Kultūras māksla 19.gs. 2.

pusē

Jaroslavs Orlovs 3.kurss

Impresionisms (19.gs. 60.g.) Parīze
• Klods Monē – Sieviete ar
saulessargu. (1867)

• Viņi devās plenēros (plenērs -

gleznošana brīvā dabā), kur
pētīja dabu dažādās diennakts
stundās, dažādos gadalaikos,
un secināja, ka vienas
nemainīgas krāsas dabā
nepastāv - piemēram, ēnas
sniegā ir mainīgas, dienas vidū
tās ir zilas, bet saulrietā -
oranžas vai violetas.
 Klods Monē (1840 – 1926) (Gleznu
cikli)
• Cikls «Vaterllo tilts» (1900)
• Cikls «Ruānas
katedrāle» (1894)
• Cikls
«Ūdensrozes»
(1914)
Impresija. Saullēkts. (1872)
Ogists Rodens (1840 – 1917)
• Mūžīgais Pavasaris
(1884)
 Postimpresionisms (19.gs. 80-90.g.)
Van Gogs - «Zvaigžņotā
nakts» (1889)

• Šie mākslinieki novērsās no impresionisma, saglabājot

impresionisma koloristiku. Viņi tiecās vispārināt formas,
mākslas darbi kļuva dekoratīvāki. Iespaidu uz
postimpresionistu daiļradi atstāja arī japāņu krāsainās
grafikas (estamps), kas 19.gadsimta beigās kļuva populāras
visā Eiropā.
 Pols Sezans (1839 – 1906)
• Pols Sezans nespēja pieņemt daudzus impresionisma stilam
raksturīgos nosacījumus, it sevišķi par improvizējumu kā vienīgo
atklāsmes līdzekli, lai atainotu mākslinieka izjūtas. Sezans radīja
savu individuālo stilu, kam bija raksturīga formu un krāsu
saliedētība. Padarot stabilākas formas un visas gleznas telpas
kompozīciju, tika skaidrāka padarīta arī šī jaunā stila robeža no
impresionisma.

Augļu trauki «Klusā dabā» (1900)

 Žoržs Serā (1859 – 1891)
• Puantilisms

Svētdiena uz Grand-Žatt
salas (1886)
Vinsents van Gogs (1853 – 1890)

• Kartupeļu
ēdāji (1885)
• Kviešu lauks
ar cipresēm
(1889)
• Pašportrets
(1889)
Pols Gogēns (1848 – 1903)

• Taiti
sievietes
jūrmalā
(1891)
• Jātnieki
jūrmalā
(1902)
• Vīnogu
lasījums
Arlē
(1888)
Simbolisms (19.gs. Beigas, 20.gs.
Sākums)
• Simbolisms pievērsās
mākslinieka un cilvēka vispār
iekšējās dzīves atklāsmei,
mistiskajam, noslēpumainajam
un mītiskajam, nāvei un
iznīcībai.

E.Munks – «Kliedziens» (1893)

Jūgendstils (20.gs. sākums)
• Jūgendstils ir ornamentāls stils,
kam pamatā liektas līnijas,
asimetriska kompozīcija,
neregulāri līniju ritmi, īpaši
raksturīgi stilizēti augu
motīvi, gaismeņu trūkums,
dekoratīvas, liektas līnijas.

G.Klimts – «Skūpsts» (1907. – 1908.)