R Rēzeknes rajons

Latgales sirdskambaris
 R Rēzeknes rajons
Latgales sirdskambaris
 R
Rēzeknes rajons

Saturs

Vārti 7

Kalnu, ezeru un purvu zeme 9

Vēstures likteņlīnijas 17

Apslēpto dārgumu zeme 33

Rūtoj, saule, rūtoj, bite! 43

Saimnieciskā rosība 49

Vasals Latgolā! 59

Pilsēta vertikālē 65

Kopsavilkums 71


Pūri i azari… Kur esi, azara dvēsele?
Muola pūdā īdadzynuota, laičinī puordzymuse.
Vokora saule nūdzīst Rāznā kai upura trauks,
Reitu byus skaidra dīna i ļaudim lobs pruots.

Azari nūsalaidušīs vītuos i vuordi seņ pīsaukti:

Zosna, Rušuons i Feimaņs, Soluojs i Vyrauds,
Kas tū Īdeņu pūru kai lynu pologu nūauds?
Audieja apsagulusēs Lelajā Līpu kolnā.

Kur aizvessit, celi? Uz Rēzekni, Rogovku, Reigu…

Vēļ dziļuok, iz sātu, kur dvēsele globojās puortā,
Kur muote vēļ maizi cap, kristeņu gorūzā īvalk,
Dzymtū zemi ar dabasim myužeigi vīnuodama.

Anna Rancāne
 R
Rēzeknes rajons

Vārti

S katies kā gribi, ceļotāj, Rēzeknes rajons vienmēr ir centrā.

Ērti izvietojies pašā Latgales viducī, starp diviem lielākajiem Latvijas
ezeriem: Lubānu – ziemeļrietumos, Rāznu - dienvidaustrumos, un tā
administratīvais centrs ir Latgales kultūrvēsturiskā galvaspilsēta, lielākā
Eiropas Savienības austrumu robežpilsēta, Rēzekne. Ja Rēzekni dēvē
par Latgales sirdi, tad Rēzeknes rajons ir kā sirdskambaris, kas ar
stiprām un dzīvinošām artērijām savieno šo sirdi ar apkārtējo pasauli.
Cik tad te tālu līdz Eiropas Savienības austrumu robežai ar Krieviju un
Baltkrieviju! Dienvidos Rēzeknes rajons robežojas ar Krāslavas rajonu,
rietumos ar Preiļu un Madonas rajonu, ziemeļos ar Balvu rajonu, bet
austrumos ar Ludzas rajonu. Ar kaimiņiem vienmēr ir jāsadzīvo, ar tiem
Rēzeknes rajonu vieno gan draudzība, gan arī kopīgi projekti Eiropas
Savienības līdzekļu izmantošanā.
Rēzeknes rajonam vairāki nozīmīgi vārti — to šķērso divas
starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnijas un divi valsts galvenie autoceļi.
Ja stacijās Rēzekne I vai Rēzekne II nosvilpjas lokomotīve, tad savā
skrējienā ir piestājuši vietējie vai tālsatiksmes, kravas vai pasažieru
vilcieni līnijās Berlīne — Varšava — Viļņa — Daugavpils — Rēzekne
— Sanktpēterburga vai Rīga — Krustpils — Rēzekne — Ludza —
Maskava. Rēzeknes dzelzceļa mezgls ir viens no svarīgākajiem valstī,
te krustojas divas galvenās dzelzceļa līnijas — Austrumu — Rietumu,
kas nodrošina satiksmi no Krievijas uz Rīgu un citām Latvijas ostas
pilsētām, un Ziemeļu — Dienvidu līnija, kas ved pasažierus un kravas
virzienā no Sanktpēterburgas uz Rietumeiropas valstīm. Dienu un nakti,
neapstādamās ne uz mirkli, plūst tranzīta satiksme pa autoceļiem Rīga
— Jēkabpils — Rēzekne — Ludza — Krievijas robeža (Terehova) un
Lietuvas robeža (Medumi) — Daugavpils — Rēzekne — Krievijas
robeža (Grebņeva). Ērtais ģeogrāfiskais novietojums rada labas
iespējas rajona attīstībai nākotnē.


Gulbji Rāznas ezerā
 R Rēzeknes rajons

Kalnu, ezeru un purvu zeme

K rāšņa un daudzveidīga ir Rēzeknes rajona daba — te-

ritorijas lielākā daļa, kas atrodas Latgales augstienē, priecē ar kal-
Augstākās virsotnes:

Lielais Liepukalns: 289,3 m.v.j.l. (trešā

niem, ieplakām un ezeriem, rietumdaļa Vidusdaugavas zemienē un augstākā virsotne Latvijā);
Dzerkaļu kalns 286,3 m.v.j.l.
Lubānas līdzenumā aizrauj skatienu ar lauku un purvu plašumu, sa- Dubuļu kalns 273,8 m.v.j.l.
vukārt rajona ziemeļu pagasti jau iesniedzas Ziemeļlatgales pacēlu- Mākoņkalns: 247 m.v.j.l.
ma ainavā.
Rajona augstākajā vietā, dienvidaustrumos, atrodas morēnu
pauguru grēda, Rāznavas pauguraine, kur paceļas Latgales dižākais
paugurs — Lielais Liepukalns (Kaunatas pagasts), kas ir arī trešā
augstākā virsotne Latvijā. Ziemeļaustrumu virzienā no Lielā Liepukal-
na atrodas īpatnējais Dzerkaļu kalns (Kaunatas pagasts). Nokļūt tā
virsotnē ir grūti, jo nogāzes ir ļoti stāvas, kalna ziemeļaustrumu daļa
stiepjas 800 m garumā, un to sadala 28 m augsti lokveida izliekti vaļņi.
Skaista bērzu birztala aug Dzerkaļu kalna dienvidu nogāzē. Rēzeknes
— Dagdas ceļa tuvumā ar vairākām virsotnēm paceļas Dubuļu kalns
(Kaunatas pagasts) ar stāvām nogāzēm, kas bagātas ar ziedaugu
sugām. Viens no pazīstamākajiem Latgales kalniem ir teikām apvītais
Mākoņkalns (Mākoņkalna pagasts), kas tiek dēvēts arī par Pade-
bešu un Volkenbergas kalnu. Kalna galā vēl saglabājušās Livonijas
laika Volkenbergas pils drupas (pils pirmoreiz rakstos minēta 1263.
g.). Atliek tikai minēt, kā šie milzīgie laukakmeņi, no kuriem pirms
daudziem gadsimtiem būvēta Latgalē senākā ordeņa pils, tika uznesti
stāvajā kalnā, no kura paveras neaizmirstams skats uz Latgales jūru
— Rāznas ezeru. Skats no Lielā Liepukalna

Tālumā Mākoņkalns Kāpnes Mākoņkalnā


Lubāna ezers
 Kalnu, ezeru un purvu zeme

Jā, Rēzeknes rajons var lepoties ar savu jūru, jo ezera viļņo-

jums vējainā laikā patiesi atgādina sabangotu jūras klaidu, bet labie-
kārtotās pludmales vasarā pārpilnas atpūtniekiem gluži kā Rīgas jūr-
malā. Rāznas ezers gan pēc hidroķīmiskajām īpašībām, gan pēc tajā
esošā augu un dzīvnieku sugu sastāva ir nozīmīgs ne tikai Latvijā, bet
Putnu novērošanas tornis pie Lubāna
arī Baltijas valstīs.
Rēzeknes rajonā ir vislielākā ezeru kopplatība valstī, te atrodas Lielākie ezeri:
220 ūdenskrātuves, tai skaitā platības ziņā Latvijas lielākais ezers Lu- Lubāna ezers 82,0 km²
bāns, kas līdz ar Rāznu ir zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri Latvijā. Rāznas ezers 57,6 km²
Lubāna ezers ir arī vislielākais iedambētais ezers Eiropā, lieliska at- Dziļākais ezers: Rušons 29,9 m
pūtas, medību un zvejas vieta. 813 kvadrātkilometru lielā platībā ap to
plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla
vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā mērogā. No četriem putnu
novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44
ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Agri pavasaros un rudeņos
iegriežas tūkstošiem migrējošo putnu, galvenokārt, gulbji. Lubāna
mitrājs atbilst Ramsāres konvencijā minētajiem kritērijiem kā starptau-
tiskas nozīmes mitrājs. Lai saglabātu un attīstītu šo nozīmīgo dabas
objektu, Rēzeknes rajona Gaigalavas un Nagļu pašvaldības kopīgi ar
Madonas rajona padomi īsteno ES LIFE programmas atbalstīto pro-
jektu Lubāna mitrāja kompleksa vides apsaimniekošana, kas ir viens
no lielākajiem dabas aizsardzības projektiem Latvijā gan finansējuma,
gan aptvertās teritorijas ziņā.
Rēzeknes rajona lielākās upes ir Rēzekne, kas savieno Rāz-
nas un Lubāna ezerus, un Malta. Uz šīm upēm uzbūvētas mazās
hidroelektrostacijas — Spruktu HES uz Rēzeknes upes, Viļānu HES
uz Maltas upes. Rāznas ezers

Garākās upes:
Rēzekne 116 km
Malta 105 km

Kvāpānu dīķi Viļānu HES

11
 Kalnu, ezeru un purvu zeme

Rēzeknes rajons ir trešais purvainākais rajons Latvijā pēc Lu-

dzas un Preiļu rajoniem, purvi klāj 4 % no rajona kopplatības, bet kūd-
ras atradņu skaits ir vairāk nekā 300, no tām lielākās ir Peikstulnīcas
— Solas purvs Strūžānu un Nautrēnu pagastā, Kņavu purvs Viļānu
pagastā, Žogotu — Škūškovas purvs Gaigalavas pagastā u.c. Purvi
ir arī unikāls bioloģiskās daudzveidības objekts. Vienā no tiem, Tei-
rumnīku purvā, Lubāna mitrājā, uzbūvētas 800 metrus garas laipas,
kas ļauj iepazīties ar augstā purva veģetāciju un purva floras vienrei-
zību.
Trešdaļu Rēzeknes rajona teritorijas klāj Latvijas zaļais zelts
– meži (Latvijā 44,6 %), kas ir nozīmīgākie dabas resursi rajonā, jo ie-
vērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības bilances veido koksnes
un tās izstrādājumu eksports. Visbiežāk sastopamās koku sugas me-
žos ir priede (37 %), bērzs (32 %), egle (20 %). Dominējošie mežu tipi
— sils, mētrājs, vēris, damaksnis. Rajona meži ir bagāti ar savvaļas
ogām, riekstiem un sēnēm, savukārt meža dzīvnieku sugu daudzvei-
dība ļauj nodarboties ar aizraujošām medībām.
Rēzeknes rajonā atrodas vairākas nacionālās nozīmes derīgo
izrakteņu atradnes, nozīmīgākās no tām ir dolomītu atradne Pērtnieki
(Sakstagala un Viļānu pagastā) un grants — smilts atradne Griščāti,
lielākas smilts — grants atradnes ir Ozolaines un Čornajas pagastā.
Rēzeknes rajonam ir raksturīga mazpārveidota dabas ainava,
deviņām vietām piešķirts dabas lieguma un NATURE 2000 teritoriju
Meža ceļš Feimaņu pagastā
statuss. Piecas no tām, dabas liegumi Pārabaine (Gaigalavas pagastā),
Īdeņas un Kvāpānu dīķi (Gaigalavas un Nagļu pagastā), Salas
purvs (Gaigalavas pagastā), Īdeņu purvs (Nagļu pagastā), Lubānas
un Sūļagala purvs (Nagļu un Dekšāres pagastā), Teirumnīku purvs
(Nagļu pagastā) atrodas Lubāna mitrāja kompleksā.

