1. governanc governance.

Tilburg University, Center for Economic Research Working Paper,

2000, No. 2000-24. Pieejams: http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=214911
Devere konstatēts (Aschhoff et. al., 2005; Rammer et. al., 2008)1, ka pēc nozīmīguma tos var
sakār Zinātniskajā literatūrā (Czarnitzki et. al., 2008) tiek uzskatīts, ka uzņēmums necieš no finanšu
ierobežojumiem, ja tas var īstenot visus optimālā lieluma zinātniskos un pētnieciskos projektus, un
cieš, ja tas ir liegts nepietiekama finansējuma dēļ. Parasti uzņēmumiem ir daudz vairāk inovatīvo
projektu nekā ir iespējams realizēt, izmantojot viņu rīcībā esošos finanšu resursus. Tāpēc finanšu
resursu nepietiekamība ierobežo inovāciju apjomu uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot, ka resursi tiek
piešķirti vienīgi tiem projektiem, no kuriem ir sagaidāma vislielākā atdeve.
Saskaņā ar Polijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā iegūtajiem datiem (Lewandowska, 2009) kā
svarīgākie inovatīvo projektu finansēšanas šķēršļi bija minētas ar ilgtermiņa finanšu resursu piesaisti
saistītās izmaksas, tot šādā secībā:
1) pārāk lieli riski un inovāciju projektu pārmērīgas izmaksas;
2) nepieciešamo resursu avotu atrašana un resursu sadale, lai finansētu iekārtas, cilvēkresursus
un „know-how”;
cieša sakarība starp grūtībām iegūt nepieciešamo finansējumu un uzņēmuma lielumu – MVU ir grūtāk
pārvarēt fi Zinātniskajā literatūrā (Czarnitzki et. al., 2008) tiek uzskatīts, ka uzņēmums necieš no
finanšu ierobežojumiem, ja tas var īstenot visus optimālā lieluma zinātniskos un pētnieciskos
projektus, un cieš, ja tas ir liegts nepietiekama finansējuma dēļ. Parasti uzņēmumiem ir daudz vairāk
inovatīvo projektu nekā ir iespējams realizēt, izman FINANŠU IEROBEŽOJUMI KĀ
INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAS ŠĶĒRSLIS

A. Špilkamps (A. Spielkamp) un C. Rammers (C. Rammer) piedāvā iedalīt visus faktorus, kuri
bremzē inovāciju attīstību, šādās grupās (Spielkamp et. al., 2009):
a) izmaksas, ekonomiskie riski un peļņas gūšanas iespējas;
b) iekšējo un ārējo finanšu resursu nepieejamība;
onference/ricafe/How%20Do%20Corporate%20Venture%20Capitalists%20Create%20Value
%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
2. Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of
Money, Credit and Banking, 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian
firms. National 20Create%20Value%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
3. Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of
Money, Credit and Banking, 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian firms.
National

1
Citēts pēc (Spielkamp et. al., 2009): Aschhoff B., Blind K., Ebersberger B., Fraaß B., Rammer C., Schmidt T.
Schwerpunktbericht zur Innovationserhebung 2005. ZEW Dokumentation, 2007, No. 07-03; Rammer C.,
Weißenfeld B. Innovationsverhalten der Unternehmen in Deutschland 2006. Aktuelle Entwicklungen und ein
internationaler Vergleich. Studien zum Deutschen Innovationssystem No. 04. Berlin: BMBF, 2008.
 tojot viņu rīcībā esošos finanšu resursus. Tāpēc finanšu resursu nepietiekamība ierobežo inovāciju
apjomu uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot, ka resursi tiek piešķirti vienīgi tiem projektiem, no
kuriem ir sagaidāma vislielākā atdeve.
3) Saskaņā ar Polijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā iegūtajiem datiem (Lewandowska,
2009) kā svarīgākie inovatīvo projektu finansēšanas šķēršļi bija minētas ar ilgtermiņa finanšu resursu
piesaisti saistītās izmaksas, nanšu ierobežojumus, tāpēc risks, ka šie uzņēmumi neuzsāk inovatīvos
procesus vai pārtrauc tos, ir ievērojami lielāks nekā lielajos uzņēmumos.
ux M governance. Tilburg University, Center for Economic Research Working Paper, 2000, No.
2000-24. Pieejams: http://pape FINANŠU IEROBEŽOJUMI KĀ INOVĀCIJU
ATTĪSTĪBAS ŠĶĒRSLIS

