas reion dzvojoajiem vcbaltieiem, otru rpus
Baltijas teritorijas mtoajiem vcbaltieiem, darba autore izstrdja tikai vienu
centralizto aptauju vcbaltieiem. Anket ir iekauti jautjumi, kas attiecas uz visiem
vcbaltieu organizciju locekiem gan uz tiem, kas joprojm vai atkal dzvo Baltij, gan uz
tiem, kas mitins rpus Baltijas valstm. Jatzm, ka daiem vcbaltieu organizciju
biedriem palaik pieder mtnes vai teritorijas Baltij, un vispr ir manma tendence gan
jaunm, gan vecm paaudzm piedergajiem vcbaltieiem un valstsvcieiem (kuriem nav
sakara ar Baltijas vcieiem) iegdties Baltij nekustamus paumus un zemes gabalus gan
darba, gan ptniecbas, gan citos nolkos.222 Ldz ar to dai Vcijas vcbaltiei atbrauc Baltij
ne tikai kdu svingu notikumu d, bet ar dzvoanas nolkos td uzskata Baltiju par
ldzvrtgu Vcijai rezidanas vietu.
Atirb no Tart 2006.g. veikts anketanas (311 aizpildts anketas)223, s aptaujas
respondentu skaits ir samr neliels 95 cilvki. Pirmkrt, to var skaidrot ar to, ka
desmitgades laik daudzi vecs paaudzes vcbaltiei aizgja visaul, un, otrkrt ar to, ka
darba autores izstrdt anketa bija apjomga, un ts krtgai aizpildanai vajadzga aptuveni
viena stunda.
K jau tika mints iepriek, lai gtu priekstatu par to, k darbojas Igaunijas un
Latvijas vcbaltieu biedrbas, maistra darba autore intervja Domus Rigensis un Domus
Dorpatensis vadtjas Noru Rutku un Utu Krtu. Turklt, lai izprastu, k funkcion darba
kontekst ptamais vcbaltieu organizciju tkls, tika intervta vcbaltu izcelsmes
vcbaltieu organizcijas Vcbaltieu studentu fonds (Deutschbaltische Studienstiftung)
vadtja Tatjana Follers. Kopum jatzm, ka gan anketanas, gan interviju auditorija bija
oti pretimnkoa, un, jau uzskot maistra darba rakstanu, ptjuma autorei bija
iespjams sajust, cik efektgi funkcion vcbaltieu diasporas tkls.
222 Baranovska, Anastasija. Saruna ar Domus Rigensis vadtju Noru Rutku. 2016, 2. mart. Rga, Latvija.
Audioieraksts. Glabjas A. Baranovskas personiskaj arhv.
223 Bender, Reet. Die Deutschbalten und das baltische Deutsch. Anno 2006. In: Germanistik als
Kulturvermittler: Vergleichende Studien. Vortrge der III. Germanistenkonferenz an der Universitt Tartu.
Humaniora: Germanistica 3. Hrsg. von Teje Loggus, Reet Liimets. Tartu: Tartu University Press, 2008, S. 21-41
62
3.3. Anketas un interviju uzbve224

Maistra darba ietvaros izstrdt un vcbaltieu biedru vid izplatt anketa sastv no
52 jautjumiem. Lai gtu pc iespjas daudzpusgku priekstatu par vcbaltieu identitti un
ts saglabanos ietekmjoajiem faktoriem, s anketas sagatavoan tika izmantoti gan
slgtie jautjumi, kur vcbaltieu organizciju biedriem bija vienkri jatzm viens no
dotajiem variantiem, gan atkltie jautjumi, kur respondenti varja plai izklstt savas domas.
Anket ir atrodami gan kvantitatva, gan kvalitatva rakstura jautjumi. Kvantitatvie
jautjumi galvenokrt attiecas uz pakpi, cik spcgi respondenti identificjas ar Vciju,
Baltiju, savu reionu, savu pilstu un cik liel mr vii ir lepni par noteiktu jomu Vcijas
Republikas sasniegumiem, k ar uz apgalvojumu izvrtanas gradciju, piem., no 1
(pilnb piekrtu) ldz 5 (pilngi nepiekrtu). Kvalitatvie jautjumi ir saistti ar vcbaltieu
patlu, kolektvo atmiu un kultras identitti, kur respondenti tika aicinti brvi izpaust
savas domas bez iepriek dotajiem, uzvedinoajiem apgalvojumiem vai atzim.
Viens no pirmajiem anketas jautjumiem, pc k ir iespjams spriest par vcbaltieu
patlu un kultras identitti, ir saistts ar jdzienu, ar ko pai vcbaltiei apzm sevi:
vcietis, vcbaltietis, baltvcietis, baltietis, latvietis, igaunis, lietuvietis vai
citdi. Par nozmgko identifikcijas elementu var nosaukt valodu, td anket
respondentiem ir nordt, kuru valodu vii izmanto (lasa, raksta, izmanto medijus) sav
ikdien: vcu, vcbaltieu, latvieu/ igauu, k ar, vai vii pielieto balticismus. Lai defintu
vienu no svargkajm vcbaltieu kultras identittes sastvdam vcbaltieu patlu,
aktulaj aptauj tiek izmantota pabu saraksta metode 225, kur izvlei tika piedvts
noteikts skaits iepriek formultu pabu. Vcbaltieu organizciju vid izplattaj anket tika
piedvtas 87 dadas rakstura pabas, no kurm respondentiem bija jizvlas raksturgs,
pc viu viedoka, savai kopienai pabas. Turklt respondenti tika lgti uzrakstt trs
pabas, kuras, pc viu domm, visvairk atbilst vcbaltieiem. Lai uzzintu, cik objektvi
un kritiski prot novrtt sevi 21. gadsimt dzvojoie Baltijas vciei, vcbaltieu biedrbu
loceki tika lgti nosaukt, viuprt, trs msdienu vcbaltieu kopienas prstvjiem
raksturgkos tikumus un trs netikumus.
224 Anketas aptaujas lapas gan oriinlvalod (vcu), gan tulkojum (latvieu) ir apskatmas pielikum.
225 pabu saraksta metodes autori ir ameriku sociologi D. Kacs (D. Katz) un K. Breilijs (K. Braly), kuri
jau 1933. g. izdalja 12 rakstura pabas, kas visvairk izmanto kdas tautas prstvji, runjot par citm
etniskajm kopienm. Tdjdi Kacs un Breilijs kuva par vieniem no pirmajiem, kas nodarbojs ar nacionl
rakstura un etnisko stereotipu tematiku.
63
Lai izprastu, ar kdu eogrfisko lielumu vcbaltieu organizciju dalbnieki identific

sevi visvairk, un kda eogrfisk identitte viiem domin (piem., Eiropa k kontinents,
Vcija k valsts, Baltija k reions, no kura nk pats indivds, via seni vai radinieki,
Latvija/ Igaunija/ Lietuva k valsts, kur attiecgais respondents ir dzimis vai nodzvojis
noteiktu dzves posmu, pilsta vai pilstas rajons, vai Vcijas ciemi), anket tika uzdots
atvrt tipa jautjums No kurienes Js esat?. Bez tam tika izvirzts atsevis jautjums par
to, cik liel mr respondenti jtas piedergi jeb ir emocionli saistti ar Eiropu, Vciju,
Vcijas federlo zemi, Baltiju, pilstu, pilstas dau vai ciemu. Attiecgi tika piedvti di
pieci gradcijas varianti: oti ciei saistts, ciei saistts, ne prk ciei saistts, vispr
neesmu saistts, nevaru pateikt. Turklt vcbaltieiem tika prasts izvlties Eiropas dau,
pie kuras vii pieskaita msdienu neatkargs Baltijas valstis un Vciju: Rietumeiropa,
Viduseiropa, Austrumeiropa un Ziemeeiropa.
Lai noteiktu, kas ir tas btiskkais elements, kas liek vcbaltieiem justies k
vcbaltieiem, proti, kas auj vcbaltieiem joprojm 21.gs. norobeoties no valstsvcieiem,
aktulaj anket ir atrodams jautjums Kuri no mintajiem faktoriem un cik liel mr liek
jums justies k stiem vcbaltieiem? Respondentiem ir jatzm vai nu kopga valoda,
kopga vsture, kopgas kultras prakses un rituli, kopgas vrtbas vai reliija.
Anket ir sastopami ar jautjumi, kas auj izprast, cik svarga msdiens (lielkoties Vcij
dzvojoajiem) vcbaltieiem viu vcbaltieu izcelsme jeb baltiskums, un kda loma ir im
vcbaltieu baltiskumam vcbaltieu ikdien. Aptauju laps ar tiek prbaudts, cik spcga ir
vcbaltieu emocionl saikne ar valstsvcieiem un vcu kultru, piederba vcu ncijai. Lai
noskaidrotu, kdi faktori ir btiski vcbaltieiem sevis izjuan k vcieiem, identificans
ar vciskumu, respondentiem tiek piedvti di varianti: piedzimt Vcij, bt Vcijas
Federatvs Republikas pilsonim, nodzvot Vcij savu lielko dzves dau, runt vcu
valod, bt kristietim, ievrot Vcijas Federatvs Republikas politisko institciju
priekrakstus un likumus un justies k vcietim/vcietei. Attiecgi respondenti var atzmt
dus punktus: oti svargi (1), drzk svargi (2), nav pai svargi (3), nemaz nav
svargi (4) un nevaru pateikt (5).
Lai noskaidrotu, kdi ir btiskkie un vienojoie elementi vcbaltieu kultras
identitt, tika uzdoti jautjumi par vcbaltieu kopienai nozmgkajiem vsturiskajiem
notikumiem, rituliem, simboliem, uzvedbas paraugmodeiem, ievrojamm personbm un
varoiem, kas iemieso tipiskas vcbaltieu vrtbas un kas veido viu kolektvo atmiu. No
otras puses, respondentiem ar ir jnorda, vai vii svin vcu nacionlos svtkus, un vai vii
izmanto vcu nacionlos simbolus. Zmgi ir ar noskaidrot, k vcbaltiei defin tdus
64
jdzienus k dzimtene (Heimat) un tvu zeme(Vaterland), vai viiem tie ir viendi vai
atirgi. Lai noteiktu, cik liel mr vcbaltieu organizciju biedri ir emocionli saistti ar
Vciju, aptauj tiek uzdoti jautjumi par to, cik patriotiski vispr un cik lepni ir vcbaltiei
attiecb uz Vcijas sasniegumiem politik, ekonomik, mksl, literatr, sport, zintnes un
tehnoloijas sfrs. Vai un cik liel mr vcbaltiei lepojas par Vcijas vsturi, Vcij
funkcionjoo demokrtiju, Vcijas armiju, Vcijas politisko ietekmi pasaules mrog,
Vcijas valdoo taisngo un vienldzgo izturans pret vism sabiedrbas grupm. aj
jautjum izvlei tiek piedvti di gradcijas varianti: oti lepns(1), diezgan lepns(2),
ne pai lepns(3), nemaz neesmu lepns(4) un nevaru pateikt(5).
Anket ir ietverti ar jautjumi par Krievijas imprijas nozmi vcbaltieu kopienas
paapzi, kuri attiecas galvenokrt uz vecko vcbaltieu paaudzi, kuru vecki dzvojui
Baltijas teritorij Krievijas imprijas sastv. T k Krievijas imprijas laik ldz 20.gs.
skumam vcbaltieu diciltgie dzvoja diezgan miergi (dai vcbaltu aristokrtijas prstvji
kalpoja Krievijas imprijas cariem), ar kop Ptera I valdanas posma viiem nodrointo
kultras autonomiju, ir svargi nodefint veckas vcbaltieu paaudzes pozciju attiecb pret
grezno imperilistisko galma pagtni un miermlgo, drzk noslgto vcu muinieku dzvi
Baltij, Krievijas imprijas sastv.
T k kultras identitte veidojas ne tikai uz iekj satura bzes, bet pamatojas ar
uz nostjm pret citm kultrm/ kultras grupm, aptauj ir iekauti atbilstoi jautjumi, lai
izpttu, kda vcbaltieiem ir attieksme pret valstsvcieiem, k ar pret msdienu Baltiju
kopum. Turklt anketan tiek noteiktas valstis, kuras, pc respondentu domm, visvairk
ldzins Vcijai kultras zi, k ar valstis, ar kurm vcbaltiei vltos sadarboties.
Jatzm, ka aptauj tiek iekauti dai gi jautjumi. Piem., jautjums par vcbaltieu
jdzienu: lai gan msdiens ir pieemts defint Baltijas vcieu diasporu k vcbaltieus,
kdreiz vii tika dvti par baltieiem, baltvcieiem. Atkarb no defintja, no
vsturiska perioda, k ar no paaudzes is jdziens atiras. Cits tda tipa jautjums, kas ir
specili formults t, lai vcbaltiei to vartu nokomentt, ir: Kur gada Js emigrjt uz
Vciju?. Jdziens emigrcija eit nav glui vsturiski korekts, jo pai vcbaltiei apzm
savu 1939.g. spiestu deportciju uz Tre reiha teritorijm ar prcelanos (Umsiedlung).
Jautjumi, kurus maistra darba autore uzdeva Latvijas, Igaunijas un Vcijas
vcbaltieu organizciju Domus Rigensis, Domus Dorpatensis un Vcbaltieu studenta fonda
vadtjm, ir ldzgi anketas jautjumiem. Tau, t k o biedrbu struktra un funkcionanas
veids attiecb uz vcbaltieu kultras un tradciju saglabanu atiras, jautjumi tiek
pielgoti katras organizcijas darbbai.
65
Bez anketanas un intervijas, autore veica kultrantropoloisko ptjumu vairk

nek 3 gadu ilgu ldzdalbas novroanu paai piedaloties dadu vcbaltieu biedrbu
organiztajos paskumos, konferencs un seminros Vcij (Darmtat, Hamburg,
Lneburg, Lauenburg), Latvij (Rg, Liepj, Jelgav) un Igaunij (Tart). Kas ir
ldzdalbas novroana, ts teortiskie pamati, ar to saistts metodes, k ar tas, pc kdiem
principiem tiek stenota ldzdalbas novroana ptmo vcbaltieu organizciju vid, ir
izklstts nkamaj apaknoda.
3.4. Ldzdalbas novroanas metodes specifika diasporas ptjumos

Indivdu socils komunicans un mijiedarboans proces rodas kopienas kolektv
identitte. T k maistra darba kontekst tiek analizta vcbaltieu kolektvs identittes
konstruana, japlko tds jdziens k interakcija. Interakcija ir socil mijiedarboans jeb
savstarpj cilvku sadarbba grup un sabiedrb. Kultrantropoloijas novirziens, kas pta
cilvku interakciju, tiek dvts par interakcionismu. Interakcionisma fokus stv nevis viens
konkrts indivds, bet socilais process, grupas loceku saskaot rcba kopg darbb.
Interakcionisma apakvirziens, kas fokusjas uz cilvku interakciju caur kultras simboliem, ir
simboliskais interakcionisms. Viens no galvenajiem simbolisk interakcionisma aspektiem ir
simbolisk komunikcija komunicana, mijiedarboans, kas norisins kopienas loceku vid
ar viiem btisko simbolu paldzbu. Simboliskais interakcionisms balsts uz trim
prieknosacjumiem. Pirmais ir tas, ka cilvki komunic ar priekmetiem jeb izprot tos
(artefaktus, citus cilvkus, socilas kategorijas, draugus, ienaidniekus, socilas institcijas,
idelus, citu cilvku rcbas un situcijas) caur to nozmi. Otrais prieknosacjums ir taj, ka lietu
nozme veidojas socils mijiedarboans rezultt. Savukrt k treo prieknosacjumu var
nordt uz to, ka iem priekmetiem pieirts nozmes transformjas to printerpretcijas
proces.226
Kultras antropoloij pastv daudz metou, k var izptt sabiedrbu vai mazku cilvku
grupu. Viena no izplattkajm un efektgkajm metodm ir novroana. Ldzdalbas
novroana ir viens no novroanas veidiem, kas auj iedziinties ptmaj kopien personiski
un no iekpuses izzint ts kultru, tradcijas un pieredzi. Jo ilgka ir ldzdalbas novroana,
jo daudzpusgka kst analze, un jo vairk detau ir iespjams saskatt.
Saska ar ameriku kultras antropologu Klfordu Grcu (Clifford Geertz), kultra ir
226 , , , , , .
. . 2- . : , 2001, . 179-193
66
inscentais dokuments, tkls ar vairkiem semantiskiem kodiem ar tiem pieirto socilo

nozmi, kas veido attiecgajai kopienai raksturgo semantisko struktru. Tdjdi, var teikt, ka
kopienas analze jeb interpretcija ir semantisko struktru iztirzana un atifrana.
Antropoloisks ptjums ir interpretcija. o ptanas metodi Grcs nosauc par biezo/
daudzslu kultras aprakstu jeb etnogrfiju.
Pie etnogrfiska ptjuma metodm pieder novrojums un ldzdalbas novrojums.
Ldzdalbas novrotjs ir ptnieks, kuram ir jatraisa saretas konceptulas struktras, kuras
skum viam ir neskaidras, bet kuras viam bs jizprot un jiztulko ptjuma proces,
balstoties uz analizjams sabiedrbas vrtbm un pamatprliecbm. 227 Ptot noteiktu kopienu,
antropologam nav nepiecieams kt par natvu jeb pilnb asimilties, viam vajag iedibint
dialogu ( jdziena plakaj izpratn) ar attiecgs kultras nesjiem. Antropologa mris
pirmm krtm ir, paplainot savu zinanu loku, semantiski apjgt un izzint ptmo kultru.
Antropoloijas kontekst ar kultru saprot kontekstu, kas tiek piepildts ar mijiedarbojom
simbolu sistmm.228 Etnogrfiskajam kultras aprakstam, pc Grca, piemt trs patnbas:
pirmkrt, tas ir interpretatvs; otrkrt, tas interpret socilo diskursu; trekrt, interpretana ir
socil diskursa fiksanas veids, lai nodotu svargas zinanas nkamajm paaudzm.229
Kultras grupas ptana ir kopien notiekoo situciju analze. Katru nkamo situciju
antropologs aplko, jau pamatojoties uz priekzinanm, priekstatiem, priekprliecbm, ko
vi iegst laika gait, atrodoties un piedaloties fokusa grup. Lai apraksttu un interprettu
kultras kopienu k semantisko sistmu tklu, Grcs piedv noteiktus teortiskus konceptus,
kuri, pc via domm, var bt nodergi kultras antropoloiskaj ptjum: integrcija,
racionalizcija, simbols, tkls, ideoloija, etoss, revolcija, identitte, metafora, struktra,
rituls, pasaules aina, dartjs, funkcija, sakrlais un kultra. Saska ar Grcu galvenais
antropologa uzdevums ir, novrojot kopienu gan no malas, gan no iekpuses, un, pielietojot
teortiskos jdzienus, no maziem faktiem savt lielu tklu, no maziem apgalvojumiem un
hipotzm nonkt pie plaiem secinjumiem.230 ptjuma kontekst vcbaltieu kopiena tiek
analizta gan caur emisko perspektvu (emics) darba autore analiz vcbaltieus k kultras
227 Sal. , . . .. (..). : , 2004, .
16-17
228 Turpat, . 21
229 Turpat, . 27
230 Sal. Turpat, . 34
67
grupu ar saviem unikliem kultras fenomeniem no iekpuses ldzdalbas novroanas gait,

gan caur tisko (etics) vcbaltieu identittes kopanas veids organizcijs tiek apskatts caur
zintnisks izpratnes prizmu. Lai izpttu vcbaltieu kultras identitti, maistra darba ietvaros
tiek izmantotas tdas Kl. Grca defints kategorijas k simbols, rituls, dartjs/ aktors
(analogs starpkultru komunikcijas teorij varonis, ievrojam personba), kultra,
struktra, tkls, pasaules aina (analogs starpkultru komunikcijas teorij pamatprliecbas,
vrtbas).
Maistra darba ietvaros autore pta vcbaltieu diasporu un ts identitti msdiens,
balstoties ne tikai uz anketanas rezultt iegtajm atzim, bet ar uz ldzprdzvoto iepriek
nordtajs vcbaltieu organizcijs. K jau tika mints, kop 2013.g. autore regulri piedals
vcbaltieu biedrbu rkotos seminros, konferencs, tikans un paskumos gan Vcij, gan
Latvij, gan Igaunij. ie paskumi parasti ir veltti vcbaltieu vsturei, kultrai, tradcijm un
ievrojamm vcbaltu izcelsmes personbm politik, vstur, literatr, zintn un kultr.
Ldzdalbas
novroana
auj
interprett
ptms
vcbaltieu
kopienas
identittes
manifestanos, nepastarpinti saskaroties ar to. Nkamaj maistra darba noda tiek analizti
empirski (anketanas, interviju, novroans rezultt) iegtie materili.
4. EMPIRISKO DATU ANALZE

Ceturtaj noda maistra darba autore pievras iepriek minto vcbaltieu biedrbu
loceku vid veikts anketanas rezulttu un interviju atziu (par vcbaltieu identittes
saglabanos un uzturanos ietekmjoajiem faktoriem) izvrtanai un interpretanai,
pamatojoties uz kultras teorijas, antropoloijas un starpkultru komunikcijas konceptulo
apartu. Pdj apaknoda vcbaltieu identitte tiek aplkota diahroniskaj griezum no
19.gs. ldz 21.gs.
4.1. Aptaujas datu apkopoana un interpretcija kultras antropoloijas kontekst

darba apaknodaa ir veltta anketanas un interviju rezulttu apkopoanai un
visprjai informcijai par Vcijas, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu biedrbu un organizciju
specializciju, struktru un funkcionanu kop to dibinanas bra. eit tiek sniegti visprgi
statistiski dati par aptaujas un interviju dalbniekiem, k ar tiek apkopoti aptaujto atzias par
savu vcbaltieu identitti. Tau padziinta respondentu atbilu analze par vcbaltieu
kultras identitti un patlu seko jau nkamajs apaknodas.
Pirmm krtm ir nepiecieams nordt, ka aizpildts aptauju lapas no vcbaltieu
68
organizciju biedriem ptjuma autore sama kop 2016.g. janvra ldz pat 2016.g. marta
beigm gan pa pastu, gan pa e-pastu. 42 no respondentiem nostja savas aizpildts anketas
autorei pa pastu, 53 pa e-pastu, pie tam, dai stja anketas Vcbaltieu biedrbas
(Deutschbaltische Gesellschaft) vadtajai Hemmai Kanstainai (Hemma Kannstein) Darmtat,
kura vlk prstja ts maistra darba autorei pa pastu. 231 Specili jatzm vcbaltieu
organizciju biedru un vadtju atvrtba un pretimnkana. Liela daa no anketas
respondentiem, kas stja atbildes pa pastu, lika klt vl citus materilus par vcbaltieu
vsturi un kultru. Anketanas dalbnieki nav pasvi vcbaltieu diasporas prstvji, bet sav
vcbaltieu izcelsm, vstur un kultr ieinterestie indivdi. K vienu no piemriem var
mint vcbaltieu ekonomikas vadbas un politikas profesora Lotara Klenbrandta (Dr.Lothar
Kaehlbrandt) papildus atstto tipiski vcbaltu anekdou krjumu, ko autore k zmgu
vcbaltieu kultras identittes un patla manifestciju izvrts tlk sekojos apaknodas.
Daudzi anketan iesaisttie vcbaltiei vai nu elektroniski (e-past), vai atseviaj lap
(stot pa pastu) rakstja savus komentrus un padomus attiecb uz autores anket
izvirztajiem jautjumiem, minot paldzt un padart aptauju, pc viu viedoka, korektku,
preczku un efektvku. K jau tika mints iepriekj noda, anket bija gan atkltie, gan
slgtie jautjumi. emot vr, ka autores sastdt anketa bija apjomga, jatzm, ka tikai 12
no kopj respondentu skaita daji vai vispr neatbildja uz atkltajiem jautjumiem. Tau
kopum bija manma pau respondentu ieinterestba viu identittes problemtik. Sprieot
pc respondentu atzim, aktul anketa izraisja vios dzias refleksijas, un, jau aizpildot
aptauju lapas, vii esot nonkui pie apzias, cik sareta ir tma vcbaltieu identitte.
Kopum anketanas rezultt tika saemtas 95 aizpildtas aptaujas lapas.
Mrauditorijas eogrfija ir diezgan plaa: respondentu vid bija cilvki, kuri obrd dzvo
(un taj pa laik ir o valstu pilsoi) Vcijas Federatvaj Republik (89) 232, Latvij (2),
Kand (2) un ASV (2).
K dzimanas vietu 39 no aptaujas respondentiem minja Latviju, 25 Igauniju, 13
Poliju (Vartegau/ Warthegau apgabalu) un 12 (pckara paaudzes prstvji) Vcijas
Republiku. Skotnj datu apkopoana va nonkt pie dm likumsakarbm: ja veck,
pirmskara paaudze (1916.1939.gg.) piedzima Baltij (lielkoties tagadjs Igaunijas vai
Latvijas teritorij), kara paaudzes prstvji (1939.1945.gg.) prsvar Vrtas novad Polij,
231 Ar Vcbaltieu biedrbas vadtju Hemmu Kannstaini autore ir pazstama jau treo gadu; par anketanas
stenoanu vcbaltieu organizciju biedru vid tika sarunts jau 2015.g. vasar.
232 Trim respondentiem no viiem agrk kdu laiku bija Latvijas Republikas pilsonba.
69
tad jaunajm paaudzm (1946.-1977.gg.) piedergie k savu dzimanas vietu minja jau
Vcijas Republiku. Bija ar tdi anketanas dalbnieki, kas k dzimanas vietu nordja
Krieviju (2), Lietuvu (jeb Mazo Lietuvu (Preuisch Litauen)) (2) un Dniju (1).
Neskatoties uz to, ka anketanas autore bija iecerjusi anketanas anonimitti,
jnorda, ka vairkums respondentu (78) apzinti rakstja savu vrdu, un pat sum vai
detalizti aprakstja savu senu/ radinieku dzves ststu. 86 aizpildtajs aptauju laps bija
iespjams spriest par respondentu dzimumu pc atbildm vai pc nordtajm pasta vai epasta adresm. Tdjdi, tika konstatts, ka 44 respondentu bija vriei, savukrt 37
sievietes, 5 anketas aizpildja laultie pri, un tikai 9 gadjumos respondenta dzimums nebija
noteikts. Sprieot pc ankets nordtajiem dzimanas gadiem, var secint, ka pirms 1920.g.
piedzimuo respondentu ir 3% no kopj skaita, ap 18% piedzima 1920.-29.gg., 1930.1939.gg. piedzimuie veido 34% no atbildtjiem, ap 22% nk no 1940.-1949.gg. paaudzes,
ap 14% ir 1950.-59.gg. paaudzes prstvji un 1960.-69.gg. piedzimuie veido 5% no
aptaujtiem un 4 % 1970.-79.gg.233 Visveckais anketanas respondents ir piedzimis 1916.g.,
savukrt visjaunkais 1977.g.. K jau tika mints iepriekj noda, aptauja fokusjas uz
vecko paaudzi, tas ir, starpkaru, kara un pckara paaudzm (1920.-1950.gg.). Iziros
faktors s mrauditorijas izvl bija pirmkrt, fakts, ka tiei m paaudzm ncs piedzvot
vcbaltieu aristokrtijas gaius un miergus laikus un vcbaltieu izceoanu no dzimtenes
Baltijas, un, otrkrt, apzinans par to, ka pc kdiem 5-10 gadiem lielka daa no vecks
paaudzes prstvjiem izmirs, un obrd ir jizmanto pdj iespja iegt vrtgu dzvu
informciju no viiem par vcbaltieu diasporas seno vsturi, uniklajm tradcijm un
kultras elementiem.
Zem jautjuma Kad Js emigrjt no Baltijas? 12% aptaujto vcbaltieu nordja
ldz 1939.g., un ap 86% k emigranas gadu rakstja 1939.g. Atbildot uz jautjumu, kpc
vii emigrja no Baltijas, vairkums vcbaltieu (86 %) minja 1939.g. prcelanos jeb
pao vcu valodas jdzienu Umsiedlung. Biei respondenti papildinja savu atbildi ar
Hitlera-Staina paktu, vai Hitlera saucienu uz mjm imprij (Heim ins Reich).
Dai respondenti, prsvar tie, kas (vai kuru vecki) aizbraukui no Baltijas ldz 1939.g.
(visbiek tika mints periods pc Pirm pasaules kara: 1919.-1925. gg., bet bija sastopams
ar 1930.-1935. gg. posms, ko var skaidrot ar taj laik Eirop uzplaukum Hitlera idejm, uz
ko pozitvi atsaucs daudzi rpus vcu zemm dzvojoie vciei), nordja citus iemeslus,
piem., imenes uzmuma krzi, vai veckiem tika piedvts darbs Vcij, vai studijas
233 Dareiz tie respondenti, kuri piedzima 1960.-1979.gg. period atbildja uz noteiktiem jautjumiem (kuri
attiecs uz vecko paaudzi) no savu priekteu (vecku/ vecvecku) perspektvas.
70
Vcij. Bija ar reti gadjumi (3 cilvki), kad anketas respondenti rakstja, ka atgriezs Baltij
pc 1939.g. prcelans. Jatzm, k jau iepriek tika mints, is jautjums bija specili
noformults td veid, lai mudintu aktuls aptaujas dalbniekus dot savu komentru
attiecb uz jdzienu emigrcija. K tika sagaidts, daudzi atsevii zem atbildes rakstja, ka
jdziens emigrcija ir nepiemrots vcbaltieu spiests krtbas aizbraukanas defincijai.
Biei respondenti svtroja nost vrdu emigrcija pa jautjum. K atsauci un k svargu
avotu saistb ar o problmu dai respondenti minja vcbaltieu vsturnieka un politologa
Dtriha Lbera (Dietrich Andr Loeber) grmatu Diktt izvle. Vcbaltieu prcelans no
Igaunijas un Latvijas 1939.-1941.gg. (Diktierte Option234), kur vi skar vcbaltieu
prcelans vsturiskos un politiskos prieknosacjumos, apstkus un citas btiskas detaas.
Ptjuma proces ncs ar analizt to respondentu aizpildts aptauju lapas (2%), kuri
emigrja uz Vciju Otr pasaules kara laik vai pat pc t (1940.-1950.gg.).
Anket bija sastopami ar dai jautjumi par izgltbu, proti, tika noskaidrots, kur
respondenti gja uz skolu, kur un ko studja. Var atzmt, ka, lai gan vairk nek pusei (ap
77%) no respondentiem ir augstk izgltba, kas nav saistta ar vsturi (socils zintnes,
ekonomika, tautsaimniecba, uzmuma menedments, politoloika), analizjot viu atzias,
bija iespjams konstatt pamatgas zinanas par savas vcbaltieu kopienas vsturi, un
dziu interesi par savu izcelsmi un savas dzimtas vsturi. Zmgs ir fakts, ka 1916.-1933.gg.
dzimuie respondenti prsvar (92%) gja uz skolu Baltij (Latvij: Rga, Kuldga, Liepja,
Jelgava; Igaunij: Tartu, Tallina), bet turpinja savu izgltbu vai nu Polij (Pozna, Vrtas
reion Polij), vai nu Vcij. Tie respondenti, kas dzimui pc 1933.g., ska iet uz skolu jau
Vcij. Daudzi vecs paaudzes vcbaltiei (1916.-1933.gg.) nordja, ka sakar ar viu smago
vsturisko pieredzi (1939.g. prcelanos) izgltba ir neviennozmga, komplicta, un viiem
spga pardba, jo ne visiem bija iespjams doties uz skolu un uz universitti kara laik.
Tau dai vcbaltiei uzsvra, ka augstk izgltba ir tas, kas atir vcbaltieus k diciltgos
(emot vr aktuls anketanas mrauditoriju) no valstsvcieiem. Augstko izgltbu
vairums no aptaujtajiem vcbaltieiem (91%) samui jau Vcij. Ap 4% rakstja, ka
nepabeidza savu izgltbu dadu iemeslu d (laulba, prcelans u. c.), ap 3% nav
augstks izgltbas vispr, un tikai ap 3% (veck paaudze) uzskui savas studijas Baltij
(Rg, Tart). Visbiek pilstas, kur respondenti studja, tika mintas Freiburga, Minhene,
Frankfurte (pie Mainas), Hamburga, Berlne, elne, Bonna, Getingena, Marburga un
Karlsre. Var secint, ka, pirmkrt, vecs un vidjs paaudzes vcbaltieu (1916.-1939.gg.
234 Loeber, Dietrich A. Diktierte Option. Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 19391941. Neumnster: Karl Wachholz Verlag, 1972
71
dzimuo) gadjum skolas (un dareiz augstk) izgltba ir apaubma lieta. Lielkoties aj
period dzimuie respondenti gja uz skolu gan Baltij (Igaunij vai Latvij), gan Polij
(Vrtas reion), gan Rietumvcij vai Austrumvcij. Ldz ar to var nonkt pie secinjuma,
ka kop brnbas vcbaltiei auga multikulturlaj vid. Otrkrt, jatzm, ka, neskatoties uz
vairku respondentu ne-vsturisko augstko izgltbu un ne-vsturisko nodarbi, viiem ir
dzias zinanas un liela ieinterestba savas dzimtas un kopienas vstur, tradcijs un
kultr.
Vcbaltieu identittes ptanas ietvaros bija ar btiski noskaidrot, kdas
respondentiem ir valodas zinanas jo valoda ir viena no svargkajm jebkuras kopienas
kultras identittes sastvdaa. Tika uzstdti jautjumi, kas apliecina, cik daudz no viiem
atceras savdabgo vcbaltu vrdu krjumu, uniklos vcbaltu vrdu savienojumus, sprnotos
teicienus, cik daudz no viiem atceras, joprojm saprot, prot runt, vai pielieto savas imenes
lok kdu no baltu valodm (latvieu, igauu), vai atceras krievu valodu (emot vr, ka ldz
pat Pirmajam pasaules karam Baltijas teritorijas bija Krievijas imprijas sastv, un vecs
paaudzes vcbaltiei un viu vecki prsvar przinja krievu valodu), vai vl kaut kdas citas
skol vai universitt mcts valodas (piem., angu, franu, itu). Izanalizjot aptaujto
vcbaltieu atbildes, tika secints, ka pirmskara paaudze (1916.-1933.gg.) drzk prot runt
vai last, vai vismaz saprot igauu vai latvieu valodu. Papildus vecs paaudzes prstvji biei
minja franu valodu k otro valodu, ko vii prvalda. Savukrt, ap 94 % respondentu no
pckara paaudzes (1939.-1965.gg.) atzina, ka vispr nezina nevienu no baltu valodm. To
pau var teikt ar par krievu valodu: respondenti no veckas paaudzes (1916.-1933.gg.
dzimuie) nordja, ka (lielkoties) saprot un nedaudz run krieviski, savukrt jaunas
paaudzes (1939.-1950.gg. dzimuie) prsvar (ap 87 %) labi prot angu valodu. Saemto
anketu analzes rezultt bija iespjams nonkt pie diem datiem: 8 respondentiem ir labas,
19 paviras igauu valodas zinanas; 11 respondentiem ir labas un 22 ir paviras latvieu
valodas zinanas, savukrt 25 aptaujtie vcbaltiei neprvalda nevienu no baltu valodm
(visi 25 cilvki pieder pie pckara vcbaltieu paaudzm). Diezgan biei, it pai tiem
respondentiem, kuri piedzima 1930.-1977.gg. period, atbildes viet bija sastopams da tipa
formuljums: vecki/ priektei (Vorfahren) prata vcu, latvieu/ igauu un krievu valodu.
No iepriek mint var spriest, ka tds nozmgs identittes saglabanos ietekmjoais faktors
k valoda, dadu paaudu vcbaltieiem ir atirgs. Tas nozm, ka, pat analizjot tdu oti
saliedti un konsolidti organizto kopienu k vcbaltieu diaspora, kura joprojm
mrtiecgi kopj savas sens tradcijas, ir nepiecieams emt vr paaudzes un
kultrvsturisko kontekstu.
72
Galveno maistra darba aspektu - ptmo vcbaltieu biedrbu loceku identitti