Laipas Teirumnīku purvā Priežu sils Nagļu pagastā

13
Adamovas ezers
 Kalnu, ezeru un purvu zeme
Slēpotāju prieks - Sarkaņkalns Verēmu
pagastā

Īpatnējas Zviedrijas kadiķu audzes sastopamas dabas liegumā

Gaiļukalns, (Lendžu pagastā pie Cirmas ezera), savukārt dabas parks
Adamovas ezers, (Verēmu pagastā) vilina ar ezera salu bagātību.
Jaunākā (izveidota 2004.g.) un pēc platības lielākā (59688 ha) īpaši Pūrmaļu laukakmens
aizsargājamā dabas teritorija ir dabas parks Rāzna, kas Rēzeknes
rajonā aptver Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastus.
Ar 2007.gada 1.janvāri šī teritorija pārveidota par Rāznas nacionālo
parku.
Rēzeknes rajonā saglabājušies vairāki gleznaini bijušo muižu
parki, kam piešķirts dabas pieminekļa statuss. Ievērojamākais no
tiem ir Lūznavas muižas parks (Lūznavas pagasts), kurā var aplūkot
nezināma itāļu mākslinieka veidoto Madonnas skulptūru, skaisti ir
arī Labvāržu muižas parks (Verēmu pagasts) un Laizānu parks
(Ozolaines pagasts).
Kā interesanti dabas veidojumi, uzmanību piesaista lielie
laukakmeņi. Rēzeknes rajona teritorijā ir divi valsts aizsardzībā
esoši akmeņi: Labvāržu laukakmens un Pūrmaļu laukakmens
(abi Verēmu pagastā). Pirmais no tiem ir pavisam dižs, tā garums ir
gandrīz 6 metri, platums 4 metri, bet virszemes tilpums 22 m³, savukārt Zosnas muižas parks Lūznavas pagastā
Pūrmaļu akmeņa virszemes tilpums sasniedz 30 m³.
Mākoņkalna pagastā atrodas vairāki kultakmeņi, jeb velna pēdu
akmeņi, kuros saskatāms cilvēka vai dzīvnieka pēdas nospiedums,
par šiem akmeņiem tautā sakrājušies daudzi teiksmaini nostāsti.

Adamovas muižas apbūve Verēmu pagastā

Madonnas skulptūra Lūznavā

15
 R Rēzeknes rajons

Vēstures likteņlīnijas

P ašreizējās Rēzeknes rajona teritorijas vēsture iesniedzas

sirmā senatnē. Kā liecina arheologu atradumi, ieplakās ap Lubāna
ezeru cilvēki apmetušies jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu
ēras. Lubāna ezera ieplaka ir bijusi visblīvāk apdzīvotā vieta Austrum-
baltijā. Toreiz te mitušas somugru ciltis, balti šajās teritorijās ienāca
vēlāk, m.ē. 6. un 7.gs. mijā. Neolītā (9.g. tūkst. p.m.ē.) pie Lubāna
bijis unikāls dzintara apstrādes un maiņas centrs, vienīgais šāda vei-
da centrs toreizējā Eiropā. Arheologu atrastās rotas lietas, māla podu
lauskas u.c. liecina par seno cilšu augsto kultūras līmeni. Nautrēnu pa-
gasta Laizānu ciema Smiltainē 1935.gadā veiktajos arheoloģiskajos
izrakumos uziets tik bagātīgi aprīkots m.ē. 8.gs. sievietes apbedījums,
ka šis atradums toreiz izpelnījās apzīmējumu Laizānu princese.
11.— 13. gs. Rēzeknes novads bija samērā biezi apdzīvots,
seno latgaļu apmetņu pēdas atrastas Spriņģu, Gribuļu, Ratinīku, Ka-
karviešu, Īdeņas, Piziču, Kantinieku, Vecslobodas, Vinimines pilskal- No Viļānu novadpētniecības muzeja
ekspozīcijas
nos, Mākoņkalnā u.c. Rēzeknes upes krastā, tagadējās Rēzeknes pil-
sētas vietā, slējusies nocietināta latgaļu pils, kas bijusi apdzīvota jau 9.
— 10.gs. un pastāvējusi līdz pat 13.gs., kad Livonijas ordeņa karaspēks
to nopostīja un uzcēla mūra pili, kas pirmo reizi rakstos minēta 1285.g.
ar nosaukumu Rossiten. No 13. līdz 16.gs. Rēzekne ir Livonijas valsts
pilsnovada centrs ar fogta mītni.

Spriņģu pilskalns Ozolmuižas pagastā

Volkenbergas pilsdrupas Mākoņkalnā Senie latgaļi. No Viļānu novadpētniecības

muzeja ekspozīcijas 17
 Vēstures likteņlīnijas

Pēc Livonijas sabrukuma un Altmarkas miera līguma 1629.g.

tagadējā Latgale paliek Polijas pakļautībā un turpmāk gandrīz trīs
gadsimtus divas latviešu apdzīvotās teritorijas — zviedru pārvaldītā
Vidzeme un Polijas valsts sastāvā palikusī Latgale, jeb Poļu Inflantija
(Inflanty Polskie) — dzīvo šķirti. Katrā no tām veidojas atšķirīgas
kultūras, reliģiskās un literārās rakstības tradīcijas. Latgalē poļu laikā
zemnieku dzīves un likteņu noteicēja bija neliela muižnieku kopa,
no kuras gandrīz puse (14) bija pārpoļotas vāciešu dzimtas (Hilzeni, Baldas ūdensdzirnavu rats Pušas pagastā
Plāteri, Korfi, Zībergi, Borhi).
Poļu laiki Latgalē nav iedomājami bez jezuītu, dominikāņu,
lazaristu un citu garīgo ordeņu darbības, kas radīja paliekošas kultūras
vērtības, ienesot pirmās Eiropas apgaismības idejas. Jezuītu misijas,
kas Dagdā, Kaunatā, Pušā, Rēzeknē, Varakļānos u.c. darbojās no
1630. līdz 1820.g., ne tikai kristīja latgaļu ciltis, bet arī veidoja kultūras
un saimnieciskās tradīcijas, apguva un lietoja vietējo valodu, dibināja
pirmās skolas, kļuva par latgaļu rakstu tradīcijas iedibinātājiem un
Latgales grāmatniecības pamatlicējiem. Garīgajiem ordeņiem bija lieli
nopelni Latgales sakrālās arhitektūras izveidē.
1772.g. pirmajā Polijas dalīšanā bijušās Polijas austrumu
provinces tika apvienotas Mogiļovas un Pleskavas guberņās un
pievienotas Krievijas impērijai. 1802.g. cars Aleksandrs I atcēla veco
administratīvo dalījumu un izveidoja Vitebskas guberņu, kurā, līdz ar
Daugavpils un Ludzas apriņķiem, tika iekļauts arī Rēzeknes apriņķis.
1863.gadā Polijas pārvaldībā bijušajās teritorijās izceļas t.s.
poļu dumpis, kura mērķis ir atjaunot Poliju tās vēsturiskajās robežās,
iekļaujot tajā arī Baltkrieviju, Lietuvu un tagadējo Latgali. Viļņas “Krusta nesējs” Feimaņu pagastā
ģenerālgubernatora Mihaila Muravjova vadībā dumpis tiek apspiests,
bet, lai cīnītos pret poļu ietekmi, tiek uzsākta stingra rusifikācijas
politika. No 1865.g. līdz 1904.g. Latgalē valda drukas aizliegums, kas
nozīmē gan aizliegumu lietot latīņu burtus iespiestajos tekstos, gan jau
agrāk iespiesto grāmatu iznīcināšanu un aizliegumu skolās sarunāties
dzimtajā valodā. Dažas latgaliešu grāmatas tiek iespiestas ārzemēs un
kontrabandas ceļā ievestas Latgalē, taču tās ir dārgas un zemniekiem
nepieejamas. Tāpēc tiek rūpīgi glabātas līdz drukas aizliegumam Jāņu ugunskurs Nautrēnu pagastā
iespiestās lūgšanu grāmatas, kas kļūst arī par ābecēm, lai bērniem
iemācītu lasīt un rakstīt dzimtajā valodā. Lai atjaunotu nodilušās
grāmatas, tautā rodas tā sauktie grāmatu pārrakstītāji, kas visaktīvāk

