bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.Organizācija viduslaikos pastāvēja aptuveni divus gadsimtus.
Ordeņa izveidošanās
Pirmā Krusta kara rezultātā krustneši 1099. gadā atkaroja
Jeruzālemi no musulmaņiem. Tas deva iespēju Eiropas kristiešiem atsākt svētceļojumus uz svētajām vietām. Taču tas bija riskants pasākums, jo, neskaitot pašu Jeruzālemi, ceļš uz to no Eiropas bija pilns ar bandītiem. Tādēļ 1119. gadā divi bruņinieki, Pirmā Krusta kara veterāni, francūzis Hjū de Peins un flāms Godfrīds Sen Omērs ierosināja svētceļnieku aizsardzībai izveidot reliģisku (mūku) ordeni.
Jeruzālemes karalis Baldvins II šim ierosinājumam piekrita un
piešķīra ordenim mājvietu Al Aksa mošejā, kura atradās Tempļa kalnā. Jau tajā laikā par Tempļa kalnu klīda dažādas leģendas, jo musulmaņi Al Aksa mošeju 710. gadā esot it kā uzbūvējuši uz sagrautā Zālamana tempļa drupām. Savukārt ordenis, iegūstot šo mājvietu, sāka saukties par "Nabadzīgajiem Kristus un Zālamana tempļa bruņiniekiem", jeb vienkārši par Tempļa bruņiniekiem (ordeni). Dibināšanas brīdī ordenī tiešām bija tikai deviņi bruņinieki, kuru vienīgais iztikas avots bija ziedojumi. Lai uzsvērtu savu nabadzību, Templiešu ordeņa emblēma atainoja divus bruņiniekus jāšus uz viena zirga.
Ordeņa uzplaukums
Taču ordeņa nabadzība neturpinājās ilgi. Romas Katoļu baznīca
1129. gadā Templiešu ordeni oficiāli apstiprināja kā labdarības organizāciju. Līdz ar to ordenim daudzviet Eiropā tika piešķirta nauda, zeme un citi nekustamie īpašumi. Tā autoritāte pieauga, daudzas redzamāko Eiropas augstmaņu ģimeņu atvases, kļūšanu par Templiešu ordeņa bruņinieku, uzskatīja par godu.
Ordeņa labklājība un ietekme nostiprinājās vēl vairāk, kad
Romas pāvests Inocents II 1139. gadā pasludināja Templiešu ordeni brīvu no pakļaušanās jebkādiem vietējiem likumiem, izņemot paša pāvesta rīkojumus. Līdz ar to ordeņa bruņinieki ieguva tiesības šķērsot jebkuras valstu robežas, nemaksāt nekādus nodokļus, tie nebija pakļauti karaļiem, nemaz nerunājot par to vasaļiem.
Krusta karos ordeņa bruņinieku vienības bija arī vienas no
profesionālākajām un karotspējīgākajām. To parādīšanās vien baltajos apmetņos ar sarkanu krustu nereti izraisīja paniku ienaidnieka rindās. Taču finanšu operācijas nebija plašākā ordeņa darbības joma. Šī bruņinieku brālība bija ieguvusi plašus zemes īpašumus daudzviet Eiropā un Tuvajos Austrumos, tai piederēja pilis, muižas, baznīcas, vīnogu lauki, vīna darītavas, dzirnavas, tai bija pat sava jūras flote. Kādu brīdi tai piederējusi pat Kipra.
Ordeņa noriets
Krusta kariem beidzoties, bruņinieku nozīme mazinājās. Arī
Templiešu ordeņa vara un ietekme pakāpeniski kritās. Turklāt ietekmīgāko bruņinieku formējumu starpā, it īpaši starp Templiešu, Hospitāļu un Teitoņu ordeņiem sākās nesaskaņas. Tas sakrita arī ar Bizantijas norietu. Savukārt musulmaņu spēki, pateicoties talantīgiem vadoņiem, piemēram, Saladīnam, konsolidējās. Krustneši, tai skaitā arī Templiešu ordenis, arvien biežāk kaujās ar musulmaņiem cieta sakāves. Sevišķi smaga tā bija 1187. gadā kaujā pie Hatinas (Hatinas "ragiem"), kur musulmaņi iznīcināja lielāko daļu bruņinieku vienību[10]. Līdz ar to kristiešu pretošanās musulmaņu spēkiem bija salauzta, bet Jeruzāleme un citas kristiešu līdz šim kontrolētās teritorijas drīz vien nonāca to rokās. Rezultātā Eiropas militārā, ekonomiskā un politiskā ietekme Tuvajos Austrumos pakāpeniski izplēnēja. Arī Templiešu ordenis savu galveno mītni no musulmaņu rokās nonākušās Jeruzālemes sākumā pārcēla uz Akru (neliela osta Izraēlas ziemeļu daļā), tad uz Sīriju un citiem reģioniem, pat Vidusjūras salām, līdz 14. gadsimta sākumā ordenis bija spiests pamest Tuvos Austrumus uz visiem tā pastāvēšanas atlikušajiem laikiem.