anket atklja vairki jautjumi. Centrlais jautjums, kas tika izvirzts, bija slgtais: K Js
persongi defintu sevi pau? ar piedvtajiem variantiem: vcietis, vcbaltietis, baltvcietis,
baltietis, latvietis, igaunis, lietuvietis vai citdi. Izptot aptaujto vcbaltieu atbildes, var
nonkt pie diem datiem: 77 cilvki defin sevi k vcbaltietis/e, 56 k vcietis/e, 22
k baltvcietis/e, 14 baltietis, 26 no aptaujtajiem jau apvilktajam variantam
pierakstja klt vl citu sava patla autni, piem., eiropietis, pasaules pilsonis.
Jnorda, ka lielkoties respondenti apvilka vairkas iespjas, piem., baltvcietis un
vcbaltietis (49) kop (dai rakstja, ka tas ir viens un tas pats, bet dai, ka baltvcietis/e
ir vsturiski novecojis jdziens un msdiens netiek lietots). Tau vairkums (53) apvilka
kop vcietis/e un vcbaltietis/e. Sprieot pc iegtajm atbildm, var secint, ka ir
manma da tendence: vecka, pirmskara paaudze apzm sevi ar jdzienu vcbaltietis,
baltvcietis vai baltietis, savukrt pckara paaudzes (1939.-1979.gg.) defin sevi jau k
vciei, lai gan jatzst, ka pastv ar dai izmumi, kad 1920.-os g. Baltij dzimuie
vcbaltiei paidentificjas k vciei (14 pirmskara paaudzei piedergie).
Uz jautjumu Cik liel mr Jums ir svarga Jsu izcelsme (Herrkunft) un izcelans
(Abstammung)? respondenti devui das atbildes: 27 oti svarga, 58 svarga, 6
nedaudz svarga, 4 vispr nav svarga. 12 aptaujtie atsevii pierakstja klt, ka viiem ir
svargi bt eiropieiem. Sprieot pc anketan gtajm atzim, var nonkt pie sldziena,
ka msdienu vcbaltieiem prsvar ir dubult identitte, un no paaudzes ir atkargs tas, vai
baltiskums domin pr vciskumu, vai vciskums domin pr baltiskumu. Lai gan pastv
dai izmuma gadjumi, kopum bija manma da tendence: jo vecks bija respondents, jo
spcgka viam bija izpausts baltiskums jeb vcbaltieu identitte, jo jaunks bija
respondents jo spilgtk viam manifestjs vciskums jeb vcu identitte. Vcbaltieu
kopiena ir daudzdimensionla un problemtiska, jo sastv gan no nacionls (das
Deutschtum), gan no reionls (das Baltische) kolektvs identittes. T k baltiskums nav
nacionls, bet reionls piederbas faktors, un aj darb ptms vcbaltieu diasporas
gadjum ar socil sla faktors, var apgalvot, ka vcbaltieu identittes problemtika
slpjas to kolektvaj patl, proti, viss ir atkargs no t, k pai diasporas prstvji defin
savu piederbu. Vcbaltieu patls plak ir apskatts nkamaj apaknoda. Pai
respondenti uzsvra, ka viu baltiskums ir nevis nacionl, bet kultras kategorija. T k
vcbaltieu kultra ir galvenais komponents, kura izpauans, praktizana un
komunicana saglab un stiprina vcbaltieu savdabbu ar 21.gs., vcbaltieu kultras
identittei ir veltta atsevia apaknodaa.
73
Viens no svargkajiem jautjumiem anket attiecs uz organizcijm, kurs

respondenti bija biedri. Iepriekj noda s organizcijas tika nosauktas, savukrt aj
apaknoda to darbbas specializcija tiek apskatta detaliztk, jo tiei ts kalpo par
vcbaltieu tkloans platformu, kura auj uzturt pie dzvbas vcbaltieu kultras
identitti ar msdiens. K jau tika nordts iepriek, lielka daa no aptaujtajiem
vcbaltieiem ir vienlaicgi biedri vairks vcbaltieu organizcijs. Visbiek respondenti
nordja, ka viiem ir biedra statuss Vcbaltieu biedrb (Deutschbaltische Gesellschaft,
58),Kra
rena
biedrb
(Carl
Schirren
Gesellschaft,
52),
Vcbaltieu
enealoiskaj biedrba (Deutschbaltische Genealogische Gesellschaft, 33) un Latvijas

organizcij Domus Rigensis (27). 15 respondentu ir loceki Vcbaltieu novadniecb
(Deutschbaltische Landsmannschaft), 14 Baltijas Bru Tartu Universittes Studentu
korporcij (Baltische Corporation Fraternitas Dorpatensis zu Mnchen), 12 vcbaltieu
studentu korporcij Corps Concordia Rigensis, 11 Vcbaltieu jaunieu un studentu
savienb (Deutschbaltischer Jugend und Studentenring), 10 Baltijas bruniecbu
apvienb (Verband der Baltischen Ritterschaften).Anketas respondenti minja ar citus ar
vcbaltieu diasporu saistts organizcijas, kur vii kdreiz bija (jau izstjs) vai ir angti
biedri, piem.: Vcbaltieu jaunieu grupa (Deutschbaltische Jugendgruppe), Luteru
paldzbas biedrba (Evangelischer Hilfsverein), Vcbaltieu piemineku biedrba (Verein
Baltischer Denkmler), Hannoveres loklgrupa (Ortsgruppe Hannover), Igauu bruniecba
(Estlandische
Ritterschaft),
Vcbaltieu
apvienba
Lejassaksij
(Deutscbaltische
Gemeinschaft Niedersachsen), Starptautisks baltieu bazncas vsturnieku tkls (INBCH/

International Network for Baltic Church Historians), Vcu igauu biedrba (Estnisch
Deutsche Gesellschaft/ Deutsch-Estnische Gesellschaft), Vcbaltieu bazncu dienests
(Deutschbaltischer Kirchlicher Dienst), (Vc)Baltieu grupa Bonn (Bonner Baltengruppe/
Gruppe der Deutschbalten in Bonn), Vcbaltieu biedrbas prstvniecba Dortmund
(Deutschbaltische Gesellschaft Vertretung Dortmund).
Raksturgkais vcbaltieu diasporas fenomens ar senm un dzim tradcijm ir
biedroans (Mitgliedschaft/ membership) un tkloans (Vernetzung/ networking).
Jatzst, ka Baltij studjoie un no vcu imenm nkuie jauneki apvienojas biedrbs kop
Tartu (Trbatas) Universittes studentu korporciju laikiem235. Piem., jau 1823.g. janvr 12
studenti no Rgas dibina Tartu Universitt Baltijas studentu korporciju Rgas brlba
(Baltische Corporation Fraternitas Rigensis Dorpat), kura obrd atrodas Minhen (zu
235 Sal. Zeiferts, Teodors. Latvieu rakstniecbas vsture. Rga: Zvaigzne, 1993, 278.-279.lpp.
74
Mnchen). Tagadjie organizcijas biedri joprojm kopj ritulus un tradcijas vcbaltieu

diasporas ietvaros. 19.gs. 2.pus 15 vcu studenti no Tartu un Latvijas Universittm izveido
studentu korporciju Corps Concordia Rigensis Tartu Universitt, kuras darbba 1939.g.
tiek prtraukta un atjaunojas tikai 1956.g. jau Hamburg, un, kura 21.gs. funkcion jau ka
vcbaltieu komunikcijas centra punkts. Viena no veckajm biedrbm, kas tiek dibinta jau
starpkaru period 1932.g. par godu ievrojamajam vcbaltieu vsturniekam, ir Kra
rena biedrba (Carl Schirren Gesellschaft). Krlis rens (1826.-1910.gg.) kuva pazstams
ar savu atbildi Baltijas vcieu un slavofilu polemikas ietvaros, proti, 1869.g. nopublicjot
broru Vidzemnieku atbilde Jurijam Samarina kungam (Livlndische Antwort an Herrn
Juri Samarin), kur vi uzsvra Baltijas vcieu ieguldjumu reiona attstb un aizstvja
viu kultras autonomiju. K. rena tradcijas turpinot, Latviju pametuie vcbaltu vsturnieki
(viens no galvenajiem iniciatoriem bija vcbaltieu indoermnistikas ptnieks Kurts fon
Pricvlds (Kurt von Pritzwald)) 1932.g. l, kur les Universitt rens strdjis par
pasniedzju, nodibina ptniecisko biedrbu par godu renam. Nacionlsocilistu laikos
biedrbas darbba tiek prtraukta, tau kop 1951.g. atjaunota jau Lneburg (pilsta netlu no
Hamburgas). Msdiens biedrba joprojm kalpo par zintnisko centru, kura galvenais
mris ir saglabt vcbaltieu materilo un nematerilo kultras mantojumu. Centrs ietilpst ap
15 000 grmatu bibliotku un arhvu ar svargiem vsturiskiem dokumentiem un citiem
kultras artefaktiem (manuskriptiem, mkslas darbiem, mbelm, montm u.c.). Kra rena
biedrbas paapzmjums ts mjaslap, ko var ar attiecint uz ts galveno funkcionans
principu, ir vcbaltieu kultras darbnca: t kalpo par vairku seminru, koncertu,
refertu un tradicionlo ikgadjo Kra rena dienu rkoans vietu, k ar bez arhva,
biedrbai ir sava izdevniecba.
Tepat Lneburg darbojas ar Kra rena biedrbas atzari, kas ar funkcion k
vcbaltieu kultras un tradciju saglabans platforma Vcbaltieu Kultras fonds
(Deutschbaltische Kulturstiftung) un Vcbaltieu Studentu fonds (Deutschbaltische
Studienstiftung). Tau vecs paaudzes vcbaltiei ajs organizcijs ir padomes loceki,
nevis biedri. Ja pirmais fonds vairk orientjas uz Baltijas vcieu materil mantojuma
kolekcionanu, arhivanu un kataloizanu, tad otrais ir saistts ar finansil atbalsta
snieganu Vcijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas skolniekiem un studentiem ptnieciskos
mros un starpkultru apmaias nolkos. Kop 1940.-o g. skuma Hamburga kst par
vcbaltieu kultras centru, un 1948.g. 64 vcbaltu izcelsmes studentu no Baltijas dibina eit
Vcbaltieu pulciu un Baltijas jaunieu komiteju, kas 1949.g. mart apvienojas
Vcbaltieu
jaunieu
un
studentu
savienb
(Deutschbaltische
Jugend-
und
75
Studentenring). Ldz pat 1971.g. Vcbaltieu jaunieu un studentu savienba izdeva

Vcbaltieu jaunieu mnerakstu. obrd Vcbaltieu jaunieu un studentu savienb
tpat k s biedrbas vstures gait ir iesaistti jauniei prsvar vcbaltu baronu pcncji,
kas ar savu darbbu vcbaltieu identittes saglaban (katru pusgadu tiek rkotas patnjs
tikans/ Schwerpunkttreffen (SPT), kuru laik tiek diskutts par aktulm tmm politik,
vstur un kultr, k ar kuru programm vienmr ir iekautas tradicionls balles ar
vcbaltieu dejm un kulinriem dieniem) aktvi piesaista ar citus ieinterestos jaunieus
(piem., Baltistikas studentus, jaunus ptniekus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas). 1949.g.
Baltijas vcu aristokrtijas prstvji dibinja Baltijas bruniecbu apvienba (Verband der
Baltischen Ritterschaften) ar centru Hannover un 10 prstvniecbm: astom Vcij
(Bdene-Vrtemberg, Bavrij, Berln, Hamburg, Hesen, Lejassaksij, NordreinaVestflij, Saksij), vienu Kand un vienu Zviedrij. aj apvienb ietilpst daudzas
biedrbas, kas katru gadu apkopo un pta seno Baltijas vcu dzimtu enealoiju, k ar fondi,
kas nodarbojas ar labdarbu un vcbaltieu tradciju atbalstanu Baltijas valsts (piem.,
finansjot projektu stenoanu gan Vcij, gan Baltij).
1950.g. Darmtat dibinto Vcbaltieu biedrbu (Deutschbaltische Gesellschaft)
msdiens var nosaukt par vcbaltieu kultras centru, kur vcbaltiei tiekas, rko sanksmes,
seminrus, konferences un svin vcbaltieiem btiskos svtkus visvairk un visbiek.
Vcbaltieu nam, k Vcbaltieu biedrbas atzars 1985.g. tika izveidota Vcbaltieu
enealoijas biedrba (Deutschbaltische Genealogische Gesellschaft), kuras fokuss ir
Baltijas vcieu dzimtu enealoijas arhivana un ptana. 1953.g. Hamburg pards vl
viena
vcbaltieu
diciltgo
mantinieku
apvienba
Vcbaltieu
novadniecba
(Deutschbaltische Landsmannschaft) ar savu konstitciju un savm sanksmm, kas atbalsta

Baltij piedzimuo un 1939. g. spiests prcelans ietvaros uz Vciju atbraukuo vcieu
regulri auj msdienu Baltijas vcu baronu pcteiem kopt viu tradcijas ar msdiens,
veicinot visd veid viu kontaktus ar Baltijas reionu. 1992.g. 20.jnij tika dibinta
vcbaltieu biedrba Domus Rigensis Rg, kas va vcbaltieiem atjaunint komunicanos
ar dzimteni. Domus Rigensis, kas mjo Mencendorfa nam, regulri organiz ar vcu vsturi
un kultru saisttos paskumus Latvij. K galveno notikumu var mint Domus-RigensisDienas, kas norisins katru gadu vasar. obrd biedrb ir 215 biedru 85 Latvij un 130
Vcij un cits valsts. Biedrbas atzars ir 2011.g. dibint studentu apvienba Domus
Rigensis Juvenum. Tau tagadj organizcijas Domus Dorpatensis (dibinta Tart 2002.g.)
specifika atiras no iepriek mintajm Vcijas un Latvijas vcbaltieu biedrbm, un td to
var aplkot k interesantu, netipisku gadjumu msdienu vcbaltieu diaspor. Domus
76
Dorpatensis fokus ir ptnieciskais darbs un Baltijas valstu studentu zintnisko intereu

realizcijas atbalsts. Tomr Domus Dorpatensis ir kultras balsts vcbaltieu kopienai
Igaunij 21.gs., kas aktvi sadarbojas ar Vcu Kultras instittu (Tartu Saksa Kultuuri
Instituudi) Tart, bet biedroans (iespjas kt par biedru) taj nav. Var secint, ka msdienu
vcbaltieu diasporai pastv savi centri pilstas, kur kopienai piedergie regulri satiekas,
turpina praktizt savas tradcijas un nodot ts tlk saviem brniem un mazbrniem gan
empriskaj (imenes lok), gan institucionaliztaj veid. das pilstas Vcij ir Hamburga,
Darmtate un Lneburga, savukrt Latvij Rga un Igaunij Tartu.
T k aj apaknoda tika sniegts tikai visprjs prskats par anketanas
rezulttiem, iesaisttajm vcbaltieu organizcijm, nkams darba apaknodaas ir velttas
padziintajai vcbaltieu identittes un ts btiskko elementu patla, kolektvs atmias
un kultras identittes analzei.
4.2. Patls k btiskk vcbaltieu identittes sastvdaa

Izptot vsturiskos un kultrvsturiskos vcbaltieu diasporas izveidoans un
pastvans apstkus, k ar, izanalizjot darba ietvaros veikts anketanas rezulttus,
iezmjs vcbaltieu patls. Jnorda, ka patla un identittes jdzienu nozme var bt
traktta divjdi, un noirt identitti no patla ir diezgan sareti tie vienmr bs ciei
saistti. No vienas puses, patls un identitte tiek lietoti k identiski jdzieni. No otras puses,
patls (kop ar svetlu) ir identittes sastvdaa. Vcbaltieu kopienas gadjum tiek emtas
vr abas patla nozmes. Pirmkrt, patls tiek aplkots k iziros vcbaltieu identittes
komponents. Otrkrt, patls tiek analizts pretnostatjum citas kultras grupas
(valstsvcieu) svetlam.
Viens no btiskkajiem patla elementiem ir indivda izcelsme, jo parasti tiei
piedzimanas vieta ietekm paidentificans faktoru. Jautjumi, kuri atklja vcbaltieu
patlu bija: No kurienes Js esat?, Kur Js piedzimt?, k ar Cik liel mr Js jtat
piedergs...?. Saska ar vsturisko loiku vecko paaudu prstvji k dzimanas vietu
minja Baltiju (prsvar Latviju vai Igauniju), kara paaudzes prstvji Poliju (Vartegau), un
jaunkajm paaudzm piedergie Vciju vai kaut kdu citu valsti. Vairkums (88 %)
respondentu no vecks paaudzes atbildes viet izvljs vai nu Baltiju, vai atsevias valstis
(to tagadjos nosaukumus: Latviju, Igauniju), kur vii piedzimui, savukrt uz jautjumu
Kur Js piedzimt? nordja konkrtu dzimanas vietu pilstu (piem., Rgu, Jelgavu,
Tartu, Tallinu) vai ciematu. Attiecb uz vcbaltieu piederbas izjtu konkrtam
77
eogrfiskam subjektam, jsecina, ka atbildes bija atkargas no paaudzes, proti, veckas

paaudzes (ldz 1939.g. dzimuie), sprieot pc rezulttiem, jt oti stipru vai stipru
piederbu gan Vcijai, gan Baltijai, gan atseviai Baltijas valstij (Latvijai vai/un Igaunijai) 236.
Savukrt jauno paaudu prstvji (pc 1939.g. dzimuie) izjt oti stipru piederbu Vcijai
un Eiropai, un lielkoties vju piederbu Baltijai, vai kdai no Baltijas valstm. Apkopojot
rezulttus, var nonkt pie das likumsakarbas: jo vecks ir respondents, jo stiprka viam
ir piederbas sajta Baltijai vai atseviai Baltijas valstij, jo jaunks jo vjka ir via
piederba Baltijai, un jo stiprka ir via vcisk un eiropeisk paapzia.
Cits jautjums, kur respondentiem bija iespja izvlties savu identifikciju, bija K
Js persongi sevi apzmtu?. K jau tika mints iepriekj apaknoda, aptaujto
vcbaltieu identificans ir ciei saistta ar piederbu noteiktai paaudzei. Sprieot pc
anketanas rezulttiem, var secint, ka visbiek vcbaltiei izvljs das identifikcijas
(vai nu atsevii, vai kombincij ar citiem variantiem): vcbaltietis, vcietis,
baltvcietis. Vecko paaudu vcbaltiei biei apzmja sevi ar vrdu baltietis, lai gan
saska ar vsturiskiem avotiem msdiens is jdziens pilnb neatbilst 20.gs. skuma
jdzienam baltietis. Zmga un prsteidzoa ir ar dau respondentu atzmt opcija
baltvcietis, emot vr jdziena pejoratvo nacionlsocilistisko konotciju. Tomr
paaudzes jautjums nav viengais, kas ietekm sevis identifikciju, jo bija ar dai gadjumi,
kad pckara paaudzei piedergie definja sevi k baltiei. K jau tika mints, daudzi
respondenti papildus ierakstja, ka identific sevi ar eiropieiem jeb Eiropas pilsoiem.
Tas var liecint par vcbaltieu
patla sadrumstalotbu un daudzslainbu. Ja veck
paaudze ir drzk tendta uz sevis saglabanu k uniklu kultras grupu Vcijas Republikas
sabiedrb, tad jauno paaudu prstvji atbalsta vairkas identifikcijas sev, un bez
vcbaltu komponenta pieskaita sevi vl pie vcieiem un eiropieiem. Atbildot uz
anketas jautjumiem, daudzi respondenti esot saskruies ar grtbm sevis definan, un,
pc viu atzim, identittes pretrunas kuva aizvien intensvkas.
T k viens no vcbaltieu paidentifikciju ietekmjoajiem faktoriem ir izcelsme jeb
baltiskums opozcij vciskumam, aptaujas rezulttu izvrtans proces bija svargi
noskaidrot, kda loma ir tai ptmo vcbaltieu organizciju biedru vid. Pirmkrt jsecina,
ka slgtaj jautjum ar piedvtajiem variantiem lielk daa respondentu atzmja opciju
oti svarga attiecb uz vcbaltieu izcelsmi. Respondenti nordja uz to, ka viu vcbaltu
236 Vairki anketanas respondenti nordja uz to, ka ldz 1939.g. viu imenes loceki, k ar tlie radinieki
dzvoja vai kdu laiku uzturjs gan Latvij, gan Igaunij, gan Mazaj Lietuv (Preuisch Litauen), gan cits
Krievijas imprijas pilsts.
78
patls
pamatojas
uz
patnjo
vcbaltu
kultru,
kas
atiras
no
valstsvcieu
(Reichsdeutsche) kultras. Neskatoties uz to, ka ir pagjis tik daudz gadu kop Baltijas
vciei un viu pctei dzvo Vcijas Republik, vii joprojm pamana atirbas starp sevi
vcbaltieiem un valstsvcieiem, un nekad neaizmirst par savu baltisku izcelsmi. Savelkot
kop iepriekj apaknoda izvrttos rezulttus par vcbaltu izcelsmes svarguma pakpi
(vairkums atzmja svarga), un to, kdu lomu spl vcbaltu izcelsme respondentu dzv,
var secint, ka galvenokrt vcbaltieu identitte izpauas/ manifestjas/ pards
saldzinjum un pretnostatjum ar valstsvcieiem.
Neatkarb no vecuma respondenti atzmja, ka viu vecku vai vecvecku sirdis
vienmr piederja Baltijai, un viiem, vcbaltieu imen izaugot, bija vienmr grti just sevi
k stiem vcieiem, un Vciju uzskatt par savu viengo dzimteni. Tas ir pamats tam, ka
joprojm vcbaltiei izmanto atsevius jdzienus dzimtenes (Heimat) un tvzemes
(Vaterland) apzmanai. Baltija ir viu tvu, viu senu un priekteu zeme, viu gara
saku telpa, savukrt viu dzimtene ir Vcija. Veckajai paaudzei Baltija ir gan tvzeme, gan
dzimtene. Tiem respondentiem, kas pc 1939.g. spiests prcelans dzvoja Vcijas
Demokrtisks Republikas teritorij, bija sareti saglabt savu baltiskumu, jo politisko
apstku d diciltg izcelsme bija fakts, ko nope
un par ko bija pieemts noklust.
Savukrt saldzinjum ar Vcijas Demokrtisko Republiku, Vcijas Federatvaj Republik

pc Otr pasaules kara beigm vcbaltieu diaspora ska aktvu savu pirmskara organizciju
darbbas atjaunoanu.
Sprieot pc atbildm, var teikt, ka respondenti daudzkrt uzsvra savu pao brnbu,
kur vii pirmoreiz saskrs ar ststiem par Baltij dzvojoiem vcu baroniem, savu pau
audzinanu clsirdg, tolerant baltiskaj gar. Savu baltiskumu vcbaltieu patla
pamatu - cenas izcelt, visdi saglbt un kopt visbiek k vcbaltu patla saglabans
mehnisms tika mintas nemitgi uzturtas saiknes ar Baltiju un piedalans visdos
vcbaltieu organizciju rkotos paskumos. Vairki respondenti nordja, ka vii jt sevi
k vcbaltiei, pateicoties tam, ka pastvgi kontakt ar saviem vcbaltu radiniekiem gan
tuvkiem, gan tlkiem imenes locekiem, vairkkrt apmekl Baltiju (daudziem savas
brnbas pilstu, dzves vietu), nemitgi grozs vcbaltieu aprinds un aktvi piedals
dadu vcbaltieu organizciju darbb (piem., Vcbaltieu novadniecb, Vcbaltieu
jaunieu grup, Vcbaltieu Kultras fond). Pie tam vcbaltieu organizcijas nodarbojas
ne tikai ar vsturi un kultru dai respondenti taj pa laik bija iesaistti ar cita profila
biedrbs, piem., Vcbaltieu rstu organizcij.
Turklt tika uzsvrts, ka viu patls tiek stiprints ar to, ka vii nodod vcbaltisko
79
pasaules ainu tlk saviem brniem un mazbrniem (visbiek caur paskumu rkoanu
vcbaltieu biedrbs, caur vstures zintni, caur kopgiem, imenes lok organiztajiem
braucieniem uz tagadjo Latviju un Igauniju) vcbaltieu kopienas tradcijas, simbolus,
pamatprliecbu un vrtbu sistmu. Pai respondenti atzina, ka baltiskums (das Baltische)
viu patl ir bze daudzm draudzgm attiecbm un visai viu aktivittei vcbaltieu
organizcijs (,kas vairkumam respondentu ir ma nodarbe). Dai vcbaltiei (neatkarb
no vecuma) nordja atbilds, ka viu baltiskums izpauas taj, ka viiem ir dzva interese
par Baltijas reiona vsturi, senu un priekteu mantojumu, tau dareiz personl
interese par baltiskm saknm un no veckiem vai vecveckiem nodot mlestba pret
Baltiju prtop nopietnaj imenes koka, enealoijas vai hroniku ptniecb. Turklt, bija
sastopami ar gadjumi, kad vcbaltu izcelsme kuva par iziroo faktoru studiju virziena
izvl augstks izgltbas iestds. Jaunm paaudzm piedergie ar aktvi iesaists
vcbaltieu organizciju darbb, k ar ar kopienas vsturi un kultru saistto tematu
ptniecb. Bdami studenti 1980.os-1990.os gados, vii brauc uz Baltiju savu senu un
priekteu dzimteni gan studiju apmaias, gan rzemes prakses, gan dadu konferenu, gan
parasta apmekljuma ietvaros. Daudziem respondentiem k Kurzemes un citu bruniecbu
locekiem tika un tiek dota iespja nodarboties ar vcu diciltgo kultras artefaktu (piem.,
bazncas, orgnus, hercogu Ketleru sarkofgus) restauranu. Viens no objektiem, kur dai
vcbaltiei piedaljs un atbalstja gan materili, gan nematerili, ir Rundles pils. 237 Baltij
dzimuie joprojm jt oti cieu emocionlu saikni ar zemi, kur piedzima tagadjm Latviju
vai Igauniju. Aizpildtajs ankets biei bija sastopamas respondentu atzias par to, ka viu
izcelsme un piederba vcbaltieu kopienai padara vius par unikls elitrs kultras
nesjiem, kuri sakar ar Hitlera-Staina paktu bija spiesti turpint savas tradcijas rzems.
Ldz ar to, komunicjot ar citiem cilvkiem (lielkoties valstsvcieiem) unikalitte
piedzimt, augt vai bt saisttam ar Baltijas vcu augstko iru ir viens no tematiem, ko
vii labprt apsprie ar citiem. Jatzm, ka procentuli maz (ap 4 %) respondentu (prsvar
pc 1945.g. dzimuo) rakstja, ka viu patl vcbaltieu izcelsmei ir maza loma vai vispr
nav nekdas nozmes.
T k baltiskums un vciskums ir vcbaltieu patla foklie komponenti, kuru
dominana viena pr otru, k jau tika konstatts, ir atkarga no vecuma, ir nepiecieams
237 2015. g. jlij Domus Rigensis dienu ietvaros, Rundles pil tika organizta vcbaltieu vasaras balle un
neliela ekskursija pa nesen atrestaurtajm pils telpm, kur maistra darba autore ir piedaljusies. T k aj
paskum darba autorei bija iespjams persongi kontaktt ar vecs paaudzes vcbaltieiem, tika noskaidrots, ka
dai no viiem ne tikai uzdvinjui muzejam artefaktus no savu senu kultras mantojuma, bet ar ir ieguldjui
savus ldzekus (gan dotciju, gan mrtiecgu subsdiju form) t restaurcij.
80
izzint, k pai vcbaltiei uztver dadus viu kopienai piedvtos jdzienus. Bez jautjuma
ar piedvtajiem variantiem, anket tika uzstdts ar atvrta tipa jautjums: K Js definjat
jdzienus vcbaltietis, baltietis, baltvcietis? Kds Jums ir tuvks? Td veid darba
autore vlas izzint, vai un cik atirgi analizjamo organizciju biedri defin un interpret
apzmjumus vcbaltietis, baltietis un baltvcietis, un, kur no tiem viiem liekas
emocionli tuvks, tas ir, patlu konstrujos. Aptaujto atziu analzes rezultt bija
iespjams nonkt pie sldziena, ka vairumam respondentu (64) no piedvtajiem variantiem
vistuvkais ir vcbaltietis, savukrt baltvcietis tika mints 16 aptaujto ankets. Citas
paidentifikcijas, kas tika mintas visbiek: vcietis, eiropietis, pasaules pilsonis.
K jau tika noskaidrots iepriekj apaknoda, samr daudz ir respondentu, kuri sevi
uzskata vienlaicgi gan par vcbaltieiem, gan par baltvcieiem. Tau zmgs ir tas, ka
respondenti liek akcentu uz jdzienisko vienbu -balt- t viiem ir nozmgka nek vc-. Lai gan vairkums respondentu uzsvra jdziena baltvcietis nacionlsocilistisko
semantiku, tostarp bija tie, kas apzinti (bez piedvtajiem variantiem) dvja sevi par
baltvcieiem, k ar par baltieiem. Padefincijas baltiei pielietoanu msdiens var
izskaidrot ar to, ka vecks paaudzes vcbaltiei un viu vecki/vecvecki 19.gs.beigs un
20.gs. skum dvja sevi par baltieiem tiei aj laik rads ar visa reiona Baltijas
apzmjums, k ar Baltij dzvojoo vcieu apzmjums baltiei. Rtos gadjumos
respondenti deva izvrstu atbildi, kur atsevii definja visus 3 identifikcijas modus.
Apkopojot respondentu atzias, var nonkt pie diem secinjumiem: galvenokrt zem
jdziena vcbaltietis respondenti izprot vcieus un tos senus (12.gs.-1939.g.), kuri ap 800
gadiem
dzvojui
Baltij;ar
vrdu
baltvcietis
pc
vairkuma
viedoka
nacionlsocilisma rem izplatto vcbaltieu kopienas apzmjumu, pc mazkuma

viedoka identitsks apzmjumam vcbaltietis. Savukrt jdzienu baltiei respondenti
interpret divjdi. No vienas puses, vairkums zem t izprot Baltijas reiona autohtonos
iedzvotjus igauus, latvieus un lietuvieus, bet, no otras puses, vcbaltieu panosaukumu
pretnostatjum valstsvcieiem (prsvar sastopams vecks paaudzes prstvjiem). Dai
pai nordja uz to, ka jdziena baltiei semantika vstures gait ir krasi mainjusies, un, ja
vl 20.gs. skum ar to tika domti Baltijas vciei, tad palaik Baltijas pirmiedzvotji.
Kaut gan vcbaltiei nav nacionalitt, bet izcelsm un reionalitt balstt diaspora,
un tipizcija aj gadjum nav pai piemrota lieta, emot vr to, ka vairkos kultras un
vstures aspektos vii atiras no valstsvcieiem, ir iespjams nodefint daas vcbaltieiem
piemtos iezmes, no kurm sastv vcbaltieu patls. Jatzst, ka prsvar respondenti bija
vienisprtis par savm tipiskm iezmm. Tdjdi darba autore varja defint du tipisku
81
vcbaltieti: tvzemi mlos; konservatvs; pieticgs; atklts; ar lielu pienkuma apziu;

savas tradcijas apzinos; nosvrts; melanholisks; romantisks; ar plau vrienu;
paapzings; dzimteni mlos; labsirdgs; dabu mlos; godgs; uzticbas ciengs; izpaldzgs;
optimistisks; humorpilns, asprtgs, jautrs; piekljgs; patstvgs; uzticgs; arogants;
valdtkrs; lepns. Atbildot uz atvrta tipa jautjumu, Nosauciet, ldzu, 3 pabas, kas, pc
Jsu domm, raksturo vcbaltieus visvairk, visbiek sastaps: sabiedriskums,
komunikabilitte, savas kopienas tradciju apzia un kopana (labas manieres un etiete),
nosvrtba, goda sajta, viesmlba, atbildbas sajta, imenes vrtbas cienos, izpaldzba,
drosme, omulba, iekjais miers, uz pagtni orienttais domanas modelis. K vcbaltieu
tikumi tika minti liberlisms, saliedtba, protestantisma tik balstt atbildbas un
goda sajta, spcga paapzia, kas auj pastvt uz savu, neatkpties no saviem principiem,
turties pret vairkumam, izturt to, ko vairkums nespj, individualitte, ticba saviem
principiem, uzticamba, atsaucba, atkltba, piekljba, humora sajta, paironija,
sirsnba, plas vriens, tiekans pc redzesloka paplainans, intelektulais bads,
dairunba. Savukrt k vcbaltieu grkus respondenti visbiek nordja das iezmes:
iedomba, augstprtba, pltans, lielans, diciltgo arogance, iriska domana, sevis
prvrtana, nenoteiktba, prmrgs godgums, dareiz netaktiskums (piemrus var atrast
specifiskajs vcbaltieu anekdots (Pratchen)), rungums, pltana, izrdba.
Gan indivda, gan grupas patls vienmr tiek veidots, balstoties uz saldzinjumu
starp sevi, savjo kultru ar citiem cilvkiem un sveo/ cito kultru. T k msdiens
vairkums vcbaltieu dzvo Vcij, vii izjt savu patlu, saldzinot sevi ar valstsvcieiem
un ts kultru. Izptot respondentu atzias, kur vii pretnostata vcbaltu un valstsvcu
kultru, jsecina, ka visbiek k atirbas starp abm kultras grupm tika minti di
faktori: savdabga vsture, valoda, izcelsme (eogrfiski, k ar no paiem skumiem
multinacionl kultra), un das, tikai vcbaltieiem piemtos iezmes: imeniskums,
saliedtba, kolektvisms, vienotba un iesaistans Vcbaltieu novadniecbas un citu
biedrbu tkla, plaa vriena domana, goda jdziens, drosirdba, cieas saites ar
vcbaltieu organizcijm viss Vcijas federlajs zems, ciea un joprojm eksistjoa
(caur biedrbu organiztajiem paskumiem Vcij un Baltij, nemitgi uzturtajiem
kontaktiem) saikne ar Baltiju, labas vstures zinans, interese par vsturi vispr un
vstures likumsakarbm (neatkarb no vecuma, izgltbas un specialittes). Turklt, rakstot
par atirbm starp vcbaltieiem un valstsvcieiem, respondenti nordja uz to, ka
valstsvciei ir tauta (Volk), savukrt vcbaltiei ir tautas ira (Volksschicht) pie tam,
82
aktuls anketanas gadjum aristokrtisks slnis238. Turklt atkirb no vcbaltieiem,