No Viļānu novadpētniecības Niedru jumts Kalvānu mājās Nagļu pagastā No Viļānu novadpētniecības muzeja
muzeja ekspozīcijas ekspozīcijas 19
 Vēstures likteņlīnijas

darbojas tieši Rēzeknes un Ludzas apriņķos — Gaigalavas, Nautrēnu,

Makašānu, Barkavas novados. Pateicoties viņu pašaizliedzīgajam
darbam, šajos pagastos ap 1900. gadu konstatēta visai augsta
zemnieku lasītprasme — 76,5% , bet tur, kur grāmatu pārrakstītāji nav
darbojušies, bijis tikai 39,2% lasītpratēju.
1905.gadā arī Rēzeknes apriņķī notiek plaši zemnieku nemieri,
tiek dedzinātas muižas, kam seko cara valdības soda ekspedīciju Muižnieku Riku kapliča Rikavas kapos
represijas. Francis Kemps savā izdotajā pirmajā latgaliešu avīzē Gaisma
1906.gadā raksta: «Rēzeknē un tās apkārtnē kara ekspedīcija dara
briesmu darbus. Tiek sodīti ļaudis bez visādas vainas pierādīšanas.
Rēzeknē atrodas apgabala tiesa, bet tai nav ko darīt, jo visu izdara
zaldāti.»
1917.gada 26. un 27.aprīlī Rēzeknē sanāk vēsturiskais Latgales
latviešu kongress, kas lemj par Latgales atdalīšanos no Vitebskas
guberņas un apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. Nodibinoties
Latvijas valstij, Rēzekne top par Latgales kultūras un saimniecisko
centru, arī Rēzeknes apriņķī uzplaukst saimnieciskā dzīve, pagastos
tiek uzbūvētas skolu ēkas, kas darbojas vēl tagad.
1940.gadā, kad Latvija tiek anektēta PSRS sastāvā, tūkstošiem
Rēzeknes apriņķa iedzīvotāju, sabiedriskie darbinieki, garīdzniecības,
inteliģences un zemniecības pārstāvji tiek pakļauti staļiniskā režīma
deportācijām 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā. II Pasaules
Dzelzceļš Maltā
karā Rēzekne ir viena no trim visvairāk cietušajām Latvijas pilsētām,
1944.gada 6.aprīļa naktī bombardēšanā tiek nopostīti ap 65% pilsētas
ēku. 1942.gada janvārī vācu fašisti nodedzina Audriņu ciematu, bet 30
ciemata vīrieši tiek publiski nošauti Rēzeknes tirgus laukumā.
Pēc II Pasaules kara Rēzekne kļūst par industriālu pilsētu, te
uzbūvētas vairākas lielas rūpnīcas, kuru saražotā produkcija tiek
sūtīta uz Padomju Savienību, savukārt Latgalē no PSRS republikām
iebrauca liels daudzums darbaspēka, izmainot novada demogrāfisko
situāciju un iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Lielo ražotņu filiāles
izveidojas arī Viļānos un Maltā, darbojas kūdras fabrika Strūžānos. Audriņu traģēdijas piemiņai
Atjaunojoties Latvijas neatkarībai, Rēzekne atkal kļūst par (tēlniece Alise Veinbaha)
Latgales kultūras un sabiedrisko aktivitāšu centru, te darbojas
Rēzeknes Augstskola, daudzu valsts iestāžu reģionālās pārvaldes,
Romas katoļu Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis.
2004.gada 1.maijā, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti,
Rēzeknes rajons top par ES austrumu vārtiem.

Rēzeknes rajona padomes ēka NATO 3D radiolokators Rēzeknes lidlaukā

21
 Vēstures likteņlīnijas

Ievērojamākās vēsturiskās personības

Gustavs Manteifelis (1832—1916), vēsturnieks, grāmatu
izdevējs, etnogrāfs, mecenāts, garīgo dziesmu melodiju autors, dzimis
Dricānu muižā. Bibliogrāfi fiksējuši 353 Manteifeļa darbus par Latgales
un Livonijas vēsturi, etnogrāfiju, ģeogrāfiju u.c. No 1861.g. līdz 1870.
g. G. Manteifelis sagatavoja desmit kalendāru Inflantu zemes Laika
gruomota aba kalenders laidienus, iedibinot stipru latgalisko kalendāru
tradīciju. Sagatavojis plašu darbu par Latgales baznīcām Terra Maria-
na, ko 1888.g. pasniedza kā dāvanu Romas pāvestam. Pirmais sāka
vākt un publicēt latgaliešu tautas dziesmas. Apbedīts Dricānu baznī-
cas dārzā.

Andrivs Jūrdžs (1845—1925), Zaļmuižas, (tag. Nautrē-

nu pagasta) Kuorklinīku zemnieks, ievērojamākais Latgales rokraksta
grāmatniecības pārstāvis. Pašmācības ceļā iemācās lasīt un rakstīt,
apgūst krievu, poļu, latīņu valodu. Latīņu drukas aizlieguma laikā ar
roku sarakstījis vairāk kā 20 biezu sējumu, no kuriem lielākā daļa gāju-
ši bojā 1938.gadā Ludzas ugunsgrēkā, saglabājušās grāmatas glabā-
jas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotē-
kas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Rakstījis arī dzeju, aforismus,
reliģiskas esejas, vācis tautas dziesmas un sakāmvārdus. Atdusas
Nautrēnu pagasta Desetnieku kapos.

Pīters Miglinīks (1850—1883), dzejnieks, pirmais tau-

tas tiesību aizstāvis. Dzimis Nautrēnu pagasta Zaļmuižā. Ar barona
Rozenšilda Paulina palīdzību beidz Rēzeknes apriņķa skolu, bet cara
valdības īstenotās pārkrievošanas politikas dēļ nevar strādāt par sko-
lotāju. Kalpojot par muižas rakstvedi Viļakā, Makašānos, Zaļmuižā de-
dzīgi aizstāv zemnieku tiesības, raksta dzeju, dziesmas, kas kļūst ļoti
populāras tautā. Vēl nebijušā tiesas prāvā pret baronu Paulinu Rozen-
šildu P.Miglinīks uzstājas kā zemnieku aizstāvis un uzvar. Apmelots
muižas rijas dedzināšanā, 11 mēnešus ieslodzīts Ludzas cietumā, kur
saslimst ar tuberkulozi, mirst 33 gadu vecumā. Atdusas Nautrēnu pa-
gasta Desetnieku kapsētā.

23
F.Trasuna dzimtās mājas “Kolnasāta”
 Vēstures likteņlīnijas

Francis Kemps (1876—1952), dzimis Makašānu pagasta

Sprūževā (tag. Griškānu pag.). Viens no Pēterpils latviešu muzikālis-
kās biedrības (1903) dibinātājiem, pirmo Latgales laikrakstu Zvaigzne
(1902—1903, nav saglabājies) un Gaisma (1905—1906), žurnāla Aus-
tra (1908) izdevējs un redaktors. Vēsturisku darbu par Latgales latvie-
šu pagātni Latgalieši (1910) un Latgales likteņi (1938) autors. Pirmais
Rēzeknes pilsētas galva Latvijas brīvvalsts laikā, Satversmes sapul-
ces un Saeimas deputāts, satiksmes ministra biedrs (1928 —1931).
1949.gadā deportēts uz Sibīriju, miris Tomskas apgabalā, pārapbedīts
Latvijā.

Francis Trasuns (1864—1926). Ievērojamākais Latgales

politiķis, katoļu garīdznieks, sabiedrisks darbinieks, literāts, Latvijas
apvienošanās idejas iniciators. Dzimis Sakstagala pagasta Kolnasātā.
Latgales pirmās Atmodas laikā darbojas Pēterpilī un Rēzeknē, vēstu-
riskā 1917.gada Rēzeknes kongresa organizators, latgaliešu laikrakstu
Auseklis un Zemnīku Bolss izdevējs, mācību grāmatu un literāru darbu
autors. Latvijas Tautas Padomes un Satversmes Sapulces loceklis, 1.
un 2. Saeimas deputāts. Atdusas Rēzeknē, Miera ielas kapos.

Monsinjors Nikodems Rancāns (1870—1933), dzimis

Zaļmuižā (tagadējā Nautrēnu pagastā). Garīdznieks, literāts, peda-
gogs, viens no ievērojamākajiem Latgales pirmās Atmodas darbinie-
kiem gan 20. gs. sākumā Pēterpilī, gan Latgalē. 1906.g. izdod vienu no
pirmajām latgaliešu avīzēm Sākla. Strādādams Rēzeknē par dekānu,
N. Rancāns 1907.g. izveido draudzes skolu, kurā Rēzeknes apriņķa
bērni pirmoreiz var mācīties latviešu valodā. Rēzeknes Tirdzniecības
skolas (1907), Greiškānu zemkopības skolas (1910) dibinātājs, Rēzek-
nes Valsts Skolotāju institūta direktors (1929—1933). Vairāk kā div-
desmit laicīga un garīga satura grāmatu, mācību līdzekļu un tulkojumu
autors. Atdusas Rēzeknē, Miera ielas kapos.

25
 Vēstures likteņlīnijas

Valērija Seile (1891—1970). Ievērojama Latgales izglītības

darbiniece, bibliogrāfe, zinātniece. Dzimusi Makašānu (tagad Audriņu)
pagasta Seiļu sādžā. Pirmā sieviete Latgalē, kas ieguvusi akadēmisko
izglītību. Strādājusi par skolotāju Rēzeknē, bijusi Rēzeknes apriņķa
tautskolu inspektore, Latvijas Tautas padomes un Satversmes
Sapulces locekle, 1922.g. arī izglītības ministra biedre. Septiņpadsmit
gadus bijusi Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore. Vienīgā
sieviete, kas piedalījusies vēsturiskā Latgales apvienošanas kongresa
organizēšanā. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1940.gadā saņēmusi
Tēvzemes balvu. Apbedīta Daugavpils katoļu kapos.

Bīskaps Jāzeps Rancāns (1886—1969). Dzimis

Nautrēnu pagasta Livzeniekos. Pirmās Latgales Atmodas darbinieks
Pēterpilī un Latgalē, Latgales Pagaidu Zemes padomes, Tautas
padomes, Satversmes sapulces loceklis, visu Latvijas Saeimu
deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs līdz 1940.g. Apbalvots ar
otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Miris ASV, 1991.g. pārapbedīts
Aglonas bazilikas kriptā.

Antons Rupainis (1906—1976) rakstnieks. Dzimis

Bērzgales (tagad Lendžu) pagasta Pūrišku ciemā. Pirmās Latvijas
brīvvalsts laikā strādājis par skolotāju, kordiriģentu, režisoru. Uzrakstījis
līdz šim nozīmīgākos un apjomīgākos prozas darbus par Latgales
vēsturi — Baltie tēvi I — II (1936—1937), Māra mostas I — III (1951—
1956), Tauta gryb dzeivōt (1953), pētījumu par senvalodu izcelsmi
Arheolingvistika (1967). Miris ASV, pelnu urna pārapbedīta Bērzgales
kapos.

