1.

tehnoloģiju uzņēmumiem, un nonāca pie identiska secinājuma, tiesa gan, šajā gadījumā naudas
plūsmai bi teh tehnoloģiju uzņēmumiem, un nonāca pie identiska secinājuma, tiesa gan, šajā
gadījumā naudas plūsmai bija mazāka ietekme uz izdevumiem zinātnei un pētniecībai.
K. J. Hao (K. Y. Hao) un A. B. Džeffe (A. B. Jaffe) secināja to pašu, pielietojot nedaudz
atšķirīgu pētījuma metodiku, proti, iedalot uzņēmumus grupās atkarībā no to lieluma. Tajā
pašā laikā viņi secināja, ka iekšējie resursi neierobežoja lielo uzņ Takalo T., Tanayama T.
Adverse Selection and Financing of Innovation: Is there Need for R&D Subsidies? Bank of
Finland Research Discussion Paper, 2008, No. 19/2008. Pieejams:
http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1268314
2. Tiwari A. K., Mohnen P., Palm F. C., Schim van der Loeff S. Financial Constraint and R&D
Investment: Evidence from CIS. United Nations University - Maastricht Economic and social
Research and training centre on Innovation and Technology Working Paper, 2007, No. 2007-
011. Pieejams: http://arno.unimaas.nl/show.cgi?fid=8608
3. Tiwari A. K., Mohnen P., Palm F. C., Schim van der Loeff S. Financial Constraints, Capital
Structure and Innovation: An Empirical Investigation. Paper presented at Economics Seminar
organized by Indian Statistical Institute, New Delhi, April 9, 2010. Pieejams:
http://www.isid.ac.in/~pu/seminar/09_04_2010_Paper.pdf
4. Ughetto E. Does finance matter for R&D investment? New evidence from a panel of Italian
firms. Cambridge Journal of Economics, 2008, Vol.32(6), p. 907-925.
ēmumu inovatīvās aktivitātes (Hao et. al., 1993). D. Harhofs (Harhoff, 1998) ir atklājis, ka vācu
uzņēmumiem naudas plūsma nosaka, vai uzņēmums nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, tomēr ne šīs
aktivitātes apmēru. Savukārt citi zinātnieki (Bhagat et. al., 1995) nekonstatēja sakarību starp naudas
plūsmu un zinātnisko pētniecību.
5. Citā pētījumā (Cincera, 2002) uzmanība tika pievērsta Beļģijas akciju sabiedrībām un
sabiedrībām ar noloģiju uzņēmumiem, un nonāca pie identiska secinājuma, tiesa gan, šajā
gadījumā naudas plūsmai bija mazāka ietekme uz izdevumiem zinātnei un pētniecībai.
K. J. Hao (K. Y. Hao) un A. B. Džeffe (A. B. Jaffe) secināja to pašu, pielietojot nedaudz
atšķirīgu pētījuma metodiku, proti, iedalot uzņēmumus grupās atkarībā no to lieluma. Tajā
pašā laikā viņi secināja, ka iekšējie resursi neierobežoja lielo uzņ Takalo T., Tanayama T.
Adverse Selection and Financing of Innovation: Is there Need for R&D Subsidies? Bank of
Finland Research Discussion Paper, 2008, No. 19/2008. Pieejams:
http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1268314
6. Tiwari A. K., Mohnen P., Palm F. C., Schim van der Loeff S. Financial Constraint and R&D
Investment: Evidence from CIS. United Nations University - Maastricht Economic and social
Research and training centre on Innovation and Technology Working Paper, 2007, No. 2007-
011. Pieejams: http://arno.unimaas.nl/show.cgi?fid=8608
 7. Tiwari A. K., Mohnen P., Palm F. C., Schim van der Loeff S. Financial Constraints, Capital
Structure and Innovation: An Empirical Investigation. Paper presented at Economics Seminar
organized by Indian Statistical Institute, New Delhi, April 9, 2010. Pieejams:
http://www.isid.ac.in/~pu/seminar/09_04_2010_Paper.pdf
8. Ughetto E. Does finance matter for R&D investment? New evidence from a panel of Italian
firms. Cambridge Journal of Economics, 2008, Vol.32(6), p. 907-925.
ēmumu inovatīvās aktivitātes (Hao et. al., 1993). D. Harhofs (Harhoff, 1998) ir atklājis, ka vācu
uzņēmumiem naudas plūsma nosaka, vai uzņēmums nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, tomēr ne šīs
aktivitātes apmēru. Savukārt citi zinātnieki (Bhagat et. al., 1995) nekonstatēja sakarību starp naudas
plūsmu un zinātnisko pētniecību.
Citā pētījumā (Cincera, 2002) uzmanība tika pievērsta Beļģijas akciju sabiedrībām un
sabiedrībām ar ja mazāka ietekme uz izdevumiem zinātnei un pētniecībai. K. J. Hao (K. Y. Hao) un
A. B. Džeffe (A. B. Jaffe) secināja to pašu, pielietojot nedaudz atšķirīgu pētījuma metodiku, proti,
iedalot uzņēmumus grupās atkarībā no to lieluma. Tajā pašā laikā viņi secināja, ka iekšējie resursi
neierobežoja lielo uzņēmumu inovatīvās aktivitātes (Hao et. al., 1993). D. Harhofs (Harhoff, 1998) ir
atklājis, ka vācu uzņēmumiem naudas plūsma nosaka, vai uzņēmums nodarbojas ar zinātnisko
pētniecību, tomēr ne šīs aktivitātes apmēru. Savukārt citi zinātnieki (Bhagat et. al., 1995) nekonstatēja
sakarību starp naudas plūsmu un zinātnisko pētniecību.
Citā pētījumā (Cincera, 2002) uzmanība tika pievērsta Beļģijas akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar