17. Raksturojiet Latvijas mūsdienu džezu, kontekstā ar tā vēsturisko attīstību.

Nosauciet, Jūsuprāt,
dominējošās tendences un iezīmējiet varbūtējos Latvijas džeza attīstības ceļus (stilistiski un no tirgus
attīstības skatu punkta).

tradicionāli ASV sekošana amerikanju džeza tradiicijai

briiva ir

imitacijas periods (imitee to kas notiek ASV) rozis, raubis imiteeja

emancipaacijas 90.gados latvijaa

bendi
world jazz - patuina laima jansone, biruta ozolinja etno
neotradicionaalisti - madars vikjka
funk, fusion - very cool people, evilena

vai turpina iepriekshejo tradiiciju vai maina

simfodzezs jurkam albums ??
evilena/artjomsa elektronika

Latvijas džeza periodizācija 4 posmos:

1) 1922 – 1940 PIRMAIS POSMS

- jazz ienākšana Latvijā ( 1922 – 1926)

- 1926 – 1930 gads parādās daudz jazz orķestru ar eksotiskiem nosaukumiem
- parādās simfo-jazz
- swinga posms
- 1922. gada 28. janvāris pirmais jazz mūzikas pieminējums Latvijā
- pirmās publikācijas par džezu LV: K. Plaucītis “Kas ir džezbends?” un J. Vītoliņš “Kas ir džess?”
- pirmais džeza ieraksts LV Y.M.C.A. Orķestris ar savu grāvēju “Šņāci Minna”, kurā parādās sketa
un improvizācijas pazīmes.
- sastāvi: Herberta Šmita orķestris, Figaro, Bremer Kuneman trio, Miša Aljanskis ar orķestri, The
Savoy band, simfodžeza orķestris “La – si – do” J. Vītoliņa vadībā, Džeks Mihaļickis un bāra trio,
Bellacord džeza orķestris

2) 1940 – 1953 OTRAIS POSMS

- Latviju apmeklē vieskolektīvi no PSRS
- lielu daļu ebreju izcelsmes mūziķu likvidē
- “Cīņa pret formālismu mākslā” - lēmums valdības līmenī, kurš aizliedz džezu.
- sastāvi: Valtera Hāna simfodžezs, Sarkanarmijas džeza orķestris, Teodora Kaizera orķestris,
Marčello Glorija, Alfio Grosso kvartets (Itālis ilgu laiku dzīvojis LV), latvijas radio džeza orķestris
Ļ. Tokareva vadībā, Boriss Kogans.

• 3)  1953- 1991 TREŠAIS POSMS

- pirmais profesionālais džeza orķestris “Latvijas Radio sekstets”
- REO ( Rīgas estrādes orķestris), kuru pēc tam Pauls reorganizē dēļ politiskā spiediena un
 sava biznesa dēļ – tātad pāriet uz POP mūziku – pēc tam dibina grupu “Modo”
- Vitālijs Volgovs (1937 – 2007) nozīmīgs arnžētājs Latvijā. Aranžējis arī Gil Evans, ir viens
no Butmena orķestra līdzdibinātājiem.
- Alnis Zaķis (1931 – 2012) vijolnieks, arnžētājs saksafonists
- Gunārs Rozenbergs ( 1947 – 2000) ievērojamākais LV big band aranžētājs + izcils
trompetists
- Raimonds Raubiško ( 1939 – 2007) džeza saksafonists, uztaisīja jazz klubu “Hamlets”,
Staiceles džeza mūzikas festivālu, vienīgais no tā laika džezmeņiem, kurš bija tendēts uz
izglītību, no sākuma spēlējis free-jazz pēc tam pārgājis uz tradīciju.
- E. Švarcs, R. Pauls, Aino Bāliņa, Z. Rezevskis, I. Birkāns, Z. Linde, A. Smirnovs, J.
Mutulis, I. Galenieks u.c.
- 1990 gads džeza kafejnīca “Allegro”
- festivāls “Vasaras ritmi”

• 4)  1991 – mūsdienām CETURTAIS POSMS

- bigbendu likvidēšana
- jazz klubu rašanās
- festivāli “ Saulkrasti jazz” un “ Rīgas ritmi”
- izglītības iespēju parādīšanās 100. vidusskola, RPIVA, RDKS, Mediņu mūzikas
vidusskola, Ventspils mūzikas vidusskola, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akdēmija.

18. Diksilends un tā nozīme džeza vēsturē un attīstībā.

Diksilends (1900-1930) - kolektīvā muzicēšana (polif.) Pirmais džeza stils. Nāk no ASV dienvidu štatiem,
attīstījies Jaunorleānā. Nosaukums cēlies no Mason Dixon Line??? un no naudas zīmes banknotes dix? ??

Ņuorleānas dix.
20.gs. sākumā Ņūorleānā visnozīmīgākais instrumentālais ansamblis melno kopienā bija marching
band. Tā galvenā funkcija bija spēlēšana bēru ceremonijās, bet ne tikai. Šie ansambļi pildīja arī
izklaidētāju funkciju. (Bēru ceremoniju ievada ar lēnu skumju tēmu, kas bērēm noslēdzoties paliek
intensīvāka. Bērēm noslēdzoties – dubulttemps un priecīga tēma.)
Repertuārs – marši, regtaimi, deju mūzika.
Sastāvs – Trompete, trombons, klarnete, tuba, bandžo, sitamie(mazā bunga, basbunga, šķīvis).
Stila raksturojums – tradicionāli trompete spēlē melodiju vai tās atpazīstamu variāciju, parafrāzi un
pārējie pūšamie kolektīvi improvizē ap šo melodiju. Trombons spēlē kontrapunktu, klarnete pa
augšām variē melodiju. Bandžo pilda harmonijas funkciju spēlējot ceturtdaļas.
Mūziķi – “Original Dixieland Jass Band” - grupa, kura veica pirmo džeza ierakstu 1917, “Livery
Stables Blues”. Buddy Bolden (trompete) “Careless Love”, "Get Out of Here and Go Home”(ar šo
mēdza noslēdza savas uzstāšanās), "Home! Sweet Home!” (noslēdza jau pieklājīgākus koncertus),
Freddie Keppard(trompete), Joe King Oliver (trompete) - Armstronga učiks, “Dippermouth Blues”
"Sweet Like This”,"Canal Street Blues”. Sidney Bechet(sopr. sax, klarnete), “Wild Cat Blues”,
“Kansas City Man Blues”, Jelly Roll Morton(klavieres) “Black Bottom Stomp"(spēlējām 1.k.),
“Hesitation blues”. Louis Armstrong(trompete) vairākiem piespēlēja