27
 Vēstures likteņlīnijas

Boļeslavs Brežgo (1887–1957). Dzimis Dricānu pagasta

Aizupīšūs. Izcilākais Latgales vēsturnieks, pirmais profesionālais lat-
viešu vēsturnieks Latgalē. Beidzis Maskavas Arheoloģijas institūtu,
kur ieguvis profesora grādu. Vairāku nozīmīgu vēsturisku pētījumu par
Latgali autors. Par grāmatu Latgales zemnieki 1772. – 1861.g. Brise-
les universitāte viņam piešķīra vēstures zinātņu doktora grādu. Tas ir
pirmais pētījums par Latgales zemniecības vēsturi, kas savu nozīmību
nav zaudējis arī šodien. Atdusas Rīgā.

Vladislavs Lōcis (1912—1984), rakstnieks, ievērojamā-

kais latgaliešu grāmatu izdevējs. Dzimis Dricānu pagasta Lōču ciemā.
1939.g. nodibināja izdevniecību Daugavpilī, kur tika izdoti spožākie lat-
galiešu literatūras darbi. 1944.gadā devās trimdā uz Vāciju, kur izde-
vēja darbu turpināja, līdz pat mūža galam vadot Latgaļu izdevnīceibu.
Nozīmīgākie izdevumi: rakstu krājumi Olūts, Tāvu zemes kalendars,
laikraksti Latgola, Latgolas bolss, žurnāls Dzeive. Pārapbedīts Pilce-
nes kapos.

Jānis Klīdzējs (1914—2000), rakstnieks, Latvijas Rakst-

nieku savienības biedrs, Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis,
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Jaunsudrabiņa balvu, Tēvzemes
balvu. Dzimis Viļānu pagasta Kurpniekos (tagad Kantinieku pag.). Vai-
rāk kā 20 grāmatu — romānu, stāstu, noveļu krājumu autors, no tām
populārākās — Jaunieši, Gōjputnu dzīsme, Sniegi, Dāvātās dvēse-
les, Neraudi, ja nepārnākšu u.c.. Pēc romāna Cilvēka bērns uzņemta
pirmā mākslas filma latgaliešu valodā Cylvāka bārns (režisors Jānis
Streičs). Miris Kalifornijā, ASV.

29
 Vēstures likteņlīnijas

Helēna Mauriņa , dzim. Garanča. Profesore, augu fizio-

loģe, bioloģijas zinātņu doktore (1965), habilitētā bioloģijas doktore
(1992). Dzimusi Makašānu (tag. Ilzeskalna) pagastā 1924.g. Beigusi
Nautrēnu vidusskolu, Malnavas lauksaimniecības vidusskolu, Latvijas
Lauksaimniecības akadēmiju, Ļeņingradas Lauksaimniecības institūta
aspirantūru. Bijusi LLA docētāja (1955—1960), LVU Augu fizioloģijas
un mikrobioloģijas katedras vadītāja (1960—1991), LPSR Nopelniem
bagātā zinātnes darbiniece (1974). Publicējusi vairāk kā 100 zinātnisko
darbu, t.sk. monogrāfiju Vide un augu attīstība (1960), pirmo mācību
grāmatu latviešu valodā Augu fizioloģija (1974, pārstrādāts un papildi-
nāts izd. 1987.g.). Bijusi atjaunotā žurnāla Latvijas Mazpulks redaktore
(1995—1996). Mirusi 1999.g. Salaspilī.

Teodors Antoniuss Tugajs (pseidonīms Tevuo Tulio)

(1912.23.VII — 2000. 8.VI). Slavens Somijas kinorežisors, producents,
scenārists, aktieris, ievērojamākais melodrāmas režisors pasaules
kino vēsturē. Pirmos desmit dzīves gadus dzīvojis Makašānu (tagad
Ilzeskalna) pagasta Šķerbinīku ciemā pie mātes, Sanktpēterburgas
Marijas teātra baletdejotājas Helēnas Elvīras Ronnqist, dz. Garšina,
(1893—1945) vecākiem. Pēc tam ģimenes apstākļu dēļ pārceļas uz
dzīvi Helsinkos, līdz pat Otrajam pasaules karam brīvlaikos apciemojot
Latgali, atmiņas par kuru ienākušas arī viņa filmās un autobiogrāfijā.
Kinematogrāfijā sāk darboties no 15 gadu vecuma, radīti 16 nozīmī-
gi kinodarbi, t.sk. Cīņa par Heikilas namu (1936), Jaunībā aizmigusī
(1937), Dziesma par ugunssarkano puķi (1938). Pēc somu kinovēs-
turnieku vērtējuma Teuvo Tulio daiļrade tiek pielīdzināta Bunjuela,
S.Eizenšteina u.c. pasaulslavenu režisoru veikumam. Otrā pasaules
kara laikā Teodors bija Somijas armijas rindās kā tulkotājs un filmē-
ja kinohroniku frontes karstajos punktos. Pēc kara saikne ar okupēto
Latviju pilnībā pārtrūkst. Atdusas Otrā pasaules kara varoņu kapos
Helsinkos.

Teuvo Tulio piemiņas akmens atklāšanā

Ilzeskalna pagasta Šķerbiniekos 2005.gadā

31
 R Rēzeknes rajons

Apslēpto dārgumu zeme

Nazkaids gons i kolps izzynoj, ka zam Rogovkas piļskolna asūt
vysaidu daudzi zalta lītu. Jī obeji vīnu reizi pēc gaiļu aizīt i suok rakt,
izrūk dūbi i vys nikuo nav. Te gons kai car zemi prokreit i verās, ka
vysapleik vysaidas lītas nu zalta speid vīn. Jis pagiun zalta kasteņu i
izskrīn uorā, a dūbe poša tiuleņ aizataisejuse i nivīns vairs navarūt da
tīnis dasarakt. Gons atguojs uz sātu, atsaguls i aizmidzs, prozamūds,
nūdūmuojis, ka itū vysu redzējis sapynā, a paraudzējis, ka bikšu
kārmanā zalta kasteņa ir. Puordevs kasteņu par duorgu naudu kungam Rikavas muižas ēka
i vairuok naguojis gonūs.

Š ai pagājušā gadsimta sākumā Nautrēnu pagastā

pierakstītajā teikā ir laba daļa patiesības, jo Rēzeknes rajons ir īpaši
bagāts ar kultūrvēsturiskām liecībām — noslēpumiem apvītiem
pilskalniem, pilīm, muižām un dievnamiem. Valsts aizsargājamo
kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 253 Rēzeknes rajonā esošie
kultūras pieminekļi, jeb 2,4 % no visiem valsts aizsargājamajiem
kultūras pieminekļiem. Šajā ziņā Rēzeknes rajons ir viens no
bagātākajiem Latvijā. Visvairāk kultūras pieminekļu atrodas Feimaņu
pagastā. Arhitektūras mantojumā galveno vietu ieņem baznīcas, kuras
glabā bagātīgas mākslas vērtības.

Kultūras pieminekļi:
Skats uz Rogovkas baznīcu Nautrēnu pagastā
79 jeb 31,2 % vietējās nozīmes pieminekļi
174 jeb 68,8 % valsts nozīmes pieminekļi

No visiem kultūras pieminekļiem:

79 arhitektūras pieminekļi, no tiem 20 baznīcas
115 arheoloģijas pieminekļi
57 mākslas pieminekļi
2 vēstures pieminekļi

Pilskalns Rikavas pagasta Pļuskovā Atjaunotais krucifikss Feimaņu pagastā

33
 Apslēpto dārgumu zeme

Valsts nozīmes aizsargājamās baznīcas

Rēzeknes rajonā

B ērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīca Bērzgales pa-

gastā — uzcelta 1787.g., paplašināta un pārbūvēta 1938.—1948.g.
Baznīcas altāris rotāts baroka stila kokgriezumiem.

D ricānu Romas katoļu baznīca Dricānu pagastā — būvēta

1859.g. par muižnieces Katrīnas Uļanovskas un baroneses Manteife-
les līdzekļiem, veltīta Sv. apustuļu Sīmona un Jūdas godam. Baznīca
celta romāņu stilā, tajā atrodas trīs kokā griezti gotiski altāri.
Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu
baznīca

P ilcenes Sv. Antona Romas katoļu baznīca Dricānu pagastā

— vecākā saglabājusies koka kapela Latgalē, celta 1672.gadā. Diev-
nams ir īpašs gan ar savu arhitektūru — puskolonnām, sešstūru torni,
senlaicīgajiem mākslas darbiem interjerā, gan arī ar savu vēsturi. Pa-
domju okupācijas gados (XX gs. 60.g.) baznīcu gribēja nojaukt un tikai
ar trimdā dzīvojošā literāta un izdevēja Vladislava Loča gādību tautai
izdevās šo unikālo kultūras pieminekli nosargāt.

Pilcenes Sv. Antona Romas katoļu

baznīca

Dricānu Romas katoļu baznīca

35
Feimaņu baznīcas zvanu tornis
 Apslēpto dārgumu zeme
Jaunavas Marijas svētglezna Sarkaņos

F eimaņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Feimaņu

pagastā — sākta būvēt 1756.g., pabeigta 1760.g. Baznīcas koka gries-
ti balstās uz pīlāriem, tajā ir trīs altāri, bagātīgi rotāti ar kokgriezumiem,
trīs senas lustras un liela valsts nozīmes mākslas priekšmetu kolekcija.
Pie ieejas vārtiem ir zvanu tornis ar pieciem zvaniem.