A. Špilkamps (A. Spielkamp) un C. Rammers (C. Rammer) piedāvā iedalīt visus faktorus, kuri
bremzē inovāciju attīstību, šādās grupās (Spielkamp et. al., 2009):
c) izmaksas, ekonomiskie riski un peļņas gūšanas iespējas;
d) iekšējo un ārējo finanšu resursu nepieejamība;
onference/ricafe/How%20Do%20Corporate%20Venture%20Capitalists%20Create%20Value
%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
4. Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of
Money, Credit and Banking, 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian
firms. National 20Create%20Value%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of Money,
Credit and Banking, 19 FINANŠU IEROBEŽOJUMI KĀ INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAS
ŠĶĒRSLIS

A. Špilkamps (A. Spielkamp) un C. Rammers (C. Rammer) piedāvā iedalīt visus faktorus, kuri
bremzē inovāciju attīstību, šādās grupās (Spielkamp et. al., 2009):
e) izmaksas, ekonomiskie riski un peļņas gūšanas iespējas;
f) iekšējo un ārējo finanšu resursu nepieejamība;
onference/ricafe/How%20Do%20Corporate%20Venture%20Capitalists%20Create%20Value
%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
5. Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of
Money, Credit and Banking, 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian
firms. National 20Create%20Value%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
6. Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of
Money, Credit and Banking, 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian firms.
National
7. 95, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian firms.
National
8. rs.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=214911
Deve Zinātniskajā literatūrā (Czarnitzki et. al., 2008) tiek uzskatīts, ka uzņēmums necieš no
finanšu ierobežojumiem, ja tas var īstenot visus optimālā lieluma zinātniskos un pētnieciskos
projektus, un cieš, ja tas ir liegts nepietiekama finansējuma dēļ. Parasti uzņēmumiem ir daudz vairāk
inovatīvo projektu nekā ir iespējams realizēt, izmantojot viņu rīcībā esošos finanšu resursus. Tāpēc
finanšu resursu nepietiekamība ierobežo inovāciju apjomu uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot, ka
resursi tiek piešķirti vienīgi tiem projektiem, no kuriem ir sagaidāma vislielākā atdeve.
Saskaņā ar Polijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā iegūtajiem datiem (Lewandowska, 2009) kā
inovatīvo projektu nekā ir iespējams realizēt, izmantojot viņu rīcībā esošos finanšu resursus.
Tāpēc finanšu resursu nepietiekamība ierobežo inovāciju apjomu uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot,
ka resursi tiek piešķirti vienīgi tiem projektiem, no kuriem ir sagaidāma vislielākā atdeve.
4) Saskaņā ar Polijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā iegūtajiem datiem (Lewandowska,
2009) kā svarīgākie inovatīvo projektu finansēšanas šķēršļi bija minētas ar ilgtermiņa finanšu resursu
piesaisti saistītās izmaksas, a sakarība starp grūtībām iegūt nepieciešamo finansējumu un uzņēmuma
lielumu – MVU ir grūtāk pārvarēt finanšu ierobežojumus, tāpēc risks, ka šie uzņēmumi neuzsāk
inovatīvos procesus vai pārtrauc tos, ir ievērojami lielāks nekā lielajos uzņēmumos.
9. ent, University of Chicago Press, Chicago, 1990, p. 279-306. Pieejams: Saskaņā ar Polijas
mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā iegūtajiem datiem (Lewandowska, 2009) kā svarīgākie
inovatīvo pārāk lieli riski un inovāciju projektu pārmērīgas izmaksas;
10. nepieciešamo re Zinātniskajā literatūrā (Czarnitzki et. al., 2008) tiek uzskatīts, ka uzņēmums
necieš no finanšu ierobežojumiem, ja tas var īstenot visus optimālā lieluma zinātniskos un
pētnieciskos projektus, un cieš, ja tas ir liegts nepietiekama finansējuma dēļ. Parasti
uzņēmumiem ir daudz vairāk inovatīvo projektu nekā ir iespējams realizēt, izmantojot viņu
rīcībā esošos finanšu resursus. Tāpēc finanšu resursu nepietiekamība ierobežo inovāciju
apjomu uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot, ka resursi tiek piešķirti vienīgi tiem
http://www.nber.org/chapters/c11476.pdf
., Schianta konstatēts (Aschhoff et. al., 2005; Rammer et. al., 2008)2, ka pēc nozīmīguma tos var
sakārtot šādā secībā:
kuriem ir sagaidāma vislielākā atdeve.
5) projektiem, no projektu finansēšanas šķēršļi bija minētas ar ilgtermiņa finanšu resursu
piesaisti saistītās izmaksas, sursu avotu atrašana un resursu sadale, lai finansētu iekārtas,
cilvēkresursus un „know-how”;

2
Citēts pēc (Spielkamp et. al., 2009): Aschhoff B., Blind K., Ebersberger B., Fraaß B., Rammer C., Schmidt T.
Schwerpunktbericht zur Innovationserhebung 2005. ZEW Dokumentation, 2007, No. 07-03; Rammer C.,
Weißenfeld B. Innovationsverhalten der Unternehmen in Deutschland 2006. Aktuelle Entwicklungen und ein
internationaler Vergleich. Studien zum Deutschen Innovationssystem No. 04. Berlin: BMBF, 2008.
 11. cieša sakarība starp grūtībām iegūt nepieciešamo finansējumu un uzņēmuma lielumu – MVU
ir grūtāk pārvarēt fi apters/c11476.pdf
e. Tilbur konstatēts (Aschhoff et. al., 2005; Rammer et. al., 2008)3, ka pēc nozīmīguma tos var
sakārtot šādā secībā:
6) pārāk lieli riski un inovāciju projektu pārmērīgas izmaksas;
7) nepieciešamo resursu avotu atrašana un resursu sadale, lai finansētu iekārtas, cilvēkresursus
un „know-how”;
8) cieša sakarība starp grūtībām iegūt nepieciešamo finansējumu un uzņēmuma lielumu – MVU
ir grūtāk pārvarēt finanšu ierobežojumus, tāpēc risks, ka šie uzņēmumi neuzsāk inovatīvos procesus
vai pārtrauc tos, ir ievērojami lielāks nekā lielajos uzņēmumos.
12. g University, Center for Economic Research Working Paper, 2000, No. 2000-24. Pieejams:
http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=214911
9) nanšu ierobežojumus, tāpēc risks, ka šie uzņēmumi neuzsāk inovatīvos procesus vai pārtrauc
tos, ir ievērojami lielāks nekā lielajos uzņēmumos.
13. relli F. Investment, Financial Factors and Cash Flow: Evidence From UK Panel Data. In: R.

3
Citēts pēc (Spielkamp et. al., 2009): Aschhoff B., Blind K., Ebersberger B., Fraaß B., Rammer C., Schmidt T.
Schwerpunktbericht zur Innovationserhebung 2005. ZEW Dokumentation, 2007, No. 07-03; Rammer C.,
Weißenfeld B. Innovationsverhalten der Unternehmen in Deutschland 2006. Aktuelle Entwicklungen und ein
internationaler Vergleich. Studien zum Deutschen Innovationssystem No. 04. Berlin: BMBF, 2008.