Imanta Ziedoņa epifānijas.

Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied!

Latvieši ir dziedātāju tauta, dziedāšanas kultūra ir saglabājusies joprojām. Dzējnieks ar šo epifāniju

grib pateikt, ka jau no bērnu dienām ir jāieaudzina vērtibas, viena no tām – klausoties dziesmas,
neēst, jo ‘’mēs neesam ēdāju tauta.’’

Katrai dienai savs vārds.

Lasot šo epifāniju, rodas redzes ainava. Arī man liekas, ka katrai dienai piemīt savs vārds, arī smarža,
garša, pavasarī dienām ir svaiguma sajūta un putnu skaņas. Ir labi, ka katrai dienai ir savs vārds, sava
asociācija. Esot karantīnā, dienas ir vienmuļākas, tā gribas, lai tām būtu vairāk nokrāsu.

Man ļoti patīk mans draugs.

Epifānija par draudzību, tikai īsti draugi spēs atbalstīt savu ne tikai grūtos brīžos,bet priecāties laimes
brīžos. Ja sāpēs, draugs atbalstīs. Man patika salīdzinājums ‘’Mēs esam zābaki, katrs savā kājā.’’