I lzeskalna (Kuļņevas) pareizticīgo baznīca — kapliča Ilzes-

kalna pagastā. 1832.gadā to uzbūvējis Ilzeskalna muižas īpašnieks Mi-
hails Kuļņevs. Baznīcā atrodas grezns ikonostass ar 19.gs. gleznām.
Dievnama vietā kādreiz atradās 1812.gada kara varoņa ģenerālmajora
Jakova Kuļņeva dzimtas kapliča, 1844.g. tā paplašināta un iesvētīta
kā baznīca.
Feimaņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas
katoļu baznīca

S arkaņu Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Ro-

mas katoļu baznīca Lendžu pagastā. Baznīcas mūra ēka pabeigta
būvēt 1860.gadā, 17.gs. būvētās koka baznīciņas vietā. No vecās
baznīcas uz jauno pārnesta galvenā altārglezna — ļoti veca, aptuveni
15.gs. vai 16.gs. uz koka gleznota Jaunavas Marijas svētbilde. Pēc
senām leģendām, šī svētbilde, kurai piemīt Brīnumdarītājas spējas,
atrasta vecās koka baznīcas vietā augušā upurozola zaros. Sarkaņi ir
populāra svētceļojumu vietā, īpaši Vasarsvētkos un Jaunavas Marijas
vārda dienā (svētdienā pēc 8.septembra).

Ilzeskalna (Kuļņevas) pareizticīgo

baznīca - kapliča

Sarkaņu Jaunavas Marijas Bezvainīgās

ieņemšanas Romas katoļu baznīca

37
 Apslēpto dārgumu zeme
Pušas baznīcas zvanu tornis

R ozentovas Romas katoļu baznīcu Maltas pagastā uzbūvējis

muižnieks Falkerzāms 1780.g. Pamatbaznīca bija ļoti maza, tāpēc to
divreiz, 1842.g. un 1906.g., pagarināja, kas labi saskatāms baznīcas
griestos. Dievnamā ir ievērojama svētglezna Kristus pie krusta un Ma-
rija Magdalēna un ļoti vecs, unikāls feretrons, uz kura uzgleznots Sv.
Juris un Vissv. Trīsvienība.

O zolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznī-

ca Ozolmuižas pagastā uzcelta 1820.g. par grāfu Plāteru — Zībergu Rozentovas Romas katoļu baznīca
līdzekļiem. Tajā atrodas skaists mūra altāris ar četrām kolonnām un
lielu, masīvu krustu. Pie baznīcas ir zvanu tornis.

P ušas Vissv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca Pušas pa-

gastā 1743.g uzbūvējis muižnieks Jānis Antons Šadurskis. Te visilgāk
Latgalē, no 1743.g līdz 1820.g. pastāvēja jezuītu misija. Baznīcā ir ļoti
daudz senu kokgriezumu un gleznu.

Ozolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila

Romas katoļu baznīca

Pušas Vissv. Trīsvienības Romas katoļu

baznīca

39
 Apslēpto dārgumu zeme

R ikavas Romas katoļu baznīca Rikavas pagastā būvēta 1829.

g. par muižnieka Aleksandra Rika līdzekļiem un veltīta Dievišķās Apre-
dzības godam. Baznīca celta doriešu stilā, lielajā altārī atrodas skaista
Dievmātes glezna. Blakus dievnamam atrodas kapi un kapliča.
Rikavas Romas katoļu baznīca

C iskādu Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Sakstagala pagastā. 1900.gadā būvēta romāņu stilā no akmens un
sarkanajiem ķieģeļiem. Lielajā altārī atrodas svētglezna Madonna ar
bērnu.

P rezmas Sv. Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca Sil-

malas pagastā. Sarkano ķieģeļu dievnams ar diviem augstiem torņiem
uzbūvēts 1856.—1859.g. vecās koka baznīcas vietā.

V iļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca un klos-

teris Viļānu pilsētā. Staltais baroka stila dievnams uzbūvēts 1772.
Ciskādu Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu
baznīca

gadā. Ar baznīcu savienots bernardīniešu klostera komplekss ar iek-

špagalmu, viens no retajiem šāda veida 18.gs. arhitektūras pieminek-
ļiem Latvijā.

Prezmas Sv. Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu

baznīca

Viļānu Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu

baznīca

41
Dricānu folkloras kopas dziedātājas
 R Rēzeknes rajons

Rūtoj, saule, rūtoj, bite!

R ēzeknes rajons var lepoties ne tikai ar mākslas un arhitek-

tūras pieminekļiem, bet arī ar nemateriālās kultūras vērtībām — māk-
slinieciskās pašdarbības kolektīviem, tautas daiļamata meistariem,
talantīgām un neordinārām personībām.
Latgaliešu folkloras estētiskās vērtības un daudzveidību rajonā
glabā 17 folkloras ansambļi, starp tiem arī viens no vecākajiem folklo-
ras kolektīviem Latvijā — etnogrāfiskais ansamblis “Rikava”. Jau
kopš 1954.gada ansamblis veido talku un godu uzvedumus, izmantojot
vietējos folkloras materiālus. Latvijā pazīstami etnogrāfiskie ansambļi
darbojas Bērzgalē, Sakstagalā, Rogovkā, Mākoņkalnā, Viļānos. Etnogrāfiskais ansamblis “Rikava”
Vēsturiskās situācijas dēļ laicīgās kora dziedāšanas tradīcijas
Latgalē veidojās vēlāk nekā pārējā Latvijā, taču katoļu baznīcās kori
pastāvēja jau sen. Kā vecāko no tiem var minēt Bērzgales Romas ka-
toļu draudzes kori, kas dibināts 1770.gadā. Pirmais laicīgais koris Rē-
zeknes rajonā izveidots 1880.gadā Strūžānos. Pašlaik rajonā spēcīgs
koris ir a/s Latvijas Finieris jauktais koris Trejkola, Rēzeknes rajona
kamerkoris Austrenis, Viļānu kultūras nama sieviešu koris Alta, Strū-
žānu pagasta sieviešu koris garīgās mūzikas komponista un diriģenta
Antona Matvejāna vadībā Taunadze, Maltas pagasta sieviešu koris
Madariņa. Dricānu folkloras kopa

Mākoņkalna folkloras ansamblis

Folkloras kopa “Kolnasāta” uzņem viesus Viļānu kultūras nama sieviešu koris
F.Trasuna muzejā Sakstagalā “Alta” Dziesmu un deju svētku gājienā Rīgā 43
Rēzeknes rajona delegācija Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Rīgā
 Rūtoj, saule, rūtoj, bite!

Vairākās rajona pašvaldībās darbojas deju kolektīvi: Viļānu kul-

tūras nama jauniešu deju kolektīvi Austra un Ritvari, vidējās paau-
dzes deju kolektīvs Juris, Kaunatas pagasta vidējās paaudzes deju
kolektīvs Kaunata, Dekšāru pagasta jauniešu deju kolektīvs Sapnis Vidējās paaudzes deju kolektīvs
un vidējās paaudzes deju kolektīvs Žīga, Nautrēnu pagasta deju ko- “Kaunata”
lektīvs Vija, Maltas kultūras nama deju kolektīvs Rutuļi, Lendžu pa-
gasta jauniešu deju kolektīvs, Dricānu vidējās paaudzes deju kolektīvs
Jumalo, Verēmu pagasta deju kolektīvs Trejdeksnis.
Daudzos dziesmu un deju svētkos klausītājus uzmundrina Mal-
tas pūšamo instrumentu orķestris Vikords, kura dalībnieki ir jaunākās
paaudzes mūziķi. Rajona aktīvākie amatierteātri darbojas: Gaigalavā
– Bikavieši, Apīnis un senioru amatierteātris Optimisti, Viļānos Kas
ir - tas ir, Maltas kultūras namā un Rogovkas kultūras namā. Ar savām
asprātīgajām parodijām par dzīvi un politiku Latvijā pazīstams Rikavas Viļānu vidējās paaudzes deju kopa
parodiju ansamblis. “Juris”
Mūziķi un folkloristi Gunārs Igaunis un Ilmārs Dreļs Gaigalavā
izveidojuši pirmo un vienīgo seno mūzikas instrumentu darbnīcu Lat-
vijā, kurā tiek darināti un skaņoti sen piemirsti instrumenti ar skaistiem
vārdiem un skanīgiem balsiem.

Viļānu jauniešu deju kopa “Austra”

Maltas pagasta pūtēju orķestris “Vikords” Gunārs Igaunis seno mūzikas instrumentu
darbnīcā 45
Svēpētās keramikas ceplis pie Voguliem
 Rūtoj, saule, rūtoj, bite!
Pētera Gailuma keramika

Rēzeknes rajona gleznainā daba ir iedvesmojusi daudzus

māksliniekus — netālu no Rēzeknes, Makašānu amatu vidusskolā
(Verēmu pagasts) strādā koktēlnieks Antons Rancāns un viņa meita, Gleznotāja Gundega Rancāne
gleznotāja Gundega Rancāne, Nautrēnu pagasta Zaļmuižā strādā
metālmākslinieks Jānis Ļubka, vairākās paaudzēs darbojas slavenie
Latgales podnieki — Ušpeļu dzimta, Meikuls Reidzāns, Pēteris Gailums,
Evalds Vasilevskis, Olga un Voldemārs Voguli, Staņislavs Viļums,
Anatolijs Vituškins, Viktors Pankovs, Juris Krompāns u.c. Rēzeknes
rajonā izveidotas pat divas keramiķu apvienības — Tautas lietišķās
mākslas studija Rēzeknes apriņķa pūdnīki (vadītājs Andris Ušpelis)
un Latvijas Kultūras fonda kopa Pūdnīku skūla (vadītājs Staņislavs
Viļums). Kopš 1980.gada ik pavasari tautas mākslas cienītājus pulcina
tradicionālās Latgales podnieku dienas, kas sākas ar cepļa kurināšanu
kādā no keramiķu meistardarbnīcām un cepļa izņemšanu nākošās
dienas rītā. Šo dienu centrālais pasākums ir Latgales podnieku izstāde.
Jau astoņus gadus Rēzeknes rajonā dzīvojošo un ar rajonu saistīto
literātu darbi tiek apkopoti literāri mākslinieciskajā almanahā, ko veido
dzejniece Olga Orsa (Afanasjeva).

Koktēlnieks Antons Rancāns

Metālkalējs Jānis Ļubka

Latgales māls gadatirgū. J.Ļubkas metālkalums

Keramiķis Anatolijs Vituškins 47
 R
Rēzeknes rajons

Saimnieciskā rosība

R ēzeknes rajonā nav attīstīta spēcīga rūpnieciskā ražoša-

na, jo rūpnīcas pārsvarā koncentrējušās valsts pakļautības pilsētā Rē-
zeknē. Pagastos darbojas nelieli dabas resursu ieguves un pārstrādes
uzņēmumi, lielākie rajona teritorijā esošie rūpniecības uzņēmumi at-
rodas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Verēmu pa-
gastā — a/s Latvijas Finieris meitas uzņēmums RSEZ SIA Verems,
zāģripu ražotājs un eksportētājs SIA NOOK LTD, SIA Hanzas Maiznī-
cas. Pārējā rajona teritorijā izvietotie rūpniecības uzņēmumi darbojas
galvenokārt kokapstrādes jomā. Zivju pārstrādes jomā aktīvi savu dar-
bību paplašina SIA Annas-V Ozolmuižas pagastā.
Rajona klimatiskie un augsnes apstākļi piemēroti lauksaimnie-
cības attīstībai, sevišķi piena lopkopībai, zemnieki audzē graudaugus,
linus, cukurbietes, dārzeņus, nodarbojas ar cūkkopību, aitkopību, biš-
kopību, netradicionālo lauksaimniecību. Rajonā ir lielākā kopējā ezeru Rudens aršana Viļānu pagasta
platība valstī, kas veicina tūrisma nozares attīstību. Perspektīva no- zemnieku saimniecībā “Akmentiņi”
zare ir zivsaimniecība, lielākais uzņēmums ir a/s Nagļi Nagļu pagastā
(dibināts 1968.gadā), te tiek audzētas karpas un līdakas. Zivkopība
veicina makšķerēšanas tūrisma attīstību un lauku vides sakārtošanu.

Lauksaimniecībā nodarbināti 53,3% rajona iedzīvotāju

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 47% no rajona kopējās platības, Lopkopības izmēģinājumu stacijas
“Latgale” šķirnes jaunlopi
visvairāk:
Sokolku pagastā — 74%
Nautrēnu pagastā — 67%
vismazāk:
Nagļu pagastā — 10%
Strūžānu pagastā — 13 %

Uz 2005.gada sākumu lielākie lauksaimniecības uzņēmumi

pēc apstrādājamo zemju platības ir
valsts akciju sabiedrība Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija — 1 200 ha un
valsts akciju sabiedrība Lopkopības izmēģinājumu stacija “Latgale” — 1 700 ha.

Uz 2005.gada sākumu rajonā izveidotas 11 184 zemnieku saimniecības,

8 800 piemājas saimniecības
Vidēji viena saimniecība apsaimnieko 13,1 ha zemes.
Vidēji lielākā vienas saimniecības kopplatība:
Mākoņkalna pagastā 22,5 ha
Vidēji mazākā saimniecības kopplatība:
Griškānu pagastā: 6,7ha
Nagļu zivsaimniecībā
49
 Saimnieciskā rosība

Dažu saimniecību veiksmes stāsti

Arī Latgales zemnieks var kļūt turīgs
SIA Sprūževa Rēzeknes rajona Griškānu pagastā ir viena no Z/s “Untumi” Ozolmuižas pagastā
nedaudzajām lauku saimniecībām Latgalē, kam kopumā izdevies veik-
smīgi izmantot jau vairāk kā miljonu eiro Eiropas Savienības finansē-
juma. Kā atzīst SIA Sprūževa valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis,
lielā mērā veiksmi ir noteikusi pašu aktivitāte un uzņēmība. Sprūževa
izveidojās 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz pēc tāda paša
nosaukuma kolektīvās saimniecības likvidācijas. Saimniecība nodar-
bojas ar graudkopību un piena un gaļas liellopu audzēšanu. Ar ES
struktūrfondu līdzfinansējumu iegādāta ne tikai lauksaimniecības teh-
nika, bet arī uzbūvēta moderna graudu kalte.
Spēcīgas zemnieku saimniecības darbojas arī Silmalas pagastā
(SIA Daugavieši, SIA Kruki — graudkopība, gaļas un piena ražošana),
Ozolmuižas pagastā (Lukstiņmājas — dārzeņu audzēšana, graudko-
pība, Kalēji — zivkopība, tūrisms, graudkopība; Untumi — tūrisms, Stoļerovas pagasta SIA “Kopdarbs”
zirgkopība), Stoļerovas pagastā (SIA Kopdarbs — šķirnes graudko- druvā
pība). Bērzgales pagasta zemnieku saimniecības Strauti īpašnieks
Tālivaldis Kopels jau vairākus gadus veiksmīgi nodarbojas ar šķirnes
aitu audzēšanu, mūsdienīgi aprīkota cūkkopības ferma SIA Kantinieku
bekons atrodas Kantinieku pagastā. Reizi trīs gados Latgales zemnie-
ku sasniegumi tiek atspoguļoti Reģionālajā lauksaimniecības izstādē,
ko sadarbībā ar Zemkopības ministriju rīko a/s Viļānu selekcijas un
izmēģinājumu stacija (valdes priekšsēdētājs Leopolds Zunda).

SIA “Sprūževa” Griškānu pagastā

SIA “Kantinieku bekons” cūkkopības fermā

51
 Saimnieciskā rosība

Garšīgākais medus Latvijā ir Lendžos

Rēzeknes rajona Lendžu pagastā darbojas viena no lielākajām
Latgales biškopības saimniecībām, z/s Lapegles. Pirmo bišu saimi
Sandra un Vitālijs Sprūgas iegādājušies jau 1988.gadā, kad vēl ne-
maz nedomājuši nopietni nodarboties ar biškopību. Tagad bišu saimju
skaits jau pārsniedzis simtu. 1998.gadā z/s Lapegles pirmie Rēzeknes
rajonā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības sertifikātu.
Jau vairākus gadus Lendžu saimnieku ražoto medu Latvijas biško-
pības biedrība atzīst par vienu no trim garšīgākajiem Latvijā. Nelielā
daudzumā saimniecībā tiek gatavotas arī vaska sveces, tikai to noiets
parasti ir lielāks pirms Ziemassvētkiem.
Lapeglēs top pirmais biškopības produktu pirmapstrādes uzņē-
mums Latgalē, kas būvēts ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbal-
stu. Saldā produkcija te tiks fasēta un sagatavota pārdošanai atbilstoši
Eiropas Savienības prasībām, kas ļaus saimniecībai paplašināt ražo-
šanas apjomus un domāt par medus un citu bišu produktu eksportē-
šanu. Ar jauno būvi saimnieki cer piesaistīt arī tūristus, kas apmeklē
Latgali.

Z/s “Lapegles”

Sandra un Vitālijs Sprūgas

53
SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs izmēģinājumu lauki
 Saimnieciskā rosība

Zemnieku smadzeņu centrs

SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs Viļānu pagastā
ir vienīgā zinātniskā iestāde Austrumlatvijas reģionā, kas veic zinātniski SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes
pētniecisko darbu, nodrošinot lauku uzņēmējus ar konkurētspējīgām centrs” vadītāja Veneranda Stramkale
(1. no labās puses)
izstrādnēm un to ieviešanu praksē. Šo centru 2001.gadā izveidojusi
un vada lauksaimniecības zinātņu doktore Veneranda Stramkale.
Centra izmēģinājumu lauciņos tiek audzētas dažādas graudaugu,
rapša, linu un citu lauksaimniecības kultūru šķirnes, lai pilnveidotu
audzēšanas tehnoloģijas atbilstoši Austrumlatvijas klimatiskajiem un
augsnes apstākļiem. Izmēģinājumu lietderību un nepieciešamību
pierādījušas ik gadus jūlijā rīkotās Lauku dienas Viļānos, uz kurām
pulcējas vairāki simti zemnieku no visas Latvijas. Lai popularizētu SIA
Lauksaimniecības zinātnes centrs darbību un darītu plašāk pieejamus
izmēģinājumu rezultātus, kopā ar Rēzeknes rajona padomi izveidots Latgales zemnieku sasniegumi Reģionālajā
Latgales lauksaimniecības uzņēmējdarbības un informācijas cen- lauksaimniecības izstādē Viļānos
trs. Viļānu pagastā atrodas arī a/s Lopkopības izmēģinājumu stacija
Latgale, kas nodarbojas ar šķirnes ganāmpulka izkopšanu, šķirnes
dzīvnieku izaudzēšanu un realizēšanu (lauksaimniecības zinātņu dok-
tore Genovefa Norvele, valdes priekšsēdētājs Leonards Puduls).

SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” rīkotajās “Lauku dienās”

55
 Saimnieciskā rosība

Finiera flagmanis
Pirms desmit gadiem Rēzeknes pievārtē, Verēmu pagas-
ta teritorijā izveidotais uzņēmums RSEZ SIA Verems ir kļuvis par
visstraujāk augošo kokrūpniecības uzņēmumu Latvijā. Rūpnīcas
ilggadējais vadītājs Jānis Staris domā, ka tas ir izdevies, pateico-
ties ievērojamām investīcijām, ko Latgalē ieguldījis Verema mātes
uzņēmums, akciju sabiedrība Latvijas finieris.
Verems izveidots 1996.gadā kā finierkluču iepirkšanas punkts.
Sākumā kā ražošanas izejviela tika izmantotas no Rīgas kokapstrādes
rūpnīcām atvestais nolobītais un izžāvētais finieris. Patreiz rūpnīcā iz-
veidots pilns ražošanas cikls, kas ļāvis gandrīz uz pusi palielināt dar-
ba vietu skaitu. Uzņēmumā strādnieki strādā četrās maiņās, ražojot
saplāksni un liekti līmētas mēbeļu detaļas — gultu līstes. Lielākā daļa
saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm
(Franciju, Vāciju, Itāliju, Spāniju), Austrāliju un citām valstīm.
2006.gada 24.martā ielikts pamatakmens jaunas, modernas
saplākšņa rūpnīcas būvei. Jaunceļamajā rūpnīcā tiks izvietotas aug-
sti automatizētas ražošanas iekārtas, produkcijas uzskaite, kvalitātes
kontrole un darba plānošana notiks bez tiešas cilvēka līdzdalības.
Stāsts par Rēzeknes rajona lielāko uzņēmumu nebūtu pilnīgs,
ja neminētu to, ka a/s Latvijas Finieris Rēzeknē ir savs jauktais koris,
kam dots skaists latgalisks nosaukums Trejkola, kas nozīmē zvārgulis.
Kori vada Rēzeknē un visā Latvijā labi pazīstami diriģenti Ēriks Čudars,
Anda Lipska un Rota Salmiņa.

