Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

15. nodarbība

Nodarbības mērķis. Iepazīties ar matricu un determinantu jēdzienu. Apgūt

darbības ar matricām un determinantu aprēķināšanas paņēmienus.

Nodarbības saturs. Determinanta jēdziens, tā īpašības. Otrās un trešās

kārtas determinanti. Minors un adjunkts. Determinanta aprēķināšana.
Matricas jēdziens, matricu veidi. Darbības ar matricām. Inversā matrica.

15.1. Determinanta jēdziens, tā īpašības.

Otrās un trešās kārtas determinanti.

Ar determinantiem mēs ļoti bieži sastopamies, kad risinām lineāro

vienādojumu sistēmu.
Kā ir zināms, par sistēmas
 a11 x1  a12 x2  ...  a1n xn  b1
a x  a x  ...  a x  b (15.1)
 21 1 22 2 2n n 2

 ..........................................

 an1 x1  an 2 x 2  ...  a nn xn  bn
atrisinājumu sauc jebkuras nezināmo x1 , x2 ,..., xn skaitliskās vērtības, pie
kurām visi vienādojumi sistēmā kļūst par identitātēm.

Izskatīsim otrās kārtas lineāro sistēmu un atradīsim to atrisinājumu ar

izslēgšanas metodi.
 a11 x1  a12 x2  b1 a22  a21 (15.2)

a21 x1  a22 x2  b2  a12 a11

Reizinot pirmo vienādojumu ar a22 , otro – ar (-a12) un saskaitot,

izslēgsim x2, analoģiski, reizinot ar (-a21) un a11 , izslēgsim x1.
Rezultātā iegūsim ekvivalento (atrisinājumu kopa nemainās) sistēmu
 a11 a22  a12 a21  x1  b1a22  b2 a12
 . (15.3)
 a11 a22  a12 a21  x2  a11b2  a 21 b1
Ja a11a22  a12 a21  0, sistēmas (15.2) atrisinājums ir

www.vu.lv 15. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

 b1 a22  b2 a12
 x1  (15.4)
a11 a22  a12 a21
 a b a b
 x2  11 2 21 1
 a11a22  a21a12
Definīcija 15.1.

Skaitli
a11 a 22  a21a12
sauc par otrās kārtas determinantu un to var pierakstīt veidā
a11 a12
a21 a22
.
Tātad sistēmas (15.2) atrisinājumu mēs varam pierakstīt kā
determinantu attiecību
1 
x1  , x2  2 ,
 
kur
a11 a12
  a11  a 22  a 21  a12 ,
a 21 a 22
b1 a12
1   b1  a22  a12  b2 ,
b2 a22
a11 b1
2   a11 b2  a 21 b1 .
a 21 b2
Determinantu  , kura elementi ir sistēmas (15.2) koeficienti pie
nezināmiem x1 un x2 , parasti sauc par sistēmas galveno determinantu, bet
1 ,  2 - par palīgdeterminantiem. Pēdējos var iegūt no galvenā
determinanta, aizstājot attiecīgo koeficientu kolonnu ( 1 - pirmo,  2 - otro)
ar brīvo locekļu kolonnu.

Definīcija 15.2.
Par trešās kārtas determinantu sauc skaitli, kuru apzīmē ar simbolu
a11 a12 a13
a21 a22 a23 ,
a31 a32 a33

un aprēķina a11a22 a33  a12 a23a31  a21a32 a13  a31a22 a13  a32 a23 a11  a21a12 a33
To bieži sauc par determinanta izvirzījumu.

Izvirzījumā ir 6 locekļi: trīs no tiem ņemti ar (+) zīmi, trīs – ar (-)

zīmi.

www.vu.lv 15. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Lai būtu vienkāršāk atcerēties, var izmantot Sarrusa metodi –

pievienot vēlreiz pirmās divas kolonnas.
a11 a12 a13 a 11 a12
a 21 a 22 a 23 a 21 a 22 = =
a31 a32 a33 a31 a32
a11 a22 a33  a12 a23a31  a13a21a32  a31a22 a13  a32 a23 a11  a33 a21a12 .