valstsvcieiem nebija pieredzes ldzspastvan ar ne-vcieiem un daudzvalodgas
ikdienas. Pamatojoties uz respondentu atzim, bija iespjams nonkt ar pie da
valstsvcieu svetla: individulistisks, mietpilsonisks, aprobeoti domjos, enerisks,
akls, krietns, mrtiecgs, emocionls, godkrgs, pc (prsvar materilajiem)
pankumiem tiekos, alkatgs, pedantisks, laba kru prvaldba, relistiski un kritiski
domjos, tagadnes un nkotnes kategorijs domjos.
Runjot par to, kdi ir vienojoie elementi vcbaltieu patl, kas auj vcbaltieiem
askribt (no jdziena askripcija) jeb attiecint sevi pie vcbaltieu kopienas, jatzst, ka
anketanas respondenti, neatkarb no vecuma, diezgan vienbalsgi no visiem jautjum
piedvtajiem variantiem atzmja kop vai atsevii das trs opcijas kopgs vrtbas
(80), kopg vsture (78) un kopgs kultras prakses un rituli (72). Citas jautjum
piedvts opcijas kopg valoda (36) un reliija (22) tika apvilktas retk. Tas liecina
par to, ka aptaujtie vcbaltiei k vienojoo elementu redz tiei kultru, jo btiskkie katras
kultras jeb kultras grupas elementi ir ts vrtbas, vsture, kultras prakses un rituli. Lai
gan vcbaltieiem ir sava pa vcu valodas varicija ar tai raksturgo vrdu krjumu 239 un
lielkoties kopga reliija evanliski luterisk240, sprieot pc aptaujas rezulttiem, tm nav
tik lielas nozmes vcbaltieu kopienas kolektvaj paapzi.
Viens no btiskkajiem faktoriem gan indivda, gan grupas patl ir dzimtene un
sevis identifikcija ar kdu eogrfisko subjektu tas var bt gan valsts, gan reions, gan
pilsta, gan ciemats, gan mjas lokcija. Vcbaltieu diasporas gadjum nozmgkie reioni
ir, no vienas puses, Baltija viu vai senu dzimanas vieta, un, no otras puses Vcija viu
valodas un viu kultras izcelsmes zeme, k ar pc 1939.g. prcelans dzves vieta.
238 K jau tika mints iepriek, vcbaltieu diaspora nesastv tikai no diciltgo krtas. Vcbaltieu kopiena
ietver gan aristokrtiju (muiniekus, inteliences prstvjus, pilstniekus), gan gardzniekus, gan tirgotjus
(Grodeutsche), gan amatniekus, zemniekus (Kleindeutsche), gan vcu koloniju Iru pagast (deutsche
Kolonie in Hirschenhof) - no Vcijas zemm pc 1762. g. Katrnas II uzaicinjuma nkuos zemniekus. Tau
jatzm, ka pc savas btbas mazkums bdama, tiei vcbaltieu aristokrtija un ts pctei baudja augstks
privilijas un politisko dominanci Baltij. Izptot visas aizpildts anketas, bija iespjams konstatt, ka visi
maistra darba ietvaros stenots anketanas respondenti pieder pie augstks vcbaltieu krtas, lai gan
daudziem no viiem ir radniecbas saites ar tirgotjiem un amatniekiem.
239 Savdabg vcbaltieu vcu valodas varicija tiek aplkota apaknoda 4.4. k svarga kultras identittes
sastvdaa.
240 Jatzm, ka ja Vcijas Ziemeos (Hamburg, Bremen, Mklenburga-Priekpomernij) ir izplatta
evanliski luteisk kristietba, tad Vcijas dienvidos (Bavrij) katolicisms.
83
Izanalizjot vcbaltieu organizciju biedru aizpildts anketas, autore nonca pie secinjuma,
ka vairkumam respondentu ir dubults dzimtenes fenomens vii viendi uztver Vciju
savu tagadjo dzvoanas vietu, un Baltiju savas vai savu vecku/vecvecku dzimanas
vietu. Kaut gan aptaujto vid bija ar cilvki, kas politisko apstku d piedzimui Polijas
Vartegau novad, vii neidentificjas ar o reionu, jo tikai piedzima tur, un jau prsvar pc
Otr pasaules kara beigm, mazi brni bdami, emigrja uz Vciju ar saviem veckiem. Vl
viens secinjums, pie kura bija iespjams nonkt attiecb uz eogrfisko identificanos, ir,
ka vcbaltieiem ir paaudzes faktora ietekmt dzimtene. Tas nozm, ka tie aptaujtie, kas
piedzima ldz Otr pasaules kara skumam, identificjas vairk vai nu ar Baltiju k lielu
reionu, vai ar mazku reionu tagadjm Latviju/ Igauniju, vai pilstu. Savukrt tie, kuri
piedzima pc Otr pasaules kara beigm, vairk identificjas ar Vciju. Zmgs ir ar fakts, ka
anketanas respondenti jt cieu saistbu ar Eiropu. Izptot aptaujas rezulttus, jsecina, ka
daudzi vcbaltiei ne tikai izauga un tika audzinti multinacionl un multikulturl vid, bet
ar savu studiju laik un profesionlaj darbb daudz ceojui un dzvojui vairks viets
Eirop.Tdjdi tas vartu bt par pamatu respondentu eiropeiskajai, multikulturlajai
patla orientcijai.
Izvrtjot Baltijas un Vcijas lomas vcbaltieu paapzia izveidoanos un
pastvan, ptjuma kontekst bija nepiecieams izanalizt respondentu atzias par to, k
vii uztver abus os reionus. No vienas puses, anket bija uzdoti jautjumi Kas nozm
Vcija Jums? K Js interpretjat o jdzienu? un tiek prbaudts ar, kas ir btisks
respondentiem, lai justos k vcietim/ei, k ar, vai vii ir lepni par Vciju, un cik liel mr
par ts pankumiem dads joms. Galvenokrt tie respondenti, kas pieder pie vecs
paaudzes, rakstja, ka Vcija ir viu tvu zeme (Vaterland), savukrt Baltija ir viu
dzimtene (Heimat). Pc 1939.g. dzimuie respondenti rakstja vai nu tiei otrdi, tas ir, ka
Vcija ir viu dzimtene, bet Baltija ir viu tvu/senu/priekteu zeme, vai nu to, ka Vcija
ir viu galven un vieng dzimtene, bet Baltija ir zeme, kur dzvoja viu seni, un kur tika
konstruta viu kultra.
No otras puses, tika izvirzts jautjums par Baltiju: K Jsu
priekstats par Baltiju mainjs sakar ar politiskiem notikumiem?241, k ar Vai Jsu

imenes locekiem ir atirgi priekstati par Baltiju?. T k jautjums bija atklts, dau
respondentu atbildes bija sas, dau izvrstas. Neatkarb no vecuma respondenti bija
241 Jatzm, ka is jautjums specili bija uzstdts gi, jo taj netika nordts, kdi tiei politiskie
notikumi tika domti zem apzmjuma. Tas tika darts specili, lai provoctu respondentus uz plaku atbildi
un iegstu izvrstku Baltijas socilpolitisks situcijas vrtjumu. Atbildot uz o jautjumi, gandrz puse no
respondentu nesaprata, kas tiei tika prasts no viiem (22 respondenti), dai neatbildja uz o jautjumu vispr
(20 respondenti).
84
vienisprtis par to, ka Baltijas valstu fundamentla orientieru maia 1990.-to gadu skum, to
iestans Eiropas Savienb un NATO, to tiekans pc eiropeiska dzvesveida un domanas
veida, pc demokrtiskm eiropeiskm vrtbm, ir tas, kas liek viiem priecties par Baltijas
pankumiem un liek visdi atbalstt Baltijas valstu centienus sooan eiropeiskaj
virzien. Tomr nepalika nemanta no vcbaltieu puses ar nesen aizskusies migrantu krze
Eirop, kas skra ar Baltijas valstis, un to negatva pozcija attiecb pret bgiem un
migrantiem, kas valstm ir juzem. Dai no respondentiem (28) atzmja, ka Baltijas valstu
negatva nostja pret migrantiem, pret citu ticbu, pret citdi domjoajiem, pret citdo k
tdu, Baltijas iedzvotju konservatvisms un prmrgs patriotisms, kas jau prkljas ar
spcgo nacionlismu, no k sav laik ncs ciest gan vcbaltieiem, gan valstsvcieiem,
neved pie demokrtisks, eiropeisks domanas un eiropeisko vrtbu sistmas iesakoans.
Tas, pc respondentu domm, drzk ved pie tautas un valsts noslgtbas, aprobeotbas un
stagncijas. Turklt dai aptaujtie (17) minja krievu mazkumtautbas un latvieu
vairkuma sasplts attiecbas gan Latvij, gan Igaunij, gan Lietuv, kas saska ar dau
respondentu domm, izraisa baas un liek nopietni aizdomties par Baltijas valstu politisks
sistmas eficienci. T k, sprieot pc anketanas rezulttiem, vcbaltiei, neatkarb no
paaudzes, ir lieli tolerances aizstvji, kas esot viu audzinanas rezultts,
jebkur
netolerants domanas mods, pc viu viedoka, ir potencili socilpolitiski bstams.

Lai padziinti izpttu vcbaltieu piederbas izjtu Vcijai, valstsvcieiem un vcu
kultrai, anket tika uzdots jautjums: Cik liel mr Js jtaties piedergs/a vcu tautai?,
k ar tika noskaidrotas lietas, kas liek vcbaltieiem justies k vcieiem. Apkopojot
respondentu atzias, var apgalvot, ka oti stipru piederbu vcu kultrai jt 32 respondenti
(prsvar jaunka paaudze pc 1939.g. dzimuie), stipru 51 (prsvar ldz 1939.g.
dzimuie), savukrt vju piederbu vcu tautai izjt tikai 10 respondenti un visi vii ir
dzimui ldz 1933.g.. Tdjdi var atkal secint, ka eit ar izpauas paaudzes faktors
jaunkajm paaudzm piedergie, un jau Vcij dzimuie vcbaltiei jt lielku emocionlu
piesaisti pret Vciju nek veckas paaudzes prstvji, kas piedzima Baltij. Turklt k oti
svargus vai svargus faktorus aj gadjum vairkums respondentu apzmja: runt
vcu valod (82), bt Vcijas pilsonim/ei (78) un lielku dzves dau nodzvot Vcij
(65). K mazsvargi faktori tika minti piedzimt Vcij(32) un bt kristietim(21).
Uz atvrto jautjumu par lepnuma sajtu attiecb pret Vciju respondenti lielkoties
atbildja di: esmu lepns, bet ne visur. Izvrtjot rezulttus, var spriest, ka jauno paaudu
prstvji (pc 1939.g. dzimuie) ir noskaoti pret Vciju un vciskumu pozitvk nek
veckajm paaudzm piedergie vcbaltiei, kas piedzima pirms 1939.g. Baltij. Daudzi
85
papildus rakstja, ka jdziens lepns, viuprt, nav tas labkais un preczais aj gadjum, jo
ir prk spcgs un sliecas uz nacionlismu. Aptaujtie piedvja das alternatvas jdzienam
lepns ir apmierints ar..., ir prieks par..., ir laimgs par.... Minotuztaustt
vcbaltieu organizciju biedru lepnuma pakpi par Vciju un ts pankumiem dads
joms, tika noskaidrots, ka vii ir lepni vai oti lepni par Vcijas sasniegumiem zintn
un tehnoloijs (67), par Vcijas ekonomiskajiem pankumiem (60), par Vcijas skaistu
ainavu (48) un par demokrtijas realizanu Vcij (44). Variants neesmu pai lepns tika
izvlts visbiek attiecb uz demokrtijas realizanu Vcij (40), savukrt variants vispr
neesmu lepns tika apvilkts ail Vcijas politisk ietekme pasaul (39). aj jautjum atkal
pards paaudzes faktors, it pai, attiecb uz demokrtijas stenoanas faktoru Vcij.
Proti, vecks un jaunks paaudzes prstvju atbildes krasi atiras ja veck paaudze ir
diezgan negatvi noskaota pret demokrtiju, tad jaunk paaudze ir visai apmierinta ar to,
kd veid Vcij tiek realizta demokrtisk sistma.
T k viens no veidiem, k var izpausties piederba kdai ncijai, ir s ncijas vai s
nacionls valsts nacionlo svtku svinana. Ldz ar to bija svargi noskaidrot, vai
vcbaltieiem vispr ir nozmgi Vcijas nacionlie svtki, k ar vai vii svin Vcijas
nacionlos svtkus kop ar valstsvcieiem. Apkopojot rezulttus, jsecina, ka vairkumam
respondentu Vcijas nacionlie svtki ir svargi, bet vii tos nesvin (54). Savukrt tikai 22
no visiem anketanas respondentiem Vcijas nacionlie svtki izrads oti svargi. Dai
respondenti iekavs minja, ka svtki, kurus vii svin, ir Vcijas Atkalapvienoans
(Wiedervereinigung) 9.11.1989. un 3.10.1990. Ar aj jautjum izpauds paaudzes
ietekmtais faktors, proti, ja mazkums prsvar jaunko paaudu prstvji svin kop ar
draugiem un radiniekiem Vcijas nacionlos svtkus (27), tad ldz 1939.g. dzimuie
lielkoties vispr tos nesvin.
Lai prbaudtu, cik spcgi vcbaltiei (eit orientjoties uz vecko paaudzi) jt
piederbu savai tvu zemei Vcijai, vcu kultrai un valstsvcieiem, anket bija sastopami
ar ne visai viennozmgi, sareti jautjumi. Viens no tiem bija jautjums, kur tika prasts,
ko dartu respondenti, ja dads valsts dzvojoie vcbaltiei apvienotos un dibintu
suvernu vcbaltieu Baltijas valsti (Ostseeland). Jatzm, ka uz o jautjumu visi
anketanas respondenti atbildja viendi, proti, ka vii btu pret, jo tas sliecas uz
nacionlismu (81), ka vii tik un t apmierinti ar savu dzvi Vcij (67), un, ka vii ir
prliecinti, ka to nav iespjams realizt(62).
Cits jautjums, kas attiecs prsvar uz vecko paaudzi un to 20.gs. skum, Krievijas
monarhijas valdans laik dzvojoajiem priekteiem, bija jautjums par Krievijas
86
imprijas k socilpolitiska subjekta novrtanu. Izanalizjot respondentu dots atbildes, bija

iespjams nonkt pie sldziena, ka vairkums di vrt caristisks Krievijas valdanu:
pilngi piekrt vai piekrt apgalvojumiem par to, ka Krievijas monarhija bija nestabila
gan ekonomik, gan saimniecb (77). Var atzmt, ka tie respondenti, kas pieder
veckajm paaudzm biei atzmja os variantus: Baltijas iedzvotji nekad t labi un
laimgi vairs nav dzvojui k Krievijas monarhijas laik (28) un Krievijas Imprija
veicinja Baltijas ekonomisko attstbu (23). Pie tam, dareiz tie, kas izvljs os variantus,
pai specili nordja uz to, ka pozitvi novrt Krievijas monarhijas sniegumu, jo taj laik
viu vecki vai vecvecki piederja augstkajam sabiedrbas slnim un baudja privilijas.
Lai gan vairkums respondentu vispr nenoloja (31) vai nenoloja (38) Krievijas
imprijas sabrukumu, sprieot pc anketanas rezulttiem, atrads ar tie, kas to nolo
(8) un pat oti nolo(5). Prsvar ie cilvki bija vai nu tas mazkums, kas aizbrauca no
Baltijas ldz 1939.g., vai nu ldz 1933.g. dzimuie.
Kopum var secint, ka anketanas respondenti nordja, ka viu patls balsts uz
piederbu uniklajai kopienai vcbaltieu diasporai. T k visi aptaujtie (sprieot pc
atbildm) vcbaltiei bija augstks krtas prstvji, vii papildus atzmja savu piederbu
diciltgajiem un ar to saistto vrtbu, normu un uzvedbas kodeksu, kas izpauas gan visdu
tradicionlo svtku un ritulu svinan, gan ikdien. Neatkarb no vecuma daudzi
vcbaltiei jt lielu iekjo atbildbu pret saviem seniem, pret savu uniklo Baltij
konstruto un kopto kultru, kas saglabana un pie dzvbas uzturana gan Vcij, gan
cits valsts ir kuvusi par viu un viu pcteu ma pienkumu. Izvrtjot aptaujto atzias,
var konstatt, ka piederba vcbaltieu kopienai lielkoties tiek interpretta k kultr balstt
patnba, k savdabba, kas manifestjas tikai kultr. No t ir iespjams nonkt pie sldziena,
ka baltiskums ir veids, kd msdienu vcbaltieu diasporas prstvji dzvo un komunic
sav starp, citiem vrdiem sakot, baltiskums ir vcbaltieu kultra un viu patla
pamatelements.
4.3. Kolektv atmia k nozmgs faktors vcbaltieu kolektvaj apzi

Izpratne par vstures notikumiem ietekm katras kopienas atceres un aizmiranas
kultru td veid tiek konstruta sabiedrbas kolektv atmia. Maistra darba ietvaros
veikts anketanas rezulttu analzes gait, k ar ldzdalbas novroanas proces darba
autorei bija iespjams atklt un izzint, kds ir vcbaltieu kolektvais patls un identitte, k
funkcion vcbaltieu kolektvs apzias saglabana un uzturana. Jnorda, ka vcbaltiei
87
ir kopiena, kura balsts uz vecm pagtnes tradcijm un senu kultu. Msdienu vcbaltieu
diasporas eksistences pamats un garants ir kolektv atmia. Lai dzvotu kopiena, jdzvo
ar atmiai. Tas nozm, ka, lai vcbaltieu diaspora vartu saglabt savu savdabbu, savu
kultru, dzvojot rpus Baltijas, viiem visu laiku jkomunic, jmanifest sava kolektv
atmia. Proti, vcbaltieu kolektvs identittes saglabanai ir nepiecieami mehnismi, kuri
nodroins pagtnes dzvbu jeb mehnismi, kuri tagadniecisko pagtni.
Pirmm krtm ir jnoskaidro, kas veido vcbaltieu kolektvs identittes atmiu
telpu, proti, kuri atmias veidi ir atrodami vcbaltieu kolektvaj atmi. Vcbaltieu
kopienas vstures un kultras vstures zi, fokusjoties uz augstko krtu, var atzmt, ka
btiskku lomu vcbaltieu kolektvs identittes konstruan ir imen veidotajai atmiai
jeb imenes atmiai, kas tiek nodota nkamajm paaudzm. Analizjot vcbaltieu
organizciju biedru aizpildts anketas, bija iespjams secint, ka imenes vrtbas un
imenes tradcijas vairkumam respondentu atrodas pirmaj viet. Vcbaltieu diaspora ir
kolektvistiski, nevis individulistiski domjo kopiena. Ptms fokusa grupas atzias
apliecinja ts prstvju regulro komunicanos ar saviem gan tuviem, gan tliem imenes
locekiem; pamatgas savas dzimtas vstures zinanas un dzia interese par savu izcelsmi un
Baltijas vcieu vsturi vairkums respondentu perfekti przina, ar ko nodarbojuies viu
seni, kur gad vai gadsimt un kdu apstku d ierads Baltij; daudzu respondentu
neatalgot nodarboans ar vcbaltieu enealoijas un (materil un nemateril) kultras
mantojuma ptniecbu. Vcbaltieu biedrbu funkcionanas pamat ir tklveidgs modelis
Vcijas, Igaunijas un Latvijas vcbaltieu biedrbu vadtji pastvgi komunic sav starp un
organiz kopgas konferences, seminrus un citus paskumus. Vcijas vcbaltieu biedrbs ir
joprojm spcgs radniecbas (dzimtas/ klana) faktors biei vienas organizcijas vadb
atrodas otras organizcijas radinieks/i. Savukrt ptmo vcbaltieu organizciju struktra
Igaunij un Latvij ir citda radniecbas faktors tur nav nozmgs. T k maistra darba
autore vairkkrt tiks persongi ar daiem no respondentiem un intervja vius, bija
iespjams atklt, ka k galveno atirbu starp sevi vcbaltieu diasporu un
valstsvcieiem vii minja tiei vcbaltieiem joprojm piemtos spcgas imenes
vrtbas, attieksmi pret imeni un priekstatiem par imeni. Vairki vcbaltiei, ar kuriem
maistra darba autore sarunjs, nordja uz to, ka vciei cilvki, kas piedzima un izauga
Vcij, bez radniecbas saiknm Baltij, ir individulistiski, orientti uz materialitti un
veiksmgas karjeras veidoanu. Izptot vcbaltieu organizciju darbbu no iekpuses,
darba autore nonca pie secinjumiem, ka vcbaltieu kopien Vcij perfekti funkcion
prmantojamba paaudzes faktors organizcijas vadba pakpeniski tiek nodota no
88
veckiem un vecveckiem jauniem cilvkiem studentiem un augstskolu absolventiem.

Cits kolektvs atmias paveids, kas ir raksturgs vcbaltieu diasporai, ir trauma jeb
traumatiska atmia. Vcbaltieu kopienas traumatisks atmias pamats ir 1939.g.
prcelans (Umsiedlung) no Baltijas uz Treo reihu (Vrtas novadu okuptaj Polij)
no vienas puses, vsturisks, bet no otras puses personisks notikums, kas apvieno vism krtm
piedergos vcbaltieus gan muiniekus, gan pilstniekus, gan tirgotjus, gan amatniekus,
gan zemniekus. Sprieot pc anketanas rezulttiem un intervijm, var secint, ka
prcelans ir piespiedu paskums, no k gan materili, gan nematerili cieta gan bagtie,
gan nabagie; paskums, par kur tika, un joprojm tiek daudz diskutts. Tomr bez 1939.g.
prcelans vcbaltiei jt atbildbu ar attiecb pret vcu tautas noziegumiem Otraj
pasaules kar. Neskatoties uz to, ka daa no anketanas respondentu piedzima Baltij, vii
labi integrjs Vcijas vid un identificjas (lai gan ne pilnb) ar vcu kultru. Turklt, k
lielu traumu respondenti minja savu priekteu piedzvots 1905.g. un 1917.g. revolcijas
atbalsis Baltij un traiski piedzvoto Pirmo pasaules karu. Tdjdi no vienas puses,
vcbaltieu traumatiska atmia ir saistta ar pau vcbaltieu cieanm no abm revolcijm,
abiem kariem un Hitlera rema, bet no otras puses, ar nacionlsocilistu noziegumiem. Var
atzmt, ka td veid izpauas dubults dzimtenes fenomens vcbaltiei identific sevi
paralli gan ar Baltiju, gan ar Vciju; gan ar baltiskumu, gan ar vciskumu.
Runjot par to, k tiek atdzvinta vcbaltieu diasporas kolektva atmia
msdiens, citiem vrdiem skot, k tiek konstruta atkal-atcerans jeb atcerans
kultra, jpievras vl diviem atmias paveidiem, kas ir ciei ar to saistti. Pirmkrt, t ir
nostalija jeb nostaliska atmia. Vairki respondenti, izejot rpus aptauj uzstdtajiem
jautjumiem, aprakstja savu dzves ststu, pieminot nozmgus notikumus un nosaucot
preczas vietas Baltij Latvij un Igaunij, kur vii dzvoja, kur gja uz skolu, kur aizska
studijas vai darbu, kur brauca imenes kur tika rkoti pai paskumi balles, pieemanas
u.c. K jau tika mints iepriek, vairki respondenti stja vai deva autorei papildus
materilus, kas ir saistti ar viu dzimtu, seniem, vcbaltieu kultru, tradcijm un vsturi,
detalizti aprakstot savu un savas imenes attieksmi pret Baltiju un vcbaltieu fenomenu
Baltij. Gan pai respondenti vismaz tie, kas piedzima un dzvoja Baltij kdu laiku
atzins ankets par spcgu nostaliju pc Baltijas (gan k vietas, gan k vcbaltu
muiniecbas paradzi), gan veids, k vii izturas pret savu pagtni, norda uz spcgu
nostaliju msdienu vcbaltieu biedru vid. nostalija ir galven motivcija visai
vcbaltieu kopien eksistjoajai atcerans kultrai msdiens. Lai gan Baltij dzimuie
vcbaltiei ir jau veci cilvki, vairums no viiem joprojm periodiski brauc apmeklt savu
89
dzimteni un dalties sav pieredz ar brniem, mazbrniem un mazmazbrniem. Otrkrt, t k

anketanas fokusa grupa sastv no augstks krtas (prsvar muiniecbas) prstvjiem,
kuru vecki/ vecvecki aptuveni ldz 1905.g. dzvoja miergi un turgi, iekapsuljoties sav
smalkaj aristokrtiskaj pasaul, un cenoties norobeoties no citm kultras grupm Baltij
(latvieiem, igauiem, krieviem), sprieot pc veckas paaudzes respondentu atbildm,
jsecina, ka viiem piemt utopiskas noskaas. utopisk pasaule balsts kolektvaj atmi
par saviem seniem gan drosirdgiem Vcu ordea bruiniekiem, gan gardzniekiem,
mctjiem, gan muiniekiem, gan zintniekiem, gan politiiem, gan litertiem, gan
mksliniekiem, gan mziiem vcbaltieu organizciju biedri ir ptjui un apzins savu
enealoiju. K tika konstatts iepriekj darba apaknoda, pai respondenti atzina, ka
vcbaltieu diaspora dom pagtnes kategorijs, jo tiei pagtne ldz 1939.g. stabili
noformjus un regulri kopts tradcijas padarja un padara vius tagad par vcbaltieiem
sav kultr un identitt no valstsvcieiem atirgos cilvkus. Izejot no autores
kultrantropoloiskiem ldzdalbas novrojumiem, var teikt, ka utopijas un utopisks
atmias rekonstruana caur smalkm etru sezonu ballm, seminriem, konferencm,
sanksmm un salidojumiem, kur daudz tiek diskutts par ievrojamajiem vcbaltieu
personbm un par vcbaltieu ieguldjumu pasaules kultr un zintn, ir fundamentls
msdienu vcbaltieu biedrbu loceku identittes komponents.
T k vcbaltieu diaspora ir balstta nevis nacionlaj piederb, bet savdabgaj
kultr, ir iespjams apgalvot, ka ts kolektv atmia ir identiska ar kultras atmiu.
Turklt, izvrtjot anketanas rezulttus un intervjot daus no viiem, autore atklja, ka
vcbaltiei ne tikai piedzima un auga multinacionlaj vid, bet visu savu mu pavadja,
ceojot no vienas vietas uz otru. Msdiens vcbaltiei aktvi sadarbojas ar Latvijas, Igaunijas,
Lietuvas un Krievijas ptniekiem (gan vcbaltieu, gan vietjs izcelsmes), rekonstrujot
kopgu atmiu. Pie tam, par vcbaltieu tematu arvien vairk interesjas Lielbritnijas,
Kandas un ASV ptnieki, uz kurieni dai no vcbaltieiem emigrjui pc Pirm un Otr
pasaules kara beigm. Ldz ar to vcbaltieu kolektv atmia arvien vairk apaug ar dadu
nciju atmim, un tdjdi var izdalt vl vienu vcbaltieu atmias modu transnacionlo
atmiu.
No iepriek aprakstt var konstatt, ka vcbaltieu kolektv atmia ir sareta un
daudzdimensionl pardba. Vcbaltieu diasporas atcerans kultra sastv no vairkiem
elementiem un to steno daas vcbaltieu organizcijas. Vcijas, Igaunijas un Latvijas
vcbaltieu organizcijs atkal-atcerans norit dadi. Viena no vcbaltieu kolektvs
atmias uzglabans telpm un atcerans praku stenotjiem ir kdreizj studentu
90
korporcija Corps Concordia Rigensis242. K jau tika mints iepriek, apvienoties

korporcijs vcbaltieu un citm kultrm piedergo studentu aprinds pastv jau sen.
Dareiz vcbaltiei bija loceki vairks korporcijs un universitts uzreiz. Piem., 19.gs. un
20.gs. skum eksistja tdas studentu korporcijas k Corps Curonia (Tartu, 8.9.1808.g.),
Corps Estonia (Tartu, 7.9.1821.g.), Corps Livonia (Tartu, 20.09.1822.g.), Corps Fraternitas
Rigensis (Tartu, 21.1.1823.g.), Corps Nevania (Sankt-Pterburga, 29.11.1847.g.), Corps
Fraternitas Baltica (Rga, 13.11.1865.g.), Corps Concordia Rigensis (Rga, 29.11.1868.g.),
Corps Baltonia-Gotonia (Tartu, 24.3.1872.g.), Corps Rubonia (Rga, 18.5.1875.g.), Corps
Neobaltia (Tartu, 28.5.1879.g.), Corps Fraternitas Academica (Tartu, 27.5.1881.g.), Corps
Fraternitas Normannia (Sankt-Pterburga, 23.11.1909.g.), Corps Fraternitas Dorpatensis
(Minhene, 16.12.1948.g.), Corps Curonia Goettingensis (Gtingene, 1.8.1959.g.) 243, bet
palaik sav skotnj nozm funkcion tikai Corps Concordia Rigensis. Msdiens Corps
Concordia Rigensis ir vcu (gan vcbaltieu, gan vcu izcelsmes) skolnieku un studentu
apvienba, kas gandrz katru nedu organiz vcbaltieu un vcu vsturei velttos paskumus.
T k vcbaltieu organizcijm piemt tklveidga komunikcija, biei tie tiek realizti kop
ar Vcbaltieu jaunieu un studentu savienbu (Der Deutschbaltische Jugend- und
Studentenring). Msdiens Corps Concordia Rigensis atrodas Hamburg vecaj, daji
atrestaurtaj mj ar Livonijas laiku kartm, ar visu studentu korporciju (kuru darbb
kdreiz tika iesaistti vcbaltiei) karogiem un erboiem, ar visu (kop organizcijas
dibinans gada) ts biedru portretiem un grupu fotogrfijm uz sienm, paukoanas un
medbu piederumiem, k ar citu biedrbai simbolisko atribtiku, piem., izbztu lapsu 244.
Jatzm, ka korporcijas vadtji (tradicionli 3 jauni vcbaltu izcelsmes puii) ir vienmr
rbti tradicionlaj kostm ar heraldisko lenti un tradicionlo cepuri uz galvas. Tagad Corps
Concordia Rigensis menedments galvenokrt norisins ar interneta paldzbu, piem.,
242Analoiskav?custudentukorpor?cijairCorpsLusatiaLeipzig
(1848.g.),kurasiek?j?strukt?r?unritu?los?aujiedzi?in?tiesspeci?la
report?araid?jum?7dienas...Serij?:Studentukorpor?cij?.[7
Tage...inderStudentenverbindung.7Tage.NDR].
Pieejams:https://www.youtube.com/watch?v=QWVnZygH5qE
243 Ansohn, Wolf-G. Jacobowsky, Dr. Ing. Rothweiler, Klaus. Liederbuch. Corps Concordia Rigensis zu
Hamburg (Eigenverlag). Erstauflage 1984, berarbeitete Fassung 2004, SS. 110-111
244 Ar lapsu (Fuchs) vcbaltieu studentu vid tiek apzmts pirmkursnieks, kas tikko iestjs studentu
korporcij un vl nav izgjis inicicijas ritulus.
91
socilaj tkl Facebook245 studentu korporcijai ir sava grupa, kas regulri (katru otro
nedu) aicina pie sevis uz dadas tematikas paskumiem246, piem., vairku paaudu
vcbaltieu studentu salidojumu, vcbaltieu balles deju apmcbm, Lieldienu galdu gards
vcbaltu tradcijs, etru sabiedroto (Alliierten-Party): ASV, Lielbritnija, Francija, PSRS
balli247, vai uz vienkru vcbaltu vakaru (Jour Fixe) ar svecm, Vodku un Sakusku.
Jsecina, ka vcbaltieu identittei un kultrai ir nodrointa stabila un ilga pastvana, jo
kolektvs atmias uzglabanas telpa un vcbaltieu tradciju atcerans kultra msdiens
ir institucionalizta un perfekti pielgota msdienu tehnoloijm bagtajai pasaulei.
Latvij ar vcbaltieu kolektvs atmias saglabanos nodarbojas organizcija
Domus Rigensis. Ts struktra ldzins vairumam Vcijas vcbaltieu biedrbu struktrai, bet
organizcijas atraans vieta Baltij noteic btiskus papildus uzdevumus vcbaltieu
kultras mantojuma saglaban un tradciju kopan. Pirmm krtm Domus Rigensis
atrodas Mencendorfa nama 300 gadus vecaj vcu tirgotju Mencendorfu dzimtas nam.
Mencendorfa nams msdiens ir tikans vieta gan Baltij, gan Vcij dzvojoajiem vcu
kultras prstvjiem un ieinterestajiem, vcu mkslas, dzejas un mzikas vakaru,
prieklasjumu, seminru norisinans vieta gan par vcu, gan vcbaltu kultru, mkslu un
literatru. T k Domus Rigensis ir atbildgs par vcbaltieu kolektvs atmias saglabanos
Baltij, viens no ts uzdevumiem ir ievrojamajiem Baltijas vcieiem veltto piemias
plku veidoana un atklana Rg. stenojot vcbaltieu projektus, kuros lielkoties ir
iesaistti gan Latvijas, gan Vcijas specilisti un ptnieki, Domus Rigensis veicina ne tikai
vcbaltieu kultras saglabanos, bet ar kultras sakarus starp abm valstm. Domus
Rigensis biedri (par kuru var kt ikviens interesents) no dadm valstm ar saviem biedru
naudas maksjumiem nodroina Domus Rigensis darbbu. Dareiz finansilais atbalsts
vcbaltieu paskumu organizanai nk no Vcijas valdbas caur Vcijas valsts vstniecbu,
dareiz nelielu naudu atseviiem projektiem pieir ar Latvijas Kultras ministrija. K jau
tika mints iepriek, galvenais notikums, kuru organiz biedrba, ir Domus Rigensis dienas,
kas k parasti norisins jlija skum. Katru gadu s kultras dienas ir velttas kdam
noteiktam tematam: kopgajai Vcijas un Latvijas vsturei (piem., Livonijas bruniecb),
245 Corps Concordia Rigensis Facebook mjaslapa: https://www.facebook.com/corps.concordia.rigensis/?
fref=ts
246 Corps Concordia Rigensis paskumu kalendrs: https://www.facebook.com/corps.concordia.rigensis/events
247 Saska ar Corps Concordia Rigensis tradcijm, uz etru sabiedroto balli katram dalbniekam jierodas
kdai no etru valstu raksturgaj kostm ar specifisku nacionlo atribtiku.
92
mkslai (piem., Rgai Eiropas kultras galvaspilstas ietvaros 2014.g.), literatrai (piem.,
2014.g. vcbaltieu rakstnieka Zigfrda fon Fgezaka 125 gadu jubilejai), arhitektrai (piem.,
Rgas Jgendstilam) un mzikai (tradicionlajai un klasiskajai) Latvij, Domus Rigensis
diens bez oficils prieklasjumu daas vienmr ietilpst svinga balle ar tradicionlm
vcbaltieu dejm un vakarias ar zviedru galdu. Kultras dienu programm vienmr ir
iekauta Baltijas vcieiem zmgo piemias un kultras vietu (kdreiz vcieiem piederoo
muiu, piu, bazncu, bijuo vcu bruinieku pils vietu) apmeklana. Katru gadu svinga
banketa un balles norisinanas vieta ir cita Rundles pils, Melngalvju nams, Konventa stas
viesnca, Latvijas Universittes aula, Rgas Maz ilde, Daugavas upes kutis u.c. Domus
Rigensis biedrbas apaknodaa Domus Rigensis Juvenum ar ir jau izveidojusi savas
tradcijas piem., tematisks tikans pie tjas tases (biei ar filmas skatanu, prezentciju un
diskusiju), kas notiek aptuveni reizi divos mneos Rg un ir velttas jaunieiem
interesjom tmm par politiku, kultru, literatru un vsturi. Kop ar Domus Rigensis
jauniei piedals jlija svings balles organizan, k ar gada atskaites sarkojum ar
prieklasjumiem, diskusijm, pieemanm, ekskursijm pa Rgu vai Latviju, k ar Jaungada
sagaidanu Vecrg. Intervjot Noru Rutku Domus Rigensis biedrbas vadtju, maistra
darba autore noskaidroja, ka Baltijas vcieu (gan vcbaltiei, gan vciei, kas prcls uz
Baltiju citu apstku d) kultra ir balstta tpat k Vcijas vcbaltieiem tkloans un
biedroans. Rutkas kundze aj sakar minja vcbaltieu aprinds populro izteicienu: Ja
vien ciem dzvo divi vcbaltiei, tad t bs uzreiz (vcbaltieu biedrbas) vietj biedrbas
nodaa. (Wenn es in einem Dorf zwei Deutschbalten sind, dann ist es sofort eine
Ortsgruppe).248 Sprieot pc Rutkas kundzes atzim, Domus Rigensis biedru skaits ar
gadiem pakpeniski aug (skum 40 biedri, palaik vairk nek 200 biedru), interesentu
skaits palielins, uzdevumu un mru klsts paplains ja dibinanas gad Domus
Rigensis centrlais mris bija miergi un svingi sagaidt Rgas 800 gadi, tad msdiens
Domus Rigensis ir liela biedrba, kura kalpo par vcbaltieu kultras platformu gan visu
Baltijas vcieu paaudu prstvjiem, gan jauniem cilvkiem no Latvijas, kas interesjas par
vcu kultras mantojumu Baltij. Izanalizjot un saldzinot sav starp maistra darba
ietvaros ptmo vcbaltieu biedrbu funkcionanas modeli, darba autore nonca pie
secinjuma, ka Domus Rigensis ir spcgkais vcbaltieu kultras balsts Baltij. Domus
Rigensis iedarbina vcbaltieu kolektvs atmias manifestanos, atdzvina vcbaltieu
kultru tur, kur t aizsks, un ldz ar to veicina ts popularizanu Baltij. Tau ir svargi
248 Baranovska, Anastasija. Saruna ar Domus Rigensis vadtju Noru Rutku. 2016, 16. febr. Rga, Latvija.
Audioieraksts. Glabjas A. Baranovskas personiskaj arhv.
93
nordt, ka Domus Rigensis nav vienga Baltijas vcieu kultrai veltt organizcija Latvij
piem., obrd Latvij darbojas, piem., tdas nevalstisks organizcijas k 1991.g. dibint
Latvijas Vcu Savienba (Verband der Deutschen)249, kuras vadtja ir vcbaltiete pc
izcelsmes Aina Balako, 1988.g. dibint Rgas Vcu Kultras biedrba (Rigaer Deutscher
Kulturverein), Latvijas Vcieu biedrba Vcu nams (Gesellschaft der Deutschen Lettlands
Deutsches Haus); Daugavpils Vcieu biedrba Pankums (Verein der Dnaburger
Deutschen
Erfolg);
Liepjas
vcu-latvieu
tikans
centrs
(Deutsch-Lettisches
Begegnungszentrum Liepja); Liepjas Vcu kopiena Asns (Libauer Deutsche Gemeinde