SIA “Verems” vadītājs Jānis Staris (1.no labās)

Jauktais koris “Trejkola”, diriģē Ēriks Čudars

57
Salām bagātais Adamovas ezers
 R Rēzeknes rajons

Vasals Latgolā!
Ūdens izklaides Čornajas pagastā

Vasals Latgolā! — ar šādu laipnu latgalisku sveicinājumu

ceļotājus parasti sagaida Rēzeknes rajonā. Te ir bagātīgi dabas un
kultūrvēsturiskie resursi, kas nodrošina tūrismu kā perspektīvu rajona
attīstības nozari. Rajona tūrisma uzņēmumi ne tikai piedāvā atpūsties
pie ūdeņiem, bet arī iepazīt kultūrvēsturiskās bagātības, apmeklēt
svētkus un nobaudīt īpatnējo Latgales kulināro mantojumu, izjust
latgaliešu valodas un viesmīlības īpašo burvību. Starp galvenajām
astoņām Latvijas tūrisma attīstības nacionālajā programmā 2001.-
2010.gadam izdalītajām tūrisma resursu zonām ir arī Latgales eze-
raine, kurā iekļaujas ezeriem bagātā Rēzeknes rajona dienvidu daļa.
Informāciju par tūrisma un atpūtas iespējām Rēzeknes rajonā
un citur Latgalē var iegūt rajona tūrisma informācijas centrā, kas atro-
das 5 km no Rēzeknes, Rīgas šosejas malā, z/s Untumi, trīs tūrisma
informācijas punktos — Kaunatas, Gaigalavas un Nagļu pagastos, kā Makšķernieku sacensības z/s “Kalēji”
arī interneta mājas lapas www.latgale.lv sadaļā Tūrisms, kas tapusi Ozolmuižas pgastā
Phare 2001 CBC programmas finansētā projekta Latgales reģiona
tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana ietvaros.
Rēzeknes rajona tūrisma pamatpakalpojums ir dažāda veida
naktsmītnes, kas visplašāk piedāvātas Kaunatas un Verēmu pagastos,
kur atrodas vairāki ezeri — plašā Rāzna ar labiekārtotām, smilšainām
pludmalēm un salām bagātais Adamovas ezers. Gan šie, gan arī
pārējie rajona ezeri tveicīgās vasaras dienās vilina atpūtniekus, daud-
zos no tiem tiek piedāvāta dažādu ūdenstransportu (laivas, katamarāni,
ūdens motocikli u.c.) noma. Gulbju saime Strūžānos

Ūdens motocikls šķeļ Kvāpānu dīķu rāmo virsmu brīvdienu mājās “Birzes” Lauku māja “Jāņi” pie Rušonas ezera
59
Saulriets pie Rāznas
 Vasals Latgolā!
Vizināšanās z/s “Rudo kumeļu pakalni”
zirgu divjūgā

Viens no plašāk pazīstamajiem un iecienītākajiem tūrisma

maršrutiem Rēzeknes rajonā ir tūrisma takas Lubāna mitrājā, kur
četros putnu novērošanas torņos var novērot vairāk kā divsimts putnu
sugas. Tikai mūsu rajonā tūristi var aplūkot apkārtni no augstākajām
Latgales virsotnēm — Lielā Liepukalna un Mākoņkalna, kur paveras
brīnišķīgs skats uz Latgales jūru — Rāznas ezeru.
Īpašs aktīvā tūrisma veids ir zirgu izjādes, ko piedāvā
Ozolmuižas pagastā z/s Untumi, šeit ir arī unikāla iespēja ar op-
tisko kameru palīdzību vērot stārķu ikdienas dzīvi ligzdā. Aizraujošas
zirgu pajūgu sacensības var noskatīties Kaunatas pagastā, zem-
nieku saimniecībā Rudo kumeļu pakalni. Starp īpašajiem tūrisma
piedāvājumiem ir arī peintbola spēle Lūznavas pagasta Dīķu mājās,
savukārt Verēmu pagasta Sarkaņkalnā tiek piedāvāti dažādi aktīvā
ziemas tūrisma veidi — slēpošana, braukšana ar ragaviņām u.c.
Latgalē nozīmīgu vietu ieņem sakrālais tūrisms, Rēzeknes
rajona skaistākās un vēsturiski nozīmīgākās baznīcas (Sarkaņu Ro-
mas katoļu baznīca Lendžu, Rozentovas Romas katoļu baznīca Mal-
tas, Pilcenes Romas katoļu baznīca Dricānu, Feimaņu Romas katoļu Krucifikss pie Makašānu amatu vidusskolas
baznīca Feimaņu pagastā, Kuļnevas pareizticīgo kapela Ilzeskalnā Verēmu pagastā
u.c.) ietvertas sakrālā tūrisma maršrutā Pa Latgales dievnamiem.
Rēzeknes rajonā darbojas vairāki muzeji, katrs no tiem
piedāvā ekspozīcijas par sava novada vēsturi. Ievērojamākais ir Lat-
gales pirmās Atmodas darbinieka, garīdznieka, literāta un valstsvīra
Franča Trasuna muzejs Kolnasāta Sakstagala pagastā, kas ir arī
daudzu kultūras pasākumu norises vieta. Interesi piesaista folkloras
kopas Kolnasāta piedāvātais šovs Kāzas Latgalē, kur kā dalībnieki tiek
iesaistīti muzeja apmeklētāji. Par latgaliešu literatūras vēsturi stāsta
rakstnieka Ontona Rupaiņa memoriālais muzejs Bērzgalē, bet Baldas
ūdensdzirnavās Pušas pagastā saglabātas senas graudu apstrādes Baldas ūdensdzirnsvas Pušas pagastā
ierīces.

F.Trasuna muzejā “Kolnasāta”

61
Cepļa slāpēšana pie Aivara Ušpeļa
 Vasals Latgolā!

Rēzeknes rajonā ir vēl joprojām dzīvas senās Latgales

podniecības tradīcijas. Simtgadīgu ozolu ieskautā lauku sētā Kauna-
tas pagasta Akminīšos atrodas Latvijas Kultūras fonda kopas Pūdnīku
skūla veidotāja, podnieka Evalda Vasilevska darbnīca, kur melnā jeb
svēpētā keramika tiek apdedzināta pēc vissenākajām tradīcijām —
bedres tipa ceplī. Pūdnīku skūlas dalībnieka Staņislava Viļuma ceplis
kuras Ozolaines pagasta Bekšos. Slavenās keramiķu Ušpeļu dinas-
tijas turpinātāji izveidojuši darbnīcas Rēzeknes rajonā — Rēzeknes
pievārtē, netālu no Greivuļiem, atrodas dzimtas vecākā meistara
Antona Ušpeļa darbnīca, savdabīgi un interesanti senās tradīcijas
savā mākslā turpina viņa dēls Aivars Ušpelis Maltas pagasta Dzyn-
druos, te apskatāma arī senlaicīgu sadzīves priekšmetu kolekcija. Divu Evalds Vasilevskis

talantīgu keramiķu, Andra Ušpeļa un Viktora Ušpeļa darbnīcas atrodas

Griškānu pagasta Pocelujevkā. Melnos podus un Latgalei raksturīgās
krāsainās glazūras dedzina podnieku Vogulu dzimtas mājās Lendžu
pagasta Ceplīšos. Keramiķu Voldemāra Vogula un Antona Ušpeļa
nopelni tautas mākslas tradīciju izkopšanā un saglabāšanā atzīmēti
ar Triju Zvaigžņu ordeni. Savdabīga plastika un moderni formu
risinājumi ir Pētera Gailuma keramikai, blakus viņa ceplim Ilzeskalna
pagasta Gailumos dzīvesbiedre floriste Maija Gailuma iekopusi skaistu
Viktors Ušpelis
daiļdārzu. Podnieku darbnīcās ir iespējams gan apskatīt un iegādāties
māla traukus, gan arī pašiem iemēģināt roku pie podnieka ripas, iz-
baudot brīnumaino māla pārtapšanas procesu.

Cepļa izņemšana pie Voguliem.

Pirmais no labās pats meistars Voldemārs Voguls, Andris Ušpelis
no kreisās - viņa darba turpinātāji, dēli Jānis un Māris Voguli

Antons Ušpelis
63
Rīts Latgales ielā
 R Rēzeknes rajons

Pilsēta vertikālē
Rēzekne ir pilsēta vertikālē. Ar saviem septiņiem pa-
kalniem, slaidajiem baznīcu torņiem un leģendāro, vairākas reizes no
jauna atdzimušo pieminekli „Vienoti Latvijai”, kurā mīļā Māra ceļ zelta
krustu pāri Latgalei; ar līkumoto Rēzeknes upi, kura neplūst lēna un
domīga kā māsa Daugava, bet gan, šķērsojot pilsētu austrumu – rietu-
mu virzienā, skrien strauji un noslēpumaini, ar savu straumi savienojot
divus lielākos Latvijas ezerus – Rāznu un Lubānu. Gan no dienvidiem,
gan no ziemeļiem raugoties, Rēzeknes centrālā iela – Atbrīvošanas
aleja – aizvijas augšuptiecoša, kā krusta vertikālā ass, steidzoties pa-
saulē, gan Pēterburgas, gan Varšavas virzienā. Pa krusta horizontālo
asi – Rīgas – Maskavas maģistrāli – mērojot 245 kilometrus, var no-
kļūt Latvijas galvaspilsētā. Par lielo attālumu no metropoles rēzeknieši
daudz nebēdā – viņiem pieder augšuptiecība, jo pats zemākais Rē-
zeknes punkts atrodas 130 metrus virs jūras līmeņa, tikpat augstu,
cik Rīgas Pēterbaznīcas torņa zeltītais gailis, taču augstākais punkts
pilsētā sasniedz ap 187 metrus. Skaidros rītos saule paceļas virs Rē-
zeknes pilskalna vienā upes lokā, lai, visu dienu darbīgos pilsētniekus Piemineklis “Vienoti Latvijai”

pavadījusi, vakarā nolaistos jau aiz cita upes līkuma. Pilsētā, kuras
platība ir 1758 hektāri, 2006. gadā mīt vairāk nekā 37 tūkstoši iedzīvo-
tāju, to blīvuma ziņā Rēzekne ir otrajā vietā valstī.
Ja tautības būtu krāsas, tad Rēzekne – Latgales sirds - būtu
viskrāsainākā Latvijas pilsēta, jo šeit izsenis dzīvo latgalieši, poļi, krie-
vi, baltkrievi, ukraiņi un ebreji. Šeit vienuviet rimti sadzīvo daudzas
tautības, ticības un tradīcijas… Ja šie cilvēki būtu dzīpari, tad tos at-
šķetināt nebūtu iespējams, jo tie ir ar sirdi ieausti audeklā, ko sauc par
Valsts svētku svinības pie pilsētas domes
Rēzekni.