Čikāgas diksilends (1920 – 1930)

No Ņūorleānas mainās instrumentācija:

· Klarnete -> saksofons

· Tuba -> kontrobass
· Bandžo -> ģitāra

Sāk rakstīt aranžējumus. Parādās nozīmīgi individuāli solo. Uzsvari uz 2 un 4, kas ir ceļš uz svingu. Čikāgas
dixilends salīdzinājumā ar Ņūorleānu ir straujāks ar lielāku draivu, kas izskaidrojams ar Čikāgas straujo vidi.
Izveidojas jēdzieni ritma grupa un pūtēju sekcija. Vadošie mūziķi ir visi sākotnējie Ņūorleānas džeki gan
melnie, gan baltie. Nāk klāta arī jauni: Bix Baiderbecke(trompetists, pianists, pirmais nozīmīgais baltais
improvizātors), Earl Hines(pianists), Gene Krupa (bungas), Eddie Condon (ģitāra, bandžo), Kid
Ory(trombons), Baby Dods(bungas).

19. Svings - stila raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un attīstībā.

Parādījās 1930 gados un kļuva plaši attīstīts un atpazīstams. Raksturīgs ar stipru ritma sekciju - kontrabass ar
bungām, vidējo un ātro tempu, un svinga ritmu. 4 sitienu sajūta ar sinkopētu melodijas spēlēšanas stilu.
Nosaukums parādījās no svinga sajūtas ritmā kad uzsvars ir likts uz vājo daļu. Mazie svinga sastāvi guva
popularitāti 2.pasaules kara laika kad bija gandrīz neiespējams nokomplektēt big bandu tāpēc ka daudzi
mūziķi karoja. Kā arī finansiāli ne īpaši izdevīgi (parādījās 2-5 mūziķu sastāvi.)

Jēdziens svings(jeb latv. šūpoties) ir specifisks ritmiskas pulsācijas apzīmējums.

Svinga saknes - Āfrikas tradicionālā rituālu mūzika; melnādaino baznīcas mūzika - gospels, spiričuels; 20.gs.
sākumā populārā klavieru mūzika - regtaim, stride piano, boogie voogie).
Kā vienu no izcilākajiem svingotājiem jāmin - Eroll Garner, protams, vēl tādi mūziķi, kā Colman Hawkins
un Ben Webster, Cannonball Adderly, vokālistes Ella Fidgerald un Peggy Lee. Kā arī visslavenākie
svingotāji Count Basie un Duke Ellington - Amerikāņu komponists, pianists, džeza ansambļu un orķestru
vadītājs. Vairāk nekā 3000 dziesmu - "It Don't Mean a thing if it ain't got that swing", "Sophisticated lady",
"Solitude", "In a mellow tone" un "Satin Doll".
Par Svinga Ēru tiek uzskatīti gadi aptuveni no 1935-1945.g. Tas ir bigbendu, lielo orķestru laiks. Galvenie
svinga ēras centri ir Ņujorka un Kanzassitija. Tiek teikts, ka tas ir vienīgais periodas vēsturē, kad džeza
mūzika ir pasaules populārā mūzika. Nosacīti divi tipi: “white sewwt bands” un “blues based black
bends” ???.
Ņujorka - galvenais industriālais izklaides centrs, ļoti daudz orķestri, izteikti strukturēti aranžējumi,
paīstamākie orķestri: Benny Goodman orchestra - pazīstamākais bigbenda vadītājs, Glenn Miller orchestra,
Chic Webb(bundzinieks), Tommy and Jimmy Dorsey orchestra (Dorsey brothers) u.c.

Kanzassitijas stils - džeza mūzikas stils kas attīstījās pateicoties mūziķiem kas tur dzīvoja.
Stila raksturojums: brīvāks un relaksētāks ritms (lokanāks nekā Čikāgā un Ņujorkā) un vienkāršākas
aranžijas kas parasti izskatījās kā sinkopētas atkārtotas frāzes (riffs) ko spēlēja viena grupas sekcija pretim
citai (saksofoni pret trompetēm). Saksofonistiem vairāk imponēja sausāks tonis ar lēnāko vibrato.
Stils guvis atzīnību caur Count Basie raidījumus un tūrēm.
Kanzassitija stila nozīmīgie mūziķi
Klavieres: Pete Johnson, Mary Lou Williams;
vokāls -  Big Joe Turner;
trompete - Oran “Hot Lips” Page;
saxophonists Buster Smith, Ben Webster, and Lester Young;
bassists orķestra vadītājs  Walter Page;
saxophonist orķestra vadītājs   Andy Kirk;
pianists orķestra vadītājs   -  Bennie Moten, Jay McShann, and Count Basie.

“Melnie” svinga orķestri:

"Count Basie Orchestra" un tiek uzskatīts par labāko svinga ērā.
1936.gadā orķestri pamana Džons Hammonds kas palīdz mūziķiem pārvākties uz Ņujorku. Besija big band
bija atšķirīgs no citiem ar solistu skaitu - katrs orķestra dalībnieks ir bijis izcils solists un 1939.gadā Besie
veido septetu - Kansas City Seven un ar to uzstājās Karnegi Holā.
Visatpazīstamākie skaņdarbi: как «One O’Clock Jump» (1937), «Jumpin' At The Woodside» (1938), «Taxy
war Dance» (1939). 70s gados orķestrī parādās arī baltie mūziķi.

Duke Ellington “Kentucky Club Orchestra” - 10 mūziķu grupa, kas spēlēja Ellingtona netradicionālas
aranžijas ar Harlema ielu ritmiem un eksotiskajiem trombona skaņām (wah-wah), augstajiem trompetes
skaņām un saksofona blūza līnijām. Ellingtona orķestra popularitāte sāka augt.