Keim); Ventspils Vcu kultras biedrba (Deutscher Kulturverein Ventspils), k ar citas
vcu organizcijas Valmier, Dobel un Sald250.
Lai gan sav nosaukum Domus Rigensis un Domus Dorpatensis ir ldzgi, Igaunijas
vcbaltieu organizcijas Domus Dorpatensis darboans modelis ir pilngi citds.251 Ja
Domus Rigensis fokusjas uz vcbaltieu kolektvs pagtnes pieminanu un atceranos, tad
Domus Dorpatensis domana ir orientta uz nkotni, proti, Tart mjojos organizcijas
Domus Dorpatensis galvenais mris msdiens ir Igaunijas pilsonisks sabiedrbas
veicinana un stiprinana ar fokusu uz jaunieiem. Kop ar Vcbaltieu studentu fondu
(Deutschbaltische Studienstiftung) Domus Dorpatensis pieir stipendijas labkajiem Tartu
Universittes studentiem. Ja skum organizcijas darbba koncentrjas uz atseviiem
nelieliem projektiem, tad kop 2015.g. rudens k vesela studentu attstbas programma
funkcion Domus Dorpatensis Akadmija (Domus Dorpatensis Akadeemia), kas nodarbojas
ar neformlu izgltbu, intensvm apmcbm, kopjs socils iniciatvas un projektu
izstrdanu. Domus Dorpatensis organizcij nav biedru, tikai prieksdtji un brvprtgie
(agrk 100, obrd, t k vairkums prgja uz Domus Dorpatensis Akadmiju, un Domus
Rigensis organizatorisk struktra ldz ar to tika mainta ap 20). Organizcija ikdienas
249 Tomr jatzst, ka, ja Domus Rigensis koncentrjas uz vcbaltieu 800 gadga kultras mantojuma un
identittes saglabanos, tad Rgas Vcu Kultras biedrba nodarbojas ar visu laiku (kas ierads Baltij pc
1939.g. un Otr pasaules kara beigm) vcieu imigrantu kultras kopanu Baltij.
250 Kroka, Ilze. Balako, Aina. Dribins, Leo. Vcu kultra Latvij. Ieskats vcu-latvieu novadu kultras un
vcu vstur. Deutsche Kultur in Lettland. Einblick in die Geschichte der deutsch-lettischen Regionskulturen
und die deutsche Vereinsgeschichte. Rga: Latvijas Vcu savienba, 2009, 74.-85.lpp.
251 Kad maistra darba autore tikai uzska savu darbbu vcbaltieu organizcijs un to ldzdalbas novroanu
(apt. 2013.g.), par Domus Dorpatensis intereu sfru rastais priekstats bija nepreczs. Izrads, ka Vcijas
vcbaltieu organizcijas un Domus Rigensis mri un principi ir vairk vai mazk ldzgi. Tomr, lai uzrdtu,
cik atirgas savos mros ir ptms vcbaltieu organizcijas Latvij, Vcij un Igaunij, autore piema
lmumu analizt un aprakstt ar Domus Dorpatensis struktru maistra darb.
94
darbba ir saistta galvenokrt ar Igaunijas pilsoiem, nevis vcbaltieiem un vcieiem. Lai

gan finanu lmen Domus Dorpatensis ir ties sakars ar vism darb ptmajm vcbaltieu
organizcijm, t nenodarbojas ar vcbaltieu materil un nemateril mantojuma ptniecbu.
o misiju Igaunij veic cita, no Domus Dorpatensis un aj darb ptmo vcbaltieu
organizciju tkla pilngi neatkarga Vcbaltieu kultras biedrba Igaunij (Gesellschaft fr
deutschbaltische Kultur in Estland).252 Ja Domus Rigensis katru gadu organiz tradicionls
veckas paaudzes vcbaltieu tikans un balli, pastvgi rko un atbalsta ar vcbaltieu un
vcu kultru un vsturi saisttos paskumus, tad Domus Dorpatensis nav savu tradicionlo,
vecajiem vcbaltieiem veltto svinbu, lai gan dareiz tiek rkoti atsevii seminri un
prieklasjumi par vcbaltieu vsturi sadarbb ar Vcbaltieu Kultras fondu un Tartu Vcu
kultras instittu (Tartu Saksa Kultuuri Instituudi). Piem., 2016.g. mart jau treo gadu pc
krtas tika organizts Seminrs (Schwerpunktseminar Tartu), kur jauniei no Vcijas,
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas klausjs dadu ptnieku refertus par Baltijas vsturi, par
ievrojamajiem vcbaltieiem Igaunij, un grups meklja atbildes uz msdiens aktulajiem
jautjumiem minoritte, tolerance, migranti. Seminra programm tika iekauta balle, kur
tika dejotas daas vcbaltieu dejas.253 Vienas no darb ptmo vcbaltieu organizciju
Vcbaltieu studentu fonda vadtja Tatjana Follerss (Tatjana Vollers) atzina intervij, ka
nauda, ar kuru tiek subsidta biedrba Domus Dorpatensis, nk prsvar no Vcijas valdbas
caur Vcijas vstniecbu Igaunij, k ar no Vcijas vcbaltieu biedrbm un organizcijm
(taj skait ar no Vcbaltieu studentu fonda), un skotnji ts mri un darbba bija vairk
saistta ar vcbaltieu tradciju kopanu. Tomr tagad, joprojm saemot finansilu atbalstu no
Vcijas, t attlinjs no skotnjiem principiem. Tas ir viens no iemesliem, kpc biei
Vcijas vcbaltieu organizcijas un Domus Dorpatensis strdas un nevar nonkt pie
kompromisa.254 Var pieemt, ka Domus Dorpatensis Akadmija ir ar sava veida studentu
biedroans tradciju (kuras vcbaltieiem bija oti spcgas) turpinjums, bet ir nenoliedzams,
ka Domus Dorpatensis biedrba vairs nav tik ciei saistta ar vcbaltieu vsturi un kultru, k
252 Vcbaltieu kultras biedrba Igaunij (Gesellschaft fr deutschbaltische Kultur in Estland). Pieejams:
http://www.baltisaksaselts.ee/de/
253 Baranovska, Anastasija. Saruna ar Domus Dorpatensis vadtju Utu Krti (Uta Khrt). 2016, 18.
mart.Tartu, Igaunija. Audioieraksts. Glabjas A. Baranovskas personiskaj arhv.
254 Baranovska, Anastasija. Saruna ar Vcbaltieu studentu fonda (Deutschbaltische Studienstiftung)
vadtju Tatjanu Vollers. 2016, 24. apr. Brmene, Vcija. Audioieraksts. Glabjas A. Baranovskas personiskaj
arhv.
95
tas bija agrk, un k ts Vcijas un Latvijas analoijas.

No iepriek apskatt var nonkt pie secinjuma, ka ptmai fokusa grupai vcbaltu
aristokrtijas prstvjiem joprojm, pc jau 80 gadiem dzves Vcij, piemt spcga un
stabila kolektv atmia. Kolektvs atmias spcgums ir daji atkargs no paaudzes
veckajiem biedriem pai tiem, kas piedzima un auga Baltij zinanas un interese par
savas dzimtas vsturi un savu senu kultru ir dzikas, lai gan bija dai izmumi, kad,
piem., 1950.-os, 1960.-os un 1970.-os gados dzimuie izrdja pamatgu angatbu
vcbaltieu enealoijas ptniecb un tradciju kopan. Msdienu vcbaltieu organizciju
biedru kolektv atmia galvenokrt balsts uz priekstatiem par saviem seniem,
muiniekiem, gardzniekiem, k ar Livonijas laiku bruiniekiem. Viens no spcgkajiem
kolektvs atmias tliem vcbaltieu kopien ir vcu bruinieki, bruniecbu apvienbas,
vcu gardznieki, Baltijas vcu gargs brlbas. Balstoties uz anketanas un ldzdalbas
novroans rezulttiem, var secint, ka ptmajs biedrbs joprojm ir manma pagtnes
kltbtne. Kolektv atmia analizjams vcbaltieu biedrbs, kura vcbaltieu diasporas
gadjum ir identiska ar kultras atmiu, sastv no imenes atmias, traumatiskas atmias,
nostaliskas atmias un utopiskas atmias. Dzvojot Vcij, vcbaltu diciltgo pcncji
turpina saglabt smalkas aristokrtisks manieres, visdi piekopjot senu tradcijas, un izrdot
cieu 800 gadu garum veidotajam Baltijas vcieu kultras mantojumam. Tdjdi kolektv
atmia ir viens no galvenajiem faktoriem, kas tiei ietekm vcbaltieu identittes veidoanos
un pastvanu ar 21.gadsimt. Vcbaltieu atcerans praku stenotji ir vairkas
vcbaltieu organizcijas Vcij, Latvij un Igaunij. K spilgtkos piemrus vcbaltieu
kolektvs atmias uzturtjiem ptmo biedrbu vid var mint Corps Concordia Rigensis
Vcij un Domus Rigensis Latvij. Tau, izptot Igaunijas biedrbas Domus Dorpatensis
struktru un darbbu, tika konstatts, ka ts tagadjie mri un uzdevumi kopt vcbaltieu
kultras mantojumu vairs neatbilst skotnjiem. Neskatoties uz to, ka finansili Tart
mjojo Domus Dorpatensis ir ciei saistta ar darba ietvaros ptmajm Vcijas un
Latvijas vcbaltieu organizcijm, palaik t fokusjas uz Igaunijas sabiedrbu un prsvar
jauniem cilvkiem Igaunijas studentiem, atbalstot viu projektus, kas tikai briem ir veltti
vcbaltieu kultrai.
4.4. Kultras identittes loma vcbaltieu biedrbs

Viena no nozmgkajm katras sabiedrbas kolektvs apzias sastvdam ir ts
kultras identitte. Vsturisko apstku d vcbaltieiem ir cita, no valstsvcieiem atirg
96
eogrfisk piederba, un galveno vietu vcbaltieu kopienas kolektvaj apzi ieem tiei
kultras identitte. Vcbaltieu kolektv identitte sav pirmatnj nozm un stabilaj veid
eksistja apmram ldz 20.gs. skuma revolucionriem notikumiem, kuri lika vcbaltieu
aristokrtijai pielgoties jaunajiem socilpolitiskiem apstkiem. K jau tika mints
iepriekjs maistra darba apaknodas, vcbaltieu identittes fenomens ir paaudzes
jautjums. Proti, vecks paaudzes vcbaltieiem (,kuri piedzima Baltij) reionl identitte
preval pr nacionlo identitti, savukrt jaunko paaudu vcbaltieiem nacionl identitte
ir spcgka pr reionlo. Gandrz astosimt gadu garum vcbaltieiem veidojs sava
vsture, ar saviem varoiem, saviem simboliem un rituliem, k ar savu specifisko Baltijas
vcu valodas variantu. Zmgi ir ar tas, ka sav pastvanas laik vcbaltu kopiena attstjs
mijiedarbb ar citm kultras grupm poiem, zviedriem, krieviem, latvieiem un igauiem.
Ldz ar to var teikt, ka vcbaltieu kultras identitte ir sareta daudzdimensionla pardba,
kas jpta ne tikai sinhronaj, bet ar diahronaj jeb attstbas aspekt. apaknodaa ir veltta
vcbaltieu kultras identittes sinhronajai analzei, bet nkamaj darba apaknoda autore
pievras vcbaltieu identittes diahroniskajam faktoram jeb ts dinamikai.
Apkopojot maistra darba ietvaros veikts anketanas rezulttus, tika konstatts, ka
k vienojoos savas vcbaltu identittes faktorus respondenti gandrz viend lmen redz
kopgu vsturi, kopgas vrtbas, kopgas kultras prakses un ritulus. Tas viss ir vcbaltieu
kultras identittes pamats. Jnorda, ka kultras identittes analzei anket tika izmantoti
tikai atklta tipa jautjumi, tas ir, bez piedvtajiem variantiem, bet uz aprakstu orienttie. K
savas vcbaltisks identittes bzi visbiek respondenti minja Baltiju k reionls
piederbas vietu, Baltijas ainavu, labas zinanas par Baltijas vsturi, (nelielas) baltu valodu
(latvieu, igauu) zinanas, no valstvcieiem atirgo vsturi, tradcijas, kultru, ritulus,
imeniskumu, savu izcelsmi un ts apzinanos (puse no respondentiem minja preczu
datumu, kad Baltijas zemes ierads viu seni), specifisku audzinanu (diciltgo manieru
kopana), kopg, no valstsvcieiem atirg politisk un socil pagtne, vcbaltieu
kopienai (augstkajam sabiedrbas socilajam slnim piederoiem) piemto tiska atbildba
par katru indivdu, Sv. Ptera bazncu (daiem respondentiem tur kalpoja par mctju tuvie
vai tlie radinieki), vcbaltieu vcu valodas variants ar tam raksturgm idiomm, anekdotm
un asprtbm (Pratchen), vcbaltisk vcu valodas intoncija ar pilnb izrunto burtu r,
vcbaltieu neatkarga un brva domana, vcbaltieu autoritu ne-respektana.
K vcbaltieu identitti konstrujoie simboli aptaujas atbilds visbiek sastaps:
Baltijas (taj skait Rgas, Kuldgas, Jelgavas, Liepjas, Talinas, Tartu, Kiviloo un citu
pilstu) ainava, vecku un vecvecku ststi par kdreiz viu dzimtai piederoajiem paumiem
97
pilm un muim Baltij, bazncas (t k vairku respondentu (32) radinieku vid bija
mctji), Baltijas jra (Ostsee), vcbaltieu erbonis un moto In Treuen fest (uzticb
stiprs)255, Baltijas krusts (Baltenkreuz), ko parasti velk vcbaltiei balls, Baltijas universittes
(Latvijas Universitte, Tartu Universitte), vcbaltieu biedrbs izdots avzes un urnli,
piem., Baltische Briefe, Mitteilungen aus baltischem Leben, biedroans un tkloans
studentu korporcijs, vcbaltieu dejas (Tourenwalzer, Vengerka, Troika un Franaise),
reliiska dziesma Svt, kungs, un sargi (Segne und behte), landesvra/Dzelzsdivzijas
cas (Eiserne Division). Btiskkie notikumi, kas pc respondentu viedoka, ir viu
vcbaltieu identittes komponenti: landesvra cas, vcbaltieu saliedtba Pirm un Otr
pasaules kara laik, latvieu dziesmu un deju svtki, 1905.g. revolcija Krievijas imprij un
ts atbalss Baltij, prcelans (Umsiedlung) uz Vartegau, brnba vecku mj, vasaras
brvdienas vasarncs Baltij, skolas apmekljums Latvij vai Igaunij, regulri plaas
imenes salidojumi pie Baltijas jras, Kra rena diena (Carl-Schirren-Tag, 24.septembr) ar
Jaunas paaudzes stundu (Stunde der jungen Generation), kuras laik vcbaltieu
organizciju rkoto seminru dalbnieki-jauniei prezent savus refertus par iepriek
izvltajm tmm (vstures, politikas, socioloijas, kultras joms) vecko vcbaltieu
biedrbu loceku priek. Izptot, k msdiens visspilgtk vcbaltieu identitte izpauas,
bija iespjams nonkt pie diem secinjumiem: caur kopbas sajtu, caur etnisko saliedtbu
bez nacionlistiskm prliecbm, caur plam interesm jau kop bernbas, caur smalkm
(diciltgo krtai raksturgajm) manierm, laipnbu, caur msdienu pasaulei vecmodgajm
vrtbm un ideliem, brvprtgo darbu (taj skait ar vcbaltieu organizcijs 256), caur
regulrm vcbaltieu biedru sanksmm un tikans vakariem (Joure Fix), vcbaltieu klans
(vcbaltieu radinieku banda).
Varoi/ ievrojamas personas/ aktori, kuri iemieso vcbaltisks raksturpabas:
seni (vecki, vecvecki, tlie seni Vcu ordea bruinieki un mctji), landesvrs
skaitliski maza vcbaltieu grupa, kas karoja pret boevikiem un atbrvoja Rgu 22.maij
1919.g., Teodors manis (Theodor Schiemann, 1847-1921) vcbaltu izcelsmes vsturnieks,
255 Vcbaltieu moto In Treuen fest ir pirms Rg 1865.g. dibints vcbaltieu studentu korporcijas
Fraternitas Baltica devze.
256 Jatzm, ka vairkums msdienu biedrbs iesaistto vcbaltieu pilda savus pienkumus tur pilngi
brvprtgi, krtojot attiecgu organizciju dokumentciju un administratvos uzdevumus brvaj no galven
darbalaik nakts un brvdiens. (Baranovska, Anastasija. Saruna ar Vcbaltieu studentu fonda
(Deutschbaltische Studienstiftung) vadtju Tatjanu Vollers. 2016, 24. apr. Brmene, Vcija. Audioieraksts.
Glabjas A. Baranovskas personiskaj arhv.)
98
Austrumeiropas ptniecbas virziena dibintjs Vcij, Krlis rens (Carl Schirren), Pauls
manis (Paul Schiemann, 1876-1944) vcbaltu izcelsmes politiis, Rgas domes un
Saeimas deputts, Hamilkars fon Felkerzams (Hamilkar von Flkersahm, 1811-1856)
Livonijas bruniecbas prieksdtjs, Aleksis fon Rne vcbaltieu pulkvedis, viens no
pretestbas kustbas lderiem Baltij Otr pasaules kara laik (Alexis von Roenne, 1903-1944)
Herberts Girgensons (Herbert Girgensohn, 1887-1963) vcbaltu izcelsmes teologs; Traugots
Hans (Traugott Hahn, 1875-1919) vcbaltieu teologs un mctjs Latvij un Igaunij,
atbrvoanas cas varonis Igaunij; vcbaltieu literti (piem., Zigfrds fon Fgezaks (von
Vegesack), Zigfrds Bergengrns (Bergengruen), Pters Augusts Frdrihs fon Mantoifels (von
Manteuffel)), biei atbilds bija sastopmi literrie varoi vcbaltu rakstnieku darbos, kas
kalpo par vcbaltieu brvs domanu paraugu: varoi, kuri atsaks no piespiedu darba
izpildes, lai kstu no valsts neatkargiem: vcbaltu izcelsmes rakstnieka Zigfrda fon
Bergengrna Pdjais ordea mestrs (Der letzte Rittmeister), igauu rakstnieka Ja
Krosa (Jaan Kross) eizara trakais (Der Verrckte des Zaren), bruinieki krustnei
(Ritter-Kreuztrger), Volfgangs Lits (Wolfgang Lth) Rg dzimis vcu (vcbaltu izcelsmes)
zemdeu komandieris Otr pasaules kara laik, Haincs Erhards (Heinz Erhardt, 1909-1979)
vcbaltu izcelsmes komiis, rakstnieks, mziis un kabaretists.
K rituli, kas tika vai tiek piekopti msdienu vcbaltieu diaspor un auj uzturt
viu identitti ar 21.gadsimt, visbiek tika mintas tikans/ salidojumi imenes diens
(Familientag) un izbraucieni brvaj dab (it pai Baltijas jras piekrast), ugunskuru vakari
ar tradicionlo vcbaltieu dziesmu dziedanu pla imenes lok, vcbaltu257 dejas
vcbaltieu svinbs (Tourenwalzer, Polonaise, Vengerka, Troika un Franaise), kas tiek
dejotas tradicionls balls; regulri tikans vakari (Joure Fix) un vcbaltieu biedru
sanksmm, ikgadja vcbaltieu tikans Rg (Domus Rigensis Diens), Lieldienu (Ostern/
Pasxa) svinana krievu tradcijs delba Lieldienu brokasts kanape uzkodas, zivs,
rossols, abis ar sakusku, ampanietis, tja un Lieldienu Pascha, pie galda daudz un
skai runt un uzsaukt tostus, pc tam Lieldienu pastaiga drz, brnu splans ar olm, un
nosldzo da tiek pasniegta kafija un kka; no krieviem premt tradcija februr svint
Meteus/ Maseicu (Butterwoche), kuru laik tiek ceptas bini/ griu pankkas
(Buchweizenpfannkuchen) ar skbo krjumu, siu mrci, ikriem vai kausto sviestu; Mauru
dzres (Mohrenfest) 3.janvr sarkot balle, kur sulaii un kalpi, ietrpuies k mauri ar
257 Jnorda, ka tas, kas vcbaltieiem vcu valod tiek defints k baltisks (baltisch), latvieu valod ir
tulkojams k vcbaltisks.
99
meln krs sakrsoto seju, svingi ieveda viesus zl258; Marini-vakars (Mariniabend)
balle-maskarde, kur viesi daudz splja loteriju un da; brv dab sarkotie Aveu svtki
(Himbeerfest) ar dadiem no avenm pagatavotajiem dieniem; Drza svtki (Gartenfest) ar
dziesmu dziedanu; Rgas atbrvoanas (no boevikiem 22. maij 1919. g.) svinana
imenes
lok;
sabiedriskuma
un
viesmlbas
izpausmes
ikdien
(rokas
skpsts
brunieciskuma tradcijs; viesu cienana ar Wodku/ Schnaps un Sakusku,

pieemans; dzimanas dienas kliera (Geburtstags-Kringel) pasniegana; vairki
respondenti uzsvra, ka vcbaltiei sav starp satieks tikai mjs, nevis kafejncs);
Juvakara (Johannisfeier) svinana kop ar latvieiem; saunas apmeklana kop ar
igauiem; studentu korporciju (piem., Rubonia Tallin) svtku svinana, lgties pirms
malttes, svtdiens iet pla imenes lok uz bazncu.
Ikgadji (gandrz viendos datumos) vcbaltieu biedrbas un organizcijas Vcij,
Latvij un Igaunij rko tradicionlus paskumus, kuru programma tiek sagatavota un
publicta mjaslaps un brors vismaz gadu iepriek. Bez regulrm biedrbu loceku
sanksmm, fikstiem vakariem (Jour fixe), kongresiem, seminriem un koncertiem klasiskie
tradicionlie vcbaltieu diasporas paskumi ir: enealoijas Diena (Genealogentag)
Darmtat marta skum, Domus Dorpatensis studentu seminrs ar
balli (tikai priek
jaunieiem) Tart marta beigs, Pavasara Vcbaltieu jaunieu un studentu savienbas (visu
paaudu) biedru loceku tikans un balle Hamburg apra beigs, Baltijas Kultras Dienas
(Baltische Kulturtage) un Paaudu Diena (Generationentag) Ziemevcij jnijas skum,
Ju vakara ugunskurs Lejassaksij, Ju svtki dads pilsts, Domus Rigensis Kultras
Dienas Rg jlija skum, vasarassvtki augusta beigs brv dab Darmtat, Paaudu
Dienas Annaberg, Ziemereina-Vestflen septembra skum, Austrumvcu tirgus dienas
Bonn Ziemereina-Vestflen septembra vid, Kra rena Dienas Lnebrug septembra
beigs, Starptautisks Kultras Dienas Mare Balticum Darmtat novembra beigs, Adventa
sankme dads pilsts decembra skum, Vecgada vakara un Jaungada sagaidanas balle
decembra beigs Rg (jauna tradcija 3 gadi).
Vcbaltieu balles norisins smalk anahronisk atmosfr. Visi aicintie viesi ienk
deju zal ar specilm kartim ar attiecgs vcbaltieu organizcijas erboni vai
piestiprinto pie kostma zilbalto vcbaltieu dasporas karogu, un sasas sarakst nordtaj
krtb (veci vcbaltiei saseas atsevii no studentiem). Tradicionls dejas, kas vienmr
tiek dejotas vcbaltieu balls, un biedru vid sauktas par tipiskm vcbaltu dejm, lai gan
258 Sal. Munier-Wroblewska, Mia. Feste und Ferien. Jugenderinnerungen. Hannover-Dhren: Verlag Harro
von Hirschheydt, 1964, S. 35-42
100
pc savas izcelsmes ir vai nu franu, vai krievu kultras, ir: Tourenwalzer, Polonaise,
Vengerka, Troika, Franaise un Knotentanz (jeb Friesenrock). Bez dejm, vcbaltieu
kopienai ir savas dziesmas, kuras tiek uzdziedtas vakaros katra seminra, konferences vai
sanksmes ietvaros. 1999.g. Vcbaltieu jaunieu un studentu savienba ir izdevusi dziesmu
un deju krjumu Baltieu dziesmas (Der Liederbalte). Vcbaltieu dziesmu tematika ir
dada. Dziesmu krjum ir gan tradicionls vcbaltieu kopienas dziesmas par bezrpgu
studentu dzvi Baltij, dzru dziesmas, vcbaltieu studentu korporciju draudzbu, par
Baltijas dabu, Baltijas jru un laipnu vcu muinieku dzvi Baltij; gan internacionli
pazstamas, vairku gadsimtu dziesmas vcu, latvieu, igauu, lietuvieu, krievu, angu,
nderlandieu, franu, itu, spu, latu valod. Krjuma beigs detalizti, ar izcelsmes
vsturi, instrukciju un zmjumiem, ir aprakstti visas vcbaltieu balls dejots dejas.
Jatzm, ka vcbaltu dejoanas ritul vissvargkais ir nevis dejoanas tehnika, bet galanta
uzvedba un smalkas franu galma manieres sasveicinans, locans, komunicana
dejoanas proces un atvadans. Tomr bez m klasiskajm dejm balls tiek dejotas ar
parastas, brvas kustbas dejas. Visas vcbaltieu dejas norit dzv orestra pavadjum.
Deju ainas komand vadtjs der maitre de plaisir franu valod ar tulkojumu vcu
valod.259 T k arvien vairk un biek vcbaltieu paskumos piedals interesentu no
malas, k parasti dien pirms balles s dejas tiek izmintas kop ar vienu no vcbaltieu
biedrbas locekiem.
T k valoda ir viena no centrlajm kultras identittes sastvdam, bija
nepiecieams izptt, kd valodiskaj un mediju telp dzvo msdienu vcbaltieu diaspora.
Anketanas rezultti apliecinja, ka vairkums sav ikdien izmanto vcu valodu (83), tau
bija ar tie (visi piedzimui ldz 1939.g.), kuri atzmja vai nu atsevii, vai kop ar vcu
valodu - vcbaltu dialektu (19). Attiecb uz to, kd valod respondenti lasa, pc rezulttu
analzes bija iespjams konstatt, ka vairkums lasa avzes vcu valod, lai gan vecks
paaudzes respondenti atzmja vai nu atsevii, vai kop ar vcu valodu baltu valodas (33)
(pierakstot klt, piem., latvieu vai igauu valodu). Pie tam, respondenti, kuri atzmja baltu
valodas uzsvra, ka, nevlas aizmirst savu senu vecku vai vecvecku iemcto, un,
regulri lasot dadus resursus latvieu vai igauu valod, atsvaidzina savas zinanas. K
tika noskaidrots, no vienas puses, respondenti lasa vcbaltieuu biedrbs izdotos urnlus
un avzes: Baltische Briefe, Mitteilungen aus baltischem Leben, Lettische Presseschau,
Baltische Rundschau, Rundbriefe, bet no otras puses, ar vados Vcijas avzes
259 DbJuStr. Der liederbalte. Lieder fr immer und berall. Tnze. Lieder zum Johannifeuer. Hamburg:
Deutschbaltisches Jugend- und Studentenring e.V. (Hrsg.), 1999, S. 213-231
101
Sddeutsche Zeitung, Der Spiegel, Die Zeit, Tagesspiegel, Frankfurter Rundschau.

Bez periodikas un publicistikas, respondenti lasa grmatas par vsturi, vcbaltu un baltu
izcelsmes autoru romnus un dzeju (no Latvijas un Igaunijas vcu valodas tulkojum). Tau ja
veckas paaudzes prstvji ir tendti uz brnb apgto baltu valodu kopanu, tad jaunkm
paaudzm piedergie (pc 1945.g. dzimuie) vcbaltiei lasa dada tipa literatru tikai vcu
valod. Sprieot pc anketanas rezulttiem, neatkarb no vecuma vcbaltiei izmanto sav
ikdien televziju un internetu vcu (85), angu (27), franu (8), baltu valoda (latvieu 20,
igauu 13) , lai uzzintu par politiskiem, sociliem un kultras notikumiem Vcij un
Baltij. Par to, kas notiek vcbaltieu aprinds anketanas respondenti uzzina galvenokart
caur Vcbaltieu biedrb izdoto avzi-broru Baltische Briefe, Bruniecbas ziu avze
(Nachrichtenblatt der Ritterschaft), caur Vcbaltieu biedrbas izstto informciju pa
pastu, pa e-pastu, caur regulrm tikans vakariem (Joure Fix), caur personlo komunikciju
vcbaltieu
biedrbu
organizto
paskumos
(piem.,
Vcbaltieu
Kultras
Diens
(Deutschbaltische Kulturtage)). Vcbaltieu dubult identitte izpauas, piem., mediju

lietoan (it pai veckajai paaudzei) vcbaltieu organizciju biedri ir dulisti mediju
telp, jo vii lieto gan Vcijas Republikas piedvtos, gan vcbaltieu organizciju raotos
medijus, lasa avzes un citu literatru gan no Vcijas, gan no Baltijas. Vcbaltieu diasporas
prstvji, neskatoties uz savu vecumu ir perfekti integrti msdienu Vcij gan
socilpolitiskaj, gan kultras zi, un attiecb uz mediju telpu viiem piemt ar
multilingvl identitte. No vienas puses, vii tpat k vciei lasa un skats Vcijas
piedvts zias un literatru gan vcu, gan angu, gan franu valods, bet no otras puses,
interesjas par notiekoo vcbaltieu aprinds, un caur dadm vcbaltieu biedrbm pasta
sev literatru, periodiku un publicistiku no Baltijas. Var atzmt, ka gan veciem (lielka), gan
jauniem vcbaltieiem joprojm ir interese par to, kas notiek msdienu Baltijas valsts, k ar
par to, kd veida tur tiek saglabts vcu kultras mantojums un tiek koptas vcu tradcijas.
Vcbaltu dialektam ir raksturgas das patnbas: bies mkstinjuma formu lietojums
(Hund -> Hundchen; Jungchen), vcu literrajai valodai (Hochdeutsch) neraksturg len
intoncija, pilnb vrdos izrunjams burts r, aizguvumi no baltu (latvieu, igauu) valodm
un krievu valodas. Spilgtkie balticismi, ko vl atceras (lielkoties vecks paaudzes)
vcbaltiei, ir: galvenokrt, vairku vcbaltieu aprinds populro dienu nosaukumi:
Kmmelkuckel (Kmmel - ig. kmen/ latv. imenes, kumns/ imemaiztes, ig. kukkel
apaltis
(maizte)),
Pascha/Pasxa
(kriev.
),
Sakuska
(kriev.
),
Kotlettchen (fr. ctelette, latv. kotletes, kriev. ), Rosa Manna (ig. roosamanna deserts ar mannas putru), Burkanen (latv. burkni/ ig. porgand), Apfelsinen (latv. apelsni,
102
kriev. ), Stickbeeren (dzrvenes), Rauschbeeren (mellenes), Schwanbeeren