Atjaunotā vēsturiskā viesnīca pilsētas centrā

65
Latgales kultūrvēstures muzejs
 Pilsēta vertikālē

Rozes bagātību glabātāja

Rēzeknes (Rositten) vārds rakstos pirmo reizi minēts 1285.
gadā, taču seno latgaļu apmetne, spriežot pēc arheologu pētījumiem,
te bijusi jau krietni agrāk, IX-X gadsimtā. Gleznaino latgaļu zemes stū-
rīti laika gaitā iekarojuši un postījuši daudzi svešzemju karotāji. Kad
1263. gadā Rēzeknes novads nonāk Livonijas ordeņa pārziņā, latgaļu
pils vietā vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms Rēzeknes upes kras-
tā uzceļ mūra pili, kuras drupas vēsturisko elpu glabā vēl mūsdienās.
Par Rēzeknes nosaukuma rašanos ir vairākas leģendas, bet
pašiem rēzekniešiem tuvākā ir vēstures pētnieka Gustava Manteifeļa
pierakstītā romantiskā teiksma par Rozi – vienu no Padebešu kalna
jeb Volkenbergas pils valdnieka trim meitām, starp kurām dalīti Vol-
kenbergas plašie īpašumi. Rozāliju jeb Rozi par nepaklausību tēvs
esot pavēlējis iemūrēt pils pagrabā, kur viņa sēžot vēl šobaltdien. Rei-
zi deviņos gados Lieldienu naktī, Roze iznākot virszemē un meklējot
drosmīgu puisi, kas spētu aiznest baznīcā nosvētīt zelta krustiņu. Ja Vēsturiskās Livonijas ordeņa pilsdrupas
tas izdotos, lāsts zaudētu spēku un Rozes pasakainās bagātības iz-
nirtu virszemē…

Kultūras un izglītības centrs

Rēzekne ir pilsēta, kuras iedzīvotāji dienām pretī iet ar Ticību
sirdī, un, iespējams, tieši tāpēc pilsētu iekrāso un pieskandina katoļu
baznīcu, pareizticīgo katedrāles un vecticībnieku lūgšanu nama zvanu
skaņas… Rēzeknes vertikālā dominante ir neogotikas stilā no ugunīgi Viena no senākajām pilsētas ielām -
Latgales iela
sarkanajiem ķieģeļiem būvētā Jēzus Sirds katedrāle (iesvētīta 1903.
g.), te atrodas Romas katoļu Rēzeknes — Aglonas diecēzes centrs.
Sv. Nikolaja vecticībnieku dievnams lepojas ar vislielāko zvanu Latvijā
(4832 kg).
Rēzeknē pārstāvētas visu līmeņu izglītības iestādes, darbojas
vispārizglītojošās skolas, interešu izglītības un profesionālās ievirzes
izglītības iestādes, tostarp J.Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola un
Rēzeknes Mākslas vidusskola, kā arī 1993. gadā dibinātā Rēzeknes
Augstskola.
Rosīga un daudzveidīga ir pilsētas kultūras dzīve: Rēzeknē no-
tiek dziesmu svētki, mākslas un dzejas dienas, Nacionālo kultūru fes-
tivāls, bet septembrī ik gadu notiek pilsētas svētki un mākslas darinā-
jumu gadatirgus. Bagātīgu vēsturisku materiālu – Latgales keramikas,
tēlotājas mākslas, latgaliešu literatūras, audumu, adījumu u.c. kolekci-
jas – glabā Latgales kultūrvēstures muzejs (dibināts 1959. gadā). Īpa-
šu cieņu iemantojis Rēzeknes Mākslas vidusskolas mākslas nams (18.
novembra ielā 26), kur restaurētajās telpās izvietotas gleznu kolekcijas
no Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma.
Jēzus Sirds katedrāles torņa jumta seguma
atjaunošana

67
Viadukts pār dzelzceļu Atbrīvošanas alejā
 Pilsēta vertikālē

Darbīgā pilsēta Dārzu iela

Rēzeknē dominē daudznozaru tautsaimniecība – rūpniecība,
transports, tirdzniecība u.c. Lielākie rūpniecības uzņēmumi ir Rēzek-
nes Speciālās ekonomiskās zonas (www.rsez.lv) a/s Rebir (elektroins-
trumenti, rokas celtniecības instrumenti, plastmasas izstrādājumi),
SIA Nook Ltd (ripzāģi), a/s Hanzas maiznīcas Rēzeknes filiāle (maize,
konditorejas izstrādājumi), SIA Rēzeknes Dzirnavnieks (milti, putraimi,
spēkbarība), SIA Ceļi un tilti (tiltu un ceļu būve) u.c.

Pilsēta nākotnei
Rēzekne ir Latgales reģiona administratīvais, ekonomiskais, iz-
glītības un kultūras centrs. Rēzeknei ir sava attīstības vīzija — kļūt par
eiropeisku pilsētu ar attīstītu infrastruktūru, augstu labklājības līmeni,
kur, sadarbojoties pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībai, Rēzeknes dzelzceļa vārti
ikvienam pilsētniekam būtu nodrošināti vienlīdzīgi izglītības, darba un
dzīves apstākļi, un kur iedzīvotāji ir lepni ar savu pilsētu. Tādu Rēzekni
vēlas redzēt ikviens pilsētnieks. Un tāda tā noteikti būs.
www.rezekne.lv

Jaunais boulinga centrs

Miķeļdienas gadatirgū
69
 R Rēzeknes rajons

Kopsavilkums
Summary
The brochure Latgale’s Heart tells about the nature, culture,
people and future perspectives of the Rezekne district, located in the
center of the Eastern part of Latvia named Latgale.

Hills, lakes and swamps

The Rezekne district is located between the two biggest lakes
of Latgale: Lake Lubāns and Lake Rāzna. The district has an original
landscape so nine territories were conferred the status of protected
areas and Natura 2000 sites.

History
Crucifix located on the roadside
The first people settled in the Rezekne district in the early cen-
turies B.C. The territory around Lake Lubāns was the most densely
populated in the east of the Baltic States. Near the lake the archeolo-
gists have found the jewelry, tools and weapons that give evidence
about the high cultural level of the Latgalian ancient tribes.
The brochure describes the history of Latgale separated from
the rest of Latvia for almost three centuries. Latgale was also influ-
enced by the russification policy of the tsarist officials in the nineteenth
century. There was even a ban on printing in Latgalian (having Latin View to Lake Rāzna and Hill Mākoņkalns
letters) introduced in 1865.
In April of 1917, the First Latgalian Congress convened in
Rezekne. The Latgalians adopted a resolution for the union of Latgale
with the rest of Latvia.
The brochure introduces to the famous historical personalities
who have lived and worked in the Rezekne district.

Birds’ migration place: Lubana Wetland F. Trasuns museum “Kolnasāta”

71
 Kopsavilkums
Summary Icon of Our Lady at Sarkaņi Church

Hidden treasure
The Rezekne district is rich in cultural and historical monuments.
There are 253 state protected monuments in the district. Among the
monuments there are many sacred buildings: churches of different
confessions and crucifixes on the roadsides.

Folklore heritage
The people of the Rezekne district are proud of their cultural
heritage. There are 17 folklore groups. Almost every parish has its
own choir, dancing and theatre groups. The picturesque landscape
has inspired many artists and poets. There are many famous pottery
masters in Latgale.

Economics Pilcene Church: the distinguished monument

of the wooden architecture
The Rezekne district does not have highly developed industry.
Climatic conditions and the quality of the soil have been appropriate for
the agriculture. The picturesque nature promotes the tourism industry
in the district. There are many lakes so the district has the developed
a fish industry.
It is possible for the Latgale’s farmer to become prosperous.
Several enterprises like Sprūževa Ltd, Daugavieši Ltd, Kantinieku Be-
kons Ltd and Viļāni Scientific and Agricultural Center Ltd have suc-
cessfully used EU financing. The only scientific agricultural institution
of the Eastern Latvia, Viļāni Scientific and Agricultural Center, was
founded by the doctor of science Veneranda Stramkale.
Autumn plowing
In Rezekne district there is a wood-processing enterprise Ver-
ems Ltd., one of the biggest and developed companies in Latvia. It
provides many jobs for the people of Rezekne city and district.

Growing enterprise “Verems Ltd” At the pig-breeding farm “Kantinieku bekons”

73
 Kopsavilkums
Summary Pottery of Pēteris Gailums

Vasals Latgolā!
Welcome to Latgale!
The tourism firms of Latgale welcome every visitor who wants Holiday House “Vīteri” at Lake Adamova

to travel around the area.

There are many tourism resources and popular routes, muse-
ums, recreation centers, guest houses and lakes. The most popular
recreation places are located at Lake Rāzna and Lubana Wetland.
www.latgale.lv

Rēzekne
In the middle of the Rezekne district there is Rezekne city, the Recreation activities at Holiday House
historical and cultural center of Latgale. There are many educational “Birzes” at Ponds Kvāpāni
institutions and enterprises in the city.
www.rezekne.lv

The brochure offers the information about every parish of

Rezekne district.

Recreation Complex “Ezerkrasti” at Lake

Rāzna

Rural House “Jāņi” at Lake Rušons In Rezekne district there are many famous
Latgalian pottery masters. Ceramist S. Viļums 75
Izdevējs: Rēzeknes rajona padome
Teksts: Anna Rancāne
Tulkojums angļu valodā: Inta Rimšāne
Fotogrāfijas: Aleksandrs Lebeds,
no Rēzeknes rajona padomes un pagastu fotoarhīviem
Dizains: Inese Dundure
Iespiests: SIA “Latgales Druka”
Karšu izdevniecība “Jāņa Sēta”
Rēzeknes rajons