Eiropa, zaudējusi ietekmi Tuvajos Austrumos, zaudēja arī
interesi par bruņiniekiem, ja neskaita tos, kas vēl piedalījās cīņās pret musulmaņiem Spānijā un Portugālē (Reconquista) un Livonijas krusta karos pret Baltijas tautām. 1202. gadā pēc Templiešu ordeņa parauga tika izveidots Zobenbrāļu ordenis, kas tika pilnīgi sagrauts Saules kaujā 1236. gadā un kļuva par Vācu ordeņa autonomu sastāvdaļu. Zināms arī, ka 1241.gada 9.aprīlī apvienotā kristiešu karaspēka kaujā pret mongoļiem pie Ļegņicas Silēzijā ("Ļegņicas kauja") kopīgi piedalījās Vācu ordeņa un Templiešu ordeņa bruņinieki. Taču ordenis Krusta karu laikā bija uzkrājis lielas bagātības. Tas saglabāja lielāko daļu savas saimnieciskās infrastruktūras, aizdeva naudu pat Eiropas valdniekiem. Piemēram, par vienu no lielākajiem ordeņa parādniekiem bija kļuvis Francijas karalis Filips IV (1268 —1314). Lai atbrīvotos no ordeņa un, līdz ar to arī no sava parāda, viņš izdarīja spiedienu uz Romas pāvestu Klementu V, kurš 1312. gadā ordeni pasludināja par likvidētu. Pēc Filipa IV pavēles liela daļa Templiešu ordeņa bruņinieku Francijā, apsūdzot tos ķecerībā, tika arestēti un spīdzināti. Daļēji tam par pamatu kalpoja jaunu bruņinieku uzņemšanas rituāls ordenī, kas noritēja apslēpti no svešām acīm, plašākā sabiedrībā radot dažādus nostāstus un leģendas. Tas nereti tika izmantots, lai no arestētajiem bruņiniekiem izspiestu nepatiesas liecības par noziegumiem, kurus tie nebija izdarījuši. Daudzi no tiem tika sadedzināti uz sārta, tai skaitā arī ordeņa lielmestrs Žaks de Molē.
Interesanti fakti
o Klements V atzinis visas inkvizīcijas apsūdzības pret
Templiešu ordeni, tā lielmestru Žaku de Molē un pārējiem bruņiniekiem par nepamatotām.
o Pēc ordeņa iznīcināšanas dažas ordeņa daļas izdzīvoja. Tās
nomainīja nosaukumus un dažas kā piemēram ‘’ Portugāles Kristus bruņinieki’’ pastāv vēl šodien.
o Interesanti, ka Templiešu ordeņa kārtības rullis 1202. gadā
tika dots arī Livonijas Zobenbrāļu ordenim.
Templiešu attēlojumi un lietas ko
ordenis ir iespaidojis mūsdienās Templiešu pils Ponferradā, Spānijā
Pēdējais Templiešu ordeņa lielmestrs Žaks de
Molē
Tempļa baznīca Londonā
Tempļa ordeņa bruņinieki, spēlējot šahu (1283. gada miniatūra).
Templieši ir iespaidojuši mūsdienās ļoti populāru video spēli ‘’Assasssins
creed’’ kurā viņi ir attēloti kā ļauna organizācija.
Kopsavilkuma es personīgi domāju ,ka templieši
bija organizācija ar mērķi un zaudējot to tā vairs nebija nozīmīga un vajadzīga organizācija kura galu galā tikka noslepkavota. Eduards Liepiņš 7b