(mellenes), Schmand (saldais krjums), Pirogge (latv. prags, ig. pirukas), Bini (kriev.
- pankkas), Soljanka (kriev. , latv. soanka), Rossol (kriev. ),
Burke, Krschen, Speckkuchen (latv. speis, spea prdzi), Goggelmoggel (latv.
gogelmogels, ig. koogelmoogel), Fintjeflschken, Kissel (latv. selis/ ig. kissell); tdi
vcbaltieu izteicieni k Marjell (lietuv./austrumpru mergel - meitene), Apapa,
Amama, Omama (latv. vecmmia), Opapa (latv.:vectti), der Knot (pejoratvi par
proletrieiem), Pliete/Plit (latv. plts, ig. pliit), Zickelbart, Knust, Kmmarerkuss,
Reichsdeutsche (no Reich imprija, latv. valstsvciei), Erbarmung, Strund,
Rabusche, Spann(latv. spainis), Samowar (kriev. - patvris), Solkspann,
Zatzken (kriev. - lupatas), Spitzki (kriev. - srkocii), Bagaschen(latv.
baga, kriev. ), Bunsche (latv. bunda/deva), Lupat (latv. lupatas), Prggi (ig.
prgi - atkritumi, atliekas), Schaffrei (ig. sahver/sahvrei- pieliekamais), Kissenbhr (ig.
padjapr - spilvendrna), Kratzfu (kalps; no: einen Kratzfu machen paklanties;
kratzen - ieskrpt), Bredouille (fr. Bredouille ([bredlj] - nepatikanas, grtbas,
apmulsums), Pratchen (anekdotes/jokas), wot (kriev. - ttad), laban (ig. labane
vulgrs, rupj), beschworhen (latv. makoains), auslaipain (latv. prlkt pees),
narieren (kaitint), pliggern (ircint), antunteln (sarbties diciltgo krtai
neraksturg
veid/
latv.
satuntuot),
stramm
(gudrs),
herumdammeln
(latv.
mlinties),nuschelig, zieschen, veraasen, schabbern, tilksen (es tilkst (ig. tilkuma)/

pilt), tilkern, solkern/ solku-solku (ig. solkima-sasmrt, netrs), vai/ hotz
(prsteiguma izteiksme), wai Gottchen (ak, Dievi!) 260. K nordja vecks paaudzes
respondenti, viu pctei vairs neizmanto tos vcbaltieu izteicienus un vrdus, kurus
joprojm lieto vii pai, un kurus lietojui viu priektei. Jaunks paaudzes vcbaltiei
piedzima un auga Vcij, un run vcu valod, pakpeniski aizmirstot savu senu valodu, jo
rpus imenes loka tiem vairs nav nekdas nozmes.
Bez savdabg dialekta, dziesmu un deju tradcijm, vcbaltieiem ir savas humora
tradcijas, pie kurm pieder Pratchen (anekdotes/ joki). Vairki anketanas respondenti
uzsvra, ka Pratchen ir viu kopienai raksturgs paironijas izpausme. Jdziens Pratchen ir
lejasvcu (Niederdeutsch) izcelsmes vrds, kuram nav alternatvas literraj vcu valod
(Hochdeutsch). Pratchen ir anekdotes, komiskas, parodiskas un ironiskas dzejas vai ststii
par vcbaltieu aristokrtu dzvi Baltij, viu ikdienu un tipiskm situcijm. K parasti
260 Dieml, ne visiem ankets nordtjiem tipiskiem vcbaltieu vrdiem un izteicieniem respondenti deva
atifrjumu un izcelsmes versiju, un ne vienmr bija iespjams atrast attiecgu tulkojumu.
103
Pratchen ir rakstti lejasvcu valod (jo Baltijas vciei galvenokrt bija no Ziemevcijas,
kur viduslaikos bija izplatts lejasvcu dialekts) ar dadziem balticismiem un slavinismiem.
Daudzas vcbaltu anekdotes ir velttas mkajai vcbaltu muinieku tradcijai medbm un
auanai, mietpilsoniskajai idillei, vcbaltu diiciltgo augstprtbai, k ar jautrm situcijm
multinacionlaj Baltijs vid.261
Aptaujas gait ar tika noskaidrots, kuram eogrfiskam reionam vcbaltieu
diasporas prstvji pieskaita Vciju, un kuram 3 Baltijas valstis (Latviju, Igauniju un
Lietuvu). Tika noskaidtos, ka is faktors nav saistts ar paaudzi un atbilds bija iespjams
konstatt visai atirgas kombincijas. Pie Rietumeiropas Vciju pieskaita 59 respondentu,
pie Viduseiropas 23, pie Austrumeiropas 3. Latviju pie Rietumeiropas pieskaita 39
respondentu, pie Viduseiropas 31, pie Austrumeiropas 11, pie Ziemeeiropas - 4. Igauniju
pie Rietumeiropas pieskaita 31, pie Viduseiropas 19, pie Austrumeiropas 17, pie
Ziemeeiropas 16. Lietuvu pie Rietumeiropas pieskaita 30, pie Austrumeiropas 26, pie
Viduseiropas 21, pie Ziemeeiropas 2. Galvenais secinjums, pie kura bija iespjams
nonkt aj jautjum ir,ka vairkums respondentu gan Vciju, gan 3 Baltijas valstis
Latviju, Igauniju un Lietuvu pieskaita pie viena reiona vai nu pie Rietumeiropas (42),
vai pie Viduseiropas (33). Tas auj apgalvot, ka prsvar anketanas respondenti vcbaltiei
neatdala savu dzimteni no savu tvu/ senu zemes eogrfiski.
Atbildes uz jautjumu par ldzgm valstm Vcijai kultras jom respondentu atbildes
sadaljs atkarb no paaudzes divs rinds. Veckajai paaudzei piedergie uzskata, ka
visvairk vcu kultrai tuvs valsts ir Latvija(69), Igaunija(55) un Lietuva(39), savukrt
jaunkajm paaudzm piedergie minja Austriju (71), veici (66), Nderlandi (62), Franciju
(51) un Poliju (24). K valstis, ar kurm Vcijai ir jsadarbojas, respondenti visbiek
ierakstja: Austriju (65), veici (54), Franciju(38), ASV(34), Lielbritniju (23). Tau dai
aptaujtie - prsvar veckas paaudzes prstvji minja Latviju (19), Igauniju(17) un
Lietuvu(16). Diezgan daudz respondentu,tpat k citos jautjumos, uzsvra, ka galvenais, ka
visas valstis Vcija, Latvija, Igaunija un Lietuva ir vienoti Eirop un ir eiropiei pc
savm vrtbm un identitti.
Attiecb uz vcbaltieu diasporas pastvanu msdienu Vcijas Republik, jatzm
neviennozmgs rezultts respondentu viedoki sadaljs pa pusm. Viena respondentu daa
(41) atbildja, ka Vcijas Republikas valdba atbalsta vcbaltieus k uniklu kultras
diasporu savas kultras politikas ietvaros caur dadiem pabalstiem vairks joms, pieirot
261 Pielikum Nr. 4 Pratchen ir iespjams atrast daus vcbaltieu anekdou un ststiu piemrus.
104
finansjumu gan atseviiem ar vcbaltieu kultras mantojumu saisttajiem projektiem, gan

vcbaltieu institcijm un biedrbm. Savukrt otra aptaujto daa (33) atzmja, ka Vcijas
Republikas valdba pai neatbalsta vcbaltieus k uniklu kultras grupu, un prsvar visi
materilie resursi, ko saem vcbaltieu organizcijas, nk no biedru naudas, vai, ka valdbas
finansjums ir nepietiekams, it pai pdjos mneos. Vairki respondenti to sasaista ar
pdj gada migrantu un bgu krzi Vcij. Vairkums respondentu praktiski vienbalsgi
uzsvra, ka Vcijas Republikas valdbai ir jatbalsta vcbaltieu kopiena, ts kultra gan
Vcij, gan Baltij, k ar ptnieku darbus saistb ar vcbaltieu vsturi un kultras
mantojumu.
Savas baltisks kultras identittes saglabanai un kopanai msdiens vcbaltiei ir
izstrdjui vairkus mehnismus. Pirmm krtm, k jau tika noskaidrots, ts ir dada tipa
biedrbas un organizcijas, pie tam, katra no tm nodarbojas ar savu konkrtu jomu. o
vcbaltieu biedrbu un organizciju regulri rkotajos paskumos visu paaudu vcbaltiei
satiekas vienkras komunicanas nolkos, noklauss biedrbu atskaites par darbbu un
diskut gan par vcbaltieu vstures un kultras ptniecbu vis pasaul, gan par msdiens
aktulajm problmm. Galven organizcija, kura nodarbojas ar kultras mantojumu, ir
Vcbaltieu Kultras fonds (Deutschbaltische Kulturstiftung), kas mjo kop ar Krla
rena biedrbu 15.gs. vcu tirgotja nam Brmsehaus Lneburg. Jau 1990.-os gados bija
iecerts Vcbaltieu muzejs (Das Deuschbaltische Museum)262, tau tikai 2014.g. t
izveidoanai tika pieirts finansjums no Vcijas Republikas valdbas un Lejassaksijas
valdbas, un tika uzskta ekspozcijas formana, kura joprojm nav pabeigta ldz galam.
Otrkrt, btiskas vcbaltieu kultras identittes uzglabanas telpas ir studentu
korporciju apvienbas, kurs tiek iekapsulta un kopta vcbaltieu kolektv atmia. Vism
vcbaltieu biedrbm un studentu korporcijm ir savi rituli, sava simbolika erbonis,
karogs, kas auj atcerties vairku gadsimtu garum uzkrto nematerilo mantojumu un
turt pie dzvbas centrls vcbaltieu diasporas vrtbas, kas vienmr saliedja vius un
salied msdienas imeni, imeniskumu, sabiedriskumu, toleranci, viesmlbu un tvu
zemes Baltijas tradcijas. K vl vienu faktoru, kur auj saglabties vcbaltieu kultras
identittei, ir Vcijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas jaunieu atbalsta fondi
studentu un skolnieku atbalsta sistma, caur kuru tiek populariztas vcbaltieu vrtbas un
kultra,
un
kuras
misiju
pilda
Vcbaltieu
studentu
fonds
(Deutschbaltische
262 Das Deutschbaltische Museum kommt. Deutschbaltische Kulturstiftung. Pieejams:

http://www.deutschbaltischekulturstiftung.de/index.php/homepage/aktuelles/8-das-deutschbaltische-museumkommt105
Studienstiftung) ar mri prvart Hitlera-Staina pakta un Eiropas sadalans sekas un

veicint miermilgu sadarbbu un ilgtspjgu attstbu kultras sakaru jom starp Vciju,
Igauniju, Latviju, Lietuvu un Krieviju263. Kaut gan, k uzrdja anketanas dati, vcbaltu
dialekts pakpeniski izmirst, un jaunko paaudu prstvjiem nav tik spcgas emocionlas
pieerans Baltijai k veckajai paaudzei, var secint, ka kamr funkcion visi ie
mehnismi, vcbaltieu kultras identitte, un ldz ar to vcbaltieu diasporas identitte
bs dzva.
4.5. Vcbaltieu identittes dinamika 19.gs.-21.gadsimt

Identitte ir mam mainga pardba, t atrodas nemitg attstbas proces, un, jo
intensvki ir socilpolitiski notikumi, jo intensvk transformjas sabiedrbas vai kopienas
kolektv identitte. Lai gan maistra darba temata fokus ir vcbaltieu diasporas identitte
un ts saglabanas mehnismi Vcij, Igaunij un Latvij msdiens, lai noskaidrotu,
vcbaltieu identittes dinamiku, ir nepiecieams izptt, kda vcbaltieiem bija kolektv
apzia ldz 21.gs.. Vcbaltieu kolektvs identittes diahronisk analze ir balstta uz
dadiem avotiem. Pirmkrt, ts ir ptjuma autores bakalaura darb gts atzias par
vcbaltieu identitti ar fokusu uz 19.gs.beig. un 20.gs. sk.264 periodu, kad vcbaltieu
kopienai ncs saskarties ar lielkajm grtbm savas eksistences vstur. 265 Otrkrt, ts ir
vcbaltu izcelsmes Igaunijas vsturnieka Arveda fon Taube (Arved von Taube, 1905-1978)
ptjuma tzes par vcbaltieu diasporas vsturi un paapzias transformciju no paiem
skumiem 12.gs. un beidzot ar 20.gs. 70.-iem gadiem. Trekrt, vcbaltieu identittes
stvokli 21.gs. skum (2006.g.) aus izprast Tartu organizcijas Domus Dorpatensis veikts
aptaujas rezultti, savukrt msdiens (2016.g.) darba anketanas rezultti.
Atsaucoties uz bakalaura darb veikto vcbaltieu identittes ptjumu, ir iespjams
apgalvot, ka ldz 20.gs. skumam Baltij dzvojoie vciei ir sav miermilgaj, noslgtaj
diciltbas pasaul iekapsult kopiena. Sav pastvanas laik koeksistjot ar citm kultras
263 Carl-Schirren-Gesellschaft. Pieeejams: http://www.carl-schirrengesellschaft.de/index.php/kulturarbeit/jugendarbeit
264 Autores bakalaura darba tzes par Baltijas vcu aristokrtijas prstvju dzvi tika apstiprintas, veicot
vairkas persongas intervijas ar maistra darb ietvaros veikts anketanas respondentiem un vcbaltieu
organizciju vadtjiem.
265 Autores bakalaura darba ptmais avots bija vcbaltu izcelsmes rakstnieka un vsturnieka Zigfrda fon
Fgezaka autobiogrfisko romnu tetraloija Baltieu gredzens.
106
grupm poiem, zviedriem, krieviem, latvieiem un igauiem vcbaltu muinieku cents

saglabt savu unikalitti, norobeojoties no tm.
Vcbaltieu muinieku identitte ir
septisimt gadu garum konstruts un kopts kultras rezultts. Savu savdabbu 19.gs.
vcbaltieu aristokrti dv par vciskumu. Tau is vciskumu nav nacionls
piederbas faktors un nav glui identitsks ar valstsvcieiem piemtoo nacionlo paapziu.
Vcbaltieu muinieku vciskums izpauds caur dadiem simboliem, artefaktiem,
varoiem un rituliem. Pie btiskkiem 19.gs. vcbaltu kopienas kultras artefaktiem bija
pirmm krtm, vcbaltu dialekts ar tam raksturgkajiem no latvieiem, igauiem un slaviem
aizgto vrdu krjumu un izrunanas formu. Par galveno vcbaltieu muinieku artefaktu var
nosaukt anonmo episko vcu pomu Nbelungu dziesmu (Nibelungenlied), kas 19.gs.
dzvojoajiem vcbaltieiem bija uzvedbas modeu, morlo, tisko un socilo normu krtuve.
Kop brnbas vcbaltu muiniekus iedvesmoja dadas teikas un leendas par drosirdgiem
Livonijas bruiniekiem un misionriem, kuri pirms septisimt gadiem ierads uz Baltijas
zemm, lai pildtu savu misiju kristtu vietjs pagnu tautas. Fon Fgezaka apraksttajos
muinieku namos sienas greznoja vcbaltieu senu portreti, lielkoties militrs uniforms
trpti, pastvgi atgdinot viu pcncjiem par saviem nopelniem Livonijas (1558-1583) un
Ziemeu (1700-1721) karos. K vcbaltieu kopienas kultras artefaktus 19.gs. var ar mint
Riharda Vgnera operas, it pai operu tetraloiju Nbelungu gredzens266, kuru var
nosaukt par vcisk gara iemiesojumu. Nozmga vcbaltieu identitti konstrujo Baltijas
vcu diciltgo kultras institcija, bija muia kur no paaudzes paaudz tika nodota
vcbaltieu kolektv atmia un pieredze. Fon Fgezaka apraksttajos muinieku namos sienas
greznoja vcbaltieu senu portreti, lielkoties militrs uniforms trpti, pastvgi atgdinot
viu pcncjiem par saviem nopelniem Livonijas (1558-1583) un Ziemeu (1700-1721)
karos. It pai zmgs kultras simbols vcbaltu muiniekiem, sprieot pc fon Fgezaka
romnu tetraloijas teksta, bija 13.gs. skum celt Csu ordepils, kas ilgu laiku kalpoja par
Livonijas ordea mestra rezidenci, un kur 1577.g. Livonijas kara (1558-1583) laik vcu
bruinieki uzspridzinja sevi, lai nekristu krievu cara Ja Briesmg gst. Var teikt, ka viss,
kas ir saistts ar Livonijas laikiem, ieem pau vietu fon Fgezaka tetraloij atspoguots
vcbaltieu sabiedrbas vid. Daudz vcu kultras artefaktu, vcbaltieu kultras identittes
apliecinjumu atrodas Rg. Tie ir Rgas Doms, Rgas ordepils (viduslaikos Livonijas
ordea pils un mestra rezidence), kas taj laik bija Krievijas imprijas Baltijas provinu
Rgas enerlgubernatora mtne. Turklt Sv. Ptera baznca, Sv. Jkaba baznca, k ar
266 Zigfrda fon Fgezaka romna tetraloij ir saskatmas daudzas paralles ar Riharda Vgnera operu
Nbelungu gredzens.
107
Vidzemes bruniecbas nams (tagadjais Latvijas Republikas Saeimas nams), kur galvenaj
zl karjs vairki seno Livonijas dzimtu erboi un kur taj laik notika Vidzemes
landtga sdes. 19.gs. vcbaltu muinieku varoi ir bruinieki un misionri, kuri, 12.gs.
beigs ierodoties Baltijas zems, ar krustu un zobenu pievrsa vietjos iedzvotjus
kristgajai ticbai. pai nozmga persona vcbaltieiem ir Livonijas ordea mestrs Valters
fon Pletenbergs, kur 1502.g. bija uzvarjis krievu karaspku kauj pie Smoinas ezera
(netlu no msdienu Latgales ziemeaustrumu robeas, tagad Pleskavas apgabal.) Z. fon
Fgezaka romnos attloto vcbaltieu varoi ir viu seni, to starp vecais Baltazrs
Heidenkamps, kur bija Zviedrijas karaa Kra XII (1682-1718) trabants.267 Par vcbaltieu
varoni var nosaukt ar vcu komponistu, vcisk gara apdzejotju Rihardu Vgneru, kur
darbojies Rg kapelmeistara amat. To laiku varonis Baltijas vcu minorittei neapaubmi
bija ar vcbaltu izcelsmes vsturnieks, vcbaltieu intereu aizstvis Krlis rens, kas 1869.
g. uzrakstjis polemisko rakstu Livonieu atbilde uz slavofila Jurija Samarina prieklikumu
likvidt Baltijas provinu autonomiju un ts prkrievot. sts vcu varonguma iemiesojums, ar
kuru sevi biei identific romn apraksttie vcbaltiei. 19.gs. vcbaltieu muinieku rituli
bija, piem., regulrs kolektvs muinieku priekteu kapu un bazncas apmekljums; savu
Baltij (gan tagadjs Latvijas, gan Igaunijas teritorij) dzvojoo radu apmeklana; medbas,
kur piedaljs tikai vriei un zni; regulras pieemanas un balles Rg Bruinieku nam
vai pie rezidjo landrta; znu iesvtbas pieauguo krt ar simboliku krsu deeli un
lenti; Rg organiztie Teitoburgas lasmie vakari vcbaltieu studentu vid, labas
uzvedbas manieres, piem., sasveicinanas laik meitenm knikst, zniem skpstt roku
dmm. Cita vcbaltieu kultras identittes konstruanas telpa ir studentu korporcijas, kur
k senos Livonijas karavru laikos ar zobenu pieskrienu uzma bruniecb. Balstoties uz
bakalaura darba tzm, var izcecint, ka 19.gs. vcbaltieu muiniecbas vrtbas bija:
tolerance, paaizliedzba, taisngums, sadraudzba, pienkuma apzia. 19.gs vcbaltiei
uztvra sevi par misionriem un kultrtreriem (Kulturtrger kultras nesji),
nozmgkiem vidutjiem starp Rietumiem un Austrumiem, starp Vciju (tvzemi) un Baltiju
(dzimteni), kuri tpat k viu seni vcu misionri un bruinieki k civilizts pasaules
prstvji atnesa Baltijas zems dzvojom pagnu tautm kristgo ticbu un eiropeiska
rakstura kultru.
267 Vec Baltazra Heidenkampa prototips ir Baltazrs fon Kampenhausens (Balthasar von Campenhausen),
kur skum bija Kra XII trabants, bet pc Krievijas imprijas uzvaras Lielaj Ziemeu kar kuva par cara
Ptera Liel armijas enerlleitnantu. (Sal. Fgezaks, Zigfrds fon. Baltieu gredzens. Rga: Vesta-LK, 2012,
334. lpp.)
108
Pc 1905.g. revolcijas notikumiem miermlga un idilles pilna vcbaltieu

aristokrtijas dzve ska pakpeniski prvrsties par lielm ausmm. Bezkonflikta
vcbaltieu, latvieu/ igauu un krievu ldzspastvana pc abm revolcijm varis nebija
iespjama, Ptera I garantt kultras autonomija bija spcgi apdraudta, vcbaltiei
mazkums cieta, no vienas puses, no krieviem un rusifikcijas paskumiem, un no otras
puses, no Baltijas autohtonm tautm un to emancipciju, kas prauga nacionlaj kustb.
Nacionlo valstu Latvijas un Igaunijas izveidoans un demokrtisk vairkuma principa
uzvara iezmja ilggadj vcbaltieu dominant stvoka beigas. Boeviku terors 1919.g.
lika ciest ne tikai vcu muiniecbai, bet ar gardzniecbai. Tau Rgas atbrvoana no
boeviku karaspka 1919.g. 22.maij va vcbaltieiem un latvieiem saliedties. Turklt
veiksmgas atbrvoanas cu beigas, spcga Paula maa angtba vcbaltieu kopienas
likten institucionlaj un politiskaj lmen, 1919.g. Latvij izsludint Skolu autonomija, k
ar 1925.g. izsludint Mazkumtautbu Kultras autonomija pacla vcbaltieu paapziu.
Autoritro remu nodibinans Latvij, Igaunij n Vcij 1930.-o gadu skum arvien
vairk veicinja iekjo konfliktu vcbaltieu dvsel starp nacionlo piederbu un valsts
piederbu. Jaunks paaudzes vcbaltiei galvenokrt pozitvi uztvra un atbalstja Tre reiha
ideju par visu vcieu apvienoanos vienotaj nacionlaj valst. Pakpeniski Baltij tika
dibintas Kustbas (Bewegungen), kuru mris bija vcbaltieu nacionls paapzias
stiprinana un apvienoans ar vcieiem-nacionlsocilistiem. Iekjs pretrunas un
socipolitiskie procesi noveda pie vcbaltieu prcelans (Umsiedlung) saska ar 1939.g.
23.augusta Hitlera-Staina paktu.268 Pamatojoties uz autores bakalaura darba gtajiem
rezulttiem, k ar k apgalvo Arveds fon Taube sav ptjum, nacionl identitte bija
dominjo ldz 1939.g. pr reionlo, savukrt uzturans Tre reiha okuptaj Vrtas
novad Polij Otr pasaules kara laik un vilanas Hitlera rem pagrieza vcbaltieu
kolektvo identitti pretj virzien arvien spcgka vcbaltieiem kuva reionl
paapzia, un arvien vajka nacionl identitte.
Pc Otr pasaules kara beigm vcbaltiei k bgi bga uz sadalto Vciju. Daudzi
pazaudja ne tikai dzimteni, bet ar visu savu mantu un radiniekus. Nacionlsocilisma laik
populariztais paapzmjums baltvciei tika tabuizts. Pirmie minjumi apvienoties
Valstsvcij notika uz reliijas pamata 1949.g. tika nodibinta Evanliski luteriska
paldzbas komitja (Hilfskomitee der Evangelisch-lutherischen Deutschbalten).Tau jau
1950.g. vcbaltiei apvienojs politiskaj lmen Vcbaltieu novadniecb federlaj zem
268 Taube, Arved Freiherr von. Thomson, Erik von. Die Deutschbalten. Schicksal und Erbe einer
eigenstndigen Stammesgemeinschaft. 2. Auflage, Lneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft e.V., 1978, S. 48-75
109
(Deutschbaltische Landsmannschaft im Bundesgebiet). politisk aparta darbbas

rezultts bija pieirana visiem vcieiem Tiesbas uz panoteikanos un dzimteni (Recht
auf Heimat), k ar Vcu bgu harta Charta der deutschen Heimatvertriebenen
1950.g.. 1950.-os un 1960.-os ldz ar vairku vcbaltieu biedrbu un organizciju dibinanos
vai to darbbu atkal-atjaunoanos vcbaltieu identitte atguva savu spku vcbaltiei
pievrss sava baltiskuma restauranai, savas tvu zemes un dzimtenes kultras sakaru
veidoanai
jau
Valstsvcij.
Viens
no
nozmgkajiem
vcbaltieu
diasporas
institucionalizanas minjumiem bija Baltijas universitte (Baltische Universitte), kuru

1946.g. ar Lielbritnijas (okupcijas zonas) rlietu ministrijas atauju dibinja prvietots
personas/ bgi no Baltijas valstm Hamburg (vlk Pineberg ldz pat 1949.g.), un kura
veicinja studentu korporciju tradcijas attstbu un izplatanos Vcijas Republik.
Vcbaltieu diasporas biedrbu tkls institucionalizjs ar aizjrs 1953.g. tika dibints
Baltieu pulci Austrlij (Baltischer Zirkel in Australien), 1958.g. Vcbaltieu
asocicija (German Baltic Association) ujork.
1971.g. tika reistrti adi dati: Rietumvcija 40 759 vcbaltieu, Austrumvcij
9673, aizjrs (Kand, ASV, Austrlij) 7136, un cits Eiropas valsts 2219. 269 Arveds fon
Taube, vcbaltieu vstures un paapzias ptnieks atzst, ka ir grti atrast objektvus
kritrijus, kas nosaka cilvka piederbu vcbaltieiem tie var bt gan emocionls piederbas
sajta, gan piedzimana Baltij, gan rezidence Baltij ldz 1939.g., gan laulba ar Baltij
dzimuo un dzvoo cilvku, gan piederba vcbaltieu biedrbai vai organizcijai. Vcbaltieu
identitte ir grti definjama pardba gan cilvkiem no malas, gan paiem vcbaltieiem
(k atzina vairki autores veikts anketanas respondenti), bet t ir labi uztverama caur ts
simboliem, varoiem un rituliem. K jau tika konstatts, biedrbas un organizcijas Vcij,
Latvij un Igaunij auj vcbaltieu saglabti un kopt vcbaltieu identitti ldz pat
msdienm. Vcbaltieu kopiena no sev noslgt un iekapsult fenomena 19.gs. muinieku
laikos prtapa par demokrtiski domjoo, kultr balstto diasporu 21.gadsimt.
2006.g. Tartu organizcijas Domus Dorpatensis ir veikusi aptauju dau vcbaltieu
organizciju biedru vid par viu vcbaltieu identitti. Saldzinjum ar maistra darba
autores ptjumu, Domus Dorpatensis anketanas auditorija bija lielka 311 cilvki, k ar
ldz 1920.g. un 1920.-29.gadu period dzimuo respondentu skaits bija procentuli lielks. 270
269 Turpat, S. 71
270 Ldz ar to veckas paaudzes prstvju (ldz 1920.g., 1920.-1929.g.) viedoklis Tart stenots anketanas ir
izpausts spcgk nek 2016.g. aptauj.
110
Izejot no t, ka pc savas tematikas jautjumi Domus Dorpatensis aptauj bija ldzgi, k ar

no t, ka anketanas auditorija bija ar ldzga271 un sprieot pc ts rezulttiem, 130 no 311
respondentiem atzmja savu piederbu pie vcbaltieiem, savukrt tikai 14 pie
vcieiem. Atirb no iem rdtjiem, 2016.g. anketan procentuli lielks bija to
respondentu, kuri atzmja sevi par vcieiem. Tdu atirbu identitt var saistt ar
vecumu, proti, 2006.g. aptauj piedaljs vairk veckas paaudzes vcbaltieu nek 2016.g.,
kuri apzm sevi k vcbaltiei, jo piedzima un auga Baltij. Savukrt 2016.g. aptauj
piedaljs vairk to respondentu, kuri, vai nu gan piezima, gan auga jau Baltija (vai daji
Polij), vai, kaut gan piedzima Baltij, savu brnbu pavadja jau Vcij. Atirbas starp
2006.g. un 2016.g. aptauju rezulttiem ir sastopamas ar jautjuma par vcbaltisks
identittes lomu. 2006.g. anketas uzrdja procentuli lielku respondentu skaitu, kuriem viu
vcbaltisk identitte un izcelsme ir oti svarga. Savukrt, t k 2016.g. aptauj 1920.g1929.g. period dzimuo respondentu skaits bija samr neliels, vairkumam viu
vcbaltiskums bija vienkri svargs. Tau tpat k 2016.g. anketan vairki 2006.g.
respondenti nordja savu eiropeiskumu un kosmopolitismu (pasaules pilsonbu), un
uzsvra Eiropas lomu viu gan k personu, gan k diasporas identittes veidoanos. Zmgi ir
tas, ka, t k 2006.g. aptauj piedaljs vairk vecks paaudzes vcbaltieu, ankets bija
vairk ierakstto balticismu, vcbaltu idiomu, vcbaltieu ritulu un tradciju. Tau abs
aptaujs nordtie balticismi bija galvenokrt saistti ar dieniem, un balticismu pareizrakstba
pau respondentu vid varijas (piem., Pliete/ Plite; Bini/ Blini; Pasxa/ Pascha), jo vcbaltu
dialekts ir fenomens, kur eksistja mutvrdu form dads Baltijas mals, bez centraliztas
un fikstas pareizrakstbas.272 2006.g. un 2016.g. dadu vcbaltieu biedrbu loceku vid
veikto aptauju saldzinjums apliecinja to, ka vcbaltieu identitte ir atkarga no paaudzes
vecka paaudze, kuras prstvji piedzima un auga Baltij, tagad dzvojot Vcij, vairk
identific sevi ar baltiskumu, savukrt jauno paaudu prstvji (pc 1939.g. dzimuie), kuri
piedzima vai nu Polij, vai jau Vcij, un savu brnbu pavadja jau Vcij, vairk identific
sevi ar vciskumu.
Apkopojot vcbaltieu diasporas kolektvs identittes analzi dinamik, var nonkt
pie secinjuma, ka period no 19.gs. ldz msdienm vcbaltieu identitte piedzvoja
271 2006.g. anketanas respondenti bija tdu vcbaltieu biedrbu loceki k Carl-Schirren-Gesellschaft,
Verband der Baltischen Ritterschaften, Evangelischer Hilfsverein, Deutschbaltishce Genealogische Gesellschaft,
Studentenverbindung, Deutschbaltischer Jugend- und Studentenring, Domus Rigensis un Landsmannschaft.
272 Bender. Die Deutschbalten und das baltische Deutsch. Anno 2006. In: Germanistik als Kulturvermittler:
Vergleichende Studien. Vortrge der III. Germanistenkonferenz an der Universitt Tartu, S. 25
111
spcgu, dziu transformciju. emot vr to, ka darba fokusa grupa ir vcbaltu

muiniecba, k ar atsaucoties uz identittes koncepcijm, var apgalvot, ka 19.gs.
vcbaltieiem ir eksluzv kolektv identitte vii dzvo idilliskaj Livonijas laiku
bruinieku vrtbu pasaul ar tai raksturgo simboliku, varoiem un rituliem, norobeoti no
citm Baltijas kultras grupm (latvieiem/ igauiem, krieviem) un komunicjot prsvar tikai
ar saviem tuviem vai tliem vcbaltu izcelsmes radiniekiem. 19.gs. vcbaltieu muiniekiem
ir autonom jeb korporatv identitte. 19.gs. vcbaltiei cents kopt septisimt gadu garum
konstruto smalko aprindu kultru, ko dvja par vciskumu. Tau jatzm, ka is
vciskums nav saistts ar nacionlo paapziu un etnosu, bet ir kultras identittes
raksturojums. 19.gs. vcbaltieu diciltgo vrtbas bija imene, sabiedriskums, pienkuma
apzia, misionrisms (protestantisks kristgs vrtbas) un kultrtrerisms.
20.gs. vcbaltieu kopienai ncs piedzvot dadus socilpolitiskos notikumus
1905.g. un 1917.g. revolcijas, Latvijas un Igaunijas nacionlo valstu dibinanu, Pirmo
pasaules karu, Otro pasaules karu un 1939.g. prcelanos (Umsiedlung), kuri spcgi
ietekmja kolektvs identittes attstbu. Starpkaru period, ldz 1939.g. vcbaltieu diaspor
arvien stiprk pr reionlu izpauas nacionl identitte, jo taj laik vairkums, it pai
jauns paaudzes vcbaltiei atbalstja Hitlera nacionls idejas. Tau pc Otr pasaules kara
beigm vcbaltieu identitte krasi mains, proti, reionl identitte jeb piederba Baltijas
reionam kst viiem svargka par nacionlo. 20.gs. 50.-os un 60.-os gados vcbaltiei jau
Vcij dzvodami, sk pakpeniski restaurt savu kolektvo atmiu un konstrut savu
kultras identitti, balstoties uz ldz 1939.g. Baltij izveidoto kultru ar visiem ts simboliem,
varoiem un rituliem. Kop 1950.-iem gadiem par centrlo kultras platformu vcbaltieu
identittes manifestcijai un kultras sakaru veicinanai starp Baltiju un Vciju, kst dada
tipa vcbaltieu biedrbas un organizcijas. 1962.g. 6.oktobr Darmtate k Vcbaltieu
novadniecbas (Landsmannschaft) pilstaoficili kuva par vcbaltieu kultras platformu ar
sertifiktu, kur ir atrodami di vrdi: Kur dzimtene ir skaidri un dzii iesakota gar un
dvsel, t vairs nekad neizzuds.273 1990.g. 3.aprl par galveno federlo zemi, kas
nodarbojas ar vcbaltieu kultras mantojuma saglabanos un kopanu, kuva Hessene, kas
ar apmusies turpmk finansili atbalstt vcbaltieu biedrbas un organizcijas.274
2006.g. Tartu organizcijas Domus Dorpatensis stenots aptaujas un 2016.g. maistra
darba autores veikts anketanas rezultti liecina par to, ka 21.gs. vcbaltieu biedrbu
273 Wo Heimat klar und fest im Geiste und im Gefhl begrndet ist, kann sie nimmermehr verloren gehen.
274 Sal. Schlau. Die Deutsch-Balten, S. 129-130
112
locekiem visspcgk izpauas reionla identitte un nostaisk (ar noslieci uz utopisko)

paapzia. Jsecina, ka, ja 19.gs. un 20.gs. skum Baltijas vciei, dzvojot Baltij, cents
visdi saglabt un kopt savu vciskumu, tad msdiens - 21.gs., Vcijas Republik mtoie
vcbaltiei cenas saglabt, un ar dadiem mehnismiem turt pie dzvbas savu
baltiskumu. Vcbaltieu kolektvs identittes analze diahroniskaj griezum va nonkt
pie secinjuma, ka centrls vrtbas gan 19.gs., gan 20.gs., gan msdienu vcbaltieiem ir
imene, imeniskums, seni, senu kultras mantojums, sabiedriskums, viesmlba,
pienkuma apzia. Var atzmt, ka tdi vcbaltieu kolektvs identittes komponenti k
misionrisms un kultrtrerisms, ar 21.gs. ir raksturgi Vcij mtoajai vcbaltieu
diaporai. No 19.gs. atiras tikai konteksts, proti, msdienu vcbaltieu diasporas prstvji ir
Vcijas pilsoi, kuri, k kultrtreri un misionri aizstv eiropeisko demokrtisko vrtbu
sistmu. Btiskkie vcbaltieu kolektvs identittes elementi, kuri stabili izpauas 19.gs.21.gs. period dzvojoo vcbaltieu diciltgo sabiedrb, ir kultra un kolektv atmia.
Atirb no 19.gs., kad vcbaltieu augstkajai krtai bija raksturga eksluzv kolektv
identitte, msdiens vcbaltieu muiniecbas pcteiem manifestjas inkluzv identitte.
Lai gan vairkumam darb ptmo biedrbu prstvjiem ir svarga viu izcelsme un piederba
uniklajai kultras grupai, paralli vcbaltiskajai viiem piemt vcisk identitte (piederba
vcu kultrai, tautai un valstij), k ar dubults dzimtenes fenomens. Centrlais apgalvojums,
ko var izsecint darba ietvaros, ir tas, ka vcbaltieu identitte ir paaudzes jautjums,
proti, jo vecks ir vcbaltieu organizcijas biedrs, jo spcgks ir via baltiskums/
vcbaltiskums (piederba vcbaltieu diasporai), un otrdi, jo jaunks ir vcbaltietis, jo
spcgks ir via vciskums (piederba vcu tautai un Vcijas Republikai).
Tdas mazs diasporas k vcbaltiei identittes saglabans msdienu Vcijas
Republikas multikulturlaj sabiedrb ir sareta lieta. Tau vcbaltiei ir atradui savu
niu, kur kopt, attstt, izplatt un nodot tlk savu kultru. Kolektvs identittes
pastvanas garants ir regulra kopienas kultras manifestans un komunicana, ko, k
liecina maistra darba kontekst izptts organizcijas, vcbaltiei efektvi steno ar
vairku instrumentu paldzbu.
113
NOBEIGUMS
Maistra darba pamatuzdevums bija noskaidrot, kd veid msdiens tiek kopta vcbaltieu
kopienas identitte un k funkcion ts saglabanas mehnismi. Turpinot bakalaura darb
aizskto tmu par vcbaltieu identittes izpausmm, aj darb autore fokusjas uz
identittes saglabanos ietekmjoo faktoru analzi vcbaltieu organizcijs Vcij, Latvij
un Igaunij msdiens. Maistra darba tmas specifika ir saistta ar 21.gs. aktulo diasporu
problemtiku vcbaltiei ir kultrantropoloiski interesanti k kultras diaspora, kura ir
izstrdjusi mehnismus, kas sekm viu vcbaltisks identittes saglabanos. T k
msdienu vcbaltieu diasporas identittes konstruana un ts kopana iekaujas 21.gs.
eksistjoo kultru savdabguma saglabanas problemtik, un t k darba autorei ir ilgstoa
interese par vcbaltieu kultras un identittes jautjumu, k ar pastvga komunikcija ar
vcbaltieu biedrbm un citm vcbaltieu organizcijm Latvij, Igaunij un Vcij, k
galvenais maistra darba mris tika izvirzts: konstatt faktorus, kas ietekm vcbaltisks
identittes saglabanos vcbaltieu biedrbs un organizcijs Vcij, Igaunij un Latvij
msdiens.
Saska ar darba mri ptjuma jautjumiem un uzdevumiem (skat. Ievad), autore
veica aptauju anketanu un intervijas Vcijas, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu
organizciju loceku un vadtju vid. Ar aptaujas paldzbu, tika noskaidrots, kdas ir
msdienu vcbaltieu kolektvs identittes nozmgks sastvdaas, k vcbaltieu vrtbas
un tradcijas tiek saglabtas un nodotas nkamm paaudzm msdiens, k ar kd veid
114
funkcion Vcijas, Igaunijas un Latvijas vcbaltieu biedrbas 21.gadsimt. Maistra darba