Fletcher Henderson Orchestra Ņujorkā

Baltie svinga orķestri:

Casa Loma Orchestra: populārs Amerikā svinga un deju mūzikas orķestris, aktīvs no 1927 līdz 1963. Kaut
gan pēc 1950 neuzstājās, bet aktīvi darbojās kā studiju grupa. Nosaugumu dabūjis no vietas kur tika uzsākts
- Casa Loma viesnīca Toronto. Pirmus pāris gadus orķestra solists bija vijolnieks Hank Biagini, bet pēc tam
par orķestra vadītāju kļuvis saksofonists Glen Gray. Bija raksturīgs ar sarežģītajam aranžējumiem, kurus
pārsvarā rakstījis Gene Gifford

Glenn Miller Orchestra - big band ko nodibinājis Glenn Miller 1937.gadā. Joprojām pastāv, kaut gan
Millers gāja bojā 2.pasaules kara laikā. Kļuvis pazīstams par šādiem skaņdarbiem: "moonlight Serenade, In
The Mood, Tuxedo Junction, Chattanooga Choo Choo, I've got a girl in Kalamazoo. Millera orķestrs
piedalījās filmēšanās un mūzikas ierakstā filmai "Sun Valley Serenade ". Šobrīd oficiāli pastāv 3 orķestri,
kuriem ir tiesības atskaņot Millera skaņdarbus - Glenn Miller Orchestra UK (dir. Ray McVay) no 1985; Glenn
Miller Orchestra Scandinavia (dir.Jan Slottenas) no 2010 gada un Glenn Miller Orchestra Europe (dir. Wil
Salden) no 1990 gada.

Shep Fields (1910-1981) - "Shep Fields and His Rippling Rhythm" orķestra vadītājs no 1930.gados.
Nozīmīgākie skaņdarbi - "Cathedral in the Pines", "Did I Remember?" un "Thanks for the Memory".
1941.gadā uzsāk jaunu grupu - "Shep Fields and His New Music" ar vokālisti Ken Curtis un pārslēdzās
atpakaļ pie "Shep Fields and His Rippling Rhythm" 1947.gadā. Kolektīvs pastāvējis līdz 1963.

Tommy Dorsey Orchestra viens no atpazīstamākajiem deju mūzikas ansambļiem. Tommy Dorsey, "The
Sentimental Gentleman of Swing". Palīdzējis Frenkam Sinatrai uzsākt savu dziedāšanas karjēru. Un arī ar
Sinatras vokālu orķestris kļuvis ļoti populārs. Sinatra palicis ar Orķestri līdz 1942, dziedot šādus singlus: "I'll
Never Smile Again" un "Dolores." Aī tajā pašā laikā Dorsey parādījās filmās: Birth of the Blues (1941) un
Ship Ahoy (1942).
Jack Leonard arī ir dziedājis ar kolektīvu, ierākstot kopā šādas kompozīcijas: "Dedicated To You", "If It's The
Last Thing I do", "Little White Lies", "You Taught Me To Love Again", "Once In A While", "East Of The Sun"
un, droši vien vispopulārāko "Marie".
Vispazīstamākie aranžētāji: Ellingtons un Billy Strayhorn.
Klarnetisti: Benny Goodman, Artie Shaw
Saksofonisti: Coleman Howkins, Lester Young, Johny Hodges, Charlie Parker, Ben Webster,
Trompetisti: Louis Armstrong, Louis Prima
Trombonisti: Tommy Dorsey, Glenn Miler
Basisti: Jimmy Blanton, Milt Hinton, Slam Stewart
Marimba: Lionel Hampton, Gloria Parker
Klavieres: Count Basie, Nat King Cole, Duke Ellington, Art Tatum, Earl Hines, Jelly Roll Morton, Fats Waller
Bungas : Gene Krupa, Buddy Rich, Chick Webb
Ģitāra: Charlie Christian, Džango Reinhardts
Vokālisti: Frank Sinatra, Ella Fitzgerald, Sarah Vaughn, Martha Tilton, The Andrews Sisters u.t.t.
Vijole: Svend Asmussen, Stefans Grapelli, Ray Nance, Eddie South, Joe Venuti
Akordeons: Art Van Damme, John Serry Sr.

20. Bībops - stila raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un attīstībā.

• Bībopa stils radies 20. gadsimta 40. gados

• Džezs pakāpjas līmenī, kurā tam vairs nepiemīt vien izklaidējošs raksturs – tas kļūst par īpašu
mākslas formu.
• Cīņa starp vecmeistariem un jaunajiem bīboperiem par novatorisko mūzikas valodu sākās jau
tad, kad šis stils dzima. Vien nedaudzi svinga mūziķi pārņēma jauno spēles stilu, bet svings un
bops turpināja pastāvēt līdzās.
• Bībopa pionieri ir dzimuši 20.gs 20 – 30ajos gados, kad Amerikā pamazām sāka mainīties
attieksme pret melnādainajiem cilvēkiem – inteliģence sāka interesēties par to mākslu, kultūru un
folkloru.
• Afroamerikāņi sevi pierāda arvien spilgtāk dažādās jomās, un ar savu darbu apliecina, ka spēj
nostāties blakus baltajiem cilvēkiem. Dizijs Gilespijs centās pierādīt, ka bībops bigbenda
izpildījumā arī var būt tikpat izklaidējošs kā svings, tomēr lielākoties šī stila mūziku izpildīja
mazāki sastāvi.
• Protams, savu lomu kara laikā spēlēja arī finansiālais stāvoklis – bankrotēja deju zāles, kā arī
transporta nodrošinājumu koncerttūrēm bija atrast grūti.
• Tomēr galvenais iemesls pāri visam bija jaunās paaudzes pretošanās mūzikas komercializācijai
un vēlme izpausties daudz radošāk. Bīboperu piedzīvotais bigbendos vairs nespēja apmierināt
muzikālās alkas ar ierastajām svinga klišejām, izrakstītiem aranžējumiem un ierobežotām
improvizācijas iespējām.
• Viena no nozīmīgākajām satikšanās vietām šādiem domubiedriem bija “Minton’s” klubs Ņujorkā.