Ar (+) zīmi tiek ņemts to locekļu reizinājums, kuri stāv uz galvenās

diagonāles (šī diagonāle savieno determinanta kreiso augšējo stūri ar labo
apakšējo stūri) un uz līnijām, kuras ir paralēlas galvenajai diagonālei. Ar (-)
zīmi ņemtie locekli atrodas uz otrās determinanta diagonāles, jeb uz
paralēlajām līnijām.
Piemērs 1.
3 2 4
Aprēķināt 5 6 7 .
0 3 8

Risinājums:
3 2 4 3 2 4 3 2
5 6 7  5 6 7 5 6 =
0 3 8 0 3 8 0 3
 3  6  8  2  7  0  (4)  5  3  0  6  (4)  3  7  3  8  5  2  144  60  63  80  59

Determinantu īpašības

Šajā paragrāfā visas īpašības mēs pierakstīsim, aplūkojot trešās kārtas

determinantus, bet jāņem vērā, ka tādas īpašības ir spēkā jebkuras kārtas
determinantiem.

Pirms īpašību formulēšanu ievedīsim vēl vienu definīciju:

Definīcija 15.3.
Determinantu nosauc par transponētu, ja tā pierakstā rindas maina
vietām ar kolonnām (pirmo rindu ar pirmo kolonnu, otro rindu ar otro
kolonnu utt.)

a11 a12 a13 a11 a21 a31

a21 a22 a23  a12 a22 a32
a31 a32 a33 a13 a23 a33

Īpašība 1.

www.vu.lv 15. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Determinantu vērtība nemainās, ja determinantu transponē

a11 a12 a13 a11 a21 a31

a21 a22 a23  a12 a22 a32
a31 a32 a33 a13 a23 a33

Tātad jebkura īpašība , kura ir spēkā rindām, izpildās arī kolonnām un

otrādi.

Īpašība 2.
Determinantu vērtība nemainās, ja kādas rindas (kolonnas)
elementiem pieskaita jebkuras citas rindas (kolonnas) elementus, kas
reizināti ar patvaļīgi ņemto skaitli K, piemēram,

a11 a12 a13 a11 a12 a13  ka11

a21 a22 a23  a21 a22 a23  ka21
a31 a32 a33 a31 a32 a33  ka 31

Šeit 3. kolonnas elementiem tiek pieskaitīti 1.kolonnas elementi, kas

reizināti ar vienu un to pašoā skaitli k.
To var pierakstīt : K 3  k  K1
Īpašība 3.
Determinanta zīme mainas, mainot vietām divas determinanta rindas
(kolonnas), piemēram:

a11 a12 a13 a11 a12 a13

a21 a22 a23   a31 a32 a33
a31 a32 a33 a21 a22 a23

Secinājums: ja determinantā ir divas vienādas rindas (kolonnas), tad

determinants ir vienāds ar nulli.

Īpašība 4.
Ja visi kādas rindas (kolonnas) elementi satur kopīgu reizinātāju, tad
to var iznest pirms determinanta simbola, piemēram,

a11 ka12 a13 a11 a12 a13

a21 ka22 a23  k a21 a22 a 23
a31 ka32 a33 a31 a32 a33

www.vu.lv 15. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Īpašība 5.
Ja kādas rindas (kolonnas) katrs elements ir izteikts kā divu
saskaitāmo summa, tad šīs determinans ir vienāds ar divu determinantu
summu. Pirmajā determinantā attiecīgas rindas (kolonnas) elementi ir pirmie
saskaitāmie, bet otrajā determinantā – otrie saskaitāmie. Pārējās abas
determinanta rindas (kolonnas) vienādas ar dotā determinanta rindām
(kolonnām):

a11 b12  c12 a13 a11 b12 a13 a11 c12 a13
a21 b12  c22 a23  a12 b22 a23  a21 c22 a23
a31 b32  c32 a3 a3 b32 a33 a31 c32 a33

Īpašība 6.
Ja determinanta kādas rindas (kolonnas) visi elementi ir nulles, tad
determinants ir vienāds ar nulli.

Īpašība 7.
Ja determinantā kādas rindas (kolonnas) visi elementi ir proporcionāli
citas rindas (kolonnas) elementiem, tad determinants ir vienāds ar nulli.

Piemēram:
a11 ka12 a13
a21 ka21` a23 =0
a31 ka31 a33

Visas minētas īpašības ļoti viegli var pārbaudīt, izvirzot abas daļas un
konstatējot to vienādību.

Piemērs 2. Aprēķināt determinantu

3 6  12
  34 51 68
1 2 5

Risinājums.
Pārveidosim šo determinantu, izmantojot 2.un 4. īpašības

www.vu.lv 15. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

3 1 3 2 3  ( 4) 1 2 4
R1 ( 1)  R3
  17  2 17  3 17  4  3  17 2 3 4  
R1 ( 2)  R2
1 2 5 1 2 5

1 2 4
 51 0 1 12  51 ( 13  0  0  48  0  0)  51  35  1785
0 4 13

15.2. Minors un adjunkts. Determinanta aprēķināšana

Definīcija 15.3.
a11 a12 ... a1n
a21 a22 ... a2 n
Par n kārtas determinanta ... ... ... ...
elementiem
an1 an 2 ... ann
a ij (i, j  1,2, ...n)
atbilstošu minoru Mij sauc tādu (n-1)-kārtas determinantu,
ko iegust, dotajā determinantā svītrojot i-to rindu un j-to kolonnu.
1 3 5
Piemēram, determinantam 2 6 1 atbilstošais minors M32 ir
3 2 4

vienāds ar otrās kārtas determinantu

1 5
M 32   1  ( 10)  11
2 1
un
2 1
M 12   8  3  11
3 4

Definīcija 15.4.
Par elementiem aij atbilstošo algebrisko papildinājumu jeb adjunktu
sauc skaitli
i j
Aij  ( 1) M ij
Piemēram, iepriekšējā determinanta minors

1 5 3 2
M 32 
2 1
 11, bet A32  (1) M 32   M 32  11 .

Tagad izskatīsim vēl divus ļoti svarīgas determinanta īpašības, kuras ir

saistītas ar adjunktiem.

Īpašība 8.
Summa, kuras saskaitāmie ir kādas determinanta rindas (kolonnas)
visu elementu reizinājumi ar to atbilstošajiem adjunktiem, ir vienāda ar
determinanta vērtību.

www.vu.lv 15. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Šī summa ir nosaukta par determinanta izvirzījumu pēc attiecīgas

rindas (kolonnas) elementiem.
Piemēram, izvirzījumi, saistīti ar trešās kārtas determinanta 
elementiem var būt pierakstīti šādā veidā:
  a11 A11  a12 A  a13 A13 (pēc 1.rindas elementiem)
  a21 A21  a12 A22  a23 A23 (pēc 2.rindas elementiem)
……………………………………………………….
  a13 A13  a23 A23  a33 A33 (pēc 3.kolonnas elementiem)

Pārbaudīsim pēdējo izvirzījumu:

a18 A13  a 23 A23  a33 A33 
a13  ( 1)13 M 13  a 23 ( 1) 2 3 M 23  a33  ( 1) 3 3 M 33 
a 21 a 22 a11 a12 a11 a12
 a13  a 23  a 33 
a 31 a32 a 31 a 32 a 21 a 22
 a13 ( a 21a32  a 21a 22 )  a33 ( a11 a32  a11 a 22  a 21a12 ) 
 a13 a 21a 32  a 23 a31a12  a11 a 22 a33  a13 a31a 22  a 23 a11 a 32  a33 a 21a12  
(pēc definīcijas)

Īpašība 9.
Summa, kuras saskaitāmie ir kādas determinanta rindas (kolonnas)
visu elementu reizinājumi ar citas rindas (kolonnas) attiecīgo elementu
adjunktiem ir vienāda ar nulli.
Tātad, pierakstot vienādības trešās kārtas determinantam iegūsim,
piemēram:
a11 A21  a12 A22  a13 A23  0
1.rindas elementi reizināti ar 2.rindas elementu adjunktiem

Pārbaudīsim to vienādību:
a11  (1) 21 M 21  a12  (1) 2  2 M 22  a13 ( 1) 2 3 M 13 
a12 a13 a a13 a a12
  a11  a12 11  a13 11 
a 31 a 33 a31 a 33 a 31 a32
 a11a12 a33  a11a13 a32  a12 a11a33  a12 a13a31  a13a11a32  a13a12 a13  0 .