aptauj
bija iekauti jautjumi par vcbaltieu vsturiskajm, politiskajm, socilajm,
reliiskajm, k ar kultras prliecbm. Aptauja va defint msdienu vcbaltieu kopiens

aktulos simbolus, ritulus, varous un vrtbas. Aptaujas rezultti tika interpretti, balstoties
uz vsturiskiem un kultrvsturiskiem materiliem, k ar uz kultrteortiskiem,
kultrantropoloiskiem un starpkultru komunikcijas teorijas konceptiem. Ptot
vcbaltieu identitti, autore balstjs ne tikai uz aptaujas rezulttiem, bet ar uz saviem
novrojumiem, kas tika veikti kop 2013.g., regulri piedaloties dadu vcbaltieu
organizciju rkotos paskumos gan Vcij, gan Baltij.
Vcbaltieu kopiena tika analizta vairkos lmeos gan no iekjs (emisks)
perspektvas (respondentu atbildes un paas autores novrojumi, interpretcija), gan no rjs
(tisks) perspektvas (vsturiskie teortiskie materili par vcbaltieu kopienas fenomenu).
T k maistra darba ptmie avoti ir aptaujas rezultt iegts atzias, k ar paas autores
ldzdalbas novrojumi, identittes ptjums tika veikts, izmantojot kvalitatvo satura analzi.
Maistra darba teortisko bzi veidoja gan dadu vsturnieku, piem., G. fon Pistolkora, V.
lau, G. fon Rauha, P. Krupikova, R. Cera un L. Dribina, ptjumi par vcbaltieu
kopienas attstbu, gan kultrantropologu, kultrsociologu un starpkultru komunikcijas
teorijas ptnieku piem., Kl. Grca, F. Barta, T. Eriksena, T. Parsona, E. Broinski-vbes, A.
Asmanes, G. Maleckes, J. Asmana, G. Hofstedes, teortiskie darbi saistb ar kultru, ts
ietekmi uz kolektvo apziu, kolektvs apzias veidoanos, kolektvo atmiu, kolektvo
identitti, patlu un svetlu.
Vcbaltieu organizcijas, kuras bija maistra darba fokus, ir Kra rena Biedrba,
Baltijas bruniecbu apvienba,Vcbaltieu enealoijas biedrba,Vcbaltieu biedrba,
Corps Concordia Rigensis,Vcbaltieu Tartu Universittes studentu korporcija Minhen ,
Vcbaltieu novadniecba,Vcbaltieu kultras fonds, Vcbaltieu studentu fonds,
Vcbaltieu jaunieu un studentu savienba,Domus Rigensis. Tartu organizcijas Domus
Dorpatensis specifika atiras no iepriek mintajm Vcijas un Latvijas vcbaltieu
biedrbm. Domus Dorpatensis funkcijas orientjas uz ptniecisko darbu un Baltijas valstu
studentu zintnisko intereu realizcijas atbalstu. Domus Dorpatensis ir spcgs balsts
vcbaltieu kopienai Igaunij 21.gs., kas aktvi sadarbojas ar Vcu Kultras instittu Tart
(Tartu Saksa Kultuuri Instituudi), bet oficili reistrts biedroans (iespjas kt par biedru)
taj nav.
Vcbaltieu diasporas analzes proces tika konstatts, ka msdienu vcbaltieu
diasporai pastv sava kultras platforma kultras centri (biedrbas un organizcijas)
115
noteikts pilsts, kur kopienai piedergie regulri satiekas, komunic, turpina praktizt savas
tradcijas, nodot ts tlk saviem brniem un mazbrniem empriskaj (imenes lok) un
institucionaliztaj (organizcijs) veid, k ar turpina veicint kultras sakarus starp Vciju,
Latviju, Igauniju, Lietuvu un Krieviju. das pilstas Vcij ir Hamburga, Darmtate un
Lneburga, savukrt Latvij Rga un Igaunij Tartu. Tdjdi var apgalvot, ka vcbaltieu
diasporai ir institucionalizt komunikcija.
Maistra darba ietvaros veikts aptaujas mrauditorij iekaujs vairkas paaudzes:
pirms 1920.g. piedzimuo respondentu ir 3 % no kopj skaita, ap 18 % piedzima 1920.29.gg., 1930.-1939.gg. piedzimuie veido 34 % no atbildtjiem, ap 22 % ir no 1940.1949.gg. paaudzes, ap 14 % ir 1950.-59.gg. paaudzes prstvji un 1960.-69.gg. piedzimuie
veido 5 % no aptaujtiem un 4 % 1970.-79.gg. Izptot respondentu paidentificanos, bija
iespjams nonkt pie diem datiem: vairkums (77) defin sevi k vcbaltiei, 56 k
vciei, 22 k baltvciei, 14 baltiei, 26 no aptaujtajiem jau apvilktajam
variantam pierakstja klt vl citu padefinciju, piem., eiropietis vai pasaules pilsonis.
No t var izsecint, ka vcbaltieiem k kultras grupai ir diezgan augstais diasporiskas
identifikcijas lmenis. Jnorda, ka lielkoties respondenti apvilka vairkas opcijas,
galvenokrt baltvcietis un vcbaltietis kop (dai rakstja, ka tas ir viens un tas pats, bet
dai, ka baltvcietis/e ir vsturiski novecojis jdziens un msdiens netiek lietots). Tau
vairkums respondentu (53) uzskata sevi par vcieiem un vcbaltieiem vienlaicgi. Tas
auj nonkt pie secinjuma, ka ptmo vcbaltieu biedrbu locekiem ir dubults identittes
paveids, kas sakojas dubultaj mjiskum (homeness). Vcbaltieu dubult identitte
izpauas, piem., mediju lietoan (it pai veckajai paaudzei). Tika noskaidrots, ka
respondentus var pieskaitt pie dulistiem mediju telp, jo vii lieto gan Vcijas Republikas
piedvtos, gan vcbaltieu organizciju raotos medijus, lasa avzes un citu literatru gan no
Vcijas, gan no Baltijas.
Aptauja va noskaidrot, ka kopum vcbaltieu loceku vid ir manma da
tendence: vecka, pirmskara paaudze apzm sevi ar jdzienu vcbaltietis, baltvcietis
vai baltietis, savukrt pckara paaudzes (1939.-1979.gg.) defin sevi jau k vciei, lai
gan jatzst, ka pastv ar dai izmumi, kad 1920.-os g. Baltij dzimuie vcbaltiei
paidentificjas k vciei (14 pirmskara paaudzei piedergie). Attiecb uz to, cik svarga
vcbaltieiem ir viu vcbaltisk identitte izcelsme un unikl kultra, bija iespjams
nonkt pie sldziena, ka 27 respondentiem oti svarga, 58 svarga, 6 nedaudz svarga, 4
vispr nav svarga. Biei respondenti uzsvra, ka viiem pirmm krtm ir svargi bt
eiropieiem. Apkopojot respondentu atzias msdienu vcbaltieiem prsvar ir dubult
116
identitte, un no paaudzes ir atkargs tas, vai baltiskums domin pr vciskumu, vai

vciskums domin pr baltiskumu. Daudziem respondentiem dubult identitte praug
multiplaj identitt. Lai gan pastv ar dai izmumu gadjumi, kopum bija manma da
tendence: jo vecks ir respondents, jo spcgka viam ir izpausts baltiskums jeb
vcbaltieu identitte, savukrt jo jaunks ir respondents jo spilgtk viam
manifestjas vciskums jeb vcu identitte. Anketanas rezulttu interpretana va
konstatt, ka vairkumam respondentu ir dubults dzimtenes fenomens vii viendi
uztver Vciju savu tagadjo dzvoanas vietu, un Baltiju savas vai savu vecku/vecvecku
dzimanas vietu. Tas var bt par pamatu tam, ka vii joprojm izdala atsevius jdzienus
dzimtenes (Heimat) un tvzemes (Vaterland) apzmanai. Galvenais faktors, kur nosaka
vcbaltieu kopienas prstvju eogrfisko identificanos ir piederba noteiktai paaudzei.
Tie aptaujtie, kas piedzima ldz Otr pasaules kara skumam, identificjas vairk ar Baltiju
k reionu vispr, konkrtu reionu tagadjm Latviju un Igauniju, vai pilstu un vispr
baltiskumu. Savukrt tie aptaujtie, kuri piedzima pc Otr pasaules kara beigm, vairk
identificjas ar Vciju un vcu kultru un vciskumu. T k anketanas respondenti
daudzkrt uzsvra ar cieu emocionlu saistbu ar Eiropu un Eiropas vrtbm, var teikt, ka
daudziem ir ar eiropeisk identitte/ eiropeiskais patls.
Baltiskums jeb piederba vcbaltieu kopienai ir interpretjama k kultr balstt
patnba, citiem vrdiem sakot, k savdabba, kas izpauas tikai kultr. Proti, baltiskums ir
veids, kd msdienu vcbaltieu diasporas prstvji dzvo un komunic sav starp,
baltiskums ir vcbaltieu kultra un viu patla pamatelements. K vienojoos elementus
sav vcbaltiskaj identitt aptaujtie redz kopgs vrtbas, vsturi, kultras prakses un
ritulus, kas taj pa laik kalpo par btiskiem, viu uniklo kultru konstrujoiem
komponentiem. K vcbaltisks identittes bzi var mint tdus simbolus k Baltiju k
reionls piederbas vietu, Baltijas ainavu, labas zinanas par Baltijas vsturi, (nelielas, un
no paaudzes atkargas) baltu valodu (latvieu, igauu) zinanas, vcbaltieu biedrbs izdots
avzes un urnlus, piem., Baltische Briefe, Mitteilungen aus baltischem Leben,
vcbaltieu erboni un moto In Treuen fest , no valstvcieiem atirgo vsturi, tradcijas,
kultru, notikumus (piem., landesvra cas, vcbaltieu saliedtba Pirm un Otr pasaules
kara laik, prcelans (Umsiedlung) uz Vartegau), savu izcelsmi un ts apzinanos,
specifisku audzinanu (diciltgo manieru kopana), irisku apziu, vcbaltu dialektu ar tam
raksturgo intonciju (piem.,Sakuska, Kotlettchen, Rosa Manna, Kissel, Burkanen,
Apfelsinen, Lupat), idiomm, anekdotm un asprtbm (Pratchen), vcbaltieu
neatkarga un brva domana (eiropeisko vrtbu kontekst), vcbaltieu autoritu ne117
respektana, k ar tdus varous k bruiniekus krustneus (savus senus), landesvru

(savus priekteus), K. renu, T. mani, P. mani, Z. fon Fgezaku, Z. Bergengrnu, H.
Erhardu,V. Litu.
Paidentifikcij ar vciskumu k svargkie faktori respondentiem tika minti:
runt vcu valod, bt Vcijas pilsonim/ei, lielku dzves dau nodzvot Vcij.
Piederbas sajta vcu kultrai un lepnuma lmenis par Vciju vcbaltieu organizciju
biedru vid galvenokrt ir atkargs no piederbas noteiktai paaudzei. Ja veck paaudze ir
diezgan kritiski noskaota pret msdienu Vcijas Republikas politiku un sasniegumiem
dads jomas, tad jaunk paaudze ir vairk apmierinta ar Vcijas politisko ietekmi pasaul
un pankumiem ekonomik, zintn un kultr; ja vidj un jaun paaudzes aktvi piedls
Vcijas socilpolitiskaj dzv, tad veckajai paaudzei piedergie ir maz iesaistti taj. Turklt,
t k jdziens lepns liks daudziem respondentiem prk spcgs un uz nacionlismu
tendts, vii pai piedvja dadas alternatvas ir apmierints ar..., ir prieks par..., ir
laimgs par....
Izptot vcbaltieu organizciju biedru atzias par viu patlu, bija iespjams nonkt
pie das likumsakarbas: jo vecks ir vcbaltietis, jo stiprka viam ir piederbas sajta
Baltijai vai Baltijas valstm, jo jaunks bija respondents, jo vjka ir via piederba
Baltijai, un jo stiprka ir via vciska un eiropeiska paapzia. Izanalizjot ptmo
biedrbu loceku atbildes par tipiskm vcbaltieiem iezmm, bija iespjams noteikt tipisku
vcbaltieti ar dm raksturpabm: tvzemi mlos; konservatvs; pieticgs; atklts; ar
lielu pienkuma apziu; savas tradcijas apzinos; nosvrts; melanholisks; romantisks; ar
plau vrienu; paapzings; dzimteni mlos; labsirdgs; dabu mlos; godgs; uzticbas
ciengs; izpaldzgs; optimistisks; humorpilns, asprtgs, jautrs; piekljgs; patstvgs;
uzticgs; arogants; valdtkrs; lepns. T k vcbaltiei daji konstru savu identitti,
pretnostdot sevi valstsvcieiem, pamatojoties uz respondentu atzim, bija iespjams
nonkt pie da valstsvcieu svetla: individulistisks,mietpilsonisks, aprobeoti domjos,
enerisks, akls, krietns, mrtiecgs, emocionls, godkrgs, pc (prsvar materilajiem)
pankumiem tiekos, alkatgs, pedantisks, laba kru prvaldba, relistiski un kritiski
domjos, tagadnes un nkotnes kategorijs domjos. Respondenti nordja ar uz to, ka
valstsvciei ir tauta (Volk), savukrt vcbaltiei ir tautas ira (Volksschicht) pie tam,
2016.g. anketanas gadjum aristokrtiskais slnis. Turklt atkirb no vcbaltieiem,
valstsvcieiem nebija pieredzes ldzspastvan ar ne-vcieiem un daudzvalodgas
ikdienas. Savelkot kop vcbaltu izcelsmes svarguma pakpi ptmo vcbaltieu biedrbu
loceku vid (vairkumam svarga), un to, kdu lomu spl vcbaltu izcelsme
118
respondentu dzv, var secint, ka msdienu vcbaltieu identitte visvairk un visbiek

izpauas saldzinjum un pretnostatjum ar valstsvcieiem.
Neatkarb no vecuma ptmo vcbaltieu biedrbu prstvji jt lielu iekjo atbildbu
pret saviem seniem, pret savu uniklo Baltij konstruto kultru, kuras saglabana un pie
dzvbas uzturana gan Vcij, gan cits valsts ir kuvusi par viu un viu pcteu ma
pienkumu. darb ptmo biedrbu loceku kolektv atmia, kura vcbaltieu diasporas
gadjum ir identiska ar kultras atmiu, sastv no imenes atmias, traumatiskas atmias
(1905.g. un 1917.g. revolcijas, Pirmais un Otrais pasaules kar, 1939.g. prcelans
(Umsiedlung)), nostalisks atmias un utopisks atmias. Dzvojot Vcij, vcbaltu
diciltgo pcncji turpina saglabt smalkas aristokrtisks manieres, visdi piekopjot senu
tradcijas, un izrdot cieu 800 gadu garum veidotajam Baltijas vcieu kultras
mantojumam jeb tagadnieciskojot kolektvo pagtni. Tdjdi kolektv atmia ir viens no
galvenajiem faktoriem, kas tiei ietekm vcbaltieu identittes veidoanos un pastvanu ar
21.gadsimt. Vcbaltieu diasporas kolektv domana ir orientta uz pagtni. Tomr, ja
veckajai paaudzei pagtne domin pr tagadni, tad vidjs un jaunks paaudzes
prstvjiem tagadne domin pr pagtni, jo vii ir pilnb integrti Vcijas Republikas
sabiedrb.
Vcbaltieu atcerans praku stenotji ir vairkas vcbaltieu organizcijas Vcij,
Latvij un Igaunij. K spilgtkos piemrus vcbaltieu kolektvs atmias uzturtjiem
ptmo biedrbu vid var mint Corps Concordia Rigensis Vcij un Domus Rigensis
Latvij. Tau, izptot Igaunijas biedrbas Domus Dorpatensis struktru un darbbu, tika
konstatts, ka ts tagadjie mri un uzdevumi kopt vcbaltieu kultras mantojumu vairs
neatbilst skotnjiem. Neskatoties uz to, ka finansili Tart mjojo Domus Dorpatensis ir
ciei saistta ar darba ietvaros ptmajm Vcijas un Latvijas vcbaltieu organizcijm,
palaik t fokusjas uz Igaunijas sabiedrbu un prsvar jauniem cilvkiem Igaunijas
studentiem, atbalstot viu projektus, kas tikai dareiz ir veltti vcbaltieu kultrai.
21.gs. vcbaltieu biedrbu locekiem visspcgk izpauas reionla identitte un
nostaisk (ar noslieci uz utopisko) paapzia. Jsecina, ka, ja 19.gs. un 20.gs. skum
Baltijas vciei, dzvojot Baltij, cents visdi saglabt un kopt savu vciskumu, tad
msdiens 21.gs., Vcijas Republik mtoie vcbaltiei cenas saglabt, un ar dadiem
mehnismiem turt pie dzvbas savu baltiskumu. Vcbaltieu kolektvs identittes
analze diahroniskaj griezum va nonkt pie secinjuma, ka centrls vrtbas gan 19.gs.,
gan 20.gs., gan msdienu vcbaltieiem ir imene, imeniskums, seni, senu kultras
mantojums, sabiedriskums, viesmlba, pienkuma apzia. Var atzmt, ka tdi vcbaltieu
119
kolektvs identittes komponenti k misionrisms un kultrtrerisms, kas bija raksturgi

Livonijas bruniecbai, piemt ar 21.gs. vcbaltieu diasporai. Atirba ir taj, ka msdienu
vcbaltiei dzvo nevis Livonij, bet Vcij, un prsvar ir Vcijas Republikas pilsoi, kuri,
k kultrtreri un misionri aizstv eiropeisks demokrtisks vrtbas. Btiskkie
vcbaltieu kolektvs identittes elementi, kuri stabili izpauas 19.gs.-21.gs. period
dzvojoo vcbaltieu diciltgo sabiedrb, ir kultra un kolektv atmia. Atirb no
19.gs., kad vcbaltieu augstkajai krtai bija raksturga eksluzv kolektv identitte,
msdiens vcbaltieu muiniecbas pcteiem manifestjas inkluzv identitte. Kaut gan
vairkumam darb ptmo biedrbu prstvjiem ir svarga viu izcelsme un piederba
uniklajai kultras grupai, taj pa laik lielkajai daai respondentu ir raksturg dubult
identitte paralli vcbaltiskajai identittei viiem piemt vcisk identitte (piederba
vcu kultrai, tautai un valstij), k ar dubults dzimtenes fenomens. Viena no galvenajm
atzim, kas tika iegta ptjuma ietvaros, ir tas, ka vcbaltieu identitte ir paaudzes
jautjums, proti, jo vecks ir vcbaltieu organizcijas biedrs, jo spcgks ir via
baltiskums/ vcbaltiskums (piederba vcbaltieu diasporai), un otrdi, jo jaunks ir
vcbaltietis/e, jo spcgks ir via vciskums (piederba vcu tautai un Vcijas Republikai).
Savas baltisks kultras identittes saglabanai un kopanai msdiens vcbaltiei ir
izstrdjui vairkus mehnismus. Pirmm krtm, ts ir dada tipa biedrbas un
organizcijas, un tajs piekoptie rituli, kas auj atcerties vcbaltieu simbolus un
varous. Galvenais princips, uz kuru balsts darba ietvaros ptms Vcijas un Baltijas
vcbaltieu organizcijas, ir izcelsmes tkloans (Herkunftsvernetzung) un biedroans.
Vidjs un jaunks paaudzes vcbaltiei ir tendti ar uz transkulturlo un globlo jeb
pasaules tkloanos. Ptms vcbaltieu organizcijas veido vienu tklu, pie tam, gan pam
organizcijm aj tkl, gan to locekiem ir horizontl hierarhija. Latvij ar vcbaltieu
kolektvs atmias saglabanos un kultras identittes kopanu nodarbojas organizcija
Domus Rigensis, kuras struktra ldzins vairumam Vcijas vcbaltieu biedrbu struktrai
(ar oficili reistrjamo biedroanos un biedru naudu elementu), un kura kalpo par kultras
apmaias platformu Vcij un Baltij dzvojoajiem vcu kultras prstvjiem un vienkriem
ieinterestajiem.
Lai gan sav nosaukum Domus Rigensis un Domus Dorpatensis ir ldzgi, Igaunijas
vcbaltieu organizcijas Domus Dorpatensis darboans modelis ir pilngi citds. Ja Domus
Rigensis un prjs ptms vcbaltieu organizcijas Vcij fokusjas uz vcbaltieu
kolektvs pagtnes pieminanu un atceranos, tad Domus Dorpatensis ideoloija ir
orientta uz nkotni, proti, kaut gan skotnji Tart mjojos organizcijas Domus
120
Dorpatensis galvenais mris bija identisks ar Vcijas un Latvijas vcbaltieu biedrbm

vcbaltieu kultras saglabanos veicinana tad msdiens tas ir Igaunijas pilsonisks
sabiedrbas veicinana un stiprinana ar fokusu uz jaunieiem.
Vcbaltieu biedrbas un organizcijas Vcij, Latvij un Igaunij regulri rko
biedrbu loceku sanksmes, fikstos vakarus (Jour fixe), kongresus, seminrus, koncertus, k
ar ikgadji klasiskos tradicionlos paskumus, piem., enealoijas Diena Darmtat marta
skum, Pavasara Vcbaltieu jaunieu un studentu savienbas (visu paaudu) biedru loceku
tikans un balle Hamburg apra beigs, Baltijas Kultras Dienas (Baltische Kulturtage),
Kra rena diena (Carl-Schirren-Tag, 24.septembr) un Paaudu Diena (Generationentag)
Ziemevcij jnijas skum. K parasti vcbaltieu biedrbu rkoto paskumu programm
tiek iekautas vcbaltieu balles (kur tiek piekopta galanta uzvedba un smalkas franu
galma manieres), kur tiek dejotas tradicionls vcbaltieu dejas, piem., Tourenwalzer,
Polonaise, Vengerka, Troika, Franaise un Knotentanz (jeb Friesenrock). Bez dejm,
vcbaltieu vakaros tiek dziedtas vcbaltieu diasporas dziesmas (gan tradicionls dziesmas
par bezrpgu studentu dzvi Baltij, dzru dziesmas, vcbaltieu studentu korporciju
draudzbu, par Baltijas dabu, Baltijas jru un laipnu vcu muinieku dzvi Baltij; gan
internacionli pazstamas dziesmas dads valods. Otrkrt, btiskas vcbaltieu kultras
identittes glabanas telpas ir studentu korporciju apvienbas, kurs tiek iekapsulta un
kopta vcbaltieu kolektv atmia. Vism vcbaltieu biedrbm un studentu korporcijm ir
sava simbolika (piem., erbonis, karogs), savi rituli, savi varoi un ievrojams personbas,
kuri iemieso centrls vcbaltieu diasporas vrtbas, kas vienmr saliedja vius un salied
ar msdienas imeni, imeniskumu, sabiedriskumu, toleranci, viesmlbu, pienkuma
apziu un tvu zemes Baltijas tradcijas. K vl vienu faktoru, kur auj saglabties
vcbaltieu kultras identittei, ir Vcijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas jaunieu
atbalsta fondi studentu un skolnieku atbalsta sistma, caur kuru tiek populariztas
vcbaltieu vrtbas un kultra, un kuras misiju pilda Vcbaltieu studentu fonds
(Deutschbaltische Studienstiftung) ar mri prvart Hitlera-Staina pakta un Eiropas
sadalans sekas un veicint miermilgu sadarbbu un ilgtspjgu attstbu kultras sakaru
jom starp Vciju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Krieviju. Kaut gan, k uzrdja anketans
dati, vcbaltu dialekts pakpeniski izmirst, un jaunko paaudu prstvjiem nav tik spcgas
emocionlas pieerans Baltijai k veckajai paaudzei, var secint, ka kamr funkcion visi
mintie mehnismi, vcbaltieu kultras identitte, un ldz ar to vcbaltieu diasporas
identitte bs dzva.
Rezumjot var secint, ka maistra darba ievad formultais ptjuma mris ir
121
sasniegts un izvirztie uzdevumi tika izpildti. darba izstrdes gait, balstoties, no vienas
puses, uz 2016.g. vcbaltieu biedrbu loceku vid veikts anketanas rezulttiem, bet no
otras puses, uz autores ldzdalbas novrojumiem, tika raksturota vcbaltieu kolektv
identitte, ts specifisks iezmes un dinamika, ts saglabans un kopanas mehnismi
vcbaltieu biedrbs Vcij, Latvij un Igaunij. Jatzst, ka ptmo vcbaltieu organizciju
biedru anketu izvrtanas un interpretanas proces ncs sastapties ar dadm grtbm.
Viena no tm, ir atlast katrai tematikai un apaknodaas saturam piemrotos jautjumus ar
atbildm, lai neatkrtotos vlk. Jatzm, ka ne vienmr bija ar iespjams skaidri defint
vienotas vcbaltieu identittes izpausmes un vcbaltieu prliecbas, jo aptaujto vid bija
tdi, kuru viedoklis atrs no vairkuma uzskatiem.
T k viena no centrlajm un aktulajm problmm msdienu pasaul ir migrcija
un kultras atirbas, balstoties uz aj darb izmantoto kultrantropoloijas un starpkultru
komunikcijas jdzienisko apartu, autorei btu interesanti izptt vcu imigrantu un
vciskuma faktoru Baltij, paplainot tdjdi fokusu no vcbaltieiem (kuri 1939.g.
piespiedu krt emigrja uz Treo reihu saska ar Hitlera-Staina paktu) uz visiem vcieiem,
kuri prcls uz dzvi Baltij jau pc Otr pasaules kara beigm, un dzvo msdienu Baltijas
valsts. Ldz ar to tlka ptjuma mris vartu bt saistts ar vcu nacionls identittes un
transnacionls apzias fenomena analzi vcu imigrantu vid Baltij.
122
TZES
1. Maistra darba ietvaros ptmo vcbaltieu organizciju biedriem k kultras grupai ir augsts
diasporiskas identifikcijas lmenis diasporisko identitti analizjamo biedrbu loceki, it
pai vecks paaudzes prstvji, uzskata par principilo, ja ne par viengo kolektvo identitti.
2. Vcbaltieu identitte ir pirmm krtm no paaudzes atkarg pardba jo vecks ir
vcbaltieu organizcijas biedrs, jo spcgks viam ir izpausts baltiskums/ vcbaltiskums
(piederba vcbaltieu diasporai), un otrdi, jo jaunks ir vcbaltietis, jo spcgks ir via
vciskums (piederba vcu tautai un Vcijas Republikai).
3. Savelkot kop svarguma pakpi attiecb pret savu vcbaltu izcelsmi (vairkumam
respondentu svarga) vcbaltieu biedrbu loceku vid, un to, kdu lomu spl vcbaltu
izcelsme viu dzv, var secint, ka msdiens vcbaltieu identitte visspcgk pards
saldzinjum un pretnostatjum ar valstsvcieiem (Reichsdeutschen).
4.
Izanalizjot vcbaltieu biedrbu loceku atbildes par savm tipiskajm iezmm, bija
iespjams noteikt tipisku vcbaltieti ar dm raksturpabm: tvzemi mlos;
konservatvs; pieticgs; atklts; ar lielu pienkuma apziu; savas sens tradcijas apzinos;
nosvrts; melanholisks; romantisks; ar plau vrienu; paapzings; dzimteni mlos;
labsirdgs; dabu mlos; godgs; uzticbas ciengs; izpaldzgs; optimistisks; humorpilns,
123
asprtgs, jautrs; piekljgs; patstvgs; uzticgs; arogants; valdtkrs; lepns.

5. Vcbaltieu diasporas kolektv domana ir orientta uz pagtni. Ja veckajai vcbaltieu
organizcijs iesaisttajai paaudzei pagtne (nostaliska apzia) domin pr tagadni, tad
vidjs un jaunks paaudzes prstvjiem tagadne domin pr pagtni, jo vii ir pilnb
integrti msdienu multikulturlaj, eiropeiskaj un demokrtiskaj Vcijas Republikas
sabiedrb.
6. Vienojoie un kultru konstrujoie komponenti ptmo vcbaltieu biedrbu loceku
kolektvaj identitt ir kopgs vrtbas, kopg vsture, kopgs kultras prakses un
rituli.
7. Izptts vcbaltieu kopienas prstvji jt lielu iekjo atbildbu pret saviem seniem, pret
savu uniklo Baltij konstruto un kopto kultru, kuras saglabana un pie dzvbas
uzturana jeb tagadnieciskoana gan Vcij, gan cits valsts ir kuvusi par viu un viu
pcteu ma pienkumu.
8. Btiskkie vcbaltieu kolektvs identittes elementi, kuri spcgi un stabili izpauas vis
19.gs.-21.gs. laikposma gait, un kurus tdjdi var uzskatt par identittes saglabanos
ietekmjoajiem faktoriem ptmaj vcbaltieu sabiedrb, ir kultra (,kas sakojas
noteiktos simbolos, varoos/ ievrojams personbs, vrtbs) un kolektv atmia.
9. Vcbaltisks kultras identittes bzi veido tdi simboli k Baltijas reions, Baltijas ainava,
labas zinanas par Baltijas vsturi, (nelielas) baltu valodu (latvieu, igauu) zinanas,
vcbaltieu biedrbs izdots avzes un urnli (piem., Baltische Briefe, Mitteilungen aus
baltischem Leben), vcbaltieu erbonis un moto In Treuen fest, no valstvcieiem
atirg vsture, tradcijas, izcelsme un ts apzinans, iriska/augstk socil sla
apzia, specifiska audzinana (diciltgo manieru kopana), vcbaltu dialekts ar tam
raksturgo intonciju un vrdu krjumu (piem., Sakuska, Kotlettchen, Rosa Manna,
Kissel, Burkanen, Apfelsinen, Lupat), idiomm, anekdotm un asprtbm
(Pratchen), no vairkuma un autorittm neatkarg un brv domana, autoritu nerespektana, notikumi (piem., landesvra cas, vcbaltieu saliedtba Pirm un Otr
pasaules kara laik, prcelans (Umsiedlung) uz Vartegau).
124
10. K vcbaltieu varous/ ievrojams personbas/ aktorus var mint Livonijas bruiniekuskrustneus (ptmo biedrbu loceku senus), landesvru (ptmo biedrbu loceku
priekteus), tdus vsturniekus un politius k K. renu, T. mani, P. mani, tdus litertus
k Z. fon Fgezaku, Z. Bergengrnu, komii H. Erhardu un karavru V. Litu.
11. Regulri piekoptie vcbaltieu biedrbs un organizcijs Vcij, Latvij un (dareiz) Igaunij
rituli ir tdi klasiskie tradicionlie paskumi k enealoijas Diena, Domus Rigensis
Dienas u.c., vcbaltieu balles ar dejm (Tourenwalzer, Polonaise, Vengerka, Troika,
Franaise un Knotentanz (jeb Friesenrock)), dziesmu dziedana (tradicionls vcbaltieu
studentu korporciju dziesmas par bezrpgu studentu dzvi Baltij, dzru dziesmas,
vcbaltieu studentu korporciju draudzbu u.c.), biedrbu loceku sanksmes, fikstie vakari
(Jour fixe), kongresi, seminri, koncerti (atsevii, k ar kop) ar jaunieiem.
12. Kolektv atmia maistra darb ptmajs vcbaltieu biedrbs, kura vcbaltieu diasporas
gadjum ir identiska ar kultras atmiu, sastv no imenes atmias, traumatiskas atmias
(1905.g. un 1917.g. revolcijas, Pirmais un Otrais pasaules kar, 1939.g. prcelans
(Umsiedlung)), nostalisks atmias un utopisks atmias.
13. Ja 19.gs. un 20.gs. skum Baltijas vciei, dzvojot Baltij, cents visdi saglabt un kopt
savu vciskumu, tad msdiens 21.gs., Vcijas Republik dzvojoie vcbaltiei cenas
saglabt, un ar dadiem mehnismiem turt pie dzvbas, savu baltiskumu.
14. 2016.g. stenots aptaujas rezultti va nonkt pie secinjuma, ka vecks paaudzes
vcbaltieiem (,kuri piedzima un auga Baltij) reionl identitte (identificans ar Baltiju)
drzk preval pr nacionlo identitti (identificans ar Vciju), savukrt jaunko paaudu
vcbaltieiem nacionl identitte ir spcgka pr reionlo.
15. Centrls vrtbas, kuras tiek koptas vcbaltieu biedrbs un organizcijs, gan 19.gs., gan
20.gs., gan msdiens, ir imene, imeniskums, seni, senu kultras mantojums,
sabiedriskums, viesmlba, pienkuma apzia, tolerance, demokrtisk domana.
16. Tdi vcbaltieu kolektvs identittes komponenti k misionrisms un kultrtrerisms, kuri
bija raksturgi Baltijas vcu diciltgajiem Livonijas bruniecbu uzplaukuma laikos, piemt
ar 21.gs. vcbaltieu diasporai.
125
17. Msdienu vcbaltiei dadu nacionlo valstu pilsoi joprojm uzskata sevi par
kultrtreriem un misionriem, kuri aizstv un populariz eiropeisks demokrtisks
vrtbas, un par vidutjiem, kuri veicina kultras sakarus starp Austrumeiropu un
Rietumeiropu.
18. Atirb no 19.gs., kad vcbaltieu augstkajai krtai bija raksturga eksluzv kolektv
identitte socilpolitisk norobeoans no prjm kultras grupm lielaj sabiedrb,
msdiens vcbaltieu muiniecbas pcteiem piemt inkluzv identitte vii ir perfekti
integrti nacionlvalstu sabiedrb.
19. Ptmo vcbaltieu biedrbu locekiem ir prsvar dubults identittes paveids, kas sakojas
dubultaj mjiskum (homeness) paralli vcbaltiskajai identittei viiem piemt vcisk
identitte (piederba vcu kultrai, tautai un valstij), un
dubults dzimtenes fenomens
(Baltija un Vcija tiek uztvertas k dzimtene, kaut gan savs defincijs tvu zeme
(Vaterland) un dzimtene (Heimat) atiras). Daiem respondetiem dubult identitte prtop
multiplaj identitt (eiropeisk identitte).
20. Vcbaltieu dubult identitte izpauas, piem., mediju lietoan (it pai veckajai paaudzei)
vcbaltieu organizciju biedri ir dulisti mediju telp, jo vii lieto gan Vcijas Republikas
piedvtos, gan vcbaltieu organizciju raotos medijus, lasa avzes un citu literatru gan no
Vcijas, gan no Baltijas. Jaunks un vidjs paaudzes vcbaltieiem biei ir raksturga
multilingvl mediju identitte.
21. Ptms vcbaltieu organizcijas Vcij un Baltij veido vienu tklu, pie tam, gan pam
organizcijm aj tkl, gan organizciju locekiem ir horizontl hierarhija.
22. Galvenais princips, uz kuru balsts darba ietvaros izptts vcbaltieu organizcijas, ir
izcelsmes tkloans (Herkunftsvernetzung) un biedroans (Mitgliedschaft). Vidjs un
jaunks paaudzes vcbaltiei ir tendti ar uz transkulturlo un globlo jeb pasaules
tkloanos.
23. Viens no mehnismiem, kuru vcbaltieu diasporas prstvji ir izstrdjui savas baltisks
kultras identittes saglabanai un kopanai, ir dada tipa biedrbas un organizcijas, k ar
126
tajs piekoptie rituli, kas veido atcerans kultru un auj atcerties vcbaltieu
simbolus un varous.
24. Otrs instruments, kas kalpo par vcbaltieu kopienas baltiskuma uzglabanas telpu, un kur
tiek tagadnieciskota kolektv vcbaltieu pagtne, ir studentu korporciju apvienbas,
kurs tiek iekapsulta un kopta vcbaltieu kolektv atmia.
25. Treais faktors, kur nodroina vcbaltieu kultras identittes eksistenci msdiens, ir
Vcijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas studentu un skolnieku atbalsta (fondu)
sistma, caur kuru tiek populariztas vcbaltieu vrtbas un kultra, un kuras misiju pilda
Vcbaltieu studentu fonds (Deutschbaltische Studienstiftung) ar mri prvart HitleraStaina pakta ietekmts Eiropas sadalans sekas un veicint miermilgu sadarbbu un
ilgtspjgu attstbu kultras sakaru jom starp Vciju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Krieviju.
26. Latvij ar vcbaltieu kolektvs atmias saglabanos un kultras identittes kopanu
nodarbojas organizcija Domus Rigensis, kura sav struktr ldzins vairumam Vcijas
vcbaltieu biedrbu struktrai (ar oficili reistrjamo biedroanos un biedru naudu
kontanu), un kura kalpo par kultras apmaias platformu Vcij un Baltij dzvojoajiem
vcu kultras prstvjiem un vienkriem interesentiem.
27. Lai gan sav nosaukum Domus Rigensis un Domus Dorpatensis ir ldzgi, Igaunijas
vcbaltieu organizcijas Domus Dorpatensis darboans modelis ir pilngi atirgs. Ja
Domus Rigensis un prjs ptms vcbaltieu organizcijas Vcij fokusjas uz vcbaltieu
kolektvs pagtnes pieminanu un atceranos, tad Domus Dorpatensis ideoloija ir
orientta uz nkotni, proti, kaut gan skotnji Tartu organizcijas Domus Dorpatensis
galvenais mris bija identisks ar Vcijas un Latvijas vcbaltieu biedrbm vcbaltieu
kultras tradciju kopana tad msdiens tas ir Igaunijas pilsonisks sabiedrbas
veicinana un stiprinana ar fokusu uz jaunieiem.
28. Neskatoties uz to, ka, sprieot pc 2016.g. anketanas rezulttiem, vcbaltu dialekts
pakpeniski izmirst, un jaunko paaudu prstvjiem nav tik spcgas emocionlas
pieerans Baltijai k veckajai paaudzei, var secint, ka, kamr funkcion visi augup
mintie identittes saglabanos ietekmjoie mehnismi (vcbaltieu biedrbas un
organizcijas, studentu korporcijas, studentu un skolnieku atbalsta fondi), vcbaltieu
127
kultras identitte, un tdjdi vcbaltieu diasporas identitte bs dzva.
AVOTU UN LITERATRAS SARAKSTS

1
Literatra
1. Adolphi, Renate. Erinnerungen meiner Mutter Gertrud Adoplhi, ge. Blumenbach 1893-1918
und 1939-1945. Lneburg: Eigenverlag Renate Adolphi, 2004.
2. Assmann, Aleida. Einfhrung in die Kulturwissenschaft. Grundbegriffe, Themen,
Fragestellungen. 3., neu bearb. Aufl. Berlin: Erich Schmidt, 2011.
3. Balodis, Agnis. Latvijas un latvieu tautas vsture. Rga: Neatkarg tetra Kabata grmatu
apgds, 1991.
4. Barth, Fredrik. Ethnic Groups and Boundaries. The Social Organization of Culture
Difference. Bergen: Universitetsforlaget; London: Allen & Unwin, 1969.
5. Bausinger, Hermann. Typisch deutsch: Wie deutsch sind die Deutschen? Mnchen: Beck,
2000.
6. Broszinsky-Schwabe, Edith. Interkulturelle Kommunikation:
Verstndigung. Wiesbaden: VS Verl. fr Sozialwiss., 2011.
Missverstndnisse
7. Cerzis, Raimonds. Vcu faktors Latvij (1918-1939): politiskie un starpnacionlie aspekti.