IEZĪMES:
• Bībopa harmonija paplašina klasiski pierasto akordu robežas - tiek pārstāvētas blakusskaņas,
alterēti septakordi, nonakordi, undecīmakordi.
• Vēl viena jauna bībopa tehnika bija „anticipation”, kad akords tiek spēlēts priekšlaicīgi, kā arī
„expansion”, kad improvizētājs pakavējas pie akorda, lai gan tas jau ir izskanējis.
• Tēmu melodiskās līnijas vairāk ir instrumentāla, nevis dziesmveida tipa, kā tas bija svingā.
• Improvizācijas līnijas vairs nebalstās tieši uz akorda skaņām, bet gan vairāk dažādi apspēlē tās.
• Improvizācijās arvien plašāk tika izmantotas skaņkārtas – pamazinātā, veseltoņu, hromatiskā,
harmoniskā minora, kā arī melodiskā minora ar tās modiem un bībopa gammas.
• Bopa ērai ir arī savdabīga tēmu veidošanas pieredze – jaunas tēmas tika radītas uz veco
standartu tēmu harmoniskajām struktūrām. Spilgtākie piemēri - Pārkera “Ornitology” pamatā ir
“How High the Moon”, “Donna Lee” pamatā “Indiana”. Paralēli, protams, tika veidotas arī
oriģinālkompozīcijas.
• Ātrais temps svingam raksturīgo pulsāciju izlīdzina – astotdaļas kļūst taisnākas.
• Ģitāra no pavadošā instrumenta kļūst par solo instrumentu.
• Bungas daudz lielāku lomu pulsa turēšanā atvēl šķīvjiem, bet lielās un mazās bungas izmanto
pārsvarā dažādiem akcentiem.
• Mainās arī klavieru pavadījums. Vienmērīgas četru ceturtdaļu pulsācijas vietā tagad ar akcentiem
atzīmētas svarīgākās akordu maiņas reizi vai divas taktī. Šādā veidā ritma grupas dalībnieki
iegūst lielāku brīvību, jo to starpā vairs nedublējas funkcijas, un tiem vairs nav tik svarīgi spēlēt
caurspīdīgu, neornamentētu pamatu bigbenda pūtējiem.
• Bībopa ēra radīja iespējas veidot daudz sarežģītākas un interesantākas kontrabasa partijas (t.
s. walking bass – staigājošo basu).
• Raksturīgākie bībopa soloinstrumenti ir alta saksofons un trompete. 

PĀRSTĀVJI
Čārlijs Pārkers un Dizijs Gilespijs - Pārkera solo ir neatkārtojami kā tehniskā tā mākslinieciskā
izpildījuma ziņā. Mūsdienās var atrast neskaitāmus krājumus ar viņa solo transkripcijām. Tie ir ļoti
vērtīga skola visiem jaunajiem un arī pieredzējušajiem džeza mūziķiem. Tāpat arī jāsaka, ka viņa
ietekme uz daudziem džezmeņiem visā pasaulē ir nenoliedzama. Tomēr viņa mūžs nebija rozēm
kaisīts – jau 35 gadu vecumā Pārkers mira no pārlieku lielas alkohola un narkotiku lietošanas. Taču
Gilespijs pilnīgi pretēji – nodzīvoja garu un muzikāli piepildītu mūžu, spēlējot trompeti, veidojot
krāsainas aranžijas un vadot gan orķestrus, gan mazākus sastāvus. Ar savu īpašo vizuālo imidžu un
tēmu “Salt Peanuts”, viņš kļuva par žanra vienu no simboliem. Dizijs bija dzimis līderis un lielisks
šovmenis, kā arī viens no retajiem bopa ēras mūziķiem, kas nenonāca narkotiku atkarībā.

Teloniuss Monks - ekscentriķis un dīvainis, kas mēdza valkāt visneiedomājamākā stila cepures,
spēlēt ar elkoņiem, dienām nesarunāties ar kolēģiem vai koncerta laikā piecelties no klavierēm un
sākt dejot. Viņa spēles stils bija ne mazāk oriģināls kā uzvedība. Tas sakņojās Harlem stride stilā,
bet patiesībā, kaut arī Monks tiek pieskaitīts pie bopa pārstāvjiem, nekad īsti neiekļāvās nevienā
stilā. Viņa kompozīcijas un spēles stils prasīja no klišejām brīvu uztveri un citādu loģiku. Tāpēc
Monks ilgi netika atzīts arī profesionālās kritiķu aprindās.

Bads Pauels (Bad Powel) - pianists, kurš tika saukts par Čārliju Pārkeru pie klavierēm. Bijis arī
komponists, kura devums ir bijis nozīmīgs džeza harmonijas attīstībā.

Makss Roučs (Max Rouch) - bundzinieks, perkusionists un komponists. Viens no pirmajiem

bundiniekiem, kurš spēlēja bibopa stilā. Spēlējis daudzos no Pārkera nozīmīgākajiem ierakstiem.

Kenny Clarke - bundzinieks, bandleader, galvenais bibopa bungu spēlēs inovators. Vēlāk spēlē
Modern Jazz Quartet.

21. Kūls - stila raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un attīstībā.

• Cool Jazz ir mūsdienu džeza mūzikas stils, kurš radās ASV pēc 2.pasaules kara.
• To raksturo relaksējošs temps un viegls, maigs tonis. Mūziķi lieto vieglu, sausu toni, spēlē ar nelielu vai
vispār bez vibrato, pieklusinātā dinamikā, un izvairoties no augstām, spalgām skaņām.
• Lielākā daļa šīs mūzikas ir mierīgāka un melodiskāka nekā bibops.
• Kūldžezs 1950tajos pievērsās 1930to gadu Lester Young un Count Basie, 1940to gadu Lennie
Tristano un Lee Konitz spēles stiliem, un Claude Thornhill aranžēšanas principiem, kas kalpoja par
 pamatu Miles Davis nonetam 1949-1950 (kurā ietilpa tādi mūziķi kā Gerry Mullogan, Lee Konitz, Gil
Evans (aranžētājs). Šis sastāvs ilgi nepastāvēja, principā tikai uz ierakstu laiku un albūma izdošanu. Šie
ieraksti tika plaši novērtēti tikai dažus gadus vēlāk.)
• Pianists un komponists Stan Kenton vadīja virkni inovatīvus bigbendus, no kuriem daudzi spēlēja
Claude Thornhill stilā
• Kentona 1950to gadu repertuārā bija ambiciozi koncertskaņdarbi, kas līdzinājās 20.gs. klasiskās mūzikas
partitūrām.
• West Coast Style attiecināms uz kūldžezu, kas 1950tajos tika spēlēts Losandželosā, un to
lielākoties izpildīja baltie džeza mūziķi. Daudzi no viņiem bija spēlējuši ar Stan Kenton un Woody
Herman bigbendiem. Vairāk uzsvars uz kompozīciju, tās formu. Arī improvizācijās lielāka pieturēšanās
pie pamattēmas, nekā tieša akordu apspēlēšana. Kalifornija, ASV. Liela daļa mūziķu ieradās no
Losandželosas kopā ar bigbendiem, bet, kad radās krīze, sāka formēt mazākus sastāvus.
• Svarīgs ieraksts - Miles Davis “Birth of the Cool” 1957.g.

