5. tabula.

Vārdšķiru gramatiskās kategorijas

Gramatiskā Iedalījums Piezīmes Vārdšķiras

kategorija
Dzimte Sieviešu dzimte  Daļa lietvārdu ir
Vīriešu dzimte zaudējuši sakaru ar
dzimti, tie ir kopdzimtes
vārdi, kam dzimtes
nozīmi precizē konteksts.
 Īpašības vārda dzimtes
kategorija ir pilnībā Lietvārds
atkarīga no lietvārda Īpašības vārds
dzimtes kategorijas. Skaitļa vārds
 Skaitļa vārdiem dzimtes Daļa
kategorija ir pilnībā vietniekvārdu*
atkarīga no lietvārdiem, Darbības vārds
ar kuriem tie ir saistīti. lokāmā divdabja
Dzimte piemīt tikai formā
lokāmajiem pamata un
kārtas skaitļa vārdiem.
Skaitlis Vienskaitlis  Ir lietvārdi, kas lietojami
tikai vienskaitlī, tie ir
Daudzskaitlis vienskaitlinieki, kā arī ir
lietvārdi, kas lietojami
tikai daudzskaitlī, tie ir
daudzskaitlinieki.
 Īpašības vārda skaitlis ir
pilnībā atkarīgs no
lietvārda.
 Pamata skaitļa vārdi paši
nosauc skaitu –
vienskaitļa forma ir
iespējama tikai skaitļa
vārdam viens, bet pārējie
pamata skaitļa vārdi tiek
lietoti daudzskaitlī.
Kārtas skaitļa vārdiem
skaitļa kategorija ir
atkarīga no lietvārda
skaitļa.
Locījums Nominatīvs –  Latviešu valodā dažādu
 kas? vārdšķiru deklinēšanai
Ģenitīvs – kā? gan vienskaitlī, gan
Datīvs – kam? daudzskaitlī izmanto
Akuzatīvs – ko? septiņus locījumus, kas
Instrumentālis – sakārtoti noteiktā secībā
ar ko? un katrs atbild uz noteiktu
Lokatīvs – kur? jautājumu.
Vokatīvs – bez  Latviešu valodā katrai
jautājuma deklinācijai atbilst sava
locījumu galotņu sistēma.
 Latviešu valodā nelokāmi
ir lietvārdi, kuru cilme ir
nelatviska. Gramatisko
dzimtes, skaitļa un
locījuma nozīmi tie iegūst
teikumā saistījumā ar
citiem vārdiem.
Nelokāmi ir no
lietvārdiem darināti
savdabīgi salikteņi, kurus
sauc par ģenitīveņiem.
 Īpašības vārda locījums,
tāpat kā dzimte un
skaitlis, ir pilnībā atkarīgs
no lietvārda locījuma.
 Skaitļa vārdi pēc
morfoloģiskās formas
veida ir gan lokāmi, gan
nelokāmi.
Galotne Nenoteiktā Latviešu valodā priekšmeta Īpašības vārds
galotne noteiktību un nenoteiktību Darbības vārds
Noteiktā norāda ar īpašības vārdu lokāmā divdabja
galotne noteikto un nenoteikto formā
galotni.
Salīdzināmās Pamata pakāpe  Priekšmeta pazīme ir Īpašības vārds
pakāpes Pārākā pakāpe salīdzināma, tā var Darbības vārds
Vispārākā izpausties lielākā vai lokāmā divdabja
pakāpe mazākā mērā. formā
 Kādības īpašības vārdiem Apstākļa vārds
var veidot salīdzināmās
 pakāpes.
 Šādas pakāpes var veidot
arī apstākļa vārdiem, kas
cēlušies no īpašības
vārdiem un lokāmajiem
divdabjiem.
Persona 3 personas  Ar personas kategoriju
vienskaitlī tiek izteikta darbība, kas ir
3 personas reāla laikā un telpā.
daudzskaitlī  Personu visbiežāk izsaka
ar darbības vārda lokāmo
galotni. Vienskaitļa un
daudzskaitļa 3. persona ir
vienāda, tā var būt ar
galotni vai bez tās.
Laiks Vienkāršie laiki  Darbības vārda laika Darbības vārds
Saliktie laiki formas izsaka nosauktās
darbības attieksmi pret
runas momentu.
 Laiks var atspoguļoties
trīs laika dimensijās –
runas momentā (tagadnē),
pirms runas momenta
(pagātnē), pēc runas
momenta (nākotnē).
 Laika formas ir dažādi
attiecināmas pret runas
momentu: vienkāršo laiku
lietošana ir saistāma ar
runas momentu, bet
saliktie laiki nosauc jau
pirms runas momenta
notikušu darbību.
Izteiksme Īstenības  Izteiksme norāda, vai
izteiksme darbības vārdā izteiktā
Atstāstījuma darbība patiesi notiek, ir
izteiksme notikusi vai notiks vai arī
Vēlējuma tā ir tikai vēlama,
izteiksme vajadzīga vai
Vajadzības nepieciešama.
 izteiksme
Pavēles
izteiksme

Konjugācijas 1. konjugācija  Klasificēšana konjugā-

2. konjugācija cijās notiek pēc nenoteik-
3. konjugācija smes morfēmiskā sastāva.
 Ir arī tādi darbības vārdi,
kas neiekļaujas nevienā
konjugācijā, – tie ir
neregulārie, t. i., nekārtnie
darbības vārdi.
Kārta Darāmā kārta  Darbības vārds darāmajā
Ciešamā kārta kārtā nosauc darbību, kam
ir darbības veicējs, parasti
nominatīvā.
 Darbības vārds ciešamajā
kārtā tiek lietots, ja
darbības veicējs teikumā
nav minēts.
 Darāmā kārta ietver visas
vienkāršā un saliktā laika
formas, bet ciešamo kārtu
latviešu valodā veido
darbības vārda ciešamās
kārtas pagātnes divdabis
kopā ar palīgdarbības
vārdu tikt, tapt vai būt.
Pārejamība Pārejošs  Ir tādi darbības vārdi, kas
un Nepārejošs pēc nozīmes ir pietiekami
nepārejamība patstāvīgi, un tie teikumā
var funkcionēt patstāvīgi,
bez papildinātāja – tie ir
nepārejoši darbības vārdi.
 Pārejoši darbības vārdi
pēc nozīmes ir vērsti uz
kādu objektu, un
attiecīgais objekts
papildinātāja formā
teikumā ir jāmin.
Atgrieze- Tiešs  Latviešu valodā Darbības vārds
 niskums Atgriezenisks atgriezeniskos darbības Daļa lietvārdu
vārdus attiecina uz
darītāju, kas pats spēj
veikt darbību.
 Atgriezeniskuma
gramatiskā kategorija ir
iespējama arī lietvārdiem,
kas darināti no
atgriezeniskajiem
darbības vārdiem.

* Pie deklinējamo vārdu grupas pieder arī vietniekvārdi, bet to locīšana un citu
gramatisko nozīmju izpausme ir savdabīga. Tie tieši nenosauc nedz priekšmetu, nedz
īpašību, nedz daudzumu, bet tikai aizstāj kādu lietvārdu, īpašības vārdu vai skaitļa
vārdu, kas runātājam un klausītājam ir zināms.