Rga: LU Akadmiskais apgds, 2004.
8. Diekmann, Andreas. Empirische Sozialforschung. Grundlagen, Methoden, Anwendungen.9.
Auflage. Hrsg. von Burghard Knig. Reinbek: Rowohlt Taschenbuch Verlag, 2014.
9. Dribins, Leo. Nacionlais jautjums Latvij 1850-1940. Rga: Mcbu apgds, 1997.
10. Dribins, Leo, Sprtis, Ojrs. Vciei Latvij. Rga: LU Filozofijas un socioloijas institts,
Etnisko ptjumu centrs, 2000.
128
11. Eriksen, Thomas Hylland. Us and Them in Modern Societies. Oslo: Scandinavian University
Press, 1992.
12. Eriksen, Thomas Hylland. Ethnicity and nationalism: Anthropological perspectives. London:
Pluto Press, 1993.
13. riksens, Tomass Hillanns. Saknes un pdas. Identitte maing laik. Rga: Zvaigzne ABC,
2010.
14. Fgezaks, Zigfrds fon. Seni un pctei: piezmes no sens Livonijas vstuu ldes, 16891887. Rga: Vesta-LK, 2011.
15. Feldmanis, Inesis. Vcbaltieu izceoana no Latvijas (1939-1941). Rga: LU Akadmiskais
apgds, 2012.
16. Gaehtgens, Eva. Die Goldene Hochzeit. Hamburg: Agentur des Rauhen Hauses, 1920.
17. Garleff, Michael. Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich. Kln: Bhlau, 2008.
18. Hofstede, Geert. Lokales Denken, globales Handeln. Kulturen, Zusammenarbeit und
Management, Nrdlingen: C.H. Beck, 1997.
19. Kalnia, Ieva E., Vrdi, Krlis. Msdienu literatras teorijas. Rga: LU LFMI, 2013.
20. Krupikovs, Pteris. Melu un patiesbas palete. Rga: Zvaigzne, 1980.
21. Krupikovs, Pteris. Vcija un Baltija: rakstu krjums. Rga: Avots, 1990.
22. Lewis, Richard D. When Cultures Collide. London: Naperville, 2000.
23. Loogus, Terje, Liimets, Reet. Germanistik als Kulturvermittler: Vergleichende Studien.
Vortrge der III. Germanistenkonferenz an der Universitt Tartu. Humaniora: Germanistica.
3. Hrsg. von Teje Loggus, Reet Liimets. Tartu: Tartu University Press, 2008.
24. Maletzke, Gerhard. Interkulturelle Kommunikation. Zur Interaktion zwischen Menschen
verschiedener Kulturen, Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996.
25. Mouls, Dons. Biznesa kultra un etiete Eiropas valsts. Rga: Ja Rozes apgds, 2003.
26. Munier-Wroblewska, Mia. Feste und Ferien. Jugenderinnerungen. Hannover-Dhren: Verlag
Harro von Hirschheydt, 1964.
27. Parsons, Talcott. The Social System. 2nd ed. Ed. by Bryan S.Turner. London: Routledge,
1991.
28. Pistohlkors, Gert von. Deutsche Geschichte im Osten Europas. Baltische Lnder. Berlin:
Siedler, 2002.
29. Rauch, Georg von. Geschichte der deutschbaltischen Geschichtsschreibung. Wien: Bhlau,
129
1986.
30. Sass, Vera von. Weisst du noch... Hannover-Dhren: Verlag Harro von Hirschheydt, 1978.
31. Schlau, Wilfried. Die Deutsch-Balten. Mnchen: Langen Mller, 1995.
32. Schlau, Wilfried. Sozialgeschichte der baltischen Deutschen. 2. verb. Aufl. Kln:
Wissenschaft und Politik, 2000.
33. Schugk, Michael. Interkulturelle Kommunikation. Kulturbedingte Unterschiede in Verkauf
und Werbung, Mnchen: Verlag Franz Vahlen GmbH, 2004.
34. Taube, Arved Freiherr von. Thomson, Erik von. Die Deutschbalten. Schicksal und Erbe einer
eigenstndigen Stammesgemeinschaft. 2. Auflage, Lneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft e.V.,
1978.
35. Tota, Anna Lisa, Hagen, Trever. Routledge International Handbook of Memory Studies. New
York: Routledge Taylor & Francis Group, 2016.
36. Thomas, Alexander, Kinast, Eva-Ulrike, Schroll-Machl, Sylvia. Handbuch Interkulturelle
Kommunikation und Kooperation. Bd. 1: Grundlagen und Praxisfelder. Hrsg. von Sylvia
Schroll-Machl. Gttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 2005.
37. Trompenaars, Fons. Riding the Waves of Culture Understanding Cultural Diversity in
Business, London: Nicholas Brealey, 1993.
38. Trompenaars, Fons, Woolliams, Peters. Business Weltweit Der Weg zum interkulturellen
Management. Hamburg: Murmann Verlag, 2004.
39. Zeiferts, Teodors. Latvieu rakstniecbas vsture. Rga: Zvaigzne, 1993.
40. Zimmer, Brigitte. Baltische Impressionen. Eine Kindheit und Jugend. Crailsheim: Baier
Verlag, 2006.
41. , , , , , .
. . 2- . : ,
2001.
42. , . . .. (..). : ,
2004.
43. , . . . : , 1970.
2) Elektroniskie informcijas avoti
44. Assmann,
Aleida.
Soziales
und
kollektives
Gedchtnis.
www.bpb.de/system/files/pdf/0FW1JZ.pdf [skatts 2016, 22. maij]
Pieejams:
45. Assmann, Jan. Kollektives Gedchtnis und kulturelle Identitt. Originalverffentlichung in:
Kultur und Gedchtnis. Frankfurt, 1988, S. 9-19. Pieejams: http://archiv.ub.uni130
heidelberg.de/propylaeumdok/1895/1/Assmann_Kollektives_Gedaechtnis_1988.pdf
2016, 23. maij]
[skatts
46. Ben-Rafael, Eliezer. Diaspora. In: Current Sociology. Vol. 61. No. 5-6. Tel-Aviv: SAGE,
International
Sociological
Association,
5.08.2013,
pp.
842-861.
Pieejams:
http://csi.sagepub.com/content/61/5-6/842 [skatts 2016, 18. mart]
47. Brubaker, Rogers. The diaspora diaspora. Ethnic and Racial Studies Vol. 28 No. 1 January
2005, Taylor &Francis Ltd, 01.01.2005. pp.1-19. Pieejams: https://www.google.lv/url?
sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwip9MyTvuPL
AhXsCJoKHbT1AVgQFggeMAA&url=http%3A%2F%2Fwww.sscnet.ucla.edu%2Fsoc
%2Ffaculty%2Fbrubaker%2FPublications
%2F29_Diaspora_diaspora_ERS.pdf&usg=AFQjCNF3rGhKgoytP7VXChxr2ITLokRSlg&si
g2=LIygIkvsv7vVZlvZ5J75Cg [skatts 2016, 25. aprl]
48. Cerzis, Raimonds. Vcbaltieu fenomens. Diena. 2005, 18.jn.. Pieejams:
http://www.diena.lv/arhivs/vacbaltiesu-fenomens-12445626 [skatts 2016, 26. mart]
49. Hall, Stuart. Cultural Identity and Diaspora. In: Journal Framework. No. 36, Ed. Jim Pines,
1993,
pp.222237.
Pieejams:
http://sites.middlebury.edu/nydiasporaworkshop/files/2011/04/D-OA-HallStuartCulturalIdentityandDiaspora.pdf [skatts 2016, 23. aprl]
50. Hamilton, Andrew. Herders Theory of the Volksgeist, In: North American New Right,
Counter-Currents
Publishing,
20.05.2011.
Pieejams:
http://www.countercurrents.com/2011/05/herders-theory-of-the-volksgeist/ [skatts 2016, 23. janvr]
51. Hepp, Andreas, Cigdem, Bozdag, Suna, Laura. Herkunfts-, Ethno- und Weltorientierte:
Aneignungstypen der kulturellen Identitt und kommunikativen Vernetzung in der Diaspora.
Jahrgang 3. 2010, S. 320-342. Pieejams: http://www.andreas-hepp.name/hepp-et-al-2010.pdf
[skatts 2016, 23. mart]
52. Interneta ziu portls TVNET, Norvijas armij iesauks ar sievietes. 2013,
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/468147-norvegijas_armija_iesauks_ari_sievietes [skatts
2016, 23. janvr]
53. King Richard C., Lugo-Lugo, Carmen R., Bloodsworth-Lugo, Mary K. Animating
Difference: Race, Gender, and Sexuality in Contemporary Films for Children (Perspectives
on a Multiracial America). US, Maryland: Rowman & Littlefield Publishers, 2011. Pieejams:
https://books.google.lv/books?
id=LtB3UbuLpdYC&pg=PR2&lpg=PR2&dq=Animating+Difference:+Race,+Gender,
+and+Sexuality+in+Contemporary+Films+for+Children+
(Perspectives+on+a+Multiracial+America)&source=bl&ots=qEAF1JkzoY&sig=_xFBv_odF
ZmTjWoRZXn50OBxaPM&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwjQ7tbXwuPLAhVK1iwKHdi_Am
sQ6AEIKzAC#v=onepage&q=Animating%20Difference%3A%20Race%2C%20Gender%2C
%20and%20Sexuality%20in%20Contemporary%20Films%20for%20Children
%20(Perspectives%20on%20a%20Multiracial%20America)&f=false [skatts 2016, 12. aprl]
54. Kavi, Kaspars. Latvieu stereotipiskais pagtnes redzjums. No: Literatras un filozofijas
portls
Satori.
2013,
23.sept.,
Pieejams:
131
http://satori.lv/raksts/6234/Latviesu_stereotipiskais_pagatnes_redzejums [skatts 2016, 9.

aprl]
55. McLeod, Saul. Simply Psychology: Social Identity Theory, 2008. Pieejams:
http://www.simplypsychology.org/social-identity-theory.html [skatts 2016, 26. janvr]
56. Redaktion botschaft-lettland.de, Die Deutsch-Balten in Lettland und Estland. 2012.
Pieejams:
http://www.botschaft-lettland.de/news-blog/die-deutsch-balten-in-lettland-undestland [skatts 2016, 21. janvr]
57. Sadovska, Kristne. Grmatas Baltieu gredzens recenzija. Batlvcu tetraloija. Diena.
2013, 11. aprl.. Pieejams: http://www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-baltiesu-gredzensrecenzija-baltvacu-tetralogija-14002788 [skatts 2016, 26. janvr]
58. Schffter, Ortfried. Modi des Fremderlebens. In: Schffter Ortfried. (Hrsg.) Das Fremde.
Erfahrungsmglichkeiten zwischen Faszination und Bedrohung. Opladen, 1991, S.11-42.
Pieejams:
http://ebwb.huberlin.de/team/schaeffter/downloads/III_19_Modi_des_Fremderlebens_Endv.pdf
[skatts
2016, 23. janvr]
59. Skudra, Ojrs. Baltvcu preses refleksijas par Latvijas Republikas dibinanas gadskrtm
(20.
gs.
20.-30.
gadi),
Latvijas
Arhvi,
2008.
Pieejams:
http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Skudra.pdf [skatts 2016, 27.
janvr]
60. Sporne, Baiba. Nacionl identitte un atmias institcijas. Valsts ptjumu programma
Nacionl
identitte,
2010.
Pieejams:
http://www.nacionalaidentitate.lv/wpcontent/uploads/2010/12/Working-papers_sporane1.pdf [skatts 2016, 22. janvr]
61. Wagner,
Richard.
Mein
Leben.
Mnchen,
1963.
Pieejams:
http://www.zeno.org/Literatur/M/Wagner,
+Richard/Autobiographisches/Mein+Leben/Erster+Teil%3A+1813-1842 [skatts 2016, 24.
februr]
62. Wei, Susanne. Maurice Halbwachs Konzept des kollektiven Gedchtnisses. Tabularasa,
Erschienen in Ausgabe: No 90 (08/2013), 2013. Pieejams: http://www.tabularasajena.de/artikel/artikel_4913/ [skatts 2016, 27. mart]
63. Winter, Elke. Us, Them and Others: Pluralism and National Identity in. Diverse Societies.
Toronto,
ON,
Canada:
University
of
Toronto
Press,
2011.
Pieejams:
https://books.google.lv/books?
id=dULGhjDVYrAC&pg=PA273&lpg=PA273&dq=Institute+for+Sociology+and+Social+Re
search+Fragebogen&source=bl&ots=9tHS1PdJ2D&sig=hUo9kzt2walwYwv8m9pPioJEekQ
&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwiwoanpo4fLAhVmD5oKHXeCDLsQ6AEISTAG#v=onepage
&q=Institute%20for%20Sociology%20and%20Social%20Research%20Fragebogen&f=false
64. - .
. , ,
. :
132
.
Nr.
1.
Pieejams:
http://frg.ulver.com/spisok.htmlPieejams: http://frg.ulver.com/1.html [skatts 2016, 26. aprl]
65. . Pieejams: http://mirslovarei.com/content_his/ostzejcy-11256.html
66. -, . . Pieejams:
www.ruthenia.ru/Stud_Russica_XII/Engel.pdf [skatts 2016, 25. aprl]
ZUSAMMENFASSUNG
Der Titel der vorliegenden Masterarbeit lautet: Die Bewahrungsfaktoren der
deutschbaltischen Identitt in den deutschbaltischen Vereinen und Organisationen (The
factors of the maintenance of the identity of the Baltic Germans in the German-Baltic
societies and organisations). Der Hauptzweck der Masterarbeit war es, zu untersuchen, wie
sich die deutschbaltische Identitt in den deutschbaltischen Organisationen Deutschlands,
Lettlands und Estlands im 21. Jahrhundert uert, gepflegt und bewahrt wird.
Die Untersuchung orientierte sich im Wesentlichen an der Kontextanalyse und
Interpretation der Ergebnisse der im Jahre 2016 unter den Mitgliedern der deutschbaltischen
Organisationen
durchgefhrten
Umfrage
und
der
gewonnenen
Erkenntnisse
der
teilnehmenden Beobachtung, wobei die Fragen, die mit Identitt, kollektivem Bewusstsein,
kollektivem Gedchtnis, Selbstbild und Fremdbild verbunden sind, besonders bercksichtigt
werden.
Von dem Hauptzweck ausgehend, werden in der Forschungsarbeit die folgenden
Fragen gestellt:
Was sind die wesentlichen und einigenden Elemente der deutschbaltischen Identitt,
die sich in den deutschbaltischen Gesellschaften Lettlands, Estlands und Deutschlands
offenbaren?
133
Welche
Identittstypen
und
Identittsaspekte
manifestieren
sich
in
den
deutschbaltischen Vereinen, und wie transformieren sie sich im Laufe der Zeit?
Mit welchen Faktoren ist die Transformierung der kollektiven Identitt der in den
deutschbaltischen Organisationen engagierten Deutschbalten verbunden?
Welche Elemente bilden die Kulturidentitt der Mitglieder der deutschbaltischen

Gesellschaften Lettlands, Estlands und Deutschlands im 21.Jahrhundert aus?
Auf welche Art und Weise und mit welchen Mitteln wird die Kulturidentitt der
Deutschbalten in den deutschbaltischen Organisationen Lettlands, Estlands und
Deutschlands heutzutage gepflegt und bewahrt?
Welches Selbstbild der Deutschbalten uert sich in den deutschbaltischen Vereinen

und wie transformiert es sich im Laufe der Zeit?
Ob und wie unterscheidet sich die Struktur der deutschbaltischen Organisationen

Lettlands, Estlands und Deutschlands?
Die Forschung erfolgte auf der Basis der Theorien und Konzepte der
Kulturanthropologie sowie der interkulturellen Kommunikation. Als Forschungsmethode

wurde die qualitative Inhaltsanalyse und Interpretation der Umfrageergebnisse und der
teilnehmenden Beobachtung gewhlt. Bei der Analyse und Interpretation der erworbenen
Erkenntnisse wurden geschichtliche, analytische sowie vergleichende Aspekte bercksichtigt.
Die kulturelle Identitt der geforschten deutschbaltischen Kulturgruppe wird mit Hilfe den
kulturanthropologischen Konzepte und Kategorien von Clifford Geertz und anderen
Kulturwissenschaftler untersucht.
134
SUMMARY
The title of this master thesis is The factors of the maintenance of the identity of the
Baltic Germans in the German-Baltic societies and organisations.
The main purpose of the master paper was to study how the identity of the Baltic
Germans manifests itself in the German-Baltic societies and organizations in Germany, Latvia
and Estonia.
The research is mainly based on the analysis and the interpretation of the content of
the results of the survey that was carried out in some German-Baltic organizations in the
beginning of 2016 and participant observations that had been made by the author during the
last 3 years, considering the issues connected with identity, collective consciousness,
collective memory, self-image and external image (public image).
The following questions have been raised in the framework of the study:
What are the main and unifying elements of the identity of the Baltic Germans that reveal
themselves in the German-Baltic societies and organizations?
What types and aspects of identity appear in the German-Baltic societies and how they
transform themselves in the course of historical events?
Which factors and historical events have brought to the transformation of the collective
identity of the members of the German-Baltic societies?
135
What are the elements forming the cultural identity of the researched German-Baltic
communities?
In which way and with which mechanisms the cultural identity of the Baltic Germans is being
retained and maintained in the German-Baltic organizations?
Which self-image of the Baltic Germans manifests itself in the German-Baltic societies and
how does it transform in the course of time?
Whether and if so, in which way does the structure and functions of the researched GermanBaltic organizations differ in Germany, Latvia and Estonia?
The study has been performed on the basis of the theories of cultural anthropology and
intercultural communication. The method applied to the research was the content analysis
and interpretation of the results of the survey carried out within the German-Baltic
organizations and participant observations during the last 3 years. Historical, analytical and
comparative aspects have been taken into consideration in the analysis and interpretation of
the novels. The cultural identity of the Baltic Germans that is has been brought out in the
researched German-Baltic organizations had been analysed using the concepts and categories
of the cultural anthropologist Clifford Geertz and other scholars of cultural studies.
136
PIELIKUMI
1. pielikums: Aptaujas lapa latvieu valod
APTAUJA
Cienjams dmas un kungi,
Mani sauc Anastasija Baranovska un palaik es studju apakprogramm Kultras un
stapkultru studijas Latvijas Kultras akadmij. Mana maistra darba Identittes
saglabanas problemtika vcbaltieu biedrbs Latvij, Vcij un Igaunij 21. gadsimt
ietvaros es vlos izptt vcbaltieu identitti un patlu, aptaujjot vcbaltieu organizciju
biedrus.
aptauja ir pilngi anonma, un Jsu sniegts atbildes tiks izmantotas tikai ptjuma
kontekst. eit nav pareizu vai nepareizu atbilu, tdjdi es ldzu Js atbildt pc iespjas
godgi. Esmu pateicga par to, ka veltjt manai anketai savu laiku.
1. No kurienes Js esat?
______________________________________________________________________
2. Kur Js piedzimt?
______________________________________________________________________
3. Kad Js piedzimt?
___________________________________________________________
137
4. a) Vai Js vai Jsu radi (vecki, vecvecki) ir dzvojui Baltij?

____________________________________________________________
b) Ja j, tad kur tiei? (Latvij, Igaunij, Lietuv)?
___________________________________________________________
c) Ja j, tad kad Js emigrjt uz Vciju?
d) Kpc Js emigrjt no Baltijas uz Vciju?

______________________________________________________________________
5. Kuras valsts pilsonis Js esat?
6. K Js pats/pati persongi defintu sevi?

a)
b)
c)
d)
e)
f)
g)
h)
vcietis/e
vcbaltietis/e
baltvcietis/e
baltietis/e
latvietis/e
igaunis/iete
lietuvietis/e
citdi
___________________________________________________________________
7. Vai Js zint/ runjat kd no m valodm?
a) igauu
b) latvieu
c) lietuvieu
d) cit valod
_______________________________________________________________
8. Vai Jsu radi (vecki, vecvecki) zinja/runja kd no m valodm?
a) igauu
b) latvieu
c) lietuvieu
d) cit valod
_______________________________________________________________
9. Vai Jums ir nozmga Jsu izcelsme un cilme?
a) oti nozmga
b) nozmga
c) nav nozmga
d) vispr nav nozmga
138
10. Kda loma ir jsu vcbaltu izcelsmei Jsu dzv?

_________________________________________________________________________
_
11. Kas, pc Jsu domm, visvairk noteic Jsu paidentificanos ar vcbaltieiem?
a) kopga valoda
b) kopga vsture
c) kopgas kultras prakses un rituli
d) kopgas vrtbas
e) reliija
f)
cits_____________________________________________________________________
12. Vai Jums ir kontakts ar citiem vcbaltieiem? Ja j, tad...
a) biei
b) pastvgi
c) dareiz
e) vispr nav
13. Cik svarga Jums ir kontaktana?
a) oti svarga
b) svarga
c) nav pai svarga
d) vispr nav svarga
14. Kds vcbaltieu/ ar dzimteni saistts sabiedrbs, biedrbs vai cits organizcijs
Js esat loceklis?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
__
15. Kas nozm Vcija Jums? K Js interpretjat o jdzienu?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________
16. No kdiem atseviiem elementiem sastv Jsu k vcbaltiea/tes identitte?
(piem., valoda, kultra, ainava)
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
17. Cik liel mr Js jtaties piedergs/a vcu tautai?
a) oti stipri
b) stipri
c) vji
139
d) vispr nejtu
18. Kdus simbolus vai notikumus Js (Jsu vecki, vecvecki) vartu nosaukt, kas, pc
Jsu domm, ir svargi tiei Jsu k vcbaltiea/tes identittei?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
19. Vai Js esat lepni par Vciju?
___________________________________________________________________________
____________________________________________________________________
20. Cik liel mr Js esat lepni par Vciju attiecb uz....?
demokrtijas stenoanu
Vcijas politisko ietekmi pasaul
skaisto ainavu
ekonomiskiem pankumiem
sasniegumiem zintn un tehnoloijs
sasniegumiem sport
sasniegumiem mksl un literatr
Vcijas militrajiem pankumiem
Vcijas vsturi
vienldzgu un taisngu attieksmi pret vism
sabiedrbas grupm
oti lepns
lepns
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
2
2
2
2
2
2
2
2
2
2
neesmu
pai
lepns
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
vispr
neesmu
lepns
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
nevaru
pateikt
5
5
5
5
5
5
5
5
5
5
21. Kdas valodas Js izmantojat Jsu ikdien Jsu imenes lok?

a) vcu valodu
b) vcbaltieu dialektu
c) latvieu valodu
d) igauu valodu
e) lietuvieu valodu
f) citu valodu
_________________________________________________________________________
22. Kd veid Js tiekat informti par notikumiem vcbaltieu aprinds?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________
23. Js parasti last
a) Vcijas
b) Baltijas
avzes, urnlus, grmatas u. c. literatru? (apvilkt)
140
Kdus?
___________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________
24. Vai Js izmantojat sav ikdien televziju un internetu, lai gtu informciju par
aktuliem notikumiem Vcij un Baltij?
______________________________________________________
Ja j, tad kur valod?
a)
b)
c)
d)
e)
vcu valod
igauu valod
latvieu valod
lietuvieu valod
cit valod__________________________________________________________
25. Kur Js gjt skol?

___________________________________________________________________________
______________________________________________________________________
26. Kur Js studjt?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
27. Ko Js studjt un kuru fakultti beidzt?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
28. K Jsu priekstats par Baltiju mainjs sakar ar politiskiem notikumiem?
___________________________________________________________________________
________________________________________________________________
29. Vai Jsu imenes locekiem ir atirgi priekstati par Baltiju?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
30. K Js definjat jdzienus vcbaltietis, baltietis, baltvcietis? Kds Jums ir
tuvks?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
31. Vai Js lietojat sav ikdien vrdus vai izteicienus, kurus var apzmt par
baltismiem? Kdus?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
141
Vai jaunkie Jsu imenes loceki saprot un lieto tos?

___________________________________________________________________________
________________________________________________________________________
32. Nosauciet, ldzu, 3 btiskkas atirbas, kas, pc Jsu domm, ir starp
vcbaltieiem un vcieiem?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
33. Nosauciet, ldzu, 3 vcbaltieu
tikumus.____________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
34. Nosauciet, ldzu, 3 vcbaltieu
grkus._____________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
35. Nosauciet, ldzu, 3 pabas, kas, pc Jsu domm, raksturo vcbaltieus
visvairk.___________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
36. Atzmjiet, ldzu, tipiskas vcbaltieu raksturpabas:
sapains
ctgs
idejm bagts
pretrungs
uzticams
akls
mantkrgs
iekji organizt
egoistisks
tvzemi mlos
sabiedrbu mlos
padevgs
uzticgs
lepns
dzvniekus mlos
mietpilsonisks
krtgs
romantisks
jtgs
taisngs
tiepgs
principils
krtgs
akurts
perfekcionistisks
bldgs
konservatvs
pieticgs
atklts
risku mlos
patriotisks
nosvrts
savas tradcijas apzinos
ar lielu pienkuma
taupgs
progresvs
enerisks
nesaudzgs
lielgs
vienkrs
pazemgs
ar stingru raksturu
ietekmgs
aprobeots
dzimteni mlos
labsirdgs
nejga
doman aprobeots
korekts
melanholisks
godkrgs
gns
bez humora izjtas
pedantisks
ar plau vrienu
uz kompromisu gatavs
atturgs
paapzings
rados
viltgs, izmangs
uzticbas ciengs
izpaldzgs
prk strdgs
asocils
neizgltots, dumj
krietns
dogmatisks
godgs
domgs
varaskrs
cietsirdgs
trs dusms
konformistisks
raudulgs
dabu mlos
stvs, nebrvs
skops
uzptgs
nelaipns, nepiekljgs
spontns
patstvgs
piekljgs
humorpilns, asprtgs, jautrs
optimistisks
142
apziu
emocionls
no darba izvairgs
augstprtgs
37. Ar kdiem ldzekiem vcbaltieu identitte, Jsuprt, izpauas visvairk un

visbiek?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
38. Kdas personas, varoi, raksturi iemieso tipiskas vcbaltieu raksturpabas, pc
Jsu domm?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
39. Kdi rituli, pc Jsu domm, iemieso tipiskas vcbaltieu vrtbas un
raksturpabas?
___________________________________________________________________________
_____________________________________________________________
40.Cik liel mr Jums ir svargi Vcijas nacionlie svtki?
a) oti svargi
b) svargi, bet es nesvinu
c) nav svargi
d) es nezinu, kad ir Vcijas nacionlie svtki
41. K Js svinat Vcijas nacionlos svtkus?
a) piedalos visos valsts paskumos aj dien
b) svinu kop ar draugiem un radiniekiem
c) vispr nesvinu
42.Cik liel mr Js jtat piedergs...?
oti stipri
stipri
vji
vispr nejtu
nevaru pateikt
Jsu pilstas rajonam/ciemam

pilstai, kur esat dzimis/usi
federlajai zemei, kur
dzvojat
1
1
1
2
2
2
3
3
3
4
4
4
5
5
5
Vcijai
Baltijai
Igaunijai/ Latvijai/ Lietuvai
(pasvtrot)
Eiropai
1
1
1
2
2
2
3
3
3
4
4
4
5
5
5
43. Kuram no iem izteicieniem Js piekrtat?

143
a) Vcijai vienmr jbt vienotai valstij

b) Vcijas federlo zemju iedzvotji var atdalties un kt par neatkargm valstm
44. Ja dads valsts dzvojoie vcbaltiei apvienotos un dibintu suvernu vcbaltieu
Baltijas valsti, Js....
a) piedaltos
b) btu pret, jo tas sliecas uz nacionlismu
c) Js esat tik un t apmierints/a ar savu dzvi Vcij
d) esat prliecints, ka to nav iespjams realizt
f) Jums btu vienalga
45. Kas no apakmint Jsuprt ir btiski, lai justos k vcietis/te?
piedzimt Vcij
bt Vcijas pilsonim/ei
lielku dzves dau nodzvot Vcij
runt vcu valod
bt kristietim
dzvot saska ar Vcijas likumiem
justies k vcietis/te
oti svargi
svargi
nav svargi
1
1
1
1
1
1
1
2
2
2
2
2
2
2
3
3
3
3
3
3
3
vispr nav
svargi
4
4
4
4
4
4
4
nevaru
pateikt
5
5
5
5
5
5
5
46. Kuram no apakmintiem reioniem Js pieskattu Vciju, Igauniju, Latviju un

Lietuvu?
Vcija
Igaunija
Latvija
Lietuva
Rietumeiropa
1
1
1
1
Viduseiropa
2
2
2
2
Austrumeiropa
3
3
3
3
Ziemeeiropa
4
4
4
4
nezinu
5
5
5
5
Citdi______________________________________________________________________
47. Ar kurm valstm, Jsuprt, Vcijai ir jsadarbojas?
1. valsts_____________________________________________________
2. valsts_____________________________________________________
3. valsts_____________________________________________________
48. Kdas valstis, Jsuprt, ir visvairk ldzgas Vcijai kultras zi?
1. valsts_____________________________________________________
2. valsts_____________________________________________________
3. valsts_____________________________________________________
49. Jsuprt, vai Vcija atbalsta un veicina vcbaltieu kultras unikalitti?
a) j
144
b) n
c) es to nejtu
d) tas nav iespjams
e) tas btu nodergi
f) es nezinu
50. Jsuprt, vai Vcijai jatbalsta un jveicina vcbaltieu diaspora k unikl
kultras grupa?
___________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________
51. Caristisks Krievijas laik vcbaltieu muiniecbas prstvji (varbt, Jsu vecki,
vecvecki) dzvoja diezgan miergi. eit ir vairki Krievijas monarhijas apraksti.
Kuriem apgalvojumiem Js piekrtat, kuriem nepiekrtat?
Krievijas Imprija bija

cietums tautm un
ncijm
Baltijas iedzvotji
nekad t labi un
laimgi vairs nav
dzvojui k
Krievijas monarhijas
laik
Krievijas monarhija
bija nestabila gan
ekonomik, gan
saimniecb
Krievijas Imprijas
birokrtiskais aparts
bija daudz
produktvks un
uzticamks nek
odienas Baltijas
valstu valdba
Krievijas Imprija
veicinja Baltijas
ekonomisko attstbu
pilngi
piekrtu
1
piekrtu
ne is, ne tas
nepiekrtu
nezinu
vispr
nepiekrtu
5
52. Vai Js (Jsu vecki, vecvecki) nolojat Krievijas Imprijas sabrukumu?

oti noloju..............................1
noloju....................................2
nenoloju................................3
vispr nenoloju......................4
nevaru pateikt...........................5
145
2. pielikums: Aptaujas lapa vcu valod

UMFRAGE
Sehr geehrte Teilnehmer und Teilnehmerinnen,
mein Name ist Anastasija Baranovska und ich studiere Interkulturelle Beziehungen an der
Lettischen Kulturakademie. Im Rahmen meiner Masterarbeit Die Problematik der
Bewahrung der Identitt in den deutschbaltischen Gesellschaften Deutschlands, Lettlands
und Estlands mchte ich die deutschbaltische Identitt und das deutschbaltische Selbstbild
unter den Mitgliedern der deutschbaltischen Organisationen untersuchen.
Der Fragebogen wird vollkommen anonym ausgefllt und ihre Daten werden ausschlielich
von mir, ebenfalls anonym, ausgewertet. Es gibt keine richtigen oder falschen Antworten,
daher bitte ich Sie, vollkommen ehrlich zu antworten.
Herzlichen Dank, dass Sie sich Zeit genommen haben, diesen Fragebogen auszufllen!
1
Wo kommen Sie her?