PĀRSTĀVJI:
Lennie Tristano skola
* Lenijs Tristano bija komponists, pianists un bandleader , kurš radīja modernu alternatīvu bopam
vēlīnājos 1940tajos gados.
* Lielākās viņa ietekmes bija no Art Tatum un Lester Young . Tatum sarežģītākos solo viņš
mācījās, lai attīstītu savu pianista meistarību.
* Daudz studējis Baha mūziku, un licis to darīt arī saviem studentiem.
* Tristano uzskatāms par vienu no pirmajiem, kurš improvizēja free jazz formā.
* Kopumā viņš ir bijis vairāk kā džeza underground mūziķis, kuru daudzi pat nezināja - arī
ierakstu albumu ir salīdzinoši maz, bet, pateicoties Bilam Evansam un Sesilam Teiloram, viņa
idejas tika nestas tālāk
Lee Konitz
* Viens no retajiem saksofonistiem, kuram piemita līdzīgas ātruma un virtuozitātes dotības kā
Pārkeram.
* Viņš atšķīrās ar to, ka, kamēr citi alta saksofonisti kopēja Pārkeru, Lee attīstīja savu, Tristano
iedvesmotu, stilu.
* Viņa tonis bja maigs, viegls un virtuozitātes pilns.
* Vēlāk pāriet vairāk uz tenora saksofonu, kurā maina stilu, piezemējot to, spēlējot garākas skaņas
un reflektējot blūzīgumu.
Chet Baker
• trompetists, dziedātājs
* Savu spēles stilu iegūst Gerija Maligana kvartetā
* Mīksts tonis
* Kādu laiku spēlē flīgelhornu
* improvizācijās ļoti maz, bet “pareizās” notis
Dave Brubeck
* pianists un komponists
* Savā laikā ļoti populārs
* Studējis pie akadēmiskās mūzikas komponista Dariusa Mijo
* Mīlējis improvizēt Baha stilā
* Raksta džezam neierastos taktsmēros - 3, 5, 7, un tajos meistarīgi arī improvizē
Gerry Mulligan
* baritona saksofonists
* komponists un aranžētājs Mailza Deivisa nonetā
* solo veido un attīsta diezgan sistemātiski
* izveido neparastu kvarteta sastāvu - baritona sax, vēl viens pūtējs, bass un bungas.. sastāvi bez
harmoniskajiem instumntiem.
Stan Getz
* tenorsaksofonists
* Pazīstams ar iesauku "The Sound" viņa siltā, liriskā toņa.
* Kļūst par līderi Vudija Hermaņa bigbendā. 1940tajos gados.
1947. gadā, Woody Herman izveidoja grupu, kurā spēlēja Stan Getz (tenor sax), Zoot Sims (tenor), Gerbie
Steward (tenor) un baritona saksofonists Serge Chaloff. Kā rezultātā radās grupa ar nosaukumu “Four
brothers”.
Modern Jazz Quartet ??

22. Hardbops - stila raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un

attīstībā.
Stils sāka veidoties 50to gadu vidū-beigās. Hārdbops radās kā pretstats cool jazz un west coast,tas ir
ar lēnākiem tempiem,dziļāku-emocionālāku nozīmi.Vairāk ietekmējās no Rythm and blues un
gospel mūzikas. Frāzējums paliek līdzīgs kā iepriekšējajos stilos, taču ar lielāku ekspresiju. Lielākā
popularitāte bija 50ajos un 60ajos gados. Hārdbopa galvenā ideja - Afro amerikāņu tradīciju
kultivēšana. Afro centriska mūzika. Raksturīgi ļoti gari solo.(Koltreins,Dexters Gordons,Sonny
Rollins... spēlēja garus solo)
Termins- hard bop ir cēlies kopā ar Art Blakey and the jazz mesangers (dibinātāji - Art Blakey un H.Silver),
kas ir arī šī virziena pionieri, viņi nevēlējās spēlēt standartus ko visi zin un kam nav ,viņu uztverē ,lielas
vērtības, viņiem mērķis bija iedziļināties blues un gospel mūzikā. Šajā leģendārajā sastāvā izcili mūziķi gan ir
sākuši savas karjeras gan tās beiguši.Cauri gadiem Stils viņiem īpaši nemainījās,bet mūziķi gan tur ir
spēlējuši tādi kā-Lee Morgan, Benny Golson, Wayne Shorter, Freddie Hubbard, Bobby Timmons, Curtis
Fuller, Cedar Walton, Chuck Mangione, Keith Jarrett, Joanne Brackeen, Woody Shaw, Wynton Marsalis,
Branford Marsalis, Terence Blanchard, Donald Harrison,Mulgrew Miller u.c. The jazz mesengers lielākie hīti
– „Moanin” „Blues March” „Lester Left town” „Whisper not” u.c. Interesanti tas ka Blakey pats
nekomponēja vai nearanžēja,to darīja citi grupas biedri kā- Timmons,Morgans,Golsons,Šorters...

Viens no atslēgas ierakstiem hard bop sākuma stadijā bija H.Silver „The Preacher”,kas sākumā šķita kā
neveiksmīgs tomēr izvērtās par veiksmīgu hitu.

Hardbopam ir divi novirzieni 1. Mainstream 2.Funky Jazz

Hardbopa tēmas- Moanin(Funky jazz) .H.Silver „Nicas dream” (Mainstream) .Miles Davis „Walkin” (funky
jazz) Sonny Rollins ST’Thomas( starp funky un mainstream) Koltreina Giant steps (mainstream)… ???????

Nozīmīgākie Hard Bop albūmi:

Art Blakeys Jazz mesengers „Moanin”

Clifford Brown and Max Roach „At basin streat”

Jay Jay Johnson „Jay Jay Johnson and Clifford Brown”

Horace Silver And Jazz Mesengers „Horace Silver And Jazz Mesengers”
Lee Morgan „Sidewinder”

Sonny Rollins „Tenor madness”

Freddie Hubbard”Ready for freddie”

Miles Davis Quiontet „Cookin with Miles Davis quintet”

Hard Bop Ansambļi- Miles Davis Quintet,Brown-Roach Quintet,Cannonball Adderley Quintet,horace silver
quintet, The Thad Jones/Mel Lewis Orchestra ,Sonny Rollins Quartet/trio

Dexter Gordon- Iesāka kā bebop spēlmanis. Ierakstīti daudz albūmi- „Go” „The Panther” „Our man in
paris”.Filmējies filmā Round midnight (filma par Lesteru jangu),nominēts balvai kā labākais aktieris. Ieguvis
grammy. Narkomāns,Dzērājs... Ilgu laiku dživojis eiropā-kopenhāgenā.

