Templiešu ordenis

Templiešu ordenis jeb templiešu

bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem
kristiešu militārajiem
ordeņiem.Organizācija viduslaikos
pastāvēja aptuveni divus gadsimtus.

Ordeņa izveidošanās

Pirmā Krusta kara rezultātā krustneši 1099. gadā atkaroja

Jeruzālemi no musulmaņiem. Tas deva iespēju Eiropas
kristiešiem atsākt svētceļojumus uz svētajām vietām. Taču tas
bija riskants pasākums, jo, neskaitot pašu Jeruzālemi, ceļš uz to
no Eiropas bija pilns ar bandītiem. Tādēļ 1119. gadā divi
bruņinieki, Pirmā Krusta kara veterāni, francūzis Hjū de Peins
un flāms Godfrīds Sen Omērs ierosināja svētceļnieku
aizsardzībai izveidot reliģisku (mūku) ordeni.

Jeruzālemes karalis Baldvins II šim ierosinājumam piekrita un

piešķīra ordenim mājvietu Al Aksa mošejā, kura atradās Tempļa
kalnā. Jau tajā laikā par Tempļa kalnu klīda dažādas leģendas, jo
musulmaņi Al Aksa mošeju 710. gadā esot it kā uzbūvējuši uz
sagrautā Zālamana tempļa drupām. Savukārt ordenis, iegūstot
 šo mājvietu, sāka saukties par "Nabadzīgajiem Kristus un
Zālamana tempļa bruņiniekiem", jeb vienkārši par Tempļa
bruņiniekiem (ordeni). Dibināšanas brīdī ordenī tiešām bija tikai
deviņi bruņinieki, kuru vienīgais iztikas avots bija ziedojumi. Lai
uzsvērtu savu nabadzību, Templiešu ordeņa emblēma atainoja
divus bruņiniekus jāšus uz viena zirga.

Ordeņa uzplaukums

Taču ordeņa nabadzība neturpinājās ilgi. Romas Katoļu baznīca

1129. gadā Templiešu ordeni oficiāli apstiprināja kā labdarības
organizāciju. Līdz ar to ordenim daudzviet Eiropā tika piešķirta
nauda, zeme un citi nekustamie īpašumi. Tā autoritāte pieauga,
daudzas redzamāko Eiropas augstmaņu ģimeņu atvases,
kļūšanu par Templiešu ordeņa bruņinieku, uzskatīja par godu.

Ordeņa labklājība un ietekme nostiprinājās vēl vairāk, kad

Romas pāvests Inocents II 1139. gadā pasludināja Templiešu
ordeni brīvu no pakļaušanās jebkādiem vietējiem likumiem,
izņemot paša pāvesta rīkojumus. Līdz ar to ordeņa bruņinieki
ieguva tiesības šķērsot jebkuras valstu robežas, nemaksāt
nekādus nodokļus, tie nebija pakļauti karaļiem, nemaz
nerunājot par to vasaļiem.

Krusta karos ordeņa bruņinieku vienības bija arī vienas no

profesionālākajām un karotspējīgākajām. To parādīšanās vien
 baltajos apmetņos ar sarkanu krustu nereti izraisīja paniku
ienaidnieka rindās. Taču finanšu operācijas nebija plašākā
ordeņa darbības joma. Šī bruņinieku brālība bija ieguvusi plašus
zemes īpašumus daudzviet Eiropā un Tuvajos Austrumos, tai
piederēja pilis, muižas, baznīcas, vīnogu lauki, vīna darītavas,
dzirnavas, tai bija pat sava jūras flote. Kādu brīdi tai piederējusi
pat Kipra.