_____________________________________________________________________
_
Wo wurden Sie geboren?________________________________________________
146
Wann sind Sie geboren?________________________________________________

4
a) Haben Sie oder Ihre Vorfahren (Eltern, Groeltern) in Baltikum gelebt?

_______________________________________________________________
b) Wenn ja, wo genau?
________________________________________________________________ (z. B.
Lettland, Estland, Litauen)
c) Wenn ja, wann haben Sie nach Deutschland emigriert?
_________________________________________________________
d) Aus welchen Grnden haben Sie nach Deutschland emigriert?
_____________________________________________________________________
_____________________________________________________________________
Welche Staatsangehrigkeit(en) haben Sie?
6 Wie wrden Sie sich persnlich identifizieren?

a) Deutscher/in
b) Deutschbalte/in
) Baltendeutsche/in
d) Balte/in
e) Lette/in
f) Este/in
g) Litauer/in
h) anders____________________________________________________________________
7
a)
b)
c)
d)
Haben Sie Sprachkenntnisse in einer von diesen Sprachen?

Estnisch
Lettisch
Litauisch
andere Sprache
8 Haben Ihre Vorfahren (Eltern, Groeltern) Sprachkenntnisse in einer von diesen

Sprachen?
a) Estnisch,
b) Lettisch,
c) Litauisch
d) andere Sprache
9. Ist Ihnen Ihre Herkunft und Abstammung wichtig?
a) sehr wichtig
b)ein wenig
c) nicht wesentlich
d)gar nicht
147
10. Welche Rolle spielt Ihre deutschbaltische Herkunft in Ihrem Leben?

__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
11. Was von dem Folgenden trgt Ihrer Meinung nach am meisten zu Ihrer Identitt als
Deutschbalte/in bei?
a gemeinsame Sprache
b gemeinsame Geschichte
c gemeinsame Kulturpraktiken und Rituale
d gemeinsame Werte
e Religion
f Anderes:________________________________________________________________
a)
b)
c)
d)
12. Haben Sie Kontakt zu anderen Deutschbalten?

hufig
regelmig
gelegentlich
gar nicht
13. Wie wichtig sind Ihnen diese Kontakte?
a) sehr wichtig
b)wichtig
c) nicht besonders wichtig
d)gar nicht wichtig
14. In welchen deutschbaltischen bzw. heimatbezogenen Gesellschaften, Vereinen oder
hnlichen Gruppierungen sind Sie Mitglied?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
15. Was ist Deutschland fr Sie? Wie interpretieren Sie diesen Begriff fr sich selbst?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
16. Welche konkreten Elemente Ihrer Meinung nach werden als Basis fr Ihre Identitt
als Deutschbalte/in herangezogen? (z. B. Aspekte von Sprache, Kultur, Landschaft)
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
17. Wie stark fhlen Sie sich der deutschen Nationalitt verbunden?
a sehr stark verbunden
b stark verbunden
c nicht sehr stark verbunden
d berhaupt nicht verbunden
148
18. An welches identittsstiftende Symbol oder Ereignis knnen Sie (Ihre Eltern,
Groeltern oder Verwandte) sich besonders erinnern?
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
19. Sind Sie stolz auf Deutschland?
__________________________________________________________________________
20. Wie stolz sind Sie auf Deutschland hinsichtlich?
der Art und Weise, wie die Demokratie

funktioniert
Deutschlands politischen Einfluss in der
Welt
die schne Landschaft
des wirtschaftlichen Erfolgs
der wissenschaftlichen und technologischen
Leistungen
der sportlichen Erfolge
der Leistungen in Kunst und Literatur
der deutschen Bundeswehr
Deutschlands Geschichte
der gerechten und gleichen Behandlung
aller gesellschaftlichen Gruppen
sehr stolz
etwas stolz
nicht sehr
stolz
3
berhaupt
nicht
stolz
4
kann ich
nicht
sagen
5
1
1
1
2
2
2
3
3
3
4
4
4
5
5
5
1
1
1
1
1
2
2
2
2
2
3
3
3
3
3
4
4
4
4
4
5
5
5
5
5
21. Welche Sprache benutzen Sie in Ihrem Alltag in Ihrem Familienkreis?

a) Deutsch
b) Deutschbaltisch
c) Lettisch
d) Estnisch
e) Litauisch
f) eine andere Sprache _______________________________________________________
22. Wie informieren Sie sich ber Ereignisse in deutschbaltischen Kreisen?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
23. Lesen Sie gewhnlich
a) deutsche
b) baltische
Zeitungen, Zeitschriften, Bcher u.a. Literatur? (Bitte einringeln)
Welche sind dies?
__________________________________________________________________________
149
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
24. Benutzen Sie in Ihrem Alltag solche Medien wie TV und Internet, um sich ber die
aktuellen Ereignisse in Deutschland und Baltikum zu informieren?
a) ja
b) nein
Wenn ja, auf welche Sprache?
a) Deutsch
b) Estnisch
c) Lettisch
d) Litauisch
e) Andere Sprache___________________________________________________________
25. Wo sind Sie zur Schule gegangen?
26. Wo haben Sie studiert?

__________________________________________________________________
27. Was haben Sie studiert und welchen
Abschluss haben Sie?
28. Wie hat sich Ihr Baltikumbild aufgrund der politischen Ereignisse verndert?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
29. Haben andere Mitglieder Ihrer Familie andere Vorstellungen dazu?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
30. Wie definieren Sie die Begriffe deutschbaltisch, baltisch, baltendeutsch? Was ist
Ihr am liebsten?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
________________________________________________________________________
31. Gehren zu Ihrem aktiven oder passiven Wortschatz Wrter oder Wendungen, die
man als Baltizismen bezeichnen knnte? Knnen Sie solche nennen?
Verstehen oder nutzen jngere Mitglieder Ihrer Familie diese?
150
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
32. Nennen Sie bitte drei bedeutendsten Unterschiede Ihrer Meinung nach zwischen
Deutschen und Deutschbalten?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
33. Welches sind die deutschbaltischen Tugenden, Ihrer Meinung nach?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
34. Welches sind die deutschbaltischen Laster, Ihrer Meinung nach?
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
35. Nennen Sie bitte 3 beliebige Eigenschaften, die Ihrer Meinung nach am meisten die
deutschbaltische Identitt widerspiegeln?
__________________________________________________________________________
_____________________________________________________________
36. Kreuzen Sie bitte die typisch deutschbaltische Eigenschaften Ihrer Meinung nach an:
vertrumt
tchtig
ideenreich
widersprchlich
zuverlssig
fleiig
gewinnschtig
gut organisiert
egoistisch
vaterlandsliebend
vereinsmeierisch
unterwrfig
treu
stolz
tierlieb
spieig
sauber
romantisch
sensibel
redlich
rechthaberisch
prinzipientreu
ordentlich
penibel
perfektionistisch
pfiffig
konservativ
gengsam
aufgeschlossen
risikofreudig
patriotisch
sparsam
fortschrittlich
energisch
rcksichtslos
protzig
bescheiden
angepasst
charakterfest
effektiv
engstirnig
heimatverbunden
herzensgut
ignorant
kleinkariert
korrekt
melancholisch
ehrgeizig
muffig
humorlos
pedantisch
grozgig
kompromissbereit
listig, schlau
vertrauenswrdig
hilfsbereit
bertrieben arbeitsam
unsozial
ungebildet, dumm
bieder
dogmatisch
ehrlich
grblerisch
herrschschtig
herzlos
jhzornig
konformistisch
larmoyant
naturliebend
steif
geizig
arrogant
unfreundlich, unhflich
spontan
eigenstndig
151
gelassen
traditionsbewusst
pflichtbewusst
emotional
zurckhaltend
selbstbewusst
kreativ
arbeitsscheu
hflich
humorvoll, witzig, heiter
optimistisch
berheblich
37. Wie manifestiert sich die deutschbaltische Identitt am hufigsten, Ihrer Meinung
nach? (Welche Identittssymbole und Attribute spiegeln die deutschbaltische Identitt
wider?)
___________________________________________________________________________
38. Welche Person(en), Held(en), Charakter(e) verkrpern die typisch deutschbaltischen
Eigenschaften Ihrer Meinung nach?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
39. Welche Rituale verkrpern die typisch deutschbaltischen Eigenschaften Ihrer Meinung
nach?
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
40. Wie bedeutsam sind fr Sie die nationalen Feiern Deutschlands?
a sehr bedeutsam
b bedeutsam, aber ich feiere die nicht
c nicht bedeutsam
d Ich wei nicht, wann die nationalen Feiertage Deutschlands sind
41. Wie feiern Sie die nationalen Feiern Deutschlands?
a Ich nehme an allen Veranstaltungen des Staates an
b Ich feiere mit meinen Verwandten und Freunden
c Ich feiere gar nicht
42. Inwieweit fhlen Sie sich verbunden mit..?
sehr
eng verbunden
eng verbunden
nicht sehr eng

verbunden
berhaupt nicht
verbunden
kann ich nicht

sagen
Ihrem Stadtteil/Ihrem Dorf

der Stadt, in der Sie leben (nur
fr Stadtbewohner)
dem Bundesland, in dem Sie
leben
1
1
2
2
3
3
4
4
5
5
Deutschland
Baltikum
Estland/ Lettland/ Litauen
(unterstreichen)
Europa
1
1
1
2
2
2
3
3
3
4
4
4
5
5
5
43. Welche der beiden folgenden Aussagen kommt Ihrer eigenen Meinung nher?
152
a es ist unbedingt notwendig, dass Deutschland ein Staat bleibt

b wenn Teile Deutschlands es wollen, sollten sie unabhngige Staaten werden drfen
44. Wenn die Deutschbalten sich von verschiedenen Weltecken vereinen, um das
Ostseeland bzw. das Land der Deutschbalten zu grnden,......
a) mache ich mit
b)bin ich eindeutig dagegen, weil das Anliegen zum Nationalismus fhrt
c) ich bin sowieso mit dem Leben in Deutschland zufrieden
d)das Ostseeland ist ein unrealisierbarer Traum
e) es ist mir egal
45. Manche Leute meinen, dass die folgenden Dinge wichtig sind, um wirklich ein
Deutscher/ eine Deutschin zu sein. Andere halten sie fr nicht wichtig. Wie stufen Sie
diese Dinge ein?
in Deutschland geboren zu sein

die deutsche Staatsangehrigkeit zu
besitzen
den grten Teil des Lebens in Deutschland
gelebt zu haben
Deutsch sprechen zu knnen
ein Christ zu sein
die deutschen politische Institutionen und
Gesetze zu achten
sich als Deutscher zu fhlen
sehr
wichtig
eher
wichtig
nicht sehr
wichtig
3
3
berhaupt
nicht
wichtig
4
4
kann ich
nicht
sagen
5
5
1
1
2
2
1
1
1
2
2
2
3
3
3
4
4
4
5
5
5
46. Was ist Ihre Meinung, zu welchem Gebiet gehren Deutschland, Estland und Lettland
in erster Linie?
Deutschland
Estland
Lettland
Litauen
Westeuropa
1
1
1
1
Mitteleuropa
2
2
2
2
Osteuropa
3
3
3
3
Nordeuropa
4
4
4
4
wei nicht
5
5
5
5
Anders_____________________________________________________________________
47. Mit welchen drei Lndern sollte Deutschland am engsten zusammenarbeiten?
1 Land: mit............................................
2 Land: mit............................................
3 Land: mit............................................
48. Was ist Ihre Meinung welche drei Lnder sind Deutschland in kultureller Hinsicht
am hnlichsten?
1 Land:..........................................
2 Land:..........................................
3 Land:...........................................
49. Ihrer Meinung nach, untersttzt Deutschland die Unikalitt der Deutschbalten als eine
Kulturgruppe? (Wenn ja, wie?)
153
___________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
50. Was ist Ihre Meinung, muss Deutschland die Deutschbalten als eine unikale
Kulturgruppe untersttzen?
a) ja
b)nein
c) das ist nicht mglich
d)es wre ntig
51. In den Zeiten des zaristischen Russlands lebten die Vertreter des deutschbaltischen
Adels (vielleicht Ihre Verwandten) mehr oder weniger ruhig. Hier sind
unterschiedliche Beschreibungen der russischen Monarchie. Bitte sagen Sie zu jeder,
ob Sie ihr zustimmen oder ob Sie ihr nicht zustimmen.
Die Monarchie war ein Gefngnis fr

die Nationen und Vlker, die zu ihr
gehrten
Die Menschen im Baltikum haben
seit dem Zerfall der Monarchie nie
mehr so gut und glcklich gelebt
Die Monarchie war wirtschaftlich
unausgewogen und ineffizient
Die Brokratie der Monarchie war
viel leistungsfhiger und
verlsslicher als die heutigen
Staatsverwaltungen im Baltikum
Die Monarchie trug dazu bei, dass
sich Baltikum wirtschaftlich
entwickeln konnte
stimme
voll und
ganz zu
1
stimme
zu
weder
noch
stimme
nicht zu
wei
nicht
stimme
berhaupt
nicht zu
5
52. Bedauern Sie persnlich (vielleicht Ihre Verwandten), dass die Russische Monarchie
auseinanderfiel?
bedauere es sehr stark......................1
bedauere...........................................2
bedauere es nicht.............................3
bedauere es berhaupt nicht............4
kann ich nicht sagen........................5
154
3. pielikums: Intervijas transkripcijas paraugs (Intervija ar Utu Krtu (Khrt), Tartu

vcbaltieu organizcijas Domus Dorpatensis vadtju)
Anastasija Baranovska: Sehr geehrte Uta, haben Sie selbst eine deutschbaltische Herkunft?
Warum sind Sie hier, im Domus Dorpatensis? (Zum Beispiel, Nora Rutka, die Leiterin von
Domus Rigensis, hat gar keine deutschbaltischen Verwandte, aber sie ist in die
deutschbaltische Organisation durch das Studium hingelangen).
Uta Khrt: Ich stamme aus Deutschland und habe selbst keine deutschbaltische Herkunft.
Ich habe whrend des Studiums ein Praktikum im DD gemacht und bin so an die Arbeitsstelle
in DD gekommen.
A.B.: Haben Sie auch die Geschichte der Deutschbalten oder die Geschichte Deutschlands
studiert?
U.K.: Nein. Ich hatte an der Uni Tartu ein Seminar Politische Geschichte der baltischen
Staaten, wo die Deutschbalten natrlich auch erwhnt wurden, aber das ist alles.
A.B.: 1992 wurde die Stiftung Domus Rigensis gegrndet. Die Stiftung Domus Dorpatensis
entstand erst 2002. Warum gibt es einen so groen Unterschied?
U.K.: Beide Stiftungen sind ganz unabhngig voneinander gegrndet worden. Der Name ist
155
zwar hnlich, aber die Funktion der beiden Stiftungen ist doch sehr unterschiedlich.
A.B.: Welche Unterschiede gibt es zwischen den Stiftungen noch?
U.K.: Die Unterschiede sind meines Erachtens grer als die Gemeinsamkeiten. Die Mission
des DD ist es, die estnische Zivilgesellschaft zu frdern. Hauptschlich sind wir auf der
lokalen Ebene aktiv, arbeiten aber teilweise auch mit internationalen Partnern zusammen. Zur
Ttigkeit
des
Domus
siehe
auch
hier:
http://dorpatensis.ee/uber-uns
und
hier:
http://ddakadeemia.ee/en/
A.B.: Trifft sich die Verwaltung von Domus Rigensis mit der Verwaltung von Domus
Dorpatensis, um gemeinsame Projekte zu besprechen? Wie oft?
U.K.: Nein, eigentlich nicht. Wir hatten nur einmal engeren Kontakt, als es 2006 um die
Verbreitung der Fragebgen bei der Umfrageaktion (Identitt der Deutschbalten) ging.
A.B.: Gibt es in Estland noch andere Organisationen, die sich mit dem materiellen sowie
geistlichen deutschbaltischen Erbe beschftigen?
U.K.: Ja. Es gibt Organisationen, die sich direkt mit dem deutschbaltischen Erbe
beschftigen.
z.B.
die
Gesellschaft
fr
deutschbaltische
Kultur
in
Estland
http://www.baltisaksaselts.ee/de/
A.B.: Haben Sie an der Grndung der Stiftung Domus Dorpatensis teilgenommen?
U.K.: Nein. Ich kam zum ersten Mal im Jahr 2006 in die Stiftung.
A.B.: Wie entwickelt sich die Stiftung Domus Dorpatensis? Breitet die sich aus?
U.K.: Ja, die Stiftung gewinnt in Estland immer mehr an Bekanntheit.
A.B.: Haben sich auch die Aufgaben und Ziele der Stiftung im Laufe der Zeit gendert? Zum
Beispiel in Lettland (nach Nora Rutka) ja... von Kleinziel zum Groziel
U.K.: Die Ziele (Frderung der Zivilgesellschaft durch die Weiterentwicklung junger Leute)
haben sich nicht direkt gendert, aber die Methoden zum Erreichen dieser Ziele waren in den
letzten Jahren unterschiedlich. Wir hatten am Anfang einzelne Projektleiter, die ffentliche
Veranstaltungen zu verschiedenen allgemein interessanten und relevanten Themen organisiert
haben. Ab 2011 haben unsere Teilnehmer solche Veranstaltungen in Teams (5-7 Personen)
organisiert. Seit Herbst 2015 ist die DD Akademie noch mehr als Entwicklungsprogramm
konzipiert, die Teilnehmer bekommen das Jahr ber eine intensive Schulung und arbeiten
whrend des Jahres ihr eigenes soziales Projekt / Initiative aus.
A.B.: Gibt es in der Stiftung Domus Dorpatensis auch Mitgliedschaft? (Wo die ltere
Generation der Deutschbalten als Mitglieder sind)
U.K.: Nein. Das liegt an unserer Organisationsform. Eine Stiftung kann prinzipiell keine
Mitglieder (im Unterschied zu einem Verein) haben.
156
A.B.: Wie viele Mitglieder im Allgemeinen hat die Stiftung Domus Dorpatensis?
U.K.: Wir haben keine Mitglieder, aber wir haben Teilnehmer an unserer DD Akademie
(DDA).
A.B.: Wie viel war es am Anfang? Und wie viel gibt es jetzt? (Domus Rigensis von 40 zu
200). Und die Zahl wahrscheinlich noch expandiert sich weiter?
U.K.: Wir hatten zwischenzeitlich fast 100 Freiwillige im Jahr, die an der DDA teilnahmen.
Letzten Sommer haben wir die DDA Struktur gendert und deshalb hatten wir dieses Jahr nur
knapp 20 Teilnehmer. Wir haben aber vor, diese Zahl nach und nach wieder zu
erhhen.
A.B.: Welche Feiern-Feiertage hat Domus Dorpatensis traditionell? Als Alternative zu den
Domus Rigensis Tagen?
U.K.: Solche Feiern haben wir im DD nicht. Seit sieben Jahren veranstaltet das Domus
Dorpatensis aber eine Tagung zu Management- und gesellschaftlichen Themen im Juni; das
ist natrlich keine Feier, aber inzwischen eine traditionelle Veranstaltung fr uns.
A.B.:
Publikationen haben Sie ihre besondere lokale Publizistische Materiale von und
ber und fr die Deutschbalten? Ausgeschlossen Baltische Briefe..Zum Beispiel, Domus

Rigensis hat angefangen, Infobriefe auszugeben
U.K.: Nein.
A.B.: Was steht mit der Finanzierung kommt die von den Deutschbaltische Mitgliedern?
U.K.: Teilweise Untersttzung durch den Stiftungsgrnder (Deutschbalte).
A.B.: Deutsche Regierung durch die Botschaft? Nur bei einzelnen kleineren Projekten zu
deutschen Themen (z.B. fr eine Veranstaltungsreihe zum Jubilum von Friedrich Schiller).
A.B.: Hilft auch Regierung Estlands dabei oder nicht?
U.K.:
Nein, nicht direkt. Einige unserer Projekte werden von estnischen Fonds und
Stiftungen untersttzt.
A.B.: Um Kulturgut- Kulturerbe aufzubewahren?
U.K.: Nein.
A.B.: Junge Leute? Gibt es auch eine Alternative zum Domus Rigensis Juvenum?
U.K.: Die Teilnehmer an der DDA sind alles junge Leute, ungefhr zwischen 18 und 30
Jahren.
A.B.: Der Begriff der Deutschbalten hat seine eigene Geschichte. Zuerst waren da Deutsche,
die im Mittelalter im Baltikum angekommen waren, dann (19.Jhr.) haben sie angefangen, sich
selbst als Balten zu nennen, dann endlich Deutschbalten, in den Nazi-Zeiten Baltendeutsche,
und dann wieder Deutschbalten..Ist die Geschichte des Begriffes gleich fr Estland auch?
157
U.K.: Ja, ich denke schon. Im Estnischen gibt es allerdings keinen Unterschied zwischen
Deutschbalten und Baltendeutsche - beides sind baltisakslased.
A.B.: Was knnen Sie sagen definieren sich selbst jetzt im 21.Jahrhundert die Deutschbalten
als Deutschbalten (wenigstens in Estland) oder es kommt auch die Selbstidentifikation als
Balten oder Baltendeutsche?
U.K.: Kann ich nichts dazu sagen.
A.B.: Aus den Geschichtsbchern habe ich gelernt, dass die Deutschbalten seit der
Regierungszeit von Peter dem Groen besondere Privilegien hatten, eine Kulturautonomie.
War es auch in Estland so?
U.K.: Ja. (Das kannst Du auch in Geschichtsbchern nachlesen. :) )
A.B.:
Hatten
estnische
Deutschbalten
auch
eine
besondere
Stellung
und
eine
Kulturautonomie?
U.K.: Ja, per Gesetz seit 1925. (Das kannst Du auch in Geschichtsbchern nachlesen. :) )
A.B.: Haben Sie etwas von der Restauration der Landgter, Gutshfe (die eventuell
wahrscheinlich gerade im Besitz der Deutschbalten frher waren) gehrt?
Helfen Sie gerne solchen Menschen, die daran arbeiten oder haben Sie es noch vor?
U.K.: Nein, das gehrt nicht zu unserem Aufgabenbereich.
A.B.: Zum Beispiel, in Lettland wurde es mit der Restauration schon krzlich angefangen,
aber es ist nicht so populr, weil es eine ehrenamtliche Arbeit bentigt...Haben Sie ein
Verzeichnis von ehemaligen deutschbaltischen Gutshfen?
U.K.: Nein, aber es gibt eine Datenbank im Internet, wo alte Gutshfe in Estland (nicht nur
deutschbaltische) aufgefhrt sind: http://mois.ee/deutsch/
A.B.: Wie ist der Bestand von ihnen? Wurden sie restauriert, gepflegt? Aus den estnischen
oder deutschen oder deutschbaltischen Mitteln?
U.K.: Das wei ich nicht. Ich glaube aber, dass auch in deutschbaltischen Kreisen manchmal
um Spenden fr die Restaurierung von alten Gutshfen oder Kirchen gebeten wird.
A.B.: Ihrer Meinung nach, ist es mglich eine gemeinsame Identitt fr die Deutschbalten
Lettlands, Estlands und Deutschlands zu definieren?
U.K.: Ich denke die gemeinsame Identitt lsst sich nur ber die gemeinsame Geschichte und
Herkunft definieren.
A.B.: Welche Elemente der deutschbaltischen Identitt, Ihrer Meinung nach, sind die
einigenden und die wesentlichsten, die in den deutschbaltischen Vereinen/ Gesellschaften/
Organisationen zu sehen sind? z.B. gemeinsame Geschichte das Erlebte? Ritualien?
gemeinsame Sprache?
158
U.K.: Dies trifft auf die ltere Generation zu. Meiner Meinung nach nicht so wichtig. Dies
trifft auch auf die jngere Generation zu.
A.B.: Welche Arten der Identitt manifestieren sich in den deutschbaltischen Organisationen?
Ich meine damit kollektive Identitt... Es gibt mehrere Arten: nationale Identitt, regionale
Identitt, Kulturidentitt, nostalgische Identitt - fr die alte Generation wahrscheinlich von
groer Bedeutung ist. Die Erinnerungskultur ist halt sehr bei den Deutschbalten
ausgeprgt...Frau Rutka hat mir geantwortet, dass es von der Generation abhngig ist.
U.K.: Ich denke, es geht hier hauptschlich um regionale und Kulturidentitt.
A.B.: Ob und wenn ja, dann wie transformiert sich die im Deutschbaltenkreis dominierenden
Arten der Identitt?
U.K.: Ich denke, dass die Identitt sich im Laufe der Zeit abschwcht.
A.B.: Mit welchen Faktoren und historischen Ereignissen, ihrer Meinung nach, ist die
Transformierung der deutschbaltischen Identitt verbunden?
U.K.: Mit der Tatsache, dass die junge Generation oft keine so enge Bindung an das Baltikum
mehr hat.
A.B.: Ich habe in meiner Bachelorarbeit die Romantetralogie von Siegfried von Vegesack
ausgelegt. Da kann man sehr anschaulich sehen, dass die deutschbaltische Identitt bis 1939
von dem nationalen Aspekt durchgeprgt ist. Nach 1939 dominiert schon regionale und
nostalgische Identitt. Ich bekomme schon ab und zu die ausgefllten Fragebgen, und ich
kann schlieen, dass der Begriff Heimat fr die Deutschbaltien ganz kompliziert ist. Im 21.
Jahrhundert dominiert regionale Identitt und das nostalgische Bewutsein...Aber das ist
wieder die Frage der Generationen... Die alte Generation ist eher an Baltentum gebunden,
aber die Jungen schon an Deutschtum. Stimmen sie zu oder nicht?
U.K.: Ja, dem stimme ich zu.
A.B.: Die deutschbaltische Kulturidentitt.. .welche Elemente, Komponente bilden sie in den
deutschbaltischen Organisationen diese Zeiten? Geselligkeit, Network Netz der
Kommunikation..
U.K.: Ja.
A.B.: Ritualien... welche? Tnze?
U.K.: Francaise, Vengerka, Troika.... eine Mischung von franzsischen und russischen
Tanztraditionen.
A.B.: Gibt es auch die traditionellen deutschbaltischen Lieder?
U.K.: wei ich nicht genau.
A.B.: Kochtraditionen? Speckpirogen?
159
U.K.: Ja. Es gibt ja das deutschbaltische Kochbuch! :)

A.B.: Bestimmte Feiern? Gemeinsame Werte, Ihrer Meinung nach.... welche? Auf welche Art
und Weise und mit welchen Mechanismen wird die Deutschbaltische Identitt aufbewahrt und
gepflegt?Mit regelmigem Treffen?Mit gemeinsamen Ritualien?Wie ist es mit Estland?
Treffen sich die Deutschbalten in Estland nur zusammen mit anderen Deutschbalten aus
Deutschland oder auch separat?
U.K.: Wei ich nicht. Wahrscheinlich treffen sie sich auch separat. Aber meines Wissens
wohnen hier kaum mehr Deutschbalten..
A.B.: Welches deutschbaltische Selbstbild wird in den deutschbaltischen Organisationen
heute, im 21. Jahrhundert geuert?
U.K.: Ich denke, mit der jngeren Generation uert sich ein weltoffenenes Selbstbild, das
strker wird.
A.B.: Wird dieses Selbstbild strker? Ob, und wenn ja, dann wie unterscheidet sich die
Kulturidentitt der Deutschbalten in den deutschbaltischen Organisationen in Deutschland,
Lettland und Estland, Ihrer Meinung nach?
U.K.: Kann ich nicht sagen.
A.B.: Wie viele ca. Deutschbalten leben in Estland?
U.K.: Wei ich nicht, aber ich glaube nicht, dass es viele sind.
A.B.: Und wie viele Mitglieder haben Sie?
Keine. D.h. nur zwei der Grnder von Domus Dorpatensis sind Deutschbalten.
A.B.: Wie viele Deutschbalten in Estland interessieren sich fr Ihre Herkunft?
U.K.: Niemand so wirklich.
A.B.: Fhlen sich die Deutschbalten als eine Minoritt in Estland .. als eine Diaspora, die
untersttzt werden muss von der Seite des Staates?
U.K.: Das kann ich nicht sagen. Es gibt fast keine Deutschbalten in Estland...
A.B.: Ich erinnere mich daran, dass Sie mir sofort am Anfang unseres Briefaustausches gesagt
haben, dass Domus Dorpatensis keine typisch deutschbaltische Organisation ist... Meine
Frage ist...warum?
U.K.: Wir haben zwar deutschbaltischen Hintergrund, haben in unserer tglichen Arbeit aber
hauptschlich mit Esten zu tun. Das deutschbaltische Erbe spielt keine groe Rolle. Der Fokus
unserer Ttigkeit liegt auf der Frderung der Zivilgesellschaft in Tartu und Estland. Wir
mchten in der DDA jungen Leuten das ntige Handwerkszeug an die Hand geben, damit sie
aktiv
an
der Vernderung
der
estnischen
Gesellschaft
mitwirken
knnen.
Die
Zusammenarbeit mit deutschbaltischen Organisationen macht nur einen sehr kleinen Teil
160
unserer Arbeit aus. Ich denke, das ist aus meinen Antworten oben auch schon
hervorgegangen.
A.B.: Herzlichen Dank!
4. pielikums: Pratchen (vcbaltieu anekdotes)
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
__________________ darbs
Bakalaura, maistra
_________________________________________________________________
tmas nosaukums
izstrdts Latvijas Kultras akadmijas _________________________________ katedr
katedras nosaukums
Ar savu parakstu apliecinu, ka ______________ darbs izstrdts patstvgi; izmantojot

citu autoru darbos publictus datus, definjumus un viedokus, dotas preczas nordes
(atsauces) uz to ieguves avotu; iesniegt darba elektronisk kopija atbilst izdrukai.
Autors: ______________________ __________________ ___.__.2016.
Vrds, uzvrds
Paraksts
Rekomendju darbu aizstvanai
172
Vadtjs: ______________________________ ___________________

Akadmiskais amats, grds, vrds, uzvrds
Paraksts
__ .__.2016.
Recenzents: _________________________________
Akadmiskais amats, grds, vrds, uzvrds
Darbs iesniegts ___ .___.2016.

Studjoo servisa speciliste: __________________
Vrds, uzvrds
__________________
Paraksts
Darbs aizstvts LKA _________________ gala prbaudjumu komisijas sd

Bakalaura, maistra
___ .__.2016. prot. Nr. __________________________ vrtjums __________________
Komisijas sekretrs: __________________
Vrds, uzvrds
__________________
Paraksts
173

The Issue of The Identity of The Baltic Germans in The 21st Century

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

The Issue of The Identity of The Baltic Germans in The 21st Century

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Latvijas Kultras akadmija

Kultras teorijas un vstures katedra

PATEICBA DARBA ATBALSTTJIEM

Maistra darbs ir izstrdts ar Latvijas Kultras akadmijas finansilu atbalstu. T k

Msdienu Rietumu kultrtelp, globalizcijas un multikulturlisma dominantes

Latvijas/Igaunijas krieviem. Msdiens vcbaltiei funkcion k uz kultru balstt diaspora

Kdi ir btiskkie un vienojoie vcbaltieu identittes elementi, kas izpauas vcbaltieu

Ar kdiem faktoriem un vsturiskiem notikumiem ir saistta vcbaltieu organizciju loceku

kolektvs identittes transformcija?

Kd veid un ar kdiem ldzekiem tiek kopta un saglabta vcbaltieu identitte vcbaltu

Vai un k atiras vcbaltieu organizciju struktra Vcij, Latvij un Igaunij?

apzint vsturisko un kultrvsturisko literatru par vcbaltieu vsturi; nozmgkajiem

apgt ar kultras diasporu identittes ptniecbu saistto teoriju pamatprincipus;

izvlties ptjuma mrim atbilstou teortisko literatru par identitti, ts veidiem,

veikt aptauju anketanu un intervijas ar Vcijas, Igaunijas un Latvijas vcbaltieu

apkopot, analizt un interprett aptaujas rezultt iegts atzias, balstoties uz vsturiskiem

izejot no aptauj nordtajiem vcbaltieu paapzias pamatelementiem un pamatvrtbm, k

ar teortisk aparta paldzbu un emprisko datu analzi noskaidrot btiskkos vcbaltieu

saldzint sav starp Vcijas, Latvijas un Igaunijas vcbaltieu organizciju struktru un

izptt, k un kdos vsturiskos apstkos attsts un izpauas vcbaltieu identitte un patls

1. VCBALTIEU KULTRAS KONTEKSTULO ASPEKTU

1.1. Jdziena vcbaltiei problemtika un lietoanas dinamika

Baltija.14 Jdzienam baltiei bija jkst par satuvinanos un saliedanos ietekmjoo

Augslu krzes un pirmsrevolucionro noskau fon starp vcbaltu un latvieu

ar ienaidnieku. Neirot Baltij dzvojoos

vcieiem ( ), vai ar Ostzejas muiniecba ( )43,

1.2. Ieskats vcbaltieu vstures ptniecbas diskurs

pamatiedzvotjiem un pai nerespektja to tiesbas, neprvrma plaisa starp zemniekiem un

65 Sal.Turpat, 122. lpp.

1.3. Vcbaltieu vstures periodizcija

74 Sal. Grdule. Vcbaltiei Latvijas un latvieu kultras vstur..., 209. lpp.

transformanas apstkus, ir nepiecieams aplkot vcbaltieu kopienas vsturisko kontekstu.

92 Sal. Balodis. Latvijas un latvieu tautas vsture, 399. lpp.

vcbaltu muinieku konfrontcija ar Baltijas zemniekiem prauga bruot c. Vcbaltiei

Kustbu (Bewegung).112 Vcbaltu urnl Baltijas Mneburtncas (Baltische

Domus Dorpatensis, k ar citas vcbaltieu organizcijas Tart un Tallin 128, kur ar

2. PTJUMA TEORTISKAIS PAMATOJUMS: PAMATKONCEPTU UN

2.1. Kultra k kolektvais realittes konstrukts

prliecbm, vrtbm, ar kopgu pieredzi un vsturisko fonu. 137

2.2. Kolektv atmia un atcerans prakses

mina meklt atbildes uz aktulajm problmm sav pagtn.148

prdomanu.149 Kultras veidoana un institucionalizt komunikcija norisins ikdien.

kolektvajai traumai ir atmias par holokaustu. Holokaustu prcietuajiem un viu pcteiem

(Erinnerungskultur) kritiska kopienas vstures apzinans, vstures prstrdanas un

2.3. Identittes veidi

valdnieku un aizstvi. Savukrt sievietes pienkums bija bt par priekzmgo saimnieci,

Asmane dv par homogenizciju (Homogenisierung). Atsaucoties uz Asmanes koncepciju

2.4. Patls un svetls k kultrantropoloiskie koncepti

jeb sve grupa. Ingroup

2.5. Diasporas ptniecbas teortiskie aspekti

188 Maletzke. Interkulturelle Kommunikation..., S. 16

(identification) un identificanos (identifying).197 Identitte vairk norda uz grupas

(diasporology) jeb diasporistika (diasporistics), k ar pabas vrdi: diasporists (diasporist),

hibridittes atzanu.204 Socioloijas ptnieki iedala klasiskas etnicitt vai nacionlaj

diasporas k tdas, ts izcelsmes zemes un ts tagadjs dzves vietas. Ts diasporas, kas ir

3. PTJUMA METODOLOISKS BZES RAKSTUROJUMS

aprakstam. Pirmkrt, tiek noskaidrots un pamatots, kpc aptauja (anketana un intervijas) ir

3.1. Aptauja k ptniecbas metode identittes noteikanai

intervijas ar katru no to vadtjiem btu problemtiski.

3.2. Anketas un interviju mrauditorija

Vcbaltieu studentu fonds

211 Die CarlSchirren-Gesellschaft. Pieejams: www.carl-schirren-gesellschaft.de

- Vcbaltieu enealoijas biedrba (Deutschbaltische Genealogische Gesellschaft)213