Piemērs 3.
1 5 7
Aprēķināt   2 1  15
3 16 28

Risinājums.
Pārveidosim determinantu, izmantojot otro īpašību

www.vu.lv 15. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

1 5 7 1 5 7 1 5 7
  2 1  15 R1  ( 2)  R2 0 11  1 R1  ( 3)  R3  0 11 1 .
3 16 28 3 16 28 0 1 7

Tagad izvirzīsim pēc 1.kolonnas elementiem:

11 11 1
  1  ( 1)  78 .
1 7
Tā kā izvirzījumu ir daudz vienkāršāk izdarīt, ja kādā rindā (kolonnā)
ir daudz nulles, mēs pirms izvirzīšanai pārveidojam determinantu tā, lai
iegūt 1.kolonnā divas nulles.

Jēdziens par augstāku kārtu determinantu

Viena no iespējamām n-tas kārtas determinanta definīcijām var būt

ievesta ar induktīvo metodi, izmantojot adjunktu jēdzieni un 1.kārtas
determinanta definīciju

Definīcija15.5.

1) 1.kārtas determinants – simbols a (sastāv no vienas rindas un vienas

11

kolonnas) ir vienāds ar savu vienīgu elementu a11.

2) n-tās kārtas determinants, kurš ir uzdots ar simbolu
a11 a12 ... a1n
a 21 a 22 ... a2n

... ... ... ...
a n1 an 2 ... a nn
apzīmē izteiksmi
a11 A11  a12 A12  ... a1n A1n (n>1)

Piemērs 4.
Aprēķināt 5.kārtas determinantu

a 1 3 2 5
0 b 1 3 2
 0 0 c 1 3
0 0 0 d 1
0 0 0 0 e
Risinājums. Dotajā gadījumā visvienkāršāk būtu izvirzīt
determinantu pēc 1.kolonnas elementiem

www.vu.lv 15. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

b 1 3 2
11 0 c 1 3
  a  A11  0  A21  0  A31  0  A41 0  A51  a    1 
0 0 d 1
0 0 0 e
c 1 3
11 d 1
 a  b    1 1  a  b  c  1
11
0 d  a b c  d e
0 c
0 0 c

Mēs redzam, ka gadījumā, kad visi determinanta elementi, ka atrodas

zem galvenās diagonāles, ir nulles, determinants ir vienāds ar galvenās
diagonāles elementu reizinājumu – to iegūvam, (n-1) reizes izvirzot doto
determinantu pēc 1. kolonnas elementiem.

15.3. Matricas jēdziens, matricu veidi

Definīcija 15.6. Par matricas sauc m x n skaitļu tabulu, kurā skaitļi

ir sakārtoti m rindās un n kolonnas
 a11 a12 ... a1n 
 
a a22 ... a2 n 
Amxn   21
... ... ... ... 
 
a am 2 ... amn 
 m1

Skaitļus a11 , a12 , ..., aij , ..., amn sauc par matricas elementiem. m ir
rindu skaits un n ir kolonnu skaits, pirmais elementa a ij indekss noteic
rindiņas, bet otrais – kolonnas numuru.
Parasti matricu īsi apzīmē vai nu vienu burtu A, B, …, Z;
vai pierakstot arī rindiņu un kolonnu skaitu, piemēram
A2,3=A2x3 = A[2,3]=A[2x3],
dažreiz apzīmē ar (aij).
Matrica var būt kvadrātiska, ja m =n;
gadījumā,
kad m  n , matricu sauc par taisnstūrveida matricu.
Kvadrātiskajai matricai A[nxn] atbilst determinants

a11 a12 ... a1n

a a 22 ... a2n
  det A  21
... ... ... ...
a n1 an2 ... a nn

Matrica var sastāvēt arī tikai no vienas rindas vai tikai no vienas
kolonnas:

www.vu.lv 15. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

A1,n   a11 a12 ... a in  ;

 a11 
 
a 
Am1   12 
...
 
a 
 in 
Kvadrātisku matricu, kurā galvenās diagonāles elementi ir vienādi ar
1 un pārējie elementi ir nulles, sauc par vienības matricu un apzīmē ar E.

1 0 0 ... 0
 
0 1 0 ... 0
E[ nxn ] 
... ... ... ... ...
 