Ordeņa noriets

Krusta kariem beidzoties, bruņinieku nozīme mazinājās. Arī

Templiešu ordeņa vara un ietekme pakāpeniski kritās. Turklāt
ietekmīgāko bruņinieku formējumu starpā, it īpaši starp
Templiešu, Hospitāļu un Teitoņu ordeņiem sākās nesaskaņas.
Tas sakrita arī ar Bizantijas norietu. Savukārt musulmaņu spēki,
pateicoties talantīgiem vadoņiem, piemēram, Saladīnam,
konsolidējās. Krustneši, tai skaitā arī Templiešu ordenis, arvien
biežāk kaujās ar musulmaņiem cieta sakāves. Sevišķi smaga tā
bija 1187. gadā kaujā pie Hatinas (Hatinas "ragiem"), kur
musulmaņi iznīcināja lielāko daļu bruņinieku vienību[10]. Līdz ar
to kristiešu pretošanās musulmaņu spēkiem bija salauzta, bet
Jeruzāleme un citas kristiešu līdz šim kontrolētās teritorijas drīz
vien nonāca to rokās. Rezultātā Eiropas militārā, ekonomiskā un
politiskā ietekme Tuvajos Austrumos pakāpeniski izplēnēja.
Arī Templiešu ordenis savu galveno mītni no musulmaņu rokās
nonākušās Jeruzālemes sākumā pārcēla uz Akru (neliela osta
Izraēlas ziemeļu daļā), tad uz Sīriju un citiem reģioniem, pat
Vidusjūras salām, līdz 14. gadsimta sākumā ordenis bija spiests
pamest Tuvos Austrumus uz visiem tā pastāvēšanas
atlikušajiem laikiem.

Eiropa, zaudējusi ietekmi Tuvajos Austrumos, zaudēja arī

interesi par bruņiniekiem, ja neskaita tos, kas vēl piedalījās
cīņās pret musulmaņiem Spānijā un Portugālē (Reconquista) un
Livonijas krusta karos pret Baltijas tautām. 1202. gadā pēc
Templiešu ordeņa parauga tika izveidots Zobenbrāļu ordenis,
kas tika pilnīgi sagrauts Saules kaujā 1236. gadā un kļuva par
Vācu ordeņa autonomu sastāvdaļu. Zināms arī, ka 1241.gada
9.aprīlī apvienotā kristiešu karaspēka kaujā pret mongoļiem pie
Ļegņicas Silēzijā ("Ļegņicas kauja") kopīgi piedalījās Vācu
ordeņa un Templiešu ordeņa bruņinieki. Taču ordenis Krusta
karu laikā bija uzkrājis lielas bagātības. Tas saglabāja lielāko
daļu savas saimnieciskās infrastruktūras, aizdeva naudu pat
Eiropas valdniekiem. Piemēram, par vienu no lielākajiem
ordeņa parādniekiem bija kļuvis Francijas karalis Filips IV (1268
—1314). Lai atbrīvotos no ordeņa un, līdz ar to arī no sava
parāda, viņš izdarīja spiedienu uz Romas pāvestu Klementu V,
kurš 1312. gadā ordeni pasludināja par likvidētu. Pēc Filipa IV
pavēles liela daļa Templiešu ordeņa bruņinieku Francijā,
apsūdzot tos ķecerībā, tika arestēti un spīdzināti. Daļēji tam par
pamatu kalpoja jaunu bruņinieku uzņemšanas rituāls ordenī,
kas noritēja apslēpti no svešām acīm, plašākā sabiedrībā radot
dažādus nostāstus un leģendas. Tas nereti tika izmantots, lai no
arestētajiem bruņiniekiem izspiestu nepatiesas liecības par
noziegumiem, kurus tie nebija izdarījuši. Daudzi no tiem tika
sadedzināti uz sārta, tai skaitā arī ordeņa lielmestrs Žaks de
Molē.

Interesanti fakti

o Klements V atzinis visas inkvizīcijas apsūdzības pret

Templiešu ordeni, tā lielmestru Žaku de Molē un pārējiem
bruņiniekiem par nepamatotām.

o Pēc ordeņa iznīcināšanas dažas ordeņa daļas izdzīvoja. Tās

nomainīja nosaukumus un dažas kā piemēram ‘’
Portugāles Kristus bruņinieki’’ pastāv vēl šodien.

o Interesanti, ka Templiešu ordeņa kārtības rullis 1202. gadā

tika dots arī Livonijas Zobenbrāļu ordenim.

Templiešu attēlojumi un lietas ko

ordenis ir iespaidojis mūsdienās
 Templiešu pils Ponferradā, Spānijā

Pēdējais Templiešu ordeņa lielmestrs Žaks de

Molē

Tempļa baznīca Londonā

 Tempļa ordeņa bruņinieki, spēlējot
šahu (1283. gada miniatūra).

Templieši ir iespaidojuši mūsdienās ļoti populāru video spēli ‘’Assasssins

creed’’ kurā viņi ir attēloti kā ļauna organizācija.

Kopsavilkuma es personīgi domāju ,ka templieši

bija organizācija ar mērķi un zaudējot to tā vairs
nebija nozīmīga un vajadzīga organizācija kura galu
galā tikka noslepkavota.
Eduards Liepiņš 7b