23. Frīdžezs - stila raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un attīstībā.

Rašanās:

50tie,60tie gadi. Mēģināja mainīt, paplašīnāt vai salauzt džeza mūzikas “likumus”- harmonisko
struktūru, metru/pulsāciju. Temps variēts. Lai gan free džeza mūziķu radītā mūzika bija ļoti
atšķirīga, kopēja iezīme bija - neapmierinātība ar Bebop, hard bop un modāla džeza
ierobežojumiem, kas attīstījās 1940. un 50. gados. Free jazz bieži tiek saukts arī par avangarda
mūziku. Atgriešanās pie saknēm - džezs, kā reliģija. Tiek likts uzsvars uz kolektīvo improvizāciju,
Jauna satura meklējumi mūzikā, kam pamatā ir emocionāka, ekspresīva spēle, nevis tehnikas
demonstrējumi. Nav pulsācijas, temps variēts. Nav harmoniskas struktūras. Tehniskās virsotnes ir
sasniegtas, ''sportošana' ??? Tika izmantotas dažādas spēles tehnikas, pārpūtieni, lai radītu
neparastu skaņu no saviem instrumentiem, vai arī tika spēlēti neparasti instrumenti. Free
jazz asociējas ar tādiem mūziķiem kā Ornette Coleman (sax), Cecil Taylor (pianists), vēlāk arī
ar John Coltrane (sax), kā arī ar tādiem mūziķiem kā Charles Mingus (bass), Eric Dolphy
(sax), San Ra u.c.

Sun Ra

Džeks no Saturna, absolūts frīks, elektronisko ērģeļu pionieris. Visa veida influences - no stride,
boogie-wogie, blues, Monka, Bassie, Taylor stila, ko arī izmanto
savās performancēs . Izveido sava veida sektu uz reliģiska pamata ar mūziķiem, kas ir viņu sekotāju
pulkos, ar kuriem arī kopā spēlē un nereti ilgstoši dzīvo.
Black power - tuvošanās saknēm (āfrikai)

Art Ensemble of Chicago

60to gadu beigu pasākums, pārstāvot to kreatīvās mākslas attīstības asociāciju (AACM).
Avantgards. Multiinstrumentālisti, izmanto visādus štruntus kā dažādu skaņu veidotājus (taurītes,
vēja zvanus, sadzīves priekšmetus utt.). Paspilgtina performances ar īpašiem tērpiem un grimmiem.
Orneth Coleman

Plate - ''Free jazz a collective improvisation’ (40 min. non stop performance, ko atskaņo
dubultkvartets) no šejienes arī apzīmējums par free - collective improvisation. Harmolodijas
koncepts - harmonija, melodija, ritms, temps, laiks, frāze ir viens veselums

Cecil Taylor

Agresīvs spēlētājs (perkusīvs piegājiens). Izteiktākā alternatīve mainstream stiliem. Sākotnēji laiž
RnB un swing. Pirmais savs sastāvs un ieraksts ar Steve Lacy.

AACM

Kreatīvās mākslas attīstības asociācija, veidota 1965.g. Attīsta eksperimentālās mūzikas attīstību.
Biedri paši mūziķi. Veido dažādus projektus sadarbības, piesaistot dažādus māksliniekus,
popularizējot avantgardu

24. Fjūžens/džezroks - stila raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un

attīstībā.
Mūzikas žanrs, kurš attīstījās 1960. gadu beigās. Mūziķi apvienoja džeza harmonijas un improvizācijas
aspektus ar tādiem stila veidiem kā funk, rock, rithm&blues, kā arī latīņu džeza mūziku. Šajā laikā daudzi
džeza mūziķi pirmo reizi sāka eksperimentēt ar elektriskajiem instrumentiem un pastiprinātu skaņu, sāka
izmantot elektroniskus efektus, sintezatorus, elektriskās ģitāras, bass ģit., pūtējus. Nozīmīga loma ritma
sekcijai, rifveidīgs pavadījums, roka ritmi, nesvingo (pirmo reizi šajā stilā nesvingo). Plaši tiek izmantotas
ierakstu studijas tehniksas iespējas. Ļoti daudz crossover mūziķi (vairāku žanru mūziķi - viens, kurš spēlē
vairākos žanros un ir populārs). Fusion stila skaņdarbi sarežģītības ziņā mēdz būt atšķirīgi - daži izmanto
vienu basa grūvu, kurš iet uz riņķi pāri vienai skaņkārtai, vai pat vienam akordam, melodijā spēlējot
vienkāršu melodisku motīvu, liku. Savukārt citi Others can feature odd or shifting time signatures with
elaborate chord progressions, melodies, and counter-melodies. Tipiski šajās aranžijās, vienkāršajās vai
sarežģitajās, būs izvērsa improvizācijas daļa, kura var būt dažāda garuma. Šajā stilā, melodijas un
improvizācijas spēlēšanai, bieži tiek izmantoti arī pūšaminstrumenti, tādi kā trompete un saksofons. Ritma
sekcijā: elektriskais bass, elektriskā ģitāra, sintezators (atšķirība: agrākos stilos izmantoja kontrabasu un
klavieres) un bungas.
Jēdziens “jazz-rock” tiek lietots kā “jazz-fusion” sinonīms, kā arī sinonīms mūzikai 1960.g. beigās un 1970.
gados, rokgrupām, kuras savos skaņdarbos izmantoja džeza mūzikas elementus. 70. gados fusion paplašināja
savu improvizācijas un ekperimentālo pieeju un 1980. gados radot “videi draudzīgu” stilu ar nosaukumu
“Smooth-jazz”. Eksperimenti ar mūziku turpinājās 1990. un 2000. gados. Fusion albumi, pat tie, kurus
ierakstījusi viena grupa vai mākslinieks, var ietvert sevī dažādus mūzikas stilus. Tā vietā, lai fusion uzksatītu
par mūzikas stilu, drīzāk to var uzskatīt par mūzikas tradīciju vai pieeju. Stilu izveidoja Miles Daves ar savu
otro kvintetu.???

Pirmās jazz-rock grupas:

“The free spirits” - New York grupa, Larry Coryell (ģit.), Bob Moses (drums), Jim Pepper (Sax).
Mūzikā ietver elementus no džeza, psihodeliskā roka (rokmūzikas novirziens, kas lielu nozīmi
pievērš transam - citā pasaulē ieiet) un popmūzikas, eksistē tikai dažus gadus, ieraksta tikai vienu
albumu.
Charless Lloyd Quartet (1965-1970)
Charles Lloyd (1938) - sax player
sastāvs: Keith Jarreth, jack Dejonette, Cecil McBee
fusion free džeza elementi bez Westerna mūzikas, impresioniskas harmonijas un roka ritmi
1966. - “Forest Flower - Live at Monterey” - viens no pirmajām džeza ierakstiem kurš pardots
miljonos kopiju.
Miles Daves Second Quintet (1964.-1968.)
Miles Daves, Wayne Shorter (ten sax), Harbie Hancock (piano), Ron Carter (bass), Tony Williams
(drums). Chik Corea, Kits Jarrets (vēlāk šie nomaina)
“Miles in the sky” (1968); “Nefertiti” (1968.);
“In a Silent Way” (1969)
Miles Daves pirmais fusion albums.
Producents Teo Macero.
Tikai 2 gari, 20 min skaņdarbi - plates pirmā un otrā puse. I
erakstā piedalās arī John McLaughlin
Teo Macero editēja ierakstu, izmantojot sonātes formas iezīmes - ekspozīcija, attīstība un
nobeigums.

The Tonu Williams Lifetime - trio kopā ar Larry Young (org) un John McLaughlin (ģit.)
pirmais double - album “Emergency!” 1969, ar šo kļūst atpazīstami. No 1975. - “The New Lifetime”
ar jaunu setup.
“Bitcher Brew” (1970) - pārdots vairāk kā miljons kopijās.
oficiāli tiek uzskatīts par pirmo džezroka/fusion albumu.
divi basisti, trīs bungas, trīs keyboard + perkusijas, pūtēji. Liels sastāvs. Shorters, Zawinuls, Corea,
Larry Young, John McLaughlin, Harvey Brooks, Lenny White, Billy Cobham, Don Alias u.c.
1969. bija arī cits bends - tūres bends - tiek saukts par Lost quintet (brauca tūrēs bet tika nekad
ierakstīti)
“Wheather Report” - Zawinul un Shorters izveido. (1970-1985)
kolektīvā improvizācija ar roka ritmiem.
pirmā grupa kam izdevies radīt sintētisku skanējumu.
Pastorius (basists) izmaninija viņu skanējumu. “Heavy weather” albums kurā ir arī slavenais
“Birdland”.
“Mahavishnu Orchestra” (1971.-1975.)
izveido John McLauglin, vēlāk piesaistās vijolnieks Jean-Luc Ponty, grupā spēlē arī Billy Cobham.
“Birds of Fire”. Ļoti skaļa, enerģiska mūzika, tuvāka rokam, eksplozīvs skanējums. Iespaidojas no
Indijas mūzikas. raksturīgi sarežģīti neregulāri taktsmēri (7,11,14,17), distortion pielietošana,
ostinato, bieži spēlē ļoti ātros tempos.
Herbie Hancock group - 11 gadu vecumā pirmā uzstāšanās, ar Miles spēlē 60. gados? 1973.
izlaiž hrestomātisku jazzrock albūmu “Headhunters” ar grāvēju “Chameleon”.
albumā spēlē arī Billie Maupin (basklarnete) no Bitches Brew. viens no ievērojamākajiem džeza
komponistiem un pianistiem. “Watermelon men”.
“Return To Forever” (1971.-1979.)
Chick Corea grupa
miksē fusion ar latino/spāņu mūzikas elementi
pazīstams albums “Crystal Silence” un skaņdarbs Spain/Fiesta
sastāvs ļoti mainījies, spēlējuši cita starpā Flora Purim, Steve Gadd, Al Di Meola, Stanley Clarke,
Airto Moreira u.c.

Miles Daves pēc “Bitches Brew” izveido jaunu sastāvu. 1970. tribute to Jack Johnson, Miles at
Fillmore West u.c.)
1971.gadā Miles uzstājas Isle of White festival.
No 1975.-1980. gadiem paņēma pauzi.
Pēc 1980. klasiski fusion albumi.
“Star People” (1983); “Decoy” (1983); “Tutu” (1986); “Siesta” (1987); “Amandla” (1989); “Doo-
Bop”(1992) - albums ar reperiem.
Miles Daves nomira no aids.
Pirmais fusion albūms: Garry Burton “Duster” (1967)

viens no ievērojamākajiem vibrofonistiem.

25. Latino jazz (afro-cuban un bossa nova) - stilu raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un
attīstībā.

Stila raksturojums:

Visi stili pārsvarā ir dejas

Ritmiskais pamats ir ritma cikls saukts par “clave”
Balstīts uz ritmu nevis melodiju
Var iedalīt divos lielos novirzienos: Afro-Cuban un Bossa nova
Ir ļoti daudz apakšstilu – tajā skaitā afro -cuban, bachata, brazilian folk, latin american.
Par stila aizsācēju tiek uzskatīts Mario Bouza
“Tanga” pirmais afro – cuban skaņdarbs

Afro-cuban jazz - balstās uz Cubas deju mūziku (tātad ritms), parasti tiek izmantota klave vai ostinato ??
paterni. Pirmais īstais afro-cuban ieraksts “The Peanut Vendor” (1947.) Stan Kenton orķestris ierakstījis. -
Milzīga nozīme stila attīstīibai ir Dizzy Gillespie, kurš iesaista kubiežu mūziķus bebop kustībā. Rodas
Cubop. Turpina sadarboties ar Afro-cuban mūziķiem visu mūžu. Klasisks ieraksts - Manteca (1947,
Gillespie&Chano Pozo). Cubop nozīmīgi mūziķi - Machito, Chano Pozo.

Afro-cuban jazz vēl pārstāv tādi mūziķi kā:

Mario Bauza (trompetists, aranžētājs, orķestra vadītājs)

Spēlē kopā ar Gillespie.
Machito (1908 - 1984) - kubiešu marakasu spēlētājs. “Afro-Cubans orķestris” - bija slavenais
orķestris, kurš iespaidoja afro-cuban attīstību. Pirmais bends, kurš izmantoja džeza aranžijas
tehnikas. Saņēmis Grammy Award.
Mongo Santamaria (komponists, aranžētājs, bendlīderis, kongu spēlētājs)
Viens no komerciāli veiksmīgākajiem, pazīstamākajiem kubiešu mūziķiem. “Afro blue” -
autors.1963. gads - milzu hits “Watermelon Man”.
Tito Puente timbalas spēlētājs, spēlē gan mambo, gan latin jazz. Piedalījies vairākās filmās “The
mambo kings” 1992, kā arī TV šovos. 1956 albūms “Puente goes Jazz”.
Poncho Sanchez meksikāņu izcelsmes kongotājs. 2000. gadā saņem Grammy balvu par labāko
latino albumu “Latino Soul”.
Irakere&Chucho Valdes(kubiešu pianists) - Visulaiku slavenākā kubiešu džeza grupa, muzikālā
laborotorija, kurā tiek radīta kubiešu populārā mūzika. Miksēja kubas muzikas un džeza elementus
- pielietoja bibopa līnijas, kubiešu ritmus.
Arturo Sandoval viens no mūsdienu ievērojamākajiem džeza trompetistiem.
dzimis Kubā, vēlāk emigrē uz ASV
biogrāfiska filma “For Love or Country” 2000.
D.Gillespie protežē
Spēlējis Irakere, vēlāk United Nations Orchestra
albūmā “No problem” - “Donna Lee”.
Paquito D’Rivera (1948)
Ievērojamākais saksofonists, klarnetists
brīnumbērs - 7 gadu vecumā kļūst par jaunāko Selmer kompānijas pārstāvi
Spēlējis Irakere. Kopš 1980. dzīvo ASV.
Dave Valentin - džeza flautists no Puerto Riko. Sadarbojies ar GRP ierakstu kompāniju
crossower artists. Sadarbojies ar Tito Puente, Dave Grusin u.c.
Gonzalo Rubalcaba - ievērojamākais kubiešu džeza pianists (kopā ar Chucho Valdes)
14 Grammy Awards!
Michel Camilo - pianists. Viens no lieliskākajiem albūmiem “One More Once” (1994) !!
Uzstājies ilgstoši ar Paquito D’Rivera.
Stan Getz

Bossa Nova (Afro-Brazilian jazz) – iekļauj sevī Bossa novu un jazz samba.

Bossa nova rašanās.

Rodas 1950. gadu beigās, kā jauna izteiksmes veida meklējumi tradicionālajā sabas izpildījumā
Bossa Nova - jaunas vilnis
Bossa ritmiski ir tā pati samba, tikai komplicētāka harmoniski un mazāk perkusīva
raksturīga relaksācija, konsekventas nobīdes no pulsācijas melodijā
iepaidojās no West Coast jazz
popularitātes laiks - tikai 6 gadi (1958-1963)
Galvenie pārstāvji - Antonio Carlos Jobim, Louis Bonfa, Vinicio DeMoraes, Joao Gilberto u.c.
pirmā ierakstītā bossa nova - “Chega de Saudade” 1958.
dziedātāja Elizete Cardoso platē “Cancāno do Amor Demais”

Laurindo Almeida&Bud Shank - pirmais albums ar šiem čaļiem

ieraksta pirmo albūmu “Brazilliance”
Louis Bofa un “Black Orpheus” - brazīliešu filma 1959., režisors Marcel Camus
Stan Getz&Cahrlie Byrd albūms viņiem. Charlie Byrd - ģitārists
Gets/Gilberto 1964 slavenākais bossa nova albums. The Girl From Ipanema (1963)
Antonio Carlos Jobim - pianists, komponists, arhitekts
Joāo Gilberto (1931) - brazīliešu dziedātājs, ģitārists. 1955 gadā sacer pirmo bossa nova
skaņdarbu “Bim Bom”
Elis Regina (1945-1982) visu laiku lielākā brazīliešu dziedātāja. 1974 albums “Elis and Tom” - visu
laiku labākais albums.
Carmen Miranda (1909.-1955.) kinoaktrise 1940. darbojas Holivudā, dziedātāja, dejotāja.
pazīstama kā “dāma ar augļiem”. Pirmā ierakstījusies “Tico Tico no Fuba” (1938.gadā)

Brazīlijas populārā mūzikas

Choro (“mazās skumjas”) sākotnēji instrumentālā ielas mūzika Rio 19.gs.
Samba - deja kļūst populāra ap 1920. gadiem, šodien Brazīlijas nacionālais simbols.
MPB (Music Popular Brasileira) - Brazīlijas popmūzika, rodas ap 1940. gadiem. - latinos apakšā un
diezgan modāla augša.
Kubas mūzika ASV periodizācija:
Cubop 1945- 1947 ; Mambo ap 1950 ; Cha-cha -cha 1950o gadu vidus ; Salsa ap 1965

Nozīmīgākie pārstāvji:

- Buena Vista social Club (tradicionālā kubiešu deju mūzika, sākotnēji Havannas deju kluba
orķestris, vēlāk kļuva par kulta mūziku)
- Chico o Farrill (1921 -2001 komponists, aranžētājs, diriģents, aranžējis Gillespie,
Stan Canton, B. Goodman)
- Danilo Perez – Berklee mākslinieciskais direktors ??????

26. Kas ir World jazz? Raksturojums, attīstība un nozīme džeza vēsturē un attīstībā. Nozīmē latvijas
džeza attīstības kontekstā.

Izmanto tautas mūziku

Etno jazz
Avishai Cohen
Jan Garbarek

27. Kādas, Jūsuprāt, ir galvenās džeza īpatnības, kas to atšķir no citiem mūzikas novirzieniem? Vai
tās ir nemainīgas (arī vēsturiski)?

Improvizācija
Džeza valoda (frāzējums, artikulācija u.t.t.)
Svings (kā ritms) sinkope, ritmiskā valoda
Ritms (metronomisks)
Džeza mūziku mācās klausoties, imitējot, spēlē pēc dzirdes
Nav svarīgi būt vienmēr perfektam, jāmeklē orģinalitāte, brīvība
Mūziķu sastāvi (bigband)

Harmonija ir mainījusies uz sarežģītāku, arī ritms