0 0 0 ... 1
 
Definīcija 15.7.
Divas m x n matricas A[mxn]= (aij) un B[m x n]=(b ij) sauc par vienādām
(A=B) tad un tikai tad, ja visi atbilstošie elementi ir vienādi, t.i.
aij=bij
jebkuriem I=1,2, …, m; j = 1,2, …, n.

Definīcija 15.8.
Matricu A sauc par simetrisku, ja transponēta matrica AT (rindas un
kolonnas samainītas vietām) sakrīt ar A
AT  A  aij  a ji

Darbības ar matricām

Matricas var reizināt ar skaitli, saskaitīt, ja divu matricu izmēri ir

vienādi, reizināt, ja divu matricu izmēri ir vienādi, reizināt matricu A{mxn] ar

matricu B[ nxk ]. Sareizināt divas matricas A un B var tikai tad, kad pirmās
matricas A kolonnu skaits ir vienāds ar otrās matricas B rindu skaitu.

Definīcija 15.8.

www.vu.lv 15. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Par matricas A{mxn] reizinājumu ar skaitli  sauc matricu B[ mxn ] , kuras

elementi bij ir vienādi ar aij , jebkurām i,j vērtībām

bij  a ij

 1 3 5
Piemēram, reizinot matricu A[ 2 x 3]    ar skaitļi 4, iegūsim
 2 4 7 
 4 12 20 
B[ 2 x 3]    .
  8 16 28 

Definīcija 15.9.
Par divu matricu A[ mxn ]   aij  un B[ mxn]   bij  summu sauc par matricu
C[ mxn ] , kuras elementi ir vienādi ar saskaitāmo matricu atbilstošo elementu
summu
Cij  aij  bij . .

Piemērs 5.
6 1  2  1 3 5
   
Saskatīt matricas A  3 5 2  un B 2 4 8
0 1 7   2 3 0 
 
Risinājums.
 6 1 1 3  2  5  7 4 3
   
C[ 3 x 3]  A[ 3 x 3 ]  B[ 3 x 3 ]  3  2 5 4 28    5 9 10 
0  2 1 3 7  0    2 4 7 


Piemērs 6.
3 1  1 2
   
Atrast matricu starpību, ja A 2 6 ; B   5 7
7  2  2 3 
 

Risinājums.
3 1   1  2  2  1
     
A  B  A  (1)  B   2 6  5  7    3  1
7  2    2  3   5  5 


www.vu.lv 15. nodarbība. 11. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

A{mxn]  aij un B[nx p]  bij 

Definīcija 15.10.

Par matricu reizinājumu sauc matricu

C[ m x p ]   cij  , kuras
elementi Cij ir vienādi ar matricas A i-tās rindas un
matricas B j-tās kolonnas reizinājumu summu, t.i:
n
cij  ai1bij  ai 2b2 j  ...  ain  bnj   aik bkj
k 1

Tātad:
1) ja eksistē reizinājums A[ m x n ]  B[ n x p ]  C[ m x p ] , ne vienmēr eksistē
B  A reizinājums.
2) B var sareizināt ar A gadījumā, kad p=m, bet arī tad A  B ne
vienmēr ir vieenāds ar BA.

Izskatīsim dažus piemērus:

Piemērs 7.
 4 5
1 3  5  
Atrast matricu A    un B   1 6 reizinājumu.
2 4 1   2
 8 
Risinājums.
 4 5
1 3  5    1  4  3 1  5    2  1  5  3  6  5  8  17  17 
A  B      1 6     
2 4 1   2  4  4 1  1    2  2  5  4  6  1  8   2  6 
 2 8  

Piemērs 8
2 3  1 3
Atrast matricu reizinājumu AB un BA. A   ; B   
5 1  2 5 
Risinājums.
 2 3  1 3   2 1  3    2 2  3  3  5    4 21
AB            
 5 1    2 5   5 1  1   2 5  3  1  5   3 20 
 1 3   2 3  1  2  3  5 1  3  3 1  17 6 
BA          
  2 5  5 1   2  2  5  5  2  3  5 1  21  1

Dotajā gadījumā var sareizināt ka A un B, tā arī B un A bet AB  BA.

Tomēr ir iespējams, kā kādām vienādas kārtas kvadrātiskām matricām A un
B ir spēkā īpašība AB=BA. Tad matricas A un B sauc par komutatīvām.

www.vu.lv 15. nodarbība. 12. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Ka piemēru var apskatīt jebkuru kvadrātisku matricu A un vienādas kārtas

vienības matricu E. Vienmēr ir spēkā
AE=EA =A
Patiešām, reizinot A un E, iegūst:
 a11 a12 ... a1n   1 0 ... 0 
   
a a 22 ... a 2 n   0 1 ... 0 
AE   21  
... ... ... ...   ... ... ... ...
   
a
 n1 an2 ... a nn   0 0 ... 1 
 a11  0  ... 0 0  a12  0 ....  0 ... 0  ....  0  a1n 
 
 a 21  0  ... 0 0  a 22  0....  0 ... 0  ....  0  a 2 n 
 A
... ... ... ... ... ... .... ... ... ... ... ... ... 
 
 a n1 0 0 0 0  a 22  0 ....  0 ... 0  ....  0  a nn 


Viegli pārliecināties, ka EA arī ir A.

Atzīmēsim dažas īpašības:

A+B=B+A
A+(B+C)=(A+B)+C
(A+B)C=AC+BC
A(BC)=(AB)C
(kA)B=k(AB)
To pareizību var viegli pārbaudīt, izpildot darbības.

15.4. Inversā matrica

Matricu kopā nav ievesta tāda darbība ka matricu dalīšana, bet to var
aizstāt ar reizināšanu ar inverso matricu. Inversā matrica tiek ievesta
analoģiski apgrieztiem lielumiem algebrā.
Mēs zinām, ka gadījumā, kad skaitlis a  0, viņam eksistē apgrieztais
1
lielums  a 1 , kur a  a 1  a 1  a  1 .
a

Definīcija 15.11.
Ir dota kvadrātiska matrica A[ n x n} , kuras determinants det A nav
vienāds ar nulli (matrica nav singulāra).

www.vu.lv 15. nodarbība. 13. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

Par dotās matricas A inverso matricu A-1 sauc tādu kvadrātisko

1
matricu A[ nxn ] , kura apmierina nosacījumiem A  A1  A1  A  E. (E –
vienības matrica).

 A11 A21 ... An1 

 
1  A12 A22 ... An 2 
Matrica M  apmierina prasītiem nosacījumiem.
det A  ... ... ... ... 
 
A A2 n ... Ann 
 1n

Ja izmantosim matricu reizināšanas kārtulu; 8. un 9. determinanta

īpašības, redzēsim, ka MA  AM  E .
Tātad, lai iegūt inverso matricu, mēs varam lietot sekojošo algoritmu:

 atradām det A;
ja det A  0, tad matricu A inversā matrica neeksistē,
ja det A  0, tad
aizstājam visus elementus aij ar attiecīgajiem adjunktiem
 A11 A12 ... A1n 
 
 A21 A22 ... A2 n  *
 ...  A
... ... ...
 
A An 2 ... Ann 
 n1

 transponējam A*:  A * T
P
 A11 A21 ... An1 
 
 A12 A22 ... An 2   P
A A2 n ... Ann 
 1n

 dalām jebkuru matricas P elementu ar det A

 A11 A 21 ... A n1 
 
1 1  A 12 A 22 ... A n 2 
A   
det A  ... ... ... ... 
A A 2n ... A nn 
 1n

Piemērs 9.
2 1
Atrast inverso matricu A1 , ja A   
3 6 
Risinājums

www.vu.lv 15. nodarbība. 14. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju konspekts.

2 1
 det A  3 6
 12  3  9  0

 6  3
 A11  6; A12  3; A21  1; A22  2 A*   
 1 2 
 6  1 1  6  1
 P    un  A1    
 3 2  9   3 2 

Pārbaudīsim:
1
A A 
 6 1
 2 1  9   
     9 
 3 6    3 2 
 9 9 
 2 1  1 2
 2  2      1 
3 3  9 9
 
 2 1  1 2
 3   6  3      6  
 3 3  9 9
 1 0
    E
 0 1

www.vu.lv 15. nodarbība. 15. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko